ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.077.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 77

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 23. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 282/2011 (2011. gada 15. marts), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 283/2011 (2011. gada 22. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 633/2007 attiecībā uz tās 7. pantā minētajiem pārejas noteikumiem ( 1 )

23

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 284/2011 (2011. gada 22. marts), ar ko paredz īpašus nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras, lai importētu poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīnas Tautas Republika un Honkongas īpašās pārvaldes apgabals Ķīnā

25

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 285/2011 (2011. gada 22. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

30

 

 

LĒMUMI

 

 

2011/177/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 2. marts) ar ko groza Lēmumu 2008/458/EK, kas nosaka kārtību, kādā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 575/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība, attiecībā uz dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām, administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem un Fonda līdzfinansēto projektu izdevumu atbilstību (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1159)

32

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

23.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 282/2011

(2011. gada 15. marts),

ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(pārstrādāta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 397. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 1777/2005 (2005. gada 17. oktobris), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 77/388/EEK par kopēju pievienotās vērtības nodokļu sistēmu (2), jāizdara vairāki būtiski grozījumi. Skaidrības un racionalizācijas nolūkā būtu vēlams attiecīgos noteikumus pārstrādāt.

(2)

Direktīvā 2006/112/EK paredzēti noteikumi par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kurus dažos gadījumos dalībvalstis interpretē dažādi. Pieņemot kopējus Direktīvas 2006/112/EK īstenošanas pasākumus, būtu jānodrošina PVN sistēmas piemērošanas pilnīgāka atbilstība iekšējā tirgus mērķim gadījumā, ja rodas vai var rasties piemērošanas atšķirības, kas nav saderīgas ar iekšējā tirgus pareizu darbību. Šie īstenošanas pasākumi ir juridiski saistoši tikai no šīs regulas spēkā stāšanās dienas un neskar dalībvalstu iepriekš pieņemto tiesību aktu un interpretācijas spēkā esību.

(3)

Šajā regulā būtu jāatspoguļo izmaiņas, kuras ieviestas ar Padomes Direktīvu 2008/8/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko groza Direktīvu 2006/112/EK attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu (3).

(4)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt pašreizējās PVN sistēmas vienādu piemērošanu, pieņemot Direktīvas 2006/112/EK īstenošanas noteikumus, jo īpaši attiecībā uz nodokļa maksātājiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu un to darījumu vietu, par kuriem uzliek nodokli. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai. Vienādu piemērošanu vislabāk nodrošinātu regula, kas uzliek saistības un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

(5)

Šie īstenošanas pasākumi ietver īpašus noteikumus, kuri atbilst noteiktiem piemērošanas jautājumiem, un to mērķis ir nodrošināt vienādu režīmu visā Savienībā vienīgi attiecībā uz šiem konkrētajiem gadījumiem. Tāpēc tie nav attiecināmi uz citiem gadījumiem, un attiecībā uz to formulējumu tie ir jāpiemēro ierobežojoši.

(6)

Ja persona, kas nav nodokļa maksātāja, mainot dzīvesvietu, pārvieto jaunu transportlīdzekli vai ja jauns transportlīdzeklis tiek atgriezts dalībvalstī, no kuras tas tika sākotnēji piegādāts, piemērojot PVN atbrīvojumu personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas atgriež transportlīdzekli, būtu jāprecizē, ka šāda pārvietošana nav uzskatāma par jauna transportlīdzekļa iegādi Kopienas iekšienē.

(7)

Dažos pakalpojumu sniegšanas gadījumos pietiek ar to, ka pakalpojumu sniedzējs pierāda, ka šo pakalpojumu saņēmējs, nodokļa maksātājs vai persona, kas nav nodokļa maksātāja, atrodas ārpus Kopienas, lai minēto pakalpojumu sniegšana neietilptu PVN darbības jomā.

(8)

Būtu jāprecizē, ka PVN identifikācijas numura piešķiršana nodokļa maksātājam, kas sniedz pakalpojumus citai dalībvalstij vai saņem pakalpojumus no citas dalībvalsts, par kuriem PVN maksā vienīgi pakalpojumu saņēmējs, nedrīkst ietekmēt minētā nodokļa maksātāja tiesības gūt labumu no nodokļu neuzlikšanas viņa preču iegādēm Kopienas iekšienē. Taču, ja nodokļa maksātājs savu PVN identifikācijas numuru paziņo piegādātājam saistībā ar preču iegādi Kopienas iekšienē, jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka viņš ir izvēlējies minētajiem darījumiem piemērot PVN.

(9)

Lielāka iekšējā tirgus integrācija ir radījusi vajadzību pēc arvien pieaugošas pārrobežu sadarbības starp saimnieciskās darbības subjektiem, kas veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, un vajadzību attīstīt Eiropas Ekonomisko interešu grupas (EEIG), kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2137/85 (1985. gada 25. jūlijs) par Eiropas Ekonomisko interešu grupām (4). Tādēļ būtu jāprecizē, ka gadījumos, kad EEIG par atlīdzību piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, tie ir nodokļa maksātāji.

(10)

Būtu skaidri jādefinē restorānu un ēdināšanas pakalpojumi, atšķirība starp abiem pakalpojumu veidiem un atbilstošs nodokļu režīms minētajiem pakalpojumiem.

(11)

Skaidrības labad darbības, kas uzskatāmas par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, būtu jāiekļauj sarakstos, pat ja tās nav noteiktas un izsmeļošas.

(12)

Ir jānosaka, no vienas puses, ka darījums, kas sastāv vienīgi no pakalpojumu saņēmēja piegādātu iekārtas dažādu detaļu montāžas, ir uzskatāms par pakalpojumu sniegšanu un, no otras puses, ir jānosaka šādas pakalpojumu sniegšanas vieta, ja tas sniegts personai, kas nav nodokļa maksātāja.

(13)

Opcijas kā finanšu instrumenta pārdošana būtu jāuzskata par pakalpojumu sniegšanu atsevišķi no tās pamatā esošajiem darījumiem, uz kuriem opcija attiecas.

(14)

Lai nodrošinātu, ka noteikumi attiecībā uz to darījumu vietām, par kuriem uzliek nodokli, tiek piemēroti vienādi, būtu jāprecizē tādi jēdzieni kā saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, pastāvīga iestāde, pastāvīga adrese un vieta, kur persona parasti uzturas. Nosakot pēc iespējas skaidrākus un objektīvākus kritērijus, tajā pašā laikā ņemot vērā Tiesas judikatūru, būtu jāveicina šo jēdzienu praktiskā piemērošana.

(15)

Būtu jāpieņem noteikumi, lai nodrošinātu vienotu režīmu preču piegādei, ja piegādātājs ir pārsniedzis tālpārdošanas robežvērtību, kas noteikta piegādēm citā dalībvalstī.

(16)

Būtu jāprecizē, ka, nosakot pasažieru pārvadājuma posmu, kas notiek Kopienā, jāņem vērā transportlīdzekļa nobrauktais posms, nevis pasažieru nobrauktais posms.

(17)

Preču iegādes Kopienas iekšienē gadījumā tās dalībvalsts tiesības uzlikt nodokli iegādei, kuras teritorijā tā notiek, būtu jāsaglabā neatkarīgi no PVN režīma, kas darījumam ir piemērots nosūtīšanas sākumpunkta dalībvalstī.

(18)

Lai pareizi piemērotu noteikumus, kas reglamentē pakalpojumu sniegšanas vietu, svarīgākais ir noskaidrot pakalpojumu saņēmēja statusu – vai tas ir vai nav nodokļa maksātājs –, kā arī tā rīcības raksturojumu. Lai noteiktu pakalpojumu saņēmēja nodokļa maksātāja statusu, ir jānosaka, kādi pierādījumi pakalpojumu sniedzējam būtu jāsaņem no pakalpojumu saņēmēja.

(19)

Būtu jāprecizē, ka gadījumā, ja nodokļa maksātājam sniegtie pakalpojumi paredzēti nodokļa maksātāja, tostarp pircēja vai pakalpojumu saņēmēja personāla, privātām vajadzībām, nedrīkst uzskatīt, ka minētais nodokļa maksātājs rīkojas nodokļa maksātāja statusā. Lai noteiktu, vai pakalpojumu saņēmējs rīkojas kā nodokļa maksātājs, pietiek ar to, ka pakalpojumu saņēmējs paziņo pakalpojumu sniedzējam savu PVN identifikācijas numuru, ja vien nav informācijas, kas liecina par pretējo. Būtu jānodrošina arī tas, ka vienam pakalpojumam, kas saņemts saimnieciskai darbībai, bet tiek izmantots arī privātām vajadzībām, nodoklis tiek uzlikts tikai vienā vietā.

(20)

Lai precīzi noteiktu pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgo vietu, pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pārbaudīt pakalpojumu saņēmēja sniegto informāciju.

(21)

Neskarot vispārējo noteikumu pakalpojumu sniegšanas vietā, kurā pakalpojumi sniegti nodokļa maksātājam, ja pakalpojumi tiek sniegti pakalpojumu saņēmējam, kas veic uzņēmējdarbību vairākās vietās, vajadzētu paredzēt noteikumus, kas palīdzētu pakalpojumu sniedzējam noteikt pakalpojumu saņēmēja pastāvīgo iestādi, kurai pakalpojums tiek sniegts, ņemot vērā attiecīgos apstākļus. Ja pakalpojumu sniedzējs nespēj noteikt minēto vietu, vajadzētu paredzēt noteikumus, kas precizētu pakalpojumu sniedzēja pienākumus. Minētie noteikumi nedrīkstētu radīt traucējumus vai mainīt pakalpojumu saņēmēja pienākumus.

(22)

Tāpat būtu jāprecizē brīdis, kad pakalpojumu sniedzējam ir jānosaka pakalpojumu saņēmēja statuss, rīcības raksturojums un atrašanās vieta, neatkarīgi no tā, vai viņš ir vai nav nodokļa maksātājs.

(23)

Neskarot principa vispārējo piemērošanu attiecībā uz ļaunprātīgu rīcību šīs regulas noteikumos, būtu lietderīgi īpašu uzmanību pievērst tā piemērošanai attiecībā uz dažiem konkrētiem šīs regulas noteikumiem.

(24)

Daži īpaši pakalpojumi – piemēram, futbola spēļu televīzijas apraides tiesību piešķiršana, tekstu tulkošana, pakalpojumi, kas saistīti ar PVN atmaksas pieprasījumiem, un starpnieku pakalpojumi, kas sniegti personai, kas nav nodokļa maksātāja, – ir saistīti ar pārrobežu darbībām vai pat tādu saimnieciskās darbības subjektu dalību, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas. Lai nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību, būtu skaidri jānosaka šo pakalpojumu sniegšanas vieta.

(25)

Būtu jāprecizē, ka pakalpojumus, ko starpnieks sniedz citas personas vārdā un interesēs, kura piedalās izmitināšanas pakalpojumu sniegšanā viesnīcu nozarē, nereglamentē īpašais noteikums par tādu pakalpojumu sniegšanu, kas saistīti ar nekustamo īpašumu.

(26)

Ja dažādi pakalpojumi, kas sniegti, organizējot bēres, veido viena pakalpojuma daļu, būtu jāparedz noteikums par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.

(27)

Lai nodrošinātu vienotu režīmu attiecībā uz kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un līdzīgu pakalpojumu sniegšanu, jādefinē biļešu iegāde šādiem pasākumiem un ar to saistītie papildpakalpojumi.

(28)

Ir jāprecizē nodokļu režīms restorānu pakalpojumiem un ēdināšanas pakalpojumiem, kas sniegti transportlīdzeklī gadījumos, kad pasažieru pārvadājumi tiek veikti vairāku valstu teritorijā.

(29)

Tā kā konkrētu transportlīdzekļa nomas noteikumu saturs ir atkarīgs no tā, cik ilgi tas ir valdījumā vai izmantošanā, ir jānosaka ne tikai tas, kuri transportlīdzekļi jāuzskata par transportlīdzekļiem, bet arī jāprecizē nodokļu režīms tāda pakalpojuma sniegšanai, kura pamatā ir vairāki secīgi līgumi. Ir arī jānosaka vieta, kur transportlīdzekli faktiski nodod pakalpojumu saņēmēja rīcībā.

(30)

Dažos skaidri noteiktos gadījumos kredītkartes vai debetkartes komisijas maksai saistībā ar darījumu nevajadzētu samazināt minētā darījuma summu, kurai uzliek nodokli.

(31)

Ir jāprecizē, ka samazināto likmi var piemērot tādu telšu, treileru un pārvietojamo māju nomai, kas iekārtotas nometnes vietās un tiek izmantotas izmitināšanai.

(32)

Arodizglītībai vai pārkvalifikācijai būtu jāaptver apmācība, kas tieši saistīta ar amatu vai profesiju, kā arī jebkāda apmācība, kas ir vērsta uz zināšanu apguvi vai atjaunināšanu aroda vajadzībām, neatkarīgi no apmācības ilguma.

(33)

Platīna monētas (nobles de platine) būtu jāizlēdz no atbrīvojuma, ko piemēro valūtām, banknotēm un monētām.

(34)

Būtu jāprecizē, ka, atbrīvojot no nodokļa pakalpojumu sniegšanu, kas attiecas uz tādu preču importu, kuru vērtība ir iekļauta minēto preču summā, kurai uzliek nodokli, atbrīvojumā ir jāietver arī transporta pakalpojumi, kas sniegti dzīvesvietas maiņas gadījumā.

(35)

Preces, ko to pircējs eksportē ārpus Kopienas un ko izmanto, lai aprīkotu un apgādātu transportlīdzekļus, kurus ar saimniecisku darbību nesaistītiem mērķiem izmanto personas, kas nav fiziskas personas, piemēram, publisko tiesību subjekti un apvienības, būtu jāizslēdz no atbrīvojuma eksporta darījumiem.

(36)

Lai nodrošinātu vienādu administratīvo praksi minimālās vērtības aprēķināšanai attiecībā uz atbrīvojumiem tādu preču eksportam, kas tiek pārvadātas ceļotāju personīgā bagāžā, būtu jāsaskaņo noteikumi par šādiem aprēķiniem.

(37)

Būtu jāprecizē, ka, atbrīvojot no nodokļa konkrētus eksportam pielīdzināmus darījumus, atbrīvojums ir jāpiemēro arī pakalpojumiem, uz ko attiecas īpašais režīms, kurš paredzēts elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.

(38)

Struktūra, kas tiks izveidota saskaņā ar tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC), būtu jākvalificē kā starptautiska struktūra ar nolūku atbrīvot to no PVN tikai tad, ja tā atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tādēļ būtu jānosaka kritēriji, saskaņā ar kuriem minētā struktūra varētu izmantot nodokļa atbrīvojumu.

(39)

Preču piegāde un pakalpojumu sniegšana atbilstīgi diplomātiskam un konsulāram režīmam vai atzītām starptautiskām iestādēm, vai konkrētiem bruņotajiem spēkiem tiek atbrīvota no PVN, piemērojot noteiktus ierobežojumus un nosacījumus. Lai nodokļa maksātājs, kas veic šādu piegādi no citas dalībvalsts, varētu apliecināt, ka šim nodokļa atbrīvojumam vajadzīgie nosacījumi un ierobežojumi ir izpildīti, būtu jāizveido atbrīvojuma sertifikāts.

(40)

Atskaitījumu tiesību izmantošanai būtu jāpieņem arī elektroniskie importa dokumenti, ja tie atbilst tādām pašām prasībām kā drukāti dokumenti.

(41)

Ja preču piegādātājam vai pakalpojumu sniedzējam tās dalībvalsts teritorijā, kurā nodoklis ir jāmaksā, ir pastāvīga iestāde, būtu jāprecizē, kādos apstākļos šai iestādei vajadzētu būt atbildīgai par nodokļa nomaksu.

(42)

Būtu jāprecizē, ka nodokļa maksātājs, kura saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir tās dalībvalsts teritorijā, kurā PVN ir jāmaksā, attiecībā uz nodokļa nomaksu ir jāuzskata par nodokļa maksātāju, kurš veic uzņēmējdarbību attiecīgajā valstī, pat ja šī uzņēmējdarbības vieta nav iesaistīta preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā.

(43)

Būtu jāprecizē, ka katram nodokļa maksātājam ir jāpaziņo savs PVN identifikācijas numurs, tiklīdz viņam tāds ir, par konkrētiem darījumiem, kuriem uzliek nodokli, lai nodrošinātu taisnīgāku nodokļa piedziņu.

(44)

Būtu svarīgi noteikt ieguldījumu zelta svaru, ko galīgi ir apstiprinājis dārgmetālu tirgus, kā arī vienotu datumu zelta monētu vērtības iedibināšanai, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret saimnieciskās darbības subjektiem.

