TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

30.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/1

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 66 – Vienoti noteikumi par lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to nesošās virsbūves stiprību

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz

02. grozījumu sērijai, kas stājušies spēkā 2010. gada 19. augustā

SATURS

NOTEIKUMI

Darbības joma

Termini un definīcijas

Apstiprinājuma pieteikums

Apstiprinājums

Vispārīgi norādījumi un prasības

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma grozījums un paplašinājums

Ražošanas atbilstība

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

Pilnīga ražošanas izbeigšana

10.

Pārejas noteikumi

11.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par transportlīdzekļa tipu attiecībā uz nesošās virsbūves stiprību saskaņā ar Noteikumiem Nr. 66.

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Transportlīdzekļa smaguma centra noteikšana

4. pielikums –

Informācija par nesošās virsbūves konstrukcijas aprakstu

5. pielikums –

Apgāšanās tests kā galvenā apstiprināšanas metode

6. pielikums –

Virsbūves daļu apgāšanās tests kā līdzvērtīga apstiprināšanas metode

7. pielikums –

Kvazistatiskais virsbūves daļu slogošanas tests kā līdzvērtīga apstiprināšanas metode

Papildinājums.

Smaguma centra vertikālās kustības noteikšana apgāšanās laikā

8. pielikums –

Kvazistatiskais aprēķins, testējot sastāvdaļas, ko izmanto kā līdzvērtīgu apstiprināšanas metodi

Papildinājums.

Plastisko šarnīru raksturlielumi

9. pielikums –

Pabeigta transportlīdzekļa apgāšanās testa datorsimulācija kā līdzvērtīga apstiprināšanas metode

1. DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šie noteikumi attiecas uz vienstāvu monolītiem vai posmainiem transportlīdzekļiem, kas pieder pie M2 vai M3 kategorijas, II vai III klases vai B klases vairāk nekā 16 pasažieru pārvadāšanai (1).

1.2.

Pēc izgatavotāja lūguma šie noteikumi var attiekties arī uz jebkuru citu M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kas nav iekļauts 1.1. punktā.

2. TERMINI UN DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādus terminus un definīcijas.

2.1.	Mērvienības Mērvienības ir šādas: izmēri un lineārie attālumi: metri (m) vai milimetri (mm) masa vai slodze: kilogrami (kg) spēks (un svars): ņūtoni (N) moments: ņūtonmetri (Nm) enerģija: džouli (J) gravitācijas konstante: 9,81 (m/s2)

2.2.	“Transportlīdzeklis” ir autobuss, kas projektēts un aprīkots pasažieru pārvadāšanai. Transportlīdzeklis ir transportlīdzekļa tipa atsevišķs pārstāvis.

2.3.	“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļu kategorija, kas ražota pēc vienādiem projekta tehniskajiem parametriem, galvenajiem izmēriem un uzbūves principiem. Transportlīdzekļa tipu definē transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.4.	“Transportlīdzekļa tipu grupa” ir tie transportlīdzekļa tipi, ko plāno nākotnē vai kas ir pieejami pašlaik, un kas ir ietverti vissliktākā gadījuma apstiprinājumā atbilstoši šiem noteikumiem.

2.5.	“Divstāvu transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kurā pasažieriem paredzētās vietas vismaz daļēji ir izkārtotas divos līmeņos un augšstāvā nav paredzētas pasažieru stāvvietas.

2.6.	“Sliktākais gadījums” ir transportlīdzekļa tipu grupas tāds transportlīdzekļa tips, kurš vismazāk atbilst šo noteikumu prasībām attiecībā uz nesošās virsbūves stiprību. Trīs parametri, pēc kuriem definē vissliktāko gadījumu, ir šādi: konstrukcijas stiprība, atsauces enerģija un drošības telpa.

2.7.	“Transportlīdzekļa tipa apstiprinājums” ir visa oficiālā procedūra, kuras laikā transportlīdzekli pārbauda un testē, lai pierādītu tā atbilstību visām šo noteikumu prasībām.

2.8.	“Apstiprinājuma paplašinājums” ir oficiāla procedūra, kuras laikā apstiprina pārveidotu transportlīdzekļa tipu, pamatojoties uz iepriekš apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, salīdzinot uzbūvi, potenciālo enerģiju un drošības telpas kritērijus.

2.9.

“Posmains transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas sastāv no diviem vai vairākiem posmiem, kurus savstarpēji savieno šarnīrs, katra posma pasažieru saloni ir savienoti savā starpā tā, ka pasažieri var brīvi pārvietoties no viena posma uz citu; posmi ir pastāvīgi savienoti tā, ka tos var atdalīt, tikai izmantojot iekārtas, kuras parasti ir pieejamas tikai darbnīcās.

2.10.

“Pasažieru salons(-i)” ir telpa(-s), kas ir paredzēta(-s) vienīgi pasažieriem, izņemot jebkādu telpu, ko aizņem fiksētas ierīces, piemēram, bāri, virtuves vai tualetes.

2.11.

“Vadītāja nodalījums” ir telpa, kas ir paredzēta tikai vadītājam un kurā ir vadītāja sēdeklis, stūres rats, vadības ierīces, instrumenti un citas iekārtas, kas vajadzīgas transportlīdzekļa vadīšanai.

2.12.

“Aprīkojums ar pasažieru drošības jostām” ir jebkura iekārta, kas saista pasažieri, vadītāju vai apkalpes locekli pie sēdekļa apgāšanās laikā.

2.13.

“Vertikālā garenvirziena centra plakne” (VGCP) ir vertikāla plakne, kas šķērso priekšējās un pakaļējās šķērsbāzes viduspunktus.

2.14.

“Drošības telpa” ir vieta, kas jāsaglabā pasažieru salonā, apkalpes un vadītāja nodalījumā(-os), lai apgāšanās gadījumā pasažieriem, vadītājam un apkalpei nodrošinātu labāku izdzīvošanas iespēju.

2.15.

“Transportlīdzekļa pašmasa” (Mk) ir tukša braukšanas kārtībā esoša transportlīdzekļa masa bez pasažieriem un bez kravas, bet ar papildu 75 kg vadītāja svaram, 90 procentiem degvielas no izgatavotāja norādītā degvielas tvertnes tilpuma un dzeses šķidrumu, smēreļļu, instrumentiem un rezerves riteni, ja tādi ir.

2.16.

“Kopējā pasažieru masa” (Mm) ir kopējais pasažieru un apkalpes svars, kuri ieņem sēdekļus, kas aprīkoti ar pasažieru drošības jostām.

2.17.

“Transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa” (Mt) ir transportlīdzekļa pašmasa (Mk)kopā ar daļu (k = 0,5) no kopējās to pasažieru masas (Mm), kuri ir stingri piesprādzēti transportlīdzeklim.

2.18.

“Individuālā pasažieru masa” (Mmi) ir atsevišķa pasažiera svars. Šis svars ir 68 kg.

2.19.

“Atsauces enerģija” (ER) ir apstiprināmā transportlīdzekļa tipa potenciālā enerģija, kuru mēra attiecībā uz grāvja zemāko horizontālo līmeni apgāšanās procesa nestabilas pozīcijas sākumā.

2.20.

“Pabeigta transportlīdzekļa apgāšanās tests” ir tests ar pabeigtu, pilna izmēra transportlīdzekli, lai pārbaudītu noteikto nesošās virsbūves stiprību.

2.21.

“Sasvēršanas stends” ir tehniska ierīce, sasvēršanas platformas izvietojums, grāvis un attiecīga zemes virsma, ko izmanto pabeigta transportlīdzekļa vai virsbūves daļu apgāšanās testos.

2.22.

“Sasvēršanas platforma” ir stingra plakne, kuru var griezt ap horizontālu asi, lai apgāztu pabeigtu transportlīdzekli vai virsbūves daļu.

2.23.

“Virsbūve” ir pabeigta transportlīdzekļa braukšanas kārtībā konstrukcija, tostarp visi konstrukcijas elementi, kas veido pasažieru salonu(-s), vadītāja nodalījumu un bagāžas nodalījumu, kā arī mehānisko vienību un sastāvdaļu telpas.

2.24.

“Nesošā virsbūve” ir virsbūves nesošās sastāvdaļas, ko noteicis izgatavotājs, kurā ietvertas saistītās daļas un elementi, kas veicina virsbūves stiprību un enerģijas absorbcijas spēju un nodrošina drošības telpu apgāšanās testā.

2.25.

“Sekcija” ir nesošās virsbūves konstrukcijas sekcija, kas veido noslēgtu sistēmu starp divām plaknēm, kuras ir perpendikulāras transportlīdzekļa vertikālajai garenvirziena centra plaknei. Sekcijā ir viens loga (vai durvju) statnis katrā transportlīdzekļa pusē, kā arī sānu sienas elementi, jumta konstrukcijas daļa un grīdas un zemgrīdas konstrukcijas daļa.

2.26.

“Virsbūves daļa” ir tāda nesošās virsbūves konstrukcijas vienība, kuru izmanto apstiprināšanas testā. Virsbūves daļā ir vismaz divas sekcijas, kas ir savienotas ar tipiskiem savienotājelementiem (sāna, jumta un zemgrīdas konstrukcijas).

2.27.

“Oriģinālā virsbūves daļa” ir virsbūves daļa, kas sastāv no divām vai vairāk sekcijām, kurām ir tāda pati forma un relatīvais novietojums uz faktiskā transportlīdzekļa. Visi sekciju savienotājelementi arī ir uzstādīti tieši tāpat kā uz faktiskā transportlīdzekļa.

2.28.

“Mākslīgā virsbūves daļa” ir no divām vai vairāk sekcijām izveidota virsbūves daļa, taču kas nav ne tādā pašā novietojumā, ne attālumā viena no otras kā uz faktiskā transportlīdzekļa. Šīs sekcijas savienotājelementiem nav jābūt tādiem pašiem kā reālajā virsbūves konstrukcijā, taču tiem jābūt strukturāli līdzvērtīgiem.

2.29.

“Nekustīgā daļa” ir konstrukcijas daļa vai elements, kuram apgāšanās testa laikā nav būtiskas deformācijas un enerģijas absorbcijas spējas.

2.30.

“Plastiskā zona” (PZ) ir speciāla ģeometriski ierobežota nesošās virsbūves daļa, kurā dinamiskā trieciena spēka dēļ:

—	ir koncentrētas plaša mēroga plastiskās deformācijas,

—	notiek būtiska sākotnējās formas deformācija (šķērsgriezumā, garumā vai citā ģeometriskā virzienā),

—	vietēja izliekuma dēļ tiek zaudēta stabilitāte,

—	deformācijas dēļ tiek absorbēta kinētiskā enerģija.

2.31.

“Plastiskais šarnīrs” (PH) ir vienkārša plastiska zona, ko veido stieņveidīgs elements (vienkārša caurule, loga statnis utt.).

2.32.

“Augšējā mala” ir virsbūves garenvirziena konstrukcijas daļa virs sānu logiem, ieskaitot liekto pāreju uz jumta konstrukcijām. Apgāšanās testā augšējā mala (divstāvu autobusa gadījumā augšējā stāva augšējā mala) ir pirmā, kas skar zemi.

2.33.

“Vidusdaļa” ir virsbūves garenvirziena konstrukcijas daļa zem sānu logiem. Apgāšanās testā vidusdaļa (divstāvu autobusa gadījumā augšējā stāva vidusdaļa) var būt otrā daļa, kas skar zemi pēc sākotnējās transportlīdzekļa šķērsgriezuma sekcijas deformācijas.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz tā nesošās virsbūves stiprību administratīvajai stuktūrvienībai iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Pieteikumam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros ar šādu informāciju.

3.2.1.

Transportlīdzekļa tipa vai transportlīdzekļa tipu grupas galvenie identificēšanas dati un parametri:

3.2.1.1.

transportlīdzekļa tipa vispārējā izvietojuma rasējumi, tā virsbūve un iekšējais novietojums ar galvenajiem izmēriem. Skaidri norāda pasažieru sēdekļus, kas aprīkoti ar drošības jostām, to atrašanos transportlīdzeklī, kā arī to precīzos izmērus;

3.2.1.2.

transportlīdzekļa pašmasa un saistītā asslodze;

3.2.1.3.

nepiekrauta transportlīdzekļa smaguma centra tieša atrašanās vieta līdz ar mērījumu ziņojumu. Lai noteiktu smaguma centra atrašanās vietu, izmanto 3. pielikumā aprakstītās mērījumu un aprēķinu metodes;

3.2.1.4.

transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa un saistītā asslodze;

3.2.1.5.

transportlīdzekļa faktiskās kopējā masas smaguma centra precīza atrašanās vieta līdz ar mērījumu ziņojumu. Lai noteiktu smaguma centra atrašanās vietu, izmanto 3. pielikumā aprakstītās mērījumu un aprēķinu metodes.

3.2.2.

Visi dati un informācija, kas vajadzīgi transportlīdzekļa tipa grupas vissliktākā gadījuma kritērija izvērtēšanai:

3.2.2.1.

atsauces enerģijas (ER) vērtība, ko rada transportlīdzekļa masa (M), gravitācijas konstante (g) un gravitācijas centra augstums (h1), kad, sākoties apgāšanās testam, transportlīdzeklis ir nestabila līdzsvara pozīcijā (sk. 3. attēlu)

kur:

M	=	Mk, transportlīdzekļa tipa transportlīdzekļa pašmasa, ja tas nav aprīkots ar pasažieru drošības jostām, vai Mt, transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa, kad tas ir aprīkots ar pasažieru drošības jostām, un
Mt	=	Mk + k · Mm, kur k = 0,5 un Mm ir piesprādzējušos pasažieru kopējā masa (sk. 2.16. punktu),
h0	=	smaguma centra augstums (metros) izvēlētajai transportlīdzekļa masai (M),
t	=	smaguma centra perpendikulārais attālums (metros) no vertikālās garenvirziena centra plaknes,
B	=	perpendikulārais attālums (metros) no vertikālās garenvirziena centra plaknes līdz apgāšanās testa rotācijas asij,
g	=	gravitācijas konstante,
h1	=	transportlīdzekļa smaguma centra sākotnējais augstums (metros), kad tas ir nestabilā pozīcijā attiecībā pret grāvja zemāko līmeni;

3.2.2.2.

transportlīdzekļa tipa vai transportlīdzekļa tipu grupu nesošās virsbūves rasējumi un sīks apraksts atbilstoši 4. pielikumam;

3.2.2.3.

drošības telpas atbilstoši 5.2. punktam detalizēts rasējums katram apstiprināmam transportlīdzekļa tipam.

3.2.3.

Citi detalizēti dokumenti, parametri, dati atkarībā no izgatavotāja izvēlētās apstiprināšanas testa metodes, kā tas sīki izklāstīts 5., 6., 7., 8. un 9. pielikumā.

3.2.4.

Posmaina transportlīdzekļa gadījumā visu šo informāciju sniedz atsevišķi par katru transportlīdzekļa tipa sekciju, izņemot 3.2.1.1. punktā noteikto, kas attiecas uz pabeigtu transportlīdzekli.

3.3.

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz pabeigtu transportlīdzekli (vai vienu transportlīdzekli no katra transportlīdzekļu tipa, ja apstiprinājumu pieprasa transportlīdzekļu tipu grupai), lai pārbaudītu transportlīdzekļa pašmasu, asslodzi, smaguma centra atrašanās vietu un citus datus un informāciju, kas attiecas uz nesošās virsbūves stiprību.

3.4.

Atkarībā no izgatavotāja izvēlētās apstiprinājuma testa metodes pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz attiecīgās testa daļas. Par šo testa daļu izvietojumu un skaitu vienojas ar tehnisko dienestu. Gadījumā, ja testa daļas ir jau iepriekš testētas, iesniedz testa protokolu.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips vai transportlīdzekļa tipu grupa atbilst 5. punkta prasībām, piešķir minētā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 02 noteikumu 02. grozījumu sērijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati puse nepiešķir to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma atteikumu vai paplašinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu (sk. 1. pielikumu), kopā ar rasējumiem un diagrammām; tos iesniedz apstiprinājuma pieteikuma iesniedzējs formātā, par kādu vienojies izgatavotājs ar tehnisko dienestu. Papīra dokumentācija ir A4 (210 mm × 297 mm) formātā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu; (2)

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs.

4.5.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.6.

Apstiprinājuma marķējums atrodas izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnes tuvumā vai uz tās.

4.7.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

5. VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI UN PRASĪBAS

5.1. Prasības

Transportlīdzekļa nesošā virsbūve ir pietiekami izturīga, lai nodrošinātu, ka drošības telpa pabeigtā transportlīdzeklī apgāšanās testa laikā un pēc tā ir neskarta. Tas nozīmē:

5.1.1.

neviena no transportlīdzekļa daļām, kas ir ārpus drošības telpas testa sākumā (piemēram, statņi, drošības gredzeni, bagāžnieki), testa laikā nedrīkst iekļūt drošības telpā. Visas tās konstrukcijas daļas, kuras sākotnēji ir drošības telpā (piemēram, vertikālie atbalsti, šķērssienas, virtuves, tualetes), neņem vērā, novērtējot iekļuvi drošības telpā;

5.1.2.

neviena no drošības telpas daļām nav izvirzīta ārpus deformētās konstrukcijas kontūras. Deformētās konstrukcijas kontūru nosaka secīgi – starp katru blakus loga un/vai durvju statni. Kontūra starp diviem deformētiem statņiem ir teorētiska virsma, kuru nosaka ar taisnām līnijām, kuras savieno statņa iekšējos kontūras punktus, kuri pirms apgāšanās testa bija vienādā augstumā no grīdas (sk. 1. attēlu).

1. attēls

Deformētās konstrukcijas kontūras specifikācija

5.2. Drošības telpa

Transportlīdzekļa drošības telpas kontūru definē, transportlīdzeklī izveidojot vertikālu šķērsplakni, kurai ir 2.a un 2.c attēlā aprakstītā perifērija, un šo plakni šādi virzot visā transportlīdzekļa garumā (sk. 2.b attēlu):

5.2.1.

punkts SR atrodas uz katras ārējā sēdekļa (vai pieņemtās sēdekļa pozīcijas), kas novietots braukšanas virzienā vai pretēji tam, atzveltnes, 500 mm virs grīdas zem sēdekļa, 150 mm no sānu sienas iekšējās virsmas. Riteņa arkas un citas grīdas augstuma izmaiņas neņem vērā. Šos izmērus piemēro arī sānis novietotiem sēdekļiem to centra plaknē;

5.2.2.

ja transportlīdzekļa abas puses nav simetriskas attiecībā uz grīdas izvietojumu un tādēļ SR punktu augstums ir atšķirīgs, nobīdi starp abām drošības telpas grīdas līnijām mēra uz transportlīdzekļa vertikālās garenvirziena centra plaknes (sk. 2.c attēlu);

5.2.3.

drošības telpas pakaļējā pozīcija ir vertikāla plakne, kas atrodas 200 mm aiz pakaļējā ārējā sēdekļa SR punkta vai transportlīdzekļa pakaļējās sienas iekšpuses, ja attālums aiz šā SR punkta ir mazāks nekā 200 mm.

Drošības telpas priekšējā pozīcija ir vertikāla plakne, kas atrodas 600 mm pirms priekšējā sēdekļa SR punkta (vai tas būtu pasažiera, apkalpes vai vadītāja sēdeklis) transportlīdzekļa komplektējumā ar pilnu priekšpuses aprīkojumu.

