15.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/1

(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 812/2010 (2) (turpmāk – “pagaidu regula”) noteica pagaidu antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam.

(2)

Antidempinga procedūru ierosināja pēc tam, kad 2009. gada 3. novembrī Eiropas Stiklšķiedras ražotāju asociācija (APFE), kuras nosaukums tagad mainīts uz GlassFibreEurope (turpmāk – “sūdzības iesniedzējs”), iesniedza sūdzību (turpmāk – “sūdzība”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 50 %, no kopējās nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu produkcijas Eiropas Savienībā (turpmāk – “ES”).

(3)

Jāatgādina, ka, kā minēts pagaidu regulas 14. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim (turpmāk – “izmeklēšanas periods” vai “IP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma novērtēšanu attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz IP beigām (turpmāk – “attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad atklātībai bija nodoti būtiski fakti un apsvērumi, kuri ir pamatā lēmumam piemērot pagaidu pasākumus (turpmāk – “pagaidu paziņojuma sniegšana”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja būt uzklausītām.

(5)

Komisija turpināja vākt informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Papildus pagaidu regulas 11. apsvērumā minētajām pārbaudēm tika veikta turpmāka pārbaude uzņēmuma Saertex telpās Saerbeck pilsētā Vācijā; šis uzņēmums bija viens no stiklšķiedras lietotājiem, kurš sadarbojās, atbildot uz lietotāja aptaujas jautājumiem.

(6)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt dažu ĶTR izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam noteikt galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasēt tās summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumu, kas pārskatīts saskaņā ar šo regulu (turpmāk – “galīgā paziņojuma sniegšana”). Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas varēja izteikt iebildumus pēc attiecīgās informācijas saņemšanas.

(7)

Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(8)

Viens ražotājs eksportētājs apgalvoja, ka dažu Malaizijas, Taivānas un Turcijas izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu imports bija jāiekļauj esošās izmeklēšanas jomā. Tas apgalvoja, ka šo valstu neiekļaušana ir diskriminējoša, jo saskaņā ar pagaidu konstatējumiem importa apjoms no šīm trim valstīm nav uzskatāms par nenozīmīgu un ir pirmšķietams pierādījums cenu samazinājumam.

(9)

Šajā sakarā, pirmkārt, jānorāda, ka uzsākšanas posmā nepastāvēja tāds dempinga, kaitējuma un cēloņsakarības pirmšķietams pierādījums, kā tas noteikts saskaņā ar pamatregulas 5. panta 2. punktu, kurš pamatotu antidempinga procedūras uzsākšanu attiecībā uz importu no šīm valstīm. Gluži pretēji, attiecībā uz importa apjomu sūdzības iesniedzēji norādīja informāciju, ka imports un tirgus daļas no citām valstīm bija samazinājušās kopš 2004. gada.

(10)

Attiecībā uz Malaiziju, Taivānu un Turciju pagaidu posma analīzē apstiprināja, ka imports no Taivānas un Turcijas attiecīgajā periodā ir samazinājies (attiecīgi no 2,0 % līdz 1,5 % un no 2,9 % līdz 2,5 %), bet imports no Malaizijas nedaudz palielinājies – no 1,0 % līdz 1,7 %. Lai gan šis importa līmenis pārsniedz de minimis importa līmeni, kas noteikts saskaņā ar pamatregulas 5. panta 7. punktu, citas prasības šo valstu iekļaušanai izmeklēšanā netika izpildītas. Jo īpaši netika saņemta informācija, kas norādītu uz dempingu, ko veic viena no minētajām valstīm. Tāpēc prasība par Malaizijas, Taivānas un Turcijas iekļaušanu izmeklēšanā ir noraidīta.

(11)

Jāatgādina, ka, kā minēts pagaidu regulas 15. apsvērumā, attiecīgais ražojums, kas aprakstīts paziņojumā par procedūras sākšanu, ir cirstā stikla šķiedra, kuras pavedienu garums nepārsniedz 50 mm, stiklšķiedras grīstes, stikla elementāršķiedras lentes un spolētie diegi, kā arī filci, ko izgatavo no stikla elementāršķiedras pavedieniem, izņemot stikla vates filcus, un to patlaban klasificē ar KN kodiem 7019 11 00, 7019 12 00, 7019 19 10 un ex 7019 31 00 (turpmāk – “attiecīgais ražojums”).

(12)

Turklāt, kā minēts pagaidu regulas 19. apsvērumā, Komisija nolēma pagaidām spolētos diegus uzskatīt par daļu no attiecīgā ražojuma līdz turpmākai izmeklēšanai un apsvērumiem galīgajā posmā.

(13)

Pēc paziņojuma sniegšanas par pagaidu pasākumiem tika veikta turpmāka izmeklēšana attiecībā uz prasību izslēgt spolētos diegus. Šajā sakarā jāatgādina, ka pirms pagaidu pasākumu piemērošanas (skatīt pagaidu regulas 18. un 19. apsvērumu) bija saņemti daudzi iesniegumi, kuros pieprasīja spolēto diegu izslēgšanu. Turklāt pēc pagaidu pasākumu piemērošanas no ieinteresētajām personām tika saņemts daudz papildu un detalizētas informācijas. Visas minētās piezīmes tika sīki analizētas, kā paskaidrots turpmāk.

(14)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka spolētie diegi jānošķir no trīs citiem pamatražojuma veidiem, kas minēti pagaidu regulas 17. apsvērumā, jo: i) spolēto diegu fiziskās un ķīmiskās īpašības ir atšķirīgas, ii) spolēto diegu un pārējo trīs pamatražojuma veidu ražošanas process atšķiras un iii) spolētos diegus izmanto atšķirīgiem mērķiem.

(15)

Attiecībā uz i) un ii) argumentu iesniedza pierādījumus, kas norādīja uz grīstu, cirstās šķiedras un filcu, no vienas puses, un spolēto diegu, no otras puses, atšķirīgajām īpašībām. Konkrētāk, informācija liecināja, ka filcus un cirstās šķiedras parasti ražo no grīstēm un nevis no spolētajiem diegiem. Pēc galīgā paziņojuma sniegšanas ES ražošanas nozare apstrīdēja šo nodalīšanu, apgalvojot, ka faktiski dažas īpašas cirstās šķiedras tiek ražotas no spolētajiem diegiem. Tomēr tas, ka dažas īpašas cirstās šķiedras ražo no spolētajiem diegiem, nenozīmē, ka spolētie diegi būtu jāuzskata par atbilstīgiem attiecīgā ražojuma definīcijai (skatīt arī 20. apsvērumu turpmāk).

(16)

Attiecībā uz pirmo prasību par fizisko un ķīmisko pamatīpašību atšķirībām ieinteresētā persona iesniedza vadoša pētniecības institūta pētījumu. Šajā pētījumā salīdzināja, inter alia, grīstu un spolēto diegu fiziskās un ķīmiskās īpašības. Pēc galīgā paziņojuma sniegšanas attiecībā uz šā salīdzinājuma konstatējumiem tika izteikti daži iebildumi, kuri savukārt mudināja atsevišķus spolēto diegu lietotājus izteikt dažas svarīgas piezīmes. Šī informācija ļauj secināt, ka grīstu, filcu un cirstās šķiedras svarīga ķīmiskā sastāvdaļa ir silane – ķīmiska saistviela, kas veicina sveķu uzsūkšanos matricās. Spolētos diegus parasti neražo, izmantojot šādu ķīmisku vielu, jo tās vietā pievieno ķīmisko vielu (size), kuras pamatā ir cietes eļļa, kas darbojas kā smērviela un aizsargviela, lai spolētie diegi izturētu ātrgaitas aušanu. Atšķirībā no grīstēm, kuros saistviela palīdz absorbēt sveķus, size atgrūž sveķus. Attiecībā uz ķīmiskajām pamatīpašībām tika noskaidrots arī, ka spolēto diegu stikla izejvielas sastāvs ir stabilāks un tās daļiņu izmērs ir viendabīgāks nekā citu ražojuma veidu izejvielām.

(17)

No fizisko īpašību viedokļa spolēto diegu fiziskās pamatīpašības nešķiet līdzīgas citu ražojuma veidu īpašībām. Pirmkārt, ir vispāratzīts, ka spolētie diegi ir kopumā smalkāks materiāls ar daudz mazāku šķiedru diametru un lineāro blīvumu nekā grīstēm. Otrkārt, spolētie diegi ir vienīgais ražojuma veids, kurš tiek šķeterēts (lai gan ražo arī nešķeterētus spolētos diegus).

(18)

Attiecībā uz otro prasību par ražošanas procesa atšķirībām, lai gan visas personas atzīst, ka četrus pamatražojuma veidus ražo no kausēta stikla, kas satur kvarca smilti, sodas pelnus, kaļķakmeni, kaolīnu un dolomītu, kurus laiž caur vairākatveru siltumizturīgām platīna–rodija teknēm (“ieliktņi”), ir konkrētas būtiskas atšķirības spolēto diegu ražošanas procesā salīdzinājumā ar citiem ražojumiem šajā izmeklēšanā. Pirmkārt, spolēto diegu ražošanai vajadzīga lielāka precizitāte, stabila temperatūras kontrole un enerģijas ieguldījums, piemērojot īpaši stingrus kontroles rādītājus (ieliktņa jauda u. c.). Tā kā atveres ieliktņos ir mazākas, ražošanas jauda ir ievērojami zemāka salīdzinājumā ar citiem ražojumiem. Tāpēc katlus parasti izmanto vai nu spolēto diegu, vai grīstu ražošanai – ekonomisku iemeslu dēļ stiklšķiedras ražotāji neizmanto šo divu ražojumu ražošanai vienus un tos pašus katlus. Vēl viena ražošanas procesa atšķirība ir tāda, ka pēc apstrādes ieliktnī spolētos diegus šķeterē.

