4.11.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/1

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 14. maijs)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā

(2010/648/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 23. februārī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, lai otro reizi grozītu Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1) un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2) (turpmāk “Kotonū nolīgums”).

(2)	Sarunas tika sekmīgi noslēgtas 2010. gada 19. martā, ĀKK un ES Ministru padomes ārkārtas sanāksmē parafējot tekstus, kas kalpos par pamatu nolīgumam, ar kuru otro reizi groza Kotonū nolīgumu (turpmāk “nolīgums”).

(3)	Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(4)	Nolīgums būtu jāparaksta.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (turpmāk “nolīgums”), kopā ar nobeiguma aktam pievienotajām kopīgajām deklarācijām un Savienības deklarāciju, parakstīšana, ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma un nobeiguma akta teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu, un sniegt šādu deklarāciju, kas pievienota nolīguma nobeiguma aktam:

“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz “Eiropas Kopienu” nolīguma tekstā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.

Eiropas Savienība ierosinās ĀKK valstīm vēstuļu apmaiņu, lai panāktu nolīguma atbilstību iestāžu izmaiņām Eiropas Savienībā, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā.”

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2010. gada 14. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. LÓPEZ GARRIDO

(1) OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

NOLĪGUMS,

ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

RUMĀNIJAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” vai “ES”,

no vienas puses, un

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE,

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS,

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS,

VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE,

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BURKINAFASO PREZIDENTS,

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KOMORU SAVIENĪBAS PREZIDENTS,

KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KUKA SALU VALDĪBA,

KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA,

DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS,

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

FIDŽI SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS,

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE,

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GAJĀNAS KOOPERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS,

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS,

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS VALDĪBA,

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBA,

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAURU REPUBLIKAS VALDĪBA,

NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NIUE VALDĪBA,

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE,

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS UN NEVISAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE,

SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS,

SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SEIŠELU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE,

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS,

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS,

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE,

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA,

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA,

kuru valstis turpmāk dēvētas par “ĀKK valstīm”,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Līgumu par Eiropas Savienības darbību, no vienas puses, un Džordžtaunas Nolīgumu, ar ko izveido Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu, no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (turpmāk “Kotonū nolīgums”),

UZSKATOT, ka Kotonū nolīguma 95. panta 1. punktā noteikts, ka nolīguma darbības ilgums ir 20 gadi, sākot ar 2000. gada 1. martu,

UZSKATOT, ka Kotonū nolīgums pirmo reizi tika parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā,

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS:

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE:

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

ĪRIJAS PREZIDENTE:

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS:

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS:

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS:

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

MALTAS PREZIDENTS:

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE:

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS:

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

RUMĀNIJAS PREZIDENTS:

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA:

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE:

EIROPAS SAVIENĪBA:

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE:

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS:

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS:

VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE:

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

BURKINAFASO PREZIDENTS:

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS:

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

KOMORU SAVIENĪBAS PREZIDENTS:

KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS:

KUKA SALU VALDĪBA:

KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA:

DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS:

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

FIDŽI SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS:

GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS:

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE:

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

GAJĀNAS KOOPERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS:

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS:

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS:

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE:

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS:

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS VALDĪBA:

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS:

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBA:

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

NAURU REPUBLIKAS VALDĪBA:

NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

NIUE VALDĪBA:

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA:

VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE:

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS UN NEVISAS KARALIENE:

VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE:

VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE:

SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS:

SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

SEIŠELU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS:

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE:

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS:

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS:

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE:

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA:

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS:

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA:

IR VIENOJUŠIES PAR TURPMĀKO.

Vienīgais pants

Saskaņā ar Kotonū nolīguma 95. pantā paredzēto procedūru minēto nolīgumu groza šādi.

A. PREAMBULA

1.	Vienpadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem “ATGĀDINOT Librevillas un Santodomingo valsts vadītāju un ĀKK valdības deklarācijas (..)”, aizstāj ar šādu apsvērumu: “ATGĀDINOT ĀKK valstu vadītāju un valdību secīgo augstākā līmeņa sanāksmju deklarācijas;”.

Divpadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem “UZSKATOT, ka Tūkstošgades attīstības mērķi (..)”, aizstāj ar šādu apsvērumu:

“UZSKATOT, ka Tūkstošgades attīstības mērķi, kas izriet no 2000. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņemtās Tūkstošgades deklarācijas, jo īpaši ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencēs saskaņotie attīstības mērķi un principi, sniedz skaidru redzējumu un ka tiem jābūt ĀKK un ES sadarbības pamatā šā Nolīguma ietvaros. Atzīstot, ka ES un ĀKK valstīm jāveic saskaņoti pasākumi, lai paātrinātu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;”.

3.	Pēc divpadsmitā apsvēruma, kas sākas ar vārdiem “UZSKATOT, ka Tūkstošgades attīstības mērķi (..)”, iekļauj šādu apsvērumu: “PIESAKOTIES palīdzības efektivitātes programmai, kuru aizsāka Romā, turpināja Parīzē un turpmāk izstrādāja Akras rīcības programmā;”.

Trīspadsmito apsvērumu, kas sākas ar vārdiem “PIEVĒRŠOT īpašu uzmanību (..)”, aizstāj ar šādu apsvērumu:

“Pievēršot īpašu uzmanību galvenajās ANO un citās starptautiskās konferencēs veiktajiem solījumiem un saskaņotajiem mērķiem un atzīstot nepieciešamību pēc turpmākas rīcības, lai sasniegtu mērķus un īstenotu rīcības programmas, kas ir izstrādātas šajos forumos;”.

Pēc trīspadsmitā apsvēruma, kas sākas ar vārdiem “PIEVĒRŠOT īpašu uzmanību (..)”, iekļauj šādu apsvērumu:

“APZINOTIES nopietno globālo vides problēmu, ko rada klimata pārmaiņas, un patiesi noraizējušies par to, ka visneaizsargātākie iedzīvotāji dzīvo jaunattīstības valstīs, īpaši vismazāk attīstītās valstīs un mazo salu ĀKK valstīs, kur ar klimatu saistītās parādības, piemēram, jūras līmeņa celšanās, krasta erozija, plūdi, sausums un pārtuksnešošanās, apdraud to iztikas līdzekļus un ilgtspējīgu attīstību;”.

B. KOTONŪ NOLĪGUMA PANTI

Nolīguma 1. pantu groza šādi:

trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Šos mērķus un Pušu starptautiskās saistības, tostarp Tūkstošgades attīstības mērķus, ietver visās attīstības stratēģijās un tiem pievēršas ar integrētu pieeju, vienlaicīgi ņemot vērā attīstības politiskos, ekonomiskos, sociālos, kultūras un vides aspektus. Partnerattiecības sniedz saskaņotu atbalsta sistēmu katras ĀKK valsts pieņemtajām attīstības stratēģijām.”;

ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Stabila ekonomiska izaugsme, kas attīsta privāto sektoru, palielina nodarbinātību un uzlabo piekļūšanu ražošanas resursiem, ir šīs sistēmas sastāvdaļa. Atbalstu sniedz indivīda tiesību ievērošanai un pamatvajadzību apmierināšanai, sociālās attīstības veicināšanai un attīstības rezultātu taisnīgas sadales nosacījumiem. Veicina un atbalsta reģionālus un apakšreģionālus integrācijas procesus, kas sekmē ĀKK valstu integrāciju pasaules ekonomikā tirdzniecības un privāto ieguldījumu ziņā. Dalībnieku spēju veidošana attīstībā un iestāžu sistēmas uzlabošana, kas ir nepieciešama sociālai kohēzijai, demokrātiskas sabiedrības pastāvēšanai un tirgus ekonomikai, kā arī aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības izveidei, ir šīs pieejas neatņemama sastāvdaļa. Sistemātiski ņem vērā sieviešu stāvokli un dzimumu līdztiesības jautājumus visās jomās – politiskā, ekonomiskā un sociālā. Katrā partnerattiecību līmenī piemēro un integrē dabas resursu un vides, tostarp klimata pārmaiņu, ilgtspējīgas pārvaldības principus.”

Nolīguma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Pamatprincipi

ĀKK un EK sadarbībā, kuras pamatā ir juridiski saistoša sistēma un kopīgu iestāžu esamība, tiek ņemta vērā starptautiski saskaņota palīdzības efektivitātes programma attiecībā uz piederību, tuvināšanu, saskaņošanu, uz rezultātiem vērstas palīdzības pārvaldību un savstarpēju atbildību, ko īsteno, pamatojoties uz šādiem pamatprincipiem:

—

partneru līdztiesība un attīstības stratēģiju piederība: partnerattiecību mērķu īstenošanas nolūkā ĀKK valstis nosaka savas ekonomikas un sabiedrības attīstības stratēģijas pilnīgi suverēni un pienācīgi ievērojot 9. pantā aprakstītos svarīgākos elementus un pamatelementus; partnerattiecības veicina attiecīgo valstu un iedzīvotāju attīstības stratēģiju piederību; ES attīstības partneri tuvina savas programmas šīm stratēģijām,

—

līdzdalība: papildus centrālai valdībai kā galvenajam partnerim partnerattiecības ir atvērtas ĀKK parlamentiem, vietējām iestādēm ĀKK valstīs un dažāda veida citiem dalībniekiem, lai veicinātu visu sabiedrības slāņu, tostarp privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības organizāciju, integrāciju politiskās, ekonomiskās un sociālās dzīves galvenajā virzienā,

—

dialoga galvenā loma un savstarpēju saistību un atbildības īstenošana: Pušu saistības dialoga ietvaros ir galvenais to partnerattiecībās un sadarbībā; Puses cieši sadarbojas, nosakot un īstenojot nepieciešamos līdzekļu devēja tuvināšanas un saskaņošanas procesus, lai nodrošinātu ĀKK valstīm galveno lomu šajos procesos,

—

diferencēšana un reģionalizācija: sadarbības pasākumi un prioritātes mainās atbilstīgi partnera attīstības līmenim, tā vajadzībām, darbības rezultātiem un ilgtermiņa attīstības stratēģijai. Īpašu režīmu piešķir vismazāk attīstītām valstīm. Ņem vērā valstu, kam ir tikai sauszemes robežas, un salu valstu neaizsargātību. Īpaši tiek uzsvērta reģionālā integrācija, tostarp kontinenta līmenī.”

Nolīguma 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Vispārīga pieeja

ĀKK valstis pilnīgi suverēni nosaka attīstības principus, stratēģijas un savas ekonomikas un sabiedrības modeļus. Tās kopā ar Kopienu nosaka sadarbības programmas, kas paredzētas saskaņā ar šo Nolīgumu. Tomēr Puses atzīst nevalstisko dalībnieku, ĀKK valstu parlamentu un vietējo decentralizēto iestāžu ieguldījumu papildu nozīmi un potenciālu, veicinot attīstības procesu, īpaši valstu un reģionālā līmenī. Šajā nolūkā atbilstīgi šā Nolīguma nosacījumiem nevalstiskos dalībniekus, ĀKK valstu parlamentus un vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā:

—	informē un iesaista apspriedēs par sadarbības politikām un stratēģijām, par sadarbības prioritātēm īpaši tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai tos tieši ietekmē, un par politisko dialogu,

—	sniedz atbalstu spēju veidošanai nozīmīgās jomās, lai stiprinātu šo dalībnieku spējas, īpaši attiecībā uz organizēšanu, pārstāvību un sarunu mehānismu izveidi, tostarp saziņas kanālu un dialogu izveidi, un lai sekmētu stratēģiskas alianses.

Nevalstiski dalībnieki un vietējās decentralizētās iestādes attiecīgā gadījumā:

—	saņem finanšu līdzekļus saskaņā ar šā Nolīguma nosacījumiem, lai atbalstītu vietējos attīstības procesus,

—	tiek iesaistīti sadarbības projektu un programmu īstenošanā tajās jomās, kas uz tiem attiecas vai kurās šiem dalībniekiem ir salīdzinoša priekšrocība.”

Nolīguma 6. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Sadarbības dalībnieki būs:

a)	valsts (vietējā, reģionālā un valsts līmenī), tostarp ĀKK valstu parlamenti;

b)	ĀKK reģionālās organizācijas un Āfrikas Savienība. Šajā Nolīgumā reģionālo organizāciju vai līmeņu jēdziens ietver arī apakšreģionālas organizācijas vai līmeņus;

nevalstiski dalībnieki:

—	privātais sektors,

—	ekonomiskie un sociālie partneri, tostarp arodbiedrību organizācijas,

—	pilsoniskā sabiedrība visos tās veidos atbilstīgi katras valsts iezīmēm.”;

b)	panta 2. punktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu.

Nolīguma 8. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“8. pants

Politiskais dialogs

1. Puses regulāri iesaistās visaptverošā, līdzsvarotā un dziļā politiskā dialogā, kas noved pie abu pušu saistībām.

2. Šā dialoga mērķis ir apmainīties ar informāciju, sekmēt savstarpējo izpratni un veicināt saskaņotu prioritāšu un kopīgu darba kārtību izveidi, īpaši atzīstot esošās saiknes starp dažādiem attiecību aspektiem starp Pusēm un sadarbības dažādās jomas, kā noteikts šajā Nolīgumā. Dialogs veicina sarunas un stiprina sadarbību starp Pusēm starptautiskos forumos, kā arī veicina un atbalsta efektīvu daudzpusēju attiecību sistēmu. Dialoga mērķi ir arī situāciju rašanās novēršana, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. un 97. pantā paredzētās apspriežu procedūras.

3. Dialogs ietver visus šajā Nolīgumā noteiktos mērķus un nolūkus, kā arī visus kopējas, vispārējas vai reģionālas nozīmes jautājumus, tostarp jautājumus, kas attiecas uz reģionālo un kontinentālo integrāciju. Ar dialogu Puses sekmē mieru, drošību un stabilitāti un veicina stabilu un demokrātisku politisko vidi. Tas ietver sadarbības stratēģijas, tostarp palīdzības efektivitātes programmu, kā arī globālas un nozaru politikas, tostarp vides, klimata pārmaiņu, dzimumu un migrācijas jomā, un jautājumus, kas saistīti ar kultūras mantojumu. Tajā tiek aplūkota arī abu Pušu globālā un nozaru politika, kas varētu ietekmēt sadarbības mērķu sasniegšanu attīstības jomā.

4. Dialogā, cita starpā, uzmanība tiek pievērsta konkrētiem politiskiem jautājumiem, par kuriem ir savstarpēja interese vai kuriem ir vispārēja nozīme šā Nolīguma mērķu sasniegšanai saistībā ar, piemēram, ieroču tirdzniecību, pārmērīgiem militāriem izdevumiem, narkotikām, organizēto noziedzību vai bērnu darbu, kā arī jebkura veida diskrimināciju, piemēram, atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģiskās, politiskās vai citas piederības, valstspiederības vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vietas vai cita stāvokļa. Dialogs ietver arī notikumu regulāru novērtēšanu cilvēktiesību, demokrātisko principu, tiesiskuma un labas pārvaldības jomās.

5. Šajā dialogā nozīmīga loma ir plaši pamatotām politikām, lai veicinātu mieru un novērstu, pārvaldītu un atrisinātu vardarbīgus konfliktus, tāpat kā nepieciešamībai pilnīgi ievērot miera un demokrātiskas stabilitātes mērķi, definējot sadarbības prioritārās jomas. Šajā nolūkā dialogā pilnībā iesaistās attiecīgās ĀKK reģionālās organizācijas un attiecīgā gadījumā Āfrikas Savienība.

6. Dialogs notiek elastīgi. Dialogs pēc vajadzības ir formāls vai neformāls, un tas notiek iestāžu sistēmā un ārpus tās, tostarp ĀKK valstu grupā, Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, attiecīgā veidā un attiecīgā līmenī, tostarp valsts, reģionālā, kontinentālā vai visu ĀKK valstu līmenī.

7. Reģionālās organizācijas un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji ir saistīti ar šo dialogu, tāpat kā attiecīgā gadījumā ĀKK valstu parlamenti.

8. Ja vajadzīgs un lai izvairītos no tādu situāciju rašanās, kurās viena Puse varētu uzskatīt par nepieciešamu izmantot 96. pantā paredzēto apspriežu procedūru, dialogs attiecībā uz svarīgākajiem elementiem ir sistemātisks un formāls saskaņā ar VII pielikumā izklāstītajiem noteikumiem.”

Nolīguma 9. pantu groza šādi:

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Laba pārvaldība, uz ko balstītas ĀKK un ES partnerattiecības, ir pamatā Pušu iekšzemes un starptautiskajai politikai un ir šā Nolīguma pamatelements. Puses vienojas, ka tikai nopietni korupcijas gadījumi, tostarp uzpirkšana, kas noved pie šādas korupcijas, kā minēts 97. pantā, ir šā elementa pārkāpums.”;

b)	panta 4. punktā pievieno šādu daļu: “Šajā pantā noteikto svarīgāko elementu un pamatelementu principus piemēro vienādi ĀKK valstīm, no vienas puses, un Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm, no otras puses.”

Nolīguma 10. pantu groza šādi:

panta 1. punkta otro ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—	ĀKK valstu parlamentu, attiecīgā gadījumā vietējo decentralizēto iestāžu un aktīvas un organizētas pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora lielāka iesaistīšana.”;

b)	panta 2. punktā vārdus “tirgus ekonomikas” aizstāj ar vārdiem “sociālas tirgus ekonomikas”.

Nolīguma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Miera nostiprināšanas politikas, konfliktu novēršana un atrisināšana un reaģēšana uz nestabilām situācijām

1. Puses apzinās, ka bez nabadzības samazināšanas un attīstības nebūs iespējams ilgtspējīgs miers un drošība, savukārt bez miera un drošības nav iespējama ilgtspējīga attīstība. Puses īsteno aktīvu, visaptverošu un integrētu miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas un iedzīvotāju drošības politiku un risina nestabilas situācijas partnerattiecībās. Šī politika ir balstīta uz piederības principu, un tajā īpaša uzmanība tiek pievērsta spēju palielināšanai valstu, reģionālā un kontinentālā līmenī, kā arī vardarbīgu konfliktu novēršanai agrīnā stadijā, mērķtiecīgi risinot to pamatcēloņus, tostarp nabadzību, un atbilstoši apvienojot visus pieejamos instrumentus.

Puses apzinās, ka ir jārisina jauni vai plašumā ejoši drošības draudi, piemēram, organizētā noziedzība, pirātisms un jo īpaši cilvēku, narkotiku un ieroču tirdzniecība. Ir jāņem vērā arī tādu globālo problēmu ietekme kā starptautisko finanšu tirgu satricinājumi, klimata pārmaiņas un pandēmijas.

Puses uzsver reģionālo organizāciju lielo nozīmi miera nostiprināšanā un konfliktu novēršanā un atrisināšanā, kā arī jaunu vai plašumā ejošu drošības draudu novēršanā, Āfrikā galvenajai atbildībai par to gulstoties uz Āfrikas Savienību.

2. Drošības un attīstības savstarpēja atkarība nosaka tādu pasākumu kā miera nostiprināšana, konfliktu novēršana un atrisināšana raksturu, kuri apvieno gan īstermiņa, gan ilgtermiņa pieejas, kuras ietver kā krīžu pārvarēšanas, tā citas – plašākas – darbības. Pasākumi jaunu vai plašumā ejošu drošības draudu novēršanai, cita starpā, atbalsta likuma piemērošanu, tostarp sadarbojoties robežkontroles jomā, veicinot starptautiskās piegādes ķēdes drošību un uzlabojot gaisa, jūras un autotransporta aizsardzību.

Pasākumi miera nostiprināšanas, konfliktu novēršanas un atrisināšanas jomā īpaši vērsti uz politisku, ekonomisku, sociālu un kultūras iespēju līdzsvarošanu starp visiem sabiedrības slāņiem, demokrātijas likumības un pārvaldības efektivitātes nostiprināšanu, efektīvu mehānismu izveidi grupu interešu samierināšanai, sieviešu aktīvu iesaistīšanu, atšķirību samazināšanu starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kā arī atbalstu aktīvai un organizētai pilsoniskai sabiedrībai. Šajā saistībā īpaša uzmanība jāpievērš agrīnas brīdināšanas sistēmu un miera nostiprināšanas mehānismu izstrādei, kas dotu ieguldījumu konfliktu novēršanā.

3. Attiecīgi pasākumi, cita starpā, ietver arī atbalstu starpniecībai, sarunām un samierināšanai, kopīgu, ierobežotu dabas resursu efektīvai reģionālai pārvaldībai, bijušo kaujinieku demobilizācijai un reintegrācijai sabiedrībā, bērnu kareivju problēmas risināšanai un pret sievietēm un bērniem vērstas vardarbības novēršanai. Tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai noteiktu atbildīgus militāro izdevumu un ieroču tirdzniecības ierobežojumus, tostarp atbalstot saskaņotu standartu un rīcības kodeksu veicināšanu un piemērošanu, kā arī lai cīnītos pret darbībām, kas uzkurina konfliktu.

3.a Īpašu nozīmi piešķir cīņai pret pretkājnieku mīnām un sprādzienbīstamām karadarbības paliekām, kā arī nelielu ieroču un vieglo ieroču un to munīcijas nelikumīgas ražošanas, pārvadāšanas, aprites un uzkrāšanas problēmas risināšanai, tostarp pievēršoties neatbilstīgi nodrošinātiem un slikti pārvaldītiem krājumiem un noliktavām, kā arī to nekontrolētai izplatīšanai.

Puses vienojas koordinēt, ievērot un pilnībā īstenot savas attiecīgās saistības saskaņā ar visām atbilstošajām starptautiskajām konvencijām un dokumentiem, un tālab tās apņemas sadarboties valstu, reģionālā un kontinentālā līmeni.

3.b Tāpat Puses apņemas sadarboties, lai novērstu ar algotņiem saistītas darbības atbilstīgi savām saistībām saskaņā ar visām atbilstošajām starptautiskajām konvencijām un dokumentiem, kā arī saviem attiecīgajiem tiesību aktiem un noteikumiem.

4. Lai stratēģiski un efektīvi risinātu nestabilas situācijas, Puses apmainās ar informāciju un veicina profilaktisku aizsargreaģēšanu, kas saskaņotā veidā ietver diplomātiskos, drošības un attīstības sadarbības instrumentus. Tās vienojas par labāko veidu, kā stiprināt valstu pamatfunkciju pildīšanas spējas un stimulēt politisko gribu veikt reformas, ievērojot piederības principu. Nestabilās situācijās politiskajam dialogam ir īpaši liela nozīme, un to attīsta un stiprina arī turpmāk.

5. Vardarbīga konflikta gadījumos Puses veiks visus piemērotos pasākumus, lai novērstu vardarbības pastiprināšanos, lai ierobežotu tās teritoriālo izplatību un lai veicinātu esošo strīdu mierīgu atrisināšanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai nodrošinātu, ka finanšu līdzekļi sadarbībai tiktu izlietoti saskaņā ar partnerattiecību principiem un mērķiem, un lai novērstu līdzekļu novirzīšanu kara mērķiem.

6. Pēckonflikta situācijās Puses veic visus piemērotos pasākumus, lai stabilizētu situāciju pārejas posmā un veicinātu atgriešanos nevardarbīgā, stabilā un demokrātiskā stāvoklī. Puses nodrošina nepieciešamo saikņu izveidi starp ārkārtas pasākumiem, rehabilitāciju un sadarbību attīstības jomā.

7. Sekmējot miera un starptautiskā tiesiskuma stiprināšanu, Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos:

—	dalīties pieredzē attiecībā uz nepieciešamo juridisko pielāgojumu pieņemšanu, lai varētu ratificēt un īstenot Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtus, un

—	cīnīties pret starptautisko noziedzību saskaņā ar starptautisko tiesību aktiem, atbilstīgi ņemot vērā Romas Statūtus.

Puses cenšas veikt pasākumus, lai ratificētu un īstenotu Romas Statūtus un ar tiem saistītus instrumentus.”