Ja transportlīdzekļa abu pušu priekšējie un pakaļējie sēdekļi nav vienā šķērsplaknē, drošības telpas garums katrā pusē būs atšķirīgs;

5.2.4.

drošības telpa pasažieru salonā, apkalpes un vadītāja nodalījumā(-os) ir nepārtraukta starp tās pakaļējo un priekšējo plakni, un to definē, virzot noteikto vertikālo šķērsplakni visā transportlīdzekļa garumā taisnā līnijā caur SR punktiem abās transportlīdzekļa pusēs. Aiz pakaļējā sēdekļa un priekšējā sēdekļa Sr punkta taisnās līnijas ir horizontālas;

5.2.5.

izgatavotājs var noteikt lielāku drošības telpu, nekā noteikts attiecīgajam sēdekļu izvietojumam, lai modelētu vissliktāko gadījumu transportlīdzekļa tipu grupā, kas ļautu turpināt konstrukcijas izstrādi.

2. attēls

Drošības telpas specifikācija

a) un c) sānu izkārtojums

b) gareniskais izkārtojums

5.3. Apgāšanās testa specifikācija pabeigtam transportlīdzeklim, ko izmanto kā apstiprinājuma galveno metodi

Apgāšanās tests ir sasvēršanas uz sāniem tests (sk. 3. attēlu), ko raksturo šādi:

5.3.1.

pabeigts transportlīdzeklis ir novietots uz sasvēršanas platformas ar bloķētu balstiekārtu, un to lēnām sasver uz tā nestabila līdzsvara pozīcijas pusi. Ja transportlīdzekļa tips nav aprīkots ar pasažieru drošības jostām, tad testu veic ar transportlīdzekļa pašmasu. Ja transportlīdzekļa tips ir aprīkots ar pasažieru drošības jostām, tad testu veic ar transportlīdzekļa faktisko kopējo masu;

5.3.2.

apgāšanās tests sākas šajā nestabilajā transportlīdzekļa pozīcijā ar nulles leņķisko ātrumu, rotācijas asis atrodas punktos, kur riteņi saskaras ar zemi. Šajā brīdī transportlīdzekli raksturo atsauces enerģija ER (sk. 3.2.2.1. punktu un 3. attēlu);

5.3.3.

transportlīdzeklis sasveras pār grāvi, kuram ir horizontāla, sausa un līdzena noteikta zemes virsma ar nominālo dziļumu 800 mm;

5.3.4.

apgāšanās testa sīkākas tehniskās specifikācijas pabeigtam transportlīdzeklim, ko izmanto kā apstiprinājuma galveno metodi, sniegtas 5. pielikumā.

3. attēls

Pabeigta transportlīdzekļa apgāšanās testa specifikācija, kurā parādīta smaguma centra trajektorija sākuma un nestabilā līdzsvara pozīcijā

5.4. Līdzvērtīgu apstiprinājuma testu specifikācijas

Pēc izgatavotāja ieskata pabeigta transportlīdzekļa apgāšanās testa vietā var izmantot vienu no šīm apstiprināšanas testa metodēm:

5.4.1.

pabeigta transportlīdzekļa tipisku virsbūves daļu apgāšanās tests saskaņā ar 6. pielikuma specifikācijām;

5.4.2.

kvazistatiskais virsbūves daļu slogošanas tests saskaņā ar 7. pielikuma specifikācijām;

5.4.3.

kvazistatiskais aprēķins, pamatojoties uz sastāvdaļu testu rezultātiem saskaņā ar 8. pielikuma specifikācijām;

5.4.4.

pabeigta transportlīdzekļa galvenā apgāšanās testa datorsimulācija, izmantojot dinamiskus aprēķinus, saskaņā ar 9. pielikuma specifikāciju;

5.4.5.

noteicošais princips ir, ka līdzvērtīgās apstiprināšanas testa metodes jāizmanto tādējādi, ka tās atveido galveno apgāšanās testu, kas aprakstīts 5. pielikumā. Ja izgatavotāja izvēlētajā līdzvērtīgajā apstiprinājuma testā nav iespējams ņemt vērā transportlīdzekļa noteiktas speciālas īpašības vai konstrukciju (piemēram, gaisa kondicionēšanas iekārta uz jumta, mainīts vidusdaļas augstums, mainīts jumta augstums), tehniskais dienests var pieprasīt pabeigtu transportlīdzekli, lai veiktu 5. pielikumā noteikto apgāšanās testu.

5.5. Posmainu transportlīdzekļu testēšana

Posmaina transportlīdzekļa gadījumā katrs tā posms atbilst 5.1. punkta vispārējām prasībām. Posmainā transportlīdzekļa katru posmu var pārbaudīt atsevišķi vai kopā, kā tas aprakstīts 5. pielikuma 2.3. punktā vai 3. pielikuma 2.6.7. punktā.

5.6. Apgāšanās testa virziens

Apgāšanās testu veic tajā transportlīdzekļa pusē, kura ir bīstamāka attiecībā uz drošības telpu. Lēmumu pieņem tehniskais dienests, pamatojoties uz izgatavotāja ieteikumu un vismaz ņemot vērā:

5.6.1.

smaguma centra sānu ekscentricitāti, un tās ietekmi uz atsauces enerģiju transportlīdzekļa nestabilā sākuma pozīcijā, sk. 3.2.2.1. punktu;

5.6.2.

drošības telpas asimetriju, sk. 5.2.2. punktu;

5.6.3.

dažādas asimetriskas konstrukcijas īpašības abās transportlīdzekļa pusēs, kā arī šķērssienu vai iekšējo bagāžnieku balstu (piemēram, garderobe, tualete, virtuve). Apgāšanās testa veikšanai izvēlas mazāk balstīto pusi.

6. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMS UN PAPLAŠINĀJUMS

6.1.

Par visiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa grozījumiem ziņo administratīvajai stuktūrvienībai, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu. Administratīvā struktūrvienība var:

6.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem grozījumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst šo noteikumu prasībām un pieder pie transportlīdzekļu tipu grupas līdz ar apstiprināto transportlīdzekļa tipu; vai

6.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testu protokolu, lai pierādītu, ka jaunais transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu prasībām un pieder pie transportlīdzekļa tipu grupas līdz ar apstiprināto transportlīdzekļa tipu; vai

6.1.3.

atteikt apstiprinājuma paplašinājumu un pieprasīt veikt jaunu apstiprināšanu.

6.2.

Administratīvās struktūrvienības un tehnisko dienestu lēmumi pamatojas uz trīs vissliktākā gadījuma kritērijiem:

6.2.1.

konstrukcijas kritērijs attiecas uz to, vai nesošā virsbūve ir mainīta vai nē (sk. 4. pielikumu). Ja izmaiņu nav vai jaunā nesošā virsbūve ir izturīgāka, tas ir pozitīvi;

6.2.2.

enerģijas kritērijs attiecas uz to, vai atsauces enerģija ir mainīta vai nē. Ja jaunajam transportlīdzekļa tipam ir tāda pati vai mazāka atsauces enerģija nekā apstiprinātajam, tas ir pozitīvi;

6.2.3.

drošības telpas kritērijs pamatojas uz drošības telpas apjoma virsmas lielumu. Ja jaunā transportlīdzekļa tipa drošības telpa viscaur atbilst apstiprinātā gadījuma drošības telpai, tas ir pozitīvi.

6.3.

Ja visi trīs 6.2. punktā aprakstītie kritēriji ir mainīti pozitīvi, tad apstiprinājuma paplašinājumu piešķir, neveicot turpmāku izmeklēšanu.

Ja visas atbildes ir negatīvas, jāveic jauna apstiprināšana.

Ja atbildes ir jauktas, tad vajadzīga tālāka izmeklēšana (piemēram, testi, aprēķini, konstrukcijas analīzes). Vajadzīgo izmeklēšanu nosaka tehniskais dienests kopā ar izgatavotāju.

6.4.

Apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, precizējot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot 4.3. punktā noteikto procedūru.

6.5.

Administratīvā struktūrvienība, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paplašinājuma paziņojuma veidlapai.

7. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

7.1.

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām.

7.2.

Saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekli izgatavo atbilstīgi apstiprinātajam tipam saskaņā ar 5. punktā noteiktajām prasībām. Pārbauda vienīgi tos elementus, kurus izgatavotājs noteicis kā nesošās virsbūves daļu.

7.3.

Administratīvās struktūrvienības noteiktais inspekciju biežums parasti ir reizi divos gados. Inspekcijā konstatējot neapmierinošus rezultātus, administratīvā struktūrvienība var palielināt inspekciju biežumu pēc iespējas ātrākai ražošanas atbilstības atjaunošanai.

8. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

8.1.

Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 7. punktā noteiktajām prasībām.

8.2.

Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, ko tā iepriekš piešķīrusi, tā par to nekavējoties informē pārējās puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot apstiprinājuma veidlapas eksemplāru, kura beigās ir parakstīta un datēta norāde “APSTIPRINĀJUMS ATSAUKTS” (ar lielajiem burtiem).

9. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, tas attiecīgi informē administratīvo struktūrvienību, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī administratīvā struktūrvienība informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot apstiprinājuma veidlapu, kura beigās ir parakstīta un datēta norāde “RAŽOŠANA IZBEIGTA” (ar lielajiem burtiem).

10. PĀREJAS NOTEIKUMI

10.1.

No 01. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt EEK apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

10.2.

Pēc 60 mēnešiem kopš 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puse, kas piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumu jauniem transportlīdzekļa tipiem tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

10.3.

Puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsakās piešķirt apstiprinājuma paplašinājumu saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām.

10.4.

EEK apstiprinājumi, kas saskaņā ar šo noteikumu sākotnējo redakciju piešķirti vairāk nekā 60 mēnešus pēc to stāšanās spēkā, un visi šo apstiprinājumu paplašinājumi paliek spēkā uz nenoteiktu laiku saskaņā ar 10.6. punktu. Ja saskaņā ar iepriekšējām grozījumu sērijām apstiprināts transportlīdzekļa tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kas grozīti ar 01. grozījumu sēriju, puse, kura piešķīra apstiprinājumu, par to ziņo pārējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus.

10.5.

Neviena no pusēm, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzeklim, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 01. grozījumu sēriju.

10.6.

Sākot no 144. mēneša pēc šo noteikumu 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo transportlīdzekļa reģistrāciju valstī (pirmā nodošana ekspluatācijā), ja tas neatbilst šo noteikumu 01. grozījumu sērijas prasībām.

10.7.

No 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 02. grozījumu sēriju.

10.8.

Puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt valsts vai reģionālo apstiprinājumu transportlīdzeklim, kas apstiprināts atbilstoši šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām, 48 mēnešus no 02. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas.

10.9.

No 2017. gada 9. novembra puse var atteikt pirmo reģistrāciju jaunam transportlīdzeklim, kas neatbilst šo noteikumu 02. grozījumu sērijas prasībām.

10.10.

Neatkarīgi no 10.8. un 10.9. punkta transportlīdzekļu kategoriju un klašu apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar iepriekšējām noteikumu grozījumu sērijām, kuras neskar 02. grozījumu sēriju, paliek spēkā un puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina tos pieņemt.

10.11.

Puse, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājuma paplašinājumu saskaņā ar iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.

11. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko atbildīgo dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumus. Citās valstīs izdotas veidlapas, ar ko apliecina apstiprinājuma piešķiršanu vai paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu, nosūta visu šī nolīguma pušu administratīvajām struktūrvienībām.

(1) Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2) 1 – Vācija, 2 – Francija, 3 – Itālija, 4 – Nīderlande, 5 – Zviedrija, 6 – Beļģija, 7 – Ungārija, 8 – Čehijas Republika, 9 – Spānija, 10 – Serbija, 11 – Apvienotā Karaliste, 12 – Austrija, 13 – Luksemburga, 14 – Šveice, 15 – (brīvs), 16 – Norvēģija, 17 – Somija, 18 – Dānija, 19 – Rumānija, 20 – Polija, 21 – Portugāle, 22 – Krievijas Federācija, 23 – Grieķija, 24 – Īrija, 25 – Horvātija, 26 – Slovēnija, 27 – Slovākija, 28 – Baltkrievija, 29 – Igaunija, 30 – (brīvs), 31 – Bosnija un Hercegovina, 32 – Latvija, 33 – (brīvs), 34 – Bulgārija, 35 – (brīvs), 36 – Lietuva, 37 – Turcija, 38 – (brīvs), 39 – Azerbaidžāna, 40 – Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 – (brīvs), 42 – Eiropas Kopiena (apstiprinājumu piešķir dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 – Japāna, 44 – (brīvs), 45 – Austrālija, 46 – Ukraina, 47 – Dienvidāfrika, 48 – Jaunzēlande, 49 – Kipra, 50 – Malta, 51 – Korejas Republika, 52 – Malaizija, 53 – Taizeme, 54 un 55 – (brīvs), 56 – Melnkalne un 58 – Tunisija. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organzācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Teksts attēlu

Izdevējs:

administratīvās iestādes nosaukums:

par (2):

APSTIPRINĀJUMA PIEŠĶIRŠANU

APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANU

APSTIPRINĀJUMA ATTEIKUMU

APSTIPRINĀJUMA ATSAUKŠANU

PILNĪGU RAŽOŠANAS IZBEIGŠANU

transportlīdzekļa tipam attiecībā uz nesošās virsbūves stiprību saskaņā ar Noteikumiem Nr. 66.

Apstiprinājuma Nr.: …

Paplašinājuma Nr.: …

1. Transportlīdzekļa tipa tirdzniecības nosaukums vai preču zīme: …

2. Transportlīdzekļa tips: …

3. Transportlīdzekļa kategorija/klase (3): …

4. Izgatavotāja nosaukums un adrese: …

5. Izgatavotāja pārstāvja nosaukums un adrese (ja piemērojams): …

6. Īss nesošās virsbūves apraksta kopsavilkums saskaņā ar šo noteikumu 3.2.2.2. punktu un 4. pielikumu: …

7. Detalizētā rasējuma, kurā norādīta apstiprināšanā izmantotā drošības telpa, atsauces numurs: …

8. Transportlīdzekļa pašmasa (kg): … un saistītā asslodze (kg): …

9. Maksimālais sēdekļu skaits, kurus var aprīkot ar pasažieru drošības jostām: …

10. Nepiekrauta transportlīdzekļa smaguma centrs garenvirziena, šķērsvirziena un vertikālā plaknē: …

10.1. transportlīdzekļa pašmasai: …

10.2. faktiskai kopējai masai: …

11. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar pasažieru drošības jostām, tad arī transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa (kg): … un saistītā asslodze (kg): …

12. Atsauces enerģijas (ER) vērtība, kā noteikts šo noteikumu 3.2.2.1. punktā: …

13. Transportlīdzeklis iesniegts apstiprinājumam (datums): …

14. Apstiprināšanai izmantotais tests vai aprēķins: …

(1) Tās valsts pazīšanas numurs, kura apstiprinājumu piešķīrusi/paplašinājusi (sk. apstiprinājuma prasības noteikumos).

(2) Nevajadzīgo svītrot.

(3) Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

Teksts attēlu

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

(Sk. šo noteikumu 4.4. punktu)

3. PIELIKUMS

TRANSPORTLĪDZEKĻA SMAGUMA CENTRA NOTEIKŠANA

1. Vispārīgi principi

1.1.

Apgāšanās testā absorbējamā atsauces un kopējā enerģija ir tieši atkarīga no transportlīdzekļa smaguma centra novietojuma. Tādēļ tā noteikšana jāveic pēc iespējas precīzi. Norāda izmēru, leņķu un slodzes mērījumu metodi un mērījumu precizitāti, lai tehniskais dienests tās novērtētu. Nepieciešama šāda mērīšanas iekārtu precizitāte:

—	mērījumiem, kas mazāki par 2 000 mm,

precizitāte

± 1 mm

—	mērījumiem, kas lielāki par 2 000 mm,

precizitāte

± 0,05 procenti

—	leņķu mērījumiem

precizitāte

± 1 procents

—	slodzes rādītāju mērījumiem

precizitāte

± 0,2 procenti

Riteņu bāzi(-es) un attālumu starp katras ass riteņa(-u) balstvirsmas centriem (katras ass platums) nosaka pēc izgatavotāja rasējumiem.

1.2.

Kā noteikums smaguma centra noteikšanai un apgāšanās testa veikšanai ir bloķēta balstiekārta. Balstiekārtu bloķē normālā darbības pozīcijā, kuru noteicis izgatavotājs.

1.3.

Smaguma centra atrašanās vietu definē pēc trīs parametriem:

1.3.1.

garenvirziena attālums (l1) no priekšējās ass centra līnijas,

1.3.2.

šķērseniskais attālums (t) no transportlīdzekļa vertikālās garenvirziena centra plaknes,

1.3.3.

vertikālais augstums (h0) virs horizontāla līmeniska pamata, kad transportlīdzekļa riepu spiediens atbilst noteiktajam.

1.4.

Tālāk ir aprakstīta l1, t, h0 noteikšanas metode, izmantojot spēka sensoru. Izgatavotājs tehniskajam dienestam var piedāvāt alternatīvas metodes, piemēram, izmantojot pacelšanas iekārtas un/vai slīpo plāksni, tehniskais dienests lemj, vai metode ir pieņemama no precizitātes viedokļa.

1.5.

Smaguma centra atrašanās vietu nepiekrautā transportlīdzeklī (transportlīdzekļa pašmasa Mk) nosaka ar mērījumu palīdzību.

1.6.

Transportlīdzekļa ar faktisko kopējo masu (Mt) smaguma centru var noteikt:

1.6.1.

veicot mērījumus transportlīdzeklim tā faktiskās kopējās masas apstākļos; vai

1.6.2.

izmantojot smaguma centra mērījumus, kas veikti transportlīdzekļa pašmasai, un izvērtējot kopējās pasažieru masas ietekmi;

1.6.3.

divstāvu transportlīdzekļa gadījumā ņem vērā sēdošu pasažieru masu gan apakšējā, gan augšējā stāvā.

2. Mērījumi

2.1.

Transportlīdzekļa smaguma centru nosaka transportlīdzekļa pašmasai vai transportlīdzekļa faktiskai kopējai masai, kā noteikts 1.5. un 1.6. punktā. Lai noteiktu smaguma centra atrašanās vietu transportlīdzeklim ar faktisko kopējo masu, individuālā pasažiera masu (reizināt ar konstanti k = 0,5) novieto un stingri piestiprina 100 mm virs un 100 mm uz priekšu no sēdekļa R punkta (kas ir noteikts Noteikumu Nr. 21 5. pielikumā).

2.2.

Smaguma centra garenvirziena (l1) un šķērseniskās (t) koordinātas nosaka uz kopējas horizontālas virsmas (sk. A3.1. attēlu), kur katrs transportlīdzekļa ritenis vai dubultritenis ir novietots uz atsevišķa spēka sensora. Visi vadāmie riteņi ir nostādīti taisnā pozīcijā.

2.3.

Atsevišķo spēka sensoru rādītājus atzīmē vienlaicīgi, un tos izmanto transportlīdzekļa kopējās masas un smaguma centra atrašanās vietas aprēķinā.