(19)

Attiecībā uz iii) argumentu par izmantošanas atšķirībām konstatēja, ka spolēto diegu atšķirīgās ķīmiskās īpašības salīdzinājumā ar grīstēm, cirsto šķiedru un filciem ir saistītas ar spolēto diegu atšķirīgo pielietojumu. Lai gan izdarīja pagaidu secinājumu, ka “gandrīz visi attiecīgā ražojuma atšķirīgie veidi (…) būtībā tiek izmantoti vienam mērķim”, pamatojoties uz piezīmēm, ko saņēma pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas, tika veikta šā jautājuma turpmāka izmeklēšana, kurā noskaidroja, ka grīstes, cirsto šķiedru un filcus izmanto plastmasas nostiprināšanai kompozītmateriālā, bet spolētos diegus galvenokārt izmanto daudz vieglāku jaunizstrādātu materiālu ražošanā, kas paredzēti tehniskajiem audumiem, piemēram, ļoti kvalitatīvai izolācijai, aizsardzībai un filtrēšanai. Tikai dažos, ļoti retos gadījumos spolētos diegus var izmantot arī nostiprināšanai, taču tas drīzāk nav iespējams ekonomisku iemeslu dēļ, ņemot vērā spolēto diegu samērā augsto pašizmaksu salīdzinājumā ar grīstēm.

(20)

Ņemot vērā iepriekš minētās atšķirības, nav pārsteidzoši, ka tirgus uztver spolētos diegus kā atšķirīgus no pārējiem trīs ražojumiem. Gan lietotāji, gan ES ražošanas nozare iesniedza ziņojumu par stāvokli tirgū, kurš tika publicēts neatkarīgā žurnālā, kas aplūko saliktos ražojumus. Šajā ziņojumā, kurš nekādā veidā nebija saistīts ar minēto antidempinga procedūru, vispirms tika paskaidrots, ka ražošanas un pielietojumu dēļ spolētos diegus un grīstes vajadzētu nošķirt. Pēc tam tika sīki analizēta vispārējā stiklšķiedras ražošanas jauda attiecībā uz divām grupām: i) grīstes, cirstā šķiedra un filci kopā un ii) spolētie diegi (3).

(21)

Attiecībā uz iespējamo spolēto diegu aizvietošanu ar citiem pamatražojuma veidiem jānorāda, ka, kā jau minēts pagaidu regulas 19. apsvērumā, retos gadījumos teorētiski ir iespējams spolētos diegus izmantot citu ražojumu veidu vietā. Tomēr, veicot papildu analīzi, Komisija konstatēja, ka praksē tā nebūtu ekonomiski dzīvotspējīga izvēle, jo spolēto diegu ražošanas izmaksas ievērojami atšķiras salīdzinājumā ar citiem ražojumiem, ko var izskaidrot ar 18. apsvērumā minētajām atšķirībām ražošanas procesā.

(22)

Sūdzībā, uz kuras pamata tika uzsākta minētā izmeklēšana, bija skaidri norādīts, ka attiecīgajam ražojumam ir unikāla funkcija, kura pamato tā mērķi vai pielietojumu, proti, plastmasas nostiprināšana kompozītmateriālā. Tomēr iepriekš minētā analīze norāda uz tām atšķirībām spolēto diegu ražošanas procesā salīdzinājumā ar grīstēm (cirstām šķiedrām un filciem), kuru dēļ radušās būtiskas atšķirības fiziskajās un ķīmiskajās pamatīpašībās, ņemot vērā spolēto diegu atšķirīgu pielietojumu, tostarp vairākus citus pielietojumus, kas nav saistīti ar kompozītmateriālu. Pēc galīgā paziņojuma sniegšanas saņemtie komentāri nebija pietiekami, lai šo secinājumu mainītu.

(23)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo tiek apstiprināta prasība izslēgt spolētos diegus, pamatojoties uz to atšķirīgajām fiziskajām un ķīmiskajām īpašībām, kā arī atšķirīgo pielietojumu salīdzinājumā ar grīstēm, cirstām šķiedrām un filciem. Tādējādi tika izdarīts secinājums, ka spolētie diegi jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas, kā noteikts pagaidu regulā. Tādējādi spolētie diegi tiek galīgi izslēgti no procedūras.

(24)

Jānorāda arī, ka ieinteresētā persona iesniedza prasību par smalko spolēto diegu izslēgšanu, bet šo prasību neizskatīja, ņemot vērā visu spolēto diegu izslēgšanu no ražojuma klāsta.

(25)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja teksturēto grīstu izslēgšanu. Šo prasību pamatoja ar argumentu, ka teksturētas grīstes jāizskata saskaņā ar to pašu principu, kuru izmantoja impregnētu grīstu izskatīšanai, jo šis ražojums vairs nav grīstes, bet ir pakārtots ražojums.

(26)

Tāpēc ir svarīgi atgādināt atsevišķu impregnētu grīstu konkrēto izslēgšanas iemeslu. Atsevišķas grīstes un spolētos diegus tiešām izslēdza, jo šie veidi tiek īpaši apstrādāti, tos pārklājot un impregnējot, un to karsēšanas zudumi pārsniedz 3 %, tādējādi tiem piešķirot atšķirīgas fiziskās un ķīmiskās īpašības.

(27)

Attiecībā uz teksturētām grīstēm ir saprotams, ka šīs grīstes nav pārklātas vai impregnētas, un to karsēšanas zudumi ir 0,3–0,13 % apmērā. Tādējādi tie ir pilnīgi atšķirīgi ražojumi salīdzinājumā ar impregnētām grīstēm, kurus izslēdza pagaidu posmā. Otrkārt, tika konstatēts, ka, tāpat kā citas grīstes, cirstās šķiedras un filcus, teksturētās grīstes galvenokārt izmanto plastmasas nostiprināšanai kompozītmateriālā. Tāpēc gan sūdzībā, gan paziņojumā par procedūras sākšanu tās ir pilnībā ietvertas ražojuma klāsta definīcijā un nav pamatojuma to izslēgšanai.

(28)

Tādējādi tika secināts, ka teksturētās grīstes skaidri un neapstrīdami attiecas uz šīs procedūras ražojumu klāstu un prasība par to izslēgšanu no šā klāsta nav pietiekami pamatota ar faktiem, un tāpēc tā ir jānoraida.

(29)

Attiecībā uz ražojumu klāstu turpmākas prasības netika iesniegtas.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika uzskatīts par atbilstošu pārskatīt ražojumu klāsta definīciju, kā noteikts pagaidu regulā. Tādējādi saskaņā ar galīgo definīciju attiecīgais ražojums ir cirstā stikla šķiedra, kuras pavedienu garums nepārsniedz 50 mm, stiklšķiedras grīstes, izņemot impregnētas un pārklātas stiklšķiedras grīstes, kuru karsēšanas zudumi pārsniedz 3 % (kā noteikts ISO standartā 1887), kā arī filci, ko izgatavo no stikla elementāršķiedras pavedieniem, izņemot stikla vates filcus.

(31)

Tā kā nav iesniegta neviena prasība vai piezīme un ņemot vērā konstatējumus, kas iepriekš minēti 13.–23. apsvērumā, ar šo apstiprina pagaidu regulas 20. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(32)

Pēc pagaidu pasākumu publicēšanas viens ražotājs eksportētājs/grupa, kam nepiemēroja tirgus ekonomikas režīmu (turpmāk tekstā – “TER”), atkārtoja, ka nepiekrīt sava TER pieprasījuma noraidījumam. Tomēr attiecīgais ražotājs eksportētājs/grupa tikai atkārtoja prasības, kuras jau bija iesniegtas procedūrā iepriekš, neiesniedzot nekādus jaunus argumentus. Jāatgādina, ka, kā paskaidrots pagaidu regulā, šie argumenti jau tika sīki izskatīti, personiski sazinoties ar attiecīgo ražotāju eksportētāju/grupu.

(33)

Turklāt pēc galīgā paziņojuma sniegšanas attiecīgais ražotājs eksportētājs/grupa apgalvoja, ka Komisija nepievērsa uzmanību jauniem pierādījumiem, kuri bija iesniegti. Šajā sakarā tiek norādīts, ka minētie pierādījumi bija tikai daži dokumenti, kurus iesniedza, lai uzturētu iepriekš ierosinātu argumentu, uz kuru jau saņemta atbilde, attiecībā uz uzņēmuma direktoru valdes veidošanu. Tādējādi netika iesniegti jauni pierādījumi, kuri liktu apšaubīt lēmumu noraidīt attiecīgā ražotāja eksportētāja/grupas TER pieprasījumu.

(34)

Tāpēc ar šo galīgi apstiprina pagaidu konstatējumus attiecībā uz attiecīgā ražotāja eksportētāja/grupas TER pieprasījumu.

(35)

Tā kā nav saņemti citi komentāri, ar šo tiek galīgi apstiprināts pagaidu regulas 21.–29. apsvēruma saturs attiecībā uz TER konstatējumiem.

