(1)

Globālā finanšu krīze ir ievērojami pastiprinājusies un tagad spēcīgi ietekmē EEZ banku nozari. Papildus konkrētām problēmām, kas īpaši saistītas ar ASV hipotekāro tirgu un ar hipotēkām nodrošinātiem aktīviem vai ar zaudējumiem, ko rada atsevišķu banku pārmērīgi riskantās stratēģijas, iepriekšējos mēnešos ir samazinājusies vispārējā uzticība banku nozarei. Arvien lielāka nedrošība par atsevišķu finanšu iestāžu kredītrisku ir paralizējusi starpbanku aizdevumu tirgu, tādējādi kopumā padarot arvien grūtāku finanšu iestāžu piekļuvi likviditātei.

(2)

Pašreizējā situācija apdraud tādu atsevišķu finanšu iestāžu pastāvēšanu, kurām ir problēmas, ko radījis to konkrētais uzņēmējdarbības modelis vai uzņēmējdarbības prakse, kuru nepilnības ir atklājusi un pastiprinājusi krīze finanšu tirgos. Lai nodrošinātu minēto iestāžu ilgtermiņa dzīvotspēju, nevis tās likvidētu, būs vajadzīga to darbības visaptveroša pārstrukturēšana. Pašreizējos apstākļos krīze vienlīdz ietekmē arī finanšu iestādes, kuras būtībā ir drošas un kurās grūtības izraisa vispārējie tirgus apstākļi, kas ir krasi ierobežojuši piekļuvi likviditātei. Lai atjaunotu šo iestāžu ilgtermiņa dzīvotspēju, var būt vajadzīga ne tik pamatīga pārstrukturēšana. Tomēr jebkurā gadījumā pasākumi, ko veic EBTA valstis, lai atbalstītu (dažas) iestādes, kuras darbojas valsts finanšu tirgū, var radīt priekšrocības šīm iestādēm, kaitējot citām iestādēm, kuras darbojas minētajā EBTA valstī vai citās EEZ valstīs.

(3)

Ecofin padome 2008. gada 7. oktobrī pieņēma secinājumus, kuros apņēmās veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai pastiprinātu banku sistēmas drošību un stabilitāti nolūkā atjaunot uzticību finanšu nozarei un tās pareizu darbību. Par vienu no līdzekļiem, kā aizsargāt noguldītāju intereses un sistēmas stabilitāti, tika atzīta sistēmiski nozīmīgu un apdraudētu finanšu iestāžu rekapitalizācija. Tika arī nolemts, ka par valsts intervenci jālemj valsts līmenī, bet tas jādara koordinēti un pamatojoties uz vairākiem kopējiem ES principiem (2). Šajā pašā sakarā Komisija piedāvāja drīzumā sniegt norādījumus par sistēmu, saskaņā ar kuru varētu ātri izvērtēt, vai rekapitalizācijas un garantiju shēmas ir saderīgas ar valsts atbalsta noteikumiem, un minēto shēmu piemērošanas gadījumus.

(4)

Ņemot vērā krīzes mērogu, kura tagad apdraud arī būtībā drošas bankas, Eiropas finanšu tirgu integrācijas augsto pakāpi un savstarpējo saistību, un smagās atskaņas, ko radītu sistēmiski nozīmīgas finanšu iestādes iespējamais bankrots, kas vēl pastiprinātu krīzi, Iestāde apzinās, ka EBTA valstis var uzskatīt par vajadzīgu veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti. Pašreizējo finanšu nozares problēmu īpašā rakstura dēļ minētos pasākumus var nākties izvērst tā, ka tie pārsniedz atsevišķu finanšu iestāžu stabilizāciju, un ietvert vispārīgas shēmas.

(5)

Lai gan, piemērojot valsts atbalsta noteikumus pasākumiem, kas vērsti uz krīzes atrisināšanu finanšu tirgos, ir pienācīgi jāņem vērā pašreizējie ārkārtas apstākļi, Iestādei ir jānodrošina, ka minētie pasākumi nerada nevajadzīgus traucējumus konkurencei starp finanšu iestādēm, kuras darbojas tirgū, vai negatīvu papildu ietekmi uz citām EEZ valstīm. Šīs nodaļas mērķis ir sniegt norādījumus par kritērijiem, kuri attiecas uz vispārīgo shēmu saderību ar EEZ līgumu, kā arī par minēto shēmu piemērošanas atsevišķiem gadījumiem un sistēmiskā nozīmīguma ad hoc gadījumiem. Piemērojot šos kritērijus pasākumiem, ko veic EBTA valstis, Iestāde rīkosies tik ātri, cik tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu juridisku noteiktību un atjaunotu uzticēšanos finanšu tirgiem.

(6)

Valsts atbalstu grūtībās nonākušiem atsevišķiem uzņēmumiem parasti novērtē saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Valsts atbalsta pamatnostādņu nodaļu par atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (3) (turpmāk tekstā “glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes”), kurā formulēts Iestādes sniegtais EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta traktējums attiecībā uz šāda veida atbalstu. Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnes ir piemērojamas vispārēji, bet tajā pašā laikā tajās ir paredzēti daži īpaši kritēriji finanšu nozarei.

(7)

Turklāt saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu Iestāde var atļaut valsts atbalstu, kas “novērš nopietnus traucējumus kādas EK dalībvalsts vai EBTA valsts tautsaimniecībā”.

(8)

Iestāde atkārtoti apstiprina, ka saskaņā ar tiesu praksi un Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (4) Līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkts nosaka, ka ir nepieciešama sašaurināta interpretācija par to, kas būtu uzskatāmi par nopietniem traucējumiem kādas EBTA valsts tautsaimniecībā.

(9)

Ņemot vērā nopietnības līmeni, kādu sasniegusi pašreizējā krīze finanšu tirgos, un tās iespējamo ietekmi uz EEZ valstu tautsaimniecību kopumā, Iestāde uzskata, ka pašreizējos apstākļos 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu var izmantot par juridisko pamatu atbalsta pasākumiem, ko veic, lai atrisinātu sistēmas krīzi. Tas jo īpaši attiecas uz atbalstu, ko piešķir vispārējas shēmas veidā, kas ir pieejama vairākām vai visām finanšu iestādēm EBTA valstī. Ja EBTA valsts iestādes, kas ir atbildīgas par finansiālo stabilitāti, paziņotu Iestādei, ka pastāv šādu nopietnu traucējumu risks, tas būtu īpaši svarīgi Iestādes novērtējumam.

(10)

Apstākļos, kas atbilst EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem, nav izslēgta EBTA valstu ad hoc intervence. Lai gan, novērtējot atbalstu, ir jāievēro vispārīgie principi, kuri izklāstīti glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs, kas pieņemtas saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, gan shēmas, gan ad hoc intervences gadījumā konkrētajos apstākļos var atļaut tādu ārkārtas pasākumu apstiprināšanu kā strukturālā ārkārtas intervence, tādu trešo personu tiesību aizsardzība kā kreditori, kā arī glābšanas pasākumi, kuru ilgums var pārsniegt 6 mēnešus.

(11)

Tomēr ir jāuzsver, ka iepriekš minētie apsvērumi norāda uz to, ka EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērošanu nevar principā paredzēt krīzes situācijās citās atsevišķās nozarēs, ja nepastāv salīdzināms risks, ka tās var nekavējoši ietekmēt EBTA valsts tautsaimniecību kopumā. Attiecībā uz finanšu nozari šo noteikumu var piemērot vienīgi neapšaubāmos ārkārtas apstākļos, kad tiek apdraudēta finanšu tirgu darbība kopumā.

(12)

Ja pastāv nopietni traucējumi kādas EBTA valsts tautsaimniecībā atbilstoši iepriekš minētajam, atsauce uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu ir iespējama nevis uz nenoteiktu laiku, bet vienīgi tik ilgi, cik tā piemērošanu attaisno krīzes situācija.

(13)

Šā iemesla dēļ ir regulāri jāpārskata visas vispārējās shēmas, kas izveidotas uz šā pamata, piemēram, garantiju shēmas vai rekapitalizācijas shēmas veidā, un izbeigt šo shēmu darbību, tiklīdz to atļauj attiecīgās EBTA valsts ekonomiskā situācija. Atzīstot, ka pašlaik nav iespējams paredzēt, cik ilgi turpināsies pašreizējās ārkārtas problēmas finanšu tirgos, un ka uzticības atjaunošanai var būt nepieciešams brīdinājums par to, ka pasākuma termiņš tiks pagarināts, kamēr turpinās krīze, Iestāde uzskata, ka, lai nodrošinātu jebkuras vispārīgas shēmas saderīgumu, EBTA valstij vismaz reizi sešos mēnešos jāveic pārskatīšana un jāziņo Iestādei par minētās pārskatīšanas rezultātiem.

(14)

Turklāt Iestāde uzskata, ka, nepastāvot pašreizējiem ārkārtas apstākļiem, jānošķir nelikvīdu, bet citādā ziņā būtībā drošu finanšu iestāžu sanācija no tādu finanšu iestāžu sanācijas, kam raksturīgas iekšējas problēmas. Pirmajā gadījumā dzīvotspējas problēmas ir ārējas un saistītas ar pašreizējo ārkārtējo situāciju finanšu tirgū, nevis ar efektivitātes trūkumu vai pārmērīgu risku uzņemšanos. Tā rezultātā konkurences traucējumi tādu shēmu rezultātā, kuras atbalsta minēto iestāžu dzīvotspēju, parasti ir ierobežoti un neprasa tik pamatīgu pārstrukturēšanu. Pretēji tam citas finanšu iestādes, ko varētu īpaši ietekmēt zaudējumi, kas izriet, piemēram, no nepietiekamas efektivitātes, aktīvu–pasīvu sliktas pārvaldības vai riskantām stratēģijām, atbilstu glābšanas atbalsta parastajai struktūrai, un tām īpaši būtu vajadzīga visaptveroša pārstrukturēšana, kā arī kompensējoši pasākumi, lai ierobežotu konkurences traucējumus (5). Tomēr visos gadījumos, nepastāvot piemērotiem aizsardzības līdzekļiem, konkurences traucējumi, ko rada garantiju shēmu un rekapitalizācijas shēmu īstenošana, var būt būtiski, jo tie varētu radīt nevajadzīgas priekšrocības saņēmējiem, kaitējot konkurentiem, vai arī saasināt likviditātes problēmas finanšu iestādēm, kuras atrodas citās EEZ valstīs.

(15)

Turklāt saskaņā ar vispārīgajiem principiem, kas ir pamatā EEZ līgumā paredzētajiem valsts atbalsta noteikumiem, kuri paredz, ka piešķirtais atbalsts nedrīkst pārsniegt to, kas ir noteikti vajadzīgs, lai sasniegtu tā likumīgo mērķi, un ka ir jānovērš vai pēc iespējas jāsamazina konkurences traucējumi, un, pienācīgi ņemot vērā pašreizējos apstākļus, visiem vispārīgajiem atbalsta pasākumiem ir jābūt:

(16)

Šo kritēriju ievērošana saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem un pamatbrīvībām, kas paredzētas EEZ līgumā, tostarp nediskriminēšanas principa ievērošana, ir vajadzīga, lai saglabātu iekšējā tirgus pareizu darbību. Lai lemtu par turpmāk uzskaitīto valsts atbalsta pasākumu saderīgumu, Iestāde savā vērtējumā ņems vērā šādus kritērijus.

(17)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem principiem, var izdarīt šādus apsvērumus attiecībā uz garantiju shēmām, kas aizsargā saistības, kuras nosaka deklarācija, tiesību akti vai ar līgumiem pamatoti režīmi, ar to saprotot, ka šie apsvērumi ir vispārīgi un katrā atsevišķā gadījumā tie ir jāpielāgo konkrētajiem apstākļiem.

(18)

Būtiski konkurences traucējumi var rasties, ja dažiem tirgus dalībniekiem nav pieejamas garantijas priekšrocības. Kritērijiem, saskaņā ar kuriem finanšu iestādes var pretendēt uz minēto garantiju, ir jābūt objektīviem, pienācīgi ņemot vērā to lomu attiecīgajā banku sistēmā un tautsaimniecībā kopumā, un nediskriminējošiem, lai izvairītos no neparedzētas traucējošas ietekmes blakus esošajos tirgos un iekšējā tirgū kopumā. Piemērojot principu, kas aizliedz diskrimināciju pēc valstspiederības, shēma ir jāattiecina uz visām iestādēm, kas izveidotas attiecīgajā EBTA valstī, tostarp uz meitasuzņēmumiem, un kuras veic ievērojamu darbību minētajā EBTA valstī.

