ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2010.257.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 257

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

53. sējums
2010. gada 30. septembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 13 – Vienoti noteikumi par M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz bremzēm

1

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 86 – Vienoti noteikumi lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoru apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu

197

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 106 – Vienoti noteikumi par lauksaimniecības transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprinājumu

231

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 120 – Vienoti noteikumi par tādu iekšdedzes dzinēju apstiprināšanu, kurus paredzēts uzstādīt lauksaimniecības un mežniecības traktoriem un visurgājējiem, attiecībā uz lietderīgās jaudas, lietderīgā griezes momenta un īpašā degvielas patēriņa mērījumiem

280

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/1


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 13 – Vienoti noteikumi par M, N un O kategorijas transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz bremzēm

Ar visiem grozījumiem līdz:

 

10. grozījumu sērijas 5. papildinājumam, kas stājies spēkā 2008. gada 15. oktobrī,

 

6. redakcijas 1. labojumam, kas stājies spēkā 2009. gada 10. martā,

 

6. redakcijas 2. labojumam, kas stājas spēkā 2009. gada 24. jūnijā

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Specifikācijas

6.

Testi

7.

Transportlīdzekļa tipa vai bremžu sistēmas pārveidošana un apstiprinājuma paplašināšana

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas ražošanas neatbilstības gadījumā

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

12.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums –

Bremžu aprīkojums, ierīces, metodes un apstākļi, uz kuriem šie noteikumi neattiecas

2. pielikums –

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu vai apstiprinājuma paplašināšanu, atteikšanu vai atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu transportlīdzekļa tipam attiecībā uz bremzēšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 13

2. pielikums – 1. papildinājums –

To transportlīdzekļa datu saraksts, kuri vajadzīgi apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumiem Nr. 90

2. pielikums – 2. papildinājums –

Tipa apstiprinājuma sertifikāts par transportlīdzekļa bremžu iekārtām

3. pielikums –

Apstiprinājuma marķējumu izkārtojumi

4. pielikums –

Bremžu testi un bremžu sistēmu veiktspēja

4. pielikums – papildinājums –

Procedūra akumulatoru uzlādes stāvokļa uzraudzīšanai

5. pielikums –

Papildu prasības dažiem transportlīdzekļiem, uz ko attiecas Noteikumi par starptautiskajiem bīstamu kravu pārvadājumiem (ADR)

6. pielikums –

Metode reakcijas laika mērīšanai transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pneimatiskā bremžu pievada sistēmām

6. pielikums – Papildinājums –

Simulatora paraugi

7. pielikums –

Noteikumi par enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatori)

8. pielikums –

Noteikumi par īpašiem nosacījumiem atsperu bremžu sistēmām

9. pielikums –

Noteikumi stāvbremžu sistēmām, kas aprīkotas ar bremžu cilindru mehānisko bloķētāju (bloķētāju piedziņa)

10. pielikums –

Bremzēšanas spēka sadalījums pa transportlīdzekļa asīm un prasības attiecībā uz vilcējtransportlīdzekļu un piekabju savietojamību

11. pielikums –

Gadījumi, kuros I tipa un/vai II tipa (vai IIA tipa) testi nav jāveic

11. pielikums – 1. papildinājums –

I, II un III tabula

11. pielikums – 2. papildinājums –

Alternatīvas procedūras I un III tipa testiem, ko veic piekabju bremzēm

11. pielikums – 3. papildinājums –

Testa protokola veidlapas paraugs, kas noteikts šā pielikuma 2. papildinājuma 3.7.1. un 3.7.2. punktā

11. pielikums – 4. papildinājums –

Alternatīvās bremžu automātiskās regulēšanas ierīces testa protokola paraugs, kas minēts šā pielikuma 2. papildinājuma 3.7.3. punktā

12. pielikums –

Testa nosacījumi transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar inerces bremžu sistēmām

12. pielikums – 1. papildinājums –

1.–8. attēls

12. pielikums – 2. papildinājums –

Testa protokols par inerces bremžu sistēmas vadības ierīci

12. pielikums – 3. papildinājums –

Bremžu testa protokols

12. pielikums – 4. papildinājums –

Testa protokols par piekabes inerces bremžu vadības ierīces, pievada un bremžu savietojamību

13. pielikums –

Testa prasības transportlīdzekļiem, kuros uzstādītas pretbloķēšanas sistēmas

13. pielikums – 1. papildinājums –

Simboli un definīcijas

13. pielikums – 2. papildinājums –

Saķeres izmantojums

13. pielikums – 3. papildinājums –

Veiktspēja uz ceļa segumiem ar dažādu saķeri

13. pielikums – 4. papildinājums –

Zemas saķeres ceļa seguma izvēles metode

14. pielikums –

Testa nosacījumi piekabēm ar elektriskajām bremžu sistēmām

14. pielikums – Papildinājums –

Piekabes bremzēšanas pakāpes un vilcēja un piekabes vidējā maksimālā palēninājuma savietojamība (piekabe ar kravu un bez tās)

15. pielikums –

Bremžu uzliku tests ar inerces dinamometra metodi

16. pielikums –

(Rezervēts)

17. pielikums –

Testa procedūra tādu transportlīdzekļu funkcionālās savietojamības novērtēšanai, kuri aprīkoti ar elektriskās vadības līnijām

18. pielikums –

Īpašas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu kompleksu elektroniskās vadības sistēmu drošības aspektiem

19. pielikums –

Piekabju bremžu sastāvdaļu veiktspējas testi

19. pielikums – 1. papildinājums –

Pārbaudes protokola veidlapas paraugs diafragmas bremžu kamerām

19. pielikums – 2. papildinājums –

Veidlapas paraugs diafragmas bremžu kameru testa rezultātu reģistrācijai

19. pielikums – 3. papildinājums –

Pārbaudes protokola veidlapas paraugs atsperu bremzēm

19. pielikums – 4. papildinājums –

Veidlapas paraugs atsperu bremžu testa rezultātu reģistrācijai

19. pielikums – 5. papildinājums –

Piekabes pretbloķēšanas bremžu sistēmas informācijas dokuments

19. pielikums – 6. papildinājums –

Piekabes pretbloķēšanas bremžu sistēmas testa protokols

19. pielikums – 7. papildinājums –

Simboli un definīcijas

19. pielikums – 8. papildinājums –

Lauka testa dokumentēšanas veidlapa, kas noteikta šā pielikuma 4.4.2.9. punktā

20. pielikums –

Alternatīva procedūra piekabju tipa apstiprinājumam

20. pielikums – 1. papildinājums –

Smaguma centra augstuma aprēķināšanas metode

20. pielikums – 2. papildinājums –

Pārbaudes grafiks 3.2.1.5. punktam – puspiekabes

20. pielikums – 3. papildinājums –

Pārbaudes grafiks 3.2.1.6. punktam – centrālass piekabes

20. pielikums – 4. papildinājums –

Pārbaudes grafiks 3.2.1.7. punktam – pilnīgas piekabes

20. pielikums – 5. papildinājums –

Simboli un definīcijas

1.   DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šo noteikumus piemēro M2, M3, N un O (1) kategorijas transportlīdzekļiem attiecībā uz bremzēm (2).

1.2.

Šos noteikumus nepiemēro:

1.2.1.

transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums nepārsniedz 25 km/h;

1.2.2.

piekabēm, ko nevar sakabināt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuru projektētais ātrums pārsniedz 25 km/h;

1.2.3.

transportlīdzekļiem ar aprīkojumu vadītājiem invalīdiem.

1.3.

Ievērojot šo noteikumu piemērojamās prasības, šie noteikumi neattiecas uz 1. pielikumā minēto aprīkojumu, ierīcēm, metodēm un apstākļiem.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos:

2.1.

“transportlīdzekļa apstiprinājums” ir transportlīdzekļa tipa apstiprinājums attiecībā uz bremzēšanu;

2.2.

“transportlīdzekļu tips” ir to transportlīdzekļu kategorija, kam neatšķiras tādi būtiski aspekti kā:

2.2.1.

attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem:

2.2.1.1.

transportlīdzekļa kategorija (sk. šo noteikumu 1.1. punktu);

2.2.1.2.

maksimālā masa, kā definēts šo noteikumu 2.16. punktā;

2.2.1.3.

masas sadalījums pa asīm;

2.2.1.4.

maksimālais projektētais ātrums;

2.2.1.5.

atšķirīga tipa bremžu iekārta, jo īpaši piekabes bremžu iekārtas esība vai neesība vai jebkādas elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas esība;

2.2.1.6.

asu skaits un izvietojums;

2.2.1.7.

motora tips;

2.2.1.8.

pārnesumu skaits un attiecība;

2.2.1.9.

galvenā pārvada pārnesumskaitļi;

2.2.1.10.

riepu izmēri;

2.2.2.

attiecībā uz piekabēm:

2.2.2.1.

transportlīdzekļa kategorija (sk. iepriekš 1.1. punktu);

2.2.2.2.

maksimālā masa, kā definēts šo noteikumu 2.16. punktā;

2.2.2.3.

masas sadalījums pa asīm;

2.2.2.4.

atšķirīga tipa bremžu iekārta;

2.2.2.5.

asu skaits un izvietojums;

2.2.2.6.

riepu izmēri;

2.3.

“bremžu sistēma” ir visu to detaļu kopums, kuru funkcija ir pakāpeniski samazināt braucoša transportlīdzekļa ātrumu vai to apstādināt, vai to noturēt nekustīgā stāvoklī, ja tas jau ir apstādināts; šīs funkcijas ir norādītas 5.1.2. punktā. Sistēmā ir bremžu vadības ierīce, pievads un bremzes;

2.4.

“vadības ierīce” ir tā detaļa, kuru tieši iedarbina vadītājs (vai palīgs, dažu piekabju gadījumā), lai pievadam piegādātu enerģiju, kas vajadzīga bremzēšanai vai tās vadīšanai. Minētā enerģija var būt vadītāja muskuļu enerģija vai cita avota enerģija, ko kontrolē vadītājs, vai, attiecīgajos piekabes kinētiskās enerģijas gadījumos, šo dažādo enerģijas veidu apvienojums;

2.4.1.

“iedarbināšana” ir gan vadības ierīces iedarbināšana, gan atbrīvošana;

2.5.

“pievads” ir to sastāvdaļu kopums, kas atrodas starp vadības ierīci un bremzēm un kas tās funkcionāli savieno. Pievads var būt mehānisks, hidraulisks, pneimatisks, elektrisks vai jaukts. Ja bremzēšanas jaudu iegūst, izmantojot enerģijas avotu, kas ir neatkarīgs no transportlīdzekļa vadītāja, vai ja bremzēšanas spēku papildina no šāda enerģijas avota, tad sistēmas enerģijas rezervi arī uzskata par pievada daļu.

Pievadam ir divas neatkarīgas funkcijas: vadības pievads un enerģijas pārvads. Ikreiz, kad šajos noteikumos termins “pievads” lietots vispārīgā nozīmē, tas apzīmē gan “vadības pievadu”, gan “enerģijas pārvadu”. Vadības un barošanas līnijas starp vilcējtransportlīdzekļiem un piekabēm neuzskata par pievada daļām;

2.5.1.

“vadības pievads” ir to pievada sastāvdaļu kopums, kuras vada bremžu darbību, ieskaitot vadības funkciju un vajadzīgo(-ās) enerģijas rezervi(-es);

2.5.2.

“enerģijas pārvads” ir to sastāvdaļu kopums, kuras bremzēm piegādā enerģiju, kas vajadzīga to darbībai, ieskaitot enerģijas rezervi(-es), kas vajadzīga(-as) bremžu darbībai;

2.6.

“bremze” ir tā detaļa, kurā rodas spēki, kas vērsti pretēji transportlīdzekļa kustības virzienam. Tā var būt berzes bremze (ja minētos spēkus rada berze starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas viena pret otru); elektriskā bremze (ja minētos spēkus rada elektromagnētiskā darbība starp divām transportlīdzekļa daļām, kas kustas viena pret otru, bet savstarpēji nesaskaras); šķidruma bremze (ja minētos spēkus rada tāda šķidruma darbība, kas atrodas starp divām transportlīdzekļa daļām, kuras kustas viena pret otru); vai motorbremze (ja minētos spēkus rada mākslīgs motora bremzēšanas darbības pieaugums, ko pārvada uz riteņiem);

2.7.

“atšķirīgi bremžu sistēmas tipi” ir sistēmas, kam atšķiras šādi būtiski aspekti:

2.7.1.

sastāvdaļas ar atšķirīgiem raksturlielumiem;

2.7.2.

sastāvdaļa, kas izgatavota no materiāliem ar citādām īpašībām, vai daļa ar citādu formu vai izmēru;

2.7.3.

sastāvdaļu kombinācijas dažādos veidos;

2.8.

“bremžu sistēmas sastāvdaļa” ir viena no atsevišķajām daļām, kuras kopā veido bremžu sistēmu;

2.9.

“ilgstošā (nepārtrauktā) bremzēšana” ir sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšana ar iekārtu, kurai ir šādas īpašības:

2.9.1.

viena vadības ierīce, ko vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību;

2.9.2.

enerģiju, ko izmanto sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanai, piegādā tas pats enerģijas avots (kas var būt vadītāja muskuļu enerģija);

2.9.3.

bremžu iekārta nodrošina vienlaicīgu vai attiecīgi saskaņotu katra sakabināto transportlīdzekļu sastāvā esošā transportlīdzekļa bremzēšanu atbilstīgi tā novietojumam;

2.10.

“daļēji pārtraukta bremzēšana” ir sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšana ar iekārtu, kurai ir šādas īpašības:

2.10.1.

viena vadības ierīce, ko vadītājs no savas vietas pakāpeniski iedarbina ar vienu kustību;

2.10.2.

enerģiju, ko izmanto sakabināto transportlīdzekļu bremzēšanai, piegādā divi dažādi enerģijas avoti (no kuriem viens var būt vadītāja muskuļu enerģija);

2.10.3.

bremžu iekārta nodrošina vienlaicīgu vai attiecīgi saskaņotu katra sakabināto transportlīdzekļu sastāvā esošā transportlīdzekļa bremzēšanu atbilstīgi tā novietojumam;

2.11.

“automātiskā bremzēšana” ir tāda piekabes vai piekabju bremzēšana, kas notiek automātiski, ja atdalās sakabināto transportlīdzekļu daļas – tostarp, ja atdalīšanās notiek sakabes lūzuma dēļ –, bet nezūd pārējo sakabināto transportlīdzekļu daļu bremzēšanas efektivitāte;

2.12.

“inerces bremzēšana” ir bremzēšana, izmantojot spēkus, ko rada piekabes tuvošanās vilcējtransportlīdzeklim;

2.13.

“pakāpeniski pieaugoša bremzēšana” ir bremzēšana, kuras laikā, atbilstoši iekārtas normālajam darbības diapazonam un iedarbinot bremzes (sk. šo noteikumu 2.4.1. punktu):

2.13.1.

vadītājs ar vadības ierīci var jebkurā laikā palielināt vai samazināt bremzēšanas spēku;

2.13.2.

bremzēšanas spēks mainās proporcionāli iedarbībai uz vadības ierīci (monotona darbība); un

2.13.3.

bremzēšanas spēku var viegli un pietiekami precīzi regulēt;

2.14.

“saskaņota bremzēšana” ir bremzēšana, ko tad, ja ar vienu vadības ierīci vada divus vai vairākus bremzēšanas avotus, var izmantot, lai, pakāpeniski neitralizējot otru avotu (pārējos avotus), dotu priekšroku vienam avotam un pārējo avotu iedarbināšanai būtu vajadzīga lielāka vadības ierīces kustība;

2.15.

“ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir papildu bremžu sistēma, kura spēj nodrošināt bremzējošu darbību ilgākā laika posmā bez ievērojama veiktspējas samazinājuma. Termins “ilgstošas bremzēšanas sistēma” attiecas uz visu bremžu sistēmu, tostarp arī vadības ierīci;

2.15.1.

ilgstošas bremzēšanas sistēma var būt viena ierīce vai vairāku ierīču kombinācija. Katrai ierīcei var būt sava vadības ierīce;

2.15.2.

ilgstošas bremzēšanas sistēmu vadības ierīces konfigurācija:

2.15.2.1.

“neatkarīga ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir ilgstošas bremzēšanas sistēma, kuras vadības ierīce ir atdalīta no darba bremžu un citām bremžu sistēmām;

2.15.2.2.

“integrēta ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir ilgstošas bremzēšanas sistēma, kuras vadības ierīce ir integrēta darba bremžu sistēmā tā, ka ar kopīgo vadības ierīci gan ilgstošas bremzēšanas sistēmu, gan darba bremžu sistēmu darbina vienlaikus vai ar piemērotu intervālu;

2.15.2.3.

“kombinēta ilgstošas bremzēšanas sistēma” ir ilgstošas bremzēšanas sistēma, kura papildus ir aprīkota ar atslēgšanas ierīci, kas ar vadības ierīci ļauj darbināt vienīgi darba bremzes;

2.16.

“transportlīdzeklis ar kravu”, ja nav noteikts citādi, ir transportlīdzeklis, kas piekrauts, sasniedzot tā maksimālo masu;

2.17.

“maksimālā masa” ir tehniski pieļaujamā maksimālā masa, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs (šī masa var būt lielāka par valsts iestādes noteikto “atļauto maksimālo masu”);

2.18.

“masas sadalījums pa asīm” ir tā gravitācijas spēka sadalījums pa asīm, kas iedarbojas uz transportlīdzekļa un/vai tā daļas masu;

2.19.

“riteņa/asslodze” ir ceļa seguma vertikālā statiskā reakcija (spēks) uz ass riteni/riteņiem saskares laukumā;

2.20.

“maksimālā statiskā riteņa slodze/asslodze” ir statiskā riteņa slodze/asslodze, ko rada apstākļos, kad transportlīdzeklis ir ar kravu;

2.21.

“elektriski rekuperatīvā bremzēšana” ir bremžu sistēma, kas ātruma samazināšanas laikā transportlīdzekļa kinētisko enerģiju pārvērš elektroenerģijā;

2.21.1.

“elektriski rekuperatīvās bremzēšanas vadības ierīce” ir ierīce, kas modulē elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas darbību;

2.21.2.

“A kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma” ir elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, kas nav darba bremžu sistēmas daļa;

2.21.3.

“B kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma” ir elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, kas ir darba bremžu sistēmas daļa;

2.21.4.

“elektriskās uzlādes stāvoklis” ir vilces akumulatorā uzkrātās elektroenerģijas daudzuma momentānā attiecība pret maksimālo elektroenerģijas daudzumu, ko šajā akumulatorā var uzkrāt;

2.21.5.

“vilces akumulators” ir akumulatoru kopums, kurā uzkrāta transportlīdzekļa vilces motora(-u) barošanai izmantojamā enerģija;

2.22.

“hidrauliskā bremžu sistēma ar uzkrāto enerģiju” ir bremžu sistēma, kurai enerģiju piegādā zem spiediena esošs hidrauliskais šķidrums, kas tiek glabāts vienā vai vairākos akumulatoros, kurus uzpilda viens vai vairāki spiedējsūkņi, kas visi ir apgādāti ar maksimālās spiediena vērtības ierobežotāju. Šo vērtību norāda izgatavotājs;

2.23.

“priekšējo un aizmugurējo riteņu vienlaicīga bloķēšana” ir situācija, kad laika intervāls starp aizmugurējās ass pēdējā (otrā) riteņa pirmo nobloķēšanu un priekšējās ass pēdējā (otrā) riteņa pirmo nobloķēšanu ir mazāks par 0,1 sekundi;

2.24.

“elektriskā vadības līnija” ir elektriskais savienojums starp mehānisko transportlīdzekli un piekabi, kurš nodrošina piekabes bremžu vadības funkciju. To veido elektriskie vadi un savienojumi, datu pārraides daļas un enerģijas padeve piekabes vadības pievadam;

2.25.

“datu pārraide” ir digitālo datu pārraidīšana saskaņā ar protokola nosacījumiem;

2.26.

“divpunktu savienojums” ir tāda sakaru tīkla topoloģija, kam ir tikai divas vienības. Katra vienība ir aprīkota ar pārraides līnijas galarezistoru;

2.27.

“jūgierīces spēka vadības iekārta” ir sistēma/funkcija, kas automātiski līdzsvaro vilcējtransportlīdzekļa un piekabes bremzēšanas spēku;

2.28.

“nominālā vērtība” ir bremžu veiktspējas atskaites vērtība, kas nepieciešama bremzēšanas sistēmas pārneses funkcijas vērtības apzīmēšanai, salīdzinot sistēmas izejas un ieejas vērtības atsevišķiem un sakabinātiem transportlīdzekļiem;

2.28.1.

“nominālā vērtība” mehāniskajam transportlīdzeklim ir raksturlielums, ko pārbauda tipa apstiprinājumā un kas apzīmē atsevišķa transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpes attiecību pret bremzēšanas ieejas vērtību;

2.28.2.

“nominālā vērtība” piekabei ir raksturlielums, ko pārbauda tipa apstiprinājumā un kas apzīmē bremzēšanas pakāpes attiecību pret signālu bremžu sakabes galvā;

2.28.3.

“pieprasījuma nominālā vērtība” jūgierīces spēka vadības iekārtai ir raksturlielums, kas apzīmē bremžu sakabes galvas signāla attiecību pret bremzēšanas pakāpi un ko pārbauda tipa apstiprinājumā atbilstoši 10. pielikumā minēto saderības diapazonu robežām;

2.29.

“automātiski vadīta bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā, lai izraisītu transportlīdzekļa palēninājumu ar vadītāja tiešu rīcību vai bez tās, bremžu sistēmas(-u) vai noteiktu asu bremzes iedarbina, automātiski izvērtējot informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas;

2.30.

“selektīvā bremzēšana” ir tādas kompleksas elektroniskās vadības sistēmas funkcija, kurā atsevišķu bremžu iedarbināšanu veic ar automātiskiem līdzekļiem, kuri transportlīdzekļa palēnināšanu pakārto transportlīdzekļa izturēšanās izmaiņām;

2.31.

“bremzēšanas atskaites spēki” ir vienas ass bremzēšanas spēki, kas rodas riepas riņķa līnijas saskares vietā ar bremzēšanas dinamometru un kas attiecas uz bremžu cilindra spiedienu, un ko deklarē tipa apstiprinājuma laikā;

2.32.

“bremzēšanas signāls” ir loģisks signāls, kas liecina par bremžu iedarbināšanu, kā norādīts 5.2.1.30. punktā;

2.33.

“avārijas bremzēšanas signāls” ir loģisks signāls, kas liecina par avārijas bremžu iedarbināšanu, kā norādīts 5.2.1.31. punktā.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz bremzēšanu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Tam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.1.

transportlīdzekļa tipa aprakstu attiecībā uz aspektiem, kas minēti šo noteikumu 2.2. punktā. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošos numurus un/vai simbolus un – mehāniskajiem transportlīdzekļiem – motora tipu;

3.2.2.

sarakstu, kurā pienācīgi identificējot norādītas detaļas, kas veido bremžu sistēmu;

3.2.3.

samontētas bremžu sistēmas rasējumu un plānu tās detaļu izvietojumam transportlīdzeklī;

3.2.4.

sīki izstrādātus katras detaļas rasējumus, pēc kuriem tās var viegli atrast un identificēt.

3.3.

Tehniskajam dienestam, kas veic atbilstības testus, iesniedz transportlīdzekli – apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu.

3.4.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, vai ir paredzēti pietiekami pasākumi, lai nodrošinātu ražošanas atbilstības efektīvu kontroli.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.

Ja transportlīdzekļa tips, kas iesniegts apstiprinājumam saskaņā ar šiem noteikumiem, atbilst šo noteikumu 5. un 6. punkta prasībām, attiecīgajam transportlīdzekļa tipam piešķir apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru; tā pirmie divi cipari (pašlaik 10) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kuri šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izdošanas laikā. Viena un tā pati puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kurš ir aprīkots ar cita veida bremžu sistēmu, vai arī citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.

Par transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu atbilstoši šiem noteikumiem paziņo nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikuma paraugam, kā arī nosūtot tās informācijas kopsavilkumu, kas iekļauta šo noteikumu 3.2.1.–3.2.4. punktā minētajos dokumentos, turklāt pieteicēja iesniegtie atbilstoša mēroga rasējumi nedrīkst būt lielāki par A4 formātu (210 × 297 mm) vai tiem jābūt salocītiem šādā izmērā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kuru veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, aiz kā ir norādīts tās dalībvalsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (3); un

4.4.2.

šo noteikumu numurs, aiz kura ir burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs pa labi no apļa, kas paredzēts šo noteikumu 4.4.1. punktā.

4.5.

Tomēr, ja M2 vai M3 kategorijas transportlīdzeklis ir apstiprināts saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.8. punkta prasībām, aiz noteikumu numura norāda burtu “M”.

4.6.

Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas valstī, kura piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jānorāda atkārtoti; šādā gadījumā šo noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās rindās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.7.

Apstiprinājuma marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam.

4.8.

Apstiprinājuma marķējumu novieto blakus transportlīdzekļa datu plāksnei vai uz tās.

4.9.

Apstiprinājuma marķējumu izkārtojumu paraugi ir norādīti šo noteikumu 3. pielikumā.

5.   SPECIFIKĀCIJAS

5.1.   Vispārīgi noteikumi

5.1.1.   Bremžu sistēma

5.1.1.1.

Bremžu sistēmu projektē, konstruē un uzstāda tā, lai transportlīdzeklis parastos lietošanas apstākļos atbilstu šo noteikumu prasībām neatkarīgi no jebkādas vibrācijas, kas uz to var iedarboties.

5.1.1.2.

Jo īpaši bremžu sistēmu projektē, konstruē un uzstāda tā, lai tā būtu izturīga pret koroziju un novecošanu, kas to ietekmē.

5.1.1.3.

Bremžu uzlikas nesatur azbestu.

5.1.1.4.

Bremžu sistēmu efektivitāti, tostarp elektriskās vadības līnijas efektivitāti, negatīvi neietekmē magnētiskie vai elektriskie lauki. Šis nosacījums ir izpildīts, ja ir ievērotas Noteikumu Nr. 10 02. grozījumu sērijas prasības.

5.1.1.5.

Defekta atklāšanas signāls var momentāni (< 10 ms) pārtraukt pieprasījuma signālu vadības pievadā, ja tas nesamazina bremzēšanas veiktspēju.

5.1.2.   Bremžu sistēmas funkcijas

Šo noteikumu 2.3. punktā definētajai bremžu sistēmai ir jāveic šādas funkcijas:

5.1.2.1.   Darba bremžu sistēma

Ar darba bremzēm jāspēj kontrolēt transportlīdzekļa kustību un to droši, ātri un efektīvi apturēt jebkurā augšup vai lejup vērstā slīpumā neatkarīgi no ātruma un kravas. Šādu bremzēšanu jāspēj veikt pakāpeniski. Ir jābūt iespējai nodrošināt, ka vadītājs šādu bremzēšanu veic, atrodoties savā sēdeklī, nenoņemot rokas no stūres.

5.1.2.2.   Papildu bremžu sistēma

Papildu bremžu sistēmai darba bremžu sistēmas defekta gadījumā jāļauj apturēt transportlīdzekli samērīgā attālumā. Šādu bremzēšanu jāspēj veikt pakāpeniski. Vadītājam jāspēj šādi bremzēt no sava sēdekļa, turot stūri vismaz ar vienu roku. Šajos noteikumos pieņem, ka vienlaikus nevar būt vairāk par vienu darba bremžu defektu.

5.1.2.3.   Stāvbremžu sistēma

Stāvbremzēm transportlīdzeklis jānotur nekustīgi gan augšup, gan lejup vērstā slīpumā pat vadītāja prombūtnē, darba sastāvdaļas noturot bloķētā stāvoklī ar pilnīgi mehānisku ierīci. Vadītājam jāspēj šādas bremzes iedarbināt no sava sēdekļa; attiecībā uz piekabēm ņem vērā šo noteikumu 5.2.2.10. punktu. Piekabes pneimatiskās bremzes un vilcējtransportlīdzekļa stāvbremzes var darbināt vienlaicīgi, ja vien vadītājs jebkurā laikā var pārliecināties, ka sakabināto transportlīdzekļu stāvbremzes veiktspēja, ko nodrošina ar absolūti mehānisku stāvbremžu sistēmas darbību, ir pietiekama.

5.1.3.   Pneimatisko bremžu sistēmu savienojumi starp mehāniskajiem vilcējtransportlīdzekļiem un piekabēm

5.1.3.1.

Pneimatisko bremžu sistēmu savienojumi starp mehāniskajiem vilcējtransportlīdzekļiem un piekabēm atbilst 5.1.3.1.1., 5.1.3.1.2. vai 5.1.3.1.3. punktam:

5.1.3.1.1.

viena pneimatiskā barošanas līnija un viena pneimatiskā vadības līnija;

5.1.3.1.2.

viena pneimatiskā barošanas līnija, viena pneimatiskā vadības līnija un viena elektriskā vadības līnija;

5.1.3.1.3.

viena pneimatiskā barošanas līnija un viena elektriskā vadības līnija; attiecībā uz šo variantu jāņem vērā (4) zemsvītras piezīme.

5.1.3.2.

Uz vilcējtransportlīdzekļa elektriskās vadības līnijas jābūt informācijai par to, vai tā var izpildīt 5.2.1.18.2. punkta prasības, neizmantojot pneimatiskās vadības līniju. Uz tās jābūt informācijai arī par to, vai tā saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu ir aprīkota ar divām vadības līnijām vai saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu tikai ar elektrisko vadības līniju.

5.1.3.3.

Mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu, jāspēj noteikt, ka saskaņā ar 5.1.3.1.1. punktu aprīkotas piekabes sakabe tam neder. Kad šādi transportlīdzekļi tiek elektriski savienoti ar vilcējtransportlīdzekļa elektrisko vadības līniju, vadītājs tiek brīdināts ar sarkanu optisku brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.1. punktā, un, tiklīdz sistēmā ir spriegums, tiek automātiski iedarbinātas vilcējtransportlīdzekļa bremzes. Šīs bremzēšanas veiktspējai jābūt vismaz tādai, kādu stāvbremzēm nosaka šo noteikumu 4. pielikuma 2.3.1. punkts.

5.1.3.4.

Attiecībā uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar divām vadības līnijām, kā definēts 5.1.3.1.2. punktā, kuras elektriski savienotas ar piekabi, kas arī ir aprīkota ar divām vadības līnijām, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem:

5.1.3.4.1.

bremžu sakabes galvā (turpmāk “sakabes galva”) ir abi signāli, un piekabe izmanto elektriskās vadības signālu, ja vien to neuzskata par bojātu. Šādā gadījumā piekabe automātiski pārslēdzas uz pneimatisko vadības līniju;

5.1.3.4.2.

katrs transportlīdzeklis gan attiecībā uz elektriskajām, gan pneimatiskajām vadības līnijām atbilst šo noteikumu 10. pielikuma attiecīgajām prasībām; un

5.1.3.4.3.

ja elektriskās vadības signāls ir ilgāk par 1 sekundi pārsniedzis 100 kPa ekvivalentu, piekabe pārbauda, vai ir pneimatiskais signāls; ja pneimatiskā signāla nav, vadītājam no piekabes tiek nosūtīts atsevišķs dzeltens brīdinājuma signāls, kā noteikts šo noteikumu 5.2.1.29.2. punktā.

5.1.3.5.

Piekabe var būt aprīkota, kā noteikts 5.1.3.1.3. punktā, ja vien to var piekabināt tikai tādam mehāniskajam transportlīdzeklim, kas aprīkots ar elektrisko vadības līniju, kurš atbilst 5.2.1.18.2. punkta prasībām. Visos citos gadījumos piekabe, ja tā ir elektriski savienota, automātiski iedarbina bremzes vai paliek ar iedarbinātām bremzēm. Vadītāju brīdina ar atsevišķu dzeltenu brīdinājuma signālu, kā noteikts 5.2.1.29.2. punktā.

5.1.3.6.

Elektriskā vadības līnija atbilst ISO 11992-1 un 11992-2:2003, un tai ir divpunktu savienojuma tips, kam izmanto septiņu izvadu kontaktspraudni saskaņā ar ISO 7638-1 vai 7638-2:1997. ISO 7638 kontaktspraudņa datu kontaktus izmanto, lai pārraidītu tikai informāciju par bremzēšanas (tostarp ABS) un ritošās daļas (stūre, riepas un balstiekārta) funkcijām, kā nosaka ISO 11992-2:2003. Bremzēšanas funkcijām ir prioritāte, un tās saglabā gan parastajā, gan defekta darbības režīmā. Informācijas pārraide par ritošās daļas funkcijām nedrīkst aizkavēt bremzēšanas funkcijas. Energoapgādi, ko nodrošina ISO 7638 kontaktspraudnis, izmanto tikai bremzēšanas un ritošās daļas funkcijām un lai pārraidītu to informāciju par piekabi, kuru nepārraida pa elektrisko vadības līniju. Tomēr visos gadījumos paliek spēkā šo noteikumu 5.2.2.18. punkta prasības. Energoapgādei visām pārējām funkcijām izmanto citus līdzekļus.

5.1.3.6.1.

Ar elektriskajām vadības līnijām aprīkotu vilcējtransportlīdzekļu un velkamo transportlīdzekļu funkcionālo saderību, kā tā definēta iepriekš šajos noteikumos, tipa apstiprinājuma laikā pārbauda, pārliecinoties, vai ir izpildītas ISO 11992:2003 1. un 2. daļas attiecīgās prasības. Šo noteikumu 17. pielikumā ir norādīts to testu piemērs, kurus var izmantot, lai veiktu minēto pārbaudi.

5.1.3.6.2.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju un elektriski savienoti ar piekabi, kas aprīkota ar elektrisko vadības līniju, ir jāatklāj visi elektriskās vadības līnijas ilgstoši defekti (> 40 ms) mehāniskajā transportlīdzeklī un ar 5.2.1.29.1.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu par tiem jābrīdina vadītājs, ja šādi transportlīdzekļi ir savienoti ar elektrisko vadības līniju.

5.1.3.7.

Ja, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, tiek iedarbināta arī piekabes bremžu sistēma, kā atļauts 5.1.2.3. punktā, tad jāizpilda arī šādas papildu prasības:

5.1.3.7.1.

ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.1. punktu, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, ar pneimatiskās vadības līnijas starpniecību tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma;

5.1.3.7.2.

ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma, kā noteikts 5.1.3.7.1. punktā. Turklāt, iedarbinot stāvbremžu sistēmu, piekabes bremžu sistēmu var iedarbināt ar elektriskās vadības līnijas starpniecību;

5.1.3.7.3.

ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu vai ja tas bez pneimatiskās vadības līnijas palīdzības (5.1.3.1.2. punkts) atbilst 5.2.1.18.2. punkta prasībām, iedarbinot mehāniskā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēmu, ar elektriskās vadības līnijas starpniecību tiek iedarbināta piekabes bremžu sistēma. Ja mehāniskā transportlīdzekļa bremžu iekārtai tiek pārtraukta elektroenerģijas padeve, piekabes bremzes iedarbina, iztukšojot barošanas līniju (turklāt pneimatiskā vadības līnija var palikt zem spiediena); barošanas līnija var būt tukša tikai līdz brīdim, kad mehāniskā transportlīdzekļa bremžu iekārtai tiek atjaunota elektroenerģijas padeve un kad vienlaikus tiek atjaunota piekabes bremzēšana ar elektriskās vadības līnijas starpniecību.

5.1.3.8.

Noslēgšanas ierīces, kuras nav iedarbināmas automātiski, nav atļautas. Sakabinātu transportlīdzekļu gadījumā elastīgās šļūtenes un kabeļi ir vilcējtransportlīdzekļa daļa. Visos pārējos gadījumos elastīgās šļūtenes ir daļa no piekabes.

5.1.4.   Noteikumi par bremžu sistēmu regulārām tehniskajām apskatēm

5.1.4.1.   Jābūt iespējai novērtēt to darba bremžu detaļu nodiluma pakāpi, kuras ir pakļautas dilšanai, piemēram, bremžu uzlikas un bremžu trumuļus/diskus (bremžu trumuļu vai disku gadījumā nodiluma pārbaude nav katrā ziņā jāveic regulāro tehnisko pārbaužu laikā). Metode, ar kuru var veikt minēto novērtējumu, ir noteikta šo noteikumu 5.2.1.11.2 un 5.2.2.8.2. punktā.

5.1.4.2.   Lai transportlīdzeklim, kas aprīkots ar pneimatisko bremžu sistēmu, noteiktu katras transportlīdzekļa ass faktiskos bremzēšanas spēkus, gaisa spiediena testa pieslēgizvadi ir vajadzīgi:

5.1.4.2.1.

katrā bremžu sistēmas neatkarīgajā kontūrā, tajā bremzes cilindram vistuvākajā viegli pieejamajā vietā, kas ir visneizdevīgākā attiecībā uz reakcijas laiku, kas aprakstīts 6. pielikumā;

5.1.4.2.2.

bremžu sistēmā, kurā ir iekļauta 10. pielikuma 7.2. punktā minētā spiediena regulēšanas ierīce, vistuvākajos viegli pieejamajos punktos uz spiediena līnijas priekšdaļas un aizmugures daļas. Ja šo ierīci vada pneimatiski, ir vajadzīgs vēl viens testa pieslēgizvads, lai simulētu stāvokli ar kravu. Ja šāda ierīce nav uzstādīta, ir vajadzīgs tikai viens spiediena testa savienojums, kas ir līdzvērtīgs iepriekš minētajam pieslēgizvadam spiediena līnijas aizmugures daļā. Šos testa pieslēgizvadus izvieto tā, lai tie būtu viegli pieejami no zemes vai no transportlīdzekļa iekšpuses;

5.1.4.2.3.

viegli pieejamā vietā, kas ir vistuvāk enerģijas uzkrāšanas ierīcei, kura atrodas visneizdevīgākajā vietā 7. pielikuma A sadaļas 2.4. punkta nozīmē;

5.1.4.2.4.

katrā bremžu sistēmas neatkarīgajā kontūrā, lai varētu pārbaudīt visas kontroles līnijas ieejas un izejas spiedienu.

5.1.4.2.5.

Spiediena testa pieslēgizvadi atbilst 4. punktam ISO standartā 3583:1984.

5.1.4.3.   Piekļuvi noteiktajiem spiediena testa pieslēgizvadiem nedrīkst traucēt ne piederumu modifikācijas vai montāža, ne transportlīdzekļa virsbūve.

5.1.4.4.   Jābūt iespējai radīt maksimālos bremzēšanas spēkus statiskos apstākļos uz veltņa stenda vai bremzēšanas dinamometra.

5.1.4.5.   Dati par bremžu sistēmām:

5.1.4.5.1.

pneimatisko bremžu sistēmas dati funkcionālajam un efektivitātes testam ir redzamā vietā un neizdzēšami jānorāda uz transportlīdzekļa, vai tiem ir jābūt brīvi pieejamiem citādi (piemēram, rokasgrāmata, elektronisko datu ieraksta ierīce).

5.1.4.5.2.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pneimatisko bremžu sistēmām, ir jānorāda vismaz šādi dati:

Pneimatisko īpašību dati

Izplūdes kompresors/vārsts (5)

Maks. atslēgšanas spiediens = … kPa

Min. ieslēgšanas spiediens = … kPa

Četru kontūru aizsardzības vārsts

Statiskais slēgšanas spiediens … kPa

Piekabes bremžu krāns vai releja (8) avārijas vārsts atkarībā no gadījuma

150 kPa vadības spiedienam atbilstošais izejas spiediens = … kPa

Minimālais projektētais spiediens darba bremžu sistēmā aprēķinu vajadzībām (5)  (6)

 


 

Ass(-is)

Bremzes cilindra tips (7)

darba bremzes/stāvbremzes

/

/

/

Maksimālais gājiens (7) smax = … mm

 

 

 

Sviras garums (7) = … mm

 

 

 

5.1.4.6.   Bremzēšanas atskaites spēki

5.1.4.6.1.

Bremzēšanas atskaites spēkus, izmantojot bremzēšanas dinamometru, nosaka transportlīdzekļiem ar pneimatiskajām bremzēm.

5.1.4.6.2.

Bremzēšanas atskaites spēki katrai asij ir jānosaka bremžu cilindra spiedienam diapazonā no 100 kPa līdz spiedienam, ko rada 0 tipa testa apstākļos. Persona, kas iesniedz tipa apstiprinājuma pieteikumu, norāda bremzēšanas atskaites spēkus bremžu cilindra spiediena diapazonam no 100 kPa. Transportlīdzekļa izgatavotājs šos datus dara zināmus saskaņā ar šo noteikumu 5.1.4.5.1. punktu.

5.1.4.6.3.

Minētajiem bremzēšanas atskaites spēkiem jābūt tādiem, lai ikreiz, kad bremzēšanas spēks, kas uz dinamometra katrai asij noteikts neatkarīgi no kravas, nav mazāks par atskaites bremzēšanas spēku konkrētam bremzes cilindra spiedienam deklarētajā darba spiediena diapazonā, transportlīdzeklis varētu radīt bremzēšanas spēku, kas būtu ekvivalents tam, kas attiecīgajam transportlīdzeklim noteikts šo noteikumu 4. pielikumā (50 procenti M2, M3, N2, N3, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, izņemot puspiekabes, 45 procenti puspiekabēm) (9).

5.1.4.7.   Jābūt iespējai vienkārši pārbaudīt to komplekso elektronisko sistēmu pareizu darbību, kuras kontrolē bremzēšanu. Ja ir vajadzīga papildinformācija, tai jābūt brīvi pieejamai.

5.1.4.7.1.

Tipa apstiprinājuma laikā tiek konfidenciāli raksturoti līdzekļi, kas izmantoti, lai nodrošinātu aizsardzību pret izgatavotāja izvēlēto pārbaudes metožu (piemēram, brīdinājuma signāls) darbības vienkāršu neatļautu modificēšanu.

Alternatīvi, šī aizsardzības prasība ir izpildīta, ja ir pieejami sekundāri līdzekļi, ar kuriem var pārbaudīt darbības pareizību.

5.1.5.   Šo noteikumu 18. pielikuma prasības piemēro visu to transportlīdzekļa komplekso elektronisko vadības sistēmu drošības aspektiem, kuras nodrošina bremzēšanas funkcijas vadības pievadu vai kuras ir tā daļa, tostarp to sistēmu aspektiem, kuras bremžu sistēmu(-as) izmanto automātiski vadītai bremzēšanai vai selektīvai bremzēšanai.

Tomēr 18. pielikuma noteikumi uz sistēmām vai funkcijām, kas bremžu sistēmu izmanto kā līdzekli augstāka līmeņa mērķa sasniegšanai, attiecas tikai tiktāl, ciktāl tām ir tieša ietekme uz bremžu sistēmu. Ja šādas sistēmas ir, bremžu sistēmas tipa atbilstības testu laikā tās nedrīkst izslēgt.

5.2.   Bremžu sistēmu raksturlielumi

5.2.1.   M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļi

5.2.1.1.   Bremžu sistēmām, ar ko transportlīdzeklis ir aprīkots, jāatbilst prasībām, kuras noteiktas darba bremžu sistēmām, papildu bremžu sistēmām un stāvbremžu sistēmām.

5.2.1.2.   Darba bremžu, papildu bremžu un stāvbremžu sistēmām var būt kopīgas detaļas, ja minētās sistēmas atbilst šādiem nosacījumiem:

5.2.1.2.1.

ir vismaz divas savstarpēji neatkarīgas un no vadītāja parastās vietas viegli pieejamas vadības ierīces.

Visām transportlīdzekļu kategorijām, izņemot M2 un M3 kategoriju, visas vadības ierīces (izņemot ilgstošas bremzēšanas sistēmas vadības ierīci) paredz tā, lai pēc atlaišanas tās pilnībā atgrieztos izslēgtā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz stāvbremžu vadības ierīci (vai tās daļu kombinētajā vadības ierīcē), ja tā ir mehāniski bloķēta konkrētajā stāvoklī;

5.2.1.2.2.

darba bremžu sistēmas vadības ierīce ir neatkarīga no stāvbremžu sistēmas vadības ierīces;

5.2.1.2.3.

ja darba bremžu sistēmai un papildu bremžu sistēmai ir viena kopīga vadības ierīce, pēc konkrēta lietošanas laika beigām nedrīkst samazināties efektivitāte savienojumam starp vadības ierīci un dažādām pievada sistēmu detaļām;

5.2.1.2.4.

ja darba bremžu sistēmai un papildu bremžu sistēmai ir viena kopīga vadības ierīce, stāvbremžu sistēmu izgatavo tā, lai to var iedarbināt, kad transportlīdzeklis ir kustībā. Šī prasība nav jāievēro, ja transportlīdzekļa darba bremžu sistēmu var iedarbināt – pat daļēji – ar kādu vadības palīgierīci;

5.2.1.2.5.

neierobežojot šo noteikumu 5.1.2.3. punkta prasības, darba bremžu sistēmai un stāvbremžu sistēmai var būt kopīgas pievada(-u) detaļas ar nosacījumu, ka tad, ja kādā no pievada(-u) detaļām rodas defekts, joprojām tiek izpildītas papildu bremzēm noteiktās prasības;

5.2.1.2.6.

jebkuras tādas detaļas lūzuma gadījumā, kas (kā definēts šo noteikumu 2.6. punktā) nav bremzes, vai šo noteikumu 5.2.1.2.8. punktā minēto detaļu lūzuma gadījumā, vai jebkura cita darba bremžu sistēmas defekta gadījumā (darbības traucējumi, daļējs vai pilnīgs enerģijas rezervju izsīkums) papildu bremžu sistēmai vai tai darba bremžu sistēmas daļai, kuru nav ietekmējis defekts, jāspēj apturēt transportlīdzekli atbilstoši nosacījumiem, kas noteikti papildu bremzēm;

5.2.1.2.7.

jo īpaši tad, ja papildu bremžu sistēmai un darba bremžu sistēmai ir kopēja vadības ierīce un kopējs pievads:

5.2.1.2.7.1.

ja darba bremžu sistēmu iedarbina ar vadītāja muskuļu enerģiju, kuru pastiprina viena vai vairākas enerģijas rezerves, papildu bremžu sistēmas darbību šo rezervju defekta gadījumā jāspēj nodrošināt ar vadītāja muskuļu enerģiju, kuru pastiprina tās enerģijas rezerves, ja tādas ir, kuras nav ietekmējis defekts, un vadības ierīcei pieliekamais spēks nepārsniedz norādīto maksimālo lielumu;

5.2.1.2.7.2.

ja darba bremžu sistēmai un pievadam pieliekamo spēku lielumi ir atkarīgi vienīgi no vadītāja kontrolēto enerģijas rezervju lietojuma, jābūt vismaz divām pilnīgi neatkarīgām enerģijas rezervēm un katrai no tām jābūt savam neatkarīgam pievadam; katrs no tiem var iedarboties uz divu vai vairāku riteņu bremzēm, kas ir izvēlēti tā, lai varētu nodrošināt norādīto papildu bremžu darbības līmeni, neapdraudot transportlīdzekļa stabilitāti bremzēšanas laikā; papildus tam katrai no šīm enerģijas rezervēm jābūt aprīkotai ar signālierīci, kā definēts šo noteikumu 5.2.1.13. punktā. Katrā darba bremžu kontūrā vismaz vienā saspiesta gaisa balonā piemērotā un viegli pieejamā vietā jābūt ierīcei, kas nodrošina iztukšošanu un izplūdi;

5.2.1.2.7.3.

ja darba bremžu sistēmai un pievadam pieliekamo spēku lielumi ir atkarīgi vienīgi no enerģijas rezervju lietojuma, var uzskatīt, ka pievadam pietiek ar vienu enerģijas rezervi, ja noteikto papildu bremzēšanu nodrošina ar vadītāja muskuļu enerģiju, ar ko iedarbina darba bremžu vadības ierīci, un ja ir izpildītas 5.2.1.6. punkta prasības;

5.2.1.2.8.

dažas daļas, kā pedāli un tā balstu, galveno cilindru un tā virzuli vai virzuļus (hidrauliskajās sistēmās), sadales vārstu (hidrauliskajās un/vai pneimatiskajās sistēmās), savienojumu starp pedāli un galveno cilindru vai sadalītāju, bremžu cilindrus un to virzuļus (hidrauliskās un/vai pneimatiskās sistēmās), un bremžu sviru un izcilņu mezglus, neuzskata par salaužamām, ja tās ir liela izmēra, viegli pieejamas apkopei un to drošības iezīmes ir vismaz līdzvērtīgas tām, kas paredzētas citām svarīgākajām transportlīdzekļa detaļām (tādām kā stūres pārvads). Visām iepriekš minētajām detaļām, kuru defekta dēļ kļūtu neiespējami transportlīdzekli nobremzēt vismaz ar tādu pašu efektivitāti, kāda noteikta papildu bremzēm, jābūt izgatavotām no metāla vai no materiāla ar līdzvērtīgām īpašībām, un tās nedrīkst redzami deformēties bremžu sistēmas parastos darbības apstākļos.

5.2.1.3.   Ja darba bremžu sistēmai un papildu bremžu sistēmai ir atsevišķas vadības ierīces, abu vadības ierīču vienlaicīga iedarbināšana nedrīkst apturēt ne darba bremžu sistēmas, ne papildu bremžu sistēmas darbību tad, ja abas bremžu sistēmas ir labā darba kārtībā vai tad, ja viena no tām ir bojāta.

5.2.1.4.   Darba bremžu sistēmai neatkarīgi no tā, vai tā ir apvienota ar papildu bremžu sistēmu vai ne, jābūt tādai, lai jebkuras pievada detaļas defekta gadījumā, iedarbinot darba bremžu vadības ierīci, tiktu nobremzēts pietiekams skaits riteņu; šos riteņus izvēlas tā, lai darba bremžu sistēmas atlikusī efektivitāte atbilst šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā noteiktajām prasībām.

5.2.1.4.1.

Tomēr iepriekš minētais noteikums neattiecas uz puspiekabju vilcējtransportlīdzekļiem, ja puspiekabes darba bremžu sistēmas pievads ir neatkarīgs no vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas pievada.

5.2.1.4.2.

Hidrauliskā pievada sistēmas detaļas defekta gadījumā vadītāju par to brīdina ar ierīci, kas rada sarkanu brīdinājuma signālu, kā noteikts 5.2.1.29.1.1. punktā. Alternatīvi, šo ierīci ir atļauts ieslēgt, kad šķidrums tilpnē ir zem konkrēta līmeņa, ko noteicis izgatavotājs.

5.2.1.5.   Ja izmanto enerģiju, kas nav vadītāja muskuļu enerģija, tad nav vajadzības lietot vairāk kā vienu šādas enerģijas avotu (hidraulisko sūkni, gaisa kompresoru utt.), tomēr veidam, kādā šo enerģijas avota ierīci darbina, jābūt pēc iespējas drošākam.

5.2.1.5.1.

Bremžu sistēmas pievada jebkuras sastāvdaļas defekta gadījumā enerģijas padeve tai pievada sastāvdaļai, kuru nav ietekmējis defekts, tiek turpināta – ja tas ir vajadzīgs, lai apturētu transportlīdzekli, – ar tādu efektivitātes līmeni, kāds norādīts atlikušajai un/vai papildu bremzēm. Šo nosacījumu izpilda, izmantojot ierīces, kuras var viegli iedarbināt, kad transportlīdzeklis ir apstājies, vai automātiski.

5.2.1.5.2.

Turklāt enerģijas glabāšanas tvertnēm, kas atrodas šīs iekārtas aizmugures daļā, jābūt tādām, lai enerģijas padeves defekta gadījumā pēc četrām pilngājiena darba bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas reizēm saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti šo noteikumu 7. pielikuma 1.2. punktā, piektajā reizē transportlīdzekli varētu apturēt ar tādu efektivitāti, kāda norādīta papildu bremzēm.

5.2.1.5.3.

Tomēr attiecībā uz hidrauliskajām bremžu sistēmām ar uzkrāto enerģiju var uzskatīt, ka šie nosacījumi ir izpildīti, ja ir izpildītas šo noteikumu 7. pielikuma C daļas 1.2.2. punkta prasības.

5.2.1.6.   Prasības, ko paredz šo noteikumu 5.2.1.2., 5.2.1.4. un 5.2.1.5. punkts, izpilda, neizmantojot jebkādu tāda veida automātisku ierīci, kuras neefektivitāti varētu neievērot tāpēc, ka sastāvdaļas, kas parasti atrodas miera stāvoklī, tiek iedarbinātas tikai bremžu sistēmas defekta gadījumā.

5.2.1.7.   Darba bremžu sistēma iedarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem, un šai darbībai jābūt atbilstoši sadalītai starp asīm.

5.2.1.7.1.

Lai neļautu riteņu bloķēšanu vai bremžu uzliku pārkaršanu to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir vairāk nekā divas asis, bremzēšanas spēku dažām asīm var automātiski samazināt līdz nullei, kad transportlīdzeklis pārvadā mazāku kravu, ja vien šis transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu 4. pielikumā paredzētajām veiktspējas prasībām.

5.2.1.7.2.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem ar B kategorijas elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu bremzēšanas iedarbību no citiem bremzēšanas avotiem var atbilstoši pielāgot, lai darbotos tikai elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, ja vien ir izpildīti abi šie nosacījumi:

5.2.1.7.2.1.

elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas radītā izejas momenta būtiskās svārstības tiek (piemēram, elektriskās uzlādes stāvokļa izmaiņu dēļ vilces akumulatorā) automātiski kompensētas ar atbilstošām svārstībām minētajā pielāgošanas attiecībā, ja ir izpildītas prasības (10), ko nosaka viens no šādiem šo noteikumu pielikumiem:

 

4. pielikums, 1.3.2. punkts, vai

 

13. pielikums, 5.3. punkts (ieskaitot gadījumus, kad elektromotors darbojas); un

5.2.1.7.2.2.

ikreiz, kad vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka bremzēšanas pakāpe (10) atbilst tam, ko vēlas panākt vadītājs, ņemot vērā riepas un ceļa saķeri, bremzēšanu automātiski iedarbina visiem transportlīdzekļa riteņiem.

5.2.1.8.   Darba bremžu sistēmas darbību sadala starp vienas ass riteņiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakni. Jāpaziņo par kompensāciju un funkcijām, kā, piemēram, pretbloķēšana, kas var izraisīt novirzes no šādas simetriskas sadales.

5.2.1.8.1.

Par to, ka elektriskais vadības pievads kompensē bremžu sistēmas darbības traucējumu vai defektu, ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas minēts 5.2.1.29.1.2. punktā, informē vadītāju. Neatkarīgi no transportlīdzekļa kravas daudzuma šī prasība jāizpilda, ja kompensācija pārsniedz šādas robežas:

5.2.1.8.1.1.

bremzēšanas spiedienu starpība starp jebkuru asi:

a)

ir 25 procenti no lielākās vērtības, ja transportlīdzekļa palēninājums ir ≥ 2 m/s2;

b)

ir lielums, kas atbilst 25 procentiem pie 2 m/s2, palēninājumiem, kas mazāki par šo lielumu;

5.2.1.8.1.2.

atsevišķs kompensācijas lielums jebkurai asij:

a)

ir > 50 procenti no nominālās vērtības, ja transportlīdzekļa palēninājums ir ≥ 2 m/s2;

b)

ir lielums, kas atbilst 50 procentiem no nominālās vērtības pie 2 m/s2, palēninājumiem, kas mazāki par šo lielumu.

5.2.1.8.2.

Iepriekš definētā kompensācija ir atļauta tikai tad, ja bremzes pirmo reizi iedarbina, kad transportlīdzekļa ātrums ir lielāks par 10 km/h.

5.2.1.9.   Elektriskā vadības pievada kļūmes nedrīkst iedarbināt bremzes pret vadītāja gribu.

5.2.1.10.   Darba, papildu bremzēm un stāvbremzēm uz riteņiem pievienotajām bremzēšanas virsmām jāiedarbojas ar pietiekami stipru detaļu starpniecību.

Ja bremzētājmomentu konkrētai asij nodrošina gan berzes bremžu sistēma, gan B kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, pēdējā bremzēšanas avota darbības pārtraukšana ir atļauta, ja vien berzes bremžu avots turpina pastāvīgi darboties un var nodrošināt 5.2.1.7.2.1. punktā minēto kompensāciju.

Tomēr īslaicīgas pārejošas darbības pārtraukšanas gadījumā ir atļauta arī nepilnīga kompensācija, bet 1 sekundē šai kompensācijai jāsasniedz vismaz 75 procenti no sava galīgā lieluma.

Tomēr berzes bremžu avotam, kas darbojas pastāvīgi, visos gadījumos ir jānodrošina tas, ka gan darba, gan papildu bremžu sistēma turpina darboties ar noteikto efektivitātes līmeni.

Stāvbremžu sistēmas bremzēšanas virsmu atdalīšana ir atļauta vienīgi tad, ja to no savas vietas vada tikai vadītājs, izmantojot sistēmu, kuru nevar iedarbināt noplūde.

5.2.1.11.   Bremžu nodilumu jāspēj viegli novērst ar manuālu vai automātisku regulēšanas sistēmu. Turklāt vadības ierīcei un pievada un bremžu detaļām jābūt tādai gājiena rezervei un, ja vajadzīgs, piemērotiem kompensācijas līdzekļiem, lai, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot noteiktu pakāpi, efektīva bremzēšana būtu nodrošināta bez tūlītējas regulēšanas.

5.2.1.11.1.   Nodiluma regulēšana darba bremzēm ir automātiska. Tomēr N2 un N3 kategorijas apvidus transportlīdzekļu un N1 kategorijas transportlīdzekļu pakaļējo bremžu gadījumā bremžu automātiskās regulēšanas ierīču uzstādīšana nav obligāta. Bremzēm, kas aprīkotas ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, pēc sasilšanas un atdzišanas jāļauj transportlīdzeklim brīvi ripot, kā definēts 4. pielikuma 1.5.4. punktā, pēc I tipa testa, kas arī aprakstīts minētajā pielikumā.

5.2.1.11.2.   Darba bremžu berzes detaļu nodiluma pārbaude

5.2.1.11.2.1.

Jābūt iespējai viegli pārbaudīt darba bremžu uzliku nodilumu no transportlīdzekļa ārpuses vai apakšpuses bez riteņu noņemšanas, paredzot attiecīgas atveres apskatei vai izmantojot citus līdzekļus To var panākt, izmantojot vienkāršus standarta darbnīcas instrumentus vai transportlīdzekļu parastu pārbaudes aprīkojumu.

Kā alternatīva ir pieļaujams devējs uz katru riteni (dubultriteņus uzskata par vienu riteni), kas vadītāju viņa vietā brīdina par to, ka jānomaina uzlikas. Kā optisko brīdinājuma signālu var izmantot dzelteno brīdinājuma signālu, kas minēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.2. punktā.

5.2.1.11.2.2.

Bremžu disku vai trumuļu berzes virsmas nodiluma pakāpi var novērtēt, tikai tieši izmērot konkrētās detaļas vai pārbaudot katra bremžu diska vai trumuļa nodiluma indikatorus, un tās veikšanai var būt nepieciešama noteikta demontāža. Tāpēc tipa apstiprinājuma laikā transportlīdzekļa izgatavotājs:

a)

norāda metodi, ar kuru var novērtēt trumuļu vai disku berzes virsmu nodiluma pakāpi, tostarp to, cik liela apjoma demontāža jāveic un kādi instrumenti un paņēmieni jāizmanto, lai to izdarītu;

b)

sniedz informāciju, kas nosaka maksimāli pieļaujamo nodiluma robežu brīdī, kad ir jāveic nomaiņa.

Šai informācijai jābūt brīvi pieejamai, piemēram, transportlīdzekļa rokasgrāmatā vai kā elektronisko datu ierakstam.

5.2.1.12.   Hidrauliska pievada bremžu sistēmās šķidruma tvertņu iepildes atveres ir viegli pieejamas; turklāt rezerves šķidruma tvertnes projektē un izgatavo tā, lai rezerves šķidruma līmeni varētu viegli pārbaudīt, neatverot tvertnes. Ja šis pēdējais nosacījums nav izpildīts, 5.2.1.29.1.1. punktā noteiktais sarkanais brīdinājuma signāls informē vadītāju par to, ka rezerves šķidruma līmenis ir samazinājies līdz līmenim, kas var radīt bremžu sistēmas defektu. Šķidruma tipu, kas jālieto hidrauliskā pievada bremžu iekārtās, norāda ar simbolu atbilstoši 1. vai 2. attēlam ISO standartā 9128:1987. Attiecīgais simbols jāpiestiprina redzamā vietā un neizdzēšamā veidā 100 mm attālumā no šķidruma tvertņu uzpildes atverēm; izgatavotājs var sniegt papildinformāciju.

5.2.1.13.   Signālierīce

5.2.1.13.1.

Ja paredzēto papildu bremžu veiktspēju ar šīs bremžu sistēmas palīdzību nevar sasniegt, neizmantojot uzkrāto enerģiju, jebkuru transportlīdzekli, kurā ir uzstādītas darba bremzes, ko darbina no enerģijas tvertnes, papildu manometram, ja tāds ir uzstādīts, aprīko ar signālierīci, kas optiski vai akustiski signalizē, ja uzkrātā enerģija jebkurā sistēmas daļā samazinās līdz līmenim, kurā, atkārtoti nepiepildot enerģijas tvertni un neatkarīgi no transportlīdzekļa slogojuma, ir iespējams darba bremzes iedarbināt vēl piektajā reizē pēc četrām pilngājiena iedarbināšanas reizēm un sasniegt paredzēto papildu bremžu veiktspēju (bez defektiem darba bremžu pievada iekārtā un ja bremzes noregulētas, cik cieši vien iespējams). Signālierīcei jābūt tieši un pastāvīgi pieslēgtai pie kontūra. Kad motors darbojas parastajos darbības apstākļos un bremžu sistēma nav bojāta, kā tas ir, veicot tipa atbilstības testus, tad signālierīce nesignalizē, izņemot laiku pēc motora iedarbināšanas, kas vajadzīgs, lai piepildītu enerģijas tvertni(-es). Kā optisko brīdinājuma signālu var izmantot sarkano brīdinājuma signālu, kas minēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā.

5.2.1.13.1.1.

Tomēr tiem transportlīdzekļiem, par kuriem uzskata, ka tie atbilst tikai šo noteikumu 5.2.1.5.1. punkta prasībām, tāpēc ka tie atbilst šo noteikumu 7. pielikuma C daļas 1.2.2. punkta prasībām, signālierīci papildus optiskajam signālam rada arī akustisks signāls. Šīm ierīcēm nav jādarbojas vienlaikus, ja katra no tām atbilst iepriekš minētajām prasībām un akustiskais signāls netiek iedarbināts pirms optiskā signāla. Kā optisko brīdinājuma signālu var izmantot sarkano brīdinājuma signālu, kas minēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā.

5.2.1.13.1.2.

Šo akustisko ierīci var atslēgt, kad ir ieslēgta rokas bremze un/vai – pēc izgatavotāja izvēles un automātiskās pārnesumkārbas gadījumā – kad selektors ir ieslēgts stāvvietas režīmā.

5.2.1.14.   Neatkarīgi no šo noteikumu 5.1.2.3. punkta prasībām, ja enerģijas palīgavota lietošana ir būtiska bremžu sistēmas darbībai, tad enerģijas rezerve ir tāda, lai nodrošinātu, ka motora apstāšanās gadījumā vai enerģijas avota piedziņas iekārtas defekta gadījumā bremzēšanas veiktspēja ir pietiekama, lai norādītajos apstākļos apturētu transportlīdzekli. Turklāt, ja vadītāja izmantotā muskuļu enerģija stāvbremžu sistēmai tiek pastiprināta ar kādu palīgierīci, tad šīs palīgierīces defekta gadījumā stāvbremžu sistēmas iedarbināšanu vajadzības gadījumā nodrošina, lietojot enerģijas rezervi, kas ir neatkarīga no tās enerģijas rezerves, kura parasti darbina šādu palīgierīci. Šī enerģijas rezerve var būt paredzēta darba bremžu sistēmai.

5.2.1.15.   Mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt piekabi, kuras bremzes var regulēt vilcējtransportlīdzekļa vadītājs, vilcējtransportlīdzekļa darba bremzes aprīko ar ierīci, kas konstruēta tā, lai tad, ja nedarbojas piekabes bremžu sistēma vai tiek pārrauta vilcējtransportlīdzekli un piekabi savienojošā gaisa padeves līnija (vai jebkura cita tipa izmantotais savienojums), vilcējtransportlīdzekli joprojām būtu iespējams nobremzēt ar tādu efektivitāti, kāda norādīta papildu bremžu sistēmai; tāpēc ir jo īpaši noteikts, ka šādai ierīcei jāatrodas vilcējtransportlīdzeklī.

5.2.1.16.   Pneimatiskai/hidrauliskai papildiekārtai enerģiju pievada tā, lai tās darbības laikā varētu sasniegt norādītos palēninājuma lielumus un pat enerģijas avota defekta gadījumā papildiekārtas darbība nevarētu likt tām enerģijas rezervēm, kas darbina bremžu sistēmas, samazināties zem līmeņa, kas norādīts 5.2.1.13. punktā.

5.2.1.17.   Ja piekabe pieder pie O3 vai O4 kategorijas, darba bremžu sistēmai jābūt nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa sistēmai.

5.2.1.18.   Tāda transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabi, tā bremžu sistēmām ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

5.2.1.18.1.

kad tiek iedarbināta vilcējtransportlīdzekļa papildu bremžu sistēma, jānodrošina arī piekabes pakāpeniska bremzēšana;

5.2.1.18.2.

vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas defekta gadījumā, ja šo sistēmu veido vismaz divas neatkarīgas detaļas, tai detaļai vai detaļām, ko nav ietekmējis defekts, jāspēj pilnīgi vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes. Šādu bremzēšanu jāspēj veikt pakāpeniski. Ja šo darbību veic ar vārstu, kas parasti atrodas miera stāvoklī, tad šādu vārstu var iebūvēt tikai tad, ja vadītājs var viegli pārbaudīt tā pareizu darbību vai nu no kabīnes, vai arī no transportlīdzekļa ārpuses, neizmantojot instrumentus;

5.2.1.18.3.

ja rodas defekts (piemēram, lūzums vai noplūde) kādā no pneimatiskajām savienojuma līnijām vai elektriskās vadības līnijas pārrāvums vai defekts, vadītājam tik un tā jāspēj pilnībā vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes, izmantojot vai nu darba bremžu vadības ierīci, vai nu papildu bremžu vadības ierīci, vai stāvbremžu vadības ierīci, izņemot, ja attiecīgā defekta dēļ piekabe tiek bremzēta automātiski ar veiktspēju, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā;

5.2.1.18.4.

uzskata, ka prasības attiecībā uz 5.2.1.18.3. punktā minēto automātisko bremzēšanu ir izpildītas, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.2.1.18.4.1.

kad ir pilnībā iedarbināta viena no 5.2.1.18.3. punktā minētajām vadības ierīcēm, spiediens barošanas līnijā divu sekunžu laikā samazinās līdz 150 kPa; turklāt tad, kad bremžu vadības ierīci atlaiž, spiedienu barošanas līnijā atjauno;

5.2.1.18.4.2.

kad barošanas līnija tiek iztukšota ar ātrumu vismaz 100 kPa sekundē, piekabes automātiskā bremzēšana sāk darboties, pirms spiediens barošanas līnijā samazinās līdz 200 kPa;

5.2.1.18.5.

ja rodas defekts vienā no vadības līnijām, kas savieno divus transportlīdzekļus, kuri aprīkoti saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu, vadības līnija, ko defekts neietekmē, automātiski nodrošina tādu bremzēšanas veiktspēju, kāda noteikta 4. pielikuma 3.1. punktā.

5.2.1.19.   Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kas aprīkots, lai vilktu piekabi ar elektrisko bremžu sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 14. pielikuma 1.1. punktu, ievēro šādas prasības:

5.2.1.19.1.

mehāniskā transportlīdzekļa strāvas avotam (ģeneratoram un akumulatoram) ir pietiekoša jauda, lai nodrošinātu strāvas padevi elektriskajai bremžu sistēmai. Kad motors darbojas brīvgaitā, kā to ir ieteicis izgatavotājs, un visas elektriskās ierīces, kuras izgatavotājs ir piegādājis kā transportlīdzekļa standarta aprīkojumu, ir ieslēgtas, spriegums elektriskajos vados elektriskās bremžu sistēmas maksimālās jaudas (15 A) patēriņa brīdī nesamazinās vairāk par 9,6 V, kad to mēra pie strāvas avota spailēm. Elektriskie vadi nedrīkst radīt īsslēgumus pat tad, kad tie ir pārslogoti;

5.2.1.19.2.

vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas defekta gadījumā, ja šajā sistēmā ir vismaz divas neatkarīgas sastāvdaļas, tai sastāvdaļai vai sastāvdaļām, ko nav ietekmējis defekts, jāspēj pilnīgi vai daļēji iedarbināt piekabes bremzes;

5.2.1.19.3.

bremžu signālluktura slēdža un elektriskās bremžu sistēmas iedarbināšanas kontūra izmantošana ir pieļaujama tikai tad, ja bremžu iedarbināšanas vads ir pievienots paralēli bremžu signāllukturim un esošais bremžu signālluktura slēdzis un kontūrs var izturēt papildu slodzi.

5.2.1.20.   Tādas pneimatiskā pievada darba bremžu sistēmas gadījumā, kurā ir divi vai vairāki neatkarīgi profili, jebkuru noplūdi starp šiem profiliem vai vadības ierīces izvaddaļā nepārtraukti izvada atmosfērā.

5.2.1.21.   Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabi, piekabes darba bremžu sistēmu var iedarbināt tikai kopā ar vilcējtransportlīdzekļa darba, papildus vai stāvbremžu sistēmu. Tomēr ir atļauts automātiski iedarbināt tikai piekabes bremzes, ja piekabes bremzes automātiski iedarbina vilcējtransportlīdzeklis, lai stabilizētu transportlīdzekli.

5.2.1.22.   M2, M3, N2 un N3 kategorijas mehāniskos transportlīdzekļus, kuriem nav vairāk kā četras asis, aprīko ar 1. kategorijas pretbloķēšanas sistēmām atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma prasībām.

5.2.1.23.   Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam atļauts vilkt piekabi, kura aprīkota ar pretbloķēšanas sistēmu, jābūt aprīkotiem arī ar īpašu ISO standartam 7638:1997 (11) atbilstošu elektrisko kontaktspraudni elektriskās vadības līnijas pievadam un/vai piekabju pretbloķēšanas sistēmām.

5.2.1.24.   Papildu prasības M2, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un tiem N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas vieglāki par piecām tonnām un aprīkoti ar A kategorijas elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu:

5.2.1.24.1.

Elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu drīkst iedarbināt tikai ar akseleratora vadības ierīci un/vai pārnesumu pārslēga neitrālo stāvokli N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

5.2.1.24.2.

Turklāt M2 un N2 (< 5 tonnām) kategorijas transportlīdzekļiem elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas vadības ierīce var būt atsevišķs slēdzis vai svira.

5.2.1.24.3.

Prasības, kas noteiktas 5.2.1.25.6. un 5.2.1.25.7. punktā, attiecas arī uz A kategorijas rekuperatīvajām bremzēšanas sistēmām.

5.2.1.25.   Papildu prasības M2, N1 kategorijas transportlīdzekļiem un tiem N2 kategorijas transportlīdzekļiem, kas vieglāki par 5 tonnām un aprīkoti ar B kategorijas elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu:

5.2.1.25.1.

Pilnībā vai daļēji atvienot kādu no darba bremžu sistēmas daļām var tikai ar automātiskiem līdzekļiem. Šo noteikumu nedrīkst interpretēt kā atkāpi no 5.2.1.10. punkta noteikumiem.

5.2.1.25.2.

Darba bremžu sistēmai jābūt tikai vienai vadības ierīcei.

5.2.1.25.3.

Transportlīdzekļiem, kuros uzstādītas abu kategoriju elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas, piemēro visas attiecīgās prasības, izņemot 5.2.1.24.1. punktu.

Šajā gadījumā elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu drīkst iedarbināt ar akseleratora vadības ierīci un/vai pārnesumu pārslēga neitrālo stāvokli N1 kategorijas transportlīdzekļiem.

Turklāt darba bremžu vadības ierīces iedarbināšana nedrīkst samazināt iepriekš minēto bremzēšanas iedarbību, ko rada akseleratora vadības ierīces atlaišana.

5.2.1.25.4.

Darba bremžu sistēmas darbību nedrīkst traucēt motora(-u) pārslēgšana neitrālā stāvoklī vai izmantotais pārnesums.

5.2.1.25.5.

Ja bremžu elektriskās detaļas darbības pamatā ir attiecība starp informāciju, kas nāk no darba bremžu vadības ierīces, un bremzēšanas spēku attiecīgajiem riteņiem, par šīs attiecības kļūmi, kuras dēļ var mainīties bremzēšanas spēka sadale starp asīm (atkarībā no gadījuma – 10. vai 13. pielikums), ne vēlāk kā brīdī, kad attiecīgo vadības ierīci iedarbina, ar optisku brīdinājuma signālu jābrīdina vadītājs, un šim signālam jāpaliek ieslēgtam tik ilgi, kamēr pastāv attiecīgais defekts un kamēr transportlīdzekļa vadības slēdzis (atslēga) ir stāvoklī “ON”.

5.2.1.25.6.

Elektriski rekuperatīvo bremžu darbību nedrīkst traucēt magnētiskie vai elektriskie lauki.

5.2.1.25.7.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pretbloķēšanas ierīci, attiecīgā pretbloķēšanas ierīce vada elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu.

5.2.1.26.   Īpašas papildu prasības stāvbremžu sistēmas elektriskajam pievadam

5.2.1.26.1.

Jānovērš iespēja, ka elektriskā pievada defekta gadījumā varētu nejauši iedarbināt stāvbremžu sistēmu.

5.2.1.26.2.

Elektriskā pievada defekta gadījumā jābūt izpildītām turpmāk noteiktajām prasībām.

5.2.1.26.2.1.

M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem:

ja ārpus elektroniskās vadības ierīces bloka (blokiem) tiek pārrauti elektriskā vadības pievada vadi, izņemot enerģijas apgādi, vai vadības ierīces defekta gadījumā joprojām jābūt iespējai no vadītāja vietas iedarbināt stāvbremžu sistēmu un piekrautu transportlīdzekli tādējādi jāspēj nekustīgi noturēt astoņu procentu augšup vai lejup vērstā slīpumā. Alternatīvi šādā gadījumā ir atļauta automātiska stāvbremžu iedarbošanās, kad transportlīdzeklis ir apstājies, ja vien tiek sasniegta iepriekš minētā veiktspēja, un pēc to iedarbināšanas stāvbremzes paliek ieslēgtas neatkarīgi no aizdedzes (palaišanas) slēdža stāvokļa. Šajā alternatīvajā gadījumā stāvbremzes tiek automātiski izslēgtas, tiklīdz vadītājs no jauna sāk transportlīdzekļa kustību. Stāvbremžu sistēmu jābūt iespējai arī atslēgt, ja vajadzīgs, izmantojot instrumentus un/vai palīgierīces, kas ir transportlīdzeklī vai kas tajā ir uzstādītas.

5.2.1.26.2.2.

N1 kategorijas transportlīdzekļiem:

ja elektriskajā vadības pievadā starp vadības ierīci un tai tieši pieslēgto elektronisko vadības ierīci tiek pārrauti elektriskā vadības pievada vadi, izņemot enerģijas apgādi, vai vadības ierīces defekta gadījumā joprojām jābūt iespējai no vadītāja vietas iedarbināt stāvbremžu sistēmu un piekrautu transportlīdzekli tādējādi jāspēj nekustīgi noturēt astoņu procentu augšup vai lejup vērstā slīpumā. Alternatīvi šādā gadījumā ir atļauta automātiska stāvbremžu iedarbošanās, kad transportlīdzeklis ir apstājies, ja vien tiek sasniegta iepriekš minētā veiktspēja, un pēc to iedarbināšanas stāvbremzes paliek ieslēgtas neatkarīgi no aizdedzes (palaišanas) slēdža stāvokļa. Šajā alternatīvajā gadījumā stāvbremzes tiek automātiski izslēgtas, tiklīdz vadītājs no jauna sāk transportlīdzekļa kustību. Lai panāktu vai palīdzētu sasniegt iepriekš minēto veiktspēju, var izmantot motora/manuālo pārnesumu vai automātisko pārnesumu (stāvvietas stāvoklī).

5.2.1.26.2.3.

Par to, ka noticis elektriskā pievada pārrāvums vai noticis stāvbremžu sistēmas vadības ierīces defekts, ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas minēts 5.2.1.29.1.2. punktā, informē vadītāju. Ja signālu ieslēdz stāvbremžu sistēmas elektriskā vadības pievada vadu pārrāvums, minētais dzeltenais brīdinājuma signāls tiek ieslēgts, tiklīdz noticis pārrāvums. Turklāt par šādu vadības ierīces defektu vai vadu pārrāvumu ārpus elektroniskās vadības ierīces bloka (blokiem), izņemot enerģijas apgādi, ar 5.2.1.29.1.1. punktā noteikto sarkano mirgojošo brīdinājuma signālu vadītājs jābrīdina tik ilgi, kamēr transportlīdzekļa aizdedzes (palaišanas) slēdzis ir stāvoklī “ON”, tostarp ne mazāk ne 10 sekundes pēc tam, un kamēr minētā vadības ierīce ir stāvoklī “ON” (ieslēgta).

Tomēr, ja stāvbremžu sistēma konstatē stāvbremzes pareizu nofiksēšanos, sarkanais brīdinājuma signāls var pārstāt mirgot un tiek izmantots nemirgojošs sarkans signāls, lai informētu par to, ka tiek izmantota stāvbremze.

Ja par stāvbremžu iedarbināšanu parasti signalizē ar atsevišķu sarkanu brīdinājuma signālu, kas atbilst 5.2.1.29.3. punkta prasībām, šo signālu izmanto, lai izpildītu iepriekš minētās prasības attiecībā uz sarkano signālu.

5.2.1.26.3.

Papildiekārtas ar enerģiju no stāvbremžu sistēmas elektriskā pievada var apgādāt tad, ja ar pieejamo enerģiju pietiek, lai iedarbinātu stāvbremžu sistēmu un papildus apgādātu ar elektroenerģiju visus citus transportlīdzekļa elektrības patērētājus apstākļos, kad nav defektu. Turklāt, ja enerģijas rezervi izmanto arī darba bremžu sistēmai, piemēro 5.2.1.27.7. punkta noteikumus.

5.2.1.26.4.

Pēc tam, kad aizdedzes/palaišanas slēdzis, ar ko kontrolē elektrības padevi bremžu iekārtām, ir izslēgts un/vai ir izņemta atslēga, joprojām jābūt iespējai iedarbināt stāvbremžu sistēmu, bet nedrīkst būt iespējai to atlaist.

5.2.1.27.   Īpašas papildu prasības darba bremžu sistēmām ar elektrisko vadības pievadu

5.2.1.27.1.

Kad stāvbremzes ir atlaistas, darba bremžu sistēmai jāspēj nodrošināt vismaz tāds kopējais statiskais bremzēšanas spēks, kas ir līdzvērtīgs spēkam, kuram jābūt 0 tipa testa laikā, pat ja ir izslēgts aizdedzes/palaišanas slēdzis un/vai izņemta atslēga. Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabes, jābūt aprīkotiem ar piekabes darba bremžu sistēmas pilnīgas kontroles signālu. Ir jāzina, vai darba bremžu sistēmas enerģijas pārvadam ir pieejams pietiekami daudz enerģijas.

5.2.1.27.2.

Elektriskā vadības pievada atsevišķa īslaicīga defekta gadījumā (< 40 ms), izņemot tā enerģijas apgādi (piemēram, nepārraidīts signāls vai datu kļūda), nedrīkst būt pamanāmas ietekmes uz darba bremžu veiktspēju.

5.2.1.27.3.

Par tādu elektriskā vadības pievada defektu (12), izņemot tā enerģijas apgādi, kurš ietekmē to sistēmu darbību un efektivitāti, uz kurām attiecas šie noteikumi, vadītājs saņem brīdinājumu ar sarkanu vai dzeltenu brīdinājuma signālu (atkarībā no konkrētā gadījuma), kas attiecīgi noteikti 5.2.1.29.1.1. un 5.2.1.29.1.2. punktā. Ja paredzēto bremzēšanas efektivitāti vairs nevar nodrošināt (sarkans brīdinājuma signāls), par defektiem, ko izraisa elektrības piegādes traucējumi (piemēram, lūzums, pārrāvums), vadītājam ziņo, tiklīdz tie notiek, un noteikto atlikušo bremzēšanas veiktspēju ar darba bremžu vadības ierīces darbināšanu nodrošina saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktu. Šīs prasības nedrīkst interpretēt kā atkāpi no prasībām, kas attiecas uz papildu bremzēšanu.

5.2.1.27.4.

Mehāniskajam transportlīdzeklim, kas ar elektrisko vadības līniju ir elektriski savienots ar piekabi, vadītāju skaidri brīdina ikreiz, kad no piekabes saņem defekta signālu, ka enerģija, ko glabā jebkurā piekabes darba bremžu sastāvdaļā, ir samazinājusies zem brīdinājuma līmeņa, kas noteikts šo noteikumu 5.2.2.16. punktā. Tāds pats brīdinājuma signāls jāsniedz tad, ja ilgstošs defekts (> 40 ms) piekabes elektriskajā vadības pievadā, izņemot tā enerģijas apgādi, neļauj nodrošināt piekabei noteikto darba bremžu veiktspēju, kā noteikts šo noteikumu 5.2.2.15.2.1. punktā. Šim nolūkam izmanto sarkano brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.2.1. punktā.

5.2.1.27.5.

Ja sabojājas elektriskā vadības pievada enerģijas avots, sākot no enerģijas līmeņa nominālā lieluma, darba bremžu sistēmas vadības pilnu diapazonu nodrošina pēc darba bremžu vadības ierīces divdesmit secīgām pilngājiena iedarbināšanas reizēm. Testa laikā bremžu vadības ierīci katrā iedarbināšanas reizē pilnībā iedarbina uz 20 sekundēm un atlaiž uz 5 sekundēm. Iepriekš minētā testa laikā enerģijas pārvadā jābūt pieejamam pietiekamam enerģijas daudzumam, lai nodrošinātu darba bremžu sistēmas pilnīgu iedarbināšanu. Šo prasību nedrīkst interpretēt kā atkāpi no 7. pielikuma prasībām.

5.2.1.27.6.

Ja akumulatora spriegums kļūst mazāks par izgatavotāja noteikto lielumu, pie kura vairs nevar nodrošināt paredzēto darba bremžu veiktspēju un/vai kurš vismaz diviem neatkarīgiem darba bremžu kontūriem neļauj sasniegt paredzēto papildus vai atlikušo bremzēšanas efektivitāti, jāieslēdzas 5.2.1.29.1.1. punktā noteiktajam sarkanajam brīdinājuma signālam. Pēc brīdinājuma signāla ieslēgšanās jābūt iespējai iedarbināt darba bremžu ierīci un panākt vismaz to atlikušo veiktspēju, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 2.4. punktā. Ir jāzina, vai darba bremžu sistēmas enerģijas pārvadam ir pieejams pietiekami daudz enerģijas. Šī prasība nav uzskatāma par atkāpi no prasības, kas attiecas uz papildu bremzēm.

5.2.1.27.7.

Ja no tās pašas enerģijas rezerves, no kuras enerģiju piegādā elektriskajam vadības pievadam, enerģiju piegādā papildiekārtām, jānodrošina, lai tad, kad motors darbojas ar ātrumu, kas nepārsniedz 80 procentus no maksimālā ātruma, enerģijas piegāde būtu pietiekama, lai nodrošinātu paredzētos palēninājuma lielumus; to var panākt, vai nu izmantojot tādu enerģijas avotu, kas nepieļauj šīs rezerves izsmelšanu, kad darbojas visas papildiekārtas, vai automātiski izslēdzot iepriekš izvēlētas papildiekārtu sastāvdaļas, ja spriegums pārsniedz šo noteikumu 5.2.1.27.6. punktā minēto kritisko līmeni, un tādējādi novēršot jebkādu šīs rezerves izsmelšanu. Šīs prasības izpildi var pierādīt ar aprēķiniem vai praktisku testu. Transportlīdzekļiem, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabi, ņem vērā, ka piekabes enerģijas patēriņš ir 400 W. Šis punkts neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas paredzētos palēninājuma lielumus var sasniegt, neizmantojot elektroenerģiju.

5.2.1.27.8.

Ja papildiekārtām enerģiju piegādā no elektriskā vadības pievada, jāizpilda šādas prasības:

5.2.1.27.8.1.

enerģijas avota defekta gadījumā, ja transportlīdzeklis ir kustībā, tvertnē jābūt pietiekamam enerģijas daudzumam, lai tad, kad tiek iedarbināta vadības ierīce, iedarbinātu bremzes;

5.2.1.27.8.2.

enerģijas avota defekta gadījumā, ja transportlīdzeklis ir nekustīgs un ir iedarbinātas stāvbremzes, tvertnē jābūt pietiekami daudz enerģijas, lai ieslēgtu apgaismojumu pat tad, ja ir iedarbinātas bremzes.

5.2.1.27.9.

Ja noticis defekts tāda vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas elektriskajā vadības pievadā, kas aprīkots ar elektrisko vadības līniju saskaņā ar 5.1.3.1.2. vai 5.1.3.1.3. punktu, joprojām jābūt iespējai pilnībā iedarbināt piekabes bremzes.

5.2.1.27.10.

Ja noticis defekts tādas piekabes elektriskajā vadības pievadā, kas elektriski pievienota tikai ar elektrisko vadības līniju saskaņā ar 5.1.3.1.3. punktu, piekabes bremzēšanu nodrošina saskaņā ar 5.2.1.18.4.1. punktu. Tam tā jābūt ikreiz, kad piekabe ar elektriskās vadības līnijas datu pārraides sastāvdaļu nosūta signālu “barošanas līnijas bremzēšanas pieprasījums”, vai tad, ja ilgstoši nenotiek šādu datu pārraide. Šis punkts neattiecas uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus nevar izmantot ar piekabēm, kas pieslēgtas tikai ar elektriskās vadības līniju, kā aprakstīts 5.1.3.5. punktā.

5.2.1.28.   Īpašas prasības jūgierīces spēka vadības iekārtai

5.2.1.28.1.

Jūgierīces spēka vadības iekārta ir atļauta tikai vilcējtransportlīdzeklī.

5.2.1.28.2.

Jūgierīces spēka vadības iekārtas uzdevums ir samazināt atšķirību starp vilcējtransportlīdzekļa un piekabes dinamiskās bremzēšanas pakāpi. Jūgierīces spēka vadības iekārtas darbību pārbauda tipa apstiprinājuma laikā. Par metodi, ko izmanto šādai pārbaudei, vienojas transportlīdzekļa izgatavotājs un tehniskais dienests, un informāciju par novērtējuma metodi un rezultātiem pievieno tipa apstiprinājuma ziņojumam.

5.2.1.28.2.1.

Jūgierīces spēka vadības iekārta var noteikt TM/PM bremzēšanas spēku un/vai piekabes bremzēšanas pieprasījuma lielumu(-us). Ja vilcējtransportlīdzeklis ir aprīkots ar divām vadības līnijām saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.2. punktu, abiem signāliem veic vienādu vadības ierīces regulēšanu.

5.2.1.28.2.2.

Jūgierīces spēka vadības iekārta nedrīkst neļaut piemērot maksimāli iespējamo(-os) bremzēšanas spiedienu(-us).

5.2.1.28.3.

Transportlīdzeklim ir jāatbilst 10. pielikuma saderības prasībām attiecībā uz transportlīdzekli ar kravu, bet, lai sasniegtu 5.2.1.28.2. punkta mērķus, transportlīdzeklis var neatbilst minētajām prasībām, ja darbojas jūgierīces spēka vadības iekārta.

5.2.1.28.4.

Jākonstatē visi jūgierīces spēka vadības iekārtas defekti, un par tiem ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.2. punktā, jāinformē vadītājs. Defekta gadījumā jābūt izpildītām attiecīgajām 10. pielikuma prasībām.

5.2.1.28.5.

Par jūgierīces spēka vadības iekārtas veikto kompensāciju brīdina ar dzeltenu brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.2. punktā, ja nominālo pieprasījuma lielumu, kas definēts 2.28.3. punktā, šī kompensācija pārsniedz par 150 kPa līdz 650 kPa robežai uz pm ass (vai atbilstošo digitālo pieprasījumu). Virs 650 kPa robežas brīdinājumam jābūt tad, ja kompensācijas dēļ iedarbināšanas punkts atrodas ārpus diapazona, kas 10. pielikumā noteikts saderības prasībām attiecībā uz transportlīdzekli ar kravu.

1. diagramma

Velkošie transportlīdzekļi (izņemot puspiekabju vilcējus)

Image

2. diagramma

Puspiekabju vilcēji

Image

5.2.1.28.6.

Jūgierīces spēka vadības iekārta vada tikai tos sakabes spēkus, ko rada mehāniskā transportlīdzekļa un piekabes darba bremžu sistēma. Ne mehāniskā transportlīdzekļa, ne piekabes darba bremžu sistēma nekompensē sakabes spēkus, ko rada ilgstošas bremzēšanas sistēmu efektivitāte. Uzskata, ka ilgstošas bremzēšanas sistēmas nav darba bremžu sistēmu daļa.

5.2.1.29.   Bremžu defektu un defektu brīdinājuma signāls

Vispārējās prasības attiecībā uz brīdinājuma signāliem, kam jābrīdina vadītājs par noteiktiem mehāniskā transportlīdzekļa vai – attiecīgos gadījumos – piekabes bremžu iekārtu defektiem (vai defektiem), ir izklāstītas turpmākajos punktos. Izņemot šo noteikumu 5.2.1.29.6. punktā paredzēto gadījumu, šos signālus izmanto tikai šajos noteikumos paredzētajiem nolūkiem.

5.2.1.29.1.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem jāspēj sniegt šādus optiskus brīdinājuma signālus par bremžu defektu vai defektu:

5.2.1.29.1.1.

sarkanu brīdinājuma signālu, kas informē par šajos noteikumos definētajiem transportlīdzekļa bremžu iekārtu defektiem, kuri neļauj sasniegt noteikto darba bremžu veiktspēju un/vai neļauj darboties vismaz vienam no diviem neatkarīgiem darba bremžu kontūriem;

5.2.1.29.1.2.

attiecīgā gadījumā – dzeltenu brīdinājuma signālu, kas informē par elektriski noteiktu transportlīdzekļa bremžu iekārtu defektu, par ko neinformē ar 5.2.1.29.1.1. punktā minēto sarkano brīdinājuma signālu.

5.2.1.29.2.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju un/vai kam atļauts vilkt piekabi, kura aprīkota ar elektrisko vadības pievadu un/vai pretbloķēšanas bremžu sistēmu, jāspēj sniegt atsevišķu dzeltenu brīdinājuma signālu, lai informētu par piekabes bremžu iekārtas pretbloķēšanas bremžu sistēmas un/vai elektriskā vadības pievada defektu. Šo signālu no piekabes ieslēdz ar ISO standartam 7638:1997 (13) atbilstoša 5 izvadu kontaktspraudņa starpniecību, un visos gadījumos piekabes nosūtītajam signālam jāparādās bez vērā ņemamas kavēšanās un vilcējtransportlīdzeklis to nedrīkst izmainīt. Šim brīdinājuma signālam nav jāieslēdzas, kad ir piekabināta piekabe bez elektriskās vadības līnijas vai un/vai elektriskā vadības pievada, un/vai pretbloķēšanas bremžu sistēmas vai kad piekabe vispār nav piekabināta. Šī funkcija ir automātiska.

5.2.1.29.2.1.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektrisko vadības līniju, tad, kad tos elektriski savieno ar piekabi, kurai ir elektriskā vadības līnija, 5.2.1.29.1.1. punktā noteikto sarkano brīdinājuma signālu izmanto arī, lai informētu par dažiem konkrētiem piekabes bremžu iekārtas defektiem, ja piekabe caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides sastāvdaļu pārraida atbilstošu informāciju par defektiem. Šis signāls ir papildu signāls dzeltenajam brīdinājuma signālam, kas noteikts 5.2.1.29.2. punktā. Alternatīvi tā vietā, lai izmantotu 5.2.1.29.1.1. punktā noteikto sarkano brīdinājuma signālu un papildu dzelteno brīdinājuma signālu, vilcējtransportlīdzeklī var novietot atsevišķu sarkanu brīdinājuma signālu, lai informētu par šādu piekabes bremžu iekārtas defektu.

5.2.1.29.3.

Brīdinājuma signālam jābūt saskatāmam arī dienas gaismā; minēto signālu stāvokli vadītājam jāspēj viegli pārbaudīt no savas vietas; brīdinājuma ierīču detaļas defekts nedrīkst samazināt bremžu sistēmas veiktspēju.

5.2.1.29.4.

Ja nav noteikts citādi:

5.2.1.29.4.1.

vadītāju par definētu defektu vai defektu ar iepriekš minēto(-ajiem) brīdinājuma signālu(-iem) informē ne vēlāk, kā iedarbinot attiecīgo bremžu vadības ierīci;

5.2.1.29.4.2.

brīdinājuma signālam(-iem) jāpaliek ieslēgtam(-iem) tik ilgi, cik ilgi saglabājas defekts/defekts un kamēr (iedarbināšanas) slēdzis ir stāvoklī “ON”; un

5.2.1.29.4.3.

brīdinājuma signālam jābūt nepārtrauktam (bez mirgošanas).

5.2.1.29.5.

Iepriekš minētajam(-iem) brīdinājuma signālam(-iem) jāieslēdzas, kad transportlīdzekļa elektroiekārtas (un bremžu sistēma) tiek pieslēgtas spriegumam. Kad transportlīdzeklis ir apstājies, bremžu sistēma pirms minēto signālu izslēgšanas pārbauda, vai nav noticis kāds no definētajiem defektiem vai defektiem. Kad tiek konstatēti definētie defekti vai defekti, kam jāieslēdz iepriekš minētie brīdinājuma signāli, bet ko nevar konstatēt nekustīgā stāvoklī, tos saglabā un, kamēr attiecīgais defekts vai defekts saglabājas, par tiem brīdina, kad tiek iedarbināts transportlīdzeklis un aizdedzes (palaišanas) slēdzis ir stāvoklī “ON”.

5.2.1.29.6.

Informēt par nedefinētiem defektiem (vai defektiem) vai sniegt citu informāciju par mehāniskā transportlīdzekļa bremzēm un/vai ritošo daļu var ar 5.2.1.29.1.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

5.2.1.29.6.1.

transportlīdzeklis ir nekustīgs;

5.2.1.29.6.2.

pēc tam, kad bremžu sistēmai pirmo reizi pievada spriegumu, un pēc tam, kad signāls saskaņā ar 5.2.1.29.5. punktā izklāstītajām procedūrām ir informējis, ka nav konstatēti definētie defekti (vai defekti); un

5.2.1.29.6.3.

par nedefinētiem defektiem informē vai citu informāciju sniedz tikai ar mirgojošu brīdinājuma signālu. Tomēr brīdinājuma signālu izslēdz, kad transportlīdzeklis pirmo reizi pārsniedz ātrumu 10 km/h.

5.2.1.30.   Bremzēšanas signāla radīšana bremžu signāllukturu ieslēgšanai

5.2.1.30.1.

Vadītājam iedarbinot darba bremžu sistēmu, tiek radīts signāls, ko izmanto bremžu signāllukturu ieslēgšanai.

5.2.1.30.2.

Prasības transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta ilgstošas bremzēšanas sistēma

5.2.1.30.2.1.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas izmanto elektronisko signālu sistēmu, lai kontrolētu bremžu sākotnējo iedarbināšanu, piemēro šādas prasības:

Palēninājuma robežvērtības

≤ 1,0 m/sek.2

> 1,0 m/sek.2

Var radīt signālu

Rada signālu

5.2.1.30.2.2

To transportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar bremžu sistēmu, kuras specifikācija atšķiras no šo noteikumu 5.2.1.30.2.1. punktā definētās, ilgstošas bremzēšanas sistēmas iedarbināšana var radīt signālu neatkarīgi no radītā palēninājuma.

5.2.1.30.2.3.

Signāls netiek radīts, ja palēninājumu izraisa tikai motora dabiskais bremzēšanas efekts.

5.2.1.30.3.

Iedarbinot darba bremžu sistēmu ar “automātiski vadītu bremzēšanu”, tiek radīts iepriekš minētais signāls. Tomēr, ja radītais palēninājums ir mazāks nekā 0,7 m/s2, signāls var pārstāt darboties (14).

5.2.1.30.4.

Iedarbinot daļu no darba bremžu sistēmas ar “selektīvo bremzēšanu”, iepriekš minētais signāls netiek radīts (15).

5.2.1.30.5.

To transportlīdzekļu gadījumā, kuri aprīkoti ar elektrisko vadības līniju, transportlīdzeklis signālu rada tad, kad no piekabes ar elektriskās vadības līnijas starpniecību tiek saņemts signāls “ieslēgt bremžu signāllukturus” (16).

5.2.1.30.6.

Elektriski rekuperatīvās bremžu sistēmas, kas brīdī, kad tiek atlaists gāzes pedālis, rada palēnināšanas spēku, iepriekš minēto signālu nerada.

5.2.1.31.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar avārijas bremzēšanas indikatoriem, avārijas bremzēšanas signāla ieslēgšana un izslēgšana atbilst turpmāk noteiktajām specifikācijām.

