ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.310.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
|
||
|
|
DIREKTĪVAS |
|
|
* |
Komisijas Direktīva 2010/81/ES (2010. gada 25. novembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz darbīgās vielas 2-fenilfenola plašāku pielietojumu ( 1 ) |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
2010/714/ES |
|
|
* |
||
|
|
2010/715/ES |
|
|
* |
||
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
26.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1084/2010
(2010. gada 25. novembris),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 612/2009, ar kuru nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz līdzvērtīgiem produktiem saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 167. un 170. pantu saistībā ar 4. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 (2) 12. panta 4. punkta otro daļu eksporta kompensācijas piešķir arī tad, ja sastāvdaļa vai sastāvdaļas, par ko tiek prasīta kompensācija, sākotnēji bija Kopienas (pašlaik Savienības) izcelsmes un/vai bija brīvā apgrozībā, kā noteikts 1. punktā, un vairs nav brīvā apgrozībā tikai tāpēc, ka ir iestrādātas citos produktos. Minēto noteikumu piemēro, ja produkti, kuri ir Kopienas izcelsmes un/vai ir brīvā apgrozībā, tiek apstrādāti saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, kas noteikta 114. līdz 129. pantā Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3). |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 84. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 89. pantu “ievešanai pārstrādei” ir muitas procedūra ar saimniecisku nozīmi un neuzlikšanas procedūra, kura tiek slēgta, ja jaunā preču muitošanas vai izmantošanas režīmā nodod vai nu preces, kas nodotas šai procedūrai, vai kompensācijas produktus, kuri tai nodoti. |
(3) |
Regulas (EEK) Nr. 2913/92 115. panta 1. punktā paredzēts, ka muitas dienesti ļauj iegūt kompensācijas produktus no līdzvērtīgām precēm un no līdzvērtīgām precēm iegūtos kompensācijas produktus eksportēt no Kopienas pirms importēto preču importēšanas. Minētās regulas 114. panta 2. punkta e) apakšpunktā līdzvērtīgas preces definētas kā Kopienas preces, kuras importēto preču vietā izmanto kompensācijas produktu ražošanai. Saskaņā ar 545. panta 2. un 3. punktu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4), līdzvērtīgās preces un no tām izgatavotie kompensācijas produkti kļūst par ārpuskopienas precēm, bet importētās preces – par Kopienas precēm brīdī, kad tiek pieņemta deklarācija par procedūras slēgšanu, vai, ja pirms tam veic eksportu, importētās preces laiž tirgū pirms procedūras slēgšanas, to statuss mainās brīdī, kad tās laiž tirgū. Iepriekšējas eksportēšanas gadījumā kompensācijas produkti kļūst par ārpuskopienas precēm līdz ar eksporta deklarācijas pieņemšanu, ja vien importētās preces tiek nodotas procedūrai; eksporta preces kļūst par Kopienas precēm tajā brīdī, kad tās nodod procedūrai. |
(4) |
Ņemot vērā, ka atbilstīgi noteikumiem par līdzvērtīgu preču izmantošanu importēto preču muitas statuss mainās par Kopienas statusu un līdz ar to ievešanas pārstrādei procedūra ir vai tiks slēgta, importētajām precēm ievedmuitas nodokli nepiemēro. Attiecīgi Kopienas izcelsmes līdzvērtīgu izvesto preču cenu līmenis Savienībā minētajā situācijā tiek kompensēts ar importēto preču cenu līmeni pasaules tirgū, un tāpēc nav pamatojuma segt līdzvērtīgu eksportēto preču cenas starpību, kas rodas starp cenu pasaules tirgū un cenu Savienībā, piemērojot eksporta kompensāciju, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. pantā. |
(5) |
Tādēļ skaidrības un juridiskās noteiktības labad ir lietderīgi izslēgt eksporta kompensāciju piešķiršanu Regulā (EK) Nr. 612/2009 konkrēti, ja produkti tiek eksportēti saskaņā ar noteikumiem par līdzvērtīgu preču izmantošanu. |
(6) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 612/2009. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 612/2009 12. panta 1. punktā pievieno šādu daļu:
“Kompensācijas nepiešķir par produktiem, kurus izmanto kā līdzvērtīgas preces Regulas (EEK) Nr. 2913/92 114. panta 2. punkta e) apakšpunkta nozīmē.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 25. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.
(3) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.
(4) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
26.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310/3 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1085/2010
(2010. gada 25. novembris),
ar ko atver vairākas ikgadējas importa tarifa kvotas batātēm, maniokai, maniokas cietei un citiem produktiem ar KN kodu 0714 90 11 un KN kodu 0714 90 19 un groza Regulu (ES) Nr. 1000/2010
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 144. panta 1. punktu un 148. pantu saistībā ar tās 4. pantu,
tā kā:
(1) |
Pēc nolīgumu noslēgšanas Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) daudzpusējo tirdzniecības sarunu ietvaros Komisija sagatavoja “CXL–Eiropas Kopienas” sarakstu (turpmāk “CXL saraksts”), kurā ir apvienotas visas koncesijas. Šis saraksts uzliek Savienībai par pienākumu atvērt vairākas ikgadējas tarifa kvotas produktiem, uz kuriem attiecas KN kodi 0714 10 91, ex 0714 10 98, 0714 90 11 un 0714 90 19 un kuru izcelsme ir Indonēzijā, Ķīnas Tautas Republikā (Ķīna), citās PTO līgumslēdzējās valstīs, izņemot Taizemi, un dažās citās valstīs, kuras nav PTO dalībvalstis. Muitas nodoklis, kas attiecas uz šīm kvotām, nepārsniedz 6 % ad valorem. Kvotas jāatver uz vairākiem gadiem, un tās jāpārvalda Komisijai. |
(2) |
Turklāt CXL saraksts uzliek Savienībai par pienākumu atvērt divas Ķīnai un citām trešām valstīm attiecīgi paredzētas tarifa kvotas ar nulles likmi attiecībā uz batātēm ar KN kodu 0714 20 90, kā arī atvērt divas tarifa kvotas attiecībā uz maniokas cieti ar KN kodu 1108 14 00, kuras paredzētas citām trešām valstīm. |
(3) |
Nolīgumā vēstuļu apmaiņas veidā par apspriešanos starp Eiropas Kopienu un Taizemes Karalisti atbilstīgi VVTT XXIII pantam (2) (turpmāk “nolīgums ar Taizemi”), kas apstiprināts ar Padomes 1996. gada 13. maija Lēmumu 96/317/EK par secinājumiem, kas pieņemti pēc apspriešanās ar Taizemi, kura tika rīkota atbilstīgi VVTT XXIII pantam (3), ir paredzēta papildu autonomas ikgadējas tarifa kvotas atvēršana 10 500 tonnām maniokas cietes, no kurām 10 000 tonnu ir piešķirtas Taizemei. Piemērojamais nodoklis ir spēkā esošais vislielākās labvēlības režīma nodoklis (MFN nodoklis), no kura atskaita EUR 100 par tonnu. |
(4) |
Šo importa tarifa kvotu (turpmāk “kvotas”) pārvaldības kārtība patlaban ir noteikta Komisijas 1996. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2402/96, ar ko tiek atvērtas gada tarifu kvotas batātēm un maniokas cietei, kā arī paredzēti šīm kvotām piemērojami administratīvie noteikumi (4), kā arī Komisijas 2008. gada 15. janvāra Regulā (EK) Nr. 27/2008, ar kuru atver dažas ikgadējas tarifa kvotas produktiem, kas atbilst KN kodiem 0714 10 91, ex 0714 10 98, 0714 90 11 un 0714 90 19, ar izcelsmi dažās trešās valstīs, izņemot Taizemi, kā arī paredz to pārvaldību (5). |
(5) |
Ņemot vērā to, ka citās lauksaimniecības nozarēs gūtā pieredze, piemērojot principu “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”, ir bijusi pozitīva, kā arī lai vienkāršotu administratīvās procedūras, šīs kvotas turpmāk būtu jāpārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto metodi. Tas būtu jādara saskaņā ar 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6). |
(6) |
Ņemot vērā īpatnības, kas saistītas ar pāreju no vienas pārvaldības sistēmas uz citu, ir vēlams nepiemērot Regulas (EK) Nr. 2454/93 308.c panta 2. un 3. punktu kvotas periodam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim. |
(7) |
Ir svarīgi noteikt atšķirību starp batātēm, kas paredzētas lietošanai cilvēku uzturā, un citiem produktiem; tāpēc ir jādefinē to batāšu izskats un iesaiņojums, kuras paredzētas lietošanai cilvēku uzturā un uz kurām attiecas KN kods 0714 20 10, turklāt jāprecizē, ka produkti, uz kuriem attiecas KN kods 0714 20 90, neatbilst šādi definētajiem produkta izskata un iesaiņojuma nosacījumiem. |
(8) |
Jāsaglabā tāda kvotu pārvaldības sistēma, kas garantē, ka kvotas, kas piešķirtas Indonēzijai, Ķīnai un Taizemei, tiek izmantotas tikai šo valstu izcelsmes produktu importam. Jāprecizē, kāds produktu izcelsmi apliecinošs dokuments ir jāiesniedz, lai minētās tarifa kvotas varētu izmantot saskaņā ar principu “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”. |
(9) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 2402/96 un Regula (EK) Nr. 27/2008 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu. Tomēr būtu vēlams turpināt piemērot šīs regulas importa licencēm par importa kvotu periodiem, kas noris pirms periodiem, uz kuriem attiecināma šī regula. |
(10) |
1., 2. un 3. panta noteikumi Komisijas 2010. gada 3. novembra Regulā (ES) Nr. 1000/2010, ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 2402/96, (EK) Nr. 2058/96, (EK) Nr. 2305/2003, (EK) Nr. 969/2006, (EK) Nr. 1918/2006, (EK) Nr. 1964/2006, (EK) Nr. 27/2008, (EK) Nr. 1067/2008 un (EK) Nr. 828/2009 attiecībā uz datumiem, kad jāiesniedz importa licenču pieprasījumi un jāizdod importa licences 2011. gadam saskaņā ar tarifa kvotām par batātēm, maniokas cieti, manioku, labību, rīsiem, cukuru un olīveļļu, un ar ko atkāpjas no Regulas (EK) Nr. 382/2008, (EK) Nr. 1518/2003, (EK) Nr. 596/2004, (EK) Nr. 633/2004 un (EK) Nr. 951/2006 attiecībā uz datumiem, kad jāizdod eksporta licences 2011. gadam liellopu gaļas, cūkgaļas, olu, putnu gaļas, kā arī ārpuskvotas cukura un izoglikozes nozarē (7), vairs nav aktuāli, ņemot vērā, ka šo kvotu pārvaldība turpmāk tiks veikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 144. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto sistēmu “kas pirmais iesniedz, to pirmo apkalpo”. Tāpēc tie ir jāatceļ. |
(11) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo regulu atver pielikumā norādītās importa tarifa kvotas. Šo kvotu pārvaldības periods ir viens kalendārais gads, sākot no 2011. gada 1. janvāra.