(19)

Pašreizējos ārkārtas apstākļos var būt vajadzīgs nomierināt finanšu iestāžu noguldītājus, ka tiem neradīsies zaudējumi, lai samazinātu masveida naudas izņemšanas iespēju no bankām un neparedzētu negatīvu ietekmi uz veselīgām bankām. Tāpēc principā saistībā ar sistēmas krīzi vispārīgas garantijas, kas aizsargā privātpersonu noguldījumus (un privātpersonu aizņēmumus), var būt valsts politikas risinājuma likumīga sastāvdaļa.

(20)

Attiecībā uz garantijām, kas ir ārpus privātpersonu noguldījumiem, garantēto aizdevumu un saistību veidu izvēlei ir jābūt iespējami mērķtiecīgi vērstai uz grūtību konkrēto avotu un jāaprobežojas ar to, ko var uzskatīt par vajadzīgu, lai stātos pretī pašreizējās finanšu krīzes attiecīgajiem aspektiem, jo pretējā gadījumā tie var kavēt vajadzīgo pielāgošanās procesu un radīt lielu morālu kaitējumu (6).

(21)

Piemērojot šo principu, starpbanku aizdevumu izsīkšana sakarā ar uzticības zaudēšanu starp finanšu iestādēm var attaisnot garantijas dažiem starpbanku noguldījumu veidiem un pat īstermiņa un vidēja termiņa parāda instrumentiem tādā apmērā, kādā šīs saistības jau nav atbilstoši aizsargātas, izmantojot spēkā esošās ieguldītāju vienošanās vai citus līdzekļus (7).

(22)

Jebkuras garantijas seguma paplašināšanai, attiecinot to uz citiem aizdevumu veidiem, kas pārsniedz šo salīdzinoši plašo apjomu, būtu vajadzīga stingrāka tās pamatojuma pārbaude.

(23)

Minētās garantijas principā nedrīkstētu ietvert subordinētos aizdevumus (2. līmeņa kapitāls) vai visu saistību nekritisku segumu, jo tas būtu vērsts vienīgi uz akcionāru un citu riska kapitāla ieguldītāju interešu aizsardzību. Ja tiek garantēti šādi aizdevumi, tādējādi pieļaujot kapitāla izvēršanu un līdz ar to aizdevumu darbību, var būt vajadzīgi īpaši ierobežojumi.

(24)

Jebkuras garantiju shēmas, kas nav privātpersonu noguldījumu garantiju shēma, ilgums un apjoms ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam. Saskaņā ar iepriekš izklāstītajiem vispārīgajiem principiem, ņemot vērā šobrīd neparedzamo būtisko trūkumu ilgumu finanšu tirgu darbībā, Iestāde uzskata, ka, lai noteiktu jebkuras vispārīgas shēmas saderību, EBTA valstis ik pēc sešiem mēnešiem veic to elementu pārskatīšanu, kas ietver pamatojumu tam, ka tiek turpināta shēmas piemērošana, un iespējamos pielāgojumus atbilstoši situācijai finanšu tirgos. Šīs pārskatīšanas rezultāti būs jāiesniedz Iestādei. Ja tiek nodrošināta minētā regulārā pārskatīšana, shēmas apstiprināšana principā var attiekties uz laikposmu, kas pārsniedz sešus mēnešus un ilgst līdz diviem gadiem. Saņemot Iestādes apstiprinājumu, to var vēl pagarināt uz tik ilgu laiku, cik tas ir nepieciešams sakarā ar krīzi finanšu tirgos. Ja shēma ļauj turpināt garantijas, lai segtu attiecīgos aizdevumus, līdz termiņam, kas ir vēlāks par shēmas termiņu, būs vajadzīgi papildu aizsardzības līdzekļi, lai novērstu pārmērīgus konkurences traucējumus. Minētie aizsardzības līdzekļi var būt shēmas termiņš, kas ir īsāks nekā šajā nodaļā principā atļautais, preventīvi cenu noteikšanas nosacījumi un atbilstoši segto aizdevumu kvantitatīvie ierobežojumi.

(25)

Ja ir jāizmanto garantija, EBTA valstīm, piemērojot valsts atbalsta vispārīgo principu, ka atbalsta apjoms un intensitāte jāierobežo līdz stingri noteiktam minimumam, ir jāveic piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu saņēmēju un/vai nozares būtisku ieguldījumu garantijas izmaksu un vajadzības gadījumā valsts intervences izmaksu segšanā.

(26)

Minētā ieguldījuma precīzs aprēķins un tā sastāvs ir atkarīgs no konkrētajiem apstākļiem. Iestāde uzskata, ka dažu vai visu turpmāk minēto elementu (8) atbilstošs apvienojums apmierinās prasību, ka atbalstam ir jābūt minimālam.

(27)

Ņemot vērā raksturīgo risku, ka jebkurai garantiju shēmai būs negatīva ietekme uz bankām, kas negūst labumu no garantijas, tostarp bankām citās EEZ valstīs, sistēmā ir jābūt atbilstošiem mehānismiem, lai samazinātu minētos traucējumus un saņēmēju izdevīgākās situācijas iespējamu ļaunprātīgu izmantošanu, ko izraisa valsts garantija. Minētajos aizsardzības līdzekļos, kuri ir svarīgi, arī lai izvairītos no morāla kaitējuma, ir atbilstoši jāapvieno daži vai visi turpmāk minētie elementi (10).

(28)

Iestāde uzskata, ka lai maksimāli izvairītos no konkurences traucējumiem, vispārīga garantiju shēma ir jāuzskata par pagaidu ārkārtas pasākumu pašreizējās krīzes akūto simptomu novēršanai finanšu tirgos. Minētie pasākumi pēc definīcijas nevar būt visaptveroša reakcija uz šīs krīzes pamatcēloņiem, kas saistīti ar strukturāliem trūkumiem finanšu tirgus organizācijas darbībā, vai uz atsevišķu finanšu iestāžu īpašām problēmām, vai arī uz abu šo faktoru apvienojumu.

(29)

Tādēļ garantiju shēma noteiktajā kārtībā ir jāpapildina ar vajadzīgajiem koriģējošiem pasākumiem nozarē kopumā un/vai ar atsevišķu saņēmēju pārstrukturēšanu vai likvidāciju, īpaši tādu saņēmēju, kuriem bija jāizmanto garantija.

(30)

Ja garantiju shēma ir jāizmanto par labu atsevišķām finanšu iestādēm, pēc šā ārkārtas glābšanas pasākuma, kura mērķis ir noturēt uz ūdens maksātnespējīgo iestādi un kurš rada traucējumus konkurencei papildus tiem, kas izriet no shēmas vispārīgas ieviešanas, obligāti, un tiklīdz to atļauj situācija finanšu tirgos, ir jāveic atbilstoši pasākumi, kuru rezultātā saņēmējs tiek pārstrukturēts vai likvidēts. Tas izraisa prasību garantijas maksājumu saņēmējiem paziņot par pārstrukturēšanas vai likvidācijas plānu, kura atbilstību valsts atbalsta noteikumiem Iestāde vērtēs atsevišķi (13).

(31)

Izvērtējot pārstrukturēšanas plānu, Iestāde vadīsies pēc prasībām:

(32)

Veicot vērtējumu, Iestāde var balstīties uz iepriekšējo pieredzi, kas gūta, piemērojot valsts atbalsta noteikumus finanšu iestādēm, ņemot vērā krīzes, kura sasniegusi tādu apmēru, kas kvalificējams kā nopietni traucējumi EEZ valstu tautsaimniecībai, konkrēto raksturu.

(33)

Iestāde arī ņems vērā atšķirību starp atbalsta pasākumiem, kas saistīti vienīgi ar pašreizējām grūtībām piekļuvē likviditātei attiecībā uz citādi būtībā drošu finanšu iestādi, pretstatā palīdzībai, ko sniedz saņēmējiem, kuriem papildus minētajām ir strukturālas maksātspējas problēmas, kas saistītas, piemēram, ar to konkrēto uzņēmējdarbības modeli vai ieguldījumu stratēģiju. Principā palīdzība pēdējās kategorijas saņēmējiem var izraisīt lielākas bažas.

(34)

Vēl viens sistēmisks pasākums, reaģējot uz pašreizējo finanšu krīzi, būtu rekapitalizācijas shēmas izveidošana, ko izmantotu tādu finanšu iestāžu atbalstam, kuras ir būtībā drošas, bet kurām var rasties draudi sakarā ar ārkārtas situāciju finanšu tirgos. Tā mērķis būtu nodrošināt valsts finansējumu, lai tiešā veidā nostiprinātu finanšu iestāžu kapitāla bāzi vai atvieglotu privāta kapitāla injekcijas ar citiem līdzekļiem nolūkā novērst negatīvu sistēmisku papildu ietekmi.

(35)

Principā iepriekš minētie apsvērumi saistībā ar vispārīgām garantiju shēmām attiecas mutatis mutandis arī uz rekapitalizācijas shēmām. Tie attiecas uz:

(36)

Rekapitalizācijas pasākuma īpašais raksturs rosina uz šādiem apsvērumiem.

(37)

Tiesībām uz atbalstu jābūt balstītām uz objektīviem kritērijiem, piemēram, uz vajadzību nodrošināt pietiekamu kapitalizācijas līmeni attiecībā uz maksātspējas prasībām, kas nerada nepamatotu diskriminējošu attieksmi. Pozitīvs elements būtu atbalsta nepieciešamības novērtēšana, ko veic finanšu uzraudzības iestādes.

(38)

Kapitāla injekcijas ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam, un tās nedrīkst ļaut saņēmējam iesaistīties agresīvās komerciālās stratēģijās vai tā darbības izvēršanā, vai citu mērķu īstenošanā, kas ietvertu pārmērīgus konkurences traucējumus. Saistībā ar minēto maksātspējas līmeņa pastiprinātu minimālo prasību uzturēšana un/vai finanšu iestādes bilances kopējā apjoma ierobežošana tiks vērtēta pozitīvi. Ņemot vērā pašreizējo krīzi, saņēmējiem ir jāveic pēc iespējas lielāks ieguldījums, izmantojot pašiem savus līdzekļus, tostarp privātā sektora līdzdalību (15).

(39)

Kapitāla intervence finanšu iestādēs jāveic saskaņā ar nosacījumiem, kas līdz minimumam samazina atbalsta summu. Saskaņā ar izvēlēto instrumentu (piemēram, akcijas, galvojumi, subordinētais kapitāls, …) attiecīgajai EBTA valstij principā jāsaņem tiesības, kuru vērtība atbilst tās ieguldījumam rekapitalizācijā. Jaunu akciju emisijas cena ir jānosaka, balstoties uz vērtējumu, kas orientēts uz tirgu. Lai nodrošinātu, ka valsts atbalstu sniedz vienīgi apmaiņā pret pienācīgu summu, pozitīvi tiks vērtēti tādi instrumenti kā priekšrocību akcijas ar pienācīgu kompensāciju. Alternatīvi būs jāapsver spīles mehānismu vai “labāku laiku” klauzulu ieviešana.

(40)

Līdzīgi apsvērumi attieksies uz citiem pasākumiem un shēmām, kuru mērķis ir risināt finanšu iestāžu aktīvu problēmu, dodot ieguldījumu šo iestāžu kapitāla prasību pastiprināšanā. Īpaši gadījumos, kad kāda EBTA valsts iegādājas aktīvus vai apmainās ar tiem, tas būs jādara, veicot novērtējumu, kas atspoguļo pamatā esošos riskus, nevajadzīgi nediskriminējot pārdevējus.

(41)

Atbalsta shēmas apstiprināšana neatbrīvo EBTA valstis no pienākuma reizi sešos mēnešos sniegt ziņojumus Iestādei par shēmas izmantošanu un individuālus plānus attiecībā uz saņēmējiem uzņēmumiem 6 mēnešu laikā no intervences dienas (16).

(42)

Tāpat kā garantiju shēmu gadījumā, bet tomēr ņemot vērā rekapitalizācijas pasākumu neatgriezenisko raksturu, Iestāde veiks minēto plānu novērtējumu tā, lai nodrošinātu saskaņā ar shēmu veiktās rekapitalizācijas kopējo rezultātu saskaņotību ar tāda rekapitalizācijas pasākuma rezultātiem, kas veikts ārpus minētās shēmas, atbilstoši glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu principiem, ņemot vērā sistēmas krīzes īpašo raksturu finanšu tirgos.