2.4.

Smaguma centra garenvirziena atrašanās vietu attiecībā uz priekšējo riteņu kontaktu punktu (sk. A3.1. attēlu) aprēķina

kur:

reakcijas slodze uz spēka sensoru zem pirmās ass kreisās puses riteņa,

reakcijas slodze uz spēka sensoru zem pirmās ass labās puses riteņa,

reakcijas slodze uz spēka sensoru zem otrās ass kreisās puses riteņa(-iem),

reakcijas slodze uz spēka sensoru zem otrās ass labās puses riteņa(-iem),

reakcijas slodze uz spēka sensoru zem trešās ass kreisās puses riteņa(-iem),

reakcijas slodze uz spēka sensoru zem trešās ass labās puses riteņa(-iem),

Ptotal

(P1 + P2 + P3 + P4 + P5 + P6)	=	Mk transportlīdzekļa pašmasa; vai
	=	Mt transportlīdzekļa kopējā faktiskā masa, vajadzības gadījumā,

attālums no pirmās ass riteņa centra līdz otrās ass riteņa centram,

attālums no pirmās ass riteņa centra līdz trešās ass riteņa centram, ja uzstādīts.

A3.1. attēls

Garenvirziena smaguma centrs

2.5.

Transportlīdzekļa smaguma centra šķērsenisko (t) atrašanās vietu attiecībā pret tā vertikālo garenvirziena centra plakni (sk. A3.2. attēlu) aprēķina

kur:

T1	=	attālums starp riteņa(-u) balstvirsmu centriem abos pirmās ass galos,
T2	=	attālums starp riteņa(-u) balstvirsmu centriem abos otrās ass galos,
T3	=	attālums starp riteņa(-u) balstvirsmu centriem abos trešās ass galos.

Šajā vienādojumā pieņem, ka caur T1, T2, T3 centru punktiem var novilkt taisnu līniju. Ja tas tā nav, tad jāizmanto specializēts vienādojums.

Ja (t) vērtība ir negatīva, tad transportlīdzekļa smaguma centrs atrodas pa labi no transportlīdzekļa centra līnijas.

A3. attēls

Smaguma centrs šķērsvirzienā

2.6.

Smaguma centra augstumu (h0) nosaka, transportlīdzekli sasverot garenvirzienā un divu asu riteņiem izmantojot atsevišķus spēka sensorus.

2.6.1.

Divus spēka sensorus nostāda uz kopējas horizontālas plaknes, lai uz tiem novietotu priekšējos riteņus. Horizontālā plakne ir pietiekami augstu virs apkārtējām virsmām, lai transportlīdzekli var sasvērt uz priekšu noteiktajā leņķī (sk. 2.6.2. punktu), priekšgalam neskarot virsmu.

2.6.2.

Otro spēka sensoru pāri uzstāda uz kopējās horizontālās plaknes virs balsta konstrukcijas, lai uz tiem varētu novietot transportlīdzekļa otrās ass riteņus. Balsta konstrukcijas ir pietiekami augstas, lai transportlīdzeklim radītu būtisku slīpuma leņķi α (> 20°). Jo lielāks ir šis leņķis, jo aprēķini būs precīzāki (sk. A3.3. attēlu). Transportlīdzekli no jauna novieto uz četriem spēka sensoriem, priekšējie riteņi ir saķīlēti, lai novērstu transportlīdzekļa ripošanu uz priekšu. Visus vadāmos riteņus nostāda taisnā vadības pozīcijā.

2.6.3.

Atsevišķo spēka sensoru rādītājus atzīmē vienlaicīgi, un tos izmanto, lai pārbaudītu transportlīdzekļa kopējo masu un smaguma centra atrašanās vietu.

2.6.4.

Sasvēršanās testa slīpumu aprēķina ar šādu vienādojumu (sk. A3.3. attēlu)

kur:

H	=	augstuma starpība starp pirmās un otrās ass riteņu balstvirsmu,
L1	=	attālums no pirmās un otrās ass riteņu centra.

2.6.5.

Transportlīdzekļa pašmasu pārbauda šādi:

Ftotal = F1 + F2 + F3 + F4 ≡ Ptotal ≡ Mk

kur:

F1	=	reakcijas slodze uz spēka sensoru zem pirmās ass kreisās puses riteņa,
F2	=	reakcijas slodze uz spēka sensoru zem pirmās ass labās puses riteņa,
F3	=	reakcijas slodze uz spēka sensoru zem otrās ass kreisās puses riteņa,
F4	=	reakcijas slodze uz spēka sensoru zem otrās ass labās puses riteņa.

Ja šis vienādojums nav pareizs, mērījumus atkārto un/vai izgatavotājam prasa tehniskajā aprakstā izmainīt transportlīdzekļa pašmasas lielumu.

2.6.6.

Transportlīdzekļa smaguma centra augstumu (ho) aprēķina ar

kur:

riteņa centra (uz pirmās ass) augstums virs spēka sensora augšējās virsmas.

2.6.7.

Ja testē posmaina transportlīdzekļa atsevišķas sekcijas, smaguma centra atrašanās vietu nosaka katrai sekcijai atsevišķi.

A3.3. attēls

Smaguma centra augstuma noteikšana

4. PIELIKUMS

INFORMĀCIJA PAR NESOŠĀS VIRSBŪVES KONSTRUKCIJAS APRAKSTU

1. Vispārīgi principi

1.1.

Izgatavotājs nepārprotami definē virsbūves nesošo virsbūvi (sk., piemēram, A4.1. attēlu) un nosaka:

1.1.1.

kuras sekcijas veicina nesošās virsbūves stiprību un enerģijas absorbciju;

1.1.2.

kuri sekciju savienotājelementi palielina nesošās virsbūves griezes izturību;

1.1.3.

masas sadali starp minētajām sekcijām;

1.1.4.

kuri nesošās virsbūves elementi tiek uzskatīti par nekustīgiem.

A4.1 attēls

Nesošās virsbūves atvasināšana no virsbūves

Teksts attēlu

1.2.

Izgatavotājs par nesošās virsbūves elementiem sniedz šādu informāciju:

1.2.1.

rasējumi, kuros norādīti visi būtiskie ģeometriski mērījumi, kas vajadzīgi elementu ražošanai un elementa jebkuru pārmaiņu vai izmaiņu novērtēšanai;

1.2.2.

elementa materiāls, norādot valsts vai starptautiskā standarta nosaukumu;

1.2.3.

konstrukcijas elementu savienojumu tehnoloģija (kniedēti, saskrūvēti, līmēti, metināti savienojumi, metināšanas veids utt.).

1.3.

Katrai nesošajai virsbūvei ir vismaz divas sekcijas: viena pirms smaguma centra un otra aiz smaguma centra.

1.4.

Informācija par virsbūves elementiem, kas nepieder pie nesošās virsbūves, netiek prasīta.

2. Sekcijas

2.1.

Sekcija ir definēta kā nesošās virsbūves konstrukcijas sekcija, kas veido noslēgtu sistēmu starp divām plaknēm, kuras ir perpendikulāras transportlīdzekļa vertikālajai garenvirziena centra plaknei (VGCP). Sekcijā ir viens loga (vai durvju) statnis katrā transportlīdzekļa pusē, kā arī sānu sienas elementi, jumta konstrukcijas daļa un grīdas un zemgrīdas konstrukcijas daļa. Katras sekcijas centra šķērsplakne (CP) ir perpendikulāra transportlīdzekļa VGCP un šķērso logu statņu centra punktus (Cp) (sk. A4.2. attēlu).

2.2.

Cp definē kā punktu, kas atrodas loga augstuma vidū un statņa platuma vidū. Ja sekcijas kreisās un labās puses statņu Cp punkts nav vienā šķērsplaknē, sekcijas CP atrodas divu Cp šķērsplakņu viduspunktā.

2.3.

Sekcijas garumu mēra transportlīdzekļa garenass virzienā, un to nosaka ar attālumu starp divām plaknēm, kas ir perpendikulāras transportlīdzekļa VGCP. Ir divas robežas, kas nosaka sekcijas garumu: logu (durvju) novietojums un logu (durvju) statņu forma un konstrukcija.

A4.2. attēls

Sekciju garuma noteikšana

2.3.1.

Sekcijas maksimālo garumu nosaka ar garumu starp diviem blakus esošiem logu (durvju) rāmjiem

kur:

a	=	loga (durvju) rāmja garums aiz “j” statņa un
b	=	loga (durvju) rāmja garums pirms “j” statņa.

Ja sekcijas pretējo pušu statņi nav vienā šķērsplaknē vai logu rāmju garums katrā transportlīdzekļa pusē ir atšķirīgs (sk. A4.3. attēlu), sekcijas kopējo garumu Wj nosaka

kur:

amin	=	mazākā alabā puse vai akreisā puse vērtība,
bmin	=	mazākā blabā puse vai bkreisā puse vērtība,
L	=	ir gareniskā novirze starp transportlīdzekļa labās un kreisās puses statņu centra līnijām.

A4.3. attēls

Garuma noteikšana, kad statņi sekcijas abās pusēs nav vienā šķērsplaknē

2.3.2.

Minimālais sekcijas garums ietver visu loga statni (ieskaitot tā slīpumu, stūra rādiusu utt.). Ja slīpums un stūra rādiuss pārsniedz blakus esošā loga garuma pusi, tad sekcijā iekļauj arī nākamo statni.

2.4.

Attālumu starp divām sekcijām definē kā attālumu starp to CP.

2.5.

Sekcijas attālumu no transportlīdzekļa smaguma centra definē kā perpendikulāru attālumu no tās CP līdz transportlīdzekļa smaguma centram.

3. Sekciju savienojošās konstrukcijas

3.1.

Nesošajā virsbūvē skaidri definē tās konstrukcijas, kuras savieno sekcijas. Šie konstrukcijas elementi iedalāmi divās atsevišķās kategorijās:

3.1.1.

savienojošās konstrukcijas, kuras ir nesošās virsbūves daļa. Šos elementus nosaka izgatavotājs, iesniedzot projektu. Tie ir:

3.1.1.1.

sānu sienu konstrukcija, jumta konstrukcija, grīdas konstrukcija, kas savieno vairākas sekcijas;

3.1.1.2.

konstrukcijas elementi, kuri stiprina vienu vai vairākas sekcijas (piemēram, kastes zem sēdekļiem, riteņa arkas, sēdekļu konstrukcijas, kuras savieno sānu sienu ar grīdu, virtuves, garderobes un tualetes konstrukcijas);

3.1.2.

papildu elementi, kuri neveicina transportlīdzekļa konstrukcijas stiprību, taču var iekļūt drošības telpā, piemēram, ventilācijas kanāli, rokas bagāžas kastes, apsildes kanāli.

4. Masas sadalījums

4.1.

Izgatavotājs nepārprotami definē katrai nesošās virsbūves sekcijai paredzēto masas daļu. Šī masas sadale izsaka katras sekcijas enerģijas absorbcijas spēju un kravnesību. Nosakot masas sadali, izpilda šādas prasības:

4.1.1.

katrai sekcijai paredzētā masas summa ir saistīta ar pabeigta transportlīdzekļa masu M

kur:

mj	=	“j” sekcijai paredzētā masa,
n	=	nesošās virsbūves sekciju skaits,
M	=	Mk, transportlīdzekļa pašmasa vai
	=	Mt, transportlīdzekļa kopējā faktiskā masa, vajadzības gadījumā;

4.1.2.

sadalītās masas smaguma centrs atrodas tajā pašā pozīcijā kā transportlīdzekļa smaguma centrs

kur:

attālums no “j” sekcijas līdz transportlīdzekļa smaguma centram (sk. 2.3. punktu).

lj ir pozitīvs, ja sekcija ir pirms smaguma centra, un negatīvs, ja tā atrodas aiz smaguma centra.

4.2.

Katras nesošās virsbūves sekcijas masu “mj” izgatavotājs nosaka šādi:

4.2.1.

“J” sekcijas masas sastāvdaļām jābūt saistītām ar tās masu “mj”

kur:

mjk	=	sekcijas katras sastāvdaļas masa,
s	=	individuālo masu skaits sekcijā;

4.2.2.

sekcijas sastāvdaļu masu smaguma centrs ir tādā pašā šķērseniskā pozīcijā kā sekcijas smaguma centrs (sk. A4.4. attēlu)

kur:

sekcijas “k” masas sastāvdaļas attālums no Z ass (sk. A4.4. attēlu),

yk vienā ass pusē ir pozitīvs skaitlis un negatīvs skaitlis otrā pusē,

sekcijas “k” masas sastāvdaļas attālums no Y ass,

zk vienā ass pusē ir pozitīvs skaitlis un negatīvs skaitlis otrā pusē.

4.3.

Gadījumā, kad transportlīdzekļa specifikācijā ir norādīts aprīkojums ar pasažieru drošības jostām, paredzēto sekcijas pasažieru masu pievieno tai nesošās virsbūves daļai, kurai ir paredzēts absorbēt sēdekļa un pasažiera slodzi.

A4.4. attēls

Masas sadalījums sekcijas šķērsgriezumā

5. PIELIKUMS

APGĀŠANĀS TESTS KĀ GALVENĀ APSTIPRINĀŠANAS METODE

1. Sasvēršanas stends

1.1.

Sasvēršanas platforma ir pietiekami stingra un rotācija pietiekami kontrolēta, lai nodrošinātu transportlīdzekļa asu vienlaicīgu pacelšanu, platformas sasvēršanas leņķiem, kurus mēra zem asīm, neatšķiroties par vairāk nekā 1°.

1.2.

Augstuma atšķirība starp grāvja zemāko horizontālo līmeni (sk. A5.1. attēlu) un sasvēršanas platformas plakni, uz kuras novietots autobuss, ir 800 ± 20 mm.

1.3.

Sasvēršanas platformu, kas savienota ar grāvi, novieto šādi (sk. A5.1. attēlu):

1.3.1.

tās rotācijas ass ir ne vairāk kā 100 mm no grāvja vertikālās sienas;

1.3.2.

rotācijas ass ir ne vairāk kā 100 mm zem horizontālās sasvēršanas platformas plaknes.

A5.1. attēls

Sasvēršanas stenda ģeometrija

1.4.

Riteņa balstus izmanto riteņiem, kas atrodas tuvu rotācijas asij, lai sasvēršanas laikā novērstu transportlīdzekļa slīdēšanu sānis. Riteņu balstu (sk. A5.1. attēlu) galvenās raksturīgās pazīmes ir šādas:

1.4.1.

riteņa balsta izmērs:

augstums	:	ne vairāk kā divas trešdaļas no attāluma starp virsmu, uz kuras transportlīdzeklis ir novietots pirms sasvēršanas, un riteņa aploci, kura ir vistuvāk virsmai,
platums	:	20 mm,
malas rādiuss	:	10 mm,
garums	:	vismaz 500 mm;

1.4.2.

riteņa balsti pie platākās ass ir novietoti uz sasvēršanas platformas tā, ka riepas mala ir ne vairāk kā 100 mm no rotācijas ass;

1.4.3.

riteņa balstus pie citām asīm pielāgo tā, ka transportlīdzekļa vertikālā garenvirziena centra plakne (VGCP) ir paralēla rotācijas asij.

1.5.

Sasvēršanas platforma konstruēta tā, lai nodrošinātu, ka transportlīdzeklis nepārvietojas garenass virzienā.

1.6.

Grāvja trieciena zonā ir horizontāla, viendabīga, sausa un līdzena noteikta virsma.

2. Testa transportlīdzekļa sagatavošana

2.1.

Testējamajam transportlīdzeklim nav jābūt pilnībā pabeigtam, “braukšanas kārtībā”. Parasti ir pieņemamas jebkādas atkāpes no pilnībā pabeigta transportlīdzekļa, ja tas neietekmē nesošās virsbūves pamatīpašības un raksturlielumus. Testa transportlīdzeklis ir tādā kārtībā kā pilnīgi pabeigta versija šādos aspektos:

2.1.1.

smaguma centra atrašanās vieta, transportlīdzekļa kopējā masa (transportlīdzekļa pašmasa vai transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa, ja tas aprīkots ar pasažieru drošības jostām) un masas sadalījums un izvietojums, kā to norādījis izgatavotājs;

2.1.2.

visi elementi, kas pēc izgatavotāja sniegtās informācijas veicina nesošās virsbūves stiprību, ir uzstādīti sākotnējā pozīcijā (sk. šo noteikumu 4. pielikumu);

2.1.3.

elementus, kuri neveicina nesošās virsbūves stiprību un kuru vērtība ir pārāk liela attiecībā uz bojājumu risku (piemēram, ķēdes piedziņa, paneļa mēraparatūra, vadītāja sēdeklis, virtuves iekārta, tualetes iekārta utt.) var aizstāt ar papildu elementiem ar līdzvērtīgu masu un uzstādīšanas veidu. Šie papildu elementi nedrīkst palielināt nesošās virsbūves stiprību;

2.1.4.

degvielu, akumulatora skābi un citus uzliesmojošus, eksplozīvus vai kodīgus materiālus var aizstāt ar citiem materiāliem, ja vien tiek izpildītas 2.1.1. punkta prasības;

2.1.5.

gadījumā, ja aprīkojums ar pasažieru drošības jostām ir transportlīdzekļa tipa daļa, katram ar drošības jostu aprīkotam sēdeklim piestiprina svaru atbilstīgi vienai no divām metodēm, kuru izvēlas izgatavotājs.

2.1.5.1.

Pirmā metode. Šī masa ir:

2.1.5.1.1.

50 procenti no individuālās pasažiera masas (Mmi) svara, kas ir 68 kg;

2.1.5.1.2.

novietota tā, lai tās smaguma centrs atrastos 100 mm virs un 100 mm priekšā sēdekļa R punktam, kā noteikts Noteikumu Nr. 21 5. pielikumā;

2.1.5.1.3.

stingri un droši nostiprināta, lai testa laikā tā neizkustētos.

2.1.5.2.

Otrā metode. Šī masa ir:

2.1.5.2.1.

manekens, kura masa ir 68 kg un kurš piesprādzēts ar divu punktu drošības jostu. Manekenam jābūt regulējamam un novietojamam tā, lai varētu uzlikt drošības jostas;

2.1.5.2.2.

novietota tā, lai smaguma centrs un attālumi atbilstu A5.2. attēlam;

2.1.5.2.3.

stingri un droši nostiprināta, lai testa laikā tā neizkustētos.

A5.2. attēls

Manekena izmēri

Teksts attēlu

2.2.

Testa transportlīdzekli sagatavo šādi:

2.2.1.

gaisa spiediens riepās atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajam spiedienam;

2.2.2.

transportlīdzekļa balstiekārtas sistēma ir bloķēta, t. i., transportlīdzekļa asis, atsperes un balstiekārtas elementi ir piestiprināti attiecībā uz virsbūvi. Grīdas augstums virs horizontālās sasvēršanas platformas atbilst izgatavotāja transportlīdzekļa specifikācijai, atkarībā no tā, vai tā masa ir transportlīdzekļa pašmasa vai transportlīdzekļa kopējā masa;

2.2.3.

visas transportlīdzekļa durvis un atveramie logi ir aizvērti, bet ne aizslēgti.

2.3.

Posmainā transportlīdzekļa posmus var pārbaudīt atsevišķi vai kopā.

2.3.1.

