(1)

Padomes 2006. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 1920/2006 par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra izveidi (1) 21. pantā noteikts, ka Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ir atvērts to trešo valstu dalībai, kurām ir kopējas intereses ar Savienību un tās dalībvalstīm attiecībā uz centra mērķiem un darbu.

(2)

Padome 2006. gada 11. jūlijā pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Horvātijas Republiku attiecībā uz Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Horvātijas Republiku par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra darbā (turpmāk “nolīgums”). Ar nolīguma parafēšanu sarunas tika sekmīgi pabeigtas.

(3)

Nolīgums būtu jāparaksta Savienības vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu,

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 37. pantā paredzēts, ka gadījumos, ja cūku liemeņu vidējā cena Kopienas tirgū, kas noteikta, ņemot vērā cenas katrā dalībvalstī Kopienai raksturīgos tirgos, un novērtēta ar koeficientu, kas parāda katras dalībvalsts cūku ganāmpulka relatīvo lielumu, ir un, domājams, paliks vismaz 103 % no salīdzināmās cenas, Komisija var pieņemt lēmumu piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

(2)

Tirgus cenas ir nokritušās zem minētā līmeņa, un, ņemot vērā sezonālās un cikliskās tendences, šāds stāvoklis varētu saglabāties. Tāpēc ir lietderīgi piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 31. pantā paredzēts, ka par cūkgaļu var piešķirt atbalstu uzglabāšanai privātās noliktavās un ka šo atbalstu Komisija nosaka iepriekš vai konkursa kārtībā.

(4)

Ar Komisijas 2008. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 826/2008, ar ko paredz kopīgus noteikumus par atbalsta piešķiršanu dažu lauksaimniecības produktu privātai uzglabāšanai (2), izstrādāti kopīgi noteikumi privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas īstenošanai.

(5)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 6. pantam iepriekš noteikts atbalsts jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas III nodaļā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(6)

Šā pasākuma pārvaldības vienkāršošanai cūkgaļas produkti klasificēti kategorijās pēc glabāšanas izmaksu līdzības.

(7)

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir atkarīgs no tirgus situācijas, un to nosaka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru.

(8)

Lai vienkāršotu ar līgumu noslēgšanu saistītās administrācijas un kontroles darbības, jānosaka viena pieteikuma minimālie daudzumi.

(9)

Uzņēmēja līgumsaistību izpildes nodrošinājumam un tāpēc, lai pasākumam būtu paredzētā tirgus ietekme, jānosaka garantiju apjoms.

(10)

Cūkgaļas produktu eksportam ir ietekme uz līdzsvara atjaunošanu tirgū. Tādēļ gadījumos, kad glabāšanas termiņš tiek saīsināts tāpēc, ka no glabāšanas izņemtos produktus paredzēts eksportēt, piemēro Regulas (EK) Nr. 826/2008 28. panta 3. punkta noteikumus. Jānosaka dienas summas, kas piemērojamas atbalsta samazinājumam, kas noteikts minētajā pantā.

(11)

Regulas (EK) Nr. 826/2008 28. panta 3. punkta pirmās daļas piemērošanai uzņēmējiem vajadzīgās konsekvences un skaidrības labad tajā minētais divu mēnešu uzglabāšanas laiks ir jāizsaka dienās.

(12)

Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. pantā noteikts, kāda informācija dalībvalstīm jāsniedz Komisijai. Informācijas sniegšanas kārtību ir lietderīgi noteikt ar šo regulu.

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 33/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1017/2010 (2) ir uzsākta konkursa procedūra graudaugu pārdošanai saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1272/2009 46. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 1017/2010 4. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas iesniegti atbilstīgi atsevišķajiem uzaicinājumiem uz konkursu, Komisijai ir jānosaka minimālā pārdošanas cena katram graudaugu veidam un katrai dalībvalstij vai arī jānolemj minimālo pārdošanas cenu nenoteikt.

