12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/1

PADOMES REGULA (ES) Nr. 904/2010

(2010. gada 7. oktobris)

par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā

(pārstrādāta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 113. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)	Padomes Regulā (EK) Nr. 1798/2003 (2003. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā (3) vairākkārt ir izdarīti būtiski grozījumi. Skaidrības labad minētā regula būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt jaunus grozījumus.

(2)

Instrumenti pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk “PVN”) krāpšanas apkarošanai Regulā (EK) Nr. 1798/2003 būtu jāuzlabo un jāpapildina pēc Padomes 2008. gada 7. oktobra secinājumu, Komisijas paziņojuma Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Par saskaņotu stratēģiju, lai Eiropas Savienībā uzlabotu cīņu pret krāpšanu saistībā ar PVN” un Komisijas ziņojuma Padomei un Eiropas Parlamentam par Padomes Regulas (EK) Nr. 1798/2003 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļu jomā piemērošanu (turpmāk “Komisijas ziņojums”) pieņemšanas. Regulas (EK) Nr. 1798/2003 noteikumiem nepieciešami arī redakcionāli un praktiski precizējumi.

(3)	Nodokļu nemaksāšana un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, kas notiek vairāk nekā vienā dalībvalstī, rada zaudējumus budžetā un pārkāpj taisnīgas nodokļu uzlikšanas principu. Tas var arī izraisīt kapitāla plūsmu un konkurences apstākļu traucējumus. Tādējādi tas ietekmē iekšējā tirgus darbību.

(4)	Lai apkarotu izvairīšanos no PVN maksāšanas, vajadzīga katras dalībvalsts to kompetento iestāžu cieša sadarbība, kas ir atbildīgas par noteikumu piemērošanu šajā jomā.

(5)

Nodokļu saskaņošanas pasākumiem, kas veikti, lai pilnībā izveidotu iekšējo tirgu, būtu jāietver kopējas sistēmas izveide sadarbībai starp dalībvalstīm, īpaši attiecībā uz informācijas apmaiņu, kurā dalībvalstu kompetentās iestādes sniegtu savstarpēju palīdzību un sadarbotos ar Komisiju, lai nodrošinātu pareizu PVN piemērošanu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai, preču iegādei Kopienas iekšienē un preču importam.

(6)	Administratīvai sadarbībai nebūtu jāizraisa nevajadzīga administratīvā sloga maiņa starp dalībvalstīm.

(7)

Lai iekasētu maksājamo nodokli, dalībvalstīm būtu jāsadarbojas, lai palīdzētu nodrošināt, ka PVN tiek noteikts pareizi. Tādējādi tām ne tikai jākontrolē, vai tiek pareizi piemērots attiecīgās valsts teritorijā iekasējamais nodoklis, bet arī būtu jāsniedz palīdzība citām dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tiek pareizi piemērots nodoklis, kas ir saistīts ar darbību, kuru veic attiecīgās valsts teritorijā, bet kas ir iekasējams citā dalībvalstī.

(8)

PVN pareizas piemērošanas kontrole pārrobežu darījumos, kad nodoklis iekasējams citā dalībvalstī, nevis dalībvalstī, kurā pakalpojumu sniedzējs vai preču piegādātājs veic uzņēmējdarbību, daudzos gadījumos ir atkarīga no informācijas, kas ir tās dalībvalsts rīcībā, kurā nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību, vai kas šai otrai dalībvalstij ir vienkāršāk pieejama. Šādu darījumu efektīva kontrole tādēļ ir atkarīga no tā, vai dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, vāc vai tai ir iespēja vākt minēto informāciju.

(9)

Lai ieviestu vienas pieturvietas sistēmu, kas paredzēta Padomes Direktīvā 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (4), un lai piemērotu Padomes Direktīvā 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (5), paredzēto atmaksāšanas procedūru nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksāšanas dalībvalstī, ir vajadzīgi noteikumi par informācijas apmaiņu un uzglabāšanu, ko veic dalībvalstis.

(10)	Lai būtu iespējams efektīvi pārbaudīt nodokļa piemērošanu dalībvalstī, kurā to iekasē, pārrobežu situācijās ir svarīgi precizēt katras dalībvalsts pienākumus.

(11)

Lai PVN sistēma varētu pareizi darboties, PVN kontroles nolūkos vajadzīga dažādu datu elektroniska uzglabāšana un nosūtīšana. Tas ļauj nodrošināt ātru informācijas apmaiņu un automātisku piekļuvi informācijai, kas pastiprina cīņu pret krāpšanu. Šādu apmaiņu būs iespējams veikt, uzlabojot datubāzes par PVN maksātājiem un to darījumiem Kopienā un iekļaujot tajās informācijas kopumu par nodokļa maksātājiem un to darījumiem.

(12)	Dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgas pārbaudes procedūras, lai nodrošinātu, ka informācija ir atjaunināta, salīdzināma un kvalitatīva, tādējādi uzlabojot tās ticamību. Būtu skaidri jādefinē nosacījumi par elektroniski uzglabātu datu apmaiņu un dalībvalstu automātisku piekļuvi šiem datiem.

(13)	Lai efektīvi cīnītos pret krāpšanu, ir jānodrošina informācijas apmaiņa bez iepriekšēja pieprasījuma. Lai veicinātu informācijas apmaiņu, būtu jāprecizē kategorijas, kurām jāparedz automātiska apmaiņa.

(14)	Kā norādīts Komisijas ziņojumā, atgriezeniska informācija ir piemērots līdzeklis, lai pastāvīgi uzlabotu apmaiņai paredzētās informācijas kvalitāti. Tāpēc būtu jāparedz sistēma atgriezeniskas informācijas sniegšanai.

(15)	Lai efektīvi kontrolētu PVN piemērošanu pārrobežu darījumiem, ir jāparedz iespēja dalībvalstīm saskaņā ar administratīvo sadarbību veikt vienlaicīgas pārbaudes un vienas dalībvalsts amatpersonām atrasties citas dalībvalsts teritorijā.

(16)	PVN identifikācijas numuru derīguma apstiprināšana internetā ir viens no līdzekļiem, ko uzņēmēji izmanto aizvien plašāk. Tāpēc PVN identifikācijas numuru derīguma apstiprināšanas sistēmai būtu jānodrošina iespēja uzņēmējiem automatizēti apstiprināt attiecīgo informāciju.

(17)

Uz dažiem nodokļa maksātājiem var attiekties īpašas saistības, kuras atšķiras no saistībām, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību, – īpaši attiecībā uz rēķinu izrakstīšanu – ja tie piegādā preces vai sniedz pakalpojumus klientiem, kas veic uzņēmējdarbību citas dalībvalsts teritorijā. Būtu jāizveido mehānisms, kas informāciju par šādām saistībām padarītu viegli pieejamu minētajiem nodokļu maksātājiem.

(18)

Praktiskā pieredze, kas pēdējā laikā gūta, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1798/2003 “karuseļa” veida krāpšanas apkarošanai, liecina, ka dažos gadījumos tāda informācijas apmaiņas mehānisma izveide, kas ir daudz ātrāks un nodrošina plašāku un mērķtiecīgāku informāciju, ir īpaši svarīga efektīvai krāpšanas apkarošanai. Saskaņā ar Padomes 2008. gada 7. oktobra secinājumiem saistībā ar šo regulu būtu jāizveido decentralizēts tīkls bez juridiskas personas statusa visām dalībvalstīm, ko sauktu par Eurofisc, lai veicinātu un atvieglotu daudzpusēju un decentralizētu sadarbību, kas ļautu mērķtiecīgi un ātri rīkoties, lai apkarotu konkrētus krāpšanas veidus.

(19)

Par tādu pakalpojumu sniedzēju saistību izpildi, kas neveic uzņēmējdarbību, pirmām kārtām atbild patēriņa dalībvalsts. Tālab, lai elektroniski sniegtiem pakalpojumiem piemērotu pagaidu īpašo režīmu, kas noteikts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā, ir jāformulē noteikumi par informācijas sniegšanu un naudas pārskaitīšanu no identifikācijas dalībvalsts uz patēriņa dalībvalsti.

(20)	Informācija, ko dalībvalsts ieguvusi no trešām valstīm, var būt ļoti noderīga citām dalībvalstīm. Tāpat arī informācija, ko dalībvalsts ieguvusi no citām dalībvalstīm, var būt ļoti noderīga trešām valstīm. Tādēļ būtu jāprecizē šādas informācijas apmaiņas nosacījumi.

(21)	Valstu noteikumiem par banku noslēpumu nebūtu jākavē šīs regulas piemērošana.

(22)	Šai regulai nevajadzētu ietekmēt citus pasākumus, kas pieņemti Savienības līmenī un palīdz apkarot krāpšanu PVN jomā.

(23)	Efektivitātes un operativitātes interesēs un pamatojoties uz izmaksām, ir svarīgi, lai saskaņā ar šo regulu paziņotā informācija pēc iespējas tiktu sniegta elektroniski.

(24)	Lai būtu iespējams ātrāk apstrādāt informācijas pieprasījumus, ņemot vērā dažu pieprasījumu atkārtošanos un lingvistisko daudzveidību Savienībā, ir svarīgi panākt, lai informācijas apmaiņai visur izmantotu standarta veidlapas.

(25)	Šajā regulā informācijas sniegšanai noteiktais termiņš jāsaprot kā maksimālais laikposms, ko nedrīkst pārsniegt, un tas nozīmē, ka, lai sadarbība būtu efektīva, informācija, kas jau ir pieejama pieprasījuma saņēmējai dalībvalstij, būtu jāsniedz bez liekas kavēšanās.

(26)

Piemērojot šo regulu, ir lietderīgi apsvērt dažu tādu tiesību un pienākumu ierobežošanu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (6), lai aizsargātu intereses, kuras noteiktas minētās direktīvas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā. Šādi ierobežojumi ir vajadzīgi un samērīgi, ņemot vērā iespējamos ieņēmumu zaudējumus dalībvalstīs un tās informācijas, uz kuru attiecas šī regula, īpašo svarīgumu krāpšanas apkarošanas efektivitātes nodrošināšanai.

(27)

Tā kā šīs regulas īstenošanai nepieciešamie pasākumi ir vispārēji pasākumi 2. panta nozīmē Padomes Lēmumā 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7), tie ir jāpieņem saskaņā ar minētā lēmuma 5. pantā paredzēto regulatīvo procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

1. Šī regula paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kas atbild par PVN tiesību aktu piemērošanu, jāsadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu šo tiesību aktu ievērošanu.

Tālab šī regula paredz noteikumus un procedūras, lai dalībvalstu kompetentās iestādes varētu sadarboties un apmainīties ar informāciju, kas varētu palīdzēt pareizi aprēķināt PVN, kontrolēt, vai PVN tiek piemērots pareizi, jo īpaši darījumiem Kopienas iekšienē, un apkarot krāpšanu PVN jomā. Jo īpaši tā paredz noteikumus un procedūras, saskaņā ar kurām dalībvalstis apkopo minēto informāciju un elektroniski apmainās ar to.

2. Šī regula paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem 1. punktā minētajām iestādēm jāpalīdz aizsargāt PVN ieņēmumus visās dalībvalstīs.

3. Šī regula neietekmē to, kā dalībvalstīs piemēro noteikumus par savstarpēju palīdzību krimināllietās.

4. Šī regula paredz arī noteikumus un procedūras attiecībā uz elektronisku PVN informācijas apmaiņu par elektroniski sniegtiem pakalpojumiem saskaņā ar īpašo režīmu, kas noteikts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā, un arī attiecībā uz turpmāku informācijas apmaiņu un – ciktāl tas attiecas uz pakalpojumiem saskaņā ar minēto īpašo režīmu – attiecībā uz naudas pārskaitīšanu starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2. pants

1. Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“centrālais koordinācijas birojs” ir birojs, kuram saskaņā ar 4. panta 1. punktu uzticēta galvenā atbildība par saziņu ar citām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā;

b)	“koordinācijas departaments” ir jebkurš birojs, kurš nav centrālais koordinācijas birojs un kuru kompetentā iestāde par to izraudzījusies saskaņā ar 4. panta 2. punktu, lai, pamatojoties uz šo regulu, veiktu tiešu informācijas apmaiņu;

c)	“kompetentais ierēdnis” ir jebkurš ierēdnis, kas, pamatojoties uz šo regulu, var veikt tiešu informācijas apmaiņu un kas ir šim mērķim pilnvarots saskaņā ar 4. panta 3. punktu;

d)	“pieprasījuma iesniedzēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas departaments vai jebkurš kompetentais ierēdnis, kas iesniedz palīdzības pieprasījumu kompetentās iestādes vārdā;

e)	“pieprasījuma saņēmēja iestāde” ir dalībvalsts centrālais koordinācijas birojs, koordinācijas departaments vai jebkurš kompetentais ierēdnis, kas saņem palīdzības pieprasījumu kompetentās iestādes vārdā;

f)	“darījumi Kopienas iekšienē” ir preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana Kopienas iekšienē;

g)	“preču piegāde Kopienas iekšienē” ir jebkāda preču piegāde, kas jānorāda kopsavilkuma paziņojumā, kurš paredzēts Direktīvas 2006/112/EK 262. pantā;

h)	“pakalpojumu sniegšana Kopienas iekšienē” ir jebkāda pakalpojumu sniegšana, kas jānorāda kopsavilkuma paziņojumā, kurš paredzēts Direktīvas 2006/112/EK 262. pantā;

i)	“preču iegāde Kopienas iekšienē” nozīmē saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 20. pantu iegūt tiesības rīkoties kā kustama materiālā īpašuma īpašniekam;

j)	“PVN identifikācijas numurs” ir Direktīvas 2006/112/EK 214., 215. un 216. pantā minētais numurs;

k)	“administratīvā procedūra” ir visas kontroles, pārbaudes un citi pasākumi, ko dalībvalstis ir veikušas, pildot savus pienākumus, lai nodrošinātu tiesību aktu pareizu piemērošanu PVN jomā;

l)	“automātiska apmaiņa” ir iepriekš noteiktas informācijas sistemātiska paziņošana citai dalībvalstij bez iepriekšēja pieprasījuma;

m)	“spontāna apmaiņa” ir nesistemātiska informācijas paziņošana citai dalībvalstij jebkurā brīdī un bez iepriekšēja pieprasījuma;

“persona” ir:

i)	fiziska persona;

ii)	juridiska persona;

iii)	ja tāda iespēja paredzēta spēkā esošajos tiesību aktos – personu apvienība, kas atzīta par tiesīgu veikt juridiskas darbības, bet kam trūkst juridiskas personas tiesiskā statusa; vai

iv)	jebkura cita jebkāda veida un formas juridiska sistēma ar juridiskas personas statusu vai bez tā, kas veic darījumus, par kuriem ir iekasējams PVN;

o)	“automātiska piekļuve” ir iespēja nekavējoties piekļūt elektroniskai sistēmai, lai uzzinātu konkrētu informāciju;

p)	“elektroniski” nozīmē – izmantojot datu elektroniskās apstrādes (ietverot datu saspiešanu) un uzglabāšanas iekārtas, izmantojot vadus, radioraidīšanu, optiskās tehnoloģijas vai citus elektromagnētiskus līdzekļus;

q)	“CCN/CSI tīkls” ir kopējā platforma, kas balstīta uz kopējo sakaru tīklu (turpmāk “CCN”) un kopējo sistēmas saskarni (turpmāk “CSI”), kuru Savienība izveidojusi, lai nodrošinātu visas informācijas elektronisku nosūtīšanu starp kompetentajām muitas un nodokļu iestādēm;

r)	“vienlaicīga kontrole” ir saskaņota kontrole, kuras gaitā pārbauda nodokļa maksātāja vai savā starpā saistītu nodokļa maksātāju fiskālo stāvokli un kuru organizē vismaz divas iesaistītas dalībvalstis ar kopīgām vai papildinošām interesēm.

2. No 2015. gada 1. janvāra definīcijas Direktīvas 2006/112/EK 358., 358.a un 369.a pantā piemēro arī šajā regulā.

3. pants

Kompetentās iestādes ir tās iestādes, kuru vārdā vai nu tieši, vai arī deleģējot piemēro šo regulu.

Katra dalībvalsts informē Komisiju līdz 2010. gada 1. decembrim par savu kompetento iestādi šīs regulas piemērošanai un pēc tam nekavējoties informē Komisiju par jebkādām izmaiņām attiecībā uz minēto iestādi.

Komisija dara pieejamu dalībvalstīm visu kompetento iestāžu sarakstu un publicē to Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

1. Katra dalībvalsts izraugās vienu centrālo koordinācijas biroju, kuram uztic galveno atbildību par saziņu ar citām dalībvalstīm administratīvās sadarbības jomā. Par to tā informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Centrālajam koordinācijas birojam var uzticēt arī atbildību par saziņu ar Komisiju.

2. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde var izraudzīties koordinācijas departamentus. Centrālais koordinācijas birojs ir atbildīgs par šo departamentu saraksta atjaunināšanu un nosūtīšanu attiecīgo pārējo dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem.

3. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar tās noteiktajiem nosacījumiem turklāt var izraudzīties kompetentos ierēdņus, kuri, pamatojoties uz šo regulu, var tieši veikt informācijas apmaiņu. To darot, tā šādu izraudzīšanos var ierobežot. Centrālais koordinācijas birojs ir atbildīgs par šo ierēdņu saraksta atjaunināšanu un nosūtīšanu attiecīgo pārējo dalībvalstu centrālajiem koordinācijas birojiem.

4. Ierēdņus, kuri veic informācijas apmaiņu saskaņā ar 28., 29. un 30. pantu, jebkurā gadījumā šim nolūkam uzskata par kompetentajiem ierēdņiem saskaņā ar kompetento iestāžu noteiktajiem nosacījumiem.

5. pants

Ja koordinācijas departaments vai kompetentais ierēdnis nosūta vai saņem pieprasījumu vai atbildi uz palīdzības pieprasījumu, tas informē savas dalībvalsts centrālo koordinācijas biroju saskaņā ar šā biroja noteiktajiem nosacījumiem.

6. pants

Ja koordinācijas departaments vai kompetentais ierēdnis saņem palīdzības pieprasījumu, kurā lūgts veikt pasākumus ārpus tā teritoriālās vai darbības zonas, tas šādu pieprasījumu nekavējoties nosūta savas dalībvalsts centrālajam koordinācijas birojam un par to informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi. Šādā gadījumā 10. pantā noteiktais laikposms sākas nākamajā dienā pēc palīdzības pieprasījuma nosūtīšanas centrālajam koordinācijas birojam.

II NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA PĒC PIEPRASĪJUMA

1. IEDAĻA

Informācijas un administratīvo procedūru pieprasīšana

7. pants

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma paziņo 1. pantā minēto informāciju, tostarp jebkādu informāciju, kas attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem gadījumiem.

2. Lai nosūtītu šā panta 1. punktā minēto informāciju, pieprasījuma saņēmēja iestāde noorganizē jebkādu administratīvo procedūru veikšanu, kas vajadzīgas šādas informācijas iegūšanai.

