ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2011.011.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 11
European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

54. sējums
2011. gada 15. janvāris

Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 25/2011 (2011. gada 14. janvāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 26/2011 (2011. gada 14. janvāris) par atļauju izmantot E vitamīnu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām ( 1 )

18

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 27/2011 (2011. gada 14. janvāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

22

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 28/2011 (2011. gada 14. janvāris), ar ko nosaka no 2011. gada 16. janvāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

24

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 29/2011 (2011. gada 14. janvāris) par graudaugu pārdošanas cenām, ņemot vērā ceturtos atsevišķos uzaicinājumus uz konkursu saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 1017/2010

27

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 30/2011 (2011. gada 14. janvāris), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

29

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2011/17/KĀDP (2011. gada 11. janvāris), ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru

31

 

*

Padomes Lēmums 2011/18/KĀDP (2011. gada 14. janvāris), ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru

36

 

 

2011/19/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2011. gada 14. janvāris) par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz būvju un ietvju salaidumu hermētiķiem, ko neizmanto nesošajās konstrukcijās (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 62)  ( 1 )

49

 

 

2011/20/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2010. gada 13. decembris) par Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu (ECB/2010/26)

53

 

 

2011/21/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2010. gada 13. decembris) par to, kā dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu (ECB/2010/27)

54

 

 

2011/22/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2010. gada 13. decembris) par to, kā ārpus euro zonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (ECB/2010/28)

56

 

 

2011/23/ES

 

*

Eiropas Centrālās bankas Lēmums (2010. gada 31. decembris) par to, kā Eesti Pank apmaksā kapitālu, nodod ārējo rezervju aktīvus un veic iemaksas Eiropas Centrālās bankas rezervēs un uzkrājumos (ECB/2010/34)

58

 

 

IETEIKUMI

 

 

2011/24/ES

 

*

Komisijas Ieteikums (2011. gada 11. janvāris) par aizsardzības uzņēmumu sertificēšanu saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem ( 1 )

62

 

 

2011/25/ES

 

*

Komisijas Ieteikums (2011. gada 14. janvāris), ar ko izveido pamatnostādnes, lai nošķirtu barības sastāvdaļas, barības piedevas, biocīdos produktus un veterinārās zāles ( 1 )

75

 

 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.

II Neleģislatīvi akti

REGULAS

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 25/2011

(2011. gada 14. janvāris),

ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. panta 2. punktu,

ņemot vērā Lēmumu 2010/656/KĀDP (2010. gada 29. oktobris), ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (1), kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2011/18/KĀDP (2011. gada 14. janvāris) (2),

ņemot vērā Savienības Augstās Pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lēmums 2010/656/KĀDP tika grozīts, lai noteiktu ierobežojošus pasākumus pret konkrētām personām, ko nav noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padome, bet kuras traucē miera procesu un izlīgumu Kotdivuārā, un jo īpaši tām, kas apdraud vēlēšanu procesa iznākumu, kā arī pret juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras minētās personas kontrolē, vai arī pret personām, vienībām vai struktūrām, kas rīkojas šo personu vārdā vai uzdevumā.

(2)

Šie pasākumi ir Līguma par Eiropas Savienības darbību darbības jomā, un tādēļ, īpaši lai nodrošinātu to, ka uzņēmēji visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi, ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības šo pasākumu īstenošanai.

(3)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kuri atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un īpaši tiesības uz efektīvu aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz personas datu aizsardzību. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem. Šajā regulā tāpat pilnībā ievēroti dalībvalstu pienākumi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem un ANO Drošības padomes rezolūciju juridiski saistošā būtība.

(4)

Padomei būtu jāīsteno pilnvaras grozīt Regulas (EK) Nr. 560/2005 I un IA pielikuma sarakstus, ņemot vērā konkrētu apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, ko rada situācija Kotdivuārā, un lai nodrošinātu atbilstību procesam, ar ko groza un pārskata Lēmuma 2010/656/KĀDP I un II pielikumu.

(5)

Procedūrā Regulas (EK) Nr. 560/2005 I un IA pielikumā iekļauto sarakstu grozīšanai būtu jāparedz, ka sarakstā iekļautajām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām norāda iemeslus iekļaušanai sarakstā, lai dotu tām iespēju iesniegt komentārus. Ja tiek iesniegti komentāri vai ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padomei, ņemot vērā šos komentārus, būtu jāpārskata lēmums un jāinformē par to attiecīgā persona, vienība vai struktūra.

(6)

Šīs regulas īstenošanai un lai radītu iespējami lielāku tiesisko noteiktību Savienībā, būtu jādara zināmi atklātībai to fizisku un juridisku personu vārdi, vienību vai struktūru nosaukumi, un cita atbilstīga informācija, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi saskaņā ar šo regulu jāiesaldē. Jebkurai personas datu apstrādei būtu jānotiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4).

(7)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 560/2005 groza šādi.

1)

Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kuri ir to fizisku vai juridisku personu, vienību un struktūru īpašumā, valdījumā vai turējumā, kuras uzskaitītas I pielikumā vai IA pielikumā.

2.   Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami I pielikumā vai IA pielikumā uzskaitītajām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām vai šo personu interesēs.

3.   Ir aizliegta apzināta un tīša līdzdalība darbībās, kuru mērķis vai sekas ir tieši vai netieši apiet 1. un 2. punktā minētos pasākumus.

4.   Regulas I pielikumā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, vienības un struktūras, kas minētas grozītā Lēmuma 2010/656/KĀDP 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

5.   Regulas IA pielikumā iekļautas fiziskas vai juridiskas personas, vienības un struktūras, kas minētas grozītā Lēmuma 2010/656/KĀDP 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā.”;

2)

regulā iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

1.   Regulas I un IA pielikumā norāda pamatojumu personu, vienību un struktūru iekļaušanai sarakstā, kā ANO Drošības padome vai Sankciju komiteja noteikusi attiecībā uz I pielikumu.

2.   Ja iespējams, I un IA pielikumā iekļauj arī informāciju, kas nepieciešama, lai atpazītu attiecīgās fiziskas vai juridiskas personas, vienības un struktūras, kā ANO Drošības padome vai Sankciju komiteja noteikusi attiecībā uz I pielikumu. Attiecībā uz fiziskām personām šāda informācija var ietvert vārdus, tostarp pieņemtos vārdus, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā zināma, kā arī darbības jomu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām un struktūrām šāda informācija var ietvert nosaukumu, reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbības vietu. I pielikumā ietver arī ANO Drošības padomes vai Sankciju komitejas paziņošanas datumu.”;

3)

regulas 3. un 4. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“3. pants

1.   Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstīgiem, ja tās ir konstatējušas, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir

a)

nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, medikamentiem un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu vai pārvaldību.

Attiecībā uz I pielikumā uzskaitīto personu, vienību vai struktūru dalībvalstis informē Sankciju komiteju par savu nolūku atļaut piekļuvi šādiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem. Tās neatļauj piekļuvi, ja Sankciju komiteja divu dienu laikā pēc informācijas sniegšanas ir pieņēmusi noraidošu lēmumu.

2.   Atkāpjoties no 2. panta, un ja tas attiecas uz I pielikumā uzskaitīto personu, vienību vai struktūru, II pielikumā minētās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai darīt tos pieejamus ar noteikumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, ja tās ir konstatējušas, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka dalībvalstis par šo nodomu ir paziņojušas Sankciju komitejai un šī komiteja to ir apstiprinājusi, ņemot vērā ANO Drošības padomes Rezolūcijas 1572(2004) 14. punkta e) apakšpunktā minētos nosacījumus.

3.   Atkāpjoties no 2. panta un, ja tas attiecas uz IA pielikumā minētu personu, vienību vai struktūru, II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai darīt tos pieejamus ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstīgiem, ja tās ir konstatējušas, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka dalībvalsts vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi visām pārējām dalībvalstīm un Komisijai apsvērumus, kāpēc tā uzskata par vajadzīgu piešķirt šādu īpašu atļauju.

4. pants

Atkāpjoties no 2. panta, II pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs norādītās dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

uz minētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas noteikts apgrūtinājums, kas noteikts pirms dienas, kad uz 2. pantā minēto personu, vienību vai struktūru tika attiecināta šī regula, vai tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas noteikts spriedums, kas pasludināts pirms minētās dienas;

b)

minētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi tam, lai apmierinātu prasījumus, kas izriet no šāda apgrūtinājuma vai ko atzīst par spēkā esošiem ar šādu spriedumu, tajās robežās, kas paredzētas piemērojamajos tiesību aktos un noteikumos, kuri reglamentē šādu prasījumu iesniedzēju tiesības;

c)

šis apgrūtinājums vai spriedums nav I pielikumā vai IA pielikumā uzskaitītas personas, vienības vai struktūras interesēs;

d)

apgrūtinājuma vai sprieduma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai; un

e)

attiecībā uz I pielikumā minētu personu, vienību vai struktūru dalībvalstis Sankciju komitejai ir ziņojušas par apgrūtinājumu vai spriedumu.”;

4)

regulas 7. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“7. pants

Regulas 2. panta 2. punkts neliedz finanšu iestādēm vai kredītiestādēm Savienībā kreditēt iesaldētos kontus, saņemot līdzekļus, ko ieskaita sarakstā iekļauto fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru kontā, ar noteikumu, ka visus šo kontu papildinājumus arī iesaldē. Finanšu iestāde vai kredītiestāde par katru šādu darījumu nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi.”;

5)

regulā iekļauj šādu pantu:

“9.a pants

Aizliegumi, kas paredzēti 2. panta 2. punktā, nerada nekādu atbildību attiecīgām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām un struktūrām, kuras deva piekļuvi līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem, ja tās nezināja un ja tām nebija vērā ņemamu iemeslu uzskatīt, ka to rīcība būtu pretrunā minētajiem aizliegumiem.”;

6)

regulas 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Komisija ir pilnvarota grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.”;

7)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

1.   Ja ANO Drošības padome vai Sankciju komiteja sarakstā iekļauj fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, Padome šo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļauj I pielikumā.

2.   Ja Padome izlemj uz fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru attiecināt 2. panta 1. punktā minētos pasākumus, tā attiecīgi groza IA pielikumu.

3.   Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai 1. un 2. punktā minētajai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai iespēju paust savus komentārus.

4.   Ja ir iesniegti komentāri vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.

5.   Ja Apvienoto Nāciju Organizācija nolemj no saraksta svītrot fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, vai grozīt datus par fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru, Padome attiecīgi groza I pielikumu.

6.   IA pielikumā iekļauto sarakstu regulāri un ne retāk kā reizi 12 mēnešos pārskata.”;

8)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Gadījumos, kad šajā regulā ir paredzēts ziņot Komisijai, sniegt tai informāciju vai citādi sazināties ar to, šādai saziņai izmanto II pielikumā norādīto adresi un citu kontaktinformāciju.”;

9)

regulas 13. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“13. pants

Šo regulu piemēro:

a)

Savienības teritorijā, tostarp tās gaisa telpā;

b)

attiecībā uz jebkuru dalībvalstu jurisdikcijā esošu gaisa kuģi vai kuģi;

c)

visām personām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kurām ir kādas dalībvalsts valstspiederība;

d)

visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas reģistrētas vai dibinātas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem;

e)

visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas pilnībā vai daļēji veic jebkāda veida darījumdarbību Savienībā.”;

10)

regulas I pielikuma teksts tiek iekļauts Regulā (EK) Nr. 560/2005 kā IA pielikums;

11)

regulas (EK) Nr. 560/2005 II pielikuma tekstu aizstāj ar tekstu, kas sniegts šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. MARTONYI

(1)  OV L 285, 30.10.2010., 28. lpp.

(2)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 36 lpp.

(3)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

I PIELIKUMS

“IA PIELIKUMS

To fizisku un juridisku personu, vienību vai struktūru saraksts, ko nav noteikusi ANO Drošības padome vai Sankciju komiteja un kas minētas 2., 4. un 7. pantā

A.   Fiziskas personas

 

Vārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)

Personas informācija

Pamatojums

1.

Pascal Affi N’Guessan kungs

Dzimis 1953. gada 1. janvārīBouadikro;

pases numurs: PD-AE 09DD00013

Kotdivuāras Tautas frontes (Front Populaire Ivoirien – FPI) priekšsēdētājs. Liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurina naidu un mudina uz vardarbību

2.

Pulkvežleitnants Nathanaël Ahouman Brouha

Dzimis 1960. gada 6. jūnijā

Republikas prezidenta drošības grupējuma (Groupement de Sécurité de la Présidence de la République – GSPR) komandieris.

Atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

3.

Aké N'Gbo Gilbert Marie kungs

Dzimis 1955. gada 8. oktobrī Abidžānā;

pases numurs: 08 AA 61107 (derīga līdz 2014. gada 2. aprīlim

Uzdodas par premjerministru un plānošanas un attīstības ministru; līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

4.

Pierre Israël Amessan Brou kungs

 

Kotdivuāras Radio un televīzijas (Radio Télévision Ivoirienne – RTI) ģenerāldirektors;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

5.

Frank Anderson Kouassi kungs

 

Nacionālās Audiovizuālās komunikācijas padomes (Conseil National de la Communication Audiovisuelle – CNCA) priekšsēdētājs;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

6.

Nadiani Bamba kundze

Dzimusi 1974. gada 13. jūnijā Abidžānā;

pases numurs:

PD - AE 061 FP 04

Grupas Cyclone direktore, laikraksta "Le temps" redaktore; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

7.

Kadet Bertin kungs

Dzimis 1957. gadā Mama

Gbagbo kunga padomnieks drošības jautājumos;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam. Represiju un iebiedēšanas iniciators

8.

Ģenerālis Dogbo Blé

Dzimis 1959. gada 2. februārīDaloa

Republikas Gvardes (Garde républicaine) pavēlnieks;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

9.

Bohoun Bouabré Paul Antoine kungs

Dzimis 1957. gada 9. februārīIssia;

pases numurs: PD AE 015 FO 02

Bijušais valsts ministrs, augsta FPI amatpersona;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus

10.

Oulaï Delefosse, prefekta vietnieks

Dzimis 1968. gada 28. oktobrī

Rietumu patriotiskās pretošanās savienības (Union patriotique de résistance du Grand Ouest – UPRGO) amatpersona;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

11.

Admirālis Vagba Faussignau

Dzimis 1954. gada 31. decembrīBobia

Kotdivuāras Jūras spēku komandieris, Ģenerālštāba pavēlnieka vietnieks; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

12.

Mācītājs Gammi

 

Kotdivuāras Rietumu atbrīvošanas kustības (Mouvement Ivoirien pour la Libération de l'Ouest – MILOCI) vadītājs; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

13.

Laurent Gbagbo kungs

Dzimis 1945. gada 31. maijāGagnoa

Uzdodas par Republikas prezidentu; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus

14.

Simone Gbagbo kundze

Dzimusi 1949. gada 20. jūnijāMoossou

Kotdivuāras Tautas frontes (Front Populaire Ivoirien – FPI) frakcijas priekšsēdētāja Nacionālajā Asamblejā; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurina naidu un mudina uz vardarbību

15.

Ģenerālis Guiai Bi Poin

Dzimis 1954. gadā Gounela

Drošības operāciju komandcentra (Centre de Commandement des Opérations de Sécurité – CECOS) vadītājs;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

16.

Denis Maho Glofiei kungs

Dzimis Val de Marne

Rietumu atbrīvošanas frontes (Front de Libération du Grand Ouest – FLGO) amatpersona;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

17.

Kapteinis Anselme Séka Yapo

Dzimis 1973. gada 2. maijāAdzopé

Gbagbo kundzes miesassargs;

atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

18.

Désiré Tagro kungs

Dzimis 1959. gada 27. janvārīIssia;

pases numurs:

PD - AE 065FH08.

Gbagbo kunga "prezidenta biroja" ģenerālsekretārs; līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā, atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus.

Iesaistīts 2010. gada februāra, novembra un decembra tautas kustību vardarbīgā apspiešanā

19.

Yao N'Dré kungs

Dzimis 1956. gada 29. decembrī

Konstitucionālās padomes priekšsēdētājs; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

20.

Yanon Yapo kungs

 

Uzdodas par zīmogu glabātāju, tieslietu un cilvēktiesību ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

21.

Dogou Alain kungs

Dzimis 1964. gada 16. jūlijāAboisso;

pases numurs:

PD-AE/053FR05 (derīga līdz 2011. gada 27. maijam)

Uzdodas par aizsardzības un civilā dienesta ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

22.

Emile Guiriéoulou kungs

Dzimis 1949. gada 1. janvārīGuiglo;

pases numurs:

PD-AE/008GO03 (derīga līdz 2013. gada 14. martam)

Uzdodas par iekšlietu ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

23.

Charles Désiré Noël Laurent Dallo kungs

Dzimis 1955. gada 23. decembrīGagnoa;

pases numurs:

08AA19843 (derīga līdz 2013. gada 13. oktobrim)

Uzdodas par ekonomikas un finanšu ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

24.

Augustin Kouadio Komoé kungs

Dzimis 1961. gada 19. septembrīKokomian;

pases numurs:

PD-AE/010GO03 (derīga līdz 2013. gada 14. martam)

Uzdodas par ieguves rūpniecības un enerģētikas ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

25.

Christine Adjobi Nebout kundze (arī Aya Christine Rosalie Adjobi, dzimusi Nebout)

Dzimusi 1949. gada 24. jūlijāGrand Bassam;

pases numurs:

PD-AE/017FY12 (derīga līdz 2011. gada 14. decembrim)

Uzdodas par veselības un AIDS apkarošanas ministri; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

26.

Yapo Atsé Benjamin kungs

Dzimis 1951. gada 1. janvārīAkoupé;

pasu numuri:

PD-AE/089GO04 (derīga līdz 2013. gada 1. aprīlim);

PS-AE/057AN06

Uzdodas par būvniecības un pilsētattīstības ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

27.

Coulibaly Issa Malick kungs

Dzimis 1953. gada 19. augustāKorhogo;

pases numurs:

PD-AE/058GB05 (derīga līdz 2012. gada 10. maijam)

Uzdodas par lauksaimniecības ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

28.

Ahoua Don Mello kungs

Dzimis 1958. gada 23. jūnijāBongouanou;

pases numurs:

PD-AE/044GN02 (derīga līdz 2013. gada 23. februārim)

Uzdodas par infrastruktūras un atjaunošanas ministru un valdības preses pārstāvi; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

29.

N'Goua Abi Blaise kungs

 

Uzdodas par transporta ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

30.

Anne Jacqueline Lohouès Oble kundze

Dzimusi 1950. gada 7. novembrīDabou;

pases numurs:

PD-AE/050GU08 (derīga līdz 2013. gada 4. augustam)

Uzdodas par nacionālās izglītības ministri; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

31.

Angèle Gnonsoa kundze (arī Zon Sahon)

Dzimusi 1940. gada 1. janvārīTaï;

pases numurs:

PD-AE/040ER05 (derīga līdz 2012. gada 28. maijam)

Uzdodas par tehniskās izglītības ministri;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

32.

Koffi Koffi Lazare kungs

 

Uzdodas par vides, ūdeņu un mežu ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

33.

Elisabeth Badjo Djékouri

kundze,

Dagbo Jeannie laulātā

Dzimusi 1971. gada 24. decembrīLakota;

pasu numuri: 08AA15517 (derīga līdz 2013. gada 25. novembrim);

PS-AE/040HD12 (derīga līdz 2011. gada 1. decembrim)

Uzdodas par civildienesta ministri; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

34.

Charles Blé Goudé kungs

Dzimis 1972. gada 1. janvārīKpoh;

vecā pase:

DD-AE/088OH12

Uzdodas par Jaunatnes, profesionālās apmācības un nodarbinātības ministru, Āfrikas Jauniešu un patriotu kongresa (Congrès Panafricain des Jeunes et des Patriotes – COJEP) priekšsēdētājs;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā.

Atgādinājums – šai personai ANO Drošības padome jau ir noteikusi sankcijas kopš 2005. gada

35.

Philippe Attey kungs

Dzimis 1951. gada 10. oktobrīAgboville;

vecā pase: AE/32AH06

Uzdodas par rūpniecības un privātā sektora attīstības ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

36.

Danièle Boni Claverie kundze (Francijas un Kotdivuāras valstspiederīgā)

 

Uzdodas par sieviešu, ģimenes un bērnu lietu ministri;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

37.

Ettien Amoikon kungs

 

Uzdodas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

38.

Ouattara Gnonzié kungs

 

Uzdodas par sakaru ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

39.

Alphonse Voho Sahi kungs

Dzimis 1958. gada 15. jūnijāGueyede;

pases numurs:

PD-AE/066FP04 (derīga līdz 2011. gada 1. aprīlim)

Uzdodas par kultūras ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

40.

Kata Kéké kungs (arī Keke Joseph Kata)

Dzimis 1951. gada 1. janvārīDaloa;

pases numurs:

PD-AE/086FO02 (derīga līdz 2011. gada 27. februārim)

Uzdodas par zinātniskās pētniecības ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

41.

Franck Guéi kungs

Dzimis 1967. gada 20. februārī;

pases numurs:

PD-AE/082GL12 (derīga līdz 2012. gada 22. decembrim)

Uzdodas par sporta lietu ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

42.

Touré Amara kungs

 

Uzdodas par tirdzniecības ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

43.

Kouamé Sécré Richard kungs

 

Uzdodas par tūrisma un amatniecības lietu ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

44.

Anne Gnahouret Tatret kundze

 

Uzdodas par solidaritātes, rekonstrukcijas un sociālās kohēzijas ministri;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

45.

Nyamien Messou kungs

Dzimis 1954. gada 20. jūnijāBongouanou;

vecā pase PD-AE/056FE05 (derīga līdz 2010. gada 29. maijam)

Uzdodas par darba lietu ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

46.

Koné Katina Justin kungs

 

Uzdodas par pilnvaroto budžeta ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

47.

N'Guessan Yao Thomas kungs

 

Uzdodas par nacionālās izglītības ministra pilnvaroto ministru augstākās izglītības lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

48.

