11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/1

(1)

Komisijas 2003. gada 12. augusta Regula (EK) Nr. 1438/2003, ar ko paredz īstenošanas noteikumus attiecībā uz Kopienas flotes politiku, kura noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 III nodaļā (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula būtu jākodificē.

(2)

Būtu cieši jāpārrauga Savienības zvejas flotes zvejas jaudas koriģēšana, lai padarītu to atbilstošu pieejamajiem resursiem. Tālab Regulas (EK) Nr. 2371/2002 III nodaļā ir noteikti daži īpaši pasākumi.

(3)

Būtu jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pareizi īsteno Regulas (EK) Nr. 2371/2002 III nodaļu, ņemot vērā visus attiecīgos flotes jaudas pārzināšanas parametrus, kas izteikti bruto tilpībā (GT) un jaudā (kW) un kas paredzēti minētajā regulā un arī Padomes 1999. gada 17. decembra Regulā (EK) Nr. 2792/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus Kopienas noteikumus un sistēmu attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību zivsaimniecības nozarē (4). Šajā regulā būtu jāņem vērā Čehijas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās 2004. gada 1. maijā, un Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās 2007. gada 1. janvārī.

(4)

Zvejas jaudas robežlīmenis 2003. gada 1. janvārī būtu jānosaka katras dalībvalsts, kas minēta I pielikuma A daļā flotēm ar izņēmumu attiecībā uz tādām flotēm, kas reģistrētas attālākajos reģionos.

(5)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. pants, ļauj dalībvalstīm atjaunot 4 % no to kuģu gada vidējās tilpības, kuri sadalīti ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim, un 4 % no to kuģu tilpības, kas sadalīti ar valsts atbalstu kopš 2007. gada 1. janvāra.

(6)

Regulas (EK) Nr. 2371/2002 13. pants ņem vērā Padomes 2006. gada 27. jūlija Regulas (EK) Nr. 1198/2006 (5) par Eiropas Zivsaimniecības fondu 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā šobrīd paredzēto prasību vismaz par 20 % samazināt jaudu dzinējam, kas nomainīts ar valsts atbalstu, izņemot attiecībā uz dzinēju nomainīšanu piekrastes sīkzvejā, kā tā definēta minētajā regulā.

(7)

Jāizveido noteikumi robežlīmeņu koriģēšanai, lai ņemtu vērā Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 4., 5. un 6. punktu un pārredzamības labad 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu un atkārtotu Savienības flotes lieluma mērīšanu. Pēc tam, kad būs pabeigta visu zvejas kuģu mērīšana, korekcijas noteikumam būtu jāpaliek spēkā attiecībā uz kuģu iekļaušanas/izslēgšanas režīma stingru piemērošanu, ņemot vērā kuģa tilpību.

(8)

Ja tas ir lietderīgi robežlīmeņu noteikšanai, jāņem vērā prasības, ko I pielikuma A daļā minētās dalībvalstis iesniegušas Komisijai pirms 2002. gada 31. decembra, lai paaugstinātu to mērķus Ceturtajā vairākgadu virzības programmā (VGVP IV), kā tas tika paredzēts Regulas (EK) Nr. 2792/1999 6. panta 2. punktā, un Padomes Lēmuma 97/413/EK (6) 3. pantā un 4. panta 2. punktā.

(9)

Jānosaka aprēķina metode, lai novērtētu, vai dalībvalstis kuģu iekļaušanu savās zvejas kuģu flotēs un izslēgšanu no tām vada saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2371/2002.

(10)

Ir nepieciešams pārskatīt šobrīd spēkā esošo atkāpi no kuģu iekļaušanas/izslēgšanas režīma attiecībā uz tiem kuģiem, kuri iekļauti flotē kopš 2003. gada 1. janvāra vai – I pielikuma B daļā uzskaitīto dalībvalstu gadījumā – kopš pievienošanās dienas, pamatojoties uz administratīvu lēmumu, kas pieņemts attiecīgi pirms 2003. gada 1. janvāra vai pirms pievienošanās dienas. Kopējās zvejas jaudas aprēķināšanai 2003. gada 1. janvārī īpašs režīms būtu jānodrošina tādu kuģu iekļaušanai flotē, attiecībā uz kuriem tika pieņemti administratīvi lēmumi, ja šādus kuģus iekļauj flotē ne vēlāk kā piecus gadus pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts pieņēmusi administratīvo lēmumu.

(11)

Īstenošanas noteikumi ir vajadzīgi attiecībā uz dalībvalstu lēmumiem par modernizācijas darbu drošības, darba apstākļu, produktu kvalitātes un higiēnas uzlabošanas nosacījumiem uz kuģiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punktā, lai nodrošinātu pārredzamu prasību novērtēšanu un vienādu to apstrādi, vienlaikus novēršot jebkādu zvejas intensitātes paaugstinājumu, kas var rasties šādu darbu rezultātā.

(12)

Saskaņā ar Padomes 1986. gada 22. septembra Regulu (EEK) Nr. 2930/86, kas nosaka zvejas kuģu īpašības (7), galvenajā klājā ietvertās tilpības palielinājumi neietekmē to kuģu tilpību, kuru kopgarums nepārsniedz 15 metrus. Tādēļ šādu kuģu modernizāciju virs galvenā klāja neņem vērā, koriģējot robežlīmeņus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punktu.

(13)

Dalībvalstīm būtu jāļauj piešķirt ierobežotu tilpības palielinājumu jauniem vai esošiem kuģiem, lai uzlabotu drošību, higiēnu, darba apstākļus un produktu kvalitāti uz kuģa, ja tādējādi nepalielinās kuģu zvejas potenciāls un priekšroka tiek dota piekrastes sīkzvejai Regulas (EK) Nr. 1198/2006 26. panta nozīmē. Šim palielinājumam vajadzētu būt saistītam ar centieniem koriģēt zvejas jaudu ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra vai 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 31. decembrim un turpmāk no 2007. gada 1. janvāra.

(14)

Jāparedz īstenošanas noteikumi, lai nodrošinātu, ka skaidri noteikumi un procedūras ir noteikti attiecībā uz to, kā dalībvalstis pārsūta datus Savienības Zvejas flotes reģistram, un vajadzīgi jauni apstiprināšanas noteikumi, lai garantētu šādu datu kvalitāti un ticamību.