3. Līdz 2014. gada 31. decembrim 1. punktā minētajā pieprasījumā var būt iekļauts pamatots administratīvās procedūras pieprasījums. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka šī administratīvā procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo attiecīgos iemeslus.

4. No 2015. gada 1. janvāra pieprasījumā, kas minēts 1. punktā, var būt iekļauts pamatots pieprasījums uzsākt īpašu administratīvo procedūru. Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uzskata, ka nekāda administratīvā procedūra nav vajadzīga, tā nekavējoties paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei par attiecīgajiem iemesliem.

Neatkarīgi no pirmās daļas procedūras par nodokļa maksātāja deklarētajām summām saistībā ar I pielikumā minētajām preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanu, ko veicis nodokļa maksātājs, kurš veic uzņēmējdarbību pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalstī, un par ko iekasējams nodoklis dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma iesniedzēja iestāde, var atteikt tikai:

a)	pamatojoties uz 54. panta 1. punktā minētajiem iemesliem, ko pieprasījuma saņēmēja iestāde attiecībā uz šā punkta un 54. panta 1. punkta mijiedarbību izvērtējusi saskaņā ar Paraugprakses paziņojumu, ko pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru;

b)	pamatojoties uz 54. panta 2., 3. un 4. punktā minētajiem iemesliem; vai

c)	pamatojoties uz to, ka pieprasījuma saņēmēja iestāde par to pašu nodokļu maksātāju jau ir sniegusi pieprasījuma iesniedzējai iestādei informāciju, kas iegūta administratīvajā procedūrā, kura veikta mazāk nekā pirms diviem gadiem.

Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde atsakās veikt otrajā daļā minēto administratīvo procedūru, pamatojoties uz a) vai b) apakšpunktā izklāstītajiem iemesliem, tā tomēr paziņo pieprasījuma iesniedzējai iestādei to attiecīgo piegāžu un pakalpojumu datumus un summas, ko nodokļu maksātājs dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma iesniedzēja iestāde, ir veicis pēdējo divu gadu laikā.

5. Lai iegūtu vajadzīgo informāciju vai lai veiktu pieprasīto administratīvo procedūru, pieprasījuma saņēmēja iestāde vai administratīvā iestāde, pie kuras tā vēršas, darbojas tā, it kā tā rīkotos pati savā vārdā vai pēc citas iestādes pieprasījuma savā dalībvalstī.

8. pants

Informācijas un administratīvo procedūru pieprasījumus saskaņā ar 7. pantu sūta, izmantojot standarta veidlapu, kas apstiprināta saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru, izņemot 50. pantā minētos gadījumus vai ārkārtas gadījumus, ja pieprasījumā ietverti iemesli, kuru dēļ pieprasījuma iesniedzēja iestāde uzskata, ka nevar izmantot standarta veidlapu.

9. pants

1. Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma tai paziņo visu atbilstīgo informāciju, ko tā iegūst vai kas ir tās rīcībā, kā arī administratīvu procedūru rezultātus ziņojumu, pārskatu un citu dokumentu veidā vai arī šo dokumentu apstiprinātus norakstus vai izvilkumus no šiem dokumentiem.

2. Oriģināldokumentus iesniedz tikai tad, ja tas nav pretrunā ar tajā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, kurā atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde.

2. IEDAĻA

Termiņš informācijas sniegšanai

10. pants

Pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz 7. un 9. pantā minēto informāciju cik vien ātri iespējams un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pieprasījuma saņemšanas dienas.

Tomēr, ja pieprasījuma saņēmējas iestādes rīcībā šāda informācija jau ir, termiņu samazina uz laikposmu, kas nav ilgāks par vienu mēnesi.

11. pants

Konkrētos īpašos gadījumos pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde var vienoties par termiņiem, kas atšķiras no 10. pantā paredzētajiem.

12. pants

Ja pieprasījuma saņēmēja iestāde uz pieprasījumu nevar atbildēt līdz termiņa beigām, tā par to rakstiski informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi un norāda iemeslus un laiku, kad tā, iespējams, varētu sniegt atbildi.

III NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA BEZ IEPRIEKŠĒJA PIEPRASĪJUMA

13. pants

1. Katras dalībvalsts kompetentā iestāde bez iepriekšēja pieprasījuma nosūta 1. pantā minēto informāciju jebkuras citas attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei šādos gadījumos:

a)	ja galamērķa dalībvalstī paredzēta nodokļa uzlikšana un ja izcelsmes dalībvalsts sniegtā informācija ir vajadzīga, lai nodrošinātu galamērķa dalībvalsts pārbaudes sistēmas efektivitāti;

b)	ja dalībvalstij ir pamats uzskatīt, ka citā dalībvalstī ir notikusi vai, iespējams, ir notikusi tiesību aktu neievērošana PVN jomā;

c)	ja citā dalībvalstī pastāv nodokļa zaudējumu risks.

2. Informācijas apmaiņu bez iepriekšēja pieprasījuma veic vai nu automātiski saskaņā ar 14. pantu, vai pēc savas iniciatīvas saskaņā ar 15. pantu.

3. Informāciju nosūta, izmantojot standarta veidlapas, kuras apstiprinātas saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

14. pants

1. Saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru nosaka šādus elementus:

a)	precīzas automātiski apmaināmās informācijas kategorijas;

b)	apmaiņas biežumu katrai automātiski apmaināmās informācijas kategorijai; un

c)	praktiskus pasākumus automātiskai informācijas apmaiņai.

Dalībvalsts var atturēties no līdzdalības vienas vai vairāku informācijas kategoriju automātiskā apmaiņā, ja informācijas vākšanai šādai apmaiņai būtu nepieciešams PVN maksātājiem uzlikt jaunus pienākumus attiecībā uz informācijas vākšanu vai ja tas attiecīgajai dalībvalstij radītu nesamērīgu administratīvo slogu.

Reizi gadā 58. panta 1. punktā minētā komiteja izskata katras informācijas kategorijas automātiskās apmaiņas rezultātus, lai nodrošinātu, ka šāda veida apmaiņa notiek tikai tad, kad tā ir visefektīvākais informācijas apmaiņas līdzeklis.

2. No 2015. gada 1. janvāra ikvienas dalībvalsts kompetentā iestāde veic jo īpaši automātisko informācijas apmaiņu, lai patēriņa dalībvalstīm dotu iespēju noskaidrot, vai nodokļa maksātāji, kas neveic uzņēmējdarbību to teritorijā, deklarē un pareizi maksā PVN par telekomunikāciju pakalpojumiem, radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem, neatkarīgi no tā, vai nodokļa maksātājs izmanto Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļā paredzēto īpašo režīmu. Dalībvalsts, kurā veic uzņēmējdarbību, informē patēriņa dalībvalsti par visām konstatētajām nesakritībām.

15. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm 13. panta 1. punktā minēto informāciju, kura nav tikusi pārsūtīta saskaņā ar 14. pantā minēto automātisko informācijas apmaiņu un kura tai ir zināma, un kura, pēc to domām, var būt noderīga minētajām kompetentajām iestādēm.

IV NODAĻA

ATSAUKSME

16. pants

Ja kompetentā iestāde sniedz informāciju saskaņā ar 7. vai 15. pantu, tā var lūgt kompetento iestādi, kas saņem informāciju, sniegt atsauksmi par šo informāciju. Ja šāds lūgums tiek izteikts, kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, neskarot tās dalībvalstī piemērojamos noteikumus par nodokļu slepenības saglabāšanu un datu aizsardzību un ar noteikumu, ka tas šai iestādei nerada nesamērīgu administratīvo slogu, nosūta atsauksmi cik ātri vien iespējams. Praktiskus pasākumus nosaka saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

V NODAĻA

KONKRĒTAS INFORMĀCIJAS GLABĀŠANA UN APMAIŅA

17. pants

1. Katra dalībvalsts elektroniskā sistēmā glabā šādu informāciju:

a)	informāciju, kas ievākta saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 6. nodaļu;

b)	saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 213. pantu apkopotos datus attiecībā uz to personu identitāti, darbību, organizāciju un adresi, kurām tā piešķīrusi PVN identifikācijas numuru, kā arī datumu, kurā šis numurs piešķirts;

c)	datus par PVN identifikācijas numuriem, ko tā izsniegusi un kas kļuvuši nederīgi, un datumus, kad minētie numuri kļuvuši nederīgi; un

d)	saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 360., 361., 364. un 365. pantu apkopoto informāciju, kā arī – no 2015. gada 1. janvāra – informāciju, kas apkopota saskaņā ar minētās direktīvas 369.c, 369.f un 369.g pantu.

2. Šā panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās informācijas automātiskā pieprasījuma tehnisko kārtību nosaka saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

18. pants

Lai 17. pantā minēto informāciju varētu izmantot šajā regulā noteiktajās procedūrās, minētā informācija ir pieejama vismaz piecus gadus pēc tā pirmā kalendārā gada beigām, kurā bija jāsniedz piekļuve informācijai.

19. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka informācija, kas pieejama 17. pantā minētajā elektroniskajā sistēmā, tiek atjaunināta un ir pilnīga un precīza.

Saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru nosaka kritērijus, lai secinātu, kuras izmaiņas nav atbilstīgas, būtiskas vai lietderīgas un kuras tādēļ nav jāveic.

20. pants

1. Informāciju, kas minēta 17. pantā, nekavējoties ievieto elektroniskajā sistēmā.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju iekļauj elektroniskajā sistēmā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā laikposma beigām, uz kuru minētā informācija attiecas.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja informācija jākoriģē vai jāpievieno elektroniskajai sistēmai saskaņā ar 19. pantu, šī informācija jāievieto sistēmā ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc tā laikposma beigām, kurā attiecīgā informācija bija apkopota.

21. pants

1. Ikviena dalībvalsts jebkuras citas dalībvalsts kompetentajai iestādei piešķir automātisku piekļuvi informācijai, ko glabā, ievērojot 17. pantu.

2. Attiecībā uz 17. panta 1. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju nodrošina piekļuvi vismaz šādiem datiem:

a)	PVN identifikācijas numuri, ko ir izdevusi informācijas saņēmēja dalībvalsts;

visu to preču piegāžu kopējā vērtība un visu to pakalpojumu sniegšanas kopējā vērtība, ko visi preču piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji, kuri informācijas sniedzējās dalībvalstīs ir saskaņā ar a) apakšpunktu reģistrēti PVN nolūkiem, Kopienas iekšienē ir piegādājuši personām, kurām ir PVN identifikācijas numurs;

c)	to personu PVN identifikācijas numuri, kas ir veikušas b) apakšpunktā minētās preču piegādes un sniegušas b) apakšpunktā minētos pakalpojumus;

d)	to b) apakšpunktā minēto preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas kopējā vērtība, ko katra c) apakšpunktā minētā persona nodrošinājusi katrai personai, kurai piešķirts a) apakšpunktā minētais PVN identifikācijas numurs;

to b) apakšpunktā minēto preču piegāžu un pakalpojumu sniegšanas kopējā vērtība, ko katra c) apakšpunktā minētā persona nodrošinājusi katrai personai, kurai cita dalībvalsts piešķīrusi PVN identifikācijas numuru saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

i)	piekļuve ir saistībā ar izmeklēšanu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanu;

ii)	piekļuve ir ar 36. panta 1. punktā minētā Eurofisc koordinācijas ierēdņa starpniecību, kam ir nodrošināta lietotāja identifikācija elektroniskajām sistēmām, kura ļauj piekļūt šai informācijai; un

iii)	piekļuve ir piešķirta tikai parastajā darba laikā.

Summas, kas minētas b), d) un e) apakšpunktā, ir izteiktas tās dalībvalsts naudas vienībās, kas sniedz informāciju, un tās attiecas uz kopsavilkuma ziņojumu iesniegšanas termiņiem, kas atbilst katram nodokļu maksātājam un kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 263. pantu.

22. pants

1. Lai nodokļu administrācijām pietiekamā mērā nodrošinātu pārliecību par 17. pantā minētajā elektroniskajā sistēmā pieejamās informācijas kvalitāti un uzticamību, dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka dati, kurus snieguši nodokļa maksātāji un juridiskas personas, kas nav nodokļa maksātāji, to identifikācijai PVN nolūkā saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 214. pantu, būtu – pēc to novērtējuma – pilnīgi un pareizi.

Dalībvalstis īsteno procedūras minēto datu pārbaudei atbilstīgi to veiktā riska novērtējuma rezultātiem. Pārbaudes parasti veic pirms identifikācijas PVN nolūkā vai, ja pirms šādas identifikācijas veic tikai provizoriskas pārbaudes, ne vēlāk kā sešus mēnešus kopš šādas identifikācijas.

2. Dalībvalstis informē 58. panta 1. punktā minēto komiteju par pasākumiem, ko īsteno valstī, lai nodrošinātu informācijas kvalitāti un uzticamību saskaņā ar 1. punktu.

23. pants

Dalībvalstis nodrošina, ka šīs regulas 17. pantā minētajā elektroniskajā sistēmā PVN identifikācijas numurs, kas minēts Direktīvas 2006/112/EK 214. pantā, uzrādās kā nederīgs vismaz šādos gadījumos:

personas, kas identificētas PVN nolūkā, ir deklarējušas, ka ir pārtraukušas saimniecisku darbību, kā tā aprakstīta Direktīvas 2006/112/EK 9. pantā, vai arī kompetentā nodokļu administrācija uzskata, ka tās ir pārtraukušas savu saimniecisko darbību. Nodokļu administrācija, konkrēti, var pieņemt, ka persona ir pārtraukusi saimniecisku darbību, ja, neraugoties uz prasību to izdarīt, minētā persona nav iesniegusi PVN deklarācijas un gada kopsavilkuma deklarācijas pēc tam, kad pagājis pirmās PVN deklarācijas vai kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas termiņš. Attiecīgajai personai ir iespēja saimnieciskas darbības pastāvēšanu pierādīt ar citiem līdzekļiem;

b)	ja personas deklarējušas nepatiesus datus, lai iegūtu PVN identifikāciju, vai nav paziņojušas par izmaiņām savos datos un ja nodokļu administrācija būtu to zinājusi, tā būtu atteikusi identifikāciju PVN nolūkā vai atsaukusi PVN identifikācijas numuru.

24. pants

Ja, piemērojot 17. līdz 21. pantu, dalībvalstu kompetentās iestādes veic informācijas elektronisku apmaiņu, tās veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību 55. pantam.

Dalībvalstis ir atbildīgas par savu sistēmu visu nepieciešamo attīstību, lai šīs informācijas apmaiņu varētu veikt, izmantojot CCN/CSI tīklu.

VI NODAĻA

ADMINISTRATĪVA PAZIŅOJUMA PIEPRASĪJUMS

25. pants

Pieprasījuma saņēmēja iestāde pēc pieprasījuma iesniedzējas iestādes pieprasījuma un saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē līdzīgu tiesību aktu paziņošanu dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde, informē visu to instrumentu un lēmumu adresātus, kurus izdevušas kompetentās iestādes un kuri attiecas uz tiesību aktu PVN jomā piemērošanu dalībvalstī, kurā atrodas pieprasījuma iesniedzēja iestāde.

26. pants

Paziņojuma pieprasījumos, kuros minēts paziņojamā akta vai lēmuma priekšmets, norāda vārdu, adresi un jebkuru citu adresāta identificēšanai atbilstīgu informāciju.

27. pants

Pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par savu atbildi uz paziņojuma pieprasījumu un jo īpaši paziņo par lēmuma vai tiesību akta paziņošanas dienu adresātam.

VII NODAĻA

ATRAŠANĀS ADMINISTRATĪVAJOS BIROJOS UN LĪDZDALĪBA ADMINISTRATĪVAJĀS PROCEDŪRĀS

28. pants

1. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes un pieprasījuma saņēmējas iestādes vienošanos un ievērojot pēdējās noteikto kārtību, pieprasījuma iesniedzējas iestādes pilnvaroti ierēdņi nolūkā veikt 1. pantā minētās informācijas apmaiņu var atrasties pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts administratīvo iestāžu birojos vai jebkurā citā vietā, kur minētās iestādes veic savus pienākumus. Ja pieprasītā informācija ir dokumentos, kuriem pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem ir piekļuve, pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem nosūta to kopijas.

2. Saskaņā ar pieprasījuma iesniedzējas iestādes un pieprasījuma saņēmējas iestādes vienošanos un ievērojot pēdējās noteikto kārtību, pieprasījuma iesniedzējas iestādes pilnvaroti ierēdņi nolūkā veikt 1. pantā minētās informācijas apmaiņu var piedalīties administratīvās procedūrās, kuras veic pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts teritorijā. Šādas administratīvās procedūras veic tikai pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņi. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņi neīsteno pilnvaras, kuras ir uzticētas pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem. Tomēr ar pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņu starpniecību un vienīgi nolūkā veikt administratīvu procedūru viņiem var būt pieejamas tās pašas telpas un tie paši dokumenti, kuri ir pieejami pieprasījuma saņēmējas iestādes ierēdņiem.

3. Pieprasījuma iesniedzējas iestādes ierēdņiem, kas atrodas citā dalībvalstī, saskaņā ar 1. un 2. punktu vienmēr jāvar uzrādīt rakstisku pilnvarojumu, kurš apliecina to identitāti un oficiālo statusu.

VIII NODAĻA

VIENLAICĪGAS PĀRBAUDES

29. pants

Dalībvalstis var vienoties veikt vienlaicīgas pārbaudes ikreiz, kad tās uzskata, ka šādas pārbaudes ir efektīvākas nekā tikai vienas dalībvalsts veiktas pārbaudes.

30. pants

1. Dalībvalsts neatkarīgi identificē ar nodokli apliekamās personas, kuras tā paredzējusi ieteikt vienlaicīgas pārbaudes veikšanai. Tās dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo attiecīgo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm par gadījumiem, par kuriem ierosināts veikt vienlaicīgu pārbaudi. Tā savu izvēli pēc iespējas pamato, sniedzot informāciju, kas tai likusi pieņemt šādu lēmumu. Tā norāda laikposmu, kurā šādas pārbaudes būtu jāveic.

2. Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem priekšlikumu par vienlaicīgu pārbaudi, sadarbības iestādei apstiprina savu piekrišanu vai paziņo pamatotu atteikumu parasti divu nedēļu laikā, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc priekšlikuma saņemšanas.

3. Katra attiecīgo dalībvalstu kompetentā iestāde ieceļ pārstāvi, kas ir atbildīgs par pārbaudes operācijas uzraudzību un koordinēšanu.