(43)

Saistībā ar pašreizējo finanšu krīzi EBTA valstis var nolemt veikt arī kontrolētu dažu to jurisdikcijā esošu finanšu iestāžu likvidāciju. Šādu kontrolētu likvidāciju, ko, iespējams, veic līdztekus valsts līdzekļu ieguldījumam, var piemērot atsevišķos gadījumos vai nu kā nākamo pasākumu pēc glābšanas atbalsta atsevišķai finanšu iestādei, kad kļūst skaidrs, ka to nevar sekmīgi pārstrukturēt, vai kā vienu pasākumu. Kontrolēta likvidācija var būt arī vispārīgas garantiju shēmas elements, piemēram, ja EBTA valsts apņemas uzsākt tādu finanšu iestāžu likvidāciju, kurām ir jāaktivizē garantija.

(44)

Arī šādas shēmas un individuālu likvidācijas pasākumu, ko veic saskaņā ar minēto shēmu, vērtējumā ievēro tos pašus nosacījumus, mutatis mutandis, kas izklāstīti attiecībā uz garantiju shēmām.

(45)

Likvidācijas pasākuma konkrētais raksturs rosina uz šādiem apsvērumiem.

(46)

Saistībā ar likvidāciju īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai pēc iespējas samazinātu morālo kaitējumu, īpaši izslēdzot iespēju akcionāriem un, iespējams, dažu veidu kreditoriem gūt labumu no jebkāda atbalsta saistībā ar kontrolēto likvidācijas procedūru.

(47)

Lai novērstu pārmērīgus konkurences traucējumus, likvidācijas posms ir tikai laikposms, kas ir obligāti nepieciešams organizētai likvidācijai. Kamēr saņēmēja finanšu iestāde turpina darboties, tā nedrīkst uzsākt nekādu jaunu darbību, bet tikai turpināt līdzšinējo darbību. Pēc iespējas ātrāk ir jāatsauc banku darbības licence.

(48)

Nodrošinot, ka atbalsta summa ir minimālā nepieciešamā summa saskaņā ar noteikto mērķi, ir jāņem vērā, ka finansiālās stabilitātes aizsardzība pašreizējās finansiālās spriedzes apstākļos var būt saistīta ar vajadzību atmaksāt līdzekļus dažiem likvidētās bankas kreditoriem ar atbalsta pasākumu palīdzību. Izvēloties kritērijus, lai šajā nolūkā noteiktu saistību veidus, ir jāievēro tie paši noteikumi kā attiecībā uz saistībām, uz kurām attiecas garantiju shēma.

(49)

Lai nodrošinātu, ka atbalsts netiek piešķirts finanšu iestādes vai tās daļas pircējiem vai pārdotajām vienībām, ir svarīgi ievērot dažus pārdošanas nosacījumus. Novērtējot atbalsta iespējamo esību, Iestāde ņems vērā šādus kritērijus:

(50)

Ja, piemērojot šos kritērijus, tiek konstatēts, ka ir sniegts atbalsts pircējiem vai pārdotajām vienībām, minētā atbalsta saderība būs jāvērtē atsevišķi.

(51)

Risinot akūtas problēmas, kas saistītas ar dažu finanšu iestāžu likviditāti, EBTA valstis var nolemt līdztekus garantijām vai rekapitalizācijas shēmām sniegt papildu atbalstu likviditātei, nodrošinot valsts finansējumu (tostarp centrālās bankas līdzekļus). Gadījumos, kad EBTA valsts/centrālā banka reaģē uz banku krīzi, izvēloties nevis selektīvus pasākumus par labu atsevišķām bankām, bet vispārīgus pasākumus, kas ir pieejami visiem salīdzināmajiem tirgus dalībniekiem šajā tirgū (piemēram, aizdevumi visiem tirgus dalībniekiem ar vienādiem nosacījumiem), minētie vispārīgie pasākumi bieži vien neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā, un par tiem nav jāpaziņo Iestādei. Iestāde, piemēram, uzskata, ka valsts atbalsta noteikumi neattiecas uz tādām centrālo banku darbībām, kas saistītas ar monetāro politiku, kā atklātā tirgus operācijas un pastāvīgas kredītlīnijas. Var atzīt, ka speciāls atbalsts konkrētai finanšu iestādei nav atbalsts īpašos apstākļos. Ievērojot Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi (17) Iestāde uzskata, ka attiecībā uz centrālās bankas sniegto finansējumu finanšu iestādei šādā gadījumā var atzīt, ka tas nav atbalsts, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi, piemēram:

(52)

Iestāde uzskata, ka pašreizējos ārkārtas apstākļos likviditātes atbalsta shēmu, ko nodrošina no valsts avotiem (tostarp no centrālās bankas), ja šī shēma ir atbalsts, var atzīt par saderīgu saskaņā ar glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu principiem. Ja reizi sešos mēnešos tiek nodrošināta minētās likviditātes shēmas regulārā pārskatīšana (18) shēmas apstiprināšana principā var attiekties uz laikposmu, kas pārsniedz sešus mēnešus un ilgst līdz diviem gadiem. Saņemot Iestādes apstiprinājumu, to var vēl pagarināt gadījumā, ja tas ir nepieciešams sakarā ar krīzi finanšu tirgos.

(53)

Piemērojot valsts atbalsta noteikumus šajā nodaļā izskatītajiem pasākumiem tādā veidā, ka tiek ņemti vērā apstākļi finanšu tirgū, Iestādei sadarbībā ar EBTA valstīm ir jānodrošina, ka tiek sasniegti pasākumu mērķi un ka saistītie konkurences traucējumi EEZ valstīs un starp tām ir minimāli. Lai atvieglotu šo sadarbību un gan EBTA valstīm, gan trešām personām nodrošinātu vajadzīgo juridisko noteiktību par veikto pasākumu atbilstību EEZ līgumam (kas ir būtiska sastāvdaļa, lai atjaunotu uzticību tirgiem), ir īpaši svarīgi, lai EBTA valstis pēc iespējas ātrāk un plašāk, bet jebkurā gadījumā, pirms pasākums tiek īstenots, par saviem nodomiem informētu Iestādi un paziņotu par plāniem īstenot minētos pasākumus. Iestāde apņemas nodrošināt atbalsta pasākumu ātru apstiprināšanu pēc pilnīga paziņojuma saņemšanas.

—

intervencei ir jābūt savlaicīgai, un atbalstam principā ir jābūt īslaicīgam,

—

dalībvalstis būs uzmanīgas attiecībā uz nodokļu maksātāju interesēm,

—

esošajiem akcionāriem ir jāuzņemas intervences pienācīgās sekas,

—

dalībvalstīm ir jāspēj īstenot vadības maiņu,

—

vadība nedrīkst saglabāt priekšrocības, kas tai nepienākas – valdībām inter alia var būt tiesības iejaukties atalgojuma noteikšanā,

—

jāaizsargā konkurentu likumīgās intereses, īpaši izmantojot valsts atbalsta noteikumus,

—

jāizvairās no negatīvas papildu ietekmes.

(1)

EBTA Uzraudzības iestādes (turpmāk tekstā “Iestāde”) 2009. gada 29. janvāra pamatnostādnēs “Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi” (3) (turpmāk tekstā “pamatnostādnes par finanšu iestādēm”) atzīts, ka rekapitalizācijas shēmas ir vieni no galvenajiem pasākumiem, ko EBTA valstis (4) var veikt, lai saglabātu finanšu tirgu stabilitāti un pareizu darbību.

(2)

Ecofin padomes 2008. gada 7. oktobra sanāksmē un Eurogrupas 2008. gada 12. oktobra sanāksmē rekapitalizācijas jautājums tika izskatīts līdzīgā gaisotnē, secinot, ka “valdības apņemas sniegt atbilstīga apjoma kapitāla līdzekļus, kad tas vajadzīgs, tai pat laikā ar visiem iespējamiem līdzekļiem atbalstot privātā kapitāla vairošanu. Finanšu iestādēm būtu jānosaka pienākums pieņemt papildu ierobežojumus, galvenokārt nepieļaut šādu pasākumu iespējamus pārkāpumus uz to personu rēķina, kas negūst labumu no šiem pasākumiem”, un “jāaizsargā konkurentu likumīgās intereses, īpaši izmantojot valsts atbalsta noteikumus.”

(3)

Līdz 2008. gada decembrim Komisija saskaņā ar tā saucamajā banku jomas paziņojumā (5) ietvertajiem principiem ir apstiprinājusi rekapitalizācijas shēmas trīs dalībvalstīs, kā arī atsevišķus rekapitalizācijas pasākumus. Rekapitalizācija, jo īpaši parasto akciju vai priekšrocību akciju veidā, ir atļauta, ja ir ieviestas uz tirgu orientētas kompensācijas likmes, piemēroti aizsardzības līdzekļi un regulāra pārskatīšana. Tomēr, tā kā pašreiz paredzēto rekapitalizācijas shēmu būtība, darbības joma un nosacījumi ievērojami atšķiras, dalībvalstis un potenciālās saņēmējiestādes ir lūgušas sniegt sīkākas norādes par to, vai konkrēti rekapitalizācijas veidi būtu saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Jo īpaši dažas dalībvalstis ir paredzējušas banku rekapitalizāciju nevis tāpēc, lai tās glābtu, bet galvenokārt, lai nodrošinātu aizdevumus reālajai ekonomikai. Šajās pamatnostādnēs ir sniegtas norādes par jaunām rekapitalizācijas shēmām un dota iespēja pielāgot esošās rekapitalizācijas shēmas.

(4)

Saistībā ar pašreizējo situāciju finanšu tirgos banku rekapitalizācija var palīdzēt īstenot vairākus mērķus. Pirmkārt, rekapitalizācija palīdz atjaunot finansiālo stabilitāti un uzticību, kas nepieciešama starpbanku aizdevumu atjaunošanai. Turklāt papildu kapitāls ekonomiskās lejupslīdes apstākļos sniedz aizsardzību, lai līdzsvarotu zaudējumus un mazinātu risku saistībā ar banku maksātnespēju. Pašreizējos apstākļos, kurus jo īpaši izraisīja Lehman Brothers sabrukums, būtībā drošām bankām var būt nepieciešamas kapitāla injekcijas, lai reaģētu uz plaši izplatīto uzskatu, ka, ņemot vērā iepriekš pārāk zemu novērtēto risku un finansējuma pieaugošās izmaksas, ir nepieciešams lielāks kapitāla segums.

(5)

Otrkārt, rekapitalizācija var būt paredzēta, lai nodrošinātu aizdevumus reālajai ekonomikai. Būtībā drošas bankas var izvēlēties ierobežot aizdevumus, lai izvairītos no riska un saglabātu lielāku kapitāla segumu. Valsts kapitāla injekcijas var novērst kredītu apjoma ierobežojumus un mazināt finanšu tirgu grūtību izplatīšanos citās uzņēmējdarbības nozarēs.

(6)

Treškārt, valsts veikta rekapitalizācija var arī būt piemērots risinājums to finanšu iestāžu problēmām, kuras īpaša uzņēmējdarbības modeļa vai ieguldījumu stratēģijas rezultātā ir kļuvušas maksātnespējīgas. Kapitāla injekcijas no valsts līdzekļiem, sniedzot ārkārtas palīdzību atsevišķai bankai, var arī palīdzēt izvairīties no īslaicīgas sistēmiskas ietekmes, ko rada šīs bankas iespējamā maksātnespēja. Ilgākā laika posmā rekapitalizācija varētu palīdzēt sagatavoties attiecīgās bankas ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai vai darbības organizētai izbeigšanai.

(7)

Ievērojot šos kopējos mērķus, gadījumos, kad veic kādas rekapitalizācijas shēmas vai pasākuma izvērtējumu, jāņem vērā iespējamie konkurences traucējumi trīs dažādos līmeņos.

