30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/1

10. grozījumu sērijas 5. papildinājumam, kas stājies spēkā 2008. gada 15. oktobrī,

6. redakcijas 1. labojumam, kas stājies spēkā 2009. gada 10. martā,

6. redakcijas 2. labojumam, kas stājas spēkā 2009. gada 24. jūnijā

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

1. pielikums –

2. pielikums –

2. pielikums – 1. papildinājums –

2. pielikums – 2. papildinājums –

3. pielikums –

4. pielikums –

4. pielikums – papildinājums –

5. pielikums –

6. pielikums –

6. pielikums – Papildinājums –

7. pielikums –

8. pielikums –

9. pielikums –

10. pielikums –

11. pielikums –

11. pielikums – 1. papildinājums –

11. pielikums – 2. papildinājums –

11. pielikums – 3. papildinājums –

11. pielikums – 4. papildinājums –

12. pielikums –

12. pielikums – 1. papildinājums –

12. pielikums – 2. papildinājums –

12. pielikums – 3. papildinājums –

12. pielikums – 4. papildinājums –

13. pielikums –

13. pielikums – 1. papildinājums –

13. pielikums – 2. papildinājums –

13. pielikums – 3. papildinājums –

13. pielikums – 4. papildinājums –

14. pielikums –

14. pielikums – Papildinājums –

15. pielikums –

16. pielikums –

17. pielikums –

18. pielikums –

19. pielikums –

19. pielikums – 1. papildinājums –

19. pielikums – 2. papildinājums –

19. pielikums – 3. papildinājums –

19. pielikums – 4. papildinājums –

19. pielikums – 5. papildinājums –

19. pielikums – 6. papildinājums –

19. pielikums – 7. papildinājums –

19. pielikums – 8. papildinājums –

20. pielikums –

20. pielikums – 1. papildinājums –

20. pielikums – 2. papildinājums –

20. pielikums – 3. papildinājums –

20. pielikums – 4. papildinājums –

20. pielikums – 5. papildinājums –

1.1.

Šo noteikumus piemēro M2, M3, N un O (1) kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz bremzēm (2).

1.2.

Šos noteikumus nepiemēro:

1.3.

Ievērojot šo noteikumu piemērojamās prasības, šie noteikumi neattiecas uz 1. pielikumā minēto aprīkojumu, ierīcēm, metodēm un apstākļiem.

2.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz bremzēšanu;

2.2.

“transportlīdzekļu tips” ir to transportlīdzekļu kategorija, kam neatšķiras tādi būtiski aspekti kā:

2.3.

“bremžu sistēma” ir visu to detaļu kopums, kuru funkcija ir pakāpeniski samazināt braucoša transportlīdzekļa ātrumu vai to apstādināt, vai to noturēt nekustīgā stāvoklī, ja tas jau ir apstādināts; šīs funkcijas ir norādītas 5.1.2. punktā. Sistēmā ir bremžu vadības ierīce, pievads un bremzes;

2.4.

“vadības ierīce” ir tā detaļa, kuru tieši iedarbina vadītājs (vai palīgs, dažu piekabju gadījumā), lai pievadam piegādātu enerģiju, kas vajadzīga bremzēšanai vai tās vadīšanai. Minētā enerģija var būt vadītāja muskuļu enerģija vai cita avota enerģija, ko kontrolē vadītājs, vai, attiecīgajos piekabes kinētiskās enerģijas gadījumos, šo dažādo enerģijas veidu apvienojums;

2.5.

“pievads” ir to sastāvdaļu kopums, kas atrodas starp vadības ierīci un bremzēm un kas tās funkcionāli savieno. Pievads var būt mehānisks, hidraulisks, pneimatisks, elektrisks vai jaukts. Ja bremzēšanas jaudu iegūst, izmantojot enerģijas avotu, kas ir neatkarīgs no transportlīdzekļa vadītāja, vai ja bremzēšanas spēku papildina no šāda enerģijas avota, tad sistēmas enerģijas rezervi arī uzskata par pievada daļu.

Pievadam ir divas neatkarīgas funkcijas: vadības pievads un enerģijas pārvads. Ikreiz, kad šajos noteikumos termins “pievads” lietots vispārīgā nozīmē, tas apzīmē gan “vadības pievadu”, gan “enerģijas pārvadu”. Vadības un barošanas līnijas starp vilcējtransportlīdzekļiem un piekabēm neuzskata par pievada daļām;

2.6.

“bremze” ir tā detaļa, kurā rodas spēki, kas vērsti pretēji transportlīdzekļa kustības virzienam. Tā var būt berzes bremze (ja minētos spēkus rada berze starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas viena pret otru); elektriskā bremze (ja minētos spēkus rada elektromagnētiskā darbība starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas viena pret otru, bet savstarpēji nesaskaras); šķidruma bremze (ja minētos spēkus rada tāda šķidruma darbība, kas atrodas starp divām transportlīdzekļa daļām, kuras kustas viena pret otru); vai motorbremze (ja minētos spēkus rada mākslīgs motora bremzēšanas darbības pieaugums, ko pārvada uz riteņiem);

2.7.

“atšķirīgi bremžu sistēmas tipi” ir sistēmas, kam atšķiras šādi būtiski aspekti:

2.8.

“bremžu sistēmas sastāvdaļa” ir viena no atsevišķajām daļām, kuras kopā veido bremžu sistēmu;

2.9.

“ilgstošā (nepārtrauktā) bremzēšana” ir sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšana ar iekārtu, kurai ir šādas īpašības:

2.10.

“daļēji pārtraukta bremzēšana” ir sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšana ar iekārtu, kurai ir šādas īpašības:

2.11.

“automātiskā bremzēšana” ir tāda piekabes vai piekabju bremzēšana, kas notiek automātiski, ja atdalās sakabināto transportlīdzekļu daļas – tostarp, ja atdalīšanās notiek sakabes lūzuma dēļ –, bet nezūd pārējo sakabināto transportlīdzekļu daļu bremzēšanas efektivitāte;

2.12.

“inerces bremzēšana” ir bremzēšana, izmantojot spēkus, ko rada piekabes tuvošanās vilcējtransportlīdzeklim;

2.13.

“pakāpeniski pieaugoša bremzēšana” ir bremzēšana, kuras laikā, atbilstoši iekārtas normālajam darbības diapazonam un iedarbinot bremzes (sk. šo noteikumu 2.4.1. punktu):

2.14.

“saskaņota bremzēšana” ir bremzēšana, ko tad, ja ar vienu vadības ierīci vada divus vai vairākus bremzēšanas avotus, var izmantot, lai, pakāpeniski neitralizējot otru avotu (pārējos avotus), dotu priekšroku vienam avotam un pārējo avotu iedarbināšanai būtu vajadzīga lielāka vadības ierīces kustība;

2.15.

“ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir papildu bremžu sistēma, kura spēj nodrošināt bremzējošu darbību ilgākā laika posmā bez ievērojama veiktspējas samazinājuma. Termins “ilgstošas bremzēšanas sistēma” attiecas uz visu bremžu sistēmu, tostarp arī vadības ierīci;

2.16.

“transportlīdzeklis ar kravu”, ja nav noteikts citādi, ir transportlīdzeklis, kas piekrauts, sasniedzot tā maksimālo masu;

2.17.

“maksimālā masa” ir tehniski pieļaujamā maksimālā masa, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs (šī masa var būt lielāka par valsts iestādes noteikto “atļauto maksimālo masu”);

2.18.

“masas sadalījums pa asīm” ir tā gravitācijas spēka sadalījums pa asīm, kas iedarbojas uz transportlīdzekļa un/vai tā daļas masu;

2.19.

