ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.336.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
2010/787/ES |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
|
2010/789/ES |
|
|
* |
||
|
|
2010/790/ES |
|
|
* |
||
|
|
2010/791/ES |
|
|
* |
||
|
|
2010/792/ES |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2010. gada 20. decembris), ar ko pagarina pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi Ungārijā ( 1 ) |
|
|
|
2010/793/ES |
|
|
* |
||
|
|
PAMATNOSTĀDNES |
|
|
|
2010/794/ES |
|
|
* |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 1225/2010
(2010. gada 13. decembris),
ar ko 2011. un 2012. gadam ES kuģiem nosaka zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Līguma 43. panta 3. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem pasākumus par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu. |
(2) |
Padomes Regulā (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) paredzēts, ka pasākumi, kuri reglamentē pieeju ūdeņiem un resursiem un noturīgu zvejas darbību veikšanu, ir jāizveido, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus un jo īpaši ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). |
(3) |
Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un piešķiršanu zvejniecībām vai zvejniecību grupām, tostarp, vajadzības gadījumā, noteikti, ar tiem funkcionāli saistīti nosacījumi. Zvejas iespējas būtu jāsadala starp dalībvalstīm tādā veidā, lai nodrošinātu katras dalībvalsts zvejas darbību relatīvu stabilitāti attiecībā uz katru krājumu vai zvejniecību un pienācīgi ņemot vērā kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 2371/2002. |
(4) |
Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem un ņemot vērā bioloģiskos un sociāli ekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām, jo īpaši to ieinteresēto personu viedokļi, kuras darbojas Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevējas komitejā un attiecīgajās reģionālajās konsultatīvajās padomēs. |
(5) |
Zvejas iespējām vajadzētu būt saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem un principiem, piemēram, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada Nolīgumu par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu (2) un ar sīki izstrādātiem pārvaldības principiem, kas izklāstīti 2008. gada Starptautiskās vadlīnijās par dziļūdens zvejas pārvaldību tāljūrā, ko pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija, atbilstīgi kurai likumdevējam jo īpaši vajadzētu būt piesardzīgam, ja informācija ir neskaidra, neuzticama vai neatbilstīga. Tam, ka trūkst atbilstīgas zinātniskas informācijas, nevajadzētu būt par iemeslu, lai atliktu saglabāšanas un pārvaldības pasākumus vai tos neveiktu nemaz. |
(6) |
Jaunākajos zinātniskajos ieteikumos, ko sagatavojusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (SJPP) (3) un ZZTEK (4), norādīts, ka dziļūdens zivju krājumu lielākās daļas zveja nenorit atbilstīgi ilgtspējīgas ieguves principiem un, lai nodrošinātu to ilgtspējību, šo krājumu zvejas iespējas būtu jāsamazina līdz brīdim, kad zivju krājumu apjomā būs vērojamas pozitīvas tendences. SJPP ir ieteikusi arī, ka nevajadzētu veikt Atlantijas lielgalvja specializēto zveju. |
(7) |
Attiecībā uz dziļūdens haizivīm uzskata, ka galveno komerciāli izmantojamo sugu krājumi ir noplicināti un tādēļ nevajadzētu veikt specializēto zveju. Kamēr ar selektivitātes projektu un citu tehnisku pasākumu palīdzību nebūs noteikts nenovēršamās piezvejas daudzums, nevajadzētu atļaut piezvejā gūto zivju izkraušanu. |
(8) |
Zvejas iespējas attiecībā uz dziļūdens sugām, kuras definētas I pielikumā Padomes Regulai (EK) Nr. 2347/2002 (2002. gada 16. decembris), ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (5), pieņem katru otro gadu. Tomēr izņēmums ir izdarīts attiecībā uz Ziemeļatlantijas argentīnas krājumiem un zilās jūras līdakas galveno zvejniecību, kuru zvejas iespējas ir atkarīgas no rezultātiem, kas panākti gadskārtējās sarunās ar Norvēģiju. Tādējādi zvejas iespējas attiecībā uz minētajiem krājumiem nosaka citā attiecīgā ikgadējā regulā, ar ko nosaka zvejas iespējas. |
(9) |
Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), ar ko ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (6), ir jānosaka zivju krājumi, uz kuriem attiecas dažādie minētajā regulā paredzētie pasākumi. |
(10) |
Lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, ir svarīgi minēto zveju darīt pieejamu 2011. gada 1. janvārī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu 2011. un 2012. gadam nosaka ES kuģiem pieejamās ikgadējās zvejas iespējas attiecībā uz noteiktu dziļūdens zivju krājumiem ES ūdeņos un noteiktos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, kur ir vajadzīgi nozvejas ierobežojumi.
2. pants
Definīcijas
1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“ES kuģis” ir zvejas kuģis, kas peld ar dalībvalsts karogu un ir reģistrēts Savienībā; |
b) |
“ES ūdeņi” ir ūdeņi, uz kuriem attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Līguma II pielikumā minētajām teritorijām blakus esošos ūdeņus; |
c) |
“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir daudzums, ko katru gadu var iegūt no katra krājuma un izkraut; |
d) |
“kvota” ir KPN daļa, kas piešķirta Savienībai, dalībvalstij vai trešai valstij; |
e) |
“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā. |
2. Šajā regulā piemēro šādas zonas definīcijas:
a) ICES zonas– kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 218/2009 (2009. gada 11. marts) par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (pārstrādāta versija) (7);
b) CECAF (Centrālaustrumu Atlantijas zvejniecības komiteja vai FAO 34. galvenā zvejas zona)– kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2009 (2009. gada 11. marts) par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (pārstrādāta versija) (8).
3. pants
KPN un tās sadalījums
Dziļūdens sugu KPN ES kuģiem ES ūdeņos un noteiktos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, šādas KPN sadalījums starp dalībvalstīm un ar to funkcionāli saistīti nosacījumi, ja tādi nepieciešami, ir norādīti pielikumā.
4. pants
Īpaši noteikumi par sadalījumu
Zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm, kas noteikts pielikumā, neskar:
a) |
zvejas iespēju apmaiņu, kas veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 20. panta 5. punktu; |
b) |
atvilkumus un pārdales, kas veiktas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (9), 37. pantu vai Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem (10) 10. panta 4. punktu; |
c) |
papildu izkrāvumus, kas atļauti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu; |
d) |
daudzumus, kas ieturēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu; |
e) |
atvilkumus, kas veikti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu. |
5. pants
Saistība ar Regulu (EK) Nr. 847/96
Piemērojot Regulu (EK) Nr. 847/96, visas šīs regulas pielikumā minētās kvotas uzskata par analītiskajām kvotām.
6. pants
Nosacījumi nozvejas un piezvejas izkraušanai
Zivis no krājumiem, kuriem zvejas iespējas ir noteiktas ar šo regulu, patur uz kuģa un izkrauj tikai tad, ja tās nozvejojuši tādas dalībvalsts kuģi, kuras kvota vēl nav pilnībā apgūta.
7. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 13. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
K. PEETERS
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) Nolīgums par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību (OV L 189, 3.7.1998., 16. lpp.).
(3) Padomdevējas komitejas ziņojums par plaši izplatītiem un migrējošiem zivju krājumiem, 9. grāmata, 2010. gada jūnijs.
(4) KPC zinātniskie un tehniskie ziņojumi, pārskats par zinātniskajiem ieteikumiem 2011. gadam, 2. daļa, 2010. gada jūlijs.
(5) OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.
(6) OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.
(7) OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.
(8) OV L 87, 31.3.2009., 1. lpp.
(9) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(10) OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.
PIELIKUMS
Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz ICES zonām, ja vien nav norādīts citādi.
1. DAĻA
Sugas un sugu grupas
1. |
Šā pielikuma 2. daļā iekļautajā sarakstā zivju krājumi ir sakārtoti alfabētiskā secībā, pēc sugas nosaukuma latīņu valodā. Tomēr dziļūdens haizivis ir norādītas minētā saraksta sākumā. Piemērojot šo regulu, izmanto šādu vispārpieņemto nosaukumu un latīnisko nosaukumu atbilstības tabulu.
|
2. |
Piemērojot šo regulu, “dziļūdens haizivis” ir šajā sarakstā minēto sugu haizivis.
|
2. DAĻA
Ikgadējās zvejas iespējas, kas piemērojamas ES kuģiem apgabalos, kur piemēro KPN, sadalījumā pa sugām un apgabaliem (tonnās dzīvsvara)
|
|
||||||||
Gads |
2011 (1) |
2012 |
|
||||||
Vācija |
0 |
0 |
|
||||||
Igaunija |
0 |
0 |
|
||||||
Īrija |
0 |
0 |
|
||||||
Spānija |
0 |
0 |
|
||||||
Francija |
0 |
0 |
|
||||||
Lietuva |
0 |
0 |
|
||||||
Polija |
0 |
0 |
|
||||||
Portugāle |
0 |
0 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
0 |
|
||||||
ES |
0 |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
0 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 (2) |
2012 |
|
||||||
Portugāle |
0 |
0 |
|
||||||
ES |
0 |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
0 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 (3) |
2012 |
|
||||||
Īrija |
0 |
0 |
|
||||||
Spānija |
0 |
0 |
|
||||||
Francija |
0 |
0 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
0 |
|
||||||
ES |
0 |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
0 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Vācija |
4 |
3 |
|
||||||
Francija |
4 |
3 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
4 |
3 |
|
||||||
ES |
12 |
9 |
|
||||||
KPN |
12 |
9 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Vācija |
27 |
25 |
|
||||||
Igaunija |
13 |
12 |
|
||||||
Īrija |
67 |
62 |
|
||||||
Spānija |
134 |
124 |
|
||||||
Francija |
1 884 |
1 743 |
|
||||||
Latvija |
88 |
81 |
|
||||||
Lietuva |
1 |
1 |
|
||||||
Polija |
1 |
1 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
134 |
124 |
|
||||||
Citas (4) |
7 |
6 |
|
||||||
ES |
2 356 |
2 179 |
|
||||||
KPN |
2 356 |
2 179 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Spānija |
11 |
11 |
|
||||||
Francija |
26 |
26 |
|
||||||
Portugāle |
3 311 |
3 311 |
|
||||||
ES |
3 348 |
3 348 |
|
||||||
KPN |
3 348 |
3 348 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Portugāle |
4 071 |
3 867 |
|
||||||
ES |
4 071 |
3 867 |
|
||||||
KPN |
4 071 |
3 867 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Īrija |
10 |
10 |
|
||||||
Spānija |
74 |
74 |
|
||||||
Francija |
20 |
20 |
|
||||||
Portugāle |
214 |
214 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
10 |
10 |
|
||||||
ES |
328 |
328 |
|
||||||
KPN |
328 |
328 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Dānija |
2 |
1 |
|
||||||
Vācija |
2 |
1 |
|
||||||
Francija |
9 |
10 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
2 |
1 |
|
||||||
ES |
15 |
13 |
|
||||||
KPN |
15 |
13 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Dānija |
804 |
804 |
|
||||||
Vācija |
5 |
5 |
|
||||||
Zviedrija |
41 |
41 |
|
||||||
ES |
850 |
850 |
|
||||||
KPN |
850 |
850 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 (6) |
2012 (6) |
|
||||||
Vācija |
5 |
5 |
|
||||||
Igaunija |
43 |
38 |
|
||||||
Īrija |
190 |
165 |
|
||||||
Spānija |
48 |
41 |
|
||||||
Francija |
2 409 |
2 096 |
|
||||||
Lietuva |
55 |
48 |
|
||||||
Polija |
28 |
25 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
141 |
123 |
|
||||||
Citas (7) |
5 |
5 |
|
||||||
ES |
2 924 |
2 546 |
|
||||||
KPN |
2 924 |
2 546 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 (8) |
2012 (8) |
|
||||||
Vācija |
30 |
26 |
|
||||||
Īrija |
6 |
6 |
|
||||||
Spānija |
3 286 |
2 857 |
|
||||||
Francija |
151 |
132 |
|
||||||
Latvija |
53 |
46 |
|
||||||
Lietuva |
6 |
6 |
|
||||||
Polija |
1 028 |
894 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
13 |
12 |
|
||||||
ES |
4 573 |
3 979 |
|
||||||
KPN |
4 573 |
3 979 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Īrija |
0 |
0 |
|
||||||
Spānija |
0 |
0 |
|
||||||
Francija |
0 |
0 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
0 |
|
||||||
ES |
0 |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
0 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Īrija |
0 |
0 |
|
||||||
Spānija |
0 |
0 |
|
||||||
Francija |
0 |
0 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
0 |
|
||||||
Citi |
0 |
0 |
|
||||||
ES |
0 |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
0 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Īrija |
0 |
0 |
|
||||||
Spānija |
0 |
0 |
|
||||||
Francija |
0 |
0 |
|
||||||
Portugāle |
0 |
0 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
0 |
0 |
|
||||||
ES |
0 |
0 |
|
||||||
KPN |
0 |
0 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Dānija |
4 |
4 |
|
||||||
Vācija |
4 |
4 |
|
||||||
Īrija |
4 |
4 |
|
||||||
Francija |
25 |
25 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
15 |
15 |
|
||||||
Citas (9) |
4 |
4 |
|
||||||
ES |
56 |
56 |
|
||||||
KPN |
56 |
56 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Dānija |
4 |
3 |
|
||||||
Vācija |
2 |
2 |
|
||||||
Zviedrija |
4 |
3 |
|
||||||
ES |
10 |
8 |
|
||||||
KPN |
10 |
8 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 (10) |
2012 (10) |
|
||||||
Īrija |
6 |
6 |
|
||||||
Spānija |
172 |
172 |
|
||||||
Francija |
9 |
9 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
22 |
22 |
|
||||||
Citas (11) |
6 |
6 |
|
||||||
ES |
215 |
215 |
|
||||||
KPN |
215 |
215 |
|
|
|
||||||||
Gads |
|
||||||||
Spānija |
614 |
614 |
|
||||||
Portugāle |
166 |
166 |
|
||||||
ES |
780 |
780 |
|
||||||
KPN |
780 |
780 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Spānija |
10 |
10 |
|
||||||
Portugāle |
1 116 |
1 116 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
10 |
10 |
|
||||||
ES |
1 136 |
1 136 |
|
||||||
KPN |
1 136 |
1 136 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Vācija |
9 |
9 |
|
||||||
Francija |
9 |
9 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
13 |
13 |
|
||||||
ES |
31 |
31 |
|
||||||
KPN |
31 |
31 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 (14) |
2012 (14) |
|
||||||
Vācija |
10 |
10 |
|
||||||
Īrija |
260 |
260 |
|
||||||
Spānija |
588 |
588 |
|
||||||
Francija |
356 |
356 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
814 |
814 |
|
||||||
ES |
2 028 |
2 028 |
|
||||||
KPN |
2 028 |
2 028 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 (15) |
2012 (15) |
|
||||||
Spānija |
242 |
242 |
|
||||||
Francija |
15 |
15 |
|
||||||
Portugāle |
10 |
10 |
|
||||||
ES |
267 |
267 |
|
||||||
KPN |
267 |
267 |
|
|
|
||||||||
Gads |
2011 |
2012 |
|
||||||
Francija |
9 |
9 |
|
||||||
Portugāle |
36 |
36 |
|
||||||
Apvienotā Karaliste |
9 |
9 |
|
||||||
ES |
54 |
54 |
|
||||||
KPN |
54 |
54 |
|
(1) Atļauta piezveja līdz 3 % no 2009. gada kvotas apmērā:
Atsaucei: 2009. kvotas
Vācija |
20 |
Igaunija |
1 |
Īrija |
55 |
Spānija |
93 |
Francija |
339 |
Lietuva |
1 |
Polija |
1 |
Portugāle |
127 |
Apvienotā Karaliste |
187 |
(2) Atļauta piezveja līdz 3 % no 2009. gada kvotas apmērā:
Atsaucei: 2009. kvotas
Portugāle |
10 |
(3) Atļauta piezveja līdz 3 % no 2009. gada kvotas apmērā:
Atsaucei: 2009. kvotas
Īrija |
1 |
Spānija |
17 |
Francija |
6 |
Apvienotā Karaliste |
1 |
(4) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(5) Laikā, kamēr notiek apspriešanās starp ES un Norvēģiju, ICES IIIa zonā neveic strupdeguna garastes specializēto zveju.