(8)

Pirmkārt, kādas EBTA valsts veikta savu banku rekapitalizācija nedrīkst šīm bankām sniegt pārmērīgas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar citu EEZ dalībvalstu bankām. Ja nav piemērota pamatojuma, kas balstīts uz risku, kapitāla pieejamībai par ievērojami zemākām cenām nekā citu EEZ dalībvalstu konkurentiem var būt nozīmīga ietekme uz bankas konkurētspēju plašākā vienotā Eiropas tirgū. Pārmērīgs atbalsts kādā no EBTA valstīm varētu arī iesaistīt EEZ dalībvalstis sacensībā par subsīdijām un radīt grūtības to citu EEZ valstu tautsaimniecībām, kuras vēl nav ieviesušas rekapitalizācijas shēmas. Lai saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ir nepieciešama saskaņota un koordinēta pieeja jautājumā par valsts kapitāla injekciju atlīdzināšanu un citiem ar rekapitalizāciju saistītiem apstākļiem. Vienpusēja un nesaskaņota rīcība šajā jomā var arī mazināt centienus atjaunot finansiālo stabilitāti (nodrošināt godīgu konkurenci EEZ).

(9)

Otrkārt, ja netiek noteikta piemērota diferenciācijas pakāpe starp saņēmējām bankām atkarībā no to riska profiliem, rekapitalizācijas shēmas, kas ir pieejamas visām kādas EBTA valsts bankām, var sniegt pārmērīgas priekšrocības grūtībās nonākušām vai vājākām bankām salīdzinājumā ar bankām, kuras būtībā ir drošas un kurām ir labāki rādītāji. Tas radīs konkurences traucējumus tirgū, kropļos stimulus, palielinās morālu kaitējumu un samazinās Eiropas banku vispārējo konkurētspēju (nodrošināt godīgu konkurenci starp bankām).

(10)

Treškārt, valsts veikta rekapitalizācija, jo īpaši atlīdzība par to, nedrīkstētu radīt tādu ietekmi, kad bankas, kurām nav līdzekļu valsts finansējuma saņemšanai, bet kuras tirgū meklē papildu kapitālu, nonāk ievērojami sliktākā konkurētspējas pozīcijā. Valsts shēma, kas izkonkurē uz tirgu balstītus pasākumus, apgrūtinās atgriešanos pie normālas tirgus darbības (nodrošināt atgriešanos pie normālas tirgus darbības).

(11)

Katrā no šiem trim līmeņiem ikvienai ierosinātai rekapitalizācijai ir kumulatīva ietekme uz konkurenci. Tomēr ir jāsaglabā līdzsvars starp konkurences problēmām un mērķiem atjaunot finansiālo stabilitāti, nodrošinot aizdevumus reālajai ekonomikai un risinot jautājumu par maksātnespējas risku. No vienas puses, lai rekapitalizāciju padarītu pēc iespējas efektīvāku, bankām ir vajadzīgi pietiekami labvēlīgi kapitāla pieejamības nosacījumi. No otras puses, nosacījumiem saistībā ar rekapitalizācijas pasākumiem būtu jānodrošina līdzvērtīgi konkurences apstākļi un ilgākā laika posmā – atgriešanās pie normāliem tirgus apstākļiem. Tādējādi valsts intervencei ir jābūt proporcionālai un īslaicīgai, kā arī plānotai tādā veidā, lai bankām dotu stimulu atlīdzināt valstij, tiklīdz to atļauj tirgus apstākļi, lai Eiropas banku nozare pēc krīzes pārvarēšanas būtu konkurētspējīga un efektīva. Kapitāla injekciju cenu noteikšana, kas balstīta uz tirgu, būtu vislabākā aizsardzība pret injekciju līmeņu nepamatotām atšķirībām un šā kapitāla neatbilstīgu izmantošanu. Jebkurā gadījumā EBTA valstīm būtu jānodrošina, lai ikvienas bankas rekapitalizācijas pamatā būtu reāla vajadzība.

(12)

Līdzsvars, kas jāsasniedz starp finansiālo stabilitāti un konkurences mērķiem, uzsver, cik svarīgi ir nodalīt, no vienas puses, būtībā drošas bankas ar labiem rādītājiem un, no otras puses, grūtībās nonākušas bankas ar sliktākiem rādītajiem.

(13)

Tādēļ rekapitalizācijas pasākumu, shēmu veidā vai atsevišķām bankām paredzēta atbalsta veidā, novērtējumā Iestāde īpašu uzmanību pievērsīs saņēmēju riska profilam (6). Principā bankām ar augstāku riska profilu būtu jāmaksā vairāk. Veidojot rekapitalizācijas shēmas, kas pieejamas virknei dažādu banku, EBTA valstīm būtu rūpīgi jāapsver atbilstības kritēriji un attieksme pret bankām ar dažādiem riska profiliem, attiecīgi piemērojot tām dažādus pasākumus (skatīt 1. pielikumu). Jāņem vērā to banku situācija, kuras sakarā ar pašreizējiem ārkārtas apstākļiem ir nonākušas grūtībās, lai arī pirms krīzes tās būtu uzskatītas par būtībā drošām bankām.

(14)

Papildus tādiem rādītājiem kā tiesību aktos noteikto maksātspējas un kapitāla pietiekamības prasību izpilde, ko apstiprinājušas valstu uzraudzības iestādes, piemēram, pirmskrīzes kredītsaistību nepildīšanas mijmaiņas darījumu (CDS) iegādes un pārdošanas cenu starpība un novērtējumi būtu labs pamats, lai diferencētu atlīdzības likmes dažādām bankām. Pašreizējais sadalījums var arī atspoguļot raksturīgos riskus, kas pēc vispārējās krīzes apstākļu pārvarēšanas mazinās dažu banku konkurētspēju. Jebkurā gadījumā pirmskrīzes un pašreizējam sadalījumam būtu jāatspoguļo bīstamo aktīvu slogs, ja tāds ir, un/vai bankas uzņēmējdarbības modeļa nepilnības, ko rada tādi faktori kā pārlieka atkarība no īstermiņa finansējuma vai pārmērīga kredītu izmantošana.

(15)

Pienācīgi pamatotos gadījumos varētu būt nepieciešams pieņemt īstermiņā mazāku atlīdzību no grūtībās nonākušām bankām, ņemot vērā apstākli, ka ilgākā laika posmā valsts intervences izmaksas par labu šīm bankām tiks atspoguļotas pārstrukturēšanā, kas nepieciešama, lai atjaunotu dzīvotspēju un ņemtu vērā ietekmi uz konkurenci, ko rada kompensējošo pasākumu ietvaros sniegtais atbalsts. Finansiāli drošas bankas varētu izmantot rekapitalizāciju ar salīdzinoši zemām procentu likmēm un attiecīgi arī ievērojami atvieglotiem nosacījumiem saistībā ar valsts atbalstu ilgākā laika posmā, ja vien šīs bankas pieņem nosacījumus par instrumentu atpirkšanu vai konversiju, lai saglabātu valsts iesaistes īslaicīgumu un nodrošinātu mērķi atjaunot finansiālo stabilitāti/aizdevumus ekonomikai, kā arī vajadzību izvairīties no līdzekļu ļaunprātīgas izmantošanas plašāku stratēģisko mērķu sasniegšanai.

(16)

Savas Padomes 2008. gada 20. novembra ieteikumos Eiropas Centrālā banka ierosināja metodi, lai salīdzinoši novērtētu cenu noteikšanu valsts veiktu rekapitalizācijas pasākumu jomā attiecībā uz būtībā drošām bankām euro zonā. Šo ieteikumu pamatā esošie galvenie apsvērumi pilnībā atspoguļo principus, kas izklāstīti paziņojuma ievadā. Atbilstoši saviem īpašajiem uzdevumiem un pienākumiem ECB lielu uzmanību pievērsa rekapitalizācijas pasākumu efektivitātei, lai palielinātu finansiālo stabilitāti un veicinātu kredītu netraucētu ieplūdi reālajā ekonomikā. Tajā pašā laikā ECB uzsvēra nepieciešamību pēc cenu noteikšanas, kas balstīta uz tirgu, tostarp uz atsevišķu saņēmēju banku īpašo risku, kā arī vajadzību saglabāt līdzvērtīgus apstākļus starp konkurējošām bankām.

(17)

Lai gan EBTA valstis nav ECB locekles, Iestāde atzinīgi novērtē ECB ieteikumus, kuros ir ierosināta cenu noteikšanas shēma kapitāla injekcijām, pamatojoties uz to saņēmēju banku atdeves likmēm, kuras, neskatoties uz atšķirībām risku profilos, būtībā ir drošas finanšu iestādes. Šā dokumenta mērķis ir paplašināt norādes attiecībā uz citiem nosacījumiem, izņemot atlīdzības likmes, un uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem bankas, kuras būtībā nav drošas, var piekļūt valsts kapitālam.

(18)

Atzīstot, ka pašreizējās īpašās tirgus likmes nav pieņemams salīdzinošais rādītājs, lai noteiktu pareizo līmeni atlīdzībai par kapitālu, Iestāde uzskata, ka EBTA valstu veiktajos rekapitalizācijas pasākumos būtu jāņem vērā pirmskrīzes periodā pārāk zemu novērtētais risks. Nenodrošinot iepriekš minēto, valsts kapitāla atlīdzības likmes varētu saņēmējiem sniegt pārmērīgas konkurences priekšrocības un izkonkurēt privāto iestāžu veiktus kapitālieguldījumus.

(19)

Cenu noteikšana tuvu tirgus cenu līmenim ir vislabākā garantija konkurences traucējumu ierobežošanai (7). Tas nozīmē, ka rekapitalizācijas plāns būtu jāveido tā, lai ņemtu vērā katras iestādes situāciju tirgū, tostarp tās pašreizējo riska profilu un maksātspējas līmeni, un saglabātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus, nesniedzot pārāk lielu subsīdiju salīdzinājumā ar pašreizējām tirgus alternatīvām. Turklāt cenu noteikšanas nosacījumiem būtu jādod bankām stimuls atlīdzināt valstij, tiklīdz krīze būs pārvarēta.

(20)

Pamatojoties uz šiem principiem, rekapitalizācijas pasākumu vispārējā plāna novērtējumā ir jāietver šādi elementi: rekapitalizācijas mērķis, saņēmējas bankas drošība, atlīdzība, iziešanas stimuli, jo īpaši ar mērķi aizvietot valsts kapitālu ar privāto ieguldītāju kapitālu (8), lai nodrošinātu valsts īslaicīgu līdzdalību banku kapitālā, aizsardzības līdzekļi pret atbalsta ļaunprātīgu izmantošanu un konkurences traucējumiem, kā arī rekapitalizācijas shēmu un saņēmēju situācijas ietekmes pārbaude, izmantojot regulārus ziņojumus vai, vajadzības gadījumā, pārstrukturēšanas plānus.

(21)

Ja valsts kapitāla injekcijas veic ar tādiem pašiem nosacījumiem kā privāto ieguldītāju veiktām liela apjoma injekcijām (30 % un vairāk), Iestāde pieņems atlīdzības līmeni, kas noteikts darījumā (9). Šāds pasākums nerada lielas bažas par konkurenci, ja vien darījuma noteikumi ievērojami nemaina privāto ieguldītāju stimulus. Tādēļ nekādi ex ante konkurences aizsardzības līdzekļi vai iziešanas stimuli principā nav nepieciešami.

(22)

Izvērtējot pasākumus attiecībā uz bankām šajā kategorijā, Iestāde īpaši pievērsīsies būtībā drošu banku nodalīšanai no citām bankām. Tas ir izklāstīts šā paziņojuma 12.–15. punktā.

(23)

Nosakot atlīdzības likmi, jāņem vērā šādi elementi:

(24)

Atlīdzība par valsts veiktu rekapitalizāciju nevar būt tik liela kā pašreizējā tirgus līmeņa likme (apmēram 15 %) (12), jo tā ne vienmēr atspoguļo apstākļus, ko varētu uzskatīt par normāliem tirgus apstākļiem (13). Tāpēc Iestāde ir gatava pieņemt kompensāciju par būtībā drošu banku rekapitalizāciju līmenī, kas ir zem pašreizējām tirgus likmēm, lai atvieglotu banku piekļuvi šādiem instrumentiem, un tādējādi sekmētu finansiālās stabilitātes atjaunošanu un nodrošinātu aizdevumus reālajai ekonomikai.

(25)

Tajā pašā laikā paredzētā atlīdzības likme valstij par rekapitalizāciju nedrīkstētu būt pārāk atšķirīga no pašreizējām tirgus cenām, jo i) būtu jāizvairās no riska pārāk zemās novērtēšanas, kā tas notika pirmskrīzes posmā, ii) jāatspoguļo neskaidrības saistībā ar jaunā cenu līdzsvara iestāšanās brīdi un līmeni, iii) jāsniedz iziešanas stimuli un iv) jāsamazina risks saistībā ar konkurences traucējumiem starp EEZ valstīm, kā arī starp bankām, kuras šobrīd tirgū piesaista kapitālu bez jebkāda valsts atbalsta. Atlīdzības likme, kas nav pārāk atšķirīga no pašreizējām tirgus cenām, ir svarīgs priekšnoteikums, lai izvairītos no iespējas izkonkurēt privātus kapitāla sniedzējus un veicinātu atgriešanos pie normāliem tirgus apstākļiem.

