3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 204/2011

(2011. gada 2. marts)

par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes 2011. gada 28. februāra Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā, (1) kas pieņemts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību V sadaļas 2. nodaļu,

ņemot vērā Savienības Augstās Pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar ANO Drošības padomes 2011. gada 26. februāra Rezolūciju 1970 (2011) Lēmumā 2011/137/KĀDP noteikts ieroču embargo, iekšējām represijām izmantojama aprīkojuma eksporta aizliegums, kā arī ieceļošanas ierobežojumi un līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana attiecībā uz dažām personām un vienībām, kas iesaistītas būtiskos cilvēktiesību pārkāpumos pret personām Lībijā, tostarp piedalījušās uzbrukumos, starptautisko tiesību pārkāpumos pret civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem. Minētās fiziskās vai juridiskās personas un vienības ir uzskaitītas lēmuma pielikumos.

(2)	Daži no minētajiem pasākumiem ir Līguma par Eiropas Savienības darbību darbības jomā un to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa regulatīvas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi.

(3)	Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un it sevišķi tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz personas datu aizsardzību. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām.

(4)	Šajā regulā ir arī pilnībā ievērotas dalībvalstu saistības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju juridiski saistošais raksturs.

(5)	Ņemot vērā īpašo apdraudējumu, ko starptautiskajam mieram un drošībai rada Lībija, un lai nodrošinātu atbilstību procesam, ar ko groza Lēmuma 2011/137/KĀDP III un IV pielikumu, pilnvaras grozīt šīs regulas II un III pielikumā iekļautos sarakstus būtu jāīsteno Padomei.

(6)

Procedūrā, ar ko groza sarakstus šīs regulas II un III pielikumā, būtu jāparedz, ka tajos minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām norāda iemeslus iekļaušanai sarakstā, lai tām dotu iespēju iesniegt apsvērumus. Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu, ievērojot šos apsvērumus, un attiecīgi informē attiecīgo personu, vienību vai struktūru.

(7)

Lai īstenotu šo regulu un lai radītu iespējami lielāku tiesisko noteiktību Savienībā, jādara zināmi atklātībai vārdi, uzvārdi un nosaukumi, un cita atbilstīga informācija par fiziskām un juridiskām personām, vienībām un struktūrām, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi saskaņā ar šo regulu ir jāiesaldē. Jebkurai personas datu apstrādei būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3).

(8)	Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

“līdzekļi” ir jebkāda veida finanšu aktīvi un ieguvumi, tostarp, bet ne tikai šādi:

i)	skaidra nauda, čeki, prasījumi skaidrā naudā, vekseļi, maksājumu uzdevumi un citi maksāšanas līdzekļi;

ii)	noguldījumi finanšu iestādēs vai citās struktūrās, kontu atlikumi, parādi un parādsaistības;

iii)	publiski vai privāti tirgojami vērtspapīri un parāda instrumenti, tostarp akcijas un kapitāla daļas, vērtspapīru sertifikāti, obligācijas, parādzīmes, garantijas vērtspapīri, ķīlu zīmes un atvasinājumu līgumi;

iv)	procenti, dividendes vai citi ienākumi no aktīviem vai to uzkrātās vai radītās vērtības;

v)	kredīti, tiesības uz kompensāciju, garantijas, saistību izpildes garantijas vai citas finanšu saistības;

vi)	akreditīvi, konosamenti, pavadzīmes;

vii)	dokumenti, kas apliecina dalību fondos vai finanšu līdzekļu daļas piederību;

“līdzekļu iesaldēšana” ir liegums veikt jebkādu līdzekļu kustību, pārvedumus, grozījumus, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt tādas darbības ar līdzekļiem, kuru rezultātā jebkādā veidā mainītos to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes, galamērķis vai rastos citas pārmaiņas, kas ļautu izmantot līdzekļus, tostarp veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību;

c)	“saimnieciskie resursi” ir jebkāda veida – materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami – aktīvi, kas nav līdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus;

d)	“saimniecisko resursu iesaldēšana” ir liegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus jebkādā veidā, tostarp, bet ne tikai, tos pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot;

“tehniska palīdzība” ir jebkāds tehnisks atbalsts saistībā ar remontiem, izstrādi, ražošanu, montāžu, testēšanu, tehnisko apkopi vai jebkādu citu tehnisku pakalpojumu, un šāda palīdzība var būt instrukcijas, padomi, apmācība, darba gaitā gūto zināšanu vai prasmju nodošana vai konsultāciju pakalpojumi; ietver mutvārdu palīdzības veidus;

f)	“Sankciju komiteja” ir Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar 24. punktu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcijā (“ANODPR”) 1970 (2011);

g)	“Savienības teritorija” ir dalībvalstu teritorija, kurā piemēro Līgumu saskaņā ar Līgumā paredzētajiem nosacījumiem, tostarp dalībvalstu gaisa telpa.

2. pants

1. Aizliegts:

a)	tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt I pielikumā norādīto aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai šā aprīkojuma izcelsme ir Savienībā vai ārpus tās;

b)	apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai rezultāts ir a) apakšpunktā minēto aizliegumu apiešana.

2. Aizliegts pirkt, importēt vai transportēt no Lībijas I pielikumā norādīto aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai šā aprīkojuma izcelsme ir Lībijā vai ārpus tās.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro aizsargtērpiem, tostarp pretšķembu vestēm un aizsargķiverēm, ko Apvienoto Nāciju Organizācijas darbinieki, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu darbinieki, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humānās palīdzības un attīstības atbalsta darbinieki un saistītais personāls uz laiku ieved Lībijā tikai personiskai lietošanai.

4. Atkāpjoties no 1. punkta, IV pielikumā norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut pārdot, piegādāt, nodot vai eksportēt aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, ja tās konstatē, ka šādu aprīkojumu paredzēts izmantot vienīgi humānās palīdzības vai aizsardzības vajadzībām.

3. pants

1. Aizliegts:

tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā sniegt tehnisku palīdzību saistībā ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā (Kopējais militāro preču saraksts) (4) iekļautajām precēm un tehnoloģijām, kā arī saistībā ar minētajā sarakstā iekļauto preču piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi un izmantošanu;

b)	tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā sniegt tehnisku palīdzību vai starpnieku pakalpojumus saistībā ar I pielikumā norādīto aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām;

tieši vai netieši jebkurai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar Kopējā militāro preču sarakstā vai I pielikumā iekļautajām precēm un tehnoloģijām, tostarp jo īpaši dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu jebkādai šo preču vai tehnoloģiju pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai jebkādai attiecīgas tehniskas palīdzības sniegšanai;

d)	apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai rezultāts ir a) līdz c) apakšpunktā minēto aizliegumu apiešana.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētos aizliegumus nepiemēro tehniskas palīdzības, finansējuma un finanšu palīdzības sniegšanai saistībā ar neletālu militāro aprīkojumu, kas paredzēts vienīgi humānās palīdzības vai aizsardzības vajadzībām, vai citādai ieroču un attiecīgu materiālu pārdošanai un piegādei, ko iepriekš apstiprinājusi Sankciju komiteja.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, IV pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut sniegt tehnisku palīdzību, finansējumu un finanšu palīdzību saistībā ar aprīkojumu, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, ja tās konstatē, ka šādu aprīkojumu paredzēts izmantot vienīgi humānās palīdzības vai aizsardzības vajadzībām.

4. pants

Lai novērstu tādu preču un tehnoloģiju nodošanu, kuras iekļautas Kopējā militāro preču sarakstā vai kuru piegādi, pārdošanu, nodošanu, eksportu un importu aizliedz šī regula, visām precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā no Lībijas vai no tās izved uz Lībiju, papildus noteikumiem, ar ko reglamentē pienākumu sniegt informāciju pirms saņemšanas vai nosūtīšanas, kā noteikts Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (5) un Regulas (EEK) Nr. 2454/93 ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6) attiecīgajos noteikumos par ievešanas un izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, kā arī par muitas deklarācijām, persona, kas sniedz minēto informāciju, deklarē to, vai uz precēm attiecas Kopējais militāro preču saraksts vai šī regula, un, ja to eksportam ir vajadzīga atļauja, norāda datus par piešķirto eksporta licenci. Šos papildu elementus iesniedz attiecīgās dalībvalsts kompetentajām muitas iestādēm vai nu rakstveidā, vai izmantojot attiecīgu muitas deklarāciju.

5. pants

1. Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir II un III pielikumā uzskaitīto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai kontrolē.

2. Nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus II un III pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to interesēs.

3. Aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru tiešs vai netiešs mērķis vai rezultāts ir 1. un 2. punktā minēto pasākumu apiešana.

6. pants

1. Regulas II pielikumā iekļauj fiziskas un juridiskas personas, vienības un struktūras, ko norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Sankciju komiteja saskaņā ar ANODPR 1970 (2011) 22. punktu.

2. Regulas III pielikumā iekļauj fiziskas un juridiskas personas, vienības un struktūras, kuras nav minetas II pielikumā un kuras saskaņā ar […] Lēmuma 2011/137/KĀDP 6. panta 1. punktu Padome apzinājusi kā personas un vienības, kuras ir iesaistītas vai līdzdarbojas būtiskos cilvēktiesību pārkāpumos pret Lībijas iedzīvotājiem pasūtīšanā, kontrolēšanā vai citādā vadīšanā, tostarp ir iesaistītoties vai līdzdarbojoties tādu uzbrukumu civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, tostarp gaisa uzlidojumu, plānošanā, vadīšanā, pasūtīšanā vai veikšanā, kuri ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, vai personas un vienības, kas darbojas viņu vārdā vai to vadībā, vai vienības, kas ir to īpašumā vai kontrolē.

3. Regulas II un III pielikumā sniedz pamatojumu personu, vienību un struktūru iekļaušanai sarakstā, kā noteikusi Drošības padome vai Sankciju komiteja attiecībā uz II pielikumu.

4. Regulas II un III pielikumā iekļauj arī informāciju, ja tāda ir pieejama, kas vajadzīga attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību un struktūru identificēšanai, kā noteikusi Drošības padomes vai Sankciju komiteja attiecībā uz II pielikumu. Attiecībā uz fiziskām personām šāda informācija var būt vārdi, tostarp pieņemtie vārdi, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība, pases un personas apliecības numurs, dzimums, adrese, ja tā zināma, kā arī amats vai profesija. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām un struktūrām šāda informācija var būt nosaukumi, reģistrācijas vieta un datums, reģistrācijas numurs un uzņēmējdarbības vieta. Regulas II pielikumā norāda arī datumu, kad Drošības padome vai Sankciju komiteja noteikusi iekļaušanu sarakstā.

7. pants

1. Atkāpjoties no 5. panta, IV pielikumā norādītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai darīt konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus pieejamus ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, ja tās ir konstatējušas, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)	vajadzīgi, lai apmierinātu II vai III pielikumā norādīto personu un to apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp segtu maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	paredzēti vienīgi samērīgai honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)	paredzēti vienīgi, lai segtu komisijas maksu vai apkalpošanas maksu par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu pastāvīgu parastu turēšanu vai pārvaldību,

ar nosacījumu, ka gadījumā, ja atļauja attiecas uz personu, vienību vai struktūru, kas minēta II pielikumā, attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Sankciju komitejai par minēto konstatējumu un savu nodomu piešķirt atļauju, un Sankciju komiteja piecās darba dienās pēc paziņojuma iesniegšanas nav iebildusi pret šādu rīcību.

2. Atkāpjoties no 5. panta, IV pielikumā norādītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai darīt konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus pieejamus, ja tās ir konstatējušas, ka iesaldētie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi, lai segtu ārkārtas izdevumus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	ja atļauja attiecas uz personu, vienību vai struktūru, kas uzskaitīta II pielikumā, attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Sankciju komitejai par minēto konstatējumu un Sankciju komiteja ir apstiprinājusi šādu konstatējumu, un

b)	ja atļauja attiecas uz personu, vienību vai struktūru, kas uzskaitīta III pielikumā, kompetentā iestāde vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai ir sniegusi pamatojumu, kādēļ tā uzskata, ka īpaša atļauja būtu jāpiešķir.

8. pants

Atkāpjoties no 5. panta, IV pielikumā uzskaitītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja izpildīti šādi nosacījumi:

uz konkrētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesas, administratīvs vai arbitrāžas apgrūtinājums, kas noteikts pirms dienas, kad 5. pantā minētā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta II vai III pielikumā, vai uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai arbitrāžas spriedums, kas pieņemts pirms minētās dienas;

konkrētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no attiecīgā apgrūtinājuma vai ko atzīst par spēkā esošiem ar attiecīgo spriedumu, tajās robežās, kas paredzētas piemērojamos tiesību aktos un noteikumos, kuri reglamentē šādu prasījumu iesniedzēju tiesības;

c)	apgrūtinājums vai spriedums nav pieņemts II vai III pielikumā norādītās personas, vienības vai struktūras interesēs;

d)	apgrūtinājuma vai sprieduma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai;

e)	ja atļauja attiecas uz personu, vienību vai struktūru, kas minēta II pielikumā, dalībvalsts ir paziņojusi Sankciju komitejai par apgrūtinājumu vai spriedumu, un

f)	ja atļauja attiecas uz personu, vienību vai struktūru, kas minēta III pielikumā, attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi pārējām dalībvalstīm un Komisijai par jebkuru piešķirto atļauju.

9. pants

1. Regulas 5. panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldēto kontu papildinājumiem:

a)	procentiem vai citiem ienākumiem no minētajiem kontiem, vai

b)	maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad 5. pantā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru ir norādījusi Sankciju komiteja, Drošības Padome vai Padome,

ja visi šādi procenti, citi ienākumi un maksājumi tiek iesaldēti saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

2. Regulas 5. panta 2. punkts neliedz finanšu iestādēm vai kredītiestādēm Savienībā kreditēt iesaldētos kontus, kad tās saņem līdzekļus, ko ieskaita sarakstā norādītās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras kontā, ja visus šo kontu papildinājumus arī iesaldē. Finanšu iestāde vai kredītiestāde par katru šādu darījumu nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi.

10. pants

Atkāpjoties no 5. panta un gadījumā, ja II vai III pielikumā uzskaitītai personai, vienībai vai struktūrai ir jāveic maksājums saskaņā ar līgumu vai nolīgumu, ko attiecīgā persona, vienība vai struktūra noslēgusi, vai saskaņā ar saistībām, kas attiecīgajai personai, vienībai vai struktūrai radušās pirms dienas, kad minētā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta sarakstā, dalībvalstu kompetentās iestādes, kas norādītas IV pielikumā iekļautajās tīmekļa vietnēs, ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, var atļaut atbrīvot konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

attiecīgā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka

i)	regulas II vai III pielikumā uzskaitītajai personai, vienībai vai struktūrai līdzekļi vai saimnieciskie resursi jāizmanto, lai veiktu maksājumu;

ii)	maksājums nav 5. panta 2. punkta noteikumu pārkāpums;

b)	ja atļauja attiecas uz personu, vienību vai struktūru, kas uzskaitīta II pielikumā, attiecīgā dalībvalsts desmit darbdienas iepriekš ir paziņojusi Sankciju komitejai par nodomu piešķirt atļauju;

c)	ja atļauja attiecas uz personu, vienību vai struktūru, kas uzskaitīta III pielikumā, attiecīgā dalībvalsts par minēto konstatējumu un nodomu piešķirt atļauju ir paziņojusi pārējām dalībvalstīm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas.

11. pants

1. Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai atteikšanās līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus, ja tā veikta labticīgi, pamatojoties uz to, ka šāda rīcība ir saskaņā ar šo regulu, nerada nekādu atbildību fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas to veic, vai to vadītājiem vai darbiniekiem, ja vien nav pierādīts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ.

2. Aizliegums, kas noteikts 5. panta 2. punktā, nerada nekādu atbildību fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir darījušas pieejamus līdzekļus vai saimnieciskos resursus, ja tās nezināja un tām nebija pamatotu iemeslu uzskatīt, ka to rīcība būtu pretrunā minētajam aizliegumam.

12. pants

Lībijas valdības, vai tādas personas, kas iesniedz prasību tās vārdā vai rīkojas tās labā, prasības neapmierina, tostarp prasības par kompensāciju vai citas šāda veida prasības, piemēram, ieskaitu, garantijas nodrošinātu prasību, kas saistīta ar kādu līgumu vai darījumu, ko tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji skāruši pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar ANODPR 1970 (2011), tostarp Savienības vai kādas dalībvalsts pasākumi saskaņā ar attiecīgo Drošības padomes lēmumu īstenošanu, to prasībām vai citi pasākumi saistībā ar tiem, vai pasākumi, uz kuriem attiecas šī regula.

13. pants

1. Neskarot piemērojamos noteikumus par ziņojumu sniegšanu, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras:

nekavējoties sniedz visu informāciju, kas veicinātu šīs regulas īstenošanu, piemēram, par kontiem un summām, kas iesaldētas saskaņā ar 4. pantu, dalībvalsts, kurā tās ir rezidentes vai kurā ir to atrašanās vieta, kompetentajai iestādei, kas norādīta IV pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, kā arī tieši vai ar dalībvalstu starpniecību nodod šādu informāciju Komisijai, un

b)	sadarbojas ar minēto kompetento iestādi saistībā ar jebkādu šīs informācijas pārbaudi.

2. Visu informāciju, ko sniedz vai saņem saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai tādiem nolūkiem, kādiem tā sniegta vai saņemta.

14. pants

Dalībvalstis un Komisija nekavējoties informē cita citu par pasākumiem, ko veic saskaņā ar šo regulu, un sniedz cita citai to rīcībā esošu attiecīgu informāciju saistībā ar šo regulu, jo īpaši informāciju par pārkāpumiem un izpildes grūtībām, kā arī par valstu tiesu pieņemtiem spriedumiem.

15. pants

Komisija ir pilnvarota grozīt IV pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegtu informāciju.

16. pants

1. Ja Drošības padome vai Sankciju komiteja sarakstā iekļauj fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, Padome šo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļauj II pielikumā.

2. Ja Padome nolemj piemērot fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai 5. panta 1. punktā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza III pielikumu.

3. Padome savu lēmumu un pamatojumu iekļaušanai sarakstā paziņo 1. un 2. punktā minētajai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai iespēju izteikt savus apsvērumus.

4. Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.

5. Ja Apvienoto Nāciju Organizācija nolemj no saraksta svītrot fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru vai grozīt sarakstā iekļauto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru identifikācijas datus, Padome attiecīgi groza VII pielikumu.

6. Regulas III pielikumā iekļauto sarakstu pārskata regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos.

17. pants

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

2. Dalībvalstis minētos noteikumus paziņo Komisijai tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā un paziņo tai par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

18. pants

Gadījumos, kad šajā regulā ir prasība ziņot Komisijai, sniegt tai informāciju vai citādi sazināties ar to, šādai saziņai izmanto IV pielikumā norādīto adresi un citu kontaktinformāciju.

19. pants

Šo regulu piemēro:

a)	Savienības teritorijā, tostarp tās gaisa telpā;

b)	jebkurā dalībvalstu jurisdikcijā esošā gaisa kuģī vai kuģī;

c)	visām personām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kuras ir kādas dalībvalsts valstspiederīgās;

d)	visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

e)	visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām attiecībā uz jebkādu uzņēmējdarbību, kas pilnībā vai daļēji veikta Savienībā.

20. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 2. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

MARTONYI J.

(1) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 53. lpp.

(2) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(3) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(4) OV C 69, 18.3.2010., 19. lpp.

(5) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(6) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Tāda aprīkojuma saraksts, ko iespējams izmantot iekšējām represijām, kā minēts 2., 3. un 4. pantā

Šādi šaujamieroči, munīcija un attiecīgi piederumi:

1.1.	šaujamieroči, kas nav iekļauti Eiropas Savienības Kopējā militāro preču saraksta (1) (“Kopējais militāro preču saraksts”) pozīcijās ML 1 un ML 2;

1.2.	munīcija, kas īpaši izstrādāta 1.1. punktā minētajiem šaujamieročiem, un tādiem šaujamieročiem īpaši izstrādātas detaļas;

1.3.	tēmekļi, kas nav iekļauti Kopējā militāro preču sarakstā.

2.	Bumbas un granātas, kas nav iekļautas Kopējā militāro preču sarakstā.

Šādi transportlīdzekļi:

3.1.	transportlīdzekļi ar uzstādītiem ūdensmetējiem, kas īpaši izstrādāti vai pielāgoti masu nekārtību novēršanai;

3.2.	transportlīdzekļi, kas īpaši izstrādāti vai pārveidoti, lai tos varētu turēt zem sprieguma, neļaujot uz tiem kāpt;

3.3.	transportlīdzekļi, kas īpaši izstrādāti vai pārveidoti, lai nojauktu barikādes, tostarp celtniecības iekārtas, kam uzstādīta aizsardzība pret lodēm;

3.4.	transportlīdzekļi, kas īpaši izstrādāti cietumnieku un/vai aizturēto pārvadāšanai;

3.5.	transportlīdzekļi, kas īpaši izstrādāti, lai izvietotu pārvietojamas barjeras;

3.6.

detaļas transportlīdzekļiem, kas norādīti 3.1. līdz 3.5. punktā un īpaši izstrādāti masu nekārtību novēršanai.

1. piezīme.

Šo punktu nepiemēro transportlīdzekļiem, kuri īpaši izstrādāti ugunsdzēsības vajadzībām.

2. piezīme.

Piemērojot 3.5. punktu, termins “transportlīdzekļi” ietver arī piekabes.

Sprāgstvielas un šāds ar tām saistīts aprīkojums:

4.1.

aprīkojums un ierīces, kas īpaši paredzētas sprādzienu izraisīšanai ar elektriskiem vai neelektriskiem līdzekļiem, tostarp palaides sistēmas, detonatori, aizdedzinātāji, detonatora pastiprinātāji un detonējošās auklas, kā arī īpaši tādam aprīkojumam un ierīcēm paredzētas detaļas, izņemot aprīkojumu un ierīces, kas speciāli izstrādātas īpašiem komerciāliem lietojumiem un kuras ar sprāgstvielu iedarbina vai darbina citu aprīkojumu vai ierīces, kas nav paredzētas sprādzienu izraisīšanai (piemēram, automašīnu gaisa spilvenu sūkņus, elektriskā pārsprieguma novadītājus ugunsdzēsībā izmantojamu ūdens smidzinātāju mehānismos);

4.2.	lineāri griezējlādiņi, kas nav iekļauti Kopējā militāro preču sarakstā;

4.3.

citi spridzekļi, kas nav iekļauti Kopējā militāro preču sarakstā, un šādas ar tiem saistītas vielas:

amatols;

b)	nitroceluloze (kurā ir vairāk nekā 12,5 % slāpekļa);

c)	nitroglikols;

d)	pentaeritrīta tetranitrāts (PETN);

e)	pikrilhlorīds;

f)	2,4,6-trinitrotoluols (TNT).

Šāds aizsardzības ekipējums, kas nav iekļauts Kopējā militāro preču saraksta pozīcijā ML 13:

5.1.	bruņu vestes, kas aizsargā pret lodēm un/vai dūrieniem;

5.2.

bruņu cepures, kas aizsargā pret lodēm un/vai šķembām, policistu ķiveres, policistu vairogi un bruņu vairogi.

Piezīme.

Šo punktu nepiemēro:

—	ekipējumam, kas īpaši izstrādāts sporta nodarbībām;

—	ekipējumam, kas īpaši izstrādāts darba drošības prasībām.

6.	Šaujamieroču lietošanas mācību simulatori, izņemot tos, kuri iekļauti Kopējā militāro preču saraksta pozīcijā ML 14, un tiem īpaši izstrādāta programmatūra.

7.	Attēlu veidošanas iekārtas redzamībai tumsā un siltuma starojuma un attēlu pastiprinātāju lampas, kuras nav iekļautas Kopējā militāro preču sarakstā.

8.	Žilešveida dzeloņstieple.

9.	Kara naži, kaujas naži un durkļi, kuru asmens garums pārsniedz 10 cm.

10.	Šajā sarakstā norādīto preču ražošanai īpaši izstrādātas iekārtas.

11.	Īpaša tehnoloģija šajā sarakstā norādīto preču izstrādei, ražošanai vai lietošanai.

(1) OV C 69, 18.3.2010., 19. lpp.

II PIELIKUMS

Regulas 6. panta 1. punktā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksts

1.	QADHAFI, Aisha Muammar Dzimšanas datums: 1978. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI meita. Cieši saistīta ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

2.	QADHAFI, Hannibal Muammar Pases numurs: B/002210. Dzimšanas datums: 20.9.1975. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieši saistīts ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

3.	QADHAFI, Khamis Muammar Dzimšanas datums: 1978. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieši saistīts ar režīmu. Demonstrāciju apspiešanā iesaistīto militāro vienību komandieris. ANO norādes datums: 26.2.2011.

4.	QADHAFI, Muammar Mohammed Abu Minyar Dzimšanas datums: 1942. Dzimšanas vieta: Sirte, Lībija Revolūcijas vadonis, Bruņoto spēku virspavēlnieks. Atbildīgs par rīkojumu apspiest demonstrācijas un par cilvēktiesību pārkāpumiem. ANO norādes datums: 26.2.2011.

5.	QADHAFI, Mutassim Dzimšanas datums: 1976. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Nacionālās drošības padomnieks. Muammar QADHAFI dēls. Cieši saistīts ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

6.	QADHAFI, Saif al-Islam Qadhafi Fonda direktors. Pases numurs: B014995. Dzimšanas datums: 25.6.1972. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieši saistīts ar režīmu. Uzkurinoši publiski izteikumi, kas rosina uz vardarbību pret demonstrantiem. ANO norādes datums: 26.2.2011.

III PIELIKUMS

Regulas 6. panta 2. punktā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksts

Uzvārds, vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Datums, kad iekļauts sarakstā

ABDULHAFIZ, pulkvedis Mas'ud

Amats – bruņoto spēku komandieris

Bruņoto spēku 3. virspavēlnieks. Nozīmīga loma militārajā izlūkošanā.

28.2.2011.

ABDUSSALAM, Abdussalam Mohammed

Amats – pretterorisma vadītājs, Ārējās drošības organizācija

Dzimšanas gads – 1952

Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.