(15)

Gada ziņojumiem un to kopsavilkumiem, ko izstrādā Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 14. pantu, skaidri būtu jānorāda līdzsvars starp flotes zvejas intensitāti un zvejas iespējām.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

ir izmantoti tikai akvakultūrā, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 1198/2006 3. panta d) punktā; vai

b)

reģistrēti Francijas, Portugāles un Spānijas attālākajos reģionos, kā norādīts Līguma 355. panta 1. punktā.

1)

“GTa1” vai “kopējā tādu kuģu tilpība, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim” ir kopējā tādu kuģu tilpība, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim. Piemērojot 4. pantā norādīto formulu tilpības robežlīmeņa aprēķināšanai, šo vērtību ņem vērā tikai attiecībā uz tādiem jaudas apjomiem, kas pārsnieguši tilpības samazinājumu, kurš nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. panta 1. punktā paredzētajiem robežlīmeņiem.

Attiecībā uz I pielikuma B daļā minētajām dalībvalstīm “GTa1” vai “kopējā tādu kuģu tilpība, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz 2006. gada 31. decembrim” nozīmē kopējo tādu kuģu tilpību, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no pievienošanās dienas līdz 2006. gada 31. decembrim;

2)

“GTS” vai “kopējās tilpības palielinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punkta noteikumiem” ir kopējās tilpības palielinājumi, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punktu un kas reģistrēti pirms datuma, attiecībā uz kuru aprēķina GTt;

3)

“GTa2” vai “kopējā tādu kuģu tilpība, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2006. gada 31. decembra” ir kopējā tādu kuģu tilpība, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2007. gada 1. janvāra līdz dienai, par kuru ir aprēķināta GTt. Piemērojot 4. pantā norādīto formulu tilpības robežlīmeņa aprēķināšanai, šo vērtību ņem vērā tikai attiecībā uz tādiem jaudas apjomiem, kas pārsnieguši tilpības samazinājumu, kurš nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. panta 1. punktā paredzētajiem robežlīmeņiem;

4)

“GT100” vai “kopējā tādu kuģu tilpība, kuru bruto tilpība ir lielāka nekā 100 GT un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra” ir kopējā tādu kuģu tilpība, kuru bruto tilpība ir lielāka nekā 100 GT un kuri iekļauti flotē laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz datumam, attiecībā uz kuru aprēķina GTt, un par kuriem attiecīgās dalībvalsts administratīvs lēmums piešķirt atbalstu pieņemts pēc 2002. gada 31. decembra.

Attiecībā uz I pielikuma B daļā minētajām dalībvalstīm “GT100” vai “kopējā tādu kuģu tilpība, kuru GT ir lielāka nekā 100 GT un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra” ir kopējā tādu kuģu tilpība, kuru GT ir lielāka nekā 100 GT un kuri iekļauti flotē laikā no 2004. gada 1. maija līdz datumam, attiecībā uz ko aprēķina GTt, un par kuriem attiecīgās dalībvalsts administratīvs lēmums piešķirt atbalstu pieņemts pēc 2004. gada 30. aprīļa;

5)

“kWa” vai “kopējā tādu kuģu jauda, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2002. gada 31. decembra” ir kopējā tādu kuģu jauda, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz datumam, attiecībā uz kuru aprēķina kWt. Šādu vērtību 4. panta formulā, kas attiecas uz jaudas robežlīmeni, ņem vērā tikai saistībā ar tādas jaudas apjomu, kas pārsniegusi jaudas samazinājumu, kurš nepieciešams, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 2371/2002 12. panta 1. punktā paredzētajiem robežlīmeņiem.

Attiecībā uz I pielikuma B daļā minētajām dalībvalstīm “kWa” vai “kopējā tādu kuģu jauda, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2002. gada 31. decembra” ir kopējā tādu kuģu jauda, kas izslēgti no flotes ar valsts atbalstu laikā no 2004. gada 1. maija līdz datumam, attiecībā uz kuru aprēķina kWt;

6)

“kW100” vai “kopējā tādu kuģu jauda, kuru GT ir lielāka nekā 100 GT un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra” ir kopējā tādu kuģu jauda, kuru GT ir lielāka nekā 100 GT un kuri iekļauti flotē laikā no 2003. gada 1. janvāra līdz datumam, attiecībā uz kuru aprēķina kWt, un par kuriem attiecīgās dalībvalsts administratīvs lēmums piešķirt atbalstu pieņemts pēc 2002. gada 31. decembra.

Attiecībā uz I pielikuma B daļā minētajām dalībvalstīm “kW100” vai “kopējā tādu kuģu jauda, kuru GT ir lielāka nekā 100 GT un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra” ir kopējā tādu kuģu jauda, kuru GT ir lielāka nekā 100 GT un kuri iekļauti flotē laikā no 2004. gada 1. maija līdz datumam, attiecībā uz ko aprēķina kWt, un par kuriem attiecīgās dalībvalsts administratīvs lēmums piešķirt atbalstu pieņemts pēc 2004. gada 30. aprīļa;

7)

“GTt” ir kopējā flotes tilpība, kas aprēķināta jebkurā attiecīgajā datumā pēc 2003. gada 1. janvāra;

8)

“Δ(GT-GRT)” vai “atkārtotas flotes lieluma noteikšanas rezultāts” ir atšķirība starp kopējo jaudu flotes tilpības izteiksmē 2003. gada 1. janvārī un tādu pašu vērtību, kas pārrēķināta, tiklīdz saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2930/86 pabeigta atkārtota flotes GT noteikšana;

9)

“kWt” ir kopējā flotes jauda, kas aprēķināta jebkurā datumā pēc 2003. gada 1. janvāra;

10)

“galvenais klājs” ir “augšējais klājs”, kas noteikts 1969. gada Starptautiskajā konvencijā par kuģu tilpības mērīšanu;

11)

“kWr” vai “kopējā to dzinēju jauda, kas nomainīti ar valsts atbalstu, piemērojot nosacījumu par jaudas samazināšanu” ir to dzinēju kopējā jauda, kas nomainīti ar valsts atbalstu pēc 2006. gada 31. decembra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1198/2006 25. panta 3. punkta b) un c) apakšpunkta noteikumiem.

a)

atrēķinot:

b)

un pieskaitot kopējās tilpības palielinājumus, kas piešķirti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 11. panta 5. punkta noteikumiem (GTS).

a)

atrēķinot:

b)

un pieskaitot:

a)

kopējo tādu kuģu jaudu, kuri izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pēc 2002. gada 31. decembra (kWa);

b)

20 % no kopējās to dzinēju jaudas, kas nomainīti ar valsts atbalstu, piemērojot nosacījumu par jaudas samazināšanu (kWr);

c)