(3)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas iesniegti atbilstīgi piektajiem atsevišķajiem uzaicinājumiem uz konkursu, nolemts, ka jānosaka minimālā pārdošanas cena dažiem graudaugu veidiem un dažām dalībvalstīm, bet pārējiem graudaugu veidiem un pārējām dalībvalstīm minimālā pārdošanas cena nav jānosaka.

(4)

Lai nekavējoties dotu signālu tirgum un nodrošinātu šā pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

(1)

Komisijas 2002. gada 6. augusta Direktīvā 2002/72/EK, kas attiecas uz plastmasas materiāliem un izstrādājumiem, kuri paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem (2), ir atļauts izmantot 2,2-bis(4-hidroksifenil)propānu, kas pazīstams kā bisfenols A (BPA), kā monomēru, lai ražotu plastmasas materiālus un izstrādājumus, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem saskaņā ar Pārtikas zinātniskās komitejas (SCF) (3) un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) (4) atzinumiem.

(2)

BPA izmanto kā monomēru polikarbonāta plastmasas ražošanā. Polikarbonāta plastmasu cita starpā izmanto zīdaiņu ēdināšanai paredzētu pudelīšu ražošanā. Sildot noteiktos apstākļos, neliels daudzums BPA no pārtikas traukiem, iespējams, var izdalīties pārtikā un dzērienā un var tikt norīts.

(3)

Dānijas valdība 2010. gada 29. martā informēja Komisiju un dalībvalstis par savu lēmumu piemērot Regulas (EK) Nr. 1935/2004 18. pantā noteiktos drošības pasākumus un uz laiku aizliegt izmantot BPA tādu plastmasas materiālu ražošanā, kas saskaras ar pārtikas produktiem un kas paredzēti bērniem līdz triju gadu vecumam (5).

(4)

Dānijas valdība drošības pasākumus pamatoja ar Dānijas Tehniskās universitātes Valsts pārtikas institūta (DTU Pārtikas institūts) 2010. gada 22. martā sniegto riska novērtējumu. Riska novērtējumā bija iekļauts vērtējums par visaptverošu pētījumu, kas veikts ar dzīvniekiem, kas pakļauti BPA iedarbībai nelielās devās, kā arī jaundzimušu žurku uzvedības un nervu sistēmas attīstības monitorings. DTU Pārtikas institūts izvērtēja arī to, vai jaunie dati maina viņu iepriekš sniegto novērtējumu par tādu toksisko ietekmi uz nervu sistēmas attīstību un uzvedību, ko, iespējams, izraisījis BPA.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1935/2004 18. pantā noteikto procedūru Komisija 2010. gada 30. martā lūdza EFSA sniegt atzinumu par Dānijas minētajiem iemesliem, kas bija pamatā secinājumam, ka, lai gan materiāls atbilst attiecīgajiem īpašajiem pasākumiem, tā izmantošana apdraud cilvēku veselību.

(6)

Francijas valdība 2010. gada 6. jūlijā informēja Komisiju un 2010. gada 9. jūlijā informēja dalībvalstis par savu lēmumu piemērot Regulas (EK) Nr. 1935/2004 18. pantā noteiktos drošības pasākumus un uz laiku aizliegt tādu zīdaiņu ēdināšanas pudelīšu ražošanu, importu, eksportu un laišanu tirgū, kas satur BPA (6).

(7)

Francijas valdība drošības pasākumus pamatoja ar diviem atzinumiem, kurus 2010. gada 29. janvārī un 2010. gada 7. jūnijā sniegusi Francijas Pārtikas nekaitīguma iestāde (AFSSA), un ar ziņojumu, ko 2010. gada 3. jūnijā publicējis Valsts institūts veselības un medicīnisko pētījumu jomā (INSERM).