5.2.1.31.1.

Iedarbinot darba bremžu sistēmu, signālu ieslēdz šādi:

 

Signālu neieslēdz, ja vērtības ir mazākas par:

N1

6 m/s2

M2, M3, N2 un N3

4 m/s2

Visiem transportlīdzekļiem signāls tiek izslēgts vēlākais tad, kad palēninājums ir samazinājies zem 2,5 m/s2.

5.2.1.31.2.

Var izmantot arī šādus nosacījumus:

a)

signālu var ieslēgt, iedarbinot darba bremžu sistēmu tā, lai tas stāvoklī, kad transportlīdzeklis ir bez kravas un ar motoru, kas atvienots no transmisijas (turpmāk “atvienots motors”), 4. pielikumā izklāstītajos 0 tipa testa apstākļos radītu šādu palēninājumu:

 

Signālu neieslēdz, ja vērtības ir mazākas par:

N1

6 m/s2

M2, M3, N2 un N3

4 m/s2

Visiem transportlīdzekļiem signāls tiek izslēgts vēlākais tad, kad palēninājums ir samazinājies zem 2,5 m/s2;

vai

b)

signālu var ieslēgt, kad darba bremžu sistēma tiek iedarbināta ātrumā, kas lielāks par 50 km/h, un pretbloķēšanas sistēma veic pilnu ciklu (kā definēts 13. pielikuma 2. punktā).

Signāls tiek izslēgts, kad pretbloķēšanas sistēma pārstāj veikt pilnu ciklu.

5.2.2.   O kategorijas transportlīdzekļi

5.2.2.1.   O1 kategorijas piekabes nav jāaprīko ar darba bremžu sistēmām; tomēr, ja šīs kategorijas piekabes ir aprīkotas ar darba bremžu sistēmām, tās atbilst tām pašām prasībām, kurām atbilst O2 kategorijas piekabes.

5.2.2.2.   O2 kategorijas piekabēm jābūt aprīkotām ar nepārtraukta vai daļēji pārtraukta, vai inerces tipa darba bremžu sistēmu. Pēdējā tipa sistēmu atļauj lietot tikai centrālass piekabēm. Tomēr ir atļautas elektriskās bremžu sistēmas, kas atbilst šo noteikumu 14. pielikuma prasībām.

5.2.2.3.   Ja piekabe pieder pie O3 vai O4 kategorijas, darba bremžu sistēmai jābūt nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa sistēmai.

5.2.2.4.   Darba bremžu sistēmai:

5.2.2.4.1.

jāiedarbojas uz visiem transportlīdzekļa riteņiem;

5.2.2.4.2.

sava iedarbība proporcionāli jāsadala starp asīm;

5.2.2.4.3.

vismaz vienā saspiesta gaisa balonā piemērotā un viegli pieejamā vietā jābūt ierīcei, kas nodrošina iztukšošanu un izplūdi.

5.2.2.5.   Darba bremžu sistēmas darbību sadala starp vienas ass riteņiem simetriski attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidusplakni. Jāpaziņo par kompensāciju un funkcijām, kā, piemēram, pretbloķēšanu, kas var izraisīt novirzes no šādas simetriskas sadales.

5.2.2.5.1.

Par to, ka elektriskais vadības pievads kompensē bremžu sistēmas darbības traucējumu vai defektu, vadītāju informē ar atsevišķu dzeltenu optisku brīdinājuma signālu, kas minēts 5.2.1.29.2. punktā. Neatkarīgi no transportlīdzekļa kravas daudzuma šī prasība jāizpilda, kad kompensācija pārsniedz šādas robežas:

5.2.2.5.1.1.

pretējo bremzēšanas spiedienu starpība starp jebkuras ass galiem:

a)

ir 25 procenti no lielākās vērtības, ja transportlīdzekļa palēninājums ir ≥ 2 m/s2;

b)

ir lielums, kas atbilst 25 procentiem pie 2 m/s2, palēninājumiem, kas ir mazāki par šo lielumu;

5.2.2.5.1.2.

atsevišķs kompensācijas lielums jebkurai asij:

a)

ir > 50 procenti no nominālās vērtības, ja transportlīdzekļa palēninājums ir ≥ 2m/s2;

b)

ir lielums, kas atbilst 50 procentiem no nominālās vērtības pie 2 m/s2, palēninājumiem, kas ir mazāki par šo lielumu.

5.2.2.5.2.

Iepriekš definētā kompensācija ir atļauta tikai tad, ja bremzes pirmo reizi iedarbina, kad transportlīdzekļa ātrums ir lielāks par 10 km/h.

5.2.2.6.   Elektriskā vadības pievada kļūmes nedrīkst iedarbināt bremzes pret vadītāja gribu.

5.2.2.7.   Bremzēšanas virsmas, kas vajadzīgas, lai sasniegtu norādīto efektivitātes līmeni, nepārtraukti ir saskarē ar riteņiem vai nu nekustīgi, vai arī ar tādu detaļu palīdzību, kas nevar sabojāties.

5.2.2.8.   Bremžu nodilumu jāspēj viegli novērst, izmantojot ar roku regulējamu vai automātisku pielāgošanas sistēmu. Turklāt vadības ierīcei un pievada un bremžu detaļām jābūt tādai gājiena rezervei un, ja vajadzīgs, piemērotiem kompensācijas līdzekļiem, lai, bremzēm sakarstot vai bremžu uzliku nodilumam sasniedzot noteiktu pakāpi, efektīva bremzēšana būtu nodrošināta bez tūlītējas regulēšanas.

5.2.2.8.1.

Nodiluma regulēšana darba bremzēm ir automātiska. Tomēr O1 un O2 kategorijas transportlīdzekļos automātiskās nodiluma regulēšanas iekārtas uzstāda pēc izvēles. Bremzēm, kas aprīkotas ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, pēc sasilšanas un atdzišanas jāļauj transportlīdzeklim brīvi ripot, kā definēts 4. pielikuma 1.7.3. punktā, attiecīgi pēc I tipa vai III tipa testa, kas arī aprakstīts minētajā pielikumā.

5.2.2.8.1.1.

Attiecībā uz O4 kategorijas piekabēm uzskata, ka 5.2.2.8.1. punktā noteiktās veiktspējas prasības ir izpildītas, ja ir izpildītas 4. pielikuma 1.7.3. punkta prasības.

5.2.2.8.1.2.

Attiecībā uz O2 un O3 kategorijas piekabēm uzskata, ka 5.2.2.8.1. punktā noteiktās veiktspējas prasības ir izpildītas, ja ir izpildītas 4. pielikuma 1.7.3. punkta (17) prasības.

5.2.2.8.2.

Darba bremžu berzes detaļu nodiluma pārbaude

5.2.2.8.2.1.

Jābūt iespējai viegli pārbaudīt darba bremžu uzliku nodilumu no transportlīdzekļa ārpuses vai apakšpuses bez riteņu noņemšanas, paredzot attiecīgas atveres apskatei vai izmantojot citus līdzekļus. To var panākt, izmantojot vienkāršus standarta darbnīcas instrumentus vai transportlīdzekļu parastu pārbaudes aprīkojumu.

Kā alternatīva ir pieļaujams piekabē uzstādīts displejs, kas sniedz informāciju, kad ir jānomaina uzlikas, vai devējs uz katru riteni (dubultriteņus uzskata par vienu riteni), kas vadītāju viņa vietā brīdina par to, ka jānomaina uzlikas. Optiskā brīdinājuma signāla gadījumā var izmantot šo noteikumu 5.2.1.29.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu, ar nosacījumu, ka tas atbilst 5.2.1.29.6. punkta prasībām.

5.2.2.8.2.2.

Bremžu disku vai trumuļu berzes virsmas nodiluma pakāpi var novērtēt, tikai tieši izmērot konkrētās detaļas vai pārbaudot katra bremžu diska vai trumuļa nodiluma indikatorus, un tā veikšanai var būt nepieciešama noteikta demontāža. Tāpēc tipa apstiprinājuma laikā transportlīdzekļa izgatavotājs:

a)

norāda metodi, ar kuru var novērtēt trumuļu vai disku berzes virsmu nodiluma pakāpi, tostarp to, cik liela apjoma demontāža jāveic un kādi instrumenti un paņēmieni jāizmanto, lai to izdarītu;

b)

sniedz informāciju, kas nosaka maksimāli pieļaujamo nodiluma robežu brīdī, kad ir jāveic nomaiņa.

Šai informācijai jābūt brīvi pieejamai, piemēram, transportlīdzekļa rokasgrāmatā vai kā elektronisko datu ierakstam.

5.2.2.9.   Bremžu sistēmas ir tādas, kas piekabi aptur automātiski, ja sakabe atvienojas, kamēr piekabe ir kustībā. Tomēr šis noteikums neattiecas uz piekabēm ar maksimālo masu, kas nepārsniedz 1,5 tonnas, ja šādas piekabes papildus sakabes ierīcei ir aprīkotas ar sekundāro sakabi (ķēde, trose u. c.), kas tad, ja atvienojas galvenā sakabe, spēj novērst jūgstieņa saskaršanos ar zemi un piekabei nodrošina noteiktu atlikušo stūrēšanas funkciju.

5.2.2.10.   Ikvienai piekabei, kura jāaprīko ar darba bremžu sistēmu, nodrošina stāvbremžu darbību pat tad, kad piekabe ir atkabināta no vilcējtransportlīdzekļa. Stāvbremžu ierīce jāspēj iedarbināt personai, kas stāv uz zemes; tomēr tādas piekabes gadījumā, ko izmanto pasažieru pārvadāšanai, šo bremžu ierīci jāspēj iedarbināt no piekabes iekšpuses.

5.2.2.11.   Ja piekabē ir uzstādīta iekārta, kas ļauj apturēt saspiesta gaisa padevi tādas bremžu sistēmas iedarbināšanai, kura nav stāvbremžu sistēma, tad pirmā minētā sistēma jāprojektē un jākonstruē tā, lai tā atgrieztos “miera” stāvoklī ne vēlāk kā pēc tam, kad atjaunota saspiesta gaisa padeve piekabei.

5.2.2.12.   O3 un O4 kategorijas piekabēm jāatbilst 5.2.1.18.4.2. punktā norādītajiem nosacījumiem. Vadības līnijas sakabes galvas aizmugurējā daļā jābūt viegli pieejamam spiediena testa pieslēgizvadam.

5.2.2.12.1.

Piekabēm, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju un ir ar to pievienotas vilcējtransportlīdzeklim, 5.2.1.18.4.2. punktā noteiktā automātiskā bremzēšanas funkcija var būt izslēgta, ja spiediens piekabes saspiesta gaisa balonos ir pietiekams, lai nodrošinātu šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā noteikto bremzēšanas veiktspēju.

5.2.2.13.   O3 kategorijas piekabes aprīko ar pretbloķēšanas sistēmu atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma prasībām. O4 kategorijas piekabes aprīko ar pretbloķēšanas sistēmu atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma prasībām attiecībā uz A kategoriju.

5.2.2.14.   Ja papildiekārtām enerģiju piegādā no darba bremžu sistēmas, darba bremžu sistēma ir jāaizsargā, lai nodrošinātu, ka to bremzēšanas spēku summa, kas iedarbojas uz riteņu perifēriju, ir vismaz 80 procenti no lieluma, kas attiecīgajai piekabei definēts šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.1. punktā. Šai prasībai jābūt izpildītai šādās divās darbības situācijās:

papildiekārtas darbības laikā un

papildiekārtas lūzuma vai noplūdes gadījumā, izņemot, ja šāds lūzums vai noplūde ietekmē šo noteikumu 10. pielikuma 6. punktā minēto vadības signālu – šādā gadījumā piemēro minētā punkta veiktspējas prasības.

5.2.2.14.1.

Uzskata, ka iepriekš minētie nosacījumi ir izpildīti, ja spiediens enerģijas glabāšanas tvertnē(-ēs) tiek uzturēts vismaz 80 procentu apmērā no vadības līnijas pieprasījuma spiediena vai līdzvērtīga digitālā pieprasījuma, kā noteikts šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.2. punktā.

5.2.2.15.   Īpašas papildu prasības darba bremžu sistēmām ar elektrisko vadības pievadu

5.2.2.15.1.

Elektriskā vadības pievada atsevišķa īslaicīga defekta gadījumā (< 40 ms), izņemot tā enerģijas apgādi, (piemēram, nepārraidīts signāls vai datu kļūda) nedrīkst būt pamanāmas ietekmes uz darba bremžu veiktspēju.

5.2.2.15.2.

Ja noticis defekts elektriskajā vadības pievadā (18) (piemēram, lūzums, atvienošanās), saglabā tādu bremzēšanas veiktspēju, kas atbilst vismaz 30 procentiem no attiecīgajai piekabei noteiktās darba bremžu sistēmas veiktspējas. Piekabēm, kas elektriski pievienotas tikai ar elektrisko vadības līniju un kas atbilst 5.1.3.1.3. un 5.2.1.18.4.2. punkta prasībām un šo noteikumu 4. pielikuma 3.3. punktā noteiktajai veiktspējai, tad, ja vairs nevar nodrošināt bremzēšanas veiktspēju vismaz 30 procentu apmērā no tās, kas noteikta piekabes darba bremžu sistēmai, pietiek izpildīt 5.2.1.27.10. punkta noteikumus, nosūtot “barošanas līnijas bremzēšanas pieprasījumu” caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides daļu, vai tad, ja ilgstoši nenotiek šādu datu pārraide.

5.2.2.15.2.1.

Par tādu piekabes elektriskā vadības pievada defektu, kas ietekmē to sistēmu darbību un veiktspēju, uz kurām attiecas šie noteikumi, un par defektiem enerijas padevē, kas pieejama no ISO standartam 7638:1997 (19) atbilstoša kontaktspraudņa, vadītāju informē ar atsevišķu brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.2. punktā, ar ISO standartam 7638:1997 (19) atbilstošu 5 izvadu kontaktspraudni. Turklāt piekabēm, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju un ir elektriski savienotas ar vilcējtransportlīdzekli, kuram ir elektriskā vadības līnija, defekta informāciju 5.2.1.29.2.1. punktā noteiktā sarkanā brīdinājuma signāla ieslēgšanai nosūta caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides daļu, ja vairs nevar nodrošināt piekabei noteikto darba bremžu veiktspēju.

5.2.2.16.   Ja enerģija, kas uzkrāta jebkurā tādas piekabes darba bremžu sistēmas daļā, kas aprīkota ar elektrisko vadības līniju un ir ar šādu elektrisko vadības līniju elektriski savienota ar vilcējtransportlīdzekli, samazinās līdz lielumam, kas noteikts šo noteikumu 5.2.2.16.1. punktā, vilcējtransportlīdzekļa vadītājam nosūta brīdinājumu. Brīdinājumu sniedz, ieslēdzot 5.2.1.29.2.1. punktā noteikto sarkano brīdinājuma signālu, un piekabe caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides sastāvdaļu pārraida defekta informāciju. Caur ISO standartam 7638:1997 (20) atbilstošu 5 izvadu kontaktspraudni ieslēdz arī atsevišķo 5.2.1.29.2. punktā noteikto dzelteno brīdinājuma signālu, lai vadītāju informētu, ka piekabē ir nepietiekams enerģijas daudzums.

5.2.2.16.1.

Šo noteikumu 5.2.2.16. punktā minētais enerģijas samazināšanās lielums ir lielums, pie kura, neveicot enerģijas glabāšanas iekārtas uzlādi un neatkarīgi no piekabes kravas stāvokļa, pēc darba bremžu vadības ierīces četrām pilngājiena iedarbināšanām to nav iespējams iedarbināt piekto reizi un sasniegt vismaz 50 procentus no veiktspējas, kas paredzēta attiecīgās piekabes darba bremžu sistēmai.

5.2.2.17.   Piekabēm, kurās uzstādīta elektriskā vadības līnija, un O3 un O4 kategorijas piekabēm ar pretbloķēšanas sistēmu pierīko ISO standartam 7638:1997 (20)  (21) atbilstošu īpašu elektrisko kontaktspraudni bremžu sistēmai un/vai pretbloķēšanas sistēmai. Defektu brīdinājuma signālus, kas piekabei jāsūta saskaņā ar šiem noteikumiem, ieslēdz caur iepriekš minēto kontaktspraudni. Prasības, ko piekabēm piemēro attiecībā uz defektu brīdinājuma signālu pārraidi, atkarībā no gadījuma ir tās pašas, kas 5.2.1.29.4., 5.2.1.29.5. un 5.2.1.29.6. punktā noteiktas mehāniskajiem transportlīdzekļiem.

Piekabes, kas aprīkotas ar iepriekš minēto ISO standartam 7638:1997 atbilstošo kontaktspraudni, marķē ar neizdzēšamu marķējumu, kas norāda uz bremžu sistēmas funkcijām, kad ISO standartam 7638:1997 atbilstošais kontaktspraudnis ir pieslēgts un atslēgts. Marķējums jāizvieto tā, lai tas būtu redzams, kad tiek pieslēgti pneimatiskie un elektriskie saskarņu kontaktspraudņi.

5.2.2.17.1.

Stabilitātes sistēmas elektriskā vadības pievada defekta gadījumā piekabes, kas kā līdzekli transportlīdzekļa stabilitātes palielināšanai izmanto selektīvo bremzēšanu, par minēto defektu caur ISO standartiem 7638:1997 atbilstošu 5 izvadu kontaktspraudni ziņo ar atsevišķo dzelteno brīdinājuma signālu, kas paredzēts šo noteikumu 5.2.1.29.2. punktā.

Piezīme. Šo prasību pārskata ikreiz, kad Noteikumiem Nr. 13 veic grozījumus, un kamēr: i) pieņems ISO 11992:2003 datu pārraides standarta grozījumu, kas paredz signālu, kurš informē par defektu piekabes stabilitātes vadības sistēmas elektriskajā vadības pievadā, un ii) transportlīdzekļus, kas aprīkoti saskaņā ar minēto standartu, plaši izmanto.

5.2.2.17.2.

Ir atļauts bremžu sistēmu pieslēgt strāvas avotam, kas papildina avotu, kurš pieejams no iepriekš minētā ISO standartam 7638:1997 atbilstošā kontaktspraudņa. Tomēr, ja ir pieejams papildu strāvas avots, ir piemērojami šādi nosacījumi:

a)

visos gadījumos ISO standartam 7638:1997 atbilstošais strāvas avots ir galvenais bremžu sistēmas strāvas avots neatkarīgi no jebkura pieslēgta papildu strāvas avota. Papildu strāvas avots ir paredzēts rezerves izmantošanai gadījumā, kad rodas ISO standartam 7638:1997 atbilstošā strāvas avota defekts;

b)

tas nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt bremžu sistēmas darbību normālā un defekta režīmā;

c)

ISO standartam 7638:1997 atbilstošā strāvas avota defekta gadījumā enerģija, ko patērē bremžu sistēma, neizraisa no papildu strāvas avota pieejamās maksimālās jaudas pārsniegšanu;

d)

piekabei nav nekādu marķējumu vai uzlīmju, kas norādītu, ka tā ir aprīkota ar papildu strāvas avotu;

e)

piekabi nedrīkst aprīkot ar defektu brīdinājuma ierīci, kas rada brīdinājumu piekabes bremžu sistēmas defekta gadījumā, kad elektroenerģija bremžu sistēmai tiek padota no papildu strāvas avota;

f)

ja ir pieejams papildu strāvas avots, ir jābūt iespējai pārbaudīt tās bremžu sistēmas darbību, kurai elektroenerģija tiek padota no šī strāvas avota;

g)

ja ir defekts elektroenerģijas padevē no ISO 7638:1997 kontaktspraudņa, piemēro 5.2.2.15.2.1. punktā un 13. pielikuma 4.1. punktā noteiktās prasības attiecībā uz defektu brīdinājumiem neatkarīgi no tā, vai bremžu sistēmas darbināšanai elektroenerģija tiek padota no papildu strāvas avota.

5.2.2.18.   Ikreiz, kad elektroenerģiju, ko piegādā ar ISO 7638:1997 kontaktspraudni, izmanto šo noteikumu 5.1.3.6. punktā definētajām funkcijām, bremžu sistēmai ir prioritāte un to aizsargā pret pārslodzi, kas nav saistīta ar bremžu sistēmu. Šādai aizsardzībai jābūt vienai no bremžu sistēmas funkcijām.

5.2.2.19.   Ja rodas defekts vienā no vadības līnijām, kas savieno divus transportlīdzekļus, kuri aprīkoti saskaņā ar 5.1.3.1.2. punktu, piekabe izmanto to vadības līniju, kuru defekts neietekmē, lai automātiski nodrošinātu tādu bremzēšanas veiktspēju, kāda noteikta 4. pielikuma 3.1. punktā.

5.2.2.20.   Ja piekabes elektroapgādes spriegums samazinās zem izgatavotāja noteiktā lieluma, pie kura vairs nevar garantēt paredzēto darba bremžu veiktspēju, caur ISO standartam 7638:1997 (22) atbilstošu 5 izvadu kontaktspraudni ieslēdz atsevišķo dzelteno brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.2. punktā. Turklāt piekabēm, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju un kas elektriski savienotas ar vilcējtransportlīdzekli, kuram ir elektriskā vadības līnija, defekta informāciju 5.2.1.29.2.1. punktā noteiktā sarkanā brīdinājuma signāla ieslēgšanai nosūta caur elektriskās vadības līnijas datu pārraides daļu.

5.2.2.21.   Papildus šo noteikumu 5.2.1.18.4.2. un 5.2.1.21. punkta prasībām, piekabes bremzes var iedarbināt arī automātiski, ja tās iedarbina piekabes bremžu sistēma, izvērtējot informāciju, ko pārraida transportlīdzeklī iebūvētās sistēmas.

5.2.2.22.   Darba bremžu sistēmas iedarbināšana

5.2.2.22.1.

To piekabju gadījumā, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju, piekabe nosūta signālu “ieslēgt bremžu signāllukturus” ar elektriskās vadības līnijas starpniecību, ja piekabes bremžu sistēma tiek iedarbināta piekabes ierosinātas “automātiski vadītas bremzēšanas” laikā. Tomēr, ja radītais palēninājums ir mazāks nekā 0,7 m/s2, signāls var pārstāt darboties (23)  (24).

5.2.2.22.2.

To piekabju gadījumā, kas aprīkotas ar elektrisko vadības līniju, piekabe nenosūta signālu “ieslēgt bremžu signāllukturus” ar elektriskās vadības līnijas starpniecību, ja piekabes bremžu sistēma tiek iedarbināta piekabes ierosinātas “selektīvās bremzēšanas” laikā (25)  (24).

6.   TESTI

Bremžu testi, kas jāveic transportlīdzekļiem, kuri iesniegti apstiprinājumam, un paredzētā bremzēšanas veiktspēja ir aprakstīta šo noteikumu 4. pielikumā.

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI BREMŽU SISTĒMAS PĀRVEIDOŠANA UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

7.1.

Par visiem transportlīdzekļa tipa vai tā bremžu iekārtu pārveidojumiem attiecībā uz šo noteikumu 2. pielikuma prasībām paziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi attiecīgo transportlīdzekļa tipu. Tad minētā struktūrvienība var vai nu:

7.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajām modifikācijām nevar būt vērā ņemamu negatīvu seku un ka transportlīdzeklis vēl atbilst prasībām; vai

7.1.2.

tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par testu veikšanu, pieprasīt jaunu testa protokolu.

7.2.

Par apstiprinājuma piešķiršanu vai atteikumu, norādot attiecīgās izmaiņas, 4.3. punktā norādītajā kārtībā informē nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus.

7.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, katrai paziņojuma veidlapai, kas sagatavota šādam paplašinājumam, piešķir sērijas numuru un par to informē pārējās 1958. gada nolīguma puses, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.

Transportlīdzeklim, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, jābūt izgatavotam tā, lai tas, izpildot iepriekš šo noteikumu 5. punktā izklāstītās prasības, atbilstu apstiprinātajam tipam.

8.2.

Lai pārbaudītu, vai ir izpildītas šo noteikumu 8.1. punkta prasības, veic attiecīgas ražošanas pārbaudes.

8.3.

Apstiprinājuma turētājam jo īpaši:

8.3.1.

jānodrošina, lai pastāvētu ražojumu kvalitātes efektīvas kontroles kārtība;

8.3.2.

jābūt pieejamam katra apstiprinātā tipa atbilstības pārbaudei vajadzīgajam kontroles aprīkojumam;

8.3.3.

jānodrošina, lai testu rezultātu datus reģistrētu un lai pievienotie dokumenti būtu pieejami laikposmā, ko saskaņo ar administratīvo dienestu;

8.3.4.

jāanalizē katra testa veida rezultāti, lai pārbaudītu un nodrošinātu ražojumu tehnisko īpašību stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības;

8.3.5.

jānodrošina, lai katra ražojuma tipam veic testus, kas paredzēti šajos noteikumos, vai dažus no tiem;

8.3.6.

jānodrošina, lai pēc jebkuras paraugu ņemšanas vai analizējamiem paraugiem, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam pārbaudes veidam, veiktu citu parauga ņemšanu un citu testu. Jāveic visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgo ražošanas atbilstību.

8.4.

Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrai ražošanas vienībai piemērojamo kontroles metožu atbilstību.

8.4.1.

Katrā pārbaudē inspektoram uzrāda testu žurnālus un produkcijas apskates protokolus.

8.4.2.

Inspektors var izlases veidā ņemt paraugus, kas tiks pārbaudīti izgatavotāja laboratorijā. Paraugu minimālo skaitu var noteikt, ņemot vērā izgatavotāja veikto pārbaužu rezultātus.

8.4.3.

Ja kvalitātes līmenis nav pietiekams vai ja jāpārbauda to testu derīgums, kurus veic, piemērojot 8.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa atbilstības testus.

8.4.4.

Atbildīgā iestāde var veikt jebkuru šajos noteikumos paredzēto testu.

8.4.5.

Parasti kompetentā iestāde pārbaudes veic vienreiz divos gados. Ja šo apskašu laikā konstatē nepietiekamus rezultātus, tad kompetentajai iestādei jānodrošina, lai cik ātri iespējams veiktu visus vajadzīgos pasākumus ražošanas atbilstības atjaunošanai.

9.   SANKCIJAS RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBAS GADĪJUMĀ

9.1.

Apstiprinājumu, kas piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļa tipu atbilstoši šiem noteikumiem, var atsaukt, ja netiek ievērotas 8.1. punktā noteiktās prasības.

9.2.

Ja puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš ir piešķīrusi, tā tūlīt par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta transportlīdzekļa tipa ražošanu, tas par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Saņemot šādu paziņojumu, minētā iestāde par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikumā iekļautajam paraugam.

11.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

Puses, kas piemēro šos noteikumus, Apvienoto Nāciju Organizācijas Sekretariātam paziņo par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu nosaukumu un adresi un to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta citās valstīs izdotās veidlapas, kas apliecina apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, paplašinājumu vai atsaukumu.

12.   PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1.   Vispārīgi noteikumi

12.1.1.

Sākot ar šo noteikumu 09. grozījumu sērijas 8. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt EEK apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 09. grozījumu sērijas 8. papildinājumu.

12.1.2.

Ja nav noteikts citādi vai ja konteksts neparedz citādi, 10. grozījumu sērijas papildinājumi attiecas arī uz 09. sērijas apstiprinājumu izsniegšanu un uzturēšanu.

12.1.3.

Sākot ar 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 10. grozījumu sēriju.

12.1.4.

Sākot ar 10. grozījumu sērijas 4. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālo datumu, puse, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 4. papildinājumu.

12.1.5.

Puses, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties izsniegt apstiprinājumu paplašinājumus atbilstoši šo noteikumu 10. grozījumu sērijas 3. papildinājumam.

12.2.   Jauni tipa apstiprinājumi

12.2.1.

24 mēnešus pēc 09. grozījumu sērijas 8. papildinājuma spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir EEK apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 09. grozījumu sērijas 8. papildinājumu.

12.2.2.

24 mēnešus pēc 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 10. grozījumu sēriju.

12.2.3.

48 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties piešķirt valsts tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts atbilstoši šo noteikumu iepriekšējai grozījumu sērijai.

12.2.4.

48 mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās oficiālā datuma puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina piešķirt EEK apstiprinājumus atbilstoši šo noteikumu 10. grozījumu sērijas 3. papildinājumam.

12.2.5.

24 mēnešus pēc 10. grozījumu sērijas 5. papildinājuma oficiālā spēkā stāšanās datuma puses, kuras piemēro šos noteikumus, piešķir apstiprinājumus tikai tad, ja apstiprinājumam pieteiktā transportlīdzekļa tips atbilst prasībām, ko paredz šie noteikumi, kuri grozīti ar 10. grozījumu sērijas 5. papildinājumu.

12.3.   Iepriekšējo tipa apstiprinājumu derīguma ierobežojums

12.3.1.

48 mēnešus pēc šo noteikumu 10. grozījumu sērijas spēkā stāšanās puses, kas piemēro šos noteikumus, var atteikt pirmo nacionālo tāda transportlīdzekļa reģistrāciju (pirmo laišanu ekspluatācijā), kas neatbilst šo noteikumu 10. grozījumu sērijai.

12.4.   Jaunas puses

12.4.1.

Neatkarīgi no iepriekš izklāstītajiem pārejas noteikumiem pusēm, kas šos noteikumus sāk piemērot pēc visjaunākās grozījumu sērijas stāšanās spēkā, nav jāpieņem apstiprinājumi, kas piešķirti saskaņā ar jebkuru no iepriekšējām šo noteikumu grozījumu sērijām.


(1)  Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) 7. pielikumā, dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem.

(2)  Ņemot vērā šo noteikumu 12. punktā norādītos piemērošanas datumus, bremzēšanas prasības M1 kategorijas transportlīdzekļiem ir ekskluzīvi iekļautas Noteikumos Nr. 13-H. Attiecībā uz N1 kategorijas transportlīdzekļiem puses, kas parakstījušas gan Noteikumus Nr. 13-H, gan šos noteikumus, par vienlīdz derīgiem atzīst saskaņā ar abiem noteikumiem izsniegtus apstiprinājumus.

(3)  1 – Vācijai, 2 – Francijai, 3 – Itālijai, 4 – Nīderlandei, 5 – Zviedrijai, 6 – Beļģijai, 7 – Ungārijai, 8 – Čehijai, 9 – Spānijai, 10 – Serbijai, 11 – Apvienotajai Karalistei, 12 – Austrijai, 13 – Luksemburgai, 14 – Šveicei, 15 (brīvs), 16 – Norvēģijai, 17 – Somijai, 18 – Dānijai, 19 – Rumānijai, 20 – Polijai, 21 – Portugālei, 22 – Krievijas Federācijai, 23 – Grieķijai, 24 – Īrijai, 25 – Horvātijai, 26 – Slovēnijai, 27 – Slovākijai, 28 – Baltkrievijai, 29 – Igaunijai, 30 (brīvs), 31 – Bosnijai un Hercegovinai, 32 – Latvijai, 33 (brīvs), 34 – Bulgārijai, 35 (brīvs), 36 – Lietuvai, 37 – Turcijai, 38 (brīvs), 39 – Azerbaidžānai, 40 – Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (brīvs), 42 – Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot savu attiecīgo EEK simbolu), 43 – Japānai, 44 (brīvs), 45 – Austrālijai, 46 – Ukrainai, 47 – Dienvidāfrikai, 48 – Jaunzēlandei, 49 – Kiprai un 50 – Maltai, 51 – Korejas Republikai, 52 – Malaizijai, 53 – Taizemei, 54 un 55 (brīvs), un 56 – Melnkalnei. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

(4)  Līdz brīdim, kad būs panākta vienošanās par vienotiem tehniskajiem standartiem, kas nodrošinās saderību un drošību, 5.1.3.1.3. punktam atbilstoši savienojumi starp vilcējtransportlīdzekļiem un piekabēm nav atļauti.

(5)  Uz piekabēm neattiecas.

(6)  Ja atšķiras no minimālā ieslēgšanas spiediena.

(7)  Attiecas tikai uz piekabēm.

(8)  Neattiecas uz transportlīdzekļiem ar bremžu sistēmas elektronisko vadību.

(9)  Regulārās tehniskās apskates vajadzībām bremzēšanas pakāpes minimālie lielumi, kas noteikti visam transportlīdzeklim, var būt jāpielāgo, lai tie atbilstu valsts vai starptautiskajām ceļu satiksmes prasībām.

(10)  Iestādei, kura piešķir apstiprinājumu, ir tiesības darba bremžu sistēmu pārbaudīt ar papildu transportlīdzekļa testa procedūrām.

(11)  ISO 7638:1997 kontaktspraudnis pēc vajadzības var būt ar 5 vai 7 izvadiem.

(12)  Līdz brīdim, kad tiks ieviestas vienotas testu procedūras, izgatavotājs iesniedz tehniskajam dienestam vadības pievada iespējamo bojājumu un to seku analīzi. Tehniskais dienests un transportlīdzekļa izgatavotājs šo informāciju apspriež un vienojas par to.

(13)  ISO 7638:1997 kontaktspraudnis pēc vajadzības var būt ar 5 vai 7 izvadiem.

(14)  Tipa apstiprinājuma laikā šīs prasības izpildi apstiprina transportlīdzekļa izgatavotājs.

(15)  “Selektīvās bremzēšanas” laikā šī funkcija var mainīties uz “automātiski vadītu bremzēšanu”.

(16)  Šī prasība nav piemērojama līdz brīdim, kad tiks grozīts standarts ISO 11992, tajā iekļaujot ziņojumu “ieslēgt bremžu signāllukturus”.

(17)  Kamēr tiks panākta vienošanās par vienotiem tehniskiem noteikumiem bremžu automātiskās regulēšanas ierīču darbības pareizai novērtēšanai, uzskata, ka brīvas ripošanas prasības ir izpildītas, ja brīvu ripošanu var novērot visos bremžu testos, kas paredzēti attiecīgajai piekabei.

(18)  Līdz brīdim, kad tiks ieviestas vienotas testu procedūras, izgatavotājs iesniedz tehniskajam dienestam vadības pievada iespējamo bojājumu un to seku analīzi. Tehniskais dienests un transportlīdzekļa izgatavotājs šo informāciju apspriež un vienojas par to.

(19)  ISO 7638:1997 kontaktspraudnis pēc vajadzības var būt ar 5 vai 7 izvadiem.

(20)  ISO 7638:1997 kontaktspraudnis pēc vajadzības var būt ar 5 vai 7 izvadiem.

(21)  ISO 7638:1997 prasības attiecībā uz vadu šķērsgriezumiem piekabēm var mazināt, ja piekabe ir aprīkota ar savu neatkarīgu drošinātāju. Drošinātāja nominālā jauda ir tāda, lai nepārsniegtu vadītāju nominālo strāvas stiprumu. Šī atkāpe neattiecas uz piekabēm, kas aprīkotas, lai vilktu citu piekabi.

(22)  ISO 7638:1997 kontaktspraudnis pēc vajadzības var būt ar 5 vai 7 izvadiem.

(23)  Tipa apstiprinājuma laikā šīs prasības izpildi apstiprina transportlīdzekļa izgatavotājs.

(24)  Šī prasība nav piemērojama līdz brīdim, kad tiks grozīts standarts ISO 11992, tajā iekļaujot ziņojumu “ieslēgt bremžu signāllukturus”.

(25)  “Selektīvās bremzēšanas” laikā šī funkcija var mainīties uz “automātiski vadītu bremzēšanu”.


1. PIELIKUMS

Bremžu aprīkojums, ierīces, metodes un apstākļi, uz kuriem šie noteikumi neattiecas

1.

Metode reakcijas laiku noteikšanai tādām bremzēm, kas nav darbināmas ar saspiestu gaisu


2. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS  (1)

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image

Image

Image

Image


(1)  Ja persona(-as), kas iesniedz pieteikumu apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumiem Nr. 90, to pieprasa, tad iestāde, kas piešķir tipa apstiprinājumu, sniedz šā pielikuma 1. papildinājumā iekļauto informāciju. Tomēr šo informāciju sniedz tikai Noteikumu Nr. 90 apstiprinājumu vajadzībām.

1. PAPILDINĀJUMS

To transportlīdzekļa datu saraksts, kuri vajadzīgi apstiprinājumam saskaņā ar Noteikumiem Nr. 90

1.

Transportlīdzekļa tipa apraksts …

1.1.

Transportlīdzekļa tirdzniecības nosaukums vai preču zīme (ja ir) …

1.2.

Transportlīdzekļa kategorija …

1.3.

Transportlīdzekļa tips saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 apstiprinājumu …

1.4.

Transportlīdzekļu modeļi vai tirdzniecības nosaukumi, kas veido transportlīdzekļa tipu (ja pieejami) …

1.5.

Izgatavotāja nosaukums un adrese …

2.

Bremžu uzliku marka un tips …

2.1.

Bremžu uzlikas, kas pārbaudītas atbilstoši visiem attiecīgajiem 4. pielikuma norādījumiem …

2.2.

Bremžu uzlikas, kas pārbaudītas atbilstoši 15. pielikuma norādījumiem …

3.

Transportlīdzekļa minimālā masa …

3.1.

Katras ass masas sadalījums (maksimālais lielums) …

4.

Transportlīdzekļa maksimālā masa …

4.1.

Katras ass masas sadalījums (maksimālais lielums) …

5.

Transportlīdzekļa maksimālais ātrums …

6.

Riepas un riteņa izmēri …

7.

Bremžu kontūra konfigurācija (piemēram, priekšējās/pakaļējās ass vai diagonālā) …

8.

Deklarācija par to, kura sistēma ir papildu bremžu sistēma …

9.

Bremžu vārstu specifikācijas (ja vajadzīgs) …

9.1.

Slodzes jutīgā vārsta noregulēšanas specifikācijas …

9.2.

Spiediena vārsta noregulēšana …

10.

Projektētais bremzēšanas spēka sadalījums …

11.

Bremžu specifikācija …

11.1.

Diska bremžu tips (piemēram, virzuļu skaits ar diametru(-iem), ventilējams vai vienlaidu disks) …

11.2.

Trumuļa bremžu tips (piemēram, duo servo, ar virzuļa izmēru un trumuļa izmēriem) …

11.3.

Pneimatiskā pievada bremžu sistēmu gadījumā, piemēram, kameru, sviru utt. tips un izmērs …

12.

Galvenā bremžu cilindra tips un izmērs …

13.

Pastiprinātāja tips un izmērs …

2. PAPILDINĀJUMS

Tipa apstiprinājuma sertifikāts par transportlīdzekļa bremžu iekārtām

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Ja transportlīdzeklis apstiprināts, izmantojot šo noteikumu 20. pielikumā noteikto alternatīvo procedūru, jāsniedz šāda papildinformācija.

2.   TESTU PROTOKOLI SASKAŅĀ AR 19. PIELIKUMU

2.1.

:

Diafragmas bremžu kameras

:

Protokols Nr. …

2.2.

:

Atsperu bremzes

:

Protokols Nr. …

2.3.

:

Piekabes aukstu bremžu darbības veiktspējas raksturlielumi

:

Protokols Nr. …

2.4.

:

Bremžu pretbloķēšanas sistēma

:

Protokols Nr. …

3.   VEIKTSPĒJAS PĀRBAUDES

3.1.

Piekabe atbilst 4. pielikuma 3.1.2. un 1.2.7. punkta prasībām (aukstu darba bremžu veiktspēja)

jā/nē (1)

3.2.

Piekabe atbilst 4. pielikuma 3.2. punkta prasībām (aukstu stāvbremžu veiktspēja)

jā/nē (1)

3.3.

Piekabe atbilst 4. pielikuma 3.3. punkta prasībām (avārijas/automātiskās bremzēšanas veiktspēja)

jā/nē (1)

3.4.

Piekabe atbilst 10. pielikuma 6. punkta prasībām (bremžu veiktspēja bremzēšanas spēka sadales sistēmas defekta gadījumā)

jā/nē (1)

3.5.

Piekabe atbilst šo noteikumu 5.2.2.14.1. punkta prasībām (bremžu veiktspēja gadījumā, ja ir noplūde no papildiekārtām)

jā/nē (1)

3.6.

Piekabe atbilst 13. pielikuma prasībām (pretbloķēšanas bremzes)

jā/nē (1)


(1)  Lieko svītrot.


3. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZKĀRTOJUMI

A PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

Image

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz bremzēšanu ir apstiprināts Apvienotajā Karalistē (E 11) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 13 un ar apstiprinājuma numuru 102439. Šis numurs norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 prasībām pēc tam, kad tajos iekļauta 10. grozījumu sērija. Attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem šis marķējums nozīmē, ka šim transportlīdzekļu tipam ir veikts II tipa tests.

B PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

Image

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz bremzēšanu ir apstiprināts Apvienotajā Karalistē (E 11) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 13. Attiecībā uz M2 un M3 kategorijas transportlīdzekļiem šis marķējums nozīmē, ka šim transportlīdzekļu tipam ir veikts IIA tipa tests.

C PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.6. punktu)

Image

Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Apvienotajā Karalistē (E 11) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 13 un 24 (1). (Noteikumu Nr. 24 gadījumā labotais absorbcijas koeficients ir 1,30 m-1.)


(1)  Šis numurs ir norādīts tikai kā piemērs.


4. PIELIKUMS

Bremžu testi un bremžu sistēmu veiktspēja

1.   BREMŽU TESTI

1.1.   Vispārīgi noteikumi

1.1.1.

Veiktspēju, kas noteikta bremžu iekārtām, nosaka pēc bremzēšanas ceļa un/vai vidējā maksimālā palēninājuma lieluma. Bremžu sistēmas veiktspēju nosaka, izmērot bremzēšanas ceļu attiecībā pret transportlīdzekļa sākotnējo ātrumu un/vai testa laikā izmērot vidējo maksimālo palēninājumu.

1.1.2.

Bremzēšanas ceļš ir attālums, ko transportlīdzeklis veic no brīža, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci, līdz brīdim, kad transportlīdzeklis apstājas; sākotnējais ātrums ir ātrums brīdī, kad vadītājs sāk darbināt bremžu sistēmas vadības ierīci; sākotnējais ātrums nedrīkst būt mazāks kā 98 procenti no konkrētajam testam noteiktā ātruma.

Vidējo maksimālo palēninājumu (dm) aprēķina atbilstoši turpmāk norādītajai formulai kā vidējo palēninājumu attiecībā pret ceļu, kas atrodas intervālā no vb līdz ve:

Formula

kur:

vo

=

transportlīdzekļa sākotnējais ātrums (km/h),

vb

=

transportlīdzekļa ātrums pie 0,8 vo (km/h),

ve

=

transportlīdzekļa ātrums pie 0,1 vo (km/h),

sb

=

veiktais ceļš starp vo un vb metros,

se

=

veiktais ceļš starp vo un ve metros.

Ātrumu un bremzēšanas ceļu nosaka, izmantojot mērinstrumentus, kuru precizitātes līmenis ir ± 1 procents, kad transportlīdzeklis brauc ar ātrumu, kas noteikts konkrētajam testam. Vidējo maksimālo palēninājumu var noteikt ne vien ar ceļa un ātruma mērījumiem, bet arī ar citām metodēm; šajā gadījumā vidējā maksimālā palēninājuma lieluma precizitātei jābūt ± 3 procentu robežās.

1.2.   Jebkuram transportlīdzekļa apstiprinājumam bremžu efektivitāti mēra ceļizmēģinājumos ar turpmāk minētajiem nosacījumiem:

1.2.1.

transportlīdzekļa stāvoklim attiecībā uz masu jābūt tādam, kāds noteikts attiecīgā testa veidam, un šis stāvoklis jānorāda testa protokolā;

1.2.2.

testu veic, braucot ar tādiem ātrumiem, kādi norādīti attiecīgajam testam; ja transportlīdzekļa maksimālais ātrums ir mazāks nekā ātrums, kurš norādīts testam, tad testu veic ar transportlīdzekļa maksimālo ātrumu;

1.2.3.

testu laikā, lai iegūtu norādīto veiktspēju, bremžu sistēmas vadības ierīcei pieliktais spēks nedrīkst pārsniegt to maksimālo spēka lielumu, kas norādīts testējamā transportlīdzekļa kategorijai;

1.2.4.

ceļa virsmai jābūt ar labu saķeri, ja vien attiecīgajos pielikumos nav noteikts citādi;

1.2.5.

testus veic, kad nav vēja, kas var ietekmēt rezultātus;

1.2.6.

testu sākumā riepas ir aukstas, un spiediens tajās ir tāds, kāds noteikts atbilstoši faktiskajai slodzei uz stāvoša transportlīdzekļa riteņiem;

1.2.7.

paredzēto veiktspēju panāk, nebloķējot riteņus, transportlīdzeklim nenovirzoties no sākotnējā braukšanas virziena un bez anormālas vibrācijas (1).

1.2.8.

Transportlīdzekļiem, ko pilnībā vai daļēji darbina elektromotors(-i), kas ir pastāvīgi pievienots(-i) riteņiem, visus testus veic ar pievienotu(-iem) motoru(-iem).

1.2.9.

Šo noteikumu 1.2.8. punktā minētajiem transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta A kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, šā pielikuma 1.4.3.1. punktā noteiktos reakcijas testus veic uz trases ar mazu saķeres koeficientu (kā definēts 13. pielikuma 5.2.2. punktā).

1.2.9.1.

Turklāt transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta A kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, tādi pārejoši apstākļi kā ātruma pārslēgšana vai akseleratora vadības ierīces atlaišana nedrīkst ietekmēt transportlīdzekļa reakciju testos, kas aprakstīti 1.2.9. punktā.

1.2.10.

Testos, kas noteikti 1.2.9. un 1.2.9.1. punktā, riteņu bloķēšana nav atļauta. Tomēr ir pieļaujama stūrēšanas korekcija, ja stūres leņķiskais ātrums sākotnējo divu sekunžu laikā ir līdz 120°, bet ne vairāk kā līdz 240° kopumā.

1.2.11.

Transportlīdzeklim ar elektriski iedarbināmām darba bremzēm, kurām elektroenerģiju piegādā vilces akumulatori (vai papildakumulators), kas enerģiju saņem tikai no neatkarīgas ārējas uzlādēšanas sistēmas, šo akumulatoru stāvoklis bremžu veiktspējas testu laikā vidēji nedrīkst pārsniegt vairāk par 5 procentiem tādu uzlādēšanas stāvokli, pie kura tiek ieslēgts 5.2.1.27.6. punktā noteiktais bremžu defekta brīdinājuma signāls.

Ja šāds brīdinājuma signāls tiek ieslēgts, akumulatorus testa laikā drīkst nedaudz uzlādēt, lai tie būtu vajadzīgajā uzlādes stāvoklī.

1.3.   Transportlīdzekļa reakcija bremzēšanas laikā

1.3.1.

Bremžu testu laikā un jo īpaši to bremžu testu laikā, kurus veic, transportlīdzeklim braucot ar lielu ātrumu, pārbauda transportlīdzekļa vispārējo reakciju.

1.3.2.

Transportlīdzekļa reakcija, bremzējot uz ceļa ar samazinātu saķeri. M2, M3, N1, N2, N3, O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļu reakcijai uz ceļa ar samazinātu saķeri ir jāatbilst šo noteikumu 10. un/vai 13. pielikuma attiecīgajām prasībām.

1.3.2.1.

Šo noteikumu 5.2.1.7.2. punktā minētās bremžu sistēmas gadījumā, ja noteiktas ass (vai asu) bremzēšanu nodrošina vairāk nekā viens bremzētājmomenta avots un ja starp šiem avotiem ir iespējamas variācijas, transportlīdzeklim ir jāatbilst 10. pielikuma prasībām vai – alternatīvi – 13. pielikuma prasībām pie visām attiecībām, ko atļauj tā vadības stratēģija (2).

1.4.   Bremžu 0 tipa tests (aukstu bremžu veiktspējas parastais tests)

1.4.1.   Vispārīgi noteikumi

1.4.1.1.

Bremzes ir aukstas; bremzes uzskata par aukstām, ja temperatūra, kas izmērīta uz bremžu diska vai bremžu trumuļa ārējās virsmas, ir mazāka par 100 °C.

1.4.1.2.

Testu veic šādos apstākļos:

1.4.1.2.1.

transportlīdzeklim jābūt ar kravu, un tā masas sadalījumam pa asīm jābūt tādam, kādu ir norādījis izgatavotājs; ja ir paredzēti vairāki slodzes uz asīm izvietojuma veidi, tad maksimālās masas sadalījumam starp asīm jābūt tādam, lai slodze uz katras ass atbilstu ass pieļaujamajai slodzei. Puspiekabju vilcējtransportlīdzekļu gadījumā slodzi var pārvietot aptuveni pusceļā starp sakabes tapas novietojumu, kas rodas iepriekš minēto kravas apstākļu dēļ, un pakaļējās(-o) ass(-u) centra līniju;

1.4.1.2.2.

katru testu veic arī transportlīdzeklim bez kravas. Mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā blakus vadītājam uz priekšējā sēdekļa var atrasties otra persona, kuras pienākums ir reģistrēt testa rezultātus;

tāda vilcējtransportlīdzekļa gadījumā, kas paredzēts puspiekabes vilkšanai, veic bezkravas testus, kad tas ir atvienots no puspiekabes, un tam pievieno masu, kas atbilst seglierīces masai. Tajā ietver arī masu, kas atbilst rezerves riteņa masai, ja šis ritenis ir iekļauts transportlīdzekļa standarta specifikācijā;

tāda transportlīdzekļa gadījumā, kas iesniegts bez virsbūves, var pievienot papildu slodzi, kas imitē virsbūves masu un nepārsniedz minimālo masu, ko izgatavotājs deklarējis šo noteikumu 2. pielikumā;

tāda transportlīdzekļa gadījumā, kas aprīkots ar elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu, šīs prasības ir atkarīgas no šīs sistēmas kategorijas:

A kategorija.

:

0 tipa testu laikā nedrīkst izmantot nevienu paredzēto atsevišķo elektriski rekuperatīvo bremzēšanas vadības ierīci.

B kategorija.

:

Tā bremzēšanas spēka daļa, ko rada elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, nedrīkst pārsniegt minimālo līmeni, ko garantē sistēmas projekts.

Uzskata, ka šī prasība ir izpildīta, ja akumulatori ir vienā no šādiem uzlādes stāvokļiem (3), ja uzlādi nosaka ar metodi, kas izklāstīta šā pielikuma 1. papildinājumā

a)

maksimālajā uzlādes stāvoklī, ko izgatavotājs iesaka transportlīdzekļa specifikācijā; vai

b)

stāvoklī, kas nav mazāks par 95 procentiem no pilna uzlādes līmeņa, ja izgatavotājs nav sniedzis īpašus ieteikumus; vai

c)

maksimālajā līmenī, ko rada transportlīdzekļa automātiskā uzlādes vadības ierīce.

1.4.1.2.3.

Veiktspējas minimuma robežas, kas attiecas gan uz nepiekrauta transportlīdzekļa testiem, gan uz piekrauta transportlīdzekļa testiem, ir tās, kas turpmāk noteiktas katrai transportlīdzekļu kategorijai; transportlīdzeklim jāizpilda gan noteiktā bremzēšanas ceļa, gan arī attiecīgā transportlīdzekļa kategorijai noteiktā vidējā maksimālā palēninājuma prasības, tomēr var nebūt svarīgi faktiski izmērīt abus parametrus.

1.4.1.2.4.

Ceļam jābūt līdzenam.

1.4.2.   0 tipa tests ar atvienotu motoru

Testu veic ātrumā, kas noteikts kategorijai, pie kuras transportlīdzeklis pieder, koriģējot šajā saistībā noteiktos rādītājus līdz attiecīgai pielaides robežai. Jāsasniedz katrai kategorijai paredzētā minimālā veiktspēja.

1.4.3.   0 tipa tests ar pievienotu motoru

1.4.3.1.

Testus arī veic dažādos ātrumos, no kuriem mazākais ir vienāds ar 30 procentiem no transportlīdzekļa maksimālā ātruma un lielākais ir vienāds ar 80 procentiem no šī ātruma. Tādiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar ātruma ierobežotāju, par transportlīdzekļa maksimālo ātrumu uzskata ātrumu, ko atļauj ātruma ierobežotājs. Izmēra maksimālo praktisko veiktspēju, un datus par transportlīdzekļa reakciju ieraksta testa protokolā. Puspiekabju vilcējtransportlīdzekļus, kad tie ir speciāli piekrauti, lai modelētu piekrautas puspiekabes reakciju, testē ar ātrumu, kas nav lielāks par 80 km/h.

1.4.3.2.

Turpmākus testus transportlīdzeklim veic ar pievienotu motoru un ar ātrumu, kas norādīts tai kategorijai, pie kuras pieder transportlīdzeklis. Jāsasniedz katrai kategorijai paredzētā minimālā veiktspēja. Puspiekabju vilcējtransportlīdzekļus, kad tie ir speciāli piekrauti, lai modelētu piekrautas puspiekabes reakciju, pārbauda ar ātrumu, kas nav lielāks par 80 km/h.

1.4.4.   0 tipa tests O kategorijas transportlīdzekļiem ar pneimatiskā pievada bremzēm

1.4.4.1.

Piekabes bremzēšanas veiktspēju var aprēķināt vai nu pēc vilcējtransportlīdzekļa un piekabes bremzēšanas pakāpes lieluma un izmērītā bīdes spēka, kas iedarbojas uz sakabes ierīci, vai arī, dažos gadījumos, pēc vilcējtransportlīdzekļa un piekabes bremzēšanas pakāpes lieluma, kad tikai piekabe tiek bremzēta. Vilcējtransportlīdzekļa motoram jābūt atvienotam bremžu testa laikā.

Ja bremzē tikai piekabi, tad, lai ņemtu vērā papildu masu, kas tiek palēnināta, bremzēšanas veiktspēju pieņem par vidējo maksimālo palēninājumu.

1.4.4.2.

Izņemot gadījumus, kas minēti 1.4.4.3. un 1.4.4.4. punktā, lai noteiktu piekabes bremzēšanas pakāpi, ir svarīgi izmērīt vilcējtransportlīdzekļa un piekabes bremzēšanas pakāpi un bīdes spēku, kas iedarbojas uz sakabes ierīci. Vilcējtransportlīdzeklim jāatbilst šo noteikumu 10. pielikumā noteiktajām prasībām par attiecību starp proporciju TM/PM un spiedienu pm. Piekabes bremzēšanas pakāpi aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

kur:

zR

=

piekabes bremzēšanas pakāpe,

zR+M

=

vilcējtransportlīdzekļa un piekabes bremzēšanas pakāpe,

D

=

bīdes spēks, kas iedarbojas uz sakabes ierīci,

(vilces spēks: +D),

(saspiedes spēks: –D),

PR

=

kopējā normālā statiskā reakcija starp ceļa segumu un piekabes riteņiem (10. pielikums).

1.4.4.3.

Ja piekabei ir nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēma, kur spiediens bremžu cilindros nemainās bremzēšanas laikā neatkarīgi no dinamiskās asslodzes maiņas, un arī puspiekabju gadījumā, var bremzēt tikai pašu piekabi. Piekabes bremzēšanas pakāpi aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

kur:

R

=

rites pretestības lielums = 0,01,

PM

=

kopējā normālā statiskā reakcija starp ceļa segumu un piekabes vilcējtransportlīdzekļa riteņiem (10. pielikums).

1.4.4.4.

Alternatīvi, piekabes bremzēšanas pakāpi var novērtēt, nobremzējot tikai pašu piekabi. Šajā gadījumā izmantotais spiediena lielums ir tāds pats kā tas, kas tika izmērīts bremžu cilindros sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšanas laikā.

1.5.   I tipa tests (bremžu efektivitātes samazināšanās tests)

1.5.1.   Ar atkārtotu bremzēšanu

1.5.1.1.

Visu mehānisko transportlīdzekļu darba bremžu sistēmas testē, vairākas reizes secīgi iedarbinot un atlaižot bremzes, kad transportlīdzeklis ir ar kravu, un atbilstoši turpmāk sniegtajā tabulā norādītajiem nosacījumiem:

Transportlīdzekļu kategorija

Nosacījumi

v1 (km/h)

v2 (km/h)

Δt (sek.)

n

M2

80 procenti vmax

≤ 100

1/2 v1

55

15

N1

80 procenti vmax

≤ 120

1/2 v1

55

15

M3, N2, N3

80 procenti vmax

≤ 60

1/2 v1

60

20

kur:

v1

=

sākotnējais ātrums bremzēšanas cikla sākumā,

v2

=

ātrums bremzēšanas beigās,

vmax

=

transportlīdzekļa maksimālais ātrums,

n

=

bremžu iedarbināšanas reižu skaits,

Δt

=

bremzēšanas cikla ilgums: laiks, kas paiet no bremžu iedarbināšanas viena brīža līdz nākamajam.

1.5.1.2.

Ja transportlīdzekļa raksturlielumi neļauj ievērot laika posmu, kas norādīts attiecībā uz Δt, var palielināt tā ilgumu; jebkurā gadījumā papildus laikam, kas vajadzīgs transportlīdzekļa bremzēšanai un ātruma palielināšanai, katrā ciklā iekļauj 10 sekunžu periodu, lai stabilizētu ātrumu v1.

1.5.1.3.

Šajos testos spēkam, kas piemērots vadības ierīcei, jābūt noregulētam tā, lai transportlīdzeklis sasniegtu vidējo maksimālo palēninājumu 3 m/s2 pēc bremžu pirmās iedarbināšanas reizes; šim spēkam jāpaliek nemainīgam visās turpmākajās bremžu iedarbināšanas reizēs.

1.5.1.4.

Bremžu iedarbināšanas reizēs nepārtraukti ieslēdz visaugstāko pārnesumu (izņemot paātrinošo pārnesumu utt.).

1.5.1.5.

Lai atkārtoti uzņemtu ātrumu pēc bremzēšanas, pārnesumkārbu ieslēdz tā, lai sasniegtu ātrumu v1 visīsākajā iespējamajā laikā (maksimālo paātrinājumu, kuru ļauj sasniegt motors un pārnesumkārba).

1.5.1.6.

Transportlīdzekļiem, kam nav pietiekamas autonomijas, lai veiktu bremžu sasilšanas ciklus, testus veic, sasniedzot noteikto ātrumu pirms pirmās bremžu iedarbināšanas un pēc tam izmantojot maksimālo pieejamo paātrinājumu, lai atgūtu ātrumu, un turpmāk secīgi iedarbinot bremzes pie ātruma, kas sasniegts tā laika cikla beigās, kurš katrai transportlīdzekļu kategorijai noteikts šo noteikumu 1.5.1.1. punktā.

1.5.1.7.

Tādiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm, bremzes pirms iepriekš minētā I tipa testa noregulē, attiecīgā gadījumā ievērojot šādu kārtību:

1.5.1.7.1.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pneimatiskajām bremzēm, bremzes noregulē tā, lai varētu darboties bremžu automātiskās regulēšanas ierīce. Šim nolūkam bremžu cilindra virzuļa gājienu noregulē:

so ≥ 1,1 × sre-adjust

(augšējā robeža nedrīkst pārsniegt izgatavotāja ieteikto lielumu),

kur:

sre-adjust

ir atkārtotas noregulēšanas virzuļa gājiens atbilstoši bremžu automātiskās regulēšanas ierīces izgatavotāja specifikācijai, tas ir, virzuļa gājiens, no kura tas sāk pieregulēt bremžu uzliku attālumu tādam bremžu cilindra spiedienam, kas atbilst 15 procentiem no bremžu sistēmas darba spiediena, bet nav mazāks par 100 kPa.

Ja pēc vienošanās ar attiecīgo tehnisko dienestu bremžu cilindra virzuļa gājienu izmērīt ir pārāk grūti, ar tehnisko dienestu vienojas par sākotnējo regulējumu.

Sākot ar iepriekš aprakstīto stāvokli, bremzes ar bremžu cilindra spiedienu, kas atbilst 30 procentiem no bremžu sistēmas darba spiediena, bet nav mazāks par 200 kPa, darbina 50 reizes pēc kārtas. Pēc tam bremzes vienu reizi iedarbina pie bremžu cilindra spiediena ≥ 650 kPa.

1.5.1.7.2.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliski darbināmām diska bremzēm, uzskata, ka regulēšanas prasības nav vajadzīgas.

1.5.1.7.3.

Attiecībā uz transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliski darbināmām trumuļa bremzēm, bremžu regulējumu nosaka izgatavotājs.

1.5.1.8.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar B kategorijas elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu, transportlīdzekļa akumulatoru stāvoklim testa sākumā jābūt tādam, lai bremzēšanas spēks, ko nodrošina elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, nepārsniegtu minimālo līmeni, kuru garantē sistēmas projekts.

Uzskata, ka šī prasība ir izpildīta, ja akumulatori ir vienā no uzlādes stāvokļiem, kas minēti šo noteikumu 1.4.1.2.2. punkta ceturtajā daļā.

1.5.2.   Ar nepārtrauktu bremzēšanu

1.5.2.1.

O2 un O3 kategorijas piekabju darba bremžu iekārtas pārbauda tā, lai tad, kad transportlīdzeklis ir ar kravu, bremzēm pievadītā enerģija būtu vienāda ar to, kas reģistrēta tajā pašā laika posmā, transportlīdzeklim braucot ar vienmērīgu ātrumu 40 km/h 7 procentus slīpā lejupceļā 1,7 km garumā.

1.5.2.2.

Testu var veikt uz līdzena ceļa, kad piekabi velk vilcējtransportlīdzeklis; testa laikā vadības ierīcei pielikto spēku noregulē tā, lai piekabes pretestību uzturētu nemainīgu (7 procenti no stāvošas piekabes maksimālās asslodzes). Ja piekabes vilkšanai pieejamā jauda nav pietiekama, testu var veikt ar mazāku ātrumu, bet garākā ceļā, kā norādīts šajā tabulā:

Ātrums (km/h)

Attālums (metri)

40

1 700

30

1 950

20

2 500

15

3 100

1.5.2.3.

Tādām piekabēm, kas aprīkotas ar bremžu automātiskas regulēšanas ierīcēm, bremzes pirms iepriekš minētā I tipa testa noregulē, ievērojot procedūru, kas izklāstīta šā pielikuma 1.7.1.1. punktā.

1.5.3.   Sakarsušu bremžu veiktspēja

1.5.3.1.

I tipa testa (šā pielikuma 1.5.1. vai 1.5.2. punktā aprakstītā testa) beigās darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspēju mēra tādos pašos apstākļos (un jo īpaši pie vadības ierīcei pielikta nemainīga spēka, kas nav lielāks kā faktiski pieliktais vidējais spēks) kā 0 tipa testa laikā ar atvienotu motoru (temperatūras apstākļi var būt dažādi).

1.5.3.1.1.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem šis sakarsušu bremžu veiktspējas lielums nedrīkst būt mazāks kā 80 procenti no veiktspējas, kas norādīta konkrētai kategorijai, un nedrīkst būt mazāks kā 60 procenti no tā lieluma, kas reģistrēts 0 tipa testa laikā ar atvienotu motoru.

1.5.3.1.2.

Transportlīdzekļiem, kuros uzstādīta A kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, iedarbinot bremzes, visu laiku darbina visaugstāko pārnesumu un atsevišķo elektriski rekuperatīvo bremzēšanas vadības ierīci, ja tāda ir, neizmanto.

1.5.3.1.3.

Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar B kategorijas elektriski rekuperatīvo bremzēšanas sistēmu, pēc tam, kad ir veikti šā pielikuma 1.5.1.6. punktā noteiktie sasilšanas cikli, sakarsušu bremžu veiktspējas testus veic pie maksimālā ātruma, ko transportlīdzeklis var sasniegt bremžu sasilšanas ciklu beigās, izņemot, ja var sasniegt šā pielikuma 1.4.2. punktā noteikto ātrumu.

Salīdzinājumam, 0 tipa testu ar aukstām bremzēm atkārto no šā paša ātruma un ar tādu pašu elektriski rekuperatīvo bremzēšanas spēku – ko nodrošina atbilstošs akumulatoru uzlādes stāvoklis –, kāds bijis pieejams sakarsušu bremžu veiktspējas testa laikā.

Pirms testa veikšanas ir atļauts nomainīt bremžu uzlikas, lai veiktspējas rezultātus, kas iegūti šajā otrajā 0 tipa testā ar aukstām bremzēm, salīdzinātu ar rezultātiem, kas iegūti testā ar sakarsušām bremzēm, pamatojoties uz šā pielikuma 1.5.3.1.1. un 1.5.3.2. punkta kritērijiem.

1.5.3.1.4.

Tomēr piekabju gadījumā sakarsušo bremžu darbības spēka lielums uz riteņu perifēriju, kad piekabi testē, braucot ar ātrumu 40 km/h, nedrīkst būt mazāks kā 36 procenti no maksimālās stacionāra riteņa slodzes vai mazāks kā 60 procenti no lieluma, kas reģistrēts 0 tipa testa laikā, braucot ar to pašu ātrumu.

1.5.3.2.

Tādu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kuri izpilda 60 procentus no šā pielikuma 1.5.3.1.1. punktā norādītajām prasībām, bet kuri nevar izpildīt 80 procentus no šā pielikuma 1.5.3.1.1. punktā norādītajām prasībām, var veikt sakarsušo bremžu veiktspējas papildu testu, izmantojot vadības iekārtas iedarbināšanai nepieciešamo spēku, kas nepārsniedz šā pielikuma 2. punktā norādīto spēku konkrētajai transportlīdzekļu kategorijai. Abu testu rezultātus ieraksta protokolā.

1.5.4.   Brīvas ripošanas tests

Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar bremžu automātiskās regulēšanas ierīci, pēc šā pielikuma 1.5.3. punktā noteikto testu pabeigšanas bremzēm ļauj atdzist līdz temperatūrai, kas atbilst aukstām bremzēm (tas ir ≤ 100 °C), un pārliecinās, ka transportlīdzeklis spēj brīvi ripot, izpildot kādu no šādiem nosacījumiem:

a)

riteņi brīvi griežas (piemēram, tos var pagriezt ar roku);

b)

ja pēc tam, kad transportlīdzeklis ir pārvietojies ar nemainīgu ātrumu v = 60 km/h un bremzes nav bijušas iedarbinātas, bremžu trumuļu/disku asimptotiskā temperatūra nepaaugstinās virs 80 °C, tad uzskata, ka atlikušie bremzētājmomenti ir pieņemami.

1.6.   II tipa tests (transportlīdzekļa reakcijas tests, braucot no kalna)

1.6.1.

Mehāniskos transportlīdzekļus ar kravu testē tā, lai pievadītā enerģija būtu vienāda ar to, kura reģistrēta tajā pašā laika posmā, kad transportlīdzeklis ar kravu pārvietojies ar vidējo ātrumu 30 km/h 6 procentus slīpā lejupceļā 6 km garumā, ar ieslēgtu atbilstošu pārnesumu un pailgstošas bremzēšanas sistēmu, ja transportlīdzeklis ar tādu ir aprīkots. Ieslēgtais pārnesums ir tāds, ka motora darbības ātrums (min-1) nepārsniedz to maksimālo lielumu, kuru norādījis izgatavotājs.

1.6.2.

Transportlīdzekļiem, kuriem enerģiju absorbē, bremzējot tikai motoru, ir atļauta vidējā ātruma pielaide ± 5 km/h robežās un ir ieslēgts pārnesums, kas ļauj stabilizēt ātrumu līdz lielumam, kas ir vistuvākais 30 km/h ātrumam, transportlīdzeklim braucot 6 procentus slīpā lejupceļā. Ja motora bremzēšanas veiktspēju nosaka, izmērot palēninājumu, tad tas ir pietiekams, ja izmērītais vidējais palēninājums ir vismaz 0,5 m/s2.

1.6.3.

Testa beigās darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspēju izmēra tādos pašos apstākļos, kādi bijuši 0 tipa testā ar atvienotu motoru (temperatūras nosacījumi var atšķirties). Šī sakarsušu bremžu darbības veiktspēja nodrošina bremzēšanas ceļu, kas nepārsniedz turpmāk minētos lielumus un vidējo maksimālo palēninājumu, kas nav mazāks kā turpmāk minētie lielumi, piemērojot vadības ierīces iedarbināšanai vajadzīgo spēku, kas nepārsniedz 70 daN:

M3 kategorija

0,15 v + (1,33 v2/130) (otrais termins atbilst vidējam maksimālajam palēninājumam dm = 3,75 m/s2),

N3 kategorija

0,15 v + (1,33 v2/115) (otrais termins atbilst vidējam maksimālajam palēninājumam dm = 3,3 m/s2).

1.6.4.

Transportlīdzekļiem, kas minēti šā pielikuma 1.8.1.1., 1.8.1.2. un 1.8.1.3. punktā, ir jāatbilst nevis II tipa testa prasībām, bet šā pielikuma 1.8. punktā noteiktajām IIA tipa testa prasībām.

1.7.   III tipa tests (bremžu efektivitātes samazināšanās tests O4 kategorijas transportlīdzekļiem)

1.7.1.   Trasizmēģinājumi

1.7.1.1.

Pirms turpmāk aprakstītā III tipa testa veikšanas bremzes attiecīgā gadījumā noregulē saskaņā ar šādām procedūrām:

1.7.1.1.1.

Piekabēm, kas aprīkotas ar pneimatiskajām bremzēm, bremzes noregulē tā, lai varētu darboties bremžu automātiskās regulēšanas ierīce. Šim nolūkam bremžu cilindra virzuļa gājienu noregulē s0 ≥ 1,1 × sre-adjust (augšējā robeža nedrīkst pārsniegt izgatavotāja ieteikto lielumu),

kur:

sre-adjust ir atkārtotas noregulēšanas virzuļa gājiens atbilstoši bremžu automātiskās regulēšanas ierīces izgatavotāja specifikācijai, tas ir, virzuļa gājiens, no kura tas sāk pieregulēt bremžu uzliku attālumu tādam bremžu cilindra spiedienam, kas atbilst 100 kPa.

Ja pēc vienošanās ar attiecīgo tehnisko dienestu bremžu cilindra virzuļa gājienu izmērīt ir pārāk grūti, ar tehnisko dienestu vienojas par sākotnējo regulējumu.

Sākot no iepriekš aprakstītā stāvokļa, bremzes 50 reizes pēc kārtas iedarbina pie bremžu cilindra spiediena 200 kPa. Pēc tam bremzes vienu reizi iedarbina pie bremžu cilindra spiediena ≥ 650 kPa.

1.7.1.1.2.

Attiecībā uz piekabēm, kas aprīkotas ar hidrauliski darbināmām diska bremzēm, uzskata, ka regulēšanas prasības nav vajadzīgas.

1.7.1.1.3.

Attiecībā uz piekabēm, kas aprīkotas ar hidrauliski darbināmām trumuļa bremzēm, bremžu regulējumu nosaka izgatavotājs.

1.7.1.2.

Veicot trasizmēģinājumus, jāievēro turpmāk minētie nosacījumi:

Bremžu iedarbināšanas reižu skaits

20

Bremzēšanas cikla ilgums

60 s

Sākotnējais ātrums bremzēšanas sākumā

60 km/h

Bremžu iedarbināšana

Šajos testos spēkam, kas pielikts vadības ierīcei, jābūt noregulētam tā, lai transportlīdzeklis attiecībā uz piekabes masu PR sasniegtu vidējo maksimālo palēninājumu 3 m/s2 pēc bremžu pirmās iedarbināšanas reizes; šim spēkam jāpaliek nemainīgam visās turpmākajās bremžu iedarbināšanas reizēs.

Piekabes bremzēšanas pakāpes lielumu aprēķina saskaņā ar formulu, kas norādīta šā pielikuma 1.4.4.3. punktā:

Formula

Ātrums bremzēšanas beigās (11. pielikuma 2. papildinājuma 3.1.5. punkts):

Formula

kur:

zR

piekabes bremzēšanas pakāpe,

zR+M

sakabinātu transportlīdzekļu (mehāniskais transportlīdzeklis un piekabe) bremzēšanas pakāpe,

R

rites pretestības lielums = 0,01,

PM

kopējā normālā statiskā reakcija starp ceļa segumu un piekabi velkošā transportlīdzekļa riteņiem (kg),

PR

kopējā normālā statiskā reakcija starp ceļa segumu un piekabes riteņiem (kg),

P1

piekabes masas daļa uz nenobremzēto asi(-īm) (kg),

P2

piekabes masas daļa uz nobremzēto asi(-īm) (kg),

v1

sākotnējais ātrums (km/h),

v2

beigu ātrums (km/h).

1.7.2.   Sakarsušu bremžu veiktspēja

Atbilstoši 1.7.1. punktam testa beigās izmēra darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspēju tādos pašos apstākļos kā 0 tipa testā, tomēr pie dažādiem temperatūras nosacījumiem un sākot no sākotnējā ātruma 60 km/h. Sakarsušo bremžu darbības spēks riteņu perifērijā nav mazāks kā 40 procenti no maksimālā stacionāra riteņa slodzes un nav mazāks kā 60 procenti no lieluma, kas reģistrēts 0 tipa testa laikā tajā pašā ātrumā.

1.7.3.   Brīvas ripošanas tests

Pēc šā pielikuma 1.7.2. punktā noteikto testu pabeigšanas bremzēm ļauj atdzist līdz temperatūrai, kas atbilst aukstām bremzēm (tas ir, ≤ 100 °C), un pārliecinās, ka transportlīdzeklis spēj brīvi ripot, izpildot kādu no šādiem nosacījumiem:

a)

riteņi brīvi griežas (piemēram, tos var pagriezt ar roku);

b)

ja pēc tam, kad piekabe ir pārvietojusies ar nemainīgu ātrumu v = 60 km/h un bremzes nav bijušas iedarbinātas, bremžu trumuļu/disku asimptotiskā temperatūra nepaaugstinās virs 80 °C, tad uzskata, ka atlikušie bremzētājmomenti ir pieņemami.

1.8.   IIA tipa tests (lēninātāja bremzēšanas veiktspēja)

1.8.1.   Šādu kategoriju transportlīdzekļiem veic IIA tipa testu:

1.8.1.1.

M3 kategorijas transportlīdzekļiem, kas pieder pie II, III vai B klases, kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) 7. pielikumā;

1.8.1.2.

N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuriem ir atļauts vilkt O4 kategorijas piekabes. Ja maksimālā masa pārsniedz 26 tonnas, testa masu ierobežo līdz 26 tonnām, vai tad, ja nepiekrauta transportlīdzekļa masa pārsniedz 26 tonnas, šī masa jāņem vērā aprēķinos;

1.8.1.3.

dažiem transportlīdzekļiem, uz ko attiecas 5. pielikumā minētās prasības (ADR).

1.8.2.   Testa nosacījumi un veiktspējas prasības

1.8.2.1.

Ilgstošas bremzēšanas sistēmas veiktspēju testē ar transportlīdzekļa vai sakabinātu transportlīdzekļu maksimālo masu.

1.8.2.2.

Mehāniskos transportlīdzekļus ar kravu testē tā, lai pievadītā enerģija būtu vienāda ar to, kura reģistrēta tajā pašā laika posmā, kad transportlīdzeklis ar kravu pārvietojies ar vidējo ātrumu 30 km/h 7 procentus slīpā lejupceļā 6 km garumā. Šā testa laikā nav ieslēgta darba bremžu, papildu bremžu un stāvbremžu sistēma. Ieslēgtais pārnesums ir tāds, ka motora darbības ātrums nepārsniedz to maksimālo lielumu, kuru norādījis izgatavotājs. Var izmantot integrēto palēninātāju, ja vien tā darbība ir vienmērīgi sadalīta tā, ka neiedarbina darba bremžu sistēmu; to var pārbaudīt, pārliecinoties, ka šīs bremzes ir aukstas, kā noteikts šā pielikuma 1.4.1.1. punktā.

1.8.2.3.

Transportlīdzekļiem, kuriem enerģiju absorbē, bremzējot tikai motoru, ir atļauta vidējā ātruma pielaide ± 5 km/h robežās un ir ieslēgts pārnesums, kas ļauj stabilizēt ātrumu līdz lielumam, kas ir vistuvākais 30 km/h ātrumam, transportlīdzeklim braucot 7 procentus slīpā lejupceļā. Ja motora bremzēšanas efektivitāti nosaka, izmērot palēninājumu, tad tas ir pietiekams, ja izmērītais vidējais palēninājums ir vismaz 0,6 m/s2.

2.   M2, M3 UN N KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻU BREMŽU SISTĒMU VEIKTSPĒJA

2.1.   Darba bremžu sistēma

2.1.1.

M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļu darba bremzes testē saskaņā ar nosacījumiem, kas norādīti šajā tabulā:

 

Kategorija

M2

M3

N1

N2

N3

Testa veids

0-I

0-I-II vai IIA

0-I

0-I

0-I-II

0 tipa tests ar atvienotu motoru

v

60 km/h

60 km/h

80 km/h

60 km/h

60 km/h

s ≤

Formula

dm

5,0 m/s2

0 tipa tests ar pievienotu motoru

v = 0,80 vmax, bet nepārsniedzot

100 km/h

90 km/h

120 km/h

100 km/h

90 km/h

s ≤

Formula

dm

4,0 m/s2

 

F≤

70 daN

kur:

v

=

noteiktais testa ātrums (km/h),

s

=

bremzēšanas ceļš, kas izteikts metros,

dm

=

vidējais maksimālais palēninājums (m/s2),

F

=

spēks, kas pielikts pedālim (daN),

vmax

=

transportlīdzekļa maksimālais ātrums (km/h).

2.1.2.

Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt nenobremzētu piekabi, mazāko veiktspēju, kas norādīta atbilstošajai mehāniskā transportlīdzekļa kategorijai (0 tipa testam ar atvienotu motoru), sasniedz ar nenobremzētu piekabi, kas sakabināta ar mehānisko transportlīdzekli un piekrauta līdz maksimālajai masai, kuru norādījis mehāniskā transportlīdzekļa izgatavotājs.

Sakabinātu transportlīdzekļu veiktspējas lielumu pārbauda ar aprēķiniem, kuros ņem vērā bremžu veiktspējas faktisko maksimālo lielumu, kuru sasniedzis mehāniskais transportlīdzeklis viens pats (ar kravu) 0 tipa testa laikā ar atvienotu motoru, lietojot šādu formulu (mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas sakabināti ar nenobremzētu piekabi, praktiski testi nav jāveic):

Formula

kur:

dM+R

=

aprēķinātais mehāniskā transportlīdzekļa vidējais maksimālais palēninājums m/s2, kad šis transportlīdzeklis ir sakabināts ar nenobremzētu piekabi,

dM

=

atsevišķa mehāniskā transportlīdzekļa vidējais maksimālais palēninājums m/s2, kas sasniegts 0 tipa testa laikā ar atvienotu motoru,

PM

=

mehāniskā transportlīdzekļa masa (ar kravu),

PR

=

piekabināmas nenobremzētas piekabes maksimālā masa, ko norādījis mehāniskā transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.2.   Papildu bremžu sistēma

2.2.1.

Papildu bremžu sistēmai, pat ja vadības iekārta, kas to iedarbina, tiek lietota arī citām bremzēšanas funkcijām, jānodrošina bremzēšanas ceļš, kas nepārsniedz turpmāk minētos lielumus, un vidējais maksimālais palēninājums, kas nav mazāks kā turpmāk minētie lielumi:

M2, M3 kategorija

0,15 v + (2 v2/130) (otrā vērtība atbilst vidējam maksimālajam palēninājumam dm = 2,5 m/s2),

N kategorija

0,15 v + (2 v2/115) (otrā vērtība atbilst vidējam maksimālajam palēninājumam dm = 2,2 m/s2).

2.2.2.

Ja vadības ierīce ir manuāla, norādītā veiktspēja jāiegūst, pieliekot vadības ierīcei spēku, kas nepārsniedz 60 daN, un šai vadības ierīcei jābūt novietotai tā, lai vadītājs to varētu viegli un ātri satvert.

2.2.3.

Ja vadības ierīce ir pedālis, tad norādītā veiktspēja jāiegūst, pieliekot vadības ierīcei spēku, kas nepārsniedz 70 daN, un šai vadības ierīcei jābūt novietotai tā, lai vadītājs to varētu viegli un ātri iedarbināt.

2.2.4.

Papildu bremžu sistēmas veiktspēju pārbauda ar 0 tipa testiem, kad motors ir atvienots un ar šādiem sākotnējiem ātrumiem:

M2: 60 km/h

M3: 60 km/h

 

N1: 70 km/h

N2: 50 km/h

N3: 40 km/h

2.2.5.

Papildu bremžu sistēmas veiktspējas testu veic, imitējot reālus defekta apstākļus darba bremžu sistēmā.

2.2.6.

Transportlīdzekļiem, kas izmanto elektriski rekuperatīvās bremzēšanas sistēmas, bremzēšanas veiktspēju papildus pārbauda šādu divu defektu apstākļos:

2.2.6.1.

darba bremžu elektriskās detaļas pilnīga defekta gadījumā;

2.2.6.2.

ja defekta dēļ minētā elektriskā detaļa izraisa maksimālo bremzēšanas spēku.

2.3.   Stāvbremžu sistēma

2.3.1.

Stāvbremžu sistēmai pat tad, ja tā ir kombinēta ar kādu citu bremžu sistēmu, jānotur transportlīdzeklis ar kravu nekustīgi 18 procentu augšup vai lejup vērstā ceļa slīpumā.

2.3.2.

Transportlīdzekļiem, kuriem ir atļauts vilkt piekabi, velkošā transportlīdzekļa stāvbremžu sistēma notur sakabinātus transportlīdzekļus nekustīgi 12 procentu augšup vai lejup vērstā ceļa slīpumā.

2.3.3.

Ja vadības ierīce ir manuāla, tad tai pieliktais spēks nepārsniedz 60 daN.

2.3.4.

Ja vadības ierīce ir pedālis, tad tam pieliktais spēks nepārsniedz 70 daN.

2.3.5.

Ir atļauta tāda stāvbremžu sistēma, kas jāiedarbina vairākkārt, lai sasniegtu norādīto veiktspēju.

2.3.6.

Lai pārbaudītu atbilstību šo noteikumu 5.2.1.2.4. punkta prasībām, 0 tipa testu veic ar atvienotu motoru un transportlīdzekļa sākotnējo ātrumu 30 km/h. Vidējais maksimālais palēninājums pēc stāvbremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas un palēninājums tieši pirms transportlīdzekļa apstāšanās nav mazāks kā 1,5 m/s2. Testu veic ar piekrautu transportlīdzekli.

Bremžu vadības ierīcei pieliktais spēks nedrīkst pārsniegt norādītos lielumus.

2.4.   Atlikusī bremzēšanas darbība pēc pievada defekta

2.4.1.

Darba bremžu sistēmas atlikusī darbība tās pievada sastāvdaļas defekta gadījumā nodrošina bremzēšanas ceļu, kas nepārsniedz turpmāk minētos lielumus, un vidējo maksimālo palēninājumu, kas nav mazāks kā turpmāk minētie lielumi, pielietojot vadības ierīces iedarbināšanai vajadzīgo spēku, kas nepārsniedz 70 daN, kad to pārbauda 0 tipa testā ar atvienotu motoru, no šādiem sākotnējiem ātrumiem attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai:

Bremzēšanas ceļš (m) un vidējais maksimālais palēninājums (dm) (m/s2)

Transportlīdzekļa kategorija

v

(km/h)

Bremzēšanas ceļš transportlīdzeklim AR KRAVU

(m)

dm

(m/s2)

Bremzēšanas ceļš transportlīdzeklim BEZ KRAVAS

(m)

dm

(m/s2)

M2

60

0,15 v + (100/30) · (v2/130)

1,5

0,15 v + (100/25) · (v2/130)

1,3

M3

60

0,15 v + (100/30) · (v2/130)

1,5

0,15 v + (100/30) · (v2/130)

1,5

N1

70

0,15 v + (100/30) · (v2/115)

1,3

0,15 v + (100/25) · (v2/115)

1,1

N2

50

0,15 v + (100/30) · (v2/115)

1,3

0,15 v + (100/25) · (v2/115)

1,1

N3

40

0,15 v + (100/30) · (v2/115)

1,3

0,15 v + (100/30) · (v2/115)

1,3

2.4.2.

Atlikušās bremzēšanas efektivitātes testu veic, imitējot reālus defekta apstākļus darba bremžu sistēmā.

3.   O KATEGORIJAS TRANSPORTLĪDZEKĻU BREMŽU SISTĒMU VEIKTSPĒJA

3.1.   Darba bremžu sistēma

3.1.1.

Prasības, kas attiecas uz O1 kategorijas transportlīdzekļu testiem:

Ja transportlīdzeklis ir obligāti jāaprīko ar darba bremžu sistēmu, tad šīs bremžu sistēmas veiktspējai jāatbilst prasībām, kas noteiktas O2 un O3 kategorijas transportlīdzekļiem.

3.1.2.

Prasības, kas attiecas uz O2 un O3 kategorijas transportlīdzekļu testiem:

3.1.2.1.

Ja darba bremžu sistēma ir nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa, to spēku summa, kas pielikti nobremzēto riteņu perifērijai, ir vismaz x procenti no maksimālās stāvoša riteņa slodzes, un x ir turpmāk minētie lielumi:

 

x (procenti)

pilnīga piekabe ar kravu un bez tās:

50

puspiekabe ar kravu un bez tās:

45

centrālass piekabe ar kravu un bez tās:

50

3.1.2.2.

Ja piekabē ir uzstādīta pneimatiskā bremžu sistēma, spiediens bremzēšanas testa laikā barošanas līnijā nedrīkst pārsniegt 700 kPa un signāla lielums vadības līnijā atkarībā no iekārtas nedrīkst pārsniegt šādus lielumus:

a)

650 kPa pneimatiskajā vadības līnijā;

b)

pieprasījuma digitālais lielums, kas atbilst 650 kPa (kā definēts ISO 11992:2003), elektriskajā vadības līnijā.

Testa ātrums ir 60 km/h. Piekabei ar kravu veic papildu testu ar ātrumu 40 km/h, lai salīdzinātu ar I tipa testa rezultātu.

3.1.2.3.

Ja bremžu sistēma ir inerces tipa, tai jāatbilst šo noteikumu 12. pielikuma prasībām.

3.1.2.4.

Papildus tam transportlīdzekļiem veic I tipa testu.

3.1.2.5.

Puspiekabes I tipa testā masai, kuru bremzē puspiekabes ass(-is), jāatbilst maksimālajai ass slodzei(-ēm) (neieskaitot slodzi uz sakabes tapu).

3.1.3.

Prasības, kas attiecas uz O4 kategorijas transportlīdzekļu testiem

3.1.3.1.

Ja darba bremžu sistēma ir nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas tipa, to spēku summa, kas pielikti nobremzēto riteņu perifērijai, ir vismaz x procenti no maksimālās stāvoša riteņa slodzes, un x ir turpmāk minētie lielumi:

 

x (procenti)

pilnīga piekabe ar kravu un bez tās:

50

puspiekabe ar kravu un bez tās:

45

centrālass piekabe ar kravu un bez tās:

50

3.1.3.2.

Ja piekabē ir uzstādīta pneimatiskā pievada bremžu sistēma, spiediens bremzēšanas testa laikā vadības līnijā nedrīkst pārsniegt 650 kPa un spiediens barošanas līnijā nedrīkst pārsniegt 700 kPa. Testa ātrums ir 60 km/h.

3.1.3.3.

Papildus tam transportlīdzekļiem veic III tipa testu.

3.1.3.4.

Puspiekabes III tipa testā masai, kuru bremzē puspiekabes ass(-is), jāatbilst maksimālajai asslodzei(-ēm).

3.2.   Stāvbremžu sistēma

3.2.1.

Stāvbremžu sistēmai, ar kuru ir aprīkota piekabe, jāspēj noturēt piekrautu piekabi, kad tā ir atkabināta no vilcējtransportlīdzekļa, nekustīgi 18 procentu augšup vai lejup vērstā slīpumā. Vadības ierīcei pieliktais spēks nedrīkst pārsniegt 60 daN.

3.3.   Automātiskā bremžu sistēma

3.3.1.

Automātiskās bremžu sistēmas veiktspēja šo noteikumu 5.2.1.18.3. punktā minētā defekta gadījumā, kad transportlīdzekli ar kravu testē, sākot no ātruma 40 km/h, nedrīkst būt mazāka kā 13,5 procenti no maksimālās stāvoša riteņa slodzes. Ir pieļaujama riteņu bloķēšana, ja veiktspēja ir virs 13,5 procentiem.

4.   REAKCIJAS LAIKS

4.1.   Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar darba bremžu sistēmu, kura pilnībā vai daļēji ir atkarīga no enerģijas avota, kas nav vadītāja muskuļu spēks, jāievēro šādas prasības:

4.1.1.

avārijas manevra brīdī laiks, kas paiet no brīža, kad vadības ierīce tiek iedarbināta, līdz brīdim, kad bremzēšanas spēks uz vismazāk labvēlīgi novietoto asi sasniedz līmeni, kas atbilst norādītajam darbības lielumam, nedrīkst pārsniegt 0,6 sekundes;

4.1.2.

tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir uzstādītas pneimatisko bremžu sistēmas, šā pielikuma 4.1.1. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja transportlīdzeklis atbilst šo noteikumu 6. pielikuma prasībām;

4.1.3.

tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir uzstādītas hidrauliskā pievada bremžu sistēmas, šā pielikuma 4.1.1. punkta prasības uzskata par izpildītām, ja ārkārtas manevra laikā transportlīdzekļa palēninājums vai spiediens vismazāk labvēlīgi novietotajā bremžu cilindrā 0,6 sekundēs sasniedz līmeni, kas atbilst norādītajai veiktspējai.


(1)  Riteņu bloķēšana ir pieļaujama tikai gadījumos, kad tā ir īpaši norādīta.

(2)  Izgatavotājs iesniedz tehniskajam dienestam visas tās bremzēšanas līknes, ko atļauj izmantotā automātiskās vadības stratēģija. Tehniskais dienests var šīs līknes pārbaudīt.

(3)  Pēc vienošanās ar tehnisko dienestu uzlādes stāvokļa novērtējums nav vajadzīgs transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar enerģijas avotu vilces akumulatoru uzlādēšanai un līdzekļiem uzlādes stāvokļa regulēšanai.

PAPILDINĀJUMS

PROCEDŪRA AKUMULATORU UZLĀDES STĀVOKĻA UZRAUDZĪŠANAI

Šī procedūra attiecas uz transportlīdzekļu akumulatoriem, ko izmanto vilcei un rekuperatīvajai bremzēšanai.

Šai procedūrai ir vajadzīgs divvirzienu līdzstrāvas vatstundu skaitītājs.

1.   PROCEDŪRA

1.1.

Ja akumulatori ir jauni vai ja tie ir bijuši ilgstoši glabāti, tiem veic izgatavotāja ieteiktos ciklus. Pēc minēto ciklu pabeigšanas jāparedz vismaz 8 stundu turēšanas periods vides temperatūrā.

1.2.

Izmantojot izgatavotāja ieteikto lādēšanas procedūru, akumulatorus pilnībā uzlādē.

1.3.

Kad veic 4. pielikuma 1.2.11., 1.4.1.2.2., 1.5.1.6. un 1.5.3.1.3. punktā minētos bremzēšanas testus, vatstundas, ko patērē vilces motors un piegādā rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, reģistrē kā kopējo darbības lielumu, ko pēc tam izmanto, lai noteiktu akumulatoru uzlādi konkrēta testa sākumā vai beigās.

1.4.

Lai panāktu tādu akumulatoru uzlādes līmeni, kas vajadzīgs salīdzinošiem testiem, kā, piemēram, tiem, kas minēti 1.5.3.1.3. punktā, akumulatorus vai nu izlādē līdz vajadzīgajam līmenim, vai uzlādē virs vajadzīgā līmeņa un pēc tam pie apmēram nemainīgas slodzes izlādē, kamēr sasniedz vajadzīgo uzlādes stāvokli. Alternatīvi, transportlīdzekļiem, kam ir tikai ar akumulatoriem darbināma elektriskā vilce, uzlādes stāvokli var pielāgot, darbinot transportlīdzekli. Testus, ko veic ar daļēji uzlādētu akumulatoru testa sākumā, sāk pēc iespējas ātrāk, tiklīdz ir sasniegts vajadzīgais uzlādes stāvoklis.


5. PIELIKUMS

Papildu prasības dažiem transportlīdzekļiem, uz ko attiecas ADR

1.   DARBĪBAS JOMA

Šis pielikums attiecas uz atsevišķiem transportlīdzekļiem, kam piemēro Eiropas Līguma par starptautiskiem bīstamu kravu pārvadājumiem pa autoceļiem (ADR) B pielikuma 9.2.3. punktu.

2.   PRASĪBAS

2.1.   Vispārīgi noteikumi

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem un piekabēm, ko paredzēts izmantot bīstamu kravu pārvadājumiem, jāatbilst visām šo noteikumu attiecīgajām tehniskajām prasībām. Turklāt attiecīgā gadījumā tiem jāatbilst arī šādiem tehniskajiem noteikumiem.

2.2.   Piekabju pretbloķēšanas bremžu sistēma

2.2.1.

O4 kategorijas piekabes aprīko ar A kategorijas pretbloķēšanas sistēmām, kā noteikts šo noteikumu 13. pielikumā.

2.3.   Ilgstošas bremzēšanas sistēma

2.3.1.

Mehāniskos transportlīdzekļos, kuru maksimālā masa pārsniedz 16 tonnas vai ar kuriem ir atļauts vilkt O4 kategorijas piekabi, uzstāda tādu ilgstošas bremzēšanas sistēmu saskaņā ar šo noteikumu 2.15. punktu, kura atbilst šādām prasībām:

2.3.1.1.

ilgstošas bremzēšanas sistēmas vadības ierīces konfigurācijai jāatbilst vienam no šo noteikumu 2.15.2.1. līdz 2.15.2.3. punktā aprakstītajiem tipiem.

2.3.1.2.

Pretbloķēšanas sistēmas elektriska defekta gadījumā integrētas vai kombinētas ilgstošas bremzēšanas sistēmas tiek automātiski izslēgtas.

2.3.1.3.

Ilgstošas bremzēšanas sistēmas veiktspēju kontrolē ar pretbloķēšanas bremžu sistēmu tā, lai asi(-is), ko nobremzē ilgstošas bremzēšanas sistēma, ar minēto sistēmu nevarētu nobloķēt, braucot ar ātrumu, kas pārsniedz 15 km/h. Taču šī prasība neattiecas uz to bremžu sistēmas daļu, kuras pamatā ir parasta bremzēšana ar motoru.

2.3.1.4.

Ilgstošas bremzēšanas sistēmai ir vairākas efektivitātes pakāpes, ieskaitot zemāko pakāpi, kas atbilst transportlīdzeklim bez kravas. Ja par mehāniskā transportlīdzekļa ilgstošas bremzēšanas sistēmu izmanto motoru, tad šīs dažādās efektivitātes pakāpes nodrošina dažādie pārnesuma skaitļi.

2.3.1.5.

Ilgstošas bremzēšanas sistēmas veiktspējai jābūt tādai, kas atbilst šo noteikumu 4. pielikuma 1.8. punkta prasībām (IIA tipa tests) attiecībā uz transportlīdzekli ar kravu, kura kopējo masu veido mehāniskā transportlīdzekļa pilnā masa un maksimālās pieļaujamās piekabes masas, bet nepārsniedzot 44 tonnas.

2.3.2.

Ja piekabe ir aprīkota ar ilgstošas bremzēšanas sistēmu, tai attiecīgajos gadījumos jāatbilst šā pielikuma 2.3.1.1.–2.3.1.4.punkta prasībām.

2.4.   Bremzēšanas prasības O1 un O2 kategorijas EX/III transportlīdzekļiem

2.4.1.

Neatkarīgi no šo noteikumu 5.2.2.9. punkta prasībām O1 un O2 kategorijas EX/III transportlīdzekļiem, kas definēti Noteikumos Nr. 105, neatkarīgi no to masas jābūt aprīkotiem ar bremžu sistēmu, kas automātiski nobremzē piekabi, to apstādinot, ja sakabes ierīce atkabinās, kad piekabe ir kustībā.


6. PIELIKUMS

Metode reakcijas laika mērīšanai transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pneimatiskā bremžu pievada sistēmām

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Reakcijas laiku darba bremžu sistēmai nosaka tad, kad transportlīdzeklis stāv, un spiedienu mēra pie vismazāk labvēlīgi novietotā bremžu cilindra atveres. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuros ir uzstādītas kombinētas pneimatiskā/hidrauliskā pievada bremžu sistēmas, spiedienu var mērīt pie vismazāk labvēlīgi novietotā pneimatiskā kontūra atveres. Tādu transportlīdzekļu gadījumā, kuri aprīkoti ar bremžu spēku regulatoriem, šīs iekārtas jāieregulē stāvoklī “ar kravu”.

1.2.

Testa laikā atsevišķo asu bremžu cilindru virzuļu gājienam jābūt tādam, kas atbilst visciešāk noregulētajām bremzēm.

1.3.

Reakcijas laikus, kas noteikti saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem, noapaļo līdz tuvākajai sekundes desmitdaļai. Ja skaitlis, kas apzīmē simtdaļas, ir pieci vai vairāk, reakcijas laiku noapaļo uz augšu līdz nākamajai tuvākajai desmitdaļai.

2.   MEHĀNISKIE TRANSPORTLĪDZEKĻI

2.1.

Katra testa sākumā spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcēs ir vienāds ar spiediena lielumu, pie kura regulators sāk atkal uzpildīt sistēmu. Tādu sistēmu gadījumā, kuras nav aprīkotas ar regulatoru (piemēram, ierobežota spiediena kompresori), spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcē katra testa sākumā ir vienāds ar 90 procentiem no spiediena lieluma, ko norādījis izgatavotājs un kas definēts šo noteikumu 7. pielikuma A daļas 1.2.2.1. punktā, un ko izmanto šajā pielikumā norādītajos testos.