(45)

Īpašā shēma tiem nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā un kas elektroniski sniedz pakalpojumus personām, kas nav nodokļa maksātāji un kas veic uzņēmējdarbību Kopienā vai ir Kopienas rezidenti, ir pakļauta dažiem nosacījumiem. Ja minētie nosacījumi vairs netiek izpildīti, būtu jo īpaši skaidri jānosaka sekas.

(46)

Ar Direktīvu 2008/8/EK ir ieviestas dažas izmaiņas. Tiktāl, ciktāl šīs izmaiņas attiecas, pirmkārt, uz nodokļa piemērošanu transportlīdzekļu ilgtermiņa nomai, sākot no 2013. gada 1. janvāra, un, otrkārt, uz nodokļa piemērošanu elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, sākot no 2015. gada 1. janvāra, būtu jāprecizē, ka šīs regulas attiecīgos noteikumus piemēro tikai no minētajiem datumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS

1. pants

Ar šo regulu nosaka pasākumus Direktīvas 2006/112/EK I līdz V un VII līdz XII sadaļas dažu noteikumu īstenošanai.

II   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

(DIREKTĪVAS 2006/112/EK I SADAĻA)

2. pants

Šādas darbības nav uzskatāmas par iegādi Kopienas iekšienē Direktīvas 2006/112/EK 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē:

a)

jauna transportlīdzekļa pārvietošana, ko persona, kas nav nodokļa maksātāja, veic, mainot dzīvesvietu, ar nosacījumu, ka Direktīvas 2006/112/EK 138. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums nevarēja tikt piemērots piegādes brīdī;

b)

jauna transportlīdzekļa atgriešana dalībvalstī, ko veic persona, kas nav nodokļa maksātāja, ja tas sākotnēji viņai tika piegādāts no minētās dalībvalsts, piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 138. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu.

3. pants

Neskarot Direktīvas 2006/112/EK 59.a panta pirmās daļas b) apakšpunktu, par turpmāk uzskaitīto pakalpojumu sniegšanu neuzliek PVN, ja pakalpojumu sniedzējs apliecina, ka pakalpojumu sniegšanas vieta, kas noteikta saskaņā ar šīs regulas V nodaļas 4. iedaļas 3. un 4. apakšiedaļu, ir ārpus Kopienas:

a)

no 2013. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punkta pirmajā daļā minētajam pakalpojumam;

b)

no 2015. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK 58. pantā uzskaitītajiem pakalpojumiem;

c)

Direktīvas 2006/112/EK 59. pantā uzskaitītajiem pakalpojumiem.

4. pants

Nodokļa maksātājs, kuram ir tiesības uz nodokļa neuzlikšanu par preču iegādi Kopienas iekšienē saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 3. pantu, saglabā tiesības uz nodokļa neuzlikšanu arī tad, ja atbilstīgi minētās direktīvas 214. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktam PVN identifikācijas numurs minētajam nodokļa maksātājam tika piešķirts, saņemot pakalpojumus, par kuriem viņam ir jāmaksā PVN, vai sniedzot pakalpojumus citas dalībvalsts teritorijā, par kuriem PVN jāmaksā tikai pakalpojumu saņēmējam.

Tomēr, ja minētais nodokļa maksātājs paziņo šo PVN identifikācijas numuru preču piegādātājam saistībā ar preču iegādi Kopienas iekšienē, uzskata, ka viņš ir izmantojis izvēles iespēju, kas paredzēta minētās direktīvas 3. panta 3. punktā.

III   NODAĻA

NODOKĻA MAKSĀTĀJI

(DIREKTĪVAS 2006/112/EK III SADAĻA)

5. pants

Eiropas Ekonomisko interešu grupa (EEIG), kas ir izveidota saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2137/85 un kas par atlīdzību piegādā preces vai sniedz pakalpojumus saviem locekļiem vai trešām personām, ir nodokļa maksātāja Direktīvas 2006/112/EK 9. panta 1. punkta nozīmē.

IV   NODAĻA

DARĪJUMI, PAR KURIEM UZLIEK NODOKLI

(DIREKTĪVAS 2006/112/EK 24. LĪDZ 29. PANTS)

6. pants

1.   Restorānu un ēdināšanas pakalpojumi ir pakalpojumi, kuros ietilpst sagatavotas vai nesagatavotas pārtikas un/vai dzērienu, ko izmanto cilvēku uzturā, piegāde, kā arī pamatoti atbalsta pakalpojumi, kas nodrošina to tūlītēju patēriņu. Pārtikas un/vai dzērienu nodrošināšana ir tikai viens no komponentiem kopējā sniegumā, kurā dominē pakalpojumi. Restorānu pakalpojumi ir šādu pakalpojumu sniegšana pakalpojumu sniedzēja telpās, un ēdināšanas pakalpojumi ir šādu pakalpojumu sniegšana ārpus pakalpojumu sniedzēja telpām.

2.   Sagatavotas vai nesagatavotas pārtikas un/vai dzērienu piegādi neatkarīgi no tā, vai tā ietver vai neietver transportēšanu, bet kas neietver citus atbalsta pakalpojumus, neuzskata par restorānu vai ēdināšanas pakalpojumiem 1. punkta nozīmē.

7. pants

1.   “Elektroniski sniegtie pakalpojumi”, kas minēti Direktīvā 2006/112/EK, ietver pakalpojumus, kas ir sniegti ar interneta vai elektroniskā tīkla palīdzību un kas pēc savas būtības tiek sniegti pārsvarā automātiski un ar minimālu cilvēka iejaukšanos, un ko nav iespējams nodrošināt bez informācijas tehnoloģijām.

2.   Panta 1. punkts jo īpaši attiecas uz:

a)

digitalizētu produktu piegādi vispār, tostarp programmatūras un programmatūru izmaiņām un jauninājumiem;

b)

pakalpojumiem, kas nodrošina vai atbalsta saimnieciskās vai personiskās darbības prezentēšanu elektroniskajā tīklā, piemēram, tīmekļa vietnē vai lappusē;

c)

pakalpojumiem, ko automātiski ģenerē dators ar interneta vai elektroniskā tīkla starpniecību, reaģējot uz pakalpojuma saņēmēja specifisko datu ievietošanu;

d)

tiesību nodošanu par atlīdzību laist preces vai pakalpojumus apgrozībā tīmekļa vietnē, kas darbojas kā tiešsaistes tirgus, kurā potenciālie pircēji ar automātiskas procedūras palīdzību piedalās vairāksolīšanā un par kuru pusēm paziņo ar datora automātiski ģenerēta elektroniskā pasta starpniecību;

e)

interneta pakalpojumu paketēm (ISP), kurās telekomunikāciju komponente ir papildu un sekundāra daļa (piemēram, piedāvājumi, kuros bez interneta pieejas iekļauti arī citi elementi, kā satura lapas, kas sniedz pieeju ziņām, laika vai tūrisma ziņām; spēles; tīmekļa vietņu mitināšana; pieeja sarunām tiešsaistē utt.);

f)

I pielikumā uzskaitītiem pakalpojumiem.

3.   Panta 1. punkts jo īpaši neattiecas uz:

a)

radio un televīzijas apraides pakalpojumiem;

b)

telekomunikāciju pakalpojumiem;

c)

precēm, kuru pieprasījumu un apstrādi veic elektroniski;

d)

CD-ROM, disketēm vai līdzīgiem materiāliem datu nesējiem;

e)

iespiedmateriāliem, piemēram, grāmatām, informatīviem izdevumiem, laikrakstiem vai žurnāliem;

f)

CD un audio kasetēm;

g)

videokasetēm un DVD;

h)

spēlēm CD-ROM formātā;

i)

profesionāļu pakalpojumiem, piemēram, juristu un finanšu konsultantu pakalpojumiem, kas konsultē klientus ar elektroniskā pasta palīdzību;

j)

mācību pakalpojumiem tajos gadījumos, kad skolotājs pasniedz kursa saturu ar interneta vai elektroniskā tīkla starpniecību (proti, ar attālas saites palīdzību);

k)

datoriekārtu remonta pakalpojumiem nesaistes režīmā;

l)

datu uzglabāšanas pakalpojumiem nesaistes režīmā;

m)

reklāmas pakalpojumiem, piemēram, laikrakstos, plakātos un televīzijā;

n)

tālruņa palīdzības dienesta pakalpojumiem;

o)

mācību pakalpojumiem, kas ietver tikai tālmācības kursus, piemēram, kursiem pa pastu;

p)

parastiem izsoļu pakalpojumiem ar tiešu cilvēka iejaukšanos neatkarīgi no tā, kā tiek veikta solīšana;

q)

tālruņa pakalpojumiem ar video sastāvdaļu, kas citādi ir zināmi kā videotelefona pakalpojumi;

r)

piekļuvi internetam un globālajam tīmeklim;

s)

tālruņu pakalpojumiem, kas tiek nodrošināti ar interneta starpniecību.

8. pants

Ja nodokļa maksātājs tikai montē iekārtas dažādas detaļas, ko viņam piegādājis viņa pakalpojuma saņēmējs, minētais darījums ir pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/112/EK 24. panta 1. punkta nozīmē.

9. pants

Opcijas pārdošana, ja šāda pārdošana ir darījums, kas ietilpst Direktīvas 2006/112/EK 135. panta 1. punkta f) apakšpunkta darbības jomā, ir pakalpojumu sniegšana minētās direktīvas 24. panta 1. punkta nozīmē. Minētā pakalpojumu sniegšana ir nošķirama no to pamatā esošajiem darījumiem, kas ir šādu pakalpojumu pamatā.

V   NODAĻA

TO DARĪJUMU VIETA, PAR KURIEM UZLIEK NODOKLI

1.   IEDAĻA

Jēdzieni

10. pants

1.   Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 44. un 45. pantu, nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir tās centrālās administrācijas darbības vieta.

2.   Lai noteiktu 1. punktā minēto vietu, jāņem vērā vieta, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi par saimnieciskās darbības vispārējo vadību, tās juridiskās adreses atrašanās vieta un vieta, kur tiekas tās vadība.

Ja ar šiem kritērijiem nav iespējams skaidri konstatēt saimnieciskās darbības pastāvīgo vietu, noteicošais kritērijs ir vieta, kur tiek pieņemti svarīgi lēmumi par saimnieciskās darbības vispārējo vadību.

3.   Pasta adresi pašu par sevi nevar uzskatīt par nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgo vietu.

11. pants

1.   Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 44. pantu, “pastāvīgās iestādes vieta” ir jebkura vieta, kas nav šīs regulas 10. pantā minētā saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, ko raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas tai ļauj saņemt un izmantot pakalpojumus, kuri sniegti tās pašas vajadzībām.

2.   Piemērojot turpmāk uzskaitītos pantus, “pastāvīgās iestādes vieta” ir jebkura vieta, kas nav šīs regulas 10. pantā minētā saimnieciskās darbības veikšanas vieta, ko raksturo pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas tai ļauj nodrošināt tās sniegtos pakalpojumus:

a)

Direktīvas 2006/112/EK 45. pants;

b)

no 2013. gada 1. janvāra Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punkta otrā daļa;

c)

līdz 2014. gada 31. decembrim Direktīvas 2006/112/EK 58. pants;

d)

Direktīvas 2006/112/EK 192.a pants.

3.   PVN identifikācijas numurs pats par sevi nav pietiekams pamats uzskatīt, ka nodokļa maksātājam ir pastāvīgās iestādes vieta.

12. pants

Piemērojot Direktīvu 2006/112/EK, fiziskas personas, kura ir vai nav nodokļa maksātāja, “pastāvīgā adrese” ir adrese, kas ir iekļauta iedzīvotāju reģistrā vai līdzīgā reģistrā, vai adrese, ko minētā persona ir norādījusi attiecīgajām nodokļu iestādēm, ja vien nav pierādījumu, ka šī adrese neatbilst patiesajam stāvoklim.

13. pants

Vieta, kura ir fiziskās personas “parastā dzīvesvieta”, neatkarīgi no tā, vai persona ir vai nav nodokļa maksātāja, kā minēts Direktīvā 2006/112/EK, ir vieta, kur minētā persona parasti dzīvo privātu un profesionālu saistību dēļ.

Ja profesionālas saistības ir citā valstī, kas nav valsts, kurā ir privātas saistības, vai ja nav profesionālu saistību, parasto dzīvesvietu nosaka, pamatojoties uz privātām saistībām, kas nosaka ciešu saikni ar vietu, kurā šī persona dzīvo.

2.   IEDAĻA

Preču piegādes vieta

(Direktīvas 2006/112/EK 31. līdz 39. pants)

14. pants

Ja kalendārajā gadā ir pārsniegta robežvērtība, ko dalībvalsts piemērojusi saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 34. pantu, to preču piegādes vieta, kas nav akcīzes preces un kas piegādātas tajā pašā kalendārajā gadā, netiek mainīta atbilstīgi minētās direktīvas 33. pantam, pirms ir pārsniegta dalībvalsts konkrētajam kalendārajam gadam piemērotā robežvērtība, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

piegādātājs nav izmantojis minētās direktīvas 34. panta 4. punktā paredzēto izvēles iespēju;

b)

viņa preču piegāžu vērtība nepārsniedza robežvērtību iepriekšējā kalendārajā gadā.

Tomēr atbilsīgi Direktīvas 2006/112/EK 33. pantam turpmāk norādītajām piegādēm, kas veiktas uz nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsti, vieta tiek mainīta:

a)

preču piegādēm, kas veiktas kārtējā kalendārajā gadā, pārsniedzot slieksni, ko dalībvalsts piemērojusi šajā pašā kalendārajā gadā;

b)

visām turpmākajām preču piegādēm, kas minētajā dalībvalstī veiktas minētajā kalendārajā gadā;

c)

preču piegādēm, kas minētajā dalībvalstī veiktas nākamajā kalendārajā gadā pēc gada, kad noticis a) apakšpunktā minētais gadījums.

15. pants

Direktīvas 2006/112/EK 37. pantā minēto pasažieru pārvadājuma posmu, kas notiek Kopienas iekšienē, nosaka, ņemot vērā transportlīdzekļa nobraukto posmu, nevis katra pasažiera nobraukto posmu.

3.   IEDAĻA

Vieta preču iegādei Kopienas iekšienē

(Direktīvas 2006/112/EK 40., 41. un 42. pants)

16. pants

Ja ir veikta preču iegāde Kopienas iekšienē Direktīvas 2006/112/EK 20. panta nozīmē, dalībvalsts, kas ir nosūtīšanas vai transportēšanas galamērķa dalībvalsts, īsteno savas nodokļa uzlikšanas tiesības neatkarīgi no PVN režīma, kas darījumam ir piemērots nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī.

Jebkuru preču piegādātāja pieprasījumu veikt korekcijas PVN rēķinā, ko viņš deklarējis nosūtīšanas vai transportēšanas sākumpunkta dalībvalstī, minētā dalībvalsts izskata saskaņā ar saviem tiesību aktiem.

4.   IEDAĻA

Pakalpojumu sniegšanas vieta

(Direktīvas 2006/112/EK 43. līdz 59. pants)

1.   apakšiedaļa

Pakalpojumu saņēmēja statuss

17. pants

1.   Ja pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšana ir atkarīga no tā, vai pakalpojumu saņēmējs ir vai nav nodokļa maksātājs, pakalpojumu saņēmēja statusu nosaka, pamatojoties uz Direktīvas 2006/112/EK 9. līdz 13. pantu un 43. pantu.

2.   Juridiska persona, kura nav nodokļa maksātāja, bet kura PVN nolūkā ir identificēta vai kurai PVN nolūkā jābūt identificētai saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 214. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo tās veiktajai preču iegādei Kopienas iekšienē uzliek PVN, vai ja šī persona ir izmantojusi izvēles iespēju, kuras rezultātā minētajām darbībām uzliek PVN, ir nodokļa maksātāja minētās direktīvas 43. panta nozīmē.

18. pants

1.   Ja vien nav informācijas, kas liecina par pretējo, pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā, ir nodokļa maksātājs:

a)

ja pakalpojumu saņēmējs ir paziņojis viņam savu individuālo PVN identifikācijas numuru un ja pakalpojumu sniedzējs saņem minētā identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu saskaņā ar 31. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā (5);

b)

ja pakalpojumu saņēmējs vēl nav saņēmis individuālo PVN identifikācijas numuru, bet informē pakalpojumu sniedzēju par to, ka viņš ir iesniedzis pieteikumu tā piešķiršanai, un ja pakalpojumu sniedzējs saņem jebkādu citu pierādījumu, kas apliecina, ka pakalpojumu saņēmējs ir nodokļa maksātājs vai juridiska persona, kura nav nodokļa maksātāja, bet kura ir PVN nolūkā jāidentificē, un ja pakalpojumu sniedzējs pienācīgā apjomā veic pakalpojumu saņēmēja sniegtās informācijas pareizības pārbaudi, izmantojot ierastus tirdzniecības drošības pasākumus, piemēram, tādus, kas attiecas uz identitātes vai maksājumu pārbaudēm.