35 % no kopējās tādu kuģu jaudas, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 GT un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pēc 2002. gada 31. decembra (kW100).

a)

atrēķinot:

b)

un pieskaitot:

a)

kopējo tādu kuģu jaudu, kuri izslēgti no flotes ar valsts atbalstu pievienošanās dienā vai pēc tās (kWa);

b)

20 % no kopējās to dzinēju jaudas, kas nomainīti ar valsts atbalstu, piemērojot nosacījumu par jaudas samazināšanu (kWr);

c)

35 % no kopējās tādu kuģu jaudas, kuru bruto tilpība pārsniedz 100 GT un kuri iekļauti flotē ar valsts atbalstu, kas piešķirts pievienošanās dienā vai pēc tās (kW100).

a)

kuģim nav jau piešķirts tilpības palielinājums saskaņā ar minētiem noteikumiem;

b)

kuģa kopgarums ir 15 m vai vairāk;

c)

kuģa vecums, kas aprēķināts kā tāda starpība starp pieteikuma saņemšanas datumu un nodošanas ekspluatācijā datumu, kura noteikta Regulas (EEK) Nr. 2930/86 6. pantā, ir vismaz pieci gadi;

d)

tilpības palielinājums ir tādi modernizācijas darbi, kas jāveic ar mērķi uzlabot drošību uz klāja, darba apstākļus, higiēnu vai produktu kvalitāti;

e)

darbi, kas noteikti d) punktā, nepalielina tilpību zem galvenā klāja;

f)

darbi, kas noteikti d) punktā, nerada papildu tilpību, kas atvēlēta zivju tilpnēm vai zvejas rīkiem.

a)

katru kuģa iekļaušanu flotē vai izslēgšanu no tās;

b)

katru kuģa modernizāciju, kas ietekmē tā zvejas jaudu.

a)

kuģa iekšējo numuru un nosaukumu;

b)

kuģa zvejas jaudu bruto tilpības un jaudas izteiksmē;

c)

kuģa reģistrācijas ostu;

d)

veidu un datumus šādiem notikumiem:

e)

vai attiecīgais notikums ir atbalstīts ar valsts atbalstu;

f)

piemērotos gadījumos datumu, kad dalībvalsts pieņēmusi administratīvo lēmumu piešķirt minēto atbalstu;

g)

modernizācijas gadījumā jaudas izmaiņu (izteiktu kW), tilpības izmaiņu (izteiktu GT) virs un zem galvenā klāja.

a)

valstu īstenošanas noteikumiem un tiesību aktiem, lai nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 2371/2002 III nodaļai;

b)

administratīvām flotes monitoringa un uzraudzības procedūrām un informāciju par to, kādas iestādes ir iesaistītas;

c)

informāciju par flotes jaudas izmaiņām, jo īpaši par izslēgšanām un atjaunošanām ar valsts atbalstu;

d)

plāniem samazināt floti, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu atbilstību robežlīmeņiem;

e)

informāciju par flotes jaudas izmaiņām tās attālākajos reģionos saistībā ar kuģu pārcelšanām starp kontinentu un attālākajiem reģioniem;

f)

informāciju par zvejas intensitātes ierobežošanas shēmu ietekmi uz flotes jaudu, jo īpaši, ja tās ir daļa no atjaunošanas plāna vai vairākgadu apsaimniekošanas plāna;

g)

jebkuru citu informāciju, ko uzskata par būtisku un lietderīgu informācijas un paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm.

a)

tādu zvejas flotu aprakstu, kas saistītas ar zivsaimniecībām – izmaiņu(-as) iepriekšējā gadā, to skaitā zivsaimniecībās, uz kurām attiecas vairākgadu apsaimniekošanas vai atjaunošanas plāni;

b)

saskaņā ar vairākgadu apsaimniekošanas vai atjaunošanas plāniem vai, ja nepieciešams, valstu shēmām pieņemto zvejas intensitātes samazināšanas shēmu ietekmi uz zvejas jaudu;

c)

informāciju par atbilstību iekļaušanas/izslēgšanas režīmam un robežlīmenim;

d)

kopsavilkuma ziņojumu par vadības sistēmas vājajām un stiprajām pusēm kopā ar uzlabojumu plānu un informāciju par vispārējo atbilstības līmeni flotes politikas tiesību aktiem;

e)

jebkuru informāciju par to administratīvo procedūru izmaiņām, kas saistītas ar flotes pārvaldību.

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/15

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 8. pantu dalībvalstīm katru gadu jāfiksē un Komisijai jānosūta konkrēti dati par jauniem vieglajiem automobiļiem, kas iepriekšējā gadā reģistrēti to teritorijā. Tā kā šos datus izmanto, lai noteiktu īpatnējo CO2 emisiju mērķi jaunu vieglo automobiļu ražotājiem un novērtētu to, vai ražotāji ievēro šos mērķus, ir jāsaskaņo noteikumi par šo datu vākšanu un paziņošanu.

(2)

Lai pilnībā novērtētu, vai ražotājs ievēro tam noteikto īpatnējo CO2 emisiju mērķi, kas noteikts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 443/2009, un gūtu vajadzīgo pieredzi par minētās regulas piemērošanu, Komisijai vajadzīgi detalizēti ražošanas dati par katru transportlīdzekli atbilstoši tipam, variantam un versijai. Tāpēc dalībvalstīm jānodrošina, ka šādi dati tiek fiksēti un nosūtīti Komisijai kopā ar apkopotajiem datiem saskaņā ar minētās regulas 8. panta 2. punktu.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (2), proti, 18. un 26. pantu, ražotājam jānodrošina, ka katram jaunam vieglajam automobilim, ko laiž tirgū ES, ir izsniegts derīgs atbilstības sertifikāts, un dalībvalsts nedrīkst reģistrēt šādu transportlīdzekli, ja tam nav izsniegts šāds atbilstības sertifikāts. Tāpēc ir loģiski, ka atbilstības sertifikāts ir galvenais tās informācijas avots, kas dalībvalstīm jāfiksē, jādara pieejama ražotājiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 8. panta 1. punktu un jāpaziņo Komisijai. Lai dalībvalstis varētu izmantot informāciju no citiem avotiem, kas nav atbilstības sertifikāts, kā norādīts Regulas (EK) Nr. 443/2009 26. apsvērumā, ar mērķi pabeigt jauna vieglā automobiļa reģistrācijas procesu un nodot to ekspluatācijā, ir lietderīgi noteikt, kuros citos dokumentos ir tikpat precīza informācija un kurus līdz ar to arī jāatļauj izmantot dalībvalstīm.

