ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.259.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 259

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 1. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 866/2010 (2010. gada 30. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 867/2010 (2010. gada 30. septembris), ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem 2010./2011. tirdzniecības gadā

3

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 868/2010 (2010. gada 30. septembris), ar kuru nosaka no 2010. gada 1. oktobra piemērojamās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasei cukura nozarē

5

 

 

Komisijas Regula (ES) Nr. 869/2010 (2010. gada 30. septembris), ar ko nosaka no 2010. gada 1. oktobra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

7

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2010/585/KĀDP (2010. gada 27. septembris) par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

10

 

 

2010/586/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2010. gada 30. septembris) par tādu preču importu bez ievedmuitas nodokļa, kuras paredzēts par brīvu izplatīt personām, kas cietušas 2010. gada maijā Polijā notikušajos plūdos, vai nodot to rīcībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6624)

19

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

1.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 866/2010

(2010. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta ievešanas vērtība

0702 00 00

MA

84,4

MK

53,8

TR

50,2

ZZ

62,8

0707 00 05

TR

125,2

ZZ

125,2

0709 90 70

TR

121,3

ZZ

121,3

0805 50 10

AR

116,0

CL

126,4

EG

66,3

IL

116,3

MA

157,0

TR

106,3

UY

128,7

ZA

101,6

ZZ

114,8

0806 10 10

TR

117,7

ZA

56,9

ZZ

87,3

0808 10 80

AR

56,1

AU

217,4

BR

48,8

CL

118,5

CN

82,6

NZ

105,6

US

85,4

ZA

83,1

ZZ

99,7

0808 20 50

CN

83,7

ZA

88,6

ZZ

86,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.


1.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/3


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 867/2010

(2010. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem 2010./2011. tirdzniecības gadā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), ir paredzēts, ka baltā cukura un jēlcukura CIF importa cenu uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Šīs cenas uzskata par noteiktām standarta kvalitātei, kas attiecīgi norādīta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II un III punktā.

(2)

Nosakot reprezentatīvās cenas, ir jāņem vērā visa informācija, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 951/2006 23. pantā, izņemot gadījumus, kuri uzskaitīti minētās regulas 24. pantā.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, attiecībā uz balto cukuru atlasītajiem piedāvājumiem jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 951/2006 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie palielinājumi vai samazinājumi. Attiecībā uz jēlcukuru jāpiemēro minētā punkta b) apakšpunktā noteiktie korekcijas koeficienti.

(4)

Ja starp attiecīgā produkta sprūda cenu un reprezentatīvo cenu ir starpība, jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ja ir izpildīti Regulas (EK) Nr. 951/2006 39. pantā paredzētie nosacījumi.

(5)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantam ir jānosaka attiecīgo produktu reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 951/2006 36. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.


PIELIKUMS

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2010. gada 1. oktobra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 99

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

1701 11 10 (1)

55,47

0,00

1701 11 90 (1)

55,47

0,00

1701 12 10 (1)

55,47

0,00

1701 12 90 (1)

55,47

0,00

1701 91 00 (2)

46,85

3,41

1701 99 10 (2)

46,85

0,28

1701 99 90 (2)

46,85

0,28

1702 90 95 (3)

0,47

0,23


(1)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.

(3)  Aprēķins uz 1 % saharozes satura.


1.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/5


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 868/2010

(2010. gada 30. septembris),

ar kuru nosaka no 2010. gada 1. oktobra piemērojamās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melasei cukura nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 143. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), ir paredzēts, ka melases CIF importa cenu uzskata par “reprezentatīvo cenu”. Šo cenu uzskata par noteiktu Regulas (EK) Nr. 951/2006 27. pantā norādītajai standarta kvalitātei.

(2)

Nosakot reprezentatīvās cenas, ir jāņem vērā visa informācija, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 951/2006 29. pantā, izņemot gadījumus, kuri uzskaitīti minētās regulas 30. pantā, un vajadzības gadījumā šo aprēķinu var veikt, izmantojot Regulas (EK) Nr. 951/2006 33. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kuras neattiecas uz standarta kvalitāti, tās ir jāpalielina vai jāsamazina atbilstoši piedāvātās melases kvalitātei, piemērojot Regulas (EK) Nr. 951/2006 32. pantu.

(4)

Ja starp attiecīgā produkta sprūda cenu un reprezentatīvo cenu ir starpība, jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 951/2006 39. pantā minētos nosacījumus. Ja aptur ievedmuitas nodokļa piemērošanu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 40. pantam, ir jānosaka šo nodokļu summas.

(5)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 34. pantam ir jānosaka attiecīgo produktu reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 951/2006 34. pantā minētajiem produktiem, ir noteikti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.


PIELIKUMS

No 2010. gada 1. oktobris piemērojamās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melasei cukura nozarē

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Ievedmuitas nodoklis, kas jāpiemēro par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem (1) saistībā ar Regulas (EK) Nr. 951/2006 40. pantā minēto apturēšanu

1703 10 00 (2)

13,60

0

1703 90 00 (2)

10,92

0


(1)  Šī summa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 951/2006 40. pantu aizstāj kopējā muitas tarifa nodokli, kas paredzēts šiem produktiem.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 951/2006 27. pantā.