Ievērojams Revolucionārās komitejas dalībnieks. Tuvs Muammar QADHAFI līdzgaitnieks.

28.2.2011.

ABU SHAARIYA

Amats – Priekšnieka vietnieks, Ārējās drošības organizācija

Režīma augsta amatpersona. Muammar QADHAFI svainis.

28.2.2011.

ASHKAL, Al-Barrani

Amats – Militārā izlūkdienesta direktora vietnieks.

Režīma augsta amatpersona.

28.2.2011.

ASHKAL, Omar

Amats – vadītājs, revolucionāro komiteju kustība

Dzimšanas vieta – Sirte, Lībija.

Revolucionārās komitejas ir iesaistītas pret demonstrantiem vērstajā vardarbībā.

28.2.2011.

AL-BAGHDADI, Dr Abdulqader Mohammed

Amats – Revolucionāro komiteju koordinācijas biroja vadītājs

Pase Nr. B010574

Dzimšanas datums – 01/07/1950

Revolucionārās komitejas ir iesaistītas pret demonstrantiem vērstajā vardarbībā.

28.2.2011.

DIBRI, Abdulqader Yusef

Amats – Muammar QADHAFI personiskās drošības dienesta vadītājs.

Dzimšanas gads – 1946

Dzimšanas vieta – Houn, Lībija.

Atbildīgais ar režīma drošības jautājumiem. Pazīstams ar to, ka vardarbīgi vērsies pret disidentiem.

28.2.2011.

DORDA, Abu Zayd Umar

Amats – Ārējās drošības organizācijas direktors

Režīmam lojāla persona. Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs.

28.2.2011.

JABIR, Major General Abu Bakr Yunis

Amats – Aizsardzības ministrs.

Dzimšanas gads – 1952

Dzimšanas vieta – Jalo, Lībija.

Vispārēja atbildība par bruņoto spēku darbībām.

28.2.2011.

10.

MATUQ, Matuq Mohammed

Amats – Sabiedrisko pakalpojumu ministrs.

Dzimšanas gads – 1956

Dzimšanas vieta – Khoms.

Režīma augsta amatpersona. Saistīts ar revolucionārajām komitejām. Pazīstams ar to, ka bijis iesaistīts vardarbīgā disidentu apspiešanā.

28.2.2011.

11.

QADHAF AL-DAM, Ahmed Mohammed

Dzimšanas gads – 1952

Dzimšanas vieta – Ēģipte

Muammar QADHAFI brālēns. Uzskata, ka kopš 1995. gada viņš ir komandējis armijas elites bataljonu, kas bija atbildīgs par Qadhafi personisko aizsardzību, un ieņēmis nozīmīgu amatu Ārējās drošības organizācijā. Viņš ir bijis iesaistīts operāciju plānošanā pret lībiešu disidentiem ārzemēs un bijis tieši iesaistīts teroristiskās darbībās.

28.2.2011.

12.

QADHAF AL-DAM, Sayyid Mohammed

Dzimšanas gads – 1948

Dzimšanas vieta – Sirte, Lībija.

Muammar QADHAFI brālēns. Astoņdesmitajos gados Sayyid bija iesaistīts disidentu slepkavošanas kampaņā, uzskata, ka viņš atbildīgs par vairākām slepkavībām Eiropā. Uzskata, ka viņš saistīts arī ar ieroču sagādi.

28.2.2011.

13.

QADHAFI, Mohammed Muammar

Amats – Lībijas galvenā pasta un telekomunikāciju uzņēmuma priekšsēdētājs

Dzimšanas gads – 1970

Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.

Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

14.

QADHAFI, Saadi

Amats – Īpašo spēku komandieris.

Pase Nr. 014797

Dzimšanas datums – 25/05/1973

Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.

Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrantu apspiešanā iesaistīto militāro vienību vadīšana.

28.2.2011.

15.

QADHAFI, Saif al-Arab

Dzimšanas gads – 1982

Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.

Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

16.

AL-SENUSSI, pulkvedis Abdullah (Al-Megrahi)

Amats – Militārā izlūkdienesta direktors.

Dzimšanas gads – 1949

Dzimšanas vieta – Sudāna

Militārā izlūkdienesta dalība demonstrāciju apspiešanā. Tiek turēts aizdomās par to, ka bijis iesaistīts slaktiņā Abu Selim cietumā. Notiesāts in absentia par UTA lidmašīnas spridzināšanu. Muammar QADHAFI svainis.

28.2.2011.

17.

AL-BARASSI, Safia Farkash

Dzimšanas gads – 1952

Dzimšanas vieta – Al Bayda, Lībija

Muammar QADHAFI sieva.

Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

18.

SALEH, Bachir

Dzimšanas gads – 1946

Dzimšanas vieta –

Prezidenta kabineta vadītājs.

Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

19.

Ģenerālis TOHAMI, Khaled

Dzimšanas gads – 1946

Dzimšanas vieta – Genzur

Iekšējās drošības biroja direktors.

Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

20.

FARKASH, Mohammed Boucharaya

Dzimšanas datums – 1949. gada 1. jūlijs

Dzimšanas vieta – Al-Bayda

Ārējās drošības biroja izlūkošanas direktors.

Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

IV PIELIKUMS

Regulas 7. panta 1. punktā, 8. panta 1. punktā, 10. pantā un 13. panta 1. punktā minēto dalībvalstu kompetento iestāžu saraksts un adrese paziņojumu sniegšanai Eiropas Komisijai

A. Kompetentās iestādes katrā dalībvalstī

BEĻĢIJA

http://www.diplomatie.be/eusanctions

BULGĀRIJA

http://www.mfa.government.bg

ČEHIJA

http://www.mfcr.cz/mezinarodnisankce

DĀNIJA

http://www.um.dk/da/menu/Udenrigspolitik/FredSikkerhedOgInternationalRetsorden/Sanktioner/

VĀCIJA

http://www.bmwi.de/BMWi/Navigation/Aussenwirtschaft/Aussenwirtschaftsrecht/embargos.html

IGAUNIJA

http://www.vm.ee/est/kat_622/

ĪRIJA

http://www.dfa.ie/home/index.aspx?id=28519

GRIEĶIJA

http://www.mfa.gr/www.mfa.gr/en-US/Policy/Multilateral+Diplomacy/Global+Issues/International+Sanctions/

SPĀNIJA

http://www.maec.es/es/MenuPpal/Asuntos/Sanciones%20Internacionales/Paginas/Sanciones_%20Internacionales.aspx

FRANCIJA

http://www.diplomatie.gouv.fr/autorites-sanctions/

ITĀLIJA

http://www.esteri.it/MAE/IT/Politica_Europea/Deroghe.htm

KIPRA

http://www.mfa.gov.cy/sanctions

LATVIJA

http://www.mfa.gov.lv/en/security/4539

LIETUVA

http://www.urm.lt

LUKSEMBURGA

http://www.mae.lu/sanctions

UNGĀRIJA

http://www.kulugyminiszterium.hu/kum/hu/bal/Kulpolitikank/nemzetkozi_szankciok/

MALTA

http://www.doi.gov.mt/EN/bodies/boards/sanctions_monitoring.asp

NĪDERLANDE

http://www.minbuza.nl/sancties

AUSTRIJA

http://www.bmeia.gv.at/view.php3?f_id=12750&LNG=en&version=

POLIJA

http://www.msz.gov.pl

PORTUGĀLE

http://www.min-nestrangeiros.pt

RUMĀNIJA

http://www.mae.ro/node/1548

SLOVĒNIJA

http://www.mzz.gov.si/si/zunanja_politika/mednarodna_varnost/omejevalni_ukrepi/

SLOVĀKIJA

http://www.foreign.gov.sk

SOMIJA

http://formin.finland.fi/kvyhteistyo/pakotteet

ZVIEDRIJA

http://www.ud.se/sanktioner

APVIENOTĀ KARALISTE

www.fco.gov.uk/competentauthorities

B. Adrese paziņojumu sniegšanai vai citai saziņai ar Eiropas Komisiju

European Commission

Foreign Policy Instruments Service

CHAR 12/106

B-1049 Bruxelles/Brussel

Belgium

E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu

Tālr.: (32 2) 295 55 85

Fakss: (32 2) 299 08 73

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/14

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 205/2011

(2011. gada 28. februāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1292/2007, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“antidempinga pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 3., 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekšējā izmeklēšana un spēkā esošie antidempinga pasākumi

(1)

Padome 2001. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu polietilēntereftalāta (PET) plēves importam, kuras izcelsme cita starpā ir Indijā. Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums no 0 % līdz 62,6 % apmērā, ko piemēroja importam no atsevišķi minētiem ražotājiem eksportētājiem, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 53,3 % apmērā.

(2)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 (3) grozīja ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 noteiktos pasākumus. Piemērotais antidempinga maksājums bija no 0 % līdz 18 %, ņemot vērā galīgo kompensācijas maksājumu termiņa beigu pārskatīšanā konstatētos faktus, kas sīkāk izklāstīti Regulā (EK) Nr. 367/2006 (4).

(3)	Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 (5) pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja subsidēšanu, grozīja galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 piemēroja šim ražotājam.

(4)

Pēc jauna ražotāja eksportētāja lūguma Padome 2006. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1424/2006 (6) grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001 attiecībā uz vienu PET plēves ražotāju Indijā. Ar grozīto regulu attiecīgajam uzņēmumam noteica dempinga starpību 15,5 % apmērā un antidempinga maksājuma likmi 3,5 % apmērā, ņemot vērā uzņēmuma eksporta subsīdiju starpību, kas noskaidrota antisubsidēšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņēma Regulu (EK) Nr. 367/2006. Uzņēmumam nebija noteikts individuāls kompensācijas maksājums, tāpēc tam piemēroja visiem pārējiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma likmi.

(5)

Padome 2007. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (7) piemēroja galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes PET plēves importam pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 2. punktu. Ar to pašu regulu izbeidza daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu, ko attiecināja uz vienu Indijas ražotāju eksportētāju.

(6)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru Komisija pēc savas iniciatīvas sāka attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 (8) grozīja galīgo antidempinga maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 piemēroja šiem uzņēmumiem, un galīgos kompensācijas maksājumus, ko piemēroja ar Regulu (EK) Nr. 367/2006.

(7)

Ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 šie pasākumi tika attiecināti arī uz Brazīliju un Izraēlu, taču uz dažiem uzņēmumiem tie neattiecās. Saistībā ar šo jaunākie grozījumi Regulā (EK) Nr. 1292/2007 tika izdarīti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 806/2010 (2010. gada 13. septembris), ar kuru groza Regulas (EK) Nr. 1292/2007 un (EK) Nr. 367/2006 attiecībā uz viena Izraēlas Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves eksportētāja atbrīvošanu no pasākumiem saskaņā ar šīm regulām un pārtrauc minētā eksportētāja veiktā importa reģistrāciju (9).

(8)	Jānorāda, ka uzņēmumam Vacmet India Limited piemēro atlikušo dempinga maksājumus 17,3 % apmērā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1292/2007.

2. Spēkā esošie kompensācijas pasākumi

(9)	Turklāt jānorāda, ka uzņēmumam Vacmet India Limited piemēro kompensācijas maksājumu 19,1 % apmērā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 367/2006.

3. Daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījums

(10)

Komisija 2009. gada 7. augustā saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam. Vacmet India Limited, ražotājs eksportētājs no Indijas (“pieprasījuma iesniedzējs”), iesniedza pieprasījumu, kas attiecās tikai uz dempinga pārbaudi. Pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

4. Pārskatīšanas sākšana

(11)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija, 2010. gada 14. janvārī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (10) (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”), saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu paziņoja par daļēju starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā tikai uz pieprasījuma iesniedzēja veiktā dempinga pārbaudi.

(12)

Atkarībā no pārskatīšanas konstatējumiem daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā tika arī novērtēts, vai jāgroza maksājuma likme, ko patlaban piemēro attiecīgā ražojuma importam, ko veic attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kuri nav atsevišķi norādīti Regulas (EK) Nr. 1292/2007 2. panta 2. punktā, t. i., antidempinga maksājuma likme, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā.

(13)	Turklāt 2010. gada 14. janvārī Komisija, publicējot paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (11), paziņoja par kompensācijas pasākumu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā tikai uz pieprasījuma iesniedzēja subsidēšanas pārbaudi.

5. Izmeklēšana

(14)	Izmeklēšana attiecībā uz dempinga apjomu aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(15)	Par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(16)	Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskatīja par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam un šim nolūkam noteiktajā termiņā saņēma atbildi.

(17)	Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums pieprasījuma iesniedzēja telpās.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(18)	Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ražojums, kas noteikts regulā, ar ko nosaka spēkā esošos pasākumus (Regula (EK) Nr. 1292/2007), proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

2. Līdzīgais ražojums

(19)

Šajā izmeklēšanā, tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, tika noskaidrots, ka Indijā ražotajai PET plēvei, kas tiek eksportēta uz Savienību, PET plēvei, kas tiek ražota un pārdota Indijas iekšzemes tirgū, kā arī PET plēvei, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod ES, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats pamatlietojums.

(20)	Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

C. DEMPINGS

a) Normālā vērtība

(21)

Lai noteiktu normālo vērtību, sākumā noteica, vai kopējais līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija reprezentatīvs saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu, t. i., vai šī pārdošana bija 5 % no attiecīgā uz ES eksportētā ražojuma pārdošanas apjoma. Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzēja iekšzemes tirgū veiktā līdzīgā ražojuma pārdošana ir kopumā reprezentatīvā apmērā. Šo reprezentativitātes testu veica katram veidam. Konstatēja, ka divus veidus nepārdeva iekšzemes tirgū.

(22)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot Indijas tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem pārskatīšanas izmeklēšanas periodā. Konstatēja, ka vairāk nekā 90 % no pārdošanas iekšzemes tirgū deva peļņu.

(23)

Attiecībā uz tiem ražojumiem, kurus pārdeva iekšzemes tirgū un kuri izturēja reprezentativitātes pārbaudi, kas minēta iepriekš 21. apsvērumā, konstatēja, ka vienam ražojuma veidam neviens no iekšzemes darījumiem nedeva peļņu un tādēļ tie nav veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(24)

Ražojuma veidiem, kuri tika pārdoti pietiekamā daudzumā un parastajā tirdzniecības apritē Indijā, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz nesaistītu pircēju samaksātajām vai maksājamajām cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu. Citiem veidiem, proti, iepriekš 23. apsvērumā minētajam veidam un veidiem, kas netiek pārdoti iekšzemes tirgū, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, kas pieprasījuma iesniedzējam radās par attiecīgo eksportēto modeli, pieskaitot saprātīgu pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu summu (“PV un A”) un peļņu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(25)	Ņemot vērā to rentablo iekšzemes pārdevumu augsto līmeni, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē, PV un A izmaksas un peļņa tika pamatota uz visiem līdzīgā ražojuma pārdevumiem iekšzemes tirgū.

b) Eksporta cena

(26)	Visos gadījumos, kad PET plēvi eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem ES, eksporta cenas noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām cenām.

(27)	To eksporta pārdevumu uz ES, ko veica, izmantojot saistītu uzņēmumu, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kādām importētos ražojumus pirmoreiz tālākpārdeva neatkarīgajam pircējam.

(28)

Tādēļ koriģējumi tika veikti visām izmaksām, kas radās starp importu un tālākpārdošanu pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū. No šiem pārdevumiem atskaitīja arī saprātīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņu. Procenti, ko izmantoja, lai aprēķinātu peļņu un pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, bija atbilstoši tiem, kas norādīti saistītā uzņēmuma peļņas un zaudējumu pārskatā.

c) Salīdzinājums

(29)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenām un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem bija pierādīts, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību. Šajā nolūkā pēc vajadzības un pamatotos gadījumos veica atbilstošus pielāgojumus, lai ņemtu vērā atšķirīgās transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, komisijas maksas, finanšu izmaksas un iepakojuma izmaksas, ko bija samaksājis pieprasījuma iesniedzējs.

d) Dempinga starpība

(30)	Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. No šā salīdzinājuma redzams, ka dempinga nebija.

D. APSTĀKĻU MAIŅAS ILGLAICĪGUMS

(31)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka pieprasījuma iesniedzēja apgalvotā apstākļu maiņa ir ilglaicīga.

(32)

Izmeklēšanā konstatēja, ka negatīva bija arī indikatīvā dempinga starpība, kas aprēķināta attiecībā uz pārdošanas apjomiem, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz trešām valstīm bija eksportējis pieprasījuma iesniedzējs. Šie pārdošanas apjomi bija vairākas reizes lielāki nekā eksportam uz ES pārdotie apjomi.

(33)

Turklāt konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs kopš 2007. gada ir veicis ievērojamus ieguldījumus, lai uzlabotu savu ražošanas procesu un lai ražotu galveno izejvielu, kas vajadzīga attiecīgā ražojuma ražošanai. Šīs pārmaiņas jo īpaši samazināja izmaksas un tādējādi izskaidroja tiešo ietekmi uz uzņēmuma dempinga starpību. Šo apstākļu maiņu var uzskatīt par ilglaicīgu.

(34)

Tāpēc uzskatīja, ka diez vai apstākļi, kas izraisīja šīs starpposma pārskatīšanas sākšanu, tuvākajā nākotnē varētu mainīties tā, ka tas ietekmētu šīs starpposma pārskatīšanas konstatējumus. Tādējādi tika secināts, ka apstākļu maiņa uzskatāma par ilglaicīgu un antidempinga pasākuma piemērošana pašreizējā līmenī vairs nav pamatota.

E. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(35)	Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, ir lietderīgi grozīt antidempinga maksājumu, kas piemērojams pieprasījuma iesniedzēja veiktajam attiecīgā ražojuma importam, un noteikt to 0 % apmērā.

(36)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (12), 24. panta 1. punkta otro daļu nevienu ražojumu nepakļauj abiem – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumiem, lai risinātu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga veikšanas vai eksporta subsidēšanas. Kā minēts iepriekš 9. apsvērumā, pieprasījuma iesniedzējam piemēro kompensācijas maksājumu. Tā kā antidempinga maksājums, kas pieprasījuma iesniedzējam noteikts saistībā ar attiecīgo ražojumu, ir 0 %, tad šajā gadījumā šāda situācija nepastāv.

(37)	Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ierosināt grozīt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamo maksājuma likmi, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(38)	Pušu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes ir ņemtas vērā, un, kur tas bija nepieciešams, galīgie konstatējumi ir attiecīgi grozīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek izdarīts grozījums Regulas (EK) Nr. 1292/2007 2. panta 2. punkta tabulā, to papildinot šādi:

“Vacmet India Limited, Anant Plaza, IInd Floor, 4/117-2A, Civil Lines, Church Road, Agra-282002, Uttar Pradesh, India

0,0

A992”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 28. februāri

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

FELLEGI T.

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 227, 23.8.2001., 1. lpp.

(3) OV L 68, 8.3.2006., 6. lpp.

(4) OV L 68, 8.3.2006., 15. lpp.

(5) OV L 236, 31.8.2006., 1. lpp.

(6) OV L 270, 29.9.2006., 1. lpp.

(7) OV L 288, 6.11.2007., 1. lpp.

(8) OV L 6, 10.1.2009., 1. lpp.

(9) OV L 242, 15.9.2010., 6. lpp.

(10) OV C 8, 14.1.2010., 27. lpp.

(11) OV C 8, 14.1.2010., 29. lpp.

(12) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/18

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 206/2011

(2011. gada 28. februāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 367/2006, ar ko Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam nosaka galīgu kompensācijas maksājumu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu, 19. panta 1. punktu un 22. panta 1. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekšējā izmeklēšana un spēkā esošie kompensācijas pasākumi

(1)

Padome 1999. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves (“attiecīgais ražojums”) importam, kas patlaban atbilst KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90. Pasākumus noteica kā procentuālo kompensācijas maksājumu 3,8 % līdz 19,1 % apmērā importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet attiecīgā ražojuma importam no visiem pārējiem uzņēmumiem noteica atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apmērā. Sākotnējās izmeklēšanas periods bija no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 30. septembrim.

(2)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 (3) (“Regula (EK) Nr. 367/2006”) pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu saglabāja galīgo kompensācijas maksājumu, ko Indijas izcelsmes PET plēves importam noteica ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods bija no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim.

(3)	Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 (4) pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 bija noteikts šim uzņēmumam.

(4)	Padome 2007. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1124/2007 (5) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz cita Indijas PET plēves ražotāja subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 bija noteikts šim uzņēmumam.

(5)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru Komisija pēc savas iniciatīvas sāka attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 (6) grozīja galīgos kompensācijas maksājumus, kas ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 bija noteikti šiem uzņēmumiem, un galīgos antidempinga maksājumus, kas tiem bija noteikti ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (7).

(6)	Padome 2010. gada jūnijā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 579/2010 (8) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, kas minētajam uzņēmumam bija noteikts ar Regulu (EK) Nr. 367/2006.

(7)	Jāatzīmē, ka patlaban uzņēmumam Vacmet India Limited piemēro kompensācijas maksājumu 19,1 % apmērā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 367/2006.

2. Spēkā esošie antidempinga pasākumi

(8)	Jāatzīmē, ka patlaban uzņēmumam Vacmet India Limited piemēro atlikušo antidempinga maksājumu 17,3 % apmērā, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 1292/2007.

3. Daļējas starpposma pārskatīšanas sākšana

(9)

Komisija 2009. gada 7. augustā saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 19. pantam. Vacmet India Limited, ražotājs eksportētājs no Indijas (“pieprasījuma iesniedzējs”), iesniedza pieprasījumu, kas attiecās tikai uz subsidēšanas pārbaudi. Pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai atlīdzinātu subsidēšanu, vairs nav nepieciešama.

(10)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija, 2010. gada 14. janvārī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (9) (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”), saskaņā ar pamatregulas 19. pantu sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās tikai uz ar pieprasījuma iesniedzēju saistītās subsidēšanas pārbaudi.

(11)

Atkarībā no pārskatīšanas konstatējumiem daļējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā arī bija jānovērtē, vai ir jāgroza maksājuma likme, kas patlaban piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko veic attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kuri nav atsevišķi minēti Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 2. punktā, t. i., tajā noteiktais maksājums, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā.

(12)

Komisija 2010. gada 14. janvārī ar paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu, ko publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (10), arī paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kas attiecas tikai uz tā dempinga pārbaudi, kas saistīts ar pieprasījuma iesniedzēju.

4. Izmeklēšana

(13)	Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanas apmēru aptvēra laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(14)	Par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, Indijas valdībai un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(15)	Lai saņemtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu. Anketu nosūtīja arī Indijas valdībai.

(16)

Kaut arī pieprasījuma iesniedzējs pilnībā sadarbojās izmeklēšanā, attiecīgās Indijas valdības iestādes anketu neiesniedza noteiktajā termiņā. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums pieprasījuma iesniedzēja telpās.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(17)	Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ražojums, kas noteikts regulā, ar ko nosaka spēkā esošos pasākumus (Regula (EK) Nr. 367/2006), proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90.

2. Līdzīgais ražojums

(18)

(19)	Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

C. SUBSIDĒŠANA

1. Ievads

(20)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs un Savienības nozare, tika izmeklētas šādas shēmas, par kurām tiek apgalvots, ka tās ietver subsīdiju piešķiršanu:

a)	piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem;

b)	ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma;

c)	iepriekšēju atļauju shēma (iepriekš pazīstama kā iepriekšēju licenču shēma);

d)	kapitāla subsīdijas.

(21)

Iepriekš a) līdz c) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tās ir apkopotas “Ārējās tirdzniecības politikas” dokumentos, kurus Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Uz šo lietu attiecināmi divi ārējās tirdzniecības politikas (ĀTP) dokumenti, proti, ārējās tirdzniecības politika 04-09 un ārējās tirdzniecības politika 09-14. Turklāt Indijas valdība arī noteikusi procedūras ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 pārvaldībai procedūru rokasgrāmatā “Handbook of Procedures, Volume I” (attiecīgi “HOP I 04-09” un “HOP I 09-14”). Arī procedūru rokasgrāmata tiek regulāri atjaunināta.

(22)	Shēmu, kas iepriekš minēta d) punktā, pārvalda Uttar Pradesh štata iestādes.

2. Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem (“DEPBS”)

a) Juridiskais pamats

(23)	Sīkāks DEPBS apraksts sniegts ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 dokumenta 4.3. punktā un HOP I 04–09 un HOP I 09-14 dokumenta 4. nodaļā.

b) Atbilstība

(24)	Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

c) DEPBS īstenošana praksē

(25)

Eksportētājs var pieteikties DEPBS kredītam, ko aprēķina procentos no to ražojumu vērtības, kurus eksportē saskaņā ar šo shēmu. Šādas DEPBS procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes nosaka, pamatojoties uz ievešanas un izvešanas standartnormām (“SION”), ņemot vērā paredzēto importēto resursu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piemērošanu šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuitas nodoklis faktiski ir vai nav maksāts.

(26)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai eksportētu preces, Indijas muitas iestādes nosūtīšanas procedūras laikā izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šajā dokumentā cita starpā norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu labumu tas gūs. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu.

(27)

Tika konstatēts, ka saskaņā ar Indijas grāmatvedības standartiem DEPBS kredītus var iegrāmatot pēc uzkrāšanas principa kā ienākumus darījumu kontā pēc eksporta pienākuma izpildes. Šādu kredītu var izmantot muitas nodokļu maksāšanai par turpmāku importu, importējot jebkādas preces, izņemot ražošanas līdzekļus un preces, uz kurām attiecas importa ierobežojumi. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi. DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas.

(28)

Pieteikumi DEPBS kredītiem tiek iesniegti elektroniski un var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski DEPBS kredītiem nav stingru termiņu. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz HOP I 04-09 un 09-14 dokumenta 4.47. nodaļā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts HOP I 04-09 un 09-14 dokumenta 9.3. nodaļā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(29)	Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs šo shēmu izmantoja PIP laikā.

d) Secinājumi attiecībā uz DEPBS

(30)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šo kredītu izmantos, lai atlīdzinātu ievedmuitas nodokli, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt DEPBS kredīts sniedz labumu eksportētājam, jo uzlabo tā likviditāti.