2. pants
Pielikumā minētās kvotas pārvalda saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2454/93 308.a, 308.b pantu un 308.c panta 1. punktu. Kvotas periodam no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim nepiemēro regulas 308.c panta 2. un 3. punktu.
3. pants
Pielikumā norādītās tarifa kvotas ar kārtas numuru 09.0125, 09.0126 vai 09.0124, vai 09.0127, kuras attiecas uz produktiem ar izcelsmi attiecīgi Taizemē, Indonēzijā vai Ķīnas Tautas Republikā, var izmantot tikai tad, ja tiek uzrādīts izcelsmes sertifikāts, kuru izdevušas kompetentās iestādes atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 2454/93 55.–65. pantam.
4. pants
1. Šajā regulā par batātēm, kas paredzētas lietošanai cilvēku uzturā (KN koda 0714 20 10 nozīmē), tiek uzskatītas batātes, kuras brīdī, kad tiek kārtotas muitas formalitātes to laišanai brīvā apgrozībā, ir svaigas, veselas un fasētas tiešā iesaiņojumā.
2. Šīs regulas noteikumus piemēro tikai tām batātēm, kas nav paredzētas lietošanai cilvēku uzturā 1. punkta definīcijas nozīmē.
3. Šīs regulas piemērošanas nolūkā produkti, kas atbilst KN kodam ex 0714 10 98, ir produkti, izņemot miltu un putraimu granulas, kuras atbilst KN kodam 0714 10 98.
5. pants
Ar šo atceļ Regulu (EK) Nr. 2402/96 un Regulu (EK) Nr. 27/2008. Tomēr tās turpina piemērot importa licencēm, kuras izdotas pirms 2011. gada 1. janvāra, līdz to derīguma termiņa beigām.
6. pants
Regulā (ES) Nr. 1000/2010 1., 2. un 3. pantu svītro.
7. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2011. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 25. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Joaquín ALMUNIA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 122, 22.5.1996., 16. lpp.
(3) OV L 122, 22.5.1996., 15. lpp.
(4) OV L 327, 18.12.1996., 14. lpp.
(5) OV L 13, 16.1.2008., 3. lpp.
(6) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.
(7) OV L 290, 6.11.2010., 26. lpp,
PIELIKUMS
Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka preču apraksta formulējumam ir vienīgi orientējoša nozīme. Šajā pielikumā tarifa kvotu piemērošanas jomu nosaka pēc tādiem KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas pieņemšanas datumā.
Kārtas numurs |
KN kodi/produkts |
Izcelsme |
Muitas nodoklis |
Gada tarifa kvota (tonnās, tīrsvars) |
09.0124 |
0714 20 90 Batātes, kas nav paredzētas lietošanai cilvēku uzturā |
Ķīnas Tautas Republika |
Nulles likme |
600 000 |
09.0125 |
1108 14 00 Maniokas ciete |
Taizeme |
Spēkā esošais vislielākās labvēlības režīma nodoklis (MFN nodoklis), no kura atskaita EUR 100 par tonnu |
10 000 |
09.0126 |
0714 10 91, ex 0714 10 98, 0714 90 11 0714 90 19 Manioka, niedru maranta, saleps un līdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes saturu |
Indonēzija |
6 % ad valorem |
825 000 |
09.0127 |
0714 10 91, ex 0714 10 98, 0714 90 11 0714 90 19 Manioka, niedru maranta, saleps un līdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes saturu |
Ķīnas Tautas Republika |
6 % ad valorem |
350 000 |
09.0128 |
0714 10 91, ex 0714 10 98, 0714 90 11 0714 90 19 Manioka, niedru maranta, saleps un līdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes saturu |
Trešās valstis, kas ir PTO dalībvalstis, izņemot Ķīnas Tautas Republiku, Taizemi un Indonēziju |
6 % ad valorem |
145 590 |
09.0130 |
0714 10 91, 0714 90 11 Manioka, niedru maranta, saleps un līdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes saturu |
Trešās valstis, kas nav PTO dalībvalstis |
6 % ad valorem |
2 000 |
09.0129 |
0714 10 91, ex 0714 10 98, 0714 90 11 0714 90 19 Manioka, niedru maranta, saleps un līdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes saturu |
Trešās valstis, kas nav PTO dalībvalstis |
6 % ad valorem |
30 000 |
09.0131 |
0714 20 90 Batātes, kas nav paredzētas lietošanai cilvēku uzturā |
Trešās valstis, izņemot Ķīnas Tautas Republiku |
Nulles likme |
5 000 |
09.0132 |
1108 14 00 Maniokas ciete |
Visas trešās valstis |
Spēkā esošais vislielākās labvēlības režīma nodoklis (MFN nodoklis), no kura atskaita EUR 100 par tonnu |
10 500 |
26.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310/7 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1086/2010
(2010. gada 25. novembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 26. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 25. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
AL |
50,2 |
EC |
92,0 |
|
MA |
76,9 |
|
MK |
48,2 |
|
ZZ |
66,8 |
|
0707 00 05 |
AL |
54,8 |
EG |
150,8 |
|
TR |
64,9 |
|
ZZ |
90,2 |
|
0709 90 70 |
MA |
70,3 |
TR |
115,5 |
|
ZZ |
92,9 |
|
0805 20 10 |
MA |
71,9 |
ZZ |
71,9 |
|
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90 |
HR |
60,7 |
IL |
72,5 |
|
MA |
61,9 |
|
TR |
61,4 |
|
UY |
58,6 |
|
ZZ |
63,0 |
|
0805 50 10 |
AR |
65,2 |
MA |
68,0 |
|
TR |
62,7 |
|
UY |
57,1 |
|
ZA |
51,7 |
|
ZZ |
60,9 |
|
0808 10 80 |
AR |
74,9 |
AU |
167,9 |
|
BR |
50,3 |
|
CA |
113,1 |
|
CL |
84,2 |
|
CN |
67,1 |
|
MK |
24,7 |
|
NZ |
139,2 |
|
US |
92,1 |
|
ZA |
114,5 |
|
ZZ |
92,8 |
|
0808 20 50 |
CL |
78,3 |
CN |
85,8 |
|
ZZ |
82,1 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
26.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310/9 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1087/2010
(2010. gada 25. novembris),
ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,
tā kā:
(1) |
Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1083/2010 (4). |
(2) |
Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 26. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 25. novembrī
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.
(3) OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.
(4) OV L 309, 25.11.2010., 3. lpp.
PIELIKUMS
Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 26. novembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95
(EUR) |
||
KN kods |
Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
1701 11 10 (1) |
58,48 |
0,00 |
1701 11 90 (1) |
58,48 |
0,00 |
1701 12 10 (1) |
58,48 |
0,00 |
1701 12 90 (1) |
58,48 |
0,00 |
1701 91 00 (2) |
53,26 |
1,49 |
1701 99 10 (2) |
53,26 |
0,00 |
1701 99 90 (2) |
53,26 |
0,00 |
1702 90 95 (3) |
0,53 |
0,20 |
(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.
(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.
(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.
DIREKTĪVAS
26.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310/11 |
KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/81/ES
(2010. gada 25. novembris),
ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK attiecībā uz darbīgās vielas 2-fenilfenola plašāku pielietojumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Direktīvu 2009/160/ES (2) 2-fenilfenolu kā darbīgo vielu iekļāva Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā ar īpašu noteikumu, ka dalībvalstis to var atļaut lietot vienīgi kā fungicīdu pēc ražas novākšanas iekštelpās slēgtās apsmidzināšanas kamerās. |
(2) |
Lai atsauktu noteikumu par lietošanu slēgtās apsmidzināšanas kamerās, pieteikuma iesniedzējs 2010. gada 18. jūnijā iesniedza informāciju par tādām citām lietošanas metodēm kā vaskošana, piesūcināšana iegremdējot un apstrāde ar putu priekškaru. |
(3) |
Spānija, kura ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2229/2004 (3) bija izraudzīta par ziņotāju dalībvalsti, novērtēja šo papildu informāciju un 2010. gada 30. jūlijā iesniedza Komisijai papildinājumu novērtējuma ziņojuma projektam par 2-fenilfenolu, kas tika izsūtīts pārējām dalībvalstīm un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) atsauksmju sniegšanai. Saņemtajās atsauksmēs nebiju būtisku iebilžu, un pārējās dalībvalstis un EFSA neizvirzīja argumentus, kas liegtu plašāku izmantojumu. Dalībvalstis un Komisija pārskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un minēto papildinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2010. gada 28. oktobrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par 2-fenilfenolu. |
(4) |
Jaunā informācija par lietošanas metodēm, ko iesniedza pieteikuma iesniedzējs, un jaunais novērtējums, ko veica ziņotāja dalībvalsts, liecina, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur 2-fenilfenolu, kopumā varētu atbilst Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām, īpaši attiecībā uz lietošanu iekštelpās kā fungicīdu pēc ražas novākšanas, kas tika pārbaudīts un precizēts Komisija pārskata ziņojumā. Tāpēc jāatceļ ierobežojums 2-fenilfenolu lietot tikai slēgtās apsmidzināšanas kamerās, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/160/ES. |
(5) |
Neskarot minēto secinājumu, ir jāiegūst papildu informācija par dažiem konkrētiem jautājumiem. Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 1. punktā noteikts, ka vielas iekļaušanai I pielikumā var paredzēt nosacījumus. Tāpēc ir lietderīgi prasīt, lai pieteikuma iesniedzējs sniedz papildu informāciju, apstiprinot atlieku daudzumu, kas rodas, piemērojot citas lietošanas metodes, nevis slēgtas apsmidzināšanas kameras. |
(6) |
Tāpat jānosaka, ka dalībvalstīm jāpievērš īpaša uzmanība lietotāju un darba veicēju aizsardzībai un jānodrošina, lai lietošanas noteikumos būtu norādīts, ka jālieto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi. |
(7) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 91/414/EEK. |
(8) |
Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvas 91/414/EEK I pielikumu groza atbilstīgi šīs direktīvas pielikumam.
2. pants
Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.
Dalībvalstis piemēro minētos noteikumus no 2011. gada 1. janvāra.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
3. pants
Šī direktīva stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
4. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 25. novembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.
(2) OV L 338, 19.12.2009., 83. lpp.
