20.1.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/1

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 38/2011

(2011. gada 18. janvāris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1292/2007, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 3., 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Iepriekšējās izmeklēšanas un spēkā esošie antidempinga pasākumi

(1)

Padome 2001. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 (2) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu polietilēntereftalāta (PET) plēves importam, kuras izcelsme cita starpā ir Indijā. Pasākums bija procentuālais antidempinga maksājums no 0 % līdz 62,6 % apmērā, ko piemēroja importam no atsevišķi minētiem ražotājiem eksportētājiem, bet importam no visiem pārējiem uzņēmumiem piemēroja atlikušo maksājuma likmi 53,3 % apmērā.

(2)	Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 366/2006 (3) grozīja ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 noteiktos pasākumus. Piemērotais antidempinga maksājums bija no 0 % līdz 18 %, ņemot vērā galīgo kompensācijas maksājumu termiņa beigu pārskatīšanā konstatētos faktus (Padomes Regula (EK) Nr. 367/2006 (4)).

(3)	Pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja Garware Polyester Limited subsidēšanu, Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 (5) grozīja galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 1676/2001 bija noteikts minētajam uzņēmumam.

(4)

Pēc jauna ražotāja eksportētāja lūguma Padome 2006. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1424/2006 (6) grozīja Regulu (EK) Nr. 1676/2001 attiecībā uz vienu Indijas eksportētāju. Ar grozīto regulu attiecīgajam uzņēmumam noteica dempinga starpību 15,5 % apmērā un antidempinga maksājuma likmi 3,5 % apmērā, ņemot vērā uzņēmuma eksporta subsīdiju starpību, kas noskaidrota antisubsidēšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā pieņēma Regulu (EK) Nr. 367/2006. Uzņēmumam nebija noteikts individuāls kompensācijas maksājums, tāpēc tam piemēroja visiem pārējiem uzņēmumiem paredzēto maksājuma likmi.

(5)

Padome 2007. gada novembrī ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 (7) pēc termiņa beigu pārskatīšanas piemēroja galīgo antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes PET plēves importam saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Ar to pašu regulu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu izbeidza daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās tikai uz viena Indijas ražotāja eksportētāja dempinga pārbaudi.

(6)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru Komisija pēc savas iniciatīvas sāka attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 (8) grozīja galīgos antidempinga maksājumus, ko ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 noteica šiem uzņēmumiem, un galīgos kompensācijas maksājumus, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica šiem uzņēmumiem.

(7)	Ar Regulu (EK) Nr. 1292/2007 šie pasākumi tika attiecināti arī uz Brazīliju un Izraēlu, taču uz dažiem uzņēmumiem tie neattiecās. Jaunākie grozījumi Regulā (EK) Nr. 1292/2007 tika izdarīti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 806/2010 (9).

(8)	Uz pieprasījuma iesniedzēju, kurš pieprasīja šo starpposma pārskatīšanu – Garware Polyester Limited, patlaban attiecas galīgais antidempinga maksājums 14,7 % apmērā.

2. Spēkā esošie kompensācijas pasākumi

(9)	Jānorāda arī, ka, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 15/2009, uz Garware Polyester Limited attiecas kompensācijas maksājums 5,4 % apmērā.

3. Daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījums

(10)

Komisija 2009. gada augustā atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu. Garware Polyester Limited, ražotājs eksportētājs no Indijas (“Garware” jeb “pieprasījuma iesniedzējs”), iesniedza pieprasījumu, kas attiecās tikai uz dempinga pārbaudi. Pieprasījumā tā iesniedzējs apgalvoja, ka apstākļi, pamatojoties uz kuriem bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza pirmšķietamus pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

4. Pārskatīšanas sākšana

(11)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija, 2009. gada 1. decembrī publicējot paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (10), saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās tikai uz dempinga pārbaudi attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju.

(12)

Atkarībā no pārskatīšanas konstatējumiem daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā bija arī jānovērtē, vai jāgroza maksājuma likme, ko patlaban piemēro attiecīgā ražojuma importam, ko veic attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kuri nav atsevišķi norādīti Regulas (EK) Nr. 1292/2007 2. panta 2. punktā, t. i., antidempinga maksājuma likme, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā.

5. Izmeklēšana

(13)	Izmeklēšana attiecībā uz dempinga apjomu aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 30. septembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(14)	Par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam, eksportētājvalsts iestādēm un Savienības ražošanas nozarei. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(15)	Lai iegūtu izmeklēšanai vajadzīgo informāciju,, Komisija nosūtīja anketu pieprasījuma iesniedzējam un šim nolūkam noteiktajā termiņā saņēma atbildi.

(16)	Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu dempinga noteikšanai. Tika veikts pārbaudes apmeklējums pieprasījuma iesniedzēja telpās.

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

(17)	Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir ražojums, kas noteikts Regulā (EK) Nr. 1292/2007, ar ko nosaka spēkā esošos pasākumus, proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēve, kuru patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3920 62 19 un ex 3920 62 90 .

2. Līdzīgais ražojums

(18)

Šajā, tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, tika noskaidrots, ka Indijā ražotajai PET plēvei, kas tiek eksportēta uz Savienību, PET plēvei, kas tiek ražota un pārdota Indijas iekšzemes tirgū, kā arī PET plēvei, ko Savienības ražotāji ražo un pārdod ES, ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un viens un tas pats pamatlietojums.

(19)	Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē šie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

C. DEMPINGS

a) Normālā vērtība

(20)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzēja veiktie līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi, t. i., vai šādas pārdošanas kopējais apjoms bija vismaz 5 % no attiecīgā eksporta pārdošanas kopējā apjoma uz Savienību.

(21)	Pēc tam Komisija noteica tos līdzīgā ražojuma veidus, ko uzņēmums pārdeva iekšzemes tirgū un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotajiem veidiem.

(22)

Pēc tam tika pārbaudīts, vai pieprasījuma iesniedzēja veiktie pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi attiecībā uz katru ražojuma veidu, t. i., vai katra ražojumu veida iekšzemes tirgū pārdotais apjoms bijis vismaz 5 % no tā paša ražojumu veida eksportam uz Savienību pārdotā apjoma. Pēc tam attiecībā uz reprezentatīvos daudzumos pārdotajiem ražojuma veidiem tika pārbaudīts, vai šādi pārdevumi ir veikti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu.

(23)

Tika veikta pārbaude, lai noteiktu, vai katra ražojuma veida reprezentatīvo pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādu, kas pārdots parastā tirdzniecības apritē, proti, nosakot ar nesaistītiem pircējiem veikto attiecīgā veida rentablo pārdošanas darījumu īpatsvaru. Visos gadījumos, kad konkrētais ražojuma veids iekšzemes tirgū tika pārdots pietiekamā daudzumā un parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, kuru aprēķina kā vidējo svērto cenu no visiem attiecīgā veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū pārskatīšanas izmeklēšanas periodā.

(24)

Attiecībā uz pārējiem ražojumu veidiem, kuru pārdošanas apjomi iekšzemes tirgū nebija reprezentatīvi vai nebija veikti parastā tirdzniecības apritē, normālo vērtību noteica atbilstīgi pamatregulas 2. panta 3. punktam. Normālo vērtību noteica, eksportēto veidu ražošanas izdevumiem, kurus vajadzības gadījumā pielāgoja, pieskaitot samērīgus procentus par pārdošanas, vispārīgajiem un administratīvajiem izdevumiem un samērīgu peļņas normu, izmantojot faktiskos datus par līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu parastā tirdzniecības apritē, ko veic izmeklēšanai pakļautais ražotājs eksportētājs, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punkta pirmo teikumu.

b) Eksporta cena

(25)	Indijas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, visus eksportam uz Savienību pārdotos apjomus pārdeva tieši neatkarīgiem pircējiem, tāpēc saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenu noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu.

c) Salīdzinājums

(26)

Vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu veica, pamatojoties uz ražotāja cenām un tajā pašā tirdzniecības līmenī. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam ņēma vērā atšķirības faktoros, par kuriem bija pierādīts, ka tie ietekmē cenas un to salīdzināmību. Šajā nolūkā pēc vajadzības un pamatotos gadījumos veica atbilstošus pielāgojumus, lai ņemtu vērā atšķirīgās transporta, apdrošināšanas, kravas apstrādes, iekraušanas izmaksas un palīgizmaksas, komisijas maksas, finanšu izmaksas un iepakojuma izmaksas, ko bija samaksājis pieprasījuma iesniedzējs.

d) Dempinga starpība

(27)	Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums neliecināja par to ka pastāv dempings.

D. APSTĀKĻU MAIŅAS ILGLAICĪGUMS

(28)	Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka apstākļu maiņa ir ilglaicīga.

(29)

Saistībā ar šo izmeklēšanā noskaidroja, ka pēc iepriekšējās izmeklēšanas, t. i., pēc 5. apsvērumā minētās termiņa beigu pārskatīšanas, Garware ir būtiski mainījis ražošanas procesu un tehnoloģiju. Uzņēmums galvenās izejvielas dimetiltereftalāta (DMT) vietā sāka izmantot attīrītu tereftālskābi (PTA). Minētās termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Garware bija vienīgais Indijas ražotājs eksportētājs, kurš joprojām izmantoja veco, uz DMT balstīto tehnoloģiju. Pateicoties šai tehnoloģijas maiņai un ieguldījumiem jaunā čipu izgatavošanas ražotnē būtiski samazinājās ražošanas izmaksas laikposmā no iepriekšējās termiņa beigu pārskatīšanas līdz pašreizējai pārskatīšanai. Šī izmaksu samazināšana tieši ietekmē dempinga starpību. Tāpēc šo apstākļu maiņu var uzskatīt par ilglaicīgu.

(30)

Turklāt jānorāda, ka negatīva bija indikatīvā dempinga starpība, kas aprēķināta attiecībā uz pārdošanas apjomiem, ko pārskatīšanas izmeklēšanas periodā uz trešām valstīm bija eksportējis pieprasījuma iesniedzējs. Šie pārdošanas apjomi bija vairākas reizes lielāki nekā eksportam uz Savienību pārdotie apjomi.

(31)

Tāpēc tika uzskatīts, ka diez vai apstākļi, kas bija izraisījuši šīs starpposma pārskatīšanas sākšanu, tuvākajā nākotnē varētu mainīties tā, ka tas ietekmētu starpposma pārskatīšanas konstatējumus. Tādējādi tika secināts, ka apstākļu maiņa uzskatāma par ilglaicīgu un pasākums pašreizējā līmenī vairs nav jāpiemēro.

E. ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(32)	Ņemot vērā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, antidempinga maksājums, kas piemērojams Garware veiktajam attiecīgā ražojuma importam, jānosaka 0 % apmērā.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 14. panta 1. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 597/2009 (11) 24. panta 1. punkta otro daļu nevienu ražojumu nepakļauj abiem – gan antidempinga, gan kompensācijas maksājumiem, lai risinātu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga veikšanas vai eksporta subsidēšanas. Atbilstoši 9. apsvērumā minētajam pieprasījuma iesniedzējam piemēro kompensācijas maksājumu. Tā kā antidempinga maksājums, kas pieprasījuma iesniedzējam noteikts saistībā ar attiecīgo ražojumu, ir 0 %, tad šajā gadījumā šāda situācija nepastāv.

(34)	Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem bija plānots ierosināt grozīt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamo maksājuma likmi, un tām tika dota iespēja izteikt piezīmes. Piezīmes netika saņemtas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1292/2007 2. panta 2. punkta tabulā ierakstu attiecībā uz Garware Polyester Limited aizstāj ar šādu ierakstu:

“Garware Polyester Limited, Garware House, 50-A, Swami Nityanand Marg, Vile Parle (East), Mumbai 400 057, Indija

0,0

A028 ”

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 18. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. MATOLCSY

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV L 227, 23.8.2001., 1. lpp.

(3) OV L 68, 8.3.2006., 6. lpp.

(4) OV L 68, 8.3.2006., 15. lpp.

(5) OV L 236, 31.8.2006., 1. lpp.

(6) OV L 270, 29.9.2006., 1. lpp.

(7) OV L 288, 6.11.2007., 1. lpp.

(8) OV L 6, 10.1.2009., 1. lpp.

(9) OV L 242, 15.9.2010., 6. lpp.

(10) OV C 291, 1.12.2009., 28. lpp.

(11) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

20.1.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/12

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 19. janvāris)

par dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu līdzvērtību un par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām Eiropas Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 117)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/30/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Direktīvu 2006/43/EK, ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (1), un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 1. punktu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir jāreģistrē visi revidenti un revīzijas struktūras, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par tādu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kuri reģistrēti ārpus Kopienas un kuru pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami regulētā tirgū Kopienā. Direktīvas 2006/43/EK 45. panta 3. punktā noteikts, ka dalībvalstis šādiem revidentiem un revīzijas struktūrām piemēro savas publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas.

(2)

Saskaņā ar Komisijas 2008. gada 29. jūlija Lēmumu 2008/627/EK par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām (2) revidenti un revīzijas struktūras no trešām valstīm, kuras uzskaitītas minētā lēmuma pielikumā, var turpināt darbības Eiropas Savienībā attiecībā uz gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem finanšu gadiem, kuri sākas laikposmā no 2008. gada 29. jūnija līdz 2010. gada 1. jūlijam.

(3)

Komisija ir novērtējusi Lēmuma 2008/627/EK pielikumā minēto trešo valstu un teritoriju revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Novērtēšanā Komisijai palīdzēja Eiropas Revidentu grupas pārraudzības struktūras. Principus, kas reglamentē šo trešo valstu un teritoriju revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas, novērtēja, ņemot vērā Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantā izklāstītos kritērijus, kuri reglamentē dalībvalstu revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Galvenais mērķis, kas būtu jāsasniedz attiecībā uz dalībvalstu un trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu sadarbību, ir sadarbības pušu savstarpēja paļāvība uz to pārraudzības sistēmām, pamatojoties uz sistēmu līdzvērtību.

(4)

Novērtēšanā konstatēts, ka Austrālijai, Dienvidāfrikai, Dienvidkorejai, Horvātijai, Japānai, Kanādai, Ķīnai, Singapūrai un Šveicei ir revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas, kas darbojas saskaņā ar noteikumiem, kuri līdzinās Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Tāpēc šo trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas ir lietderīgi uzskatīt par līdzvērtīgām dalībvalstu revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām.

(5)

Dienvidāfrikas tiesību aktos paredzēts, ka, pirms Dienvidāfrikas kompetentās iestādes nosūta informāciju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ir vajadzīga revidenta vai revīzijas struktūras iepriekšēja piekrišana. Šī prasība par iepriekšēju piekrišanu var radīt grūtības efektīvi īstenot Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 1. punktu. Tāpēc, kamēr Dienvidāfrikas tiesību aktos nav izdarītas vajadzīgās izmaiņas, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpieprasa, lai revidenti un revīzijas struktūras neizmanto to tiesības par iepriekšēju piekrišanu, kad tiek reģistrēti revidenti un revīzijas struktūras, kas sniedz revīzijas ziņojumus par uzņēmumiem, kuri reģistrēti Dienvidāfrikā.

(6)

Amerikas Savienotajām Valstīm ir revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēma, kas darbojas saskaņā ar noteikumiem, kuri līdzinās Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantā izklāstītajiem noteikumiem. Tomēr Amerikas Savienoto Valstu kompetentās iestādes neuzskata, ka galvenais mērķis sadarbībai ar dalībvalstīm ir panākt savstarpēju paļāvību attiecībās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas jomā. Kamēr nav savstarpējas paļāvības, 46. panta 1. punkta noteikumus dalībvalstis nevar pilnībā un pastāvīgi piemērot attiecībā uz revidentiem un revīziju struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par Amerikas Savienotajās Valstīs reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem. Tāpēc Amerikas Savienoto Valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēma ir jāpārskata, lai izvērtētu sasniegto saistībā ar savstarpējo paļāvību. Tāpēc šim lēmumam ir jāparedz ierobežots piemērošanas termiņš, un tas jāpiemēro līdz 2013. gada 31. jūlijam attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām.

(7)

Kad Komisija būs pieņēmusi lēmumu, ar ko atzīst, ka trešo valstu vai teritoriju revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas ir līdzvērtīgas Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis, pamatojoties uz savstarpīgumu, drīkst nepiemērot vai grozīt 45. panta 1. un 3. punkta prasības attiecībā uz trešās valsts vai teritorijas revidentiem un revīzijas struktūrām. Nosacījumi, saskaņā ar kuriem 45. panta 1. un 3. punkta prasības netiek piemērotas vai tiek grozītas, ir jānosaka starp dalībvalsti un attiecīgo trešo valsti noslēgtās sadarbības vienošanās dokumentā, kā minēts Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 3. punktā, un jāpaziņo Komisijai.