(31)	Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(32)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas iekļauti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Īpaši eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportētā ražojumu ražošanas procesā un vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta un II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības gūt labumu no DEPBS neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad labumu no DEPBS var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus vajadzīgos izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus.

e) Subsīdijas summas aprēķināšana

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu un aprēķina metodiku, ko izmantoja šai shēmai Regulā (EK) Nr. 367/2006, kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā saņēmējam piešķirtu labumu, ko konstatēja PIP laikā. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Šajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā cita starpā norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam, Indijas valdība vairs nevar lemt – piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir pareizi novērtēt labumu saskaņā ar DEPBS kā kredītsummām, kas nopelnītas eksporta darījumos, kuri veikti saskaņā ar šo shēmu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(34)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitītas no apstiprinātās kredīta summas un subsidētā summa izmantota kā skaitītājs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa ir sadalīta pa visu kopējā eksporta apgrozījumu PIP laikā, kas aprēķinā parādās kā attiecīgais saucējs, jo subsīdija ir saistīta ar eksporta darbības veikšanu un netika piešķirta, atsaucoties uz apstrādātajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(35)	Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 7,9 %.

3. Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma (“EPCGS”)

a) Juridiskais pamats

(36)	Sīkāks EPCGS apraksts sniegts ārējās tirdzniecības politikas 04-09 un ārējās tirdzniecības politikas 09-14 dokumenta 5. nodaļā un HOP I 04-09 un HOP I 09-14 dokumenta 5. nodaļā.

b) Atbilstība

(37)	Šo shēmu ir tiesības izmantot ražotājiem eksportētājiem, eksporta produkcijas tirgotājiem, kas ir “piesaistīti” palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzējiem.

c) Īstenošana praksē

(38)

Saskaņā ar nosacījumu par eksporta saistībām uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu muitas nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un kopš 2003. gada aprīļa arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Tādēļ Indijas valdība pēc pieteikuma saņemšanas un nodevas samaksas izdod EPCGS licenci. Šī shēma kopš 2000. gada aprīļa paredz samazinātu 5 % ievedmuitas nodokļa likmi, kas piemērojama visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu.

(39)

EPCGS licences turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu ar muitas nodokli neapliekamu sastāvdaļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences turētājam.

(40)	Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs šo shēmu izmantoja PIP laikā.

d) Secinājums par EPCGS shēmu

(41)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju pazemināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt muitas nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo ievedmuitas nodokļu ietaupījums uzlabo uzņēmuma likviditāti.

(42)	Turklāt pēc likuma EPCGS shēma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas var saņemt tikai tad, ja ir apņemšanās veikt eksportu. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(43)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

e) Subsīdijas summas aprēķināšana

(44)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli importētiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju uz periodu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu amortizācijas periodam attiecīgajā nozarē. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību. Uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme. Ja tika iesniegti atbilstīgi pieprasījumi, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitītas nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde un tā netika piešķirta atkarībā no saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(46)

Attiecībā uz importu, kas veikts saskaņā ar šo shēmu, izmeklēšanā tika atklāts, ka bija vairākas izejvielas, ko varēja izmantot gan attiecīgā ražojuma ražošanai, gan citu ražojumu ražošanai. Tomēr tika konstatēts, ka dažas izejvielas izmantoja ražotnē, kurā notiek tikai PET plēves ražošana. Tādēļ, lai aprēķinātu pieprasījuma iesniedzēja gūto labumu, saucējs, kas jāizmanto minētajām izejvielām, ir attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījums, nevis kopējā eksporta apgrozījums.

(47)	Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 2,4 %.

4. Iepriekšēju atļauju shēma (“IAS”)

a) Juridiskais pamats

(48)

Sīkāks shēmas apraksts sniegts ĀTP 04-09 un ĀTP 09-14 dokumenta 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 04-09 un HOP I 09-14 dokumenta 4.1.–4.30. nodaļā. Iepriekšējā izmeklēšanā, kuras rezultātā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 piemēroja patlaban spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, šo shēmu dēvēja par iepriekšēju licenču shēmu.

b) Atbilstība

(49)

IAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 50. apsvērumā. Minētās apakšshēmas cita starpā atšķiras atbilstības darbības jomas ziņā. Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji, kas “piesaistīti” palīgražotājiem, ir tiesīgi izmantot IAS fiziskā eksporta iespējas un IAS ikgadējā pieprasījuma apakšshēmas. Ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi izmantot IAS starpproduktu piegādēm. IAS “nosacītā eksporta” apakšshēmu ir tiesīgi izmantot galvenie darbuzņēmēji, kuri veic piegādes ĀTP 04-09 dokumenta 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām ražotnēm (“EOR”). Visbeidzot, starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi saņemt “nosacītā eksporta” priekšrocības saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

c) Īstenošana praksē

fiziskais eksports. Tā ir galvenā apakšshēma. Tā ļauj bez nodokļa importēt izejmateriālus, kas vajadzīgi konkrētas eksporta produkcijas ražošanai. “Fizisks” šajā kontekstā nozīmē, ka eksporta ražojums ir jāizved no Indijas teritorijas. Atļaujā ir norādīts ievedmuitas atvieglojums un eksporta saistības, tostarp eksportējamā ražojuma veids;

ikgadējais pieprasījums. Šāda atļauja ir saistīta nevis ar konkrētu eksporta ražojumu, bet gan ar plašāku produkcijas grupu (piemēram, ķīmiski produkti un saistīti produkti). Atļaujas īpašnieks, ievērojot noteiktu robežvērtību, kas noteikta atkarībā no agrākās eksporta darbības, var bez ievedmuitas nodokļa importēt jebkurus resursus, kas tiks izlietoti ražojumu ražošanai, ja tie pieder pie šādas ražojumu grupas. Tas var izvēlēties eksportēt ikvienu galaprodukcijas veidu, kas iekļauts šajā ražojumu grupā, izmantojot šādu no nodokļa atbrīvotu materiālu;

starpproduktu piegāde. Šī apakšshēma ietver gadījumus, kad divi ražotāji ir iecerējuši ražot vienu eksporta produkciju, savstarpēji sadalot ražošanas procesu. Ražotājs eksportētājs, kas ražo starpproduktu, var bez nodokļu nomaksas importēt izejmateriālus un starpproduktu piegādei tādēļ izmantot IAS. Galīgais eksportētājs pabeidz ražošanu, un tā pienākums ir eksportēt gatavo produkciju;

“nosacītais eksports”. Šī apakšshēma ļauj galvenajam uzņēmējam bez ievedmuitas nodokļa importēt izejmateriālus, ja tie ir vajadzīgi tādu preču ražošanai, kuras paredzēts pārdot kā “nosacītu eksportu” to kategoriju klientiem, kas minēti ĀTP 04-09 dokumenta 8.2. punkta b)–f), g), i) un j) apakšpunktā. “Nosacītais eksports” attiecas uz tiem darījumiem, kuros piegādātās preces netiek izvestas no valsts. Vairākas piegādes kategorijas uzskata par nosacītu eksportu ar noteikumu, ka preces ir izgatavotas Indijā, piemēram, preču piegāde uz eksportu orientētai ražotnei (“EOR”) vai uzņēmumam, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (“SEZ”);

iepriekšējs izlaides pasūtījums (“ARO”). IAS turētājs, kas vēlas iegūt izejmateriālus no vietējiem avotiem, bet ne no tiešā importa, var izvēlēties tos iegūt pret ARO. Tādos gadījumos iepriekšējās atļaujas tiek validētas kā ARO un tajā norādīto resursu piegādes brīdī tiek pilnvarots vietējais piegādātājs. ARO indosaments dod tiesības vietējam piegādātājam izmantot nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības, kā norādīts ĀTP 04-09 dokumenta 8.3. punktā (t. i., IAS starpproduktu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta atmaksājumus un galīgā akcīzes nodokļa atmaksu). ARO mehānisms paredz nodokļu un maksājumu atmaksāšanu piegādātājam tā vietā, lai tos atmaksātu galīgajam eksportētājam nodokļu atmaksas vai kompensācijas veidā. Nodokļu/maksājumu atmaksu var saņemt gan par izejmateriāliem, kas iepirkti iekšzemes tirgū un kas importēti;

kompensācijas iekšzemes akreditīvs. Šī apakšshēma atkal attiecas uz vietējo izejmateriālu piegādi iepriekšējas atļaujas turētājam. Iepriekšējas atļaujas turētājs var bankā iesniegt pieprasījumu atvērt iekšzemes akreditīvu par labu vietējam piegādātājam. Banka apstiprina atļauju tiešam importam tikai attiecībā uz to preču vērtību un apjomu, kas iepirktas iekšzemes tirgū, nevis importētas. Vietējais piegādātājs būs tiesīgs izmantot nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības, kā norādīts ĀTP 04-09 dokumenta 8.3. punktā (t. i., IAS starpproduktu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta atmaksājumus un galīgā akcīzes nodokļa atmaksu).

(50)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

ii)

iii)

iv)

vi)

(51)	Pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā saņēma IAS koncesijas saistībā ar attiecīgo ražojumu. Pieprasījuma iesniedzējs izmantoja vienu no apakšshēmām, proti, IAS fizisko eksportu. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(52)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļiem importēto/iekšzemē iepirkto preču izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 04-09 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums un HOP I 09-14), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs ir jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/darbu un izmaksu grāmatvedim, kurš izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza.

(53)

Attiecībā uz apakšshēmu, ko PIP laikā izmantoja pieprasījuma iesniedzējs, proti, fiziskā eksporta shēmai, Indijas valdība nosaka ievedmuitas nodokļa atvieglojumu un eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. IAS atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz ievešanas un izvešanas standartnormām (“SION”), kuras ir noteiktas vairumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam. Importētie izejmateriāli turpmāk nav pārvietojami, un tie jāizmanto eksporta galaprodukcijas ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(54)

Pašreizējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības netiek ievērotas un nav vēl pārbaudītas praksē. Pieprasījuma iesniedzējam nav sistēmas, kas ļauj pārbaudīt, kādi izejmateriāli un kādā daudzumā ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanā, kā paredzēts ĀTP (23. papildinājums) un saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punktu. Praktiski faktiskā patēriņa uzskaite nav veikta.

(55)

Ārējās tirdzniecības politikas 04-09 pārvaldības izmaiņas, kuras stājās spēkā 2005. gada rudenī (prasība obligāti nosūtīt Indijas iestādēm patēriņa reģistru saistībā ar izpirkšanas procedūru), pieprasījuma iesniedzēja gadījumā pagaidām nav piemērotas. Tādējādi šajā posmā nevarēja pārbaudīt šā noteikuma faktisku īstenošanu.

d) Secinājums par IAS

(56)	Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, kas piešķir labumu eksportētājam, attiecībā uz kuru veikta izmeklēšana.

(57)

Turklāt IAS fiziskais eksports acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultāta, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(58)

Šajā gadījumā izmantoto apakšshēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai šīs sistēmas aizvietotāju pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst noteikumiem, kas iekļauti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi). Indijas valdība efektīvi nepiemēroja ne savu jauno, ne veco pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētās produkcijas ražošanā tika patērēti izejmateriāli un kāds bijis to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un attiecībā uz nodokļu atmaksas aizvietojumu shēmām – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Attiecīgā ražojuma SION nebija pietiekami precīzas. SION nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo šo standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt eksporta produkcijas ražošanā patērēto izejmateriālu apmēru. Turklāt Indijas valdība nav veikusi turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu parasti jāveic, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(59)	Tāpēc šī apakšshēma ir kompensējama.

e) Subsīdijas summas aprēķināšana

(60)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksāšanas sistēmas vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregulā ir paredzēts ne tikai tas, ka tiek kompensēta maksājumu “pārsniegtā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārsniegto nodokļu atmaksu var kompensēt, tikai ievērojot pamatregulas II un III pielikuma nosacījumus. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu ievedmuitas pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šāda pārmērīga nodokļu atlaišana. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(61)

Subsīdijas summu pieprasījuma iesniedzējam, kurš izmantoja IAS, aprēķināja, pamatojoties uz nepiemēroto ievedmuitu (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar apakšshēmu, kuru PIP laikā izmantoja importētajam materiālam (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas neizbēgami bija radušās, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstošu saucēju pieskaitīja attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumam PIP laikā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(62)	Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 0,2 %.

5. Kapitāla subsīdijas (KS)

a) Juridiskais pamats

(63)

Iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz PET plēvi, tostarp izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica pašreiz spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, pārbaudīja vairākas Indijas valsts shēmas, kas bija saistītas ar stimulu piešķiršanu vietējiem uzņēmumiem. Valsts shēmas dēvējamas par “komplekso stimulu shēmām”, jo tās var būt saistītas ar dažādiem stimuliem. Iepriekšējā izmeklēšanā konstatēja, ka uzņēmuma tiesības gūt labumu varētu būt paredzētas “sertifikātā par tiesībām uz atbalstu” vai “tiesību sertifikātā”. Tomēr, līdzīgi kā šajā izmeklēšanā, var būt arī īpašas subsīdijas, piemēram, kapitāla subsīdijas.

b) Atbilstība

(64)	Lai iegūtu tiesības uz atbalstu, uzņēmumiem parasti jāiegulda līdzekļi kāda štata mazāk attīstītajās teritorijās, izveidojot tajās jaunu rūpniecības uzņēmumu vai veicot liela apjoma kapitālieguldījumus kādā rūpniecības uzņēmumā vai tā darbības dažādošanā.

c) Praktiskā īstenošana

(65)

Saskaņā ar atbildēm uz anketas jautājumiem 2009. gadā pieprasījuma iesniedzējs no Uttar Pradesh valdības (“UPV”) saņēma ievērojamas summas kā kapitāla subsīdijas, lai izveidotu jaunas ražotnes. Tika paskaidrots, ka šīs saņemtās kapitāla subsīdijas ir saistītas ar jaunu ražotņu izveidi, t. i., minētās subsīdijas ir paredzētas, lai segtu izdevumus par pieprasījuma iesniedzēja veiktajiem ieguldījumiem. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzēja teikto – tā bija tīra subsīdija piešķīruma veidā, lai uzlabotu pašu kapitālu.

(66)

Izmeklēšanā arī atklājās, ka pieprasījuma iesniedzējam ir tiesības pretendēt uz PVN un centrālā tirdzniecības nodokļa (CTN) atmaksu no Uttar Pradesh štata Tirdzniecības nodokļu departamenta par agrāk veiktajiem ieguldījumiem. “Sertifikātā par tiesībām uz atbalstu” ir norādīta maksimālā summa, ko šis uzņēmums spēj pieprasīt. Uzņēmums minēto shēmu izmantoja četrus gadus. Katru mēnesi tika pieprasīta PVN un CTN atmaksa, kuri samaksāti, attiecīgi veicot tirdzniecību štata iekšienē un starp štatiem, tostarp PIP laikā.

d) Secinājums

(67)

Kapitāla subsīdija ir tiešs līdzekļu pārskaitījums, t. i., piešķīrums, pieprasījuma iesniedzējam. Tā ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Tā ir Uttar Pradesh štata valdības finansiāls ieguldījums, no kā pieprasījuma iesniedzējs gūst tiešu labumu.

(68)

PVN un CTN atmaksa sniedz subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Atmaksa ir Uttar Pradesh štata valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina štata valdības nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāsamaksā. Turklāt nodokļu atmaksa sniedz labumu pieprasījuma iesniedzējam, jo ietaupītie nodokļi uzlabo tā likviditāti.

(69)

Subsīdijas nav juridiski atkarīgas no eksporta darbības. Tomēr, tā kā Uttar Pradesh štata valdības iestādes nesadarbojās, Komisija nespēja izdarīt konkrētus secinājumus par šo shēmu attiecībā uz šā tiesību akta specifiku un praktisko piemērošanu, kā arī attiecībā uz rīcības brīvību, kāda ir piešķīrējai iestādei, lemjot par pieteikumiem. Faktiski nevar skaidri konstatēt, vai ir izpildīts 4. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts, jo nevarēja noteikt, ka Uttar Pradesh štata valdība piemēroja objektīvus kritērijus vai nosacījumus subsīdijas piešķiršanai. Tādēļ, lai gan ir pierādīts, ka shēma nav specifiska no likuma viedokļa, vēl joprojām nav skaidrs, vai tā ir specifiska de facto. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunktu un 4. panta 2. punkta ceturto daļu.

e) Subsīdijas summas aprēķināšana

(70)

Attiecībā uz kapitāla subsīdiju, kas tika saņemta jaunu ražotņu izveidei, subsīdijas summa tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu, pamatojoties uz kapitāla subsīdijas sadali uz periodu, kas atbilst parastam ražošanas līdzekļu amortizācijas periodam/ekspluatācijas ilgumam šajā nozarē, jo subsīdija var būt saistīta ar pamatlīdzekļu iegādi. Šai summai tika pieskaitīti procenti, lai parādītu laika gaitā iegūtā labuma kopējo vērtību. Uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa PIP bija piešķirta par uzņēmuma kopējo eksporta un iekšzemes pārdevumu apgrozījumu kā atbilstīgs saucējs, jo subsīdija nebija atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(71)

Attiecībā uz PVN un centrālā tirdzniecības nodokļa atmaksu subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz atmaksas summu PIP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) PIP bija piešķirta par uzņēmuma kopējo eksporta un iekšzemes pārdevumu apgrozījumu kā atbilstīgs saucējs, jo subsīdija nebija atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(72)	Pamatojoties uz iepriekš minēto, subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šīm kapitāla subsīdijām noteica pieprasījuma iesniedzējam, ir 0,5 %.

6. Kompensējamu subsīdiju apmērs

(73)	Pašlaik pieprasījuma iesniedzējam piemēro kompensācijas maksājumu 19,1 % apmērā.

(74)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas laikā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējam kompensējamo subsīdiju apmērs, kas izteikts atbilstīgi preču vērtībai, ir 11,0 %, kā norādīts turpmāk.

SHĒMA→	DEPBS (11)	EPCGS (11)	IAS (11)	KS	Kopā
UZŅĒMUMS↓	%	%	%	%	%
Vacmet India Limited	7,9	2,4	0,2	0,5	11,0

(75)	Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja subsidēšanas apjoms ir samazinājies.

7. Kompensācijas pasākumi

(76)	Tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka mainīgie apstākļi attiecībā uz izskatītajām shēmām ir ilglaicīgi.

(77)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzēja subsīdijas apmērs ir krietni mazāks nekā patlaban tam piemērojamā maksājumu likme. Subsīdijas apmērs kopumā ir samazinājies galvenokārt tādēļ, ka ir ievērojami samazinājies atbalsts, kas bija pieejams saskaņā ar DEPBS. Pamatojoties uz iepriekš minēto, šķiet, ka pieprasījuma iesniedzējs arī turpmāk saņems subsīdijas apmērā, kas ir mazāks nekā summa, ko tas saņem pašlaik.

(78)	Tā kā ir pierādīts, ka pieprasījuma iesniedzējs saņem daudz mazākas subsīdijas nekā iepriekš un, iespējams, ka arī turpmāk tas saņems subsīdijas apmērā, kas ir mazāks par to, kas noteikts sākotnējā izmeklēšanā, pasākumu apjoms jāgroza, lai ņemtu vērā jaunos konstatējumus.

(79)	Ņemot vērā iepriekš minēto, grozītā kompensācijas maksājuma likme jānosaka atbilstīgi jaunajai subsidēšanas likmei, kas tika konstatēta šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, jo sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā aprēķinātā kaitējuma starpība joprojām ir lielāka.

(80)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009 24. panta 1. punkta otro daļu nevienu ražojumu nedrīkst aplikt ar abiem – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumiem, lai risinātu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsīdijām. Tomēr, tā kā antidempinga maksājums, kas pieprasījuma iesniedzējam attiecībā uz attiecīgo ražojumu noteikts paralēlas antidempinga starpposma pārskatīšanas rezultātā, ir 0 %, tad šajā lietā nerodas iepriekšminētā situācija.

(81)

Attiecībā uz maksājuma likmi, kas piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko veic Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 2. punktā atsevišķi neminētie ražotāji eksportētāji, proti, tajā noteiktais maksājums, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā, jāatgādina, ka faktiskie izmeklēto shēmu veidi un to kompensējamība nav mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu. Tādējādi nav iemeslu pārrēķināt šo uzņēmumu subsīdijas un maksājuma likmes. Tādēļ maksājuma likme, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem, kas nav pieprasījuma iesniedzēji, netiek mainīta.

(82)	Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ierosināt grozīt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamo maksājuma likmi, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes.

(83)	Personu izteiktās mutvārdu un rakstveida piezīmes tika izskatītas, un vajadzības gadījumā galīgie secinājumi tika attiecīgi mainīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo groza Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 2. punkta tabulu, tajā iekļaujot šādu rindu:

“Vacmet India Limited, Anant Plaza, IInd Floor, 4/117-2A, Civil Lines, Church Road, Agra-282002, Uttar Pradesh, India

11,0

A992”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 28. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

FELLEGIT.

(1) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(2) OV L 316, 10.12.1999., 1. lpp.

(3) OV L 68, 8.3.2006., 15. lpp.

(4) OV L 236, 31.8.2006., 1. lpp.

(5) OV L 255, 29.9.2007., 1. lpp.

(6) OV L 6, 10.1.2009., 1. lpp.

(7) OV L 288, 6.11.2007., 1. lpp.

(8) OV L 168, 2.7.2010., 1. lpp.

(9) OV C 8, 14.1.2010., 29. lpp.

(10) OV C 8, 14.1.2010., 27. lpp.

(11) Subsīdijas, kas apzīmētas ar zvaigznīti, ir eksporta subsīdijas.

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/29

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 208/2011

(2011. gada 2. marts),

ar ko attiecībā uz ES references laboratoriju sarakstiem un nosaukumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 180/2008 un (EK) Nr. 737/2008

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (1) un jo īpaši tās 19. panta iv) punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (2), un jo īpaši tās 32. panta 5. punktu,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (3) un jo īpaši tās 55. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteikti vispārējie Kopienas references laboratoriju uzdevumi, pienākumi un prasības pārtikas, barības un dzīvnieku veselības jomā, kā arī attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem. Minētās regulas VII pielikuma I daļā ir norādītas Kopienas references laboratorijas pārtikas un barības jomā, savukārt II daļā – dzīvnieku veselības jomā un attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem.

(2)

Ar Komisijas 2008. gada 28. februāra Regulu (EK) Nr. 180/2008 par Kopienas references laboratoriju zirgu slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu (4), Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA) ar dzīvnieku patoloģiju un zoonožu, kā arī zirgu dzimtas dzīvnieku patoloģiju un slimību pētniecības laboratorijām, kas atrodas Francijā, tika izraudzīta par Kopienas references laboratoriju attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri.

(3)

Ar Komisijas 2008. gada 28. jūlija Regulu (EK) Nr. 737/2008, ar ko izrauga Kopienas references laboratorijas vēžveidīgo slimību, trakumsērgas un govju tuberkulozes jomā, nosaka papildu pienākumus un uzdevumus Kopienas references laboratorijām trakumsērgas un govju tuberkulozes jomā un groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 882/2004 (5), aģentūras Agence Française de Sécurité Sanitaire des Aliments (AFSSA), Nansī, Francija, laboratorija Laboratoire d’études sur la rage et la pathologie des animaux sauvages tika izraudzīta par Kopienas references laboratoriju attiecībā uz trakumsērgu.

(4)

Francija un Dānija oficiāli informēja Komisiju par pārmaiņām saistībā ar minētajās regulās norādīto laboratoriju nosaukumiem. Turklāt pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumā norādītās laboratorijas, kuras līdz šim tika sauktas par Kopienas references laboratorijām, tagad jāsauc par Eiropas Savienības (ES) references laboratorijām.

(5)	Svarīgi atjaunināt ES references laboratoriju sarakstu, kas izklāstīts Regulā (EK) Nr. 882/2004, (EK) Nr. 180/2008 un (EK) Nr. 737/2008. Tāpēc attiecīgi jāgroza minētās regulas.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Regulas (EK) Nr. 180/2008 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

1. Agence nationale de sécurité sanitaire de l’alimentation, de l’environnement et du travail (ANSES) ar dzīvnieku veselības un zirgu dzimtas dzīvnieku slimību laboratorijām, Francija, laika periodam no 2008. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam ir izraudzīta par ES references laboratoriju attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri.

2. Šā panta 1. punktā minētās ES references laboratorijas funkcijas un uzdevumi, kā arī procedūras sadarbībai ar laboratorijām, kuras ir atbildīgas par zirgu dzimtas dzīvnieku infekcijas slimību diagnosticēšanu dalībvalstīs, ir izklāstītas šīs regulas pielikumā.”

3. pants

Regulas (EK) Nr. 737/2008 2. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Aģntūras Agence nationale de sécurité sanitaire de l’alimentation, de l’environnement et du travail (ANSES), Francija, laboratorija Laboratoire de la rage et de la faune sauvage de Nancy laika periodam no 2008. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam ir izraudzīta par ES references laboratoriju attiecībā uz trakumsērgu.”

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.

(2) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(4) OV L 56, 29.2.2008., 4. lpp.