(8)

EFSA2010. gada 23. septembrī pieņēma Ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar pārtikas piedevām, fermentiem, aromatizētājiem, pārstrādes līdzekļiem un materiāliem, kas nonāk saskarē ar pārtiku (Ekspertu grupa), atzinumu par BPA, kurš tika sagatavots, reaģējot uz Komisijas 2010. gada 30. marta lūgumu, un tajā izvērtēts īpašs neiroloģiskas uzvedības pētījums, kas izvērtēts Dānijas riska novērtējumā, un iekļauts pārskats par citu pēdējā laikā publicētu BPA pētījumu izvērtējumu (7).

(9)

Ekspertu grupa savā atzinumā secinājusi, ka, balstoties uz jaunāko datu salīdzinošu izvērtējumu par toksiskumu cilvēkiem un dzīvniekiem, netika noteikts neviens jauns pētījums, uz kuru pamatojoties būtu jāpārskata esošā pieļaujamā dienas deva (PDD), kas ir 0,05 mg/kg ķermeņa masas dienā. Minētā PDD ir balstīta uz neesošas nelabvēlīgas ietekmes līmeni (5 mg/kg ķermeņa masas dienā) vairāku paaudžu reproduktīvā toksiskuma pētījumā žurkām un piemērojot nenoteiktības koeficientu 100, kas uzskatāms par piesardzīgu, ņemot vērā visu informāciju par BPA toksikokinētiku. Tomēr viens no Ekspertu grupas locekļiem pauda viedokli, ka dažos pētījumos novērotā ietekme rada neskaidrības, kuras nevar attiecināt uz esošo PDD, kas tādēļ būtu jāuzskata kā pagaidu PDD, līdz neskaidrajos jautājumos būs pieejami konkrētāki dati.

(10)

Ekspertu grupa norādīja, ka dažos pētījumos, kas veikti ar dzīvniekiem attīstības posmā, minēta cita iespējami toksikoloģiski būtiska ar BPA saistīta ietekme, īpaši bioķīmiskas pārmaiņas smadzenēs, ietekme uz imūnsistēmas darbības modulāciju un paaugstināta uzņēmība pret krūts audzējiem. Minētajos pētījumos ir daudz trūkumu. Patlaban nevar izvērtēt šo secinājumu būtiskumu saistībā ar cilvēku veselību. Gadījumā, ja nākotnē kļūs pieejami jebkādi jauni ar to saistīti dati, Ekspertu grupa savu atzinumu pārskatīs.

(11)

Mākslīgais maisījums zīdaiņiem vai mātes piens ir vienīgais pārtikas avots zīdaiņiem līdz četru mēnešu vecumam, un tas ir būtisks pārtikas avots vairākos turpmākajos mēnešos. EFSA 2006. gada atzinumā secināja, ka trīs un sešus mēnešus veci zīdaiņi, kuri ēdināti, izmantojot polikarbonāta pudelītes zīdaiņu ēdināšanai, ir pakļauti vislielākajai BPA iedarbībai, tomēr tā nepārsniedz PDD. Pakāpeniski pārstājot izmantot polikarbonāta pudelītes un sākot dominēt citai pārtikai, šai zīdaiņu grupai BPA iedarbības līmenis samazinās.

(12)

Pat ja zīdainim ir pietiekama spēja visstiprākās iedarbības gadījumā izvadīt BPA no organisma, EFSA atzinumā norādīts, ka zīdaiņa sistēma BPA izvadīšanai nav tik attīstīta kā pieaugušajiem un tā tikai pirmajos sešos mēnešos pakāpeniski sasniedz pieauguša cilvēka spēju.

