ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.280.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 280

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 26. oktobris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 960/2010 (2010. gada 25. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

8

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2010/638/KĀDP (2010. gada 25. oktobris), par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku

10

 

*

Padomes Lēmums 2010/639/KĀDP (2010. gada 25. oktobris) par ierobežojošiem pasākumiem pret dažām Baltkrievijas amatpersonām

18

 

 

2010/640/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 21. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2006/920/EK un 2008/231/EK par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Eiropas parastā un ātrgaitas dzelzceļa sistēmu apakšsistēmu Satiksmes nodrošināšana un vadība (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7179)  ( 1 )

29

 

 

2010/641/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 22. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2008/866/EK attiecībā uz tā piemērošanas laiku (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7183)  ( 1 )

59

 

 

2010/642/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 25. oktobris), ar ko apstiprina metodi cūku liemeņu klasificēšanai Grieķijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7230)

60

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

 

2010/643/ES

 

*

Eiropas Savienības un Šveices Statistikas komitejas Lēmums Nr. 2/2010 (2010. gada 1. oktobris), ar ko groza A pielikumu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā

62

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

26.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2010/64/ES

(2010. gada 20. oktobris)

par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu,

ņemot vērā Beļģijas Karalistes, Vācijas Federatīvās Republikas, Igaunijas Republikas, Spānijas Karalistes, Francijas Republikas, Itālijas Republikas, Luksemburgas Lielhercogistes, Ungārijas Republikas, Austrijas Republikas, Portugāles Republikas, Rumānijas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes iniciatīvu (1),

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienība ir sev noteikusi mērķi uzturēt un attīstīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Saskaņā ar prezidentvalsts 1999. gada 15. un 16. oktobra Tamperes Eiropadomes secinājumiem un jo īpaši saskaņā ar to 33. punktu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpējas atzīšanas principam būtu jākļūst par stūrakmeni tiesu iestāžu sadarbībai Savienībā civillietās un krimināllietās, jo pastiprināta savstarpējā atzīšana un tiesību aktu nepieciešamā tuvināšana atvieglotu iestāžu sadarbību un individuālo tiesību tiesisko aizsardzību.

(2)

Padome 2000. gada 29. novembrī saskaņā ar Tamperes sanāksmes secinājumiem pieņēma pasākumu programmu, lai īstenotu lēmumu savstarpējas atzīšanas principu krimināllietās (3). Programmas ievadā teikts, ka savstarpējas atzīšanas “mērķis ir stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, bet arī uzlabot individuālo tiesību aizsardzību”.

(3)

Priekšnoteikums lēmumu savstarpējas atzīšanas principa īstenošanai krimināllietās ir dalībvalstu savstarpēja paļāvība uz citas dalībvalsts krimināltiesību sistēmu. Savstarpējas atzīšanas apmērs ir ļoti atkarīgs no vairākiem parametriem, kas ietver mehānismus, kuri nodrošina aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesības, un kopējus minimālos standartus, kas vajadzīgi, lai atvieglotu savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu.

(4)

Lēmumu krimināllietās savstarpēja atzīšana var efektīvi darboties tikai tad, ja pastāv pārliecība par to, ka ne tikai tiesu iestādes, bet arī visi kriminālprocesa dalībnieki uzskata citu dalībvalstu tiesu iestāžu lēmumus par līdzvērtīgiem pašu lēmumiem, tādējādi apliecinot, ka pastāv ne tikai uzticība citu dalībvalstu noteikumu adekvātumam, bet arī uzticība šo noteikumu pareizai piemērošanai.

(5)

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk “ECHR”) 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “harta”) 47. pantā ir noteiktas tiesības uz taisnīgu tiesu. Hartas 48. panta 2. punktā ir garantēta tiesību uz aizstāvību ievērošana. Šajā direktīvā ir ievērotas šīs tiesības, un tā būtu atbilstīgi jāīsteno.

(6)

Kaut gan visas dalībvalstis ir ECHR puses, pieredze liecina, ka šis fakts vien ne vienmēr nodrošina pietiekamu uzticības pakāpi citu dalībvalstu krimināltiesību sistēmām.

(7)

Lai stiprinātu savstarpējo uzticēšanos, konsekventāk ir jāīsteno ECHR 6. pantā noteiktās tiesības un garantijas. Turklāt, izmantojot šo direktīvu un citus pasākumus, Savienībā arī jāturpina pilnveidot ECHR un hartā noteiktos minimālos standartus.

(8)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 82. panta 2. punktā paredzēts, ka jāpieņem minimālie noteikumi, ko piemēro dalībvalstīs, lai veicinātu tiesas spriedumu un lēmumu savstarpēju atzīšanu un policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, kam ir pārrobežu aspekts. Līguma 82. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā “personas tiesības kriminālprocesā” minētas kā viena no jomām, kurās var pieņemt minimālos noteikumus.

(9)

Kopējiem minimālajiem noteikumiem būtu jāpaaugstina uzticība krimināltiesību sistēmām visās dalībvalstīs, kas savukārt padarītu efektīvāku tiesu iestāžu sadarbību savstarpējas uzticēšanās gaisotnē. Šādi kopēji minimālie noteikumi būtu jāpieņem attiecībā uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā.

(10)

Padome 2009. gada 30. novembrī pieņēma Rezolūciju par ceļvedi aizdomās turētu vai apsūdzētu personu procesuālo tiesību stiprināšanai kriminālprocesā (4). Pamatojoties uz pakāpeniskas pieejas īstenošanu, ceļvedī prasīts pieņemt pasākumus saistībā ar tiesībām uz rakstisku un mutisku tulkojumu (A pasākums), tiesībām saņemt informāciju par tiesībām un apsūdzībām (B pasākums), tiesībām saņemt juridiskas konsultācijas un juridisku palīdzību (C pasākums), tiesībām sazināties ar radiniekiem, darba devējiem un konsulārajām iestādēm (D pasākums), kā arī saistībā ar īpašas aizsardzības nodrošināšanu neaizsargātām aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām (E pasākums).

(11)

Stokholmas programmā, kuru pieņēma 2009. gada 10. decembrī, Eiropadome atzinīgi novērtēja ceļvedi un iekļāva to Stokholmas programmā (2.4. punkts). Eiropadome uzsvēra, ka ceļvedis ir papildināms, un aicināja Komisiju turpināt pētīt aizdomās turēto un apsūdzēto personu minimālo procesuālo tiesību elementus un novērtēt, vai ir jāizskata citi jautājumi, piemēram, nevainīguma prezumpcija, lai veicinātu labāku sadarbību minētajā jomā.

(12)

Šī direktīva attiecas uz ceļvedī minēto A pasākumu. Tajā noteikti kopējie minimālie standarti, kas jāpiemēro mutiskā un rakstiskā tulkojuma nodrošināšanai kriminālprocesā, lai veicinātu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos.

(13)

Šī direktīva pamatojas uz Komisijas 2009. gada 8. jūlija priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā un uz Komisijas 2010. gada 9. marta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesībām uz mutisku un rakstisku tulkojumu kriminālprocesā.

(14)

Tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu tiem, kas nerunā tiesvedības valodā vai nesaprot to, ir paredzētas ECHR 6. pantā, kā tas interpretēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā. Šī direktīva atvieglo šo tiesību piemērošanu praksē. Tālab šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt aizdomās turēto vai apsūdzēto personu tiesības uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā, lai nodrošinātu to tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu.

(15)

Šajā direktīvā paredzētās tiesības kā nepieciešamie papildpasākumi būtu jāpiemēro arī Eiropas apcietināšanas ordera (5) izpildē, ievērojot šajā direktīvā paredzētos ierobežojumus. Dalībvalstīm, kas veic izpildi, būtu uz sava rēķina jānodrošina mutiskais un rakstiskais tulkojums to personu vajadzībām, par kurām ir iesniegts pieprasījums un kuras nesaprot tiesvedības valodu vai nerunā tajā.

(16)

Dažās dalībvalstīs sankciju noteikšana par nosacīti maznozīmīgiem pārkāpumiem ir citas iestādes, nevis tiesas, kurai ir jurisdikcija krimināllietās, kompetencē. Tā tas var būt, piemēram, saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, kuri ir plaši izplatīti un kurus varētu konstatēt ceļu satiksmes kontroles rezultātā. Šādos gadījumos nebūtu jāpieprasa, lai kompetentā iestāde nodrošinātu visas tiesības saskaņā ar šo direktīvu. Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka sankciju par maznozīmīgiem pārkāpumiem nosaka šāda iestāde, un ja tās lēmumus var pārsūdzēt tiesā, kurai ir jurisdikcija krimināllietās, šī direktīva tādējādi būtu jāattiecina tikai uz šīs pārsūdzības rezultātā ierosināto tiesvedību minētajā tiesā.

(17)

Ar šo direktīvu būtu jānodrošina bezmaksas un pienācīga lingvistiska palīdzība, lai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas, kas nerunā valodā, kurā notiek kriminālprocess, vai nesaprot to, varētu pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību un lai tiktu nodrošināta lietas taisnīga izskatīšana.

(18)

Mutiskais tulkojums aizdomās turēto vai apsūdzēto personu vajadzībām būtu jāsniedz nekavējoties. Tomēr, ja pirms tulkojuma nodrošināšanas paiet konkrēts laikposms, nebūtu jāuzskata, ka ir pārkāpta prasība par tulkojuma tūlītēju nodrošināšanu, ja vien minētais laikposms ir pieņemams konkrētajos apstākļos.

(19)

Aizdomās turēto vai apsūdzēto personu saziņa ar viņu advokātiem būtu jāinterpretē saskaņā ar šo direktīvu. Aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, inter alia, būtu jāspēj izskaidrot saviem advokātam savu notikumu versiju, norādīt uz apgalvojumiem, kuriem tās nepiekrīt, un paziņot saviem advokātiem jebkādus faktus, kuri būtu jāizmanto to aizstāvībā.

(20)

Lai sagatavotos aizstāvībai, aizdomās turēto vai apsūdzēto personu un viņu advokātu saziņa, kas tieši saistīta ar pratināšanu vai uzklausīšanu tiesas procesā vai ar pārsūdzības vai citu procesuālo pieteikumu iesniegšanu, piemēram, par drošības naudu, būtu jātulko, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu.

(21)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pastāv procedūra vai mehānisms, lai pārliecinātos, vai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas saprot kriminālprocesā lietoto valodu un runā šajā valodā un vai ir nepieciešama tulka palīdzība. Šāda procedūra vai mehānisms nozīmē, ka kompetentās iestādes jebkurā piemērotā veidā, tostarp apspriežoties ar attiecīgajām aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, pārliecinās, vai šīs personas saprot kriminālprocesa valodu un runā tajā un vai tām ir nepieciešama tulka palīdzība.

(22)

Saskaņā ar šo direktīvu mutiskais un rakstiskais tulkojums būtu jānodrošina aizdomās turēto vai apsūdzēto personu dzimtajā valodā vai jebkādā citā valodā, kurā šīs personas runā vai kuru tās saprot, lai ļautu tām pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību un lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu.

(23)

Šajā direktīvā noteikto tiesību uz mutisko un rakstisko tulkojumu ievērošanai nevajadzētu negatīvi ietekmēt jebkuras citas procesuālās tiesības, kas paredzētas saskaņā ar valstu tiesību aktiem.

(24)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka ir iespējams kontrolēt sniegtā mutiskā un rakstiskā tulkojuma atbilstību, ja kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā ir tikušas informētas.

(25)

Atbilstīgi valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kas iesaistītas tiesvedībā saistībā ar Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, vajadzētu būt tiesībām konstatējumu, ka nav vajadzīgs mutiskais vai rakstiskais tulkojums, apstrīdēt saskaņā ar procedūrām valstu tiesību aktos. Minētās tiesības neuzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt atsevišķu mehānismu vai sūdzības procedūru, kuru izmantojot var apstrīdēt šādu konstatējumu, un tām nevajadzētu ierobežot termiņus, kas piemērojami Eiropas apcietināšanas ordera izpildē.

(26)

Ja mutiskā tulkojuma kvalitāte uzskatāma par nepietiekamu, lai nodrošinātu tiesības uz taisnīgu tiesu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējām attiecīgo tulku aizstāt ar citu tulku.

(27)

Pienākums rūpēties par aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kuras ir potenciāli sliktā situācijā, jo īpaši jebkādu fizisku trūkumu dēļ, kuri kavē viņu spējas efektīvi sazināties, ir taisnīgas tiesas pamatā. Tāpēc kriminālvajāšanas, tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm būtu jānodrošina, lai šādas personas varētu efektīvi izmantot šajā direktīvā noteiktās tiesības, piemēram, ņemot vērā jebkādu iespējamu trūkumu, kas var ietekmēt šo personu spējas sekot līdzi procesam un skaidri izteikt savas domas, kā arī veicot atbilstīgus pasākumus šo tiesību nodrošināšanai.

(28)

Ja tulkošanai no attāluma izmanto videokonferenci, kompetentajām iestādēm būtu jāspēj paļauties uz ierīcēm, kuras tiek izstrādātas saistībā ar Eiropas e-tiesiskumu (piemēram, informācija par tiesām, kurām ir videokonferenču rīkošanai nepieciešamais aprīkojums vai rokasgrāmatas).

(29)

Šī direktīva būtu jāizvērtē, ņemot vērā iegūto praktisko pieredzi. Vajadzības gadījumā tā būtu jāgroza, lai uzlabotu tajā noteiktos aizsardzības pasākumus.

(30)

Saskaņā ar šo direktīvu taisnīga procesa nodrošināšanai aizdomās turēto vai apsūdzēto personu vajadzībām jātulko būtiski dokumenti vai vismaz atbilstīgi šādu dokumentu fragmenti. Izpildot šo prasību, daži dokumenti būtu vienmēr jāuzskata par būtiskiem, un tādēļ tie būtu jātulko, piemēram, jebkurš lēmums par brīvības atņemšanu personai, jebkura apsūdzība vai apsūdzības raksts un jebkurš spriedums. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc savas iniciatīvas vai pēc aizdomās turēto vai apsūdzēto personu vai viņu advokātu pieprasījuma būtu jānosaka vēl citi dokumenti, kuri ir svarīgi, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu, un kuri tādēļ arī būtu jātulko.

(31)

Ja dalībvalstīs ir izveidotas tādu tulku un tulkotāju datubāzes, kas pārzina juridisko terminoloģiju, dalībvalstīm būtu jāatvieglo piekļuve šīm datubāzēm. Šajā sakarībā īpaša uzmanība būtu jāvelta mērķim nodrošināt piekļuvi pašreizējām datubāzēm, izmantojot e-tiesiskuma portālu, kā paredzēts 2008. gada 27. novembrī pieņemtajā 2009.–2013. gada daudzgadu darba plānā saistībā ar Eiropas e-tiesiskumu (6).

(32)

Šajā direktīvā būtu jānosaka minimālie noteikumi. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paplašināt šajā direktīvā noteiktās tiesības, lai nodrošinātu augstāka līmeņa aizsardzību arī situācijās, kuras nav nepārprotami minētas šajā direktīvā. Aizsardzības līmenim nevajadzētu būt zemākam par ECHR vai hartā noteiktajiem standartiem, kā interpretēts Eiropas Cilvēktiesību tiesas vai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

(33)

Šīs direktīvas noteikumi, kuri atbilst ECHR un hartā garantētajām tiesībām, būtu jāinterpretē un jāīsteno atbilstīgi tām tiesībām, kas interpretētas atbilstīgajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

(34)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, kopēju minimālo standartu sasniegšanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tās mēroga un iedarbības dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā minēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kuri vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(35)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, šīs dalībvalstis ir paziņojušas, ka vēlas piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(36)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā un šī direktīva tai nav saistoša un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo direktīvu paredz noteikumus attiecībā uz tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā.

2.   Tiesības, kas minētas 1. punktā, attiecas uz personām no brīža, kad dalībvalsts kompetentās iestādes ar oficiālu paziņojumu vai kā citādi ir šīs personas informējušas par to, ka tās tiek turētas aizdomās vai ir apsūdzētas par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, līdz brīdim, kad process, tostarp attiecīgā gadījumā iztiesāšana un jebkādu pārsūdzību izskatīšana, ir pabeigts un ir galīgi noteikts, vai šī persona ir izdarījusi noziedzīgo nodarījumu.

3.   Ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts, ka sankciju par maznozīmīgiem pārkāpumiem piespriež nevis tiesa, kurai ir jurisdikcija krimināllietās, bet gan kāda cita iestāde, un ja šādas sankcijas piespriešanu var pārsūdzēt tiesā, šo direktīvu attiecina tikai uz procesu, kas notiek minētajā tiesā pēc šādas pārsūdzības iesniegšanas.

4.   Šī direktīva neietekmē ne valsts tiesību aktus par advokāta klātbūtni jebkurā no kriminālprocesa posmiem, ne arī valsts tiesību aktus par aizdomās turētās vai apsūdzētās personas tiesībām piekļūt kriminālprocesā izmantotajiem dokumentiem.

2. pants

Tiesības uz mutisko tulkojumu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kuras nesaprot attiecīgajā kriminālprocesā lietoto valodu vai nerunā tajā, nekavējoties tiek nodrošināts mutiskais tulkojums kriminālprocesā izmeklēšanas un tiesu iestādēs, tostarp policijas nopratināšanā, visās tiesas sēdēs un jebkādā starpposma uzklausīšanā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai vajadzības gadījumā nolūkā nodrošināt taisnīgu lietas izskatīšanu saziņai starp aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām un viņu advokātiem būtu pieejams mutiskais tulkojums, ja šī saziņa ir tieši saistīta ar pratināšanu vai uzklausīšanu tiesas procesā vai ar pārsūdzības vai citu procesuālo pieteikumu iesniegšanu.

3.   Tiesības uz mutisko tulkojumu saskaņā ar 1. un 2. punktu ietver atbilstīgu palīdzību personām ar dzirdes vai runas traucējumiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka pastāv procedūra vai mehānisms, lai pārliecinātos, vai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas saprot kriminālprocesā lietoto valodu un runā šajā valodā un vai ir vajadzīga tulka palīdzība.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām ir tiesības apstrīdēt lēmumu, ar kuru noteikts, ka mutiskais tulkojums nav vajadzīgs, un, ja mutiskais tulkojums ir bijis nodrošināts, ir iespēja sūdzēties par to, ka tulkojuma kvalitāte nav pietiekama, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu.

6.   Attiecīgos gadījumos var izmantot tādas sakaru tehnoloģijas kā videokonferences vai saziņa pa tālruni vai internetu, ja vien tulka personiska klātbūtne nav nepieciešama, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu.

7.   Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā izpildes dalībvalsts nodrošina, lai tās kompetentās iestādes mutisko tulkojumu saskaņā ar šo pantu nodrošinātu personām, uz kurām šis process attiecas un kuras nesaprot procesa valodu vai tajā nerunā.

8.   Mutiskais tulkojums, ko sniedz saskaņā ar šo pantu, ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu, jo īpaši nodrošinot, lai aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām būtu skaidrs, par ko tās apsūdz, un lai tās spētu īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

3. pants

Tiesības uz būtisku dokumentu rakstisko tulkojumu

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, kuras nesaprot attiecīgajā kriminālprocesā lietoto valodu, pieņemamā termiņā tiktu sniegts visu tādu dokumentu rakstiskais tulkojums, kuri ir būtiski, lai nodrošinātu, ka tās spēj īstenot savas tiesības uz aizstāvību, un lai nodrošinātu taisnīgu procesu.

2.   Būtiskie dokumenti ietver jebkuru lēmumu par brīvības atņemšanu personai, jebkuru apsūdzību vai apsūdzības rakstu un jebkuru spriedumu.

3.   Par to, vai kāds cits dokuments uzskatāms par būtisku, katrā konkrētajā gadījumā lemj kompetentās iestādes. Šādā nolūkā aizdomās turētās vai apsūdzētās personas vai viņu advokāti var iesniegt pamatotu lūgumu.

4.   Nav prasības tulkot būtisku dokumentu fragmentus, kas nav atbilstīgi, lai aizdomās turētās vai apsūdzētās personas varētu saprast pret tām ierosināto lietu.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām ir tiesības apstrīdēt lēmumu, ar kuru noteikts, ka dokumentu vai tā fragmentu tulkojums nav vajadzīgs, un, ja tulkojums ir sniegts, ir iespējas sūdzēties par to, ka tulkojuma kvalitāte nav pietiekama, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu.

6.   Eiropas apcietināšanas ordera izpildes procesā izpildes dalībvalsts nodrošina, lai tās kompetentās iestādes jebkurai personai, uz kuru attiecas šis process un kura nesaprot valodu, kādā izstrādāts Eiropas apcietināšanas orderis vai kādā to ir pārtulkojusi izdevēja dalībvalsts, nodrošinātu minētā dokumenta rakstisko tulkojumu.

7.   Kā izņēmumu no 1., 2., 3. un 6. punktā noteiktajiem vispārīgajiem noteikumiem rakstiskā tulkojuma vietā var sniegt šajā pantā minēto būtisko dokumentu mutisko tulkojumu vai mutisko kopsavilkumu ar nosacījumu, ka šāds mutiskais tulkojums vai kopsavilkums neskar taisnīgu lietas izskatīšanu.

8.   Ikviena atteikšanās no tiesībām uz šajā pantā minēto dokumentu rakstisko tulkojumu var notikt, ievērojot prasības, ka aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām pirms tam ir sniegta juridiskā konsultācija vai tās citādi ir pilnībā informētas par šādas atteikšanās sekām un ka atteikšanās ir formulēta skaidri un izteikta brīvprātīgi.

9.   Rakstiskais tulkojums, ko sniedz saskaņā ar šo pantu, ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu taisnīgu lietas izskatīšanu, jo īpaši nodrošinot, lai aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām būtu skaidrs, par ko tās apsūdz, un lai tās spētu īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

4. pants

Mutiskā un rakstiskā tulkojuma izmaksas

Dalībvalstis sedz tās mutiskā un rakstiskā tulkojuma izmaksas, kas rodas, piemērojot 2. un 3. pantu, neatkarīgi no procesa iznākuma.

5. pants

Mutiskā un rakstiskā tulkojuma kvalitāte

1.   Dalībvalstis veic konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu, ka sniegtais mutiskais un rakstiskais tulkojums atbilst kvalitātei, kas prasīta saskaņā ar 2. panta 8. punktu un 3. panta 9. punktu.

2.   Lai veicinātu mutiskā un rakstiskā tulkojuma atbilstību un nodrošinātu tā efektīvu pieejamību, dalībvalstis cenšas izveidot pienācīgi kvalificētu tulku un tulkotāju reģistru vai reģistrus. Izveidojot šādu reģistru vai šādus reģistrus, vajadzības gadījumā nodrošina to pieejamību advokātiem un attiecīgām iestādēm.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tulkiem un tulkotājiem izvirza prasību ievērot konfidencialitāti attiecībā uz mutisko un rakstisko tulkojumu, ko sniedz saskaņā ar šo direktīvu.

6. pants

Apmācība

Neskarot tiesu neatkarību vai atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Savienībā, dalībvalstis prasa, lai personas, kas atbildīgas par kriminālprocesā iesaistīto tiesnešu, prokuroru un tiesu darbinieku apmācību, īpašu uzmanību pievērstu tādas saziņas īpatnībām, kura notiek ar tulka palīdzību, lai nodrošinātu efektīvu un produktīvu saziņu.

7. pants

Ieraksti

Ja aizdomās turētās vai apsūdzētās personas nopratināšanu vai uzklausīšanu izmeklēšanas vai tiesu iestāde veic ar tulka palīdzību saskaņā ar 2. pantu, ja būtisku dokumentu mutiskais tulkojums vai mutiskais kopsavilkums ir bijis sniegts, klātesot šādas iestādes pārstāvim, saskaņā ar 3. panta 7. punktu vai ja saskaņā ar 3. panta 8. punktu persona ir atteikusies izmantot tiesības uz rakstisko tulkojumu, dalībvalstis nodrošina, lai tiktu izdarīti attiecīgi ieraksti, izmantojot ierakstīšanas procedūru atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem.

8. pants

Stingrības nemazināšana

Neko šajā direktīvā nevar interpretēt kā tādu, kas ierobežo vai atkāpjas no jebkurām tiesībām un procesuālajām garantijām, kuras nodrošina saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, citiem atbilstīgiem starptautisko tiesību noteikumiem vai jebkuras dalībvalsts tiesību aktiem, kuri nodrošina augstāku aizsardzības līmeni.

9. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai līdz 2013. gada 27. oktobrim izpildītu šīs direktīvas prasības.

2.   Dalībvalstis šo pasākumu tekstu dara zināmu Komisijai.

3.   Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarīt šādas atsauces.

10. pants

Ziņojums

Komisija līdz 2014. gada 27. oktobrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, novērtējot, cik lielā mērā dalībvalstis ir veikušas nepieciešamos pasākumus, lai panāktu atbilstību šai direktīvai, vajadzības gadījumā pievienojot likumdošanas priekšlikumus.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

12. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2010. gada 20. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

J. BUZEK

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

O. CHASTEL


(1)  OV C 69, 18.3.2010., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2010. gada 7. oktobra lēmums.

(3)  OV C 12, 15.1.2001., 10. lpp.

(4)  OV C 295, 4.12.2009., 1. lpp.

(5)  Padomes Pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV L 190, 18.7.2002., 1. lpp.).

(6)  OV C 75, 31.3.2009., 1. lpp.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

26.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/8


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 960/2010

(2010. gada 25. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 26. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 25. oktobrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

78,7

MK

80,0

XS

73,2

ZZ

77,3

0707 00 05

MK

87,5

TR

152,9

ZZ

120,2

0709 90 70

TR

143,9

ZZ

143,9

0805 50 10

AR

88,4

BR

68,9

CL

65,0

TR

93,2

UY

61,0

ZA

90,2

ZZ

77,8

0806 10 10

BR

220,8

TR

133,9

US

155,2

ZA

64,2

ZZ

143,5

0808 10 80

AR

77,3

BR

59,6

CL

110,2

CN

82,6

NZ

101,3

US

82,6

ZA

94,6

ZZ

86,9

0808 20 50

CN

92,7

ZA

88,6

ZZ

90,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


LĒMUMI

26.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/10


PADOMES LĒMUMS 2010/638/KĀDP

(2010. gada 25. oktobris),

par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 27. oktobrī pieņēma Kopējo nostāju 2009/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Gvinejas Republiku (1), reaģējot uz drošības spēku vardarbīgo vēršanos pret politiskās demonstrācijas dalībniekiem Konakri 2009. gada 28. septembrī.

(2)

Padome 2009. gada 22. decembrī pieņēma Lēmumu 2009/1003/KĀDP, ar ko groza Kopējo nostāju 2009/788/KĀDP (2), ar kuru paredz papildu ierobežojošus pasākumus.

(3)

Padome 2010. gada 29. martā pieņēma Kopējo nostāju 2010/186/KĀDP, ar ko groza Kopējo nostāju 2009/788/KĀDP (3).

(4)

Pamatojoties uz Kopējās nostājas 2009/788/KĀDP atkārtotu izskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina līdz 2011. gada 27. oktobrim.