(26)

“Rekapitalizācijas paziņojumā” (14) Komisija aprakstīja metodes, lai noteiktu iekļuves līmeņa cenu par rekapitalizāciju. Iestāde piemēros turpmāk aprakstītās metodes līdzīgā veidā, ņemot vērā to, ka EBTA valstis ir ārpus Eurosistēmas. Komisija uzskata, ka Eurosistēmas 2008. gada 20. novembra ieteikumos ir sniegta piemērota metode rekapitalizācijas cenas noteikšanai. Saskaņā ar Eurosistēmu kompensācija, ko aprēķina, izmantojot šo metodi, ir piemērots pamats (iekļuves līmenī) attiecībā uz nepieciešamo nominālo peļņas normu, lai varētu veikt būtībā drošu banku rekapitalizāciju. Ja ir vajadzīgs veicināt valsts kapitāla izpirkšanu, šo cenu var palielināt (15). Komisija uzskata, ka šādi pielāgojumi palīdzēs arī nodrošināt netraucētu konkurenci.

(27)

Eurosistēmas ieteikumos ir norādīts, ka valsts pieprasīto rekapitalizācijas peļņas normu, ko piemēro būtībā drošu banku rekapitalizācijas instrumentiem – priekšrocību akcijām un citiem hibrīda instrumentiem – varētu noteikt, pamatojoties uz “cenu diapazonu”, kur i) nepieciešamā subordinēto aizdevumu peļņas norma veido apakšējo robežu un ii) nepieciešamā parasto akciju peļņas norma veido augšējo robežu. Šī metode ietver cenu diapazona aprēķināšanu, pamatojoties uz dažādiem elementiem, kam būtu arī jāatspoguļo atsevišķu iestāžu (vai līdzīgu iestāžu grupu) un EBTA valstu īpatnības. Komisija ir noteikusi, ka ar šo metodi, izmantojot attiecīgo parametru (valsts obligāciju ienesīguma, CDS iegādes un pārdošanas cenu starpības, riska uzcenojumu par pašu kapitālu) vidējās vērtības (vidējos lielumus vai vidējās skaitliskās vērtības), nosaka diapazonu, kur attiecībā uz priekšrocību akcijām, kuru pazīmes līdzinās subordinēto aizdevumu pazīmēm, vidējā nepieciešamā peļņas norma ir 7 % un attiecībā uz euro zonas banku parastajām akcijām vidējā nepieciešamā peļņas norma ir 9,3 %. Šis vidējo cenu diapazons pats par sevi ir orientējošas robežas.

(28)

Attiecībā uz būtībā drošām bankām Iestāde pieņems minimālo atlīdzības likmi, kuras pamatā ir iepriekš minētā metode. Šo atlīdzības likmi piemēros katrai atsevišķai bankai, pamatojoties uz dažādiem parametriem:

(29)

EBTA valstis var izvēlēties cenu noteikšanas formulu, kas ietver arī noteikumus par progresivitāti vai kompensāciju. Šādi noteikumi ir rūpīgi jāizvēlas, lai, veicinot bankām paredzētā valsts kapitāla atbalsta savlaicīgu pārtraukšanu, tie neradītu kapitāla cenas pārmērīgu pieaugumu.

(30)

Iestāde pieņems arī alternatīvas cenu noteikšanas metodes ar nosacījumu, ka tās nodrošina augstāku atlīdzības likmi salīdzinājumā ar to, ko iegūst, izmantojot iepriekš minēto metodi.

(31)

Rekapitalizācijas pasākumos ir jāiekļauj piemēroti stimuli izpirkt valsts kapitālu, kad tirgus apstākļi to atļauj (17). Vienkāršākais veids, kā EBTA valstis var stimulēt bankas meklēt alternatīvu kapitālu, ir pieprasīt pietiekami augstu atlīdzības likmi par valsts kapitāla intervenci. Tāpēc Iestāde uzskata, ka derīgi būtu palielināt noteikto iekļuves līmeņa cenu (18), lai stimulētu iziešanu. Cenu struktūra, kurā ietverti noteikumi par cenu pakāpenisku paaugstināšanu un progresivitāti, pastiprinās šo iziešanas stimulēšanas mehānismu.

(32)

Ja EBTA valsts izvēlas nepalielināt nominālo atlīdzības likmi, tā var apsvērt kopējās atlīdzības palielināšanu, izmantojot pirkšanas iespējas vai citus noteikumus par izpirkšanu, vai arī mehānismus, kas veicina privātā kapitāla piesaistīšanu, piemēram, dividenžu maksājumus saistot ar obligātu atlīdzību valstij, kas laika gaitā palielinās.

(33)

Lai nodrošinātu valstu intervences īslaicīgumu, EBTA valstis var arī apsvērt ierobežotas dividenžu politikas izmantošanu. Ierobežota dividenžu politika atbilst mērķim nodrošināt aizdevumus reālajai ekonomikai un stiprināt saņēmēju banku kapitāla pamatu. Tajā pašā laikā svarīgi būtu dot iespēju veikt dividenžu maksājumus, ja tas stimulē privātus ieguldītājus sniegt būtībā drošām bankām jaunu kapitālu (19).

(34)

Iestāde izvērtēs ierosinātos iziešanas mehānismus, izskatot katru gadījumu atsevišķi. Parasti, jo lielāka rekapitalizācija un augstāks saņēmējas bankas riska profils, jo vairāk nepieciešams noteikt skaidru iziešanas mehānismu. Atlīdzības apjomam un veidam, kā arī ierobežotajai dividenžu politikai (atbilstīgos gadījumos un attiecīgā mērā) jābūt tādai, kas saņēmējām bankām sniedz pietiekamu iziešanas stimulu. Iestāde jo īpaši uzskata, ka dividenžu maksājumu ierobežošana nav vajadzīga gadījumos, kad cenu noteikšanas līmenis pareizi atspoguļo bankas riska profilu, progresivitātes noteikumi vai salīdzināmi elementi sniedz pietiekamu iziešanas stimulu un rekapitalizācijas apjoms ir ierobežots.

(35)

Pamatnostādņu par finanšu iestādēm 35. punktā ir uzsvērta vajadzība paredzēt aizsardzības līdzekļus pret iespējamiem konkurences pārkāpumiem un traucējumiem saistībā ar rekapitalizācijas shēmām. Pamatnostādņu par finanšu iestādēm 38. punktā ir noteikts, ka kapitāla injekcijas ir jāierobežo līdz vajadzīgajam minimumam, un tās nedrīkst ļaut saņēmējam iesaistīties agresīvās komerciālās stratēģijās, kas neatbilst rekapitalizācijas pamatā esošajiem mērķiem (20).

(36)

Saskaņā ar vispārpieņemtiem principiem, jo lielāka atlīdzība, jo mazāk ir vajadzīgi aizsardzības līdzekļi tāpēc, ka cenas līmenis ierobežos konkurences traucējumus. Bankām, kuras saņem kapitāla injekcijas no valsts, vajadzētu izvairīties no šā fakta reklamēšanas komerciālos nolūkos.

(37)

Aizsardzības līdzekļi var būt nepieciešami, lai novērstu agresīvu komerciālas darbības izvēršanu, ko finansē ar valsts atbalstu. Principā apvienošanās un pārņemšana var sniegt ievērojamu ieguldījumu banku nozares nostiprināšanā, lai sasniegtu finanšu tirgu stabilizēšanas mērķus un nodrošinātu kredītu pastāvīgu ieplūšanu reālajā ekonomikā. Lai nodrošinātu to, ka iestādes, kuras saņem valsts atbalstu, neatrodas priviliģētā situācijā salīdzinājumā ar konkurentiem, kuri šādu atbalstu nesaņem, apvienošanu un pārņemšanu parasti būtu jāveic konkursa kārtībā.

(38)

Aizsardzības līdzekļu apmēru noteiks, pamatojoties uz proporcionalitātes novērtējumu, kurā ņems vērā visus attiecīgos faktorus un jo īpaši saņēmējas bankas riska profilu. Lai gan bankām ar ļoti zemu riska profilu varētu piemērot ierobežotus aizsardzības līdzekļus, tie kļūst arvien vajadzīgāki, ja riska profils paaugstinās. Turklāt proporcionalitātes novērtējumu ietekmē valsts kapitāla injekciju salīdzinošais apjoms un sasniegtais kapitāla dotāciju līmenis.

(39)

Ja EBTA valstis izmanto rekapitalizāciju, lai finansētu reālo ekonomiku, tām ir jānodrošina, ka atbalsts patiešām kalpo šim mērķim. Šim nolūkam valstīm saskaņā ar to tiesību aktiem būtu jāievieš efektīvi un realizējami valstu aizsardzības līdzekļi, kuri nodrošina to, ka kapitāla injekcijas tiek izmantotas, lai saglabātu aizdevumus reālajai ekonomikai.

(40)

Kā norādīts pamatnostādnēs par finanšu iestādēm (21), rekapitalizācija būtu arī regulāri jāpārskata. Sešus mēnešus pēc rekapitalizācijas sākuma EBTA valstīm būtu jāiesniedz Iestādei ziņojums par uzsākto pasākumu īstenošanu. Šajā ziņojumā ir jāsniedz šāda pilnīga informācija:

(41)

Pārskatīšanas procesā Iestāde cita starpā izvērtēs vajadzību turpināt aizsardzības līdzekļu izmantošanu. Atkarībā no tirgus apstākļu novērtējuma Iestāde var arī pieprasīt to aizsardzības līdzekļu pārskatīšanu, kuri papildina pasākumus, lai nodrošinātu, ka atbalsts ir ierobežots līdz minimālajam apjomam un ilgumam, kas nepieciešams, lai pārvarētu pašreizējo krīzi.

(42)

Iestāde atgādina, ka gadījumā, ja banka, kuru sākotnēji uzskatīja par būtībā drošu, nonāk grūtībās pēc rekapitalizācijas, ir jāiesniedz šīs bankas pārstrukturēšanas plāns.

(43)

Būtībā nedrošu banku rekapitalizācijai būtu jāpiemēro stingrākas prasības.

(44)

Kā norādīts iepriekš, atlīdzības likmei principā būtu jāatspoguļo saņēmēja riska profils un jābūt augstākai nekā likmei, ko piemēro būtībā drošām bankām (23). Tas neskar uzraudzības iestāžu iespēju nepieciešamības gadījumā veikt ārkārtas pasākumus saistībā ar pārstrukturēšanu. Ja nevar noteikt cenas līmenī, kas atbilst bankas riska profilam, tam jebkurā gadījumā ir jātuvinās cenai, ko pieprasītu līdzīgai bankai normālos tirgus apstākļos. Neraugoties uz vajadzību nodrošināt finansiālo stabilitāti, šīm bankām paredzētā valsts kapitāla izmantošanu var pieņemt tikai ar nosacījumu, ka bankas izbeidz darbību vai veic pamatīgu un tālejošu tās pārstrukturēšanu, kas vajadzības gadījumā ietver vadības un korporatīvās pārvaldības maiņu. Tādēļ sešus mēnešus pēc rekapitalizācijas attiecībā uz šīm bankām ir jāiesniedz vai nu visaptverošs pārstrukturēšanas plāns, vai arī likvidācijas plāns. Kā norādīts pamatnostādnēs par finanšu iestādēm, šādu plānu izvērtēs atbilstoši grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu principiem, un tam būs jāietver kompensēšanas pasākumi.

(45)

Līdz valsts atbalsta atlīdzināšanai aizsardzības līdzekļiem, ko piemēro grūtībās nonākušām bankām glābšanas un pārstrukturēšanas posmā, principā ir jāietver: ierobežojoša dividenžu politika (tostarp aizliegums izmaksāt dividendes vismaz pārstrukturēšanas laikā), vadības atalgojuma vai prēmiju ierobežojumi, pienākums atjaunot un uzturēt maksātspējas rādītāja paaugstinātu līmeni, kas atbilst finanšu stabilitātes mērķim, kā arī valsts līdzdalības izpirkšanas grafiks.