2.2.

Reakcijas laiku lielumus kā bremžu iedarbināšanas laika funkciju (tf) iegūst ar secīgu pilngājiena iedarbināšanu, kas sākas no visīsākā iespējamā iedarbināšanas laika līdz laikam, kas ilgst apmēram 0,4 sekundes. Izmērītos lielumus norāda diagrammā.

2.3.

Reakcijas laiks, ko ņem vērā testa vajadzībām, ir laiks, kas atbilst 0,2 sekunžu iedarbināšanas laikam. Šo reakcijas laiku var iegūt no diagrammas, izmantojot interpolāciju.

2.4.

Ja iedarbināšanas laiks ir 0,2 sekundes, laiks, kas paiet no bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas brīža līdz brīdim, kad spiediens bremžu cilindrā sasniedz 75 procentus no tā asimptotiskā lieluma, nedrīkst pārsniegt 0,6 sekundes.

2.5.

Tādu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir pneimatiskā vadības līnija piekabēm, papildus šā pielikuma 1.1. punkta prasībām reakcijas laiks jāmēra 2,5 m garas caurules ar iekšējo diametru 13 mm vistālākajā punktā, kuru pievieno darba bremžu sistēmas vadības līnijas sakabes galvai. Šā testa laikā 385 ± 5 cm3 tilpuma balonu (ko uzskata par līdzvērtīgu 2,5 m garas caurules ar iekšējo diametru 13 mm tilpumam, kurā ir 650 kPa spiediens) pievieno barošanas līnijas sakabes galvai. Puspiekabju vilcējtransportlīdzekļi jāaprīko ar elastīgām caurulēm, kuras var pievienot puspiekabēm. Sakabes galvas tādējādi būs šo elastīgo cauruļu galos. Šo cauruļu garumu un iekšējo diametru ieraksta kā 14.7.3. punktu dokumentā, kura paraugs norādīts šo noteikumu 2. pielikumā.

2.6.

Laiks, kas paiet no bremžu pedāļa iedarbināšanas līdz brīdim, kad:

a)

spiediens, ko mēra pneimatiskās vadības līnijas bremžu sakabes galvā;

b)

pieprasījuma digitālais lielums elektriskajā vadības līnijā, kas izmērīts saskaņā ar ISO 11992:2003,

sasniedz x procentus no tā asimptotiskā, tas ir, galīgā, lieluma, nedrīkst pārsniegt laikus, kas norādīti šajā tabulā:

x (procenti)

t (s)

10

0,2

75

0,4

2.7.

Tādu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kuriem atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabes ar pneimatisko bremžu sistēmām, papildus iepriekš minētajām prasībām pārbauda šo noteikumu 5.2.1.18.4.1. punkta nosacījumu izpildi, veicot šādu testu:

a)

izmērot spiedienu caurules galā, kura ir 2,5 m gara un ar iekšējo diametru 13 mm un kuru pievieno barošanas līnijas sakabes galvai;

b)

imitējot vadības līnijas defektu sakabes galvā;

c)

iedarbinot darba bremžu vadības ierīci 0,2 sekundēs, kā aprakstīts šā pielikuma 2.3. punktā.

3.   PIEKABES

3.1.   Piekabes reakcijas laikus mēra bez mehāniskā transportlīdzekļa. Lai aizstātu vilcējtransportlīdzekli, jānodrošina simulators, kuram pievieno barošanas līnijas, pneimatiskās vadības līnijas sakabes galvas un/vai elektriskās vadības līnijas kontaktspraudni.

3.2.   Spiediens barošanas līnijā ir 650 kPa.

3.3.   Pneimatisko vadības līniju simulatoram jāpiemīt šādām īpašībām:

3.3.1.

Tam jābūt aprīkotam ar balonu, kura tilpums ir 30 litri un kuru piepilda ar spiedienu 650 kPa pirms katra testa, un kuru nedrīkst atkārtoti piepildīt katra testa laikā. Pie bremžu vadības ierīces izejas ir pievienota simulatora diafragma ar diametru no 4,0 līdz 4,3 mm ieskaitot. Caurules tilpums, kad to mēra no diafragmas līdz sakabes galvai ieskaitot, ir 385 ± 5 cm3 (ko uzskata par līdzvērtīgu 2,5 m garas caurules ar iekšējo diametru 13 mm tilpumam, kurā ir 650 kPa liels spiediens). Vadības līnijas spiedienus, kas minēti šā pielikuma 3.3.3. punktā, mēra netālu no diafragmas lejupvirzienā.

3.3.2.

Bremžu sistēmas vadības ierīci projektē tā, lai tās darbību neietekmētu mēriekārta.

3.3.3.

Simulatoru noregulē, piemēram, izvēloties diafragmu atbilstoši šā pielikuma 3.3.1. punktam, tā, ja tam pievieno 385 ± 5 cm3 tilpuma balonu, tad laiks, kas vajadzīgs, lai spiediens palielinātos no 65 līdz 490 kPa (attiecīgi 10 un 75 procenti, ja nominālais spiediens ir 650 kPa), ir 0,2 ± 0,01 sekunde. Ja 1 155 ± 15 cm3 tilpuma balonu aizstāj ar iepriekš minēto balonu, tad laiks, kas vajadzīgs, lai spiediens palielinātos no 65 līdz 490 kPa bez papildu regulēšanas, ir 0,38 ± 0,02 sekundes. Spiedienam starp šiem diviem lielumiem jāpalielinās aptuveni lineārā veidā. Šie baloni ir savienoti ar sakabes galvu, neizmantojot elastīgas caurules, un savienojuma iekšējais diametrs nav mazāks kā 10 mm.

3.3.4.

Šā pielikuma papildinājumā iekļautajā diagrammā ir norādīts simulatora pareizas pieslēgšanas un lietošanas paraugs.

3.4.   Simulatoram, ar ko pārbauda reakciju uz signāliem, kurus pārraida pa elektrisko vadības līniju, ir šādas īpašības:

3.4.1.

Simulators raida digitālu pieprasījuma signālu elektriskajā vadības līnijā, kas atbilst ISO 11992-2:2003, un piekabei sniedz atbilstošo informāciju pa ISO 7638:1997 kontaktspraudņa 6. un 7. izvadu. Lai izmērītu reakcijas laiku, simulators var pēc izgatavotāja pieprasījuma piekabei pārraidīt informāciju, ka nav nevienas pneimatiskās vadības līnijas un ka elektriskās vadības līnijas vadības signālu ģenerē no diviem neatkarīgiem kontūriem (sk. ISO 11992–2:2003 6.4.2.2.24. un 6.4.2.2.25. punktu).

3.4.2.

Bremžu sistēmas vadības ierīci projektē tā, lai tās darbību neietekmētu mēriekārta.

3.4.3.

Reakcijas laika mērīšanas vajadzībām signāls, ko rada elektriskais simulators, ir ekvivalents lineāram pneimatiskā spiediena pieaugumam no 0,0 līdz 650 kPa 0,2 ± 0,01 sekundē.

3.4.4.

Šā pielikuma papildinājumā iekļautajā diagrammā ir norādīts simulatora pareizas pieslēgšanas un lietošanas paraugs.

3.5.   Veiktspējas prasības

3.5.1.

Piekabēm ar pneimatisko vadības līniju laiks, kas paiet no brīža, kad simulatora radītais spiediens vadības līnijā sasniedz 65 kPa, līdz brīdim, kad spiediens piekabes bremžu cilindrā sasniedz 75 procentus no tā asimptotiskās vērtības, nedrīkst pārsniegt 0,4 sekundes.

3.5.1.1.

Piekabes, kas aprīkotas ar pneimatisko vadības līniju un kam ir elektriskais vadības pievads, pārbauda ar elektroenerģiju, ko piekabei piegādā pa ISO 7638:1997 kontaktspraudni (5 vai 7 izvadi).

3.5.2.

Piekabēm ar elektrisko vadības līniju laiks, kas paiet no brīža, kad simulatora radītais signāls pārsniedz 65 kPa ekvivalentu, līdz brīdim, kad spiediens piekabes bremžu cilindrā sasniedz 75 procentus no tā asimptotiskās vērtības, nedrīkst pārsniegt 0,4 sekundes.

3.5.3.

Piekabēm, kas aprīkotas ar pneimatisko un elektrisko vadības līniju, reakcijas laika mērījumu katrai vadības līnijai nosaka neatkarīgi un saskaņā ar attiecīgo iepriekš noteikto procedūru.

PAPILDINĀJUMS

SIMULATORA PARAUGI

(skatīt 6. pielikuma 3. punktu)

1.

Simulatora noregulēšana

Image

2.

Piekabes tests

Image

3.

Simulatora paraugs elektriskās vadības līnijām

Image


7. PIELIKUMS

Noteikumi par enerģijas avotiem un enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatori)

A.   PNEIMATISKO BREMŽU SISTĒMAS

1.   ENERĢIJAS UZKRĀŠANAS IERĪČU (ENERĢIJAS AKUMULATORU) IETILPĪBA

1.1.   Vispārīgi noteikumi

1.1.1.

Transportlīdzekļus, kuru bremžu sistēmu darbināšanai ir vajadzīgs saspiests gaiss, aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), kuru ietilpība atbilst šā pielikuma (A daļa) 1.2. un 1.3. punkta prasībām.

1.1.2.

Jābūt iespējai viegli identificēt dažādo kontūru akumulatorus.

1.1.3.

Tomēr enerģijas uzkrāšanas ierīcēm nav jāatbilst prasībām par ietilpību, ja bremžu sistēma ir tāda, ka jebkādu enerģijas rezervju trūkuma gadījumā ir iespējams sasniegt bremzēšanas veiktspēju, kas ir vismaz vienāda ar veiktspēju, kura noteikta papildu bremžu sistēmai.

1.1.4.

Pārbaudot atbilstību šā pielikuma 1.2. un 1.3. punkta prasībām, bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams.

1.2.   Mehāniskie transportlīdzekļi

1.2.1.

Mehānisko transportlīdzekļu enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem) jābūt tādām, lai pēc astoņām darba bremžu pilngājiena iedarbināšanas reizēm enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) atlikušais spiediens nebūtu mazāks kā spiediens, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu noteikto papildu bremžu veiktspēju.

1.2.2.

Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.2.2.1.

enerģijas sākotnējais līmenis enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir tāds, kādu noteicis izgatavotājs (1). Tas ir tāds, kas ļauj sasniegt darba bremžu sistēmai noteikto veiktspēju;

1.2.2.2.

enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) testa laikā neuzpilda; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces;

1.2.2.3.

mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kam atļauts piekabināt piekabi un kam ir pneimatiskā vadības līnija, barošanas līniju nobloķē un pneimatiskās vadības līnijas sakabes galvai tieši pieslēdz 0,5 litru tilpuma saspiesta gaisa balonu. Pirms katras bremžu darbināšanas šajā saspiesta gaisa balonā pilnībā likvidē spiedienu. Pēc 1.2.1. punktā minētā testa veikšanas pneimatiskajai vadības līnijai piegādātais enerģijas līmenis nedrīkst būt mazāks par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kurš reģistrēts pēc bremžu pirmās iedarbināšanas.

1.3.   Piekabes

1.3.1.

Enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), ar ko aprīko piekabes, jābūt tādām, lai pēc astoņām vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm enerģijas līmenis, kas pievadīts daļām, kuras izmanto enerģiju, nesamazinātos vairāk par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kurš iegūts, iedarbinot bremzes pirmoreiz un neiedarbinot vai nu piekabes automātisko bremžu sistēmu, vai arī tās stāvbremzes.

1.3.2.

Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.3.2.1.

spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcēs katra testa sākumā ir 850 kPa;

1.3.2.2.

barošanas līnija ir nobloķēta; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces;

1.3.2.3.

enerģijas uzkrāšanas ierīces testa laikā neuzpilda;

1.3.2.4.

katrā bremžu iedarbināšanas reizē spiediens pneimatiskās vadības līnijā ir 750 kPa;

1.3.2.5.

katrā bremžu iedarbināšanas reizē digitālais pieprasījuma lielums elektriskās vadības līnijā atbilst 750 kPa.

2.   ENERĢIJAS AVOTU IETILPĪBA

2.1.   Vispārīgi noteikumi

Kompresoriem jāatbilst prasībām, kas noteiktas turpmākajos punktos.

2.2.   Definīcijas

2.2.1.

“p1” ir spiediena lielums, kas atbilst 65 procentiem no spiediena lieluma p2, kā definēts šā pielikuma 2.2.2. punktā.

2.2.2.

“p2” ir lielums, ko norādījis izgatavotājs un kas minēts šā pielikuma 1.2.2.1. punktā.

2.2.3.

“t1” ir laiks, kas vajadzīgs, lai relatīvais spiediens pieaugtu no 0 līdz p1, un “t2” ir laiks, kas vajadzīgs, lai relatīvais spiediens pieaugtu no 0 līdz p2.

2.3.   Mērījuma nosacījumi

2.3.1.

Visos gadījumos kompresora darbības ātrums ir tas lielums, kurš iegūts, kad motors darbojas ar ātrumu, kas atbilst tā maksimālajai jaudai, vai ar ātrumu, ko ierobežo tā regulators.

2.3.2.

Veicot testus, lai noteiktu laiku t1 un laiku t2, papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) izolē.

2.3.3.

Ja mehāniskajam transportlīdzeklim paredzēts piekabināt piekabi, tad piekabi aizstāj ar enerģijas uzkrāšanas ierīci, kuras maksimālais relatīvais spiediens p (izteikts kPa/100) ir tas, kuru var piegādāt pa vilcējtransportlīdzekļa barošanas kontūru un kuras tilpumu V (izteikts litros) aprēķina pēc formulas p × V = 20 R (R ir maksimālā pieļaujamā slodze, kas izteikta tonnās, uz piekabes asīm).

2.4.   Rezultātu interpretācija

2.4.1.

Laiks t1, kas reģistrēts enerģijas uzkrāšanas ierīcei, kura atrodas visneizdevīgākajā vietā, nedrīkst pārsniegt:

2.4.1.1.

3 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem nav atļauts piekabināt piekabi; vai

2.4.1.2.

6 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir atļauts piekabināt piekabi.

2.4.2.

Laiks t2, kas reģistrēts enerģijas uzkrāšanas ierīcei, kura atrodas visneizdevīgākajā vietā, nedrīkst pārsniegt:

2.4.2.1.

6 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem nav atļauts piekabināt piekabi; vai

2.4.2.2.

9 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir atļauts piekabināt piekabi.

2.5.   Papildu tests

2.5.1.

Ja mehāniskais transportlīdzeklis ir aprīkots ar vienu vai vairākām papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīcēm, kuru kopējā ietilpība pārsniedz 20 procentus no bremžu enerģijas uzkrāšanas ierīču kopējās ietilpības, veic papildu testu, kura laikā to vārstu darbībā, kas kontrolē papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces(-ču) uzpildi, nedrīkst būt nekādu traucējumu.

2.5.2.

Iepriekš minētā testa laikā pārliecinās, ka laiks t3, kas vajadzīgs, lai spiedienu visneizdevīgākajā vietā esošajā bremžu enerģijas uzkrāšanas ierīcē palielinātu no 0 līdz p2, ir mazāks nekā:

2.5.2.1.

8 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem nav atļauts piekabināt piekabi; vai

2.5.2.2.

11 minūtes to transportlīdzekļu gadījumā, kuriem ir atļauts piekabināt piekabi.

2.5.3.

Testu veic ar nosacījumiem, kas norādīti šā pielikuma 2.3.1. un 2.3.3. punktā.

2.6.   Vilcējtransportlīdzekļi

2.6.1.

Mehāniskajiem transportlīdzekļi, kuriem ir atļauts piekabināt piekabi, jāatbilst arī iepriekš minētajām prasībām, kas attiecas uz transportlīdzekļiem, kuriem tas nav atļauts. Šajā gadījumā šā pielikuma 2.4.1. un 2.4.2. (un 2.5.2.) punktā minētos testus veic bez 2.3.3. punktā minētās enerģijas uzkrāšanas ierīces.

B.   VAKUUMA BREMŽU SISTĒMAS

1.   ENERĢIJAS UZKRĀŠANAS IERĪČU (ENERĢIJAS AKUMULATORU) IETILPĪBA

1.1.   Vispārīgi noteikumi

1.1.1.

Transportlīdzekļus, kuru bremžu sistēmu darbināšanai ir vajadzīga vakuuma izmantošana, aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), kuru ietilpība atbilst šā pielikuma (B daļa) 1.2. un 1.3. punkta prasībām.

1.1.2.

Tomēr enerģijas uzkrāšanas ierīcēm nav jāatbilst prasībām par ietilpību, ja bremžu sistēma ir tāda, ka jebkādu enerģijas rezervju trūkuma gadījumā ir iespējams sasniegt bremzēšanas veiktspēju, kas ir vismaz vienāda ar veiktspēju, kura noteikta papildu bremžu sistēmai.

1.1.3.

Pārbaudot atbilstību šā pielikuma 1.2. un 1.3. punkta prasībām, bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams.

1.2.   Mehāniskie transportlīdzekļi

1.2.1.

Mehānisko transportlīdzekļu enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem) jābūt tādām, lai veiktspēju, kas noteikta papildu bremžu sistēmai, joprojām būtu iespējams sasniegt:

1.2.1.1.

pēc astoņām darba bremžu vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm, ja enerģijas avots ir vakuumsūknis; un

1.2.1.2.

pēc četrām darba bremžu vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm, ja enerģijas avots ir motors.

1.2.2.

Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.2.2.1.

sākotnējais enerģijas līmenis enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir tas, kuru norādījis izgatavotājs (2). Tas ir tāds, lai ļautu sasniegt norādīto darba bremžu veiktspēju, un atbilst tādam vakuuma lielumam, kas nepārsniedz 90 procentus no maksimālā vakuuma lieluma, ko rada enerģijas avots;

1.2.2.2.

enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) testa laikā neuzpilda; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces;

1.2.2.3.

mehāniskajam transportlīdzeklim, kuram atļauts vilkt piekabi, barošanas līniju nobloķē un tā vadības līnijai pieslēdz 0,5 litru tilpuma enerģijas uzkrāšanas ierīci. Pēc šā pielikuma 1.2.1. punktā minētā testa veikšanas pie vadības līnijas radītais vakuuma līmenis nav mazāks par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kas reģistrēts, pirmo reizi iedarbinot bremzes.

1.3.   Piekabes (tikai O1 un O2 kategorija)

1.3.1.

Enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), ar ko aprīko piekabes, jābūt tādām, lai vakuuma līmenis, kas radīts izvadpunktos, nav mazāks par līmeni, kas vienāds ar pusi no lieluma, kas iegūts, pirmo reizi iedarbinot bremzes, pēc testa, kas sastāv no četrām piekabes darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm.

1.3.2.

Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.3.2.1.

sākotnējais enerģijas līmenis enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir tas, kuru norādījis izgatavotājs (2). Tas ir pietiekams, lai ļautu sasniegt darba bremžu sistēmai noteikto veiktspēju;

1.3.2.2.

enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) testa laikā neuzpilda; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces.

2.   ENERĢIJAS AVOTU IETILPĪBA

2.1.   Vispārīgi noteikumi

2.1.1.

Sākot ar apkārtējās vides atmosfēras spiedienu, enerģijas avots 3 minūtēs spēj piepildīt enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) līdz šā pielikuma 1.2.2.1. punktā norādītajam sākotnējam līmenim. Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kuram atļauts vilkt piekabi, laiks, kas vajadzīgs, lai sasniegtu šo līmeni šā pielikuma 2.2. punktā norādītajos apstākļos, nepārsniedz 6 minūtes.

2.2.   Mērījuma nosacījumi

2.2.1.

Vakuuma avota darbības ātrums ir:

2.2.1.1.

ja vakuuma avots ir transportlīdzekļa motors – motora darbības ātrums, kas iegūts tad, kad transportlīdzeklis stāv, ir ieslēgts neitrālais pārnesums un motors darbojas brīvgaitā;

2.2.1.2.

ja vakuuma avots ir sūknis – ātrums, kas iegūts tad, kad motors darbojas ar 65 procentiem no ātruma, kas atbilst tā maksimālajai jaudai; un

2.2.1.3.

ja vakuuma avots ir sūknis un motors ir aprīkots ar regulatoru – ātrums, kas iegūts tad, kad motors darbojas ar 65 procentiem no maksimālā ātruma, ko pieļauj regulators.

2.2.2.

Ja mehānisko transportlīdzekli ir paredzēts sakabināt ar piekabi, kuras darba bremžu sistēmu darbina ar vakuumu, piekabi aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīci, kuras tilpumu V litros nosaka pēc formulas V = 15 R, kur R ir maksimālā pieļaujamā masa tonnās uz piekabes asīm.

C.   HIDRAULISKĀ PIEVADA BREMŽU SISTĒMAS AR UZKRĀTO ENERĢIJU

1.   ENERĢIJAS UZKRĀŠANAS IERĪČU (ENERĢIJAS AKUMULATORU) IETILPĪBA

1.1.   Vispārīgi noteikumi

1.1.1.

Transportlīdzekļus, kuru bremžu sistēmu darbināšanai vajadzīga uzkrātā enerģija, ko nodrošina hidrauliskais šķidrums, kurš atrodas zem spiediena, aprīko ar enerģijas uzkrāšanas ierīcēm (enerģijas akumulatoriem), kuru ietilpība atbilst šā pielikuma (C daļa) 1.2. punkta prasībām.

1.1.2.

Tomēr enerģijas uzkrāšanas ierīcēm nav jābūt norādītajai ietilpībai, ja bremžu sistēma ir tāda, ka jebkādu enerģijas rezervju trūkuma gadījumā ar darba bremžu sistēmu ir iespējams sasniegt vismaz tādu bremzēšanas veiktspēju, kas ir vienāda ar veiktspēju, kura noteikta papildu bremžu sistēmai.

1.1.3.

Pārbaudot atbilstību šā pielikuma 1.2.1., 1.2.2. un 2.1. punkta prasībām, bremzes noregulē, cik cieši vien iespējams, un – 1.2.1. punktam – bremžu pilngājiena iedarbināšanas ātrumam jābūt tādam, lai nodrošinātu vismaz 60 sekundes ilgu intervālu starp katru iedarbināšanas reizi.

1.2.   Mehāniskie transportlīdzekļi

1.2.1.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar hidrauliskajām bremžu sistēmām ar uzkrāto enerģiju, jāatbilst šādām prasībām:

1.2.1.1.

pēc astoņām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm joprojām ir iespējams devītajā bremžu iedarbināšanas reizē sasniegt veiktspēju, kas noteikta papildu bremžu sistēmai.

1.2.1.2.

Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.2.1.2.1.

testu sāk ar spiedienu, kuru var būt norādījis izgatavotājs, bet kas nav lielāks kā ieslēgšanas spiediens;

1.2.1.2.2.

enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) testa laikā nepilda; turklāt izolē visas papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīces.

1.2.2.

Mehāniskie transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar hidrauliskajām bremžu sistēmām ar uzkrāto enerģiju un kas nevar izpildīt šo noteikumu 5.2.1.5.1. punkta prasības, uzskatāmi par atbilstošiem minētā punkta prasībām, ja ir ievērotas turpmāk minētās prasības.

1.2.2.1.

Visu pievada defektu gadījumā devītajā reizē pēc astoņām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm joprojām ir iespējams sasniegt vismaz to veiktspēju, kas noteikta papildu bremžu sistēmai, vai, ja papildu bremžu darbībai vajadzīgās uzkrātās enerģijas pievadi regulē ar atsevišķu vadības ierīci, tad devītajā reizē pēc astoņām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm joprojām ir iespējams sasniegt šo noteikumu 5.2.1.4. punktā norādīto atlikušo veiktspēju.

1.2.2.2.

Testus veic saskaņā ar šādām prasībām:

1.2.2.2.1.

enerģijas avotam esot miera stāvoklī vai darbojoties ar ātrumu, kas atbilst motora brīvgaitas ātrumam, var izraisīt jebkuru pievada defektu. Pirms šāda defekta izraisīšanas enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir spiediens, kura lielumu var norādīt izgatavotājs, bet kas nepārsniedz ieslēgšanas spiedienu;

1.2.2.2.2.

papildiekārtas un to enerģijas uzkrāšanas ierīces (ja ir) ir izolētas.

2.   HIDRAULISKĀ ŠĶIDRUMA ENERĢIJAS AVOTU IETILPĪBA

2.1.

Enerģijas avotiem jāatbilst prasībām, kas noteiktas turpmākajos punktos.

2.1.1.

Definīcijas

2.1.1.1.

“p1” ir maksimālais sistēmas darba spiediens (izslēgšanas spiediens) enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs), ko norādījis izgatavotājs.

2.1.1.2.

“p2” ir spiediens, kas palicis pēc četrām darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reizēm, sākot no p1 un nepiepildot enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es).

2.1.1.3.

“t” ir laiks, kas vajadzīgs, lai spiediens enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) pieaugtu no p2 līdz p1, neiedarbinot darba bremžu sistēmas vadības ierīci.

2.1.2.

Mērījuma nosacījumi

2.1.2.1.

Veicot testu, lai noteiktu laiku t, enerģijas avota uzpildes ātrums ir tas, kurš iegūts tad, kad motors darbojas ar ātrumu, kas atbilst tā maksimālajai jaudai vai ātrumam, ko pieļauj ātruma regulators.

2.1.2.2.

Veicot testu, lai noteiktu laiku t, papildiekārtu enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) neizolē citādi, kā tikai automātiski.

2.1.3.

Rezultātu interpretācija

2.1.3.1.

Visu transportlīdzekļu gadījumā, izņemot M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļus, laiks t nedrīkst pārsniegt 20 sekundes.

2.1.3.2.

M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā laiks t nedrīkst pārsniegt 30 sekundes.

3.   SIGNĀLIERĪČU ĪPAŠĪBAS

Signālierīce neieslēdzas divu darba bremžu vadības ierīces pilngājiena iedarbināšanas reižu gadījumā, kad motors nedarbojas un sāk pieaugt spiediena lielums, ko var būt norādījis izgatavotājs, bet kas nepārsniedz ieslēgšanas spiedienu.


(1)  Sākotnējo enerģijas līmeni norāda apstiprinājuma dokumentā.

(2)  Sākotnējo enerģijas līmeni norāda apstiprinājuma dokumentā.


8. PIELIKUMS

Noteikumi par īpašiem nosacījumiem atsperu bremžu sistēmām

1.   DEFINĪCIJA

1.1.

“Atsperu bremžu sistēmas” ir bremžu sistēmas, kurām bremzēšanai vajadzīgo enerģiju dod viena vai vairākas atsperes, kas darbojas kā enerģijas uzkrāšanas ierīce (enerģijas akumulators).

1.1.1.

Enerģiju, kas vajadzīga atsperes saspiešanai, lai atlaistu bremzes, piegādā un kontrolē ar “vadības ierīci”, kuru iedarbina vadītājs (skatīt definīciju šo noteikumu 2.4. punktā).

1.2.

“Atsperu saspiedes kamera” ir kamera, kur reāli tiek radīta spiediena svārstība, kas ierosina atsperes saspiešanu.

1.3.

Ja atsperu saspiedi īsteno ar vakuuma iekārtu, tad “spiediens” visā šā pielikuma tekstā nozīmē negatīvo spiedienu.

2.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

2.1.

Atsperes bremžu sistēmu nevar lietot kā darba bremžu sistēmu. Tomēr darba bremžu sistēmas pievada detaļas defekta gadījumā atsperu bremzes var lietot, lai sasniegtu atlikušo veiktspēju, kas noteikta šo noteikumu 5.2.1.4. punktā, ar nosacījumu, ka vadītājs var regulēt šo darbību. Mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, izņemot tos puspiekabju vilcējtransportlīdzekļus, kuri atbilst šo noteikumu 5.2.1.4.1. punktā norādītajām prasībām, atsperu bremžu sistēma nedrīkst būt galvenais atlikušās bremzēšanas avots. Vakuuma atsperu bremzes nedrīkst lietot piekabēm.

2.2.

Spiediena robežas nelielas svārstības, kas var notikt atsperu saspiedes kameras barošanas līnijā, nedrīkst radīt būtiskas bremzēšanas spēka svārstības.

2.3.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar atsperu bremzēm, piemēro turpmāk izklāstītās prasības.

2.3.1.

Atsperu saspiedes kameras barošanas līnijā jāiekļauj vai nu atsevišķa enerģijas rezerve, vai arī tas jādarbina no vismaz divām neatkarīgām enerģijas rezervēm. Piekabes barošanas līniju var pievienot šim barošanas kontūram, ja vien spiediena kritums piekabes barošanas līnijā nevar iedarbināt atsperu bremžu cilindrus.

2.3.2.

Papildiekārtas atsperu bremžu cilindru darbināšanai vajadzīgo enerģiju var saņemt no barošanas ķēdes tikai tad, ja tā darbība pat enerģijas avota defekta gadījumā nevar izraisīt atsperu bremžu cilindru enerģijas rezerves līmeņa samazināšanos zem līmeņa, kurā ir iespējama vienreizēja atsperu bremžu cilindru atlaišana.

2.3.3.

Visos gadījumos, kad bremžu sistēma tiek atkārtoti uzpildīta no nulles, atsperu bremzes nedrīkst atlaist līdz brīdim, kad spiediens darba bremžu sistēmā ir pietiekams, lai, izmantojot darba bremžu vadības ierīci, vismaz nodrošinātu transportlīdzeklim ar kravu paredzēto papildu bremžu veiktspēju.

2.3.4.

Tāpat arī, ja atsperu bremzes ir vienreiz iedarbinātas, tās netiek atlaistas, kamēr nav pietiekams spiediens darba bremžu sistēmā, lai vismaz nodrošinātu norādīto transportlīdzekļa ar kravu bremzēšanas atlikušo veiktspēju pēc darba bremžu sistēmas vadības ierīces iedarbināšanas.

2.4.

Mehānisko transportlīdzekļu gadījumā sistēmu projektē tā, lai bremzes varētu iedarbināt un atlaist vismaz trīs reizes ar tādu sākuma spiedienu atsperes saspiedes kamerā, kas ir vienāds ar maksimālo projektēto spiedienu. Piekabju gadījumā ir iespējams bremzes iedarbināt un atlaist vismaz trīs reizes pēc tam, kad piekabe ir tikusi atvienota, un spiedienam barošanas līnijā ir jābūt 750 kPa pirms atvienošanas. Tomēr pirms pārbaudes atlaiž avārijas bremzes. Šie nosacījumi jāizpilda, kad bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams. Turklāt ir jābūt iespējai iedarbināt un atlaist stāvbremzes, kā norādīts šo noteikumu 5.2.2.10. punktā, kad piekabe ir savienota ar vilcējtransportlīdzekli.

2.5.

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem tas spiediena līmenis atsperu saspiedes kamerā, zem kura atsperes sāk darbināt bremzes, kas noregulētas, cik cieši iespējams, nedrīkst būt lielāks par 80 procentiem no parasti pieejamā spiediena zemākā līmeņa.

Piekabēm spiediena līmenis atsperu saspiedes kamerā, pēc kura atsperes sāk darbināt bremzes, nedrīkst būt lielāks kā tas līmenis, kuru iegūst pēc četrām darba bremžu sistēmas pilngājiena iedarbināšanas reizēm atbilstoši šo noteikumu 7. pielikuma A daļas 1.3. punktam. Sākotnējais spiediens ir noregulēts uz 700 kPa.

2.6.

Kad spiediens līnijā, kas pievada enerģiju atsperu saspiedes kamerai (izņemot tās papildu atbrīvošanas ierīces līnijas, kura lieto šķidrumu zem spiediena), samazinās līdz līmenim, kurā sāk darboties bremžu detaļas, iedarbojas optiska vai akustiska signālierīce. Ja šī prasība ir izpildīta, signālierīcē var būt iekļauts sarkanais brīdinājuma signāls, kas definēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā. Šis noteikums neattiecas uz piekabēm.

2.7.

Ja mehāniskajā transportlīdzeklī, kam ir atļauts vilkt piekabi ar nepārtrauktas vai daļēji pārtrauktas bremzēšanas sistēmu, ir uzstādīta atsperu bremžu sistēma, minētās sistēmas automātiskai iedarbināšanai jāizraisa piekabes bremžu iedarbināšana.

3.   PAPILDU ATBRĪVOŠANAS SISTĒMA

3.1.

Atsperu bremžu sistēmai jābūt konstruētai tā, lai šīs sistēmas defekta gadījumā joprojām būtu iespējams atlaist bremzes. To var panākt, izmantojot papildu atbrīvošanas ierīci (pneimatisku, mehānisku vai citādu).

Papildu atbrīvošanas ierīcēm, kas savas darbības vajadzībām izmanto enerģijas rezervi, jāpievada enerģija no enerģijas rezerves, kas ir neatkarīga no tās rezerves, ko parasti izmanto atsperu bremžu sistēmai. Pneimatiskais vai hidrauliskais šķidrums šādā papildu atbrīvošanas ierīcē var darboties uz tā paša atsperu saspiedes kamerā esošā virzuļa virsmas, kuru lieto parastajā atsperu bremžu sistēmā, ja vien papildu atbrīvošanas ierīce izmanto atsevišķu līniju. Šīs līnijas savienojums ar parasto līniju, kas savieno vadības ierīci ar atsperu bremžu cilindriem, ir piestiprināts pie katra atsperu bremžu cilindra, kas atrodas tieši pirms atsperu saspiedes kameras atveres, ja vien tas nav iebūvēts bremžu cilindra korpusā. Šajā savienojumā ir iebūvēta ierīce, kas novērš vienas līnijas ietekmi uz otru. Šo noteikumu 5.2.1.6. punkta prasības attiecas arī uz šo ierīci.

3.1.1.

Attiecībā uz šā pielikuma 3.1. punkta prasībām bremžu sistēmas pievada detaļas neuzskata par tādām, kurām varētu rasties defekts, ja saskaņā ar šo noteikumu 5.2.1.2.7. punkta noteikumiem tās nav uzskatāmas par salaužamām, ir izgatavotas no metāla vai materiāla ar līdzīgām īpašībām un netiek būtiski deformētas parastas bremzēšanas laikā.

3.2.

Ja 3.1. punktā minētās papildu ierīces darbināšanai ir vajadzīgs instruments vai uzgriežņatslēga, tad šo instrumentu vai uzgriežņatslēgu glabā transportlīdzeklī.

3.3.

Ja papildu atbrīvošanas sistēma izmanto uzglabāto enerģiju, lai atbrīvotu atsperu bremzes, piemēro turpmāk izklāstītās papildu prasības.

3.3.1.

Ja papildu atsperu bremžu atbrīvošanas sistēmas vadības ierīce ir tā pati, ko izmanto papildu bremzēm/stāvbremzēm, visos gadījumos ir piemērojamas šā pielikuma 2.3. punktā noteiktās prasības.

3.3.2.

Ja papildu atsperu bremžu atbrīvošanas sistēmas vadības ierīce nav saistīta ar papildu bremžu/stāvbremžu vadības ierīci, abām vadības sistēmām piemēro 2.3. punktā noteiktās prasības. Tomēr uz papildu atsperu bremžu atbrīvošanas sistēmu neattiecas 2.3.4. punkta prasības. Turklāt papildu atbrīvošanas vadības ierīcei jābūt izvietotai tā, lai vadītājs nevarētu to iedarbināt savas vietas.

3.4.

Ja papildu atbrīvošanas sistēmā izmanto saspiestu gaisu, sistēmai jābūt iedarbināmai ar atsevišķu vadības ierīci, kas nav savienota ar atsperu bremžu vadības ierīci.


9. PIELIKUMS

Noteikumi stāvbremžu sistēmām, kas aprīkotas ar bremžu cilindru mehānisko bloķētāju (bloķētāju piedziņa)

1.   DEFINĪCIJA

“Bremžu cilindru mehāniskais bloķētājs” ir ierīce, kas nodrošina stāvbremžu sistēmas darbību, mehāniski ieķīlējot bremzes virzuļa kātu. Mehānisko bloķēšanu īsteno, iztukšojot saspiesto šķidrumu, kas glabājas bloķētāja kamerā; to projektē tā, lai, bloķētāja kamerā atjaunojot spiedienu, varētu veikt atbloķēšanu.

2.   ĪPAŠAS PRASĪBAS

2.1.

Ja spiediens bloķētāja kamerā tuvojas līmenim, kādā notiek mehāniskā bloķēšana, ieslēdzas optiska vai skaņas signālierīce. Ja šī prasība ir izpildīta, signālierīcē var būt iekļauts sarkanais brīdinājuma signāls, kas definēts šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā. Šis noteikums neattiecas uz piekabēm.

Piekabju gadījumā spiediens, kas atbilst mehāniskajai bloķēšanai, nedrīkst pārsniegt 400 kPa. Piekabes darba bremžu sistēmas jebkuras daļas defekta gadījumā jābūt iespējai sasniegt stāvbremzes efektivitāti. Turklāt jābūt iespējai bremzes iedarbināt un atlaist vismaz trīs reizes pēc tam, kad piekabe ir tikusi atvienota, un spiedienam barošanas līnijā ir jābūt 650 kPa pirms tās atvienošanas. Šie nosacījumi jāizpilda, kad bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams. Turklāt ir jābūt iespējai iedarbināt un atlaist stāvbremzes, kā norādīts šo noteikumu 5.2.2.10. punktā, kad piekabe ir savienota ar vilcējtransportlīdzekli.

2.2.

Cilindros, kas aprīkoti ar automātiskās bloķēšanas ierīci, bremžu virzuļa kustību nodrošina ar enerģiju no vienas no divām neatkarīgām enerģijas uzkrāšanas ierīcēm.

2.3.

Nobloķēto bremžu cilindru jāspēj atbrīvot tikai tad, ja ir skaidrs, ka pēc šīs atbrīvošanas bremzes atkal varēs iedarbināt.

2.4.

Ja bloķētāja kameras enerģijas avots ir bojāts, tad jābūt pieejamai papildu atbrīvošanas ierīcei (piemēram, mehāniskai vai pneimatiskai, ko var darbināt ar kādas transportlīdzekļa riepas gaisu).

2.5.

Vadības ierīcei jābūt tādai, lai tad, kad tā ir iedarbināta, tā veiktu turpmāk minētās darbības šādā secībā: tā iedarbina bremzes, lai nodrošinātu stāvbremzēm vajadzīgo efektivitātes līmeni, nobloķē bremzes šajā stāvoklī un atvieno bremžu iedarbināšanas spēku.


10. PIELIKUMS

Bremzēšanas spēka sadalījums pa transportlīdzekļa asīm un prasības attiecībā uz vilcējtransportlīdzekļu un piekabju savietojamību

1.   VISPĀRĒJAS PRASĪBAS

1.1.

M2, M3, N, O2, O3 un O4 kategorijas transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti ar pretbloķēšanas sistēmu, kas definēta šo noteikumu 13. pielikumā, jāatbilst visām šā pielikuma prasībām. Ja lieto īpašu iekārtu, tai jādarbojas automātiski (1).

Tomēr to iepriekš minēto kategoriju transportlīdzekļiem, kuri ir aprīkoti ar pretbloķēšanas sistēmu, kā definēts 13. pielikumā, jāatbilst arī šā pielikuma 7. un 8. punkta prasībām, ja tajos papildus ir uzstādīta īpaša automātiska ierīce, kura kontrolē bremzēšanas spēka sadalījumu pa asīm. Šīs ierīces vadības ierīces defekta gadījumā jābūt iespējai apturēt transportlīdzekli, kā noteikts šā pielikuma 6. punktā.

1.1.1.

Ja transportlīdzeklī ir uzstādīta ilgstošas bremzēšanas sistēma, tad, nosakot transportlīdzekļa efektivitāti attiecībā uz šā pielikuma noteikumiem, palēnināšanas spēku neņem vērā.

1.2.

Prasības attiecībā uz diagrammām, kas noteiktas šā pielikuma 3.1.5., 3.1.6., 4.1., 5.1. un 5.2. punktā, attiecas gan uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar pneimatisko vadības līniju saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.1. punktu, gan uz mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar elektrisko vadības līniju saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.3. punktu. Abos gadījumos atskaites lielums (diagrammu abscisu ass) ir vadības līnijā pārvadītā spiediena lielums:

a)

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.1. punktu, tas būs faktiskais pneimatiskais spiediens vadības līnijā (pm);

b)

transportlīdzekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.3. punktu, tas būs spiediens, kas atbilst elektriskās vadības līnijā pārraidītā digitālā pieprasījuma lielumam saskaņā ar ISO 11992:2003.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti saskaņā ar šo noteikumu 5.1.3.1.2. punkta prasībām (gan ar pneimatisko, gan elektrisko vadības līniju), jāatbilst diagrammu prasībām attiecībā uz abu veidu vadības līnijām. Tomēr nav vajadzīgs, lai bremzēšanas raksturlielumu līknes attiecībā uz abām vadības līnijām būtu identiskas.

1.3.

Bremzēšanas spēka attīstības validēšana

1.3.1.

Apstiprinājuma laikā pārbauda, vai bremzēšanas attīstība uz katras neatkarīgās asu grupas asi (2) atbilst šādam spiediena diapazonam:

a)

transportlīdzekļi ar kravu:

 

vismaz viena ass sāk attīstīt bremzēšanas spēku, kad spiediens sakabes galvā ir diapazonā no 20 līdz 100 kPa;

 

vismaz viena visu citu asu grupu ass sāk attīstīt bremzēšanas spēku, kad spiediens sakabes galvā ir ≤ 120 kPa;

b)

transportlīdzekļi bez kravas:

vismaz viena ass sāk attīstīt bremzēšanas spēku, kad spiediens sakabes galvā ir diapazonā no 20 līdz 100 kPa.

1.3.1.1.

Ass(-u) ritenim(-ņiem) esot paceltam(-iem) no zemes un brīvi griežoties, piemēro arvien lielāku bremzēšanas pieprasījumu un izmēra sakabes galvas spiedienu, kas atbilst spiedienam brīdī, kad riteni(-ņus) vairs nevar pagriezt ar roku. Šo stāvokli definē kā bremzēšanas spēka attīstību.

1.4.

O kategorijas transportlīdzekļiem ar pneimatisko bremžu sistēmām, ja izmanto alternatīvo tipa apstiprinājuma procedūru, kas noteikta 20. pielikumā, attiecīgos aprēķinus, kas noteikti šajā pielikumā, veic, izmantojot tās veiktspējas īpašības, kas iegūtas no attiecīgajiem 19. pielikuma pārbaužu protokoliem, un smaguma centra augstumu, kas noteikts ar 20. pielikuma 1. papildinājumā definēto metodi.

2.   SIMBOLI

i

=

ass rādītājs (i = 1, priekšējā ass; i = 2, otrā ass utt.),

Pi

=

ceļa seguma parastais spēks, kas iedarbojas uz asi i statiskos apstākļos,

Ni

=

ceļa seguma parastais spēks uz asi i, transportlīdzeklim bremzējot,

Ti

=

spēks, ko rada bremzes uz asi i parastos bremzēšanas apstākļos uz ceļa,

fi

=

Ti/Ni, ass i izmantotā saķere (3),

J

=

transportlīdzekļa palēninājums,

g

=

brīvās krišanas paātrinājums: g = 9,81 m/s2,

z

=

transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe = J/g (4),

P

=

transportlīdzekļa masa,

h

=

smaguma centra augstums, kā norādījis izgatavotājs un apstiprinājis tehniskais dienests, kas veic atbilstības testu,

E

=

garenbāze,

k

=

teorētiskais riepas un ceļa seguma saķeres koeficients,

Kc

=

korekcijas koeficients: puspiekabe ar kravu,

Kv

=

korekcijas koeficients: puspiekabe bez kravas,

TM

=

piekabes vilcējtransportlīdzekļu visu riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa,

PM

=

kopējā normālā statiskā reakcija starp ceļa segumu un piekabes vilcējtransportlīdzekļa riteņiem (5),

pm

=

spiediens vadības līnijas sakabes galvā,

TR

=

visu piekabes riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa,

PR

=

ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas iedarbojas uz visiem piekabes riteņiem (5)

PRmax

=

PR lielums pie piekabes maksimālās masas,

ER

=

attālums starp puspiekabes sakabes tapu un šīs puspiekabes ass vai asu centru,

hR

=

puspiekabes smaguma centra augstums, kā norādījis izgatavotājs un apstiprinājis tehniskais dienests, kas veic atbilstības testu.

3.   PRASĪBAS MEHĀNISKAJIEM TRASPORTLĪDZEKĻIEM

3.1.   Divasu transportlīdzekļi

3.1.1.   Visām transportlīdzekļu kategorijām, kuru lielumi k ir no 0,2 līdz 0,8 (6):

z ≥ 0,10 + 0,85 (k – 0,20)

3.1.2.   Visos transportlīdzekļa slodzes stāvokļos aizmugurējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne neatrodas augstāk kā priekšējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne:

3.1.2.1.

ja bremzēšanas pakāpe N1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā ir starp 0,15 un 0,8; piekrauta/nepiekrauta transportlīdzekļa pakaļējās ass slodzes koeficientam nepārsniedzot 1,5 vai maksimālo masu mazāku par divām tonnām, z vērtībai esot diapazonā no 0,3 līdz 0,45, ir pieļaujama saķeres izmantojuma raksturlīkņu inversija, ja vien pakaļējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne nepārsniedz līniju, kas aprēķināta pēc formulas k = z (ideālas saķeres līnija – skatīt šā pielikuma 1.A diagrammu), vairāk nekā par 0,05;

3.1.2.2.

ja bremzēšanas pakāpe citu N1 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā ir starp 0,15 un 0,50, šo nosacījumu uzskata par izpildītu arī tad, ja bremzēšanas pakāpes vērtība ir starp 0,15 un 0,30 un katras ass saķeres izmantojuma raksturlīknes ir novietotas starp divām līnijām, kas ir paralēlas ideāla saķeres izmantojuma raksturlīknei, ko aprēķina pēc vienādojumiem k = z ± 0,08, kā norādīts šā pielikuma 1.C diagrammā, kur pakaļējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne var šķērsot līniju k = z – 0,08; un atbilst bremzēšanas pakāpes vērtībai starp 0,30 un 0,50 pie attiecības z ≥ k – 0,08; un starp 0,50 un 0,61 pie attiecības z ≥ 0,5 k + 0,21;

3.1.2.3.

ja bremzēšanas pakāpe citu kategorijas transportlīdzekļiem ir starp 0,15 un 0,30.

Šo nosacījumu uzskata par izpildītu arī tad, ja tādas bremzēšanas pakāpes vērtības gadījumā, kas atrodas starp 0,15 un 0,30, katras ass saķeres izmantojuma raksturlīknes ir novietotas starp divām līnijām, kas ir paralēlas ideālas saķeres izmantojuma raksturlīknei, ko aprēķina pēc vienādojuma k = z ± 0,08, kā norādīts šā pielikuma 1.B diagrammā, un pakaļējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne bremzēšanas pakāpēm z ≥ 0,3 atbilst attiecībai:

z ≥ 0,3 + 0,74 (k – 0,38)

3.1.3.   To mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabes, kurās ir uzstādītas pneimatiskā pievada bremžu sistēmas:

3.1.3.1.

kad transportlīdzekli testē ar atvienotu enerģijas avotu, nobloķētu barošanas līniju un vadības līnijai pieslēgtu balonu ar 0,5 litru tilpumu un sistēmai darbojoties ar ieslēgšanas un izslēgšanas spiedienu, tad spiediens barošanas līnijas un pneimatiskās vadības līnijas sakabes galvā pēc bremžu vadības ierīces pilnas iedarbināšanas ir starp 650 un 850 kPa, neatkarīgi no transportlīdzekļa slogojuma.

3.1.3.2.

Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektriskās vadības līniju, darba bremžu sistēmas vadības ierīces pilna iedarbināšana nodrošina digitālā pieprasījuma lielumu, kas atbilst spiedienam no 650 līdz 850 kPa (sk. ISO 11992:2003).

3.1.3.3.

Šos lielumus jāspēj pārbaudīt mehāniskajā transportlīdzeklī, kad tas ir atvienots no piekabes. Savietojamības diapazoni, kas norādīti šā pielikuma 3.1.5., 3.1.6., 4.1., 5.1. un 5.2. punkta diagrammās, nedrīkst pārsniegt 750 kPa un/vai atbilstošo digitālā pieprasījuma lielumu (sk. ISO 11992:2003).

3.1.3.4.

Nodrošina, lai ir pieejams vismaz 700 kPa liels spiediens barošanas līnijas sakabes galvā, ja sistēma strādā ar ieslēgšanas spiedienu. Šā spiediena esamību pierāda, neiedarbinot darba bremzes.

3.1.4.   Šā pielikuma 3.1.1. un 3.1.2. punkta prasību izpildes pārbaude

3.1.4.1.

Lai pārbaudītu atbilstību šā pielikuma 3.1.1. un 3.1.2. punkta prasībām, izgatavotājs iesniedz priekšējās un pakaļējās ass saķeres izmantojuma raksturlīknes, kas aprēķinātas pēc šādām formulām:

Formula

Formula

Raksturlīknes zīmē turpmāk minētajiem transportlīdzekļa slodzes nosacījumiem:

3.1.4.1.1.

bez kravas, darba kārtībā un ar vadītāju; tāda transportlīdzekļa gadījumā, kas iesniegts bez virsbūves, var uzlikt papildu slodzi, kas imitē virsbūves masu un nepārsniedz šo noteikumu 2. pielikumā izgatavotāja norādīto minimālo masu;

3.1.4.1.2.

ar kravu; ja ir paredzētas vairākas kravas sadales iespējas, tad ņem vērā to iespēju, kurā transportlīdzekļa priekšējā ass ir visvairāk noslogota.

3.1.4.2.

Ja transportlīdzekļiem ar (pastāvīgu) visu riteņu piedziņu nav iespējams veikt matemātisku pārbaudi saskaņā ar 3.1.4.1. punktu, izgatavotājs var, izmantojot riteņu bloķēšanas secības testu, pārbaudīt, vai visām bremzēšanas pakāpēm no 0,15 līdz 0,8 priekšējo riteņu bloķēšana notiek vai nu vienlaikus ar aizmugurējo riteņu bloķēšanu, vai pirms tās.

3.1.4.3.

Procedūra, lai pārbaudītu atbilstību 3.1.4.2. punkta prasībām

3.1.4.3.1.

Riteņu bloķēšanas secības testu veic uz ceļu segumiem, kuru saķeres koeficients ir ne vairāk kā 0,3 vai aptuveni 0,8 (sauss ceļa segums), ar sākotnējiem testa ātrumiem, kas noteikti 3.1.4.3.2. punktā.

3.1.4.3.2.

Testa ātrumi:

 

60 km/h, bet nepārsniedzot 0,8 vmax palēninājumiem uz ceļa segumiem ar zemu berzes koeficientu;

 

80 km/h, bet nepārsniedzot vmax palēninājumiem uz ceļa segumiem ar augstu berzes koeficientu.

3.1.4.3.3.

Spēks, ko piemēro pedālim, var pārsniegt pieļaujamos iedarbināšanas spēkus, kas noteikti 4. pielikuma 2.1.1. punktā.

3.1.4.3.4.

Pedālim spēku piemēro un palielina tā, lai transportlīdzekļa otrais ritenis nobloķējas 0,5 līdz 1 sekundi pēc bremzēšanas sākuma, un līdz brīdim, kad bloķējas abi vienas ass riteņi (testa laikā drīkst bloķēties arī citi riteņi, piemēram, vienlaicīgas bloķēšanas laikā).

3.1.4.4.

Šā pielikuma 3.1.4.2. punktā noteiktos testus uz katra ceļa seguma veic divas reizes. Ja viena testa rezultāts nav apmierinošs, veic trešo, izšķirošo testu.

3.1.4.5.

Transportlīdzekļiem, kuros ir uzstādīta B kategorijas elektriski rekuperatīvā bremzēšanas sistēma, ja elektriski rekuperatīvo bremžu jaudu ietekmē elektriskās uzlādes stāvoklis, raksturlīknes zīmē, ņemot vērā elektriski rekuperatīvo bremžu sastāvdaļu bremzēšanas spēka radītajā minimālajā un maksimālajā stāvoklī. Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekli, kas aprīkots ar pretbloķēšanas ierīci, kura kontrolē riteņus, kas pievienoti elektriski rekuperatīvajai bremzēšanas sistēmai, un šādā gadījumā piemēro 13. pielikuma prasības.

3.1.5.   Vilcējtransportlīdzekļi, kas nav puspiekabju vilcēji

3.1.5.1.

Tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kam atļauts vilkt O3 vai O4 kategorijas piekabes ar pneimatiskajām bremžu sistēmām, pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TM/PM un spiedienu Pm visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa atrodas šā pielikuma 2. diagrammā norādītājos laukumos.

3.1.6.   Nepiekrautu puspiekabju vilcējtransportlīdzekļi

3.1.6.1.

Vilcējtransportlīdzekļi ar puspiekabēm bez kravas. Par nepiekrautiem sakabinātiem transportlīdzekļiem uzskata tehniskā kārtībā esošu vilcēju, kas sakabināts ar nepiekrautu puspiekabi, ar vadītāju kabīnē. Puspiekabes dinamisko slodzi uz vilcēju veido statiskā masa Ps uz sakabes tapu, kas vienāda ar 15 procentiem no maksimālās masas uz sakabes. Bremzēšanas spēkus turpina regulēt starp “vilcēja stāvokli ar puspiekabi bez kravas” un “atsevišķa vilcēja stāvokli”; pārbauda bremzēšanas spēkus, kas attiecas uz “atsevišķu vilcēju”.

3.1.6.2.

Piekrautu puspiekabju vilcējtransportlīdzekļi. Par piekrautiem sakabinātiem transportlīdzekļiem uzskata tehniskā kārtībā esošu vilcēju, kas savienots ar piekrautu puspiekabi, ar vadītāju kabīnē. Puspiekabes dinamisko slodzi uz vilcēju veido statiskā masa Ps uz sakabes tapu, kura ir vienāda ar:

Ps = Pso (1 + 0,45 z),

kur:

Pso

atbilst atšķirībai starp vilcēja maksimālo masu ar kravu un tā masu bez kravas.

Lielumu h aprēķina šādi:

Formula

kur:

ho

ir vilcēja smaguma centra augstums,

hs

ir augstums sakabei, uz kuru balstās puspiekabe,

Po

atsevišķa vilcējtransportlīdzekļa masa bez kravas,

un:

Formula

3.1.6.3.

Tāda transportlīdzekļa gadījumā, kurā ir uzstādīta pneimatiskā bremžu sistēma, pieļaujamā attiecība starp TM/PM bremzēšanas pakāpi un spiedienu pm visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa ir robežās, kas norādītas šā pielikuma 3. diagrammā.

3.2.   Transportlīdzekļi ar vairāk nekā divām asīm.

Šā pielikuma 3.1. punkta prasības attiecas uz transportlīdzekļiem ar vairāk nekā divām asīm. Šā pielikuma 3.1.2. punkta prasības attiecībā uz riteņu bloķēšanas secību uzskatāmas par izpildītām, ja gadījumā, kad bremzēšanas pakāpes ir starp 0,15 un 0,30, vismaz vienas no priekšējām asīm izmantotā saķere ar ceļa segumu ir lielāka nekā tā, kuru rada vismaz viena no pakaļējām asīm.

4.   PRASĪBAS PUSPIEKABĒM

4.1.

Puspiekabēm, kurās ir uzstādītas pneimatiskās bremžu sistēmas:

4.1.1.

pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/PR un spiedienu pm atrodas divos laukumos, kas aprēķināti pēc 4.A un 4.B diagrammas visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa stāvokļiem gan ar kravu, gan bez tās. Šai prasībai jābūt izpildītai visos puspiekabes asīm pieļaujamo slodžu stāvokļos.

4.1.2.

Ja puspiekabēm, kuru Kc faktors ir mazāks nekā 0,80, nevar izpildīt šā pielikuma 4.1.1. punkta prasības saistībā ar šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.1. punkta prasībām, tad puspiekabei jāatbilst minimālajai bremzēšanas veiktspējai, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.1. punktā, un tajā jābūt uzstādītai pretbloķēšanas sistēmai, kas atbilst šo noteikumu 13. pielikuma prasībām, izņemot minētā pielikuma 1. punktā noteikto savietojamības prasību.

5.   PRASĪBAS PILNĪGĀM PIEKABĒM UN CENTRĀLASS PIEKABĒM

5.1.

Pilnīgām piekabēm, kurās ir uzstādītas pneimatiskās bremžu sistēmas:

5.1.1.

Uz pilnīgām piekabēm ar divām asīm attiecina šādas prasības:

5.1.1.1.

Ja k vērtības ir no 0,2 līdz 0,8 (7):

z ≥ 0,1 + 0,85 (k – 0,2)

5.1.1.2.

Visos transportlīdzekļa slodzes stāvokļos aizmugurējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne neatrodas augstāk kā priekšējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne visām bremzēšanas pakāpēm no 0,15 līdz 0,30. Šo nosacījumu uzskata par izpildītu arī tad, ja pie bremzēšanas pakāpes vērtības starp 0,15 un 0,30 katras ass saķeres izmantojuma raksturlīknes ir novietotas starp divām līnijām, kas ir paralēlas ideālas saķeres izmantojuma raksturlīknei, ko aprēķina pēc vienādojumiem k = z + 0,08 un k = z – 0,08, kā norādīts šā pielikuma 1.B diagrammā, un pakaļējās ass saķeres izmantojuma raksturlīkne bremzēšanas pakāpēm z ≥ 0,3 atbilst attiecībai:

z ≥ 0,3 + 0,74 (k – 0,38)

5.1.1.3.

Lai pārbaudītu atbilstību 5.1.1.1. un 5.1.1.2. punkta prasībām, izmanto 3.1.4. punktā noteikto procedūru.

5.1.2.

Uz pilnīgām piekabēm, kurām ir vairāk nekā divas asis, attiecas šā pielikuma 5.1.1. punkta prasības. Šā pielikuma 5.1.1. punkta prasības attiecībā uz riteņu bloķēšanas secību uzskatāmas par izpildītām, ja gadījumā, kad bremzēšanas pakāpes ir starp 0,15 un 0,30, vismaz vienas no priekšējām asīm izmantotā saķere ar ceļa segumu ir lielāka nekā tā, kuru rada vismaz viena no pakaļējām asīm.

5.1.3.

Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/PR un spiedienu pm ir šā pielikuma 2. diagrammā noteiktajās robežās visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa gan stāvoklī ar kravu, gan bez tās.

5.2.

Centrālass piekabēm, kurās ir uzstādītas pneimatiskās bremžu sistēmas:

5.2.1.

Pieļaujamā attiecība starp bremzēšanas pakāpi TR/PR un spiedienu pm ir robežās, ko aprēķina pēc šā pielikuma 2. diagrammas, reizinot vertikālās skalas skaitļus ar 0,95. Šī prasība jāizpilda visiem spiedieniem no 20 līdz 750 kPa gan stāvoklī ar kravu, gan bez tās.

5.2.2.

Ja šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.1. punkta prasības nevar izpildīt tāpēc, ka nav saķeres, tad centrālass piekabē ir jāuzstāda pretbloķēšanas sistēma, kas atbilst šo noteikumu 13. pielikuma prasībām.

6.   BREMZĒŠANAS SPĒKA SADALES SISTĒMAS DEFEKTA GADĪJUMĀ IZPILDĀMĀS PRASĪBAS

Ja šā pielikuma prasības ir izpildītas, izmantojot īpašu ierīci (piemēram, mehāniski kontrolējot ar transportlīdzekļa balstiekārtas palīdzību), šīs ierīces defekta gadījumā jābūt iespējai apturēt transportlīdzekli atbilstoši nosacījumiem, kas mehāniskajiem transportlīdzekļiem noteikti papildu bremzēm; to mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kam ir atļauts vilkt piekabi, kurā uzstādītas pneimatiskās bremzes, vadības līnijas sakabes galvā jābūt iespējai sasniegt spiedienu tajā diapazonā, kas noteikts šā pielikuma 3.1.3. punktā. Piekabēs iebūvētās ierīces vadības ierīces defekta gadījumā jāspēj sasniegt tāda darba bremžu veiktspēja, kas atbilst vismaz 30 procentiem no tās, kura noteikta attiecīgajam transportlīdzeklim.

7.   MARĶĒJUMI

7.1.

Transportlīdzekļus, kuri izpilda šā pielikuma prasības ar transportlīdzekļa balstiekārtu mehāniski kontrolētas ierīces palīdzību, marķē, lai norādītu attiecīgās ierīces lietderīgo gājienu starp stāvokļiem, kas attiecīgi atbilst transportlīdzeklim ar kravu un transportlīdzeklim bez kravas, un jebkādu papildinformāciju, lai pārbaudītu ierīces noregulēšanu.

7.1.1.

Kad bremžu spēku regulatoru vada ar transportlīdzekļa balstiekārtas starpniecību citādi, transportlīdzeklim jābūt marķētam ar informāciju, kas ļauj pārbaudīt ierīces noregulējumu.

7.2.

Ja šā pielikuma prasības ir izpildītas, izmantojot iekārtu, kas modulē pneimatisko spiedienu bremžu pievadā, transportlīdzekli marķē, lai parādītu masu, kas atbilst asslodzei uz zemi, ierīces nominālos izplūdes spiedienus un ieplūdes spiedienu, kas nav mazāks kā 80 procenti no maksimālā projektētā ieplūdes spiediena, kā to deklarējis transportlīdzekļa izgatavotājs, šādām slodzēm:

7.2.1.

tehniski pieļaujamā maksimālā slodze uz asi(-īm), kura(-as) vada iekārtu;

7.2.2.

ass(-u) slodze(-es), kas atbilst tehniskā kārtībā esoša transportlīdzekļa masai bez kravas, kā noteikts šo noteikumu 2. pielikuma 13. punktā;

7.2.3.

ass(-u) slodze(-es), kas tuvināta(-as) tehniskā kārtībā esošam transportlīdzeklim ar paredzēto virsbūvi, ja 7.2.2. punktā minētā(-ās) ass(-u) slodze(-es) attiecas uz transportlīdzekļa šasiju ar kabīni;

7.2.4.

izgatavotāja paredzētā ass(-u) slodze(-es), lai ļautu pārbaudīt ierīces noregulēšanu vēlāk, ja tā (tās) ir atšķirīga(-as) no 7.2.1.–7.2.3. punktā norādītajām slodzēm.

7.3.

Šo noteikumu 2. pielikuma 14.7. punktā jāiekļauj informācija, kas ļautu pārbaudīt atbilstību šā pielikuma 7.1. un 7.2. punkta prasībām.

7.4.

Marķējumi, kas minēti 7.1. un 7.2. punktā, jāpiestiprina redzamā vietā un neizdzēšamā veidā. Marķējuma paraugs mehāniski kontrolējamai ierīcei, kas iemontēta transportlīdzeklī, kurā uzstādīta pneimatisko bremžu sistēma, ir norādīts šā pielikuma 5. diagrammā.

7.5.

Elektroniski kontrolētām bremzēšanas spēka sadales sistēmām, kas nevar izpildīt šā pielikuma 7.1., 7.2., 7.3. un 7.4. punkta prasības, jābūt to funkciju pašpārbaudes procedūrai, kuras ietekmē bremzēšanas spēku sadali. Turklāt, kad transportlīdzeklis stāv, ir jābūt iespējai veikt šā pielikuma 1.3.1. punktā noteiktās pārbaudes, radot nominālo pieprasījuma spiedienu, kas saistīts ar bremzēšanas uzsākšanu, stāvoklī, kad transportlīdzeklis ir ar kravu un bez tās.

8.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TESTI

Transportlīdzekļa tipa atbilstības testu laikā tehniskās pārbaudes iestāde pārbauda atbilstību šajā pielikumā minētajām prasībām un veic jebkādus citus testus, kas uzskatāmi par vajadzīgiem. Papildu testu protokolus pievieno tipa apstiprinājuma veidlapai.

1.A   diagramma

Atsevišķi N1 kategorijas transportlīdzekļi

(skatīt šā pielikuma 3.1.2.1. punktu)

Image

1.B   diagramma

Mehāniskie transportlīdzekļi, kas nav N1 kategorijas transportlīdzekļi, un pilnīgas piekabes

(skatīt šā pielikuma 3.1.2.3. un 5.1.1.2. punktu)

Image

Piezīme. Apakšējo robežu k = z – 0,08 nepiemēro aizmugurējās ass saķeres izmantošanai.

1.C   diagramma

N1 kategorijas transportlīdzekļi

(ar dažiem izņēmumiem pēc 1990. gada 1. oktobra)

(skatīt šā pielikuma 3.1.2.2. punktu)

Image

Piezīme. Apakšējo robežu k = z – 0,08 nepiemēro aizmugurējās ass saķeres izmantošanai.

2.   diagramma

Vilcējtransportlīdzekļi un piekabes

(izņemot vilcējus puspiekabēm un puspiekabes)

(skatīt šā pielikuma 3.1.5.1. punktu)

Image

Piezīme. Attiecības, kas noteiktas diagrammā, pieaugošā veidā piemēro slodzes starpstāvokļiem, kas atrodas starp piekrauta transportlīdzekļa un nepiekrauta transportlīdzekļa stāvokli, un tās īsteno automātiski.

3.   diagramma

Vilcējtransportlīdzekļi puspiekabēm

(skatīt šā pielikuma 3.1.6.3. punktu)

Image

Piezīme. Attiecības, kas noteiktas diagrammā, pieaugošā veidā piemēro slodzes starpstāvokļiem, kas atrodas starp piekrauta transportlīdzekļa un nepiekrauta transportlīdzekļa stāvokli, un tās īsteno automātiski.

4.A   diagramma

Puspiekabes

(skatīt šā pielikuma 4. punktu)

Image

Piezīme. Attiecību starp bremzēšanas pakāpi TR/PR un vadības līnijas spiedienu stāvoklim ar kravu un bez kravas nosaka šādi:

Kc (ar kravu) un Kv (bez kravas) koeficientus iegūst, atsaucoties uz 4.B diagrammu. Lai noteiktu laukumus, kas atbilst stāvoklim ar kravu un bez kravas, 4.A diagrammas iekrāsotā laukuma augšējās un apakšējās robežas attiecīgi reizina ar koeficientiem Kc un Kv.

4.B   diagramma

(skatīt šā pielikuma 4. punktu un 4.A diagrammu)

Image

PASKAIDROJOŠA PIEZĪME PAR 4.B DIAGRAMMAS LIETOJUMU

1.

Formula, ar kuru iegūst 4.B diagrammu:

Formula

2.

Praktiskas izmantošanas piemērs

2.1.

Raustītās līnijas, kas norādītas 4.B diagrammā, attiecas uz turpmāk minētā transportlīdzekļa faktoru Kc un Kv noteikšanu, kur:

 

Ar kravu

Bez kravas

P

24 tonnas (240 kN)

4,2 tonnas (42 kN)

PR

150 kN

30 kN

PRmax

150 kN

150 kN

hR

1,8 m

1,4 m

ER

6,0 m

6,0 m

Turpmāk minētajos punktos iekavās minētie skaitļi attiecas tikai uz transportlīdzekli, kuru izmanto, lai demonstrētu 4.B diagrammas lietošanas metodi.

2.2.

Attiecību aprēķināšana

a)

Formula

ar kravu (= 1,6)

b)

Formula

bez kravas (= 1,4)

c)

Formula

bez kravas (= 0,2)

2.3.

Korekcijas koeficienta KC noteikšana stāvoklim ar kravu:

a)

sākt ar atbilstošu hR vērtību (hR = 1,8 m);

b)

virzīties horizontāli līdz atbilstošajai g · P/PR līnijai (g · P/PR = 1,6);

c)

virzīties vertikāli līdz atbilstošajai ER līnijai (ER = 6,0 m);

d)

virzīties horizontāli līdz Kc skalai; Kc ir vajadzīgais korekcijas koeficients stāvoklim ar kravu (Kc = 1,04).

2.4.

Korekcijas koeficienta Kv noteikšana stāvoklim bez kravas

2.4.1.

Koeficienta K2 noteikšana:

a)

sākt ar atbilstošo hR vērtību (hR = 1,4 m);

b)

virzīties horizontāli līdz atbilstošajai PR/PRmax līnijai līkņu grupā, kas ir vistuvāk vertikālajai asij (PR/PRmax = 0,2);

c)

virzīties vertikāli līdz horizontālajai asij un nolasīt K2 vērtību (K2 = 0,13 m).

2.4.2.

Koeficienta K1 noteikšana:

a)

sākt ar atbilstošo hR vērtību (hR = 1,4 m);

b)

virzīties horizontāli līdz atbilstošajai g · P/PR līnijai (g · P/PR = 1,4);

c)

virzīties vertikāli līdz atbilstošajai ER līnijai (ER = 6,0 m);

d)

virzīties horizontāli līdz atbilstošajai PR/PRmax līnijai līkņu grupā, kas atrodas vistālāk no vertikālās ass (PR/PRmax = 0,2);

e)

virzīties vertikāli līdz horizontālajai asij un nolasīt K1 vērtību (K1 = 1,79 m).

2.4.3.

Koeficienta KV noteikšana

Koeficientu Kv stāvoklim bez kravas aprēķina pēc šādas izteiksmes:

KV = K1 – K2 · (KV = 1,66)

5.   diagramma

Bremžu spēku regulators

(skatīt šā pielikuma 7.4. punktu)

Pārbaudes dati

Transportlīdzekļa slogojums

Ass Nr. 2 – slodze uz zemi

(daN)

Ieplūdes spiediens

(kPa)

Nominālais izplūdes spiediens

(kPa)

Image

Ar kravu

10 000

600

600

Bez kravas

1 500

600

240


(1)  Attiecībā uz piekabēm, kas aprīkotas ar elektroniski kontrolētu bremžu spēka sadali, šī noteikuma prasības ir piemērojamas tikai tad, ja piekabe ir elektroniski pievienota vilcējtransportlīdzeklim, izmantojot ISO 7638:1997 kontaktspraudni.

(2)  Vairāku asu gadījumā, ja attālums starp asīm ir lielāks nekā 2 m, katru atsevišķu asi uzskata par neatkarīgu asu grupu.

(3)  “Saķeres izmantošanas līknes” transportlīdzeklim ir līknes, kas norādītajiem slodzes nosacījumiem parāda katras i ass izmantoto saķeri, pamatojoties uz transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpi.

(4)  Puspiekabēm z ir bremzēšanas spēks, kas dalīts ar statisko svaru uz puspiekabes asi(-īm).

(5)  Kā minēts šo noteikumu 4. pielikuma 1.4.4.3. punktā.

(6)  Noteikumi, kas paredzēti 3.1.1. vai 5.1.1. punktā, neietekmē šo noteikumu 4. pielikuma prasības attiecībā uz bremzēšanas veiktspēju. Tomēr, ja testos, ko veic saskaņā ar 3.1.1. vai 5.1.1. punkta noteikumiem, tiek iegūti bremzēšanas veiktspējas rādītāji, kas ir augstāki nekā tie, kuri paredzēti 4. pielikumā, noteikumus, kas attiecas uz saķeres izmantojuma raksturlīknēm, piemēro 1.A, 1.B un 1.C diagrammas laukumu robežās, kuras nosaka taisnas līnijas k = 0,8 un z = 0,8.

(7)  Noteikumi, kas paredzēti 3.1.1. vai 5.1.1. punktā, neietekmē šo noteikumu 4. pielikuma prasības attiecībā uz bremzēšanas veiktspēju. Tomēr, ja testos, ko veic saskaņā ar 3.1.1. vai 5.1.1. punkta noteikumiem, tiek iegūti bremzēšanas veiktspējas rādītāji, kas ir augstāki nekā tie, kuri paredzēti 4. pielikumā, noteikumus, kas attiecas uz saķeres izmantojuma raksturlīknēm, piemēro 1.A, 1.B un 1.C diagrammas laukumu robežās, kuras nosaka taisnas līnijas k = 0,8 un z = 0,8.


11. PIELIKUMS

Gadījumi, kuros I tipa un/vai II tipa (vai IIA tipa) vai III tipa testi nav jāveic

1.

I un/vai II (vai IIA) vai III tipa testi transportlīdzeklim, kas iesniegts tipa apstiprinājumam, nav jāveic šādos gadījumos.

1.1.

Konkrētais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis vai piekabe, kas attiecībā uz riepām, asu absorbēto bremzēšanas enerģiju, riepu uzmontēšanas veidu un bremžu konstrukciju no bremžu iekārtas viedokļa ir identisks mehāniskajam transportlīdzeklim vai piekabei, kas:

1.1.1.

ir izturējis I un/vai II tipa (vai IIA) vai III tipa testu; un

1.1.2.

ir saņēmis tipa apstiprinājumu attiecībā uz absorbēto bremzēšanas enerģiju tādai masai uz asi, kas nav mazāka kā konkrētā transportlīdzekļa masa.

1.2.

Konkrētais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis vai piekabe, kura ass vai asis attiecībā uz riepām, asu absorbēto bremzēšanas enerģiju, riepu uzmontēšanas veidu un bremžu konstrukciju no bremžu iekārtas viedokļa ir identiska asij vai asīm, kas ir atsevišķi izturējusi I un/vai II tipa (vai IIA) vai III tipa testu tādai masai uz asi, kas nav mazāka kā konkrētā transportlīdzekļa masa, ja ass absorbētā bremzēšanas enerģija nepārsniedz ass absorbēto enerģiju atsauces testā vai testos, kas veikti atsevišķai asij.

1.3.

Konkrētais transportlīdzeklis ir aprīkots ar ilgstošas bremzēšanas sistēmu, izņemot motorbremzes, kuras ir identiskas ilgstošas bremzēšanas sistēmai, kas testēta šādos apstākļos:

1.3.1.

testa laikā, kas veikts uz vismaz 6 procentu ceļa slīpuma (II tipa tests) vai uz vismaz 7 procentu ceļa slīpuma (IIA tipa tests), šī ilgstošas bremzēšanas sistēma ir stabilizējusi transportlīdzekli, kura maksimālā masa testa laikā ir vismaz vienāda ar tipa apstiprinājumam iesniegtā transportlīdzekļa maksimālo masu;

1.3.2.

iepriekš minētā testa laikā pārliecinās, ka ilgstošas bremzēšanas sistēmas kustīgo sastāvdaļu rotācijas ātrums ir tāds, ka, apstiprinājumam iesniegtajam transportlīdzeklim sasniedzot braukšanas ātrumu 30 km/h, palēninošais moments nav mazāks par šā pielikuma 1.3.1. punktā minētajā testā noteikto palēninošo momentu.

1.4.

Konkrētais transportlīdzeklis ir piekabe, kas aprīkota ar S veida izcilņu vai diska bremzēm (1), kuras atbilst šā pielikuma 2. papildinājuma pārbaudes prasībām attiecībā uz īpašību pārbaudi, salīdzinot ar īpašībām, kas sniegtas standarta ass testa protokolā, kā norādīts šā pielikuma 3. papildinājumā.

2.

Šā pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3. punktā minētais termins “identisks” nozīmē identisks attiecībā uz ģeometriskajām un mehāniskajām īpašībām un materiāliem, kas izmantoti šajos punktos minētā transportlīdzekļa detaļām.

3.

Ja piemēro iepriekš minētās prasības, paziņojumā par apstiprinājumu (šo noteikumu 2. pielikums) iekļauj šādu informāciju:

3.1.

šā pielikuma 1.1. punktā minētajā gadījumā iekļauj apstiprinājuma numuru transportlīdzeklim, kam veikts I un/vai II tipa (vai IIA) vai III tipa tests;

3.2.

šā pielikuma 1.2. punktā minētajā gadījumā aizpilda šā pielikuma 1. papildinājuma I tabulu;

3.3.

šā pielikuma 1.3. punktā minētajā gadījumā aizpilda šā pielikuma 1. papildinājuma II tabulu;

3.4.

ja piemēro 1.4. punktu, aizpilda šā pielikuma 1. papildinājuma III tabulu.

4.

Ja pieteikuma iesniedzējs apstiprinājumam valstī, kas ir nolīguma puse un piemēro šos noteikumus, atsaucas uz apstiprinājumu, kas piešķirts citā valstī, kas ir nolīguma puse un piemēro šos noteikumus, tas iesniedz dokumentus, kuri attiecas uz minēto apstiprinājumu.


(1)  Var apstiprināt citu konstrukciju bremzes pēc līdzvērtīgas informācijas iesniegšanas.

1. PAPILDINĀJUMS

I   tabula

 

Transportlīdzekļa asis

Standarta asis

Masa uz asi (1)

Bremzēšanas spēks, kas vajadzīgs pie riteņiem

Ātrums

Masa uz asi (1)

Bremzēšanas spēks pie riteņiem

Ātrums

kg

N

Km/h

kg

N

km/h

1. ass

 

 

 

 

 

 

2. ass

 

 

 

 

 

 

3. ass

 

 

 

 

 

 

4. ass

 

 

 

 

 

 

II   tabula

Apstiprinājumam iesniegtā transportlīdzekļa kopējā masa … kg

Bremzēšanas spēks, kas vajadzīgs pie riteņiem … N

Palēninošais moments, kas vajadzīgs pie ilgstošas bremzēšanas sistēmas galvenās vārpstas … Nm

Palēninošais moments, kas iegūts pie ilgstošas bremzēšanas sistēmas galvenās vārpstas

(saskaņā ar diagrammu) … Nm

III   tabula

 

STANDARTA ASS …

(pievieno kopiju)

 

PROTOKOLA Nr. …

 

Datums …


 

I tips

III tips

Bremzēšanas spēks uz asi (N)

(sk. 2. papildinājuma 4.2.1. punktu)

1. ass

T1 = … % Pe  (2)

T1 = … % Pe

2. ass

T2 = … % Pe

T2 = … % Pe

3. ass

T3 = … % Pe

T3 = … % Pe

Paredzamais virzuļa gājiens (mm)

(sk. 2. papildinājuma 4.3.1.1. punktu)

1. ass

S1 = …

s1 = …

2. ass

S2 = …

s2 = …

3. ass

S3 = …

s3 = …

Vidējais izejas bīdes spēks (N)

(sk. 2. papildinājuma 4.3.1.2. punktu)

1. ass

ThA1 = …

ThA1 = …

2. ass

ThA2 = …

ThA2 = …

3. ass

ThA3 = …

ThA3 = …

Bremzēšanas veiktspēja (N)

(sk. 2. papildinājuma 4.3.1.4. punktu)

1. ass

T1 = …

T1 = …

2. ass

T2 = …

T2 = …

3. ass

T3 = …

T3 = …

 

O tipa pārbaudei pakļautās piekabes testa rezultāts

(E)

I tips sakarsušas

(aprēķinātā vērtība)

III tips sakarsušas

(aprēķinātā vērtība)

Transportlīdzekļa bremzēšanas veiktspēja

(sk. 2. papildinājuma 4.3.2. punktu)

 

 

 

Prasības attiecībā uz sakarsušām bremzēm

(sk. 4. pielikuma 1.5.3., 1.6.3. un 1.7.2. punktu)

 

≥ 0,36

un

≥ 0,60 E

≥ 0,40

un

≥ 0,60 E


(1)  Tehniski pieļaujamā maksimālā masa uz katru asi.

(2)  Pe ir normālā statiskā reakcija uz ceļa virsmas uz atbilstošās standarta ass.

2. PAPILDINĀJUMS

Alternatīvas procedūras I un III tipa testiem, ko veic piekabju bremzēm

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Atbilstoši šā pielikuma 1.4. punkta prasībām transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma laikā var neveikt I vai III tipa testu, ja bremžu sistēmas detaļas atbilst šā papildinājuma prasībām un bremžu sistēmas aprēķinātā veiktspēja atbilst šo noteikumu prasībām attiecīgajai transportlīdzekļa kategorijai.

1.2.

Testus, kas veikti atbilstoši šajā papildinājumā sīki aprakstītajām metodēm, uzskata par atbilstošiem iepriekš minētajām prasībām.

1.2.1.

Testus, kas veikti saskaņā ar šā papildinājuma 3.5.1. punktu un noteikti, sākot no 09. grozījumu sērijas 7. papildinājuma, to ieskaitot, un kas ir izturēti, uzskata par atbilstošiem šā papildinājuma 3.5.1. punkta prasībām, ar pēdējiem grozījumiem. Ja izmanto šo alternatīvo procedūru, testa protokolā iekļauj atsauci uz oriģinālo testa protokolu, kurā ierakstītie rezultāti izmantoti atjauninātajam protokolam. Tomēr jauni testi jāveic atbilstoši prasībām, ko paredz šo noteikumu visjaunākā grozītā redakcija.

1.3.

Testus, kas veikti saskaņā ar šā papildinājuma 3.6. punktu, un rezultātus, kas paziņoti 3. papildinājuma vai 4. papildinājuma 2. sadaļā, atzīst par līdzekli, ar ko var pierādīt atbilstību šo noteikumu 5.2.2.8.1. punkta prasībām.

1.4.

Pirms turpmāk aprakstītā III tipa testa veikšanas bremzes attiecīgā gadījumā noregulē saskaņā ar šādām procedūrām:

1.4.1.

piekabju pneimatiskās bremzes noregulē tā, lai varētu darboties bremžu automātiskās regulēšanas ierīce. Šim nolūkam bremžu cilindra virzuļa gājienu noregulē:

s0 ≥ 1,1 × sre-adjust

(augšējā robeža nedrīkst pārsniegt izgatavotāja ieteikto lielumu),

kur:

sre-adjust

ir atkārtotas noregulēšanas virzuļa gājiens atbilstoši bremžu automātiskās regulēšanas ierīces izgatavotāja specifikācijai, tas ir, bremžu virzuļa gājiens, no kura tas sāk pieregulēt bremžu uzliku attālumu tādam bremžu cilindra spiedienam, kas atbilst 100 kPa.

Ja pēc vienošanās ar attiecīgo tehnisko dienestu bremžu cilindra virzuļa gājienu izmērīt ir pārāk grūti, ar tehnisko dienestu vienojas par sākotnējo regulējumu.

Sākot no iepriekš aprakstītā stāvokļa, bremzes 50 reizes pēc kārtas iedarbina pie bremžu cilindra spiediena 200 kPa. Pēc tam bremzes vienu reizi iedarbina pie bremžu cilindra spiediena ≥ 650 kPa.

1.4.2.

Attiecībā uz piekabju hidrauliski darbināmām diska bremzēm uzskata, ka regulēšanas prasības nav vajadzīgas.

1.4.3.

Attiecībā uz piekabēm, kas aprīkotas ar hidrauliski darbināmām trumuļa bremzēm, bremžu regulējumu nosaka izgatavotājs.

1.5.

Tādām piekabēm, kas aprīkotas ar bremžu automātiskas regulēšanas ierīcēm, bremzes pirms turpmāk minētā I tipa testa noregulē, ievērojot procedūru, kas izklāstīta šā papildinājuma 1.4. punktā.

2.   SIMBOLI UN DEFINĪCIJAS

P

=

ceļa seguma parastais spēks uz asi, transportlīdzeklim stāvot,

C

=

ieejas griezes moments,

Cmax

=

maksimālais pieļaujamais ieejas griezes moments,

CO

=

ieejas griezes momenta robežlielums, t. i., minimālais ieejas griezes moments, kas vajadzīgs, lai radītu izmērāmu izejas momentu,

R

=

riepas rites rādiuss (dinamiskais),

T

=

bremzēšanas spēks riepas un ceļa saskares laukumā,

M

=

bremzētājmoments = T · R,

z

=

bremzēšanas pakāpe T/P vai M/RP,

s

=

bremžu cilindra virzuļa gājiens (darba gājiens un brīvgājiens),

sp

=

sk. 19. pielikuma 7. papildinājumu,

ThA

=

sk. 19. pielikuma 7. papildinājumu,

l

=

sviras garums,

r

=

bremžu trumuļu rādiuss,

P

=

bremžu iedarbināšanas spiediens.

Piezīme. Atskaites bremžu simboliem ir indekss “e”.

Image

3.   TESTA METODES

3.1.   Trasizmēģinājumi

3.1.1.

Bremžu veiktspējas testus vēlams veikt tikai vienai asij.

3.1.2.

Asu kombinācijas testu rezultātus var izmantot atbilstoši šā pielikuma 1.1. punkta prasībām, ja vien katra ass nodrošina līdzvērtīgu bremzēšanas enerģiju buksēšanas testu un sakarsušu bremžu veikstspējas testu laikā.

3.1.2.1.

To panāk, ja turpmāk minētie parametri katrai asij ir identiski: bremžu ģeometrija, bremžu uzlikas, riteņu stiprinājumi, riepas, bremžu iedarbināšana un spiediena sadalījums bremžu cilindros.

3.1.2.2.

Rezultāts, ko reģistrē asu kombinācijai, ir vidējais lielums vairākām asīm, it kā būtu izmantota viena ass.

3.1.3.

Asi(-is) vēlams slogot ar maksimālo statisko asslodzi, lai gan tas nav būtiski, ja testu laikā pienācīgi ņem vērā atšķirību rites pretestībā, ko rada dažāda slodze uz testa asi(-īm).

3.1.4.

Ir pieļaujama atkāpe palielinātas rites pretestības gadījumā, kas rodas sakabinātiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto testu veikšanai.

3.1.5.

Norāda sākotnējo testa ātrumu. Galīgo ātrumu aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

kur:

v1

=

sākotnējais ātrums (km/h),

v2

=

beigu ātrums (km/h),

Po

=

vilcējtransportlīdzekļa masa (kg) testa apstākļos,

P1

=

piekabes masas daļa uz nenobremzēto asi(-īm) (kg),

P2

=

piekabes masas daļa uz nobremzēto asi(-īm) (kg).

3.2.   Testi ar inerces dinamometru

3.2.1.

Testa iekārtai ir rotējoša inerces masa, kas imitē to transportlīdzekļa masas lineārās inerces daļu, kura iedarbojas uz vienu riteni, un šī iekārta ir vajadzīga aukstu bremžu un sakarsušu bremžu darbības veiktspējas testiem, un tā var darboties ar nemainīgu ātrumu šā papildinājuma 3.5.2 un 3.5.3. punktā aprakstīto testu vajadzībām.

3.2.2.

Testu veic ar nokomplektētu riteni, ieskaitot riepu, kas piestiprināts pie bremzes kustīgās daļas tā, kā tas būtu piestiprināts transportlīdzeklim. Inerces masu bremzei var piestiprināt vai nu tieši, vai arī ar riepu un riteņu starpniecību.

3.2.3.

Sakarsēšanas posmu laikā var izmantot gaisdzesi ar ātrumu un virzienu, kas atbilst reālajiem apstākļiem; gaisa plūsmas ātrums ir:

vair = 0,33 v

kur:

v

=

transportlīdzekļa testa ātrums bremzēšanas sākumā.

Dzesēšanas gaisa temperatūrai jābūt tādai pašai kā apkārtējās vides temperatūra.

3.2.4.

Ja testa laikā automātiski netiek kompensēta riepas rites pretestība, bremzēm pielikto momentu modificē, atņemot momenta vērtību, kas atbilst rites pretestības koeficientam 0,01.

3.3.   Dinamometra testi uz veltņu stenda

3.3.1.

Asi vēlams slogot ar maksimālo statisko slodzi, lai gan tas nav būtiski, ja testu laikā pienācīgi ņem vērā atšķirību rites pretestībā, ko rada masas atšķirība uz pārbaudāmās ass.

3.3.2.

Sakarsēšanas posmu laikā var izmantot gaisdzesi ar ātrumu un virzienu, kas atbilst reālajiem apstākļiem; gaisa plūsmas ātrums ir:

vair = 0,33 v

kur:

v

=

transportlīdzekļa testa ātrums bremzēšanas sākumā.

Dzesēšanas gaisa temperatūrai jābūt tādai pašai kā apkārtējās vides temperatūra.

3.3.3.

Bremzēšanas laika ilgums ir 1 sekunde pēc 0,6 sekunžu maksimālā pieauguma laika.

3.4.   Testa apstākļi

3.4.1.

Testējamai(-ām) bremzei(-ēm) piestiprina mērinstrumentus tā, lai varētu veikt šādus mērījumus:

3.4.1.1.

pastāvīgi reģistrēt bremzētājmomentu vai spēku riepas perifērijā;

3.4.1.2.

pastāvīgi reģistrēt gaisa spiediena līmeni bremžu cilindrā;

3.4.1.3.

reģistrēt transportlīdzekļa ātrumu testa laikā;

3.4.1.4.

reģistrēt sākotnējo temperatūru uz bremžu trumuļa vai bremžu diska ārējās virsmas;

3.4.1.5.

reģistrēt bremžu cilindra virzuļa gājienu, kas izmantots 0 tipa, I tipa vai III tipa testu laikā.

3.5.   Testa procedūras

3.5.1.   Aukstu bremžu veiktspējas papildu tests

Bremzes sagatavo saskaņā ar šo noteikumu 19. pielikuma 4.4.2. punktu.

Ja ir veikta bremzēšanas koeficienta BF un bremzēšanas robežmomenta pārbaudīšana saskaņā ar šo noteikumu 19. pielikuma 4.4.3. punktu, pamatne, ko izmanto procedūrā aukstu bremžu veiktspējas papildu testam, ir identiska kā procedūrā, ko izmanto, lai veiktu pārbaudi saskaņā ar 19. pielikuma 4.4.3. punktu.

Ir pieļaujams aukstu bremžu veiktspējas testus veikt pēc bremzēšanas koeficienta BF pārbaudīšanas saskaņā ar šo noteikumu 19. pielikuma 4. punktu.

Ir pieļaujams arī veikt abus efektivitātes samazināšanās testus – I un III tipa, vispirms vienu, un tad otru.

Laikā starp abiem efektivitātes samazināšanās testiem un starp pārbaudi un aukstu bremžu veiktspējas testiem var iedarbināt bremzes saskaņā ar 19. pielikuma 4.4.2.6. punktu. Bremžu iedarbināšanas reižu skaitu norāda bremžu izgatavotājs.

3.5.1.1.

Šo testu veic ar sākotnējo ātrumu 40 km/h I tipa testa gadījumā un 60 km/h III tipa testa laikā, lai novērtētu sakarsušu bremžu darbību I un III tipa testa beigās. I tipa un/vai III tipa efektivitātes samazināšanās tests jāveic uzreiz pēc aukstu bremžu veiktspējas testa.

3.5.1.2.

Bremzes iedarbina trīs reizes ar to pašu spiedienu (p) un ar sākotnējo ātrumu 40 km/h (I tipa testa gadījumā) vai 60 km/h (III tipa testa gadījumā) un pie aptuveni vienādas sākotnējās bremžu temperatūras, kas nepārsniedz 100 °C, mērot uz bremžu trumuļu vai disku ārējās virsmas. Bremzēšanas laikā spiedienam bremžu cilindrā jābūt tādam, kas vajadzīgs, lai radītu tādu bremzētājmomentu vai spēku, kas būtu līdzvērtīgs vismaz 50 procentu bremzēšanas pakāpei (z). Spiediens bremžu cilindrā nedrīkst pārsniegt 650 kPa, un ieejas griezes moments (C) nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamo ieejas griezes momentu (Cmax). Šo trīs testu vidējo rezultātu pieņem par aukstu bremžu darbības veiktspēju.

3.5.2.   Bremžu efektivitātes samazināšanās tests (I tipa tests)

3.5.2.1.

Šo testu veic ar ātrumu 40 km/h un ar sākotnējo bremžu temperatūru, kas nepārsniedz 100 °C, mērot uz bremžu trumuļa vai diska ārējās virsmas.

3.5.2.2.

Bremzēšanas pakāpi uztur 7 procentu apmērā, ieskaitot rites pretestību (sk. šā papildinājuma 3.2.4. punktu).

3.5.2.3.

Testu veic 2 minūtes un 33 sekundes vai 1,7 km pie transportlīdzekļa ātruma 40 km/h. Ja testa ātrumu nevar sasniegt, tad testa laiku var pagarināt saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.5.2.2. punktu.

3.5.2.4.

Ne vēlāk kā 60 sekundes pēc I tipa testa beigām veic sakarsušu bremžu veiktspējas testu ar sākotnējo ātrumu, kas vienāds ar 40 km/h, saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.5.3. punktu. Spiedienam bremžu cilindrā jābūt tādam, kāds izmantots 0 tipa testa laikā.

3.5.3.   Bremžu efektivitātes samazināšanās tests (III tipa tests)

3.5.3.1.   Testa metodes atkārtotai bremzēšanai

3.5.3.1.1.   Trasizmēģinājumi (sk. 4. pielikuma 1.7. punktu)

3.5.3.1.2.   Tests ar inerces dinamometru

Testam uz stenda, kā norādīts 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.2. punktā, nosacījumi var būt tādi paši kā trasizmēģinājumos saskaņā ar 1.7.1. punktu, kur:

Formula

3.5.3.1.3.   Dinamometra tests uz veltņu stenda

Testam uz stenda, kā norādīts 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.3. punktā, ievēro šādus nosacījumus:

Bremžu iedarbināšanas reižu skaits

20

Bremzēšanas cikla ilgums

(bremzēšanas laiks 25 sekundes un atjaunošanas laiks 35 sekundes)

60 s

Testa ātrums

30 km/h

Bremzēšanas pakāpe

0,06

Rites pretestība

0,01

3.5.3.2.   Ne vēlāk kā 60 sekundes pēc III tipa testa beigām atbilstoši šo noteikumu 4. pielikuma 1.7.2. punkta prasībām veic sakarsušu bremžu veiktspējas testu. Spiedienam bremžu cilindrā jābūt tādam, kāds izmantots 0 tipa testa laikā.

3.6.   Veiktspējas prasības bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm

3.6.1.   Turpmākās prasības attiecas uz bremžu automātiskās regulēšanas ierīci, kura ir uzmontēta uz bremzēm un kuras veiktspēju pārbauda saskaņā ar šā papildinājuma noteikumiem.

Pabeidzot testus, kas noteikti šā papildinājuma 3.5.2.4. (I tipa tests) vai 3.5.3.2 (III tipa tests) punktā, pārbauda atbilstību 3.6.3. punkta prasībām.

3.6.2.   Turpmākās prasības piemēro alternatīvajai bremžu automātiskās regulēšanas ierīcei, kas uzmontēta uz bremzēm, par kurām jau ir 3. papildinājuma testa protokols.

3.6.2.1.   Bremžu veiktspēja

Pēc bremzes(-žu) sakarsēšanas, ko atkarībā no gadījuma veic saskaņā ar 3.5.2. (I tipa tests) vai 3.5.3. (III tipa tests) punktu, piemēro vienu no šādiem noteikumiem:

a)

darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspējai jābūt ≥ 80 procentiem no noteiktās 0 tipa veiktspējas; vai

b)

bremzes darbina ar tādu bremžu cilindra spiedienu, kāds izmantots 0 tipa testa laikā; pie šā spiediena izmēra pilno bremžu cilindra virzuļa gājienu (sA), un tam jābūt ≤ 0,9 no bremžu kameras efektīvā gājiena sp.

sp

=

lietderīgais gājiens ir gājiens, pie kura izejas bīdes spēks ir 90 procenti no vidējā bīdes spēka (ThA) – sk. šo noteikumu 11. pielikuma 2. papildinājuma 2. punktu.

3.6.2.2.   Pēc 3.6.2.1. punktā noteikto testu pabeigšanas pārbauda atbilstību šā papildinājuma 3.6.3. punkta prasībām.

3.6.3.   Brīvas ripošanas tests

Pēc šā papildinājuma 3.6.1. vai 3.6.2. punktā noteikto testu pabeigšanas bremzēm ļauj atdzist līdz temperatūrai, kas atbilst aukstām bremzēm (tas ir, ≤ 100°), un pārliecinās, ka piekabe/ritenis(-ņi) spēj brīvi ripot, izpildot kādu no šādiem nosacījumiem:

a)

riteņi brīvi griežas (piemēram, riteņus var pagriezt ar roku);

b)

ja pie nemainīga ātruma, kas vienāds ar v = 60 km/h, un ar atlaistām bremzēm trumuļa/diska asimptotiskā temperatūra nepārsniedz 80 °C, tad šo atlikušo bremzētājmomentu uzskata par pieņemamu.

3.7.   Testa protokols

3.7.1.

Saskaņā ar šā papildinājuma 3.5. un 3.6.1. punkta prasībām veikto testu rezultātus ieraksta veidlapā, kuras paraugs ir norādīts šā pielikuma 3. papildinājumā.

3.7.2.

Norāda bremzi un asi. Datus par bremzēm, asi, tehniski pieļaujamo masu un atbilstošā 3. papildinājumā noteiktā testa protokola numuru marķē uz ass.

3.7.3.

Ja bremzes ir aprīkotas ar kādu bremžu regulēšanas ierīces variantu, rezultātus testiem, kas veikti saskaņā ar šā papildinājuma 3.6.2. punktu, ieraksta veidlapā, kuras paraugs norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā.

4.   PĀRBAUDE

4.1.   Detaļu pārbaude

Apstiprinājumam iesniegtā transportlīdzekļa bremžu specifikāciju pārbauda, izpildot katru no turpmāk minētajiem konstrukcijas kritērijiem.