(5)

Savienības īstenošanas pasākumi ir izklāstīti Padomes Regulā (ES) Nr. 1284/2009 (2009. gada 22 decembris) par dažu ierobežojošu pasākumu noteikšanu attiecībā uz Gvinejas Republiku (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijas, vai izmantojot kuģus ar to karogu, vai to gaisa kuģus, ir aizliegts Gvinejas Republikai pārdot, piegādāt, nodot vai uz to eksportēt ieročus un ar tiem saistītus visdažādākos materiālus, tostarp ieročus un munīciju, militārus transportlīdzekļus un ekipējumu, pusmilitāru ekipējumu un visa iepriekšminētā rezerves daļas, kā arī ekipējumu, ko varētu izmantot iekšējām represijām, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir dalībvalstu teritorijā, vai ārpus tās.

2.   Aizliegts:

a)

tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Gvinejas Republikā vai izmantošanai Gvinejas Republikā sniegt tehnisku palīdzību, starpnieka pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem vai ar šādu priekšmetu piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi vai izmantošanu;

b)

tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Gvinejas Republikā vai izmantošanai Gvinejas Republikā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem, tostarp, jo īpaši, piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu jebkādai šādu priekšmetu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai vai ar tiem saistītai tehniskai palīdzībai, starpnieka pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem;

c)

apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet a) un b) apakšpunktā minētos aizliegumus.

2. pants

1.   Lēmuma 1. pantu nepiemēro:

a)

tāda militārā ekipējuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas nav nāvējošs, vai ekipējuma, ko varētu izmantot iekšējām represijām, un kas paredzēts vienīgi humānām vai aizsardzības vajadzībām vai Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) un Eiropas Savienības iestāžu izveidošanas programmām, vai Savienības un ANO krīzes pārvarēšanas operācijām;

b)

lai pārdotu, piegādātu, nodotu vai eksportētu transportlīdzekļus, kas nav paredzēti militāriem mērķiem un kas ir izgatavoti no ballistiskas aizsardzības materiāliem, vai kuros ir uzstādīti šādi materiāli, nolūkā nodrošināt Gvinejas Republikā izvietotā Savienības un tās dalībvalstu personāla aizsardzību;

c)

finansējuma vai finanšu palīdzības sniegšanai saistībā ar šādu ekipējumu vai šādām programmām un operācijām;

d)

tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar šādu ekipējumu vai šādām programmām un darbībām;

ar nosacījumu, ka šādam eksportam un palīdzībai iepriekš piekritusi attiecīgā kompetentā iestāde.

2.   Lēmuma 1. pants neattiecas uz aizsargapģērbu, tostarp bruņuvestēm un militārām aizsargķiverēm, ko ANO personāls, Savienības vai tās dalībvalstu personāls, informācijas līdzekļu pārstāvji, humānās palīdzības un attīstības darbinieki, kā arī ar to saistītais personāls uz laiku eksportē uz Gvinejas Republiku tikai personīgām vajadzībām.

3. pants

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai liegtu pielikumā minētajiem atsevišķiem Nacionālās demokrātijas un attīstības padomes (CNDD) locekļiem un ar tiem saistītām personām ieceļot to teritorijā vai šķērsot to.

2.   Panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt tās valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3.   Panta 1. punktu nepiemēro gadījumos, ja dalībvalstij jāievēro starptautisko tiesību aktu saistības, proti:

a)

tā ir starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalsts;

b)

tā ir ANO sasauktas vai tās aizgādībā rīkotas starptautiskas konferences uzņēmējvalsts;

c)

to saista daudzpusējs nolīgums, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai

d)

to saista 1929. gada Izlīguma Līgums (Laterāna Pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.

4.   Uzskata, ka šā panta 3. punktu piemēro arī gadījumos, ja dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.

5.   Padomi pienācīgi informē par visiem gadījumiem, kad dalībvalsts pieļauj izņēmumu saskaņā ar 3. vai 4. punktu.

6.   Dalībvalstis var piešķirt izņēmumus pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar 1. punktu, ja ceļošana ir attaisnojama steidzamu humānu iemeslu dēļ vai tāpēc, lai piedalītos starpvaldību sanāksmēs, tostarp tajās, kuras atbalsta Savienība vai kuras rīko dalībvalsts, kas ir EDSO prezidentvalsts, un kurās notiek politisks dialogs, kas tieši atbalsta demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Gvinejas Republikā.

7.   Dalībvalsts, kas vēlas pieļaut 6. punktā minētos izņēmumus, to rakstiski paziņo Padomei. Izņēmumu uzskata par piešķirtu, izņemot, ja viens vai vairāki Padomes locekļi rakstiski iebilst pret šādu rīcību divu darba dienu laikā no brīža, kad saņemts paziņojums par ierosināto izņēmumu. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu tomēr var pieņemt lēmumu piešķirt ierosināto izņēmumu.

8.   Gadījumos, ja saskaņā ar 3., 4., 6. un 7. punktu kāda dalībvalsts ļauj ieceļot tās teritorijā vai ceļot tai cauri pielikumā uzskaitītajām personām, atļauja aprobežojas tikai ar to mērķi, kādam tā piešķirta, un to var izmantot tikai personas, uz ko tā attiecas.

4. pants

1.   Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir atsevišķu pielikumā minētu CNDD locekļu un ar tiem saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā vai turējumā.

2.   Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami pielikumā minētajām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, vai to interesēs.

3.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)

vajadzīgi, lai segtu pielikumā uzskaitīto personu un to atkarīgo ģimenes locekļu svarīgākās vajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi atbilstīgu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu vai glabāšanu; vai

d)

vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde citu dalībvalstu kompetentajai iestādei un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir sniegusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka īpaša atļauja būtu jāpiešķir.

Dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, ko tā piešķir saskaņā ar šo punktu.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas apgrūtinājums, kas noteikts pirms dienas, kad 4. panta 1. punktā minētā juridiskā vai fiziskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta pielikumā, vai tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas spriedums, kas pasludināts pirms minētā datuma;

b)

līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasījumus, kas izriet no šāda apgrūtinājuma vai ko atzīst par spēkā esošiem ar attiecīgo tiesas spriedumu, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos tiesību aktos, kuri reglamentē šādu prasījumu iesniedzēju tiesības;

c)

apgrūtinājums vai spriedums nav pieņemts kādas pielikumā minētas fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras interesēs; un

d)

apgrūtinājuma vai tiesas sprieduma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai.

Dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo punktu.

5.   Šā panta 2. punktu nepiemēro šādām darbībām ar iesaldēto kontu:

a)

procentiem vai citiem ieņēmumiem no šiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja Kopējo nostāju 2009/788/KĀDP,

ar noteikumu, ka visiem šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktu.

5. pants

1.   Padome, lemjot pēc kādas dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma, pieņem grozījumus pielikumā ietvertajos sarakstos, kā to prasa politiskās situācijas attīstība Gvinejas Republikā.

2.   Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai personai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šai personai iespēju paust savus apsvērumus.

3.   Ja ir iesniegti apsvērumi vai ja ir iesniegti jauni, būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un par to informē šo personu.

6. pants

Lai iepriekš minēto pasākumu ietekme būtu pēc iespējas lielāka, ES aicina trešās valstis pieņemt šajā lēmumā ietvertajiem pasākumiem līdzīgus ierobežojošus pasākumus.

7. pants

Ar šo tiek atcelta Kopējā nostāja 2009/788/KĀDP.

8. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šo lēmumu piemēro līdz 2011. gada 27. oktobrim. To pastāvīgi pārskata. To atjaunina vai vajadzības gadījumā groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.

Luksemburgā, 2010. gada 25. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 281, 28.10.2009., 7. lpp.

(2)  OV L 346, 23.12.2009., 51. lpp.

(3)  OV L 83, 30.3.2010., 23. lpp.

(4)  OV L 346, 23.12.2009., 26. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 3. un 4. pantā minēto personu saraksts

 

Vārds, uzvārds (un iespējamie pseidonīmi)

Personas informācija (dzimšanas datums un vieta, pases/identitātes kartes numurs, … )

Iemesli

1.

Kapteinis Moussa Dadis CAMARA

dz. d.: 1.1.1964. vai 29.12.1968.

pases Nr.: R0001318

CNDD priekšsēdētājs

2.

Pulkvedis Mathurin BANGOURA

dz. d.: 15.11.1962.

pases Nr.: R0003491

Telekomunikāciju un jaunu informācijas tehnoloģiju ministrs

3.

Pulkvežleitnants Aboubacar Sidiki (arī Idi Amin) CAMARA

dz. d.: 22.10.1979.

pases Nr.: R0017873

Ministrs un CNDD pastāvīgais sekretārs (atvaļinājies no armijas 26.1.2009.)

4.

Majors Oumar BALDÉ

dz. d.: 26.12.1964.

pases Nr.: R0003076

CNDD loceklis

5.

Majors Mamadi (arī Mamady) MARA

dz. d.: 1.1.1954.

pases Nr.: R0001343

CNDD loceklis

6.

Majors Almamy CAMARA

dz. d.: 17.10.1975.

pases Nr.: R0023013

CNDD loceklis

7.

Pulkvežleitnants Mamadou Bhoye DIALLO

dz. d.: 1.1.1956.

pases Nr.: R0001855

CNDD loceklis

8.

Kapteinis Koulako BÉAVOGUI

 

CNDD loceklis

9.

Policijas pulkvežleitnants Kandia (arī Kandja) MARA

pases Nr.: R0178636

CNDD loceklis

Labé reģiona drošības vadītājs

10.

Pulkvedis Sékou MARA

dz. d.: 1957.

CNDD loceklis

Valsts policijas direktora vietnieks

11.

Morciré CAMARA kungs

dz. d.: 1.1.1949.

pases Nr.: R0003216

CNDD loceklis

12.

Alpha Yaya DIALLO kungs

 

CNDD loceklis

Valsts muitas direktors

13.

Pulkvedis Mamadou Korka DIALLO

dz. d.: 19.2.1962.

Tirdzniecības, rūpniecības un MVU lietu ministrs

14.

Pulkvedis Fodeba TOURÉ

dz. d.: 7.6.1961.

pases Nr.: R0003417/R0002132

Kindia gubernators (bijušais jaunatnes lietu ministrs, demisionējis kā ministrs 7.5.2009.)

15.

Majors Cheick Sékou (arī Ahmed) Tidiane CAMARA

dz. d.: 12.5.1966.

CNDD loceklis

16.

Pulkvedis Sékou (arī Sékouba) SAKO

 

CNDD loceklis

17.

Leitnants Jean-Claude PIVI (arī Coplan)

dz. d.: 1.1.1960.

CNDD loceklis

ministrs, atbildīgs par prezidenta drošību

18.

Kapteinis Saa Alphonse TOURÉ

dz. d.: 3.6.1970.

CNDD loceklis

19.

Pulkvedis Moussa KEITA

dz. d.: 1.1.1966.

CNDD loceklis

ministrs, CNDD pastāvīgais sekretārs, atbildīgs par attiecībām ar republikas iestādēm

20.

Pulkvežleitnants Aïdor (arī Aëdor) BAH

 

CNDD loceklis

21.

Majors Bamou LAMA

 

CNDD loceklis

22.

Mohamed Lamine KABA

 

CNDD loceklis

23.

Kapteinis Daman (arī Dama) CONDÉ

 

CNDD loceklis

24.

Majors Aboubacar Amadou DOUMBOUYA

 

CNDD loceklis

25.

Majors Moussa Tiégboro CAMARA

dz. d.: 1.1.1968.

pases Nr.: 7190

CNDD loceklis

Prezidenta ministrs, atbildīgs par narkotiku un liela apmēra bandītisma apkarošanas speciālajiem dienestiem

26.

Kapteinis Issa CAMARA

dz. d.: 1954.

CNDD loceklis

Mamou gubernators

27.

Pulkvedis Dr. Abdoulaye Chérif DIABY

dz. d.: 26.2.1957.

pases Nr.: 13683

CNDD loceklis

Sabiedrības veselības un higiēnas ministrs

28.

Mamady CONDÉ kungs

dz. d.: 28.11.1952.

pases Nr.: R0003212

CNDD loceklis

29.

Apakšleitnants Cheikh Ahmed TOURÉ

 

CNDD loceklis

30.

Pulkvežleitnants Aboubacar Biro CONDÉ

dz. d.: 15.10.1962.

pases Nr.: 2443/R0004700

CNDD loceklis

31.

Bouna KEITA kungs

 

CNDD loceklis

32.

Idrissa CHERIF kungs

dz. d.: 13.11.1967.

pases Nr.: R0105758

Prezidenta un aizsardzības ministra ministrs, atbildīgs par saziņu

33.

Mamoudou (arī Mamadou) CONDÉ kungs

dz. d.: 9.12.1960.

pases Nr.: R0020803

Misiju, stratēģijas jautājumu un ilgtspējīgas attīstības valsts sekretārs

34.

Leitnants Aboubacar Chérif (arī Toumba) DIAKITÉ

 

Prezidenta adjutants

35.

Ibrahima Khalil DIAWARA kungs

dz. d.: 1.1.1976.

pases Nr.: R0000968

Aboubacar Chérif “Toumba” Diakité īpašais padomnieks

36.

Apakšleitnants Marcel KOIVOGUI

 

Aboubacar Chérif “Toumba” Diakité vietnieks

37.

Papa Koly KOUROUMA kungs

dz. d.: 3.11.1962.

pases Nr.: R11914/R001534

Vides un ilgtspējīgas attīstības ministrs

38.

Majors Nouhou THIAM

dz. d.: 1960.

pases Nr.: 5180

Bruņoto spēku ģenerālinspektors,

CNDD runasvīrs

39.

Policijas kapteinis Théodore (arī Siba) KOUROUMA

dz. d.: 13.5.1971.

dienesta pases Nr.: R0001204

Prezidenta biroja atašejs

40.

Kapteinis Mamadou SANDÉ

dz. d.: 12.12.1969.

pases Nr.: R0003465

Prezidenta ministrs, atbildīgs par ekonomiku un finansēm

41.

Alhassane (arī Al-Hassane) Siba ONIPOGUI kungs

dz. d.: 31.12.1961.

pases Nr.: 5938/R00003488

Prezidenta ministrs, atbildīgs par valsts kontroli

42.

Joseph KANDUNO kungs

 

Revīziju, pārskatāmības un labas pārvaldības ministrs

43.

Fodéba (arī Isto) KÉIRA kungs

dz. d.: 4.6.1961.

pases Nr.: R0001767

Jaunatnes, sporta un jauniešu nodarbinātības veicināšanas ministrs

44.

Pulkvedis Siba LOHALAMOU

dz. d.: 1.8.1962.

pases Nr.: R0001376

Tieslietu ministrs, zīmogu glabātājs

45.

Dr. Frédéric KOLIÉ

dz. d.: 1.1.1960.

pases Nr.: R0001714

Reģionālās pārvaldes un politisko lietu ministrs

46.

Alexandre Cécé LOUA kungs

dz. d.: 1.1.1956.

pases Nr.: R0001757 /

Diplomātiskās pases Nr.: R 0000027

Ārlietu un ārvalstīs dzīvojošo gvinejiešu lietu ministrs

47.

Mamoudou (arī Mahmoud) THIAM kungs

dz. d.: 4.10.1968.

pases Nr.: R0001758

Šahtu un enerģētikas ministrs

48.

Boubacar BARRY kungs

dz. d.: 28.5.1964.

pases Nr.: R0003408

Prezidenta valsts ministrs, atbildīgs par būvniecību, reģionālo attīstību un publisko būvniecības mantojumu

49.

Demba FADIGA kungs

dz. d.: 1.1.1952.

pases Nr., uzturēšanās atļaujas Nr.:

CNDD loceklis

ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, atbildīgais par CNDD un valdības attiecībām

50.

Mohamed DIOP kungs

dz. d.: 1.1.1963.

pases Nr.: R0001798

CNDD loceklis

Konkari gubernators

51.

Seržants Mohamed (arī Tigre) CAMARA

 

Drošības spēku loceklis prezidenta gvardes bāzē “Koundara

52.

Habib HANN kungs

dz. d.: 15.12.1950.

pases Nr.: 341442

Valsts stratēģisko sektoru revīzijas un uzraudzības komiteja

53.

Ousmane KABA kungs

 

Valsts stratēģisko sektoru revīzijas un uzraudzības komiteja

54.

Alfred MATHOS kungs

 

Valsts stratēģisko sektoru revīzijas un uzraudzības komiteja

55.

Kapteinis Mandiou DIOUBATÉ

dz. d.: 1.1.1960.

pases Nr.: R0003622

Prezidenta preses biroja vadītājs,

CNDD runasvīrs

56.

Cheik Sydia DIABATÉ kungs

dz. d.: 23.4.1968.

pases Nr.: R0004490

Bruņoto spēku loceklis,

Aizsardzības ministrijas izlūkošanas un izmeklēšanas dienestu vadītājs

57.

Ibrahima Ahmed BARRY kungs

dz. d.: 11.11.1961.

pases Nr.: R0048243

Gvinejas radio un televīzijas ģenerāldirektors

58.

Alhassane BARRY kungs

dz. d.: 15.11.1962.

pases Nr.: R0003484

Centrālās bankas pārvaldnieks

59.

Roda Namatala FAWAZ kungs

dz. d.: 6.7.1947.

pases Nr.: R0001977

Ar CNDD saistīts uzņēmējs, kas CNDD sniedzis finansiālu atbalstu

60.

Dioulde DIALLO kungs

 

Ar CNDD saistīts uzņēmējs, kas CNDD sniedzis finansiālu atbalstu

61.

Kerfalla CAMARA KPC kungs

 

Guicopress izpilddirektors

Ar CNDD saistīts uzņēmējs, kas CNDD sniedzis finansiālu atbalstu

62.

Dr. Moustapha ZABATT

dz. d.: 6.2.1965.

Prezidenta ārsts un personīgais padomnieks

63.

Aly MANET kungs

 

Kustība “Dadis Doit Rester

64.

Louis M'bemba SOUMAH kungs

 

Darba, pārvaldes reformas un civildienesta ministrs

65.

Cheik Fantamady CONDÉ kungs

 

Informācijas un kultūras ministrs

66.

Pulkvedis Boureima CONDÉ

 

Lauksaimniecības un lopkopības ministrs

67.

Mariame SYLLA kungs

 

Decentralizācijas un vietējās attīstības ministre


26.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/18


PADOMES LĒMUMS 2010/639/KĀDP

(2010. gada 25. oktobris)

par ierobežojošiem pasākumiem pret dažām Baltkrievijas amatpersonām

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2006. gada 10. aprīlī pieņēma Kopējo nostāju 2006/276/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret dažām Baltkrievijas amatpersonām (1).

(2)

Ar Kopējo nostāju 2009/314/KĀDP (2009. gada 6. aprīlis), ar ko groza Kopējo nostāju 2006/276/KĀDP (2), ierobežojošos pasākumus pagarināja līdz 2010. gada 15. martam. Tomēr ceļošanas ierobežojumi dažām augstām Baltkrievijas amatpersonām, izņemot personas, kas iesaistītas 1999. un 2000. gadā notikušajā cilvēku pazušanā, un Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, tika apturēti līdz 2009. gada 15. decembrim.

(3)

Padome 2009. gada 15. decembrī pieņēma Lēmumu 2009/969/KĀDP (3), ar ko gan ierobežojošos pasākumus, gan dažu ierobežojumu apturēšanu pagarināja līdz 2010. gada 31. oktobrim.

(4)

Pārskatot Kopējo nostāju 2006/276/KĀDP, ierobežojošie pasākumi būtu jāatjauno uz laikposmu līdz 2011. gada 31. oktobrim, un uz laikposmu līdz tai pašai dienai būtu jāatjauno arī ceļošanas ierobežojumu apturēšana.

(5)

Savienības īstenošanas pasākumus izklāstīja Regulā (EK) Nr. 765/2006 (2006. gada 18. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret prezidentu Lukašenko un dažām Baltkrievijas amatpersonām (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērstu, ka to teritorijā ieceļo vai to šķērso personas, kuras ir atbildīgas:

a)

par to, lai sāktu neatkarīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par iespējamajiem noziegumiem, bet to nav darījušas, kā arī personas, kuras Pourgourides ziņojumā nosauktas par galvenajiem līdzdalībniekiem četru sabiedrībā pazīstamu cilvēku pazušanā, kas Baltkrievijā notika 1999. un 2000. gadā, un tai sekojošā pēdu slēpšanā, ņemot vērā acīmredzamos šķēršļus, ko šīs personas likušas tiesiskumam un patiesības noskaidrošanai, un kuras uzskaitītas I pielikumā;

b)

par viltojumiem 2004. gada 17. oktobra vēlēšanās un referendumā Baltkrievijā, kā arī personas, kuras ir atbildīgas par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, apspiežot miermīlīgu demonstrāciju dalībniekus pēc vēlēšanām un referenduma Baltkrievijā, un kuras uzskaitītas II pielikumā;

c)

par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās 2006. gada 19. martā un par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju un kuras uzskaitītas III pielikumā.

2.   Šā panta 1. punkts nevienai dalībvalstij neuzliek pienākumu aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.

3.   Šā panta 1. punkts neskar gadījumus, kad kādai dalībvalstij jāpilda starptautisko tiesību saistības, proti:

i)

kā starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalstij;

ii)

kā Apvienoto Nāciju Organizācijas sasauktas vai tās pārziņā rīkotas starptautiskas konferences uzņēmējvalstij;

iii)

saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti;

vai

iv)

saskaņā ar 1929. gada Izlīguma līgumu (Laterāna paktu), ko noslēdzis Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija.

4.   Šā panta 3. punktu uzskata par piemērojamu arī gadījumos, kad kāda dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.

5.   Padomi pienācīgi informē par visiem gadījumiem, kad kāda dalībvalsts piešķir izņēmumu saskaņā ar 3. un 4. punktu.

6.   Dalībvalstis var piešķirt izņēmumus no 1. punktā paredzētajiem pasākumiem, ja ceļošana ir attaisnojama steidzamu humānu iemeslu dēļ vai tāpēc, lai piedalītos starpvaldību sanāksmēs, tostarp tajās, kuras atbalsta Savienība vai kuras rīko dalībvalsts, kas ir EDSO prezidentvalsts, un kurās notiek politisks dialogs ar tiešu mērķi sekmēt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Baltkrievijā.

7.   Dalībvalsts, kas vēlas piešķirt 6. punktā minētos izņēmumus, par to rakstiski paziņo Padomei. Izņēmumu uzskata par piešķirtu, izņemot tad, ja viens vai vairāki Padomes locekļi pret šādu rīcību rakstiski iebilst divās darbadienās no dienas, kad saņemts paziņojums par ierosināto izņēmumu. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu atļaut ierosināto izņēmumu.

8.   Ja kāda dalībvalsts saskaņā ar 3., 4., 6. un 7. punktu atļauj I, II un III pielikumā uzskaitītajām personām ierasties tās teritorijā vai to šķērsot, atļauja attiecas tikai uz to mērķi, kuram tā piešķirta, un tikai uz tajā minētajām personām.

2. pants

1.   Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kuras ir atbildīgas par starptautisko vēlēšanu standartu pārkāpumiem 2006. gada 19. marta prezidenta vēlēšanās Baltkrievijā un par represijām pret pilsonisko sabiedrību un demokrātisko opozīciju, un ar minētajām personām saistīto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kā uzskaitīts IV pielikumā.

2.   Personām, kas uzskaitītas IV pielikumā, vai šo personu interesēs ne tieši, ne netieši nedara pieejamus nekādus līdzekļus vai saimnieciskos resursus.

3. pants

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut atbrīvot noteiktus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus vai tos darīt pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)

vajadzīgi, lai nodrošinātu IV pielikumā uzskaitīto personu un viņu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtiku, īri vai hipotēku, medikamentiem un ārstniecisko palīdzību un nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi pamatotu honorāru samaksai un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskajiem pakalpojumiem;

c)

paredzēti vienīgi parastajai komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu turēšanu vai pārvaldību; vai

d)

vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar nosacījumu, ka kompetentā iestāde pārējām kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja.

Dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.

2.   Šā lēmuma 2. panta 2. punktu nepiemēro šādiem iesaldēto kontu papildinājumiem:

a)

procentiem vai cita veida peļņai no šiem kontiem; vai

b)

maksājumiem, ko paredz līgumi, vienošanās vai saistības, kas noslēgti vai kas radušās pirms dienas, kurā šiem kontiem sāka piemērot Kopējās nostājas 2006/276/KĀDP noteikumus,

ar nosacījumu, ka uz visiem šādiem procentiem, cita veida peļņu un maksājumiem joprojām attiecas šā lēmuma 2. panta 1. punkts.

4. pants

1.   Padome pēc kādas dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma pieņem grozījumus I, II, III un IV pielikumā iekļautajos sarakstos, kā to prasa politiskās situācijas attīstība Baltkrievijā.

2.   Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai personai vai nu tieši, ja ir zināma tās adrese, vai publicējot paziņojumu, dodot šai personai iespēju paust savus apsvērumus.

3.   Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē konkrēto personu.

5. pants

Lai palielinātu minēto pasākumu iedarbību, Savienība aicina trešās valstis pieņemt ierobežojošus pasākumus, kas būtu līdzīgi tiem, kuri ietverti šajā lēmumā.

6. pants

Ar šo tiek atcelta Kopējā nostāja 2006/276/KĀDP.

7. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šo lēmumu piemēro līdz 2011. gada 31. oktobrim. To pastāvīgi pārskata. To atjaunina vai vajadzības gadījumā groza, ja Padome uzskata, ka tā mērķi nav sasniegti.

3.   Šā lēmuma 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus, ciktāl tie attiecas uz Yuri Nikolaevich PODOBED, kā arī 1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus aptur līdz 2011. gada 31. oktobrim.

Luksemburgā, 2010. gada 25. oktobrī

Padomes vārdā

priekšsēdētäja

C. ASHTON


(1)  OV L 101, 11.4.2006., 5. lpp.

(2)  OV L 93, 7.4.2009., 21. lpp.

(3)  OV L 332, 17.12.2009., 76 lpp.

(4)  OV L 134, 20.5.2006., 1. lpp.


I PIELIKUMS

1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto personu saraksts

1.

SIVAKOV, YURY (YURIJ) Leonidovich, bijušais Baltkrievijas tūrisma un sporta ministrs, dzimis 1946. gada 5. augustā Sahalīnas apgabalā, bijušajā Krievijas Padomju Federatīvajā Sociālistiskajā Republikā.

2.

SHEYMAN (SHEIMAN), VICTOR Vladimirovich, Baltkrievijas Drošības padomes valsts sekretārs, dzimis 1958. gada 26. maijā Grodņas apgabalā.

3.

PAVLICHENKO (PAVLIUCHENKO), DMITRI (Dmitry) Valeriyevich, Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas (SOBR) Īpašās reaģēšanas grupas vadītājs, dzimis 1966. gadā Vitebskā.

4.

NAUMOV, VLADIMIR Vladimïrovich, iekšlietu ministrs, dzimis 1956. gadā.


II PIELIKUMS

1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto personu saraksts

1.

Lydia Mihajlovna YERMOSHINA, Baltkrievijas Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja, dzimusi 1953. gadā Slutskā (Minskas apgabals).

2.

Yuri Nikolaevich PODOBED, milicijas pulkvežleitnants, Speciālo uzdevumu vienība (OMON), Iekšlietu ministrija, dzimis 1962. gada 5. martā Sluckā (Minskas apgabals).