1.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/7


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 869/2010

(2010. gada 30. septembris),

ar ko nosaka no 2010. gada 1. oktobra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2010. gada 20. jūlija Regulu (ES) Nr. 642/2010 par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanas noteikumiem (ievedmuitas nodokļi labības nozarē) (2) un jo īpaši tās 2. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 5. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2010. gada 1. oktobra jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

No 2010. gada 1. oktobra, piemērojamais Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis labības nozarē, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā norādīto informāciju, ir noteikts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 1. oktobrī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 30. septembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jean-Luc DEMARTY


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 187, 21.7.2010., 5. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā minētais ievedmuitas nodoklis, ko piemēro no 2010. gada 1. oktobra

KN kods

Preču apraksts

Ievedmuitas nodoklis (1)

(EUR/t)

1001 10 00

Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte

0,00

vidēji augsta kvalitāte

0,00

zema kvalitāte

0,00

1001 90 91

Mīkstie KVIEŠI, sēklas

0,00

ex 1001 90 99

Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai

0,00

1002 00 00

RUDZI

2,46

1005 10 90

KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas

0,00

1005 90 00

KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)

0,00

1007 00 90

Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus

2,46


(1)  Par precēm, ko Savienībā ieved pāri Atlantijas okeānam vai pa Suecas kanālu, importētājs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 4. punkta noteikumiem var saņemt šādu nodokļa samazinājumu:

3 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Vidusjūras vai Melnās jūras piekrastē,

2 EUR/t, ja izkraušanas osta atrodas Dānijā, Igaunijā, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Somijā, Zviedrijā, Apvienotajā Karalistē vai Ibērijas pussalas Atlantijas piekrastē.

(2)  Importētājs var saņemt vienotas likmes samazinājumu, kura apmērs ir 24 EUR/t, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 642/2010 3. punktā paredzētie nosacījumi.


II PIELIKUMS

Dati I pielikumā noteiktā ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai

16.9.2010-29.9.2010

1)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā.

(EUR/t)

 

Mīkstie kvieši (1)

Kukurūza

Cietie kvieši, augsta kvalitāte

Cietie kvieši, vidēji augsta kvalitāte (2)

Cietie kvieši, zema kvalitāte (3)

Mieži

Birža

Minnéapolis

Chicago

Kotējums

221,79

150,02

FOB cena, ASV

182,97

172,97

152,97

102,82

Piemaksa par Persijas līča reģionu

15,90

Piemaksa par Lielo Ezeru reģionu

13,18

2)

Vidējie rādītāji par laika posmu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 642/2010 2. panta 2. punktā.

Fraktēšanas izmaksas: Meksikas līcis–Roterdama

22,65 EUR/t

Fraktēšanas izmaksas: Lielo Ezeru reģions–Roterdama

51,75 EUR/t


(1)  Ietverta piemaksa 14 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(2)  Atlaide 10 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).

(3)  Atlaide 30 EUR/t apmērā (Regulas (ES) Nr. 642/2010 5. panta 3. punkts).


LĒMUMI

1.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/10


PADOMES LĒMUMS 2010/585/KĀDP

(2010. gada 27. septembris)

par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“Stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi īsteno Stratēģiju un veic pasākumus, kas uzskaitīti tās III nodaļā, jo īpaši nodrošinot finanšu līdzekļus tādu konkrētu projektu atbalstam, kurus īsteno daudzpusējas struktūras, piemēram, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA).

(3)

Padome 2003. gada 17. novembrī pieņēma Kopējo nostāju 2003/805/KĀDP par daudzpusēju nolīgumu masveida iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas un ieroču nogādes līdzekļu jomā vispārināšanu un pastiprināšanu (1). Minētajā kopējā nostājā inter alia ir izteikts aicinājums veicināt SAEA vispusīgu aizsardzības pasākumu nolīgumu un papildprotokolu noslēgšanu un Savienībai paredzētas saistības tiekties uz to, lai papildprotokolu un vispusīgos aizsardzības pasākumu nolīgumus padarītu par SAEA pārbaudes sistēmas standartu.

(4)

Padome 2004. gada 17. maijā pieņēma Vienoto rīcību 2004/495/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic atbilstīgi tās Kodoldrošības programmai, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (2).

(5)

Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Vienoto rīcību 2005/574/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (3).

(6)

Padome 2006. gada 12. jūnijā pieņēma Vienoto rīcību 2006/418/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (4).

(7)

Padome 2008. gada 14. aprīlī pieņēma Vienoto rīcību 2008/314/KĀDP par atbalstu SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (5).

(8)

Spēcīgas iedarbības radioaktīvo avotu kontroles stiprināšana saskaņā ar G-8 paziņojumu un Rīcības plānu attiecībā uz radioaktīvu avotu drošības stiprināšanu, kas pieņemts 2003. gada Eviānas augstākā līmeņa sanāksmē, joprojām ir svarīgs Savienības mērķis, kuru tā tieksies sasniegt, iesaistot trešās valstis.

(9)

Līgumslēdzējas valstis un Eiropas Atomenerģijas kopiena 2005. gada jūlijā panāca konsensu par grozījumiem Kodolmateriālu fiziskas aizsardzības konvencijā (CPPNM), lai paplašinātu tās darbības jomu, ietverot kodolmateriālu un kodoliekārtu miermīlīgu izmantošanu un glabāšanu valstī, kā arī pārvadāšanu, un lai līgumslēdzējām valstīm izvirzītu prasību noteikt kriminālsankcijas par pārkāpumiem.

(10)

2005. gada septembrī parakstīšanai tika atvērta Starptautiskā konvencija par kodolterorisma apkarošanu. Konvencijai stājoties spēkā, līgumslēdzējām valstīm saskaņā ar to būs jāievieš tiesību akti, lai šādus pārkāpumus padarītu par noziedzīgiem nodarījumiem.

(11)

SAEA tiecas sasniegt mērķus, kas izklāstīti 3. līdz 10. apsvērumā. SAEA to dara, īstenojot savu Kodoldrošības plānu, ko pilnībā finansē no brīvprātīgām iemaksām SAEA Kodoldrošības fondā.

(12)

Savienība piedalījās Kodoldrošības augstākā līmeņa sanāksmē, ko 2010. gada 12. un 13. aprīlī sasauca Amerikas Savienoto Valstu prezidents, un apņēmās stiprināt savus centienus, lai palielinātu kodoldrošību un sniegtu palīdzību trešām valstīm šajā jomā.