2.   Ja vien nav informācijas, kas liecina par pretējo, pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību Kopienā, nav nodokļa maksātājs, ja viņš var apliecināt, ka pakalpojumu saņēmējs viņam nav paziņojis savu individuālo PVN identifikācijas numuru.

3.   Ja vien nav informācijas, kas liecina par pretējo, pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumu saņēmējs, kurš veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, ir nodokļa maksātājs:

a)

ja viņš no pakalpojumu saņēmēja saņem sertifikātu, ko izsniegušas pakalpojumu saņēmēja kompetentās nodokļa iestādes kā apliecinājumu tam, ka pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, kas ļauj viņam iegūt PVN atmaksu saskaņā ar Padomes Direktīvu 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (6);

b)

ja pakalpojumu saņēmējam nav minētā sertifikāta, gadījumos, kad pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir pakalpojumu saņēmēja PVN numurs vai līdzīgs numurs, ko pakalpojumu saņēmējam piešķīrusi valsts, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, un ko izmanto uzņēmumu identifikācijai, vai jebkāds cits pierādījums, kas apliecina, ka pakalpojumu saņēmējs ir nodokļa maksātājs, un ja pakalpojumu sniedzējs pienācīgā apjomā veic pakalpojumu saņēmēja sniegtās informācijas pareizības pārbaudi, izmantojot ierastus tirdzniecības drošības pasākumus, piemēram, tādus, kas attiecas uz identitātes vai maksājumu pārbaudēm.

2.   apakšiedaļa

Pakalpojumu saņēmēja rīcības raksturojums

19. pants

Piemērojot noteikumus attiecībā uz Direktīvas 2006/112/EK 44. un 45. pantā minēto pakalpojumu sniegšanas vietu, nodokļa maksātāju vai juridisku personu, kura nav nodokļa maksātāja, bet kuru uzskata par nodokļa maksātāju, kura saņem pakalpojumus tikai savām privātajām vajadzībām, tostarp sava personāla vajadzībām, uzskata par personu, kura nav nodokļa maksātāja.

Ja vien pakalpojumu sniedzējam nav informācijas, kas liecina par pretējo, piemēram, attiecībā uz sniegto pakalpojumu veidu, pakalpojumu sniedzējs var uzskatīt, ka pakalpojumi ir paredzēti pakalpojumu saņēmēja saimnieciskajai darbībai, ja attiecībā uz minēto darījumu pakalpojumu saņēmējs viņam ir paziņojis savu individuālo PVN identifikācijas numuru.

Ja viens un tas pats pakalpojums ir paredzēts gan privātām vajadzībām, tostarp pakalpojumu saņēmēja personāla vajadzībām, gan arī saimnieciskajai darbībai, uz minētā pakalpojuma sniegšanu attiecas tikai Direktīvas 2006/112/EK 44. pants, ja vien nav ļaunprātīgas rīcības.

3.   apakšiedaļa

Pakalpojumu saņēmēja atrašanās vieta

20. pants

Ja pakalpojumi, kas sniegti nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kura nav nodokļa maksātāja, bet kuru uzskata par nodokļa maksātāju, ietilpst Direktīvas 2006/112/EK 44. panta darbības jomā un ja minētais nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību tikai vienā valstī vai, ja šādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas vai pastāvīgās iestādes nav, viņa pastāvīgā adrese un parastā dzīvesvieta ir tikai vienā valstī, minēto pakalpojumu sniegšanai nodokli piemēro minētajā valstī.

Pakalpojumu sniedzējs nosaka minēto vietu, pamatojoties uz pakalpojumu saņēmēja sniegto informāciju, un minēto informāciju pārbauda, izmantojot ierastos tirdzniecības drošības pasākumus, piemēram, tādus, ko izmanto attiecībā uz identitātes vai maksājumu pārbaudēm.

Informācijā var iekļaut PVN identifikācijas numuru, ko piešķir dalībvalsts, kurā pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību.

21. pants

Ja pakalpojumu sniegšana nodokļa maksātājam vai juridiskai personai, kura nav nodokļa maksātāja, bet kuru uzskata par nodokļa maksātāju, ietilpst Direktīvas 2006/112/EK 44. panta darbības jomā un nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību vairākās dalībvalstīs, par minēto pakalpojumu sniegšanu uzliek nodokli valstī, kur ir minētā nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta.

Tomēr, ja pakalpojumu sniedz nodokļa maksātāja pastāvīgajai iestādei vietā, kas nav pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta, nodokli par minētā pakalpojuma sniegšanu uzliek vietā, kur atrodas pastāvīgā iestāde, kas minēto pakalpojumu saņem un izmanto savām vajadzībām.

Ja nodokļa maksātājam nav saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas vai pastāvīgās iestādes vietas, nodokli par pakalpojumu sniegšanu uzliek vietā, kur ir nodokļa maksātāja pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta.

22. pants

1.   Lai noteiktu pakalpojumu saņēmēja pastāvīgo iestādi, kurai tiek sniegts pakalpojums, pakalpojumu sniedzējs pārbauda sniegtā pakalpojuma veidu un izmantojumu.

Ja sniegtā pakalpojuma veids un izmantojums viņam neļauj identificēt pastāvīgo iestādi, kurai pakalpojums tiek sniegts, pakalpojumu sniedzējs, nosakot minēto pastāvīgo iestādi, pievērš īpašu uzmanību tam, vai līgumā, pasūtījuma veidlapā un PVN identifikācijas numurā, ko ir piešķīrusi pakalpojumu saņēmēja dalībvalsts un ko viņam ir paziņojis pakalpojumu saņēmējs, kā pakalpojumu saņēmējs ir norādīta pastāvīgā iestāde un vai pastāvīgā iestāde ir struktūra, kas maksā par pakalpojumu.

Ja saskaņā ar šā punkta pirmo un otro daļu nav iespējams noteikt pakalpojumu saņēmēja, kam tiek sniegts pakalpojums, pastāvīgo iestādi vai gadījumos, kad pakalpojumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 44. pants, tiek sniegti nodokļa maksātājam saskaņā ar līgumu, kurā paredzēts sniegt vienu vai vairākus pakalpojumus, ko izmanto neidentificējamā un skaitliski neizsakāmā veidā, pakalpojumu sniedzējs var pamatoti uzskatīt, ka pakalpojumi ir sniegti pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgajā vietā.

2.   Šā panta piemērošana neskar pakalpojumu saņēmēja pienākumus.

23. pants

1.   Ja saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punktu, ko piemēro no 2013. gada 1. janvāra, par pakalpojumu sniegšanu nodokli uzliek pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgajā vietā vai, ja tādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas nav, vietā, kur ir viņa pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, pakalpojumu sniedzējs nosaka minēto vietu, pamatojoties uz pakalpojumu saņēmēja sniegto faktisko informāciju, un minēto informāciju pārbauda, izmantojot ierastos tirdzniecības drošības pasākumus, piemēram, tādus, ko izmanto attiecībā uz identitātes vai maksājumu pārbaudēm.

2.   Ja saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 58. un 59. pantu nodokli par pakalpojumu sniegšanu uzliek pakalpojumu saņēmēja saimnieciskās darbības pastāvīgajā vietā vai, ja tādas saimnieciskās darbības pastāvīgās vietas nav, vietā, kur ir viņa pastāvīgā adrese vai parastā dzīvesvieta, pakalpojumu sniedzējs nosaka minēto vietu, pamatojoties uz pakalpojumu saņēmēja sniegto faktisko informāciju, un minēto informāciju pārbauda, izmantojot ierastos tirdzniecības drošības pasākumus, piemēram, tādus, ko izmanto attiecībā uz identitātes vai maksājumu pārbaudēm.

24. pants

1.   No 2013. gada 1. janvāra, ja pakalpojumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 2. punkta pirmā daļa, tiek sniegti personai, kura nav nodokļa maksātāja, kura veic uzņēmējdarbību vairākās valstīs vai kuras pastāvīgā adrese ir vienā valstī, bet parastā dzīvesvieta – citā valstī, nosakot minēto pakalpojumu sniegšanas vietu, prioritāte ir tai vietai, kurā vislabāk var nodrošināt nodokļa uzlikšanu faktiskā patēriņa vietā.

2.   Ja pakalpojumi, uz kuriem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 58. un 59. pants, tiek sniegti personai, kas nav nodokļa maksātāja, kura veic uzņēmējdarbību vairākās valstīs vai kuras pastāvīgā adrese ir vienā valstī, bet parastā dzīvesvieta – citā valstī, nosakot minēto pakalpojumu sniegšanas vietu, prioritāte ir tai vietai, kurā vislabāk var nodrošināt nodokļa uzlikšanu faktiskā patēriņa vietā.

4.   apakšiedaļa

Kopēji noteikumi attiecībā uz pakalpojumu saņēmēja statusa, rīcības raksturojuma un atrašanās vietas noteikšanu

25. pants

Piemērojot noteikumus, kas reglamentē pakalpojumu sniegšanas vietu, ņem vērā tikai nodokļa iekasējamības gadījuma iestāšanās brīdī esošos apstākļus. Jebkādas turpmākas izmaiņas saņemtā pakalpojuma izmantošanā neietekmē pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, ja vien nav ļaunprātīgas rīcības.

5.   apakšiedaļa

Pakalpojumu sniegšana, ko nosaka vispārīgie noteikumi

26. pants

Uz darījumu, kurā struktūra nodokļa maksātājiem piešķir televīzijas apraides tiesības attiecībā uz futbola spēlēm, attiecas Direktīvas 2006/112/EK 44. pants.

27. pants

Uz pakalpojumu sniegšanu, kas aptver PVN atmaksas pieteikuma iesniegšanu vai PVN atmaksas saņemšanu saskaņā ar Padomes Direktīvu 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (7), attiecas Direktīvas 2006/112/EK 44. pants.

28. pants

Ja pakalpojumi, kas sniegti, organizējot bēres, veido vienu pakalpojumu, uz tiem attiecas Direktīvas 2006/112/EK 44. un 45. panta darbības joma.

29. pants

Neskarot šīs regulas 41. pantu, uz tekstu tulkošanas pakalpojumu sniegšanu attiecas Direktīvas 2006/112/EK 44. un 45. pants.

6.   apakšiedaļa

Starpnieku pakalpojumu sniegšana

30. pants

Starpnieku pakalpojumu sniegšana, kas minēta Direktīvas 2006/112/EK 46. pantā, aptver pakalpojumu sniegšanu, ko veic starpnieki, kuri darbojas pakalpojumu saņēmēja vārdā un interesēs, kā arī pakalpojumu sniegšanu, ko veic starpnieki, kuri darbojas pakalpojumu sniedzēja vārdā un interesēs.

31. pants

Pakalpojumi, ko citu personu vārdā un interesēs sniedz starpnieki un kas aptver starpniecību, sniedzot izmitināšanas pakalpojumus viesnīcu nozarē vai nozarēs ar līdzīgām funkcijām, ietilpst:

a)

Direktīvas 2006/112/EK 44. panta darbības jomā, ja pakalpojumu sniedz nodokļa maksātājam, kas rīkojas kā tāds, vai juridiskai personai, kas nav nodokļa maksātāja, bet ko uzskata par nodokļa maksātāju;

b)

Direktīvas 2006/112/EK 46. panta darbības jomā, ja pakalpojumu sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja.

7.   apakšiedaļa

Kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides pakalpojumu un līdzīgu pakalpojumu sniegšana

32. pants

1.   Pakalpojumi, kas saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 53. pantā, ietver tādu pakalpojumu sniegšanu, kuru būtiskākā iezīme ir tiesību piešķiršana apmeklēt pasākumu apmaiņā pret biļeti vai samaksu, tostarp abonēšanu, sezonas biļeti vai periodisku maksājumu.

2.   Panta 1. punktu jo īpaši piemēro šādiem gadījumiem:

a)

tiesības apmeklēt izrādes, teātra izrādes, cirkus, gadatirgus, izklaides parkus, koncertus, izstādes un līdzīgus kultūras pasākumus;

b)

tiesības apmeklēt sporta pasākumus, piemēram, sacīkstes vai sacensības;

c)

tiesības apmeklēt izglītības un zinātnes pasākumus, piemēram, konferences un seminārus.

3.   Panta 1. punkts neattiecas uz telpu, piemēram, vingrošanas zāļu un līdzīgu telpu, izmantošanu par atlīdzību.

33. pants

Direktīvas 2006/112/EK 53. pantā minētie papildpakalpojumi ietver pakalpojumus, kas ir tieši saistīti ar biļešu iegādi kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides vai līdzīgiem pasākumiem un kurus atsevišķi par samaksu sniedz personai, kas apmeklē pasākumu.

Šādos papildpakalpojumos jo īpaši ietver garderobju vai sanitāro telpu izmantošanu, bet tajos neietver vienkāršus starpnieka pakalpojumus, kas saistīti ar biļešu tirdzniecību.

8.   apakšiedaļa

Transporta papildpakalpojumu sniegšana un kustamā īpašuma novērtēšana un darbs ar to

34. pants

Izņemot gadījumus, kad samontējamās preces kļūst par nekustamā īpašuma daļu, vietu, kur pakalpojumus sniedz personai, kas nav nodokļa maksātāja, ja nodokļa maksātājs vienīgi montē iekārtas dažādas detaļas, kuras visas tam ir piegādājis viņa pakalpojumu saņēmējs, nosaka saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 54. pantu.

9.   apakšiedaļa

Restorānu un ēdināšanas pakalpojumu sniegšana transportlīdzeļos

35. pants

Nosakot Direktīvas 2006/112/EK 57. pantā minēto pasažieru pārvadājuma posmu, kas notiek Kopienā, ņem vērā transportlīdzekļa nobraukto posmu, nevis katra pasažiera nobraukto posmu.

36. pants

Ja restorānu un ēdināšanas pakalpojumi tiek sniegti pasažieru pārvadājuma posmā, kas notiek Kopienā, uz šādu pakalpojumu sniegšanu attiecas Direktīvas 2006/112/EK 57. pants.

Ja restorānu un ēdināšanas pakalpojumi tiek sniegti ārpus šāda pārvadājuma posma, bet dalībvalstī vai trešā valstī, uz šādu pakalpojumu sniegšanu attiecas minētās direktīvas 55. pants.

37. pants

Vietu, kur sniedz restorānu vai ēdināšanas pakalpojumu, ko veic Kopienā – daļēji pasažieru pārvadājuma posmā, kas notiek Kopienā, un daļēji ārpus šāda pārvadājuma posma, bet dalībvalsts teritorijā, nosaka attiecībā uz visu pakalpojumu kopumā saskaņā ar noteikumiem par pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu, ko piemēro restorānu vai ēdināšanas pakalpojuma sniegšanas sākumā.

10.   apakšiedaļa

Transportlīdzekļu noma

38. pants

1.   “Transportlīdzeklis”, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 56. pantā un 59. panta pirmās daļas g) apakšpunktā, ietver gan mehāniskos transportlīdzekļus, gan pārējos transportlīdzekļus, kā arī citu aprīkojumu un ierīces, kas paredzētas pasažieru vai priekšmetu pārvadāšanai no vienas vietas uz citu vietu, kurus var vilkt vai stumt ar transportlīdzekļa palīdzību un kurus parasti paredzēts izmantot un kurus faktiski izmanto pārvadāšanai.

2.   Panta 1. punktā minētie transportlīdzekļi ietver jo īpaši šādus transportlīdzekļus:

a)

sauszemes transportlīdzekļus, piemēram, automobiļus, motociklus, divriteņus, trīsriteņus un treilerus;

b)

piekabes un puspiekabes;

c)

dzelzceļa vagonus;

d)

kuģus;

e)

gaisa kuģus;

f)

īpaši aprīkotus transportlīdzekļus, lai pārvadātu slimas vai ievainotas personas;

g)

lauksaimniecības traktorus un citus lauksaimniecības transportlīdzekļus;

h)

invalīdu ratiņus ar mehāniskām vai elektroniskām ierīcēm ratiņu virzībai uz priekšu.

3.   Par 1. punktā minētajiem transportlīdzekļiem neuzskata konteinerus un pastāvīgi imobilizētus transportlīdzekļus.

39. pants

1.   Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 56. pantu, nomātā transportlīdzekļa nepārtraukta valdījuma vai izmantošanas laikposmu nosaka, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp iesaistītajām pusēm.

Līgums ir pieņēmums, ko var atspēkot ar jebkuriem faktiem vai tiesību aktiem, lai noteiktu nepārtraukta valdījuma vai izmantošanas faktisko ilgumu.