(36)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas minētais ražotājs eksportētājs/grupa, kas izteica piezīmes par lēmumu attiecībā uz savu TER, pauda, ka nepiekrīt atteikumam piešķirt tam atsevišķu režīmu (turpmāk – “AR”). Tā apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pietiekamu pamatojumu par AR pieprasījuma noraidīšanu.

(37)

Šajā sakarā tiek atkārtots, ka, kā minēts pagaidu regulas 26. apsvērumā attiecībā uz TER analīzi, lielāko daļu direktoru minētā uzņēmuma direktoru valdē iecēla uzņēmums, kura lielākā daļa pieder valstij. Tāpēc nevar izslēgt nozīmīgu valsts iejaukšanos minētā ražotāja eksportētāja lēmumu pieņemšanas procesā.

(38)

Rezultātā attiecībā uz šo ražotāju eksportētāju tika apstiprināts, ka, tā kā minētais ražotājs eksportētājs neuzrādīja pietiekamu neatkarību no valsts, tas neatbilst pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajam kritērijam, un tāpēc AR pieprasījums ir jānoraida.

(39)

Pēc galīgā paziņojuma sniegšanas iepriekš minētais ražotājs eksportētājs un citi ražotāji eksportētāji, kuriem nepiešķīra AR, apgalvoja, ka lēmums noraidīt to AR pieprasījumus nebija saskaņā ar PTO šķīrējtiesas ziņojumu strīdus procedūrā DS 397 par galīgiem antidempinga pasākumiem attiecībā uz dažiem dzelzs vai tērauda savienotājelementu veidiem no Ķīnas Tautas Republikas. Šajā sakarā jānorāda, ka iepriekš minētais šķīrējtiesas ziņojums vēl nav galīgi izstrādāts, jo to vēl nav pieņēmusi Strīdu izšķiršanas padome. Turklāt nav beidzies termiņš, kas paredzēts apelācijas iesniegšanai pret šķīrējtiesas ziņojumu. Tāpēc šo prasību noraidīja.

(40)

Rezultātā un tā kā nav iesniegtas citas piezīmes attiecībā uz AR, ar šo galīgi ir apstiprināts pagaidu regulas 30.–33. apsvēruma saturs un galīgi secināts, ka AR nav jāpiešķir nevienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem/grupām, kam tika liegts TER.

(41)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas ražotājs eksportētājs/grupa, kam piemēroja TER, iesniedza prasību par to, ka attiecībā uz tiem ražojuma veidiem, kurus iekšzemes tirgū nepārdod reprezentatīvā daudzumā (vai nepārdod vispār), līdzīgā ražojuma normālā vērtība jāaprēķina, pamatojoties uz salikto normālo vērtību un nevis tā, kā Komisija to darīja pagaidu posmā, t. i., izmantojot ļoti līdzīgu ražojumu veidu reprezentatīvās iekšzemes cenas (tās attiecīgi koriģējot) normālās vērtības noteikšanai.

(42)

Prasību apstiprināja, un tāpēc nereprezentatīvo veidu (t. i., to iekšzemes pārdevumu, kuri veidoja mazāk par 5 % no eksporta pārdevumiem Eiropas Savienībā vai kurus vispār nepārdeva iekšzemes tirgū) normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz ražošanas izmaksām katram ražojuma veidam, kurām pieskaitīja pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Ja ražojumu pārdeva iekšzemes tirgū, tika izmantota visu darījumu peļņa iekšzemes tirgū katram attiecīgā ražojuma veidam (konstatēja, ka visi šo ražojumu veidu iekšzemes pārdevumu darījumi bija rentabli, tāpēc skaidri tika ievērota pamatregulas 2. panta 4. punktā minētā pārbaude). Ja ražojumu nepārdeva iekšējā tirgū, tika izmantota vidējā peļņa. Vienam ražojuma veidam, kura ražošanas izmaksas nebija zināmas, izmantoja ļoti līdzīga ražojuma salikto normālo vērtību.

(43)

Attiecībā uz pārējiem ražojuma veidiem turpmāk pārbaudīja, vai katru attiecīgā ražojuma veidu, kuru pārdod iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos, var uzskatīt par pārdotu parastajā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu, kā minēts pagaidu regulas 37.–40. apsvērumā.

(44)

Turpmākā izmeklēšanā konstatēja, ka tikai dažu salīdzināmo ražojuma veidu rentablie pārdošanas apjomi bija lielāki par 80 % no pārdošanas kopapjoma iekšzemes tirgū, un tāpēc visus pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū varēja izmantot šo ražojuma veidu normālās vērtības vidējās cenas aprēķināšanā. Pārējiem veidiem izmantoja tikai rentablo pārdošanas apjomu.

(45)

Pēc galīgā paziņojuma sniegšanas ražotājs eksportētājs/grupa, kam piešķīra TER, apgalvoja, ka metodika, kuru izmanto nereprezentatīvu ražojuma veidu normālo vērtību noteikšanai, kā iepriekš minēts 42. apsvērumā, t. i., izmantojot attiecīgo ražojuma veidu rentablo darbību peļņu, ir pretrunā pamatregulas 2. panta 6. punktam. Turklāt ražotājs eksportētājs/grupa apgalvoja, ka saskaņā ar standarta praksi tiek izmantota visu ražojuma veidu visu rentablo darījumu vidējā peļņa, lai noteiktu konkrēta ražojuma veida normālo vērtību, un ka jebkuras izmaiņas šajā praksē būtu pretrunā juridiskās noteiktības principam.

(46)

Jānorāda, ka 42. apsvērumā minētā metodoloģija ir saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu, un atbilstīgi tai peļņas summu pamatā jābūt faktiskiem datiem par līdzīgā ražojuma pārdošanu parastajā tirdzniecības apritē, ko veic eksportētājs vai ražotājs. Vārdu “līdzīgā ražojuma” lietojums neizslēdz līdzīgā ražojuma parastās tirdzniecības aprites datu dalījumu starp eksportētāju vai ražotāju. Vārdu “līdzīga ražojuma” lietojums neizslēdz to, ka attiecīgos gadījumos izmeklējamo ražojumu iedala ražojumu veidos. Turklāt spēkā esošā PTO judikatūra (4) paredz, ka nevar neņemt vērā tādu faktiskās peļņas normu, kura noteikta to attiecīgo ražojuma veidu darījumiem parastajā tirdzniecības apritē, kuriem jānosaka normālā vērtība. Jānorāda arī, ka attiecīgais ražotājs eksportētājs/grupa nepierādīja, ka to ražojuma veidu darījumi, kuriem jānosaka normālā vērtība, būtu uzskatāmi par tādiem, kas nav notikuši parastajā tirdzniecības apritē. Visbeidzot, jānorāda, ka iepriekš aprakstītā metodika ir objektīva. Gadījumos, kad peļņas procents no attiecīgo ražojumu veidu pārdevumiem parastajā tirdzniecības apritē ir zemāks par visu ražojumu veidu vidējo svērto peļņu parastajā tirdzniecības apritē, normālās vērtības noteikšanai izmanto attiecīgo ražojuma veidu zemāko peļņas procentu. Tāpēc šo prasību noraida.

(47)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas viena ieinteresētā persona norādīja, ka Turciju nevar izmantot kā analogo valsti, un ieteica šajā sakarā izmantot Malaiziju. Šis komentārs netika tālāk pamatots un tāpēc netika ņemts vērā.

(48)

Tiek norādīts, ka pēc spolēto diegu izslēgšanas no izmeklēšanas ražojumu klāsta (skatīt iepriekš), fakts, ka spolētos diegus neražo Turcijā, vairs neliedz izvēlēties Turciju kā analogo valsti, jo neradīsies vajadzība veidot jebkura izmeklēšanā iesaistītā ražojuma veida normālo vērtību (skatīt arī turpmāk 50. un 51. apsvērumu).

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek galīgi secināts, ka Turcija būtu jāizmanto kā analogā valsts šajā procedūrā.

(50)

Pēc pagaidu paziņojuma sniegšanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka līdzīga ražojuma normālā vērtība Turcijā var nebūt precīza, jo Turcijas uzņēmuma, kurš sadarbojas, izdevumu struktūra ir izkropļota. Izmeklēšana tiešām noskaidroja, ka Turcijas uzņēmumam, kurš sadarbojas, bija ievērojamas finanšu izmaksas, kuras varēja izkropļot normālās vērtības aprēķinu, jo īpaši salikto aprēķinu.

(51)

Tāpēc, lai izvairītos no jebkuras iespējamas aprēķinu izkropļošanas, nolēma sadalīt ražojuma veidus grupās un noteikt tikai galvenās ražojumu īpašības. Šis sadalījums grupās uzlaboja attiecīgā ražojuma un Turcijas līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu salīdzināmību un ļāva izmantot faktiskās cenas saliktās normālās vērtības vietā, kuras aprēķināšanai būtu jāizmanto pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas (kuras, iespējams, izkropļo finanšu izmaksas).

(52)

Tā kā nav iesniegta neviena piezīme, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 48.–50. apsvēruma saturu attiecībā uz eksporta cenas noteikšanu un eksporta cenu salīdzināšanu ar atbilstīgo normālo vērtību.

(53)

Tā kā nav iesniegta neviena piezīme, ar šo galīgi apstiprina pagaidu regulas 51.–54. apsvēruma saturu attiecībā uz dempinga starpības aprēķināšanas vispārējo metodoloģiju.