(13)

Lai palīdzētu pārvarēt konkrētas grūtības kodoldrošības un neizplatīšanas jomā Āzijas valstīs, jo īpaši ņemot vērā pieaugošo kodolnozares izmantojumu reģionā, tostarp medicīnas, lauksaimniecības un ūdenssaimniecības jomā, kā arī saistībā ar kodolpētījumiem, ar šo lēmumu sevišķi būtu jāatbalsta SAEA darbības Dienvidaustrumāzijā. Būtu jāņem vērā tas, ka Āzijai kā Savienības partnerim drošības jomā ir arvien lielāka nozīme. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai attiecīgajās valstīs stiprinātu kodoldrošību un drošumu ar enerģētiku nesaistītos kodolenerģijas lietojumos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Lai nodrošinātu, ka nekavējoties un praktiski īsteno dažus elementus, kas paredzēti ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (“Stratēģija”), Savienība atbalsta SAEA kodoldrošības un pārbaudes jomās veiktās darbības nolūkā veicināt šādu mērķu sasniegšanu:

a)

panākt progresu, tiecoties pasaulē arvien plašāk piemērot starptautiskos kodolieroču neizplatīšanas un kodoldrošības instrumentus, tostarp vispārējus aizsardzības pasākumu nolīgumus un papildprotokolu;

b)

stiprināt izplatīšanas riska apdraudētu materiālu un iekārtu, kā arī attiecīgu tehnoloģiju aizsardzību, sniegt palīdzību tiesību aktu izstrādē un reglamentācijā kodoldrošības un aizsardzības pasākumu jomā;

c)

stiprināt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu nelikumīgas tirdzniecības atklāšanu un novēršanu.

2.   SAEA projekti, kas atbilst pasākumiem, kuri paredzēti Stratēģijā, ir projekti ar mērķi:

a)

stiprināt valstu tiesisko un reglamentējošo infrastruktūru, lai īstenotu attiecīgus starptautiskus instrumentus kodoldrošības un pārbaudes jomās, tostarp vispusīgus aizsardzības pasākumu nolīgumus un papildprotokolu;

b)

palīdzēt valstīm stiprināt kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu drošību un kontroli;

c)

stiprināt valstu spēju atklāt un novērst kodolmateriālu un citu radioaktīvo materiālu nelikumīgu tirdzniecību.

Šos projektus īsteno valstīs, kurām atbilstīgi ekspertu grupas veiktam sākotnējam izvērtējumam ir vajadzīga palīdzība minētajās jomās.

Sīki izstrādāts projektu apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”).

2.   Šā lēmuma 1. panta 2. punktā minētos projektus īsteno SAEA kā īstenotāja struktūra. Tā veic šo uzdevumu AP kontrolē. Šajā nolūkā AP ar SAEA panāk vajadzīgās vienošanās.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanai ir EUR 9 966 000, ko finansē no Savienības vispārējā budžeta.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija pārrauga 1. punktā minēto izdevumu, kurus piešķir kā dotāciju, pienācīgu pārvaldību. Šajā nolūkā tā ar SAEA noslēdz finansējuma nolīgumu. Finansējuma nolīgumā paredz, ka SAEA jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums, kas atbilst tā apjomam.

4.   Šā panta 3. punktā minēto finansējuma nolīgumu Komisija cenšas noslēgt cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā ziņo Padomei par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansējuma nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz SAEA sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padome veic izvērtēšanu, pamatojoties uz minētajiem ziņojumiem. Komisija ziņo par 1. panta 2. punktā minēto projektu īstenošanas finanšu aspektiem.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Tas zaudē spēku 24 mēnešus pēc finansējuma nolīguma noslēgšanas starp Komisiju un SAEA vai 12 mēnešus pēc tā pieņemšanas, ja šajā laikposmā minēto finansējuma nolīgumu nenoslēdz.

Briselē, 2010. gada 27. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

K. PEETERS


(1)  OV L 302, 20.11.2003., 34. lpp.

(2)  OV L 182, 19.5.2004., 46. lpp.

(3)  OV L 193, 23.7.2005., 44. lpp.

(4)  OV L 165, 17.6.2006., 20. lpp.

(5)  OV L 107, 17.4.2008., 62. lpp.


PIELIKUMS

Eiropas Savienības atbalsts SAEA darbībām, ko veic kodoldrošības un pārbaudes jomās, kā arī īstenojot ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

1.   Ievads

Teroristu uzbrukumu skaits Savienības dalībvalstīs un citur pasaulē pēdējo gadu laikā nemazinās. Starptautiskā sabiedrība dažādos forumos ir atzinusi, ka joprojām ir augsts tādu sekmīgu kodolterorisma aktu risks, kuros izmanto kodolmateriālus vai citus radioaktīvus materiālus. Turklāt neseni ziņojumi par nelegālo tirdzniecību, tostarp ar augstu risku saistītu kodolmateriālu tirdzniecību, norāda uz pastāvīgu apdraudējumu, ka tādi materiāli varētu nonākt teroristu rīcībā.

Starptautiskā sabiedrība ir stingri reaģējusi uz tādiem apdraudējumiem, un ir sāktas vairākas ierosmes, kuru mērķis ir novērst kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu nonākšanu teroristu rokās.

SAEA pārbaudes joprojām ir neaizstājams līdzeklis, lai saistībā ar kodolieroču neizplatīšanas pasākumiem veicinātu uzticību valstu starpā un lai sekmētu kodolmateriālu izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem.

Nesenu starptautisko notikumu rezultātā radies jauns un stiprāks tādu starptautisku juridisku instrumentu kopums, kas ir saistīti ar kodoldrošību un pārbaudi:

2005. gada jūlijā līgumslēdzējas valstis pieņēma grozījumus Kodolmateriālu fiziskas aizsardzības konvencijā,

no 2005. gada septembra parakstīšanai ir pieejama Konvencija par kodolterorisma apkarošanu,

2004. gada aprīlī ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju 1540(2004), kurā izskatīti masu iznīcināšanas ieroču un nevalstisko dalībnieku jautājumi,

ANO Drošības padomes Rezolūcijā 1373(2001) visas valstis ir aicinātas cik drīz vien iespējams kļūt par attiecīgu ar terorismu saistītu starptautisku konvenciju un protokolu līgumslēdzējām pusēm.