(3) OV L 379, 24.12.2004., 13. lpp.
PIELIKUMS
Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā 305. rindu aizstāj ar šādu:
Numurs |
Parastais nosaukums, identifikācijas numuri |
IUPAC nosaukums |
Tīrība (1) |
Stāšanās spēkā |
Iekļaušana ir spēkā līdz |
Īpaši noteikumi |
||||||||
“305 |
2-fenilfenols (ietverot tā sāļus, piem., nātrija sāļus) CAS Nr. 90-43-7 CIPAC Nr. 246 |
bifenil-2-ols |
≥ 998 g/kg |
2010. gada 1. janvāris |
2019. gada 31. decembris |
A DAĻA Var atļaut lietot vienīgi iekštelpās kā fungicīdu pēc ražas novākšanas. B DAĻA Lai īstenotu VI pielikuma vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par 2-fenilfenolu un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2009. gada 27. novembrī pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja un ko 2010. gada 28. oktobrī grozīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja. Vispārējā novērtēšanā dalībvalstīm īpaša uzmanība jāpievērš:
Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai:
Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs iesniegtu šādu informāciju Komisijai līdz 2011. gada 31. decembrim. Tāpēc attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai papildu informāciju, apstiprinot atlieku daudzumu, kas rodas, piemērojot citas lietošanas metodes, nevis slēgtas apsmidzināšanas kameras. Dalībvalstis nodrošina, lai pieteikuma iesniedzējs iesniegtu šādu informāciju Komisijai līdz 2012. gada 31. decembrim.” |
(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju ir sniegta pārskata ziņojumā.
LĒMUMI
26.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310/14 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 25. novembris),
ar kuru groza Lēmumu 2004/4/EK, kas dalībvalstīm atļauj uz laiku pieņemt neatliekamus pasākumus pret vadaudu bakteriozes izraisītāju (Pseudomonas solanacearum) Smith attiecībā uz Ēģipti
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 8185)
(2010/714/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvu 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (1) un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2004/4/EK (2) Ēģiptes izcelsmes kartupeļu (Solanum tuberosum L.) bumbuļus principā nedrīkst ievest Savienībā. Izmantojot iespēju atkāpties no minētā lēmuma, iepriekšējos gados, tostarp 2009./2010. gada importēšanas sezonā ar īpašiem nosacījumiem tika atļauts šādu bumbuļu imports Savienībā no “kaitēkļbrīvām platībām”. |
(2) |
Savienībā 2009./2010. gada importēšanas sezonas laikā tika reģistrēts viens vadaudu bakteriozes izraisītāja (Pseudomonas solanacearum) Smith konstatēšanas gadījums. |
(3) |
Ņemot vērā Ēģiptes iesniegto pieprasījumu un tās sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka gadījumā, ja izpilda Lēmumā 2004/4/EK minētos nosacījumus, pietiekami samazinās risks, ka vadaudu bakteriozes izraisītājs (Pseudomonas solanacearum) Smith izplatītos, ievedot Savienībā Solanum tuberosum L. bumbuļus no Ēģiptes “kaitēkļbrīvām platībām”. |
(4) |
Tāpēc 2010./2011. gada importēšanas sezonā jāļauj ievest Savienībā tādus Solanum tuberosum L. bumbuļus, kuru izcelsme ir Ēģiptes “kaitēkļbrīvās platībās”. |
(5) |
Lēmumā 2004/4/EK noteikts, ka tas jāpārskata līdz 2010. gada 30. septembrim. Ievērojot iepriekšminētos konstatējumus, pārskatīšanas termiņš jāpagarina. |
(6) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2004/4/EK. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2004/4/EK groza šādi.
1. |
Lēmuma 2. panta 1. punktā “2009./2010.” aizstāj ar “2010./2011.”. |
2. |
Lēmuma 4. pantā “2010. gada 31. augustam” aizstāj ar “2011. gada 31. augustam”. |
3. |
Lēmuma 7. pantā “2010. gada 30. septembrim” aizstāj ar “2011. gada 30. septembrim”. |
4. |
Pielikumu groza šādi:
|
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 25. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
John DALLI
(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.
(2) OV L 2, 6.1.2004., 50. lpp.
26.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310/16 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 25. novembris),
ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 258/97 atļauj laist tirgū dzelzs amonija fosfātu kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 8191)
(Autentisks ir tikai teksts franču valodā)
(2010/715/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 27. janvāra Regulu (EK) Nr. 258/97, kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām (1), un jo īpaši tās 7. pantu,
tā kā:
(1) |
Uzņēmums Cantox Health Sciences International uzņēmuma Nestec Ltd. vārdā 2008. gada 21. oktobrī Īrijas kompetentajām iestādēm iesniedza lūgumu par dzelzs amonija fosfāta kā jaunas pārtikas produktu sastāvdaļas laišanu tirgū. |
(2) |
Īrijas kompetentā pārtikas vērtēšanas iestāde 2008. gada 20. novembrī izsniedza sākotnējo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā tā secināja, ka ir vajadzīga papildu novērtēšana. |
(3) |
Komisija 2008. gada 23. decembrī informēja visas dalībvalstis par pieprasījumu. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EPNI) 2009. gada 28. aprīlī lūdza veikt novērtējumu. |
(4) |
Pēc Komisijas lūguma 2010. gada 14. aprīlī EPNI pieņēma atzinumu (2) par dzelzs amonija fosfāta nekaitīgumu, izmantojot to kā dzelzs avotu, kas uzturvielu vajadzībām pievienots pārtikā (tostarp pārtikas piedevās), kura paredzēta visiem iedzīvotājiem, un pārtikā, kas paredzēta īpašām uztura vajadzībām. Atzinumā EPNI secināja, ka dzelzs amonija fosfāts, izmantojot ierosinātajā daudzumā, neraisa bažas par kaitīgumu, ja netiek pārsniegti dzelzij noteiktie galīgie ierobežojumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu nekaitīgumu. |
(5) |
Komisijas 2009. gada 13. oktobra Regulā (EK) Nr. 953/2009 par vielām, ko īpašu uztura apsvērumu dēļ var pievienot īpašas diētas pārtikas produktiem (3), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Direktīvā 2002/46/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz uztura bagātinātājiem (4) un/vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1925/2006 par vitamīnu un minerālvielu, un dažu citu vielu pievienošanu pārtikai (5) paredzēti īpaši noteikumi par vitamīnu, minerālvielu un citu vielu izmantošanu pārtikā. Jāatļauj izmantot dzelzs amonija fosfātu, neskarot šo tiesību aktu prasības. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Atbilstoši šā lēmuma pielikumam dzelzs amonija fosfātu kā dzelzs avotu var laist Savienības tirgū kā jaunu pārtikas produktu sastāvdaļu lietošanai pārtikā, neskarot Regulā (EK) Nr. 953/2009, Direktīvā 2002/46/EK un/vai Regulā (EK) Nr. 1925/2006 paredzētās īpašās prasības.
2. pants
Ar šo lēmumu atļautās jaunās pārtikas produktu sastāvdaļas nosaukums uz to saturoša pārtikas produkta etiķetes ir “dzelzs amonija fosfāts”.
3. pants
Šis lēmums ir adresēts Nestec Ltd., Avenue Nestlé 55, 1800 Vevey, Šveice.
Briselē, 2010. gada 25. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
John DALLI
(1) OV L 43, 14.2.1997., 1. lpp.
(2) EPNI Vēstnesis 2010; 8(5): 1584.
(3) OV L 269, 14.10.2009., 9. lpp.
(4) OV L 183, 12.7.2002., 51. lpp.
(5) OV L 404, 30.12.2006., 26. lpp.
PIELIKUMS
DZELZS AMONIJA FOSFĀTA SPECIFIKĀCIJAS
Apraksts: dzelzs amonija fosfāts ir smalks pelēkzaļš pulveris, kas praktiski nešķīst ūdenī un šķīst atšķaidītās minerālskābēs.
CAS Nr.: 10101-60-7
Ķīmiskā formula: FeNH4PO4
Struktūrformula:
Dzelzs amonija fosfāta ķīmiskās īpašības:
pH (5 % suspensijas ūdenī) |
6,8 līdz 7,8 |
Dzelzs (kopā) Dzelzs (II) Dzelzs (III) |
ne mazāk par 28 % 22 % līdz 30 % (no masas) ne vairāk par 7 % (no masas) |
Amonjaks |
5 % līdz 9 % (no masas) |
Ūdens |
ne vairāk kā 3 % |
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
26.11.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 310/18 |
Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās diena ir jāpārbauda ANO EEK dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē
http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 64 – Vienoti noteikumi par transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz to aprīkojumu, kas var ietvert pagaidu lietošanas rezerves bloku, nulles spiediena riepas un/vai nulles spiediena sistēmu, un/vai riepu spiediena kontroles sistēmu
Ar visiem grozījumiem līdz
|
02. grozījumu sērijai, kas stājas spēkā 2010. gada 19. augustā |
|
02. grozījumu sērijas 1. labojumam, kas stājas spēkā 2010. gada 19. augustā |
SATURS
NOTEIKUMI
1. |
Darbības joma |
2. |
Definīcijas |
3. |
Apstiprinājuma pieteikums |
4. |
Apstiprinājums |
5. |
Specifikācijas un testi |
6. |
Papildinformācija |
7. |
Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma grozījumi un apstiprinājuma paplašinājums |
8. |
Ražošanas atbilstība |
9. |
Sankcijas par ražošanas neatbilstību |
10. |
Pilnīga ražošanas izbeigšana |
11. |
To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese |
12. |
Pārejas noteikumi |
PIELIKUMI
1. pielikums. |
Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu (vai apstiprinājuma atteikumu, paplašināšanu vai atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu) transportlīdzekļa tipam attiecībā uz tā aprīkojumu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 64 |
2. pielikums. |
Apstiprinājuma marķējuma izvietojums |
3. pielikums. |
Bremzēšanas un sānslīdes tests transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pagaidu lietošanas rezerves bloku |
4. pielikums. |
Nulles spiediena brīdināšanas sistēmas (RFWS) testa prasības |
5. pielikums. |
Riepu spiediena kontroles sistēmu (TPMS) tests |
1. DARBĪBAS JOMA
Šos noteikumus piemēro M1 un N1 (1) kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanai, kad tie ir aprīkoti ar:
a) |
pagaidu lietošanas rezerves bloku; un/vai |
b) |
nulles spiediena riepām un/vai nulles spiediena sistēmu; un/vai |
c) |
riepu spiediena kontroles sistēmu (2). |
Šajos noteikumos rezerves riteņa un riepas aizstājēji bloki nepiepūstu nulles spiediena riepu vai nulles spiediena sistēmas veidā uzskatāmi par pagaidu lietošanas rezerves blokiem atbilstoši definīcijai šo noteikumu 2.10. punktā.