(6) ES un starptautiskajos ūdeņos VIII, IX, X, XII un XIV zonā var zvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.
(7) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(8) ES un starptautiskajos ūdeņos Vb, VI, VII zonā var zvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.
(9) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(10) Jāievēro minimālais izkraušanas izmērs 35 cm (kopējais garums). Tomēr 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums).
(11) Tikai piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(12) Jāievēro minimālais izkraušanas izmērs 35 cm (kopējais garums). Tomēr 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums).
(13) ES un starptautiskajos ūdeņos VI, VII un VIII zonā var zvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.
(14) Jāievēro minimālais izkraušanas izmērs 35 cm (kopējais garums). Tomēr 15 % izkrauto zivju var būt minimālais izkraušanas izmērs – vismaz 30 cm (kopējais garums).
(15) ES un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā var zvejot ne vairāk kā 8 % no katras kvotas.
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/13 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1226/2010
(2010. gada 20. decembris),
ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 1236/2005 par tādu preču tirdzniecību, ko varētu izmantot nāvessoda izpildei, spīdzināšanai vai citādai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai vai sodīšanai (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1236/2005 I pielikumā ir uzskaitītas kompetentās iestādes, kam piešķirtas īpašas funkcijas saistībā ar minētās regulas īstenošanu. |
(2) |
Pamatojoties uz Igaunijas pieprasījumu, ir jāizdara grozījumi attiecībā uz kompetento iestādi Igaunijā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 1236/2005 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 200, 30.7.2005., 1. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 1236/2005 I pielikumu groza šādi.
Informācija sadaļā par Igauniju ir aizstāta ar šādu informāciju:
“ESTONIA |
Eesti Välisministeerium |
Rahvusvaheliste organisatsioonide ja julgeolekupoliitika osakond |
Relvastus- ja strateegilise kauba kontrolli büroo |
Islandi väljak 1 |
15049 Tallinn |
Eesti |
Tel: +372 6377200 |
Faks: +372 6377288 |
E-post: stratkom@mfa.ee” |
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/15 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1227/2010
(2010. gada 20. decembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1055/2008, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 saistībā ar kvalitātes kritērijiem un kvalitātes ziņojumiem, kas attiecas uz maksājumu bilances statistiku
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulu (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (1) un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 184/2005 ir izveidota vienota sistēma regulārai Kopienas statistikas iesniegšanai par maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. |
(2) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 1055/2008 (2) noteikti kopīgie kvalitātes kritēriji un kvalitātes ziņojumu periodiskums, kas attiecas uz maksājumu bilances statistiku. |
(3) |
Lai iekļautu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 (3) par Eiropas statistiku 12. panta 1. punktā minētos kvalitātes kritērijus, jāpielāgo kopīgie kvalitātes kritēriji un kvalitātes ziņojumu periodiskums, kas attiecas uz maksājumu bilances statistiku. |
(4) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1055/2008. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Maksājumu bilances komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 1055/2008 groza šādi.
1. |
Regulas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu: “Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. maijam iesniedz kvalitātes ziņojumu.” |
2. |
Pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 35, 8.2.2005., 23. lpp.
(2) OV L 283, 28.10.2008., 3. lpp.
(3) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
PIELIKUMS
1. Ievads
Kvalitātes ziņojumā iekļauj gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos kvalitātes rādītājus. Komisija (Eurostat) nodrošina kvantitatīvo rādītāju rezultātus par katru dalībvalsti, aprēķinot tos, pamatojoties uz sniegtajiem datiem. Dalībvalstis interpretē un komentē rezultātus, ņemot vērā to vākšanas metodiku.
2. Termiņš
— |
Katru gadu līdz pirmā ceturkšņa beigām Komisija (Eurostat), pamatojoties uz iepriekšējā gadā nosūtītajiem datiem, nosūta dalībvalstīm kvalitātes ziņojuma projekta dokumentus, kuros jau ir iekļauta lielākā daļa kvantitatīvo rādītāju un cita informācija, kas pieejama Komisijai (Eurostat). |
— |
Katru gadu divu mēnešu laikā pēc daļēji aizpildītā kvalitātes ziņojuma saņemšanas un ne vēlāk kā 31. maijā dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) aizpildīto kvalitātes ziņojumu. |
3. Kvalitātes kritēriji
Kvalitātes ziņojumā ir iekļauti kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji, kas aptver visus Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā definētos kvalitātes kritērijus.
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/17 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1228/2010
(2010. gada 15. decembris),
ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un par kopējo muitas tarifu (1), un jo īpaši tās 9. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EEK) Nr. 2658/87 ir izveidota kombinētā nomenklatūra (KN), lai izpildītu kopējā muitas tarifa, Savienības ārējās tirdzniecības statistikas un citu ar preču importu vai eksportu saistītu Savienības politikas jomu prasības. |
(2) |
Padomes 2009. gada 16. novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (2) attiecas uz gadījumiem, kad aplikšanai ar nodokli nav pamata. |
(3) |
Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā dažu Regulā (EK) Nr. 1186/2009 minēto preču aprites gadījumu īpašo raksturu, ir lietderīgi samazināt administratīvo slogu šādas pārvietošanas deklarēšanā, piešķirot tai īpašu KN kodu. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad katra veida preču pārvietošanas klasifikācija nolūkā sagatavot muitas deklarāciju radītu darba slodzi un izmaksas, kas nav samērīgas ar interesēm. |
(4) |
Ar Komisijas 2010. gada 9. februāra Regulu (ES) Nr. 113/2010, ar ko attiecībā uz tirdzniecības aptvērumu, datu definīciju, statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā un faktūras valūtas dalījumā un īpašām precēm vai pārvietojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (3), un Komisijas 2004. gada 18. novembra Regulu (EK) Nr. 1982/2004, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību un atceļ Komisijas Regulas (EK) Nr. 1901/2000 un (EEK) Nr. 3590/92 (4), ES iekšējās un ārējās tirdzniecības statistikā dalībvalstīm atļauj izmantot vienkāršotu preču kodēšanas sistēmu. |
(5) |
Minētajās regulās paredzēti īpaši preču kodi, kas jāizmanto saskaņā ar īpašiem nosacījumiem. Lai nodrošinātu pārredzamību, kā arī informācijas nolūkos, šādi kodi jānorāda KN. |
(6) |
Minēto iemeslu dēļ ir lietderīgi KN iekļaut 99. nodaļu. |
(7) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 2658/87 I pielikums. |
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 15. decembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
Komisijas loceklis
Algirdas ŠEMETA
(1) OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.
(2) OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.
(3) OV L 37, 10.2.2010., 1. lpp.
(4) OV L 343, 19.11.2004., 3. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikumu groza šādi:
1. |
Kopsavilkuma otrās daļas XXI sadaļas 99. nodaļā frāzi “(Rezervēta īpašām vajadzībām, ko nosaka Kopienas kompetentās iestādes)” aizstāj ar šādu: “Īpaši kombinētās nomenklatūras kodi”. |
2. |
Otrās daļas XXI sadaļā starp 98. nodaļas beigām un “Trešo daļu” iekļauj šādu 99. nodaļu: “99. NODAĻA ĪPAŠI KOMBINĒTĀS NOMENKLATŪRAS KODI I apakšnodaļa Kombinētās nomenklatūras kodi dažu preču īpašai pārvietošanai (Imports vai eksports) Papildu piezīmes:
II apakšnodaļa Statistikas kodi dažu preču īpašai pārvietošanai Papildu piezīmes:
|
(1) Importa gadījumā ievešana saskaņā ar šo apakšpozīciju un atbrīvošana no ievedmuitas notiek saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1186/2009 nosacījumiem.
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/20 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1229/2010
(2010. gada 20. decembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 21. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 20. decembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
AL |
71,2 |
EG |
88,4 |
|
MA |
47,9 |
|
TR |
114,5 |
|
ZZ |
80,5 |
|
0707 00 05 |
EG |
140,2 |
JO |
158,2 |
|
TR |
78,6 |
|
ZZ |
125,7 |
|
0709 90 70 |
MA |
79,0 |
TR |
95,8 |
|
ZZ |
87,4 |
|
0805 10 20 |
AR |
43,0 |
BR |
41,5 |
|
MA |
65,0 |
|
PE |
58,9 |
|
TR |
55,8 |
|
UY |
48,7 |
|
ZA |
44,7 |
|
ZZ |
51,1 |
|
0805 20 10 |
MA |
68,3 |
ZZ |
68,3 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
HR |
61,3 |
IL |
71,6 |
|
TR |
70,0 |
|
ZZ |
67,6 |
|
0805 50 10 |
AR |
49,2 |
TR |
51,4 |
|
UY |
49,2 |
|
ZZ |
49,9 |
|
0808 10 80 |
AR |
74,9 |
CA |
110,7 |
|
CL |
84,2 |
|
CN |
83,7 |
|
MK |
29,3 |
|
NZ |
74,9 |
|
US |
110,7 |
|
ZA |
124,1 |
|
ZZ |
86,6 |
|
0808 20 50 |
CN |
76,6 |
US |
86,2 |
|
ZZ |
81,4 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/22 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1230/2010
(2010. gada 20. decembris),
ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,
tā kā:
(1) |
Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1184/2010 (4). |
(2) |
Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 21. decembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 20. decembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.
(3) OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.
(4) OV L 330, 15.12.2010., 7. lpp.
PIELIKUMS
Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 21. decembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95
(EUR) |
||
KN kods |
Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
1701 11 10 (1) |
64,20 |
0,00 |
1701 11 90 (1) |
64,20 |
0,00 |
1701 12 10 (1) |
64,20 |
0,00 |
1701 12 90 (1) |
64,20 |
0,00 |
1701 91 00 (2) |
59,68 |
0,00 |
1701 99 10 (2) |
59,68 |
0,00 |
1701 99 90 (2) |
59,68 |
0,00 |
1702 90 95 (3) |
0,60 |
0,17 |
(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.
(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.
(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.
LĒMUMI
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/24 |
PADOMES LĒMUMS
(2010. gada 10. decembris)
par valsts atbalstu nekonkurētspējīgu ogļraktuvju slēgšanas atvieglošanai
(2010/787/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 107. panta 3. punkta e) apakšpunktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),
tā kā:
(1) |
Padomes Regulas (EK) Nr. 1407/2002 (2002. gada 23. jūlijs) par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai (2) termiņš beidzas 2010. gada 31. decembrī. |
(2) |
Subsidēto ogļu mazais īpatsvars vispārējā enerģētikas kopainā vairs neattaisno šo subsīdiju saglabāšanu, lai nodrošinātu energoapgādi Savienībā. |
(3) |
Savienības politika, ar kuru veicina atjaunīgu enerģijas avotu izmantošanu un sekmē ilgtspējīgu un drošu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, nepamato nebeidzamu atbalstu nekonkurētspējīgām ogļraktuvēm. Tādēļ nevajadzētu bezgalīgi turpināt to atbalsta kategoriju sniegšanu, kuras atļauj Regula (EK) Nr. 1407/2002. |
(4) |
Tomēr, ja nav īpašu šīs nozares valsts atbalsta noteikumu, oglēm piemēro tikai vispārīgos valsts atbalsta noteikumus. Tādēļ nekonkurētspējīgās ogļraktuves, kas pašlaik saņem atbalstu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1407/2002, vairs nevar būt tiesīgas saņemt atbalstu, un tās drīkst slēgt piespiedu kārtā. |
(5) |
Neskarot vispārīgos valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstīm būtu jāspēj veikt pasākumus sociālo un reģionālo seku atvieglošanai, ko radīs šo raktuvju slēgšana, proti, pakāpeniski sašaurināt uzņēmējdarbību saskaņā ar neatgriezenisku slēgšanas plānu un/vai finansēt ar to saistītos neparedzētos izdevumus, jo īpaši pārņemtās saistības. |
(6) |
Šis lēmums iezīmē ogļu rūpniecības pāreju no īpašu nozares noteikumu piemērošanas uz to vispārīgo valsts atbalsta noteikumu piemērošanu, ko piemēro visām nozarēm. |
(7) |
Lai mazinātu konkurences traucējumus iekšējā tirgū, kas izriet no valsts atbalsta nekonkurētspējīgo ogļraktuvju slēgšanas sekmēšanai, šis atbalsts būtu pakāpeniski jāsamazina un stingri jāierobežo, attiecinot vienīgi uz tām ogļu ražotnēm, kuras neatgriezeniski paredzēts slēgt. |
(8) |
Lai mazinātu ietekmi uz vidi, ko rada ogļu ražošana tajās ogļu ražotnēs, kurām piešķirts slēgšanas atbalsts, dalībvalstīm būtu jāizstrādā atbilstīgu pasākumu plāns, piemēram, energoefektivitātes, atjaunīgu enerģijas avotu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā. |
(9) |
Uzņēmumiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt atbalstu, lai segtu izmaksas, kas saskaņā ar parasto grāmatvedības praksi tieši neskar ražošanas izmaksas. Šāds atbalsts ir paredzēts neparedzētu izdevumu segšanai, kas rodas, slēdzot šo uzņēmumu ogļu ražotnes. Lai nepieļautu, ka šādu atbalstu nepamatoti saņem uzņēmumi, kas slēdz tikai dažas savas ražotnes, attiecīgajiem uzņēmumiem katrā no to ogļu ražotnēm būtu jānodrošina atsevišķa grāmatvedības uzskaite. |
(10) |
Veicot savu uzdevumu saskaņā ar šo lēmumu, Komisijai būtu jānodrošina, ka tiek izveidoti, uzturēti un ievēroti parastie konkurences apstākļi. Īpaši attiecībā uz elektroenerģijas tirgu atbalstam ogļu rūpniecībai nevajadzētu ietekmēt elektroenerģijas ražotāju primārās energoapgādes avotu izvēli. Tādēļ par ogļu cenām un daudzumiem līgumslēdzējām pusēm būtu brīvi jāvienojas, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus. |
(11) |
Šī lēmuma piemērošana neizslēdz, ka atbalstu ogļu rūpniecībai var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu citu iemeslu dēļ. Šajā sakarā, ja vien netiek noteikts citādi, un, ievērojot ierobežojumus maksimālā atbalsta apjomam, turpina piemērot citus īpašus noteikumus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, atbalstu vides aizsardzībai un atbalstu apmācībām. |
(12) |
Komisijai būtu jāizvērtē pasākumi, kas paziņoti saskaņā ar šo lēmumu, un jāpieņem lēmumi saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (3). |
(13) |
Lai izvairītos no pārtraukuma starp Regulā (EK) Nr. 1407/2002 paredzētajiem pasākumiem un šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem, šis lēmums būtu jāpiemēro no 2011. gada 1. janvāra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. NODAĻA
IEVADDNOTEIKUMI
1. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“ogles” ir augstas kvalitātes, vidējas kvalitātes un zemas kvalitātes A un B kategorijas ogles ANO Eiropas Ekonomikas komisijas izstrādātās starptautiskās ogļu kodifikācijas sistēmas nozīmē (4); |
b) |
“slēgšana” ir ogļu ražošanas un tirdzniecības pilnīga pārtraukšana; |
c) |
“slēgšanas plāns” ir dalībvalsts izstrādāts plāns, kurā ir paredzēti pasākumi, kas noslēdzas ar ogļu ražotņu pilnīgu slēgšanu; |
d) |
“ogļu ražotne” ir apakšzemes vai virszemes ogļraktuves un saistīta infrastruktūra, kur neatkarīgi no citām uzņēmuma struktūrām var ražot neapstrādātas ogles; |
e) |
“ogļrūpniecības gads” ir kalendārais gads vai cits 12 mēnešu laikposms, ko izmanto atsaucēm līgumos ogļu rūpniecībā; |
f) |
“ražošanas izmaksas” ir kopējās izmaksas, kas saistītas ar kārtējo ražošanu, tostarp kalnrūpniecības darbiem, ogļu sagatavošanas darbībām, jo īpaši mazgāšanu, šķirošanu pēc lieluma un citiem parametriem, kā arī transportēšanu uz izmantošanas vietu, parasto amortizāciju un procentiem par aizņemto kapitālu, rēķinot pēc tirgus kursa; |
g) |
“kārtējie ražošanas zaudējumi” ir pozitīvā starpība starp ogļu ražošanas izmaksām un to pārdošanas cenu izmantošanas vietā, par kuru līgumslēdzējas puses ir brīvi vienojušās, ņemot vērā pasaules tirgū dominējošos apstākļus. |
2. NODAĻA
ATBALSTA SADERĪGUMS
2. pants
Princips
1. Saistībā ar to, ka ir nolemts slēgt nekonkurētspējīgas ogļraktuves, atbalstu ogļu rūpniecībai var uzskatīt par saderīgu ar iekšējā tirgus pareizu darbību tikai tad, ja tas atbilst šā lēmuma noteikumiem.