“riteņa/asslodze” ir ceļa seguma vertikālā statiskā reakcija (spēks) uz ass riteni/riteņiem saskares laukumā;

2.20.

“maksimālā statiskā riteņa slodze/asslodze” ir statiskā riteņa slodze/asslodze, ko rada apstākļos, kad transportlīdzeklis ir ar kravu;

2.21.

“elektriski rekuperatīvā bremzēšana” ir bremžu sistēma, kas ātruma samazināšanas laikā transportlīdzekļa kinētisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā;

2.22.

“hidrauliskā bremžu sistēma ar uzkrāto enerģiju” ir bremžu sistēma, kurai enerģiju piegādā zem spiediena esošs hidrauliskais šķidrums, kas tiek glabāts vienā vai vairākos akumulatoros, kurus uzpilda viens vai vairāki spiedējsūkņi, kas visi ir apgādāti ar maksimālās spiediena vērtības ierobežotāju. Šo vērtību norāda izgatavotājs;

2.23.

“priekšējo un aizmugurējo riteņu vienlaicīga bloķēšana” ir situācija, kad laika intervāls starp aizmugurējās ass pēdējā (otrā) riteņa pirmo nobloķēšanu un priekšējās ass pēdējā (otrā) riteņa pirmo nobloķēšanu ir mazāks par 0,1 sekundi;

2.24.

“elektriskā vadības līnija” ir elektriskais savienojums starp mehānisko transportlīdzekli un piekabi, kurš nodrošina piekabes bremžu vadības funkciju. To veido elektriskie vadi un savienojumi, datu pārraides daļas un enerģijas padeve piekabes vadības pievadam;

2.25.

“datu pārraide” ir digitālo datu pārraidīšana saskaņā ar protokola nosacījumiem;

2.26.

“divpunktu savienojums” ir tāda sakaru tīkla topoloģija, kam ir tikai divas vienības. Katra vienība ir aprīkota ar pārraides līnijas galarezistoru;

2.27.

“jūgierīces spēka vadības iekārta” ir sistēma/funkcija, kas automātiski līdzsvaro vilcējtransportlīdzekļa un piekabes bremzēšanas spēku;

2.28.

“nominālā vērtība” ir bremžu veiktspējas atskaites vērtība, kas nepieciešama bremzēšanas sistēmas pārneses funkcijas vērtības apzīmēšanai, salīdzinot sistēmas izejas un ieejas vērtības atsevišķiem un sakabinātiem transportlīdzekļiem;

2.29.

“automātiski vadīta bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā, lai izraisītu transportlīdzekļa palēninājumu ar vadītāja tiešu rīcību vai bez tās, bremžu sistēmas(-u) vai noteiktu asu bremzes iedarbina, automātiski izvērtējot informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas;

2.30.

“selektīvā bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā atsevišķu bremžu iedarbināšanu veic ar automātiskiem līdzekļiem, kuri transportlīdzekļa palēnināšanu pakārto transportlīdzekļa izturēšanās izmaiņām;

2.31.

“bremzēšanas atskaites spēki” ir vienas ass bremzēšanas spēki, kas rodas riepas riņķa līnijas saskares vietā ar bremzēšanas dinamometru un kas attiecas uz bremžu cilindra spiedienu, un ko deklarē tipa apstiprinājuma laikā;

2.32.

“bremzēšanas signāls” ir loģisks signāls, kas liecina par bremžu iedarbināšanu, kā norādīts 5.2.1.30. punktā;

2.33.

“avārijas bremzēšanas signāls” ir loģisks signāls, kas liecina par avārijas bremžu iedarbināšanu, kā norādīts 5.2.1.31. punktā.

3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz bremzēšanu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

3.3.

Tehniskajam dienestam, kas veic atbilstības testus, iesniedz transportlīdzekli – apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu.

3.4.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, vai ir paredzēti pietiekami pasākumi, lai nodrošinātu ražošanas atbilstības efektīvu kontroli.

4.1.

Ja transportlīdzekļa tips, kas iesniegts apstiprinājumam saskaņā ar šiem noteikumiem, atbilst šo noteikumu 5. un 6. punkta prasībām, attiecīgajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru; tā pirmie divi cipari (pašlaik 10) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kuri šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izdošanas laikā. Viena un tā pati puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kurš ir aprīkots ar cita veida bremžu sistēmu, vai arī citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.

Par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu atbilstoši šiem noteikumiem paziņo nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikuma paraugam, kā arī nosūtot tās informācijas kopsavilkumu, kas iekļauta šo noteikumu 3.2.1.–3.2.4. punktā minētajos dokumentos, turklāt pieteicēja iesniegtie atbilstoša mēroga rasējumi nedrīkst būt lielāki par A4 formātu (210 × 297 mm) vai tiem jābūt salocītiem šādā izmērā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

4.5.

Tomēr, ja M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.8. punkta prasībām, aiz noteikumu numura norāda burtu “M”.

4.6.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jānorāda atkārtoti; šādā gadījumā šo noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās rindās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.7.

Apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam.

4.8.

Apstiprinājuma marķējumu novieto blakus transportlīdzekļa datu plāksnei vai uz tās.

4.9.

Apstiprinājuma marķējumu izkārtojumu paraugi ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

5.1.1.1.

Bremžu sistēmu projektē, konstruē un uzstāda tā, lai transportlīdzeklis parastos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu prasībām neatkarīgi no jebkādas vibrācijas, kas uz to var iedarboties.

5.1.1.2.

Jo īpaši bremžu sistēmu projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tā būtu izturīga pret koroziju un novecošanu, kas to ietekmē.

5.1.1.3.

Bremžu uzlikas nesatur azbestu.

5.1.1.4.

Bremžu sistēmu efektivitāti, tostarp elektriskās vadības līnijas efektivitāti, negatīvi neietekmē magnētiskie vai elektriskie lauki. Šis nosacījums ir izpildīts, ja ir ievērotas Noteikumu Nr. 10 02. grozījumu sērijas prasības.

5.1.1.5.

Defekta atklāšanas signāls var momentāni (< 10 ms) pārtraukt pieprasījuma signālu vadības pievadā, ja tas nesamazina bremzēšanas veiktspēju.

5.1.3.1.

Pneimatisko bremžu sistēmu savienojumi starp mehāniskajiem vilcējtransportlīdzekļiem un piekabēm atbilst 5.1.3.1.1., 5.1.3.1.2. vai 5.1.3.1.3. punktam:

5.1.3.2.

Uz vilcējtransportlīdzekļa elektriskās vadības līnijas jābūt informācijai par to, vai tā var izpildīt 5.2.1.18.2. punkta prasības, neizmantojot pneimatiskās vadības līniju. Uz tās jābūt informācijai arī par to, vai tā saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu ir aprīkota ar divām vadības līnijām vai saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu tikai ar elektrisko vadības līniju.

5.1.3.3.

Mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu, jāspēj noteikt, ka saskaņā ar 5.1.3.1.1. punktu aprīkotas piekabes sakabe tam neder. Kad šādi transportlīdzekļi tiek elektriski savienoti ar vilcējtransportlīdzekļa elektrisko vadības līniju, vadītājs tiek brīdināts ar sarkanu optisku brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.1. punktā, un, tiklīdz sistēmā ir spriegums, tiek automātiski iedarbinātas vilcējtransportlīdzekļa bremzes. Šīs bremzēšanas veiktspējai jābūt vismaz tādai, kādu stāvbremzēm nosaka šo noteikumu 4. pielikuma 2.3.1. punkts.

5.1.3.4.

Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar divām vadības līnijām, kā definēts 5.1.3.1.2. punktā, kuras elektriski savienotas ar piekabi, kas arī ir aprīkota ar divām vadības līnijām, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

5.1.3.5.