(4)

Ir svarīgi, lai dati par jaunu vieglo automobiļu reģistrāciju būtu precīzi un tos varētu efektīvi apstrādāt ar mērķi noteikt īpatnējo emisiju mērķi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 4. pantu. Tāpēc ražotājiem jāsniedz Komisijai atjaunināta informācija par nosaukumiem un transportlīdzekļa identifikācijas numura pirmo iedaļu, kā norādīts Padomes 1975. gada 18. decembra Direktīvā 76/114/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju obligātajām izgatavotāja plāksnēm un marķējumu, kā arī to novietojumu un piestiprināšanas metodi (3), ko izmanto atbilstības sertifikātos dažādās reģistrācijas dalībvalstīs. Minētā informācija ļaus Komisijai nodrošināt dalībvalstis ar atjauninātu izraudzīto ražotāju nosaukumu sarakstu, kas jāizmanto datu paziņošanas vajadzībām.

(5)

Dalībvalstīm jāfiksē un jāpaziņo informācija par pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuros paredzēts izmantot alternatīvu degvielu. Lai Komisija varētu ņemt vērā īpatnējo emisiju mērķu samazinājumus saistībā ar etanola (E85) degvielas izmantošanu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 443/2009 6. pantā, dalībvalstīm jāsniedz Komisijai vajadzīgā informācija, tostarp par degvielas uzpildes staciju proporcionālo daudzumu to teritorijā un vajadzības gadījumā par to degvielas uzpildes staciju skaitu, kurās pieejama etanola (E85) degviela, kas atbilst ilgtspējības kritērijiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvā 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (4), un 7.b pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvā 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (5).

(6)

Direktīvas 2007/46/EK 23. un 24. pantā paredzēta vienkāršota apstiprināšanas procedūra, saistībā ar kuru nav vajadzīgs izdot Eiropas atbilstības sertifikātu. Dalībvalstīm jāpārrauga to transportlīdzekļu skaits, kas reģistrēti atbilstoši minētajām procedūrām, lai novērtētu tā ietekmi uz monitoringa procesu un jaunu vieglo automobiļu parkam noteiktā ES vidējo CO2 emisiju mērķa sasniegšanu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu,

1)

“tipa apstiprinājuma dokumentācija” ir dokumenti, tostarp dati, kas norādīti šīs regulas I pielikumā iekļautās tabulas trešajā slejā;

2)

“apkopotie pārraudzības dati” ir apkopotie dati, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 443/2009 II pielikuma C daļas pirmajā tabulā;

3)

“detalizēti pārraudzības dati” ir detalizēti dati, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 443/2009 II pielikuma C daļas otrajā tabulā un kas sīkāk iedalīti pa ražotājiem un transportlīdzekļa sērijām atbilstoši tipam, variantam un versijai;

4)

“bāzes transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis atbilstoši definīcijai Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 18. punktā;

5)

“divu degvielu ar gāzi darbināms transportlīdzeklis” un “ar etanolu darbināms pielāgojamas degvielas transportlīdzeklis” ir transportlīdzekļi atbilstoši definīcijai Komisijas Regulas (EK) Nr. 692/2008 (6) 2. pantā.

a)

divu degvielu ar gāzi darbināmiem transportlīdzekļiem, kuros izmanto benzīnu un gāzveida degvielu, CO2 emisiju vērtība sašķidrinātai naftas gāzei (SNG) vai dabasgāzei (DG) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 II pielikuma A daļas 2. punktu;

b)

ar etanolu darbināmiem pielāgojamas degvielas transportlīdzekļiem, kuros izmanto benzīnu un etanola (E85) degvielu, kā minēts Regulas (EK) Nr. 443/2009 6. pantā – CO2 emisiju vērtības benzīnam.

a)

procentuālās vērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 443/2009 4. pantā;

b)

superkredīti, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 443/2009 5. pantā;

c)

CO2 emisiju samazinājums, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 6. pantu;

d)

CO2 emisiju samazinājums, kas panākts, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu.

a)

procentuālās vērtības, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 443/2009 4. pantā;

b)

superkredīti, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 443/2009 5. pantā.

a)

attiecībā uz katru transportlīdzekli, kura īpatnējās CO2 emisijas ir mazākas par 50 g CO2/km, – to transportlīdzekļu skaits, kas reģistrēti, nepiemērojot Regulas (EK) Nr. 443/2009 5. pantā noteiktos reizināšanas koeficientus;

b)

attiecībā uz katru transportlīdzekli, kuru paredzēts darbināt ar etanola (E85) degvielu, – īpatnējās CO2 emisijas, nepiemērojot 5 % CO2 emisiju samazinājumu, kas šādiem transportlīdzekļiem piešķirts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 6. pantu;

c)

attiecībā uz katru transportlīdzekli, kas aprīkots ar inovatīvām tehnoloģijām, – īpatnējās CO2 emisijas, neņemot vērā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 443/2009 12. pantu piešķirto CO2 emisiju samazinājumu, kas panākts, izmantojot inovatīvas tehnoloģijas.

a)

“AA-IVA” ziņojot par transportlīdzekļu tipiem, kas apstiprināti atsevišķi;

b)

“AA-NSS” ziņojot par transportlīdzekļu tipiem, kas apstiprināti valsts līmenī nelielās sērijās.

a)

nosaukumus, ko tie norāda vai paredzējuši norādīt atbilstības sertifikātos;

b)

jebkura transportlīdzekļa identifikācijas numura pirmo iedaļu atbilstoši Direktīvai 76/114/EEK, ko tie norāda vai paredzējuši norādīt atbilstības sertifikātos.

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/21

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuru pārdošanas un tirdzniecības apjoms ir ievērojams un kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un ievērojams potenciāls uzlabot ietekmi uz vidi bez pārmērīgām izmaksām.

(2)

Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc apspriešanās ar Ekodizaina apspriežu forumu Komisija attiecībā uz sadzīves tehniku, tostarp sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām, ievieš īstenošanas pasākumu.

(3)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot mājsaimniecībās parasti izmantoto sadzīves veļas mazgāšanas mašīnu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šis pētījums ir izstrādāts kopā ar iesaistītajām un ieinteresētajām aprindām no Savienības un trešām valstīm, un pētījuma rezultāti ir publiski pieejami.

(4)

Šai regulai ir jāattiecas uz iekārtām, kas ir izstrādātas veļas mazgāšanai mājsaimniecībās.