Pozīcija

Kritēriji

4.1.1.

a)

Bremžu trumuļa cilindriskā daļa

Izmaiņas nav atļautas

b)

Bremžu trumuļa vai bremžu diska materiāls

Izmaiņas nav atļautas

c)

Bremžu trumuļa vai bremžu diska masa

Var būt lielāka par + 20 procentiem no standarta trumuļa vai diska masas

4.1.2.

a)

Riteņa tuvums bremžu trumuļa ārējai virsmai vai bremžu diska ārējais diametrs (izmērs E)

Pielaides jānosaka tehniskajam dienestam, kas veic testus

b)

Bremžu trumuļa vai bremžu diska daļa, kuru nenosedz ritenis (izmērs F)

4.1.3.

a)

Bremžu uzliku vai bremžu kluču materiāls

Izmaiņas nav atļautas

b)

Bremžu uzliku vai bremžu kluču platums

c)

Bremžu uzliku vai bremžu kluču biezums

d)

Bremžu uzliku vai bremžu kluču faktiskā virsmas platība

e)

Bremžu uzliku vai bremžu kluču piestiprināšanas metode

4.1.4.

Bremžu ģeometrija (kā 3. papildinājuma 2.A vai 2.B attēlā (atkarībā no gadījuma))

Izmaiņas nav atļautas

4.1.5.

Riepas rites virsmas rādiuss (R)

Var mainīties atbilstoši šā papildinājuma 4.3.1.4. punkta prasībām

4.1.6.

a)

Vidējais bīdes spēka lielums (THA)

Var mainīties, ja paredzētā efektivitāte atbilst šā papildinājuma 4.3. punkta prasībām

b)

Iedarbināšanas gājiens (s)

c)

Iedarbināšanas sviras garums (l)

d)

Iedarbināšanas spiediens (p)

4.1.7.

Statiskā masa (P)

P nedrīkst pārsniegt Pe (skatīt 2. punktu)

4.2.   Absorbētās bremzēšanas enerģijas pārbaude

4.2.1.

Bremzēšanas spēki (T) katrai konkrētajai bremzei (ar to pašu vadības līnijas spiedienu pm), kas vajadzīgi, lai radītu I un III tipa testa nosacījumos norādīto buksēšanas spēku, nepārsniedz lielumus Te, kā norādīts 11. pielikuma 3. papildinājuma 2.1. un 2.2. punktā, kas ņemti par pamatu standarta bremzes testam.

4.3.   Sakarsušu bremžu veiktspēja

4.3.1.

Bremzēšanas spēku (T) katrai konkrētajai bremzei pie norādītā spiediena (p) bremžu cilindros un vadības līnijas spiediena (pm), ko izmanto konkrētās piekabes 0 tipa testa laikā, nosaka šādi:

4.3.1.1.

Attiecīgās bremzes cilindra virzuļa paredzamo(-os) gājienu(-us) aprēķina šādi:

Formula

Šis lielums nedrīkst pārsniegt sp, ja lielums sp ir pārbaudīts un par to paziņots saskaņā ar šo noteikumu 19. pielikuma 2. punktā noteikto procedūru, un to var piemērot tikai tajā spiedienu diapazonā, kas reģistrēts 19. pielikuma 1. papildinājumā noteiktā testa protokola 3.3.1. punktā.

4.3.1.2.

Konkrētajā bremzes cilindrā ievietotā virzuļa vidējo izejas bīdes spēka lielumu (ThA) mēra pie spiediena, kura lielums norādīts 4.3.1. punktā.

4.3.1.3.

Ieejas griezes momentu (C) pēc tam aprēķina šādi:

C = ThA · l

C nepārsniedz Cmax.

4.3.1.4.

Paredzamo bremžu veiktspēju konkrētajai bremzei aprēķina šādi:

Formula

R nedrīkst būt mazāks kā 0,8 Re.

4.3.2.

Paredzamo bremžu veiktspēju konkrētajai piekabei aprēķina šādi:

Formula

4.3.3.

Sakarsušu bremžu veiktspēju ar I vai III tipa testiem nosaka atbilstoši 4.3.1.1. līdz 4.3.1.4. punktam. Aprēķinātajām vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar 4.3.2. punktu, jāatbilst šo noteikumu prasībām konkrētajai piekabei. Vērtība, kuru izmanto par:

“0 tipa testa laikā reģistrēto lielumu, kā norādīts 4. pielikuma 1.5.3. vai 1.7.2. punktā”,

ir vērtība, kas reģistrēta konkrētās piekabes 0 tipa testa laikā.

3. PAPILDINĀJUMS

Testa protokola veidlapas paraugs, kas noteikts šā pielikuma 2. papildinājuma 3.7.1. un 3.7.2. punktā

TESTA PROTOKOLS Nr. …

1.   IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Ass:

Izgatavotājs (nosaukums un adrese)

Marka …

Tips …

Modelis …

Tehniski pieļaujamā ass slodze (Pe) …daN

1.2.

Bremzes:

Izgatavotājs (nosaukums un adrese)

Marka …

Tips …

Modelis …

Tehniski pieļaujamais maksimālais ieejas griezes moments Cmax

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīce: ir/nav iebūvēta (1)

Bremžu trumulis vai bremžu disks (1)

Trumuļa iekšējais diametrs vai diska ārējais diametrs (1)

Faktiskais rādiuss …

Biezums (2)

Masa …

Materiāls …

Bremžu uzlikas vai kluči (1):

Izgatavotājs …

Tips …

Identifikācija (jābūt redzamai, kad uzlika/klucis ir uzmontēts uz bremžu loka/atbalsta plates) …

Platums …

Biezums …

Virsmas laukums …

Piestiprināšanas veids …

Bremžu ģeometrija, pievienot šādu rasējumu:

Trumuļu bremzēm sk. šā papildinājuma 2.A attēlu

Disku bremzēm sk. šā papildinājuma 2.B attēlu

1.3.

Ritenis(-ņi):

Viens/divi (1)

Diska diametrs (D) …

(pievienot rasējumu, kā norādīts šā papildinājuma 1.A vai 1.B attēlā, atkarībā no gadījuma)

1.4.

Riepas:

Standarta rites rādiuss (Re) pie standarta reakcija (Pe) …

1.5.

Bremžu cilindrs:

Izgatavotājs …

Tips (cilindrs/diafragma) (1)

Modelis …

Sviras garums (le) …

1.6.

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīce (nav vajadzīgs, ja ir iebūvēta bremžu automātiskās regulēšanas ierīce) (3)

Izgatavotājs (nosaukums un adrese): …

Marka: …

Tips: …

Versija: …

2.   TESTA REZULTĀTU REĢISTRĀCIJA

(koriģēts, lai ņemtu vērā rites pretestību 0,01 . Pe)

Trasizmēģinājums/tests ar inerces dinamometru/dinamometra tests uz veltņu stenda (1)

2.1.

O2 un O3 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā:

Testa veids:

0

I

11. pielikuma 2. papildinājums, punkts:

3.5.1.2.

3.5.2.2./3.5.2.3.

3.5.2.4.

Testa ātrums

km/h

40

40

40

Bremzes cilindra spiediens pe

kPa

Bremzēšanas laiks

min

 

2,55

Bremžu radītais spēks Te

N

 

 

 

Bremzēšanas efektivitāte Te/9,81Pe (Pe kilogramos)

 

 

 

Bremzes cilindra virzuļa gājiens se

mm

 

 

Bremzes ieejas griezes moments Ce

Nm

 

 

Bremzes ieejas griezes momenta robežlielums Co, e

Nm

 

 

2.2.

O4 kategorijas transportlīdzekļu gadījumā:

Testa veids:

0

III

11. pielikuma 2. papildinājums, punkts:

3.5.1.2.

3.5.3.1.

3.5.3.2.

Testa sākotnējais ātrums

km/h

60

 

60

beigu

km/h

 

 

 

Bremzes cilindra virzuļa spiediens pe

kPa

 

 

Bremžu iedarbināšanas reižu skaits

20

Bremzēšanas cikla ilgums

s

60

Bremžu radītais spēks Te

N

 

 

 

Bremzēšanas efektivitāte Te/9,81Pe (Pe kilogramos)

 

 

 

Bremzes cilindra virzuļa gājiens se

mm

 

 

Bremzes ieejas griezes moments Ce

Nm

 

 

Bremzes ieejas griezes momenta robežlielums Co, e

Nm

 

 

2.3.

Šī daļa ir jāaizpilda tikai tad, ja bremzēm ir veiktas šo noteikumu 19. pielikuma 4. punktā noteiktās testa procedūras, lai pārbaudītu aukstu bremžu veiktspējas raksturlielumus, izmantojot bremzēšanas koeficientu (BF). Šo bremzēšanas koeficientu definē kā bremzēšanas ieejas un izejas vērtību attiecību.

2.3.1.

Bremzēšanas koeficients BF: …

3.   BREMŽU AUTOMĀTISKĀS REGULĒŠANAS IERĪCES (ja tāda ir) VEIKTSPĒJA

3.1.

Brīva ripošana saskaņā ar 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.6.3. punktu: jā/nē (1)

4.   Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 11. pielikuma 2. papildinājumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar 19. pielikuma 4. punktu pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Tehniskais dienests (4), kurš veicis testu

Parakstījis: … Datums: …

5.   Apstiprinātājiestāde (4)

Parakstījis: … Datums: …

6.   Pēc 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.6. punktā noteiktā testa (3) konstatēts, ka Noteikumu Nr. 13 5.2.2.8.1. punkta prasības ir izpildītas/nav izpildītas (1)

Parakstījis: … Datums: …

1.A   attēls

Image

Trumuļa platums

(Xe)

Reakcija

(Pe)

Riepa

Disks

Be

(mm)

Re

(mm)

De

(mm)

Ee

(mm)

Fe

(mm)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

1.B   attēls

Image

Be

(mm)

De

(mm)

Ee

(mm)

Fe

(mm)

Re

(mm)

 

 

 

 

 

2.A   attēls

Bremžu ģeometrija

l = dažādi iespējamie garumi (mm)

Image

Bremzes tips

ae

he

ce

de

ee

αoe

α1e

be

re

Fe

S1e

S2e

S3e

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

2.B   attēls

Image

le

(mm)

ee

(mm)

de

(mm)

xe

(mm)

re

(mm)

be

(mm)

Fe

(cm2)

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Lieko svītrot.

(2)  Attiecas tikai uz diska bremzēm.

(3)  Jāaizpilda tikai tad, ja ir uzstādīta bremžu nodiluma automātiskās regulēšanas ierīce.

(4)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.

4. PAPILDINĀJUMS

Alternatīvās bremžu automātiskās regulēšanas ierīces testa protokola paraugs, kas minēts šā pielikuma 2. papildinājuma 3.7.3. punktā

TESTA PROTOKOLS Nr. …

1.   IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Ass:

Marka: …

Tips: …

Modelis: …

Tehniski pieļaujamā ass slodze (Pe): … daN

11. pielikuma 3. papildinājums, testa protokols Nr. …

1.2.

Bremzes:

Marka: …

Tips: …

Modelis: …

Bremžu uzlikas: …

Marka/Tips: …

1.3.

Bremžu cilindrs: …

Izgatavotājs: …

Tips (cilindrs/diafragma) (1): …

Modelis: …

Sviras garums (l): …mm

1.4.

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīce:

Izgatavotājs (nosaukums un adrese): …

Marka: …

Tips: …

Versija: …

2.   TESTA REZULTĀTU REĢISTRĀCIJA

2.1.

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīces veiktspēja

2.1.1.

Darba bremžu sistēmas sakarsušu bremžu veiktspēja, kas noteikta saskaņā ar 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.6.2.1. punkta a) apakšpunktā paredzēto testu: … procenti

vai

Cilindra virzuļa gājiens sA, kas noteikts saskaņā ar 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.6.2.1. punkta b) apakšpunktā paredzēto testu: …mm

2.1.2.

Brīva ripošana saskaņā ar 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.6.3. punktu: jā/nē (1)

3.   Tā tehniskā dienesta/tipa apstiprinātājiestādes nosaukums (1), kurš veicis testu:

4.   Testa datums: …

5.   Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.6.2. punktu pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar …grozījumu sēriju.

6.   Pēc 5. punktā noteiktā testa konstatēts, ka Noteikumu Nr. 13 5.2.2.8.1. punkta prasības ir izpildītas/nav izpildītas (1)

7.   Tehniskais dienests (2), kurš veicis testu

Parakstījis: … Datums: …

8.   Apstiprinātājiestāde (2)

Parakstījis: … Datums: …


(1)  Lieko svītrot.

(2)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.


12. PIELIKUMS

Testa nosacījumi transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar inerces bremžu sistēmām

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.   Piekabes inerces bremžu sistēmu veido vadības ierīce, pievads un riteņu bremzes (turpmāk – “bremzes”).

1.2.   Vadības ierīce ir visu to detaļu kopums, kuras pieder pie vilkšanas ierīces (bremžu sakabes galvas).

1.3.   Pievads ir visu to detaļu kopums, kas atrodas starp bremžu sakabes galvas pēdējo daļu un bremžu pirmo daļu.

1.4.   “Bremze” ir tā daļa, kurā rodas spēki, kas vērsti pretēji transportlīdzekļa kustības virzienam. Bremzes pirmā daļa ir vai nu svira, kura iedarbina bremzes izcilni vai līdzīgas detaļas (mehāniskā pievada inerces bremžu sistēma), vai arī bremzes cilindrs (hidrauliskā pievada inerces bremžu sistēma).

1.5.   Bremžu sistēmas, kurās uzkrātā enerģija (piemēram, elektriskā, pneimatiskā vai hidrauliskā) tiek pārvadīta no vilcējtransportlīdzekļa uz piekabi un kuru kontrolē tikai bīdes spēks, kas iedarbojas uz sakabes ierīci, nav uzskatāmas par inerces bremžu sistēmām šo noteikumu nozīmē.

1.6.   Testi

1.6.1.

Bremzes galveno detaļu noteikšana

1.6.2.

Vadības ierīces galveno detaļu noteikšana un pārbaude par tās atbilstību šo noteikumu prasībām.

1.6.3.

Transportlīdzeklim pārbauda:

a)

vadības ierīces un bremzes savietojamību; un

b)

pievadu.

2.   SIMBOLI UN DEFINĪCIJAS

2.1.   Lietotās mērvienības:

2.1.1.   masa: kg;

2.1.2.   spēks: N;

2.1.3.   brīvās krišanas paātrinājums: g = 9,81 m/s2;

2.1.4.   griezes un momenti: Nm;

2.1.5.   laukumi: cm2;

2.1.6.   spiedieni: kPa;

2.1.7.   garumi: katrā gadījumā norādītās vienības.

2.2.   Simboli, kas attiecas uz visiem bremžu tipiem (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 1. attēlu):

2.2.1.

:

GA

:

piekabes tehniski pieļaujamā “maksimālā masa”, ko deklarējis izgatavotājs;

2.2.2.

:

G′A

:

izgatavotāja deklarētā piekabes “maksimālā masa”, ko vadības ierīce spēj nobremzēt;

2.2.3.

:

GB

:

piekabes “maksimālā masa”, ko spēj nobremzēt visu piekabes bremžu kopīga darbība:

GB = n · GBo

2.2.4.

:

GBo

:

izgatavotāja deklarētā piekabes pieļaujamās “maksimālās masas” daļa, ko spēj nobremzēt viena bremze;

2.2.5.

:

B*

:

vajadzīgais bremzēšanas spēks;

2.2.6.

:

B

:

vajadzīgais bremzēšanas spēks, kurā ņem vērā rites pretestību;

2.2.7.

:

D*

:

pieļaujamais bīdes spēks uz sakabes ierīci;

2.2.8.

:

D

:

bīdes spēks uz sakabes ierīci;

2.2.9.

:

P′

:

vadības ierīces izejas spēks;

2.2.10.

:

K

:

vadības ierīces papildu spēks, ko nosacīti apzīmē ar D spēku, kurš atbilst punktam, kurā ekstrapolētā līkne, kas P′ izsaka kā D, krustojas ar abscisu asi, un ko mēra ierīces gājiena vidusceļā (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. un 3. attēlu), krustojas ar abscisu asi;

2.2.11.

:

KA

:

vadības ierīces robežspēks, tas ir, maksimālais bīdes spēks uz bremžu sakabes galvu, kuru var pielikt uz īsu brīdi, neradot jebkādu vadības ierīces izejas spēku. Ar simbolu KA nosacīti apzīmē spēku, ko izmēra, kad bremžu sakabes galvu sāk spiest atpakaļ ar ātrumu 10 līdz 15 mm/s un vadības ierīces pievads ir atvienots;

2.2.12.

:

D1

:

maksimālais spēks, ko pieliek bremžu sakabes galvai, kad to spiež atpakaļ ar ātrumu s mm/s ± 10 procenti un pievads ir atvienots;

2.2.13.

:

D2

:

maksimālais spēks, ko pieliek bremžu sakabes galvai, kad to ar ātrumu s mm/s ± 10 procenti velk ārā no maksimālās kompresijas stāvokļa un pievads ir atvienots;

2.2.14.

:

ηHo

:

inerces vadības ierīces efektivitāte;

2.2.15.

:

ηH1

:

pievada sistēmas efektivitāte;

2.2.16.

:

ηH

:

vadības ierīces un pievada kopējā efektivitāte ηH = ηHo · ηH1;

2.2.17.

:

s

:

vadības ierīces gājiens (milimetros);

2.2.18.

:

s′

:

vadības ierīces lietderīgais gājiens milimetros, noteikts saskaņā ar šā pielikuma 9.4. punkta prasībām;

2.2.19.

:

s″

:

galvenā cilindra brīvgājiens, kas izmērīts milimetros bremžu sakabes galvā;

2.2.19.1.

:

sHz

:

galvenā cilindra gājiens milimetros saskaņā ar šā pielikuma 1. papildinājuma 8. attēlu;

2.2.19.2.

:

s″Hz

:

galvenā cilindra brīvgājiens milimetros pie virzuļa kāta saskaņā ar 8. attēlu;

2.2.20.

:

so

:

gājiena zudums, tas ir, bremžu sakabes galvas gājiens milimetros, kad to darbina tā, ka tā kustas no 300 mm virs līdz 300 mm zem horizontāles, un kad pievads ir nekustīgs;

2.2.21.

:

2sB

:

bremzes loka pacēlums (bremzes loka iedarbināšanas gājiens) milimetros, ko mēra uz diametra paralēli iedarbināšanas ierīcei; bremzes testa laikā neregulē;

2.2.22.

:

2sB *

:

minimālais bremžu loka centra pacēlums (mazākais bremžu loka iedarbināšanas gājiens) (milimetros) riteņu trumuļu bremzēm:

Formula

2r ir bremžu trumuļa diametrs milimetros (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 4. attēlu).

Riteņu disku bremzēm ar hidraulisko pievadu:

Formula

kur:

V60

=

viena riteņa bremzes šķidruma tilpuma uzsūktspēja pie spiediena, kas atbilst bremzēšanas spēkam 1,2 B* = 0,6 · GBo un maksimālajam riepas rādiusam,

un

2rA

=

bremzes diska ārējais diametrs

(V60 – cm3, FRZ – cm2 un rA – mm);

2.2.23.

:

M*

:

bremzētājmoments, ko izgatavotājs norādījis 3. papildinājuma 5. punktā. Šim bremzētājmomentam ir jārada vismaz noteiktais bremzēšanas spēks B*;

2.2.23.1.

:

MT

:

testa bremzētājmoments gadījumā, ja nav uzstādīts pārslodzes aizsargs (saskaņā ar šā pielikuma 6.2.1. punktu);

2.2.24.

:

R

:

dinamiskais riepas rites rādiuss (m);

2.2.25.

:

n

:

bremžu skaits;

2.2.26.

:

Mr

:

maksimālais bremzētājmoments, ko rada maksimālais pieļaujamais gājiens sr vai maksimālais pieļaujamais šķidruma tilpums Vr, kad piekabe kustas atpakaļ (ieskaitot rites pretestību = 0,01 · g · GBo);

2.2.27.

:

sr

:

maksimālais pieļaujamais gājiens pie bremžu vadības ierīces sviras, kad piekabe kustas atpakaļ;

2.2.28.

:

Vr

:

viena riteņa bremzes šķidruma tilpuma maksimālā uzsūktspēja, kad piekabe kustas atpakaļ.

2.3.   Simboli, kas attiecas uz mehāniskā pievada bremžu sistēmām (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 5. attēlu):

2.3.1.

:

iHo

:

pārnesumskaitlis starp bremžu sakabes galvas gājienu un sviras gājienu vadības ierīces izvada pusē;

2.3.2.

:

iH1

:

pārnesumskaitlis starp sviras gājienu vadības ierīces izvada pusē un bremzes sviras gājienu (kad transmisiju pārslēdz uz zemāku pārnesumu);

2.3.3.

:

iH

:

pārnesumskaitlis starp bremžu sakabes galvas gājienu un bremzes sviras gājienu:

iH = iHo · iH1

2.3.4.

:

ig

:

pārnesumskaitlis starp bremzes sviras gājienu un bremzes loka centra pacēlumu (iedarbināšanas gājienu) (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 4. attēlu);

2.3.5.

:

P

:

bremzes vadības svirai pieliktais spēks (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 4. attēlu);

2.3.6.

:

Po

:

bremzes atvilkšanas spēks, kad piekabe kustas uz priekšu; t. i., diagrammā M = f(P) spēka P lielums šīs ekstrapolētās raksturlīknes krustošanās punktā ar abscisu asi (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 6. attēlu);

2.3.6.1.

:

Por

:

bremzes atvilkšanas spēks, kad piekabe kustas atpakaļ (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 6. attēlu);

2.3.7.

:

P*

:

bremžu vadības ierīces svirai pieliktais spēks, lai radītu bremzēšanas spēku B*;

2.3.8.

:

PT

:

testa spēks saskaņā ar 6.2.1. punktu;

2.3.9.

:

ρ

:

bremžu raksturlielums, kad piekabe kustas uz priekšu, ko aprēķina šādi:

M = ρ (P – Po)

2.3.9.1

:

ρr

:

bremžu raksturlielums, kad piekabe kustas atpakaļ, ko aprēķina šādi:

Mr = ρr (Pr – Por)

2.4.   Simboli, kas attiecas uz hidrauliskā pārvada bremžu sistēmām (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 8. attēlu):

2.4.1.

:

ih

:

pārnesumskaitlis starp bremžu sakabes galvas gājienu un galvenā cilindra virzuļa kāta gājienu;

2.4.2.

:

i′g

:

pārnesumskaitlis starp cilindra bīdes punkta gājienu un bremžu loka centra pacēlumu (iedarbināšanas gājiens);

2.4.3.

:

FRZ

:

viena riteņa trumuļa bremzes(-žu) cilindra virzuļa virsmas laukums; diska bremzes(-žu) gadījumā – suporta virzuļa vai virzuļu, kas atrodas diska vienā pusē, virsmas laukums;

2.4.4.

:

FHZ

:

galvenā cilindra virzuļa virsmas laukums;

2.4.5.

:

p

:

hidrauliskais spiediens bremzes cilindrā;

2.4.6.

:

po

:

atvilkšanas spiediens bremžu cilindrā, kad piekabe kustas uz priekšu; t. i., diagrammā M = f(P) spiediena lielums p šīs ekstrapolētās raksturlīknes krustošanās punktā ar abscisu asi (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 7. attēlu);

2.4.6.1.

:

por

:

bremzes atvilkšanas spiediens, kad piekabe kustas atpakaļ (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 7. attēlu);

2.4.7.

:

p*

:

hidrauliskais spiediens bremžu cilindrā, lai radītu bremzēšanas spēku B*;

2.4.8.

:

pT

:

testa spiediens saskaņā ar 6.2.1. punktu;

2.4.9.

:

ρ′

:

bremžu raksturlielums, kad piekabe kustas uz priekšu, ko aprēķina šādi:

M = ρ′ (p – po)

2.4.9.1.

:

ρ′r

:

bremžu raksturlielums, kad piekabe kustas atpakaļ, ko aprēķina šādi:

Mr = ρ′r (pr – por)

2.5.   Simboli saistībā ar bremžu prasībām attiecībā uz pārslodzes aizsargiem:

2.5.1.

:

Dop

:

vadības ierīces pievadam pieliktais iedarbināšanas spēks, ar kādu pārslodzes aizsargs tiek iedarbināts;

2.5.2.

:

Mop

:

bremzētājmoments, pie kura iedarbina pārslodzes aizsargu (ko deklarējis izgatavotājs);

2.5.3.

:

MTop

:

minimālais testa bremzētājmoments, ja nav uzstādīts pārslodzes aizsargs (saskaņā ar 6.2.2.2. punktu);

2.5.4.

:

Pop_min

:

bremzēm pieliktais spēks, pie kura iedarbina pārslodzes aizsargu (saskaņā ar 6.2.2.1. punktu);

2.5.5.

:

Pop_max

:

maksimālais spēks (kad bremžu sakabes galva ir pilnīgi atvilkta), ko pārslodzes aizsargs pieliek bremzēm (saskaņā ar 6.2.2.3. punktu);

2.5.6.

:

pop_min

:

bremzēm pieliktais spiediens, pie kura iedarbina pārslodzes aizsargu (saskaņā ar 6.2.2.1. punktu);

2.5.7.

:

pop_max

:

maksimālais hidrauliskais spiediens (kad bremžu sakabes galva ir pilnīgi atvilkta), ko pārslodzes aizsargs pieliek bremzēm (saskaņā ar 6.2.2.3. punktu);

2.5.8.

:

PTop

:

minimālais testa bremzēšanas spēks, ja ir uzstādīts pārslodzes aizsargs (saskaņā ar 6.2.2.2. punktu);

2.5.9.

:

pTop

:

minimālais testa bremžu spiediens, ja ir uzstādīts pārslodzes aizsargs (saskaņā ar 6.2.2.2. punktu).

3.   VISPĀRĒJAS PRASĪBAS

3.1.

Spēka pārvadīšanu no bremžu sakabes galvas uz piekabes bremzēm veic, vai nu izmantojot bīdstieni, vai arī vienu vai vairākus šķidrumus. Tomēr pievada sastāvdaļu var veidot arī kabelis ar apvalku (Boudena kabelis); šī daļa ir cik vien iespējams īsa.

3.2.

Visām asīm šarnīros jābūt pienācīgi aizsargātām. Turklāt šiem šarnīriem jābūt vai nu pašeļļojošiem, vai arī viegli pieejamiem eļļošanai.

3.3.

Inerces bremžu ierīcēm jābūt izvietotām tā, lai tad, kad bremžu sakabes galva izdara pilnu gājienu, pievada sastāvdaļa neieķīlējas, netiek pastāvīgi deformēta vai nesalūst. To pārbauda, atkabinot pirmo pievada elementu no bremzes vadības svirām.

3.4.

Inerces bremžu sistēmai jāļauj piekabi ar vilcējtransportlīdzekli pārvietot atpakaļ, nepieliekot ilgstošu buksēšanas spēku, kas pārsniedz 0,08 g · GA. Iekārtām, kuras lieto šim nolūkam, jādarbojas automātiski un jāatvienojas automātiski, kad piekabe pārvietojas uz priekšu.

3.5.

Ikviena īpaša iekārta, kas iebūvēta saskaņā ar 3.4. punkta prasībām, ir tāda, ka tad, kad transportlīdzeklis atrodas augšupceļā, stāvbremžu darbība netiek negatīvi ietekmēta.

3.6.

Inerces bremžu sistēmās var būt iekļauti pārslodzes aizsargi. Tos nevar iedarbināt pie spēka, kas mazāks par Dop = 1,2 · D* (kad uzstādīti vadības ierīcē), vai pie spēka, kas mazāks par Pop = 1,2 · P*, vai pie spiediena, kas mazāks par pop = 1,2 · p* (kad uzstādīti riteņa bremzēm), ja spēks P* vai spiediens p* atbilst bremzēšanas spēkam B* = 0,5 · g · GBo.

4.   PRASĪBAS VADĪBAS IERĪCĒM

4.1.

Vadības ierīces bīdāmām daļām jābūt pietiekami garām, lai ļautu izmantot pilnu gājienu, pat ja piekabe ir sakabināta ar vilcējtransportlīdzekli.

4.2.

Bīdāmās daļas aizsargā ar silfonu vai citu līdzvērtīgu ierīci. Tās ir vai nu ieeļļotas, vai arī sastāv no pašeļļojošiem materiāliem. Virsmu berzes saskares vietā izgatavo no tāda materiāla, kas novērš elektroķīmisko elementu rašanos vai ikviena veida mehānisko nesavietojamību, kas var radīt bīdāmo daļu ieķīlēšanos.

4.3.

Vadības ierīces (KA) spēka robežvērtība nedrīkst būt mazāka par 0,02 g · G′A un lielāka par 0,04 g · G′A.

4.4.

Maksimālais iespiešanas spēks D1 piekabēm ar nekustīgu jūgstieni nedrīkst pārsniegt 0,10 g · G'A un daudzasu piekabēm ar šarnīra jūgstieni – 0,067 g · G′A.

4.5.

Maksimālais vilces spēks D2 nedrīkst būt mazāks par 0,1 g · G′A un lielāks par 0,5 g · G′A.

5.   TESTI UN MĒRĪJUMI, KAS JĀVEIC VADĪBAS IERĪCĒM

5.1.

Attiecībā uz vadības ierīcēm, kuras iesniegtas tehniskajam dienestam, kas veic testus, jāpārbauda atbilstība šā pielikuma 3. un 4. punkta prasībām.

5.2.

Visu tipu bremžu sistēmām jāmēra šādi lielumi:

5.2.1.

gājiens s un lietderīgais gājiens s′;

5.2.2.

papildu spēks K;

5.2.3.

robežspēks KA;

5.2.4.

iespiešanas spēks D1;

5.2.5.

vilces spēks D2.

5.3.

Mehāniskā pievada inerces bremžu sistēmām jānosaka šādi lielumi:

5.3.1.

pārnesumskaitlis iHo, ko mēra vadības ierīces gājiena vidus ceļā;

5.3.2.

vadības ierīces izejas spēks P′ kā jūgstienim pieliktā bīdes spēka D funkcija.

Papildu spēku K un efektivitāti aprēķina pēc raksturlīknes, ko iegūst no šādiem mērījumiem:

Formula

(sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

5.4.

Hidrauliskā pievada inerces bremžu sistēmu gadījumā jānosaka šādi lielumi:

5.4.1.

pārnesumskaitlis ih, ko mēra vadības ierīces gājiena vidusceļā;

5.4.2.

galvenā virzuļa izejas spiediens p kā jūgstienim pieliktā bīdes spēka D un galvenā cilindra virzuļa virsmas laukuma FHZ (ko norādījis izgatavotājs) funkcija. Papildu spēku K un efektivitāti aprēķina pēc raksturlīknes, ko iegūst no šādiem mērījumiem:

Formula

(sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 3. attēlu);

5.4.3.

galvenā cilindra brīvgājiens s″, kas minēts šā pielikuma 2.2.19. punktā;

5.4.4.

virzuļa virsmas laukums FHZ galvenajā cilindrā;

5.4.5.

galvenā cilindra gājiens sHz (milimetros);

5.4.6.

galvenā cilindra brīvgājiens s″Hz (milimetros).

5.5.

Tādas inerces bremžu sistēmas gadījumā, kura uzmontēta daudzasu piekabēm ar šarnīra jūgstieni, izmēra gājiena zudumu so, kas minēts šā pielikuma 9.4.1. punktā.

6.   PRASĪBAS BREMZĒM

6.1.   Papildus pārbaudāmajām bremzēm izgatavotājs tehniskajam dienestam, kas veic testus, iesniedz bremžu rasējumus, kuros norādīts galveno detaļu tips, izmēri un materiāls un bremžu uzliku marka un tips. Hidraulisko bremžu gadījumā šajos rasējumos norāda arī bremžu cilindru virsmas laukumu FRZ. Izgatavotājs norāda arī bremzētājmomentu M* un masu GBo, kas definēta šā pielikuma 2.2.4. punktā.

6.2.   Testēšanas apstākļi

6.2.1.

Ja inerces bremžu sistēmā nav uzstādīts pārslodzes aizsargs un to nav paredzēts uzstādīt, riteņu bremzes testē ar šādiem testa spēkiem vai spiedieniem:

PT = 1,8 P* vai pT = 1,8 p* un MT = 1,8 M* atbilstoši gadījumam.

6.2.2.

Ja inerces bremžu sistēmā ir uzstādīts pārslodzes aizsargs vai to ir paredzēts uzstādīt, riteņu bremzes testē ar šādiem testa spēkiem vai spiedieniem:

6.2.2.1.

Minimālās projektētās vērtības pārslodzes aizsargam norāda izgatavotājs, un tās nevar būt mazākas par:

Pop = 1,2 P* vai pop = 1,2 p*

6.2.2.2.

Minimālā testa spēka PTop vai minimālā testa spiediena pTop un minimālā testa bremzētājmomenta MTop diapazoni ir šādi:

PTop = 1,1 līdz 1,2 P* vai pTop = 1,1 līdz 1,2 p*

un MTop = 1,1 līdz 1,2 M*

6.2.2.3.

Pārslodzes aizsarga maksimālos lielumus (Pop_max vai pop_max) norāda izgatavotājs, un tie nedrīkst pārsniegt attiecīgi PT vai pT.

7.   TESTI UN MĒRĪJUMI, KAS JĀVEIC BREMZĒM

7.1.   Attiecībā uz bremzēm un detaļām, kuras iesniegtas tehniskajam dienestam, kas veic testus, jāpārbauda atbilstība šā pielikuma 6. punkta prasībām.

7.2.   Jānosaka šādi lielumi:

7.2.1.

minimālais bremžu loka pacēlums (minimālais bremžu loka iedarbināšanas gājiens), 2sB*;

7.2.2.

bremžu loka pacēlums (bremžu loka iedarbināšanas gājiens) 2sB (kam jābūt lielākam par 2sB*).

7.3.   Mehāniskā pievada bremžu gadījumā jānosaka šādi lielumi:

7.3.1.

pārnesumskaitlis ig (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 4. attēlu);

7.3.2.

bremzētājmomenta M* spēks P*;

7.3.3.

bremzētājmoments M* kā vadības ierīces svirai pieliktā spēka P* funkcija mehāniskā pievada sistēmās.

Bremzēšanas virsmu rotācijas ātrums atbilst transportlīdzekļa sākotnējam ātrumam 60 km/h, kad piekabe kustas uz priekšu, un 6 km/h, kad piekabe kustas atpakaļ. Pēc šajos mērījumos iegūtās līknes jāaprēķina šādi lielumi (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 6. attēlu):

7.3.3.1.

bremzes atvilkšanas spēks Po un raksturlielums ρ, kad piekabe kustas uz priekšu;

7.3.3.2.

bremzes atvilkšanas spēks Por un raksturlielums ρr, kad piekabe kustas atpakaļ;

7.3.3.3.

maksimālais bremzētājmoments Mr līdz maksimāli pieļautajam gājienam sr, kad piekabe kustas atpakaļ (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 6. attēlu);

7.3.3.4.

maksimāli pieļaujamais gājiens pie bremžu vadības ierīces sviras, kad piekabe kustas atpakaļ (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 6. attēlu).

7.4.   Hidrauliskā pārvada bremžu gadījumā jānosaka šādi lielumi:

7.4.1.

pārnesumskaitlis ig′ (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 8. attēlu);

7.4.2.

bremzētājmomenta M* spiediens p*;

7.4.3.

bremzētājmoments M* kā bremžu cilindram pieliktā spiediena p* funkcija hidrauliskā pievada sistēmās.

Bremzēšanas virsmu rotācijas ātrums atbilst transportlīdzekļa sākotnējam ātrumam 60 km/h, kad piekabe kustas uz priekšu, un 6 km/h, kad piekabe kustas atpakaļ. Pēc šajos mērījumos iegūtās līknes aprēķina šādus lielumus (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 7. attēlu):

7.4.3.1.

atvilkšanas spiediens po un raksturlielums ρ′, kad piekabe kustas uz priekšu;

7.4.3.2.

atvilkšanas spiediens por un raksturlielums ρ′r, kad piekabe kustas atpakaļ;

7.4.3.3.

maksimālais bremzētājmoments Mr līdz maksimāli pieļautajam šķidruma tilpumam Vr, kad piekabe kustas atpakaļ (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 7. attēlu);

7.4.3.4.

viena riteņa maksimālā pieļaujamā šķidruma tilpuma Vr uzsūktspēja, kad piekabe kustas atpakaļ (sk. 1. papildinājuma 7. attēlu);

7.4.4.

virzuļa virsmas laukums FRZ bremžu cilindrā.

7.5.   Alternatīva procedūra I tipa testam

7.5.1.

I tipa tests saskaņā ar 4. pielikuma 1.5. punktu tipa apstiprinājumam iesniegtajiem transportlīdzekļiem nav jāveic, ja bremžu sistēmas detaļām uz inerces testa stenda ir pārbaudīta atbilstība 4. pielikuma 1.5.2. un 1.5.3. punkta prasībām.

7.5.2.

I tipa testa alternatīvo procedūru veic saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.5.2. punktā (analoģiski piemērojami arī diska bremzēm).

8.   TESTA PROTOKOLI

Apstiprinājuma pieteikumiem piekabēm, kas aprīkotas ar inerces bremžu sistēmām, pievieno testa protokolus par vadības ierīci un bremzēm un testa protokolu par inerces tipa vadības ierīces, pievada ierīces un piekabju bremžu savietojamību; šajos protokolos iekļauj vismaz šā pielikuma 2., 3. un 4. papildinājumā noteikto informāciju.

9.   TRANSPORTLĪDZEKĻA VADĪBAS IERĪCES UN BREMŽU SAVIETOJAMĪBA

9.1.   Transportlīdzeklim jāpārbauda, vai, ņemot vērā vadības ierīces īpašības (2. papildinājums), bremžu īpašības (3. papildinājums) un šā pielikuma 4. papildinājuma 4. punktā minētās piekabes īpašības, piekabes inerces bremžu sistēma atbilst noteiktajām prasībām.

9.2.   Visu tipu bremžu vispārīgās pārbaudes

9.2.1.   Transportlīdzeklim jāpārbauda visas tās pievada sastāvdaļas, kas nav pārbaudītas vienlaikus ar vadības ierīces vai bremžu pārbaudi. Šīs pārbaudes rezultātus norāda šā pielikuma 4. papildinājumā (piemēram, iH1 un ηH1).

9.2.2.   Masa

9.2.2.1.

Piekabes maksimālā masa GA nedrīkst pārsniegt maksimālo masu G′A, kurai ir atļauts izmantot vadības ierīci.

9.2.2.2.

Piekabes maksimālā masa GA nedrīkst pārsniegt maksimālo masu GB, kuru var nobremzēt ar visu piekabes bremžu kopēju darbību.

9.2.3.   Spēki

9.2.3.1.

Robežspēks KA nedrīkst būt mazāks par 0,02 g · GA un lielāks par 0,02 g · GA.

9.2.3.2.

Maksimālais iespiešanas spēks D1 piekabēm ar nekustīgu jūgstieni nedrīkst pārsniegt 0,10 g · GA un daudzasu piekabēm ar šarnīra jūgstieni – 0,067 g · GA.

9.2.3.3.

Maksimālajam vilces spēkam D2 jābūt no 0,1 g · GA līdz 0,5 g · GA.

9.3.   Bremzēšanas efektivitātes pārbaude

9.3.1.

Summa bremzēšanas spēkiem, ko pieliek piekabes riteņu riņķa līnijai, nedrīkst būt mazāka par B* = 0,50 g · GA, ieskaitot rites pretestību 0,1 g · GA: tas atbilst bremzēšanas spēkam B – 0,49 g · GA. Šajā gadījumā maksimālais pieļaujamais bīdes spēks uz sakabi ir:

D* = 0,067 g · GA

daudzasu piekabēm ar šarnīra jūgstieni; un

D* = 0,10 g · GA

piekabēm ar nekustīgu jūgstieni.

Lai pārbaudītu, vai šie nosacījumi ir izpildīti, jāpiemēro šādas nevienādības:

9.3.1.1.

mehāniskā pievada inerces bremžu sistēmām:

Formula

9.3.1.2.

hidrauliskā pievada inerces bremžu sistēmām:

Formula

9.4.   Vadības ierīces gājiena pārbaude

9.4.1.

Vadības ierīcēm daudzasu piekabēm ar šarnīra jūgstieni, ja bremžu bīdstieņa stāvoklis ir atkarīgs no jūgierīces stāvokļa, vadības ierīces gājienam s jābūt garākam nekā vadības ierīces lietderīgais gājiens s′, un starpībai jābūt vismaz vienādai ar gājiena zudumu so. Gājiena zudums so nedrīkst pārsniegt 10 procentus no lietderīgā gājiena s′.

9.4.2.

Lietderīgo vadības ierīces gājienu s′ vienass un daudzasu piekabēm nosaka šādi:

9.4.2.1.

ja bremzes bīdstieņa stāvokli ietekmē jūgierīces leņķiskais novietojums, tad:

s′ = s – so

9.4.2.2.

ja nav gājiena zuduma, tad:

s′ = s

9.4.2.3.

hidrauliskā pievada bremžu sistēmās:

s′ = s – s″

9.4.3.

Lai pārbaudītu, vai vadības ierīces gājiens ir atbilstošs, izmanto šādas nevienādības:

9.4.3.1.

mehāniskā pievada inerces bremžu sistēmām:

Formula

9.4.3.2.

hidrauliskā pievada inerces bremžu sistēmām:

Formula

9.5.   Papildu pārbaudes

9.5.1.

Mehāniskā pievada inerces bremžu sistēmām veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka ir pareizi uzstādīts bīdstienis, ar kuru spēkus no vadības ierīces pievada bremzēm.

9.5.2.

Hidrauliskā pievada inerces bremžu sistēmām veic pārbaudi, lai pārliecinātos, ka galvenā cilindra gājiens nav mazāks par s/ih. Zemāks līmenis nav atļauts.

9.5.3.

Transportlīdzekļa vispārīgo reakciju bremzēšanas laikā pārbauda ar trasizmēģinājumiem, ko veic, transportlīdzeklim braucot ar dažādiem ātrumiem, dažādiem bremzēšanas spēka līmeņiem un bremžu iedarbināšanas pakāpēm. Nav pieļaujamas pašierosmes nerimstošās svārstības.

10.   VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

Iepriekš minētās prasības attiecas uz visbiežāk sastopamajām mehāniskā pievada vai hidrauliskā pievada inerces bremžu sistēmu konstrukcijām, kad visi piekabes riteņi ir aprīkoti ar viena tipa bremzēm un viena veida riepām. Lai pārbaudītu retāk sastopamas konstrukcijas, iepriekš minētās prasības jāpielāgo konkrētā gadījuma apstākļiem.

1. PAPILDINĀJUMS

1.   attēls

Simboli, kas attiecas uz visiem bremžu tipiem

(skatīt šā pielikuma 2.2. punktu)

Image

2.   attēls

Mehāniskais pievads

(skatīt šā pielikuma 2.2.10. un 5.3.2. punktu)

Image

3.   attēls

Hidrauliskais pievads

(skatīt šā pielikuma 2.2.10. un 5.4.2. punktu)

Image

4.   attēls

Bremžu pārbaudes

(skatīt šā pielikuma 2.2.22. un 2.3.4. punktu)

Image

5.   attēls

Mehāniskā pievada bremžu sistēma

(skatīt šā pielikuma 2.3. punktu)

Image

6.   attēls

Mehāniskās bremzes

(skatīt šā pielikuma 2. punktu)

Image

7.   attēls

Hidrauliskās bremzes

(skatīt šā pielikuma 2. punktu)

Image

8.   attēls

Hidrauliskā pievada bremžu sistēma

(skatīt šā pielikuma 2. punktu)

Image

2. PAPILDINĀJUMS

TESTA PROTOKOLS PAR INERCES BREMŽU SISTĒMAS VADĪBAS IERĪCI

1.

Izgatavotājs …

2.

Marka …

3.

Tips …

4.

To piekabju īpašības, kurām izgatavotājs paredzējis vadības ierīci:

4.1.

masa G′A = …kg

4.2.

pieļaujamais statiskais vertikālais spēks uz vilcējierīces galvu … N

4.3.

piekabe ar nekustīgu jūgstieni/daudzasu piekabe ar šarnīra jūgstieni (1)

5.

Īss apraksts

(pievienoto plānu saraksts un rasējumu saraksts (mērogā))

6.

Vadības ierīces darbības principa diagramma

7.

Gājiens s = … mm

8.

Vadības ierīces pārnesumskaitlis:

8.1.

ar mehāniskā pievada ierīci (1)

iHo = no … līdz … (2)

8.2.

ar hidrauliskā pievada ierīci (1)

ih = no … līdz … (2)

FHZ = …cm2

galvenā cilindra gājiens sHz …mm

galvenā cilindra brīvais gājiens s″Hz …mm

9.

Testa rezultāti:

9.1.

Efektivitāte

ar mehāniskā pievada ierīci (1) ηH = …

ar hidrauliskā pievada ierīci (1) ηH = …

9.2.

Papildu spēks K = …N

9.3.

Maksimālais saspiedes spēks D1 = …N

9.4.

Maksimālais vilces spēks D2 = … N

9.5.

Robežspēks KA = …N

9.6.

Gājiena zudums un brīvgājiens:

ja vilcējierīces stāvoklim

ir ietekme so  (1) = …mm

ar hidrauliskā pievada ierīci s″ (1) = s″Hz · ih = … mm

9.7.

Vadības ierīces (lietderīgais) gājiens s′ = … mm

9.8.

Pārslodzes aizsargs atbilstoši šā pielikuma 3.6. punktam ir/nav uzstādīts (1)

9.8.1.

Ja pārslodzes aizsargs ir uzstādīts pirms vadības ierīces pievada sviras:

9.8.1.1.

Pārslodzes aizsarga robežspēks

Dop = … N

9.8.1.2.

Ja pārslodzes aizsargs ir mehānisks (1),

maksimālais spēks, kuru var radīt inerces vadības ierīce,

P′max/iHo = Pop_max = …N

9.8.1.3.

Ja pārslodzes aizsargs ir hidraulisks (1),

spiediens, kuru var radīt inerces vadības ierīce,

p′max/ih = pop_max = … N/cm2

9.8.2.

Ja pārslodzes aizsargs ir uzstādīts aiz vadības ierīces pievada sviras:

9.8.2.1.

Pārslodzes aizsarga robežspēks

ja pārslodzes aizsargs ir mehānisks (1)

Dop · iHo = … N

pārslodzes aizsargs ir hidraulisks (1)

Dop · ih = … N

9.8.2.2.

Ja pārslodzes aizsargs ir mehānisks (1),

maksimālais spēks, kuru var radīt inerces vadības ierīce,

P′max = Pop_max = … N

9.8.2.3.

Ja pārslodzes aizsargs ir hidraulisks (1),

spiediens, kuru var radīt inerces vadības ierīce,

p′max = pop_max = …N/cm2

10.

Iepriekš aprakstītā vadības ierīce atbilst/neatbilst (1) šā pielikuma 3., 4. un 5. punkta prasībām.

Datums …

Paraksts …

11.

Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 12. pielikuma atbilstošajiem noteikumiem pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Tehniskais dienests (3), kurš veicis testu

Parakstījis: … Datums: …

12.

Apstiprinātājiestāde (3)

Parakstījis: … Datums: …


(1)  Lieko svītrot.

(2)  Norādīt garumus, kuru attiecība tika lietota, lai noteiktu iHo vai ih.

(3)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.

3. PAPILDINĀJUMS

BREMŽU TESTA PROTOKOLS

1.

Izgatavotājs …

2.

Marka …

3.

Tips …

4.

Pieļaujamā “maksimālā masa” uz riteni GBo = … kg

5.

Bremzētājmoments M* (ko izgatavotājs norādījis saskaņā ar šā pielikuma

2.2.23. punktu) … Nm

6.

Dinamiskais riepas rites rādiuss

Rmin = …m; Rmax = …m

7.

Īss apraksts

(pievienoto plānu saraksts un rasējumu saraksts (mērogā))

8.

Bremžu darbības principa diagramma

9.

Testa rezultāts:

mehāniskās bremzes (1)

hidrauliskās bremzes (1)

9.1.

Pārnesumskaitlis

ig = … (2)

9.1.A.

Pārnesumskaitlis

i′g = … (2)

9.2.

Pacēlums (iedarbināšanas gājiens)

sB = …mm

9.2.A.

Pacēlums (iedarbināšanas gājiens)

sB = …m

9.3.

Noteiktais pacēlums

(noteiktais iedarbināšanas gājiens) sB* = …mm

9.3.A.

Noteiktais pacēlums

(noteiktais iedarbināšanas gājiens) sB* = … mm

9.4.

Atvilkšanas spēks

Po = … N

9.4.A.

Atvilkšanas spiediens

po = … N/cm2

9.5.

(Raksturīgais) koeficients

ρ = … m

9.5.A.

(Raksturīgais) koeficients

ρ′ = … m

9.6.

Pārslodzes aizsargs atbilstoši šā pielikuma 3.6. punktam ir/nav uzstādīts (1)

9.6.A.

Pārslodzes aizsargs atbilstoši šā pielikuma 3.6. punktam ir/nav uzstādīts (1)

9.6.1.

Bremzētājmoments, kas iedarbina pārslodzes aizsargu

Mop = … Nm

9.6.1.A.

Bremzētājmoments, kas iedarbina pārslodzes aizsargu

Mop = … Nm

9.7.

Spēks M*

P* = … N

9.7.A.

Spiediens M*

p* = … N/cm2

 

9.8.A.

Riteņa cilindra virsmas laukums

FRZ = …cm2

 

9.9.A.

(diska bremzēm)

Šķidruma tilpuma uzsūktspēja

V60 = …cm3

9.10.

Darba bremžu veiktspēja, kad piekabe kustas atpakaļ (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 6. un 7. attēlu)

9.10.1.

6. attēla maksimālais bremzētājmoments Mr = … Nm

9.10.1.A.

7. attēla maksimālais bremzētājmoments Mr = … Nm

9.10.2.

Maksimālais pieļaujamais gājiens sr = … mm

9.10.2.A.

Maksimālā pieļaujamā šķidruma tilpuma uzsūktspēja Vr = …cm3

9.11.

Citas bremžu īpašības, kad piekabe kustas atpakaļ (sk. šā pielikuma 1. papildinājuma 6. un 7. attēlu)

9.11.1.

Bremzes atvilkšanas spēks Por = … N

9.11.1.A.

Bremzes atvilkšanas spiediens por = … N/cm2

9.11.2.

Bremžu raksturlielums ρr = … m

9.11.2.A.

Bremžu raksturlielums ρ′r = … m

9.12.

Testi saskaņā ar šā pielikuma 7.5. punktu (ja vajadzīgi) (koriģēts, lai ņemtu vērā rites pretestību, kas atbilst 0,01 · g · GBo)

9.12.1.

0 tipa bremžu tests

Testa ātrums = … km/h

Bremzēšanas pakāpe = … %

Vadāmais spēks = …N

9.12.2.

I tipa bremžu tests

Testa ātrums = … km/h

Ilgstošā bremzēšanas pakāpe = … %

Bremzēšanas laiks = …(minūtes)

Sakarsušu bremžu veiktspēja = … %

(izteikta procentos no 9.12.1. punktā minētā 0 tipa testa rezultāta)

Vadāmais spēks = …N

10.

Iepriekš minētās bremzes atbilst/neatbilst (1) šā pielikuma 3. un 6. punkta prasībām attiecībā uz testa nosacījumiem transportlīdzekļiem, kuros ir uzstādītas inerces bremžu sistēmas.

Bremzes drīkst/nedrīkst (1) izmantot inerces bremžu sistēmā bez pārslodzes aizsarga.

Datums: …

Paraksts: …

11.

Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 12. pielikuma atbilstošajiem noteikumiem pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Tehniskais dienests (3), kurš veicis testu

Datums: …

Paraksts: …

12.

Apstiprinātājiestāde (3)

Datums: …

Paraksts: …


(1)  Lieko svītrot.

(2)  Norādīt garumus, kas izmantoti, lai noteiktu ig vai i′g.

(3)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.

4. PAPILDINĀJUMS

Testa protokols par piekabes inerces bremžu vadības ierīces, pievada un bremžu savietojamību

1.

Vadības ierīce …

aprakstīta pievienotajā testa protokolā (skatīt šā pielikuma 2. papildinājumu)

Izvēlētais pārnesumskaitlis:

iHo  (1) = … (2) vai ih  (1) = … (2)

(jābūt robežās, kas noteiktas šā pielikuma 2. papildinājuma 8.1. vai 8.2. punktā)

2.

Bremzes

aprakstītas pievienotajā testa protokolā (skatīt šā pielikuma 3. papildinājumu)

3.

Piekabes pievada iekārtas

3.1.

Īss apraksts ar darbības principa diagrammu

3.2.

Piekabes mehāniskā pievada iekārtas pārnesumskaitlis un efektivitāte

iH1  (1) = … (2)

ηH1  (1) = …

4.

Piekabe

4.1.

Izgatavotājs …

4.2.

Marka …

4.3.

Tips …

4.4.

Jūgstieņa savienojuma tips: piekabe ar nekustīgu jūgstieni/daudzasu piekabe ar šarnīra jūgstieni (1)

4.5.

Bremžu skaits n = …

4.6.

Tehniski pieļaujamā maksimālā masa GA = …kg

4.7.

Dinamiskais riepas rites rādiuss R = …m

4.8.

Pieļaujamais bīdes spēks uz sakabes ierīci

D* = 0,10 g GA  (1) = …N

vai

D* = 0,067 g GA  (1) = …N

4.9.

Vajadzīgais bremzēšanas spēks B* = 0,50 g GA = …N

4.10.

Bremzēšanas spēks B = 0,49 g GA = …N

5.

Savietojamība – testa rezultāti

5.1.

Robežspēks 100 · KA/(g · GA) = …

(jābūt no 2 līdz 4)

5.2.

Maksimālais saspiedes spēks 100 · D1/(g · GA) = …

(piekabēm ar nekustīgu jūgstieni nedrīkst pārsniegt 10, bet daudzasu piekabēm ar šarnīra jūgstieni – 6,7)

5.3.

Maksimālais vilces spēks 100 · D2/(g · GA) = …

(jābūt no 10 līdz 50)

5.4.

Tehniski pieļaujamā maksimālā masa inerces vadības ierīcei

G′A = …kg

(nedrīkst būt mazāka par GA).

5.5.

Tehniski pieļaujamā maksimālā masa visām piekabes bremzēm

GB = n · GBo = …kg

(nedrīkst būt mazāka par GA)

5.6.

Bremžu bremzētājmoments

n · M* /(B · R) = …

(jābūt vienādam ar 1,0 vai lielākam)

5.6.1.

Pārslodzes aizsargs atbilstoši šā pielikuma 3.6. punktam ir/nav uzstādīts (1) inerces vadības ierīcē/bremzēs (1)

5.6.1.1.

Ja inerces vadības ierīcē iemontētais pārslodzes aizsargs ir mehānisks (1),

n · P*/(iH1 · ηH1 · P′ max )= …

(jābūt vienādam ar 1,2 vai lielākam)

5.6.1.2.

Ja inerces vadības ierīcē iemontētais pārslodzes aizsargs ir hidraulisks (1),

p*/p′ max = …

(jābūt vienādam ar 1,2 vai lielākam)

5.6.1.3.

Ja pārslodzes aizsargs ir iemontēts inerces vadības ierīcē:

robežspēks Dop/D* = …

(jābūt vienādam ar 1,2 vai lielākam)

5.6.1.4.

Ja pārslodzes aizsargs ir iemontēts bremzē:

robežmoments n · Mop/(B · R) = …

(jābūt vienādam ar 1,2 vai lielākam)

5.7.

Inerces bremžu sistēma ar mehāniskā pievada ierīci (1)

5.7.1.

iH = iHo · iH1 = …

5.7.2.

ηH = ηHo · ηH1 = …

5.7.3.

Formula

(nedrīkst būt lielāks par iH)

5.7.4.

Formula

(nedrīkst būt mazāks par iH)

5.7.5.

Attiecība s'/iH = …

ja piekabe kustas atpakaļ (nedrīkst pārsniegt sr)

5.7.6.

Bremzētājmoments, kad piekabe kustas atpakaļ, ieskaitot rites pretestību,

0,08 · g · GA · R = …Nm

(nedrīkst būt lielāks par n · Mr)

5.8.

Inerces bremžu sistēma ar hidrauliskā pievada ierīci (1)

5.8.1.

ih/FHZ = …

5.8.2.

Formula

(nedrīkst būt lielāks par ih/FHZ)

5.8.3.

Formula

(nedrīkst būt mazāks par ig/FHZ)

5.8.4.

s/ih = …

(nedrīkst būt lielāks kā galvenā cilindra virzuļa gājiens, kā norādīts šā pielikuma 2. papildinājuma 8.2. punktā)

5.8.5.

Attiecība s′/FHZ = …

ja piekabe kustas atpakaļ (nedrīkst pārsniegt Vr)

5.8.6.

Bremzētājmoments, kad piekabe kustas atpakaļ, ieskaitot rites pretestību,

0,08 · g . GA · R = …Nm

(nedrīkst būt lielāks par n · Mr)

6.

Iepriekš aprakstītā inerces bremžu sistēma atbilst/neatbilst (1) šā pielikuma 3. līdz 9. punkta prasībām.

Paraksts …Datums …

7.

Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 12. pielikuma atbilstošajiem noteikumiem pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Tehniskais dienests (3), kurš veicis testu

Paraksts …Datums …

8.

Apstiprinātājiestāde (3)

Paraksts …Datums …


(1)  Lieko svītrot.

(2)  Norādīt garumus, kas izmantoti, lai noteiktu iHo, ih, iH1.

(3)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.


13. PIELIKUMS

TESTA PRASĪBAS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM, KUROS UZSTĀDĪTAS PRETBLOĶĒŠANAS SISTĒMAS

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Šis pielikums definē vajadzīgo bremžu veiktspēju autotransporta līdzekļiem, kuros ir uzstādītas pretbloķēšanas sistēmas. Turklāt mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuriem ir atļauts vilkt piekabes, un piekabēm, kas aprīkotas ar bremžu pneimatiskā pievada sistēmām, kad šie transportlīdzekļi ir piekrauti, jāatbilst savietojamības prasībām, kuras minētas šo noteikumu 10. pielikumā. Tomēr visiem stāvokļiem ar kravu bremzēšanas pakāpe tiek attīstīta spiediena diapazonā no 20 kPa līdz 100 kPa vai pie ekvivalentas pieprasījuma digitālās vērtības vadības līnijas(-u) bremžu sakabes galvā.

1.2.

Pašreiz zināmās pretbloķēšanas sistēmas sastāv no devēja vai devējiem, kontrollera vai kontrolleriem un modulatora vai modulatoriem. Visas atšķirīgu konstrukciju ierīces, kuras var ieviest nākotnē, kā arī visas tās sistēmas, kurās iekļauta pretbloķēšanas funkcija, tiks uzskatītas par pretbloķēšanas sistēmām šo noteikumu šā pielikuma un 10. pielikuma nozīmē, ja tās nodrošina veiktspēju, kas līdzvērtīga šajā pielikumā noteiktajai.

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.

“Pretbloķēšanas sistēma” ir darba bremžu sistēmas sastāvdaļa, kura transportlīdzekļa vienam vai vairākiem riteņiem bremzēšanas laikā automātiski kontrolē slīdēšanas pakāpi šī riteņa vai riteņu griešanās virzienā.

2.2.

“Devējs” ir detaļa, kas konstruēta tā, lai uztvertu un nosūtītu kontrollerim datus par riteņa vai riteņu griešanās apstākļiem vai transportlīdzekļa dinamiskajiem apstākļiem.

2.3.

“Kontrolleris” ir detaļa, kas konstruēta tā, lai apstrādātu no devēja vai devējiem saņemtos datus un nosūtītu signālu uz modulatoru.

2.4.

“Modulators” ir detaļa, kas konstruēta tā, lai mainītu bremzēšanas spēku(-us) atbilstoši signālam, kas saņemts no kontrollera.

2.5.

“Tieši kontrolēts ritenis” ir ritenis, kura bremzēšanas spēku modulē atbilstoši datiem, kurus nosūta vismaz tā devējs (1).

2.6.

“Netieši kontrolēts ritenis” ir ritenis, kura bremzēšanas spēku modulē atbilstoši saņemtajiem datiem, kurus nosūta cita riteņa vai citu riteņu devējs(-i) (1).

2.7.

“Pulsēšana” nozīmē, ka pretbloķēšanas sistēma atkārtoti maina bremzēšanas spēku, lai nepieļautu tieši kontrolētu riteņu bloķēšanos. Bremzēšanu, kurā bremzēšanas spēks tiek modulēts tikai vienu reizi, neuzskata par atbilstošu šai definīcijai.

Piekabēm ar pneimatiskā pievada bremžu sistēmām pretbloķēšanas sistēmas pulsēšanu nodrošina tikai tad, ja spiediens, kas pieejams ikvienā tieši kontrolēta riteņa bremžu cilindrā, ir vairāk nekā par 100 kPa lielāks par maksimālo pulsēšanas spiedienu visa konkrētā testa laikā. Pieejamo piegādes spiedienu nedrīkst palielināt virs 800 kPa.

3.   PRETBLOĶĒŠANAS SISTĒMU TIPI

3.1.   Mehāniskais transportlīdzeklis ir uzskatāms par aprīkotu ar pretbloķēšanas sistēmu šo noteikumu 10. pielikuma 1. punkta nozīmē, ja tajā ir uzstādīta kāda no turpmāk minētajām sistēmām.

3.1.1.   1. kategorijas pretbloķēšanas sistēma

Transportlīdzeklis, kas aprīkots ar 1. kategorijas pretbloķēšanas sistēmu, atbilst visām šā pielikuma attiecīgajām prasībām.

3.1.2.   2. kategorijas pretbloķēšanas sistēma

Transportlīdzeklis, kas aprīkots ar 2. kategorijas pretbloķēšanas iekārtu, atbilst visām šā pielikuma attiecīgajām prasībām, izņemot 5.3.5. punkta prasības.

3.1.3.   3. kategorijas pretbloķēšanas sistēma

Transportlīdzeklis, kas aprīkots ar 3. kategorijas pretbloķēšanas sistēmu, atbilst visām šā pielikuma attiecīgajām prasībām, izņemot 5.3.4. un 5.3.5. punkta prasības. Šādam transportlīdzeklim ikvienai atsevišķai asij (vai balstratiņiem), kurā nav iekļauts vismaz viens tieši kontrolēts ritenis, attiecībā uz bremzēšanas pakāpi un kravu jāatbilst šo noteikumu 10. pielikumā paredzētajiem saķeres izmantošanas un riteņu bloķēšanas secības nosacījumiem. Šīs prasības var pārbaudīt uz augstas saķeres un zemas saķeres ceļu segumiem (aptuveni 0,8 un 0,3 maksimāli), modulējot darba bremžu vadības ierīcei pielikto spēku.

3.2.   Piekabi uzskata par aprīkotu ar pretbloķēšanas sistēmu šo noteikumu 10. pielikuma 1. punkta nozīmē, ja vismaz divi riteņi pretējās transportlīdzekļa malās ir tieši kontrolēti, bet visus pārējos riteņus vai nu tieši, vai netieši kontrolē pretbloķēšanas sistēma. Pilnīgu piekabju gadījumā vismaz divi riteņi uz vienas no priekšējām asīm un divi riteņi uz vienas no pakaļējām asīm ir tieši kontrolēti, un katrai no šīm asīm ir vismaz viens neatkarīgs modulators, un visi pārējie riteņi ir vai nu tieši, vai netieši kontrolēti. Turklāt piekabe ar pretbloķēšanas sistēmu atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

3.2.1.   A kategorijas pretbloķēšanas sistēma

Piekabe, kas aprīkota ar A kategorijas pretbloķēšanas sistēmu, atbilst visām šā pielikuma attiecīgajām prasībām.

3.2.2.   B kategorijas pretbloķēšanas sistēma

Piekabe, kas aprīkota ar B kategorijas pretbloķēšanas sistēmu, atbilst visām šā pielikuma attiecīgajām prasībām, izņemot 6.3.2. punktu.

4.   VISPĀRĒJAS PRASĪBAS

4.1.

Par visiem elektriskajiem defektiem vai devēja anomāliju, kas sistēmu ietekmē attiecībā uz šajā pielikumā minētajām darbības un veiktspējas prasībām, tostarp par defektiem un anomālijām, kas saistītas ar elektroapgādi, kontrollera(-u) ārējiem vadiem, kontrolleri(-iem) (2) un modulatoru(-iem), ar īpašu optisku brīdinājuma signālu ziņo vadītājam. Šim nolūkam izmanto dzelteno brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.2. punktā.

4.1.1.

Devēja anomālijas, ko nevar konstatēt statiskos apstākļos, konstatē ne vēlāk kā tad, kad transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 10 km/h (3). Tomēr, lai nepieļautu kļūdainu defekta konstatējumu gadījumā, ja devējs, tāpēc ka ritenis negriežas, nevar norādīt riteņa ātrumu, minēto pārbaudi var veikt vēlāk, bet defekts jākonstatē ne vēlāk kā tad, kad transportlīdzekļa ātrums pārsniedz 15 km/h.

4.1.2.

Ja pretbloķēšanas sistēmai spriegumu pievada, kamēr transportlīdzeklis ir nekustīgs, elektriski vadāms pneimatiskā modulatora vārsts(-i) veic vismaz vienu ciklu.

4.2.

Mehāniskajos transportlīdzekļos, kuri ir aprīkoti ar pretbloķēšanas sistēmu un kuriem atļauts vilkt piekabes, kas aprīkotas ar šādu sistēmu, ir uzstādīts atsevišķs optiskā brīdinājuma signāls, kas paredzēts piekabes pretbloķēšanas sistēmas vajadzībām un atbilst šā pielikuma 4.1. punkta prasībām. Šim nolūkam izmanto atsevišķo dzelteno brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.2. punktā un ko ieslēdz ar ISO 7638:1997 (4) atbilstoša kontaktspraudņa 5. izvadu.

4.3.

Pretbloķēšanas sistēmas defekta gadījumā atlikusī bremzēšanas veiktspēja ir tāda, kāda konkrētajam transportlīdzeklim norādīta darba bremžu pievada sastāvdaļas defekta gadījumā (skatīt šo noteikumu 5.2.1.4. punktu). Šī prasība nav uzskatāma par atkāpi no prasībām, kas attiecas uz papildu bremzēm. Piekabju gadījumā atlikusī bremzēšanas veiktspēja pretbloķēšanas sistēmas defekta gadījumā atbilstoši 4.1. punktam ir vismaz 80 procenti no veiktspējas, kas konkrētās piekabes darba bremžu sistēmai noteikta, kad piekabe ir ar kravu.

4.4.

Pretbloķēšanas sistēmas darbību nedrīkst negatīvi ietekmēt magnētiskie vai elektriskie lauki. Šis nosacījums ir izpildīts, ja ir ievērotas Noteikumu Nr. 10 02. grozījumu sērijas prasības.

4.5.

Transportlīdzekļos var neiebūvēt rokas vadības ierīci, lai atvienotu pretbloķēšanas sistēmu vai mainītu tās vadības režīmu (5), izņemot N2 un N3 kategorijas apvidus mehāniskiem transportlīdzekļiem, kā definēts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3.) 7. pielikumā; ja ierīci uzstāda N2 vai N3 kategorijas transportlīdzekļos, ievēro turpmāk minētos nosacījumus:

4.5.1.

mehāniskais transportlīdzeklis, kura pretbloķēšanas sistēmu atvieno vai tās vadības režīmu maina, izmantojot 4.5. punktā minēto ierīci, atbilst visām attiecīgajām prasībām, kuras minētas šo noteikumu 10. pielikumā;

4.5.2.

optisks brīdinājuma signāls informē vadītāju par to, ka pretbloķēšanas sistēma ir tikusi atvienota vai ka ir mainīts tās vadības režīms; šim nolūkam var izmantot dzelteno pretbloķēšanas brīdinājuma signālu, kas noteikts 5.2.1.29.1.2. punktā.

Brīdinājuma signāls var būt nepārtraukts vai mirgojošs;

4.5.3.

pretbloķēšanas sistēmu automātiski atkārtoti pieslēdz/pārslēdz šosejas režīmā, kad aizdedzes (palaišanas) ierīce atkal ir ieslēgta iedarbināšanas stāvoklī “ON”;

4.5.4.

transportlīdzekļa lietotāja rokasgrāmatā, kuru publicē izgatavotājs, vadītājs jābrīdina par sekām, kas var rasties, manuāli atvienojot pretbloķēšanas sistēmu vai mainot tās vadības režīmu;

4.5.5.

šā pielikuma 4.5. punktā minētā ierīce, ja tā ir savienota ar vilcējtransportlīdzekli, var atvienot piekabes pretbloķēšanas sistēmu vai mainīt tās vadības režīmu. Atsevišķa ierīce piekabei nav atļauta.

4.6.

Transportlīdzekļus, kuros uzstādīta integrētā ilgstošas bremzēšanas sistēma, aprīko arī ar bremžu pretbloķēšanas sistēmu, kura iedarbojas vismaz uz ilgstošas bremzēšanas sistēmas vadītās ass darba bremzēm vai uz pašu ilgstošas bremzēšanas sistēmu un kura atbilst šā pielikuma atbilstošajām prasībām.

5.   ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTĪDZEKĻIEM

5.1.   Enerģijas patēriņš

Mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar pretbloķēšanas sistēmu, jāsaglabā to veiktspēja, kad darba bremžu vadības ierīce ir iedarbināta ilgāku laikposmu. Atbilstību šai prasībai pārbauda ar turpmāk minēto testu starpniecību.

5.1.1.   Testa procedūra

5.1.1.1.

Sākotnējais enerģijas līmenis enerģijas uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir tas, kuru norādījis izgatavotājs. Šis līmenis ir vismaz tāds, lai nodrošinātu efektivitāti, kas norādīta darba bremzēm, kad transportlīdzeklis ir ar kravu.

Pneimatiskās papildiekārtas enerģijas uzkrāšanas ierīce(-es) ir izolēta(-as).

5.1.1.2.

Transportlīdzeklim ar kravu braucot ar sākotnējo ātrumu, kas nav mazāks kā 50 km/h, pa ceļa segumu, kura saķeres koeficients ir 0,3 vai mazāks (6), tā bremzes pilnībā iedarbina laika posmā t, kurā ņem vērā enerģiju, ko patērē netieši kontrolēti riteņi, bet šajā laikā visus tieši kontrolētos riteņus joprojām kontrolē pretbloķēšanas sistēma.

5.1.1.3.

Tad aptur transportlīdzekļa motoru vai pārtrauc padevi enerģijas pārvada uzkrāšanas ierīcei(-ēm).

5.1.1.4.

Tad, transportlīdzeklim stāvot, četras reizes pēc kārtas pilnībā iedarbina darba bremžu vadības ierīci.

5.1.1.5.

Kad vadības ierīci iedarbina piekto reizi, transportlīdzekli jāspēj nobremzēt ar vismaz tādu efektivitāti, kāda noteikta piekrauta transportlīdzekļa papildu bremžu sistēmai.

5.1.1.6.

Testu laikā tāda mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kuram atļauts vilkt piekabi ar pneimatiskā pievada bremžu sistēmu, nobloķē barošanas līniju un pie pneimatiskās vadības līnijas (ja ir uzstādīta) pievieno enerģijas uzkrāšanas ierīci ar 0,5 litru tilpumu (atbilstoši šo noteikumu 7. pielikuma A daļas 1.2.2.3. punktam). Kad bremzes iedarbina piekto reizi, kā noteikts šā pielikuma 5.1.1.5. punktā, vadības līnijai piegādātais enerģijas līmenis nedrīkst samazināties vairāk par pusi no tā līmeņa, kas iegūts pēc pilnas bremžu iedarbināšanas ar sākotnējo enerģijas līmeni.

5.1.2.   Papildu prasības

5.1.2.1.

Ceļa seguma saķeres koeficientu konkrētajam transportlīdzeklim mēra ar metodi, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājuma 1.1. punktā.

5.1.2.2.

Bremzēšanas testu veic, kad motors ir atvienots un darbojas brīvgaitā un transportlīdzeklis ir ar kravu.

5.1.2.3.

Bremzēšanas laiku t nosaka pēc formulas:

Formula

(bet ne mazāk kā 15 sekundes),

kur t ir izteikts sekundēs un vmax ir transportlīdzekļa maksimālais paredzētais ātrums, kurš izteikts km/h un kura augstākā robeža ir 160 km/h.

5.1.2.4.

Ja bremzēšanas laika t testu nevar paveikt vienā bremzēšanas fāzē, var izmantot papildu fāzes, kuru maksimālais skaits ir četri.

5.1.2.5.

Ja testu veic vairākās fāzēs, starplaikos starp šīm fāzēm nedrīkst piegādāt papildu enerģiju.

Sākot ar otro fāzi, var ņemt vērā enerģijas patēriņu, kas atbilst sākotnējam bremzēšanas spēkam, atņemot vienu pilnu bremžu iedarbināšanas reizi no četrām pilnām iedarbināšanas reizēm, kas šā pielikuma 5.1.1.4. punktā (un 5.1.1.5., 5.1.1.6. un 5.1.2.6. punktā) noteiktas otrajai, trešajai un ceturtajai fāzei testiem, kuri attiecīgi noteikti šā pielikuma 5.1.1. punktā.

5.1.2.6.

Veiktspēja, kas norādīta šā pielikuma 5.1.1.5. punktā, uzskatāma par sasniegtu, ja ceturtās bremžu iedarbināšanas reizes beigās, kad transportlīdzeklis stāv, enerģijas līmenis uzkrāšanas ierīcē(-ēs) ir virs līmeņa, kas norādīts transportlīdzekļa ar kravu papildu bremžu sistēmai.

5.2.   Saķeres izmantojums

5.2.1.

Pretbloķēšanas iekārtas saķeres izmantojums ņem vērā faktisko attālumu, par kuru bremzēšanas ceļš pārsniedz minimālo teorētisko lielumu. Pretbloķēšanas iekārta uzskatāma par apmierinošu, ja ir izpildīts nosacījums ε ≥ 0,75, kur ε ir izmantotā saķere, kā definēts šā pielikuma 2. papildinājuma 1.2. punktā.

5.2.2.

Saķeres izmantojumu ε mēra, transportlīdzeklim braucot pa ceļu segumiem, kuru saķeres koeficients ir 0,3 vai mazāks (6) un aptuveni 0,8 (sauss ceļš), ar sākotnējo ātrumu 50 km/h. Lai novērstu bremžu atšķirīgu temperatūru ietekmi, ieteicams lielumu ZAL noteikt pirms lieluma k.

5.2.3.

Testa procedūra, lai noteiktu saķeres koeficientu (k), un formula saķeres izmantojuma vērtības (ε) aprēķināšanai ir norādīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

5.2.4.

Pretbloķēšanas sistēmas radīto saķeres izmantojumu pārbauda nokomplektētiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar 1. vai 2. kategorijas pretbloķēšanas sistēmām. To transportlīdzekļu gadījumā, kuri aprīkoti ar 3. kategorijas pretbloķēšanas sistēmām, šī prasība jāizpilda tikai tai(-ām) asij(-īm), kurai(-ām) ir vismaz viens tieši kontrolēts ritenis.

5.2.5.

Nosacījumu ε ≥ 0,75 pārbauda transportlīdzeklim ar kravu un bez tās (7).

Transportlīdzekļa ar kravu testu uz augstas saķeres ceļa seguma var neveikt, ja norādītais spēks, ko pieliek vadības ierīcei, neliek pretbloķēšanas sistēmai pulsēt bremzēšanas spēku.

Nepiekrauta transportlīdzekļa testam vadības ierīcei pielikto spēku var palielināt līdz 100 daN, ja pretbloķēšanas sistēmas bremzēšanas spēka pulsēšana netiek izraisīta ar pilna spēka vērtību (8). Ja 100 daN nav pietiekams spēks, lai liktu pretbloķēšanas sistēmai pulsēt bremzēšanas spēku, šo testu var izlaist. Pneimatiskā pievada bremžu sistēmu gadījumā šā testa nolūkā gaisa spiediena lielumu nedrīkst palielināt vairāk par izslēgšanas spiediena lieluma.

5.3.   Papildu pārbaudes

Transportlīdzeklim ar kravu un bez tās un ar atvienotu motoru veic turpmāk minētās papildu pārbaudes.

5.3.1.

Riteņi, kurus tieši kontrolē pretbloķēšanas sistēma, nedrīkst bloķēties, ja vadības ierīcei pēkšņi pieliek pilnu spēku (8), kad transportlīdzeklis pa ceļu segumiem, kuri norādīti šā pielikuma 5.2.2. punktā, pārvietojas ar sākotnējo ātrumu 40 km/h un augstu sākotnējo ātrumu, kas norādīts šajā tabulā (9)  (10):

 

Transportlīdzekļa kategorija

Maksimālais testa ātrums

Augstas saķeres ceļa segums

Visas kategorijas, izņemot N2 un N3 ar kravu

0,8 vmax ≤ 120 km/h

N2 un N3 ar kravu

0,8 vmax ≤ 80 km/h

Zemas saķeres ceļa segums

N1

0,8 vmax ≤ 120 km/h

M2, M3, N2, izņemot vilcējus puspiekabēm

0,8 vmax ≤ 80 km/h

N3 un N2 vilcēji puspiekabēm

0,8 vmax ≤ 70 km/h

5.3.2.

Tieši kontrolētie riteņi nedrīkst bloķēties, kad vadības ierīcei pieliek pilnu spēku (8) un kad transportlīdzekļa ass pārbrauc no augstas saķeres (kH) ceļa seguma uz zemas saķeres (kL) ceļa segumu, kur kH ≥ 0,5 un kH/kL ≥ 2 (11). Kustības ātrumu un bremžu iedarbināšanas momentu aprēķina tad, kad, pretbloķēšanas iekārtai pulsējot bremzēšanas spēku uz augstas saķeres ceļa seguma, transportlīdzekļa pāreja no viena seguma uz otru tiek veikta gan ar lielu, gan ar mazu ātrumu atbilstoši šā pielikuma 5.3.1. punkta nosacījumiem (10).

5.3.3.

Kad transportlīdzeklis pārbrauc no zemas saķeres (kL) ceļa seguma uz augstas saķeres (kH) ceļa segumu, kur kH ≥ 0,5 un kH/kL ≥ 2 (11), un vadības ierīcei ir pielikts pilns spēks (8), transportlīdzekļa palēninājums pieaug līdz atbilstoši augstam līmenim samērīgā laikā un transportlīdzeklis nedrīkst novirzīties no sava sākotnējā kursa. Kustības ātrumu un bremžu iedarbināšanas momentu aprēķina tad, kad, pretbloķēšanas iekārtai pulsējot bremzēšanas spēku uz zemas saķeres ceļa seguma, transportlīdzekļa pāreja no viena seguma uz otru notiek ar aptuvenu ātrumu 50 km/h.

5.3.4.

To transportlīdzekļu gadījumā, kas aprīkoti ar 1. vai 2. kategorijas pretbloķēšanas sistēmām, tieši kontrolētie riteņi nedrīkst bloķēties, kad vadības ierīcei pēkšņi pieliek pilnu spēku (8) un transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu 50 km/h, ja transportlīdzekļa labās un kreisās puses riteņi atrodas uz ceļu segumiem ar dažādiem saķeres koeficientiem (kH un kL), kur kH ≥ 0,5 un kH/kL ≥ 2 (11).

5.3.5.

Turklāt transportlīdzekļi ar kravu, kas aprīkoti ar 1. kategorijas pretbloķēšanas sistēmām un saskaņā ar šā pielikuma 5.3.4. punkta nosacījumiem, sasniedz šā pielikuma 3. papildinājumā norādīto bremzēšanas pakāpes vērtību.

5.3.6.

Tomēr šā pielikuma 5.3.1., 5.3.2., 5.3.3., 5.3.4. un 5.3.5. punktā minēto testu laikā ir pieļaujami īsi riteņu bloķēšanas periodi. Turklāt riteņu bloķēšana ir pieļaujama gadījumā, ja transportlīdzekļa ātrums ir mazāks nekā 15 km/h; līdzīgi arī netieši kontrolētu riteņu bloķēšana ir pieļaujama jebkurā ātrumā, taču nedrīkst tikt ietekmēta transportlīdzekļa stabilitāte un vadāmība.

5.3.7.

To testu laikā, kas noteikti šā pielikuma 5.3.4. un 5.3.5. punktā, ir pieļaujama stūrēšanas korekcija, ja stūres vadības ierīces leņķiskais ātrums pirmo divu sekunžu laikā ir 120° robežās, bet ne vairāk kā 240° robežās kopumā. Turklāt šo testu sākumā transportlīdzekļa gareniskajai vidusplaknei jāatrodas pāri robežai starp augstas saķeres ceļa segumu un zemas saķeres ceļa segumu, un šo testu laikā neviena (ārējo) riepu daļa nedrīkst šķērsot šo robežu (7).

6.   ĪPAŠI NOTEIKUMI, KAS ATTIECAS UZ PIEKABĒM

6.1.   Enerģijas patēriņš

Piekabes, kas aprīkotas pretbloķēšanas sistēmām, projektē tā, lai pat pēc tam, kad darba bremžu vadības ierīce ir tikusi iedarbināta konkrētā laika posmā, transportlīdzeklī joprojām būtu pietiekama enerģijas rezerve, lai to apturētu pienācīgā attālumā.

6.1.1.

Atbilstību iepriekš minētajām prasībām pārbauda turpmāk minētajā kārtībā, kad transportlīdzeklis ir ar kravu, tas atrodas uz taisna un līdzena ceļa, kura segumam ir labs saķeres koeficients (12), un tā bremzes ir noregulētas, cik cieši vien iespējams, un proporcijas/bremžu spēka regulators (ja tāds ir uzstādīts) atrodas slodzes stāvoklī visa testa laikā.

6.1.2.

Pneimatiskā pievada bremžu sistēmu gadījumā sākotnējais enerģijas līmenis enerģijas pārvada uzkrāšanas ierīcē (-ēs) ir vienāds ar 800 kPa spiedienu piekabes barošanas līnijas sakabes galvā.

6.1.3.

Transportlīdzeklim braucot ar sākotnējo ātrumu vismaz 30 km/h, bremzes pilnībā iedarbina uz laika posmu t = 15 s, kurā visus riteņus joprojām vada pretbloķēšanas sistēma. Šā testa laikā pārtrauc padevi enerģijas pārvada uzkrāšanas ierīcei(-ēm).

Ja vienu bremzēšanas fāzi nevar pabeigt laika posmā t = 15 s, var izmantot papildu fāzes. Šo fāzu laikā enerģijas pārvada uzkrāšanas ierīci(-es) nepapildina ar enerģiju, un, sākot ar otro fāzi, ņem vērā papildu enerģijas patēriņu bremžu cilindru piepildīšanai, piemēram, ar turpmāk minēto testa metodi.

Spiediena lielums balonā(-os), kad sāk no pirmās fāzes, ir tāds, kāds norādīts šā pielikuma 6.1.2. punktā. Nākamās(-o) fāzes(-žu) sākumā spiediens balonā(-os) pēc bremžu iedarbināšanas nav mazāks kā spiediens, kāds bijis balonā(-os) iepriekšējās fāzes beigās.

Nākamajā(-ās) fāzē(-ēs) vienīgais laika ilgums, kas jāņem vērā, ir laiks, kas pagājis no brīža, kurā spiediens balonā(-os) ir vienāds ar spiedienu, kāds bijis iepriekšējās fāzes beigās.

6.1.4.

Bremzēšanas beigās, kad transportlīdzeklis ir apstājies, darba bremžu vadības iekārtu pilnībā iedarbina četras reizes. Piektās iedarbināšanas reizes laikā spiediens darba bremžu kontūros ir pietiekams, lai nodrošinātu kopējo bremzēšanas spēku riteņu perifērijā, kas vienāds ar ne mazāk kā 22,5 procentiem no spēka, kas atbilst maksimālajai masai uz riteņiem, kad transportlīdzeklis stāv, un neizraisot nevienas bremžu sistēmas automātisku iedarbošanos, kuru nekontrolē pretbloķēšanas sistēma.

6.2.   Saķeres izmantojums

6.2.1.

Bremžu sistēmas, kas aprīkotas ar pretbloķēšanas iekārtu, uzskatāmas par atbilstošām, ja ir izpildīts nosacījums ε ≥ 0,75, kur ε ir izmantotā saķere, kā definēts šā pielikuma 2. papildinājuma 2. punktā. Šo nosacījumu pārbauda transportlīdzeklim bez kravas un uz taisna un līdzena ceļa, kura segumam ir labs saķeres koeficients (12)  (13).

6.2.2.

Lai novērstu bremžu atšķirīgo temperatūru ietekmi, ieteicams lielumu ZRAL noteikt pirms lieluma kR.

6.3.   Papildu pārbaudes

6.3.1.

Transportlīdzeklim braucot ar ātrumu, kas pārsniedz 15 km/h, tā riteņi, kurus tieši kontrolē pretbloķēšanas sistēma, nedrīkst bloķēties, kad bremžu vadības ierīcei pēkšņi pieliek pilnu spēku (8). To pārbauda atbilstoši nosacījumiem, kas norādīti šā pielikuma 6.2. punktā, transportlīdzeklim braucot ar sākotnējo ātrumu 40 km/h un 80 km/h.

6.3.2.

Šā punkta noteikumi attiecas tikai uz piekabēm, kuras aprīkotas ar A kategorijas pretbloķēšanas sistēmu. Ja labās un kreisās puses riteņi atrodas uz ceļu segumiem, kuri rada atšķirīgus maksimālo bremzēšanas pakāpju lielumus (ZRALH un ZRALL), kur

Formula Formula

tieši kontrolētie riteņi nedrīkst bloķēties, ja vadības ierīcei vilcējtransportlīdzeklim, kas pārvietojas ar ātrumu 50 km/h, pēkšņi pieliek pilnu spēku (8). Attiecību ZRALH/ZRALL var pārbaudīt saskaņā ar kārtību, kas minēta šā pielikuma 2. papildinājuma 2. punktā, vai aprēķinot attiecību ZRALH/ZRALL. Saskaņā ar šo nosacījumu transportlīdzeklim bez kravas jāatbilst šā pielikuma 3. papildinājuma prasībai par noteikto bremzēšanas pakāpes vērtību (13).

6.3.3.

Transportlīdzeklim braucot ar ātrumu ≥ 15 km/h, ir pieļaujams, ka tieši kontrolētie riteņi bloķējas uz īsu laika posmu, bet, transportlīdzeklim braucot ar ātrumu < 15 km/h, ir pieļaujama jebkāda riteņu bloķēšanās. Netieši kontrolētiem riteņiem ir pieļaujama bloķēšanās jebkādā ātrumā, bet tas nekādā gadījumā nedrīkst ietekmēt stabilitāti.


(1)  Pretbloķēšanas sistēmas ar lielas regulēšanas iespējas vadību ir uzskatāmas par tādām, kuras iedarbojas gan uz tieši, gan netieši kontrolētiem riteņiem; sistēmās ar zemās izvēles vadību visi riteņi ar devējiem uzskatāmi par tieši kontrolējamiem riteņiem.

(2)  Izgatavotājs tehniskajam dienestam iesniedz dokumentāciju attiecībā uz kontrolleri(-iem), ievērojot 18. pielikumā noteikto formātu.

(3)  Brīdinājuma signāls var iedegties vēlreiz, kamēr transportlīdzeklis stāv, ar nosacījumu, ka tad, ja bojājumu nav, tas nodziest, pirms transportlīdzekļa ātrums sasniedz attiecīgi 10 km/h vai 15 km/h.

(4)  ISO 7638:1997 kontaktspraudnis pēc vajadzības var būt ar 5 vai 7 izvadiem.

(5)  Šo saprot tā, ka uz ierīcēm, ar kurām maina pretbloķēšanas sistēmas vadības režīmu, šā pielikuma 4.5. punkta prasības neattiecas, ja, mainot vadības ierīces režīmu, ir ievērotas visas prasības, kas attiecas uz tās kategorijas pretbloķēšanas sistēmu, ar kuru ir aprīkots transportlīdzeklis. Tomēr šajā gadījumā ievēro šā pielikuma 4.5.2., 4.5.3. un 4.5.4. punkta prasības.

(6)  Līdz brīdim, kad šādas testa virsmas kļūs vispārpieejamas, tehniskais dienests pēc saviem ieskatiem var lietot riepas ar nodilumu, kas robežojas ar atļauto, un augstākus saķeres koeficienta lielumus līdz 0,4. Reģistrē iegūto faktisko lielumu un riepu un virsmas tipu.

(7)  Līdz vienotas testa procedūras noteikšanai šajā punktā paredzētos testus transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar elektriski rekuperatīvo bremžu sistēmu, var atkārtot, lai noteiktu ietekmi dažādām bremzēšanas spēka sadales vērtībām, ko rada transportlīdzekļa automātiskās funkcijas.

(8)  “Pilns spēks” ir maksimālais spēks, kas šo noteikumu 4. pielikumā noteikts konkrētajai transportlīdzekļa kategorijai; ja vajadzīgs, pretbloķēšanas sistēmas iedarbināšanai var izmantot lielāku spēku.

(9)  Šā punkta noteikumi ir spēkā no 1992. gada 13. marta (Transportlīdzekļu konstruēšanas darba grupas lēmums, TRANS/SC.1/WP.29/341, 23. punkts).

(10)  Šo testu mērķis ir pārliecināties, ka transportlīdzekļa riteņi netiek bloķēti un transportlīdzeklis paliek stabils; tāpēc nav vajadzības transportlīdzekli pilnīgi apturēt uz zemas saķeres ceļa seguma.

(11)  kH ir augstas saķeres ceļa seguma koeficients.

kL ir zemas saķeres ceļa seguma koeficients.

kH un kL mēra kārtībā, kāda noteikta šā pielikuma 2. papildinājumā.

(12)  Ja testa trases seguma saķeres koeficients ir pārāk augsts un neļauj pretbloķēšanas sistēmai veikt pulsēšanu, tad testu var veikt uz ceļa seguma ar zemāku saķeres koeficientu.

(13)  Piekabēm, kas aprīkotas ar bremžu spēka regulatoru, spiediena uzstādījumu var palielināt, lai nodrošinātu pilnu bremzēšanas spēka pulsēšanu.

1. PAPILDINĀJUMS

Tabula

Simboli un definīcijas

SIMBOLS

PIEZĪMES

E

Garenbāze

ER

Attālums starp puspiekabes sakabes tapu un ass vai asu centru (vai attālums starp centrālass piekabes jūgstieņa sakabi un ass vai asu centru)

ε

transportlīdzekļa izmantotā saķere ar ceļu: attiecība starp maksimālo bremzēšanas pakāpi (zAL), kad pretbloķēšanas sistēma ir ieslēgta, un saķeres koeficientu (k)

εi

ε vērtība, kas izmērīts asij i (mehāniskā transportlīdzekļa gadījumā, kas aprīkots ar 3. kategorijas pretbloķēšanas sistēmu)

εH

ε vērtība uz augstas saķeres ceļa seguma

εL

ε vērtība uz zemas saķeres ceļa seguma

F

Spēks (N)

FbR

Bremzēšanas spēks piekabei, kuras pretbloķēšanas sistēma nedarbojas

FbRmax

FbR maksimālā vērtība

FbRmaxi

Raksturlielums FbRmax, kad tikai viena piekabes ass i tiek bremzēta

FbRAL

Bremzēšanas spēks piekabei, kuras pretbloķēšanas sistēma ir izslēgta

FCnd

Ceļa seguma kopējā normālā reakcija uz sakabinātu transportlīdzekļu nenobremzētām un nedzenošām asīm statiskos apstākļos

FCd

Ceļa seguma kopējā normālā reakcija uz sakabinātu transportlīdzekļu nenobremzētām un dzenošām asīm statiskos apstākļos

Fdyn

Ceļa seguma normālā reakcija dinamiskos apstākļos ar ieslēgtu pretbloķēšanas sistēmu

Fidyn

Raksturlielums Fdyn uz asi i mehānisko transportlīdzekļu vai pilnīgu piekabju gadījumā

Fi

Ceļa seguma normālā reakcija, kas iedarbojas uz asi i statiskos apstākļos

FM

Ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas iedarbojas uz (velkošā) mehāniskā transportlīdzekļa visiem riteņiem

FMnd  (1)

Ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas iedarbojas uz mehāniskā transportlīdzekļa nenobremzētām un nedzenošām asīm

FMd  (1)

Ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas iedarbojas uz mehāniskā transportlīdzekļa nenobremzētām un dzenošām asīm

FR

Ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas iedarbojas uz visiem piekabes riteņiem

FRdyn

Ceļa seguma kopējā normālā dinamiskā reakcija, kas iedarbojas uz puspiekabes vai centrālass piekabes asi vai asīm

FWM  (1)

0,01 FMnd + 0,015 FMd

G

Paātrinājums gravitācijas ietekmē (9,81 m/s2)

H

Smaguma centra augstums, kā norādījis izgatavotājs un apstiprinājis tehniskais dienests, kas veic atbilstības testu

hD

Jūgstieņa augstums (šarnīra punkts uz piekabes)

hK

Seglierīces sakabes augstums (sakabes tapa)

hR

Piekabes smaguma centra augstums

K

Riepas un ceļa seguma saķeres koeficients

kf

k faktors vienai no priekšējām asīm

kH

k vērtība, kas noteikts uz augstas saķeres ceļa seguma

kI

k vērtība, kas noteikta tāda transportlīdzekļa asij i, kurš aprīkots ar 3. kategorijas pretbloķēšanas sistēmu

kL

k vērtība, kas noteikta uz zemas saķeres ceļa seguma

klock

Saķeres vērtība 100 % slīdēšanas gadījumā

kM

k faktors mehāniskajam transportlīdzeklim

kpeak

Raksturlīknes “saķere pret slīdēšanu” maksimālā vērtība

kr

k faktors vienai no pakaļējām asīm

kR

k faktors piekabei

P

Atsevišķa transportlīdzekļa masa (kg)

R

Attiecība starp kpeak un klock

t

Laika intervāls (s)

tm

t vidējā vērtība

tmin

t minimālā vērtība

z

Bremzēšanas pakāpe

zAL

Bremzēšanas pakāpe z transportlīdzeklim ar ieslēgtu pretbloķēšanas sistēmu

zC

Sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšanas pakāpe z, kad bremzē tikai piekabi un pretbloķēšanas sistēma nedarbojas

zCAL

Sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšanas pakāpe z, kad bremzē tikai piekabi un pretbloķēšanas sistēma ir ieslēgta

zCmax

zC maksimālā vērtība

zCmaxi

Raksturlielums zC, kad tiek bremzēta tikai piekabes ass i

zm

Vidējā bremzēšanas pakāpe

zmax

z maksimālā vērtība

zMALS

Mehāniskā transportlīdzekļa zAL uz ceļa seguma ar dažādu saķeri

zR

Bremzēšanas pakāpe z piekabei, kuras pretbloķēšanas sistēma ir izslēgta

zRAL

Piekabes zAL, kuru iegūst, bremzējot visu asu riteņus, kad velkošais transportlīdzeklis netiek bremzēts un tā motors ir atvienots

zRALH

zRAL uz ceļa seguma ar augstu saķeres koeficientu

zRALL

zRAL uz ceļa seguma ar zemu saķeres koeficientu

zRALS

zRAL uz ceļa seguma ar dažādu saķeri

zRH

zR uz ceļa seguma ar augstu saķeres koeficientu

zRL

zR uz ceļa seguma ar zemu saķeres koeficientu

zRHmax

zRH maksimālā vērtība

zRLmax

zRL maksimālā vērtība

zRmax

zR maksimālā vērtība


(1)  FMnd un FMd divasu mehānisko transportlīdzekļu gadījumā: šos simbolus var vienkāršot līdz atbilstošajiem Fi simboliem.

2. PAPILDINĀJUMS

SAĶERES IZMANTOJUMS

1.   MĒRĪJUMU METODE MEHĀNISKAJIEM TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

1.1.   Saķeres koeficienta (k) noteikšana

1.1.1.

Saķeres koeficientu (k) nosaka kā attiecību starp maksimālajiem bremzēšanas spēkiem, kas rodas, nebloķējot riteņus, un atbilstošu dinamisko slodzi uz bremzētās ass.

1.1.2.

Bremzes iedarbina tikai vienai testējamā transportlīdzekļa asij, kad tas pārvietojas ar sākotnējo ātrumu 50 km/h. Bremzēšanas spēkus sadala pa ass riteņiem, lai sasniegtu maksimālo veiktspēju. Pretbloķēšanas sistēma ir atvienota vai nedarbojas, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu no 40 km/h līdz 20 km/h.

1.1.3.

Veic vairākus testus ar dažādām spiediena pieauguma bremžu līnijā vērtībām, lai noteiktu transportlīdzekļa maksimālo bremzēšanas pakāpes vērtību (zmax). Katra testa laikā uztur nemainīgu ieejas spēku, un bremzēšanas pakāpes lielumu nosaka pēc laika lieluma (t), kas vajadzīgs, lai ātrums samazinātos no 40 km/h uz 20 km/h, pēc formulas:

zmax ir z maksimālais lielums; t ir izteikts sekundēs.

Formula

1.1.3.1.

Riteņu bloķēšana var notikt ātrumā, kas mazāks par 20 km/h.

1.1.3.2.

Sāk ar t mazāko izmērīto lielumu tmin, tad izvēlas trīs t lielumus no tmin līdz 1,05 tmin, un aprēķina to vidējo aritmētisko lielumu tm; tad aprēķina:

Formula

Ja tiek pierādīts, ka praktisku iemeslu dēļ iepriekš minētos trīs lielumus nevar iegūt, tad var izmantot minimālo laiku tmin. Tomēr joprojām ir piemērojamas 1.3. punkta prasības.

1.1.4.

Bremzēšanas spēkus aprēķina, izmantojot izmērīto bremzēšanas pakāpes vērtību un nenobremzētas ass(-u) rites pretestības vērtību 0,015 un 0,010 no statiskās asslodzes attiecīgi dzenošajai asij un nedzenošajai asij.