Piekabe var būt aprīkota, kā noteikts 5.1.3.1.3. punktā, ja vien to var piekabināt tikai tādam mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar elektrisko vadības līniju, kurš atbilst 5.2.1.18.2. punkta prasībām. Visos citos gadījumos piekabe, ja tā ir elektriski savienota, automātiski iedarbina bremzes vai paliek ar iedarbinātām bremzēm. Vadītāju brīdina ar atsevišķu dzeltenu brīdinājuma signālu, kā noteikts 5.2.1.29.2. punktā.

5.1.3.6.

Elektriskā vadības līnija atbilst ISO 11992-1 un 11992-2:2003, un tai ir divpunktu savienojuma tips, kam izmanto septiņu izvadu kontaktspraudni saskaņā ar ISO 7638-1 vai 7638-2:1997. ISO 7638 kontaktspraudņa datu kontaktus izmanto, lai pārraidītu tikai informāciju par bremzēšanas (tostarp ABS) un ritošās daļas (stūre, riepas un balstiekārta) funkcijām, kā nosaka ISO 11992-2:2003. Bremzēšanas funkcijām ir prioritāte, un tās saglabā gan parastajā, gan defekta darbības režīmā. Informācijas pārraide par ritošās daļas funkcijām nedrīkst aizkavēt bremzēšanas funkcijas. Energoapgādi, ko nodrošina ISO 7638 kontaktspraudnis, izmanto tikai bremzēšanas un ritošās daļas funkcijām un lai pārraidītu to informāciju par piekabi, kuru nepārraida pa elektrisko vadības līniju. Tomēr visos gadījumos paliek spēkā šo noteikumu 5.2.2.18. punkta prasības. Energoapgādei visām pārējām funkcijām izmanto citus līdzekļus.

5.1.3.7.

Ja, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, tiek iedarbināta arī piekabes bremžu sistēma, kā atļauts 5.1.2.3. punktā, tad jāizpilda arī šādas papildu prasības:

5.1.3.8.

Noslēgšanas ierīces, kuras nav iedarbināmas automātiski, nav atļautas. Sakabinātu transportlīdzekļu gadījumā elastīgās šļūtenes un kabeļi ir vilcējtransportlīdzekļa daļa. Visos pārējos gadījumos elastīgās šļūtenes ir daļa no piekabes.

5.1.4.2.1.

katrā bremžu sistēmas neatkarīgajā kontūrā, tajā bremzes cilindram vistuvākajā viegli pieejamajā vietā, kas ir visneizdevīgākā attiecībā uz reakcijas laiku, kas aprakstīts 6. pielikumā;

5.1.4.2.2.

bremžu sistēmā, kurā ir iekļauta 10. pielikuma 7.2. punktā minētā spiediena regulēšanas ierīce, vistuvākajos viegli pieejamajos punktos uz spiediena līnijas priekšdaļas un aizmugures daļas. Ja šo ierīci vada pneimatiski, ir vajadzīgs vēl viens testa pieslēgizvads, lai simulētu stāvokli ar kravu. Ja šāda ierīce nav uzstādīta, ir vajadzīgs tikai viens spiediena testa savienojums, kas ir līdzvērtīgs iepriekš minētajam pieslēgizvadam spiediena līnijas aizmugures daļā. Šos testa pieslēgizvadus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami no zemes vai no transportlīdzekļa iekšpuses;

5.1.4.2.3.

viegli pieejamā vietā, kas ir vistuvāk enerģijas uzkrāšanas ierīcei, kura atrodas visneizdevīgākajā vietā 7. pielikuma A sadaļas 2.4. punkta nozīmē;

5.1.4.2.4.

katrā bremžu sistēmas neatkarīgajā kontūrā, lai varētu pārbaudīt visas kontroles līnijas ieejas un izejas spiedienu.

5.1.4.2.5.

Spiediena testa pieslēgizvadi atbilst 4. punktam ISO standartā 3583:1984.

5.1.4.5.1.

pneimatisko bremžu sistēmas dati funkcionālajam un efektivitātes testam ir redzamā vietā un neizdzēšami jānorāda uz transportlīdzekļa, vai tiem ir jābūt brīvi pieejamiem citādi (piemēram, rokasgrāmata, elektronisko datu ieraksta ierīce).

5.1.4.5.2.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pneimatisko bremžu sistēmām, ir jānorāda vismaz šādi dati:

Pneimatisko īpašību dati

5.1.4.6.1.

Bremzēšanas atskaites spēkus, izmantojot bremzēšanas dinamometru, nosaka transportlīdzekļiem ar pneimatiskajām bremzēm.

5.1.4.6.2.

Bremzēšanas atskaites spēki katrai asij ir jānosaka bremžu cilindra spiedienam diapazonā no 100 kPa līdz spiedienam, ko rada 0 tipa testa apstākļos. Persona, kas iesniedz tipa apstiprinājuma pieteikumu, norāda bremzēšanas atskaites spēkus bremžu cilindra spiediena diapazonam no 100 kPa. Transportlīdzekļa izgatavotājs šos datus dara zināmus saskaņā ar šo noteikumu 5.1.4.5.1. punktu.

5.1.4.6.3.

Minētajiem bremzēšanas atskaites spēkiem jābūt tādiem, lai ikreiz, kad bremzēšanas spēks, kas uz dinamometra katrai asij noteikts neatkarīgi no kravas, nav mazāks par atskaites bremzēšanas spēku konkrētam bremzes cilindra spiedienam deklarētajā darba spiediena diapazonā, transportlīdzeklis varētu radīt bremzēšanas spēku, kas būtu ekvivalents tam, kas attiecīgajam transportlīdzeklim noteikts šo noteikumu 4. pielikumā (50 procenti M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot puspiekabes, 45 procenti puspiekabēm) (9).

5.1.4.7.1.

Tipa apstiprinājuma laikā tiek konfidenciāli raksturoti līdzekļi, kas izmantoti, lai nodrošinātu aizsardzību pret izgatavotāja izvēlēto pārbaudes metožu (piemēram, brīdinājuma signāls) darbības vienkāršu neatļautu modificēšanu.

Alternatīvi, šī aizsardzības prasība ir izpildīta, ja ir pieejami sekundāri līdzekļi, ar kuriem var pārbaudīt darbības pareizību.

5.2.1.2.1.

ir vismaz divas savstarpēji neatkarīgas un no vadītāja parastās vietas viegli pieejamas vadības ierīces.