(8)

Abū Dabī, Brazīlija, Dubaijas Starptautiskais finanšu centrs, Džersija, Gērnsija, Honkonga, Indija, Indonēzija, Krievija, Malaizija, Maurīcija, Menas sala, Taivāna, Taizeme un Turcija ir izveidojušas vai patlaban veido revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas. Tomēr informācija par šo sistēmu darbību un noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas, nav pietiekama. Lai varētu veikt šo sistēmu turpmāku novērtējumu un pieņemt galīgu lēmumu par to līdzvērtību, no šīm trešām valstīm un teritorijām jāiegūst papildu informācija. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt ar Lēmumu 2008/627/EK piešķirto pārejas periodu attiecībā uz revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par šajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem.

(9)

Lai gan Ēģipte Lēmumā 2008/627/EK nav iekļauta, šajā laikā tā ir izveidojusi revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu. Lai varētu veikt turpmāku novērtējumu un pieņemt galīgu lēmumu par Ēģiptes sistēmas līdzvērtību, no šīs trešās valsts jāiegūst papildu informācija. Tādēļ ir lietderīgi attiecināt pārejas periodu uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par Ēģiptē reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem.

(10)

Bermudu salas, Izraēla, Jaunzēlande un Kaimanu salas vēl nav izveidojušas revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu. Tomēr šīs trešās valstis un teritorijas ir publiski paudušas Komisijai nepārprotamu apņemšanos izveidot revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu saskaņā ar noteikumiem, kas ir līdzvērtīgi Direktīvas 2006/43/EK 29., 30. un 32. pantā izklāstītajiem noteikumiem, un ir izstrādājušas konkrētus rīcības plānus. Tādēļ ir lietderīgi pagarināt ar Lēmumu 2008/627/EK piešķirto pārejas periodu attiecībā uz revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par šajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem. Tomēr Komisijai ir jāpārskata, ko šīs valstis un teritorijas 2011. gadā paveikušas, pieņemot tiesību aktus revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas izveidei, un jāizvērtē vajadzība saīsināt pārejas periodu attiecībā uz minētajām trešām valstīm un teritorijām.

(11)

Revidenti un revīzijas struktūras, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par Argentīnā, Bahamu salās, Čīlē, Kazahstānā, Marokā, Meksikā, Pakistānā un Ukrainā reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, ir izmantojušas ar Lēmumu 2008/627/EK piešķirto pārejas periodu. Kopš tā laika tie nav snieguši informāciju par revīzijas regulatīvo un pārraudzības sistēmu. Šādos apstākļos ir pamats uzskatīt, ka šīs trešās valstis vairs nevēlas panākt, lai Komisija atzītu to revīzijas regulējumu par līdzvērtīgu dalībvalstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām. Tāpēc nav jāpagarina pārejas periods, kas šīm valstīm piešķirts ar Lēmumu 2008/627/EK attiecībā uz revidentiem un revīzijas struktūrām, kuras iesniedz revīzijas ziņojumus par šajās trešās valstīs reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem.

(12)

Lai aizsargātu ieguldītājus, revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par šā lēmuma pielikumā minētajās trešās valstīs reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem un nav reģistrēti saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 45. pantu, pārejas periodā jādod iespēja turpināt revīzijas darbības Eiropas Savienībā tikai tad, ja tie sniedz vajadzīgo informāciju. Ja šie revidenti un revīzijas struktūras sniedz attiecīgo informāciju, tiem jādod iespēja turpināt darbības attiecībā uz gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem finanšu gadiem, kas sākas laikposmā no 2010. gada 2. jūlija līdz 2012. gada 31. jūlijam. Šis lēmums nedrīkstētu ietekmēt dalībvalstu tiesības šiem revidentiem un revīzijas struktūrām piemērot savas izmeklēšanas un sankciju sistēmas.

(13)

Ja uzņēmums, kurš reģistrēts vienā no trešām valstīm vai teritorijām, kas uzskaitītas šā lēmuma 1. pantā, un kura pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami regulētā tirgū dalībvalstī, bet nav tirgojami trešā valstī vai teritorijā, kurā tas reģistrēts, dalībvalstīm jānodrošina, ka visi revīzijas uzdevumi attiecībā uz šāda uzņēmuma finanšu pārskatiem tiek iekļauti noslēgtās sadarbības vienošanās dokumentā ar attiecīgo trešo valsti vai teritoriju, lai noteiktu, kura publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēma tiks piemērota šādu uzņēmumu revidentiem. Gadījumā, ja revīzijas uzdevumus veic citas dalībvalsts revidents vai revīzijas struktūra, dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka šāda revīzija ir iekļauta vienas publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas darbības jomā.

(14)

Ja uzņēmums, kurš reģistrēts vienā no trešām valstīm vai teritorijām, kas uzskaitītas šā lēmuma pielikumā, un kura pārvedamie vērtspapīri ir tirgojami regulētā tirgū dalībvalstī, bet nav tirgojami trešā valstī vai teritorijā, kurā tas reģistrēts, dalībvalstīm jāsadarbojas ar attiecīgo trešo valsti vai teritoriju, lai nodrošinātu, ka visi revīzijas uzdevumi attiecībā uz šāda uzņēmuma finanšu pārskatiem tiek iekļauti publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmā. Gadījumā, ja revīzijas uzdevumus veic citas dalībvalsts revidents vai revīzijas struktūra, dalībvalstīm ir jāsadarbojas, lai nodrošinātu, ka šāda revīzija ir iekļauta vienas publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas darbības jomā.

(15)

Pārejas periodā dalībvalstis nedrīkstētu pieņemt valsts līmeņa lēmumus par līdzvērtību. Apstāklis, ka revidenti un revīzijas struktūras, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par šā lēmuma pielikumā minētajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, saskaņā ar šo lēmumu var turpināt revīzijas darbības attiecībā uz Direktīvas 2006/43/EK 45. pantā minētajiem uzņēmumiem, nedrīkstētu liegt dalībvalstu kompetentajām iestādēm slēgt vienošanās par sadarbību ar trešās valsts vai teritorijas kompetentajām iestādēm par atsevišķām kvalitātes nodrošināšanas pārbaudēm.

(16)

Komisijai jāuzrauga pārejas pasākumu process un jāanalizē to trešo valstu un teritoriju sasniegumi, kurām ir piešķirts pārejas periods vai tā pagarinājums. Pārejas perioda beigās Komisija var pieņemt lēmumus par attiecīgo trešo valstu un teritoriju revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu līdzvērtību. Komisijai jāizvērtē, vai dalībvalstīm ir radušās grūtības panākt, lai trešās valstis un teritorijas, uz ko attiecas šis lēmums, atzītu to revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas par līdzvērtīgām.

(17)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2006/43/EK 48. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām turpmāk minēto trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas uzskata par līdzvērtīgām dalībvalstu revidentu un revīzijas uzņēmumu publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmām attiecībā uz revīzijas pasākumiem saistībā ar gada vai konsolidētajiem pārskatiem par finanšu gadiem, sākot no 2010. gada 2. jūlija:

1.	Austrālija

Kanāda

Ķīna

Horvātija

Japāna

Singapūra

7.	Dienvidāfrika

8.	Dienvidkoreja

Šveice

10.	Amerikas Savienotās Valstis

2. pants

1. Dalībvalstis nepiemēro Direktīvas 2006/43/EK 45. pantu revidentiem un revīzijas struktūrām, kas iesniedz revīzijas ziņojumus par šā lēmuma pielikumā minētajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, kā norādīts minētās direktīvas 45. panta 1. punktā, attiecībā uz finanšu gadiem, kuri sākas laikposmā no 2010. gada 2. jūlija līdz 2012. gada 31. jūlijam, ja attiecīgais revidents vai revīzijas struktūra sniedz dalībvalsts kompetentajām iestādēm visu turpmāk minēto informāciju:

a)	attiecīgā revidenta vai revīzijas struktūras vārds/nosaukums, adrese un informācija par to juridisko struktūru;

b)	ja revidents vai revīzijas struktūra ir kāda revidentu/revīzijas struktūru tīkla daļa – šā tīkla apraksts;

c)	attiecīgajai revīzijai piemērotie revīzijas standarti un neatkarības prasības;

d)	revīzijas struktūras iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas apraksts;

ziņas par to, vai un kad pēdējo reizi veikta revidenta vai revīzijas struktūras kvalitātes nodrošināšanas pārbaude, un, ja vien šo informāciju nav sniegušas trešās valsts kompetentās iestādes, vajadzīgā informācija par pārbaudes rezultātu. Ja vajadzīgā informācija par pēdējās kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes rezultātu nav publiskojama, dalībvalstu kompetentās iestādes to izmanto, ievērojot konfidencialitāti.

2. Dalībvalstis nodrošina sabiedrības informēšanu par to revidentu un revīzijas struktūru vārdu/nosaukumu un adresi, kuras iesniedz revīzijas ziņojumus par šā lēmuma pielikumā minētajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatiem vai konsolidētajiem pārskatiem, un par to, ka šo valstu un teritoriju publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 46. panta 2. punktu vēl nav atzītas par līdzvērtīgām. Šajā nolūkā Direktīvas 2006/43/EK 45. pantā minētās dalībvalstu kompetentās iestādes var reģistrēt arī revidentus un revīzijas struktūras, kas veic šā lēmuma pielikumā minētajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatu vai konsolidēto pārskatu revīzijas.

3. Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis var revidentiem un revīzijas struktūrām, kas veic šā lēmuma pielikumā minētajās trešās valstīs un teritorijās reģistrētu uzņēmumu gada pārskatu vai konsolidēto pārskatu revīzijas, piemērot savas izmeklēšanas un sankciju sistēmas.

4. Šā panta 1. punkts neskar dalībvalstu kompetento iestāžu un pielikumā minēto trešo valstu vai teritoriju kompetento iestāžu vienošanās par sadarbību kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu jomā, ja vienošanās atbilst visiem turpmāk minētajiem kritērijiem:

a)	tajā paredzēts veikt kvalitātes nodrošināšanas pārbaudes, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi;

b)	par to ir iepriekš paziņots Komisijai;

c)	ar to neaizstāj nevienu Komisijas lēmumu saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. pantu.

3. pants

Komisija uzrauga stāvokli pielikumā minētajās trešās valstīs un teritorijās. Komisija jo īpaši uzrauga, vai to pielikumā minēto trešo valstu un teritoriju kompetentās administratīvās iestādes, kas ir publiski paudušas Komisijai apņemšanos izveidot revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas, ir izveidojušas šīs sistēmas, pamatojoties uz šādiem principiem:

a)	sistēmas ir neatkarīgas no revīzijas nozares;

b)	tās nodrošina biržas sarakstā iekļautu sabiedrību revīziju pietiekamu pārraudzību;

c)	to darbība ir pārredzama un garantē kvalitātes nodrošināšanas pārbaužu rezultātu ticamību;

d)	to atbalstam ir izveidoti efektīvi izmeklēšanas un sankciju mehānismi.

Attiecībā uz Bermudu salām, Izraēlu, Jaunzēlandi un Kaimanu salām Komisija jo īpaši izvērtēs, kas 2011. gadā paveikts, pieņemot tiesību aktus revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmas izveidei. Vajadzības gadījumā Komisija izdarīs attiecīgus grozījumus šā lēmuma pielikumā.

4. pants

Šā lēmuma 1. panta 10. punktu vairs nepiemēro no 2013. gada 31. jūlija.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Michel BARNIER

(1) OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.

(2) OV L 202, 31.7.2008., 70. lpp.

PIELIKUMS

TREŠO VALSTU UN TERITORIJU SARAKSTS

Abū Dabī

Bermudu salas

Brazīlija

Kaimanu salas

Dubaijas Starptautiskais finanšu centrs

Ēģipte

Gērnsija

Honkonga

Indija

Indonēzija

Menas sala

Izraēla

Džersija

Malaizija

Maurīcija

Jaunzēlande

Krievija

Taivāna

Taizeme

Turcija

20.1.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/17

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 19. janvāris)

par antisubsidēšanas procedūras izbeigšanu attiecībā uz Taizemes izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu importu

(2011/31/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulu (EK) Nr. 597/2009 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 14. pantu,

apspriedusies ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2009. gada 22. decembrī, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2) publicējot paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Taizemes (“attiecīgā valsts”) izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu (“PTA”) importu Savienībā.

(2)

Antisubsidēšanas procedūru sāka pēc tam, kad 2009. gada 13. novembrīBP Aromatics Limited NV un CEPSA Quimica S.A. (“sūdzības iesniedzēji”) iesniedza sūdzību ievērojamas daļas ražotāju vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 % no Savienības kopējās PTA produkcijas. Sūdzībā bija iekļauti pirmšķietami pierādījumi par attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma subsidēšanu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)	Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3), sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Taizemes izcelsmes PTA importu Savienībā. Šo izmeklēšanu izbeidza ar Komisijas Lēmumu 2011/32/ES (4).

(4)

Pirms procedūras sākšanas un saskaņā ar pamatregulas 10. panta 7. punktu Komisija paziņoja Taizemes valdībai, ka ir saņēmusi pienācīgi dokumentētu sūdzību, kurā apgalvots, ka subsidētais Taizemes izcelsmes PTA imports rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Taizemes valdība tika uzaicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un savstarpēji vienotos par risinājumu. Taizemes valdība pieņēma piedāvājumu apspriesties, un apspriedes notika. Apspriežu laikā neizdevās panākt savstarpēju vienošanos par risinājumu. Tomēr pienācīgi ņēma vērā Taizemes iestāžu piezīmes par sūdzībā izteiktajiem apgalvojumiem par to, ka shēmas nav kompensējamas. Apspriežu laikā Taizemes valdības iesniedza informāciju.

1.2. Procedūrā iesaistītās personas

(5)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos Taizemes ražotājus eksportētājus, attiecīgās eksportētājvalsts pārstāvjus un zināmos importētājus un lietotājus. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu. Uzklausīja visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja, norādot konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

(6)

Komisija nosūtīja anketas eksportētājvalsts iestādēm, sūdzības iesniedzējiem, citiem zināmiem Savienības ražotājiem, zināmiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem un zināmiem attiecīgā ražojuma importētājiem un lietotājiem, kā arī visām citām ieinteresētajām personām, kas bija pieprasījušas anketu paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(7)	Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no Taizemes iestādēm, trim zināmiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, trim Savienības ražotājiem, viena Savienības importētāja un pieciem Savienības lietotājiem.

(8)	Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses.

(9)	Pārbaudes apmeklējumus veica šādās valsts iestādēs: Ieguldījumu padomes birojā, Bangkokā Taizemē.

(10)

Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

ražotāji Savienībā:

—	BP Aromatics Limited NV, Gēla, Beļģija,

—	CEPSA Química, S.A., Madride, Spānija,

—	Lotte Chemical UK Ltd (agrāk Artenius), Wilton, Redcar, Apvienotā Karaliste;

importētāji Savienībā:

—	Mitsui & Co. Benelux NV, Brisele, Beļģija;

lietotāji Savienībā:

—	DSM Powder Coating Resins B.V., Zwolle, Nīderlande,

—	M&G Polimeri Italia SPA, Patrica (Frosinone), Itālija,

—	NOVAPET S.A., Barbastro (Huesca), Spānija,

—	UAB NEO Group, Klaipēda, Lietuva;

Taizemes ražotāji eksportētāji:

—	TPT Petrochemicals Public Company Ltd., Bangkoka, Taizeme (turpmāk “ TPT ”),

—	TPT Petrochemicals Public Company Ltd., Rayong, Taizeme (turpmāk “ TPT ”),

—	Indorama Petrochem Ltd., Rayong, Taizeme (turpmāk “ Indorama ”),

—	Siam Mitsui PTA Company Ltd., Rayong, Taizeme (turpmāk “ SMPC ”).

(11)	Tā kā uzņēmumi TPT un Indorama abi pieder vienai kontrolakciju sabiedrībai, turpmāk šajā dokumentā tos sauc par “Indorama grupu”.

1.3. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(12)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(13)	Attiecīgais ražojums ir Taizemes izcelsmes tereftalskābe un tās sāļi ar tīrības pakāpi 99,5 % vai lielāku, uz kuru patlaban attiecas KN kods ex 2917 36 00 (“attiecīgais ražojums”).

(14)	PTA iegūst, attīrot nepastrādātu tereftalskābi, kas rodas paraksilēna (PX) reakcijā ar šķīdinātāju un katalizācijas šķīdumu.

2.2. Līdzīgais ražojums

(15)	Konstatēja, ka attiecīgā ražojums un Taizemes iekšējā tirgū pārdotā PTA, kā arī Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotā un pārdotā PTA, ir vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Tāpēc šie ražojumi uzskatāmi par līdzīgiem pamatregulas 2. panta c) punkta nozīmē.