Nolīguma 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

Kopienas politikas virzienu vienotība un to ietekme uz šā Nolīguma īstenošanu

Puses ir apņēmušās mērķtiecīgi, stratēģiski un uz partnerību orientēti nodrošināt attīstības politikas saskaņotību, tostarp stiprinot dialogu par attīstības politikas konsekventas īstenošanas jautājumiem. Savienība apzinās, ka Savienības politika atšķirībā no attīstības jomas politikas var atbalstīt ĀKK valstu attīstības prioritātes saskaņā ar šā Nolīguma mērķiem. Balstoties uz šādu pieeju, Savienība palielinās šo politikas virzienu saskaņotību, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus.

Neskarot 96. pantu, ja Kopiena, izmantojot savas tiesības, plāno veikt pasākumu, kas varētu ietekmēt ĀKK valstu intereses, ciktāl tas attiecas uz šā Nolīguma mērķiem, tā laicīgi informē ĀKK valstu grupu par saviem nodomiem. Šim nolūkam Komisija regulāri informē ĀKK valstu grupas sekretariātu par plānotajiem priekšlikumiem un vienlaicīgi paziņo savu priekšlikumu šiem pasākumiem. Vajadzības gadījumā informāciju var arī pieprasīt pēc ĀKK valstu iniciatīvas.

Pēc to pieprasījuma nekavējoties notiek apspriedes, lai pirms galīgā lēmuma pieņemšanas varētu ņemt vērā to bažas par šo pasākumu ietekmi.

Turklāt pēc šīm apspriedēm ĀKK valstis un ĀKK valstu grupa var savas bažas Kopienai rakstveidā paust pēc iespējas ātrāk un iesniegt ierosinājumus par grozījumiem, norādot veidu, kā kliedēt to bažas.

Ja Kopiena nepiekrīt ĀKK valstu iesniegumiem, tā informē tās pēc iespējas ātrāk, norādot iemeslus.

ĀKK valstu grupai iespēju robežās iepriekš sniedz arī pietiekamu informāciju par šo lēmumu stāšanos spēkā.”

10.

Nolīguma 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“14. pants

Kopīgās iestādes

1. Šā Nolīguma iestādes ir Ministru padome, Vēstnieku komiteja un Apvienotā parlamentārā asambleja.

2. Kopīgas iestādes un iestādes, kuras izveidotas saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem, neskarot attiecīgos esošo vai turpmāko ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noteikumus, cenšas nodrošināt koordināciju, saskaņotību un papildināmību, kā arī efektīvu un savstarpēju informācijas plūsmu.”

11.	Iekļauj šādu pantu: “14.a pants Valsts vai valdības vadītāju sanāksmes Ja Puses par to kopīgi vienojas, tās rīko attiecīgas valstu vadītāju vai valdības līmeņa sanāksmes.”

12.

Nolīguma 15. pantu groza šādi:

panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ministru padome parasti sanāk reizi gadā pēc prezidenta iniciatīvas un tad, kad tas šķiet nepieciešams, tādā veidā un ģeogrāfiskā sastāvā, kas atbilst apspriežamajiem jautājumiem. Šādas sanāksmes ietvers augsta līmeņa apspriedes par jautājumiem, kuri ir īpaši svarīgi Pusēm, papildinot darbu, kas veikts Apvienotajā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos, kā noteikts 38. pantā, kā arī ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejā, kā noteikts 83. pantā, dodot ieguldījumu ikgadējās regulārās Ministru padomes sanāksmēs.”;

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ikgadējās regulārās sanāksmēs vai rakstiskā procedūrā tā var pieņemt lēmumus, kas Pusēm ir saistoši, kā arī pamatrezolūcijas, ieteikumus un atzinumus. Tā ziņo katru gadu Apvienotai parlamentārai asamblejai par šā Nolīguma īstenošanu. Tā izskata un ņem vērā rezolūcijas un ieteikumus, ko pieņēmusi Apvienotā parlamentārā asambleja.”

13.

Nolīguma 17. pantu groza šādi:

panta 2. punktu groza šādi:

trešo un ceturto ievilkumu aizstāj ar šādiem ievilkumiem:

“—

apspriest jautājumus par attīstību un ĀKK un ES partnerattiecībām, tostarp ekonomiskos partnerattiecību nolīgumus, citus tirdzniecības līgumus, Eiropas Attīstības fonda un valstu un reģionu stratēģijas dokumentus. Tālab Komisija šādus stratēģijas dokumentus nosūta zināšanai Apvienotajai parlamentārajai asamblejai,

—	apspriest ikgadējo Ministru padomes ziņojumu par šā Nolīguma īstenošanu un pieņemt rezolūcijas un sniegt ieteikumus Ministru padomei, lai sasniegtu šā Nolīguma mērķus,”;

ii)

pievieno šādu ievilkumu:

“—	atbalstīt valstu parlamentu institucionālu attīstību un spēju veidošanu atbilstīgi šā Nolīguma 33. panta 1. punktam.”;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Apvienotā parlamentārā asambleja sanāk divreiz gadā plenārsēdē secīgi Eiropas Savienībā un kādā no ĀKK valstīm. Lai stiprinātu reģionālo integrāciju un sekmētu sadarbību starp valstu parlamentiem, reģionālā līmenī organizē ES un ĀKK parlamenta deputātu sanāksmes.

Šādas sanāksmes reģionālā līmenī organizē atbilstīgi mērķiem, kas paredzēti šā Nolīguma 14. panta 2. punktā.”

14.

Nolīguma 19. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Sadarbība attiecas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas konferenču secinājumiem un uz starptautiskā līmenī saskaņotiem mērķiem, nolūkiem un rīcības programmām un uz to kontroli kā attīstības principu pamatu. Sadarbība attiecas arī uz starptautiskās sadarbības mērķiem attīstības jomā un īpašu uzmanību pievērš kvalitātes un kvantitātes progresa rādītāju izveidei. Puses centīsies saskaņot pasākumus, lai paātrinātu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu.”

15.

Nolīguma 20. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:

“1. ĀKK un EK sadarbības attīstības jomā mērķus sasniedz ar integrētām stratēģijām, kas ietver ekonomiskus, sociālus, kultūras, vides un institucionālus elementus, kuriem jābūt ar vietēju piederību. Tādējādi sadarbība sniedz saskaņotu, veicinošu atbalstu ĀKK valstu pašu attīstības stratēģijām, nodrošinot dažādo elementu papildināmību un mijiedarbību, īpaši valstu un reģionālā līmenī, kā arī starp šiem līmeņiem. Šajā sakarā, kā arī saistībā ar attīstības politiku un reformu pamatvirzieniem, kurus īsteno ĀKK valstis, ĀKK un EK sadarbības stratēģiju mērķis valstu un attiecīgā gadījumā reģionālā līmenī ir:”;

ii)

punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“a)	panākt strauju un stabilu darba vietas radošu ekonomisko izaugsmi, attīstīt privāto sektoru, palielināt nodarbinātību un uzlabot piekļūšanu produktīvai ekonomiskai darbībai un ražošanas resursiem;”;

iii)

iekļauj šādu apakšpunktu:

“aa)	veicināt reģionālo sadarbību un integrāciju;”;

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Sistemātiski pievērš uzmanību šādu tematisku sadaļu vai transversālu tēmu iekļaušanai visās sadarbības jomās: cilvēktiesības, dzimumu līdztiesības jautājumi, demokrātija, laba pārvaldība, vides ilgtspēja, klimata pārmaiņas, infekciju un neinfkeciju slimības, institucionālā attīstība un spēju veidošana. Šīm jomām pienākas arī Kopienas atbalsts.”

16.

Nolīguma 21. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta ievaddaļā vārdus “privātiem ieguldījumiem” aizstāj ar vārdu “ieguldījumiem”;

b)	panta 3. punkta c) apakšpunktā izdara grozījumu, kurš neattiecas uz latviešu valodas tekstu;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Atbalsts ieguldījumiem un privātā sektora attīstībai ietver darbības un iniciatīvas makro-, mezo- un mikroekonomikas līmenī un veicina novatorisku finansēšanas mehānismu meklējumus, tostarp attīstības finansējuma privāto un valsts avotu apvienošanu un izmantošanu.”;

d)	pievieno šādu punktu: “6. Sadarbība atbalsta uz privātā sektora attīstību, ekonomisko izaugsmi un nabadzības izskaušanu vērstus privātā sektora ieguldījumus pamata infrastruktūrā.”

17.

Nolīguma 22. panta 1. punkta b) apakšpunkta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:

“b)	struktūrpolitikas, kas paredzētas, lai nostiprinātu dažādo dalībnieku, īpaši privātā sektora, nozīmi un uzlabotu vidi pastiprinātai vietējo resursu izmantošanai, tā veicinot uzņēmējdarbību, ieguldījumus un nodarbinātību, kā arī:”.

18.

Nolīguma 23. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“23. pants

Tautsaimniecības nozares attīstība

Sadarbība atbalsta noturīgas politikas un institucionālas reformas un ieguldījumus, kas ir nepieciešami taisnīgai piekļūšanai ekonomiskai darbībai un ražošanas resursiem, īpaši:

a)	apmācības sistēmu izstrāde, kas palīdz palielināt produktivitāti formālajā un neformālajā nozarē;

b)	kapitāls, kredīts, zeme, īpaši attiecībā uz īpašuma tiesībām un lietošanu;

c)	lauku stratēģiju izstrāde, kuru mērķis ir izveidot ietvaru līdzdalības decentralizētai plānošanai, resursu sadalei un pārvaldīšanai;

stratēģiju izstrāde, lai palielinātu lauksaimniecisko ražošanu un ražību ĀKK valstīs, īpaši nodrošinot nepieciešamo finansējumu lauksaimniecības izpētei, lauksaimniecības izejvielām un pakalpojumiem, lauku atbalsta infrastruktūrai, kā arī riska samazināšanai un pārvaldībai. Atbalsts ietver valsts un privātus ieguldījumus lauksaimniecībā, lauksaimniecības politikas un stratēģijas izstrādes veicināšanu, lauksaimnieku un privātā sektora organizāciju stiprināšanu, dabas resursu pārvaldību un lauksaimniecības tirgu izveidi un darbību. Lauksaimnieciskās ražošanas stratēģijas stiprina politiku, kas veicina nodrošinātību ar pārtiku valsts un reģionālā līmenī, kā arī reģionālo integrāciju; šajā sakarā sadarbība stiprina ĀKK centienus palielināt savu preču eksporta konkurētspēju un pielāgot savu preču eksporta stratēģiju mainīgajiem tirdzniecības apstākļiem;

e)	ilgtspējīga ūdens resursu attīstība, kas balstīta uz ūdens resursu kompleksas pārvaldības principiem, nodrošinot taisnīgu un ilgtspējīgu kopējas lietošanas ūdens resursu sadali to dažādam izlietojumam;

f)	ilgtspējīga akvakultūras un zivsaimniecības attīstība, kas ietver gan iekšzemes zivsaimniecību, gan jūras resursus ĀKK valstu ekonomiskajās ekskluzīvajās zonās;

g)	ekonomiskā un tehnoloģiskā infrastruktūra un pakalpojumi, ieskaitot transporta, telekomunikāciju sistēmas, sakaru pakalpojumus un informācijas sabiedrības attīstību;

h)	konkurētspējīgas rūpniecības, kalnrūpniecības un enerģētikas nozares attīstība, tajā pašā laikā veicinot privātā sektora iesaistīšanu un attīstību;

i)	tirdzniecības attīstība, ieskaitot godīgas tirdzniecības veicināšanu;

j)	uzņēmējdarbības, finanšu un banku darbības un citu pakalpojumu nozaru attīstība;

k)	tūrisma attīstība;

l)	zinātniskās, tehnoloģiskās un pētniecības infrastruktūras un pakalpojumu attīstība, ieskaitot jaunu tehnoloģiju pastiprināšanu, nodošanu un absorbciju;

m)	jaudas nostiprināšana produktīvās jomās, īpaši valsts un privātajā sektorā;

n)	tradicionālo zināšanu veicināšana;

o)	uz preferenču samazināšanu vērstu īpašu pielāgošanās stratēģiju izstrāde un īstenošana, iespējams, iepriekš a) līdz n) punktā minētie pasākumi.”

19.

Iekļauj šādu pantu:

“23.a pants

Zivsaimniecība

Apzinoties zivsaimniecības un akvakultūras lielo nozīmi ĀKK valstīs un to pozitīvo ieguldījumu darba vietu radīšanā, ieņēmumu nodrošināšanā, lauku un piekrastes kopienu nodrošinātībā ar pārtiku un iztikas līdzekļiem un tādējādi nabadzības mazināšanā, sadarbības mērķis ir zivsaimniecības un akvakultūras nozares turpmāka attīstība ĀKK valstīs, lai ilgtspējīgā veidā palielinātu ar tām saistītos sociālos un ekonomiskos ieguvumus.

Ar sadarbības programmām un pasākumiem tiek atbalstīta, cita starpā, ilgtspējīgas akvakultūras un zivsaimniecības attīstības stratēģiju un pārvaldības plānu izstrāde un īstenošana ĀKK valstīs un reģionos; akvakultūras un zivsaimniecības iekļaušana valsts un reģionālajās attīstības stratēģijās; infrastruktūras un tehniskās paraugprakses attīstība, kas nepieciešama, lai ĀKK valstis varētu iegūt maksimāli ilgtspējīgu vērtību no savas zivsaimniecības un lauksaimniecības; ĀKK valstu spēju veidošanu, lai sekmīgi pārvarētu ārējās problēmas, kuras neļauj šīm valstīm pilnībā izmantot savus zivsaimniecības resursus; kā arī kopuzņēmumu veicināšana un attīstība, lai veiktu ieguldījumus ĀKK valstu zivsaimniecības un akvakultūras nozarēs. Jebkurā zvejas nolīgumā, kas var tikt pārrunāts starp Kopienu un ĀKK valstīm, pienācīgu uzmanību pievērš atbilstībai attīstības stratēģijām šajā jomā.

Ja tiek panākta kopīga vienošanās, var rīkot augsta līmeņa apspriedes, tostarp ministru līmenī, lai izstrādātu, uzlabotu un/vai stiprinātu ĀKK un ES sadarbību, attīstot ilgtspējīgu akvakultūru un zivsaimniecību.”

20.

Nolīguma 25. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“a)	uzlabot izglītību un apmācību visos līmeņos, sekmējot terciārās augstākās izglītības atzīšanu, ieviešot kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izglītībai, tostarp izglītībai un apmācībai, kuru sniedz tiešsaistē vai izmantojot citus neierastus veidus, un veidot tehnisko nodrošinājumu un prasmes;

b)	uzlabot veselības sistēmas, īpaši nodrošināt taisnīgu piekļuvi vispārējiem un kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī uzturu, novērst badu un nepietiekamu apgādi ar uzturu un nodrošināt pietiekamu pārtikas piegādi un nodrošinātību ar to, tostarp atbalstot drošības tīklus;”.

21.

Nolīguma 27. pantu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “Kultūra un attīstība”;

panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“c)	atzīt, saglabāt un veicināt kultūras mantojuma vērtību; atbalstīt jaudas attīstīšanu šajā jomā;”;

pievieno šādus punktus:

“e)	atzīt un atbalstīt kultūras dalībnieku un kultūras tīklu nozīmi un to ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā; un

f)	veicināt kultūras dimensiju izglītībā un jauniešu līdzdalību kultūras pasākumos.”

22.

Nolīguma 28., 29. un 30. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“28. pants

Vispārīga pieeja

1. ĀKK un ES sadarbība sniedz efektīvu palīdzību, lai sasniegtu mērķus un prioritātes, ko ĀKK valstis ir noteikušas reģionālās sadarbības un integrācijas sakarā.

2. Atbilstīgi vispārīgiem mērķiem, kas noteikti 1. un 20. pantā, ĀKK un ES sadarbības mērķis ir:

a)	veicināt mieru un stabilitāti, kā arī novērst konfliktus un tos atrisināt;

veicināt ekonomisko attīstību un ekonomisko sadarbību, veidojot plašākus tirgus, sekmējot personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu, kapitāla, darbaspēka un tehnoloģiju brīvu apriti starp ĀKK valstīm, paātrinot ĀKK valstu ekonomiku diversifikāciju, veicinot un paplašinot ĀKK un trešo valstu savstarpējo tirdzniecību, kā arī pakāpeniski integrējot ĀKK valstis pasaules ekonomikā;

c)	veicināt starpvalstu dimensijas ilgtspējīgas attīstības jautājumu pārvaldību, izmantojot, cita starpā, reģionālo sadarbības politiku koordinēšanu un saskaņošanu.

3. Saskaņā ar 58. pantā minētajiem nosacījumiem ar sadarbību atbalsta arī starpreģionu un ĀKK iekšējo sadarbību, kas ietver:

a)	vienu vai vairākas ĀKK reģionālas organizācijas, tostarp kontinenta līmenī;

b)	Eiropas aizjūras zemes un teritorijas (AZT) un attālus reģionus;

c)	valstis, kas nav ĀKK jaunattīstības valstis.

29. pants

ĀKK un ES sadarbība reģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam

1. Stabilitātes, miera uzturēšanas un konfliktu novēršanas jomā sadarbība atbalsta:

a)	reģionālā politiskā dialoga veicināšanu un attīstību konflikta novēršanas un atrisināšanas, cilvēktiesību un demokratizācijas jomā; apmaiņas, sakaru veidošanas jomā un mobilitātes veicināšanā starp dažādiem attīstības dalībniekiem, īpaši pilsoniskā sabiedrībā;

b)	reģionālo iniciatīvu un politiku veicināšanu ar drošību saistītos jautājumos, tostarp ieroču kontroli, vēršanos pret narkotikām, organizēto noziedzību, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, uzpirkšanu un korupciju.

2. Reģionālās ekonomikas integrācijas jomā sadarbība atbalsta:

a)	vismazāk attīstīto ĀKK valstu līdzdalības veicināšanu reģionālo tirgu izveidē un no tiem gūto labumu sadalē;

b)	nozaru ekonomiskās reformas politiku īstenošanu reģionālā līmenī;

c)	tirdzniecības un maksājumu liberalizāciju;

d)	ārvalstu un iekšzemes pārrobežu ieguldījumu un citu reģionālu ekonomiskas integrācijas iniciatīvu veicināšanu;

e)	reģionālas integrācijas tīro pārejas izmaksu ietekmes uz budžeta ieņēmumiem un maksājumu bilanci mazināšanu; un

f)	infrastruktūru, īpaši transporta un komunikāciju infrastruktūru, kā arī to drošību un ar tiem saistītos pakalpojumus, tostarp reģionālo iespēju attīstību informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) jomā.

3. Reģionālo politiku ilgtspējīgas attīstības jomā sadarbība atbalsta ĀKK reģionu prioritātes un īpaši:

a)	vides un dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību, tostarp ūdens un enerģijas resursu pārvaldību, un risinājumus atbilstīgi klimata pārmaiņām;

b)	nodrošinātību ar pārtiku un lauksaimniecību;

c)	veselības aizsardzību, izglītību un apmācību;

d)	pētniecību un tehnoloģijas attīstību; un

e)	reģionālās iniciatīvas attiecībā uz sagatavotību katastrofām un to seku mazināšanu, kā arī atjaunošanas darbus pēc katastrofām.

30. pants

Spēju veidošana ĀKK valstu reģionālās sadarbības un integrācijas atbalstam

Lai sasniegtu reģionālo politiku efektivitāti un iedarbīgumu, sadarbība attīsta un nostiprina:

a)	to reģionālo integrācijas iestāžu un organizāciju spējas, ko izveidojušas ĀKK valstis un kur ĀKK valstis piedalās, un kas veicina reģionālo sadarbību un integrāciju;

b)	valstu valdību un parlamentu spējas reģionālās integrācijas jautājumos; un

c)	nevalstisko dalībnieku, tostarp privātā sektora, spējas.”

23.

Iekļauj šādu pantu:

“31.a pants

HIV/AIDS

Sadarbība atbalsta ĀKK valstu centienus visās nozarēs izstrādāt un stiprināt politiku un programmas, kuru mērķis ir risināt HIV/AIDS pandēmijas problēmu un aizkavēt tās attīstību. Tā atbalsta ĀKK valstu centienus palielināt vispārēju pieejamību HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, HIV/AIDS slimnieku aprūpei un atbalstam, un tās īpašs mērķis ir:

a)	ar HIV/AIDS jomu saistītu vispārēju daudznozaru stratēģiju un plānu izstrādes un īstenošanas atbalstīšana, nosakot to kā prioritāti valstu un reģionālās attīstības plānos;

b)	visu atbilstošo attīstības nozaru ietveršana valstu reakcijā uz HIV/AIDS un visu līmeņu ieinteresēto personu plašas iesaistes nodrošināšana;

pamatojoties uz valstu veselības aprūpes sistēmu stiprināšanu un cilvēkresursu nepietiekamības jautājuma veselības aprūpes jomā risināšanu, nodrošināt vispārēju pieejamību HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai un slimnieku aprūpei, kā arī citiem veselības aprūpes pakalpojumiem un nodrošināt to efektīvu integrāciju;

dzimumu nevienlīdzības, uz dzimumu nevienlīdzību balstītas vardarbības un ļaunprātīgas izmantošanas jautājumu risināšana, kas ir HIV/AIDS pandēmijas veicinoši apstākļi; tādu pasākumu veicināšana, kas nodrošinātu sieviešu un meiteņu tiesības, efektīvu, uz dzimumu orientētu HIV/AIDS programmu un pakalpojumu izstrādi sievietēm un meitenēm, tostarp tādu, kas saistīti ar seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām; un atbalstītu sieviešu pilnīgu līdzdalību plānošanā un lēmumu pieņemšanā saistībā ar HIV/AIDS stratēģijām un programmām;

atbalstošas tiesiskas un politiskas sistēmas izstrāde un tādu represīvu tiesību aktu, politikas, prakšu, stigmatizācijas un diskriminācijas atcelšana, kuri grauj cilvēktiesības, palielina neaizsargātību pret HIV/AIDS un kavē piekļuvi efektīvai HIV/AIDS profilaksei, ārstēšanai, slimnieku aprūpei un atbalstam, tostarp zālēm, medicīnas precēm un pakalpojumiem cilvēkiem, kuriem ir HIV/AIDS, kā arī riska grupas iedzīvotājiem;

f)	piekļuves paplašināšana uz pierādījumiem balstītai, vispārējai HIV/AIDS profilaksei, kas cīnās ar vietējiem epidēmiju veicinošiem apstākļiem, kā arī sieviešu, jaunu cilvēku un riska grupas iedzīvotāju īpašo vajadzību labāka nodrošināšana; un

g)	vispārējas un uzticamas piekļuves nodrošināšana drošām augstas kvalitātes zālēm par pieejamu cenu, kā arī medicīnas precēm, tostarp seksuālās un reproduktīvās veselības precēm.”

24.