(5)

Kombinētām sadzīves veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīnām ir īpaši parametri, tāpēc tās ir jāizslēdz no šīs regulas darbības jomas. Tomēr, ņemot vērā, ka tām ir līdzīga funkcionalitāte kā sadzīves veļas mazgāšanas mašīnām, tās, cik drīz vien iespējams, jāizskata citā Direktīvas 2009/125/EK īstenošanas pasākumā.

(6)

Saistībā ar šo regulu būtiskais vides aspekts ir sadzīves veļas mazgāšanas mašīnu enerģijas un ūdens patēriņš to lietošanas laikā. Ir aprēķināts, ka šajā regulā aplūkoto ražojumu elektroenerģijas un ūdens gada patēriņš Savienībā 2005. gadā bija attiecīgi 35 TWh un 2 213 miljoni m3. Ja vien netiks veikti īpaši pasākumi, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas un ūdens gada patēriņš 2020. gadā būs 37,7 TWh un 2 051 miljons m3. Priekšizpētē konstatēts, ka šajā regulā aplūkoto ražojumu elektroenerģijas un ūdens patēriņu ir iespējams būtiski samazināt.

(7)

Priekšizpētē konstatēts, ka prasības attiecībā uz Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā minētajiem citiem ekodizaina parametriem nav nepieciešamas, jo visbūtiskākais vides aspekts ir elektroenerģijas un ūdens patēriņš sadzīves veļas mazgāšanas mašīnu lietošanas laikā.

(8)

Ir jāuzlabo šajā regulā aplūkoto ražojumu elektroenerģijas un ūdens patēriņa efektivitāte, piemērojot pieejamās nepatentētās rentablās tehnoloģijas, ar kurām ir iespējams samazināt šo ražojumu pirkšanas un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(9)

Ekodizaina prasības nedrīkst pasliktināt ražojuma funkcionalitāti no lietotāja viedokļa un nelabvēlīgi ietekmēt veselību, drošību vai vidi. It sevišķi, samazinātajam elektroenerģijas un ūdens patēriņam ražojuma lietošanas laikā ir jābūt lielākam ieguvumam salīdzinājumā ar tā ražošanas laikā radīto papildu ietekmi uz vidi.

(10)

Ekodizaina prasības ir jāievieš pakāpeniski, lai sniegtu ražotājiem pietiekami daudz laika šajā regulā aplūkoto ražojumu pārprojektēšanai. Šis laika posms ir jānosaka tā, lai nepasliktinātu tirgū pieejamo iekārtu funkcionalitāti un ņemtu vērā ietekmi uz lietotāju un ražotāju izmaksām, jo īpaši uz mazo un vidējo uzņēmumu izmaksām, vienlaikus nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

(11)

Ražojuma būtisko parametru mērījumi ir jāveic, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp, ja tādi ir pieejami, harmonizētos standartus, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras ir norādītas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (2).

(12)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu šajā regulā ir jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(13)

Lai atbilstības pārbaudes padarītu vieglākas, ražotājiem tehniskajā dokumentācijā ir jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK V un VI pielikumā minētā informācija, kas ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(14)

Papildus šajā regulā noteiktajām juridiski saistošajām prasībām ir jānosaka arī labāko pieejamo tehnoloģiju indikatīvie kritēriji, lai nodrošinātu, ka informācija par šajā regulā aplūkoto ražojumu ekoloģiskajiem rādītājiem visā to aprites ciklā ir plaši un ērti pieejama.

(15)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktā minētā komiteja,

1)

“sadzīves veļas mazgāšanas mašīna” ir automātiska veļas mazgāšanas mašīna, kas tīra un skalo tekstilizstrādājumus, izmantojot ūdeni, un kurai ir arī centrifugēšanas funkcija, un kas ir paredzēta izmantošanai galvenokārt neprofesionālām vajadzībām;

2)

“iebūvējama sadzīves veļas mazgāšanas mašīna” ir sadzīves veļas mazgāšanas mašīna, kas paredzēta uzstādīšanai skapī, īpaši izveidotā sienas padziļinājumā vai līdzīgā vietā, kurai vajadzīga mēbeļu apdare;

3)

“automātiska veļas mazgāšanas mašīna” ir veļas mazgāšanas mašīna, kurā ielikto veļu pilnībā apstrādā mašīna, un lietotājam nav jāiejaucas nevienā programmas posmā;

4)

“sadzīves kombinēta veļas mazgāšanas un žāvēšanas mašīna” ir sadzīves veļas mazgāšanas mašīna, kurai ir gan centrifugēšanas funkcija, gan arī tekstilizstrādājumu žāvēšanas ierīce, kas parasti silda un griež izmazgāto veļu;

5)

“programma” ir iepriekš noteiktu darbību kopums, ko ražotājs ir noteicis kā piemērotu noteiktu tekstilizstrādājumu mazgāšanai;

6)

“cikls” ir pilns mazgāšanas, skalošanas un centrifugēšanas process izvēlētajā programmā;

7)

“programmas laiks” ir laiks no programmas sākuma līdz tās beigām, izņemot lietotāja iestatītu darbības atlikšanu;

8)

“nominālā ietilpība” ir ražotāja noteiktā maksimālā sausu konkrēta veida tekstilizstrādājumu masa kilogramos ar precizitāti 0,5 kg robežās, ko var apstrādāt sadzīves veļas mazgāšanas mašīnā, izvēloties konkrētu programmu, ja veļa tajā ievietota saskaņā ar ražotāja norādījumiem;

9)

“daļēja noslodze” ir puse no sadzīves veļas mazgāšanas mašīnas nominālās ietilpības konkrētajai programmai;

10)

“atlikušā mitruma saturs” ir mitruma daudzums, kuru satur izmazgātā veļa pēc centrifugēšanas beigām;

11)

“izslēgtais režīms” ir stāvoklis, kad sadzīves veļas mazgāšanas mašīna ir izslēgta, izmantojot tās vadības ierīces vai slēdžus, kas normālas ekspluatācijas laikā ir pieejami un paredzēti izmantošanai lietotājam, lai nodrošinātu zemāko jaudas patēriņu, kas var pastāvēt nenoteiktu laiku, kamēr sadzīves veļas mazgāšanas mašīna ir pieslēgta barošanas avotam un tiek izmantota saskaņā ar ražotāja norādījumiem; ja šādu lietotājam pieejamu vadības ierīču vai slēdžu nav, “izslēgtais režīms” ir stāvoklis, kad sadzīves veļas mazgāšanas mašīna ir automātiski pārslēgusies uz stacionāra jaudas patēriņa režīmu;