(54)

Ņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas normālās vērtības aprēķināšanā un pēc dažu aprēķina kļūdu izlabošanas, beidzot noteica dempinga summu, kuru izteica procentos no CIF neto cenas līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas, un tā ir šāda:

1.   tabula

(55)

Jānorāda, ka pēc spolēto diegu izslēgšanas no ražojumu klāsta (skatīt iepriekš 13.–23. apsvērumu), kaitējuma analīze bija jāpielāgo trīs pārējiem pamatražojuma veidiem: grīstēm, cirstai šķiedrai un filciem. Tas radīja vajadzību pārskatīt dažus kaitējuma rādītājus, importa par dempinga cenām apjomu, kā arī cenu samazinājuma aprēķinu un kaitējuma novēršanas līmeni.

(56)

Attiecībā uz ES ražošanas nozares definīciju un ES ražotāju izlases reprezentativitāti nav saņemtas jaunas piezīmes vai prasības. Ņemot vērā iepriekš minēto un faktu, ka no ražojumu klāsta izslēgtais ražojuma veids, t. i., spolētie diegi, ir ES ražotāju ražošanas un pārdošanas neliela daļa, ar šo apstiprina pagaidu regulas 56.–58. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(57)

Attiecībā uz patēriņu ES jānorāda, ka, kā iepriekš minēts 55. apsvērumā, izslēdzot vienu no četriem pamatražojuma veidiem, t. i., spolētos diegus, notika patēriņa apjomu ES pārskatīšana.

(58)

Ņemot vērā iepriekš minēto pārskatīšanu, kopējais patēriņš ES attiecīgajā periodā attīstījās šādi:

2.   tabula

(59)

Iepriekš minētā patēriņa tendence ir līdzīga tendencei, kuru novēroja attiecībā uz ražojumu šajā izmeklēšanā, kā noteikts pagaidu regulā, t. i., pieaugums par apmēram 5 % laikposmā no 2007. līdz 2008. gadam un tad ievērojams kritums par 23 % izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2006. gadu.

(60)

Ņemot vērā spolēto diegu izslēgšanu no ražojumu klāsta, dati par importu bija jāpārskata.

(61)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka imports no ĶTR no ražotājiem, kas saistīti ar ES ražošanas nozari, ir jāizslēdz no attiecīgā importa.

(62)

Šajā sakarā vispirms jāatgādina, ka, kā jau minēts pagaidu regulas 58. apsvērumā, izmeklēšanas periodā izlasē iekļauto ražotāju importa apjoms no ĶTR veidoja mazāk nekā 4 % no kopējā Ķīnas importa. Šī situācija nav mainījusies pēc spolēto diegu izslēgšanas no ražojumu klāsta.

(63)

Ņemot vērā, ka tikai divi ES ražotāji importēja attiecīgo ražojumu no ĶTR izmeklēšanas periodā, šā importa precīzu apjomu nevar atklāt konfidencialitātes iemeslu dēļ. Jebkurā gadījumā, pat atņemot importa summu par katru attiecīgā perioda gadu, importa apjoma un tirgus daļu tendence paliktu lielākoties nemainīga. Importa par dempinga cenām tirgus daļa samazinātos tikai par mazāk nekā vienu procenta punktu par katru attiecīgā perioda gadu, tādējādi neietekmējot vispārējo tendenci attiecīgajā periodā.

(64)

Pēc spolēto diegu izslēgšanas pārskatītie importa dati ir šādi:

(65)

Pēc šīm pārmaiņām tendences, kas novērotas pagaidu posmā attiecībā uz attiecīgā ražojuma importa apjomu, ir tikai nedaudz mainījušās. Tomēr gan absolūtais, gan relatīvais importa apjoma pieaugums paliek ievērojams. Šāda importa apjoms ļoti ātri palielinājās attiecīgajā periodā, īpaši laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam (par 86 %), pēc kura Ķīnas importa apjoms samazinājās vispārēja pieprasījuma krituma dēļ. Tomēr šā importa tirgus daļa turpināja palielināties laikposmā no 2008. gada līdz IP, un visā periodā tā palielinājās par 6,3 procentpunktiem.

(66)

Pēc spolēto diegu izslēgšanas attiecīgā ražojuma vidējā CIF importa cena ievērojami samazinājās (par apmēram 3 %).

5.   tabula

(67)

Tomēr iepriekšējā tabulā redzams, ka stabilu cenu tendence attiecīgajā periodā nav mainījusies, tāpēc var apstiprināt secinājumu attiecībā uz šā importa cenas tendenci, kā to nosaka pagaidu regula.

(68)

Attiecībā uz cenu samazinājuma aprēķinu bija jāpārskata pagaidu starpības, jo spolēto diegu izslēgšana no ražojumu klāsta radīja vajadzību izņemt attiecīgo pārdošanas apjomu no kaitējuma aprēķiniem.

(69)

Turklāt, tāpat kā attiecībā uz dempingu izmeklēšanā (skatīt iepriekš 50. un 51. apsvērumu), tika pieņemts lēmums sadalīt ražojuma veidus grupās un atšķirt tikai ražojuma pamatīpašības. Tā rezultātā palielinājās tā Ķīnas importa apjoms, kurš bija iekļauts salīdzinājumā ar ES ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu, tādējādi nodrošinot samazinājuma aprēķinu labāku reprezentativitāti.

(70)

Visbeidzot, tika piemērota pēcimportēšanas izmaksu korekcija, ņemot vērā to, ka šīs izmaksas ir ļoti svarīgas, lai pārdotu attiecīgo ražojumu.

(71)

Pēc izmaiņām cenu samazinājuma aprēķinā, kurš notika šādu iemeslu dēļ: i) spolēto diegu izslēgšanas, ii) ražojuma veidu sadalīšanas grupās un iii) pēcimportēšanas izmaksu korekcijas, pārskatītās samazinājuma starpības veido līdz 18,2 %, bet vidējais cenu samazinājums ir 10,9 %. Iepriekš minētās izmaiņas tika piemērotas arī kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinam, skatīt regulas 134. apsvērumu.

(72)

Neņemot vērā iepriekš minētās izmaiņas un tā kā nav iesniegta neviena cita prasība vai piezīme, ar šo apstiprina pagaidu regulas 61.–65. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(73)

Spolēto diegu izslēgšana no ražojumu klāsta radīja vajadzību koriģēt konkrētas tabulas pagaidu regulas D.4. iedaļā. Turklāt bija nedaudz jākoriģē viena izlasē iekļautā ražotāja pārdošanas dati. Jānorāda, ka izlasē iekļauto ražotāju ražošanas un pārdošanas datos bija ietverts tikai samērā neliels spolēto diegu daudzums. Tāpēc šīs korekcijas visvairāk ietekmēja rādītājus, kuru pamatā bija visu ES ražotāju dati (pārdošanas apjomi un tirgus daļa). Mazāk tika skartas izlasē iekļauto ražotāju vidējās pārdošanas cenas. Tomēr novērotās tendences arī attiecībā uz šiem rādītājiem paliek lielākoties nemainīgas salīdzinājumā ar konstatējumiem pagaidu regulā, kā parādīts nākamajās tabulās. Ņemot vērā nelielo spolēto diegu daudzumu ražotāju izlasē, spolēto diegu izslēgšana no ražojumu klāsta nav ietekmējusi finanšu rādītājus (rentabilitāti, ienākumus no ieguldījumiem (INI), naudas plūsmu un investīcijas). Lai nodrošinātu pārredzamību, turpmāk iekļautas visas, tostarp neizmainītās, tabulas, kas attiecas uz kaitējuma rādītājiem, kuri uzskaitīti pagaidu regulas D.4. iedaļā.

(74)

Tā kā salīdzinājumā ar skaitļiem, kas minēti pagaidu regulā, izlasē iekļauto ražotāju ražošanas apjomu attīstību tikai nedaudz ietekmēja (1 % pieaugums 2008. gadā un izmeklēšanas periodā) spolēto diegu izņemšana no ražojumu klāsta, ar šo apstiprina pagaidu regulas 67. apsvērumā izdarīto secinājumu.

6.   tabula

(75)

ES ražošanas nozares ražošanas jauda ir kopumā samazinājusies, izslēdzot spolētos diegus, bet tas nav ietekmējis tendenci un jaudas izmantojumu. Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 69. apsvērumā izdarīto secinājumu.

7.   tabula

(76)

Tā kā salīdzinājumā ar skaitļiem, kas minēti pagaidu regulā, izlasē iekļauto ražotāju krājumu attīstību tikai nedaudz ietekmēja (1 % pieaugums 2007., 2008. gadā un izmeklēšanas periodā) spolēto diegu izņemšana no ražojumu klāsta, ar šo apstiprina pagaidu regulas 70. apsvērumā izdarīto secinājumu.

8.   tabula

(77)

Lai gan salīdzinājumā ar pārdošanas apjomiem, kas minēti pagaidu regulā, pārdošanas apjomu samazinājums kopš 2006. gada ir noticis par 1 % vairāk 2007. un 2008. gadā un par 3 % mazāk izmeklēšanas periodā, pārdošanas apjomi turpināja samazināties par 27 % attiecīgajā periodā, un tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 71. un 72. apsvērumā izdarītos secinājumus.

9.   tabula

(78)

Pēc spolēto diegu izslēgšanas no ražojumu klāsta Eiropas Savienības ražošanas nozares ES tirgus daļa samazinājās no 76,3 % līdz 71,9 % (salīdzinājumā ar 75,1 % līdz 69,5 %). Tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 73. apsvērumā izdarītos secinājumus attiecībā uz ES ražošanas nozares tirgus daļu.