Ja nepārvaramas varas rezultātā tiek pārsniegts Direktīvas 2006/112/EK 56. pantā minētā īstermiņa nomas līgumā noteiktais termiņš, tas nekādi neietekmē transportlīdzekļa nepārtraukta valdījuma vai izmantošanas ilguma noteikšanu.

2.   Ja viena un tā paša transportlīdzekļa noma ir atrunāta secīgos līgumos, kas noslēgti starp tām pašām pusēm, termiņš ir visos līgumos kopumā noteiktais transportlīdzekļa nepārtraukta valdījuma vai izmantošanas laikposms.

Piemērojot punkta pirmo daļu, līgums un tā termiņa pagarinājumi ir secīgi līgumi.

Tomēr nevar apstrīdēt tāda īstermiņa nomas līguma vai līgumu termiņu, kuri noslēgti pirms līguma, ko uzskata par ilgtermiņa līgumu, ja vien nav ļaunprātīgas rīcības.

3.   Ja vien nav ļaunprātīgas rīcības, secīgus nomas līgumus, kas noslēgti starp vienām un tām pašām pusēm, bet attiecas uz dažādiem transportlīdzekļiem, neuzskata par secīgiem līgumiem, piemērojot 2. punktu.

40. pants

Vieta, kur transportlīdzekli reāli nodod pakalpojumu saņēmēja rīcībā, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 56. panta 1. punktā, ir vieta, kur tas nonāk pakalpojumu saņēmēja vai trešās personas, kura rīkojas tā vārdā, fiziskā valdījumā.

11.   apakšiedaļa

Pakalpojumu sniegšana personām, kas nav nodokļa maksātājas, ārpus Kopienas

41. pants

Uz tekstu tulkošanas pakalpojumu sniegšanu personai, kas nav nodokļa maksātāja un kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas, attiecas Direktīvas 2006/112/EK 59. panta pirmās daļas c) apakšpunkts.

VI   NODAĻA

SUMMA, KURAI UZLIEK NODOKLI

(Direktīvas 2006/112/EK VII sadaļa)

42. pants

Ja preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs kā nosacījumu tam, lai pieņemtu maksājumu ar kredītkarti vai debetkarti, pieprasa pircējam vai pakalpojumu saņēmējam samaksāt summu viņam pašam vai citam uzņēmumam un ja minētā pircēja vai pakalpojumu saņēmēja kopējā maksājamā summa paliek nemainīga neatkarīgi no maksāšanas veida, minētā summa ir daļa no summas par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, kurai uzliek nodokli saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 73. līdz 80. pantu.

VII   NODAĻA

LIKMES

43. pants

Pakalpojums “izmitināšana brīvdienās”, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK III pielikuma 12. punktā, ietver telšu, treileru un pārvietojamo māju nomu, ko ierīko nometnes vietās un izmanto kā mājvietu.

VIII   NODAĻA

ATBRĪVOJUMI

1.   IEDAĻA

Atbrīvojumi konkrētām darbībām sabiedrības interesēs

(Direktīvas 2006/112/EK 132., 133. un 134. pants)

44. pants

Arodizglītības vai pārkvalifikācijas pakalpojumi, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK 132. panta 1. punkta i) apakšpunktā izklāstītajos nosacījumos, ietver apmācību, kas tieši saistīta ar kādu amatu vai profesiju, kā arī jebkādu apmācību, kas ir vērsta uz zināšanu apguvi vai atjaunināšanu aroda vajadzībām. Arodizglītības vai pārkvalifikācijas kursa ilgums šajā gadījumā nav svarīgs.

2.   IEDAĻA

Atbrīvojumi citām darbībām

(Direktīvas 2006/112/EK 135., 136. un 137. pants)

45. pants

Direktīvas 2006/112/EK 135. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētais atbrīvojums neattiecas uz platīna monētām (nobles de platine).

3.   IEDAĻA

Importa atbrīvojumi

(Direktīvas 2006/112/EK 143., 144. un 145. pants)

46. pants

Direktīvas 2006/112/EK 144. pantā paredzētais atbrīvojums attiecas uz transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar kustama īpašuma ievešanu dzīvesvietas maiņas gadījumā.

4.   IEDAĻA

Eksporta atbrīvojumi

(Direktīvas 2006/112/EK 146. un 147. pants)

47. pants

“Personiskas lietošanas transportlīdzekļi”, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 146. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ietver transportlīdzekļus, kurus ar saimniecisko darbību nesaistītiem mērķiem izmanto personas, kas nav fiziskas personas, piemēram, publisko tiesību subjekti minētās direktīvas 13. panta nozīmē un apvienības.

48. pants

Lai noteiktu, vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 147. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu dalībvalsts noteiktā robežvērtība, kas ir nosacījums atbrīvojumam to preču piegādei, kuras ir ceļotāju personīgā bagāžā, ir pārsniegta, aprēķinus veic, pamatojoties uz rēķina vērtību. Vairāku preču kopējo vērtību var izmantot tikai tad, ja visas minētās preces ir iekļautas vienā rēķinā, ko izdevis viens un tas pats nodokļa maksātājs, kurš piegādā preces vienam un tam pašam pircējam.

5.   IEDAĻA

Atbrīvojumi, kas saistīti ar konkrētiem eksportam pielīdzinātiem darījumiem

(Direktīvas 2006/112/EK 151. un 152. pants)

49. pants

Direktīvas 2006/112/EK 151. pantā paredzētais atbrīvojums attiecas arī uz elektroniskiem pakalpojumiem, ja tos sniedz nodokļa maksātājs, uz kuru attiecas īpašs režīms elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kas paredzēti minētās direktīvas 357. līdz 369. pantā.

50. pants

1.   Struktūru var atzīt par starptautisku struktūru, piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 151. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktu, ja struktūra, ko izveido kā Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorciju (ERIC), kā minēts Padomes Regulā (EK) Nr. 723/2009 (2009. gada 25. jūnijs) par Kopienas tiesisko regulējumu, ko piemēro Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijam (ERIC) (8), atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

tā ir tiesību subjekts, un tai ir pilnīga tiesībspēja un rīcībspēja;

b)

tā ir izveidota saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, un uz to attiecas minētie tiesību akti;

c)

tās dalībnieki ir dalībvalstis un vajadzības gadījumā trešās valstis un starpvaldību organizācijas, izņemot privātas organizācijas;

d)

tai ir īpaši un likumīgi mērķi, kas tiek kopīgi īstenoti un pēc būtības nav saistīti ar peļņu.

2.   Direktīvas 2006/112/EK 143. panta 1. punkta g) apakšpunktā un 151. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu piemēro 1. punktā minētajam ERIC tad, ja uzņēmēja dalībvalsts to atzīst par starptautisku struktūru.

Šāda atbrīvojuma ierobežojumi un nosacījumi tiek izklāstīti līgumā, ko noslēdz starp ERIC dalībniekiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 723/2009 5. panta 1. punkta d) apakšpunktu. Ja preces nav nosūtītas vai transportētas ārpus dalībvalsts, kurā ir veikta preču piegāde, un attiecībā uz pakalpojumiem atbrīvojumu var piešķirt, piemērojot PVN atmaksāšanas procedūru saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 151. panta 2. punktu.

51. pants

1.   Ja preču vai pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību Kopienā, bet ne dalībvalstī, kurā tiek veikta preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana, PVN un/vai akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikāts, kas paredzēts šīs regulas II pielikumā, ievērojot paskaidrojumus, kas norādīti minētā sertifikāta pielikumā, tiek uzskatīts par apliecinājumu tam, ka darījumam var piemērot atbrīvojumu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 151. pantu.

Izmantojot minēto sertifikātu, dalībvalsts, kurā preču vai pakalpojumu saņēmējs veic uzņēmējdarbību, var izlemt, vai tā izmanto kopējo PVN un akcīzes nodokļa atbrīvojuma sertifikātu vai arī divus atsevišķus sertifikātus.

2.   Panta 1. punktā minētajam sertifikātam uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes uzliek zīmogu. Tomēr, ja preces vai pakalpojumi ir paredzēti oficiālām vajadzībām, dalībvalstis var paredzēt nosacījumus, ar kādiem preču vai pakalpojumu saņēmēju var atbrīvot no zīmoga saņemšanas prasības. Atbrīvojumu no šīs prasības var atcelt ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā.

Dalībvalstis informē Komisiju par kontaktpunktu, kuram ir uzdots noteikt dienestus, kas atbild par sertifikāta apzīmogošanu, un par to, cik lielā mērā tās var atbrīvot no prasības par sertifikāta apzīmogošanu. Komisija saņemto informāciju dara zināmu pārējām dalībvalstīm.

3.   Ja tiek piemērots tiešais atbrīvojums dalībvalstī, kurā tiek veikta piegāde, piegādātājs saņem šā panta 1. punktā minēto sertifikātu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un saglabā to savā uzskaitē. Ja atbrīvojums tiek piešķirts, piemērojot PVN atmaksāšanas procedūru atbilstīgi Direktīvas 2006/112/EK 151. panta 2. punktam, sertifikātu pievieno atmaksas pieprasījumam, ko iesniedz attiecīgajai dalībvalstij.

IX   NODAĻA

ATSKAITĪŠANA

(DIREKTĪVAS 2006/112/EK X SADAĻA)

52. pants

Ja importa dalībvalsts ir ieviesusi elektronisku sistēmu muitas formalitāšu izpildīšanai, termins “importa dokuments” Direktīvas 2006/112/EK 178. panta e) punktā ietver šādu dokumentu elektroniskās versijas, ja tās ļauj pārbaudīt atskaitīšanas tiesības.

X   NODAĻA

NODOKĻA MAKSĀTĀJU UN DAŽU TO PERSONU PIENĀKUMI, KAS NAV NODOKĻA MAKSĀTĀJAS

(DIREKTĪVAS 2006/112/EK XI SADAĻA)

1.   IEDAĻA

Personas, kas atbildīgas par PVN nomaksu

(DIREKTĪVAS 2006/112/EK 192.A –205. PANTS)

53. pants

1.   Piemērojot Direktīvas 2006/112/EK 192.a pantu, ņem vērā tikai nodokļa maksātāja pastāvīgo iestādi, ja tai ir pietiekama pastāvības pakāpe un piemērota struktūra cilvēkresursu un tehnisko resursu ziņā, kas tai ļauj piegādāt preces, kuru piegādē tā piedalās, vai sniegt pakalpojumus, kuru sniegšanā tā piedalās.

2.   Ja nodokļa maksātājam ir pastāvīgā iestāde tās dalībvalsts teritorijā, kurā PVN ir jāmaksā, uzskata, ka minētā filiāle nepiedalās preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Direktīvas 2006/112/EK 192.a panta b) punkta nozīmē, ja vien minētās pastāvīgās iestādes tehniskos resursus un cilvēkresursus neizmanto, lai minētajā dalībvalstī veiktu ar šo preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu saistītas darbības, par kurām uzliek nodokli, un ja minētā izmantošana notiek pirms minēto preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas vai tās laikā.

Ja pastāvīgās iestādes resursus izmanto tikai administratīvu uzdevumu veikšanai, piemēram, uzskaitei, rēķinu piesūtīšanai un parādu piedziņai, tad neuzskata, ka resursi tiek izmantoti preču piegādei vai pakalpojumu sniegšanai.

Tomēr, ja tiek izsniegts rēķins ar PVN identifikācijas numuru, ko piešķīrusi pastāvīgās iestādes dalībvalsts, uzskata, ka pastāvīgā iestāde piedalās preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā minētajā dalībvalstī, ja vien netiek pierādīts pretējais.

54. pants

Ja nodokļa maksātāja saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta ir dalībvalsts teritorijā, kurā ir jāmaksā PVN, Direktīvas 2006/112/EK 192.a pantu nepiemēro neatkarīgi no tā, vai minētā saimnieciskās darbības pastāvīgā vieta piedalās preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā, ko viņš veic minētajā dalībvalstī.

2.   IEDAĻA

Dažādi noteikumi

(Direktīvas 2006/112/EK 272. un 273. pants)

55. pants

Attiecībā uz darījumiem, kas ir minēti Direktīvas 2006/112/EK 262. pantā, nodokļa maksātāji, kam saskaņā ar minētās direktīvas 214. pantu ir piešķirts PVN identifikācijas numurs, un juridiskās personas, kas nav nodokļa maksātājas, bet ir identificētas PVN nolūkos, kad tās rīkojas kā tādas, nekavējoties paziņo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem savu PVN identifikācijas numuru.

Direktīvas 2006/112/EK 3. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nodokļa maksātājiem, kuriem ir tiesības uz nodokļa neuzlikšanu preču iegādei Kopienas iekšienē saskaņā ar šīs regulas 4. panta pirmo daļu, nav pienākuma preču piegādātājiem paziņot savu PVN identifikācijas numuru, ja viņi ir identificēti kā PVN maksātāji saskaņā ar minētās direktīvas 214. panta 1. punkta d) vai e) apakšpunktu.

XI   NODAĻA

ĪPAŠI REŽĪMI

1.   IEDAĻA

Īpašs režīms ieguldījumu zeltam

(Direktīvas 2006/112/EK 344. līdz 356. pants)

56. pants

“Svars, kādu atzīst dārgmetālu tirgos”, kā minēts Direktīvas 2006/112/EK 344. panta 1. punkta 1) apakšpunktā, attiecas vismaz uz lietotajām vienībām un svaru, kā minēts šīs regulas III pielikumā.

57. pants

Lai izveidotu Direktīvas 2006/112/EK 345. pantā minēto zelta monētu sarakstu, “cena” un “atvērtā tirgus vērtība”, kā paredzēts minētās direktīvas 344. panta 1. punkta 2) apakšpunktā, ir cena un atvērtā tirgus vērtība, kas fiksēta katra gada 1. aprīlī. Ja 1. aprīlis nav dienā, kurā minētās vērtības ir fiksētas, izmanto nākamajā dienā fiksētās vērtības.

2.   IEDAĻA

Īpašs režīms nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgā dalībvalstī un kas sniedz elektroniskus pakalpojumus personām, kuras nav nodokļa maksātājas

(Direktīvas 2006/112/EK 357. līdz 369. pants)

58. pants

Ja kalendārā ceturkšņa laikā nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību un kurš izmanto īpašo režīmu elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK 357. līdz 369. pantā, atbilst vismaz vienam no minētās direktīvas 363. pantā minētajiem izslēgšanas kritērijiem, identifikācijas dalībvalsts izslēdz minēto nodokļa maksātāju, kas neveic uzņēmējdarbību no īpašā režīma. Šados gadījumos nodokļa maksātāju, kas neveic uzņēmējdarbību, var turpmāk jebkurā brīdī minētajā ceturksnī izslēgt no īpašā režīma.

Attiecībā uz elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, kas sniegti pirms izslēgšanas, taču tajā kalendārajā ceturksnī, kurā notiek izslēgšana, nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, iesniedz PVN deklarāciju par visu ceturksni saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 364. pantu. Prasība iesniegt šo deklarāciju neietekmē prasību, ja tāda ir, būt identificētam PVN nolūkā saskaņā ar dalībvalsts parastajiem noteikumiem.

59. pants

Jebkurš deklarācijas pārskata periods (kalendārais ceturksnis) Direktīvas 2006/112/EK 364. panta nozīmē ir atsevišķs deklarācijas pārskata periods.

60. pants

Kad PVN deklarācija ir iesniegta saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 364. pantu, jebkādas turpmākas izmaiņas esošajos skaitļos var veikt, vienīgi grozot minēto deklarāciju, nevis veicot pielāgojumus kādā no turpmākajām deklarācijām.

61. pants

PVN summas, kas deklarētas saskaņā ar īpašo režīmu attiecībā uz elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK 357. līdz 369. pantā, netiek noapaļotas līdz tuvākajai pilnajai naudas vienībai. Precīza PVN summa tiek deklarēta un samaksāta.

62. pants

Identifikācijas dalībvalsts, kas saņem lielāku summu par to, kas minēta PVN deklarācijā, kas iesniegta saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 364. pantu par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, atmaksā pārmaksāto summu tieši attiecīgajam nodokļa maksātājam.

Ja identifikācijas dalībvalsts ir saņēmusi summu, kas atbilst tādai PVN deklarācijai, kas vēlāk izrādās kļūdaina, un ja šī dalībvalsts jau ir sadalījusi minēto summu starp patēriņa dalībvalstīm, minētās dalībvalstis tieši atmaksā pārmaksāto summu nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību, un paziņo identifikācijas dalībvalstij par veicamo korekciju.