2. Atbalsts sedz tikai tos izdevumus, kas saistīti ar oglēm elektroenerģijas ražošanai, siltuma un elektrības kopīgai ražošanai, koksa ražošanai un domnu kurināšanai tērauda rūpniecībā, ja tās Savienībā šim nolūkam izmanto.
3. pants
Slēgšanas atbalsts
1. Atbalstu uzņēmumam, kas paredzēts tieši ogļu ražotņu kārtējo ražošanas zaudējumu segšanai, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu tikai tad, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:
a) |
attiecīgās ogļu ražotnes ir jāietver slēgšanas plānā, kura termiņš nebeidzas vēlāk par 2018. gada 31. decembri; |
b) |
attiecīgās ogļu ražotnes ir jāslēdz pilnībā un saskaņā ar slēgšanas plānu; |
c) |
paziņotais atbalsts nedrīkst pārsniegt starpību starp paredzamajām ražošanas izmaksām un paredzamajiem ieņēmumiem ogļrūpniecības gadā. Faktiski izmaksātā atbalsta apjomu, pamatojoties uz kārtējām izmaksām un ienākumiem, precizē katru gadu ne vēlāk kā nākamā ogļrūpniecības gada beigās pēc tā gada, par kuru atbalsts bijis piešķirts; |
d) |
atbalsta apjoma par tonnu ogļu ekvivalenta rezultātā Savienības ogļu cenas izmantošanas vietā nedrīkst būt mazākas par cenām līdzīgas kvalitātes oglēm no trešām valstīm; |
e) |
attiecīgai ogļu ražotnei ir jādarbojas 2009. gada 31. decembrī; |
f) |
dalībvalsts piešķirtā slēgšanas atbalsta kopsumma ir pakāpeniski jāsamazina - līdz 2013. gada beigām ne mazāk kā par 20 %, līdz 2015. gada beigām ne mazāk kā par 40 %, līdz 2016. gada beigām ne mazāk kā par 60 % un līdz 2017. gada beigām ne mazāk kā par 75 % no 2011. gadā piešķirtā atbalsta; |
g) |
slēgšanas atbalsta kopsumma, ko dalībvalsts piešķir ogļu rūpniecībai, nevienā gadā pēc 2010. gada nedrīkst pārsniegt atbalsta summu, ko šī dalībvalsts piešķīrusi un Komisija apstiprinājusi 2010. gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1407/2002 4. un 5. pantu; |
h) |
dalībvalstīm jaizstrādā plāns, lai veiktu pasākumus ar mērķi samazināt ietekmi uz vidi, ko rada ogļu ražošana tajās ražotnēs, kurām piešķirts atbalsts, ievērojot šo pantu, piemēram, energoefektivitātes, atjaunīgu enerģijas avotu vai oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas jomā. |
2. To pasākumu ietveršana plānā, kā minēts 1. punkta h) apakšpunktā, kuri veido valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, neskar dalībvalstīm ar Līguma 108. panta 3. punktu noteiktos paziņošanas un pārtraukšanas klauzulas pienākumus saistībā ar šādiem pasākumiem un šādu pienākumu saderību ar iekšējo tirgu.
3. Ja ogļu ražotnes, kurām atbalsts piešķirts saskaņā ar 1. punktu, nav slēgtas datumā, kas noteikts Komisijas apstiprinātajā slēgšanas plānā, attiecīgā dalībvalsts atmaksā visu piešķirto atbalstu attiecībā uz visu slēgšanas plānā paredzēto laikposmu.
4. pants
Atbalsts neparedzētu izdevumu segšanai
1. Valsts atbalstu, ko piešķir uzņēmumiem, kuri veic vai ir veikuši darbības saistībā ar ogļu ražošanu, lai tie varētu segt izmaksas, kas rodas vai ir radušās, slēdzot ogļu ražotnes, un nav saistītas ar kārtējo ražošanu, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja izmaksātā atbalsta summa nepārsniedz šīs izmaksas. Šo atbalstu var izmantot, lai segtu:
a) |
izmaksas, kas radušās vai kas paredzamas tikai tiem uzņēmumiem, kuri slēdz vai ir slēguši ogļu ražotnes, tostarp uzņēmumiem, kuri saņem slēgšanas atbalstu; |
b) |
izmaksas, kas radušās vairākiem uzņēmumiem. |
2. Izmaksu kategorijas, uz kurām attiecas 1. punkts, ir definētas pielikumā. Panta 1. punktu nepiemēro izmaksām, kas radušās saistībā ar vides aizsardzības noteikumu neievērošanu.
5. pants
Kumulācija
1. Atbalsta maksimālo summu, kas atļauta saskaņā ar šo lēmumu, piemēro neatkarīgi no tā, vai atbalstu pilnībā ir finansējušas dalībvalstis vai to daļēji finansē Savienība.
2. Atbalstu, ko atļauj saskaņā ar šo lēmumu, nevar apvienot ar citiem valsts atbalsta veidiem Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē vai ar citiem Savienības finansējuma veidiem attiecībā uz tām pašām attiecināmajām izmaksām, ja šādas pārklāšanās rezultātā radusies atbalsta summa ir lielāka par to, kas atļauta saskaņā ar šo lēmumu.
6. pants
Grāmatvedības nodalīšana
Visu uzņēmumu saņemto atbalstu peļņas un zaudējumu pārskatos norāda kā patstāvīgu ieņēmumu pozīciju atsevišķi no apgrozījuma. Ja uzņēmumi, kas gūst labumu no atbalsta saskaņā ar šo lēmumu, turpina tirdzniecību vai darbību pēc dažu vai visu savu ogļu ražotņu slēgšanas, veic precīzu un atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par katru savu ogļu ražotni un citām saimnieciskajām darbībām, kas nav saistītas ar ogļrūpniecību. Saskaņā ar šo lēmumu piešķirto atbalstu pārvalda tā, lai to nebūtu iespējams novirzīt citām ogļu ražotnēm, uz kurām neattiecas slēgšanas plāns, vai tā paša uzņēmuma citām saimnieciskajām darbībām.
3. NODAĻA
PROCEDŪRAS
7. pants
Dalībvalstu sniedzamā informācija
1. Papildus Regulai (EK) Nr. 659/1999, uz šajā lēmumā minēto atbalstu attiecas īpaši noteikumi, kuri paredzēti 2. līdz 6. punktā.
2. Dalībvalstis, kuras gatavojas piešķirt 3. pantā minēto slēgšanas atbalstu, iesniedz Komisijai attiecīgo ogļu ražotņu slēgšanas plānu. Plāns satur vismaz šādu informāciju:
a) |
ogļu ražotņu identifikācija; |
b) |
katras ogļu ražotnes kārtējās vai paredzamās ražošanas izmaksas vienā ogļrūpniecības gadā; |
c) |
slēgšanas plānā ietverto ogļu ražotņu paredzamais saražotais ogļu daudzums vienā ogļrūpniecības gadā; |
d) |
paredzamā slēgšanas atbalsta summa vienā ogļrūpniecības gadā. |
3. Dalībvalstis paziņo Komisijai par jebkurām izmaiņām slēgšanas plānā.
4. Dalībvalstis paziņo par jebkuru atbalstu, ko tās plāno piešķirt ogļu rūpniecībai saskaņā ar šo lēmumu ogļrūpniecības gada laikā. Tās iesniedz Komisijai sīku informāciju attiecībā uz paredzamo ražošanas izmaksu aprēķināšanu un to saistību ar slēgšanas plāniem, kas Komisijai paziņoti saskaņā ar 2. punktu.
5. Dalībvalstis ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc ogļrūpniecības gada beigām informē Komisiju par tā atbalsta summu un aprēķiniem, kas faktiski izmaksāts attiecīgā gada laikā. Ja tiek veiktas jebkādas izmaiņas attiecīgajā ogļrūpniecības gadā sākotnēji izmaksātajās summās, dalībvalstis informē Komisiju pirms nākamā ogļrūpniecības gada beigām.
6. Paziņojot par 3. un 4. pantā minēto atbalstu un informējot Komisiju par faktiski izmaksāto atbalstu, dalībvalstis sniedz visu informāciju, kas nepieciešama, lai Komisija varētu pārbaudīt šajā lēmumā paredzēto noteikumu izpildi.
4. DAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
8. pants
Īstenošanas pasākumi
Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, kas vajadzīgi šī lēmuma īstenošanai. Ar šo lēmumu noteiktajās robežās Komisija var izveidot kopīgus noteikumus attiecībā uz 7. pantā minētās informācijas sniegšanu.
9. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.
Tā darbības termiņš beidzas 2027. gada 31. decembrī.
Briselē, 2010. gada 10. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
V. VAN QUICKENBORNE
(1) 2010. 23. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV L 205, 2.8.2002., 1. lpp.
(3) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
(4) Starptautiskā vidējas kvalitātes un augstas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1998). Ogļu slāņa starptautiskā klasifikācija (1998) un Starptautiskā zemas kvalitātes ogļu kodifikācijas sistēma (1999).
PIELIKUMS
LĒMUMA 4. PANTĀ MINĒTO IZMAKSU DEFINĪCIJA
1. Radušās un paredzamās izmaksas tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir slēguši vai slēdz savas ražotnes
Vienīgi šādas izmaksu kategorijas un tikai, ja tās rodas, slēdzot ogļu ražotnes:
a) |
sociālo pabalstu izmaksas sakarā ar darbinieku atlaišanu pensijā, pirms tie sasniedz likumos noteikto pensijas vecumu; |
b) |
citi neparedzēti izdevumi saistībā ar darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu; |
c) |
pensiju un pabalstu izmaksas darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu, un darbiniekiem, kam ir tiesības šādus maksājumus saņemt pirms slēgšanas, ārpus tiesību aktos noteiktās sistēmas; |
d) |
uzņēmumu segtās izmaksas par darbinieku readaptāciju, lai palīdzētu tiem atrast citu darbu ārpus ogļu rūpniecības, jo īpaši, mācību izmaksas; |
e) |
bezmaksas ogļu piegāde darbiniekiem, kuri ir zaudējuši vai kuri zaudē darbu, un darbiniekiem, kam ir tiesības uz šādu piegādi pirms slēgšanas, vai ekvivalents naudā; |
f) |
pārējās izmaksas, ko paredz administratīvi, juridiski vai nodokļu noteikumi, kas īpaši attiecas uz ogļu rūpniecību; |
g) |
papildu darbi apakšzemes drošībai sakarā ar ogļu ražotņu slēgšanu; |
h) |
raktuvju postījumi, ja tos ir radījušas ogļu ražotnes, kuras is slēgtas vai kuras slēdz; |
i) |
visas pienācīgi pamatotas izmaksas saistībā ar bijušo ogļraktuvju sanāciju, tostarp,
|
j) |
iemaksas bijušo raktuvju darbinieku veselības apdrošināšanai; |
k) |
izmaksas saistībā ar iesākto līgumu anulēšanu vai mainīšanu (maksimālā vērtība ir seši ražošanas mēneši); |
l) |
ārkārtējs un būtisks vērtības zaudējums, ja tas rodas saistībā ar ogļu ražotņu slēgšanu; |
m) |
augsnes virskārtas rekultivācijas izmaksas. |
Zemes vērtības palielinājumu atskaita no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz g), h) un i) un m) kategoriju.
2. Notikušās un paredzētās izmaksas dažiem uzņēmumiem
a) |
iemaksu palielinājums ārpus likumos noteiktās sistēmas, lai segtu sociālā nodrošinājuma izmaksas saistībā ar iemaksu veicēju skaita samazināšanos pēc ogļu ražotņu slēgšanas; |
b) |
izdevumi par ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu saistībā ar ogļu ražotņu slēgšanu; |
c) |
ar nodokli apliekamo maksu palielinājums organizācijām, kas atbildīgas par ūdens piegādi un notekūdeņu novadīšanu, ja šis palielinājums ir radies saistībā ar ogļu ražošanas samazināšanu pēc ogļu ražotņu slēgšanas ogļu rūpniecībā. |
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/30 |
PADOMES LĒMUMS 2010/788/KĀDP
(2010. gada 20. decembris)
par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2008/369/KĀDP atcelšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
tā kā:
(1) |
Padome 2008. gada 14. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2008/369/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (1), kas sekoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes 2008. gada 31. martā pieņemtajai Rezolūcijai 1807 (2008). |
(2) |
2010. gada 1. decembrī Sankciju komiteja, kas izveidota atbilstīgi ANO Drošības padomes Rezolūcijai 1533 (2004), grozīja to personu un vienību sarakstu, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus. |
(3) |
Procedūrā šā lēmuma pielikuma grozīšanai būtu jānosaka, ka sarakstā iekļautās personas jāinformē par to, kāpēc viņas sarakstā iekļautas, lai dotu tām iespēju iesniegt piezīmes. Ja tiek iesniegti apsvērumi vai ja tiek iesniegti jauni būtiski pierādījumi, Padomei, ņemot vērā šos apsvērumus, būtu jāpārskata lēmums un attiecīgi jāinformē par to attiecīgā persona vai vienība. |
(4) |
Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un pamatprincipi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un īpaši tiesības uz efektīvu aizsardzību un taisnīgu tiesu, īpašuma tiesībām un tiesībām uz personas datu aizsardzību. Šis lēmums būtu jāpiemēro saskaņā ar šīm tiesībām un principiem. |
(5) |
Šajā lēmumā tāpat pilnībā ievēroti dalībvalstu pienākumi saskaņā ar ANO Statūtiem un Drošības padomes rezolūciju juridiski saistošā būtība. |
(6) |
Kopējā nostāja 2008/369/KĀDP tādēļ būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu. |
(7) |
Savienības īstenošanas pasākumi ir izklāstīti Padomes Regulā (EK) Nr. 889/2005 (2005. gada 13. jūnijs), ar ko paredz konkrētus ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (2) un Padomes Regulā (EK) Nr. 1183/2005 (2005. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (3), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Bruņojuma un ar to saistīto visu veidu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitārā ekipējuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, tieša vai netieša piegāde, pārdošana vai nodošana visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas Kongo Demokrātiskās Republikas (KDR) teritorijā, ko īsteno dalībvalstu valstspiederīgie vai ko veic no dalībvalstu teritorijas, vai kam izmanto kuģus, kuri kuģo ar to karogu, vai to gaisa kuģus, ir aizliegta neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav dalībvalstu teritorijā.