Pārbaudot posmainas sekcijas kā kombināciju, transportlīdzekļa sekcijas sastiprina tādējādi, ka:

2.3.1.1.

apgāšanās testa laikā starp tām nav relatīvas kustības;

2.3.1.2.

nav būtisku izmaiņu masas sadalē un smaguma centra atrašanās vietā;

2.3.1.3.

nav būtisku izmaiņu nesošās virsbūves stiprībā un deformācijas spējā.

2.3.2.

Pārbaudot posmainas sekcijas atsevišķi, vienas ass sekcijas piestiprina mākslīgam balstam, kas tās kustības laikā no horizontāla stāvokļa līdz apgāšanās punktam notur noteiktā pozīcijā attiecībā pret sasvēršanas platformu. Balsts atbilst šādām prasībām:

2.3.2.1.

to konstrukcijai piestiprina tā, ka tas nesošajai virsbūvei nerada ne papildu nostiprinājumu, ne papildu slodzi;

2.3.2.2.

tas projektēts tā, ka tajā nerodas deformācijas, kuras varētu izmainīt transportlīdzekļa apgāšanās virzienu;

2.3.2.3.

tā masa ir vienāda ar to elementu, šarnīrsavienojumu daļu masu, kuras sākotnēji pieder pie pārbaudītās sekcijas, taču nav uz tās uzstādītas (piemēram, pagriežams galds un tā grīda, rokturi, ar gumiju noblīvēti aizsegi utt.);

2.3.2.4.

tā smaguma centrs atrodas tādā pašā augstumā kā kopējais to daļu smaguma centrs, kuras uzskaitītas 2.3.2.3. punktā;

2.3.2.5.

tā rotācijas ass atrodas paralēli transportlīdzekļa daudzasu sekcijas garenasij un šķērso šīs sekcijas riepu kontakta punktus.

3. Testa procedūra, testa norise

3.1.

Plānojot apgāšanās testu, tā mērinstrumentus un mērījumus, jāņem vērā, ka apgāšanās tests ir ļoti ātrs, dinamisks process ar atsevišķiem posmiem.

3.2.

Transportlīdzekli sasver sānis, to nekratot un neradot dinamiskus efektus, līdz tas sasniedz nestabilu līdzsvaru un sāk apgāšanos. Leņķiskais ātrums nedrīkst pārsniegt 5 grādus sekundē (0,087 rad/s).

3.3.

Lai noteiktu, vai ir izpildītas šo noteikumu 5.1. punkta prasības, iekšējai novērošanai izmanto ātrfotografēšanu, videofilmēšanu, deformējamus šablonus, elektrisko kontaktu sensorus vai citus piemērotus līdzekļus. To pārbauda jebkurā pasažieru salona, vadītāja un apkalpes nodalījuma vietā, kur drošības telpa varētu būt apdraudēta; precīzu novietojumus nosaka tehniskais dienests. To pārbauda divās pozīcijās, parasti pasažieru salona(-u) priekšpusē un aizmugurē.

3.4.

Tiek ieteikta arī apgāšanās un deformācijas procesa ārēja novērošana un ierakstīšana, tas ir:

3.4.1.

divi ātrgaitas fotoaparāti – viens transportlīdzekļa priekšpusē, otrs aizmugurē. Tiem jābūt novietotiem pietiekami tālu no transportlīdzekļa priekšējās un pakaļējās sienas, lai radītu mērāmu attēlu, ēnotās daļās izvairoties no platleņķa deformācijām, kā parādīts A5.3.a attēlā;

3.4.2.

smaguma centra atrašanās vietu un nesošās virsbūves kontūru (sk. A5.3.b attēlu) norāda ar svītrām un līnijām, lai nodrošinātu attēlu pareizus mērījumus.

A5.3.a attēls

Ieteicamais ārējā fotoaparāta redzeslauks

A5.3b attēls

Ieteicamais transportlīdzekļa smaguma centra un kontūras marķējums

4. Apgāšanās testa dokumentācija

4.1.

Izgatavotājs iesniedz testējamā transportlīdzekļa detalizētu aprakstu, kurā:

4.1.1.

uzskaitītas visas atšķirības starp pilnībā pabeigtu transportlīdzekli braukšanas kārtībā un pārbaudīto transportlīdzekli;

4.1.2.

pierāda līdzvērtīgu aizvietojumu (attiecībā uz masu, masas sadali un uzstādīšanu) katru reizi, kad konstrukcijas daļas, vienības tiek aizvietotas ar citām vienībām vai masām;

4.1.3.

ir nepārprotami norādīta testētā transportlīdzekļa smaguma centra atrašanās vieta, kas var būt pamatota ar mērījumiem, kuri veikti uz testa transportlīdzekļa, kad tas ir gatavs testam, vai ar mērījumu kombināciju (kas veikti pilnībā pabeigtam transportlīdzekļa tipam) un aprēķiniem, pamatojoties uz masas aizstāšanu.

4.2.

Testa protokolā iekļauj visus datus (attēli, ieraksti, rasējumi, mērījumu lielumi utt.), kuri norāda:

4.2.1.

ka tests veikts atbilstoši šim pielikumam;

4.2.2.

ka šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.2. punkta prasības ir izpildītas (vai nē);

4.2.3.

iekšējo novērojumu atsevišķu novērtējumu;

4.2.4.

visus transportlīdzekļa tipa, testa transportlīdzekļa, paša testa identifikācijai vajadzīgos datus un informāciju, kā arī par testu un tā novērtējumu atbildīgo personālu.

4.3.

Ieteicams testa protokolā dokumentēt smaguma centra augstāko un zemāko pozīciju attiecībā uz grāvja līmenisko pamatu.

6. PIELIKUMS

VIRSBŪVES DAĻU APGĀŠANĀS TESTS KĀ LĪDZVĒRTĪGA APSTIPRINĀŠANAS METODE

1. Papildu dati un informācija

Ja izgatavotājs izvēlas šo testa metodi, tehniskajam dienestam papildus šo noteikumu 3. punktā uzskaitītajai informācijai un rasējumiem iesniedz arī šādu informāciju:

1.1.	pārbaudāmās virsbūves daļas rasējumi;

1.2.	masas sadalījuma, kā noteikts 4. pielikuma 4. punktā, pareizības pārbaude pēc veiksmīgi veiktiem virsbūves daļas apgāšanās testiem;

1.3.

testējamo virsbūves daļu masas mērījumi un pārbaude, ka to smaguma centru atrašanās vieta ir tāda pati kā transportlīdzekļa pašmasai, ja tas nav aprīkots ar pasažieru drošības jostām, vai transportlīdzekļa faktiskai kopējai masai, ja tas ir aprīkots ar pasažieru drošības jostām. (Mērījumu ziņojumu iesniegšana)

2. Sasvēršanas stends

Sasvēršanas stends atbilst 5. pielikuma 1. punkta prasībām.

3. Virsbūves daļu sagatavošana

3.1.

Testējamo virsbūves daļu skaitu nosaka pēc šādiem noteikumiem:

3.1.1.

visas dažādās sekcijas konfigurācijas, kuras ir nesošās virsbūves daļa, testē vismaz vienā virsbūves daļā;

3.1.2.

katrā virsbūves daļā ir vismaz divas sekcijas;

3.1.3.

mākslīgā virsbūves daļā (sk. šo noteikumu 2.28. punktu) vienas daļas attiecība pret jebkuru citu daļu nedrīkst pārsniegt 2;

3.1.4.

visa transportlīdzekļa drošības telpa ir reprezentatīvi iekļauta virsbūves daļās, tostarp jebkuras īpašas kombinācijas, kas rodas no transportlīdzekļa virsbūves konfigurācijas;

3.1.5.

virsbūves daļā ir reprezentatīvi iekļauta jumta konstrukcija, ja tajā ir kādas īpatnības, piemēram, mainīgs augstums, gaisa kondicionēšanas iekārtas, degvielas tvertnes, bagāžnieks utt.

3.2.

Virsbūves daļas sekcijām pēc konstrukcijas jābūt tieši tādām pašām, kādas tās ir nesošajā virsbūvē, attiecībā uz formu, ģeometriju, materiālu un savienojumiem.

3.3.

Sekciju savienojošās konstrukcijas atbilst izgatavotāja nesošās virsbūves aprakstam (sk. 4. pielikuma 3. punktu), un ņem vērā šādus noteikumus:

3.3.1.

gadījumā, kad oriģinālā virsbūves daļa tiek tieši ņemta no transportlīdzekļa esošā izkārtojuma, pamata un papildu savienojošās konstrukcijas (sk. 4. pielikuma 3.1. punktu) ir tādas pašas kā transportlīdzekļa nesošajā virsbūvē;

3.3.2.

mākslīgās virsbūves daļas gadījumā savienojošās konstrukcijas ir līdzvērtīgas transportlīdzekļa nesošās virsbūves konstrukcijām izturības, stingruma un raksturlielumu ziņā;

3.3.3.

virsbūves daļā uzstāda tos nekustīgos elementus, kas nepieder pie nesošās virsbūves, bet kas deformācijas laikā var skart drošības telpu;

3.3.4.

savienojošo konstrukciju masu iekļauj masas sadalē atkarībā no tās piederības atsevišķai sekcijai un sadales šajā sekcijā.

3.4.

Virsbūves daļas ir aprīkotas ar mākslīgiem balstiem, lai tām uz sasvēršanas platformas nodrošinātu tādu pašu smaguma centra atrašanās vietu un rotācijas asi kā pabeigtam transportlīdzeklim. Balsti atbilst šādām prasībām:

3.4.1.

tos virsbūves daļai piestiprina tādējādi, ka tie virsbūves daļai nerada ne papildu nostiprinājumu, ne papildu slodzi;

3.4.2.

tie ir pietiekami stipri un stingri, lai nepakļautos deformācijai, kas sasvēršanas un apgāšanās procesa laikā varētu mainīt virsbūves daļas kustības virzienu;

3.4.3.

to masu iekļauj masas sadalē un virsbūves daļas smaguma centra atrašanās vietā.

3.5.

Virsbūves daļas masas sadali veic, ņemot vērā šādus apsvērumus:

3.5.1.

pārbaudot abu vienādojumu, kas sniegti 4. pielikuma 4.2.1. un 4.2.2. punktā, pareizību, jāaplūko visa virsbūves daļa (sekcijas, savienojošās konstrukcijas, papildu konstrukcijas elementi, balsti);

3.5.2.

jebkuru sekcijām pievienoto masu (sk. 4.2.2. punktu un 4. pielikuma 4. attēlu) novieto un virsbūves daļai piestiprina tādējādi, ka tā nerada papildu nostiprinājumu, papildu slodzi vai deformācijas ierobežojumu;

3.5.3.

gadījumā, kad aprīkojums ar pasažieru drošības jostām ir transportlīdzekļa tipa daļa, jāņem vērā pasažieru masu, kā aprakstīts 4. un 5. pielikumā.

4. Testa procedūra

Testa procedūra ir tāda pati kā pabeigtam transportlīdzeklim, kā aprakstīts 5. pielikuma 3. punktā.

5. Testu novērtējums

5.1.

Transportlīdzekļa tipu apstiprina, ja visas virsbūves daļas iztur apgāšanās testu un ja 2. un 3. vienādojums, kas sniegts 4. pielikuma 4. punktā, ir izpildīts.

5.2.

Ja viena no virsbūves daļām testu neiztur, transportlīdzekļa tipu neapstiprina.

5.3.

Ja virsbūves daļa iztur apgāšanās testu, tad uzskata, ka katra sekcija, kas veido virsbūves daļu, ir izturējusi apgāšanās testu, un rezultātu var izmantot turpmākajos apstiprinājuma pieprasījumos, ja vien masu attiecība turpmākajās nesošajās virsbūvēs saglabājas tāda pati.

5.4.

Ja virsbūves daļa neiztur apgāšanās testu, uzskata, ka visas virsbūves daļas sekcijas nav izturējušas testu, pat ja drošības telpa ir skarta tikai vienā no sekcijām.

6. Virsbūves daļas apgāšanās testu dokumentācija

Testa protokolā ir visi vajadzīgie dati, lai pierādītu:

6.1.	pārbaudīto virsbūves daļu konstrukciju (izmēri, materiāli, masas, smaguma centra atrašanās vieta, konstrukcijas metodes);

6.2.	ka testi veikti atbilstoši šim pielikumam;

6.3.	ka šo noteikumu 5.1. punkta prasības ir izpildītas vai nē;

6.4.	virsbūves daļu un to sekciju atsevišķs novērtējumu;

6.5.	transportlīdzekļa tipa, tā nesošās virsbūves, testēto virsbūves daļu identifikāciju, pašus testus, kā arī par testu un tā novērtējumu atbildīgo personālu.

7. PIELIKUMS

KVAZISTATISKAIS VIRSBŪVES DAĻU SLOGOŠANAS TESTS KĀ LĪDZVĒRTĪGA APSTIPRINĀŠANAS METODE

1. Papildu dati un informācija

Šajā testēšanas metodē kā testa vienības izmanto virsbūves daļas, kas sastāv vismaz no divām apstiprināmā transportlīdzekļa sekcijām, kuras savienotas ar tipiskiem konstrukcijas elementiem. Ja izgatavotājs izvēlas šo testa metodi, tehniskajam dienestam papildus šo noteikumu 3.2. punktā uzskaitītajai informācijai un rasējumiem jāiesniedz arī šāda informācija:

1.1.	testējamo virsbūves daļu rasējumi;

1.2.	enerģijas apjoms, kas jāabsorbē atsevišķām nesošās virsbūves sekcijām, kā arī enerģijas apjoms, kas pieder testējamām virsbūves daļām;

1.3.	enerģijas prasību verifikācija, sk. 4.2. punktu, pēc veiksmīgas kvazistatiskā virsbūves daļu slogošana testa veikšanas.

2. Virsbūves daļu sagatavošana

2.1.

Projektējot un ražojot virsbūves daļas testam, izgatavotājs ņem vērā 6. pielikuma 3.1., 3.2. un 3.3. punkta prasības.

2.2.

Virsbūves daļas aprīko ar drošības telpas profilu tajās vietās, kur paredzamās deformācijas dēļ statņi vai citi konstrukcijas elementi varētu tajā iekļūt.

3. Testa procedūra

3.1.

Katru testējamo virsbūves daļu stingri un droši piestiprina testa stendam ar stingru karkasa konstrukciju tādējādi, ka:

3.1.1.

ap savienojuma punktiem nenotiek vietējas plastiskas deformācijas;

3.1.2.

savienojuma vieta un veids nekavē paredzēto plastisko zonu un šarnīru veidošanu un darbību.

3.2.

Noslogojot virsbūves daļu, ņem vērā šādus noteikumus:

3.2.1.

slodzi vienmērīgi sadala uz augšējās malas ar stingras sijas palīdzību, kura ir garāka par augšējo malu, tādējādi apgāšanās testā imitējot zemi, un kura atbilst augšējās malas ģeometrijai;

3.2.2.

piemērotās slodzes virziens (sk. A7.1. attēlu) ir saistīts ar transportlīdzekļa vertikālo garenvirziena centra plakni, un tā slīpumu (α) nosaka šādi:

kur:

transportlīdzekļa augšējās malas augstums (mm), kuru mēra no horizontālās plaknes, uz kuras tas novietots.

A7.1. attēls

Virsbūves daļas slogošana

3.2.3.

siju noslogo virsbūves daļas smaguma centrā, ko aprēķina no tās sekciju masām un konstrukcijas elementiem, kas tās savieno. Izmantojot A7.1. attēla simbolus, virsbūves daļas pozīciju var noteikt ar šādu formulu:

kur:

s	=	virsbūves daļas sekciju skaits,
mi	=	“i” sekcijas masa,
li	=	“i” sekcijas smaguma centra attālums no izraudzītā skarpunkta (A7.1. attēlā 1. sekcijas centra plakne),
lSC	=	virsbūves daļas smaguma centra attālums no tā paša skarpunkta;

3.2.4.

slodzi palielina pakāpeniski, diskrētos intervālos veicot saistīto deformāciju mērījumus līdz gala deformācijai (du), kad drošības telpā iekļūst viens no virsbūves daļas elementiem.

3.3.

Attēlojot slodzes–izlieces līkni:

3.3.1.

mērījumu biežumam ir jābūt tādam, lai veidotu nepārtrauktu līkni (sk. A7.2. attēlu);

3.3.2.

slodzes un deformācijas lielumi jāmēra vienlaikus;

3.3.3.

noslogotas augšējās malas deformāciju mēra piemērotās slodzes plaknē un virzienā;

3.3.4.

gan slodzi, gan deformāciju mēra ar ± 1procenta precizitāti.

4. Testa rezultātu novērtējums

4.1.

No attēlotās slodzes un deformācijas līknes faktisko virsbūves daļas absorbēto enerģiju (EBS) izsaka kā zonu zem līknes (sk. A7.2. attēlu).

A7.2. attēls

Virsbūves daļas absorbētā enerģija, atvasinājums no mērījumu slodzes un deformācijas līknes

4.2.

Minimālo enerģiju (Emin), kas virsbūves daļai jāabsorbē, nosaka šādi:

4.2.1.

kopējā enerģija (ET), kas nesošajai virsbūvei jāabsorbē, ir

ET = 0,75 MgΔh

kur:

Mk, transportlīdzekļa pašmasa, ja tas nav aprīkots ar pasažieru drošības jostām; vai

Mt, transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa, ja tas ir aprīkots ar pasažieru drošības jostām,

gravitācijas konstante,

Δh

transportlīdzekļa smaguma centra vertikālā kustība (metros) apgāšanās testa laikā, kā noteikts šā pielikuma 1. papildinājumā;

4.2.2.

kopējo enerģiju “ET” sadala starp nesošās virsbūves sekcijām proporcionāli to masai

kur:

Ei	=	“i” sekcijas absorbētā enerģija,
mI	=	“i” sekcijas masa, kā noteikts 4. pielikuma 4.1. punktā;

4.2.3.

minimālā enerģija, kas virsbūves daļai jāabsorbē (Emin ), ir virsbūves daļu sekciju enerģiju summa

4.3.

Virsbūves daļa ir izturējusi slogošanas testu, ja:

EBS ≥ Emin

Šajā gadījumā visas sekcijas, kas veido virsbūves daļu, ir izturējušas kvazistatisko slogošanas testu, un šos rezultātus var izmantot turpmākajos apstiprinājuma pieprasījumos, ja vien attiecīgajām sekcijām nav paredzēts nest lielāku masu turpmākajās nesošajās virsbūvēs.

4.4.

Virsbūves daļa nav izturējusi slogošanas testu, ja:

EBS < Emin

Šajā gadījumā visas sekcijas, kas veido virsbūves daļu, nav izturējušas testu, pat ja drošības telpa ir skarta tikai vienā no sekcijām.

4.5.

Transportlīdzekļa tipu apstiprina, ja visas prasītās virsbūves daļas iztur slogošanas testu.

5. Kvazistatiskā virsbūves daļu slogošana testa dokumentācija

Testa protokoli atbilst 6. pielikuma 6. punktā noteiktajai formai un saturam.

Papildinājums

Smaguma centra vertikālās kustības noteikšana apgāšanās laikā

Smaguma centra vertikālo kustību (Δh) saistībā ar apgāšanās testu var noteikt ar tālāk izklāstīto grafisko metodi.