IX NODAĻA

INFORMĀCIJAS SNIEGŠANA NODOKĻA MAKSĀTĀJIEM

31. pants

1. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes nodrošina, lai personām, kas iesaistītas preču piegādē vai pakalpojumu sniegšanā Kopienas iekšienē, un nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus, radio un televīzijas apraides pakalpojumus un elektroniski sniegtus pakalpojumus, jo īpaši tādus pakalpojumus, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK II pielikumā, ir atļauts šādu darījumu nolūkos elektroniski iegūt jebkuras konkrētas personas PVN identifikācijas numura derīguma, kā arī attiecīgā vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu. Šī informācija atbilst datiem, kas minēti 17. pantā.

2. Katra dalībvalsts elektroniski sniedz personas, kurai piešķirts PVN identifikācijas numurs, vārda/nosaukuma un adreses apstiprinājumu atbilstīgi valsts datu aizsardzības noteikumiem.

3. Direktīvas 2006/112/EK 357. pantā paredzētajā laikposmā šā panta 1. punktu nepiemēro nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību un kas sniedz telekomunikāciju pakalpojumus un radio un televīzijas apraides pakalpojumus.

32. pants

1. Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, savā tīmekļa vietnē publicē ziņas par noteikumiem, kas apstiprināti katrā dalībvalstī, kura transponē Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 3. nodaļu.

2. Paziņojamās informācijas datus un formātu nosaka saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

X NODAĻA

EUROFISC

33. pants

1. Lai veicinātu un atvieglotu daudzpusēju sadarbību PVN krāpšanas apkarošanas jomā, šajā nodaļā paredzēts izveidot tīklu ātrai mērķtiecīgas informācijas apmaiņai starp dalībvalstīm, turpmāk “Eurofisc”.

2. Ar Eurofisc palīdzību dalībvalstis:

a)	izveido daudzpusēju agrīnās brīdināšanas mehānismu PVN krāpšanas apkarošanas jomā;

b)	koordinē ātru un daudzpusēju konkrētas informācijas apmaiņu jomās, kurās darbosies Eurofisc (turpmāk “Eurofisc darbības jomas”);

c)	koordinē iesaistīto dalībvalstu Eurofisc koordinācijas ierēdņu darbu, veicot darbības saistībā ar saņemtajiem brīdinājumiem.

34. pants

1. Dalībvalstis piedalās Eurofisc darbības jomās pēc savas izvēles un var arī pieņemt lēmumu izbeigt savu dalību tajās.

2. Dalībvalstis, kas izvēlējušās piedalīties kādā Eurofisc darbības jomā, aktīvi piedalās daudzpusējā mērķtiecīgas informācijas apmaiņā starp visām iesaistītajām dalībvalstīm.

3. Savstarpēji apmainītā informācija ir konfidenciāla, kā paredzēts 55. pantā.

35. pants

Komisija sniedz Eurofisc tehnisku un loģistikas atbalstu. Komisijai nav piekļuves 1. pantā minētajai informācijai, ar ko var apmainīties Eurofisc.

36. pants

1. Katras dalībvalsts kompetentās iestādes izraugās vismaz vienu Eurofisc koordinācijas ierēdni. Eurofisc koordinācijas ierēdņi ir kompetentie ierēdņi 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē un veic 33. panta 2. punktā minētās darbības. Viņi paliek atbildīgi tikai savu valstu iestāžu priekšā.

2. Koordinācijas ierēdņi no dalībvalstīm, kas piedalās konkrētā Eurofisc darbības jomā (turpmāk “Eurofisc koordinācijas ierēdņi, kas piedalās”), izraugās no iesaistītajiem koordinācijas ierēdņiem koordinatoru (turpmāk “Eurofisc darbības jomas koordinators”) uz ierobežotu laikposmu. Eurofisc darbības jomas koordinatori:

a)	apkopo informāciju, kura saņemta no Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās, un padara visu informāciju pieejamu pārējiem Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās. Informācijas apmaiņa notiek elektroniski;

b)	nodrošina, ka informāciju, kura saņemta no Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās, apstrādā, kā vienojušies darbības jomas dalībnieki, un rezultātu dara pieejamu Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās;

c)	sniedz atsauksmes Eurofisc koordinācijas ierēdņiem, kas piedalās.

37. pants

Eurofisc darbības jomas koordinatori iesniedz gada ziņojumu par visu darbības jomu darbībām 58. panta 1. punktā minētajai komitejai.

XI NODAĻA

NOTEIKUMI PAR DIREKTĪVAS 2006/112/EK XII SADAĻAS 6. NODAĻĀ MINĒTAJIEM ĪPAŠAJIEM REŽĪMIEM

1. IEDAĻA

Noteikumi, ko piemēro līdz 2014. gada 31. decembrim

38. pants

Turpmāk izklāstītie noteikumi attiecas uz īpašo režīmu, kas paredzēts Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā. Minētās direktīvas 358. panta definīcijas attiecas arī uz šo nodaļu.

39. pants

1. Informāciju, kuru nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, sākot savu darbību saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 361. pantu, iesniedz elektroniski. Tehnisko kārtību, tostarp attiecībā uz kopējo elektronisko ziņojumu, nosaka saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. Identifikācijas dalībvalsts šo informāciju elektroniski nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm 10 dienās no tā mēneša beigām, kura laikā saņemta informācija no nodokļa maksātāja, kas neveic uzņēmējdarbību. Tādā pašā veidā pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes informē par piešķirto identifikācijas numuru. Tehnisko kārtību, tostarp kopējo elektronisko ziņojumu, nosaka saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Identifikācijas dalībvalsts nekavējoties elektroniski informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes, ja kādu nodokļa maksātāju, kas neveic uzņēmējdarbību, izslēdz no identifikācijas reģistra.

40. pants

1. Nodokļa deklarācija ar informāciju, kas noteikta Direktīvas 2006/112/EK 365. pantā, jāiesniedz elektroniski. Tehnisko kārtību, tostarp attiecībā uz kopējo elektronisko ziņojumu, nosaka saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. Identifikācijas dalībvalsts šo informāciju elektroniski nosūta attiecīgās dalībvalsts kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā mēneša beigām, kad saņemta nodokļu deklarācija. Dalībvalstis, kuras pieprasījušas nodokļu deklarāciju, kas jāaizpilda valsts valūtā, kura nav euro, pārvērš summas euro pēc valūtas kursa, kas ir spēkā pārskata perioda pēdējā dienā. Maiņu izdara pēc valūtas kursiem, kurus tajā dienā publicējusi Eiropas Centrālā banka, vai, ja attiecīgajā dienā nav šādas publikācijas, tad nākamajā publikācijas dienā. Tehnisko kārtību šādas informācija nosūtīšanai nosaka saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Identifikācijas dalībvalsts elektroniski nosūta patēriņa dalībvalstij informāciju, kas vajadzīga, lai saistītu katru maksājumu ar attiecīgo ceturkšņa nodokļu deklarāciju.

41. pants

1. Identifikācijas dalībvalsts nodrošina, ka nodokļa maksātāja, kas neveic uzņēmējdarbību, samaksāto summu ieskaita bankas euro kontā, ko noteikusi patēriņa dalībvalsts, kurai maksājums jāsaņem. Dalībvalstis, kas ir pieprasījušas maksājumus valsts valūtā, kura nav euro, konvertē summas euro pēc valūtas kursa, kas ir spēkā pārskata perioda pēdējā dienā. Maiņu izdara pēc valūtas kursiem, kurus tajā dienā publicējusi Eiropas Centrālā banka, vai, ja attiecīgajā dienā nav šādas publikācijas, tad nākamajā publikācijas dienā. Pārskaitījumu veic ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā mēneša beigām, kura laikā saņemts maksājums.

2. Ja nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību, nesamaksā maksājamo nodokli pilnīgi, identifikācijas dalībvalsts nodrošina, ka maksājumu pārskaita patēriņa dalībvalstīm proporcionāli nodoklim, kas saņemams katrā dalībvalstī. Identifikācijas dalībvalsts elektroniski par to informē patēriņa dalībvalstu kompetentās iestādes.

42. pants

Dalībvalstis pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm elektroniski dara zināmus attiecīgos banku kontu numurus maksājumu saņemšanai saskaņā ar 41. pantu.

Dalībvalstis nekavējoties elektroniski paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai par nodokļa standarta likmes izmaiņām.

2. IEDAĻA

Noteikumi, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra

43. pants

Turpmāk izklāstītie noteikumi attiecas uz īpašajiem režīmiem, kas paredzēti Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļā.

44. pants

1. Informāciju, kuru saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 361. pantu nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, paziņo identifikācijas dalībvalstij, sākot savu darbību, iesniedz elektroniski. Tehnisko kārtību, tostarp kopējo elektronisko ziņojumu, nosaka saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. Identifikācijas dalībvalsts 1. punktā minēto informāciju elektroniski nosūta pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm 10 dienu laikā no tā mēneša beigām, kurā saņemta informācija no nodokļa maksātāja, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā. Līdzīgu informāciju, lai varētu identificēt nodokļa maksātāju, kas izmanto īpašo režīmu saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 369.b pantu, nosūta 10 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kad nodokļa maksātājs paziņojis par to, ka uzsāk savu nodokļa maksātāja darbību saskaņā ar minēto režīmu. Tādā pašā veidā pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes informē par piešķirto identifikācijas numuru.

Tehnisko kārtību, tostarp kopējo elektronisko ziņojumu, ar kuru jānosūta šī informācija, nosaka saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Identifikācijas dalībvalsts nekavējoties elektroniski paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, ja nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību Kopienā, vai ja nodokļa maksātājam, kas neveic uzņēmējdarbību patēriņa dalībvalstī, vairs nepiemēro īpašo režīmu.

45. pants

1. Nodokļu deklarācija ar datiem, kas noteikti Direktīvas 2006/112/EK 365. un 369.g pantā, jāiesniedz elektroniski. Tehnisko kārtību, tostarp attiecībā uz kopējo elektronisko ziņojumu, nosaka saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. Identifikācijas dalībvalsts šo informāciju elektroniski nosūta attiecīgās patēriņa dalībvalsts kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc tā mēneša beigām, kura laikā saņemta nodokļu deklarācija. Direktīvas 2006/112/EK 369.g panta otrajā daļā paredzēto informāciju arī pārsūta attiecīgās uzņēmējdarbības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Dalībvalstis, kuras pieprasījušas nodokļu deklarāciju, kas jāaizpilda valsts valūtā, kura nav euro, pārvērš summas euro pēc valūtas kursa, kas ir spēkā pārskata perioda pēdējā dienā. Maiņu izdara pēc valūtas kursiem, kurus tajā dienā publicējusi Eiropas Centrālā banka, vai, ja attiecīgajā dienā nav šādas publikācijas, tad nākamajā publikācijas dienā. Tehnisko kārtību šādas informācijas nosūtīšanai nosaka saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Identifikācijas dalībvalsts elektroniski nosūta patēriņa dalībvalstij informāciju, kas vajadzīga, lai saistītu katru maksājumu ar attiecīgo ceturkšņa nodokļu deklarāciju.

46. pants

3. Attiecībā uz maksājumiem, ko saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļas 6. nodaļas 3. iedaļā paredzēto īpašo režīmu pārskaita patēriņa dalībvalstij, identifikācijas dalībvalsts no šā panta 1. un 2. punktā minētajām summām patur:

a)	no 2015. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim – 30 %;

b)	no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. decembrim – 15 %;

c)	no 2019. gada 1. janvāra – 0 %.

47. pants

Dalībvalstis elektroniski dara zināmus pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm attiecīgos banku kontu numurus maksājumu saņemšanai saskaņā ar 46. pantu.

Dalībvalstis nekavējoties elektroniski paziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai par izmaiņām nodokļa likmē, ko piemēro telekomunikāciju pakalpojumiem, radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem.

XII NODAĻA

INFORMĀCIJAS APMAIŅA UN SAGLABĀŠANA SAISTĪBĀ AR PROCEDŪRU, KURA ATTIECAS UZ PVN ATMAKSĀŠANU NODOKĻA MAKSĀTĀJIEM, KAS NEVEIC UZŅĒMĒJDARBĪBU ATMAKSĀŠANAS DALĪBVALSTĪ, BET VEIC UZŅĒMĒJDARBĪBU CITĀ DALĪBVALSTĪ

48. pants

1. Ja tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā tiek veikta uzņēmējdarbība, saņem pieteikumu par PVN atmaksāšanu saskaņā ar 5. pantu Direktīvā 2008/9/EK un minētās direktīvas 18. pants nav piemērojams, tā 15 kalendāra dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas elektroniski pārsūta pieteikumu katras attiecīgās atmaksāšanas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, apstiprinot, ka pieteikuma iesniedzējs Direktīvas 2008/9/EK 2. panta 5. punkta nozīmē ir PVN maksātājs un ka šīs personas norādītais PVN maksātāja identifikācijas numurs vai nodokļu maksātāja identifikācijas numurs ir pareizs atmaksāšanas periodam.

2. Katras atmaksāšanas dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm jebkuru informāciju, ko tās pieprasījušas saskaņā ar Direktīvas 2008/9/EK 9. panta 2. punktu. Tehnisko kārtību, tostarp kopējo elektronisko ziņojumu, ar kuru ir jānosūta šī informācija, nosaka saskaņā ar šīs regulas 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

3. Katras atmaksāšanas dalībvalsts kompetentās iestādes elektroniski paziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, vai tās vēlas izmantot Direktīvas 2008/9/EK 11. pantā minēto iespēju prasīt pieteikuma iesniedzējam, lai viņš iesniegtu savas uzņēmējdarbības aprakstu, izmantojot saskaņotos kodus.

Pirmajā daļā minētos saskaņotos kodus nosaka atbilstīgi šīs regulas 58. panta 2. punktā paredzētajai procedūrai, pamatojoties uz NACE klasifikāciju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju (8).

XIII NODAĻA

ATTIECĪBAS AR KOMISIJU

49. pants

1. Dalībvalstis un Komisija pārbauda un izvērtē to, kā darbojas šajā regulā noteiktie pasākumi administratīvajai sadarbībai. Komisija apkopo dalībvalstu pieredzi, lai uzlabotu šo pasākumu darbību.

2. Dalībvalstis paziņo Komisijai jebkuru pieejamu informāciju, kas attiecas uz to, kā tās piemēro šo regulu.

3. To statistikas datu sarakstu, kuri vajadzīgi šīs regulas izvērtēšanai, nosaka saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Dalībvalstis šos datus paziņo Komisijai, ciktāl tie ir pieejami un ja to paziņošana nerada nepamatotus administratīvus slogus.

4. Lai izvērtētu šīs administratīvās sadarbības sistēmas efektivitāti, apkarojot nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, dalībvalstis var Komisijai paziņot jebkādu citu informāciju, kas minēta 1. pantā.

5. Komisija nosūta 2., 3. un 4. punktā minēto informāciju citām attiecīgajām dalībvalstīm.

6. Vajadzības gadījumā Komisija papildus citiem šīs regulas noteikumiem nosūta visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm jebkuru informāciju, kas tām varētu palīdzēt apkarot krāpšanu PVN jomā, tiklīdz tā šādu informāciju iegūst.

7. Komisija var pēc dalībvalsts lūguma sniegt savu ekspertu atzinumus, tehnisko vai loģistikas palīdzību vai jebkādu citu atbalstu, lai sasniegtu šīs regulas mērķus.

XIV NODAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

50. pants

1. Kad dalībvalsts kompetentā iestāde saņem informāciju no trešās valsts, minētā iestāde var nodot informāciju to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras tā varētu interesēt, un jebkura gadījumā – visiem, kas to pieprasa, ciktāl to atļauj palīdzības norunas ar šo konkrēto trešo valsti.

2. Kompetentās iestādes var saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem par personas datu paziņošanu trešām valstīm informāciju, kas iegūta saskaņā ar šo regulu, nodot trešām valstīm ar noteikumu, ka ir izpildīti turpmāk norādītie nosacījumi:

a)	informācijas nodošanai ir piekritusi tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras šī informācija nākusi; un

b)	attiecīgā trešā valsts apņēmusies nodrošināt sadarbību, kas vajadzīga, lai savāktu pierādījumus par to darījumu nelikumību, kuri, iespējams, ir pretrunā ar tiesību aktiem PVN jomā.

XV NODAĻA

NOSACĪJUMI, KAS REGLAMENTĒ INFORMĀCIJAS APMAIŅU

51. pants

1. Informāciju, kas paziņota, ievērojot šo regulu, cik vien iespējams, sniedz elektroniski saskaņā ar pasākumiem, kuri jāpieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

2. Ja pieprasījums nav iesniegts, pilnībā izmantojot 1. punktā minēto elektronisko sistēmu, pieprasījuma saņēmēja iestāde nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc saņemšanas elektroniski apstiprina pieprasījuma saņemšanu.

Ja kāda iestāde ir saņēmusi pieprasījumu vai informāciju, kas tai nav paredzēta, tā nekavējoties un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc saņemšanas elektroniski nosūta ziņojumu sūtītājam.

52. pants

Palīdzības pieprasījumi, tostarp paziņošanas pieprasījumi, un pievienotie dokumenti var būt jebkurā valodā, par kuru pieprasījuma iesniedzēja iestāde un pieprasījuma saņēmēja iestāde ir vienojušās. Minētajiem pieprasījumiem tulkojumu tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā atrodas pieprasījuma saņēmēja iestāde, pievieno tikai īpašos gadījumos, kad pieprasījuma saņēmēja iestāde norāda iemeslu, kāpēc tā lūdz šādu tulkojumu.

53. pants

Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka šādas pastāvošas vai jaunas sakaru un informācijas apmaiņas sistēmas, kas nepieciešamas šajā regulā aprakstītajai informācijas apmaiņai, darbojas. Lēmumu par pakalpojumu līmeņa nolīgumu, ar ko nodrošina tehnisko kvalitāti un kvantitāti pakalpojumiem, kas jāsniedz Komisijai un dalībvalstīm, lai nodrošinātu šo sakaru un informācijas apmaiņas sistēmu darbību, pieņem saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Komisija ir atbildīga par tāda CCN/CSI tīkla izstrādi, kāds nepieciešams šīs informācijas apmaiņai dalībvalstu starpā. Dalībvalstis ir atbildīgas par iespējamu savu sistēmu turpmāku izstrādi, ja tas nepieciešams šīs informācijas apmaiņai, izmantojot CCN/CSI.

Dalībvalstis atsakās no visām prasībām atmaksāt izdevumus, kas radušies, piemērojot šo regulu, izņemot tādus izdevumus, kuri attiecīgajā gadījumā saistīti ar ekspertiem samaksāto atlīdzību.

54. pants

1. Vienas dalībvalsts pieprasījuma saņēmēja iestāde sniedz citas dalībvalsts pieprasījuma iesniedzējai iestādei 1. pantā minēto informāciju ar noteikumu, ka:

a)	pieprasījuma iesniedzējas iestādes informācijas pieprasījumi konkrētā laikposmā minētajai pieprasījuma saņēmējai iestādei nerada nesamērīgu administratīvu slogu;

b)	pieprasījuma iesniedzēja iestāde pilnībā izmantojusi parastos informācijas avotus, kurus tā būtu varējusi izmantot, lai iegūtu pieprasīto informāciju, neapdraudot vēlamā rezultāta sasniegšanu.