Lago Daléba Loan Odette kundze

Dzimusi 1955. gada 1. janvārīFloleu;

pases numurs:

08AA68945 (derīga līdz 2014. gada 29. aprīlim)

Uzdodas par valsts sekretāru skolnieku un studentu lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

49.

Georges Armand Alexis Ouégnin kungs

Dzimis 1953. gada 27. augustāBouaké;

pases numurs:

08AA59267 (derīga līdz 2014. gada 24. martam)

Uzdodas par valsts sekretāru vispārējās veselības apdrošināšanas lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

50.

Dogo Djéréké Raphaël kungs

 

Uzdodas par valsts sekretāru personu ar invaliditāti lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

51.

Dosso Charles Radel Durando kungs

 

Uzdodas par valsts sekretāru kara upuru lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

52.

Timothée Ahoua N'Guetta kungs

Dzimis 1931. gada 25. aprīlīAboisso;

pases numurs:

PD-AE/084FK10 (derīga līdz 2013. gada 20. oktobrim)

Konstitucionālās padomes loceklis;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

53.

Jacques André Daligou Monoko kungs

 

Konstitucionālās padomes loceklis;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

54.

Bruno Walé Ekpo kungs

 

Konstitucionālās padomes loceklis;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

55.

Félix Tano Kouakou kungs

Dzimis 1959. gada 12. martāOuelle;

pases numurs:

PD-AE/091FD05 (derīga līdz 2010. gada 13. maijam)

Konstitucionālās padomes loceklis;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

56.

Hortense Kouassi Angoran kundze

 

Konstitucionālās padomes locekle;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

57.

Joséphine Suzanne Touré kundze

Dzimusi 1972. gada 28. februārī Abidžānā;

pasu numuri:

PD-AE/032GL12 (derīga līdz 2012. gada 7. decembrim);

08AA62264 (derīga līdz 2014. gada 6. aprīlim)

Konstitucionālās padomes locekle; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

58.

Konaté Navigué kungs

Dzimis 1974. gada 4. martāTindara;

pases numurs:

PD-AE/076FE06 (derīga līdz 2010. gada 5. jūnijam)

Kotdivuāras Tautas frontes (Front Populaire Ivoirien – FPI) jauniešu nodaļas priekšsēdētājs;

kurina naidu un mudina uz vardarbību

59.

Patrice Baï kungs

 

Bijušā prezidenta Gbagbo padomnieks drošības jautājumos; koordinē oponentu iebiedēšanas pasākumus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

60.

Marcel Gossio kungs

Dzimis 1951. gada 18. februārīAdjamé;

pases numurs: 08AA14345 (derīga līdz 2013. gada 6. oktobrim)

Abidžānas brīvostas ģenerāldirektors; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

61.

Alphonse Mangly kungs (arī Mangley)

Dzimis 1958. gada 1. janvārīDanané;

pasu numuri: 04LE57580 (derīga līdz 2011. gada 16. jūnijam);

PS-AE/077HK08 (derīga līdz 2012. gada 3. augustam);

PD-AE/065GK11 (derīga līdz 2012. gada 15. novembrim);

PD-AE/065GK11 (derīga līdz 2012. gada 15. novembrim)

Muitas ģenerāldirektors;

persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

62.

Marc Gnatoa kungs

 

Centrālā-Rietumu apgabala drošības frontes (Front de sécurisation du Centre-Ouest – FSCO) komandieris; piedalījies represijās. Liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

63.

Moussa Touré Zéguen kungs

Dzimis 1944. gada 9. septembrī;

vecā pase: AE/46CR05

Patriotu grupējuma miera nodrošināšanai (Groupement des Patriotes pour la Paix – GPP) ģenerālsekretārs;

bruņota grupējuma amatpersona. Piedalījies represijās pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas. Liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

64.

Bro Grébé Geneviève kundze, dzimusi Yobou

Dzimusi 1953. gada 13. martāGrand Alepé;

pases numurs:

PD-AE/072ER06 (derīga līdz 2012. gada 6. jūnijam)

Kotdivuāras patriotisko sieviešu (Femmes patriotiques de Côte d'Ivoire) priekšsēdētāja;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību

65.

Lorougnon Souhonon Marie Odette kundze, dzimusi Gnabri

 

Kotdivuāras Tautas frontes (Front Populaire Ivoirien – FPI) sieviešu nodaļas nacionālā sekretāre;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību

66.

Felix Nanihio kungs

 

Nacionālās Audiovizuālās komunikācijas padomes (Conseil National de la Communication Audiovisuelle – CNCA) ģenerālsekretārs; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

67.

Stéphane Kipré kungs

 

Laikraksta Le Quotidien d'Abidjan publikāciju direktors; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

68.

Lahoua Souanga Etienne kungs (arī César Etou)

 

Laikraksta Notre Voie publikāciju direktors un galvenais redaktors;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

69.

Jean Baptiste Akrou kungs

Dzimis 1956. gada 1. janvārīYamoussoukro;

pases numurs: 08AA15000

(derīga līdz 2013. gada 5. oktobrim)

Laikraksta Fraternité Matin ģenerāldirektors;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

70.

Armijas korpusa ģenerālis Philippe Mangou

 

Bruņoto spēku štāba pavēlnieks; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

71.

Pulkvedis Affro (žandarmērija)

 

Žandarmērijas Augstākās pavēlniecības komandiera vietnieks; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

72.

Ottro Laurent Zirignon kungs

Dzimis 1943. gada 1. janvārīGagnoa;

pasu numuri: 08AB47683 (derīga līdz 2015. gada 26. janvārim);

PD-AE/062FR06 (derīga līdz 2011. gada 1. jūnijam);

97LB96734

Uzņēmuma Société Ivoirienne de Raffinage (SIR) Valdes priekšsēdētājs; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

73.

Kassoum Fadika kungs

Dzimis 1962. gada 7. jūnijāMan;

pases numurs: 08AA57836 (derīga līdz 2014. gada 1. aprīlim)

PETROCI direktors; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

74.

Djédjé Mama Ohoua Simone kundze

Dzimusi 1957. gada 1. janvārīZialegrehoa vai Gagnoa;

pases numurs: 08AA23624 (derīga līdz 2013. gada 22. oktobrim);

PD-AE/006FR05

Valsts kases ģenerāldirektors; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

75.

Kessé Feh Lambert kungs

Dzimis 1948. gada 22. novembrīGbonne;

pases numurs:

PD-AE/047FP03 (derīga līdz 2011. gada 26. martam)

Nodokļu dienesta ģenerāldirektors; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

76.

Aubert Zohoré kungs

 

Gbagbo kunga īpašais padomnieks ekonomikas jautājumos; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

77.

Thierry Legré kungs

 

Jauniešu patriotiskās kustības loceklis; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību

78.

Armijas korpusa ģenerālis Kassaraté Edouard Tiapé

 

Žandarmērijas virspavēlnieks; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

79.

Pulkvežmajors Babri Gohourou Hilaire

 

Kotdivuāras Drošības spēku preses pārstāvis; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurina naidu un mudina uz vardarbību; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

80.

Divīzijas komisārs Yoro Claude

 

Valsts policijas intervences vienību direktors; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

81.

Pirmais komisārs Loba Gnango Emmanuel Patrick

 

Nemieru apspiešanas brigādes (Brigade Anti-émeute – BAE) komandieris; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

82.

Kapteinis Guei Badia

 

Nacionālo Jūras spēku kuģu bāze; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

83.

Leitnants Ourigou Bawa

 

Nacionālo Jūras spēku kuģu bāze; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

84.

Pirmais komisārs Joachim Robe Gogo

 

Drošības operāciju komandcentra (Centre de Commandement des Opérations de Sécurité – CECOS) operāciju vadītājs; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

85.

Gilbert Anoh N'Guessan kungs

 

Kafijas un kakao nozares vadības komitejas (Comité de Gestion de la Filière Café et Cacao – CGFCC) priekšsēdētājs; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā


B.   Juridiskas personas, vienības un struktūras

 

Nosaukums (un iespējamie citi nosaukumi)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

1.

Kotdivuāras Nacionālā naftas darbību sabiedrība – PETROCI (Société Nationale d'Opérations Pétrolières de la Côte d'Ivoire)

Abidjan Plateau, Immeuble les Hévéas - 14 boulevard Carde

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

2.

Kotdivuāras Nacionālā naftas pārstrādes sabiedrība – SIR (Société Ivoirienne de Raffinage)

Abidjan Port Bouët, Route de Vridi – Boulevard de Petit Bassam

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

3.

Abidžānas brīvosta – Port Autonome d'Abidjan

Abidjan Vridi, Zone portuaire

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

4.

San Pedro brīvosta – Port Autonome de San Pedro

San Pedro, Zone portuaire

Pārstāvniecība Abidžānā: Immeuble Ancien Monoprix, face Gare Sud Plateau - 1er Etage côté Rue du Commerce

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

5.

Nacionālā Investīciju banka – BNI (Banque Nationale d'Investissement)

Abidjan Plateau, Avenue Marchand – Immeuble SCIAM

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

6.

Lauksaimniecības finansēšanas banka – BFA (Banque pour le Financement de l'Agriculture)

Abidjan Plateau, Rue Lecoeur – Immeuble Alliance B, 2ème – 4ème étage

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

7.

Versus Bank

Abidjan Plateau, Avenue Botreau Roussel – Immeuble CRRAE UMOA, derrière la BCEAO, face à la rue des Banques

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

8.

Kafijas un kakao nozares vadības komiteja – CGFCC (Comité de Gestion de la Filière Café et Cacao)

Abidjan Plateau - Immeuble CAISTAB, 23ème étage

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

9.

Kotdivuāras Dabīgā kaučuka ražotāju asociācija –APROCANCI (l'Association des Producteurs de Caoutchouc Naturel de Côte d'Ivoire)

Cocody II Plateau Boulevard Latrille – Sicogi, bloc A Bâtiment D 1er étage

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

10.

Elektroenerģijas infrastruktūras pārvaldības sabiedrība – SOGEPE (Société de gestion du patrimoine de l'électricité)

Abidjan Plateau, Place de la République - Immeuble EECI, 15ème étage

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

11.

Kotdivuāras Radio un televīzija – RTI (Radiodiffusion Télévision ivoirienne)

Cocody Boulevard des Martyrs, 08 - BP 883 - Abidjan 08 - Côte d'Ivoire

Naida publiska kurināšana un mudināšana uz vardarbību, piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām”

II PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Tīmekļa vietnes informācijai par 3., 4., 5., 7. un 8. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un adrese ziņojumiem Eiropas Komisijai

BEĻĢIJA

http://www.diplomatie.be/eusanctions

BULGĀRIJA

http://www.mfa.government.bg

ČEHIJAS REPUBLIKA

http://www.mfcr.cz/mezinarodnisankce

DĀNIJA

http://www.um.dk/da/menu/Udenrigspolitik/FredSikkerhedOgInternationalRetsorden/Sanktioner/

VĀCIJA

http://www.bmwi.de/BMWi/Navigation/Aussenwirtschaft/Aussenwirtschaftsrecht/embargos.html

IGAUNIJA

http://www.vm.ee/est/kat_622/

ĪRIJA

http://www.dfa.ie/home/index.aspx?id=28519

GRIEĶIJA

http://www.mfa.gr/www.mfa.gr/en-US/Policy/Multilateral+Diplomacy/Global+Issues/International+Sanctions/

SPĀNIJA

http://www.maec.es/es/MenuPpal/Asuntos/Sanciones%20Internacionales/Paginas/Sanciones_%20Internacionales.aspx

FRANCIJA

http://www.diplomatie.gouv.fr/autorites-sanctions/

ITĀLIJA

http://www.esteri.it/MAE/IT/Politica_Europea/Deroghe.htm

KIPRA

http://www.mfa.gov.cy/sanctions

LATVIJA

http://www.mfa.gov.lv/en/security/4539

LIETUVA

http://www.urm.lt

LUKSEMBURGA

http://www.mae.lu/sanctions

UNGĀRIJA

http://www.kulugyminiszterium.hu/kum/hu/bal/Kulpolitikank/nemzetkozi_szankciok/

MALTA

http://www.doi.gov.mt/EN/bodies/boards/sanctions_monitoring.asp

NĪDERLANDE

http://www.minbuza.nl/sancties

AUSTRIJA

http://www.bmeia.gv.at/view.php3?f_id=12750&LNG=en&version=

POLIJA

http://www.msz.gov.pl

PORTUGĀLE

http://www.min-nestrangeiros.pt

RUMĀNIJA

http://www.mae.ro/node/1548

SLOVĒNIJA

http://www.mzz.gov.si/si/zunanja_politika/mednarodna_varnost/omejevalni_ukrepi/

SLOVĀKIJA

http://www.foreign.gov.sk

SOMIJA

http://formin.finland.fi/kvyhteistyo/pakotteet

ZVIEDRIJA

http://www.ud.se/sanktioner

APVIENOTĀ KARALISTE

www.fco.gov.uk/competentauthorities

Adrese paziņojumu vai citas informācijas nosūtīšanai Eiropas Komisijai:

European Commission

Foreign Policy Instruments Service

Unit FPIS.2

CHAR 12/106

B-1049 Brisele

Beļģija

E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu

Tālr.: (32 2) 295 55 85

Fakss: (32 2) 299 08 73”

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/18

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 26/2011

(2011. gada 14. janvāris)

par atļauju izmantot E vitamīnu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Minētās regulas 10. pants paredz, ka atkārtoti vērtē piedevas, kuru lietošana atļauta atbilstoši Padomes Direktīvai 70/524/EEK (2).

(2)

Direktīva 70/524/EEK kategorijā “vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību” atļāva uz neierobežotu laiku lietot E vitamīnu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām. Pēc tam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu minēto piedevu kā esošu lopbarības līdzekli iekļāva lopbarības piedevu reģistrā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu un saistībā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegts pieteikums atkārtoti novērtēt E vitamīnu kā barības piedevu visām dzīvnieku sugām, pieprasot to klasificēt piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”. Pieteikumam bija pievienota Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītā informācija un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (Iestāde) 2010. gada 25. maija atzinumā secināja, ka, lietojot E vitamīnu pēc izvirzītajiem nosacījumiem, tas kaitīgi neietekmē dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi (3). Tā arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās dzīvnieku barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

E vitamīna novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc ir jāatļauj izmantot šo piedevu, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Tā kā atļaujas piešķiršanas nosacījumu izmaiņas nav saistītas ar drošības apsvērumiem, ir lietderīgi paredzēt pārejas periodu, lai atbrīvotos no esošajiem premiksu un barības maisījumu krājumiem.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikumā minētos preparātus, kas iekļauti piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”, ir atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevas, ievērojot minētajā pielikumā izvirzītos nosacījumus.

2. pants

Saskaņā ar Direktīvu 70/524/EEK vai Regulu (EK) Nr. 1831/2003 barību, kas satur E vitamīnu, drīkst laist tirgū un lietot, līdz izbeidzas krājumi.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(2)  OV L 270, 14.12.1970., 1. lpp.

(3)  EFSA Journal 2010; 8(6):1635 (Summary).

PIELIKUMS

Piedevas identifikācijas numurs

Piedeva

Ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metodes

Dzīvnieku suga vai kategorija

Maksimālais vecums

Minimālais saturs

Maksimālais saturs

Citi noteikumi

Atļaujas derīguma termiņš

Uzturfizioloģiskās piedevas: vitamīni, provitamīni un noteiktas ķīmiskas vielas ar tiem līdzīgu iedarbību

3a700

E vitamīns/all-rac-alfa-tokoferilacetāts

 

Aktīvā viela

 

all-rac-alfa-tokoferilacetāts: C31H52O3

CAS Nr.: 7695-91-2

 

Tīrības kritērijs: all-rac-alfa-tokoferilacetāts > 93 %

 

Analīzes metodes

1.

E vitamīna (eļļas veidā) noteikšanai barības piedevās: Eiropas farmakopeja EP-0439.

2.

E vitamīna (pulverveidā) noteikšanai barības piedevās: Eiropas farmakopeja EP-0691.

3.

Lai noteiktu atļauto E vitamīna koncentrāciju barībā: Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009 (1).

Visas dzīvnieku sugas

—

—

—

1.

Ja E vitamīns norādīts marķējumā, izmanto šādas satura mērvienību ekvivalentus:

—

1 mg all-rac-alfa-tokoferilacetāts = 1 IU,

—

1 mg RRR-alfa-tokoferils = 1,49 IU,

—

1 mg RRR-alfa-tokoferilacetāts = 1,36 IU.

2.

E vitamīnu drīkst uzņemt ar dzeramo ūdeni.

2021. gada 4. februāris

E vitamīns/RRR-alfa tokoferilacetāts

 

Aktīvā viela

 

RRR alfa tokoferilacetāts: C31H52O3

CAS Nr.: 58-95-7

 

Tīrības kritērijs: RRR-alfa-tokoferilacetāts > 40 %

 

Analīzes metodes

1.

E vitamīna (eļļas veidā) noteikšanai barības piedevās: Eiropas farmakopeja EP-1257.

2.

E vitamīna (pulverveidā) noteikšanai barības piedevās: Eiropas farmakopeja EP-1801.

3.

Lai noteiktu atļauto E vitamīna koncentrāciju barībā: Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009.

 

 

 

 

 

 

E vitamīns/RRR alfa tokoferils

 

Aktīvā viela

 

RRR alfa tokoferils C29H50O2

CAS Nr.: 59-02-9

 

Tīrības kritērijs: RRR-alfa-tokoferils > 67 %

 

Analīzes metodes

1.

E vitamīna (eļļas veidā) noteikšanai barības piedevās: Eiropas farmakopeja EP-1256.

2.

E vitamīna (pulverveidā) noteikšanai barības piedevās: Eiropas farmakopeja EP-1801.

3.

Lai noteiktu atļauto E vitamīna koncentrāciju barībā: Komisijas Regula (EK) Nr. 152/2009.

 

 

 

 

 

 

(1)  OV L 54, 26.2.2009., 1. lpp.

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/22

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 27/2011

(2011. gada 14. janvāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 15. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

76,6

TN

113,1

TR

107,2

ZZ

99,0

0707 00 05

EG

158,2

JO

87,5

TR

145,3

ZZ

130,3

0709 90 70

MA

41,4

TR

127,5

ZZ

84,5

0805 10 20

EG

57,3

IL

67,1

MA

54,7

TR

70,4

ZA

56,7

ZZ

61,2

0805 20 10

MA

69,3

TR

79,6

ZZ

74,5

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

CN

129,3

HR

46,1

IL

68,0

JM

100,4

MA

103,8

TR

73,2

ZZ

86,8

0805 50 10

TR

58,5

ZZ

58,5

0808 10 80

CA

99,7

CN

95,7

US

124,4

ZZ

106,6

0808 20 50

CN

87,7

US

114,6

ZZ

101,2

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/24

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 28/2011

(2011. gada 14. janvāris),

ar ko nosaka no 2011. gada 16. janvāra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regulu (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 5. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2011. gada 16. janvāra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2011. gada 16. janvāra, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 16. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2011. gada 16. janvāra

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

0,00

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

0,00

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

0,00

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

0,00

(1)  Par precēm, ko Savienībā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras vai Melnās jūras piekrastē,

—

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. punktā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

31.12.2010-13.1.2011

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minnéapolis

Chicago

—

—

—

—

Kotējums

260,12

184,60

—

—

—

—

FOB cena, ASV

—

—

283,80

273,80

253,80

162,56

Piemaksa par Persijas līča reģionu

—

11,46

—

—

—

—

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

81,04

—

—

—

—

—

2)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

20,17 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

— EUR/t

(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/27

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 29/2011

(2011. gada 14. janvāris)

par graudaugu pārdošanas cenām, ņemot vērā ceturtos atsevišķos uzaicinājumus uz konkursu saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 1017/2010

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (1), un jo īpaši tās 43. panta f) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1017/2010 (2) ir uzsākta konkursa procedūra graudaugu pārdošanai saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (3).

(2)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1272/2009 46. panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 1017/2010 4. pantu, ņemot vērā piedāvājumus, kas iesniegti atbilstīgi atsevišķajiem uzaicinājumiem uz konkursu, Komisijai ir jānosaka minimālā pārdošanas cena katram graudaugu veidam un katrai dalībvalstij vai arī jānolemj minimālo pārdošanas cenu nenoteikt.

(3)

Ņemot vērā piedāvājumus, kas iesniegti atbilstīgi ceturtajiem atsevišķajiem uzaicinājumiem uz konkursu, nolemts, ka jānosaka minimālā pārdošanas cena dažiem graudaugu veidiem un dažām dalībvalstīm, bet pārējiem graudaugu veidiem un pārējām dalībvalstīm minimālā pārdošanas cena nav jānosaka.

(4)

Lai nekavējoties dotu signālu tirgum un nodrošinātu šā pasākuma efektīvu pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecībā uz ceturtajiem atsevišķajiem uzaicinājumiem uz konkursu graudaugu pārdošanai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Regulu (ES) Nr. 1017/2010 un kurā piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 2011. gada 12. janvāris, lēmumi par pārdošanas cenu katram graudaugu veidam un katrai dalībvalstij ir izklāstīti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 293, 11.11.2010., 41. lpp.