(13)

Potenciāli toksikoloģiskai iedarbībai var būt lielāka ietekme uz organismu, kas vēl tikai attīstās. No Pārtikas zinātniskās komitejas (PZK) 1997. gada (8) un 1998. gada (9) atzinuma izriet, ka daži ietekmes veidi, īpaši ietekme uz endokrīno un reproduktīvo sistēmu, kā arī ietekme uz imūnsistēmu un nervu sistēmas attīstību zīdaiņiem ir īpaši svarīga. BPA ietekme uz reproduktīvo sistēmu un nervu sistēmas attīstību ir plaši pētīta standarta vairāku paaudžu toksikoloģiskos testos un citos pētījumos, kuros ņemts vērā organisms, kas vēl tikai attīstās, un devu, kuras nepārsniedz PDD, ietekme tajos netika konstatēta. Tomēr pētījumos, kurus daudzo trūkumu dēļ nevar ņemt vērā PDD noteikšanai, tika uzrādīta iespējami toksikoloģiski būtiska ar BPA saistīta ietekme. Minētā ietekme, jo īpaši bioķīmiskās pārmaiņas smadzenēs, kas var ietekmēt nervu sistēmas attīstību, un ietekme uz imūnsistēmas darbības modulāciju izgaismo īpaši izpētāmu jomu attiecībā uz zīdaiņiem, kas norādīta PZK 1997. gada un 1998. gada atzinumā. Turklāt EFSA 2010. gada atzinumā minēta agrīnas BPA iedarbības pastiprinoša ietekme uz audzēju veidošanos vēlākā dzīves posmā, nokļūstot kancerogēnu iedarbībā. Arī šajā gadījumā jutīgs posms ir organisms, kas vēl tikai attīstās. Tādējādi zīdaiņi uzskatāmi par īpaši neaizsargātu sabiedrības daļu saistībā ar minētajiem konstatējumiem, kuru nozīmīgums cilvēku veselībai vēl nav pilnībā izvērtēts.

(14)

Kā minēts EFSA 2006. gada atzinumā, no polikarbonāta izgatavotas zīdaiņu ēdināšanas pudelītes ir galvenais BPA iedarbības avots zīdaiņiem. ES tirgū ir polikarbonātam alternatīvi materiāli, kuri nesatur BPA, sevišķi stikls un citas plastmasas pudelītes zīdaiņu ēdināšanai. Minētajiem alternatīvajiem materiāliem jāatbilst stingrām drošuma prasībām, kas noteiktas materiāliem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku. Tādējādi zīdaiņu ēdināšanas pudelītēm nav nepieciešams turpināt izmantot BPA saturošu polikarbonātu.

(15)

Ņemot vērā, ka pastāv īpaša zīdaiņu neaizsargātība pret BPA iespējamo ietekmi, lai arī zīdaiņus uzskata par spējīgiem izvadīt BPA, un pat tad, ja risks, jo īpaši cilvēku veselībai, vēl nav pilnībā pierādīts, ir lietderīgi samazināt zīdaiņu pakļaušanu BPA iedarbībai, cik iespējams, līdz papildu zinātniskie dati ir pieejami, lai noskaidrotu dažu novēroto efektu toksikoloģisko saistību, jo īpaši attiecībā uz bioķīmiskām pārmaiņām smadzenēs, imūnsistēmu modulējošo ietekmi un paaugstinātu uzņēmību pret krūts audzējiem.

(16)

Piesardzības princips, kas minēts 7. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulā (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (10), ļauj Savienībai uz laiku pieņemt pasākumus, balstoties uz pieejamo atbilstīgo informāciju, līdz saprātīgā termiņā tiek veikts riska papildu novērtējums un pasākumu pārskatīšana.

(17)

Ņemot vērā, ka zinātniskās pētniecības pašreizējā situācijā pastāv neskaidrības attiecībā uz BPA iedarbības nekaitīgumu zīdaiņiem (11), izmantojot polikarbonāta zīdaiņu ēdināšanas pudelītes, un tās būtu jānoskaidro, Komisija ir tiesīga veikt preventīvus pasākumus attiecībā uz BPA izmantošanu polikarbonāta zīdaiņu ēdināšanas pudelītēs, pamatojoties uz piesardzības principu, kas piemērojams situācijās, kad pastāv zinātniska neskaidrība, pat ja risks, jo īpaši cilvēka veselībai, nav vēl pilnībā pierādīts.