1.1.5.

Dinamisko slodzi uz asi aprēķina pēc šo noteikumu 10. pielikumā minētās formulas.

1.1.6.

Lielumu k noapaļo līdz trim cipariem aiz komata.

1.1.7.

Tad testu atkārto citai(-ām) asij(-īm), kā definēts no 1.1.1. līdz 1.1.6. punktam (par izņēmumu gadījumiem skatīt 1.4. un 1.5. punktu).

1.1.8.

Piemēram, tāda pakaļējās piedziņas divasu transportlīdzekļa gadījumā, kuram tiek bremzēta priekšējā ass (1), saķeres koeficientu (k) aprēķina pēc turpmāk norādītās formulas:

Formula

1.1.9.

Vienu koeficientu nosaka priekšējai asij kf, un vienu pakaļējai asij kr.

1.2.   Izmantotās saķeres (ε) noteikšana

1.2.1.

Izmantoto saķeri (ε) definē kā attiecību starp maksimālo bremzēšanas pakāpi, kad pretbloķēšanas iekārta darbojas (zAL), un saķeres koeficientu (kM), t. i.:

Formula

1.2.2.

No transportlīdzekļa sākotnējā ātruma 55 km/h maksimālo bremzēšanas pakāpi (zAL) mēra tad, kad darbojas pretbloķēšanas iekārtas pulsēšana, un tā pamatā ir 3 testu rezultātu vidējā vērtība, kā norādīts šā pielikuma 1.1.3. punktā, ņemot vērā laiku, kas vajadzīgs, lai ātrums samazinātos no 45 km/h līdz 15 km/h, saskaņā ar šādu formulu:

Formula

1.2.3.

Saķeres koeficientu kM nosaka proporcionāli saskaņā ar dinamiskajām asslodzēm.

Formula

kur:

Formula

Formula

1.2.4.

Raksturlielumu ε noapaļo līdz diviem cipariem aiz komata.

1.2.5.

Tāda transportlīdzekļa gadījumā, kas aprīkots ar 1. vai 2. kategorijas pretbloķēšanas sistēmu, zAL raksturlielums attiecas uz visu transportlīdzekli, kad tā pretbloķēšanas iekārta darbojas, un izmantoto saķeri (ε) aprēķina pēc tās pašas formulas, kas minēta šā papildinājuma 1.2.1. punktā.

1.2.6.

Tāda transportlīdzekļa gadījumā, kas aprīkots ar 3. kategorijas pretbloķēšanas iekārtu, zAL mēra katrai asij, kurai ir vismaz viens tieši kontrolēts ritenis. Piemēram, divasu transportlīdzeklim, kura pretbloķēšanas sistēma iedarbojas tikai uz pakaļējo asi (2), izmantoto saķeri (ε) aprēķina pēc šādas formulas:

Formula

Šo aprēķinu veic katrai asij, kurai ir vismaz viens tieši kontrolēts ritenis.

1.3.   Ja ε > 1,00, tad saķeres koeficientu mērījumus atkārto. Ir pieļaujama 10 procentu pielaide.

1.4.   To mehānisko transportlīdzekļu gadījumā, kuri aprīkoti ar trim asīm, k vērtības noteikšanai izmanto tikai to asi, kas nav saistīta ar tuvu novietotiem ass ratiņiem (1).

1.5.   N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem, kuru garenbāze ir īsāka par 3,80 m un h/E ≥ 0,25, pakaļējās ass saķeres koeficienta noteikšanu neveic.

1.5.1.

Šādā gadījumā izmantoto saķeri (ε) definē kā attiecību starp maksimālo bremzēšanas pakāpi, kad pretbloķēšanas iekārta darbojas (zAL), un saķeres koeficientu (kf), t. i.:

Formula

2.   MĒRĪŠANAS METODE PIEKABĒM

2.1.   Vispārīgi noteikumi

2.1.1.

Saķeres koeficientu (k) nosaka kā attiecību starp maksimālajiem bremzēšanas spēkiem, kas rodas, nebloķējot riteņus, un atbilstošo dinamisko slodzi uz bremzētās ass.

2.1.2.

Bremzes iedarbina tikai vienai testējamās piekabes asij, kad tā pārvietojas ar sākotnējo ātrumu 50 km/h. Bremzēšanas spēkus sadala pa ass riteņiem, lai sasniegtu maksimālo veiktspēju. Pretbloķēšanas sistēma ir atvienota vai nedarbojas, kad transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu diapazonā no 40 km/h līdz 20 km/h.

2.1.3.

Veic vairākus testus ar pieaugošu spiedienu bremžu līnijā, lai noteiktu sakabināto transportlīdzekļu maksimālo bremzēšanas pakāpi (zCmax), kad bremzē tikai piekabi. Katra testa laikā uztur nemainīgu ieejas spēku, un bremzēšanas pakāpi nosaka pēc laika (t), kas vajadzīgs, lai ātrums samazinātos no 40 km/h uz 20 km/h, izmantojot formulu:

Formula

2.1.3.1.

Riteņu bloķēšana var notikt ātrumā, kas mazāks par 20 km/h.

2.1.3.2.

Sāk ar t mazāko izmērīto vērtību tmin, tad izvēlas trīs t vērtības no tmin līdz 1,05 tmin un aprēķina to vidējo aritmētisko vērtību tm, tad aprēķina:

Formula

Ja tiek pierādīts, ka praktisku iemeslu dēļ iepriekš minētās trīs vērtības nevar iegūt, tad var izmantot minimālo laiku tmin.

2.1.4.

Izmantoto saķeri (ε) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula

Lielumu k pilnīgām piekabēm nosaka saskaņā ar šā papildinājuma 2.2.3. punktu, bet puspiekabēm saskaņā ar šā papildinājuma 2.3.1. punktu.

2.1.5.

Ja ε > 1,00, tad saķeres koeficientu mērījumus atkārto. Ir pieļaujama 10 procentu pielaide.

2.1.6.

Maksimālo bremzēšanas pakāpi (zRAL) mēra tad, kad pretbloķēšanas sistēma ir ieslēgta un vilcējtransportlīdzeklis netiek bremzēts, pamatojoties uz trīs testu rezultātu vidējo vērtību, kā norādīts šā papildinājuma 2.1.3. punktā.

2.2.   Pilnīgas piekabes

2.2.1.

Lieluma k mērījumu (kad transportlīdzekļa pretbloķēšanas sistēma ir atvienota vai nedarbojas un transportlīdzekļa pārvietošanās ātrums ir no 40 km/h līdz 20 km/h) veic priekšējām un pakaļējām asīm.

Vienai no priekšējām asīm i:

Formula

Formula

Formula

Vienai no pakaļējām asīm i:

Formula

Formula

Formula

2.2.2.

Kf un kr vērtības noapaļo līdz trīs cipariem aiz komata.

2.2.3.

Saķeres kR koeficientu nosaka proporcionāli saskaņā ar dinamiskajām asslodzēm.

Formula

2.2.4.

Raksturieluma zRAL mērīšana (kad transportlīdzekļa pretbloķēšanas sistēma ir ieslēgta)

Formula

Raksturlielumu zRAL nosaka uz ceļa seguma ar augstu saķeres koeficientu un transportlīdzekļiem ar A kategorijas pretbloķēšanas sistēmu arī uz ceļa seguma ar zemu saķeres koeficientu.

2.3.   Puspiekabes un centrālass piekabes

2.3.1.

Raksturlieluma k mērījumu (kad transportlīdzekļa pretbloķēšanas sistēma ir atvienota vai nedarbojas un transportlīdzekļa pārvietošanās ātrums ir no 40 km/h līdz 20 km/h) veic transportlīdzeklim, kuram riteņi ir uzmontēti tikai vienai asij, bet citas(-u) ass(-u) riteņi ir nomontēti.

Formula

Formula

Formula

2.3.2.

Raksturlieluma zRAL mērījumu (kad transportlīdzekļa pretbloķēšanas sistēma ir ieslēgta) veic transportlīdzeklim, kuram ir uzmontēti visi riteņi.

Formula

Formula

Formula

Raksturlielumu zRAL nosaka uz ceļa seguma ar augstu saķeres koeficientu un transportlīdzekļiem ar A kategorijas pretbloķēšanas sistēmu arī uz ceļa seguma ar zemu saķeres koeficientu.


(1)  Līdz brīdim, kad tiks ieviesta vienota testa procedūra, par transportlīdzekļiem, kuriem ir vairāk nekā trīs asis, un speciālajiem transportlīdzekļiem konsultējas ar tehnisko dienestu.

3. PAPILDINĀJUMS

EFEKTIVITĀTE UZ CEĻU SEGUMIEM AR DAŽĀDU SAĶERI

1.   MEHĀNISKIE TRANSPORTLĪDZEKĻI

1.1.

Šā pielikuma 5.3.5. punktā norādīto bremzēšanas pakāpi var aprēķināt, ņemot vērā saķeres koeficientu, kas izmērīts diviem ceļu segumiem, uz kuriem ir veikts šis tests. Šiem diviem ceļu segumiem jāatbilst šā pielikuma 5.3.4. punktā paredzētajiem nosacījumiem.

1.2.

Saķeres koeficientus (kH un kL) attiecīgi augstas saķeres un zemas saķeres ceļu segumiem nosaka atbilstoši šā pielikuma 2. papildinājuma 1.1. punkta noteikumiem.

1.3.

Bremzēšanas pakāpe (zMALS) mehāniskajiem transportlīdzekļiem ar kravu ir:

Formula and zMALS ≥ kL

2.   PIEKABES

2.1.

Šā pielikuma 6.3.2. punktā minēto bremzēšanas pakāpi var aprēķināt, ņemot vērā bremzēšanas pakāpju raksturlielumus zRALH un zRALL, kas izmērīti uz diviem ceļu segumiem, uz kuriem veic testus ar ieslēgtu pretbloķēšanas sistēmu. Šiem diviem ceļu segumiem jāatbilst šā pielikuma 6.3.2. punktā norādītajiem nosacījumiem.

2.2.

Bremzēšanas pakāpe zRALS:

Formula

un

Formula

Ja εH > 0,95, izmanto εH = 0,95.

4. PAPILDINĀJUMS

ZEMAS SAĶERES CEĻA SEGUMA IZVĒLES METODE

1.

Datus par izvēlētā ceļa seguma saķeres koeficientu, kā definēts šā pielikuma 5.1.1.2. punktā, iesniedz tehniskajam dienestam.

1.1.

Šajos datos iekļauj saķeres koeficienta raksturlīkni pret slīdes koeficienta raksturlīkni (no 0 līdz 100 procentu slīdēšanai) ātrumam, kas ir aptuveni 40 km/h (1).

1.1.1.

Raksturlīknes maksimālā vērtība atbildīs kpeak, un 100 procentu slīdes vērtība atbildīs klock.

1.1.2.

Proporciju R nosaka kā kpeak un klock attiecību.

Formula

1.1.3.

R vērtību noapaļo līdz vienam ciparam aiz komata.

1.1.4.

Testam izmantotā ceļa seguma proporcijai R jābūt no 1,0 līdz 2,0 (2).

2.

Pirms testu sākšanas tehniskais dienests pārliecinās, ka izvēlētais ceļa segums atbilst norādītajām prasībām, un minēto tehnisko dienestu informē par:

a)

testa metodi, lai noteiktu R;

b)

transportlīdzekļa tipu (mehāniskais transportlīdzeklis, piekabe utt.);

c)

asslodzi un riepām (jātestē dažādas slodzes un dažādas riepas, un šo testu rezultāti jāiesniedz tehniskajam dienestam, kurš izlems, vai tās atbilst tām slodzēm un riepām, kādas ir apstiprināmajam transportlīdzeklim).

2.1.

R vērtību norāda testa protokolā.

Vismaz reizi gadā jāveic ceļa seguma kalibrēšana ar transportlīdzekļa prototipu, lai pārbaudītu R vērtības stabilitāti.


(1)  Līdz brīdim, kad tiks ieviesta vienota testa procedūra saķeres izmantojuma raksturlīknes noteikšanai transportlīdzekļiem, kuru maksimālā masa pārsniedz 3,5 tonnas, var izmantot raksturlīkni, kas aprēķināta vieglajiem automobiļiem. Šajā gadījumā šādiem transportlīdzekļiem attiecību starp kpeak un klock nosaka, izmantojot lielumu kpeak, kā definēts šā pielikuma 2. papildinājumā. Ar tehniskā dienesta piekrišanu šajā punktā aprakstīto saķeres koeficientu var noteikt ar citu metodi, ja ir pierādīta raksturlielumu kpeak un klock līdzvērtība.

(2)  Līdz brīdim, kad šādas testa virsmas kļūs vispārpieejamas, ir pieņemama proporcija R līdz 2,5, un to apspriež ar tehnisko dienestu.


14. PIELIKUMS

Testa nosacījumi piekabēm ar elektriskajām bremžu sistēmām

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Turpmāk minētajos noteikumos elektrisko bremžu sistēmas ir darba bremžu sistēmas, kurās ir vadības ierīce, elektromehāniskā pievada ierīce un berzes bremzes. Elektriskajai vadības ierīcei, kas regulē piekabei pievadāmo spriegumu, jābūt piestiprinātai pie piekabes.

1.2.

Elektrisko bremžu sistēmai vajadzīgo elektroenerģiju piekabei piegādā vilcējtransportlīdzeklis.

1.3.

Elektrisko bremžu sistēmas iedarbina reizē ar vilcējtransportlīdzekļa darba bremžu sistēmu.

1.4.

Nominālais spriegums ir 12 V.

1.5.

Maksimālais strāvas patēriņš nav lielāks par 15 A.

1.6.

Elektriskās bremžu sistēmas pieslēgumu mehāniskajam transportlīdzeklim nodrošina ar īpašu kontaktdakšu un rozeti, kas atbilst (. .) (1), un tās kontaktdakša nedrīkst būt savietojama ar transportlīdzekļa gaismas aprīkojuma rozetēm. Kontaktdakša kopā ar kabeli ir piestiprināta piekabei.

2.   NOSACĪJUMI, KAS ATTIECAS UZ PIEKABI

2.1.

Ja piekabē ir akumulators, kuru baro vilcējtransportlīdzekļa strāvas avots, tad piekabes bremzēšanas laikā tas ir atvienots no barošanas līnijas.

2.2.

Piekabēm, kuru masa bez kravas ir mazāka kā 75 procenti no to maksimālās masas, bremzēšanas spēku automātiski regulē kā piekabes slogojuma funkciju.

2.3.

Elektriskās bremžu sistēmas ir tādas, ka pat tad, ja spriegums savienojošajās līnijās ir samazināts līdz 7 V, joprojām tiek saglabāta bremzējošā darbība, kas ir 20 procenti no maksimālās stāvošas ass vai asu slodzes vai slodžu summas.

2.4.

Vadības ierīces bremzēšanas spēka regulēšanai, kas reaģē uz izmaiņu kustības virzienā (svārsta, atsperes–masas–sistēmas, šķidruma–inerces–slēdža), ir piestiprinātas pie šasijas, ja piekabei ir vairāk nekā viena ass un vertikāli regulējama jūgierīce. Vienass piekabēm un piekabēm ar tuvu novietotām asīm, ja attālums starp asīm ir mazāks nekā viens metrs, šīs vadības ierīces aprīko ar mehānismu, kas norāda tā horizontālu stāvokli (piemēram, līmeņrādi), un tās ir regulējamas ar roku, lai mehānismu noregulētu horizontālā plaknē atbilstoši transportlīdzekļa braukšanas virzienam.

2.5.

Relejs bremžu sistēmai pievadāmās strāvas pieslēgšanai atbilstoši šo noteikumu 5.2.1.19.2. punkta prasībām, kad tas ir pievienots strāvas kabelim, ir iebūvēts piekabē.

2.6.

Kontaktdakšai nodrošina aizsargrozeti.

2.7.

Vadības ierīci aprīko ar indikatoru, kas iedegas ikreiz, kad tiek iedarbinātas bremzes, un kas informē par piekabes elektrisko bremžu sistēmas pareizu darbību.

3.   VEIKTSPĒJA

3.1.

Elektriskās bremžu sistēmas reaģē uz vilcēja un piekabes ātruma palēninājumu, kas nepārsniedz 0,4 m/s2.

3.2.

Bremzējošā darbība var sākties ar sākotnējo bremzēšanas spēku, kas nav lielāks kā 10 procenti no maksimālās stāvošas ass(-u) slodzes vai slodžu summas un nav lielāks kā 13 procenti no nepiekrautas piekabes maksimālās statiskās(-o) ass(-u) slodzes vai slodžu summas.

3.3.

Bremzēšanas spēkus var palielināt arī pakāpeniski. Ar lielākiem bremzēšanas spēkiem nekā tie, kuri minēti šā pielikuma 3.2. punktā, šis pakāpeniskais palielinājums nedrīkst būt lielāks kā seši procenti no maksimālo statisko asslodžu summas un nedrīkst būt lielāks kā astoņi procenti no nepiekrautas piekabes maksimālo statiskās(-o) ass(-u) slodžu summas.

Tomēr tādu vienass piekabju gadījumā, kuru maksimālā masa nepārsniedz 1,5 tonnas, pirmais pakāpeniskais palielinājums nedrīkst pārsniegt septiņus procentus no spēka, kas atbilst piekabes maksimālo statiskās(-o) ass(-u) slodžu summai. Šā lieluma pieaugums par vienu procentu ir pieļaujams secīgiem pakāpeniskiem palielinājumiem (piemērs: pirmais palielinājums septiņi procenti, otrais palielinājums astoņi procenti, trešais palielinājums deviņi procenti, utt.; neviens turpmākais palielinājums nedrīkst pārsniegt 10 procentus). Šajos noteikumos divasu piekabi, kuras garenbāze ir īsāka par vienu metru, uzskata par vienass piekabi.

3.4.

Norādīto piekabes bremzēšanas spēku, kas ir vismaz 50 procenti no spēka, kurš atbilst tās maksimālajai kopējai asslodzei, sasniedz tad, kad vilcēja un piekabes vidējais maksimālais palēninājums – ar maksimālo masu – vienass piekabju gadījumā nepārsniedz 5,9 m/s2 un daudzasu piekabju gadījumā nepārsniedz 5,6 m/s2. Piekabes ar tuvu novietotām asīm, ja attālums starp tām ir mazāks nekā 1 metrs, arī ir uzskatāmas par vienass piekabēm šī noteikuma nozīmē. Tomēr jāievēro šā pielikuma papildinājumā noteiktie ierobežojumi. Ja bremzēšanas spēku regulē pakāpeniski, tad pakāpeniskajiem palielinājumiem jābūt šā pielikuma papildinājumā norādītajā diapazonā.

3.5.

Testu veic ar sākotnējo ātrumu 60 km/h.

3.6.

Piekabes automātisko bremzēšanu nodrošina atbilstoši šo noteikumu 5.2.2.9. punkta prasībām. Ja šai automātiskās bremzēšanas darbībai vajadzīga elektriskā enerģija, tad, lai izpildītu iepriekš minētos nosacījumus, vismaz 15 minūtes jānodrošina tāds piekabes bremzēšanas spēks, kas ir vismaz 25 procenti no tās maksimālajai asslodzei atbilstošā bremzēšanas spēka.


(1)  Tiek veikts pētījums. Līdz brīdim, kad tiks noteikti šī īpašā savienojuma raksturlielumi, izmantojamo savienojuma tipu norāda valsts iestāde, kas piešķir apstiprinājumu.

PAPILDINĀJUMS

Piekabes bremzēšanas pakāpes un vilcēja un piekabes vidējā maksimālā palēninājuma savietojamība (piekabe ar kravu un bez tās)

Image

Piezīmes

1.

Diagrammā norādītās robežas attiecas uz piekabēm ar kravu un bez tās. Ja piekabes bez kravas masa pārsniedz 75 procentus no tās maksimālās masas, robežas piemēro tikai piekabes stāvokļiem ar kravu.

2.

Diagrammā norādītās robežas neietekmē šā pielikuma noteikumus, kas attiecas uz nepieciešamo minimālo bremzēšanas veiktspēju. Tomēr, ja testa laikā iegūtā bremzēšanas veiktspēja (atbilstoši šā pielikuma 3.4. punkta prasībām) ir lielāka nekā nepieciešamā, tā nedrīkst pārsniegt iepriekš diagrammā norādītās robežas.

TR

=

visu piekabes riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa.

PR

=

ceļu seguma kopējā normālā statiskā reakcija uz piekabes riteņiem.

dm

=

vilcēja un piekabes vidējais maksimālais palēninājums.


15. PIELIKUMS

BREMŽU UZLIKU TESTS AR INERCES DINAMOMETRA METODI

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Šajā pielikumā aprakstīto procedūru var piemērot transportlīdzekļa tipa pārveidošanas gadījumā, ja transportlīdzekļos, kuri apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, uzstāda cita tipa bremžu uzlikas.

1.2.

Alternatīvu tipu bremžu uzlikas pārbauda, salīdzinot to darbības veiktspēju ar to bremžu uzliku darbības veiktspēju, ar kurām transportlīdzeklis bijis aprīkots apstiprināšanas laikā un kuras atbilst detaļām, kas minētas attiecīgajā informācijas dokumentā, kura paraugs norādīts šo noteikumu 2. pielikumā.

1.3.

Tehniskais dienests, kas atbildīgs par atbilstības testu veikšanu, var pēc saviem ieskatiem pieprasīt, lai tiktu veikts bremžu uzliku veiktspējas salīdzinājums, kas jāveic atbilstoši šo noteikumu 4. pielikumā norādītajiem attiecīgajiem noteikumiem.

1.4.

Pieteikumu apstiprinājumam ar salīdzinājuma metodi iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

1.5.

Šā pielikuma kontekstā “transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kuram ir saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts tipa apstiprinājums un attiecībā uz kuru ir noteikts, lai salīdzinājums tiktu atzīts par atbilstošu.

2.   TESTA APRĪKOJUMS

2.1.

Testiem izmanto dinamometru, kuram ir turpmāk minētās īpašības.

2.1.1.

Tas spēj radīt šā pielikuma 3.1. punktā noteikto inerci un atbilst šo noteikumu 4. pielikuma 1.5., 1.6. un 1.7. punktā norādītajām prasībām I, II un III tipa testiem.

2.1.2.

Tajā uzstādītās bremzes ir identiskas tām, kuras sākotnēji bijušas uzstādītas konkrētajam transportlīdzekļa tipam.

2.1.3.

Gaisdzesei, ja tāda ir, jāatbilst šā pielikuma 3.4. punktam.

2.1.4.

Šim aprīkojumam testa laikā jāspēj reģistrēt vismaz šādus datus:

2.1.4.1.

pastāvīgi jāreģistrē bremžu diska vai trumuļa rotācijas ātrums;

2.1.4.2.

jāreģistrē to apgriezienu skaits, kas veikti apstāšanās laikā, ar izšķirtspēju, kas nav lielāka kā viena astotdaļa no apgrieziena;

2.1.4.3.

jāreģistrē apstāšanās laiks;

2.1.4.4.

pastāvīgi jāreģistrē temperatūra, ko mēra uzlikas atstātās sliedes centrā vai diska, trumuļa vai uzlikas vidusdaļā;

2.1.4.5.

pastāvīgi jāreģistrē bremžu iedarbināšanas spiediens vai spēks vadības līnijā;

2.1.4.6.

pastāvīgi jāreģistrē efektīvais bremzēšanas moments.

3.   TESTA APSTĀKĻI

3.1.

Dinamometru noregulē cik tuvu vien iespējams (ar ± 5 procentu pielaidi) tai rotējošajai inercei, kas vienāda ar to transportlīdzekļa kopējās inerces daļu, kuru bremzējot rada attiecīgais(-ie) ritenis(-ņi), atbilstoši šādai formulai:

I = MR2

kur:

I

=

rotējošā inerce (kg · m2),

R

=

dinamiskais riepas rites rādiuss (m);

M

=

tā transportlīdzekļa maksimālās masas daļa, kuru bremzē attiecīgais ritenis vai riteņi. Viendiska dinamometra gadījumā šo daļu aprēķina pēc paredzētā bremzēšanas spēka sadalījuma mehāniskajiem M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļiem, ja palēninājums atbilst attiecīgajai vērtībai, kas minēta šo noteikumu 4. pielikuma 2.1. punktā; O kategorijas transportlīdzekļiem (piekabēm) lielums M atbilst konkrētā riteņa slodzei uz zemes, kad transportlīdzeklis stāv un ir piekrauts līdz tā maksimālajai masai.

3.2.

Sākotnējais inerces dinamometra rotācijas ātrums atbilst transportlīdzekļa lineārajam ātrumam, kā norādīts šo noteikumu 4. pielikumā, un tā pamatā ir dinamiskais riepas rites rādiuss.

3.3.

Bremžu uzlikas jāpiestrādā vismaz par 80 procentiem, un to temperatūra piestrādes laikā nedrīkst pārsniegt 180 °C, vai arī – pēc transportlīdzekļa izgatavotāja pieprasījuma – tās piestrādā atbilstoši tā ieteikumiem.

3.4.

Var izmantot dzesēšanas gaisa plūsmu, kas plūst pāri bremzei virzienā perpendikulāri tās rotācijas asij. Dzesēšanas gaisa ātrumam virs bremzēm jābūt:

vair = 0,33 v

kur:

v

=

transportlīdzekļa testa ātrums bremzēšanas sākumā.

Dzesēšanas gaisa temperatūrai jābūt tādai pašai kā apkārtējas vides temperatūra.

4.   TESTA PROCEDŪRA

4.1.   Pieciem bremžu uzliku komplekta paraugiem veic salīdzinošu testu; tos salīdzina ar pieciem bremžu uzliku komplekta paraugiem, kas atbilst oriģinālajām detaļām, kuras norādītas informācijas dokumentā par konkrētā transportlīdzekļa tipa pirmo apstiprinājumu.

4.2.   Bremžu uzliku līdzvērtību nosaka, salīdzinot testu rezultātus, kuri iegūti, izmantojot šajā pielikumā norādīto testa procedūru, un saskaņā ar turpmāk minētajām prasībām.

4.3.   0 tipa aukstu bremžu veiktspējas tests

4.3.1.

Bremzes iedarbina trīs reizes, kad to sākotnējā temperatūra ir zemāka par 100 °C. Temperatūru mēra atbilstoši šā pielikuma 2.1.4.4. punkta prasībām.

4.3.2.

Tādu bremžu uzliku gadījumā, kas paredzētas lietošanai M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļiem, bremzes iedarbina sākotnējā rotācijas ātrumā, kas vienāds ar šo noteikumu 4. pielikuma 2.1.punktā norādīto lielumu, un tās iedarbina, lai sasniegtu vidējo momentu, kas vienāds ar minētajā punktā norādīto vērtību. Turklāt testus veic dažādos rotācijas ātrumos, no kuriem mazākais ir vienāds ar 30 procentiem no transportlīdzekļa maksimālā ātruma un lielākais ir vienāds ar 80 procentiem no šā ātruma.

4.3.3.

Tādu bremžu uzliku gadījumā, kas paredzētas lietošanai O kategorijas transportlīdzekļiem, bremzes iedarbina sākotnējā rotācijas ātrumā, kas vienāds ar 60 km/h, un tās iedarbina, lai sasniegtu vidējo bremzētājmomentu, kas vienāds ar šo noteikumu 4. pielikuma 3.1. punktā norādīto lielumu. Veic aukstu bremžu veiktspējas papildu testu sākotnējā rotācijas ātrumā, kas vienāds ar 40 km/h, lai tā rezultātus salīdzinātu ar I tipa testa rezultātiem, kā aprakstīts šo noteikumu 4. pielikuma 3.1.2.2. punktā.

4.3.4.

Bremzētājmomenta vidējai vērtībai, ko reģistrē iepriekš minēto aukstu bremžu darbības veiktspējas testos, kuros pārbauda uzliku līdzvērtību, ar tiem pašiem mērīšanas ievaddatiem jāatbilst ± 15 procentiem no vidējā bremzētājmomenta, kas reģistrēts ar bremžu uzlikām, kuras atbilst detaļai, kas norādīta attiecīgajā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumā.

4.4.   I tipa tests (bremžu efektivitātes samazināšanās tests)

4.4.1.   Ar atkārtotu bremzēšanu

4.4.1.1.

M2, M3 un N kategorijas transportlīdzekļiem paredzētās bremžu uzlikas pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.5.1. punktā minēto procedūru.

4.4.2.   Ar nepārtrauktu bremzēšanu

4.4.2.1.

Piekabēm (O kategorija) paredzētās bremžu uzlikas pārbauda saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.5.2. punktā minēto procedūru.

4.4.3.   Sakarsušu bremžu veiktspēja

4.4.3.1.

Pēc šā pielikuma 4.4.1. un 4.4.2. punktā paredzēto testu pabeigšanas veic šo noteikumu 4. pielikuma 1.5.3. punktā paredzēto sakarsušu bremžu veiktspējas testu.

4.4.3.2.

Vidējam bremzētājmomentam, ko reģistrē iepriekš minēto sakarsušu bremžu veiktspējas testos, kuros pārbauda uzliku līdzvērtību, ar tiem pašiem mērīšanas ievaddatiem jāatbilst ± 15 procentiem no vidējā bremzētājmomenta, kas reģistrēts ar bremžu uzlikām, kuras atbilst detaļai, kas norādīta attiecīgajā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumā.

4.5.   II tipa tests (transportlīdzekļa reakcijas tests lejupgaitā)

4.5.1.   Šis tests ir vajadzīgs tikai tad, ja konkrētajam transportlīdzekļa tipam uzmontētās berzes bremzes izmanto II tipa testā.

4.5.2.   Bremžu uzlikas, kas paredzētas M3 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem (izņemot tās, kuras paredzētas transportlīdzekļiem, kam jāveic šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.4. punktā paredzēto IIA tipa testu) un N3 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, un O4 kategorijas piekabēm, testē saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.1. punktā minēto procedūru.

4.5.3.   Sakarsušu bremžu veiktspēja

4.5.3.1.

Pēc šā pielikuma 4.5.1. punktā paredzētā testa pabeigšanas veic šo noteikumu 4. pielikuma 1.6.3. punktā paredzēto sakarsušu bremžu veikspējas testu.

4.5.3.2.

Vidējam bremzētājmomentam, ko reģistrē iepriekš minēto sakarsušu bremžu veiktspējas testos, kuros pārbauda uzliku līdzvērtību, ar tiem pašiem mērīšanas ievaddatiem jāatbilst ± 15 procentiem no vidējā bremzētājmomenta, kas reģistrēts ar bremžu uzlikām, kuras atbilst detaļai, kas norādīta attiecīgajā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumā.

4.6.   III tipa tests (bremžu efektivitātes samazināšanās tests)

4.6.1.   Tests ar atkārtotu bremzēšanu

4.6.1.1.

Bremžu uzlikas O4 kategorijas piekabēm testē saskaņā ar procedūru, kas noteikta šo noteikumu 4. pielikuma 1.7.1. un 1.7.2. punktā.

4.6.2.   Sakarsušu bremžu veiktspēja

4.6.2.1.

Pēc šā pielikuma 4.6.1. un 4.6.2. punktā paredzēto testu pabeigšanas veic šo noteikumu 4. pielikuma 1.7.2. punktā paredzēto sakarsušu bremžu veiktspējas testu.

4.6.2.2.

Vidējam bremzētājmomenta lielumam, ko reģistrē iepriekš minēto sakarsušu bremžu veiktspējas testos, kuros pārbauda uzliku līdzvērtība, ar tiem pašiem mērīšanas ievaddatiem jāatbilst ± 15 procentiem no vidējā bremzētājmomenta, kas reģistrēts ar bremžu uzlikām, kuras atbilst detaļai, kas norādīta attiecīgajā transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumā.

5.   BREMŽU UZLIKU PĀRBAUDE

5.1.

Pēc iepriekš minēto testu veikšanas bremžu uzlikas pārbauda vizuāli, lai pārliecinātos, ka tās ir atbilstošā stāvoklī, lai tās varētu ilgstoši izmantot parastos apstākļos.


16. PIELIKUMS

(Rezervēts)


17. PIELIKUMS

Testa procedūra tādu transportlīdzekļu funkcionālās savietojamības novērtēšanai, kuri aprīkoti ar elektriskās vadības līnijām

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Šis pielikums nosaka procedūru, ko var izmantot, lai pārbaudītu ar elektriskās vadības līniju aprīkotu vilcējtransportlīdzekļu un piekabju atbilstību šo noteikumu 5.1.3.6.1. punktā minētajām funkcionālajām un veiktspējas prasībām. Pēc tehniskā dienesta ieskatiem var izmantot alternatīvas procedūras, ja tām ir tāds pats ticamības līmenis.

1.2.

Atsauces uz ISO 7638 standartu šajā pielikumā attiecas uz ISO 7638-1:1997 standartu 24 V sistēmām un ISO 7638-2:1997 standartu 12 V sistēmām.

2.   INFORMĀCIJAS DOKUMENTS

2.1.

Transportlīdzekļa izgatavotājs/sistēmas piegādātājs tehniskajam dienestam iesniedz informācijas dokumentu, kurā ir vismaz šādas ziņas:

2.1.1.

transportlīdzekļa bremžu sistēmas diagramma;

2.1.2.

pierādījumi, ka saskarne, tostarp fiziskais slānis, datu pārraides slānis un lietojuma slānis, kā arī atbalstīto ziņojumu un parametru novietojums atbilst ISO 11992;

2.1.3.

atbalstīto ziņojumu un parametru saraksts; un

2.1.4.

mehāniskā transportlīdzekļa specifikācija attiecībā uz to vadības ierīces kontūru skaitu, kas pārraida signālus par pneimatiskās un/vai elektriskās vadības līnijām.

3.   VILCĒJTRANSPORTLĪDZEKĻI

3.1.   ISO 11992 piekabes simulators

Simulatoram:

3.1.1.

jābūt ar ISO 7638:1997 (7 izvadi) kontaktspraudni, lai to pieslēgtu testējamam transportlīdzeklim. Kontaktspraudņa 6. un 7. izvadu izmanto, lai pārraidītu un uztvertu ziņojumus, kas atbilst ISO 11992:2003;

3.1.2.

jāspēj uztvert visus ziņojumus, ko pārraida transportlīdzeklis, kurš iesniegts tipa apstiprinājumam, un jāspēj pārraidīt visus piekabes ziņojumus, kas definēti ISO 11992-2:2003;

3.1.3.

jānodrošina tieša un netieša ziņojumu nolasīšana, datu lauka parametrus parādot pareizā hronoloģiskā secībā; un

3.1.4.

jābūt aprīkotam ar mehānismu, kas ļauj izmērīt sakabes galvas reakcijas laiku saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 2.6. punktu.

3.2.   Pārbaudes procedūra

3.2.1.   Pārbauda, vai izgatavotāja/piegādātāja iesniegtais informācijas dokuments pierāda atbilstību ISO 11992 noteikumiem attiecībā uz fizisko slāni, datu pārraides slāni un lietojuma slāni.

3.2.2.   Kad simulators ar ISO 7638 saskarnes starpniecību ir pieslēgts mehāniskajam transportlīdzeklim un tiek pārraidīti visi piekabes ziņojumi, kas attiecas uz minēto saskarni, pārbauda turpmāk norādīto:

3.2.2.1.

signāli vadības līnijā:

3.2.2.1.1.

parametriem, kas definēti ISO 11992-2:2003 EBS 12 (3. baits), šādi pārbauda atbilstību transportlīdzekļa specifikācijai:

Signāli vadības līnijā

EBS 12 (3. baits)

1.–2. bits

5.–6. bits

Darba bremžu pieprasījums, ko sūta viens elektriskais kontūrs

00b

 

Darba bremžu pieprasījums, ko sūta divi elektriskie kontūri

01b

 

Transportlīdzeklis nav aprīkots ar pneimatiskās vadības līniju (1)

 

00b

Transportlīdzeklis ir aprīkots ar pneimatiskās vadības līniju

 

01b

3.2.2.2.

darba/papildu bremžu pieprasījums:

3.2.2.2.1

parametrus, kas definēti ISO 11992-2:2003 standarta EBS 11, pārbauda šādi:

Testa apstākļi

Baits

Elektriskās vadības līnijas signāla vērtība

Darba bremžu pedālis un papildu bremžu vadības ierīce atlaisti

3.–4.

0

Darba bremžu pedālis pilnībā nospiests

3.–4.

no 33 280d līdz 43 520d (no 650 līdz 850 kPa)

Papildu bremzes pilnībā iedarbinātas (2)

3.–4.

no 33 280d līdz 43 520d (no 650 līdz 850 kPa)

3.2.2.3.

brīdinājums par defektu:

3.2.2.3.1.

simulē datu pārraides līnijas pastāvīgu defektu, izmantojot ISO 7638 kontaktspraudņa 6. izvadu, un pārbauda, vai iedegas šo noteikumu 5.2.1.29.1.2. punktā noteiktais dzeltenais brīdinājuma signāls;

3.2.2.3.2.

imitē datu pārraides līnijas pastāvīgu defektu, izmantojot ISO 7638 kontaktspraudņa 7. izvadu, un pārbauda, vai iedegas šo noteikumu 5.2.1.29.1.2. punktā noteiktais dzeltenais brīdinājuma signāls;

3.2.2.3.3.

imitē ziņojumu EBS 22 (2. baita 3.–4. bita vērtība 01b) un pārbauda, vai iedegas šo noteikumu 5.2.1.29.1.1. punktā noteiktais sarkanais brīdinājuma signāls;

3.2.2.4.

barošanas līnijas bremzēšanas pieprasījums:

mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuriem piekabes pieslēdz tikai ar elektriskās vadības līniju:

 

pieslēdz tikai elektriskās vadības līniju;

 

imitē ziņojumu EBS 22 (4. baita 3.–4. bita vērtība 01b) un pārbauda, vai tad, kad pilnībā iedarbina darba bremzes, papildu bremzes vai stāvbremzes, spiediens barošanas līnijā nākamo divu sekunžu laikā samazinās līdz 150 kPa;

 

imitē pastāvīgu datu pārraides trūkumu un pārbauda, vai tad, kad pilnībā iedarbina darba bremzes, papildu bremzes vai stāvbremzes, spiediens barošanas līnijā nākamo divu sekunžu laikā samazinās līdz 150 kPa;

3.2.2.5.

reakcijas laiks:

3.2.2.5.1.

pārbauda, vai tad, ja nav defektu, ir izpildītas šo noteikumu 6. pielikuma 2.6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz vadības līnijas reakcijas laiku.

3.2.3.   Papildu pārbaudes

3.2.3.1.

Pēc tehniskā dienesta ieskatiem iepriekš minētās pārbaudes procedūras var atkārtot, mainot ar bremzēšanu nesaistīto saskarnes funkciju režīmu vai tās izslēdzot.

4.   PIEKABES

4.1.   ISO 11992 vilcējtransportlīdzekļa simulators

Simulatoram:

4.1.1.

jābūt ar ISO 7638:1997 (7 izvadi) kontaktspraudni, lai to pieslēgtu testējamam transportlīdzeklim. Kontaktspraudņa 6. un 7. izvadu izmanto, lai pārraidītu un uztvertu ziņojumus, kas atbilst ISO 11992:2003;

4.1.2.

jābūt aprīkotam ar defektu brīdinājuma displeju un elektroenerģijas padevi piekabei;

4.1.3.

jāspēj uztvert visus ziņojumus, ko pārraida piekabe, kura iesniegta tipa apstiprinājumam, un jāspēj pārraidīt visus mehāniskā transportlīdzekļa ziņojumus, kas definēti ISO 11992-2:2003;

4.1.4.

jānodrošina tieša un netieša ziņojumu nolasīšana, datu lauka parametrus parādot pareizā hronoloģiskā secībā; un

4.1.5.

jābūt aprīkotam ar mehānismu, kas ļauj izmērīt bremžu sistēmas reakcijas laiku saskaņā ar šo noteikumu 6. pielikuma 3.5.2. punktu.

4.2.   Pārbaudes procedūra

4.2.1.   Pārbauda, vai izgatavotāja/piegādātāja iesniegtais informācijas dokuments pierāda atbilstību ISO 11992:2003 noteikumiem attiecībā uz fizisko slāni, datu pārraides slāni un lietojuma slāni.

4.2.2.   Kad simulators ar ISO 7638 saskarnes starpniecību ir pieslēgts piekabei un tiek pārraidīti visi vilcējtransportlīdzekļa ziņojumi, kas attiecas uz minēto saskarni, pārbauda turpmāk norādīto:

4.2.2.1.   darba bremžu sistēmas darbība:

4.2.2.1.1.

piekabes reakciju uz parametriem, kas definēti ISO 11992-2:2003 standarta EBS 11, pārbauda šādi:

spiedienam barošanas līnijā katra testa sākumā jābūt ≥ 700 kPa, un transportlīdzeklim jābūt ar kravu (stāvokli ar kravu šai pārbaudei var imitēt);

4.2.2.1.1.1.

piekabēm, kas aprīkotas ar pneimatisko vadības līniju un elektrisko vadības līniju:

 

jābūt pieslēgtām abām vadības līnijām;

 

signāls vienlaikus jāpārraida pa abām vadības līnijām;

 

simulators pārraida EBS 12 ziņojumu (3. baita 5.–6. bits)

 

ar vērtību 01b, lai piekabei paziņotu, ka ir jāpieslēdz pneimatiskās vadības līnija;

pārbaudāmie parametri:

Simulatora pārraidītais ziņojums

Spiediens bremžu kamerās

Baiti

Digitālā pieprasījuma vērtība

 

3.–4.

0

0 kPa

3.–4.

33 280d

(650 kPa)

Kā noteikts izgatavotāja bremžu specifikācijā

4.2.2.1.1.2.

piekabēm, kas aprīkotas ar pneimatisko vadības līniju un elektrisko vadības līniju vai tikai ar elektriskās vadības līniju:

pieslēdz tikai elektrisko vadības līniju;

simulators pārraida šādus ziņojumus:

EBS 12 3. baita 5.–6. bitu ar vērtību 00b, lai piekabi informētu, ka pneimatiskās vadības līnija nav pieejama, un EBS 12 3. baita 1.–2. bitu ar vērtību 01b, lai piekabi informētu, ka elektriskās vadības līnijas signālu ģenerē divi elektriskie kontūri;

pārbaudāmie parametri:

Simulatora pārraidītais ziņojums

Spiediens bremžu kamerās

Baiti

Digitālā pieprasījuma vērtība

 

3.–4.

0

0 kPa

3.–4.

33 280d

(650 kPa)

Kā noteikts izgatavotāja bremžu specifikācijā

4.2.2.1.2.

piekabēm, kas aprīkotas tikai ar elektriskās vadības līniju, reakciju uz ziņojumiem, kas definēti ISO 11992-2:2003 standarta EBS 12, pārbauda šādi:

spiedienam pneimatiskajā barošanas līnijā katra testa sākumā jābūt ≥ 700 kPa;

simulatoram pieslēdz tikai elektriskās vadības līniju;

simulators pārraida šādus ziņojumus:

 

EBS 12 ziņojumu (3. baita 5.–6. bits) ar vērtību 01b, lai piekabei paziņotu, ka ir pieejama pneimatiskās vadības līnija;

 

EBS 11 3.–4. bita vērtību noregulē uz 0 (nav darba bremžu pieprasījuma);

pārbauda reakciju uz šādiem ziņojumiem:

EBS 12, 3. baits, 1.–2. bits

Spiediens bremžu kamerās vai piekabes reakcija

01b

0 kPa (darba bremzes atlaistas)

00b

Piekabi nobremzē automātiski, lai pierādītu, ka attiecīgā kombinācija nav savietojama. Signālam jābūt pārraidītam arī pa ISO 7638:1997 kontaktspraudņa 5. izvadu (dzeltenais brīdinājuma signāls).

4.2.2.1.3.

piekabēm, kas pieslēgtas tikai ar elektriskās vadības līniju, pārbauda piekabes reakciju uz piekabes elektriskās vadības pievada defektu, kas bremzēšanas veiktspēju samazina līdz vismaz 30 procentiem no noteiktā lieluma, izmantojot šādu procedūru:

spiedienam pneimatiskajā barošanas līnijā katra testa sākumā jābūt ≥ 700 kPa;

simulatoram pieslēdz tikai elektriskās vadības līniju;

EBS 12 3. baita 5.–6. bitu noregulē ar vērtību 00b, lai piekabei paziņotu, ka pneimatiskās vadības līnija nav pieejama;

EBS 12 3. baita 1.–2. bitu noregulē ar vērtību 01b, lai piekabei paziņotu, ka elektriskās vadības līnijas signālu ģenerē divi neatkarīgi kontūri;

pārbauda šādus parametrus:

Testa apstākļi

Bremžu sistēmas reakcija

Piekabes bremžu sistēmā nav nekādu defektu

Pārbauda, vai bremžu sistēma veic datu apmaiņu ar simulatoru un vai EBS 22 4. baita 3.–4. bita vērtība ir 00b.

Izraisa piekabes bremžu sistēmas elektriskā vadības pievada defektu, kas liedz saglabāt vismaz 30 procentus no noteiktās bremzēšanas veiktspējas

Pārbauda, vai EBS 22 4. baita 3.–4. bita vērtība ir 01b,

vai pārbauda,

vai ir pārtraukta datu pārraide uz simulatoru.

4.2.2.2.   brīdinājums par defektu:

4.2.2.2.1.

pārbauda, vai atbilstoši brīdinājuma ziņojumi vai signāli tiek pārraidīti šādos apstākļos:

4.2.2.2.1.1.

ja pastāvīgs defekts piekabes bremžu sistēmas elektriskajā vadības pievadā liedz sasniegt vajadzīgo darba bremžu veiktspēju, imitē šādu defektu un pārbauda, vai piekabes pārraidītā EBS 22 2. baita 3.–4. bita vērtība ir 01b. Signālam jābūt pārraidītam arī pa ISO 7638 kontaktspraudņa 5. izvadu (dzeltenais brīdinājuma signāls);

4.2.2.2.1.2.

samazina spriegumu ISO 7638 kontaktspraudņa 1. un 2. izvadā zem izgatavotāja norādītās vērtības, kas liedz pilnībā sasniegt darba bremžu sistēmas vajadzīgo veiktspēju, un pārbauda, vai pārraidītā EBS 22 2. baita 3.–4. bita vērtība ir 01b. Signālam jābūt pārraidītam arī pa ISO 7638 kontaktspraudņa 5. izvadu (dzeltenais brīdinājuma signāls);

4.2.2.2.1.3.

pārbauda atbilstību šo noteikumu 5.2.2.16. punktam, izolējot barošanas līniju. Samazina spiedienu piekabes spiediena uzkrāšanas sistēmā līdz izgatavotāja norādītajai vērtībai. Pārbauda, vai piekabes pārraidītā EBS 22 2. baita 3.–4. bita vērtība ir 01b un vai EBS 23 1. baita 7.–8. bita vērtība ir 00. Signālam jābūt pārraidītam arī pa ISO 7638 kontaktspraudņa 5. izvadu (dzeltenais brīdinājuma signāls);

4.2.2.2.1.4.

kad bremžu iekārtu elektriskajām daļām pirmo reizi pievada spriegumu, pārbauda vai piekabes pārraidītā EBS 22 2. baita 3.–4. bita vērtība ir 01b. Pēc tam, kad bremžu sistēma ir pārbaudījusi, ka nav defektu, par kuriem būtu jābrīdina ar sarkano brīdinājuma signālu, iepriekš minētā ziņojuma vērtībai jābūt 00b;

4.2.2.3.   reakcijas laika pārbaude:

4.2.2.3.1.

pārbauda, vai tad, ja nav defektu, ir izpildītas šo noteikumu 6. pielikuma 3.5.2. punktā noteiktās prasības par bremžu sistēmas reakcijas laiku.

4.2.3.   Papildu pārbaudes

4.2.3.1.

Pēc tehniskā dienesta ieskatiem iepriekš minētās pārbaudes procedūras var atkārtot, mainot ar bremzēšanu nesaistīto saskarnes ziņojumu režīmu vai tos izslēdzot.

Ja veic atkārtotus bremžu sistēmas reakcijas laika mērījumus, transportlīdzekļa pneimatiskās sistēmas reakcijas dēļ reģistrētās vērtības var atšķirties. Visos gadījumos jāizpilda prasības attiecībā uz reakcijas laiku.


(1)  Šādu transportlīdzekļa specifikāciju aizliedz 4. zemsvītras piezīme šo noteikumu 5.1.3.1.3. punktā.

(2)  Pēc izvēles vilcējtransportlīdzekļiem ar elektriskās un pneimatiskās vadības līniju, ja pneimatiskās vadības līnija atbilst papildu bremžu attiecīgajām prasībām.


18. PIELIKUMS

Īpašas prasības attiecībā uz transportlīdzekļu kompleksu elektroniskās vadības sistēmu drošības aspektiem

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šis pielikums nosaka īpašas prasības dokumentācijai, defektu stratēģijai un pārbaudēm attiecībā uz transportlīdzekļu kompleksu elektroniskās vadības sistēmu drošības aspektiem (šā pielikuma 2.3. punkts) saistībā ar šo noteikumu piemērošanu.

Dažos šo noteikumu īpašos punktos uz šo pielikumu var būt atsauces arī uz tādām ar drošību saistītām funkcijām, ko vada elektroniskā(-ās) sistēma(-as).

Šis pielikums nenosaka “sistēmas” veiktspējas kritērijus, bet attiecas uz metodiku, ko piemēro projektēšanas procesam, un uz informāciju, kas tipa apstiprinājuma vajadzībām ir jāsniedz attiecīgajam tehniskajam dienestam.

Minētajai informācijai ir jābūt tādai, kas liecina, ka “sistēma” gan parastos, gan defekta apstākļos atbilst visām veiktspējas prasībām, kuras noteiktas citos šo noteikumu punktos.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā:

2.1.

“drošības koncepcija” ir to īpašību apraksts, kuras ir iekļautas sistēmā, piemēram, elektroniskajos moduļos, lai nodrošinātu sistēmas uzticamību un tādējādi arī drošu sistēmas darbību pat elektriska defekta gadījumā.

Daļa no drošības koncepcijas var būt pāreja uz daļēju darbību vai pat uz rezerves sistēmu svarīgu transportlīdzekļa funkciju veikšanai;

2.2.

“elektroniskās vadības sistēma” ir visu to moduļu kopums, kuru uzdevums ir, apstrādājot elektroniskus datus, kopīgi nodrošināt norādīto transportlīdzekļa vadības funkciju.

Šādā sistēmā, ko bieži vada programmatūra, ir atsevišķas funkcionālas detaļas, kā, piemēram, devēji, elektroniskās vadības moduļi un izpildmehānismi, ko savieno datu pārraides līnijas. Tiem var būt mehāniskas, elektropneimatiskas vai elektrohidrauliskas daļas.

Šeit minētā “sistēma” ir sistēma, kurai ir vajadzīgs tipa apstiprinājums;

2.3.

“transportlīdzekļu kompleksas elektroniskās vadības sistēmas” ir tādas elektroniskās vadības sistēmas, uz kurām attiecas vadības hierarhija, kurā konkrētai augstāka līmeņa vadības sistēmai/funkcijai var būt prioritāte pār konkrētu attiecīgās sistēmas vadītu funkciju.

Funkcija, kuru aizstāj cita funkcija ar augstāku prioritāti, kļūst par kompleksas sistēmas daļu;

2.4.

“augstāka līmeņa vadības” sistēmas/funkcijas ir tās, kuras izmanto papildu apstrādes un/vai devēja funkcijas, lai izmainītu transportlīdzekļa darbību, izraisot transportlīdzekļa vadības sistēmas parastās(-o) funkcijas(-u) variācijas.

Tas kompleksām sistēmām ļauj atkarībā no prioritātes, ko nosaka devēja reģistrētie apstākļi, automātiski mainīt savu mērķi;

2.5.

“moduļi” ir sistēmas detaļu vismazākās vienības, uz ko attiecas šis pielikums, jo šīs sastāvdaļu kombinācijas identifikācijas, analīzes un aizstāšanas vajadzībām tiks uzskatītas par vienu vienību;

2.6.

“datu pārraides līnijas” ir mehānismi, ko izmanto atsevišķo moduļu savstarpējai savienošanai, lai pārraidītu signālus un darbības datus vai piegādātu enerģiju.

Šis aprīkojums parasti ir elektrisks, bet dažas tā daļas var būt arī optiskas, pneimatiskas, hidrauliskas vai mehāniskas;

2.7.

“vadības diapazons” attiecas uz izejas mainīgo lielumu un nosaka diapazonu, kurā sistēmai jāveic vadības funkcija;

2.8.

“darbības robežas” ir ārējo fizisko faktoru limiti, kuru robežās sistēma spēj nodrošināt vadības funkciju.

3.   DOKUMENTĀCIJA

3.1.   Prasības

Izgatavotājs nodrošina dokumentācijas paketi ar pamatinformāciju par “sistēmas” konstrukciju un līdzekļiem, ar kuriem tā ir savienota ar citām transportlīdzekļa sistēmām vai ar kuriem tā tieši kontrolē izejas mainīgos lielumus.

Jāizskaidro izgatavotāja noteiktā(-ās) “sistēmas” funkcija(-as) un drošības koncepcija.

Dokumentācijai jābūt īsai, bet tajā tomēr jāpierāda, ka “sistēmas” projektēšanā un izstrādē ir izmantota pieredze, kas gūta visās attiecīgajās jomās.

Periodisku tehnisko pārbaužu vajadzībām dokumentācijā jānorāda, kā var pārbaudīt “sistēmas” darbības statusu.

3.1.1.

Dokumentācijai ir divas daļas:

a)

oficiālā dokumentācijas pakete, kuru iesniedz apstiprinājumam un kurā iekļauta 3. punktā minētā informācija (izņemot 3.4.4. punktā minēto informāciju), kas kopā ar tipa apstiprinājuma pieteikumu jāiesniedz tehniskajam dienestam. To izmanto pamatdatiem pārbaudes procesam, kas izklāstīts šā pielikuma 4. punktā;

b)

papildu ziņas un analīzes dati, kas minēti 3.4.4. punktā un kas tiks glabāti pie izgatavotāja, bet ko var pārbaudīt tipa apstiprinājuma laikā.

3.2.   “Sistēmas” funkciju apraksts

Nodrošina aprakstu, kurā iekļauts paskaidrojums par visām “sistēmas” funkcijām un metodēm, kas izmantotas, lai sasniegtu attiecīgos mērķus, tostarp tā (to) mehānisma(-u) apraksts, ar ko veic vadības funkcijas.

3.2.1.

Nodrošina visu ieejas un devēja reģistrēto mainīgo lielumu sarakstu un definē to darbības diapazonu.

3.2.2.

Nodrošina visu to izejas mainīgo lielumu sarakstu, kurus kontrolē “sistēma”, un katrā gadījumā norāda, vai attiecīgā vadības funkcija ir tieša vai arī to īsteno ar citas transportlīdzekļa sistēmas starpniecību. Definē katra šāda mainīgā lieluma “vadības diapazonu” (2.7. punkts).

3.2.3.

Attiecīgos gadījumos norāda limitus, kas nosaka sistēmas veiktspējas robežas (2.8. punkts).

3.3.   Sistēmas plāns un diagramma

3.3.1.   Detaļu saraksts

Iesniedz sarakstu ar visiem “sistēmas” moduļiem un norāda pārējās transportlīdzekļa sistēmas, kas vajadzīgas, lai izpildītu attiecīgo vadības funkciju.

Iesniedz darbības principa diagrammu, kurā norādīta šo moduļu kombinācija, un precīzi norāda gan šo iekārtu izvietojumu, gan to starpsavienojumu.

3.3.2.   Moduļu funkcijas

Norāda katra “sistēmas” moduļa funkciju un norāda signālus, kas to savieno ar citiem moduļiem vai citām transportlīdzekļa sistēmām. To var nodrošināt, izmantojot moduļu diagrammu ar norādēm vai citu diagrammu vai aprakstu, ko paskaidro šāda diagramma.

3.3.3.   Starpsavienojumi

Starpsavienojumus “sistēmā” norāda ar elektroapgādes datu pārraides līniju kontūru diagrammu, ar optiskās šķiedras datu pārraides līniju diagrammu optiskajām līnijām, ar cauruļu diagrammu pneimatiskā vai hidrauliskā pievada iekārtām un ar vienkāršotu shematisku attēlu mehāniskiem savienojumiem.

3.3.4.   Signālu pārraide un prioritātes

Jābūt skaidrai atbilstībai starp minētajām datu pārraides līnijām un signāliem, ko pārraida starp moduļiem.

Norāda signālu prioritāti daudzkārtu datu kanāliem ikreiz, kad prioritāte var ietekmēt veiktspēju vai drošību šo noteikumu darbības jomā.

3.3.5.   Moduļu identifikācija

Katram modulim jābūt skaidri un nepārprotami identificējamam (piemēram, marķējot iekārtas vai izmantojot paziņojumus programmatūrai), lai ļautu pārbaudīt iekārtu un dokumentācijas atbilstību.

Ja funkcijas ir apvienotas vienā modulī vai pat vienā datorā, bet moduļa diagrammā skaidrības un uzskatāmības dēļ parādītas dažādos moduļos, izmanto tikai vienu iekārtas identifikācijas marķējumu.

Izgatavotājs, izmantojot šo identifikāciju, apstiprina, ka piegādātā iekārta atbilst attiecīgajam dokumentam.

3.3.5.1.

Identifikācijā nosaka iekārtas un programmatūras versiju, un, ja pēdējā ir mainīta tā, ka mainās arī attiecīgā moduļa funkcija, ciktāl tas ir šo noteikumu darbības jomā, maina arī šo identifikāciju.

3.4.   Izgatavotāja drošības koncepcija

3.4.1.

Izgatavotājs deklarē, ka stratēģija, kas izvēlēta, lai sasniegtu “sistēmas” mērķus, apstākļos, kad nav defektu, neapdraudēs visu to sistēmu drošu darbību, uz kurām attiecas šo noteikumu prasības.

3.4.2.

Attiecībā uz “sistēmā” izmantoto programmatūru jāpaskaidro tās pamatarhitektūra un jānorāda izmantotie izstrādes līdzekļi un instrumenti. Izgatavotājam jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt pierādījumus par līdzekļiem, kas izmantoti, lai projektēšanas un izstrādes procesā noteiktu sistēmas loģikas uzbūvi.

3.4.3.

Izgatavotājs tehniskajām iestādēm sniedz paskaidrojumu par īpašībām, kas iekļautas “sistēmas” koncepcijā, lai defekta apstākļos nodrošinātu drošu darbību. Iespējamās “sistēmas” īpašības defekta apstākļos var būt, piemēram, šādas:

a)

pāreja uz darbību, izmantojot tikai sistēmas daļu;

b)

pāreja uz atsevišķu rezerves sistēmu;

c)

augsta līmeņa funkcijas pārtraukšana.

Defekta gadījumā vadītāju brīdina, piemēram, ar brīdinājuma signālu vai ziņojumu displeju. Ja vadītājs sistēmu neizslēdz, piemēram, pagriežot aizdedzes (palaišanas) atslēgu stāvoklī “OFF” vai izslēdzot konkrēto funkciju, ja šim nolūkam ir paredzēts īpašs slēdzis, brīdinājuma signāls paliek ieslēgts tik ilgi, cik ilgi pastāv attiecīgais defekts.

3.4.3.1.

Ja izvēlētā īpašība konkrētos defekta apstākļos nodrošina pāreju uz daļēju darbības režīmu, tad ir jānorāda šie apstākļi un atbilstošie efektivitātes limiti.

3.4.3.2.

Ja izvēlētā īpašība nodrošina pāreju uz sekundāriem (rezerves) līdzekļiem, lai pildītu transportlīdzekļa vadības sistēmas mērķi, jāpaskaidro pārejas mehānisma principi, dublēšanas princips un līmenis un visas iebūvētās rezerves līdzekļu pārbaudes funkcijas, kā arī jānorāda rezerves līdzekļu efektivitātes robežas.

3.4.3.3.

Ja izvēlētā īpašība nodrošina augsta līmeņa funkcijas pārtraukšanu, jābūt neitralizētiem visiem atbilstošajiem izejas vadības signāliem, kas saistīti ar minēto funkciju, un tas jādara tā, lai ierobežotu pārraides traucējumus.

3.4.4.

Dokumentācija jāpapildina ar analīzi, kas vispārīgi parāda, kā sistēma darbosies, ja notiks kāds no defektiem, kas ietekmēs transportlīdzekļa vadības veiktspēju vai drošību.

Tā var būt defektu veidu un to ietekmes analīze (Failure Mode and Effect Analysis, FMEA), defektu koka analīze (Fault Tree Analysis, FTA) vai jebkurš līdzīgs process, kas atbilst sistēmas drošības vajadzībām.

Izvēlēto(-ās) analītisko(-ās) pieeju(-as) nosaka un atjaunina izgatavotājs, un to (tās) var pārbaudīt tipa apstiprinājuma laikā.

3.4.4.1.

Šajā dokumentācijā uzskaita pārbaudāmos parametrus un visiem defektu apstākļiem, kas definēti šā pielikuma 3.4.4. punktā, izklāsta brīdinājuma signālu, kurš jāsniedz vadītājam un/vai personālam, kas veic apkopi vai tehnisko apskati.

4.   PĀRBAUDE UN TESTS

4.1.

“Sistēmas” darbību, kā noteikts 3. punktā paredzētajos dokumentos, pārbauda šādi:

4.1.1.

“Sistēmas” darbības pārbaude

Kā līdzekli parasto darbības līmeņu noteikšanai pārbaudi par transportlīdzekļa sistēmas veiktspēju apstākļos, kad nav defektu, veic, pamatojoties uz izgatavotāja standarta specifikāciju, ja vien nav jāveic īpašs veiktspējas tests, kas ir daļa no šajos noteikumos vai citos noteikumos paredzētās apstiprinājuma procedūras.

4.1.2.

Šā pielikuma 3.4. punktā minētās drošības koncepcijas pārbaude

Pēc tipa apstiprinātājiestādes ieskatiem pārbauda “sistēmas” reakciju apstākļos, kad tās darbību ietekmē defekts kādā no tās moduļiem, un to dara, elektriskajiem moduļiem vai mehāniskajām daļām piemērojot atbilstošus izejas signālus, lai imitētu sekas, ko izraisa moduļa iekšēji defekti.

4.1.2.1.

Pārbaudes rezultātiem jāatbilst dokumentācijā iekļautajam defektu analīzes apkopojumam, un tiem kopumā jābūt tādiem, lai varētu uzskatīt, ka drošības koncepcija un tās izpilde ir atbilstoša.


19. PIELIKUMS

PIEKABJU BREMŽU DETAĻU VEIKTSPĒJAS TESTI

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Šis pielikums definē testa procedūras, ko piemēro, lai noteiktu veiktspēju šādām detaļām:

1.1.1.

diafragmas bremžu kamerām (sk. 2. punktu);

1.1.2.

atsperu bremzēm (sk. 3. punktu);

1.1.3.

piekabes bremzēm – aukstu bremžu veiktspējas raksturlielumus (sk. 4. punktu);

1.1.4.

pretbloķēšanas bremžu sistēmām (sk. 5. punktu).

(PIEZĪME. Procedūras efektivitātes samazināšanās testam piekabes bremzēm un bremžu automātiskās regulēšanas ierīcēm ir noteiktas šo noteikumu 11. pielikumā.)

1.2.

Iepriekš minētos testa protokolus var izmantot kopā ar procedūrām, kas definētas šo noteikumu 20. pielikumā, vai novērtējot piekabi, kurai pārbauda atbilstību tai noteiktajām veiktspējas prasībām.

2.   VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI DIAFRAGMAS BREMŽU KAMERĀM

2.1.   Vispārīgi noteikumi

2.1.1.

Šī sadaļa definē procedūru, ar kuru nosaka bīdes/gājiena/spiediena raksturlielumus diafragmas bremžu kamerām, ko pneimatiskās bremžu sistēmās (1) izmanto, lai radītu spēkus, kuri vajadzīgi mehāniski iedarbināmām bremzēm.

Šīs pārbaudes procedūras mērķiem kombinēta atsperu bremžu energoakumulatora darba bremžu daļu uzskata par diafragmas bremžu kameru.

2.1.2.

Izgatavotāja deklarētos pārbaudītos veiktspējas raksturlielumus izmanto visos aprēķinos, kas attiecas uz 10. pielikuma bremžu savietojamības prasībām, 20. pielikuma 0 tipa aukstu darba bremžu veiktspējas prasībām, kā arī pieejamā virzuļa gājiena noteikšanai, lai pārbaudītu atbilstību 11. pielikumā noteiktajām sakarsušu bremžu veiktspējas prasībām.

2.2.   Testa procedūra

2.2.1.

Bremžu kameras nulles atzīmei jāatbilst stāvoklim bez spiediena.

2.2.2.

Ar tādiem nominālā spiediena palielinājumiem, kas ≤ 100 kPa, spiediena diapazonā no 100 līdz ≥ 800 kPa atbilstošo radīto bīdes spēku novēro visā pieejamajā pilna gājiena diapazonā pie gājiena ātruma ≤ 10 mm/s vai pie gājiena palielinājuma par ≤ 10 mm, vienlaikus nepieļaujot, lai izmantotais spiediens izmanītos par vairāk nekā ± 5 kPa.

2.2.3.

Katram spiediena palielinājumam saskaņā ar šā pielikuma 7. papildinājumu nosaka atbilstošo vidējo bīdes spēku (ThA) un lietderīgo gājienu (sp).

2.3.   Pārbaude

2.3.1.

Attiecībā uz šā pielikuma 1. papildinājuma 3.1., 3.2., 3.3. un 3.4. punktu testē vismaz 6 paraugus un izsniedz testa protokolu, ja ir izpildītas šā pielikuma 2.3.2., 2.3.3. un 2.3.4. punkta prasības.

2.3.2.

Attiecībā uz vidējās bīdes (ThA) – f(p) pārbaudi izstrādā grafiku, kurā definēta pieņemamā veiktspējas novirze, atbilstoši 1. diagrammā norādītajam modelim, par pamatu izmantojot izgatavotāja deklarēto bīdes-spiediena attiecību. Izgatavotājs nosaka arī piekabju kategoriju, kurai var izmantot bremžu kameru, un atbilstošo piemērojamo pielaides diapazonu.

2.3.3

Pārbauda, vai spiediens (p15), kas vajadzīgs, lai radītu bīdstieņa gājienu 15 mm no nulles atzīmes, atbilst pielaidei ± 10 kPa, izmantojot vienu no turpmāk izklāstītajām testa procedūrām.

2.3.3.1

Izmantojot deklarēto bīdes funkciju (ThA) – f(p), aprēķina bremžu kameras robežspiedienu (p15), kad ThA = 0. Pēc tam pārbauda, vai tad, kad piemēro šo robežspiedienu, tiek radīts 2.3.3. punktā definētais bīdstieņa gājiens.

2.3.3.2.

Izgatavotājs deklarē bremžu kameras robežspiedienu (p15) un pārbauda, vai tad, kad piemēro šo spiedienu, tiek radīts 2.3.3. punktā definētais bīdstieņa gājiens.

2.3.4.

Lietderīgā gājiena (sp) – f(p) pārbaudē izmērītais lielums nedrīkst būt mazāks kā 4 procenti no sp rādītājiem izgatavotāja deklarētajā spiediena diapazonā. Šo lielumu reģistrē un norāda šā pielikuma 1. papildinājuma 3.3.1. punktā. Ārpus šā spiediena diapazona pielaide drīkst pārsniegt četrus procentus.

1.   diagramma

Image

2.3.5.

Reģistrētos testa rezultātus ieraksta veidlapā, kuras paraugs ir norādīts šā pielikuma 2. papildinājumā, un tos pievieno 2.4. punktā aprakstītajam pārbaudes protokolam.

2.4.   Pārbaudes protokols

2.4.1.

Izgatavotāja deklarētos veiktspējas raksturlielumus, kas pārbaudīti ar testa rezultātiem, kuri reģistrēti saskaņā ar 2.3.2. punktu, ieraksta veidlapā, kuras paraugs ir norādīts šā pielikuma 1. papildinājumā.

3.   ATSPERU BREMŽU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI

3.1.   Vispārīgi noteikumi

3.1.1.

Šī sadaļa definē procedūru, ar kuru nosaka bīdes/gājiena/spiediena raksturlielumus atsperu bremzēm (2), ko pneimatiskās bremžu sistēmās izmanto, lai radītu spēkus, kuri vajadzīgi mehāniski iedarbināmām bremzēm.

Šīs pārbaudes procedūras mērķiem kombinēta atsperu bremžu energoakumulatora atsperu bremžu daļu uzskata par atsperu bremzēm.

3.1.2.

Izgatavotāja deklarētos veiktspējas raksturlielumus izmanto visos aprēķinos, kas attiecas uz 20. pielikumā noteiktajām stāvbremžu veiktspējas prasībām.

3.2.   Testa procedūra

3.2.1.

Atsperu bremžu kameras nulles atzīmei jāatbilst stāvoklim ar spiedienu.

3.2.2.

Ar tādiem nominālā gājiena palielinājumiem, kas ≤ 10 mm, atbilstošo radīto bīdi novēro visā pieejamajā pilna gājiena diapazonā pie nulles spiediena.

3.2.3.

Pēc tam spiedienu pakāpeniski palielina, līdz gājiens ir 10 mm no nulles atzīmes, un šo spiedienu, ko definē kā atlaišanas spiedienu, reģistrē.

3.2.4.

Pēc tam spiedienu palielina līdz 850 kPa vai līdz izgatavotāja deklarētajam maksimālajam darba spiedienam atkarībā no tā, kurš ir mazāks.

3.3.   Pārbaude

3.3.1.

Attiecībā uz šā pielikuma 3. papildinājuma 2.1., 3.1., 3.2. un 3.3. punktu pārbauda vismaz 6 paraugus un izsniedz testa protokolu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.3.1.1.

gājiena diapazonā no 10 mm līdz 2/3 no maksimālā gājiena neviens rezultāts, kas izmērīts saskaņā ar 3.2.2. punktu, neatšķiras no deklarētajiem raksturlielumiem par vairāk kā 6 procentiem;

3.3.1.2.

neviens no rezultātiem, kas izmērīts saskaņā ar 3.2.3. punktu, nepārsniedz deklarēto vērtību;

3.3.1.3.

visas atsperu bremzes turpina pareizi darboties pēc 3.2.4. punktā paredzētā testa veikšanas.

3.3.2.

Reģistrētos testa rezultātus ieraksta veidlapā, kuras paraugs ir norādīts šā pielikuma 4. papildinājumā, un tos pievieno 3.4. punktā aprakstītajam pārbaudes protokolam.

3.4.   Pārbaudes protokols

3.4.1.

Izgatavotāja deklarētos veiktspējas raksturlielumus, kas pārbaudīti ar testa rezultātiem, kuri reģistrēti saskaņā ar 3.3.2. punktu, ieraksta veidlapā, kuras paraugs ir norādīts šā pielikuma 3. papildinājumā.

4.   AUKSTU PIEKABES BREMŽU VEIKTSPĒJAS RAKSTURLIELUMI

4.1.   Vispārīgi noteikumi

4.1.1.

Šī procedūra attiecas uz “aukstu bremžu” veiktspējas raksturlielumu pārbaudi pneimatiskām S veida izcilņu un diska bremzēm (3), kas uzstādītas piekabēs.

4.1.2.

Izgatavotāja deklarētos veiktspējas raksturlielumus izmanto visos aprēķinos, kas attiecas uz 10. pielikumā noteiktajām bremžu savietojamības prasībām un uz 20. pielikumā noteiktajām 0 tipa aukstu darba bremžu un stāvbremžu veiktspējas prasībām.

4.2.   Bremzēšanas koeficients un bremzēšanas robežmoments

4.2.1.

Bremzes sagatavo saskaņā ar šā pielikuma 4.4.2. punktu.

4.2.2.

Bremzēšanas koeficients ir pastiprinošais koeficients, ko iegūst ar berzes spēkiem, kurus rada atsevišķās sastāvdaļas, kas veido nokomplektētas bremzes, un to izsaka kā bremzētājmomenta un griezes momenta attiecību. Šo bremžu faktoru apzīmē ar simbolu BF un pārbauda katram 4.3.1.3. punktā minētajam bremžu uzliku vai kluču materiālam.

4.2.3.

Bremzēšanas robežmomentu izsaka tā, lai tas būtu derīgs arī atšķirīgiem bremžu iedarbināšanas lielumiem, un to apzīmē ar simbolu Co.

4.2.4.

BF lielumiem jābūt derīgiem šādu parametru izmaiņām:

4.2.4.1.

masa uz bremzi līdz masai, kas definēta 4.3.1.5. punktā;

4.2.4.2.

bremzes iedarbināšanai izmantoto ārējo detaļu izmēri un raksturlielumi;

4.2.4.3.

riteņu lielums/riepu izmēri.

4.3.   Informācijas dokuments

4.3.1.   Bremžu izgatavotājs tehniskajam dienestam sniedz vismaz šādu informāciju:

4.3.1.1

bremžu tipa, modeļa, izmēra u. c. aprakstu;

4.3.1.2

ziņas par bremžu ģeometriju;

4.3.1.3.

bremžu uzlikas(-u) vai bremžu kluča(-u) marku un tipu;

4.3.1.4.

bremžu trumuļa vai bremžu diska materiālu;

4.3.1.5.

maksimālo tehniski pieļaujamo masu uz bremzi.

4.3.2.   Papildinformācija:

4.3.2.1.

testam izmantojamo riteņu un riepu izmērus;

4.3.2.2.

deklarēto bremzēšanas koeficientu BF;

4.3.2.3.

deklarēto bremzēšanas robežlielumu Co.

4.4.   Testa procedūra

4.4.1.   Sagatavošana

4.4.1.1.

Izmantojot 2. diagrammā norādīto paraugu un izgatavotāja deklarēto bremzēšanas koeficientu, sagatavo grafiku, kas nosaka veiktspējas pieņemamās variācijas.

4.4.1.2.

Tās ierīces veiktspēju, ko izmanto bremžu iedarbināšanai, kalibrē ar viena procenta precizitāti.

4.4.1.3.

Ar paredzēto testa metodi nosaka noslogotās testējamās riepas dinamisko rādiusu.

4.4.2.   Piestrādes procedūra

4.4.2.1.

Trumuļa bremžu gadījumā testus sāk ar jaunām bremžu uzlikām un jaunu(-iem) trumuli(-ļiem), un bremžu uzlikas piestrādā, lai radītu vislabāko iespējamo sākotnējo kontaktu starp uzlikām un trumuli(-ļiem).

4.4.2.2.

Diska bremžu gadījumā testus sāk ar jauniem bremžu klučiem un jaunu(-iem) disku(-iem), un kluču materiāla piestrādāšana ir bremžu izgatavotāja ziņā.

4.4.2.3.

Ar sākotnējo ātrumu 60 km/h bremzes iedarbina 20 reizes, pieliekot bremzēm spēku, kas teorētiski atbilst 0,3 TR/testa masa. Pirms katras bremžu iedarbināšanas reizes sākotnējā temperatūra bremžu uzliku/trumuļa vai bremžu kluča/diska saskares vietā nedrīkst pārsniegt 100 °C.

4.4.2.4.

Pie ātruma no 60 km/h līdz 30 km/h iedarbina bremzes 30 reizes, pieliekot bremzēm spēku, kas atbilst 0,3 TR/testa masa, un starp iedarbināšanas reizēm ievērojot laika intervālu 60 s (4). Pirmajā bremžu iedarbināšanas reizē sākotnējā temperatūra bremžu uzliku/trumuļa vai bremžu kluča/diska saskares vietā nedrīkst pārsniegt 100 °C.

4.4.2.5.

Pabeidzot šā pielikuma 4.4.2.4. punktā noteiktās 30 iedarbināšanas reizes un pēc 120 s intervāla, pie ātruma no 60 km/h līdz 30 km/h bremzes iedarbina 5 reizes, pieliekot bremzēm spēku, kas atbilst 0,3 TR/testa masa, un starp iedarbināšanas reizēm ievērojot laika intervālu 120 s (4).

4.4.2.6.

Ar sākotnējo ātrumu 60 km/h bremzes iedarbina 20 reizes, pieliekot bremzēm spēku, kas atbilst 0,3 TR/testa masa. Pirms katras bremžu iedarbināšanas reizes sākotnējā temperatūra bremžu uzliku/trumuļa vai bremžu kluča/diska saskares vietā nedrīkst pārsniegt 150 °C.

4.4.2.7.

Veic šādas veiktspējas pārbaudes:

4.4.2.7.1.

nosaka ieejas griezes momentu, kas vajadzīgs, lai radītu teorētiskus veiktspējas lielumus, kuri atbilst 0,2, 0,35 un 0,5 ± 0,05 TR/testa masa;

4.4.2.7.2.

pēc tam, kad katrai bremzēšanas pakāpei ir noteikta ieejas griezes momenta vērtība, šī vērtība paliek nemainīga visās turpmākajās bremžu iedarbināšanas reizēs (piemēram, nemainīgs spiediens);

4.4.2.7.3.

ar sākotnējo ātrumu 60 km/h bremzes iedarbina ar katru no 4.4.2.7.1. punktā noteiktajiem ieejas griezes momentiem. Pirms katras bremžu iedarbināšanas reizes sākotnējā temperatūra bremžu uzliku/trumuļa vai bremžu kluča/diska saskares vietā nedrīkst pārsniegt 100 °C.

4.4.2.8.

Atkārto šā pielikuma 4.4.2.6. (nav obligāti) un 4.4.2.7.3. punktā noteiktās procedūras tikmēr, kamēr piecu secīgu nemonotonu mērījumu rezultāti ar nemainīgu ieejas spēku, kas atbilst 0,5 TR/testa masa, ir stabilizējušies ar pielaidi 10 procenti no maksimālās vērtības.

4.4.2.9.

Ja izgatavotājs lauka testos var pierādīt, ka bremzēšanas koeficients pēc šādas stāvokļa piestrādes atšķiras no bremzēšanas koeficienta, kas iegūts uz ceļa, ir pieļaujama papildu paraugu sagatavošana.

Maksimālā bremžu temperatūra, kas izmērīta bremžu uzliku/trumuļa vai bremžu kluča/diska saskares vietā, šādas papildu piestrādes procedūras laikā nedrīkst pārsniegt 500 °C attiecībā uz trumuļa bremzēm un 700 °C attiecībā uz diska bremzēm.

Šis lauka tests ir noturības tests, ko veic, izmantojot tāda paša tipa un modeļa bremzes, kādas jāreģistrē 11. pielikuma 3. papildinājumā norādītajā protokolā. Rezultātus, kas iegūti vismaz 3 testos saskaņā ar 19. pielikuma 4.4.3.4. punktu, kuri veikti 0 tipa testā, transportlīdzeklim esot ar kravu, lauka testā izmanto, lai noteiktu, vai ir pieļaujama papildu paraugu sagatavošana. Bremžu testus dokumentē, kā noteikts šā pielikuma 8. papildinājumā.

Jebkādu papildu paraugu sagatavošanas informāciju reģistrē un norāda papildu bremzēšanas koeficientam BF 11. pielikuma 3. papildinājuma 2.3.1. punktā, minot, piemēram, šādus parametrus:

a)

bremžu cilindra spiediens, ieejas griezes moments vai bremzētājmoments bremžu iedarbināšanas laikā;

b)

ātrums bremžu iedarbināšanas sākumā un beigās;

c)

laiks nemainīga ātruma gadījumā;

d)

temperatūra bremžu iedarbināšanas sākumā un beigās vai bremzēšanas cikla ilgums.

4.4.2.10.

Ja šo procedūru veic uz inerces dinamometra vai uz veltņu stenda dinamometra, drīkst bez ierobežojumiem izmantot dzesējošo gaisa plūsmu.

4.4.3.   Pārbaudes tests

4.4.3.1.

Pirms katras bremžu iedarbināšanas reizes temperatūra bremžu uzliku/trumuļa vai bremžu kluča/diska saskares vietā nedrīkst pārsniegt 100 °C.

4.4.3.2.

Bremzēšanas robežmomentu nosaka pēc izmērītās bremzēšanas ieejas vērtības, izmantojot kalibrētu spēka pielikšanas ierīci.

4.4.3.3.

Sākotnējais ātrums visām bremžu iedarbināšanas reizēm ir 60 ± 2 km/h.

4.4.3.4.

Veic vismaz sešas secīgas bremžu iedarbināšanas ar spēku diapazonā no 0,15 līdz 0,55 TR/testa masa, pakāpeniski palielinot iedarbināšanas spiedienu, un pēc tam sešas bremžu iedarbināšanas ar tādiem pašiem iedarbināšanas spiedieniem, tos pakāpeniski samazinot.

4.4.3.5.

Katrai 4.4.3.4. punktā paredzētajai bremžu iedarbināšanas reizei aprēķina bremzēšanas pakāpi, to pielāgo, lai ņemtu vērā rites pretestību, un atzīmē šā pielikuma 4.4.1.1. punktā paredzētajā grafikā.

4.5.   Testa metodes

4.5.1.   Trasizmēģinājumi

4.5.1.1.

Bremžu veiktspējas testu veic tikai vienai asij.

4.5.1.2.

Testus veic uz taisnas un līdzenas trases, kuras virsmai ir laba saķere, un tad, kad nav vēja, kas var ietekmēt rezultātus.

4.5.1.3.

Piekabei jābūt piekrautai (cik iespējams tuvu) līdz maksimālajai tehniski pieļaujamai masai katrai bremzei, tomēr, ja vajadzīgs, var izmantot papildu masu, lai nodrošinātu, ka uz ass, kurai veic testu, ir pietiekama masa, lai panāktu bremzēšanas pakāpi 0,55 TR/(maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz bremzi) bez riteņu bloķēšanās.

4.5.1.4.

Riepas dinamisko rites rādiusu var pārbaudīt pie maza ātruma (< 10 km/h), veikto attālumu izmērot atkarībā no riteņa pilniem apgriezieniem, un riteņa apgriezienu minimālais skaits dinamiskā rites rādiusa noteikšanai ir 10 reizes.

4.5.1.5.

Sakabināto transportlīdzekļu rites pretestību nosaka, izmērot laiku, kas vajadzīgs, lai transportlīdzekļa ātrums samazinātos no 55 līdz 45 km/h, un veikto attālumu, kad transportlīdzeklim veic testu tajā pašā virzienā, kurā veiks pārbaudes testu, un ar atvienotu motoru un izslēgtu ilgstošas bremzēšanas sistēmu, ja tāda ir.

4.5.1.6.

Iedarbina tikai tās ass bremzes, kurai veic testu, un ieejas spiedienam pie bremzēšanas spēka pielikšanas ierīces jāsasniedz 90 ± 3 procenti (pēc spiediena pieauguma maksimālā laika 0,7 s) no tās asimptotiskā lieluma. Testu veic ar atvienotu motoru un izslēgtu ilgstošas bremzēšanas sistēmu, ja tāda ir.

4.5.1.7.

Testa sākumā bremzes noregulē pēc iespējas ciešāk.

4.5.1.8.

Bremzēšanas ieejas vērtību bremzēšanas robežmomenta aprēķināšanai nosaka, paceļot riteni, to griežot ar roku un pakāpeniski iedarbinot bremzes, līdz sajūt pretestību.

4.5.1.9.

Beigu ātrumu v2 nosaka saskaņā ar 11. pielikuma 2. papildinājuma 3.1.5. punktu.

4.5.1.10.

Bremzēšanas veiktspēju asij, kurai veic testu, nosaka, aprēķinot palēninājumu, ko nosaka, tieši izmērot ātrumu un attālumu starp 0,8 v1 un v2, kur v2 nedrīkst būt mazāks par 0,1 v1. To uzskata par ekvivalentu vidējam maksimālajam palēninājumam (MFDD), kas definēts šo noteikumu 4. pielikumā.

4.5.2.   Tests ar inerces dinamometru

4.5.2.1.

Bremžu veiktspējas testu veic tikai vienam bremžu komplektam.

4.5.2.2.

Testa iekārtai jāspēj radīt inerci, ko paredz šā pielikuma 4.5.2.5. punkts.

4.5.2.3.

Testa iekārtu attiecībā uz ātrumu un efektīvo bremzēšanas momentu kalibrē ar precizitāti divi procenti.

4.5.2.4.

Šim aprīkojumam testa laikā jāspēj reģistrēt vismaz šādus datus:

4.5.2.4.1.

pastāvīgi jāreģistrē bremžu iedarbināšanas spiediens vai spēks;

4.5.2.4.2.

pastāvīgi jāreģistrē efektīvais bremzēšanas moments;

4.5.2.4.3.

pastāvīgi jāreģistrē temperatūra bremžu uzliku/trumuļa vai bremžu kluča/diska saskares vietā;

4.5.2.4.4.

jāreģistrē ātrums testa laikā.

4.5.2.5.

Dinamometra inerci (IT) noregulē cik tuvu vien iespējams (ar ± 5 procentu pielaidi, ieskaitot dinamometra iekšējo berzi) tai transportlīdzekļa lineārās inerces daļai, kas iedarbojas uz vienu riteni un kas vajadzīga, lai sasniegtu 0,55 TR/maksimālā tehniski pieļaujamā masa, saskaņā ar šādu formulu:

IT = Pd · R2

kur:

IT

=

faktiskā rotējošā inerce (kgm2),

R

=

riepas rites rādiuss, ko aprēķina ar formulu 0,485 D,

D

=

d + 2H (5),

d

=

diska diametra nosacītais skaitlis (mm),

H

=

nominālais profila augstums (mm) = S1 × 0,01 Ar,

S1

=

profila platums (mm),

Ra

=

nominālo izmēru attiecība,

Pd

=

maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz bremzi, kā definēts 4.3.1.5. punktā.

4.5.2.6.

Var lietot dzesējošo gaisa plūsmu ar apkārtējās vides temperatūru, kas plūst pāri bremzei ar ātrumu, kas nepārsniedz 0,33 v, un virzienā, kas ir perpendikulārs tās rotācijas asij.

4.5.2.7.

Testa sākumā bremzes noregulē pēc iespējas ciešāk.

4.5.2.8.

Bremzēšanas ieejas vērtību bremzēšanas robežmomenta aprēķināšanai nosaka, pakāpeniski iedarbinot bremzes, līdz konstatē bremzētājmomentu.

4.5.2.9.

Bremžu veiktspēju nosaka, izmērītajam efektīvajam bremzēšanas momentam piemērojot šādu formulu:

bremzēšanas pakāpe = Formula

kur:

Mt

=

vidējais efektīvais bremzēšanas moments (Nm) – aprēķināts pēc attāluma,

g

=

brīvās krišanas paātrinājums (m/s2).

Vidējo efektīvo bremzēšanas momentu (Mt) aprēķina pēc palēninājuma, kas noteikts, tieši izmērot ātrumu un attālumu starp 0,8 v1 un 0,1 v1. To uzskata par ekvivalentu vidējam maksimālajam palēninājumam (MFDD), kas definēts šo noteikumu 4. pielikumā.

4.5.3.   Tests uz veltņu stenda

4.5.3.1.

Testu veic tikai vienai asij ar vienu vai divām bremzēm.

4.5.3.2.

Testa iekārtai jābūt kalibrētam līdzeklim, kas ļauj imitēt masu, kura vajadzīga testējamai(-ām) bremzei(-ēm).

4.5.3.3.

Testa iekārtu attiecībā uz ātrumu un bremzētājmomentu kalibrē ar precizitāti divi procenti, ņemot vērā iekšējās berzes raksturlielumus. Riepas dinamisko rites rādiusu (R) nosaka, izmērot veltņu stenda un testējamās ass nenobremzēto riteņu rotācijas ātrumu pie ātruma, kas ekvivalents 60 km/h, un izmantojot šādu formulu:

Formula

kur:

RR

=

veltņu stenda rādiuss,

nD

=

veltņu stenda rotācijas ātrums,

nw

=

ass nenobremzēto riteņu rotācijas ātrums.

4.5.3.4.

Var izmantot dzesējošo gaisa plūsmu ar apkārtējās vides temperatūru, kas plūst pāri bremzei(-ēm) ar ātrumu, kurš nepārsniedz 0,33 v.

4.5.3.5.

Testa sākumā bremzi(-es) noregulē pēc iespējas ciešāk.

4.5.3.6.

Bremzēšanas ieejas vērtību bremzēšanas robežmomenta aprēķināšanai nosaka, pakāpeniski iedarbinot bremzi(-es), līdz konstatē bremzētājmomentu.

4.5.3.7.

Bremzēšanas veiktspēju nosaka, izmērot bremzēšanas spēku riepas perifērijā, kas aprēķināta bremzēšanas pakāpei, ņemot vērā rites pretestību. Rites pretestību asij ar kravu nosaka, pie ātruma 60 km/h izmērot spēku riepas perifērijā.

Vidējo efektīvo bremzēšanas momentu (Mt) nosaka, izmantojot vērtības, ko izmēra starp brīdi, kad iedarbināšanas spiediens/spēks sasniedz savu asimptotisko lielumu pēc tam, kad sāk palielināties spiediens uz bremzēšanas spēka pielikšanas ierīci, un brīdi, kad pievadītā enerģija atbilst W60, kas definēta 4.5.3.8. punktā.

4.5.3.8.

Lai noteiktu bremzēšanas pakāpi, jāņem vērā pievadītā enerģija W60, kas atbilst testējamām bremzēm atbilstošas masas kinētiskajai enerģijai, kad bremzē no 60 km/h līdz nekustīgam stāvoklim;

kur:

Formula

4.5.3.8.1.

Ja, mērot bremzēšanas ātrumu saskaņā ar 4.5.3.8. punktu, testa ātrumu v nevar uzturēt 60 ± 2 km/h, bremzēšanas pakāpi nosaka, netieši mērot bremzēšanas spēku FB un/vai efektīvo bremzēšanas momentu Mt tā, lai šī/šo parametra(-u) mērījumus neietekmē veltņu testa stenda inerces masas dinamiskie spēki.

4.6.   Pārbaudes protokols

4.6.1.

Izgatavotāja deklarētos veiktspējas raksturlielumus, kas pārbaudīti ar testa rezultātiem, kuri reģistrēti saskaņā ar šā pielikuma 4.4.3. punktu, ieraksta veidlapā, kuras paraugs ir norādīts 11. pielikuma 3. papildinājumā.

5.   PRETBLOĶĒŠANAS BREMŽU SISTĒMAS (ABS)

5.1.   Vispārīgi noteikumi

5.1.1.

Šis punkts definē procedūru, lai noteiktu veiktspēju piekabēm, kas aprīkotas ar pretbloķēšanas bremžu sistēmu.

5.1.2.

Testus, ko veic attiecībā uz O4 kategorijas piekabēm, uzskata par testiem, kas ietver arī O3 kategorijas piekabēm piemērojamās prasības.

5.2.   Informācijas dokuments

5.2.1.

ABS izgatavotājs iesniedz tehniskajam dienestam informācijas dokumentu par sistēmu(-ām), kurai(-ām) jāpārbauda veiktspēja. Šajā dokumentā jābūt vismaz tai informācijai, kas paredzēta šā pielikuma 5. papildinājumā.

5.3.   Testa transportlīdzekļu definīcija

5.3.1.

Pamatojoties uz informācijas dokumentā esošajām ziņām, jo īpaši par piekabju pielietojumiem, kā definēts 5. papildinājuma 2.1. punktā, tehniskais dienests veic testus apstiprināmajam tipam atbilstošām piekabēm, kurām maksimālais asu skaits ir trīs un kuras ir aprīkotas ar attiecīgo pretbloķēšanas sistēmu vai tās konfigurāciju. Turklāt, izvēloties piekabes vērtēšanai, ņem vērā arī tos parametrus, kas definēti turpmākajos punktos.

5.3.1.1.

Balstiekārtas tips: metodi pretbloķēšanas bremžu sistēmas darbības novērtēšanai attiecībā uz balstiekārtas tipu izvēlas šādi.

 

Puspiekabēm: katrai balstiekārtas grupai, piemēram, balansētas mehāniskās utt., novērtē apstiprināmajam tipam atbilstošu piekabi.

 

Pilnīgām piekabēm: novērtējumu veic apstiprināmajam tipam atbilstošai piekabei, kura aprīkota ar vienu balstiekārtas tipu.

5.3.1.2.

Garenbāze: puspiekabēm garenbāze nav ierobežojošais faktors, bet pilnīgajām piekabēm novērtē īsāko garenbāzi.

5.3.1.3.

Bremžu tips: apstiprinājumu veic tikai “S” veida izcilņu vai diska bremzēm, bet, ja kļūst pieejamas citu tipu bremzes, tad var būt jāveic salīdzinājuma tests.

5.3.1.4.

Bremžu spēku regulators: saķeres izmantošanu nosaka tad, kad bremžu spēku regulators ir noregulēts gan kravas, gan bezkravas stāvoklī. Tomēr visos gadījumos paliek spēkā šo noteikumu 13. pielikuma 2.7. punkta prasības.

5.3.1.5.

Bremzes iedarbināšana: testu laikā reģistrē atšķirības iedarbināšanas līmeņos, lai noteiktu saķeres izmantošanu. Rezultātus, kas iegūti, testējot vienu piekabi, var attiecināt arī uz tā paša tipa citām piekabēm.

5.3.2.

Katram testējamam piekabes tipam atbilstības pierādīšanai jābūt pieejamai dokumentācijai, kurā norādīta bremžu savietojamība, kā definēts šo noteikumu 10. pielikumā (2. un 4. diagramma).

5.3.3.

Apstiprināšanas nolūkā puspiekabes un centrālass piekabes uzskata par piederošām pie viena un tā paša transportlīdzekļa tipa.

5.4.   Testa programma

5.4.1.   Tehniskais dienests veic turpmāk minētos testus šā pielikuma 5.3. punktā definētā(-o) transportlīdzekļa(-u) katrai ABS konfigurācijai, ņemot vērā piemērošanas sarakstu, kas minēts šā pielikuma 5. papildinājuma 2.1. punktā. Tomēr testi, kas veikti visnelabvēlīgākajos apstākļos, var konkrētus testus padarīt liekus. Ja testus veic visnelabvēlīgākajos apstākļos, tas jānorāda testa protokolā.

5.4.1.1.   Saķeres izmantojums – testus saskaņā ar procedūru, kas definēta šo noteikumu 13. pielikuma 6.2. punktā, veic katrai ABS konfigurācijai un piekabes tipam, kā definēts izgatavotāja informācijas dokumentā (sk. šā pielikuma 5. papildinājuma 2.1. punktu).

5.4.1.2.   Enerģijas patēriņš

5.4.1.2.1.

Asslodze – testējamo(-ās) piekabi(-es) piekrauj tā, lai asslodze būtu 2 500 kg +/– 200 kg vai 35 procenti +/– 200 kg no pieļaujamās asslodzes atkarībā no tā, kurš lielums ir mazāks.

5.4.1.2.2.

Nodrošina, lai visu to dinamisko testu laikā, kas noteikti šo noteikumu 13. pielikuma 6.1.3. punktā, notiktu bremžu pretbloķēšanas sistēmas pulsēšana.

5.4.1.2.3.

Enerģijas patēriņa tests – testu saskaņā ar procedūru, kas definēta šo noteikumu 13. pielikuma 6.1. punktā, veic katrai ABS konfigurācijai.

5.4.1.2.4.

Lai varētu pārbaudīt apstiprinājumam iesniegto piekabju atbilstību pretbloķēšanas sistēmas enerģijas patēriņa prasībām (sk. 13. pielikuma 6.1. punktu), veic turpmāk minētās pārbaudes.

5.4.1.2.4.1.

Pirms enerģijas patēriņa testa sākuma (5.4.1.2.3. punkts) tādām bremzēm, kurām nav integrētās bremžu nodiluma regulēšanas sistēmas, attiecīgās bremzes noregulē stāvoklī, kurā bremžu kameras bīdstieņa gājiena (sT) attiecība (Rl) pret sviras garumu (lT) ir 0,2. Šo attiecību nosaka bremžu kameras spiedienam 650 kPa.

Piemērs: lT = 130 mm,

sT pie bremžu kameras spiediena 650 kPa = 26 mm

R1 = sT / lT = 26/130 = 0,2

Bremzēm, kurām ir integrēta bremžu nodiluma automātiskās regulēšanas sistēma, bremzes noregulē parastajā darba attālumā, ko norādījis izgatavotājs.

Bremžu regulēšanu iepriekš minētajos stāvokļos veic, kad bremzes ir aukstas (< 100 °C).

5.4.1.2.4.2.

Kad bremžu spēku regulators ir noregulēts kravas stāvoklī un sākotnējais enerģijas līmenis ir noregulēts atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma 6.1.2. punktam, enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) izolē no turpmākas gaisa padeves. Bremzes iedarbina ar vadības ierīces spiedienu, kas sakabes galvā ir 650 kPa, un tad atlaiž. Bremzes iedarbina vēl vairākas reizes, līdz spiediens bremžu kamerās ir tāds pats, kā vērtība, kas iegūta saskaņā ar 5.4.1.2.1. un 5.4.1.2.2. punktā definēto testa procedūru. Norāda bremžu līdzvērtīgo iedarbināšanas reižu skaitu (ner).

Līdzvērtīgu statisko bremžu iedarbināšanas reižu skaitu (ne) norāda testa protokolā;

kur ne = 1,2 · ner, noapaļots līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

5.4.1.3.   Tests uz ceļiem ar dažādu saķeri – ja pretbloķēšanas bremžu sistēma ir definēta kā A kategorijas sistēma, tad visām šādām ABS konfigurācijām jāatbilst veiktspējas prasībām, kas paredzētas šo noteikumu 13. pielikuma 6.3.2. punktā.