(3)  OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

Lēmumi par pārdošanu

(EUR/t)

Dalībvalsts

Minimālā pārdošanas cena

Mīkstie kvieši

Mieži

Kukurūza

KN kods 1001 90

KN kods 1003 00

KN kods 1005 90 00

Belgique/België

X

X

X

България

X

X

X

Česká republika

X

180,28

X

Danmark

X

195,00

X

Deutschland

X

198,00

X

Eesti

X

185,50

X

Eire/Ireland

X

X

X

Elláda

X

X

X

España

X

X

X

France

X

198,10

X

Italia

X

X

X

Kypros

X

X

X

Latvija

X

X

X

Lietuva

X

X

X

Luxembourg

X

X

X

Magyarország

X

201,21

X

Malta

X

X

X

Nederland

X

X

X

Österreich

X

X

X

Polska

X

X

X

Portugal

X

X

X

România

X

X

X

Slovenija

X

X

X

Slovensko

X

180,30

X

Suomi/Finland

X

180,00

X

Sverige

X

190,00

X

United Kingdom

X

198,01

X

(—)

minimālā pārdošanas cena nav noteikta (visi piedāvājumi noraidīti)

(°)

piedāvājumu nav

(X)

pārdošanai pieejamu graudaugu nav

(#)

(nepiemēro)

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/29

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 30/2011

(2011. gada 14. janvāris),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 24/2011 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2011. gada 15. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

José Manuel SILVA RODRÍGUEZ

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4)  OV L 10, 14.1.2011., 3. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2011. gada 15. janvāra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

61,95

0,00

1701 11 90 (1)

61,95

0,00

1701 12 10 (1)

61,95

0,00

1701 12 90 (1)

61,95

0,00

1701 91 00 (2)

60,43

0,00

1701 99 10 (2)

60,43

0,00

1701 99 90 (2)

60,43

0,00

1702 90 95 (3)

0,60

0,17

(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

LĒMUMI

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/31

PADOMES LĒMUMS 2011/17/KĀDP

(2011. gada 11. janvāris),

ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 29. oktobrī pieņēma Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (1).

(2)

Padome 2010. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu 2010/801/KĀDP (2), ar kuru groza Lēmumu 2010/656/KĀDP, lai noteiktu vīzu izsniegšanas aizliegumu pret personām, kas liek šķēršļus miera un nacionālā izlīguma procesam un cita starpā apdraud vēlēšanu procesa pienācīgu noslēgumu.

(3)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Kotdivuārā, Lēmuma 2010/656/KĀDP II pielikumā iekļautajam to personu sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, būtu jāpievieno arī citas personas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā norādītās personas pievieno sarakstam, kas iekļauts Lēmuma 2010/656/KĀDP II pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 11. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. MARTONYI

(1)  OV L 285, 30.10.2010., 28. lpp.

(2)  OV L 341, 23.12.2010., 45. lpp.

PIELIKUMS

Lēmuma 1. pantā minētās personas

 

Vārds

(un iespējamie pieņemtie vārdi)

Personas informācija

Pamatojums

1.

Yanon Yapo

 

Uzdodas par tieslietu un cilvēktiesību ministru (Garde des Sceaux).

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

2.

Dogou Alain

 

Uzdodas par aizsardzības un civilā dienesta ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

3.

Emile Guiriéoulou

 

Uzdodas par iekšlietu ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

4.

Charles Désiré Noël Laurent Dallo

 

Uzdodas par ekonomikas un finanšu ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

5.

Augustin Kouadio Komoé

 

Uzdodas par ieguves rūpniecības un enerģētikas ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

6.

Christine Adjobi Nebout

 

Uzdodas par veselības un AIDS apkarošanas ministri.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

7.

Yapo Atsé Benjamin

 

Uzdodas par būvniecības un pilsētattīstības ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

8.

Coulibaly Issa Malick

 

Uzdodas par lauksaimniecības ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

9.

Ahoua Don Mello

 

Uzdodas par infrastruktūras un atjaunošanas ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

10.

N'Goua Abi Blaise

 

Uzdodas par transporta ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

11.

Anne Jacqueline Lohouès Oble

 

Uzdodas par nacionālās izglītības ministri.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

12.

Angèle Gnonsoa

 

Uzdodas par tehniskās izglītības ministri.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

13.

Koffi Koffi Lazare

 

Uzdodas par vides, ūdeņu un mežu ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

14.

Elisabeth Badjo Djékouri,

Dagbo Jeannie

laulātā

 

Uzdodas par civildienesta ministri.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

15.

Charles Blé Goudé

 

Uzdodas par Jaunatnes, profesionālās apmācības un nodarbinātības ministru, Āfrikas Jauniešu un patriotu kongresa (Congrès Panafricain des Jeunes et des Patriotes – COJEP) priekšsēdētājs.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā. Atgādinājums – šai personai ANO Drošības padome jau ir noteikusi sankcijas kopš 2005. gada

16.

Philippe Attey

 

Uzdodas par rūpniecības un privātā sektora attīstības ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

17.

Danièle Boni Claverie (Francijas un Kotdivuāras valstspiederīgā)

 

Uzdodas par sieviešu, ģimenes un bērnu lietu ministri.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

18.

Ettien Amoikon

 

Uzdodas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

19.

Ouattara Gnonzié

 

Uzdodas par sakaru ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

20.

Alphonse Voho Sahi

 

Uzdodas par kultūras ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

21.

Kata Kéké

 

Uzdodas par zinātniskās pētniecības ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

22.

Franck Guéi

 

Uzdodas par sporta lietu ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

23.

Touré Amara

 

Uzdodas par tirdzniecības ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

24.

Kouamé Sécré Richard

 

Uzdodas par tūrisma un amatniecības lietu ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

25.

Anne Gnahouret Tatret

 

Uzdodas par solidaritātes, rekonstrukcijas un sociālās kohēzijas ministri.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

26.

Nyamien Messou

 

Uzdodas par darba lietu ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

27.

Koné Katina Justin

 

Uzdodas par pilnvaroto budžeta ministru.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

28.

N'guessan Yao Thomas

 

Uzdodas par nacionālās izglītības ministra pilnvaroto ministru augstākās izglītības lietās.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

29.

Lago Daléba Loan Odette

 

Uzdodas par valsts sekretāru skolnieku un studentu lietās.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

30.

Georges Armand Alexis Ouégnin

 

Uzdodas par valsts sekretāru vispārējās veselības apdrošināšanas lietās.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

31.

Dogo Djéréké Raphaël

 

Uzdodas par valsts sekretāru personu ar invaliditāti lietās.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

32.

Dosso Charles Radel Durando

 

Uzdodas par valsts sekretāru kara upuru lietās.

Līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

33.

Timothée Ahoua N'Guetta

 

Konstitucionālās padomes loceklis.

Piedalījās viltoto rezultātu apstiprināšanā

34.

Jacques André Daligou Monoko

 

Konstitucionālās padomes loceklis.

Piedalījās viltoto rezultātu apstiprināšanā

35.

Bruno Walé Ekpo

 

Konstitucionālās padomes loceklis.

Piedalījās viltoto rezultātu apstiprināšanā

36.

Félix Tano Kouakou

 

Konstitucionālās padomes loceklis.

Piedalījās viltoto rezultātu apstiprināšanā

37.

Hortense Kouassi Angoran

 

Konstitucionālās padomes loceklis.

Piedalījās viltoto rezultātu apstiprināšanā

38.

Joséphine Suzanne Touré

 

Konstitucionālās padomes locekle.

Piedalījās viltoto rezultātu apstiprināšanā

39.

Konaté Navigué

 

Kotdivuāras Tautas frontes (FPI) jauniešu nodaļas priekšsēdētājs.

Naida kurināšana un mudināšana uz vardarbību

40.

Patrice Bailly

 

Bijušā prezidenta Gbagbo padomnieks drošības jautājumos

41.

Marcel Gossio

 

Abidžānas brīvostas ģenerāldirektors.

Piedalās to publisko fondu finansēšanā, kas palikuši bijušā prezidenta kontrolē

42.

Alphonse Mangly

 

Muitas ģenerāldirektors.

Piedalās to publisko fondu finansēšanā, kas palikuši bijušā prezidenta kontrolē

43.

Marc Gnatoa

 

Centrālā-Rietumu apgabala drošības frontes (Front de sécurisation du Centre-Ouest – FSCO) komandieris.

Bruņota grupējuma komandieris. Represijas

44.

Moussa Touré Zéguen

 

Patriotu grupējuma miera nodrošināšanai (Groupement des Patriotes pour la Paix – GPP) ģenerālsekretārs.

Bruņota grupējuma amatpersona. Represijas

45.

Bro Grébé Geneviève

 

Kotdivuāras patriotisko sieviešu (Femmes patriotiques de Côte d'Ivoire) priekšsēdētāja.

Naida kurināšana un mudināšana uz vardarbību

46.

Lorougnon Marie Odette

 

FPI sieviešu nodaļas nacionālā sekretāre.

Naida kurināšana un mudināšana uz vardarbību

47.

Felix Nanihio

 

Audiovizuālās komunikācijas nacionālās padomes (Conseil National de la Communication Audio Visuel – CNCA) ģenerālsekretārs.

Aktīvs dezinformācijas kampaņas dalībnieks

48.

Stéphane Kipré

 

Laikraksta Le Quotidien d'Abidjan publikāciju direktors.

Naida kurināšana un mudināšana uz vardarbību

49.

Lahoua Souanga Etienne, pieņemtais vārds César Etou

 

Laikraksta Notre Voie publikāciju direktors un galvenais redaktors.

Naida kurināšana un mudināšana uz vardarbību

50.

Jean Baptiste Akrou

 

Laikraksta Fraternité Matin ģenerāldirektors.

Naida kurināšana un mudināšana uz vardarbību

51.

Armijas korpusa ģenerālis Philippe Mangou

 

Bruņoto spēku štāba pavēlnieks.

Prezidentam Gbgabo labvēlīgas politiskās nostājas ieņemšana.

Tautas kustību apspiešana.

Atklāts atbalsts prezidentam Gbagbo investitūras ceremonijas laikā

52.

Pulkvedis Affro (žandarmērija)

 

Žandarmērijas Augstākās pavēlniecības komandiera vietnieks.

Tautas kustību apspiešana 2010. gada februārī, novembrī un decembrī

53.

Laurent Ottro Zirignon

 

Uzņēmuma Société Ivoirienne de Raffinage (SIR) Valdes priekšsēdētājs.

Piedalās Laurent Gbagbo nelikumīgās administrācijas finansēšanā

54.

Abdoulaye Diallo

 

Uzņēmuma Société Générale d'Importation et d'Exportation de Côte d'Ivoire (SOGIEX SA) priekšsēdētājs.

Piedalās Laurent Gbagbo nelikumīgās administrācijas finansēšanā

55.

Kassoum Fadika

 

PETROCI direktors.

Piedalās Laurent Gbagbo nelikumīgās administrācijas finansēšanā

56.

Djédjé Mama Simone

 

Valsts kases ģenerāldirektore.

Piedalās Laurent Gbagbo nelikumīgās administrācijas finansēšanā

57.

Feh Kessé Lambert

 

Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors.

Piedalās Laurent Gbagbo nelikumīgās administrācijas finansēšanā

58.

Frédéric Lafont (Francijas valstspiederīgais)

 

Uzņēmējs.

Persona, kas varētu rīkoties, pārkāpjot embargo

59.

Frédéric Lafont kundze, dzimusi Louise Esme Kado (Francijas valstspiederīgā)

 

Uzņēmēja.

Persona, kas varētu rīkoties, pārkāpjot embargo

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/36

PADOMES LĒMUMS 2011/18/KĀDP

(2011. gada 14. janvāris),

ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 29. oktobrī pieņēma Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (1).

(2)

Padome 2010. gada 13. decembrī uzsvēra 2010. gada 31. oktobrī un 28. novembrī notikušo prezidenta vēlēšanu lielo nozīmi miera un stabilitātes atjaunošanai Kotdivuārā un apstiprināja, ka ir absolūti nepieciešams respektēt Kotdivuāras tautas suverēni pausto gribu.

(3)

Eiropadome 2010. gada 17. decembrī aicināja visus Kotdivuāras vadītājus – gan civilos, gan militāros –, kuri vēl nav atzinuši demokrātiski ievēlētā prezidenta Alassan Ouattara varu, to darīt.

(4)

Padome 2010. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu 2010/801/KĀDP (2), ar kuru groza Lēmumu 2010/656/KĀDP, lai noteiktu ceļošanas ierobežojumus pret tām personām, kas kavē miera un nacionālā izlīguma procesu, un jo īpaši pret tiem, kas apdraud vēlēšanu procesa pienācīgu noslēgumu.

(5)

Padome 2011. gada 14. janvāris pieņēma Lēmumu 2011/17/KĀDP (3), ar kuru groza Lēmumu 2010/656/KĀDP, lai sarakstā ar personām, kam piemēro ceļošanas ierobežojumus, iekļautu papildu personas.

(6)

Ņemot vērā situācijas nopietnību Kotdivuārā, pret minētajām personām būtu jānosaka papildu ierobežojoši pasākumi.

(7)

Turklāt to personu saraksts, uz kurām attiecina Lēmuma 2010/656/KĀDP II pielikumā izklāstītos ierobežojošos pasākumus, būtu jāgroza un būtu jāatjaunina informācija saistībā ar konkrētām personām sarakstā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/656/KĀDP ar šo groza šādi.

1)

Lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

1.   Visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kuri tieši vai netieši pieder vai kurus tieši vai netieši kontrolē:

a)

lēmuma I pielikumā minētās personas, ko norādījusi Sankciju komiteja un kas minētas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā, vai kuri ir tādu vienību rīcībā, kas tieši vai netieši pieder minētajām personām vai vienībām vai jebkurām personām, kuras rīkojas to vārdā vai uzdevumā, vai ko tās tieši vai netieši kontrolē, kā norādījusi Sankciju komiteja;

b)

lēmuma II pielikumā minētās personas vai vienības, kas nav iekļautas I pielikuma sarakstā un kas kavē miera un nacionālā izlīguma procesu, un jo īpaši tās, kas apdraud vēlēšanu procesa pienācīgu noslēgumu, vai kuri ir tādu vienību rīcībā, kas tieši vai netieši pieder minētajām personām vai vienībām vai jebkurām personām, kuras rīkojas to vārdā vai uzdevumā, vai ko tās tieši vai netieši kontrolē,

iesaldē.

2.   Nekādus līdzekļus, finanšu aktīvus vai saimnieciskos resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām personām un vienībām vai to interesēs.

3.   Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem attiecībā uz līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem, ja:

a)

tie nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, medikamentiem un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un glabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem;

d)

tie ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem;

e)

uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus un saimnieciskos resursus var šim nolūkam izmantot, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā, pirms Sankciju komiteja vai Padome norādījusi attiecīgo personu vai vienību, un ja tas nav par labu šajā pantā minētai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to ir paziņojusi Sankciju komitejai attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām personām un vienībām.

Attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām personām un vienībām:

—

šā punkta pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktā minētos izņēmumus attiecīgā dalībvalsts var pieļaut pēc tam, kad tā paziņojusi Sankciju komitejai par savu nodomu vajadzības gadījumā, un ja Sankciju komiteja divās darbdienās pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu, atļaut pieeju šādiem līdzekļiem un saimnieciskajiem resursiem,

—

šā punkta pirmās daļas d) apakšpunktā minēto izņēmumu attiecīgā dalībvalsts var pieļaut pēc tam, kad tā paziņojusi Sankciju komitejai un kad pēdējā to apstiprinājusi,

—

šā punkta pirmās daļas e) apakšpunktā minēto izņēmumu attiecīgā dalībvalsts var pieļaut pēc tam, kad tā paziņojusi Sankciju komitejai.

4.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldētu kontu papildinājumiem:

a)

procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem vai saistībām, kuras noslēdza vai kuras radās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus saskaņā ar Kopējo nostāju 2004/852/KĀDP vai šo lēmumu,

ar noteikumu, ka visiem šādiem procentu ienākumiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktu.”.

2)

Lēmuma 10. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“10. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šo lēmumu vajadzības gadījumā pārskata, groza vai atceļ saskaņā ar attiecīgiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes lēmumiem.

3.   Pasākumus, kas minēti 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā, regulāri pārskata vismaz reizi 12 mēnešos. Attiecīgajām personām un vienībām tos pārstāj piemērot, ja Padome saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto procedūru konstatē, ka vairs nav izpildīti to piemērošanai vajadzīgie nosacījumi.”.

2. pants

Lēmuma 2010/656/KĀDP II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. MARTONYI

(1)  OV L 285, 30.10.2010., 28. lpp.

(2)  OV L 341, 23.12.2010., 45. lpp.

(3)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 31 lpp.

PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

Lēmuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto personu un vienību saraksts

A.   Personas

 

Vārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)

Personas informācija

Pamatojums

1.

Pascal Affi N’Guessan kungs

Dzimis 1953. gada 1. janvārīBouadikro;

pases numurs: PD-AE 09DD00013

Kotdivuāras Tautas frontes (Front Populaire Ivoirien – FPI) priekšsēdētājs. Liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurina naidu un mudina uz vardarbību

2.

Pulkvežleitnants Nathanaël Ahouman Brouha

Dzimis 1960. gada 6. jūnijā

Republikas prezidenta drošības grupējuma (Groupement de Sécurité de la Présidence de la République – GSPR) komandieris.

Atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

3.

Aké N'Gbo Gilbert Marie kungs

Dzimis 1955. gada 8. oktobrī Abidžānā;

pases numurs:

08 AA 61107 (derīga līdz 2014. gada 2. aprīlim

Uzdodas par premjerministru un plānošanas un attīstības ministru; līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

4.

Pierre Israël Amessan Brou kungs

 

Kotdivuāras Radio un televīzijas (Radio Télévision Ivoirienne – RTI) ģenerāldirektors;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

5.

Frank Anderson Kouassi kungs

 

Nacionālās Audiovizuālās komunikācijas padomes (Conseil National de la Communication Audiovisuelle – CNCA) priekšsēdētājs;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

6.

Nadiani Bamba kundze

Dzimusi 1974. gada 13. jūnijā Abidžānā;

pases numurs: PD - AE 061 FP 04

Grupas Cyclone direktore, laikraksta “Le temps” redaktore; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

7.

Kadet Bertin kungs

Dzimis 1957. gadā Mama

Gbagbo kunga padomnieks drošības jautājumos;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam. Represiju un iebiedēšanas iniciators

8.

Ģenerālis Dogbo Blé

Dzimis 1959. gada 2. februārīDaloa

Republikas Gvardes (Garde républicaine) pavēlnieks;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

9.

Bohoun Bouabré Paul Antoine kungs

Dzimis 1957. gada 9. februārīIssia;

pases numurs: PD AE 015 FO 02

Bijušais valsts ministrs, augsta FPI amatpersona;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus

10.

Oulaï Delefosse, prefekta vietnieks

Dzimis 1968. gada 28. oktobrī

Rietumu patriotiskās pretošanās savienības (Union patriotique de résistance du Grand Ouest – UPRGO) amatpersona; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

11.

Admirālis Vagba Faussignau

Dzimis 1954. gada 31. decembrīBobia

Kotdivuāras Jūras spēku komandieris, Ģenerālštāba pavēlnieka vietnieks; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

12.

Mācītājs Gammi

 

Kotdivuāras Rietumu atbrīvošanas kustības (Mouvement Ivoirien pour la Libération de l'Ouest – MILOCI) vadītājs; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

13.

Laurent Gbagbo kungs

Dzimis 1945. gada 31. maijāGagnoa

Uzdodas par Republikas prezidentu; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus

14.

Simone Gbagbo kundze

Dzimusi 1949. gada 20. jūnijāMoossou

Kotdivuāras Tautas frontes (Front Populaire Ivoirien – FPI) frakcijas priekšsēdētāja Nacionālajā Asamblejā; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurina naidu un mudina uz vardarbību

15.

Ģenerālis Guiai Bi Poin

Dzimis 1954. gadā Gounela

Drošības operāciju komandcentra (Centre de Commandement des Opérations de Sécurité – CECOS) vadītājs;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

16.

Denis Maho Glofiei kungs

Dzimis Val de Marne

Rietumu atbrīvošanas frontes (Front de Libération du Grand Ouest – FLGO) amatpersona;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

17.

Kapteinis Anselme Séka Yapo

Dzimis 1973. gada 2. maijāAdzopé

Gbagbo kundzes miesassargs;

atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

18.

Désiré Tagro kungs

Dzimis 1959. gada 27. janvārīIssia;

pases numurs:

PD - AE 065FH08.

Gbagbo kunga “prezidenta biroja” ģenerālsekretārs; līdzdalība nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā, atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus.

Iesaistīts 2010. gada februāra, novembra un decembra tautas kustību vardarbīgā apspiešanā

19.

Yao N'Dré kungs

Dzimis 1956. gada 29. decembrī

Konstitucionālās padomes priekšsēdētājs; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

20.

Yanon Yapo kungs

 

Uzdodas par zīmogu glabātāju, tieslietu un cilvēktiesību ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

21.

Dogou Alain kungs

Dzimis 1964. gada 16. jūlijāAboisso;

pases numurs:

PD-AE/053FR05 (derīga līdz 2011. gada 27. maijam)

Uzdodas par aizsardzības un civilā dienesta ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

22.

Emile Guiriéoulou kungs

Dzimis 1949. gada 1. janvārīGuiglo;

pases numurs:

PD-AE/008GO03 (derīga līdz 2013. gada 14. martam)

Uzdodas par iekšlietu ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

23.

Charles Désiré Noël Laurent Dallo kungs

Dzimis 1955. gada 23. decembrīGagnoa;

pases numurs:

08AA19843 (derīga līdz 2013. gada 13. oktobrim)

Uzdodas par ekonomikas un finanšu ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

24.

Augustin Kouadio Komoé kungs

Dzimis 1961. gada 19. septembrīKokomian;

pases numurs:

PD-AE/010GO03 (derīga līdz 2013. gada 14. martam)

Uzdodas par ieguves rūpniecības un enerģētikas ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

25.

Christine Adjobi Nebout kundze (arī Aya Christine Rosalie Adjobi, dzimusi Nebout)

Dzimusi 1949. gada 24. jūlijāGrand Bassam;

pases numurs:

PD-AE/017FY12 (derīga līdz 2011. gada 14. decembrim)

Uzdodas par veselības un AIDS apkarošanas ministri; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

26.

Yapo Atsé Benjamin kungs

Dzimis 1951. gada 1. janvārīAkoupé;

pasu numuri:

PD-AE/089GO04 (derīga līdz 2013. gada 1. aprīlim);

PS-AE/057AN06

Uzdodas par būvniecības un pilsētattīstības ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

27.

Coulibaly Issa Malick kungs

Dzimis 1953. gada 19. augustāKorhogo;

pases numurs:

PD-AE/058GB05 (derīga līdz 2012. gada 10. maijam)

Uzdodas par lauksaimniecības ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

28.