10.   tabula

(79)

Vidējās pārdošanas cenas nedaudz samazinājās spolēto diegu izslēgšanas no ražojumu klāsta dēļ. Tomēr tendence ir identiska tai pārdošanas cenas tendencei, kura minēta pagaidu regulā (tikai 1 % pieaugums 2008. gadā un izmeklēšanas periodā), un tāpēc ar šo apstiprina minētās regulas 74. apsvērumā izdarītos secinājumus.

11.   tabula

(80)

Lai izslēgtu spolēto diegu ražošanu, koriģēja ES ražotāju nodarbinātības rādītājus. Pēc samērā nelielā samazinājuma tendence ir palikusi nemainīga (tikai 1 % pieaugums 2008. gadā un izmeklēšanas periodā), tādējādi ar šo apstiprina pagaidu regulas 75. apsvērumā izdarītos secinājumus.

12.   tabula

(81)

Spolēto diegu izslēgšana neietekmēja ES ražošanas nozares ražīgumu, tādējādi ar šo apstiprina pagaidu regulas 76. apsvērumā izdarītos secinājumus.

13.   tabula

(82)

Kā jau iepriekš minēts 73. apsvērumā, ņemot vērā spolēto diegu nelielo daudzumu ražotāju izlasē, turpmāk uzskaitītos finanšu rādītājus nav ietekmējusi spolēto diegu izslēgšana no ražojumu klāsta.

(83)

Spolēto diegu izslēgšana no ražojumu klāsta neietekmē darbaspēka izmaksas gada vidējo algu izteiksmē, un tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 77. apsvērumā izdarītos secinājumus.

14.   tabula

(84)

Spolēto diegu izslēgšana no ražojumu klāsta neietekmē rentabilitāti un investīciju ienesīgumu, un tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 78.–81. apsvērumā izdarītos secinājumus.

15.   tabula

(85)

Spolēto diegu izslēgšana no ražojumu klāsta neietekmē ES ražošanas nozares naudas plūsmu, un tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 83. apsvērumā izdarīto secinājumu.

16.   tabula

(86)

Spolēto diegu izslēgšana no ražojumu klāsta neietekmē ES ražošanas nozares ieguldījumu līmeni, un tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 85. apsvērumā izdarītos secinājumus.

17.   tabula

(87)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisijai bija jāanalizē kaitējums (un arī cēloņsakarība), pamatojoties uz atsevišķiem segmentiem, t. i., par katru pamatražojuma veidu atsevišķi. Šī persona uzskatīja, ka pamatražojuma veidi pārāk atšķiras cits no cita, lai tos analizētu kopā.

(88)

Vispirms jāatgādina, ka visus secinājumus attiecībā uz dempingu un kaitējumu var izdarīt tikai par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu kopumā. Prasības par attiecīgā ražojuma definīciju jāanalizē minētajā kontekstā, un kaitējuma analīzi nedrīkst nodalīt, pamatojoties uz dažādiem ražojuma veidiem, par kuriem notiek izmeklēšana. Kā iepriekš minēts 13.–23. apsvērumā, šīs izmeklēšanas ražojumu klāstu grozīja izmeklēšanas galīgajā posmā, izslēdzot spolētos diegus. Visus secinājumus attiecībā uz dempingu un kaitējumu var izdarīt tikai par šo jauno attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu kopumā. Šo iemeslu dēļ iepriekš minēto prasību nevar apstiprināt.

(89)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka dati, kurus iesniedza par ES ražošanas nozari, nebija saskaņoti. Jo īpaši tā uzskatīja, ka Komisija kļūdījās, dažreiz sniedzot datus par visu ES ražošanas nozari, bet citos gadījumos izmantoja pārbaudītus datus tikai par izlasē iekļautajiem ražotājiem.

(90)

Attiecībā uz šo prasību vispirms jānorāda, ka izlases veikšana ir procedūra, kura skaidri paredzēta pamatregulas 17. pantā un nosaka, kā rīkoties tajos gadījumos, kad nav iespējams veikt sīku izmeklēšanu par konkrētām uzņēmēju grupām. Izlase, kurā iekļauti ES ražotāji, tiek uzskatīta par reprezentatīvu attiecībā uz visu ES ražošanas nozari, un ieinteresētās personas nav iesniegušas pamatotas prasības, kurās būtu apgalvots pretējais. Tāpēc, kā jau iepriekš minēts pagaidu regulas 66. apsvērumā, visus kaitējuma rādītājus, izņemot tos, kas attiecas uz pārdošanas apjomu un tirgus daļu, noteica, pamatojoties uz informāciju, ko savāca un pārbaudīja izlasē iekļauto ES ražotāju telpās. Eiropas Savienības ražošanas nozares, kas ietver visus ES ražotājus, pārdošanas apjoms bija ES patēriņa aprēķina priekšnoteikums, un savukārt gan pārdošanas apjoms, gan ES patēriņš bija vajadzīgs, lai noteiktu ES ražošanas nozares tirgus daļu.

(91)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgo ražotāju pārdošanas apjomam bija jāpieskaita imports no ĶTR no ražotājiem, kas saistīti ar izlasē iekļautajiem ES ražotājiem, kā minēts pagaidu regulas 58. apsvērumā.

(92)

Ņemot vērā, ka attiecīgie ES ražotāji tikai tālāk pārdeva attiecīgos ražojumus, šā importa pieskaitīšana to ražošanas apjomam varētu izkropļot rezultātu, un tāpēc tā nešķiet pamatota. Jebkurā gadījumā, kā jau iepriekš minēts 62. un 63. apsvērumā, šā importa apjoms ir neliels. Kā minēts tajos pašos apsvērumos, arī tirgus daļas tas ietekmētu tikai nelielā mērā, nemainot attiecīgo kaitējuma radītāju tendenci.

(93)

Viena ieinteresētā persona norādīja, ka Komisija nav paskaidrojusi, kāpēc pārdošanu pašu lietošanai iekļāva ES ražošanas nozares pārdošanas rādītājos. Tā apgalvoja, ka Komisijai būtu jāanalizē tirgus pašu vajadzībām atsevišķi no brīvā tirgus.

(94)

Tāpēc ir svarīgi uzsvērt, ka pārdošanu pašu lietošanai iekļāva ES ražošanas nozares pārdošanas apjomu un tirgus daļas analīzē, jo konstatēja, ka šī pārdošana nekonkurē ar importu. Izmeklēšanā tiešām noskaidroja, ka apjomus, kurus attiecīgie ES uzņēmumi izmantoja pašu lietošanai, principā varēja aizvietot ar iepirktajām stiklšķiedrām, piemēram, ja tirgus apstākļi un/vai finansiāli apsvērumi ierosinātu šādu pārmaiņu. Tāpēc tos iekļāva ES tirgus analīzē. Jebkurā gadījumā, izslēdzot no analīzes pārdošanu pašu lietošanai, pārdošanas tendences būtiski nemainītos.

(95)

ES ražošanas nozare apšaubīja ES ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas, kas apkopotas pagaidu regulas 10. tabulā. Tā pauda pieņēmumu, ka tā ir aprēķina kļūda, un apgalvoja, ka patiesībā attiecīgajā periodā pārdošanas cenu kritums bija lielāks nekā tabulā minētie 2 %. Ņemot vērā šo apgalvojumu, tika pārskatītas izlasē iekļauto ES ražotāju vidējās pārdošanas cenas. Aprēķina pamatā bija pārbaudītas pārdošanas cenas, un tika konstatēts, ka aprēķins ir pareizs. Tomēr, ņemot vērā spolēto diegu izslēgšanu no ražojumu klāsta, vidējās pārdošanas cenas bija jāpārrēķina, izslēdzot spolētos diegus, tādējādi pārskatītās vidējās pārdošanas cenas ir apkopotas 11. tabulā.

(96)

Divi izlasē iekļautie ražotāji apšaubīja dažas korekcijas, kas veiktas attiecībā uz to iesniegtajiem rentabilitātes rādītājiem. Apstrīdētās korekcijas attiecās uz uzņēmuma iekšienē veiktiem pārvedumiem, grāmatvedības aplēšu un konkrētu ārkārtēju elementu pārmaiņām, kuras, kā Komisija uzskatīja, nevajadzīgi izkropļo iegūtos peļņas rādītājus. Korekcijas tika apstrīdētas, jo attiecīgie ražotāji uzskatīja, ka tādējādi netiek atspoguļotas svarīgas izmaksas, lai gan tās ir radušās un dažos gadījumos varēja pat būt saistītas ar importu par dempinga cenām. Divu uzņēmumu rentabilitātes rādītāju korekcijas tika pārskatītas un vēlreiz tika konstatēts, ka tās bijušas pamatotas. Tāpēc šī prasība bija jānoraida.

(97)

Tā kā nav iesniegta neviena cita prasība vai piezīme un ņemot vērā iepriekš minētajā 55.–80. apsvērumā norādītos grozījumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 66.–86. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(98)

Tā kā nav iesniegta neviena cita prasība vai piezīme, ar šo apstiprina pagaidu regulas 87.–89. apsvērumā izdarītos secinājumus.

(99)

Dažas ieinteresētās personas atkārtoja, ka, ņemot vērā importa no ĶTR apjomu un cenas, neveidojas cēloņsakarība starp ES ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un attiecīgo importu. Jo īpaši atkal tika apgalvots, ka šā importa vidējā cena bija lielākoties stabila attiecīgajā periodā un ka ES ražošanas nozare spēja uzturēt rentabilitāti tādā līmenī, kurš ir līdzīgs minētajai mērķa peļņai 2007. un 2008. gadā, kad notika vislielākais Ķīnas importa apjomu pieaugums.