2. Šī regula neuzliek par pienākumu veikt pārbaudes vai sniegt informāciju par konkrētu gadījumu, ja tās dalībvalsts tiesību akti vai administratīvā prakse, kurai informācija būtu jāsniedz, neatļauj dalībvalstij šādas pārbaudes veikt vai arī neatļauj vākt vai izmantot informāciju minētās dalībvalsts pašas nolūkos.

3. Pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var atteikties sniegt informāciju, ja pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts juridisku iemeslu dēļ nespēj sniegt līdzīgu informāciju. Komisiju informē par pieprasījuma saņēmējas dalībvalsts sniegtā atteikuma iemesliem.

4. Var atteikties sniegt informāciju, ja tas varētu izraisīt komercnoslēpuma, rūpnieciska vai dienesta noslēpuma vai komercprocesa atklāšanu vai ja informācijas atklāšana varētu būt pretrunā sabiedriskajai kārtībai.

5. Šā panta 2., 3. un 4. punkts nekādā gadījumā nedod dalībvalsts pieprasījuma saņēmējai iestādei tiesības atteikties sniegt informāciju par nodokļa maksātāju, kas pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī identificēts kā PVN maksātājs, tikai tāpēc, ka šī informācija ir bankas, citas finanšu iestādes, pārstāvja vai personas, kas darbojas kā aģents vai fiduciārs, rīcībā, vai tāpēc, ka informācija saistīta ar kādas juridiskas personas īpašumtiesību interesēm.

6. Pieprasījuma saņēmēja iestāde informē pieprasījuma iesniedzēju iestādi par palīdzības atteikuma iemesliem.

7. Minimālo slieksni, kas ļauj iesniegt palīdzības pieprasījumu, var pieņemt saskaņā ar 58. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

55. pants

1. Uz informāciju, kas paziņota vai apkopota jebkādā veidā, ievērojot šo regulu, tostarp uz informāciju, kura bija pieejama kādam ierēdnim apstākļos, kas paredzēti VII, VIII un X nodaļā, un gadījumos, kas minēti šā panta 2. punktā, attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums, un to aizsargā tāpat kā līdzīgu informāciju gan saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kas to saņēmusi, gan saskaņā ar atbilstīgajiem noteikumiem, kurus piemēro Savienības iestādēm. Šādu informāciju izmanto tikai šajā regulā paredzētajos apstākļos.

Šādu informāciju var izmantot, lai izveidotu aprēķina bāzi vai lai ievāktu vai administratīvi kontrolētu nodokli nolūkā izveidot aprēķina bāzi.

Informāciju var arī izmantot citu tādu maksājumu, nodevu un nodokļu aprēķināšanai, uz kuriem attiecas 2. pants Padomes Direktīvā 2008/55/EK (2008. gada 26. maijs) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem (9).

Turklāt to var izmantot saistībā ar tiesvedību, kas var ietvert sankcijas, kuras uzliktas nodokļu tiesību aktu pārkāpumu rezultātā, neskarot vispārējus noteikumus un tiesību normas, kas reglamentē atbildētāju un liecinieku tiesības šādos tiesas procesos.

2. Noteiktā kārtībā Komisijas akreditācijas iestādes akreditētas personas šai informācijai drīkst piekļūt tikai tiktāl, cik tas ir vajadzīgs CCN/CSI tīkla apkopei, uzturēšanai un pilnveidošanai.

3. Atkāpjoties no 1. punkta, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kas sniedz informāciju, atļauj to izmantot citiem mērķiem pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalstī, ja saskaņā ar pieprasījuma saņēmējas iestādes dalībvalsts tiesību aktiem informāciju var izmantot līdzīgiem mērķiem.

4. Ja pieprasījuma iesniedzēja iestāde uzskata, ka informācija, ko tā saņēmusi no pieprasījuma saņēmējas iestādes, varētu būt noderīga trešās dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā var minētajai kompetentajai iestādei šo informāciju nosūtīt. Tā par to iepriekš informē pieprasījuma saņēmēju iestādi. Pieprasījuma saņēmēja iestāde var noteikt, ka informācijas nodošanai trešai personai ir vajadzīga šīs iestādes iepriekšēja piekrišana.

5. Visa šajā regulā minētā informācijas uzglabāšana un apmaiņa notiek, ievērojot noteikumus, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK. Tomēr, lai pareizi piemērotu šo regulu, dalībvalstis ierobežo Direktīvas 95/46/EK 10. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. un 21. pantā paredzētos pienākumus un tiesības, ciktāl tas vajadzīgs, lai aizsargātu minētās direktīvas 13. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās intereses.

56. pants

Ziņojumus, pārskatus un jebkādus citus dokumentus vai to apstiprinātus norakstus un izrakstus no tiem, ko pieprasījuma saņēmējas iestādes darbinieki ieguvuši un nosūtījuši pieprasījuma iesniedzējai iestādei, sniedzot šajā regulā paredzēto palīdzību, pieprasījuma iesniedzējas iestādes dalībvalsts kompetentās iestādes var izmanto kā pierādījumu ar tādu pašu pamatojumu kā minētās valsts citas iestādes sniegtos dokumentus.

57. pants

1. Lai piemērotu šo regulu, dalībvalstis veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai:

a)	nodrošinātu kompetento iestāžu sekmīgu iekšējo koordināciju;

b)	izveidotu tiešu sadarbību starp iestādēm, kas ir pilnvarotas šādas koordinācijas veikšanai;

c)	nodrošinātu šajā regulā paredzēto informācijas apmaiņas pasākumu nevainojamu darbību.

2. Komisija, cik ātri vien iespējams, paziņo katrai dalībvalstij visu informāciju, ko tā saņem un ko tā spēj sniegt.

XVI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

58. pants

1. Komisijai palīdz Administratīvās sadarbības pastāvīgā komiteja.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

59. pants

1. Līdz 2013. gada 1. novembrim un pēc tam reizi piecos gados Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī regula.

60. pants

1. Šī regula neskar jebkādu plašāku saistību izpildi saistībā ar savstarpējo palīdzību, kuras izriet no citiem tiesību aktiem, tostarp divpusējiem vai daudzpusējiem nolīgumiem.

2. Ja dalībvalstis noslēdz daudzpusējas vienošanās par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula, jo īpaši saskaņā ar 11. pantu, citā nolūkā, nevis lai izskatītu atsevišķus gadījumus, tās nekavējoties informē Komisiju. Komisija savukārt informē pārējās dalībvalstis.

61. pants

Regulu (EK) Nr. 1798/2003 atceļ no 2012. gada 1. janvāra. Tomēr minētās regulas 2. panta 1. punkts paliek spēkā līdz brīdim, kad Komisija publicē šīs regulas 3. pantā minēto kompetento iestāžu sarakstu.

Minētās regulas V nodaļu, izņemot 27. panta 4. punktu, turpina piemērot līdz 2012. gada 31. decembrim.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

62. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Tomēr šīs regulas 33. līdz 37. pantu piemēro no 2010. gada 1. novembra;

šīs regulas V nodaļu, izņemot 22. un 23. pantu, piemēro no 2013. gada 1. janvāra;

—	šīs regulas 38. līdz 42. pantu piemēro no 2012. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim un

—	šīs regulas 43. līdz 47. pantu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2010. gada 7. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. VANACKERE

(1) 2010. gada 5. maija Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2) 2010. gada 17. februāra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(3) OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.

(4) OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(5) OV L 44, 20.2.2008., 23. lpp.

(6) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(7) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(8) OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(9) OV L 150, 10.6.2008., 28. lpp.

I PIELIKUMS

To preču piegāžu un pakalpojumu saraksts, kurām piemēro 7. panta 3. un 4. punktu

1.	Tālpārdošana (Direktīvas 2006/112/EK 33. un 34. pants).

2.	Pakalpojumi, kas saistīti ar nekustamo īpašumu (Direktīvas 2006/112/EK 47. pants).

3.	Telekomunikāciju pakalpojumi, radio un televīzijas apraides pakalpojumi un pakalpojumi pa e-pastu (Direktīvas 2006/112/EK 58. pants).

4.	Transportlīdzekļa noma, izņemot īstermiņa nomu, personai, kas nav nodokļa maksātāja (Direktīvas 2006/112/EK 56. pants).

II PIELIKUMS

Atceltā regula un turpmāki tās grozījumi

Padomes Regula (EK) Nr. 1798/2003	OV L 264, 15.10.2003., 1. lpp.
Padomes Regula (EK) Nr. 885/2004	OV L 168, 1.5.2004., 1. lpp.
Padomes Regula (EK) Nr. 1791/2006	OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.
Padomes Regula (EK) Nr. 143/2008	OV L 44, 20.2.2008., 1. lpp.
Padomes Regula (EK) Nr. 37/2009	OV L 14, 20.1.2009., 1. lpp.

III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 1798/2003	Šī regula
1. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa	1. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa
1. panta 1. punkta trešā daļa	—
1. panta 1. punkta ceturtā daļa	1. panta 4. punkts
1. panta 2. punkts	1. panta 3. punkts
2. panta 1. punkta 1) apakšpunkts	3. pants
2. panta 1. punkta 2) apakšpunkts	2. panta 1. punkta a) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 3) apakšpunkts	2. panta 1. punkta b) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 4) apakšpunkts	2. panta 1. punkta c) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 5) apakšpunkts	2. panta 1. punkta d) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 6) apakšpunkts	2. panta 1. punkta e) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 7) apakšpunkts	2. panta 1. punkta f) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 8) apakšpunkts	2. panta 1. punkta g) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 9) apakšpunkts	2. panta 1. punkta h) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 10) apakšpunkts	2. panta 1. punkta i) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 11) apakšpunkts	2. panta 1. punkta j) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 12) apakšpunkts	2. panta 1. punkta k) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 13) apakšpunkts	2. panta 1. punkta l) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 14) apakšpunkts	—
2. panta 1. punkta 15) apakšpunkts	2. panta 1. punkta m) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 16) apakšpunkts	2. panta 1. punkta n) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 17) apakšpunkts	—
2. panta 1. punkta 18) apakšpunkts	2. panta 1. punkta p) apakšpunkts
2. panta 1. punkta 19) apakšpunkts	2. panta 1. punkta q) apakšpunkts
2. panta 2. punkts	2. panta 2. punkts
3. panta 1. punkts	—
3. panta 2. punkts	4. panta 1. punkts
3. panta 3. punkts	4. panta 2. punkts
3. panta 4. punkts	4. panta 3. punkts
3. panta 5. punkts	4. panta 4. punkts
3. panta 6. punkts	5. pants
3. panta 7. punkts	6. pants
4. pants	—
5. panta 1. punkts	7. panta 1. punkts
5. panta 2. punkts	7. panta 2. punkts
5. panta 3. punkts	Līdz 2014. gada 31. decembrim – 7. panta 3. punkts No 2015. gada 1. janvāra – 7. panta 4. punkts
5. panta 4. punkts	7. panta 5. punkts
6. pants	8. pants
7. pants	9. pants
8. pants	10. pants
9. pants	11. pants
10. pants	12. pants
11. pants	28. pants
12. pants	29. pants
13. pants	30. pants
14. pants	25. pants
15. pants	26. pants
16. pants	27. pants
17. panta pirmā daļa	13. panta 1. punkts
17. panta otrā daļa	14. panta 2. punkts
18. pants	14. panta 1. punkta pirmā daļa
19. pants	—
20. pants	—
21. pants	14. panta 1. punkta otrā daļa
22. panta 1. punkta pirmā daļa	17. panta 1. punkta a) apakšpunkts
22. panta 1. punkta otrā daļa	18. pants
22. panta 2. punkts	19. pants
23. panta pirmā daļa	21. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkts
23. panta otrā daļa	21. panta 2. punkta otrā daļa
24. panta pirmās daļas 1) punkts	21. panta 2. punkta c) apakšpunkts
24. panta pirmās daļas 2) punkts	21. panta 2. punkta d) apakšpunkts
24. panta otrā daļa	21. panta 2. punkta otrā daļa
25. panta 1. punkts	20. panta 1. punkts
25. panta 2. punkts	20. panta 2. punkts
25. panta 3. punkts	—
26. pants	24. panta pirmā daļa
27. panta 1. punkts	17. panta 1. punkta b) apakšpunkts
27. panta 2. punkts	17. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 21. panta 1. punkts
27. panta 3. punkts	17. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 21. panta 1. punkts
27. panta 4. punkts	31. pants
27. panta 5. punkts	24. pants
28. pants	Līdz 2014. gada 31. decembrim – 38. pants No 2015. gada 1. janvāra – 43. pants
29. pants	Līdz 2014. gada 31. decembrim – 39. pants No 2015. gada 1. janvāra – 44. pants
30. pants	Līdz 2014. gada 31. decembrim – 40. pants No 2015. gada 1. janvāra – 45. pants
31. pants	17. panta 1. punkta d) apakšpunkts
32. pants	Līdz 2014. gada 31. decembrim – 41. pants No 2015. gada 1. janvāra – 46. pants
33. pants	Līdz 2014. gada 31. decembrim – 42. pants No 2015. gada 1. janvāra – 47. pants
34. pants	—
34.a pants	48. pants
35. pants	49. pants
36. pants	50. pants
37. pants	51. panta 1. punkts
38. pants	52. pants
39. pants	53. pants
40. pants	54. pants
41. pants	55. pants
42. pants	56. pants
43. pants	57. pants
44. pants	58. pants
45. pants	59. pants
46. pants	60. pants
47. pants	61. pants
48. pants	62. pants

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/19

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 905/2010

(2010. gada 11. oktobris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007 attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu gurķiem, artišokiem, klementīniem, mandarīniem un apelsīniem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. panta b) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), ir paredzēta tās XVII pielikumā uzskaitīto produktu importa uzraudzība. Šī uzraudzība jāveic atbilstīgi kārtībai, kas paredzēta 308.d pantā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(2)

Lai piemērotu 5. panta 4. punktu Līgumā par lauksaimniecību (4), kas noslēgts daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtas ietvaros, un pamatojoties uz jaunākajiem pieejamajiem datiem par 2007., 2008. un 2009. gadu, ir jāpielāgo apjomi, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu attiecībā uz gurķiem, artišokiem, klementīniem, mandarīniem un apelsīniem.

(3)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1580/2007.

(4)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1580/2007 XVII pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. novembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

(3) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(4) OV L 336, 23.12.1994., 22. lpp.

PIELIKUMS

“XVII PIELIKUMS

PAPILDU IEVEDMUITAS NODOKĻI: IV SADAĻAS II NODAĻAS 2. IEDAĻA

Neskarot kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumus, uzskata, ka preču apraksta formulējumam ir vienīgi orientējoša nozīme. Šajā pielikumā papildu nodokļu piemērošanas jomu nosaka pēc tādiem KN kodiem, kādi tie ir šīs regulas pieņemšanas dienā.

Kārtas numurs	KN kods	Preču apraksts	Piemērošanas laikposms	Apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu (tonnās)
78.0015	0702 00 00	Tomāti	No 1. oktobra līdz 31. maijam	1 215 717
78.0020	0702 00 00	Tomāti	No 1. jūnija līdz 30. septembrim	966 474
78.0065	0707 00 05	Gurķi	No 1. maija līdz 31. oktobrim	12 303
78.0075	0707 00 05	Gurķi	No 1. novembra līdz 30. aprīlim	33 447
78.0085	0709 90 80	Artišoki	No 1. novembra līdz 30. jūnijam	17 258
78.0100	0709 90 70	Cukīni	No 1. janvāra līdz 31. decembrim	55 369
78.0110	0805 10 20	Apelsīni	No 1. decembra līdz 31. maijam	368 535
78.0120	0805 20 10	Klementīni	No 1. novembra līdz februāra beigām	175 110
78.0130	0805 20 30 0805 20 50 0805 20 70 0805 20 90	Mandarīni (tostarp tanžerīni un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugu hibrīdu augļi	No 1. novembra līdz februāra beigām	115 625
78.0155	0805 50 10	Citroni	No 1. jūnija līdz 31. decembrim	329 903
78.0160	0805 50 10	Citroni	No 1. janvāra līdz 31. maijam	92 638
78.0170	0806 10 10	Galda vīnogas	No 21. jūlija līdz 20. novembrim	146 510
78.0175	0808 10 80	Āboli	No 1. janvāra līdz 31. augustam	1 262 435
78.0180	0808 10 80	Āboli	No 1. septembra līdz 31. decembrim	95 357
78.0220	0808 20 50	Bumbieri	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim	280 764
78.0235	0808 20 50	Bumbieri	No 1. jūlija līdz 31. decembrim	83 435
78.0250	0809 10 00	Aprikozes	No 1. jūnija līdz 31. jūlijam	49 314
78.0265	0809 20 95	Ķirši, izņemot skābos ķiršus	No 21. maija līdz 10. augustam	90 511
78.0270	0809 30	Persiki, tostarp gludie persiki un nektarīni	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	6 867
78.0280	0809 40 05	Plūmes	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	57 764”

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/21

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 906/2010

(2010. gada 11. oktobris),

ar ko 137. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. maija Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban, un ar kuru atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 467/2001, ar ko aizliedz eksportēt noteiktas preces un pakalpojumus uz Afganistānu, pastiprina lidojumu aizliegumu un attiecina uz Afganistānas Taliban līdzekļu un citu finanšu resursu iesaldēšanu (1), un jo īpaši tās 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7.a panta 5. punktu (2),

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)	Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2010. gada 27. un 29. septembrī nolēma grozīt divu fizisko personu identifikācijas datus, kuras iekļautas personu, grupu un organizāciju sarakstā, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu.

(3)	Attiecīgi ir jāgroza I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. oktobrī

Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –

ārējo attiecību ģenerāldirektora pienākumu izpildītājs

Karel KOVANDA

(1) OV L 139, 29.5.2002., 9. lpp.

(2) Regulas 7.a pants tajā iekļauts ar Regulu (ES) Nr. 1286/2009 (OV L 346, 23.12.2009., 42. lpp.).

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumu groza šādi.

(1)

Ierakstu “Yasser Mohamed Ismail Abu Shaweesh (alias Yasser Mohamed Abou Shaweesh). Dzimšanas datums: 20.11.1973. Dzimšanas vieta: Bengāzī, Lībija. Pases Nr.: a) 939254 (Ēģiptes ceļošanas dokuments), b) 0003213 (Ēģiptes pase), c) 981358 (Ēģiptes pase), d) C00071659 (pases aizstajējdokuments, ko izdevusi Vācijas Federatīvā Republika). Papildu informācija: kopš 2005. gada janvāra atrodas apcietinājumā Vācijā. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.12.2005.” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Yasser Mohamed Ismail Abu Shaweesh (alias Yasser Mohamed Abou Shaweesh). Dzimšanas datums: 20.11.1973. Dzimšanas vieta: Bengāzī, Lībija. Pases Nr.: a) 939254 (Ēģiptes ceļošanas dokuments), b) 0003213 (Ēģiptes pase), c) 981358 (Ēģiptes pase), d) C00071659 (pases aizstajējdokuments, ko izdevusi Vācijas Federatīvā Republika). Papildu informācija: Viņa brālis ir Ismail Mohamed Ismail Abu Shaweesh. 2.a panta 4. punkta b) apakšpunktā minētais paziņošanas datums: 6.12.2005.”