5.4.1.4.   Bremžu veiktspēja, transportlīdzeklim braucot ar mazu un lielu ātrumu

5.4.1.4.1.

Kad piekabe ir sagatavota saķeres izmantošanas novērtēšanai, tās bremžu darbības veiktspējas pārbaudi, braucot gan ar mazu, gan ar lielu ātrumu, veic atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma 6.3.1. punktam.

5.4.1.4.2.

Ja starp impulsdevēja zobu skaitu un riepas apkārtmēru pastāv pielaide, darbības pārbaudes veic tolerances galējos punktos saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 6.3. punktu. To var panākt, izmantojot atšķirīgus riepu izmērus vai sagatavojot īpašus impulsdevējus, lai imitētu frekvences galējās robežas.

5.4.1.5.   Papildu pārbaudes

Vilcējtransportlīdzeklim, kas nav nobremzēts, un tā piekabei bez kravas veic turpmāk minētās papildu pārbaudes.

5.4.1.5.1.

Tieši kontrolētie riteņi nedrīkst bloķēties, kad transportlīdzekļa ass/asu balstratiņi pārbrauc no augstas saķeres ceļa seguma (kH) uz zemas saķeres ceļa segumu (kL), kur kH ≥ 0,5 un kH/kL ≥ 2 un vadības spiediens sakabes galvā ir 650 kPa. Kustības ātrumu un bremžu iedarbināšanas momentu aprēķina tad, kad, pretbloķēšanas bremžu sistēmai pulsējot bremzēšanas spēku uz zemas saķeres ceļa seguma, transportlīdzekļa pāreja no viena seguma uz otru notiek ar aptuvenu ātrumu 80 km/h un 40 km/h.

5.4.1.5.2.

Kad transportlīdzeklis pārbrauc no zemas saķeres ceļa seguma (kL) uz augstas saķeres ceļa segumu (kH), kur kH ≥ 0,5 un kH/kL ≥ 2, un vadības spiediens sakabes galvā ir 650 kPa, spiediens bremžu kamerās pieaug līdz atbilstoši augstam līmenim samērīgā laikā, un transportlīdzeklis nedrīkst novirzīties no tā sākotnējā kursa. Kustības ātrumu un bremžu iedarbināšanas momentu aprēķina tad, kad, pretbloķēšanas bremžu sistēmai pulsējot bremzēšanas spēku uz zemas saķeres ceļa seguma, transportlīdzekļa pāreja no viena seguma uz otru notiek ar aptuvenu ātrumu 50 km/h.

5.4.1.6.   Saskaņā ar šo noteikumu 5.1.5. punktu un šo noteikumu 13. pielikuma 4.1. punktu, ieskaitot 12. zemsvītras piezīmi, jānodrošina, lai būtu pieejama dokumentācija par kontrolleri(-iem).

5.5.   Apstiprinājuma protokols

5.5.1.

Sagatavo apstiprinājuma protokolu, kura saturs ir noteikts šā pielikuma 6. papildinājumā.

2.   diagramma

Image


(1)  Var apstiprināt citu konstrukciju bremžu kameras pēc līdzvērtīgas informācijas iesniegšanas.

(2)  Var apstiprināt citu konstrukciju atsperu bremzes pēc līdzvērtīgas informācijas iesniegšanas.

(3)  Var apstiprināt citu konstrukciju bremzes pēc līdzvērtīgas informācijas iesniegšanas.

(4)  Ja jāizmanto trasizmēģinājumu metode vai veltņu stenda testa metodes, izmanto tādu pieliktās enerģijas, kas ir ekvivalents iepriekš noteiktajam.

(5)  Riepas ārējais diametrs, ka definēts Noteikumos Nr. 54.

1. PAPILDINĀJUMS

Pārbaudes protokola veidlapas paraugs diafragmas bremžu kamerām

PROTOKOLS Nr. …

1.

Identifikācija

1.1.

Izgatavotājs: (nosaukums un adrese)

1.2.

Marka: (1)

1.3.

Tips: (1)

1.4.

Detaļas numurs: (1)

2.

Darbības nosacījumi:

2.1.

Maksimālais darba spiediens:

3.

Izgatavotāja deklarētie veiktspējas raksturlielumi:

3.1.

Maksimālais gājiens (smax) pie 650 kPa (2)

3.2.

Vidējais bīdes spēks (ThA) – f (p) (2)

3.3.

Lietderīgais gājiens (sp) – f (p) (2)

3.3.1.

Spiediena diapazons, kurā iepriekš minētais lietderīgais gājiens ir spēkā (skatīt 19. pielikuma 2.3.4. punktu):

3.4.

Spiediens, kas vajadzīgs, lai radītu bīdstieņa gājienu 15 mm (p15), pamatojoties uz ThA – f(p)vai deklarēto vērtību (2)  (3)

4.

Piemērošanas joma

Bremžu kameru var izmantot O3 un O4 kategorijas piekabēm …jā/nē

Bremžu kameru var izmantot tikai O3 kategorijas piekabēm …jā/nē

5.

Nosaukums tehniskajam dienestam/tipa apstiprinātājiestādei (4), kas veicis testu:

6.

Testa datums: …

7.

Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 19. pielikumu pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Tehniskais dienests (4), kas veicis testu:

Parakstījis: … Datums: …

8.

Apstiprinātājiestāde (4)

Parakstījis: … Datums: …

9.

Testa dokumenti:

2. papildinājums, …, …


(1)  Jāmarķē uz bremzēšanas kameras, tomēr iekļaušanai testa protokolā ir vajadzīgs tikai galvenās detaļas numurs, bet modeļa varianti nav jānorāda.

(2)  Ja tiek veiktas modifikācijas, kas ietekmē veiktspējas raksturlielumus (3.1., 3.2. un 3.3. punkts), identifikācija ir jālabo.

(3)  Piemērojot šajā protokolā noteiktos raksturlielumus attiecībā uz 10. pielikumu, pieņem, ka attiecība starp p15 un deklarēto ThA – f(p) pie spiediena 100 kPa ir lineāra.

(4)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.

2. PAPILDINĀJUMS

Veidlapas paraugs diafragmas bremžu kameru testa rezultātu reģistrācijai

PROTOKOLS Nr. …

1.

Testa rezultātu reģistrācija (1) detaļai Nr. …

Spiediens (2)

p - (kPa)

Vidējais bīdes spēks

ThA - (N)

Lietderīgais gājiens

sp - (mm)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Jāsagatavo katram no sešiem testējamiem paraugiem.

(2)  Spiediens “p” atbilst faktiskajiem spiediena lielumiem, kas izmantoti saskaņā ar šā pielikuma 2.2.2. punktu veiktajā testā.

3. PAPILDINĀJUMS

PĀRBAUDES PROTOKOLA VEIDLAPAS PARAUGS ATSPERU BREMZĒM

PROTOKOLS Nr. …

1.

Identifikācija:

1.1.

Izgatavotājs (nosaukums un adrese):

1.2.

Marka: (1)

1.3.

Tips: (1)

1.4.

Detaļas numurs: (1)

2.

Darbības nosacījumi:

2.1.

Maksimālais darba spiediens:

3.

Izgatavotāja deklarētie veiktspējas raksturlielumi:

3.1.

Maksimālais gājiens (smax) (2)

3.2.

Atsperes bīdes spēks (Ths) - f (s) (2)

3.3.

Atlaišanas spiediens (pie 10 mm gājiena) (2)

4.

Testa datums:

5.

Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 19. pielikumu pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Tehniskais dienests (3), kas veicis testu:

Parakstījis: …Datums: …

6.

Apstiprinātājiestāde (3)

Parakstījis: …Datums: …

7.

Testa dokumenti:

4. papildinājums, …, …


(1)  Jāmarķē uz atsperu bremzes, tomēr iekļaušanai testa protokolā ir vajadzīgs tikai galvenās detaļas numurs, bet modeļa varianti nav jānorāda.

(2)  Ja tiek veiktas modifikācijas, kas ietekmē veiktspējas raksturlielumus (3.1., 3.2. un 3.3. punkts), identifikācija ir jālabo.

(3)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.

4. PAPILDINĀJUMS

VEIDLAPAS PARAUGS ATSPERU BREMŽU TESTA REZULTĀTU REĢISTRĀCIJAI

PROTOKOLS Nr. …

1.

Testa rezultātu reģistrācija (1) detaļai Nr.: …

Gājiens (2)

s – (mm)

Bīdes spēks

Ths – (N)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Atlaišanas spiediens (pie 10 mm gājiena) … kPa


(1)  Jāsagatavo katram no sešiem testējamiem paraugiem.

(2)  Gājiens “s” atbilst faktiskajiem gājiena lielumiem, kas saskaņā ar šā pielikuma 3.2.2. punktu izmantoti testā.

5. PAPILDINĀJUMS

PIEKABES PRETBLOĶĒŠANAS BREMŽU SISTĒMAS INFORMĀCIJAS DOKUMENTS

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Izgatavotāja nosaukums

1.2.

Sistēmas nosaukums

1.3.

Sistēmas varianti

1.4.

Sistēmas konfigurācijas (piemēram, 2S/1M, 2S/2M utt.)

1.5.

Sistēmas pamatfunkciju un/vai principu skaidrojums:

2.   LIETOJUMI

2.1.

To piekabju tipu un ABS konfigurāciju saraksts, kurām tiek prasīts apstiprinājums.

2.2.

To sistēmas konfigurāciju shematiskās diagrammas, kuras iemontētas 2.1. punktā definētajās piekabēs, pievēršot uzmanību šādiem parametriem:

 

devēju novietojumi;

 

modulatoru novietojumi;

 

paceļamās asis;

 

stūrējamās asis;

 

caurules: tips – iekšējais(-ie) diametrs(-i) un garumi.

2.3.

Riepas apkārtmēra attiecība pret impulsdevēja disku, ieskaitot pielaides.

2.4.

Pielaide riepas apkārtmēram starp vienu asi un citu, kurā uzstādīts tas pats impulsdevējs.

2.5.

Piemērošanas joma balstiekārtas tipam:

pneimatiskā balstiekārta

:

jebkāda tipa balansēta garensviras pneimatiskā balstiekārta;

citas balstiekārtas

:

nosaka izgatavotājs, modelis un tips (balansēta, nebalansēta).

2.6.

Ieteikumi par diferenciālbremzes ieejas griezes momentu (ja ir) saistībā ar ABS konfigurāciju un piekabes balstratiņiem.

2.7.

Papildinformācija pretbloķēšanas bremžu sistēmas iedarbināšanai (ja tāda ir).

3.   DETAĻAS APRAKSTS

3.1.

Devējs(-i)

Funkcija

Identifikācija (piemēram, detaļas numurs(-i))

3.2.

Kontrolleris(-i)

Vispārējais apraksts un funkcija

Identifikācija (piemēram, detaļas numurs(-i))

Kontrollera(-u) drošības aspekti

Papildu iespējas (piemēram, palēninātāja vadība, automātiska konfigurācija, maināmi parametri, diagnostika)

3.3.

Modulators(-i)

Vispārējais apraksts un funkcija

Identifikācija (piemēram, detaļas numurs(-i))

Ierobežojumi (piemēram, maksimālais strāvas apjoms, kas jākontrolē)

3.4.

Elektriskais aprīkojums

Kontūra(-u) diagramma(-as)

Strāvas pārvada veidi

Signāllampiņu secība(-as)

3.5.

Pneimatiskie kontūri

Bremžu diagrammas, kurās ietvertas to piekabju tipiem piemērojamās ABS konfigurācijas, kuri definēti 2.1. punktā.

Ierobežojumi cauruļu, šļūteņu izmēriem un to attiecīgajiem garumiem, kuriem ir ietekme uz sistēmas veiktspēju (piemēram, starp modulatoru un bremžu kameru).

3.6.

Elektromagnētiskā savietojamība

3.6.1.

Dokuments, kas pierāda atbilstību šo noteikumu 13. pielikuma 4.4. punktam.

6. PAPILDINĀJUMS

PIEKABES PRETBLOĶĒŠANAS BREMŽU SISTĒMAS TESTA PROTOKOLS

TESTA PROTOKOLS Nr. …

1.   IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Pretbloķēšanas bremžu sistēmas izgatavotājs (nosaukums un adrese)

1.2.

Sistēmas nosaukums/modelis

2.   APSTIPRINĀTĀ(-ĀS) SISTĒMA(-AS) UN INSTALĀCIJA(-AS)

2.1.

Apstiprinātā(-ās) ABS konfigurācija(-as) (piemēram, 2S/1M, 2S/2M utt.):

2.2.

Piemērošanas diapazons (piekabes tips un asu skaits):

2.3.

Strāvas pievadīšanas veidi: ISO 7638, ISO 1185 utt.

2.4.

Apstiprinātā(-o) devēja(-u), kontrollera(-u) un modulatora(-u) identifikācija:

2.5.

Enerģijas patēriņš – līdzvērtīgu statisko bremžu iedarbināšanas reižu skaits.

2.6.

Papildu iespējas, piemēram, palēninātāja vadība, paceļamās ass konfigurācija utt.

3.   TESTA DATI UN REZULTĀTI

3.1.

Testējamā transportlīdzekļa dati:

3.2.

Informācija par testam izmantojamo ceļa segumu:

3.3.

Testa rezultāti:

3.3.1.

Saķeres izmantojums:

3.3.2.

Enerģijas patēriņš:

3.3.3.

Tests uz ceļu segumiem ar dažādu saķeri:

3.3.4.

Bremžu veiktspēja, transportlīdzeklim braucot ar mazu ātrumu:

3.3.5.

Bremžu veiktspēja, transportlīdzeklim braucot ar lielu ātrumu:

3.3.6.

Papildu pārbaudes:

3.3.6.1.

Transportlīdzekļa pāreja no augstas saķeres ceļa seguma uz zemas saķeres ceļa segumu:

3.3.6.2.

Transportlīdzekļa pāreja no zemas saķeres ceļa seguma uz augstas saķeres ceļa segumu:

3.3.7.

Defekta režīma imitācija:

3.3.8.

Papildu jaudas savienojumu funkcionālās pārbaudes:

3.3.9.

Elektromagnētiskā savietojamība

4.   UZSTĀDĪŠANAS IEROBEŽOJUMI

4.1.

Riepas apkārtmēra attiecība pret impulsdevēja disku:

4.2.

Pielaide riepas apkārtmēram starp vienu asi un citu, kurā uzstādīts tas pats impulsdevējs:

4.3.

Balstiekārtas tips:

4.4.

Diferenciālis(-ļi) bremzes ieejas griezes momentā piekabes asu balstratiņos:

4.5.

Pilnīgas piekabes riteņu garenbāze:

4.6.

Bremžu tips:

4.7.

Cauruļu izmēri un garumi:

4.8.

Bremžu spēku regulatora pielietojums:

4.9.

Signāllampiņu secība:

4.10.

Sistēmas konfigurācijas un lietojumi, kas atbilst A kategorijas prasībām.

4.11.

Citi ieteikumi/ierobežojumi (piemēram, devēju, modulatora(-u), paceļamās(-o) ass(-u), stūrējamās(-o) asu novietojumi):

5.   TESTA DATUMS:

Šis tests ir veikts un par rezultātiem paziņots saskaņā ar Noteikumu Nr. 13 19. pielikumu pēc jaunākajiem grozījumiem, kas izdarīti ar … grozījumu sēriju.

Tehniskais dienests (1), kas veicis testu:

Parakstījis: … Datums: …

6.   APSTIPRINĀTĀJIESTĀDE (1)

Parakstījis: … Datums: …

Pielikumā: izgatavotāja iesniegtais informācijas dokuments.


(1)  Paraksta atšķirīgas personas pat tad, ja tehniskais dienests un apstiprinātājiestāde ir viena un tā pati struktūra vai ja kopā ar protokolu ir izsniegta atsevišķa apstiprinātājiestādes atļauja.

7. PAPILDINĀJUMS

SIMBOLI UN DEFINĪCIJAS

SIMBOLS

DEFINĪCIJA

BF

Bremzēšanas koeficients (bremzēšanas ieejas un izejas vērtību attiecība)

CO

Ieejas griezes momenta robežlielums (minimālais moments, kas vajadzīgs, lai radītu izmērāmu bremzētājmomentu)

D

Ārējais diametrs (kopējais piepumpētas jaunas riepas diametrs)

d

Nosacīts skaitlis, kas apzīmē nominālo diska diametru un atbilst diska diametram, kas izteikts collās vai milimetros

FB

Bremzēšanas spēks

H

Nominālais profila augstums (attālums, kas vienāds ar pusi no starpības starp riepas ārējo diametru un nominālo diska diametru)

I

Rotācijas inerce

l T

Testējamās standarta piekabes bremzes sviras garums

Mt

Vidējais efektīvais bremzēšanas moments

ne

Līdzvērtīgu statisko bremžu iedarbināšanas reižu skaits tipa apstiprinājuma vajadzībām

ner

Līdzvērtīgu statisko bremžu iedarbināšanas reižu skaits, kas iegūts testa laikā

nD

Veltņu stenda rotācijas ātrums

nW

Ass nenobremzēto riteņu rotācijas ātrums

Pd

Maksimālā tehniski pieļaujamā masa uz bremzi

p

Spiediens

P15

Spiediens bremžu kamerā, kas vajadzīgs, lai radītu bīdstieņa gājienu15 mm no nulles atzīmes

R

Dinamiskais riepas rites rādiuss (aprēķināts, izmantojot 0,485 D)

Ra

Riepas nominālo izmēru attiecība (ar simts pareizināts skaitlis, kas iegūts, dalot nominālo profila augstumu milimetros ar nominālo profila platumu milimetros)

R l

Attiecība starp sT/l T

RR

Veltņu stenda rādiuss

S1

Riepas profila platums (lineārs attālums starp piepumpētas riepas sānu malu ārējām malām, neskaitot paaugstinājumus, kas radušies marķēšanas, dekorējumu vai aizsargslāņa vai rievu dēļ)

s

Bremzes virzuļa gājiens (darba gājiens un brīvgājiens)

s max

Bremzes virzuļa kopējais gājiens

sp

Lietderīgais bremzes virzuļa gājiens (gājiens, kurā izejas bīdes spēks ir 90 procenti no vidējā bīdes spēka (ThA))

sT

Testējamās standarta piekabes bremzes kameras bīdstieņa gājiens milimetros

ThA

Vidējais bīdes spēks (vidējā bīdes spēka vērtību nosaka, integrējot vērtības starp vienu trešdaļu un divām trešdaļām virzuļa kopējā gājiena (s max )

Ths

Atsperu bremzes atsperes bīdes spēks

TR

Visu piekabes vai puspiekabes riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa

v

Veltņu stenda testa ātrums

v1

Sākotnējais ātrums bremzēšanas sākumā

v2

Ātrums bremzēšanas beigās

W60

Pievadītā enerģija, kas atbilst testējamām bremzēm atbilstošas masas kinētiskajai enerģijai, kad bremzē no 60 km/h līdz nekustīgam stāvoklim

z

Transportlīdzekļa bremzēšanas pakāpe

8. PAPILDINĀJUMS

Lauka testa dokumentēšanas veidlapa, kas noteikta šā pielikuma 4.4.2.9. punktā

1.   IDENTIFIKĀCIJA

1.1.

Bremzes:

Izgatavotājs …

Marka …

Tips …

Modelis …

Trumuļa bremzes vai diska bremzes (1)

Dati testētās detaļas identificēšanai …

Tehniski pieļaujamais maksimālais ieejas griezes moments Cmax

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīce: ir/nav iebūvēta (1)

1.2.

Bremžu trumulis vai bremžu disks:

Trumuļa iekšējais diametrs vai diska ārējais diametrs …

Lietderīgais rādiuss (2)

Biezums …

Masa …

Materiāls …

Dati testētās detaļas identificēšanai …

1.3.

Bremžu uzlikas vai kluči:

Izgatavotājs …

Tips …

Identifikācija …

Platums …

Biezums …

Virsmas laukums …

Piestiprināšanas veids …

Dati testētās detaļas identificēšanai …

1.4.

Bremžu cilindrs:

Izgatavotājs …

Marka …

Lielums …

Tips …

Dati testētās detaļas identificēšanai …

1.5.

Bremžu automātiskās regulēšanas ierīce (3):

Izgatavotājs …

Marka …

Tips …

Versija …

Dati testētās detaļas identificēšanai …

1.6.

Testējamā transportlīdzekļa dati

Vilcējtransportlīdzeklis:

Identifikācijas Nr. …

Slodze uz katru asi …

Piekabe:

Identifikācijas Nr. …

Kategorija: O2/O3/O4  (1)

pilnīga piekabe/puspiekabe/centrālass piekabe (1)

Asu skaits …

Riepas/diski: …

Divi/viens (1)

Dinamiskais rites rādiuss R piekabei ar kravu …

Slodze uz katru asi …

2.   TESTA DATI UN REZULTĀTI

2.1.

Lauka tests:

Vispārīgs apraksts: nobrauktais attālums, ilgums un vieta

2.2.

Bremžu tests:

2.2.1.

Trasizmēģinājuma informācija …

2.2.2.

Testa procedūra …

2.3.

Testa rezultāti:

Bremzēšanas koeficients

1. tests …

1. testa datums …

2. tests …

2. testa datums …

3. tests …

3. testa datums …

Diagrammas


(1)  Lieko svītrot.

(2)  Attiecas tikai uz diska bremzēm.

(3)  Nav piemērojams, ja ir iebūvētā bremžu automātiskās regulēšanas ierīce.


20. PIELIKUMS

ALTERNATĪVA PROCEDŪRA PIEKABJU TIPA APSTIPRINĀJUMAM

1.   VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1.1.

Šajā pielikumā ir noteikta alternatīva procedūra piekabju tipa apstiprinājumam, izmantojot informāciju no testa protokoliem, kas izdoti saskaņā ar 11. un 19. pielikumu.

1.2.

Pabeidzot šā pielikuma 3., 4., 5., 6., 7. un 8. punktā aprakstītās pārbaudes procedūras, tehniskais dienests/apstiprinātājiestāde izdod EEK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas atbilst šo noteikumu 2. pielikuma 1. papildinājumā norādītajam paraugam.

1.3.

Šajā pielikumā definēto aprēķinu vajadzībām smaguma centra augstumu nosaka, izmantojot šā pielikuma 1. papildinājumā noteikto metodi.

2.   TIPA APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1.

Pieteikumu piekabes EEK tipa apstiprinājumam attiecībā uz bremzēšanas aprīkojumu iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs. Apstiprinājuma vajadzībām piekabes izgatavotājs iesniedz tehniskajam dienestam vismaz šādus dokumentus:

2.1.1.

EEK vai ES tipa apstiprinājuma sertifikātu un informācijas dokumentu par piekabi (turpmāk tekstā – standarta piekabe), kuru izmanto darba bremžu veiktspējas salīdzinājumam. Šai piekabei jābūt veiktiem testiem, kas attiecīgajai piekabei noteikti šo noteikumu 4. pielikumā vai atbilstošajā ES direktīvā. Piekabi, kas apstiprināta saskaņā ar šajā pielikumā noteikto alternatīvo procedūru, neizmanto kā standarta piekabi;

2.1.2.

šo noteikumu 11. un 19. pielikumā paredzēto testa protokolu kopijas;

2.1.3

dokumentu paketi, kurā iekļauti attiecīgo pārbaužu rezultāti, tostarp šādu parametru aprēķini:

Veiktspējas prasības

Atsauce uz 20. pielikumu

Aukstu darba bremžu veiktspēja

3,0

Stāvbremžu veiktspēja

4,0

Papildu bremžu veiktspēja

5,0

Bremzēšanas spēka sadales sistēmas defekts

6,0

Pretbloķēšanas bremzēšana

7,0

Darbības un uzstādīšanas pārbaudes

8,0

2.1.4.

piekabi, kas atbilst apstiprināmajam piekabes tipam (turpmāk tekstā – apstiprināmā piekabe).

2.2.

“Standarta piekabes” un “apstiprināmās piekabes” izgatavotājam jābūt vienam un tam pašam.

3.   ALTERNATĪVA PROCEDŪRA 0 TIPA AUKSTU DARBA BREMŽU DARBĪBAS VEIKTSPĒJAS PIERĀDĪŠANAI

3.1.   Lai pierādītu atbilstību 0 tipa aukstu darba bremžu darbības veiktspējas prasībām, ar aprēķiniem pārliecinās, ka “apstiprināmajai piekabei” ir pietiekams bremzēšanas spēks (TR), lai sasniegtu noteikto darba bremžu veiktspēju, un ka ir pieejama pietiekama saķere uz sausa ceļa seguma (pieņemot, ka tā saķeres koeficients ir 0,8), lai šo bremzēšanas spēku izmantotu.

3.2.   Pārbaude

3.2.1.

Uzskata, ka apstiprināmā piekabe atbilst 4. pielikuma 1.2.7. un 3.1.2. punkta (aukstu bremžu darbības veiktspējas prasības un šādas veiktspējas sasniegšana bez riteņu bloķēšanas, novirzīšanās vai anormālas vibrācijas) prasībām, ja tā gan stāvoklī ar kravu, gan bez kravas atbilst turpmākajos punktos aprakstītajiem pārbaudes kritērijiem:

3.2.1.1.

apstiprināmās piekabes garenbāze nedrīkst būt mazāka par 0,8 x standarta piekabes garenbāze;

3.2.1.2.

ieejas griezes momenta atšķirības starp “apstiprināmās piekabes” vienu ass balstratiņu divām asīm nedrīkst atšķirties no “standarta piekabes”;

3.2.1.3.

“apstiprināmās piekabes” asu skaits un izvietojums, piemēram, pacēlums, stūrēšana u. c., nedrīkst atšķirties no “standarta piekabes”;

3.2.1.4.

apstiprināmās piekabes statiskās asslodzes procentuālais sadalījums apstākļos ar kravu no standarta piekabes atbilstošā lieluma nedrīkst atšķirties vairāk par 10 procentiem;

3.2.1.5.

puspiekabēm izveido grafiku saskaņā ar 2. papildinājumu un pēc šā grafika pārliecinās, ka:

 

TR max ≥ TRpr (t. i., līnija (1) nav zem līnijas (3)) un

 

TRL ≥ TRpr (t. i., līnija (2) nav zem līnijas (3));

3.2.1.6.

centrālass piekabēm izveido grafiku saskaņā ar 3. papildinājumu un pēc šā grafika pārliecinās, ka:

 

TR max ≥ TRpr (t. i., līnija (1) nav zem līnijas (3)) un

 

TRL ≥ TRpr (t. i., līnija (2) nav zem līnijas (3));

3.2.1.7.

pilnīgām piekabēm izveido grafiku saskaņā ar 4. papildinājumu un pēc šā grafika pārliecinās, ka:

 

TR max ≥ TRpr (t. i., līnija (1) nav zem līnijas (2)) un

 

TRLf ≥ TRprf (t. i., līnija (4) nav zem līnijas (3)), un

 

TRLr ≥ TRprr (t. i., līnija (6) nav zem līnijas (5)).

4.   ALTERNATĪVA PROCEDŪRA STĀVBREMŽU VEIKTSPĒJAS PIERĀDĪŠANAI

4.1.   Vispārīgi noteikumi

4.1.1.

Šī procedūra paredz alternatīvu piekabju fiziskam testam uz nogāzes un ļauj pārliecināties, ka piekabes, kurās uzstādīta tāda stāvbremžu sistēma, ko iedarbina ar atsperu bremzi, atbilst noteiktajām stāvbremžu veiktspējas prasībām. Šo procedūru nepiemēro piekabēm, kurās uzstādīti tādi stāvbremžu mehānismi, ko iedarbina nevis ar atsperu bremzēm, bet ar citiem līdzekļiem. Šādām piekabēm veic 4. pielikumā paredzēto fizisko testu.

4.1.2.

Paredzēto stāvbremžu veiktspēju pierāda ar aprēķiniem, izmantojot 4.2. un 4.3. punktā norādītās formulas.

4.2.   Stāvbremžu veiktspēja

4.2.1.

Stāvbremžu spēku tādas(-u) ass(-u) riepas perifērijā, ko bremzē ar stāvbremžu mehānismu, kuru iedarbina ar atsperu bremzi, aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Tpi = (Ths × l – Co) × n × BF/Rs

4.2.2.

Ceļa seguma normālo reakciju uz asīm piekabei, kas stāv augšup vai lejup vērstā 18 procentu slīpumā, aprēķina ar šādām formulām:

4.2.2.1.

pilnīgām piekabēm:

4.2.2.1.1.

augšupvērstā slīpumā –

Formula Formula Formula Formula

4.2.2.1.2.

lejupvērstā slīpumā –

Formula Formula Formula Formula

4.2.2.2.

centrālass piekabēm:

4.2.2.2.1.

augšupvērstā slīpumā –

Formula Formula

4.2.2.2.2.

lejupvērstā slīpumā –

Formula Formula

4.2.2.3.

puspiekabēm:

4.2.2.3.1.

augšupvērstā slīpumā –

Formula Formula

4.2.2.3.2.

lejupvērstā slīpumā –

Formula Formula

4.3.   Pārbaude

4.3.1.

Piekabes stāvbremžu veiktspēju pārbauda, izmantojot šādas formulas:

Formula

un

Formula

5.   ALTERNATĪVA PROCEDŪRA PAPILDU/AUTOMĀTISKO BREMŽU VEIKTSPĒJAS PIERĀDĪŠANAI

5.1.   Vispārīgi noteikumi

5.1.1.

Lai pierādītu atbilstību automātisko bremžu veiktspējas prasībām, vai nu salīdzina bremžu kameras spiedienu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu noteikto veiktspēju, un asimptotisko kameras spiedienu pēc tam, kad atvienota barošanas līnija, kā noteikts 5.2.1. punktā, vai arī pārliecinās, ka bremzēšanas spēks, ko nodrošina ass(-is), kam uzstādītas atsperu bremzes, ir pietiekams, lai sasniegtu noteikto veiktspēju, kā paredzēts 5.2.2. punktā.

5.2.   Pārbaude

5.2.1.

Uzskata, ka apstiprināmā piekabe atbilst 4. pielikuma 3.3. punkta prasībām, ja asimptotiskais kameras spiediens (pc) pēc barošanas līnijas atvienošanas ir lielāks par kameras spiedienu (pc), lai sasniegtu 13,5 procentus no spēka, kas atbilst maksimālajai masai uz riteņiem, kad transportlīdzeklis ir nekustīgs. Pirms atvienošanas spiedienu barošanas līnijā stabilizē līdz 700 kPa.

5.2.2.

Uzskata, ka ar atsperu bremzēm aprīkota apstiprināmā piekabe atbilst 4. pielikuma 3.3. punkta prasībām, ja:

ΣTpi ≥ 0,135 (PR)(g)

kur:

Tpi aprēķina saskaņā ar 4.2.1. punktu.

6.   ALTERNATĪVA PROCEDŪRA BREMZĒŠANAS VEIKTSPĒJAS PIERĀDĪŠANAI, JA TIEK BOJĀTA BREMZĒŠANAS SPĒKA SADALES SISTĒMA

6.1.   Vispārīgi noteikumi

6.1.1.

Lai pierādītu atbilstību bremzēšanas veiktspējas prasībām, ja tiek bojāta bremzēšanas spēka sadales sistēma, salīdzina bremžu kameras spiedienu, kas vajadzīgs, lai sasniegtu paredzēto veiktspēju, un kameras spiedienu, kas pieejams, ja ir bojāta bremzēšanas spēka sadales sistēma.

6.2.   Pārbaude

6.2.1.

Uzskata, ka apstiprināmā piekabe atbilst 10. pielikuma papildinājuma 6. punkta prasībām, ja 6.2.1.1. punktā definētais spiediens ir lielāks par 6.2.1.2. punktā definēto spiedienu gan apstākļos ar kravu, gan bez kravas, vai vienāds ar to.

6.2.1.1.

Apstiprināmās piekabes kameras spiediens (pc), ja pm = 650 kPa, barošanas līnijas spiediens = 700 kPa, un ir bojāta bremzēšanas spēka sadales sistēma.

6.2.1.2.

Bremžu kameras spiediens (pc), lai sasniegtu bremzēšanas veiktspēju 30 procentu apmērā no darba bremžu veiktspējas, kas paredzēta apstiprināmajai piekabei.

7.   ALTERNATĪVA PROCEDŪRA PRETBLOĶĒŠANAS BREMZĒŠANAS VEIKTSPĒJAS PIERĀDĪŠANAI

7.1.   Vispārīgi noteikumi

7.1.1.

Piekabes pārbaudi atbilstoši šo noteikumu 13. pielikumam piekabes tipa apstiprināšanas laikā var atcelt, ja tās pretbloķēšanas sistēma (ABS) atbilst šo noteikumu 19. pielikuma prasībām.

7.2.   Pārbaude

7.2.1.

Detaļu un instalācijas pārbaude

Tipa apstiprināšanai iesniegtajai piekabei uzstādītās ABS specifikāciju pārbauda, pārliecinoties par atbilstību katram no šādiem kritērijiem:

Punkts

KRITĒRIJI

7.2.1.1.

a)

Devējs(-i)

Izmaiņas nav atļautas

b)

Kontrolleris(-i)

Izmaiņas nav atļautas

c)

Modulators(-i)

Izmaiņas nav atļautas

7.2.1.2.

Cauruļvada izmērs(-i) un garumi

 

a)

Caurule no tvertnes uz modulatoru(-iem)

 

Mazākais iekšējais diametrs

Var palielināt

Lielākais kopējais garums

Var samazināt

b)

Caurule no modulatora uz bremžu kamerām

 

Iekšējais diametrs

Izmaiņas nav atļautas

Lielākais kopējais garums

Var samazināt

7.2.1.3.

Brīdinājuma signālu secība

Izmaiņas nav atļautas

7.2.1.4.

Diferenciāļi bremzes ieejas griezes momentā asu balstratiņos

Ir atļauti tikai apstiprināti diferenciāļi (ja tādi ir)

7.2.1.5.

Par citiem ierobežojumiem skatīt testa protokola 4. punktu, kā noteikts šo noteikumu 19. pielikuma 6. papildinājumā

Instalācijai jāatbilst noteiktajiem ierobežojumiem – nekādas novirzes nav atļautas

7.3.   Tvertnes ietilpības pārbaude

7.3.1.

Tā kā piekabēs izmanto ļoti dažādas bremžu sistēmas un papildiekārtas, nav iespējams izveidot tabulu ar ieteicamajiem tvertņu ietilpības lielumiem. Lai pārliecinātos, ka ir iemontēta tvertne ar pietiekamu ietilpību, var veikt testu saskaņā ar šo noteikumu 13. pielikuma 6.1. punktu vai ievērojot šādu procedūru:

7.3.1.1.

Tādām bremzēm, kurām nav bremžu automātiskās regulēšanas sistēmas, apstiprināmās piekabes bremzes noregulē stāvoklī, kurā bremžu kameras bīdstieņa gājiena (sT) attiecība (Rl) pret sviras garumu (l T) ir 0,2.

Piemērs

l t

=

130 mm

Re

=

sT/lT = sT/130 = 0,2

sT

=

bīdstieņa gājiens pie bremžu kameras spiediena 650 kPa

 

=

130 × 0,2 = 26 mm

7.3.1.2.

Bremzēm, kurām ir bremžu automātiskās regulēšanas sistēma, bremzes noregulē parastajā darba attālumā.

7.3.1.3.

Bremžu regulēšanu iepriekš minētajos stāvokļos veic, kad bremzes ir aukstas (≤ 100 °C).

7.3.1.4.

Kad bremzes ir noregulētas saskaņā ar attiecīgajām iepriekš minētajām procedūrām un bremžu spēku regulators(-i) ir noregulēts(-i) kravas stāvoklī, un sākotnējais enerģijas līmenis ir noregulēts atbilstoši šo noteikumu 13. pielikuma 6.1.2. punktam, enerģijas uzkrāšanas ierīci(-es) izolē no turpmākas padeves. Bremzes iedarbina ar vadības ierīces spiedienu, kas sakabes galvā ir 650 kPa, un tad tās atlaiž. Turpmākās bremžu iedarbināšanas veic līdz skaitlim ne, ko nosaka testā, kuru veic saskaņā ar šo noteikumu 19. pielikuma 5.4.1.2.4.2. punktu, un kas norādīts pretbloķēšanas bremžu sistēmas apstiprinājuma protokola 2.5. punktā. Šīs iedarbināšanas laikā spiediens darba bremžu kontūrā ir pietiekams, lai nodrošinātu tādu kopējo bremzēšanas spēku riteņu perifērijā, kas vienāds ar ne mazāk kā 22,5 procentiem no spēka, kas atbilst maksimālajai masai uz riteņiem, kad transportlīdzeklis stāv, un neizraisot nevienas bremžu sistēmas automātisku iedarbošanos, kuru nekontrolē pretbloķēšanas iekārta.

8.   DARBĪBAS UN UZSTĀDĪŠANAS PĀRBAUDES

8.1.   Tehniskais dienests/apstiprinātājiestāde veic turpmākajos punktos minētās darbības un uzstādīšanas pārbaudes.

8.1.1.   Pretbloķēšanas funkcija

8.1.1.1.

Šajā gadījumā veic tikai pretbloķēšanas sistēmas dinamisko pārbaudi. Lai nodrošinātu pulsēšanu, var būt jānoregulē bremžu spēka regulators vai jāizmanto ceļa segums, kurš nodrošina zemu saķeri starp riepu un ceļu. Ja pretbloķēšanas sistēmai nav apstiprinājuma saskaņā ar 19. pielikumu, piekabi testē saskaņā ar 13. pielikumu, un tai jāatbilst minētā pielikuma attiecīgajām prasībām.

8.1.2.   Reakcijas laika mērīšana

8.1.2.1.

Tehniskais dienests pārbauda, vai apstiprināmā piekabe atbilst 6. pielikuma prasībām.

8.1.3.   Statiskais enerģijas patēriņš

8.1.3.1.

Tehniskais dienests pārbauda, vai apstiprināmā piekabe atbilst 7. un 8. pielikuma prasībām atkarībā no gadījuma.

8.1.4.   Darba bremžu darbība

8.1.4.1.

Tehniskais dienests pārbauda, vai bremzēšanas laikā nav anormālas vibrācijas.

8.1.5.   Stāvbremžu darbība

8.1.5.1.

Tehniskais dienests iedarbina un atlaiž stāvbremzes, lai pārliecinātos par to pareizu darbību.

8.1.6.   Avārijas/automātisko bremžu darbība

8.1.6.1.

Tehniskais dienests pārbauda, vai apstiprināmā piekabe atbilst šo noteikumu 5.2.1.18.4.2. punkta prasībām.

8.1.7.   Transportlīdzekļa un detaļu identifikācijas pārbaude

8.1.7.1.

Tehniskais dienests pārbauda apstiprināmās piekabes atbilstību informācijai, kas iekļauta tipa apstiprinājuma sertifikātā.

8.1.8.   Papildu pārbaudes

8.1.8.1.

Tehniskais dienests vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu pārbaužu veikšanu.

1. PAPILDINĀJUMS

SMAGUMA CENTRA AUGSTUMA APRĒĶINĀŠANAS METODE

Nokomplektēta transportlīdzekļa (ar kravu un bez tās) smaguma centra augstumu var aprēķināt šādi:

h1

=

ass(-u) (ieskaitot riepas, atsperes u. c.) smaguma centra augstums = R · 1,1

h2

=

šasijas (ar kravu) smaguma centra augstums = (h6 + h8) · 0,5

h3

=

lietderīgās slodzes un virsbūves (ar kravu) smaguma centra augstums (h7 · 0,3) + h6

h4

=

šasijas (bez kravas) smaguma centra augstums = h2 + s

h5

=

virsbūves (bez kravas) smaguma centra augstums = (h7 · 0,5) + h6 + s

kur:

h6

=

šasijas augstums, augša

h7

=

virsbūves izmēri, iekšpuse

h8

=

šasijas augstums, apakša

P

=

piekabes kopējā masa

PR

=

kopējā masa uz puspiekabes vai centrālass piekabes visiem riteņiem

R

=

riepas rādiuss

s

=

atsperes izliekuma atšķirība stāvoklī ar kravu un bez kravas

W1

=

ass(-u) (ieskaitot riepas, atsperes u. c.) masa = P · 0,1

W2

=

šasijas masa = (Punl – W1) · 0,8

W3

=

lietderīgās slodzes un virsbūves masa

W4

=

virsbūves masa = (Punl – W1) · 0,2

AR KRAVU:

Formula

BEZ KRAVAS:

Formula

Image

2. PAPILDINĀJUMS

PĀRBAUDES GRAFIKS 3.2.1.5. PUNKTAM – PUSPIEKABES

Image

(1)

=

TRmax, kur pm = 650 kPa un barošanas līnija = 700 kPa

(2)

=

FRdyn · 0,8 = TRL

(3)

=

0,45 · FR = TRpr

kur:

Formula

lielumu zc aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula

PIEZĪMES

1.

Lielums 7 000 atbilst vilcējtransportlīdzekļa masai bez piekabes.

2.

Šo aprēķinu vajadzībām var uzskatīt, ka tuvu novietotas asis (starp kurām ir mazāk par diviem metriem) ir viena ass.

3. PAPILDINĀJUMS

PĀRBAUDES GRAFIKS 3.2.1.6. PUNKTAM – CENTRĀLASS PIEKABES

Image

(1)

=

TRmax, kur pm = 650 kPa un barošanas līnija = 700 kPa

(2)

=

FRdyn · 0,8 = TRL

(3)

=

0,5 · FR = TRpr

kur:

Formula

lielumu zc aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula

PIEZĪMES

1.

Lielums 7 000 atbilst vilcējtransportlīdzekļa masai bez piekabes.

2.

Šo aprēķinu vajadzībām var uzskatīt, ka tuvu novietotas asis (starp kurām ir mazāk par diviem metriem) ir viena ass.

4. PAPILDINĀJUMS

PĀRBAUDES GRAFIKS 3.2.1.7. PUNKTAM – PILNĪGAS PIEKABES

Image

(1)

=

TRmax, kur pm = 650 kPa un barošanas līnija = 700 kPa

(2)

=

0,5 · FR = TRpr

(3)

=

TRprf = TRf, kur pm = x

(4)

=

Ffdyn · 0,8 = TRLf

(5)

=

TRprr = TRr, kur pm = x

(6)

=

Frdyn · 0,8 = TRLr

kur:

Formula

un

Formula

lielumu zc aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula

PIEZĪMES

1.

Lielums 7 000 atbilst vilcējtransportlīdzekļa masai bez piekabes.

2.

Šo aprēķinu vajadzībām var uzskatīt, ka tuvu novietotas asis (starp kurām ir mazāk par diviem metriem) ir viena ass.

5. PAPILDINĀJUMS

SIMBOLI UN DEFINĪCIJAS

SIMBOLS

DEFINĪCIJA

ADi

Tpi, ja Tpi ≤ 0,8 NFDi priekšējām asīm, vai

0,8 NFDi, ja Tpi > 0,8 NFDi priekšējām asīm

BDi

Tpi, ja Tpi ≤ 0,8 NRDi aizmugurējām asīm, vai

0,8 NRDi, ja Tpi > 0,8 NRDi aizmugurējām asīm

AUi

Tpi, ja Tpi ≤ 0,8 NFUi priekšējām asīm, vai

0,8 NFui, ja Tpi > 0,8 NFUi priekšējām asīm

BUi

Tpi, ja Tpi ≤ 0,8 NRUi aizmugurējām asīm, vai

0,8 NRUi, ja Tpi > 0,8 NRUi aizmugurējām asīm

BF

bremzēšanas koeficients

Co

bremzes izciļņa vārpstas ieejas griezes momenta robežlielums (minimālais izciļņa vārpstai pievadītā griezes momenta lielums, kas vajadzīgs, lai radītu izmērāmu bremzētājmomentu)

E

garenbāze

EL

attālums starp sakabes balstu vai balstiem un centrālass vai puspiekabes asi(-īm)

ER

attālums starp puspiekabes tapu un šīs puspiekabes ass vai asu centru

F

spēks (N)

Ff

ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas iedarbojas uz priekšējo(-ām) asi(-īm)

Ffdyn

ceļa seguma kopējā normālā dinamiskā reakcija, kas iedarbojas uz priekšējo(-ām) asi(-īm)

Fr

ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas iedarbojas uz aizmugurējo(-ām) asi(-īm)

Frdyn

ceļa seguma kopējā normālā dinamiskā reakcija, kas iedarbojas uz aizmugurējo(-ām) asi(-īm)

FR

ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija uz piekabes vai puspiekabes visiem riteņiem

FRdyn

ceļa seguma kopējā normālā dinamiskā reakcija uz piekabes vai puspiekabes visiem riteņiem

g

paātrinājums gravitācijas ietekmē (9,81 m/s2)

h

gravitācijas centra augstums virs zemes

hK

seglierīces sakabes augstums (sakabes tapa)

hr

piekabes smaguma centra augstums

i

ass indekss

iF

priekšējo asu skaits

iR

aizmugurējo asu skaits

l

sviras garums

n

atsperu bremžu cilindru skaits uz ass

NFD

ceļa seguma kopējā normālā reakcija uz priekšējo(-ām) asi(-īm) uz lejupvērsta 18 procentu slīpuma

NFDi

ceļa seguma normālā reakcija uz priekšējo asi i uz lejupvērsta 18 procentu slīpuma

NFU

ceļa seguma kopējā normālā reakcija uz priekšējo(-ām) asi(-īm) uz augšupvērsta 18 procentu slīpuma

NFUi

ceļa seguma normālā reakcija uz priekšējo asi i uz augšupvērsta 18 procentu slīpuma

NRD

ceļa seguma kopējā normālā reakcija uz aizmugurējo(-ām) asi(-īm) uz lejupvērsta 18 procentu slīpuma

NRDi

ceļa seguma normālā reakcija uz aizmugurējo asi i uz lejupvērsta 18 procentu slīpuma

NRU

ceļa seguma kopējā normālā reakcija uz aizmugurējo(-ām) asi(-īm) uz augšupvērsta 18 procentu slīpuma

NRUi

ceļa seguma normālā reakcija uz aizmugurējo asi i uz augšupvērsta 18 procentu slīpuma

pm

spiediens vadības līnijas sakabes galvā

pc

spiediens bremžu kamerā

P

atsevišķa transportlīdzekļa masa

Ps

statiskā masa uz seglierīces sakabi pie piekabes masas P

PR

ceļu seguma kopējā normālā statiskā reakcija uz piekabes vai puspiekabes riteņiem

PRF

ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas uz priekšējām asīm iedarbojas uz līdzenas virsmas

PRR

ceļa seguma kopējā normālā statiskā reakcija, kas uz aizmugurējām asīm iedarbojas uz līdzenas virsmas

Rs

riepas statiskais rādiuss stāvoklī ar kravu, ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs = ½ dr + FR · H

kur:

dr

=

nominālais diska diametrs,

H

=

paredzētais profila augstums = ½ (d - dr),

d

=

diska diametra nosacītais skaitlis,

FR

=

koeficients, ko definē ETRTO

(Engineering Design Information 1994, CV.11. lpp.)

Tpi

bremzēšanas spēks ass i visu riteņu perifērijā, ko nodrošina atsperu bremze(-es)

Ths

atsperu bremzes atsperes bīdes spēks

TR

visu piekabes vai puspiekabes riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa

TRf

priekšējās(-o) ass(-u) visu riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa

TRr

aizmugurējās(-o) ass(-u) visu riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa

TRmax

visu piekabes vai puspiekabes riteņu perifērijā pieejamo maksimālo bremzēšanas spēku summa

TRL

visu piekabes vai puspiekabes riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa, pie kuras tiek sasniegta saķeres robeža

TRLf

priekšējās(-o) ass(-u) visu riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa, pie kuras tiek sasniegta saķeres robeža

TRLr

aizmugurējās(-o) ass(-u) visu riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa, pie kuras tiek sasniegta saķeres robeža

TRpr

visu piekabes vai puspiekabes riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa, kas vajadzīga, lai sasniegtu noteikto veiktspēju

TRprf

priekšējās(-o) ass(-u) visu riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa, kas vajadzīga, lai sasniegtu noteikto veiktspēju

TRprr

aizmugurējās(-o) ass(-u) visu riteņu perifērijā radušos bremzēšanas spēku summa, kas vajadzīga, lai sasniegtu noteikto veiktspēju

zc

sakabinātu transportlīdzekļu bremzēšanas pakāpe, ja bremzē tikai piekabe

cos P

kosinuss leņķim, ko veido 18 procentu slīpums un horizontāla virsma = 0,98418

tan P

tangenss leņķim, ko veido 18 procentu slīpums un horizontāla virsma = 0,18


30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/197


Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 86 – Vienoti noteikumi lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoru apstiprināšanai attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu

Ar visiem grozījumiem līdz:

 

noteikumu sākotnējās redakcijas 4. papildinājumam, kas stājies spēkā 2008. gada 15. oktobrī;

 

noteikumu sākotnējās redakcijas 5. papildinājumam, kas stājies spēkā 2009. gada 24. oktobrī.

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprināšana

5.

Vispārīgi norādījumi

6.

Atsevišķi norādījumi

7.

Transportlīdzekļa tipa vai apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanas apstiprinājumu grozījumi un attiecinājumi

8.

Ražojumu atbilstība

9.

Sankcijas par ražojumu neatbilstību

10.

Ražošanas galīga izbeigšana

11.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo departamentu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu, atteikšanu vai atsaukšanu lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktora tipam attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu vai ražošanas galīgu izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 86

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izkārtojuma paraugi

3. pielikums –

Definīcijas 2.6. līdz 2.10. punktā minētajiem jēdzieniem

4. pielikums –

Lukturu redzamība

5. pielikums –

Virzienrādītāju ģeometriskā redzamība

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz T kategorijas (1) transportlīdzekļu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajā regulā:

2.1.

“Traktoru tips atkarībā no apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanas” ir traktori, kas neatšķiras pēc šādām būtiskām pazīmēm:

2.1.1.

traktora gabarīti un ārējā forma;

2.1.2.

ierīču skaits un izvietojums.

2.1.3.

Tāpat uzskata, ka pie dažādiem tipiem nepieder:

 

traktori, kas atšķiras iepriekšminētā 2.1.1. un 2.1.2. punkta nozīmē, bet ne tik lielā mērā, lai tas skartu attiecīgajam traktora tipam noteikto lukturu tipus, skaitu, izvietojumu un ģeometrisko redzamību;

 

traktori, uz kuriem ir vai nav uzstādīti papildu lukturi;

 

traktori, kas ir aprīkoti ar lampām, kuru novietojums atšķiras atbilstoši satiksmes virzienam reģistrācijas valstī.

2.2.

“Šķērsplakne” ir vertikāla plakne, kas ir perpendikulāra traktora gareniskajai vidusplaknei.

2.3.

“Nenoslogots traktors” ir darbam sagatavots traktors, izņemot papildu aprīkojumu, bet ieskaitot dzesēšanas šķidrumu, eļļas, degvielu, darbarīkus un traktorista svaru.

2.4.

“Traktors ar kravu” ir līdz tehniski maksimāli pieļaujamam svaram piekrauts traktors, ko norādījis ražotājs, kurš arī nosaka šā svara sadali starp asīm.

2.5.

“Lukturis” ir ierīce, kas paredzēta ceļa apgaismošanai (priekšējais lukturis) vai gaismas signāla raidīšanai. Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi un atstarotāji arī ir uzskatāmi par lukturiem.

2.5.1.

“Līdzvērtīgi lukturi” ir ierīces, kam ir vienādas funkcijas un kas ir apstiprināti saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37 vai atbilst minētajiem noteikumiem; šie lukturi pēc raksturlielumiem var atšķirties no lukturiem, ar ko transportlīdzeklis ir aprīkots apstiprināšanas dienā, ja vien tie atbilst šo noteikumu prasībām.

2.5.2.

“Neatkarīgi lukturi” ir ierīces ar atsevišķu optisko stiklu, atsevišķu gaismas avotu un atsevišķu luktura korpusu.

2.5.3.

“Grupētie lukturi” ir ierīces ar atsevišķu optisko stiklu, atsevišķu gaismas avotu, bet kopēju luktura korpusu.

2.5.4.

“Kombinētie lukturi” ir ierīces ar atsevišķu optisko stiklu, bet kopēju gaismas avotu un kopēju luktura korpusu.

2.5.5.

“Savstarpēji apvienoti lukturi” ir ierīces ar atsevišķu gaismas avotu (vai vienu gaismas avotu, kas darbojas dažādos režīmos), pilnībā vai daļēji kopēju optisko stiklu un kopēju luktura korpusu.

2.5.6.

“Aizsedzams apgaismes lukturis” ir priekšējais lukturis, kuru var daļēji vai pilnīgi aizsegt, kad to nelieto. To var panākt ar aizbīdāmā vāka palīdzību, grozot priekšējo lukturi vai jebkurā citā piemērotā veidā. Apzīmējot ieslēpjamu lukturi, kuru grozot ir iespējams ievilkt virsbūvē, galvenokārt lieto terminu “ievelkams”.

2.5.7.

“Grozāmi lukturi” ir traktorā uzstādīti lukturi, kurus var grozīt attiecībā pret to, nenoņemot no traktora.

2.5.8.

“Tālās gaismas lukturis” ir ierīce, ko izmanto garāka ceļa posma apgaismošanai traktora priekšā.

2.5.9.

“Tuvās gaismas lukturis” ir ierīce, ko izmanto ceļa apgaismošanai traktora priekšā, lai nevajadzīgi neapžilbinātu vai citādi netraucētu pretimbraucējus un citus satiksmes dalībniekus.

2.5.10.

“Priekšējais miglas lukturis” ir ierīce, ko lieto, lai uzlabotu ceļa apgaismošanu miglā, sniegā, stiprā lietū vai putekļu mākonī.

2.5.11.

“Atpakaļgaitas lukturis” ir ierīce, ko izmanto ceļa apgaismošanai traktora aizmugurē un lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus, ka traktors brauc atpakaļgaitā vai gatavojas to darīt.

2.5.12.

“Virzienrādītājs” ir lukturis, ko izmanto, lai parādītu pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem, ka vadītājs gatavojas pagriezties pa labi vai pa kreisi.

2.5.13.

“Avārijas signāls” ir ierīce, kas ļauj vienlaicīgi iedarbināt visus traktora virzienrādītājus, lai pievērstu uzmanību tam, ka traktors uz laiku rada īpašas briesmas pārējiem satiksmes dalībniekiem.

2.5.14.

“Bremžu signāllukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai brīdinātu pārējos satiksmes dalībniekus traktora aizmugurē, ka tā vadītājs ir iedarbinājis darba bremzes.

2.5.15.

“Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai apgaismotu vietu, kas paredzēta numura zīmei; tajā var ietilpt vairāki optiskie elementi;

2.5.16.

“Priekšējais gabarītgaismas (sānu) lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai brīdinātu par traktora klātieni un platumu tos, kas atrodas tā priekšā.

2.5.17.

“Pakaļējais gabarītgaismas (sānu) lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai brīdinātu par traktora klātieni un platumu tos, kas atrodas tā aizmugurē.

2.5.18.

“Pakaļējais miglas lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai biezā miglā traktors būtu vieglāk saredzams no aizmugures.

2.5.19.

“Stāvgaismas lukturis” ir ierīce, ko izmanto, lai pievērstu uzmanību traktora klātienei, tam stāvot bez piekabes apdzīvotā vietā. Šādos apstākļos tas aizvieto priekšējos un pakaļējos gabarītgaismas (sānu) lukturus.

2.5.20.

“Kontūrgaismas lukturi” ir ierīces, kuri novietoti galējā ārmalā pēc iespējas tuvāk traktora augšgalam un kuriem būtu skaidri jāparāda traktora kopējais platums. Tie paredzēti dažiem traktoriem kā papildinājums traktora priekšējiem un pakaļējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem, lai pievērstu īpašu uzmanību tā gabarītiem.

2.5.21.

“Darba lukturis” ir ierīce darba vietas vai darba norises apgaismošanai.

2.5.22.

“Atstarotājs” ir ierīce, ko izmanto, lai norādītu uz traktora atrašanās vietu, atstarojot gaismu no gaismas avota, kurš nav savienots ar traktoru un kura tuvumā ir vērotājs. Šajos noteikumos par atstarotājiem neuzskata:

 

atstarojošas numura zīmes;

 

citas plāksnes un retroreflektīvus signālus, kas jāizmanto saskaņā ar līgumslēdzējas puses noteikumiem par noteiktām transportlīdzekļu kategorijām vai noteiktiem darbības veidiem.

2.6.

Luktura apgaismojošā virsma (sk. 3. pielikumu).

2.6.1.

“Apgaismes ierīces apgaismojošā virsma” (2.5.8.–2.5.11. punkts) ir atstarotāja pilnas apertūras taisnleņķa projekcija šķērsplaknē. Ja luktura stikls (vai stikli) nosedz tikai daļu no atstarotāja pilnās apertūras, tad vērā ņem tikai šīs daļas projekciju. Priekšējam tuvās gaismas lukturim griezuma pusē apgaismojošo virsmu ierobežo griezuma līnijas redzamā projekcija uz optiskā stikla. Ja atstarotājs un stikls ir regulējami, tie jānoregulē vidējā pozīcijā.

2.6.2.

“Signālluktura apgaismojošā virsma, izņemot atstarotāju” (2.5.12.–2.5.20. punkts) ir luktura taisnleņķa projekcija plaknē, kas ir perpendikulāra tā pamatasij un ir saskarē ar luktura ārējo gaismu izstarojošo virsmu; šo projekciju ierobežo šajā plaknē esošo aizsegu malas, no kuriem katrs ļauj tikai 98 % no kopējās gaismas intensitātes plūst pamatass virzienā. Nosakot apgaismojošās virsmas apakšējo, augšējo un sānu robežu, izmanto tikai aizsegus ar horizontālām vai vertikālām malām.

2.6.3.

“Atstarotāja apgaismojošā virsma” (2.5.22. punkts) ir atstarotāja atstarojošās virsmas taisnleņķa projekcija plaknē, kura ir perpendikulāra tā pamatasij un kuru ierobežo plaknes, kas skar atstarotāja gaismas projekcijas virsmas ārējās malas un ir paralēlas šai asij. Nosakot apgaismojošās virsmas apakšējo, augšējo un sānu robežu, izmanto tikai vertikālas un horizontālas plaknes.

2.6.4.

“Gaismu izstarojošā virsma” ir tā caurspīdīgā materiāla ārējās virsmas daļa, kas ietver apgaismes ierīci vai gaismas signālierīci un ļauj tai izstarot gaismu.

2.7.

“Apstarotā redzamā virsma” noteiktam novērošanas virzienam ir gaismas emisijas virsmas taisnleņķa projekcija plaknē, kas ir perpendikulāra novērošanas virzienam (sk. 3. pielikumu).

2.8.

“Pamatass” ir gaismas signāla raksturīgā ass, ko luktura ražotājs nosaka kā atskaites virzienu (H = 0°, V = 0°) fotometriskajos mērījumos un uzstādot lukturi uz traktora.

2.9.

“Atskaites punkts” ir ražotāja noteiktais pamatass un gaismas emisijas ārējās virsmas krustošanās punkts.

2.10.

“Ģeometriskās redzamības leņķi” ir leņķi, kas nosaka minimālā telpas leņķa lauku, kurā jābūt redzamai luktura redzamajai virsmai. Telpas leņķa lauku nosaka pēc tās sfēras segmentiem, kuras centrs sakrīt ar luktura atskaites centru un kuras ekvators ir paralēls zemei. Šādus segmentus noteic attiecībā pret pamatasi. Horizontālie leņķi ß atbilst garumam, un vertikālie leņķi – α platumam. Ģeometriskās redzamības leņķa iekšpusē nedrīkst būt šķēršļi gaismas izplatībai no jebkuras luktura redzamās virsmas daļas, ko novēro no bezgalības. Ja mērījumus veic tuvāk lukturim, paralēli jāmaina novērošanas virziens, lai panāktu tādu pašu precizitāti.

Ģeometriskās redzamības leņķu iekšpusē neņem vērā šķēršļus, ja uz tiem norādīts jau luktura tipa apstiprināšanas laikā.

Ja uzstādītam lukturim kādu luktura redzamās virsmas daļu aizsedz kāda cita transportlīdzekļa daļa, jāpierāda, ka šķēršļu neaizsegtā luktura daļa tomēr atbilst fotometriskajām vērtībām, kas noteiktas, lai ierīci apstiprinātu par optisku vienību (sk. paskaidrojošo attēlu turpmāk).

Paskaidrojošais attēls

Image

2.11.

“Galējā ārmala” traktora abās pusēs ir plakne, kas ir paralēla traktora gareniskajai vidusplaknei un sakrīt ar tā sānu ārējo malu, neņemot vērā, ka ārpus tās paliek:

2.11.1.

riepas netālu no vietas, kur tās saskaras ar zemi, un riepu spiediena mērītāju savienojumi;

2.11.2.

jebkuras pretslīdēšanas ierīces, kas var būt uzliktas riteņiem;

2.11.3.

atpakaļskata spoguļi;

2.11.4.

sānu virzienrādītāji, kontūrgaismas lukturi, priekšējie un aizmugurējie gabarītgaismas (sānu) lukturi, stāvgaismas lukturi un sānu atstarotāji;

2.11.5.

traktoram uzliktas muitas plombas un ierīces, kas palīdz piestiprināt un aizsargāt šīs plombas.

2.12.

“Kopējais platums” ir attālums starp divām vertikālajām plaknēm, kas noteiktas 2.11. punktā.

2.13.

“Vienots lukturis” ir jebkurš divu vai vairāku identisku vai atšķirīgu lukturu apvienojums, kuri neatšķiras pēc funkcijas un krāsas, ja tajā ietilpst ierīces, kuru gaismas emisijas kopvirsmas projekcija noteiktā šķērsplaknē aizņem 60 % vai vairāk platības vismazākajā taisnstūrī, kas aptver iepriekš minēto lukturu gaismas emisijas virsmas projekciju, ar nosacījumu, ka šis apvienojums, ja tas ir vajadzīgs, apstiprināts kā vienots lukturis.

Šāds apvienojums nav iespējams attiecībā uz tālās un tuvās gaismas lukturiem, priekšējiem miglas lukturiem vai sānu atstarotājiem.

2.14.

“Divi lukturi” vai “lukturu pāris” ir vienota apgaismojoša virsma gaismas joslas formā, ja to novieto simetriski attiecībā pret traktora garenisko vidusplakni, kuras abas malas atrodas ne tuvāk ka 400 mm attālumā no traktora galējās ārmalas, un tās garums ir vismaz 800 mm. Šādas joslas apgaismošanu nodrošina vismaz ar diviem gaismas avotiem, kas atrodas pēc iespējas tuvāk tās galiem. Apgaismojošo virsmu drīkst veidot vairāki cits citam līdzās novietoti elementi ar nosacījumu, ka vairāku atsevišķo apgaismojošo virsmu projekcija vienā un tajā pašā šķērsplaknē aizņem ne mazāk kā 60 % platības mazajā taisnstūrī, kas aptver šo atsevišķo apgaismojošo virsmu projekcijas.

2.15.

“Attālums starp diviem lukturiem”, kas ir vērsti vienā virzienā, ir attālums starp divu saskaņā ar 2.6. punktā minēto gadījumu noteikto apgaismojošo virsmu kontūru taisnleņķa projekcijām plaknē, kas ir perpendikulāra minētajam virzienam.

2.16.

“Papildu lukturis” ir ierīce, kura uzstādīšana ir ražotāja brīva izvēle.

2.17.

“Darbības indikators” ir ierīce, kas uzrāda, vai iedarbinātā ierīce darbojas pareizi.

2.18.

“Kontūra indikators” ir ierīce, kas uzrāda, ka ierīce ir ieslēgta, bet neuzrāda, vai tā darbojas pareizi.

2.19.

“Ierīces izstarotās gaismas krāsa”. Uz šiem noteikumiem attiecas definīcijas attiecībā uz ierīces izstarotās gaismas krāsu, kas dotas Noteikumos Nr. 48 un to grozījumu sērijās, kas ir spēkā dienā, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Pieteikums transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz lukturu uzstādīšanu ir jāiesniedz transportlīdzekļa izgatavotājam vai šīs personas pienācīgi pilnvarotam pārstāvim.

3.2.

Pieteikumam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.1.

transportlīdzekļu tipa aprakstu attiecībā uz iepriekš 2.1.1. līdz 2.1.3. punktā minētajiem aspektiem, norādot pienācīgā veidā identificējamu transportlīdzekļa tipu;

3.2.2.

sarakstu ar ražotāja paredzētajām apgaismes ierīcēm un signālierīcēm; sarakstā var ietvert vairākus katrai funkcijai atbilstošo ierīču veidus, turklāt attiecībā uz katru funkciju sarakstā var ietvert norādi “vai līdzvērtīgas ierīces”.

3.2.3.

visu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanas diagrammu, norādot dažādo ierīču novietojumu transportlīdzeklī;

3.2.4.

katra luktura rasējumu vai rasējumus, kurā redzama apgaismojošā virsma saskaņā ar 2.6. punktu.

3.3.

Transportlīdzekli bez kravas, kas aprīkots ar visām apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm un ir apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototips, piesaka tehniskajai iestādei, kas veic apstiprināšanas pārbaudes.

4.   APSTIPRINĀŠANA

4.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai pieteiktais transportlīdzekļa tips atbilst noteikumu prasībām attiecībā uz visām sarakstā minētajām apgaismes ierīcēm, šo transportlīdzekļa tipu apstiprina.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 šiem noteikumiem to sākotnējā redakcijā) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver šo noteikumu jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus. Tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir šo numuru citiem transportlīdzekļu tipiem vai tam pašam transportlīdzekļa tipam, kas pieteikts ar ierīcēm, kuras nav uzskaitītas 3.2.2. punktā minētajā sarakstā, ievērojot šo noteikumu 7. punkta prasības.

4.3.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, attiecinājumu uz citu tipu, noraidīšanu, anulēšanu vai transportlīdzekļa tipa ražošanas galīgu izbeigšanu atbilstīgi šiem noteikumiem tiek paziņots līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, ar veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam transportlīdzekļa tipam, redzamā un viegli pieejamā uz apstiprinājuma veidlapas norādītā vietā piestiprina starptautisku apstiprinājuma zīmi, kuru veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (2);

4.4.2.

pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa – šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs.

4.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātam transportlīdzekļu tipam, par kuru tam piešķirts tipa apstiprinājums saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem šim nolīgumam pievienotiem noteikumiem, valstī, kurā apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, nav atkārtoti jānorāda 4.4.1. punktā aprakstītais simbols; tādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kura piešķir apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā paredzētā simbola.

4.6.

Apstiprinājuma marķējumu piestiprina ražotāja piestiprinātās transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.

4.7.

Apstiprinājuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

4.8.

Šo noteikumu 2. pielikumā ir sniegts šāda apstiprinājuma marķējuma izkārtojuma piemērs.

5.   VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

5.1.   Apgaismes ierīces un gaismas signālierīces jāuzstāda tā, lai normālos ekspluatācijas apstākļos un neatkarīgi no vibrācijas, kurai tās var būt pakļautas, tās saglabā šajos noteikumos norādītās īpašības un nodrošina traktora atbilstību šo noteikumu prasībām. It īpaši nedrīkst pieļaut nejaušu lukturu kārtības izjaukšanu.

5.1.1.

Traktoriem jābūt aprīkotiem ar elektroinstalācijas savienojumiem, kas ļauj izmantot pārnēsājamo gaismas signālsistēmu. Traktoriem it īpaši jābūt aprīkotiem ar pastāvīgi pievienotu kontaktligzdu saskaņā ar ISO standarta 1724 (1980) (Elektroinstalācijas savienojumi transportlīdzekļiem ar 6 vai 12 voltu elektrisko iekārtu, ko izmanto galvenokārt vieglajos personiskajos automobiļos un vieglajās piekabēs vai apdzīvojamos autofurgonos), ISO standartu 1185 (1975) (Elektroinstalācijas savienojumi starp vilcēju un velkamo transportlīdzekli ar 24 voltu elektrisko iekārtu, ko izmanto starptautiskos komercpārvadājumos). Izmantojot ISO standartu 1185 (1975), 2. kontakta funkciju ierobežo ar pakaļējo gabarītgaismas (sānu) lukturi un kontūrgaismas lukturi kreisajā pusē.

5.2.   Apgaismes lukturus, kas aprakstīti 2.5.8., 2.5.9. un 2.5.10. punktā, uzstāda tā, lai varētu viegli veikt to pareizu centrēšanu.

5.3.   Visām gaismas signālierīcēm, uzstādot tās uz traktora, luktura pamatasij jābūt paralēlai traktora balsta plaknei uz ceļa, kā arī traktora gareniskajai plaknei. Katrā virzienā ir pieļaujama ± 3° novirze. Turklāt attiecībā uz uzstādīšanu jāievēro visi ražotāja noteiktie atsevišķie norādījumi.

5.4.   Ja īpašu norādījumu nav, lukturu augstumu un virzienu pārbauda, novietojot nenoslogotu traktoru uz līdzenas, horizontālas virsmas.

5.5.   Ja nav atsevišķu norādījumu, lukturi, kas veido pāri:

5.5.1.

ir uzstādāmi savstarpēji simetriski attiecībā pret garenisko vidusplakni;

5.5.2.

ir savstarpēji simetriski attiecībā pret garenisko vidusplakni;

5.5.3.

atbilst vienādiem kolorimetriskiem parametriem; un

5.5.4.

to fotometriskajiem raksturlielumiem principā jābūt identiskiem.

5.6.   Attiecībā uz traktoriem ar asimetrisku ārējo formu, ciktāl iespējams, jāievēro 5.5.1. un 5.5.2. punkta prasības. Uzskata, ka šīs prasības ir ievērotas, ja ir panākts vienāds divu lukturu attālums no gareniskās vidusplaknes un no balsta plaknes uz zemes.

5.7.   Lukturi, kas pilda dažādas funkcijas, var būt patstāvīgi vai grupēti, kombinēti vai savstarpēji apvienoti vienā ierīcē ar nosacījumu, ka katrs šāds lukturis atbilst tam piemērojamajām prasībām.

5.8.   Maksimālo augstumu virs zemes mēra no apgaismojošās virsmas augstākā punkta, bet minimālo augstumu – no zemākā punkta. Priekšējiem tuvās gaismas lukturiem minimālo augstumu no zemes mēra no atstarotāja apakšējās malas.

5.9.   Ja nav īpašu norādījumu, neviens cits lukturis, izņemot virzienrādītājus un avārijas signālu, nedrīkst izstarot mirgojošu gaismu.

5.10.   Sarkana gaisma nedrīkst būt redzama priekšpusē un balta gaisma aizmugurē, izņemot atpakaļgaitas luktura un darba luktura gaismu.

Uzskata, ka šī prasība ir ievērota, ja:

5.10.1.

attiecībā uz sarkanas gaismas redzamību priekšpusē: sarkanu gaismu nevar tieši redzēt novērotājs, kas 1. joslas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā no traktora priekšgala (sk. 1. attēlu 4. pielikumā);

5.10.2.

attiecībā uz baltas gaismas redzamību aizmugurē: baltu gaismu nevar tieši redzēt novērotājs, kas 2. joslas robežās pārvietojas šķērsplaknē, kura atrodas 25 m attālumā aiz traktora (sk. 2. attēlu 4. pielikumā);

5.10.3.

Novērotājam redzamo 1. un 2. joslu attiecīgās plaknes ierobežo šādi:

5.10.3.1.

augšā – divas horizontālas plaknes, kas atrodas attiecīgi 1 m un 2,2 m virs zemes;

5.10.3.2.

platumā – divas vertikālas plaknes, kas virzienā uz priekšu un uz aizmuguri attiecīgi veido 15° leņķi, kā arī uz ārpusi no traktora vidusplaknes, kas šķērso vertikālo plakņu saskares punktu (vai punktus), kuras ir paralēlas traktora gareniskajai vidusplaknei, un ierobežo traktora kopējo platumu, kad tam ir liels starpriteņu attālums.

Ja ir vairāki saskares punkti, 1. joslai izvēlas to, kas atrodas vistālāk uz priekšu, un 2. joslai izvēlas to, kas atrodas vistālāk uz aizmuguri.

5.11.   Elektriskajam saslēgumam jābūt tādam, lai priekšējo un aizmugurējo (sānu) gabarītlukturus, kontūrgaismas lukturus, ja tādi ir, un aizmugures numura plāksnes apgaismojumu būtu iespējams ieslēgt un izslēgt tikai vienlaicīgi.

Tas neattiecas uz gadījumiem, kad priekšējos un aizmugurējos (sānu) gabarītlukturus izmanto kā stāvgaismas lukturus.

5.12.   Elektroinstalācijas savienojumiem jābūt tādiem, lai priekšējos tālās un tuvās gaismas lukturus, kā arī priekšējos un pakaļējos miglas lukturus nevarētu ieslēgt, ja nav ieslēgti arī 5.11. punktā minētie lukturi. Tomēr šī prasība neattiecas uz tālās vai tuvās gaismas lukturiem, ja to gaismas brīdinājuma signālus veido galveno tālās gaismas lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem vai tuvās gaismas lukturu neregulāra iedegšanās pēc īsiem intervāliem, vai pārmaiņus tālās un tuvās gaismas lukturu iedegšanās pēc īsiem intervāliem.

Kontūra indikatoru funkciju var veikt darbības indikatori.

5.13.   Ieslēpjami lukturi

5.13.1.

Ieslēpjami lukturi nav atļauti, izņemot tālās gaismas lukturus, tuvās gaismas lukturus, priekšējos miglas lukturus un lukturus, uz kuriem attiecas 5.14.1. punkts.

5.13.2.

Gaismas ierīcei jāpaliek darba stāvoklī arī tad, ja ir novēroti 5.13.2.1. punktā minētie darbības traucējumi, vieni paši vai kopā ar traucējumiem, kas aprakstīti 5.13.2.2. punktā.

5.13.2.1.

Nav elektrības luktura regulēšanai.

5.13.2.2.

Elektriskā pievada ārkārtas pārrāvums, noplūde uz zemi, solenoīdu, hidraulisko vai pneimatisko pievadu, Boudena kabeļu, lokano ievadu vai citu to elementu bojājumi, kas kontrolē vai pārraida enerģiju, kura paredzēta aizsegierīces iedarbināšanai.

5.13.3.

Ja ir sabojājusies aizsegierīces regulēšana vai novēro citus iepriekš 5.13.2.1. un 5.13.2.2. punktā minētos bojājumus, ir jābūt iespējai iedarbināt aizsedzamo apgaismes ierīci bez darbarīku palīdzības.

5.13.4.

Elektriski darbināmas apgaismes ierīces pārslēdz darba stāvoklī un ieslēdz ar vienu un to pašu kontrolierīci, kas neizslēdz iespēju pārslēgt tās darba stāvoklī, neieslēdzot. Tomēr grupētu tālās gaismas un tuvās gaismas lukturu gadījumā minētajai vadības ierīcei jāiedarbina tikai tuvās gaismas lukturi.

5.13.5.

Jāizslēdz iespēja no vadītāja vietas apzināti apstādināt ieslēgtos priekšējos lukturus, pirms tie sasnieguši darba stāvokli. Ja pastāv risks apžilbināt citus satiksmes dalībniekus, kamēr priekšējie lukturi ir kustībā, tie drīkst iedegties, tikai sasniedzot galīgo stāvokli.

5.13.6.

Temperatūras diapazonā no – 30° līdz + 50° C apgaismes ierīcei, ko darbina elektriski, jāsasniedz darba stāvoklis triju sekunžu laikā pēc vadības ierīces iedarbināšanas.

5.14.   Grozāmi lukturi

5.14.1.

Virzienrādītāju, priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas (sānu) lukturu un bremžu signāllukturu stāvokli var mainīt ar šādiem nosacījumiem:

5.14.1.1.

šie lukturi ir piestiprināti traktoram pat pēc novietojuma maiņas;

5.14.1.2.

šos lukturus var nobloķēt vajadzīgajā stāvoklī atkarībā no satiksmes apstākļiem. Bloķēšanai jābūt automātiskai.

5.15.   Šajos noteikumos minēto lukturu (3) krāsa ir šāda:

tālās gaismas lukturis

:

balta vai gaiši dzeltena

tuvās gaismas lukturis

:

balta vai gaiši dzeltena

priekšējais miglas lukturis

:

balta vai gaiši dzeltena (1968. gada Konvencijas par ceļu satiksmi 5. pielikuma papildinājuma 3. zemsvītras piezīme)

atpakaļgaitas lukturis

:

balta

virzienrādītājs

:

dzintarkrāsa

avārijas signāls

:

dzintarkrāsa

bremžu signāllukturis

:

sarkana

pakaļējās numura zīmes lukturis

:

balta

priekšējais gabarītgaismas (sānu) lukturis

:

balta (gaiši dzeltena ir atļauta, ja šis lukturis ir savstarpēji apvienots ar gaiši dzeltenu priekšējo lukturi)

pakaļējais gabarītgaismas (sānu) lukturis

:

sarkana

pakaļējais miglas lukturis

:

sarkana

stāvgaismas lukturis

:

priekšā balta, aizmugurē sarkana, dzeltena, ja tas ir savstarpēji apvienots ar virzienrādītāju sānos

kontūrgaismas lukturis

:

balta priekšā, sarkana aizmugurē

darba lukturis

:

nav noteikts

pakaļējie atstarotāji

:

sarkana

sānu atstarotājus, kam nav trijstūra formas

:

dzintarkrāsa

Lukturu krāsas definīcija atbilst definīcijai 1968. gada Konvencijas par ceļu satiksmi 5. pielikumā.

5.16.   Traktoram, kas nodots apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem, ir jābūt aprīkotam ar šādām apgaismes ierīcēm un gaismas signālierīcēm:

5.16.1.

tuvās gaismas lukturi (6.2. punkts);

5.16.2.

virzienrādītāji (6.5. punkts);

5.16.3.

avārijas signāli (6.6. punkts);

5.16.4.

priekšējie gabarītgaismas (sānu) lukturi (6.8. punkts);

5.16.5.

pakaļējie gabarītgaismas (sānu) lukturi (6.9. punkts);

5.16.6.

pakaļējais atstarotājs, kam nav trijstūra formas (6.14. punkts);

5.16.7.

bremžu signāllukturis (6.7. punkts);

5.16.8.

kontūrgaismas lukturis (6.12. punkts) traktoriem, kuru platums pārsniedz 2,1 m. Aizliegts uz visiem citiem traktoriem.

5.17.   Turklāt tas var būt aprīkots ar šādām gaismas signālierīcēm:

5.17.1.

tālās gaismas lukturis (6.1. punkts);

5.17.2.

priekšējais miglas lukturis (6.3. punkts);

5.17.3.

atpakaļgaitas lukturis (6.4. punkts);

5.17.4.

pakaļējais miglas lukturis (6.10. punkts);

5.17.5.

stāvgaismas lukturis (6.11. punkts);

5.17.6.

darba lukturis (6.13. punkts);

5.17.7.

sānu atstarotāji, kam nav trijstūra formas (6.15. punkts).

5.18.   Visu 5.16. un 5.17. punktā minēto apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana jāveic atbilstoši šo noteikumu 6. punkta attiecīgajām prasībām.

5.19.   Tādu apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšana, kas nav minētas 5.16. un 5.17. punktā, tipa apstiprinājuma nolūkos ir aizliegta. Šis noteikums neskar līgumslēdzējas puses tiesības pieprasīt vai aizliegt:

5.19.1.

apstiprināta tipa īpašu brīdinājuma lampiņu vai

5.19.2.

piemērotu pakaļējās numura zīmes apgaismojuma ierīci, ja šāda numura zīme pastāv un tās apgaismošana ir nepieciešama.

6.   ĪPAŠAS SPECIFIKĀCIJAS

6.1.   

TĀLĀS GAISMAS LUKTURI

6.1.1.

SKAITS

Divi vai četri.

6.1.2.

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.1.3.

NOVIETOJUMS

 

6.1.3.1.

PLATUMS

Apgaismojošās virsmas ārmalas nekādā gadījumā nedrīkst būt tuvāk traktora galējai ārmalai kā tuvās gaismas lukturu ārmalas.

6.1.3.2.

AUGSTUMS

Nav īpaši noteikts.

6.1.3.3.

GARUMS

Iespējami tuvāk traktora priekšgalam; taču izstarojamā gaisma nekādā gadījumā nedrīkst radīt neērtības vadītājam tieši vai netieši, caur atpakaļskata spoguļiem un/vai citām atstarojošajām virsmām uz traktora.

6.1.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

Apgaismojošās virsmas redzamību, ieskaitot tās redzamību laukumos, kas šķiet neapgaismoti attiecīgajā novērošanas virzienā, nodrošina diverģējošajā telpā, kuras kontūras nosaka līnijas, kas savienojas ar apgaismojošās virsmas perimetru un veido vismaz 5° leņķi ar priekšējā luktura pamatasi.

6.1.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Virzienā uz priekšu. Bez ierīcēm, kas ir vajadzīgas, lai uzturētu pareizu regulējumu, un, ja ir divi tālās gaismas lukturu pāri, viens priekšējo lukturu pāris, kam ir vienīgi tālās gaismas lukturu funkcijas, drīkst būt grozāms atbilstoši stūres bloķēšanas leņķim ap asi, kura ir gandrīz vertikāla.

6.1.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar tuvās gaismas lukturi un citiem priekšējiem lukturiem.

6.1.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar jebkuru citu lukturi.

6.1.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar tuvās gaismas lukturi, ja vien tālās gaismas lukturis nav grozāms atbilstīgi stūres bloķēšanas leņķim; ar priekšējo gabarītgaismas (sānu) lukturi; ar priekšējo miglas lukturi; ar stāvgaismas lukturi.

6.1.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Tālās gaismas lukturiem jābūt ieslēdzamiem tikai vienlaicīgi vai pārī. Pārslēdzot no tuvās uz tālo gaismu, jāieslēdzas vismaz vienam tālās gaismas lukturu pārim. Pārslēdzot no tālās uz tuvo gaismu, vienlaicīgi jāizslēdzas visiem tālās gaismas lukturiem.

Tuvās gaismas lukturi drīkst būt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

6.1.10.

KONTŪRA INDIKATORS

Jāuzstāda obligāti.

6.1.11.

CITAS PRASĪBAS

Vienlaicīgi ieslēdzamo tālās gaismas lukturu kopējā maksimālā intensitāte nedrīkst pārsniegt 225 000 cd. Maksimālo gaismas stiprumu iegūst, saskaitot atsevišķās maksimālā stipruma vērtības, kas izmērītas, apstiprinot tipu, un norādītas attiecīgajos apstiprinājuma ziņojumos.

6.2.   

TUVĀS GAISMAS LUKTURI

6.2.1.

SKAITS

Divi (vai četri – sk. 6.2.3.2.1. punktu).

6.2.2.

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.2.3.

NOVIETOJUMS

 

6.2.3.1.

PLATUMS

Nav īpaši noteikts.

6.2.3.2

AUGSTUMS VIRS ZEMES

Ja ir uzstādīti tikai divi tuvās gaismas lukturi:

 

vismaz 500 mm,

 

ne vairāk kā 1 200 mm.

Šo attālumu drīkst palielināt līdz 1 500 mm, ja uzbūves īpatnību dēļ 1 200 mm augstums neder, ņemot vērā traktora izmantošanas apstākļus un darba aprīkojumu.

6.2.3.2.1.

Traktoriem, kam priekšgalā var uzstādīt pārvietojamas ierīces, papildus 6.2.3.2. punktā minētajiem lukturiem ne augstāk par 3 000 mm atļauj uzstādīt divus tuvās gaismas lukturus, ja elektriskais saslēgums ir tāds, ka abus tuvās gaismas lukturu pārus nevar ieslēgt vienlaikus.

6.2.3.3.

GARUMS

Iespējami tuvāk traktora priekšgalam; taču izstarojamā gaisma nekādā gadījumā nedrīkst radīt neērtības vadītājam tieši vai netieši, caur atpakaļskata spoguļiem un/vai citām atstarojošajām virsmām uz traktora.

6.2.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.10. punktā:

α= 15° uz augšu un 10° uz leju,

ß= 45° uz āru un 5° uz iekšu.

Šajā laukā jābūt redzamai gandrīz visai luktura gaismu izstarojošai virsmai.

Paneļu vai citu aprīkojuma elementu atrašanās luktura tuvumā nedrīkst radīt sekundāru ietekmi, kas var radīt neērtības pārējiem ceļu satiksmes dalībniekiem.

6.2.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Priekšējo tuvās gaismas lukturu centrēšanā nedrīkst būt novirzes atkarībā no stūres bloķēšanas leņķa.

6.2.5.1.

Ja tuvās gaismas lukturu augstums vienāds ar vai pārsniedz 500 mm un ir vienāds ar vai mazāks par 1 200 mm, jāpastāv iespējai nolaist tuvo gaismu zemāk par 0,5 līdz 4 %.

6.2.5.2.

Ja tuvās gaismas lukturu augstums pārsniedz 1 200, bet nepārsniedz 1 500 mm, 6.2.5.1. punktā noteikto 4 % ierobežojumu var palielināt līdz 6 %; 6.2.3.2.1. punktā minētie tuvās gaismas lukturi jāizlīdzina tā, lai horizontālā līnija, kas atdala apgaismoto joslu no neapgaismotās, veicot mērījumus 15 m attālumā no luktura, atrastos tādā augstumā, kurš ir vienāds tikai ar pusi attāluma no zemes līdz luktura centram.

6.2.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar tālās gaismas lukturiem un citiem priekšējiem lukturiem.

6.2.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar jebkuru citu lukturi.

6.2.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar tālās gaismas lukturi, ja tas ir grozāms atbilstīgi stūres bloķēšanas leņķim;

ar pārējiem priekšējiem lukturiem.

6.2.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Vadības ierīcei, kas ir atbildīga par pārslēgšanu uz tuvo gaismu, vienlaicīgi jāizslēdz visi tālās gaismas lukturi.

Tuvās gaismas lukturi drīkst būt ieslēgti vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem.

6.2.10.

KONTŪRA INDIKATORS

Pēc izvēles.

6.2.11.

CITAS PRASĪBAS

Prasības, kas noteiktas 5.5.2. punktā, uz tuvās gaismas lukturiem neattiecas.

Ir aizliegts uzstādīt priekšējos tuvās gaismas lukturus ar gaismas avotu(-iem), kas rada galveno tuvās gaismas staru kūli (saskaņā ar Noteikumiem Nr. 48), kura objektīvā gaismas plūsma pārsniedz 2 000 lūmenu.

6.3.   

PRIEKŠĒJIE MIGLAS LUKTURI

6.3.1.

SKAITS

Divi.

6.3.2.

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.3.3.

NOVIETOJUMS:

 

6.3.3.1.

PLATUMS

Nav īpaši noteikts.

6.3.3.2.

AUGSTUMS

Ne zemāk kā 250 mm virs zemes.

Neviens apgaismojošās virsmas punkts nedrīkst būt augstāks par visaugstāko punktu tuvās gaismas luktura apgaismojošajā virsmā.

6.3.3.3.

GARUMS

Iespējami tuvāk traktora priekšgalam; taču izstarojamā gaisma nekādā gadījumā nedrīkst radīt neērtības vadītājam tieši vai netieši, caur atpakaļskata spoguļiem un/vai citām atstarojošajām virsmām uz traktora.

6.3.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.10. punktā:

α= 5° uz augšu un uz leju,

ß= 45° uz āru un 5° uz iekšu.

6.3.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Priekšējo miglas lukturu izkārtojums nedrīkst atšķirties atkarībā no stūres bloķēšanas leņķa.

Tiem jābūt vērstiem uz priekšu un nevajadzētu lieki apžilbināt vai citādi traucēt pretimbraucējus un citus satiksmes dalībniekus.

6.3.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar citiem priekšējiem lukturiem.

6.3.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citiem priekšējiem lukturiem.

6.3.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar tālās gaismas lukturiem, kas nav grozāmi atkarībā no stūres bloķēšanas leņķa, ja ir četri tālās gaismas lukturi;

ar priekšējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem vai stāvgaismas lukturiem.

6.3.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Jābūt iespējai ieslēgt un izslēgt miglas lukturus neatkarīgi no tālās un tuvās gaismas lukturiem un otrādi.

6.3.10.

KONTŪRA INDIKATORS

Pēc izvēles.

6.4.   

ATPAKAĻGAITAS LUKTURI

6.4.1.

SKAITS

Viens vai divi.

6.4.2.

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.4.3.

NOVIETOJUMS

 

6.4.3.1.

AUGSTUMS

Ne zemāk par 250 mm un ne augstāk par 1 200 mm virs zemes.

6.4.3.2.

PLATUMS

Nav īpaši noteikts.

6.4.3.3.

GARUMS

Nav īpaši noteikts.

6.4.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

To nosaka leņķis α un ß, kā noteikts 2.10. punktā:

α= 15° uz augšu un 5° uz leju,

β= 45° pa labi un pa kreisi, ja ir tikai viens lukturis,

β= 45° uz āru un 30° uz iekšu, ja ir divas ierīces.

6.4.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Virzienā uz aizmuguri.

6.4.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar jebkuru citu pakaļējo lukturi.

6.4.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citiem lukturiem.

6.4.8.

NEDRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar citiem lukturiem.

6.4.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Drīkst iedegties un degt tikai tad, ja ir iedarbināta atpakaļgaita un:

 

motors darbojas vai

 

viena no ierīcēm, kas kontrolē motora iedarbināšanu vai izslēgšanu ir tādā stāvoklī, kas pieļauj motora darbību.

6.4.10.

INDIKATORS

Pēc izvēles.

6.5.   

VIRZIENRĀDĪTĀJI (SK. DIAGRAMMAS 5. PIELIKUMĀ)

6.5.1.

SKAITS

Ierīču skaitam jābūt tādam, lai tās varētu raidīt signālus, kas atbilst vienam no 6.5.2. punktā minētajiem izkārtojumiem.

6.5.2.

IZKĀRTOJUMS

 

A – divi priekšējie virzienrādītāji (1. kategorija),

divi pakaļējie virzienrādītāji (2. kategorija).

Šie lukturi var būt neatkarīgi, grupēti vai kombinēti.

 

B – divi priekšējie virzienrādītāji (1. kategorija),

divi dublējoši sānu virzienrādītāji (5. kategorija),

divi pakaļējie virzienrādītāji (2. kategorija).

Priekšējie un dublējošie sānu lukturi var būt neatkarīgi, grupēti vai kombinēti.

 

C – divi priekšējie virzienrādītāji (1. kategorija),

divi pakaļējie virzienrādītāji (2. kategorija),

divi dublējoši sānu virzienrādītāji (5. kategorija) dažos gadījumos saskaņā ar 6.5.3.3. punktu.

 

D – divi priekšējie virzienrādītāji (1. kategorija),

divi pakaļējie virzienrādītāji (2. kategorija).

A izkārtojums ir pieļaujams tikai traktoriem, kuru kopējais garums nepārsniedz 4,60 m un attālums starp apgaismojošo virsmu ārējām malām nepārsniedz 1,60 m.

B, C un D izkārtojums der visiem traktoriem.

Virzienrādītāju skaits, novietojums un horizontālā redzamība ir tāda, lai tie dod signālus atbilstoši vismaz vienam no turpmāk minētajiem izkārtojumiem. Redzamības leņķi iesvītroti diagrammās; redzamie leņķi ir minimālās vērtības, ko drīkst pārsniegt; visus redzamības leņķus mēra no apgaismojošās virsmas centra.

6.5.3.

NOVIETOJUMS

 

6.5.3.1.

PLATUMS

Apgaismojošās virsmas mala, kas atrodas vistālāk no traktora gareniskās vidusplaknes, nedrīkst atrasties tālāk par 400 mm no traktora galējās ārmalas (izņemot 1. kategorijas C izkārtojuma virzienrādītājus). Attālums starp abu apgaismojošo virsmu iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 500 mm. Priekšējo virzienrādītāju apgaismojošā virsma nedrīkst būt tuvāk par 40 mm priekšējo tuvās gaismas lukturu apgaismojošai virsmai vai priekšējiem miglas lukturiem, ja tādi ir.

Ir pieļaujams mazāks attālums, ja gaismas stiprums virzienrādītāja pamatasī ir vismaz vienāds ar 400 cd.

6.5.3.2.

AUGSTUMS

Virs zemes

 

5. kategorijas virzienrādītājiem ne mazāk par 500 mm,

 

1. un 2. kategorijas virzienrādītājiem ne mazāk par 400 mm,

 

visām kategorijām parasti ne vairāk par 1 900 mm.

Ja traktora uzbūve atļauj ievērot šo maksimālo lielumu, apgaismojošās virsmas augstākais punkts drīkst būt 2 300 mm augstumā 5. kategorijas virzienrādītājiem, 1. un 2. kategorijai A izkārtojumā un 1. kategorijai B izkārtojumā; tas drīkst būt 2 100 mm augstumā 1. un 2. kategorijai citos izkārtojumos.

6.5.3.3.

GARUMS

Attālums starp 1. kategorijas sānu virzienrādītāja (B izkārtojums) apgaismojošās virsmas atskaites punktu un šķērsplakni, kas iezīmē traktora kopējā garuma priekšējo robežu, nedrīkst pārsniegt 1 800 mm. Ja traktora uzbūve atļauj ievērot minimālo redzamības leņķi, šo attālumu var palielināt līdz 2 600 mm.

C izkārtojumā 5. kategorijas virzienrādītāji ir nepieciešami vienīgi tad, ja gareniskais attālums starp 1. un 2. kategorijas virzienrādītāju atskaites punktiem pārsniedz 6 m.

6.5.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

 

Horizontālie leņķi: skatīt izkārtojuma diagrammas.

B un C izkārtojumā nedrīkst pārsniegt redzamības nāves leņķi 5°, kas attiecas uz aizmuguri no dublējošā sānu virzienrādītāja. Tomēr gadījumā, ja nav iespējams ievērot 5° robežu, to var palielināt līdz 10°.

D izkārtojumā 10° leņķi, kas attiecas uz priekšējā virzienrādītāja iekšējo redzamības leņķi, var samazināt līdz 3° traktoriem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 400 mm.

 

Vertikālie leņķi: 15° virs un zem horizontāles.

B un C izkārtojumā dublējošā sānu virzienrādītāja vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 10°, ja augstums nepārsniedz 1 900 mm. Tas pats attiecas uz 1. kategorijas virzienrādītājiem B un D izkārtojumā.

6.5.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Ja luktura ražotājs ir noteicis īpašus noteikumus attiecībā uz uzstādīšanu, tie ir jāievēro.

6.5.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar vienu vai vairākiem lukturiem, kurus nedrīkst aizsegt.

6.5.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citu lukturi, izņemot gadījumus, kas atrunāti 6.5.2. punktā.

6.5.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar stāvgaismas lukturi, bet tikai 5. kategorijas virzienrādītāju gadījumā.

6.5.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Virzienrādītājiem jābūt ieslēdzamiem neatkarīgi no pārējiem lukturiem. Visiem virzienrādītājiem, kas ir traktora vienā pusē, jābūt ieslēdzamiem un izslēdzamiem ar vienu vadības ierīci un jāmirgo sinhroni.

6.5.10.

DARBĪBAS INDIKATORS

Obligāta prasība attiecībā uz visiem virzienrādītājiem, ko vadītājs tieši neredz. Tas var būt optisks vai akustisks, vai apvienots.

Ja tas ir optisks, tas mirgo, nodziest vai paliek ieslēgts bez mirgošanas vai ievērojami maina svārstību biežumu, kad ir traucēta kāda virzienrādītāja darbība, izņemot dublējošus sānu virzienrādītājus. Ja tas darbojas tikai akustiski, tam jābūt skaidri dzirdamam un ievērojami jāmaina svārstību biežums jebkura darbības traucējuma gadījumā.

Ja traktors ir aprīkots darbam ar piekabi, tam jābūt aprīkotam ar īpašu optisko darbības indikatoru, kas ir paredzēts piekabes virzienrādītājiem, ja vilcēja traktora indikators neļauj konstatēt jebkuru kļūmi virzienrādītāju darbībā šādi izveidotā traktora un piekabes savienojumā.

6.5.11.

CITAS PRASĪBAS

Lukturiem jābūt ar gaismu, kas mirgo 90 ± 30 reižu minūtē. Iedarbinot gaismas signāla kontrolierīci, ne vēlāk kā vienas sekundes laikā jāparādās gaismai, un ne vēlāk kā pusotras sekundes laikā tai pirmoreiz jānodziest.

Ja traktors ir aprīkots darbam ar piekabi, traktora virzienrādītāju vadības ierīce iedarbina arī piekabes virzienrādītājus.

Ja vienā virzienrādītājā ir bojājums, izņemot īsslēgumu, pārējiem virzienrādītājiem jāturpina mirgot, bet mirgošanas biežums šādos apstākļos var atšķirties no noteiktā.

6.6.   

AVĀRIJAS SIGNĀLS

6.6.1.

SKAITS

Kā norādīts attiecīgajās 6.5. punkta iedaļās.

6.6.2.

IZKĀRTOJUMS

6.6.3.

NOVIETOJUMS

6.6.3.1.

PLATUMS

6.6.3.2.

AUGSTUMS

6.6.3.3

GARUMS

6.6.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

6.6.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

6.6.6.

DRĪKST/NEDRĪKST GRUPĒT

6.6.7.

DRĪKST/NEDRĪKST KOMBINĒT

6.6.8.

DRĪKST/NEDRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

6.6.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Signālu ieslēdz ar īpašas vadības ierīces palīdzību, kas dod iespēju visiem virzienrādītājiem darboties sinhroni.

6.6.10.