(5) OV L 201, 30.7.2008., 29. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“VII PIELIKUMS

EIROPAS SAVIENĪBAS (ES) REFERENCES LABORATORIJAS

(Līdz šim sauktas par KOPIENAS REFERENCES LABORATORIJĀM)

I. ES REFERENCES LABORATORIJAS PĀRTIKAI UN BARĪBAI

1. ES references laboratorija pienam un piena produktiem

ANSES – Laboratoire de sécurité des aliments

Maisons-Alfort

Francija

2. ES references laboratorijas zoonozes (salmonella) analīzēm un testiem

Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM)

Bilthoven

Nīderlande

3. ES references laboratorija jūras biotoksīnu monitoringam

Agencia Española de Seguridad Alimentaria (AESA)

Vigo

Spānija

4. ES references laboratorija gliemeņu bakterovirusālā piesārņojuma monitoringam

The laboratory of the Centre for Environment, Fisheries and Aquaculture Science (Cefas)

Weymouth

Apvienotā Karaliste

5. ES references laboratorija attiecībā uz Listeria monocytogenes

ANSES – Laboratoire de sécurité des aliments

Maisons-Alfort

Francija

6. ES references laboratorija attiecībā uz koagulāzes pozitīviem stafilokokiem, ieskaitot Staphylococcus aureus

ANSES – Laboratoire de sécurité des aliments

Maisons-Alfort

Francija

7. ES references laboratorija attiecībā uz Escherichia coli, tai skaitā Verotoxigenic E. coli (VTEC)

Istituto Superiore di Sanità (ISS)

Roma

Itālija

8. ES references laboratorija kampilobaktēriju jomā

Statens Veterinärmedicinska Anstalt (SVA)

Uppsala

Zviedrija

9. ES references laboratorija attiecībā uz parazītiem (īpaši Trichinella, Echinococcus un Anisakis)

Istituto Superiore di Sanità (ISS)

Roma

Itālija

10. ES references laboratorija mikrobu rezistences jomā

Fødevareinstituttet

Danmarks Tekniske Universitet

København

Dānija

11. ES references laboratorija attiecībā uz dzīvnieku proteīniem dzīvnieku barībā

Centre wallon de recherches agronomiques (CRA-W)

Gembloux

Beļģija

12. ES references laboratorijas attiecībā uz veterināro zāļu un piesārņotāju atliekām dzīvnieku izcelsmes pārtikā

Atliekām, kas norādītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma A grupas 1), 2), 3), 4) punktā, B grupas 2) punkta d) apakšpunktā un B grupas 3) punkta d) apakšpunktā:

Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu (RIVM)

Bilthoven

Nīderlande

b)	Atliekām, kas norādītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma B grupas 1) punktā un B grupas 3) punkta e) apakšpunktā, un attiecībā uz karbadoksu un olakvindoksu: ANSES – Laboratoire de Fougères Francija

Atliekām, kas norādītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma A grupas 5. punktā un B grupas 2. punkta a), b) un e) apakšpunktā:

Bundesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit (BVL)

Berlin

Vācija

Atliekām, kas norādītas Direktīvas 96/23/EK I pielikuma B grupas 3) punkta c) apakšpunktā:

Instituto Superiore di Sanità

Roma

Itālija

13. ES references laboratorija attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE)

Laboratorija, kas minēta Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma B nodaļā:

The Veterinary Laboratories Agency

Addlestone

Apvienotā Karaliste

14. ES references laboratorija dzīvnieku ēdināšanā lietoto piedevu jomā

Laboratorija, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) II pielikumā:

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

Geel

Beļģija

15. ES references laboratorija ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) jomā

Laboratorija, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (2) pielikumā:

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

Ispra

Itālija

16. ES references laboratorija attiecībā uz materiāliem, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

Ispra

Itālija

17. ES references laboratorijas attiecībā uz pesticīdu atliekām

Graudaugos un barībā:

Fødevareinstituttet

Danmarks Tekniske Universitet

København

Dānija

Dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu:

Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburg

Freiburg

Vācija

Augļos un dārzeņos, tai skaitā produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu:

Laboratorio Agrario de la Generalitat Valenciana (LAGV)

Burjassot-Valencia

Spānija

Grupo de Residuos de Plaguicidas de la Universidad de Almería (PRRG)

Almería

Spānija

Vienas atliekas noteikšanas metodes:

Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Stuttgart

Fellbach

Vācija

18. ES references laboratorija attiecībā uz smagajiem metāliem barībā un pārtikā

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

Geel

Beļģija

19. ES references laboratorija mikotoksīnu jomā

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

Geel

Beļģija

20. ES references laboratorija policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) jomā

Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs

Geel

Beļģija

21. ES references laboratorija attiecībā uz dioksīniem un PCB barībā un pārtikā

Chemisches und Veterinäruntersuchungsamt (CVUA) Freiburg

Freiburg

Vācija

II. ES REFERENCES LABORATORIJAS DZĪVNIEKU VESELĪBAS UN DZĪVU DZĪVNIEKU JOMĀ

1. ES references laboratorija attiecībā uz klasisko cūku mēri

Laboratorija, kas minēta Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīvā 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei (3)

2. ES references laboratorija attiecībā uz Āfrikas zirgu mēri

Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 29. aprīļa Direktīvā 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai (4)

3. ES references laboratorija attiecībā uz putnu gripu

Laboratorija, kas minēta Padomes 2005. gada 20. decembra Direktīvā 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK (5)

4. ES references laboratorija attiecībā uz Ņūkāslas slimību

Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 14. jūlija Direktīvā 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei (6)

5. ES references laboratorija attiecībā uz cūku vezikulāro slimību

Laboratorija, kas minēta Padomes 1992. gada 17. decembra Direktīvā 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību (7)

6. ES references laboratorija attiecībā uz zivju slimībām

Veterinærinstituttet

Afdeling for Fjerkræ, Fisk og Pelsdyr

Danmarks Tekniske Universitet

Aarhus

Dānija

7. ES references laboratorija attiecībā uz gliemju slimībām

Ifremer – Institut français de recherche pour l’exploitation de la mer

La Tremblade

Francija

8. ES references laboratorija trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzībai

Laboratorija, kas minēta Padomes 2000. gada 20. marta Lēmumā 2000/258/EK, ar ko tiek izraudzīta īpaša iestāde, kas atbildīga par tādu kritēriju noteikšanu, kas vajadzīgi, lai standartizētu seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai (8)

9. ES references laboratorija attiecībā uz infekciozo katarālo drudzi

Laboratorija, kas minēta Padomes 2000. gada 20. novembra Direktīvā 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai (9)

10. ES references laboratorija attiecībā uz Āfrikas cūku mēri

Laboratorija, kas minēta Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīvā 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (10)

11. ES references laboratorija zootehnikas jautājumos

Laboratorija, kas minēta Padomes 1996. gada 23. jūlija Lēmumā 96/463/EK, ar ko nosaka references struktūru, kas atbild par sadarbību liellopu sugas tīršķirnes vaislas dzīvnieku testēšanas metožu un rezultātu novērtējuma unificēšanā (11)

12. ES references laboratorija attiecībā uz mutes un nagu sērgu

Laboratorija, kas minēta Padomes 2003. gada 29. septembra Direktīvā 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK (12)

13. ES references laboratorija attiecībā uz brucelozi

ANSES – Laboratoire de santé animale

Maisons-Alfort

Francija

14. ES references laboratorija attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri

ANSES – Laboratoire de santé animale/Laboratoire de pathologie équine

Maisons-Alfort

Francija

15. ES references laboratorija attiecībā uz vēžveidīgo slimībām

Centre for Environment, Fisheries & Aquaculture Science (Cefas)

Weymouth

Apvienotā Karaliste

16. ES references laboratorija attiecībā uz trakumsērgu

ANSES – Laboratoire de la rage et de la faune sauvage de Nancy

Malzeville

Francija

17. ES references laboratorija attiecībā uz govju tuberkulozi

VISAVET – Laboratorio de vigilancia veterinaria, Facultad de Veterinaria, Universidad Complutense de Madrid

Madrid

Spānija”

(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2) OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(3) OV L 316, 1.12.2001., 5. lpp.

(4) OV L 157, 10.6.1992., 19. lpp.

(5) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(6) OV L 260, 5.9.1992., 1. lpp.

(7) OV L 62, 15.3.1993., 69. lpp.

(8) OV L 79, 30.3.2000., 40. lpp.

(9) OV L 327, 22.12.2000., 74. lpp.

(10) OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.

(11) OV L 192, 2.8.1996., 19. lpp.

(12) OV L 306, 22.11.2003., 1. lpp.

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/41

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/19/ES

(2011. gada 2. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu taufluvalinātu kā darbīgo vielu, un groza Lēmumu 2008/934/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 451/2000 (2) un (EK) Nr. 1490/2002 (3) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas trešā posma īstenošanai un sniegts to darbīgo vielu saraksts, kuras jānovērtē attiecībā uz to iespējamo iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Taufluvalināts ir iekļauts minētajā sarakstā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/2002 11.e pantu iesniedzējs atsauca savu atbalstu šīs darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā divu mēnešu laikā no novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Līdz ar to tika pieņemts Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (4), attiecībā uz taufluvalināta neiekļaušanu.

(3)

Sākotnējais iesniedzējs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14. un 19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta norādītās direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(4)

Pieteikumu iesniedza Dānijai, kura ar Regulu (EK) Nr. 451/2000 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie lietošanas veidi ir tādi paši kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Dānija izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2009. gada 1. oktobrī nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde 2010. gada 17. jūnijā Komisijai iesniedza secinājumu par taufluvalinātu (6). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 28. janvārī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par taufluvalinātu.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka var uzskatīt, ka taufluvalinātu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut taufluvalinātu I pielikumā, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Neskarot minēto secinājumu, ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušanai I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām, sniedz sīkāku informāciju, kas apstiprina riska novērtējuma rezultātus attiecībā uz ūdens organismu apdraudējumu, pie mērķa grupas nepiederošu posmkāju apdraudējumu un iespējamo ietekmi uz vidi saistībā ar potenciālu enantioselektīvu noārdīšanos vides sistēmās.

(8)	Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, ir jāparedz pietiekami ilgs laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties šīs iekļaušanas radīto jauno prasību izpildei.

(9)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur taufluvalinātu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK, un jo īpaši tās 13. panta, prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(10)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (7), gūtā pieredze liecina, ka var rasties grūtības, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju tiesības attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdzšinējām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neparedz jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(11)	Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(12)	Lēmumā 2008/934/EK ir paredzēts, ka taufluvalinātu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā ir nepieciešams svītrot rindu attiecībā uz taufluvalinātu.

(13)	Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(14)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Lēmuma 2008/934/EK pielikumā svītro rindu attiecībā uz taufluvalinātu.

3. pants

Dalībvalstis vēlākais līdz 2011. gada 30. novembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto aktu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos aktus no 2011. gada 1. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos normatīvos un administratīvos aktus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. pants

1. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK līdz 2011. gada 30. novembrim vajadzības gadījumā groza vai atsauc pašreizējās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuru sastāvā ir taufluvalināts kā darbīgā viela.

Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz taufluvalinātu, izņemot nosacījumus, kas paredzēti attiecīgās darbīgās vielas ieraksta B daļā, un vai atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve dokumentācijai atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur taufluvalinātu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas vēlākais līdz 2011. gada 31. maijam ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, dalībvalstis atkārtoti novērtē līdzekli saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā B daļu ierakstā par taufluvalinātu minētās direktīvas I pielikumā. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)	ja taufluvalināts ir vienīgā darbīgā viela līdzeklī, vajadzības gadījumā vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam groza vai atsauc atļauju; vai

ja līdzeklis satur taufluvalinātu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. jūnijā.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2) OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp.

(3) OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.

(4) OV L 333, 11.12.2008., 11. lpp.

(5) OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance tau-fluvalinate. EFSA Journal 2010; 8(7):1645. [70 pp.]. doi:10.2903/j.efsa.2010.1645. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(7) OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Īpaši noteikumi

“335

Taufluvalināts

CAS Nr. 102851-06-9

CIPAC Nr. 786

(RS)-α-ciān-3-fenoksibenzil-N-(2-hloro- α,α α- trifluor-p-tolil)-D-valināts

(Izomēru attiecība 1:1)

≥ 920 g/kg

(R-α-ciānizomēra un S-α-ciānizomēra attiecība 1:1)

Piemaisījumi:

toluols: ne vairāk kā 5 g/kg

2011. gada 1. jūnijs

2021. gada 31. maijs

A DAĻA

Var atļaut izmantot tikai kā insekticīdu un akaricīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par taufluvalinātu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 28. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš šādiem jautājumiem:

a)	apdraudējumam attiecībā uz ūdens organismiem un nodrošina, lai lietošanas nosacījumi ietvertu pienācīgus riska mazināšanas pasākumus;

b)	pie mērķa grupas nepiederošiem posmkājiem radītajam apdraudējumam un nodrošina, lai lietošanas nosacījumi ietvertu pienācīgus riska mazināšanas pasākumus;

c)	dokumentācijā par toksiskumu izmantoto testa materiālu salīdzina un pārbauda attiecībā pret rūpnieciski ražota tehniskā materiāla specifikācijām.

Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt apstiprinošu informāciju:

—	par bioakumulācijas/bioloģiskās uzkrāšanās risku ūdens vidē,

—	par apdraudējumu posmkājiem, kas nav apstrādes mērķis.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs līdz 2013. gada 31. maijam iesniegtu minēto apstiprinošo informāciju Komisijai.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs divus gadus pēc īpašu vadlīniju pieņemšanas iesniegtu Komisijai šādu apstiprinošu informāciju:

par iespējamo ietekmi uz vidi saistībā ar potenciālu enantioselektīvu noārdīšanos vides sistēmās.”

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/45

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/20/ES

(2011. gada 2. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu fenoksikarbu kā darbīgo vielu, un groza Lēmumu 2008/934/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1490/200211.e pantu iesniedzējs atsauca savu atbalstu šīs darbīgās vielas iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā divu mēnešu laikā no novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Līdz ar to par fenoksikarba neiekļaušanu tika pieņemts Komisijas 2008. gada 5. decembra Lēmums 2008/934/EK par dažu darbīgo vielu neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētās vielas (4).

(3)

Sākotnējais iesniedzējs (turpmāk “pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu iesniedza jaunu pieteikumu, kurā pieprasīja piemērot paātrināto procedūru, kas paredzēta 14. un 19. pantā Komisijas 2008. gada 17. janvāra Regulā (EK) Nr. 33/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Direktīvas 91/414/EEK piemērošanai attiecībā uz parasto un paātrināto procedūru to darbīgo vielu novērtēšanai, kas veidoja darba programmas daļu, kura minēta šīs direktīvas 8. panta 2. punktā, bet nav iekļautas I pielikumā (5).

(4)

Pieteikumu iesniedza Nīderlandei, kura ar Regulu (EK) Nr. 451/2000 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie lietošanas veidi ir tādi paši kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/200815. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Nīderlande izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2009. gada 10. decembrī nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde 2010. gada 13. septembrī Komisijai iesniedza savu slēdzienu par fenoksikarbu (6). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 28. janvārī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par fenoksikarbu.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka fenoksikarbu saturošus augu aizsardzības līdzekļus var uzskatīt par tādiem, kas kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut fenoksikarbu I pielikumā, lai atļaujas par augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Neskarot minēto secinājumu, ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušana I pielikumā var būt atkarīga no nosacījumu izpildes. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs iesniegtu informāciju, kas apstiprina riska novērtējumu attiecībā uz posmkāju sugām, kas nav mērķa sugas, un uz bišu periem.

(8)	Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, jāparedz pietiekams laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties šīs iekļaušanas radīto jauno prasību izpildei.

(9)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas jāatvēl dalībvalstīm sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur fenoksikarbu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK, un jo īpaši tās 13. panta, prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietošanas veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(10)

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (7), gūtā pieredze liecina, ka var rasties grūtības, interpretējot pašreizējo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākām grūtībām, jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdzšinējām direktīvām par grozījumiem I pielikumā, neparedz jaunus pienākumus dalībvalstīm vai atļauju turētājiem.

(11)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EEK.

(12)	Lēmumā 2008/934/EK ir paredzēts, ka fenoksikarbu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā ir nepieciešams svītrot rindu par fenoksikarbu.

(13)	Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(14)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Lēmuma 2008/934/EK pielikumā svītro rindu par fenoksikarbu.

3. pants

Tās piemēro minētos aktus no 2011. gada 1. decembra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

4. pants

1. Dalībvalstis saskaņā ar Direktīvu 91/414/EEK līdz 2011. gada 30. novembrim vajadzības gadījumā groza vai atsauc spēkā esošās tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuru sastāvā ir darbīgā viela fenoksikarbs.

Līdz minētajam datumam tās jo īpaši pārliecinās, vai ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz fenoksikarbu, izņemot tos nosacījumus, kas noteikti attiecīgās darbīgās vielas ieraksta B daļā, un vai atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve dokumentācijai atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur fenoksikarbu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vēlākais līdz 2011. gada 31. maijam, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā minētās direktīvas I pielikuma fenoksikarba ieraksta B daļu. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis joprojām atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)	ja fenoksikarbs līdzeklī ir vienīgā darbīgā viela, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2015. gada 31. maijā; vai

ja fenoksikarbs līdzeklī ir viena no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais 2015. gada 31. maijā vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām attiecīgo vielu vai vielas iekļauj Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. jūnijā.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2) OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp.

(3) OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.

(4) OV L 333, 11.12.2008., 11. lpp.

(5) OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance fenoxycarb. EFSA Journal 2010; 8(12):1779. [75 pp.]. doi:10.2903/j.efsa.2010.1779. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu

(7) OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Konkrēti noteikumi

“339

Fenoksikarbs

CAS Nr.

79127-80-3

CIPAC Nr. 425

Etil 2-(4-fenoksifenoksi)etil-karbamāts

≥ 970 g/kg

Piemaisījumi:

toluols: maks. 1 g/kg

2011. gada 1. jūnijs

2021. gada 31. maijs

A DAĻA

Var atļaut lietot tikai kā insekticīdu.

B DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par fenoksikarbu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 28. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

—	ūdens organismu aizsardzībai. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus,

—	riskam attiecībā uz bitēm un posmkāju sugām, kas nav mērķa sugas. Atļaujas piešķiršanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt informāciju, kas apstiprina riska novērtējumu attiecībā uz posmkājiem, kas nav apstrādes mērķis, un uz bišu periem.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs Komisijai iesniegtu šo apstiprinošo informāciju līdz 2013. gada 31. maijam.”

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/49

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2011/21/ES

(2011. gada 2. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu kletodimu kā darbīgo vielu, un groza Lēmumu 2008/934/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

(2)

(3)

(4)

Pieteikumu iesniedza Nīderlandei, kura ar Regulu (EK) Nr. 1490/2002 bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti. Tika ievērots paātrinātās procedūras termiņš. Darbīgās vielas specifikācija un atļautie lietošanas veidi ir tādi paši kā tie, uz kuriem attiecas Lēmums 2008/934/EK. Minētais pieteikums atbilst arī visām pārējām Regulas (EK) Nr. 33/2008 15. pantā minētajām pamatprasībām un procedūras prasībām.

(5)

Nīderlande izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegtos papildu datus un sagatavoja papildu ziņojumu. Tā minēto ziņojumu 2009. gada 1. decembrī nosūtīja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “iestāde”) un Komisijai. Iestāde papildu ziņojumu darīja zināmu pārējām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam, lai tie varētu izteikt piezīmes, un saņemtās piezīmes nosūtīja Komisijai. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 33/2008 20. panta 1. punktu un pēc Komisijas pieprasījuma iestāde 2010. gada 10. septembrī Komisijai iesniedza secinājumu par kletodimu (6). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildu ziņojumu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2011. gada 28. janvārī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par kletodimu.

(6)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs konstatēja, ka var uzskatīt, ka kletodimu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz izmantošanas veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tādēļ ir lietderīgi iekļaut kletodimu I pielikumā, lai atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur šo darbīgo vielu, visās dalībvalstīs varētu piešķirt saskaņā ar minētās direktīvas noteikumiem.

(7)

Neskarot minēto secinājumu, ir lietderīgi iegūt papildu informāciju par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušanai I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt, lai pieteikuma iesniedzējs, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām, sniedz sīkāku informāciju, kas apstiprina riska novērtējuma rezultātus saistībā ar iedarbības novērtējumu uz augsni un gruntsūdeņiem, un atlieku definīciju riska novērtējuma vajadzībām.

(8)	Pirms darbīgo vielu iekļauj I pielikumā, ir jāparedz pietiekami ilgs laikposms, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties šīs iekļaušanas radīto jauno prasību izpildei.

(9)

Neskarot Direktīvā 91/414/EEK noteiktos pienākumus, ko rada darbīgās vielas iekļaušana I pielikumā, pēc iekļaušanas dalībvalstīm jāatvēl sešu mēnešu laikposms pašreizējo atļauju pārskatīšanai attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur kletodimu, lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 91/414/EEK, un jo īpaši tās 13. panta, prasībām un attiecīgajiem I pielikuma nosacījumiem. Dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK noteikumiem attiecīgi jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc spēkā esošās atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš noteiktā termiņa, jāparedz ilgāks laikposms, lai iesniegtu un novērtētu visu III pielikuma dokumentāciju par katra augu aizsardzības līdzekļa katru paredzēto lietojuma veidu atbilstīgi Direktīvā 91/414/EEK noteiktajiem vienotajiem principiem.

(10)

(11)	Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(12)	Lēmumā 2008/934/EK ir paredzēts, ka kletodimu neiekļauj minētajā pielikumā un līdz 2011. gada 31. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuros ir minētā viela. Minētā lēmuma pielikumā ir nepieciešams svītrot rindu attiecībā uz kletodimu.

(13)	Tādēļ ir lietderīgi attiecīgi grozīt Lēmumu 2008/934/EK.

(14)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.

2. pants

Lēmuma 2008/934/EK pielikumā svītro rindu attiecībā uz kletodimu.

3. pants

Tās piemēro minētos aktus no 2011. gada 1. decembra.

4. pants

Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti minētās direktīvas I pielikuma nosacījumi attiecībā uz kletodimu, izņemot nosacījumus, kas paredzēti attiecīgās darbīgās vielas ieraksta B daļā, un vai atļaujas turētājam ir dokumentācija vai piekļuve dokumentācijai atbilstīgi minētās direktīvas II pielikuma prasībām saskaņā ar tās 13. panta nosacījumiem.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur kletodimu kā vienīgo vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas vēlākais līdz 2011. gada 31. maijam ir iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, dalībvalstis atkārtoti novērtē līdzekli saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Direktīvas 91/414/EEK VI pielikumā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst minētās direktīvas III pielikuma prasībām, un ņemot vērā B daļu ierakstā par kletodimu minētās direktīvas I pielikumā. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis joprojām atbilst Direktīvas 91/414/EEK 4. panta 1. punkta b), c), d) un e) apakšpunkta nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)	ja kletodims ir vienīgā darbīgā viela līdzeklī, vajadzības gadījumā vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam groza vai atsauc atļauju; vai

ja līdzeklis satur kletodimu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam vai termiņā, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā direktīvā vai direktīvās, ar kurām atbilstīgo vielu vai vielas iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

5. pants

Šī direktīva stājas spēkā 2011. gada 1. jūnijā.

6. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(2) OV L 55, 29.2.2000., 25. lpp.

(3) OV L 224, 21.8.2002., 23. lpp.

(4) OV L 333, 11.12.2008., 11. lpp.

(5) OV L 15, 18.1.2008., 5. lpp.

(6) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of the active substance clethodim. EFSA Journal 2010; 8(9):1771. [93 pp.]. doi:10.2903/j.efsa.2010.1771. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(7) OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā tabulas beigās pievieno šādu ierakstu:

Nr.

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Stāšanās spēkā

Iekļaušana ir spēkā līdz

Īpaši noteikumi

“336

Kletodims

CAS Nr. 99129-21-2

CIPAC Nr. 508

(5RS)-2-{(1EZ)-1-[(2E)-3-hloroaliloksiimino]propil}-5-[(2RS)-2-(etiltio)propil]-3-hidroksicikloheks-2-en-1-ons

≥ 930 g/kg

Piemaisījumi:

toluols – ne vairāk kā 4 g/kg

2011. gada 1. jūnijs

2021. gada 31. maijs

A DAĻA

Var atļaut izmantot tikai kā herbicīdu cukurbietēm.

B DAĻA

Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par kletodimu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2011. gada 28. janvārī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš ūdens organismu, putnu un zīdītāju aizsardzībai un nodrošina, lai lietošanas nosacījumi ietvertu pienācīgus riska mazināšanas pasākumus.

Attiecīgās dalībvalstis pieprasa iesniegt šādu apstiprinošu informāciju, pamatojoties uz jaunākajām zinātnes atziņām:

—	iedarbības novērtējumus attiecībā uz augsni un gruntsūdeņiem,

—	atlieku definīciju riska novērtējuma vajadzībām.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs līdz 2013. gada 31. maijam iesniegtu minēto apstiprinošo informāciju Komisijai.”

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/53

PADOMES LĒMUMS 2011/137/KĀDP

(2011. gada 28. februāris)

par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Eiropas Savienība 2011. gada 23. februārī pauda dziļas bažas par notiekošo Lībijā. ES stingri nosodīja vardarbību un spēka pielietošanu pret civiliedzīvotājiem un pauda nožēlu par represijām pret mierīgiem demonstrāciju dalībniekiem.

(2)	ES atkārtoti aicināja izbeigt spēka pielietošanu un veikt pasākumus, lai pievērstos iedzīvotāju likumīgajām prasībām.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (turpmāk “Drošības padome”) 2011. gada 26. februārī pieņēma Rezolūciju 1970 (“ANO DPR 1970 (2011)”, ar ko ieviesa ierobežojošus pasākumus pret Lībiju un personām un vienībām, kuras iesaistītas būtiskos cilvēktiesību pārkāpumos pret Lībijas iedzīvotājiem, tostarp piedalījušās uzbrukumos civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības.

(4)	Ņemot vērā to, cik nopietna ir situācija Lībijā, ES uzskata, ka ir jāievieš papildu ierobežojoši pasākumi.

(5)	Ir vajadzīga turpmāka Eiropas Savienības rīcība, lai īstenotu dažus pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1. Ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un aprīkojuma, paramilitārā aprīkojuma un tā rezerves daļu, kā arī aprīkojuma, ko var izmantot iekšējai apspiešanai, tieša vai netieša piegāde, pārdošana vai nodošana Lībijai, ko veic dalībvalstu pilsoņi vai no dalībvalstu teritorijām, vai caur tām vai, izmantojot kuģus, kuri kuģo ar to karogu, vai to gaisa kuģus, ir aizliegta neatkarīgi no tā, vai darbību izcelsme ir to teritorijā, vai nav.

2. Aizliegts:

jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā tieši vai netieši sniegt ar militārām darbībām saistītu tehnisku palīdzību, mācības vai citu palīdzību, tostarp nodrošināt bruņotus algotņus, vai 1. punktā minēto preču nodrošināšanu, uzturēšanu un izmantošanu;

b)	jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Lībijā vai izmantošanai Lībijā tieši vai netieši sniegt finansiālu palīdzību, kas saistīta ar militārām darbībām, vai 1. punktā minēto preču nodrošināšanu, uzturēšanu un izmantošanu;

c)	apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet a) un b) apakšpunktā minētos aizliegumus.