Ahoua Don Mello kungs

Dzimis 1958. gada 23. jūnijāBongouanou;

pases numurs:

PD-AE/044GN02 (derīga līdz 2013. gada 23. februārim)

Uzdodas par infrastruktūras un atjaunošanas ministru un valdības preses pārstāvi; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

29.

N'Goua Abi Blaise kungs

 

Uzdodas par transporta ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

30.

Anne Jacqueline Lohouès Oble kundze

Dzimusi 1950. gada 7. novembrīDabou;

pases numurs:

PD-AE/050GU08 (derīga līdz 2013. gada 4. augustam)

Uzdodas par nacionālās izglītības ministri; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

31.

Angèle Gnonsoa kundze (arī Zon Sahon)

Dzimusi 1940. gada 1. janvārīTaï;

pases numurs:

PD-AE/040ER05 (derīga līdz 2012. gada 28. maijam)

Uzdodas par tehniskās izglītības ministri;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

32.

Koffi Koffi Lazare kungs

 

Uzdodas par vides, ūdeņu un mežu ministru; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

33.

Elisabeth Badjo Djékouri

kundze,

Dagbo Jeannie laulātā

Dzimusi 1971. gada 24. decembrīLakota;

pasu numuri: 08AA15517 (derīga līdz 2013. gada 25. novembrim);

PS-AE/040HD12 (derīga līdz 2011. gada 1. decembrim)

Uzdodas par civildienesta ministri; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

34.

Charles Blé Goudé kungs

Dzimis 1972. gada 1. janvārīKpoh;

vecā pase:

DD-AE/088OH12

Uzdodas par Jaunatnes, profesionālās apmācības un nodarbinātības ministru, Āfrikas Jauniešu un patriotu kongresa (Congrès Panafricain des Jeunes et des Patriotes – COJEP) priekšsēdētājs;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā.

Atgādinājums – šai personai ANO Drošības padome jau ir noteikusi sankcijas kopš 2005. gada

35.

Philippe Attey kungs

Dzimis 1951. gada 10. oktobrīAgboville;

vecā pase: AE/32AH06

Uzdodas par rūpniecības un privātā sektora attīstības ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

36.

Danièle Boni Claverie kundze (Francijas un Kotdivuāras valstspiederīgā)

 

Uzdodas par sieviešu, ģimenes un bērnu lietu ministri;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

37.

Ettien Amoikon kungs

 

Uzdodas par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

38.

Ouattara Gnonzié kungs

 

Uzdodas par sakaru ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

39.

Alphonse Voho Sahi kungs

Dzimis 1958. gada 15. jūnijāGueyede;

pases numurs:

PD-AE/066FP04 (derīga līdz 2011. gada 1. aprīlim)

Uzdodas par kultūras ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

40.

Kata Kéké kungs (arī Keke Joseph Kata)

Dzimis 1951. gada 1. janvārīDaloa;

pases numurs:

PD-AE/086FO02 (derīga līdz 2011. gada 27. februārim)

Uzdodas par zinātniskās pētniecības ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

41.

Franck Guéi kungs

Dzimis 1967. gada 20. februārī;

pases numurs:

PD-AE/082GL12 (derīga līdz 2012. gada 22. decembrim)

Uzdodas par sporta lietu ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

42.

Touré Amara kungs

 

Uzdodas par tirdzniecības ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

43.

Kouamé Sécré Richard kungs

 

Uzdodas par tūrisma un amatniecības lietu ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

44.

Anne Gnahouret Tatret kundze

 

Uzdodas par solidaritātes, rekonstrukcijas un sociālās kohēzijas ministri;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

45.

Nyamien Messou kungs

Dzimis 1954. gada 20. jūnijāBongouanou;

vecā pase PD-AE/056FE05 (derīga līdz 2010. gada 29. maijam)

Uzdodas par darba lietu ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

46.

Koné Katina Justin kungs

 

Uzdodas par pilnvaroto budžeta ministru;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

47.

N'Guessan Yao Thomas kungs

 

Uzdodas par nacionālās izglītības ministra pilnvaroto ministru augstākās izglītības lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

48.

Lago Daléba Loan Odette kundze

Dzimusi 1955. gada 1. janvārīFloleu;

pases numurs:

08AA68945 (derīga līdz 2014. gada 29. aprīlim)

Uzdodas par valsts sekretāru skolnieku un studentu lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

49.

Georges Armand Alexis Ouégnin kungs

Dzimis 1953. gada 27. augustāBouaké;

pases numurs:

08AA59267 (derīga līdz 2014. gada 24. martam)

Uzdodas par valsts sekretāru vispārējās veselības apdrošināšanas lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

50.

Dogo Djéréké Raphaël kungs

 

Uzdodas par valsts sekretāru personu ar invaliditāti lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

51.

Dosso Charles Radel Durando kungs

 

Uzdodas par valsts sekretāru kara upuru lietās;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam un atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus, piedaloties nelikumīgajā Laurent Gbagbo valdībā

52.

Timothée Ahoua N'Guetta kungs

Dzimis 1931. gada 25. aprīlīAboisso;

pases numurs:

PD-AE/084FK10 (derīga līdz 2013. gada 20. oktobrim)

Konstitucionālās padomes loceklis;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

53.

Jacques André Daligou Monoko kungs

 

Konstitucionālās padomes loceklis;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

54.

Bruno Walé Ekpo kungs

 

Konstitucionālās padomes loceklis;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

55.

Félix Tano Kouakou kungs

Dzimis 1959. gada 12. martāOuelle;

pases numurs:

PD-AE/091FD05 (derīga līdz 2010. gada 13. maijam)

Konstitucionālās padomes loceklis;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

56.

Hortense Kouassi Angoran kundze

 

Konstitucionālās padomes locekle;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

57.

Joséphine Suzanne Touré kundze

Dzimusi 1972. gada 28. februārī Abidžānā;

pasu numuri:

PD-AE/032GL12 (derīga līdz 2012. gada 7. decembrim);

08AA62264 (derīga līdz 2014. gada 6. aprīlim)

Konstitucionālās padomes locekle;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atsakās atzīt prezidenta vēlēšanu rezultātus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

58.

Konaté Navigué kungs

Dzimis 1974. gada 4. martāTindara;

pases numurs:

PD-AE/076FE06 (derīga līdz 2010. gada 5. jūnijam)

Kotdivuāras Tautas frontes (Front Populaire Ivoirien – FPI) jauniešu nodaļas priekšsēdētājs;

kurina naidu un mudina uz vardarbību

59.

Patrice Baï kungs

 

Bijušā prezidenta Gbagbo padomnieks drošības jautājumos; koordinē oponentu iebiedēšanas pasākumus; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

60.

Marcel Gossio kungs

Dzimis 1951. gada 18. februārīAdjamé;

pases numurs: 08AA14345 (derīga līdz 2013. gada 6. oktobrim)

Abidžānas brīvostas ģenerāldirektors; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

61.

Alphonse Mangly kungs (arī Mangley)

Dzimis 1958. gada 1. janvārīDanané;

pasu numuri: 04LE57580 (derīga līdz 2011. gada 16. jūnijam);

PS-AE/077HK08 (derīga līdz 2012. gada 3. augustam);

PD-AE/065GK11 (derīga līdz 2012. gada 15. novembrim);

PD-AE/065GK11 (derīga līdz 2012. gada 15. novembrim)

Muitas ģenerāldirektors;

persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

62.

Marc Gnatoa kungs

 

Centrālā-Rietumu apgabala drošības frontes (Front de sécurisation du Centre-Ouest – FSCO) komandieris; piedalījies represijās. Liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

63.

Moussa Touré Zéguen kungs

Dzimis 1944. gada 9. septembrī;

vecā pase: AE/46CR05

Patriotu grupējuma miera nodrošināšanai (Groupement des Patriotes pour la Paix – GPP) ģenerālsekretārs;

bruņota grupējuma amatpersona. Piedalījies represijās pēc prezidenta vēlēšanu otrās kārtas. Liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, neatbruņojoties un atsakoties pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

64.

Bro Grébé Geneviève kundze, dzimusi Yobou

Dzimusi 1953. gada 13. martāGrand Alepé;

pases numurs:

PD-AE/072ER06 (derīga līdz 2012. gada 6. jūnijam)

Kotdivuāras patriotisko sieviešu (Femmes patriotiques de Côte d'Ivoire) priekšsēdētāja;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību

65.

Lorougnon Souhonon Marie Odette kundze, dzimusi Gnabri

 

Kotdivuāras Tautas frontes (Front Populaire Ivoirien – FPI) sieviešu nodaļas nacionālā sekretāre;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību

66.

Felix Nanihio kungs

 

Nacionālās Audiovizuālās komunikācijas padomes (Conseil National de la Communication Audiovisuelle – CNCA) ģenerālsekretārs; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

67.

Stéphane Kipré kungs

 

Laikraksta Le Quotidien d'Abidjan publikāciju direktors; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

68.

Lahoua Souanga Etienne kungs (arī César Etou)

 

Laikraksta Notre Voie publikāciju direktors un galvenais redaktors;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

69.

Jean Baptiste Akrou kungs

Dzimis 1956. gada 1. janvārīYamoussoukro;

pases numurs: 08AA15000

(derīga līdz 2013. gada 5. oktobrim)

Laikraksta Fraternité Matin ģenerāldirektors;

liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību, kā arī piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām

70.

Armijas korpusa ģenerālis Philippe Mangou

 

Bruņoto spēku štāba pavēlnieks; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

71.

Pulkvedis Affro (žandarmērija)

 

Žandarmērijas Augstākās pavēlniecības komandiera vietnieks; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

72.

Ottro Laurent Zirignon kungs

Dzimis 1943. gada 1. janvārīGagnoa;

pasu numuri: 08AB47683 (derīga līdz 2015. gada 26. janvārim);

PD-AE/062FR06 (derīga līdz 2011. gada 1. jūnijam);

97LB96734

Uzņēmuma Société Ivoirienne de Raffinage (SIR) Valdes priekšsēdētājs; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

73.

Kassoum Fadika kungs

Dzimis 1962. gada 7. jūnijāMan;

pases numurs: 08AA57836 (derīga līdz 2014. gada 1. aprīlim)

PETROCI direktors; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

74.

Djédjé Mama Ohoua Simone kundze

Dzimusi 1957. gada 1. janvārīZialegrehoa vai Gagnoa;

pases numurs: 08AA23624 (derīga līdz 2013. gada 22. oktobrim);

PD-AE/006FR05

Valsts kases ģenerāldirektors; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

75.

Kessé Feh Lambert kungs

Dzimis 1948. gada 22. novembrīGbonne;

pases numurs:

PD-AE/047FP03 (derīga līdz 2011. gada 26. martam)

Nodokļu dienesta ģenerāldirektors; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

76.

Aubert Zohoré kungs

 

Gbagbo kunga īpašais padomnieks ekonomikas jautājumos; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

77.

Thierry Legré kungs

 

Jauniešu patriotiskās kustības loceklis; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurinot naidu un mudinot uz vardarbību

78.

Armijas korpusa ģenerālis Kassaraté Edouard Tiapé

 

Žandarmērijas virspavēlnieks; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

79.

Pulkvežmajors Babri Gohourou Hilaire

 

Kotdivuāras Drošības spēku preses pārstāvis; liek šķēršļus miera un izlīguma procesam, publiski kurina naidu un mudina uz vardarbību; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

80.

Divīzijas komisārs Yoro Claude

 

Valsts policijas intervences vienību direktors; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

81.

Pirmais komisārs Loba Gnango Emmanuel Patrick

 

Nemieru apspiešanas brigādes (Brigade Anti-émeute – BAE) komandieris; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

82.

Kapteinis Guei Badia

 

Nacionālo Jūras spēku kuģu bāze; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

83.

Leitnants Ourigou Bawa

 

Nacionālo Jūras spēku kuģu bāze; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

84.

Pirmais komisārs Joachim Robe Gogo

 

Drošības operāciju komandcentra (Centre de Commandement des Opérations de Sécurité – CECOS) operāciju vadītājs; atbildīgs par smagiem cilvēktiesību un starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem Kotdivuārā; militārpersona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam

85.

Gilbert Anoh N'Guessan kungs

 

Kafijas un kakao nozares vadības komitejas (Comité de Gestion de la Filière Café et Cacao – CGFCC) priekšsēdētājs; persona, kas atsakās pakļauties demokrātiski ievēlētajam prezidentam; piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā


B.   Vienības

 

Nosaukums (un iespējamie citi nosaukumi)

Identifikācijas informācija

Pamatojums

1.

Kotdivuāras Nacionālā naftas darbību sabiedrība – PETROCI (Société Nationale d'Opérations Pétrolières de la Côte d'Ivoire)

Abidjan Plateau, Immeuble les Hévéas - 14 boulevard Carde

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

2.

Kotdivuāras Nacionālā naftas pārstrādes sabiedrība – SIR (Société Ivoirienne de Raffinage)

Abidjan Port Bouët, Route de Vridi – Boulevard de Petit Bassam

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

3.

Abidžānas brīvosta – Port Autonome d'Abidjan

Abidjan Vridi, Zone portuaire

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

4.

San Pedro brīvosta – Port Autonome de San Pedro

San Pedro, Zone portuaire

Pārstāvniecība Abidžānā: Immeuble Ancien Monoprix, face Gare Sud Plateau - 1er Etage côté Rue du Commerce

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

5.

Nacionālā Investīciju banka – BNI (Banque Nationale d'Investissement)

Abidjan Plateau, Avenue Marchand – Immeuble SCIAM

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

6.

Lauksaimniecības finansēšanas banka – BFA (Banque pour le Financement de l'Agriculture)

Abidjan Plateau, Rue Lecoeur – Immeuble Alliance B, 2ème – 4ème étage

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

7.

Versus Bank

Abidjan Plateau, Avenue Botreau Roussel – Immeuble CRRAE UMOA, derrière la BCEAO, face à la rue des Banques

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

8.

Kafijas un kakao nozares vadības komiteja – CGFCC (Comité de Gestion de la Filière Café et Cacao)

Abidjan Plateau - Immeuble CAISTAB, 23ème étage

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

9.

Kotdivuāras Dabīgā kaučuka ražotāju asociācija –APROCANCI (l'Association des Producteurs de Caoutchouc Naturel de Côte d'Ivoire)

Cocody II Plateau Boulevard Latrille – Sicogi, bloc A Bâtiment D 1er étage

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

10.

Elektroenerģijas infrastruktūras pārvaldības sabiedrība – SOGEPE (Société de gestion du patrimoine de l'électricité)

Abidjan Plateau, Place de la République - Immeuble EECI, 15ème étage

Piedalās nelikumīgās Laurent Gbagbo administrācijas finansēšanā

11.

Kotdivuāras Radio un televīzija – RTI (Radiodiffusion Télévision ivoirienne)

Cocody Boulevard des Martyrs, 08 - BP 883 - Abidjan 08 - Côte d'Ivoire

Naida publiska kurināšana un mudināšana uz vardarbību, piedaloties dezinformācijas kampaņās saistībā ar 2010. gada prezidenta vēlēšanām”

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/49

KOMISIJAS LĒMUMS

(2011. gada 14. janvāris)

par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz būvju un ietvju salaidumu hermētiķiem, ko neizmanto nesošajās konstrukcijās

(izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 62)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/19/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1988. gada 21. decembra Direktīvu 89/106/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz būvizstrādājumiem (1) un jo īpaši tās 13. panta 4. punktu,

apspriedusies ar Būvniecības pastāvīgo komiteju,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 89/106/EEK 13. panta 3. punktu Komisijai jāizvēlas viena no divām ražojuma atbilstības apliecināšanas procedūrām. Minētajā pantā ir noteikts, ka Komisijai ir jāizvēlas vismazāk apgrūtinošā procedūra, kas atbilst drošības prasībām. Tādēļ jāpieņem lēmums par to, vai ražošanas procesa kontroles sistēma, par kuru atbild izgatavotājs, ir nepieciešams un pietiekams nosacījums attiecīgā ražojuma vai ražojumu grupas atbilstības apliecināšanai, vai arī ar atbilstību 13. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem saistītu iemeslu dēļ jāiesaistās apstiprinātai sertifikācijas iestādei.

(2)

Direktīvas 13. panta 4. punktā paredzēts, ka šādi noteiktajai procedūrai jābūt norādītai pilnvarojumā un tehniskajās specifikācijās. Tāpēc vēlams identificēt ražojumus vai ražojumu grupas, kas norādīti tehniskajās specifikācijās.

(3)

Direktīvas 89/106/EEK 13. panta 3. punktā abas noteiktās procedūras ir sīki aprakstītas minētās direktīvas III pielikumā. Tādēļ precīzi jānosaka paņēmieni, kā saskaņā ar III pielikumu abas procedūras īstenojamas katram ražojumam vai ražojumu grupai, jo III pielikumā ir norādes uz konkrētām sistēmām, kurām dodama priekšroka.

(4)

Direktīvas 13. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā procedūra atbilst sistēmām, kuras noteiktas pirmajai iespējai bez pastāvīgas uzraudzības un otrajai un trešajai iespējai III pielikuma 2. iedaļas ii) punktā. Procedūra, kas minēta 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā, atbilst sistēmām, kuras noteiktas III pielikuma 2. iedaļas i) punktā, bet pirmajā iespējā ar pastāvīgu uzraudzību – III pielikuma 2. iedaļas ii) punktā noteiktajām sistēmām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ražojumu un ražojumu grupu, kas norādītas I pielikumā, atbilstība jāapliecina saskaņā ar procedūru, pēc kuras papildus ražotāja atbildībā izveidotai ražošanas kontroles sistēmai ražošanas kontroles vai ražojuma novērtēšanā un uzraudzībā ir iesaistīta apstiprināta sertifikācijas iestāde.

2. pants

Atbilstības apliecināšanas procedūru, kas noteikta II pielikumā, norāda saskaņoto Eiropas standartu pilnvarojumos.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1)  OV L 40, 11.2.1989., 12. lpp.

I PIELIKUMS

Būvju un ietvju nenesošo salaidumu hermētiķi ir šādi:

1)

hermētiķi ārsienām un/vai iekšsienām, šķērssienām;

2)

stiklojuma hermētiķi (izņemot hermētiķus akvārijiem, stiklojuma konstrukcijām, izolētu stiklojuma vienību pirmajam un ārējam hermētiķu slānim, horizontālam stiklojumam (< 7°), organiskajam stiklam);

3)

sanitāro salaidumu hermētiķi (izņemot hermētiķus saskarei ar rūpniecības ūdeņiem, dzeramo ūdeni un pazemes ūdeņiem (baseinos, kanalizācijas sistēmās utt.) un hermētiķus saskarei ar pārtiku);

4)

ietvju hermētiķi (izņemot hermētiķus ķīmiskai ierobežošanai, zemūdens hermētiķus, ceļu un citu satiksmes zonu hermētiķus, lidostu hermētiķus un notekūdeņu attīrīšanas sistēmu hermētiķus).

II PIELIKUMS

Piezīme: ražojumiem, kuriem ražojumu grupās norādīts vairāk nekā viens paredzamais lietojuma veids, attiecīgām atbilstības apliecināšanas sistēmām noteiktie apstiprinātās iestādes uzdevumi ir kumulatīvi.

RAŽOJUMU GRUPA

BŪVJU UN IETVJU NENESOŠO SALAIDUMU HERMĒTIĶI (1/2)

Atbilstības apliecināšanas sistēmas

Attiecībā uz turpmāk norādīto(-ajiem) ražojumu(-iem) un paredzēto(-ajiem) lietojumu(-iem) CEN/Cenelec jāprecizē šādas atbilstības apliecināšanas sistēmas attiecīgajos saskaņotajos Eiropas standartos:

Ražojums

Paredzētais lietojums

Līmenis(-ņi) vai klase(-es)

AoC sistēma

—

Ārsienu hermētiķi

Ārdarbiem

—

3

—

Iekšsienu, šķērssienu hermētiķi

Iekšdarbiem

—

4

—

Stiklojuma hermētiķi

Būvdarbiem

—

3

—

Ietvju hermētiķi

—

3

—

Sanitāro salaidumu hermētiķi

—

3

3. sistēma: skatīt Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. punkta ii) apakšpunkta otro iespēju.

4. sistēma: skatīt Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. punkta ii) apakšpunkta trešo iespēju.

Sistēmas specifikācijai jābūt tādai, lai to varētu īstenot pat tad, ja kāds efektivitātes raksturlielums nav jānosaka tāpēc, ka vismaz vienai dalībvalstij vispār nav tiesisko prasību attiecībā uz šādu raksturlielumu [skatīt Direktīvas 89/106/EEK 2. panta 1. punktu un attiecīgā gadījumā skaidrojošo dokumentu 1.2.3. noteikumu]. Minētajos gadījumos, ja ražotājs nevēlas deklarēt ražojuma attiecīgo raksturlielumu, ražotājam nevar pieprasīt veikt attiecīgā raksturlieluma pārbaudi.

RAŽOJUMU GRUPA

BŪVJU UN IETVJU NENESOŠO SALAIDUMU HERMĒTIĶI (2/2)

Atbilstības apliecināšanas sistēmas

Attiecībā uz turpmāk norādīto(-ajiem) ražojumu(-iem) un paredzēto(–ajiem) lietojumu(-iem) CEN/Cenelec jāprecizē šādas atbilstības apliecināšanas sistēmas attiecīgajos saskaņotajos Eiropas standartos:

Ražojums(-i)

Paredzētais(-ie) lietojums(-i)

Līmenis(-ņi) vai klase(-es)

(degtspēja)

Atbilstības apliecināšanas sistēma(-as)

būvju un ietvju nenesošo salaidumu hermētiķi

lietojums saskaņā ar degamības noteikumiem

A1 (1), A2 (1), B (1), C (1)

1

A1 (2), A2 (2), B (2), C (2), D, E

3

(A1 līdz E) (3), F

4

1. sistēma: skatīt Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. punkta i) apakšpunktu bez paraugu kontroltestēšanas.

3. sistēma: skatīt Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. punkta ii) apakšpunkta otro iespēju.

4. sistēma: skatīt Direktīvas 89/106/EEK III pielikuma 2. punkta ii) apakšpunkta trešo iespēju.