(46)

Visbeidzot, Iestāde ņem vērā iespēju visām vai lielai daļai attiecīgās EBTA valsts banku piedalīties rekapitalizācijas darbībās, pamatojoties arī uz mazāk izteiktu diferenciāciju, un, ka šādas darbības ir paredzētas, lai laika gaitā sasniegtu atbilstošu vispārējo peļņas normu. Dažas EBTA valstis, piemēram, administratīvu apsvērumu dēļ var izvēlēties izmantot mazāk sarežģītas metodes. Neskarot EBTA valstu iespēju cenu noteikšanā izmantot iepriekš minēto metodiku, Iestāde pieņems cenu noteikšanas mehānismus, kas visām shēmā iesaistītajām bankām nodrošina pietiekami augstu kopējo paredzēto ikgadējo peļņas normu, lai ņemtu vērā banku dažādību un iziešanas stimulus. Attiecībā uz 1. līmeņa kapitāla instrumentiem šis līmenis parasti būtu jānosaka virs augšējās robežas, kas minēta 27. punktā (24). Tas var ietvert zemāku iekļuves līmeņa cenu un piemērotu progresivitāti, kā arī citus diferencēšanas elementus un aizsardzības līdzekļus, kā aprakstīts iepriekš (25).

(1)

Lai virzītu Eiropu no pašreizējās finanšu krīzes uz atveseļošanos, Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) 2008. gada 26. novembrī pieņēma paziņojumu “Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns” (“Atveseļošanas plāns”) (1). Atveseļošanas plāns ir balstīts uz diviem savstarpēji pastiprinošiem galvenajiem elementiem. Pirmkārt, uz īstermiņa pasākumiem, lai veicinātu pieprasījumu, saglabātu darbavietas un palīdzētu atjaunot uzticību, un, otrkārt, uz “stratēģiskiem ieguldījumiem”, lai panāktu lielāku izaugsmi un ilgtspējīgu labklājību ilgākā laika posmā. Atveseļošanas plāns pastiprinās un paātrinās reformas, kas jau uzsāktas saskaņā ar Lisabonas stratēģiju.

(2)

Šajā sakarā uzdevums ir izvairīties no valsts intervences, kas kaitētu mērķim samazināt un mērķtiecīgāk izmantot valsts atbalstu. Tomēr noteiktos apstākļos uz laiku ir vajadzīgs jauns valsts atbalsts.

(3)

EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”) uzskata, ka jāievieš jauni instrumenti, lai dotu iespēju piemērot valsts atbalsta noteikumus tādā veidā, lai sasniegtu maksimālu elastību krīzes pārvarēšanā, tajā pašā laikā saglabājot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un izvairoties no nevajadzīgiem konkurences ierobežojumiem. Šajās pamatnostādnēs sīki izklāstītas vairākas papildu un pagaidu iespējas, kā EBTA valstis var piešķirt valsts atbalstu.

(4)

Pirmām kārtām finanšu krīze smagi skāra banku nozari EEZ un bezprecedenta mērogā – Īslandē. Eiropadome uzsvēra, ka, lai gan par valsts intervenci jālemj valstu līmenī, tas jādara koordinēti un pamatojoties uz vairākiem vispārējiem Kopienas principiem (2). Komisija rīkojās nekavējoties, pieņemot dažādus pasākumus, tostarp paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (3) un vairākus lēmumus, ar kuriem atļauj glābšanas atbalstu finanšu iestādēm. Iestāde ir pieņēmusi atbilstīgus pasākumus (4).

(5)

Priekšnosacījums ieguldījumiem, izaugsmei un darbavietu radīšanai privātajā sektorā ir pietiekama piekļuve finansējumam par pieņemamu cenu. Lai nodrošinātu, ka šis atbalsts dod labumu tautsaimniecībai kopumā, nevis vienīgi uzlabo banku finansiālo situāciju, EBTA valstīm ir jāizmanto sviras, ko tās ieguvušas, sniedzot būtisku finansiālu atbalstu banku nozarei. Tāpēc atbalstam, ko sniedz finanšu nozarei, būtu jābūt mērķtiecīgam, lai nodrošinātu, ka bankas atsāk parasto aizdevumu darbību. Iestāde to ņems vērā, pārskatot valsts atbalstu bankām.

(6)

Lai gan šķiet, ka situācija finanšu tirgos uzlabojas, šobrīd ir pilnībā jūtama finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku. Ekonomiku kopumā ietekmē ļoti nopietna lejupslīde, kas skar mājsaimniecības, uzņēmumus un nodarbinātību. Jo īpaši krīzes sekas finanšu tirgos ir tādas, ka bankas samazina parādsaistības un vairāk nekā iepriekšējos gados izvairās no riska, un tā rezultātā tiek ierobežota kreditēšana. Šī finanšu krīze var izraisīt kredītu normēšanu, pieprasījuma samazināšanos un lejupslīdi.

(7)

Šādas grūtības var ietekmēt ne tikai vājus uzņēmumus, kuriem nav likviditātes aizsardzības līdzekļu, bet arī rentablus uzņēmumus, kuri pēkšņi saskarsies ar kredītu trūkumu vai pat nepieejamību. Tas jo īpaši attieksies uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), kuriem jebkurā gadījumā ir lielākas grūtības piekļūt finansējumam nekā lielākiem uzņēmumiem. Šāda situācija var ne tikai nopietni ietekmēt daudzu rentablu uzņēmumu un to darbinieku ekonomisko stāvokli īstermiņā un vidējā termiņā; tai var būt arī ilgstoša negatīva ietekme, jo aizkavēsies vai pat tiks atcelti visi EEZ ieguldījumi nākotnē, īpaši ieguldījumi ilgtspējīgas izaugsmes un citu Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā.

(8)

Pašreizējā finansiālajā situācijā EBTA valstīm var rasties vēlme rīkoties individuāli, īpaši iesaistīties sacensībā par subsīdijām, lai atbalstītu savus uzņēmumus. Iepriekšējā pieredze liecina, ka šāda individuāla rīcība nevar būt efektīva un var nopietni graut iekšējo tirgu. Pilnībā ņemot vērā pašreizējo īpašo ekonomisko situāciju, piešķirot atbalstu, ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus noteikumus EEZ uzņēmumiem un izvairīties no tā, ka EBTA valstis iesaistās sacensībā par subsīdijām; šāda sacensība nebūtu ilgtspējīga un kaitētu EEZ kopumā. Tas ir jānodrošina konkurences politikai.

(9)

Šajās pamatnostādnēs paredzētie pagaidu papildu pasākumi paredzēti divu mērķu sasniegšanai: pirmkārt, ņemot vērā ārkārtas, bet īslaicīgās finansēšanas problēmas, kas saistītas ar banku krīzi, atjaunot banku aizdevumus uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot tiem nepārtrauktu piekļuvi finansējumam. Šajā ziņā MVU ir īpaši nozīmīgi visai EEZ ekonomikai, un to finansiālās situācijas uzlabošana pozitīvi ietekmēs lielos uzņēmumus, tādējādi ilgākā termiņā atbalstot ekonomikas vispārējo izaugsmi un modernizāciju.

(10)

Otrais mērķis ir mudināt uzņēmumus turpināt ieguldīt nākotnē, īpaši ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Sekas patiesi varētu būt dramatiskas, ja pašreizējās krīzes rezultātā tiktu apturēts vai pat uzņemtu atpakaļgaitu ievērojamais progress, kas tika panākts vides jomā. Šā iemesla dēļ ir jāsniedz pagaidu atbalsts uzņēmumiem ieguldījumu veikšanai vides projektos (kuri, inter alia, varētu nodrošināt tehnoloģisku pārsvaru EEZ rūpniecībai), tādējādi apvienojot neatliekamu un vajadzīgu finansiālu atbalstu ar ilgtermiņa ieguvumiem EEZ.

(11)

Pirms izklāstīt valsts atbalsta papildu pasākumus, ko EBTA valstis var piemērot īslaicīgi, lai mazinātu grūtības, ar kurām saskaras daži uzņēmumi saistībā ar piekļuvi finansējumam, un veicinātu ieguldījumus mērķu sasniegšanai vides jomā, šajās pamatnostādnēs pirmām kārtām tiek atgādināts par valsts atbalsta daudzveidīgajām iespējām, kuras jau ir EBTA valstu rīcībā saskaņā ar pašreizējiem valsts atbalsta noteikumiem.

(12)

Iestāde uzskata, ka ierosinātie atbalsta instrumenti ir vispiemērotākie, lai sasniegtu šos mērķus.

(13)

Reaģējot uz pašreizējo ekonomisko situāciju, tika pieņemts Atveseļošanas plāns. Ņemot vērā krīzes mērogu, Kopienai ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas būtu pietiekami plaša un drosmīga, lai atjaunotu patērētāju un uzņēmumu uzticību. Tas pats attiecas uz EBTA valstu atveseļošanu.

(14)

Atveseļošanas plāna stratēģiskie mērķi ir šādi:

(15)

Šo mērķu sasniegšanai EBTA valstu rīcībā jau ir vairāki instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu. Piemēram, dažiem uzņēmumiem var būt daudz lielākas grūtības piekļūt finansējumam nekā citiem, un tas kavē vai pat liedz finansējumu, kas vajadzīgs to izaugsmei vai paredzēto ieguldījumu veikšanai. Šajā nolūkā EBTA valstis varētu pieņemt virkni vispārīgu politikas pasākumu, kuri attiecas uz visiem uzņēmumiem to teritorijās un kuriem līdz ar to nepiemēro valsts atbalsta noteikumus, lai īstermiņā un vidējā termiņā uz laiku mazinātu finansējuma problēmas. Piemēram, varētu pagarināt termiņus sociālā nodrošinājuma vai līdzīgiem maksājumiem, vai pat nodokļiem, vai arī varētu ieviest pasākumus attiecībā uz darbiniekiem. Šādi pasākumi principā nav valsts atbalsts, ja tie ir pieejami visiem uzņēmumiem.

(16)

EBTA valstis var arī piešķirt finansiālu atbalstu tieši patērētajiem, piemēram, veco produktu likvidēšanai un/vai videi draudzīgu produktu iegādei. Ja minēto atbalstu piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz produktu izcelsmi, tas nav valsts atbalsts.

(17)

Turklāt vispārīgās Kopienas programmas, piemēram, Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (5) un Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (6) vislabāk var izmantot, lai sniegtu atbalstu ne tikai MVU, bet arī lieliem uzņēmumiem.

(18)

Dažos pēdējos gados Iestāde ir ievērojami modernizējusi valsts atbalsta noteikumus, lai mudinātu EBTA valstis mērķtiecīgāk virzīt valsts atbalstu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tādējādi sekmējot Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Šajā sakarā īpaša uzmanība veltīta MVU, kā arī nodrošinātas lielākas iespējas piešķirt tiem valsts atbalstu. Turklāt ar nesen pieņemto Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu (7) saskaņā ar kuru EBTA valstīm tagad tiek piedāvāts plašs atbalsta pasākumu kopums un līdz minimumam samazināts administratīvais slogs, valsts atbalsta noteikumi ir lielā mērā vienkāršoti un racionalizēti. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā īpaši svarīgi ir šādi spēkā esošie valsts atbalsta instrumenti.

(19)

De minimis regulā (8) kas pielāgota EEZ līgumam, noteikts, ka atbalsta pasākumi, kas vienam uzņēmumam nepārsniedz EUR 200 000 kādā trīs gadu laika posmā, nav valsts atbalsts EEZ līguma nozīmē. Tajā pašā regulā arī noteikts, ka garantijas līdz 1,5 miljoniem euro nepārsniedz de minimis augšējo robežu, un tāpēc arī tās nav valsts atbalsts. Tādējādi EBTA valstis var sniegt šādas garantijas, neaprēķinot atbilstošo atbalsta ekvivalentu un neuzņemoties administratīvu slogu.