(2)

Ierakstu “Mohammed Benhammedi (alias a) Mohamed Hannadi b) Mohamed Ben Hammedi c) Muhammad Muhammad Bin Hammidi d) Ben Hammedi e) Panhammedi f) Abu Hajir g) Abu Hajir Al Libi h) Abu Al Qassam). Adrese: Midlenda, Apvienotā Karaliste. Dzimšanas datums: 22.9.1966. Dzimšanas vieta: Lībija. Valstspiederība: Lībijas” pozīcijā “Fiziskas personas” aizstāj ar šādu:

“Mohammed Benhammedi (alias a) Mohamed Hannadi b) Mohamed Ben Hammedi c) Muhammad Muhammad Bin Hammidi d) Ben Hammedi e) Panhammedi f) Abu Hajir g) Abu Hajir Al Libi h) Abu Al Qassam i) Hammedi Mohamedben). Adrese: Midlenda, Apvienotā Karaliste. Dzimšanas datums: 22.9.1966. Dzimšanas vieta: Lībija. Valstspiederība: Lībijas.”

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/23

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 907/2010

(2010. gada 11. oktobris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 12. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. oktobrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	80,7
	MK	56,9
	TR	78,0
	XS	50,2
	ZZ	66,5
0707 00 05	MK	54,8
	TR	135,2
	ZZ	95,0
0709 90 70	TR	120,5
0709 90 70	ZZ	120,5
0805 50 10	AR	92,3
	BR	100,4
	CL	62,4
	IL	102,3
	TR	98,9
	UY	117,2
	ZA	73,9
	ZZ	92,5
0806 10 10	BR	221,3
	TR	124,4
	ZA	64,2
	ZZ	136,6
0808 10 80	AR	75,7
	BR	51,1
	CL	121,2
	CN	82,6
	NZ	96,3
	ZA	86,9
	ZZ	85,6
0808 20 50	CN	75,4
	ZA	77,5
	ZZ	76,5

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/25

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 908/2010

(2010. gada 11. oktobris),

ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2010./11. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 867/2010 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 903/2010 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 867/2010 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 12. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. oktobrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3) OV L 259, 1.10.2010., 3. lpp.

(4) OV L 266, 9.10.2010., 58. lpp.

PIELIKUMS

Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 12. oktobris piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	57,56	0,00
1701 11 90 (1)	57,56	0,00
1701 12 10 (1)	57,56	0,00
1701 12 90 (1)	57,56	0,00
1701 91 00 (2)	48,93	2,79
1701 99 10 (2)	48,93	0,00
1701 99 90 (2)	48,93	0,00
1702 90 95 (3)	0,49	0,22

(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.

(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/27

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 909/2010

(2010. gada 11. oktobris),

ar ko paredz eksporta licenču pieteikumiem piemērojamo piešķīruma koeficientu sieriem, kuri atbilstīgi dažām VVTT kvotām 2011. gadā eksportējami uz Amerikas Savienotajām Valstīm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 1187/2009, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (2), un jo īpaši tās 23. panta 1. punkta pirmo daļu un 3. punkta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas 2010. gada 19. jūlija Regulu (ES) Nr. 635/2010, ar ko atklāj eksporta licenču piešķiršanas procedūru attiecībā uz sieru, kurš atbilstīgi dažām VVTT kvotām 2011. gadā eksportējams uz Amerikas Savienotajām Valstīm (3), uzsāk eksporta licenču piešķiršanas procedūru attiecībā uz sieriem, kuri 2011. gadā eksportējami uz Amerikas Savienotajām Valstīm atbilstīgi dažām VVTT kvotām, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1187/2009 21. pantā.

(2)	Licenču pieteikumi par dažām kvotām un dažām produktu grupām pārsniedza 2011. kvotu gadā pieejamos daudzumus. Tāpēc jānosaka Regulas (EK) Nr. 1187/2009 23. panta 1. punktā paredzētie piešķīruma koeficienti.

(3)

Attiecībā uz produktu grupām un kvotām, par kurām iesniegtie pieteikumi nepārsniedz pieejamos daudzumus, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1187/2009 23. panta 3. punktu, ir lietderīgi paredzēt, ka atlikušos daudzumus piešķir pieteikumu iesniedzējiem proporcionāli viņu pieprasītajiem daudzumiem. Ir arī jāparedz nosacījums, ka papildu daudzumus piešķir, ja kompetentajai iestādei ir paziņots, kādu daudzumu attiecīgais uzņēmējs pieņem, kā arī ja ieinteresētie uzņēmēji iemaksā nodrošinājumu.

(4)	Ņemot vērā termiņu, kas noteikts, lai pabeigtu piešķīruma koeficientu noteikšanas procedūru, kā to paredz Regulas (ES) Nr. 635/2010 4. pants, šo regulu piemēro pēc iespējas nekavējoties,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 635/2010 iesniegtos eksporta licenču pieteikumus attiecībā uz produktu grupām un kvotām, kuru apzīmējumi šīs regulas pielikuma tabulas 3. slejā ir “16-Tokija”, “16-”, “17-”, “18-”, “20-” un “21-Urugvaja”, pieņem, ja ir piemēroti piešķīruma koeficienti, kas noteikti šā pielikuma 5. slejā.

2. pants

Par pieprasītajiem daudzumiem pieņem eksporta licenču pieteikumus, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 635/2010 attiecībā uz produktu grupām un kvotām, kuru apzīmējumi šīs regulas pielikuma tabulas 3. slejā ir “22-” un “25-Tokija”, “22-” un “25-Urugvaja”.

Eksporta licences par papildu daudzumiem, kas sadalīti, izmantojot pielikuma 6. slejā norādītos piešķīruma koeficientus, var izdot pēc tam, kad vienas nedēļas laikā pēc šīs regulas publicēšanas uzņēmējs tos pieņēmis, un ar nosacījumu, ka ir iemaksāts prasītais nodrošinājums.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. oktobrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 318, 4.12.2009., 1. lpp.

(3) OV L 186, 20.7.2010., 16. lpp.

PIELIKUMS

Grupas nosaukums saskaņā ar 4. nodaļas papildu piezīmēm Amerikas Savienoto Valstu saskaņotajā tarifu plānā		Grupas apzīmējums un kvota	2011. gadā pieejamais daudzums (tonnās)	Piešķīruma koeficients, kas paredzēts saskaņā ar 1. pantu	Piešķīruma koeficients, kas paredzēts saskaņā ar 2. pantu
Piezīmes numurs	Grupa	Grupas apzīmējums un kvota	2011. gadā pieejamais daudzums (tonnās)	Piešķīruma koeficients, kas paredzēts saskaņā ar 1. pantu	Piešķīruma koeficients, kas paredzēts saskaņā ar 2. pantu
(1)	(2)	(3)	(4)	(5)	(6)
16	Not specifically provided for (NSPF)	16-Tokija	908,877	0,2409568
16	Not specifically provided for (NSPF)	16-Urugvaja	3 446,000	0,1832277
17	Blue Mould	17-Urugvaja	350,000	0,0542064
18	Cheddar	18-Urugvaja	1 050,000	0,3125000
20	Edam/Gouda	20-Urugvaja	1 100,000	0,1776486
21	Italian type	21-Urugvaja	2 025,000	0,0851556
22	Swiss or Emmenthaler cheese other than with eye formation	22-Tokija	393,006		4,9125750
22	Swiss or Emmenthaler cheese other than with eye formation	22-Urugvaja	380,000		4,7500000
25	Swiss or Emmenthaler cheese with eye formation	25-Tokija	4 003,172		4,2262326
25	Swiss or Emmenthaler cheese with eye formation	25-Urugvaja	2 420,000		2,5548447

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/29

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 910/2010

(2010. gada 11. oktobris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 869/2010, ar ko nosaka no 2010. gada 1. oktobra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regulu (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 869/2010 (3) noteica no 2010. gada 1. oktobra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)	Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par EUR 5 tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (ES) Nr. 869/2010.

(3)	Attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 869/2010,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 869/2010 I un II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 12. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 11. oktobrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.

(3) OV L 259, 1.10.2010., 7. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2010. gada 12. oktobra

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	14,39
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	0,00
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	0,00
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	14,39

(1) Par precēm, ko Savienības ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

—	3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras vai Melnās jūras piekrastē,

—	2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2) Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. punktā paredzētie nosacījumi.

II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

30.9.2010-8.10.2010

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)
	Mīkstie kvieši (1)	Kukurūza	Cietie kvieši, augsta kvalitāte	Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)	Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)	Mieži
Birža	Minnéapolis	Chicago	—	—	—	—
Kotējums	221,79	150,02	—	—	—	—
FOB cena, ASV	—	—	182,97	172,97	152,97	93,04
Piemaksa par Persijas līča reģionu	—	15,90	—	—	—	—
Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu	13,18	—	—	—	—	—

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama	20,48 EUR/t
Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama	49,61 EUR/t

(1) Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(2) Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(3) Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/32

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 6. jūlijs)

par pasākumiem C 48/07 (ex NN 60/07), ko Polija veikusi attiecībā uz uzņēmumiem WRJ un WRJ-Serwis

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4476)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/612/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Pievienošanās līguma 8. protokolu par Polijas dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanu (1),

pēc uzaicinājuma ieinteresētajām personām iesniegt savas piezīmes saskaņā ar minētajiem pantiem (2) un ņemot vērā saņemtās atbildes,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Komisija Polijas dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanas uzraudzības gaitā saņēma informāciju par pieļautajiem pārkāpumiem Polijas tērauda cauruļu ražošanas nozarē. Pēc Polijas pievienošanās ES notika oficiāla uzņēmumiem Walcownia Rur Jedność Sp. z o.o. (turpmāk “spółka WRJ”) un WRJ-Serwis Sp. z o.o. (turpmāk “spółka WRJ-Serwis”) piešķirtā atbalsta pārbaude. Komisija vēstulēs 2005. gada 6. aprīlī, 2005. gada 4. augustā, 2005. gada 3. novembrī, 2006. gada 4. maijā, 2006. gada 17. novembrī un 2007. gada 11. jūlijā aicināja Polijas iestādes sniegt informāciju. Polijas iestādes atbildēja vēstulēs 2005. gada 7. jūnijā, 2005. gada 29. septembrī, 2005. gada 2. decembrī, 2006. gada 18. maijā, 2006. gada 31. maijā, 2007. gada 10. janvārī un 2007. gada 3. augustā.

(2)	Komisija vēstulē 2007. gada 23. oktobrī informēja Polijas iestādes par savu lēmumu sākt procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) (3) 108. panta 2. punktu attiecībā uz vairākiem pasākumiem, kas saistīti ar uzņēmumiem spółka WRJ un spółka WRJ-Serwis.

(3)	Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu 2007. gada 24. novembrī publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par šiem pasākumiem.

(4)

Komisija saņēma vienas ieinteresētās personas piezīmes un nosūtīja tās Polijas iestādēm sava viedokļa paušanai; Polijas iestādes iesniedza savas piezīmes vēstulē 2009. gada 16. februārī. Polijas iestādes pauda savu viedokli par oficiālās procedūras uzsākšanu vēstulēs 2008. gada 21. janvārī un 2008. gada 1. februārī.

(5)	Komisija 2009. gada 16. februārī aicināja sniegt papildu informāciju, kuru Polijas iestādes sniedza vēstulē 2009. gada 4. jūnijā.

2. DETALIZĒTS PASĀKUMU APRAKSTS

2.1. Atbalsta saņēmēji

2.1.1. WRJ

(6)

Uzņēmums Spółka WRJ atrodas Katovicē, un tā administratīvajā personālā ir 12 personas. 40,736 % no sabiedrības akcijām atrodas Silēzijas Finanšu sabiedrības – Towarzystwo Finansowe Silesia Sp. z o.o. (turpmāk “spółka TFS”), no kuras 99,6 % ir valsts īpašums, – turējumā. 7,235 % no pārējām akcijām atrodas uzņēmuma Walcownia Rur Silesia S.A. (turpmāk “Walcownią Rur Silesia”) turējumā, kura 100 % ir sabiedrības TFS meitas uzņēmums.

(7)

Pārējie akcionāri ir:

—	PIW Enpol Sp. z o.o. (19,009 % akciju),

—	Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. (8,3 % akciju),

—	Kulczyk Privatstiftung (4,533 % akciju),

—	Huta Jedność (0,817 % akciju),

—	citi mazāki akcionāri, kuru turējumā atrodas no 0,004 % līdz 3,4 % akciju.

(8)	Uzņēmums spółka WRJ izveidots 1995. gadā jaunas bezšuvju cauruļu velmētavas celtniecībai ar ražošanas jaudu 160 000 tonnu gadā (turpmāk “WRJ projekts”).

(9)

Jau iepriekš 1978. gadā cits uzņēmums, kura nosaukums bija Huta Jedność, uzsāka bezšuvju cauruļu velmētavas celtniecību ar ražošanas jaudu 400 000 tonnu, kuru 1980. gadā pārtrauca sakarā ar valsts subsidējuma izbeigšanos. Pēc vairākiem mēģinājumiem atsākt projektu Huta Jedność iesniedza bankrota pasludināšanas pieteikumu ar aktīvu likvidāciju, kuru tiesa noraidīja. Pašlaik uzņēmums Huta Jedność atrodas likvidācijas procesā un nodarbojas ar ražošanas aktīvu izīrēšanu citiem subjektiem, kā arī materiālu piegādi.

(10)

WRJ projekts aptver infrastruktūras elementus, kā arī daļu no mašīnām un iekārtām, ko uzņēmums Huta Jedność bija sagādājis sākotnējā projekta vajadzībām, kuru bija paredzēts realizēt uzņēmumam Huta Jedność piederošajā teritorijā. 1997. gadā iesāktajā WRJ projektā tika uzaicināti piedalīties jauni ieguldītāji. Tā īstenošanu pārtrauca 2001. gadā, un šobrīd no tā ir izstājušies ieguldītāji. Šķiet, ka ir īstenoti 86 % no darbiem, bet, neraugoties uz to, uzņēmums spółka WRJ nav uzsācis nekāda veida ražošanu.

(11)

Uzņēmums Walcownia Rur Silesia, TFS meitas uzņēmums, kas pilnībā pieder TFS, kurš dibināts Polijas tērauda cauruļu ražošanas sektora konsolidācijas plānu ietvaros (skatīt turpmāk 15.–17. apsvērumu), 2007. gada 4. septembrī iesniedza uzņēmuma spółka WRJ bankrota pieteikumu ar aktīvu likvidāciju. Katovices Rajona tiesa 2008. gada 23. janvārī paziņoja par uzņēmuma spółka WRJ bankrotu ar aktīvu likvidāciju, šim nolūkam ieceļot bankrota administratoru. Šķiet, ka bankrota procesa ietvaros vēl nav pārdots neviens no uzņēmuma aktīviem.

2.1.2. WRJ-Serwis

(12)	Uzņēmums spółka WRJ-Serwis ir dibināts 2001. gadā, pārveidojot 1999. gadā dibināto uzņēmumu Zakład Usług Energomechanicznych “Jedność” S.A. Tā akcionāri ir spółka TFS (54,66 % akciju), PIW ENPOL Sp. z o.o. (36,77 % akciju), Commplex Sp. z o.o. (8,29 % akciju) un Huta Jedność (0,28 % akciju).

(13)

Uzņēmuma spółka WRJ-Serwis sākotnējais mērķis bija īstenot daļu no WRJ projekta, kā arī nodrošināt uzņēmumam spółka WRJ labākas kreditēšanas iespējas. Taču uzņēmums spółka WRJ-Serwis neuzsāka ieguldīšanu, bet pēc tam, kad uzņēmums Huta Jedność no 2004. gada sākuma pārtrauca ražošanu stiepšanas cehā, no 2004. gada maija ražo tērauda bezšuvju caurules ar auksto stiepšanu. Ražošana notiek, izmantojot sākotnēji no uzņēmuma Huta Jedność nomātos aktīvus. Šos aktīvus pēc tam pārņēma ING Bank Śląski S.A., bet pēc tam uzņēmums Walcownia Rur Silesia. Uzņēmums spółka WRJ-Serwis vēl ieguva 9/10 no tiesībām izmantot teritoriju, kurā ir lokalizēts WRJ projekts, kā arī 9/10 no īpašuma tiesībām uz ēkām, kas atrodas šajā teritorijā.

(14)	Uzņēmums spółka WRJ-Serwis 2008. gada aprīlī pārtrauca operatīvo darbību, kad tērauda cauruļu ražošanu stiepšanas cehā pārņēma uzņēmums Walcownia Rur Silesia.

2.1.3. Uzņēmumu WRJ un WRJ-Serwis konsolidācija un mēģinājumi tos privatizēt

(15)

Spółka TFS 2004. gadā sāka meklēt uzņēmumam spółka WRJ un uzņēmumam spółka WRJ-Serwis stratēģisko ieguldītāju. 2005. gadā iesniegt priekšlikumus tika aicinātas ieinteresētās personas, no kurām divas iesniedza priekšlikumus. Beigās ar vienu no priekšlikumu iesniedzējiem tika noslēgts vispārējs līgums par uzņēmuma spółka WRJ un uzņēmuma spółka WRJ-Serwis aktīvu iegādi, kuri ir brīvi no visiem apgrūtinājumiem, taču tas 2006. gada oktobrī tika izbeigts noteikumu neizpildes dēļ. 2006. gada decembrī spółka TFS iesāka jaunu konkursa procedūru, kā rezultātā netika iesniegts neviens saistošs priekšlikums.

(16)

Pēc kārtējā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, kas tika izsludināts 2007. gadā, spółka TFS, lai uzņēmumus būtu vieglāk privatizēt, nolēma konsolidēt uzņēmumu spółka WRJ un uzņēmumu spółka WRJ-Serwis. Šim nolūkam izveidoja divus jaunus uzņēmumus, proti, FEREX Sp. z o.o. (turpmāk “spółka FEREX”) un Walcownia Rur Silesia. TFS turējumā atrodas 100 % no abu uzņēmumu akcijām. Spółka TFS ar uzņēmumu Walcownia Rur Silesia un spółka FEREX starpniecību ieguva aktīvus, kas nepieciešami WRJ projekta īstenošanai, kā arī pārņēma uzņēmuma spółka WRJ un uzņēmuma spółka WRJ-Serwis parādus:

uzņēmums Walcownia Rur Silesia kļuva par uzņēmuma spółka WRJ kreditoru, iegādājoties no banku konsorcija uzņēmuma spółka WRJ parādus PLN 168 940 469 apmērā, kā arī no uzņēmuma Stalexporti uzņēmuma spółka WRJ parādus PLN 95 595 057 apmērā. Turklāt uzņēmums Walcownia Rur Silesia no banku konsorcija, ko vada ING Bank Śląski, iegādājās kustamo īpašumu – stiepšanas ceha aprīkojumu;

b)	uzņēmums spółka FEREX arī kļuva par uzņēmuma spółka WRJ kreditoru, iegādājoties no bankām uzņēmuma spółka WRJ parādus par kopējo summu PLN 142 941 270,43, kas apdrošināti ar hipotēku uz zemi, kas pieder uzņēmumam spółka WRJ un uzņēmumam spółka WRJ-Serwis.