Izmantojot transportlīdzekļa šķērsgriezuma mērogotus rasējumus, transportlīdzeklim, kas uz sasvēršanas platformas novietots nestabila līdzsvara pozīcijā (sk. A7.A1.1. attēlu), nosaka smaguma centra sākotnējo augstumu (h1) (1. pozīcija) virs grāvja zemākās plaknes.

Pieņemot, ka transportlīdzekļa šķērsgriezums rotē ap riteņu balstu malu (A punkts A7.A1.1. attēlā), transportlīdzekļa šķērsgriezumu attēlo ar tā augšējo malu pieskaroties grāvja zemākajai plaknei (sk. A7.A1.2. attēlu). Šajā pozīcijā nosaka smaguma centra augstumu (h2) (2. pozīcija) attiecībā uz grāvja zemāko plakni.

A7.A1.1. attēls

A7.A1.2. attēls

Transportlīdzekļa smaguma centra vertikālās kustības noteikšana

Smaguma centra vertikālā kustība (Δh) ir:

Δh = h1 – h2

Ja testē vairāk nekā vienu virsbūves daļu un katrai virsbūves daļai ir atšķirīga gala deformācijas forma, smaguma centra vertikālo kustību (Δhi) nosaka katrai virsbūves daļai un salikto vidējo lielumu (Δh) aprēķina:

kur:

Δhi	=	“i” virsbūves daļas smaguma centra vertikālā kustība,
k	=	testēto virsbūves daļu skaits.

8. PIELIKUMS

KVAZISTATISKAIS APRĒĶINS, TESTĒJOT SASTĀVDAĻAS, KO IZMANTO KĀ LĪDZVĒRTĪGU APSTIPRINĀŠANAS METODI

1. Papildu dati un informācija

Ja izgatavotājs izvēlas šo testa metodi, tehniskajam dienestam papildus šo noteikumu 3.2. punktā uzskaitītajai informācijai un rasējumiem iesniedz arī šādu informāciju:

1.1.

plastisko zonu (PZ) un plastisko šarnīru (PH) atrašanās vieta nesošajā virsbūvē:

1.1.1.

visas atsevišķās PZ un PH skaidri atzīmē nesošās virsbūves rasējumā, to ģeometriski noteiktajās pozīcijās (sk. A.8.1. attēlu);

1.1.2.

konstrukcijas elementus starp PZ un PH aprēķinā var uzskatīt par nekustīgām vai elastīgām daļām, un to garumu nosaka, vadoties pēc to faktiskā garuma transportlīdzeklī;

1.2.

PZ un PH tehniskie parametri:

1.2.1.

konstrukcijas elementu, kur atrodas PZ un PH, šķērsgriezuma ģeometrija;

1.2.2.

katrai PZ un PH piemērotās slodzes veids un virziens;

1.2.3.

katras PZ un PH slodzes un deformācijas līkne, kā aprakstīts šā pielikuma papildinājumā. Izgatavotājs aprēķinā var izmantot PZ un PH statiskos vai dinamiskos raksturlielumus, taču vienā aprēķinā nedrīkst jaukt statiskos un dinamiskos raksturlielumus;

A8.1. attēls

Sekcijas plastisko šarnīru ģeometriskie parametri

1.3.	paziņojums par kopējo enerģiju (ET), kas nesošajai virsbūvei ir jāabsorbē, izmantojot 3.1. punkta formulu;

1.4.	aprēķinā izmantotā algoritma un datorprogrammas īss tehniskais apraksts.

2. Kvazistatiskā aprēķina prasības

2.1.

Aprēķinam matemātiski modelē pabeigtu nesošo virsbūvi kā slodzi nesošu un deformējamu konstrukciju, ņemot vērā:

2.1.1.

nesošo virsbūvi modelē kā vienotu noslogotu vienību, kurā ir deformējama PZ un PH, kas savienota ar atbilstīgiem konstrukcijas elementiem;

2.1.2.

nesošajai virsbūvei ir faktiskie virsbūves izmēri. Pārbaudot drošības telpu, izmanto sānsienu statņu un jumta konstrukcijas kontūras;

2.1.3.

PH izmanto faktiskos statņu un konstrukcijas elementu izmērus, uz kuriem tās atrodas (sk. šā pielikuma papildinājumu);

2.2.

Aprēķinā izmantotās slodzes atbilst šādām prasībām:

2.2.1.

aktīvo slodzi piemēro šķērsplaknē, kurā atrodas nesošās virsbūves (transportlīdzekļa) smaguma centrs un kura ir perpendikulāra transportlīdzekļa vertikālajai garenvirziena centra plaknei (VGCP). Aktīvo slodzi piemēro nesošās virsbūves augšējai malai ar pilnīgi stingru slodzes piemērošanas plakni, kas abos virzienos pārsniedz augšējo malu un jebkuru blakus konstrukciju;

2.2.2.

imitācijas sākumā slodzes piemērošanas plakne augšējo malu skar vistālākajā daļā no vertikālās garenvirziena centra plaknes. Nosaka slodzes piemērošanas plaknes un nesošās virsbūves saskares punktus, lai nodrošinātu precīzu slodzes pārnesi;

2.2.3.

aktīvajai slodzei ir slīpums α attiecībā pret transportlīdzekļa vertikālo garenvirziena centra plakni (sk. A8.2. attēlu).

kur:

transportlīdzekļa augšējās malas augstums (mm), kuru mēra no horizontālās plaknes, uz kuras tas novietots.

Aktīvās slodzes darbības virzienu aprēķina laikā nedrīkst mainīt:

2.2.4.

aktīvo slodzi palielina pakāpeniski, un konstrukcijas deformāciju aprēķina katrā slodzes palielināšanas reizē. Slodzes palielināšanas reižu skaits nedrīkst pārsniegt 100, un palielinājumiem ir jābūt gandrīz vienādiem;

2.2.5.

slodzes piemērošanas plakne deformācijas procesa laikā vēl bez paralēlas kustības var rotēt ap slodzes piemērošanas plaknes un šķērsplaknes, kurā atrodas smaguma centrs, krustošanās asi, lai sekotu nesošās virsbūves asimetriskai deformācijai;

2.2.6.

pasīvos (balstošos) spēkus piemēro nekustīgai zem grīdas konstrukcijai, neradot ietekmi uz konstrukcijas deformāciju.

A8.2. attēls

Nesošās virsbūves slogošana

2.3.

Aprēķina algoritms un datorprogramma atbilst šādām prasībām:

2.3.1.

programma ņem vērā PH raksturlielumu nelinearitāti un liela mēroga konstrukcijas deformācijas;

2.3.2.

programmai piemēro PH un PZ darbības diapazonu un pārtrauc aprēķinus, ja PH deformācija pārsniedz apstiprināto darbības diapazonu (sk. šā pielikuma papildinājumu);

2.3.3.

programma spēj aprēķināt nesošās virsbūves kopējo absorbēto enerģiju katrā slodzes palielinājumā;

2.3.4.

katrā slodzes palielinājumā programma spēj demonstrēt nesošo virsbūvi veidojošo sekciju deformācijas formu, kā arī jebkuras tādas nekustīgās daļas atrašanās vietu, kura varētu iekļūt drošības telpā. Programma identificē slodzes palielinājumu, pie kura drošības telpā pirmo reizi iekļūst kāda no nekustīgajām konstrukcijas daļām;

2.3.5.

programma spēj noteikt un identificēt slodzes palielinājumu, pie kura sākas nesošās virsbūves vispārējs sabrukums; kad nesošā virsbūve kļūst nestabila un deformācija turpinās bez slodzes palielināšanas.

3. Aprēķinu novērtēšana

3.1.

Kopējo enerģiju (ET), kas nesošajai virsbūvei jāabsorbē, nosaka šādi:

ET = 0,75 M.g.Δh

kur:

Mk, transportlīdzekļa pašmasa, ja tas nav aprīkots ar pasažieru drošības jostām, vai

Mt transportlīdzekļa faktiskā kopējā masa, ja tas ir aprīkots ar pasažieru drošības jostām,

gravitācijas konstante,

Δh

transportlīdzekļa smaguma centra vertikālā kustība (metros) apgāšanās testa laikā, kā noteikts 7. pielikuma papildinājumā.

3.2.

Nesošās virsbūves absorbēto enerģiju (Ea) aprēķina pie slodzes palielinājuma, kad drošības telpā pirmo reizi iekļūst kāda no nekustīgajām konstrukcijas daļām.

3.3.

Transportlīdzekļa tipu apstiprina, ja Ea ≥ ET

4. Kvazistatiskā aprēķina dokumentācija

Aprēķina protokolā ietver šādu informāciju:

4.1.	nesošās virsbūves detalizēts mehānisks apraksts, kas ietver PZ un PH atrašanās vietas un nosaka nekustīgās un elastīgās daļas;

4.2.	testos iegūtie dati un attiecīgie grafiki;

4.3.	paziņojums, vai šo noteikumu 5.1. punkta prasības ir izpildītas vai nē;

4.4.	transportlīdzekļa tipa identifikācija, kā arī par testu un tā novērtējumu atbildīgais personāls.

Papildinājums

Plastisko šarnīru raksturlielumi

1. Raksturlīknes

Plastiskās zonas (PZ) raksturlīknes parastā forma ir nelineāra slodzes un deformācijas attiecība, kas iegūta konstrukcijas daļu laboratoriju testu mērījumos.

Plastiskā šarnīra raksturlīknes ir lieces momenta (M) un rotācijas leņķa (φ) attiecība. PH raksturlīknes parastā forma ir parādīta A.8.A.1.1. attēlā.

A.8.A.1.1. attēls

Plastiskā šarnīra raksturlīkne

2. Deformācijas diapazonu aspekti

2.1.

PH raksturlīknes “mērījumu diapazons” ir deformāciju diapazons, kuram veikti mērījumi. Mērījumu diapazons var ietvert plaisu un/vai ātrās rūdīšanas diapazonu. Aprēķinā izmanto vienīgi tos PH raksturlielumus, kas atrodas mērījumu diapazonā.

2.2.

PH raksturlīknes “darbības diapazons” ir veikto aprēķinu diapazons.

Darbības diapazons nedrīkst būt plašāks par mērījumu diapazonu un tas var ietvert plaisu, bet ne ātrās rūdīšanas diapazonu.

2.3.

Aprēķinā izmantojamos PH raksturlielumos jāietver arī mērījumu diapazona M-φ līkne.

3. Dinamiskie raksturlielumi

Ir divu veidu PH un PZ raksturlielumi: kvazistatiskie un dinamiskie. PH dinamiskos raksturlielumus var noteikt divējādi:

3.1.	ar sastāvdaļas dinamisko trieciena pārbaudi;

3.2.	izmantojot dinamisko faktoru Kd, lai pārveidotu kvazistatiskos PH raksturlielumus. Šī pārveidošana nozīmē, ka kvazistatiskos lieces momenta lielumus var palielināt par Kd. Konstrukcijas elementiem no tērauda var piemērot Kd = 1,2 bez laboratorijas testiem.

A.8.A.1.2. attēls

Plastiskā šarnīra dinamisko raksturlielumu atvasinājums no statiskās līknes

9. PIELIKUMS

PABEIGTA TRANSPORTLĪDZEKĻA APGĀŠANĀS TESTA DATORSIMULĀCIJA KĀ LĪDZVĒRTĪGA APSTIPRINĀŠANAS METODE

1. Papildu dati un informācija

Nesošās virsbūve atbilstību šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.2. punktā noteiktajām prasībām var pierādīt ar datorsimulācijas metodi, ko apstiprinājis tehniskais dienests.

Ja izgatavotājs izvēlas šo testa metodi, tehniskajam dienestam papildus šo noteikumu 3.2. punktā uzskaitītajai informācijai un rasējumiem iesniedz arī šādu informāciju:

1.1.	izmantotās simulācijas un aprēķinu metodes apraksts un skaidra, precīza analīzes programmatūras identifikācija, norādot vismaz tās izgatavotāju, tirdzniecības nosaukumu, izmantoto versiju un izstrādātāja kontaktinformāciju;

1.2.	izmantotie materiālu paraugi un ievaddati;

1.3.	matemātiskajā modelī izmantotie noteikto masu, smaguma centra un inerces momenta parametri.

2. Matemātiskais modelis

Modelis spēj aprakstīt apgāšanās procesa reālu fizikālo raksturojumu saskaņā ar 5. pielikumu. Matemātisko modeli veido un pieņēmumus nosaka tādējādi, ka aprēķini sniedz konservatīvus rezultātus. Modeli izstrādā, ņemot vērā šādus apsvērumus:

2.1.	tehniskais dienests var pieprasīt veikt testus uz reālas transportlīdzekļa konstrukcijas, lai pierādītu matemātiskā modeļa pareizību un pārbaudītu modelī veiktos pieņēmumus;

2.2.	matemātiskajā modelī izmantotā kopējā masa un smaguma centra atrašanās vieta ir tāda pati kā apstiprināmam transportlīdzeklim;

2.3.	masas sadale matemātiskajā modelī atbilst apstiprināmā transportlīdzekļa masas sadalei. Matemātiskajā modelī izmantoto inerces momentu aprēķina, pamatojoties uz šo masas sadali.

3. Algoritma un datorsimulācijas programmas, un skaitļošanas iekārtu prasības

3.1.

Nosaka transportlīdzekļa pozīciju nestabilā līdzsvarā uz apgāšanās punkta un pirmo saskares punktu ar zemi. Simulācijas programmu var uzsākt nestabila līdzsvara pozīcijā, bet, vēlākais, to uzsāk pirmajā saskares punktā ar zemi.

3.2.

Sākotnējos nosacījumus pirmajā saskares punktā ar zemi nosaka, izmantojot potenciālās enerģijas izmaiņu no nestabila līdzsvara pozīcijas.

3.3.

Simulācijas programmu izpilda līdz ir sasniegta vismaz maksimālā deformācija.

3.4.

Simulācijas programma sniedz stabilu risinājumu, kurā rezultāts nav atkarīgs no pakāpeniskā laika posma.

3.5.

Simulācijas programma katrā pakāpeniskā laika posmā spēj aprēķināt enerģijas līdzsvara enerģijas komponentes.

3.6.

Nefizikālās enerģijas komponentes, kas ievadītas matemātiskās modelēšanas procesā (piemēram, “smilšu pulkstenis” un iekšējā amortizācija) jebkurā laikā nedrīkst pārsniegt 5 procentus no kopējās enerģijas.

3.7.

Zemes saskarē izmantoto berzes koeficientu apstiprina ar fizisku testu rezultātiem vai arī ar aprēķinu pierāda, ka izvēlētais berzes koeficients rada konservatīvus rezultātus.

3.8.

Matemātiskajā modelī ņem vērā visus iespējamos fiziskos kontaktus starp transportlīdzekļa daļām.

4. Simulācijas novērtējums

4.1.

Kad ir izpildītas simulācijas programmai noteiktās prasības, iekšējās konstrukcijas ģeometrijas izmaiņu simulāciju un salīdzinājumu ar drošības telpas ģeometrisko formu var novērtēt, kā noteikts šo noteikumu 5.1. un 5.2. punktā.

4.2.

Ja apgāšanās simulācijas laikā drošības telpa nav skarta, apstiprinājumu piešķir.

4.3.

Ja apgāšanās simulācijas laikā drošības telpa ir skarta, apstiprinājumu nepiešķir.

5. Dokumentācija

5.1.

Simulācijas protokolā ietver šādu informāciju:

5.1.1.

visi dati un informācija, kas noteikti šā pielikuma 1. punktā;

5.1.2.

rasējums ar nesošās virsbūves matemātisko modeli;

5.1.3.

paziņojums par leņķa lielumu, ātrumu un leņķisko ātrumu transportlīdzekļa nestabila līdzsvara pozīcijā un pirmās saskares ar zemi pozīcijā;

5.1.4.

kopējās enerģijas un visu tās daļu (kinētiskā enerģija, iekšējā enerģija, smilšu pulksteņa enerģija) parametru tabula, kas pa pakāpeniskiem 1 ms laika posmiem attiecas vismaz uz periodu no pirmā kontakta ar zemi līdz maksimālai deformācijai;

5.1.5.

pieņemtais zemes berzes koeficients;

5.1.6.

līkne vai dati, kas atbilstīgi parāda, ka šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.2. punkta prasības ir izpildītas. Šo prasību var izpildīt, sniedzot līkni ar laiku, attālumu starp deformētās konstrukcijas iekšējo kontūru un drošības telpas perifēriju;

5.1.7.

paziņojums par to, vai šo noteikumu 5.1.1. un 5.1.2. punkta prasības ir izpildītas vai nē;

5.1.8.

visi vajadzīgie dati un informācija, lai skaidri identificētu transportlīdzekļa tipu, tā nesošo virsbūvi, nesošās virsbūves matemātisko modeli un pašu aprēķinu.

5.2.

Ieteicams protokolā iekļaut arī deformētās konstrukcijas plānu maksimālās deformācijas laikā, kurā attēlota nesošā virsbūve un lielas plastiskās deformācijas apgabali.

5.3.

Pēc tehniskā dienesta pieprasījuma iesniedz un protokolam pievieno sīkāku informāciju.

30.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 84/46

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās diena jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 75 – Vienoti noteikumi par motociklu un mopēdu pneimatisko riepu apstiprināšanu

Ar visiem spēkā esošajiem grozījumiem līdz

noteikumu sākotnējās redakcijas 13. papildinājumam, kas stājies spēkā 2009. gada 24. oktobrī

SATURS

NOTEIKUMI

Darbības joma

Definīcijas

Marķējumi

Apstiprinājuma pieteikums

Apstiprinājums

Prasības

Pneimatiskās riepas tipa grozījumi un apstiprinājuma paplašinājums

Ražošanas atbilstība

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par motociklu un mopēdu pneimatiskās riepas tipa apstiprinājuma piešķiršanu, tā paplašinājumu, atteikumu, atsaukumu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 75

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Riepu marķējumu izvietojums. Marķējuma piemērs, kam jāatrodas uz riepu tipiem, ko laiž tirgū pēc šo noteikumu stāšanās spēkā

4. pielikums –

Slodzes indeksa un maksimālās masas atbilstība

5. pielikums –

Riepas izmēra apzīmējums un izmēri

6. pielikums –

Pneimatisko riepu mērīšanas metode

7. pielikums –

Slodzes un ātruma raksturojuma testa procedūra

8. pielikums –

Riepas kravnesība pie dažādiem ātrumiem

9. pielikums –

Dinamiskās riepu palielināšanās testa procedūra

1. DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz jaunām L1, L2, L3, L4 un L5 kategorijas transportlīdzekļu pneimatiskajām riepām.

Tomēr tie neattiecas uz riepām, kas paredzētas vienīgi braukšanai bezceļa apstākļos un marķētas ar “NHS” (nav paredzētas lietošanai uz lielceļiem), un riepām, kas paredzētas tikai sacensībām.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādas definīcijas:

2.1.

“Pneimatiskās riepas tips” ir pneimatisko riepu kategorija, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

2.1.1.

izgatavotājs;

2.1.2.

riepas izmēra apzīmējums;

2.1.3.

izmantošanas kategorija (parasta: parastai lietošanai uz lielceļiem; speciāla: īpašs lietojums, piemēram, ceļa un bezceļa apstākļiem, sniegam, mopēdam);

2.1.4.

riepu konstrukcija (diagonālkorda, diagonāli apjozta, radiālkorda);

2.1.5.