(20)

Iepriekš minētā Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (VGAR) ir valsts atbalsta noteikumu būtiska sastāvdaļa, kas vienkāršo valsts atbalsta piešķiršanas procedūru dažiem svarīgiem atbalsta pasākumiem un sekmē valsts atbalsta novirzīšanu uz prioritārajiem EEZ mērķiem. Tagad vienā instrumentā apvienoti visi iepriekšējie grupu atbrīvojumi, kā arī jaunas jomas (inovācija, vide, pētniecība un attīstība saistībā ar lielajiem uzņēmumiem un riska kapitāla pasākumi MVU). Visos gadījumos, kas paredzēti VGAR, EBTA valstis var piešķirt atbalstu, iepriekš nepaziņojot Iestādei. Tāpēc šā procesa norises ātrums ir pilnībā EBTA valstu pārziņā. VGAR ir īpaši svarīga MVU, jo tajā paredzēti īpaši ieguldījumu un nodarbinātības atbalsta noteikumi, kas attiecas vienīgi uz MVU. Turklāt visi 26 ietvertie pasākumi ir pieejami MVU, ļaujot EBTA valstīm atbalstīt MVU dažādajos to attīstības posmos, palīdzot tiem daudzās jomās, sākot no piekļuves finansējumam un beidzot ar pētniecību un attīstību, inovāciju, mācībām, nodarbinātību, vides pasākumiem u. c.

(21)

Jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (9) paredz, ka EBTA valstis var piešķirt valsts atbalstu inter alia šādi:

(22)

Iestāde 2007. gada 7. februārī pieņēma jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovācijai. To tekstā ir ietverti jauni nosacījumi attiecībā uz inovāciju, kas īpaši paredzēti MVU un kas atbilst arī mērķtiecīgākam atbalstam darbavietu un izaugsmes radīšanai saskaņā ar Lisabonas stratēģijā izklāstīto. Jo īpaši EBTA valstis var piešķirt valsts atbalstu inter alia šādi:

(23)

Vēl viens svarīgs konkurētspējas elements ir apmācība. Lai attīstītu jaunas prasmes, pat bezdarba palielināšanās apstākļos ļoti svarīgi ir saglabāt ieguldījumus apmācībā. Saskaņā ar jauno VGAR EBTA valstis var piešķirt uzņēmumiem gan vispārējo, gan speciālo mācību atbalstu kopumā līdz 80 % no attiecināmajām izmaksām.

(24)

Iestāde 2008. gadā pieņēma jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu garantiju veidā, kurās precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts garantijas aizdevumiem nav valsts atbalsts. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm garantijas nav uzskatāmas par valsts atbalstu, īpaši ja par tām maksā tirgus cenu. Papildus to nosacījumu precizēšanai, kas nosaka, vai pastāv atbalsts garantiju veidā, ar jaunajām pamatnostādnēm pirmo reizi tiek ieviestas arī īpašas drošās zonas prēmijas MVU, kas pieļauj garantiju atvieglotu, bet drošu izmantošanu, lai veicinātu MVU finansēšanu.

(25)

Iestāde 2006. gada 25. oktobrī pieņēma jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos. Tās ir paredzētas inovatīviem un strauji augošiem MVU, kuri ir Lisabonas stratēģijas uzmanības centrā. Iestāde noteica jaunu drošās zonas slieksni 1,5 miljonu euro apmērā katram mērķa MVU, kas ir palielinājums par 50 %. Līdz šim maksimālajam apjomam Iestāde pieņem, ka principā finanšu tirgos nav alternatīvu finansēšanas līdzekļu (t. i., ka ir tirgus nepilnības). Turklāt VGAR ir iekļauts atbalsts riska kapitālam.

(26)

Saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, kuras piemēro kopš 2007. gada janvāra, mazāk attīstītajos reģionos EBTA valstis var piešķirt ieguldījumu atbalstu jaunu uzņēmumu izveidei, esošu uzņēmumu paplašināšanai vai esoša uzņēmuma produkcijas dažādošanai ar jauniem produktiem.

(27)

Ar šīm reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam ievieš arī jaunu atbalsta veidu, lai radītu stimulus atbalstāmajās teritorijās sekmēt jaunu uzņēmumu veidošanu un atbalstīt mazos uzņēmumus to darbības sākumposmā.

(28)

Saskaņā ar spēkā esošajām Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai EBTA valstis var arī piešķirt atbalstu uzņēmumiem, kuriem ir vajadzīga valsts palīdzība. Šajā nolūkā EBTA valstis var paziņot par glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalsta shēmām MVU.

(29)

Atbilstīgi EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktam Iestāde par saderīgu ar EEZ līguma darbību var atzīt atbalstu, kas “novērš nopietnus traucējumus kādas EBTA valsts tautsaimniecībā”. Šis noteikums ir identisks EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktam, attiecībā uz ko Pirmās instances tiesa ir noteikusi, ka šādā gadījumā nopietnajiem traucējumiem jāietekmē visa attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecība, nevis tikai viena reģiona vai tās teritorijas daļu tautsaimniecība. Turklāt tas atbilst vajadzībai šauri interpretēt atkāpi, kā, piemēram, EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta noteikumu (10).

(30)

Komisija lēmumu pieņemšanas praksē ir konsekventi piemērojusi šo šauro interpretāciju (11). Iestāde arī ir pieņēmusi EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta šauro interpretāciju (12).

(31)

Šajā sakarā Iestāde uzskata, ka papildus ārkārtas palīdzībai, kas paredzēta finanšu sistēmai, ir nepieciešama ārkārtas politiska reakcija uz pašreizējo globālo krīzi.

(32)

Šī krīze dažādos veidos un dažādās pakāpēs ietekmēs visas EBTA valstis, un ir ļoti iespējams, ka pieaugs bezdarbs, kritīsies pieprasījums un pasliktināsies valstu fiskālā situācija.

(33)

Ņemot vērā pašreizējās finanšu krīzes smagumu un tās ietekmi uz EBTA valstu tautsaimniecību kopumā, Iestāde uzskata, ka ierobežotā laika posmā atsevišķi valsts atbalsta veidi ir pamatoti, lai risinātu šīs problēmas, un ka tos var atzīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību saskaņā ar tā 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(34)

EEZ līgumam pielāgotās De minimis regulas (13) 2. pantā noteikts, ka:

“Uzskata, ka atbalsta pasākumi neatbilst visiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritērijiem un tāpēc tiem nepiemēro Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 2. pantā minēto paziņošanas prasību, ja tie atbilst šā panta 2. līdz 5. punktā sniegtajiem nosacījumiem.

Vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis kopējais atbalsts jebkurā trīs fiskālo gadu laika posmā nepārsniedz EUR 200 000. Vienam uzņēmumam, kurš darbojas autotransporta nozarē, piešķirtā de minimis atbalsta kopapjoms nepārsniedz EUR 100 000 jebkurā trīs fiskālo gadu laika posmā. Šīs augšējās robežas piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai nospraustā mērķa un neatkarīgi no tā, vai EBTA valsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Kopienas izcelsmes resursiem. Šo laika posmu nosaka, atsaucoties uz fiskālajiem gadiem, ko izmanto uzņēmums attiecīgajā EBTA valstī.”

(35)

Finanšu krīze ietekmē ne tikai strukturāli vājus uzņēmumus, bet arī uzņēmumus, kuri pēkšņi saskarsies ar kredītu trūkumu vai pat nepieejamību. Šo uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanās pozitīvi ietekmēs visu EEZ ekonomiku.

(36)

Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, uzskata, ka uz laiku ir jāļauj ierobežotā apjomā piešķirt atbalstu, kas tomēr būs EEZ līguma 61. panta 1. punkta darbības jomā, jo tas pārsniedz De minimis regulā noteikto augšējo robežu.

(37)

Iestāde šādu valsts atbalstu uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ja tiks izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(38)

Pamatnostādnes par valsts atbalstu garantiju veidā ir paredzēts, lai EBTA valstīm sniegtu sīkākas norādes par principiem, pamatojoties uz kuriem Iestāde plāno interpretēt EEZ līguma 61. un 62. pantu un to piemērošanu valsts garantijām. Jo īpaši pamatnostādnēs ir precizēti apstākļi, kādos valsts atbalsta esību var izslēgt. Tas neparedz saderīguma kritērijus, lai novērtētu garantijas.

(39)

Lai turpmāk veicinātu piekļuvi finansējumam un samazinātu banku pašreizējos izteiktos centienus izvairīties no riskiem, subsidētas aizdevumu garantijas ierobežotā laika posmā varētu būt piemērots un mērķtiecīgs risinājums, lai atvieglotu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

(40)

Iestāde šādu valsts atbalstu uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz tā 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ja tiks izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

(41)

Pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi ir noteikta metode atsauces likmes aprēķināšanai, pamatojoties uz viena gada starpbanku piedāvāto likmi (IBOR), kam pieskaitītas rezerves robežās no 60 līdz 1 000 bāzes punktiem atkarībā no uzņēmuma kredītspējas un piedāvātā nodrošinājuma līmeņa. Ja EBTA valstis piemēro šo metodi, procentu likme neietver valsts atbalstu.

(42)

Uzņēmumiem var būt grūtības rast finansējumu pašreizējos tirgus apstākļos. Tāpēc Iestāde pieļaus, ka valsts vai privātus aizdevumus piešķir ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar centrālās bankas diennakts likmi, pieskaitot prēmiju, kas ir vienāda ar starpību starp vidējo viena gada starpbanku likmi un centrālās bankas vidējo diennakts likmi laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, pieskaitot kredītriska prēmiju, kura atbilst saņēmēja riska profilam, kā paredzēts Iestādes pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi.

(43)

Īslaicīgi tiks uzskatīts, ka atbalsta elements, kas ietverts starpībā starp šo procentu likmi un atsauces likmi, kas noteikta pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi, ir saderīgs ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

(44)

Pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi ir noteikta metode atsauces likmes aprēķināšanai, pamatojoties uz viena gada starpbanku piedāvāto likmi (IBOR), kam pieskaitītas rezerves robežās no 60 līdz 1 000 bāzes punktiem atkarībā no uzņēmuma kredītspējas un piedāvātā nodrošinājuma līmeņa. Ja EBTA valstis piemēro šo metodi, procentu likme neietver valsts atbalstu.

(45)

Pašreizējās finanšu krīzes dēļ uzņēmumiem arī ir grūtāk piekļūt finansējumam, lai ražotu videi draudzīgus produktus. Atbalsts garantiju veidā var izrādīties nepietiekams, lai nodrošinātu finansējumu projektiem ar lielām izmaksām, kuru mērķis ir palielināt vides aizsardzību, savlaicīgi pielāgojoties turpmākajiem standartiem, kuri vēl nav spēkā, vai pārsniedzot šos standartus.

(46)

Iestāde uzskata, ka, neraugoties uz finanšu krīzi, vides mērķu sasniegšanai joprojām ir jābūt prioritātei. Videi draudzīgāku produktu, tostarp energoefektīvu produktu, ražošana ir EEZ kopējās interesēs, un ir svarīgi, lai finanšu krīze netraucētu šā mērķa sasniegšanu.

(47)

Tāpēc papildu pasākumi subsidētu aizdevumu veidā varētu veicināt videi draudzīgu produktu ražošanu. Tomēr subsidēti aizdevumi var radīt nopietnus konkurences kropļojumus, un tāpēc tos vajadzētu stingri ierobežot, piemērojot vienīgi īpašām situācijām un mērķtiecīgiem ieguldījumiem.

(48)

Iestāde uzskata, ka ierobežotā laika posmā EBTA valstīm būtu jādod iespēja piešķirt atbalstu procentu likmju samazinājuma veidā.

(49)

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Iestāde par saderīgu ar EEZ līguma darbību atzīs procentu likmju subsīdijas ieguldījumu aizdevumiem, kuras atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

(50)

Pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu riska kapitāla ieguldījumiem var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību atbilstoši EEZ līguma 61. panta 3. punktam.

(51)

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, Iestāde uzskata, ka EEZ nav vispārēju riska kapitāla tirgus nepilnību. Tomēr tā pieņem, ka attiecībā uz dažiem ieguldījumu veidiem konkrētās uzņēmumu attīstības stadijās pastāv tirgus nepilnības, kuras radušās riska kapitāla piedāvājuma un pieprasījuma nepietiekamas saskaņošanas rezultātā un kuras vispārīgi raksturojamas kā pašu kapitāla nepietiekamība.

(52)

Iepriekš minēto pamatnostādņu 4.3. punktā noteikts, ka attiecībā uz finansējuma daļām, kas nepārsniedz 1,5 miljonus euro vienam mērķa MVU katrā 12 mēnešu laika posmā, attiecīgos apstākļos tirgus nepilnības ir paredzētas, un EBTA valstīm tās nav jāpierāda.