III PIELIKUMS

1. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto personu saraksts

Vārds (latviešu valodā)

Vārds (baltkrievu valodā)

Vārds (krievu valodā)

Dzimšanas datums

Dzimšanas vieta

Adrese

Pases numurs

Amats

Lukašenka Aļaksandrs Rigora dēls

(Lukašenko Aleksandrs Grigorija dēls)

Лукашенка Аляксандр Рыгоравiч

ЛУКАШЕНКО Александр Григорьевич

30.8.1954.

Kopisja, Vitebskas apgabals

 

 

Prezidents

Ņevihlass Genādzijs Mikalaja dēls

(Ņeviglass Genādijs Nikolaja dēls)

Невыглас Генадзь Мiкалаевiч

НЕВЫГЛАС Геннадий Николаевич

11.2.1954.

Parahonska, Pinskas apgabals

 

 

Prezidenta administrācijas vadītājs

Pjatkeviča Nataļja Uladzimira meita

(Petkeviča Natālija Vladimira meita)

Пяткевiч Наталля Уладзiмiраўна

ПЕТКЕВИЧ Наталья Владимировна

24.10.1972.

Minska

 

 

Prezidenta administrācijas vadītāja vietniece

Rubinavs Anatols Mikalaja dēls

(Rubinovs Anatolijs Nikolaja dēls)

Рубiнаў Анатоль Мiкалаевiч

РУБИНОВ Анатолий Николаевич

15.4.1939.

Mogiļeva

 

 

Prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks masu informācijas līdzekļu un ideoloģijas jautājumos

Praļaskovskis Aļegs Vitolda dēls

(Proļeskovskis Oļegs Vitolda dēls)

Праляскоўскi Алег Вiтольдавiч

ПРОЛЕСКОВСКИЙ Олег Витольдович

1.10.1963.

Zagorska (Krievija, tagad Sergijevposada)

 

 

Prezidenta administrācijas padomnieks un galvenā ideoloģijas departamenta vadītājs

Radzjkovs Aļaksandrs Mihaila dēls

(Radkovs Aleksandrs Mihaila dēls)

Радзькоў Аляксандр Мiхайлавiч

РАДЬКОВ Александр Михайлович

1.7.1951.

Votņa, Bihovas rajons, Mogiļevas apgabals Вотня Быховского района Могилевской области

 

 

Izglītības ministrs

Rusakevičs Uladzimirs Vasilija dēls

(Rusakevičs Vladimirs Vasilija dēls)

Русакевiч Уладзiмiр Васiльевiч

РУСАКЕВИЧ Владимир Васильевич

13.9.1947.

Vigonošči, Brestas apgabals Выгонощи, Брестская область

 

 

Informācijas ministrs

Halavanovs Viktors Rigora dēls

(Golovanovs Viktors Grigorija dēls)

Галаванаў Вiктар Рыгоравiч

ГОЛОВАНОВ Виктор Григорьевич

1952.

Borisova

 

 

Tieslietu ministrs

Zimovskis Aļaksandrs Leonida dēls

(Zimovskis Aleksandrs Leonīda dēls)

Зiмоўскi Аляксандр Леанiдавiч

ЗИМОВСКИЙ Александр Леонидович

10.1.1961.

Vācija

 

 

Parlamenta augšpalātas deputāts; valsts radio un televīzijas sabiedrības vadītājs

Kanapļevs Uladzimirs Mikalaja dēls

(Konopļevs Vladimirs Nikolaja dēls)

Канаплёў Уладзiмiр Мiкалаевiч

КОНОПЛЕВ Владимир Николаевич

3.1.1954.

Akuļinci, Mogiļevas rajons Акулинцы Могилевского района

 

 

Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs

Čarhiņecs Mikalajs Ivana dēls

(Čergiņecs Nikolajs Ivana dēls)

Чаргiнец Мiкалай Iванавiч

ЧЕРГИНЕЦ Николай Иванович

17.10.1937.

Minska

 

 

Parlamenta augšpalātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs

Kascjans Sjargejs Ivana dēls

(Kostjans Sergejs Ivana dēls)

Касцян Сяргей Iванавiч

КОСТЯН Сергей Иванович

15.1.1941.

Usohi, Kličevas rajons, Mogiļevas apgabals

Усохи Кличевского района Могилевской области

 

 

Parlamenta apakšpalātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs

Orda Mihails Sjargeja dēls

(Orda Mihails Sergeja dēls)

Орда Мiхаiл Сяргеевiч

ОРДА Михаил Сергеевич

28.9.1966.

Djatlova, Grodņas apgabals

Дятлово Гродненской области

 

 

Parlamenta augšpalātas deputāts, Baltkrievijas Republikas jaunatnes savienības (BRSM) vadītājs

Lazaviks Mikalajs Ivana dēls

(Lozoviks Nikolajs Ivana dēls)

Лазавiк Мiкалай Iванавiч

ЛОЗОВИК Николай Иванович

18.1.1951.

Neviņani, Viļejkas rajons, Minskas apgabals

Невиняны Вилейского р-на Минской обл

 

 

CVK pārstāvis

Miklaševičs Pjatrs Pjatra dēls

(Miklaševičs Pjotrs Pjotra dēls)

Мiклашэвiч Пётр Пятровiч

МИКЛАШЕВИЧ Петр Петрович

1954.

Kosuta, Minskas apgabals

Косута Минской области

 

 

Ģenerālprokurors

Sļiževskis Aļegs Leanida dēls

(Sļiževskis Oļegs Leonīda dēls)

Слiжэўскi Алег Леанiдавiч

СЛИЖЕВСКИЙ Олег Леонидович

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas Sociālo organizāciju, partiju un NVO nodaļas vadītājs

Haritons Aļaksandrs

(Haritons Aleksandrs)

Харытон Аляксандр

ХАРИТОН Александр

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas Sociālo organizāciju, partiju un NVO nodaļas konsultants

Smirnovs Jauhens Aļaksandra dēls

(Smirnovs Jevgēņijs Aleksandra dēls)

Смiрноў Яўген Аляксандравiч

CМИРНОВ Евгений Александрович

15.3.1949.

Rjazaņas apgabals, Krievija

 

 

Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja pirmais vietnieks

Ravucka Nadzeja Zala meita

(Reucka Nadežda Zala meita)

Равуцкая Надзея Залаўна

РЕУТСКАЯ Надежда Заловна

 

 

 

 

Minskas Maskavas rajona tiesnese

Trubņikavs Mikalajs Aļakseja dēls

(Trubņikovs Nikolajs Alekseja dēls)

Трубнiкаў Мiкалай Аляксеевiч

ТРУБНИКОВ Николай Алексеевич

 

 

 

 

Minskas Partizānu rajona tiesnesis

Kuprijanavs Mikalajs Mihaila dēls

(Kuprijanovs Nikolajs Mihaila dēls)

Купрыянаў Мiкалай Мiхайлавiч

КУПРИЯНОВ Николай Михайлович

 

 

 

 

Ģenerālprokurora vietnieks

Suharenka Scjapans Mikalaja dēls

(Suhorenko Stepans Nikolaja dēls)

Сухарэнка Сцяпан Мiкалаевiч

СУХОРЕНКО Степан Николаевич

27.1.1957.

Zdudiči, Svetlogorskas rajons, Gomeļas apgabals

Здудичи Светлогорского района Гомельской области

 

 

VDK priekšsēdētājs

Dzemjancejs Vasilis Ivana dēls

(Dementijs Vasīlijs Ivana dēls)

Дземянцей Васiль Iванавiч

ДЕМЕНТЕЙ Василий Иванович

 

 

 

 

VDK priekšsēdētāja pirmais vietnieks

Koziks Leanīds Pjatra dēls

(Koziks Leonīds Pjotra dēls)

Козiк Леанiд Пятровiч

КОЗИК Леонид Петрович

13.7.1948.

Borisova

 

 

Arodbiedrību federācijas vadītājs

Kaļada Aļaksandrs Mihaila dēls

(Koleda Aleksandrs Mihaila dēls)

Каляда Аляксандр Мiхайлавiч

КОЛЕДА Александр Михайлович

 

 

 

 

Brestas apgabala vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs

(Mihasevs Uladzimirs Iļas dēls)

Mihasevs Vladimirs Iļjas dēls

Мiхасёў Уладзiмiр Iльiч

МИХАСЕВ Владимир Ильич

 

 

 

 

Gomeļas apgabala CVK priekšsēdētājs

Lučina Leanīds Aļaksandra dēls (Lučina Leonīds Aleksandra dēls)

Лучына Леанiд Аляксандравiч

ЛУЧИНА Леонид Александрович

18.11.1947.

Minskas apgabals

 

 

Grodņas apgabala CVK priekšsēdētājs

Karpenka Ihars Vasilija dēls

(Karpenko Igors Vasilija dēls)

Карпенка Iгар Васiльевiч

КАРПЕНКО Игорь Васильевич

28.4.1964.

Novokuzņecka, Kemerovas apgabals, Krievija

Новокузнецк Кемеровской области, Россия

 

 

Minskas pilsētas CVK priekšsēdētājs

Kurlovičs Uladzimirs Anatolija dēls

(Kurlovičs Vladimirs Anatolija dēls)

Курловiч Уладзiмiр Анатольевiч

КУРЛОВИЧ Владимир Анатольевич

 

 

 

 

Minskas apgabala CVK priekšsēdētājs

Mjaceļica Mikalajs Cimafeja dēls

(Meteļica Nikolajs Timofeja dēls)

Мяцелiца Мiкалай Цiмафеевiч

МЕТЕЛИЦА Николай Тимофеевич

 

 

 

 

Mogiļevas apgabala CVK priekšsēdētājs

Piščuļonaks Mihails Vasiļa dēls

(Piščuļonoks Mihails Vasilija dēls)

Пiшчулёнак Мiхаiл Васiльевiч

ПИЩУЛЕНОК Михаил Васильевич

 

 

 

 

Vitebskas apgabala CVK priekšsēdētājs

Ribakovs Aļaksejs (Ribakovs Aleksejs)

Рыбакоў Аляксей

РЫБАКОВ Алексей

 

 

Jeseņina iela 31-1-104, Minska

 

Minskas Maskavas rajona apgabaltiesas tiesnesis

Bortniks Sergejs Aļaksandra dēls (Bortņiks Sergejs Aleksandra dēls)

Бортнiк Сяргей Аляксандравiч

БОРТНИК Сергей Александрович

28.5.1953.

Minska

Surganovo iela 80-263, Minska

MP0469554

Valsts prokurors

Jasinovičs Leanids Stanislava dēls (Jasinovičs Leonīds Staņislava dēls)

Ясiновiч Леанiд Станiслававiч

ЯСИНОВИЧ Леонид Станиславович

26.11.1961.

Buhani, Vitebskas apgabals

Gorovca iela 4-104, Minska

MP0515811

Minskas Centra rajona apgabaltiesas tiesnesis

Mihuns Andrejs Arkadzija dēls (Miguns Andrejs Arkadija dēls)

Мiгун Андрэй Аркадзевiч

МИГУН Андрей Аркадевич

5.2.1978.

Minska

Goretskovo Maksima iela 53-16, Minska

MP1313262

Valsts prokurors


IV PIELIKUMS

2. pantā minēto personu saraksts

Vārds (latviešu valodā)

Vārds (baltkrievu valodā)

Vārds (krievu valodā)

Dzimšanas datums

Dzimšanas vieta

Adrese

Pases numurs

Amats

Lukašenka Aļaksandrs Rigora dēls

(Lukašenko Aleksandrs Grigorija dēls)

Лукашенка Аляксандр Рыгоравiч

ЛУКАШЕНКО Александр Григорьевич

30.8.1954.

Kopisja, Vitebskas apgabals

 

 

Prezidents

Ņevihlass Genādzijs Mikalaja dēls

(Ņeviglass Genādijs Nikolaja dēls)

Невыглас Генадзь Мiкалаевiч

НЕВЫГЛАС Геннадий Николаевич

11.2.1954.

Parahonska, Pinskas apgabals

 

 

Prezidenta administrācijas vadītājs

Pjatkeviča Nataļja Uladzimira meita

(Petkeviča Natālija Vladimira meita)

Пяткевiч Наталля Уладзiмiраўна

ПЕТКЕВИЧ Наталья Владимировна

24.10.1972.

Minska

 

 

Prezidenta administrācijas vadītāja vietniece

Rubinavs Anatols Mikalaja dēls

(Rubinovs Anatolijs Nikolaja dēls)

Рубiнаў Анатоль Мiкалаевiч

РУБИНОВ Анатолий Николаевич

15.4.1939.

Mogiļeva

 

 

Prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks masu informācijas līdzekļu un ideoloģijas jautājumos

Praļaskovskis Aļegs Vitolda dēls

(Proļeskovskis Oļegs Vitolda dēls)

Праляскоўскi Алег Вiтольдавiч

ПРОЛЕСКОВСКИЙ Олег Витольдович

1.10.1963.

Zagorska (Krievija, tagad Sergijevposada)

 

 

Prezidenta administrācijas padomnieks un galvenā ideoloģijas departamenta vadītājs

Radzjkovs Aļaksandrs Mihaila dēls

(Radkovs Aleksandrs Mihaila dēls)

Радзькоў Аляксандр Мiхайлавiч

РАДЬКОВ Александр Михайлович

1.7.1951.

Votņa, Bihovas rajons, Mogiļevas apgabals Вотня Быховского района Могилевской области

 

 

Izglītības ministrs

Rusakevičs Uladzimirs Vasilija dēls

(Rusakevičs Vladimirs Vasilija dēls)

Русакевiч Уладзiмiр Васiльевiч

РУСАКЕВИЧ Владимир Васильевич

13.9.1947.

Vigonošči, Brestas apgabals Выгонощи, Брестская область

 

 

Informācijas ministrs

Halavanavs Viktors Rigora dēls

(Golovanovs Viktors Grigorija dēls)

Галаванаў Вiктар Рыгоравiч

ГОЛОВАНОВ Виктор Григорьевич

1952.

Borisova

 

 

Tieslietu ministrs

Zimovskis Aļaksandrs Leonida dēls

(Zimovskis Aleksandrs Leonīda dēls)

Зiмоўскi Аляксандр Леанiдавiч

ЗИМОВСКИЙ Александр Леонидович

10.1.1961.

Vācija

 

 

Parlamenta augšpalātas deputāts; valsts radio un televīzijas sabiedrības vadītājs

Kanapļevs Uladzimirs Mikalaja dēls

(Konopļevs Vladimirs Nikolaja dēls)

Канаплёў Уладзiмiр Мiкалаевiч

КОНОПЛЕВ Владимир Николаевич

3.1.1954.

Akuļinci, Mogiļevas rajons Акулинцы Могилевского района

 

 

Parlamenta apakšpalātas priekšsēdētājs

Čarhiņecs Mikalajs Ivana dēls

(Čergiņecs Nikolajs Ivana dēls)

Чаргiнец Мiкалай Iванавiч

ЧЕРГИНЕЦ Николай Иванович

17.10.1937.

Minska

 

 

Parlamenta augšpalātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs

Kascjans Sjargejs Ivana dēls

(Kostjans Sergejs Ivana dēls)

Касцян Сяргей Iванавiч

КОСТЯН Сергей Иванович

15.1.1941.

Usohi, Kličevas rajons, Mogiļevas apgabals

Усохи Кличевского района Могилевской области

 

 

Parlamenta apakšpalātas Ārlietu komitejas priekšsēdētājs

Orda Mihails Sjargeja dēls

(Orda Mihails Sergeja dēls)

Орда Мiхаiл Сяргеевiч

ОРДА Михаил Сергеевич

28.9.1966.

Djatlova, Grodņas apgabals

Дятлово Гродненской области

 

 

Parlamenta augšpalātas deputāts, Baltkrievijas Republikas jaunatnes savienības (BRSM) vadītājs

Lazaviks Mikalajs Ivana dēls

(Lozoviks Nikolajs Ivana dēls)

Лазавiк Мiкалай Iванавiч

ЛОЗОВИК Николай Иванович

18.1.1951.

Neviņani, Viļejkas rajons, Minskas apgabals

Невиняны Вилейского р-на Минской обл

 

 

CVK pārstāvis

Miklaševičs Pjatrs Pjatra dēls

(Miklaševičs Pjotrs Pjotra dēls)

Мiклашэвiч Пётр Пятровiч

МИКЛАШЕВИЧ Петр Петрович

1954.

Kosuta, Minskas apgabals

Косута Минской области

 

 

Ģenerālprokurors

Sļiževskis Aļegs Leanida dēls

(Sļiževskis Oļegs Leonīda dēls)

Слiжэўскi Алег Леанiдавiч

СЛИЖЕВСКИЙ Олег Леонидович

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas Sociālo organizāciju, partiju un NVO nodaļas vadītājs

Haritons Aļaksandrs

(Haritons Aleksandrs)

Харытон Аляксандр

ХАРИТОН Александр

 

 

 

 

Tieslietu ministrijas Sociālo organizāciju, partiju un NVO nodaļas konsultants

Smirnovs Jauhens Aļaksandra dēls

(Smirnovs Jevgēņijs Aleksandra dēls)

Смiрноў Яўген Аляксандравiч

CМИРНОВ Евгений Александрович

15.3.1949.

Rjazaņas apgabals, Krievija

 

 

Saimnieciskās tiesas priekšsēdētāja pirmais vietnieks

Ravucka Nadzeja Zala meita

(Reucka Nadežda Zala meita)

Равуцкая Надзея Залаўна

РЕУТСКАЯ Надежда Заловна

 

 

 

 

Minskas Maskavas rajona tiesnese

Trubņikavs Mikalajs Aļakseja dēls

(Trubņikovs Nikolajs Alekseja dēls)

Трубнiкаў Мiкалай Аляксеевiч

ТРУБНИКОВ Николай Алексеевич

 

 

 

 

Minskas Partizānu rajona tiesnesis

Kuprijanavs Mikalajs Mihaila dēls

(Kuprijanovs Nikolajs Mihaila dēls)

Купрыянаў Мiкалай Мiхайлавiч

КУПРИЯНОВ Николай Михайлович

 

 

 

 

Ģenerālprokurora vietnieks

Suharenka Scjapans Mikalaja dēls

(Suhorenko Stepans Nikolaja dēls)

Сухарэнка Сцяпан Мiкалаевiч

СУХОРЕНКО Степан Николаевич

27.1.1957.

Zdudiči, Svetlogorskas rajons, Gomeļas apgabals

Здудичи Светлогорского района Гомельской области

 

 

VDK priekšsēdētājs

Dzemjancejs Vasilis Ivana dēls

(Dementijs Vasīlijs Ivana dēls)

Дземянцей Васiль Iванавiч

ДЕМЕНТЕЙ Василий Иванович

 

 

 

 

VDK priekšsēdētāja pirmais vietnieks

Koziks Leanīds Pjatra dēls

(Koziks Leonīds Pjotra dēls)

Козiк Леанiд Пятровiч

КОЗИК Леонид Петрович

13.7.1948.

Borisova

 

 

Arodbiedrību federācijas vadītājs

Kaļada Aļaksandrs Mihaila dēls

(Koleda Aleksandrs Mihaila dēls)

Каляда Аляксандр Мiхайлавiч

КОЛЕДА Александр Михайлович

 

 

 

 

Brestas apgabala vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs

Mihasevs Vladzimirs Iļjas dēls

(Mihasevs Vladimirs Iļjas dēls)

Мiхасёў Уладзiмiр Iльiч

МИХАСЕВ Владимир Ильич

 

 

 

 

Gomeļas apgabala CVK priekšsēdētājs

Lučina Leanīds Aļaksandra dēls (Lučina Leonīds Aleksandra dēls)

Лучына Леанiд Аляксандравiч

ЛУЧИНА Леонид Александрович

18.11.1947.

Minskas apgabals

 

 

Grodņas apgabala CVK priekšsēdētājs

Karpenka Ihars Vasilija dēls

(Karpenko Igors Vasilija dēls)

Карпенка Iгар Васiльевiч

КАРПЕНКО Игорь Васильевич

28.4.1964.

Novokuzņecka, Kemerovas apgabals, Krievija

Новокузнецк Кемеровской области, Россия

 

 

Minskas pilsētas CVK priekšsēdētājs

Kurlovičs Uladzimirs Anatolija dēls

(Kurlovičs Vladimirs Anatolija dēls)

Курловiч Уладзiмiр Анатольевiч

КУРЛОВИЧ Владимир Анатольевич

 

 

 

 

Minskas apgabala CVK priekšsēdētājs

Mjaceļica Mikalajs Cimafeja dēls

(Meteļica Nikolajs Timofeja dēls)

Мяцелiца Мiкалай Цiмафеевiч

МЕТЕЛИЦА Николай Тимофеевич

 

 

 

 

Mogiļevas apgabala CVK priekšsēdētājs

Piščuļonaks Mihails Vasiļa dēls

(Piščuļonoks Mihails Vasilija dēls)

Пiшчулёнак Мiхаiл Васiльевiч

ПИЩУЛЕНОК Михаил Васильевич

 

 

 

 

Vitebskas apgabala CVK priekšsēdētājs

Šeimans

Viktors Vladimira dēls

 

 

26.5.1958.

Grodņas apgabals

 

 

Drošības padomes valsts sekretārs

Pavļučenko Dmitrijs Valerija dēls

(Pavličenko Dmitrijs Valērija dēls)

 

 

1966.

Vitebska

 

 

Iekšlietu ministrijas īpašās reaģēšanas grupas vadītājs (SOBR)

Naumovs

Vladimirs Vladimira dēls

 

 

7.2.1956.

 

 

 

Iekšlietu ministrs

Jermošina Lidija Mihaila meita

 

 

29.1.1953.

Slucka (Minskas apgabals)

 

 

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja

Podobeds Jurijs Nikolaja dēls

 

 

5.3.1962.

Slucka (Minskas apgabals)

 

 

Milicijas apakšpulkvedis, Iekšlietu ministrijas īpašu uzdevumu vienība (OMON)

Ribakovs Aļaksejs (Ribakovs Aleksejs)

Рыбакоў Аляксей

РЫБАКОВ Алексей

 

 

Jeseņina iela 31-1-104, Minska

 

Minskas Maskavas rajona apgabaltiesas tiesnesis

Bortniks Sergejs Aļaksandra dēls (Bortņiks Sergejs Aleksandra dēls)

Бортнiк Сяргей Аляксандравiч

БОРТНИК Сергей Александрович

28.5.1953.

Minska

Surganovo iela 80-263, Minska

MP0469554

Valsts prokurors

Jasinovičs Leanids Stanislava dēls (Jasinovičs Leonīds Staņislava dēls)

Ясiновiч Леанiд Станiслававiч

ЯСИНОВИЧ Леонид Станиславович

26.11.1961.

Buhani, Vitebskas apgabals

Gorovca iela 4-104, Minska

MP0515811

Minskas Centra rajona apgabaltiesas tiesnesis

Mihuns Andrejs Arkadzija dēls (Miguns Andrejs Arkadija dēls)

Мiгун Андрэй Аркадзевiч

МИГУН Андрей Аркадевич

5.2.1978.

Minska

Goretskovo Maksima iela 53-16, Minska

MP1313262

Valsts prokurors


26.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/29


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 21. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2006/920/EK un 2008/231/EK par savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām attiecībā uz Eiropas parastā un ātrgaitas dzelzceļa sistēmu apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība”

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7179)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/640/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/57/EK par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Dzelzceļa aģentūras 2009. gada 17. jūlija ieteikumus par saskaņotiem ERTMS noteikumiem vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas un satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS (ERA/REC/2009-02/INT), par satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS pārskatīto P pielikumu ātrgaitas un parastajam dzelzceļam (ERA/REC/2009-03/INT), par satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS pārskatīto T pielikumu parastajam dzelzceļam (ERA/REC/2009-04/INT) un par grozījumu, kura mērķis ir saskaņot Direktīvu 2007/59/EK un satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS attiecībā uz vilcienu vadītāju kompetences nodrošināšanu (ERA/REC/2009-05/INT),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (2) 12. pants paredz, ka Eiropas Dzelzceļa aģentūra (turpmāk “Aģentūra”) nodrošina, lai savstarpējas izmantojamības tehniskās specifikācijas (turpmāk “SITS”) tiktu pielāgotas tehniskā progresa un tirgus tendencēm un sociālajām prasībām, kā arī sniedz priekšlikumus Komisijai par SITS grozījumiem, ko tā uzskata par nepieciešamiem.

(2)

Komisija, pieņemot 2007. gada 13. jūlija Lēmumu C(2007) 3371, deva Aģentūrai vispārīgu pilnvarojumu veikt noteiktus pasākumus saskaņā ar Padomes 1996. gada 23. jūlija Direktīvu 96/48/EK par Eiropas ātrgaitas dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. marta Direktīvu 2001/16/EK par Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas savstarpēju izmantojamību (4). Saskaņā ar šā vispārīgā pilnvarojuma noteikumiem Aģentūra tika lūgta pārskatīt parastā dzelzceļa satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, kas pieņemta ar Komisijas Lēmumu 2006/920/EK (5), un pārskatīto ātrgaitas dzelzceļa satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS, kas pieņemta ar Komisijas Lēmumu 2008/231/EK (6), kā arī sniegt tehniskus atzinumus par būtiskajām kļūdām un publicēt sarakstu ar atklātajām maznozīmīgajām kļūdām.

(3)

Eiropas vilcienu kustības vadības sistēma (turpmāk “ETCS”) un Globālā mobilo sakaru sistēma dzelzceļiem (turpmāk “GSM-R”) ir uzskatāma par nozīmīgu līdzekli ceļā uz harmonizētu Eiropas dzelzceļu sistēmu. Tādēļ iespējami drīz ir jāharmonizē šo sistēmu noteikumi. Ievērojot šo principu, SITS ir iekļautas ETCS un GSM-R specifikācijas.

(4)

Ir būtiski, lai SITS iekļautās prasības būtu vienotas un nepārprotamas. Tas nozīmē arī, ka uz dažādām SITS nevar attiecināt tehniskās prasības atšķirīgos to izstrādes posmos. Tādēļ uz visām SITS ir jāattiecina vienādas tehniskās prasības.

(5)

Lai harmonizētu attiecīgos noteikumus, kas iekļauti SITS attiecībā uz Eiropas parastā un ātrgaitas dzelzceļa sistēmu, noteikumi par ekspluatācijas aspektiem ir jāpublicē Aģentūras tīmekļa vietnē kā tehnisks dokuments.

(6)

Parastā dzelzceļa satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS ir jāparedz tādas pašas atsauces, kādas ir paredzētas pārskatītajās ātrgaitas dzelzceļa satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.

(7)

Pārskatot tehnisko dokumentu “SITS OPE A pielikums”, ir jāievēro “pārmaiņu kontroles pārvaldības process (CCM)”, ko piemēro tehnisko ERTMS specifikāciju validēšanā.

(8)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 32. panta 1. punktu katram riteklim ir jāsaņem Eiropas ritekļa numurs (EVN), kad tiek izsniegta pirmā atļauja par nodošanu ekspluatācijā. Saskaņā ar Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmumu 2007/756/EK, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas (7), EVN reģistrē valsts ritekļu reģistrā, ko uztur un atjaunina attiecīgās dalībvalsts norīkota valsts struktūra.