Vairāk nekā 95 valstis ir politiski apņēmušās īstenot Rīcības kodeksu par radioaktīvo avotu drošību un aizsardzību (1). Turklāt SAEA Vispārējās konferences un Valde pieņēma vairākas rezolūcijas un lēmumus, lai stiprinātu SAEA aizsardzības pasākumu sistēmu (2).

Minēto starptautisko instrumentu īstenošanu valstīs var būtiski veicināt inter alia ar atbalstu, ko sniedz, pamatojoties uz SAEA Kodoldrošības plānu (Nuclear Security Plan – NSP) 2003.–2005. gadam un 2006.–2009. gadam. 2009. gada septembrī pieņēma SAEA NSP 2010.–2013. gadam, ar ko nelokāmi turpina iepriekšējos plānos ietvertās nostādnes. NSP mērķis ir sekmēt pasaules mēroga centienus sasniegt globālu un efektīvu drošību kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu izmantošanā, glabāšanā un/vai pārvadāšanā, kā arī ar tiem saistītās iekārtās, pēc valstu lūguma tās atbalstot centienos izveidot un uzturēt efektīvu kodoldrošību, sniedzot palīdzību spēju veidošanā, vadībā, cilvēkresursu attīstībā un riska mazināšanā. Ar to arī paredzēts palīdzēt izpildīt un īstenot ar kodoldrošību saistītus starptautiskus juridiskus instrumentus, kā arī stiprināt starptautisku sadarbību un palīdzības koordināciju, kuru sniedz divpusējās programmās un citās starptautiskās ierosmēs tā, lai veicinātu droša un miermīlīga kodolenerģijas un radioaktīvu vielu izmantojuma iespējas.

SAEA NSP un dažos ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai elementos ir paredzēti līdzīgi mērķi. Tie gan īstermiņā, gan ilgtermiņā paredz vispusīgu pieeju kodoldrošības jautājumiem, tostarp kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu regulatīvās kontroles, uzskaiti un aizsardzību, šos materiālus izmantojot, uzglabājot un pārvadājot no ražošanas brīža līdz to iznīcināšanai. Taču attiecībā uz gadījumiem, kad aizsardzība izrādās nepietiekama, ir jāparedz rezerves pasākumi, lai atklātu zādzības vai mēģinājumus slepus izvest materiālus pāri valstu robežām un lai novērstu iespējamas ļaunprātīgas darbības, kas saistītas ar kodolmateriāliem vai citiem radioaktīviem materiāliem.

SAEA ir sekmīgi pabeigusi īstenot Vienotās rīcības 2004/495/KĀDP un 2005/574/KĀDP. Turklāt SAEA pašlaik beidz īstenot Vienoto rīcību 2006/418/KĀDP, kā arī īsteno Vienoto rīcību 2008/314/KĀDP.

Izmantojot attiecīgās Savienības iemaksas, SAEA ir uzsākusi un īstenojusi darbības, lai atbalstītu Kaukāza, Vidusāzijas, Dienvidaustrumeiropas un Tuvo Austrumu Vidusjūras reģiona, Āfrikas un Dienvidaustrumāzijas saņēmējvalstis to centienos stiprināt kodoldrošību un īstenot starptautiskos aizsardzības pasākumus attiecīgajās valstīs.

2.   Projektu apraksts

Visām valstīm ir pienākums izveidot piemērotas sistēmas, lai novērstu un atklātu ļaunprātīgas darbības ar kodolmateriāliem vai citiem radioaktīviem materiāliem un reaģētu uz tām. Bezdarbība šajā jomā var radīt vāju posmu pasaules mēroga kodoldrošībā.

Efektīvai kodoldrošības infrastruktūrai ir vajadzīga daudzdisciplināra pieeja, kurā ietvertas:

juridiskas un regulatīvas sistēmas ar dažādām organizācijām un dalībniekiem skaidri noteiktiem pienākumiem,

cilvēkresursu attīstība,

procedūru un koordinācijas funkciju izveide un

tehnisks atbalsts valsts sistēmām, atzīstot, ka kodoldrošības mehānismi kodoliekārtās/vietās atšķiras no tiem, ko piemēro ārpus tādām kodoliekārtām/vietām, lai civilo sabiedrību aizsargātu no kodoldrošības negadījumiem, kas saistīti ar radioaktīvām vielām.

Ar kodolmateriālu vai citu radioaktīvu materiālu saistītu darbību pārvaldībā ir vajadzīga stabila kodoldrošības kultūra. Tāpēc kodoldrošība būtu veicinošs faktors kodolenerģijas plašākai izmantošanai, atzīstot sinerģijas starp drošumu, drošību un aizsardzību, īpaši ievērojot noturīguma un efektivitātes principus.

Šo lēmumu īstenos šādās piecās jomās:

1)

ar iepriekšējām vienotajām rīcībām (3) nodrošinātā atbalsta noturīgums un efektivitāte;

2)

valstu kodoldrošības atbalsta infrastruktūras stiprināšana – valstu kodoldrošības atbalsta centru izveide;

3)

valstu tiesību aktu un regulatīvās infrastruktūras stiprināšana;

4)

kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu kodoldrošības pasākumu stiprināšana;

5)

valstu spēju stiprināšana, lai tās varētu rīkoties saistībā ar kodolmateriāliem un radioaktīviem materiāliem, kas ir ārpus regulatīvās kontroles.

Valstis un īstenojamos projektus izvēlēsies, pamatojoties uz vispusīgu vajadzību analīzi, balstoties uz izvērtējuma misiju rezultātiem un uz citu pieejamu informāciju.