Iekļauj šādu pantu:

“32.a pants

Klimata pārmaiņas

Puses apzinās, ka klimata pārmaiņas ir nopietna globāla vides problēma un apdraud Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kādēļ ir vajadzīgs prognozējams un savlaicīgi sniegts finansiālais atbalsts. Šo iemeslu dēļ, kā arī atbilstīgi 32. pantam, un īpaši tā 2. punkta a) apakšpunktam, sadarbība:

atzīst ĀKK valstu, un īpaši mazo salu un zemu virs jūras līmeņa esošo ĀKK valstu, neaizsargātību pret tādām klimata pārmaiņu radītām parādībām kā krasta erozija, cikloni, applūšana un vides apstākļu izraisīta pārvietošanās; un īpaši vismazāk attīstīto ĀKK valstu un tādu ĀKK valstu, kurām ir tikai sauszemes robežas, neaizsargātību pret plūdiem, sausumu, atmežošanu un pārtuksnešošanos;

b)	stiprina un atbalsta politikas virzienus un programmas, kas mazina klimata pārmaiņu sekas un draudus, kā arī pielāgojas tiem, tostarp ar institucionālas attīstības un spēju veidošanas palīdzību;

c)	palielina ĀKK valstu spējas attīstīt pasaules oglekļa tirgu un piedalīties tajā; un

pievērš uzmanību šādiem pasākumiem:

i)	integrēt klimata pārmaiņas attīstības stratēģijās un nabadzības mazināšanas pasākumos;

ii)	uzlabot klimata pārmaiņu politisko profilu sadarbībai attīstības jomā, tostarp izmantojot atbilstošu politisku dialogu;

iii)	palīdzēt ĀKK valstīm, lai tās pielāgotos klimata pārmaiņām atbilstošās nozarēs, tādās kā lauksaimniecība, ūdens resursu pārvaldība un infrastruktūra, tostarp nododot un pielāgojot atbilstošas un videi nekaitīgas tehnoloģijas;

iv)	veicināt katastrofu riska mazināšanu, parādot, ka pieaug ar klimata pārmaiņām saistīto katastrofu skaits;

v)	sniegt finansiālu un tehnisku atbalstu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem ĀKK valstīs saskaņā ar šo valstu mērķiem nabadzības samazināšanai un ilgtspējīgai attīstībai, tostarp atmežošanas un mežu degradācijas izraisīto emisiju samazināšanā un emisiju samazināšanā lauksaimniecības nozarē;

vi)	uzlabot laika apstāļu un klimata informācijas, prognozēšanas un agrīnās brīdināšanas sistēmas; un

vii)	veicināt atjaunojamus energoresursu avotus un zemas oglekļa emisijas tehnoloģijas, kas uzlabo ilgtspējīgu attīstību.”

25.

Nolīguma 33. panta 3. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“c)

valsts finanšu vadības uzlabošanai un stiprināšanai, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un palielinātu ieņēmumus no nodokļiem ĀKK valstīs, vienlaikus pilnībā ievērojot ĀKK valstu suverenitāti šajā jomā.

Pasākumi var ietvert:

i)	spēju palielināšanu vietējo ieņēmumu pārvaldībā, tostarp veidojot efektīvu, iedarbīgu un ilgtspējīgu nodokļu sistēmu;

ii)	līdzdalības veicināšanu starptautiskās nodokļu sadarbības struktūrās un procesos, lai sekmētu turpmāku starptautisko standartu attīstību un to efektīvu ievērošanu;

iii)	ar nodokļu jautājumiem saistītās starptautiskās labākās prakses ieviešanas atbalstīšanu, tostarp pārredzamības un informācijas apmaiņas principa atbalstīšanu tajās ĀKK valstīs, kas apņēmušās tos ievērot;”.

26.

Nolīguma 34. panta 2. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“2. Ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības galīgais mērķis ir dot iespēju ĀKK valstīm pilnvērtīgi piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā. Šajā sakarā īpaša uzmanība tiek pievērsta nepieciešamībai, lai ĀKK valstis aktīvi piedalītos daudzpusējās tirdzniecības sarunās. Ņemot vērā ĀKK valstu pašreizējo attīstības līmeni, ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība tiek virzīta uz to, lai dotu iespēju ĀKK valstīm pārvaldīt globalizācijas problēmas un pakāpeniski pielāgoties starptautiskās tirdzniecības jauniem apstākļiem, tādējādi veicinot to pāreju uz liberalizētu globālo ekonomiku. Šajā sakarā īpaša uzmanība jāpievērš daudzu ĀKK valstu neaizsargātībai, ko izraisa to atkarība no precēm vai dažiem svarīgiem produktiem, tostarp agrorūpnieciskiem produktiem ar pievienoto vērtību, kā arī preferenču samazināšanās risks.

3. Šim nolūkam ekonomiskās un tirdznieciskās sadarbības mērķis, izmantojot I sadaļā noteiktās valstu un reģionālās attīstības stratēģijas, ir palielināt ĀKK valstu ražošanas, piegādes un tirdzniecības spējas, kā arī to spēju piesaistīt ieguldījumus. Tās mērķis ir arī radīt jaunu tirdzniecības dinamiku starp Pusēm, nostiprināt ĀKK valstu tirdzniecības un ieguldījumu politiku, samazināt atkarību no precēm, veicināt turpmāku ekonomiku diversifikāciju un uzlabot ĀKK valstu spējas risināt visus ar tirdzniecību saistītos jautājumus.

4. Ekonomisko un tirdzniecisko sadarbību īsteno, pilnīgi ievērojot Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumus, tostarp īpašu un atšķirīgu attieksmi, ņemot vērā Pušu savstarpējās intereses un to attiecīgos attīstības līmeņus. Tā pievēršas arī preferenču samazināšanās sekām, pilnīgi ievērojot daudzpusējas saistības.”

27.

Nolīguma 35. panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība balstās uz patiesām, nostiprinātām un stratēģiskām partnerattiecībām. Tā balstās arī uz visaptverošu pieeju, kas palielina iepriekšējo ĀKK un EK konvenciju priekšrocības un sasniegumus.

2. Ekonomiskā un tirdznieciskā sadarbība pamatojas uz ĀKK valstu reģionālās integrācijas iniciatīvām. Sadarbība, kas atbalsta reģionālo sadarbību un integrāciju, kā noteikts I sadaļā, un ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība ir savstarpēji pastiprinošas. Ekonomiskā un tirdzniecības sadarbība risina jautājumus saistībā ar piedāvājuma un pieprasījuma ierobežojumiem, īpaši infrastruktūras, ekonomikas diversifikācijas un tirdzniecības attīstības pasākumu savstarpējo savienojamību kā līdzekli, lai palielinātu ĀKK valstu konkurētspēju. Tādēļ pienācīgu nozīmi piešķir atbilstošiem pasākumiem ĀKK valstu un reģionu attīstības stratēģijās, kuras atbalsta Kopiena, īpaši sniedzot atbalstu tirdzniecībai.”

28.

Nolīguma 36. un 37. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“36. pants

Kārtība

1. Ņemot vērā iepriekš izklāstītos mērķus un principus, Puses vienojas veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu jaunu, ar PTO saderīgu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu, pakāpeniski likvidējot šķēršļus tirdzniecībai starp tām un palielinot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās jomās.

2. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu kā attīstības instrumentu mērķis ir veicināt ĀKK valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, īpaši pilnībā izmantojot reģionālās integrācijas un tirdzniecības starp jaunattīstības valstīm potenciālu.

3. Puses vienojas, ka šos jaunos tirdzniecības pasākumus ievieš pakāpeniski.

37. pants

Procedūras

1. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu laikā atbilstīgi I sadaļas noteikumiem un 35. pantam nodrošina spēju veidošanu ĀKK valstu valsts un privātajā sektorā, tostarp pasākumus konkurētspējas palielināšanai, reģionālo organizāciju stiprināšanai un reģionālo tirdzniecības integrācijas iniciatīvu atbalstam, attiecīgā gadījumā ar budžeta pielāgošanas un fiskālās reformas palīdzību, kā arī infrastruktūras modernizēšanai un attīstīšanai un ieguldījumu veicināšanai.

2. Puses regulāri pārskatīs sarunu gaitu, kā paredzēts 38. pantā.

3. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunas notiks ar tām ĀKK valstīm, kuras sevi uzskata par spējīgām sarunas veikt piemērotā līmenī un saskaņā ar procedūrām, par kurām ĀKK valstu grupa vienojusies, un ar nolūku atbalstīt reģionālās integrācijas procesus ĀKK valstīs.

4. Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu sarunu mērķis ir izveidot grafiku, saskaņā ar kuru pakāpeniski tiks likvidēti Pušu savstarpējās tirdzniecības šķēršļi atbilstīgi attiecīgajiem PTO noteikumiem. No Kopienas puses tirdzniecības liberalizācija balstās uz acquis, un tās mērķis ir uzlabot ĀKK valstu pašreizējo pieeju tirgum, cita starpā, pārskatot izcelsmes noteikumus. Sarunās ņem vērā attīstības līmeni un tirdzniecības pasākumu sociāli ekonomisko ietekmi uz ĀKK valstīm, un to spēju sakārtot un pielāgot savu ekonomiku liberalizācijas procesam. Tādēļ sarunas būs pēc iespējas elastīgākas, nosakot pietiekamu pārejas laika ilgumu, galaproduktu segumu, ņemot vērā jutīgus sektorus un asimetrijas pakāpi attiecībā uz grafiku tarifu likvidēšanai, vienlaicīgi saglabājot atbilstību tobrīd spēkā esošajiem PTO noteikumiem.

5. Puses cieši sadarbojas Pasaules Tirdzniecības organizācijā, lai paskaidrotu un pamatotu panāktās vienošanās, īpaši attiecībā uz pieejamās elastības pakāpi.

6. Puses turpina apspriest, kā vienkāršot un pārskatīt izcelsmes noteikumus, tostarp kumulācijas noteikumus, kas attiecas uz to eksportu.

7. Tiklīdz ĀKK valstis ir noslēgušas ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, tās ĀKK valstis, kas nav šāda nolīguma Puses, var tam pievienoties jebkurā laikā.

8. Ņemot vērā ĀKK un ES sadarbību, kura atbalsta ĀKK reģionālo sadarbību un integrāciju, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, Puses pievērš īpašu uzmanību tām vajadzībām, kas rodas, īstenojot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Piemēro principus, kas noteikti šā Nolīguma IV pielikuma 1. pantā. Šajā nolūkā Puses vienojas izmantot esošos vai jaunus reģionālos finansēšanas mehānismus, ar kuru starpniecību varētu izsniegt līdzekļus no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas vai citus papildu līdzekļus.”

29.

Iekļauj šādu pantu:

“37.a pants

Citi tirdzniecības pasākumi

1. Saistībā ar pašreizējām tirdzniecības politikas tendencēm, kuru mērķis ir panākt lielāku tirdzniecības liberalizāciju, ES un ĀKK valstis var piedalīties sarunās par šādiem nolīgumiem un tos ieviest, kā rezultātā tiek panākta lielāka daudzpusējas un divpusējas tirdzniecības liberalizācija. Šādas liberalizācijas rezultātā var tikt panākta ĀKK valstīm piešķirto preferenču samazināšana un tikt ietekmēta gan to konkurētspēja ES tirgū, gan tie attīstības pasākumi, kurus ES ir apņēmusies atbalstīt.

2. Atbilstīgi ekonomiskās un tirdzniecības sadarbības mērķiem ES cenšas veikt pasākumus, lai pārvarētu iespējamo negatīvo liberalizācijas ietekmi un uzturētu būtisku preferenciālu ĀKK valstu piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai tik ilgi, cik iespējams, kā arī nodrošināt, ka jebkurš preferences samazinājums, no kura nevar izvairīties, tiek ieviests pakāpeniski, iespējami ilgā laika posmā.”

30.

Nolīguma 38. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Ministru komiteja tirdzniecības jautājumos apspriež jebkuru ar tirdzniecību saistītu jautājumu, kas attiecas uz visām ĀKK valstīm, un regulāri uzrauga sarunas un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu īstenošanu. Tā pievērš īpašu uzmanību pašreizējām daudzpusējām tirdzniecības sarunām un pārbauda plašāku liberalizācijas iniciatīvu ietekmi uz ĀKK un EK tirdzniecību un ĀKK ekonomiku attīstību. Tā ziņo un izstrādā atbilstošus ieteikumus Ministru padomei, tostarp par jebkādiem atbalsta pasākumiem, lai palielinātu ieguvumus no ĀKK un EK tirdzniecības režīma.”.

31.

Iekļauj šādu pantu:

“38.a pants

Apspriešanās

1. Ja jauni pasākumi vai pasākumi, kas noteikti Kopienas pieņemtās programmās normatīvo aktu tuvināšanai, lai veicinātu tirdzniecību, iespējams, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu intereses, Kopiena pirms šo pasākumu pieņemšanas informē ĀKK valstu grupas sekretariātu un attiecīgās ĀKK valstis.

2. Lai Kopiena varētu ievērot attiecīgās ĀKK valstu grupas intereses, pēc šīs ĀKK valstu grupas pieprasījuma rīko apspriedes saskaņā ar šā Nolīguma 12. pantu, lai panāktu pieņemamu risinājumu.

3. Ja esošie Kopienas noteikumi, kas pieņemti, lai veicinātu tirdzniecību, ietekmē vienas vai vairāku ĀKK valstu intereses vai ja šo noteikumu interpretācija atsaucas uz šīm interesēm, kā arī piemērošanu vai administrēšanu, pēc attiecīgo ĀKK valstu pieprasījuma organizē apspriedes saskaņā ar 12. panta noteikumiem, lai panāktu apmierinošu risinājumu.

4. Lai atrastu pieņemamu risinājumu, Puses var arī ierosināt izskatīt Apvienotajā ministru komitejā tirdzniecības jautājumos jebkuras citas ar tirdzniecību saistītas problēmas, kas varētu rasties dalībvalstu veikto vai paredzēto pasākumu rezultātā.

5. Puses informē cita citu par šādiem pasākumiem, lai nodrošinātu efektīvas apspriedes.

6. Puses vienojas, ka apspriežu rīkošana ekonomisko partnerattiecību nolīgumu iestādēs un informācijas sniegšana ar to starpniecību par jautājumiem, kas attiecas uz šādiem nolīgumiem, arī tiek uzskatīta par atbilstošu šā panta un šā Nolīguma 12. panta noteikumiem, ja visas iespējami skartās ĀKK valstis ir parakstījušas to ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, par kuru tika rīkota apspriede vai sniegta informācija.”

32.

Nolīguma 41. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, nostiprināt to jaudu pakalpojumu sniegšanā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta pakalpojumiem, kas saistīti ar darba, uzņēmējdarbības, izplatīšanas, finanšu, tūrisma, kultūras un būvniecības un saistītiem mašīnbūves pakalpojumiem, lai palielinātu to konkurētspēju un tādējādi palielinātu to preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtību un apjomu.”

33.

Nolīguma 42. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, izveidot un veicināt rentablus un efektīvus jūras transporta pakalpojumus ĀKK valstīs, lai palielinātu ĀKK uzņēmēju līdzdalību starptautiskos reisos.”

34.

Nolīguma 43. panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Puses vienojas arī paātrināt savu sadarbību starp tām informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā un informācijas sabiedrībā. Šī sadarbība, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, ir īpaši vērsta uz sakaru sistēmu plašāku papildināmību un saskaņošanu valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī un to pielāgošanu jaunām tehnoloģijām.”

35.

Nolīguma 44. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Kopiena atbalsta ĀKK valstu centienus, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, stiprināt to spējas darboties visās ar tirdzniecību saistītās jomās, tostarp vajadzības gadījumā uzlabot un atbalstīt iestāžu sistēmu.”

36.

Nolīguma 45. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3. Puses vienojas arī pastiprināt sadarbību šajā jomā, lai formulētu un atbalstītu efektīvas konkurences politikas ar atbilstošām valsts konkurences aģentūrām, kuras pakāpeniski nodrošina gan privātu, gan valsts uzņēmumu konkurences noteikumu efektīvu izpildi. Sadarbība šajā jomā jo īpaši, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, ietver palīdzību atbilstīga tiesiskā regulējuma izveidē un tā administratīvā izpildē, īpaši atsaucoties uz vismazāk attīstīto valstu īpašo situāciju.”

37.

Nolīguma 46. panta 6. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“6. Puses turklāt vienojas stiprināt sadarbību šajā jomā. Pēc pieprasījuma, ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, sadarbība, cita starpā, tiek attiecināta arī uz šādām jomām: normatīvo aktu sagatavošana intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un īstenošanai, šo tiesību ļaunprātīgas izmantošanas no tiesību subjektu puses un šo tiesību pārkāpšanas no konkurentu puses novēršana, iekšzemes un reģionālo biroju un citu aģentūru izveide un nostiprināšana, tostarp atbalsts reģionālām intelektuālā īpašuma organizācijām, kas iesaistītas īstenošanā un aizsardzībā, tostarp personāla apmācībā.”

38.	Nolīguma 47. panta 2. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu: “2. Sadarbības standartizācijā un sertifikācijā, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, mērķis ir veicināt saderīgas sistēmas starp Pusēm un īpaši ietver:”.

39.	Nolīguma 48. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Puses vienojas nostiprināt savu sadarbību, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, lai pastiprinātu ĀKK valstu publiskā un privātā sektora jaudu šajā nozarē.”

40.

Nolīguma 49. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Puses no jauna apstiprina savu apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai nodrošinātu noturīgu un pienācīgu vides apsaimniekošanu saskaņā ar starptautiskajām konvencijām un vienošanām šajā jomā un pienācīgi ievērojot savu attiecīgo attīstības līmeni. Tās vienojas, ka ĀKK valstu speciālās vajadzības un prasības jāņem vērā vides pasākumu plānošanā un īstenošanā, tostarp attiecībā uz 32.a panta noteikumiem.”;

b)	pievieno šādu punktu: “3. Puses vienojas, ka vides pasākumus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkā.”

41.	Nolīguma 50. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Puses vienojas, ka darba standartus nedrīkst izmantot protekcionisma nolūkā.”

42.

Nolīguma 51. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Sadarbības, izmantojot valsts un reģionālās attīstības stratēģijas, kā noteikts I sadaļā un saskaņā ar 35. pantu, mērķis jo īpaši ir institucionālo un tehnisko spēju uzlabošana šajā jomā, ātrās reaģēšanas sistēmu izveide savstarpējai informācijai par bīstamiem ražojumiem, informācijas un pieredzes apmaiņa par produktu un produktu drošības pēcpārdošanas uzraudzības īstenošanu, informācijas uzlabošana, kas tiek sniegta patērētājiem par cenām, piedāvāto preču un pakalpojumu raksturojumu, neatkarīgu patērētāju apvienību un sakaru izveides veicināšana starp patērētāju interešu pārstāvjiem, patērētāju politiku un sistēmu savietojamības uzlabošana, tiesību aktu realizēšanas paziņošana un sadarbības veicināšana, izmeklējot kaitīgas un negodīgas uzņēmējdarbības prakses, un eksporta aizliegumu ieviešana to preču un pakalpojumu tirdzniecībā starp Pusēm, kuru tirdzniecība to ražošanas valstī ir aizliegta.”

43.

Nolīguma 56. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Attīstības finansēšanas sadarbību īsteno, pamatojoties uz un saskaņā ar attīstības mērķiem, stratēģijām un prioritātēm, kuras ĀKK valstis noteikušas valstu, reģionālā un ĀKK valstu iekšējā līmenī. Tiek ņemtas vērā to attiecīgās ģeogrāfiskās, sociālās un kultūras iezīmes, kā arī to konkrētais potenciāls. Vadoties no starptautiski atzītas palīdzības efektivitātes programmas, sadarbība pamatojas uz piederību, tuvināšanu, līdzekļu devēju koordinēšanu un saskaņošanu, realizējot vadību, kas vērsta uz attīstības rezultātiem un savstarpēju atbildību. Sadarbība īpaši:

a)	veicina vietējo piederību visos attīstības procesa līmeņos;

b)	atspoguļo partnerattiecības, kas balstītas uz savstarpējām tiesībām un pienākumiem;

c)	uzsver ar ievērojami atvieglotiem noteikumiem un pastāvīgi piešķirto līdzekļu plūsmu prognozējamības un drošības nozīmi;

d)	ir elastīga un piemērota situācijai katrā ĀKK valstī, kā arī pielāgota attiecīgā projekta vai programmas konkrētajam veidam; un

e)	nodrošina efektivitāti, koordināciju un konsekvenci.”

44.

Nolīguma 58. pantu groza šādi:

panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	reģionālas vai starpvalstu iestādes, kurās viena vai vairākas ĀKK valstis ir dalībnieces, tostarp Āfrikas Savienība vai citas iestādes, kurās darbojas valstis, kas nav ĀKK valstis, un ko šīs ĀKK valstis ir pilnvarojušas; un”;

panta 2. punktu groza šādi:

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)	ĀKK vai Kopienas finanšu starpniekiem, kas sniedz, veicina un finansē privātus vai valsts ieguldījumus ĀKK valstīs;”;

ii)

punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“f)	attīstības valstīm, kuras nepieder pie ĀKK grupas, ja tās piedalās kopīgā iniciatīvā vai reģionālā organizācijā kopā ar ĀKK valstīm – saskaņā ar šā Nolīguma IV pielikuma 6. pantu.”

45.

Nolīguma 60. pantu groza šādi:

panta c) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“c)	ārējo krīžu, tostarp eksporta ieņēmumu nestabilitātes, nelabvēlīgās īstermiņa ietekmes uz sociāli ekonomiskajām reformām un politiku mazināšanai;”;

panta g) punktu aizstāj ar šādu punktu:

“g)	humānai un neatliekamai palīdzībai, ieskaitot palīdzību bēgļiem un pārvietotām personām; pasākumiem, kas saista īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju ar ilgtermiņa attīstību krīzes un pēckrīzes situācijās; un sagatavotībai katastrofām.”

46.

Nolīguma 61. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Tiešu budžeta palīdzību makroekonomikas vai nozares reformu atbalstam piešķir, ja:

a)	ir labi definētas, pret nabadzību vērstas valsts vai nozares attīstības stratēģijas vai arī tās jau tiek īstenotas;

b)	ir labi definēta, uz stabilitāti vērsta makroekonomikas politika, ko noteikusi pati valsts un ko pozitīvi novērtējuši tās galvenie līdzekļu devēji, tostarp attiecīgos gadījumos starptautiskās finanšu iestādes, vai arī tā jau tiek īstenota; un

c)	valsts finanšu vadība ir pietiekami pārredzama, atbildīga un efektīva.

Kopiena pievienojas katras ĀKK valsts sistēmām un procedūrām, uzrauga budžeta atbalstu ar partnervalsti un atbalsta partnervalstu centienus stiprināt vietējo atbildību, parlamentāro uzraudzību, revīzijas spējas un informācijas pieejamību sabiedrībai.”;

panta 5. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“5. Saskaņā ar Nolīgumu finansējumu, kas šajā Nolīgumā piešķirts atbilstīgi sadarbības daudzgadu finanšu shēmai, Eiropas Investīciju bankas (turpmāk “Banka”) līdzekļus un, attiecīgā gadījumā, citus līdzekļus no Eiropas Kopienas budžeta izmanto, lai finansētu projektus, programmas un citus darbības veidus, kas veicina šā Nolīguma mērķu sasniegšanu.”

47.

Nolīguma 66. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Lai samazinātu ĀKK valstu parādu slogu un to maksājumu bilances problēmas, Puses vienojas izmantot līdzekļus, kas paredzēti saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam, lai veicinātu parāda atvieglojuma iniciatīvas, kas ĀKK valstu labā apstiprinātas starptautiskā līmenī. Turklāt Kopiena apņemas pārbaudīt, kā ilgākā termiņā starptautiski saskaņotu parāda atvieglojuma iniciatīvu atbalstam var piesaistīt citus Kopienas līdzekļus.”

48.

Nolīguma 67. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Sadarbības daudzgadu finanšu shēma atbilstīgi šim Nolīgumam paredz atbalstu makroekonomikas un nozares reformām, kuras īsteno ĀKK valstis. To ietvaros Puses nodrošina, lai pielāgošana būtu ekonomiski dzīvotspējīga un sociāli un politiski izturama. Atbalsts tiek sniegts kopīga novērtējuma kontekstā starp Kopienu un attiecīgo ĀKK valsti par reformas pasākumiem, kas tiek veikti vai iecerēti makroekonomikas vai nozares līmenī, un atļauj reformas ietekmes vispārēju novērtējumu. Iespējamā apmērā kopīgo novērtējumu piemēro valsts īpašajiem pasākumiem un atbalstu uzrauga, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem. Ātra izmaksāšana ir svarīga atbalsta programmu iezīme.”

49.	Nolīguma 4. daļas II sadaļas 3. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

50.

Nolīguma 68. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“68. pants

1. Puses atzīst, ka makroekonomiska nestabilitāte, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, var nelabvēlīgi ietekmēt ĀKK valstu attīstību un apdraudēt to attīstības prasību izpildi. Tāpēc saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam tiek izveidota papildu atbalsta sistēma, lai mazinātu īstermiņa nelabvēlīgo ietekmi, kas rodas ārējo krīžu rezultātā, tostarp ietekmi uz eksporta ieņēmumiem.