(9)

Ritekļu identifikācijas prasības, kas noteiktas satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS P pielikumā (ātrgaitas un parastajiem dzelzceļiem), ir jāpārskata, lai ņemtu vērā izmaiņas tiesiskajā regulējumā, kas veiktas ar Direktīvu 2008/57/EK un Lēmumu 2007/756/EK. Tehniskā progresa dēļ arvien palielinās tehnisko kodu skaits, tāpēc Aģentūrai jāuzdod publicēt un atjaunināt šādu tehnisko kodu sarakstus.

(10)

Prasības attiecībā uz bremzēšanas raksturojumu ir atklāts jautājums parastā dzelzceļa satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS. Bremzēšanas raksturojuma operacionālie aspekti ir jāharmonizē.

(11)

Prasības vilcienu vadītāju profesionālās kompetences un fiziskās un psiholoģiskās sagatavotības jomā ir noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/59/EK (8). Lai nepieļautu pārklāšanos un dublēšanos, šādas prasības nav jāiekļauj satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS.

(12)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/920/EK un 2008/231/EK.

(13)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi atbilst atzinumam, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/920/EK grozījumi

Lēmumu 2006/920/EK groza šādi:

a)

iekļauj šādu 1.a un 1.b pantu:

“1.a pants

Tehnisko kodu pārvaldība

1.   Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA) savā tīmekļa vietnē publicē to tehnisko kodu sarakstus, kas minēti P9., P10., P11., P12. un P13. pielikumā.

2.   ERA regulāri atjaunina 1. punktā minētos kodu sarakstus un informē Komisiju par to attīstību. Komisija ar tās komitejas starpniecību, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu, informē dalībvalstis par šo tehnisko kodu attīstību.

1.b pants

Līdz 2013. gada 31. decembrim, ja riteklis tiek pārdots vai iznomāts uz nepārtrauktu laikposmu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, un ja visi tehniskie rādītāji, ar kuriem šo ritekli atļāva nodot ekspluatācijā, paliek nemainīti, tā Eiropas ritekļa numuru (EVN) var mainīt, ritekli reģistrējot no jauna un atsaucot iepriekšējo reģistrāciju.

Ja šī jaunā reģistrācija attiecas uz dalībvalsti, kas nav pirmās reģistrācijas dalībvalsts, reģistrējošā iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz jauno reģistrāciju, var pieprasīt ar iepriekšējo reģistrāciju saistīto dokumentu kopijas.

Šāda EVN maiņa neierobežo Direktīvas 2008/57/EK 21. līdz 26. panta piemērošanu attiecībā uz atļaujas saņemšanas procedūrām.

Administratīvos izdevumus, kas radušies, mainot EVN, sedz pieteikuma iesniedzējs, kurš lūdz EVN nomaiņu.”;

b)

pielikumus groza tā, kā izklāstīts I pielikumā.

2. pants

Lēmuma 2008/231/EK grozījumi

Lēmumu 2008/231/EK groza šādi:

a)

iekļauj šādu 1.a un 1.b pantu:

“1.a pants

Tehnisko kodu pārvaldība

1.   Eiropas Dzelzceļa aģentūra (ERA) savā tīmekļa vietnē publicē to tehnisko kodu sarakstus, kas minēti P9., P10., P11., P12. un P13. pielikumā.

2.   ERA regulāri atjaunina 1. punktā minētos kodu sarakstus un informē Komisiju par to attīstību. Komisija ar tās komitejas starpniecību, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu, informē dalībvalstis par šo tehnisko kodu attīstību.

1.b pants

Līdz 2013. gada 31. decembrim, ja riteklis tiek pārdots vai iznomāts uz nepārtrauktu laikposmu, kas ilgāks par sešiem mēnešiem, un ja visi tehniskie rādītāji, ar kuriem šo ritekli atļāva nodot ekspluatācijā, paliek nemainīti, tā Eiropas ritekļa numuru (EVN) var mainīt, ritekli reģistrējot no jauna un atsaucot iepriekšējo reģistrāciju.

Ja šī jaunā reģistrācija attiecas uz dalībvalsti, kas nav pirmās reģistrācijas dalībvalsts, reģistrējošā iestāde, kas ir kompetenta attiecībā uz jauno reģistrāciju, var pieprasīt ar iepriekšējo reģistrāciju saistīto dokumentu kopijas.

Šāda EVN maiņa neierobežo Direktīvas 2008/57/EK 21. līdz 26. panta piemērošanu attiecībā uz atļaujas saņemšanas procedūrām.

Administratīvos izdevumus, kas radušies, mainot EVN, sedz pieteikuma iesniedzējs, kurš lūdz EVN nomaiņu.”;

b)

pielikumus groza tā, kā izklāstīts II pielikumā.

3. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 25. oktobra.

Tomēr I pielikuma 6. punktu un II pielikuma 5. punktu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 21. oktobrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS


(1)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.

(3)  OV L 235, 17.9.1996., 6. lpp.

(4)  OV L 110, 20.4.2001., 1. lpp.

(5)  OV L 359, 18.12.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 84, 26.3.2008., 1. lpp.

(7)  OV L 305, 23.11.2007., 30. lpp.

(8)  OV L 315, 3.12.2007., 51. lpp.


I PIELIKUMS

Lēmuma 2006/920/EK pielikumus groza šādi.

1.

Pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 2.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“2.2.1.   PERSONĀLS UN VILCIENI

SITS 4.6. un 4.7. apakšiedaļa attiecas uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā vilciena pavadīšana, ja tie saistīti ar valsts robežas(-u) šķērsošanu un darbu aiz jebkuras vietas(-ām), kas infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta(-as) kā “robeža” un iekļauta(-as) tā drošības atļaujā.

Iedaļu “4.6.2. Valodu zināšanas” papildus piemēro vilcienu vadītājiem, kā paredzēts Direktīvas 2007/59/EK VI pielikuma 8. punktā.

Ja darbs jāveic tikai līdz jebkurai “robežai”, kā aprakstīts šīs iedaļas pirmajā daļā, netiek uzskatīts, ka personāls šķērso valsts robežu.

Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā dispečera pienākumi un vilcienu kustības atļaušana, attiecas profesionālās kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm.

Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar pēdējiem vilciena sagatavošanas darbiem, pirms tas šķērso valsts robežu(-as) un strādā aiz jebkuras “robežas”, kā aprakstīts šīs iedaļas pirmajā daļā, attiecas 4.6. apakšiedaļa par veselības un drošības nosacījumu savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm. Ja visi ritekļi vilcienā, kas šķērso valsts robežu, šķērso to tikai līdz “robežai”, kā aprakstīts šīs iedaļas pirmajā daļā, netiek uzskatīts, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.

Minēto noteikumu kopsavilkumu var izteikt šādās tabulās.

Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri šķērso valsts robežu un turpina kustību aiz vietas, kas noteikta kā “robeža”

Uzdevums

Profesionālā kvalifikācija

Medicīniskās prasības

Vilciena pavadīšana

4.6.

4.7.

Vilciena kustības atļaušana

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana

Vilciena sagatavošana

4.6.

Savstarpēja atzīšana

Vilciena dispečera pienākumi

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana


Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri nešķērso valsts robežu vai šķērso to tikai līdz vietai, kas noteikta kā “robeža”

Uzdevums

Profesionālā kvalifikācija

Medicīniskās prasības

Vilciena pavadīšana

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana

Vilciena kustības atļaušana

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana

Vilciena sagatavošana

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana

Vilciena dispečera pienākumi

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana”

b)

pielikuma 2.2.2. iedaļas ceturto daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Līdz ar to Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas (ETCS) un Globālās mobilo sakaru sistēmas dzelzceļiem (GSM-R) detalizēti darbības noteikumi tagad ir noteikti šo SITS A pielikumā.”;

c)

pielikuma 4.2.2.6.2. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.2.2.6.2.   Bremzēšanas raksturojums

Infrastruktūras pārvaldītājam (IP) ir jānodrošina dzelzceļa uzņēmumam (DzU) faktiskais nepieciešamais bremzēšanas raksturojums. Vajadzības gadījumā šie dati ietver nosacījumus to bremžu sistēmu lietošanai, kuras var ietekmēt infrastruktūru, piemēram, attiecībā uz magnētiskajām, rekuperatīvajām un induktīvajām bremzēm.

Dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par to, lai vilcienam būtu pietiekams bremzēšanas raksturojums, izstrādājot bremzēšanas noteikumus, kas uzņēmuma personālam jāievēro.

Noteikumi par bremzēšanas raksturojumu ir jāpārvalda infrastruktūras pārvaldītāja un dzelzceļa uzņēmuma drošības pārvaldības sistēmas ietvaros.

Papildu prasības ir izklāstītas T pielikumā.”;

d)

pielikuma 4.3.2.6. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3.2.6.    Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmie elementi vilciena vadīšanai

Attiecībā uz smiltnīcas izmantošanu ir saskarne starp šīs SITS B pielikumu (C1. iedaļa), no vienas puses, un parastā dzelzceļa sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.11. apakšiedaļu (Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām) un A pielikuma 1. papildinājuma 4.1. punktu (kā minēts 4.3.1.10. apakšiedaļā), no otras puses.”;

e)

pielikuma 4.3.3.11. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3.3.11.   Vilciena sastādīšana, L pielikums

Starp šīs SITS 4.2.2.5. apakšiedaļu un L pielikumu un ritošā sastāva SITS (Kravas vagoni) 4.2.3.5. apakšiedaļu (Gareniskie saspiešanas spēki) ir saskarne attiecībā uz vilciena vadīšanu, vilciena apkopi un ritekļu sadalījumu vilcienā.

Ar ritošā sastāva SITS turpmākajām versijām būs saskarne, kad tajās apskatīs vilces vienības un pasažieru vagonus.”;

f)

pielikuma 4.6.1. iedaļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Uz profesionālo kompetenci attiecināmie obligātie elementi atsevišķu pienākumu izpildei ir iekļauti J un L pielikumā.”;

g)

pielikuma 4.6.3.1. iedaļas C un D punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“C.   Sākotnējā novērtēšana

pamatnosacījumi,

novērtēšanas programma, iekļaujot praktiskus pārbaudījumus,

pasniedzēju kvalifikācija,

kompetenci apliecinoša sertifikāta piešķiršana.

D.   Kompetences uzturēšana

kompetences uzturēšanas principi,

izmantojamās metodes,

kompetences uzturēšanas procesa formalizēšana,

novērtēšanas process.”;

h)

pielikuma 4.6.3.2.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.6.3.2.3.1.   Zināšanas par maršrutu

Dzelzceļa uzņēmumam jānosaka process, kādā vilciena apkalpe apgūst un uztur zināšanas par maršrutiem, kuros kursē vilciens. Šim procesam jābūt:

pamatotam uz informāciju, ko par maršrutu sniedzis infrastruktūras pārvaldītājs, un

saskaņā ar šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstīto procesu.”;

i)

pielikuma 4.7.5.4. iedaļu svītro;

j)

pielikuma 4.7.6. iedaļu svītro;

k)

pielikuma 7.3.2. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“7.3.2.   ĪPAŠO GADĪJUMU SARAKSTS

Ar nodomu atstāts tukšs.”

2.

A1. un A2. pielikumu aizstāj ar šādu A pielikumu.

“A PIELIKUMS

ERTMS/ETCS UN ERTMS/GSM-R EKSPLUATĀCIJAS NOTEIKUMI

ERTMS/ETCS un ERTMS/GSM-R ekspluatācijas noteikumi ir izklāstīti tehniskajā dokumentā “ETCS un GSM-R noteikumi un principi. 1. redakcija”, kas publicēts ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).”

3.

G pielikumā tabulu groza šādi:

a)

parametram “Veselības un drošības nosacījumi” slejā “Katra parametra verificējamie elementi” svītro pozīciju “grūtniecību (vilcienu mašīnistēm)”;

b)

parametram “Veselības un drošības nosacījumi” rindu ar tekstu “Īpašas prasības vilcienu mašīnistiem: redze, dzirdes/runas prasības, antropometrija” svītro līdz ar atsauci uz 4.7.6. iedaļu.

4.

H pielikumu svītro.

5.

N pielikumā svītro tabulas pēdējo rindu (4.7.6. Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem).

6.

P, P1., P2., P3., P4., P5., P6., P7., P8., P9., P10., P11., P12. un P13. pielikumu aizstāj ar šādiem pielikumiem:

“P PIELIKUMS

RITEKĻU IDENTIFIKĀCIJA

1.   Vispārīgas piezīmes

Šajā pielikumā raksturots Eiropas ritekļa numurs un ar to saistītais marķējums, ko saskatāmi norāda uz ritekļa, lai nodrošinātu tā unikālu un pastāvīgu identifikāciju ekspluatācijas laikā. Šeit nav raksturoti citi numuri vai marķējumi, kas jau ir iegravēti vai pastāvīgi piestiprināti šasijai vai ritekļa galvenajām sastāvdaļām to ražošanas procesā.

2.   Eiropas ritekļa numurs un ar to saistītie saīsinājumi

Katrs dzelzceļa riteklis saņem numuru, ko veido 12 cipari (tā dēvēto Eiropas ritekļa numuru (EVN)) ar šādu struktūru:

Ritošā sastāva grupa

Savstarpējās izmantojamības iespēja un ritekļa tips

[2 cipari]

Valsts, kurā riteklis ir reģistrēts

[2 cipari]

Tehniskie parametri

[4 cipari]

Sērijas numurs

[3 cipari]

Pārbaudes cipars

[1 cipars]

Vagoni

00 līdz 09

10 līdz 19

20 līdz 29

30 līdz 39

40 līdz 49

80 līdz 89

[papildu informācija P6. pielikumā]

01 līdz 99

[papildu informācija P4. pielikumā]

0000 līdz 9999

[papildu informācija P9. pielikumā]

000 līdz 999

0 līdz 9

[papildu informācija P3. pielikumā]

Piekabināmie pasažieru vagoni

50 līdz 59

60 līdz 69

70 līdz 79

[papildu informācija P7. pielikumā]

0000 līdz 9999

[papildu informācija P10. pielikumā]

No 000 līdz 999

Vilces ritošais sastāvs un vilciena sastāva vienības, kas sakabinātas konstantā vai iepriekš noteiktā veidā

90 līdz 99

[papildu informācija P8. pielikumā]

0000000 līdz 8999999

[šo ciparu nozīmi nosaka dalībvalstis, iespējams, slēdzot divpusējus vai daudzpusējus nolīgums]

Īpašie ritekļi

9000 līdz 9999

[papildu informācija P11. pielikumā]

000 līdz 999

Konkrētā valstī pietiek ar septiņiem cipariem, kas raksturo tehniskos parametrus un sērijas numuru, lai unikālā veidā identificētu ritekli, kas pieder pie piekabināmo pasažieru vagonu vai īpašo ritekļu grupas (1).

Numuru noslēdz alfabētiskie marķējumi:

a)

marķējumi, kas saistīti ar savstarpējās izmantojamības iespēju (papildu informācija P5. pielikumā);

b)

ritekļa reģistrācijas valsts saīsinātais apzīmējums (papildu informācija P4. pielikumā);

c)

ritekļa turētāja marķējums (papildu informācija P1. pielikumā);

d)

tehniskos parametrus apzīmējoši saīsinājumi (papildu informācija P12. pielikumā par vagoniem un P13. pielikumā par piekabināmajiem pasažieru vagoniem).

3.   Numura piešķiršana

Eiropas ritekļa numurs ir jāpiešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmumā 2007/756/EK, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas.

Eiropas ritekļa numuru maina, kad tas ritekļa tehniskās modifikācijas rezultātā vairs neatspoguļo savstarpējās izmantojamības iespējas vai tehniskos parametrus saskaņā ar šo pielikumu. Šādu tehnisko modifikāciju rezultātā var būt vajadzīga jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Savstarpējās izmantojamības direktīvas 2008/57/EK 20. līdz 25. pantu.

P1. PIELIKUMS

RITEKĻA TURĒTĀJA MARĶĒJUMS

1.   Ritekļa turētāja marķējuma (RTM) definīcija

Ritekļa turētāja marķējums (RTM) ir alfabētisks kods, ko veido divi līdz pieci burti (2 4 5 9). Ar RTM apzīmē katru dzelzceļa ritekli, norādot to līdzās Eiropas ritekļa numuram. RTM identificē ritekļa turētāju, kā norādīts valsts ritošā sastāva reģistrā.

RTM ir unikāls un derīgs visās valstīs, kurās ir spēkā šī SITS, un visās valstīs, kas noslēdz nolīgumu, kurā paredzēta ritekļu numurēšanas un ritekļu turētāja marķējuma sistēmas izmantošana, kā aprakstīts šajā SITS.

2.   Ritekļa turētāja marķējuma formāts

RTM apzīmē ritekļa turētāja pilnu nosaukumu vai tā saīsinājumu iespējami atpazīstamā veidā. Var izmantot visus 26 latīņu alfabēta burtus. RTM burtus raksta kā lielos burtus. Burtus, kas nav turētāja nosaukumā ietilpstošo vārdu pirmie burti, var rakstīt ar mazajiem burtiem. Pārbaudot unikalitāti, mazos burtus uzskata par lielajiem burtiem.

Burtiem var būt diakritiskās zīmes (3 6 10). Pārbaudot unikalitāti, diakritiskās zīmes, kas izmantotas šajos burtos, neņem vērā.

Ritekļiem, kuru turētājs atrodas valstī, kurā neizmanto latīņu alfabētu, aiz RTM, atdalot ar slīpsvītru (“/”), var norādīt RTM tulkojumu šā turētāja izmantotajā alfabētā. Datu apstrādē šo tulkoto RTM neņem vērā.

3.   Noteikumi par ritekļa turētāja marķējuma piešķiršanu

Ritekļa turētājam var piešķirt vairākus RTM gadījumos, ja:

ritekļa turētājam ir oficiāls nosaukums vairākās valodās,

ritekļa turētājam ir pamatoti iemesli savā organizācijā atsevišķi nodalīt dažādus vagonu parkus.

Vienotu RTM var piešķirt uzņēmumu grupai, kas:

pieder pie vienotas korporatīvas struktūras (piemēram, holdinga struktūras),

pieder pie vienotas korporatīvas struktūras, kurā viena organizācija ir norīkota un pilnvarota kārtot visus jautājumus pārējo organizāciju vārdā,

ir pilnvarojusi vienu atsevišķu juridisko personu kārtot visus jautājumus šīs uzņēmumu grupas vārdā, un šādā gadījumā minētā juridiskā persona ir turētājs.

4.   Ritekļa turētāja marķējumu reģistrs un to piešķiršanas kārtība

RTM reģistrs ir publisks reģistrs, un to atjaunina reālā laikā.

Pieteikumu RTM saņemšanai iesniedz pieteikuma iesniedzēja valsts kompetentajā iestādē un pārsūta ERA. RTM var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

RTM turētājam pēc RTM izmantošanas beigām ir jāinformē valsts kompetentā iestāde, un valsts kompetentā iestāde pārsūta šo informāciju ERA. Tad RTM tiks anulēts, tiklīdz turētājs būs pierādījis, ka visiem attiecīgajiem ritekļiem ir nomainīts marķējums. Tas netiks atkārtoti piešķirts 10 gadu laikposmā, ja vien to atkārtoti nepiešķirs tā sākotnējam turētājam vai citam turētājam pēc sākotnējā turētāja pieprasījuma.

RTM var nodot citam turētājam, kurš ir sākotnējā turētāja tiesību pārņēmējs. RTM saglabā derīgumu, ja RTM turētājs maina savu nosaukumu uz tādu nosaukumu, kuram nav līdzības ar RTM.

P2. PIELIKUMS

NUMURA UN AR TO SAISTĪTĀ ALFABĒTISKĀ MARĶĒJUMA UZRAKSTS UZ KORPUSA

1.   Vispārīgi nosacījumi ārējam marķējumam

Lielie burti un cipari, kas veido marķējuma uzrakstu, ir vismaz 80 mm augsti, rakstīti ar sarakstes kvalitātē esošām bezserifa (sans serif) rakstu zīmēm. Mazāku augstumu var izmantot tikai tad, ja nepastāv cita iespēja kā izvietot marķējumu uz stieņiem.

Marķējumu nenovieto augstāk par diviem metriem virs sliežu līmeņa.

2.   Vagoni

Marķējumu uz vagona korpusa raksta šādi:

23

TEN

 

80

-RFC

 

7369

 

553-4

Zcs

 

 

31

TEN

 

80

-DB

 

0691

 

235-2

Tanoos

 

 

33

TEN

 

84

-ACTS

 

4796

 

100-8

Slpss

 

 

Vagoniem, uz kuru korpusa nav pietiekami daudz vietas šādam marķējumam, jo īpaši platformām, marķējumu veic šādi:

01 87 3320 644-7

TEN

-SNCF

Ks

Ja uz vagona raksta vienu vai vairākus valsts nozīmes marķējuma burtus, šo valsts marķējumu uzrāda pēc starptautiskā burtu marķējuma un atdala ar defisi šādi:

01 87 3320 644-7

TEN

-SNCF

Ks-xy

3.   Pasažieru vagoni un piekabināmie pasažieru vagoni

Numuru norāda uz katras ritekļa sānsienas šādā veidā:

-SNCF

61 87 - 7

 

B10 tu

Ritekļa reģistrācijas valsts un tehnisko parametru marķējumu norāda tieši pirms, aiz vai zem Eiropas ritekļa numura.

Pasažieru vagoniem, kuriem ir mašīnista kabīne, Eiropas ritekļa numuru norāda arī kabīnes iekšpusē.

4.   Lokomotīves, motorvagoni un īpašie ritekļi

Eiropas ritekļa numuru marķē uz katras vilces sastāva sānsienas šādā veidā:

92 10 1108 062-6

Eiropas ritekļa numuru norāda arī katras vilces ritošā sastāva kabīnes iekšpusē.

Turētājs var pievienot savu ekspluatācijā izmantojamo numura marķējumu (tas lielākoties sastāv no sērijas numura cipariem, ko papildina alfabētisks kods), norādot to lielākiem burtiem nekā Eiropas ritekļa numuru. Turētājs var izvēlēties vietu, kur norādīt savu numura marķējumu; tomēr visu laiku ir jānodrošina iespēja viegli identificēt EVN, atšķirot to no turētāja paša numura marķējuma.

P3. PIELIKUMS

NOTEIKUMI PĀRBAUDES CIPARA NOTEIKŠANAI (12. CIPARS)

Pārbaudes ciparu nosaka šādi:

par ciparu, kas pamatnumurā atrodas pāra pozīcijās (skaitot no labās puses), vērtību pieņem to decimālo vērtību,

ciparus, kas pamatnumurā atrodas nepāra pozīcijās (skaitot no labās puses), reizina ar 2,

pēc tam aprēķina summu, saskaitot ciparus pāra pozīcijās un visus tos ciparus, kas veido no nepāra pozīcijām iegūtos starpreizinājumus,

šajā summā patur tikai pēdējo ciparu,

saskaitāmais, ar kuru saskaitot šo pēdējo ciparu summā iegūtu 10, ir pārbaudes cipars; ja šis pēdējais cipars ir nulle, arī pārbaudes cipars ir nulle.

Piemēri

1. —

Ja pamatnumurs ir

3

3

8

4

4

7

9

6

1

0

0

Reizinātājs ir

2

1

2

1

2

1

2

1

2

1

2

 

6

3

16

4

8

7

18

6

2

0

0

Summa: 6 + 3 + 1 + 6 + 4 + 8 + 7 + 1 + 8 + 6 + 2 + 0 + 0 = 52

Šajā summā pēdējais cipars ir 2.

Tātad pārbaudes cipars ir 8, un pamatnumurs kļūst par reģistrācijas numuru 33 84 4796 100 - 8.

2. —

Ja pamatnumurs ir

3

1

5

1

3

3

2

0

1

9

8

Reizinātājs ir

2

1

2

1

2

1

2

1

2

1

2

 

6

1

10

1

6

3

4

0

2

9

16

Summa: 6 + 1 + 1 + 0 + 1 + 6 + 3 + 4 + 0 + 2 + 9 + 1 + 6 = 40

Šajā summā pēdējais cipars ir 0.

Tātad pārbaudes cipars ir 0, un pamatnumurs kļūst par reģistrācijas numuru 31 51 3320 198 - 0.

P4. PIELIKUMS

RITEKĻU REĢISTRĀCIJAS VALSTU KODI (3.–4. CIPARS UN ABREVIATŪRA)

Informācija par trešām valstīm ir sniegta tikai informatīvos nolūkos.

Valsts

Valsts alfabētiskais kods (2 4 5 9)

Valsts ciparu kods

Albānija

AL

41

Alžīrija

DZ

92

Apvienotā Karaliste

GB

70

Armēnija

AM

58

Austrija

A

81

Azerbaidžāna

AZ

57

Baltkrievija

BY

21

Beļģija

B

88

Bosnija un Hercegovina

BIH

49

Bulgārija

BG

52

Čehija

CZ

54

Dānija

DK

86

Dienvidkoreja

ROK

61

Ēģipte

ET

90

Francija

F

87

Grieķija

GR

73

Gruzija

GE

28

Horvātija

CR

78

Igaunija

EST

26

Irāna

IR

96

Irāka

IRQ (2 4 5 9)

99

Itālija

I

83

Izraēla

IL

95

Īrija

IRL

60

Japāna

J

42

Kazahstāna

KZ

27

Kipra

CY

 

Kirgizstāna

KS

59

Krievija

RUS

20

Kuba

CU (2 4 5 9)

40

Ķīna

RC

33

Latvija

LV

25

Libāna

RL

98

Lietuva

LT

24

Lihtenšteina

FL

 

Luksemburga

L

82

Maķedonija

MK

65

Malta

M

 

Maroka

MA

93

Melnkalne

ME

62

Moldova

MD (2 4 5 9)

23

Monako

MC

 

Mongolija

MGL

31

Nīderlande

NL

84

Norvēģija

N

76

Polija

PL

51

Portugāle

P

94

Rumānija

RO

53

Serbija

SRB

72

Sīrija

SYR

97

Slovākija

SK

56

Slovēnija

SLO

79

Somija

FIN

10

Spānija

E

71

Šveice

CH

85

Tadžikistāna

TJ

66

Tunisija

TN

91

Turcija

TR

75

Turkmenistāna

TM

67

Ukraina

UA

22

Ungārija

H

55

Uzbekistāna

UZ

29

Vācija

D

80

Vjetnama

VN (2 4 5 9)

32

Ziemeļkoreja

PRK (2 4 5 9)

30

Zviedrija

SE

74

P5. PIELIKUMS

ALFABĒTISKAIS MARĶĒJUMS, KAS NORĀDA SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS IESPĒJU

“TEN”: riteklis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

tas atbilst visām attiecīgajām SITS, kas ir spēkā brīdī, kad notiek nodošana ekspluatācijā, un to ir atļauts nodot ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 22. panta 1. punktu,

tam ir piešķirta atļauja, kas derīga visās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktu, vai arī tas ir saņēmis individuālas atļaujas visās dalībvalstīs.

“PPV/PPW”: riteklis, kas atbilst PPV/PPW vai PGW nolīguma prasībām (OSJD valstīs)

(oriģinālā: PPV/PPWППВ (Правила пользования вагонами в международном сообщении); PGWПГВ (Правила пользования грузовыми вагонами)).