3. SUBSIDĒŠANA

3.1. Ievads

(16)

Pamatojoties uz sūdzībā un atbildēs uz Komisijas anketas jautājumiem sniegto informāciju, tika pārbaudītas šādas shēmas, ar kurām valsts iestāde, kā tika apgalvots, piešķir subsīdijas:

—	atbrīvojums no iekārtu ievedmuitas vai tās samazināšana,

—	atbrīvojums no uzņēmumu ienākumu nodokļa,

—	atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem izejmateriāliem un būtiskiem materiāliem, ko izmanto eksportējamā ražojuma ražošanā,

—	divkārši atskaitījumi no tādiem ienākumiem no transporta, elektrības un ūdens izmaksām, kas apliekami ar nodokļiem, desmit gadus no dienas, kad saņemti pirmie ienākumi par attiecīgo darbību,

—	25 % atskaitījums no neto peļņas, kas iegūta no projekta infrastruktūras instalācijas vai būves izmaksām, papildus parastam aktīvu nolietojumam,

—	nodokļu un maksājumu kompensācija par Taizemē ražotām eksporta precēm.

3.2. Vispārīga informācija

(17)

Ieguldījumu veicināšanas likumā B.E. 2544 (“IPA”) paredzēti stimuli, lai veicinātu Taizemes ekonomikas izaugsmi. Par šā likuma piemērošanu atbild Taizemes Ieguldījumu birojs (“BOI”); saskaņā ar IPA projektiem, kas kvalificējas, tiek piešķirtas no 3.1. punktā minētajām shēmām izrietošās priekšrocības. Lai saņemtu IPA paredzētās priekšrocības, katrs uzņēmums iesniedz pieteikumu BOI, lai saņemtu “veicināšanas sertifikātu”, kurā norādītas ražojamās preces un piešķirtās priekšrocības.

(18)	Likumā B.E. 2524 (1981. g.) par Karalistē ražoto eksporta preču nodokļu un maksājumu kompensācijām ir izklāstīti kritēriji un nosacījumi, lai pretendētu uz nodokļu un maksājumu kompensācijām. Šo shēmu piemēro Taizemes Finanšu ministrija.

(19)

Katram atsevišķam uzņēmumam aprēķināto subsīdiju summa ir zem minimālās robežvērtības, t. i., mazāka par 2 % ad valorem. Tāpēc saskaņā ar antisubsidēšanas pamatregulas 14. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, pat ja attiecīgās subsīdijas bijušas kompensējamas, Taizemes eksportētājiem nevar piemērot antisubsidēšanas maksājumus. Ņemot vērā subsidēšanas minimālo robežvērtību, 16. apsvērumā minēto subsīdiju shēmu specifika netika izpētīta.

(20)	Tomēr skaidrības labad shēmu un attiecīgo subsīdiju likmes attiecīgajiem uzņēmumiem ir norādītas zemāk neatkarīgi no tā, vai šīs subsīdijas tiek uzskatītas par kompensējamām vai ne.

3.3. Individuālās shēmas

3.3.1. Atbrīvojums no iekārtu ievedmuitas vai tās samazināšana

a) Juridiskais pamats

(21)

IPA 28. pantā noteikts juridiskais pamats atbrīvojumam no iekārtu ievedmuitas vai tās samazināšanai. Atbilstoši šai shēmai uzņēmumiem ir tiesības uz pilnīgu atbrīvojumu no iekārtu ievedmuitas maksājumiem, kā to apstiprinājusi BOI, ar nosacījumu, ka šādas iekārtas, kuru kvalitāte ir salīdzināma, netiek ražotas vai montētas Taizemē. Ieguldījumu veicināšanas likuma 29. pantā noteikts juridiskais pamats ievesto iekārtu ievedmuitas 50 % samazinājumam.

b) Īstenošana praksē

(22)

Lai gūtu labumu no šīs shēmas, uzņēmumam ir jābūt veicināšanas sertifikātam, kurā norādīts, kas uzņēmumam ir tiesības uz atbrīvojumu no iekārtu ievedmuitas vai tās samazināšanu saskaņā ar IPA 28. un 29. pantu. Muitas departaments saņem licences kopiju un tā saukto “iekārtu pamatsarakstu”, ko iepriekš apstiprinājusi BOI, un iekārtu importēšanas gadījumā atbrīvo tās bez ievedmuitas maksājuma.

c) Subsīdijas summas aprēķināšana

(23)

Uzņēmumiem piešķirtās priekšrocības aprēķināja, pamatojoties uz ievedmuitas nodokļa summu, kas netika samaksāta par importētajiem ražošanas līdzekļiem, un to sadalīja attiecībā uz laika posmu, kas atbilst šādu ražošanas līdzekļu parastajam nolietojuma laikam attiecīgā ražojuma nozarē. Šis laiks noteikts uz 15 gadiem, kas atbilst nolietojuma laikam, ko izmanto lielākā daļa attiecīgā ražojuma ražošanā iesaistīto uzņēmumu gan Taizemē, gan ES. Šādi aprēķinātā summa, kas attiecināma uz izmeklēšanas periodu, ir koriģēta, pievienojot procentus par izmeklēšanas laiku, lai noteiktu pilnīgo labuma apmēru, ko saņēmējs guvis no šīs shēmas; izmeklēšanas periodā Taizemē piemērotā komerciālā procentu likme tika uzskatīta par atbilstošu. Tad šo summu sadalīja attiecībā uz kopīgo pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā.

d) Secinājums

(24)	Indorama grupa saņēma 0,3 % pabalstu, savukārt Siam Mitsui PTA Co., Ltd saņēma 0,19 % pabalstu.

3.3.2. Atbrīvojums no uzņēmumu ienākuma nodokļa

a) Juridiskais pamats

(25)	IPA 31. pantā noteikts juridiskais pamats atbrīvojumam no uzņēmumu ienākumu nodokļa. Parastais uzņēmumu ienākumu nodoklis Taizemē ir 30 %.

b) Secinājums

(26)

Neviens no izmeklēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā nebija iesaistīts šajā shēmā. Visi Taizemes ražotāji eksportētāji ar izmeklēšanas periodā gūto peļņu kompensēja zaudējumus, kas tiem bija radušies iepriekšējos pārskata periodos. Šāda prakse ar Taizemes Ienākumu kodeksu ir atļauta visos uzņēmumos – gan tajos, kas saņem BOI atbalstu, gan tajos, kas nesaņem, un tā nav uzskatāma par subsīdiju. Šā fakta dēļ izmeklēšanā iesaistītie uzņēmumi neizmantoja shēmu uzņēmumu atbrīvošanai no ienākumu nodokļa.

3.3.3. Divkārši atskaitījumi no tādiem ienākumiem no transporta, elektrības un ūdens izmaksām, kas apliekami ar nodokļiem, desmit gadus no dienas, kad saņemti pirmie ienākumi par atbalstīto darbību

a) Juridiskais pamats

(27)	IPA 35. panta 2. punktā paredzēts juridiskais pamats divkāršiem atskaitījumiem no tādiem ienākumiem no transporta, elektrības un ūdens izmaksām, kas apliekami ar nodokļiem, desmit gadus no dienas, kad saņemti pirmie ienākumi par atbalstīto darbību.

b) Īstenošana praksē

(28)

Lai gūtu labumu no šīs shēmas, uzņēmumam ir vajadzīgs veicināšanas sertifikāts, kurā norādīts, ka uzņēmumam ir tiesības uz divkāršiem atskaitījumiem no tādiem ienākumiem no transporta, elektrības un ūdens izmaksām, kas apliekami ar nodokļiem, saskaņā ar IPA 35. panta 2. punktu. Papildus parastajiem atskaitījumiem no minētajām izmaksām uzņēmumi, kas saņem BOI atbalstu, nodokļu deklarācijā var otrreiz atskaitīt to pašu summu no saviem ienākumiem. Uzņēmumam gada nodokļu deklarācijā jāaizpilda īpaša sleja, kas paredzēta attiecīgajai darbībai. Tādējādi ar nodokļiem apliekamā neto peļņa samazinās par minēto summu vai arī neto zaudējumi attiecīgi palielinās par to pašu summu.

c) Subsīdijas summas aprēķināšana

(29)

No šīs shēmas saņemto labumu aprēķina, pamatojoties uz summu, kas otrreiz atskaitīta no neto peļņas, kā norādīts nodokļu deklarācijas īpašajā slejā par attiecīgo darbību. Darbībām, par kurām nesaņem atbalstu, šī summa būtu daļa no neto peļņas, ko apliek ar uzņēmumu ienākumu nodokļiem, tāpēc 30 % no šīs summas (parastais uzņēmumu nodoklis Taizemē) ir uzņēmuma gūtais labums. Tad šī summa piešķirta sadalīta uz izmeklēšanas periodā veiktās pārdošanas kopējo daudzumu.

d) Secinājums

(30)	Indorama grupa guva 0,55 % labumu, savukārt Siam Mitsui PTA Co., Ltd guva 0,57 % labumu.

3.3.4. 25 % atskaitījums no neto peļņas, kas iegūta no projekta infrastruktūras, instalācijas vai būves izmaksām, papildus parastam aktīvu nolietojumam

a) Juridiskais pamats

(31)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir noteikts IPA 35. panta 3. punktā. Shēma nozīmē atļauju papildus parastam aktīvu nolietojumam atskaitīt no neto peļņas summu, kas nepārsniedz 25 % no attiecīgajā darbībā izmantoto projekta iekārtu instalācijas vai būves izmaksām. Atbalsta saņēmējs var izmantot šo priekšrocību desmit gadus no dienas, kad par attiecīgo darbību saņemta peļņa.

b) Secinājums

(32)

Neviens no izmeklēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā nebija iesaistīts šajā shēmā. Periodos pirms izmeklēšanas perioda visi ražotāji eksportētāji vai nu nebija iesaistīti shēmā par atbrīvojumu no ienākumu nodokļiem (jo tie kompensēja agrāk radušos zaudējumus ar peļņu), vai arī cieta zaudējumus. Šo iemeslu dēļ tie nevarēja saņemt atbalstu no minētās shēmas.

3.3.5. Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem izejmateriāliem un būtiskiem materiāliem, ko izmanto eksportējamā ražojuma ražošanā

a) Juridiskais pamats

(33)

Šīs shēmas juridiskais pamats ir noteikts IPA 36. panta 1. punktā. Saskaņā ar šo shēmu BOI var piešķirt atbrīvojumus no ievedmuitas nodokļiem izejmateriāliem un būtiskiem materiāliem, ko izmanto eksportējamā ražojuma ražošanā. Jebkuras zonas uzņēmumi var gūt labumu no šīs shēmas, ja tie tiek atbalstīti.

b) Secinājums

(34)	Neviens no izmeklēšanā iesaistītajiem uzņēmumiem izmeklēšanas periodā nebija iesaistīts šajā shēmā. Ievedmuitas nodoklis PTA ražošanā izmantotajiem galvenajiem izejmateriāliem ir nulle. Tāpēc izmeklēšanā iesaistītie Taizemes eksportētāji neguva labumu no šīs shēmas.

3.3.6. Nodokļu un maksājumu kompensācija par Taizemē ražotām eksporta precēm

a) Juridiskais pamats

(35)	Labums no šīs shēmas paredzēts Paziņojumā par Karalistē ražotu eksporta preču nodokļu kompensāciju 1/2547, sadaļā “Kompensācijas likme”.

b) Īstenošana praksē

(36)

Uzņēmumu izmaksas sedz 0,38 % apmērā no eksportēto preču FOB vērtības. Pabalstu aprēķina uz vienu eksporta darījumu, taču uzņēmumi parasti iesniedz vairākus pieteikumus par izmaksu segšanu vienlaikus. Uzņēmumi iesniedz pieteikumus par izmaksu segšanu attiecīgajai iestādei, un tad tiem sedz izmaksas.

c) Subsīdijas summas aprēķināšana

(37)	Labums no šīs shēmas ir summa, kas faktiski saņemta izmaksu atlīdzināšanas veidā, tāpēc tā tiek norādīta uzņēmuma grāmatvedībā kā ienākumi. Tad šo summu sadalīja attiecībā uz izmeklēšanas periodā veiktā eksporta tirdzniecības kopējo daudzumu.

d) Secinājums

(38)	Indorama grupa guva 0,36 % labumu, un Siam Mitsui PTA Co., Ltd guva 0,36 % labumu.

3.4. Subsīdiju summa

(39)	Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem, pagaidu subsīdiju apjoms, kas izteikts ad valorem, Taizemes ražotājiem eksportētājiem ir šāds: — Indorama Petrochem Limited: 1,3 %, — TPT Petrochemical Public Company Limited: 1 %, — Siam Mitsui PTA Co., Ltd: 1,1 %.

(40)

Tā kā uzņēmums Indorama Petrochem Limited un uzņēmums TPT Petrochemical Public Company Limited pieder vienai grupai, tiem tika noteikta kopīga antisubsidēšanas likme. Galīgā likme Indorama/TPT grupai ir 1,2 %.

Kopsavilkuma tabula

	Shēma par atbrīvojumu no iekārtu ievedmuitas vai tās samazināšanu	Shēma par divkāršiem atskaitījumiem no ienākumiem, kas apliekami ar nodokļiem	Eksporta nodokļu kompensācijas shēma	Kopējā subsīdijas norma
Siam Mitsui	0,19 %	0,57 %	0,36 %	1,1 %
Indorama	0,18 %	0,78 %	0,35 %	1,3 %
TPT	0,47 %	0,23 %	0,36 %	1 %
Indorama/TPT grupa	0,3 %	0,55 %	0,36 %	1,2 %

(41)	Ņemot vērā kompensējamo subsīdiju minimālās vērtības Taizemes ražotājiem eksportētājiem, Taizemes izcelsmes PTA importam nav jānosaka pagaidu pasākumi.

4. KAITĒJUMS, CĒLOŅSAKARĪBA UN SAVIENĪBAS INTERESES

(42)	Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus attiecībā uz subsīdijām, uzskata, ka nav vajadzības izstrādāt analīzi par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm.

5. PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA

(43)	Procedūra ir jāizbeidz, jo Taizemes ražotāju eksportētāju kompensējamo subsīdiju summas ir mazākas par 2 % ad valorem. Par to attiecīgi informēja ieinteresētās personas, un tām bija iespēja izteikt piezīmes.

(44)	Par subsīdiju aspektiem piezīmes saņēma no Taizemes valdības (“GOT”) un viena sūdzības iesniedzēja.

(45)

GOT apgalvoja, ka izmeklēšanā apskatītās shēmas nevar uzskatīt par konkrētām subsīdiju shēmām, jo tās ietilpst valsts decentralizācijas politikā, tās ir atkarīgas no eksporta un piekļuve tām nav ierobežota uz konkrētām uzņēmējdarbības nozarēm vai reģioniem. Šajā ziņā jānorāda, ka izmeklēšanā ir skaidri konstatēts, ka izskatītās shēmas, ko ražotāji eksportētāji izmantoja IP (atbrīvojums no iekārtu ievedmuitas, divkārši atskaitījumi no ienākumiem, kas apliekami ar nodokļiem, eksporta nodokļu kompensācija), ir kompensējamas subsīdijas atbilstoši antisubsidēšanas pamatregulas noteikumiem. Tāpēc GOT apgalvojumi ir jānoraida.

(46)	Viens no sūdzības iesniedzējiem apgalvoja, ka dažas subsīdijas, konkrēti – shēma par atbrīvojumu no ienākuma nodokļiem, būtu jāsadala īsākā periodā. Šis apgalvojums bija jānoraida, jo neviens no ražotājiem eksportētājiem IP neguva labumu no šīs shēmas.

(47)	Neviena ieinteresētā persona nesniedza nekādu informāciju par kaitējuma aspektiem.

(48)	Visbeidzot, neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes, kas atspēkotu konstatējumu, ka aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi.

(49)	Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija secina, ka antisubsidēšanas procedūra attiecībā uz Taizemes izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu importu ir jāizbeidz, nepiemērojot antisubsidēšanas pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo izbeidz antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Taizemes izcelsmes tereftalskābes un tās sāļu ar tīrības pakāpi 99,5 % vai lielāku, uz kuru patlaban attiecas KN kods ex 2917 36 00 .

Briselē, 2011. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(2) OV C 313, 22.12.2009., 22. lpp.

(3) OV C 313, 22.12.2009., 17. lpp.

(4) Sk. šo 22. lpp. OV.

20.1.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/22

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 19. janvāris)

par antidempinga procedūras izbeigšanu attiecībā uz Taizemes izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu importu

(2011/32/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. pantu,

apspriedusies ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

1.1. Procedūras sākšana

(1)

(2)

Antidempinga procedūru sāka pēc tam, kad 2009. gada 13. novembrīBP Aromatics Limited NV un CEPSA Quimica S.A. (“sūdzības iesniedzēji”) iesniedza sūdzību ievērojamas daļas ražotāju vārdā, kas šajā gadījumā pārstāv vairāk nekā 50 % no Savienības kopējās PTA produkcijas. Sūdzībā bija iekļauti pirmšķietami pierādījumi par attiecīgās valsts izcelsmes attiecīgā ražojuma dempingu un būtisko kaitējumu, ko tas izraisījis, un šos pierādījumus atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)	Tajā pašā dienā Komisija, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3), sāka antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Taizemes izcelsmes PTA importu Savienībā. Šo izmeklēšanu izbeidza ar Komisijas Lēmumu 2011/31/ES (4).