2. Šā atbalsta mērķis ir, samazinoties ieņēmumiem, aizsargāt sociāli ekonomiskās reformas un politikas, kuras varētu tik negatīvi ietekmētas, un novērst šādu krīžu īstermiņa negatīvās sekas.

3. Līdzekļu sadalē tiek ņemta vērā ĀKK valstu ekonomiku ārkārtīgi lielā atkarība no eksporta, īpaši no lauksaimniecības un kalnrūpniecības nozarēm. Šajā sakarā vismazāk attīstītās ĀKK valstis, ĀKK valstis, kurām ir tikai sauszemes robežas, ĀKK salu valstis un ĀKK valstis, kas pārcietušas konfliktus un dabas katastrofas, saņem labvēlīgāku režīmu.

4. Papildu līdzekļus piešķir saskaņā ar konkrētu atbalsta mehānisma kārtību, kā noteikts II pielikumā par finansējuma noteikumiem.

5. Kopiena sniedz arī atbalstu uz tirgu balstītām apdrošināšanas sistēmām, kas paredzētas ĀKK valstīm, kuras cenšas aizsargāt sevi pret ārējo krīžu īstermiņa sekām.”

51.	Nolīguma 4. daļas II sadaļas 6. nodaļas virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu:

52.

Nolīguma 72. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“72. pants

Vispārējie principi

1. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas sniedz krīzes situācijās. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis ir glābt un nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas, kad rodas tāda nepieciešamība. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir rehabilitācija un īstermiņa palīdzības saistīšana ar ilgāka termiņa programmām attīstības jomā.

2. Krīzes situācija, tostarp ilgtermiņa strukturāla nestabilitāte vai trauslums, ir situācija, kas rada draudus likumībai un kārtībai vai personu aizsardzībai un drošībai, draudot pāraugt bruņotā konfliktā vai destabilizēt situāciju valstī. Krīzes situācija var rasties arī dabas katastrofu, cilvēka radītu krīžu rezultātā, piemēram, kara un citu konfliktu vai ārkārtas apstākļu ar līdzīgām sekām rezultātā, kas, cita starpā, saistīti ar klimata pārmaiņām, vides degradāciju, piekļuvi enerģijas un dabas resursiem vai galēju nabadzību.

3. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas sniedz tik ilgi, cik nepieciešams, lai apmierinātu vajadzības, kuras upuriem rodas šādu situāciju rezultātā, tādējādi sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

4. Humāno palīdzību sniedz tikai atbilstīgi krīzē cietušo vajadzībām un interesēm un saskaņā ar starptautisko tiesību aktu principiem cilvēktiesību jomā, ievērojot cilvēcīguma, neitralitātes, objektivitātes un neatkarības principus. Jo īpaši nav pieļaujama cietušo diskriminācija rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, dzimuma, vecuma, tautības vai politiskās piederības dēļ, un tiek garantēta brīva piekļūšana cietušajiem un to aizsardzība, kā arī humānās palīdzības sniedzēju un iekārtu drošība.

5. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, ja šādu palīdzību nevar finansēt no ES budžeta. Humāno, neatliekamo palīdzību un palīdzību pēc ārkārtas situācijas īsteno papildus dalībvalstu centieniem un koordinējot tos saskaņā ar atbalsta efektivitātes paraugpraksi.”

53.

Iekļauj šādu pantu:

“72.a pants

Mērķis

1. Humānās un neatliekamās palīdzības mērķis ir:

a)	aizsargāt cilvēku dzīvību krīzes situācijās un tūlīt pēc krīzēm;

b)	ar visiem iespējamiem līdzekļiem veicināt humānās palīdzības finansēšanu un sniegšanu, kā arī tās paredzēto saņēmēju tiešu piekļūšanu šai palīdzībai;

c)	veikt īstermiņa rehabilitāciju un atjaunošanu, lai cietušie varētu baudīt minimālo sociāli ekonomisko integrāciju, un pēc iespējas ātrāk radīt apstākļus attīstības atsākšanai, pamatojoties uz attiecīgo ĀKK valstu un reģionu noteiktajiem ilgtermiņa mērķiem;

apmierināt vajadzības, kas rodas cilvēku (bēgļu, pārvietoto personu un personu, kas atgriežas) pārvietošanas rezultātā pēc dabas vai cilvēka radītām katastrofām, lai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, apmierinātu visas bēgļu un pārvietoto personu vajadzības (neatkarīgi no tā, kur personas atrodas) un atvieglinātu rīcību viņu brīvprātīgai repatriācijai un reintegrācijai izcelsmes valstī; un

e)	palīdzēt ĀKK valstij vai reģionam izveidot īstermiņa katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismus, ieskaitot tos, kas paredzēti prognozēšanai un agrīnai brīdināšanai, lai samazinātu katastrofu sekas.

2. Palīdzību var piešķirt ĀKK valstīm vai reģioniem, kuri uzņem bēgļus vai personas, kas atgriežas, lai apmierinātu akūtas vajadzības, uz kurām neattiecas neatliekamā palīdzība.

3. Palīdzības pēc ārkārtas situācijas mērķis ir fiziska un sociāla rehabilitācija atbilstīgi krīzes sekām, un to var veikt, lai sasaistītu īstermiņa palīdzību un rehabilitāciju ar atbilstošām ilgāka termiņa attīstības programmām, kuras finansē no valstu, reģionālām iniciatīvu programmām vai iekšējas ĀKK programmas. Šādām darbībām jāatvieglo pāreja no ārkārtas posma uz attīstības posmu, veicinot skarto iedzīvotāju grupu sociāli ekonomisko reintegrāciju, pēc iespējas likvidējot krīzes cēloņus un nostiprinot pašvaldību iestāžu un valsts iestāžu nozīmi ilgtspējīgas attīstības politikas formulēšanā attiecīgajai ĀKK valstij.

4. Attiecīgā gadījumā īstermiņa katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismi, kas minēti 1. punkta e) apakšpunktā, tiks koordinēti ar citiem esošajiem katastrofu novēršanas un sagatavotības mehānismiem.

Valsts, reģionālā un visu ĀKK valstu katastrofu riska samazināšanas un pārvaldības mehānismu attīstība un stiprināšana palīdz ĀKK valstīm stiprināt spēju pretoties katastrofu ietekmei. Visus saistītos pasākumus var veikt sadarbībā ar reģionālām un starptautiskām organizācijām un programmām, kuras jau guvušas panākumus katastrofu riska samazināšanā.”

54.

Nolīguma 73. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“73. pants

Īstenošana

1. Palīdzības darbības veic pēc krīzes situācijas skartās ĀKK valsts vai reģiona pieprasījuma, pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc starptautisku organizāciju, vietēju vai starptautisku nevalstisku organizāciju ieteikuma.

2. Kopiena veic atbilstošus pasākumus, lai veicinātu ātru rīcību, kas ir vajadzīga, lai apmierinātu tūlītējās vajadzības, kur nepieciešama palīdzība. Šādu palīdzību pārvalda un īsteno saskaņā ar procedūrām, kuras pieļauj ātras, elastīgas un efektīvas darbības.

3. Uzsverot saskaņā ar šo nodaļu piešķirtās palīdzības attīstības raksturu, pēc attiecīgās valsts vai reģiona pieprasījuma palīdzību var izmantot tikai kopā ar indikatīvo programmu.”

55.

Nolīguma 76. panta 1. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)	aizdevumi no Bankas pašu resursiem un ieguldījumu mehānisma, kuru noteikumi paredzēti šā Nolīguma II pielikumā. Šādus aizdevumus var izmantot arī, lai finansētu valsts ieguldījumus pamata infrastruktūrā.”

56.

Nolīguma 95. panta 3. punkta pirmo daļu aiztāj ar šādu daļu:

“3. Kopiena un dalībvalstis, no vienas puses, un ĀKK valstis, no otras puses, paziņo otrai Pusei ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms katra piecu gadu perioda beigām par noteikumu pārskatīšanu, ko tās vēlas veikt, lai, iespējams, izdarītu grozījumus Nolīgumā. Neatkarīgi no šī termiņa, ja viena Puse pieprasa Nolīguma noteikumu pārskatīšanu, otra Pusei ir divi mēneši laika, kurā pieprasīt pārskatīšanas paplašināšanu uz citiem noteikumiem, kas ir saistīti ar tiem, kuri bija sākotnējā pieprasījuma priekšmets.”

57.

Nolīguma 100. panta otro daļu aiztāj ar šādu daļu:

“Šo Nolīgumu, kas sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski, deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta un ĀKK valstu Sekretariāta arhīvos, kuri abi nosūta apliecinātu kopiju katras parakstītājvalsts valdībai.”

C. PIELIKUMI

Nolīguma II pielikumu, kā tas grozīts ar Apvienotās padomes Lēmumu Nr. 1/2009 (2009. gada 29. maijs) (1), groza šādi:

pielikuma 1. pantu aiztāj ar šādu pantu:

“1. pants

1. Finansējuma noteikumi attiecībā uz ieguldījumu mehānisma (mehānisms) darbību, aizdevumiem no Eiropas Investīciju bankas (Banka) pašu resursiem un speciālajām operācijām ir tādi, kā noteikts šajā nodaļā. Šos resursus var novirzīt tiesīgiem uzņēmumiem tieši vai netieši caur tiesīgiem ieguldījumu fondiem un/vai finanšu starpniekiem.

2. Līdzekļi procentu likmju subsīdijām saskaņā ar šo pielikumu būs pieejami no Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā minēto procentu subsīdiju piešķīruma.

3. Procentu subsīdijas var kapitalizēt vai izmantot kā aizdevumus. Procentu likmes subsīdijas summu, ko aprēķina to vērtības izteiksmē aizdevuma izmaksas brīdī, ieskaita procentu subsīdiju piešķīrumā, kas noteikts Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā, un maksā tieši EIB. Līdz 10 % no piešķīruma procentu likmju subsīdijām var izmantot, lai atbalstītu ar projektu saistītu tehnisko palīdzību ĀKK valstīs.

4. Šie noteikumi neskar noteikumus, ko var piemērot ĀKK valstīm, uz kurām attiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar Lieliem parādiem apgrūtinātu nabadzīgo valstu (HIPC) iniciatīvu vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem. Attiecīgi, ja saskaņā ar šādiem principiem vajadzīga aizdevuma procentu likmes samazināšana vairāk nekā par 3 %, kā atļauts saskaņā ar šīs nodaļas 2. un 4. pantu, Banka ar piemērotu līdzfinansējumu kopā ar citiem līdzekļu devējiem mēģina samazināt līdzekļu vidējās izmaksas. Ja tiks uzskatīts, ka tas nav iespējams, aizdevuma procentu likmi var samazināt par tādu summu, kāda vajadzīga, lai atbilstu līmenim, kas izriet no HIPC iniciatīvas vai jebkuriem citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem.”;

pielikuma 2. panta 7. un 8. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“7. Parastos aizdevumus valstīs, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma nosacījumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem, var pagarināt ar izdevīgiem noteikumiem un nosacījumiem šādos gadījumos:

a)	infrastruktūras projektiem, kas ir priekšnosacījums privātā sektora attīstībai vismazāk attīstītās valstīs, pēckonflikta valstīs un valstīs, kuras pārcietušas dabas katastrofu. Šādos gadījumos aizdevuma procentu likmi samazina ne vairāk kā par 3 %;

projektiem, kas ietver pārstrukturēšanas darbības saistībā ar privatizāciju, vai projektiem ar pamatotiem un uzskatāmiem sociāliem vai ar vidi saistītiem ieguvumiem. Šādos gadījumos aizdevumiem var piemērot procentu likmes subsīdiju, kuras apjomu un veidu nosaka, ņemot vērā konkrētas projekta iezīmes. Tomēr procentu likmes subsīdija nepārsniedz 3 %.

Aizdevuma galīgā procentu likme, kas atbilst a) vai b) apakšpunktam, nekādā gadījumā nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes.

8. Līdzekļus, kas vajadzīgi, lai piemērotu šos izdevīgākos noteikumus, piešķirs, izmantojot procentu subsīdiju piešķīrumu, kas minēts šā Nolīguma Ib pielikuma 2. punkta c) apakšpunktā.”;

pielikuma 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Aizdevumus no Bankas pašu resursiem piešķir saskaņā ar šādiem noteikumiem:

a)	atsauces procentu likme ir likme, ko Banka piemēro aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem valūtas ziņā un atmaksas perioda sākumu līguma noslēgšanas dienā vai izmaksas dienā;

tomēr valstīm, uz kurām neattiecas ierobežoti aizņēmuma noteikumi saskaņā ar HIPC vai citiem starptautiski atzītiem parādu ilgtspējības principiem:

i)	principā valsts sektora projektiem var piešķirt procentu likmes subsīdiju līdz pat 3 % apjomā;

ii)	privātā sektora projektiem, kas ietilpst 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā noteiktajās kategorijās, var piešķirt procentu likmes subsīdijas ar tādiem pašiem noteikumiem, kā noteikts 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā.

Visos šādos gadījumos galīgā procentu likme nevar būt mazāka par 50 % no atsauces likmes;

c)	Banka no pašu resursiem piešķirto aizdevumu atmaksas periodu nosaka, pamatojoties uz projekta ekonomisko un finansiālo raksturojumu. Šiem aizdevumiem parasti ir labvēlības periods, ko nosaka, pamatojoties uz projekta izveides periodu.”

Nolīguma III pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. panta a) un b) punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“a)	nostiprināt un palielināt Uzņēmuma attīstības centra (UAC) nozīmi, lai privātajam sektoram sniegtu nepieciešamo atbalstu privātā sektora attīstības pasākumu veicināšanā ĀKK valstīs un reģionos; un

nostiprināt un palielināt Lauksaimniecības un lauku sadarbības tehniskā centra (CTA) nozīmi ĀKK institucionālo spēju attīstībā, īpaši saistībā ar informācijas pārvaldību, lai uzlabotu piekļuvi tehnoloģijām nolūkā palielināt lauksaimniecības ražību, tirdzniecības apjomu, nodrošinātību ar pārtiku un lauku attīstību.”;

pielikuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

UAC

1. UAC sekmē uzņēmējdarbības vidi, kas veicina privātā sektora attīstību, un atbalsta privātā sektora attīstības stratēģiju īstenošanu ĀKK valstīs, sniedzot nefinanšu pakalpojumus, tostarp konsultācijas, ĀKK uzņēmumiem un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī atbalsta kopīgas iniciatīvas, kuras izstrādājusi Kopiena un ĀKK valstu uzņēmēji. Šajā sakarā tiek pienācīgi ņemtas vērā tās vajadzības, kas rodas, īstenojot ekonomiskos partnerattiecību nolīgumus.

2. UAC mērķis ir palīdzēt privātiem ĀKK uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem visās tautsaimniecības nozarēs. Īpaši tas:

a)	veicina un sekmē uzņēmumu sadarbību un partnerattiecības starp ĀKK un ES uzņēmumiem;

b)	palīdz attīstīt uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus, izmantojot atbalstu spēju veidošanai privātā sektora organizācijās vai atbalstu tehnisko, profesionālo, vadības, tirdzniecības un apmācības palīgpakalpojumu sniedzējiem;

c)	palīdz veicināt ar ieguldījumiem saistītus pasākumus, piemēram, organizācijas ieguldījumu veicināšanai, ieguldījumu konferenču rīkošanai, mācību programmu, stratēģijas semināru un ieguldījumu veicināšanas pasākumu kontrolei;

d)	atbalsta iniciatīvas, kas veicina jauninājumus un tehnoloģiju, zinātības un paraugprakses nodošanu visos uzņēmējdarbības pārvaldības aspektos;

e)	informē ĀKK privāto sektoru par Nolīguma noteikumiem; un

f)	sniedz informāciju Eiropas uzņēmumiem un privātā sektora organizācijām par uzņēmējdarbības iespējām un kārtību ĀKK valstīs.

3. UAC sniedz ieguldījumu arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanā valsts un reģionālā līmenī, lai mudinātu uzņēmumus izmantot attīstību reģionālajos integrācijas procesos un tirgus atvēršanu. Tas ietver:

a)	palīdzību uzņēmumiem esošo un jaunu kvalitātes un citu standartu izpildē, kuri ieviesti reģionālās integrācijas attīstības un ekonomisko partnerattiecību nolīgumu īstenošanas rezultātā;

b)	tādas informācijas izplatīšanu vietējā ĀKK privātajā sektorā, kas saistīta ar ārējos tirgos pieprasītu produktu kvalitāti un standartiem;

c)	reģionālo un valsts uzņēmējdarbības reformu veicināšanu, tostarp veicinot dialogu starp privāto sektoru un valsts iestādēm; un

d)	valsts un/vai reģionālos pakalpojumus sniedzošu starpnieku nozīmes un funkciju palielināšanu.

4. UAC darbība pamatojas uz koordinācijas, papildināmības un pievienotās vērtības jēdzieniem attiecībā uz jebkurām privātā sektora attīstības iniciatīvām, ko veic valsts vai privātas institūcijas. Tā pasākumi atbilst valsts un reģionālām attīstības stratēģijām, kā noteikts šā Nolīguma 3. daļā. UAC savu uzdevumu veikšanā darbojas selektīvi un nodrošina finansiālu ilgtspēju. Tas nodrošina atbilstošu uzdevumu sadali starp savu galveno biroju un reģionālajiem birojiem.

5. UAC veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti.

6. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolīguma noslēgšanas tā:

a)	izstrādā centra statūtus;

b)	ieceļ valdes locekļus;

c)	pēc valdes priekšlikuma ieceļ centra vadību; un

d)	uzrauga centra kopējo stratēģiju un valdes darbu.

7. Valde saskaņā ar centra statūtiem:

a)	izstrādā finanšu un civildienesta noteikumus un darbības noteikumus;

b)	uzrauga tā darbu;

c)	pieņem centra programmu un budžetu;

d)	iesniedz uzraudzības iestādei periodiskus ziņojumus un novērtējumus;

e)	veic jebkurus citus uzdevumus, kas noteikti statūtos.

8. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz sadarbību attīstības finansēšanā.”;

pielikuma 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

CTA

1. CTA uzdevums ir nostiprināt ĀKK lauksaimniecības un lauku attīstības organizāciju politikas un institucionālo spēju attīstību un informācijas un komunikācijas vadības jaudu. Tā palīdz šīm organizācijām formulēt un īstenot politikas un programmas, lai samazinātu nabadzību, veicinātu noturīgu pārtikas drošību, saglabātu dabas resursu bāzi un tādējādi veicinātu pašpaļāvību uz ĀKK lauku un lauksaimniecības attīstību.

2. CTA:

a)	attīsta un sniedz informācijas pakalpojumus un nodrošina labāku piekļūšanu pētniecībai, apmācībai un inovācijām lauksaimniecības un lauku attīstības un paplašināšanas jomā, lai veicinātu lauksaimniecības un lauku attīstību; un

attīsta un pastiprina ĀKK jaudu, lai:

i)	uzlabotu lauksaimniecības un lauku attīstības politiku un stratēģiju formulēšanu un vadību valsts un reģionālā līmenī, ieskaitot uzlabotu jaudu datu ievākšanai, politikas pētniecībai, analīzei un formulēšanai;

ii)	uzlabotu informācijas un komunikācijas vadību, īpaši Valsts lauksaimniecības stratēģijas ietvaros;

iii)	veicinātu efektīvu iestāžu iekšējo informācijas un komunikācijas vadību (IKV) darbības rezultātu uzraudzībai, kā arī konsorcijus ar reģionāliem un starptautiskiem partneriem;

iv)	veicinātu decentralizētu IKV vietējā un nacionālā līmenī;

v)	nostiprinātu pasākumus ar reģionālu sadarbību; un

vi)	izveidotu pieejas politikas ietekmes novērtēšanai uz lauksaimniecības un lauku attīstību.

3. Centrs atbalsta reģionālus pasākumus un tīklus un pakāpeniski sadala spēju attīstības programmas ar atbilstošām ĀKK organizācijām. Šim nolūkam centrs atbalsta decentralizētus reģionālus informācijas tīklus. Šie tīkli tiek veidoti pakāpeniski un efektīvi.

4. CTA veiktie pasākumi tiek periodiski novērtēti.

5. Vēstnieku komiteja ir centra uzraudzības iestāde. Pēc šā Nolīguma noslēgšanas tā:

a)	izstrādā centra statūtus;

b)	ieceļ valdes locekļus;

c)	pēc valdes priekšlikuma ieceļ centra vadību; un

d)	uzrauga centra kopējo stratēģiju un valdes darbu.

6. Valde saskaņā ar centra statūtiem:

a)	izstrādā finanšu un civildienesta noteikumus un darbības noteikumus;

b)	uzrauga tā darbu;

c)	pieņem centra programmu un budžetu;

d)	iesniedz uzraudzības iestādei periodiskus ziņojumus un novērtējumus;

e)	veic jebkurus citus uzdevumus, ko tai paredz centra statūti.

7. Centra budžetu finansē saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šajā Nolīgumā attiecībā uz attīstības finansiālo sadarbību.”

Nolīguma IV pielikumu, kā tas grozīts ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 3/2008 (2008. gada 15. decembris) (2), groza šādi:

pielikuma 1., 2. un 3. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“1. pants

Pasākumus, kurus finansē no dotācijām saskaņā ar šo Nolīgumu, plāno sadarbības daudzgadu finanšu shēmas darbības perioda sākumā.

Plānošanu balsta uz piederības, tuvināšanas, līdzekļu devēju koordinēšanas un saskaņošanas, uz rezultātiem vērstas vadības un savstarpējas atbildības principiem.

Tāpēc plānošana nozīmē:

valsts, reģionālo vai ĀKK iekšējo stratēģijas dokumentu (SD) sagatavošanu un izstrādi, pamatojoties uz pašu vidēja termiņa attīstības mērķiem un stratēģijām un ņemot vērā tādus principus kā kopīga plānošana un darba dalīšana starp līdzekļu devējiem, kas ļauj iespēju robežās šo procesu vadību nodot partnervalstij vai reģionam;

skaidru norādi no Kopienas par indikatīvo plānoto finanšu piešķīrumu, no kura valsts, reģions vai ĀKK iekšējā sadarbība var gūt labumu laika posmā, uz kuru attiecas sadarbības daudzgadu finanšu shēma atbilstīgi šim Nolīgumam, kā arī jebkuru citu būtisku informāciju, tostarp par iespējamo rezervi neparedzētām vajadzībām;

c)	stratēģijas dokumentu īstenošanas indikatīvās programmas sagatavošanu un pieņemšanu, ņemot vērā citu līdzekļu devēju saistības un īpaši ES dalībvalstu saistības; un

d)	pārbaudes procesu, kas aptver stratēģijas dokumentus, indikatīvo programmu un tai piešķirto līdzekļu apjomu.

2. pants

Valsts stratēģijas dokuments

Valsts stratēģijas dokumentu (VSD) sagatavo attiecīgā ĀKK valsts un ES. To izdara pēc apspriedēm ar plašu dalībnieku loku, tostarp nevalstiskiem dalībniekiem, vietējām iestādēm un, attiecīgā gadījumā, ar ĀKK parlamentiem, un tā pamatā ir gūtā pieredze un paraugprakse. Katru VSD pielāgo katras ĀKK valsts vajadzībām, un tā reaģē uz katras ĀKK valsts īpašajiem apstākļiem. VSD ir instruments, lai noteiktu darbību prioritāti un veidotu sadarbības programmu vietējo piederību. Tiek ņemtas vērā jebkuras novirzes starp valsts pašas analīzi un Kopienas analīzi. VSD ietver šādus standarta elementus:

a)	politiskā, ekonomiskā, sociālā un vides valsts konteksta, ierobežojumu, jaudu un izredžu analīze, ieskaitot pamatvajadzību novērtējumu, piemēram, ienākumi uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju skaits un sociālie rādītāji, un neaizsargātība;

b)	valsts vidēja termiņa attīstības stratēģijas sīks izklāsts, skaidri noteiktas prioritātes un gaidāmās finansēšanas prasības;

c)	valstī esošu citu līdzekļu devēju, īpaši tajā skaitā ES dalībvalstu kā divpusēju līdzekļu devēju, būtisku plānu un darbību izklāsts;

d)	atbildes stratēģijas, kas nosaka speciālo ieguldījumu, ko var dot ES. Tie iespējamā apmērā nodrošina papildināmību ar darbībām, kuras finansē pati ĀKK valsts un citi valstī esoši līdzekļu devēji; un

e)	norāde uz vispiemērotākajiem atbalsta un tā īstenošanas mehānismiem, kuri izmantojami iepriekšminēto stratēģiju īstenošanā.