2. pants

1. Lēmuma 1. pantu nepiemēro:

a)	darbībām, lai piegādātu, pārdotu vai nodotu militāru aprīkojumu, kas nav nāvējošs, vai aprīkojumu, ko varētu izmantot iekšējai apspiešanai, taču kas paredzēts vienīgi humānām un aizsardzības vajadzībām;

b)	cita veida ieroču vai ar tiem saistīto materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai;

c)	tādas tehniskās palīdzības, mācību vai citas palīdzības, tostarp personāla palīdzības, sniegšanai, kas saistīta ar šādu aprīkojumu;

d)	tādas finansiālās palīdzības sniegšanai, kas saistīta ar šādu aprīkojumu;

kā iepriekš atbilstīgi apstiprinājusi Komiteja, kas izveidota saskaņā ar ANO DPR 1970 (2011) 24. punktu (turpmāk “Komiteja”).

2. Lēmuma 1. pants neattiecas uz tādu aizsargtērpu, tostarp bruņuvestu un bruņucepuru, piegādi, pārdošanu vai nodošanu, ko ANO personāls, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humānās palīdzības un attīstības programmu darbinieki un ar to saistītais personāls uz laiku eksportē uz Lībiju tikai personīgām vajadzībām.

3. pants

Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai izmantojot to kuģus, kuri kuģo ar to karogu, vai to gaisa kuģus, aizliegts iepirkt no Lībijas 1. panta 1. punktā minētos priekšmetus un tehnoloģijas, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Lībijas teritorijā vai ārpus tās.

4. pants

1. Saskaņā ar savām valsts iestādēm un tiesību aktiem un atbilstīgi starptautiskām tiesībām, jo īpaši ar jūras tiesībām un atbilstīgiem starptautiskiem nolīgumiem civilās aviācijas jomā, dalībvalstis savā teritorijā, tostarp jūras ostās un lidostās, inspicē visas kravas, kas tiek sūtītas uz Lībiju un kas tiek saņemtas no Lībijas, ja to rīcībā ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu uzskatīt, ka kravā ir priekšmeti, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksports saskaņā ar šo lēmumu ir aizliegta.

2. Atklājot priekšmetus, kuru piegāde, pārdošana, nodošana vai eksports saskaņā ar šo lēmumu ir aizliegta, dalībvalstis tos konfiscē un likvidē (tostarp iznīcinot, padarot darboties nespējīgas, nododot glabāšanā vai nododot likvidēšanai valstij, kas nav izcelsmes vai galamērķa valsts).

3. Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem savstarpēji sadarbojas, veicot pārbaudes un iznīcināšanas darbības saskaņā ar 1. un 2. punktu.

4. Uz gaisa kuģiem un kuģiem, kas transportē kravas uz Lībiju un no tās, attiecas prasība pirms iebraukšanas un izbraukšanas sniegt papildu informāciju par visām precēm, ko ieved dalībvalstī vai izved no tās.

5. pants

1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai to teritorijā neieceļotu vai lai to tranzītā nešķērsotu:

a)	personas, kas uzskaitītas ANO DP Rezolūcijas 1970 (2011) I pielikumā, turklāt arī personas, ko sarakstā iekļāvusi ANO Drošības padome vai saskaņā ar ANO DP Rezolūcijas 1970 (2011) 22. punktu izveidotā Komiteja, kuras uzskaitītas I pielikumā;

personas, uz kurām neattiecas I pielikums, bet kuras ir iesaistītas vai līdzdarbojas būtisku cilvēktiesību pārkāpumu pret Lībijas iedzīvotājiem pasūtīšanā, kontrolēšanā vai citādā vadīšanā, tostarp iesaistoties vai līdzdarbojoties tādu uzbrukumu civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, tostarp gaisa uzlidojumu, plānošanā, vadīšanā, pasūtīšanā vai veikšanā, kuri ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām, vai personas, kas darbojas viņu vārdā vai viņu uzdevumā vai viņu vadībā, kā uzskaitīts II pielikumā.

2. Šā panta 1. punkts neuzliek par pienākumu dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro, ja Komiteja nosaka, ka:

a)	ceļojums notiek steidzamu humānu iemeslu dēļ, tostarp reliģiska pienākuma dēļ;

b)	izņēmums sekmētu miera un nacionālā izlīguma panākšanu Lībijā, kā arī stabilitāti reģionā.

4. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktu nepiemēro, ja:

a)	ieceļošana vai teritorijas šķērsošana tranzītā ir vajadzīga, lai īstenotu tiesas procesu; vai

b)	dalībvalsts katrā gadījumā atsevišķi konstatē, ka ieceļošana vai teritorijas šķērsošana tranzītā ir vajadzīga, lai veicinātu mieru un stabilitāti Lībijā, un dalībvalstis 48 stundu laikā pēc šāda konstatējuma informē Komiteju.

5. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkts neskar gadījumus, ja dalībvalstij jāpilda starptautisko tiesību aktu saistības, proti:

a)	tā ir starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalsts;

b)	tā ir ANO sasauktas vai tās aizgādībā rīkotas starptautiskas konferences uzņēmējvalsts;

c)	saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai

d)	saskaņā ar 1929. gada Samierināšanās Līgumu (Laterāna Pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.

6. Šā panta 5. punktu uzskata par piemērojamu arī gadījumos, ja kāda dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.

7. Padomi pienācīgi informē par visiem gadījumiem, kad dalībvalsts pieļauj izņēmumu saskaņā ar 5. vai 6. punktu.

8. Dalībvalstis var piešķirt izņēmumus 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem, ja ceļošana ir attaisnojama steidzamu humānu iemeslu dēļ vai tāpēc, lai piedalītos starpvaldību sanāksmēs, tostarp tajās, kuras atbalsta Savienība vai kuras rīko dalībvalsts, kas ir EDSO prezidentvalsts, un kurās notiek politisks dialogs, kas tieši atbalsta demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Lībijā.

9. Dalībvalsts, kas vēlas piešķirt 8. punktā minēto izņēmumu, rakstveidā par to paziņo Padomei. Izņēmumu uzskata par piešķirtu, izņemot, ja viens vai vairāki Padomes locekļi rakstiski iebilst pret šādu rīcību divu darba dienu laikā no brīža, kad saņemts paziņojums par ierosināto izņēmumu. Gadījumā, ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu piešķirt ierosināto izņēmumu.

10. Gadījumos, ja saskaņā ar 5., 6. un 8. punktu dalībvalsts atļauj ieceļot tās teritorijā vai šķērsot tranzītā tās teritoriju personām, kas minētas pielikumā, atļauja ir derīga tikai tam mērķim, kam tā ir izsniegta, un personām, kuras tajā norādītas.

6. pants

1. Visi līdzekļi, citi finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi, kuri tieši vai netieši pieder vai kurus tieši vai netieši kontrolē:

personas, kas uzskaitītas ANO DP Rezolūcijas 1970 (2011) II pielikumā, turklāt arī personas, ko sarakstā iekļāvusi ANO Drošības padome vai saskaņā ar ANO DP Rezolūcijas 1970 (2011) 22. punktu izveidotā Komiteja, vai personas vai vienības, kas darbojas viņu vārdā vai vadībā, vai vienības, kas tām pieder vai ko tās kontrolē, kuras uzskaitītas III pielikumā;

personas un vienības, uz kurām neattiecas III pielikums, bet kuras ir iesaistītas vai līdzdarbojas būtisku cilvēktiesību pārkāpumu pret Lībijas iedzīvotājiem pasūtīšanā, kontrolēšanā vai citādā vadīšanā, tostarp iesaistoties vai līdzdarbojoties tādu uzbrukumu civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, tostarp gaisa uzlidojumu, plānošanā, vadīšanā, pasūtīšanā vai veikšanā, kuri ir pretrunā ar starptautiskajām tiesībām; vai personas vai vienības, kas darbojas viņu vārdā vai viņu vadībā, vai vienības, kas tām pieder vai ko tās kontrolē, kā uzskaitīts IV pielikumā,

tiek iesaldēti.

2. Nekādus līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskus resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām juridiskām vai fiziskām personām vai vienībām vai to interesēs.

3. Izņēmumi pieļaujami attiecībā uz līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja:

a)	nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, medikamentiem un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)	paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu un saskaņā ar valsts tiesību aktiem – atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem; vai

c)	paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu, citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem,

pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem un, ja Komiteja piecu darba dienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu.

4. Izņēmumi pieļaujami arī gadījumos, ja:

a)	līdzekļi un saimnieciskie resursi ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts atbilstīgi ir nosūtījusi paziņojumu Komitejai un Komiteja to ir apstiprinājusi; vai

uz līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ar nosacījumu, ka apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā pirms ANO DPR 1970 (2011) pieņemšanas dienas un tas nav 1. punktā minētās personas vai vienības interesēs, un ka attiecīgā dalībvalsts atbilstīgi par to ir informējusi Komiteju.

5. Šā panta 1. punkts neliedz sarakstā iekļautai personai vai vienībai veikt obligātus maksājumus saskaņā ar līgumu, kas stājies spēkā pirms šīs personas vai vienības iekļaušanas sarakstā, ja attiecīgā dalībvalsts ir secinājusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņem šā panta 1. punktā minēta persona vai vienība, un pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir informējusi Komiteju par nodomu veikt vai saņemt šādus maksājumus vai vajadzības gadījumā atļaut atcelt līdzekļu vai saimniecisko resursu iesaldēšanu šim nolūkam, to dara desmit darba dienas pirms šādas atļaujas.

6. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādām darbībām ar iesaldēto kontu:

a)	procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no šiem kontiem vai

b)	maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem un saistībām, kuras radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus,

ar noteikumu, ka visiem šādiem procentiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktu.

7. pants

Tādu Personu un vienību, kas iekļautas un uzskaitītas sarakstā I, II, III vai IV pielikumā, vai citu Lībijas personu vai vienību, tostarp Lībijas valdības, vai kādas personas vai vienības, kas iesniedz prasību šādas personas vai vienības vārdā vai rīkojas to labā, prasības neapmierina, tostarp prasības par kompensāciju vai citas šāda veida prasības, piemēram, ieskaitu, garantijas nodrošinātu prasību, kas saistīta ar kādu līgumu vai darījumu, ko tieši vai netieši, pilnībā vai daļēji skāruši pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar ANO DPR 1970 (2011), tostarp Savienības un dalībvalstu pasākumi saskaņā ar attiecīgo Drošības padomes lēmumu vai šajā lēmumā noteikto prasību īstenošanu.

8. pants

1. Padome īsteno grozījumus I un III pielikumā, pamatojoties uz Drošības padomes vai Komitejas noteikto.

2. Padome pēc dalībvalstu vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos ierosinājuma pieņem II un IV pielikumā iekļauto sarakstu un tajā izdarītos grozījumus.

9. pants

1. Ja Drošības padome vai Komiteja iekļauj sarakstā personu vai vienību, Padome šo personu vai vienību iekļauj sarakstā I vai III pielikumā.

2. Ja Padome nolemj uz personu vai vienību attiecināt 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza II un IV pielikumu.

3. Padome paziņo 1. un 2. punktā minētai personai vai vienībai par savu lēmumu, tostarp pamatojumu tās iekļaušanai sarakstā, nosūtot to vai nu tieši, ja tās adrese ir zināma, vai arī publicējot paziņojumu, dodot attiecīgai personai vai vienībai iespēju paust savus apsvērumus.

4. Ja ir iesniegti apsvērumi vai ja ir iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē šo personu vai vienību.

10. pants

1. Šā lēmuma I, II, III un IV pielikumā norāda pamatojumu attiecīgo personu un vienību iekļaušanai sarakstā, kā noteikusi Drošības padome vai Komiteja attiecībā uz I un III pielikumu.

2. Lēmuma I, II, III un IV pielikumā attiecīgā gadījumā iekļauj arī vajadzīgo informāciju attiecīgo personu vai vienību identificēšanai, ja tāda ir pieejama, kā noteikusi Drošības padome vai Komiteja attiecībā uz I un III pielikumu. Attiecībā uz personām šāda informācija var būt vārdi, tostarp pieņemtie vārdi, dzimšanas datums un vieta, valstspiederība, pases un identitātes kartes numurs, dzimums, adrese, ja tā ir zināma, kā arī amats vai profesija. Attiecībā uz vienībām tāda informācija var būt nosaukumi, reģistrācijas vieta un datums, reģistrācijas numurs un uzņēmējdarbības veikšanas vieta. I un III pielikumā ietver arī datumu, kad Drošības padome vai Komiteja to ir iekļāvusi sarakstā.

11. pants

Lai šajā lēmumā noteikto pasākumu ietekme būtu iespējami lielāka, Savienība aicina trešās valstis pieņemt līdzīgus ierobežojošus pasākumus.

12. pants

1. Šo lēmumu vajadzības gadījumā atbilstīgi pārskata, groza vai atceļ, jo īpaši ņemot vērā atbilstīgus Drošības padomes lēmumus.

2. Pasākumus, kas minēti 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pārskata regulāri un vismaz reizi 12 mēnešos. Tos pārstāj piemērot attiecībā uz attiecīgajām personām un vienībām, ja Padome saskaņā ar 8. panta 2. punktā minēto procedūru secina, ka vairs nepastāv nosacījumi to piemērošanai.

13. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 28. februārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

MARTONYI J.

I PIELIKUMS

Lēmuma 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto personu saraksts

1.	AL-BAGHDADI, Dr Abdulqader Mohammed Pases numurs: B010574. Dzimšanas datums: 01.07.1950. Revolucionāro komiteju koordinācijas biroja vadītājs Revolucionārās komitejas ir iesaistītas per demonstrantiem vērstajā vardarbībā. ANO norādes datums: 26.2.2011.

2.	DIBRI, Abdulqader Yusef Dzimšanas datums: 1946. Dzimšanas vieta: Houn, Lībija. Muammar QADHAFI personiskās drošības dienesta vadītājs. Atbildīgais ar režīma drošības jautājumiem Piedalījies pret disidentiem vērstā vardarbībā. ANO norādes datums: 26.2.2011.

3.	DORDA, Abu Zayd Umar Ārējās drošības organizācijas direktors. Režīmam lojāla persona. Ārējās izlūkošanas aģentūras vadītājs. ANO norādes datums: 26.2.2011.

4.	JABIR, ģenerālmajors Abu Bakr Yunis Dzimšanas datums: 1952. Dzimšanas vieta: Jalo, Lībija. Aizsardzības ministrs. Vispārēja atbildība par bruņoto spēku darbībām. ANO norādes datums: 26.2.2011.

5.	MATUQ, Matuq Mohammed Dzimšanas datums: 1956. Dzimšanas vieta: Khoms. Sabiedrisko pakalpojumu ministrs. Režīma augsta amatpersona. Saistība ar Revolucionāro komiteju. Ir bijis iesaistīts disidentu apspiešanā un pret tiem vērstā vardarbībā. ANO norādes datums: 26.2.2011.

QADHAF AL-DAM, Sayyid Mohammed

Dzimšanas datums: 1948. Dzimšanas vieta: Sirte, Lībija.

Muammar QADHAFI brālēns. 1980. gadā Sayyid bija iesaistīts disidentu noslepkavošanas operācijā un tiek uzskatīts par vainīgu vairākās slepkavībās Eiropā. Tiek uzskatīts, ka viņš bijis iesaistīts ieroču iepirkšanā.

ANO norādes datums: 26.2.2011.

7.	QADHAFI, Aisha Muammar Dzimšanas datums: 1978. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI meita. Cieša saistība ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

8.	QADHAFI, Hannibal Muammar Pases numurs: B/002210. Dzimšanas datums: 20.09.1975. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

9.	QADHAFI, Khamis Muammar Dzimšanas datums: 1978. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrantu apspiešanā iesaistīto militāro vienību vadīšana. ANO norādes datums: 26.2.2011.

10.	QADHAFI, Mohammed Muammar Dzimšanas datums: 1970. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

11.	QADHAFI, Muammar Mohammed Abu Minyar Dzimšanas datums: 1942. Dzimšanas vieta: Sirte, Lībija. Revolūcijas vadītājs, bruņoto spēku augstākais vadītājs. Atbildīgs par pavēlēm vērst represijas pret demonstrantiem, apsūdzēts cilvēktiesību pārkāpumos. ANO norādes datums: 26.2.2011.

12.	QADHAFI, Mutassim Dzimšanas datums: 1976. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Valsts drošības padomnieks. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

13.	QADHAFI, Saadi Pases numurs: 014797. Dzimšanas datums: 25.05.1973. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Īpašo spēku komandieris. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrantu apspiešanā iesaistīto militāro vienību vadīšana. ANO norādes datums: 26.2.2011.

14.	QADHAFI, Saif al-Arab Dzimšanas datums: 1982. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

15.	QADHAFI, Saif al-Islam Pases numurs: B014995. Dzimšanas datums: 25.06.1972. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Qadhafi fonda direktors. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Musinošas publiskas runas, kas veicina vardarbību pret demonstrantiem. ANO norādes datums: 26.2.2011.

16.

AL-SENUSSI, Colonel Abdullah

Dzimšanas datums: 1949. Dzimšanas vieta: Sudāna

Militārā izlūkdienesta direktors. Militārā izlūkdienesta dalība demonstrāciju apspiešanā. Tiek turēts aizdomās par saistību ar masveida slepkavošanu Abu Selim cietumā. In absentia notiesāts par UTA lidmašīnas uzspridzināšanu. Muammar QADHAFI sievasbrālis.

ANO norādes datums: 26.2.2011.

II PIELIKUMS

Lēmuma 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto personu saraksts

	Uzvārds, vārds	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Datums, kad iekļauts sarakstā
1.	ABDULHAFIZ, Colonel Mas’ud	Amats – bruņoto spēku komandieris	Bruņoto spēku 3. virspavēlnieks. Nozīmīga loma militārajā izlūkošanā.	28.2.2011.
2.	ABDUSSALAM, Abdussalam Mohammed	Amats – pretterorisma vadītājs, Ārējās drošības organizācija Dzimšanas gads – 1952 Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.	Ievērojams Revolucionārās komitejas dalībnieks. Tuvs Muammar QADHAFI līdzgaitnieks.	28.2.2011.
3.	ABU SHAARIYA	Amats – Priekšnieka vietnieks, Ārējās drošības organizācija	Režīma augsta amatpersona. Muammar QADHAFI svainis.	28.2.2011.
4.	ASHKAL, Al-Barrani	Amats – Militārā izlūkdienesta direktora vietnieks.	Režīma augsta amatpersona.	28.2.2011.
5.	ASHKAL, Omar	Amats – vadītājs, revolucionāro komiteju kustība Dzimšanas vieta – Sirte, Lībija.	Revolucionārās komitejas ir iesaistītas pret demonstrantiem vērstajā vardarbībā.	28.2.2011.
6.	QADHAF AL-DAM, Ahmed Mohammed	Dzimšanas gads – 1952 Dzimšanas vieta – Ēģipte	Muammar QADHAFI brālēns. Uzskata, ka kopš 1995. gada viņš ir komandējis armijas elites bataljonu, kas bija atbildīgs par Qadhafi personisko aizsardzību, un ieņēmis nozīmīgu amatu Ārējās drošības organizācijā. Viņš ir bijis iesaistīts operāciju plānošanā pret lībiešu disidentiem ārzemēs un bijis tieši iesaistīts teroristiskās darbībās.	28.2.2011.
7.	AL-BARASSI, Safia Farkash	Dzimšanas gads – 1952 Dzimšanas vieta– Al Bayda, Lībija	Muammar QADHAFI sieva Cieša saistība ar režīmu.	28.2.2011.
8.	SALEH, Bachir	Dzimšanas gads – 1946 Dzimšanas vieta – Traghen	Prezidenta kabineta vadītājs. Cieša saistība ar režīmu.	28.2.2011.
9.	Ģenerālis TOHAMI, Khaled	Dzimšanas gads – 1946 Dzimšanas vieta – Genzur	Iekšējās drošības biroja direktors. Cieša saistība ar režīmu.	28.2.2011.
10.	FARKASH, Mohammed Boucharaya	Dzimšanas datums – 1949. gada 1. jūlijs Dzimšanas vieta – Al-Bayda	Ārējās drošības biroja izlūkošanas direktors. Cieša saistība ar režīmu.	28.2.2011.

III PIELIKUMS

Lēmuma 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto personu un vienību saraksts

1.	QADHAFI, Aisha Muammar Dzimšanas datums: 1978. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI meita. Cieša saistība ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

2.	QADHAFI, Hannibal Muammar Pases numurs: B/002210. Dzimšanas datums: 20.09.1975. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

3.	QADHAFI, Khamis Muammar Dzimšanas datums: 1978. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Demonstrantu apspiešanā iesaistīto militāro vienību vadīšana. ANO norādes datums: 26.2.2011.

4.	QADHAFI, Muammar Mohammed Abu Minyar Dzimšanas datums: 1942. Dzimšanas vieta: Sirte, Lībija. Revolūcijas vadītājs, bruņoto spēku augstākais vadītājs. Atbildīgs par pavēlēm pret demonstrantiem vērst represijas, apsūdzēts cilvēktiesību pārkāpumos. ANO norādes datums: 26.2.2011.

5.	QADHAFI, Mutassim Dzimšanas datums: 1976. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Valsts drošības padomnieks. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. ANO norādes datums: 26.2.2011.

6.	QADHAFI, Saif al-Islam Qadhafi fonda direktors. Pases numurs: B014995. Dzimšanas datums: 25.06.1972. Dzimšanas vieta: Tripole, Lībija. Muammar QADHAFI dēls. Cieša saistība ar režīmu. Musinošas publiskas runas, kas veicina vardarbību pret demonstrantiem. ANO norādes datums: 26.2.2011.

IV PIELIKUMS

Lēmuma 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto personu un vienību saraksts

Uzvārds, vārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Datums, kad iekļauts sarakstā

ABDULHAFIZ, pulkvedis Mas’ud

Amats – bruņoto spēku komandieris

Bruņoto spēku 3. virspavēlnieks. Nozīmīga loma militārajā izlūkošanā.

28.2.2011.

ABDUSSALAM, Abdussalam Mohammed

Amats – pretterorisma vadītājs, Ārējās drošības organizācija

Dzimšanas gads – 1952

Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.

Ievērojams Revolucionārās komitejas dalībnieks. Tuvs Muammar QADHAFI līdzgaitnieks.

28.2.2011.

ABU SHAARIYA

Amats – Priekšnieka vietnieks, Ārējās drošības organizācija

Režīma augsta amatpersona. Muammar QADHAFI svainis.

28.2.2011.

ASHKAL, Al-Barrani

Amats – Militārā izlūkdienesta direktora vietnieks.

Režīma augsta amatpersona.

28.2.2011.

ASHKAL, Omar

Amats – vadītājs, revolucionāro komiteju kustība

Dzimšanas vieta – Sirte, Lībija.

Revolucionārās komitejas ir iesaistītas pret demonstrantiem vērstajā vardarbībā.

28.2.2011.

AL-BAGHDADI, Dr Abdulqader Mohammed

Amats – Revolucionāro komiteju koordinācijas biroja vadītājs

Pase Nr. B010574

Dzimšanas datums – 01/07/1950

Revolucionārās komitejas ir iesaistītas pret demonstrantiem vērstajā vardarbībā.

28.2.2011.

DIBRI, Abdulqader Yusef

Amats – Muammar QADHAFI personiskās drošības dienesta vadītājs.

Dzimšanas gads – 1946

Dzimšanas vieta – Houn, Lībija.

Atbildīgais ar režīma drošības jautājumiem Pazīstams ar to, ka vardarbīgi vērsies pret disidentiem.

28.2.2011.

DORDA, Abu Zayd Umar

Amats – Ārējās drošības organizācijas direktors

Režīmam lojāla persona. Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs.

28.2.2011.

JABIR, Major General Abu Bakr Yunis

Amats – Aizsardzības ministrs.

Dzimšanas gads – 1952

Dzimšanas vieta – Jalo, Lībija.

Vispārēja atbildība par bruņoto spēku darbībām.

28.2.2011.

10.

MATUQ, Matuq Mohammed

Amats – Sabiedrisko pakalpojumu ministrs.

Dzimšanas gads – 1956

Dzimšanas vieta – Khoms.

Režīma augsta amatpersona. Saistīts ar revolucionārajām komitejām. Pazīstams ar to, ka bijis iesaistīts vardarbīgā disidentu apspiešanā.

28.2.2011.

11.

QADHAF AL-DAM, Ahmed Mohammed

Dzimšanas gads – 1952

Dzimšanas vieta – Ēģipte

28.2.2011.

12.

QADHAF AL-DAM, Sayyid Mohammed

Dzimšanas gads – 1948

Dzimšanas vieta – Sirte, Lībija.

28.2.2011.

13.

QADHAFI, Mohammed Muammar

Amats – Lībijas galvenā pasta un telekomunikāciju uzņēmuma priekšsēdētājs

Dzimšanas gads – 1970

Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.

Muammar QADHAFI dēls Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

14.

QADHAFI, Saadi

Amats – Īpašo spēku komandieris.

Pase Nr. 014797

Dzimšanas datums – 25/05/1973

Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.

Muammar QADHAFI dēls Cieša saistība ar režīmu. Demonstrantu apspiešanā iesaistīto militāro vienību vadīšana.

28.2.2011.

15.

QADHAFI, Saif al-Arab

Dzimšanas gads – 1982

Dzimšanas vieta – Tripole, Lībija.

Muammar QADHAFI dēls Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

16.

AL-SENUSSI, pulkvedis Abdullah (Al-Megrahi)

Amats – Militārā izlūkdienesta direktors.

Dzimšanas gads – 1949

Dzimšanas vieta – Sudāna

28.2.2011.

17.

AL-BARASSI, Safia Farkash

Dzimšanas gads – 1952

Dzimšanas vieta – Al Bayda, Lībija

Muammar QADHAFI sieva

Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

18.

SALEH, Bachir

Dzimšanas gads – 1946

Dzimšanas vieta –

Prezidenta kabineta vadītājs.

Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

19.

Ģenerālis TOHAMI, Khaled

Dzimšanas gads – 1946

Dzimšanas vieta – Genzur

Iekšējās drošības biroja direktors.

Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

20.

FARKASH, Mohammed Boucharaya

Dzimšanas datums – 1949. gada 1. jūlijs

Dzimšanas vieta – Al-Bayda

Ārējās drošības biroja izlūkošanas direktors.

Cieša saistība ar režīmu.

28.2.2011.