1.2. Procedūrā iesaistītās personas

(4)

(5)

Komisija nosūtīja anketas sūdzības iesniedzējiem, citiem zināmiem Savienības ražotājiem, zināmiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem un zināmiem attiecīgā ražojuma importētājiem un lietotājiem, kā arī visām citām ieinteresētajām personām, kas bija pieprasījušas anketu paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(6)	Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no trim zināmiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, trim Savienības ražotājiem, viena Savienības importētāja un pieciem Savienības lietotājiem.

(7)

Komisija lūdza un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

ražotāji Savienībā:

—	BP Aromatics Limited NV, Gēla, Beļģija,

—	CEPSA Química, S.A., Madride, Spānija,

—	Lotte Chemical UK Ltd (agrāk Artenius), Wilton, Redcar, Apvienotā Karaliste;

importētāji Savienībā:

—	Mitsui & Co. Benelux NV, Brisele, Beļģija;

lietotāji Savienībā:

—	DSM Powder Coating Resins B.V., Zwolle, Nīderlande,

—	M&G Polimeri Italia SPA, Patrica (Frosinone), Itālija,

—	NOVAPET S.A., Barbastro (Huesca), Spānija,

—	UAB NEO Group, Klaipēda, Lietuva;

Taizemes ražotāji eksportētāji:

—	TPT Petrochemicals Public Company Ltd, Bangkoka, Taizeme (turpmāk “ TPT ”),

—	Indorama Petrochem Ltd, Bangkoka, Taizeme (turpmāk “ Indorama ”),

—	Siam Mitsui PTA Company Ltd, Bangkoka, Taizeme (turpmāk “ SMPC ”);

saistītais eksportētājs:

—	Mitsui Chemicals Inc, Tokija, Japāna (turpmāk “ MCI ”) – eksporta tirdzniecības pārstāvis un SMPC akcionārs.

(8)	Tā kā uzņēmumi TPT un Indorama abi pieder vienai kontrolakciju sabiedrībai, turpmāk šajā dokumentā tos sauc par “Indorama grupu”.

1.3. Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(9)	Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2006. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1. Attiecīgais ražojums

(10)	Attiecīgais ražojums ir Taizemes izcelsmes tereftalskābe un tās sāļi ar tīrības pakāpi 99,5 % vai lielāku, uz kuru patlaban attiecas KN kods ex 2917 36 00 (“attiecīgais ražojums”).

(11)	PTA iegūst, attīrot neapstrādātu tereftalskābi, kas rodas paraksilēna (PX) reakcijā ar šķīdinātāju un katalizācijas šķīdumu.

2.2. Līdzīgais ražojums

(12)

Konstatēja, ka attiecīgajam ražojumam un Taizemes iekšējā tirgū pārdotajai PTA, kā arī Savienības ražošanas nozares Savienībā ražotajai un pārdotajai PTA ir vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības un lietojums. Tāpēc tos uzskata par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

3. DEMPINGS

3.1. Iepriekšējas piezīmes

(13)	Visi trīs sūdzībā minētie Taizemes ražotāji eksportētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Izmeklēšanā konstatēja, ka Taizemē nav citu PTA ražotāju eksportētāju un ka atbildes pārstāv 100 % no Taizemes eksporta ES tirgū.

(14)	Šie trīs uzņēmumi pieprasīja, lai dempinga aprēķinus veiktu, pamatojoties uz katra mēneša datiem, jo galvenā izejmateriāla un līdz ar to attiecīgā ražojuma cenas IP būtiski mainījās. Ņemot vērā 26. apsvērumā izklāstītos iemeslus, pieprasītās metodes izmantošanu neuzskatīja par pamatotu.

(15)

Jānorāda, ka pārdevumu iekšzemes tirgū un ES tirgos pamatā bija vai nu aktuālās cenas vai līgumi, kuru pamatā ir PX izmaksas (galvenais izejmateriāls), vai arī formula, kas pamatojas uz PTA cenas noteikšanas indeksu Ķīnā. Izmantojot pēdējo metodi, bija vairāki gadījumi ar būtisku laika nobīdi, pēc kuras bija pieejams galīgais indekss. Lai piemērotu formulu, bija jāizmanto fakturēšanas risinājums, kas ļāva noteikt galīgo cenu dažus mēnešus pēc sākotnējā pagaidu rēķina izsniegšanas. Lai koriģētu galīgo cenu, par kuru vienojās līgumā, tika izsniegtas parādzīmes/kredītnotas.

(16)	Turpmāk izklāstītā vispārīgā metodika piemērota visiem Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās izmeklēšanā.

3.2. Normālā vērtība

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms attiecībā uz Taizemes ražotājiem pārbaudīja, vai to pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū ir pietiekami reprezentatīvi, proti, vai šo pārdevumu kopējais apjoms ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Izmeklēšanas periodā Taizemes ražotāju pārdevumu apjomi iekšzemes tirgū bija pietiekami reprezentatīvi.

(18)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdevumu apjomus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot iekšzemes tirgū pārdotā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoma neatkarīgiem klientiem īpatsvaru izmeklēšanas periodā.

(19)	Tā kā līdzīgā ražojuma rentablo pārdevumu apjoms visiem trim ražotājiem bija vairāk nekā 80 % no kopējā līdzīgā ražojuma pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū, normālās vērtības pamatā bija faktiskā cena iekšzemes tirgū, kas aprēķināta kā vidējā svērtā cena visos pārdevumos iekšzemes tirgū.

3.3. Eksporta cena

(20)

Šajā izmeklēšanā konstatēja, ka viens no ražotājiem eksportētājiem (SMPC), kas sadarbojās izmeklēšanā, ES tirgū ražojumu pārdeva ar sava lielākā akcionāra (MCI, uzņēmums, kas atrodas Japānā) starpniecību, kas savukārt pārdeva tālāk vairākiem Japānas tirgotājiem, kuri beigās ražojumu pārdeva uzņēmumiem ES tirgū. Tika izmeklēts, vai MCI un lielākais Japānas tirgotājs ir saistīti un vai šāda saikne ietekmē cenas.

(21)

Konstatēja, ka būtiskākā saikne bija procentuāli ļoti maza kopīga akciju pakete, ko daudzu pilnvaroto vārdā pārvalda Japānas bankas. Tāpēc konstatēja, ka šī saikne neietekmē cenu līmeņus. Ņemot vērā i) iepriekš aprakstītos cenu noteikšanas/līgumu slēgšanas risinājumus, kas šajā nozarē ir raksturīgi, un ii) kāda ir saikne starp iepriekš aprakstītajiem uzņēmumiem, cenas atbilst godīgiem konkurences apstākļiem. Tāpēc nolēma, ka attiecīgā ražojuma eksporta cena ir jānosaka, pamatojoties uz MCI pārdevumu Japānas tirgotājiem.

(22)	MCI tika nosūtīta vēstule, informējot par nesadarbošanās sekām, jo pārbaudes laikā Tokijā izmeklēšanas veicējiem tika liegta pilna piekļuve grāmatvedības informācijai par konkrētiem piešķīrumiem.

(23)

Tāpēc tika nolemts, ka piešķīrumus aprēķinās, pamatojoties uz pieejamiem faktiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu. Tādējādi izmatoja šādu metodiku. Piešķīrumu par pārvadājumu izmaksām pielāgoja uz augšu, pamatojoties uz informāciju, ko ievāca uz vietas. Attiecībā uz pārējiem piešķīrumiem paziņotās summas un neto tirdzniecības cenas pārbaudīja, atsaucoties uz citiem neatkarīgiem avotiem, šajā gadījumā informāciju, kas bija iegūta par pārējiem diviem Taizemes ražotājiem eksportētajiem un ko uzskatīja par atbilstošu tāda paša tipa tirdzniecībai. Apsvēra iespēju vietā izmantot alternatīvu metodi ar Eurostat cenām, taču to nedarīja, jo šā ražojuma vērtība Eurostat bija CIF cena importēšanas dienā, nevis koriģētā galīgā cena, ko nosaka saskaņā ar tirdzniecības līgumu un iepriekš aprakstītajām rēķinu izsniegšanas sistēmām. Šāda pieeja bija ļoti atbilstoša, ņemot vērā tirgus struktūru, kas raksturota 15. apsvērumā. Jānorāda, ka lielākā daļa piešķīrumu jau bija pārbaudīti Taizemē.

3.4. Salīdzinājums

(24)	Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja noteikto cenu.

(25)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas atbilstošas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi piemērotos un pamatotos gadījumos veica pielāgojumus atšķirībām transporta, apdrošināšanas, iepakojuma, kredīta, apstrādes un komisijas izmaksām.

(26)	Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja par katru gadu. Ražotāju eksportētāju pieprasījumu salīdzināt par katru mēnesi ņēma vērā, taču neīstenoja, jo bija skaidrs, ka tas nebūtu mainījis kopējos secinājumus par dempingu, t. i., valsts mēroga minimālo dempingu.

3.5. Dempinga starpība

(27)	Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību Taizemes ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kā norādīts iepriekš.

(28)

Izmantojot aprakstīto metodiku, dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas uz Savienības robežas, bez nodokļa nomaksas, tika noteiktas šādi:

	Dempinga starpība
Indorama grupa	3,7 %
SMPC	Dempinga nav

(29)

Trīs ražotāji eksportētāji (abi Indorama grupas uzņēmumi un SMPC) pārstāv visu Taizemes izcelsmes eksportu, ja salīdzina ar Eurostat datiem. Lai novērtētu, vai valsts mērogā dempinga starpība bija zem minimuma, noteica svērto vidējo valsts mēroga dempinga starpību. Konstatēja, ka tā bija zem minimālās robežvērtības, proti, 1,8 %.

(30)	Ņemot vērā valsts mēroga minimālo dempinga starpību, Taizemes izcelsmes PTA importam nav jāpiemēro pagaidu pasākumi.

4. KAITĒJUMS, CĒLOŅSAKARĪBA UN SAVIENĪBAS INTERESES

(31)	Ņemot vērā iepriekšminētos konstatējumus attiecībā uz dempingu, uzskata, ka nav vajadzības sniegt analīzi par kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm.

5. PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA

(32)	Tāpēc procedūra jāizbeidz, jo Taizemei noteiktā dempinga starpība ir zemāka par 2 %. Par to attiecīgi informēja ieinteresētās personas, un tām bija iespēja izteikt piezīmes.

(33)

Par dempinga jautājumiem piezīmes tika saņemtas no viena sūdzības iesniedzēja, kurš uzskatīja, ka Komisijai būtu bijusi jāpiemēro SMCP tā pati dempinga starpība, kas noteikta pārējiem diviem ražotājiem eksportētājiem (3,7 %) saistībā ar pieejamiem faktiem. Tika apgalvots, ka šādā gadījumā būtu bijusi minimālā dempinga starpība. Šo apgalvojumu noraidīja. Komisija piemēroja pieejamos faktus attiecībā uz uzņēmumu, kas saistīts ar Japānu, izmantojot uzņēmuma pieejamos datus, pielāgojot tos uz augšu un salīdzinot ar citiem pārbaudāmiem avotiem. Šajos apstākļos pārējo eksportētāju dempinga starpības piemērošana būtu pretrunā 18. panta noteikumiem.

(34)

Tas pats sūdzības iesniedzējs apgalvoja arī, ka citām valdībām ir cits viedoklis par izmeklēšanu saistībā ar PTA līdzīgā izmeklēšanas periodā. Šo apgalvojumu noraidīja. Šajā ziņā jānorāda, ka uzņēmuma sniegtie pierādījumi attiecas uz antidempinga maksājumu, ko Ķīnas Tautas Republika piemēro PTA importam no Korejas un Taizemes. Sniegtā informācija nevar apstiprināt uzņēmuma apgalvojumu, jo nav pierādījumu par to, kā Ķīnas veiktajā antidempinga izmeklēšanā noteica normālo vērtību un eksporta cenu. Turklāt Ķīnas iestāžu veiktajā izmeklēšanā IP ir no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim, savukārt pašreizējā ES izmeklēšanā izmantotais izmeklēšanas periods ir no 2008. gada 1. decembra līdz 2009. gada 30. novembrim. Tāpēc periodi, ko ņēmusi vērā ES un Ķīna, būtiski atšķiras.

(35)	Neviena ieinteresētā persona nesniedza nekādu informāciju par kaitējuma aspektiem.

(36)	Visbeidzot, neviena ieinteresētā persona nesniedza piezīmes, kas atspēkotu konstatējumu, ka aizsardzības pasākumi nav vajadzīgi.

(37)	Ņemot vērā visu iepriekšminēto, Komisija secina, ka antidempinga procedūra attiecībā uz Taizemes izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu importu ir jāizbeidz, nepiemērojot antidempinga pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Taizemes izcelsmes tereftalskābes un tās sāļu ar tīrības pakāpi 99,5 % vai lielāku, uz kuru patlaban attiecas KN kods ex 2917 36 00 , importu.

Briselē, 2011. gada 19. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2) OV C 313, 22.12.2009., 17. lpp.

(3) OV C 313, 22.12.2009., 22. lpp.

(4) Sk. šo 17. lpp. OV.

IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu

20.1.2011

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 15/26

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 190/09/COL

(2009. gada 22. aprīlis),

ar kuru sešdesmit devīto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot pārskatītu nodaļu par valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (2) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu;

ŅEMOT VĒRĀ EBTA valstu nolīgumu par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (3) un jo īpaši tā 24. pantu un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 24. pantu Iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu,

TĀ KĀ saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Iestāde sniedz paziņojumus vai izdod pamatnostādnes par EEZ līgumā regulētajiem jautājumiem, ja šis līgums vai Uzraudzības un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja Iestāde to uzskata par nepieciešamu,

ATGĀDINOT procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ko Iestāde pieņēma 1994. gada 19. janvārī (4),

TĀ KĀ 2009. gada 25. februārī Eiropas Kopienu Komisija (turpmāk tekstā – EK Komisija) pieņēma paziņojumu, ar ko groza valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (5),

TĀ KĀ šis paziņojums attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu,

TĀ KĀ ir jānodrošina EEZ valsts atbalsta noteikumu vienāda piemērošana visā Eiropas Ekonomikas zonā,

TĀ KĀ saskaņā ar EEZ līguma XV pielikuma beigu daļā iekļautās nodaļas “VISPĀRĒJAIS” II punktu Iestādei pēc apspriešanās ar Komisiju ir jāpieņem tiesību akti atbilstoši tiem, ko pieņēmusi Eiropas Komisija,

APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,

ATGĀDINOT, ka Iestāde ir apspriedusies šajā jautājumā ar EBTA valstīm, 2009. gada 31. martā nosūtot vēstuli,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (turpmāk “pagaidu shēma”), ir spēkā no 2009. gada 29. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.

Pagaidu shēmas noslēguma noteikumos ir paredzēts, ka gadījumos, kad tas ir lietderīgi, Iestāde var arī precizēt savu pieeju konkrētos jautājumos.

Minētās pagaidu shēmas piemērošana ļauj secināt, ka būtu vēlami papildu precizējumi saistībā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta piemērojamību, esošo metodi atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanai un atbalsta piešķiršanu garantiju veidā.

Valsts atbalsta pamatnostādnes groza, ieviešot grozījumus pamatnostādņu nodaļā ar nosaukumu “Valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos”.

No šā lēmuma pieņemšanas datuma spēkā stāsies šādi pagaidu shēmas grozījumi.

1.	4.1. punktam pievieno šādu daļu: “Tāpēc EBTA valstīm ir jāpierāda, ka valsts atbalsta pasākumi, kas Iestādei paziņoti saskaņā ar šo shēmu, ir vajadzīgi, atbilstīgi un samērīgi, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas EBTA valsts tautsaimniecībā, un ka ir pilnībā ievēroti visi nosacījumi.”

4.3.2. punktu groza šādi:

tā a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“a)	attiecībā uz MVU EBTA valstis piešķir samazinājumu līdz 25 % no ikgadējās prēmijas jaunu garantiju apmaksai, kas piešķirtas saskaņā ar drošās zonas noteikumiem, kā izklāstīts pielikumā (*1);

b)	attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem EBTA valstis piešķir samazinājumu līdz 15 % no ikgadējās prēmijas jaunu garantiju apmaksai, kas aprēķināta, pamatojoties uz pielikumā izklāstītajiem drošās zonas noteikumiem.