Visām transportlīdzekļu kategorijām, izņemot M2 un M3 kategoriju, visas vadības ierīces (izņemot ilgstošas bremzēšanas sistēmas vadības ierīci) paredz tā, lai pēc atlaišanas tās pilnībā atgrieztos izslēgtā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz stāvbremžu vadības ierīci (vai tās daļu kombinētajā vadības ierīcē), ja tā ir mehāniski bloķēta konkrētajā stāvoklī;

5.2.1.2.2.

darba bremžu sistēmas vadības ierīce ir neatkarīga no stāvbremžu sistēmas vadības ierīces;

5.2.1.2.3.

ja darba bremžu sistēmai un papildu bremžu sistēmai ir viena kopīga vadības ierīce, pēc konkrēta lietošanas laika beigām nedrīkst samazināties efektivitāte savienojumam starp vadības ierīci un dažādām pievada sistēmu detaļām;

5.2.1.2.4.

ja darba bremžu sistēmai un papildu bremžu sistēmai ir viena kopīga vadības ierīce, stāvbremžu sistēmu izgatavo tā, lai to var iedarbināt, kad transportlīdzeklis ir kustībā. Šī prasība nav jāievēro, ja transportlīdzekļa darba bremžu sistēmu var iedarbināt – pat daļēji – ar kādu vadības palīgierīci;

5.2.1.2.5.

neierobežojot šo noteikumu 5.1.2.3. punkta prasības, darba bremžu sistēmai un stāvbremžu sistēmai var būt kopīgas pievada(-u) detaļas ar nosacījumu, ka tad, ja kādā no pievada(-u) detaļām rodas defekts, joprojām tiek izpildītas papildu bremzēm noteiktās prasības;

5.2.1.2.6.

jebkuras tādas detaļas lūzuma gadījumā, kas (kā definēts šo noteikumu 2.6. punktā) nav bremzes, vai šo noteikumu 5.2.1.2.8. punktā minēto detaļu lūzuma gadījumā, vai jebkura cita darba bremžu sistēmas defekta gadījumā (darbības traucējumi, daļējs vai pilnīgs enerģijas rezervju izsīkums) papildu bremžu sistēmai vai tai darba bremžu sistēmas daļai, kuru nav ietekmējis defekts, jāspēj apturēt transportlīdzekli atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti papildu bremzēm;

5.2.1.2.7.

jo īpaši tad, ja papildu bremžu sistēmai un darba bremžu sistēmai ir kopēja vadības ierīce un kopējs pievads:

5.2.1.2.8.

dažas daļas, kā pedāli un tā balstu, galveno cilindru un tā virzuli vai virzuļus (hidrauliskajās sistēmās), sadales vārstu (hidrauliskajās un/vai pneimatiskajās sistēmās), savienojumu starp pedāli un galveno cilindru vai sadalītāju, bremžu cilindrus un to virzuļus (hidrauliskās un/vai pneimatiskās sistēmās), un bremžu sviru un izcilņu mezglus, neuzskata par salaužamām, ja tās ir liela izmēra, viegli pieejamas apkopei un to drošības iezīmes ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas paredzētas citām svarīgākajām transportlīdzekļa detaļām (tādām kā stūres pārvads). Visām iepriekš minētajām detaļām, kuru defekta dēļ kļūtu neiespējami transportlīdzekli nobremzēt vismaz ar tādu pašu efektivitāti, kāda noteikta papildu bremzēm, jābūt izgatavotām no metāla vai no materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, un tās nedrīkst redzami deformēties bremžu sistēmas parastos darbības apstākļos.

5.2.1.4.1.

Tomēr iepriekš minētais noteikums neattiecas uz puspiekabju vilcējtransportlīdzekļiem, ja puspiekabes darba bremžu sistēmas pievads ir neatkarīgs no vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas pievada.

5.2.1.4.2.

Hidrauliskā pievada sistēmas detaļas defekta gadījumā vadītāju par to brīdina ar ierīci, kas rada sarkanu brīdinājuma signālu, kā noteikts 5.2.1.29.1.1. punktā. Alternatīvi, šo ierīci ir atļauts ieslēgt, kad šķidrums tilpnē ir zem konkrēta līmeņa, ko noteicis izgatavotājs.

5.2.1.5.1.

Bremžu sistēmas pievada jebkuras sastāvdaļas defekta gadījumā enerģijas padeve tai pievada sastāvdaļai, kuru nav ietekmējis defekts, tiek turpināta – ja tas ir vajadzīgs, lai apturētu transportlīdzekli, – ar tādu efektivitātes līmeni, kāds norādīts atlikušajai un/vai papildu bremzēm. Šo nosacījumu izpilda, izmantojot ierīces, kuras var viegli iedarbināt, kad transportlīdzeklis ir apstājies, vai automātiski.

5.2.1.5.2.

Turklāt enerģijas glabāšanas tvertnēm, kas atrodas šīs iekārtas aizmugures daļā, jābūt tādām, lai enerģijas padeves defekta gadījumā pēc četrām pilngājiena darba bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas reizēm saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti šo noteikumu 7. pielikuma 1.2. punktā, piektajā reizē transportlīdzekli varētu apturēt ar tādu efektivitāti, kāda norādīta papildu bremzēm.

5.2.1.5.3.

Tomēr attiecībā uz hidrauliskajām bremžu sistēmām ar uzkrāto enerģiju var uzskatīt, ka šie nosacījumi ir izpildīti, ja ir izpildītas šo noteikumu 7. pielikuma C daļas 1.2.2. punkta prasības.

5.2.1.7.1.

Lai neļautu riteņu bloķēšanu vai bremžu uzliku pārkaršanu to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir vairāk nekā divas asis, bremzēšanas spēku dažām asīm var automātiski samazināt līdz nullei, kad transportlīdzeklis pārvadā mazāku kravu, ja vien šis transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu 4. pielikumā paredzētajām veiktspējas prasībām.

5.2.1.7.2.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem ar B kategorijas elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu bremzēšanas iedarbību no citiem bremzēšanas avotiem var atbilstoši pielāgot, lai darbotos tikai elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, ja vien ir izpildīti abi šie nosacījumi:

5.2.1.8.1.

Par to, ka elektriskais vadības pievads kompensē bremžu sistēmas darbības traucējumu vai defektu, ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas minēts 5.2.1.29.1.2. punktā, informē vadītāju. Neatkarīgi no transportlīdzekļa kravas daudzuma šī prasība jāizpilda, ja kompensācija pārsniedz šādas robežas:

5.2.1.8.2.

Iepriekš definētā kompensācija ir atļauta tikai tad, ja bremzes pirmo reizi iedarbina, kad transportlīdzekļa ātrums ir lielāks par 10 km/h.

5.2.1.11.2.1.

Jābūt iespējai viegli pārbaudīt darba bremžu uzliku nodilumu no transportlīdzekļa ārpuses vai apakšpuses bez riteņu noņemšanas, paredzot attiecīgas atveres apskatei vai izmantojot citus līdzekļus To var panākt, izmantojot vienkāršus standarta darbnīcas instrumentus vai transportlīdzekļu parastu pārbaudes aprīkojumu.

Kā alternatīva ir pieļaujams devējs uz katru riteni (dubultriteņus uzskata par vienu riteni), kas vadītāju viņa vietā brīdina par to, ka jānomaina uzlikas. Kā optisko brīdinājuma signālu var izmantot dzelteno brīdinājuma signālu, kas minēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.2. punktā.

5.2.1.11.2.2.

Bremžu disku vai trumuļu berzes virsmas nodiluma pakāpi var novērtēt, tikai tieši izmērot konkrētās detaļas vai pārbaudot katra bremžu diska vai trumuļa nodiluma indikatorus, un tās veikšanai var būt nepieciešama noteikta demontāža. Tāpēc tipa apstiprinājuma laikā transportlīdzekļa izgatavotājs:

Šai informācijai jābūt brīvi pieejamai, piemēram, transportlīdzekļa rokasgrāmatā vai kā elektronisko datu ierakstam.

5.2.1.13.1.

Ja paredzēto papildu bremžu veiktspēju ar šīs bremžu sistēmas palīdzību nevar sasniegt, neizmantojot uzkrāto enerģiju, jebkuru transportlīdzekli, kurā ir uzstādītas darba bremzes, ko darbina no enerģijas tvertnes, papildu manometram, ja tāds ir uzstādīts, aprīko ar signālierīci, kas optiski vai akustiski signalizē, ja uzkrātā enerģija jebkurā sistēmas daļā samazinās līdz līmenim, kurā, atkārtoti nepiepildot enerģijas tvertni un neatkarīgi no transportlīdzekļa slogojuma, ir iespējams darba bremzes iedarbināt vēl piektajā reizē pēc četrām pilngājiena iedarbināšanas reizēm un sasniegt paredzēto papildu bremžu veiktspēju (bez defektiem darba bremžu pievada iekārtā un ja bremzes noregulētas, cik cieši vien iespējams). Signālierīcei jābūt tieši un pastāvīgi pieslēgtai pie kontūra. Kad motors darbojas parastajos darbības apstākļos un bremžu sistēma nav bojāta, kā tas ir, veicot tipa atbilstības testus, tad signālierīce nesignalizē, izņemot laiku pēc motora iedarbināšanas, kas vajadzīgs, lai piepildītu enerģijas tvertni(-es). Kā optisko brīdinājuma signālu var izmantot sarkano brīdinājuma signālu, kas minēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā.