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/63

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 114/2010

(2010. gada 10. novembris),

ar ko groza EEZ līguma I pielikumu (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar ko pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk “Līgums”, un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)	Līguma I pielikums tika grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2010. gada 11. jūnija Lēmumu Nr. 60/2010 (1).

(2)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 357/2008, ar ko groza V pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (2).

(3)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 571/2008, ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz GSE ikgadējo uzraudzības programmu pārskatīšanas kritērijiem (3).

(4)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 584/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium izplatību tītariem (4).

(5)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 746/2008, ar kuru groza VII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (5).

(6)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 23. septembra Regula (EK) Nr. 933/2008, ar ko groza pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 21/2004 attiecībā uz dzīvnieku identifikācijas līdzekļiem un pavaddokumentu saturu (6).

(7)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 956/2008, ar kuru groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (7).

(8)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (8).

(9)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 3. februāra Regula (EK) Nr. 103/2009, ar kuru groza VII un IX pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (9).

(10)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 13. februāra Regula (EK) Nr. 129/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 197/2006 par pārejas posma pasākumu spēkā esību attiecībā uz agrākiem pārtikas produktiem (10).

(11)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 162/2009, ar kuru groza III un X pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (11).

(12)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 163/2009, ar kuru groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (12).

(13)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 199/2009, ar ko nosaka pārejas pasākumu, atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2160/2003, attiecībā uz tādas svaigas gaļas tiešu piegādi nelielos daudzumos, kas iegūta no broileru un tītaru saimēm (13).

(14)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 18. marta Regula (EK) Nr. 213/2009, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 un Regulu (EK) Nr. 1003/2005 attiecībā uz salmonellu izplatības kontroli un pārbaudēm Gallus gallus un tītaru vaislas saimēs (14).

(15)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 19. augusta Regula (EK) Nr. 759/2009, ar kuru groza pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu (15).

(16)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Direktīva 2008/53/EK, ar ko groza Padomes Direktīvas 2006/88/EK IV pielikumu attiecībā uz karpu pavasara virēmiju (SVC) (16).

(17)	Līgumā ir jāiekļauj Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (17).

(18)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmums 2008/392/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK saistībā ar internetā izvietojamu informācijas vietni, lai elektroniski būtu pieejama informācija par akvakultūras nozares uzņēmumiem un apstiprinātajiem pārstrādes uzņēmumiem (18).

(19)

Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 30. jūlija Lēmums 2008/650/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 82/894/EEK par dzīvnieku slimību paziņošanu Kopienā, lai to slimību sarakstā, par kurām jāziņo, iekļautu konkrētas slimības un svītrotu cūku enterovīrusa enzootisko encefalomielītu no minētā saraksta (19).

(20)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 20. oktobra Lēmums 2008/815/EK, ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei Gallus gallus sugas broileru saimēs (20).

(21)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 20. novembra Lēmums 2008/896/EK par pamatnostādnēm ar risku pamatotajai dzīvnieku veselības uzraudzības shēmai, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2006/88/EK (21).

(22)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 28. novembra Lēmums 2008/908/EK, ar ko dažām dalībvalstīm atļauj pārskatīt gada GSE uzraudzības programmu (22).

(23)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 12. decembra Lēmums 2008/946/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz prasībām akvakultūras dzīvnieku karantīnai (23).

(24)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2008. gada 31. oktobra Lēmums 2009/177/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz uzraudzības un izskaušanas programmām un slimības neskartu dalībvalstu, zonu un iecirkņu statusu (24).

(25)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 16. marta Lēmums 2009/247/EK, ar ko groza Lēmumu 2003/322/EK attiecībā uz dažu maitēdāju putnu sugu barošanu ar dažiem 1. kategorijas materiāliem Bulgārijā (25).

(26)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 29. septembra Lēmums 2009/722/EK, ar ko groza Lēmumu 2003/324/EK par atkāpi no pārstrādāšanas aizlieguma vienas sugas ietvaros kažokzvēru barībai Latvijā (26).

(27)	Līgumā ir jāiekļauj Komisijas 2009. gada 20. oktobra Lēmums 2009/771/EK, ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei tītariem (27).

(28)	Ar Regulu (EK) Nr. 1251/2008 atceļ Komisijas Lēmumus 1999/567/EK (28) un 2003/390/EK (29), kas ir iekļauti Līgumā un kuri tāpēc ir atceļami saskaņā ar Līgumu.

(29)	Ar Direktīvu 2008/71/EK atceļ Padomes Direktīvu 92/102/EEK (30), kas ir iekļauta Līgumā un tāpēc ir atceļama saskaņā ar Līgumu.

(30)	Ar Lēmumu 2009/177/EK atceļ Komisijas Lēmumus 2002/300/EK (31) un 2002/308/EK (32), kas ir iekļauti Līgumā un kuri tāpēc ir atceļami saskaņā ar Līgumu.

(31)

Līguma I pielikuma I nodaļas ievaddaļas 2. punktā ir noteikts, ka noteikumi attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem, izņemot zivis un akvakultūras dzīvniekus, neattiecas uz Īslandi, un, ja tiesību aktu nav paredzēts attiecināt uz Īslandi vai to paredzēts attiecināt daļēji, tas tiek noteikts attiecībā uz konkrēto tiesību aktu. Tādēļ attiecībā uz Padomes Direktīvu 2005/94/EK (33), kas jau ir iekļauta Līgumā, ir jānosaka, ka tā nav piemērojama Īslandei.

(32)	Šo lēmumu piemēro Īslandei ar I pielikuma I nodaļas ievaddaļas 2. punktā paredzēto pārejas posmu attiecībā uz jomām, kuras pirms šīs nodaļas pārskatīšanas ar EEZ Apvienotās komitejas 2007. gada 26. oktobra Lēmumu Nr. 133/2007 Īslandei netika piemērotas (34),

(33)	Šis lēmums neattiecas uz Lihtenšteinu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Līguma I pielikuma I nodaļu groza, kā noteikts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 357/2008, (EK) Nr. 571/2008, (EK) Nr. 584/2008, (EK) Nr. 746/2008, (EK) Nr. 933/2008, (EK) Nr. 956/2008, (EK) Nr. 1251/2008, (EK) Nr. 103/2009, (EK) Nr. 129/2009, (EK) Nr. 162/2009, (EK) Nr. 163/2009, (EK) Nr. 199/2009, (EK) Nr. 213/2009 un (EK) Nr. 759/2009, Direktīvu 2008/53/EK un 2008/71/EK un Lēmumu 2008/392/EK, 2008/650/EK, 2008/815/EK, 2008/896/EK, 2008/908/EK, 2008/946/EK, 2009/177/EK, 2009/247/EK, 2009/722/EK un 2009/771/EK teksts īslandiešu un norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2010. gada 11. novembrī, ja EEZ apvienotajai komitejai ir sniegti visi paziņojumi saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (35).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2010. gada 10. novembrī

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Stefán Haukur JÓHANNESSON

(1) OV L 244, 16.9.2010., 3. lpp.

(2) OV L 111, 23.4.2008., 3. lpp.

(3) OV L 161, 20.6.2008., 4. lpp.

(4) OV L 162, 21.6.2008., 3. lpp.

(5) OV L 202, 31.7.2008., 11. lpp.

(6) OV L 256, 24.9.2008., 5. lpp.

(7) OV L 260, 30.9.2008., 8. lpp.

(8) OV L 337, 16.12.2008., 41. lpp.

(9) OV L 34, 4.2.2009., 11. lpp.

(10) OV L 44, 14.2.2009., 3. lpp.

(11) OV L 55, 27.2.2009., 11. lpp.

(12) OV L 55, 27.2.2009., 17. lpp.

(13) OV L 70, 14.3.2009., 9. lpp.

(14) OV L 73, 19.3.2009., 5. lpp.

(15) OV L 215, 20.8.2009., 3. lpp.

(16) OV L 117, 1.5.2008., 27. lpp.

(17) OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.

(18) OV L 138, 28.5.2008., 12. lpp.

(19) OV L 213, 8.8.2008., 42. lpp.

(20) OV L 283, 28.10.2008., 43. lpp.

(21) OV L 322, 2.12.2008., 30. lpp.

(22) OV L 327, 5.12.2008., 24. lpp.

(23) OV L 337, 16.12.2008., 94. lpp.

(24) OV L 63, 7.3.2009., 15. lpp.

(25) OV L 73, 19.3.2009., 20. lpp.

(26) OV L 257, 30.9.2009., 38. lpp.

(27) OV L 275, 21.10.2009., 28. lpp.

(28) OV L 216, 14.8.1999., 13. lpp.

(29) OV L 135, 3.6.2003., 19. lpp.

(30) OV L 355, 5.12.1992., 32. lpp.

(31) OV L 103, 19.4.2002., 24. lpp.

(32) OV L 106, 23.4.2002., 28. lpp.

(33) OV L 10, 14.1.2006., 16. lpp.

(34) OV L 100, 10.4.2008., 27. lpp.

(35) Konstitucionālās prasības nav norādītas.

PIELIKUMS

Līguma I pielikuma I nodaļu groza šādi.

Ar šādu tekstu papildina 1.1. daļas 7.b punktu (Padomes Regula (EK) Nr. 21/2004):

“—	32008 R 0933: Komisijas 2008. gada 23. septembra Regula (EK) Nr. 933/2008 (OV L 256, 24.9.2008., 5. lpp.),

—	32009 R 0759: Komisijas 2009. gada 19. augusta Regula (EK) Nr. 759/2009 (OV L 215, 20.8.2009., 3. lpp.).

Regulas noteikumi šā līguma mērķiem jālasa ar šādiem pielāgojumiem:

Pielikumā pirmās zemsvītras piezīmes tabulu, kurā norādīti valstu kodi, papildina šādi:

Īslande	IS	352
Norvēģija	NO	578”

2.	Svītro 1.1. daļas 7. punktu (Padomes Direktīva 92/102/EEK).

Aiz 7.c punkta (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1760/2000) iekļauj šādu punktu:

“7.d	32008 L 0071: Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīva 2008/71/EK par cūku identificēšanu un reģistrēšanu (OV L 213, 8.8.2008., 31. lpp.).”

Līguma 3.1. daļas 8.a punktā (Padomes Direktīva 2006/88/EK), 4.1. daļas 5.a punktā (Padomes Direktīva 2006/88/EK) un 4.1. daļas 4.a punktā (Padomes Direktīva 2006/88/EK) iekļauj šādu tekstu:

“ , kurā grozījumi izdarīti ar:

—	32008 L 0053: Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Direktīvu 2008/53/EK (OV L 117, 1.5.2008., 27. lpp.).”

5.	Līguma 3.1. daļas 5.a punktu (Padomes Direktīva 2005/94/EK) papildina ar šādu tekstu: “Šo tiesību aktu nepiemēro Īslandei.”

Līguma 3.1. daļas 10. punktā (Padomes Direktīva 82/894/EEK) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32008 D 0650: Komisijas 2008. gada 30. jūlija Lēmums 2008/650/EK (OV L 213, 8.8.2008., 42. lpp.).”

Aiz 3.2. daļas 41. punkta (Komisijas Regula (EK) Nr. 737/2008) iekļauj šādu punktu:

“42.	32008 D 0896: Komisijas 2008. gada 20. novembra Lēmums 2008/896/EK par pamatnostādnēm ar risku pamatotajai dzīvnieku veselības uzraudzības shēmai, kā paredzēts Padomes Direktīvā 2006/88/EK (OV L 322, 2.12.2008., 30. lpp.).”

8.	Līguma 4.2. daļā svītro 51. punktu (Komisijas Lēmums 1999/567/EK), 65. punktu (Komisijas Lēmums 2002/300/EK), 66. punktu (Komisijas Lēmums 2002/308/EK) un 72. punktu (Komisijas Lēmums 2003/390/EK) tekstu.

Aiz 4.2. daļas 85. punkta (Komisijas Regula (EK) Nr. 504/2008) iekļauj šādus punktus:

“86.

32008 R 1251: Komisijas 2008. gada 12. decembra Regula (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (OV L 337, 16.12.2008., 41. lpp.),

87.

32008 D 0392: Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Lēmums 2008/392/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK saistībā ar internetā izvietojamu informācijas vietni, lai elektroniski būtu pieejama informācija par akvakultūras nozares uzņēmumiem un apstiprinātajiem pārstrādes uzņēmumiem (OV L 138, 28.5.2008., 12. lpp.),

88.	32008 D 0946: Komisijas 2008. gada 12. decembra Lēmums 2008/946/EK, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz prasībām akvakultūras dzīvnieku karantīnai (OV L 337, 16.12.2008., 94. lpp.),

89.	32009 D 0177: Komisijas 2008. gada 31. oktobra Lēmums 2009/177/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz uzraudzības un izskaušanas programmām un slimības neskartu dalībvalstu, zonu un iecirkņu statusu (OV L 63, 7.3.2009., 15. lpp.).”

10.

Līguma 7.1. daļas 8.b punktu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2160/2003) un Līguma 7.2. daļas 25. punktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 1003/2005) papildina ar šādu ievilkumu:

“—	32009 R 0213: Komisijas 2009. gada 18. marta Regula (EK) Nr. 213/2009 (OV L 73, 19.3.2009., 5. lpp.).”

11.

Šādus ievilkumus iekļauj 7.1. daļas 12. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001):

“—	32008 R 0357: Komisijas 2008. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 357/2008 (OV L 111, 23.4.2008., 3. lpp.),

—	32008 R 0571: Komisijas 2008. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 571/2008 (OV L 161, 20.6.2008., 4. lpp.),

—	32008 R 0746: Komisijas 2008. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 746/2008 (OV L 202, 31.7.2008., 11. lpp.),

—	32008 R 0956: Komisijas 2008. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 956/2008 (OV L 260, 30.9.2008., 8. lpp.),

—	32009 R 0103: Komisijas 2009. gada 3. februāra Regula (EK) Nr. 103/2009 (OV L 34, 4.2.2009., 11. lpp.),

—	32009 R 0162: Komisijas 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 162/2009 (OV L 55, 27.2.2009., 11. lpp.),

—	32009 R 0163: Komisijas 2009. gada 26. februāra Regula (EK) Nr. 163/2009 (OV L 55, 27.2.2009., 17. lpp.).”

12.

Ar šādu pielāgojuma tekstu papildina 7.1. daļas 12. punktu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 999/2001):

“H.	Līguma IX pielikuma D nodaļas B iedaļas c) punktā pēc vārdiem “paredzēts dalībvalstij, kas minēta Regulas (EK) Nr. 546/2006 pielikumā,” iekļauj šādu tekstu: “vai Norvēģijai”.”

13.

Līguma 7.2. daļas 45. punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 197/2006) iekļauj šādu ievilkumu:

“—	32009 R 0129: Komisijas 2009. gada 13. februāra Regula (EK) Nr. 129/2009 (OV L 44, 14.2.2009., 3. lpp.)”

14.

Ar šādu ievilkumu papildina 7.2. daļas 47. punktu (Komisijas Regula (EK) Nr. 646/2007):

“ , kurā grozījumi izdarīti ar:

—	32008 R 0584: Komisijas 2008. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 584/2008 (OV L 162, 21.6.2008., 3. lpp.).”

15.

Šādus punktus iekļauj 7.2. daļā aiz 50. punkta (Padomes Lēmums 2008/486/EK):

“51.	32008 R 0584: Komisijas 2008. gada 20. jūnija Regula (EK) Nr. 584/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2160/2003 attiecībā uz Kopienas uzdevumu samazināt Salmonella Enteritidis un Salmonella Typhimurium izplatību tītariem (OV L 162, 21.6.2008., 3. lpp.).

52.

32009 R 0199: Komisijas 2009. gada 13. marta Regula (EK) Nr. 199/2009, ar ko nosaka pārejas pasākumu, atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2160/2003, attiecībā uz tādas svaigas gaļas tiešu piegādi nelielos daudzumos, kas iegūta no broileru un tītaru saimēm (OV L 70, 14.3.2009., 9. lpp.).”

16.

Zem virsraksta “TIESĪBU AKTI, KAS PIENĀCĪGI JĀŅEM VĒRĀ EBTA VALSTĪM UN EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDEI” 7.2. daļā aiz 4.i punkta (Komisijas Lēmums 2007/874/EK) pievieno šādus punktus:

“4.j	32008 D 0815: Komisijas 2008. gada 20. oktobra Lēmums 2008/815/EK, ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei Gallus gallus sugas broileru saimēs (OV L 283, 28.10.2008., 43. lpp.).

4.k	32009 D 0771: Komisijas 2009. gada 20. oktobra Lēmums 2009/771/EK, ar ko apstiprina konkrētas valstu programmas salmonellas izplatības kontrolei tītariem (OV L 275, 21.10.2009., 28. lpp.).”

17.

Zem virsraksta “TIESĪBU AKTI, KAS PIENĀCĪGI JĀŅEM VĒRĀ EBTA VALSTĪM UN EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDEI” pēc 7.2. daļas 41.a punkta (Komisijas Lēmums 2007/667/EK) pievieno šādu punktu:

“41.b

32008 D 0908: Komisijas 2008. gada 28. novembra Lēmums 2008/908/EK, ar ko dažām dalībvalstīm atļauj pārskatīt gada GSE uzraudzības programmu (OV L 327, 5.12.2008., 24. lpp.).”

18.

Zem virsraksta “TIESĪBU AKTI, KAS PIENĀCĪGI JĀŅEM VĒRĀ EBTA VALSTĪM UN EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDEI” 7.2. daļas 42. punktā (Komisijas Lēmums 2003/322/EK) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32009 D 0247: Komisijas 2009. gada 16. marta Lēmums 2009/247/EK (OV L 73, 19.3.2009., 20. lpp.).”

19.

Zem virsraksta “TIESĪBU AKTI, KAS PIENĀCĪGI JĀŅEM VĒRĀ EBTA VALSTĪM UN EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDEI” 7.2. daļas 43. punktā (Komisijas Lēmums 2003/324/EK) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32009 D 0722: Komisijas 2009. gada 29. septembra Lēmums 2009/722/EK (OV L 257, 30.9.2009., 38. lpp.).”

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/69

EEZ APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS

Nr. 115/2010

(2010. gada 10. novembris),

ar ko groza EEZ līguma I pielikumu (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi)

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, kurā grozījumi izdarīti ar Protokolu, ar ko pielāgo Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, turpmāk “Līgums”, un jo īpaši tā 98. pantu,

tā kā:

(1)	Līguma I pielikums tika grozīts ar EEZ Apvienotās komitejas 2010. gada 11. jūnija Lēmumu Nr. 60/2010 (1).

(2)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2008. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 180/2008 par Kopienas references laboratoriju zirgu slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu (2).

(3)

Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 616/2009, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 2005/94/EK attiecībā uz mājputnu nodalījumu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumu apstiprināšanu, kas attiecas uz putnu gripu un preventīviem bioloģiskās drošības papildu pasākumiem šādos nodalījumos (3).

(4)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 28. augusta Regula (EK) Nr. 789/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz aizsardzību pret slimību pārnēsātājiem un obligātajām prasībām infekciozā katarālā drudža monitoringa un uzraudzības programmām (4).

(5)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 1156/2009, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1266/2007 attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvniekiem nosaka atbrīvojumu no Padomes Direktīvā 2000/75/EK paredzētā izvešanas aizlieguma (5).

(6)	Līgumā jāiekļauj Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (6).

(7)	Līgumā jāiekļauj Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/157/EK par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (7).

(8)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 8. jūnija Lēmums 2009/437/EK, ar kuru groza Lēmumu 2007/268/EK, ar ko dalībvalstīs īsteno putnu gripas uzraudzības programmas mājputniem un savvaļas putniem (8).

(9)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 5. augusta Lēmums 2009/600/EK, ar ko groza Lēmumu 2003/467/EK attiecībā uz atsevišķu dalībvalstu un to reģionu pasludināšanu par oficiāli brīviem no govju brucelozes (9).

(10)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 5. augusta Lēmums 2009/601/EK, ar ko groza Lēmuma 2004/233/EK I pielikumu attiecībā uz ierakstiem par Vāciju to laboratoriju sarakstā, kurās atļauts pārbaudīt efektivitāti dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu (10).

(11)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 20. augusta Lēmums 2009/621/EK, ar ko groza Lēmumu 2008/185/EK attiecībā uz Ziemeļīrijas iekļaušanu to reģionu sarakstā, kur Aujeski slimībai ir apstiprināta valsts kontroles programma (11).

(12)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 15. oktobra Lēmums 2009/761/EK, ar ko groza Lēmumu 2003/467/EK attiecībā uz Skotijas pasludināšanu par oficiāli brīvu no govju tuberkulozes (12).

(13)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 22. oktobra Lēmums 2009/779/EK, ar ko groza Lēmumu 2004/233/EK I pielikumu attiecībā uz Dānijas ierakstu to laboratoriju sarakstā, kurās atļauts pārbaudīt efektivitāti dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu (13).

(14)

Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 27. novembra Lēmums 2009/869/EK, ar kuru groza XI, XII, XV un XVI pielikumu Padomes Direktīvā 2003/85/EK attiecībā uz tādu laboratoriju sarakstu, kuras ir pilnvarotas rīkoties ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu, un obligātajiem drošības standartiem, kas ir jāievēro šādās laboratorijās (14).

(15)	Līgumā jāiekļauj Komisijas 2009. gada 15. decembra Lēmums 2009/976/ES, ar ko groza Padomes Direktīvas 64/432/EEK D pielikumu attiecībā uz govju enzootiskās leikozes diagnostikas testiem (15).

(16)	Ar Direktīvu 2008/119/EK atceļ Padomes Direktīvu 91/629/EK (16), kas ir iekļauta Līgumā un tāpēc ir atceļama saskaņā ar Līgumu.

(17)	Ar Direktīvu 2009/157/EK atceļ Padomes Direktīvu 77/504/EK (17), kas ir iekļauta Līgumā un tāpēc ir atceļama saskaņā ar Līgumu.

(18)	Šis lēmums attiecas uz tiesību aktiem par dzīviem dzīvniekiem, izņemot zivis un akvakultūras dzīvniekus. Tiesību aktus par šiem jautājumiem nepiemēro Īslandei, kā noteikts Līguma I pielikuma I nodaļas ievaddaļas 2. punktā.

(19)	Šis lēmums attiecas uz Īslandi un Lihtenšteinu,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Līguma I pielikuma I nodaļu groza, kā noteikts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Regulu (EK) Nr. 180/2008, (EK) Nr. 616/2009, (EK) Nr. 789/2009 un (EK) Nr. 1156/2009, Direktīvu 2008/119/EK un 2009/157/EK un Lēmumu 2009/437/EK, 2009/600/EK, 2009/601/EK, 2009/621/EK, 2009/761/EK, 2009/779/EK, 2009/869/EK un 2009/976/EK teksts norvēģu valodā, kas jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā, ir autentisks.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2010. gada 11. novembrī, ja EEZ Apvienotajai komitejai ir iesniegti visi paziņojumi saskaņā ar Līguma 103. panta 1. punktu (18).

4. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, 2010. gada 10. novembrī

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

Stefán Haukur JÓHANNESSON

(1) OV L 244, 16.9.2010., 3. lpp.

(2) OV L 56, 29.2.2008., 4. lpp.

(3) OV L 181, 14.7.2009., 16. lpp.

(4) OV L 227, 29.8.2009., 3. lpp.

(5) OV L 313, 28.11.2009., 59. lpp.

(6) OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.

(7) OV L 323, 10.12.2009., 1. lpp.

(8) OV L 145, 10.6.2009., 45. lpp.

(9) OV L 204, 6.8.2009., 39. lpp.

(10) OV L 204, 6.8.2009., 43. lpp.

(11) OV L 217, 21.8.2009., 5. lpp.

(12) OV L 271, 16.10.2009., 34. lpp.

(13) OV L 278, 23.10.2009., 58. lpp.

(14) OV L 315, 2.12.2009., 8. lpp.

(15) OV L 336, 18.12.2009., 36. lpp.

(16) OV L 340, 11.12.1991., 28. lpp.

(17) OV L 206, 12.8.1977., 8. lpp.

(18) Nav norādītas konstitucionālās prasības.

PIELIKUMS

Līguma I pielikuma I nodaļu groza šādi.

Nodaļas 1.1. daļas 11. punktā (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32008 R 0180: Komisijas 2008. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 180/2008 (OV L 56, 29.2.2008., 4. lpp.).”

2.	Svītro 2.1. daļas 1. punktu (Padomes Direktīva 77/504/EK).

Aiz 1. punkta (Padomes Direktīva 77/504/EEK, svītrots) 2.1. daļā iekļauj šādu punktu:

“1.a	32009 L 0157: Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/157/EK par liellopu sugu tīršķirnes vaisliniekiem (OV L 323, 10.12.2009., 1. lpp.). Šo tiesību aktu nepiemēro Īslandei.”

Ar šādu ievilkumu papildina 3.1. daļas 1.a punktu (Padomes Direktīva 2003/85/EK):

“—	32009 D 0869: Komisijas 2009. gada 27. novembra Lēmums 2009/869/EK (OV L 315, 2.12.2009., 8. lpp.).”

Nodaļas 3.2. daļas 38. punktu (Komisijas Lēmums 2007/268/EK) papildina ar šādu tekstu:

“, ar grozījumiem, kas izdarīti ar

—	32009 D 0437: Komisijas 2009. gada 8. jūnija Lēmumu 2009/437/EK (OV L 145, 10.6.2009., 45. lpp.).”

Nodaļas 3.2. daļas 40. punktā (Komisijas Regula (EK) Nr. 1266/2007) pievieno šādus ievilkumus:

“—	32009 R 0789: Komisijas 2009. gada 28. augusta Regula (EK) Nr. 789/2009 (OV L 227, 29.8.2009., 3. lpp.),

—	32009 R 1156: Komisijas 2009. gada 27. novembra Regula (EK) Nr. 1156/2009 (OV L 313, 28.11.2009., 59. lpp.).”

Aiz 3.2. daļas 42. punkta (Komisijas Lēmums 2008/896/EK) iekļauj šādu punktu:

“43.

32009 R 0616: Komisijas 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 616/2009, ar kuru īsteno Padomes Direktīvu 2005/94/EK attiecībā uz mājputnu nodalījumu un citu nebrīvē turētu putnu nodalījumu apstiprināšanu, kas attiecas uz putnu gripu un preventīviem bioloģiskās drošības papildu pasākumiem šādos nodalījumos (OV L 181, 14.7.2009., 16. lpp.).