(18)

Tādējādi pamatmērķa, proti, augsta līmeņa veselības aizsardzības nodrošināšanas, sasniegšanai ir nepieciešams un ir lietderīgi novērst bīstamības avotus fiziskajai un garīgajai veselībai, ko zīdaiņiem var radīt pakļaušana BPA iedarbībai, lietojot zīdaiņu ēdināšanas pudelītes.

(19)

Komisija izvērtēja zīdaiņu ēdināšanai paredzēto pudelīšu tirgu un saņēma attiecīgo ražotāju norādi, ka tirgū norit ražotāju brīvprātīga rīcība aizvietošanai un ka ierosinātā pasākuma ekonomiskā ietekme ir neliela. Tādējādi visām BPA saturošām zīdaiņu ēdināšanai paredzētām pudelītēm ES tirgū būtu jābūt aizvietotām līdz 2011. gada vidum.

(20)

Līdz turpmāku zinātnisku datu pieejamībai, kas izskaidrotu dažu novēroto BPA ietekmes veidu toksikoloģisko nozīmību, jo īpaši attiecībā uz bioķīmiskajām pārmaiņām smadzenēs, imūnsistēmu modulējošo ietekmi un paaugstinātu uzņēmību pret krūts audzējiem, BPA izmantošana polikarbonāta zīdaiņu ēdināšanas pudelīšu ražošanā un šādu pudelīšu laišana tirgū būtu uz laiku jāaizliedz. Tādēļ atbilstīgi jāgroza Direktīva 2002/72/EK. Iestādei ir tiesības pārraudzīt jaunus pētījumus, lai noskaidrotu minētās neskaidrības.

(21)

Pēc tehnisko un ekonomisko iespēju īstenot ierosināto pasākumu izvērtēšanas secināts, ka pasākums neierobežo tirdzniecību vairāk, kā vajadzīgs, lai sasniegtu Savienībā izvirzīto augsta līmeņa veselības aizsardzību.

(22)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

(1)

Saskaņā ar LESD 136. panta 1. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, var pieņemt īpašus pasākumus lai stiprinātu to budžeta disciplīnas koordināciju un uzraudzību.

(2)

LESD 126. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta, un šim nolūkam minētajā pantā ir izklāstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Stabilitātes un izaugsmes pakts, kura korektīvajā daļā ir noteikta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošana, kalpo par atbalstu valdības politikai, lai ātrāk atkal sasniegtu stabilu budžeta stāvokli, ņemot vērā ekonomisko situāciju.

(3)

Padome 2009. gada 27. aprīlī saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 104. panta 6. punktu nolēma, ka Grieķijā ir pārmērīgs budžeta deficīts.

(4)

Padome 2010. gada 10. maijā pieņēma Lēmumu 2010/320/ES (1) (turpmāk “lēmums”), kas adresēts Grieķijai, saskaņā ar LESD 126. panta 9. punktu un LESD 136. pantu, lai pastiprinātu un paplašinātu fiskālo uzraudzību, un ar ko Grieķijai pieprasa veikt budžeta deficīta samazināšanas pasākumus, kurus uzskata par nepieciešamiem, lai novērstu pārmērīga budžeta deficītu vēlākais līdz 2014. gadam. Padome noteica šādu deficīta novēršanas plānu: valdības budžeta deficīts 2010. gadā nepārsniedz EUR 18 508 miljonus, 2011. gadā – EUR 17 065 miljonus, 2012. gadā – EUR 14 916 miljonus, 2013. gadā – EUR 11 399 miljonus un 2014. gadā – EUR 6 385 miljonus.