KONTŪRA INDIKATORS

Mirgojošs gaismas brīdinājuma signāls, kas var darboties kopā ar 6.5.10. punktā norādīto indikatoru(-iem).

6.6.11.

CITAS PRASĪBAS

Kā noteikts 6.5.11. punktā. Ja traktors ir aprīkots darbam ar piekabi, avārijas signāla vadības ierīcei jāspēj iedarbināt arī piekabes virzienrādītājus. Avārijas signālam jāfunkcionē pat tad, ja ierīce, kas iedarbina vai apstādina motoru, atrodas stāvoklī, kurā nav iespējams iedarbināt motoru.

6.7.   

BREMŽU SIGNĀLLUKTURI

6.7.1.

SKAITS

Divi.

6.7.2.

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.7.3.

NOVIETOJUMS

 

6.7.3.1.

PLATUMS

Ne tuvāk par 500 mm cits no cita. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja traktora kopējais platums ir mazāks par 1 400 mm.

6.7.3.2.

AUGSTUMS

Virs zemes ne zemāk par 400 mm, ne augstāk par 1 900 mm vai ne augstāk par 2 100 mm, ja korpusa formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 900 mm.

6.7.3.3.

GARUMS

Nav īpaši noteikts.

6.7.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

Horizontālais leņķis: 45° uz āru un uz iekšu.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles.

Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 10°, ja lukturi atrodas zemāk par 1 500 mm virs zemes, līdz 5°, ja lukturi atrodas zemāk par 750 mm virs zemes.

6.7.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Virzienā uz transportlīdzekļa aizmuguri.

6.7.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar vienu vai vairākiem citiem pakaļējiem lukturiem.

6.7.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citu lukturi.

6.7.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar pakaļējo gabarītgaismas (sānu) lukturi vai stāvgaismas lukturi.

6.7.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

jāiedegas, kad iedarbina darba bremzes.

6.7.10.

DARBĪBAS INDIKATORS

Pēc izvēles. Ja tāds ir, jābūt nemirgojošam brīdinājuma lukturim, kas iedegas, kad ir traucēta bremžu signālluktura darbība.

6.7.11.

CITAS PRASĪBAS

Bremžu signāllukturu gaismas stiprumam jābūt ievērojami lielākam par pakaļējo gabarītgaismas (sānu) lukturu gaismas stiprumu.

6.8.   

PRIEKŠĒJIE GABARĪTGAISMAS (SĀNU) LUKTURI

6.8.1.

SKAITS

Divi vai četri (sk. 6.8.3.2. punktu).

6.8.2

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.8.3.

NOVIETOJUMS

 

6.8.3.1.

PLATUMS

Apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no transportlīdzekļa gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no transportlīdzekļa galējās ārmalas.

Attālums starp abu apgaismojošo virsmu attiecīgajām iekšējām malām nedrīkst būt mazāks kā 500 mm.

6.8.3.2.

AUGSTUMS

Ne zemāk par 400 mm virs zemes, ne augstāk par 1 900 mm vai ne augstāk par 2 100 mm, ja korpusa formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 900 mm, kā tas ieteikts iepriekš.

Ja traktori ir aprīkoti tā, lai priekšgalā varētu uzstādīt portālās ierīces, kas varētu aptumšot obligāto priekšējo gabarītgaismas (sānu) lukturu gaismu, augstumā, kad nepārsniedz 3 000 mm, drīkst uzstādīt divus papildu priekšējos gabarītgaismas (sānu) lukturus.

6.8.3.3.

GARUMS

Nav īpaši noteikts, ka lukturiem jābūt vērstiem uz priekšu un jāievēro 6.8.4. punktā norādītie ģeometriskās redzamības leņķi.

6.8.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

 

Horizontālais leņķis

diviem priekšējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem: 10° uz iekšu un 80° uz āru. Taču 10° leņķi uz iekšu drīkst samazināt līdz 5°, ja korpusa formas dēļ nav iespējams iekļauties 10°. Traktoriem, kuru kopējais platums nepārsniedz 1 400 mm, šo leņķi drīkst samazināt līdz 3°, ja korpusa formas dēļ nav iespējams iekļauties 10°.

 

Vertikālais leņķis

15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 10°, ja lukturis atrodas zemāk par 1 900 mm virs zemes, un līdz 5°, ja zemāk par 750 mm.

6.8.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Virzienā uz priekšu.

6.8.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar jebkuru citu priekšējo lukturi.

6.8.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citiem lukturiem.

6.8.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar jebkuru citu priekšējo lukturi.

6.8.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Nav īpaši noteikts.

6.8.10.

INDIKATORS

Jāuzstāda obligāti. Šim indikatoram nav jāmirgo. Tas nav vajadzīgs, ja kontrolpults apgaismojumu var ieslēgt tikai vienlaicīgi ar priekšējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem.

6.9.   

PAKAĻĒJIE GABARĪTGAISMAS (SĀNU) LUKTURI

6.9.1.

SKAITS

Divi.

6.9.2.

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.9.3.

NOVIETOJUMS

 

6.9.3.1.

PLATUMS

Apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no traktora gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no traktora galējās ārmalas.

Attālums starp divu apgaismojošo virsmu iekšējām malām nedrīkst būt mazāks par 500 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja traktora kopējais platums ir mazāks par 1 400 mm.

6.9.3.2.

AUGSTUMS

Ne zemāk kā 400 mm un ne augstāk kā 1 900 mm virs zemes (2 100 mm ārkārtas gadījumos, ja virsbūves formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 900 mm).

6.9.3.3.

GARUMS

Nav īpaši noteikts.

6.9.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

 

Horizontālais leņķis

Diviem pakaļējiem (sānu) lukturiem:

 

45° uz iekšu un 80° uz āru

 

vai 80° uz iekšu un 45° uz āru.

 

Vertikālais leņķis

15° virs un zem horizontāles. Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 10°, ja lukturis atrodas zemāk par 1 500 mm virs zemes, un līdz 5°, ja zemāk par 750 mm.

6.9.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Uz aizmuguri.

6.9.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar jebkuru citu pakaļējo lukturi.

6.9.7.

DRĪKST KOMBINĒT

ar pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi.

6.9.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar bremžu signāllukturi, pakaļējo miglas lukturi vai stāvgaismas lukturi.

6.9.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Nav īpaši noteikts.

6.9.10.

KONTŪRA INDIKATORS

Tam jābūt kombinētam ar priekšējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem. Šim indikatoram nav jāmirgo. Tas nav vajadzīgs, ja kontrolpults apgaismojumu var ieslēgt tikai vienlaicīgi ar priekšējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem.

6.10.   

PAKAĻĒJIE MIGLAS LUKTURI

6.10.1.

SKAITS

Viens vai divi.

6.10.2.

IZKĀRTOJUMS

Tāds, lai tiktu ievēroti ģeometriskās redzamības nosacījumi.

6.10.3.

NOVIETOJUMS

 

6.10.3.1.

PLATUMS

Ja ir tikai viens pakaļējais miglas lukturis, tam jāatrodas pretējā pusē no traktora gareniskās vidusplaknes attiecībā pret satiksmes virzienu, kas noteikts reģistrācijas valstī. Jebkurā gadījumā attālumam starp pakaļējo miglas lukturi un bremžu signāllukturi jābūt lielākam par 100 mm.

6.10.3.2.

AUGSTUMS

Ne zemāk par 250 mm virs zemes, ne augstāk par 1 900 mm vai ne augstāk par 2 100 mm, ja korpusa formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 900 mm.

6.10.3.3.

GARUMS

Nav īpaši noteikts.

6.10.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

Horizontālais leņķis: 25° uz iekšu un uz āru.

Vertikālais leņķis: 5° virs un zem horizontāles.

6.10.5.

IZKĀRTOJUMAVIRZIENS

Uz aizmuguri.

6.10.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar jebkuru citu pakaļējo lukturi.

6.10.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citiem lukturiem.

6.10.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar pakaļējo gabarītgaismas (sānu) lukturi vai stāvgaismas lukturi.

6.10.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Tiem jānodrošina, lai pakaļējais miglas lukturis darbojas vienīgi tad, ja ir ieslēgti tuvās gaismas vai tālās gaismas lukturi un priekšējie miglas lukturi, vai to apvienojums. Slēgumiem jābūt tādiem, lai ieslēgts pakaļējais miglas lukturis spētu darboties vienlaicīgi ar tālās gaismas lukturiem, tuvās gaismas lukturiem un priekšējiem miglas lukturiem. Ja aizmugurējais miglas lukturis ir ieslēgts, darbinot tālās gaismas vai tuvās gaismas vadības ierīci, aizmugurējais miglas lukturis nedrīkst izslēgties.

Ja ir priekšējie miglas lukturi, pakaļējam miglas lukturim jābūt izslēdzamam neatkarīgi no priekšējiem miglas lukturiem.

6.10.10.

KONTŪRA INDIKATORS

Jāuzstāda obligāti. Neatkarīga signāllampiņa ar nemainīgu gaismas intensitāti.

6.11.   

STĀVGAISMAS LUKTURI

6.11.1.

SKAITS

Atkarībā no izkārtojuma.

6.11.2.

IZKĀRTOJUMS

Divi lukturi priekšā un divi aizmugurē vai viens lukturis katrā pusē.

6.11.3.

NOVIETOJUMS

 

6.11.3.1.

PLATUMS

Apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no traktora gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no traktora galējās ārmalas. Turklāt, ja lukturi veido pāri, tiem jābūt izvietotiem simetriski attiecībā pret traktora garenisko vidusplakni.

6.11.3.2.

AUGSTUMS

Ne zemāk par 400 mm virs zemes, ne augstāk par 1 900 mm vai ne augstāk par 2 100 mm, ja korpusa formas dēļ nav iespējams iekļauties 1 900 mm.

6.11.3.3.

GARUMS

Nav īpaši noteikts.

6.11.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

Horizontālais leņķis: 45° uz āru, uz priekšu un uz aizmuguri.

Vertikālais leņķis: 15° virs un zem horizontāles.

Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 10°, ja lukturis atrodas zemāk par 1 900 mm virs zemes; un līdz 5°, ja zemāk par 750 mm.

6.11.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Tāds, lai lukturi atbilst redzamības prasībām virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

6.11.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar jebkuru citu lukturi.

6.11.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citiem lukturiem.

6.11.8.

DRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

priekšā ar priekšējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem, tuvās gaismas lukturiem, tālās gaismas lukturiem un priekšējiem miglas lukturiem,

aizmugurē: ar gabarītgaismas (sānu) lukturiem, bremžu signāllukturiem un pakaļējiem miglas lukturiem,

ar 5. kategorijas virzienrādītājiem.

6.11.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Saslēgumam jānodrošina traktora vienas puses stāvgaismas luktura(-u) iedegšanās neatkarīgi no pārējiem lukturiem.

6.11.10.

INDIKATORS

Pēc izvēles. Ja ir, tam jābūt tādam, lai to nesajauc ar gabarītgaismas (sānu) lukturu indikatoru.

6.11.11.

CITAS PRASĪBAS

Šā indikatora darbību var arī nodrošināt, vienlaicīgi ieslēdzot priekšējos un pakaļējos (sānu) lukturus vienā traktora pusē.

6.12.   

KONTŪRGAISMAS LUKTURI

6.12.1.

SKAITS

Divi no priekšpuses un divi no aizmugures redzami lukturi.

6.12.2.

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.12.3.

NOVIETOJUMS

 

6.12.3.1.

PLATUMS

Pēc iespējas tuvāk traktora galējai ārmalai.

6.12.3.2.

AUGSTUMS

jebkurš augstums, kurā var nodrošināt prasīto novietojumu platumā un lukturu simetriju.

6.12.3.3.

GARUMS

Nav īpaši noteikts.

6.12.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

Horizontālais leņķis: 80° uz āru.

Vertikālais leņķis: 5° virs un 20° zem horizontāles.

6.12.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Tāds, lai lukturi atbilst redzamības prasībām virzienā uz priekšu un uz aizmuguri.

6.12.6.

NEDRĪKST GRUPĒT

 

6.12.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citiem lukturiem.

6.12.8.

NEDRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

 

6.12.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Nav īpaši noteikts.

6.12.10.

INDIKATORS

Jāuzstāda obligāti.

6.12.11.

CITAS PRASĪBAS

Pieņemot, ka ir ievēroti visi pārējie noteikumi, lukturi, kas ir redzams no priekšpuses, un lukturi, kas ir redzams no aizmugures, drīkst apvienot vienā ierīcē. Kontūrgaismas luktura novietojumam attiecībā pret atbilstošo gabarītgaismas (sānu) lukturi jābūt tādam, lai attālums starp to punktu projekciju uz vertikālo šķērsplakni, kuri atrodas vistuvāk viens otram uz divu apskatāmo lukturu apgaismojošajām virsmām, nebūtu mazāks par 200 mm.

6.13.   

DARBA LUKTURI

6.13.1.

SKAITS

 

6.13.2.

IZKĀRTOJUMS

 

6.13.3.

NOVIETOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.13.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

 

6.13.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

 

6.13.6.

NEDRĪKST GRUPĒT

 

6.13.7.

NEDRĪKST KOMBINĒT

ar citu lukturi.

6.13.8.

NEDRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

 

6.13.9.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Šo lukturi jāspēj darbināt neatkarīgi no visiem citiem lukturiem.

6.13.10.

INDIKATORS

Jāuzstāda obligāti.

6.14.   

PAKAĻĒJIE ATSTAROTĀJI, KAM NAV TRIJSTŪRA FORMAS

6.14.1.

SKAITS

Divi vai četri.

6.14.2.

IZKĀRTOJUMS

Nav īpaši noteikts.

6.14.3.

NOVIETOJUMS

 

6.14.3.1.

PLATUMS

Ievērojot 6.14.4.1. punkta noteikumus, apgaismojošās virsmas punkts, kas atrodas vistālāk no traktora gareniskās vidusplaknes, nedrīkst būt vairāk kā 400 mm no traktora galējās ārmalas. Attālums starp atstarotāju iekšējām malām nedrīkst būt mazāks par 600 mm. Šo attālumu drīkst samazināt līdz 400 mm, ja traktora kopējais platums ir mazāks par 1 300 mm.

6.14.3.2.

AUGSTUMS

Ievērojot 6.14.4.1. punkta noteikumus, ne zemāk kā 400 mm un ne augstāk kā 900 mm virs zemes. Bet augšējo robežu drīkst palielināt līdz ne vairāk kā 1 200 mm, ja nevar iekļauties 900 mm augstumā, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt.

6.14.3.3.

GARUMS

Nav īpaši noteikts.

6.14.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

 

Horizontālais leņķis 30° uz iekšu un uz āru.

 

Vertikālais leņķis 15° virs un zem horizontāles.

Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturis atrodas zemāk par 750 mm.

6.14.4.1.

Ja nav iespējams izpildīt iepriekšminētās prasības attiecībā uz novietojumu un redzamību, var uzstādīt četrus atstarotājus saskaņā ar šādiem uzstādīšanas norādījumiem:

6.14.4.1.1.

Diviem atstarotājiem jāatrodas ne augstāk par 900 mm virs zemes. Bet augšējo robežu drīkst palielināt līdz ne vairāk kā 1 200 mm, ja nevar iekļauties 900 mm augstumā, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt.

Attālumam starp atstarotāju iekšējām malām jābūt vismaz 300 mm, un to vertikālās redzamības leņķim virs horizontāles jābūt vismaz 15°.

6.14.4.1.2.

Pārējiem diviem jāiekļaujas 2 100 mm maksimālā augstuma robežās virs zemes un jāatbilst 6.14.3.1. punkta prasībām.

6.14.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

Uz aizmuguri.

6.14.6.

DRĪKST GRUPĒT

Ar jebkuru citu lukturi.

6.14.7.

CITAS PRASĪBAS

Atstarotāja apgaismojošajai virsmai drīkst būt kopējas daļas ar jebkuru citu pakaļējo lukturi.

6.15.   

SĀNU ATSTAROTĀJI, KAM NAV TRIJSTŪRA FORMAS

6.15.1.

SKAITS

Divi vai četri.

6.15.2.

IZKĀRTOJUMS

Viens vai divi katrā traktora pusē, ja traktora kopējais garums ir 6 m. Divi katrā pusē, ja traktora kopējais garums > 6 m. Atstarojošajai virsmai jābūt uzstādītai vertikālā plaknē (maksimālais novirzes leņķis 10°), kas ir paralēla transportlīdzekļa gareniskajai asij.

6.15.3.

NOVIETOJUMS

 

6.15.3.1.

PLATUMS

Nav īpaši noteikts.

6.15.3.2.

AUGSTUMS

Ne zemāk par 400 mm un ne augstāk par 900 mm virs zemes. Bet augšējo robežu drīkst palielināt līdz ne vairāk kā 1 200 mm, ja nevar iekļauties 900 mm augstumā, neizmantojot stiprinājumus, kurus var viegli sabojāt vai saliekt.

6.15.3.3.

GARUMS

Vienam atstarotājam jāatrodas ne tālāk kā 3 m attālumā no traktora galējā priekšējā punkta, un tam pašam atstarotājam vai otram atstarotājam jāatrodas ne tālāk kā 3 m no traktora galējā aizmugurējā punkta.

Attālums starp diviem atstarotājiem, kas atrodas tajā pašā traktora pusē, nedrīkst pārsniegt 6 m.

6.15.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

 

Horizontālais leņķis 20° uz āru, uz priekšu un uz aizmuguri.

 

Vertikālais leņķis 10° virs un zem horizontāles.

Vertikālo leņķi zem horizontāles drīkst samazināt līdz 5°, ja lukturis atrodas zemāk par 750 mm.

6.16.   

PAKAĻĒJĀS NUMURA ZĪMES APGAISMOJUMA LUKTURI

6.16.1.

SKAITS

Tāda, lai ierīce spētu apgaismot numura zīmei paredzēto vietu.

6.16.2.

IZKĀRTOJUMS

6.16.3.

NOVIETOJUMS

6.16.3.1.

PLATUMS

6.16.3.2.

AUGSTUMS

6.16.3.3.

GARUMS

6.16.4.

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA

6.16.5.

IZKĀRTOJUMA VIRZIENS

6.16.6.

DRĪKST GRUPĒT

ar vienu vai vairākiem pakaļējiem lukturiem.

6.16.7.

DRĪKST KOMBINĒT

ar pakaļējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem.

6.16.8.

NEDRĪKST SAVSTARPĒJI APVIENOT

ar jebkuru citu lukturi.

6.16.9.

INDIKATORS

Pēc izvēles. Ja tāds pastāv, tā funkcijas veic priekšējo un pakaļējo gabarītgaismas (sānu) lukturu indikators.

6.16.10.

ELEKTRISKIE SLĒGUMI

Ierīcei jāiedegas tikai vienlaicīgi ar pakaļējiem gabarītgaismas (sānu) lukturiem.

7.   TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA VAI GAISMAS IERĪČU UN GAISMAS SIGNĀLIERĪČU UZSTĀDĪŠANAS APSTIPRINĀJUMU GROZĪJUMI UN ATTIECINĀJUMI

7.1.

Par jebkādiem transportlīdzekļa tipa vai apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanas vai 3.2.2. punktā minētā saraksta grozījumiem paziņo administratīvajam departamentam, kas piešķīris attiecīgā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Šis departaments var vai nu:

7.1.1.

atzīt, ka veiktajām pārmaiņām nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka transportlīdzeklis joprojām atbilst prasībām; vai

7.1.2.

no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu, pieprasīt papildu ziņojumu par testiem.

7.2.

Par atteikumu vai piekrišanu izsniegt apstiprinājumu, konkrēti norādot izmaiņas, ziņo saskaņā ar iepriekš 4.3. punktā noteikto procedūru šā nolīguma dalībvalstīm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, šādam attiecinājumam piešķir sērijas numuru un informē citas 1958. gada nolīguma dalībvalstis, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

8.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

8.1.

Jebkuram transportlīdzeklim, kam ir apstiprinājuma zīme atbilstoši šiem noteikumiem, attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu un raksturlielumiem ir jābūt saskaņā ar noteikumiem par apstiprināto transportlīdzekļa tipu.

8.2.

Lai pārbaudītu 8.1. punktā minēto atbilstību, ir jāveic pietiekami daudz izlases veida pārbaužu sērijveidā ražotiem transportlīdzekļiem, kuriem ir šajos noteikumos paredzētā apstiprinājuma zīme.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

9.1.

Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļa tipu, var atcelt, ja netiek izpildītas 8.1. punktā noteiktās prasības vai arī izvēlētais transportlīdzeklis vai transportlīdzekļi neiztur pārbaudes, kuras paredzētas iepriekš minētajā 8. punktā.

9.2.

Ja Nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to paziņo pārējām līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

10.   RAŽOŠANAS GALĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātā transportlīdzekļa tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas šo apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 1. pielikumā sniegtajam paraugam.

11.   PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN ADMINISTRATĪVO DEPARTAMENTU NOSAUKUMI UN ADRESES

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo ANO Sekretariātam par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo dienestu nosaukumus un adreses, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdota apstiprinājuma piešķiršanu, attiecinājumu uz citu tipu, noraidīšanu, anulēšanu vai ražošanas galīgu izbeigšanu.


(1)  Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2)  1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehija, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (pieejams), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (pieejams), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (pieejams), 34 Bulgārija, 35 (pieejams), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (pieejams), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumu piešķir dalībvalsts izmantojot to attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (pieejams), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 un 55 (pieejams) un 56 Melnkalne. Turpmākos numurus pārējām valstīm piešķir hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē Nolīgumu par vienotu nosacījumu pieņemšanu mehānisko transportlīdzekļu aprīkojuma un daļu apstiprināšanai un apstiprināšanas savstarpējai atzīšanai vai pievienojas tam, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs šādi piešķirtos numurus paziņo šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

(3)  Šie noteikumi neskar mērījumus attiecībā uz lukturu izstarotās gaismas krāsainības koordinātām.


1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image

Image


2. PIELIKUMS

MARĶĒJUMU IZKĀRTOJUMA PARAUGI

A   PARAUGS

(Skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

Image

Šī lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoram piestiprinātā apstiprinājuma zīme rāda, ka attiecīgais traktora tips attiecībā uz apgaismes ierīču un gaismas signālierīču uzstādīšanu ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 86. Apstiprinājuma numurs rāda, ka apstiprinājums tika piešķirts atbilstoši Noteikumu Nr. 86 prasībām to sākotnējā formā.

B   PARAUGS

(Skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

Image

Iepriekš atspoguļotais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts lauksaimniecības vai mežsaimniecības traktoram, rāda, ka traktora tips ir apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 86 un Nr. 33 (1). Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari rāda, ka attiecīgo apstiprinājumu izsniegšanas laikā Noteikumi Nr. 86 bija sākotnējā formā un Noteikumos Nr. 33 jau bija ietverta 02. grozījumu sērija.


(1)  Šis cipars ir tikai piemērs.


3. PIELIKUMS

DEFINĪCIJAS 2.6. LĪDZ 2.10. PUNKTĀ MINĒTAJIEM JĒDZIENIEM

Image


4. PIELIKUMS

LUKTURU REDZAMĪBA

(skatīt šo noteikumu 5.10. punktu)

1.   attēls

Sarkanas gaismas luktura redzamība priekšpusē

Image

2.   attēls

Baltas gaismas redzamība aizmugurē

Image


5. PIELIKUMS

VIRZIENRĀDĪTĀJI

ĢEOMETRISKĀ REDZAMĪBA (skatīt 6.5.2. punktu)

A   izkārtojums

Image

B   izkārtojums

Image

C   izkārtojums

Image

D   izkārtojums

Image


30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/231


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 106 – Vienoti noteikumi par lauksaimniecības transportlīdzekļu un to piekabju pneimatisko riepu apstiprinājumu

Ar visiem grozījumiem līdz:

noteikumu sākotnējās redakcijas 8. pielikumam. Spēkā stāšanās diena – 2010. gada 17. marts

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Marķējumi

4.

Apstiprinājuma pieteikums

5.

Apstiprinājums

6.

Prasības

7.

Riepu tipa pārveidojumi un apstiprinājuma paplašināšana

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.

Par apstiprināšanas testu izdarīšanu atbildīgo dienestu, testu laboratoriju un administratīvo iestāžu nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, apstiprinājuma paplašinājumu, apstiprinājuma atteikumu, apstiprinājuma atsaukumu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu mehānisko transportlīdzekļu pneimatisko riepu tipam saskaņā ar Noteikumiem Nr. 106

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Riepas marķējumu izvietojums

4. pielikums –

Kravnesības indeksu (KI) un atbilstošās maksimālās pieļaujamās masas (kg) saraksts

5. pielikums –

Noteiktu izmēra apzīmējumu riepu teorētiskais loks, ārējais diametrs un nominālais profila platums

6. pielikums –

Riepu izmēru mērīšanas testa metode

7. pielikums –

Kravnesības izmaiņas atkarībā no ātruma

8. pielikums –

Testa metode, lai novērtētu riepas izturību pret plīšanu

9. pielikums –

Slodzes/ātruma testa metode

10. pielikums –

Riepu klasifikācijas kodi

11. pielikums –

Piktogrammas paraugs, kas jāatzīmē uz abām riepas sānu malām, lai skaidri norādītu maksimālo spiedienu riepā, ko riepas montāžas laikā nedrīkst pārsniegt, uzstādot bortus uz loka

1.   DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz jaunām pneimatiskām riepām, kas galvenokārt, bet ne tikai paredzētas lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem (T kategorijas mehāniskiem transportlīdzekļiem), lauksaimniecības mašīnām (ar mehānisko piedziņu vai velkamām) un lauksaimniecības piekabēm un kas apzīmētas ar tādiem ātruma kategorijas simboliem, kuri atbilst ātrumam līdz 65 km/h (ātruma simbols D).

To nepiemēro tādu tipu riepām, kas galvenokārt paredzēti citiem mērķiem, piemēram:

a)

izmantošanai celtniecībā (riepas, kas marķētas ar apzīmējumiem “Industrial”, “IND”, “R4” vai “F3”);

b)

zemes darbiem paredzētām iekārtām;

c)

pašizgāzējiem un autoiekrāvējiem.

2.   DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos ir spēkā šādas definīcijas:

2.1.

“Lauksaimniecības riepas tips” ir tādu riepu kategorija, kurām neatšķiras tādi būtiski aspekti kā:

2.1.1.

ražotājs;

2.1.2.

riepas izmēra apzīmējums;

2.1.3.

izmantošanas kategorija:

a)

vilcējs – vadāms ritenis;

b)

vilcējs – piedziņas ritenis – standarta protektors;

c)

vilcējs – piedziņas ritenis – īpašais protektors;

d)

lauksaimniecības mašīna – vilce;

e)

lauksaimniecības mašīna – piekabe;

f)

lauksaimniecības mašīna – jaukts lietojums;

g)

mežsaimniecības mašīnas – standarta protektors;

h)

mežsaimniecības mašīnas – īpašais protektors;

2.1.4.

riepas konstrukcija (diagonālās riepas, riepas ar diagonālām jostām, radiālās riepas);

2.1.5.

ātruma kategorijas simbols;

2.1.6.

kravnesības indekss;

2.1.7.

riepas šķērsgriezums.

2.2.

Informācijai par šādiem terminiem skatīt paskaidrojošo zīmējumu 1. papildinājumā.

2.3.

“Riepas konstrukcija” ir riepas karkasa tehniskais raksturojums. Konkrēti izšķir šādas konstrukcijas:

2.3.1.

“diagonālā” ir riepas konstrukcija, kurā kordi stiepjas līdz bortam un pret riepas protektora centra līniju novietoti šķērsleņķos, kuri ir ievērojami mazākā nekā 90°;

2.3.2.

“riepa ar diagonālām jostām” ir diagonāla tipa riepas konstrukcija, kurā karkasu ierobežo josta, kas sastāv no vismaz diviem būtībā nestaipīga kordu materiāla slāņiem, kuri novietoti šķērsleņķos tuvu karkasam;

2.3.3.

“radiālā” ir riepas konstrukcija, kurā kordi ir stiepjas līdz bortam un pret riepas protektora centra līniju novietoti šķērsleņķos 90° leņķī un kurā karkasu stabilizē būtībā nestaipīga aploces veida josta.

2.4.

“Borts” ir riepas daļa, kura forma un konstrukcija ir piemērota uzmontēšanai uz loka un riepas noturēšanai uz tā.

2.5.

“Kords” ir diegs, kas veido slāņu materiālu riepā.

2.6.

“Slānis” ir gumijots paralēlu kordu slānis.

2.7.

“Karkass” ir tā riepas daļa, kas nav protektors un gumijas sānu malas un kas tur slodzi, kad riepa ir piepumpēta.

2.8.

“Protektors” ir riepas daļa, kas saskaras ar zemi.

2.9.

“Sānu mala” ir riepas daļa, izņemot protektoru, kas ir redzama, ja no sāniem skatās uz riepu, kas uzmontēta lokam.

2.10.

“Profila platums (S)” ir lineārs attālums starp piepumpētas riepas sānu malu ārējām malām, neskaitot paaugstinājumus, kas radušies marķēšanas, dekorējumu, aizsargslāņa vai izciļņu dēļ.

2.11.

“Kopējais platums” ir lineārs attālums starp piepumpētas riepas sānu malu ārējām malām, ieskaitot marķējumu, dekorējumus un aizsargslāni vai izciļņi.

2.12.

“Profila augstums (h)” ir attālums, kas vienāds ar pusi no starpības starp riepas ārējo diametru un nominālo loka diametru.

2.13.

“Nominālo izmēru attiecība (Ra)” ir ar simt reizināts skaitlis, kas iegūts, dalot nominālo profila augstumu milimetros ar nominālo profila platumu milimetros.

2.14.

“Ārējais diametrs (D)” ir kopējais piepumpētas jaunas riepas diametrs.

2.15.

“Riepas izmēra apzīmējums” ir apzīmējums, kas rāda:

2.15.1.

nominālo profila platumu (S1). Šim lielumam jābūt izteiktam milimetros;

2.15.2.

nominālo izmēru attiecību (Ra);

2.15.3.

šādu norādi par konstrukciju pirms nominālā loka diametra marķējuma:

2.15.3.1.

uz diagonālām riepām – simbolu “-” vai burtu “D”;

2.15.3.2.

uz radiālajām riepām – burtu “R”;

2.15.3.3.

uz riepām ar diagonālām jostām – burtu “B”;

2.15.4.

skaitli “d”, kas apzīmē nominālo loka diametru;

2.15.5.

pēc izvēles, burtus “IMP” pēc nominālā loka diametra atzīmes lauksaimniecības mašīnu riepām;

2.15.6.

pēc izvēles, burtus “FRONT” pēc nominālā loka diametra atzīmes, ja tās ir vilcēja vadāmo riteņu riepas;

2.15.7.

tomēr attiecībā uz 5. pielikumā minētajām riepām “riepas izmēra apzīmējums” ir tāds, kāds norādīts attiecīgo tabulu pirmajā slejā;

2.15.8.

burtus “IF” pirms nominālā profila platuma “uzlabotas fleksijas riepām”;

burtus “VF” pirms nominālā profila platuma “ļoti lielas fleksijas riepām”.

2.16.

“Nominālais loka diametrs (d)” ir skaitlis, kas apzīmē loka nominālo diametru, uz kura paredzēts montēt riepu un kurš atbilst loka diametram, kas izteikts vai nu ar izmēra kodiem (skaitlis, kas mazāks par 100 – sk. milimetru atbilstības tabulu), vai milimetros (skaitļi, kas lielāki par 100), bet ne abējādi.

simbols d, izteikts ar kodiem

vērtība (mm), kas izmantojama 6.2.1. un 6.4. punktā minētajiem aprēķiniem

4

102

5

127

6

152

7

178

8

203

9

229

10

254

11

279

12

305

13

330

14

356

15

381

15,3

389

16

406

16,1

409

17

432

18

457

19

483

20

508

21

533

22

559

24

610

26

660

28

711

30

762

32

813

34

864

36

914

38

965

40

1 016

42

1 067

44

1 118

46

1 168

48

1 219

50

1 270

52

1 321

54

1 372

 

 

14,5

368

15,5

394

16,5

419

17,5

445

19.5

495

20,5

521

22,5

572

24,5

622

26,5

673

30,5

775

2.17.

“Loks” ir atbalsts riepai un kamerai vai bortu balstvirsma bezkameras riepai.

2.18.

“Teorētiskais loks” ir iedomāts loks, kura platums ir vienāds ar riepas nominālo profila platumu, kas reizināts ar X; vērtību X nosaka riepu ražotājs, vai arī atsauces loka platums ir tāds, kāds attiecīgajam “riepas izmēra apzīmējumam” minēts 5. pielikumā.

2.19.

“Mērīšanas loks” ir loks, uz kura uzmontē riepu izmēru mērīšanai.

2.20.

“Vilcēja piedziņas riteņa riepa” ir riepa, ko paredzēts uzstādīt uz tādu lauksaimniecības vilcēju (T kategorijas transportlīdzekļu) dzenošajām asīm, kas piemērotas pastāvīgiem lieliem apgriezieniem. Riepas protektora rakstu veido izciļņi.

2.20.1.

Apzīmējumus “uzlabotas fleksijas riepa” vai “ļoti lielas fleksijas riepa” attiecina uz tādas konstrukcijas pneimatiskajām riepām, kuru karkass ir izturīgāks nekā attiecīgajām standarta riepām.

2.21.

“Vilcēja vadāmā riteņa riepa” ir riepa, ko paredzēts uzstādīt uz lauksaimniecības un mežsaimniecības vilcēju (T kategorijas mehānisko transportlīdzekļu) nedzenošajām asīm. Riepas protektora rakstu veido galvenokārt apļveida rievas un izciļņi.

2.22.

“Lauksaimniecības mašīnu riepa” ir riepa, kas galvenokārt paredzēta lauksaimniecības mašīnām (S kategorijas transportlīdzekļiem) vai lauksaimniecības piekabēm (R kategorijas transportlīdzekļiem); tomēr tās var uzstādīt arī lauksaimniecības un mežsaimniecības vilcēju (T kategorijas transportlīdzekļu) priekšējiem vadošajiem riteņiem un piedziņas riteņiem, taču tās nav piemērotas pastāvīgiem lieliem apgriezieniem.

2.23.

“Vilces riepa” ir riepa, ko galvenokārt paredzēts uzstādīt lauksaimniecības mašīnu dzenošajām asīm, izņemot ilgstošus lielus apgriezienus. Riepas protektora rakstu veido izciļņi. Izmantošanas veids ir norādīts ar šādu simbolu:

Image

2.24.

“Piekabes riepa” ir riepa, ko galvenokārt paredzēts uzstādīt lauksaimniecības mašīnu vai piekabju nedzenošajām (vilktajām) asīm.

Izmantošanas veids ir norādīts ar šādu simbolu: Image

2.25.

“Dažāda izmantojuma riepa” ir riepa, ko galvenokārt paredzēts uzstādīt lauksaimniecības mašīnu vai piekabju dzenošajām un nedzenošajām asīm.

2.26.

“Ekspluatācijas apraksts” ir kravnesības indeksa saistība ar ātruma kategorijas simbolu.

2.26.1.

Lauksaimniecības mašīnu riepām ekspluatācijas aprakstu papildina ar attiecīgo izmantojuma veida simbolu (vilce vai piekabe), kā noteikts 2.23. un 2.24. punktā.

2.27.

“Papildu ekspluatācijas apraksts” ir papildu ekspluatācijas apraksts aplī, lai apzīmētu īpašu ekspluatācijas veidu (pieļaujamās slodzes indekss un ātruma kategorija), kas pieļaujams šim riepu veidam papildus piemērojamai kravnesības un ātruma sakarībai (sk. 7. pielikumu).

2.28.

“Kravnesības indekss” ir viens skaitlis, kas norāda, kādu slodzi riepa var izturēt vienkāršā montējumā pie ātruma atbilstošajā ātruma kategorijā saskaņā ar ražotāja noteiktiem lietošanas noteikumiem. Šo indeksu saraksts un tiem atbilstošā masa ir norādīti 4. pielikumā.

2.29.

“Ātruma kategorija”, atsauces ātrums, izteikts ar ātruma kategorijas simbolu, kas norādīts tabulā:

Ātruma kategorijas simbols

Atsauces ātrums

(km/h)

A2

10

A4

20

A6

30

A8

40

B

50

D

65

2.30.

“Tabula “Kravnesības atkarība no ātruma” ” ir tabulas 7. pielikumā, kurās ar izmantošanas kategorijām, izmantojuma veidu, kravnesības indeksu un nominālā ātruma kategoriju simboliem parādīts, kā mainās maksimālā slodze, ko riepa var izturēt, ja to lieto ātrumā, kas atšķiras no slodzes, kura atbilst tās ātruma kategorijas simbolam;

2.30.1.

Tabula “Kravnesības atkarība no ātruma” neattiecas uz “papildu ekspluatācijas aprakstu”.

2.30.2.

Tabula “Kravnesības atkarība no ātruma” neattiecas uz “uzlabotas fleksijas” vai “ļoti lielas fleksijas” riepām.

2.31.

“Maksimālās pieļaujamās slodzes indekss” ir maksimālā masa, kuras pārvadāšanai paredzēta riepa.

2.31.1.

Tas nedrīkst pārsniegt procentuālo attiecību lielumam, kurš saistīts ar attiecīgo riepas kravnesības indeksu, kas norādīts tabulā “Kravnesības atkarība no ātruma” (sk. 2.30. punktu), atsaucoties uz izmantošanas kategoriju, riepas ātruma kategorijas simbolu un tā transportlīdzekļa sasniegto ātrumu, kuram riepa ir uzmontēta.

2.32.

“Protektora rieva” ir attālums starp blakus esošiem izciļņiem protektora rakstā.

2.33.

“Protektora izcilnis” ir vienlaidu bloka elements, kas izvirzīts no protektora raksta pamatnes.

2.34.

“Īpašs protektors” ir riepa, kuras protektora raksts un konstrukcija ir galvenokārt paredzēta, lai staignās vietās nodrošinātu labāku saķeri nekā riepai ar standarta protektoru. Riepas protektora rakstu parasti veido izciļņi, kas ir augstāki nekā standarta riepai.

2.35.

“Izdrupšana” ir nelielu gumijas gabalu atdalīšanās no protektora.

2.36.

“Kordu atdalīšanās” ir gumijas pārklājuma atlupšana no kordiem.

2.37.

“Slāņošanās” ir blakus esošu slāņu atdalīšanās.

2.38.

“Protektora atdalīšanās” ir protektora atdalīšanās no karkasa.

2.39.

“Testa loks” ir loks, kuram riepu piemontē snieguma testēšanai.

2.40.

“Riepu klasifikācijas kods” ir neobligāts marķējums, kas raksturots 10. pielikumā un kas apzīmē izmantošanas kategoriju un protektora raksta konkrēto veidu un izmantojumu, kā norādīts ISO 4251-4.

2.41.

Mežsaimniecības riepa ir riepa, kas projektēta uzstādīšanai mašīnās vai iekārtās, ko izmanto mežsaimniecībā.

3.   MARĶĒJUMI

3.1.   Uz riepām jānorāda:

3.1.1.

ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

3.1.2.

riepas izmēra apzīmējums, kas definēts 2.15. punktā;

3.1.3.

šāda konstrukcijas norāde:

3.1.3.1.

uz diagonālām riepām – nekāda papildu marķējuma;

3.1.3.2.

uz radiālajām riepām – pēc izvēles vārds “RADIAL”;

3.1.3.3.

uz riepām ar diagonālām jostām – vārdi “BIAS-BELTED”;

3.1.4.

“ekspluatācijas apraksts”, kas definēts 2.26. punktā;

3.1.4.1.

lauksaimniecības mašīnu riepām ekspluatācijas apraksts jāpapildina ar attiecīgo izmantojuma simbolu;

3.1.4.2.

lauksaimniecības mašīnu riepas, kas paredzētas dažādiem izmantojumiem, jāmarķē ar diviem ekspluatācijas aprakstiem (viens “piekabes” izmantojumiem, otrs – “vilces” izmantojumiem), katrs no tiem jāpapildina ar šādu attiecīgo simbolu (sk. 2.23. un 2.24. punktu):

Image

vai

Image

kur pirmais ekspluatācijas apraksts (95 A6) attiecas uz “vilces izmantojumiem” un otrais (108 A6) – uz “piekabes izmantojumiem”;

3.1.5.

papildu ekspluatācijas apraksts, ja tāds ir;

3.1.6.

uzraksts “DEEP” (vai “R-2”) riepām ar īpašu protektoru;

3.1.7.

uzraksti “F-1” vai “F-2” vilcēja vadāmā riteņa riepām, ja tās jau nav marķētas saskaņā ar 2.15.6. punktu;

3.1.8.

uzraksti “LS-1”, “LS-2”, “LS-3” vai “LS-4” riepām, ko paredzēts uzstādīt mežsaimniecības mašīnām;

3.1.8.1.

ar “LS-3”apzīmē riepas ar īpašu protektoru;

3.1.8.2.

uzraksts “I-3” lauksaimniecības mašīnu riepām ar vilces protektoru, kas norādīts 5. pielikuma 5. un 6. tabulā;

3.1.9.

uzraksts “IMPLEMENT” lauksaimniecības mašīnu riepām, kas jau nav marķētas saskaņā ar 2.15.5. punktu;

3.1.10.

vārds “TUBELESS” riepām, ko paredzēts lietot bez kameras;

3.1.11.

uzraksts “… bar MAX” (vai “… kPa Max”) piktogrammā, kas redzama 11. pielikumā, lai brīdinātu, cik lielu gaisa spiedienu aukstās riepās riepas montāžas laikā, uzstādot bortus uz loka, nedrīkst pārsniegt.

3.1.12.

“Uzlabotas fleksijas riepām” pirms riepas izmēra apzīmējuma iekļauj uzrakstu “IF”.

“Ļoti lielas fleksijas riepām” pirms riepas izmēra apzīmējuma iekļauj uzrakstu “VF”.

3.2.   Uz riepas jābūt arī ražošanas datumam četru ciparu veidā, no kuriem pirmie divi norāda nedēļu un pēdējais – ražošanas gadu. Tomēr šis marķējums nav obligāts uz riepām, kas iesniegtas apstiprināšanai divu gadu laikā no šo noteikumu stāšanās spēkā (1).

3.3.   Uz riepas jābūt arī ECE riepu tipa apstiprinājuma zīmei, kuras paraugs dots 2. pielikumā.

3.4.   Marķējumu novietojums

3.4.1.

Marķējumiem, kas minēti 3.1. punktā, jābūt izlietiem uz abām riepas sānu malām.

3.4.2.

Marķējumiem, kas minēti 3.2. un 3.3. punktā, jābūt izlietiem tikai uz vienas riepas sānu malas.

3.4.3.

Visiem marķējumiem jābūt skaidri un salasāmi izlietiem un izgatavotiem ražošanas procesa laikā. Pēc sākotnējā ražošanas procesa beigām nav atļauts izmantot iededzināšanu vai citas metodes.

3.5.   Riepu marķējuma izvietojuma piemēri doti 3. pielikumā.

4.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

4.1.

Pieteikumu lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā izmantojamas riepas tipa apstiprinājumam iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes īpašnieks vai tā attiecīgi pilnvarots pārstāvis. Tajā norāda:

4.1.1.

riepas izmēra apzīmējumu, kas definēts šo noteikumu 2.15. punktā;

4.1.2.

tirdzniecības nosaukumu vai preču zīmi;

4.1.3.

riepas izmantošanas kategoriju, kas definēta šo noteikumu 2.1.3. punktā;

4.1.4.

konstrukciju;

4.1.5.

ātruma kategorijas simbolu;

4.1.6.

riepas kravnesības indeksu, attiecībā uz lauksaimniecības mašīnu riepām norādot to gan vilcei (tikai), gan piekabēm, ja vajadzīgs;

4.1.7.

vai riepa paredzēta montējumam ar kameru vai bez tās;

4.1.8.

papildu ekspluatācijas aprakstu, ja tāds ir;

4.1.9.

riepas/loka konfiguraciju;

4.1.10.

meramo loku un testa loku;

4.1.11.

loku(-us), uz ka var uzmontet riepu;

4.1.12.

meramo spiedienu riepas (baros vai kPa);

4.1.13.

koeficientu X, kas minēts 2.18. punktā vai 5. pielikuma piemērojamajā tabulā;

4.1.14.

riepas tipam ražotāja noradīto gaisa spiedienu aukstās riepās, ko riepas montāžas laikā, uzstādot bortus, nedrīkst pārsniegt;

4.1.15.

testa spiedienu kPa (vai bāros).

4.2.

Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma ražotājam jāiesniedz arī pilnīga tehniskā dokumentācija katram riepu tipam, kas jo īpaši ietver rasējumus vai fotogrāfijas (trijos eksemplāros), kas identificē protektora rakstu un apvalku uz mērīšanas loka uzmontētai piepūstai riepai, norādot apstiprināšanai iesniegtā detaļas tipa attiecīgos izmērus (sk. 6.1. un 6.2. punktu). Pēc apstiprinātājas iestādes pieprasījuma tajā ietver arī apstiprinātas testa laboratorijas izdotu testa protokolu vai vienu riepu tipa paraugu.

5.   APSTIPRINĀJUMS

5.1.

Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais pneimatisko riepu tips atbilst turpmāk minētā 6. punkta prasībām, piešķir šā riepu tipa apstiprinājumu.

5.2.

Apstiprinājuma numuru piešķir katram apstiprinātajam tipam. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 noteikumu sākotnējai redakcijai) norāda grozījumu sēriju, ietverot jaunākos būtiskākos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izdošanas laikā. Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nepiešķir tādu pašu apstiprinājuma numuru citam pneimatisko riepu tipam.

5.3.

Paziņojumu par pneimatisko riepu tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma atteikumu, atsaukumu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta 1958. gada nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst šo noteikumu 1. pielikumā ietvertajam paraugam.

5.4.

Katrai pneimatiskajai riepai, kas atbilst riepu tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, 3.3. punktā minētajā vietā papildus 3.1. un 3.2. punktā noteiktajam marķējumam piestiprina starptautiski atzītu apstiprinājuma marķējumu, kurā ietilpst:

5.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (2);

5.4.2.

šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, domuzīme un tipa apstiprinājuma numurs.

5.5.

Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

5.6.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma paraugs sniegts šo noteikumu 2. pielikumā.

6.   PRASĪBAS

6.1.   Riepas profila platums

6.1.1.

Izņemot 6.1.2. punktā paredzēto gadījumu, profila platumu aprēķina pēc šādas formulas:

S = S1 + K (A – A1),

kur:

S

ir “profila platums”, kas izteikts milimetros attiecībā pret mērījumu loku;

S1

ir “nominālais profila platums” milimetros, kas atbilstīgi noteikumiem norādīts uz riepas sānu malas riepas izmēra apzīmējumā;

A

ir mērījumu loka platums (izteikts milimetros) (3), kā ražotājs norādījis paskaidrojumos;

A1

ir teorētiskā loka platums (izteikts milimetros) (3) eņem, ka tas ir vienāds ar S1, kas reizināts ar riepas ražotāja norādīto koeficientu X; un pieņem, ka

K

ir vienāds ar 0,4.

6.1.2.

Tomēr tādiem riepu tipiem, kuriem izmēra apzīmējumi ir norādīti 5. pielikuma tabulu pirmajā slejā, teorētiskais loka platums (A1) un nominālais profila platums (S1) ir norādīti pret attiecīgajiem riepu izmēra apzīmējumiem šajās tabulās.

6.2.   Riepas ārējais diametrs

6.2.1.

Izņemot 6.2.2. punktā paredzēto gadījumu, riepas ārējo diametru aprēķina pēc šādas formulas:

D = d + 2 H,

kur:

D

ir ārējais diametrs, kas izteikts milimetros;

d

skaitlis, kas apzīmē nominālo loka diametru, kas izteikts milimetros (sk. 2.16. punktu);

H

ir nominālais profila augstums milimetros un ir vienāds ar:

H = 0,01 × Ra × S1,

kur:

Ra

ir nominālo izmēru attiecība;

S1

ir “nominālais profila platums” milimetros;

visas vērtības, kas norādīts uz riepas sānu malas riepas izmēra apzīmējumā, atbilst 2.15. punkta prasībām.

6.2.2.

Tomēr riepu tipiem, kuriem izmēra apzīmējums ir norādīts 5. pielikuma tabulu pirmajā slejā, ārējais diametrs (D) un nominālais loka diametrs (d), kas izteikti milimetros, ir norādīts pretim riepas izmēra apzīmējumam šajās tabulās.

6.3.   Riepas profila platums: pielaides precizējums

6.3.1.

Kopējais riepas platums var būt mazāks nekā atbilstīgi 6.1. punktam noteiktais profila platums, vai tas ir norādīts 5. pielikumā.

6.3.2.

Kopējais riepas platums 6.1. punktā noteikto profila platumu nedrīkst pārsniegt vairāk kā par:

 

radiālajām riepām + 5 %;

 

diagonālajām riepām + 8 %.

6.3.3.

Tomēr riepu tipiem, kuriem izmēra apzīmējums ir norādīts 5. pielikuma tabulu pirmajā slejā, pieļaujamā pielaide procentos, ja tāda ir, ir noradīta attiecīgajās tabulās.

6.4.   Riepas ārējais diametrs: pielaides precizējums

6.4.1.

Riepas ārējais diametrs nedrīkst būt ārpus vērtībām D min un D max, kas iegūtas pēc šādām formulām:

D min = d + 2 (H × a);

D max = d + 2 (H × b),

kur H un d ir noteikti 6.2.1. punktā.

6.4.1.1.

5. pielikumā uzskaitītajiem izmēriem: H = 0,5 (D – d) (atsaucei skatīt 6.2. punktu).

6.4.2.

Koeficienti a un b ir attiecīgi šādi:

Izmantošanas kategorija

Radiālās riepas

Diagonālās riepas

a

b

a

b

Vadāmie riteņi

0,96

1,04

0,96

1,07

Vilcēja piedziņas riteņi un mežsaimniecības mašīnas – parasti

0,96

1,04

0,96

1,07

Vilcēja piedziņas riteņi un mežsaimniecības mašīnas – īpaši

1,00

1,12

1,00

1,12

Lauksaimniecības mašīnas

0,96

1,04

0,96

1,07

6.4.3.

Tomēr riepu tipiem, kuriem izmēra apzīmējums ir norādīts 5. pielikuma tabulu pirmajā slejā, pieļaujamā pielaide procentos, ja tāda ir, ir noradīta attiecīgajās tabulās.

6.5.   Testa metodes

6.5.1.

Faktiskos riepu izmērus mēra, kā noteikts 6. pielikumā.

6.5.2.

Testa metode, lai izvērtētu riepas izturību pret plīšanu, ir aprakstīta 8. pielikumā.

6.5.2.1.

Ja riepai pēc tam, kad tai izdarīts attiecīgs tests, lai izvērtētu izturību pret plīšanu, nav redzama protektora atdalīšanās, slāņošanās vai kordu atdalīšanās, pārrauti borti vai pārrauti kordi, uzskata, ka riepa testu ir izturējusi. Testēto riepu neizmanto citiem testiem.

6.5.3.

Testa metode, lai izvērtētu riepas piemērotību paredzētajiem mērķiem, ir aprakstīta 9. pielikumā.

6.5.3.1.

Ja riepai pēc tam, kad tai izdarīts atbilstīgs slodzes/ātruma tests, nav redzama protektora atdalīšanās, slāņošanās, kordu atdalīšanās vai pārrauti kordi, uzskata, ka riepa testu ir izturējusi. Testēto riepu neizmanto citiem testiem.

6.5.3.2.

Ja riepai pēc tam, kad tai izdarīts atbilstošs slodzes/ātruma tests, novērojama izdrupšana, īpašo testa apstākļu dēļ uzskata, ka riepa testu ir izturējusi.

6.5.4.

Ja riepas ražotājs ražo dažādu veidu riepas, neuzskata par vajadzīgu izdarīt testus katram no šo riepu tipiem.

7.   RIEPU TIPA PĀRVEIDOJUMI UN APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

7.1.

Par jebkuru riepas tipa pārveidojumu jāpaziņo administratīvajam departamentam, kas ir apstiprinājis riepas tipu. Tad minētais departaments var vai nu:

7.1.1.

uzskatīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem, visticamāk, nav ievērojamas kaitīgas ietekme un katrā ziņā tā joprojām atbilst prasībām; vai

7.1.2.

pieprasīt papildu testa protokolu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu izdarīšanu.

7.2.

Riepas protektora zīmējuma pārveidojuma gadījumā neuzskata, ka ir vajadzīgs atkārtoti izdarīt šo noteikumu 6. punktā paredzēto testu.

7.3.

Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar 5.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.4.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, šādam paplašinājumam piešķir sērijas numuru un informē citas 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražošanas atbilstības procedūras atbilst procedūrām, kas izklāstītas nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) ar šādām prasībām:

8.1.

Pneimatiskās riepas, kas apstiprinātas saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavotas atbilstīgi apstiprinātajam tipam, izpildot 6. punktā noteiktās prasības.

8.2.

Iestāde, kas ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu, vienmēr var pārbaudīt atbilstības pārbaudes metodes, ko piemēro ražošanas uzņēmumā. Šādas pārbaudes katrā ražotnē parasti notiek reizi divos gados.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.

Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz pneimatiskās riepas tipu, var atcelt, ja netiek izpildītas 8.1. punktā noteiktās prasības vai arī no sērijas izraudzītās riepas neiztur testus, kas paredzēti minētajā punktā.

9.2.

Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atceļ apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē citas Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

10.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātā pneimatisko riepu tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas šo apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc attiecīga paziņojuma saņemšanas šī iestāde par to informē citas nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11.   PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU IZDARĪŠANU ATBILDĪGO DIENESTU, TESTU LABORATORIJU UN ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMS UN ADRESE

11.1.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to par apstiprināšanas testu izdarīšanu atbildīgo tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, un attiecīgā gadījumā to apstiprināto testu laboratoriju un administratīvo iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām nosūta veidlapas, ar ko apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā atteikumu vai atsaukumu.

11.2.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, var izmantot riepu ražotāju laboratorijas un no tām izraudzīties apstiprinātas testu laboratorijas, kas atrodas to teritorijā vai citas nolīguma puses teritorijā, ja šīs citas nolīguma puses kompetentā administratīvā iestāde iepriekš piekritusi šai procedūrai.

11.3.

Ja nolīguma puse, kas piemēro 11.2. punktu, vēlas, to testos var pārstāvēt viena vai vairākas personas pēc tās izvēles.

Paskaidrojošs attēls

(sk. 2.2. un 4.1. punktu)

Riepas šķērsgriezums

Image

Protektora raksts ar izciļņiem

Protektora raksts ar apļveida rievām

Image

Image


(1)  Līdz 2000. gada 1. janvārim ražošanas datumu var norādīt ar trim cipariem, no kuriem pirmie divi norāda nedēļu un pēdējais – ražošanas gadu.

(2)  1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Serbijai, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (pieejams), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (pieejams), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (pieejams), 34 Bulgārijai, 35 (pieejams), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (pieejams), 39 Azerbaidžānai, 40 Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir dalībvalstis, izmantojot attiecīgo simbolu ECE), 43 Japānai, 44 (pieejams), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai, 48 Jaunzēlandei, 49 Kiprai, 50 Maltai, 51 Dienvidkorejai, 52 Malaizijai, 53 Taizemei, 54 un 55 (pieejams), 56 Melnkalnei, 57 (pieejams) un 58 Tunisijai. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienotu tehnisko prasību pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, ko var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šīm prasībām piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un šādi piešķirtos numurus Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo šā nolīguma valstīm.

(3)  Pārveidošanas koeficients no koda uz mm ir 25,4.


1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image


2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA ZĪMES IZVIETOJUMS

Image


3. PIELIKUMS

RIEPAS MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

(sk. 3.1. un 3.2. punktu)

A DAĻA.   PIEDZIŅAS RITEŅA RIEPAS LAUKSAIMNIECĪBAS VILCĒJIEM

To marķējumu paraugi, kuriem jābūt uz to tipu riepām, kas atbilst šiem noteikumiem

Image

Minimālais marķējuma augstums (mm)

Riepas, kuru nominālais profila platums ir

RIEPAS, KURU LOKA DIAMETRA KODS IR

LĪDZ 12

13 LĪDZ 19,5

20 UN VAIRĀK

līdz 130

b = 4

c = 4

b = 6

c = 4

b = 9

c = 4

135 līdz 235

b = 6

c = 4

b = 6

c = 4

b = 9

c = 4

240 un vairāk

b = 9

c = 4

b = 9

c = 4

b = 9

c = 4

Šie marķējumi nosaka, ka piedziņas riteņa riepa ir:

ar nominālo profila platumu 360,

ar nominālo izmēru attiecību 70,

ar radiālu konstrukciju (R),

ar nominālo loka diametru 610, kura kods ir 24,

ar kravnesību 1 250 kg, kas atbilst 4. pielikumā norādītajam kravnesības indeksam 116,

klasificēta ātruma kategorijā A8 (atsauces ātrums 40 km/h),

to var izmantot arī ātrumam 50 km/h (ātruma kategorijas simbols B) ar kravnesību 1 150 kg, kas atbilst attiecīgi kravnesības indeksiem 113, kas norādīti 4. pielikumā,

paredzēta montāžai bez kameras (“bezkameras riepa”),

ar īpašu protektoru (“R-2”),

ražota 2006. gada divdesmit piektajā nedēļā

(sk. noteikumu 3.2. punktu).

Riepas apzīmējumu veidojošo marķējumu novietojums un secība ir šāda:

a)

izmēra apzīmējumam, kas ietver prefiksu (ja ir), nominālo profila platumu, nominālo izmēru attiecību, konstrukcijas tipa simbolu (ja piemērojams) un nominālo loka diametru, jābūt sagrupētam, kā norādīts piemēros:

360/70 R 24, IF 360/70 R 24, VF 360/70 R 24;

b)

ekspluatācijas apraksts (kravnesības indekss un ātruma kategorijas simbols) atrodas blakus izmēra apzīmējumam. Tas var atrasties vai nu pirms, vai pēc, vai arī virs vai zem tā;

c)

simboli “TUBELESS”, “R-2” vai “DEEP”, neobligātais vārds “RADIAL” un ražošanas datums var atrasties atstatu no izmēra apzīmējuma;

d)

papildu ekspluatācijas apraksta marķējums aplī var norādīt ātruma kategoriju pēc kravnesības indeksa vai zem tā.

B DAĻA.   VADĀMO RITEŅU RIEPAS LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS VILCĒJIEM

To marķējumu paraugi, kuriem jābūt uz to tipu riepām, kas atbilst šiem noteikumiem

Image

Minimālais marķējuma augstums (mm)

Riepas, kuru nominālais profila platums ir

RIEPAS, KURU LOKA DIAMETRA KODS IR

LĪDZ 12

13 LĪDZ 19,5

20 UN VAIRĀK

līdz 130

b = 4

c = 4

b = 6

c = 4

b = 9

c = 4

135 līdz 235

b = 6

c = 4

b = 6

c = 4

b = 9

c = 4

240 un vairāk

b = 9

c = 4

b = 9

c = 4

b = 9

c = 4

Šie marķējumi nosaka, ka vadāmā riteņa riepa ir:

ar nominālo profila platumu 250,

ar nominālo izmēru attiecību 70,

ar radiālu konstrukciju (R),

ar nominālo loka diametru 405 mm, kura kods ir 16, paredzēta uzstādīšanai uz lauksaimniecības vilcēju nedzenošajām vadāmajām asīm (FRONT),

ar kravnesību 925 kg, kas atbilst kravnesības indeksam 105, kurš norādīts 4. pielikumā,

klasificēta nominālā ātruma kategorijā A6 (atsauces ātrums 30 km/h),

paredzēta montāžai bez kameras (“bezkameras riepa”) un

ražota 2006. gada divdesmit piektajā nedēļā

(sk. noteikumu 3.2. punktu).

Riepas apzīmējumu veidojošo marķējumu novietojums un secība ir šāda:

a)

izmēra apzīmējumam, kas ietver nominālo profila platumu, nominālo izmēru attiecību, konstrukcijas tipa simbolu (ja piemērojams) un nominālo loka diametru un (pēc izvēles) burtiem “FRONT”, jābūt sagrupētam, kā norādīts piemērā: 250/70 R 16 FRONT;

b)

ekspluatācijas apraksts (kravnesības indekss un ātruma kategorijas simbols) atrodas kopā un blakus izmēra apzīmējumam. Tas var atrasties vai nu pirms, vai pēc, vai arī virs vai zem tā;

c)

simbols “TUBELESS”, neobligātais vārds “RADIAL”, neobligātais simbols “F-1” un ražošanas datums var atrasties atstatu no izmēra apzīmējuma.

C DAĻA.   RIEPAS LAUKSAIMNIECĪBAS MAŠĪNĀM

To marķējumu paraugi, kuriem jābūt uz to tipu riepām, kas atbilst šiem noteikumiem

Image

Minimālais marķējuma augstums (mm)

Riepas, kuru nominālais profila platums ir

RIEPAS, KURU LOKA DIAMETRA KODS IR

LĪDZ 12

13 LĪDZ 19,5

20 UN VAIRĀK

līdz 130

b = 4

c = 4

d = 7

b = 6

c = 4

d = 12

b = 9

c = 4

d = 12

135 līdz 235

b = 6

c = 4

d = 12

b = 6

c = 4

d = 12

b = 9

c = 4

d = 12

240 un vairāk

b = 9

c = 4

d = 12

b = 9

c = 4

d = 12

b = 9

c = 4

d = 12

Šie marķējumi nosaka, ka lauksaimniecības mašīnām paredzēta riepa ir:

ar nominālo profila platumu 250,

ar nominālo izmēru attiecību 70,

ar radiālu konstrukciju (R),

ar nominālo loka diametru 508 mm, kura kods ir 20,

paredzēta galvenokārt lauksaimniecības mašīnām vai lauksaimniecības piekabēm (IMP),

ar kravnesību 690 kg, kas atbilst kravnesības indeksam 95, kurš norādīts 4. pielikumā, ja tās izmanto uz dzenošajām asīm (vilce), ko norāda ar attiecīgu simbolu,

ar kravnesību 1 000 kg, kas atbilst kravnesības indeksam 108, kurš norādīts 4. pielikumā, ja tās izmanto uz nedzenošajām asīm (piekabe), ko norāda ar attiecīgu simbolu,

attiecībā uz abiem izmantojumiem klasificēta ātruma kategorijā A6 (atsauces ātrums 30 km/h),

paredzēta montāžai bez kameras (“bezkameras riepa”) un

ražota 2006. gada divdesmit piektajā nedēļā

(sk. noteikumu 3.2. punktu).

Riepas apzīmējumu veidojošo marķējumu novietojums un secība ir šāda:

a)

izmēra apzīmējumam, kas ietver nominālo profila platumu, nominālo izmēru attiecību, konstrukcijas tipa simbolu (ja piemērojams) un nominālo loka diametru un (pēc izvēles) burtiem “IMP”, jābūt sagrupētam, kā norādīts piemērā: 250/70 R 20 IMP;

b)

ekspluatācijas apraksts (kravnesības indekss un ātruma kategorijas simbols) un attiecīgais izmantojuma simbols atrodas kopā un blakus izmēra apzīmējumam. Tie var atrasties vai nu pirms, vai pēc, vai arī virs, vai zem tā;

c)

simbols “TUBELESS”, “I-3” (ja ir), neobligātais vārds “RADIAL”, neobligātais vārds “IMPLEMENT” un ražošanas datums var atrasties atstatu no izmēra apzīmējuma.

D DAĻA.   RIEPAS MEŽSAIMNIECĪBAS MAŠĪNĀM

To marķējumu paraugi, kuriem jābūt uz to tipu riepām, kas atbilst šiem noteikumiem

Image

MARĶĒJUMU MINIMĀLAIS AUGSTUMS:

b: 9 mm

c: 4 mm

Šie marķējumi nosaka, ka mežsaimniecības mašīnām paredzēta riepa (LS) ir:

a)

ar nominālo profila platumu 600;

b)

ar nominālo izmēru attiecību 55;

c)

ar diagonālu konstrukciju (-);

d)

ar nominālo loka diametru 673 mm, kura kods ir 26,5;

e)

ar vidēji dziļu protektoru (“LS-2”);

f)

ar kravnesību 3 750 kg, kas atbilst kravnesības indeksam 154, kurš norādīts 4. pielikumā;

g)

klasificēta ātruma kategorijā A8 (atsauces ātrums 40 km/h);

h)

paredzēta montāžai bez kameras (“bezkameras riepa”);

i)

ražota 2006. gada divdesmit piektajā nedēļā (sk. noteikumu 3.2. punktu).

Riepas apzīmējumu veidojošo marķējumu novietojums un secība ir šāda:

a)

izmēra apzīmējumam, kas ietver nominālo profila platumu, nominālo izmēru attiecību, konstrukcijas tipa simbolu (ja piemērojams) un nominālo loka diametru, jābūt sagrupētam, kā norādīts piemērā: 600/55 – 26,5;

b)

simbols “LS”, kam attiecīgi seko cipari 1, 2, 3 vai 4, atrodas pēc izmēra apzīmējuma, kā norādīts iepriekš minētajā piemērā: LS-2;

c)

ekspluatācijas apraksts (kravnesības indekss un ātruma kategorijas simbols) atrodas blakus izmēra apzīmējumam. Tas var atrasties vai nu pirms, vai pēc, vai arī virs, vai zem tā;

d)

simboli “TUBELESS” un ražošanas datums var atrasties atstatu no izmēra apzīmējuma.


4. PIELIKUMS

Kravnesības indeksu (KI) un atbilstošās maksimālās pieļaujamās masas (kg) saraksts

(sk. 2.28. punktu)

KI

kg

1

46,2

2

47,5

3

48,7

4

50

5

51,5

6

53

7

54,5

8

56

9

58

10

60

11

61,5

12

63

13

65

14

67

15

69

16

71

17

73

18

75

19

77,5

20

80

21

82,5

22

85

23

87,5

24

90

25

92,5

26

95

27

97,5

28

100

29

103

30

106

31

109

32

112

33

115

34

118

35

121

36

125

37

128

38

132

39

136

40

140

41

145

42

150

43

155

44

160

45

165

46

170

47

175

48

180

49

185

50

190

51

195

52

200

53

206

54

212

55

218

56

224

57

230

58

236

59

243

60

250

61

257

62

265

63

272

64

280

65

290

66

300

67

307

68

315

69

325

70

335

71

345

72

355

73

365

74

375

75

387

76

400

77

412

78

425

79

437

80

450

81

462

82

475

83

487

84

500

85

515

86

530

87

545

88

560

89

580

90

600

91

615

92

630

93

650

94

670

95

690

96

710

97

730

98

750

99

775

100

800

101

825

102

850

103

875

104

900

105

925

106

950

107

975

108

1 000

109

1 030

110

1 060

111

1 090

112

1 120

113

1 150

114

1 180

115

1 215

116

1 250

117

1 285

118

1 320

119

1 360

120

1 400

121

1 450

122

1 500

123

1 550

124

1 600

125

1 650

126

1 700

127

1 750

128

1 800

129

1 850

130

1 900

131

1 950

132

2 000

133

2 060

134

2 120

135

2 180

136

2 240

137

2 300

138

2 360

139

2 430

140

2 500

141

2 575

142

2 650

143

2 725

144

2 800

145

2 900

146

3 000

147

3 075

148

3 150

149

3 250

150

3 350

151

3 450

152

3 550

153

3 650

154

3 750

155

3 875

156

4 000

157

4 125

158

4 250

159

4 375

160

4 500

161

4 625

162

4 750

163

4 875

164

5 000

165

5 150

166

5 300

167

5 450

168

5 600

169

5 800

170

6 000

171

6 150

172

6 300

173

6 500

174

6 700

175

6 900

176

7 100

177

7 300

178

7 500

179

7 750

180

8 000

181

8 250

182

8 500

183

8 750

184

9 000

185

9 250

186

9 500

187

9 750

188

10 000

189

10 300

190

10 600

191

10 900

192

11 200

193

11 500

194

11 800

195

12 150

196

12 500

197

12 850

198

13 200

199

13 600

200

14 000


5. PIELIKUMS

Noteiktu izmēra apzīmējumu riepu teorētiskais loks, ārējais diametrs un nominālais profila platums

1.   tabula

Lauksaimniecības mašīnu dzenošie riteņi – normāla un maza izmēra profili

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

4,00 - 9

3

112

460

229

4,00 - 12

3

112

535

305

4,00 - 15

3

112

610

381

4,00 - 16

3

112

630

406

4,00 - 19

3

112

712

483

4,50 - 10

3

121

505

254

4,50 - 16

3

122

655

406

4,50 - 19

3

122

736

483

5,00 - 10

3

130

530

254

5,00 - 12

3

130

580

305

5,00 - 15

4

140

655

381

5,00 - 16

4

140

680

406

5,50 - 16

4

150

710

406

6,00 - 14

5

169

688

356

6,00 - 16

4,5

165

735

406

6,00 - 18

4

160

790

457

6,00 - 19

4,5

165

814

483

6,00 - 20

4,5

165

840

508

6,50 - 10

4,5

175

608

254

6,50 - 16

4,5

175

760

406

6,50 - 20

4,5

175

865

508

7,50 - 16

5,5

205

805

406

7,50 - 18

5,5

205

860

457

7,50 - 20

5,5

205

915

508

8,00 - 16

5,5

211

813

406

9,00 - 16

6

234

855

406

9,50 - 20

7

254

978

508

10,00 - 16

8

274

895

406

11,00 - 16

10

315

965

406

11,00 - 24

10

315

1 170

610

Mazs profila augstums

7,5L - 15

6

210

745

381

8,25/85 - 15

6

210

745

381

9,5L - 15

8

240

785

381

9,5/85 - 15

8

240

785

381

11L - 15

8

280

815

381

11,5/75 - 15

8

280

815

381

7,5L - 16

6

208

746

406

11L - 16

8

279

840

406

14L - 16,1

11

360

985

409

14,0/80 - 16,1

11

360

985

409

14,5/75 - 16,1

11

373

940

409

16,5L - 16,1

14

419

1 072

409

Piezīmes.

1.

Riepas lauksaimniecības mašīnu vadāmajiem riteņiem apzīmētas ar sufiksu “Front”, kas atrodas aiz riepas izmēra apzīmējuma (piemēram, 4,00 - 9 Front), vai ar kādu no šiem papildu marķējumiem, kas atrodas riepas sānu malās: “F-1” vai “F-2”.

2.

Radiālas konstrukcijas riepām simbola “-” vietā lieto burtu “R” (piemēram, 4.00R9).

2.   tabula (1. no 3)

Lauksaimniecības vilcēju piedziņas riteņu riepas – normāli profila izmēri

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

Radiālās riepas

Diagonālās riepas

Radiālās riepas

Diagonālās riepas

4,00 - 7

3

 

112

 

410

178

4,00 - 8

3

 

112

 

435

203

4,00 - 9

3

 

112

 

460

229

4,00-10

3

 

112

 

485

254

4,00-12

3

 

112

 

535

305

4,00-18

3

 

112

 

690

457

4,00-12

3

 

121

 

505

254

5,0 -10

4

 

135

 

505

254

5,00-10

3

 

130

 

530

254

5,00-12

4

 

145

 

580

305

5,00-15

4

 

145

 

645

381

6,00-12

4

 

160

 

635

305

6,00-16

4

 

160

 

735

406

6,5-15

5

 

167

 

685

381

6,50-16

5

 

175

 

760

406

7,50-18

5,5

 

205

 

860

457

8,00-20

6

 

220

 

965

508

5-12

4

 

127

 

545

305

5-14

4

 

127

 

595

356

5-26

4

 

127

 

900

660

6-10

5

 

157

 

550

254

6-12

5

 

157

 

600

305

6-14

5

 

157

 

650

356

7-14

5

 

173

 

690

356

7-16

6

 

183

 

740

406

8-16

6

 

201

 

790

406

8-18

7

 

211

 

840

457

7,2-20

6

 

183

 

845

508

7,2-24

6

 

183

 

945

610

7,2-30

6

 

183

 

1 095

762

7,2-36

6

 

183

 

1 250

914

7,2-40

6

 

183

 

1 350

1 016

8,3-16

7

 

211

 

790

406

8,3-20

7

 

211

 

890

508

8,3-22

7

 

211

 

940

559

8,3-24

7

211

211

985

995

610

8,3-26

7

 

211

 

1 045

660

8,3-28

7

 

211

 

1 095

711

8,3-32

7

211

211

1 190

1 195

813

8,3-36

7

211

211

1 290

1 300

914

8,3-38

7

 

211

 

1 350

965

8,3-42

7

211

211

1 440

1 450

1 067

8,3-44

7

211

211

1 495

1 500

1 118

9,5-16

8

 

241

 

845

406

9,5-18

8

 

241

 

895

457

9,5-20

8

241

241

940

945

508

9,5-22

8

 

241

 

995

559

9,5-24

8

241

241

1 040

1 050

610

9,5-26

8

 

241

 

1 100

660

9,5-28

8

241

 

1 140

 

711

9,5-32

8

 

241

 

1 250

813

9,5-36

8

241

241

1 345

1 355

914

9,5-38

8

 

241

 

1 405

965

9,5-42

8

 

241

 

1 505

1 067

9,5-44

8

241

241

1 550

1 555

1 118

9,5-48

8

241

241

1 650

1 655

1 219


2.   tabula (2. no 3)

Lauksaimniecības vilcēju piedziņas riteņu riepas – normāli profila izmēri

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

Radiālās riepas

Diagonālās riepas

Radiālās riepas

Diagonālās riepas

11,2-18

10

 

284

 

955

457

11,2-20

10

284

284

995

1 005

508

11,2-24

10

284

284

1 095

1 105

610

11,2-26

10

 

284

 

1 155

660

11,2-28

10

284

284

1 200

1 205

711

11,2-36

10

284

284

1 400

1 410

914

11,2-38

10

284

284

1 455

1 460

965

11,2-42

10

284

 

1 555

 

1 067

11,2-44

10

284

 

1 610

 

1 118

11,2-48

10

284

 

1 710

 

1 219

12,4-16

11

 

315

 

956

406

12,4-20

11

315

 

1 045

 

508

12,4-24

11

315

315

1 145

1 160

610

12,4-26

11

 

315

 

1 210

660

12,4-28

11

315

315

1 250

1 260

711

12,4-30

11

 

315

 

1 310

762

12,4-32

11

315

315

1 350

1 360

813

12,4-36

11

315

315

1 450

1 465

914

12,4-38

11

315

315

1 500

1 515

965

12,4-42

11

 

315

 

1 615

1 067

12,4-46

11

315

 

1 705

 

1 168

12,4-52

11

315

 

1 860

 

1 321

13,6-16

12

 

345

 

1 005

406

13,6-24

12

345

345

1 190

1 210

610

13,6-26

12

345

345

1 260

1 260

660

13,6-28

12

345

345

1 295

1 310

711

13,6-36

12

345

345

1 500

1 515

914

13,6-38

12

345

345

1 550

1 565

965

13,6-48

12

345

 

1 805

 

1 219

13,9-36

12

 

353

 

1 478

965

14,9/80-24

12

 

368

 

1 215

610

14,9-20

13

 

378

 

1 165

508

14,9-24

13

378

378

1 245

1 265

610

14,9-26

13

378

378

1 295

1 315

660

14,9-28

13

378

378

1 350

1 365

711

14,9-30

13

378

378

1 400

1 415

762

14,9-38

13

378

378

1 600

1 615

965

14,9-46

13

378

 

1 824

 

1 168

15,5-38

14

394

394

1 565

1 570

965

16,9-24

15

429

429

1 320

1 335

610

16,9-26

15

429

429

1 370

1 385

660

16,9-28

15

429

429

1 420

1 435

711

16,9-30

15

429

429

1 475

1 485

762

16,9-34

15

429

429

1 575

1 585

864

16,9-38

15

429

429

1 675

1 690

965

16,9-42

15

429

 

1 775

 

1 067

18,4-16,1

16

 

467

 

1 137

409

18,4-24

16

467

467

1 395

1 400

610

18,4-26

16

467

467

1 440

1 450

660

18,4-28

16

467

467

1 490

1 501

711

18,4-30

16

467

467

1 545

1 550

762

18,4-34

16

467

467

1 645

1 650

864

18,4-38

16

467

467

1 750

1 750

965

18,4-42

16

467

467

1 850

1 850

1 067

18,4-46

16

467

 

1 958

 

1 168


2.   tabula (3. no 3)

Lauksaimniecības vilcēju piedziņas riteņu riepas – normāli un mazi profila izmēri

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

Radiālās riepas

Diagonālās riepas

Radiālās riepas

Diagonālās riepas

20,8-34

18

528

528

1 735

1 735

864

20,8-38

18

528

528

1 835

1 835

965

20,8-42

18

528

528

1 935

1 935

1 067

23,1-26

20

587

587

1 605

1 605

660

23,1-30

20

587

587

1 700

1 705

762

23,1-34

20

587

587

1 800

1 805

864

24,5-32

21

622

622

1 800

1 805

813

Mazs profila augstums

7,5L-15

6

 

210

 

745

381

14,9LR-20

13

378

 

1 100

 

508

17,5L-24

15

445

445

1 241

1 265

610

19,5L-24

17

495

495

1 314

1 339

610

21L-24

18

 

533

 

1 402

610

28,1-26

25

 

714

 

1 615

660

28L-26

25

719

714

1 607

1 615

660

30,5L-32

27

775

775

1 820

1 820

813

Piezīmes.

1.

Riepas izmēra apzīmējumu var papildināt ar papildu ciparu, piemēram, 23,1/18 - 26,

nevis 23,1 - 26.

2.

Radiālas konstrukcijas riepām simbola “-” vietā lieto burtu “R” (piemēram, 23.1R26).

3.

Koeficients kopējā platuma aprēķināšanai: + 8 %.

3.   tabula

Lauksaimniecības vilcēju piedziņas riteņu riepas – mazi profili

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

11,2/78-28

10

296

1 180

711

12,4/78-28

11

327

1 240

711

12,4/78-36

11

327

1 440

914

13,6/78-28

12

367

1 285

711

13,6/78-36

12

367

1 490

914

14,9/78-28

13

400

1 345

711

16,9/78-28

15

452

1 410

711

16,9/78-30

15

452

1 460

762

16,9/78-34

15

452

1 560

864

16,9/78-38

15

452

1 665

965

18,4/78-30

16

490

1 525

762

18,4/78-38

16

490

1 730

965


4.   tabula

Lauksaimniecības vilcēju piedziņas riteņu riepas – mazi profili

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

300/70R20

9

295

952

508

320/70R20

10

319

982

508

320/70R24

10

319

1 094

610

320/70R28

10

319

1 189

711

360/70R20

11

357

1 042

508

360/70R24

11

357

1 152

610

360/70R28

11

357

1 251

711

380/70R20

12

380

1 082

508

380/70R24

12

380

1 190

610

380/70R28

12

380

1 293

711

420/70R24

13

418

1 248

610

420/70R28

13

418

1 349

711

420/70R30

13

418

1 398

762

480/70R24

15

479

1 316

610

480/70R26

15

479

1 372

660

480/70R28

15

479

1 421

711

480/70R30

15

479

1 478

762

480/70R34

15

479

1 580

864

480/70R38

15

479

1 681

965

520/70R26

16

516

1 456

660

520/70R30

16

516

1 536

762

520/70R34

16

516

1 640

864

520/70R38

16

516

1 749

965

580/70R38

18

577

1 827

965


5.   tabula

Lauksaimniecības mašīnu riepas – normāli profila izmēri

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

Kopējais diametrs (D)

Nominālais loka diametrs (d)

 

(*)

(mm)

(mm)

(mm)

125 - 15 IMP

3,5

127

590

 

381

140 - 6 IMP

4,5

135

315

 

152

165 - 15 IMP

4,5

167

650

 

381

2,50 - 4 IMP

1,75

68

225

 

102

2,75 - 4 IMP

1,75

70

234

 

102

2,50 - 8 IMP

1,5

68

338

 

203

3,00 - 4 IMP

2,5

90

265

 

102

3,00 - 8 IMP

2,5

90

367

 

203

3,00 - 10 IMP

2,5

90

418

 

254

3,25 - 8 IMP

2,10

84

366

 

203

3,25 - 16 IMP

1,85

88

590

 

406

4,10/3,50-4 IMP

2,10

89

272

 

101

3,50 - 5 IMP

3

95

292

 

127

3,50 - 6 IMP

2,5

100

343

 

152

3,50 - 8 IMP

2,5

100

393

 

203

3,50 - 16 IMP

1,85

92

590

 

406

4,00 - 4 IMP

3

114

313

 

102

4,00 - 5 IMP

3

102

310

 

127

4,00 - 6 IMP

3

114

374

 

152

4,00 - 8 IMP

3

112

418

425

203

4,00 - 9 IMP

3

112

443

460

229

4,0 - 10 IMP

3

114

455

465

254

4,00 - 10 IMP

3

114

465

475

254

4,00 - 12 IMP

3

112

519

536

305

4,00 - 15 IMP

3

112

595

612

381

4,00 - 16 IMP

3

114

608

 

406

4,00 - 18 IMP

3

112

672

688

457

4,00 - 19 IMP

3

114

672

 

483

4,00 - 21 IMP

3

112

694

 

533

4,00/4,50 - 21 IMP

 

110

765

 

533

4,10 - 4 IMP

3,25

102

765

 

102

4,10 - 6 IMP

3,25

102

268

 

152

4,50 - 9 IMP

3

124

319

 

229

4,50 - 14 IMP

3

124

466

 

356

4,50 - 16 IMP

3

123

593

 

406

4,50 - 19 IMP

3

124

720

733

483

4,80 - 8 IMP

3,75

121

423

449

203

5,00 - 8 IMP

4

145

467

 

203

5,00 - 9 IMP

3,5

141

497

 

229

5,0 - 10 IMP

4

145

505

517

254

5,0 - 12 IMP

4

145

566

 

305

5,00 - 12 IMP

4

145

567

580

305

5,00 - 14 IMP

4

145

618

631

356

5,0 - 15 IMP

4

145

642

 

381

5,00 - 15 IMP

3

130

639

655

381

5,00 - 16 IMP

4

145

669

 

406

5,00/5,25 - 21 IMP

3

136

824

 

533

5,50 - 16 IMP

4

150

685

703

406

5,70 - 12 IMP

4,5

146

570

 

305

5,70 - 15 IMP

4,5

146

647

 

381

5,90 - 15 IMP

4

150

665

681

381

6 - 6 IMP

4

145

425

 

152

6,00 - 9 IMP

4,5

169

543

556

229

6 - 12 IMP

5

145

585

 

305

6,0 - 12 IMP

5

155

569

 

305

6,00 - 12 IMP

5

152

579

 

305

6,00 - 16 IMP

4

158

712

729

406

6,00 - 19 IMP

4,5

169

810

 

483

6,00 - 20 IMP

4,5

169

830

 

508

6,40 - 15 IMP

4,5

163

684

 

381

6,5 - 15 IMP

5

163

674

 

381

6,50 - 10 IMP

5

178

597

 

254

6,50 - 16 IMP

4,5

173

735

754

406

6,50 - 20 IMP

5

176

850

 

508

6,70 - 15 IMP

4,5

182

704

720

381

6,90 - 9 IMP

5,5

175

545

 

229

7,00- 12 IMP

5

187

667

685

305

7,00 - 14 IMP

5

170

691

 

356

7,00 - 15 IMP

5,5

200

744

 

381

7,00 - 16 IMP

5,5

200

769

 

406

7,00 - 18 IMP

5,5

200

820

 

457

7,00 - 19 IMP

5,5

200

845

 

483

7,50 - 10 IMP

6

214

634

649

254

7,50 - 14 IMP

5,5

194

686

 

356

7,50 - 15 IMP

6

215

808

 

381

7,50 - 16 IMP

5,5

202

785

801

406

7,50 - 18 IMP

5,5

202

836

852

457

7,50 - 20 IMP

5,5

202

887

903

508

7,50 - 24 IMP

5,5

202

989

1 013

610

7,60 - 15 IMP

5,5

193

734

751

381

8 - 16 IMP

6

211

795

 

406

8,00 - 6 IMP

7

203

452

 

152

8,00 - 12 IMP

5

214

710

 

305

8,00 - 16 IMP

6

206

808

 

406

8,00 - 19 IMP

6

214

888

 

483

8,00 - 20 IMP

6

214

945

 

508

8,25 - 15 IMP

6,5

237

835

 

381

8,25 - 16 IMP

6

229

832

 

406

8,25 - 20 IMP

6

229

934

 

508

9,00 - 10 IMP

6

234

696

 

254

9,00 - 13 IMP

5,5

247

814

 

330

9,00- 15 IMP

5,5

247

850

 

381

9,00 - 16 IMP

6

234

48

 

406

9,00 - 24 IMP

8

272

1 094

 

610

10,00 - 12 IMP

6,5

262

790

 

305

10,00 - 15 IMP

8

274

853

 

381

10,00 - 16 IMP

8

274

895

 

406

10,50 - 16 IMP

6,5

280

955

 

406

11,00 - 12 IMP

6,5

277

835

 

305

11,00 - 16 IMP

6,5

277

937

 

406

11,0 - 20 IMP

9

285

950

 

508

11,25 - 24 IMP

10

325

1 171

 

610

11,25 - 28 IMP

10

325

1 273

 

711

11,5 - 24 IMP

10

305

1 070

 

610

13,50 - 16,1 IMP

11

353

1 021

1 043

409

14,0 - 24 IMP

12

370

1 170

 

610

15,0 - 24 IMP

13

400

1 210

 

610

15,0 - 28 IMP

13

400

1 310

 

711

17,0 - 28 IMP

15

455

1 390

 

711

17,0 - 30 IMP

15

455

1 440

 

762

18,5 - 34 IMP

16

490

1 600

 

864

20 - 20 IMP

14

520

1 270

 

508

190-8 IMP

5,50

182

430

 

203

Piezīmes.

1.

Sufiksu “IMP” var aizstāt ar formulējumu “IMPLEMENT” riepas sānu malā.

2.

Radiālas konstrukcijas riepām simbola “-” vietā lieto burtu “R” (piemēram, 7.5 L R 15).

3.

Kopējais diametrs (D) slejā (*) attiecas uz riepām, kas marķētas ar klasifikācijas kodu “I-3”, sk. 3.1.8.2. punktu.

6.   tabula (1. no 2)

Lauksaimniecības mašīnu riepas – mazi profila izmēri

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

 

(*)

(mm)

7,5 L - 15 IMP

6

210

745

 

381

8,5L - 14 IMP

6

216

721

735

356

9,5L - 14 IMP

7

241

741

757

356

9,5L - 15 IMP

7

241

767

782

381

11L - 14 IMP

8

279

752

770

356

11L - 15 IMP

8

279

777

796

381

11L - 16 IMP

8

279

803

821

406

12,5L - 15 IMP

10

318

823

845

381

12,5L - 16 IMP

10

318

848

870

406

14 L - 16,1 IMP

11

356

940

 

409

16,5L - 16,1 IMP

14

419

1 024

1 046

409

19 L - 16,1 IMP

16

483

1 087

 

409

21,5 L - 16,1 IMP

18

546

1 130

 

409

Piezīmes.

1.

Sufiksu “IMP” var aizstāt ar formulējumu “IMPLEMENT” riepas sānu malā.

2.

Radiālas konstrukcijas riepām simbola “-” vietā lieto burtu “R” (piemēram, 7.5 L R 15).

3.

Kopējais diametrs (D) slejā (*) attiecas uz riepām, kas marķētas ar klasifikācijas kodu “I-3”, sk. 3.1.8.2. punktu.

6.   tabula (2. no 2)

Lauksaimniecības mašīnu riepas – mazi profila izmēri

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

 

(*)

05/50 - 10 IMP

7

211

450

 

254

19,0/45 - 17 IMP

16

491

866

 

432

15,0/55 - 17 IMP

13

391

850

872

432

10,5/65 - 16 IMP

9

274

755

 

406

11,0/60 - 16 IMP

9

281

742

 

406

11,0/65 - 12 IMP

9

281

670

692

305

13,0/65 - 18 IMP

11

336

890

 

457

13,0/70 - 16 IMP

11

337

890

 

406

14,0/65 - 16 IMP

11

353

870

 

406

9,0/70 - 16 IMP

7

226

725

 

406

11,5/70 - 16 IMP

9

290

815

 

406

11,5/70 - 18 IMP

9

290

865

 

457

15,0/70 - 18 IMP

13

391

990

 

457

16,0/70 - 20 IMP

14

418

1 075

1 097

508

16,5/70 - 22.5 IMP

13

417

1 158

 

572

20,0/70 - 508 IMP

16

508

1 220

 

508

8,0/75 - 15 IMP

6,5

199

710

 

381

9,0/75 - 16 IMP

7

226

749

770

406

10,0/75 - 12 IMP

9

264

685

 

305

10,0 - 15.3 IMP

9

258

785

 

389

10,0/75 - 15.3 IMP

9

264

760

780

389

10,0/75 - 16 IMP

9

264

805

 

406

12,0/75 - 18 IMP

9

299

915

937

457

13,0/75 - 16 IMP

11

336

900

 

406

13,5/75 - 430,9 IMP

11

345

945

 

431

14,5/75 - 20 IMP

12

372

1 060

 

508

6,5/80 - 12 IMP

5

163

569

588

305

6,5/80 - 15 IMP

5

163

645

663

381

8,50 - 12 IMP

7

235

715

 

305

10,0/80 - 12 IMP

9

264

710

730

305

10 - 18 IMP

9

260

875

 

457

10,5/80 - 18 IMP

9

274

885

907

457

11,5 - 15,3 IMP

9

295

860

 

389

11,5/80 - 15,3 IMP

9

290

845

867

389

12,5/80 - 15,3 IMP

9

307

889

 

389

12,5/80 - 18 IMP

9

308

965

987

457

14,5/80 - 18 IMP

12

372

1 060

1 082

457

15,5/80 - 24 IMP

13

394

1 240

1 262

610

17,0/80 - 508 IMP

13

426

1 200

 

508

19,5/80 - 20 IMP

16

499

1 300

 

508

21,0/80 - 20 IMP

16

525

1 362

 

508

5,5/85 - 9 IMP

4

145

475

 

229

10,5/85 - 15,3 IMP

9

274

792

 

389

13,5/85 - 28 IMP

11

345

1 293

 

711

16,5/85 - 24 IMP

13

417

1 322

1 344

610

16,5/85 - 28 IMP

13

417

1 423

1 445

711

Piezīmes.

1.

Sufiksu “IMP” var aizstāt ar formulējumu “IMPLEMENT” riepas sānu malā.

2.

Radiālas konstrukcijas riepām simbola “-” vietā lieto burtu “R” (piemēram, 205/50R10).

3.

Kopējais diametrs (D) slejā (*) attiecas uz riepām, kas marķētas ar klasifikācijas kodu “I-3”, sk. 3.1.8.2. punktu.

7.   tabula (1. no 2)

Lauksaimniecības mašīnu augstas pārgājības riepas

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

9×3,50 - 4

2,75

91

229

101

11×4,00 - 4

3,25

102

280

101

11×4,00 - 5

3

104

272

127

11×7 - 4

6

185

270

101

12×4,00 - 5

3

112

298

127

13×5,00 - 6

3,5

122

320

152

13×6,00-6

5

154

330

152

13×6,00 - 8

5

154

330

203

13×6,50 - 6

5

163

330

152

14×4,50-6

3,5

113

356

152

14×5,00 - 6

4

127

347

152

14×6,00 - 6

4,5

157

340

152

15×6,00 - 6

4,5

155

366

152

16×4,50 - 9

3

105

405

229

16×5,50 - 8

4,25

142

414

203

16×6,50 - 8

5,375

165

405

203

16×7,50 - 8

5,375

188

411

203

17×8,00 - 8

7

203

438

203

17×8,00 - 12

7

203

432

305

18×6,50 - 8

5

163

457

203

18×7,00 - 8

5,5

178

450

203

18×7,50-8

6

191

457

203

18×8,50 - 8

7

214

450

203

18×9,50 - 8

7

235

462

203

19×7,50 - 8

5,5

180

480

203

19×8,00 - 10

7

203

483

254

19×9,50-8

7,5

240

483

203

19×10,00 - 8

8,5

254

483

203

20×8,00-8

6,5

204

508

203

20×8,00 - 10

7

203

500

254

20×9,00-8

7

227

508

203

20×10,00 - 8

8

254

508

203

20×10,00 - 10

8,5

254

508

254

20,5×8,00 - 10

6

208

526

254

21×7,00-10

5,5

177

533

254

21×8,00 - 10

7

203

525

254

AT21×7 - 10

5,5

177

533

254

21×11,00 - 8

8,5

282

518

203

21×11,00 - 10

9

279

525

254

22×8,00 - 10

6

196

556

254

22×8,50 - 12

7

216

551

305

AT22×9 - 8

7

227

559

203

22×10,00 - 8

7

244

572

203

22×10,00 - 10

8,5

254

559

254

22×11,00 - 8

8,5

284

546

203

22×11,00 - 10

8,5

254

559

254

AT23×7 - 10

5,5

175

587

254

AT23×8 - 11

6,5

204

584

279

23×8,50 - 12

7

214

575

305

23×9,00 - 12

7,5

229

575

305

23×9,50-12

7

235

577

305

23×10,50 - 12

8,5

264

579

305

AT24×8 - 11

6,5

204

610

279

AT24×9 - 11

7

227

610

279

AT24×10 - 11

8

254

610

279

24×8,50 - 12

7

213

602

305

24×8,50 - 14

7

213

602

356

24×11,00 - 10

8,5

254

607

254

24×12,00-12

9,5

304

610

305

24×13,00 - 12

10,5

325

592

305

25×7,50 - 15

5,5

191

640

381

AT25×8 - 12

6,5

204

635

305

25×8,00-12

6,5

203

635

305

25×8,50 - 14

7

213

645

356

25×10,00-12

8

254

635

305

25×10,50 - 15

8

267

640

381

25×11,00-12

9

279

635

305

AT25×11 - 9

9

281

635

229

AT25×11 - 10

8,5

262

645

254


7.   tabula (2. no 2)

Lauksaimniecības mašīnu augstas pārgājības riepas

Riepas izmēra apzīmējums

Teorētiskā loka platuma kods (A1)

Nominālais profila platums (S1)

(mm)

Kopējais diametrs (D)

(mm)

Nominālais loka diametrs (d)

(mm)

25×12,00 - 9

10

305

635

229

25×12,50 - 15

10

310

640

381

26×10,00 - 12

10

310

660

305

26×12,00 - 12

10

310

660

305

26×14,00 - 12

12

356

660

305

27×8,50 - 15

7

214

680

381

27×9,50 - 15

7

229

686

381

27×10,50 - 15

8,5

259

691

381

27×10 - 15,3

9

261

685

389

28×9,00 - 15

7

234

710

381

28×13 - 15

11,5

330

711

381

29×12,00 - 15

10

310

742

381

29×12,50 - 15

10

310

742

381

29×13,50 - 15

10

351

742

381

31×11,50 - 15

8

301

793

381

31×12,50 - 15

10

310

792

381

31×13,50 - 15

10

351

782

381

31×13,5 - 15

10

351

782

381

31×15,50 - 15

13

391

792

381

31×15,5 - 15

13

391

792

381

33×12,50 - 15

10

310

843

381

33×15,50 - 15

13

391

843

381

36×13,50 - 15

10

351

909

381

38×14,00 - 20

11

356

991

508

38×18,00 - 20

14

457

991

508

38×20,00 - 16,1

16

488

991

409

41×14,00 - 20

11

356

1 067

508

42×25,00 - 20

20,5

622

1 080

508

43×13,50 - 22

10

360

1 102

559

44×18,00 - 20

14

457

1 143

508

44×41,00 - 20

36

991

1 143

508

48×20,00 - 24

15

457

1 245

610

48×25,00 - 20

20,5

635

1 245

508

48×31,00 - 20

26

775

1 245

508

54×31,00 - 26

26

775

1 397

660

66×43,00 - 25

36

1 054

1 702

635

66×43,00 - 26

36

1 054

1 702

660

66×44,00 - 25

36

1 118

1 702

635

67×34,00 - 25

30

864

1 727

635

67×34,00 - 26

30

864

1 727

660

67×34,00 - 30

30

864

1 727

762

68×50,00 - 32

44

1 270

1 753

813

VA73×44,00 - 32

36

1 118

1 880

813

DH73×44,00 - 32

36

1 118

1 880

813

DH73×50,00-32

44

1 270

1 880

813

Piezīmes.

1.

Šīs riepas var klasificēt izmantojuma kategorijās “vilcēja piedziņas riteņu riepas” vai “lauksaimniecības mašīnu riepas”.

2.

Riepas lauksaimniecības mašīnu vadāmajiem riteņiem apzīmētas ar sufiksu “IMP”, kas atrodas aiz riepas izmēra apzīmējuma (piemēram, 11×4.00 - 4 IMP), vai ar vārdu “IMPLEMENT” riepas sānu malās.

3.

Radiālas konstrukcijas riepām simbola “-” vietā lieto burtu “R” (piemēram, 11×4.00 R 4).

4.

Koeficients b kopējā diametra Dmax aprēķināšanai:

a)

1,12 riepām, kuru nominālais loka diametrs (d) ir mazāks nekā 380 mm;

b)

1,10 riepām, kuru nominālais loka diametrs (d) ir 381 mm un lielāks.


6. PIELIKUMS

RIEPU IZMĒRU MĒRĪŠANAS TESTA METODE

1.

Riepu uzmontē uz mērījumu loka, ko norādījis ražotājs, un piepumpē, lai spiediens būtu tāds, kādu norādījis ražotājs.

1.1.