2. Aizliegts arī:
a) |
tieši vai netieši visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā, piešķirt, pārdot, piegādāt vai sniegt tehnisku palīdzību, starpniecības pakalpojumus un citus pakalpojumus, kas saistīti ar militārām darbībām un bruņojuma un ar to saistīto visa veida materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitārā ekipējuma un visa iepriekšminētā rezerves daļu, piegādi, ražošanu, uzturēšanu vai izmantošanu; |
b) |
tieši vai netieši visām nevalstiskajām vienībām un personām, kas darbojas KDR teritorijā, piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību militārām darbībām, tostarp jo īpaši piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, jebkādai tiešai vai netiešai bruņojuma un ar to saistīto materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam vai ar tiem saistītās tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu piešķiršanai, pārdošanai, piegādei vai nodošanai. |
2. pants
1. Šā lēmuma 1. pantu nepiemēro:
a) |
bruņojuma un ar to saistītu materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai vai tehniskās palīdzības, finansējuma, starpnieka pakalpojumu un citu ar bruņojumu un ar to saistītiem materiāliem saistītu pakalpojumu sniegšanai, ja to veic vienīgi, lai sniegtu atbalstu Apvienoto Nāciju Organizācijas misijai KDR (“MONUC”) vai lai minētā misija to izmantotu; |
b) |
tāda aizsargapģērba, tostarp artilērijas jaku un militāro ķiveru, piegādei, pārdošanai vai nodošanai, kuru uz KDR uz laiku un tikai personiskai lietošanai eksportē Apvienoto Nāciju Organizācijas personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji un humanitārie un celtniecības darbinieki un saistītie darbinieki; |
c) |
vienīgi humānām vai aizsardzības vajadzībām paredzēta militārā ekipējuma, kas nav nāvējošs, piegādei, pārdošanai vai nodošanai, vai arī ar šādu ekipējumu, kas nav nāvējošs, saistītas tehniskas palīdzības un apmācības sniegšanai. |
2. Šā panta 1. punktā minētajai bruņojuma un ar to saistīto materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai vai pakalpojumu vai tehniskās palīdzības, un apmācības sniegšanai ir vajadzīga iepriekšēja atļauja, ko izsniedz dalībvalstu kompetentās iestādes.
3. Dalībvalstis laikus paziņo Sankciju komitejai, kas izveidota saskaņā ar ANO DPR 1533 (2004) (“Sankciju komiteja”), par katru 1. punkta a) un b) apakšpunktā neminētu bruņojuma un ar to saistīto materiālu sūtījumu uz KDR vai gadījumu, kad sniedz tehnisku palīdzību, finansējumu, starpnieka pakalpojumus un citus ar militārām darbībām saistītus pakalpojumus Kongo Demokrātiskajā Republikā. Šādā paziņojumā ietver visu attiecīgo informāciju, tostarp vajadzības gadījumā – galalietotāju, ierosināto piegādes datumu un sūtījuma maršrutu.
4. Dalībvalstis izskata katru saskaņā ar 1. punktu veikto piegādi atsevišķi, pilnībā ņemot vērā kritērijus, kas noteikti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (4). Dalībvalstis pieprasa atbilstīgus drošības pasākumus, lai novērstu tādu atļauju ļaunprātīgu izmantošanu, ko izsniedz saskaņā ar 2. punktu, un vajadzības gadījumā izstrādā noteikumus par piegādātā bruņojuma vai ar to saistīto materiālu nosūtīšanu atpakaļ.
3. pants
Ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā, piemēro šādām personām un vajadzības gadījumā vienībām, ko norādījusi Sankciju komiteja:
— |
personām vai vienībām, kas rīkojas, pārkāpjot ieroču embargo un citus saistītus pasākumus, kuri minēti 1. pantā; |
— |
KDR darbojošos ārzemju bruņoto grupu politiskiem un militāriem vadītājiem, kas kavē atbruņošanos un šīm grupām piederošo kaujinieku brīvprātīgu repatriāciju vai pārcelšanos; |
— |
Kongo kaujinieku grupu, kuras saņem atbalstu no ārvalstīm, politiskiem un militāriem vadītājiem, kas kavē savu kaujinieku dalību atbruņošanās, demobilizācijas un reintegrācijas procesā; |
— |
politiskiem un militāriem vadītājiem, kas darbojas KDR un kas bruņotos konfliktos iesaista vai izmanto bērnus, pārkāpjot attiecīgos starptautiskos tiesību aktus; |
— |
personām, kas darbojas KDR un kas nopietni pārkāpj starptautiskus tiesību aktus attiecībā uz bērniem un sievietēm bruņotu konfliktu situācijās, tostarp nogalina un sakropļo, veic seksuālu vardarbību, nolaupa un piespiedu kārtā pārvieto; |
— |
personām, kas traucē piekļuvi humānai palīdzībai vai tās sniegšanu KDR austrumu daļā; |
— |
personām vai vienībām, kas ar dabas resursu nelikumīgu tirdzniecību atbalsta nelegālas bruņotas grupas KDR austrumu daļā. |
Attiecīgās personas un vienības ir uzskaitītas pielikumā.
4. pants
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, ka to teritorijās iebrauc vai to teritorijas šķērso personas, kas minētas 3. pantā.
2. Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.
3. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja:
a) |
iepriekš izskatot katru gadījumu atsevišķi, nosaka, ka šādu ieceļošanu vai tranzītu veic humanitāru vajadzību dēļ, tostarp reliģisku pienākumu dēļ; |
b) |
nolemj, ka ar izņēmumu sekmētu attiecīgās Drošības padomes rezolūcijas mērķus, proti, mieru un nacionālo izlīgumu KDR, kā arī stabilitāti reģionā; |
c) |
iepriekš izskatot katru gadījumu atsevišķi, atļauj atsevišķu personu tranzītu, ja tās atgriežas savas valstspiederības valsts teritorijā vai ja tās piedalās centienos saukt pie atbildības vainīgos par smagiem cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumiem. |
4. Gadījumos, ja saskaņā ar 3. punktu dalībvalsts ļauj savā teritorijā ieceļot vai to tranzītā šķērsot Sankciju komitejas norādītajām personām, atļauja attiecas tikai uz to mērķi, kam atļauja piešķirta, un to var izmantot tikai tās personas, uz kurām tā attiecas.
5. pants
1. Iesaldē visus līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskus resursus, kas tieši vai netieši pieder 3. pantā minētajām personām vai vienībām, vai ko tās tieši vai netieši kontrolē, vai kas pieder vienībām, kuras ir tieši vai netieši pakļautas šādām personām vai jebkurai personai vai vienībai, kura rīkojas šādu personu vārdā vai vadībā, kā norādīts pielikumā.
2. Nekādus līdzekļus, citus finanšu aktīvus vai saimnieciskus resursus nedara tieši vai netieši pieejamus 1. punktā minētajām personām un vienībām vai to interesēs.
3. Dalībvalstis var pieļaut izņēmumus saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem pasākumiem attiecībā uz līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja:
a) |
tie nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus; |
b) |
tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem; |
c) |
tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu vai citu finanšu aktīvu un saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem; |
d) |
tie ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu Sankciju komitejai un Sankciju komiteja to ir apstiprinājusi; |
e) |
uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai šķīrējtiesas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā, pirms Sankciju komiteja noteikusi attiecīgo personu vai vienību, ja tas nav par labu 3. pantā minētai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to ir paziņojusi Sankciju komitejai. |
4. Šā panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētos izņēmumus pieļauj pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Sankciju komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja Sankciju komiteja četru darbdienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu.
5. Šā panta 2. punktu nepiemēro šādām darbībām ar iesaldētajiem kontiem:
a) |
procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no šiem kontiem; vai |
b) |
maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem vai saistībām, ko noslēdza vai kas radās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus, |
ar noteikumu, ka visiem šādiem procentiem, citiem ieņēmumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktu.
6. pants
Padome īsteno grozījumus pielikumā iekļautajā sarakstā, pamatojoties uz Drošības padomes vai Sankciju komitejas noteikto.
7. pants
1. Ja Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Sankciju komiteja sarakstā iekļauj personu vai vienību, Padome šādu personu vai vienību iekļauj pielikumā. Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai personai vai vienībai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai personai vai vienībai iespēju paust savus apsvērumus.
2. Ja ir iesniegti apsvērumi vai ja ir iesniegti jauni, būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē attiecīgo personu vai vienību.
8. pants
1. Pielikumā ir ietverts Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Sankciju komitejas sniegtais pamatojums personu un vienību iekļaušanai sarakstā.
2. Pielikumā arī iekļauj, ja iespējams, Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes vai Sankciju komitejas sniegto informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu attiecīgās personas vai vienības. Attiecībā uz personām šāda informācija var ietvert vārdus, tostarp pieņemtos vārdus, dzimšanas datumu un vietu, tautību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā zināma, kā arī darbības jomu vai profesiju. Attiecībā uz vienībām šāda informācija var ietvert reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un uzņēmējdarbības vietu. Pielikumā ietver arī datumu, kad Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Sankciju komiteja veikusi iekļaušanu.
9. pants
Šo lēmumu vajadzības gadījumā pārskata, groza vai atceļ, kā to nosaka Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome.
10. pants
Ar šo atceļ Kopējo nostāju 2008/369/KĀDP.
11. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2010. gada 20. decembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
J. SCHAUVLIEGE
(1) OV L 127, 15.5.2008., 84. lpp.
(2) OV L 152, 15.6.2005., 1. lpp.
(3) OV L 193, 23.7.2005., 1. lpp.
(4) OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.
PIELIKUMS
a) |
To personu saraksts, kas minētas 3., 4. un 5. pantā
|
b) |
To vienību saraksts, kas minētas 3., 4. un 5. pantā
|
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/43 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 17. novembris)
attiecībā uz atbalstu, lai segtu Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas (Valsts atbalsts C 1/10 – Beļģija)
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7263)
(Autentisks ir tikai teksts franču un holandiešu valodā)
(2010/789/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu (1),
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu (2),
pēc iesaistīto personu uzaicināšanas iesniegt apsvērumus saskaņā ar minētajiem pantiem (3),
tā kā:
I. PROCEDŪRA
(1) |
Pēc 2007. gada 23. aprīlī iesniegtās sūdzības saņemšanas Komisija nolēma sākt izmeklēšanu par iespējamiem Beļģijas piešķirta valsts atbalsta pasākumiem, lai segtu izmaksas saistībā ar Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu. |
(2) |
Komisija 2007. gada 2. jūlijā nosūtīja vēstuli Beļģijas iestādēm, pieprasot informāciju par attiecīgo atbalsta pasākumu. Beļģijas iestādes iesniedza informāciju 2007. gada 27. jūlija vēstulē, kas reģistrēta 2007. gada 3. augustā. Pēc Beļģijas kompetento iestāžu pieprasījuma 2007. gada 21. augustā tika sasaukta tehniskas nozīmes sanāksme. Pēc minētās sanāksmes Beļģijas iestādes 2007. gada 4. oktobrī iesniedza papildu informāciju par šo jautājumu. |
(3) |
Komisijas dienesti ar 2007. gada 10. septembra vēstuli informēja Beļģiju, ka šā atbalsta shēma ir iekļauta nepaziņoto atbalsta pasākumu reģistrā ar reģistrācijas numuru NN 56/2007, ņemot vērā, ka daļa līdzekļu acīmredzami jau bija izmaksāti. |
(4) |
Pēc Beļģijas kompetento iestāžu pieprasījuma 2007. gada 12. oktobrī tika sasaukta otra tehniskas nozīmes sanāksme. |
(5) |
Komisijas dienesti 2007. gada 25. oktobra vēstulē aicināja Beļģijas iestādes sniegt plašāku informāciju. Tā kā noteiktajā termiņā netika saņemta atbilde, 2007. gada 21. decembrī Komisijas dienesti nosūtīja Beļģijas iestādēm atgādinājuma vēstuli, nosakot jaunu atbildes sniegšanas termiņu. |
(6) |
2008. gada 4. jūnijā, noteiktajā termiņā nesaņemot atbildi uz pirmo atgādinājuma vēstuli, Komisijas dienesti nosūtīja vēl vienu atgādinājuma vēstuli, pievēršot Beļģijas iestāžu uzmanību faktam, ka gadījumā, ja netiks ievērots jaunais atbildes sniegšanas termiņš, kas tika noteikts četru nedēļu garumā, Komisija var dot norādījumu sniegt informāciju saskaņā ar 10. panta 2. un 3. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (4). Minētais termiņš beidzās 2008. gada 4. jūlijā. Tāpēc Komisija 2008. gada 1. oktobrī pieņēma lēmumu pieprasīt Beļģijas iestādēm sniegt prasīto informāciju. Minētajā lēmumā Komisija pieprasīja, lai Beļģijas iestādes, cita starpā, pārsūta tai papildinformācijas lapas, kas paredzētas Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (5), lai varētu novērtēt atbalsta pasākumus, kas piešķirti pēc 2007. gada 31. janvāra. |
(7) |
Beļģijas iestādes beidzot sniedza atbildi ar 2008. gada 27. novembra vēstuli un nosūtīja papildu informāciju 2008. gada 5. decembrī. Tomēr tās neiesniedza papildinformācijas lapas, kas bija pieprasītas Komisijas 2008. gada 1. oktobra lēmumā. |
(8) |
2009. gada 27. janvārī Komisija nosūtīja Beļģijas iestādēm pieprasījumu sniegt papildu informāciju. Beļģijas iestādes atbildēja uz šo pieprasījumu ar 2009. gada 16. marta vēstuli, kas reģistrēta 2009. gada 19. martā. |
(9) |
2010. gada 14. janvāra vēstulē Komisija informēja Beļģiju par savu lēmumu attiecībā uz paziņoto atbalsta pasākumu uzsākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2010. gada 15. jūlijā. Komisija uzaicināja iesaistītās personas iesniegt apsvērumus par attiecīgajiem atbalsta pasākumiem. Neviena iesaistītā trešā persona apsvērumus neiesniedza. |
(10) |
2010. gada 19. februāra vēstulē Beļģijas iestādes lūdza papildu laiku atbildes sniegšanai – vienu mēnesi papildus tam termiņam, kas noteikts Komisijas 2010. gada 14. janvāra vēstulē. Komisija 2010. gada 5. marta vēstulē piešķīra viena mēneša papildu termiņu atbildes sniegšanai. Visbeidzot, ar 2010. gada 12. marta vēstuli Beļģijas iestādes reaģēja uz lēmumu par procedūras uzsākšanu. |
II. KONTEKSTS
II.1. Komisijas lēmums – lieta Nr. NN 48/2003
(11) |
Komisijas veiktās izmeklēšanas gaitā ir nepārprotami noskaidrots, ka sūdzība tika iesniegta par tās atbalsta shēmas izmantošanu, ko Komisija apstiprināja 2003. gada 26. novembrī valsts atbalsta lietā Nr. NN 48/2003 (iepriekš N. 157/2003) ar nosaukumu “Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas pārvaldīšana”. Šī lieta attiecās uz Beļģijas iestāžu paziņoto shēmu, ar kuru Beļģija, izmantojot subsidētos pakalpojumus, piešķir atbalstu lauku saimniecībām, lai segtu visas izmaksas saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu. |