(100)

Atbildi uz šīm prasībām jau iekļāva pagaidu regulas 94. un 95. apsvērumā, kuru ar šo apstiprina. Turklāt, kā jau minēts pagaidu regulas 107. apsvērumā, nevar izdarīt secinājumu, ka cēloņsakarība ir zudusi, pamatojoties tikai uz dažu kaitējuma rādītāju attīstību, kuru aplūkoja par attiecīgā perioda neilgu daļu; gluži pretēji – jānovērtē visu kaitējuma rādītāju kopējā attīstība visā attiecīgajā periodā. Pagaidu analīzē jau norādīts, ka attiecīgā ražojuma imports radīja cenas pazemināšanos ES tirgū attiecīgajā periodā un lielā mērā samazināja ES ražošanas nozares pārdošanas cenas izmeklēšanas periodā. Tāpēc ES ražošanas nozare nevarēja sasniegt vajadzīgo rentabilitātes līmeni pat samērā liela pieprasījuma apstākļos, kāds tas bija 2007. un 2008. gadā. Turklāt imports no ĶTR konsekventi ieguva lielāku tirgus daļu, un tas notika galvenokārt 2007. gadā, kad ES stiklšķiedras tirgus ievērojami pieauga. Šī agresīvā tirgus daļu ieguves stratēģija, konsekventi pārdodot par cenām, kas samazina ES ražošanas nozares cenas, neradīja nopietnu ES ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanos pirms izmeklēšanas perioda, pateicoties samērā augstam ES patēriņa līmenim, kurš mazināja kaitējošā dempinga ietekmi. Tomēr notikumi izmeklēšanas periodā apstiprina, ka, tikko tirgus apstākļi pasliktinājās, materiālais kaitējums, kuru radīja imports par dempinga cenām, parādīja visu savu ietekmi. Tāpēc 99. apsvērumā minētās prasības ir noraidītas.

(101)

Ņemot vērā spolēto diegu izslēgšanu no ražojumu klāsta, dati par importu jāpārskata šādi:

18.   tabula

(102)

Neņemot vērā importa apjomus no ASV un Taivānas, kas izmeklēšanas periodā samazinājās par apmēram 35 % salīdzinājumā ar apjomiem, kas minēti pagaidu regulas 17. tabulā, šķiet, ka imports no citām valstīm, izslēdzot spolētos diegus, ietekmēts tikai ļoti nelielā mērā.

(103)

Vairākas ieinteresētās personas atkārtoja, ka drīzāk ekonomiskā krīze, nevis imports par dempinga cenām radīja kaitējumu ES ražošanas nozarei vai arī ka ekonomikas krīze bija galvenais kaitējuma iemesls, bet imports no ĶTR, labākajā gadījumā, bija tikai otrs, papildu faktors. Tāpēc tika apgalvots, ka pastāvēja saistība starp patēriņu un rentabilitāti un ka rentabilitāte pasliktinājās tikai tad, kad kritās pieprasījums. Vienlaikus tika apgalvots, ka nav jāpastāv saistībai starp ES tirgus daļu, pārdošanas cenām un ES ražošanas nozares rentabilitāti, no vienas puses, un ES tirgus daļu un Ķīnas importa pārdošanas cenām, no otras puses. Vēl tika apgalvots, ka Komisija nav atbilstoši novērtējusi ES patēriņa krituma kaitējošo ietekmi un rezultātā pārkāpusi pamatregulas 3. panta 7. punktu.

(104)

Iepriekš minētās prasības pirmā daļa plaši tiek aplūkota pagaidu regulas 99.–102. apsvērumā. Tika pārbaudīta ekonomiskās krīzes ietekme uz kaitējumu, un pagaidu regulas 101. apsvērumā ir atzīts, ka ekonomikas lejupslīde un pieprasījuma samazināšanās negatīvi ietekmēja ES ražošanas nozares stāvokli un tas veicināja tā kaitējuma rašanos, kuru piedzīvoja ES ražošanas nozare. Tomēr tas nemazina Ķīnas importa par zemām un dempinga cenām kaitējošo ietekmi uz Savienības tirgu visā attiecīgajā periodā. Citiem vārdiem sakot, ekonomikas krīze izmeklēšanas periodā palielināja kaitējumu ES ražošanas nozarei, bet imports no ĶTR katrā ziņā radīja kaitējumu, kas uzskatāms par būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē. Tāpēc šī prasība tika noraidīta.

(105)

Neviens no ieinteresēto personu iesniegtajiem argumentiem nepierāda, ka citu faktoru ietekme, izņemot importu no ĶTR par dempinga cenām, būtu tik liela, lai izjauktu cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un konstatēto kaitējumu. Ņemot vērā iepriekš minēto un tā kā nav iesniegta neviena cita piezīme, kura vēl nav izskatīta, tiek secināts, ka imports no ĶTR par dempinga cenām radīja materiālo kaitējumu ES ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(106)

Ar šo apstiprina pagaidu regulas 117.–119. apsvērumā apkopotos secinājumus par cēloņsakarību.

(107)

Ņemot vērā ieinteresēto personu piezīmes, Komisija veica visu ar ES interesēm saistīto argumentu sīkāku analīzi.

(108)

Sūdzības iesniedzēji atkārtoja, ka antidempinga pasākumu piemērošanai ir svarīga nozīme attiecībā uz ES ražošanas nozari, lai tā arī turpmāk saglabātu dzīvotspēju un darbotos nākotnē, jo cenu lejupslīde, kuru radīja imports no ĶTR par dempinga cenām, ir stipri ietekmējusi pārdošanu, rentabilitāti un spēju veikt ieguldījumus ES ražošanas nozarē. Tā kā nav iesniegta neviena papildu konkrēta piezīme par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 122.–126. apsvērumu.

(109)

Tā kā nav iesniegta neviena konkrēta piezīme par šo jautājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 127. un 128. apsvērumu.

(110)

Vairāki lietotāji un lietotāju apvienības, kas nepieteicās pagaidu posmā, to izdarīja pēc pagaidu pasākumu piemērošanas un iesniedza piezīmes.

(111)

Vairāki lietotāji atkārtoja vispārējās piezīmes par dažiem jautājumiem, kuri jau bija analizēti pagaidu regulā, nesniedzot par tiem jaunu informāciju vai papildu pierādījumus, kas pamatotu šādas prasības. Tomēr par dažiem citiem jautājumiem tika iegūta jauna informācija, un pēc tam tā tika analizēta.

(112)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka pārstāvētie lietotāji, kas sadarbojās, neatspoguļoja nozares komplicētību un ka lielākā daļa lietotāju bija mazi un vidēji uzņēmumi, kuru stāvoklis un uzskati ES interešu analīzē netika ņemti vērā.

(113)

Tāpēc vispirms jāatgādina, ka 13 lietotāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un papildus vairāki citi lietotāji iesniedza piezīmes. Turklāt vairākas apvienības iesniedza piezīmes lietotāju vārdā. Vairākas no šīm ieinteresētajām personām darīja savu viedokli zināmu uzklausīšanā. Pēc aprēķina koriģēšanas, ņemot vērā spolēto diegu izslēgšanu no ražojumu klāsta, lietotāji, kas sadarbojās, veidoja apmēram 24 % no attiecīgā ražojuma importa apjoma. Šāda sadarbība tiek uzskatīta par reprezentatīvu.

(114)

Tomēr tiek atzīts, ka lielākā daļa lietotāju, kuri atbildēja uz lietotāja anketas jautājumiem, bija visai lieli uzņēmumi. Šajā ziņā Komisija ir atkarīga no nobeigumā iegūtās sadarbības. Tomēr tiek uzskatīts, ka, sadarbojoties ar vairākām apvienībām (PlasticsEurope, EuCIA, EuPC, Plastindustrien, BPF), Komisija uzklausīja un ņēma vērā arī mazo un vidējo uzņēmumu problēmas.

(115)

Vairāki lietotāji un apvienības apstrīdēja Komisijas novērtējumu attiecībā uz nodarbināto cilvēku skaitu stiklšķiedras lietotāju ražošanas nozarē, kas veikts pagaidu regulas 130. apsvērumā. Tāpēc jāatgādina, ka pagaidu regulas 130. apsvērumā Komisija lēsa, ka visos tajos pakārtotajos uzņēmumos ES ražošanas nozarē, kuri izmantoja stiklšķiedras ražojumus, tostarp tālākā pakārtotu ražojumu ražošanā, kopējais nodarbināto skaits bija apmēram 50 000 līdz 75 000 cilvēku. Iepriekš minētās ieinteresētās personas apgalvoja, ka šis skaitlis kopsummā varētu sasniegt 200 000 līdz 250 000 cilvēku, un tās lūdza pamatot šos aprēķinus. Lai gan viena apvienība, European Boating Industry, iesniedza dažus skaitļus attiecībā uz kuģubūves nozari, netika iesniegti neapstrīdami pierādījumi, kas saistītu šos nodarbinātības rādītājus ar attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu.

(116)

Jebkurā gadījumā šāda stiklšķiedras lietotāju intereses noskaidrošana attiecībā uz vispārējiem datiem par to cilvēku kopskaitu, kuri nodarbināti visos ES ražošanas nozares pakārtotajos līmeņos, tostarp starptautisku uzņēmumu nodaļās, kam nav nekādas saistības ar stiklšķiedras ražojumiem, nopietni ietekmētu ES interešu analīzes ticamību.