ātruma kategorija;

2.1.6.

slodzes indekss;

2.1.7.

riepas šķērsgriezums.

2.2.

“Pneimatiskās riepas konstrukcija” ir riepas karkasa tehniskie parametri. Jo īpaši izšķir šādas pneimatisko riepu konstrukcijas:

2.2.1.

“diagonālkorda” ir pneimatiskās riepas konstrukcija, kurā kordi stiepjas līdz bortam un pret riepas protektora centra līniju novietoti šķērsleņķos, kuri ir ievērojami mazāki nekā 90° (1);

2.2.2.

“diagonāli apjozta” ir pneimatisko riepu diagnālkorda tipa konstrukcija, kurā karkasu ierobežo josta, kas sastāv no vismaz diviem būtībā nestaipīga kordu materiāla slāņiem, kuri novietoti šķērsleņķos tuvu karkasam;

2.2.3.

“radiālkorda” ir pneimatiskās riepas konstrukcija, kurā kordi stiepjas līdz bortam un pret riepas protektora centra līniju novietoti šķērsleņķos 90° leņķī un kurā karkasu stabilizē būtībā nestaipīga aploces veida josta (1);

2.2.4.

“pastiprināta” ir pneimatisko riepu konstrukcija ar izturīgāku karkasu nekā attiecīgajai standarta riepai.

2.3.	“Borts” ir pneimatiskās riepas daļa, kura forma un konstrukcija ir piemērota uzmontēšanai uz loka un riepas noturēšanai uz tā (2).

2.4.	“Kords” ir diegi, kas veido slāņu materiālu pneimatiskajā riepā (2).

2.5.	“Slānis” ir ar gumiju pārklāta paralēlu kordu kārta (2).

2.6.	“Karkass” ir tā pneimatiskās riepas daļa, kas nav protektors, gumijas sānmalas un kas tur slodzi, kad riepa ir piepumpēta (2).

2.7.	“Protektors” ir pneimatiskās riepas daļa, kas saskaras ar ceļa virsmu, pasargājot karkasu no mehāniskiem bojājumiem un uzlabojot saķeri ar ceļa virsmu (2).

2.8.	“Sānmala” ir pneimatiskās riepas daļa starp protektoru un daļu, kas konstruēta tā, lai to pārklātu loka atloks (2).

2.9.	“Protektora rieva” ir atstarpe starp blakus esošiem izciļņiem protektora rakstā (2).

2.10.

“Galvenā rieva” ir platās rievas protektora vidus zonā.

2.11.

“Profila platums (S)” ir lineārais attālums starp piepumpētas pneimatiskās riepas ārējām sānmalām, neskaitot paaugstinājumus, kas radušies marķēšanas, dekorējumu, aizsargslāņa vai izciļņu dēļ (2).

2.12.

“Gabarītplatums” ir lineārs attālums starp piepumpētas riepas ārējām sānmalām, ieskaitot marķējumu, dekorējumus un aizsarglentes vai izciļņus (2); riepām, kurām protektors ir platāks par profila platumu, gabarītplatums atbilst protektora platumam.

2.13.

“Profila augstums (H)” ir attālums, kas atbilst pusei no starpības starp riepas ārējo diametru un loka nominālo diametru (2).

2.14.

“Nominālā augstuma un platuma attiecība (Ra)” ir ar simtu reizināts skaitlis, kas iegūts, dalot profila augstumu (H) ar nominālo profila platumu (S1), abi izmēri ir izteikti vienādās vienībās.

2.15.

“Ārējais diametrs (D)” ir piepumpētas jaunas pneimatiskās riepas gabarītdiametrs (2).

2.16.

“Riepas izmēra apzīmējums” ir apzīmējums, kas norāda:

2.16.1.

nominālo profila platumu (S1), kas jāizsaka milimetros, izņemot tādu riepu tipiem, kuru izmēra apzīmējums ir norādīts šo noteikumu 5. pielikuma tabulu pirmajā slejā;

2.16.2.

nominālo augstuma un platuma attiecību, izņemot dažus tādu riepu tipus, kuru izmēru apzīmējums ir norādīts šo noteikumu 5. pielikuma tabulu pirmajā slejā;

2.16.3.

nosacīto skaitli “d”, ar kuru izsaka nominālo loka diametru un kurš atbilst tā diametram, kas izteikts ar kodu (skaitlis mazāks par 100) vai milimetros (skaitlis ir lielāks par 100).

2.16.3.1.

Simbola “d” vērtības milimetros, kad tas ir norādīts ar kodu, ir šādas:

(mm)
Simbols “d”, ko norāda viens vai divi skaitļi atbilstīgi nominālajam loka diametram	“d” vērtība
4	102
5	127
6	152
7	178
8	203
9	229
10	254
11	279
12	305
13	330
14	356
15	381
16	406
17	432
18	457
19	483
20	508
21	533
22	559
23	584

2.17.

“Nominālais loka diametrs (d)” ir loka diametrs, uz kura paredzēts uzmontēt riepu (2).

2.18.

“Loks” ir atbalsts riepai un kamerai vai bortu balstvirsma bezkameras riepai (2).

2.18.1.

“Riepas uzsēdinājuma uz loka konfigurācija” ir loka tips, uz kura ir paredzēts uzsēdināt riepu. Nestandarta loku gadījumā to uz riepas norāda ar simbolu.

2.19.

“Teorētiskais loks” ir loks, kura platumam vajadzētu būt riepas nominālā profila X kārtīgam platumam. Vērtību X norāda konkrētā riepas tipa izgatavotājs.

2.20.

“Mērīšanas loks” ir loks, uz kura uzmontē riepu izmēru mērīšanai.

2.21.

“Testa loks” ir loks, uz kura riepa jāuzmontē testēšanai.

2.22.

“Izdrupšana” ir nelielu gumijas gabalu atdalīšanās no protektora.

2.23.

“Korda atdalīšanās” ir kordu noārdīšanās no to gumijas pārklājuma.

2.24.

“Atslāņošanās” ir blakus esošu slāņu atdalīšanās.

2.25.

“Protektora atdalīšanās” ir protektora atdalīšanās no karkasa.

2.26.

“Slodzes indekss” ir skaitlis, kas saistīts ar maksimāli pieļaujamo slodzi, kuru riepa var izturēt, ar ātrumu, kas atbilst riepas ātruma simbolam izgatavotāja noteiktā ekspluatācijas režīmā. Šo indeksu un attiecīgās slodzes saraksts ir sniegts šo noteikumu 4. pielikumā.

2.27.

“Saraksts ar riepas pieļaujamo slodzi pie dažādiem ātrumiem” ir saraksts šo noteikumu 8. pielikumā, kurā ar atsauci uz slodzes indeksu un slodzi pie nominālā ātruma ir parādītas riepas slodzes izmaiņas ātrumam, kas neatbilst norādītajam nominālās ātruma kategorijas indeksā.

2.28.

“Ātruma kategorija” ir:

2.28.1.

ātrumi, kas izteikti ar ātruma kategorijas simbolu, kā norādīts 2.28.2. punkta tabulā.

2.28.2.

Ātruma kategorijas ir norādītas šajā tabulā:

(km/h)
Ātruma kategorijas simbols	Atbilstošais ātrums
B	50
F	80
G	90
J	100
K	110
L	120
M	130
N	140
P	150
Q	160
R	170
S	180
T	190
U	200
H	210
V	240
W	270

2.28.3.

Riepas, kas piemērotas maksimālajam ātrumam virs 240 km/h, apzīmē ar burtu kodu “V” vai “Z” (sk. 2.33.3. punktu), ko novieto riepas izmēra apzīmējumā pirms konstrukcijas norādes (sk. 3.1.3. punktu).

2.29.

“Sniega riepa” ir riepa, kuras protektora raksts un konstrukcija ir galvenokārt paredzēti labākai darbībai dubļos un svaigā vai kūstošā sniegā salīdzinājumā ar parasto (ceļa tipa) riepu. Sniega riepas protektoru rakstā parasti ir rievojums (dzīslas) un/vai vienlaidu bloka elementi ar lielākām atstarpēm nekā parastajām (ceļa tipa) riepām.

2.30.

“MST” ir “universālā riepa”, kas piemērota gan autoceļiem, gan bezceļa apstākļiem.

2.31.

“Mopēda riepa” ir riepa, kas paredzēta mopēdu (L1 un L2 kategorija) aprīkojumam.

2.32.

“Motocikla riepa” ir riepa, kas galvenokārt paredzēta motociklu (L3, L4 un L5 kategorija) aprīkojumam. Taču tās var uzstādīt arī mopēdiem (L1 un L2 kategorija) un vieglajām piekabēm (01. kategorija).

2.33.

“Maksimālā nestspēja” ir maksimālā masa, kuras pārvadāšanai riepa paredzēta.

2.33.1.

Ātrumam zem 130 km/h maksimālā nestspēja nedrīkst pārsniegt procentuālo attiecību lielumam, kurš saistīts ar attiecīgo riepas slodzes indeksu, kā norādīts tabulā “Riepas slodzes izmaiņas atkarībā no ātruma” (sk. 2.27. punktu), atsaucoties uz riepas ātruma kategorijas simbolu un tā transportlīdzekļa ātruma spēju, kuram riepa ir uzmontēta.

2.33.2.

Ātrumam virs 130 km/h, bet zem 210 km/h maksimālā nestspēja nedrīkst pārsniegt ar riepas slodzes indeksu saistītās masas lielumu.

2.33.3.

Ātrumam virs 210 km/h, bet zem 270 km/h maksimālā nestspēja nedrīkst pārsniegt turpmāk tabulā norādīto masu procentuālā izteiksmē, kas saistīta ar riepas slodzes indeksu ar atsauci uz riepas ātruma kategorijas simbolu un tā transportlīdzekļa maksimālo aprēķina ātrumu, kuram riepu ir paredzēts uzstādīt:

Maksimālais ātrums (km/h) (*3)	Maksimālais noslogojums (%)
Maksimālais ātrums (km/h) (*3)	V ātruma kategorijas simbols	W ātruma kategorijas simbols (*2)
210	100	100
220	95	100
230	90	100
240	85	100
250	(80) (*1)	95
260	(75) (*1)	85
270	(70) (*1)	75

2.33.4.

Ātrumam virs 270 km/h maksimālā nestspēja nedrīkst pārsniegt riepu izgatavotāja norādīto masu ar atsauci uz riepas ātruma spēju.

Starpātrumiem starp 270 km/h un riepas izgatavotāja atļauto maksimālo ātrumu ir pieļaujama maksimālās nestspējas lineāra interpolācija.

3. MARĶĒJUMI

3.1.

Apstiprināšanai iesniegtajām pneimatiskajām riepām vismaz uz vienas sānmalas ir šāds marķējums:

3.1.1.

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

3.1.2.

riepas izmēra apzīmējums, kā noteikts šo noteikumu 2.16. punktā;

3.1.3.

attiecīgs konstrukcijas indikators:

3.1.3.1.

uz diagonālkorda riepām marķējums var nebūt vai burts “D”;

3.1.3.2.

uz diagonāli apjoztām riepām burts “B”, kas novietots pirms loka diametra marķējuma, papildus var pievienot vārdus “BIAS-BELTED”;

3.1.3.3.

uz radiālkorda riepām burts “R”, kas novietots pirms loka diametra marķējuma, papildus var pievienot vārdu “RADIAL”;

3.1.4.

riepas ātruma kategorijas norāde, ko izsaka ar šo noteikumu 2.28.2. punktā norādīto simbolu;

3.1.5.

slodzes indekss, kā definēts šo noteikumu 2.26. punktā;

3.1.6.

vārds “TUBELESS” (bezkameras), ja riepa ir paredzēta lietošanai bez kameras;

3.1.7.

vārds “REINFORCED” vai “REINF” pastiprinātai riepai;

3.1.8.

izgatavošanas datums četru ciparu grupas formā, kurā pirmie divi cipari norāda uz izgatavošanas nedēļu, bet pēdējie divi – uz izgatavošanas gadu. Šo marķējumu var piestiprināt uz vienas sānmalas;

3.1.9.

sniega riepām uzraksts “M + S” vai “M.S”, vai “M & S”. Uzraksts “DP” (t. i., Dual Purpose) ir pieņemts kā atļauta alternatīva;

3.1.10.

uzraksts “MST” universālām riepām;

3.1.11.

mopēda riepām uzraksts “MOPED” (vai alternatīvi “CYCLOMOTEUR” vai “CICLOMOTORE”);

3.1.12.

riepas uzsēdinājuma uz loka konfigurācijas identifikācija, ja tas atšķiras no standarta konfigurācijas, uzreiz aiz loka diametra marķējuma, kas minēts šo noteikumu 2.16.3. punktā.

Ja riepas paredzēts uzstādīt uz loka, kura diametrs atbilst kodam 13 (330 mm) vai vairāk, uzraksts ir “M/C”. Šī prasība neattiecas uz riepas izmēriem, kas uzskaitīti šo noteikumu 5. pielikuma tabulās;

3.1.13.

riepas, kas piemērotas ātrumam virs 240 km/h, pirms norādes par konstrukciju (sk. 3.1.3. punktu) jāmarķē ar atbilstošo burtu kodu “V” vai “Z” (sk. 2.33.3. punktu);

3.1.14.

riepām, kas piemērotas ātrumam virs 240 km/h (vai attiecīgi 270 km/h), iekavās jānorāda slodzes indeksa marķējums (sk. 3.1.5. punktu), kurš piemērojams ātrumam 210 km/h (vai attiecīgi 240 km/h), un atsauces ātruma kategorijas simbols (sk. 3.1.4. punktu):

“V” – riepām, ko izmēra apzīmējumā identificē ar burtu kodu “V”;

“W” – riepām, ko izmēra apzīmējumā identificē ar burtu kodu “Z”.

3.2.

Uz riepām ir pietiekami daudz vietas apstiprinājuma marķējumam, kā parādīts šo noteikumu 2. pielikumā.

3.3.

Šo noteikumu 3. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

3.4.

Šo noteikumu 3.1. punktā minētie marķējumi un 5.4. punktā noteiktais apstiprinājuma marķējums ir liets un atrodas uz riepas. Tie ir skaidri salasāmi.

4. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

4.1.

Pneimatiskās riepas tipa apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai pienācīgi pilnvarots pārstāvis. Tajā norāda:

4.1.1.

riepas izmēra apzīmējumu, kā noteikts šo noteikumu 2.16. punktā;

4.1.2.

tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi;

4.1.3.

izmantošanas kategoriju (parasta, īpaša, sniega vai mopēda);

4.1.4.

konstrukciju: diagonālkorda, diagonāli apjozta vai radiālkorda;

4.1.5.

ātruma kategoriju;

4.1.6.

riepas slodzes indeksu;

4.1.7.

to, vai riepu paredzēts izmantot ar kameru vai bez tās;

4.1.8.

vai riepa ir “parasta” vai “pastiprināta”;

4.1.9.

motociklu derivātu riepu kārtainības normu (sk. šo noteikumu 5. pielikuma 5. tabulu) (3);

4.1.10.

gabarītizmērus: profila gabarītplatumu un gabarītdiametru;

4.1.11.

lokus, uz kuriem riepu var uzmontēt;

4.1.12.

mērījumu loku un testa loku;

4.1.13.

testa un mērījumu spiedienu;

4.1.14.

šo noteikumu 2.19. punktā minēto koeficientu “X”;

4.1.15.

riepu izgatavotāja atļauto maksimālo ātrumu un šim maksimālajam ātrumam atļauto kravnesību riepām, kuras izmēra apzīmējumā identificētas ar burta kodu “V” un piemērotas ātrumam virs 240 km/h, vai riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burta kodu “Z” un piemērotas ātrumam virs 270 km/h.

4.2.

Apstiprinājuma pieteikumam pievieno (visus dokumentus trijos eksemplāros) rasējumu vai raksturojošu fotoattēlu, kas identificē protektora rakstu, un apliecošās līknes rasējumu uz mērīšanas loka uzmontētai piepumpētai riepai, norādot apstiprināšanai iesniegtā tipa attiecīgos izmērus (sk. 6.1.1. un 6.1.2. punktu). Lai kompetentās iestādes gūtu priekšstatu, pieteikumam pievieno arī apstiprinātas testa laboratorijas izdotu testa protokolu vai vienu vai divus riepu tipa paraugus. Sānmalas un riepas protektora zīmējumus vai fotoattēlus iesniedz pēc tam, kad sākta izgatavošana, ne vēlāk kā vienu gadu pēc tipa apstiprinājuma izdošanas dienas.

4.3.

Ja riepu izgatavotājs iesniedz pieteikumu riepas sērijas tipa apstiprinājumam, nav jāveic slodzes un ātruma tests katram riepas tipam attiecīgajā sērijā. Pēc kompetentās iestādes ieskata var veikt sliktākā gadījuma nejaušu izlasi.

5. APSTIPRINĀJUMS

5.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais pneimatiskās riepas tips atbilst 6. punkta prasībām, piešķir minētā riepas tipa apstiprinājumu.

5.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 noteikumu sākotnējai redakcijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati puse nepiešķir vienu un to pašu numuru citam pneimatiskās riepas tipam.

5.3.

Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma paplašinājumu, atteikumu vai atsaukšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

5.3.1.

Riepām, kas piemērotas ātrumam virs 240 km/h, maksimālo atļauto ātrumu un attiecīgo nestspēju norāda 1. pielikuma 10. punktā.

5.4.

Katrai pneimatiskajai riepai, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam riepas tipam, redzamā, 3.2. punktā minētā vietā un papildus 3.1. punktā noteiktajam marķējumam piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:

5.4.1.

aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (4);

5.4.2.

šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un tipa apstiprinājuma numurs.

5.5.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

5.6.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izvietojuma piemēri.

6. PRASĪBAS

6.1. Riepu izmēri

6.1.1. Riepas profila platums

6.1.1.1.

Profila platumu aprēķina pēc šādas formulas:

S = S1 + K ( A – A1)

kur:

S	ir “profila platums” milimetros, mērot uz mērījumu riteņa loka;
S1	ir “nominālais profila platums” (milimetros), kā norādīts riepas izmēra apzīmējumā uz riepas sānmalas;
A	ir mērījumu loka platums (izteikts milimetros), kā izgatavotājs to norādījis paskaidrojumos;
A1	ir teorētiskā loka platums (izteikts milimetros);
A1	pieņem, ka tas ir vienāds ar S1, kas reizināts ar riepas izgatavotāja norādīto koeficientu X;
K	ir vienāds ar 0,4.

6.1.1.2.

Tomēr attiecībā uz riepu tipiem, kuriem izmēra apzīmējums ir norādīts šo noteikumu 5. pielikuma tabulu pirmajā slejā, profila platums var būt tāds, kā norādīts iepretim riepas apzīmējumam tabulā.

6.1.2. Riepas ārējais diametrs

6.1.2.1.

Riepas ārējo diametru aprēķina pēc šādas formulas:

D = d + 2H

kur:

ir ārējais diametrs milimetros;

ir nosacītais skaitlis, kas definēts 2.16.3. punktā, izteikts milimetros;

ir nominālais profila augstums milimetros un ir vienāds ar:

H = S1 × 0,01 Ra

kur:

S1	ir nominālais profila platums (milimetros); un
Ra	ir nominālā augstuma un platuma attiecība;

visas vērtības, kā norādīts uz riepas sānmalas riepas izmēra apzīmējumā un atbilstīgi 3.4. punkta prasībām.