(17)

Polijas iestādes 2008. gada augustā sāka kārtējo mēģinājumu pārdot uzņēmumus WRJ, WRJ-Serwis, FEREX un Walcownia Rur Silesia. Uzņēmumi spółka TFS un Walcownia Rur Silesia uzaicināja ieinteresētās personas uz sarunām par uzņēmuma Walcownia Rur Silesia aktīvu, uzņēmuma spółka FEREX pamatkapitāla, TFS parādu, kas pienākas no uzņēmuma spółka FEREX, kā arī TFS akciju uzņēmuma spółka WRJ-Serwis kapitālā kopēju iegādi. Procedūra noslēdzās 2009. gada 15. janvārī, kā rezultātā netika pārdots neviens no piedāvātajiem aktīviem.

2.2. Pasākumu novērtējums

(18)	Pasākumi, kas veikti attiecībā uz uzņēmumu spółka WRJ, ietver spółka TFS kapitālieguldījumus (2.2.1.), TFS sniegtās garantijas (2.2.2.), kā arī Valsts kases sniegto nodrošinājumu (2.2.3.). Pasākumi, kas veikti attiecībā uz uzņēmumu spółka WRJ-Serwis, ietver spółka TFS kapitālieguldījumus (2.2.4.).

2.2.1. TFS kapitālieguldījumi uzņēmumā WRJ

(19)

Pirmie spółka TFS kapitālieguldījumi uzņēmumā spółka WRJ tika veikti 2002. gada 26. jūnijā, kad WRJ akcionāri pieņēma lēmumu palielināt pamatkapitālu. Spółka TFS par parādiem ieguva akcijas PLN 15 miljonu nominālvērtībā. Šie parādi spółka TFS pienācās no uzņēmuma Huta Andrzej un uzņēmuma Huta Katowice, un to vērtība bija PLN 15 miljoni. Kapitāla palielināšanu reģistrēja, un tā stājās spēkā 2002. gada 22. novembrī.

(20)

Otra pamatkapitāla palielināšana notika 2003. gada 17. janvārī, kad uzņēmuma WRJ akcionāri nolēma atkal palielināt sabiedrības pamatkapitālu. Par parādiem, kas spółka TFS pienācās no uzņēmuma spółka WRJ TFS, tā saņēma akcijas PLN 40 miljonu nominālvērtībā (parāda maiņa pret akcijām pamatkapitālā). Parāda nominālvērtība bija PLN 40 miljoni, un spółka TFS to bija pārņēmusi 2002. gada decembrī no ING Bank Śląski S.A. Kapitāla palielināšanu reģistrēja, un tā stājās spēkā 2003. gada 25. augustā.

2.2.2. Garantijas, ko TFS sniedz uzņēmumam WRJ

(21)	Spółka TFS 2001. gadā sniedza garantijas kopsummā līdz PLN 5 miljoniem attiecībā uz PLN 20 miljonu aizdevumu. Uzņēmums spółka WRJ šo aizdevumu saņēma 1999. gadā no Vojevodistes Vides un ūdenssaimniecības aizsardzības fonda.

(22)	Spółka TFS 2001. gadā tāpat sniedza garantijas kopsummā līdz PLN 50 miljoniem attiecībā uz PLN 115 miljonu aizdevumu. Uzņēmums spółka WRJ šo aizdevumu saņēma 1996. gadā no Valsts Vides un ūdenssaimniecības aizsardzības fonda.

2.2.3. Valsts kases piešķirtais nodrošinājums uzņēmumam WRJ

(23)	Valsts kase 1997. gada 14. oktobrī piešķīra garantiju, kas aptvēra 45 % no pamatsummas un procentus par diviem aizdevumiem PLN 262,5 miljonu kopsummā. Šos aizdevumus veidoja valūtas kredīts un kredīts zlotos, un tos abus 1997. gadā bija piešķīris banku konsorcijs.

(24)	Ministru padome, parakstot attiecīgos dokumentus, 2003. gada 2. janvārī palielināja valsts garantiju līdz 55 %. Garantijas palielināšana netika veikta.

2.2.4. TFS kapitālieguldījumi uzņēmumā WRJ-Serwis

(25)

Spółka TFS 2003. gada decembrī veica kapitāla intervenci uzņēmumā spółka WRJ-Serwis, lai iegūtu vairākumu akciju, kas ļautu pārņemt kontroli pār WRJ projektu. 2003. gada decembra lēmumā uzņēmuma spółka WRJ-Serwis akcionāri pauda piekrišanu tam, ka tā akcijas pārņem spółka TFS. Akciju nominālvērtība bija PLN 7 910 000. Spółka TFS pārņēma akcijas galvenokārt pret parādiem, kas TFS pienākas no uzņēmuma Huta Jedność. Šie parādi pārskaitīti uzņēmumam spółka WRJ-Serwis. Turklāt Spółka TFS par akcijām samaksāja skaidrā naudā (PLN 890 000) un ar ieguldījumiem (izejvielas – metāla skaidas – no uzņēmuma Huta Jedność tālākai apstrādei ar atlikušo vērtību PLN 450 000). Vienošanās par akciju pārņemšanu parakstīta 2004. gada 8. jūnijā. Kapitāla palielināšana reģistrēta tikai 2007. gada 17. augustā.

(26)	Vienlaicīgi ar spółka TFS akcijas palielinātajā pamatkapitālā pārņēma viens no līdzšinējiem akcionāriem, PIW Enpol Sp. z o.o., kā arī jauns akcionārs Commplex Sp. z o.o. (abos gadījumos privātās sabiedrības). Sabiedrības pārņēma akcijas, cedējot uzņēmumam WRJ-Serwis uzņēmuma Huta Jedność parādu.

3. OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

(27)

Kā norādīts 3. apsvērumā, Komisija 2007. gada 23. oktobrī pieņēma lēmumu par oficiālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu (turpmāk “lēmums par izmeklēšanas uzsākšanu”). Lēmumā par izmeklēšanas uzsākšanu Komisija sākotnēji pauda uzskatu, ka tā ir kompetenta lemt par šo lietu un ka šie pasākumi ir valsts atbalsts, kas nav saderīgs ar kopējo tirgu.

3.1. Piemērojamās tiesības un Komisijas kompetence

(28)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija atzina, ka LESD 107. un 108. pants (tobrīd EK līguma 87. un 88. pants) nav piemērojami kā parasti attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts pirms pievienošanās un kas pēc pievienošanās vairs netiek sniegts. Taču Pievienošanās līguma 8. protokola par Polijas dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanu (turpmāk “8. protokols”) noteikumus var uzskatīt par lex specialis attiecībā uz LESD 107. un 108. pantu, paplašinot uz LESD pamata veiktās valsts atbalsta kontroles jomu uz visāda veida atbalstu, kas sniegts Polijas dzelzs un tērauda rūpniecības pārstrukturēšanai laikā no 1997. līdz 2006. gadam. Līdz ar to Komisija principā ir kompetenta novērtēt šādu atbalstu.

(29)

Attiecībā uz jautājumu, vai cauruļu ražotāji, piemēram, uzņēmums spółka WRJ un uzņēmums spółka WRJ-Serwis, ir daļa no “dzelzs un tērauda rūpniecības” nozares saskaņā ar 8. protokolu, Komisija ņēma vērā šādus faktus: 8. protokols attiecas uz valsts pārstrukturēšanas programmu (programmu “Dzelzs un tērauda ražošanas pārstrukturēšana un attīstība Polijā”, turpmāk “KPR”). Gan KPR, gan 8. protokola darbības jomu neierobežo Līguma par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanu (turpmāk “EOTK līgums”) I pielikums, bet tas ietver arī dažas dzelzs un tērauda rūpniecības nozares, piemēram, bezšuvju cauruļu un lielu metinātu cauruļu ražošanu.

(30)

Saskaņā ar lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu, pirmkārt, minētā interpretācija atbilst dzelzs un tērauda ražošanas nozares definīcijai ES noteikumos par valsts atbalstu, proti, definīcijai daudznozaru pamatprincipu (5) B pielikumā. Otrkārt, tas izriet no KPR projekta ietvariem, kur puse no atbalsta saņēmējiem ir cauruļu ražotāji. Uzņēmums Huta Jedność, uzņēmuma spółka WRJ un uzņēmuma spółka WRJ-Serwis priekštecis, tiešām piedalījās pārstrukturēšanas programmā un vairākas reizes ir tieši pieminēts KPR projektā, bet beigās netika atzīts par potenciālu atbalsta saņēmēju, jo tobrīd 2002. gada bankrota rezultātā bija paredzēta tā likvidācija.

(31)	Komisija beigās atzina, ka uz uzņēmumu Huta Jedność, uzņēmumu spółka WRJ un uzņēmumu spółka WRJ-Serwis, kas nav ietverti KPR un 8. protokola darbības jomā, attiecas aizliegums piešķirt atbalstu.

3.2. Valsts atbalsta klātbūtne

(32)

Attiecībā uz spółka TFS veiktajiem ieguldījumiem uzņēmumā spółka WRJ un tā piešķirtajiem nodrošinājumiem Komisija pauda nopietnas šaubas par to, vai tie atbilst privāta ieguldītāja testa noteikumiem. Šo pasākumu veikšanas brīdī uzņēmums spółka WRJ bija nonācis grūtībās un nebūtu spējīgs piesaistīt līdzekļus kapitāla tirgū. Turklāt Komisija pauda šaubas par to, vai izdotos iegūt pietiekamu atdevi no ieguldījumiem. Visbeidzot, tā atzina, ka ieguldījumus būtu grūti pamatot ar to, ka spółka TFS nākotnē ir nodomājusi privatizēt uzņēmumu spółka WRJ.

(33)

Attiecībā uz Valsts kases piešķirto garantiju uzņēmumam spółka WRJ Komisija norādīja, ka nav skaidrs, vai garantijas piešķiršanas brīdī, proti, 1997. gadā, uzņēmums WRJ bija nonācis grūtībās. No otras puses, attiecībā uz garantijas palielināšanu 2003. gadā varēja uzskatīt, ka uzņēmums spółka WRJ ir nonācis grūtībās, līdz ar to Komisija pauda šaubas par šīs garantijas palielināšanas atbilstību privāta ieguldītāja testa noteikumiem.

(34)	Attiecībā uz spółka TFS ieguldījumiem uzņēmumā WRJ-Serwis Komisija pauda šaubas par to, vai tie atbilst privāta ieguldītāja testa noteikumiem. Komisija norādīja, ka 2003. gadā uzņēmums bija nonācis grūtībās, tāpēc ir apšaubāmi, vai ieguldījumiem varētu būt atdeve apmierinošā līmenī.

3.3. Valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu

(35)

Komisijai neizdevās atrast nekādu pamatojumu, lai uzskatītu iespējamo valsts atbalstu par saderīgu ar saistošajiem iekšējā tirgus noteikumiem, jo no 1997. līdz 2006. gadam 8. protokols un tam sekojošie ES noteikumi valsts atbalsta jomā aizliedza veikt ieguldījumus vai sniegt atbalstu dzelzs un tērauda ražošanas nozares pārstrukturēšanai.

4. POLIJAS IESTĀŽU PIEZĪMES ATTIECĪBĀ UZ LĒMUMU PAR IZMEKLĒŠANAS UZSĀKŠANU

(36)	Polijas iestādes vēstulēs 2008. gada 21. janvārī un 2008. gada 1. februārī sniedza savas piezīmes attiecībā uz lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Polijas iestādes kopumā nepiekrīt Komisijas veiktai 8. protokola interpretācijai un atkārtoti apgalvo, ka šie pasākumi nav valsts atbalsts.

4.1. Piemērojamās tiesības un Komisijas kompetence

(37)	Polijas iestādes uzskata, ka 8. protokols kā izņēmums no neiejaukšanās principa attiecībā uz valsts atbalstu pirms pievienošanās ES nav interpretējams vispārināti.

(38)

Pirmkārt, tās uzsver, ka Eiropas nolīguma par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Polijas Republiku, no otras puses (6), 2. protokola I pielikums (turpmāk “Eiropas nolīguma 2. protokols”) neietver ne cauruļu ražotājus, ne to izstrādājumus, tāpēc tos neaptver tā piemērošanas joma.

(39)

Otrkārt, aizliegums piešķirt valsts atbalstu cauruļu ražotājiem dalībvalstīs ieviests tikai 2002. gada 24. jūlijā, kad stājās spēkā daudznozaru pamatprincipu B pielikums, kurā definēta termina “dzelzs un tērauda rūpniecība” darbības joma. Saskaņā ar šo definīciju bezšuvju cauruļu un lielu metināto cauruļu segments ir daļa no “dzelzs un tērauda rūpniecības” nozares. Līdz ar to Komisijas 2003. gadā apstiprinātais KPR, kā arī 8. protokols ietver arī cauruļu ražotājus. Iepriekš EOTK līguma piemērošanas laikā cauruļu nozare nebija norādīta.

(40)

Polijas iestādes uzskata, ka 8. protokols jāinterpretē tā, ka pirms 2002. gada 24. jūlija cauruļu ražotājiem piešķirtais atbalsts nebija pakļauts Komisijas kontrolei, tāpat kā cita intervence pirms Pievienošanās līguma spēkā stāšanās dienas. Pēc šīs dienas cauruļu ražotāji bija pakļauti minētajiem ierobežojumiem.

(41)

Attiecībā uz atbalsta saņēmējiem Polijas iestādes norāda, ka uzņēmumu spółka WRJ-Serwis var atzīt par tērauda izstrādājumu ražotāju tikai no 2004. gada, kad tas uzsāka darbību, izmantojot stiepšanas ceha iekārtas, un ka līdz tam laikam nekādu valsts intervenci nevar atzīt par valsts atbalstu dzelzs un tērauda rūpniecībai.

(42)	Polijas iestādes vēl uzsver, ka WRJ projekts nav bijušā uzņēmuma Huta Jedność projekta turpinājums.

4.2. Valsts atbalsta klātbūtne

(43)

Polijas iestādes uzsver, ka spółka TFS, lai gan to kontrolē Valsts kase, rīkojas saskaņā ar tirgus principiem, lai gūtu peļņu. Tās veiktie pasākumi attiecībā uz uzņēmumu spółka WRJ un uzņēmumu spółka WRJ-Serwis nav saistīti ar īpašu kontroli vai uzraudzību no valsts puses. Līdz ar to Valsts kase neīstenoja kontroli Stardust Marine lietas (7) sprieduma nozīmē.

(44)

Attiecībā uz uzņēmuma spółka WRJ kapitāla palielināšanu un spółka TFS piešķirtajām garantijām Polijas iestādes uzskata, ka spółka TFS nav veikusi ievērojamas finanšu līdzekļu iemaksas WRJ projektā. Parādu apmaiņa pret uzņēmuma spółka WRJ akcijām bija ekonomiski racionālāka, nekā tieša minēto parādu piedziņa. Turklāt laikā, kad spółka TFS veica ieguldījumus uzņēmumā spółka WRJ, tai bija operatīvie plāni, kas liecināja par WRJ projekta rentabilitāti. Arī banku konsorcijs jau bija gatavs nodrošināt tālāku uzņēmuma spółka WRJ finansēšanu. Spółka TFS tādējādi rīkojās kā privāts ieguldītājs.

(45)

Polijas iestādes uzskata, ka valsts garantijas palielināšana uzņēmumam spółka WRJ bija atbilstoša privātā ieguldītāja testa noteikumiem, jo tā tika nodrošināta ar vērtīgu nodrošinājumu, un uzņēmums WRJ par garantijas palielināšanu iemaksāja Valsts kasē maksu, kas bija atbilstoša tirgus likmei. Turklāt garantija bija atkarīga no WRJ projekta banku finansējuma atjaunošanas, kas nenotika. Rezultātā garantija netika palielināta, un Polijas iestādes uzskata, ka uzņēmums spółka WRJ nav guvis labumu.

(46)

Kapitāla intervence uzņēmumā spółka WRJ-Serwis tiek uzskatīta par atbilstošu privātā ieguldītāja testa noteikumiem. Pirmkārt, bez spółka TFS akcijas pārņēma privātie akcionāri. Otrkārt, uzņēmums spółka WRJ-Serwis neatradās grūtā finansiālā situācijā, un spółka TFS pieņēma lēmumu, domājot par uzņēmuma spółka WRJ-Serwis turpmāko peļņu. Visbeidzot, spółka TFS spēja pārņemt kontroli pār uzņēmumu spółka WRJ-Serwis un nekustamo īpašumu, uz kura balstījās WRJ projekts.

(47)	Attiecībā uz uzņēmuma spółka WRJ un uzņēmuma WRJ-Serwis konsolidāciju Polijas iestādes apgalvo, ka tā bija vienīgā iespēja ātri nokārtot WRJ projekta pārņemšanu un pabeigšanu no privāta ieguldītāja puses, tajā pat laikā nodrošinot maksimālas kapitāla daļas atgūšanu, ko pirms tam ieguldījusi valsts.

5. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(48)

Komisija saņēma piezīmes no vienas ieinteresētās trešās personas, kura stingri iebilst pret Polijas piešķirtajām subsīdijām. Šī persona atgādina, ka caurules nekad nav bijušas izstrādājumi, uz kuriem attiecas EOTK līgums, un ka cauruļu rūpniecībai bija jāveic pārstrukturēšana par saviem līdzekļiem, bez valsts atbalsta. Atbalsta akceptēšana dotajā gadījumā nozīmē zaudējumus Eiropas cauruļu rūpniecībai. Ieinteresētā persona arī apgalvo, ka atbalsta akceptēšana var apdraudēt tās uzsāktos mēģinājumus pierādīt, ka dažas no valstīm, kuras importē caurules, veic importēšanu ES par dempinga vai subsidētām cenām. Vēl tā apgalvo, ka Eiropas tērauda bezšuvju cauruļu nozare atrodas īpašā ekonomiskajā situācijā, ņemot vērā ražošanas jaudu pārpalikumu un nepieciešamību eksportēt lielus daudzumus apstākļos, kad 2007. gadā ir pieaudzis importa apjoms no Ķīnas.

6. POLIJAS IESTĀŽU PIEZĪMES ATTIECĪBĀ UZ IEINTERESĒTĀS PERSONAS VĒROJUMIEM

(49)	Ieinteresētās personas vērojumi tika nosūtīti Polijas iestādēm, kuras 2009. gada 16. februārī iesniedza savas piezīmes. Polijas iestādes atbalsta viedokli par pārredzamu principu nepieciešamību attiecībā uz godīgu konkurenci cauruļu tirgū.