Atbalsts šādiem centieniem joprojām ir ļoti pieprasīts SAEA dalībvalstīs, kā arī valstīs, kas nav SAEA dalībvalstis. Valstis, kam ir tiesības saņemt atbalstu:

Dienvidaustrumeiropā:

Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Melnkalne, Moldovas Republika, Serbija, Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Turcija,

Vidusāzijas reģionā:

Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Tadžikistāna un Turkmenistāna,

Kaukāza reģionā:

Armēnija, Azerbaidžāna un Gruzija,

Tuvo Austrumu Vidusjūras reģionā:

Izraēla, Jordānija, Libāna un Sīrijas Arābu Republika,

Āfrikā:

Alžīrija, Angola, Benina, Botsvāna, Burkinafaso, Burundi, Centrālāfrikas Republika, Čada, Dienvidāfrika, Džibutija, Ekvatoriālā Gvineja, Eritreja, Etiopija, Ēģipte, Gabona, Gambija, Gana, Gvineja, Gvineja-Bisava, Kaboverde, Kamerūna, Kenija, Komoru salas, Kongo (Brazavilla), Kongo Demokrātiskā Republika, Kotdivuāra, Lesoto, Libērija, Lībijas Arābu Džamahīrija, Madagaskara, Malāvija, Mali, Maroka, Mauritānija, Maurīcija, Mozambika, Namībija, Nigēra, Nigērija, Ruanda, Santome un Prinsipi, Senegāla, Seišela salas, Sjerraleone, Somālija, Sudāna, Svazilenda, Tanzānijas Savienotā Republika, Togo, Tunisija, Uganda, Zambija un Zimbabve,

Dienvidaustrumāzijas reģionā:

Bangladeša, Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme un Vjetnama,

Persijas līča reģionā:

Apvienotie Arābu Emirāti, Bahreina, Irāka, Irāna, Jemena, Katara, Kuveita, Omānas Sultanāts un Saūda Arābija,

Dienvidamerikas reģionā:

Argentīna, Bolīvija, Brazīlija, Čīle, Ekvadora, Gajāna, Kolumbija, Paragvaja, Peru, Surinama, Urugvaja un Venecuēla,

Karību jūras reģionā un Vidusamerikas reģionā:

Antigva un Barbuda, Bahamu salas, Barbadosa, Beliza, Dominika, Dominikānas Republika, Grenāda, Gvatemala, Haiti, Hondurasa, Jamaika, Kostarika, Kuba, Meksika, Nikaragva, Panama, Salvadora, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Trinidāda un Tobāgo.

2.1.   Atbalsta vajadzību izvērtējums

Mērķis

SAEA veiks vispusīgu izvērtējumu, lai apzinātu vajadzības stiprināt pasākumus, ar ko minētajās valstīs veicina kodoldrošības efektivitāti. Izvērtējumu veiks saskaņā ar starptautiskās kodoldrošības sistēmu, tostarp saskaņā ar saistošiem un nesaistošiem starptautiskiem juridiskiem instrumentiem un SAEA norādījumiem. Ja kādas valstis ir izvērtētas saistībā ar atbalstu atbilstīgi iepriekšējām vienotajām rīcībām un citiem Savienības ieguldījumiem, atjauninās iepriekš veiktos izvērtējumus.

Izvērtējumā attiecīgos gadījumos ietvers vispārējo valsts kodoldrošības sistēmu, arī juridisko un regulatīvo sistēmu, un materiālu fizisko aizsardzību un uzskaiti vai reģistru, kā arī iekārtās, vietās vai pārvadāšanas laikā īstenotos drošības pasākumus. Izvērtējumā ietvers arī mehānismus, kas izveidoti efektīvai robežkontrolei, un citus mehānismus, kā rīkoties attiecībā uz kodolmateriāliem un radioaktīviem materiāliem, kas ir ārpus regulatīvas kontroles. Vispārējā izvērtējuma rezultātus izmantos, lai izvēlētos valstis, kurās īstenos projektus.

Rezultāti:

pārskats par izvērtējumu attiecībā uz vajadzībām pēc kodoldrošības atbalsta saņēmējvalstīs gan valsts līmenī, gan atsevišķās iekārtās, vietās un pārvadājumos, kā arī citos lietojumos, kuros izmanto vai glabā kodolmateriālus un radioaktīvus materiālus,

valstu un projektu apzināšana, kuriem ir piešķirta augsta prioritāte atbalsta saņemšanai saskaņā ar lēmumu,

attiecībā uz valstīm, kas iepriekš saņēmušas atbalstu saskaņā ar vienotajām rīcībām un citus Savienības ieguldījumus, – sniegtā atbalsta ilgtspējības un efektivitātes izvērtējums.

2.2.   Prioritāru projektu īstenošana

1. joma.   Ar vienotajām rīcībām sniegtā atbalsta ilgtspējība un efektivitāte

Mērķis:

kopā 52 valstis ir saņēmušas atbalstu saskaņā ar vienotajām rīcībām (4), lai stiprinātu dažādus pasākumus savās kodoldrošības sistēmās. Ar minēto vienoto rīcību palīdzību attiecīgajās valstīs ir veikta personāla apmācība, ir nodrošinātas iekārtas, lai uzlabotu fizisko aizsardzību un ļautu pārraudzīt radiāciju robežšķērsošanas vietās, un neaizsargāti radiācijas avoti ir nogādāti drošās glabāšanas vietās vai arī ir atgriezti izcelsmes vai piegādātājā valstī. Resursi bija ierobežoti un, iespējams, bija nepietiekami, lai izveidotu saistītās un vajadzīgās kvalitātes kontroles sistēmas vai citus papildu pasākumus, kas būtu vajadzīgi, lai sasniegtu pilnīgu efektivitāti; kā arī papildus

pārbaudīt līdz šim saskaņā ar vienotajām rīcībām sniegtā atbalsta noturīgumu un efektivitāti un vajadzības gadījumā sniegt papildu atbalstu, lai sasniegtu vajadzīgo efektivitāti.