(12) |
Lai lēmums par pārbaudi tiktu pieņemts un, ņemot vērā paredzēto Kopienas pamatnostādņu stāšanos spēkā 2004. gada 1. janvārī attiecībā uz valsts atbalsta pasākumiem saistībā ar nobeigušos dzīvnieku TSE testiem un lopkautuvju atkritumiem (“TSE pamatnostādnes”) (6), Beļģijas iestādes apņēmās veikt grozījumus attiecīgajā shēmā. Šie grozījumi bija vajadzīgi, lai ievērotu TSE pamatnostādņu nosacījumus un jo īpaši 29. punktu. Saskaņā ar šo punktu dalībvalstis var piešķirt valsts atbalstu līdz 100 % apmērā no nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas izmaksām un līdz 75 % šādu nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu. Beļģijas atbalsta shēma, kāda tā bija paziņota, neatbilda šim noteikumam, jo tajā bija teikts, ka atbalsts varētu segt 100 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu. |
(13) |
Ņemot vērā (11) un (12) apsvērumā minētos apsvērumus, Beļģijas iestādes apņēmās (sk. Komisijas lēmuma par valsts atbalstu lietā Nr. NN 48/2003 (33) un (34) apsvērumu) attiecīgi grozīt atbalsta shēmu tā, lai no 2004. gada 1. janvāra atbalsts, kas paredzēts nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu segšanai, būtu nevis 100 %, bet gan ne vairāk kā 75 % radušos maksimālo izmaksu. Turklāt Beļģijas iestādes apņēmās Komisijai ne vēlāk kā līdz 2003. gada decembra vidum nosūtīt pierādījumus, ka atbalsta shēmā nepieciešamās izmaiņas ir veiktas. |
(14) |
Pamatojoties uz šīm saistībām, Komisija apstiprināja minēto atbalsta shēmu uz piecu gadu laikposmu, sākot no 2002. gada 31. janvāra. Tātad šis termiņš ir beidzies 2007. gada 31. janvārī. |
II.2. Sūdzība
(15) |
Komisija 2007. gada 23. aprīlī saņēma sūdzību, kurā bija apgalvots, ka Beļģijas iestādes pārkāpj TSE pamatnostādnes, turpinot piešķirt atbalstu, kas var sasniegt līdz 100 % gan par nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, gan par šādu dzīvnieku iznīcināšanu. |
III. ATBALSTA PASĀKUMA DETALIZĒTS APRAKSTS
(16) |
Minētā atbalsta shēma attiecas uz reģionālu atbalsta pasākumu, kas paredz pilnībā segt visas izmaksas pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar Valonijas reģionā esošajās lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu. |
(17) |
Šajās saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas organizēšanu un pārvaldīšanu īsteno reģionālās iestādes, veicot publisko pakalpojumu iepirkumu. Pēc vispārīgā uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, kas izsludināts Eiropas Savienības līmenī ar paziņojumu par publisko iepirkumu (7), šis iepirkums 2002. gada 31. janvārī tika piešķirts uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDES”. Attiecīgais līgums tika sadalīts trīs atsevišķās daļās, atbilstoši dažādajiem sniedzamajiem pakalpojumiem:
|
(18) |
Uzņēmējsabiedrība “S.A. RENDAC-UDES” bija vienīgā, kas iesniedza piedāvājumu, atsaucoties uz minēto uzaicinājumu, un attiecībā uz visām trim pasūtījuma daļām. Tādēļ 2002. gada 31. janvārī šai uzņēmējsabiedrībai tika piešķirts iepirkums uz piecu gadu laikposmu. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu sniegto informāciju līguma termiņš tika pagarināts vismaz četras reizes – līdz 2007. gada 31. decembrim, līdz 2008. gada 31. decembrim, līdz 2009. gada 30. jūnijam un visbeidzot – līdz nākamajai jauna publiskā iepirkuma izsludināšanai, kam saskaņā ar Beļģijas iestāžu apgalvojumu ir jānotiek 2010. gada trešajā ceturksnī. |
(19) |
Konkrētā atbalsta shēma paredz atbalsta piešķiršanu lauksaimniekiem. Beļģijas iestādes ir apstiprinājušas, ka, lai gan atbalsts tika piešķirts tieši uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDEC” kā pakalpojumu sniedzējam, sedzot lauksaimniekiem sniegto pakalpojumu izmaksas, ieguvēji no šā atbalsta pasākuma pilnībā bija lauksaimnieki, jo tas sedza pilnīgi visas izmaksas saistībā ar dažādajām savākšanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, pārstrādes un iznīcināšanas darbībām, kas bez minētās atbalsta shēmas tiktu veiktas uz lauksaimnieku rēķina. Beļģijas iestādes arī apgalvoja, ka uzņēmējsabiedrībai “S.A. RENDAC-UDES” par lauksaimniekiem sniegtajiem pakalpojumiem tieši izmaksātās summas pilnīgi atbilda sniegto pakalpojumu tirgus cenām, tās nepārsniedzot. |
(20) |
Valonijas Atkritumu pārvaldei, kas pakļauta reģionālajai Vides ministrijai, bija uzdots apmaksāt rēķinus, ko iesniedza “S.A. RENDAC-UDES”, daļēji pamatojoties uz noslēgto līgumu, daļēji – uz izdevumu apmaksas rēķiniem. |
(21) |
Lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes apstiprināja, ka atbalsta shēma attiecas tikai uz dzīvniekiem, kas nobeigušies Valonijas reģiona lauku saimniecībās. Tā neattiecas uz tiem dzīvniekiem, kas nobeigušies liellopu tirgos vai lopkautuvēs. |
IV. KOMISIJAS 2010. GADA 13. JANVĀRA LĒMUMS
(22) |
Komisija 2010. gada 13. janvāra lēmumā par pārbaudes procedūras uzsākšanu pauda šaubas par šīs atbalsta shēmas savietojamību ar Eiropas Savienības valsts atbalsta noteikumiem. Precīzāk, Komisija secināja, ka attiecīgās atbalsta shēmas pasākumi, kas paredz segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu, ir uzskatāmi par nesaderīgiem ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz TSE pamatnostādnēm un Kopienas pamatnostādnēm attiecībā uz valsts atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē 2007.–2013. gadā (“pamatnostādnes 2007.–2013. gadam”) (8). |
(23) |
Turklāt, ņemot vērā faktu, ka Komisija apstiprināja šo atbalsta shēmu līdz 2007. gada 31. janvārim, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu apņemšanos, kurām vajadzēja mainīt attiecīgo shēmu tā, lai ievērotu TSE pamatnostādnēs iekļautos nosacījumus, sākot no 2004. gada 1. janvāra, un, tā kā minētās iestādes neizpildīja šo apņemšanos, Komisija secināja, ka atbalsts ar nolūku segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu ir piešķirts ļaunprātīgi. |
(24) |
Līdz ar to saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 4. panta 4. punktu un saistībā ar minētās regulas 16. pantu attiecībā uz atbalsta shēmas ļaunprātīgu īstenošanu, Komisija pieņēma lēmumu uzsākt oficiālu pārbaudes procedūru un aicināja Beļģiju iesniegt savus apsvērumus. |
V. BEĻĢIJAS PASKAIDROJUMI
(25) |
2010. gada 12. marta atbildē Beļģija informēja Komisiju par to, ka tā veic pasākumus, kas nepieciešami jauna publisko pakalpojumu iepirkuma izsludināšanai. Saskaņā ar Beļģijas iestāžu informāciju vēlākais līdz 2010. gada 15. aprīlim ir jāpabeidz sagatavot konkrētas specifikācijas, kas paredzētas nākamā publisko pakalpojumu iepirkuma pārvaldīšanai, un tām ir jāsāk darboties 2010. gada trešajā ceturksnī. Līdz tam Beļģijas iestādes ir atzinušas par nepieciešamu pagarināt 2002. gada 31. janvārī piešķirtā publisko pakalpojumu iepirkuma termiņu, paredzot tādus pašus nosacījumus, kādi bija noteikti piešķiršanas brīdī 2002. gada 31. janvārī. |
(26) |
Turklāt Beļģijas iestādes atzina par nepieciešamu informēt, ka i) Valonijas reģionam vajag piemērot de minimis principu, lai noregulētu lauksaimnieku situāciju laika posmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 30. jūnijam, un ka ii) vēlākais trīs mēnešu laikā tiks uzsākts atgūšanas process, lai no visiem lauksaimniekiem piedzītu summu, kas atbilst 25 % nobeigušos dzīvnieku pārstrādes un iznīcināšanas izmaksu, rēķinot par laika posmu no 2008. gada 1. jūlija līdz datumam, kad stāsies spēkā nākamais publiskais iepirkums. |
(27) |
Visbeidzot, Beļģijas iestādes informēja Komisiju, ka tās prasīs de minimis atbalsta summu atgūšanu, pamatojoties uz Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 1860/2004 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (9), summām, kas pārsniedz 3 000 euro trīs gadu laika posmā. Beļģijas iestādes arī norādīja, ka maksimālā pieļaujamā summa 3 000 euro apmērā ir pārsniegta attiecībā uz 58 lauku saimniecībām. |
VI. ATBALSTA PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS
VI.1. Atbalsta esamība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē
(28) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgi atbalsta pasākumi, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas izraisa vai draud izraisīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
(29) |
Šajā gadījumā minētie nosacījumi ir atbilstīgi attiecībā uz atbalstu lauksaimniekiem. Attiecīgo atbalstu piešķir Valonijas reģiona valsts iestādes, un tas dod priekšrocības Valonijas reģiona lauksaimniekiem, jo viņiem nav jāsedz izmaksas saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un iznīcināšanu, kas viņiem būtu jānodrošina parastos apstākļos. |
(30) |
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru jau pats fakts, ka kāda uzņēmuma konkurētspēja tiek nostiprināta, salīdzinot ar konkurējošiem uzņēmumiem, piešķirot tam ekonomiskas priekšrocības, ko šis uzņēmums citādi nesaņemtu, veicot savu parasto uzņēmējdarbību, norāda, ka pastāv konkurences izkropļošanas risks (10). |
(31) |
Atbalsts uzņēmumam ir uzskatāms par tādu, kas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja šis uzņēmums darbojas Eiropas Savienības tirdzniecībai atvērtā tirgū (11). Attiecīgajā nozarē notiek plaša tirdzniecība Eiropas Savienības mērogā. Līdz ar to atbalsta pasākums var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm. |
(32) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, ir acīmredzams, ka iestājušies ES līguma 107. panta 1. punktā minētie nosacījumi, izņemot attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas ietilpst de minimis tiesību aktu piemērošanas jomā. |
VI.1.1. De minimis tiesību akti
(33) |
Beļģijas iestādes vairākkārt ir uzsvērušas, ka tās ir piemērojušas de minimis noteikumus, kurus piemēro lauksaimniecības nozarē. Regulas, ko piemēroja atbalsta piešķiršanas perioda laikā, bija Regula (EK) Nr. 1860/2004 un Komisijas 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1535/2007 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (12), un ar kuru atcēla Regulu (EK) Nr. 1860/2004. |
(34) |
Atbalsta pasākumus, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1860/2004 vai Regulas (EK) Nr. 1535/2007 piemērošanas noteikumiem, uzskata par tādiem, kas neatbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem. |
(35) |
Tomēr jāprecizē, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1535/2007 3. panta 7. punktu de minimis atbalsta pasākumus nevar papildināt ar valsts atbalstu attiecībā uz tiem pašiem attiecināmajiem izdevumiem, ja šī papildināšana veido tādu atbalsta intensitāti, kas pārsniedz Eiropas Savienības tiesību aktu noteikto līmeni konkrētajiem katra gadījuma apstākļiem. Minēto noteikumu piemēro arī šajā gadījumā – nav iespējama nekāda de minimis atbalsta (kas veido 25 % no izmaksām saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, kuras jāsedz lauku saimniecībām) kumulēšana ar pārējiem 75 %, kas saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem (pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 133. punktu, saistībā ar 16. panta 1. punkta d) apakšpunktu Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1857/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, un grozījumiem Regulā (EK) Nr. 70/2001 (13)) ir uzskatāma par saderīgu ar LESD līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu. |
(36) |
Turpretī saskaņā ar shēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 1860/2004, šķiet, ka nav izslēgta šāda de minimis atbalsta kumulēšana ar summām, kas veido 75 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu. To var secināt no Regulas (EK) Nr. 1860/2004 7. apsvēruma, saskaņā ar kuru “de minimis noteikumi neskar iespēju, ka uzņēmumi var saņemt valsts atbalstu, ko atļāvusi Komisija vai uz ko attiecas grupālā atbrīvojuma regula, par to pašu projektu”. Regulas piemērošanas nosacījumi, un, proti, maksimālā atbalsta robeža 3 000 euro apmērā, ir jāievēro tādā veidā, ka neviens atbalsts, kas pārsniedz 3 000 euro robežvērtību, nedrīkst gūt labumu no Regulas (EK) Nr. 1860/2004, un tas attiecas uz atbalsta kopējo summu. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1535/2007 6. panta 2. punktu šāda kumulācija bija iespējama tikai sešus mēnešus pēc minētās regulas stāšanās spēkā, un, proti, līdz 2008. gada 30. jūnijam. Pēc šā datuma piemēro Regulas (EK) Nr. 1535/2007 noteikumus. |
VI.2. Atbalsta likumība
(37) |
Komisijas apstiprinātā atbalsta shēma ar lietas numuru NN 48/2003 bija paziņota un apstiprināta laika posmam no 2003. gada 31. janvāra līdz 2007. gada 31. janvārim. Taču Komisija konstatē, ka Beļģija ir turpinājusi piemērot šo atbalsta shēmu arī pēc 2007. gada 1. februāra, nepaziņojot par to Komisijai saskaņā ar LESD 108. panta 3. punktu. Tātad šī atbalsta shēma pēc 2007. gada 1. februāra ir kļuvusi par nelikumīgu valsts atbalstu. |
VI.3. Atbalsta saderība
(38) |
Saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu par saderīgiem ar iekšējo tirgu var uzskatīt atbalsta pasākumus, atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. |
(39) |
Minētā atbalsta shēma attiecas uz atbalsta piešķiršanu subsidētu pakalpojumu veidā, paredzot pilnībā segt visas pakalpojumu izmaksas saistībā ar Valonijas reģionā esošajās lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu, pārvadāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu. |
(40) |
Attiecībā uz laika posmu no 2002. gada 31. janvāra līdz 2003. gada 31. decembrim Komisijas lēmums, kas pieņemts lietā Nr. NN 48/2003, paredz, ka šai atbalsta shēmai var piemērot LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzēto atkāpi. Tomēr, kā iepriekš minēts, attiecībā uz laika posmu pēc 2004. gada 1. janvāra Beļģijas iestādes bija apņēmušās mainīt paziņoto valsts atbalsta shēmu, lai to saskaņotu ar TSE pamatnostādnēm, ko piemēroja, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Proti, tām šī shēma bija jāpārveido tā, lai atbalsts segtu tikai 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu (pārējās izmaksas bija jāsedz pašam lauksaimniekam), un Beļģijas iestādēm vēlākais līdz 2003. gada decembra vidum bija jānosūta Komisijai pierādījumi, kas apliecinātu nepieciešamo izmaiņu veikšanu šajā atbalsta shēmā. |
(41) |
Šāda prasība bija paredzēta TSE pamatnostādnēs, kas tolaik bija piemērojamais tiesību akts. TSE pamatnostādņu 29. punktā bija noteikts šādi:
|
(42) |
Pamatnostādņu 30. un 31. punkts noteikumos paredzēja izņēmumu, saskaņā ar kuru atbalsts nedrīkstēja segt nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksas vairāk nekā 75 % apmērā.