(117)

Jāatgādina arī, ka, kā minēts pagaidu regulas 130. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka stiklšķiedru lietojošās nodaļās uzņēmumos, kuri izmantoja Ķīnas stiklšķiedru izmeklēšanas periodā, nodarbināto skaits bija apmēram 27 000 cilvēku. Šā aprēķina pamatā bija detalizēti dati, ko iesniedza lietotāji savās atbildēs uz anketas jautājumiem, konkrēti par nodarbinātību šajās nodaļās ES. Aprēķinu veica, saskaitot šos skaitļus un tad ekstrapolējot tos uz visu Ķīnas attiecīgā ražojuma importu izmeklēšanas periodā. Ekstrapolācijas pamatā bija lietotāju, kuri sadarbojās, daļa kopējā Ķīnas attiecīgā ražojuma importā izmeklēšanas periodā.

(118)

Visbeidzot, jānorāda, ka iepriekš minētais aprēķins bija jāpārskata pēc spolēto diegu izslēgšanas no ražojumu klāsta. Pārskata rezultātā aplēsa, ka tiek nodarbināti apmēram 22 000 cilvēku.

(119)

Vairāki lietotāji apgalvoja, ka Komisija pagaidu regulas 132.–136. apsvērumā pārāk zemu novērtēja pagaidu antidempinga maksājuma ietekmi uz rentabilitāti un attiecīgi Eiropas lietotāju ražošanas nozares dzīvotspēju. Tie apgalvoja, ka faktiskā ietekme ir daudz lielāka un ka pagaidu maksājuma līmenis apdraud daudzu šo uzņēmumu darbību ES.

(120)

Tāpēc svarīgi norādīt, ka pagaidu regulā veiktā ekonomikas novērtējuma pamatā bija ekonomikas dati, kurus iesniedza lietotāji, kas sadarbojās izmeklēšanā. Faktiski tā bija vienīgā pārbaudāmā informācija, kas pieejama šajā sakarā. Lai gan novērtējumu kritizēja daudzi lietotāji, tikai viens lietotājs iesniedza papildu informāciju, kuru varēja izmantot analīzes precizēšanai. Jebkurā gadījumā attiecīgā persona ir spolēto diegu lietotājs, tāpēc pēc tam izmaksu ietekmes analīzē tās iesniegums netika ņemts vērā.

(121)

Iesniegtajās papildu prasībās tika apgalvots, ka ietekme uz mazajiem un vidējiem lietotājiem ir lielāka, nekā tā norādīta. Tomēr šajā sakarā ir iesniegts maz konkrētu pierādījumu, jo šie lietotāji pilnībā nesadarbojās. To lietotāju vidū, kuri sadarbojās, tiešām bija daži starptautiski uzņēmumi, kurus, iespējams, maksājumi ietekmēja mazāk. Tomēr, lai izslēgtu šo kropļojošo ietekmi no aprēķina, galīgajā posmā Komisija noteica vidējo izmaksu ietekmi tikai attiecībā uz stiklšķiedras lietotājām nodaļām, kas sadarbojās, tā vietā, lai to noteiktu attiecībā uz uzņēmumiem kopumā; skatīt turpmāk 123. apsvērumu.

(122)

Pēc spolēto diegu izslēgšanas no ražojumu klāsta, pagaidu posmā veiktais novērtējums bija jāpārskata, izslēdzot no analīzes uzņēmumus, kuri izmanto spolētos diegus. Turklāt novērtējums radīja vajadzību veikt papildu grozījumus attiecībā uz maksājumiem, kuri jāpiemēro (skatīt turpmāk 139. apsvērumu).

(123)

Ņemot vērā iepriekš minēto pārskatīšanu, aprēķinātā maksājuma ietekme uz lietotāju ražošanas nozari būs vidēji apmēram no 0,5 līdz 2,3 procenta punktiem no stiklšķiedras lietotāju nodaļu peļņas. Tādējādi ietekme būs daudz mazāka, nekā to paredzēja pagaidu posmā, varbūt pat tā būs mazsvarīga, jo nav iespējams, ka tik mazu pašizmaksas pieaugumu kā šo iepriekš noteiktās maksājuma likmes radīto pieaugumu nevarētu novirzīt pilnībā vai vismaz daļēji.

(124)

Attiecībā uz spēju novirzīt pašizmaksas pieaugumu sūdzības iesniedzējs iesniedza informāciju par sveķu pašizmaksas attīstību, kura ietilpst lietotāju pamatizmaksās un dažkārt pat veido lielāko daļu no galaproduktu pašizmaksas. Saskaņā ar šo iesniegumu, kamēr stiklšķiedru pārdošanas cena (lietotāju pašizmaksa) ļoti ilgi palika stabila, sveķu pašizmaksa šai pašā laikposmā divreiz palielinājās. Vēl viens sveķu cenas pieaugums notika 2009. gada beigās. Neraugoties uz šiem ļoti nozīmīgajiem cenu pieaugumiem, lietotāji turpināja pirkt šo pamatizejvielu un pārdot savus galaproduktus, saglabājot konkurētspēju. Tāpēc ir iespējams, ka tie varēja novirzīt vismaz daļu pašizmaksas pieauguma saviem patērētājiem. Ja šādu ļoti nozīmīgu pašizmaksas pieaugumu var (daļēji) novirzīt patērētājiem, nav iemesla, kura dēļ to nevarētu izdarīt ar antidempinga maksājumu par stiklšķiedru atbilstīgi kaitējuma novēršanas līmenim.

(125)

Dažas personas apgalvoja, ka konkrēti lietotāji, tostarp globālas grupas, jau ražo un/vai pārvietos savu ražošanu ārpus ES, kas var radīt darba vietu zudumu ES lietotājiem; cita starpā, tas var ietekmēt arī lietotāju patērētājus, kā arī plastmasas ražotājus, kuri piegādā izejvielas stiklšķiedru lietotājiem, kas ražo kompozītmateriālu. Tomēr tās ir iespējamās sekas, kas var rasties pēc maksājumu piemērošanas jebkuram starpproduktam, un neattiecas tikai uz stiklšķiedru. Pakārtotie lietotāji var arī pieteikties aizsardzībai, kas paredzēta antidempinga procedūras regulējumā, kā tas jau notika stiklšķiedras sieta auduma gadījumā. Jebkurā gadījumā visas iepriekš minētās sekas būs novērojamas ļoti nelielā apjomā, ņemot vērā piemēroto maksājuma līmeni (skatīt turpmāk 139. apsvērumu).

(126)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka neviena tāda lietotāja izdzīvošana, kas sadarbojās izmeklēšanā un iesniedza ekonomiskos datus, kurus Komisija varēja pārbaudīt, nebija apdraudēta to izmaksu pieauguma rezultātā, kuras radīja ierosinātie pasākumi.

(127)

Vairāki lietotāji atkārtoja, ka piegādes drošība Savienības tirgū ir apdraudēta un antidempinga pasākumi šo stāvokli vēl vairāk pasliktina. Tie pamatoja savu apgalvojumu ar dažiem pierādījumiem, norādot uz Savienības ražošanas nozares nespēju nodrošināt stiklšķiedras piegādi lietotāja ražošanas nozarei pieprasītajā apjomā un par prasītajām cenām. Tāpat Komisijas izteikumu par to, ka dīkstāves jauda ES ir tik liela, ka ar to varētu aizstāt importu no ĶTR, uzskatīja par vienkāršotu un nepamatotu.

(128)

Tika veikta jautājuma sīkāka analīze. No sūdzības iesniedzēja tika saņemta jauna informācija par ražošanas apjomiem, jaudas izmantojumu un pieprasījumu. Tādējādi iegūtā un analizētā informācija apstiprināja, ka 2010. gada pirmajā pusē konkrētu ES ražošanas nozares ražojumu piegādē tiešām bija problēmas, kuras radīja krājumu nepietiekamība pēc tirgus atveseļošanās no ekonomikas krīzes. Tikmēr un saskaņā ar pagaidu regulas 145.–149. apsvērumā izklāstīto informāciju pieprasījuma pieaugums šķietami ir nostabilizējies un ir iesniegti pierādījumi, ka ES piegādātāji ievērojami palielinājuši tūlītēji pieejamās produkcijas apjomu 2010. gadā. Tika paziņots arī par turpmāku ES ražošanas nozares ražošanas jaudas pieaugumu īstermiņā un vidējā termiņā. Turklāt tika iesniegti pierādījumi par ražošanas jaudas ievērojamu pieaugumu vairākās citās ražotājvalstīs, kas nav ES dalībvalstis.

(129)

Atjauninātie dati par produkciju un ražošanas jaudu attiecībā uz spolētiem diegiem nebija tik pārliecinoši, un arī neatkarīgā tirgus pētījumā norādīja uz mazāk labvēlīgu piegādes stāvokli spolēto diegu jomā. Tomēr, tā kā spolētos diegus izslēdza no ražojumu klāsta, šis jautājums vairs nav svarīgs.

(130)

Vairāki lietotāji arī apgalvoja, ka daži ES ražotāji tieši pirms pagaidu regulas publicēšanas ievērojami palielināja konkrētu ražojumu cenas un sāka pieprasīt paaugstinātu cenu par papildu daudzumiem, kurus pieprasīja lietotāji. Tika arī apgalvots, ka daži ES ražotāji piekrita parakstīt tikai īstermiņa līgumus (mazāk par vienu gadu) pretēji agrākajai praksei. Tika sniegti daži pierādījumi par iepriekš minēto, ko lietotāji uzskatīja par norādi uz faktu, ka ES ražošanas nozare nespēj piegādāt tirgum pieprasītos daudzumus par saprātīgām cenām.