2. DEFINĪCIJAS
Šajos noteikumos izmanto šādas definīcijas.
2.1. |
“Transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz tā pagaidu lietošanas rezerves riteņa un riepas bloku. |
2.2. |
“Transportlīdzekļa tips” ir transportlīdzekļa kategorija, kas neatšķiras šādos būtiskos aspektos.
|
2.3. |
“Ritenis” ir nokomplektēts ritenis, kas sastāv no loka un riteņa diska;
|
2.4. |
“Riepa” ir pneimatiskā riepa, kas ir pastiprināts, elastīgs apvalks, kas aprīkots ar vai kopā ar riteni, uz kura tas uzmontēts, veido vienlaidu, toroidālu, slēgtu kameru, kurā iepilda gāzi (parasti gaisu) vai gāzi un šķidrumu, un kas paredzēta standarta ekspluatācijai pie spiediena, kas pārsniedz atmosfēras spiedienu. Tā var būt:
|
2.5. |
“Braukšana ar nulles spiediena riepu” ir riepas stāvoklis, kad, būtiski saglabājot tās struktūras viengabalainību, brauc ar spiedienu no 0 līdz 70 kPa. |
2.6. |
“Riepas pamatfunkcijas” ir piepumpētas riepas parasta spēja izturēt attiecīgu kravu līdz attiecīgajam ātrumam un pārnest braukšanas, vadīšanas un bremzēšanas spēkus uz ceļa virsmu, pa kuru brauc transportlīdzeklis. |
2.7. |
“Riepas izmēra apzīmējums” ir rādītāju kopums, kas unikāli identificē riepas ģeometrisko izmēru, norādot uz nominālo profila platumu, nominālo augstuma un platuma attiecību un nominālo diametru. Precīzas šo parametru definīcijas ir sniegtas Noteikumos Nr. 30. |
2.8. |
“Riepas struktūra” ir riepas karkasa tehniskie parametri. Tā var būt slīpās šķiedras jeb diagonālās šķiedras struktūra, slīpās siksnas struktūra, radiālās šķiedras struktūra vai nulles spiediena riepas struktūra, kā plašāk izklāstīts Noteikumos Nr. 30. |
2.9. |
“Standarta rezerves bloks” ir aprīkojums, kas sastāv no riteņa un riepas, kuru izmēru apzīmējumi, kā arī riteņa iznesuma un riepas struktūras parametri ir identiski tāda riteņa un riepas parametriem, kas attiecīgajam transportlīdzekļa modelim vai versijai uzstādīti tādā pašā ass pozīcijā parastai ekspluatācijai. Tas ietver arī riteņa karkasu, kas izgatavots no atšķirīga materiāla, piemēram, nevis alumīnija sakausējuma, bet tērauda, kurā iemontēts atšķirīgs riteņa fiksēšanas konusa vai bultskrūves modelis, bet kas citādi ir identisks ritenim, kas paredzēts parastai ekspluatācijai. |
2.10. |
“Pagaidu lietošanas rezerves bloks” ir aprīkojums, kas sastāv no riteņa un riepas, kuri neatbilst 2.9. punktā noteiktajai “standarta rezerves bloka” definīcijai. Var būt šādu tipu pagaidu lietošanas rezerves bloki:
|
2.11. |
“Maksimālā masa” ir tehniski pieļaujamā maksimālā masa, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs (šī masa var būt lielāka par “pieļaujamo maksimālo masu”, ko atļāvusi valsts pārvaldes iestāde). |
2.12. |
“Maksimālā asslodze” ir transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktā maksimālā vērtība, kas pieļaujama kopējam vertikālajam spēkam starp attiecīgās ass riepu vai kāpurķēžu saskares virsmām un zemi un ko rada tā transportlīdzekļa masas daļa, ko balsta šī ass; šī slodze var būt lielāka par “atļauto asslodzi”, ko noteikusi valsts pārvaldes iestāde. Asslodžu summa var būt lielāka nekā vērtība, kas atbilst transportlīdzekļa kopējai masai. |
2.13. |
“Nulles spiediena brīdināšanas sistēma” ir sistēma, kas transportlīdzekļa vadītājam sniedz informāciju par to, ka notiek braukšana ar nulles spiediena riepu. |
2.14. |
“Riepu spiediena kontroles sistēma (TPMS)” ir transportlīdzeklim uzstādīta sistēma, kas var novērtēt riepu spiedienu vai spiediena izmaiņas laikā un transportlīdzekļa kustības laikā attiecīgo informāciju pārraidīt lietotājam. |
2.15. |
“Gaisa spiediens aukstās riepās” ir gaisa spiediens riepās apkārtējās vides temperatūrā, ar nosacījumu, ka spiediens nepaaugstinās riepu lietošanas rezultātā. |
2.16. |
“Ieteiktais gaisa spiediens aukstās riepās (Prec)” ir transportlīdzekļa izgatavotāja ieteiktais gaisa spiediens katram riepu stāvoklim attiecīgajam transportlīdzeklim paredzētajos ekspluatācijas apstākļos (piemēram, ņemot vērā ātrumu un kravu), kā noteikts transportlīdzekļa informatīvajā zīmē un/vai transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā. |
2.17. |
“Gaisa spiediens ekspluatācijas laikā (Pwarm)” ir gaisa spiediens katrā riepu stāvoklī, kas transportlīdzekļa lietošanas izraisīto temperatūras svārstību rezultātā pārsniedz gaisa spiedienu aukstās riepās (Prec). |
2.18. |
“Testa spiediens (Ptest)” ir faktiskais gaisa spiediens riepā(-s), kas noteikts katram riepu stāvoklim pēc gaisa izlaišanas testa procedūras laikā. |
2.19. |
“Riepu spiediena kontroles sistēmas tips” ir sistēmas, kurām nav būtisku atšķirību šādos būtiskos aspektos:
|
3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS
3.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz tā aprīkošanu ar:
a) |
pagaidu lietošanas rezerves bloku (tostarp vajadzības gadījumā nulles spiediena brīdināšanas sistēmu); un/vai |
b) |
riepu spiediena kontroles sistēmu |
iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.
3.2. Pieteikumam trijos eksemplāros pievieno transportlīdzekļa tipa aprakstu attiecībā uz šo noteikumu 1. pielikumā minēto informāciju.
3.3. Transportlīdzekļa tipa apstiprinātājai iestādei vai par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam iesniedz apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu.
3.4. Administratīvā struktūrvienība pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, ka tiek veikti pietiekami pasākumi, lai nodrošinātu efektīvu ražošanas atbilstības kontroli.
4. APSTIPRINĀJUMS
4.1. Ja transportlīdzeklis, kas iesniegts apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem, atbilst visām šo noteikumu 5. punkta prasībām, šim transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.
4.1.1. Transportlīdzekļa apstiprinājumu attiecībā uz noteikumiem par pagaidu lietošanas rezerves bloku piešķir, ja transportlīdzeklis atbilst 5.1. un 5.2. punkta prasībām.
4.1.2. Transportlīdzekļa apstiprinājumu tikai attiecībā uz noteikumiem par riepu spiediena kontroles sistēmām piešķir, ja transportlīdzeklis atbilst 5.3. punkta prasībām.
4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Pirmie divi cipari (pašlaik 02, ar ko apzīmēta 02. grozījumu sērija) norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati puse nevar piešķirt vienu un to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam. Tomēr tas pats tipa apstiprinājums var attiekties uz tādu modeļu variantiem, kas pieder pie dažādām kategorijām attiecībā uz 2.2. punkta kritērijiem, ar noteikumu, ka 5.2. un 5.3. punktā aprakstīto testu rezultātos nav būtisku atšķirību.
4.3. Paziņojumu par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašināšanu vai atteikumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam.
4.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā, viegli pieejamā un apstiprinājuma veidlapā norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido:
4.4.1. aplis, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (3);
4.4.2. šo noteikumu numurs, kam seko:
4.4.2.1. |
burts “R”, ja transportlīdzekļi apstiprināti tikai saskaņā ar 4.1.1. punktu; |
4.4.2.2. |
burts “P”, ja transportlīdzekļi apstiprināti tikai saskaņā ar 4.1.2. punktu; |
4.4.2.3. |
burti “RP”, ja transportlīdzekļi apstiprināti saskaņā ar 4.1.1. un 4.1.2. punktu; |
4.4.3. domuzīme un apstiprinājuma numurs – pa labi no 4.4.1. un 4.4.2. punktā aprakstītajiem apzīmējumiem.
4.5. Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļa tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā šo noteikumu un apstiprinājumu numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, norāda vertikālās slejās par labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.
4.6. Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.
4.7. Apstiprinājuma marķējumu piestiprina izgatavotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.
4.8. Šo noteikumu 2. pielikumā ir sniegti apstiprinājuma marķējumu paraugi.
5. SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI
5.1. Vispārīgi noteikumi
5.1.1. Riepas, ko paredzēts izmantot kā daļu no pagaidu lietošanas rezerves bloka atbilstīgi 2.10. punkta noteikumiem, apstiprina saskaņā ar Noteikumiem Nr. 30.
5.1.2. Transportlīdzekļiem ar vismaz četriem riteņiem pagaidu lietošanas rezerves bloka kravnesība ir vismaz vienāda ar pusi no transportlīdzekļa lielākās maksimālās asslodzes; ja tas ir paredzēts lietošanai tikai uz konkrētas ass, kura minēta šo noteikumu 6. punkta norādījumos, tad tā kravnesība ir vismaz vienāda ar pusi no attiecīgās ass maksimālās slodzes.