|
(43) |
Jāpiebilst, ka lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes ne reizi neminēja, ka varētu piemērot kādu no šiem izņēmumiem. |
(44) |
TSE pamatnostādnes tika atceltas 2007. gada 1. janvārī, kā to paredzēja pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 194. panta c) apakšpunkts. Saskaņā ar pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 134. punktu Komisija atzīst valsts atbalstu, kas sniegts saistībā ar TSE testiem un dzīvniekiem, kuri nobeigušies, par saderīgu ar LESD līguma 108. panta 3. punkta c) apakšpunktu, ja ir izpildīti visi Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta nosacījumi. |
(45) |
Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. pants nemaina lietas būtību attiecībā uz tā atbalsta novērtēšanu, kas piešķirts nobeigušos dzīvnieku aizvākšanai un iznīcināšanai. Tāpat kā TSE pamatnostādnes, arī šīs regulas 16. panta 1. punkta d) apakšpunkts paredz, ka atbalsts, kas var sasniegt 100 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku aizvākšanu un 75 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, ir uzskatāms par saderīgu ar iekšējo tirgu. Minētās regulas 16. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta noteikumi atkārto, ka ir iespējams atkāpties no 75 % robežvērtības, lai atbalsta likme sasniegtu 100 %, šādos gadījumos: i) ja atbalsts tiek finansēts no maksājumiem vai obligātām iemaksām, kas paredzētas šādu nobeigušos dzīvnieku ķermeņu iznīcināšanas finansēšanai, ar noteikumu, ka šādi maksājumi vai iemaksas attiecas tikai uz gaļas nozari un tiek tieši piemērotas šai nozarei; vai ii) ja ir noteikts pienākums veikt šo nobeigušos dzīvnieku TSE testus. |
(46) |
Tā kā jaunie tiesību akti (pamatnostādnes 2007.–2013. gadam un Regula (EK) Nr. 1857/2006) būtībā nemaina situāciju, salīdzinot ar iepriekšējiem tiesību aktiem (TSE pamatnostādnēm), lietas novērtējumam jautājumā par Eiropas Savienības noteikumu piemērošanu ir jābūt vienādam attiecībā uz visu šo laika posmu (no 2004. gada 1. janvāra līdz pat šai dienai). |
(47) |
Kā iepriekš uzsvērts, lietas Nr. NN 48/2003 pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes bija apņēmušās mainīt savu atbalsta shēmu tā, lai atbalsts, kas paredzēts izmaksu segšanai saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, nepārsniegtu minēto izmaksu 75 %, sākot no 2004. gada 1. janvāra. Tomēr šīs lietas pārbaudes gaitā Beļģijas iestādes nenoliedza, ka valsts atbalsta shēma nav mainīta tā, kā šīs iestādes bija apņēmušās izdarīt. |
(48) |
Turklāt Beļģijas iestādes šīs lietas izskatīšanas gaitā (piemēram, 2008. gada 27. novembra vēstulē) vairākkārt atzina par nepieciešamu informēt, ka būtībā ir iespējams piemērot otro no (42) apsvērumā minētajiem izņēmumiem un ka tāpēc atbalsts var sasniegt līdz 100 % izmaksu saistībā ar nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu. Pēc šo iestāžu domām, minēto izņēmumu pamato fakts, ka visiem dzīvniekiem, kas nobeigušies, bija obligāti jāveic TSE testi (TSE pamatnostādņu 31. punkts un Regulas (EK) Nr. 1857/2006 16. panta 1. punkta f) apakšpunkts). Tomēr netika iesniegts nekāds pierādījums, kas apliecinātu šādu apgalvojumu. |
(49) |
Galvenais Beļģijas iesniegtais arguments, lai pamatotu šo apgalvojumu, ir, ka tai minētie testi ir jāveic saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (14). Taču šādu argumentu nevar pieņemt. Tādējādi, piemērojot minēto regulu, Valonijas iestādēm bija pienākums veikt TSE testus beigtiem dzīvniekiem šādā veidā:
|
(50) |
Līdz ar to testu veikšanas pienākums attiecas tikai uz dzīvniekiem noteiktā vecumā (24 mēneši laikposmā no 2001. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 31. decembrim un 48 mēneši pēc šā datuma). Turklāt vēl svarīgāk ir tas, ka šis pienākums attiecas tikai uz liellopiem. Citu sugu dzīvniekiem, kas nobeigušies lauku saimniecībā (cūkām, zirgiem, mājputniem u. c.), TSE testu veikšana nav obligāta. No Beļģijas iestāžu iesniegtās informācijas (2008. gada 27. novembra vēstule) izriet, ka to nobeigušos dzīvnieku skaits, uz kuriem šis izņēmums var attiekties saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 noteikumiem, veido mazāk nekā 20–25 % visu izmaksu, kas radušās nobeigušos dzīvnieku dēļ un saistītas ar pakalpojumu sniegšanas līgumu. Tāpēc par saderīgām var atzīt tikai tās izmaksas, kas ir stingri saistītas ar Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēto TSE testu veikšanas pienākumu, ar nosacījumu, ka šīs izmaksas ir iespējams precīzi uzskaitīt. |
(51) |
Komisija arī norāda, ka pirmais izņēmums, kas gaļas nozarē pieļauj nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksu segšanu līdz 100 % apmērā, iekasējot nodokļus un obligātas iemaksas, nav attiecināms uz konkrēto gadījumu. Beļģijas iestādes nekad nav atsaukušās uz minētā izņēmuma piemērošanu un nav arī iesniegušas nekādus citus elementus šajā sakarā. |
(52) |
Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka attiecīgās atbalsta shēmas pasākumi, kuros paredzēts segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu, nav saderīgi ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz TSE pamatnostādnēm vai pamatnostādnēm 2007.–2013. gadam, izņemot tās izmaksas, kas ir tieši saistāmas ar tādu nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanu, attiecībā uz kuriem ir spēkā TSE testu veikšanas pienākums. |
(53) |
Turklāt, ņemot vērā faktu, ka Komisija apstiprināja šo atbalsta shēmu līdz 2007. gada 31. janvārim, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu apņemšanos, kurām vajadzēja mainīt attiecīgo shēmu tā, lai ievērotu TSE pamatnostādnēs iekļautos nosacījumus, sākot no 2004. gada 1. janvāra, un, tā kā minētās iestādes neizpildīja šo apņemšanos, Komisija secināja, ka atbalsts ar nolūku segt vairāk nekā 75 % nobeigušos dzīvnieku iznīcināšanas izmaksu ir piešķirts ļaunprātīgi, vismaz attiecībā uz atbalsta pasākumiem, kas nav paredzēti TSE testu veikšanas pienākuma kompensēšanai. |
(54) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 14. panta 1. punktu gadījumos, kad nelikumīgi piešķirtais valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tas ir jāatgūst no saņēmējiem. Šis mērķis ir sasniegts, kad saņēmēji, proti, uzņēmumi, kas ir attiecīgo atbalsta summu tiešie saņēmēji, ir tās atmaksājuši, vajadzības gadījumā kopā ar kavējuma procentiem. |
(55) |
Šis lēmums ir jāīsteno nekavējoties, jo īpaši attiecībā uz visu to individuālo atbalsta summu atmaksāšanu, kas piešķirtas saskaņā ar minēto atbalsta shēmu, izņemot tās summas, kas piešķirtas specifiskiem projektiem, kuri atbalsta piešķiršanas brīdī atbilda visiem nosacījumiem, kas paredzēti de minimis regulā, vai uz kuriem attiecās atbrīvojums, kas piemērojams saskaņā ar 1. un 2. pantu Padomes 1998. gada 7. maija Regulā (EK) Nr. 994/98 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 92. un 93. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (15), vai Komisijas apstiprināta atbalsta shēma. |
VII. SECINĀJUMI
(56) |
Komisija atzīst, ka Beļģija ir nelikumīgi veikusi minētos atbalsta pasākumus, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu. Beļģijai ir jāpārtrauc piešķirt atbalstu, kas ir daļēji nesaderīgs ar iekšējo tirgu, un jāatgūst no saņēmējiem jau nelikumīgi piešķirtās summas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Atbalsta shēma, ko Beļģija ir piešķīrusi Valonijas reģiona lauksaimniekiem, lai segtu Valonijas reģiona lauku saimniecībās nobeigušos dzīvnieku aizvākšanas un iznīcināšanas izmaksas, daļēji nav saderīga ar iekšējo tirgu.
2. Saderīga ar iekšējo tirgu ir tikai tā atbalsta daļa, kas paredzēta TSE testu veikšanas pienākuma kompensēšanai lauksaimniekiem saskaņā ar Regulu Nr. 999/2001, ar nosacījumu, ka šīs izmaksas ir iespējams precīzi uzskaitīt.
2. pants
Beļģijai ir pienākums atcelt 1. pantā minēto atbalsta shēmu.
3. pants
Summas, kas piešķirtas saskaņā ar šā lēmuma 1. pantā minēto atbalsta shēmu, nav uzskatāmas par atbalstu Līguma izpratnē, ja piešķiršanas brīdī tās ir atbildušas nosacījumiem, kuri izklāstīti regulā, kura pieņemta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 2. pantu un bijusi piemērojama minētajā brīdī.
4. pants
Individuālās atbalsta summas, kas piešķirtas saskaņā ar šā lēmuma 1. pantā minēto atbalsta shēmu un piešķiršanas brīdī ir atbildušas nosacījumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 994/98 1. pantu vai saskaņā ar jebkuru citu apstiprinātu atbalsta shēmu, ir saderīgas ar iekšējo tirgu, kamēr ir sasniegta maksimālā atbalsta intensitāte, kas piemērojama šim atbalsta veidam.
5. pants
1. Ņemot vērā 1. panta 2. punktu, 3. un 4. pantu, Beļģijai jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai no saņēmējiem atgūtu nesaderīgo atbalstu, kas norādīts 1. pantā un jau ir nelikumīgi nodots saņēmēju rīcībā.
2. Atgūšana notiek bez kavēšanās, ievērojot valsts tiesību aktos noteiktās procedūras, ciktāl tās pieļauj tūlītēju un efektīvu šā lēmuma izpildi. Atgūstamās atbalsta summas ietver procentu maksājumus, kas aprēķināti, skaitot no datuma, kad tās ir nodotas saņēmēju rīcībā, un līdz atgūšanas datumam. Procentus aprēķina, pamatojoties uz standarta likmi, ko izmanto subsīdiju ekvivalences aprēķināšanai reģionālu atbalsta pasākumu gaitā.
6. pants
Beļģija informē Komisiju par veiktajiem šā lēmuma izpildes pasākumiem divu mēnešu laikā, skaitot no tā paziņošanas datuma.
Beļģija regulāri informē Komisiju par to valsts līmeņa pasākumu īstenošanas gaitu, kuri tiek veikti, lai izpildītu šo lēmumu, kamēr 1. pantā minētais atbalsts ir pilnībā atmaksāts. Pēc jebkura Komisijas pieprasījuma Beļģija nekavējoties nosūta tai visu informāciju par jau veiktajiem un paredzētajiem pasākumiem, kas nodrošinās šā lēmuma izpildi, kā arī detalizētu informāciju par atbalsta summām un procentiem, kas jau atgūti no saņēmējiem.
7. pants
Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.
Briselē, 2010. gada 17. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Dacian CIOLOŞ
(1) No 2009. gada 1. decembra EK līguma 87. un 88. pants kļuva attiecīgi par Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) 107. un 108. pantu. Abi noteikumu kopumi būtībā ir identiski. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu pēc vajadzības saprot kā atsauces uz attiecīgi EK līguma 87. un 88. pantu.
(2) OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.
(3) OV C 191, 15.7.2010., 12. lpp.
(4) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.
(5) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.
(6) OV C 324, 24.12.2002., 2. lpp.
(8) OV C 319, 27.12.2006., 1. lpp.
(9) OV L 325, 28.10.2004., 4. lpp.
(10) Tiesas 1980. gada 17. septembra spriedums lietā C-730/79, Philip Morris Holland BV pret Eiropas Kopienu Komisiju, Rec. 1980, 2671. lpp.
(11) Jo īpaši skatīt Tiesas 1988. gada 13. jūlija spriedumu lietā C-102/87, Francijas Republika pret Eiropas Kopienu Komisiju, Rec.1988, 4067. lpp.
(12) OV L 337, 21.12.2007., 35. lpp.
(13) OV L 358, 16.12.2006., 3. lpp.
(14) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.
(15) OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/50 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 15. decembris),
ar ko pielāgo korekcijas koeficientus, kurus no 2009. gada 1. augusta, 2009. gada 1. septembra, 2009. gada 1. oktobra, 2009. gada 1. novembra, 2009. gada 1. decembra un 2010. gada 1. janvāra piemēro trešās valstīs strādājošo Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam
(2010/790/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 336. pantu,
ņemot vērā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikti ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1), un jo īpaši tās X pielikuma 13. panta otro daļu,
tā kā:
(1) |
Piemērojot Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta pirmo daļu, Padomes Regulā (ES) Nr. 768/2010 (2) no 2009. gada 1. jūlija ir noteikti korekcijas koeficienti atalgojumam, ko izmaksā darbavietas valsts valūtā Eiropas Savienības ierēdņiem, pagaidu darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, kuri strādā trešās valstīs. |
(2) |
Saskaņā ar Civildienesta noteikumu X pielikuma 13. panta otro daļu no 2009. gada 1. augusta, 2009. gada 1. septembra, 2009. gada 1. oktobra, 2009. gada 1. novembra, 2009. gada 1. decembra un 2010. gada 1. janvāra ir jāpielāgo daži korekcijas koeficienti tiem gadījumiem, kuros pēc Komisijas rīcībā esošajiem statistikas datiem dzīves dārdzība, ko aprēķina pēc attiecīga korekcijas koeficienta un valūtas maiņas kursa, dažās trešās valstīs ir izrādījusies par 5 % augstāka nekā iepriekšējā koeficientu noteikšanas vai pielāgošanas reizē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Korekcijas koeficienti, ko piemēro trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darba vietas valsts valūtā izmaksātam atalgojumam, tiek pielāgoti dažām valstīm, kā tas norādīts pielikumā. Pielikumā iekļautas tabulas sešiem mēnešiem, kurās precizēts, uz kurām valstīm pielāgojums attiecas un kādi ir piemērošanas datumi katrai valstij (2009. gada 1. augusts, 2009. gada 1. septembris, 2009. gada 1. oktobris, 2009. gada 1. novembris, 2009. gada 1. decembris un 2010. gada 1. janvāris).
Atalgojuma aprēķināšanā izmantoto valūtas maiņas kursu nosaka saskaņā ar Finanšu regulas īstenošanas kārtību, un tas atbilst maiņas kursiem, kas ir spēkā pirmajā daļā minētajos datumos.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2010. gada 15. decembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
priekšsēdētāja vietniece
Catherine ASHTON
(1) OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.
(2) OV L 228, 31.8.2010., 1. lpp.