5.2.1.18.1.

kad tiek iedarbināta vilcējtransportlīdzekļa papildu bremžu sistēma, jānodrošina arī piekabes pakāpeniska bremzēšana;

5.2.1.18.2.

vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas defekta gadījumā, ja šo sistēmu veido vismaz divas neatkarīgas detaļas, tai detaļai vai detaļām, ko nav ietekmējis defekts, jāspēj pilnīgi vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes. Šādu bremzēšanu jāspēj veikt pakāpeniski. Ja šo darbību veic ar vārstu, kas parasti atrodas miera stāvoklī, tad šādu vārstu var iebūvēt tikai tad, ja vadītājs var viegli pārbaudīt tā pareizu darbību vai nu no kabīnes, vai arī no transportlīdzekļa ārpuses, neizmantojot instrumentus;

5.2.1.18.3.

ja rodas defekts (piemēram, lūzums vai noplūde) kādā no pneimatiskajām savienojuma līnijām vai elektriskās vadības līnijas pārrāvums vai defekts, vadītājam tik un tā jāspēj pilnībā vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes, izmantojot vai nu darba bremžu vadības ierīci, vai nu papildu bremžu vadības ierīci, vai stāvbremžu vadības ierīci, izņemot, ja attiecīgā defekta dēļ piekabe tiek bremzēta automātiski ar veiktspēju, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā;

5.2.1.18.4.

uzskata, ka prasības attiecībā uz 5.2.1.18.3. punktā minēto automātisko bremzēšanu ir izpildītas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.2.1.18.5.

ja rodas defekts vienā no vadības līnijām, kas savieno divus transportlīdzekļus, kuri aprīkoti saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu, vadības līnija, ko defekts neietekmē, automātiski nodrošina tādu bremzēšanas veiktspēju, kāda noteikta 4. pielikuma 3.1. punktā.

5.2.1.19.1.

mehāniskā transportlīdzekļa strāvas avotam (ģeneratoram un akumulatoram) ir pietiekoša jauda, lai nodrošinātu strāvas padevi elektriskajai bremžu sistēmai. Kad motors darbojas brīvgaitā, kā to ir ieteicis izgatavotājs, un visas elektriskās ierīces, kuras izgatavotājs ir piegādājis kā transportlīdzekļa standarta aprīkojumu, ir ieslēgtas, spriegums elektriskajos vados elektriskās bremžu sistēmas maksimālās jaudas (15 A) patēriņa brīdī nesamazinās vairāk par 9,6 V, kad to mēra pie strāvas avota spailēm. Elektriskie vadi nedrīkst radīt īsslēgumus pat tad, kad tie ir pārslogoti;

5.2.1.19.2.

vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas defekta gadījumā, ja šajā sistēmā ir vismaz divas neatkarīgas sastāvdaļas, tai sastāvdaļai vai sastāvdaļām, ko nav ietekmējis defekts, jāspēj pilnīgi vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes;

5.2.1.19.3.

bremžu signālluktura slēdža un elektriskās bremžu sistēmas iedarbināšanas kontūra izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja bremžu iedarbināšanas vads ir pievienots paralēli bremžu signāllukturim un esošais bremžu signālluktura slēdzis un kontūrs var izturēt papildu slodzi.

5.2.1.24.1.

Elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu drīkst iedarbināt tikai ar akseleratora vadības ierīci un/vai pārnesumu pārslēga neitrālo stāvokli N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

5.2.1.24.2.

Turklāt M2 un N2 (< 5 tonnām) kategorijas transportlīdzekļiem elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas vadības ierīce var būt atsevišķs slēdzis vai svira.

5.2.1.24.3.

Prasības, kas noteiktas 5.2.1.25.6. un 5.2.1.25.7. punktā, attiecas arī uz A kategorijas rekuperatīvajām bremzēšanas sistēmām.

5.2.1.25.1.

Pilnībā vai daļēji atvienot kādu no darba bremžu sistēmas daļām var tikai ar automātiskiem līdzekļiem. Šo noteikumu nedrīkst interpretēt kā atkāpi no 5.2.1.10. punkta noteikumiem.

5.2.1.25.2.

Darba bremžu sistēmai jābūt tikai vienai vadības ierīcei.

5.2.1.25.3.

Transportlīdzekļiem, kuros uzstādītas abu kategoriju elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas, piemēro visas attiecīgās prasības, izņemot 5.2.1.24.1. punktu.

Šajā gadījumā elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu drīkst iedarbināt ar akseleratora vadības ierīci un/vai pārnesumu pārslēga neitrālo stāvokli N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

Turklāt darba bremžu vadības ierīces iedarbināšana nedrīkst samazināt iepriekš minēto bremzēšanas iedarbību, ko rada akseleratora vadības ierīces atlaišana.

5.2.1.25.4.

Darba bremžu sistēmas darbību nedrīkst traucēt motora(-u) pārslēgšana neitrālā stāvoklī vai izmantotais pārnesums.

5.2.1.25.5.

Ja bremžu elektriskās detaļas darbības pamatā ir attiecība starp informāciju, kas nāk no darba bremžu vadības ierīces, un bremzēšanas spēku attiecīgajiem riteņiem, par šīs attiecības kļūmi, kuras dēļ var mainīties bremzēšanas spēka sadale starp asīm (atkarībā no gadījuma – 10. vai 13. pielikums), ne vēlāk kā brīdī, kad attiecīgo vadības ierīci iedarbina, ar optisku brīdinājuma signālu jābrīdina vadītājs, un šim signālam jāpaliek ieslēgtam tik ilgi, kamēr pastāv attiecīgais defekts un kamēr transportlīdzekļa vadības slēdzis (atslēga) ir stāvoklī “ON”.

5.2.1.25.6.

Elektriski rekuperatīvo bremžu darbību nedrīkst traucēt magnētiskie vai elektriskie lauki.

5.2.1.25.7.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pretbloķēšanas ierīci, attiecīgā pretbloķēšanas ierīce vada elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu.

5.2.1.26.1.

Jānovērš iespēja, ka elektriskā pievada defekta gadījumā varētu nejauši iedarbināt stāvbremžu sistēmu.

5.2.1.26.2.

Elektriskā pievada defekta gadījumā jābūt izpildītām turpmāk noteiktajām prasībām.

5.2.1.26.3.

Papildiekārtas ar enerģiju no stāvbremžu sistēmas elektriskā pievada var apgādāt tad, ja ar pieejamo enerģiju pietiek, lai iedarbinātu stāvbremžu sistēmu un papildus apgādātu ar elektroenerģiju visus citus transportlīdzekļa elektrības patērētājus apstākļos, kad nav defektu. Turklāt, ja enerģijas rezervi izmanto arī darba bremžu sistēmai, piemēro 5.2.1.27.7. punkta noteikumus.

5.2.1.26.4.

Pēc tam, kad aizdedzes/palaišanas slēdzis, ar ko kontrolē elektrības padevi bremžu iekārtām, ir izslēgts un/vai ir izņemta atslēga, joprojām jābūt iespējai iedarbināt stāvbremžu sistēmu, bet nedrīkst būt iespējai to atlaist.