Sistēmas specifikācijai jābūt tādai, lai to varētu īstenot pat tad, ja kāds efektivitātes raksturlielums nav jānosaka tāpēc, ka vismaz vienai dalībvalstij vispār nav tiesisko prasību attiecībā uz šādu raksturlielumu [skatīt Direktīvas 89/106/EEK 2. panta 1. punktu un attiecīgā gadījumā skaidrojošo dokumentu 1.2.3. noteikumu]. Minētajos gadījumos, ja ražotājs nevēlas deklarēt ražojuma attiecīgo raksturlielumu, ražotājam nevar pieprasīt veikt attiecīgā raksturlieluma pārbaudi.

(1)  Ražojumi/materiāli, kuriem labāku degamības klasifikāciju nodrošina skaidri nosakāms ražošanas procesa posms (piemēram, antipirēna pievienošana vai mazāka organiskā materiāla daudzuma izmantošana)

(2)  Ražojumi/materiāli, uz kuriem neattiecas zemsvītras piezīme (*).

(3)  Ražojumi/materiāli, kam nav jāpārbauda degamība (piemēram, A1 klases ražojumi/materiāli atbilstoši Komisijas Lēmumam 96/603/EK).

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/53

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2010. gada 13. decembris)

par Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu

(ECB/2010/26)

(2011/20/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (turpmāk – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 28.1. pantu,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Regulu (EK) Nr. 1009/2000 par Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielinājumu (1) un jo īpaši tās 1. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 28.1. panta pirmo teikumu Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitāls ir EUR 5 000 miljoni. Dalībvalstīm pievienojoties Savienībai un to nacionālajām centrālajām bankām pievienojoties Eiropas Centrālo banku sistēmai, ECB kapitāls saskaņā ar ECBS Statūtu 48.3. pantu palielināts līdz EUR 5 760 652 402,58.

(2)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 28.1. panta otro teikumu ECB kapitālu var palielināt par summu, ko ECB Padome saskaņā ar ECBS Statūtu 10.3. pantu nosaka ar kvalificētu balsu vairākumu, ievērojot ierobežojumus un nosacījumus, kurus Eiropas Savienības Padome paredz saskaņā ar ECBS Statūtu 41. pantā noteikto procedūru.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1009/2000 1. pantu ECB Padome, pārsniedzot ECBS Statūtu 28.1. pantā noteikto summu, var palielināt ECB kapitālu ar papildu summu, kas nav lielāka par EUR 5 000 miljoniem.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1009/2000 ceturto apsvērumu šī regula nosaka ECB kapitāla turpmākas palielināšanas ierobežojumus, tā dodot ECB Padomei iespēju kādreiz nākotnē pieņemt lēmumu par faktisko palielinājumu, lai uzturētu ECB darbībai atbilstīgu kapitāla bāzi.

(5)

Ņemot vērā ECB bilances kopsummas pieaugumu pēdējo gadu laikā, tiek uzskatīts par vajadzīgu palielināt ECB kapitālu par EUR 5 000 miljoniem, lai uzturētu ECB darbībai atbilstīgu kapitāla bāzi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

ECB kapitāla palielināšana

ECB kapitālu palielina par EUR 5 000 miljoniem no EUR 5 760 652 402,58 līdz EUR 10 760 652 402,58.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2010. gada 29. decembrī.

Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 13. decembrī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1)  OV L 115, 16.5.2000., 1. lpp.

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/54

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2010. gada 13. decembris)

par to, kā dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu

(ECB/2010/27)

(2011/21/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (turpmāk – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 28.3. pantu,

tā kā:

(1)

2008. gada 15. decembra Lēmums ECB/2008/24, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic iesaistītās nacionālās centrālās bankas (1), noteica, kādā veidā un kādā apmērā to dalībvalstu nacionālajām centrālajām bankām (NCB), kuru valūta ir euro, ir pienākums 2009. gada 1. janvārī apmaksāt Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālu.

(2)

Saskaņā ar 2010. gada 13. decembra Lēmuma ECB/2010/26 par Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu (2) 1. pantu ECB kapitāls no 2010. gada 29. decembra palielināts par EUR 5 000 miljoniem no EUR 5 760 652 402,58 līdz EUR 10 760 652 402,58.

(3)

2008. gada 12. decembra Lēmums ECB/2008/23 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (3) nosaka ECB kapitāla parakstīšanas atslēgu saskaņā ar ECBS Statūtu 29.3. pantu un no 2009. gada 1. janvāra nosaka svērumus, kas katrai NCB piešķirti kapitāla atslēgā (turpmāk – “kapitāla atslēgas svērumi”).

(4)

Saskaņā ar ECBS Statūtu 28.3. pantu ECB Padome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, kā paredzēts ECBS Statūtu 10.3. pantā, ir kompetenta noteikt kapitāla apmaksas apmēru un kapitāla apmaksas veidu.

(5)

Padomes 2010. gada 13. jūlija Lēmuma 2010/416/EU saskaņā ar Līguma 140. panta 2. punktu par euro ieviešanu Igaunijā 2011. gada 1. janvārī (4) 1. pants nosaka, ka Igaunija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus euro ieviešanai un ka 2003. gada Pievienošanās akta (5) 4. pantā minēto Igaunijas izņēmuma statusu atceļ no 2011. gada 1. janvāra.

(6)

Saskaņā ar 2010. gada 31. decembra Lēmumu ECB/2010/34 par to, kā Eesti Pank apmaksā kapitālu, nodod ārējo rezervju aktīvus un veic iemaksas Eiropas Centrālās bankas rezervēs un uzkrājumos (6), Eesti Pank ir pienākums 2011. gada 1. janvārī apmaksāt atlikušo daļu tās parakstītajā ECB kapitālā, ņemot vērā ECB kapitāla palielināšanu 2010. gada 29. decembrī un veidu, kādā kapitāls jāapmaksā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Parakstītā un apmaksātā kapitāla apmērs un veids

1.   Ņemot vērā Lēmuma ECB/2008/23 2. pantā noteiktos kapitāla atslēgas svērumus un ECB kapitāla palielināšanu saskaņā ar Lēmuma ECB/2010/26 1. pantu, katrai NCB ir kopējais parakstītais kapitāls, kura summa pretī tās nosaukumam norādīta šajā tabulā:

NCB

EUR

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique

261 010 384,68

Deutsche Bundesbank

2 037 777 027,43

Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland

119 518 566,24

Bank of Greece

211 436 059,06

Banco de España

893 564 575,51

Banque de France

1 530 293 899,48

Banca d’Italia

1 344 715 688,14

Central Bank of Cyprus

14 731 333,14

Banque centrale du Luxembourg

18 798 859,75

Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta

6 800 732,32

De Nederlandsche Bank

429 156 339,12

Oesterreichische Nationalbank

208 939 587,70

Banco de Portugal

188 354 459,65

Banka Slovenije

35 381 025,10

Národná banka Slovenska

74 614 363,76

Suomen Pankki

134 927 820,48

2.   Katra NCB apmaksā papildu summu, kas pretī tās nosaukumam norādīta šajā tabulā:

NCB

EUR

Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique

121 280 000

Deutsche Bundesbank

946 865 000

Banc Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland

55 535 000

Bank of Greece

98 245 000

Banco de España

415 200 000

Banque de France

711 060 000

Banca d’Italia

624 830 000

Central Bank of Cyprus

6 845 000

Banque centrale du Luxembourg

8 735 000

Bank Ċentrali ta’ Malta/Central Bank of Malta

3 160 000

De Nederlandsche Bank

199 410 000

Oesterreichische Nationalbank

97 085 000

Banco de Portugal

87 520 000

Banka Slovenije

16 440 000

Národná banka Slovenska

34 670 000

Suomen Pankki

62 695 000

3.   NCB ar atsevišķu pārskaitījumu ECB samaksā 2. punktā norādītās summas, izmantojot Eiropas Automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2).

4.   Katra NCB savu palielināto kapitāla daļu apmaksā, veicot trīs vienādus gada maksājumus. Pirmo maksājumu veic 2010. gada 29. decembrī, nākošos maksājumus veicot divas darbadienas pirms divu turpmāko gadu pēdējās TARGET2 darbadienas.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā 2010. gada 29. decembrī.

Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 13. decembrī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1)  OV L 21, 24.1.2009., 69. lpp.

(2)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 53. lappusi.

(3)  OV L 21, 24.1.2009., 66. lpp.

(4)  OV L 196, 28.7.2010., 24. lpp.

(5)  Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

(6)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 58. lappusi.

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/56

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2010. gada 13. decembris)

par to, kā ārpus euro zonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu

(ECB/2010/28)

(2011/22/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ĢENERĀLPADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (turpmāk – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 47. pantu,

tā kā:

(1)

ECBS Statūtu 47. pants nosaka, ka centrālās bankas tajās dalībvalstīs, uz kurām attiecas izņēmums (turpmāk – “ārpus euro zonas NCB”), neapmaksā to parakstīto kapitālu, ja vien Ģenerālpadome ar balsu vairākumu, kas pārstāv vismaz divas trešdaļas no Eiropas Centrālās bankas (ECB) parakstītā kapitāla un vismaz pusi no daļu turētājiem, nenolemj, ka noteikta minimālā procentuālā daļa no parakstītā kapitāla jāapmaksā kā ieguldījums ECB darbības izmaksās.

(2)

2008. gada 15. decembra Lēmuma ECB/2008/28, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi Eiropas Centrālās bankas kapitāla apmaksai, kuru veic neiesaistītās nacionālās centrālās bankas (1), 1. pants nosaka, ka ārpus euro zonas NCB 2009. gada 1. janvārī apmaksā 7 % no to parakstītā ECB kapitāla.

(3)

2008. gada 12. decembra Lēmums ECB/2008/23 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (2) nosaka ECB kapitāla parakstīšanas atslēgu saskaņā ar ECBS Statūtu 29.3. pantu un no 2009. gada 1. janvāra nosaka svērumus, kas katrai nacionālajai centrālajai bankai piešķirti kapitāla atslēgā (turpmāk – “kapitāla atslēgas svērumi”).

(4)

Saskaņā ar 2010. gada 13. decembra Lēmuma ECB/2010/26 par Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu (3) 1. pantu ECB kapitāls no 2010. gada 29. decembra palielināts par EUR 5 000 miljoniem no EUR 5 760 652 402,58 līdz EUR 10 760 652 402,58.

(5)

ECB kapitāla palielināšana liktu ārpus euro zonas NCB apmaksāt 7 % no to attiecīgās daļas palielinātajā kapitālā, lai gan ECB darbības izmaksas neprasa lielāku ieguldījumu absolūtā izteiksmē. Lai novērstu šo palielināto ārpus euro zonas NCB ieguldījumu ECB darbības izmaksās, procentuālā daļa, kas jāapmaksā ārpus euro zonas NCB, jāsamazina tā, lai apmaksājamās summas saglabātos līdzīgā līmenī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Parakstītā un apmaksātā kapitāla apmērs un veids

Katra ārpus euro zonas NCB 2010. gada 29. decembrī apmaksā 3,75 % no tās daļas ECB parakstītajā kapitālā. Ņemot vērā Lēmuma ECB/2008/23 2. pantā noteiktos kapitāla atslēgas svērumus, katrai ārpus euro zonas NCB ir kopējais parakstītais kapitāls un apmaksātais kapitāls, kuru summas pretī tās nosaukumam norādītas šajā tabulā:

Ārpus euro zonas NCB

Parakstītais kapitāls 2010. gada 29. decembrī

(EUR)

Apmaksātais kapitāls 2010. gada 29. decembrī

(EUR)

Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)

93 467 026,77

3 505 013,50

Česká národní banka

155 728 161,57

5 839 806,06

Danmarks Nationalbank

159 634 278,39

5 986 285,44

Eesti Pank

19 261 567,80

722 308,79

Latvijas Banka

30 527 970,87

1 144 798,91

Lietuvos bankas

45 797 336,63

1 717 400,12

Magyar Nemzeti Bank

149 099 599,69

5 591 234,99

Narodowy Bank Polski

526 776 977,72

19 754 136,66

Banca Națională a României

265 196 278,46

9 944 860,44

Sveriges Riksbank

242 997 052,56

9 112 389,47

Bank of England

1 562 145 430,59

58 580 453,65

2. pants

Apmaksātā kapitāla koriģēšana

1.   Ņemot vērā, ka katra ārpus euro zonas NCB jau apmaksājusi 7 % no savas daļas ECB parakstītajā kapitālā, kāds tas saskaņā ar Lēmumu ECB/2008/28 ir 2010. gada 28. decembrī, katra no ārpus euro zonas NCB apmaksā šajā tabulā norādīto papildu summu, kas ir 1. pantā norādītā apmaksātā kapitāla un iepriekš apmaksātās summas starpība:

Ārpus euro zonas NCB

(EUR)

Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka)

2 421,63

Česká národní banka

4 034,75

Danmarks Nationalbank

4 135,95

Eesti Pank

499,04

Latvijas Banka

790,95

Lietuvos bankas

1 186,56

Magyar Nemzeti Bank

3 863,01

Narodowy Bank Polski

13 648,22

Banca Națională a României

6 870,95

Sveriges Riksbank

6 295,79

Bank of England

40 473,51

2.   Ārpus euro zonas NCB 2010. gada 29. decembrī ar atsevišķu pārskaitījumu ECB samaksā 1. punktā norādītās summas, izmantojot Eiropas Automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2).

3.   Ja ārpus euro zonas NCB nav pieejas TARGET2, 1. punktā noteiktās summas pārskaita uz kontu, ko pienācīgā laikā norāda ECB vai ārpus euro zonas NCB.

3. pants

Nobeiguma noteikumi

1.   Šis lēmums stājas spēkā 2010. gada 29. decembrī.

2.   Ar šo no 2010. gada 29. decembra tiek atcelts Lēmums ECB/2008/28.

3.   Atsauces uz Lēmumu ECB/2008/28 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 13. decembrī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1)  OV L 21, 24.1.2009., 81. lpp.

(2)  OV L 21, 24.1.2009., 66. lpp.

(3)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 53.

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/58

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2010. gada 31. decembris)

par to, kā Eesti Pank apmaksā kapitālu, nodod ārējo rezervju aktīvus un veic iemaksas Eiropas Centrālās bankas rezervēs un uzkrājumos

(ECB/2010/34)

(2011/23/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus (tālāk tekstā – “ECBS Statūti”) un jo īpaši to 30.1., 30.3., 48.1. un 48.2. pantu,

tā kā:

(1)

Padomes 2010. gada 13. jūlija Lēmuma 2010/416/EU saskaņā ar Līguma 140. panta 2. punktu par euro ieviešanu Igaunijā 2011. gada 1. janvārī (1) 1. pants nosaka, ka Igaunija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus euro ieviešanai un ka 2003. gada Pievienošanās akta (2) 4. pantā minēto Igaunijas izņēmuma statusu atceļ no 2011. gada 1. janvāra.

(2)

ECBS Statūtu 48.1. pants nosaka, ka tās dalībvalsts nacionālajai centrālajai bankai (NCB), kuras izņēmuma statuss tiek atcelts, jāapmaksā tās parakstītā daļa Eiropas Centrālās bankas (ECB) kapitālā tādā paša apjomā, kā to izdarījušas pārējo dalībvalstu, kuru valūta ir euro, NCB. Eesti Pank svērums ECB kapitāla atslēgā atbilstoši 2008. gada 12. decembra Lēmuma ECB/2008/23 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (3) 2. pantam ir 0,1790 %. Eesti Pank jau daļēji apmaksājusi savu ECB parakstītā kapitāla daļu saskaņā ar 1. pantu 2010. gada 13. decembra Lēmumā ECB/2010/28 par to, kā ārpus euro zonas nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitālu (4).

(3)

Saskaņā ar 1. pantu 2010. gada 13. decembra Lēmumā ECB/2010/26 par Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu (5) ECB kapitāls palielināts par EUR 5 000 miljoniem no EUR 5 760 652 402,58 līdz EUR 10 760 652 402,58, lēmumam stājoties spēkā 2010. gada 29. decembrī. Saskaņā ar 1. pantu 2010. gada 13. decembra Lēmumā ECB/2010/27 par to, kā dalībvalstu, kuru valūta ir euro, nacionālās centrālās bankas apmaksā Eiropas Centrālās bankas kapitāla palielināšanu (6), palielināto kapitālu apmaksā, veicot trīs vienādus gada maksājumus.

(4)

Tādēļ Eesti Pank jāapmaksā tās daļas ECB parakstītajā kapitālā, kas atbilst EUR 18 539 259,01, atlikušie maksājumi, kuri ir šādi: 2011. gada 3. janvārī – EUR 9 589 259,01, ko iegūst, reizinot ECB parakstīto kapitālu 2010. gada 28. decembrī (EUR 5 760 652 402,58) ar Eesti Pank kapitāla atslēgas svērumu (0,1790 %), atņemot tās ECB parakstītā kapitāla daļu, kas jau apmaksāta saskaņā ar Lēmumu ECB/2010/27, kā arī EUR 8 950 000,00, ko iegūst, reizinot ECB parakstītā kapitāla palielinājumu (EUR 5 000 000 000) ar Eesti Pank kapitāla atslēgas svērumu. Šo summu Eesti Pank apmaksā trīs vienādos maksājumos. Pirmo maksājumu veic tajā pašā reizē, kad apmaksā EUR 9 589 259,01, bet pārējos divus maksājumus katru EUR 2 983 333,33 apmērā apmaksā divas darbadienas pirms pēdējās TARGET2 darbadienas 2011. un 2012. gadā.

(5)

ECBS Statūtu 48.1.pants saistībā ar 30.1. pantu nosaka, ka tās dalībvalsts NCB, kuras izņēmuma statuss tiek atcelts, jānodod ECB arī ārējo rezervju aktīvi. Nododamo summu saskaņā ar ECBS Statūtu 48.1. pantu nosaka, reizinot atbilstoši konkrētā brīža valūtas kursiem noteiktu euro vērtību tiem ārējo rezervju aktīviem, kas saskaņā ar ECBS Statūtu 30.1. pantu jau ir nodoti ECB, ar koeficientu, kas ir attiecība starp daļu skaitu, uz ko attiecīgā NCB ir parakstījusies, un daļu skaitu, ko jau ir apmaksājušas to dalībvalstu NCB, kuru valūta ir euro. Nosakot “ārējo rezervju aktīvus, kas saskaņā ar 30.1. pantu jau nodoti ECB”, pienācīgi jāņem vērā agrākās ECB kapitāla atslēgas korekcijas (7) saskaņā ar ECBS Statūtu 29.3. pantu un ECB kapitāla atslēgas paplašināšanas saskaņā ar ECBS Statūtu 48.3. pantu (8). Tādējādi saskaņā ar 2008. gada 12. decembra Lēmumu ECB/2008/27, ar ko nosaka pasākumus, kas vajadzīgi iemaksām Eiropas Centrālās bankas uzkrātajā pašu kapitāla vērtībā un nacionālo centrālo banku prasību koriģēšanai, kuras ekvivalentas nodotajiem ārējo rezervju aktīviem (9), atbilstoši ECBS Statūtu 30.1. pantam ECB jau nodoto ārējo rezervju euro ekvivalents ir EUR 145 853 596,60.

(6)

Ārējo rezervju aktīviem, ko Eesti Pank nodod ECB, jābūt Japānas jenās un zeltā.

(7)

ECBS Statūtu 30.3. pants nosaka, ka katras dalībvalsts, kuras valūta ir euro, NCB ir prasība pret ECB, kas ir ekvivalenta ārējo rezervju aktīviem, kurus tā nodevusi ECB. Noteikumi par dalībvalstu, kuru valūta ir euro, NCB prasību pret ECB denomināciju un procentu samaksu (10), jāpiemēro arī Eesti Pank prasības nominālam un procentu samaksai.

(8)

ECBS Statūtu 48.2. pants nosaka, ka tās dalībvalsts NCB, kuras izņēmuma statuss tiek atcelts, jāveic iemaksa ECB rezervēs, uzkrājumos, kas pielīdzināti rezervēm, kā arī jāpapildina summas, kas vēl jāiemaksā šajās rezervēs un uzkrājumos atbilstoši peļņas un zaudējumu pārskatam uz 31. decembri gadā pirms izņēmuma statusa atcelšanas. Šīs iemaksas summu nosaka saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu.

(9)

Pēc analoģijas ar Eiropas Centrālās bankas Reglamenta 3.5. pantu (11) Eesti Pank prezidentam ir bijusi iespēja pirms šī lēmuma pieņemšanas paust par to savus apsvērumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

a)

“ārējo rezervju aktīvi” ir zelts vai skaidrā nauda;

b)

“zelts” ir Trojas unces zelta Londonas Labas piegādes stieņos (London Good Delivery), kā noteikusi Londonas Dārgmetālu tirgus asociācija (London Bullion Market Association);

c)

“skaidrā nauda” ir Japānas likumīgā valūta (Japānas jena).

2. pants

Apmaksātā kapitāla apmērs un veids

1.   Eesti Pank apmaksā savas daļas parakstītajā ECB kapitālā atlikušo summu, kas atbilst EUR 18 539 259,01.

2.   Eesti Pank2011. gada 3. janvārī ar atsevišķu pārskaitījumu Eiropas Centrālajai bankai samaksā pirmo maksājumu EUR 12 572 592,35 apmērā, izmantojot Eiropas Automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2). Eesti Pank veic vēl divus maksājumus EUR 2 983 333,33 apmērā, katru no tiem veicot divas darbadienas pirms pēdējās TARGET2 darbadienas 2011. un 2012. gadā.

3.   Eesti Pank2011. gada 3. janvārī ar atsevišķu TARGET2 pārskaitījumu samaksā ECB procentus, kas 2011. gada 1. un 2. janvārī uzkrājušies par summu, kura ECB pienākas saskaņā ar 2. punkta pirmo teikumu. Uzkrātos procentus aprēķina katru dienu, izmantojot faktiskais dienu skaits/360 aprēķināšanas metodi un likmi, kas atbilst Eurosistēmas pēdējā galvenajā refinansēšanas operācijā lietotajai robežlikmei.