(*1) Pielikumā noteiktās prēmijas papildina drošās zonas noteikumus, kas iekļauti pamatnostādnēs par valsts atbalstu garantiju veidā, ievērojot nodrošinājuma dažādos līmeņus. Tās var arī izmantot par kritēriju, lai aprēķinātu šīs shēmas 4.2. punktā minēto garantijas pasākumu saderīgā atbalsta elementu.

Drošās zonas prēmijas aprēķins pamatojas uz robežām, kas pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi noteiktajām rezervēm, ievērojot papildu samazinājumu par 20 bāzes punktiem (skatīt iepriekšminēto pamatnostādņu 12. zemsvītras piezīmi). Tomēr, kā noteikts pamatnostādnēs par valsts atbalstu garantiju veidā, katrai novērtējuma kategorijai drošās zonas prēmija saglabājas augstākās prēmijas robežās. Saistībā ar nodrošinājuma dažādo līmeņu definīciju skatīt 2. zemsvītras piezīmi 1. lpp. pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi.”

tā f) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“f)	aizdevuma termiņā garantija nepārsniedz 90 % no aizdevuma summas”;

tā h) apakšpunktu aizstāj ar šādu tekstu:

“h)	garantijas prēmijas samazinājumu piemēro ne ilgāk kā divus gadus kopš garantijas piešķiršanas. Ja garantētā aizdevuma termiņš pārsniedz divus gadus, EBTA valstis var piemērot bez samazinājuma pielikumā noteiktās drošās zonas prēmijas ne ilgāk kā astoņus gadus”.

4.4.1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.4.1.

Pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi ir noteikta metode atsauces likmes aprēķināšanai, pamatojoties uz viena gada starpbanku piedāvāto likmi (IBOR), kam pieskaitītas rezerves robežās no 60 līdz 1 000 bāzes punktiem atkarībā no uzņēmuma kredītspējas un piedāvātā nodrošinājuma līmeņa. Lai atspoguļotu dominējošos tirgus apstākļus, Iestāde var mainīt atsauces un diskonta likmes noteikšanas metodi. Ja EBTA valstis, aprēķinot atsauces likmi un diskonta likmi, izmanto metodi, kas aizdevuma piešķiršanas brīdī ir noteikta pamatnostādnēs, un izpilda šo pamatnostādņu nosacījumus, šī procentu likme principā neietver valsts atbalstu.”

4.5.1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“4.5.1.

Iestādes pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi ir noteikta metode atsauces likmes aprēķināšanai, pamatojoties uz viena gada starpbanku piedāvāto likmi (IBOR), kam pieskaitītas rezerves robežās no 60 līdz 1 000 bāzes punktiem atkarībā no uzņēmuma kredītspējas un piedāvātā nodrošinājuma līmeņa. Lai atspoguļotu dominējošos tirgus apstākļus, Iestāde var mainīt atsauces un diskonta likmes noteikšanas metodi. Ja EBTA valstis, aprēķinot atsauces likmi un diskonta likmi, izmanto metodi, kas aizdevuma piešķiršanas brīdī ir noteikta pamatnostādnēs, un izpilda šo pamatnostādņu nosacījumus, šī procentu likme principā neietver valsts atbalstu.”

Pievieno šādu pielikumu:

“PIELIKUMS

Pagaidu shēmas drošās zonas prēmijas bāzes punktos (*2)
Novērtējuma kategorija (Standard & Poor’s)	Nodrošinājums
Novērtējuma kategorija (Standard & Poor’s)	Augsts	Parasts	Zems
AAA	40	40	40
AA+ AA AA-	40	40	40
A+ A A-	40	55	55
BBB+ BBB BBB-	55	80	80
BB+ BB	80	200	200
BB- B+	200	380	380
B B-	200	380	630
CCC un zemāka	380	630	980

Jaunā nodaļa ir iekļauta šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Īslandes Republikai, Lihtenšteinas Firstistei un Norvēģijas Karalistei.

3. pants

Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.

Briselē, 2009. gada 22. aprīlī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētājs

Per SANDERUD

Kolēģijas loceklis

Kurt JÄGER

(1) Turpmāk tekstā – Iestāde.

(2) Turpmāk tekstā – EEZ līgums.

(3) Turpmāk tekstā – Uzraudzības un Tiesas nolīgums.

(4) EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanas un interpretācijas pamatnostādnes, ko Iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (turpmāk tekstā – OV) L 231, 3.9.1994., 1. lpp., un EEZ pielikumā Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp. Pamatnostādnēs jaunākie grozījumi izdarīti 2009. gada 29. janvārī. Turpmāk tekstā – Valsts atbalsta pamatnostādnes. Valsts atbalsta pamatnostādņu atjauninātā versija ir publicēta Iestādes tīmekļa vietnē http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/guidelines/

(5) Konsolidētā versija tika publicēta OV C 83, 7.4.2009., 1. lpp.

(*2) Uzņēmumiem, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci (piemēram, dažiem īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem), EBTA valstis var piešķirt samazinājumu līdz 15 % (25 % MVU) no īpašās drošās zonas prēmijas, kas pamatnostādnēs par valsts atbalstu garantiju veidā ir noteikta 3,8 % apmērā. Tomēr šī prēmija nekad nedrīkst būt zemāka par prēmiju, kas būtu piemērojama mātesuzņēmumam vai mātesuzņēmumiem.”

PIELIKUMS

Valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēma, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos

1. FINANŠU KRĪZE, TĀS IETEKME UZ REĀLO EKONOMIKU UN PAGAIDU PASĀKUMU NEPIECIEŠAMĪBA

1.1. Finanšu krīze un tās ietekme uz reālo ekonomiku

Lai virzītu Eiropu no pašreizējās finanšu krīzes uz atveseļošanos, Eiropas Komisija (turpmāk “Komisija”) 2008. gada 26. novembrī pieņēma paziņojumu “Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns” (“Atveseļošanas plāns”) (1). Atveseļošanas plāns ir balstīts uz diviem savstarpēji pastiprinošiem galvenajiem elementiem. Pirmkārt, uz īstermiņa pasākumiem, lai veicinātu pieprasījumu, saglabātu darbavietas un palīdzētu atjaunot uzticību, un, otrkārt, uz “stratēģiskiem ieguldījumiem”, lai panāktu lielāku izaugsmi un ilgtspējīgu labklājību ilgākā laika posmā. Atveseļošanas plāns pastiprinās un paātrinās reformas, kas jau uzsāktas saskaņā ar Lisabonas stratēģiju.

Šajā sakarā uzdevums ir izvairīties no valsts intervences, kas kaitētu mērķim samazināt valsts atbalstu un mērķtiecīgāk izmantot to. Tomēr noteiktos apstākļos uz laiku ir vajadzīgs jauns valsts atbalsts.

EBTA Uzraudzības iestāde (turpmāk “Iestāde”) uzskata, ka jāievieš jauni instrumenti, lai dotu iespēju piemērot valsts atbalsta noteikumus tādā veidā, lai sasniegtu maksimālu elastību krīzes pārvarēšanā, tajā pašā laikā saglabājot līdzvērtīgus konkurences apstākļus un izvairoties no nevajadzīgiem konkurences ierobežojumiem. Šajās pamatnostādnēs sīki izklāstītas vairākas papildu un pagaidu iespējas, kā EBTA valstis var piešķirt valsts atbalstu.

Pirmām kārtām finanšu krīze smagi skāra banku nozari EEZ un bezprecedenta mērogā – Īslandē. Eiropadome uzsvēra, ka, lai gan par valsts intervenci jālemj valstu līmenī, tas jādara koordinēti un pamatojoties uz vairākiem vispārējiem Kopienas principiem (2). Komisija rīkojās nekavējoties, pieņemot dažādus pasākumus, tostarp paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi (3), un vairākus lēmumus, ar kuriem atļauj glābšanas atbalstu finanšu iestādēm. Iestāde ir pieņēmusi atbilstīgus pasākumus (4).

Priekšnosacījums ieguldījumiem, izaugsmei un darbavietu radīšanai privātajā sektorā ir pietiekama piekļuve finansējumam par pieņemamu cenu. Lai nodrošinātu, ka šis atbalsts dod labumu tautsaimniecībai kopumā, nevis vienīgi uzlabo banku finansiālo situāciju, EBTA valstīm ir jāizmanto sviras, ko tās ieguvušas, sniedzot būtisku finansiālu atbalstu banku nozarei. Tāpēc atbalstam, ko sniedz finanšu nozarei, būtu jābūt mērķtiecīgam, lai nodrošinātu, ka bankas atsāk parasto aizdevumu darbību. Iestāde to ņems vērā, pārskatot valsts atbalstu bankām.

Lai gan šķiet, ka situācija finanšu tirgos uzlabojas, šobrīd ir pilnībā jūtama finanšu krīzes ietekme uz reālo ekonomiku. Ekonomiku kopumā ietekmē ļoti nopietna lejupslīde, kas skar mājsaimniecības, uzņēmumus un nodarbinātību. Jo īpaši krīzes sekas finanšu tirgos ir tādas, ka bankas samazina parādsaistības un vairāk nekā iepriekšējos gados izvairās no riska, un tā rezultātā tiek ierobežota kreditēšana. Šī finanšu krīze var izraisīt kredītu normēšanu, pieprasījuma samazināšanos un lejupslīdi.

Šādas grūtības var ietekmēt ne tikai vājus uzņēmumus, kuriem nav likviditātes aizsardzības līdzekļu, bet arī rentablus uzņēmumus, kuri pēkšņi saskarsies ar kredītu trūkumu vai pat nepieejamību. Tas jo īpaši attieksies uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), kuriem jebkurā gadījumā ir lielākas grūtības piekļūt finansējumam nekā lielākiem uzņēmumiem. Šāda situācija var ne tikai nopietni ietekmēt daudzu rentablu uzņēmumu un to darbinieku ekonomisko stāvokli īstermiņā un vidējā termiņā; tai var būt arī ilgstoša negatīva ietekme, jo aizkavēsies vai pat tiks atcelti visi EEZ ieguldījumi nākotnē, īpaši ieguldījumi ilgtspējīgas izaugsmes un citu Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanā.

1.2. Nepieciešamība EEZ līmenī stingri koordinēt valstu atbalsta pasākumus

Pašreizējā finansiālajā situācijā EBTA valstīm var rasties vēlme rīkoties individuāli, īpaši iesaistīties subsīdiju sacensībā, lai atbalstītu savus uzņēmumus. Iepriekšējā pieredze liecina, ka šāda individuāla rīcība nevar būt efektīva un var nopietni graut iekšējo tirgu. Pilnībā ņemot vērā pašreizējo īpašo ekonomisko situāciju, piešķirot atbalstu, ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus noteikumus EEZ uzņēmumiem un izvairīties no tā, ka EBTA valstis iesaistās subsīdiju sacensībā; šāda sacensība nebūtu ilgtspējīga un kaitētu EEZ kopumā. Tas ir jānodrošina konkurences politikai.

1.3. Valsts atbalsta pagaidu pasākumu nepieciešamība

Šajās pamatnostādnēs paredzētie pagaidu papildu pasākumi paredzēti divu mērķu sasniegšanai: pirmkārt, ņemot vērā ārkārtas un pārejošas finansēšanas problēmas, kas saistītas ar banku krīzi, atjaunot banku aizdevumus uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot tiem nepārtrauktu piekļuvi finansējumam. Šajā ziņā MVU ir īpaši nozīmīgi visai EEZ ekonomikai, un to finansiālās situācijas uzlabošana pozitīvi ietekmēs lielos uzņēmumus, tādējādi ilgākā termiņā atbalstot ekonomikas vispārējo izaugsmi un modernizāciju.

10.

Otrais mērķis ir mudināt uzņēmumus turpināt ieguldīt nākotnē, īpaši ekonomikā ar zemu oglekļa emisiju līmeni. Sekas patiesi varētu būt dramatiskas, ja pašreizējās krīzes rezultātā tiktu apturēts vai pat uzņemtu atpakaļgaitu ievērojamais progress, kas tika panākts vides jomā. Šā iemesla dēļ ir jāsniedz pagaidu atbalsts uzņēmumiem ieguldījumu veikšanai vides projektos (kuri, inter alia, varētu nodrošināt tehnoloģisku pārsvaru EEZ rūpniecībai), tādējādi apvienojot neatliekamu un vajadzīgu finansiālu atbalstu ar ilgtermiņa ieguvumiem EEZ.

11.

Pirms izklāstīt valsts atbalsta papildu pasākumus, ko EBTA valstis var piemērot īslaicīgi, lai mazinātu grūtības, ar kurām saskaras daži uzņēmumi saistībā ar piekļuvi finansējumam, un veicinātu ieguldījumus mērķu sasniegšanai vides jomā, šajās pamatnostādnēs pirmām kārtām tiek atgādināts par valsts atbalsta daudzveidīgajām iespējām, kuras jau ir EBTA valstu rīcībā saskaņā ar pašreizējiem valsts atbalsta noteikumiem.

12.

Iestāde uzskata, ka ierosinātie atbalsta instrumenti ir vispiemērotākie, lai sasniegtu šos mērķus.

2. VISPĀRĪGI EKONOMISKĀS POLITIKAS PASĀKUMI

13.

Reaģējot uz pašreizējo ekonomisko situāciju, tika pieņemts Atveseļošanas plāns. Ņemot vērā krīzes mērogu, Kopienai ir vajadzīga saskaņota pieeja, kas būtu pietiekami plaša un drosmīga, lai atjaunotu patērētāju un uzņēmumu uzticību. Tas pats attiecas uz EBTA valstu atveseļošanu.

14.

Atveseļošanas plāna stratēģiskie mērķi ir šādi:

—	strauji veicināt pieprasījumu un palielināt patērētāju uzticību,

—

mazināt ekonomiskās lejupslīdes radītos zaudējumus cilvēkiem un tās ietekmi uz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem. Krīze skar vai vēl skars daudzus strādājošos un viņu ģimenes. Iespējams rīkoties, lai palīdzētu aizkavēt darbavietu zaudēšanu un pēc tam palīdzētu cilvēkiem ātri atgriezties darba tirgū, nevis ilgstoši palikt bez darba,

—

palīdzēt Eiropai sagatavoties izmantot izdevību tad, kad izaugsme būs atgriezusies, lai Eiropas ekonomika varētu izpildīt konkurētspējas prasības, nodrošināt ilgtspēju un apmierināt nākotnes vajadzības, kā uzsvērts Lisabonas stratēģijā. Tas nozīmē atbalstīt inovāciju, uz zinātnes atziņām balstītas ekonomikas veidošanu un paātrināt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni, kurā tiek efektīvi izmantoti resursi.

15.

Šo mērķu sasniegšanai EBTA valstu rīcībā jau ir vairāki instrumenti, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu. Piemēram, dažiem uzņēmumiem var būt daudz lielākas grūtības piekļūt finansējumam nekā citiem, un tas kavē vai pat liedz saņemt finansējumu, kas vajadzīgs to izaugsmei vai paredzēto ieguldījumu veikšanai. Šajā nolūkā EBTA valstis varētu pieņemt virkni vispārīgu politikas pasākumu, kuri attiecas uz visiem uzņēmumiem to teritorijās un kuriem līdz ar to nepiemēro valsts atbalsta noteikumus, lai īstermiņā un vidējā termiņā uz laiku mazinātu finansējuma problēmas. Piemēram, varētu pagarināt termiņus sociālā nodrošinājuma vai līdzīgiem maksājumiem, vai pat nodokļiem, vai arī varētu ieviest pasākumus attiecībā uz darbiniekiem. Šādi pasākumi principā nav valsts atbalsts, ja tie ir pieejami visiem uzņēmumiem.

16.

EBTA valstis var arī piešķirt finansiālu atbalstu tieši patērētajiem, piemēram, veco produktu likvidēšanai un/vai videi draudzīgu produktu iegādei. Ja minēto atbalstu piešķir bez diskriminācijas attiecībā uz produktu izcelsmi, tas nav valsts atbalsts.

17.

Turklāt vispārīgās Kopienas programmas, piemēram, Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (5), un Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (6), var izmantot, lai efektīvi sniegtu atbalstu ne tikai MVU, bet arī lieliem uzņēmumiem.

3. VALSTS ATBALSTS, KO IESPĒJAMS PIEŠĶIRT SASKAŅĀ AR PAŠREIZĒJIEM INSTRUMENTIEM

18.

Dažos pēdējos gados Iestāde ir ievērojami modernizējusi valsts atbalsta noteikumus, lai mudinātu EBTA valstis mērķtiecīgāk virzīt valsts atbalstu uz ilgtspējīgiem ieguldījumiem, tādējādi sekmējot Lisabonas stratēģijas īstenošanu. Šajā sakarā īpaša uzmanība veltīta MVU, kā arī nodrošinātas lielākas iespējas piešķirt tiem valsts atbalstu. Turklāt ar nesen pieņemto Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu (7), saskaņā ar kuru EBTA valstīm tagad tiek piedāvāts plašs atbalsta pasākumu kopums un līdz minimumam samazināts administratīvais slogs, valsts atbalsta noteikumi ir lielā mērā vienkāršoti un racionalizēti. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā īpaši svarīgi ir šādi spēkā esošie valsts atbalsta instrumenti.