Rezultāti:

metodoloģija, cita starpā kritēriju kopums, lai izvērtētu iepriekš sniegta atbalsta noturīgumu un efektivitāti,

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izveide, tostarp tās testēšana un eksperimentāla ieviešana valstīs, kas ir saņēmušas atbalstu kodoldrošības jomā,

turpmākas palīdzības apzināšana, kura būtu vajadzīga, lai nodrošinātu iecerēto kodoldrošības rezultātu,

stabili funkcionējošas iekārtas un kompetents personāls – to sasniedz ar papildu atbalstu, lai izveidotu vietējas spējas uzturēt iekārtas, remontēt sabojājušās iekārtas vai aizvietot to bojātās sastāvdaļas,

valstīm ir uzticama piekļuve kompetentam personālam, jo ir veikta attiecīgā personāla apmācība.

2. joma.   Valstu kodoldrošības atbalsta infrastruktūras stiprināšana: valstu kodoldrošības atbalsta centru izveide

Mērķis:

palīdzēt valstīm nodrošināt tehniska un zinātniska atbalsta pieejamību, kā arī tādu cilvēkresursu attīstību, kas vajadzīgi efektīvai un noturīgai kodoldrošībai,

apzināt tehnisku, zinātnisku un mācību atbalstu, ko varētu sniegt valstīm reģionā vai apakšreģionā,

apzināt valstīs pastāvošas spējas, kas var sniegt savu ieguldījumu valstu kodoldrošības sistēmām vajadzīgajā tehniskajā, zinātniskajā vai mācību atbalstā.

Rezultāti:

reģionāli un/vai valstu kodoldrošības atbalsta centri (NSSC), kas izveidoti saskaņā ar NSSC koncepciju un metodoloģiju (SAEA Nuclear Security Series (kodoldrošībai veltīta izdevumu sērija)). Iegūtie rezultāti ietvers:

koordināciju starp valstu organizācijām, kas ir atbildīgas par valsts kodoldrošību,

ekspertu padomus par tāda tehniska vai zinātniska atbalsta būtību un apjomu, kas vajadzīgs, lai uzturētu fizisku drošību, materiālu uzskaiti vai reģistru un tehniskas sistēmas, ko lieto pie robežām, lai pārraudzītu kodolmateriālu un radioaktīvu materiālu pārvietošanu,

ekspertu padomus par valsts mērogā un reģionā vajadzīgo apmācību un augstāka līmeņa izglītības apjomu,

nodrošinātas iekārtas un ekspertu pakalpojumi, lai izveidotu valsts vai reģionālu NSSC,

noturīgas valsts kodoldrošības sistēmas, kurās attīsta pienācīgu kodoldrošības kultūru, ar lielāku valstu sadarbību un par kodoldrošības jomu atbildīgu kompetentu iestāžu un citu organizāciju sadarbību, kā arī labi attīstīts kodoldrošības zināšanu tīkls.

3. joma.   Valstu tiesību aktu un regulatīvās infrastruktūras stiprināšana

Mērķis:

stiprināt valsts tiesību aktus un regulatīvo infrastruktūru, kas saistīta ar kodolmateriāliem un citiem radioaktīviem materiāliem, lai valsts būtu spējīga izpildīt pienākumus, ko tā uzņēmusies saskaņā ar saistošiem un nesaistošiem juridiskiem instrumentiem, tostarp ar aizsardzības pasākumu nolīgumiem un papildprotokoliem,

stiprināt valstu tiesību aktu sistēmas, lai īstenotu aizsardzības pasākumu nolīgumus un papildprotokolus, ko valstis noslēgušas ar SAEA, jo īpaši attiecībā uz vispusīgas valsts sistēmas kodolmateriālu uzskaitei un kontrolei (SSAC) īstenošanu,

stiprināt valstu radiācijas drošumu un radioaktīvo materiālu drošību reglamentējošu infrastruktūru.

Regulatīvā sistēmā sevišķa vērība būtu jāpievērš sinerģijām starp drošību, aizsardzības pasākumiem un drošumu. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš valstīm, kuras ir paudušas interesi par kodolenerģijas programmas uzsākšanu.

Rezultāti:

lielāks to valstu skaits, kuras valsts mērogā sākušas izstrādāt un pieņemt vispusīgus un saskaņotus tiesību aktus, kas aptver kodoldrošību, drošumu, aizsardzību un atbildību par kodolmateriālu izraisītu kaitējumu, tādējādi sekmējot saskaņotu, stiprāku un plašāku kodoldrošības un drošuma sistēmu,

lielāks to valstu skaits, kuras pievienojušās CPPNM un CNT un/vai paziņojušas par ieceri īstenot kodoldrošības sistēmu,

lielāks to valstu skaits, kuras pieņēmušas valsts tiesību aktus, kas vajadzīgi, lai valstij ļautu izpildīt saskaņā ar SAEA aizsardzības pasākumu nolīgumiem un papildprotokoliem uzliktās saistības,

stiprāka likumdošanas un regulatīvā infrastruktūra, ko iegūs, pamatojoties uz ekspertu padomiem, izveidotu/atjauninātu radiācijas drošumu un radioaktīvu materiālu drošības valsts regulatīvo infrastruktūru, izmantojot sniegtos SAEA novērtēšanas pakalpojumus, piemēram, Integrēto regulatīvās pārskatīšanas dienestu, citus padomdevējus dienestus, kā arī iekārtas un apmācību.