63. pants

PVN summām, kas samaksātas saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 367. pantu, jāattiecas tieši uz PVN deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar minētās direktīvas 364. pantu. Jebkādus turpmākus grozījumus attiecībā uz samaksātajām summām var veikt, vienīgi atsaucoties uz minēto deklarāciju, un tos nevar attiecināt uz citu deklarāciju vai pielāgot kādai turpmākai deklarācijai.

XII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

64. pants

Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 1777/2005.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu IV pielikumā.

65. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

Tomēr:

šīs regulas 3. panta a) punktu, 11. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 23. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu piemēro no 2013. gada 1. janvāra,

šīs regulas 3. panta b) punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra,

šīs regulas 11. panta 2. punkta c) apakšpunktu piemēro līdz 2014. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 15. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

MATOLCSY Gy.


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV L 288, 29.10.2005., 1. lpp.

(3)  OV L 44, 20.2.2008., 11. lpp.

(4)  OV L 199, 31.7.1985., 1. lpp.

(5)  OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.

(6)  OV L 326, 21.11.1986., 40. lpp.

(7)  OV L 44, 20.2.2008., 23. lpp.

(8)  OV L 206, 8.8.2009., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Šīs regulas 7. pants

1.

Direktīvas 2006/112/EK II pielikuma 1. punkts:

a)

tīmekļa vietnes un lapu virtuālā mitināšana;

b)

automātiska tiešsaistes programmu uzturēšana no attāluma;

c)

tālvadāmo sistēmu vadība;

d)

tiešsaistes datu uzglabāšana, kur specifiskos datus uzglabā un atjauno elektroniski;

e)

izsaukuma prasības diska vietas piegāde tiešsaistē.

2.

Direktīvas 2006/112/EK II pielikuma 2. punkts:

a)

piekļuve programmatūrai vai tās lejupielāde, tostarp apgādes/uzskaites programmas, pretvīrusu programmatūra un atjauninājumi;

b)

programmatūra, lai bloķētu reklāmkarogu parādīšanos, kas ir citādi zināma kā Bannerblockers;

c)

draiveru lejupielāde, piemēram, programmatūru, kas savieno personālo datoru ar ārējo ierīci, piemēram, printeri;

d)

tiešsaistes automatizēta filtru uzstādīšana tīmekļa vietnēs;

e)

tiešsaistes automatizēta ugunsmūru uzstādīšana.

3.

Direktīvas 2006/112/EK II pielikuma 3. punkts:

a)

piekļuve ekrāna attēliem vai to lejupielāde;

b)

piekļuve fotogrāfijām, attēliem vai ekrānsaudzētājiem vai to lejupielāde;

c)

digitalizēts grāmatu un citu elektronisko izdevumu saturs;

d)

parakstīšanās uz tiešsaistes laikrakstiem un žurnāliem;

e)

tīmekļa žurnālu un vietņu statistika;

f)

tiešsaistes ziņas, informācija par satiksmi un laika prognoze;

g)

tiešsaistes informācija, ko programmatūra ģenerē automātiski, reaģējot uz klienta specifisko datu ievietošanu, piemēram, tādi dati kā juridiskie un finanšu dati, tostarp pastāvīgi atjaunojami biržas dati;

h)

reklāmas telpas piešķiršana, tostarp reklāmkarogiem tīmekļa vietnēs/lapās;

i)

meklētājprogrammu un interneta direktoriju izmantošana.

4.

Direktīvas 2006/112/EK II pielikuma 4. punkts:

a)

piekļuve mūzikai vai tās lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

b)

piekļuve džingliem, izvilkumiem, skaņas signāliem vai citām skaņām vai to lejupielāde;

c)

piekļuve filmām vai to lejupielāde;

d)

spēļu lejupielāde personālajā datorā un mobilajā tālrunī;

e)

piekļuve automatizētajām tiešsaistes spēlēm internetā vai līdzīgos elektroniskajos tīklos, kur spēlētāji ir attālu viens no otra.

5.

Direktīvas 2006/112/EK II pielikuma 5. punkts:

a)

automatizēta tālmācība internetā vai līdzīgā elektroniskā tīklā, kas darbojas ar nelielu cilvēka iesaistīšanos vai bez tās, tostarp virtuālās klases, izņemot tur, kur internets vai līdzīgs elektroniskais tīkls tiek izmantots tikai kā instruments saziņai starp skolotāju un to, kas mācās;

b)

skolēni aizpilda darba burtnīcas tīklā, un tās automātiski novērtē bez cilvēka iesaistīšanās.


II PIELIKUMS

Šīs regulas 51. pants

Image

Image

Paskaidrojumi

1.

Piegādātājam un/vai apstiprinātajam noliktavas turētājam šis sertifikāts kalpo kā apliecinošs dokuments, lai atbrīvotu no nodokļa preču piegādes un pakalpojumu sniegšanu vai preču ievešanu atbrīvojuma saņēmējām struktūrām/privātpersonām, kas minētas Direktīvas 2006/112/EK 151. pantā un Direktīvas 2008/118/EK 13. pantā. Tādēļ katram piegādātājam/noliktavas turētājam sagatavo atsevišķu sertifikātu. Turklāt piegādātājam/noliktavas turētājam ir pienākums glabāt šo sertifikātu uzskaitē saskaņā ar attiecīgajiem savas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.

a)

Izmantojamam papīram ir jāatbilst vispārējiem parametriem, kas noteikti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī C 164, 1.7.1989., 3. lpp.

Visiem eksemplāriem ir jābūt no balta papīra un vajadzētu būt 210 × 297 mm formātā ar maksimālo veidlapas garuma pielaidi no –5 līdz +8 mm.

Atbrīvojumam no akcīzes nodokļa sertifikātu sagatavo divos eksemplāros:

vienu eksemplāru glabā preču nosūtītājs,

otru eksemplāru pievieno administratīvajam pavaddokumentam;

b)

neizmantoto laukumu 5. ailes B daļā pārsvītro, lai tajā vairs neko nevarētu ierakstīt;

c)

dokuments jāaizpilda salasāmi un tā, lai ieraksti nebūtu izdzēšami. Nav atļauts dzēst un pārlabot. Dokuments jāaizpilda tādā valodā, ko atzīst uzņēmēja dalībvalsts;

d)

ja preču vai pakalpojumu aprakstā (sertifikāta 5. ailes B daļā) minēta pirkuma pasūtījuma veidlapa, kas aizpildīta uzņēmējas dalībvalsts neatzītā valodā, atbrīvojuma saņēmējai struktūrai vai privātpersonai jāpievieno tulkojums;

e)

ja savukārt sertifikāts ir sagatavots piegādātāja/noliktavas turētāja dalībvalsts neatzītā valodā, atbrīvojuma saņēmējai struktūrai/privātpersonai ir jāpievieno pielikumā 5. ailes B daļā minētās informācijas tulkojums;

f)

atzīta valoda nozīmē vienu no attiecīgajā dalībvalstī oficiāli lietotajām valodām vai kādu citu Savienības oficiālo valodu, ko attiecīgā dalībvalsts izziņojusi par izmantojamu šim mērķim.

3.

Ar sertifikāta 3. ailē paredzēto deklarāciju atbrīvojuma saņēmēja struktūra/privātpersona sniedz ziņas, kas vajadzīgas atbrīvojuma pieprasījuma izvērtēšanai uzņēmējā dalībvalstī.

4.

Ar zīmogu sertifikāta 4. ailē struktūra apstiprina dokumenta 1. ailē un 3. ailes a) punktā minēto ziņu pareizību un apliecina, ka atbrīvojuma saņēmēja privātpersona ir tās personālā.

5.

a)

Norādē uz pirkuma pasūtījuma veidlapu (sertifikāta 5. ailes B daļā) ir jāmin vismaz pasūtījuma datums un numurs. Pasūtījuma veidlapā ir jābūt visiem elementiem, kas minēti sertifikāta 5. ailē. Ja sertifikātam ir jābūt apzīmogotam ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes zīmogu, arī pasūtījuma veidlapai ir jābūt šādi apzīmogotai;

b)

akcīzes numurs, kas definēts 22. panta 2. punkta a) apakšpunktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2073/2004 (2004. gada 16. novembris) par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļa jomā, nav obligāti norādāms, bet PVN identifikācijas vai nodokļa atsauces numurs norādāms obligāti;

c)

valūtas jāuzrāda ar trīsburtu apzīmējumiem, kas atbilst starptautiskajam ISO koda standartam Nr. 4127, ko noteikusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija (1).

6.

Iepriekšminētā atbrīvojuma saņēmējas struktūras/privātpersonas deklarācija ir jāapstiprina 6. ailē ar uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes zīmogu. Šī iestāde var apstiprināšanu saistīt ar šīs dalībvalsts citas iestādes piekrišanu. Šāda piekrišana ir jāsaņem kompetentajai nodokļu pārvaldes iestādei.

7.

Lai vienkāršotu procedūru, kompetentā iestāde var gadījumos, kad preces ieved oficiālām vajadzībām, atbrīvot attiecīgo organizāciju no zīmoga saņemšanas. Atbrīvojuma saņēmējai struktūrai šī atbrīvošana jāmin sertifikāta 7. ailē.


(1)  Kā norāde šeit minēti daži pašreizējie valūtas apzīmējumi: EUR (euro), BGN (leva), CZK (Čehijas krona), DKK (Dānijas krona), GBP (sterliņu mārciņa), HUF (forints), LTL (lits), PLN (zlots), RON (Rumānijas leja), SEK (Zviedrijas krona), USD (ASV dolārs).


III PIELIKUMS

Šīs regulas 56. pants

Vienība

Tirgotais svars

Kg

12,5/1

Grams

500/250/100/50/20/10/5/2,5/2

Unce (1 unce = 31,1035 g)

100/10/5/1/1/2/1/4

Taels (1 taels = 1,193 unces) (1)

10/5/1

Tola (10 tolas = 3,75 unces) (2)

10


(1)  Taels = tradicionāla ķīniešu svara vienība. Honkongas taela nomināls ir 990, bet Taivānā 5 un 10 taeli var būt 999,9.

(2)  Tola = tradicionāla indiešu zelta svara vienība. Vispopulārākais izmērs ir 10 tolas, 999 raudzes.


IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 1777/2005

Šī regula

I nodaļa

I nodaļa

1. pants

1. pants

II nodaļa

III un IV nodaļa

II nodaļas 1. iedaļa

III nodaļa

2. pants

5. pants

II nodaļas 2. iedaļa

IV nodaļa

3. panta 1. punkts

9. pants

3. panta 2. punkts

8. pants

III nodaļa

V nodaļa

III nodaļas 1. iedaļa

V nodaļas 4. iedaļa

4. pants

28. pants

III nodaļas 2. iedaļa

V nodaļas 4. iedaļa

5. pants

34. pants

6. pants

29. un 41. pants

7. pants

26. pants

8. pants

27. pants

9. pants

30. pants

10. pants

38. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts

11. panta 1. un 2. punkts

7. panta 1. un 2. punkts

12. pants

7. panta 3. punkts

IV nodaļa

VI nodaļa

13. pants

42. pants

V nodaļa

VIII nodaļa

V nodaļas 1. iedaļa

VIII nodaļas 1. iedaļa

14. pants

44. pants

15. pants

45. pants

V nodaļas 2. iedaļa

VIII nodaļas 4. iedaļa

16. pants

47. pants

17. pants

48. pants

VI nodaļa

IX nodaļa

18. pants

52. pants

VII nodaļa

XI nodaļa

19. panta 1. punkts

56. pants

19. panta 2. punkts

57. pants

20. panta 1. punkts

58. pants

20. panta 2. punkts

62. pants

20. panta 3. punkta pirmā daļa

59. pants

20. panta 3. punkta otrā daļa

60. pants

20. panta 3. punkta trešā daļa

63. pants

20. panta 4. punkts

61. pants

VIII nodaļa

V nodaļas 3. iedaļa

21. pants

16. pants

22. pants

14. pants

IX nodaļa

XII nodaļa

23. pants

65. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

III pielikums


23.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/23


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 283/2011

(2011. gada 22. marts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 633/2007 attiecībā uz tās 7. pantā minētajiem pārejas noteikumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Lidojuma ziņojumu nodošanas protokola īstenošana ir paredzēta, lai nodrošinātu lidojuma datu apmaiņu saskaņā ar Komisijas 2006. gada 6. jūlija Regulu (EK) Nr. 1032/2006, ar ko nosaka prasības lidojuma datu apmaiņas automātiskajām sistēmām, lai paziņotu, koordinētu un nodotu lidojumus starp gaisa satiksmes vadības vienībām (3).

(2)

Lai izpildītu prasības, kas noteiktas I pielikuma 6. punktā Komisijas 2007. gada 7. jūnija Regulā (EK) Nr. 633/2007, ar ko nosaka prasības attiecībā uz to, kā piemērot lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu, ko izmanto lidojumu paziņošanai, koordinēšanai un nodošanai starp gaisa satiksmes vadības struktūrvienībām (4), dažu dalībvalstu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāmodernizē ne tikai savs interneta protokola (IP) tīkls, bet arī daudzas lidojumu datu sistēmas un tīkla infrastruktūra. Šo sistēmu modernizēšana līdz 2011. gada 20. aprīlim finansiāli varētu būtiski ietekmēt attiecīgās dalībvalstis vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējus, un šā iemesla dēļ ar attiecīgiem pārejas pasākumiem jāveicina izmaksu samazināšana.

(3)

Pārejas pasākumu spēkā esības periodā attiecīgajām dalībvalstīm vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem jāpiemēro nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu savietojamību Eiropas Gaisa satiksmes pārvaldības tīklā (turpmāk (EATMN).

(4)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 633/2007.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 633/2007 groza šādi. Regulas 7. pantā pirmos divus punktus numurē un pievieno šādu 3., 4. un 5. punktu:

“3.   Ja dalībvalsts vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs saistībā ar Regulas (EK) Nr. 1032/2006 īstenošanu izstrādā protokolu lidojuma ziņojumu nodošanai starp savām sistēmām, 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētās sistēmas atbilst I pielikuma noteiktajām prasībām vēlākais no 2012. gada 31. decembra.

4.   Ja dalībvalsts vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs ir šajā nolūkā pasūtījis vai parakstījis saistošu līgumu vai izstrādājis lidojuma ziņojumu nodošanas protokolu 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām sistēmām, pirms stājas spēkā šī regula, tādējādi negarantējot atbilstību I pielikuma 6. punkta prasībām, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs vai kontrolējošā militārā struktūrvienība līdz 2014. gada 31. decembrim drīkst izmantot citas interneta protokola versijas vienādranga sakariem starp savām sistēmām.

Šīs dalībvalstis un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji nodrošina, ka visi vienādranga sakari starp to sistēmām un citu dalībvalstu vai aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sistēmām atbilst I pielikumā noteiktajām prasībām, ja vien saskaņā ar divpusēju nolīgumu, kas noslēgts līdz 2011. gada 20. aprīlim, nav atļauts izmantot citas interneta protokola versijas pārejas periodā, kas beidzas ne vēlāk kā 2014. gada 31. decembrī.

5.   Šā panta 3. un 4. punktā minētās dalībvalstis līdz 2011. gada 20. aprīlim sniedz Komisijai sīku informāciju par pasākumiem, ko aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs vai kontrolējošās militārās struktūrvienības ir veikušas, lai nodrošinātu 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto sistēmu sadarbspēju EATMN tīklā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 186, 7.7.2006., 27. lpp.

(4)  OV L 146, 8.6.2007., 7. lpp.


23.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/25


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 284/2011

(2011. gada 22. marts),

ar ko paredz īpašus nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras, lai importētu poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīnas Tautas Republika un Honkongas īpašās pārvaldes apgabals Ķīnā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 48. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Direktīvā 2002/72/EK (2) ir noteikti īpaši nosacījumi attiecībā uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, tostarp prasības par sastāvu, kā arī ierobežojumi un specifikācijas vielām, kuras tajos drīkst izmantot.

(2)

Ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā ir saņemti vairāki paziņojumi un brīdinājumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (3) 50. pantu par materiāliem, kuri paredzēti saskarei ar pārtiku un importēti Savienībā no Ķīnas Tautas Republikas (turpmāk – Ķīna) un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašās pārvaldes apgabala (turpmāk – Honkonga) un kuri pārtikā vai pārtikas aizstājējos izdala ķīmisko vielu daudzumus, kas neatbilst Savienības tiesību aktiem.

(3)

Šie paziņojumi un brīdinājumi galvenokārt attiecas uz poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumiem, kas neatbilst prasībām par pirmējo aromātisko amīnu un formaldehīda izdalīšanos pārtikā, kā noteikts attiecīgi Direktīvas 2002/72/EK II pielikuma A iedaļā un V pielikuma A daļā.