PIELIKUMS
2009. GADA AUGUSTS
Darbavieta |
Ekonomiskās paritātes, 2009. gada augusts |
Valūtas maiņas kurss, 2009. gada augusts (1) |
Korekcijas koeficienti, 2009. gada augusts (2) |
Eritreja (3) |
11,28 |
21,6903 |
52,0 |
Gruzija |
1,919 |
2,3805 |
80,6 |
Gana (4) |
1,009 |
2,0935 |
48,2 |
Indonēzija (Džakarta) (5) |
10 091 |
13 989,6 |
72,1 |
Indonēzija (Banda Ačeha) (6) |
7 989 |
13 989,6 |
57,1 |
Libērija (4) |
USD 1,265 |
USD 1,4053 |
90,0 |
Moldova |
9,558 |
15,9211 |
60,0 |
Melnkalne |
0,6456 |
1 |
64,6 |
Serbija (Belgrada) (4) |
65,28 |
93,045 |
70,2 |
Sudāna (Hartuma) (7) |
1,93 |
3,55881 |
54,2 |
2009. GADA SEPTEMBRIS
Darbavieta |
Ekonomiskās paritātes, 2009. gada septembris |
Valūtas maiņas kurss, 2009. gada septembris (8) |
Korekcijas koeficienti, 2009. gada septembris (9) |
Ēģipte (11) |
3,272 |
7,9632 |
41,1 |
Gambija (12) |
24,07 |
38,05 |
63,3 |
Gvineja (Konakri) |
4 456 |
6 793,48 |
65,6 |
Kazahstāna (Astana) (11) |
154,2 |
215,54 |
71,5 |
Sjerraleone |
3 745 |
5 088,7 |
73,6 |
Sudāna (Hartuma) (10) |
2,035 |
3,63297 |
56,0 |
Austrumtimora (13) |
USD 1,008 |
USD 1,4364 |
70,2 |
Venecuēla (14) |
2,94 |
3,08826 |
95,2 |
2009. GADA OKTOBRIS
Darbavieta |
Ekonomiskās paritātes, 2009. gada oktobris |
Valūtas maiņas kurss, 2009. gada oktobris (15) |
Korekcijas koeficienti, 2009. gada oktobris (16) |
Albānija |
89,99 |
134,994 |
66,7 |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (18) |
39,56 |
61,4321 |
64,4 |
Austrālija (18) |
1,693 |
1,669 |
101,4 |
Kambodža |
4 435 |
6 186,5 |
71,7 |
Horvātija |
6,345 |
7,2708 |
87,3 |
Eritreja (17) |
12,34 |
22,4703 |
54,9 |
Gvineja-Bisava |
644,7 |
655,957 |
98,3 |
Mali |
593,6 |
655,957 |
90,5 |
Jaunkaledonija |
141,4 |
119,332 |
118,5 |
Uganda |
1 965 |
2 839,77 |
69,2 |
Kongo Demokrātiskā Republika (Kinšasa) (19) |
USD 1,663 |
USD 1,45490 |
114,3 |
Šrilanka (18) |
107,3 |
169,169 |
63,4 |
Tadžikistāna |
3,715 |
6,3745 |
58,3 |
Tanzānija |
1 287 |
1 894,85 |
67,9 |
Taizeme |
28,36 |
48,906 |
58,0 |
Turcija (19) |
1,742 |
2,168 |
80,4 |
Ukraina |
7,579 |
11,746 |
64,5 |
Zambija (19) |
3 830 |
6 820,88 |
56,2 |
2009. GADA NOVEMBRIS
Darbavieta |
Ekonomiskās paritātes, 2009. gada novembris |
Valūtas maiņas kurss, 2009. gada novembris (20) |
Korekcijas koeficienti, 2009. gada novembris (21) |
Alžīrija |
74,7 |
107,642 |
69,4 |
Ēģipte (23) |
3,544 |
8,26565 |
42,9 |
Indonēzija (Banda Ačeha) (22) |
8 536 |
14 188,1 |
60,2 |
Izraēla |
5,351 |
5,5483 |
96,4 |
Kazahstāna (Almati) |
172 |
226,55 |
75,9 |
Kazahstāna (Astana) (23) |
162,9 |
226,55 |
71,9 |
Kirgizstāna |
48,82 |
64,4757 |
75,7 |
Laosa (25) |
9 584 |
12 734 |
75,3 |
Libāna |
1 638 |
2 229,29 |
73,5 |
Nepāla (25) |
79,66 |
111,64 |
71,4 |
Krievija |
40,41 |
43,1957 |
93,6 |
Čada |
751,4 |
655,957 |
114,6 |
Venecuēla (24) |
3,172 |
3,17543 |
99,9 |
2009. GADA DECEMBRIS
Darbavieta |
Ekonomiskās paritātes, 2009. gada decembris |
Valūtas maiņas kurss, 2009. gada decembris (26) |
Korekcijas koeficienti, 2009. gada decembris (27) |
Saūda Arābija |
4,174 |
5,5885 |
74,7 |
Kongo (Brazavilla) |
725 |
655,957 |
110,5 |
Kuba |
USD 1,105 |
USD 1,4918 |
74,1 |
Eritreja (28) |
13,43 |
22,8273 |
58,8 |
Gambija (31) |
25,54 |
40,1 |
63,7 |
Gana (29) |
1,069 |
2,155 |
49,6 |
Gvatemala |
8,18 |
12,3745 |
66,1 |
Haiti |
60,46 |
64,591 |
93,6 |
Zālamana salas |
10,68 |
11,7695 |
90,7 |
Indija |
38,84 |
69,5925 |
55,8 |
Libērija (29) |
USD 1,38 |
USD 1,4918 |
92,5 |
Madagaskara |
2 140 |
2 907,57 |
73,6 |
Malaizija |
3,289 |
5,0587 |
65,0 |
Malāvija |
158,9 |
213,936 |
74,3 |
Paragvaja |
4 341 |
7 186,56 |
60,4 |
Kongo Demokrātiskā Republika (Kinšasa) (32) |
USD 1,772 |
USD 1,4918 |
118,8 |
Serbija (Belgrada) (29) |
69,83 |
94,412 |
74,0 |
Sudāna (Hartuma) (30) |
2,19 |
3,52542 |
62,1 |
Surinama |
1,92 |
4,18 |
45,9 |
Turcija (32) |
1,831 |
2,283 |
80,2 |
Vjetnama |
12 873 |
29 495,2 |
43,6 |
Zambija (32) |
4 038 |
6 974,14 |
57,9 |
2010. GADA JANVĀRIS
Darbavieta |
Ekonomiskās paritātes, 2010. gada janvāris |
Valūtas maiņas kurss, 2010. gada janvāris (33) |
Korekcijas koeficienti, 2010. gada janvāris (34) |
Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (38) |
37,26 |
61,447 |
60,6 |
Argentīna |
3,219 |
5,4559 |
59,0 |
Austrālija (38) |
1,596 |
1,6036 |
99,5 |
Etiopija |
14,33 |
18,2782 |
78,4 |
Indonēzija (Džakarta) (35) |
9 550 |
13 511,5 |
70,7 |
Īslande |
144,5 |
180,96 |
79,9 |
Kosova (Priština) |
0,5854 |
1 |
58,5 |
Laosa (39) |
8 875 |
12 174 |
72,9 |
Lībija |
1,018 |
1,7683 |
57,6 |
Nepāla (39) |
74 |
107,83 |
68,6 |
Nigēra |
593,3 |
655,957 |
90,4 |
Samoa |
2,891 |
3,61939 |
79,9 |
Šrilanka (38) |
114,1 |
163,139 |
69,9 |
Austrumtimora (36) |
USD 1,083 |
USD 1,4338 |
75,5 |
Venecuēla (37) |
3,357 |
3,0788 |
109,0 |
(1) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).
(2) Brisele = 100.
(3) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, oktobrī un decembrī.
(4) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: augustā un decembrī.
(5) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada augustā un 2010. gada janvārī.
(6) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: augustā un novembrī.
(7) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, septembrī un decembrī.
(8) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).
(9) Brisele = 100.
(10) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, septembrī un decembrī.
(11) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: septembrī un novembrī.
(12) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: septembrī un decembrī.
(13) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada septembrī un 2010. gada janvārī.
(14) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: 2009. gada septembrī un novembrī, kā arī 2010. gada janvārī.
(15) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).
(16) Brisele = 100.
(17) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, oktobrī un decembrī.
(18) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada oktobrī un 2010. gada janvārī.
(19) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: oktobrī un decembrī.
(20) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).
(21) Brisele = 100.
(22) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: augustā un novembrī.
(23) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: septembrī un novembrī.
(24) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: 2009. gada septembrī un novembrī un 2010. gada janvārī.
(25) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada novembrī un 2010. gada janvārī.
(26) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).
(27) Brisele = 100.
(28) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, oktobrī un decembrī.
(29) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: augustā un decembrī.
(30) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: augustā, septembrī un decembrī.
(31) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: septembrī un decembrī.
(32) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: oktobrī un decembrī.
(33) 1 EURO = x valsts valūtas vienības (izņemot USD attiecībā uz šādām valstīm: Kuba, Salvadora, Ekvadora, Libērija, Panama, Kongo DR, Austrumtimora).
(34) Brisele = 100.
(35) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada augustā un 2010. gada janvārī.
(36) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada septembrī un 2010. gada janvārī.
(37) Šai vietai koeficientu pielāgo trīs reizes: 2009. gada septembrī un novembrī, kā arī 2010. gada janvārī.
(38) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada oktobrī un 2010. gada janvārī.
(39) Šai vietai koeficientu pielāgo divas reizes: 2009. gada novembrī un 2010. gada janvārī.
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/55 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 20. decembris),
kurā uzskaitīti Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minētie produkti
(pārstrādāta versija)
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 8434)
(2010/791/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 121. panta b) punkta i) apakšpunktu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisijas 1988. gada 28. oktobra Lēmums 88/566/EEK, kurā uzskaitīti Padomes Regulas (EEK) Nr. 1898/87 3. panta 1. punkta otrajā daļā minētie produkti (2), ir būtiski grozīts (3). Skaidrības labad tas ir jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus. |
(2) |
Regula (EK) Nr. 1234/2007 nosaka principu, ka apzīmējumus “piens” un “piena produkti” nevar izmantot tiem piena produktiem, kas nav minēti tās XII pielikuma II punktā. Izņēmuma gadījumā šis princips neattiecas uz tādu produktu apzīmējumu, kuru precīzas īpašības ir zināmas to tradicionālā izmantojuma dēļ un/vai ja apzīmējumi tiek skaidri izmantoti, lai aprakstītu produkta raksturīgo kvalitāti. |
(3) |
Dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai orientējošs to produktu saraksts, kurus tās savā teritorijā uzskata par atbilstīgiem iepriekš minētā izņēmuma kritērijiem. Šādu produktu saraksts jāveido, pamatojoties uz dalībvalstu paziņotajiem orientējošajiem sarakstiem. Minētajā sarakstā jāiekļauj attiecīgo produktu nosaukumi saskaņā ar to tradicionālo izmantojumu dažādās Savienības valodās, lai šos nosaukumus varētu izmantot visās dalībvalstīs, ja tie atbilst noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvā 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (4). |
(4) |
Šo sarakstu var papildināt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 121. panta b) punkta i) apakšpunktu. |
(5) |
Pēc jaunu dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai 2004. un 2007. gadā dažas jaunās dalībvalstis iesniedza to produktu sarakstus, kuri pēc šo valstu ieskatiem to teritorijās atbilst iepriekšminētā izņēmuma piemērošanas kritērijiem. Tāpēc šā lēmuma I pielikums jāpapildina, iekļaujot jauno dalībvalstu to produktu nosaukumus attiecīgajās valodās, uz kuriem var attiecināt šo izņēmumu. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Produkti, kuri Savienības teritorijā atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā minētajiem produktiem, ir uzskaitīti šā lēmuma I pielikumā.
2. pants
Atceļ Lēmumu 88/566/EEK.
Atsauces uz atcelto lēmumu uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Dacian CIOLOŞ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 310, 16.11.1988., 32. lpp.
(3) Sk. II pielikumu.
(4) OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.
I PIELIKUMS
To produktu saraksts, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otrajā daļā
ES
Leche de almendras
DA
|
Kakaosmør |
|
Mandelsmør |
|
Jordnøddesmør |
|
Kokosmælk |
|
Flødeboller |
|
»… fromage« ko izmanto, lai apzīmētu desertu uz augļu bāzes, kurš nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, citronfromage) |
|
Smørtyve |
|
Ostekiks |
|
Osterejer |
|
Flødetablet |
|
Flødefodbolde |
|
Flødemint |
|
Flødekaramel |
DE
|
Kokosmilch |
|
Liebfrau(en)milch |
|
Fischmilch |
|
Milchner |
|
Butterbirne |
|
Rahmapfel |
|
Butterbohne |
|
Butterkohl |
|
Butterpilz |
|
Milchbrätling |
|
Buttersalat |
|
Erdnussbutter |
|
Kakaobutter |
|
Fleischkäse |
|
Leberkäse |
|
Käseklee |
|
Butterhäuptel |
|
Butterschnitzel |
|
Faschiertes Butterschnitzel |
|
Milchmargarine |
|
Margarinestreichkäse |
EL
|
Βούτυρο κακάου |
|
Φρουτόκρεμα |
|
Κρέμα αραβοσίτου |
|
Κρέμα κάστανου |
|
Νουκρέμα |
EN
|
Coconut milk |
|
“Cream …” vai “Milk …” ko izmanto, lai apzīmētu alkoholiskos dzērienus, kuri nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, cream sherry, milk sherry) |
|
Cream soda |
|
Cream filled biscuits (piemēram, custard cream, bourbon cream, raspberry cream biscuits, strawberry cream, utt.) |
|
Cream filled sweets vai chocolates (piemēram, peppermint cream, raspberry cream, crème egg) |
|
Cream crackers |
|
Salad cream |
|
Creamed coconut vai citu līdzīgu augļu, riekstu vai dārzeņu produkti, kuros vārds “creamed” norāda uz šā produkta raksturīgo konsistenci |
|
Cream of tartar |
|
Cream vai creamed soups (piemēram, cream of tomato soup, cream of celery, cream of chicken utt.) |
|
Horseradish cream |
|
Ice-cream |
|
Jelly cream |
|
Table cream |
|
Cocoa butter |
|
Shea butter |
|
Nut butters (piemēram, peanut butter) |
|
Butter beans |
|
Butter puffs |
|
Fruit cheese (piemēram, lemon cheese, Damson cheese) |
FR
|
Lait d’amande |
|
Lait de coco |
|
«Crème …» ko izmanto, lai apzīmētu zupu, kura nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena un piena produktu aizvietotājus (piemēram, crème de volailles, crème de légumes, crème de tomates, crème d’asperges, crème de bolets, utt.) |
|
«Crème …» ko izmanto, lai apzīmētu alkoholiskos dzērienus, kuri nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, crème de cassis, crème de framboise, crème de banane, crème de cacao, crème de menthe, utt.) |
|
«Crème …» ko izmanto, lai apzīmētu sagatavotus gaļas produktus (piemēram, crème de foie de volaille, pâté crème utt.) |
|
Crème de maïs |
|
Crème de riz |
|
Crème d’avoine |
|
Crème d’anchois |
|
Crème d’écrevisses |
|
Crème de pruneaux, crème de marron (citu kauleņu krēms) |
|
Crème confiseur |
|
Beurre de cacao |
|
Beurre de cacahouète |
|
Fromage de tête |
|
Haricot beurre |
|
Beurré Hardy |
IT
|
Latte di mandorla |
|
Burro di cacao |
|
Latte di cocco |
|
Fagiolini al burro |
HU
|
Vajretek |
|
Gyümölcssajt (pl. birsalmasajt) |
|
Disznósajt vagy hússajt vagy fejsajt |
|
Haltej |
|
Kakaóvaj |
|
Kókusztej |
|
Mogyoróvaj |
|
Vajbab |
|
Vajkörte |
NL
|
Pindakaas |
|
Hoofdkaas |
|
Cacaoboter |
|
Leverkaas |
|
Hamkaas |
|
Tongkaas |
|
Nierkaas |
|
Kokosmelk |
|
„… crème” ko izmanto, lai apzīmētu zupu, kura nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, groentencrème, tomatencrème, aspergecrème, utt.) |
|
„… crème” ko izmanto, lai apzīmētu alkoholiskos dzērienus, kuri nesatur pienu vai citus piena produktus, vai piena vai piena produktu aizvietotājus (piemēram, cassiscrème, frambozencrème, cacaocrème, bananencrème utt.) |
|
Crèmevulling |
|
Levercrème |
|
Boterbonen |
PL
Ser jabłeczny
PT
|
Leite de coco |
|
Manteiga de cacau |