19.

De minimis regulā (8), kas pielāgota EEZ līgumam, noteikts, ka atbalsta pasākumi, kas vienam uzņēmumam nepārsniedz EUR 200 000 kādā trīs gadu laika posmā, nav valsts atbalsts EEZ līguma nozīmē. Tajā pašā regulā arī noteikts, ka garantijas līdz 1,5 miljoniem euro nepārsniedz de minimis augšējo robežu, un tāpēc arī tās nav valsts atbalsts. Tādējādi EBTA valstis var sniegt šādas garantijas, neaprēķinot atbilstošo atbalsta ekvivalentu un neuzņemoties administratīvu slogu.

20.

Iepriekš minētā Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (VGAR) ir valsts atbalsta noteikumu galvenā sastāvdaļa, kas vienkāršo valsts atbalsta piešķiršanas procedūru dažiem svarīgiem atbalsta pasākumiem un sekmē valsts atbalsta novirzīšanu uz prioritārajiem EEZ mērķiem. Tagad vienā instrumentā apvienoti visi iepriekšējie grupu atbrīvojumi, kā arī jaunas jomas (inovācija, vide, pētniecība un attīstība saistībā ar lielajiem uzņēmumiem un riska kapitāla pasākumi MVU). Visos gadījumos, kas paredzēti VGAR, EBTA valstis var piešķirt atbalstu, iepriekš nepaziņojot Iestādei. Tāpēc šā procesa norises ātrums ir pilnībā EBTA valstu pārziņā. VGAR ir īpaši svarīga MVU, jo tajā paredzēti īpaši ieguldījumu un nodarbinātības atbalsta noteikumi, kas attiecas vienīgi uz MVU. Turklāt visi 26 ietvertie pasākumi ir pieejami MVU, ļaujot EBTA valstīm atbalstīt MVU dažādajos to attīstības posmos, palīdzot tiem daudzās jomās, sākot no piekļuves finansējumam un beidzot ar pētniecību un attīstību, inovāciju, mācībām, nodarbinātību, vides pasākumiem u. c.

21.

Jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai (9) paredz, ka EBTA valstis var piešķirt valsts atbalstu inter alia šādi:

—

atbalsts uzņēmumiem, kas piemēro augstākus standartus nekā Kopienas standarti vai paaugstina vides aizsardzības līmeni, ja nav noteikti Kopienas standarti, līdz 70 % no ieguldījumu papildu izmaksām mazajiem uzņēmumiem (līdz 80 % ekojauninājumiem) un līdz 100 % no ieguldījumu papildu izmaksām, ja atbalsts ir piešķirts procesā, kas nodrošina patiesu konkurenci, un tas attiecas arī uz lielajiem uzņēmumiem; atļauts arī atbalsts, lai uzsāktu savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas standartiem, un atbalsts pētījumiem vides jomā,

—	atjaunojamu enerģijas avotu un koģenerācijas jomā EBTA valstis var piešķirt darbības atbalstu, lai segtu visas ražošanas papildu izmaksas,

—

lai sasniegtu vides aizsardzības mērķus energotaupībā un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, EBTA valstis var piešķirt atbalstu, kas ļauj uzņēmumiem panākt enerģijas ietaupījumu, un atbalstu atjaunojamiem enerģijas avotiem un koģenerācijai līdz 80 % no mazo uzņēmumu ieguldījumu papildu izmaksām un līdz 100 % no ieguldījumu papildu izmaksām, ja atbalsts ir piešķirts procesā, kas nodrošina patiesu konkurenci.

22.

Iestāde 2007. gada 7. februārī pieņēma jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu pētniecībai un attīstībai un inovācijai. To tekstā ir ietverti jauni nosacījumi attiecībā uz inovāciju, kas īpaši paredzēti MVU un kas atbilst arī mērķtiecīgākam atbalstam darbavietu un izaugsmes radīšanai saskaņā ar Lisabonas stratēģijā izklāstīto. Jo īpaši EBTA valstis var piešķirt valsts atbalstu inter alia šādi:

—	pētniecības un attīstības atbalsts mazajiem uzņēmumiem, jo īpaši atbalsts fundamentāliem pētījumiem līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām un atbalsts rūpnieciskajiem pētījumiem – līdz 80 % no attiecināmajām izmaksām,

—	atbalsts jauniem inovatīviem uzņēmumiem līdz 1 miljonam euro un pat vairāk atbalstāmos reģionos, atbalsts inovācijas kopām, atbalsts inovācijas konsultāciju pakalpojumiem inovācijas jomā un atbalsts inovācijas atbalsta pakalpojumiem,

—	atbalsts augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku, atbalsts tehniskās īstenošanas iespēju izpētei, atbalsts procesa un organizatoriskajai inovācijai pakalpojumos un atbalsts MVU rūpnieciskā īpašuma tiesību izmaksām.

23.

Vēl viens svarīgs konkurētspējas elements ir apmācība. Lai attīstītu jaunas prasmes, pat bezdarba palielināšanās apstākļos, ļoti svarīgi ir saglabāt ieguldījumus apmācībā. Saskaņā ar jauno VGAR EBTA valstis var piešķirt uzņēmumiem gan vispārējo, gan speciālo mācību atbalstu kopumā līdz 80 % no attiecināmajām izmaksām.

24.

Iestāde 2008. gadā pieņēma jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu garantiju veidā, kurās precizēti nosacījumi, saskaņā ar kuriem valsts garantijas aizdevumiem nav valsts atbalsts. Saskaņā ar šīm pamatnostādnēm garantijas nav uzskatāmas par valsts atbalstu, īpaši ja par tām maksā tirgus cenu. Papildus to nosacījumu precizēšanai, kas nosaka, vai pastāv atbalsts garantiju veidā, ar jaunajām pamatnostādnēm pirmo reizi tiek ieviestas arī īpašas drošās zonas prēmijas MVU, kas pieļauj garantiju atvieglotu, bet drošu izmantošanu, lai veicinātu MVU finansēšanu.

25.

Iestāde 2006. gada 25. oktobrī pieņēma jaunas Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos. Tās ir paredzētas inovatīviem un strauji augošiem MVU, kuri ir Lisabonas stratēģijas uzmanības centrā. Iestāde noteica jaunu drošās zonas slieksni 1,5 miljonu euro apmērā katram mērķa MVU, kas ir palielinājums par 50 %. Līdz šim maksimālajam apjomam Iestāde pieņem, ka principā finanšu tirgos nav alternatīvu finansēšanas līdzekļu (t. i., ka ir tirgus nepilnības). Turklāt VGAR ir iekļauts atbalsts riska kapitālam.

26.

Saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, kuras piemēro kopš 2007. gada janvāra, mazāk attīstītajos reģionos EBTA valstis var piešķirt ieguldījumu atbalstu jaunu uzņēmumu izveidei, esošu uzņēmumu paplašināšanai vai esoša uzņēmuma produkcijas dažādošanai ar jauniem produktiem.

27.

Ar šīm reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam ievieš arī jaunu atbalsta veidu, lai radītu stimulus atbalstāmajās teritorijās sekmēt jaunu uzņēmumu veidošanu un atbalstīt mazos uzņēmumus to darbības sākumposmā.

28.

Saskaņā ar spēkā esošajām Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai EBTA valstis var arī piešķirt atbalstu uzņēmumiem, kuriem ir vajadzīga valsts palīdzība. Šajā nolūkā EBTA valstis var paziņot par glābšanas un/vai pārstrukturēšanas atbalsta shēmām MVU.

4. LĪGUMA 61. PANTA 3. PUNKTA b) APAKŠPUNKTA PIEMĒROJAMĪBA

4.1. Vispārīgie principi

29.

Atbilstīgi EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktam Iestāde par saderīgu ar EEZ līguma darbību var atzīt atbalstu, kas “novērš nopietnus traucējumus kādas EBTA valsts tautsaimniecībā”. Šis noteikums ir identisks EK līguma 87. panta 3. punkta b) apakšpunktam, attiecībā uz kuru Pirmās instances tiesa ir noteikusi, ka šādā gadījumā nopietnajiem traucējumiem jāietekmē visa attiecīgās dalībvalsts tautsaimniecība, nevis tikai viena reģiona vai tās teritorijas daļu tautsaimniecība. Turklāt tas atbilst vajadzībai šauri interpretēt jebkuru atkāpi, kā, piemēram, EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta noteikumu (10).

30.

Komisija lēmumu pieņemšanas praksē ir konsekventi piemērojusi šo šauro interpretāciju (11). Iestāde arī ir pieņēmusi EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunkta šauro interpretāciju (12).

31.

Šajā sakarā Iestāde uzskata, ka papildus ārkārtas palīdzībai, kas paredzēta finanšu sistēmai, ir nepieciešama ārkārtas politiska reakcija uz pašreizējo globālo krīzi.

32.

Šī krīze dažādos veidos un dažādās pakāpēs ietekmēs visas EBTA valstis, un ir ļoti iespējams, ka pieaugs bezdarbs, kritīsies pieprasījums un pasliktināsies valstu fiskālā situācija.

33.

Ņemot vērā pašreizējās finanšu krīzes smagumu un tās ietekmi uz EBTA valstu tautsaimniecību kopumā, Iestāde uzskata, ka ierobežotā laika posmā atsevišķi valsts atbalsta veidi ir pamatoti, lai risinātu šīs problēmas, un ka tos var atzīt par saderīgiem ar EEZ līguma darbību saskaņā ar tā 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

34.

Tāpēc EBTA valstīm ir jāpierāda, ka valsts atbalsta pasākumi, kas Iestādei paziņoti saskaņā ar šo shēmu, ir vajadzīgi, atbilstīgi un samērīgi, lai novērstu nopietnus traucējumus kādas EBTA valsts tautsaimniecībā, un ka ir pilnībā ievēroti visi nosacījumi.

4.2. Saderīgs ierobežots atbalsts

4.2.1. Pašreizējais regulējums

35.

EEZ līgumam pielāgotās De minimis regulas (13) 2. pantā noteikts, ka:

“Uzskata, ka atbalsta pasākumi neatbilst visiem EEZ līguma 61. panta 1. punkta kritērijiem un tāpēc tiem nepiemēro Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 2. pantā minēto paziņošanas prasību, ja tie atbilst šā panta 2. līdz 5. punktā sniegtajiem nosacījumiem.

Vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis kopējais atbalsts jebkurā trīs fiskālo gadu laika posmā nepārsniedz EUR 200 000. Vienam uzņēmumam, kurš darbojas autotransporta nozarē, piešķirtā de minimis atbalsta kopapjoms nepārsniedz EUR 100 000 jebkurā trīs fiskālo gadu laika posmā. Šīs augšējās robežas piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai nospraustā mērķa un neatkarīgi no tā, vai EBTA valsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Kopienas izcelsmes resursiem. Šo laika posmu nosaka, atsaucoties uz fiskālajiem gadiem, ko izmanto uzņēmums attiecīgajā EBTA valstī.”

4.2.2. Jauns pasākums

36.

Finanšu krīze ietekmē ne tikai strukturāli vājus uzņēmumus, bet arī uzņēmumus, kuri pēkšņi saskarsies ar kredītu trūkumu vai pat nepieejamību. Šo uzņēmumu finansiālās situācijas uzlabošanās pozitīvi ietekmēs visu EEZ ekonomiku.

37.

Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, uzskata, ka uz laiku ir jāļauj ierobežotā apjomā piešķirt atbalstu, kas tomēr būs EEZ līguma 61. panta 1. punkta darbības jomā, jo tas pārsniedz De minimis regulā noteikto augšējo robežu.

38.

Iestāde šādu valsts atbalstu uzskatīs par saderīgu ar kopējo tirgu, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ja tiks izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	šis atbalsts vienam uzņēmumam nepārsniedz EUR 500 000 skaidras naudas dotāciju; vienmēr izmanto bruto summas, proti, summas pirms nodokļu vai jebkādu citu maksu atskaitīšanas; ja atbalstu piešķir citā veidā, nevis kā dotāciju, atbalsta apjoms ir atbalsta dotācijas bruto ekvivalents;

b)	šis atbalsts tiek piešķirts shēmas veidā;

atbalsts tiek piešķirts uzņēmumiem, kuri 2008. gada 1. jūlijā nebija nonākuši grūtībās (14); to var piešķirt uzņēmumiem, kuri minētajā datumā nebija nonākuši grūtībās, bet globālās finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā nonāca grūtībās vēlāk; atbalsta shēmu nevar piemērot uzņēmumiem, kuri darbojas zivsaimniecības nozarē;

d)	tas nav eksporta atbalsts vai atbalsts par labu vietējiem produktiem salīdzinājumā ar importētiem produktiem;

e)	atbalsts tiek piešķirts līdz 2010. gada 31. decembrim;

pirms atbalsta piešķiršanas EBTA valsts no attiecīgā uzņēmuma pieprasa rakstisku vai elektronisku deklarāciju par jebkādu citu de minimis atbalstu un atbalstu atbilstīgi šim pasākumam, kas saņemts kārtējā fiskālajā gadā, un pārbauda, vai atbalsta kopējā summa, ko uzņēmums saņēmis laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, nepieaugs līdz līmenim, kas pārsniedz EUR 500 000 augšējo robežu;

atbalsta shēmu nepiemēro uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu; to var piemērot uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi un lauksaimniecības produktu tirdzniecību (15), ar nosacījumu, ka atbalsta summa nav noteikta, pamatojoties uz šādu produktu, kurus attiecīgais uzņēmums iepircis no sākotnējiem ražotājiem vai laidis tirgū, cenu un daudzumu, vai ar nosacījumu, ka to daļēji vai pilnībā nodod sākotnējiem ražotājiem (16).

4.3. Atbalsts garantiju veidā

4.3.1. Pašreizējais regulējums

39.

Pamatnostādnes par valsts atbalstu garantiju veidā ir paredzētas, lai EBTA valstīm sniegtu sīkākas norādes par principiem, pamatojoties uz kuriem Iestāde plāno interpretēt EEZ līguma 61. un 62. pantu un to piemērošanu valsts garantijām. Jo īpaši pamatnostādnēs ir precizēti apstākļi, kādos valsts atbalsta esību var izslēgt. Tas neparedz saderīguma kritērijus, lai novērtētu garantijas.

4.3.2. Jauns pasākums

40.

Lai turpmāk veicinātu piekļuvi finansējumam un samazinātu banku pašreizējos izteiktos centienus izvairīties no riskiem, subsidētas aizdevumu garantijas ierobežotā laika posmā varētu būt piemērots un mērķtiecīgs risinājums, lai atvieglotu uzņēmumu piekļuvi finansējumam.

41.

Iestāde šādu valsts atbalstu uzskatīs par saderīgu ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz tā 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ja tiks izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)	attiecībā uz MVU EBTA valstis piešķir samazinājumu līdz 25 % no ikgadējās prēmijas jaunu garantiju apmaksai, kas piešķirtas saskaņā ar drošās zonas noteikumiem, kā izklāstīts pielikumā (17);

b)	attiecībā uz lielajiem uzņēmumiem EBTA valstis piešķir samazinājumu līdz 15 % no ikgadējās prēmijas jaunu garantiju apmaksai, kas aprēķināta, pamatojoties uz pielikumā izklāstītajiem drošās zonas noteikumiem;

ja atbalsta elementu garantiju shēmās aprēķina, izmantojot metodiku, ko Iestāde pieņēmusi pēc paziņojuma par šādu metodiku saskaņā ar regulu, kas iekļauta EEZ līgumā valsts atbalsta jomā (18), EBTA valstis jaunu garantiju apmaksai MVU var piešķirt līdzīgu samazinājumu līdz 25 % un lieliem uzņēmumiem – līdz 15 % no ikgadējās prēmijas;

aizdevuma maksimālā summa nedrīkst pārsniegt saņēmēja kopējos ikgadējos izdevumus par algām 2008. gadā (tostarp sociālos maksājumus, kā arī tā personāla izmaksas, kas strādā uzņēmumā, bet formāli ir apakšuzņēmēju algu sarakstā). Attiecībā uz uzņēmumiem, kas izveidoti 2008. gada 1. janvārī vai pēc tam, aizdevuma maksimālā summa nedrīkst pārsniegt paredzētos izdevumus par algām pirmajos divos darbības gados;

e)	garantijas piešķir vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim;

f)	aizdevuma termiņā garantija nepārsniedz 90 % no aizdevuma summas;

g)	garantija var attiekties gan uz ieguldījumiem, gan uz apgrozāmā kapitāla aizdevumiem;

h)	garantijas prēmijas samazinājumu piemēro ne ilgāk kā divus gadus kopš garantijas piešķiršanas. Ja garantētā aizdevuma termiņš pārsniedz divus gadus, EBTA valstis var piemērot bez samazinājuma pielikumā noteiktās drošās zonas prēmijas ne ilgāk kā astoņus gadus;

i)	atbalstu piešķir uzņēmumiem, kuri 2008. gada 1. jūlijā nebija nonākuši grūtībās (19); to var piešķirt uzņēmumiem, kuri minētajā datumā nebija nonākuši grūtībās, bet globālās finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā nonāca grūtībās vēlāk.