5.1.3. Projektētais ātrums 1., 2. un 3. tipa pagaidu lietošanas rezerves blokiem ir vismaz 120 km/h.
5.1.4. Pagaidu lietošanas rezerves bloks atbilst turpmākajos apakšpunktos minētajām pazīmēm.
5.1.4.1. |
Redzamā vietā uz riteņa ārējās virsmas piestiprina pastāvīgu brīdinājuma zīmi par maksimālo ātrumu 80 km/ha saskaņā ar šo attēlu:
Ja transportlīdzekļus paredzēts tirgot valstīs, kurās izmanto angļu mērvienību sistēmu, redzamā vietā uz riteņa ārējās virsmas piestiprina papildu pastāvīgu brīdinājuma zīmi, kas identiska iepriekš aprakstītajai, skaitli “80” aizstājot ar skaitli “50” un tekstu “km/h” ar “mph”. Alternatīvi tam redzamā vietā uz riteņa ārējās virsmas piestiprina pastāvīgu brīdinājuma uzrakstu saskaņā ar šo attēlu:
Lielo burtu augstums ir vismaz 5 mm, un skaitļu “80” un “50” augstums ir vismaz 20 mm, un katra skaitli veidojošā cipara līniju biezums ir vismaz 3 mm. Mazo burtu augstums ir vismaz 5 mm. Viss teksts ir ierāmēts un attēlots uz kontrastējoša fona. Šā punkta prasības attiecas tikai uz 1., 2. un 3. tipa pagaidu lietošanas rezerves bloku atbilstīgi 2.10.1., 2.10.2. un 2.10.3. punktam. |
5.1.4.1.1. |
Redzamā vietā uz riteņa ārējās virsmas piestiprina pastāvīgu brīdinājuma zīmi par maksimālo ātrumu 120 km/ha saskaņā ar zemāk norādīto attēlu.
Ja transportlīdzekļus paredzēts tirgot valstīs, kurās izmanto angļu mērvienību sistēmu, redzamā vietā uz riteņa ārējās virsmas piestiprina papildu pastāvīgu brīdinājuma zīmi, kas identiska iepriekš aprakstītajai, skaitli “120” aizstājot ar skaitli “75” un tekstu “km/h” ar “mph”. Alternatīvi tam redzamā vietā uz riteņa ārējās virsmas piestiprina pastāvīgu brīdinājuma uzrakstu saskaņā ar šo attēlu:
Lielo burtu augstums ir vismaz 5 mm, un skaitļu “120” un “75” augstums ir vismaz 20 mm, un katra skaitli veidojošā cipara līniju biezums ir vismaz 3 mm. Mazo burtu augstums ir vismaz 5 mm. Viss teksts ir ierāmēts un attēlots uz kontrastējoša fona. Šā punkta prasības attiecas tikai uz 2.10.4. punktā noteikto 4. tipa pagaidu lietošanas rezerves bloku, kas paredzēts izmantošanai M1 kategorijas transportlīdzekļos. |
5.1.4.2. |
Transportlīdzeklim uzmontēta pagaidu lietošanai paredzēta riteņa un/vai riepas ārējā virsma ir atšķirīgā krāsā vai atšķirīgas krāsas rakstā, kas skaidri atšķiras no standarta bloka krāsas(-ām). Ja pagaidu lietošanas rezerves blokam var uzlikt dekoratīvo disku, tad ar šo dekoratīvo disku nedrīkst aizsegt atšķirīgo krāsu vai krāsas rakstu. |
5.1.5. Izņemot nulles spiediena/nostiprinātās riepas vai nulles spiediena/palielinātas mobilitātes sistēmu, transportlīdzeklim ir atļauts uzmontēt tikai vienu pagaidu lietošanas rezerves bloku.
5.1.6. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar nulles spiediena/nostiprinātajām riepām vai nulles spiediena/palielinātas mobilitātes sistēmu, tajā uzstāda arī nulles spiediena brīdināšanas sistēmu (sk. 2.13. punktu), kas darbojas, braucot ātrumu no 40 km/h līdz transportlīdzekļa maksimālajam projektētajam ātrumam un atbilst 5.1.6.1. līdz 5.1.6.6. punkta prasībām. Taču, ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar riepu spiediena kontroles sistēmu, kas atbilst 5.3. punkta prasībām, nulles spiediena brīdināšanas sistēmu papildus uzstādīt nav nepieciešams.
5.1.6.1. |
Brīdinājuma signālu nodrošina, izmantojot vizuālu dzeltenu brīdinājuma signālu. |
5.1.6.2. |
Brīdinājuma signāls ieslēdzas, iestatot aizdedzes (palaišanas) slēdzi pozīcijā “On” (ieslēgts)/“Run” (darbojas) (spuldzes pārbaude). |
5.1.6.3. |
Brīdinājuma signāls, kas minēts 5.1.6.1. punktā, brīdina transportlīdzekļa vadītāju jau tad, kad nulles spiediens ir tikai vienā no riepām. |
5.1.6.4. |
Transportlīdzekļa vadītājs tiek brīdināts par elektrisku bojājumu vai devēju kļūmi, kas ietekmē nulles spiediena brīdināšanas sistēmu, tostarp elektrības avota, brīdinājuma signāla padeves vai pārraides kļūmi, ar vizuālu dzeltenu nulles spiediena brīdināšanas sistēmas darbības traucējumu signālu. Ja 5.1.6.1. punktā aprakstīto brīdinājuma signālu izmanto, lai norādītu gan uz nulles spiedienu riepā, gan arī uz nulles spiediena brīdināšanas sistēmas darbības traucējumiem, piemēro šādus noteikumus: aizdedzes (palaišanas) slēdzim atrodoties pozīcijā “On” (ieslēgts)/“Run” (darbojas), brīdinājuma signāls mirgo, norādot uz sistēmas kļūmi. Pēc īsa brīža brīdinājuma signāls paliek iedegts, kamēr kļūme tiek novērsta un aizdedzes (palaišanas) slēdzis ir iestatīts pozīcijā “On” (ieslēgts)/“Run” (darbojas). Brīdinājuma signāla mirgošanas un nepārtrauktas degšanas secība atkārtojas katru reizi pēc aizdedzes (palaišanas) slēdža iestatīšanas pozīcijā “On” (ieslēgts)/“Run” (darbojas), kamēr kļūme tiek novērsta. |
5.1.6.5. |
Ja sistēmu atiestata manuāli saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja norādījumiem, 5.1.6.3. un 5.1.6.4. punkta noteikumus nepiemēro. |
5.1.6.6. |
Šo noteikumu 5.1.6.2. līdz 5.1.6.4. punktā minētā brīdinājuma signāla darbība atbilst 4. pielikumā noteiktajām prasībām. |
5.1.7. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar pagaidu lietošanas rezerves bloku, ko glabā nepiepūstā veidā, transportlīdzeklis jāaprīko ar ierīci, kas 10 minūšu laikā ļauj piepūst riepu, nodrošinot pagaidu lietošanai paredzēto spiedienu.
5.2. Bremžu pārbaude
5.2.1. Transportlīdzekļi, ko paredzēts aprīkot ar pagaidu lietošanas rezerves bloku, atbilst šo noteikumu 3. pielikuma prasībām.
5.3. Riepu spiediena kontroles sistēmas (TPMS)
5.3.1. Vispārīgās prasības
5.3.1.1. |
Ievērojot 12. punkta prasības, visi M1 kategorijas transportlīdzekļi ar maksimālo masu līdz 3 500 kg un N1 kategorijas transportlīdzekļi, kuriem abos gadījumos visas asis ir aprīkotas ar vienkāršām riepām un kuriem ir uzstādīta riepu spiediena kontroles sistēma saskaņā ar 2.14. punktā noteikto definīciju, atbilst 5.3.1.2. līdz 5.3.5.5. punktā noteiktajām veiktspējas prasībām un tiek testēti saskaņā ar 5. pielikumu. |
5.3.1.2. |
Jebkura riepu spiediena kontroles sistēma, ar ko aprīkots transportlīdzeklis, atbilst Noteikumu Nr. 10 prasībām. |
5.3.1.3. |
Sistēma darbojas, transportlīdzeklim braucot ar ātrumu 40 km/h vai lēnāk līdz transportlīdzekļa maksimālajam projektētajam ātrumam. |
5.3.2. Riepu spiediena noteikšana ar incidentu saistīta spiediena krituma gadījumā (caursites tests)
5.3.2.1. |
TPMS pārbauda saskaņā ar 5. pielikuma 2.6.1. punktā izklāstīto testa procedūru. Veicot pārbaudi saskaņā ar šo procedūru, 5.3.5. punktā aprakstītais TPMS brīdinājuma signāls ieslēdzas uz laiku ne ilgāku par 10 minūtēm pēc tam, kad gaisa spiediens ekspluatācijas laikā vienā no transportlīdzekļa riepām ir samazinājies par 20 % vai sasniedz minimālo spiedienu 150 kPa, atkarībā, kura no šīm vērtībām ir augstāka. |
5.3.3. Riepu spiediena līmeņa noteikšana, ja tas ievērojami zemāks par ieteikto spiedienu optimālai darbībai, tostarp optimālam degvielas patēriņam un drošībai (difūzijas tests)
5.3.3.1. |
TPMS pārbauda saskaņā ar 5. pielikuma 2.6.2. punktā izklāstīto testa procedūru. Veicot pārbaudi saskaņā ar šo procedūru, 5.3.5. punktā aprakstītais TPMS brīdinājuma signāls ieslēdzas ne vēlāk kā pēc 60 minūšu ilga kopējā uzkrātā transportlīdzekļa braukšanas laikposma pēc tam, kad gaisa spiediens ekspluatācijas laikā vienā vai vairākās, bet ne vairāk kā četrās transportlīdzekļa riepās, ir samazinājies par 20 %. |
5.3.4. Darbības traucējumu konstatēšanas tests
5.3.4.1. |
TPMS pārbauda saskaņā ar 5. pielikuma 3. punktā izklāstīto testa procedūru. Veicot pārbaudi saskaņā ar šo procedūru, 5.3.5. punktā aprakstītais TPMS brīdinājuma signāls ieslēdzas uz laiku ne ilgāku par 10 minūtēm pēc tādu darbības traucējumu sākuma, kas ietekmē kontroles vai atbildes signālu ģenerēšanu vai pārraidi transportlīdzekļa riepu spiediena kontroles sistēmā. Ja sistēmu bloķē ārēji faktori (piemēram, radiofrekvences signāls), darbības traucējumu konstatēšanai vajadzīgo laiku var pagarināt. |
5.3.5. Brīdinājuma signāls
5.3.5.1. |
Brīdinājuma indikāciju nodrošina ar vizuālu brīdinājuma signālu, kas atbilst Noteikumiem Nr. 121. |
5.3.5.2. |
Brīdinājuma signāls tiek ieslēgts, aizdedzes (palaišanas) slēdzi iestatot pozīcijā “On” (ieslēgts)/“Run” (darbojas) (spuldzes pārbaude). (Šī prasība neattiecas uz pārējiem redzamajiem signalizatoriem.) |
5.3.5.3. |
Brīdinājuma signālam jābūt redzamam arī dienasgaismā; transportlīdzekļa vadītājam, atrodoties vadītāja sēdeklī, jāvar viegli pārbaudīt, vai signāla stāvoklis ir apmierinošs. |
5.3.5.4. |
Norādei uz darbības traucējumiem var izmantot to pašu brīdinājuma signālu, ko izmanto, lai norādītu uz spiediena kritumu. Ja 5.3.5.1. punktā aprakstīto brīdinājuma signālu izmanto, lai norādītu gan uz spiediena kritumu, gan arī TPMS darbības traucējumiem, piemēro šādus noteikumus: aizdedzes (palaišanas) slēdzim atrodoties pozīcijā “On” (ieslēgts)/“Run” (darbojas), brīdinājuma signāls mirgo, norādot uz darbības traucējumiem. Pēc īsa brīža brīdinājuma signāls paliek iedegts, kamēr darbības traucējumi tiek novērsti un aizdedzes (palaišanas) slēdzis ir iestatīts pozīcijā “On” (ieslēgts)/“Run” (darbojas). Brīdinājuma signāla mirgošanas un nepārtrauktas degšanas secība atkārtojas katru reizi pēc aizdedzes (palaišanas) slēdža iestatīšanas pozīcijā “On” (ieslēgts)/“Run” (darbojas), kamēr darbības traucējumi tiek novērsti. |
5.3.5.5. |
Brīdinājuma signalizatoru, kas aprakstīts 5.3.5.1. punktā, var izmantot mirgošanas režīmā, lai informētu par riepu spiediena kontroles sistēmas atiestatīšanas statusu atbilstoši transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatas noteikumiem. |