12)

“ieslēgtais režīms” ir zemākā jaudas patēriņa režīms, kas bez lietotāja turpmākas iejaukšanās var pastāvēt nenoteiktu laiku pēc programmas pabeigšanas un veļas izņemšanas;

13)

“līdzvērtīga veļas mazgāšanas mašīna” ir tirgū laists sadzīves veļas mazgāšanas mašīnas modelis ar tādu pašu nominālo ietilpību, tehniskajiem un darbības rādītājiem, enerģijas un ūdens patēriņu un gaisa vadītā akustiskā trokšņa emisiju mazgāšanas un centrifugēšanas laikā kā citam sadzīves veļas mazgāšanas mašīnas modelim, ko tas pats ražotājs laidis tirgū ar citu ražojuma numuru.

a)

vispārējās ekodizaina prasības, kas noteiktas I pielikuma 1. punkta 1. apakšpunktā, piemēro no 2012. gada 1. decembra;

b)

vispārējās ekodizaina prasības, kas noteiktas I pielikuma 1. punkta 2. apakšpunktā, piemēro no 2011. gada 1. jūnija;

c)

vispārējās ekodizaina prasības, kas noteiktas I pielikuma 1. punkta 3. apakšpunktā, piemēro no 2013. gada 1. decembra;

d)

īpašās ekodizaina prasības, kas noteiktas I pielikuma 2. punkta 2. apakšpunktā, piemēro no 2013. gada 1. decembra.

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/31

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuru pārdošanas un tirdzniecības apjoms ir ievērojams un kuriem ir ievērojama ietekme uz vidi un ievērojams potenciāls uzlabot ietekmi uz vidi bez pārmērīgām izmaksām.

(2)

Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā noteikts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc apspriešanās ar Ekodizaina apspriežu forumu Komisija attiecībā uz sadzīves tehniku, tostarp sadzīves trauku mazgāšanas mašīnām, ievieš īstenošanas pasākumu.

(3)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, analizējot mājsaimniecībās parasti izmantoto sadzīves trauku mazgāšanas mašīnu tehniskos, vides un ekonomiskos aspektus. Šis pētījums ir izstrādāts kopā ar iesaistītajām un ieinteresētajām aprindām no Savienības un trešām valstīm, un pētījuma rezultāti ir publiski pieejami.

(4)

Šai regulai ir jāattiecas uz iekārtām, kas ir izstrādātas galda piederumu mazgāšanai mājsaimniecībās.

(5)

Saistībā ar šo regulu būtiskais vides aspekts ir sadzīves trauku mazgāšanas mašīnu enerģijas patēriņš to lietošanas laikā. Ir aprēķināts, ka šajā regulā aplūkoto ražojumu elektroenerģijas patēriņš Savienībā 2005. gadā bija 24,7 TWh, kas atbilst 13 miljoniem tonnu CO2. Ja vien netiks veikti īpaši pasākumi, tiek prognozēts, ka elektroenerģijas patēriņš paaugstināsies līdz 35 TWh 2020. gadā. Priekšizpētē konstatēts, ka šajā regulā aplūkoto ražojumu elektroenerģijas un ūdens patēriņu ir iespējams būtiski samazināt.

(6)

Priekšizpētē konstatēts, ka prasības attiecībā uz Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 1. daļā minētajiem citiem ekodizaina parametriem nav nepieciešamas, jo visbūtiskākais vides aspekts ir elektroenerģijas patēriņš sadzīves trauku mazgāšanas mašīnu lietošanas laikā.

(7)

Ir jāuzlabo šajā regulā aplūkoto ražojumu elektroenerģijas patēriņa efektivitāte, piemērojot pieejamās nepatentētās rentablās tehnoloģijas, ar kurām ir iespējams samazināt šo ražojumu iegādes un ekspluatācijas kopējās izmaksas.

(8)

Ekodizaina prasības nedrīkst pasliktināt ražojuma funkcionalitāti no lietotāja viedokļa un nelabvēlīgi ietekmēt veselību, drošību vai vidi. It sevišķi – samazinātajam elektroenerģijas patēriņam ražojuma lietošanas laikā ir jābūt lielākam ieguvumam salīdzinājumā ar tā ražošanas laikā radīto papildu ietekmi uz vidi.

(9)

Ekodizaina prasības ir jāievieš pakāpeniski, lai sniegtu ražotājiem pietiekami daudz laika šajā regulā aplūkoto ražojumu pārprojektēšanai. Šis laika posms ir jānosaka tā, lai nepasliktinātu tirgū pieejamo iekārtu funkcionalitāti un ņemtu vērā ietekmi uz lietotāju un ražotāju izmaksām, jo īpaši uz mazo un vidējo uzņēmumu izmaksām, vienlaikus nodrošinot regulas mērķu savlaicīgu sasniegšanu.

(10)

Ražojuma būtisko parametru mērījumi ir jāveic, izmantojot atzītas mūsdienīgas mērīšanas metodes, ar kurām iegūtie rezultāti ir ticami, precīzi un reproducējami, tostarp, ja tādi ir pieejami, harmonizētos standartus, ko pieņēmušas Eiropas standartizācijas organizācijas, kuras ir norādītas I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīvai 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā (2).

(11)

Saskaņā ar Direktīvas 2009/125/EK 8. pantu šajā regulā ir jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(12)

Lai atbilstības pārbaudes padarītu vieglākas, ražotājiem tehniskajā dokumentācijā ir jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK V un VI pielikumā minētā informācija, kas ir saistīta ar šajā regulā noteiktajām prasībām.

(13)

Papildus šajā regulā noteiktajām juridiski saistošajām prasībām ir jānosaka arī labāko pieejamo tehnoloģiju indikatīvie kritēriji, lai nodrošinātu, ka informācija par šajā regulā aplūkoto ražojumu ekoloģiskajiem rādītājiem visā to aprites ciklā ir plaši un ērti pieejama.