3. pants

Resursu sadalījums

1. Indikatīvā resursu sadale starp ĀKK valstīm tiek pamatota ar standarta, objektīvām un pārredzamām vajadzībām un darbības rezultātu kritērijiem. Šajā saistībā:

vajadzības novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas attiecas uz ienākumiem uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju skaitu, sociāliem rādītājiem, parādsaistību līmeni un neaizsargātību pret ārējām krīzēm. Īpašu režīmu piešķir vismazāk attīstītām ĀKK valstīm un pienācīgi ņem vērā salu valstu un to valstu neaizsargātību, kurām ir tikai sauszemes robežas. Bez tam ņem vērā īpašās grūtības, kādas ir valstīm, kuras pārvar konflikta vai dabas katastrofas sekas; un

darbības rezultātus novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas attiecas uz pārvaldību, progresu institucionālo reformu īstenošanā, valsts darbības efektivitāti, rīkojoties ar resursiem, pašreizējo pasākumu iedarbīgu īstenošanu, nabadzības sloga atvieglošanu vai tās samazināšanu, Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai paveikto, ilgtspējīgas attīstības pasākumiem un makroekonomikas un nozaru politikas darbības rezultātiem.

2. Piešķirtie resursi ietver:

plānotu piešķīrumu, lai segtu makroekonomisko atbalstu, nozaru politikas, programmas un projektus, kas atbalsta galvenās vai pārējās Kopienas palīdzības jomas. Plānotais piešķīrums veicina Kopienas atbalsta ilgtermiņa plānošanu attiecīgajai valstij. Kopā ar citiem iespējamiem Kopienas resursiem šie piešķīrumi ir pamats indikatīvās programmas sagatavošanai attiecīgajā valstī; un

b)	šā Nolīguma 66. un 68. pantā un 72., 72.a un 73. pantā definēto, neparedzēto vajadzību segšanai paredzēto piešķīrumu, kas pieejams saskaņā ar minētajos pantos paredzētajiem nosacījumiem, ja šādu atbalstu nevar finansēt no Savienības budžeta.

3. Piešķīrumu veiks, pamatojoties uz neparedzētām vajadzībām paredzēto līdzekļu rezervi tajās valstīs, kuras ārkārtas apstākļu dēļ nevar piekļūt parastiem plānotiem resursiem.

4. Neskarot šā pielikuma 5. panta 7. punktu par pārbaudēm, Kopiena, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, var palielināt šai valstij paredzēto piešķīrumu vai piešķīrumu neparedzētām vajadzībām:

a)	jaunas vajadzības var radīt ārkārtas apstākļi, piemēram, krīze vai pēckrīzes situācija, vai neparedzētas nepieciešamības, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

izcili rezultāti ir situācija, kas nav iekļauta termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij plānotais piešķīrums ir pilnībā piesaistīts un ir iespējams uzņemt papildu finansējumu no valsts indikatīvās programmas, jo ir īstenota efektīva nabadzības mazināšanas politika un pareiza finanšu pārvaldība.”;

pielikuma 4. panta 1. līdz 4. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“1. Pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas katra ĀKK valsts izstrādā un iesniedz Kopienai indikatīvās programmas projektu atbilstīgi un pamatojoties uz tās attīstības mērķiem un prioritātēm, kā noteikts VSD. Indikatīvās programmas projektā ietilpst:

a)	vispārējā budžeta atbalsts un/vai ierobežots to galveno nozaru vai jomu skaits, uz kurām jākoncentrē atbalsts;

b)	vispiemērotākie pasākumi un darbības, lai sasniegtu mērķus galvenajā(-ās) nozarē(-ēs) vai jomā(-ās);

c)	resursi, kas, iespējams, paredzēti ierobežotam programmu un projektu skaitam ārpus galvenās(-ajām) nozares(-ēm) vai jomas(-ām), un/vai šo pasākumu plaši izklāsti, kā arī norāde par resursiem, kuri jānovirza katram no šiem elementiem;

d)	nevalstisko dalībnieku veidi, kas tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar Ministru padomes noteiktajiem kritērijiem, resursi, kas piešķirti nevalstiskiem dalībniekiem, un atbalstāmo pasākumu veids, kam jābūt bezpeļņas pasākumam;

e)	priekšlikumi par iespējamu līdzdalību reģionālās programmās un projektos; un

f)	iespējama rezerve apdrošināšanai pret iespējamiem prasījumiem un izmaksu pieaugumu un neparedzētu izdevumu segšanai.

2. Indikatīvās programmas projektā attiecīgā gadījumā ietver resursus, kas paredzēti, lai nostiprinātu cilvēku, materiālo un institucionālo ĀKK spēju sagatavot un īstenot valsts indikatīvās programmas un iespējamo līdzdalību programmās un projektos, kurus finansē no reģionālajām indikatīvajām programmām, un uzlabot ĀKK valstu publisko ieguldījumu projektu cikla pārvaldību.

3. Par indikatīvās programmas projektu notiek viedokļu apmaiņa starp attiecīgo ĀKK valsti un Kopienu. Indikatīvo programmu pieņem ar kopēju vienošanos starp Komisiju Kopienas vārdā un attiecīgo ĀKK valsti. Kad tā pieņemta, tā ir saistoša gan Kopienai, gan attiecīgajai valstij. Šo indikatīvo programmu pievieno VSD, un tā ietver arī:

a)	norādi uz specifiskiem un skaidri norādītiem pasākumiem, īpaši tādiem, kurus var uzņemties pirms nākamās pārskatīšanas;

b)	indikatīvu grafiku indikatīvās programmas īstenošanai un pārbaudei, tostarp saistības un resursu izmaksas; un

c)	uz rezultātiem vērstus pārbaužu kritērijus.

4. Kopiena un attiecīgā ĀKK valsts veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu plānošanas procesa pabeigšanu visīsākajā iespējamajā laikā un, izņemot ārkārtas apstākļus, divpadsmit mēnešu laikā pēc sadarbības daudzgadu finanšu shēmas pieņemšanas. Šajā saistībā VSD un indikatīvās programmas sagatavošanai jābūt nepārtraukta procesa sastāvdaļai, kā rezultātā tiek pieņemts vienots dokuments.”;

pielikuma 5. pantu groza šādi:

i)	panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Ārkārtas apstākļos, kā minēts 3. panta 4. punktā, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, pēc jebkuras Puses pieprasījuma var veikt ad hoc pārbaudi.”;

ii)

panta 4. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:

“4. Indikatīvās programmas gada darbības, termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes ietver programmas īstenošanas kopīgu novērtēšanu un ņem vērā attiecīgās uzraudzības un vērtēšanas darbības rezultātus. Šīs pārbaudes veic vietēji un pabeidz valsts kredītrīkotājs un Komisija, apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp nevalstiskiem dalībniekiem, vietējām iestādēm un attiecīgā gadījumā ĀKK parlamentiem. Tās jo īpaši ietver novērtējumu par:”;

iii)

panta 5., 6. un 7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“5. Komisija vienu reizi gadā Attīstības finansiālās sadarbības komitejai iesniedz kopsavilkuma ziņojumu par gada darbību pārbaudes secinājumu. Komiteja izskata ziņojumu atbilstīgi saviem pienākumiem un tiesībām saskaņā ar šo Nolīgumu.

6. Ņemot vērā gada darbību pārbaudes, valsts kredītrīkotājs un Komisija termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs var pārbaudīt un pieņemt VSD:

a)	ja darbības pārbaudes liecina par īpašām problēmām; un/vai

b)	ņemot vērā ĀKK valsts apstākļu maiņu.

Lēmumu par VSD maiņu var pieņemt arī ad hoc pārbaudes procesa rezultātā, kā paredzēts 2. punktā.

Termiņa beigu pārbaude var arī ietvert pielāgošanu jaunajai sadarbības daudzgadu finanšu shēmai gan saistībā ar līdzekļu piešķīrumu, gan sagatavošanos nākamajai programmai.

7. Pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes pabeigšanas Komisija Kopienas vārdā var palielināt vai samazināt valsts resursu piešķīrumu, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts pašreizējās vajadzības un darbības rezultātus.

Pēc ad hoc pārbaudes, kā paredzēts 2. punktā, Komisija Kopienas vārdā var arī palielināt līdzekļu piešķīrumu, ņemot vērā attiecīgās ĀKK valsts jaunās vajadzības vai izcilos rezultātus, kā noteikts 3. panta 4. punktā.”;

pielikuma 6. pantu groza šādi:

i)	virsrakstu aizstāj ar šādu virsrakstu: “Darbības joma”;

ii)

pievieno šādus punktus:

“3. Reģionālu programmu finansējuma pieprasījumus iesniedz:

a)	pienācīgi pilnvarota reģionāla iestāde vai organizācija; vai

b)	pienācīgi pilnvarota apakšreģionāla iestāde, organizācija vai ĀKK valsts no tā reģiona, kuru skar programma tās plānošanas posmā, ja šī darbība ir norādīta reģionālajā indikatīvajā programmā (RIP).

4. To attīstības valstu, kuras nav ĀKK valstis, līdzdalību reģionālajās programmās paredz tikai ar nosacījumu, ka:

a)	sadarbības daudzgadu finanšu shēmas finansēto projektu un programmu smaguma centrs paliek ĀKK valstī;

b)	Kopienas finanšu instrumenti ietver līdzvērtīgus noteikumus; un

c)	tiek ievērots proporcionalitātes princips.”;

pielikuma 7., 8. un 9. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“7. pants

Reģionālas programmas

Attiecīgās ĀKK valstis lemj par ģeogrāfisko reģionu noteikšanu. Reģionālām integrācijas programmām maksimāli iespējamajā apjomā jāatbilst esošo reģionālo organizāciju programmām. Principā vairāku attiecīgu reģionālu organizāciju dalības pārklāšanās gadījumā reģionālajai integrācijas programmai jāatbilst šo organizāciju apvienotajai dalībai.

8. pants

Reģionāla plānošana

1. Plānošana notiek katra reģiona līmenī. Plānošana ir viedokļu apmaiņas rezultāts starp Komisiju un attiecīgo pienācīgi pilnvaroto reģionālo organizāciju(-ām), un šā pilnvarojuma neesamības gadījumā – valsts kredītrīkotājiem šā reģiona valstīs. Attiecīgā gadījumā plānošana var ietvert apspriedes ar nevalstiskiem dalībniekiem, kuri pārstāvēti reģionālajā līmenī un attiecīgā gadījumā – reģionālajos parlamentos.

2. RSD sagatavo Komisija un pienācīgi pilnvarota reģionālā organizācija(-as) sadarbībā ar ĀKK valstīm attiecīgajā reģionā, pamatojoties uz subsidiaritātes un papildināmības principu un ņemot vērā VSD plānošanu.

3. RSD būs instruments, lai noteiktu darbību prioritāti un veidotu atbalstītu programmu vietējo piederību. RSD ietver šādus standarta elementus:

a)	reģiona politiskā, ekonomiskā, sociālā un vides konteksta analīze;

b)	reģionālas ekonomiskas integrācijas un integrācijas pasaules ekonomikā procesa un izredžu novērtējums;

c)	reģionālo stratēģiju un prioritāšu un gaidāmo finansēšanas prasību izklāsts;

d)	citu reģionālās sadarbības ārējo partneru attiecīgais darbības izklāsts;

e)	konkrēta ES ieguldījuma izklāsts reģionālas integrācijas mērķu sasniegšanā, kas pēc iespējas papildina darbības, ko finansē pašas ĀKK valstis un citi ārējie partneri, īpaši ES dalībvalstis; un

f)	norāde uz vispiemērotākajiem atbalsta un to īstenošanas mehānismiem, kuri jāizmanto iepriekšminēto stratēģiju īstenošanā.

9. pants

Resursu sadalījums

1. Indikatīvā resursu sadale starp ĀKK reģioniem pamatojas uz standarta, objektīvu un pārredzamu vajadzību novērtējumu, kā arī paveikto un izredzēm reģionālās sadarbības un integrācijas procesā.

2. Piešķirtie resursi ietver:

a)	plānotu piešķīrumu, lai segtu atbalstu reģionālajai integrācijai, nozaru politikām, programmām un projektiem, kuri atbalsta Kopienas galvenās vai pārējās palīdzības jomas; un

piešķīrumu katram ĀKK reģionam, lai segtu neparedzētas vajadzības, piemēram, kā definēts šā Nolīguma 72., 72.a un 73. pantā, ja, ņemot vērā neparedzēto vajadzību pārrobežu raksturu un/vai to darbības jomu, šādu atbalstu efektīvāk var sniegt reģiona līmenī. Šis finansējums ir pieejams saskaņā ar šā Nolīguma 72., 72.a un 73. pantā minētajiem nosacījumiem, ja šādu atbalstu nevar finansēt no Savienības budžeta. Tiek nodrošināta savstarpēja papildināmība starp darbībām, kuras paredz šis piešķīrums, un iespējamām darbībām valsts līmenī.

3. Plānotais piešķīrums veicina Kopienas atbalsta ilgtermiņa plānošanu attiecīgajam reģionam. Lai panāktu atbilstošu mērogu un palielinātu efektivitāti, reģionālo un valsts finansējumu var apvienot, lai finansētu reģionālus pasākumus ar skaidru valsts elementu.

Reģionālu piešķīrumu neparedzētām vajadzībām var izmantot attiecīgajā reģionā un ĀKK valstīs ārpus šā reģiona, ja neparedzētu vajadzību raksturs prasa šo valstu iesaistīšanos un paredzēto projektu un programmu smaguma centrs paliek reģionā.

4. Neskarot 11. panta noteikumus par pārbaudēm, Kopiena, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, var palielināt reģionam plānoto piešķīrumu vai piešķīrumu neparedzētām vajadzībām:

a)	jaunas vajadzības ir vajadzības, kas rodas ārkārtas apstākļos, piemēram, krīzes vai pēckrīzes situācijā, vai neparedzētu vajadzību dēļ, kā minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

izcili rezultāti ir situācija, kas nav iekļauta termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs, kad kādai valstij plānotais piešķīrums ir pilnībā piesaistīts un ir iespējams uzņemt papildu finansējumu no reģionālās indikatīvās programmas, jo ir īstenota efektīva reģionālā integrācija un pareiza finanšu pārvaldība.”;

f)	pielikuma 10. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Reģionālās indikatīvās programmas pieņem ar kopēju vienošanos starp Kopienu un pienācīgi pilnvarotu reģionālu organizāciju vai organizācijām vai, ja šādu pilnvaru nav, attiecīgajām ĀKK valstīm.”;

pielikuma 11. pantā esošo daļu numurē un pievieno šādu punktu:

“2. Ārkārtas apstākļos, kā minēts 9. panta 4. punktā, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības vai izcilus rezultātus, pārbaudi var veikt pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Ad hoc pārbaudes rezultātā abas Puses var pieņemt lēmumu par RSD izmaiņām un/vai Komisija Kopienas vārdā var palielināt resursu piešķīrumu.

Termiņa beigu pārbaude var ietvert arī pielāgošanu jaunajai sadarbības daudzgadu finanšu shēmai gan saistībā ar līdzekļu piešķīrumu, gan – sagatavošanos nākamajai reģionālajai indikatīvai programmai.”;

pielikuma 12. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“12. pants

ĀKK iekšējā sadarbība

1. ĀKK iekšējā sadarbība kā attīstības instruments dod ieguldījumu ĀKK un EK partnerattiecību mērķu sasniegšanā. ĀKK iekšējā sadarbība ir pārreģionāla sadarbība. Tās mērķis ir risināt kopīgas problēmas, ar kurām saskaras ĀKK valstis, īstenojot pasākumus, kuri pārsniedz ģeogrāfiskās atrašanās vietas jēdzienu un sniedz labumu daudzām vai visām ĀKK valstīm.

2. Ievērojot subsidiaritātes un papildināmības principu, ĀKK iekšējie pasākumi tiek paredzēti, ja valsts un/vai reģionāla rīcība nav bijusi iespējama vai ir mazāk efektīva, lai sniegtu pievienoto vērtību, salīdzinot ar pasākumiem, ko veic ar citiem sadarbības instrumentiem.

3. Ja ĀKK valstu grupa nolemj sniegt ieguldījumu starptautiskās vai starpreģionālās iniciatīvās no ĀKK iekšējiem līdzekļiem, tiek nodrošināta atbilstoša pārredzamība.”;

pievieno šādus pantus:

“12.a pants

ĀKK iekšējais stratēģijas dokuments

1. ĀKK iekšējā sadarbības plānošana notiek, balstoties uz rezultātiem, ko devusi viedokļu apmaiņa starp Komisiju un ĀKK Vēstnieku komiteju, un Komisijas dienesti un ĀKK sekretariāts to kopīgi sagatavo pēc apspriedēm ar attiecīgajiem dalībniekiem un ieinteresētajām personām.

2. ĀKK iekšējā stratēģijas dokumentā noteikti prioritārie pasākumi saistībā ar ĀKK iekšējo sadarbību, kā arī veicamie pasākumi, lai veidotu atbalstīto programmu piederību. Tas ietver šādus standarta elementus:

a)	ĀKK valstu grupas politiskā, ekonomiskā, sociālā un vides konteksta analīzi;

b)	ĀKK iekšējās sadarbības novērtējumu attiecībā uz tās ieguldījumu šā Nolīguma mērķu sasniegšanā un gūto pieredzi;

c)	ĀKK iekšējo stratēģiju un mērķu izklāstu un gaidāmās finansēšanas prasības;

d)	citu ārējo sadarbības partneru attiecīgo pasākumu izklāstu; un

e)	norādi par ES ieguldījumu ĀKK iekšējā sadarbības mērķu sasniegšanā un šīs sadarbības papildināmību ar pasākumiem, ko finansē valsts un reģionālā līmenī, citi ārējie partneri un jo īpaši ES dalībvalstis.

12.b pants

Finansēšanas pieprasījumi

Iekšējo ĀKK programmu finansēšanas pieprasījumus iesniedz:

a)	tieši ĀKK Ministru padome vai ĀKK Vēstnieku komiteja; vai

netieši:

i)	vismaz trīs atbilstoši pilnvarotas reģionālas iestādes vai organizācijas, kas pieder pie dažādiem ģeogrāfiskiem reģioniem, vai vismaz divas ĀKK valstis no katra no šiem trim reģioniem;

ii)	starptautiskas organizācijas, piemēram, Āfrikas Savienība, kas veic pasākumus, kuri sekmē reģionālās sadarbības un integrācijas mērķu sasniegšanu, pēc ĀKK Vēstnieku komitejas iepriekšēja apstiprinājuma; vai

iii)	Karību jūras vai Klusā okeāna reģioni, ņemot vērā to īpašo ģeogrāfisko novietojumu, pēc ĀKK Ministru padomes vai ĀKK Vēstnieku komitejas iepriekšēja apstiprinājuma.

12.c pants

Resursu sadalījums

Indikatīvo resursu sadalījumu pamato ar vajadzību novērtējumiem, paveikto un izredzēm saistībā ar ĀKK iekšējo sadarbību. Tā ietver neplānota finansējuma rezervi.”;

pielikuma 13. un 14. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“13. pants

ĀKK valstu iekšējā indikatīvā programma

1. ĀKK valstu iekšējā indikatīvā programma ietver šādus galvenos standarta elementus:

a)	Kopienas atbalsta galvenās nozares un tēmas;

b)	vispiemērotākos pasākumus un darbības, lai sasniegtu šīm galvenajām nozarēm un tēmām izvirzītos mērķus; un

c)	programmas un projektus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu noteiktos mērķus, ciktāl tie ir skaidri noteikti, kā arī norādi attiecībā uz līdzekļiem, kas piešķirami, lai sasniegtu katru no šiem mērķiem, kā arī izpildes grafiku.

2. Komisija un ĀKK sekretariāts nosaka un novērtē attiecīgos pasākumus. Pamatojoties uz šo veikumu, Komisijas dienesti un ĀKK sekretariāts kopīgi sagatavo ĀKK valstu iekšējo indikatīvo programmu un iesniedz to ĀKK un EK Vēstnieku komitejai. To pieņem Komisija Kopienas vārdā un ĀKK Vēstnieku komiteja.

3. Neskarot 12.b panta b) punkta iii) apakšpunktu, ĀKK Vēstnieku komiteja katru gadu iesniedz ĀKK valstu iekšējā indikatīvajā programmā paredzēto prioritāro darbību finansējuma pieprasījumu konsolidētu sarakstu. Komisija kopā ar ĀKK sekretariātu nosaka un sagatavo attiecīgos pasākumus, kā arī gada rīcības programmu. Iespējamā apmērā un ņemot vērā piešķirtos līdzekļus, pieprasījumus finansēt darbības, kuras nav paredzētas ĀKK valstu iekšējā indikatīvajā programmā, ietver gada rīcības programmā. Ārkārtas gadījumos šie pieprasījumi tiek pieņemti ar Komisijas īpašu finansēšanas lēmumu.

14. pants

Pārbaudes process

1. ĀKK iekšējai sadarbībai jābūt pietiekami elastīgai un reaģētspējīgai, lai nodrošinātu, ka tās darbības turpina atbilst šā Nolīguma mērķiem un ņem vērā jebkuras izmaiņas saistībā ar prioritātēm un ĀKK valstu grupas mērķiem.

2. ĀKK Vēstnieku komiteja un Komisija veic ĀKK iekšējās sadarbības stratēģijas un indikatīvās programmas termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudi, lai pielāgotu to pašreizējiem apstākļiem un nodrošinātu to pareizu īstenošanu. Attiecīgos apstākļos var veikt arī ad hoc pārbaudes, lai ņemtu vērā jaunas vajadzības, kuras var radīt ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, piemēram, jaunas problēmas, kas ir kopīgas ĀKK valstīm.

3. ĀKK Vēstnieku komiteja un Komisija var termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudēs vai pēc ad hoc pārbaudes pārbaudīt un pielāgot ĀKK iekšējā sadarbības stratēģijas dokumentu.

4. Pēc termiņa vidus un termiņa beigu pārbaudes vai pēc ad hoc pārbaudes ĀKK Vēstnieku komiteja un Komisija var pielāgot piešķīrumus ĀKK valstu iekšējās indikatīvās programmas ietvaros un izmantot neplānoto ĀKK valstu iekšējo rezervi.”;

pielikuma 15. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Programmas un projekti, ko ir iesniegusi attiecīgā ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī, ir pakļauti kopīgam novērtējumam. ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja izstrādā vispārīgas pamatnostādnes un kritērijus programmu un projektu novērtēšanai. Šīs programmas un projekti parasti ir daudzgadu, un tie var aptvert plašu klāstu ierobežota apmēra darbību kādā konkrētā jomā.”;

ii)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Programmu un projektu novērtēšanā pienācīgi ievēro nacionālos cilvēkresursu ierobežojumus un nodrošina stratēģiju, kas ir izdevīga šo resursu veicināšanai. Tajā ņem vērā arī katras ĀKK valsts vai reģiona īpašās iezīmes un ierobežojumus.”;

iii)	panta 4. punktā vārdus “valsts kredītrīkotāju” aizstāj ar vārdiem “attiecīgo kredītrīkotāju”;

l)	pielikuma 16. pantā vārdus “attiecīgā ĀKK valsts” aizstāj ar vārdiem “attiecīgā ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī” atbilstīgā locījumā;

pielikuma 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Finansēšanas līgums

1. Parasti uz programmām un projektiem, ko finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas, attiecina finansēšanas līgumu, kuru izstrādā Komisija un ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī.