5.2.1.27.1.

Kad stāvbremzes ir atlaistas, darba bremžu sistēmai jāspēj nodrošināt vismaz tāds kopējais statiskais bremzēšanas spēks, kas ir līdzvērtīgs spēkam, kuram jābūt 0 tipa testa laikā, pat ja ir izslēgts aizdedzes/palaišanas slēdzis un/vai izņemta atslēga. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabes, jābūt aprīkotiem ar piekabes darba bremžu sistēmas pilnīgas kontroles signālu. Ir jāzina, vai darba bremžu sistēmas enerģijas pārvadam ir pieejams pietiekami daudz enerģijas.

5.2.1.27.2.

Elektriskā vadības pievada atsevišķa īslaicīga defekta gadījumā (< 40 ms), izņemot tā enerģijas apgādi (piemēram, nepārraidīts signāls vai datu kļūda), nedrīkst būt pamanāmas ietekmes uz darba bremžu veiktspēju.

5.2.1.27.3.

Par tādu elektriskā vadības pievada defektu (12), izņemot tā enerģijas apgādi, kurš ietekmē to sistēmu darbību un efektivitāti, uz kurām attiecas šie noteikumi, vadītājs saņem brīdinājumu ar sarkanu vai dzeltenu brīdinājuma signālu (atkarībā no konkrētā gadījuma), kas attiecīgi noteikti 5.2.1.29.1.1. un 5.2.1.29.1.2. punktā. Ja paredzēto bremzēšanas efektivitāti vairs nevar nodrošināt (sarkans brīdinājuma signāls), par defektiem, ko izraisa elektrības piegādes traucējumi (piemēram, lūzums, pārrāvums), vadītājam ziņo, tiklīdz tie notiek, un noteikto atlikušo bremzēšanas veiktspēju ar darba bremžu vadības ierīces darbināšanu nodrošina saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktu. Šīs prasības nedrīkst interpretēt kā atkāpi no prasībām, kas attiecas uz papildu bremzēšanu.

5.2.1.27.4.

Mehāniskajam transportlīdzeklim, kas ar elektrisko vadības līniju ir elektriski savienots ar piekabi, vadītāju skaidri brīdina ikreiz, kad no piekabes saņem defekta signālu, ka enerģija, ko glabā jebkurā piekabes darba bremžu sastāvdaļā, ir samazinājusies zem brīdinājuma līmeņa, kas noteikts šo noteikumu 5.2.2.16. punktā. Tāds pats brīdinājuma signāls jāsniedz tad, ja ilgstošs defekts (> 40 ms) piekabes elektriskajā vadības pievadā, izņemot tā enerģijas apgādi, neļauj nodrošināt piekabei noteikto darba bremžu veiktspēju, kā noteikts šo noteikumu 5.2.2.15.2.1. punktā. Šim nolūkam izmanto sarkano brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.2.1. punktā.

5.2.1.27.5.

Ja sabojājas elektriskā vadības pievada enerģijas avots, sākot no enerģijas līmeņa nominālā lieluma, darba bremžu sistēmas vadības pilnu diapazonu nodrošina pēc darba bremžu vadības ierīces divdesmit secīgām pilngājiena iedarbināšanas reizēm. Testa laikā bremžu vadības ierīci katrā iedarbināšanas reizē pilnībā iedarbina uz 20 sekundēm un atlaiž uz 5 sekundēm. Iepriekš minētā testa laikā enerģijas pārvadā jābūt pieejamam pietiekamam enerģijas daudzumam, lai nodrošinātu darba bremžu sistēmas pilnīgu iedarbināšanu. Šo prasību nedrīkst interpretēt kā atkāpi no 7. pielikuma prasībām.

5.2.1.27.6.

Ja akumulatora spriegums kļūst mazāks par izgatavotāja noteikto lielumu, pie kura vairs nevar nodrošināt paredzēto darba bremžu veiktspēju un/vai kurš vismaz diviem neatkarīgiem darba bremžu kontūriem neļauj sasniegt paredzēto papildus vai atlikušo bremzēšanas efektivitāti, jāieslēdzas 5.2.1.29.1.1. punktā noteiktajam sarkanajam brīdinājuma signālam. Pēc brīdinājuma signāla ieslēgšanās jābūt iespējai iedarbināt darba bremžu ierīci un panākt vismaz to atlikušo veiktspēju, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā. Ir jāzina, vai darba bremžu sistēmas enerģijas pārvadam ir pieejams pietiekami daudz enerģijas. Šī prasība nav uzskatāma par atkāpi no prasības, kas attiecas uz papildu bremzēm.

5.2.1.27.7.

Ja no tās pašas enerģijas rezerves, no kuras enerģiju piegādā elektriskajam vadības pievadam, enerģiju piegādā papildiekārtām, jānodrošina, lai tad, kad motors darbojas ar ātrumu, kas nepārsniedz 80 procentus no maksimālā ātruma, enerģijas piegāde būtu pietiekama, lai nodrošinātu paredzētos palēninājuma lielumus; to var panākt, vai nu izmantojot tādu enerģijas avotu, kas nepieļauj šīs rezerves izsmelšanu, kad darbojas visas papildiekārtas, vai automātiski izslēdzot iepriekš izvēlētas papildiekārtu sastāvdaļas, ja spriegums pārsniedz šo noteikumu 5.2.1.27.6. punktā minēto kritisko līmeni, un tādējādi novēršot jebkādu šīs rezerves izsmelšanu. Šīs prasības izpildi var pierādīt ar aprēķiniem vai praktisku testu. Transportlīdzekļiem, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabi, ņem vērā, ka piekabes enerģijas patēriņš ir 400 W. Šis punkts neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas paredzētos palēninājuma lielumus var sasniegt, neizmantojot elektroenerģiju.

5.2.1.27.8.

Ja papildiekārtām enerģiju piegādā no elektriskā vadības pievada, jāizpilda šādas prasības:

5.2.1.27.9.

Ja noticis defekts tāda vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas elektriskajā vadības pievadā, kas aprīkots ar elektrisko vadības līniju saskaņā ar 5.1.3.1.2. vai 5.1.3.1.3. punktu, joprojām jābūt iespējai pilnībā iedarbināt piekabes bremzes.

5.2.1.27.10.

Ja noticis defekts tādas piekabes elektriskajā vadības pievadā, kas elektriski pievienota tikai ar elektrisko vadības līniju saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu, piekabes bremzēšanu nodrošina saskaņā ar 5.2.1.18.4.1. punktu. Tam tā jābūt ikreiz, kad piekabe ar elektriskās vadības līnijas datu pārraides sastāvdaļu nosūta signālu “barošanas līnijas bremzēšanas pieprasījums”, vai tad, ja ilgstoši nenotiek šādu datu pārraide. Šis punkts neattiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus nevar izmantot ar piekabēm, kas pieslēgtas tikai ar elektriskās vadības līniju, kā aprakstīts 5.1.3.5. punktā.

5.2.1.28.1.

Jūgierīces spēka vadības iekārta ir atļauta tikai vilcējtransportlīdzeklī.

5.2.1.28.2.

Jūgierīces spēka vadības iekārtas uzdevums ir samazināt atšķirību starp vilcējtransportlīdzekļa un piekabes dinamiskās bremzēšanas pakāpi. Jūgierīces spēka vadības iekārtas darbību pārbauda tipa apstiprinājuma laikā. Par metodi, ko izmanto šādai pārbaudei, vienojas transportlīdzekļa izgatavotājs un tehniskais dienests, un informāciju par novērtējuma metodi un rezultātiem pievieno tipa apstiprinājuma ziņojumam.