6.1.2.2.

Tomēr attiecībā uz riepu tipiem, kuriem izmēra apzīmējums ir norādīts šo noteikumu 5. pielikuma tabulu pirmajā slejā, ārējais diametrs var būt tāds, kā norādīts iepretim riepas apzīmējumam tabulā.

6.1.3. Pneimatisko riepu mērīšanas metode

Pneimatisko riepu izmērus mēra saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikumā norādīto procedūru.

6.1.4. Riepas profila platuma specifikācijas

6.1.4.1.

Riepas gabarītplatums var būt mazāks par profila platumu S, ko nosaka saskaņā ar 6.1.1. punktu.

6.1.4.2.

Tas var minēto vērtību pārsniegt līdz pat vērtībai, kas dota 5. pielikumā, vai attiecībā uz izmēriem, kas nav iekļauti 5. pielikumā, piemēro šādus procentus:

6.1.4.2.1.

Lietošana parastos un sniega apstākļos:

a)	loka diametra kods 13 un lielāks: + 10 procenti;

b)	loka diametra kodi līdz 12 (ieskaitot): + 8 procenti.

6.1.4.2.2.

Īpaša izmantojuma riepām, kas piemērotas ierobežotai lietošanai uz ceļiem un ir marķētas ar “MST”: 25 procenti.

6.1.5. Riepas ārējā diametra specifikācijas

6.1.5.1.

Riepas ārējais diametrs nedrīkst būt ārpus Dmin un Dmax vērtībām, kas norādītas 5. pielikumā.

6.1.5.2.

Izmēriem, kas nav uzskaitīti 5. pielikumā, riepas ārējais diametrs nedrīkst būt ārpus Dmin un Dmax vērtībām, ko iegūst, izmantojot šādas formulas:

Dmin = d + (2H × a)

Dmax = d + (2H × b)

kur:

H un d – kā definēts 6.1.2.1. punktā, un a un b – kā definēts attiecīgi 6.1.5.2.1. un 6.1.5.2.2. punktā.

6.1.5.2.1.

Riepām parastai lietošanas uz lielceļiem un sniega riepām a

loka diametra kods 13 un lielāks	:	0,97
loka diametra kodi līdz 12 (ieskaitot)	:	0,93
īpaša izmantojuma riepām	:	1,00

6.1.5.2.2.

Riepām parastai lietošanas uz lielceļiem b

loka diametra kods 13 un lielāks	:	1,07
loka diametra kodi līdz 12 (ieskaitot)	:	1,10
sniega riepām un īpaša izmantojuma riepām	:	1,12

6.2. Slodzes un ātruma raksturojuma tests

6.2.1.

Slodzes un ātruma raksturojuma testu pneimatiskajām riepām veic saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumā aprakstīto procedūru.

6.2.1.1.

Ja iesniegts pieteikums riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu “V” un piemērotas ātrumam virs 240 km/h, vai riepām, kas izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu “Z” un piemērotas ātrumam virs 270 km/h (sk. 4.1.15. punktu), tad iepriekš minēto slodzes un ātruma testu veic vienai riepai tādos slodzes un ātruma apstākļos, kādi uz riepas norādīti iekavās (sk. 3.1.14. punktu). Vēl viens slodzes un ātruma tests jāveic otrai tāda paša tipa riepai tādos slodzes un ātruma apstākļos, ja tādi ir, kurus kā maksimālos ir norādījis riepu izgatavotājs (sk. 4.1.15. punktu).

6.2.2.

Ja riepai pēc tam, kad tai veikts slodzes un ātruma tests, nav redzama protektora atdalīšanās, atslāņošanās, korda atdalīšanās, šķelšanās vai pārrauti kordi, uzskata, ka riepa testu ir izturējusi.

6.2.3.

Riepas ārējais diametrs, mērīts sešas stundas pēc slodzes un ātruma raksturojuma testa, nedrīkst atšķirties no pirms testa reģistrētā ārējā diametra vairāk kā par ± 3,5 %.

6.2.4.

Riepas gabarītplatums, ko mēra slodzes un ātruma raksturojuma testa beigās, nepārsniedz 6.1.4.2. punktā noteiktās vērtības.

6.3. Dinamiska riepu palielināšanās

Riepām, kuras norādītas šo noteikumu 9. pielikuma 1.1. punktā un kuras atbilst slodzes un ātruma raksturojuma testa prasībām saskaņā ar 6.2. punktu, veic dinamiskās palielināšanās testu saskaņā ar minētajā pielikumā aprakstīto procedūru.

7. PNEIMATISKĀS RIEPAS TIPA GROZĪJUMI UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS

7.1.

Par visiem pneimatiskās riepas tipa pārveidojumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi pneimatiskās riepas tipu. Struktūrvienība var:

7.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka pneimatiskā riepa joprojām atbilst prasībām; vai

7.1.2.

par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam pieprasīt papildu testa protokolu.

7.1.3.

Ja pārveido riepas protektora rakstu, uzskata, ka nav nepieciešams atkārtot 6.2. punktā noteikto testu.

7.1.4.

Apstiprinājuma paplašinājums riepām, kuras piemērotas ātrumiem virs 240 km/h un kuras izmēra apzīmējumā identificē ar burtu kodu “V” (vai 270 km/h riepām, kuras izmēra apzīmējumā identificē ar burtu kodu “Z”), lai sertificētu dažādus maksimālos ātrumus un/vai slodzes, ir atļauts, ja tehniskais dienests, kurš atbild par testu veikšanu, sniedz jaunu testa protokolu attiecībā uz jauno maksimālo ātrumu un nestspēju.

Šādas jaunas slodzes un ātruma spējas norāda 1. pielikuma 9. punktā.

7.2.

Noteikumu 5.3. punktā paredzētajā kārtībā par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paplašinājuma paziņojuma veidlapai.

8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūra atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:

8.1.	saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātas riepas izgatavo tā atbilstīgi apstiprinātajam tipam saskaņā ar 6. punktā noteiktajām prasībām;

8.2.	iestāde, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražošanas uzņēmumā piemērotās atbilstības kontroles metodes. Katrā ražošanas uzņēmumā šādas pārbaudes parasti notiek reizi divos gados.

9. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.

Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto pneimatiskās riepas tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 8.1. punktā noteiktajām prasībām vai ja no sērijas ņemtās riepas neiztur minētajā punktā noteiktos testus.

9.2.

Ja nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, informē pārējās nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus.

10. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu pneimatiskās riepas tipu, tas attiecīgi informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

11.1.

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

11.2.

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, var izmantot riepu izgatavotāju laboratorijas un no tām, kas atrodas to teritorijā vai citas nolīguma puses teritorijā, var izraudzīt apstiprinātas testu laboratorijas, ja šīs citas nolīguma puses kompetentā administratīvā struktūrvienība iepriekš piekritusi šai procedūrai.

11.3.

Ja nolīguma puse, kas piemēro 11.2. punktu, vēlas, to testos var pārstāvēt viena vai vairākas personas pēc tās izvēles.

(1) Piemēro arī Noteikumos Nr. 54.

(2) Sk. skaidrojošo attēlu papildinājumā.

(*1) Attiecas tikai uz riepām, kuras izmēra apzīmējumā ir identificētas ar burtu kodu “V”, un līdz riepu izgatavotāja norādītajam maksimālajam ātrumam.

(*2) Attiecas arī uz riepām, kuras izmēra apzīmējumā ir identificētas ar burtu kodu “Z”.

(*3) Starpātrumiem ir atļauta maksimālās nestspējas lineāra interpolācija.

(3) No šo noteikumu 8. papildinājuma spēkā stāšanās dienas šīm riepām neizsniedz jaunus apstiprinājumus saskaņā ar Noteikumiem Nr. 75. Šie riepu izmēri tagad ir iekļauti Noteikumos Nr. 54.

(4) 1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehijas Republika, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Savienība (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 un 55 (brīvs), 56 Melnkalne, 57 (brīvs) un 58 Tunisija. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

Papildinājums

PASKAIDROJOŠS ATTĒLS

(skatīt šo noteikumu 2. punktu)

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Teksts attēlu

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

3. PIELIKUMS

Riepu marķējumu izvietojums

Marķējuma piemērs, kam jāatrodas uz riepu tipiem, ko laiž tirgū pēc šo noteikumu stāšanās spēkā

vismaz 4 mm

Šis marķējums norāda, ka tā ir pneimatiska riepa, kam:

—	nominālais profila platums ir 100,

—	nominālā augstuma un platuma attiecība ir 80,

—	ir diagonāli apjozta konstrukcija,

—	nominālais loka diametrs ir 457 mm, kura kods ir 18,

—	kravnesība ir 206 kg, kas atbilst šo noteikumu 4. pielikumā norādītajam slodzes indeksam 53,

—	ir ātruma kategorija S (maksimālais ātrums 180 km/h),

—	paredzēta montāžai bez kameras (“bezkameras”),

—	sniega riepa ražota 2003. gada divdesmit piektajā nedēļā.

Riepas apzīmējumu veido marķējumi, un tiem ir šāds izvietojums un secība:

a)	izmēra apzīmējums ar nominālo profila platumu, nominālo augstuma un platuma attiecību, tipa konstrukcijas simbolu (ja piemērojams) un nominālo loka diametru ir izkārtots, kā iepriekš norādīts piemērā: 100/80Bl8;

b)	slodzes indeksu un ātruma kategorija simbolu kopā novieto netālu no riepas izmēra apzīmējuma. Tie var atrasties pirms vai aiz tā vai arī virs vai zem tā;

c)	marķējums “TUBELESS” un “REINFORCED” vai “REINF”, un “M + S”, un “MST”, un/vai “MOPED” (vai “CYCLOMOTEUR”, vai “CICLOMOTORE”) var atrasties atstatu no izmēra apzīmējuma simbola;

d)	riepām, kas derīgas ātrumam virs 240 km/h, attiecīgie burtu kodi “V” vai “Z” jāmarķē pirms konstrukcijas marķējuma (piemēram, 140/60ZR18). Atsauces slodzes indekss un ātruma kategorijas simbols attiecīgā gadījumā ir jāmarķē iekavās (sk. 3.1.14. punktu).

4. PIELIKUMS

SLODZES INDEKSA UN MAKSIMĀLĀS MASAS ATBILSTĪBA

A	=	slodzes indekss
B	=	maksimālā atbilstošā masa (kg)

A	B
16	71
17	73
18	75
19	77,5
20	80
21	82,5
22	85
23	87,5
24	90
25	92,5
26	95
27	97
28	100
29	103
30	106
31	109
32	112
33	115
34	118
35	121
36	125
37	128
38	132
39	136
40	140
41	145
42	150
43	155
44	160
45	165
46	170
47	175
48	180
49	185
50	190
51	195
52	200
53	206
54	212
55	218
56	224
57	230
58	236
59	243
60	250
61	257
62	265
63	272
64	280
65	290
66	300
67	307
68	315
69	325
70	335
71	345
72	355
73	365
74	375
75	387
76	400
77	412
78	425
79	437
80	450
81	462
82	475
83	487
84	500
85	515
86	530
87	545
88	560
89	580
90	600

5. PIELIKUMS

RIEPAS IZMĒRA APZĪMĒJUMS UN IZMĒRI

1. tabula

Motociklu riepas

Izmēri ar loka diametra kodu 12 un zemāk

Riepas izmērs	Mērījumu loka platuma kods	Gabarītdiametrs (mm)			Profila platums (mm)	Maksimālais gabarītplatums (mm)
		D.min	D	D.max
2.50 – 8		328	338	352
2.50 – 9		354	364	378
2.50 – 10	1.50	379	389	403	65	70
2.50 – 12		430	440	451
2.75 – 8		338	348	363
2.75 – 9	1.75	364	374	383	71	77
2.75 – 10		389	399	408
2.75 – 12		440	450	462
3.00 – 4		241	251	264
3.00 – 5		266	276	291
3.00 – 6		291	301	314
3.00 – 7		317	327	342
3.00 – 8	2.10	352	362	378	80	86
3.00 – 9		378	388	401
3.00 – 10		403	413	422
3.00 – 12		454	464	473
3.25 – 8		362	372	386
3.25 – 9		388	398	412
3.25 – 10	2.50	414	424	441	88	95
3.25 – 12		465	475	492
3.50 – 4		264	274	291
3.50 – 5		289	299	316
3.50 – 6		314	324	341
3.50 – 7	2.50	340	350	367	92	99
3.50 – 8		376	386	397
3.50 – 9		402	412	430
3.50 – 10		427	437	448
3.50 – 12		478	488	506
4.00 – 5		314	326	346
4.00 – 6		339	351	368
4.00 – 7	2.50	365	377	394	105	113
4.00 – 8		401	415	427
4.00 – 10		452	466	478
4,00 – 12		505	517	538
4.50 – 6		364	376	398
4.50 – 7		390	402	424
4.50 – 8		430	442	464
4.50 – 9	3.00	456	468	490	120	130
4.50 – 10		481	493	515
4.50 – 12		532	544	568
5.00 – 8		453	465	481
5.00 – 10	3.50	504	516	532	134	145
5.00 – 12		555	567	583
6.00 – 6	4.00	424	436	464
6.00 – 7		450	462	490	154	166
6.00 – 8		494	506	534
6,00 – 9		520	532	562

1.a tabula

Mopēdu riepas

Izmēri ar loka diametra kodu 12 un zemāk

Riepas izmērs	Mērījumu loka platuma kods	Gabarītdiametrs (mm)			Profila platums (mm)	Maksimālais gabarītplatums (mm) (1)
		D.min	D	D.max (1)
2 – 12	1.35	413	417	426	55	59
2-1/2 – 12	1.50	425	431	441	62	67
2-1/2 – 8	1.75	339	345	356	70	76
2-1/2 – 9	1.75	365	371	382	70	76
2-3/4 – 9	1.75	375	381	393	73	79
3 – 10	2.10	412	418	431	84	91
3 – 12	2.10	463	469	482	84	91

2. tabula

Motociklu riepas

Parasts profila izmērs

Riepas izmērs	Mērījumu loka platuma kods	Gabarītdiametrs (mm)				Profila platums (mm)	Maksimālais gabarītplatums (mm)
		D.min	D	D.max (2)	D.max (3)		(2)	(3)
1 3/4 – 19	1.20	582	589	597	605	50	54	58
2 – 14		461	468	477	484
2 – 15		486	493	501	509
2 – 16		511	518	526	534
2 – 17		537	544	552	560
2 – 18	1.35	562	569	577	585	55	58	63
2 – 19		588	595	603	611
2 – 20		613	620	628	636
2 – 21		638	645	653	661
2 – 22		663	670	680	686
2 1/4 – 14		474	482	492	500
2 1/4 – 15		499	507	517	525
2 1/4 – 16		524	532	540	550
2 1/4 – 17		550	558	566	576
2 1/4 – 18	1.50	575	583	591	601	62	66	71
2 1/4 – 19		601	609	617	627
2 1/4 – 20		626	634	642	652
2 1/4 – 21		651	659	667	677
2 1/4 – 22		677	685	695	703
2 1/2 – 14		489	498	508	520
2 1/2 – 15		514	523	533	545
2 1/2 – 16		539	548	558	570
2 1/2 – 17		565	574	584	596
2 1/2 – 18	1.60	590	599	609	621	68	72	78
2 1/2 – 19		616	625	635	647
2 1/2 – 20		641	650	660	672
2 1/2 – 21		666	675	685	697
2 1/2 – 22		692	701	711	723
2 3/4 – 14		499	508	518	530
2 3/4 – 15		524	533	545	555
2 3/4 – 16		549	558	568	580
2 3/4 – 17		575	584	594	606
2 3/4 – 18	1.85	600	609	621	631	75	80	86
2 3/4 – 19		626	635	645	657
2 3/4 – 20		651	660	670	682
2 3/4 – 21		676	685	695	707
2 3/4 – 22		702	711	721	733
3 – 16		560	570	582	594
3 – 17		586	596	608	620
3 – 18	1.85	611	621	633	645	81	86	93
3 – 19		637	647	659	671
3 1/4 – 16		575	586	598	614
3 1/4 – 17		601	612	624	640
3 1/4 – 18	2.15	626	637	651	665	89	94	102
3 1/4 – 19		652	663	675	691

3. tabula

Motociklu riepas

Parasts profila izmērs

Riepas izmērs	Mērījumu loka platuma kods	Gabarītdiametrs (mm)				Profila platums (mm)	Maksimālais gabarītplatums (mm)
		D.min	D	D.max (4)	D.max (5)		(6)	(7)	(8)
2.00 – 14		460	466	478
2.00 – 15		485	491	503
2.00 – 16		510	516	528
2.00 – 17	1.20	536	542	554		52	57	60	65
2.00 – 18		561	567	579
2.00 – 19		587	593	605
2.25 – 14		474	480	492	496
2.25 – 15		499	505	517	521
2.25 – 16		524	530	542	546
2.25 – 17	1.60	550	556	568	572	61	67	70	75
2.25 – 18		575	581	593	597
2.25 – 19		601	607	619	623
2.50 – 14		486	492	506	508
2.50 – 15		511	517	531	533
2.50 – 16		536	542	556	558
2.50 – 17	1.60	562	568	582	584	65	72	75	79
2.50 – 18		587	593	607	609
2.50 – 19		613	619	633	635
2.50 – 21		663	669	683	685
2.75 – 14		505	512	524	530
2.75 – 15		530	537	549	555
2.75 – 16		555	562	574	580
2.75 – 17	1.85	581	588	600	606	75	83	86	91
2.75 – 18		606	613	625	631
2.75 – 19		632	639	651	657
2.75 – 21		682	689	701	707
3.00 – 14		519	526	540	546
3.00 – 15		546	551	565	571
3.00 – 16		569	576	590	596
3.00 – 17	1.85	595	602	616	622	80	88	92	97
3.00 – 18		618	627	641	647
3.00 – 19		644	653	667	673
3.00 – 21		694	703	717	723
3.00 – 23		747	754	768	774
3.25 – 14		531	538	552	560
3.25 – 15		556	563	577	585
3.25 – 16		581	588	602	610
3.25 – 17	2.15	607	614	628	636	89	98	102	108
3.25 – 18		630	639	653	661
3.25 – 19		656	665	679	687
3.25 – 21		708	715	729	737
3.50 – 14		539	548	564	572
3.50 – 15		564	573	589	597
3.50 – 16		591	598	614	622
3.50 – 17	2.15	617	624	640	648	93	102	107	113
3.50 – 18		640	649	665	673
3.50 – 19		666	675	691	699
3.50 – 21		716	725	741	749
3.75 – 16		601	610	626	634
3.75 – 17		627	636	652	660
3.75 – 18	2.15	652	661	677	685	99	109	114	121
3.75 – 19		678	687	703	711
4.00 – 16		611	620	638	646
4.00 – 17		637	646	664	672
4.00 – 18	2.50	662	671	689	697	108	119	124	130
4.00 – 19		688	697	715	723
4.25 – 16		623	632	650	660
4.25 – 17		649	658	676	686
4.25 – 18	2.50	674	683	701	711	112	123	129	137
4.25 – 19		700	709	727	737
4.50 – 16		631	640	658	668
4.50 – 17		657	666	684	694
4.50 – 18	2.75	684	691	709	719	123	135	141	142
4.50 – 19		707	717	734	745
5.00 – 16		657	666	686	698
5.00 – 17		683	692	710	724
5.00 – 18	3.00	708	717	735	749	129	142	148	157
5.00 – 19		734	743	761	775