2. Finansēšanas līgumu izstrādā 60 dienu laikā pēc Komisijas pieņemtā finansēšanas lēmuma paziņojuma. Finansēšanas līgumā:

a)	īpaši iekļauj informāciju par Kopienas finanšu ieguldījumu, finansēšanas kārtību un noteikumiem, kā arī vispārīgos un īpašos noteikumus saistībā ar attiecīgo programmu vai projektu, tostarp gaidāmiem sasniegumiem un rezultātiem; un

b)	atbilstoši paredz apropriācijas, lai segtu izmaksu pieaugumus, neparedzētus izdevumus, revīzijas un novērtējumus.

3. Jebkuru neparedzētu atlikumu, kas palicis pēc programmas vai projekta kontu slēgšanas termiņā, kurš paredzēts saistību izpildei atbilstīgi tai sadarbības daudzgadu finanšu shēmai, no kuras minētās programmas un projekti tiek finansēti, uzkrāj ĀKK valstij vai attiecīgai organizācijai vai iestādei reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī.”;

n)	pielikuma 18. pantā vārdus “valsts kredītrīkotājs” aizstāj ar vārdiem “attiecīgais kredītrīkotājs” atbilstīgā locījumā;

pielikuma 19. pantu groza šādi:

i)	panta 1. punktā vārdus “ĀKK valstis” aizstāj ar vārdiem “ĀKK valstis vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī” atbilstīgā locījumā;

ii)	panta 3. punktā vārdus “ĀKK valsts” aizstāj ar vārdiem “ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī” atbilstīgā locījumā;

pielikuma 19.a panta 1. punktu groza šādi:

i)	ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu: “1. To programmu un projektu, kurus finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, īstenošana izpaužas galvenokārt šādi:”;

ii)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“d)	tiešie maksājumi kā budžeta atbalsts, atbalsts nozaru programmām, parāda atvieglošana un atbalsts, lai mazinātu īstermiņa ārējo krīžu negatīvo ietekmi, tostarp eksporta ieņēmumu svārstības.”;

q)	pielikuma 19.b pantā vārdus “ĀKK valstis” aizstāj ar vārdiem “ĀKK valstis vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī” atbilstīgā locījumā;

pielikuma 19.c un 20. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“19.c pants

Līgumu piešķiršana, dotāciju piešķiršana un līgumu izpilde

1. Izņemot 26. pantā noteiktos gadījumus, līgumus un dotācijas piešķir un izpilda atbilstīgi Kopienas noteikumiem, kā arī, izņemot šajos noteikumos atrunātos īpašos gadījumus, atbilstīgi standarta procedūrām un Komisijas izstrādātajai un publicētajai dokumentācijai, lai attiecīgās procedūras uzsākšanas brīdī īstenotu tobrīd spēkā esošos sadarbības pasākumus ar trešām valstīm.

2. Attiecībā uz decentralizētu vadību gadījumā, kad no kopīgā novērtējuma izriet, ka līgumu un dotāciju piešķiršanas procedūras ĀKK valstī vai saņēmējā reģionā vai līdzekļu piešķīrēju apstiprinātās procedūras atbilst pārredzamības, proporcionalitātes, vienlīdzīgas attieksmes un diskriminācijas aizlieguma principam un izslēdz jebkāda veida interešu konfliktu, Komisija šīs procedūras izmanto saskaņā ar Parīzes deklarāciju un neskarot Nolīguma 26. pantu, pilnībā ievērojot noteikumus, kas reglamentē tās pilnvaras šajā jomā.

3. ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī apņemas regulāri pārbaudīt, vai darbības, ko finansē saskaņā ar sadarbības daudzgadu finanšu shēmu atbilstīgi šim Nolīgumam, tiek pienācīgi veiktas, veikt attiecīgos pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un krāpšanu, un vajadzības gadījumā iesniegt prasību tiesā, lai atgūtu nepamatoti izmaksātos naudas līdzekļus.

4. Saistībā ar decentralizēto vadību līgumus apspriež, izstrādā, paraksta un izpilda ĀKK valstis vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī. Tomēr šīs valstis vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī var aicināt Komisiju to vārdā apspriest, izstrādāt, parakstīt un izpildīt līgumus.

5. Saskaņā ar šā Nolīguma 50. pantā minētajām saistībām līgumus un dotācijas finansē no sadarbības ar ĀKK daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstoši starptautiski atzītiem pamatstandartiem darba tiesību jomā.

6. Izveido ekspertu grupu, kuras sastāvā ir ĀKK valstu grupas sekretariāta un Komisijas pārstāvji, lai pēc kādas no pusēm pieprasījuma noteiktu piemērotas izmaiņas un ierosinātu 1. un 2. punktā minēto noteikumu un procedūru grozījumus un uzlabojumus.

Šī ekspertu grupa regulāri iesniedz arī ziņojumu ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejai, lai palīdzētu tai izskatīt problēmas, kas rodas sadarbības attīstības gaitā un ierosinātu attiecīgus pasākumus.

20. pants

Tiesības

Izņemot gadījumus, kad ir piešķirts izņēmums saskaņā ar 22. pantu, un neskarot 26. pantu:

Piedalīties procedūrās par publiskā iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanu, ko finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, var:

a)	ikviena fiziska persona, kas ir ĀKK valsts, Eiropas Kopienas dalībvalsts, Eiropas Kopienas oficiālas kandidātvalsts vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts valstspiederīgā, vai juridiska persona, kas reģistrēta iepriekš minētajās valstīs;

b)	ikviena fiziska persona, kas ir vismazāk attīstīto valstu, kā to nosaka ANO, valstpiederīgā, vai juridiska persona, kas reģistrēta šajās valstīs.

1.a

Piedalīties procedūrās, lai saņemtu publiskā iepirkuma līgumu vai dotāciju, ko finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, var ikviena fiziska persona, kas ir jebkuras citas valsts, kura nav minēta 1. punktā, valstspiederīgā, vai juridiska persona, kas reģistrēta iepriekš minētajās valstīs, kad ir nodibināta savstarpēja pieeja ārējai palīdzībai. Savstarpēju piekļuvi vismazāk attīstītās valstīs, kā to noteikusi ANO, automātiski piešķir ESAO/APK locekļiem.

Savstarpēju piekļuvi ievieš ar īpašu Komisijas lēmumu par attiecīgo valsti vai attiecīgo valstu reģionālo grupu. Lēmumu pieņem Komisija, vienojoties ar ĀKK valstīm, untas ir spēkā vismaz vienu gadu.

2.	Pakalpojumus saskaņā ar līgumu, ko finansē sadarbības daudzgadu finanšu struktūras ietvaros atbilstīgi šim Nolīgumams, var sniegt jebkuras valstspiederības eksperti, neskarot kvalitātes un finanšu prasības, kas noteiktas Kopienas iepirkuma noteikumos.

Piegādēm un materiāliem, kas iegādāti pēc līguma, kuru finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, jābūt ar izcelsmi valstī, kas ir tiesīga saskaņā ar 1. vai 1.a punktu. Šajā sakarā jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīcija vērtējama sakarā ar attiecīgiem starptautiskiem līgumiem un piegādes ar izcelsmi Kopienā aptver piegādes ar izcelsmi aizjūras zemēs un teritorijās;

4.	Piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju, kuras finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, piešķiršanai var starptautiskas organizācijas.

Kad no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam finansē kādu darbību, ko īsteno ar starptautiskas organizācijas starpniecību, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saskaņā ar 1. vai 1.a punktu, un ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saskaņā ar organizācijas noteikumiem, rūpējoties par to, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem donoriem. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi.

Kad no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam finansē kādu darbību, ko īsteno kā daļu no reģionālas iniciatīvas, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saskaņā ar 1. vai 1.a punktu, un ikviena fiziska vai juridiska persona no valsts, kura piedalās attiecīgajā iniciatīvā. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi.

Kad no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam finansē kādu darbību, kurai ir trešās valsts līdzfinansējums, piedalīties procedūrās iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanai var ikviena fiziska vai juridiska persona, kas ir tiesīga saskaņā ar 1. vai 1.a punktu, un ikviena persona, kas ir tiesīga pēc iepriekš minētās trešās valsts likumiem. Uz piegādēm un uz materiāliem attiecas vienādi noteikumi.”;

s)	pielikuma 21. pantu svītro (3);

pielikuma 22. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1. Ārkārtējos, attiecīgi pamatotos apstākļos fiziskām vai juridiskām personām no trešām valstīm, kas nav tiesīgas piedalīties saskaņā ar 20. pantu, var atļaut piedalīties procedūrās par iepirkuma līgumu vai dotāciju piešķiršanu, ko Kopiena finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, pēc ĀKK valsts vai attiecīgas organizācijas vai iestādes reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī pamatota pieprasījuma. ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī par katru gadījumu sniedz Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai lemtu par šādu atkāpi, pievēršot īpašu uzmanību:

a)	attiecīgās ĀKK valsts vai reģiona ģeogrāfiskajai atrašanās vietai;

b)	dalībvalstu un ĀKK valstu darbuzņēmēju, piegādātāju un konsultantu konkurētspējai;

c)	vajadzībai izvairīties no pārmērīgiem līguma izpildes izmaksu pieaugumiem;

d)	transportēšanas grūtībām vai kavējumiem sakarā ar piegādes laikiem vai citām līdzīgām problēmām;

e)	lietderīgākajai un vietējiem apstākļiem piemērotākajai tehnoloģijai;

f)	ārkārtējas steidzamības gadījumiem;

g)	produktu un pakalpojumu pieejamībai attiecīgajos tirgos.”;

u)	pielikuma 23. un 25. pantu svītro (4);

pielikuma 26. panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:

“1. Tiek veikti pasākumi, lai veicinātu ĀKK valstu fizisko un juridisko personu visplašāko līdzdalību līgumsaistību izpildē, kurus finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, lai atļautu šo valstu fizisko resursu un cilvēkresursu optimizāciju. Šim nolūkam:”;

w)	pielikuma 27., 28. un 29. pantu svītro (5);

pielikuma 30. panta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:

“Jebkuru strīdu, kas rodas starp ĀKK valsts iestādēm vai attiecīgo organizāciju vai iestādi reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī un darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju līguma izpildes laikā, ko finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam:”;

pielikuma 33. un 34. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“33. pants

Kārtība

1. Neierobežojot ĀKK valstu vai attiecīgo organizāciju vai iestāžu reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī vai Komisijas veiktos vērtējumus, šo darbu kopīgi veiks ĀKK valsts(-is) vai attiecīgās organizācijas vai iestādes reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī un Kopiena. ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komiteja nodrošina kopīgas uzraudzības un vērtēšanas darbības kopīgo raksturu. Lai palīdzētu ĀKK un EK Attīstības finansiālās sadarbības komitejai, Komisija un ĀKK Ģenerālsekretariāts sagatavo un īsteno kopīgu uzraudzību un vērtējumus un ziņo komitejai. Komiteja pirmajā sanāksmē pēc Nolīguma noslēgšanas nosaka darba kārtību, kuras mērķis ir nodrošināt darbību kopīgo raksturu, un katru gadu apstiprina darba programmu.

2. Uzraudzības un vērtēšanas darbība īpaši:

a)	nodrošina operāciju un darbību, kuras finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas atbilstīgi šim Nolīgumam, regulārus un neatkarīgus vērtējumus, salīdzinot rezultātus ar mērķiem; un tādējādi

b)	dod iespēju ĀKK valstīm vai attiecīgajām organizācijām vai iestādēm reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī un Komisijai un kopīgām iestādēm nodot pieredzi turpmāko politiku un darbību izstrādei un izpildei.

34. pants

Komisija

1. Komisija uzņemas to darbību finansiālo izpildi, kuras finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam, izņemot ieguldījumu mehānismu un procentu likmju subsidēšanu, izmantojot šādas galvenās vadības metodes:

a)	centralizēta vadība;

b)	decentralizēta vadība.

2. Komisijas īstenotā finansiālā izpilde no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam parasti notiek decentralizēti.

Tādā gadījumā izpildes pienākumus pilda ĀKK valstis saskaņā ar 35. pantu.

3. Lai veiktu finansiālo izpildi no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam, Komisija deleģē izpildes pilnvaras Komisijas struktūrvienībām. Komisija informē ĀKK valstis un Attīstības finansiālo komiteju (DFC) par uzdevumu deleģēšanu.”;

pielikuma 35. pantu groza šādi:

panta 1. punkta ievaddaļu aizstāj ar šādu ievaddaļu:

“1. Katras ĀKK valsts valdība ieceļ valsts kredītrīkotāju, kas to pārstāv visās darbībās, kuras finansē no sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļiem atbilstīgi šim Nolīgumam, kurus pārvalda Komisija un Banka. Valsts kredītrīkotājs ieceļ vienu vai vairākus valsts kredītrīkotāja vietniekus, kas viņu atvietotu, ja viņš nebūtu spējīgs pildīt savus pienākumus, un par šo iecelšanu dara zināmu Komisijai. Ja nosacījumi par institucionālajām spējām un pareizu finanšu vadību ir izpildīti, valsts kredītrīkotājs var savas attiecīgo programmu un projektu īstenošanas funkcijas deleģēt atbildīgajai struktūrai viņa valsts administrācijā. Valsts kredītrīkotājs informē Komisiju par tādu deleģēšanu.

Reģionālo programmu un projektu gadījumā attiecīgā organizācija vai iestāde ieceļ reģionālo kredītrīkotāju, kura pienākumi mutatis mutandis atbilst valsts kredītrīkotāja pienākumiem.

ĀKK valstu iekšējo programmu un projektu gadījumā ĀKK Vēstnieku komiteja ieceļ ĀKK valstu iekšējo kredītrīkotāju, kura pienākumi mutatis mutandis atbilst valsts kredītrīkotāja pienākumiem. Ja ĀKK sekretariāts nav kredītrīkotājs, ĀKK Vēstnieku komiteju informē atbilstīgi programmu un projektu īstenošanas finansēšanas nolīgumam.

Ja Komisijai kļūst zināms par sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļu atbilstīgi šim Nolīgumam vadības procedūru īstenošanas problēmām, tā veic pārrunas ar valsts kredītrīkotāju, lai stāvokli izlabotu, un nepieciešamības gadījumā nosaka attiecīgus pasākumus.

Attiecīgais kredītrīkotājs ir finansiāli atbildīgs tikai par viņam uzticētajiem izpildes uzdevumiem.

Ja sadarbības daudzgadu finanšu shēmas līdzekļus atbilstīgi šim Nolīgumam vada decentralizēti un pakļaujoties papildu pilnvarām, ko Komisija var būt piešķīrusi, attiecīgais kredītrīkotājs:”;

ii)	panta 2. punktā vārdus “valsts kredītrīkotājs” aizstāj ar vārdiem “attiecīgais kredītrīkotājs” atbilstīgā locījumā;

za)

pielikuma 37. panta groza šādi:

i)	panta 2. punktā vārdus “ĀKK valstis” aizstāj ar vārdiem “ĀKK valstis vai attiecīgās organizācijas vai iestādes reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī” atbilstīgā locījumā;

ii)	panta 4. punktā vārdus “valsts kredītrīkotājs” aizstāj ar vārdiem “attiecīgais kredītrīkotājs” atbilstīgā locījumā;

iii)	panta 6. punktā vārdus “valsts kredītrīkotājs” aizstāj ar vārdiem “attiecīgais kredītrīkotājs” atbilstīgā locījumā;

iv)	panta 7. punktā vārdus “attiecīgā ĀKK valsts vai valstis” aizstāj ar vārdiem “attiecīgā ĀKK valsts vai attiecīgā organizācija vai iestāde reģionālā vai ĀKK valstu iekšējā līmenī” atbilstīgā locījumā.

4.	Nolīguma V pielikumu un tā protokolus svītro.

Nolīguma VII pielikuma 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4. Puses apliecina ĀKK valstu grupas nozīmi politiskajā dialogā, pamatojoties uz kārtību, kura jānosaka ĀKK valstu grupai un jādara zināma Eiropas Kopienai un tās dalībvalstīm. ĀKK sekretariāts un Eiropas Komisija apmainās ar visu nepieciešamo informāciju par politiskā dialoga procesu, kurš noticis pirms apspriedēm atbilstīgi šā Nolīguma 96. un 97. pantam, šo apspriežu laikā un pēc tām.”

D. PROTOKOLI

Nolīguma 3. protokolu par Dienvidāfriku, kas grozīts ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 4/2007 (2007. gada 20. decembris) (6), groza šādi:

1.	Protokola 1. panta 2. punktā vārdus “kas noslēgts 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā” aizstāj ar vārdiem “ko groza ar Nolīgumu, kas noslēgts 2009. gada 11. septembrī”.

Protokola 4. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2. Tomēr, atkāpjoties no šā principa, Dienvidāfrika ir tiesīga piedalīties ĀKK un EK attīstības finansiālās sadarbības jomās, kuras uzskaitītas šā protokola 8. pantā, pamatojoties uz savstarpējības un proporcionalitātes principiem, saprotot, ka Dienvidāfrikas līdzdalība tiks finansēta no līdzekļiem, kas paredzēti saskaņā ar TDCA VII sadaļu. Ja līdzekļi no TDCA tiek piešķirti līdzdalībai darbībās ĀKK un EK finansiālās sadarbības jomā, Dienvidāfrika būs tiesīga pilnā mērā piedalīties lēmumu pieņemšanas procedūrās, kuras reglamentē šā atbalsta īstenošanu.”;

b)	pievieno šādu punktu: “4. Ieguldījumu finansēšanai, kas paredzēta šā Nolīguma II pielikuma 1. nodaļā, par atbilstīgiem var uzskatīt ieguldījumu fondus un Dienvidāfrikā reģistrētos finanšu un nefinanšu starpniekus.”

3.	Protokola 5. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Šis protokols neliedz Dienvidāfrikai vest pārrunas un parakstīt kādu no ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN), kas paredzēti šā Nolīguma 3. daļas II sadaļā, ja pārējās EPN līgumslēdzējas puses tam piekrīt.”

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nolīgumu.

Настоящото споразумение е открито за подписване в Ouagadougou на 22 юни 2010 г. и след това от 1 юли 2010 г. до 31 октомври 2010 г. в Генералния секретариат на Съвета на Европейския съюз в Брюксел.

El presente Acuerdo quedará abierto a la firma en Uagadugu el 22 de junio de 2010 y, a continuación, del 1 de julio de 2010 al 31 de octubre de 2010 en la Secretaría General del Consejo de la Unión Europea, en Bruselas.

Tato dohoda je otevřena k podpisu dne 22. června v Ouagadougou a poté od 1. července 2010 do 31. října 2010 v generálním sekretariátu Rady Evropské unie v Bruselu.

Denne aftale er åben for undertegnelse den 22. juni 2010 i Ouagadougou og derefter fra den 1. juli 2010 til den 31. oktober 2010 i Generalsekretariatet for Rådet for Den Europæiske Union i Bruxelles

Dieses Abkommen liegt am 22. Juni 2010 in Ouagadougou und danach vom 1. Juli bis 31. Oktober 2010 beim Generalsekretariat des Rates der Europäischen Union in Brüssel zur Unterzeichnung auf.

Käesolev leping on allakirjutamiseks avatud 22. juunil 2010 Ouagadougous ning seejärel 1. juulist 2010 kuni 31. oktoobrini 2010 Euroopa Liidu Nõukogu peasekretariaadis Brüsselis.

Η παρούσα συμφωνία κατατίθεται προς υπογραφή στο Ουαγκαντούγκου, στις 22 Ιουνίου 2010 και στη συνέχεια, από την 1η Ιουλίου 2010 έως τις 31 Οκτωβρίου 2010, στη Γενική Γραμματεία του Συμβουλίου της Ευρωπαϊκής Ένωσης, στις Βρυξέλλες.

This Agreement shall be open for signature in Ouagadougou on 22 June 2010 and thereafter from 1 July 2010 to 31 October 2010 at the General Secretariat of the Council of the European Union in Brussels.

Le présent accord est ouvert à la signature à Ouagadougou le 22 juin 2010 et ensuite du 1er juillet 2010 au 31 octobre 2010 au Secrétariat général du Conseil de l’Union européenne, à Bruxelles.

Il presente accordo è aperto alla firma a Ouagadougou il 22 giugno 2010 e successivamente a Bruxelles presso il Segretariato generale del Consiglio dell’Unione europea, dal 1o luglio 2010 al 31 ottobre 2010.

Šo nolīgumu dara pieejamu parakstīšanai 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu (Ouagadougou) un pēc tam no 2010. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 31. oktobrim Briselē, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

Šis susitarimas pateiktas pasirašyti 2010 m. birželio 22 d. Uagadugu, o paskui, 2010 m. liepos 1 d.- 2010 m. spalio 31 d., Europos Sąjungos Tarybos generaliniame sekretoriate Briuselyje.

Ez a megállapodás 2010. június 22-én Ouagadougouban, majd 2010. július 1. és 2010. október 31. között Brüsszelben, az Európai Unió Tanácsának Főtitkárságán aláírásra nyitva áll.

Dan il-Ftehim huwa miftuħ għall-iffirmar f’Ouagadougou fit-22 ta’ Ġunju 2010 u wara dan mill-1 ta’ Lulju 2010 sal-31 ta’ Ottubru 2010, fis-Segretarjat Ġenerali tal-Kunsill tal-Unjoni Ewropea, fi Brussell.

Deze overeenkomst staat open voor ondertekening op 22 juni 2010 te Ouagadougou en vervolgens met ingang van 1 juli tot en met 31 oktober 2010 bij het secretariaat-generaal van de Raad van de Europese Unie in Brussel.

Niniejsza Umowa będzie otwarta do podpisu w Wagadugu w dniu 22 czerwca 2010 r., a następnie od 1 lipca 2010 r. do 31 października 2010 r. w Sekretariacie Generalnym Rady Unii Europejskiej w Brukseli.

O presente Acordo está aberto para assinatura em Uagadugu, em 22 de Junho de 2010 e, posteriormente, de 1 de Julho a 31 de Outubro de 2010, no Secretariado-Geral do Conselho da União Europeia, em Bruxelas.

Acest acord va fi deschis pentru semnare în Ouagadougou, la 22 iunie 2010, iar ulterior, începând cu 1 iulie 2010 până la 31 octombrie 2010, la Secretariatul General al Consiliului Uniunii Europene din Bruxelles.

Táto dohoda je otvorená na podpis 22. júna 2010 v Ouagadougou a potom od 1. júla 2010 do 31. októbra 2010 na Generálnom sekretariáte Rady Európskej únie v Bruseli.

Ta sporazum bo na voljo za podpis 22. junija 2010 v Ouagadougouju in nato od 1. julija 2010 do 31. oktobra 2010 v generalnem sekretariatu Sveta Evropske unije v Bruslju.

Tämä sopimus on avoinna allekirjoittamista varten Ouagadougoussa 22 päivänä kesäkuuta 2010 ja sen jälkeen 1 päivästä heinäkuuta 201031 päivään lokakuuta 2010 Euroopan unionin neuvoston pääsihteeristössä Brysselissä.

Detta avtal är öppet för undertecknande i Ouagadougou den 22 juni 2010 och sedan från och med den 1 juli till och med den 31 oktober 2010 vid generalsekretariatet för Europeiska unionens råd i Bryssel.

(1) OV L 168, 30.6.2009., 48. lpp.

(2) OV L 352, 31.12.2008., 59. lpp.

(3) Pielikuma 21. pantu svītroja ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 3/2008.

(4) Pielikuma 23. un 25. pantu svītroja ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 3/2008.

(5) Pielikuma 27., 28. un 29. pantu svītroja ar ĀKK un EK Ministru padomes Lēmumu Nr. 3/2008.

(6) OV L 25, 30.1.2008., 11. lpp.