4. joma.   Kodolmateriālu un citu radioaktīvu materiālu kodoldrošības pasākumu stiprināšana

Mērķis:

izvēlētajās valstīs stiprināt kodoliekārtu fizisku aizsardzību un tādu kodolmateriālu fizisku aizsardzību, kurus izmanto kodolnozares lietojumos,

izvēlētajās valstīs stiprināt radioaktīvo materiālu, ko izmanto ārpus kodolnozares, fizisko aizsardzību un kontroli,

atrast un apzināt radioaktīvus avotus tādos apstākļos, kas liecina par vajadzību uzlabot to stāvokli un nogādāt tos drošā glabāšanas vietā izvēlētajās valstīs, tostarp atgriezt tos izcelsmes valstī vai piegādātājam,

stiprināt tehniskas un administratīvas sistēmas, kas ieviestas kodolmateriālu uzskaitei un kontrolei, tostarp stiprināt pastāvošās SSAC, kas izveidotas aizsardzības pasākumu nolīgumu un papildprotokolu īstenošanai, tostarp valstīs, kurās ir ierobežotas kodolprogrammas un kurām ir mazāki ziņošanas pienākumi saskaņā ar to aizsardzības pasākumu nolīgumiem pievienotajiem t. s. “mazu apjomu protokoliem”,

izvēlētajās valstīs stiprināt radioaktīvu vielu, materiālu un avotu valsts reģistrus.

Rezultāti:

efektīvāka kodolmateriālu fiziska aizsardzība izvēlētajās kodoliekārtās un vietās, kā arī tādu radioaktīvu avotu aizsardzība, kurus izmanto ārpus kodolnozares (piemēram, medicīnā vai rūpniecībā, vai radioaktīvu atkritumu jomā),

mazāks risks, ko rada radioaktīvi avoti neaizsargātos apstākļos, jo tiem nodrošināta efektīvāka fiziska aizsardzība vai attiecīgā gadījumā tie ir nojaukti un pārvietoti uz drošu glabāšanas vietu attiecīgajā valstī vai citās izvēlētās valstīs,

mazāks radioaktīvu avotu skaits, kas atrodas nekontrolētos un neaizsargātos apstākļos, jo izvēlētajās valstīs sniedz atbalstu valsts meklēšanas un drošības kampaņām,

efektīvu tehnisku un administratīvu sistēmu izveide un uzturēšana, lai veiktu kodolmateriālu uzskaiti un kontroli, tostarp izveidojot jaunas un/vai stiprinot pastāvošās SSAC, kuras ir spējīgas izpildīt aizsardzības pasākumu nolīgumus un papildprotokolus, cita starpā arī valstīs, uz kurām attiecas “mazu apjomu protokoli”,

apmācības, kas nodrošinātas izvēlētam personālam, kurš ir tiesīgs saņemt tādu atbalstu, palielina iespēju, ka tiks ieviests un uzturēts efektīvs fiziskās aizsardzības režīms.

5. joma.   Valstu spēju stiprināšana, lai tās varētu rīkoties attiecībā uz kodolmateriāliem un radioaktīviem materiāliem, kas ir ārpus valsts regulatīvās kontroles

Mērķis:

stiprināt valstu spējas, lai nodrošinātu, ka kodolmateriāli un radioaktīvi materiāli nav apritē ārpus valsts licencētām darbībām un ka ir izveidots mehānisms, lai izvēlētajās valstīs nodrošinātu efektīvu robežkontroli un reaģēšanas gatavību.

Rezultāti:

pilnīgāka(-as) sistēma(-as), ar ko vāc un izvērtē informāciju par kodolmateriālu nelikumīgu tirdzniecību, izmantojot gan publiskus avotus, gan valsts oficiālos informācijas avotus, lai uzlabotu zināšanas par šādu nelikumīgu tirdzniecību un ar to saistītiem apstākļiem. Atbildes uz tādu informāciju palīdzēs noteikt prioritātes turpmākās nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas darbībās,

ar ekspertu palīdzību izveidotas valsts sistēmas, lai apkarotu nelikumīgu tirdzniecību un uzlabotu radioaktīvo materiālu, bīstamu kodoliekārtu un kodoltehnoloģiju pārrobežu aprites kontroles valsts līmeņa koordināciju,

efektīvas radiācijas uzraudzības spējas izvēlētajās robežšķērsošanas vietās, kas nodrošinātas ar robežu uzraudzības iekārtām un ekspertu sniegtiem padomiem attiecībā uz izvēlētām robežšķērsošanas vietām,

labāka valsts reaģēšanas plānu izstrāde un tiesībaizsardzības iestāžu personālam nodrošināta apmācība par reaģēšanas metodoloģiju,

labi apmācīts, zinošs un kompetents tiesībaizsardzības iestāžu personāls, ko sekmē, nodrošinot apmācību un citu cilvēkresursu attīstības atbalstu.

2.3.   Rezultātu izvērtējums

Kā daļu no šā lēmuma īstenošanas procesa SAEA veiks iegūto rezultātu izvērtējumu, lai nodrošinātu atbalsta efektivitāti un apzinātu visas grūtības tā sniegšanā.

3.   Ilgums

Izvērtēšanu veiks trīs mēnešos pēc tam, kad stājies spēkā finansējuma nolīgums starp Komisiju un SAEA. Pēc tam visus trīs projektus īstenos paralēli 21 mēneša laikposmā.

Šā lēmuma kopējais paredzētais īstenošanas laiks ir 24 mēneši.

4.   Saņēmēji

Saņēmēji ir valstis, kurās veiks izvērtējumu un pēc tam īstenos projektus. To iestādēm sniegs palīdzību, lai noteiktu vājās vietas, un tām sniegs atbalstu, lai rastu risinājumus un palielinātu drošību. Saņēmēju valstu galīgo izvēli un vajadzības, kas jārisina izvēlētajās valstīs, nosaka, savstarpēji apspriežoties īstenošanas struktūrai un AP, kompetentajā Padomes darba grupā cieši sadarbojoties ar dalībvalstīm un Komisiju. Šie lēmumi vajadzības gadījumā pamatojas uz priekšlikumiem, ar ko nāk klajā īstenošanas struktūra atbilstīgi 2. pantam.

5.   Īstenošanas struktūra

Projektu īstenošana tiks uzticēta SAEA. Starptautiskās kodoldrošības misijas veiks SAEA un dalībvalstu eksperti saskaņā ar SAEA misiju darbības standarta režīmu. Trīs projektu īstenošanu veiks tieši SAEA personāls un/vai atlasīti eksperti vai apakšuzņēmēji no SAEA dalībvalstīm. Ja projektu īstenošanu uztic apakšuzņēmējiem, visu preču, būvdarbu vai pakalpojumu iepirkumu, ko SAEA veic atbilstīgi šim lēmumam, īsteno saskaņā ar spēkā esošiem SAEA noteikumiem un procedūrām.