3. pants

Ārējo rezervju aktīvu nodošana

1.   Eesti Pank2011. gada 1. janvāri saskaņā ar šo pantu un noteikumiem, kas pieņemti atbilstoši šim pantam, šādi pārskaita ECB ārējo rezervju aktīvu summu Japānas jenās un zeltā, kas ekvivalenta EUR 145 853 596,60:

Japānas jenas skaidrās naudas summas euro ekvivalents

Zelta summas euro ekvivalents

Kopējās summas euro ekvivalents

123 975 557,11

21 878 039,49

145 853 596,60

2.   Ārējo rezervju aktīvu euro ekvivalenta summu, kas Eesti Pank jāpārskaita saskaņā ar 1. punktu, aprēķina, pamatojoties uz euro un Japānas jenas kursu, kādu 24 stundu ilgā rakstiskā konsultāciju procedūrā 2010. gada 31. decembrī nosaka Eurosistēma un Eesti Pank, un zeltam – pamatojoties uz zelta cenu ASV dolāros par Trojas unci zelta, kāda noteikta Londonas zelta cenas fiksēšanā 2010. gada 31. decembrī 10:30 pēc Londonas laika.

3.   ECB, cik ātri vien iespējams, apstiprina Eesti Pank summas, kas aprēķinātas saskaņā ar 2. punktu.

4.   Eesti Pank Japānas jenas ECB pārskaita skaidrā naudā.

5.   Skaidrā nauda tiek pārskaitīta uz ECB norādītajiem kontiem. Norēķinu diena skaidrajai naudai, kas jāpārskaita ECB, ir 2011. gada 4. janvāris. Eesti Pank dod rīkojumu veikt šādu pārskaitījumu ECB.

6.   Zelta, kuru Eesti Pank pārskaita uz ECB saskaņā ar 1. punktu, vērtība ir pēc iespējas tuvāka EUR 21 878 039,49, to nepārsniedzot.

7.   Eesti Pank 1. punktā minēto zeltu neinvestētā veidā pārskaita uz ECB noteiktiem kontiem ECB noteiktās vietās. Norēķinu diena zeltam, kas jāpārskaita ECB, ir 2011. gada 6. janvāris. Eesti Pank dod rīkojumu veikt šādu pārskaitījumu ECB.

8.   Ja Eesti Pank pārskaita ECB zeltu, kura vērtība ir mazāka par 1. punktā norādīto summu, tad 2011. gada 6. janvārī tā uz ECB norādītu ECB kontu nosūta iztrūkumam ekvivalentu summu skaidrā naudā Japānas jenās. Šī skaidrā nauda Japānas jenās nav daļa no ārējo rezervju aktīviem Japānas jenās, ko Eesti Pank pārskaita ECB saskaņā ar 1. punktā iekļautās tabulas kreiso aili.

9.   Starpību starp kopējās summas euro ekvivalentu, kas minēts 1. punktā, un summu, kas minēta 4. panta 1. punktā, ja tāda ir, sedz saskaņā ar 2011. gada 31. decembra Līgumu starp Eesti Pank un Eiropas Centrālo banku par Eesti Pank prasību pret Eiropas Centrālo banku saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 30.3. pantu (12).

4. pants

Iemaksām ekvivalento prasību denominācija, termiņš un procentu samaksa

1.   Eesti Pank no 2011. gada 1. janvāra saskaņā ar 3. panta noteikumiem par norēķinu dienām ārējo rezervju aktīvu nodošanai ir euro denominēta prasība pret ECB, kas ekvivalenta Eesti Pank kopējai euro izteiktai iemaksai ārējo rezervju aktīvos. Šī prasība ir vienāda ar EUR 103 115 678,01.

2.   No norēķinu dienas par Eesti Pank prasību pret ECB maksā procentus. Uzkrātos procentus aprēķina katru dienu, izmantojot faktiskais dienu skaits/360 aprēķināšanas metodi un likmi, kas atbilst 85 % no Eurosistēmas pēdējā galvenajā refinansēšanas operācijā lietotās robežlikmes.

3.   Procentus par prasību maksā katra finanšu gada beigās. ECB katru ceturksni par uzkrājušos summu informē Eesti Pank.

4.   Prasība nevar tikt dzēsta.

5. pants

Iemaksas ECB rezervēs un uzkrājumos

1.   Eesti Pank ar 2011. gada 1. janvāri saskaņā ar 3. panta 5. un 6. punktu veic iemaksas ECB rezervēs un uzkrājumos, kas pielīdzināti šīm rezervēm, kā arī papildina summas, kas vēl jāiemaksā rezervēs un uzkrājumos atbilstoši peļņas un zaudējumu pārskatam 2010. gada 31. decembrī.

2.   Summas, kas Eesti Pank jāiemaksā, nosaka saskaņā ar ECBS Statūtu 48.2. pantu. Atsauce 48.2. pantā uz “daļu skaitu, uz kādu attiecīgā centrālā banka ir parakstījusies” un “daļu skaitu, ko citas centrālās bankas jau apmaksājušas” ir atsauce uz Eesti Pank un citu dalībvalstu, kuru valūta ir euro, NCB svērumu ECB kapitāla atslēgā atbilstoši Lēmumam ECB/2008/23.

3.   “ECB rezerves” un “uzkrājumi, kas pielīdzināti šīm rezervēm” 1. punktā ietver ECB vispārējo rezervju fondu, atlikumus pārvērtēšanas kontos un uzkrājumus ārvalstu valūtas kursu, procentu likmju, kredīta, tirgus cenas un zeltas cenas riskiem.

4.   ECB vēlākais pirmajā darba dienā pēc tam, kad ECB Padome apstiprinājusi ECB gada pārskatu par 2010. gadu, aprēķina un paziņo Eesti Pank summu, kas Eesti Pank jāiemaksā saskaņā ar 1. punktu.

5.   Eesti Pank otrajā darba dienā pēc tam, kad ECB Padome apstiprinājusi ECB gada pārskatu par 2010. gadu, izmantojot TARGET2, samaksā ECB:

a)

summu, kas ECB pienākas saskaņā ar 4. punktu; un

b)

procentus, kas no 2011. gada 1. janvāra līdz norēķinu dienai uzkrājušies par summu, kura ECB pienākas saskaņā ar 4. punktu.

6.   Saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu uzkrātos procentus aprēķina katru dienu, izmantojot faktiskais dienu skaits/360 aprēķināšanas metodi un likmi, kas atbilst Eurosistēmas pēdējā galvenajā refinansēšanas operācijā lietotajai robežlikmei.

6. pants

Kompetence

1.   Ciktāl tas nepieciešams, ECB Valde dod norādījumus Eesti Pank, lai precizētu un izpildītu jebkuru šī lēmuma normu un lai rastu pienācīgus risinājumus jebkurām iespējamām problēmām.

2.   Jebkurš ECB Valdes saskaņā ar 1. punktu dots norādījums tiek nekavējoties paziņots ECB Padomei, un ECB Valde ievēro jebkurus ECB Padomes lēmumus šajā jautājumā.

7. pants

Nobeiguma noteikums

Šis lēmums stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 31. decembrī

ECB prezidents

Jean-Claude TRICHET

(1)  OV L 196, 28.7.2010., 24. lpp.

(2)  Akts par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.).

(3)  OV L 21, 24.1.2009., 66. lpp.

(4)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 56 lpp.

(5)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 53 lpp.

(6)  Sk. šā Oficiālā Vēstneša 54 lpp.

(7)  2003. gada 18. decembra Lēmums ECB/2003/17 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (OV L 9, 15.1.2004., 27. lpp.) un 2008. gada 12. decembra Lēmums ECB/2008/23 par nacionālo centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (OV L 21, 24.1.2009., 66. lpp.).

(8)  2004. gada 22. aprīļa Lēmums ECB/2004/5 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (OV L 205, 9.6.2004., 5. lpp.) un 2006. gada 15. decembra Lēmums ECB/2006/21 par valstu centrālo banku procentuālo daļu Eiropas Centrālās bankas kapitāla parakstīšanas atslēgā (OV L 24, 31.1.2007., 1. lpp.).

(9)  OV L 21, 24.1.2009., 77. lpp.

(10)  Saskaņā ar 1998. gada 3. novembra Pamatnostādni ECB/2000/15, kurā grozījumi izdarīti ar 2000. gada 16. novembra Pamatnostādni un kura attiecas uz ārvalstu valūtas rezerves aktīvu sastāvu, vērtēšanu un noteikumiem, kas piemērojami to sākotnējam pārskaitījumam, kā arī līdzvērtīgu prasījumu denomināciju un atmaksāšanu (OV L 336, 30.12.2000., 114. lpp.).

(11)  2004. gada 19. februāra Lēmums ECB/2004/2, ar ko pieņem Eiropas Centrālās bankas Reglamentu (OV L 80, 18.3.2004., 33. lpp.).

(12)  Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts.

IETEIKUMI

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/62

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2011. gada 11. janvāris)

par aizsardzības uzņēmumu sertificēšanu saskaņā ar 9. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/43/EK, ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/24/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (1), 9. pants nosaka kritērijus sertificēšanai, kuru dalībvalstis veic aizsardzības uzņēmumiem, kuri ir izveidoti šo dalībvalstu teritorijā kā ar aizsardzību saistīto ražojumu saņēmēji un kuri saņem minētos ražojumus saskaņā ar vispārīgajām sūtījumu licencēm.

(2)

Uzņēmumu sertificēšana ir ar Direktīvu 2009/43/EK ieviestās vienkāršotās licencēšanas sistēmas būtisks elements.

(3)

Dalībvalstīm dažādi interpretējot sertificēšanas kritērijus, Direktīvas 2009/43/EK īstenošana un vienkāršošanas mērķa sasniegšana var tikt kavēta.

(4)

Lai konverģenti atzītu Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 6. punktā minētos sertifikātus un veicinātu plašu vispārīgo licenču izmantošanu, ir svarīgi, lai dalībvalstis vienoti interpretētu un piemērotu sertificēšanas kritērijus.

(5)

Ar Direktīvas 2009/43/EK 14. pantu izveidotās komitejas dalībvalstu pārstāvji ir norādījuši, ka sertificēšanas kritēriju konverģentu interpretāciju un piemērošanu varētu panākt, pieņemot Komisijas ieteikumu.

(6)

Tādēļ ar Direktīvas 2009/43/EK 14. pantu izveidotās komitejas dalībvalstu pārstāvji izveidoja darba grupu, lai sagatavotu pamatnostādnes par aizsardzības uzņēmumu sertificēšanu saskaņā ar Direktīvas 2009/43/EK 9. pantu.

(7)

Ieteikumā iekļautās pamatnostādnes ir balstītas uz konkrētu dalībvalstu labāko praksi, kas ir pierādījusi savu efektivitāti un īstenojamību,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

1.   SERTIFICĒŠANAS KRITĒRIJI

1.1.   Direktīvas 9. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktos norādīto kritēriju novērtējums

Uz sertificēšanu ir tiesīgi pretendēt tikai saņēmējuzņēmumi, kas patiešām izgatavo ar aizsardzību saistītus ražojumus vai daļēji pabeigtus ar aizsardzību saistītus ražojumus, uz kuriem attiecas Direktīva 2009/43/EK, un kurus veido no trešām personām iegādātas sastāvdaļas un/vai sistēmas un apakšsistēmas, lai laistu tos tirgū ar savu vārdu vai zīmolu.

Ar aizsardzību saistīti ražojumi, kas saņemti saskaņā ar Direktīvas 2009/43/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām vispārīgajām sūtījumu licencēm, sertificētiem saņēmējuzņēmumiem jāizmanto savai ražošanai (tostarp izmantojot sastāvdaļas citos ražojumos vai kā rezerves daļas) un tos nevajadzētu atkārtoti sūtīt vai eksportēt kā tādus, izņemot apkopes vai remonta nolūkā, ja ir vajadzīga izcelsmes dalībvalsts iepriekšēja atļauja.

Attiecīgos gadījumos un pirms sertifikāta izsniegšanas kompetentajām iestādēm jāprasa apliecinājums no saņēmējuzņēmuma par to, ka tas apņemas rīkoties šādi:

a)

izmantot savai ražošanai ar aizsardzību saistītus ražojumus, kas saņemti saskaņā ar Direktīvas 2009/43/EK 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajām vispārīgajām licencēm;

b)

atturēties no attiecīgo ražojumu kā tādu atkārtotas sūtīšanas vai eksportēšanas, izņemot apkopes vai remonta nolūkā.

1.2.   Piegādes saņēmējuzņēmumiem, kuri iepirkumu veic ekskluzīvām dalībvalsts bruņoto spēku vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2009/43/EK 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām vispārīgajām sūtījumu licencēm

Saņēmējuzņēmumi, kas atzīstami par līgumslēdzējām iestādēm Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2) 1. panta 9. punkta izpratnē, kuri iepirkumu veic ekskluzīvām dalībvalsts bruņoto spēku vajadzībām, ir tiesīgi saņemt ar aizsardzību saistītus ražojumus saskaņā ar Direktīvas 2009/43/EK 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajām vispārīgajām licencēm bez sertificēšanas.

1.3.   Direktīvas 9. panta 2. punkta c) un f) apakšpunktā norādīto kritēriju novērtējums

Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā augstākā līmeņa vadošajam darbiniekam jābūt personīgi atbildīgam par iekšējo atbilstības programmu vai sūtījumu un eksporta pārvaldības sistēmu, kas ir ieviesta uzņēmumā, un personālu, kura kompetencē ir eksporta un sūtījumu kontrole. Šim augstākā līmeņa vadošajam darbiniekam jābūt uzņēmuma vadības struktūras loceklim.

Ja sertifikāts ir pieprasīts vienai vai vairākām ražotnēm, aprakstā par atbildības jomu saņēmējuzņēmuma struktūrā, kura sagatavošanu paredz Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punkta f) apakšpunkts, skaidri jānorāda augstākā līmeņa vadošā darbinieka kontrole pār šo ražotņu personālu, kura kompetencē ir eksporta un sūtījumu kontrole.

Jautājumi un pamatnostādnes attiecībā uz iekšējo atbilstības programmu aprakstu un turpmākai novērtējuma veikšanai ir izklāstītas I pielikumā. Dalībvalstis var iekļaut papildu jautājumus. Ja dalībvalstis pievieno papildu jautājumus, tiem jābūt tieši saistītiem ar sertifikācijas novērtēšanas procesu.

1.4.   Organizatoriskās struktūras sertificēšana un 9. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā norādīto kritēriju novērtējums

Sertificēšanas metode ir atkarīga no saņēmējuzņēmuma organizatoriskās struktūras un veida, kā tas deleģē atbildību par eksporta un sūtījumu kontroli. Uzņēmumu sertificē kopumā vai pa ražotnēm. Uzņēmumiem, kam vairākās vietās ir izvietotas ražotnes un saistītas darbības, kurām ir nodota atbildība par eksporta un sūtījumu kontroli, jānorāda, uz kurām no šīm ražotnēm sertifikāts attieksies.

2.   SERTIFICĒŠANA

2.1.   Standarta sertifikāta forma

Ir ieteikts izmantot II pielikumā norādīto standarta sertifikāta formu.

Sertifikāts jāsagatavo vienā no sertifikātu izsniedzošās dalībvalsts oficiālajām valodām un, vēlams, arī vienā no citas dalībvalsts oficiālajām valodām, kuru ir norādījis sertificētais saņēmējuzņēmums. Uz sertifikāta jābūt norādītam datumam, ar kuru sertifikāts stājas spēkā.

Direktīvas 9. panta 4. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos sertifikātā jāparedz, ka sertificētais saņēmējuzņēmums paziņo kompetentajai iestādei par visiem faktoriem un notikumiem, kas izriet pēc sertifikāta izsniegšanas un kas var ietekmēt sertifikāta derīgumu un saturu. Sertificētajam saņēmējuzņēmumam jo īpaši jāpaziņo par:

a)

jebkādām būtiskām izmaiņām savā rūpnieciskajā darbībā ar aizsardzību saistīto ražojumu jomā;

b)

jebkādu tās adreses maiņu, kur kompetentajai iestādei būtu pieejami uzskaites dokumenti par saņemtajiem ar aizsardzību saistītajiem ražojumiem.

Minētā a) apakšpunkta piemērošanas nolūkos izmaiņu būtiskums, kas pamatotu paziņojuma sniegšanu, attiecīgos gadījumos jānovērtē, ņemot vērā informāciju, kas jau sniegta, reģistrējot uzņēmumu kā aizsardzības uzņēmumu vai izsniedzot jebkādu licenci aizsardzības jomā vai ražošanas licenci.

2.2.   Informācijas apmaiņa par saņēmējuzņēmumiem, kas vēlas iegūt sertifikātu

Direktīvas 2009/43/EK 12. panta piemērošanas nolūkos dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiek ieteikts apmainīties ar visu attiecīgo informāciju, kas skar sertifikātu izsniegšanu. Ja saņēmējuzņēmuma vērtēšanas vajadzībām, lai izsniegtu sertifikātu, ir nepieciešams iegūt informāciju no citām kompetentajām iestādēm, pirms sertifikāta izsniegšanas sertifikātu izsniedzošajai dalībvalsts kompetentajai iestādei jārīkojas saziņā ar citām attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

3.   ATBILSTĪBAS UZRAUDZĪŠANA

3.1.   Kompetento iestāžu pilnvaras veikt atbilstības pārbaudes vizītes

Lai veiktu vizītes ar mērķi pārbaudīt atbilstību nosacījumiem saistībā ar sertifikātu un 9. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, kompetentās iestādes norīkotajiem inspektoriem jābūt vismaz šādām pilnvarām:

a)

iekļūt attiecīgajās telpās;

b)

izskatīt uzskaites dokumentus, datus, reglamentu un jebkurus citus materiālus, kas attiecas uz atbilstīgi sūtījumu licencei no citas dalībvalsts eksportētajiem, nosūtītajiem vai saņemtajiem ražojumiem, un iegūt to kopijas.

Šādas pārbaudes jāveic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā šī pārbaude ir veicama.

3.2.   Gadījumi, kad veicama atkārtota novērtēšana

Kompetentajai iestādei atkārtoti jānovērtē atbilstība nosacījumiem saistībā ar sertifikātu un 9. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem šādos gadījumos:

a)

ja sertificētā saņēmējuzņēmumā tiek veiktas būtiskas izmaiņas, tostarp izmaiņas uzņēmuma iekšējā organizatoriskajā struktūrā vai tā darbībā;

b)

konstatējot pazīmes, ka sertificētais saņēmējuzņēmums vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem un kritērijiem;

c)

ja sertificētajam uzņēmumam ir noteikts veikt koriģējošus pasākumus;

d)

ja sertifikāta apturēšanu ir plānots atcelt.

3.3.   Nesen sertificēto saņēmējuzņēmumu rūpīgāka uzraudzība

Kompetentajai iestādei jāpievērš īpaša uzmanība nesen sertificēto saņēmējuzņēmumu uzraudzībai. Kompetentajai iestādei jāveic atbilstības uzraudzīšana, vēlams, pirmajā gadā pēc pirmās sertifikāta izsniegšanas reizes.

4.   KORIĢĒJOŠI PASĀKUMI, SERTIFIKĀTU APTURĒŠANA UN ATSAUKŠANA

4.1.   Lēmumi, kas nosaka koriģējošu pasākumu veikšanu

Ja sertificētais saņēmējuzņēmums vairāk neatbilst vienam vai vairākiem Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem vai nosacījumiem saistībā ar sertifikātu un ja kompetentā iestāde uzskata, ka neatbilstība ir maznozīmīga, kompetentajai iestādei ne ilgāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo neatbilstību, jāpieņem lēmums, kas nosaka, ka saņēmējuzņēmumam jāveic koriģējoši pasākumi.

Kompetentajai iestādei nekavējoties rakstiski jāziņo sertificētajam saņēmējuzņēmumam par šo lēmumu. Šādā lēmumā jāparedz, ka sertificētais saņēmējuzņēmums veic noteiktos koriģējošos pasākumus rakstiskajā paziņojumā norādītajā termiņā.

Pēc šī termiņa beigām kompetentajai iestādei jāpārbauda, vai koriģējošie pasākumi ir īstenoti. Pārbaude var ietvert vietas apmeklējumu, tikšanos ar Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto augstākā līmeņa vadošo darbinieku vai šī augstākā līmeņa vadošā darbinieka norīkotu augstākā līmeņa darbinieku un/vai šī augstākā līmeņa vadošā darbinieka sniegtās rakstiskās dokumentācijas izvērtēšanu.

Kompetentajai iestādei ne ilgāk kā trīs mēnešu laikā pēc pārbaudes veikšanas rakstiski jāpaziņo sertificētajam saņēmējuzņēmumam par uzņēmuma veikto koriģējošo pasākumu atbilstības novērtējumu.

4.2.   Sertifikātu apturēšana un atsaukšana

Kompetentajai iestādei jāaptur vai jāatsauc sertifikāti jebkurā no šiem gadījumiem:

a)

ja sertificētais saņēmējuzņēmums nav veicis koriģējošus pasākumus termiņā, kāds tika norādīts kompetentās iestādes rakstiskajā paziņojumā, ar kuru bija paredzēts, ka uzņēmumam jāveic koriģējoši pasākumi;

b)

ja sertificētais saņēmējuzņēmums vairs neatbilst vienam vai vairākiem Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem vai nosacījumiem saistībā ar sertifikātu, un kompetentā iestāde uzskata, ka neatbilstība ir ļoti nopietna.

Kompetentajai iestādei nekavējoties rakstiski jāziņo sertificētajam saņēmējuzņēmumam un Komisijai par lēmumu apturēt vai atsaukt sertifikātu.

Kompetentā iestāde neatceļ sertifikāta apturēšanu, kamēr sertificētais saņēmējuzņēmums nav pierādījis atbilstību Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem saistībā ar sertifikātu. Kompetentajai iestādei rakstiskajā paziņojumā par sertifikāta apturēšanu vai turpmākā sarakstē jānosaka termiņš, kurā sertificētajam saņēmējuzņēmumam jāpierāda šī atbilstība.