5.2.1.28.3.

Transportlīdzeklim ir jāatbilst 10. pielikuma saderības prasībām attiecībā uz transportlīdzekli ar kravu, bet, lai sasniegtu 5.2.1.28.2. punkta mērķus, transportlīdzeklis var neatbilst minētajām prasībām, ja darbojas jūgierīces spēka vadības iekārta.

5.2.1.28.4.

Jākonstatē visi jūgierīces spēka vadības iekārtas defekti, un par tiem ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.2. punktā, jāinformē vadītājs. Defekta gadījumā jābūt izpildītām attiecīgajām 10. pielikuma prasībām.

5.2.1.28.5.

Par jūgierīces spēka vadības iekārtas veikto kompensāciju brīdina ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.2. punktā, ja nominālo pieprasījuma lielumu, kas definēts 2.28.3. punktā, šī kompensācija pārsniedz par 150 kPa līdz 650 kPa robežai uz pm ass (vai atbilstošo digitālo pieprasījumu). Virs 650 kPa robežas brīdinājumam jābūt tad, ja kompensācijas dēļ iedarbināšanas punkts atrodas ārpus diapazona, kas 10. pielikumā noteikts saderības prasībām attiecībā uz transportlīdzekli ar kravu.

1. diagramma

Velkošie transportlīdzekļi (izņemot puspiekabju vilcējus)

2. diagramma

Puspiekabju vilcēji

5.2.1.28.6.

Jūgierīces spēka vadības iekārta vada tikai tos sakabes spēkus, ko rada mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes darba bremžu sistēma. Ne mehāniskā transportlīdzekļa, ne piekabes darba bremžu sistēma nekompensē sakabes spēkus, ko rada ilgstošas bremzēšanas sistēmu efektivitāte. Uzskata, ka ilgstošas bremzēšanas sistēmas nav darba bremžu sistēmu daļa.

5.2.1.29.1.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jāspēj sniegt šādus optiskus brīdinājuma signālus par bremžu defektu vai defektu:

5.2.1.29.2.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju un/vai kam atļauts vilkt piekabi, kura aprīkota ar elektrisko vadības pievadu un/vai pretbloķēšanas bremžu sistēmu, jāspēj sniegt atsevišķu dzeltenu brīdinājuma signālu, lai informētu par piekabes bremžu iekārtas pretbloķēšanas bremžu sistēmas un/vai elektriskā vadības pievada defektu. Šo signālu no piekabes ieslēdz ar ISO standartam 7638:1997 (13) atbilstoša 5 izvadu kontaktspraudņa starpniecību, un visos gadījumos piekabes nosūtītajam signālam jāparādās bez vērā ņemamas kavēšanās un vilcējtransportlīdzeklis to nedrīkst izmainīt. Šim brīdinājuma signālam nav jāieslēdzas, kad ir piekabināta piekabe bez elektriskās vadības līnijas vai un/vai elektriskā vadības pievada, un/vai pretbloķēšanas bremžu sistēmas vai kad piekabe vispār nav piekabināta. Šī funkcija ir automātiska.

5.2.1.29.3.

Brīdinājuma signālam jābūt saskatāmam arī dienas gaismā; minēto signālu stāvokli vadītājam jāspēj viegli pārbaudīt no savas vietas; brīdinājuma ierīču detaļas defekts nedrīkst samazināt bremžu sistēmas veiktspēju.

5.2.1.29.4.

Ja nav noteikts citādi:

5.2.1.29.5.

Iepriekš minētajam(-iem) brīdinājuma signālam(-iem) jāieslēdzas, kad transportlīdzekļa elektroiekārtas (un bremžu sistēma) tiek pieslēgtas spriegumam. Kad transportlīdzeklis ir apstājies, bremžu sistēma pirms minēto signālu izslēgšanas pārbauda, vai nav noticis kāds no definētajiem defektiem vai defektiem. Kad tiek konstatēti definētie defekti vai defekti, kam jāieslēdz iepriekš minētie brīdinājuma signāli, bet ko nevar konstatēt nekustīgā stāvoklī, tos saglabā un, kamēr attiecīgais defekts vai defekts saglabājas, par tiem brīdina, kad tiek iedarbināts transportlīdzeklis un aizdedzes (palaišanas) slēdzis ir stāvoklī “ON”.

5.2.1.29.6.

Informēt par nedefinētiem defektiem (vai defektiem) vai sniegt citu informāciju par mehāniskā transportlīdzekļa bremzēm un/vai ritošo daļu var ar 5.2.1.29.1.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.2.1.30.1.

Vadītājam iedarbinot darba bremžu sistēmu, tiek radīts signāls, ko izmanto bremžu signāllukturu ieslēgšanai.

5.2.1.30.2.

Prasības transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta ilgstošas bremzēšanas sistēma

5.2.1.30.3.

Iedarbinot darba bremžu sistēmu ar “automātiski vadītu bremzēšanu”, tiek radīts iepriekš minētais signāls. Tomēr, ja radītais palēninājums ir mazāks nekā 0,7 m/s2, signāls var pārstāt darboties (14).

5.2.1.30.4.

Iedarbinot daļu no darba bremžu sistēmas ar “selektīvo bremzēšanu”, iepriekš minētais signāls netiek radīts (15).

5.2.1.30.5.

To transportlīdzekļu gadījumā, kuri aprīkoti ar elektrisko vadības līniju, transportlīdzeklis signālu rada tad, kad no piekabes ar elektriskās vadības līnijas starpniecību tiek saņemts signāls “ieslēgt bremžu signāllukturus” (16).

5.2.1.30.6.

Elektriski rekuperatīvās bremžu sistēmas, kas brīdī, kad tiek atlaists gāzes pedālis, rada palēnināšanas spēku, iepriekš minēto signālu nerada.

5.2.1.31.1.

Iedarbinot darba bremžu sistēmu, signālu ieslēdz šādi:

Visiem transportlīdzekļiem signāls tiek izslēgts vēlākais tad, kad palēninājums ir samazinājies zem 2,5 m/s2.

5.2.1.31.2.

Var izmantot arī šādus nosacījumus:

5.2.2.4.1.

jāiedarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem;

5.2.2.4.2.

sava iedarbība proporcionāli jāsadala starp asīm;

5.2.2.4.3.

vismaz vienā saspiesta gaisa balonā piemērotā un viegli pieejamā vietā jābūt ierīcei, kas nodrošina iztukšošanu un izplūdi.

5.2.2.5.1.

Par to, ka elektriskais vadības pievads kompensē bremžu sistēmas darbības traucējumu vai defektu, vadītāju informē ar atsevišķu dzeltenu optisku brīdinājuma signālu, kas minēts 5.2.1.29.2. punktā. Neatkarīgi no transportlīdzekļa kravas daudzuma šī prasība jāizpilda, kad kompensācija pārsniedz šādas robežas:

5.2.2.5.2.

Iepriekš definētā kompensācija ir atļauta tikai tad, ja bremzes pirmo reizi iedarbina, kad transportlīdzekļa ātrums ir lielāks par 10 km/h.

5.2.2.8.1.

Nodiluma regulēšana darba bremzēm ir automātiska. Tomēr O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļos automātiskās nodiluma regulēšanas iekārtas uzstāda pēc izvēles. Bremzēm, kas aprīkotas ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, pēc sasilšanas un atdzišanas jāļauj transportlīdzeklim brīvi ripot, kā definēts 4. pielikuma 1.7.3. punktā, attiecīgi pēc I tipa vai III tipa testa, kas arī aprakstīts minētajā pielikumā.