6. PAPILDINFORMĀCIJA
6.1. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar pagaidu lietošanas rezerves bloku, transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā ir ietverta vismaz šāda informācija:
6.1.1. norāde par risku, kas rodas, ja netiek ievēroti ierobežojumi attiecībā uz pagaidu lietošanas rezerves bloka izmantošanu, un vajadzības gadījumā arī norāde par lietošanu tikai uz konkrētas ass;
6.1.2. norādījums braukt piesardzīgi un nepārsniegt pieļaujamo maksimālo braukšanas ātrumu 80 km/h (50 mph), ja transportlīdzeklim ir 1., 2. vai 3. tipa pagaidu lietošanas rezerves bloks atbilstīgi 2.10.1., 2.10.2. vai 2.10.3. punktam, un to atkal nomainīt pret standarta bloku, tiklīdz iespējams. Jābūt skaidri saprotamam, ka šis norādījums attiecas arī uz 2.10.5. punktā noteikto 5. tipa pagaidu lietošanas rezerves bloku, ko izmanto, braucot ar nulles spiediena riepu;
6.1.2.1. |
norādījums braukt piesardzīgi un nepārsniegt pieļaujamo maksimālo braukšanas ātrumu 120 km/h (75 mph), ja transportlīdzeklim uzmontēts 4. tipa rezerves bloks atbilstīgi 2.10.4. punktam, un to atkal nomainīt pret standarta bloku, tiklīdz iespējams; |
6.1.3. norāde, ka transportlīdzekļa ekspluatācija nav atļauta, ja tam vienlaicīgi uzmontēts vairāk nekā viens pagaidu lietošanas rezerves bloks. Šī prasība attiecas tikai uz 1., 2. un 3. tipa pagaidu lietošanas rezerves bloku, kā noteikts 2.10.1., 2.10.2. un 2.10.3. punktā;
6.1.4. skaidra norāde par transportlīdzekļa izgatavotāja noteikto spiedienu pagaidu lietošanas rezerves bloka riepā;
6.1.5. transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pagaidu lietošanas rezerves bloku, ko glabā nepiepūstu, – procedūras apraksts riepas piepūšanai līdz pagaidu lietošanai norādītajam spiedienam ar 5.1.7. punktā minēto ierīci.
6.2. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar riepu spiediena kontroles sistēmu vai nulles spiediena brīdināšanas sistēmu, transportlīdzekļa īpašnieka rokasgrāmatā ir ietverta vismaz šāda informācija:
6.2.1. norāde, ka transportlīdzeklis ir aprīkots ar šādu sistēmu (un informācija par sistēmas atiestatīšanu, ja attiecīgajā sistēmā ir paredzēta šāda iespēja);
6.2.2. attiecīgi 5.1.6.1. vai 5.3.5.1. punktā aprakstītā signalizatora simbola attēls (un darbības traucējumu signalizatora simbola attēls, ja attiecīgo signalizatoru izmanto šai funkcijai);
6.2.3. papildu informācija par zema riepu spiediena brīdināšanas sistēmas signalizatora iedegšanās nozīmi un veicamo labošanas pasākumu apraksts šādā gadījumā.
6.3. Ja transportlīdzeklim nav īpašnieka rokasgrāmatas, 6.1. un/vai 6.2. punktā noteikto informāciju norāda redzamā vietā uz transportlīdzekļa.
7. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMI UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀJUMS
7.1. Par visiem transportlīdzekļa tipa grozījumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu. Šī struktūrvienība var:
7.1.1. |
atzīt, ka veiktajiem grozījumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām; vai |
7.1.2. |
pieprasīt protokolu par papildu testiem no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu. |
7.2. Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.
7.3. Administratīvā struktūrvienība, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas izveidota šādam paplašinājumam.
8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA
8.1. Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324 – E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām procedūrām, ievērojot šādas prasības:
8.2. administratīvā struktūrvienība, kas piešķīra tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt ražošanas atbilstību katrā ražošanas uzņēmumā; šādas pārbaudes parasti notiek vismaz reizi gadā.
9. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU
9.1. Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu var atsaukt, ja konstatē neatbilstību 8. punktā minētajām prasībām.
9.2. Ja nolīguma puse, kura piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties informē citas noslīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot apstiprinājuma veidlapas eksemplāru, kura beigās ir ar lieliem burtiem rakstīta piezīme “APSTIPRINĀJUMS ATSAUKTS”, kā arī norādīts datums un paraksts.
10. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA
Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc ražot saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātu transportlīdzekļa tipu, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņemot attiecīgo paziņojumu, minētā iestāde par to informē citas nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot apstiprinājuma veidlapas eksemplāru, kura beigās ir ar lieliem burtiem rakstīta piezīme “RAŽOŠANA IZBEIGTA”, kā arī norādīts datums un paraksts.
11. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE
Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu vai atteikumu, vai atsaukšanu.
12. PĀREJAS NOTEIKUMI
12.1. No 01. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.
12.2. Pēc 36 mēnešiem pēc 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas puses, kas piemēro šos noteikumus attiecībā uz pagaidu lietošanas rezerves riteņiem/riepām, nulles spiediena riepām vai nulles spiediena sistēmu, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprināmais transportlīdzekļa tips atbilst prasībām šajos noteikumos, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.
12.3. Puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka piešķirt apstiprinājumu paplašinājumus saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējām grozījumu sērijām.
12.4. Puses, kas piemēro šos noteikumus, 36 mēnešu laikā pēc 01. grozījumu spēkā stāšanās dienas turpina piešķirt apstiprinājumus tiem transportlīdzekļu tipiem, kuri atbilst prasībām šajos noteikumos, kuri grozīti ar iepriekšējām grozījumu sērijām.
12.5. No šo noteikumu 02. grozījumu sērijas oficiālās spēkā stāšanās dienas puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 02. grozījumu sēriju.
12.6. No 2012. gada 1. novembra puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt piešķirt valsts vai reģionālu apstiprinājumu M1 kategorijas transportlīdzekļu ar maksimālo masu līdz 3 500 kg un N1 kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kuriem abos gadījumos visas asis ir aprīkotas ar vienkāršām riepām, ja transportlīdzekļa tips neatbilst šo noteikumu 02. grozījumu sērijas prasībām.
12.7. No 2014. gada 1. novembra puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmreizēju valsts vai reģionālu reģistrāciju (pirmreizējā nodošana ekspluatācijā) M1 kategorijas transportlīdzekļu ar maksimālo masu līdz 3 500 kg un N1 kategorijas transportlīdzekļu tipiem, kuriem abos gadījumos visas asis ir aprīkotas ar vienkāršām riepām, ja transportlīdzekļa tips neatbilst šo noteikumu 02. grozījumu sērijas prasībām.
12.8. Neskarot iepriekš minētos pārejas noteikumus, pusēm, kuras sāk piemērot šos noteikumus pēc pašu jaunāko grozījumu sērijas spēkā stāšanās dienas, nav pienākums akceptēt apstiprinājumus, kas piešķirti saskaņā ar visām iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.
(1) Kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumu).
(2) M1 kategorijas transportlīdzekļiem ar maksimālo masu līdz 3 500 kg un N1 kategorijas transportlīdzekļiem, abos gadījumos visas asis ir aprīkotas ar vienkāršām riepām.
(3) 1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehija, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (brīvs), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (brīvs), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (brīvs), 34 Bulgārija, 35 (brīvs), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (brīvs), 42 Eiropas Savienība (apstiprinājumus piešķir dalībvalsts, izmantojot to attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (brīvs), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrikas Republika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 un 55 (brīvs), 56 Melnkalne, 57 (brīvs) un 58 Tunisija. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.
1. PIELIKUMS
PAZIŅOJUMS
(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))
2. PIELIKUMS
APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS
A paraugs
(Sk. šo noteikumu 4.4. punktu)
Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz aprīkojumu ar pagaidu lietošanas rezerves bloku(-iem) ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 64 ar apstiprinājuma numuru 022439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 64, kuros iekļauta 02. grozījumu sērija.
B paraugs
(Sk. šo noteikumu 4.4. punktu)
Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz aprīkojumu ar riepu spiediena kontroles sistēmu ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 64 ar apstiprinājuma numuru 022439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 64, kuros iekļauta 02. grozījumu sērija.
C paraugs
(Sk. šo noteikumu 4.5. punktu)
Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 64 (attiecībā uz aprīkojumu ar pagaidu lietošanas rezerves bloku un aprīkojumu ar riepu spiediena kontroles sistēmu) un Nr. 13-H (1). Apstiprinājuma numuri norāda, ka līdz attiecīgo apstiprinājumu piešķiršanas dienai Noteikumos Nr. 64 bija iekļauta 02. grozījumu sērija un Noteikumi Nr. 13-H bija sākotnējā redakcijā.
(1) Pēdējais numurs ir tikai piemērs.