4.3.   Sertifikāta apturēšanas atcelšana

Pēc lēmumā par apturēšanu noteiktā termiņa beigām kompetentajai iestādei jāpārbauda, vai sertificētais saņēmējuzņēmums atbilst Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem un nosacījumiem saistībā ar sertifikātu.

Pārbaude var ietvert vietas apmeklējumu, tikšanos ar Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minēto augstākā līmeņa vadošo darbinieku vai šī augstākā līmeņa vadošā darbinieka norīkotu augstākā līmeņa darbinieku un/vai šī augstākā līmeņa vadošā darbinieka sniegtās rakstiskās dokumentācijas izvērtēšanu.

Kompetentajai iestādei ne ilgāk kā viena mēneša laikā pēc pārbaudes veikšanas rakstiski jāpaziņo sertificētajam saņēmējuzņēmumam par jaunu lēmumu, norādot, ka:

a)

sertifikāta apturēšana ir atcelta, un šāda lēmuma spēkā stāšanās datumu;

b)

apturēšana tiek piemērota līdz konkrētam datumam, pēc kura tiks veikta vēl viena pārbaude;

c)

sertifikāts ir atsaukts.

5.   INFORMĀCIJAS APMAIŅA SAISTĪBĀ AR SERTIFICĒŠANU

Ja sertifikāts ir piešķirts, apturēts, atsaukts vai sertifikāta apturēšana ir atcelta, kompetentajai iestādei nekavējoties rakstiski jāpaziņo par to sertificētajam saņēmējuzņēmumam un Komisijai.

6.   TURPMĀKIE PASĀKUMI

Dalībvalstis tiek aicinātas īstenot šo ieteikumu ne vēlāk kā līdz 2012. gada 30. jūnijam.

Dalībvalstīm ir ieteicams ziņot Komisijai par jebkādiem šā ieteikuma īstenošanai veiktajiem pasākumiem.

7.   ADRESĀTI

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2011. gada 11. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Antonio TAJANI

(1)  OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.

I PIELIKUMS

Jautājumi un pamatnostādnes par iekšējo atbilstības programmu aprakstu un turpmākai novērtējuma veikšanai

Galvenās jomas

Galvenie jautājumi

Labākās prakses ieteikumi

Attiecīgais sertificēšanas kritērijs

1.

Organizatoriskie, personāla un tehniskie resursi, kas ir piešķirti sūtījumu un eksporta pārvaldībai

Cik lielā mērā uzņēmuma saimnieciskā darbība ir atkarīga no licencējamu ražojumu eksporta un sūtījumiem (procentuāli no gada apgrozījuma)?

Kāds ir šādu ražojumu eksporta un sūtījumu skaits gada laikā?

Kādas uzņēmuma nodaļas (piem., pirkumu, tehniskā, projektu vadības, sūtījumu) ir iesaistītas eksporta un sūtījumu procesā un kā ir iedalīti attiecīgie pienākumi?

Vai uzņēmumam ir elektroniska sistēma eksporta un sūtījumu pārvaldībai? Kādas ir tās galvenās funkcijas?

Šo jautājumu nolūks ir iegūt papildu informāciju par uzņēmuma iekšējo organizatorisko struktūru, kas ir būtiska, lai novērtētu ar eksportu/sūtījumiem saistītu darbību ietekmi uz uzņēmumu un saistīto praktisko darbību.

 

Cik daudz cilvēkiem tiešie darba pienākumi ir saistīti tikai ar sūtījumu un eksporta pārvaldību, un cik daudziem darbiniekiem papildus minētajiem pienākumiem ir arī vēl citi uzdevumi?

Ir jābūt vismaz diviem cilvēkiem (brīvdienas, slimības u. c. gadījumi).

Vai uzņēmuma iekšienē tiek izsūtīta rakstiska apņemšanās nodrošināt atbilstību noteikumiem par eksporta/sūtījumu kontroli un ievērot jebkurus attiecīgos galīgā izlietojuma un eksporta ierobežojumus?

Vai uzņēmuma iekšienē tiek izsūtīta rakstiska apņemšanās pēc pieprasījuma sniegt informāciju par galīgo izmantojumu vai galīgiem izmantotājiem?

Abi dokumenti ar rakstisko apņemšanos jāietver atbilstības rokasgrāmatās, kas ir pieejamas eksporta/sūtījumu kontroles personālam, un jāzina arī visiem pārējiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas eksporta/sūtījumu kontrole (piemēram, pārdošanas departaments …).

9. panta 2. punkta d) un e) apakšpunkts

Vai uzņēmums līdz šim ir nodrošinājis atbilstību noteikumiem par eksporta/sūtījumu kontroli?

Uzņēmumam arī iepriekš būtu jānodrošina stingra noteikumu ievērošana attiecībā uz eksporta/sūtījumu kontroli.

9. panta 2. punkta a) apakšpunkts

Vai eksporta/sūtījumu kontroles personālam tiek nodrošinātas atbilstības rokasgrāmatas un vai šīs rokasgrāmatas tiek aktualizētas?

Atbilstības rokasgrāmatām, kuras izmanto un pēc kurām vadās eksporta/sūtījumu kontroles personāls, jābūt pieejamām vismaz elektroniskā versijā (piemēram, uzņēmuma iekštīklā).

Šīm rokasgrāmatām jāietver darba un organizatoriskās procedūras, kas jāievēro eksporta/sūtījumu kontroles personālam.

Eksporta/sūtījumu kontroles personāls bez kavēšanās jāinformē par grozījumiem rokasgrāmatā, kas attiecas uz viņu pienākumiem, kā arī uz to stāšanos spēkā.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

2.

Atbildības ķēde

Lūdzam norādīt, kāda ir uzņēmuma atbildības ķēde par eksportu un sūtījumiem.

Rakstiski norāda, ka ir uzticēta atbildība par eksporta/sūtījumu kontroles atbilstību. Dokumenti, kurā aprakstīta atbildības joma (piemēram, uzskaites dokumenti vai organizatoriskās struktūras shēmas), ir jāatjaunina.

Aprakstā detalizēti jāsniedz informācija par iespējamo atbildības deleģēšanu un pieņemto kārtību Direktīvas 2009/43/EK 9. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā augstākā līmeņa vadošā darbinieka prombūtnes gadījumā.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Vai kompetentajai iestādei vienmēr ir pieejams šāds apraksts?

Kompetentajai iestādei vienmēr jābūt viegli pieejamai informācijai par atbildības ķēdi ne tikai pieteikuma posmā, bet arī turpmākā atbilstības uzraudzīšanā, kā arī atbilstības pārbaudes vizīšu laikā.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Kurā uzņēmuma daļā atrodas jūsu eksporta/sūtījumu pārvalde?

Tam, ka eksporta/sūtījumu kontroles pārvaldība tiek veikta katrā kravas nosūtīšanas nodaļā vai galvenajā birojā, vai atsevišķā eksporta kontroles departamentā, jābūt atkarīgam no uzņēmuma lieluma un struktūras.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Kā eksporta/sūtījumu kontroles personāla darbs mijiedarbojas ar citu nodaļu darbu uzņēmuma iekšienē?

Eksporta/sūtījumu kontroles personālam jābūt aizsargātam pret interešu konfliktiem, cik vien tas ir iespējams. Šim personālam jābūt pilnvarām apturēt darījumu.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Kā ir izveidotas attiecības starp eksporta/sūtījumu kontroles personālu un augstākā līmeņa vadību, piemēram, attiecībā uz informācijas apmaiņu?

Eksporta kontroles personālam jābūt iespējai nepastarpināti vērsties pie augstākā līmeņa vadības, ja viņiem vajadzīgas pilnvaras darījuma apturēšanai.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Lūdzu, norādīt pārējos pienākumus augstākā līmeņa vadošajam darbiniekam, kurš ir iecelts par personīgi atbildīgu attiecībā uz sūtījumiem un eksportu.

Augstākā līmeņa vadošajam darbiniekam ir jābūt vienam no uzņēmuma vadības. Viņa(-as) amats nedrīkst radīt interešu konfliktu (piemēram, viņš(-a) nedrīkst būt arī pārdošanas departamenta vadītājs(-a)).

9. panta 2. punkta c) un f) apakšpunkts
3.   

Iekšējās revīzijas

a)

izlases pārbaude

Cik bieži tiek veiktas izlases pārbaudes?

Jāveic iekšējās atbilstības programmu (ICP) un ikdienas darba procedūru (negaidītas) izlases pārbaudes.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

b)

iekšējās revīzijas

Cik bieži tiek veiktas iekšējās revīzijas?

Būtu vēlams vienreiz gadā vai vismaz reizi trīs gados.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Cik liela eksporta/sūtījumu daļa tiek pārbaudīta?

Atkarībā no eksporta/sūtījumu apjoma vismaz 1 % un paredzami maksimāli 20 %. Šī attiecība var mainīties ikreiz, kad tiek veikta revīzija.

Kas veic šīs pārbaudes?

Vienai no iespējamajām atbildēm jābūt šādai:

—

kāda augstākā līmeņa persona no personāla, kas atbild par eksporta/sūtījumu kontroli,

—

kvalitātes nodaļas vadītājs,

—

finanšu direktors vai grāmatvedis,

—

kāda cita persona no vidējā vadības līmeņa vai kas ir augstākā amatā, kuras darba pienākumi lielākā vai mazākā mērā nav saistīti ar eksporta/sūtījumu kolektīva ikdienā veikto darbu.

Kādas pārbaudes ietvertas šajās revīzijās?

Revīzijām jāietver vismaz šie jautājumi:

—

Vai noteiktie eksporta ierobežojumi tiek ievēroti?

—

Vai tiek veiktas un aktualizētas procedūras, lai nodrošinātu, ka visi noteikumi par eksportu un sūtījumiem tiktu ievēroti?

—

Vai tiek veiktas regulāras apmācības izpratnes veidošanai?

—

Vai uzskaites dokumenti ir viegli pieejami?

—

Vai uzskaites dokumenti ir visaptveroši?

—

Vai uzskaites dokumenti aptver visus būtiskos importa, eksporta un sūtījumu aspektus, un ražojumus, kas paliek dalībvalstī?

—

Vai ir pieejama informācija par attiecīgo ražojumu ceļu no izgatavošanas līdz galamērķim?

c)

revīziju plānošana, efektivitāte un turpmākie pasākumi

Kā jūs nodrošināt, ka revīzija aptver reprezentatīvu sūtījumu klāstu?

Revīzija jāveic vismaz vienam sūtījumam, kas paredzēts vienam klientam vai galamērķim, vai vismaz vienam sūtījumam attiecībā uz katru projektu.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Vai uzņēmums sagatavo iekšējās revīzijas programmu?

Lai nodrošinātu, ka revīziju veic reprezentatīvam nosūtījumu klāstam, jāizveido iekšējās revīzijas programma.

Vai iekšējo revīziju laikā atklātās neatbilstības tiek sistemātiski novērstas? Vai šādas darbības tiek fiksētas?

Uzņēmumam jāreģistrē jebkādi iekšējo revīziju laikā atklātie iespējamie neatbilstības gadījumi, to novēršanai ieteiktie pasākumi un šo koriģējošo pasākumu efektivitātes novērtējums.
4.   

Vispārēja izpratnes veidošana

4.1.

Darba un organizatoriskās procedūras

Kā veidoti uzņēmuma iekšējie procesi, lai veicinātu vispārējas izpratnes veidošanu un mazinātu ar eksporta/sūtījumu kontroli saistītu risku?

Darba un organizatoriskās procedūras jānosaka rakstiski, tām jāietver norādījumi un pamatnostādnes par:

—

kopējo eksporta/sūtījumu procesu no pasūtījuma saņemšanas, pārbaudes par eksporta/sūtījumu noteikumu piemērošanu un pārbaudes par atbilstību attiecīgajiem eksporta/sūtījumu noteikumiem līdz kravas nosūtīšanai (galīgā atbilstības pārbaude jāveic pirms kravas nosūtīšanas),

—

licencē paredzēto noteikumu un nosacījumu atbilstības uzraudzību,

—

mijiedarbību ar trešām personām un atsevišķos gadījumos ar citiem ieinteresētajām nodaļām uzņēmumā, piemēram, juridisko un pārdošanas nodaļu,

—

visu to darbinieku koordinēšanu, kuri ir iesaistīti eksporta/sūtījumu kontrolē vai uz kuriem kaut kādā veidā tā attiecas (piemēram, pārdošanas darbinieki jāinstruē par to, ka jebkādu šaubu gadījumā viņiem jāziņo eksporta/sūtījumu kontroles personālam, un jābūt informētiem par to, ka pasūtījuma apstrāde var tikt veikta tikai pēc tam, kad eksporta/sūtījumu kontroles personāls ir pārbaudījis šo pasūtījumu),

—

koordinētu darbību un iespējamu informācijas apmaiņu ar kompetentajām iestādēm (piemēram, iespējamu ziņošanu par aizdomīgiem darījumu pasūtījumiem, iespējamu informācijas brīvprātīgas izpaušanas politiku …).

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts
4.1.1.   

Darba un organizatoriskās procedūras: posms pirms licencēšanas (1)

a)

embargo

Kā uzņēmums ņem vērā embargo?

Ja kravu ir plānots sūtīt uz galamērķiem, kuriem noteikts embargo, jāpiemēro noteikumi, lai pārbaudītu attiecīgos embargo noteikumus. Šādai pārbaudei jāietver vismaz:

—

piegādes aizliegumi, kas noteikti ar embargo noteikumiem,

—

sūtīšanai paredzēto ražojumu klasifikācija attiecībā pret embargo noteikto ražojumu sarakstu,

—

papildu licencēšanas prasības attiecībā uz konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, tehnisko palīdzību.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

b)

sankciju saraksti

Kā uzņēmums ņem vērā sankciju sarakstus?

Norādāmie juridisku un fizisku personu nosaukumi un identitātes jāpārbauda attiecībā pret attiecīgiem sankciju sarakstiem.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Meklējot identitāti sankciju sarakstā, kāds noteiktības līmenis (vai procentuāli izteikta daļa) tam, ka ir atrasta atbilsme, ir nepieciešams(-a), lai uzskatītu to par atbilsmi (“trāpījumu”)? Kādas procedūras tiek veiktas, ja nosaukumam ir atrasta atbilsme?

Norādījumi par piemērojamo kārtību jāsagatavo rakstiski, detalizēti norādot iespējamo rīcību atbilsmju un “trāpījumu” atrašanas gadījumā (piemēram, atrodot atbilsmi, par to jāziņo kompetentajai iestādei).

c)

uzskaitīto ražojumu kontrole (ražojumi, kas ir pakļauti licencēšanai, jo tie ir iekļauti eksporta/sūtījumu kontroles sarakstā)

Jautājumi par iekšējiem procesiem, kas nodrošina, ka uzskaitītie ražojumi netiek eksportēti vai nosūtīti bez licences:

 

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

1)

Vai tiek izmantota elektroniska datu apstrādes sistēma, lai reģistrētu uzņēmuma saņemto vai izgatavoto ražojumu klasifikāciju?

Ražojumu klasifikācija jāreģistrē elektroniskā datu apstrādes sistēmā (tikai tad, ja tā jau darbojas). Par izmaiņām kontroles sarakstos nekavējoties jānorāda sistēmā.

2)

Kā klasificē un reģistrē visus ražojumus, uz kuriem attiecas licencēšanas prasības, un kas par to ir atbildīgs? Kādi procesi ir izveidoti, lai nodrošinātu, ka ražojumu klasifikācija tiek aktualizēta, un kā tā tiek dokumentēta?

Eksporta/sūtījumu kontroles personālam jāatbild par ražojumu reģistrēšanu un klasificēšanu, ja nepieciešams, konsultējoties ar tehniskajiem ekspertiem.

3)

Kā tiek novērtēts galīgais izlietojums un saņēmēja uzticamība?

Eksporta/sūtījumu kontroles personālam jāatbild par saņēmēja uzticamības pārbaudi, īpašu uzmanību pievēršot galīgajam izlietojumam un novirzīšanas riskam.

Ja eksporta/sūtījumu kontroles personāls ir informēts par to, ka saņēmējs ir pārkāpis noteikumus par eksporta/sūtījumu kontroli, personālam jāziņo par to kompetentajai iestādei. Saņēmēja labticības pārbaudīšana ir īpaši svarīga gadījumos, ja klients ir jauns vai klienta identitāte nav skaidra, vai pastāv šaubas par paziņoto galīgo izlietojumu (piemēram, pasūtījums neparastos apjomos, saņēmēja pieprasīti īpaši un neparasti tranzīta maršruti …).

d)

nemateriāla tehnoloģiju nodošana

Kā uzņēmums nodrošina atbilstību prasībām par nemateriālu tehnoloģiju nodošanu (ITT) (piemēram, e-pasts un piekļuve iekštīklam no ārzemēm)?

Uzņēmumam jāsniedz skaidri un rakstiski norādījumi par ITT attiecībā uz e-pastu, faksu, iekštīklu vai internetu.

Tehnoloģiju nodrošināšana vai nodošana jāpieļauj tikai pēc tam, kad ir identificēta iespēja tehnoloģijai piešķirt licenci, un, ja tā ir licencējama, noteikt, vai licence ir jau piešķirta, lai veiktu nosūtīšanu.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

e)

tehniskā palīdzība

Kā uzņēmums nodrošina atbilstību tehniskās palīdzības prasībām?

Jābūt noteiktai atbilstības procedūrai, kas vērsta uz tehnisko palīdzību:

—

attiecībā uz ārvalstu apmeklētājiem/darbiniekiem,

—

attiecībā uz darbiniekiem (piemēram, tehniķiem) ārzemēs,

—

attiecībā uz konferencēm, semināriem ar dalībniekiem no ārzemēm vai rīkojot tos ārzemēs.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

4.1.2.

Darba un organizatoriskās procedūras: licencēšanas posms

Kā uzņēmums nodrošina to, ka tiek veikts izsmeļošs un pilnīgs licencēšanas pieprasījums?

Uzņēmumam jābūt sagatavotam, lai tas pilnībā atbilstu licencēšanas pieprasījuma procesam un procedūrām, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā tas atrodas.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

4.1.3

Darba un organizatoriskās procedūras: posms pēc licencēšanas

Kādas iekšējās procedūras nodrošina atbilstību licencē paredzētajiem nosacījumiem?

Eksporta/sūtījumu kontroles prasību galīgā pārbaude jāveic pirms galīgās kravas nosūtīšanas, lai nodrošinātu to, ka ir ievēroti licencē paredzētie noteikumi un nosacījumi.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

4.2.

Eksporta/sūtījumu kontroles personāla izpratnes veidošana un apmācības pasākumi

Kāda informācija ir pieejama visiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas eksporta/sūtījumu kontrole, un eksporta kontroles/sūtījumu personālam?

Iepriekšminētajām, ar eksporta/sūtījumu kontroli saistītajām organizatoriskajām un darba procedūrām jābūt pieejamām visiem.

Šīs darba un organizatoriskās procedūras jāreģistrē un jāatjaunina eksporta/sūtījumu kontroles personālam pieejamās atbilstības rokasgrāmatās.

Darba un organizatoriskajās procedūrās jāietver skaidrs eksporta/sūtījumu atbilstības procesa apraksts no pasūtījuma saņemšanas, pārbaudes par atbilstību attiecīgajiem eksporta/sūtījumu noteikumiem līdz kravas nosūtīšanai.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Cik bieži tiek atjauninātas eksporta/sūtījumu kontroles personāla zināšanas?

Zināšanas jāatjaunina katru reizi, kad tiek izdarītas izmaiņas valsts un Savienības eksporta kontroles tiesību aktos un procedūrās, bet ne retāk kā reizi gadā. Papildus šādiem ikgadējiem vispārējas apmācības pasākumiem, kas vērsti uz zināšanu papildināšanu, tiek ieteikts kopā ar juridiskajiem tekstiem nodrošināt pieejamību arī komentāriem par eksporta/sūtījumu kontroles tiesību aktiem, kā arī profesionālajiem izdevumiem un žurnāliem.

Kā tiek atjauninātas eksporta/sūtījumu kontroles personāla zināšanas?

Apmācība, izmantojot dažādas metodes, tai skaitā:

—

ārējos seminārus,

—

parakstīšanos uz kompetento iestāžu piedāvātajiem informācijas pasākumiem,

—

apmācību pasākumus, ārējus vai tiešsaistes.

5.

Fiziskā un tehniskā drošība

Vai atbilstīga valsts iestāde ir oficiāli akreditējusi jūsu uzņēmuma drošību? Lūdzam sniegt detalizētu informāciju.

Katras valsts Aizsardzības ministrija vai līdzīga organizācija, visticamāk, pieprasīs īstenot kādus drošības pasākumus, ja uzņēmums strādā to labā. Ar to vien, ka uzņēmuma drošība ir oficiāli akreditēta kaut kādā veidā, var būt pietiekami.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Ja uzņēmuma drošība nav šādā veidā oficiāli akreditēta, kādi drošības pasākumi tiek veikti, lai garantētu eksporta/sūtījumu uzskaites dokumentu un procedūru drošību?

Telpām jābūt pilnībā iežogotām. Ieeja jānodrošina ar atbilstošiem drošības līdzekļiem un jākontrolē. Telpām jānodrošina pastāvīga novērošana, pat ārpus darba laika. Piegādēm un savākšanai var būt atsevišķa ieeja, bet tai jābūt tālāk no galvenās ražošanas vietas.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Kādi ir drošības pasākumi attiecībā uz programmatūru un tehnoloģijām?

Sistēmai jābūt aizsargātai ar paroli un ugunsmūri. Uzņēmuma tīkls ir aizsargāts pret neatļautu piekļuvi.

Jāuzrauga elektroniskās ierīces (klēpjdatori, personīgie digitālie asistenti utt.), kuras tiek iznestas no uzņēmuma teritorijas vai uz ārvalstīm, un projekta ietvaros un citos gadījumos nosūtītas e-pasta vēstules.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

6.

Eksporta un sūtījumu dokumentācijas lietvedība un izsekojamība

Kā jūs glabājat tādus uzskaites dokumentus par eksportēšanas ierobežojumiem, kurus jums nodevis ražojumu piegādātājs?