Piezīmes

a)

Ritekļi ar apzīmējumu TEN atbilst P6. pielikumā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam no 0 līdz 3.

b)

Ritekļi, kuri nav saņēmuši atļauju ekspluatācijai visās dalībvalstīs, ir jāmarķē, norādot dalībvalstis, kurās tie ir saņēmuši atļauju. Atļaujas piešķīrušo dalībvalstu nosaukumi ir jānorāda atbilstīgi kādam no turpmākajiem attēliem, kur D apzīmē dalībvalsti, kas ir piešķīrusi pirmo atļauju (šajā gadījumā Vāciju), bet F apzīmē otro atļauju piešķīrušo dalībvalsti (šajā gadījumā Franciju). Dalībvalstu kodi tiek piešķirti atbilstīgi P4. pielikumam. Tas var attiekties uz ritekļiem, kuri atbilst SITS vai kuri neatbilst SITS. Šie ritekļi atbilst P6. pielikumā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam 4 vai 8.

Image

Image

P6. PIELIKUMS

SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KODI, KO LIETO VAGONIEM (1.–2. CIPARS)

 

2. cipars

1. cipars

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2. cipars

1. cipars

 

 

Sliežu ceļa platums

Fiksēts vai maināms

Fiksēts

Maināms

Fiksēts

Maināms

Fiksēts

Maināms

Fiksēts

Maināms

Fiksēts vai maināms

Sliežu ceļa platums

 

TEN  (2 4 5 9)

un/vai

COTIF  (3 6 10),

un/vai

PPV/PPW

0

ar asīm

Neizmanto

TEN  (2 4 5 9) un/vai COTIF vagoni

Neizmanto (8)

PPV/PPW vagoni

(ar maināmu gabarītu)

ar asīm

0

1

ar ratiņiem

ar ratiņiem

1

TEN  (2 4 5 9)

un/vai

COTIF  (3 6 10),

un/vai

PPV/PPW

2

ar asīm

TEN  (2 4 5 9) un/vai COTIF vagoni

PPV/PPW vagoni

(ar fiksētu gabarītu)

ar asīm

2

3

ar ratiņiem

ar ratiņiem

3

Citi vagoni

4

ar asīm (7 11)

Tehniskās apkopes vagoni

Citi vagoni

Vagoni ar īpašu numerāciju attiecībā uz tehniskajiem parametriem, kas netiek ekspluatēti ES teritorijā

ar asīm

4

8

ar ratiņiem (7 11)

ar ratiņiem

8

 

 

Satiksme

Iekšzemes satiksme vai starptautiskā satiksme pēc īpaša nolīguma

 

 

 

1. cipars

2. cipars

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1. cipars

2. cipars

P7. PIELIKUMS

KODI PIEKABINĀMO PASAŽIERU VAGONU STARPTAUTISKAS SATIKSMES IESPĒJU NORĀDĪŠANAI (1.–2. CIPARS)

 

Iekšzemes satiksme

TEN  (2 4 5 9) un/vai COTIF  (3 6 10), un/vai PPV/PPW

Iekšzemes satiksme vai starptautiskā satiksme pēc īpaša nolīguma

TEN  (2 4 5 9) un/vai COTIF  (3 6 10)

PPV/PPW

2. cipars

1. cipars

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

5

Ritekļi iekšzemes satiksmei

Ritekļi ar fiksētu gabarītu bez gaisa kondicionēšanas (tostarp vagoni automobiļu pārvadāšanai)

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) bez gaisa kondicionēšanas

Neizmanto

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1668) bez gaisa kondicionēšanas

Vēsturiskie ritekļi

Neizmanto (7 11)

Ritekļi ar fiksētu gabarītu

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) un maināmiem ratiņiem

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) un asīm ar pielāgojamu gabarītu

6

Dienesta ritekļi

Ritekļi ar fiksētu gabarītu un ar gaisa kondicionēšanu

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) un ar gaisa kondicionēšanu

Dienesta ritekļi

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1668) un ar gaisa kondicionēšanu

Vagoni, kas paredzēti automobiļu pārvadāšanai

Neizmanto (7 11)

7

Hermētiski ritekļi ar gaisa kondicionēšanu

Neizmanto

Neizmanto

Hermētiski ritekļi ar fiksētu gabarītu un ar gaisa kondicionēšanu

Neizmanto

Citi ritekļi

Neizmanto

Neizmanto

Neizmanto

Neizmanto

P8. PIELIKUMS

VILCES RITOŠĀ SASTĀVA TIPI UN TO VILCIENA SASTĀVA VIENĪBU TIPI, KAS SAKABINĀTAS KONSTANTĀ VAI IEPRIEKŠ NOTEIKTĀ VEIDĀ (1.–2. CIPARS)

Pirmais cipars ir “9”.

Ja otrais cipars raksturo vilces ritošā sastāva tipu, obligāti jālieto šādi kodi:

Kods

Vispārīgais ritekļa tips

0

Dažādi

1

Elektrolokomotīve

2

Dīzeļlokomotīve

3

Elektrovilciens (ātrgaitas) [motorvagons vai piekabināmais vagons]

4

Elektrovilciens (izņemot ātrgaitas) [motorvagons vai piekabināmais vagons]

5

Dīzeļvilciens [motorvagons vai piekabināmais vagons]

6

Specializēts piekabināmais vagons

7

Manevru elektrolokomotīve

8

Manevru dīzeļlokomotīve

9

Īpašs riteklis

P9. PIELIKUMS

VAGONU STANDARTA SKAITLISKAIS MARĶĒJUMS (5.–8. CIPARS)

Šajā pielikumā norādīts skaitliskais marķējums, kas saistīts ar vagona galvenajiem tehniskajiem parametriem, un šo marķējumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

P10. PIELIKUMS

TEHNISKO PARAMETRU KODI PIEKABINĀMAJIEM PASAŽIERU VAGONIEM (5.–6. CIPARS)

P10. pielikumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

P11. PIELIKUMS

TEHNISKO PARAMETRU KODI ĪPAŠAJIEM RITEKĻIEM (6.–8. CIPARS)

P11. pielikumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

P12. PIELIKUMS

BURTU MARĶĒJUMS VAGONIEM, IZŅEMOT LOCĪKLAS VAGONUS UN VAGONU SEKCIJAS

P12. pielikumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

P13. PIELIKUMS

BURTU MARĶĒJUMS PIEKABINĀMAJIEM PASAŽIERU VAGONIEM

P13. pielikumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

7.

P14. pielikumu atceļ.

8.

T pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“T PIELIKUMS

BREMZĒŠANAS RAKSTUROJUMS

Infrastruktūras pārvaldītāja uzdevums

Infrastruktūras pārvaldītājs informē dzelzceļa uzņēmumu par bremzēšanas raksturojumu, kāds nepieciešams katram maršrutam, un sniedz informāciju par maršruta īpatnībām. Infrastruktūras pārvaldītājam ir jānodrošina maršruta īpatnību ietekmes un ar sliežu ceļu saistīto rezerves vērtību iekļaušana nepieciešamajā bremzēšanas raksturojumā.

Nepieciešamo bremzēšanas raksturojumu izsaka kā bremzēšanas slodzes procentuālo attiecību, ja vien infrastruktūras pārvaldītājs un dzelzceļa uzņēmums nav vienojušies par citu vienību bremzēšanas raksturojuma izteikšanai (piemēram, bremzētās tonnas, bremzēšanas spēki, ātruma samazināšanas vērtības, ātruma samazināšanas profili).

Vilciena sastāva vienībām un konstantiem vilcienu sastāviem infrastruktūras pārvaldītājam ir jāizsaka bremzēšanas raksturojuma prasības ātruma samazināšanas vērtībās, ja to pieprasa dzelzceļa uzņēmums.

Dzelzceļa uzņēmuma uzdevums

Dzelzceļa uzņēmums nodrošina, lai katrs vilciens atbilstu bremzēšanas raksturojumam, ko pieprasa infrastruktūras pārvaldītājs, vai pārsniegtu to. Tādējādi dzelzceļa uzņēmums aprēķina vilciena bremzēšanas raksturojumu, ņemot vērā vilciena sastāvu.

Dzelzceļa uzņēmumam ir jāņem vērā ritekļa vai vilciena sastāva vienības bremzēšanas raksturojums, kas noteikts, nododot to ekspluatācijā. Ir jāņem vērā ar ritošo sastāvu saistītās rezerves vērtības, piemēram, bremžu drošums un darbgatavība. Dzelzceļa uzņēmumam ir jāņem vērā arī informācija par maršruta īpatnībām, kas ietekmē vilciena darbību, regulējot bremzēšanas raksturojumu tā, lai varētu apstādināt un nostiprināt vilcienu.

Bremzēšanas raksturojumu, kas iegūts, pārbaudot konkrētu vilcienu (piemēram, vilciena sastāvu, bremžu darbgatavību, bremžu iestatījumus), izmantos kā atsauces vērtību, uz kuru balstīt jebkuru šim vilcienam vēlāk piemērojamo ekspluatācijas noteikumu.

Bremzēšanas raksturojuma nenodrošināšana

Infrastruktūras pārvaldītājam ir jāizstrādā noteikumi, ko piemēro, ja vilciens nespēj nodrošināt nepieciešamo bremzēšanas raksturojumu, un šie noteikumi ir jānodod dzelzceļa uzņēmumu rīcībā.

Ja vilciens nespēj nodrošināt nepieciešamo bremzēšanas raksturojumu maršrutos, kuros tam ir jābrauc, dzelzceļa uzņēmumam ir jāievēro atbilstoši ierobežojumi, piemēram, ātruma ierobežojums.”

9.

U pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“U PIELIKUMS

ATKLĀTO PUNKTU SARAKSTS

4.2.2. iedaļa. –   Vilciena sastāva dokuments

B pielikums (skatīt šīs SITS 4.4. apakšiedaļu). – Citi noteikumi, kas ļauj saskaņoti ekspluatēt dažādas jaunās strukturālās apakšsistēmas

R pielikums (skatīt šīs SITS 4.2.3.2. apakšiedaļu). – Vilcienu identifikācija

S pielikums (skatīt šīs SITS 4.2.2.1.3. apakšiedaļu). – Vilciena redzamība – astes daļa”


(1)  Īpašajiem ritekļiem konkrētā valstī numura unikalitāti nodrošina pirmais cipars un pieci pēdējie cipari, kas raksturo tehniskos parametrus un sērijas numuru.

(2)  Attiecībā uz NMBS/SNCB var turpināt aplī ievilkta B burta izmantošanu.

(3)  Diakritiskās zīmes ir “uzsvara zīmes”, piemēram, kā burtos À, Ç, Ö, Č, Ž, Å u. c. Īpašo burtu, piemēram, Ø un Æ, atveidē izmanto vienu burtu; pārbaudot unikalitāti, Ø uzskata par O un Æ uzskata par A.

(4)  Saskaņā ar alfabētisko kodēšanas sistēmu, kas izklāstīta 1949. gada konvencijas 4. papildinājumā un 1968. gada konvencijas par ceļu satiksmi 45. panta 4. punktā.

(5)  Vagoni, kurus atļauts marķēt ar TEN, sk. P5. pielikumu.

(6)  Tostarp vagoni, kas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ir apzīmēti ar šajā tabulā noteiktajiem cipariem. COTIF: riteklis atbilst COTIF regulai, kas ir spēkā, kad riteklis tiek nodots ekspluatācijā.

(7)  Fiksēts vai maināms gabarīts.

(8)  Izņemot I kategorijas vagonus (ar temperatūras kontroli), neizmanto jauniem ritekļiem, kas nodoti ekspluatācijā.

(9)  Atbilstība piemērojamajām SITS, sk. P5. pielikumu.

(10)  Tostarp ritekļi, kas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ir apzīmēti ar šajā tabulā noteiktajiem cipariem. COTIF: riteklis atbilst COTIF regulai, kas ir spēkā, kad riteklis tiek nodots ekspluatācijā.

(11)  Izņemot pasažieru vagonus ar fiksētu gabarītu (56) un pielāgojamu gabarītu (66), kas jau ir ekspluatācijā, neizmanto jauniem ritekļiem.


II PIELIKUMS

Lēmuma 2008/231/EK pielikumus groza šādi.

1.

Pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma 2.2.1. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“2.2.1.   Personāls un vilcieni

SITS 4.6. un 4.7. apakšiedaļa attiecas uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā vilciena pavadīšana, ja tie saistīti ar valsts robežas(-u) šķērsošanu un darbu aiz jebkuras vietas(-ām), kas infrastruktūras pārvaldītāja tīkla pārskatā ir noteikta(-as) kā “robeža” un iekļauta(-as) tā drošības atļaujā.

Iedaļu “4.6.2. Valodu zināšanas” papildus piemēro vilcienu vadītājiem, kā paredzēts Direktīvas 2007/59/EK VI pielikuma 8. punktā.

Ja darbs jāveic tikai līdz jebkurai “robežai”, kā aprakstīts šīs iedaļas pirmajā daļā, netiek uzskatīts, ka personāls šķērso valsts robežu.

Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus kā dispečera pienākumi un vilcienu kustības atļaušana, attiecas profesionālās kvalifikācijas un veselības un drošības nosacījumu savstarpēja atzīšana starp dalībvalstīm.

Uz personālu, kas veic tādus drošībai būtiskus uzdevumus, kuri saistīti ar pēdējiem vilciena sagatavošanas darbiem, pirms tas šķērso valsts robežu(-as) un strādā aiz jebkuras “robežas”, kā aprakstīts šīs iedaļas pirmajā daļā, attiecas 4.6. apakšiedaļa par veselības un drošības nosacījumu savstarpēju atzīšanu starp dalībvalstīm. Ja visi ritekļi vilcienā, kas šķērso valsts robežu, šķērso to tikai līdz “robežai”, kā aprakstīts šīs iedaļas pirmajā daļā, netiek uzskatīts, ka vilciens veic pārrobežu pārvadājumus.

Minēto noteikumu kopsavilkumu var izteikt šādās tabulās.

Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri šķērso valsts robežu un turpina kustību aiz vietas, kas noteikta kā “robeža”

Uzdevums

Profesionālā kvalifikācija

Medicīniskās prasības

Vilciena pavadīšana

4.6.

4.7.

Vilciena kustības atļaušana

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana

Vilciena sagatavošana

4.6.

Savstarpēja atzīšana

Vilciena dispečera pienākumi

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana


Personāls, kas nodrošina tādu vilcienu darbību, kuri nešķērso valsts robežu vai šķērso to tikai līdz vietai, kas noteikta kā “robeža”

Uzdevums

Profesionālā kvalifikācija

Medicīniskās prasības

Vilciena pavadīšana

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana

Vilciena kustības atļaušana

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana

Vilciena sagatavošana

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana

Vilciena dispečera pienākumi

Savstarpēja atzīšana

Savstarpēja atzīšana”

b)

pielikuma 4.2.2.1.2. iedaļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Detalizēta specifikācija ir sniegta 4.3.3.3.1. apakšiedaļā.”;

c)

pielikuma 4.3.2.6. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3.2.6.   Smiltnīcas izmantošana. Obligātie uz profesionālo kvalifikāciju attiecināmie elementi vilciena vadīšanai

Attiecībā uz smiltnīcas izmantošanu ir saskarne starp šīs SITS B pielikumu (C1. iedaļa), no vienas puses, un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas vilcienu vadības iekārtu un signalizācijas SITS 4.2.11. apakšiedaļu (Savietojamība ar lauka iekārtu vilciena pozicionēšanas sistēmām) un A pielikuma 1. papildinājuma 4.1. iedaļu (kā minēts 4.3.1.10. apakšiedaļā), no otras puses.”;

d)

pielikuma 4.3.3.2. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3.3.2.   Prasības pasažieru vagoniem

Ir saskarnes starp šīs satiksmes nodrošināšanas un vadības SITS 4.2.2.4. apakšiedaļu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.2.4. (Durvis), 4.2.5.3. (Trauksmes signāls), 4.3.5.17. (Trauksmes signāls pasažieriem) un 4.2.7.1. (Avārijas izejas) apakšiedaļu.”;

e)

pielikuma 4.3.3.9. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3.3.9.   Smiltnīcas izmantošana

Ir saskarne starp šīs SITS B pielikumu (C1. iedaļa), no vienas puses, un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.3.10. apakšiedaļu, no otras puses, attiecībā uz smiltnīcas izmantošanu.”;

f)

pielikuma 4.3.3.10. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3.3.10.   Vilciena sastādīšana, J pielikums

Ir saskarne starp šīs SITS 4.2.2.5. apakšiedaļu un J pielikumu un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.1.2. apakšiedaļu (Vilciena konstrukcija) un 4.2.7.10. apakšiedaļu (Kontroles un diagnostikas koncepcijas) attiecībā uz vilciena apkalpes zināšanām par ritošā sastāva funkcionalitāti.”;

g)

pielikuma 4.3.3.12. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.3.3.12.   Datu reģistrācija

Ir saskarne starp šīs SITS 4.2.3.5.2. apakšiedaļu (Uzraudzības datu reģistrācija vilcienā) un ātrgaitas dzelzceļu sistēmas ritošā sastāva SITS 4.2.7.10. apakšiedaļu (Kontroles un diagnostikas koncepcijas).”;

h)

pielikuma 4.6.1. iedaļas pēdējo teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“Uz profesionālo kompetenci attiecināmie obligātie elementi atsevišķu pienākumu izpildei ir iekļauti J un L pielikumā.”;

i)

pielikuma 4.6.3.1. iedaļas C un D punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“C.   Sākotnējā novērtēšana

pamatnosacījumi,

novērtēšanas programma, iekļaujot praktiskus pārbaudījumus,

pasniedzēju kvalifikācija,

kompetenci apliecinoša sertifikāta piešķiršana.

D.   Kompetences uzturēšana

kompetences uzturēšanas principi,

izmantojamās metodes,

kompetences uzturēšanas procesa formalizēšana,

novērtēšanas process.”;

j)

pielikuma 4.6.3.2.3.1. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“4.6.3.2.3.1.   Zināšanas par maršrutu

Dzelzceļa uzņēmumam jānosaka process, kādā vilciena apkalpe apgūst un uztur zināšanas par maršrutiem, kuros kursē vilciens. Šim procesam jābūt:

pamatotam uz informāciju, ko par maršrutu sniedzis infrastruktūras pārvaldītājs, un

saskaņā ar šīs SITS 4.2.1. apakšiedaļā aprakstīto procesu.”;

k)

pielikuma 4.7.5.4. iedaļu svītro;

l)

pielikuma 4.7.6. iedaļu svītro;

m)

pielikuma 7.3.2. iedaļu aizstāj ar šādu iedaļu:

“7.3.2.   Īpašo gadījumu saraksts

Ar nodomu atstāts tukšs.”

2.

G pielikumā tabulu groza šādi:

a)

parametram “Veselības un drošības nosacījumi” slejā “Katra parametra verificējamie elementi” svītro pozīciju “grūtniecību (vilcienu mašīnistēm)”;

b)

parametram “Veselības un drošības nosacījumi” rindu ar tekstu “Īpašas prasības vilcienu mašīnistiem: redze, dzirdes/runas prasības, antropometrija” svītro līdz ar atsauci uz 4.7.6. iedaļu.

3.

H pielikumu svītro.

4.

N pielikumā svītro tabulas pēdējo rindu (4.7.6. Īpašas prasības attiecībā uz vilciena mašīnista pienākumiem).

5.

P, P1., P2., P3., P4., P5., P6., P7., P8., P9., P10., P11., P12. un P13. pielikumu aizstāj ar šādiem pielikumiem:

“P PIELIKUMS

RITEKĻU IDENTIFIKĀCIJA

1.   Vispārīgas piezīmes

Šajā pielikumā raksturots Eiropas ritekļa numurs un ar to saistītais marķējums, ko saskatāmi norāda uz ritekļa, lai nodrošinātu tā unikālu un pastāvīgu identifikāciju ekspluatācijas laikā. Šeit nav raksturoti citi numuri vai marķējumi, kas jau ir iegravēti vai pastāvīgi piestiprināti šasijai vai ritekļa galvenajām sastāvdaļām to ražošanas procesā.

2.   Eiropas ritekļa numurs un ar to saistītie saīsinājumi

Katrs dzelzceļa riteklis saņem numuru, ko veido 12 cipari (tā dēvēto Eiropas ritekļa numuru (EVN)) ar šādu struktūru:

Ritošā sastāva grupa

Savstarpējās izmantojamības iespēja un ritekļa tips

[2 cipari]

Valsts, kurā riteklis ir reģistrēts

[2 cipari]

Tehniskie parametri

[4 cipari]

Sērijas numurs

[3 cipari]

Pārbaudes cipars

[1 cipars]

Vagoni

00 līdz 09

10 līdz 19

20 līdz 29

30 līdz 39

40 līdz 49

80 līdz 89

[papildu informācija P6. pielikumā]

01 līdz 99

[papildu informācija P4. pielikumā]

0000 līdz 9999

[papildu informācija P9. pielikumā]

000 līdz 999

0 līdz 9

[papildu informācija P3. pielikumā]

Piekabināmie pasažieru vagoni

50 līdz 59

60 līdz 69

70 līdz 79

[papildu informācija P7. pielikumā]

0000 līdz 9999

[papildu informācija P10. pielikumā]

No 000 līdz 999

Vilces ritošais sastāvs un vilciena sastāva vienības, kas sakabinātas konstantā vai iepriekš noteiktā veidā

90 līdz 99

[papildu informācija P8. pielikumā]

0000000 līdz 8999999

[šo ciparu nozīmi nosaka dalībvalstis, iespējams, slēdzot divpusējus vai daudzpusējus nolīgums]

Īpašie ritekļi

9000 līdz 9999

[papildu informācija P11. pielikumā]

000 līdz 999

Konkrētā valstī pietiek ar septiņiem cipariem, kas raksturo tehniskos parametrus un sērijas numuru, lai unikālā veidā identificētu ritekli, kas pieder pie piekabināmo pasažieru vagonu vai īpašo ritekļu grupas (1).

Numuru noslēdz alfabētiskie marķējumi:

a)

marķējumi, kas saistīti ar savstarpējās izmantojamības iespēju (papildu informācija P5. pielikumā);

b)

ritekļa reģistrācijas valsts saīsinātais apzīmējums (papildu informācija P4. pielikumā);

c)

ritekļa turētāja marķējums (papildu informācija P1. pielikumā);

d)

tehniskos parametrus apzīmējoši saīsinājumi (papildu informācija P12. pielikumā par vagoniem un P13. pielikumā par piekabināmajiem pasažieru vagoniem).

3.   Numura piešķiršana

Eiropas ritekļa numurs ir jāpiešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmumā 2007/756/EK, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas.

Eiropas ritekļa numuru maina, kad tas ritekļa tehniskās modifikācijas rezultātā vairs neatspoguļo savstarpējās izmantojamības iespējas vai tehniskos parametrus saskaņā ar šo pielikumu. Šādu tehnisko modifikāciju rezultātā var būt vajadzīga jauna atļauja nodošanai ekspluatācijā saskaņā ar Savstarpējās izmantojamības direktīvas 2008/57/EK 20. līdz 25. pantu.

P1. PIELIKUMS

RITEKĻA TURĒTĀJA MARĶĒJUMS

1.   Ritekļa turētāja marķējuma (RTM) definīcija

Ritekļa turētāja marķējums (RTM) ir alfabētisks kods, ko veido divi līdz pieci burti (2 4 5 9). Ar RTM apzīmē katru dzelzceļa ritekli, norādot to līdzās Eiropas ritekļa numuram. RTM identificē ritekļa turētāju, kā norādīts valsts ritošā sastāva reģistrā.

RTM ir unikāls un derīgs visās valstīs, kurās ir spēkā šī SITS, un visās valstīs, kas noslēdz nolīgumu, kurā paredzēta ritekļu numurēšanas un ritekļu turētāja marķējuma sistēmas izmantošana, kā aprakstīts šajā SITS.

2.   Ritekļa turētāja marķējuma formāts

RTM apzīmē ritekļa turētāja pilnu nosaukumu vai tā saīsinājumu iespējami atpazīstamā veidā. Var izmantot visus 26 latīņu alfabēta burtus. RTM burtus raksta kā lielos burtus. Burtus, kas nav turētāja nosaukumā ietilpstošo vārdu pirmie burti, var rakstīt ar mazajiem burtiem. Pārbaudot unikalitāti, mazos burtus uzskata par lielajiem burtiem.

Burtiem var būt diakritiskās zīmes (3 6 10). Pārbaudot unikalitāti, diakritiskās zīmes, kas izmantotas šajos burtos, neņem vērā.

Ritekļiem, kuru turētājs atrodas valstī, kurā neizmanto latīņu alfabētu, aiz RTM, atdalot ar slīpsvītru (“/”), var norādīt RTM tulkojumu šā turētāja izmantotajā alfabētā. Datu apstrādē šo tulkoto RTM neņem vērā.

3.   Noteikumi par ritekļa turētāja marķējuma piešķiršanu

Ritekļa turētājam var piešķirt vairākus RTM gadījumos, ja:

ritekļa turētājam ir oficiāls nosaukums vairākās valodās,

ritekļa turētājam ir pamatoti iemesli savā organizācijā atsevišķi nodalīt dažādus vagonu parkus.

Vienotu RTM var piešķirt uzņēmumu grupai, kas:

pieder pie vienotas korporatīvas struktūras (piemēram, holdinga struktūras),

pieder pie vienotas korporatīvas struktūras, kurā viena organizācija ir norīkota un pilnvarota kārtot visus jautājumus pārējo organizāciju vārdā,

ir pilnvarojusi vienu atsevišķu juridisko personu kārtot visus jautājumus šīs uzņēmumu grupas vārdā, un šādā gadījumā minētā juridiskā persona ir turētājs.

4.   Ritekļa turētāja marķējumu reģistrs un to piešķiršanas kārtība

RTM reģistrs ir publisks reģistrs, un to atjaunina reālā laikā.

Pieteikumu RTM saņemšanai iesniedz pieteikuma iesniedzēja valsts kompetentajā iestādē un pārsūta ERA. RTM var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

RTM turētājam pēc RTM izmantošanas beigām ir jāinformē valsts kompetentā iestāde, un valsts kompetentā iestāde pārsūta šo informāciju ERA. Tad RTM tiks anulēts, tiklīdz turētājs būs pierādījis, ka visiem attiecīgajiem ritekļiem ir nomainīts marķējums. Tas netiks atkārtoti piešķirts 10 gadu laikposmā, ja vien to atkārtoti nepiešķirs tā sākotnējam turētājam vai citam turētājam pēc sākotnējā turētāja pieprasījuma.

RTM var nodot citam turētājam, kurš ir sākotnējā turētāja tiesību pārņēmējs. RTM saglabā derīgumu, ja RTM turētājs maina savu nosaukumu uz tādu nosaukumu, kuram nav līdzības ar RTM.

P2. PIELIKUMS

NUMURA UN AR TO SAISTĪTĀ ALFABĒTISKĀ MARĶĒJUMA UZRAKSTS UZ KORPUSA

1.   Vispārīgi nosacījumi ārējam marķējumam

Lielie burti un cipari, kas veido marķējuma uzrakstu, ir vismaz 80 mm augsti, rakstīti ar sarakstes kvalitātē esošām bezserifa (sans serif) rakstu zīmēm. Mazāku augstumu var izmantot tikai tad, ja nepastāv cita iespēja kā izvietot marķējumu uz stieņiem.

Marķējumu nenovieto augstāk par diviem metriem virs sliežu līmeņa.