(4)

Pirmējie aromātiskie amīni (turpmāk – PAA) ir savienojumu grupa, un daži no šiem savienojumiem ir kancerogēni, un daži no tiem ir iespējami kancerogēni. PAA var rasties materiālos, kas paredzēti saskarei ar pārtiku, piemaisījumu vai sadalīšanās produktu klātbūtnes dēļ.

(5)

Tiek ziņots, ka poliamīda virtuves piederumi, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna un Honkonga, izdala pārtikā lielu PAA daudzumu.

(6)

Ar Direktīvu 2002/72/EK atļauj izmantot formaldehīdu plastmasas ražošanā, ja šī plastmasa neizdala pārtikā vairāk kā 15 mg/kg formaldehīda (īpatnējā migrācijas robeža (SML), kas izteikta kā kopējais formaldehīds un heksametilēntetramīns).

(7)

Tiek ziņots, ka melamīna virtuves piederumi, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna un Honkonga, izdala pārtikā tādu formaldehīda daudzumu, kas pārsniedz atļauto daudzumu.

(8)

Lai vairotu zināšanas par prasībām, kas noteiktas Savienības tiesību aktos par materiāliem, kas paredzēti saskarei ar pārtiku un tiek importēti Savienībā, pēdējos gados Komisija ir sākusi vairākas iniciatīvas, tostarp mācību seminārus Ķīnas kontroles iestādēm un attiecīgajai ražošanas nozarei.

(9)

Neraugoties uz šīm iniciatīvām, 2009. gadā Pārtikas un veterinārais birojs apmeklējumu laikā Ķīnā un Honkongā konstatēja nopietnus trūkumus oficiālās kontroles sistēmā attiecībā uz pārtikas saskares plastmasas materiāliem, kas paredzēti importam uz Savienību, un to, ka liels daudzums pārbaudītu poliamīda un melamīna virtuves piederumu, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna un Honkonga, aizvien neatbilst Savienības tiesību aktu prasībām.

(10)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1935/2004 (4) ir noteikti īpaši noteikumi attiecībā uz materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti tiešai vai netiešai saskarei ar pārtiku, tostarp dažas vispārējas un īpašas prasības, kurām šiem materiāliem un izstrādājumiem jāatbilst. Saskaņā ar minētās regulas 24. pantu dalībvalstis veic oficiālu kontroli, lai nodrošinātu atbilstību minētajai regulai, saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktu noteikumiem par oficiālu kontroli attiecībā uz pārtiku un barību. Šie noteikumi ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 882/2004.

(11)

Konkrētāk, Regulas (EK) Nr. 882/2004 48. panta 1. punktā ir paredzēts, ka tiktāl, cik Savienības tiesību aktos nav noteikti nosacījumi un sīki izstrādātas procedūras, kas jāievēro, importējot preces no trešām valstīm, šos nosacījumus un procedūras vajadzības gadījumā var noteikt Komisija.

(12)

Regulas (EK) Nr. 882/2004 48. panta 2. punktā paredzēta iespēja noteikt īpašus importa nosacījumus konkrētiem produktiem no trešām valstīm, ņemot vērā ar šiem produktiem saistīto risku.

(13)

Lai mazinātu veselības apdraudējumu, ko var radīt poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumi, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna vai Honkonga, katram šādu ražojumu sūtījumam jāpievieno atbilstoša dokumentācija, tostarp analīžu rezultāti, kas liecina, ka sūtījums atbilst prasībām attiecīgi par PAA un formaldehīda izdalīšanos, kā noteikts Direktīvā 2002/72/EK.

(14)

Lai nodrošinātu poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumu, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna vai Honkonga, efektīvāku kontroli, importētājiem vai to pārstāvjiem iepriekš jāpaziņo par sūtījumu ierašanos un to veidu. Tāpat dalībvalstīm jābūt iespējai noteikt īpašus pirmos ievešanas punktus, caur kuriem šo izstrādājumu sūtījumus drīkst ievest Savienībā. Šai informācijai jābūt publiski pieejamai.

(15)

Lai Savienības līmenī nodrošinātu vienotu pieeju attiecībā uz poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumu, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna vai Honkonga, kontroli, šajā regulā jānosaka procedūras oficiālai kontrolei, kas definēta Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. pantā. Šajā kontrolē jāietver dokumentu, identitātes un fiziskā pārbaude.

(16)

Ja fizisko pārbaužu laikā konstatē neatbilstību, dalībvalstīm nekavējoties jāinformē Komisija, izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā.

(17)

Īpašos gadījumos dalībvalstīm jābūt iespējai atļaut poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumu sūtījumu, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna vai Honkonga, tālāku transportēšanu no pirmā ievešanas punkta, ja galapunktā kopā ar kompetento iestādi ir veikti pasākumi, lai nodrošinātu sūtījumu izsekojamību, līdz kļūst zināmi fiziskās pārbaudes rezultāti, un lai kompetentā iestāde varētu efektīvāk un lietderīgāk vadīt šo sūtījumu importēšanas procesu.

(18)

Poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna vai Honkonga, drīkst laist brīvā apgrozībā tikai tad, ja ir veiktas visas pārbaudes un zināmi rezultāti. Tādēļ šo pārbaužu rezultāti jādara pieejami muitas iestādēm pirms šo preču laišanas brīvā apgrozībā.

(19)

Jānosaka procedūra šīs kontroles laikā iegūtās informācijas reģistrēšanai. Šī informācija regulāri jānosūta Komisijai.

(20)

Šīs regulas noteikumi regulāri jāpārskata, ņemot vērā no dalībvalstīm saņemto informāciju.

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredz īpašus nosacījumus un sīki izstrādātas procedūras, lai importētu poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīnas Tautas Republika (turpmāk – Ķīna) un Ķīnas Tautas Republikas Honkongas īpašās pārvaldes apgabals (turpmāk – Honkonga).

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

a)

“plastmasas virtuves piederumi” ir plastmasas materiāli, kuri aprakstīti Direktīvas 2002/72/EK 1. panta 1. un 2. punktā un kurus klasificē ar KN kodu ex 3924 10 00;

b)

“sūtījums” ir poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumu daudzums, kuri norādīti vienā un tajā pašā dokumentā/tajos pašos dokumentos un kurus sūta vienā transportlīdzeklī no vienas un tās pašas trešās valsts;

c)

“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu kompetentās iestādes, kas izraudzītas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. pantu;

d)

“pirmais ievešanas punkts” ir sūtījuma ievešanas punkts Savienībā;

e)

“dokumentu pārbaude” ir šīs regulas 3. pantā minēto dokumentu pārbaude;

f)

“identitātes pārbaude” ir vizuāla pārbaude, lai nodrošinātu, ka sūtījumam pievienotie dokumenti atbilst sūtījuma saturam;

g)

“fiziska pārbaude” ir paraugu ņemšana analīzēm un laboratorijas pārbaudēm un jebkāda cita pārbaude, kas vajadzīga, lai pārbaudītu atbilstību Direktīvā 2002/72/EK noteiktajām prasībām par PAA un formaldehīda izdalīšanos.

3. pants

Importa nosacījumi

1.   Poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna un Honkonga, importē dalībvalstīs tikai tad, ja importētājs par katru sūtījumu iesniedz kompetentajai iestādei pienācīgi aizpildītu deklarāciju, apstiprinot tā atbilstību prasībām par pirmējo aromātisko amīnu un formaldehīda izdalīšanos, kas noteiktas attiecīgi Direktīvas 2002/72/EK II pielikuma A iedaļā un V pielikuma A daļā.

2.   Šā panta 1. punktā minētās deklarācijas paraugs ir norādīts šīs regulas pielikumā. Deklarāciju sagatavo tās dalībvalsts valsts valodā vai vienā no valsts valodām, kurā sūtījums tiek importēts.

3.   Šā panta 1. punktā minētajai deklarācijai pievieno laboratorijas ziņojumu, kurā norāda:

a)

analīžu rezultātus, kas liecina, ka poliamīda virtuves piederumi neizdala pārtikā vai pārtikas aizstājējos pirmējos aromātiskos amīnus nosakāmā daudzumā. Noteikšanas robežu piemēro pirmējo aromātisko amīnu summai. Analīzes nolūkiem pirmējo aromātisko amīnu noteikšanas robeža ir 0,01 mg/kg pārtikas vai pārtikas aizstājēju;

b)

analīžu rezultātus, kas liecina, ka melamīna virtuves piederumi neizdala pārtikā vai pārtikas aizstājējos formaldehīdu daudzumā, kas pārsniedz 15 mg/kg pārtikas.

4.   Kompetentā iestāde šīs regulas pielikumā iekļautajā deklarācijā norāda, vai preces ir vai nav pieņemamas laišanai brīvā apgrozībā atkarībā no tā, vai šīs preces atbilst Direktīvā 2002/72/EK paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem, kā noteikts 1. punktā.

4. pants

Iepriekšējs paziņojums par sūtījumiem

Importētāji vai to pārstāvji vismaz divas darbdienas iepriekš paziņo kompetentajai iestādei pirmajā ievešanas punktā tādu sūtījumu faktiskās ierašanās paredzamo datumu un laiku, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna un Honkonga.

5. pants

Paziņojums par pirmo ievešanas punktu

Ja dalībvalstis pieņem lēmumu noteikt īpašus pirmos ievešanas punktus sūtījumiem, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna un Honkonga, tās publicē šādu punktu atjauninātu sarakstu internetā un nosūta interneta adresi Komisijai.

Komisija savā tīmekļa vietnē informatīvos nolūkos ievieto saites uz valstu īpašo pirmo ievešanas punktu sarakstiem.

6. pants

Kontrole pirmajā ievešanas punktā

1.   Kompetentā iestāde pirmajā ievešanas punktā veic:

a)

visu sūtījumu dokumentu pārbaudi divu darbdienu laikā no sūtījumu ierašanās brīža;

b)

identitātes un fizisko pārbaudi, arī laboratorijas analīzes 10 % sūtījumu, un tā, lai importētājiem vai to pārstāvjiem nebūtu iespējams paredzēt, vai kāds konkrēts sūtījums tiks šādi pārbaudīts; fiziskās pārbaudes rezultāti jādara pieejami, tiklīdz tas ir tehniski iespējams.

2.   Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētās laboratorijas analīzes liecina par neatbilstību, kompetentās iestādes nekavējoties informē Komisiju par rezultātiem, izmantojot ātrās brīdināšanas sistēmu pārtikas un barības jomā, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 178/2002 50. pantu.

7. pants

Tālāka transportēšana

Līdz kļūst zināmi 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultāti, kompetentā iestāde pirmajā ievešanas punktā var atļaut tādu sūtījumu tālāku transportēšanu, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna un Honkonga.

Ja kompetentā iestāde piešķir pirmajā daļā minēto atļauju, tā informē kompetento iestādi galapunktā un nosūta saskaņā ar 3. pantu pienācīgi aizpildītas pielikumā iekļautās deklarācijas kopiju un 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultātus, tiklīdz tie ir pieejami.

Dalībvalstis nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai garantētu, ka sūtījumi ir nepārtrauktā kompetento iestāžu kontrolē un tos nekādi nevar izmainīt, līdz kļūst zināmi 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pārbaužu rezultāti.

8. pants

Laišana brīvā apgrozībā

Lai brīvā apgrozībā laistu poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumus, kuru izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīna un Honkonga, muitas iestādēm jāuzrāda pielikumā iekļautā deklarācija, kas pienācīgi aizpildīta, kā paredzēts 3. pantā.

9. pants

Ziņojumi Komisijai

1.   Veicot 6. panta 1. punktā minētās pārbaudes, kompetentās iestādes reģistrē šādu informāciju:

a)

sīku informāciju par katru pārbaudīto sūtījumu, ieskaitot:

i)

lielumu, izteiktu kā izstrādājumu skaitu;

ii)

izcelsmes valsti;

b)

to sūtījumu skaitu, kuriem ņemti paraugi un analīzes;

c)

6. pantā minēto pārbaužu rezultātus.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, tostarp 1. punktā minēto informāciju, reizi ceturksnī līdz tā mēneša beigām, kas seko attiecīgajam ceturksnim.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2011. gada 22. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 220, 15.8.2002., 18. lpp.

(3)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.


PIELIKUMS

Deklarācija, kas jāsniedz par katru poliamīda un melamīna plastmasas virtuves piederumu sūtījumu, kura izcelsmes vai nosūtīšanas vieta ir Ķīnas Tautas Republika un Honkongas īpašās pārvaldes apgabals Ķīnā

Image


23.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/30


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 285/2011

(2011. gada 22. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 23. martā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 22. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

ET

73,9

IL

82,8

JO

71,2

MA

53,4

TN

115,9

TR

90,5

ZZ

81,3

0707 00 05

EG

170,1

JO

110,6

TR

149,2

ZZ

143,3

0709 90 70

MA

38,2

TR

114,2

ZZ

76,2

0805 10 20

EG

54,3

IL

76,5

MA

51,2

TN

56,9

TR

73,7

ZZ

62,5

0805 50 10

EG

66,4

MA

45,2

TR

49,2

ZZ

53,6

0808 10 80

AR

91,7

BR

92,1

CA

88,7

CL

98,0

CN

99,3

MK

50,2

US

137,9

UY

66,1

ZZ

90,5

0808 20 50

AR

91,9

CL

80,1

CN

58,3

US

79,9

ZA

97,1

ZZ

81,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


LĒMUMI

23.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/32


KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 2. marts)

ar ko groza Lēmumu 2008/458/EK, kas nosaka kārtību, kādā īstenojams Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 575/2007/EK, ar kuru izveido Eiropas Atgriešanās fondu laika posmam no 2008. līdz 2013. gadam kā daļu no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, attiecībā uz dalībvalstu pārvaldības un kontroles sistēmām, administratīvās un finanšu pārvaldības noteikumiem un Fonda līdzfinansēto projektu izdevumu atbilstību

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 1159)

(Autentiski ir tikai teksti angļu, bulgāru, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)

(2011/177/ES)

EIROPAS KOMISIJA

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 575/2007/EK, ar ko laikposmam no 2008. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Atgriešanās fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (1), un jo īpaši tā 23. pantu un 35. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā pieredzi, kas gūta kopš Eiropas Atgriešanās fonda darbības uzsākšanas, ir atbilstoši jāizskaidro Komisijas lēmumā 2008/458/EK (2) paredzētie pienākumi attiecībā uz pārskatāmību, vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju, īstenojot projektus.

(2)

Dalībvalstīm ir pienākums ziņot par gada programmu īstenošanu. Tāpēc ir atbilstoši jāizskaidro, kādu informāciju dalībvalstīm ir jāsniedz.

(3)

Lai samazinātu administratīvo slogu dalībvalstīm un nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību, būtu jāvienkāršo un jāizskaidro noteikumi par Eiropas Atgriešanās fonda līdzfinansēto darbību izdevumu atbilstību.

(4)

Vairumu šajā lēmumā paredzēto izmaiņu jāpiemēro nekavējoties. Tomēr, ņemot vērā, ka 2009. un 2010. gada programmas vēl turpinās, pārskatītie noteikumi par izdevumu atbilstību Eiropas Atgriešanās fonda līdzfinansētajām darbībām jāpiemēro, sākot ar 2011. gada programmu. Taču jāparedz iespēja, ka dalībvalstis var piemērot šos noteikumus arī ātrāk, ievērojot konkrētus noteikumus.

(5)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotajai Karalistei ir saistošs pamatdokuments un tādējādi arī šis lēmums.

(6)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrijai ir saistošs pamatdokuments un tādējādi arī šis lēmums.

(7)

Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānijai šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi apvienotā komiteja “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu Nr. 574/2007/EK, ar ko laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam izveido Eiropas Ārējo robežu fondu kā daļu no Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” (3).

(9)

Tāpēc Lēmums 2008/458/EK ir attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2008/458/EK groza šādi.

1.

Ar šādu teikumu aizstāj 9. panta 1. punkta otro teikumu:

“Visas uzaicinājumu satura būtiskas izmaiņas publicē, ievērojot tos pašus nosacījumus.”

2.

Lēmuma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Īstenošanas līgumi

Slēdzot līgumus par projektu īstenošanu, valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, apvienības, ko izveidojusi viena vai vairākas šādas iestādes vai vairāki publisko tiesību subjekti, rīkojas saskaņā ar piemērojamiem Savienības un valsts publiskā iepirkuma tiesību aktiem un principiem.

Citas vienības, kas nav minētas šā panta pirmajā daļā, slēdz līgumus par projektu īstenošanu, ievērojot atbilstošu publicitāti, lai nodrošinātu pārskatāmības, nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu ievērošanu. Līgumus, kuru vērtība ir zemāka par EUR 100 000, var slēgt, ja attiecīgā vienība pieprasa vismaz trīs piedāvājumus. Neskarot valstu noteikumus, līgumiem, kuru vērtība ir zemāka par EUR 5 000, nepiemēro nekādus procedurālus pienākumus.”