(50)

Polijas iestādes piekrīt trešai personai, ka caurules nekad nav tikušas ietvertas EOTK līgumā, un atkārto, ka tikai ar daudznozaru pamatprincipu ieviešanu, kuri stājās spēkā 2002. gada 24. jūlijā, cauruļu ražotāji ir pievienoti “dzelzs un tērauda ražošanas nozarei”. Līdz ar to valsts atbalsta aizliegums attiecībā uz cauruļu nozari ir attiecināms tikai uz laiku, sākot no 2002. gada 24. jūlija, kad stājās spēkā “paplašinātā” dzelzs un tērauda ražošanas nozares definīcija.

(51)	Polijas iestādes vēl atkārto, ka uzņēmums spółka WRJ nekad nav uzsācis ražošanu, bet uzņēmums spółka WRJ-Serwis 2008. gadā ir pārtraucis ražošanu. Polijas iestādes uzsver, ka nekad nav piešķīrušas uzņēmumam spółka WRJ valsts atbalstu.

7. PASĀKUMU NOVĒRTĒJUMS

7.1. Piemērojamās tiesības un Komisijas kompetence

(52)

Šie pasākumi tika veikti pirms Polijas pievienošanās Eiropas Savienībai (2004. gada 1. maijā). LESD 107. un 108. pants principā neattiecas uz atbalstu, kurš piešķirts pirms pievienošanās un kurš netiek izmantots pēc pievienošanās (8). Atkāpjoties no šī vispārējā principa, līdz ar to – izņēmuma kārtā – Komisija ir kompetenta aplūkot Polijas piešķirto valsts atbalstu saistībā ar valsts dzelzs un tērauda nozares pārstrukturēšanu pirms pievienošanās ES saskaņā ar Pievienošanās līguma 8. protokolu.

7.1.1. 8. protokols kā lex specialis

(53)

8. protokolā ir ietverti noteikumi, kas atļauj Polijai pabeigt dzelzs un tērauda ražošanas pārstrukturēšanu, kura ir uzsākta vēl pirms pievienošanās ES. Polijas dzelzs un tērauda ražošanas pārstrukturēšana pirms pievienošanās ir uzsākta saskaņā ar Eiropas nolīguma 2. protokolu, kura piemērošana pagarināta ar ES un Polijas Asociācijas padomes lēmumu (turpmāk “Asociācijas padomes lēmums”) (9).

(54)	Eiropas nolīguma 2. protokolā Polijai ir piešķirts piecu gadu nogaidīšanas periods no 1992. gada līdz 1996. gada beigām, kurā šī valsts savas EOTK tērauda ražošanas pārstrukturēšanai var izmantot publisku atbalstu.

(55)

Šis nogaidīšanas periods ar Asociācijas padomes lēmumu tika pagarināts uz nākamajiem astoņiem gadiem, sākot no 1997. gada 1. janvāra, jeb līdz Polijas pievienošanās brīdim ES. Polija šajā periodā izņēmuma kārtā attiecībā uz “tērauda izstrādājumiem” varēja pārstrukturēšanas procesa vajadzībām piešķirt publisku atbalstu, ievērojot Eiropas nolīguma 2. protokola (kura piemērošana pagarināta ar Asociācijas padomes lēmumu) noteikumus, kā arī balstoties uz KPR, ko Polijas iestādes iesniedza Komisijai 2003. gada aprīlī. 2003. gada jūlijā, pēc tam, kad Komisija bija izvērtējusi KPR, dalībvalstis apstiprināja Polijas iestāžu priekšlikumu (10).

(56)

Saskaņā ar 8. protokolu Komisija ir pilnvarota pēc Polijas pievienošanās ES uzraudzīt valsts atbalstu dzelzs un tērauda rūpniecībai, ko šī valsts ir piešķīrusi, pamatojoties uz Eiropas nolīguma 2. protokolu (kura piemērošana pagarināta ar Asociācijas padomes lēmumu), kā arī KPR. 8. protokols nosaka, ka Komisijai ir tiesības dot rīkojumu atgūt atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot Eiropas nolīguma 2. protokolu un KPR. Saistībā ar to 8. protokolam ir lex specialis raksturs, kas ļauj izņēmuma kārtā un atkāpjoties no vispārējiem principiem veikt atpakaļejošu uzraudzību un pārskatīt valsts atbalstu, ko Polija piešķīrusi valsts dzelzs un tērauda ražošanai pirms pievienošanās. To apstiprināja Vispārējā tiesa, kura konstatēja, ka 8. protokols ir lex specialis attiecībā uz LESD 107. un 108. pantu un paplašina Komisijas aplūkojamo valsts atbalstu saskaņā ar LESD attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts Polijas dzelzs un tērauda ražošanas reorganizācijai 1997.–2003. gadā (11).

7.1.2. Komisijas kompetences joma attiecībā uz atpakaļejošu kontroli, pamatojoties uz 8. protokolu

(57)

Komisijai šīs procedūras kontekstā ir jāizvērtē, vai kompetences jomā attiecībā uz izņēmuma kārtas atpakaļejošu kontroli, par kuru bija runa 53.–56. apsvērumā, ietilpst arī pasākumi, ko Polija veikusi attiecībā uz cauruļu ražotājiem pirms pievienošanās ES. Šajā nolūkā jāveic šai lietai piemērojamo juridisko pamatu, t. i., Eiropas nolīguma 8. protokola saistībā ar 2. protokolu un Asociācijas padomes lēmuma, skaidrojums, lai konstatētu, vai šie noteikumi attiecas uz pasākumiem, ko Polija veikusi attiecībā uz cauruļu ražotājiem, pirms pievienošanās ES.

(58)

Atbilstoši vispāratzītajam principam jāveic precīzs lex specialis noteikumu, kuri nosaka atkāpšanos no vispārējiem noteikumiem, juridiskais skaidrojums. Precīza skaidrojuma izmantošana šim juridiskajam pamatam (skatīt turpmāk 59.–65. apsvērumu) liek secināt, ka Komisijas kompetence izņēmuma kārtas atpakaļejošas kontroles jomā aprobežojas ar pasākumiem, kas pielietoti pirms pievienošanās attiecībā uz EOTK izstrādājumu ražotājiem, līdz ar to neietverot pasākumus, kas attiecas uz cauruļu ražotājiem.

7.1.3. Juridisko pamatu skaidrojums

(59)

Komisijas kompetenci uzraudzības un atpakaļejošas kontroles jomā attiecībā uz atbalstu Polijas dzelzs un tērauda ražošanai pirms pievienošanās ES nosaka 8. protokola 12. un 18. punkts. Saskaņā ar 12. punktu Komisija un Padome ir pilnvarotas uzraudzīt KPR īstenošanu periodā pirms un pēc pievienošanās līdz 2006. gadam. Saskaņā ar 18. punktu Komisija ir pilnvarota likt atdot valsts atbalstu, kas piešķirts, pārkāpjot 8. protokola noteikumus.

(60)

Minētā 8. protokola 1. punkts nosaka, ka valsts atbalsts, ko Polija piešķīrusi “noteiktas Polijas dzelzs un tērauda ražošanas daļas” pārstrukturēšanas vajadzībām, tiek atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja “periods, par kuru ir runa Eiropas nolīguma 2. protokola 8. panta 4. punktā attiecībā uz EOTK ražojumiem (..), ir pagarināts līdz pievienošanās dienai”, tiek ievēroti KPR noteikumi, tiek pildīti 8. protokola noteikumi, kā arī “Polijas metalurģijas pārstrukturēšanas mērķiem pēc pievienošanās dienas netiek izmaksāts valsts atbalsts”.

(61)

Savukārt 8. protokola 2. punkts nosaka, lai Polijas dzelzs un tērauda ražošanas pārstrukturēšana atbilstoši aprakstam atsevišķu 1. pielikumā norādītu uzņēmumu uzņēmējdarbības plānos tiktu pabeigta ne vēlāk kā 2006. gada 31. decembrī. 8. protokola 3. punkts nosaka, ka valsts atbalsta piešķiršanai Polijas dzelzs un tērauda ražošanas pārstrukturēšanas programmas ietvaros tiek kvalificēti tikai tie uzņēmumi, kas norādīti šī protokola 1. pielikumā.

(62)

Minētā 8. protokola 1. punkts strikti atsaucas uz Eiropas nolīguma 2. protokola 8. panta 4. punktu; šī noteikuma piemērošanu pagarināja Asociācijas padomes lēmums. Eiropas nolīguma 2. protokolu piemēroja tikai “EOTK tērauda izstrādājumiem” (2. protokola 8. panta 4. punkts), un pielikumā ir ievietots šādu tērauda izstrādājumu uzskaitījums. Minētajā pielikumā atkārtojas EOTK izstrādājumu uzskaitījums, kas ietverts EOTK līguma I pielikumā, kurā no “EOTK tērauda izstrādājumu” definīcijas noteikti ir izņemtas caurules (“tērauda caurules (bezšuvju vai metinātās) (..), tērauda stieņi, stiepti un slīpēti vai pulēti, kā arī dzelzs lējumi (caurules, biezsienu caurules un savienojumi, kā arī citi dzelzs lējumi)”).

(63)

EOTK līgums zaudēja spēku 2002. gada 23. jūlijā. Sākot no minētās dienas, valsts atbalsts dzelzs un tērauda nozarei iekļāvās EK kopējā tiesiskā regulējuma jomā. Šādā sakarībā tika nolemts, ka Eiropas dzelzs un tērauda ražošanas nozares definīcijā tiks iekļauti cauruļu ražotāji. Definīcija ar grozījumiem tika ievietota daudznozaru pamatprincipu 27. pantā un B pielikumā, kura izpratnē ES dzelzs un tērauda ražošanas nozare aptver “dobtas caurules, cauruļu pārvadus un profilus bez šuves”, kā arī “metinātas caurules un cauruļu pārvadus (..) no čuguna vai tērauda”. Šī paplašinātā dzelzs un tērauda ražošanas nozares definīcija pēc tam tika atkārtota Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013. gadam (12) I pielikumā, kā arī Vispārējā grupu atbrīvojuma regulas (13) 2. panta 29. punktā.

(64)

Tomēr ne Eiropas nolīguma 2. protokolā, ne Asociācijas padomes lēmumā nav ieviests attiecīgs grozījums, kas atspoguļo jauno ES dzelzs un tērauda ražošanas nozares definīciju, kas papildināta ar cauruļu ražotājiem. Eiropas nolīguma 2. protokols zaudēja spēku 1996. gada 31. decembrī. Ar Asociācijas padomes lēmumu Eiropas nolīguma 2. protokola termiņš tika pagarināts par astoņiem gadiem, sākot no 1997. gada 1. janvāra, vai līdz Polijas pievienošanās dienai ES (atkarībā no tā, kas notiks vispirms). Asociācijas padomes lēmuma 1. pants attiecas uz “tērauda izstrādājumiem” vispār, turklāt tā piemērošanas joma tāpat ir strikti saistīta ar Eiropas nolīguma 2. protokola 8. panta 4. punktu, kas attiecas vienīgi uz EOTK tērauda izstrādājumiem. Daļēji Eiropas nolīguma 2. protokola termiņa pagarinājums ir saistīts ar to, ka Polija iesniedz Komisijai KPR un atbalsta saņēmēju uzņēmējdarbības plānus, kuri, kā nosaka Asociācijas padomes lēmuma 2. pants, “atbilst prasībām, kas norādītas 2. protokola 8. panta 4. punktā un kurus novērtējis un apstiprinājis valsts varas iestāde, kas uzrauga valsts atbalstu (Konkurences un patērētāju aizsardzības iestāde)”.

(65)

Saistībā ar iepriekš minēto Komisija konstatē, ka 8. protokola 18. punkts, kas skaidrots 8. protokola 1.–3. punkta, kā arī Eiropas nolīguma 2. protokola un Asociācijas padomes lēmuma izpratnē, nepiešķir Komisijai kompetenci atbalsta kontroles jomā, kurš piešķirts Polijas cauruļu ražotājiem pirms pievienošanās ES.

7.1.4. Eiropas nolīguma īstenošanas noteikumi kā skaidrojuma instruments

(66)

Neatkarīgi no izmantoto juridisko pamatu (t. i., 8. protokola, Eiropas nolīguma 2. protokola, kā arī Asociācijas padomes lēmuma – skatīt iepriekš 59.–65. apsvērumu) jomas juridiskā skaidrojuma Komisija pārbaudīja arī to, vai īstenošanas noteikumi, kas pieņemti, lai piemērotu Eiropas nolīguma un ES un Polijas Asociācijas padomes 2001. gadā pieņemtos 2. protokola noteikumus attiecībā uz valsts atbalstu (turpmāk “īstenošanas noteikumi”) (14), ir atbilstīgi arī Komisijas kompetences jomas noteikšanai attiecībā uz to pasākumu atpakaļejošu kontroli, kas veikti Polijas cauruļu ražotāju labā pirms pievienošanās ES.

(67)

Īstenošanas noteikumi principā satur procesuālos noteikumus, kuri jānošķir no materiālajiem noteikumiem, kas attiecas uz valsts atbalstu, kuri ietverti Eiropas nolīgumā un Eiropas nolīguma 2. protokolā. Taču jāatzīmē, ka īstenošanas noteikumi satur arī detalizētus noteikumus attiecībā uz atbalsta saderības kritērijiem atbilstīgi Eiropas nolīgumam, kā arī Eiropas nolīguma 2. protokolam.

(68)

Īstenošanas noteikumu 2. panta 1. punkta pirmais teikums nosaka: “Piešķirtā individuālā atbalsta un atbalsta programmu saderības novērtējums ar Eiropas nolīgumu, kā nosaka šo īstenošanas noteikumu 1. pants, notiek, balstoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. panta, kā arī aktuāli saistošiem un turpmākiem sekundāriem tiesību aktiem, nostādnēm, pamatnostādnēm un citiem spēkā esošiem Kopienā saistošiem administratīvajiem aktiem, kā arī Pirmās instances tiesas un Eiropas Kopienu Tiesas prakses, un visiem Asociācijas padomes lēmumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz 4. panta 3. punktu.” Šie noteikumi nosaka vispārējo principu, pēc kura valsts atbalsta saderības novērtējuma materiālajiem kritērijiem vispārējā izpratnē Eiropas nolīgumā ir “evolucionārs” raksturs tādā ziņā, ka tie atspoguļo notiekošās izmaiņas ES tiesību aktos un tiesas spriedumos.

(69)

Īstenošanas noteikumu 2. panta 1. punkta otrajā teikumā ir ietverta īpaša attieksme pret saderības kritērijiem pēc 2. protokola: “Šīs daļas pirmais teikums pilnībā attiecas uz jomu, kādā piešķirtais atbalsts vai atbalsta programmas atbilstoši savam nolūkam attiecas uz ražojumiem, kas ietverti Eiropas nolīguma 2. protokolā, ar atrunu, ka novērtējums notiek, nevis balstoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87. panta noteikumiem, bet gan, balstoties uz kritērijiem, kas izriet no Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma noteikumiem attiecībā uz valsts atbalstu.” No iepriekš minēto noteikumu formulējuma skaidri izriet, ka atšķirībā no vispārēja atbalsta gadījuma, uz kuru attiecas 2. panta 1. punkta pirmais teikums (skatīt iepriekš 68. apsvērumu), Eiropas nolīguma 2. protokolā ietvertā atbalsta saderības kritēriju evolūcija ir saistīta ar EOTK līgumu. Pēc EOTK līguma spēka zaudēšanas 2002. gadā nav skaidri noteikta saderības kritēriju evolūcija.

(70)

Īstenošanas noteikumu 2. panta 2. un 3. punkts nosaka mehānismu, kas paredz tos grozījumus ES saderības kritērijos, kādi jāņem vērā Polijai. Polijas iestādes atsevišķi tiek informētas par visiem grozījumiem Kopienas saderības kritērijos, kuri netika publiskoti, bet, “ja Polijas Republika trīs mēnešu laikā kopš oficiāla paziņojuma saņemšanas neiebildīs pret šiem grozījumiem, tie kļūs par saderības kritērijiem saskaņā ar šī panta 1. punktu. Gadījumā, ja Polijas Republika paziņos par saviem iebildumiem, kā arī ievērojot Eiropas nolīgumā pieminēto tiesību aktu tuvināšanu, saskaņā ar šo īstenošanas noteikumu 7. un 8. pantu notiks apspriedes”.

(71)

Pat ja Polijas iestādes trīs mēnešu laikā neiebildīs pret grozījumiem Kopienas dzelzs un tērauda ražošanas sektora definīcijā, kura 2002. gadā tika attiecināta arī uz cauruļu ražotājiem, šādus grozījumus Kopienas tiesību aktos nevar attiecināt uz pasākumiem ārpus Eiropas nolīguma, proti, pasākumiem, ko neietver EOTK līgums. Turklāt 8. protokolam ir lex specialis raksturs, un no tā izriet, ka Komisija, nosakot tā piemērošanas jomu, nevar balstīties uz Eiropas Savienības dzelzs un tērauda ražošanas nozares definīcijas paplašināšanu pēc EOTK līguma termiņa beigām. Tādējādi jāatzīst, ka ir nepieciešama tiesību akta, kuru piemēro attiecībā uz valsts atbalstu Polijas dzelzs un tērauda ražošanas nozarei atbilstīgi Eiropas nolīgumam pirms pievienošanās ES, “evolucionārā” rakstura, no vienas puses, strikta nodalīšana no nepieciešamības stingri noteikt Komisijas kompetences jomu attiecībā uz atpakaļejošu kontroli, kas izriet no 8. protokola, Eiropas nolīguma 2. protokola un Asociācijas padomes lēmuma, no otras puses.

8. SECINĀJUMI

(72)

Komisijai saistībā ar iepriekš minēto jāatzīst, ka tā nav kompetenta aplūkot pasākumus, kas veikti Polijas cauruļu ražotāju labā pirms pievienošanās ES, jo īpaši 1997.–2003. gadā, pamatojoties uz 8. protokolu. Šī procedūra tiek slēgta, atzīstot Komisijas nekompetenci izvērtēt šajā procedūrā ietvertos pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Oficiālā izmeklēšanas procedūra saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu, kas sākta ar 2007. gada 23. oktobra vēstuli Polijas iestādēm, tiek slēgta, jo atbilstoši Polijas Pievienošanās līguma 8. protokola noteikumiem Komisija nav kompetenta izskatīt pasākumus, ko Polija 2001., 2002. un 2003. gadā veikusi uzņēmumu WRJ un spółka WRJ-Serwis labā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2010. gada 6. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) OV L 236, 23.9.2003., 948. lpp.

(2) OV C 282, 24.11.2007., 21. lpp.