2.   Vagoni

Marķējumu uz vagona korpusa raksta šādi:

23

TEN

 

80

-RFC

 

7369

 

553-4

Zcs

 

 

31

TEN

 

80

-DB

 

0691

 

235-2

Tanoos

 

 

33

TEN

 

84

-ACTS

 

4796

 

100-8

Slpss

 

 

Vagoniem, uz kuru korpusa nav pietiekami daudz vietas šādam marķējumam, jo īpaši platformām, marķējumu veic šādi:

01 87 3320 644-7

TEN

-SNCF

Ks

Ja uz vagona raksta vienu vai vairākus valsts nozīmes marķējuma burtus, šo valsts marķējumu uzrāda pēc starptautiskā burtu marķējuma un atdala ar defisi šādi:

01 87 3320 644-7

TEN

-SNCF

Ks-xy

3.   Pasažieru vagoni un piekabināmie pasažieru vagoni

Numuru norāda uz katras ritekļa sānsienas šādā veidā:

-SNCF

61 87 - 7

 

B10 tu

Ritekļa reģistrācijas valsts un tehnisko parametru marķējumu norāda tieši pirms, aiz vai zem Eiropas ritekļa numura.

Pasažieru vagoniem, kuriem ir mašīnista kabīne, Eiropas ritekļa numuru norāda arī kabīnes iekšpusē.

4.   Lokomotīves, motorvagoni un īpašie ritekļi

Eiropas ritekļa numuru marķē uz katras vilces sastāva sānsienas šādā veidā:

92 10 1108 062-6

Eiropas ritekļa numuru norāda arī katras vilces ritošā sastāva kabīnes iekšpusē.

Turētājs var pievienot savu ekspluatācijā izmantojamo numura marķējumu (tas lielākoties sastāv no sērijas numura cipariem, ko papildina alfabētisks kods), norādot to lielākiem burtiem nekā Eiropas ritekļa numuru. Turētājs var izvēlēties vietu, kur norādīt savu numura marķējumu; tomēr visu laiku ir jānodrošina iespēja viegli identificēt EVN, atšķirot to no turētāja paša numura marķējuma.

P3. PIELIKUMS

NOTEIKUMI PĀRBAUDES CIPARA NOTEIKŠANAI (12. CIPARS)

Pārbaudes ciparu nosaka šādi:

par ciparu, kas pamatnumurā atrodas pāra pozīcijās (skaitot no labās puses), vērtību pieņem to decimālo vērtību,

ciparus, kas pamatnumurā atrodas nepāra pozīcijās (skaitot no labās puses), reizina ar 2,

pēc tam aprēķina summu, saskaitot ciparus pāra pozīcijās un visus tos ciparus, kas veido no nepāra pozīcijām iegūtos starpreizinājumus,

šajā summā patur tikai pēdējo ciparu,

saskaitāmais, ar kuru saskaitot šo pēdējo ciparu summā iegūtu 10, ir pārbaudes cipars; ja šis pēdējais cipars ir nulle, arī pārbaudes cipars ir nulle.

Piemēri

1.

Ja pamatnumurs ir

3

3

8

4

4

7

9

6

1

0

0

Reizinātājs ir

2

1

2

1

2

1

2

1

2

1

2

 

6

3

16

4

8

7

18

6

2

0

0

Summa: 6 + 3 + 1 + 6 + 4 + 8 + 7 + 1 + 8 + 6 + 2 + 0 + 0 = 52

Šajā summā pēdējais cipars ir 2.

Tātad pārbaudes cipars ir 8, un pamatnumurs kļūst par reģistrācijas numuru 33 84 4796 100 - 8.

2.

Ja pamatnumurs ir

3

1

5

1

3

3

2

0

1

9

8

Reizinātājs ir

2

1

2

1

2

1

2

1

2

1

2

 

6

1

10

1

6

3

4

0

2

9

16

Summa: 6 + 1 + 1 + 0 + 1 + 6 + 3 + 4 + 0 + 2 + 9 + 1 + 6 = 40

Šajā summā pēdējais cipars ir 0.

Tātad pārbaudes cipars ir 0, un pamatnumurs kļūst par reģistrācijas numuru 31 51 3320 198 - 0.

P4. PIELIKUMS

RITEKĻU REĢISTRĀCIJAS VALSTU KODI (3.–4. CIPARS UN ABREVIATŪRA)

Informācija par trešām valstīm ir sniegta tikai informatīvos nolūkos.

Valsts

Valsts alfabētiskais kods (2 4 5 9)

Valsts ciparu kods

Albānija

AL

41

Alžīrija

DZ

92

Apvienotā Karaliste

GB

70

Armēnija

AM

58

Austrija

A

81

Azerbaidžāna

AZ

57

Baltkrievija

BY

21

Beļģija

B

88

Bosnija un Hercegovina

BIH

49

Bulgārija

BG

52

Čehija

CZ

54

Dānija

DK

86

Dienvidkoreja

ROK

61

Ēģipte

ET

90

Francija

F

87

Grieķija

GR

73

Gruzija

GE

28

Horvātija

HR

78

Igaunija

EST

26

Irāka

IRQ (2 4 5 9)

99

Irāna

IR

96

Itālija

I

83

Izraēla

IL

95

Īrija

IRL

60

Japāna

J

42

Kazahstāna

KZ

27

Kipra

CY

 

Kirgizstāna

KS

59

Krievija

RUS

20

Kuba

CU (2 4 5 9)

40

Ķīna

RC

33

Latvija

LV

25

Libāna

RL

98

Lietuva

LT

24

Lihtenšteina

FL

 

Luksemburga

L

82

Maķedonija

MK

65

Malta

M

 

Maroka

MA

93

Melnkalne

ME

62

Moldova

MD (2 4 5 9)

23

Monako

MC

 

Mongolija

MGL

31

Nīderlande

NL

84

Norvēģija

N

76

Polija

PL

51

Portugāle

P

94

Rumānija

RO

53

Serbija

SRB

72

Sīrija

SYR

97

Slovākija

SK

56

Slovēnija

SLO

79

Somija

FIN

10

Spānija

E

71

Šveice

CH

85

Tadžikistāna

TJ

66

Tunisija

TN

91

Turcija

TR

75

Turkmenistāna

TM

67

Ukraina

UA

22

Ungārija

H

55

Uzbekistāna

UZ

29

Vācija

D

80

Vjetnama

VN (2 4 5 9)

32

Ziemeļkoreja

PRK (2 4 5 9)

30

Zviedrija

SE

74

P5. PIELIKUMS

ALFABĒTISKAIS MARĶĒJUMS, KAS NORĀDA SAVSTARPĒJAS IZMANTOJAMĪBAS IESPĒJU

“TEN”: riteklis, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

tas atbilst visām attiecīgajām SITS, kas ir spēkā brīdī, kad notiek nodošana ekspluatācijā, un to ir atļauts nodot ekspluatācijā saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 22. panta 1. punktu,

tam ir piešķirta atļauja, kas derīga visās dalībvalstīs saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 23. panta 1. punktu, vai arī tas ir saņēmis individuālas atļaujas visās dalībvalstīs.

“PPV/PPW”: riteklis, kas atbilst PPV/PPW vai PGW nolīguma prasībām (OSJD valstīs)

(oriģinālā: PPV/PPWППВ (Правила пользования вагонами в международном сообщении); PGWППГВ (Правила пользования грузовыми вагонами)).

Piezīmes

a)

Ritekļi ar apzīmējumu TEN atbilst P6. pielikumā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam no 0 līdz 3.

b)

Ritekļi, kuri nav saņēmuši atļauju ekspluatācijai visās dalībvalstīs, ir jāmarķē, norādot dalībvalstis, kurās tie ir saņēmuši atļauju. Atļaujas piešķīrušo dalībvalstu nosaukumi ir jānorāda atbilstīgi kādam no turpmākajiem attēliem, kur D apzīmē dalībvalsti, kas ir piešķīrusi pirmo atļauju (šajā gadījumā Vāciju), bet F apzīmē otro atļauju piešķīrušo dalībvalsti (šajā gadījumā Franciju). Dalībvalstu kodi tiek piešķirti atbilstīgi P4. pielikumam. Tas var attiekties uz ritekļiem, kuri atbilst SITS vai kuri neatbilst SITS. Šie ritekļi atbilst P6. pielikumā noteiktā ritekļa numura pirmā cipara kodam 4 vai 8.

Image

Image

P6. PIELIKUMS

SAVSTARPĒJĀS IZMANTOJAMĪBAS KODI, KO LIETO VAGONIEM (1.–2. CIPARS)

 

2. cipars

1. cipars

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

2. cipars

1. cipars

 

 

Sliežu ceļa platums

Fiksēts vai maināms

Fiksēts

Maināms

Fiksēts

Maināms

Fiksēts

Maināms

Fiksēts

Maināms

Fiksēts vai maināms

Sliežu ceļa platums

 

TEN  (2 4 5 9)

un/vai

COTIF  (3 6 10),

un/vai

PPV/PPW

0

ar asīm

Neizmanto

TEN  (2 4 5 9) un/vai COTIF vagoni

Neizmanto (8)

PPV/PPW vagoni

(ar maināmu gabarītu)

ar asīm

0

1

ar ratiņiem

ar ratiņiem

1

TEN  (2 4 5 9)

un/vai

COTIF  (3 6 10),

un/vai

PPV/PPW

2

ar asīm

TEN  (2 4 5 9) un/vai COTIF vagoni

PPV/PPW vagoni

(ar fiksētu gabarītu)

ar asīm

2

3

ar ratiņiem

ar ratiņiem

3

Citi vagoni

4

ar asīm (7 11)

Tehniskās apkopes vagoni

Citi vagoni

Vagoni ar īpašu numerāciju attiecībā uz tehniskajiem parametriem, kas netiek ekspluatēti ES teritorijā

ar asīm

4

8

ar ratiņiem (7 11)

ar ratiņiem

8

 

 

Satiksme

Iekšzemes satiksme vai starptautiskā satiksme pēc īpaša nolīguma

 

 

 

1. cipars

2. cipars

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

1. cipars

2. cipars

P7. PIELIKUMS

KODI PIEKABINĀMO PASAŽIERU VAGONU STARPTAUTISKAS SATIKSMES IESPĒJU NORĀDĪŠANAI (1.–2. CIPARS)

 

Iekšzemes satiksme

TEN  (2 4 5 9) un/vai COTIF  (3 6 10), un/vai PPV/PPW

Iekšzemes satiksme vai starptautiskā satiksme pēc īpaša nolīguma

TEN  (2 4 5 9) un/vai COTIF  (3 6 10)

PPV/PPW

2. cipars

1. cipars

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

5

Ritekļi iekšzemes satiksmei

Ritekļi ar fiksētu gabarītu bez gaisa kondicionēšanas (tostarp vagoni automobiļu pārvadāšanai)

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) bez gaisa kondicionēšanas

Neizmanto

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1668) bez gaisa kondicionēšanas

Vēsturiskie ritekļi

Neizmanto (7 11)

Ritekļi ar fiksētu gabarītu

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) un maināmiem ratiņiem

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) un asīm ar pielāgojamu gabarītu

6

Dienesta ritekļi

Ritekļi ar fiksētu gabarītu un ar gaisa kondicionēšanu

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1520) un ar gaisa kondicionēšanu

Dienesta ritekļi

Ritekļi ar pielāgojamu gabarītu (1435/1668) un ar gaisa kondicionēšanu

Vagoni, kas paredzēti automobiļu pārvadāšanai

Neizmanto (7 11)

7

Hermētiski ritekļi ar gaisa kondicionēšanu

Neizmanto

Neizmanto

Hermētiski ritekļi ar fiksētu gabarītu un ar gaisa kondicionēšanu

Neizmanto

Citi ritekļi

Neizmanto

Neizmanto

Neizmanto

Neizmanto

P8. PIELIKUMS

VILCES RITOŠĀ SASTĀVA TIPI UN TO VILCIENA SASTĀVA VIENĪBU TIPI, KAS SAKABINĀTAS KONSTANTĀ VAI IEPRIEKŠ NOTEIKTĀ VEIDĀ (1.–2. CIPARS)

Pirmais cipars ir “9”.

Ja otrais cipars raksturo vilces ritošā sastāva tipu, obligāti jālieto šādi kodi:

Kods

Vispārīgais ritekļa tips

0

Dažādi

1

Elektrolokomotīve

2

Dīzeļlokomotīve

3

Elektrovilciens (ātrgaitas) [motorvagons vai piekabināmais vagons]

4

Elektrovilciens (izņemot ātrgaitas) [motorvagons vai piekabināmais vagons]

5

Dīzeļvilciens [motorvagons vai piekabināmais vagons]

6

Specializēts piekabināmais vagons

7

Manevru elektrolokomotīve

8

Manevru dīzeļlokomotīve

9

Īpašs riteklis

P9. PIELIKUMS

VAGONU STANDARTA SKAITLISKAIS MARĶĒJUMS (5.–8. CIPARS)

Šajā pielikumā norādīts skaitliskais marķējums, kas saistīts ar vagona galvenajiem tehniskajiem parametriem, un šo marķējumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

P10. PIELIKUMS

TEHNISKO PARAMETRU KODI PIEKABINĀMAJIEM PASAŽIERU VAGONIEM (5.–6. CIPARS)

P10. pielikumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

P11. PIELIKUMS

TEHNISKO PARAMETRU KODI ĪPAŠAJIEM RITEKĻIEM (6.–8. CIPARS)

P11. pielikumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

P12. PIELIKUMS

BURTU MARĶĒJUMS VAGONIEM, IZŅEMOT LOCĪKLAS VAGONUS UN VAGONU SEKCIJAS

P12. pielikumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

P13. PIELIKUMS

BURTU MARĶĒJUMS PIEKABINĀMAJIEM PASAŽIERU VAGONIEM

P13. pielikumu publicē ERA tīmekļa vietnē (www.era.europa.eu).

Pieteikumu par jaunu kodu iesniedz reģistrācijas iestādē (kā minēts Lēmumā 2007/756/EK) un nosūta ERA. Jauno kodu var izmantot tikai pēc tam, kad ERA ir to publicējusi.

6.

P14. pielikumu atceļ.


(1)  Īpašajiem ritekļiem konkrētā valstī numura unikalitāti nodrošina pirmais cipars un pieci pēdējie cipari, kas raksturo tehniskos parametrus un sērijas numuru.

(2)  Attiecībā uz NMBS/SNCB var turpināt aplī ievilkta B burta izmantošanu.

(3)  Diakritiskās zīmes ir “uzsvara zīmes”, piemēram, kā burtos À, Ç, Ö, Č, Ž, Å u. c. Īpašo burtu, piemēram, Ø un Æ, atveidē izmanto vienu burtu; pārbaudot unikalitāti, Ø uzskata par O un Æ uzskata par A.

(4)  Saskaņā ar alfabētisko kodēšanas sistēmu, kas izklāstīta 1949. gada konvencijas 4. papildinājumā un 1968. gada konvencijas par ceļu satiksmi 45. panta 4. punktā.

(5)  Vagoni, kurus atļauts marķēt ar TEN, sk. P5. pielikumu.

(6)  Tostarp vagoni, kas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ir apzīmēti ar šajā tabulā noteiktajiem cipariem. COTIF: riteklis atbilst COTIF regulai, kas ir spēkā, kad riteklis tiek nodots ekspluatācijā.

(7)  Fiksēts vai maināms gabarīts.

(8)  Izņemot I kategorijas vagonus (ar temperatūras kontroli), neizmanto jauniem ritekļiem, kas nodoti ekspluatācijā.

(9)  Atbilstība piemērojamajām SITS, sk. P5. pielikumu.

(10)  Tostarp ritekļi, kas saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem ir apzīmēti ar šajā tabulā noteiktajiem cipariem. COTIF: riteklis atbilst COTIF regulai, kas ir spēkā, kad riteklis tiek nodots ekspluatācijā.

(11)  Izņemot pasažieru vagonus ar fiksētu gabarītu (56) un pielāgojamu gabarītu (66), kas jau ir ekspluatācijā, neizmanto jauniem ritekļiem.


26.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/59


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 22. oktobris),

ar ko groza Lēmumu 2008/866/EK attiecībā uz tā piemērošanas laiku

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7183)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/641/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (1), un jo īpaši tās 53. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2008. gada 12. novembra Lēmumu 2008/866/EK par neatliekamajiem pasākumiem, ar ko pārtrauc lietošanai pārtikā paredzētu konkrētu gliemeņu importu no Peru (2), pieņēma pēc tam, kad bija konstatēts, ka konkrētas no Peru importētas gliemenes ir inficētas ar A hepatīta vīrusu (HAV) un ka tās izraisījušas A hepatīta vīrusa uzliesmojumu cilvēkiem. Sākotnēji minēto lēmumu piemēroja līdz 2009. gada 31. martam, taču ar Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/862/EK, ar ko groza Lēmumu 2008/866/EK attiecībā uz tā piemērošanas laiku (3), minētā lēmuma piemērošanas laiks tika pagarināts līdz 2010. gada 30. novembrim.

(2)

Peru iestādes ir sniegušas konkrētu informāciju par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu eksportam uz Savienību paredzētu gliemeņu ražošanas kontroli.

(3)

Komisija 2009. gada septembrī veica pārbaudes apmeklējumu, lai novērtētu esošās kontroles sistēmas, ar kurām reglamentē eksportam uz Savienību paredzētu gliemeņu un zivsaimniecības produktu ražošanu. Pārbaudes apmeklējumā secināja, ka Peru iestādes ir veikušas korektīvos pasākumus, kas norādīti informācijā, ko tās sniedza pēc A hepatīta vīrusa uzliesmojuma. Tomēr pārbaudes laikā minētie pasākumi vēl nebija īstenoti pilnībā.

(4)

Nesen Peru iestādes informēja Komisiju, ka tās ir pabeigušas korektīvo pasākumu īstenošanu. Tomēr, lai aizsargātu patērētāju veselību, ar Lēmumu 2008/866/EK noteiktie aizsardzības pasākumi ir jāsaglabā līdz laikam, kad Komisija būs pārbaudījusi, ka Peru iestādes ir pabeigušas korektīvo pasākumu īstenošanu, un izdarījusi secinājumu, ka Peru ražotās gliemenes, kas paredzētas eksportam uz Savienību, atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajiem nosacījumiem.

(5)

Tāpēc ir lietderīgi pagarināt Lēmuma 2008/866/EK piemērošanu līdz 2011. gada 30. novembrim, neierobežojot Komisijas pilnvaras grozīt, atsaukt vai paplašināt šos pasākumus, ņemot vērā visu jauno pieejamo informāciju par situācijas virzību Peru un Komisijas dienestu veikto pārbaužu rezultātus.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2008/866/EK.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2008/866/EK 5. pantā datumu “2010. gada 30. novembrim” aizstāj ar datumu “2011. gada 30. novembrim”.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 22. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

John DALLI


(1)  OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.

(2)  OV L 307, 18.11.2008., 9. lpp.

(3)  OV L 314, 1.12.2009., 90. lpp.


26.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/60


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 25. oktobris),

ar ko apstiprina metodi cūku liemeņu klasificēšanai Grieķijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 7230)

(Autentisks ir tikai teksts grieķu valodā)

(2010/642/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta m) punktu saistībā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B nodaļas IV iedaļas 1. daļā paredzēts, ka cūku liemeņu klasifikācijas nolūkā muskuļaudu daudzums jānovērtē, izmantojot Komisijas atļautas klasifikācijas metodes. Apstiprināt drīkst tikai statistiski pierādītas novērtējuma metodes, kuru pamatā ir cūkas liemeņa vienas vai vairāku anatomisko daļu fiziska izmērīšana. Klasificēšanas metodes atļauj izmantot, ja statistiskā kļūda novērtējumā nepārsniedz maksimālo pielaidi. Pielaide ir noteikta 23. panta 3. punktā Komisijas 2008. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību (2).

(2)

Grieķija ir lūgusi Komisijai apstiprināt vienu metodi nodīrātu cūku liemeņu klasificēšanai. Šī dalībvalsts iesniedza vienādas cūku liemeņu dīrāšanas sīku aprakstu protokola pirmajā daļā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1249/2008 23. panta 4. punktā, un sadalīšanas izmēģinājumu rezuktātus minētā protokola otrajā daļā. Pārējās dalībvalstis ar abiem protokoliem iepazīstināja Lauksaimniecības produktu kopējā tirgus organizācijas pārvaldības komitejā 2008., 2009. un 2010. gadā.

(3)

No šā pieprasījuma novērtējuma izriet, ka ir izpildīti minētās klasificēšanas metodes apstiprināšanas nosacījumi. Tāpēc šo klasifikācijas metodi var apstiprināt Grieķijā.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B nodaļas III iedaļas otro daļu dalībvalstis drīkst atļaut noteikt atšķirīgu cūku liemeņu noformējumu, kas atšķiras no minētā punkta pirmajā daļā noteiktā standarta noformējuma, cita starpā – ja parasta komercdarbības prakse to teritorijā atšķiras no standarta noformējuma.

(5)

Grieķija ir Komisijai precizējusi, ka dažās kautuvēs Grieķijā komercprakse arī nosaka, ka no cūku liemeņiem ir jāatdala āda papildus tam, ka liemeņus noformē bez mēles, sariem, nagiem, ārējiem dzimumorgāniem, nieru taukiem, nierēm un diafragmas, kā noteikts minētajā pirmajā daļā. Tāpēc Grieķijā ir jāatļauj šis noformējums, kas atšķiras no standarta noformējuma.

(6)

Aparātu vai klasificēšanas metožu izmaiņas var apstiprināt tikai ar jaunu Komisijas lēmumu, kuru pieņem, pamatojoties uz iegūto pieredzi. Tādēļ pašreizējo apstiprinājumu var atcelt.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B nodaļas IV iedaļas 1. daļu nodīrātu cūku liemeņu klasificēšanai Grieķijā ir atļauts izmantot šādu metodi: aparātu ar nosaukumu Hennessy Grading Probe (HGP 4) un ar to saistīto novērtējuma metodi, kura sīks apraksts ir sniegts pielikumā.

2. pants

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V pielikuma B nodaļas III iedaļas pirmajā daļā izklāstīto standarta noformējumu, cūku liemeņus Grieķijā var dīrāt vienādi pirms svēršanas un klasificēšanas. Lai izveidotu salīdzināmu bāzi cūku liemeņu cenu kotēšanai, reģistrēto silta liemeņa svaru koriģē saskaņā ar šādu formulu:

silta liemeņa svars = 1,05232 × nodīrāta liemeņa svars

3. pants

Aparāta vai novērtējuma metodes izmaiņas nav atļautas.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai.

Briselē, 2010. gada 25. oktobrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOŞ


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 337, 16.12.2008., 3. lpp.


PIELIKUMS

METODES CŪKU LIEMEŅU KLASIFICĒŠANAI GRIEĶIJĀ

1.

Nodīrātu cūku liemeņu klasificēšanu veic ar aparātu, kura nosaukums ir Hennessy Grading Probe (HGP 4).

2.

Aparāts ir aprīkots ar zondi, kuras diametrs ir 5,95 milimetri (un 6,3 milimetri pie asmeņa zondes augšgalā) un kura ir ar fotodiodi (Siemens LED modelis LYU 260-EO) un Silonex SLCD-61N1 fotodetektoru, zondes darbības zona ir no 0 līdz 120 milimetriem. Mērījumu rezultātus izsaka aplēstajā liesās gaļas saturā ar HPG 4 vai tam pievienoto datoru.

3.

Liemeņa liesās gaļas saturu aprēķina pēc šādas formulas:

Ŷ = 62,400 – 0,495Χ1 – 0,559Χ2 + 0,129Χ3

kur:

Ŷ

=

aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs,

Χ1

=

muguras tauku slāņa biezums (bez ādas) milimetros, ko mēra 8 cm no liemeņa viduslīnijas pret pēdējo ribu,

Χ2

=

muguras tauku slāņa biezums (bez ādas) milimetros, ko mēra 6 cm no liemeņa viduslīnijas starp trešo un ceturto ribu,

Χ3

=

muguras muskuļu biezums milimetros, ko mēra tajā pašā laikā un vietā, kad X2.

Šo formulu piemēro liemeņiem, kuru svars ir no 60 līdz 120 kilogramiem.


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

26.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/62


EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES STATISTIKAS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 2/2010

(2010. gada 1. oktobris),

ar ko groza A pielikumu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā

(2010/643/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS UN ŠVEICES STATISTIKAS KOMITEJA,

ņemot vērā Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par sadarbību statistikas jomā (1) un jo īpaši tā 4. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgums stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī, un tajā ir A pielikums par tiesību aktiem statistikas jomā.

(2)

Ir pieņemti jauni tiesību akti statistikas jomā, un tie jāiekļauj A pielikumā. Tāpēc A pielikums ir jāpārskata,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Nolīguma A pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Sofijā, 2010. gada 1. oktobrī

Apvienotās komitejas vārdā

ES delegācijas vadītājs

Walter RADERMACHER

Šveices delegācijas vadītājs

Jürg MARTI


(1)  OV L 90, 28.3.2006., 2. lpp.


PIELIKUMS

“A PIELIKUMS

2. PANTĀ MINĒTIE TIESĪBU AKTI STATISTIKAS JOMĀ

SEKTORĀLĀ PIELĀGOŠANA

1.

Ar terminu “dalībvalsts (dalībvalstis)”, kas ietverts šajā pielikumā minētajos aktos, papildus tā nozīmei attiecīgajos Kopienas aktos ir jāsaprot arī Šveice.

2.

Ja nav noteikts citādi, atsauces uz “Eiropas Kopienu saimniecisko darbību klasifikāciju (NACE 1. red.)” uzskata par atsaucēm uz “Eiropas Kopienu saimniecisko darbību klasifikāciju (NACE 2. red.)”, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (1). Minētie kodu numuri jālasa kā atbilstīgie pārveidotie NACE 2. red. kodu numuri.

3.

Noteikumi, kas nosaka, kuram jāsedz apsekojumu un citu tamlīdzīgu pasākumu veikšanas izmaksas, nav piemērojami šā nolīguma mērķiem.

TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM SNIEGTAS ATSAUCES

UZŅĒMĒJDARBĪBAS STATISTIKA

32008 R 0295: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 295/2008 par uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (pārstrādāta versija) (OV L 97, 9.4.2008., 13. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32009 R 0251: Komisijas 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 251/2009 (OV L 86, 31.3.2009., 170. lpp.),

32009 R 0250: Komisijas 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 250/2009 (OV L 86, 31.3.2009., 1. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a)

Šveicei nav saistošs šajā regulā prasītais datu sadalījums pa reģioniem;

b)

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt datus NACE 2. red. četru ciparu līmenī;

c)

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt regulā prasītos datus par darbības veida vienībām;

d)

attiecībā uz IX pielikuma mainīgajiem lielumiem 11910, 11930, 16910, 16911, 16930 un 16931 Šveicei ir jānodrošina dati par 2011. pārskata gadu;

e)

VII pielikumā Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt datus par “ģeogrāfisko iedalījumu” 7E datu sērijai.

31998 R 2700: Komisijas 1998. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2700/98 par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām (OV L 344, 18.12.1998., 49. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32002 R 1614: Komisijas 2002. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1614/2002 (OV L 244, 12.9.2002., 7. lpp.),

32003 R 1670: Komisijas 2003. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1670/2003 (OV L 244, 29.9.2003., 74. lpp.).