3.

Lēmuma 21. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Atbildīgā iestāde oficiālā vēstulē paziņo Komisijai par visām būtiskām izmaiņām pārvaldības un kontroles sistēmā un cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk par šo izmaiņu stāšanos spēkā Komisijai nosūta pārskatītu pārvaldības un kontroles sistēmas aprakstu.”

4.

Lēmuma 24. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Finanšu tabulās, kas saistītas ar progresa ziņojumiem un noslēguma ziņojumiem, atspoguļo naudas summu sadalījumu gan pa prioritātēm, gan pa īpašajām prioritātēm, kā noteikts stratēģiskajās pamatnostādnēs.”

5.

Lēmuma 25. pantu groza šādi:

a)

minētā panta 1. punktam pievieno šādus teikumus:

“Visas revīzijas stratēģijas izmaiņas, kas iesniegtas attiecībā uz pamatdokumenta 30. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ko Komisija ir pieņēmusi, cik vien ātri iespējams nosūta Komisijai. Pārskatīto revīzijas stratēģiju izveido saskaņā ar paraugu šā lēmuma VI pielikumā, iezīmējot ieviestās izmaiņas.”;

b)

minētā panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Izņemot gadījumu, ja katrā no pēdējām divām Komisijas apstiprinātajām gada programmām Kopienas gada ieguldījums ir mazāks par 1 miljonu euro, revīzijas iestāde, sākot ar 2010. gadu, katru gadu līdz 15. februārim iesniedz gada revīzijas plānu. Revīzijas plānu izstrādā saskaņā ar paraugu VI pielikumā. Iesniedzot gada revīzijas plānu, dalībvalstīm revīzijas stratēģija no jauna nav jāiesniedz. Apvienotās revīzijas stratēģijas gadījumā, kas paredzēta pamatdokumenta 30. panta 2. punktā, var iesniegt apvienoto gada revīzijas plānu.”

6.

Lēmuma 26. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“26. pants

Sertifikācijas iestādes dokumenti

1.   Pamatdokumenta 39. panta 4. punktā minēto apstiprinājumu saistībā ar otrā avansa maksājuma pieprasījumu sertifikācijas iestāde sagatavo un atbildīgā iestāde nosūta Komisijai atbilstoši VIII pielikumā norādītajam paraugam.

2.   Pamatdokumenta 40. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto apstiprinājumu saistībā ar noslēguma maksājuma pieprasījumu sertifikācijas iestāde sagatavo un atbildīgā iestāde nosūta Komisijai atbilstoši IX pielikumā norādītajam paraugam.”

7.

Lēmuma 37. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“37. pants

Dokumentu elektroniska apmaiņa

Papildus pienācīgi parakstītiem dokumentiem papīra formātā, kas minēti 3. nodaļā, informāciju nosūta arī elektroniski.”

8.

Pielikumus groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

1.   Lēmuma 1. panta 1.–7. punktu un pielikuma 1.–5. punktu piemēro no šā lēmuma pieņemšanas dienas.

2.   Pielikuma 6. punktu piemēro vēlākais no 2011. gada programmas īstenošanas uzsākšanas.

3.   Dalībvalstis var nolemt pielikuma 6. punktu piemērot uzsāktiem vai nākotnē paredzētiem 2009. gada un 2010. gada programmu projektiem, pilnībā ievērojot vienādas attieksmes, pārskatāmības un nediskriminācijas principus. Šādā gadījumā dalībvalstis jaunos noteikumus visā pilnībā piemēro attiecīgajiem projektiem un nepieciešamības gadījumā groza subsīdiju līgumu. Tikai attiecībā uz tehniskās palīdzības izmaksām dalībvalstis var nolemt pielikuma 6. punktu piemērot, sākot ar 2008. gada programmu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Austrijas Republikai, Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Francijas Republikai, Grieķijas Republikai, Igaunijas Republikai, Itālijas Republikai, Īrijai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovēnijas Republikai, Slovākijas Republikai, Somijas Republikai, Spānijas Karalistei, Ungārijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai un Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2011. gada 2. martā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Cecilia MALMSTRÖM


(1)  OV L 144, 6.6.2007., 45. lpp.

(2)  OV L 167, 27.6.2008., 135. lpp.

(3)  OV L 144, 6.6.2007., 22. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2008/458/EK pielikumus groza šādi.

1.

Lēmuma III pielikumu groza šādi:

1.1.

svītro 2. punktu;

1.2.

svītro 4.2. punktu.

2.

Lēmuma IV pielikumu groza šādi:

2.1.

A daļas 1.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.2.

Projektu un rezultātu atlases procedūras apraksts (Atbildīgās iestādes/Deleģētās iestādes vai saistīto struktūru līmenī).”;

2.2.

A daļas 2. punkta 1. tabulas pēdējā stabiņā svītro vārdu “atbilstīgo”.

3.

Lēmuma V pielikuma A daļu groza šādi:

3.1.

ar šādu punktu aizstāj 1.2. punktu:

“1.2.

Ja nepieciešams, progresa ziņojuma atjaunināta informācija par projektu (Atbildīgās iestādes/Deleģētās iestādes vai saistīto struktūru līmenī) un rezultātu atlases organizēšanas apraksts”;

3.2.

pievieno šādu 1.8. punktu:

“1.8.

Apstiprinājums, ka kopš pēdējās revīzijas, kas Komisijai paziņota …, pārvaldības un kontroles sistēmā nav notikušas būtiskas izmaiņas”;

3.3.

ar šādu punktu aizstāj 4. punktu:

“4.   FINANSIĀLĀ ĪSTENOŠANA

Noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu

1.

tabula

Sīks finanšu pārskats

 

Dalībvalsts: […]

 

Atbilstošā gada programma: […]

 

Situācija: [diena/mēnesis/gads]


(visi skaitļi ir izteikti euro)

Dalībvalsts programmas plāns (saskaņā ar Komisijas apstiprināto gada programmu)

Saistības dalībvalsts līmenī

Faktiskās summas, ko apstiprinājusi atbildīgā iestāde

(izmaksas, kas radušās tiešajiem saņēmējiem, un galīgais EK ieguldījums)

Darbības

Projekti

Attiec. prioritāte

Attiec. īpašā prioritāte (1)

Programmas izmaksu kopsumma

EK ieguldījums

% EK ieguldījums

Kopējās atbilstīgās izmaksas

EK ieguldījums

% EK ieguldījums

Kopējās atbilstīgās izmaksas

EK ieguldījums

% EK ieguldījums

Trešo pušu ieguldījums

Projekta paša ieņēmumi

Maksājums/maksājuma atgūšana, kas jāveic AI

(a)

(b)

(c = b/a)

(d)

(e)

(f = e/d)

(g)

(h)

(i = h/g)

(j)

(k)

(l)

1. darbība: […]

1. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā 1. darbība:

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

…. darbība: […]

1. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā …. darbība: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N. darbība: […]

1. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

N. projekts: […]

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā N. darbība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tehniskā palīdzība

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Citi pasākumi (1)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ

0

0

0 %

0

0

0 %

0

0

0 %

0

 

 

3.4.

ar šādu punktu aizstāj 6. punktu:

“6.   PIELIKUMI

Projekta atbilstīgo izmaksu un ienākumu atbilstība bezpeļņas principam un projekta apraksta kopsavilkums.

Noslēguma ziņojums par gada programmas īstenošanu

6.A

tabula

Projekta atbilstīgās izmaksas un ienākumu avoti. Atbilstība bezpeļņas principam saskaņā ar XI pielikuma I.3. punkta 3. apakšpunktu

Situācija: diena, mēnesis, gads


 

Atbilstīgās izmaksas

Ienākumu avoti

 

Tiešās izmaksas

Netiešās izmaksas

Kopējās atbilstīgās izmaksas

ES ieguldījums

Trešo pušu ieguldījums

Projekta paša ieņēmumi

Kopējie ienākumi

(saskaņā ar XI pielikuma I.3. punkta 3. apakšpunktu)

 

(a)

(b)

(c) = (a) + (b)

(e)

(f)

(g)

(h) = (e) + (f) + (g)

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ 1. DARBĪBA

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ 2. DARBĪBA

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

Projekta atsauce

 

 

 

 

 

 

 

utt.

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ N. DARBĪBA

 

 

 

 

 

 

 

TEHNISKĀ PALĪDZĪBA

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ GADA PROGRAMMĀ

 

 

 

 

 

 

 

Image

4.

Lēmuma VIII pielikumu groza šādi:

4.1.

nosaukumu aizstāj ar šādu:

4.2.

pielikuma 1. zemsvītras piezīmē svītro vārdu “atbilstīgo”;

4.3.

ar šādu punktu aizstāj 2. punktu:

“2.

deklarētie izdevumi ir radušies saistībā ar darbībām, kas izraudzītas finansēšanai saskaņā ar gada programmai piemērojamiem kritērijiem;”.

5.

Lēmuma IX pielikuma nosaukumu aizstāj ar šādu:

6.

Lēmuma XI pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“XI PIELIKUMS

NOTEIKUMI PAR IZDEVUMU ATBILSTĪBU EIROPAS ATGRIEŠANĀS FONDS

I.   Vispārīgi principi

I.1.   Pamatprincipi

1.

Saskaņā ar pamatdokumentu, lai izdevumi būtu atbilstīgi, tiem jābūt:

a)

atbilstošiem fonda darbības jomai un tā mērķiem, kā aprakstīts pamatdokumenta 1., 2. un 3. pantā;

b)

atbalstīto darbību un pasākumu ietvaros, kas uzskaitīti pamatdokumenta 4. un 5. pantā;

c)

nepieciešamiem, lai veiktu darbības tāda projekta ietvaros, kas ir daļa no daudzgadu vai gada programmas, kā to apstiprinājusi Komisija;

d)

saprātīgiem un atbilstošiem pareizas finanšu pārvaldības principiem, jo īpaši attiecībā uz izdevīgumu un izmaksu lietderību;

e)

tādiem, kas radušies tiešajam saņēmējam un/vai projekta partneriem, kas darbojas un reģistrēti dalībvalstī, izņēmums ir starptautiskas publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas uz starpvaldību nolīgumu pamata, un īpašas aģentūras, ko izveidojušas minētās organizācijas, kā arī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija. Ņemot vērā šā lēmuma 39. panta 2. punktu, noteikumus, kas piemērojami tiešajam saņēmējam, mutatis mutandis piemēro arī projekta partneriem;

f)

saistītiem ar pamatdokumenta 7. pantā definētajām mērķgrupām;

g)

tādiem, kas radušies saskaņā ar subsīdiju līguma īpašajiem noteikumiem.

2.

Daudzgadu darbību gadījumā pamatdokumenta 15. panta 6. punkta nozīmē par projektu, uz kuru jāattiecina šie atbilstības noteikumi, uzskata tikai to darbības daļu, ko līdzfinansē gada programmas ietvaros.

3.

Fonda atbalstītos projektus nevar finansēt no citiem avotiem, kas ietver Kopienas budžeta līdzekļus. Fonda atbalstītos projektus līdzfinansē no valsts vai privātā sektora līdzekļiem.

I.2.   Projekta budžets

Projekta budžetu iesniedz šādā veidā:

Izdevumi

Ienākumi

+

tiešās izmaksas (TI)

+

netiešās izmaksas (subsīdiju līgumā noteikta konkrēta procentos izteikta daļa no TI)

+

EK ieguldījums (definēts kā mazākā no trīs summām, kas norādītas šī lēmuma 12. pantā)

+

tiešā saņēmēja un projekta partneru ieguldījums

+

trešo personu ieguldījums

+

ieņēmumi, ko radījis pats projekts

=

Kopējās atbilstīgās izmaksas (KAI)

=

Kopējie ienākumi (KI)

Budžetam ir jābūt līdzsvarotam: kopējām atbilstīgajām izmaksām ir jābūt vienādām ar kopējiem ienākumiem.

I.3.   Ienākumi un bezpeļņas princips

1.

Fonda atbalstītajiem projektiem jābūt bezpeļņas projektiem. Ja projekta noslēgumā ienākumi, ieskaitot ieņēmumus, pārsniedz izdevumus, attiecīgi samazina Eiropas Bēgļu fonda ieguldījumu projektā. Visiem projekta ienākumu avotiem jābūt reģistrētiem tiešā saņēmēja grāmatvedībā vai nodokļu dokumentos un tiem jābūt identificējamiem un pārbaudāmiem.

2.

Projekta ienākumus veido finansiālie ieguldījumi, kas projektam piešķirti no Fonda, valsts vai privāto līdzekļu ieguldījumi, ieskaitot paša finansējuma saņēmēja ieguldījumu, kā arī ieņēmumi, ko radījis pats projekts. “Ieņēmumi” šajos noteikumos nozīmē ienākumus, ko I.4. punktā aprakstītajā atbilstības laikposmā projekts gūst no pārdošanas, nomas, pakalpojumiem, vai reģistrēšanas nodevām, un citus tamlīdzīgus ienākumus.

3.

Kopienas ieguldījumu, piemērojot bezpeļņas principu saskaņā ar šī lēmuma 12. panta c) punktu, aprēķina, no “kopējām atbilstīgajām izmaksām” atņemot “trešo personu ieguldījumu” un atņemot “projekta paša ieņēmumus”.

I.4.   Atbilstības laikposms

1.

Projekta izmaksām jārodas un attiecīgajiem maksājumiem jābūt izdarītiem (izņemot amortizāciju) pēc tā gada 1. janvāra, kas minēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprinātas dalībvalsts gada programmas. Atbilstības laikposms ir līdz N (2) +2. gada 30. jūnijam, kas nozīmē, ka projekta izdevumiem ir jārodas pirms šā datuma.

2.

Izņēmums no 1. punktā minētā atbilstības laikposma ir tehniskā palīdzība dalībvalstij (sk. IV daļas 3. punktu).

I.5.   Izdevumu uzskaite

1.

Izdevumi atbilst tiešo saņēmēju veiktajiem maksājumiem. Tiem ir jābūt finanšu (skaidras naudas) transakciju veidā, izņemot amortizācijas izdevumus.

2.

Izdevumus vienmēr pamato ar oficiāliem rēķiniem. Ja tas nav iespējams, maksājumus pamato ar uzskaites dokumentiem vai apliecinošiem dokumentiem, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks.

3.

Izdevumiem jābūt identificējamiem un pārbaudāmiem. Jo īpaši tiem jābūt:

a)

atzīmētiem tiešā saņēmēja grāmatvedības uzskaites dokumentos;

b)

noteiktiem saskaņā ar spēkā esošajiem grāmatvedības standartiem tajā valstī, kurā darbību veic tiešais saņēmējs, un atbilstošiem tiešā saņēmēja parastajai izdevumu uzskaites praksei; un

c)

deklarētiem saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem nodokļu un sociālajā jomā.

4.

Ja nepieciešams, tiešajiem saņēmējiem ir pienākums glabāt uzskaites dokumentu apstiprinātas kopijas, kas pamato partneru ienākumus un izdevumus saistībā ar attiecīgo projektu.

5.

Uzskaites datu, kas minēti 2.–4. punktā, glabāšanai un apstrādei ir jāatbilst valsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

I.6.   Teritoriālā darbības joma

1.

Pamatdokumenta 4. un 5. pantā aprakstīto darbību un pasākumu izdevumiem:

a)

jābūt I daļas 1. nodaļas 1. punkta e) apakšpunktā definēto tiešo saņēmēju izdevumiem; un

b)

jārodas dalībvalstu vai trešo valstu teritorijā.

2.

Projekta partneri, kas reģistrēti un darbojas trešā valstī, var piedalīties projektā, neradot tam izmaksas, izņēmums ir starptautiskās publiskā sektora organizācijas, kas izveidotas uz starpvaldību nolīgumu pamata, un īpašās aģentūras, ko izveidojušas minētās organizācijas, kā arī Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja (SSKK) un Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācija.

II.   Atbilstīgo izmaksu kategorijas (attiecībā uz projektu)

II.1.   Tiešās atbilstīgās izmaksas

Tiešās atbilstīgās projekta izmaksas ir īpašas izmaksas, kas, pienācīgi ņemot vērā I daļas vispārīgos noteikumus, ir tieši saistītas ar projekta īstenošanu. Tiešās izmaksas iekļauj projekta kopējā budžeta aprēķinā.

Par atbilstīgām tiešajām izmaksām uzskata šādas izmaksas:

II.1.1.   Personāla izmaksas

1.

Projektam asignētās personāla izmaksas, tas ir, faktiskās algas, pieskaitot sociālās apdrošināšanas maksājumus, un citas tiesību aktos noteiktās izmaksas, ir atbilstīgas, ja tās atbilst tiešā saņēmēja parastajai atalgojuma shēmai.