(14)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktā minētā komiteja,

1)

“sadzīves trauku mazgāšanas mašīna” ir iekārta, kas mazgā, skalo un žāvē galda traukus, stikla traukus, galda piederumus un ēdiena gatavošanas piederumus, izmantojot ķīmiskus, mehāniskus, termiskus un elektriskus līdzekļus, un kas ir paredzēta izmantošanai galvenokārt neprofesionālām vajadzībām;

2)

“iebūvēta sadzīves trauku mazgāšanas mašīna” ir sadzīves trauku mazgāšanas mašīna, kas paredzēta uzstādīšanai skapī, sienas padziļinājumā vai līdzīgā vietā, kurai vajadzīga mēbeļu apdare;

3)

“trauku komplekts” ir noteikts galda trauku, stikla trauku un galda piederumu komplekts vienai personai;

4)

“nominālā ietilpība” ir ražotāja norādītais maksimālais trauku komplektu skaits kopā ar ēdiena servēšanas piederumiem, ko ir iespējams apstrādāt sadzīves trauku mazgāšanas mašīnā izvēlētajā programmā, ja ievietošana iekārtā tiek veikta atbilstīgi ražotāja norādījumiem;

5)

“programma” ir iepriekš noteiktu darbību kopums, ko ražotājs ir noteicis kā piemērotu noteiktai mazgājamo priekšmetu netīrības pakāpei un/vai veidam, vai abiem šiem parametriem un kas veido pilnu ciklu;

6)

“programmas laiks” ir laiks no programmas sākuma līdz tās beigām, izņemot lietotāja iestatītu darbības atlikšanu;

7)

“cikls” ir pilns mazgāšanas, skalošanas un žāvēšanas process izvēlētajā programmā;

8)

“izslēgtais režīms” ir stāvoklis, kad sadzīves trauku mazgāšanas mašīna ir izslēgta, izmantojot iekārtas vadības ierīces vai slēdžus, kas ir pieejami un paredzēti izmantošanai lietotājam parastas lietošanas apstākļos, lai nodrošinātu zemāko jaudas patēriņu, kas var pastāvēt nenoteiktu laiku, kamēr sadzīves trauku mazgāšanas mašīna ir pievienota enerģijas avotam un izmantota saskaņā ar ražotāja norādījumiem; ja šādu lietotājam pieejamu vadības ierīču vai slēdžu nav, “izslēgtais režīms” ir stāvoklis, kad sadzīves trauku mazgāšanas mašīna ir automātiski pārslēgusies uz stacionāra jaudas patēriņa režīmu;

9)

“ieslēgtais režīms” ir zemākā jaudas patēriņa režīms, kas var pastāvēt nenoteiktu laiku pēc programmas pabeigšanas un trauku izņemšanas bez jebkādas lietotāja turpmākas iejaukšanās;

10)

“līdzvērtīga trauku mazgāšanas mašīna” ir tirgū laists sadzīves trauku mazgāšanas mašīnas modelis ar tādu pašu nominālo ietilpību, tehniskajiem un darbības rādītājiem, enerģijas un ūdens patēriņu un gaisa vadītā akustiskā trokšņa emisiju kā citam sadzīves trauku mazgāšanas mašīnas modelim, ko tas pats ražotājs laidis tirgū ar citu ražojuma numuru.

a)

vispārējās ekodizaina prasības, kas noteiktas I pielikuma 1. punkta 1) apakšpunktā, piemēro no 2012. gada 1. decembra;

b)

vispārējās ekodizaina prasības, kas noteiktas I pielikuma 1. punkta 2) apakšpunktā, piemēro no 2012. gada 1. jūnija;

c)

īpašās ekodizaina prasības, kas noteiktas I pielikuma 2. punkta 2) apakšpunktā, piemēro no 2013. gada 1. decembra;

d)

īpašās ekodizaina prasības, kas noteiktas I pielikuma 2. punkta 3) apakšpunktā, piemēro no 2016. gada 1. decembra.

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/41

(1)

Komisijas 2009. gada 11. decembra Regulā (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē (2), paredzēts, ka intervences aģentūru pārziņā esošo labību nodod pārdošanā, izsludinot konkursu.

(2)

Dalībvalstu rīcībā ir mīksto kviešu un miežu intervences krājumi. Lai apmierinātu tirgus pieprasījumu, šie dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošie labības krājumi jānodod pārdošanai iekšējā tirgū. Tādēļ jāizsludina pastāvīgi konkursi dalībvalstu intervences aģentūru pārziņā esošās labības tālākai pārdošanai iekšējā tirgū. Katrs no tiem jāuzskata par atsevišķu konkursu.

(3)

Lai ņemtu vērā situāciju iekšējā tirgū, ir lietderīgi paredzēt, ka konkursu pārvalda Komisija. Turklāt jānosaka piešķiršanas koeficients piedāvājumiem, kuros nosaukta minimālā pārdošanas cena.

(4)

Lai efektīvi pārvaldītu sistēmu, ir jāparedz nosacījumi un termiņi attiecībā uz Komisijas pieprasītās informācijas sūtīšanu.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

—

2010. gada 8. un 15. decembris,

—

2011. gada 12. un 26. janvāris,

—

2011. gada 9. un 23. februāris,

—

2011. gada 9. un 23. marts,

—

2011. gada 13. un 27. aprīlis,

—

2011. gada 11. un 25. maijs,

—

2011. gada 15. un 29. jūnijs.

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/44

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/46

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1012/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/48

(1)

Šīs direktīvas pielikumā uzskaitīto darbīgo vielu iekļaušanas termiņš Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā beidzas laikposmā no 2011. gada 31. maija līdz 2012. gada 31. decembrim.

(2)

Direktīvas 91/414/EK 5. panta 5. punktā paredzēts, ka pēc pieprasījuma darbīgās vielas iekļaušanu var atjaunot, ja iesniedz pieteikumu vēlākais divus gadus pirms attiecīgā iekļaušanas termiņa beigām. Komisija ir saņēmusi pieprasījumus atjaunot visu 1. apsvērumā minēto vielu iekļaušanu.

(3)

Būs jānosaka sīki noteikumi par tādas papildu informācijas iesniegšanu un novērtēšanu, kas vajadzīga, lai atjaunotu iekļaušanu I pielikumā. Tāpēc ir pamatoti atjaunot 1. apsvērumā minēto darbīgo vielu iekļaušanu uz laikposmu, kas vajadzīgs, lai pieteikuma iesniedzēji varētu sagatavot pieteikumus un Komisija varētu novērtēt šos pieteikumus un pieņemt lēmumu par tiem.

(4)

Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Direktīvu 91/414/EEK.

(5)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/58

(1)

Saskaņā ar Protokolu par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumam, tādu aktu tiesiskās sekas, kurus Savienības iestādes un struktūras pieņēmušas, pirms stājās spēkā Lisabonas līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētie akti netiks atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumus.

(2)

Tādējādi Lēmuma 2008/615/TI 25. pants ir piemērojams un Padomei ir jāpieņem vienprātīgs lēmums par to, vai dalībvalstis ir īstenojušas minētā lēmuma 6. nodaļas noteikumus.