Šo tiesību aktu nepiemēro Īslandei.”

Nodaļas 4.1. daļas 1. punktā (Padomes Direktīva 64/432/EEK) pievieno šādu ievilkumu:

“—	32009 D 0976: Komisijas 2009. gada 15. decembra Lēmums 2009/976/ES (OV L 336, 18.12.2009., 36. lpp.).”

Nodaļas 4.2. daļas 70. punktā (Komisijas Lēmums 2003/467/EK) pievieno šādus ievilkumus:

“—	32009 D 0600: Komisijas 2009. gada 5. augusta Lēmums 2009/600/EK (OV L 204, 6.8.2009., 39. lpp.),

—	32009 D 0761: Komisijas 2009. gada 15. oktobra Lēmums 2009/761/EK (OV L 271, 16.10.2009., 34. lpp.).”

10.

Nodaļas 4.2. daļas 76. punktā (Komisijas Lēmums 2004/233/EK) pievieno šādus ievilkumus:

“—	32009 D 0601: Komisijas 2009. gada 5. augusta Lēmums 2009/601/EK (OV L 204, 6.8.2009., 43. lpp.),

—	32009 D 0779: Komisijas 2009. gada 22. oktobra Lēmums 2009/779/EK (OV L 278, 23.10.2009., 58. lpp.).”

11.

Nodaļas 4.2. daļas 84. punktā (Komisijas Lēmums 2008/185/EK) iekļauj šādu ievilkumu:

“—	32009 D 0621: Komisijas 2009. gada 20. augusta Lēmums 2009/621/EK (OV L 217, 21.8.2009., 5. lpp.).”

12.

Aiz 4.2. daļas 89. punkta (Komisijas Lēmums 2009/177/EK) iekļauj šādu punktu:

“90.

32008 R 0180: Komisijas 2008. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 180/2008 par Kopienas references laboratoriju zirgu slimībām, izņemot Āfrikas zirgu mēri, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu (OV L 56, 29.2.2008., 4. lpp.).

Šo tiesību aktu nepiemēro Īslandei.”

13.	Svītro 9.1. daļas 4. punktu (Padomes Direktīva 91/629/EK).

14.

Aiz 9.1. daļas 11. punkta (Padomes Direktīva 2008/120/EEK) iekļauj šādu punktu:

“12.	32008 L 0119: Padomes 2008. gada 18. decembra Direktīva 2008/119/EK, ar ko nosaka obligātos standartus teļu aizsardzībai (OV L 10, 15.1.2009., 7. lpp.). Šo tiesību aktu nepiemēro Īslandei.”

IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu

3.3.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 58/86

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 167/09/COL

(2009. gada 27. marts)

par Listas gaisa spēku bāzes iznomāšanu un pārdošanu (Norvēģija)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (2), jo īpaši tā 61. līdz 63. pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (3), jo īpaši tā 24. pantu,

ŅEMOT VĒRĀ Uzraudzības iestādes un Tiesas līguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu un II daļas 4. panta 2. punktu (4),

ŅEMOT VĒRĀ Iestādes Pamatnostādnes par EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanu un interpretāciju (5) un jo īpaši to V daļu par valsts atbalsta elementiem zemes un ēku pārdošanā, ko veic valsts iestādes,

PĒC AICINĀJUMA ieinteresētajām personām iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar 3. protokola II daļas 6. panta 1. punktu (6),

ŅEMOT VĒRĀ to apsvērumus,

tā kā:

I. FAKTI

1. PROCEDŪRA

Lēmums Nr. 183/07/COL par oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā. Iestāde aicināja ieinteresētās puses iesniegt savus apsvērumus. Iestāde saņēma Lista Lufthavn AS apsvērumus. 2007. gada 4. decembra vēstulē (atsauces Nr. 455712) Iestāde tos nosūtīja Norvēģijas iestādēm, kurām tika dota iespēja atbildēt. Norvēģijas iestādes iesniedza savus apsvērumus ar 2007. gada 12. decembra vēstuli (atsauces Nr. 457245).

Iestāde norīkoja ekspertu Jeiru Sostadu (Geir Saastad) neatkarīga eksperta vērtējuma sagatavošanai par Listas (Lista) gaisa spēku bāzi. Eksperta norīkojums stājās spēkā 2008. gada 14. aprīlī. Eksperta uzdevums bija noteikt i) gaisa spēku bāzes tirgus vērtību un ii) ar zemi un ēkām saistīto pienākumu vērtību.

Neatkarīgā eksperta galīgais ziņojums tika nodots Iestādei 2008. gada maijā.

2008. gada 18. jūlija vēstulē (atsauces Nr. 486089) Iestāde lūdza Norvēģijas iestādes sniegt papildu informāciju.

Norvēģijas iestādes sniedza nepieciešamo informāciju 2008. gada 28. augusta vēstulē (atsauces Nr. 489312).

2. IZMEKLĒTO PASĀKUMU APRAKSTS

Iestāde izmeklēja divus atsevišķus pasākumus – Listas gaisa spēku bāzes iznomāšanu un pārdošanu.

2.1. LISTAS GAISA SPĒKU BĀZES APRAKSTS

Parlamentam adresētajā priekšlikumā Nr. 50 (1994–1995) (7) Aizsardzības ministrija izklāstīja savu priekšlikumu par gaisa spēku bāzes slēgšanu. Aizsardzības ministrija izvirzīja tā saukto “attīstības alternatīvu”. Saskaņā ar šo plānu Norvēģijas bruņotajiem spēkiem vajadzēja novērtēt ēku kompleksu, lai izlemtu to, kuras ēkas nevar vai nevajadzētu izmantot rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem. Ēkas, kuras varētu izmantot rūpnieciskiem vai komerciāliem mērķiem, būtu jāsaglabā ne ilgāk kā desmit gadus, lai izvērtētu komercattīstības iespējas un atrastu vispiemērotāko risinājumu gaisa spēku bāzes izmantošanai komerciāliem mērķiem.

Lai papildinātu Parlamenta rezolūciju, tika sagatavoti vairāki ziņojumi ar mērķi izstrādāt pārskatu par Listas gaisa spēku bāzes vispārīgo stāvokli (Norvēģijas iestādes ir iesniegušas tikai 2002. gada 24. janvāra ziņojumu par ugunsdrošību, kurā TekØk ziņoja par attiecīgajā laikā pastāvošajiem normatīviem un ieteicamajiem uzlabojumiem un aprēķināja ieteikto darbu izmaksas).

Listas gaisa spēku bāze aizņem 5 000 000 m2 zemes. Ēku komplekss sastāv no noliktavu ēkām, kazarmām, ēdnīcu telpām un angāriem. Ēku kompleksa kopējā platība ir aptuveni 28 000 m2. Nekustamajā īpašumā ir arī lidjosla un mitrzemes teritorija.

Saskaņā ar Fašunnas (Farsund) pašvaldības apstiprināto Listas gaisa spēku bāzes pašvaldības sektora plānu šo īpašumu var izmantot komercdarbībai, tostarp aviācijas pakalpojumu sniegšanai, sabiedrības attīstībai, amatniecībai un rūpniecībai. Teritorija ap Šlevdalsvanetu (Slevdalsvannet), kur ir mitrzeme un Norvēģijas bruņoto spēku munīcijas noliktava, tika rezervēta Norvēģijas bruņoto spēku vajadzībām, lidostas pakalpojumiem un dabas rezervātam. Aptuveni 1 900 000 m2 varēja izmantot rūpnieciskiem mērķiem. Daļa zemes un atsevišķas ēkas ir aizsargātas saskaņā ar Norvēģijas bruņoto spēku aizsardzības plānu, tostarp:

—	trīs angāri un pretgaisa aizsardzības trenažieris,

—

ēdnīca un

—	zemes platību daļas, ieskaitot skrejceļus, manevrēšanas ceļus un daļu autoceļu tīkla.

2.2. LISTAS GAISA SPĒKU BĀZES IZNOMĀŠANA

Norvēģijas bruņotajiem spēkiem piederošo nekustamo īpašumu reorganizācijas kontekstā 1994.–1995. gadā tika nolemts, ka no 1996. gada 1. jūlija jāpārtrauc Listas gaisa spēku bāzes militārā darbība.

1996. gada 27. jūnijā Norvēģijas Aizsardzības nekustamo īpašumu aģentūra (turpmāk tekstā “NANĪA”) noslēdza nomas līgumu uz desmit gadiem ar Lista Airport Development AS (“LAD”), kas stājās spēkā 1996. gada 1. jūlijā uz laiku līdz 2006. gada 30. jūnijam, paredzot iespēju, ka LAD īrē gaisa spēku bāzi vēl uz desmit gadiem. Uzņēmums piederēja Fašunnas pašvaldībai (20 %) un vietējiem investoriem (80 %). Līgums attiecās uz deviņām ēkām ar platību, kas atbilst aptuveni 12 500 m2, un skrejceļu, kas aizņem 421 610 m2.

Līguma galvenais mērķis “attīstības alternatīvas” īstenošanas ietvaros bija laika periodā, kas nepārsniedz desmit gadus, attīstīt gaisa spēku bāzē komerciālos gaisa transporta pakalpojumus.

1996. gada 1. jūlijā nomas līgums tika pārslēgts ar uzņēmumu Lista Lufthavn AS (“LILAS”), kas bija nodibināts 1996. gada 3. maijā.

Nomas līgumā bija paredzēts, ka LILAS nomās konkrētu daļu ēku un aerodromu par cenu NOK 10 000 gadā, kas tiks mainīta katrus piecus gadus. NANĪA arī pienāktos līdz 15 % no LILAS gūtajiem ienākumiem par ēku iznomāšanu apakšnomniekiem. Laikā no 1996. gada 1. jūlija līdz 2002. gada septembrim LILAS noslēdza vairākus apakšnomas līgumus. Ienākumi no apakšnomniekiem, kas tika izmaksāti NANĪA, bija NOK 245 405.

Nomas līgumā bija noteikts, ka gaisa spēku bāzes īpašnieks ir atbildīgs par ēku ārējo uzturēšanu un aerodroma uzturēšanu. Šo saistību griesti bija NOK 1 500 000 gadā. Kā atlīdzība par šo pienākumu izpildi īpašniekam pienācās daļa peļņas. Nomas līguma 3. pantā bija paredzēts, ka gadījumā, ja gaisa spēku bāzes komerciālās izmantošanas rezultātā radītā peļņa pārsniegs NOK 4 500 000, gaisa spēku bāzes īpašniekam būs tiesības saņemt 20 % no peļņas, kas pārsniedz šo summu.

Kādu laiku tika sniegti komercpakalpojumi. Līdz 1999. gada 1. novembrim komercpakalpojumus sniedza uzņēmumi Braathen Safe un Air Stord. 2000. gadā LILAS turpināja pētīt iespēju atjaunot regulārus lidojumus un veidot lidostu kā kravas termināli starptautiskajiem gaisa kravu pārvadājumiem uz Eiropu. LILAS izdevās atjaunot regulārus lidojumus starp Oslo un Listu, kurus visu 2001. gadu veica Cost Air. 2002. gadā no Listas lidostas netika veikti regulāri lidojumi. Tā kā LILAS nepanāca sākotnējo mērķi gaisa spēku bāzē izveidot aviopārvadājumu jomas komercpakalpojumus, ienākumi laikā no 1996. līdz 2002. gadam ne reizi nepārsniedza NOK 4 500 000 gadā.

Pirmās desmitgades beigās uzņēmumam LILAS bija iespēja pagarināt nomas līgumu vēl uz desmit gadiem. Ja LILAS šīs tiesības neizmantoja, tas drīkstēja nopirkt konkrētu gaisa spēku bāzes teritoriju par cenu NOK 10 000 000. Turklāt līgumā bija noteikts, ka gadījumā, ja NANĪA izlemtu nomas līguma darbības laikā pārdot visu Listas gaisa spēku bāzi, uzņēmumam LILAS būtu tiesības nopirkt to visu par cenu NOK 25 000 000. 2002. gada 13. decembra vēstulē LILAS atteicās no pirmpirkuma tiesībām uz visu Listas gaisa spēka bāzi, un gaisa spēku bāze tika pārdota uzņēmumam Lista Flypark AS.

2006. gada jūnijā atbilstoši nomas līguma noteikumiem LILAS izmantoja pirmpirkuma tiesības, lai no Lista Flypark AS nopirktu daļu Listas gaisa spēku bāzes par summu NOK 10 000 000.

2.3. LISTAS GAISA SPĒKU BĀZES PĀRDOŠANA

2002. gada 12. septembrī NANĪA pārdeva Listas gaisa spēku bāzi uzņēmumam Lista Flypark AS. Pārdošanas darījuma rezultātā Norvēģijas valsts izmaksāja uzņēmumam Lista Flypark AS neto summu NOK 10 875 000. Analizējot pārdošanas noteikumus, jānošķir divi secīgi soļi: no vienas puses, nekustamā īpašuma tirgus vērtības novērtējums un, no otras, ar zemi un ēkām saistīto pienākumu novērtējums.

2.3.1. Pasākumi, kas tika veikti, lai atrastu gaisa spēku bāzes pircēju

1997. gadā LILAS sazinājās ar NANĪA, lai uzsāktu sarunas par gaisa spēku bāzes pirkšanu. 1998. gada 21. oktobrī Fašunnas pašvaldība un LILAS vienojās par īpašuma pirkšanas stratēģiju. Tomēr sarunas starp NANĪA, Fašunnas pašvaldību un LILAS tika pārtrauktas 1999. gada 22. februārī, jo puses nespēja vienoties par cenu.

2000. gadā NANĪA ievietoja vairākus sludinājumus vietējos (Farsund Avis) un reģionālajos (Fedrelandsvennen un Stavanger Aftenblad) laikrakstos par īpašuma pārdošanu. Pārdošana, kā toreiz bija iecerēts, attiecās uz nekustamā īpašuma daļām. Neskatoties uz sludinājumiem, īpašumu pārdot neizdevās.

2001. gada 16. un 17. augustā NANĪA sarīkoja Listas konferenci, uz kuru tika aicināti 7 000–8 000 potenciālo investoru. Konferences mērķis bija parādīt interesentiem Listas gaisa spēku bāzi un gaisa spēku bāzes iespējamo pārveidi no militāra objekta par komerciālai izmantošanai piemērotu civilobjektu. Pēc konferences tika norīkots konsultants Jorta (Hjort) kungs, kura uzdevums bija palīdzēt organizēt pārdošanas procesu. Viņš secināja, ka “gaisa spēku bāzi ir grūti pārdot nekustamā īpašuma attīstītājiem, jo nav piemērotu pircēju, un īpašuma izmantošanas iespējas ir ļoti ierobežotas ar LILAS noslēgtā līguma dēļ”.

2001. gada augustā NANĪA nolēma, ka īpašums ir pārdodams kopumā, lai nepieļautu to, ka noteiktas gaisa spēku bāzes daļas kļūst pilnīgi nepievilcīgas potenciālajiem pircējiem.

2002. gada sākumā, notiekot sarunām ar nekustamo īpašumu attīstītājiem Intervest Eiendom AS un Interconsult Prosjektutvikling AS, NANĪA nekustamā īpašuma vērtētājiem Verditakst un OPAK pasūtīja veikt divus vērtējumus. Šīs sarunas beidzās neveiksmīgi, taču 2002. gada 12. septembrī NANĪA un uzņēmums Lista Flypark AS vienojās par pirkuma līgumu.

2.3.2. Pirkšanas cena

Pirkšanas cenas pamatā bija trīs elementi: i) faktiskā cena, kas jāmaksā par īpašumu, ii) papildu maksa, kas atbilst 50 % no tālākpārdošanas neto summas, un iii) summa, kas atbilst 30 % no neto ienākumiem no nomas līguma.

i) Īpašuma cena

OPAK2002. gada 29. maija ziņojumā tika aplūkoti šādi trīs varianti: īpašuma pārdošana jaunam pircējam (par NOK 32 000 000), īpašuma pārdošana nomniekam, pamatojoties uz viņa pirmpirkuma tiesībām pirkt daļu no nomātās ēkas un zemes, kad beidzies nomas desmit gadu termiņš (par NOK 34 000 000), un īpašuma pārdošana nomniekam, pamatojoties uz viņa pirmpirkuma tiesībām uz īpašumu kopumā nomas termiņa laikā (par NOK 25 000 000).

Verditakst2002. gada 7. jūnija vērtējumā bija secināts, ka īpašuma tirgus vērtība ir NOK 11 000 000.

Vienošanās par pārdošanas cenu būtībā tika panākta, pamatojoties uz Verditakst veikto novērtējumu, t. i., NOK 11 000 000.

Pamatojoties uz iepriekš minēto ugunsdrošības ziņojumu, no īpašuma vērtības tika atskaitīta summa NOK 7 500 000, lai ņemtu vērā darbus, kas jāveic, lai nodrošinātu atbilstību pastāvošajiem ugunsdrošības normatīviem. Tāpēc īpašuma pārdošanas cena tika samazināta līdz NOK 3 500 000.

ii) 50 % daļa no tālākpārdošanas neto summas

Saskaņā ar pirkuma līguma 3. pantu NANĪA pienācās 50 % no visiem ienākumiem par īpašumā esošo zemes gabalu pārdošanu. Par divu zemes gabalu pārdošanu NANĪA tika pārskaitīta summa NOK 795 263. Bez tam ir neatrisināts strīds par NOK 5 000 000 saistībā ar šā noteikuma izpratni attiecībā uz zemes gabalu, kura izpirkšanas iespēja nomas līgumā bija paredzēta LILAS.

iii) 30 % no neto ienākumiem no nomas līguma

NANĪA pienācās arī 30 % no jebkuras nomas līguma rezultātā gūtās peļņas pēc nodokļu nomaksas. Tomēr laikā no 2003. līdz 2006. gadam no uzņēmuma Lista Flypark AS netika gūti ienākumi.

2.3.3. Ar zemi un ēkām saistīto pienākumu vērtība

Tika panākta vienošanās par to, ka pircējam tiks kompensēti ar īpašumu saistītie pienākumi, kas netika ņemti vērā, veicot vērtēšanu. Kompensācijā bija iekļauta:

ar tehniskām iekārtām (piemēram, elektropārvades līnijām) saistītā kompensācija NOK 3 500 000 apmērā.

NANĪA uzņēmās pienākumu palīdzēt pārveidot gaisa spēku bāzi par komercuzņēmumu atbilstoši Parlamenta lēmumam: “Saskaņā ar Parlamenta rezolūciju bruņotajiem spēkiem ir pienākums sagatavot teritoriju izmantošanai civiliem mērķiem. Šajā pienākumā īpaši ietilpst saistības pret apkārtējās zemes īpašniekiem attiecībā uz zemes nosusināšanu, kā arī atbalsts jaunas infrastruktūras radīšanai saistībā ar teritorijas attīstību.”;

ii)	ar jaunas infrastruktūras izveidi saistīta kompensācija NOK 5 500 000 apmērā. NANĪA atkal bija pienākums segt izdevumus par gaisa spēku bāzes pārveidi no militāra objekta civilobjektā;

iii)

kompensācija, kas saistīta ar LILAS nomas līgumu, NOK 5 375 000 apmērā.

Nomas līgumā ir paredzēts, ka gaisa spēku bāzes īpašnieks ir atbildīgs par ekspluatācijas izmaksām un ēku ārējo uzturēšanu, kā arī aerodroma uzturēšanu. Tomēr šo saistību maksimālā robeža bija NOK 1 500 000 gadā. Tā kā laikā, kad 2002. gadā notika pārdošana, NANĪA bija jāmaksā uzņēmumam LILAS gada maksa NOK 1 500 000 par vēl aptuveni četriem gadiem, Lista Flypark AS tika aizdotas NOK 5 375 000, lai izpildītu šīs saistības pret LILAS.

Kopējā kompensācija NOK 14 375 000 apmērā tika pretstatīta pirkuma cenai NOK 3 500 000. Tādējādi Norvēģijas iestādes pircējam samaksāja NOK 10 875 000.

3. NORVĒĢIJAS IESTĀŽU APSVĒRUMI

3.1. APSVĒRUMI ATTIECĪBĀ UZ LILAS NOMAS LĪGUMU

3.1.1. Nomas līgumā uzņēmumam LILAS netika piešķirts atbalsts vai priekšrocības

Norvēģijas iestādes norādīja, ka, neskatoties uz to, ka nomas līgumā norādītā nomas maksa tiešām bija NOK 10 000 gadā, šī vērtība neatspoguļoja precīzi faktiskās summas, kas tika maksātas NANĪA. NANĪA tiešām pienācās arī 15 % no LILAS gūtajiem ienākumiem no ēkas iznomāšanas apakšnomniekiem. Turklāt gadījumā, ja ar komercaviāciju saistītie bruto ienākumi pārsniegtu NOK 4 500 000 gadā, NANĪA papildus pienāktos 20 % no visiem ienākumiem, kas pārsniedz šo summu.

NANĪA gūtie ienākumi no apakšnomas bija NOK 245 405. Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu pausto viedokli ienākumi no iznomāšanas apakšnomniekiem NOK 245 405 apmērā jāpieskaita pie gada nomas maksas NOK 10 000. Kopējā nomas maksa nomāšanas periodā līdz īpašuma pārdošanai 2002. gadā veidoja summu NOK 310 405.

Norvēģijas iestādes arī uzsver, ka uzņēmumam LILAS īpašums bija jāattīsta, jāekspluatē un jāuztur, lai gaisa spēku bāzē varētu tikt sniegti komerciālie aviopakalpojumi, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības. Šajā kontekstā izmaksātā nomas maksa uzskatāma par visai nebūtisku, ja vērtē nomas līgumu. Ja projekts būtu bijis veiksmīgs, uzņēmums LILAS būtu guvis ievērojamu peļņu no nomas līguma. No otras puses, ja īstenotos pieticīgākas prognozes, tad gaisa spēku bāzes noma būtu nerentabla uzņēmumam LILAS, ņemot vērā no nomas līguma izrietošo finansiālo risku, ko rada būtiskas izmaksas, no kurām nevar izvairīties.

3.1.2. Nav ietekmes uz EEZ valstu savstarpējo tirdzniecību

Norvēģijas iestādes apgalvoja, ka nav pazīmju, kas norādītu, ka būtu skarta EEZ valstu savstarpējā tirdzniecība un atbalsts būtu kropļojis konkurenci. Iestādes atsaucās uz Pamatnostādnēm par valsts atbalstu lidostu finansēšanai un darbības uzsākšanas atbalstu aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām (8). Saskaņā ar to Listas lidosta tiktu klasificēta kā D kategorijas lidosta, t. i., maza lidosta ar pasažieru skaitu gadā, kas nepārsniedz vienu miljonu. Listas lidostas kopējā pasažieru bāze ir 32 000 cilvēku. Lidostu pamatnostādnēs ir noteikts, ka “nav paredzams, ka mazām reģionālām (D kategorijas) lidostām piešķirtais finansējums varētu kropļot konkurenci vai ietekmēt tirdzniecību tādā apmērā, lai kaitētu kopīgām interesēm” (9).

3.1.3. Netika sniegts nelikumīgs atbalsts

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, izskatot nomas līguma nosacījumus, jāatsaucas uz jaunajām Lidostu pamatnostādnēm (10). Tiešām, kaut arī nomas līguma slēgšanas laikā tās nebija pieņemtas, Norvēģijas iestādes apgalvo, ka jaunās Lidostu pamatnostādnes “drīzāk papildina, nekā aizstāj” iepriekšējās pamatnostādnes un tāpēc uz tām ir jāatsaucas.

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka uzņēmumam LILAS bija uzticētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kuras paredzēja “infrastruktūras ekspluatāciju, ieskaitot lidostu infrastruktūras uzturēšanu un pārvaldību”. Tad tās atsaucas uz jaunajām Lidostu pamatnostādnēm, kurās ir noteikts: “Šis finansējums nav valsts atbalsts, ja tā ir kompensācija par sabiedriskiem pakalpojumiem, kas piešķirta lidostas vadībai saskaņā ar Altmark sprieduma nosacījumiem. (…) šo atbalstu var atzīt par atbilstošu EEZ līguma darbībai, vienīgi pamatojoties uz 61. panta 3. punkta a) vai c) apakšpunktu, atbilstot konkrētiem nosacījumiem, attiecībā uz mazāk attīstītiem reģioniem vai pamatojoties uz 59. panta 2. punktu, ja valsts atbalsts atbilst konkrētiem nosacījumiem, kas nodrošina to, ka atbalsts ir vajadzīgs, lai sniegtu vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu, un ka tā ietekme uz tirdzniecības attīstību nav pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm.”

Fašunnas pašvaldība, kuras teritorijā atrodas gaisa spēku bāze, ir tiesīga saņemt reģionālo atbalstu.

Tāpēc Norvēģijas iestādes secina, ka jebkurš uzņēmumam LILAS piešķirtais atbalsts atbilda kompensācijai, nepārsniedzot summu, kas vajadzīga, lai segtu izmaksas, ko radīja tai uzticēto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpilde.

3.2. APSVĒRUMI ATTIECĪBĀ UZ PIRKUMA LĪGUMU

3.2.1. Saistībā ar pārdošanu uzņēmums Lista Flypark AS nesaņēma atbalstu vai priekšrocības

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka kaut arī Valsts atbalsta pamatnostādņu 2.2. iedaļas noteikumi par valsts atbalsta elementiem zemes un ēku pārdošanā, ko veic valsts iestādes, netika stingri ievēroti, “vairums potenciālo pircēju bija pietiekami informēti par NANĪA centieniem pārdot gaisa spēku bāzi”. Tiešām, kā jau norādīts iepriekš 2.3.1. punktā, tika veikti daudzi pasākumi, lai atrastu pircēju.

Turklāt Norvēģijas iestādes uzsvēra, ka pārdošanas cena precīzi atspoguļoja īpašuma vērtību un ar to saistītos juridiskos pienākumus. Tās atsaucas uz faktu, ka reālā pirkšanas cena bija saistīta ne tikai ar īpašuma cenu, bet arī citiem elementiem, kā, piemēram, 50 % no tālākpārdošanas rezultātā gūtās peļņas un 30 % no neto ienākumiem, ko varētu gūt Lista Flypark AS (sk. iepriekš 2.3.2. punktu).