4.4. Atbalsts procentu likmju subsīdiju veidā

4.4.1. Pašreizējais regulējums

42.

4.4.2. Jauns pasākums

43.

Uzņēmumiem var būt grūtības rast finansējumu pašreizējos tirgus apstākļos. Tāpēc Iestāde pieļaus, ka valsts vai privātus aizdevumus piešķir ar procentu likmi, kas ir vismaz vienāda ar centrālās bankas diennakts likmi, pieskaitot prēmiju, kas ir vienāda ar starpību starp vidējo viena gada starpbanku likmi un centrālās bankas vidējo diennakts likmi laika posmā no 2007. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, pieskaitot kredītriska prēmiju, kura atbilst saņēmēja riska profilam, kā paredzēts Iestādes pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi.

44.

Īslaicīgi tiks uzskatīts, ka atbalsta elements, kas ietverts starpībā starp šo procentu likmi un atsauces likmi, kas noteikta pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi, ir saderīgs ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz tā 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

šo metodi piemēro visiem līgumiem, kas noslēgti vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim; tā var attiekties uz jebkura termiņa aizdevumiem: samazinātās procentu likmes var piemērot procentu maksājumiem līdz 2012. gada 31. decembrim (20); pēc minētā datuma aizdevumiem jāpiemēro procentu likmi, kura ir vismaz vienāda ar likmi, kas noteikta pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi;

b)	šo atbalstu piešķir uzņēmumiem, kuri 2008. gada 1. jūlijā nebija nonākuši grūtībās (21); to var piešķirt uzņēmumiem, kuri minētajā datumā nebija nonākuši grūtībās, bet globālās finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā nonāca grūtībās vēlāk.

4.5. Atbalsts videi draudzīgu produktu ražošanai

4.5.1. Pašreizējais regulējums

45.

4.5.2. Jauns pasākums

46.

Pašreizējās finanšu krīzes dēļ uzņēmumiem arī ir grūtāk piekļūt finansējumam, lai ražotu videi draudzīgus produktus. Atbalsts garantiju veidā var izrādīties nepietiekams, lai nodrošinātu finansējumu projektiem ar lielām izmaksām, kuru mērķis ir palielināt vides aizsardzību, savlaicīgi pielāgojoties turpmākajiem standartiem, kuri vēl nav spēkā, vai pārsniedzot šos standartus.

47.

Iestāde uzskata, ka, neraugoties uz finanšu krīzi, vides mērķu sasniegšanai joprojām ir jābūt prioritātei. Videi draudzīgāku produktu, tostarp energoefektīvu produktu, ražošana ir EEZ kopējās interesēs, un ir svarīgi, lai finanšu krīze netraucētu šā mērķa sasniegšanu.

48.

Tāpēc papildu pasākumi subsidētu aizdevumu veidā varētu veicināt videi draudzīgu produktu ražošanu. Tomēr subsidēti aizdevumi var radīt nopietnus konkurences kropļojumus, un tāpēc tos vajadzētu stingri ierobežot, piemērojot vienīgi īpašām situācijām un mērķtiecīgiem ieguldījumiem.

49.

Iestāde uzskata, ka ierobežotā laika posmā EBTA valstīm būtu jādod iespēja piešķirt atbalstu procentu likmju samazinājuma veidā.

50.

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, Iestāde par saderīgu ar EEZ līguma darbību atzīs procentu likmju subsīdijas ieguldījumu aizdevumiem, kuras atbilst visiem turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)	atbalsts atteicas uz ieguldījumu aizdevumiem, lai finansētu projektus, kuri paredz tādu jaunu produktu ražošanu, kas ievērojami paaugstina vides aizsardzības līmeni;

b)	atbalsts ir nepieciešams, lai uzsāktu jaunu projektu; esošu projektu gadījumā atbalstu var piešķirt, ja jaunajā ekonomiskajā situācijā tas kļūst nepieciešams, lai turpinātu projektu;

c)	atbalstu piešķir vienīgi projektiem, kas paredzēti tādu produktu ražošanai, kas saistīti ar savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas produktu standartiem (22), kuri paaugstina vides aizsardzības līmeni un vēl nav spēkā;

d)	attiecībā uz produktiem, kas saistīti ar savlaicīgu pielāgošanos turpmākajiem Kopienas vides standartiem vai to pārsniegšanu, ieguldījumus uzsāk vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim, lai produkciju varētu laist tirgū vismaz divus gadus pirms standarta stāšanās spēkā;

aizdevumi var segt izmaksas saistībā ar ieguldījumiem materiālajos aktīvos un nemateriālajos aktīvos (23), izņemot aizdevumus ieguldījumiem, kuru ražošanas jaudas pārsniedz 3 % produktu tirgos (24), kuros šķietamā patēriņa vidējie gada pieauguma tempi EEZ tirgū pēdējos piecos gados pirms ieguldījumu uzsākšanas, mērot pēc vērtības datiem, bija zemāki nekā EEZ vidējie ikgadējie IKP pieauguma tempi tajā pašā piecu gadu atsauces periodā;

f)	aizdevumus piešķir vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim;

lai aprēķinātu atbalstu, par pamatu būtu jāņem saņēmēja individuālā likme, ko aprēķina, balstoties uz šo pamatnostādņu 4.4.2. punktā minēto metodiku. Pamatojoties uz šo metodiku, uzņēmumam var piešķirt šādu procentu likmes samazinājumu:

—	25 % lieliem uzņēmumiem,

—

50 % MVU;

h)	subsidēto procentu likmi piemēro ne ilgāk kā divus gadus pēc aizdevuma piešķiršanas;

i)	procentu likmes samazinājumu var piemērot aizdevumiem, ko piešķir valsts vai publiskas finanšu iestādes, un aizdevumiem, ko piešķir privātas finanšu iestādes. Nedrīkst pieļaut diskrimināciju starp valsts un privātiem uzņēmumiem;

j)	atbalstu piešķir uzņēmumiem, kuri 2008. gada 1. jūlijā nebija nonākuši grūtībās (25); to var piešķirt uzņēmumiem, kuri minētajā datumā nebija nonākuši grūtībās, bet globālās finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā nonāca grūtībās vēlāk;

k)	EBTA valstis nodrošina, lai atbalsts netiktu tieši vai netieši nodots finanšu iestādēm.

4.6. Riska kapitāla pasākumi

4.6.1. Pašreizējais regulējums

51.

Pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts atbalstu riska kapitāla ieguldījumiem var atzīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību atbilstoši EEZ līguma 61. panta 3. punktam.

52.

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, piemērojot pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, Iestāde uzskata, ka EEZ nav vispārēju riska kapitāla tirgus nepilnību. Tomēr tā pieņem, ka attiecībā uz dažiem ieguldījumu veidiem konkrētās uzņēmumu attīstības stadijās pastāv tirgus nepilnības, kuras radušās riska kapitāla piedāvājuma un pieprasījuma nepietiekamas saskaņotības rezultātā un kuras vispārīgi raksturojamas kā pašu kapitāla nepietiekamība.

53.

Iepriekš minēto pamatnostādņu 4.3. punktā noteikts, ka attiecībā uz finansējuma daļām, kas nepārsniedz 1,5 miljonus euro vienam mērķa MVU katrā 12 mēnešu laika posmā, attiecīgos apstākļos tirgus nepilnības ir paredzētas, un EBTA valstīm tās nav jāpierāda.

54.

To pašu pamatnostādņu 5.1. punkta a) apakšpunktā noteikts, ka “Iestāde ir informēta par pastāvīgām svārstībām riska kapitāla tirgū un pašu kapitāla nepietiekamību ilgākā laikā, kā arī par to, cik lielā mērā uzņēmumus skar tirgus nepilnības atkarībā no uzņēmumu lieluma, uzņēmējdarbības attīstības stadijas un to saimnieciskās nozares. Tādējādi Iestāde ir gatava apsvērt tādu riska kapitāla pasākumu pasludināšanu par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ar kuriem nodrošina ieguldījumu daļas, kas pārsniedz 1,5 miljonu euro limitu vienam uzņēmumam gadā, ja tiek iesniegti vajadzīgie pierādījumi par tirgus nepilnībām.”

4.6.2. Pašreizējo noteikumu pagaidu pielāgošana

55.

Attiecībā uz MVU, kuri ir agrīnā attīstības posmā, finanšu tirgus satricinājumi ir negatīvi ietekmējuši riska kapitāla tirgu, apgrūtinot riska kapitāla pieejamību. Tā kā pašlaik ir ievērojami palielinājusies izpratne par riska kapitālu, kas saistīts ar nenoteiktību, kura izriet no iespējami mazākām peļņas izredzēm, ieguldītāji pārsvarā iegulda drošākās aktīvu kategorijās, kuru riskus ir vieglāk novērtēt, nevis aktīvos, kas saistīti ar riska kapitāla ieguldījumiem. Turklāt vēl viens šķērslis ieguldītājiem ir riska kapitāla ieguldījumu likviditātes trūkums. Ir pierādījumi, ka tā rezultātā ierobežotā likviditāte pašreizējos tirgus apstākļos ir palielinājusi MVU pašu kapitāla nepietiekamību. Tādēļ uzskata par lietderīgu uz laiku paaugstināt drošās zonas slieksni riska kapitāla ieguldījumiem, lai novērstu paaugstināto pašu kapitāla nepietiekamību un uz laiku samazinātu privāto ieguldītāju minimālo procentuālo līdzdalību līdz 30 % arī tādos gadījumos, kad pasākumi paredzēti MVU neatbalstāmos reģionos.

56.

Tādējādi, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu, konkrēti ierobežojumi, kas izklāstīti pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska kapitāla ieguldījumus mazos un vidējos uzņēmumos, tiek šādi pielāgoti līdz 2010. gada 31. decembrim:

a)	pamatnostādņu 4.3.1. punkta mērķiem maksimālās atļautās finansējuma daļas tiek palielinātas no 1,5 miljoniem euro līdz 2,5 miljoniem euro vienam mērķa MVU katrā 12 mēnešu laika posmā;

b)	pamatnostādņu 4.3.4. punkta mērķiem minimālais finansējuma apjoms, kas jānodrošina privātiem ieguldītājiem, ir 30 % gan atbalstāmos reģionos, gan ārpus tiem;

c)	citi pamatnostādnēs paredzētie nosacījumi paliek spēkā;

d)	šo pamatnostādņu pagaidu pielāgojumus nepiemēro riska kapitāla pasākumiem, uz kuriem attiecas VGAR;

e)	EBTA valstis var pielāgot apstiprinātās shēmas, lai atspoguļotu pamatnostādņu pagaidu pielāgošanu.

4.7. Summēšana

57.

Šajās pamatnostādnēs noteiktais atbalsta maksimālais apjoms tiks piemērots neatkarīgi no tā, vai atbalstāmais projekts tiek pilnībā finansēts no valsts līdzekļiem, vai to daļēji finansē Kopiena.

58.

Šajās pamatnostādnēs paredzētos pagaidu atbalsta pasākumus nedrīkst summēt ar atbalstu, uz ko atteicas De minimis regula par tām pašām attiecināmajām izmaksām. Ja pirms šīs pagaidu shēmas stāšanās spēkā uzņēmums jau ir saņēmis de minimis atbalstu, atbalsta, kas saņemts saskaņā ar pasākumiem, uz kuriem attiecas šo pamatnostādņu 4.2. punkts, un de minimis atbalsta, kas saņemts laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, summa nedrīkst pārsniegt EUR 500 000. De minimis atbalsta summa, kas saņemta pēc 2008. gada 1. janvāra, jāatskaita no saderīgā atbalsta summas, kura piešķirta tai pašā nolūkā saskaņā ar 4.3., 4.4., 4.5. vai 4.6. punktu.

59.

Atbalsta pagaidu pasākumus var summēt ar citu saderīgu atbalstu vai citu veidu Kopienas finansējumu, ja tiek ievērota atbalsta maksimālā intensitāte, kas norādīta attiecīgajās pamatnostādnēs vai grupu atbrīvojuma regulās.

5. VIENKĀRŠOŠANAS PASĀKUMI

5.1. Īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšana

60.

Pamatnostādnēs par īstermiņa eksporta kredītapdrošināšanu ir noteikts, ka nododamos riskus eksporta kredītu apdrošinātāji nedrīkst segt ar EBTA valstu atbalstu. Nododamie riski ir komercriski un politiskie riski, ko uzņemas valsts un privātie debitori, kas reģistrēti valstīs, kuras norādītas minēto pamatnostādņu pielikumā; šo risku maksimālais riska periods ir mazāks par diviem gadiem. Riski saistībā ar debitoriem, kuri reģistrēti ES dalībvalstīs un EBTA valstīs, un vēl sešās ESAO dalībvalstīs, ir uzskatāmi par nododamiem riskiem.

61.

Iestāde uzskata, ka pašreizējās finanšu krīzes rezultātā apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas resursu trūkums nepastāv visās EBTA valstīs, tomēr nevar izslēgt iespēju, ka dažās valstīs nododamo risku segums īslaicīgi var nebūt pieejams.

62.

Iepriekš minēto pamatnostādņu 4. punkta 9.–13. daļā ir noteikts, ka:

“šādos apstākļos šos pagaidu nenododamos riskus var uzņemties uz sava rēķina valsts vai valsts atbalstīts eksporta kredītu apdrošinātājs kā nenododamu risku, kas apdrošināts uz valsts rēķina vai ar tās galvojumu. Apdrošinātājam pēc iespējas jāizlīdzina savas prēmiju likmes šādiem riskiem ar likmēm, ko citur iekasē privāti eksporta kredītu apdrošinātāji par attiecīgo riska veidu.

Jebkura EBTA valsts, kas plāno izmantot izņēmuma noteikumu, nekavējoties dara EBTA Uzraudzības iestādei zināmu savu lēmumprojektu. Šajā paziņojumā, kurā atspoguļo risku apdrošināšanas seguma nepieejamību privātā apdrošināšanas tirgū, jāiekļauj ziņojums par stāvokli tirgū, sniedzot tam pierādījumus no diviem lieliem, labi pazīstamiem, starptautiskiem privātiem eksporta kredītu apdrošinātājiem, kā arī no valsts kredītu apdrošinātāja, tādējādi pamatojot izņēmuma noteikuma izmantošanu. Alternatīvi, pierādījumus par seguma nepieejamību privātā apdrošināšanas tirgū, iespējams, var sniegt ar tāda neatkarīga konsultanta tirgus ziņojumu, kuru Iestāde uzskata par uzticamu un objektīvu. Turklāt tajā jāiekļauj to nosacījumu apraksts, kādus valsts vai valsts atbalstīts eksporta kredītu apdrošinātājs paredzējis piemērot attiecībā uz šādiem riskiem.

Iestāde divu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas pārbauda, vai izņēmuma noteikuma izmantošana ir atbilstīga iepriekšminētajiem nosacījumiem un saskaņā ar EEZ līgumu.

Ja Iestāde atzīst, ka izņēmuma noteikuma izmantošanas nosacījumi ir izpildīti, tās lēmums par saderību nepārsniedz divus gadus no lēmuma pieņemšanas dienas, ja šajā laika posmā neizmainās tirgus nosacījumi, kas ir par pamatu izņēmuma noteikuma izmantošanai.

Turklāt Iestāde, apspriežoties ar citām EBTA valstīm, var pārskatīt nosacījumus izņēmuma noteikuma izmantošanai; tā var arī lemt par tā atsaukšanu vai tā aizstāšanu ar citu attiecīgu sistēmu.”

63.

Ja EBTA valstis uzskata, ka attiecībā uz dažiem nododamiem riskiem un/vai atsevišķiem risku aizsardzības pircējiem riska apdrošināšanas segums privātā apdrošināšanas tirgū nav pieejams, pašreizējā ekonomiskajā situācijā šie noteikumi, ko piemēro lieliem uzņēmumiem un MVU, ir piemērots instruments.

64.

Šajā sakarā Iestāde uzskata, ka, lai paātrinātu procedūras saistībā ar EBTA valstīm, līdz 2010. gada 31. decembrim tās var apliecināt tirgus nepietiekamību, sniedzot pietiekamus pierādījumus tam, ka riska segums privātā apdrošināšanas tirgū nav pieejams. Jebkurā gadījumā izņēmuma klauzulas izmantošana tiks uzskatīta par pamatotu, ja:

—	liels, plaši pazīstams, starptautisks privāts eksporta kredītu apdrošinātājs un valsts kredītu apdrošinātājs sniedz pierādījumus tam, ka minētais segums nav pieejams, vai

—	vismaz četri EBTA valstī vispāratzīti eksportētāji sniedz pierādījumus par to, ka apdrošinātāji atteikuši nodrošināt segumu konkrētām darbībām.