2.

Attiecībā uz starptautiskām organizācijām, atbilstīgās personāla izmaksas var ietvert tiesību aktos paredzētos pienākumus un tiesības saistībā ar atalgojumu.

3.

Attiecīgo valsts struktūru personāla algu izmaksas ir atbilstīgas, ciktāl tās ir saistītas ar tādu darbību izmaksām, kuras attiecīgā valsts struktūra neveiktu, ja nebūtu attiecīgā projekta; šādu personālu pārceļ vai norīko projekta īstenošanai ar rakstisku tiešā saņēmēja lēmumu.

4.

Personāla izmaksas sīki apraksta budžeta projektā, norādot funkcijas un personāla locekļu skaitu.

II.1.2.   Ceļa un uzturēšanās izdevumi

1.

Ceļa un uzturēšanās izdevumi ir atbilstīgas tiešās izmaksas tikai attiecībā uz personālu un citām personām, kas piedalās projekta darbībās un kuru ceļošana ir nepieciešama projekta īstenošanai.

2.

Ceļa izmaksas ir atbilstīgas, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām. Atmaksājamo izdevumu likmes nosaka, balstoties uz lētāko sabiedriskā transporta veidu, un lidojumi vienmēr ir pieļaujami tikai tad, ja ceļojums ir garāks par 800 km (turp un atpakaļ) vai ja galamērķis ģeogrāfisku īpatnību dēļ attaisno aviosatiksmes izvēli. Ja izmanto privāto automašīnu, atmaksājamos izdevumu parasti aprēķina, pamatojoties vai nu uz sabiedriskā transporta izmaksām, vai nobrauktā attāluma likmēm saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts publicētiem oficiāliem noteikumiem vai tiešā saņēmēja parasti izmantotiem noteikumiem.

3.

Uzturēšanās izmaksas ir atbilstīgas, pamatojoties uz faktiskajām izmaksām vai dienas naudu. Ja organizācijai ir savas dienas naudas likmes (uzturēšanās nauda), tās piemēro, ievērojot dalībvalstī noteikto maksimālo robežu saskaņā ar valsts tiesību normām un praksi. Vispārējā izpratnē uzturēšanās nauda ietver vietējā transporta (ieskaitot braucienus ar taksometru), nakšņošanas, ēdienreižu, vietējo telefona sakaru un citas papildu izmaksas.

II.1.3.   Aprīkojums

II.1.3.1.   Vispārīgi noteikumi

1.

Izmaksas par aprīkojuma iegādi ir atbilstīgas tikai tad, ja tās ir būtiski nepieciešamas projekta īstenošanai. Aprīkojumam jāpiemīt projektam nepieciešamajām tehniskajām iezīmēm un tam jāatbilst spēkā esošajām normām un standartiem.

2.

Izvēle starp īri, nomu vai pirkumu vienmēr jāpamato ar vislētāko variantu. Tomēr, ja īre vai noma nav iespējama projekta īstermiņa rakstura dēļ vai aprīkojuma vērtības straujas krišanās dēļ, pirkums ir pieļaujams.

II.1.3.2.   Noma un īre

Izdevumi saistībā ar nomu vai īri var pretendēt uz līdzfinansējumu, ievērojot dalībvalstī spēkā esošos noteikumus, valsts tiesību aktus un praksi, kā arī nomas vai īres termiņu saistībā ar projekta mērķiem.

II.1.3.3.   Pirkumi

1.

Ja aprīkojumu pērk projekta laikā, budžetā ir jānorāda, vai tajā ir iekļautas visas izmaksas, vai tikai tā amortizācijas izdevumu daļa, kas atbilst aprīkojuma izmantošanas laikposmam un faktiskās izmantošanas apjomam projekta vajadzībām. Pēdējo aprēķina saskaņā ar piemērojamiem valstu noteikumiem.

2.

izmaksas attiecībā uz aprīkojumu, kas pirkts pirms projekta sākšanās, bet kuru izmanto projekta vajadzībām, ir atbilstīgas pamatojoties uz amortizāciju. Tomēr šīs izmaksas nav atbilstīgas, ja aprīkojums pirkts ar Kopienas subsīdijas palīdzību.

3.

Atsevišķiem priekšmetiem, kuru vērtība ir mazāka par EUR 20 000, visa pirkuma summa ir atbilstīgās izmaksas ar noteikumu, ka aprīkojums ir nopirkts pirms pēdējiem trīs projekta mēnešiem. Atsevišķiem priekšmetiem, kuru vērtība ir EUR 20 000 vai vairāk, tikai amortizācijas izdevumu daļa ir atbilstīgās izmaksas.

II.1.4.   Nekustamais īpašums

II.1.4.1.   Vispārīgi noteikumi

Nekustamā īpašuma pirkuma, celtniecības vai atjaunošanas gadījumā, kā arī nekustamā īpašuma nomas gadījumā tam jāpiemīt projektam nepieciešamajām tehniskajām iezīmēm un jāatbilst spēkā esošajām normām un standartiem.

II.1.4.2.   Pirkums, celtniecība vai atjaunošana

1.

Ja nekustamā īpašuma iegāde ir nepieciešama projekta īstenošanai un ir skaidri redzama saikne ar projekta mērķiem, nekustamā īpašuma pirkumam, tas ir, jau uzceltu ēku pirkumam, vai nekustamā īpašuma celtniecībai var saņemt līdzfinansējumu, ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi, neskarot iespēju piemērot stingrākus valsts noteikumus:

a)

no neatkarīga kvalificēta novērtētāja vai pienācīgi apstiprinātas oficiālas iestādes saņem apliecinājumu, kurā norādīts, ka cena nepārsniedz tirgus vērtību, un apstiprināts, ka nekustamais īpašums atbilst valsts noteikumiem vai norādītas neatbilstības, ko tiešais saņēmējs plāno novērst projekta ietvaros;

b)

nekustamais īpašums pirms projekta īstenošanas uzsākšanas nekad nav ticis iegādāts ar Kopienas subsīdijas palīdzību;

c)

nekustamais īpašums ir jāizmanto tikai projektā noteiktajam mērķim vismaz piecus gadus pēc projekta noslēguma dienas;

d)

atbilstīga ir tikai tā amortizācijas izdevumu daļa, kas atbilst izmantošanas laikposmam un faktiskās izmantošanas apjomam projektam vajadzībām. Amortizāciju aprēķina saskaņā ar valsts grāmatvedības noteikumiem.

2.

Ievērojot 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumus, visas ēku atjaunošanas, modernizācijas vai restaurācijas darbu izmaksas ir atbilstīgas līdz maksimālajai vērtībai EUR 100 000. Pārkāpjot minēto robežvērtību, piemēro 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētos nosacījumus.

II.1.4.3.   Noma

Nekustamā īpašuma nomai var saņemt līdzfinansējumu, ja pastāv skaidra saikne starp nomu un attiecīgā projekta mērķiem un ja ir ievēroti turpmāk minētie nosacījumi, neskarot iespēju piemērot stingrākus valsts noteikumus:

a)

nekustamais īpašums nav iegādāts ar Kopienas subsīdijas palīdzību;

b)

nekustamo īpašumu izmantos tikai projekta īstenošanai. Pretējā gadījumā atbilstīga ir tikai tā izmaksu daļa, kas ir proporcionāla izlietojumam projekta vajadzībām.

II.1.5.   Palīgmateriāli, piegāde un citi vispārīgi pakalpojumi

Palīgmateriālu, piegādes un citu vispārīgo pakalpojumu izmaksas ir atbilstīgas, ja tās ir identificējamas un tieši nepieciešamas projekta īstenošanai.

II.1.6.   Apakšuzņēmumu līgumi

1.

Vispārīgais noteikums ir tāds, ka finansējuma saņēmējiem ir jābūt spējīgiem pašiem veikt projektus. Summu, kas atbilst uzdevumiem, ko projekta ietvaros uzticēs apakšuzņēmējiem, ir skaidri jānorāda subsīdiju līgumā.

2.

Izdevumiem, kas radušies no turpmāk aprakstītajiem apakšuzņēmumu līgumiem, nevar saņemt līdzfinansējumu no fonda:

a)

projekta vispārējās pārvaldības uzdevumu apakšlīgumi;

b)

apakšlīgumi, kuri palielina projekta izmaksas, taču nerada samērīgu papildu vērtību projektam;

c)

apakšlīgumi ar starpniekiem vai konsultantiem, maksājumu nosakot procentuāli no projekta kopējām izmaksām, ja vien tiešais finansējuma saņēmējs šāda veida maksājumu nav pamatojis, balstoties uz veiktā darba vai pakalpojumu faktisko vērtību.

3.

Attiecībā uz visiem apakšuzņēmumu līgumiem apakšuzņēmējs apņemas revīzijas un kontroles iestādēm sniegt visu vajadzīgo informāciju par apakšuzņēmuma darbībām.

II.1.7.   Izmaksas, kas tieši izriet no nosacījumiem saistībā ar Savienības līdzfinansējumu

Izmaksas, kas ir vajadzīgas, lai izpildītu ar Savienības līdzfinansējumu saistītas prasības, piemēram izmaksas, kas saistītas ar publicitāti, pārskatāmību, projektu novērtējumu, neatkarīgu revīziju, bankas garantijām, tulkošanas izmaksas u. tml., ir atbilstīgas tiešās izmaksas.

II.1.8.   Ekspertu atalgojums

Maksa par juridiskām konsultācijām, notāru pakalpojumiem vai tehnisko un finanšu ekspertu atalgojums ir atbilstīgas izmaksas.

II.1.9.   Īpašās izmaksas saistībā ar mērķgrupām

1.

Īpašās mērķgrupu izmaksas saskaņā ar pasākumiem, kas uzskaitīti pamatdokumenta 5. pantā, sastāv no pilna vai daļēja atbalsta, kas izpaužas turpmāk minētajā veidā:

a)

izmaksas, kas tiešajam saņēmējam radušās mērķgrupu vajadzībām;

b)

izmaksas, kas radušās atpakaļsūtāmām personām un kuras tiešais saņēmējs ir atmaksājis, vai

c)

neatmaksājami vienreizēji maksājumi (piemēram, ierobežots atbalsts saimnieciskās darbības uzsākšanai un stimuli skaidrā naudā atpakaļsūtāmām personām, kas aprakstīti pamatdokumenta 5. panta 8. un 9. punktā).

2.

Šīs izmaksas ir atbilstīgas, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

tiešais saņēmējs glabā nepieciešamo informāciju un pierādījumus, ka personas ietilpst īpašajās mērķgrupās un atbilst situācijām, kas definētas pamatdokumenta 5. pantā, un tādējādi tās ir tiesīgas saņemt šādu palīdzību;

b)

tiešais saņēmējs glabā nepieciešamo informāciju par atpakaļsūtāmām personām, kas saņem šo palīdzību, lai būtu iespējama šo personu atbilstoša identifikācija, kā arī informāciju par šo personu atgriešanās datumu viņu valstī un pierādījumus, ka šīs personas ir saņēmušas minēto palīdzību;

c)

tiešais saņēmējs glabā pierādījumus par sniegto atbalstu (piemēram, rēķinus un kvītis), un vienreizējo maksājumu gadījumā ir jāglabā pierādījumi, ka personas patiešām ir saņēmušas šo palīdzību.

Iepriekšminētās informācijas glabāšanai un apstrādei ir jāatbilst valsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā.

3.

Palīdzības pasākumus pēc atgriešanās trešā valstī, piemēram, mācības, palīdzība darba meklējumos, īstermiņa pasākumi, kas vajadzīgi, lai uzsāktu reintegrācijas procesu, un palīdzība pēc atgriešanās, kā aprakstīts pamatdokumenta 5. panta 5., 8. un 9. punktā, attiecīgi neveic ilgāk par 12 mēnešiem, skaitot no trešās valsts valstspiederīgā atgriešanās datuma.

II.2.   Netiešās atbilstīgās izmaksas

1.

Darbības atbilstīgās netiešās izmaksas ir tās izmaksas, kas, ņemot vērā I.1.1. punktā minētos atbilstības noteikumus, nav uzskatāmas par īpašām izmaksām, kas tieši saistītas ar projekta darbību.

2.

Atkāpjoties no I daļas 1.1.punkta e) apakšpunkta un 1.5. punkta, darbības īstenošanas netiešās izmaksas var būs atbilstīgas fiksētas vienotas likmes finansējuma ietvaros, kurš nepārsniedz 7 % no kopējām atbilstīgām tiešajām izmaksām.

3.

Organizācijas, kas saņem darbības subsīdiju no Savienības budžeta, nevar budžeta projektā iekļaut netiešās izmaksas.

III.   Neatbilstīgie izdevumi

Šādas izmaksas ir neatbilstīgas:

a)

PVN, izņemot ja tiešais saņēmējs var pierādīt, ka viņš nespēj to atgūt;

b)

kapitāla peļņa, parādi un parādu apkalpošanas izmaksas, debeta procenti, ārvalstu valūtas maiņas komisija un zaudējumi valūtas kursu svārstību rezultātā, uzkrājumi zaudējumiem vai iespējamām saistībām nākotnē, procentu maksājumi, apšaubāmi parādi, soda naudas, finansiālas sankcijas, ar tiesāšanos saistītas izmaksas un pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi;

c)

reprezentācijas izmaksas, kas attiecas tikai uz projekta darbiniekiem. Ir pieļaujamas saprātīgas reprezentācijas izmaksas saviesīgiem pasākumiem, ko attaisno projekta veids, piemēram, izmaksas projekta noslēguma pasākumam vai projekta koordinācijas grupas sanāksmēm;

d)

izmaksas, ko deklarējis tiešais saņēmējs un kas attiecas uz citu projektu vai darba programmu, kas saņem Kopienas subsīdiju;

e)

zemes iegāde;

f)

ieguldījumi natūrā.

IV.   Tehniskā palīdzība pēc dalībvalsts ierosmes

1.

Visi izdevumi, kas nepieciešami, lai atbildīgā iestāde, deleģētā iestāde, revīzijas iestāde, sertifikācijas iestāde vai citas struktūras, kas palīdz veikt turpmāk 2. punktā minētos uzdevumus, īstenotu fondu, ir atbilstīgas kā tehniskā palīdzība pamatdokumenta 17. pantā noteikto robežu ietvaros.

2.

Iepriekšminētajā ietilpst:

a)

izdevumi, kas saistīti ar darbību sagatavošanu, atlasi, novērtējumu, pārvaldību un uzraudzību;

b)

izdevumi, kas saistīti ar darbību vai projektu revīzijām un pārbaudēm uz vietas;

c)

izdevumi, kas saistīti ar darbību vai projektu novērtēšanu;

d)

izdevumi, kas saistīti ar informāciju, tās izplatīšanu un pārskatāmības nodrošināšanu attiecībā uz darbībām;

e)

iegādes, uzstādīšanas un uzturēšanas izdevumi datorsistēmām, kas saistītas ar fondu pārvaldību, pārraudzību un novērtēšanu;

f)

izdevumi, kas veikti attiecībā uz pārraudzības komiteju un apakškomiteju sanāksmēm saistībā ar darbību īstenošanu. Šie izdevumi var būt arī ekspertu un citu šo komiteju dalībnieku izmaksas, ieskaitot dalībniekus no trešām valstīm, ja viņu dalība ir būtiska darbību efektīvai īstenošanai;

g)

izdevumi fonda īstenošanas administratīvās kapacitātes stiprināšanai.

3.

Ar tehnisko palīdzību saistītajiem pasākumiem un attiecīgajiem maksājumiem jābūt veiktiem pēc tā gada 1. janvāra, kas minēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprinātas dalībvalsts gada programmas. Atbilstības laikposms ilgst līdz noslēguma ziņojuma par gada programmu īstenošanu iesniegšanas termiņa beigām.

4.

Visi publiskie iepirkumi ir jāveic saskaņā ar valsts publiskā iepirkuma noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstī.

5.

Dalībvalstis var īstenot tehniskās palīdzības pasākumus šim fondam kopā ar tehniskās palīdzības pasākumiem dažiem citiem vai visiem četriem fondiem. Tomēr šādā gadījumā tikai tā izdevumu daļa, kas izmantota kopīgā pasākuma īstenošanai attiecībā uz šo fondu, var saņemt finansējumu no šā fonda, un dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

kopīgo pasākumu izdevumu daļu finansē no atbilstošā fonda saprātīgā un pārbaudāma veidā; un

b)

neveidojas izmaksu dubulta finansēšana.”


(1)  Ja piemēro.”

(2)  “N” ir gads, kas minēts finansēšanas lēmumā, ar kuru apstiprinātas dalībvalstu gada programmas.