5.2.2.8.2.

Darba bremžu berzes detaļu nodiluma pārbaude

5.2.2.12.1.

Piekabēm, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju un ir ar to pievienotas vilcējtransportlīdzeklim, 5.2.1.18.4.2. punktā noteiktā automātiskā bremzēšanas funkcija var būt izslēgta, ja spiediens piekabes saspiesta gaisa balonos ir pietiekams, lai nodrošinātu šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā noteikto bremzēšanas veiktspēju.

5.2.2.14.1.

Uzskata, ka iepriekš minētie nosacījumi ir izpildīti, ja spiediens enerģijas glabāšanas tvertnē(-ēs) tiek uzturēts vismaz 80 procentu apmērā no vadības līnijas pieprasījuma spiediena vai līdzvērtīga digitālā pieprasījuma, kā noteikts šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.2. punktā.

5.2.2.15.1.

Elektriskā vadības pievada atsevišķa īslaicīga defekta gadījumā (< 40 ms), izņemot tā enerģijas apgādi, (piemēram, nepārraidīts signāls vai datu kļūda) nedrīkst būt pamanāmas ietekmes uz darba bremžu veiktspēju.

5.2.2.15.2.

Ja noticis defekts elektriskajā vadības pievadā (18) (piemēram, lūzums, atvienošanās), saglabā tādu bremzēšanas veiktspēju, kas atbilst vismaz 30 procentiem no attiecīgajai piekabei noteiktās darba bremžu sistēmas veiktspējas. Piekabēm, kas elektriski pievienotas tikai ar elektrisko vadības līniju un kas atbilst 5.1.3.1.3. un 5.2.1.18.4.2. punkta prasībām un šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā noteiktajai veiktspējai, tad, ja vairs nevar nodrošināt bremzēšanas veiktspēju vismaz 30 procentu apmērā no tās, kas noteikta piekabes darba bremžu sistēmai, pietiek izpildīt 5.2.1.27.10. punkta noteikumus, nosūtot “barošanas līnijas bremzēšanas pieprasījumu” caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides daļu, vai tad, ja ilgstoši nenotiek šādu datu pārraide.

5.2.2.16.1.

Šo noteikumu 5.2.2.16. punktā minētais enerģijas samazināšanās lielums ir lielums, pie kura, neveicot enerģijas glabāšanas iekārtas uzlādi un neatkarīgi no piekabes kravas stāvokļa, pēc darba bremžu vadības ierīces četrām pilngājiena iedarbināšanām to nav iespējams iedarbināt piekto reizi un sasniegt vismaz 50 procentus no veiktspējas, kas paredzēta attiecīgās piekabes darba bremžu sistēmai.

5.2.2.17.1.

Stabilitātes sistēmas elektriskā vadības pievada defekta gadījumā piekabes, kas kā līdzekli transportlīdzekļa stabilitātes palielināšanai izmanto selektīvo bremzēšanu, par minēto defektu caur ISO standartiem 7638:1997 atbilstošu 5 izvadu kontaktspraudni ziņo ar atsevišķo dzelteno brīdinājuma signālu, kas paredzēts šo noteikumu 5.2.1.29.2. punktā.

Piezīme. Šo prasību pārskata ikreiz, kad Noteikumiem Nr. 13 veic grozījumus, un kamēr: i) pieņems ISO 11992:2003 datu pārraides standarta grozījumu, kas paredz signālu, kurš informē par defektu piekabes stabilitātes vadības sistēmas elektriskajā vadības pievadā, un ii) transportlīdzekļus, kas aprīkoti saskaņā ar minēto standartu, plaši izmanto.

5.2.2.17.2.

Ir atļauts bremžu sistēmu pieslēgt strāvas avotam, kas papildina avotu, kurš pieejams no iepriekš minētā ISO standartam 7638:1997 atbilstošā kontaktspraudņa. Tomēr, ja ir pieejams papildu strāvas avots, ir piemērojami šādi nosacījumi:

5.2.2.22.1.

To piekabju gadījumā, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju, piekabe nosūta signālu “ieslēgt bremžu signāllukturus” ar elektriskās vadības līnijas starpniecību, ja piekabes bremžu sistēma tiek iedarbināta piekabes ierosinātas “automātiski vadītas bremzēšanas” laikā. Tomēr, ja radītais palēninājums ir mazāks nekā 0,7 m/s2, signāls var pārstāt darboties (23)  (24).

5.2.2.22.2.

To piekabju gadījumā, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju, piekabe nenosūta signālu “ieslēgt bremžu signāllukturus” ar elektriskās vadības līnijas starpniecību, ja piekabes bremžu sistēma tiek iedarbināta piekabes ierosinātas “selektīvās bremzēšanas” laikā (25)  (24).

7.1.

Par visiem transportlīdzekļa tipa vai tā bremžu iekārtu pārveidojumiem attiecībā uz šo noteikumu 2. pielikuma prasībām paziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu. Tad minētā struktūrvienība var vai nu:

7.2.

Par apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, norādot attiecīgās izmaiņas, 4.3. punktā norādītajā kārtībā informē nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

7.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, katrai paziņojuma veidlapai, kas sagatavota šādam paplašinājumam, piešķir sērijas numuru un par to informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

8.1.

Transportlīdzeklim, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, jābūt izgatavotam tā, lai tas, izpildot iepriekš šo noteikumu 5. punktā izklāstītās prasības, atbilstu apstiprinātajam tipam.

8.2.

Lai pārbaudītu, vai ir izpildītas šo noteikumu 8.1. punkta prasības, veic attiecīgas ražošanas pārbaudes.

8.3.

Apstiprinājuma turētājam jo īpaši:

8.4.

Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību.

9.1.

Apstiprinājumu, kas piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļa tipu atbilstoši šiem noteikumiem, var atsaukt, ja netiek ievērotas 8.1. punktā noteiktās prasības.

9.2.

Ja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš ir piešķīrusi, tā tūlīt par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

12.1.1.

Sākot ar šo noteikumu 09. grozījumu sērijas 8. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt EEK apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 09. grozījumu sērijas 8. papildinājumu.

12.1.2.

Ja nav noteikts citādi vai ja konteksts neparedz citādi, 10. grozījumu sērijas papildinājumi attiecas arī uz 09. sērijas apstiprinājumu izsniegšanu un uzturēšanu.

12.1.3.

Sākot ar 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 10. grozījumu sēriju.

12.1.4.

Sākot ar 10. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 4. papildinājumu.

12.1.5.

Puses, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu paplašinājumus atbilstoši šo noteikumu 10. grozījumu sērijas 3. papildinājumam.

12.2.1.

24 mēnešus pēc 09. grozījumu sērijas 8. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 09. grozījumu sērijas 8. papildinājumu.

12.2.2.

24 mēnešus pēc 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 10. grozījumu sēriju.

12.2.3.

48 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts atbilstoši šo noteikumu iepriekšējai grozījumu sērijai.

12.2.4.

48 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt EEK apstiprinājumus atbilstoši šo noteikumu 10. grozījumu sērijas 3. papildinājumam.

12.2.5.

24 mēnešus pēc 10. grozījumu sērijas 5. papildinājuma oficiālā spēkā stāšanās datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 10. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

12.3.1.

48 mēnešus pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo nacionālo tāda transportlīdzekļa reģistrāciju (pirmo laišanu ekspluatācijā), kas neatbilst šo noteikumu 10. grozījumu sērijai.

12.4.1.

Neatkarīgi no iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pusēm, kas šos noteikumus sāk piemērot pēc visjaunākās grozījumu sērijas stāšanās spēkā, nav jāpieņem apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar jebkuru no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.