NOBEIGUMA AKTS

Personas, ko pilnvarojuši:

VIŅA MAJESTĀTE BEĻĢU KARALIS,

BULGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČEHIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE DĀNIJAS KARALIENE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

IGAUNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ĪRIJAS PREZIDENTE,

GRIEĶIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SPĀNIJAS KARALIS,

FRANCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ITĀLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIPRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

LATVIJAS REPUBLIKAS VALSTS PREZIDENTS,

LIETUVAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

VIŅA KARALISKĀ AUGSTĪBA LUKSEMBURGAS LIELHERCOGS,

UNGĀRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALTAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE NĪDERLANDES KARALIENE,

AUSTRIJAS REPUBLIKAS FEDERĀLAIS PREZIDENTS,

POLIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

PORTUGĀLES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

RUMĀNIJAS PREZIDENTS,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SOMIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

ZVIEDRIJAS KARALISTES VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀS KARALISTES KARALIENE,

Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”,

un EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “Savienība” vai “ES”,

no vienas puses, un

personas, ko pilnvarojuši:

ANGOLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ANTIGVAS UN BARBUDAS KARALIENE,

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBAS VALSTS VADĪTĀJS,

BARBADOSAS VALSTS VADĪTĀJS,

VIŅAS MAJESTĀTE BELIZAS KARALIENE,

BENINAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BOTSVĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

BURKINAFASO PREZIDENTS,

BURUNDI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KAMERŪNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KABOVERDES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

CENTRĀLĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KOMORU SAVIENĪBAS PREZIDENTS,

KONGO DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KONGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KUKA SALU VALDĪBA,

KOTDIVUĀRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DŽIBUTIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

DOMINIKAS SADRAUDZĪBAS VALDĪBA,

DOMINIKĀNAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ERITREJAS VALSTS PREZIDENTS,

ETIOPIJAS FEDERATĪVĀS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

FIDŽI SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GABONAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS UN VALSTS VADĪTĀJS,

GANAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE GRENĀDAS KARALIENE,

GVINEJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GVINEJAS-BISAVAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

GAJĀNAS KOOPERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

HAITI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

JAMAIKAS VALSTS VADĪTĀJS,

KENIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

KIRIBATI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE LESOTO KARALISTES KARALIS,

LIBĒRIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTE,

MADAGASKARAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALĀVIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MALI REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MĀRŠALA SALU REPUBLIKAS VALDĪBA,

MAURITĀNIJAS ISLĀMA REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MAURĪCIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

MIKRONĒZIJAS FEDERATĪVO VALSTU VALDĪBA,

MOZAMBIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAMĪBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NAURU REPUBLIKAS VALDĪBA,

NIGĒRAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NIGĒRIJAS FEDERATĪVĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

NIUE VALDĪBA,

PALAU REPUBLIKAS VALDĪBA,

VIŅAS MAJESTĀTE PAPUA-JAUNGVINEJAS NEATKARĪGĀS VALSTS KARALIENE,

RUANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTKITSAS UN NEVISAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTLŪSIJAS KARALIENE,

VIŅAS MAJESTĀTE SENTVINSENTAS UN GRENADĪNU KARALIENE,

SAMOA NEATKARĪGĀS VALSTS VADĪTĀJS,

SANTOMES UN PRINSIPI DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SENEGĀLAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SEIŠELU SALU REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SJERRALEONES REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE ZĀLAMANA SALU KARALIENE,

DIENVIDĀFRIKAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

SURINAMAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE SVAZILENDAS KARALISTES KARALIS,

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ČADAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

AUSTRUMTIMORAS DEMOKRĀTISKĀS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

TOGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅA MAJESTĀTE TONGAS KARALIS,

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VIŅAS MAJESTĀTE TUVALU KARALIENE,

UGANDAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

VANUATU REPUBLIKAS VALDĪBA,

ZAMBIJAS REPUBLIKAS PREZIDENTS,

ZIMBABVES REPUBLIKAS VALDĪBA,

kuru valstis turpmāk dēvētas par “ĀKK valstīm”,

no otras puses,

divi tūkstoši desmitā gada divdesmit otrajā jūnijā tiekoties Vagadugu, lai parakstītu Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā,

šā nolīguma parakstīšanas brīdī ir pieņēmušas šādas deklarācijas, kas pievienotas šim nobeiguma aktam:

I deklarācija:	Kopīgā deklarācija par atbalstu piekļuvei tirgum ĀKK un EK partnerattiecībās;
II deklarācija:	Kopīgā deklarācija par migrāciju un attīstību (13. pants);
III deklarācija:	Eiropas Savienības deklarācija par iestāžu izmaiņām, Lisabonas līgumam stājoties spēkā,

kā arī ir vienojušās par to, ka, svītrojot V pielikumu, šādas esošās deklarācijas ir novecojušas:

XXII deklarācija:	Kopīgā deklarācija par V pielikuma 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem lauksaimniecības produktiem;
XXIII deklarācija:	Kopīgā deklarācija par piekļuvi tirgum ĀKK un EK partnerattiecībās;
XXIV deklarācija:	Kopīgā deklarācija par rīsiem;
XXV deklarācija:	Kopīgā deklarācija par rumu;
XXVI deklarācija:	Kopīgā deklarācija par liellopu gaļu;
XXVII deklarācija:	Kopīgā deklarācija par kārtību, kas reglamentē V pielikuma 1. panta 2. punktā minēto ĀKK valstu izcelsmes izstrādājumu pieeju Francijas aizjūras departamentu tirgiem;
XXIX deklarācija:	Kopīgā deklarācija par izstrādājumiem, uz kuriem attiecas kopējā lauksaimniecības politika;
XXX deklarācija:	ĀKK deklarācija par V pielikuma 1. pantu;
XXXI deklarācija:	Kopienas deklarācija par V pielikuma 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu;
XXXII deklarācija:	Kopīgā deklarācija par nediskrimināciju;
XXXIII deklarācija:	Kopienas deklarācija par V pielikuma 8. panta 3. punktu;
XXXIV deklarācija:	Kopīgā deklarācija par V pielikuma 12. pantu;
XXXV deklarācija:	Kopīgā deklarācija attiecībā uz V pielikuma 1. protokolu;
XXXVI deklarācija:	Kopīgā deklarācija attiecībā uz V pielikuma 1. protokolu;
XXXVII deklarācija:	Kopīgā deklarācija attiecībā uz V pielikuma 1. protokolu par zvejniecības produktu izcelsmi;
XXXVIII deklarācija:	Kopienas deklarācija attiecībā uz V pielikuma 1. protokolu par teritoriālo ūdeņu apmēru;
XXXIX deklarācija:	ĀKK deklarācija attiecībā uz V pielikuma 1. protokolu par zvejniecības produktu izcelsmi;
XL deklarācija:	Kopīgā deklarācija par vērtības pielaides noteikuma piemērošanu tunzivju nozarē;
XLI deklarācija:	Kopīgā deklarācija par V pielikuma 1. protokola 6. panta 11. punktu;
XLII deklarācija:	Kopīgā deklarācija par izcelsmes noteikumiem: kumulācija Dienvidāfrikā;
XLIII deklarācija:	Kopīgā deklarācija par V pielikuma 1. protokola 2. pielikumu.

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nobeiguma aktu.

I DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par atbalstu piekļuvei tirgum ĀKK un EK partnerattiecībās

Puses atzīst, ka nosacījumiem, kas nodrošina preferenciālu piekļuvi tirgum, ir būtiska nozīme ĀKK valstu ekonomikā, īpaši attiecībā uz precēm un citām agrorūpnieciskām nozarēm, kuras ir ļoti svarīgas ĀKK valstu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai un būtiski veicina nodarbinātību, eksporta ieņēmumu un valsts budžeta ieņēmumu veidošanu.

Puses apstiprina, ka dažas nozares ar ES atbalstu atrodas pārveides procesā, kura mērķis ir ļaut attiecīgajiem ĀKK eksportētājiem konkurēt ES un starptautiskajā tirgū, tostarp izstrādājot zīmolu produktus un citus produktus ar pievienoto vērtību.

Tās arī atzīst, ka varētu būt nepieciešams papildu atbalsts tad, ja lielāka tirdzniecības liberalizācija radītu būtiskākas pārmaiņas ĀKK valstu ražotāju piekļuves nosacījumos tirgum. Tādēļ Puses vienojas izvērtēt visus pasākumus, kas būtu nepieciešami, lai ĀKK valstis saglabātu konkurētspēju ES tirgū. Šādu izvērtēšanu var veikt attiecībā uz izcelsmes noteikumiem, sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem un īpašiem pasākumiem, kuri risina jautājumus saistībā ar piedāvājuma ierobežojumiem ĀKK valstīs. Šie pasākumi būs vērsti uz to, lai ĀKK valstis varētu izmantot savas esošās un potenciālās relatīvās priekšrocības ES tirgū.

Kad palīdzības programmas ir izstrādātas un līdzekļi piešķirti, Puses vienojas periodiski novērtēt attīstību un gūtos rezultātus, kā arī pieņemt lēmumu par atbilstošiem papildu pasākumiem.

Apvienotā ministru komiteja tirdzniecības jautājumos uzrauga šīs deklarācijas īstenošanu un sniedz atbilstošus ziņojumus un ieteikumus Ministru padomei.

II DEKLARĀCIJA

Kopīgā deklarācija par migrāciju un attīstību (13. pants)

Puses vienojas stiprināt un padziļināt savu dialogu un sadarbību migrācijas jomā, pamatojoties uz šādiem vispārējas un līdzsvarotas pieejas migrācijai trim pīlāriem:

1.	Migrācija un attīstība, tostarp jautājumi par diasporām, intelektuālā darbaspēka emigrāciju un naudas pārvedumiem.

2.	Legālā migrācija, tostarp ieceļošanas atļauja, prasmju un pakalpojumu mobilitāte; un

3.	Nelegālā migrācija, tostarp cilvēku kontrabanda, cilvēku tirdzniecība un robežu pārvaldība, kā arī atpakaļuzņemšana.

Neskarot pašreizējo 13. pantu, Puses apņemas sīki izstrādāt šo paplašināto sadarbību migrācijas jomā.

Turklāt tās vienojas strādāt pie tā, lai šis dialogs tiktu laicīgi pabeigts, un ziņot par sasniegumiem nākamajā ĀKK un EK Padomē.

III DEKLARĀCIJA

Eiropas Savienības deklarācija par iestāžu izmaiņām, Lisabonas līgumam stājoties spēkā

Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz “Eiropas Kopienu” nolīguma tekstā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.

Eiropas Savienība ierosinās ĀKK valstīm vēstuļu apmaiņu, lai panāktu nolīguma atbilstību iestāžu izmaiņām Eiropas Savienībā, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

4.11.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/50

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 7. oktobris)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi

(2010/649/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 79. panta 3. punktu saistībā ar tā 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)	Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir veikusi sarunas par nolīgumu ar Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi (turpmāk “Nolīgums”).

(2)	Ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu, Nolīgumu Eiropas Kopienas vārdā parakstīja 2009. gada 26. oktobrī.

(3)	Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(4)	Nolīgums būtu jāapstiprina.

(5)	Ar Nolīgumu izveido Apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju, kas var pieņemt savu reglamentu. Šajā jautājumā ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Eiropas Savienības nostājas izstrādāšanai.

(6)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, attiecībā uz brīvības, drošības un taisnīguma telpu Apvienotā Karaliste ir paziņojusi, ka tā vēlas piedalīties šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(7)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, attiecībā uz brīvības, drošības un taisnīguma telpu un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, šis lēmums nav tai saistošs un nav jāpiemēro.

(8)	Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums nav tai saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi (turpmāk “Nolīgums”).

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs sniedz Nolīguma 20. panta 2. punktā paredzēto paziņojumu (1), lai uzliktu saistības Savienībai, un sniedz šādu paziņojumu:

“Tā kā 2009. gada 1. decembrī stājās spēkā Lisabonas līgums, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ atsauces uz “Eiropas Kopienu” Nolīguma tekstā attiecīgā gadījumā jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

3. pants

Nolīguma 16. pantā paredzētajā Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā Savienību pārstāv Komisija, kam palīdz eksperti no dalībvalstīm, kuri ir uzaicināti pēc Komisijas pieprasījuma.

4. pants

Apspriedusies ar Padomes izraudzītu īpašu komiteju, Komisija pieņem Savienības nostāju Apvienotajā atpakaļuzņemšanas komitejā attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu saskaņā ar Nolīguma 16. panta 2. punktu.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

6. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2010. gada 7. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. WATHELET

(1) Nolīguma par atpakaļuzņemšanu spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi

AUGSTĀS LĪGUMSLĒDZĒJAS PUSES,

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk “Kopiena”,

PAKISTĀNAS ISLĀMA REPUBLIKA,

turpmāk “Pakistāna”,

katra no tām turpmāk saukta “puse” un abas kopā – “puses”,

VĒLOTIES nostiprināt sadarbību, lai efektīvi apkarotu nelegālo imigrāciju,

VĒLOTIES ar šo nolīgumu un uz savstarpīguma pamata paredzēt ātras un efektīvas procedūras, lai varētu identificēt un drošā, pienācīgā veidā nosūtīt atpakaļ personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz Pakistānas vai kādas Eiropas Savienības dalībvalsts teritoriju, un sadarbības garā veicināt šādu personu tranzītu,

UZSVEROT, ka šis nolīgums neskar Eiropas Savienības dalībvalstu un Pakistānas tiesības, pienākumus un atbildību, kas noteikta ar starptautiskajiem tiesību aktiem,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļas noteikumi un visi tiesību akti, kas pieņemti, pamatojoties uz šo sadaļu, netiek piemēroti Dānijas Karalistei,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“dalībvalsts” ir jebkura Eiropas Savienības dalībvalsts, izņemot Dānijas Karalisti;

b)	“dalībvalsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kurai ir kādas dalībvalsts valstspiederība, kā noteikts Kopienā;

c)	“Pakistānas valstspiederīgais” ir jebkura persona, kurai ir Pakistānas valstspiederība;

d)	“trešās valsts valstspiederīgais” ir jebkura persona, kurai ir tādas valsts valstspiederība, kas nav Pakistāna vai kāda no dalībvalstīm;

e)	“bezvalstnieks” ir jebkura persona, kurai nav valstspiederības;

f)	“uzturēšanās atļauja” ir jebkāda veida atļauja, ko izdevusi Pakistāna vai kāda no dalībvalstīm un kas dod tiesības personai uzturēties izdevējas valsts teritorijā;

g)	“vīza” ir Pakistānas vai kādas dalībvalsts izsniegta atļauja vai pieņemts lēmums, kas ir nepieciešams, lai ieceļotu tās teritorijā vai šķērsotu to. Tas neietver lidostas tranzīta vīzu;

h)	“pieteikuma iesniedzēja valsts” ir valsts (Pakistāna vai kāda no dalībvalstīm), kura iesniedz atpakaļuzņemšanas pieteikumu saskaņā ar 2. un 3. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar 12. pantu;

i)	“pieteikuma saņēmēja valsts” ir valsts (Pakistāna vai kāda no dalībvalstīm), kura saņem atpakaļuzņemšanas pieteikumu saskaņā ar 2. un 3. pantu vai tranzīta pieteikumu saskaņā ar 12. pantu.

I IEDAĻA

ATPAKAĻUZŅEMŠANAS PIENĀKUMI

2. pants

Valstspiederīgo atpakaļuzņemšana

1. Pēc pieteikuma iesniedzējas valsts pieteikuma un pēc tam, kad saskaņā ar 6. pantu ir pierādīta valstspiederība, pieteikuma saņēmēja valsts uzņem atpakaļ visas personas, kuras neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem pieteikuma iesniedzējā valstī.

2. Personai, kuras atpakaļuzņemšana ir pieņemta, pieteikuma saņēmēja valsts pēc vajadzības un bez kavēšanās izsniedz ceļošanas dokumentu, kurš vajadzīgs, lai attiecīgo personu varētu uzņemt atpakaļ, un kura derīguma termiņš ir vismaz seši mēneši. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārvietot ceļošanas dokumenta derīguma termiņa laikā, attiecīgā pieteikuma saņēmēja valsts 14 kalendāro dienu laikā izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu.

3. pants

Trešās valsts valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšana

1. Pēc pieteikuma iesniedzējas valsts pieteikuma un bez papildu formalitātēm, izņemot šajā nolīgumā paredzētās, uzņem atpakaļ trešās valsts valstspiederīgos vai bezvalstniekus, kas neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas vai uzturēšanās nosacījumiem pieteikuma iesniedzējas valsts teritorijā, ja:

a)	atpakaļuzņemšanas pieteikuma iesniegšanas laikā attiecīgajai personai ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieteikuma saņēmēja valsts; vai

šīs personas pieteikuma iesniedzējā valstī ir ieradušās nelikumīgi tieši no pieteikuma saņēmējas valsts teritorijas. Tiek uzskatīts, ka persona ir ieradusies tieši no pieteikuma saņēmējas valsts teritorijas šā apakšpunkta nozīmē, ja tā ir ieradusies pieteikuma iesniedzējas valsts teritorijā vai, ja pieteikuma saņēmēja valsts ir Pakistāna, kādas dalībvalsts teritorijā pa gaisu vai pa jūru, pa ceļam nešķērsojot nevienu citu valsti.

2. Šā panta 1. punktā noteiktais atpakaļuzņemšanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad:

a)	trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks bijis tikai gaisa ceļojuma tranzītā caur starptautisko lidostu pieteikuma saņēmējā valstī; vai

pieteikuma iesniedzēja valsts trešās valsts valstspiederīgajam vai bezvalstniekam ir izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju pirms ieceļošanas tās teritorijā, izņemot gadījumus, kad šai personai ir vīza vai uzturēšanās atļauja, ko izsniegusi pieteikuma saņēmēja valsts un kam ir garāks derīguma termiņš.

3. Ja pieteikuma saņēmēja valsts ir dalībvalsts, 1. punktā noteiktais atpakaļuzņemšanas pienākums tiek uzlikts dalībvalstij, kas ir izsniegusi vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ja divas vai vairākas dalībvalstis izsniegušas vīzu vai uzturēšanās atļauju, 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kas izsniegusi dokumentu, kam ir garāks derīguma termiņš, vai – ja vienai vai vairākām no tām beidzies derīguma termiņš – dokumentu, kas joprojām ir derīgs. Ja visiem dokumentiem beidzies derīguma termiņš, 1. punktā minētais atpakaļuzņemšanas pienākums attiecas uz dalībvalsti, kas izsniegusi dokumentu, kam ir nesenākais derīguma termiņš.

4. Personai, kuras atpakaļuzņemšana ir apstiprināta, pieteikuma saņēmēja valsts pēc vajadzības un bez kavēšanās izsniedz ceļošanas dokumentu, kurš vajadzīgs, lai attiecīgā persona atgrieztos, un kura derīguma termiņš ir vismaz seši mēneši. Ja juridisku vai faktisku iemeslu dēļ attiecīgo personu nevar pārvietot ceļošanas dokumenta derīguma termiņa laikā, attiecīgā pieteikuma saņēmēja valsts 14 dienu laikā izsniedz jaunu ceļošanas dokumentu ar tādu pašu derīguma termiņu.

II IEDAĻA

ATPAKAĻUZŅEMŠANAS KĀRTĪBA

4. pants

Principi

1. Saskaņā ar 2. punktu, lai pārsūtītu personu, kas jāuzņem atpakaļ, balstoties uz 2. un 3. pantā minētajiem pienākumiem, iesniedz atpakaļuzņemšanas pieteikumu pieteikuma saņēmējas valsts kompetentajai iestādei.

2. Neskarot 2. panta 1. punktu un 3. panta 1. punktu, atpakaļuzņemšanas pieteikums nav vajadzīgs, ja personai, kas jāuzņem atpakaļ, ir derīgs ceļošanas dokuments un, ja nepieciešams, pieteikuma saņēmējas valsts derīga vīza vai uzturēšanās atļauja.

3. Nevienu personu neuzņem atpakaļ, pamatojoties tikai uz prima facie valstspiederības pierādījumiem.

5. pants

Atpakaļuzņemšanas pieteikums

1. Atpakaļuzņemšanas pieteikumā iekļauj šādu informāciju:

a)	ziņas par personu, kura jāuzņem atpakaļ (piemēram, vārds, uzvārds, dzimšanas datums, dzimšanas vieta un pēdējā dzīvesvieta);

b)	norādes par pierādījumiem attiecībā uz valstspiederību, tranzītu, trešās valsts un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumiem un nelikumīgu ieceļošanu un uzturēšanos.

2. Atpakaļuzņemšanas pieteikums satur arī, ciktāl iespējams, šādu informāciju:

a)	paziņojums par to, ka personai, kura jāuzņem atpakaļ, var būt vajadzīga palīdzība vai aprūpe, ja attiecīgā persona nepārprotami piekritusi šādam paziņojumam;

b)	jebkurš cits aizsardzības vai drošības pasākums, kas varētu būt vajadzīgs konkrētajā atpakaļuzņemšanas gadījumā.

3. Kopējā veidlapa, kas izmantojama atpakaļuzņemšanas pieteikumiem, ir pievienota šim nolīgumam kā V pielikums.

6. pants

Pierādījumu līdzekļi attiecībā uz valstspiederību

1. Valstspiederību nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem.

2. Saskaņā ar 2. panta 1. punktu valstspiederību var pierādīt ar jebkuru šā nolīguma I pielikumā minēto dokumentu, pat ja beidzies tā derīguma termiņš. Ja uzrāda šādus dokumentus, pieteikuma saņēmēja valsts un pieteikuma iesniedzēja valsts savstarpēji atzīst attiecīgo valstspiederību, neprasot papildu izmeklēšanu.

3. Kā tas noteikts saskaņā ar 2. panta 1. punktu, valstspiederību var pierādīt ar jebkuru šā nolīguma II pielikumā minēto dokumentu, pat ja beidzies tā derīguma termiņš. Ja šādi dokumenti ir iesniegti, pieteikuma saņēmēja valsts uzsāk procedūru attiecīgās personas valstspiederības noteikšanai.

4. Ja nav iespējams iesniegt nevienu no I vai II pielikumā minētajiem dokumentiem, pieteikuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde un pieteikuma saņēmējas valsts diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība pēc pieprasījuma un bez liekas kavēšanas intervē personu, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums par atpakaļuzņemšanu.

7. pants

Pierādījumu līdzekļi attiecībā uz trešās valsts valstspiederīgajiem un bezvalstniekiem

1. Nolīguma 3. panta 1. punktā paredzēto trešās valsts valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildi var īpaši pierādīt ar šā nolīguma III pielikumā minētajiem pierādījumu līdzekļiem. To nevar pierādīt ar viltotiem dokumentiem. Šādu pieprasījumu pamatā ir elementi, ko savstarpēji atzīst pieteikuma saņēmēja un pieteikuma iesniedzēja valsts.

2. Nolīguma 3. panta 1. punktā paredzēto trešās valsts valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumu izpildi var pierādīt arī ar šā nolīguma IV pielikumā minētajiem pierādījumu līdzekļiem. Ja šādi pierādījumu līdzekļi ir iesniegti, pieteikuma saņēmēja valsts uzskata tos par piemērotiem izmeklēšanas uzsākšanai.

3. Ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nelikumību konstatē no attiecīgās personas ceļošanas dokumentiem, kuros trūkst vajadzīgās vīzas vai citas uzturēšanās atļaujas attiecībā uz pieteikuma iesniedzējas valsts teritoriju. Pieteikuma iesniedzējas valsts paziņojums par konstatējumu, ka attiecīgajai personai nav vajadzīgo ceļošanas dokumentu, vīzas vai uzturēšanās atļaujas, var būt nelikumīgas ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās prima facie pierādījums.

8. pants

Termiņi

1. Atpakaļuzņemšanas pieteikums jāiesniedz saņēmējas valsts kompetentajai iestādei ne vēlāk kā gadu pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējas valsts kompetentā iestāde ir ieguvusi informāciju par to, ka trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem. Ja juridisku vai faktisku šķēršļu dēļ pieteikumu nevar iesniegt laikus, šo termiņu pēc pieprasījuma var pagarināt, bet tikai līdz brīdim, kad šie šķēršļi vairs nepastāv.

2. Uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu jāatbild bez nepamatotas kavēšanās un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā pēc 30 kalendārajām dienām; atpakaļuzņemšanas pieteikuma noraidījums ir jāpamato. Šis termiņš sākas no atpakaļuzņemšanas pieteikuma saņemšanas dienas. Ja ir kādi juridiski vai faktiski šķēršļi, lai savlaicīgi atbildētu uz pieprasījumu, termiņu pēc pamatota lūguma var pagarināt, bet ne vairāk kā līdz 60 kalendārajām dienām, izņemot gadījumus, kad pieteikuma saņēmējas valsts tiesību aktos noteiktais maksimālais aizturēšanas laiks ir īsāks par 60 dienām vai tieši 60 dienas. Ja šajā termiņā atbilde nav saņemta, uzskata, ka pārsūtīšana ir apstiprināta.

3. Pēc apstiprinājuma saņemšanas vai attiecīgi pēc šā panta 2. punktā minētā termiņa beigām attiecīgo personu pārsūta trīs mēnešu laikā. Pēc pieprasījuma šo termiņu var pagarināt uz laiku, kas vajadzīgs juridisku vai praktisku šķēršļu novēršanai.

9. pants

Pārsūtīšanas kārtība un transportēšanas veids

Pirms personas atgriešanas Pakistānas un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes iepriekš rakstiski vienojas par pārsūtīšanas datumu, ieceļošanas punktu, iespējamiem konvojiem un transporta līdzekļiem.

10. pants

Kļūdaina atpakaļuzņemšana

Pakistāna bez kavēšanās pieņem atpakaļ jebkuru personu, kuru atpakaļuzņēmusi dalībvalsts, un dalībvalsts bez kavēšanās pieņem atpakaļ jebkuru personu, kuru atpakaļuzņēmusi Pakistāna, ja tiek konstatēts, ka trīs mēnešos pēc attiecīgās personas pārsūtīšanas šā nolīguma 2. un 3. pantā minētās prasības nav izpildītas. Šādos gadījumos Pakistānas un attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes arī apmainās ar visu pieejamo informāciju saistībā ar atpakaļuzņemamās personas faktisko identitāti, valstspiederību un tranzīta maršrutu.

III IEDAĻA

TRANZĪTA OPERĀCIJAS

11. pants

Principi

1. Pieteikuma saņēmēja valsts var atļaut trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka tranzītu, ja šis valstspiederīgais vai persona nevar tikt nosūtīts uz galamērķa valsti uzreiz pēc tam, kad, pamatojoties uz rakstiskiem pierādījumiem, ir apliecināts, ka galamērķa valsts ir apņēmusies uzņemt atpakaļ savu valstspiederīgo vai attiecīgo personu.

2. Pieteikuma saņēmēja valsts var atsaukt savu piekrišanu, ja turpmākais ceļojums iespējamās tranzītvalstīs vai atpakaļuzņemšana galamērķa valstī vairs nav nodrošināta. Šādos gadījumos pieteikuma iesniedzēja valsts uzņem atpakaļ trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku uz sava rēķina.

12. pants

Tranzīta procedūra

1. Pieteikums par tranzīta operāciju jāiesniedz kompetentajai iestādei rakstiskā veidā, un tas ietver šādu informāciju:

a)	tranzīta veids, citas iespējamās tranzītvalstis un paredzētais galamērķis;

b)	attiecīgās personas dati (piemēram, vārds, uzvārds, dzimšanas datums un, ja iespējams, dzimšanas vieta, valstspiederība, ceļošanas dokumenta veids un numurs);

c)	paredzamā robežšķērsošanas vieta, pārvešanas laiks un iespējamā konvoja izmantošana.

Kopējā veidlapa, kas izmantojama tranzīta pieteikumiem, ir pievienota šim nolīgumam kā VI pielikums.

2. Pieteikuma saņēmēja valsts 14 kalendāro dienu laikā rakstiski informē pieteikuma iesniedzēju valsti par savu lēmumu un, ja tā atļauj tranzītu, apstiprina robežšķērsošanas vietu un paredzamo tranzīta laiku.

3. Ja tranzīta operāciju īsteno gaisa transportā, personu, kura jāpārved, un iespējamos pavadītājus atbrīvo no pienākuma saņemt lidostas tranzīta vīzu.

4. Pieteikuma saņēmējas valsts kompetentās iestādes pēc savstarpējām apspriedēm atbalsta tranzīta operācijas, konkrēti – sniedzot palīdzību attiecīgo personu novērošanā un nodrošinot šim nolūkam piemērotus līdzekļus saskaņā ar saviem normatīvajiem aktiem.

IV IEDAĻA

IZMAKSAS

13. pants

Transporta un tranzīta izmaksas

Neskarot kompetento iestāžu tiesības atgūt ar atpakaļuzņemšanu saistītās izmaksas no atpakaļ uzņemtajām personām vai trešām personām, visas transporta izmaksas līdz galamērķa valsts robežai, kas radušās saistībā ar atpakaļuzņemšanu un tranzīta operācijām saskaņā ar šo nolīgumu, sedz pieteikuma iesniedzēja valsts. Ja ir notikusi kļūdaina atpakaļuzņemšana saskaņā ar 10. pantu, šīs izmaksas sedz valsts, kurai ir jāuzņem atpakaļ attiecīgā persona.

V IEDAĻA

DATU AIZSARDZĪBA UN SASKAŅOTĪBA AR CITIEM JURIDISKIEM PIENĀKUMIEM

14. pants

Personas dati

1. Personas datus apstrādā tikai tad, ja šāda datu apstrāde ir vajadzīga Pakistānas vai dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai īstenotu šo nolīgumu. Šā panta nolūkiem piemēro Direktīvas 95/46/EK (1) 2. pantā minētās definīcijas. Ja datu apstrādes iestāde ir dalībvalsts kompetentā iestāde, datu apstrādei piemēro Direktīvu 95/46/EK un attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu, tostarp noteikumus par personas datu nodošanu trešām valstīm.

2. Turklāt attiecībā uz personas datu apstrādi, īstenojot šo nolīgumu, jo īpaši saistībā ar personas datu nodošanu no Pakistānas uz dalībvalsti un otrādi, ievēro šādus principus:

a)	personas datu apstrāde jāveic godīgi un likumīgi;

b)	personas dati jāvāc konkrētam, precīzi formulētam un likumīgam šā nolīguma īstenošanas nolūkam, un ne paziņotāja iestāde, ne saņēmēja iestāde nedrīkst tos turpmāk apstrādāt veidā, kas nav saderīgs ar šo nolūku;

personas datiem jābūt adekvātiem, atbilstīgiem un apjoma ziņā samērīgiem ar nolūku, kādiem tie savākti un/vai tālāk apstrādāti, konkrēti, paziņotie personas dati var skart tikai:

—	atpakaļ nosūtāmās personas datus (piemēram, uzvārds, vārds, agrāk lietotie vārdi, iesaukas vai pseidonīmi, dzimšanas datums un vieta, dzimums, pašreizējā valstspiederība un visas iepriekšējās valstspiederības),

—	pasi vai personas apliecību (numurs, derīguma termiņš, izdošanas datums, izdevēja iestāde, izdošanas vieta),

—	pieturvietas un maršrutus,

—	citas ziņas, kas vajadzīgas, lai identificētu pārvietojamo personu vai lai pārbaudītu atpakaļuzņemšanas prasības saskaņā ar šo nolīgumu;

d)	personas datiem jābūt precīziem un nepieciešamības gadījumā atjauninātiem;

e)	personas dati jāglabā tādā veidā, kas ļauj identificēt datu subjektus tikai tik ilgi, cik tas vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ šie dati savākti vai pakļauti tālākai apstrādei;

gan izplatītāja iestāde, gan saņēmēja iestāde veic visus pamatotos pasākumus, lai nodrošinātu personas datu pienācīgu izlabošanu, dzēšanu vai bloķēšanu, ja apstrāde neatbilst šā panta noteikumiem, jo īpaši – ja dati nav adekvāti, atbilstīgi, precīzi vai ja tie ir pārlieku apjomīgi, ņemot vērā apstrādes nolūku. Tas ietver paziņošanu otrai pusei par jebkādu datu labošanu, dzēšanu un bloķēšanu;

g)	saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma informē izplatītāju iestādi par izplatīto datu izmantošanu un par iegūtajiem rezultātiem;

h)	personas datus drīkst paziņot tikai kompetentajām iestādēm. To tālāka nosūtīšana citām iestādēm notiek tikai ar paziņotājas iestādes iepriekšēju piekrišanu;

i)	nosūtītājas un saņēmējas iestādes pienākums ir rakstiski reģistrēt personas datu nosūtīšanu un saņemšanu.

15. pants

Saskaņotība ar citiem juridiskiem pienākumiem

1. Šis nolīgums neskar Kopienas, dalībvalstu un Pakistānas tiesības, pienākumus un atbildību saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem, kuriem tās ir pievienojušās.

2. Nekas šajā nolīgumā neliedz nosūtīt atpakaļ personu saskaņā ar citu divpusēju vienošanos.

3. Šis nolīgums neskar tiesiskās aizsardzības līdzekļus un tiesības, kas personai ir pieejamas saskaņā ar mītnes valsts tiesību aktiem, tostarp starptautiskajiem tiesību aktiem.

VI IEDAĻA

ĪSTENOŠANA UN PIEMĒROŠANA

16. pants

Apvienotā atpakaļuzņemšanas komiteja

1. Puses sniedz savstarpēju palīdzību šā nolīguma piemērošanā un interpretēšanā. Tālab tās izveido Apvienoto atpakaļuzņemšanas komiteju (turpmāk “komiteja”), kas jo īpaši:

a)	uzrauga šā nolīguma piemērošanu;

b)	lemj par tehniskiem pasākumiem, kas ir nepieciešami vienotai nolīguma izpildei, konkrēti, par III un IV pielikuma grozījumiem;

c)	regulāri apmainās ar informāciju par īstenošanas protokoliem, kurus saskaņā ar 17. pantu izstrādājušas atsevišķas dalībvalstis un Pakistāna;

d)	ierosina šā nolīguma un I un II pielikuma grozījumus.

2. Komiteja lēmumus pieņem vienbalsīgi un attiecīgi īsteno.

3. Komitejas sastāvā ir Kopienas un Pakistānas pārstāvji. Kopienu pārstāv Eiropas Komisija, kurai palīdz dalībvalstu eksperti.

4. Komitejas sanāksmes notiek, ja vajadzīgs, pēc vienas puses pieteikuma, parasti – reizi gadā.

5. Domstarpības, ko nevar atrisināt komiteja, atrisina abu pušu apspriedēs.

6. Komiteja pieņem savu reglamentu, kurā nosaka arī abām pusēm kopēju darba valodu.

17. pants

Īstenošanas protokoli

1. Pakistāna un dalībvalsts var izstrādāt īstenošanas protokolu, kurā ietver noteikumus par:

a)	kompetento iestāžu norīkošanu, robežšķērsošanas punktiem un kontaktpunktu apmaiņu;

b)	nosacījumiem konvojētām atpakaļnosūtīšanām, tostarp trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku tranzītu konvoja pavadībā;

c)	līdzekļiem un dokumentiem papildus tiem, kas uzskaitīti šā nolīguma I līdz IV pielikumā.

2. Īstenošanas protokoli, kas minēti 1. punktā, stājas spēkā tikai pēc tam, kad par tiem paziņots komitejai, kas minēta 16. pantā.

18. pants

Saistība ar dalībvalstu divpusējiem atpakaļuzņemšanas nolīgumiem vai režīmiem

Šā nolīguma noteikumiem ir priekšroka attiecībā pret jebkura divpusēja nolīguma vai režīma noteikumiem par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kas uzturas neatļauti, kurš ir noslēgts vai var tikt noslēgts saskaņā ar 17. pantu starp atsevišķām dalībvalstīm un Pakistānu, ciktāl tā noteikumi ir nesaderīgi ar šo nolīgumu.

VII IEDAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Teritoriālā piemērošana

1. Ievērojot 2. punktu, šo nolīgumu piemēro attiecībā uz teritoriju, kurā ir piemērojams Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un Pakistānas teritoriju.

2. Šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijā.

20. pants

Spēkā stāšanās, termiņš un izbeigšana

1. Šo nolīgumu puses apstiprina vai ratificē saskaņā ar savām attiecīgajām procedūrām.

2. Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā dienā otrajā mēnesī pēc tā mēneša, kad puses viena otrai paziņo par 1. punktā minēto procedūru pabeigšanu.

3. Neskarot starptautiskajās paražu tiesībās paredzētos pušu pienākumus uzņemt atpakaļ savus valstspiederīgos, šo nolīgumu un tā īstenošanas protokolus piemēro personām, kas Pakistānas un dalībvalstu teritorijās ir ieceļojuši pēc tā stāšanās spēkā.

4. Katra puse jebkurā laikā var pārtraukt šo līgumu, oficiāli par to paziņojot otrai pusei. Nolīgums zaudē spēku pēc sešiem mēnešiem no šāda paziņojuma dienas.

21. pants

Pielikumi

Šā nolīguma I līdz VI pielikums ir tā sastāvdaļa.

Nolīgums ir sagatavots Briselē divtūkstoš devītā gada divdesmit sestajā oktobrī divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

За Европейската общност

Por la Comunidad Europea

Za Evropské společenství

For Det Europæiske Fællesskab

Für die Europäische Gemeinschaft

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Community

Pour la Communauté européenne

Per la Comunità europea

Eiropas Kopienas vārdā

Europos bendrijos vardu

Az Európai Közösség részéről

Għall-Komunità Ewropea

Voor de Europese Gemeenschap

W imieniu Wspólnoty Europejskiej

Pela Comunidade Europeia

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvo

Za Evropsko skupnost

Euroopan yhteisön puolesta

För Europeiska gemenskapen

За Ислямска република Пакистан

Por la República Islámica de Pakistán

Za Pákistánskou islámskou republiku

For Den Islamiske Republik Pakistan

Für die Islamische Republik Pakistan

Pakistani Islamivabariigi nimel

Για την Ισλαμική Δημοκρατία του Πακιστάν

For the Islamic Republic of Pakistan

Pour la République islamique du Pakistan

Per la Repubblica islamica del Pakistan

Pakistānas Islāma Republikas vārdā

Pakistano Islamo Respublikos vardu

A Pakisztáni Iszlám Köztársaság részéről

Għar-Repubblika Iżlamika tal-Pakistan

Voor de Islamitische Republiek Pakistan

W imieniu Islamskiej Republiki Pakistanu

Pela República Islâmica do Paquistão

Pentru Republica Islamică Pakistan

Za Pakistanskú islamskú republiku

Za Islamsko republiko Pakistan

Pakistanin islamilaisen tasavallan puolesta

För Islamiska republiken Pakistan

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

I PIELIKUMS

Kopējais to dokumentu saraksts, kuru uzrādīšana ir uzskatāma par valstspiederības pierādījumu (2. panta 1. punkts saistībā ar 6. panta 2. punktu)

—	Jebkāda veida īstas pases (valsts pases, diplomātiskās pases, dienesta pases, grupu pases un aizvietotājpases, to skaitā bērnu pases),

—	valsts izsniegtās datorizētās personas apliecības,

—	īstas pilsonības apliecības.

II PIELIKUMS

To dokumentu saraksts, kuru uzrādīšana ir iemesls uzsākt valstspiederības noteikšanas procedūru (2. panta 1. punkts saistībā ar 6. panta 3. punktu)

—	Digitālie pirkstu nospiedumi vai citi biometriskie dati,

—	valsts izsniegtas pagaidu un provizoriskās personas apliecības, militārā dienesta apliecības un dzimšanas apliecības, ko izsniegusi pieteikuma saņēmējas puses valdība,

—	jebkuru šā nolīguma I pielikumā minēto dokumentu fotokopijas (1),

—	autovadītāja apliecības vai to fotokopijas (1),

—	fotokopijas (1) no cita veida oficiāliem dokumentiem, kuros minēta vai norādīta pilsonība (piemēram dzimšanas apliecībām),

—	dienesta apliecības, jūrnieka grāmatiņas, kapteiņa dienesta apliecības vai šo dokumentu fotokopijas (1),

—	attiecīgās personas paziņojumi.

(1) Šajā pielikumā “fotokopijas” ir Pakistānas vai dalībvalstu iestāžu oficiāli apliecinātas fotokopijas.

III PIELIKUMS

Kopējais to dokumentu saraksts, kurus uzskata par pierādījumu līdzekļiem trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanas nosacījumiem (3. panta 1. punkts saistībā ar 7. panta 1. punktu)

—	Ieceļošanas/izceļošanas zīmogs/atzīme attiecīgās personas ceļošanas dokumentā,

—	derīga vīza un/vai uzturēšanās atļauja, ko ir izsniegusi pieteikuma saņēmēja dalībvalsts.

IV PIELIKUMS

Kopējais to dokumentu saraksts, kurus uzskata par pierādījumu līdzekļiem, ka jāuzsāk izmeklēšana par trešās valsts valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu (3. pants saistībā ar 7. panta 2. punktu)

—	Oficiāli paziņojumi, jo īpaši tādi, kurus veikuši robežkontroles dienesta darbinieki un citi ierēdņi vai bona fide liecinieki (piemēram, aviolīniju darbinieki), kas var liecināt, ka attiecīgā persona ir šķērsojusi robežu,

—	pieteikuma iesniedzējas valsts kompetento iestāžu sniegts vietas un apstākļu apraksts, kuros attiecīgā persona ir pārtverta pēc ieceļošanas pieteikuma iesniedzējas valsts teritorijā,

—	starptautiskas organizācijas sniegtas ziņas par personas identitāti un/vai tās uzturēšanos (piemēram, ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos),

—	ģimenes locekļu sniegtie paziņojumi/informācijas apstiprinājumi,

—	attiecīgās personas paziņojums,

—	uz personas vārda izsniegtas biļetes, kā arī jebkāda veida apliecinājumi un rēķini (piemēram, viesnīcas rēķini, ārsta/zobārsta apmeklējuma kartes, valsts/privātu iestāžu ieejas kartes u. c.), kas skaidri liecina, ka attiecīgā persona ir uzturējusies pieteikuma saņēmējas valsts teritorijā,

—	uz personas vārda izsniegtas lidmašīnu vai kuģu reisu biļetes un/vai pasažieru saraksti, kas liecina par maršrutu pieteikuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā,

—	liecības tam, ka attiecīgā persona ir izmantojusi kurjerdienesta vai ceļojumu aģentūras pakalpojumus.

V PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 1. PANTA f) PUNKTU

Puses vienojas, ka, piemērojot 1. panta f) punktu, uzturēšanās atļaujas neietver pagaidu atļaujas, kas atļauj uzturēties to teritorijā saistībā ar patvēruma pieteikuma vai uzturēšanās atļaujas pieteikuma izskatīšanu.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 2. PANTA 1. PUNKTU

Puses ņem vērā, ka saskaņā ar spēkā esošo Pakistānas 1951. gada Likumu par pilsonību un saskaņā ar to izdotajiem noteikumiem Pakistānas pilsonis nevar atteikties no savas pilsonības, neiegūstot citas valsts pilsonību vai nesaņemot derīgu dokumentu, ar kuru tiek garantēta citas valsts pilsonības vai valstspiederības piešķiršana.

Puses vienojas par savstarpēju apspriešanos, ja un kad tas ir vajadzīgs.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 3. PANTU

Saskaņā ar 3. pantu puses principiāli centīsies katru trešās valsts valstspiederīgo vai bezvalstnieku, kurš neatbilst vai vairs neatbilst spēkā esošajiem ieceļošanas, atrašanās vai uzturēšanās nosacījumiem attiecībā uz jebkuras puses teritoriju, atgriezt viņa izcelsmes valstī.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 3. PANTA 1. PUNKTA b) APAKŠPUNKTU

Puses vienojas, ka tikai tranzīta uzturēšanos lidostas kontrolējamā teritorijā neuzskata par “starpieceļošanu citā valstī” šo noteikumu nozīmē.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR 8. PANTA 2. PUNKTU

Puses vienojas, ka attiecībā uz to dalībvalstu iesniegtajiem atpakaļuzņemšanas pieprasījumiem, kurās ar šo valstu tiesību aktiem maksimālais aizturēšanas laiks ir īsāks par vai vienāds ar 30 dienām, 8. panta 2. punktā noteiktais 30 kalendāro dienu termiņš, ja atbilde uz atpakaļuzņemšanas pieprasījumu ir pozitīva, ietver personas atpakaļuzņemšanai nepieciešamā ceļošanas dokumenta izsniegšanu, kā noteikts nolīguma 2. panta 2. punktā un 3. panta 4. punktā.

EIROPAS KOMISIJAS UN PAKISTĀNAS KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR LIKUMĪGU MIGRĀCIJU

Ņemot vērā, ka Pakistāna vēlas izmantot likumīgas migrācijas iespējas, kas pastāv Eiropas Savienības dalībvalstīs, puses vienojās, ka šā nolīguma piemērošana būs būtisks faktors, kas rosinās atsevišķas dalībvalstis piedāvāt likumīgas migrācijas iespējas Pakistānas pilsoņiem. Šajā kontekstā Eiropas Komisija aicina dalībvalstis atbilstīgi to tiesību aktiem uzsākt sarunas ar Pakistānu par likumīgas migrācijas iespējām Pakistānas pilsoņiem.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR TEHNISKO PALĪDZĪBU

Puses apņemas īstenot šo nolīgumu, pamatojoties uz kopīgu atbildību un līdzsvarotām partnerattiecībām solidaritātes garā, lai pārvaldītu migrācijas plūsmas starp Eiropas Savienību un Pakistānu.

Šajā kontekstā Eiropas Savienība ar Kopienas palīdzības programmām, jo īpaši Aeneas programmu, atbalstīs visu šā nolīguma komponentu īstenošanu, tostarp atbalstot atpakaļuzņemto personu readaptāciju un labklājību.

Šāds atbalsts var ietvert arī saikni starp migrāciju un attīstību, likumīgās ekonomiskās migrācijas organizēšanu un veicināšanu, nelikumīgās migrācijas problēmu risināšanu un migrantu aizsardzību pret ekspluatāciju un izslēgšanu.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR DĀNIJU

Puses ņem vērā, ka šo nolīgumu nepiemēro Dānijas Karalistes teritorijai, kā arī Dānijas Karalistes valstspiederīgajiem. Šādos apstākļos Pakistānai un Dānijai būtu lietderīgi noslēgt atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR ISLANDI UN NORVĒĢIJU

Puses ņem vērā ciešās attiecības starp Eiropas Kopienu un Islandi un Norvēģiju, jo īpaši atbilstīgi 1999. gada 18. maija nolīgumam par šo valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un attīstībā. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ka Pakistāna ar Islandi un Norvēģiju noslēdz atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar tādiem pašiem noteikumiem kā šajā nolīgumā.

KOPĪGĀ DEKLARĀCIJA PAR VISAPTVEROŠU DIALOGU PAR MIGRĀCIJAS PĀRVALDĪBU

Puses apņemas uzsākt visaptverošu dialogu par migrācijas pārvaldību ar Apvienotās Komisijas starpniecību, kuru izveidos saskaņā ar EK un Pakistānas trešās paaudzes sadarbības nolīgumu. Šis dialogs ietvers jautājumus par vīzu politiku nolūkā vienkāršot tiešos personiskos kontaktus.

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.287.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 287

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 4. novembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2010/648/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 14. maijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Nolīgumu, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā	1
		Nolīgums, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā	3
		2010/649/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 7. oktobris) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi	50
		Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Pakistānas Islāma Republiku par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi	52
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
		2010/650/ES
	*	ĀKK un ES Ministru padomes Lēmums Nr. 2/2010 (2010. gada 21. jūnijs) par pārejas pasākumiem, kurus piemēro no dienas, kurā tiek parakstīts, līdz dienai, kurā stājas spēkā Nolīgums, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā	68