31998 R 2701: Komisijas 1998. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2701/98 par datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 344, 18.12.1998., 81. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32002 R 1614: Komisijas 2002. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1614/2002 (OV L 244, 12.9.2002., 7. lpp.),

32003 R 1669: Komisijas 2003. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1669/2003 (OV L 244, 29.9.2003., 57. lpp.).

31998 R 2702: Komisijas 1998. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 2702/98 par tehnisko formātu, kādā nosūta uzņēmumu gada statistiku (OV L 344, 18.12.1998., 102. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32002 R 1614: Komisijas 2002. gada 6. septembra Regulu (EK) Nr. 1614/2002 (OV L 244, 12.9.2002., 7. lpp.),

32003 R 1668: Komisijas 2003. gada 1. septembra Regulu (EK) Nr. 1668/2003 (OV L 244, 29.9.2003., 32. lpp.),

32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

31999 R 1618: Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1618/1999 par kvalitātes novērtēšanas kritērijiem attiecībā uz uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 192, 24.7.1999., 11. lpp.).

31999 R 1225: Komisijas 1999. gada 27. maija Regula (EK) Nr. 1225/1999 par rādītāju definēšanu apdrošināšanas pakalpojumu statistikas vajadzībām (OV L 154, 19.6.1999., 1. lpp.).

31999 R 1227: Komisijas 1999. gada 28. maija Regula (EK) Nr. 1227/1999 par tehnisko formātu, kādā nosūta statistikas datus par apdrošināšanas pakalpojumiem (OV L 154, 19.6.1999., 75. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

12003 T 003: Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, kurš pieņemts 2003. gada 16. aprīlī (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

31999 R 1228: Komisijas 1999. gada 28. maija Regula (EK) Nr. 1228/1999 par datu sērijām, kas jāsagatavo apdrošināšanas pakalpojumu statistikā (OV L 154, 19.6.1999., 91. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

12003 T 003: Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, kurš pieņemts 2003. gada 16. aprīlī (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

32003 R 1668: Komisijas 2003. gada 1. septembra Regula (EK) Nr. 1668/2003, ar ko Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 īsteno attiecībā uz tehnisko formātu, kādā nosūta uzņēmējdarbības strukturālo statistiku, un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2702/98 par tehnisko formātu, kādā nosūta uzņēmumu gada statistiku (OV L 244, 29.9.2003., 32. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.).

32003 R 1669: Komisijas 2003. gada 1. septembra Regula (EK) Nr. 1669/2003, ar ko Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 īsteno attiecībā uz datu sērijām, kuras jāizveido uzņēmumu gada statistikai, un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2701/98 par datu sērijām, kas jāsniedz saistībā ar uzņēmējdarbības strukturālo statistiku (OV L 244, 29.9.2003., 57. lpp.).

32003 R 1670: Komisijas 2003. gada 1. septembra Regula (EK) Nr. 1670/2003, ar ko Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 58/97 īsteno attiecībā uz rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2700/98 par rādītāju definēšanu uzņēmējdarbības strukturālās statistikas vajadzībām (OV L 244, 29.9.2003., 74. lpp.).

31998 R 1165: Padomes 1998. gada 19. maija Regula (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (OV L 162, 5.6.1998., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32005 R 1158: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Regulu (EK) Nr. 1158/2005 (OV L 191, 22.7.2005., 1. lpp.),

32006 R 1503: Komisijas 2006. gada 28. septembra Regulu (EK) Nr. 1503/2006 (OV L 281, 12.10.2006., 15. lpp.),

32008 R 1178: Komisijas 2008. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 1178/2008 (OV L 319, 29.11.2008., 16. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām šo regulu noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt datus NACE 1. red. četru ciparu līmenī.

32009 R 0329: Komisijas 2009. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 329/2009, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku attiecībā uz mainīgo lielumu saraksta atjaunināšanu, statistikas apkopošanas biežumu un sadalījuma un apkopošanas līmeņiem, kas piemērojami mainīgajiem lielumiem (OV L 103, 23.4.2009., 3. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt datus par mainīgajiem lielumiem 220 un 230 līdz 2013. gadam.

32009 R 0596: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 596/2009, ar ko atsevišķus tiesību aktus, kuriem piemēro Līguma 251. pantā minēto procedūru, pielāgo Padomes Lēmumam 1999/468/EK attiecībā uz regulatīvo kontroles procedūru – Pielāgošana regulatīvajai kontroles procedūrai – Ceturtā daļa (OV L 188, 18.7.2009., 14. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt datus par mainīgajiem lielumiem 220 un 230 līdz 2013. gadam.

32001 R 0586: Komisijas 2001. gada 26. marta Regula (EK) Nr. 586/2001, ar ko attiecībā uz ražošanas pamatgrupējumu definēšanu īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1165/98 par īstermiņa statistiku (OV L 86, 27.3.2001., 11. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32006 R 1503: Komisijas 2006. gada 28. septembra Regulu (EK) Nr. 1503/2006 (OV L 281, 12.10.2006., 15. lpp.),

32007 R 0656: Komisijas 2007. gada 14. jūnija Regulu (EK) Nr. 656/2007 (OV L 155, 15.6.2007., 3. lpp.).

32008 R 0177: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2186/93 (OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.).

31993 R 2186: Padomes 1993. gada 22. jūlija Regula (EEK) Nr. 2186/93 par statistikas komercreģistru izveidošanas koordinēšanu Kopienā (OV L 196, 5.8.1993., 1. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

uz Šveici neattiecas regulas II pielikuma 1.k) ieraksts.

32009 R 0192: Komisijas 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 192/2009, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām attiecībā uz konfidenciālu datu apmaiņu starp Komisiju (Eurostat) un dalībvalstīm (OV L 67, 12.3.2009., 14. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt atsevišķus datus par uzņēmumu apgrozījumu, kas aprakstīti A pielikumā “Apgrozījuma dati”, līdz 2013. gada beigām.

32009 D 0252: Komisijas 2009. gada 11. marta Lēmums 2009/252/EK par atkāpēm no dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 177/2008, ar ko izveido kopēju uzņēmumu reģistru sistēmu statistikas vajadzībām (OV L 75, 21.3.2009., 11. lpp.).

TRANSPORTA UN TŪRISMA STATISTIKA

31998 R 1172: Padomes 1998. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1172/98 par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem (OV L 163, 6.6.1998., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

31999 R 2691: Komisijas 1999. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 2691/1999 (OV L 326, 18.12.1999., 39. lpp.),

12003 T 003: Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, kurš pieņemts 2003. gada 16. aprīlī (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32006 R 1791: Padomes 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.),

32006 R 1893: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.),

32007 R 1304: Komisijas 2007. gada 7. novembra Regulu (EK) Nr. 1304/2007 (OV L 290, 8.11.2007., 14. lpp.),

32009 R 0399: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 399/2009 (OV L 126, 21.5.2009., 9. lpp.).

32001 R 2163: Komisijas 2001. gada 7. novembra Regula (EK) Nr. 2163/2001 par tehniskajiem pasākumiem attiecībā uz kravu autopārvadājumu datu sūtīšanu statistikas vajadzībām (OV L 291, 8.11.2001., 13. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32007 R 0973: Komisijas 2007. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 973/2007 (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.).

32004 R 0642: Komisijas 2004. gada 6. aprīļa Regula (EK) Nr. 642/2004 par to datu precizitātes prasībām, ko vāc saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1172/98 par statistikas pārskatiem, kuri attiecas uz kravu autopārvadājumiem (OV L 102, 7.4.2004., 26. lpp.).

32007 R 0833: Komisijas 2007. gada 16. jūlija Regula (EK) Nr. 833/2007, ar ko beidz Padomes Regulā (EK) Nr. 1172/98 par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem noteikto pārejas posmu (OV L 185, 17.7.2007., 9. lpp.).

32003 R 0006: Komisijas 2002. gada 30. decembra Regula (EK) Nr. 6/2003 par statistikas izplatīšanu attiecībā uz kravu autopārvadājumiem (OV L 1, 4.1.2003., 45. lpp.).

31993 D 0704: Padomes 1993. gada 30. novembra Lēmums 93/704/EK par Kopienas ceļu satiksmes negadījumu datu bāzes izveidi (OV L 329, 30.12.1993., 63. lpp.).

32003 R 0091: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 91/2003 par dzelzceļa transporta statistiku (OV L 14, 21.1.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32003 R 1192: Komisijas 2003. gada 3. jūlija Regulu (EK) Nr. 1192/2003 (OV L 167, 4.7.2003., 13. lpp.),

32007 R 1304: Komisijas 2007. gada 7. novembra Regulu (EK) Nr. 1304/2007 (OV L 290, 8.11.2007., 14. lpp.).

32007 R 0332: Komisijas 2007. gada 27. marta Regula (EK) Nr. 332/2007 par tehniskajiem pasākumiem dzelzceļa transporta statistikas nosūtīšanai (OV L 88, 29.3.2007., 16. lpp.).

32003 R 0437: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem (OV L 66, 11.3.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32003 R 1358: Komisijas 2003. gada 31. jūlija Regulu (EK) Nr. 1358/2003 (OV L 194, 1.8.2003., 9. lpp.),

32005 R 0546: Komisijas 2005. gada 8. aprīļa Regulu (EK) Nr. 546/2005 (OV L 91, 9.4.2005., 5. lpp.).

32003 R 1358: Komisijas 2003. gada 31. jūlija Regula (EK) Nr. 1358/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 437/2003 par statistikas pārskatiem attiecībā uz pasažieru, kravu un pasta gaisa pārvadājumiem un ar ko groza tās I un II pielikumu (OV L 194, 1.8.2003., 9. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32005 R 0546: Komisijas 2005. gada 8. aprīļa Regulu (EK) Nr. 546/2005 (OV L 91, 9.4.2005., 5. lpp.),

32006 R 1792: Komisijas 2006. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1792/2006 (OV L 362, 20.12.2006., 1. lpp.),

32007 R 0158: Komisijas 2007. gada 16. februāra Regulu (EK) Nr. 158/2007 (OV L 49, 17.2.2007., 9. lpp.).

31980 L 1119: Padomes 1980. gada 17. novembra Direktīva 80/1119/EEK par statistikas pārskatiem attiecībā uz preču pārvadājumiem pa iekšējiem ūdensceļiem (OV L 339, 15.12.1980., 30. lpp.).

31995 L 0057: Padomes 1995. gada 23. novembra Direktīva 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē (OV L 291, 6.12.1995., 32. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

120 03 T 003: Aktu par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, kurš pieņemts 2003. gada 16. aprīlī (OV L 236, 23.9.2003., 33. lpp.),

32004 D 0883: Komisijas 2004. gada 10. decembra Lēmumu 2004/883/EK (OV L 373, 21.12.2004., 69. lpp.),

32006 L 0110: Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/110/EK (OV L 363, 20.12.2006., 418. lpp.).

31999 D 0035: Komisijas 1998. gada 9. decembra Lēmums 1999/35/EK par kārtību, kādā īstenojama Padomes Direktīva 95/57/EK par statistikas datu vākšanu tūrisma nozarē (OV L 9, 15.1.1999., 23. lpp.).

32007 R 0973: Komisijas 2007. gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 973/2007, ar ko groza dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, lai īstenotu NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.).

ĀRĒJĀS TIRDZNIECĪBAS STATISTIKA

32009 R 0471: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 471/2009 par Kopienas statistiku attiecībā uz ārējo tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1172/95 atcelšanu (OV L 152, 16.6.2009., 23. lpp.), ko īsteno ar:

32010 R 0092: Komisijas 2010. gada 2. februāra Regulu (ES) Nr. 92/2010 (OV L 31, 3.2.2010., 4. lpp.),

32010 R 0113: Komisijas 2010. gada 9. februāra Regulu (ES) Nr. 113/2010 (OV L 37, 10.2.2010., 1. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām Regulas (EK) Nr. 471/2009 noteikumus pielāgo šādi:

a)

Šveicē stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz 2012. gada 1. janvārim izpildītu šīs regulas prasības. Visas atsauces uz centralizēto ieskaita sistēmu un saistītajiem noteikumiem nav jāņem vērā;

b)

2. pants “Definīcijas”: statistikas teritorija ietver muitas teritoriju, izņemot muitas noliktavas un beznodokļu noliktavas.

Šveicei nav saistoši apkopot tirdzniecības statistiku starp Šveici un Lihtenšteinu;

c)

4. pants “Datu avoti”: 4. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “Šveice valsts statistikas veidošanai drīkst izmantot citus datu avotus.”;

d)

5. panta 1. punkts “Statistikas dati”: 5. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētie statistikas dati pirmo reizi jāapkopo 2016. gada 1. janvārī.

Nepiemēro 5. panta 1. punkta f) un k) apakšpunktu.

Klasifikācija, kas minēta 5. panta 1. punkta h) apakšpunktā, jāveido vismaz līdz pirmajiem sešiem cipariem.

Šveicei nepiemēro 5. panta 1. punkta m) apakšpunkta ii) un iii) punkta noteikumus;

e)

6. pants “Ārējās tirdzniecības statistikas apkopošana”: 6. panta noteikumus nepiemēro statistikas datiem, attiecībā uz kuriem Šveice ir atbrīvota no datu apkopošanas pienākuma saskaņā ar minētās regulas 5. pantu;

f)

7. pants “Datu apmaiņa”: 7. panta noteikumus nepiemēro.

Šā nolīguma vajadzībām Regulas (ES) Nr. 113/2010 noteikumus pielāgo šādi:

g)

regulas 4. panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“Šveicē “muitas vērtību” definē, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus.”;

h)

regulas 7. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Šveicē ar “izcelsmes valsti” apzīmē valsti, kurā saražotas preces, ievērojot attiecīgās valsts tiesību aktus par izcelsmi.”;

i)

norāde uz Regulu (EEK) Nr. 2454/93 15. panta 4. punktā nav piemērojama.

32006 R 1833: Komisijas 2006. gada 13. decembra Regula (EK) Nr. 1833/2006 par valstu un teritoriju nomenklatūru Kopienas ārējās tirdzniecības statistikas un dalībvalstu savstarpējās tirdzniecības statistikas vajadzībām (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.).

STATISTIKAS PRINCIPI UN KONFIDENCIALITĀTE

31990 R 1588: Padomes 1990. gada 11. jūnija Regula (EEK, Euratom) Nr. 1588/90 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte (OV L 151, 15.6.1990., 1. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a)

regulas 2. pantam pievieno šādu jaunu punktu:

“EBTA Statistikas padomdevēju biroja personāls: EBTA Sekretariāta personāls, kurš strādā Statistikas biroja telpās.”;

b)

regulas 5. panta 1. punkta otrajā teikumā terminu “Statistikas birojs” aizstāj ar “Statistikas birojs un EBTA Statistikas padomdevēju birojs”;

c)

regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu jaunu daļu:

“Konfidenciālie statistikas dati, kas Statistikas birojam nosūtīti, izmantojot EBTA Statistikas padomdevēju biroju, ir pieejami arī šā biroja personālam.”;

d)

šajā nolūkā 6. pantā termins “Statistikas birojs” jālasa, iekļaujot EBTA Statistikas padomdevēju biroju.

32009 R 0223: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveicē stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai līdz 2012. gada 31. decembrim izpildītu šīs regulas prasības.

31997 R 0322: Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku (OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp.).

32002 R 0831: Komisijas 2002. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 831/2002, ar ko Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku īsteno attiecībā uz konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem (OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32006 R 1104: Komisijas 2006. gada 18. jūlija Regulu (EK) Nr. 1104/2006 (OV L 197, 19.7.2006., 3. lpp.),

32008 R 606: Komisijas 2008. gada 26. jūnija Regulu (EK) Nr. 606/2008 (OV L 166, 27.6.2008., 16. lpp.).

32004 D 0452: Komisijas 2004. gada 29. aprīļa Lēmums 2004/452/EK, ar ko nosaka to struktūru sarakstu, kuru pētniekiem zinātniskiem nolūkiem atļauts piekļūt konfidenciāliem datiem (OV L 156, 30.4.2004., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32008 D 0876: Komisijas 2008. gada 6. novembra Lēmumu 2008/876/EK (OV L 310, 21.11.2008., 28. lpp.).

32008 D 0234: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Lēmums Nr. 234/2008/EK, ar ko izveido Eiropas Statistikas padomdevēju komiteju un atceļ Padomes Lēmumu 91/116/EEK (OV L 73, 15.3.2008., 13. lpp.).

32008 D 0235: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 11. marta Lēmums Nr. 235/2008/EK, ar ko izveido Eiropas Statistikas pārvaldības konsultatīvo padomi (OV L 73, 15.3.2008., 17. lpp.).

Tiesību akti, ko Līgumslēdzējas puses ņem vērā

Līgumslēdzējas puses ņem vērā šāda tiesību akta saturu:

52005 PC 0217: Komisijas 2005. gada 25. maija Ieteikums COM(2005) 217 par valsts un Kopienas statistikas iestāžu neatkarību, integritāti un atbildību (OV C 172, 12.7.2005., 22. lpp.).

DEMOGRĀFISKĀ UN SOCIĀLĀ STATISTIKA

32007 R 0862: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. jūlija Regula (EK) Nr. 862/2007 par Kopienas statistiku attiecībā uz migrāciju un starptautisko aizsardzību, kā arī lai atceltu Padomes Regulu (EEK) Nr. 311/76 attiecībā uz statistikas vākšanu par ārvalstu darba ņēmējiem (OV L 199, 31.7.2007., 23. lpp.).

31998 R 0577: Padomes 1998. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā (OV L 77, 14.3.1998., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32002 R 1991: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 8. oktobra Regulu (EK) Nr. 1991/2002 (OV L 308, 9.11.2002., 1. lpp.),

32002 R 2104: Komisijas 2002. gada 28. novembra Regulu (EK) Nr. 2104/2002 (OV L 324, 29.11.2002., 14. lpp.),

32003 R 2257: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 2257/2003 (OV L 336, 23.12.2003., 6. lpp.),

32007 R 1372: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1372/2007 (OV L 315, 3.12.2007., 42. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveicei neatkarīgi no 2. panta 4. punkta noteikumiem izlases vienība ir fiziska persona un informācijā par pārējiem mājsaimniecības locekļiem var iekļaut vismaz tos parametrus, kas minēti 4. panta 1. punktā.

32000 R 1575: Komisijas 2000. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1575/2000, ar ko īsteno Padomes 1998. gada 9. marta Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz kodiem, kuri jāizmanto datu iesniegšanai no 2001. gada (OV L 181, 20.7.2000., 16. lpp.).

32000 R 1897: Komisijas 2000. gada 7. septembra Regula (EK) Nr. 1897/2000, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz darbības definīciju bezdarbam (OV L 228, 8.9.2000., 18. lpp.).

32002 R 2104: Komisijas 2002. gada 28. novembra Regula (EK) Nr. 2104/2002, ar kuru tiek pielāgotas Padomes Regula (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā un Komisijas Regula (EK) Nr. 1575/2000, ar ko ievieš Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 attiecībā uz izglītības un apmācības mainīgo lielumu sarakstu un to kodifikāciju, kuri jāizmanto datu pārsūtīšanā, sākot ar 2003. gadu (OV L 324, 29.11.2002., 14. lpp.), kuru īsteno ar:

32003 R 0246: Komisijas 2003. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 246/2003, ar ko pieņem ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam no 2004. līdz 2006. gadam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 34, 11.2.2003., 3. lpp.),

32005 R 0384: Komisijas 2005. gada 7. marta Regulu (EK) Nr. 384/2005, ar ko pieņem 2007. līdz 2009. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 (OV L 61, 8.3.2005., 23. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

neatkarīgi no 1. panta noteikumiem Šveice ir atbrīvota no 2007. gada ad hoc moduļa īstenošanas.

32005 R 0430: Komisijas 2005. gada 15. marta Regula (EK) Nr. 430/2005 par Padomes Regulas (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā īstenošanas kārtību attiecībā uz datu pārraidei izmantojamo kodēšanu sākot ar 2006. gadu un izlases grupas lietojumu statistikas datu iegūšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem (OV L 71, 17.3.2005., 36. lpp.).

32007 R 0973: Komisijas 2007. gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 973/2007 (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.).

32007 R 0102: Komisijas 2007. gada 2. februāra Regula (EK) Nr. 102/2007, ar ko pieņem specifikācijas 2008. gada ad hoc modulim par migrantu un viņu tiešo pēcnācēju stāvokli darba tirgū, kā paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98, un groza Regulu (EK) Nr. 430/2005 (OV L 28, 3.2.2007., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32008 R 0391: Komisijas 2008. gada 30. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2008 (OV L 117, 1.5.2008., 15. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

neatkarīgi no 2. panta noteikumiem Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt datus par pielikuma 211./212. un 215. ailē minētajiem mainīgajiem lielumiem.

32008 R 0207: Komisijas 2008. gada 5. marta Regula (EK) Nr. 207/2008, ar ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 pieņem 2009. gada ad hoc moduļa specifikācijas par jaunu cilvēku iekļaušanos darba tirgū (OV L 62, 6.3.2008., 4. lpp.).

32008 R 0365: Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 365/2008, ar ko pieņem 2010., 2011. un 2012. gada ad hoc moduļu programmu darbaspēka izlases veida apsekojumam, kas paredzēts Padomes Regulā (EK) Nr. 577/98 (OV L 112, 24.4.2008., 22. lpp.).

32008 R 0377: Komisijas 2008. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 377/2008, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 par darbaspēka izlases veida apsekojuma organizēšanu Kopienā attiecībā uz datu nosūtīšanai izmantojamo kodēšanu, sākot ar 2009. gadu, izlases grupas izmantošanu statistikas datu vākšanai par strukturālajiem mainīgajiem lielumiem un pārskata ceturkšņu definēšanu (OV L 114, 26.4.2008., 57. lpp.).

32009 R 0020: Komisijas 2009. gada 13. janvāra Regula (EK) Nr. 20/2009, ar ko saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 577/98 pieņem 2010. gada ad hoc moduļa specifikācijas par darba un ģimenes dzīves saskaņošanu (OV L 9, 14.1.2009., 7. lpp.).

31999 R 0530: Padomes 1999. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām (OV L 63, 12.3.1999., 6. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

31999 R 1726: Komisijas 1999. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 1726/1999 (OV L 203, 3.8.1999., 28. lpp.),

32005 R 1737: Komisijas 2005. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1737/2005 (OV L 279, 22.10.2005., 11. lpp.),

32006 R 1893: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a)

attiecībā uz statistiku par izpeļņas struktūru un sadalījumu Šveicei pirmo reizi jāapkopo šīs regulas 6. panta 2. punktā prasītie dati 2010. gadā;

b)

attiecībā uz statistiku par darbaspēka izmaksu līmeni un sastāvu 2008. gadā Šveicei jāapkopo šīs regulas 6. panta 1. punktā prasītie dati tikai par dažiem mainīgajiem lielumiem, bet 2012. gadā – pirmo reizi par visiem mainīgajiem lielumiem;

c)

attiecībā uz 2008. gadu Šveicei ir atļauts:

sniegt 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju, pamatojoties uz uzņēmumiem (nevis vietējām vienībām), valsts līmenī saskaņā ar NACE 1.1. red. sadaļu un sadaļu apkopotajā līmenī, bez dalījuma atbilstoši uzņēmumu lielumam,

nosūtīt rezultātus 24 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām (nevis 18 mēnešu laikā, kā noteikts 9. pantā).

32007 R 0973: Komisijas 2007. gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 973/2007 (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.).

32000 R 1916: Komisijas 2000. gada 8. septembra Regula (EK) Nr. 1916/2000, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 attiecībā uz strukturālo statistiku par izpeļņu un par darbaspēka izmaksām, kas attiecas uz informācijas par izpeļņas struktūru definēšanu un nodošanu (OV L 229, 9.9.2000., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32005 R 1738: Komisijas 2005. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1738/2005 (OV L 279, 22.10.2005., 32. lpp.),

32007 R 0973: Komisijas 2007. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 973/2007 (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.).

32006 R 0698: Komisijas 2006. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 698/2006, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 530/1999 par strukturālās statistikas, kas attiecas uz darbaspēka izmaksām un izpeļņu, kvalitātes izvērtēšanu (OV L 121, 6.5.2006., 30. lpp.).

32003 R 0450: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (OV L 69, 13.3.2003., 1. lpp.), kuru īsteno ar:

32006 R 1893: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

32003 R 1216: Komisijas 2003. gada 7. jūlija Regula (EK) Nr. 1216/2003, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 450/2003 par darbaspēka izmaksu indeksu (OV L 169, 8.7.2003., 37. lpp.).

32007 R 0973: Komisijas 2007. gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 973/2007, ar ko groza dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām, lai īstenotu NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.).

32008 R 0453: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā (OV L 145, 4.6.2008., 234. lpp.).

32008 R 1062: Komisijas 2008. gada 28. oktobra Regula (EK) Nr. 1062/2008, ar ko attiecībā uz sezonālās koriģēšanas procedūrām un kvalitātes ziņojumiem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā (OV L 285, 29.10.2008., 3. lpp.).

32009 R 0019: Komisijas 2009. gada 13. janvāra Regula (EK) Nr. 19/2009, ar ko attiecībā uz brīvās darbvietas definīciju, datu vākšanas atsauces datumiem, datu nosūtīšanas specifikācijām un priekšizpēti īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 453/2008 attiecībā uz ceturkšņa statistiku par brīvajām darbvietām Kopienā (OV L 9, 14.1.2009., 3. lpp.).

32003 R 1177: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regula (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (OV L 165, 3.7.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32005 R 1553: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Regulu (EK) Nr. 1553/2005 (OV L 255, 30.9.2005., 6. lpp.).

32003 R 1980: Komisijas 2003. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1980/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 attiecībā uz Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz definīcijām un atjauninātām definīcijām (OV L 298, 17.11.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32006 R 0676: Komisijas 2006. gada 2. maija Regulu (EK) Nr. 676/2006 (OV L 118, 3.5.2006., 3. lpp.).

32003 R 1981: Komisijas 2003. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1981/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz faktiskā darba aspektiem un aprēķināšanas procedūrām (OV L 298, 17.11.2003., 23. lpp.).

32003 R 1982: Komisijas 2003. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1982/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz izlasi un reģistrācijas noteikumiem (OV L 298, 17.11.2003., 29. lpp.).

32003 R 1983: Komisijas 2003. gada 7. novembra Regula (EK) Nr. 1983/2003, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz primāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu (OV L 298, 17.11.2003., 34. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32007 R 0973: Komisijas 2007. gada 20. augusta Regulu (EK) Nr. 973/2007 (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.).

32004 R 0028: Komisijas 2004. gada 5. janvāra Regula (EK) Nr. 28/2004, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) saistībā ar starpposma un nobeiguma kvalitātes pārskatu sīku saturu (OV L 5, 9.1.2004., 42. lpp.).

32006 R 0315: Komisijas 2006. gada 22. februāra Regula (EK) Nr. 315/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu “mājokļa apstākļi” (OV L 52, 23.2.2006., 16. lpp.).

32007 R 0215: Komisijas 2007. gada 28. februāra Regula (EK) Nr. 215/2007, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku par ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) attiecībā uz sekundāro mērķa mainīgo lielumu sarakstu, kas attiecas uz pārmērīgām parādsaistībām un finansiālo atstumtību (OV L 62, 1.3.2007., 8. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt datus līdz 2010. gada beigām.