(3)

Lēmuma 2008/616/TI 20. pantā ir noteikts, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktā minētos lēmumus pieņem, pamatojoties uz izvērtējuma ziņojumiem, ko izstrādā ar anketas palīdzību. Attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu izvērtējuma ziņojuma pamatā ir izvērtējuma inspekcija un izmēģinājuma darbības.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma 2008/616/TI pielikuma 4. nodaļas 1.1. punktu Padomes attiecīgās darbagrupas izstrādātā anketa attiecas uz katru no automatizētās datu apmaiņas paņēmieniem un dalībvalstij tā ir jāaizpilda, tiklīdz dalībvalsts uzskata, ka tā izpilda priekšnosacījumus, lai veiktu attiecīgās kategorijas datu apmaiņu.

(5)

Slovākija ir aizpildījusi anketu par datu aizsardzību un anketu par daktiloskopijas datu apmaiņu.

(6)

Slovākija ir veikusi sekmīgas izmēģinājuma darbības ar Austriju.

(7)

Slovākijā ir notikusi izvērtējuma inspekcija, un Austrijas/Vācijas izvērtējuma grupa ir sagatavojusi ziņojumu par izvērtējuma inspekciju un nosūtījusi to Padomes attiecīgajai darbagrupai.

(8)

Padomei ir iesniegts vispārējs izvērtējuma ziņojums, kurā apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz daktiloskopijas datu apmaiņu,

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/60

(1)

Komisija ir pieņēmusi 1997. gada 14. jūlija Lēmumu 97/555/EK par būvizstrādājumu atbilstības apliecināšanas procedūru saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/106/EEK 20. panta 2. punktu attiecībā uz cementu, būvkaļķiem un citām hidrauliskām saistvielām (2),

(2)

Pēc ražojumu grupas “būvkaļķi” pārskatīšanas dalībvalstis un Komisija uzskatīja par vajadzīgu stiprināt to ieinteresēto trešo personu lomu, kas iesaistītas ražošanas procesa kontroles sertificēšanā.

(3)

Tādēļ Lēmums 97/555/EK attiecīgi jāgroza,

11.11.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 293/62

(1)

Direktīvas 92/65/EEK 10. pantā ir noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas reglamentē suņu, kaķu un balto sesku tirdzniecību.

(2)

Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļā noteikts veselības sertifikāta paraugs tirdzniecībai ar dzīvniekiem no saimniecībām, ieskaitot suņus, kaķus un baltos seskus.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 998/2003 (2) noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas lolojumdzīvnieku nekomerciālai pārvietošanai, un noteikumi, kas attiecas uz šādas pārvietošanas pārbaudēm. Regula attiecas uz I pielikumā norādīto sugu lolojumdzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm vai no trešām valstīm. I pielikuma A un B daļā ir minēti suņi, kaķi un baltie seski.

(4)

Regulā (EK) Nr. 998/2003 noteiktās prasības atšķiras atkarībā no tā, vai lolojumdzīvniekus pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu vai no trešām valstīm uz dalībvalstīm. Turklāt prasības pārvietošanai no tām trešām valstīm, kuras uzskaitītas minētās regulas II pielikuma B daļas 2. iedaļā, atšķiras no prasībām pārvietošanai no tām trešām valstīm, kuras uzskaitītas minētā pielikuma C daļā.

(5)

Lai izvairītos no tā, ka komerciālu pārvietošanu krāpnieciski maskē kā lolojumdzīvnieku nekomerciālu pārvietošanu Regulas (EK) Nr. 998/2003 nozīmē, minētās regulas 12. pantā ir paredzēts, ka prasības un pārbaudes, kas noteiktas Direktīvā 92/65/EEK, ir piemērojamas vairāk nekā piecu lolojumdzīvnieku pārvietošanas gadījumā, ja dzīvniekus ieved Savienībā no trešās valsts, kas nav iekļauta minētās regulas II pielikuma B daļas 2. iedaļā.

(6)

Lai izvairītos no tādas pašas rīcības un lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 998/2003 vienotu piemērošanu, Komisijas 2010. gada 6. maija Regulā (ES) Nr. 388/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 998/2003 attiecībā uz dažu sugu lolojumdzīvnieku [mājas (istabas) dzīvnieku] maksimālo skaitu nekomerciālai pārvietošanai (3), noteikts, ka tādi paši noteikumi attiecas uz vairāk nekā piecu lolojumdzīvnieku suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanas gadījumiem arī tad, ja dzīvniekus dalībvalstī ieved no citas dalībvalsts vai no trešās valsts, kas ir iekļauta Regulas (EK) Nr. 998/2003 II pielikuma B daļas 2. iedaļā.

(7)

Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļā paredzētajā sertifikātā, kas grozīts ar Komisijas Lēmumu 2010/270/ES (4), ņemti vērā Regulas (ES) Nr. 388/2010 noteikumi.

(8)

Regulas (ES) Nr. 388/2010 piemērošanā gūtā pieredze liecina, ka dažos gadījumos minētās regulas nosacījumi nesamērīgi ietekmē ierobežotu skaitu lolojuma suņu, kaķu un balto sesku pārvietošanu, kurus bieži nekomerciāli pārvieto lielākā skaitā nekā pieci, lai piedalītos dažādos sporta pasākumos un šovos.

(9)

Šādiem gadījumiem ir lietderīgi ieviest veselības sertifikāta derīguma termiņu, kas ir garāks par derīguma termiņu tādiem veselības sertifikātiem, kurus izsniedz citām sugām, uz kurām attiecas Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļā minētais sertifikāts.

(10)

Komisijas 2004. gada 1. decembra Lēmumā 2004/824/EK par standarta veselības sertifikāta izveidošanu suņu, kaķu un balto sesku nekomerciālai pārvietošanai no trešām valstīm Kopienas valstīs (5) paredzēts, ka minētā lēmuma pielikumā noteiktais sertifikāts ir derīgs dzīvnieku pārvietošanai Savienības teritorijā četrus mēnešus no izdošanas dienas vai arī līdz kamēr beidzas potes pret trakumsērgu darbības laiks, atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

(11)

Savienības tiesību aktu saskanības labad Direktīvas 92/65/EEK E pielikuma 1. daļā noteiktā sertifikātam lolojuma suņiem, kaķiem un baltajiem seskiem ir lietderīgi noteikt tādu pašu derīguma termiņu kā Lēmumā 2004/824/EK pielikumā paredzētajam sertifikātam.

(12)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīva 92/65/EEK.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,