|
Manteiga de amendoim |
|
Queijo doce de Tomar |
|
Queijinho de sal |
SL
Mesni sir
SK
|
Arašidové maslo |
|
Fazul’a maslová (maslovka) |
|
Kakaové maslo |
|
Kokosové mlieko |
|
Masliak |
|
Maslová hruška (maslovka) |
|
Pečeňový syr |
|
Vtáčie mlieko |
FI
|
Kaakaovoi |
|
Maapähkinävoi |
|
Voileipäkeksi |
|
Voitatti |
|
Voileipäkakku |
SV
|
Jordnötssmör |
|
Kakaosmör |
|
Smörsopp |
|
Kokosmjölk |
|
Ostkex |
|
Margarinost |
|
Smördeg |
II PIELIKUMS
Atceltais lēmums ar grozījumu
Komisijas Lēmums 88/566/EEK |
|
Komisijas Lēmums 98/144/EK |
III PIELIKUMS
Atbilstības tabula
Lēmums 88/566/EEK |
Šis lēmums |
1. pants |
1. pants |
— |
2. pants |
2. pants |
3. pants |
Pielikums |
I pielikums |
— |
II pielikums |
— |
III pielikums |
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/60 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 20. decembris),
ar ko pagarina pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi Ungārijā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2010/792/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās līgumu,
ņemot vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas Pievienošanās aktu un jo īpaši tā X pielikuma 3. nodaļas 2. punktu,
ņemot vērā Ungārijas izteikto lūgumu,
tā kā:
(1) |
2003. gada Pievienošanās aktā tiek paredzēts, ka saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem septiņus gadus no pievienošanās, t. i., līdz 2011. gada 30. aprīlim, Ungārija var paturēt spēkā aizliegumu iegādāties zemi fiziskām personām, kas nav Ungārijas iedzīvotāji vai pilsoņi. Tas ir pagaidu izņēmums attiecībā uz kapitāla brīvu apriti, kas nodrošināta ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 63. līdz 66. pantu. Šo pārejas periodu var pagarināt par ne vairāk kā trīs gadiem. |
(2) |
Ungārija 2010. gada 10. septembrī lūdza pagarināt pārejas periodu par trīs gadiem attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi. |
(3) |
Galvenais pārejas perioda iemesls bija nepieciešamība nodrošināt sociālekonomiskos apstākļus lauksaimnieciskajām darbībām pēc vienotā tirgus ieviešanas un pārejas uz kopējo lauksaimniecības politiku Ungārijā. Jo īpaši tā mērķis bija kliedēt bažas par iespējamo ietekmi, kādu attiecībā uz lauksaimniecības nozari varētu izraisīt lauksaimniecības zemes iegādes liberalizācija saistībā ar sākotnējo lielo atšķirību zemes cenās un ienākumu līmenī salīdzinājumā ar Apvienoto Karalisti, Austriju, Beļģiju, Dāniju, Somiju, Franciju, Grieķiju, Itāliju, Īriju, Luksemburgu, Nīderlandi, Portugāli, Spāniju, Vāciju un Zviedriju (turpmāk ES-15 dalībvalstis). Pārejas periods arī bija paredzēts, lai atvieglotu privatizācijas procesu un atņemtās lauksaimniecības zemes atdošanu lauksaimniekiem, un Komisija 2008. gada 16. jūlija ziņojumā “Pārskats par 2003. gada Pievienošanās līgumā paredzētajiem pagaidu pasākumiem attiecībā uz lauksaimniecības nekustamā īpašuma iegādi” (turpmāk “starpposma pārskatīšana”) jau uzsvēra šīs politikas pabeigšanas svarīgumu līdz paredzētā pārejas perioda beigām (1). |
(4) |
Neraugoties uz Ungārijas zemes cenu arvien lielāku konverģenci ar tām cenām, kādas pēc Ungārijas pievienošanās Eiropas Savienībai dominē ES-15 dalībvalstīs, saskaņā ar Ungārijas iesniegto informāciju zemes vidējās cenas joprojām ir 3 līdz 20 reizes zemākas. Lai gan zemes cenu pilnīga konverģence nebija ne paredzēta, nedz to arī uzskatīja par nosacījumu, kas nepieciešams pārejas perioda izbeigšanai, cenu atšķirības starp Ungāriju un ES-15 dalībvalstīm ir tik lielas, ka tās joprojām var kavēt sekmīgu virzību uz cenu konverģences panākšanu. Tāpat, lai gan ir samazinājusies atšķirība ienākumos, kādus saņem lauksaimniecībā nodarbinātie un lauksaimnieki Ungārijā, salīdzinājumā ar ienākumiem, kādus saņem lauksaimniecībā nodarbinātie un lauksaimnieki ES-15 dalībvalstīs, tā joprojām pastāv. Turklāt saskaņā ar Eurostat datiem lauksaimniecības nozari Ungārijā salīdzinoši smagi skāra nesenā globālā finanšu un ekonomiskā krīze un 2009. gadā nozare piedzīvoja Savienībā lielāko kritumu reālajos ienākumos uz vienu lauksaimniecībā nodarbināto (aptuveni par 30 %, salīdzinot ar 12 % vidējo rādītāju Savienībā). Zemāki ienākumi bija vienlaicīgi ar nelabvēlīgiem kreditēšanas noteikumiem salīdzinājumā ar tiem, kādi ir vairumā ES-15 dalībvalstu, gan attiecībā uz nominālajām procentu likmēm, gan lauksaimniekiem pieejamo kredītu apjomu. Finanšu un ekonomiskā krīzes rezultātā nepiepildījās prognoze, ka pēc Ungārijas pievienošanās tur palielināsies jaunu finanšu iestāžu skaits no ES-15 dalībvalstīm. |
(5) |
Lai gan atņemtās lauksaimniecības zemes atdošanas process pārejas perioda laikā ir attīstījies, tā īstenošanā radās grūtības, jo īpaši pēc 2008. gada, un līdz ar to process vēl nav pabeigts. Līdzīga tendence vērojama saistībā ar lauksaimniecības zemes privatizāciju. Īpašuma tiesību nenoteiktība, kā arī mazattīstītas kredīta un apdrošināšanas iespējas lauksaimniekiem vēl vairāk vājina Ungārijas lauksaimniecības zemes tirgu un joprojām kavē tā pienācīgu darbību. |
(6) |
Ņemot to vērā, var paredzēt, kā jau secinājušas Ungārijas iestādes, ka, 2011. gada 1. maijā atceļot ierobežojumus, tas izraisītu spiedienu uz zemes cenām Ungārijā. Turklāt ietekmi varētu izjust visa nozare, ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu lauksaimniecības zemes tirgū, kas kopš pievienošanās nav būtiski mainījies, ļoti sadrumstaloto īpašumtiesību struktūru, kā arī plaši izplatīto zemes nomu. Tādēļ pastāv draudi, ka pēc pārejas perioda beigām Ungārijas lauksaimniecības zemes tirgū radīsies nopietni traucējumi. |
(7) |
Tāpēc ir jāpiešķir Pievienošanās akta X pielikuma 3. nodaļas 2. punktā minētā pārejas perioda trīs gadu pagarinājums. |
(8) |
Lai pilnībā sagatavotos tirgus liberalizācijai, joprojām ir ļoti svarīgi pat visnelabvēlīgākajos ekonomiskajos apstākļos vairāk uzlabot kredītu un apdrošināšanas iespēju piejamību lauksaimniekiem, kā arī atņemtās lauksaimniecības zemes atdošanu un privatizāciju pārejas perioda laikā, kā jau uzsvērts starpposma pārskatīšanā. |
(9) |
Ārvalstu kapitāla pastiprināta ieplūšana lauksaimniecības zemes tirgū arī ir iespējams ieguvums šim tirgum Ungārijā. Kā uzsvērts starpposma pārskatīšanā, ārvalstu ieguldījumiem lauksaimniecības nozarē būtu svarīga ilglaicīga ietekme, nodrošinot kapitālu un zinātību, zemes tirgu funkcionēšanu un lauksaimniecības ražīgumu. Pakāpeniska ierobežojumu samazināšana pārejas perioda laikā attiecībā uz ārvalstu īpašumtiesībām arī veicinātu sagatavošanos pilnīgai tirgus liberalizācijai. |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
2003. gada Pievienošanās akta X pielikuma 3. nodaļas 2. punktā minēto pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi Ungārijā pagarina līdz 2014. gada 30. aprīlim.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2010. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) COM(2008) 461, galīgā redakcija, 2008. gada 16. jūlijs.
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/62 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 20. decembris),
ar kuru groza Lēmumu 2005/1/EK, ar ko apstiprina metodes cūku liemeņu klasificēšanai Čehijas Republikā, attiecībā uz šādu liemeņu noformējumu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 9187)
(Autentisks ir tikai teksts čehu valodā)
(2010/793/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta m) punktu saistībā ar 4. pantu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Lēmumu 2005/1/EK (2) tika apstiprināta sešu metožu izmantošana cūku liemeņu klasificēšanai Čehijas Republikā. |
(2) |
Čehijas Republika 2010. gada 23. februārī Komisijai pieprasīja dot atļauju noteikt cūku liemeņu noformējumu, kas atšķiras no Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B.III punkta pirmajā daļā paredzētā noformējuma. |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B.III punkta otro daļu dalībvalstīm var atļaut noteikt atšķirīgu cūku liemeņu noformējumu, kas atšķiras no minētā punkta pirmajā daļā noteiktā standarta noformējuma, cita starpā – ja parasta komercdarbības prakse to teritorijā atšķiras no standarta noformējuma. Čehijas Republika pieprasījumā ir norādījusi, ka tās teritorijā tā ir komercdarbības prakse, ka liemeņus var noformēt, neatdalot nieru taukus. Tāpēc Čehijas Republikā ir jāatļauj šis noformējums, kas atšķiras no standarta noformējuma. |
(4) |
Lai izveidotu salīdzināmu bāzi cūku liemeņu cenu kotēšanai, ir jāņem vērā šis atšķirīgais noformējums, koriģējot šādos gadījumos reģistrēto svaru attiecībā uz standarta noformējuma svaru. |
(5) |
Tādēļ Lēmums 2005/1/EK attiecīgi jāgroza. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumā 2005/1/EK iekļauj šādu 1.a pantu:
“1.a pants
Neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B.III punkta pirmajā daļā izklāstīto standarta noformējumu, cūku liemeņus Čehijas Republikā var noformēt, pirms svēršanas un klasificēšanas neatdalot nieru taukus. Šāda noformējuma gadījumā reģistrēto silta kautķermeņa svaru koriģē saskaņā ar šādu formulu:
silta kautķermeņa svars = 1,65651 + 0, 96139 × silta kautķermeņa svars ar neatdalītiem nieru taukiem.”
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Čehijas Republikai.
Briselē, 2010. gada 20. decembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Dacian CIOLOŞ
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 1, 4.1.2005., 8. lpp.
PAMATNOSTĀDNES
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/63 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PAMATNOSTĀDNE
(2010. gada 13. decembris),
ar ko groza Pamatnostādni ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām
(ECB/2010/30)
(2010/794/ES)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punkta pirmo ievilkumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu un 14.3. pantu saistībā ar 3.1. panta pirmo ievilkumu, 18.2. pantu un 20. panta pirmo daļu,
tā kā:
(1) |
Vienotas monetārās politikas īstenošanai jānosaka instrumenti un procedūras, kas jāizmanto Eurosistēmai, ko veido dalībvalstu, kuru valūta ir euro (tālāk tekstā –“iesaistītās dalībvalstis”), nacionālās centrālas bankas (NCB) un Eiropas Centrālā banka (ECB), lai visās iesaistītajās dalībvalstīs šādu politiku īstenotu vienoti. |
(2) |
ECB ir tiesības izstrādāt nepieciešamās pamatnostādnes, lai īstenotu Eurosistēmas vienoto monetāro politiku, un NCB pienākums ir darboties saskaņā ar šādām pamatnostādnēm. |
(3) |
2000. gada 31. augusta Pamatnostādne ECB/2000/7 par Eurosistēmas monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (1) jāgroza, lai atspoguļotu pārmaiņas Eurosistēmas monetārās politikas regulējumā, jo īpaši, lai: a) noteiktu atbilstības kritērijus tam, kā izmantot pašu izdotas PVKIU neatbilstošas nodrošinātās banku obligācijas, kuru pamatā esošais aktīvs ir komercsektora hipotēkas; b) termiņnoguldījumus noteiktu par atbilstošu nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijām un dienas kredītam; c) grozītu I pielikuma 5. papildinājumu, lai ņemtu vērā euro ieviešanu Igaunijā 2011. gada 1. janvārī, kā arī to, ka ir mainījies Central Bank and Financial Services Authority of Ireland nosaukums, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO PAMATNOSTĀDNI.
1. pants
Grozījumi I pielikumā
Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumu groza saskaņā ar šīs pamatnostādnes pielikumu.
2. pants
Pārbaude
1. Ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī NCB nosūta ECB sīku pārskatu par dokumentiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību tās plāno panākt atbilstību šīs pamatnostādnes pielikuma 1., 3. un 4. punktam.
2. Ne vēlāk kā 2011. gada 8. janvārī NCB nosūta ECB sīku pārskatu par dokumentiem un līdzekļiem, ar kuru palīdzību tās plāno panākt atbilstību šīs pamatnostādnes pielikuma 2. punktam.
3. pants
Stāšanās spēkā
1. Šī pamatnostādne stājas spēkā divas dienas pēc tās pieņemšanas.
2. Šīs pamatnostādnes pielikuma 1., 3. un 4. punktu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.
3. Šīs pamatnostādnes pielikuma 2. punktu piemēro no 2011. gada 1. februāra.
4. pants
Adresāti
Šī pamatnostādne ir adresēta iesaistīto dalībvalstu NCB.
Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 13. decembrī
ECB Padomes vārdā –
ECB priekšsēdētājis
Jean-Claude TRICHET
(1) OV L 310, 11.12.2000., 1. lpp.
PIELIKUMS
Pamatnostādnes ECB/2000/7 I pielikumu groza šādi.
1. |
Ar šādu daļu aizstāj 6.2.2. sadaļas pirmo daļu: “Atbilstošo aktīvu vienotajā sistēmā kā nodrošinājums atbilstoši ir trīs veidu netirgojamie aktīvi – atbilstošu darījuma partneru termiņnoguldījumi, kredītprasības un netirgojami neliela apjoma ar hipotēku nodrošināti parāda instrumenti (RMBD) (1). |
2. |
Šādi groza 6.2.3. sadaļu:
|
3. |
Šādu apakšsadaļu pievieno 6.4.3. sadaļai: Termiņnoguldījumiem novērtējuma diskontu nepiemēro.” |
4. |
Ar šādu tabulu tiek aizstāta 5. papildinājuma tabula: “Eurosistēmas interneta lapas
|
(1) No 2007. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim kredītprasībām tiek noteikts starprežīms, kas ļauj katrai NCB izvēlēties minimālo apjomu kredītprasībām, kas ir atbilstošas kā nodrošinājums, izņemot izmantošanu pārrobežu darījumos, un lemt, vai tiks piemērota maksa par apkalpošanu. Ar 2012. gada 1. janvāri tiks noteikts vienots režīms.”
(2) Ar dzīvojamā sektora nekustamā īpašuma kredītu nodrošinātas strukturētas nodrošinātās banku obligācijas, kas iesniegtas pirms 2010. gada 10. oktobra un kas neatbilst šiem kritērijiem, var tikt izmantotas līdz 2011. gada 31. martam. Ar komercsektora hipotekārajiem kredītiem nodrošinātas strukturētas nodrošinātās banku obligācijas, kas iesniegtas pirms 2011. gada 1. februāra un kas neatbilst šiem kritērijiem, var tikt izmantotas līdz 2011. gada 31. martam.”
Labojumi
21.12.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 336/68 |
Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 692/2008 (2008. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 199, 2008. gada 28. jūlijs )
68. lappusē III pielikuma 3.8. punktā:
tekstu:
“Degvielai ar sastāvu CxHyOz ir šāda vispārīgā formula:
”
lasīt šādi:
“Degvielai ar sastāvu CxHyOz ir šāda vispārīgā formula:
”