(131)

Šajā sakarā jānorāda, ka pēc antidempinga pasākumu piemērošanas var gaidīt cenu pieaugumu ES tirgū. Tāpēc nebūs pārsteidzoši novērot arī zināmu to cenu pieaugumu, kuras nosaka ES ražotāji. Attiecībā uz īstermiņa līgumiem šis ir jautājums, kas skar pircēju un pārdevēju un kuru nevajag saistīt ar piegāžu pagaidu nepietiekamību, bet drīzāk skaidrot ar daudziem citiem faktoriem, kas ietekmē tirgu. Jebkurā gadījumā, kā jau iepriekš minēts 128. apsvērumā, 2010. gadā stiklšķiedras piegādes stāvoklis šķietami normalizējās. Šā iemesla dēļ iepriekš minētās prasības noraida.

(132)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, ar šo apstiprina pagaidu regulas 150. un 151. apsvērumā izklāstītos secinājumus un izdara galīgo secinājumu, ka kopumā nepastāv pārliecinoši iemesli pret galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam.

(133)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka mērķa peļņa 5 % apmērā, kā noteikts pagaidu posmā, bija pārāk maza, un atkārtoti izklāstīja viedokli, ka mērķa peļņa 12–15 % apmērā būtu daudz pamatotāka, ņemot vērā faktu, ka stiklšķiedras ražošanas nozare ir kapitālietilpīga. Tas apgalvoja, ka šāds daudz augstāks rentabilitātes līmenis ir vajadzīgs, lai radītu veselīgu peļņu no kapitāla un veicinātu jaunus ieguldījumus. Tomēr iepriekš minētā prasība netika pārliecinoši pamatota, un tāpēc tiek secināts, ka ir jāsaglabā 5 % peļņas norma, kuru noteica pagaidu posmā.

(134)

Attiecībā uz kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanu, kā jau iepriekš minēts 71. apsvērumā, izmaiņas metodoloģijā, kuras ietekmēja cenu samazinājuma aprēķinu, t. i., i) spolēto diegu izslēgšana, ii) ražojuma veidu sadalīšana grupās un iii) pēcimportēšanas izmaksu korekcija, tika arī piemērotas kaitējuma novēršanas līmeņa aprēķinā.

(135)

Lai izslēgtu spolētos diegus un kaitējuma analīzē ņemtu vērā katras ražojuma grupas īpatnības (grīstes, cirstās šķiedras un filci), Komisija izmantoja detalizētu finanšu informāciju, kuru izlasē iekļautie ES ražotāji iesniedza atsevišķi par katru ražojuma veidu. Šajā sakarā vispārējos datus, kurus ieguva, veicot pagaidu aprēķinu, un kuri ietvēra spolētos diegus (skatīt pagaidu regulas 155. apsvērumu), aizvietoja ar ražojuma pamatgrupu (grīstēm, cirsto šķiedru un filcu) atsevišķiem finanšu datiem. Iegūtais aprēķins labāk atspoguļo stāvokli tirgū un ņem vērā pārskatīto ražojumu klāstu, kā arī ražojuma pamatveidu īpatnības.

(136)

Iepriekš minēto izmaiņu rezultātā notika ievērojama pagaidu kaitējuma novēršanas līmeņa pārskatīšana.

(137)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 9. pantu attiecīgā ražojuma importam jāpiemēro galīgie antidempinga pasākumi.

(138)

Tā kā kaitējuma novēršanas līmeņi tagad ir zemāki nekā noteiktās dempinga starpības, galīgo pasākumu pamatā jābūt kaitējuma novēršanas līmenim.

(139)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, maksājuma likme, kas izteikta procentos no CIF cenas, līdz Kopienas robežai pirms nodokļu nomaksas ir šāda:

(140)

Individuāla uzņēmuma antidempinga maksājuma likmi, kas minēta šajā regulā, noteica, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tādējādi tā atspoguļo stāvokli, ko minētajā izmeklēšanā konstatē attiecībā uz konkrēto uzņēmumu. Tāpēc šo maksājuma likmi (pretēji visas valsts likmei, ko piemēro “visiem citiem uzņēmumiem”) ekskluzīvi piemēro to ražojumu importam, kuru izcelsmes valsts ir attiecīgā valsts un kurus ražo minētais uzņēmums. Importētie ražojumi, ko ražo jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese, kā arī ar to saistītās struktūras nav konkrēti minētas šīs regulas rezolutīvajā daļā, nevar gūt labumu no šīs likmes un uz to attiecas maksājuma likme, ko piemēro “visiem citiem uzņēmumiem”.

(141)

Pieprasījumi piemērot uzņēmumam šo individuālo antidempinga maksājuma likmi (piemēram, pēc ražotnes nosaukuma maiņas vai jaunu ražošanas vai tirdzniecības vietu darbības sākšanas) jāadresē Komisijai (5), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā attiecībā uz ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū vai eksportam, kas saistīta, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai izmaiņām, kas saistītas ar ražošanas un tirdzniecības vietām. Vajadzības gadījumā regulu atbilstoši grozīs, atjauninot atsauci uz uzņēmumu, kas gūst labumu no individuālas maksājuma likmes.

(142)

Lai pareizi piemērotu antidempinga maksājumu, valsts mēroga maksājums ir jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā ražojumu neeksportēja uz ES.

(143)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un ES ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot noteiktā galīgā maksājuma apmēru. Tā kā spolētie diegi ir izslēgti no ražojumu klāsta (skatīt 13.–24. apsvērumu), ir jāatmaksā pagaidu nodrošinājuma summas par spolēto diegu importu. Tā kā galīgās maksājuma likmes ir zemākas nekā pagaidu maksājuma likmes, ir jāatmaksā tā pagaidu nodrošinājuma summas daļa, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu.

15.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/18

(1)

Ir nepieciešams visaptverošs un salīdzināms datu kopums par pāreju no darba uz pensionēšanos, lai pārraudzītu virzību uz stratēģijas “Eiropa 2020” un atvērtās koordinācijas metodes kopīgo mērķu sasniegšanu sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā. Abos procesos kā darbības prioritātes ir noteiktas aktīva novecošana un darba dzīves pagarināšana, īpaši saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” 7. pamatnostādni (“Dalības darba tirgū palielināšana un strukturālā bezdarba samazināšana”) un saskaņā ar atbilstīgu un ilgtspējīgu pensiju mērķi, ko Eiropadome pieņēma 2006. gada martā, pamatojoties uz Komisijas paziņojumu “Strādāsim kopā, strādāsim labāk. Jauni pamatnoteikumi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politikas atvērtajai koordinācijai Eiropas Savienībā”.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumā Nr. 1672/2006/EK, ar ko izveido Kopienas Nodarbinātības un sociālās solidaritātes programmu – Progress (2), tiek atbalstīta Eiropas Nodarbinātības stratēģijas īstenošana. Ar šo programmu no 2007. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim finansiāli atbalsta Eiropas Savienības mērķus nodarbinātības un sociālo lietu jomās. Pensiju jomā programmā paredzēta politikas analīze, statistikas informācija un konsultācijas.

(3)

Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulā (EK) Nr. 365/2008, ar ko pieņem 2010., 2011. un 2012. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 (3), ir iekļauts ad hoc modulis pārejai no darba uz pensionēšanos. Jādefinē mainīgo lielumu saraksts šim modulim.

(4)

Jāatsaucas uz 12. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (4) par statistikas datu kvalitātes ziņojumiem un Komisijas Ieteikumu 2009/498/EK (5) par ziņojuma struktūru.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

15.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/22

15.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/24

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 246/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

15.3.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 67/26

(1)

Regulas (EK) Nr. 1073/1999 un Regulas (Euratom) Nr. 1074/1999 11. panta 2. punktā paredzēts, ka Uzraudzības komitejā “ir piecas neatkarīgas pieaicinātas personas, kurām ir vajadzīgā kvalifikācija, lai attiecīgās valstīs tās varētu iecelt vadošos amatos, kas saistīti ar Biroja darbības jomām,” un ka šīs personas, savstarpēji vienojoties, ieceļ Eiropas Parlaments, Padome un Komisija.

(2)

Saskaņā ar 11. panta 3. punktu Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru laiks ir trīs gadi, un viņus vienreiz var iecelt amatā atkārtoti. Uzraudzības komitejas pašreizējo locekļu pilnvaru laiks beidzās 2008. gada 30. novembrī. Pilnvaru laikam beidzoties, viņi turpināja pildīt savus pienākumus saskaņā ar regulu 11. panta 4. punktu.

(3)

Ņemot vērā, ka Uzraudzības komitejas locekļu pilnvaru laiks nevar pārsniegt sešus gadus, pašreizējo locekļu, kuri palika amatā, beidzoties viņu pirmajam pilnvaru termiņam, pilnvaru laiks būtu jāatjauno līdz 2011. gada 30. novembrim,

—

Peter STRÖMBERG kungs,

—

Kálmán GYÖRGYI kungs,

—

Rosalind WRIGHT kundze,

—

Luis LÓPEZ SANZ-ARÁNGUEZ kungs,

—

Diemut R. THEATO kundze.