3. PIELIKUMS
BREMZĒŠANAS UN SĀNSLĪDES TESTS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KAS APRĪKOTI AR PAGAIDU LIETOŠANAS REZERVES BLOKU
1. VISPĀRĪGI NOSACĪJUMI
1.1. |
Testu trase ir faktiski līdzena, un tās segums nodrošina labu saķeri. |
1.2. |
Testu veic, kad nav vēja, kurš var ietekmēt rezultātus. |
1.3. |
Transportlīdzekli noslogo atbilstīgi tā maksimālajai masai, kas noteikta šo noteikumu 2.11. punktā. |
1.4. |
Asslodzes, kas rodas slogojot saskaņā ar šā pielikuma 1.3. punktu, ir proporcionālas maksimālajām asslodzēm, kas noteiktas šo noteikumu 2.12. punktā. |
1.5. |
Izņemot nulles spiediena riepu, riepas piepumpē līdz spiedienam, kādu attiecīgajam transportlīdzekļu tipam un slodzes režīmam noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Nulles spiediena riepu testē nepiepūstu. |
2. BREMZĒŠANAS UN SĀNSLĪDES TESTS
2.1. |
Testu veic ar pagaidu lietošanas rezerves bloku, ko pārmaiņus uzmontē viena priekšējā riteņa un viena pakaļējā riteņa vietā. Taču, ja pagaidu lietošanas rezerves bloks ir paredzēts tikai konkrētai asij, testā šo pagaidu lietošanas rezerves bloku uzmontē tikai konkrētai asij. |
2.2. |
Testu veic, lietojot darba bremžu sistēmu, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar sākotnējo ātrumu 80 km/h un tā dzinējs ir atvienots no transmisijas. |
2.3. |
Bremžu darbība atbilst testa procedūrai, kas izklāstīta Noteikumos Nr. 13 vai Nr. 13-H attiecībā uz M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem O tipa testam ar aukstām bremzēm un atvienotu dzinēju.
|
2.4. |
Testus veic attiecībā uz katru no pagaidu lietošanas rezerves bloka uzstādīšanas nosacījumiem, kas norādīti šā pielikuma 2.1. punktā. |
2.5. |
Norādīto bremžu darbības rādītāju iegūst, ja transportlīdzeklim nav bloķējušies riteņi, transportlīdzeklis nav novirzījies no paredzētā kursa, nav bijusi anormāla vibrācija, testa laikā nav bijis anormāls riepas nolietojums vai nav bijusi vajadzīga pārmērīga piestūrēšana. |
4. PIELIKUMS
NULLES SPIEDIENA BRĪDINĀŠANAS SISTĒMAS (RFWS) TESTA PRASĪBAS
1. TESTA APSTĀKĻI
1.1. Apkārtējās vides temperatūra
Apkārtējās vides temperatūra ir no 0 °C līdz 40 °C.
1.2. Testēšanas ceļa segums
Testēšanas ceļa segums ir sauss un līdzens.
1.3. Testa veikšanas vieta
Testa veikšanas vieta ir vieta, kas nav pakļauta radioviļņu, piemēram, spēcīga elektriskā lauka, ietekmei.
1.4. Stāvoša testa transportlīdzekļa stāvoklis
Stāvvietā novietota transportlīdzekļa riepām jābūt pasargātām no tiešiem saules stariem.
2. TESTA METODE
2.1. Testa procedūras riepas stāvokļa noteikšanai, braucot ar nulles spiediena riepu. Tiek izpildītas 2.1.1. vai 2.1.2. punkta prasības.
2.1.1. Pirmais tests
2.1.1.1. |
Riepas piepūš līdz transportlīdzekļa izgatavotāja ieteiktajam spiedienam. |
2.1.1.2. |
Transportlīdzeklim atrodoties nekustīgā stāvoklī un aizdedzes (palaišanas) slēdzim atrodoties pozīcijā “Lock” (“bloķēts”) vai “Off” (“izslēgts”), aizdedzes (palaišanas) slēdzi iestata pozīcijā “On” (ieslēgts) / “Run” (darbojas) vai, vajadzības gadījumā, atbilstīgā atslēgas pozīcijā. Pārbauda brīdinājuma signāla darbību. |
2.1.1.3. |
Aizdedzi izslēdz un vienā no riepām samazina spiedienu, līdz noregulētais spiediens riepā ir par 100 kPa zemāks nekā ieteiktais gaisa spiediens aukstās riepās. |
2.1.1.4. |
Piecas minūtes pēc riepas spiediena pazemināšanas brauc ar transportlīdzekli parastā darba režīmā ar ātrumu no 40 līdz 100 km/h. |
2.1.1.5. |
Tests ir pabeigts, ja:
Transportlīdzekli aptur un izslēdz aizdedzi. |
2.1.1.6. |
Ja 2.1.1.5. punktā minētais brīdinājuma signāls ieslēdzas, nogaida 5 minūtes un aizdedzes slēdzi iestata pozīcijā “On” (ieslēgts); signālam no jauna jāieslēdzas un jādeg, kamēr vien aizdedzes slēdzis ir iestatīts pozīcijā “On” (ieslēgts) / “Run” (darbojas). |
2.1.1.7. |
Atkārto 2.1.1.1. līdz 2.1.1.6. punktā aprakstītās darbības, bet ar testa ātrumu 130 km/h vai lielāku. Visās būtiskās prasības jāizpilda abos testa ātrumos. |
2.1.2. Otrais tests
2.1.2.1. |
Riepas piepūš līdz transportlīdzekļa izgatavotāja ieteiktajam spiedienam. |
2.1.2.2. |
Transportlīdzeklim atrodoties nekustīgā stāvoklī un aizdedzes (palaišanas) slēdzim atrodoties pozīcijā “Lock” (bloķēts) vai “Off” (izslēgts), aizdedzes (palaišanas) slēdzi iestata pozīcijā “On” (ieslēgts) / “Run” (darbojas) vai, vajadzības gadījumā, atbilstīgā atslēgas pozīcijā. Pārbauda brīdinājuma signāla darbību. Izslēdz aizdedzi. |
2.1.2.3. |
Vienai riepai pakāpeniski pazemina spiedienu par 10 līdz 20 kPa/min. |
2.1.2.4. |
Ar transportlīdzekli brauc ar ātrumu virs 25 km/h. |
2.1.2.5. |
Testa prasība ir izpildīta, ja sistēma dod brīdinājumu līdz brīdim, kad spiediena krišanās ir sasniegusi 100 kPa. |
2.2. Testa procedūras nulles spiediena brīdināšanas sistēmas bojājumu konstatācijai
2.2.1. Transportlīdzeklim parastas ekspluatācijas stāvoklī imitē nulles spiediena brīdināšanas sistēmas bojājumu. Šādu imitāciju var veikt, piemēram, atvienojot savienojumus vadiem, kas nodrošina energoapgādi no enerģijas avota, vai brīdināšanas sistēmas vadības ierīces energoapgādes vadus.
2.2.2. Pēc defekta imitēšanas transportlīdzekli vada parastā ekspluatācijas režīmā ar ātrumu no 40 līdz 100 km/h.
2.2.3. Tests ir pabeigts, ja:
a) |
ieslēdzas 5.1.6.4. punktā aprakstītais nulles spiediena brīdināšanas sistēmas darbības traucējumu signāls; vai |
b) |
pēc testa ātruma sasniegšanas ir pagājušas 5 minūtes, uzņemot laiku saskaņā ar šā pielikuma 2.3. punktu (ja brīdinājuma signāls neieslēdzas, tests nav izturēts), |
transportlīdzekli aptur un izslēdz aizdedzi.
2.2.4. Ja ieslēdzas 2.2.3. punktā minētais brīdinājuma signāls, nogaida 5 minūtes un aizdedzes slēdzi iestata pozīcijā “On” (ieslēgts); signālam no jauna jāieslēdzas un jādeg, kamēr vien aizdedzes slēdzis ir iestatīts pozīcijā “On” (ieslēgts) / “Run” (darbojas).
2.3. Laika uzņemšana
Laiks, ko uzņem, lai izpildītu 2.1.1.5. un 2.2.3. punkta prasības, ir kopējais laikposms, kurā transportlīdzekli vada ar testa ātrumu no 40 līdz 100 km/h.
Laiku uzņem nepārtrauktam braucienam, bet transportlīdzeklim visā testa laikā nav jābrauc ar ātrumu, kas atbilst testa ātruma diapazonam. Ja braukšanas laikā transportlīdzekļa ātrums neatbilst ātruma diapazonam, šādā gadījumā uzkrātais braukšanas laiks netiek ieskaitīts kopējā testa braukšanas laikā.
Transportlīdzekļa tipa apstiprinātāja iestāde pati pārliecinās par to, ka nulles spiediena brīdināšanas sistēma reģistrē kopējo uzkrāto laiku, transportlīdzeklim braucot ar ātrumu, kas atbilst testa ātruma diapazonam, un nesāk laika uzskaiti no jauna, ja transportlīdzekļa ātrums neatbilst testa ātruma diapazonam.
5. PIELIKUMS
RIEPU SPIEDIENA KONTROLES SISTĒMU (TPMS) TESTI
1. TESTA APSTĀKĻI
1.1. Apkārtējās vides temperatūra
Apkārtējās vides temperatūra ir no 0 °C līdz 40 °C.
1.2. Testēšanas ceļa segums
Ceļa segums nodrošina labu saķeri. Testa laikā ceļa segums ir sauss.
1.3. Testus veic vidē, kurā nav jūtama radioviļņu ietekme.
1.4. Transportlīdzekļa stāvoklis
1.4.1. Transportlīdzekļa masa
Transportlīdzekli var testēt jebkādos slodzes apstākļos ar nosacījumu, ka masas sadalījums starp asīm atbilst transportlīdzekļa izgatavotāja norādījumiem, nepārsniedzot maksimālo pieļaujamo masu uz katras ass.
Taču, ja sistēmu nav iespējams iestatīt vai atiestatīt, testē transportlīdzekli bez kravas. Blakus vadītājam uz priekšējā sēdekļa var atrasties otra persona, kura atbild par testa rezultātu reģistrāciju. Testa laikā slodzes apstākļus nemaina.
1.4.2. Transportlīdzekļa ātrums
TPMS kalibrē un testē:
a) |
transportlīdzeklim braucot ar ātrumu diapazonā no 40 līdz 120 km/h vai transportlīdzeklim braucot ar maksimālo projektēto ātrumu, ja tas ir mazāks par 120 km/h, veicot caursites testu, lai pārbaudītu šo noteikumu 5.3.2. punkta prasību izpildi; un |
b) |
transportlīdzeklim braucot ar ātrumu diapazonā no 40 līdz 100 km/h, veicot difūzijas testu, lai pārbaudītu šo noteikumu 5.3.3. punkta prasību izpildi, un darbības traucējumu konstatācijas testu, lai pārbaudītu šo noteikumu 5.3.4. punkta prasību izpildi. |
Testa laikā aptver visu ātruma diapazonu.
Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar kruīza kontroles sistēmu, testa laikā to neieslēdz.