(53)

To pašu pamatnostādņu 5.1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka “Iestāde ir informēta par pastāvīgām svārstībām riska kapitāla tirgū un pašu kapitāla nepietiekamību ilgākā laikā, kā arī par to, cik lielā mērā uzņēmumus skar tirgus nepilnības atkarībā no uzņēmumu lieluma, uzņēmējdarbības attīstības stadijas un to saimnieciskās nozares. Tādējādi Iestāde ir gatava apsvērt tādu riska kapitāla pasākumu pasludināšanu par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ar kuriem nodrošina ieguldījumu daļas, kas pārsniedz 1,5 miljonu euro limitu vienam uzņēmumam gadā, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi par tirgus nepilnībām”.

(54)

Attiecībā uz MVU, kuri ir agrīnā attīstības posmā, finanšu tirgus satricinājumi ir negatīvi ietekmējuši riska kapitāla tirgu, apgrūtinot riska kapitāla pieejamību. Tā kā pašlaik ir ievērojami palielinājusies izpratne par riska kapitālu, kas saistīts ar nenoteiktību, kura izriet no iespējami mazākām peļņas izredzēm, ieguldītāji pārsvarā iegulda drošākās aktīvu kategorijās, kuru riskus ir vieglāk novērtēt, nevis aktīvos, kas saistīti ar riska kapitāla ieguldījumiem. Turklāt vēl viens šķērslis ieguldītājiem ir riska kapitāla ieguldījumu likviditātes trūkums. Ir pierādījumi, ka tā rezultātā ierobežotā likviditāte pašreizējos tirgus apstākļos ir palielinājusi MVU pašu kapitāla nepietiekamību. Tādēļ uzskata par lietderīgu uz laiku paaugstināt drošās zonas slieksni riska kapitāla ieguldījumiem, lai novērstu paaugstināto pašu kapitāla nepietiekamību un uz laiku samazinātu privāto ieguldītāju minimālo procentuālo līdzdalību līdz 30 % arī tādos gadījumos, kad pasākumi paredzēti MVU neatbalstāmos reģionos.

(55)

Tādējādi, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, konkrēti ierobežojumi, kas izklāstīti pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, tiek šādi pielāgoti līdz 2010. gada 31. decembrim:

(56)

Šajās pamatnostādnēs noteiktais atbalsta maksimālais apjoms tiks piemērots neatkarīgi no tā, vai atbalstāmais projekts tiek pilnībā finansēts no valsts līdzekļiem, vai to daļēji finansē Kopiena.

(57)

Šajās pamatnostādnēs paredzētos pagaidu atbalsta pasākumus nedrīkst summēt ar atbalstu, uz ko attiecas De minimis regula par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Ja pirms šīs pagaidu shēmas stāšanās spēkā uzņēmums jau ir saņēmis de minimis atbalstu, atbalsta, kas saņemts saskaņā ar pasākumiem, uz kuriem attiecas šo pamatnostādņu 4.2. punkts, un de minimis atbalsta, kas saņemts laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, summa nedrīkst pārsniegt EUR 500 000. De minimis atbalsta summa, kas saņemta pēc 2008. gada 1. janvāra, jāatskaita no saderīgā atbalsta summas, kura piešķirta tai pašā nolūkā saskaņā ar 4.3., 4.4., 4.5. vai 4.6. punktu.

(58)

Atbalsta pagaidu pasākumus var summēt ar citu saderīgu atbalstu vai citu veidu Kopienas finansējumu, ja tiek ievērota atbalsta maksimālā intensitāte, kas norādīta attiecīgajās pamatnostādnēs vai grupu atbrīvojuma regulās.

(59)

Pamatnostādnēs par īstermiņa eksporta kredītapdrošināšanu ir noteikts, ka nododamos riskus eksporta kredītu apdrošinātāji nedrīkst segt ar EBTA valstu atbalstu. Nododamie riski ir komercriski un politiskie riski, ko uzņemas valsts un privātie debitori, kas reģistrēti valstīs, kuras norādītas minēto pamatnostādņu pielikumā; šo risku maksimālais riska periods ir mazāks par diviem gadiem. Riski saistībā ar debitoriem, kuri reģistrēti ES dalībvalstīs un EBTA valstīs, un vēl sešās ESAO dalībvalstīs, ir uzskatāmi par nododamiem riskiem.

(60)

Iestāde uzskata, ka pašreizējās finanšu krīzes rezultātā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas resursu trūkums nepastāv visās EBTA valstīs, tomēr nevar izslēgt iespēju, ka dažās valstīs nododamo risku segums īslaicīgi var nebūt pieejams.

(61)

Iepriekš minēto pamatnostādņu 4. punkta 9.–13. daļā ir noteikts, ka:

“šādos apstākļos šos pagaidu nenododamos riskus var uzņemties uz sava rēķina valsts vai valsts atbalstīts eksporta kredītu apdrošinātājs kā nenododamu risku, kas apdrošināts uz valsts rēķina vai ar tās galvojumu. Apdrošinātājam pēc iespējas jāizlīdzina savas prēmiju likmes šādiem riskiem ar likmēm, ko citur iekasē privāti eksporta kredītu apdrošinātāji par attiecīgo riska veidu.

Jebkura EBTA valsts, kas plāno izmantot izņēmuma noteikumu, nekavējoties dara EBTA Uzraudzības iestādei zināmu savu lēmumprojektu. Šajā paziņojumā, kurā atspoguļo risku apdrošināšanas seguma nepieejamību privātā apdrošināšanas tirgū, jāiekļauj ziņojums par stāvokli tirgū, sniedzot tam pierādījumus no diviem lieliem, labi pazīstamiem, starptautiskiem privātiem eksporta kredītu apdrošinātājiem, kā arī no valsts kredītu apdrošinātāja, tādējādi pamatojot izņēmuma noteikuma izmantošanu. Alternatīvi, pierādījumus par seguma nepieejamību privātā apdrošināšanas tirgū, iespējams, var sniegt ar tāda neatkarīga konsultanta tirgus ziņojumu, kuru Iestāde uzskata par uzticamu un objektīvu. Turklāt tajā jāiekļauj to nosacījumu apraksts, kādus valsts vai valsts atbalstīts eksporta kredītu apdrošinātājs paredzējis piemērot attiecībā uz šādiem riskiem.

Iestāde divu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai izņēmuma noteikuma izmantošana ir atbilstīga iepriekšminētajiem nosacījumiem un saskaņā ar EEZ līgumu.

Ja Iestāde atzīst, ka izņēmuma noteikuma izmantošanas nosacījumi ir izpildīti, tās lēmums par saderību nepārsniedz divus gadus no lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā laika posmā neizmainās tirgus nosacījumi, kas ir par pamatu izņēmuma noteikuma izmantošanai.

Turklāt Iestāde, apspriežoties ar citām EBTA valstīm, var pārskatīt nosacījumus izņēmuma noteikuma izmantošanai; tā var arī lemt par tā atsaukšanu vai tā aizstāšanu ar citu attiecīgu sistēmu.”

(62)

Ja EBTA valstis uzskata, ka attiecībā uz dažiem nododamiem kredītu riskiem un/vai atsevišķiem risku aizsardzības pircējiem riska apdrošināšanas segums privātā apdrošināšanas tirgū nav pieejams, pašreizējā ekonomiskajā situācijā šie noteikumi, ko piemēro lieliem uzņēmumiem un MVU, ir piemērots instruments.

(63)

Šajā sakarā Iestāde uzskata, ka, lai paātrinātu procedūras saistībā ar EBTA valstīm, līdz 2010. gada 31. decembrim tās var apliecināt tirgus nepietiekamību, sniedzot pietiekamus pierādījumus tam, ka riska segums privātā apdrošināšanas tirgū nav pieejams. Jebkurā gadījumā izņēmuma klauzulas izmantošana tiks uzskatīta par pamatotu, ja:

(64)

Iestāde ciešā sadarbībā ar attiecīgajām EBTA valstīm nodrošinās lēmumu ātru pieņemšanu attiecībā uz izņēmuma klauzulas piemērošanu.

(65)

Par šajās pamatnostādnēs minētajiem valsts atbalsta pasākumiem ir jāziņo Iestādei. Papildus būtiskajiem pasākumiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, Iestāde ir apņēmusies nodrošināt, lai saskaņā ar šīm pamatnostādnēm tiktu ātri apstiprināti atbalsta pasākumi, kas paredzēti pašreizējās krīzes radīto problēmu risināšanai, ar nosacījumu, ka attiecīgās EBTA valstis nodrošina ciešu sadarbību un sniedz pilnīgu informāciju.

(66)

Šī apņemšanās papildinās uzsākto procesu, saskaņā ar kuru Komisija pašlaik izstrādā vairākus uzlabojumus valsts atbalsta vispārējās procedūrās, īpaši lai nodrošinātu lēmumu ātrāku un efektīvāku pieņemšanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Šai vispārējai vienkāršošanas paketei jo īpaši būtu jāietver Komisijas un dalībvalstu kopīgā apņemšanās par racionālākām un paredzamākām procedūrām katrā valsts atbalsta izmeklēšanas posmā un vienkāršas lietas jāļauj apstiprināt īsākā laika posmā.

(67)

Saskaņā ar 2004. gada 14. jūlija Lēmumu Nr. 195/04/COL par īstenošanas kārtību, kas minēta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 27. pantā, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Uzraudzības uz Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta piemērošanai, EBTA valstīm ir jāiesniedz Iestādei ikgadēji ziņojumi.

(68)

Līdz 2009. gada 31. jūlijam EBTA valstīm ir jāiesniedz Iestādei to shēmu saraksts, kuras īstenotas, balstoties uz šīm pamatnostādnēm.

(69)

EBTA valstīm ir jānodrošina detalizēta uzskaite par tāda atbalsta piešķiršanu, kuru paredz šīs pamatnostādnes. Šī uzskaite, kurā ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir ievēroti vajadzīgie nosacījumi, ir jāuzglabā desmit gadus un pēc pieprasījuma jāiesniedz Iestādei. EBTA valstīm jo īpaši ir jāsaņem informācija, kas apliecina, ka 4.2., 4.3., 4.4. un 4.5. punktā minētā atbalsta saņēmēji nav uzņēmumi, kas 2008. gada 1. jūlijā bija nonākuši grūtībās.

(70)

Turklāt EBTA valstīm līdz 2009. gada 31. oktobrim ir jāiesniedz Iestādei ziņojums par pasākumiem, kas īstenoti, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm. Īpaši ziņojumā jāsniedz informācija par elementiem, kas norāda uz vajadzību pēc 2009. gada 31. decembra Iestādei turpināt šajās pamatnostādnēs paredzētos pasākumus, kā arī sīka informācija par subsidēto aizdevumu labvēlīgo ietekmi uz vidi. EBTA valstis līdz katra gada 31. oktobrim sniedz šo informāciju arī par katru turpmāko gadu, kurā tiek piemērotas šīs pamatnostādnes.

(71)

Iestāde var pieprasīt papildinformāciju par piešķirto atbalstu, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Iestādes lēmumā, ar kuru apstiprina atbalsta pasākumu.

(72)

Iestāde piemēro šīs pamatnostādnes no to pieņemšanas dienas. Šīs pamatnostādnes ir pamatotas ar pašreizējām ārkārtas īslaicīgām finansēšanas problēmām saistībā ar banku krīzi, un tās netiks piemērotas pēc 2010. gada 31. decembra. Apspriežoties ar EBTA valstīm, Iestāde var tās pārskatīt pirms minētā termiņa, pamatojoties uz nozīmīgiem konkurences politikas vai ekonomiskiem apsvērumiem. Gadījumos, kad tas ir lietderīgi, Iestāde arī var precizēt savu pieeju konkrētos jautājumos.

(73)

Pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas Iestāde piemēro šo pamatnostādņu noteikumus visiem paziņotajiem riska kapitāla pasākumiem, par kuriem tai ir jāpieņem lēmums, – arī gadījumos, kad pasākumi tika paziņoti pirms šo pamatnostādņu pieņemšanas.

(74)

Saskaņā ar Pamatnostādnēm par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, nepaziņota atbalsta gadījumā Iestāde piemēros:

(75)

Iestāde ciešā sadarbībā ar attiecīgajām EBTA valstīm nodrošina lēmumu ātru pieņemšanu, tiklīdz būs pilnībā paziņoti pasākumi, uz kuriem attiecas šis dokuments. EBTA valstīm pēc iespējas ātrāk un plašāk par saviem nodomiem jāinformē Iestāde un jāpaziņo par plāniem īstenot minētos pasākumus.

(76)

Iestāde vēlas atgādināt, ka jebkurš procedūras uzlabojums ir pilnībā atkarīgs no skaidru un pilnīgu paziņojumu iesniegšanas.