32008 R 0362: Padomes 2008. gada 14. aprīļa Regula (EK) Nr. 362/2008, ar ko attiecībā uz to sekundāro mērķa mainīgo lielumu 2009. gada sarakstu, kuri attiecas uz materiālo nenodrošinātību, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (OV L 112, 24.4.2008., 1. lpp.).

32009 R 0646: Komisijas 2009. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 646/2009, ar ko attiecībā uz to sekundāro mērķa mainīgo lielumu 2010. gada sarakstu, kuri attiecas uz līdzekļu iekšējo sadali mājsaimniecībā, īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1177/2003 par Kopienas statistiku attiecībā uz ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC) (OV L 192, 24.7.2009., 3. lpp.).

EKONOMISKĀ STATISTIKA

31995 R 2494: Padomes 1995. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 257, 27.10.1995., 1. lpp.).

Šveicē regula attiecas uz patēriņa cenu indeksu saskaņošanu starptautiskās salīdzināšanas vajadzībām.

Tā nav attiecināma uz tiešiem mērķiem aprēķināt saskaņotus patēriņa preču indeksus Ekonomiskās un monetārās savienības kontekstā.

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a)

nav piemērojams 2. panta c) punkts, kā arī 8. panta 1. punktā un 11. pantā minētā atsauce uz MUICP;

b)

nav piemērojams 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

c)

nav piemērojams 5. panta 2. punkts;

d)

nav piemērojama 5. panta 3. punktā minētā apspriešanās ar EMI.

32009 R 0330: Komisijas 2009. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 330/2009, ar ko paredz sīkus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 2494/95 attiecībā uz minimālajiem standartiem, ko piemēro sezonas produktiem saskaņotajos patēriņa cenu indeksos (SPCI) (OV L 103, 23.4.2009., 6. lpp.).

31996 R 1749: Komisijas 1996. gada 9. septembra Regula (EK) Nr. 1749/96 par sākotnējiem īstenošanas pasākumiem Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (OV L 229, 10.9.1996., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

31998 R 1687: Padomes 1998. gada 20. jūlija Regulu (EK) Nr. 1687/98 (OV L 214, 31.7.1998., 12. lpp.),

31998 R 1688: Padomes 1998. gada 20. jūlija Regulu (EK) Nr. 1688/98 (OV L 214, 31.7.1998., 23. lpp.),

32007 R 1334: Komisijas 2007. gada 14. novembra Regulu (EK) Nr. 1334/2007 (OV L 296, 15.11.2007., 22. lpp.).

31996 R 2214: Komisijas 1996. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 2214/96 par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem: SPCI apakšindeksu pārsūtīšana un izplatīšana (OV L 296, 21.11.1996., 8. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

31999 R 1617: Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1617/1999 (OV L 192, 24.7.1999., 9. lpp.),

31999 R 1749: Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1749/1999 (OV L 214, 13.8.1999., 1. lpp.), kas labota ar OV L 267, 15.10.1999., 59. lpp.,

32001 R 1920: Komisijas 2001. gada 28. septembra Regulu (EK) Nr. 1920/2001 (OV L 261, 29.9.2001., 46. lpp.), kas labota ar OV L 295, 13.11.2001., 34. lpp.,

32005 R 1708: Komisijas 2005. gada 19. oktobra Regulu (EK) Nr. 1708/2005 (OV L 274, 20.10.2005., 9. lpp.).

31997 R 2454: Komisijas 1997. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 2454/97, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2494/95 īstenošanai attiecībā uz minimālajiem SPCI svēruma kvalitātes standartiem (OV L 340, 11.12.1997., 24. lpp.).

31998 R 2646: Komisijas 1998. gada 9. decembra Regula (EK) Nr. 2646/98, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2494/95 īstenošanai attiecībā uz obligātiem standartiem tarifu traktējumam Saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (OV L 335, 10.12.1998., 30. lpp.).

31999 R 1617: Komisijas 1999. gada 23. jūlija Regula (EK) Nr. 1617/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2494/95 īstenošanai attiecībā uz obligātiem standartiem par apdrošināšanas traktējumu Saskaņotajā patēriņa cenu indeksā un ar ko groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2214/96 (OV L 192, 24.7.1999., 9. lpp.).

31999 R 2166: Padomes 1999. gada 8. oktobra Regula (EK) Nr. 2166/1999, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 2494/95 īstenošanai attiecībā uz obligātajiem produktu apstrādes standartiem veselības aizsardzības, izglītības un sociālās aizsardzības nozarēs saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (OV L 266, 14.10.1999., 1. lpp.).

32000 R 2601: Komisijas 2000. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2601/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 attiecībā uz pirkšanas cenu reģistrēšanas grafiku saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (OV L 300, 29.11.2000., 14. lpp.).

32000 R 2602: Komisijas 2000. gada 17. novembra Regula (EK) Nr. 2602/2000, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 attiecībā uz cenu pazeminājuma atspoguļošanas obligātajiem standartiem saskaņotajā patēriņa cenu indeksā (OV L 300, 29.11.2000., 16. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32001 R 1921: Komisijas 2001. gada 28. septembra Regulu (EK) Nr. 1921/2001 (OV L 261, 29.9.2001., 49. lpp.), kas labota ar OV L 295, 13.11.2001., 34. lpp.

32001 R 1920: Komisijas 2001. gada 28. septembra Regula (EK) Nr. 1920/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 2494/95 īstenošanai saistībā ar minimālajiem standartiem attiecībā uz pakalpojumu maksu, kura ir proporcionāla darījuma vērtībai saskaņotajā patēriņa cenu indeksā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2214/96 (OV L 261, 29.9.2001., 46. lpp.), kas labota ar OV L 295, 13.11.2001., 34. lpp.

32001 R 1921: Komisijas 2001. gada 28. septembra Regula (EK) Nr. 1921/2001, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 attiecībā uz minimālajiem standartiem saskaņoto patēriņa cenu indeksa pārskatīšanai un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2602/2000 (OV L 261, 29.9.2001., 49. lpp.), kas labota ar OV L 295, 13.11.2001., 34. lpp.

32005 R 1708: Komisijas 2005. gada 19. oktobra Regula (EK) Nr. 1708/2005, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2494/95 attiecībā uz kopējo indeksu atsauces periodu saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2214/96 (OV L 274, 20.10.2005., 9. lpp.).

32006 R 0701: Padomes 2006. gada 25. aprīļa Regula (EK) Nr. 701/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 2494/95 īstenošanai attiecībā uz cenu apkopošanas laika pārklājumu saskaņotajam patēriņa cenu indeksam (OV L 122, 9.5.2006., 3. lpp.).

32007 R 1445: Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regula (EK) Nr. 1445/2007, ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu (OV L 336, 20.12.2007., 1. lpp.).

31996 R 2223: Padomes 1996. gada 25. jūnija Regula (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

31998 R 0448: Padomes 1998. gada 16. februāra Regulu (EK) Nr. 448/98 (OV L 58, 27.2.1998., 1. lpp.),

32000 R 1500: Komisijas 2000. gada 10. jūlija Regulu (EK) Nr. 1500/2000 (OV L 172, 12.7.2000., 3. lpp.),

32000 R 2516: Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 7. novembra Regulu (EK) Nr. 2516/2000 (OV L 290, 17.11.2000., 1. lpp.),

32001 R 0995: Komisijas 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 995/2001 (OV L 139, 23.5.2001., 3. lpp.),

32001 R 2558: Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 3. decembra Regulu (EK) Nr. 2558/2001 (OV L 344, 28.12.2001., 1. lpp.),

32002 R 0113: Komisijas 2002. gada 23. janvāra Regulu (EK) Nr. 113/2002 (OV L 21, 24.1.2002., 3. lpp.),

32002 R 1889: Komisijas 2002. gada 23. oktobra Regulu (EK) Nr. 1889/2002 (OV L 286, 24.10.2002., 1. lpp.),

32003 R 1267: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 16. jūnija Regulu (EK) Nr. 1267/2003 (OV L 180, 18.7.2003., 1. lpp.),

32009 R 0400: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 400/2009 (OV L 126, 21.5.2009., 11. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a)

Šveicei atļauj apkopot datus pa institucionālajām vienībām, ja šīs regulas noteikumi attiecas uz rūpniecību;

b)

Šveicei nav saistošs šajā regulā prasītais datu sadalījums pa reģioniem;

c)

Šveicei nav saistošs šajā regulā prasītais ES un trešo valstu pakalpojumu eksporta un importa sadalījums;

d)

B pielikumā (Atkāpes attiecībā uz tabulām, kas jāiesniedz aptaujas anketā “EKS 95” pa valstīm) pēc 15. punkta (Īslande) pievieno šādu tekstu:

“16.   ŠVEICE

16.1.   Atkāpes attiecībā uz tabulām

Tabulas Nr.

Tabula

Atkāpe

Līdz

1

Galvenie gada un ceturkšņa rādītāji

Nosūtīšana par 1990. gadu un turpmākajiem gadiem

 

2

Galvenie rādītāji par vispārējo valdību

Nosūtīšanas aizkavējums: t + 8 mēneši

Neierobežots

Periodiskums: ik gadu

Neierobežots

Nosūtīšana par 1990. gadu un turpmākajiem gadiem

 

3

Nozaru tabulas

Nosūtīšana par 1990. gadu un turpmākajiem gadiem

 

4

ES un trešo valstu eksports un imports

Nosūtīšana par 1998. gadu un turpmākajiem gadiem

 

5

Mājsaimniecību galapatēriņa izdevumi pēc mērķa

Nosūtīšana par 1990. gadu un turpmākajiem gadiem

 

6

Finanšu konti pēc institucionālās nozares

Nosūtīšana par 1998. gadu un turpmākajiem gadiem

2006. gads

7

Bilances par finanšu aktīviem un saistībām

Nosūtīšana par 1998. gadu un turpmākajiem gadiem

2006. gads

8

Nefinanšu konti pēc institucionālās nozares

Nosūtīšanas aizkavējums: t + 18 mēneši

Nosūtīšana par 1990. gadu un turpmākajiem gadiem

Neierobežots

9

Detalizēti nodokļu un sociālo iemaksu ieņēmumi pēc sektora

Nosūtīšanas aizkavējums: t + 18 mēneši

Nosūtīšana par 1998. gadu un turpmākajiem gadiem

Neierobežots

10

Tabulas pēc nozares un reģiona, NUTS II, A17

Bez reģionālā sadalījuma

 

11

Vispārējās valdības sektora izdevumi pēc funkcijas

Nosūtīšana par 2005. gadu un turpmākajiem gadiem

Bez retrospektīviem aprēķiniem

2007. gads

12

Tabulas pēc nozares un reģiona, NUTS III, A3

Bez reģionālā sadalījuma

 

13

Mājsaimniecību konti pēc reģiona, NUTS II

Bez reģionālā sadalījuma

 

14–22

Saskaņā ar šīs regulas a) atkāpi Šveicei nav jāsniedz dati par 14. līdz 22. tabulu.”

 

31997 D 0178: Komisijas 1997. gada 10. februāra Lēmums 97/178/EK, Euratom par metodoloģijas noteikšanu pārejai no Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmas Kopienā (EKS 1995) uz Eiropas integrēto tautsaimniecības kontu sistēmu (EKS otrais izdevums) (OV L 75, 15.3.1997., 44. lpp.).

31998 D 0715: Komisijas 1998. gada 30. novembra Lēmums 98/715/EK, ar ko attiecībā uz cenu un apjomu noteikšanas principiem paskaidro pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (OV L 340, 16.12.1998., 33. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām lēmuma noteikumus pielāgo šādi:

uz Šveici neattiecas 3. pants (metožu klasifikācija pēc produkta).

32002 R 1889: Komisijas 2002. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 1889/2002 par Padomes Regulas (EK) Nr. 448/98 īstenošanu, kas papildina un groza Regulu (EK) Nr. 2223/96 attiecībā uz netieši mērāmo finanšu starpniecības pakalpojumu (FISIM) sadali Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmā (EKS) (OV L 286, 24.10.2002., 11. lpp.).

32003 R 1287: Padomes 2003. gada 15. jūlija Regula (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (NKI regula) (OV L 181, 19.7.2003., 1. lpp.).

32005 R 0116: Komisijas 2005. gada 26. janvāra Regula (EK, Euratom) Nr. 116/2005 par PVN atmaksu personām, kas nav nodokļu maksātājas, un nodokļa maksātājiem par to darbībām, kas atbrīvotas no nodokļa, lai piemērotu Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (OV L 24, 27.1.2005., 6. lpp.).

32005 R 1722: Komisijas 2005. gada 20. oktobra Regula (EK) Nr. 1722/2005 par mājokļu pakalpojumu novērtēšanas principiem saistībā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1287/2003 par to, kā saskaņot nacionālo kopienākumu tirgus cenās (OV L 276, 21.10.2005., 5. lpp.).

31999 D 0622: Komisijas 1999. gada 8. septembra Lēmums 1999/622/EK, Euratom par PVN atmaksu ar nodokli neapliekamām vienībām un ar nodokli apliekamām vienībām par to darbībām, kas atbrīvotas no nodokļa, lai īstenotu Padomes Direktīvu 89/130/EEK, Euratom par to, kā saskaņot nacionālā kopprodukta noteikšanu tirgus cenās (OV L 245, 17.9.1999., 51. lpp.).

32006 R 0601: Komisijas 2006. gada 18. aprīļa Regula (EK) Nr. 601/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 184/2005 attiecībā uz datu nosūtīšanas formātu un procedūru (OV L 106, 19.4.2006., 7. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma īstenot procedūras attiecībā uz datu nosūtīšanas formātu un kārtību līdz 2013. gada beigām.

32000 R 0264: Komisijas 2000. gada 3. februāra Regula (EK) Nr. 264/2000 par Padomes Regulas (EK) Nr. 2223/96 īstenošanu attiecībā uz valsts finanšu īstermiņa statistiku (OV L 29, 4.2.2000., 4. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas 25.1. un 25.2. tabulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt sociālo pabalstu D.60 dalījumu D.62 un D.631M,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt sociālo iemaksu D.61 dalījumu D.611 un D.612,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt kapitāla pārvedumu D.9 dalījumu D.91 un D.9N,

pirmie dati jānosūta 2012. gadā + t6 (jūnija beigās) par 2012. gada 1. ceturksni un retrospektīvi, sākot no 1999. gada 1. ceturkšņa.

32002 R 1221: Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 1221/2002 par valsts ceturkšņa nefinanšu pārskatiem (OV L 179, 9.7.2002., 1. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas 25.1. un 25.2. tabulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt sociālo pabalstu D.60 dalījumu D.62 un D.631M,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt sociālo iemaksu D.61 dalījumu D.611 un D.612,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt kapitāla pārvedumu D.9 dalījumu D.91 un D.9N,

pirmie dati jānosūta 2012. gadā + t6 (jūnija beigās) par 2012. gada 1. ceturksni un retrospektīvi, sākot no 1999. gada 1. ceturkšņa.

32005 R 0184: Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 184/2005 par Kopienas statistiku attiecībā uz maksājumu bilanci, starptautisko pakalpojumu tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (OV L 35, 8.2.2005., 23. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32006 R 0602: Komisijas 2006. gada 18. aprīļa Regulu (EK) Nr. 602/2006 (OV L 106, 19.4.2006., 10. lpp.),

32009 R 0707: Komisijas 2009. gada 5. augusta Regulu (EK) Nr. 707/2009 (OV L 204, 6.8.2009., 3. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt šādus datus:

1. tabula (euro rādītāji): visa tabula,

2. tabula (ceturkšņa maksājumu bilance): Portfeļa ieguldījumu dalījums pēc valstīm,

3. tabula (starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība): Pakalpojumi kopā – ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis un valsts pārvaldes pakalpojumu apakšsadaļas,

4. tabula (tiešo ieguldījumu plūsmas T + 21) un 5. tabula (tiešo ieguldījumu pozīcijas T + 21): NOGA saimnieciskās darbības nozaru trīsciparu kodu līmenis.

Līdz 2014. gada beigām Šveice ir atbrīvota no pienākuma nosūtīt šādus datus:

2. tabula (ceturkšņa maksājumu bilance): Maksājumu bilance, izņemot portfeļa ieguldījumus,

3. tabula (starptautiskā pakalpojumu tirdzniecība): Pakalpojumi kopā – ģeogrāfiskā iedalījuma 2. līmenis,

4. tabula (tiešo ieguldījumu plūsmas T + 9): Tiešie ieguldījumi ārvalstīs kopā – ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis un Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā – ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis,

4. tabula (tiešo ieguldījumu plūsmas T + 21): Tiešie ieguldījumi ārvalstīs kopā – ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis un Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā – ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis un NOGA saimnieciskās darbības nozaru divciparu kodu līmenis,

5. tabula (tiešo ieguldījumu krājumi T + 21): Tiešie ieguldījumi ārvalstīs: kopā aktīvi – ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis un Tiešie ieguldījumi ekonomikā, par kuru ziņo: kopā saistības – ģeogrāfiskā iedalījuma 3. līmenis un NOGA saimnieciskās darbības nozaru divciparu kodu līmenis.

NOMENKLATŪRAS

31990 R 3037: Padomes 1990. gada 9. oktobra Regula (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā (OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

31993 R 0761: Komisijas 1993. gada 24. marta Regulu (EEK) Nr. 761/93 (OV L 83, 3.4.1993., 1. lpp.),

32002 R 0029: Komisijas 2001. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.),

32006 R 1893: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

31993 R 0696: Padomes 1993. gada 15. marta Regula (EEK) Nr. 696/93 par statistikas vienībām ražošanas sistēmas novērošanai un analīzei Kopienā (OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

1 94 N: Aktu par Norvēģijas Karalistes, Austrijas Republikas, Somijas Republikas un Zviedrijas Karalistes pievienošanās nosacījumiem un Eiropas Savienības dibināšanas līgumu pielāgojumiem (OV C 241, 29.8.1994., 21. lpp., kas pielāgots ar OV L 1, 1.1.1995., 1. lpp.).

32003 R 1053: Komisijas 2003. gada 19. jūnija Regula (EK) Nr. 1053/2003, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz ātrās diagnostikas testiem (OV L 152, 20.6.2003., 8. lpp.).

32003 R 1059: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32008 R 0011: Komisijas 2008. gada 8. janvāra Regulu (EK) Nr. 11/2008 (OV L 5, 9.1.2008., 13. lpp.),

32008 R 0176: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 176/2008 (OV L 61, 5.3.2008., 1. lpp.).

32008 R 0451: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 451/2008, ar ko izveido preču statistisko klasifikāciju pēc saimniecības nozarēm (CPA) un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3696/93 (OV L 145, 4.6.2008., 65. lpp.).

32006 R 1893: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

LAUKSAIMNIECĪBAS STATISTIKA

31996 L 0016: Padomes 1996. gada 19. marta Direktīva 96/16/EK par statistikas apsekojumiem attiecībā uz pienu un piena produktiem (OV L 78, 28.3.1996., 27. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32003 L 0107: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Direktīvu 2003/107/EK (OV L 7, 13.1.2004., 40. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām direktīvas noteikumus pielāgo šādi:

Šveicei nav saistošs šajā direktīvā noteiktais datu sadalījums pa reģioniem.

31997 D 0080: Komisijas 1996. gada 18. decembra Lēmums 97/80/EK, ar ko paredz noteikumus Padomes Direktīvas 96/16/EK īstenošanai attiecībā uz piena un piena produktu statistiskajiem apsekojumiem (OV L 24, 25.1.1997., 26. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

31998 D 0582: Padomes 1998. gada 6. oktobra Lēmumu 98/582/EK (OV L 281, 17.10.1998., 36. lpp.).

32005 D 0288: Komisijas 2005. gada 18. marta Lēmums 2005/288/EK, ar ko groza Lēmumu 97/80/EK, ar kuru nosaka ieviešanas noteikumus Padomes Direktīvai 96/16/EK par piena un piena produktu statistikas pārskatiem (OV L 88, 7.4.2005., 10. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām lēmuma noteikumus pielāgo šādi:

Šveicei nav saistošs I pielikuma 1. tabulā “Govs piena gada produkcija” prasītais datu reģionālais sadalījums.

32008 R 1166: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1166/2008, kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

Šveicei nepiemēro regulas III pielikuma VII ierakstu (ieskaitot 12 lauku attīstības atbalsta parametrus).

32008 R 1242: Komisijas 2008. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1242/2008 par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām (OV L 335, 13.12.2008., 3. lpp.).

32000 D 0115: Komisijas 1999. gada 24. novembra Lēmums 2000/115/EK par vienību definīcijām, lauksaimniecības produktu sarakstiem, izņēmumiem definīcijās un reģioniem un rajoniem attiecībā uz lauku saimniecību struktūru apsekojumiem (OV L 38, 12.2.2000., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32002 R 1444: Komisijas 2002. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 1444/2002 (OV L 216, 12.8.2002., 1. lpp.),

32004 R 2139: Komisijas 2004. gada 8. decembra Regulu (EK) Nr. 2139/2004 (OV L 369, 16.12.2004., 26. lpp.),

32006 R 0204: Komisijas 2006. gada 6. februāra Regulu (EK) Nr. 204/2006 (OV L 34, 7.2.2006., 3. lpp.).

32008 D 0690: Komisijas 2008. gada 4. augusta Lēmums 2008/690/EK, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/109/EK un Komisijas Lēmumu 2002/38/EK par statistikas apsekojumiem, ko dalībvalstis veic par dažu augļu koku sugu stādījumiem (OV L 225, 23.8.2008., 14. lpp.).

32009 R 0543: Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regula (EK) Nr. 543/2009, kas attiecas uz statistiku par augkopības kultūrām un ar ko atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 837/90 un (EEK) Nr. 959/93 (OV L 167, 29.6.2009., 1. lpp.).

32004 R 0138: Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32005 R 0306: Komisijas 2005. gada 24. februāra Regulu (EK) Nr. 306/2005 (OV L 52, 25.2.2005., 9. lpp.),

32006 R 0909: Komisijas 2006. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 909/2006 (OV L 168, 21.6.2006., 14. lpp.),

32008 R 0212: Komisijas 2008. gada 7. marta Regulu (EK) Nr. 212/2008 (OV L 65, 8.3.2008., 5. lpp.).

32008 R 1165: Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regula (EK) Nr. 1165/2008 par statistiku lauksaimniecības dzīvnieku un gaļas jomā, ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 93/23/EEK, 93/24/EEK un 93/25/EEK (OV L 321, 1.12.2008., 1. lpp.).

Šā nolīguma vajadzībām regulas noteikumus pielāgo šādi:

a)

Šveicei nav saistošas šādas regulas II pielikumā prasītās detalizētās lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas:

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par kaujamiem dzīvniekiem, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: liellopi, kas vecāki par 1 gadu, bet nav vecāki par 2 gadiem, sieviešu kārtas dzīvnieki (teles; dzīvnieki, kas vēl nav atnesušies),

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par pārējiem dzīvniekiem, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: liellopi, kas vecāki par 1 gadu, bet nav vecāki par 2 gadiem, sieviešu kārtas dzīvnieki (teles; dzīvnieki, kas vēl nav atnesušies),

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par kaujamiem dzīvniekiem, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: 2 gadus veci un vecāki liellopi, sieviešu kārtas, teles,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par pārējiem dzīvniekiem, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: 2 gadus veci un vecāki liellopi, sieviešu kārtas, teles,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par cūkām ar dzīvsvaru 50 kg vai vairāk, taču mazāk par 80 kg, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: nobarojamās cūkas, tai skaitā kaujamie vepri un kaujamās sivēnmātes,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par cūkām ar dzīvsvaru 80 kg vai vairāk, taču mazāk par 110 kg, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: nobarojamās cūkas, tai skaitā kaujamie vepri un kaujamās sivēnmātes,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par cūkām ar dzīvsvaru 110 kg vai vairāk, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: nobarojamās cūkas, tai skaitā kaujamie vepri un kaujamās sivēnmātes,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par pirmo reizi apsēklotām sivēnmātēm, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: vaislas cūkas ar dzīvsvaru 50 kg un vairāk, apsēklotas sivēnmātes,

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par vēl neapsēklotām sivēnmātēm, kas prasīti II pielikumā “Lauksaimniecības dzīvnieku statistikas kategorijas”: vaislas cūkas ar dzīvsvaru 50 kg un vairāk, pārējās sivēnmātes;

b)

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par jaunlopiem, kas prasīti IV pielikumā “Kaušanas statistikas kategorijas”: liellopi;

c)

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par jēriem un pārējiem, kas prasīti IV pielikumā “Kaušanas statistikas kategorijas”: aitas;

d)

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par kazām, kas prasīti IV pielikumā “Kaušanas statistikas kategorijas”;

e)

Šveice ir atbrīvota no pienākuma sniegt statistikas datus par pīlēm un pārējiem, kas prasīti IV pielikumā “Kaušanas statistikas kategorijas”: mājputni.

ZIVSAIMNIECĪBAS STATISTIKA

31991 R 1382: Padomes 1991. gada 21. maija Regula (EEK) Nr. 1382/91 par datu sniegšanu attiecībā uz dalībvalstīs krastā izkrautajiem zvejniecības produktiem (OV L 133, 28.5.1991., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

31993 R 2104: Padomes 1993. gada 22. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2104/93 (OV L 191, 31.7.1993., 1. lpp.).

31991 R 3880: Padomes 1991. gada 17. decembra Regula (EEK) Nr. 3880/91 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 365, 31.12.1991., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32001 R 1637: Komisijas 2001. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1637/2001 (OV L 222, 17.8.2001., 20. lpp.).

31993 R 2018: Padomes 1993. gada 30. jūnija Regula (EEK) Nr. 2018/93 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo Ziemeļrietumu Atlantijā, iesniedz statistikas datus par nozveju un zvejas intensitāti (OV L 186, 28.7.1993., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32001 R 1636: Komisijas 2001. gada 23. jūlija Regulu (EK) Nr. 1636/2001 (OV L 222, 17.8.2001., 1. lpp.).

31995 R 2597: Padomes 1995. gada 23. oktobra Regula (EK) Nr. 2597/95 par to, kā dalībvalstis, kas zvejo apgabalos ārpus Ziemeļatlantijas, iesniedz nominālās nozvejas statistiku (OV L 270, 13.11.1995., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar:

32001 R 1638: Komisijas 2001. gada 24. jūlija Regulu (EK) Nr. 1638/2001 (OV L 222, 17.8.2001., 29. lpp.).

31996 R 0788: Komisijas 1996. gada 22. aprīļa Regula (EK) Nr. 788/96 par to, kā dalībvalstis iesniedz statistiku par akvakultūras produkciju (OV L 108, 1.5.1996., 1. lpp.).

ENERĢIJAS STATISTIKA

31990 L 0377: Padomes 1990. gada 29. jūnija Direktīva 90/377/EEK par Kopienas procedūru, lai veicinātu atklātību attiecībā uz gāzes un elektrības cenām, kas noteiktas tiešajiem lietotājiem rūpniecībā (OV L 185, 17.7.1990., 16. lpp.).

VIDES STATISTIKA

32006 R 1893: Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1893/2006 (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).

32007 R 0973: Komisijas 2007. gada 20. augusta Regula (EK) Nr. 973/2007 (OV L 216, 21.8.2007., 10. lpp.).”


(1)  OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.