Lai nostiprinātu riepu uz borta, nedrīkst pārsniegt gaisa spiedienu riepā, kas norādīts uz tās sānu malām.

1.2.

Kad riepas borti pareizi novietoti uz loka, noregulē spiedienu atbilstīgi riepas mērīšanai norādītajai vērtībai.

2.

Riepu, kas uzmontēta uz tās loka, tur apkārtējās telpas temperatūrā vismaz 24 stundas.

3.

Spiedienu atkārtoti noregulē atbilstoši 1. punktā precizētajai vērtībai.

4.

Kopējo platumu mēra ar lekālu sešos punktos, kas atrodas vienādā attālumā cits no cita, ņemot vērā riepas sānu kordu vai sānu aizsargslāņa biezumu. Lielāko šādi iegūto vērtību pieņem par kopējo platumu.

5.

Ārējo diametru nosaka, mērot maksimālo apkārtmēru un dalot šādi iegūto skaitli ar π (3,1416).


7. PIELIKUMS

KRAVNESĪBAS IZMAIŅAS ATKARĪBĀ NO ĀTRUMA

(sk. 2.30. un 2.31. punktu)

A DAĻA.   PIEDZIŅAS RITEŅA RIEPAS LAUKSAIMNIECĪBAS VILCĒJIEM

Piemēro riepām, kas klasificētas izmantojuma kategorijās “Vilcēja dzenošais ritenis”

(sk. 2.20. punktu)

Kravnesības izmaiņas (%)

Ātrums

(km/h)

Ātruma kategorijas simbols

 

 

A2

A6 (+)

A8 (+)

D (+)

(1)

10

[0]

+40

+50

+50

 

+58

15

–6

+30

+34

+34

+35

20

–11

+20

+23

+23

+27

25

–16

+7

+11

+18,5

+20

30

–20

[0]

+7

+15

+14

35

–24

–10

+3

+12

+10

40

–27

–20

[0]

+9,5

+6

45

–4

+7

+2

50

–9

+5

[0]

55

+3

60

+1,5

65

[0]

70

–9

Šī tabula, kurā norādītas kravnesības izmaiņas atkarībā no ātruma, neattiecas uz uzlabotas fleksijas un ļoti lielas fleksijas riepām.

Norādītās kravnesības izmaiņas atkarībā no ātruma ir spēkā, kad riepa nav pakļauta ilgstošiem lieliem apgriezieniem.

(+)

Izmantojumiem ar ilgstošiem lieliem apgriezieniem piemēro vērtības, kas redzamas rindā “30 km/h”.

(1)

Šie procenti piemērojami tikai attiecībā uz riepām, kas minētas 5. pielikuma 7. tabulā un marķētas ar ātruma kategorijas simbolu “B”.

B DAĻA.   VADĀMĀ RITEŅA RIEPAS LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS VILCĒJIEM

Piemēro riepām, kas klasificētas izmantojuma kategorijās “Vilcēja dzenošais ritenis” un marķētas ar “Front” vai “F-1”, vai “F-2”

(sk. 2.21. punktu)

Kravnesības izmaiņas (%)

(sk. 2.30. un 2.31. punktu)

Ātrums

(km/h)

Ātruma kategorijas simbols

A6

A8

10

+50

+67

15

+43

+50

20

+35

+39

25

+15

+28

30

[0]

+11

35

–10

+4

40

–20

[0]

45

–7

C DAĻA.   RIEPAS LAUKSAIMNIECĪBAS MAŠĪNĀM

Piemēro riepām, kas klasificētas izmantojuma kategorijās “Lauksaimniecības mašīnas” un marķētas ar “IMP” vai “IMPLEMENT”

(sk. 2.22. punktu)

Kravnesības izmaiņas (%)

(sk. 2.30. un 2.31. punktu)

Ātrums

(km/h)

Ātruma kategorijas simbols

 

 

A4

A6

A8

D

(1)

10

+20

+29

+40

+80

 

+58

15

+12

+21

+33

+73

+35

20

[0]

+14

+26

+65

+27

25

–2

+7

+19

+58

+20

30

–5

[0]

+12

+51

+14

35

 

–5

+5

+44

+10

40

 

–10

[0]

+36

+6

45

 

 

–5

+29

+2

50

 

 

–10

+21

[0]

55

 

 

 

+14

 

60

 

 

 

+7

 

65

 

 

 

[0]

 

70

 

 

 

–9

 

Norādītās kravnesības izmaiņas atkarībā no ātruma ir spēkā, kad riepa nav pakļauta ilgstošiem lieliem apgriezieniem.

(1)

Šie procenti piemērojami tikai attiecībā uz riepām, kas minētas 5. pielikuma 7. tabulā un marķētas ar ātruma kategorijas simbolu “B”.

D DAĻA.   RIEPAS MEŽSAIMNIECĪBAS MAŠĪNĀM

Piemēro riepām, kas klasificētas izmantojuma kategorijās “Mežsaimniecības mašīnas”

(sk. 2.41. punktu)

Kravnesības izmaiņas (%) riepām, kas marķētas ar ātruma kategorijas simbolu A8

Ekspluatācijas nosacījums

Ātrums

(km/h)

%

Satiksme

20

23

30

7

40

[0]


8. PIELIKUMS

Testa metode, lai novērtētu riepas izturību pret plīšanu

1.   RIEPAS SAGATAVOŠANA

1.1.

Jaunu riepu uzmontē uz testa ierīces. Testā izmantotie riteņi bez deformācijas spēj izturēt augstāko spiediena vērtību, ko iespējams sasniegt testa laikā.

1.2.

Rūpīgi nocentrē riepas bortus uz fiksācijas ierīces un noregulē riepas bortu ārējo attālumu tā, lai vērtība atbilstu loka platumam, ko norādījis ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 4.1.10. punktu.

1.3.

Piepilda riepu ar ūdeni, gādājot, lai no riepas tiktu izspiests viss gaiss.

2.   TESTA METODE

2.1.

Iedarbina aparātu un palielina ūdens spiedienu riepā, lai pakāpeniski sasniegtu norādīto robežvērtību, kas ir divarpus reizes lielāka par spiedienu, ko norādījis ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 4.1.12. punktu;

2.1.1.

tomēr robežvērtība nekādā ziņā nedrīkst būt mazāka par 6 bāriem (600 kPa) vai lielāka par 10 bāriem (1 000 kPa).

2.2.

Spiediena vērtību uztur nemainīgu vismaz 10 minūtes.

2.3.

Pakāpeniski samazina ūdens spiedienu līdz nullei un iztukšo riepu.

2.4.

Laikā, kad ūdens spiediens riepā ir lielāks par atmosfēras spiedienu, neviens nedrīkst atrasties testēšanas telpā un tā ir droši jānoslēdz.

3.   LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

Ja izmanto citu metodi, nevis iepriekš aprakstīto, jāpierāda tās līdzvērtīgums.


9. PIELIKUMS

SLODZES/ĀTRUMA TESTA METODE

1.   DARBĪBAS UN IZMANTOJUMA JOMA

1.1.

Šo testa metodi piemēro jaunām riepām, kam marķēts ātruma kategorijas simbols “D”.

1.2.

Tās mērķis ir izvērtēt riepas piemērotību paredzētajiem mērķiem.

2.   RIEPAS SAGATAVOŠANA

2.1.

Jaunas riepas uzmontē uz testa loka, ko ražotājs norādījis saskaņā ar šo noteikumu 4.1.10. punktu.

2.1.1.

Lai nostiprinātu bortus uz loka, nedrīkst pārsniegt maksimālos gaisa spiedienu riepā, kas norādīts uz tās sānu malām.

2.2.

Testējot riepas ar kamerām (t. i., riepas, uz kurām nav marķējuma “Tubeless”), izmanto jaunu kameru.

2.3.

Kad riepas borti pareizi nofiksēti uz loka, piepumpē riepas, līdz sasniegts spiediens, kas atbilst testa spiedienam, ko šai testa metodei norādījis ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 4.1.15. punktu.

2.4.

Riepas un riteņa komplektu tur testa telpas temperatūrā ne mazāk kā trīs stundas.

2.5.

Riepas spiedienu atkārtoti noregulē atbilstoši 2.3. punktā norādītajam spiedienam.

2.6.

Pēc riepu ražotāja pieprasījuma veic testa programmu, kas norādīta vienā no turpmāk minētajiem punktiem:

 

testa metode laboratorijā uz testa veltņa (3. punkts) vai

 

testa metode uz ceļa, izmantojot piekabi (4. punkts).

3.   TESTA METODE UZ TESTA VELTŅA

3.1.

Uz riteņa uzmontēto riepu novietot uz testa ass un spiest to pret cilindra ar mehānisko piedziņu gludās virsmas ārējo daļu ar vismaz 1 700 mm ± 1 % diametru tā, lai virsmas platums būtu vismaz riepas protektora platumā.

3.1.1.

Var izmantot veltni, kas šaurāks par riepas protektora zīmējumu, ja tam piekrīt riepu ražotājs.

3.2.

Testa veltņa ātrums: 20 km/h.

3.3.

Testa asij uzliek masu sēriju saskaņā ar slodzes/ātruma testa programmu, kas izklāstīta 3.4. punktā, ņemot vērā testa slodzi, kura vienāda ar:

3.3.1.

masu, kas atbilst kravnesības indeksam, kurš atzīmēts uz riepas, ja riepa marķēta ar ātruma simbolu D.

3.4.

Slodzes/ātruma testa programma:

Riepas ātruma kategorijas simbols

Testa posms

Testa slodze procentos

Ilgums (stundas)

D

1

66 %

7

2

84 %

16

3

101 %

24

3.4.1.

Ja testa veltņa diametrs pārsniedz 1 700 mm ± 1 %, iepriekš norādīto “testa slodzi procentos” palielina šādi:

F1 = K × F2

kur Formula

R1

ir testa veltņa diametrs milimetros;

R2

ir atsauces testa veltņa diametrs 1 700 mm;

rT

ir riepas ārējais diametrs (sk. šo noteikumu 6.2. punktu) milimetros;

F1

ir slodze procentos, kas jāpieliek testa veltnim;

F2

ir slodze procentos, norādīta iepriekšējā tabulā, piemērojama atsauces testa veltnim ar 1 700 mm diametru.

Piemērs.

K = 1 testa veltnim ar diametru 1 700 mm.

Ja testa veltņa diametrs ir 3 000 mm un riepas diametrs ir 1 500 mm, tad:

Formula

3.5.

Visā testa laikā spiedienu riepās nedrīkst koriģēt, un testa slodzei jābūt nemainīgai visos trijos testa posmos.

3.6.

Testa laikā testa telpā jāuztur 20 °C līdz 30 °C temperatūra vai cita temperatūra, ja tam piekrīt ražotājs.

3.7.

Slodzes/ātruma testa programma jāveic bez pārtraukuma.

4.   TESTA METODE UZ PIEKABES

4.1.

Uzmontē divas jaunas riepas uz tā paša tipa piekabes.

4.2.

Piekabei uzliek masu tā, lai katra riepa būtu vienādi noslogota ar testa slodzi, kas atbilst attiecīgajam riepas tipam atļautajai kravnesībai ar 15 km/h (sk. kravnesības izmaiņas 7. pielikumā).

4.3.

Piekabi darbina 48 stundas ar nemainīgu ātrumu 15 km/h ± 1 km/h.

4.3.1.

Ir pieļaujami īslaicīgi pārtraukumi, taču tie jākompensē ar papildu piecas minūtes ilgu darbināšanu par katrām 20 pārtraukuma minūtēm.

4.4.

Visā testa laikā spiedienu riepās nedrīkst koriģēt un testa slodzei jābūt nemainīgai.

4.5.

Testa laikā apkārtējā temperatūra ir 5 °C līdz 30 °C vai cita temperatūra, ja tam piekrīt ražotājs.

5.   LĪDZVĒRTĪGAS TESTA METODES

Ja izmanto citu metodi, nevis iepriekš aprakstītās, jāpierāda to līdzvērtīgums.


10. PIELIKUMS

RIEPU KLASIFIKĀCIJAS KODI

(Marķējums pēc izvēles)

Klasifikācijas kods

Nomenklatūra

F-1

Lauksaimniecības vilcēja vadāmā riteņa riepas: viendzīslas protektors

F-2

Lauksaimniecības vilcēja vadāmā riteņa riepas: daudzdzīslu protektors

F-3

Vadāmo riteņu riepas: izmantošanai rūpniecībā (celtniecībā)

 

 

G-1

Dārza traktoru riepas (riepas lauksaimniecības mašīnām): vilce

G-2

Dārza traktoru riepas (riepas lauksaimniecības mašīnām): jauktas riepas – pārgājība un vilce

G-3

Dārza traktoru riepas (riepas lauksaimniecības mašīnām): augsta pārgājība

 

 

I-1

Lauksaimniecības mašīnu riepas: daudzdzīslu protektors

I-2

Lauksaimniecības mašīnu riepas: vidēja vilce

I-3

Lauksaimniecības mašīnu riepas: vilces protektors

I-4

Lauksaimniecības mašīnu riepas: arkla riteņi

I-5

Lauksaimniecības mašīnu riepas: vadāmība

I-6

Lauksaimniecības mašīnu riepas: gluds protektors

 

 

LS-1

Mežistrādes un mežsaimniecības mašīnu riepas: parasts protektors

LS-2

Mežistrādes un mežsaimniecības mašīnu riepas: vidēji dziļš protektors

LS-3

Mežistrādes un mežsaimniecības mašīnu riepas: dziļš protektors

LS-4

Mežistrādes un mežsaimniecības mašīnu riepas: sekls protektors

 

 

R-1

Lauksaimniecības vilcēja piedziņas riteņa riepas: parasts protektors

R-2

Lauksaimniecības vilcēja piedziņas riteņa riepas: darbs cukurniedru un rīsa laukos (dziļš protektors)

R-3

Lauksaimniecības vilcēja piedziņas riteņa riepas: pārgājība (sekls protektors)

R-4

Piedziņas riteņa riepas: izmantošanai rūpniecībā (celtniecībā)


11. PIELIKUMS

Piktogrammas paraugs, kas jāatzīmē uz abām riepas sānu malām, lai skaidri norādītu maksimālo spiedienu riepā, ko riepas montāžas laikā nedrīkst pārsniegt, uzstādot bortus uz loka

Image

Piktogramma jāizvieto uz abām sānu malām.

Gaisa spiediena vērtībai (piemēram, 2,5 bāri) jābūt tādai pašai, kāda norādīta šo noteikumu 4.1.14. punktā.

Minimālais marķējuma augstums

(mm)

 

Riepas, kuru loka diametra kods < 20 (508 mm) vai nominālais profila platums ≤ 235 mm

Riepas, kuru loka diametra kods ≥ 20 (508 mm) vai nominālais profila platums > 235 mm

a

2

4

Piktogramma jāizvieto uz abām sānu malām.

Gaisa spiediena vērtībai (piemēram, 250 kPa) jābūt tādai pašai, kādu norādījis riepu ražotājs saskaņā ar šo noteikumu 4.1.14. punktu.


30.9.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 257/280


Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 120 – Vienoti noteikumi par tādu iekšdedzes dzinēju apstiprināšanu, kurus paredzēts uzstādīt lauksaimniecības un mežniecības traktoriem un visurgājējiem, attiecībā uz lietderīgās jaudas, lietderīgā griezes momenta un īpašā degvielas patēriņa mērījumiem

Spēkā stāšanās datums: 2005. gada 6. aprīlis

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

Definīcijas

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Apstiprinājums

5.

Specifikācijas un testi

6.

Ražojumu atbilstība

7.

Sankcijas par ražojumu neatbilstību

8.

Dzinēja tipa vai dzinēju saimes apstiprinājuma grozījumi un attiecināšana uz citu tipu

9.

Ražošanas galīga izbeigšana

10.

Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo departamentu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

1. pielikums –

Iekšdedzes dzinēja būtiskie parametri un vispārīga informācija par testu veikšanu

1. papildinājums– Dzinēja/standarta dzinēja būtiskie parametri

2. papildinājums– Dzinēju saimes būtiskie parametri

3. papildinājums– Vienai dzinēju saimei piederošu dzinēju tipu būtiskie parametri

2. pielikums –

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu, attiecināšanu uz citu tipu, noraidīšanu vai anulēšanu, vai ražošanas galīgu izbeigšanu attiecībā uz dzinēju vai dzinēju saimi saskaņā ar Noteikumiem Nr. 120

3. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

4. pielikums –

Iekšdedzes dzinēja lietderīgās jaudas mērīšanas metode

Papildinājums– Dzinēja lietderīgās jaudas mērīšanas testu rezultāti

5. pielikums –

Dzinēju saimes būtiskie parametri

6. pielikums –

Ražojumu atbilstības pārbaudes

7. pielikums –

Standartdegvielas tehniskie dati

1.   DARBĪBAS JOMA

1.1.

Šie noteikumi attiecas uz to, kā ar līkņu palīdzību attēlot dzinēja apgriezienu skaita, jaudas, griezes momenta un īpašā degvielas patēriņa funkciju pie pilnas slodzes, ko ražotājs norāda iekšdedzes dzinējiem, kurus paredzēts izmantot:

1.1.1.

T kategorijas transportlīdzekļiem (1);

1.1.2.

tehnikai, kas piemērota un paredzēta, lai pārvietotos vai tiktu pārvietota pa sauszemi, pa ceļu vai bezceļa apstākļos ar mainīgu vai konstantu ātrumu.

1.2.

Iekšdedzes dzinējus iedala šādās kategorijās:

1.2.1.

iekšdedzes virzuļdzinēji (dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes), izņemot brīvo virzuļu dzinējus;

1.2.2.

rotordzinēji (dzirksteļaizdedzes vai kompresijaizdedzes).

2.   DEFINĪCIJAS

2.1.

“Dzinēja apstiprinājums” ir dzinēja tipa apstiprinājums attiecībā uz tā lietderīgo jaudu, kas mērīta saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumā minēto procedūru.

2.2.

“Dzinēju saimes apstiprinājums” ir dzinēju saimei piederošo dzinēju apstiprinājums attiecībā uz to lietderīgo jaudu saskaņā ar šo noteikumu 5. vai 6. pielikumā aprakstīto procedūru.

2.3.

“Dzinēja tips” ir noteiktai kategorijai piederoši dzinēji, kas neatšķiras pēc galvenajiem dzinēja parametriem, kuri noteikti 1. pielikuma 3. papildinājumā.

2.4.

“Dzinēju saime” ir ražotāja noteikta tādu dzinēju grupa, kuri pēc konstrukcijas atbilst šo noteikumu 5. pielikumā minētajiem grupēšanas kritērijiem.

2.5.

“Standarta dzinējs” ir dzinējs, kas izraudzīts no dzinēju saimes tā, lai tas atbilstu šo noteikumu 5. pielikuma prasībām.

2.6.

“Lietderīgā jauda” ir jauda, kas iegūta testu stendā kloķvārpstas vai tās ekvivalenta galā pie atbilstoša dzinēja apgriezienu skaita un ar šo noteikumu 4. pielikuma 1. tabulā uzskaitītajām palīgierīcēm un aprīkojumu, un kas noteikta pie atmosfēras standartapstākļiem.

2.7.

“Nominālā lietderīgā jauda” ir dzinēja lietderīgā jauda, ko izgatavotājs deklarējis pie nominālā apgriezienu skaita.

2.8.

“Maksimālā lietderīgā jauda” ir lietderīgās jaudas maksimālā vērtība, kas mērīta pie pilnas dzinēja slodzes.

2.9.

“Nominālais apgriezienu skaits” ir maksimālais regulatora atļautais apgriezienu skaits pie pilnas slodzes saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

2.10.

“Apgriezienu skaits pie maksimālās lietderīgās jaudas” ir ražotāja norādītais dzinēja apgriezienu skaits, dzinējam radot maksimālo lietderīgo jaudu.

2.11.

“Apgriezienu skaits pie maksimālā griezes momenta” ir ražotāja norādītais dzinēja apgriezienu skaits, pie kura tiek panākts maksimālais griezes moments.

2.12.

“Maksimālais griezes moments” ir lietderīgā griezes momenta maksimālā vērtība, kas mērīta pie pilnas dzinēja slodzes.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Pieteikumu dzinēja tipa vai dzinēju saimes apstiprinājumam attiecībā uz lietderīgās jaudas mērījumiem iesniedz ražotājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Pieteikumam pievieno šādus dokumentus trijos eksemplāros: dzinēja tipa vai dzinēju saimes aprakstu, norādot visu šo noteikumu 1. pielikumā paredzēto informāciju.

3.3.

Apstiprināmā dzinēja tipa vai – dzinēju saimes gadījumā – standarta dzinēja prototipu kopā ar šo noteikumu 4. pielikumā aprakstīto aprīkojumu nodod tehniskajam dienestam, kas veic apstiprinājuma testus.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.

Dzinēja tipa vai saimes apstiprinājumu piešķir, ja apstiprinājumam iesniegtā dzinēja jauda tiek mērīta saskaņā ar šo noteikumu 5. punktu.

4.2.

Katram apstiprinātā dzinēja tipam vai saimei piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 attiecībā uz šo noteikumu sākotnējo redakciju) norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Viena un tā pati Nolīguma dalībvalsts nepiešķir tādu pašu numuru citam dzinēja tipam vai saimei.

4.3.

Paziņojumu par dzinēja tipa vai dzinēju saimes apstiprinājumu, apstiprinājuma attiecināšanu uz citu tipu vai apstiprinājuma noraidīšanu saskaņā ar šiem noteikumiem paziņo 1958. gada Nolīguma dalībvalstīm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kuras paraugs dots šo noteikumu 2. pielikumā.

4.4.

Uz visiem dzinējiem, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam dzinēja tipam vai dzinēju saimei, redzamā, viegli pieejamā un apstiprinājuma veidlapā norādītā vietā izvieto starptautisko apstiprinājuma marķējumu, ko veido šādi elementi:

4.4.1.

aplis, kura iekšpusē novietots burts “E”, kam seko tās valsts atšķirības numurs, kas piešķīrusi apstiprinājumu (2);

4.4.2.

šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa.

Tā vietā, lai izvietotu apstiprinājuma marķējumu un simbolus uz dzinēja, ražotājs var izvēlēties saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam dzinējam pievienot dokumentu, kurā sniedz informāciju, ka uz transportlīdzekļa drīkst izvietot apstiprinājuma marķējumus un simbolus.

4.5.

Ja dzinējs atbilst apstiprinātajam tipam vai saimei saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti Nolīgumam, valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā paredzētais simbols nav jāatkārto. Šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus un visu to noteikumu papildu simbolus, pēc kuriem piešķirts apstiprinājums saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās kolonās pa labi no 4.4.1. punktā paredzētā simbola.

4.6.

Apstiprinājuma marķējumu izvieto uz apstiprinātā tipa ražotāja piestiprinātās datu plāksnītes vai tās tuvumā.

4.7.

Šo noteikumu 3. pielikumā sniegti apstiprinājuma marķējuma izkārtojuma piemēri.

4.8.

Uz visiem dzinējiem, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam dzinēja tipam vai dzinēju saimei, papildus apstiprinājuma marķējumam norāda:

4.8.1.

dzinēja ražotāja preču zīmi vai tirdzniecības nosaukumu;

4.8.2.

dzinēja kodu, ko piešķir ražotājs.

5.   SPECIFIKĀCIJAS UN TESTI

5.1.   Vispārīgi noteikumi

Sastāvdaļas, kas varētu ietekmēt dzinēja jaudu, projektē, izgatavo un montē tā, lai ekspluatācijas gaitā dzinējs atbilstu šiem noteikumiem, neatkarīgi no iespējamās vibrācijas, kas varētu rasties.

5.2.   Iekšdedzes dzinēju testu apraksts

5.2.1.   Lietderīgās jaudas tests sastāv no darbināšanas pie pilnas droseles dzirksteļaizdedzes dzinējiem un pie fiksētas pilnas slodzes iesmidzināšanas sūkņa iestatījumiem kompresijaizdedzes dzinējiem, nodrošinot dzinēja komplektāciju saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikuma 1. tabulu.

5.2.2.   Mērījumus veic pie pietiekama dzinēja apgriezienu skaita, lai precīzi noteiktu jaudas, griezes momenta un īpašā degvielas patēriņa līknes starp ražotāja ieteikto mazāko un lielāko dzinēja apgriezienu skaitu. Šis apgriezienu skaita diapazons ietver rotācijas ātrumu, pie kura dzinējs darbojas ar nominālo lietderīgo jaudu, maksimālo jaudu un maksimālo griezes momentu.

5.2.3.   Izmanto šādu degvielu.

5.2.3.1.

Dzirksteļaizdedzes dzinējiem, ko darbina ar benzīnu:

degviela ir 7. pielikumā norādītā standartdegviela.

5.2.3.2.

Dzirksteļaizdedzes dzinējiem, ko darbina ar sašķidrinātu naftas gāzi:

5.2.3.2.1.

dzinējam ar automātisku degvielas pielāgošanu:

izmanto tirgū pieejamo degvielu. Domstarpību gadījumā izmanto vienu no standartdegvielām, kas noteiktas 7. pielikumā;

5.2.3.2.2.

dzinējam bez automātiskas degvielas pielāgošanas:

izmanto 7. pielikumā minēto standartdegvielu ar zemāko C3 saturu; vai

5.2.3.2.3.

dzinējam ar viena noteikta degvielas sastāva marķējumu:

izmanto tādu degvielu, kas norādīta dzinēja marķējumā.

5.2.3.2.4.

Izmantoto degvielu norāda testa ziņojumā.

5.2.3.3.

Dzirksteļaizdedzes dzinējiem, ko darbina ar dabasgāzi:

5.2.3.3.1.

dzinējam ar automātisku degvielas pielāgošanu:

izmanto tirgū pieejamo degvielu. Domstarpību gadījumā izmanto vienu no standartdegvielām, kas noteiktas 7. pielikumā;

5.2.3.3.2.

dzinējam bez automātiskas degvielas pielāgošanas:

izmanto tirgū pieejamo degvielu, kurai Wobbe indekss ir vismaz 52,6 MJm–3 (20 °C, 101,3 kPa). Domstarpību gadījumā izmanto standartdegvielu GR, kas minēta 7. pielikumā, t. i., degvielu ar visaugstāko Wobbe indeksu;

5.2.3.3.3.

dzinējam ar noteiktu degvielu diapazona marķējumu:

izmanto tirgū pieejamo degvielu, kurai Wobbe indekss ir vismaz 52,6 MJm–3 (20 °C, 101,3 kPa), ja dzinējam ir H-diapazona gāzu marķējums, vai vismaz 47,2 MJm–3 (20 °C, 101,3 kPa), ja dzinējam ir L-diapazona gāzu marķējums. Domstarpību gadījumā izmanto standartdegvielu GR, kas minēta 7. pielikumā, ja dzinējam ir H-diapazona gāzu marķējums, vai standartdegvielu G23, ja dzinējam ir L-diapazona gāzu marķējums, t. i., standartdegvielu ar vislielāko attiecīgā diapazona Wobbe indeksu (3), vai

5.2.3.3.4.

dzinējam ar viena noteikta degvielas sastāva marķējumu:

izmanto tādu degvielu, kas norādīta dzinēja marķējumā.

5.2.3.3.5.

Izmantoto degvielu norāda testa ziņojumā.

5.2.3.4.

Kompresijaizdedzes dzinējiem:

degviela ir 7. pielikumā norādītā standartdegviela.

5.2.4.   Mērījumus izdara saskaņā ar šo noteikumu 5. pielikumu.

5.2.5.   Testa ziņojumā iekļauj lietderīgās jaudas noteikšanai nepieciešamos rezultātus un visus aprēķinus, kā norādīts šo noteikumu 4. pielikuma papildinājumā, kā arī dzinēja parametrus, kas uzskaitīti šo noteikumu 1. pielikumā.

5.3.   Rezultātu interpretēšana

5.3.1.   Lietderīgā jauda

Lietderīgo jaudu, ko dzinēja tipam (vai standarta dzinējam) norādījis ražotājs, apstiprina, ja tā neatšķiras no vērtībām, ko tehniskais dienests izmērījis testiem iesniegtajam dzinējam, vairāk nekā par ± 2 % attiecībā uz nominālo lietderīgo jaudu un vairāk nekā par ± 4 % attiecībā uz pārējiem mērījumu elementiem, ja līknes pielaide dzinēja apgriezienu skaitam ir ± 1,5 %.

5.3.2.   Nominālais apgriezienu skaits

Ražotāja deklarētais nominālais apgriezienu skaits neatšķiras no deklarētās vērtības vairāk nekā par 100 min–1.

5.3.3.   Degvielas patēriņš

Īpašo degvielas patēriņa līkni, ko dzinēja tipam (vai standarta dzinējam) norādījis ražotājs, apstiprina, ja tā attiecībā visiem mērījumu elementiem neatšķiras vairāk nekā par ± 8 % no tām vērtībām, ko tiem pašiem mērījumu elementiem izmērījis tehniskais dienests uz testiem iesniegtā dzinēja.

5.3.4.   Dzinēju saime

Ja standarta dzinējs atbilst 5.3.1. un 5.3.2. punktā paredzētajiem nosacījumiem, apstiprinājumu automātiski attiecina uz visām saimes dzinēju līknēm, ko norādījis ražotājs.

6.   RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

Ražošanas process notiek saskaņā ar procedūrām, kas norādītas Nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/2. redakcija), ņemot vērā šādas prasības:

6.1.

dzinējus, kas apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, ražo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam dzinēju tipam;

6.2.

ir jāievēro obligātās prasības ražošanas kontroles procedūru atbilstībai, kā izklāstīts šo noteikumu 6. pielikumā.

7.   SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

7.1.

Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto dzinēja tipa vai dzinēju saimes apstiprinājumu var anulēt, ja konstatē neatbilstību 6.1. punktā minētajām prasībām vai ja dzinējs vai dzinēju saime ar apstiprinājuma marķējumu neatbilst apstiprinātajam tipam.

7.2.

Ja 1958. gada Nolīguma dalībvalsts, kas piemēro šos noteikumus, anulē apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē citas Nolīguma valstis, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

8.   DZINĒJA TIPA VAI DZINĒJU SAIMES APSTIPRINĀJUMA GROZĪJUMI UN ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

8.1.

Par visiem attiecīgā dzinēja tipa vai dzinēju saimes pārveidojumiem saistībā ar 1. pielikumā minētajiem parametriem ziņo administratīvajai iestādei, kura ir apstiprinājusi dzinēja tipu vai dzinēju saimi. Minētā iestāde var rīkoties šādi:

8.1.1.

uzskatīt, ka pārveidojumi neradīs ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi un ka jebkurā gadījumā dzinējs joprojām atbilst prasībām; vai

8.1.2.

pieprasīt vēl vienu testa ziņojumu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

8.2.

Par apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidīšanu, konkrēti norādot izmaiņas, saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru ziņo Nolīguma dalībvalstīm, kuras piemēro šos noteikumus.

8.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, šādam attiecinājumam piešķir sērijas numuru un informē citas 1958. gada Nolīguma dalībvalstis, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

9.   RAŽOŠANAS GALĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta dzinēja tipa vai dzinēju saimes ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Saņemot šādu paziņojumu, minētā iestāde informē pārējās 1958. gada Nolīguma dalībvalstis, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst šo noteikumu 2. pielikumā dotajam paraugam.

10.   TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMI UN ADRESES, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO IESTĀŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam par apstiprinājuma testu izdarīšanu atbildīgo tehnisko dienestu, kā arī apstiprinājumus izsniedzošo administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, uz kurieni jāsūta citās valstīs izdotie paziņojumi par piešķirtiem, uz citu tipu attiecinātiem vai noraidītiem apstiprinājumiem.


(1)  Saskaņā ar aprakstu konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) (TRANS/WP.29/78/1. redakcija/2. grozījums) 7. pielikumā.

(2)  1 – Vācija, 2 – Francija, 3 – Itālija, 4 – Nīderlande, 5 – Zviedrija, 6 – Beļģija, 7 – Ungārija, 8 – Čehija, 9 – Spānija, 10 – Serbija un Melnkalne, 11 – Apvienotā Karaliste, 12 – Austrija, 13 – Luksemburga, 14 – Šveice, 15 – (pieejams), 16 – Norvēģija, 17 – Somija, 18 – Dānija, 19 – Rumānija, 20 – Polija, 21 – Portugāle, 22 – Krievijas Federācija, 23 – Grieķija, 24 – Īrija, 25 – Horvātija, 26 – Slovēnija, 27 – Slovākija, 28 – Baltkrievija, 29 – Igaunija, 30 – (pieejams), 31 – Bosnija un Hercegovina, 32 – Latvija, 33 – (pieejams), 34 – Bulgārija, 35 – (pieejams), 36 – Lietuva, 37 – Turcija, 38 – (pieejams), 39 – Azerbaidžāna, 40 – Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 – (pieejams), 42 – Eiropas Kopiena (apstiprinājumu piešķir dalībvalsts, izmantojot to attiecīgo EEK simbolu), 43 – Japāna, 44 – (pieejams), 45 – Austrālija, 46 – Ukraina, 47 – Dienvidāfrika, 48 – Jaunzēlande, 49 – Kipra, 50 – Malta un 51 – Korejas Republika. Sekojošie numuri tiks piešķirti citām valstīm hronoloģiskā secībā pēc to pievienošanās Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs šādā kārtā piešķirtos numurus paziņo Nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

(3)  “Wobbe indekss (apakšējais W1 vai augšējais Wu)” ir tilpuma vienības gāzes siltumspējas un tās relatīvā blīvuma kvadrātsaknes attiecība vienādos standarta apstākļos: Formula


1. PIELIKUMS

Iekšdedzes dzinēja būtiskie parametri un vispārīga informācija par testu veikšanu

Standarta dzinējs/dzinēja tips (1): …

1.   Vispārīga informācija

1.1.

Marka (ražotāja uzņēmuma nosaukums): …

1.2.

Standarta dzinēja(-u) un (attiecīgos gadījumos) dzinēju saimes tips un komercapzīmējums (1): …

1.3.

Ražotāja tipa kods, kas norādīts uz dzinēja(-iem) (1): …

1.4.

Tās tehnikas specifikācija, kuru paredzēts piedzīt ar dzinēju (2): …

1.5.

Ražotāja nosaukums un adrese: …

1.6.

Ražotāja pilnvarotā pārstāvja (ja tāds ir) nosaukums un adrese: …

1.7.

Dzinēja identifikācijas numura izvietojums, kodēšana un piestiprināšanas metode: …

1.8.

Apstiprinājuma marķējuma piestiprināšanas vieta un metode: …

1.9.

Montāžas rūpnīcas(-u) adrese(-es): …

2.   Pievienotie dokumenti

2.1.

Standarta dzinēja(-u) būtiskie parametri (skatīt 1. papildinājumu) …

2.2.

Dzinēju saimes būtiskie parametri (skatīt 2. papildinājumu) …

2.3.

Vienai dzinēju saimei piederošu dzinēju tipu būtiskie parametri (skatīt 3. papildinājumu) …

3.   Ar dzinēju saistīto mobilās tehnikas daļu (ja tādas ir) parametri …

4.   Standarta dzinēja fotoattēli …

5.   Citu pievienoto dokumentu saraksts

5.1.

1. papildinājums/2. papildinājums/3. papildinājums (1)

5.2.

Deklarētās jaudas, griezes momenta un īpašā degvielas patēriņa līknes dzinējam/standarta dzinējam un vienas dzinēju saimes dzinējiem (1)

5.3.

Pārējo pievienoto dokumentu (ja tādi ir) saraksts …


(1)  Nevajadzīgo svītrot.

(2)  Norādīt tipus un modeļus.

1. PAPILDINĀJUMS

DZINĒJA/STANDARTA DZINĒJA BŪTISKIE PARAMETRI  (1)

1.   DZINĒJA APRAKSTS

1.1.   Ražotājs: …

1.2.   Ražotāja piešķirtais dzinēja kods: …

1.3.   Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijaizdedze, četrtaktu/divtaktu (1)

1.4.   Cilindra diametrs (2): …mm

1.5.   Virzuļa gājiens (2): … mm

1.6.   Cilindru skaits, novietojums un darbības secība: …

1.7.   Dzinēja darba tilpums (3): …cm3

1.8.   Tilpuma kompresijas pakāpe (4): …

1.9.   Iekšdedzes sistēmas apraksts: …

1.10.   Degkameras un virzuļa galvas rasējums(-i): …

1.11.   Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums: …

1.12.   Dzesēšanas sistēma: šķidrumdzese/gaisdzese (1)

1.12.1.   Šķidrumdzese

1.12.1.1.   Šķidruma raksturojums: …

1.12.1.2.   Cirkulācijas sūknis(-ņi): ir/nav (1)

1.12.1.3.   Raksturojums vai marka(-as) un tips(-i) (attiecīgā gadījumā): …

1.12.1.4.   Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (attiecīgā gadījumā): …

1.12.2.   Gaisdzese

1.12.2.1.   Ventilators: ir/nav (1)

1.12.2.2.   Raksturojums vai marka(-as) un tips(-i) (attiecīgā gadījumā): …

1.12.2.3.   Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (attiecīgā gadījumā): …

1.13.   Ražotāja atļautā temperatūra

1.13.1.   Šķidrumdzese: maksimālā temperatūra pie izplūdes: … K

1.13.2.   Gaisdzese: atskaites punkts: …

1.13.3.   Maksimālā temperatūra pie atskaites punkta: … K

1.13.4.   Maksimālā turbopūtes gaisa izplūdes temperatūra pie ieplūdes starpdzesētājā (attiecīgos gadījumos): … K

1.13.5.   Maksimālā izplūdes temperatūra tajā izplūdes caurules(-ļu) punktā, kas piekļaujas izplūdes kolektora(-u) ārējam(-iem) atlokam(-iem): … K

1.13.6.   Smērvielas temperatūra:

 

minimālā … K

 

maksimālā … K

1.14.   Turbopūte: ir/nav (5)

1.14.1.   Marka: …

1.14.2.   Tips: …

1.14.3.   Sistēmas apraksts (piemēram, maksimālais turbopūtes spiediens, spiediena samazināšanas vārsts, attiecīgā gadījumā): …

1.14.4.   Starpdzesētājs: ir/nav (5)

1.15.   Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie dzinēja nominālā apgriezienu skaita un pie 100 % slodzes: … kPa

1.16.   Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie dzinēja nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes: … kPa

2.   PRETPIESĀRŅOJUMA PAPILDIERĪCES (tikai attiecīgā gadījumā un ja tās nav iekļautas citā pozīcijā):

2.1.   Apraksts un/vai diagramma(-s): …

3.   DEGVIELAS PADEVE KOMPRESIJAIZDEDZES DZINĒJIEM

3.1.   Padeves sūknis

3.1.1.   Spiediens vai raksturojoša diagramma (6) … kPa

3.2.   Iesmidzināšanas sistēma

3.2.1.   Padeves sūknis

3.2.1.1.   Marka(-s): …

3.2.1.2.   Tips(-i): …

3.2.1.3.   Maksimālā degvielas padeve: … mm3  (5)  (6) uz vienu takti vai ciklu ar pilnu iesmidzināšanu pie sūkņa darbības ātruma: attiecīgi … min–1 (nominālais) un … min–1 (maksimālais griezes moments) vai raksturlielumu diagramma: …

3.2.1.3.1.   Norādīt izmantoto metodi: uz dzinēja/sūkņa stendā (5)

3.2.1.4.   Iesmidzināšanas apsteidze

3.2.1.4.1.   Iesmidzināšanas apsteidzes līkne (6): …

3.2.1.4.2.   Iesmidzināšanas iestatījums (6): …

3.2.2.   Iesmidzināšanas cauruļu sistēma

3.2.2.1.   Garums: … mm

3.2.2.2.   Iekšējais diametrs: … mm

3.2.3.   Sprausla(-as):

3.2.3.1.   Marka(-s): …

3.2.3.2.   Tips(-i): …

3.2.3.3.   Atvēršanās spiediens vai raksturlielumu diagramma (5)  (6): …kPa

3.2.4.   Apgriezienu regulators

3.2.4.1.   Marka(-s): …

3.2.4.2.   Tips(-i): …

3.2.4.3.   Apgriezienu skaits, pie kura sāk darboties ierobežotājs, ja ir pilna slodze (7): … min–1

3.2.4.4.   Maksimālie apgriezieni bez slodzes (7): … min–1

3.2.4.5.   Apgriezienu skaits brīvgaitā (7): …min–1

3.3.   Aukstās iedarbināšanas sistēma

3.3.1.   Marka(-s): …

3.3.2.   Tips(-i): …

3.3.3.   Apraksts: …

3.3.4.   Dzinēja elektronisks vadības bloks

3.3.4.1.   Marka(-s): …

3.3.4.2.   Tips: …

3.3.4.3.   Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisijām: …

3.3.4.4.   Papildu dokumenti: …

4.   DEGVIELAS PADEVE DZIRKSTEĻAIZDEDZES DZINĒJIEM

4.1.   Karburators

4.1.1.   Marka(-s): …

4.1.2.   Tips(-i): …

4.2.   Iesmidzināšana ieplūdes kanālos: vienā punktā vai vairākos punktos (8)

4.2.1.   Marka(-s): …

4.2.2.   Tips(-i): …

4.3.   Tiešā iesmidzināšana

4.3.1.   Marka(-s): …

4.3.2.   Tips(-i): …

4.4.   Degvielas plūsma [g/h] un gaisa/degvielas attiecība pie nominālā apgriezienu skaita un plaši atvērta droseļvārsta: …

4.5.   Dzinēja elektronisks vadības bloks: …

4.5.1.   Marka(-s): …

4.5.2.   Tips: …

4.5.3.   Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisijām: …

4.5.4.   Papildu dokumenti: …

5.   VĀRSTA IESTATĪJUMS

5.1.   Maksimālais vārsta gājiens un atvēršanās un aizvēršanās leņķi attiecībā pret maiņas punktiem vai līdzvērtīgi dati: …

5.2.   Atskaites un/vai iestatījuma diapazoni (9): …

5.3.   Mainīgs vārsta iestatījums (attiecīgā gadījumā un pie ieplūdes un/vai izplūdes (9):

5.3.1.   Tips: nepārtrauktas darbības vai ieslēdzams/izslēdzams (9)

5.3.2.   Ekscentra fāzes nobīdes leņķis: …

6.   ATVERU KONFIGURĀCIJA

6.1.   Vieta, lielums un skaits: …

7.   AIZDEDZES SISTĒMA

7.1.   Aizdedzes spole …

7.1.1.   Marka(-s): …

7.1.2.   Tips(-i): …

7.1.3.   Skaits: …

7.2.   Aizdedzes svece(-s)

7.2.1.   Marka(-s): …

7.2.2.   Tips(-i): …

7.3.   Magneto aizdedzes sistēma

7.3.1.   Marka(-s): …

7.3.2.   Tips(-i): …

7.4.   Aizdedzes iestatījums

7.4.1.   Statiskās aizdedzes apsteidze attiecībā pret augšējo maiņas punktu [kloķvārpstas leņķis grādos] …

7.4.2.   Apsteidzes līkne (attiecīgā gadījumā) …

8.   Dzinēja veiktspēja (ko deklarējis ražotājs)

Nominālais apgriezienu skaits (min–1)

 

Apgriezienu skaits pie maksimālās jaudas (min–1)

 

Apgriezienu skaits pie maksimālā griezes momenta (min–1)

 

Nominālā lietderīgā jauda (kW)

 

Maksimālā lietderīgā jauda (kW)

 

Maksimālais lietderīgais griezes moments (Nm)

 


(1)  Nevajadzīgo svītrot.

(2)  Šo vērtību noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.

(3)  Šo vērtību aprēķina ar π = 3,1416 un noapaļo uz leju līdz tuvākajam cm3.

(4)  Norādīt pielaidi.

(5)  Nevajadzīgo svītrot.

(6)  Norādīt pielaidi.

(7)  Norādīt pielaidi.

(8)  Nevajadzīgo svītrot.

(9)  Nevajadzīgo svītrot.

2. PAPILDINĀJUMS

DZINĒJU SAIMES BŪTISKIE PARAMETRI

1.   KOPĒJIE PARAMETRI (1)

1.1.

Sadedzes cikls: …

1.2.

Dzesētājvide: …

1.3.

Gaisa ieplūdes metode: …

1.4.

Degkameras tips/konstrukcija: …

1.5.

Vārsts un atveru izvietojums – konfigurācija, izmērs un skaits:…

1.6.

Degvielas sistēma: …

1.7.

Dzinēja vadības sistēmas

Identitātes apliecinājums atbilstīgi rasējuma(-u) numuram(-iem):…

1.7.1.

turbopūtes dzesēšanas sistēma: …

1.7.2.

izplūdes gāzu recirkulācija (2): …

1.7.3.

ūdens iesmidzināšana/emulģēšana (2): …

1.7.4.

gaisa iesmidzināšana (2): …

1.8.

Pierādījums identiskai (vai standarta dzinējam – mazākajai) attiecībai: sistēmas darba tilpums/degvielas padeve uz vienu takti atbilstīgi diagrammas numuram(-iem) (3): …

2.   DZINĒJU SAIMES APRAKSTS

2.1.

Dzinēju saimes nosaukums: …

2.2.

Konkrētās saimes dzinēju specifikācija: …

Specifikācija

Attiecīgās saimes dzinēji

Standarta dzinējs (1)

Dzinēja tips

 

 

 

 

 

Cilindru skaits

 

 

 

 

 

Nominālais apgriezienu skaits (min-1)

 

 

 

 

 

Degvielas padeve uz vienu takti (mm3) kompresijaizdedzes dzinējiem, degvielas plūsma (g/h) dzirksteļaizdedzes dzinējiem

 

 

 

 

 

Nominālā lietderīgā jauda (kW)

 

 

 

 

 

Maksimālā lietderīgā jauda (kW)

 

 

 

 

 

Apgriezienu skaits pie maksimālas jaudas (min-1)

 

 

 

 

 

Apgriezienu skaits pie maksimālā griezes momenta (min-1)

 

 

 

 

 

Degvielas padeve uz vienu takti (mm3)

 

 

 

 

 

Maksimālais griezes moments (Nm)

 

 

 

 

 

Mazākais apgriezienu skaits brīvgaitā (min-1)

 

 

 

 

 

Cilindru darba tilpums (% no lielākā darba tilpuma) (skatīt 5. pielikuma 1.3. punktu)

 

 

 

 

 


(1)  Sīkāki dati 1. pielikuma 1. papildinājumā.

(2)  Norādīt visus lietderīgos tehniskos datus.

(3)  Skatīt 5. pielikuma 1.9. punktu.

3. Papildinājums

Vienai dzinēju saimei piederošu dzinēju tipu būtiskie parametri  (1)

1.   DZINĒJA APRAKSTS

1.1.   Ražotājs: …

1.2.   Ražotāja piešķirtais dzinēja kods: …

1.3.   Darbības cikls: četrtaktu/divtaktu (2)

1.4.   Cilindra diametrs (3): …mm

1.5.   Virzuļa gājiens (3): … mm

1.6.   Cilindru skaits, novietojums un darbības secība: …

1.7.   Dzinēja darba tilpums (4): … cm3

1.8.   Nominālais apgriezienu skaits: … min–1

1.9.   Apgriezienu skaits pie maksimālā griezes momenta: … min–1

1.10.   Tilpuma kompresijas pakāpe (5): …

1.11.   Iekšdedzes sistēmas apraksts: …

1.12.   Degkameras un virzuļa galvas rasējums(-i): …

1.13.   Ieplūdes un izplūdes atveru minimālais šķērsgriezuma laukums: …

1.14.   Dzesēšanas sistēma: šķidrumdzese/gaisdzese (2)

1.14.1.   Šķidrumdzese

1.14.1.1.   Šķidruma raksturojums: …

1.14.1.2.   Cirkulācijas sūknis(-ņi): ir/nav (2)

1.14.1.3.   Raksturojums vai marka(-as) un tips(-i) (attiecīgā gadījumā): …

1.14.1.4.   Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (attiecīgā gadījumā): …

1.14.2.   Gaisdzese

1.14.2.1.   Ventilators: ir/nav (2)

1.14.2.2.   Raksturojums vai marka(-as) un tips(-i) (attiecīgā gadījumā): …

1.14.2.3.   Piedziņas pārnesumskaitlis(-ļi) (attiecīgā gadījumā): …

1.15.   Ražotāja atļautā temperatūra

1.15.1.   Šķidrumdzese: maksimālā temperatūra pie izplūdes: … K

1.15.2.   Gaisdzese:

 

atskaites punkts: …

 

maksimālā temperatūra atskaites punktā: … K

1.15.3.   Maksimālā turbopūtes gaisa izplūdes temperatūra pie ieplūdes starpdzesētājā (attiecīgos gadījumos): … K

1.15.4.   Maksimālā izplūdes temperatūra tajā izplūdes caurules(-ļu) punktā, kas piekļaujas izplūdes kolektora(-u) ārējam(-iem) atlokam(-iem): …K

1.15.5.   Smērvielas temperatūra:

 

minimālā … K

 

maksimālā …K

1.16.   Turbopūte: ir/nav (6)

1.16.1.   Marka: …

1.16.2.   Tips: …

1.16.3.   Sistēmas apraksts (piemēram, attiecīgā gadījumā – maksimālais turbopūtes spiediens, spiediena samazināšanas vārsts):

1.16.4.   Starpdzesētājs: ir/nav (6)

1.17.   Ieplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais ieplūdes retinājums pie dzinēja nominālā apgriezienu skaita un pie 100 % slodzes: … kPa

1.18.   Izplūdes sistēma: maksimālais pieļaujamais izplūdes pretspiediens pie dzinēja nominālā apgriezienu skaita un 100 % slodzes: … kPa

2.   PRETPIESĀRŅOJUMA PAPILDIERĪCES (tikai attiecīgā gadījumā un ja tās nav iekļautas citā pozīcijā):

Apraksts un/vai diagramma(-s): …

3.   DEGVIELAS PADEVE KOMPRESIJAIZDEDZES DZINĒJIEM

3.1.   Padeves sūknis

Spiediens (7) vai raksturojoša diagramma: … kPa

3.2.   Iesmidzināšanas sistēma

3.2.1.   Sūknis

3.2.1.1.   Marka(-s): …

3.2.1.2.   Tips(-i): …

3.2.1.3.   Maksimālā degvielas padeve: … mm3  (6)  (7) uz vienu takti vai ciklu ar pilnu iesmidzināšanu pie sūkņa darbības ātruma: attiecīgi … min–1 (nominālais) un … min–1 (maksimālais griezes moments) vai raksturlielumu diagramma: …

3.2.1.3.1.   Norādīt izmantoto metodi: uz dzinēja/sūkņa stendā (8)

3.2.1.4.   Iesmidzināšanas apsteidze

3.2.1.4.1.   Iesmidzināšanas apsteidzes līkne (7): …

3.2.1.4.2.   Iestatījums (7): …

3.2.2.   Iesmidzināšanas cauruļu sistēma

3.2.2.1.   Garums: … mm

3.2.2.2.   Iekšējais diametrs: … mm

3.2.3.   Sprausla(-as):

3.2.3.1.   Marka(-s): …

3.2.3.2.   Tips(-i): …

3.2.3.3.   Atvēršanās spiediens vai raksturlielumu diagramma (6)  (7): …kPa

3.2.4.   Apgriezienu regulators

3.2.4.1.   Marka(-s): …

3.2.4.2.   Tips(-i): …

3.2.4.3.   Apgriezienu skaits, pie kura sāk darboties ierobežotājs, ja ir pilna slodze (7): … min–1

3.2.4.4.   Maksimālie apgriezieni bez slodzes (7): … min–1

3.2.4.5.   Apgriezienu skaits brīvgaitā (7): …min–1

3.3.   Aukstās iedarbināšanas sistēma

3.3.1.   Marka(-s): …

3.3.2.   Tips(-i): …

3.3.3.   Apraksts: …

3.4.   Dzinēja elektronisks vadības bloks:

3.4.1.   Marka(-s): …

3.4.2.   Tips: …

3.4.3.   Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisijām: …

3.4.4.   Papildu dokumenti:…

4.   DEGVIELAS PADEVE DZIRKSTEĻAIZDEDZES DZINĒJIEM

4.1.   Karburators

4.1.1.   Marka(-s): …

4.1.2.   Tips(-i): …

4.2.   Iesmidzināšana ieplūdes kanālos: vienā punktā/vairākos punktos (9)

4.2.1.   Marka(-s): …

4.2.2.   Tips(-i): …

4.3.   Tiešā iesmidzināšana

4.3.1.   Marka(-s): …

4.3.2.   Tips(-i): …

4.4.   Degvielas plūsma [g/h] un gaisa/degvielas attiecība pie nominālā apgriezienu skaita un plaši atvērta droseļvārsta

4.5.   Dzinēja elektronisks vadības bloks

4.5.1.   Marka(-s): …

4.5.2.   Tips: …

4.5.3.   Regulēšanas iespējas, kas saistītas ar emisijām: …

4.5.4.   Papildu dokumenti: …

5.   VĀRSTA IESTATĪJUMS

5.1.   Maksimālais vārsta gājiens un atvēršanās un aizvēršanās leņķi attiecībā pret maiņas punktiem vai līdzvērtīgi dati: …

5.2.   Atskaites un/vai iestatījuma diapazoni (9): …

5.3.   Mainīgs vārsta iestatījums (attiecīgā gadījumā un pie ieplūdes un/vai izplūdes (9):

5.3.1.   Tips: nepārtrauktas darbības vai ieslēdzams/izslēdzams (9)

5.3.2.   Ekscentra fāzes nobīdes leņķis: …

6.   ATVERU KONFIGURĀCIJA

6.1.   Vieta, lielums un skaits: …

7.   AIZDEDZES SISTĒMA

7.1.   Aizdedzes spole

7.1.1.   Marka(-s): …

7.1.2.   Tips(-i): …

7.1.3.   Skaits

7.2.   Aizdedzes svece(-s)

7.2.1.   Marka(-s): …

7.2.2.   Tips(-i): …

7.3.   Magneto aizdedzes sistēma

7.3.1.   Marka(-s): …

7.3.2.   Tips(-i): …

7.4.   Aizdedzes iestatījums

7.4.1.   Statiskās aizdedzes apsteidze attiecībā pret augšējo maiņas punktu [kloķvārpstas leņķis grādos]: …

7.4.2.   Apsteidzes līkne (attiecīgā gadījumā): …


(1)  Sīkāki dati 1. pielikuma 1. papildinājumā.

(2)  Nevajadzīgo svītrot.

(3)  Šo vērtību noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.

(4)  Šo vērtību aprēķina ar π = 3,1416 un noapaļo uz leju līdz tuvākajam cm3.

(5)  Norādīt pielaidi.

(6)  Sīkāki dati 1. pielikuma 1. papildinājumā.

(7)  Nevajadzīgo svītrot.

(8)  Šo vērtību noapaļo līdz tuvākajai milimetra desmitdaļai.

(9)  Nevajadzīgo svītrot.


2. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais formāts: A4 (210 × 297 mm))

Image

Image


3. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA ZĪMJU IZVIETOJUMS

A   PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

Image

B   PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

Image


(1)  Otrais numurs ir tikai piemērs.


4. PIELIKUMS

Iekšdedzes dzinēja lietderīgās jaudas mērīšanas metode

1.   Šie noteikumi attiecas uz metodi, ar ko nosaka iekšdedzes dzinēja, kurš darbojas ar mainīgu apgriezienu skaitu, jaudas līkni pie pilnas slodzes kā dzinēja apgriezienu skaita funkciju, un ar ko nosaka iekšdedzes dzinēja nominālo apgriezienu skaitu un nominālo lietderīgo jaudu pie nemainīga apgriezienu skaita.

2.   TESTA APSTĀKĻI

2.1.   Dzinēju iestrādā saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

2.2.   Ja jaudu var mērīt tikai dzinējam ar uzstādītu pārnesumkārbu, ņem vērā pārnesumkārbas efektivitāti.

2.3.   Palīgierīces un aprīkojums

2.3.1.   Uzstādāmās palīgierīces un aprīkojums

Testa laikā dzinēja darbībai nepieciešamās palīgierīces paredzētajam izmantojumam (minētas 1. tabulā) uzstāda testa stendā pēc iespējas tādā pašā stāvoklī kā paredzētajā izmantojumā.

2.3.2.   Demontējamās palīgierīces un aprīkojums

Dažus piederumus, kas saistīti ar mehānisma darbību un kuri var būt uzstādīti dzinējam, testa veikšanas laikā noņem. Piemēram, šādas palīgierīces (saraksts nav pilnīgs):

i)

bremžu gaisa kompresors;

ii)

stūres pastiprinātāja kompresors;

iii)

balstiekārtas kompresors;

iv)

gaisa kondicionēšanas sistēma.

Ja papildaprīkojumu nevar noņemt, var noteikt to patērēto jaudu bez slodzes un pieskaitīt izmērītajai dzinēja jaudai (skatīt h/piezīmi 1. tabulā). Ja šī vērtība pārsniedz 3 % no maksimālās jaudas pie testa apgriezienu skaita, par testu atbildīgā iestāde var veikt pārbaudi.

1.   tabula

Aprīkojums un palīgierīces, kas jāuzstāda, lai veiktu dzinēja jaudas noteikšanas testu

Numurs

Aprīkojums un palīgierīces

Uzstādītas emisiju testam

1

Gaisa ieplūdes sistēma

 

Ieplūdes kolektors

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Kartera izplūdes gāzu kontroles sistēma

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Duālās indukcijas ieplūdes kolektora sistēmas kontroles ierīces

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Gaisa plūsmas mērītājs

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Gaisa ieplūdes kanāls

Jā. (1)

Gaisa filtrs

Jā. (1)

Ieplūdes trokšņa slāpētājs

Jā. (1)

Ātruma ierobežotājierīce

Jā. (1)

2

Ieplūdes kolektora indukcijas sildierīce

Jā, standarta ražojuma aprīkojums. Ja iespējams, to uzstāda visizdevīgākajā pozīcijā.

3

Izplūdes sistēma

 

Izplūdes gāzu attīrīšanas iekārta

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Izplūdes kolektors

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Savienotājcaurules

Jā. (2)

Trokšņa slāpētājs

Jā. (2)

Izpūtējcaurule

Jā. (2)

Izplūdes gāzu bremzes

Nē. (3)

Turbopūte

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

4

Degvielas padeves sūknis

Jā, standarta ražojuma aprīkojums (4)

5

Karburatora aprīkojums

 

Karburators

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Elektroniska kontroles sistēma, gaisa plūsmas mērītājs utt.

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Gāzes dzinēju aprīkojums

 

Spiediena samazināšanas ierīce

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Iztvaicētājs

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Maisītājs

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

6

Degvielas iesmidzināšanas ierīce (benzīnam un dīzeļdegvielai)

 

Priekšfiltrs

Jā, standarta ražojuma vai testa stenda aprīkojums.

Filtrs

Jā, standarta ražojuma vai testa stenda aprīkojums.

Padeves sūknis

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Augstspiediena caurule

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Sprausla

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Gaisa ieplūdes vārsts

Jā, standarta ražojuma aprīkojums. (5)

Elektroniska kontroles sistēma, gaisa plūsmas mērītājs utt.

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Regulators/kontroles sistēma

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Automātiska pilnas slodzes apturēšanas ierīce kontroles zobratam atkarībā no atmosfēras apstākļiem

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

7

Šķidrumdzeses iekārta

 

Radiators

Nē.

Ventilators

Nē.

Ventilatora slēgs

Nē.

Ūdens sūknis

Jā, standarta ražojuma aprīkojums. (6)

Termostats

Jā, standarta ražojuma aprīkojums. (7)

8

Gaisdzese

 

Slēgs

Nē. (8)

Ventilators vai pūtējs

Nē. (8)

Temperatūras regulēšanas ierīce

Nē.

9

Elektroiekārtas

 

Ģenerators

Jā, standarta ražojuma aprīkojums. (9)

Dzirksteļu sadalītājs

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Spole vai spoles

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Vadi

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Aizdedzes sveces

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Elektroniska kontroles ierīce ar detonācijas sensora/vēlas aizdedzes sistēmu

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

10

Turbopūte

 

Kompresors, kuru tieši darbina dzinējs un/vai izplūdes gāzes

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

Turbopūtes gaisa dzesētājs

Jā, standarta ražojuma vai testa stenda aprīkojums. (8), (10)

Dzesēšanas sūknis vai ventilators (dzinēja darbināts)

Nē. (8)

Dzesēšanas plūsmas kontrolierīce

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

11

Testu stenda papildu ventilators

Jā, ja nepieciešams.

12

Pretpiesārņojuma ierīce

Jā, standarta ražojuma aprīkojums. (11)

13

Iedarbināšanas aprīkojums

Testa stenda aprīkojums. (12)

14

Smēreļļas sūknis

Jā, standarta ražojuma aprīkojums.

2.4.   Iestatīšanas nosacījumi

Iestatīšanas nosacījumi, ko izmanto lietderīgās jaudas noteikšanas testā, norādīti 2. tabulā.

2.   tabula

Iestatīšanas nosacījumi

1.

Karburatora(-u), iztvaicētāja/spiediena regulatora iestatījumi

Saskaņā ar ražotāja specifikāciju; pielieto bez tālākām izmaiņām konkrētajai izmantošanai.

2.

Iesmidzināšanas sūkņa padeves sistēmas iestatījumi

3.

Aizdedze vai iesmidzināšanas laikiestate (laika līkne)

4.

Regulatora iestatījumi

5.

Emisijas kontroles ierīces

6.

Padeves vadība

3.   REĢISTRĒJAMIE DATI

3.1.

Reģistrējamie dati norādīti šā pielikuma papildinājuma 4. punktā. Darbības datus iegūst pie stabiliem darbības nosacījumiem, ar pietiekamu svaiga gaisa padevi dzinējam. Sadegšanas kamerās var atrasties iegulas, bet tikai nelielā daudzumā. Testa apstākļus, piemēram, ieplūdes gaisa temperatūru, izvēlas iespējami līdzīgus standarta apstākļiem (skatīt šā pielikuma 5.2. punktu), lai samazinātu korekcijas koeficienta lielumu.

3.2.

Dzinēja ieplūdes gaisa temperatūru mēra ieplūdes kanālā. Ieplūdes retinājumu mēra ieplūdes kanālā. Termometram vai termoelementam jābūt aizsargātam pret degvielas izšļakstīšanos un pret izstaroto siltumu, un tas atrodas tieši gaisa plūsmā. Noteiktās vietās veic vairākus mērījumus, lai iegūtu reprezentatīvu vidējo ieplūdes temperatūru.

3.3.

Ieplūdes retinājumu mēra uz leju no ieplūdes kanāla, gaisa filtra, ieplūdes trokšņa slāpētāja vai ātruma ierobežotājierīces (ja tāda ir).

3.4.

Absolūto spiedienu pie ieejas dzinējā uz leju no kompresora un siltummaiņa (ja tāds ir) mēra ieplūdes kolektorā un jebkurā citā punktā, kurā jāmēra spiediens, lai aprēķinātu korekcijas koeficientus.

3.5.

Izplūdes pretspiedienu mēra punktā, kas atrodas vismaz trīs caurules diametru attālumā uz leju no izplūdes kolektora(-u) izplūdes atloka(-iem) un uz leju no turbokompresora(-iem), ja tādi ir. Reģistrē mērījumu vietu.

3.6.

Datus nereģistrē, līdz ir sasniegts stabilitātes līmenis, kurā griezes moments, apgriezienu skaits un temperatūra saglabājas gandrīz nemainīga vismaz vienu minūti.

3.7.

Darbības vai nolasījumu laikā dzinēja apgriezienu skaits nedrīkst atšķirties no izvēlētā apgriezienu skaita vairāk nekā par ± 1 % vai ± 10 min, izvēloties lielāko.

3.8.

Novērotos bremžu slodzes, degvielas patēriņa un ieplūdes gaisa temperatūras datus reģistrē vienlaicīgi, un šie dati ir vidējais aritmētiskais no divām stabilām secīgām vērtībām, kas attiecībā uz bremžu slodzi neatšķiras par vairāk nekā 2 %.

3.9.

Dzesētājšķidruma temperatūru dzinēja izplūdē uztur robežās, ko nosaka ražotājs.

Ja ražotājs nav noteicis temperatūru, tā ir 353 K ± 5 K. Dzinējiem ar gaisdzesi temperatūru ražotāja norādītajā punktā uztur + 0/- 20 K no ražotāja noteiktās maksimālās vērtības pie standarta apstākļiem.

3.10.

Kompresijaizdedzes dzinējiem degvielas temperatūru mēra pie ieplūdes degvielas iesmidzināšanas sūknī, un to uztur 306–316 K (33–43 °C) robežās. Dzirksteļaizdedzes dzinējiem degvielas temperatūru mēra pēc iespējas tuvāk karburatoram vai degvielas iesmidzināšanas blokam, un to uztur 293–303 K (20–30 °C) robežās.

3.11.

Smēreļļas temperatūru, ko mēra eļļas sūknī vai pie izplūdes no eļļas dzesētāja (ja tāds uzstādīts), uztur dzinēja ražotāja noteiktajās robežās.

3.12.

Lai uzturētu temperatūru šā pielikuma 3.9., 3.10. un 3.11. punktā noteiktajās robežās, nepieciešamības gadījumā var izmantot papildu regulēšanas sistēmu.

4.   MĒRĪJUMU PRECIZITĀTE

4.1.

Griezes moments: ± 1 % no mērītā griezes momenta. Griezes momenta mērīšanas sistēmai jābūt kalibrētai, lai ņemtu vērā berzes zudumus. Precizitāte dinamometra stenda mērīšanas diapazona lejasdaļā drīkst būt ± 2 % no izmērītā griezes momenta.

4.2.

Dzinēja apgriezienu skaits: 0,5 % no mērītā apgriezienu skaita.

4.3.

Degvielas patēriņš: ± 1 % no izmērītā patēriņa.

4.4.

Degvielas temperatūra: ± 2 K.

4.5.

Dzinēja ieplūdes gaisa temperatūra: ± 2 K.

4.6.

Barometriskais spiediens: ± 100 Pa.

4.7.

Retinājums ieplūdes sistēmā: ± 50 Pa.

4.8.

Pretspiediens izplūdes sistēmā: ± 200 Pa.

5.   JAUDAS KOREKCIJAS KOEFICIENTI

5.1.   Definīcija

Jaudas korekcijas koeficients ir koeficients, ko izmanto dzinēja jaudas noteikšanai pie 5.2. punktā izklāstītajiem atmosfēras standartapstākļiem.

Po = α P

kur:

Po

ir koriģētā jauda (t. i., jauda atmosfēras standartapstākļos);

α

ir korekcijas koeficients (αa vai αd);

P

ir izmērītā jauda (testa jauda).

5.2.   Atmosfēras standartapstākļi

5.2.1.   Temperatūra (To): 298 K (25 °C).

5.2.2.   Sausais atmosfēras spiediens (Pso): 99 kPa.

Sausais atmosfēras spiediens balstās uz 100 kPa kopējo spiedienu un 1 kPa ūdens tvaiku spiedienu.

5.3.   Atmosfēras testa apstākļi

Atmosfēras apstākļi testēšanas laikā ir šādi.

5.3.1.   Temperatūra (T)

Dzirksteļaizdedzes dzinējiem

:

288 K ≤ T ≤ 308 K

Kompresijaizdedzes dzinējiem

:

283 K ≤ T ≤ 313 K

5.3.2.   Spiediens (ps)

90 kPa < ps < 110 kPa

5.4.   Korekcijas koeficientu αa un αd  (13) noteikšana

5.4.1.   Dabiskas vilkmes vai turbopūtes dzirksteļaizdedzes dzinējs

Korekcijas koeficientu αa iegūst pēc formulas:

Formula

kur:

ps

kopējais sausais atmosfēras spiediens kilopaskālos (kPa);, t. i., kopējais barometriskais spiediens mīnus ūdens tvaika spiediens,

T

dzinēja ievilktā gaisa absolūtā temperatūra, izteikta kelvinos (K).

Laboratorijā izpildāmie nosacījumi

Lai tests būtu derīgs, korekcijas koeficientam jābūt tādam, lai:

0,96 ≤ αa ≤ 1,06

Ja tiek pārsniegti šie robežlielumi, norāda koriģēto vērtību un testa ziņojumā ieraksta precīzus testa apstākļus (temperatūru un spiedienu).

5.4.2.   Kompresijaizdedzes dzinēji – koeficients αd

Kompresijaizdedzes dzinēju jaudas korekcijas koeficientu (αd) pie nemainīga degvielas plūsmas ātruma iegūst pēc šādas formulas:

αd = (fa)fm

kur:

fa

atmosfēras koeficients

fm

katram dzinēja tipam un regulēšanai raksturīgais parametrs.

5.4.2.1.   Atmosfēras koeficients fa

Šis koeficients norāda vides apstākļu ietekmi (spiediens, temperatūra un mitrums) uz dzinēja ievilkto gaisu. Atmosfēras koeficienta formulas ir dažādas atbilstīgi dzinēja tipam.

5.4.2.1.1.   Dabiskas vilkmes un turbopūtes dzinēji

Formula

5.4.2.1.2.   Turbokompresijas dzinēji ar turbopūtes gaisdzesi vai bez turbopūtes gaisdzeses

Formula

5.4.2.2.   Dzinēja koeficients fm

fm šāda qc funkcija (koriģēta atbilstoši degvielas plūsmai):

 

fm = 0,036 qc – 1,14

un

 

qc = q/r

kur:

q

degvielas plūsma miligramos vienā ciklā uz kopējā darba tilpuma litru (mg/(l/ciklā));

r

kompresora izplūdes un kompresora ieplūdes spiedienu attiecība (dabiskas vilkmes dzinējiem r = 1).

Šī formula ir derīga qc vērtībām intervālā starp 37,2 mg/(l/ciklā) un 65 mg/(l/ciklā) ieskaitot.

Attiecībā uz qc vērtībām, kas ir zemākas par 37,2 mg/(l/ciklā), izmanto konstantu fm vērtību, kas ir vienāda ar 0,2 (fm = 0,2).

Attiecībā uz qc vērtībām, kas ir lielākas par 65 mg/(l/ciklā), izmanto konstantu fm vērtību, kas ir vienāda ar 1,2 (fm = 1,2) (sk. attēlu).

Image

5.4.2.3.   Laboratorijā izpildāmie nosacījumi

Lai tests būtu derīgs, korekcijas koeficientam αa jābūt tādam, lai:

0,93 ≤ αa ≤ 1,07

Ja tiek pārsniegti šie robežlielumi, norāda koriģēto vērtību un testa ziņojumā ieraksta precīzus testa apstākļus (temperatūru un spiedienu).


(1)  Visu ieplūdes sistēmu, kāda nepieciešama paredzētajai izmantošanai, uzstāda šādos gadījumos:

i)

ja pastāv risks, ka tiks būtiski ietekmēta dzinēja jauda;

ii)

dzirksteļaizdedzes dzinēju ar dabisku vilkmi gadījumā;

iii)

ja to pieprasa ražotājs.

Citos gadījumos var izmantot līdzvērtīgu sistēmu, pārliecinoties, ka ieplūdes spiediens neatšķiras vairāk kā par 100 Pa no augšējās robežvērtības, ko ražotājs noteicis tīram gaisa filtram.

(2)  Visu izplūdes sistēmu, kāda nepieciešams paredzētajai izmantošanai, uzstāda šādos gadījumos:

i)

ja pastāv risks, ka tiks būtiski ietekmēta dzinēja jauda;

ii)

dzirksteļaizdedzes dzinēju ar dabisku vilkmi gadījumā;

iii)

ja to pieprasa ražotājs.

Citos gadījumos var uzstādīt līdzvērtīgu sistēmu ar noteikumu, ka izmērītais spiediens neatšķiras no ražotāja noteiktās augšējās robežvērtības vairāk nekā par 1 000 Pa.

(3)  Ja izplūdes bremzes ir iebūvētas dzinējā, droseļvārstu fiksē pilnīgi atvērtā stāvoklī.

(4)  Ja nepieciešams, degvielas padeves spiedienu var regulēt, lai panāktu atbilstību spiediena vērtībām konkrētajā dzinēja izmantojumā (jo īpaši, ja izmanto “degvielas atpakaļpadeves” sistēmu).

(5)  Gaisa ieplūdes vārsts ir regulēšanas vārsts iesmidzināšanas sūkņa pneimatiskajam regulatoram. Regulatoram vai degvielas iesmidzināšanas ierīcei var būt citas uzstādītas ierīces, kas ietekmē iesmidzinātās degvielas daudzumu.

(6)  Dzesēšanas šķidruma cirkulāciju rada tikai ar dzinēja ūdens sūkni. Šķidruma dzesēšanu var panākt ar ārējo cirkulāciju, bet šīs ārējās cirkulācijas spiediena zudumiem un spiedienam sūkņa ieplūdē pamatā jāpaliek tādam pašam kā dzinēja dzesēšanas sistēmā.

(7)  Termostatu var iestatīt pilnīgi atvērtā pozīcijā.

(8)  Gadījumos, kad testa dzinējam uzstādīts dzesinātāja ventilators vai pūtējs, rezultātiem pieskaita tā patērēto jaudu, izņemot dzinējus, kuriem šādas palīgierīces ir dzinēja sastāvdaļa (piemēram, ar gaisu dzesinātu dzinēju dzesēšanas ventilatori, kas uzstādīti tieši uz kloķvārpstas). Ventilatora vai pūtēja jaudu nosaka pie tāda apgriezienu skaita, ar kādu veic testu, vai arī veic aprēķinus pēc standarta raksturlielumiem vai īsteno praktiskus izmēģinājumus.

(9)  Minimālā ģeneratora jauda – ģeneratora elektrisko jaudu ierobežo līdz līmenim, kas nepieciešams to detaļu darbībai, kas ir obligāti vajadzīgas dzinēja darbībai. Ja nepieciešams akumulatora savienojums, izmanto pilnīgi uzlādētu akumulatoru labā stāvoklī.

(10)  Turbopūtes gaisa dzesētus dzinējus testē ar turbopūtes gaisa dzesēšanu, izmantojot šķidrumdzesi vai gaisdzesi, bet, ja ražotājs vēlas, gaisdzesi var aizstāt ar testu stenda sistēmu. Jebkurā gadījumā jaudu pie katra apgriezienu skaita mēra pie dzinēja gaisa maksimālā spiediena krituma un minimālā temperatūras krituma, ko norādījis ražotājs, turbopūtes gaisa dzesētājā uz izmēģinājumu stenda sistēmas.

(11)  Tās var būt, piemēram, izplūdes gāzu recirkulācija (EGR sistēma), katalītiskais neitralizators, termoreaktors, sekundārā gaisa padeves sistēma un degvielas iztvaikošanas aizsardzības sistēma.

(12)  Elektrisko vai cita veida iedarbināšanas sistēmu jaudu iegūst testa stendā.

(13)  Testus var veikt telpās ar gaisa kondicionēšanu, kurās iespējams regulēt atmosfēras apstākļus.

Gadījumā, kad dzinējs ir aprīkots ar automātisko gaisa temperatūras kontroli, ja ierīce ir tāda, ka pie pilnas slodzes 25 °C temperatūrā netiek pievienots uzkarsēts gaiss, testu veic ar pilnīgi aizvērtu ierīci. Ja ierīce joprojām strādā pie 25 °C, testu veic, ierīcei darbojoties parastā režīmā, un temperatūras faktora eksponents korekcijas koeficientā ir nulle (netiek veikta temperatūras korekcija).

PAPILDINĀJUMS

DZINĒJA LIETDERĪGĀS JAUDAS MĒRĪŠANAS TESTU REZULTĀTI

Šo veidlapu aizpilda laboratorija, kas veic testu.

1.   TESTA APSTĀKĻI

1.1.

Izplūdes pretspiediena mērīšanas vieta

1.2.

Ieplūdes retinājuma mērīšanas vieta

1.3.

Dinamometra raksturojums

1.3.1.

Marka: …Modelis: …

1.3.2.

Tips: …

2.   DEGVIELA

2.1.

Dzirksteļaizdedzes dzinējiem, kurus darbina ar šķidro degvielu

2.1.1.

Marka: …

2.1.2.

Specifikācija: …

2.1.3.

Antidetonatora piedeva (svins utt.): …

2.1.3.1.

Tips: …

2.1.3.2.

Saturs: … mg/l

2.1.4.

Oktānskaitlis RON: … (ASTM D 26 99–70)

2.1.4.1.

Norādīt blīvumu: … g/cm3 pie 288 K

2.1.4.2.

Zemākā siltumspēja: …kJ/kg

2.2.

Dzirksteļaizdedzes dzinējiem, kurus darbina ar gāzveida degvielu

2.2.1.

Marka: …

2.2.2.

Specifikācija: …

2.2.3.

Uzglabāšanas spiediens: …bāri

2.2.4.

Izmantošanas spiediens: … bāri

2.2.5.

Zemākā siltumspēja: …kJ/kg

2.3.

Kompresijaizdedzes dzinējiem, kurus darbina ar gāzveida degvielu:

2.3.1.

Padeves sistēma: gāzes

2.3.2.

Izmantotās gāzes specifikācija: …

2.3.3.

Degvielas eļļas/gāzes proporcija: …

2.3.4.

Zemākā siltumspēja: …

2.4.

Kompresijaizdedzes dzinējiem, kurus darbina ar šķidro degvielu

2.4.1.

Marka: …

2.4.2.

Izmantotās degvielas specifikācija: …

2.4.3.

Cetānskaitlis (ASTM D 976–71): …

2.4.4.

Norādīt blīvumu: … g/cm3 pie 288 K

2.4.5.

Zemākā siltumspēja: …kJ/kg

3.   SMĒRVIELA

3.1.

Marka: …

3.2.

Specifikācija: …

3.3.

SAE viskozitātes klase: …

Detalizēti mērījumu rezultāti (1)

Dzinēja apgriezienu skaits, min– 1

 

 

Izmērītais griezes moments, Nm

 

 

Izmērītā jauda, kW

 

 

Izmērītā degvielas plūsma, g/h

 

 

Barometriskais spiediens, kPa

 

 

Ūdens tvaika spiediens, kPa

 

 

Ieplūdes gaisa temperatūra, K

 

 

Jauda, kas pieskaitīta par papildaprīkojumu, kas nav minēts 1. tabulā, kW

Nr. 1

Nr. 2

Nr. 3

 

 

Kopā, kW

 

Jaudas korekcijas koeficients

 

 

Koriģētā bremzēšanas jauda, kW

 

 

Lietderīgā jauda, kW

 

 

Lietderīgais griezes moments, Nm

 

 

Koriģētais īpašais degvielas patēriņš g/(kWh) (2)

 

 

Dzesēšanas šķidruma temperatūra pie izplūdes, K

 

 

Smēreļļas temperatūra mērīšanas punktā, K

 

 

Gaisa temperatūra pēc turbopūtes, K (3)

 

 

Degvielas temperatūra iesmidzināšanas sūkņa ieplūdē, K

 

 

Gaisa temperatūra pēc turbopūtes gaisa dzesētāja, K (3)

 

 

Spiediens pēc turbopūtes, kPa

 

 

Spiediens pēc turbopūtes gaisa dzesētāja, kPa

 

 

Ieplūdes retinājums, Pa

 

 

Izplūdes pretspiediens, Pa

 

 

Degvielas padeve, mm3/taktī vai ciklā (3)

 

 


(1)  Lietderīgās jaudas un lietderīgās griezes momenta raksturlīknes rasē kā dzinēja apgriezienu skaita funkciju.

(2)  Aprēķināts ar kompresijaizdedzes un dzirksteļaizdedzes dzinēju lietderīgo jaudu, pēdējā gadījumā reizinot ar jaudas korekcijas koeficientu.

(3)  Nevajadzīgo svītrot.


5. PIELIKUMS

DZINĒJU SAIMES BŪTISKIE PARAMETRI

1.   PARAMETRI DZINĒJU SAIMES DEFINĒŠANAI

Dzinēju saimi var definēt ar konstrukcijas galvenajiem parametriem, kam ir jābūt kopīgiem visiem saimes dzinējiem. Dažos gadījumos var notikt rādītāju mijiedarbība. Šīs ietekmes jāņem vērā arī tāpēc, lai nodrošinātu, ka dzinēju saimē iekļauj tikai dzinējus ar līdzīgiem izplūdes gāzu emisijas parametriem.

Lai varētu uzskatīt, ka dzinēji pieder pie vienas dzinēju saimes, tiem jābūt šādiem kopējiem galvenajiem parametriem.

1.1.

Sadedzes cikls:

 

četrtaktu

 

divtaktu

1.2.

Dzesētājvide:

 

gaiss

 

ūdens

 

eļļa

1.3.

Atsevišķu cilindru darba tilpums

Atsevišķa cilindra darba tilpums, kas ir 85 % līdz 100 % robežās no dzinēju saimes lielākā cilindra darba tilpuma.

1.4.

Gaisa vilkmes metode

 

dabiska vilkme

turbopūte

1.5.

Degvielas tips

 

dīzeļdegviela

 

benzīns

 

gāze (dabasgāze vai sašķidrināta naftas gāze)

1.6.

Degkameras tips/konstrukcija

 

priekškamera

 

virpuļkamera

 

atvērtā kamera

1.7.

Vārstu un atveru izvietojums – konfigurācija, izmērs un skaits

 

cilindra galva

 

cilindra siena

 

karteris

1.8.

Degvielas sistēma

1.8.1.

Kompresijaizdedzes dzinējiem

 

sūknis-sprausla

 

rindsūknis

 

sadalītājsūknis

 

vienots elements

 

vienības smidzinātājs

1.8.2.

Dzirksteļaizdedzes dzinējiem

 

karburators

 

ar iesmidzināšanu ieplūdes kanālos

 

ar tiešo iesmidzināšanu

1.9.

Dažādi raksturlielumi

 

izplūdes gāzu recirkulācija

 

ūdens iesmidzināšana (emulģēšana)

 

gaisa iesmidzināšana

 

turbopūtes dzesēšanas sistēma

1.10.

Izplūdes gāzu pēcapstrāde

 

oksidācijas katalizators

 

reducēšanas katalizators

 

termoreaktors

 

cieto daļiņu filtrs

2.   STANDARTA DZINĒJA IZVĒLE

2.1.

Dīzeļdzinēju gadījumā saimes standarta dzinēja galvenais izvēles kritērijs ir lielākā degvielas padeve taktī atbilstīgi deklarētajam apgriezienu skaitam pie maksimālā griezes momenta.

Ja šim galvenajam kritērijam atbilst divi vai vairāki dzinēji, tad standarta dzinēju izraugās pēc sekundārā kritērija – lielākās degvielas padeves taktī pie nominālā apgriezienu skaita. Zināmos apstākļos apstiprinātāja iestāde var secināt, ka saimes dzinējus vislabāk var raksturot, testējot otru dzinēju. Tāpēc apstiprinātāja iestāde var izraudzīties testiem papildu dzinēju.

2.2.

Dzirksteļaizdedzes dzinējiem saimes standarta dzinēja primārais izvēles kritērijs ir degvielas plūsma (g/h).


6. PIELIKUMS

RAŽOJUMU ATBILSTĪBAS PĀRBAUDES

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

Šīs prasības ir saskaņā ar ražojumu atbilstības pārbaudei paredzētiem testiem, ko veic saskaņā ar šo noteikumu 6.2. punktu.

2.   TESTA PROCEDŪRAS

Testa metodes un mērinstrumenti ir tādi, kā aprakstīts šo noteikumu 4. pielikumā.

3.   PARAUGU IZVĒLE

3.1.   Dzinēju tipa gadījumā

Izvēlas vienu dzinēju. Ja pēc testa, kas aprakstīts 5.1. punktā, dzinēju neuzskata par atbilstīgu šo noteikumu prasībām, testē vēl divus dzinējus.

3.2.   Dzinēju saimes gadījumā

Ja apstiprinājums piešķirts dzinēju saimei, ražojumu atbilstības pārbaudi veic vienam saimes dzinējam, kurš nav standarta dzinējs. Ja ražojumu atbilstības pārbaudes kritēriji nav izturēti, testē vēl divus dzinējus no tā paša saimes dzinēju tipa.

4.   MĒRĪJUMU KRITĒRIJI

4.1.   Iekšdedzes dzinēja lietderīgā jauda un īpašais degvielas patēriņš

Mērījumus veic pie pietiekama dzinēja apgriezienu skaita, lai precīzi noteiktu jaudas, griezes momenta un īpašā degvielas patēriņa līknes starp ražotāja ieteikto mazāko un lielāko dzinēja apgriezienu skaitu, kā tas minēts šo noteikumu 2.9. un 2.11. punktā.

Tehniskā dienesta izmērītās vērtības testam izraudzītajam dzinējam neatšķiras vairāk nekā par ± 5 % attiecībā uz lietderīgo jaudu (griezes momentu) un par ± 10 % attiecībā uz īpašo degvielas patēriņu visos mērījumu punktos uz līknes ar pielaidi ± 5 % attiecībā uz dzinēja apgriezienu skaitu.

5.   REZULTĀTU NOVĒRTĒJUMS

Ja 3. punktā minētā otrā un/vai trešā dzinēja lietderīgās jaudas un degvielas patēriņa vērtības neatbilst 4. punkta prasībām, ražojumu uzskata par neatbilstīgu šo noteikumu prasībām, un stājas spēkā šo noteikumu 7. punkta prasības.


7. PIELIKUMS

STANDARTDEGVIELU TEHNISKIE DATI

1.   Sašķidrinātas naftas gāzes standartdegvielu tehniskie parametri

Parametrs

Vienība

Robežvērtība A degvielai

Robežvērtība B degvielai

Testa metode

Minimālā

Maksimālā

Minimālā

Maksimālā

Motora oktānskaitlis

1

92,5 (1)

 

92,5

 

EN 589 B pielikums

Sastāvs:

 

 

 

 

 

 

C3 saturs

Tilp. %

48

52

83

87

 

C4 saturs

Tilp. %

48

52

13

17

ISO 7941

Olefīni

Tilp. %

 

12

 

14

 

Iztvaicēšanas atlikums

mg/kg

 

50

 

50

NFM 41-015

Kopējais sēra saturs

Masas ppm (1)

 

50

 

50

EN 24260

Ūdeņraža sulfīds

 

nav

 

nav

ISO 8819

Vara sloksnes korozija

Novērtējums

 

1. klase

 

1. klase

ISO 6251 (2)

Ūdens pie 0 °C

 

 

nepiemēro

 

nepiemēro

vizuāla pārbaude

2.   Dabasgāzes standartdegvielas tehniskie dati

Eiropas tirgū ir divu grupu degvielas:

H grupas degvielas, kuru galējās standarta degvielas ir GR un G23,

L grupas degvielas, kuru galējās standarta degvielas ir G23 un G25.

GR, G23 un G25 standarta degvielu parametru kopsavilkums ir turpmākajās tabulās.

GR standarta degviela

Raksturojums

Vienības

Bāze

Robežvērtība

Testa metode

Minimālā

Maksimālā

Sastāvs

 

 

 

 

 

Metāns

 

87

84

89

 

Etāns

 

13

11

15

 

Atlikums (3)

molu %

1

ISO 6974

Sēra saturs

mg/m3  (4)

10

ISO 6326-5


Standartdegviela G23

Raksturojums

Vienības

Bāze

Robežvērtība

Testa metode

Minimālā

Maksimālā

Sastāvs:

 

 

 

 

 

Metāns

 

92,5

91,5

93,5

 

Atlikums (5)

molu %

1

ISO 6974

N2

 

7,5

6,5

8,5

 

Sēra saturs

mg/m3  (6)

10

ISO 6326-5


Standartdegviela G25

Raksturojums

Vienības

Bāze

Robežvērtība

Testa metode

Minimālā

Maksimālā

Sastāvs

 

 

 

 

 

Metāns

 

86

84

88

 

Atlikums (7)

molu %

1

ISO 6974

N2

 

14

12

16

 

Sēra saturs

mg/m3  (8)

10

ISO 6326-5

3.   Standartdegviela dzirksteļaizdedzes dzinējiem

Parametrs

Vienība

Robežvērtība (2)

Testa metode

Publikācija

Minimālā

Maksimālā

Zinātniskais oktānskaitlis, RON

 

95,0

EN 25164

1993

Motora oktānskaitlis, MON

 

85,0

EN 25163

1993

Blīvums pie 15 °C

kg/m3

748

775

ISO 3675

1995

Tvaika spiediens pēc Reida

kPa

56,0

95,0

EN 12

1993

Destilācija:

 

 

 

 

 

sākotnējā viršanas temperatūra

°C

24

40

EN-ISO 3405

1988

tvaicējot pie 100 °C

% v/v

49,0

57,0

EN-ISO 3405

1988

tvaicējot pie 150 °C

% v/v

81,0

87,0

EN-ISO 3405

1988

galīgās viršanas punkts

°C

190

215

EN-ISO 3405

1988

Atlikumi

procenti

2

EN-ISO 3405

 

Ogļūdeņražu analīze:

 

 

 

 

 

olefīni

% v/v

10

ASTM D 1319

1995

aromātiskie ogļūdeņraži (4)

% v/v

28,0

40,0

ASTM D 1319

1995

benzols

% v/v

1,0

pr. EN 12177

1998

alkāni

 

Saldo

ASTM D 1319

1995

Attiecība starp oglekli/ogļūdeņražiem

 

Ziņojums

Ziņojums

 

 

Oksidēšanās stabilitāte (5)

min.

480

EN-ISO 7536

1996

Skābekļa saturs (6)

% m/m

2,3

EN 1601

1997

Sveķu saturs

mg/ml

0,04

EN-ISO 6246

1997

Sēra saturs (7)

mg/kg

100

pr. EN-ISO 14596

1998

Vara korozija pie 50 °C

 

1

EN-ISO 2160

1995

Svina saturs

g/l

0,005

EN 237

1996

Fosfora saturs

g/l

0,0013

ASTM D 3231

1994

4.   Standartdegviela kompresijaizdedzes dzinējiem (1)

 

Robežvērtības un vienības (2)

Testa metode

Cetānskaitlis (4)

Ne mazāk kā 45 (7) Ne vairāk kā 50

ISO 5165

Blīvums pie 15 °C

Ne mazāk kā 835 kg/m3 Ne vairāk kā 845 kg/m3 (10)

ISO 3675, ASTM D 4052

Destilācija (3) – 95 % punkts

Ne vairāk kā 370 °C

ISO 3405

Viskozitāte 40 °C temperatūrā

Ne mazāk kā 2,5 mm2/s Ne vairāk kā 3,5 mm2/s

ISO 3104

Sēra saturs

Ne mazāks kā 0,1 % no masas (9) Ne vairāk kā 0,2 % no masas (8)

ISO 8754, EN 24260

Uzliesmošanas temperatūra

Ne mazāk kā 55 °C

ISO 2719

CFPP

Ne mazāk kā – Ne vairāk kā + 5 °C

EN 116

Vara korozija

Ne vairāk kā 1

ISO 2160

Konradsona oglekļa atlikums (10 % DR)

Ne vairāk kā 0,3 % no masas

ISO 10370

Pelnu saturs

Ne vairāk kā 0,01 % no masas

ASTM D 482 (12)

Ūdens saturs

Ne vairāk kā 0,05 % no masas

ASTM D 95, D 1744

Neitralizācijas (stipra skābe) skaitlis

Ne mazāk kā 0,20 mg KOH/g

 

Oksidēšanās stabilitāte (5)

Ne vairāk kā 2,5 mg/100 ml

ASTM D 2274

Piedevas (6)

 

 

Piezīmes:

(1)

Ja jāaprēķina dzinēja vai transportlīdzekļa siltumefektivitāte, degvielas siltumspēju var aprēķināt, izmantojot šādu formulu:

īpatnējā enerģija (siltumspēja) (lietderīgā)

MJ/kg = (46,423 – 8,792 × d2 + 3,17 × d) × (1 – (x + y + s)) + 9,42 × s – 2,499 × x

kur:

d

=

blīvums pie 288 K (15 °C)

x

=

attiecība pret ūdens masu (%/100)

y

=

attiecība pret pelnu masu (%/100)

s

=

attiecība pret sēra masu (%/100).

(2)

Norādītās vērtības specifikācijā ir “reālās vērtības”. Nosakot robežvērtības, piemēroti noteikumi ASTM D 3244 “Naftas ražošanas kvalitātes apstrīdēšanas pamata noteikšana”, un nosakot minimālo vērtību, ņemta vērā 2R minimālā starpība, kas pārsniedz nulli; nosakot augšējo un apakšējo robežvērtību, minimālā starpība ir 4R (R = reproducējamība).

Neatkarīgi no šā pasākuma, kas vajadzīgs ar statistiku saistītu iemeslu dēļ, degvielas ražotājam tomēr jācenšas panākt nulles vērtību, ja noteiktā maksimālā vērtība ir 2R, vai tad, ja ir norādīta maksimālā un minimālā robežvērtība, – vidējo vērtību. Ja jāizlemj, vai degviela atbilst specifikācijas prasībām, piemēro ASTM D 3244 noteikumus.

(3)

Norādītie cipari parāda iztvaicētos daudzumus (atgūtais procentuālais daudzums + zaudētais procentuālais daudzums).

(4)

Cetānskaitlim noteiktais diapazons ir saskaņā ar prasību par 4R minimālo diapazonu.

Tomēr, ja rodas strīds starp degvielas piegādātāju un degvielas lietotāju, lai atrisinātu šādu strīdu, var izmantot ASTM D 3244 noteikumus, ja vien, lai panāktu vajadzīgo precizitāti, priekšroka tiek dota nevis vienreizējai noteikšanai, bet pietiekami daudziem atkārtotiem mērījumiem.

(5)

Pat ja oksidēšanās stabilitāti kontrolē, ir sagaidāms, ka uzglabāšanas laiks būs ierobežots. Attiecībā uz glabāšanas apstākļiem un glabāšanas laiku ieteikumus sniedz piegādātājs.

(6)

Šīs degvielas pamatā jābūt tiešajai destilācijai un sastāvdaļām, kas iegūtas tikai ogļūdeņraža destilāta krekingā; ir pieļaujama attīrīšana no sēra. Tās sastāvā nedrīkst būt nekādas metālu piedevas vai piedevas, kas palielina cetānskaitli.

(7)

Ir pieļaujamas zemākas vērtības; šajā gadījumā testa ziņojumā ir jānorāda standarta degvielas cetānskaitlis.

(8)

Ir pieļaujamas lielākas vērtības; šajā gadījumā testa ziņojumā ir jānorāda sēra saturs standarta degvielā.

(9)

Regulāri pārskata, ņemot vērā tirgus tendences. Lai saņemtu sākotnējo apstiprinājumu dzinējam, kuram nav izplūdes gāzu pēcapstrādes, pēc pieteikuma iesniedzēja lūguma pieļaujamais minimālais sēra saturs ir 0,05 masas %, un šādā gadījumā izmērītā cieto daļiņu koncentrācija ir jākoriģē uz augšu līdz vidējai vērtībai, kas nomināli noteikta atkarībā no sēra satura degvielā (0,15 masas %), pēc šādas formulas:

PT adj = PT + [SFC × 0,0917 × (NSLF – FSF)]

kur:

PT adj

=

koriģētā PT vērtība (g/kWh)

PT

=

izmērītā cieto daļiņu īpašā svērtā emisiju vērtība (g/kWh)

SFC

=

svērtais īpašais degvielas patēriņš (g/k/Wh), ko aprēķina ar formulu, kas dota turpmāk tekstā

NSLF

=

sēra satura masas frakcijas nominālās specifikācijas vidējais aritmētiskais (t. i. 0,15 %/100)

FSF

=

degvielas sēra satura masas frakcija (%/100)

Vienādojums, ar ko aprēķina svērto īpašo degvielas patēriņu:

Formula

kur:

Pi = Pm,i + PAE,i

Lai veiktu ražojumu atbilstības pārbaudes saskaņā ar 6. punktu, ir jāizpilda prasības, izmantojot standarta degvielu ar tādu sēra saturu, kas atbilst minimālajai un maksimālajai robežvērtībai, proti 0,1/0,2 masas %.

(10)

Ir pieļaujamas lielākas vērtības līdz 855 kg/m3; šajā gadījumā testa ziņojumā ir jānorāda standarta degvielas blīvums. Lai veiktu ražojumu atbilstības pārbaudes saskaņā ar 6. punktu, ir jāizpilda prasības, izmantojot standarta degvielu ar blīvumu, kas atbilst minimālajai/maksimālajai robežvērtībai – 835/845 kg/m3.

(11)

Ņemot vērā tirgus attīstības tendences, var pārskatīt visus degvielas raksturlielumus un robežvērtības.

(12)

Aizstāj ar EN/ISO 6245; stājas spēkā no īstenošanas dienas.


(1)  Vērtība jānosaka standarta apstākļos 293,2 K (20 °C) un 101,3 kPa.

(2)  Ar šo metodi korozīvo materiālu klātbūtnes noteikšana var būt neprecīza, ja paraugs satur korozijas inhibitorus vai citas ķimikālijas, kas samazina parauga korozīvo iedarbību uz vara sloksni. Tādēļ šādu sastāvdaļu pievienošana ir aizliegta, lai nemaldinātu pārbaudes rezultātus.

(3)  Inertās sastāvdaļas + C2+.

(4)  Vērtības, kuras nosaka standarta apstākļos (293,2 K (20 °C) un 101,3 kPa).

(5)  Inertās sastāvdaļas (atšķirīgas no N2) +C2 +C2+.

(6)  Vērtības, kuras nosaka standarta apstākļos (293,2 K (20 °C) un 101,3 kPa).

(7)  Inertās sastāvdaļas (atšķirīgas no N2) +C2 +C2+.

(8)  Vērtības, kuras nosaka standarta apstākļos (293,2 K (20 °C) un 101,3 kPa).