Uzņēmumu rīcībā būtu jābūt vismaz vienai vai vairākām šādām iespējām:

—

elektroniska datne vai e-pasta mape,

—

atbilstoši projektiem izveidotas mapes,

—

atbilstoši piegādātājiem izveidotas mapes,

—

atsevišķas ierobežojumiem paredzētas mapes,

—

pasūtījumu sistēma.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Kā jūs sasaistāt eksporta ierobežojumus ar turpmāku eksportu vai sūtījumiem?

Vienai vai vairākām iespējamajām atbildēm jābūt šādām:

—

izmantojot informāciju par importu un turpmāku apriti saturošu elektronisku datni vai e-pasta mapi,

—

uzņēmuma pārvaldības sistēmas ietvaros,

—

izmantojot atbilstoši projektiem vai piegādātājiem izveidotās mapes, kurās visa informācija tiek glabāta kopā,

—

izmantojot reģistrācijas sistēmu, kas ir līdzīga mapju sistēmai.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Kā tiek nodrošināta šo uzskaites dokumentu pieejamība kompetentajām iestādēm?

—

jābūt iespējai piekļūt uzskaites dokumentiem elektroniski – attiecībā uz vieniem dokumentiem, iespējams, vajadzēs apmeklēt uzņēmuma teritoriju sakarā ar nepieciešamību nodrošināt piekļuvi drošam iekštīklam, bet citus dokumentus būs iespējams nosūtīt, lai veiktu pārbaudes ārpus uzņēmuma teritorijas,

—

uzskaites dokumenti var būt arī pieejami drukātā veidā, un dažus no tiem ir iespējams ieskenēt, piemēram, lai veiktu pārbaudes ārpus uzņēmuma teritorijas.

9. panta 2. punkta f) apakšpunkts

(1)  Posma pirms licencēšanas mērķis ir noteikt, vai uzņēmumu ietekmē eksporta/sūtījumu kontrole, tas ir, vai noteikumi par eksporta/sūtījumu kontroli ir saistoši attiecībā uz uzņēmuma darbībām un darījumiem un, attiecīgi, vai šādiem darījumiem tiek piemērota licencēšanas prasība. Mērķis ir pēc iespējas agrāk noteikt un analizēt jebkādu ar eksporta/sūtījumu kontroli saistītu risku un īstenot jebkādus nepieciešamos saistītos pasākumus, piemēram, pieteikties licences saņemšanai vai atbilstošā veidā izmantot vispārīgu licenci.

II PIELIKUMS

STANDARTA SERTIFIKĀTA FORMA

Image

15.1.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 11/75

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2011. gada 14. janvāris),

ar ko izveido pamatnostādnes, lai nošķirtu barības sastāvdaļas, barības piedevas, biocīdos produktus un veterinārās zāles

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2011/25/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 767/2009 par barības laišanu tirgū un lietošanu un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 un atceļ Padomes Direktīvu 79/373/EEK, Komisijas Direktīvu 80/511/EEK, Padomes Direktīvas 82/471/EEK, 83/228/EEK, 93/74/EEK, 93/113/EK un 96/25/EK un Komisijas Lēmumu 2004/217/EK (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Tas, ka tiek nošķirtas barības sastāvdaļas, barības piedevas un citi produkti, piemēram, veterinārās zāles, ietekmē nosacījumus šādu produktu laišanai tirgū atkarībā no attiecīgajiem piemērojamajiem tiesību aktiem.

(2)

Barības apritē iesaistītie uzņēmēji un valstu kompetentās kontroles iestādes bieži saskaras ar jautājumiem attiecībā uz to produktu klasifikāciju, kuri varētu apdraudēt barības tirdzniecību visā Eiropas Savienībā.

(3)

Lai izvairītos no neatbilstībām attiecībā uz šādu produktu statusu, kā arī lai atvieglotu valsts kompetento iestāžu darbu un palīdzētu ieinteresētajiem uzņēmējiem darboties sistēmā, kas nodrošina atbilstošu tiesiskās noteiktības līmeni, ir jāizveido nesaistošas pamatnostādnes, lai nošķirtu barības sastāvdaļas, barības piedevas un cita veida produktus.

(4)

Šajā ieteikumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Lai nošķirtu barības sastāvdaļas, barības piedevas un citus produktus, ir jāņem vērā šā ieteikuma pielikumā sniegtās pamatnostādnes.

Briselē, 2011. gada 14. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1)  OV L 229, 1.9.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

PAMATNOSTĀDNES, LAI NOŠĶIRTU BARĪBAS SASTĀVDAĻAS, BARĪBAS PIEDEVAS UN CITUS PRODUKTUS

Šīs pamatnostādnes ir paredzētas, lai palīdzētu valsts kompetentajām iestādēm un barības apritē iesaistītajiem uzņēmējiem īstenot un piemērot attiecīgos tiesību aktus.

Šo pamatnostādņu pamatā ir noteikumi, kas paredzēti tiesiskajā regulējumā, kurš reglamentē dažādu veidu attiecīgos produktus, jo īpaši ņemot vērā tajā noteiktās minēto produktu definīcijas, lai varētu izstrādāt norādes produktu veidu nošķiršanai.

Attiecībā uz jebkuru produktu ierosinātie kritēriji dažādu produktu veidu nošķiršanai nav jāpiemēro pakārtoti, bet vienlaikus, lai izveidotu katra konkrētā produkta profilu, ņemot vērā visas tā īpašības. Nevienu no minētajiem kritērijiem nevar izmantot kā vienīgo kritēriju vai uzskatīt to par prioritāru attiecībā pret citiem kritērijiem.

Analoģiju ar citiem produktiem nedrīkst izmantot kā diskriminējošu kritēriju, taču tā var būt noderīga, lai pārskatītu lēmumu, kas jau pieņemts, piemērojot izveidotos kritērijus. Tomēr to var arī izmantot, lai pārbaudītu konsekvenci.

1.   Barības aprites tiesību akti

1.1.   Tiesību akti

Attiecīgajos tiesību aktos ir minētas šādas definīcijas.

 

Regulas (EK) Nr. 178/2002 (1) 3. panta 4. punkts:

“barība” ir jebkura pārstrādāta, daļēji pārstrādāta vai nepārstrādāta viela vai produkts, tostarp piedevas, ko paredzēts izbarot dzīvniekiem.

Papildinot šo plašo barības definīciju, Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. apsvērumā noteikts, ka “barībai var būt šādi veidi: barības sastāvdaļas, barības maisījumi, barības piedevas, premiksi vai ārstnieciskā barība”.

 

Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. panta 2. punkts:

“barības sastāvdaļas”: ir augu vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kuru galvenais nolūks ir apmierināt dzīvnieku uztura vajadzības, to dabīgajā stāvoklī, svaigi vai konservēti, un produkti, kas iegūti to rūpnieciskā pārstrādē, un organiskas vai neorganiskas vielas, kas satur vai nesatur barības piedevas, kuras ir paredzētas izmantot dzīvnieku barošanā vai nu kā tādas, vai arī pēc pārstrādes, vai gatavojot kombinēto barību vai kā premiksu nesējus;

“nesējs”: ir viela, ko izmanto barības piedevas šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citāda veida fiziskai izmainīšanai, lai veicinātu tās pielietošanu, piemērošanu vai izmantošanu, nemainot tās funkcijas, un kas pašas nekādi neietekmē tehnoloģiskos procesus;

“barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem”: ir barība, kas var apmierināt īpašu uztura mērķi ar savu īpašo sastāvu vai ražošanas metodi, kas to skaidri nošķir no parastas barības. Barība, kas paredzēta īpašiem barošanas mērķiem, neietver ārstniecisko dzīvnieku barību Direktīvas 90/167/EEK izpratnē;

“perorāla dzīvnieku barošana”: ir barības ievadīšana gastrointestinālajā traktā caur dzīvnieka muti, lai apmierinātu dzīvnieka ēdināšanas vajadzības un attiecīgi saglabātu veselu dzīvnieku produktivitāti.

 

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 (2) 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts:

“lopbarības piedevas” ir vielas, mikroorganismi vai preparāti, izņemot barības sastāvdaļas un premiksus, kas paredzēti pievienošanai lopbarībai vai ūdenim, lai jo īpaši veiktu vienu vai vairākas funkcijas, kuras minētas regulas 5. panta 3. punktā:

a)

labvēlīgi ietekmē lopbarības īpašības;

b)

labvēlīgi ietekmē dzīvnieku izcelsmes produktu īpašības;

c)

labvēlīgi ietekmē dekoratīvo zivju un putnu krāsu;

d)

apmierina dzīvnieku ēdināšanas vajadzības;

e)

ir tāda, kuru pielietojot dzīvnieku produkcijai ir labvēlīga ietekme uz vidi;

f)

labvēlīgi ietekmē dzīvnieku audzēšanu, ražību vai labturību, jo īpaši ietekmējot kuņģa–zarnu trakta floru vai lopbarības sagremojamību; vai

g)

tai ir kokcidiostatiska vai histomonostatiska iedarbība.

 

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 2. panta 2. punkta h) apakšpunkts:

“pārstrādes palīglīdzekļi”: ir visas vielas, kas netiek patērētas kā lopbarība un kuras paredzētas pielietošanai lopbarības vai barošanas sastāvdaļu pārstrādē, lai sasniegtu tehnoloģisko mērķi apstrādes vai pārstrādes laikā, kas var radīt neparedzētu, bet tehnoloģiski neizbēgamu vielas vai tās atvasinājumu atlieku klātbūtni galaproduktā, ja šīm atliekām nav kaitīgas iedarbības uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un tās nerada nekādu tehnoloģisku iedarbību uz gatavo lopbarību.

Turklāt Regulas (EK) Nr. 767/2009 11. apsvērums ir formulēts šādi: “(..) Barības sastāvdaļas pirmkārt izmanto, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības, piemēram, pēc enerģijas, barības vielām, minerāliem vai uztura šķiedrām. To ķīmiskais sastāvs parasti nav labi definēts, izņemot to sastāvā esošās pamata uzturvielas. Ietekme, ko var pamatot ar zinātnisku novērtējumu un kas attiecināma tikai uz barības piedevām vai veterināriem medikamentiem, ir izslēdzama no barības sastāvdaļu objektīvā lietojuma. (..)”

1.2.   Ietekme, kas rodas, nošķirot barības sastāvdaļas un barības piedevas

1.2.1.   Kas izriet no tiesību aktiem

—   “Lopbarības piedevas ir vielas (..), izņemot barības sastāvdaļas”– produkts nevar būt vienlaikus barības sastāvdaļa un lopbarības piedeva.

—   “Dzīvnieku uztura vajadzības”– nav iespējams norādīt izsmeļošu attiecīgo elementu sarakstu, taču šādas barības sastāvdaļu īpašības var uzskatīt par vissvarīgākajām:

—   “Galvenais nolūks ir apmierināt dzīvnieku uztura vajadzības” un “pirmkārt izmanto, lai apmierinātu dzīvnieku vajadzības”– papildus to parastajai primārajai funkcijai – sniegt dzīvniekiem barības vielas – barības sastāvdaļām var būt citi mērķi, piemēram, ja tās izmanto kā nesējus vai ja tās nav sagremojamas dzīvnieku kuņģa–zarnu traktā. Tas ir saskaņā ar “perorālas dzīvnieku barošanas” mērķiem (“lai apmierinātu dzīvnieka ēdināšanas vajadzības un/vai attiecīgi saglabātu veselu dzīvnieku produktivitāti”), kas atbilst primārajam paredzētajam lietojumam saskaņā ar “barības” definīciju.

1.2.2.   Kritēriji, kas vienlaicīgi jāņem vērā, veicot novērtējumu katrā gadījumā atsevišķi

—

Ražošanas un apstrādes metode – ķīmiskā definīcija un standartizācijas līmenis vai tīrība. Par barības sastāvdaļām var uzskatīt augu vai dzīvnieku izcelsmes produktus to dabīgajā stāvoklī, svaigus vai konservētus, un produktus, kas no tiem iegūti vienkāršas pārstrādes rezultātā, kā arī organiskas vai neorganiskas vielas (piemēram, taukskābes vai kalcija karbonāts). Ķīmiski skaidri definētas vielas, kuras ir attīrītas un kurām ir noteikts standartizācijas līmenis, ko garantējis ražotājs, var uzskatīt par barības piedevām (piemēram, aromātiskā eļļa, kas īpaši iegūta no augu materiāla). Tomēr dažas barības sastāvdaļas ir ķīmiski skaidri definētas vielas un standartizētas (piemēram, saharoze). Savukārt dabīgi produkti no veseliem augiem un to daļām vai to produkti, kam veikta ierobežota fiziska apstrāde, piemēram, saberšana, malšana vai žāvēšana, ir uzskatāmi par barības sastāvdaļām.

—

Nekaitīgums un izmantošanas režīms. Ja ar dzīvnieku vai cilvēku veselību saistītu iemeslu dēļ ir nepieciešams noteikt produkta maksimālo daudzumu dienas devā, tad produktu var klasificēt kā piedevu. Tomēr arī uz dažām barības sastāvdaļām attiecina maksimālo pievienošanas proporciju. Barības piedevu statuss varētu attiekties uz plašāku darbības jomu, lai varētu efektīvāk pārvaldīt produktu saistībā ar tā stabilitāti, viendabīgumu un attiecībā uz pārāk lielu devu. Barības piedevas parasti pievieno zemās proporcijās. Tomēr arī daudzas barības sastāvdaļas, piemēram, minerālsāļus, barības devā pievieno nelielā proporcijā.

—

Funkcijas. Barības piedevas ir definētas pēc to funkcijām, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. panta 3. punktā. Tomēr šīs funkcijas nav raksturīgas tikai barības piedevām. Tādējādi barības sastāvdaļām var arī būt piedevu funkcijas (piemēram, biezinātāja funkcijas), bet tas nedrīkst būt vienīgais paredzētais izmantošanas veids.

2.   Biocīdie produkti

2.1.   Tiesību akti

Attiecīgajos tiesību aktos ir minētas šādas definīcijas.

 

Direktīvas 98/8/EK (3) 2. panta 1. punkts:

“biocīdie produkti”: aktīvās vielas un preparāti, kas satur vienu vai vairākas aktīvās vielas un lietotājam piegādātajā veidā paredzēti, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu, kavētu iedarbību vai citādi kontrolējami ķīmiski vai bioloģiski iedarbotos uz jebkuru kaitīgu organismu;

“aktīvā viela”: viela vai mikroorganisms, ieskaitot vīrusus vai sēnītes, ar vispārīgu vai specifisku iedarbību uz kaitīgiem organismiem;

“kaitīgs organisms”: jebkurš organisms, kura klātbūtne ir nevēlama vai kuram piemīt kaitīga iedarbība uz cilvēkiem, to darbībām vai produktiem, ko tie izmanto vai ražo, uz dzīvniekiem vai uz vidi.

 

Regulas (EK) Nr. 1831/2003 I pielikuma 1. punkta a) apakšpunkts:

“konservanti”: vielas vai, attiecīgā gadījumā, mikroorganismi, kas aizsargā lopbarību pret mikroorganismu vai to metabolītu radītu bojāšanos.

 

Direktīvas 98/8/EK 1. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Šo direktīvu piemēro biocīdajiem produktiem, kā definēts 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, bet izslēdz produktus, kuri definēti vai ietilpst jomā, kas atbilst šo direktīvu mērķiem:

(..)

o)

Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par piedevām dzīvnieku barībā, Padomes 1982. gada 30. jūnija Direktīva 82/471/EEK par noteiktu produktu izmantošanu dzīvnieku barībā un Padomes 1976. gada 23. novembra Direktīva 77/101/EEK par vienkāršās dzīvnieku barības tirdzniecību;

(..)”

 

Direktīvas 98/8/EK V pielikumā ietverts izsmeļošs 23 produktu veidu saraksts ar norādošu katra veida aprakstu, ietverot šādus ar barību saistītu produktu veidus:

3. produktu veids: veterinārās higiēnas biocīdie produkti. Šīs grupas produkti ir biocīdie produkti, kurus izmanto veterinārās higiēnas nolūkos, ieskaitot produktus, ko izmanto vietās, kur izmitina, tur vai transportē dzīvniekus.

4. produktu veids: pārtikas produktu un dzīvnieku barības [jomā izmantotie] dezinfekcijas līdzekļi. Produkti, kurus izmanto iekārtu, konteineru, patēriņa piederumu, ar cilvēku pārtikas produktu, dzīvnieku barības vai dzērienu (ieskaitot dzeramo ūdeni) ražošanu, transportu, uzglabāšanu vai patēriņu saistīto virsmu vai cauruļvadu sistēmu dezinfekcijai.

5. produktu veids: dzeramā ūdens dezinfekcijas līdzekļi. Produkti, kurus izmanto dzeramā ūdens (kā cilvēku, tā arī dzīvnieku) dezinfekcijai.

20. produktu veids: pārtikas produktu vai dzīvnieku barības konservanti. Produkti, kurus izmanto pārtikas produktu vai dzīvnieku barības krājumu konservēšanai, kontrolējot kaitīgus organismus.

2.2.   Ietekme, kas rodas, nošķirot barību un biocīdos produktus

Saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 1. panta 2. punktu produkti, kuri ir definēti vai ietilpst dzīvnieku barības tiesību aktu darbības jomā, tostarp pārstrādes palīglīdzekļi, nav biocīdie produkti, bet ir uzskatāmi par barību (barības aprites tiesību akti ir prioritāri salīdzinājumā ar tiesību aktiem par biocīdiem produktiem).

Produkti, kas ietilpst 3. un 4. produktu veidā, kā noteikts Direktīvas 98/8/EK V pielikumā, nav uzskatāmi par barību.

Tomēr dažus produktus, kurus var kvalificēt kā piederošus pie 5. vai 20. produktu veida, arī var uzskatīt par barību, parasti par barības piedevām. Ņemot vērā iepriekš minēto barības aprites tiesību aktu prioritāti salīdzinājumā ar tiesību aktiem par biocīdiem produktiem, šādus produktus var uzskatīt par barību. Produkti, kas nodrošina dzīvnieku barības vai ūdens saglabāšanu, nav biocīdie produkti. Ja šādi produkti ir minēti 5. vai 20. produktu veidā, tos nav paredzēts izmantot dzīvniekiem.

3.   Veterinārās zāles

3.1.   Tiesību akti

Attiecīgajos tiesību aktos ir minētas šādas definīcijas.

 

Direktīvas 2001/82/EK (4) 1. pants:

“veterinārās zāles”:

a)

jebkura viela vai vielu savienojums, kam uzrādītas īpašības dzīvnieku slimību ārstēšanai vai profilaksei; vai

b)

jebkura viela vai vielu savienojums, ko var lietot vai ievadīt dzīvniekiem, lai atjaunotu, koriģētu vai pārveidotu to fizioloģiskās funkcijas, izraisot farmakoloģisku, imunoloģisku vai metabolisku iedarbību, vai lai noteiktu medicīnisku diagnozi;

“ārstnieciskā dzīvnieku barība”: jebkurš viena vai vairāku veterināro zāļu un viena vai vairāku barības veidu maisījums, kurš ir sagatavots tirgošanai un kuru paredzēts izbarot dzīvniekiem bez tālākas apstrādes sakarā ar tā ārstnieciskajām vai profilaktiskajām īpašībām vai citām īpašībām kā zālēm, uz kurām attiecas definīcija “veterinārās zāles”.

 

Direktīvas 2001/82/EK 2. panta 2. punktā ir paredzēts:

“Šaubu gadījumos, kad, ņemot vērā visas produkta īpašības, uz to var attiecināt “veterināru zāļu” definīciju un produkta, uz ko attiecas citi Kopienas tiesību akti, definīciju, piemēro šīs direktīvas noteikumus.”

 

Tās pašas direktīvas 3. panta 1. punktā paredzēti šādi noteikumi:

“Šī direktīva neattiecas uz:

a)

ārstniecisko dzīvnieku barību, kas definēta Padomes 1990. gada 26. marta Direktīvā 90/167/EEK, ar ko izklāsta nosacījumus, kuri Kopienā reglamentē ārstnieciskās dzīvnieku barības pagatavošanu, laišanu tirgū un lietošanu;

(..)

d)

jebkādām piedevām, uz ko attiecas Padomes 1970. gada 23. novembra Direktīva 70/524/EEK par barības piedevām, ja tās ir pievienotas dzīvnieku barībai un dzīvnieku papildu barībai saskaņā ar minēto direktīvu;

(..)”

 

Regulas (EK) Nr. 767/2009 13. panta 3. punkts ir formulēts šādi:

“Barības sastāvdaļu un barības maisījumu marķējumā vai noformējumā nav apgalvojumu par to, ka:

a)

barība novērsīs, ārstēs vai izārstēs slimību, izņemot attiecībā uz kokcidiostatiem un histomonostatiem, kā atļauts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003; šis apakšpunkts tomēr neattiecas uz apgalvojumiem attiecībā uz barības vielu nesabalansētību, ja ar to nav saistīti patoloģiski simptomi;

(..)”

3.2.   Ietekme, kas rodas, nošķirot barību un veterinārās zāles

—

Ja pēc visu neklasificēta produkta īpašību izskatīšanas var secināt, ka tas varētu būt veterinārās zāles, tad minētais produkts ir jāuzskata par veterinārajām zālēm (tiesību akti par veterinārajām zālēm ir prioritāri salīdzinājumā ar barības aprites tiesību aktiem, izņemot attiecībā uz atļautajām barības piedevām).

—

Dzīvnieku ārstnieciskā barība nav veterinārās zāles, bet saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2009 3. apsvērumu barības veids, kas satur ārstnieciskos premiksus un kam vajadzīga veterinārārsta recepte.

—

Pamatojoties uz “īpašu barošanas mērķu” definīciju (sk. iepriekš 1.1. punktu), robežšķirtne starp barību un veterinārajām zālēm ir noteikta. Īpašos barošanas mērķus, piemēram, “aknu funkcijas veicināšanu, ja ir hroniska aknu mazspēja” vai “urātu akmeņu veidošanās samazināšanu”, vai “piena triekas riska samazināšanu”, var sasniegt, izmantojot barību.

(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.

(3)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(4)  OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.