3.2.2. Nav ietekmes uz EEZ valstu savstarpējo tirdzniecību

Norvēģijas iestādes atkārtoja 3.1.2. punktā minētos punktus.

3.2.3. Nelikumīgs atbalsts netika sniegts

Norvēģijas iestādes atsaucās uz saviem skaidrojumiem attiecībā uz nomas līgumu, kas bija noslēgts ar uzņēmumu LILAS.

4. TREŠO PERSONU APSVĒRUMI

2007. gada 15. novembra vēstulē (notikums Nr. 452517) juridiskā firma, kas pārstāv uzņēmumu Lista Lufthavn AS, iesniedza apsvērumus par iestādes lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanu (11).

Apsvērumi attiecās tikai uz nomas līgumu, un tajos netika skarts jautājums par zemes pārdošanu.

4.1. NOMAS LĪGUMĀ UZŅĒMUMAM LILAS NETIKA PIEŠĶIRTS ATBALSTS VAI PRIEKŠROCĪBAS

Faktiskā gada nomas maksa nebija NOK 10 000, jo NANĪA saņēma NOK 245 405 par iznomāšanu apakšnomniekiem. Turklāt uzņēmumam LILAS, pamatojoties uz nomas līgumu, bija uzticēts pildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas paredzēja nodrošināt Listas gaisa spēku bāzes ekspluatāciju un pārvaldību. Šis vispārīgais pienākums sniegt pakalpojumus paredzēja būtisku ierobežojumu LILAS iespējām izmantot gaisa spēku bāzi citiem mērķiem. 2001. gadā šīs darbības kopējās izmaksas bija aptuveni NOK 5 500 000. Ņemot vērā ievērojamās izmaksas, 2006. gada 9. maijā nomas līgumā tika noteikti gada nomas griesti NOK 1 500 000 apmērā. Nomas līgums uzņēmumam LILAS un tā akcionāriem radīja ievērojamus zaudējumus (12).

4.2. NAV IETEKMES UZ EEZ VALSTU SAVSTARPĒJO TIRDZNIECĪBU

LILAS līgums attiecas tikai uz Listas gaisa spēku bāzes nomu, lai pildītu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības par pašas gaisa spēku bāzes pārvaldīšanu un ekspluatāciju, nevis lai nodrošinātu regulārus iekšzemes lidojumus vai starptautiskus gaisa kravu pārvadājumus. Šajā ziņā nekāds nomas līgumā piešķirtais atbalsts neietekmētu tirdzniecību EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē.

4.3. JEBKURŠ UZŅĒMUMAM LILAS PIEŠĶIRTAIS ATBALSTS BŪTU LIKUMĪGS

Ja Iestāde secinātu, ka uzņēmumam LILAS ir piešķirts atbalsts, tas jebkurā gadījumā atbilstu EEZ līgumam, pamatojoties uz Pamatnostādnēm par valsts atbalstu lidostu finansēšanai un darbības uzsākšanas atbalstu aviosabiedrībām, kas veic lidojumus no reģionālām lidostām.

4.4. NAV PAMATA PIEŅEMT ATGŪŠANAS LĒMUMU

Visbeidzot, nomas līgums tika noslēgts 1996. gada 27. jūnijā. Vienīgais informācijas pieprasījums, kas tika nosūtīts desmit gadu laikā pēc šā datuma, attiecās uz potenciālo atbalstu saistībā ar pirkšanas, nevis nomas līgumu. Līdz ar to desmit gadu laikā Iestāde nekādas darbības nebija veikusi. 3. protokola 15. pantā ir noteikts, ka “uz EBTA Uzraudzības iestādes tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma periods”.

II. NOVĒRTĒJUMS

1. LISTAS GAISA SPĒKU BĀZES DAĻAS IZNOMĀŠANA

Nomas līgums ar LAD tika parakstīts 1996. gada 27. jūnijā un stājās spēkā 1996. gada 1. jūlijā.

3. protokola 15. pantā ir noteikts, ka:

“1. Uz EBTA Uzraudzības iestādes tiesībām atgūt atbalstu attiecas desmit gadu noilguma periods.

2. Noilguma periods sākas dienā, kad nelikumīgais atbalsts piešķirts saņēmējam vai nu kā individuāls atbalsts, vai arī kā atbalsts saskaņā ar atbalsta shēmu. Jebkāda rīcība, ko veic EBTA Uzraudzības iestāde vai EBTA valsts pēc EBTA Uzraudzības iestādes lūguma attiecībā uz nelikumīgu atbalstu, pārtrauc noilguma periodu. Pēc katra pārtraukuma noilgums sākas no jauna. Noilguma periodu pārtrauc, kamēr EBTA Uzraudzības iestādes lēmumu izskata EBTA Tiesas procesā.

3. Jebkāds atbalsts, attiecībā uz kuru ir beidzies noilguma periods, uzskatāms par pastāvošu atbalstu.”

Pirmais informācijas pieprasījums attiecībā uz jautājumu par potenciālo atbalsta pasākumu nomas līguma veidā tika nosūtīts 2007. gada 28. martā. Iestāde uzskata, ka šajā datumā desmit gadu noilguma periods bija beidzies, jo puses saistošais līgums tika noslēgts 1996. gada 27. jūnijā. Tāpēc atgūšana nebūtu iespējama. Bez tam šajā datumā bija beigusies arī nomas līguma darbība, jo LILAS neizmantoja iespēju līgumu pagarināt uz nākamajiem desmit gadiem. Nomas līguma darbība tādēļ beidzās 2006. gada 30. jūnijā, un šā līguma rezultātā nav pieņemti nekādi citi nosacījumi.

Šajos apstākļos Iestādes lēmumam par šā pasākuma klasificēšanu kā atbalstu un tā atbilstību EEZ līgumam nebūtu praktiskas nozīmes (13).

2. LISTAS GAISA SPĒKU BĀZES PĀRDOŠANA

2.1. VALSTS ATBALSTA ESĪBA

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām pusēm.”

Pamatnostādnēs par valsts atbalsta elementiem zemes un ēku pārdošanā, ko veic valsts iestādes, ir plašāka informācija par to, kā Iestāde izprot un piemēro EEZ līguma nosacījumus par valsts atbalstu, kad tiek vērtēta valsts zemes un ēku pārdošana. 2.1. iedaļā ir raksturota pārdošana beznosacījumu izsoles procedūrā, turpretim 2.2. iedaļā ir raksturota pārdošana, neievērojot beznosacījumu procedūru (izmantojot neatkarīga eksperta vērtējumu). Šīs divas procedūras ļauj EBTA valstīm rīkoties ar zemes un ēku pārdošanu tā, lai automātiski izslēgtu valsts atbalsta esību.

2.2. VALSTS LĪDZEKĻU KLĀTBŪTNE

Pasākums ir jānodrošina valstij, vai tas ir jāīsteno ar valsts līdzekļiem. Tā kā NANĪA ir valsts iestāde, tās līdzekļi ir valsts līdzekļi.

Valstij piederošas zemes un ēku pārdošana zem tirgus vērtības liecina par to, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi. Pamatnostādnēs par valsts atbalsta elementiem zemes un ēku pārdošanā tomēr ir norādīti divi gadījumi, kad, ievērojot attiecīgos nosacījumus, ir uzskatāms, ka par īpašumu samaksātā cena atbilst pareizai tirgus vērtībai, izslēdzot valsts līdzekļu klātbūtni.

Kā iepriekš minēts, jāizšķir divas situācijas: gadījumi, kad pārdošana ir notikusi beznosacījumu izsoles procedūrā (sk. i) turpmāk), un gadījumi, kad pārdošana ir notikusi, ja cena ir noteikta, atsaucoties uz neatkarīgu ekspertu veiktiem vērtības novērtējumiem (sk. ii) turpmāk).

i) Pārdošana beznosacījumu izsoles procedūrā

Norvēģijas iestādes atzīst, ka “process sākās kā beznosacījumu izsoles procedūra attiecībā uz gaisa spēku bāzes daļu pārdošanu. Dažādās avīzēs, kā, piemēram, Farsund avis, Fedrelandsvennen un Stavanger Aftenblad, 2000. gadā tika ievietoti sludinājumi, kuros bija uzskaitītas gaisa spēku bāzes izmantošanas iespējas”.

Neskatoties uz sludinājumiem, nedz arī uz tā saucamo “Listas konferenci”, īpašumu pārdot neizdevās. Process neattiecās uz gaisa spēku bāzes pārdošanu kopumā. To apliecina valsts kontroliera ziņojums, kurā ir secināts, ka pirms sarunu uzsākšanas ar Lista Flypark AS 2002. gada maijā netika veikta nedz visa īpašuma vērtēšana, nedz arī tika sniegts publisks paziņojums par paredzēto pārdošanu. Tāpēc Iestāde uzskata, ka attiecībā uz gaisa spēku bāzes pārdošanu kopumā beznosacījumu izsoles procedūra nav notikusi un ka ir izslēgta iespēja novērst valsts atbalsta klātbūtni pēc šā pamatojuma atbilstoši Pamatnostādņu par valsts atbalsta elementiem zemes un ēku pārdošanā 2.1. iedaļai.

ii) Pārdošana, neveicot beznosacījuma izsoles procedūru (eksperta novērtējums)

Pamatnostādņu par valsts atbalsta elementiem zemes un ēku pārdošanā, ko veic valsts iestādes, 2.2. iedaļā attiecībā uz pārdošanu, kas notiek, neveicot beznosacījumu izsoles procedūru, ir noteikts, ka “ja publiskās iestādes paredz neizmantot 2.1. iedaļā aprakstīto procedūru, pirms pārdošanas sarunām vienam vai vairākiem neatkarīgiem aktīvu vērtētājiem jāveic neatkarīga novērtēšana, lai noteiktu tirgus vērtību, pamatojoties uz vispārpieņemtiem tirgus rādītājiem un vērtēšanas standartiem. Šādi noteiktā tirgus cena ir minimālā pirkuma cena, par kuru var vienoties, nepiešķirot valsts atbalstu.” (Izcēlums pievienots.)

Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka NANĪA pasūtīja divus vērtējumus nekustamā īpašuma vērtēšanas uzņēmumiem OPAK un Verditakst AS. Tie tika veikti attiecīgi 2002. gada maijā un jūnijā. Kaut arī var uzskatīt, ka sarunas bija uzsāktas jau 2002. gada martā, nekas neliecina par to, ka vienošanās par cenu būtu notikusi pirms abu ziņojumu secinājumu publiskošanas. Abos ziņojumos īpašuma tirgus cena bija noteikta, neņemot vērā pienākumus attiecībā uz ugunsdrošības normatīvu ievērošanu, tehnisko vai infrastruktūras uzlabojumu veikšanu vai nomas līgumu.

Pircēja samaksātās maksas apmērs tika noteikts, atsaucoties uz Verditakst novērtējuma ziņojumu, t. i., NOK 11 000 000.

OPAK tomēr bija secinājis, ka īpašuma vērtība pārdošanas dienā bija NOK 32 000 000 un nomas līgumā noteiktā pārdošanas cena par visu lidostu bija NOK 25 000 000.

Saskārusies ar lielo atšķirību starp novērtējumiem, Iestāde uzsāka oficiālu izmeklēšanu un norīkoja neatkarīgu ekspertu Jeiru Sostadu, kuram bija uzdots:

—	salīdzināt visus Iestādei iesniegtos vērtējumus,

—	noteikt i) gaisa spēku bāzes tirgus vērtību un ii) ar zemi un ēkām saistīto pienākumu vērtību.

Eksperts arī izvērtēja to, vai, pārdodot šo īpašumu, valsts rīcība atbilda privāta tirgus investora rīcībai vai arī, gluži pretēji, privāts tirgus investors būtu rīkojies citādi. Veicot izvērtēšanu, eksperts ņēma vērā īpašuma specifiku un grūtības, kuras saskaņā ar Norvēģijas iestāžu apgalvojumiem radīja spēkā esošais ar LILAS noslēgtais nomas līgums un šim uzņēmumam dotā iespēja nopirkt īpašumu, beidzoties desmit gadus ilgajam nomas periodam.

Eksperts izvērtēja abos vērtējumos izmantotās metodes un secināja, ka OPAK vērtējumā, kas pamatojas uz zemām nomas cenām, kuras, iespējams, atspoguļoja faktiskās cenas, tomēr nav ņemts vērā apstāklis, ka daļa īpašuma ir iznomāta uzņēmumam LILAS par nemainīgu cenu (NOK 10 000 gadā), kura ir ievērojami zemāka par cenu, kas tika pieņemta par tirgus cenu. Noteiktā korekcija ar mērķi ņemt vērā nenoslogotās platības un uzturēšanas izdevumus arī šķita “daudz par zemu”. Šai sakarā eksperts norādīja, ka, pamatojoties uz īpašuma specifiku, izmaksas, kas attiektos uz 20 % nenoslogotu platību gadā, nebūtu pārāk augstas. Turklāt eksperts norādīja, ka jāpievieno ievērojamas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Šie izdevumi kopumā samazinātu naudas plūsmas vērtību no NOK 26 miljoniem (atbilstoši OPAK vērtējumam) līdz NOK 10 miljoniem. Visbeidzot, būtu jāsamazina arī pašas zemes vērtība, lai ņemtu vērā grūtības pārdot zemes gabalus šajā vietā. Eksperts arī atzīmēja, ka, ņemot vērā viņa izteiktās piezīmes par OPAK ziņojumu, nomas līgumā noteiktā pārdošanas cena NOK 25 000 000 bija noteikta pilnīgi hipotētiski.

Verditakst ziņojumā arī nebija ņemts vērā tas, ka daļa īpašuma bija iznomāta uzņēmumam LILAS par cenu, kas rada ievērojami zemākus ienākumus, salīdzinot ar pieņēmumu, ka īpašums būtu jāiznomā par tirgus cenu. Tomēr ziņojumā izmantotās tirgus cenas atbilst eksperta paša pieņēmumiem (sk. ziņojuma 4. iedaļu). Turklāt eksperts atzīmē, ka Verditakst, vērtējot ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, ir izmantojis skaitļus, kas atbilst nozarē pieņemtajām standarta cenām. Visbeidzot, viņš norāda, ka zemes vērtība ir noteikta konservatīvāk nekā OPAK vērtējumā, un pauž viedokli, ka šāds vērtējums ir atbilstošāks situācijai nekā vērtējums, kas ir augstāks.

Salīdzinot abus ziņojumus, eksperts nonāca pie secinājuma, ka “galvenā atšķirība starp vērtējumiem ir veids, kādā ir aprēķinātas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Verditakst vērtējumā ir atspoguļotas īpašumu nozarē pieņemtās standarta vērtības, turpretim OPAK vērtējumā tās nav atspoguļotas”.

Eksperts secināja, ka “2002. gada darījumā piemērotā pārdošanas cena varētu būt vienāda ar lēsto tirgus vērtību. Listas gaisa spēku bāze tika pārdota laikā, kad interese par šāda veida īpašumu bija ierobežota. Īpašumu tirgū un finanšu tirgos bija sākusies lejupslīde, turklāt īpašumu var raksturot vienīgi kā sarežģītu, kā arī nomaļu pēc atrašanās vietas. Verditakst izmantotie kritēriji, veicot vērtēšanu, bija piemērotāki nekā kritēriji OPAK vērtējumā. Galveno iebildumu pret OPAK vērtējumu rada tas, ka, aprēķinot īpašuma vērtību, nav ņemti vērā parastie ekspluatācijas izdevumi. Kompensācija par pienākumiem, kurus saistībā ar pārdošanu Lista Flypark AS pārņem no NANĪA, nešķiet pārmērīgi augsta, ņemot vērā šai vietā esošo ēku skaitu un zemes platību.” (Izcēlums pievienots.)

Eksperts uzsvēra to, ka attiecībā uz tādu teritoriju kā Listas gaisa spēku bāze jebkurš vērtējums ir saistīts ar diezgan lielu nenoteiktību. To var izskaidrot ar šādiem faktoriem:

—	objekts atrodas nomaļā vietā, salīdzinot ar apbūvētām teritorijām, kurās īpašumu tirgu var aprēķināt. Šis faktors ietekmē ne vien zemes pārdošanas cenas, bet arī nomas cenas,

—	teritorijā atrodas gaisa spēku bāze, kurā iepriekš tika veiktas militāras darbības. Salīdzināmu īpašumu, kurus varētu izmantot atsaucei, ir nedaudz, vai arī tādu vispār nav, un

—	teritorijai un ēkām ir vajadzīgi apjomīgi remontdarbi un apkope.

Ņemot vērā neatkarīgā eksperta ziņojumu, Iestāde uzskata, ka gaisa spēku bāze ir pārdota par tirgus cenu.

Pirmkārt, faktiskā pārdošanas cena atbilda tirgus vērtībai, kas norādīta Verditakst ziņojumā. Tas, ka OPAK novērtētā tirgus vērtība bija ievērojami augstāka, nerada pamatu secinājumam par valsts atbalstu (14).

Faktiski Iestādes norīkotais eksperts, kā jau iepriekš minēts, uzsver vairākus faktus, kuri norāda, ka OPAK vērtējums bija pārāk augsts un Verditakst izmantotie kritēriji bija piemērotāki nekā tie, kurus izmantoja OPAK. Iestāde piekrīt atzinumam, ka īpašumu tirgus Listā ir netipisks un grūti vērtējams un, kā to atzīmēja J. Sostads, attiecībā uz tādu teritoriju kā Listas gaisa spēku bāze jebkurš vērtējums ir saistīts ar diezgan lielu nenoteiktību. Faktiski atšķirība starp diviem vērtējumiem, kas tika veikti 2002. gadā, arī liecina par šā tirgus nenoteiktību. Turklāt NANĪA nav vienīgā, kurai nav veicies ar zemes pārdošanu; arī Lista Flypark AS ir ar vājiem panākumiem spējusi pārdot zemes gabalus jaundibinātiem uzņēmumiem kopš īpašuma nopirkšanas 2002. gadā. Gaisa spēku bāzes zemo tirgus cenu papildus apstiprina ilgstošais un grūtais pārdošanas process, kas ilga no 1997. līdz 2002. gadam.

Samaksātās cenas pēdējais elements ir noteiktu izmaksu vērtība, kas tika atņemta no īpašuma vērtības galīgās cenas noteikšanai. Pamatnostādņu par valsts atbalsta elementiem zemes un ēku pārdošanā, ko veic valsts iestādes 2.2. iedaļā ir īpaši paredzēts, ka “īpašus pienākumus, kas attiecas uz zemi un ēkām un neattiecas uz pircēju vai viņa saimniecisko darbību, var pievienot pārdošanai”. Ekonomisko apgrūtinājumu, ko rada šādi pienākumi, var ieskaitīt pirkuma cenā.

Attiecībā uz šiem pienākumiem eksperts norāda, ka summas nav pārmērīgi lielas, ņemot vērā attiecīgo teritoriju, un to, ka šo pienākumu vērtība nereti pārsniedz paša īpašuma vērtību. Kaut arī naudas līdzekļu pārskaitīšanas procedūra ir “ļoti neparasta”, Iestāde uzskata, ka tas neietekmē pienākumu vērtības novērtējumu.

Ņemot vērā šos apsvērumus, kā arī to, ka īpašumu, kas ir apgrūtināts ar izpirkšanas tiesībām vai izpirkuma iespējām, ir grūti pārdot, Iestāde uzskata, ka attiecībā uz gaisa spēku bāzi nav konstatēts, ka būtu iesaistīti valsts līdzekļi un sniegts valsts atbalsts.

3. SECINĀJUMS

Pamatojoties uz šo novērtējumu, Iestāde uzskata, ka Listas gaisa spēku bāzes pārdošanā nav valsts atbalsta EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Procedūra attiecībā uz Listas gaisa spēku bāzes iznomāšanu, kas tika uzsākta saskaņā ar 3. protokola II daļas 4. panta 4. punktu saistībā ar 13. pantu, tiek slēgta.

2. pants

EBTA Uzraudzības iestāde uzskata, ka Listas gaisa spēku bāzes pārdošanā nebija valsts atbalsta EEZ līguma 61. panta izpratnē.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.

4. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

Briselē, 2009. gada 27. martā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētājs

Per SANDERUD

kolēģijas loceklis

Kurt JÄGER

(1) Turpmāk tekstā “Iestāde”.

(2) Turpmāk tekstā “EEZ līgums”.

(3) Turpmāk tekstā “Uzraudzības un Tiesas līgums”.

(4) Turpmāk tekstā “3. protokols”.

(5) Pamatnostādnes par EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas līguma 3. protokola 1. panta piemērošanu un interpretāciju, kuras Iestāde pieņēmusi un izdevusi 1994. gada 19. janvārī un kas publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk tekstā “OV”) L 231, 3.9.1994., 1. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp. Jaunākie grozījumi Pamatnostādnēs tika veikti 2008. gada 16. decembrī (turpmāk tekstā “Valsts atbalsta pamatnostādnes”). Valsts atbalsta pamatnostādņu atjaunotā redakcija ir publicēta Iestādes tīmekļa vietnē:

http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/state_aid_guidelines/

(6) Publicēts OV C 250, 25.10.2007., 28. lpp., un EEZ papildinājumā Nr. 50, 25.10.2007., 13. lpp.

(7) 1995. gada 12. jūnija priekšlikums (st.prp. Nr. 50, 1994–1995) papildināja rezolūciju, ar kuru Parlaments lēma par Norvēģijas bruņoto spēku reorganizāciju. Reorganizācijas ietvaros Listas gaisa spēku bāzi bija paredzēts slēgt 1996. gada 1. janvārī.

(8) Sk. http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/state_aid_guidelines/

(9) Sk. 29. punktu Pamatnostādnēs par valsts atbalstu lidostu finansēšanai un darbības sākšanas atbalstu aviosabiedrībām, kas izlido no reģionālām lidostām.

(10) “Jaunās Lidostu pamatnostādnes” ir pamatnostādnes, kuras tika pieņemtas 2005. gada 20. decembrī, t. i., pēc tam, kad bija noslēgts nomas līgums ar LILAS.

(11) Lēmums Nr. 183/07/COL, kas minēts 6. zemsvītras piezīmē.

(12) Uzņēmuma LILAS pārskatos par laiku no 1997. līdz 2006. gadam ir norādīti uzkrātie zaudējumi aptuveni NOK 10 500 000 apmērā.

(13) Sk. analoģiski vēl nepublicēto Komisijas 2007. gada 25. septembra Lēmumu par pasākumiem lietā C 47/2003, ko Spānija īstenojusi par labu IZAR, un Komisijas 2005. gada 9. novembra Lēmumu 2006/238/EK par pasākumu, ko īstenojusi Francija attiecībā uz uzņēmumu Mines de potasse d’Alsace (OV L 86, 24.3.2006., 20. lpp.).

(14) Sk. analoģiski apvienotās lietas T-127/99, T-129/99 un T-148/99 Diputación Foral de Álava [2002] ECR, II-1275,85. punkts.

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 204/2011 (2011. gada 2. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	1
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 205/2011 (2011. gada 28. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1292/2007, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam	14
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 206/2011 (2011. gada 28. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 367/2006, ar ko Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam nosaka galīgu kompensācijas maksājumu	18
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 207/2011 (2011. gada 2. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), attiecībā uz XVII pielikumu (difenilēteris, pentabromatvasinājums un PFOS)	27
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 208/2011 (2011. gada 2. marts), ar ko attiecībā uz ES references laboratoriju sarakstiem un nosaukumiem groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 VII pielikumu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 180/2008 un (EK) Nr. 737/2008 ( 1 )	29
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 209/2011 (2011. gada 2. marts), ar ko izbeidz antidempinga un antisubsidēšanas procedūras attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes bezvadu teritoriālā tīkla (WWAN) modemu importu un izbeidz šā importa reģistrāciju, kas bija noteikta ar Regulu (ES) Nr. 570/2010 un (ES) Nr. 811/2010	36
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 210/2011 (2011. gada 2. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	39
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2011/19/ES (2011. gada 2. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu taufluvalinātu kā darbīgo vielu, un groza Lēmumu 2008/934/EK ( 1 )	41
	*	Komisijas Direktīva 2011/20/ES (2011. gada 2. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu fenoksikarbu kā darbīgo vielu, un groza Lēmumu 2008/934/EK ( 1 )	45
	*	Komisijas Direktīva 2011/21/ES (2011. gada 2. marts), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu kletodimu kā darbīgo vielu, un groza Lēmumu 2008/934/EK ( 1 )	49
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2011/137/KĀDP (2011. gada 28. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā	53

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 114/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma I pielikumu (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi)	63
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 115/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma I pielikumu (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi)	69
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 116/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma I pielikumu (Veterinārijas un fitosanitārijas jautājumi)	73
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 117/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija)	74
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 118/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija)	75
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 119/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma II pielikumu (Tehniskie noteikumi, standarti, testēšana un sertifikācija)	76
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 120/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma IX pielikumu (Finanšu pakalpojumi)	77
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 121/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma XIII pielikumu (Transports)	79
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 122/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma XIII pielikumu (Transports)	80
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 123/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma XIII pielikumu (Transports)	81
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 124/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma XX pielikumu (Vide)	82
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 125/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma XX pielikumu (Vide)	83
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 126/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma XX pielikumu (Vide)	84
*	EEZ Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 127/2010 (2010. gada 10. novembris), ar ko groza EEZ līguma XXII pielikumu (Uzņēmējdarbības tiesības)	85

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	122,2
	MA	43,9
	TN	113,1
	TR	107,4
	ZZ	96,7
0707 00 05	TR	171,7
0707 00 05	ZZ	171,7
0709 90 70	MA	32,3
	TR	127,5
	ZZ	79,9
0805 10 20	EG	54,7
	IL	78,1
	MA	53,8
	TN	48,8
	TR	66,6
	ZA	37,9
	ZZ	56,7
0805 50 10	MA	45,9
	TR	54,7
	ZZ	50,3
0808 10 80	BR	55,2
	CA	126,3
	CL	90,0
	CN	91,2
	MK	54,8
	US	106,6
	ZZ	87,4
0808 20 50	AR	89,7
	CL	110,5
	CN	40,4
	US	96,8
	ZA	105,2
	ZZ	88,5

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.058.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 58

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. sējums 2011. gada 3. marts

		IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu
	*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 167/09/COL (2009. gada 27. marts) par Listas gaisa spēku bāzes iznomāšanu un pārdošanu (Norvēģija)	86