65.

Iestāde ciešā sadarbībā ar attiecīgajām EBTA valstīm nodrošinās lēmumu ātru pieņemšanu attiecībā uz izņēmuma klauzulas piemērošanu.

5.2. Procedūru vienkāršošana

66.

Par šajās pamatnostādnēs minētajiem valsts atbalsta pasākumiem ir jāziņo Iestādei. Papildus būtiskajiem pasākumiem, kas izklāstīti šajās pamatnostādnēs, Iestāde ir apņēmusies nodrošināt, lai saskaņā ar šīm pamatnostādnēm tiktu ātri apstiprināti atbalsta pasākumi, kas paredzēti pašreizējās krīzes radīto problēmu risināšanai, ar nosacījumu, ka attiecīgās EBTA valstis nodrošina ciešu sadarbību un sniedz pilnīgu informāciju.

67.

Šī apņemšanās papildinās uzsākto procesu, saskaņā ar kuru Komisija pašlaik izstrādā vairākus uzlabojumus valsts atbalsta vispārējās procedūrās, īpaši lai nodrošinātu lēmumu ātrāku un efektīvāku pieņemšanu ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Šai vispārējai vienkāršošanas paketei jo īpaši būtu jāietver Komisijas un dalībvalstu kopīgā apņemšanās par racionālākām un paredzamākām procedūrām katrā valsts atbalsta izmeklēšanas posmā un vienkāršas lietas jāļauj apstiprināt īsākā laika posmā.

6. UZRAUDZĪBA UN ZIŅOJUMI

68.

Saskaņā ar 2004. gada 14. jūlija Lēmumu Nr. 195/04/COL par īstenošanas kārtību, kas minēta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 27. pantā, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Uzraudzības uz Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta piemērošanai, EBTA valstīm ir jāiesniedz Iestādei ikgadēji ziņojumi.

69.

Līdz 2009. gada 31. jūlijam EBTA valstīm ir jāiesniedz Iestādei to shēmu saraksts, kuras īstenotas, balstoties uz šīm pamatnostādnēm.

70.

EBTA valstīm ir jānodrošina detalizēta uzskaite par tāda atbalsta piešķiršanu, kuru paredz šīs pamatnostādnes. Šī uzskaite, kurā ir jāiekļauj visa informācija, kas vajadzīga, lai pārliecinātos, ka ir ievēroti vajadzīgie nosacījumi, ir jāuzglabā desmit gadus un pēc pieprasījuma jāiesniedz Iestādei. EBTA valstīm jo īpaši ir jāsaņem informācija, kas apliecina, ka 4.2., 4.3., 4.4. un 4.5. punktā minētā atbalsta saņēmēji nav uzņēmumi, kas 2008. gada 1. jūlijā bija nonākuši grūtībās.

71.

Turklāt EBTA valstīm līdz 2009. gada 31. oktobrim ir jāiesniedz Iestādei ziņojums par pasākumiem, kas īstenoti, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm. Īpaši ziņojumā jāsniedz informācija par elementiem, kas norāda uz vajadzību pēc 2009. gada 31. decembra Iestādei turpināt šajās pamatnostādnēs paredzētos pasākumus, kā arī sīka informācija par subsidēto aizdevumu labvēlīgo ietekmi uz vidi. EBTA valstis līdz katra gada 31. oktobrim sniedz šo informāciju arī par katru turpmāko gadu, kurā tiek piemērotas šīs pamatnostādnes.

72.

Iestāde var pieprasīt papildinformāciju par piešķirto atbalstu, lai pārbaudītu, vai ir ievēroti nosacījumi, kas paredzēti Iestādes lēmumā, ar kuru apstiprina atbalsta pasākumu.

7. NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

73.

Iestāde piemēro šīs pamatnostādnes no to pieņemšanas dienas. Šīs pamatnostādnes ir pamatotas ar pašreizējām ārkārtas īslaicīgām finansēšanas problēmām saistībā ar banku krīzi, un tās netiks piemērotas pēc 2010. gada 31. decembra. Apspriežoties ar EBTA valstīm, Iestāde var tās pārskatīt pirms minētā termiņa, pamatojoties uz nozīmīgiem konkurences politikas vai ekonomiskiem apsvērumiem. Gadījumos, kad tas ir lietderīgi, Iestāde arī var precizēt savu pieeju konkrētos jautājumos.

74.

Pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas Iestāde piemēro šo pamatnostādņu noteikumus visiem paziņotajiem riska kapitāla pasākumiem, par kuriem tai ir jāpieņem lēmums, – arī gadījumos, kad pasākumi tika paziņoti pirms šo pamatnostādņu pieņemšanas.

75.

Saskaņā ar Pamatnostādnēm par tādu noteikumu noteikšanu, ko piemēro nelikumīga valsts atbalsta novērtēšanai, nepaziņota atbalsta gadījumā Iestāde piemēros:

a)	šīs pamatnostādnes, ja atbalsts ir piešķirts pēc šo pamatnostādņu pieņemšanas;

b)	visos pārējos gadījumos – pamatnostādnes, kas piemērotas atbalsta piešķiršanas brīdī.

76.

Iestāde ciešā sadarbībā ar attiecīgajām EBTA valstīm nodrošina lēmumu ātru pieņemšanu, tiklīdz būs pilnībā paziņoti pasākumi, uz kuriem attiecas šis dokuments. EBTA valstīm pēc iespējas ātrāk un plašāk par saviem nodomiem jāinformē Iestāde un jāpaziņo par plāniem īstenot minētos pasākumus.

77.

Iestāde vēlas atgādināt, ka jebkurš procedūras uzlabojums ir pilnībā atkarīgs no skaidru un pilnīgu paziņojumu iesniegšanas.

(1) Komisijas paziņojums Eiropadomei, COM(2008) 800.

(2) Ecofin padomes 2008. gada 7. oktobra sanāksmes secinājumi.

(3) OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.

(4) Skatīt nodaļas 2009. gada 29. janvārī pieņemtajās pamatnostādnēs par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi, un par finanšu iestāžu rekapitalizāciju pašreizējās finanšu krīzes apstākļos – atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam un aizsardzības līdzekļi pret pārmērīgiem konkurences traucējumiem.

(5) OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

(6) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(7) Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula, OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.), kas iekļauta EEZ līguma XV pielikuma 1.j punktā ar 2008. gada 7. novembra Lēmumu Nr. 120/2008 (OV L 339, 18.12.2008., 111. lpp., un EEZ pielikums Nr. 79, 18.12.2008.), stājās spēkā 2008. gada 8. novembrī.

(8) Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.), kas iekļauta EEZ līguma XV pielikuma 1.ea punktā ar Lēmumu Nr. 29/2007 (OV L 209, 9.8.2007., 52. lpp., un EEZ pielikums Nr. 38, 9.8.2007., 34. lpp.), stājās spēkā 2007. gada 28. aprīlī.

(9) Valsts atbalsta pamatnostādņu atjauninātā versija ir publicēta Iestādes tīmekļa vietnē http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/state_aid_guidelines/

(10) Apvienotās lietas T-132/96 un T-143/96 Freistaat Sachsen un Volkswagen AG pret Komisiju [1999], ECR II–3663, 167. punkts.

(11) Komisijas Lēmums 98/490/EK lietā C 47/96 Crédit Lyonnais (OV L 221, 8.8.1998., 28. lpp.), 10.1. punkts; Komisijas Lēmums 2005/345/EK lietā C 28/02 Bankgesellschaft Berlin (OV L 116, 4.5.2005., 1. lpp.), 153. un turpmākie punkti; un Komisijas Lēmums 2008/263/EK lietā C 50/06 BAWAG (OV L 83, 26.3.2008., 7. lpp.), 166. punkts. Skatīt arī Komisijas Llēmumu lietā NN 70/07 Northern Rock (OV C 43, 16.2.2008., 1. lpp.) un Komisijas 2008. gada 4. jūnija Lēmumu lietā C 9/08 SachsenLB, kas vēl nav publicēts.

(12) Iestāde nekad nav apstiprinājusi atbalsta pasākumu, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(13) Skatīt iepriekš 3. zemsvītras piezīmi.

(14) Attiecībā uz lieliem uzņēmumiem skatīt Pamatnostādņu par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu pārstrukturēšanai 2.1. punktu. Attiecībā uz MVU skatīt definīciju vispārējā grupu atbrīvojuma regulas 1. panta 7. punktā.

(15) Kā definēts Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulas (EK) Nr. 1857/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001, 2. panta 3. un 4. punktā (OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.).

(16) Lai piemērotu EEZ līguma 61. līdz 63. panta valsts atbalsta noteikumus, valsts atbalsts jāpiešķir uzņēmumiem, kas nodarbojas ar to preču ražošanu, uz kurām attiecas EEZ līguma ražojumu definīcija. Līguma 8. panta 3. punktā paredzēts, ka “ja vien nav noteikts citādi, šā līguma noteikumus piemēro vienīgi: a) ražojumiem, kas norādīti Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļā, izņemot 2. protokolā uzskaitītos ražojumus; b) ražojumiem, kas norādīti 3. protokolā, ievērojot tajā izklāstītos īpašos noteikumus.” Uz lauksaimniecības produktiem, ja uz tiem neattiecas Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas 25. līdz 97. nodaļa vai tie nav norādīti 3. protokolā, neattiecas EEZ līguma piemērošanas joma.

(17) Pielikumā noteiktās prēmijas papildina drošās zonas noteikumus, kas iekļauti pamatnostādnēs par valsts atbalstu garantiju veidā, ievērojot nodrošinājuma dažādos līmeņus. Tās var arī izmantot par kritēriju, lai aprēķinātu šīs shēmas 4.2. punktā minēto garantijas pasākumu saderīgā atbalsta elementu.

Drošās zonas prēmijas aprēķins pamatojas uz pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi noteiktajām rezervēm, ievērojot papildu samazinājumu par 20 bāzes punktiem (skatīt pamatnostādņu par valsts atbalstu garantiju veidā 12. zemsvītras piezīmi (11. zemsvītras piezīmi ES tekstam). Tomēr, kā noteikts pamatnostādnēs par valsts atbalstu garantiju veidā, katrai novērtējuma kategorijai drošās zonas prēmija saglabājas augstākās prēmijas robežās. Saistībā ar nodrošinājuma dažādo līmeņu definīciju skatīt 2. zemsvītras piezīmi 1. lpp. pamatnostādnēs par atsauces likmi un diskonta likmi.

(18) Piemēram, Vispārējā grupu atbrīvojuma regulu vai Komisijas 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1628/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu valstu reģionālajam ieguldījumu atbalstam (OV L 302, 1.11.2006., 29. lpp.), kas iekļauta EEZ līgumā Līguma XV pielikuma 1.i punktā ar Lēmumu Nr. 157/2006 (OV L 89, 29.3.2007., 33. lpp., un EEZ pielikums Nr. 15, 29.3.2007., 26. lpp.), ja apstiprinātā metodika skaidri paredzēta attiecīgā veida garantijām un attiecīgā veida pamatā esošiem darījumiem.

(19) Skatīt iepriekš 9. zemsvītras piezīmi.

(20) EBTA valstīm, kuras vēlas izmantot šo mehānismu, tiešsaistē jāpublicē diennakts likmes un jādara tās pieejamas Iestādei.

(21) Skatīt iepriekš 9. zemsvītras piezīmi.

(22) Turpmāks Kopienas produktu standarts nozīmē pieņemtu, bet vēl spēkā neesošu Kopienas standartu, kas nosaka obligātus līmeņus, kuri jāsasniedz vides jomā attiecībā uz produktiem, ko pārdod Eiropas Savienībā.

(23) Kā definēts Pamatnostādņu par valsts atbalstu vides aizsardzībai 70. punktā.

(24) Definēts atbilstīgi Reģionālā atbalsta pamatnostādņu 58. punktam.

(25) Skatīt iepriekš 9. zemsvītras piezīmi.

PIELIKUMS

Pagaidu shēmas drošās zonas prēmijas bāzes punktos (*1)
Novērtējuma kategorija (Standard & Poor’s)	Nodrošinājums
Novērtējuma kategorija (Standard & Poor’s)	Augsts	Parasts	Zems
AAA	40	40	40
AA+ AA AA-	40	40	40
A+ A A-	40	55	55
BBB+ BBB BBB-	55	80	80
BB+ BB	80	200	200
BB- B+	200	380	380
B B-	200	380	630
CCC un zemāka	380	630	980

(*1) Uzņēmumiem, kuriem nav kredītvēstures vai novērtējuma, kas pamatots ar bilanci (piemēram, dažiem īpašam nolūkam dibinātiem uzņēmumiem vai jaundibinātiem uzņēmumiem), EBTA valstis var piešķirt samazinājumu līdz 15 % (25 % MVU) no īpašās drošās zonas prēmijas, kas pamatnostādnēs par valsts atbalstu garantiju veidā ir noteikta 3,8 % apmērā. Tomēr šī prēmija nekad nedrīkst būt zemāka par prēmiju, kas būtu piemērojama mātes uzņēmumam vai mātes uzņēmumiem.

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 38/2011 (2011. gada 18. janvāris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1292/2007, ar ko piemēro galīgu antidempinga maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves importam	1
		Komisijas Regula (ES) Nr. 39/2011 (2011. gada 19. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	5
		Komisijas Regula (ES) Nr. 40/2011 (2011. gada 19. janvāris) par importa licenču izdošanu atbilstīgi pieteikumiem, kas iesniegti 2011. gada janvāra pirmajās septiņās dienās, saskaņā ar tarifu kvotu augstākā labuma liellopu gaļai, kuru pārvalda ar Regulu (EK) Nr. 620/2009	7
		Komisijas Regula (ES) Nr. 41/2011 (2011. gada 19. janvāris) par mājputnu gaļas ievešanas atļauju izdošanu atbilstoši pieteikumiem, kas 2011. gada janvāra pirmajās septiņās dienās iesniegti saskaņā ar tarifa kvotām, kuras atvērtas ar Regulu (EK) Nr. 616/2007	8
		Komisijas Regula (ES) Nr. 42/2011 (2011. gada 19. janvāris), ar ko pārtrauc importa licenču pieteikumu iesniegšanu cukura nozares produktiem atbilstīgi dažām tarifa kvotām	10
		LĒMUMI
		2011/30/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 19. janvāris) par dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru publiskās pārraudzības, kvalitātes nodrošināšanas, izmeklēšanas un sankciju sistēmu līdzvērtību un par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām Eiropas Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 117) ( 1 )	12
		2011/31/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 19. janvāris) par antisubsidēšanas procedūras izbeigšanu attiecībā uz Taizemes izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu importu	17
		2011/32/ES
	*	Komisijas Lēmums (2011. gada 19. janvāris) par antidempinga procedūras izbeigšanu attiecībā uz Taizemes izcelsmes attīrītas tereftalskābes un tās sāļu importu	22

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	65,3
	TN	120,5
	TR	109,9
	ZZ	98,6
0707 00 05	EG	158,2
	JO	87,5
	TR	93,6
	ZZ	113,1
0709 90 70	MA	35,5
	TR	113,3
	ZZ	74,4
0709 90 80	EG	219,6
0709 90 80	ZZ	219,6
0805 10 20	AR	41,5
	BR	41,5
	EG	57,5
	MA	58,1
	TR	67,4
	ZA	41,5
	ZZ	51,3
0805 20 10	MA	68,6
	TR	79,6
	ZZ	74,1
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90	CN	69,6
	HR	46,1
	IL	67,1
	JM	101,1
	MA	103,8
	PK	69,0
	TR	70,3
	ZZ	75,3
0805 50 10	AR	45,3
	TR	56,0
	UY	45,3
	ZZ	48,9
0808 10 80	AR	78,5
	CA	117,8
	CL	82,5
	CN	101,3
	MK	50,7
	US	139,1
	ZZ	95,0
0808 20 50	CN	79,5
	NZ	97,8
	US	128,0
	ZZ	101,8

Grupas Nr.	Kārtas Nr.	Piešķīruma koeficients importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti par apakšperiodu no 1.4.2011-30.6.2011 (%)
1	09.4211	0,317153
5	09.4215	0,296808
6	09.4216	0,430733

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2011.015.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 15

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	54. gadagājums 2011. gada 20. janvāris

		IV Tiesību akti, kas pieņemti pirms 2009. gada 1. decembra saskaņā ar EK līgumu, ES līgumu un Euratom līgumu
	*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 190/09/COL (2009. gada 22. aprīlis), ar kuru sešdesmit devīto reizi groza procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot pārskatītu nodaļu par valsts atbalsta pasākumu pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos	26