6.   Trešo pušu dalībnieki

Minētos projektus 100 % apjomā finansē saskaņā ar šo lēmumu. SAEA dalībvalstu ekspertus var uzskatīt par trešo pušu dalībniekiem. Viņi strādās saskaņā ar SAEA ekspertu darbības standartnoteikumiem.


(1)  GOV/2003/49-GC(47)/9. Arī dokumentā “Measures to Strengthen International Cooperation in Nuclear, Radiation, Transport Safety and Waste Management: Promoting Effective and Sustainable National Regulatory Infrastructure for the Control of Radiation Sources” (“Pasākumi, lai stiprinātu starptautisku sadarbību kodoldrošības, radiācijas un transporta drošības pārvaldībā un atkritumu apsaimniekošanā – tādas efektīvas un ilgtspējīgas valsts reglamentējošas infrastruktūras veicināšana, ar ko kontrolēt radiācijas avotus”) (GOV/2004/52-GC(48)/15) ir daļas, kas ir būtiskas SAEA un ES sadarbībai saskaņā ar ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai. Šīs darbības ir atspoguļotas arī SAEA Kodoldrošības plāna 2006.–2009. gadam sadaļā “Activities Supporting Nuclear Security” (“Kodoldrošības atbalsta darbības”).

(2)  SAEA Valde 2005. gada septembrī nolēma, ka, lai stiprinātu aizsardzības pasākumu sistēmu, tā dēvēto “mazu apjomu protokolu” (small quantities protocol – SQP) Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) aizsardzības pasākumu nolīgumos vajadzētu saglabāt kā SAEA aizsardzības pasākumu daļu, uz to attiektos grozījumi standarta tekstā un izmaiņas SQP kritērijos; SAEA 2005. gadā Vispārējā konferencē pieņēma rezolūciju, kurā inter alia norādīja, ka gadījumā, ja tā ir valsts, kas noslēgusi vispusīgu aizsardzības pasākumu nolīgumu, ko papildina spēkā esošs papildprotokols, tādi pasākumi nozīmē attiecīgās valsts pastiprinātu pārbaudes standartu.

(3)  KĀDP/2004/022/SAEA I, KĀDP/2005/020/SAEA II, KĀDP/2006/029/SAEA III un KĀDP/2008/020/SAEA IV.

(4)  KĀDP/2004/022/SAEA I, KĀDP/2005/020/SAEA II, KĀDP/2006/029/SAEA III un KĀDP/2008/020/SAEA IV.


1.10.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 259/19


KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 30. septembris)

par tādu preču importu bez ievedmuitas nodokļa, kuras paredzēts par brīvu izplatīt personām, kas cietušas 2010. gada maijā Polijā notikušajos plūdos, vai nodot to rīcībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6624)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(2010/586/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 16. novembra Regulu (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (1), un jo īpaši tās 76. pantu,

ņemot vērā Polijas valdības 2010. gada 2. jūnija lūgumu atļaut tādu preču importu bez ievedmuitas nodokļa, kuras paredzēts par brīvu nodot personām, kas cietušas 2010. gada maijā Polijā notikušajos plūdos,

tā kā:

(1)

Plūdi ir nelaime Regulas (EK) Nr. 1186/2009 XVII nodaļas C daļas nozīmē; tāpēc pastāv pamats atļaut tādu preču importu bez ievedmuitas nodokļa, kuras atbilst minētās Regulas (EK) Nr. 1186/2009 74. līdz 80. panta prasībām.

(2)

Lai Komisija būtu pienācīgi informēta par tādu preču izmantošanu, kuras importē bez ievedmuitas nodokļa, Polijas valdībai jāziņo par veiktajiem pasākumiem, ar ko novērš, ka šādas bez ievedmuitas nodokļa importētas preces tiek izmantotas citādi, nekā paredzēts.

(3)

Komisija jāinformē arī par veiktā importa apjomu un veidu.

(4)

Ir notikusi apspriešanās ar citām dalībvalstīm, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1186/2009 76. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   No ievedmuitas nodokļiem Regulas (EK) Nr. 1186/2009 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē tiek atbrīvotas preces, ko laišanai brīvā apgrozībā importē Polijas kompetento iestāžu apstiprinātās valsts struktūras vai organizācijas, lai par brīvu izplatītu personām, kas cietušas 2010. gada maijā Polijā notikušajos plūdos, vai par brīvu nodotu to rīcībā, paturot preces minēto organizāciju īpašumā.

2.   No ievedmuitas nodokļa atbrīvo arī brīvai apgrozībai importētās preces, kuras ieved palīdzības dienesti savu vajadzību nodrošināšanai darbības laikposmā.

2. pants

Polijas valdība vēlākais 2010. gada 31. decembrī iesniedz Komisijai sarakstu ar apstiprinātajām organizācijām, kuras minētas 1. panta 1. punktā.

3. pants

Polijas valdība vēlākais 2010. gada 31. decembrī paziņo Komisijai pilnīgu informāciju par atbilstoši 1. pantam bez ievedmuitas importēto preču apjomu un veidu, sadalot plašās izstrādājumu kategorijās.

4. pants

Polijas valdība vēlākais 2010. gada 31. decembrī informē Komisiju par pasākumiem, ko tā veic, lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1186/2009 78., 79. un 80. panta ievērošanu.

5. pants

Šā lēmuma 1. pantu piemēro attiecībā uz importu, kas veikts 2010. gada 1. maijā vai pēc šā datuma un ne vēlāk par 2010. gada 30. novembri.

6. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2010. gada 30. septembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA


(1)  OV L 324, 10.12.2009., 23. lpp.