1.4.3. Riteņa loka stāvoklis
Riteņa loks attiecībā pret riteni var atrasties jebkurā pozīcijā atbilstoši attiecīgajiem transportlīdzekļa izgatavotāja norādījumiem vai ierobežojumiem.
1.4.4. Transportlīdzeklis nekustīgā stāvoklī
Stāvvietā novietota transportlīdzekļa riepām jābūt pasargātām no tiešiem saules stariem. Transportlīdzekli pasargā no vēja, kurš var ietekmēt testa rezultātus.
1.4.5. Bremžu pedāļa izmantošana
Kopējā braukšanas laikā neieskaita laiku, kad transportlīdzekļa braukšanas laikā izmanto darba bremzes.
1.4.6. Riepas
Transportlīdzekli testē ar tam uzmontētām riepām atbilstīgi transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumiem. Turklāt TPMS darbības traucējumu testēšanai var izmantot rezerves riepu.
1.5. Spiediena mērīšanas aprīkojuma precizitāte
Šajā pielikumā minēto testu veikšanai izmantotā spiediena mērīšanas aprīkojuma precizitāte ir ne zemāka par ± 3 kPa.
2. TESTA PROCEDŪRA
Testu veic, sasniedzot testa ātrumu šā pielikuma 1.4.2. punktā noteiktajā ātruma diapazonā, vismaz vienu reizi, veicot testu saskaņā ar šā pielikuma 2.6.1. punktu (“caursites tests”), un vismaz vienu reizi, veicot testu saskaņā ar šā pielikuma 2.6.2. punktu (“difūzijas tests”).
2.1. Pirms transportlīdzekļa riepu piepūšanas transportlīdzekli vismaz uz vienu stundu novieto nekustīgā stāvoklī ārpus telpām apkārtējās vides temperatūrā vietā, kur dzinējs pasargāts no tiešiem saules stariem un nav pakļauts vējam vai cita veida sildošai vai dzesējošai ietekmei. Transportlīdzekļa riepas piepūš līdz transportlīdzekļa izgatavotāja ieteiktajam gaisa spiedienam aukstās riepās (Prec) saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumiem par ātruma un slodzes apstākļiem un riepu stāvokli. Visus spiediena mērījumus veic ar vienu un to pašu testa aprīkojumu.
2.2. Transportlīdzeklim atrodoties nekustīgā stāvoklī un aizdedzes sistēmai atrodoties pozīcijā “Lock” (bloķēts) vai “Off” (izslēgts), aizdedzes sistēmas slēdzi iestata pozīcijā “On” (ieslēgts) vai “Run” (darbojas). Riepu spiediena kontroles sistēma pārbauda lampu darbību saistībā ar nulles spiediena signalizatoriem, kā noteikts šo noteikumu 5.3.5.2. punktā. (Šī pēdējā prasība neattiecas uz kopējās vietas signalizatoriem.)
2.3. Vajadzības gadījumā iestata vai atiestata riepu spiediena kontroles sistēmu saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja ieteikumiem.
2.4. Mācību fāze
2.4.1. Vismaz 20 minūtes transportlīdzekli vada ar ātrumu, kas atbilst šā pielikuma 1.4.2. punktā minētajam ātruma diapazonam, un ar vidējo ātrumu 80 km/h (± 10 km/h). Mācību fāzes laikā kopā ne ilgāk kā divas minūtes drīkst braukt ar ātrumu, kas neatbilst ātruma diapazonam.
2.4.2. Ja braukšanas testu veic trasē (apaļā vai ovālā), kurā brauc tikai vienā virzienā, pēc tehniskā dienesta ieskata braucienu šā pielikuma 2.4.1. punktā minētā braukšanas testa laikā līdzvērtīgos laikposmos (± 2 minūtes) organizē abos virzienos.
2.4.3. Piecu minūšu laikā pēc mācību fāzes pabeigšanas izmēra izpūšamās(-o) riepas(-u) spiedienu siltā riepā. Spiedienu siltā riepā mēra atbilstīgi prasībām attiecībā uz Pwarm vērtību. Šo vērtību izmanto turpmāk aprakstītajās darbībās.
2.5. Gaisa izlaišanas fāze
2.5.1. Caursites testa procedūra šo noteikumu 5.3.2. punkta prasību izpildes pārbaudei
Piecu minūšu laikā pēc spiediena izmērīšanas siltās riepās saskaņā ar šā pielikuma 2.4.3. punktu vienai no transportlīdzekļa riepām izlaiž gaisu, līdz Pwarm vērtība pazeminās par 20 % vai sasniedz minimālo spiediena līmeni 150 kPa atkarībā, kura vērtība ir lielāka, proti, sasniedz Ptest. Pēc stabilizācijas perioda, kas ilgst 2–5 minūtes, Ptest atkārtoti pārbauda un nepieciešamības gadījumā noregulē.
2.5.2. Difūzijas testa procedūra šo noteikumu 5.3.3. punkta prasību izpildes pārbaudei
Piecu minūšu laikā pēc spiediena mērīšanas siltās riepās saskaņā ar šā pielikuma 2.4.3. punktu visām transportlīdzekļa riepām izlaiž gaisu, līdz Pwarm spiediens riepās pazeminās par 20 % un vēl par 7 kPa, proti, sasniedz Ptest. Pēc stabilizācijas perioda, kas ilgst 2–5 minūtes, Ptest atkārtoti pārbauda un nepieciešamības gadījumā noregulē.
2.6. Noteikšanas fāze zemam spiedienam riepās
2.6.1. Caursites testa procedūra šo noteikumu 5.3.2. punkta prasību izpildes pārbaudei
2.6.1.1. |
Ar transportlīdzekli brauc pa jebkuru testa trases posmu (tam nav jābūt nepārtrauktam). Kopējo uzkrāto transportlīdzekļa braukšanas laikposmu nosaka, atskaitot 10 minūtes vai laikposmu, kurā ieslēgts signalizators, kas norāda uz zemu spiedienu riepās. |
2.6.2. Difūzijas testa procedūra šo noteikumu 5.3.3. punkta prasību izpildes pārbaudei
2.6.2.1. |
Ar transportlīdzekli brauc pa jebkuru testa trases posmu. Pēc 20–40 minūšu ilga brauciena transportlīdzekli pilnībā aptur, dzinēju izslēdz un uz 1–3 minūtēm aizdedzes atslēgu izņem no aizdedzes. Turpina testu. Kopējais uzkrātais transportlīdzekļa braukšanas laikposms ir vismaz 60 minūtes atbilstīgi šā pielikuma 1.4.2. punkta nosacījumiem vai laikposms, kurā ieslēgts signalizators, kas norāda uz zemu spiedienu riepās. |
2.6.3. Ja signāls, kas norāda uz zemu spiedienu riepās neieslēdzas, testu pārtrauc.
2.7. Ja signalizators, kas norāda uz zemu spiedienu riepās, ieslēdzas šā pielikuma 2.6. punktā aprakstītās procedūras laikā, aizdedzes sistēmu izslēdz, iestatot slēdzi pozīcijā “Off” (izslēgts) vai “Lock” (bloķēts). Pēc 5 minūtēm transportlīdzekļa aizdedzes sistēmu ieslēdz, iestatot slēdzi pozīcijā “On” (ieslēgts) / “Run” (darbojas). Signalizators ieslēdzas un deg, kamēr vien aizdedzes sistēmas slēdzis ir iestatīts pozīcijā “On” (ieslēgts) / “Run” (darbojas).
2.8. Visas transportlīdzekļa riepas piepūš līdz transportlīdzekļa izgatavotāja ieteiktajam gaisa spiedienam aukstās riepās. Sistēmu atiestata saskaņā ar transportlīdzekļa izgatavotāja norādījumiem. Pārbauda, vai signalizators ir izslēdzies. Nepieciešamības gadījumā ar transportlīdzekli brauc, līdz signalizators izslēdzas. Ja signalizators neizslēdzas, testu pārtrauc.
2.9. Gaisa izlaišanas fāzes atkārtošana
Testu var atkārtot ar tādu pašu vai atšķirīgu kravu, izmantojot šā pielikuma 2.1.–2.8. punktā minētās attiecīgās procedūras ar nepiepūstu(-ām) transportlīdzeklim uzmontētu(-ām) atbilstošu(-ām) riepu(-ām) saskaņā ar šo noteikumu 5.3.2. vai 5.3.3. punkta noteikumiem, izvēloties vajadzīgo.
3. TPMS DARBĪBAS TRAUCĒJUMU KONSTATĒŠANA
3.1. Imitē TPMS darbības traucējumus, piemēram, atvienojot strāvas padevi jebkurai TPMS komponentei, pārtraucot strāvas plūsmu starp TPMS komponentēm vai uzmontējot transportlīdzeklim riepu vai riteni, kas nav savienojams ar TPMS. Imitējot TPMS darbības traucējumus, neatvieno strāvas padevi brīdinājuma signalizatoram.
3.2. Ar transportlīdzekli brauc pa jebkuru testa trases posmu, kopējam uzkrātajam braukšanas laikam sasniedzot 10 minūtes (tam nav jābūt nepārtrauktam).
3.3. Kopējais uzkrātais transportlīdzekļa braukšanas laikposms saskaņā ar 3.2. punktu ir vismaz 10 minūtes vai laikposms līdz brīdim, kad iedegas TPMS darbības traucējumu signalizators.
3.4. Ja TPMS darbības traucējumu signalizators neieslēdzas saskaņā ar šo noteikumu 5.3.4. punktu, testu pārtrauc.
3.5. Ja TPMS darbības traucējumu signalizators deg vai ieslēdzas šā pielikuma 3.1.–3.3. punktā minētās procedūras laikā, aizdedzes sistēmu izslēdz, iestatot slēdzi pozīcijā “Off” (izslēgts) vai “Lock” (bloķēts). Pēc 5 minūtēm transportlīdzekļa aizdedzes sistēmu atkārtoti ieslēdz, iestatot slēdzi pozīcijā “On” (ieslēgts) / “Run” (darbojas). TPMS darbības traucējumu signalizators atkal norāda uz darbības traucējumiem un deg, kamēr vien aizdedzes sistēmas slēdzis ir iestatīts pozīcijā “On” (ieslēgts) / “Run” (darbojas).
3.6. Atjauno normālu TPMS darbību. Nepieciešamības gadījumā ar transportlīdzekli brauc, līdz brīdinājuma signāls izslēdzas. Ja brīdinājuma lampiņa neizslēdzas, testu pārtrauc.
3.7. Testu var atkārtot, izmantojot šā pielikuma 3.1. līdz 3.6. punktā minētās testa procedūras, katra šāda testa laikā imitējot viena veida darbības traucējumu.