(3) Sākot no 2009. gada 1. decembra, EK līguma 87. un 88. pants ir attiecīgi kļuvis par LESD 107. un 108. pantu. Abi noteikumu kopumi būtībā ir identiski. Šajā lēmumā atsauces uz LESD 107. un 108. pantu būtu jāsaprot kā atsauces attiecīgi uz EK līguma 87. un 88. pantu.

(4) Skatīt 2. zemsvītras piezīmi.

(5) Skatīt B pielikumu daudznozaru pamatprincipiem (OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.), kas stājās spēkā 2002. gada 24. jūlijā (39. punkts) un kas aizstāts ar I pielikumu Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2012. gadam (OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.).

(6) OV L 348, 31.12.1993., 2. lpp.

(7) Lieta C-482/99 Stardust Marine, Rec. (2002), I-4397. lpp.

(8) Pirmās instances tiesa 2009. gada 1. jūlija spriedumā apvienotajās lietās T-273/06 un T-297/06 “ISD Polska” un citi pret Komisiju 90. punktā apstiprināja, ka “(..) puses neņem vērā apstākļus, ka EK līguma 87. un 88. pants nav attiecināms uz atbalstu, kurš piešķirts pirms pievienošanās un kurš vairs netiek izmantots pēc pievienošanās”. Skatīt arī 108. punktu Komisijas 2005. gada 5. jūlija Lēmumā 2006/937/EK par valsts atbalstu C 20/04 (ex NN 25/04) par labu Huta Częstochowa S.A. (OV L 366, 21.12.2006., 1. lpp.), kā arī 202. un turpmākos punktus, Komisijas 2008. gada 6. novembra Lēmumā 2010/3/EK par valsts atbalstu C 19/05 (ex N 203/05), ko Polija piešķīrusi uzņēmumam Stocznia Szczecińska (OV L 5, 8.1.2010., 1. lpp.).

(9) ES un Polijas Asociācijas padomes 2002. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 3/2002 par perioda pagarināšanu, ko paredz 8. panta 4. punkts Eiropas nolīguma 2. protokolā attiecībā uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) ražojumiem (OV L 186, 25.7.2003., 38. lpp.).

(10) Padomes 2003. gada 21. jūlija Lēmums 2003/588/EK par noteikumu izpildīšanu, ko nosaka ES un Polijas Asociācijas padomes 2002. gada 23. oktobra Lēmums Nr. 3/2002 par perioda pagarināšanu, ko paredz 8. panta 4. punkts Eiropas nolīguma 2. protokolā attiecībā uz Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) ražojumiem (OV L 199, 7.8.2003., 17. lpp.).

(11) 2009. gada 1. jūlija lieta T-288/06 Huta Częstochowa, Rec. (2009), II-2247. lpp., 44. punkts.

(12) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(13) OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.

(14) ES un Polijas Asociācijas padomes 2001. gada 23. maija Lēmums Nr. 3/2001 par īstenošanas noteikumu pieņemšanu pēc 63. panta 3. punkta, lai piemērotu noteikumus, kas attiecas uz valsts atbalstu, par kuriem ir runa 63. panta 1. punkta iii) apakšpunktā un 2. punktā Eiropas nolīgumā par asociācijas izveidi starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Polijas Republiku, no otras puses, kā arī minētā nolīguma 2. protokola 8. panta 1. punkta iii) apakšpunktā un 2. punktā par Eiropas Ogļu un tērauda kopienas (EOTK) ražojumiem (OV L 215, 9.8.2001., 39. lpp.).

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/40

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 8. oktobris),

ar ko atkāpjas no Lēmumiem 92/260/EEK un 2004/211/EK attiecībā uz konkrētu reģistrētu vīriešu dzimuma zirgu pagaidu ievešanu, lai piedalītos jāšanas pasākumos olimpisko spēļu priekšsacīkstēs 2011. gadā, olimpiskajās vai paralimpiskajās spēlēs 2012. gadā Apvienotajā Karalistē

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6854)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/613/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (1) un jo īpaši tās 19. panta ii) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 1992. gada 10. aprīļa Lēmumā 92/260/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju saistībā ar reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu (2) norādītas trešās valstis, no kurām reģistrētu zirgu pagaidu ievešana Savienībā ir jāatļauj, iedalot īpašās sanitārajās grupās, lai izmantotu atbilstošos veselības sertifikātu paraugus, kuri ir noteikti minētā lēmuma II pielikumā. Šajā lēmumā paredzētas garantijas, lai nekastrēti vīriešu dzimuma zirgi, kas vecāki par 180 dienām, neradītu zirgu virusālā arterīta izplatības risku.

(2)

Ar Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumu 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus (3), izveidots šāds saraksts, kurā iekļautas trešās valstis vai to daļas, no kurām dalībvalstis atļauj uz laiku ievest reģistrētus zirgus, un paredzēti nosacījumi zirgu dzimtas dzīvnieku importam no trešām valstīm.

(3)

XXX vasaras olimpiskās spēles (“olimpiskās spēles”) notiks Londonā, Apvienotajā Karalistē, no 2012. gada 27. jūlija līdz 12. augustam, pēc kurām no 2012. gada 29. augusta līdz 9. septembrim risināsies XIV vasaras paralimpiskās spēles (“paralimpiskās spēles”). Pirms olimpisko un paralimpisko spēļu jāšanas pasākumiem, kas ir neatņemama 2012. gada olimpisko un paralimpisko spēļu sastāvdaļa, notiks olimpisko spēļu priekšsacīkšu jāšanas pasākumi, un šīs priekšsacīkstes ir plānotas no 2011. gada 4. jūlija līdz 10. jūlijam kā starptautiskas jāšanas trīscīņas sacensības ar divu zvaigžņu statusu.

(4)	Reģistrētie zirgi, kas piedalīsies jāšanas pasākumos olimpisko spēļu priekšsacīkstēs, olimpiskajās vai paralimpiskajās spēlēs, būs Apvienotās Karalistes kompetento iestāžu un sacensību organizatores Starptautiskās Jāšanas sporta federācijas (FEI) veterinārajā uzraudzībā.

(5)

Konkrēti reģistrēti vīriešu dzimuma zirgi, kuri ir kvalificēti minētajiem augsta līmeņa jāšanas pasākumiem, neatbilst Lēmumos 92/260/EEK un 2004/211/EK noteiktajām prasībām attiecībā uz zirgu virusālo arterītu. Tādēļ attiecībā uz reģistrētiem vīriešu dzimuma nekastrētiem zirgiem, ko ieved uz laiku dalībai šajos sporta pasākumos, jāparedz atkāpe no minētajām prasībām. Šajā atkāpē jānosaka dzīvnieku veselības un veterinārās sertifikācijas prasības, lai izslēgtu zirgu virusālā arterīta izplatības risku, veicot pavairošanu vai spermas savākšanu.

(6)

Ņemot vērā, ka Dienvidāfrikā zirgu virusālais arterīts ir slimība, par kuru obligāti jāziņo, taču par to nav ziņots kopš 2001. gada un šajā valstī šī slimība tiek kontrolēta, atkāpi nav nepieciešams attiecināt uz zirgiem, kuriem pievienots veselības sertifikāts saskaņā ar Lēmuma 92/260/EEK II pielikumā norādīto “F” paraugu.

(7)	Prasības attiecībā uz no trešām valstīm importētu dzīvnieku veterinārajām pārbaudēm ir noteiktas Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvā 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm (4).

(8)

Integrētās datorizētās veterinārijas sistēmas TRACES izstrāde, kas paredzēta Komisijas 2003. gada 19. augusta Lēmumā 2003/623/EK par integrētas datorizētas veterinārās sistēmas Traces attīstību (5), ietver deklarācijas un kontroles dokumentu standartizāciju, tādējādi ļaujot pienācīgi pārvaldīt un apstrādāt savāktos datus, lai uzlabotu veselības drošību Eiropas Savienībā. Tādēļ Komisija pieņēma 2004. gada 18. februāra Regulu (EK) Nr. 282/2004, ar ko ievieš no trešām valstīm Kopienā ievestu dzīvnieku deklarēšanas un veterinārās kontroles dokumentu (6).

(9)

Ar Komisijas 2004. gada 30. marta Lēmumu 2004/292/EK par Traces sistēmas ieviešanu (7) tika izveidota vienota datorizēta datubāze (“TRACES”), lai uzraudzītu dzīvnieku pārvietošanu Eiropas Savienības teritorijā un no trešām valstīm, kā arī lai sniegtu atsauces datus saistībā ar šādu preču tirdzniecību.

(10)

Komisijas 2004. gada 30. marta Regulā (EK) Nr. 599/2004 par vienota parauga sertifikāta un inspekcijas ziņojuma ieviešanu Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem (8) noteikta sūtījumu identifikācijas veidlapa, kas ļauj izveidot saikni ar dzīvnieka veselības dokumentiem, kas tam pievienoti līdz robežkontroles punkta sasniegšanai ievešanas punktā Eiropas Savienībā.

(11)

Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumā 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (9), sniegta sīka informācija par komunikācijas tīklu, kas savieno dalībvalstu veterinārās vienības, lai sekotu, piemēram, uz laiku ievestu reģistrētu zirgu pārvietošanai.

(12)

Kopējais veterinārais ievešanas dokuments, ko izsniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 282/2004, kopā ar sertifikāciju šādu zirgu pārvietošanai no pirmā galamērķa dalībvalsts uz citām dalībvalstīm (“turpmāka sertifikācija”) ir vispiemērotākais instruments, lai nodrošinātu, ka reģistrēti vīriešu dzimuma nekastrēti zirgi, kas ievesti uz laiku saskaņā ar īpašiem nosacījumiem attiecībā uz zirgu virusālo arterītu, tiek izvesti no Eiropas Savienības laika periodā līdz 90 dienām pēc to ievešanas un uzreiz pēc jāšanas pasākumu beigām, kuros tie piedalījās.

(13)

Tomēr, tā kā minētā turpmākā sertifikācija veselības sertifikāta parauga VII iedaļā saskaņā ar Lēmumu 92/260/EEK TRACES nav īstenota, šī turpmākā sertifikācija, izmantojot kopējo veterināro ievešanas dokumentu, ir jāsaista ar veselības apliecinājuma dokumentu saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK B pielikumu.

(14)	Ņemot vērā pasākuma nozīmību un plaši pazīstamu atsevišķu zirgu ierobežoto skaitu, kurus ieved Eiropas Savienībā saskaņā ar šajā lēmumā noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem, papildu administratīvas procedūras šķiet piemērotas.

(15)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Lēmuma 92/260/EEK 1. panta un Lēmuma 2004/211/EK 6. panta a) punkta, dalībvalstis atļauj tādu reģistrētu vīriešu dzimuma nekastrētu zirgu pagaidu ievešanu, kas neatbilst prasībām attiecībā uz zirgu virusālo arterītu, kuras noteiktas Lēmuma 92/260/EEK II pielikumā sniegto “A” līdz “E” sertifikātu paraugu III iedaļas e) punkta v) apakšpunktā, ar nosacījumu, ka minētie zirgi:

ir paredzēti, lai piedalītos šādos jāšanas pasākumos Londonā, Apvienotajā Karalistē:

i)	olimpisko spēļu priekšsacīkstēs no 2011. gada 4. jūlija līdz 10. jūlijam;

ii)	XXX olimpiādē (“olimpiskās spēles”) no 2012. gada 27. jūlija līdz 12. augustam;

iii)	XIV vasaras paralimpiskajās spēlēs (“paralimpiskās spēles”) no 2012. gada 29. augusta līdz 9. septembrim; kā arī

b)	tie atbilst šā lēmuma 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

2. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka 1. pantā minētajiem zirgiem (“zirgi”) pievieno veselības sertifikātu, kurš atbilst attiecīgajam “A” līdz “E” paraugam, kas noteikts Lēmuma 92/260/EEK II pielikumā, un kurā ir izdarīti šādi grozījumi:

šādu tekstu pievieno III iedaļas e) punkta v) apakšpunktam saistībā ar zirgu virusālo arterītu:

“vai

—	reģistrētu zirgu var ievest saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2010/613/ES.”;

šādus ievilkumus pievieno IV iedaļai tajā daļā, ko aizpilda valsts pilnvarotais veterinārārsts:

“—	zirgs ir paredzēts, lai piedalītos jāšanas pasākumos olimpisko spēļu priekšsacīkstēs 2011. gada jūlijā/olimpiskajās spēlēs 2012. gada jūlijā un augustā/paralimpiskajās spēlēs 2012. gada augustā un septembrī (vajadzīgo pasvītrot un nevajadzīgo nosvītrot),

—

ir veikti nepieciešamie pasākumi, lai zirgu uzreiz pēc olimpisko spēļu priekšsacīkšu/olimpisko spēļu/paralimpisko spēļu (vajadzīgo pasvītrot un nevajadzīgo nosvītrot) jāšanas pasākumu beigām … (norādīt datumu) izvestu no Eiropas Savienības caur izvešanas punktu … (norādīt izvešanas punkta nosaukumu),

—	zirgs nav paredzēts vaislai vai spermas savākšanai tā uzturēšanās laikā Eiropas Savienības dalībvalstī, kas nepārsniedz 90 dienas.”

2. Dalībvalstis neievieš Direktīvas 90/426/EEK 6. pantā paredzēto alternatīvo zirgu kontroles sistēmu.

3. Zirgu pagaidu ievešanas statusu nevar pārveidot par pastāvīgas ievešanas statusu.

3. pants

1. Dalībvalstis nodrošina, ka papildus zirgu veterinārajām pārbaudēm saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK veterinārās iestādes, kuras izdod kopējo veterināro ievešanas dokumentu (“KVID”) saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 282/2004, arī:

a)	paziņo izvešanas punktu, kas norādīts 2. panta b) punktā minētajā sertifikāta IV iedaļā, no kura plānots eksports no Eiropas Savienības, aizpildot KVID 20. punktu; kā arī

b)	paziņo pa faksu vai e-pastu informāciju par zirgu ievešanu tajā vietējā veterinārajā vienībā (GB04001), kā noteikts Lēmuma 2009/821/EK 2. panta b) punkta iii) apakšpunktā, kura ir atbildīga par vietu, kas izraudzīta 1. pantā minētajam jāšanas pasākumam (“vieta”).

2. Dalībvalstis nodrošina, ka zirgiem, tos pārvedot no KVID norādītās pirmā galamērķa dalībvalsts uz nākamo dalībvalsti vai vietu, pievieno šādus veselības dokumentus:

a)	veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar 2. panta 1. punktu, kurā ir aizpildīta VII iedaļa, kas paredzēta pārvietošanas sertifikācijai starp dalībvalstīm; un

b)	veselības apliecinājuma dokumentu saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK B pielikumu, kurš jāpaziņo galamērķa vietai, izmantojot Regulā (EK) Nr. 599/2004 norādīto veidlapu un tās I daļas I.6. iedaļā norādot savstarpēju atsauci uz a) punktā minēto sertifikātu.

3. Dalībvalstis, kurām saskaņā ar 2. punktu paziņota informācija par zirgu pārvietošanu, zirgu ievešanu apstiprina KVID 3. daļas 45. punktā.

4. pants

Apvienotā Karaliste nodrošina, ka kompetentā iestāde sadarbībā ar 1. pantā minēto pasākumu organizatoru un izraudzīto transporta uzņēmumu veic vajadzīgos pasākumus, lai panāktu, ka zirgus:

a)	atļauj ievest vietā tikai tad, ja to pārvietošana no KVID norādītās pirmā galamērķa dalībvalsts uz Apvienoto Karalisti tiek dokumentēta, kā noteikts 3. panta 2. punktā; un

b)	tiek izvesti no Eiropas Savienības uzreiz pēc pasākuma beigām.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 8. oktobrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.

(2) OV L 130, 15.5.1992., 67. lpp.

(3) OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

(4) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.

(5) OV L 216, 28.8.2003., 58. lpp.

(6) OV L 49, 19.2.2004., 11. lpp.

(7) OV L 94, 31.3.2004., 63. lpp.

(8) OV L 94, 31.3.2004., 44. lpp.

(9) OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.

12.10.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 268/43

Labojums Komisijas 2010. gada 23. jūlija Regulā (ES) Nr. 665/2010 par rīsu importa licenču izsniegšanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2010. gada jūlija apakšperiodam

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 193, 2010. gada 24. jūlijs )

Regulas 13. lappusē pielikumā ievietoto tabulu “a) Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30” lasīt šādi:

“Izcelsme	Kārtas Nr.	Piešķīruma koeficients 2010. gada jūlija kvotas apakšperiodā	2010. gada septembra kvotas apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi (kg)
Amerikas Savienotās Valstis	09.4127	— (1)	10 026 128
Taizeme	09.4128	— (1)	2 623 395
Austrālija	09.4129	— (1)	790 000
Cita izcelsme	09.4130	— (2)	0

(1) Pieteikumos norādītie daudzumi ir mazāki par pieejamajiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.

(2) Šim apakšperiodam pieejamais daudzums ir pilnībā izmantots.”

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.268.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 268

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 12. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 905/2010 (2010. gada 11. oktobris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007 attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu uzlikšanas mehānismu gurķiem, artišokiem, klementīniem, mandarīniem un apelsīniem	19
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 906/2010 (2010. gada 11. oktobris), ar ko 137. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Osamu Bin Ladenu, Al-Qaida tīklu un Taliban	21
		Komisijas Regula (ES) Nr. 907/2010 (2010. gada 11. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	23
		Komisijas Regula (ES) Nr. 908/2010 (2010. gada 11. oktobris), ar ko groza ar Regulu (ES) Nr. 867/2010 2010./11. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	25
		Komisijas Regula (ES) Nr. 909/2010 (2010. gada 11. oktobris), ar ko paredz eksporta licenču pieteikumiem piemērojamo piešķīruma koeficientu sieriem, kuri atbilstīgi dažām VVTT kvotām 2011. gadā eksportējami uz Amerikas Savienotajām Valstīm	27
		Komisijas Regula (ES) Nr. 910/2010 (2010. gada 11. oktobris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 869/2010, ar ko nosaka no 2010. gada 1. oktobra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	29
		LĒMUMI
		2010/612/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 6. jūlijs) par pasākumiem C 48/07 (ex NN 60/07), ko Polija veikusi attiecībā uz uzņēmumiem WRJ un WRJ-Serwis (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4476) ( 1 )	32
		2010/613/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 8. oktobris), ar ko atkāpjas no Lēmumiem 92/260/EEK un 2004/211/EK attiecībā uz konkrētu reģistrētu vīriešu dzimuma zirgu pagaidu ievešanu, lai piedalītos jāšanas pasākumos olimpisko spēļu priekšsacīkstēs 2011. gadā, olimpiskajās vai paralimpiskajās spēlēs 2012. gadā Apvienotajā Karalistē (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6854) ( 1 )	40

		Labojumi
		Labojums Komisijas 2010. gada 23. jūlija Regulā (ES) Nr. 665/2010 par rīsu importa licenču izsniegšanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2010. gada jūlija apakšperiodam (OV L 193, 24.7.2010.)	43


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