4. tabula

Motociklu riepas

Mazi profila izmēri

Riepas izmērs	Mērījumu loka platuma kods	Gabarītdiametrs (mm)				Profila platums (mm)	Maksimālais gabarītplatums (mm)
		D.min	D	D.max (9)	D.max (10)		(11)	(12)	(13)
3.60 – 18		605	615	628	633
	2.15					93	102	108	113
3.60 – 19		631	641	653	658
4.10 – 18		629	641	654	663
	2.50					108	119	124	130
4.10 – 19		655	667	679	688
5.10 – 16		615	625	643	651
5.10 – 17	3.00	641	651	670	677	129	142	150	157
5.10 – 18		666	676	694	702
4.25/85 – 18	2.50	649	659	673	683	112	123	129	137
4.60 – 16		594	604	619	628
4.60 – 17	2.75	619	630	642	654	117	129	136	142
4.60 – 18		644	654	670	678
6.10 – 16	4.00	646	658	678	688	168	185	195	203

5. tabula

Motociklu derivātu riepas (14)

Riepas izmērs	Mērījumu loka platuma kods	Gabarītdiametrs (mm)			Profila platums (mm)	Maksimālais gabarītplatums (mm)
		D.min	D	D.max
3.00 – 8C		359	369	379
3.00 – 10C	2.10	410	420	430	80	86
3.00 – 12C		459	471	479
3.50 – 8C		376	386	401
3.50 – 10C	2.50	427	437	452	92	99
3.50 – 12C		478	488	503
4.00 – 8C		405	415	427
4.00 – 10C	3.00	456	466	478	108	117
4.00 – 12C		507	517	529
4.50 – 8C		429	439	453
4.50 – 10C	3.50	480	490	504	125	135
4.50 – 12C		531	541	555
5.00 – 8C		455	465	481
5.00 – 10C	3.50	506	516	532	134	145
5.00 – 12C		555	567	581

6. tabula

Motocikla riepas

Zema spiediena izmēri

Riepas izmērs	Mērījumu loka Platuma kods	Gabarītdiametrs (mm)			Profila platums (mm)	Maksimālais gabarītplatums (mm)
		D.min	D	D.max
5.4 – 10		474	481	487
5.4 – 12		525	532	547
5.4 – 14	4.00	575	582	598	135	143
5.4 – 16		626	633	649
6.7 – 10		532	541	561
6.7 – 12	5.00	583	592	612	170	180
6.7 – 14		633	642	662

7. tabula

Motocikla riepas

Amerikāņu riepu izmēri

Riepas izmērs	Mērījumu loka platuma kods	Gabarītdiametrs (mm)			Profila platums (mm)	Maksimālais gabarītplatums (mm)
		D.min	D	D.max
MH90 – 21	1.85	682	686	700	80	89
MJ90 – 18	2.15	620	625	640
					89	99
MJ90 – 19	2.15	645	650	665
ML90 – 18	2.15	629	634	650
					93	103
ML90 – 19	2.15	654	659	675
MM90 – 19	2.15	663	669	685	95	106
MN90 – 18	2.15	656	662	681	104	116
MP90 – 18	2.15	667	673	692	108	120
MR90 – 18	2.15	680	687	708	114	127
MS90 – 17	2.50	660	667	688	121	134
MT90 – 16	3.00	642	650	672
					130	144
MT90 – 17	3.00	668	675	697
MU90 – 15M/C	3.50	634	642	665
					142	158
MU90 – 16	3.50	659	667	690
MV90 – 15M/C	3.50	643	651	675	150	172
MP85 – 18	2.15	654	660	679	108	120
MR85 – 16	2.15	617	623	643	114	127
MS85 – 18	2.50	675	682	702	121	134
MT85 – 18	3.00	681	688	709	130	144
MU85 16M/C	3.50	650	658	681	142	158
MV85 – 15M/C	3.50	627	635	658	150	172

(1) Parasta lietošana uz ceļiem (lielceļiem).

(2) Parasta lietošana uz lielceļiem.

(3) Īpašs lietojums un sniega riepas.

(4) Riepas parastai lietošanai uz lielceļiem.

(5) Riepas īpaši lietošanai un sniega riepas.

(6) Riepas parastai lietošanai uz lielceļiem līdz ātruma kategorijai P (ieskaitot).

(7) Riepas parastai lietošanai uz lielceļiem virs ātruma kategorijas P un sniega riepas.

(8) Riepas īpašai lietošanai.

(9) Riepas parastai lietošanai uz lielceļiem.

(10) Riepas īpašai lietošanai un sniega riepas.

(11) Riepas parastai lietošanai uz lielceļiem līdz ātruma kategorijai P (ieskaitot).

(12) Riepas parastai lietošanai uz lielceļiem virs ātruma kategorijas P un sniega riepas.

(13) Riepas īpašai lietošanai.

(14) No šo noteikumu 8. papildinājuma spēkā stāšanās dienas šīm riepām neizsniedz jaunus apstiprinājumus saskaņā ar Noteikumiem Nr. 75. Šie riepu izmēri tagad ir iekļauti Noteikumu Nr. 54 5. pielikuma I daļas A tabulā.

6. PIELIKUMS

PNEIMATISKO RIEPU MĒRĪŠANAS METODE

Riepu uzmontē uz mērīšanas loka, kā to saskaņā ar šo noteikumu 4.1.12. punktu norādījis izgatavotājs, un to piepumpē līdz spiediena līmenim, ko norādījis izgatavotājs.

Kā alternatīvu var noteikt šādu riepas spiedienu:

Riepas versija		Ātruma kategorija	Spiediens
			bārs	kPa
Standarta		F, G, J, K, L, M, N, P, Q, R, S	2,25	225
Standarta		T, U, H, V, W	2,80	280
Pastiprināta		F līdz P
		Q, R, S, T, U, H, V	3,30	330
Motocikla derivāts (1)	4PR	F līdz M	3,50	350
	6PR		4,00	400
	8PR		4,50	450
Mopēds	Standarta	B	2,25	225
Mopēds	Pastiprināta	B	2,80	280

Citu versiju riepu spiedienam jābūt tādam, kādu norādījis izgatavotājs.

Uz loka uzmontētu riepu tur laboratorijas apkārtējās vides temperatūrā vismaz 24 stundas.

Spiedienu atkārtoti noregulē atbilstoši 1. punktā noteiktajai vērtībai.

Gabarītplatumu mēra ar lekālu sešos punktos, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita, ņemot vērā aizsargslāņa vai izciļņu biezumu. Lielāko šādi iegūto vērtību pieņem par gabarītplatumu.

Ārējo diametru nosaka, mērot maksimālo apkārtmēru un dalot šādi iegūto skaitli ar π (3,1416).

(1) No šo noteikumu 8. papildinājuma spēkā stāšanās dienas šīm riepām neizsniedz jaunus apstiprinājumus saskaņā ar Noteikumiem Nr. 75. Šie riepu izmēri tagad ir iekļauti Noteikumos Nr. 54.

7. PIELIKUMS

SLODZES UN ĀTRUMA RAKSTUROJUMA TESTA PROCEDŪRA

1. RIEPAS SAGATAVOŠANA

1.1.

Uzmontē jaunu riepu uz mērīšanas loka, ko saskaņā ar šo noteikumu 4.1.12. punktu norādījis izgatavotājs.

1.2.

Piepumpē riepu līdz spiediena līmenim, kas norādīts šajā tabulā:

Testēšanas gaisa spiediens (bāri)
Riepas izmērs		Ātruma kategorija	Gaisa spiediens
Riepas izmērs		Ātruma kategorija	bārs	kPa
Standarta		F, G, J, K	2,50	250
		L, M, N, P	2,50	250
		Q, R, S	3,00	300
		T, U, H, V	3,50	350
Pastiprināta		F, G, J, K, L, M, N, P	3,30	330
Pastiprināta		Q, R, S, T, U, H, V	3,90	390
Motocikla derivāti (1)	4PR	F, G, J, K, L, M	3,70	370
	6PR		4,50	450
	8PR		5,20	520
Mopēds	Standarta	B	2,50	250
Mopēds	Pastiprināta	B	3,00	300

Ātrumiem virs 240 km/h testa spiediens ir 3,20 bāri (320 kPa).

Citiem riepu tipiem gaisa spiediens ir tāds, kādu norādījis izgatavotājs.

1.3.

Izgatavotājs, norādot iemeslus, var prasīt, lai izmantotu testa spiedienu, kas atšķiras no 1.2. punktā norādītā. Šādā gadījumā riepu piepumpē līdz minētajam spiedienam.

1.4.

Uz riteņa uzmontēto riepu atstāj testa telpas temperatūrā vismaz trīs stundas.

1.5.

Riepas spiedienu atkārtoti noregulē līdz 1.2. vai 1.3. punktā norādītajam līmenim.

2. TESTA PROCEDŪRA

2.1.

Uz riteņa uzmontēto riepu novieto uz testa ass un spiež to pret tāda testa veltņa gludās virsmas ārējo daļu, kura diametrs ir 1,70 m ± 1 % vai 2,0 m ± 1 %.

2.2.

Uz testa ass novieto atsvarus, kas atbilst 65 procentiem no:

2.2.1.

maksimālās nestspējas, kas pielīdzināts kravnesības indeksam riepām ar ātruma simboliem līdz H ieskaitot;

2.2.2.

maksimālās nestspējas saistībā ar maksimālo ātrumu 240 km/h riepām ar ātruma simbolu “V” (sk. šo noteikumu 2.33.3. punktu);

2.2.3.

maksimālās nestspējas saistībā ar maksimālo ātrumu 270 km/h riepām ar ātruma simbolu “W” (sk. šo noteikumu 2.33.3. punktu);

2.2.4.

maksimālās nestspējas saistībā ar maksimālo ātrumu, ko norādījis riepu izgatavotājs, riepām, kuras piemērotas ātrumam virs 240 km/h (vai attiecīgā gadījumā 270 km/h) (sk. 6.2.1.1. punktu);

2.2.5.

mopēda riepām (ātruma kategorijas simbols B) testa slodze ir 65 % uz testa veltņa, kura diametrs 1,7 m, un 67 % uz testa veltņa, kura diametrs 2,0 m.

2.3.

Visā testa laikā spiedienu riepās nedrīkst koriģēt un testa slodzei jābūt nemainīgai.

2.4.

Testa laikā testa telpā jāuztur 20 °C līdz 30 °C temperatūra vai augstāka temperatūra, ja tam piekrīt izgatavotājs.

2.5.

Tests notiek bez pārtraukumiem saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

2.5.1.

ir dotas divdesmit minūtes, lai palielinātu ātrumu no nulles līdz testa sākuma ātrumam;

2.5.2.

testa sākuma ātrums: 30 km/h mazāk nekā ātrums, kas atbilst uz riepas norādītajam ātruma kategorijas simbolam (sk. šo noteikumu 2.28.2. punktu), ja izmanto testa veltni, kura diametrs ir 2,0 m, vai 40 km/h mazāk, ja izmanto testa veltni, kura diametrs ir 1,7 m;

2.5.2.1.

maksimālais ātrums, ko izmanto otrajā testā riepām, kas piemērotas ātrumam virs 240/h un kuras izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu “V” (vai 270 km/h riepām, kuras izmēra apzīmējumā identificētas ar burtu kodu “Z”), ir riepu izgatavotāja norādītais maksimālais ātrums (sk. 4.1.15. punktu);

2.5.3.

ātruma posms ir 10 km/h;

2.5.4.

testa ilgums katrā posmā: 10 minūtes;

2.5.5.

kopējais testa ilgums: 1 stunda;

2.5.6.

maksimālais testa ātrums: riepas tipa maksimālais aprēķina ātrums, ja testu veic ar testa veltni, kura diametrs ir 2,0 m; 10 km/h zem riepas tipa maksimālā aprēķina ātruma, ja testu veic ar testa veltni, kura diametrs ir 1,7 m;

2.5.7.

motocikla riepām (ātruma kategorijas simbols B) testa ātrums ir 50 km/h, kuru palielina no 0 līdz 50 km/h 10 minūtēs, ātruma posma ilgums ir 30 minūtes, bet testa kopējais ilgums ir 40 minūtes.

2.6.

Tomēr, ja veic otro testu, lai riepām, kas piemērotas ātrumam virs 240 km/h, novērtētu augšējo veiktspēju, ir šāda procedūra:

2.6.1.

divdesmit minūtes, lai palielinātu ātrumu no nulles līdz testa sākuma ātrumam;

2.6.2.

divdesmit minūtes ar testa sākuma ātrumu;

2.6.3.

desmit minūtes, lai ātrumu palielinātu līdz maksimālajam testēšanas ātrumam;

2.6.4.

piecas minūtes ar maksimālo testēšanas ātrumu.

3. LĪDZVĒRTĪGI TESTI

Ja izmanto citu testu, nevis iepriekš aprakstīto, jāpierāda tā līdzvērtīgums.

8. PIELIKUMS

RIEPAS KRAVNESĪBA PIE DAŽĀDIEM ĀTRUMIEM

Ātrums

(km/h)

Kravnesības izmaiņas (%)

Mopēds

Loka diametra kodi līdz 12 (ieskaitot)

Loka diametra kods 13 un lielāks

Ātruma simbols

P un tālāk

+ 30

Sk. J sleju

+ 30

Sk. J sleju

+ 30

+ 23

+ 16

+ 10

+ 14

+ 5

+ 7,5

+ 5

+ 7,5

+ 12

100

+ 5

+ 5,0

+ 5

+ 10

110

– 7

+ 2,5

+ 8

120

– 15

– 6

+ 6

130

– 25

– 12

– 5

+ 4

140

9. PIELIKUMS

DINAMISKĀS RIEPU PALIELINĀŠANĀS TESTA PROCEDŪRA

1. DARBĪBAS UN IZMANTOJUMA JOMA

1.1. Šo testēšanu piemēro riepām, kuras minētas turpmāk 3.4.1. un 4.1. punktā.

1.2. Ar to nosaka riepas maksimālo palielināšanos centrbēdzes spēka ietekmē pie maksimālā pieļaujamā ātruma.

2. TESTA PROCEDŪRAS APRAKSTS

2.1. Testa asi un loku kontrolē tādējādi, lai nodrošinātu, ka, mērot pie riteņa borta sēžas, radiālais izvirzījums ir mazāk nekā ± 0,5 mm un sānu izvirzījums mazāks nekā ± 0,5 mm.

2.2. Profila zīmēšanas ierīce

Jebkura ierīce (rūtots ekrāns, projektori un citi), ar ko var noteikt riepas šķērsgriezuma ārējo profilu vai apliecošo līkni, kas ir perpendikulāra pret riepas viduslīniju protektora maksimālās deformācijas punktā.

Ierīcei līdz minimumam jāsamazina formmaiņa un jānodrošina pastāvīga (zināma) attiecība (K) starp uzzīmēto kontūru un faktiskajiem riepas izmēriem.

Ierīce ļauj noteikt riepas kontūru attiecībā pret riteņa asi.

2.3. Riepas protektora perifēriskā ātruma novirze, ko mēra ar stroboskopu, nedrīkst pārsniegt ± 2 procentus no attiecīgā riepas maksimālā ātruma.

2.4. Ja piemēro citu testa procedūru, jāpierāda atbilstība šai procedūrai.

3. TESTA IZPILDE

3.1. Testa laikā testēšanas telpā jāsaglabā no 20 °C līdz 30 °C vai augstāka temperatūra, ja izgatavotājs tam piekrīt.

3.2. Testējamām riepām ir veikts slodzes un ātruma raksturojuma tests saskaņā ar noteikumu 7. pielikumu, un tām nav konstatēti defekti.

3.3. Testējamo riepu uzmontē uz riteņa loka, kas atbilst piemērojamam standartam.

3.4. Gaisa spiedienu riepā (testa spiedienu) noregulē tā, kā norādīts turpmāk 3.4.1. punktā.

3.4.1.

Ceļa riepas ar diagonālkorda/diagonāli apjoztu konstrukciju:

Ātruma kategorija	Riepas konstrukcija	Testa spiediens
		bāri	kPA
P/Q/R/S	standarta	2,5	250
T un tālāk	standarta	2,9	290

3.5. Uz riteņa uzmontētu riepu vismaz trīs stundas tur testa telpas temperatūrā.

3.6. Pēc šī sagatavošanas perioda gaisa spiedienu atkārtoti noregulē līdz 3.4. punktā norādītajam.

3.7. Uz riteņa uzmontēto riepu uzstāda uz testa ass un nodrošina, ka tā brīvi griežas. Riepu var griezt vai nu ar tiešās piedziņas motoru, kas darbina riepas asi, vai to spiežot pret testa veltni.

3.8. Ritenim uzmontēto riepu paātrina bez pārtraukumiem, lai piecu minūšu laikā sasniegtu maksimālo riepas ātrumu.

3.9. Novieto profila zīmēšanas ierīci un pārbauda, ka tā ir novietota perpendikulāri pret testa riepas protektora rakstu.

3.10. Pārbauda, ka protektora virsmas perifēriskais ātrums iekļaujas ± 2 % no riepas maksimālās ātruma spējas. Ierīces nemainīgo ātrumu saglabā vismaz piecas minūtes un tad attēlo riepas šķērsgriezumu maksimālās deformācijas apgabalā vai pārbauda, ka tas nepārsniedz apliecošo līkni.

4. NOVĒRTĒŠANA

4.1. Ierobežojošā līkne (apliecošā līkne), kas noteikta uz riteņa uzstādītai riepai, atbilst turpmāk norādītajam piemēram.

Centrbēdzes palielināšanās testa apliecošā līkne

SG	=	maksimālais gabarītplatums ekspluatācijā. (Tas mainās 1 mm uz 0,1 loka platuma koda attiecībā pret mērīšanas loku.)
Hdyn	=	centrbēdzes rādiuss – D / 2.

Saskaņā ar noteikumu 6.1.4. un 6.1.5. punktu apliecošām līknēm ir noteiktas šādas robežvērtības:

Ātruma kategorija	H dyn (mm)
	Izmantojuma kategorija: parasta	Izmantojuma kategorija: sniega un īpaša
P/Q/R/S	H × 1,10	H × 1,15
T/U/H	H × 1,13	H × 1,18
Virs 210 km/h	H × 1,16	—

4.1.1.

Vajadzības gadījumā apliecošās līknes galvenie izmēri jāpielāgo, ņemot vērā konstanto attiecību K (sk. 2.2. punktu).

4.2. Riepas kontūra, kas attēlota pie maksimālā ātruma, nepārsniedz apliecošo līkni ar atsauci uz riepas asīm.

4.3. Riepai turpmākus testus neveic.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.084.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 84

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. gadagājums 2011. gada 30. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 66 – Vienoti noteikumi par lielas pasažierietilpības transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to nesošās virsbūves stiprību	1
	*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 75 – Vienoti noteikumi par motociklu un mopēdu pneimatisko riepu apstiprināšanu	46