(5)

Saskaņā ar prognozēm, kas bija pieejamas laikā, kad Padome pieņēma lēmumu, bija paredzēts, ka faktiskais IKP 2010. gadā samazināsies par 4 % un 2011. gadā par 2,5 %, bet ka pēc tam šis rādītājs uzlabosies, pieaugot par 1,1 % 2012. gadā un par 2,1 % 2013. un 2014. gadā. IKP deflators tika paredzēts 1,2 %, –0,5 %, 1,0 %, 0,7 % un 1,0 % attiecīgi no 2010. gada līdz 2014. gadam. Ņemot vērā ekonomikas attīstību, šajā laikā paredzams, ka faktiskais IKP 2010. gadā samazināsies par 4,25 % un 2011. gadā par 3 % un pēc tam uzlabosies, pieaugot 2012. gadā par 1,1 % un 2013. un 2014. gadā par 2,1 %. IKP deflatori tagad ir paredzēti 3,0 %, 1,5 %, 0,4 %, 0,8 % un 1,2 % attiecīgi no 2010. gada līdz 2014. gadam.

(6)

Padome 2010. gada 7. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/486/ES (2), ar ko groza šo lēmumu.

(7)

Eurostat2010. gada 15. novembrī apstiprināja Grieķijas valdības budžeta deficīta un parāda statistiku saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (3). Šajā sakarā deficīta un parāda dati par 2006.–2009. gadu tika koriģēti augšup. Valdības budžeta deficīta attiecība pret IKP 2009. gadā tika pārskatīta no 13,6 % no IKP uz 15,4 % no IKP, bet parāda attiecība tika pārskatīta no 115,1 % no IKP uz 126,8 % no IKP.

(8)

Grieķija ir panākusi ievērojamu progresu pasākumu īstenošanā, kas pieprasīti lēmumā, tostarp valdības budžeta deficīta samazināšanā. Tomēr iepriekš minētā statistikas datu pārskatīšana kopā ar nepilnīgu ieņēmumu iekasēšanu un citām budžeta izpildes problēmām, ieskaitot veicamo maksājumu uzkrāšanos, nozīmē, ka valsts budžeta deficīta maksimālais apjoms 2010. gadam, visticamāk, tiks pārkāpts. Šī nepilnība būs pilnībā jākompensē 2011. gadā.

(9)

Grieķija 2010. gada 24. novembrī Padomei un Komisijai iesniedza ziņojumu, norādot politikas pasākumus, kas veikti, lai izpildītu lēmuma prasības. Komisija novērtēja ziņojumu un secināja, ka Grieķija apmierinoši pilda lēmuma prasības.

(10)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir lietderīgi grozīt vairākus lēmuma aspektus, vienlaikus saglabājot to pašu termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai un valdības budžeta deficīta un valdības parāda pieauguma nominālā izteiksmē korekcijas attīstību,

1)

1. panta 3. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Pamatojoties uz 2010. gada novembra IKP prognozēm, parāda attiecība pret IKP nepārsniedz 143 % 2010. gadā, 153 % 2011. gadā, 157 % 2012. gadā, 158 % 2013. gadā un 156 % 2014. gadā.”;

2)

lēmuma 2. panta 3. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

3)

lēmuma 2. panta 3. punkta g) apakšpunktu svītro;

4)

lēmuma 2. panta 3. punkta k) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

5)

lēmuma 2. panta 3. punkta m) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

6)

lēmuma 2. panta 3. punkta o) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

7)

lēmuma 2. panta 3. punkta p) apakšpunktu svītro;

8)

lēmuma 2. panta 3. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

9)

lēmuma 2. panta 4. punkta a) apakšpunktu svītro;

10)

lēmuma 2. panta 4. punktam pievieno šādus apakšpunktus:

11)

lēmuma 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

12)

2. panta 5. punkta d) apakšpunktā vārdus “no 2010. gada līdz 2060. gadam” aizstāj ar vārdiem “no 2009. gada līdz 2060. gadam”;

13)

lēmuma 2. panta 5. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

14)

lēmuma 2. panta 6. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

15)

lēmuma 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu svītro;

16)

lēmuma 2. panta 7. punktam pievieno šādus apakšpunktus: