ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.251.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 251 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
|
||
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
2010/570/ES, Euratom |
|
|
* |
||
|
|
2010/571/ES |
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2010. gada 24. septembris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu attiecībā uz atbrīvojumiem lietojumiem, kuros ir svins, dzīvsudrabs, kadmijs, hroms (VI), polibrombifenili un polibromdifenilēteri (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6403) ( 1 ) |
|
|
|
IETEIKUMI |
|
|
|
2010/572/ES |
|
|
* |
Komisijas Ieteikums (2010. gada 20. septembris) par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem ( 1 ) |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
25.9.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 251/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 845/2010
(2010. gada 23. septembris),
ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2010. gada 14. janvāra Regulā (ES) Nr. 53/2010, ar ko 2010. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (2), ir noteiktas kvotas 2010. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2010. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2010. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, no minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 23. septembrī
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors
Lowri EVANS
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) OV L 21, 26.1.2010., 1. lpp.
PIELIKUMS
Nr. |
27/T&Q |
Dalībvalsts |
Portugāle |
Krājums |
BFT/AE045W |
Suga |
Zilā tunzivs (Thunnus thynnus) |
Zona |
Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra |
Datums |
23.7.2010. |
25.9.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 251/3 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 846/2010
(2010. gada 24. septembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 25. septembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 24. septembrī
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
MA |
82,9 |
MK |
47,2 |
|
TR |
50,2 |
|
XS |
58,9 |
|
ZZ |
59,8 |
|
0707 00 05 |
TR |
127,9 |
ZZ |
127,9 |
|
0709 90 70 |
TR |
116,5 |
ZZ |
116,5 |
|
0805 50 10 |
AR |
100,5 |
CL |
118,6 |
|
IL |
127,5 |
|
TR |
104,9 |
|
UY |
139,0 |
|
ZA |
106,2 |
|
ZZ |
116,1 |
|
0806 10 10 |
TR |
120,9 |
ZZ |
120,9 |
|
0808 10 80 |
AR |
63,5 |
BR |
68,3 |
|
CL |
91,6 |
|
NZ |
103,2 |
|
US |
128,5 |
|
ZA |
92,8 |
|
ZZ |
91,3 |
|
0808 20 50 |
CN |
54,1 |
ZA |
88,6 |
|
ZZ |
71,4 |
|
0809 30 |
TR |
149,8 |
ZZ |
149,8 |
|
0809 40 05 |
BA |
53,5 |
MK |
45,0 |
|
ZZ |
49,3 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
25.9.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 251/5 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 847/2010
(2010. gada 24. septembris)
par rīsu ievešanas atļauju izdošanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2010. gada septembra apakšperiodam
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulu (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (2), un jo īpaši tās 7. panta 2. punktu,
ņemot vērā Komisijas 1998. gada 10. februāra Regulu (EK) Nr. 327/98, ar ko atver konkrētas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredz šo kvotu pārvaldību (3), un jo īpaši tās 5. panta pirmo daļu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvēra noteiktas tarifa kvotas rīsu un šķelto rīsu importam, kā arī paredzēja šo kvotu pārvaldību atkarā no izcelsmes valsts un kvotas apakšperioda saskaņā ar minētās regulas IX pielikumu. |
(2) |
Septembra apakšperiods ir ceturtais apakšperiods Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajām kvotām, trešais apakšperiods minētā punkta d) apakšpunktā norādītajām kvotām un pirmais apakšperiods minētā punkta e) apakšpunktā norādītajai kvotai. |
(3) |
No paziņojuma, kas sniegts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 327/98 8. panta a) punktu, izriet, ka atbilstīgi minētās regulas 4. panta 1. punktam 2010. gada septembra pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuru 09.4118 – 09.4119 – 09.4168 norādītais daudzums pārsniedz pieejamo daudzumu. Tāpēc ir jānosaka, cik lielā mērā atļaujas var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro attiecīgajām kvotām prasītajiem daudzumiem. |
(4) |
Turklāt no minētā paziņojuma izriet, ka atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 4. panta 1. punktam 2010. gada septembra pirmo desmit darbdienu laikā iesniegtajos pieteikumos par kvotām ar numuru 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4117 norādītais daudzums ir mazāks par pieejamo daudzumu. |
(5) |
Kvotu ar numuru 09.4127 – 09.4128 – 09.4129 – 09.4130 septembra apakšperioda neizmantotos daudzumus iedala kvotas ar numuru 09.4138 nākamajam apakšperiodam atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 2. pantam. |
(6) |
Tādēļ ir lietderīgi kvotām ar numuru 09.4138 un 09.4168 atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 327/98 5. panta pirmajai daļai noteikt kopējos daudzumus, kas būs pieejami nākamajā kvotas apakšperiodā. |
(7) |
Lai nodrošinātu efektīvu importa licenču izdošanas procedūras pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
1. Izdodot rīsu ievešanas atļaujas atbilstoši pieteikumiem, kas 2010. gada septembra pirmo desmit darbdienu laikā iesniegti par Regulā (EK) Nr. 327/98 minētajām kvotām ar numuru 09.4118 – 09.4119 – 09.4168, pieprasītajiem daudzumiem piemēro šīs regulas pielikumā noteiktos piešķīruma koeficientus.
2. Kopējie daudzumi, kas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 327/98 saskaņā ar kvotām ar numuru 09.4138 un 09.4168 pieejami nākamajiem kvotas apakšperiodiem, ir norādīti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 24. septembrī
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 238, 1.9.2006., 13. lpp.
(3) OV L 37, 11.2.1998., 5. lpp.
PIELIKUMS
2010. gada septembra apakšperiodā piešķiramie daudzumi un nākamajā apakšperiodā pieejamie daudzumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 327/98
a) Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:
Izcelsme |
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients 2010. gada septembra kvotas apakšperiodā |
2010. gada oktobra kvotas apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi (kg) |
Amerikas Savienotās Valstis |
09.4127 |
— (1) |
|
Taizeme |
09.4128 |
— (1) |
|
Austrālija |
09.4129 |
— (1) |
|
Cita izcelsme |
09.4130 |
— (2) |
|
Visas valstis |
09.4138 |
|
4 127 145 |
b) Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā paredzētā kvota pilnīgi vai daļēji slīpētiem rīsiem ar KN kodu 1006 30:
Izcelsme |
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients 2010. gada septembra kvotas apakšperiodā |
Taizeme |
09.4112 |
— (3) |
Amerikas Savienotās Valstis |
09.4116 |
— (3) |
Indija |
09.4117 |
— (4) |
Pakistāna |
09.4118 |
9,553656 % |
Cita izcelsme |
09.4119 |
1,995380 % |
Visas valstis |
09.4166 |
— (3) |
c) Regulas (EK) Nr. 327/98 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētā kvota šķeltiem rīsiem ar KN kodu 1006 40:
Izcelsme |
Kvotas numurs |
Piešķīruma koeficients 2010. gada septembra kvotas apakšperiodā |
2010. gada oktobra kvotas apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi (kg) |
Visas valstis |
09.4168 |
1,402856 % |
0 |
(1) Pieteikumos norādītie daudzumi ir mazāki par pieejamiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.
(2) Šim apakšperiodam pieejamais daudzums ir izsmelts.
(3) Šim apakšperiodam pieejamais daudzums ir izsmelts.
(4) Pieteikumos norādītie daudzumi ir mazāki par pieejamiem daudzumiem vai vienādi ar tiem, tātad visi pieteikumi ir jāpieņem.
LĒMUMI
25.9.2010 |
LV XM |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 251/8 |
PADOMES LĒMUMS
(2010. gada 13. septembris),
ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus
(2010/570/ES, Euratom)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 300. panta 2. punktu un 302. pantu saistībā ar 7. pantu Protokolā par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam,
ņemot vērā katras dalībvalsts iesniegtos priekšlikumus,
ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pašreizējo locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2010. gada 20. septembrī (1). Tādēļ būtu jāieceļ minētās komitejas locekļi piecu gadu laikposmam no 2010. gada 21. septembra. |
(2) |
Katra dalībvalsts ir iesniegusi sarakstu ar kandidātu skaitu, kas atbilst vietu skaitam, kurš attiecīgajai dalībvalstij piešķirts saskaņā ar Līgumu, un visi šie kandidāti ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sociālekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā. Tomēr Rumānijas valdība vēlāk piedāvās vēl vienu kandidātu, lai pabeigtu sarakstu atbilstīgi vietu skaitam, kurš piešķirts saskaņā ar Līgumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ personas, kuras uzskaitītas šā lēmuma pielikumā.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2010. gada 13. septembrī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. VANACKERE
(1) Padomes Lēmums 2006/524/EK, Euratom (2006. gada 11. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Čehijas Republikas, Vācijas, Igaunijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Austrijas, Slovēnijas un Slovākijas (OV L 207, 28.7.2006., 30. lpp.); Padomes Lēmums 2006/651/EK, Euratom (2006. gada 15. septembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Kipras, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes un divus komitejas locekļus no Itālijas (OV L 269, 28.9.2006., 13. lpp.); Padomes Lēmums 2006/703/EK, Euratom (2006. gada 16. oktobris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Dānijas (OV L 291, 21.10.2006., 33. lpp.); un Padomes Lēmums 2007/3/EK, Euratom (2007. gada 1. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Bulgārijas un Rumānijas (OV L 1, 4.1.2007., 6. lpp.).
ПРИЛОЖЕНИЕ – ANEXO – PŘÍLOHA – BILAG – ANHANG – LISA ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ – ANNEX – ANNEXE – ALLEGATO – PIELIKUMS PRIEDAS – MELLÉKLET – ANNESS – BIJLAGE – ZAŁĄCZNIK ANEXO – ANEXĂ – PRÍLOHA – PRILOGA – LIITE – BILAGA
Членове / Miembros / Členové / Medlemmer / Mitglieder / Liikmed / Μέλη / Members / Membres / Membri / Locekļi / Nariai / Tagok / Membri / Leden / Członkowie / Membros / Membri / Členovia / Člani / Jäsenet / Ledamöter
BEĻĢIJA
|
M. Tony VANDEPUTTE Administrateur délégué honoraire et conseiller général de la Fédération des entreprises de Belgique (FEB) |
|
M. Robert de MÛELENAERE Administrateur délégué à la Confédération de la construction |
|
M. Yves VERSCHUEREN Administrateur délégué d’Essenscia |
|
M. Daniel MAREELS Directeur général de Febelfin |
|
M. Bernard NOËL Secrétaire national de la CGSLB, syndicat libéral |
|
M. Claude ROLIN Secrétaire général ACV-CSC |
|
Mme Bérengère DUPUIS Conseiller — Services d’études, Confédération des syndicats chrétiens (CSC) |
|
M. André MORDANT Président honoraire de la Fédération générale du travail de Belgique (FGTB) |
|
Dhr. Xavier VERBOVEN Gewezen Algemeen Secretaris van het Algemeen Belgisch Vakverbond (ABVV) |
|
M. Jean-François HOFFELT Secrétaire général de la Fédération belge de l’économie sociale et des coopératives (Febecoop), président du Conseil national belge de la coopération et président du service externe pour la prévention et la protection au travail Arista |
|
M. Yves SOMVILLE Directeur du service d’études de la Fédération wallonne de l’agriculture (FWA) |
|
Dhr. Ronny LANNOO Adviseur-generaal UNIZO |
BULGĀRIJA
|
Ms Milena ANGELOVA Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), Bureau member of the European Economic and Social Committee, Secretary-General of the Асоциация на индустриалния капитал в България (АИКБ) (Bulgarian Industrial Capital Association, BICA) |
|
Mr Bojidar DANEV Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Chairman of the Българска стопанска камара (БСК) (Bulgarian Industrial Association, BIA) |
|
Ms Lena RUSENOVA Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Head Economist at the Конфедерацията на работодателите и индустриалците в България (КРИБ) (Confederation of Employers and Industrialists in Bulgaria, CEIB) |
|
Mr Georgi STOEV Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), Deputy-Chairman of the Българска търговско-промишлена палата (БТПП) (Bulgarian Chamber of Commerce and Industry, BCCI) |
|
Mr Plamen DIMITROV Chairman of the постоянната комисия по труд, доходи, жизнено равнище и индустриални отношения на ИСС (Standing Committee on Labour, Incomes, Standard of Living and Industrial Relations of the Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Vice-President of КНСБ (CITUB, Confederation of Independent Trade Unions of Bulgaria) |
|
Mr Dimiter MANOLOV Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Vice-President of КТ „Подкрепа“ (Confederation of Labour “Podkrepa”) |
|
Mr Veselin MITOV Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Confederate Secretary of КТ „Подкрепа“ (Confederation of Labour “Podkrepa”) |
|
Mr Jeliazko CHRISTOV Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, President of КНСБ (CITUB, Confederation of Independent Trade Unions of Bulgaria) |
|
Mr Lalko DULEVSKI President of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), Head of the катедра в Университета за национално и световно стопанство (Human Resources and Social Protection Department at the University of National and World Economy) |
|
Mr Plamen ZACHARIEV Vice-President of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), President of the Национален център за социална рехабилитация (НЦСР) (National Centre for Social Rehabilitation, NCSR) |
|
Mr Lyubomir HADJIYSKI Member of the European Economic and Social Committee, Marketing Manager for the auditing firm Grant Thornton Bulgaria |
|
Ms Diliana SLAVOVA Executive Director of the Национален млечен борд (National Milk Board) and the Национална асоциация на млекопреработвателите (National Association of Milk Producers), member of the European Commission High-Level Group on Milk |
ČEHIJA
|
Vladimíra DRBALOVÁ Ředitelka Sekce mezinárodních organizací a evropských záležitosti Svazu průmyslu a dopravy ČR |
|
Josef ZBOŘIL Člen představenstva Svazu průmyslu a dopravy ČR |
|
Marie ZVOLSKÁ Specialistka odboru poradenských služeb Svazu českých a moravských výrobních družstev |
|
Ivan VOLEŠ Poradce prezidenta Hospodářské komory ČR pro mezinárodní vztahy |
|
Helena ČORNEJOVÁ Vedoucí sociálně-ekonomického oddělení Českomoravské konfederace odborových svazů |
|
Zdeněk MÁLEK Manažer ČMKOS pro sociální dialog a poradce ČMKOS |
|
Lucie STUDNIČNÁ Mezinárodní tajemnice Odborového svazu KOVO |
|
Dana ŠTECHOVÁ Poradkyně, Oddělení ČMKOS pro evropské a další mezinárodní vztahy |
|
Roman HAKEN Místopředseda Rady vlády ČR pro nestátní neziskové organizace a předseda jejího Výboru pro spolupráci s regiony |
|
Ludvík JÍROVEC Člen Hospodářské komory ČR, člen Agrární komory ČR, expert v COPA-COGEGA/Brusel |
|
Jaroslav NĚMEC Ředitel Arcidiecézní charity Praha |
|
Pavel TRANTINA Manažer projektů a spolupráce s EU v České radě dětí a mládeže, expert UNDP pro tvorbu zákona o dobrovolnictví v Bosně a Hercegovině |
DĀNIJA
|
Ms Dorthe ANDERSEN Director EU policy, Confederation of Danish Employers |
|
Ms Sinne Alsing CONAN Director of European Affairs, Confederation of Danish Industry |
|
Mr Nils Juhl ANDREASEN Managing Director, Danish Confederation of Employers’ Associations in Agriculture (SALA) |
|
Ms Marie-Louise KNUPPERT Secretary of International Relations, Danish Confederation of Trade Unions |
|
Mr Peder Munch HANSEN EU-Advisor, Danish Confederation of Trade Unions |
|
Mr Søren KARGAARD International Consultant, FTF — Confederation of Professionals in Denmark |
|
Mr Ask Abildgaard ANDERSEN Policy Officer, Disabled Peoples Organisations Denmark |
|
Ms Benedicte FEDERSPIEL Senior Advisor, Danish Consumer Council |
|
Ms Mette Pia KINDBERG Vice Chair Person, Women’s Council in Denmark |
VĀCIJA
|
Mr Peter CLEVER Mitglied der Hauptgeschäftsführung der Bundesvereinigung der Deutschen Arbeitgeberverbände (BDA) (Member of the Executive Board of the National Union of German Employers’ Associations (BDA)) |
|
Mr Bernd DITTMANN Bereichsleiter Europa, Bundesverband der Deutschen Industrie (BDI) (Vice President and Executive Director Europe — Federation of German Industries (BDI)) |
|
Mr Göke FRERICHS Präsidiumsmitglied im Bundesverband des Deutschen Großhandel, Außenhandel, Dienstleistungen (BGA) (Board member, German Federation for Wholesale and Foreign Trade (BGA)) |
|
Mr Thomas ILKA Leiter der Vertretung des Deutschen Industrie- und Handelskammertages (DIHK) bei der EU (Director of the Representation to the EU of the Federation of German Chambers of Industry and Commerce (DIHK)) |
|
Mr Adalbert KIENLE Stellvertretender Generalsekretär des Deutschen Bauernverbandes (DBV) (Deputy General Secretary, German Farmers’ Association (DBV)) |
|
Mr Volker PETERSEN Stellvertretender Generalsekretär im Deutschen Raiffeisenverband e.V. (DRV) (Deputy Secretary-General of the Association of German Agricultural Credit Cooperatives (DRV)) |
|
Mr Joachim WÜRMELING Mitglied der Hauptgeschäftsführung des Gesamtverbandes der deutschen Versicherungswirtschaft e.V. (GDV) (Member of the Executive Board of the German Insurance Association (GDV)) |
|
Mr Joachim FRIED Leiter Wirtschaft, Politik und Regulierung bei der Deutschen Bahn (Director of Economics, Policy and Regulation, German Railways) |
|
Ms Gabriele BISCHOFF Bereichsleiterin Europapolitik beim Bundesvorstand des Deutschen Gewerkschaftsbundes (DGB) (Director of European Policy — Federal Executive of the German Trade Union Confederation (DGB)) |
|
Mr Claus MATECKI Mitglied des Geschäftsführenden Bundesvorstandes des Deutschen Gewerkschaftsbundes (DGB) (Member of the National Executive of the German Trade Union Confederation (DGB)) |
|
Mr Armin DUTTINÉ Leiter des EU-Verbindungsbüros ver.di (Director of the EU liaison office, German United Services Union (ver.di)) |
|
Mr Horst MUND Bereichsleiter Internationales IG Metall (Director of International Department, IG Metall) |
|
Mr Alexander GRAF VON SCHWERIN Berater Europäische Angelegenheiten beim Konzern Duisburger Versorgungs- und Verkehrsgesellschaft mbH (DVV Konzern) (European Affairs Adviser, DVV Konzern) |
|
Mr Hans-Joachim WILMS Europabeauftragter bei der IG Bauen — Agrar — Umwelt (IG Bau) (European Affairs Officer, German Trade Union for Construction, Agriculture and the Environment (IG BAU)) |
|
Mr Egbert BIERMANN Mitglied des Geschäftsführenden Hauptvorstandes der IG Bergbau, Chemie, Energie (IG BCE) (Member of the Executive Board of German Mining, Chemical and Energy Industrial Union (IG BCE)) |
|
Ms Michaela ROSENBERGER Stellvertretende Vorsitzende Gewerkschaft Nahrung — Genuss — Gaststätten (Deputy Chair of the German Trade Union of Food, Beverages, Tobacco, Hotel and Catering and Allied Workers) |
|
Mr Jürgen KEßLER Vorstandsvorsitzender Verbraucherzentrale Berlin (Chairman of the Board, Berlin Consumers’ Association) |
|
Mr Bernd SCHLÜTER Berater bei der Bundesarbeitsgemeinschaft der Freien Wohlfahrtspflege (BAGFW) (Advisor, Federal Association of Non-Statutory Welfare Services (BAGFW)) |
|
Ms Renate HEINISCH Mitglied im Bundesvorstand der Senioren-Organisationen (BAGSO) (Member of the Federal Association of German Senior Citizens’ Organisations (BAGSO)) |
|
Mr Frank STÖHR Zweiter Bundesvorsitzender dbb Beamtenbund und Tarifunion (Vice-President, Federal Board of Management, German Civil Service Federation) |
|
Mr Lutz RIBBE Direktor, Stiftung Europäisches Naturerbe (Euronatur) (Director, European Nature Heritage Fund (Euronatur)) |
|
Mr Prof. Dr Gerd WOLF Beauftragter der Helmholtz-Gemeinschaft Deutscher Forschungszentren (HGF) (Representative of the Helmholtz Association of German Research Centres (HGF)) |
|
Mr Holger SCHWANNECKE Generalsekretär des Zentralverbandes des Deutschen Handwerks (ZDH) (General Secretary, Central Association of German Craft Trades (ZDH)) |
|
Mr Arno METZLER Hauptgeschäftsführer des Bundesverbandes der Freien Berufe (BFB) (Chief Executive and Head of Brussels Office, German National Association of Liberal Professions (BFB)) |
IGAUNIJA
|
Ms Eve PÄÄRENDSON Estonian Employers’ Confederation, Director of International Relations |
|
Ms Reet TEDER Estonian Chamber of Commerce and Industry, policy director |
|
Ms Mare VIIES Estonian Employees’ Unions’ Confederation; Tallinn University of Technology, Researcher at Centre for Economic Research at TUT |
|
Ms Liina CARR Estonian Trade Union Confederation, International Secretary |
|
Mr Kaul NURM Estonian Farmers’ Federation, managing director |
|
Ms Mall HELLAM NGO Network of Estonian Nonprofit Organizations, member of the supervisory board; Executive Director of Open Estonia Foundation |
|
Mr Meelis JOOST Estonian Chamber of Disabled People, Foreign relations and European policy officer |
ĪRIJA
|
Ms Heidi LOUGHEED Head of IBEC Europe |
|
Mr David CROUGHAN Head of Economics and Taxation, IBEC |
|
Mr Thomas McDONOGH Chairman, Thomas McDonogh and Sons Ltd |
|
Mr Jim McCUSKER Previously General Secretary of NIPSA |
|
Mr Manus O’RIORDAN Head of Research, SIPTU (rtd) |
|
Ms Sally Anne KINAHAN Assistant General Secretary, ICTU |
|
Ms Jillian VAN TURNHOUT Chief Executive, Children’s Rights Alliance, Former President National Youth Council of Ireland |
|
Mr Padraig WALSHE COPA President and former IFA President |
|
Ms Siobhán EGAN Policy and Advocacy Officer, BirdWatch Ireland |
GRIEĶIJA
|
Mme Irini Ivoni PARI Fédération des industries grecques (SEB) |
|
M. Dimitris DIMITRIADIS Confédération nationale de commerce hellénique (ESEE) |
|
Μ. Georgios DRAKOPOULOS Association des entreprises helléniques de tourisme (SETE) |
|
Mme Anna BREDIMA Association des armateurs grecs (Ε.Ε.Ε.) |
|
M. Christos POLΥΖΟGOPOULOS Confédération générale grecque des ouvriers (GE.S.E.E.) |
|
M. Eleftherios PAPADOPOULOS Confédération générale grecque des ouvriers (GE.S.E.E.) |
|
M. Georgios DASSIS Confédération générale grecque des ouvriers (GE.S.E.E.) |
|
M. Spyridon PAPASΡΥROS Fédération des fonctionnaires |
|
M. Nikolaos LIOLIOS Confédération hellénique des coopératives agricoles (PASEGES) |
|
Mme Evangelia KEKELEKI Centre de protection des consommateurs (KEPKA) |
|
M. Panagiotis GKOFAS Confédération générale grecque de commerçants et artisans (GSBEE) |
|
M. Ioannis VARDAKASTANIS Confédération nationale de personnes handicapées (ESAmeA) |
SPĀNIJA
|
Sr. Rafael BARBADILLO LÓPEZ Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE) |
|
Sra. Lourdes CAVERO MESTRE Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE) |
|
Sr. José María ESPUNY MOYANO Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE) |
|
Sra. Margarita LÓPEZ ALMENDÁRIZ Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE) |
|
Sr. Ángel PANERO FLÓREZ Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE) |
|
Sr. José Isaías RODRÍGUEZ GARCÍA-CARO Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE) |
|
Sr. José SARTORIOUS ÁLVAREZ DE BOHORQUES Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE) |
|
Sr. José María ZUFIAUR Presidente de la Fundación Educación y Trabajo |
|
Sra. Isabel CAÑO AGUILAR Directora de la Oficina de UGT en Bruselas |
|
Sr. Juan MENDOZA CASTRO Colaborador de UGT para Asuntos Internacionales |
|
Sra. Joana AGUDO Presidenta del Comité Coordinador de los Consejos Sindicales Interregionales de Comisiones Obreras (CC.OO.) |
|
Sr. Juan MORENO PRECIADO Responsable de la Oficina de la Confederación Sindical de Comisiones Obreras (CC.OO.) en Bruselas |
|
Sr. Luis Miguel PARIZA CASTAÑOS Secretaría de Política Internacional de la Confederación sindical de Comisiones Obreras (CC.OO.) |
|
Sra. Laura GONZÁLEZ TXABARRI Miembro del Comité Ejecutivo de ELA |
|
Sr. Javier SÁNCHEZ ANSÓ Responsable de Relaciones Internacionales, Estructuras Agrarias y Desarrollo Rural de la Comisión Ejecutiva de la Coordinadora de Organizaciones de Agricultores y Ganaderos (COAG) |
|
Sr. Miguel Ángel CABRA DE LUNA Función ejercida: Vocal de Relaciones Internacionales de la Confederación Empresarial Española de la Economía Social (CEPES) |
|
Sr. Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE Director de la Organización de Productores Asociados de Grandes Atuneros Congeladores (OPAGAC) |
|
Sr. José Manuel ROCHE RAMO Secretario de Relaciones Internacionales de UPA |
|
Sr. Pedro Raúl NARRO SÁNCHEZ Director de Asuntos Europeos de ASAJA |
|
Sr. Carlos TRÍAS PINTO Director en la Asociación General de Consumidores (ASGECO); Director en la Unión de Cooperativas de Consumidores y Usuarios de España (UNCCUE) |
|
Sr. Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER Secretario General de la Asociación de Usuarios de la Comunicación (AUC) |
FRANCIJA
|
Mme Emmanuelle BUTAUD-STUBBS Déléguée générale de l’Union des industries textiles (UIT) |
|
M. Bernard HUVELIN Vice-président de la Fédération française du bâtiment (FFB) |
|
M. Stéphane BUFFETAUT Directeur chargé des relations institutionnelles, Veolia Environnement |
|
M. Henri MALOSSE Directeur, conseiller institutionnel pour les affaires européennes auprès de la présidence de l’ACFCI |
|
M. Philippe de BRAUER Président de la commission internationale de la Confédération générale des petites et moyennes entreprises (CGPME) |
|
M. Jean-Pierre CROUZET Vice-président de la CGAD, président de la Confédération nationale de la boulangerie française, membre du conseil national de l’Union professionnelle artisanale (UPA) |
|
M. Henri BRICHART Président de la Fédération nationale des producteurs de lait |
|
M. Éric PIGAL Délégué national de la Confédération française de l’encadrement/Confédération générale des cadres (CFE-CGC), en charge de la coordination du Comité économique et social européen, du CESE français et du Conseil économique et social régional |
|
M. Jacques LEMERCIER Président de l’international UNI Europa Poste&logistique — membre de la commission exécutive confédérale, Force ouvrière (FO) |
|
Mme Laure BATUT Assistante confédérale au secteur international et Europe, Force ouvrière (FO) |
|
M. Jean-Pierre COULON Secrétaire confédéral en charge des affaires européennes et internationales de la Confédération française des travailleurs chrétiens (CFTC) |
|
Mme Béatrice OUIN Chargée de mission au sein du service international et Europe de la Confédération française démocratique du travail (CFDT) |
|
M. Gérard DANTIN Chargé de mission au sein du service international et Europe de la Confédération française démocratique du travail (CFDT) |
|
Mme An LENOUAIL-MARLIERE Conseillère à l’espace Europe/international de la Confédération générale du travail (CGT) |
|
M. Denis MEYNENT Conseiller à l’espace Europe/international de la Confédération générale du travail (CGT) |
|
Mme Reine-Claude MADER-SAUSSAYE Présidente de la Confédération de la consommation, du logement et du cadre de vie (CLCV) |
|
M. Édouard de LAMAZE Avocat à la Cour, ancien délégué interministériel aux professions libérales, ancien membre du CEC, Union nationale des professions libérales (UNAPLE) |
|
M. Julien VALENTIN Agriculteur, responsable des nouvelles technologies de l’information et de la communication (NTIC), Centre national des jeunes agriculteurs (CNJA) |
|
M. Gilbert BROS Vice-président de l’Assemblée permanente des chambres d’agriculture (APCA) Président de la Chambre d’agriculture de Haute-Loire |
|
Mme Évelyne PICHENOT Présidente de la délégation pour l’Union européenne du Conseil économique, social et environnemental (CESE) français Membre du CESE français |
|
M. Joseph GUIMET Administrateur de l’Union nationale des associations familiales (UNAF), président du groupe de l’UNAF au CESE français |
|
M. Jean-Paul PANZANI Membre du comité exécutif, président de la Fédération nationale de la mutualité française (FNMF) |
|
M. Georges CINGAL Administrateur de France nature environnement |
|
M. Thierry LIBAERT Professeur, université de Louvain, maître de conférences en communication à l’Institut d'études politiques (IEP) catholique de Paris, membre de la commission gouvernance au Grenelle de l’environnement |
ITĀLIJA
|
Mr Mario CAMPLI Coordinatore politiche europee Legacoop |
|
Mr Luigi CAPRIOGLIO Consigliere nazionale della Confederazione Italiana Dirigenti e Alte Professionalità (CIDA) |
|
Mr Francesco CAVALLARO Segretario generale della CISAL (Confederazione Italiana Sindacati Autonomi Lavoratori) |
|
Mr Carmelo CEDRONE Professore incaricato di Politica Economica Europea, Univ. La Sapienza Roma — Componente del «Team Europe» — Collaboratore del Dipartimento Europeo ed Internazionale UIL (Unione Italiana del Lavoro) — Membro del Comitato Centrale UIL — Componente del Consiglio Direttivo del Movimento Europeo |
|
Mr Franco CHIRIACO Presidente del Sindacato Unitario Nazionale Inquilini ed Assegnatari (SUNIA) — Confederazione Generale Italiana del Lavoro (CGIL) |
|
Mr Roberto CONFALONIERI Segretario generale CONFEDIR (Confederazione dei Dirigenti Italiani e delle Alte Professionalità) — Consigliere CNEL (Consiglio Nazionale dell’Economia e del Lavoro) |
|
Mr Gianfranco DELL’ALBA Direttore della Delegazione di Confindustria presso l’Unione Europea |
|
Mr Pietro Francesco DE LOTTO Direttore Generale di Confartigianato Vicenza |
|
Mr Giancarlo DURANTE Direttore Centrale dell’Associazione Bancaria Italiana, Responsabile dell’area Sindacale e del Lavoro |
|
Mr Emilio FATOVIC Vice Segretario Generale CONFSAL (Confederazione Generale dei Sindacati Autonomi dei Lavoratori) con delega al privato |
|
Mr Giuseppe GUERINI Presidente Nazionale Federsolidarietà |
|
Mr Edgardo Maria IOZIA Segretario Nazionale Unione Italiana Lavoratori Credito Esattorie e Assicurazioni (UILCA) — Presidente UNI Europa Finanza |
|
Mr Giuseppe Antonio Maria IULIANO Dipartimento Politiche internazionali CISL (Confederazione Italiana Sindacati Lavoratori), Coordinatore di aree — Responsabile per l’Europa centro-orientale e per l’America latina |
|
Mr Luca JAHIER Presidente del Consiglio nazionale delle Associazioni Cristiane Lavoratori Italiani (ACLI) e responsabile relazioni internazionali |
|
Mr Antonio LONGO Presidente dell’Associazione Movimento Difesa del Cittadino — Direttore della testata giornalistica «Diritti & Consumi» |
|
Mr Sandro MASCIA Responsabile Ufficio di Rappresentanza della Confagricoltura di Bruxelles |
|
Mr Stefano PALMIERI Responsabile dell’Ufficio Europa della CGIL (Confederazione Generale Italiana del Lavoro) a Bruxelles |
|
Mr Antonello PEZZINI Imprenditore tessile-tecnico. Confindustria Bergamo |
|
Mr Antonio POLICA Dirigente Confederale UGL (Unione Generale del Lavoro) |
|
Mr Virgilio RANOCCHIARI Responsabile della Delegazione Fiat per l’Europa |
|
Mr Maurizio REALE Responsabile della Rappresentanza per le Relazioni con le Istituzioni Comunitarie — Coldiretti |
|
Ms Daniela RONDINELLI Responsabile Ufficio Internazionale FISASCAT CISL (Federazione Italiana Sindacati Addetti Commerciali Affitti Turismo — Confederazione Italiana Sindacati dei Lavoratori) |
|
Mr Corrado ROSSITTO Presidente Nazionale della Confederazione Italiana di Unione delle Professioni Intellettuali (CIU) |
|
Mr Claudio ROTTI Presidente AICE (Associazione Italiana Commercio Estero) |
KIPRA
|
Μιχάλης Αντωνίου (Mr Michalis ANTONIOU) Βοηθός Γενικός Διευθυντής (Deputy Director General) Ομοσπονδία Εργοδοτών και Βιομηχάνων (ΟΕΒ) (Cyprus Employers and Industrialists Federation) |
|
Ανδρέας Λουρουτζιάτης (Mr Andreas LOUROUTZIATIS) Αντιπρόεδρος Κυπριακού Εμπορικού και Βιομηχανικού Επιμελητηρίου (ΚΕΒΕ) (Vice-President, Cyprus Chamber of Commerce and Industry) Κυπριακό Εμπορικό και Βιομηχανικό Επιμελητήριο (ΚΕΒΕ) (Cyprus Chamber of Commerce and Industry) |
|
Ανδρέας Παυλικκάς (Mr Andreas PAVLIKKAS) Υπεύθυνος Γραφείου Ερευνών και Μελετών (Head of Research and Studies Department) Παγκύπρια Εργατική Ομοσπονδία (ΠΕΟ) (Pancyprian Federation of Labour) |
|
Δημήτρης Κιττένης (Mr Dimitris KITTENIS) Τέως Γενικός Γραμματέας (Former Secretary-General) Συνομοσπονδία Εργαζομένων Κύπρου (ΣΕΚ) (Cyprus Workers’ Confederation) |
|
Κωστάκης Κωνσταντινíδης (Mr Costakis CONSTANTINIDES) Μέλος Κυπριακού Συνδέσμου Καταναλωτών (Member, Cyprus Consumers’ Association) |
|
Μηχάλης Λύτρας (Mr Michalis LITRAS) Γενικός Γραμματέας (Secretary-General) Παναγροτικής Ένωσης Κύπρου (Panagrarian Union of Cyprus) |
LATVIJA
|
Mr Vitālijs GAVRILOVS Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents |
|
Mr Gundars STRAUTMANIS Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidents un LTRK Padomes loceklis |
|
Mr Pēteris KRĪGERS Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs |
|
Ms Ariadna ĀBELTIŅA Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ārējo sakaru koordinētāja starptautiskos jautājumos |
|
Mr Armands KRAUZE Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs |
|
Ms Gunta ANČA Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja |
|
Mr Andris GOBIŅŠ Eiropas Kustības Latvijā (EKL) prezidents |
LIETUVA
|
Mr Alfredas JONUŠKA Director General, Siauliai Chamber of Commerce, Industry and Crafts |
|
Mr Stasys KROPAS President, Association of Lithuania Banks; Vice-president, Lithuanian business confederation ICC Lithuania |
|
Mr Gintaras MORKIS Deputy Director General, Lithuanian Confederation of Industrialists |
|
Ms Gražina GRUZDIENĖ Chairman, Trade Union of Lithuanian Food Producers |
|
Ms Daiva KVEDARAITĖ Head of Information Centre, Lithuanian Trade Union Solidarumas |
|
Ms Inga PREIDIENĖ Vice-chairperson, Youth Organization, Lithuanian Labour Federation |
|
Mr Mindaugas MACIULEVIČIUS Director, Agricultural cooperative “Lietuviško ūkio kokybė” |
|
Mr Zenonas Rokas RUDZIKAS Member, Lithuanian Academy of Sciences; Leading researcher, Institute of Theoretical Physics and Astronomy, Vilnius University |
|
Ms Indrė VAREIKYTĖ Member, Lithuanian Board of Education; Member, Youth Committee in the Tripartite Council of the Republic of Lithuania |
LUKSEMBURGA
|
Mme Viviane GOERGEN Secrétaire générale adjointe de la Confédération luxembourgeoise des syndicats chrétiens (LCGB) |
|
M. Raymond HENCKS Membre du comité exécutif de la Confédération générale de la fonction publique (CGFP) |
|
M. Paul RECKINGER Président honoraire de la Chambre des métiers du Grand-Duché de Luxembourg |
|
M. Jean-Claude REDING Président de la Confédération syndicale indépendante du Luxembourg (OGBL) |
|
Mme Josiane WILLEMS Directrice de la Centrale paysanne luxembourgeoise (CPL) |
|
M. Christian ZEYEN General Manager d’ArcelorMittal |
UNGĀRIJA
|
Antal CSUPORT Managing director, National Association of Strategic and Public Utility Companies |
|
Tamás NAGY Chairman, National Federation of Agricultural Cooperatives and Producers |
|
Dr. Péter VADÁSZ Co-chairman, Confederation of Hungarian Employers and Industrialists |
|
János VÉRTES Co-chairman in charge of international relations, National Federation of Traders and Caterers |
|
József KAPUVÁRI Member of the Board, National Confederation of Hungarian Trade Unions |
|
Dr. Ágnes CSER Co-chairman, LIGA Confederation |
|
Dr. Miklós PÁSZTOR Expert, National Federation of Workers’ Council |
|
Dr. János WELTNER Expert, Trade Union Block of Intellectual Employers |
|
Dr. Etele BARÁTH Hon. university professor, Hungarian Society for Urban Planning |
|
Kinga JOÓ Expert, HÖOK a Hallgatókért Foundation |
|
Dr. Lajos MIKULA Expert, Agricultural and Rural Youth Association |
|
Ákos TOPOLÁNSZKY Expert, “SOURCE” Mental Helpers Association |
MALTA
|
Ms Grace ATTARD President, National Council of Women (NCW) |
|
Ms Anna Maria DARMANIN Council Member, Confederation of Malta Trade Unions (CMTU) |
|
Mr Vincent FARRUGIA Director General, Malta Chamber of Small and Medium Enterprises (GRTU) |
|
Mr Stefano MALLIA Vice President, Malta Chamber of Commerce, Enterprise and Industry (MCCEI) |
|
Mr Michael PARNIS Deputy General Secretary, General Workers Union |
NĪDERLANDE
|
Ms Johanna Anna VAN DEN BANDT-STEL Head of the Brussels Office of VNO-NCW and MKB-Nederland |
|
Ms Melanie Irmgard BOUWKNEGT Economic Policy Advisor at CNV |
|
Ms Marjolijn BULK Policy Advisor International Affairs at FNV |
|
Mr Joost Peter VAN IERSEL Member of the EESC |
|
Mr Willem Wolter MULLER Advisor International Affairs at MHP |
|
Mr Nicolaas Clemens Maria VAN NIEKERK Freelance management advisor/supervisor |
|
Mr Frank VAN OORSCHOT Senior Specialist International Affairs at LTO |
|
Mr Ullrich SCHRÖDER Permanent Delegate Brussels at MKB-Nederland |
|
Mr Martin SIECKER International Manager at FNV |
|
Mr Joannes Gertrudis Wilhelmina SIMONS Emeritus Professor Transport Economics Free University of Amsterdam, Member of the EESC |
|
Mr Dick WESTENDORP Emeritus General Director Consumers Union |
|
Ms Anna Antonia Maria VAN WEZEL Member of the EESC |
AUSTRIJA
|
Ms Waltraud KLASNIC Landeshauptmann a. D. |
|
Dr Johannes KLEEMANN Mitglied des Wirtschafts- und Sozialausschusses in den Mandatsperioden 2002-2006 und 2006-2010 |
|
Mag. Dipl. Ing. Johann KÖLTRINGER Hauptabteilungsleiter des Österreichischen Raiffeisenverbandes |
|
Mag. Christa SCHWENG Referentin der Wirtschaftskammer Österreich, Abteilung für Sozialpolitik und Gesundheit |
|
Mag. Thomas DELAPINA Geschäftsführer des Beirats für Wirtschafts- und Sozialfragen; Sekretär in der Kammer für Arbeiter und Angestellte für Wien |
|
Mag. Wolfgang GREIF Gewerkschaft der Privatangestellten, Druck, Journalismus, Papier; Bereichsleiter Europa, Konzerne und internationale Beziehungen |
|
Mr Thomas KATTNIG Gewerkschaft der Gemeindebediensteten; Leiter des Referats für Internationale Verbindungen |
|
Dr Christoph LECHNER Leiter der Abteilung Verfassungsrecht und Allgemeine und Internationale Sozialpolitik in der Kammer für Arbeiter und Angestellte für Niederösterreich |
|
Mag. Oliver RÖPKE Leiter des Europabüros des ÖGB |
|
Mr Alfred GAJDOSIK Vorsitzender-Stellvertreter der Gewerkschaft VIDA |
|
Mag. Gerfried GRUBER Referent der Landwirtschaftskammer Österreich |
|
Dr Anne-Marie SIGMUND Europabeauftragte des Bundeskomitees Freie Berufe Österreichs |
POLIJA
|
Mr Krzysztof OSTROWSKI Consultant, Business Centre Club — Association of Employers |
|
Mr Andrzej MALINOWSKI President, Confederation of Polish Employers |
|
Ms Anna NIETYKSZA Member, Confederation of Polish Employers |
|
Mr Marek KOMOROWSKI Counsellor, Polish Confederation of Private Employers Lewiatan |
|
Mr Jacek Piotr KRAWCZYK Vice-president, Polish Confederation of Private Employers Lewiatan |
|
Mr Jan KLIMEK Vice-president, Polish Craft Association |
|
Mr Tadeusz KLIŚ Vice-president, Polish Craft Association |
|
Ms Dorota GARDIAS Secretary General, Trade Union Forum |
|
Mr Wiesław SIEWIERSKI President, Trade Union Forum |
|
Mr Andrzej ADAMCZYK Secretary of the international affairs, Independent and Self-Governing Trade Union Solidarność |
|
Mr Marian KRZAKLEWSKI Member of the National Commission, Independent and Self-Governing Trade Union Solidarność |
|
Mr Andrzej CHWILUK Vice-president of the Trade Unions of Miners, All-Poland Alliance of Trade Unions |
|
Mr Tomasz Dariusz JASIŃSKI Specialist of the international affairs, All-Poland Alliance of Trade Unions |
|
Mr Stanisław Józef RÓŻYCKI Vice-president of the Council of Education and Science of the Polish Teachers’ Union, All-Poland Alliance of Trade Unions |
|
Mr Krzysztof BALON Secretary of the Research programme Council, Working Community of Associations of Social Organisations WRZOS |
|
Mr Krzysztof KAMIENIECKI Vice-president, Institute for Sustainable Development Foundation |
|
Ms Marzena MENDZA-DROZD Member of the Board, Forum of Non-Government Initiatives’ Association, All-Poland Federation of Non-Governmental Organisations |
|
Mr Krzysztof PATER Member of the Scout Court, Polish Scouting and Guiding Association |
|
Ms Jolanta PLAKWICZ Member, Polish Women’s Lobby |
|
Mr Władysław SERAFIN President, National Union of Farmers, Circles and Agricultural Organizations |
|
Ms Teresa TISZBIEREK Vice-president, Association of the Voluntary Fire Brigades of the Republic of Poland |
PORTUGĀLE
|
Mr Manuel Eugénio PIMENTEL CAVALEIRO BRANDÃO Confederação da Indústria Portuguesa (CIP) (Confederation of Portuguese Industry) |
|
Mr Luís Miguel CORREIA MIRA Confederação dos Agricultores de Portugal (CAP) (Portuguse Farmers’ Confederation) |
|
Mr Pedro D’ALMEIDA FREIRE Confederação do Comércio e Serviços de Portugal (CCP) (Portuguese Trade and Services Confederation) |
|
Mr Paulo BARROS VALE Associação Empresarial de Portugal (AEP) (Portuguese Business Association) |
|
Mr Mário David FERREIRINHA SOARES Confederação Geral dos trabalhadores Portugueses (CGTP) (General Confederation of Portuguese Workers) |
|
Mr Carlos Manuel ALVES TRINDADE Confederação Geral dos Trabalhadores Portugueses (CGTP) (General Confederation of Portuguese Workers) |
|
Mr Alfredo Manuel VIEIRA CORREIA União Geral de Trabalhadores (UGT) (General Workers’ Union) |
|
Mr Victor Hugo DE JESUS SEQUEIRA União Geral de Trabalhadores (UGT) (General Workers’ Union) |
|
Mr Jorge PEGADO LIZ Associação Portuguesa para a Defesa do Consumidor (DECO) (Portuguese Consumer Protection Association) |
|
Mr Carlos Alberto PEREIRA MARTINS Conselho Nacional das Ordens Profissionais (CNOP) (National Council of Professional Bodies) |
|
Mr Francisco João BERNARDINO DA SILVA Confederação Nacional das Cooperativas Agrícolas e do Crédito Agrícola de Portugal, CCRL (CONFAGRI) (Portuguese National Confederation of Agricultural Coperatives and Agricultural Credit, limited-liability cooperative confederation) |
|
Rev. Vítor José MELÍCIAS LOPES União das Misericórdias Portuguesas (UMP) (Union of Portuguese Charitable Institutions) |
RUMĀNIJA
|
Dl Petru Sorin DANDEA Vicepreședinte, Confederația Națională Sindicală „Cartel ALFA” (Vice-President of the National Trade Union Confederation “Cartel ALFA”) |
|
Dl Dumitru FORNEA Secretar confederal, Confederația Sindicală Națională MERIDIAN (Confederal secretary of the National Trade Union Confederation — Meridian) |
|
Dl Minel IVAȘCU Secretar general, Blocul Național Sindical (Secretary-General of the National Trade Union Bloc (BNS)) |
|
Dl Sorin Cristian STAN Secretar general, Confederația Națională a Sindicatelor Libere din România (FRĂȚIA) (Secretary-General of the National Confederation of Romanian Free Trade Unions (FRĂȚIA)) |
|
Dl Sabin RUSU Secretar general, Confederația Sindicatelor Democratice din România (Secretary-General of the Confederation of Romanian Democratic Trade Unions) |
|
Dl Eugen Mircea BURADA Președinte executiv, Consiliul Național al Patronatului Român (Executive President, National Council of Romanian Employers) |
|
Dna Ana BONTEA Director, Departamentul Juridic și Dialog Social — Consiliul Național al Întreprinderilor Private Mici și Mijlocii din România (Director of the Legislative and Social Dialogue Department, National Council of Small and Medium-Sized Private Enterprises in Romania) |
|
Dl Mihai MANOLIU Secretar general, Alianța Confederațiilor Patronale din România (Secretary-General, Alliance of Romanian Employers’ Confederations) |
|
Dl Aurel Laurențiu PLOSCEANU Președinte, Asociația Română a Antreprenorilor de Construcții (President of the Romanian Construction Entrepreneurship Association) |
|
Dl Ștefan VARFALVI Președinte executiv, UGIR (Executive President of UGIR) |
|
Dl Cristian PÂRVULESCU Președinte, Asociația Pro Democrația (President of the Pro-Democracy Association) |
|
Dl Ionuț SIBIAN Director, Fundația pentru Dezvoltarea Societății Civile (Director, Civil Society Development Foundation) |
|
Dl Sorin IONIȚĂ Director de cercetare, Societatea Academică din România (Director of research, Academic Society of Romania) |
|
Dl Radu NICOSEVICI Președinte, Academia de Advocacy (Chairman of the Advocacy Academy) |
SLOVĒNIJA
|
Mr Cveto STANTIČ Predstavnik velikega gospodarstva (representative of large business) |
|
Mr Dare STOJAN Predstavnik malega gospodarstva (representative of small business) |
|
Mr Andrej ZORKO Izvršni sekretar Zveze svobodnih sindikatov Slovenije (Executive Secretary of the ZSSS (Free Trade Unions of Slovenia)) |
|
Mr Dušan REBOLJ Predsednik Konfederacije sindikatov Pergam Slovenije (President of Pergam Trade Union Federation (KSS Pergam)) |
|
Mr Bojan HRIBAR Predstavnik sindikatov javnega sektorja (representative of the public sector trade unions) |
|
Mr Igor HROVATIČ Direktor Kmetijsko gozdarske zbornice Slovenije (Director of the Agriculture and Forestry Federation) |
|
Mr Primož ŠPORAR Predstavnik organizacije SKUP – Skupnost privatnih zavodov (representative of SKUP — Community of Private Institutes) |
SLOVĀKIJA
|
Ján ORAVEC Prezident Združenia podnikateľov Slovenska (ZPS) |
|
Michal PINTÉR Člen Republikovej únie zamestnávateľov (RÚZ), riaditeľ, U.S. Steel Košice, s.r.o. |
|
Igor ŠARMÍR Riaditeľ odboru potravinárstva a obchodu Slovenskej poľnohospodárskej a potravinárskej komory, tajomník Únie potravinárov SR |
|
Vladimír MOJŠ Predseda Hospodárskeho a sociálneho výboru (HSV), viceprezident Konfederácie odborových zväzov SR |
|
Dušan BARČÍK Viceprezident Konfederácie odborových zväzov SR pre výrobné OZ, predseda Integrovaného odborového zväzu |
|
Ján GAŠPERAN Viceprezident Konfederácie odborových zväzov SR pre nevýrobné OZ, predseda OZ pracovníkov školstva a vedy na Slovensku |
|
Juraj STERN Prezident Slovenskej spoločnosti pre zahraničnú politiku (SFPA) |
|
Viliam PÁLENÍK Prezident Inštitútu zamestnanosti |
|
Tomáš DOMONKOS Vedecký pracovník Ekonomického ústavu Slovenskej akadémie vied (SAV) |
SOMIJA
|
Mr Filip Mikael HAMRO-DROTZ asiantuntija Elinkeinoelämän keskusliitto EK |
|
Ms Ulla SIRKEINEN erityisasiantuntija Elinkeinoelämän keskusliitto EK |
|
Ms Marja-Liisa PELTOLA osastopäällikkö Keskuskauppakamari |
|
Mr Simo Markus PENTTINEN kansainvälisten asioiden päällikkö Akava ry |
|
Mr Reijo Veli Erik PAANANEN EU-asiantuntija Suomen Ammattiliittojen Keskusjärjestö SAK ry |
|
Ms Leila KURKI työllisyyspoliittinen asiantuntija Toimihenkilökeskusjärjestö STTK ry |
|
Ms Pirkko Marjatta RAUNEMAA kuluttajaekonomisti ja elintarvikeasiantuntija Kotitalous- ja kuluttaja-asioiden neuvottelukunta/Kuluttajat — Konsumenterna ry |
|
Mr Seppo Ilmari KALLIO johtaja Maa- ja metsätaloustuottajain Keskusliitto MTK ry |
|
Mr Thomas PALMGREN kansainvälisten asioiden asiamies Suomen yrittäjät |
ZVIEDRIJA
|
Ms Ellen Paula NYGREN Ombudsman, Landsorganisation i Sverige (LO) (Swedish Trade Union Confederation) |
|
Mr Frank Thomas ABRAHAMSSON Vice-president, Landsorganisation i Sverige (LO) (Swedish Trade Union Confederation) |
|
Mr Thomas Mikael JANSON International Secretary, Tjänstemännens centralorganisation (TCO) (Swedish Confederation of Professional Employees) |
|
Mr Paul Henrik LIDEHÄLL International Secretary, Sveriges akademikers centralorganisation (SACO) (Swedish Confederation of Professional Associations) |
|
Mr Ulf Christian ARDHE Director, Svenskt näringsliv (Confederation of Swedish Enterprise) |
|
Ms Annika Kristina BRÖMS Deputy Director, Svenskt näringsliv (Confederation of Swedish Enterprise) |
|
Mr Thord Stefan BACK Manager Sustainable Logistics, Transportgruppen (The Transport Group) |
|
Mr Erik SVENSSON Director, ALMEGA |
|
Mr Staffan Mats Vilhelm NILSSON Member of the EESC, President Group III Lantbrukarnas riksförbund (LRF) (Federation of Swedish Farmers) |
|
Ms Ingrid Eva-Britt KÖSSLER President, The Swedish Breastcancer Association Handikappförbundens samarbetsorgan (Swedish Disability Federation) |
|
Ms Inger Kristina Elisabeth PERSSON Chairman, Sveriges konsumenter (Swedish Consumers’ Association) |
|
Ms Ariane Elisabeth RODERT EU Policy Advisor, Forum for frivilligt socialt arbete (National Forum for Voluntary Social Work) |
APVIENOTĀ KARALISTE
|
Mr George LYON Legal Counsel — Northgate Information Solutions UK Ltd |
|
Ms Brenda KING Chief Executive, ACDiversity |
|
Mr David SEARS Consultant |
|
Mr Jonathan PEEL Director, Jonathan Peel EU Communications Ltd |
|
Mr Bryan CASSIDY Consultant |
|
Mr Peter MORGAN Chairman, Association of Lloyd’s Members |
|
Ms Madi SHARMA Entrepreneur |
|
Mr Brendan BURNS Management Consultant & Financial Investor |
|
Mr Peter COLDRICK Part-time adviser to General Secretary, ETUC |
|
Mr Brian CURTIS Retired; Former Regional Organiser; National Union of Rail, Maritime & Transport Workers (RMT) |
|
Ms Sandy BOYLE Retired; Former Director, AMICUS (Trade Union) |
|
Ms Christine BLOWER General Secretary, National Union of Teachers (NUT) |
|
Ms Monica TAYLOR Member of UNITE (Trade Union) Executive Council |
|
Mr Nicholas CROOK International Officer, UNISON (Trade Union) |
|
Ms Judy McKNIGHT Retired; Former General Secretary NAPO (Trade Union) |
|
Ms Kathleen Walker SHAW Head of European Office, Britain’s General Union (GMB) |
|
Ms Rose D’SA Consultant in EU, Commonwealth and International Law |
|
Ms Jane MORRICE Deputy Chief Equality Commissioner; Equality Commission Northern Ireland |
|
Ms Maureen O’NEILL Director, Faith in Older People |
|
Mr Michael SMYTH Economist, University of Ulster |
|
Mr Richard ADAMS Senior Partner, Community Viewfinders Ltd |
|
Mr Stuart ETHERINGTON Chief Executive Officer, National Council for Voluntary Organisations |
|
Mr Tom JONES Self-employed Farmer |
|
Mr Sukhdev SHARMA Chairman of Board of Directors, Calderdale and Huddersfield Hospitals NHS Foundation Trust |
25.9.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 251/28 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 24. septembris),
ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu attiecībā uz atbrīvojumiem lietojumiem, kuros ir svins, dzīvsudrabs, kadmijs, hroms (VI), polibrombifenili un polibromdifenilēteri
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6403)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2010/571/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīva 2002/95/EK aizliedz izmantot svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, hromu (VI), polibrombifenilus (PBB) un polibromdifenilēterus (PBDE) elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (EEI), ko laiž tirgū pēc 2006. gada 1. jūlija. Atbrīvojumi no minētā aizlieguma ir uzskaitīti minētās direktīvas pielikumā. Minētie atbrīvojumi ir jāpārskata, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai. |
(2) |
Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktiem lietojumiem, kuros izmanto svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai hromu (VI), jāturpina atbrīvojums no aizlieguma, jo šo bīstamo vielu likvidēšana minētajos konkrētajos lietojumos joprojām nav zinātniski vai tehniski realizējama. Tāpēc ir lietderīgi minētos atbrīvojumus paturēt spēkā. |
(3) |
Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktos lietojumos, kuros izmanto svinu, dzīvsudrabu vai kadmiju, minēto vielu izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana ir kļuvusi zinātniski vai tehniski iespējama. Tāpēc ir lietderīgi minētos atbrīvojumus svītrot. |
(4) |
Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktos lietojumos, kuros izmanto svinu, dzīvsudrabu vai kadmiju, minēto vielu izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana kļūs zinātniski vai tehniski iespējama paredzamā nākotnē. Tāpēc ir lietderīgi noteikt šo atbrīvojumu darbības izbeigšanās termiņus. |
(5) |
Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktos lietojumos, kuros izmanto dzīvsudrabu, minētās vielas izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana ir zinātniski vai tehniski iespējama. Tāpēc ir lietderīgi samazināt šajos lietojumos atļautā dzīvsudraba daudzumu. |
(6) |
Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktos lietojumos, kuros izmanto dzīvsudrabu, paredzamā nākotnē zinātniski vai tehniski iespējama ir tikai minētās vielas daļēja un pakāpeniska izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana. Tāpēc ir lietderīgi pakāpeniski samazināt šajos lietojumos atļautā dzīvsudraba daudzumu. |
(7) |
Noteiktos gadījumos EEI remonts ir tehniski iespējams tikai ar oriģinālajām rezerves daļām. Tāpēc – tikai minētajos gadījumos – ir jāatļauj rezerves daļas, kurās ir svins, dzīvsudrabs, kadmijs, hroms (VI) vai polibromdifenilēteri un kurām bija piešķirts atbrīvojums, izmantot tādu EEI remontā, kas ir laistas tirgū pirms minētā atbrīvojuma termiņa beigām vai izbeigšanas. |
(8) |
Komisijas 2009. gada 18. marta Regulā (EK) Nr. 244/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā izmantojamām kliedētas gaismas lampām (2) un Komisijas 2009. gada 18. marta Regulā (EK) Nr. 245/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām par luminiscences lampām bez iebūvētas droseles, augstas intensitātes gāzizlādes lampām, kā arī šādu lampu ekspluatācijai izmantojamām droselēm un apgaismes iekārtām un par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/55/EK atcelšanu (3) ir noteikti indikatīvi kritēriji attiecībā uz dzīvsudraba izmantojumu spuldzēs. Lai gan ar Regulām (EK) Nr. 244/2009 un (EK) Nr. 245/2009 dzīvsudraba saturs spuldzēs tika atzīts par nozīmīgu ekoloģisku parametru, tika nolemts, ka lietderīgāk ir to reglamentēt ar Direktīvu 2002/95/EK, kas aptver arī tādu veidu spuldzes, kam minētajās regulās ir noteikts atbrīvojums. |
(9) |
Regulas (EK) Nr. 244/2009 noteikto pasākumu analīzes rezultātā ir konstatēts, ka dažiem dzīvsudraba lietojumiem zinātniski un tehniski ir iespējama daļēja šās vielas izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana bez tādas negatīvas ietekmes uz vidi, veselību un/vai patērētāju drošību, kas aizēnotu aizvietošanas doto labumu. Tāpēc ir lietderīgi samazināt dzīvsudraba saturu minētajos lietojumos atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 244/2009. |
(10) |
Direktīvas 2002/95/EK pielikumā ir jāizdara būtiskas izmaiņas. Tādēļ skaidrības labad ir jāaizstāj viss pielikums. |
(11) |
Saskaņā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 2. punktu Komisija ir apspriedusies ar attiecīgajām personām. |
(12) |
Tāpēc Direktīva 2002/95/EK ir attiecīgi jāgroza. |
(13) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK 18. pantu (4), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Direktīvas 2002/95/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 24. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Janez POTOČNIK
(1) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.
(2) OV L 76, 24.3.2009., 3. lpp.
(3) OV L 76, 24.3.2009., 17. lpp.
(4) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.
PIELIKUMS
“PIELIKUMS
Lietojumi, kam nepiemēro 4. panta 1. punktā noteikto aizliegumu
Atbrīvojums |
Piemērošanas joma un termiņi |
|
1 |
Dzīvsudrabs viencokola (kompaktajās) luminiscences spuldzēs ne vairāk kā (vienam gaismas izstarotājam): |
|
1(a) |
Vispārējai apgaismei < 30 W: 5 mg |
Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim var lietot 3,5 mg vienam gaismas izstarotājam; pēc 2012. gada 31. decembra lieto 2,5 mg vienam gaismas izstarotājam |
1(b) |
Vispārējai apgaismei ≥ 30 W un < 50 W: 5 mg |
Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 3,5 mg vienam gaismas izstarotājam |
1(c) |
Vispārējai apgaismei ≥ 50 W un < 150 W: 5 mg |
|
1(d) |
Vispārējai apgaismei ≥ 150 W: 15 mg |
|
1(e) |
Vispārējai apgaismei, ar apļa vai kvadrāta formu un caurules diametru ≤ 17 mm |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 7 mg vienam gaismas izstarotājam |
1(f) |
Īpašām vajadzībām: 5 mg |
|
2(a) |
Dzīvsudrabs lineārajās divcokolu luminiscences spuldzēs vispārējai apgaismei ne vairāk kā (vienai spuldzei): |
|
2(a)(1) |
Trīsjoslu luminofora spuldzes ar normālu ekspluatācijas laiku un caurules diametru < 9 mm (piem., T2): 5 mg |
Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 4 mg vienai spuldzei |
2(a)(2) |
Trīsjoslu luminofora spuldzes ar normālu ekspluatācijas laiku un caurules diametru ≥ 9 mm un ≤ 17 mm (piem., T5): 5 mg |
Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 3 mg vienai spuldzei |
2(a)(3) |
Trīsjoslu luminofora spuldzes ar normālu ekspluatācijas laiku un caurules diametru > 17 mm un ≤ 28 mm (piem., T8): 5 mg |
Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 3,5 mg vienai spuldzei |
2(a)(4) |
Trīsjoslu luminofora spuldzes ar normālu ekspluatācijas laiku un caurules diametru > 28 mm (piem., T12): 5 mg |
Zaudē spēku 2012. gada 31. decembrī; pēc 2012. gada 31. decembra var lietot 3,5 mg vienai spuldzei |
2(a)(5) |
Trīsjoslu luminofora spuldzes ar ilgu ekspluatācijas laiku (≥ 25 000 h): 8 mg |
Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 5 mg vienai spuldzei |
2(b) |
Dzīvsudrabs citās luminiscences spuldzēs, nepārsniedzot (vienai spuldzei): |
|
2(b)(1) |
Lineārās halofosfāta spuldzes ar caurules diametru > 28 mm (piem., T10 un T12): 10 mg |
Zaudē spēku 2012. gada 13. aprīlī |
2(b)(2) |
Nelineārās halofosfāta spuldzes (visu diametru): 15 mg |
Zaudē spēku 2016. gada 13. aprīlī |
2(b)(3) |
Nelineārās trīsjoslu luminofora spuldzes ar caurules diametru > 17 mm (piem., T9) |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 15 mg vienai spuldzei |
2(b)(4) |
Spuldzes citādai vispārējai apgaismei un īpašām vajadzībām (piem., indukcijas spuldzes) |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 15 mg vienai spuldzei |
3 |
Dzīvsudrabs aukstā katoda fluorescences spuldzēs (CCFL) un ārējā elektroda fluorescences spuldzēs (EEFL) īpašām vajadzībām, nepārsniedzot (vienai spuldzei): |
|
3(a) |
Mazs garums (≤ 500 mm) |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 3,5 mg vienai spuldzei |
3(b) |
Vidējs garums (> 500 mm un ≤ 1 500 mm) |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 5 mg vienai spuldzei |
3(c) |
Liels garums (> 1 500 mm) |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 13 mg vienai spuldzei |
4(a) |
Dzīvsudrabs citās zemspiediena gāzizlādes spuldzēs (vienai spuldzei) |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 15 mg vienai spuldzei |
4(b) |
Dzīvsudrabs augstspiediena nātrija (tvaiku) spuldzēs vispārējai apgaismei, nepārsniedzot (vienam gaismas izstarotājam) spuldzēs ar uzlabotu krāsu atveidošanas indeksu Ra > 60: |
|
4(b)-I |
P ≤ 155 W |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 30 mg vienam gaismas izstarotājam |
4(b)-II |
155 W < P ≤ 405 W |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 40 mg vienam gaismas izstarotājam |
4(b)-III |
P > 405 W |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 40 mg vienam gaismas izstarotājam |
4(c) |
Dzīvsudrabs citās augstspiediena nātrija (tvaiku) spuldzēs vispārējai apgaismei, nepārsniedzot (vienam gaismas izstarotājam): |
|
4(c)-I |
P ≤ 155 W |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 25 mg vienam gaismas izstarotājam |
4(c)-II |
155 W < P ≤ 405 W |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 30 mg vienam gaismas izstarotājam |
4(c)-III |
P > 405 W |
Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 40 mg vienam gaismas izstarotājam |
4(d) |
Dzīvsudrabs augstspiediena dzīvsudraba (tvaiku) spuldzēs (HPMV) |
Zaudē spēku 2015. gada 13. aprīlī |
4(e) |
Dzīvsudrabs metālu halogenīdu (MH) spuldzēs |
|
4(f) |
Dzīvsudrabs citās gāzizlādes spuldzēs īpašām vajadzībām, kas nav atsevišķi minētas šajā pielikumā |
|
5(a) |
Svins katodstaru lampu stiklā |
|
5(b) |
Svins luminiscences spuldžu stiklā, nepārsniedzot 0,2 masas % |
|
6(a) |
Svins kā leģētājs elements tēraudā mehāniskai apstrādei un cinkotā tēraudā, kurā ir līdz 0,35 masas % svina |
|
6(b) |
Svins kā leģētājs elements alumīnijā, kurā ir līdz 0,4 masas % svina |
|
6(c) |
Vara sakausējums, kurā ir līdz 4 masas % svina |
|
7(a) |
Svins lodmetālos ar augstu kušanas temperatūru (t. i., svina sakausējumi ar svina saturu vismaz 85 %) |
|
7(b) |
Svins lodmetālos serveriem, uzkrāšanas un datu masīvu atmiņas sistēmām, tīkla infrastruktūras komutācijas, signalizācijas un pārraides iekārtām, kā arī tīkla pārvaldībai telesakaru jomā |
|
7(c)-I |
Elektriskie un elektroniskie komponenti, kuros svins ir stiklā vai keramikā, kas nav keramikas dielektriķi kondensatoros, piem., pjezoelektriskas ierīces, vai stikla vai keramikas matricās |
|
7(c)-II |
Svins dielektriķu keramikas kondensatoros nominālajam spriegumam vismaz 125 V maiņstrāvai vai 250 V līdzstrāvai |
|
7(c)-III |
Svins dielektriķu keramikas kondensatoros nominālajam spriegumam mazāk nekā 125 V maiņstrāvai vai 250 V līdzstrāvai |
Zaudē spēku 2013. gada 1. janvārī un pēc minētās dienas var tikt izmantots rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2013. gada 1. janvāra |
8(a) |
Kadmijs un tā savienojumi vienreizējos termodrošinātājos |
Zaudē spēku 2012. gada 1. janvārī un pēc minētās dienas var tikt izmantots rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2012. gada 1. janvāra |
8(b) |
Kadmijs un tā savienojumi elektriskajos kontaktos |
|
9 |
Hroms (VI) kā oglekļa tērauda dzesēšanas sistēmas pretkorozijas līdzeklis absorbcijas ledusskapjos līdz 0,75 masas % dzesēšanas šķīdumā |
|
9(b) |
Svins gultņu ieliktņos un buksēs kompresoriem ar aukstumnesēju apsildīšanas, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un saldēšanas (HVACR) lietojumiem |
|
11(a) |
Svins, ko izmanto C-press kontaktsaderīgu savienotāju sistēmās |
Var izmantot rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2010. gada 24. septembra |
11(b) |
Svins, ko izmanto kontaktsaderīgu savienotāju sistēmās, kas nav C-press |
Zaudē spēku 2013. gada 1. janvārī un pēc minētās dienas var tikt izmantots rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2013. gada 1. janvāra |
12 |
Svins kā pārklājuma materiāls C-moduļa gredzena siltumvadītspējai |
Var izmantot rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2010. gada 24. septembra |
13(a) |
Svins baltajos stiklos, ko izmanto optikā |
|
13(b) |
Kadmijs un svins stikla filtros un stiklos, ko izmanto atstarošanas standartiem |
|
14 |
Svins lodmetālos, kas satur vairāk nekā divus elementus, tādiem kontaktkājiņu un mikropocesoru pakotņu savienojumiem, kuros svina saturs ir vairāk nekā 80 un mazāk nekā 85 masas % |
Zaudē spēku 2011. gada 1. janvārī un pēc minētās dienas var tikt izmantots rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2011. gada 1. janvāra |
15 |
Svins lodmetālos stabilu elektrisko savienojumu izveidei starp pusvadītāja mikroshēmu un datu nesēju integrētajās flip-chip pakotnēs |
|
16 |
Svins taisnās kvēlspuldžu caurulēs ar silikāta pārklājumu |
Zaudē spēku 2013. gada 1. septembrī |
17 |
Svina halogenīds kā izstarotājs augstas intensitātes gāzizlādes (HID) spuldzēs, ko izmanto profesionālajā reprogrāfijā |
|
18(a) |
Svins kā luminiscentā pulvera aktivators (svina ne vairāk kā 1 % masas) gāzizlādes spuldzēs, ko izmanto diazodrukas reprogrāfijā, litogrāfijā, kukaiņu ķērājos, fotoķīmiskos un ārstnieciskos procesos kā specializētas spuldzes, kurās ir tādi luminofori kā SMS ((Sr,Ba)2MgSi2O7:Pb) |
Zaudē spēku 2011. gada 1. janvārī |
18(b) |
Svins kā luminiscentā pulvera aktivators (svina ne vairāk kā 1 % masas) gāzizlādes spuldzēs, ja tās izmanto kā sauļošanās lampas, kurās ir tādi luminofori kā BSP (BaSi2O5:Pb) |
|
19 |
Svins ar PbBiSn-Hg un PbInSn-Hg īpašos sastāvos kā galvenā amalgama un ar PbSn-Hg kā papildu amalgama ļoti kompaktās enerģijas taupīšanas lampās (ESL) |
Zaudē spēku 2011. gada 1. jūnijā |
20 |
Svina oksīds stiklā, ko izmanto priekšējā un pakaļējā slāņa sasaistīšanai plakanās luminiscences spuldzēs, kuras izmanto šķidro kristālu ekrānos (LCD) |
Zaudē spēku 2011. gada 1. jūnijā |
21 |
Svins un kadmijs krāsās lietojumiem uz emaljām un stikliem, tādiem kā borsilikātstikls un natronkaļķu stikls |
|
23 |
Svins savienotājspaiļu nelielu detaļu pārklājumos, izņemot savienotājus ar soli vismaz 0,65 mm |
Var izmantot rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2010. gada 24. septembra |
24 |
Svins lodmetālos, ko izmanto dobas diskveida un plakanas matricas keramikas daudzslāņu kondensatoru ražošanai |
|
25 |
Svina oksīds virsmas vadāmības elektronu emitera displejos (SED), ko izmanto konstrukcijas elementos, sevišķi stiklkeramikas lodēšanas materiālā un stiklkeramikas gredzenā |
|
26 |
Svina oksīds ultravioleto staru lampu kolbu stiklā |
Zaudē spēku 2011. gada 1. jūnijā |
27 |
Svina sakausējumi kā lodmetāls pārveidotājos, ko izmanto lieljaudas skaļruņos (kuri paredzēti vairāku stundu ilgai darbībai ar skaņas spiediena akustisko jaudu vismaz 125 dB) |
Zaudēja spēku 2010. gada 24. septembrī |
29 |
Svins tāda kristāla stikla sastāvā, kam apraksts dots Padomes Direktīvas 69/493/EEK (1) I pielikumā (1., 2., 3. un 4. kategorija) |
|
30 |
Kadmija sakausējumi elektriski/mehāniski lodētiem savienojumiem ar elektriskajiem vadītājiem, kuri atrodas tieši uz tinumiem skaņas pārveidotājos, kurus izmanto lieljaudas skaļruņos ar skaņas spiediena līmeni vismaz 100 dB (A) |
|
31 |
Svins lodmetālos plakanās bezdzīvsudraba luminiscences spuldzēs (ko izmanto, piemēram, šķidro kristālu ekrānos, dizainā vai rūpnieciskajā apgaismē) |
|
32 |
Svina oksīds stiklkeramikas lodēšanas materiālos, ko izmanto argona un kriptona lāzera spuldžu montāžā |
|
33 |
Svins lodmetālos, kas vajadzīgi elektrisko transformatoru vara vadu lodēšanai, kuru diametrs ir līdz 100 μm |
|
34 |
Svins regulējamu maiņrezistoru elementos uz metālkeramikas bāzes |
|
36 |
Dzīvsudrabs, ko izmanto par katoda noārdīšanās inhibitoru līdzstrāvas plazmas displejos daudzumā līdz 30 mg vienam displejam |
Zaudēja spēku 2010. gada 1. jūlijā |
37 |
Svins augstsprieguma diožu pārklājuma slānī uz cinka borāta stikla korpusa |
|
38 |
Kadmijs un kadmija oksīds biezslāņa plēves pastās, ko klāj uz berilija oksīda ar alumīnija saiti |
|
39 |
Kadmijs krāsu mainošās gaismas diodēs (LED) ar II–VI grupas pusvadītājiem (< 10 μg Cd uz mm2 gaismas emisijas platības), kas paredzētas izmantošanai cietvielas apgaismes vai displeju sistēmās |
Zaudē spēku 2014. gada 1. jūlijā |
Piezīme. Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām pieļauj svina, dzīvsudraba, hroma (VI), polibrombifenila (PBB) un polibromdifinilētera (PBDE) maksimālo koncentrāciju 0,1 % apmērā no homogēno materiālu masas un kadmija maksimālo koncentrāciju 0,01 % apmērā no homogēno materiālu masas.”
IETEIKUMI
25.9.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 251/35 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2010. gada 20. septembris)
par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2010/572/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (1) un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) un Komunikāciju komitejas (COCOM) atzinumus,
tā kā:
(1) |
ES elektronisko sakaru pakalpojumu vienotais tirgus un jo īpaši ļoti ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu attīstība ir noteicošie faktori ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Telekomunikāciju un platjoslas ieviešanas pamatnozīmi saistībā ar ES ieguldījumiem, darba vietu izveidi un vispārēju ekonomikas atveseļošanos īpaši uzsvēra Eiropadome savos 2009. gada marta sanāksmes secinājumos. Viena no septiņām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām paredz izstrādāt Eiropas digitalizācijas programmu, ar kuru iepazīstināja 2010. gada maijā. |
(2) |
Eiropas digitalizācijas programma nosaka mērķus ātrdarbīgas un ļoti ātrdarbīgas platjoslas piekļuves ieviešanai un izmantošanai, kā arī paredz vairākus pasākumus uz optisko šķiedru balstītu nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīklu ieviešanas veicināšanai un nākamo gadu laikā vajadzīgo būtisko ieguldījumu atbalstam. Šis ieteikums skatāms minētajā kontekstā, un tā mērķis ir sekmēt efektīvus ieguldījumus un inovācijas jaunā un uzlabotā infrastruktūrā, pienācīgi ņemot vērā riskus, ar ko saskaras visi uzņēmumi, kuri veic ieguldījumus, un vajadzību uzturēt efektīvu konkurenci, kas laika gaitā ir svarīgs ieguldījumu virzītājspēks. |
(3) |
Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. panta 4. punktu valstu regulatīvās [pārvaldes] iestādes (VRI) izstrādā reglamentējošus risinājumus problēmām, ko rada pāreja no vara kabeļu tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem. Tāpēc attiecīgais iesaistītais tirgus ir infrastruktūras piekļuves vairumtirdzniecības tirgus (4. tirgus) un platjoslas piekļuves vairumtirdzniecības tirgus (5. tirgus). Ļoti svarīga ir VRI piemēroto reglamentējošo pieeju saskaņotība, lai izvairītos no vienotā tirgus izkropļojumiem un lai nodrošinātu tiesisko noteiktību visiem uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus. Tādēļ ir piemēroti valstu regulatīvajām iestādēm sniegt norādes, kuru mērķis ir novērst reglamentējošo pieeju jebkādas nepiemērotas atšķirības, vienlaikus ļaujot VRI pienācīgi ņemt vērā apstākļus valstī, kad tās sagatavo piemērotus reglamentējošos līdzekļus. VRI noteiktu piemērotu reglamentējošo līdzekļu kopumam jāatspoguļo ieguldījumu līmeņa proporcionāls piemērojums. |
(4) |
Šā ieteikuma piemērošanas joma pirmām kārtām attiecas uz reglamentējošiem līdzekļiem, ko piemēro operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū (BIT), kuru nosaka, pamatojoties uz tirgus analīzes procedūru saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu. Tomēr, ja to pamato apstāklis, ka šādas infrastruktūras dublēšana būtu ekonomiski neefektīva vai fiziski nepraktiska, dalībvalstis var arī noteikt pienākumus savstarpēji koplietot infrastruktūru uzņēmumiem, kas ekspluatē elektronisko sakaru tīklu saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu, lai tādējādi pārvarētu trūkumus inženiertehniskajā infrastruktūrā un gala posmos. |
(5) |
Paredzams, ka pēc NGA tīklu izveidošanas būtiski mainīsies pieprasījuma un piegādes nosacījumi gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā. Tādēļ, iespējams, būs vajadzīgi jauni reglamentējoši līdzekļi, kā arī jauni aktīvie un pasīvie piekļuves reglamentējošie līdzekļi 4. un 5. tirgum. |
(6) |
Regulatīvās vides noteiktība ir svarīgs aspekts, lai sekmētu efektīvus visu operatoru ieguldījumus. Saskaņotas reglamentējošās pieejas piemērošana laika gaitā ir svarīga, lai ieguldītājiem sniegtu pārliecību viņu uzņēmējdarbības plānu izstrādei. Lai mazinātu ar periodiskajiem tirgus pārskatiem saistīto nenoteiktību, VRI pēc iespējas izvērstāk jāprecizē, kā paredzamās izmaiņas tirgus apstākļos varētu ietekmēt reglamentējošos līdzekļus. |
(7) |
Ja jaunus optiskās šķiedras tīklus izveido neapbūvētās teritorijās, VRI jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo spēkā esošās reglamentējošās prasības, lai nodrošinātu, ka tās tiek piemērotas neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas. |
(8) |
NGA tīklu izveidošana, visticamāk, veicinās svarīgas izmaiņas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un konkurenci. |
(9) |
Šajā kontekstā VRI rūpīgi jāizskata jaunie konkurences apstākļi, ko radījusi NGA izveidošana. VRI jānosaka ģeogrāfiskie tirgi valstī saskaņā ar Komisijas 2007. gada 17. decembra Ieteikumu 2007/879/EK par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (2), ja VRI var nepārprotami konstatēt būtiski un objektīvi atšķirīgus konkurences apstākļus, kas stabili saglabājas laika gaitā. Tajos gadījumos, kad nevar konstatēt, ka atšķirīgie konkurences apstākļi pamatotu ģeogrāfisko tirgu noteikšanu valstī, VRI tomēr var reaģēt uz atšķirīgajiem konkurences apstākļiem dažādos ģeogrāfiski noteiktos tirgos, piemēram, vairāku alternatīvu infrastruktūru dēļ vai uz infrastruktūru balstītu operatoru dēļ, piemērojot atšķirīgus reglamentējošos līdzekļus un piekļuves produktus. |
(10) |
Pāreja no vara kabeļu tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem var mainīt konkurences apstākļus dažādās ģeogrāfiskās teritorijās, un tāpēc var vajadzēt pārskatīt 4. un 5. tirgu ģeogrāfisko jomu vai 4. un 5. tirgus reglamentējošos līdzekļus gadījumos, kad šādi tirgi vai reglamentējošie līdzekļi ir iedalīti segmentos, pamatojoties uz konkurenci vietējo abonentlīniju atsaistīšanas (LLU) dēļ. |
(11) |
Ja 4. tirgū konstatē BIT, jāpiemēro piemērots reglamentējošo līdzekļu kopums. |
(12) |
Piekļuvei inženiertehniskajai infrastruktūrai ir izšķirīga nozīme, lai tiktu izveidoti paralēli optiskās šķiedras tīkli. Tādēļ ir svarīgi, ka VRI iegūst vajadzīgo informāciju, lai novērtētu, vai ir pieejama un kur atrodas kabeļu kanalizācija un cita vietējo abonentlīniju infrastruktūra NGA tīklu izvietošanai. VRI jāizmanto pilnvaras, ko tām paredz Direktīva 2002/21/EK, lai iegūtu visu attiecīgo informāciju par šādas infrastruktūras atrašanās vietu, jaudu un pieejamību. Alternatīviem operatoriem ideālajā gadījumā vajadzētu būt nodrošinātai iespējai izvietot savus optiskās šķiedras tīklus vienlaikus ar BIT operatoru, kopīgi uzņemoties inženiertehnisko darbu izmaksas. |
(13) |
Pienākuma piemērošana, ka jānodrošina piekļuve inženiertehniskajiem elementiem, būs efektīva tikai tad, ja BIT operators ar vienādiem nosacījumiem nodrošinās piekļuvi saviem pakārtotajiem uzņēmumiem un trešo personu piekļuves prasītājiem. VRI ir jāizmanto sava pieredze tādu procedūru un instrumentu izstrādē, kas paredzēti vietējo abonentlīniju atsaistīšanai, lai ieviestu vajadzīgos uzņēmējdarbības procesus attiecībā uz pasūtījumiem un ekspluatācijas piekļuvi inženiertehniskajām infrastruktūrām. Pienākuma noteikšana BIT operatoram publicēt atbilstīgu standartpiedāvājumu pēc iespējas drīz pēc tam, kad to pieprasījis piekļuves prasītājs, ir proporcionāla mērķim veicināt efektīvus ieguldījumus un infrastruktūras konkurenci. Šādā standartpiedāvājumā jānorāda nosacījumi un procedūras piekļuvei inženiertehniskajai infrastruktūrai, tostarp piekļuves cenas. |
(14) |
Uz izmaksām orientētas cenas nozīmē mērenu peļņu no izmantotā kapitāla. Ja ieguldījumi neaizstājamos fiziskajos aktīvos, piemēram, inženiertehniskajā infrastruktūrā, nav saistīti tieši ar NGA tīklu ieviešanu (un neietver līdzīga līmeņa sistemātisku risku), nedrīkst uzskatīt, ka to riska profils atšķiras no esošās vara kabeļu infrastruktūras riska. |
(15) |
Ja iespējams, VRI jārīkojas, lai nodrošinātu, ka BIT operatoru jaunizbūvētās infrastruktūras ir izstrādātas tā, lai vairāki operatori varētu izvietot savas optiskās šķiedras līnijas. |
(16) |
Saistībā ar optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanu līdz galalietotājam (FTTH) optiskās šķiedras līnijas gala posma dublēšana parasti būs dārga un neefektīva. Tādēļ, lai nodrošinātu ilgtspējīgu infrastruktūras konkurenci, piekļuve jānodrošina BIT operatora izvietotās optiskās šķiedras infrastruktūras gala posmam. Lai nodrošinātu efektīvu darbības uzsākšanu, piekļuvi ir svarīgi piešķirt BIT operatora tīkla līmenī, kas jaunpienācējiem ļauj sasniegt efektivitātes minimumu, lai efektīvi un ilgtspējīgi konkurētu. Nepieciešamības gadījumā var būt vajadzīgas īpašas saskarnes, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi. |
(17) |
Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi gala posmam, ir vajadzīgas pārredzamības un nediskriminēšanas prasības. Ja tas ir pieprasīts, BIT operatoram ir īsā termiņā jāpublicē atbilstīgs standartpiedāvājums, lai piekļuves prasītāji var izdarīt izvēli attiecībā uz ieguldījumiem. |
(18) |
VRI jānodrošina, ka piekļuves cenas atspoguļo izmaksas, ko faktiski uzņemas BIT operators, turklāt izmaksās jābūt pienācīgi ņemtam vērā ieguldījumu riska līmenim. |
(19) |
Multišķiedras līniju tīklu izvietošanas izmaksas ir nedaudz augstākas par vienšķiedras tīklu izmaksām, taču tās ļauj alternatīviem operatoriem katram kontrolēt savu savienojumu līdz pašam galalietotājam. Tās noteikti sekmēs ilgtermiņa un ilgtspējīgu konkurenci saskaņā ar ES tiesiskā regulējuma mērķiem. Tādēļ ir vēlams, ka VRI izmanto savas pilnvaras, lai sekmētu multišķiedras līniju izveidošanu gala posmā, jo īpaši ņemot vērā pieprasījumu un saistītās izmaksas. |
(20) |
Alternatīviem operatoriem, no kuriem daži jau ir izveidojuši savus tīklus, lai iegūtu savienojumu ar BIT operatora atsaistīto vara kabeļu līniju, jānodrošina piemēroti piekļuves produkti, lai viņi varētu turpināt konkurēt saistībā ar NGA izmantošanu. Attiecībā uz FTTH to var veidot piekļuve inženiertehniskajai infrastruktūrai, gala posmam vai atsaistītajai optiskās šķiedras līnijai (ieskaitot tumšo optisko šķiedru) vai vairumtirdzniecības platjoslas piekļuve atkarībā no konkrētā gadījuma. Ja 4. tirgum piemērotie reglamentējošie līdzekļi veicina efektīvu konkurenci attiecīgajā pakārtotajā tirgū, visā tirgū vai konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās, pārējos reglamentējošos līdzekļus attiecīgajā tirgū vai teritorijās var atcelt. Šāda atcelšana būtu pamatota, ja, piemēram, sekmīga fiziskās piekļuves reglamentējošo līdzekļu piemērošana padara liekus papildu bitu plūsmas reglamentējošos līdzekļus. Turklāt izņēmuma gadījumos VRI varētu nepiemērot atsaistītu piekļuvi optiskās šķiedras līnijai ģeogrāfiskā teritorijā, kur vairākas alternatīvas infrastruktūras, piemēram, FTTH tīkli un/vai kabeļi, kopā ar konkurētspējīgiem piekļuves piedāvājumiem, pamatojoties uz atsaistīšanu, visticamāk, radītu efektīvu konkurenci pakārtotajā līmenī. |
(21) |
To prasību pamatā, kuras piemēro saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu, ir konstatēto problēmu būtība, neņemot vērā BIT operatora izmantoto tehnoloģiju vai izveidošanas veidu. Tādēļ tas, vai BIT operators izvērš “no punkta līdz vairākiem punktiem” vai “no punkta līdz punktam” tipa tīklus, pēc būtības nedrīkst ietekmēt reglamentējošo līdzekļu izvēli, paturot prātā jaunu atsaistīšanas tehnoloģiju pieejamību, lai risinātu iespējamās tehniskās problēmas šajā saistībā. VRI jāspēj pieņemt pasākumus pārejas periodam, ar kuriem nosaka tādu alternatīvu piekļuves produktu izmantošanu, kuri nodrošina tuvāko ekvivalentu fiziskai atsaistīšanai, ja šādus piekļuves produktus papildina ar vispiemērotākajiem drošības pasākumiem, lai nodrošinātu piekļuves vienlīdzību un efektīvu konkurenci (3). Jebkurā gadījumā VRI šādos gadījumos jānosaka fiziska atsaistīšana, tiklīdz tas kļūst tehniski un komerciāli iespējams. |
(22) |
Ja tiek piemērots pienākums nodrošināt atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai, jāievieš grozījumi esošajā LLU standartpiedāvājumā, lai ietvertu visus attiecīgos piekļuves nosacījumus, tostarp finansiālos nosacījumus, kas saistīti ar optiskās šķiedras līnijas atsaistīšanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (4) II pielikumā. Šāds grozījums jāpublicē bez liekas kavēšanās, lai nodrošinātu vajadzīgo pārredzamības līmeni un plānošanas drošumu piekļuves prasītājiem. |
(23) |
FTTH izveidošana parasti būs saistīta ar ievērojamiem riskiem, ņemot vērā augstās izmaksas par izvietošanu katrā mājsaimniecībā un pašlaik joprojām ierobežoto skaitu mazumtirdzniecības pakalpojumu, kam vajadzīgi labāki parametri (piemēram, lielāka caurlaidspēja), kurus var nodrošināt tikai optiskā šķiedra. Ieguldījumu, kuri veikti optiskās šķiedras tīklos, amortizācija ir atkarīga no NGA tīklu sniegto jauno pakalpojumu izmantošanas īstermiņā un vidējā termiņā. BIT operatora kapitāla izmaksās, ko izmanto piekļuves cenu noteikšanai, ir jāatspoguļo ieguldījuma augstākais risks attiecībā pret ieguldījumu esošajos vara kabeļu tīklos. |
(24) |
Izvietošanas riska dažādošana var sekmēt agrīnāku un efektīvāku NGA tīklu izvietošanu. Tādēļ VRI jānovērtē BIT operatora iesniegtie izcenojumi, lai dažādotu ieguldījuma risku. |
(25) |
Ja BIT operatori piedāvā zemākas piekļuves cenas atsaistītajai optiskās šķiedras līnijai, vēloties saņemt pretī iepriekšējas saistības par ilgtermiņa vai apjoma līgumiem, tas nav jāuzskata par pārmērīgi diskriminējošu, ja VRI uzskata, ka zemākas cenas pienācīgi atspoguļo ieguldījumu riska reālo samazinājumu. Tomēr VRI ir jānodrošina, ka šādi cenu noteikšanas pasākumi nerada cenu starpības samazināšanu, kas kavē efektīvu ienākšanu tirgū. |
(26) |
Cenu starpības samazināšanu var pierādīt, uzrādot, ka BIT operatora pakārtotās darbības nedotu peļņu, pamatojoties uz iepriekšējā posma cenu, ko konkurentiem nosaka BIT operatora pakārtotie uzņēmumi (“vienlīdz efektīva konkurenta” tests). Cenu starpības samazināšanu var arī pierādīt, uzrādot, ka starpība starp konkurentiem noteikto piekļuves cenu iepriekšējā posma tirgū un cenu, ko BIT operatora pakārtotie uzņēmumi nosaka pakārtotajā tirgū, ir nepietiekama, lai ļautu mēreni efektīvam pakalpojumu sniedzējam pakārtotajā tirgū gūt normālu peļņu (“mēreni efektīva konkurenta” tests). Saistībā ar ex ante cenu kontroli, lai saglabātu efektīvu konkurenci starp operatoriem, kas negūst labumu no tādiem pašiem apjomradītiem ietaupījumiem un kam ir atšķirīgas izmaksas par tīkla vienību, parasti piemērotāks būs“mēreni efektīva konkurenta” tests. Turklāt cenu starpības samazināšanas novērtējums jāveic attiecībā uz atbilstīgu laikposmu. Lai sekmētu prognozējamību, VRI iepriekš pienācīgi jāparedz metodoloģija, ko tās izmantos, lai noteiktu pret konkurenci vērstu cenu noteikšanu, izmantojamos parametrus un reglamentējošos mehānismus, gadījumā ja tiks konstatēta cenu starpības samazināšana. |
(27) |
Multišķiedras līniju tīkli nodrošina, ka piekļuves prasītāji var saņemt pilnīgu kontroli pār optiskās šķiedras līnijām, nedublējot dārgus ieguldījumus un neriskējot saņemt diskriminējošu attieksmi, ja noteikts pienākums vienšķiedras līnijas atsaistīšanai. Tādēļ multišķiedras līniju tīkliem ir lielākas iespējas ātrāk veicināt intensīvāku konkurenci pakārtotajā tirgū. Līdzieguldījums NGA tīklos var samazināt gan izmaksas, gan risku, ar ko saskaras uzņēmums, kas veic ieguldījumus, tādējādi sekmējot FTTH plašāku ieviešanu. |
(28) |
Pasākumi līdzieguldījumam multišķiedras līniju tīklu FTTH konkrētos apstākļos var sekmēt efektīvu konkurenci tajās ģeogrāfiskajās teritorijās, uz kurām attiecas šis līdzieguldījums. Šie apstākļi jo īpaši attiecas uz iesaistīto operatoru skaitu, kopīgi kontrolētā tīkla struktūru un citiem pasākumiem starp līdzieguldītājiem, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci pakārtotajā tirgū. Šādā situācijā, ja konkurences nosacījumi attiecīgajās teritorijās būtiski un objektīvi neatšķiras no citur dominējošajiem nosacījumiem, var būt pamatoti noteikt atsevišķu tirgu, kurā, veicot tirgus analīzi saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu, nav konstatēta BIT. |
(29) |
VRI jānovērtē abonentlīniju atsaistīšanas izmaksas. VRI attiecīgos gadījumos ir jāorganizē iepriekšēja apspriešanās ar alternatīviem operatoriem, kas ir potenciāli ieinteresēti koplietot ārtelpu sadales punktus, un, pamatojoties uz šādām apspriedēm, jānosaka, kur ārtelpu sadales punkti jāpielāgo un kā jāsadala izmaksas. |
(30) |
Nosakot apakšlīniju atsaistīšanas reglamentējošos līdzekļus, VRI jāpieņem piemēroti atvilces maršrutēšanas pasākumi, lai šādi reglamentējošie līdzekļi būtu efektīvi. Piekļuves prasītājiem jābūt iespējai izvēlēties risinājumu, kas vislabāk atbilst to prasībām, proti, vai nu tumšās optiskās šķiedras (vai attiecīgā gadījumā vara kabeļi), Ethernet atvilces maršrutēšana, vai kabeļu kanalizācijas piekļuve. Nepieciešamības gadījumā VRI varētu piemērot pasākumus attiecībā uz BIT operatoram piederošu ārtelpu sadales punktu atbilstīgu izmēru. |
(31) |
Apakšlīniju piekļuves nosacījumu pārredzamību vislabāk var nodrošināt, šīs līnijas ietverot esošajā vietējo abonentlīniju atsaistīšanas standartpiedāvājumā. Ir svarīgi, lai šī pārredzamības prasība tiktu piemērota visiem elementiem, kas vajadzīgi apakšlīniju atsaistīšanai, tostarp atvilces maršrutēšanas un papildu pakalpojumiem, nodrošinot esošo konkurējošo piedāvājumu nepārtrauktību. Standartpiedāvājumā jāietver visi cenu noteikšanas nosacījumi, lai dalībnieki varētu aprēķināt apakšlīniju atsaistīšanas komerciālos aspektus. |
(32) |
Tāpat kā abonentlīniju atsaistīšanas cenu noteikšanai, arī visu apakšlīniju atsaistīšanai vajadzīgo elementu nodrošināšanas cenām jābūt orientētām uz izmaksām, kā arī jāatbilst metodoloģijai, ko patlaban izmanto atsaistītas vara kabeļu līnijas piekļuves cenas noteikšanai. Vara kabeļu aizstāšana ar optisko šķiedru līdz starpposma sadales punktam ir svarīgs ieguldījums, kas saistīts ar konkrētu risku, lai gan vismaz apgabalos ar lielu iedzīvotāju blīvumu tas novērtēts kā zemāks par FTTH tīklu risku, ņemot vērā saistītās relatīvās izvietošanas izmaksas uz vienu mājsaimniecību un pieprasījuma pēc uzlabotiem vai modernizētiem pakalpojumiem nenoteiktību. |
(33) |
VRI jāpiemēro nediskriminējoši principi, lai novērstu jebkādus ar termiņiem saistītus ieguvumus BIT operatora mazumtirdzniecības uzņēmumiem. BIT operatoram jāuzliek par pienākumu modernizēt savu bitu plūsmas vairumtirdzniecības piedāvājumu, pirms tas sāk sniegt jaunus optiskās šķiedras mazumtirdzniecības pakalpojumus, lai konkurējošiem operatoriem, kas izmanto piekļuvi, nodrošinātu atbilstīgu laiku reaģēt un sākt piedāvāt šādus produktus. Seši mēneši uzskatāmi par atbilstīgu laikposmu, lai veiktu vajadzīgos pielāgojumus, ja vien nav citu efektīvu aizsardzības pasākumu, kuri garantē nediskriminēšanu. |
(34) |
Paredzams, ka platjoslas optiskās šķiedras piekļuves vairumtirdzniecības produktus varēs tehniski konfigurēt tā, lai nodrošinātu lielāku elastību un uzlabotu pakalpojuma parametrus salīdzinājumā ar vara kabeļu bitu plūsmas produktiem. Lai veicinātu mazumtirdzniecības produktu konkurenci, ir svarīgi šādus atšķirīgus pakalpojumu parametrus atspoguļot dažādos regulētos NGA produktos, tostarp korporatīvā līmeņa pakalpojumos. |
(35) |
Konkrētā NGA tīklā varētu nodrošināt dažādus bitu plūsmas produktus, ko pakārtotajā tirgū var atšķirt, piemēram, pēc joslas platuma, uzticamības, pakalpojumu kvalitātes vai citiem parametriem. |
(36) |
Uzmanīgi būs jānosaka jauni piekļuves reglamentējošie līdzekļi, piemēram, attiecībā uz tehniskajiem protokoliem un saskarnēm, kas nodrošina optisko tīklu starpsavienojumu, vai jaunu bitu plūsmas reglamentējošo līdzekļu apjomu un parametriem. VRI jāsadarbojas citai ar citu, kā arī ar starptautiskajām standartizācijas struktūrām un nozares ieinteresētajām personām, lai izstrādātu kopīgus tehniskos standartus šajā jomā. |
(37) |
Ja tiek piemērota ex ante cenu regulēšana, vairumtirdzniecības bitu plūsmas piekļuves cenas jāiegūst, izmantojot izmaksu orientācijas principu. VRI varētu izmantot citas piemērotas cenu kontroles metodes, piemēram, mazumtirdzniecības “mīnusa” metodoloģijas, ja uz BIT operatora pakārtotajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem attiecas pietiekami konkurences radīti ierobežojumi. VRI jānosaka atšķirīgas cenas dažādiem bitu plūsmas produktiem tā, lai šādas cenu atšķirības attaisnotu ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas, lai visi operatori varētu gūt labumu no ilgstošas cenu diferenciācijas gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī. Nosakot piekļuves cenu, pienācīgi jāņem vērā risks, ar ko saskaras BIT operators. |
(38) |
Efektīvu fiziskās piekļuves reglamentējošo līdzekļu dēļ konkrētās teritorijās platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšanas pienākuma piemērošana var kļūt nevajadzīga, lai sasniegtu efektīvu konkurenci pakārtotajā tirgū. Jo īpaši, ja BIT operators ir izveidojis FTTH tīklu un alternatīviem operatoriem ir pieejama efektīva piekļuve atsaistītām optiskās šķiedras līnijām (sevišķi “no punkta līdz punktam” izvietojumos), VRI var uzskatīt, ka šāda piekļuve ir pietiekama, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci pakārtotajā tirgū, jo īpaši blīvi apdzīvotās teritorijās. Platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves pienākuma nepiemērošana šādos apstākļos var sekmēt labākus ieguldījumu stimulus visiem operatoriem un veicināt savlaicīgu izveidošanu. |
(39) |
Ja ir pieejami apliecinoši dati, ka funkciju nošķiršana vai līdzīgi pasākumi sekmē pilnībā līdzvērtīgu alternatīvo operatoru un BIT operatora pakārtoto uzņēmumu piekļuvi NGA tīkliem, un ja attiecībā uz BIT operatora pakārtotajiem uzņēmumiem pastāv pietiekami konkurences ierobežojumi, VRI, izstrādājot reglamentējošos līdzekļus platjoslas vairumtirdzniecības piekļuvei, var rīkoties elastīgāk. Jo īpaši bitu plūsmas produkta cenu var atstāt tirgus ziņā. Tomēr būtiski būtu īstenot rūpīgu uzraudzību, kā arī veikt atbilstīgu cenu starpības samazināšanas testu, kā noteikts iepriekš, lai izvairītos no iznākuma, kas ir vērsts pret konkurenci. |
(40) |
Operatori, kuri patlaban izmanto piekļuvi, ir likumīgi ieinteresēti iegūt piemērotu laiku, lai sagatavotos izmaiņām, kuras būtiski ietekmē viņu ieguldījumus un komerciālo darbību. Ja nav noslēgts komercnolīgums, VRI jānodrošina, ka tiek piemērota atbilstīga pārejas pieeja. Šādai pārejas pieejai jābūt pārredzamai, un tā jāizstrādā pietiekami detalizēti, lai operatori, kas pašlaik izmanto piekļuvi, varētu sagatavoties izmaiņām, ietverot noteikumus par jebkādu vajadzīgo kopīgo rīcību, kura jāīsteno piekļuves prasītājiem un BIT operatoram, kā arī precīzas metodes starpsavienojumu punktu ekspluatācijas pārtraukšanai. Atbilstīga pārejas perioda laikā jāsaglabā spēkā esošie BIT pienākumi. Šis pārejas periods jāsaskaņo ar standarta ieguldījumu periodu vietējās abonentlīnijas vai vietējās abonentapakšlīnijas atsaistīšanai, kas parasti ilgst piecus gadus. Ja BIT operators nodrošina līdzvērtīgu piekļuvi, izmantojot galveno komutatoru (MDF), VRI var pieņemt lēmumu noteikt īsāku periodu. |
(41) |
Ja BIT operators paredz aizstāt daļu esošā vara kabeļu piekļuves tīkla ar optisko šķiedru un plāno pārtraukt pašlaik izmantoto starpsavienojumu punktu ekspluatāciju, VRI jāiegūst attiecīgā informācija no BIT operatora un saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 9. panta 1. punktu jānodrošina, ka uzņēmumi, kas izmanto piekļuvi BIT operatora tīklam, laikus saņem visu vajadzīgo informāciju, lai atbilstīgi pielāgotu savus tīklus un tīklu paplašināšanas plānus. VRI jānosaka šādas informācijas forma un detalizācija, vienlaikus nodrošinot, ka šādu informāciju izmanto tikai paredzētajam nolūkam un ka visa procesa laikā tiek nodrošināta informācijas konfidencialitāte, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
Mērķis un darbības joma
1. |
Ieteikuma mērķis ir sekmēt vienota tirgus attīstību, uzlabojot tiesisko noteiktību un veicinot ieguldījumus, konkurenci un inovācijas platjoslas pakalpojumu tirgū, jo īpaši pārejas laikā uz nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem. |
2. |
Šajā ieteikumā ir izklāstīta kopīga pieeja reglamentējošo līdzekļu saskaņotai īstenošanai attiecībā uz NGA tīkliem, pamatojoties uz tirgus analīzes procedūru saskaņā ar Direktīvu 2002/19/EK un Direktīvu 2002/21/EK. |
3. |
Ja saistībā ar tirgus analīzes procedūrām, kas veiktas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu, VRI apsver reglamentējošu pasākumu piemērošanu, tām efektīvi reglamentējošie pasākumi jāizstrādā saskaņā ar iepriekš minētajām direktīvām un šajā ieteikumā izklāstīto kopīgo pieeju. Tiesiskais regulējums nodrošina VRI virkni reglamentējošo pasākumu, ļaujot tām izstrādāt piemērotus pasākumus tirgu nepilnību risināšanai un sasniegt paredzētos regulatīvos mērķus katrā dalībvalstī. VRI jāņem vērā operatoru veiktie pasākumi, kuru mērķis ir dažādot risku, kas saistīts ar optiskās šķiedras tīklu izveidošanu, lai savienotu mājsaimniecības vai ēkas, un veicināt konkurenci. |
Saskaņota pieeja
4. |
VRI jāizmanto savas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 5. pantu, lai nodrošinātu, ka BIT operators sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai būtu iespējams izstrādāt piemērotus reglamentējošos līdzekļus pārejai uz NGA tīkliem, piemēram, informāciju par plānotajām izmaiņām tīkla topoloģijā vai kabeļu kanalizācijas pieejamību. |
5. |
Ieteikuma 2007/879/EK 4. un 5. tirgus pārskatos jāņem vērā NGA tīkli, un katrai VRI pārskati jāsagatavo koordinētā veidā un savlaicīgi. VRI jānodrošina, ka 4. un 5. tirgū piemērotie reglamentējošie līdzekļi ir savstarpēji saskaņoti. |
6. |
Ja attiecīgās tirgu analīzes norāda, ka tirgus apstākļi lielā mērā saglabājas nemainīgi, VRI atbilstīgos pārskata periodos ir jāpiemēro saskaņota reglamentējošā pieeja. Kad tas ir iespējams, VRI savos lēmumos jāpaskaidro, kā tās paredzējušas pielāgot 4. un 5. tirgu reglamentējošos līdzekļus turpmākajos tirgus pārskatos, reaģējot uz iespējamām izmaiņām tirgus apstākļos. |
7. |
Piemērojot simetriskus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 12. pantu, kad tiek piešķirta piekļuve uzņēmuma inženiertehniskajai infrastruktūrai un gala posmam, VRI jāizmanto īstenošanas pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 5. pantu. |
8. |
Ja optisko šķiedru izmanto piekļuves tīklā, kas atrodas neapbūvētā teritorijā, VRI nedrīkst BTI operatoram pieprasīt papildus izvietot paralēlu vara kabeļu tīklu, lai izpildītu savas pašreizējās saistības, tostarp vispārējus pakalpojumu sniegšanas pienākumus, bet tām jāļauj nodrošināt visi esošie reglamentētie produkti vai pakalpojumi, izmantojot funkcionāli līdzvērtīgus optiskās šķiedras produktus vai pakalpojumus. |
Ģeogrāfiskās atšķirības
9. |
VRI jāizskata konkurences apstākļu atšķirības dažādās ģeogrāfiskās teritorijās, lai konstatētu, vai ir pamatoti valsts ietvaros noteikt ģeogrāfiskos tirgus vai atšķirīgus reglamentējošos līdzekļus. Ja konkurences apstākļu atšķirības ir stabilas un būtiskas, VRI jānosaka ģeogrāfiskie tirgi atbilstīgi Ieteikumam 2007/879/EK. Citos gadījumos VRI jāuzrauga, vai NGA tīklu izvietošana un konkurences apstākļu turpmākā attīstība ģeogrāfiski noteiktā tirgū attaisno atšķirīgu reglamentējošo līdzekļu piemērošanu. |
10. |
Ja 5. tirgū iepriekš ir noteikti ģeogrāfiskie tirgi valsts ietvaros vai reglamentējošie līdzekļi, kas ir atkarīgi no piekļuves produktiem 4. tirgū un kas var kļūt lieki NGA tīklu ieviešanas dēļ, šie ģeogrāfiskie ierobežojumi vai reglamentējošie līdzekļi ir jāpārskata. |
Definīcijas
11. |
Šajā ieteikumā ir izmantotas šādas definīcijas:
|
Piekļuve vairumtirdzniecības fiziskā tīkla infrastruktūrai (4. tirgus)
12. |
Ja 4. tirgū konstatē BIT, VRI jānosaka atbilstīgs reglamentējošo līdzekļu kopums, jo īpaši ņemot vērā turpmāk noteiktos principus. |
Piekļuve BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai
13. |
Ja ir pieejami kabeļu kanalizācijas resursi, VRI jāpiemēro pienākums nodrošināt piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai. Piekļuve jānodrošina saskaņā ar II pielikumā noteikto līdzvērtības principu. |
14. |
VRI jānodrošina, ka piekļuve esošajai inženiertehniskajai infrastruktūrai tiek nodrošināta par uz izmaksām orientētām cenām, kā noteikts I pielikumā. |
15. |
Ja tiek pieprasīts standartpiedāvājums par piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai, VRI jānosaka pienākums sagatavot šādu piedāvājumu pēc iespējas ātrāk. Standartpiedāvājumam jābūt sagatavotam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šāds pieprasījums izdarīts. |
16. |
VRI atbilstoši pieprasījumam tirgū jāmudina vai – ja tas ir likumīgi iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem – jāpieprasa, lai BIT operators, būvējot inženiertehnisko infrastruktūru, uzstādītu pietiekamus resursus, ko varētu izmantot citi operatori. |
17. |
VRI jāsadarbojas ar citām iestādēm, lai izveidotu datubāzi, kas ietver informāciju par visas inženiertehniskās infrastruktūras ģeogrāfiskajām atrašanās vietām, pieejamo jaudu un citiem fiziskiem parametriem, ko varētu izmantot optiskās šķiedras tīklu izvietošanai konkrētā tirgū vai tirgus segmentā. Šādai datubāzei jābūt pieejamai visiem operatoriem. |
Piekļuve gala posmam FTTH gadījumā
18. |
Ja BIT operators izvieto FTTH, valsts regulatīvajām iestādēm papildus tam, ka tās piemēro pienākumu nodrošināt piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai, jānosaka pienākums nodrošināt piekļuvi BIT operatora piekļuves tīkla gala posmam, ietverot arī vadus iekštelpās. Šajā nolūkā VRI ir jāpiemēro BIT operatoram pienākums sniegt detalizētu informāciju par tā piekļuves tīkla struktūru un – pēc apspriešanās ar iespējamiem piekļuves prasītājiem par komerciāli dzīvotspējīgiem piekļuves punktiem – jānosaka, kur jāatrodas piekļuves tīkla gala posma sadales punktam, lai varētu piemērot piekļuves nodrošināšanas pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 12. panta 1. punktu. VRI jāņem vērā, ka jebkuram sadales punktam būs jāizvieto pietiekams skaits galalietotāju savienojumu, lai tas piekļuves prasītājam būtu komerciāli izdevīgs. |
19. |
BIT operatoram jāpiemēro pienākums nodrošināt piekļuvi sadales punktiem saskaņā ar II pielikumā noteikto līdzvērtības principu. Ja tiek pieprasīts standartpiedāvājums par piekļuvi gala posmam, VRI jānosaka pienākums sagatavot šādu piedāvājumu pēc iespējas ātrāk. Standartpiedāvājumam jābūt sagatavotam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šāds pieprasījums izdarīts. |
20. |
VRI jānodrošina, ka piekļuve gala posmam tiek nodrošināta par uz izmaksām orientētām cenām, kā noteikts I pielikumā. |
21. |
VRI atbilstoši tirgus pieprasījumam jāmudina vai – ja tas ir likumīgi iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem – jāpieprasa, lai BIT operators gala posmā izvietotu multišķiedras līnijas. |
Atsaistīta piekļuve optiskās šķiedras līnijai FTTH gadījumā
22. |
Saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK principiem (5), ja BIT operators izmanto FTTH, VRI principā jāpiemēro pienākums nodrošināt atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai. Izņēmumi būtu attaisnojami tikai ģeogrāfiskās teritorijās, kurās tādas vairākas alternatīvas infrastruktūras kā FTTH tīkli un/vai kabeļi līdz ar konkurētspējīgiem piekļuves piedāvājumiem, visticamāk, veicinātu efektīvu konkurenci pakārtotajā līmenī. Atsaistītas piekļuves optiskās šķiedras līnijai piemērošana jāpapildina ar piemērotiem pasākumiem, kas nodrošina līdzāsatrašanos un atvilces maršrutēšanu. Piekļuve jānodrošina tīkla piemērotākajā punktā, kas parasti ir galvenā atrašanās vieta (MPoP). |
23. |
VRI jāpiemēro pienākums nodrošināt atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai neatkarīgi no tīkla struktūras un BIT operatora izmantotās tehnoloģijas. |
24. |
Esošais LLU standartpiedāvājums pēc iespējas ātrāk jāpapildina, lai ietvertu atsaistītu piekļuvi optiskās šķiedras līnijai. Direktīvas 2002/19/EK II pielikumā ir noteikts nosacījumu minimums, kurš jāietver abonentlīnijas atsaistīšanas standartpiedāvājumā un kurš jāpiemēro mutatis mutandis attiecībā uz atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai. Standartpiedāvājums jāizstrādā pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad VRI ir piemērojusi pienākumu piešķirt piekļuvi. |
25. |
Cenai par atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai jābūt orientētai uz izmaksām. Nosakot cenu par atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai, VRI ir pienācīgi jāņem vērā papildu un kvantitatīvi nosakāmais ieguldījuma risks, ar ko saskaras BIT operators. Principā risks jāatspoguļo uzcenojumā, kas ietverts kapitāla izmaksās par attiecīgo ieguldījumu, kā noteikts I pielikumā. |
26. |
VRI ir arī jānovērtē BIT operatora iesniegtie izcenojumi, lai dažādotu ieguldījuma risku. VRI šādas shēmas jāpieņem tikai tad, ja tās uzskata, ka BIT operators ir sniedzis visu ar ieguldījumu saistīto informāciju, un ja šādām shēmām nav diskriminējošas vai izslēdzošas ietekmes. Šādu izcenojumu novērtēšanas kritēriji ir noteikti I pielikumā. |
27. |
Šādos gadījumos VRI jānodrošina, ka tiek saglabāta pietiekama starpība starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, lai tirgū varētu iekļūt efektīvs konkurents. Tādēļ VRI ir jānovērtē BIT operatora cenu noteikšanas pieeja, piemērojot atbilstīgi noteiktu cenu starpības samazināšanas testu piemērotā laikposmā. VRI iestādēm iepriekš jānorāda metodoloģija, ko tās izmantos, lai noteiktu pret konkurenci vērstu cenu noteikšanu, cenu starpības samazināšanas testa parametrus un reglamentējošos mehānismus, ja tiek konstatēta cenu starpības samazināšana. |
28. |
Ja konkurences apstākļi teritorijā, kurā notiek multišķiedras līniju FTTH tīklu kopīga izvietošana, kuru veic vairāki līdzieguldītāji, būtiski atšķiras, t. i., tādā mērā, ka būtu pamatoti noteikt atsevišķu ģeogrāfisko tīklu, VRI, veicot tirgus analīzi, jāizskata, vai, ņemot vērā līdzieguldījuma radīto infrastruktūras konkurences līmeni, šajā tirgū var konstatēt BIT. Šajā kontekstā VRI jo īpaši jāizskata, vai katrs līdzieguldītājs saņem absolūti līdzvērtīgu un uz izmaksām orientētu piekļuvi kopīgajai infrastruktūrai un vai līdzieguldītāji efektīvi konkurē pakārtotajā tirgū. VRI arī jāizskata, vai līdzieguldītāji izveido pietiekamus kabeļu kanalizācijas resursus, ko var izmantot trešās personas, un jāpiešķir uz izmaksām orientēta piekļuve šādiem resursiem. |
Piekļuves pienākumi FTTN gadījumā
29. |
VRI jāpiemēro pienākums attiecībā uz atsaistītu piekļuvi vara kabeļu apakšlīnijai. Vara kabeļu apakšlīnijas atsaistīšanas reglamentējošais līdzeklis jāpapildina ar atvilces maršrutēšanas pasākumiem, tostarp attiecīgos gadījumos ar optisko šķiedru un Ethernet atvilces maršrutēšanu, kā arī ar papildu reglamentējošajiem līdzekļiem, kas nodrošina tā efektivitāti un dzīvotspēju, piemēram, ar nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrām, lai īstenotu līdzāsizvietošanu, vai, ja tādu nav, – ekvivalentu līdzāsizvietošanu. Standartpiedāvājums jāizstrādā pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad VRI ir piemērojusi pienākumu nodrošināt piekļuvi. |
30. |
Kad VRI uzliek par pienākumu atsaistīt vara kabeļu apakšlīnijas, BIT operatoram jāpieprasa papildināt esošo LLU standartpiedāvājumu ar visiem vajadzīgajiem elementiem. Cenai par piekļuvi visiem elementiem jābūt orientētai uz izmaksām saskaņā ar I pielikumu. |
Platjoslas vairumtirdzniecības piekļuve (5. tirgus)
31. |
Ja 5. tirgū konstatē BIT, platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves reglamentējošie pasākumi jāsaglabā vai jāgroza atbilstīgi esošajiem pakalpojumiem un to ķēdes aizstājējiem. VRI jāapsver platjoslas vairumtirdzniecības piekļuve, izmantojot VDSL kā ķēdes aizstājēju esošajai platjoslas vairumtirdzniecības piekļuvei, izmantojot tikai vara kabeļu līnijas. |
32. |
Principā VRI ir jānosaka pienākums BIT operatoram nodrošināt jaunu platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves produktu pieejamību, vismaz sešus mēnešus pirms BIT operators vai tā mazumtirdzniecības pakārtotie tirgi piedāvā savus attiecīgos NGA tīkla mazumtirdzniecības pakalpojumus, ja vien nepastāv citi efektīvi aizsargpasākumi, kas nodrošina nediskrimināciju. |
33. |
VRI jānosaka tādu dažādu vairumtirdzniecības produktu obligāta nodrošināšana, kas saistībā ar joslas platumu un kvalitāti vislabāk atspoguļo NGA infrastruktūrai raksturīgās tehnoloģiskās iespējas, lai ļautu alternatīviem operatoriem efektīvi konkurēt, tostarp ar korporatīvajiem pakalpojumiem. |
34. |
VRI jāsadarbojas citai ar citu, lai noteiktu atbilstīgas tehniskās specifikācijas platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves produktiem, ko nodrošina NGA tīklos, un lai sniegtu informāciju starptautiskām standartizācijas struktūrām, un lai tādējādi veicinātu attiecīgo nozares standartu izstrādi. |
35. |
Principā VRI attiecībā uz piespiedu platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves produktiem ir jānosaka uz izmaksām orientētas pieejas princips atbilstīgi I pielikumam, ņemot vērā dažādu vairumtirdzniecības piedāvājumu atšķirīgos joslas platumus un kvalitāti. |
36. |
VRI jāanalizē, vai uz izmaksu orientētas pieejas pienākums attiecībā uz pienākumu nodrošināt platjoslas vairumtirdzniecības piekļuvi ir vajadzīgs, lai sasniegtu efektīvu konkurenci, ja funkciju nošķiršana vai cita veida nošķiršana ir izrādījusies efektīva, lai garantētu līdzvērtīgu piekļuvi. Ja nepastāv uz izmaksām orientēta pieeja, VRI ir jāuzrauga BIT operatora cenu noteikšanas pieeja, piemērojot atbilstīgi noteiktu cenu starpības samazināšanas testu. |
37. |
Ja VRI uzskata, ka konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā pastāv efektīva piekļuve BIT operatora tīkla atsaistītajai optiskās šķiedras līnijai un ka šāda piekļuve, visticamāk, sekmēs efektīvu konkurenci pakārtotajā līmenī, tām jāapsver bitu plūsmas vairumtirdzniecības piekļuves pienākuma atcelšana šajā teritorijā. |
38. |
Pārbaudot, vai ir BIT, līdzieguldījuma gadījumā VRI ir jāievēro 28. punktā noteiktie principi. |
Pāreja
39. |
Jāsaglabā spēkā esošās BIT prasības saistībā ar 4. un 5. tirgu, un tās nedrīkst atcelt, ja esošajā tīkla struktūrā un tehnoloģijā ievieš izmaiņas, ja vien nav panākta vienošanās par piemērotu pārejas pieeju starp BIT operatoru un operatoriem, kas pašlaik izmanto piekļuvi BIT operatora tīklam. Ja šādas vienošanās nav, VRI jānodrošina, ka alternatīvie operatori, attiecīgos gadījumos ņemot vērā apstākļus konkrētajā valstī, tiek informēti ne vēlāk kā piecus gadus pirms starpsavienojumu punktu, piemēram, abonentlīnijas centrāles, ekspluatācijas pārtraukšanas. Šis laikposms var būt īsāks par pieciem gadiem, ja starpsavienojumu punktam ir nodrošināta absolūti līdzvērtīga piekļuve. |
40. |
VRI jāievieš pārredzams regulējums pārejai no vara kabeļu tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem. VRI jānodrošina, ka BIT operatora izmantotās sistēmas un procedūras, tostarp ekspluatācijas atbalsta sistēmas, ir izstrādātas tā, lai atvieglotu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju pāreju uz NGA piekļuves produktiem. |
41. |
VRI jāizmanto savas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 5. pantu, lai no BIT operatora saņemtu visu nepieciešamo informāciju par jebkādiem tīkla modificēšanas plāniem, kas, visticamāk, ietekmēs konkurences apstākļus konkrētajā tirgū vai pakārtotajā tirgū. Ja BIT operators paredz aizstāt daļu esošā vara kabeļu piekļuves tīkla ar optisko šķiedru un plāno pārtraukt pašlaik lietoto starpsavienojumu punktu ekspluatāciju, VRI saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 9. panta 1. punktu jānodrošina, ka uzņēmumi, kas izmanto piekļuvi BIT operatora tīklam, laikus saņem visu vajadzīgo informāciju, lai atbilstīgi pielāgotu savus tīklus un tīklu paplašināšanas plānus. VRI jānosaka šādas informācijas forma un detalizācija, kā arī jānodrošina, ka tiek ievērota strikta konfidencialitāte attiecībā uz šādi atklātu informāciju. |
42. |
Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm. |
Briselē, 2010. gada 20. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietniece
Neelie KROES
(1) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.
(2) OV L 344, 28.12.2007., 65. lpp.
(3) Skatīt arī 60. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/140/EK (OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.).
(4) OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.
(5) Skatīt īpaši 19. apsvērumu.
I PIELIKUMS
Cenu noteikšanas principi un risks
1. KOPĪGI PRINCIPI CENAS NOTEIKŠANAI PAR PIEKĻUVI NGA TĪKLIEM
Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. panta 2. punktu VRI ir jāveicina elektronisko sakaru tīklu, elektronisko sakaru pakalpojumu, kā arī saistītu infrastruktūru un pakalpojumu konkurence, tostarp sekmējot efektīvus ieguldījumus infrastruktūrā. Nosakot izmaksu bāzi, ko izmanto uz izmaksām orientētās pieejas pienākumu izpildei saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 13. panta 1. punktu, VRI jāapsver, vai attiecīgās NGA piekļuves infrastruktūras dublēšana ir ekonomiski iespējama un efektīva. Ja tas tā nav, galvenais mērķis ir radīt godīgas konkurences nosacījumus starp BIT operatora pakārtotajiem uzņēmumiem un alternatīvajiem tīkla operatoriem. Tādēļ saskaņota reglamentējošā pieeja var nozīmēt, ka VRI izmanto dažādas izmaksu bāzes uz izmaksām orientētu cenu aprēķināšanai attiecībā uz aizstājamiem un neaizstājamiem aktīviem vai beidzamajā minētajā gadījumā vismaz koriģē parametrus, uz kuriem balstās to izmaksu metodoloģijas.
Ja ieguldījuma NGA tīklos rentabilitāte ir atkarīga no tādiem nenoteiktiem faktoriem kā pieņēmumi par būtiski augstākiem vidējiem ieņēmumiem par lietotāju (ARPU) vai par pieaugošām tirgus daļām, VRI jānovērtē, vai kapitāla izmaksas atspoguļo augstāko ieguldījumu risku attiecībā pret ieguldījumiem esošajos vara kabeļu tīklos. Var izmantot arī papildu mehānismus, piemēram, ilgtermiņa piekļuves cenas noteikšanu vai apjoma atlaides, lai sadalītu ieguldījumu risku starp ieguldītājiem un piekļuves prasītājiem, kā arī lai sekmētu ieviešanu tirgū. Šādi cenu noteikšanas mehānismi VRI ir jāpārskata saskaņā ar 7. un 8. iedaļā noteiktajiem kritērijiem.
Lai piemērotu pienākumu par uz izmaksām orientētas pieejas izmantošanu, VRI jānosaka uzskaites nodalīšanas pienākums saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 11. pantu. Uzskaites nodalīšana attiecībā uz NGA tīkla infrastruktūru un/vai pakalpojuma elementiem, kam ir noteikts piekļuves nodrošināšanas pienākums, jāīsteno tā, lai VRI varētu i) noteikt visu attiecīgo aktīvu izmaksas piekļuves cenu noteikšanai (ietverot nolietojumu un vērtības izmaiņas) un ii) efektīvi uzraudzīt, vai BIT operators citiem tirgus dalībniekiem piekļuvi piešķir saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un cenām kā saviem pakārtotajiem uzņēmumiem. Šādā uzraudzībā jāietver cenu starpības samazināšanas testi. Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, izmaksas jāsadala starp dažādiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības produktiem, kas atkarīgi no šādiem ieguldījumiem, lai izvairītos no dubultas uzskaites.
VRI jāaplēš papildizmaksas, kas vajadzīgas piekļuves nodrošināšanai attiecīgajām infrastruktūrām. Šādas izmaksas ir saistītas ar inženiertehniskās infrastruktūras vai optiskās šķiedras piekļuves pasūtīšanu vai nodrošināšanu, IT sistēmu darbību un apkopi, kā arī darbības izmaksām saistībā ar produktu pārvaldību. Šīs izmaksas jāsadala proporcionāli starp visiem uzņēmumiem, kas izmanto piekļuvi, ietverot arī BIT operatora pakārtotos uzņēmumus.
2. CENAS NOTEIKŠANA PAR PIEKĻUVI INŽENIERTEHNISKAJAI INFRASTRUKTŪRAI
Piekļuve BIT operatora esošajai inženiertehniskajai infrastruktūrai 4. tirgū jānosaka, izmantojot uz izmaksām orientētas cenas. Cenas par piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai VRI iestādēm ir jāregulē saskaņā ar metodoloģiju, kas izmantota cenas noteikšanai par piekļuvi atsaistītajai vara kabeļu vietējai abonentlīnijai. VRI jānodrošina, ka piekļuves cenas atspoguļo izmaksas, ko faktiski uzņemas BIT operators. VRI jo īpaši jāņem vērā attiecīgās infrastruktūras faktiskais darbmūžs un BIT operatora iespējamie ietaupījumi saistībā ar ieviešanu. Piekļuves cenās jāietver attiecīgās infrastruktūras pareizā vērtība, ietverot tās nolietojumu.
Nosakot cenu par piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai, VRI nedrīkst uzskatīt, ka šis riska profils atšķiras no vara kabeļu riska profila, izņemot gadījumus, kad BIT operatoram, izveidojot NGA tīklu, ir nācies saskarties ar konkrētām inženiertehniskajām izmaksām, kas pārsniedz parastās apkopes izmaksas.
3. CENAS NOTEIKŠANA PAR PIEKĻUVI GALA POSMAM FTTH GADĪJUMĀ
VRI iestādēm jānosaka cenas par piekļuvi sadales punktam saskaņā ar metodoloģiju, kas izmantota cenas noteikšanai par piekļuvi atsaistītajai vara kabeļu vietējai abonentlīnijai. VRI jānodrošina, ka piekļuves cenas atspoguļo izmaksas, ko faktiski uzņemas BIT operators, attiecīgā gadījumā ietverot augstāku riska uzcenojumu, lai atspoguļotu jebkādu papildu vai kvantitatīvi nosakāmu risku, ar kuru ir saskāries BIT operators.
4. CENAS NOTEIKŠANA PAR PIEKĻUVI OPTISKAJAI ŠĶIEDRAI GALVENAJĀ ATRAŠANĀS VIETĀ FTTH GADĪJUMĀ (ATSAISTĪTA OPTISKĀS ŠĶIEDRAS LĪNIJA)
Nosakot cenas par piekļuvi atsaistītai optiskās šķiedras līnijai, VRI jāietver augstāks riska uzcenojums, lai atspoguļotu jebkādu papildu vai kvantitatīvi nosakāmu risku, ar kuru ir saskāries BIT operators. Riska uzcenojums jāaprēķina saskaņā ar 6. iedaļā noteikto metodoloģiju. Saskaņā ar 7. un 8. iedaļu var piemērot papildu cenu elastību.
Saskaņā ar nediskriminācijas principu cenai, ko piemēro BIT operatora pakārtotajiem uzņēmumiem, jābūt tādai pašai kā trešām personām noteiktajai cenai.
5. CENAS NOTEIKŠANA PAR PIEKĻUVI VARA KABEĻU APAKŠLĪNIJAI FTTN GADĪJUMĀ
VRI jāpiemēro uz izmaksām balstīta piekļuve visiem elementiem, kas vajadzīgi apakšlīnijas atsaistīšanai, ietverot atvilces maršrutēšanas pasākumus un papildu reglamentējošos līdzekļus, piemēram, nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrām, lai īstenotu līdzāsizvietošanu, vai, ja to nav, ekvivalentu līdzāsizvietošanu.
Regulētās piekļuves cenas nedrīkst būt augstākas par izmaksām, kas rodas efektīvam operatoram. Šajā nolūkā VRI var apsvērt šo izmaksu novērtēšanu, izmantojot augšupēju modelēšanu vai kritērijus, ja tādi ir pieejami.
Nosakot cenu par piekļuvi vara kabeļu apakšlīnijai, VRI nedrīkst uzskatīt, ka šis riska profils atšķiras no esošās vara kabeļu infrastruktūras riska profila.
6. RISKA UZCENOJUMA NOTEIKŠANAS KRITĒRIJI
Ieguldījumu risks ir jākompensē ar riska uzcenojumu, kas ietverts kapitāla izmaksās. Peļņai no kapitāla, kas ir ex ante nodrošināts ieguldījumam NGA tīklos, jānodrošina līdzsvars, no vienas puses, starp pienācīgu stimulu nodrošināšanu uzņēmumiem ieguldīt (kas nozīmē pietiekami augstu peļņas koeficientu) un sadales efektivitātes sekmēšanu, kā arī, no otras puses, starp ilgtspējīgu konkurenci un maksimāliem ieguvumiem patērētājiem (kas nozīmē mērenu peļņas koeficientu). Lai to panāktu, VRI tajos gadījumos, kad tas ir pamatoti, papildus ieguldījuma atmaksas periodam vidējās svērtās kapitāla cenas (WACC) aprēķināšanā, ko pašlaik veic cenas noteikšanai par piekļuvi atsaistītajai vara kabeļu līnijai, jāietver papildinājums, kurš atspoguļo ieguldījumu risku. Ieņēmumu plūsmu kalibrēšanā, ko izmanto WACC aprēķināšanai, jāņem vērā visas izmantotā kapitāla dimensijas, tostarp darbaspēka izmaksas, celtniecības izmaksas, paredzamie efektivitātes ieguvumi un resursu galīgā vērtība saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 20. apsvērumu.
Ieguldījumu risks VRI cita starpā jāaprēķina, ņemot vērā šādus nenoteiktības faktorus: i) nenoteiktība, kas saistīta ar mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījumu; ii) nenoteiktība, kas saistīta ar izvietošanas, inženiertehnisko darbu un vadības izmaksām; iii) nenoteiktība saistībā ar tehnoloģisko progresu; iv) nenoteiktība, kas saistīta ar tirgus dinamiku un konkurences apstākļu attīstību, piemēram, uz infrastruktūru un/vai uz kabeļu izmantošanu balstītas konkurences līmeni; v) makroekonomiskā nenoteiktība. Šie faktori laika gaitā var mainīties, jo īpaši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījuma pakāpeniska pieauguma apmierināšanas gadījumā. Tādēļ VRI regulāri jāpārskata situācija un laika gaitā jāpielāgo riska uzcenojums, ņemot vērā iepriekš minēto faktoru izmaiņas.
Ar NGA ieguldījumu saistīto risku BIT operatoram, visticamāk, mazinās tādi kritēriji kā apjomradīti ietaupījumi (jo īpaši – ja ieguldījumus veic tikai pilsētu teritorijās), lielas mazumtirdzniecības tirgus daļas, būtisko infrastruktūru kontrole, darbības izdevumu ietaupījumi, ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, kā arī privileģēta piekļuve kapitāla un parādu tirgiem. Arī šie aspekti VRI ir periodiski un atkārtoti jānovērtē, kad tiek pārskatīts riska uzcenojums.
Iepriekš minētie apsvērumi jo īpaši attiecas uz ieguldījumu FTTH. Savukārt ieguldījumiem FTTN, kas nozīmē esošā piekļuves tīkla (piemēram, VDSL) daļēju modernizāciju, parasti ir būtiski zemāks riska profils nekā ieguldījumiem FTTH, vismaz apgabalos ar lielu iedzīvotāju blīvumu. Proti, pastāv mazāka nenoteiktība par pieprasījumu pēc joslas platuma, ko nodrošinās, izmantojot FTTN/VDSL, un ir mazākas vispārējās kapitāla vajadzības. Tādēļ, lai gan bezvadu platjoslas piekļuves (WBA), izmantojot FTTN/VDSL, regulētajās cenās ir jāņem vērā iesaistītais ieguldījumu risks, šādu risku pēc apjoma nedrīkst uzskatīt par līdzīgu riskam, kas saistīts ar vairumtirdzniecības piekļuves produktiem, izmantojot FTTH. Nosakot riska uzcenojumu WBA, izmantojot FTTN/VDSL, VRI pienācīgi jāapsver šie faktori, un tās principā nedrīkst apstiprināt izcenojumus, kas noteikti 7. un 8. iedaļā. VRI publiski jāapspriežas par savu metodoloģiju riska uzcenojuma noteikšanai.
7. KRITĒRIJI ILGTERMIŅA PIEKĻUVES CENU NOVĒRTĒŠANAI FTTH GADĪJUMĀ
Piekļuves cenas, kas pielāgotas riskam, pamatojoties uz ilgtermiņa piekļuvi, var atšķirties atkarībā no laikposma, uz kādu noslēgtas piekļuves saistības. Ilgtermiņa piekļuves līgumu cenas par katru piekļuves līniju ir zemākas par īstermiņa piekļuves līgumu cenām. Ilgtermiņa piekļuves cenās ir jāatspoguļo tikai ieguldītāja riska samazinājums, tādēļ tās nevar būt zemākas par uz izmaksām orientētu cenu, kam nav pievienots augstāks riska uzcenojums, kurš atspoguļo ieguldījumu sistemātisko risku. Saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem jaunpienācēji iegūtu pilnīgu kontroli pār fiziskajiem aktīviem, kas viņiem arī nodrošinātu iespēju iesaistīties sekundārajā tirdzniecībā. Īstermiņa līgumi būtu pieejami bez ilgtermiņa saistībām, un tādējādi parasti to cena par katru piekļuves līniju būtu augstāka, piekļuves cenās atspoguļojot potenciālo vērtību, kas piemīt šāda veida piekļuves elastībai, no kuras piekļuves prasītājs gūst labumu.
Tomēr BIT operators laika gaitā ilgtermiņa piekļuvi var ļaunprātīgi izmantot, lai pārdotu savus mazumtirdzniecības pakalpojumus par cenām, kas ir zemākas par vairumtirdzniecības pakalpojumu regulētajām cenām (jo BIT operators saviem pakārtotajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem piemērotu zemās ilgtermiņa saistību cenas), tādējādi faktiski bloķējot tirgu. Turklāt alternatīvi pakalpojumu sniedzēji ar mazākām klientu bāzēm un neskaidrām uzņēmējdarbības perspektīvām saskaras ar augstākiem riska līmeņiem. Viņi varētu nespēt uzņemties saistības iepirkt ilgtermiņā. Tādēļ viņiem var nākties atlikt savus ieguldījumus un regulēto piekļuvi iegādāties vēlāk.
Šo iemeslu dēļ ilgtermiņa piekļuves cenas noteikšana būtu pieņemama tikai tad, ja VRI nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:
a) |
ilgtermiņa saistību cenas atspoguļo tikai ieguldītāja riska samazinājumu; |
b) |
piemērotā laikposmā pastāv pietiekama starpība starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, lai nodrošinātu efektīva konkurenta ienākšanu pakārtotajā tirgū. |
8. KRITĒRIJI PIEKĻUVES APJOMA ATLAIŽU NOVĒRTĒŠANAI FTTH GADĪJUMĀ
Piekļuves cenas, kas ir pielāgotas riskam, pamatojoties uz apjoma atlaidēm, atspoguļo to, ka ieguldījumu risks samazinās saistībā ar konkrētā teritorijā pārdoto optiskās šķiedras līniju kopskaitu. Ieguldījuma risks ir cieši saistīts ar to optiskās šķiedras līniju skaitu, kas netiek izmantotas. Jo lielāks ir izmantoto optiskās šķiedras līniju īpatsvars, jo mazāks ir risks. Tādēļ piekļuves cenas var atšķirties atkarībā no iepirktā daudzuma. Jānosaka vienots atlaižu līmenis, kas pieejamas visiem atbilstīgajiem operatoriem par vienādu cenu par katru līniju. VRI jānosaka, kāds ir līniju skaits, kas jāiegādājas, lai iegūtu tiesības uz šādu apjoma atlaidi, ņemot vērā aplēsto minimālo ekspluatācijas mērogu, kas nepieciešams piekļuves prasītājam, lai efektīvi konkurētu tirgū, un nepieciešamību saglabāt tirgus struktūru ar pietiekamu skaitu prasībām atbilstošu operatoru, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci. Apjoma atlaidei ir jāatspoguļo tikai ieguldītāja riska samazinājums, tādēļ tās nevar veicināt tādas piekļuves cenas, kas ir zemākas par uz izmaksām orientētu cenu, kam nav pievienots augstāks riska uzcenojums, kurš atspoguļo ieguldījumu sistemātisko risku. Ņemot vērā, ka riska uzcenojumam parasti ir jāsamazinās, ja kopumā palielinās mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījums, apjoma atlaidei arī attiecīgi jāsamazinās, un tās vairs nav pamatotas, ja mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījums tiek nodrošināts augstā pakāpē.
VRI var akceptēt apjoma atlaidi tikai tad, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
vienota līmeņa apjoma atlaidi aprēķina uz katru teritoriju, kuras lielumu pienācīgi nosaka VRI, ņemot vērā valsts apstākļus un tīkla arhitektūru, un līdzvērtīgi piemēro visiem piekļuves prasītājiem, kas konkrētajā teritorijā vēlas iegādāties vismaz tādu līniju skaitu, kurš dod tiesības uz atlaidi; |
b) |
apjoma atlaide atspoguļo tikai ieguldītāja riska samazinājumu; |
c) |
pienācīgā laikposmā pastāv pietiekama starpība starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, lai nodrošinātu efektīva konkurenta ienākšanu tirgū. |
II PIELIKUMS
Līdzvērtības principa piemērošana attiecībā uz piekļuvi BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai, lai ieviestu NGA tīklus
1. LĪDZVĒRTĪBAS PRINCIPS
Piekļuve BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai var nozīmēt būtisku ieguldījumu NGA tīklu izveidošanā. Lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus starp jaunpienācējiem un BIT operatoru, šādu piekļuvi ir svarīgi nodrošināt ar strikti līdzvērtīgiem nosacījumiem. VRI jāpieprasa BIT operatoram nodrošināt piekļuvi savai inženiertehniskajai infrastruktūrai saskaņā ar vienādiem nosacījumiem gan iekšējiem, gan trešo personu piekļuves prasītājiem. Jo īpaši BIT operatoram ir jānodrošina visa vajadzīgā informācija, kas attiecas uz infrastruktūras parametriem, un jāpiemēro vienādas procedūras piekļuves pasūtījumiem un nodrošināšanai. Lai nodrošinātu līdzvērtības principa pareizu piemērošanu, ļoti būtiski ir standartpiedāvājumi un pakalpojumu līgumi. Tomēr ir arī svarīgi, lai BIT operators tikai savā rīcībā esošo informāciju par trešo personu piekļuves prasītāju ieviešanas plāniem neizmanto, lai iegūtu neatbilstīgas komerciālas priekšrocības.
2. INFORMĀCIJA PAR INŽENIERTEHNISKO INFRASTRUKTŪRU UN SADALES PUNKTIEM
BIT operatoram ir trešo personu piekļuves prasītājiem jānodrošina tāda paša līmeņa informācija par tā inženiertehnisko infrastruktūru un sadales punktiem, kāda ir pieejama iekšēji. Šajā informācijā jāietver inženiertehnisko infrastruktūru struktūra, kā arī dažādu infrastruktūru veidojošo elementu tehniskie parametri. Ja iespējams, jānodrošina informācija par šo elementu, tostarp kabeļu kanalizāciju, stabu un citu fizisko aktīvu (piemēram, apkopes telpu), ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī par pieejamo vietu kabeļu kanalizācijā. Jānodrošina arī informācija par sadales punktu ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saistītu ēku saraksts.
BIT operatoram ir jānosaka visi intervences noteikumi un tehniskie nosacījumi, kas saistīti ar piekļuvi un tā inženiertehniskās infrastruktūras un sadales punktu, kā arī dažādo infrastruktūru veidojošo elementu izmantošanu. Vienādi noteikumi un nosacījumi jāpiemēro gan trešo personu piekļuves prasītājiem, gan iekšējiem piekļuves prasītājiem.
BIT operatoram jānodrošina rīki, lai nodrošinātu pienācīgu piekļuvi informācijai, piemēram, pieejamas direktorijas, datubāzes vai tīmekļa portāli. Informācija ir regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā infrastruktūras attīstību un izstrādi, kā arī turpmāko apkopoto informāciju, jo īpaši BIT operatora vai citu piekļuves prasītāju optiskās šķiedras izvietošanas projektu gadījumā.
3. PIEKĻUVES PASŪTĪŠANA UN NODROŠINĀŠANA
BIT operatoram ir jāīsteno procedūras un jāizveido rīki, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi un tā inženiertehniskās infrastruktūras un sadales punktu, kā arī dažādo infrastruktūru veidojošo elementu izmantošanu. Jo īpaši BIT operatoram trešo personu piekļuves prasītājiem ir jānodrošina pilnīgas pasūtīšanas, nodrošināšanas un kļūdu pārvaldības sistēmas, kas ir līdzvērtīgas sistēmām, kuras nodrošina iekšējiem piekļuves prasītājiem. Tam jāietver pasākumi izmantošanā esošo kabeļu kanalizāciju pārblīves novēršanai.
Informācijas, piekļuves, kā arī inženiertehniskās infrastruktūras, sadales punktu un dažādu infrastruktūru veidojošo elementu izmantošanas pieprasījumi, ko iesniedz trešo personu piekļuves prasītāji, jāapstrādā tādā pašā termiņā, kādā apstrādā iekšējo piekļuves prasītāju līdzvērtīgus pieprasījumus. Jānodrošina vienāds pārredzamības līmenis attiecībā uz pieprasījumu apstrādes virzību, un negatīvas atbildes ir objektīvi jāpamato.
BIT operatoram informācijas sistēmās ir jāsaglabā dati par pieprasījumu apstrādi un jānodrošina VRI piekļuve šiem datiem.
4. PAKALPOJUMU LĪMEŅA RĀDĪTĀJI
Lai nodrošinātu, ka piekļuve BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai un tās izmantošana tiek nodrošināta ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, jānosaka un jāaprēķina pakalpojumu līmeņa rādītāji attiecībā gan uz iekšējiem, gan uz trešo personu piekļuves prasītājiem. Pakalpojumu līmeņa rādītājiem jānorāda BIT operatora gatavība īstenot darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu piekļuvi tā inženiertehniskajai infrastruktūrai. Ar piekļuves prasītājiem jāvienojas par pakalpojumu mērķa līmeņiem.
Pakalpojumu līmeņa rādītājos jāietver termiņi saistībā ar atbildēm uz informācijas pieprasījumiem par infrastruktūras elementu pieejamību, tostarp kabeļu kanalizāciju, stabu un citu fizisko aktīvu (piemēram, lūku) vai sadales punktu pieejamību; termiņi saistībā ar atbildēm uz pieprasījumiem par iespēju izmantot infrastruktūras elementus; novērtējums par gatavību apstrādāt infrastruktūras elementu piekļuves un izmantošanas pieprasījumus; novērtējums par gatavību īstenot kļūdu risināšanas procesus.
Pakalpojumu līmeņa rādītāju aprēķini jāveic regulāri, noteiktos intervālos un jāiesniedz trešo personu piekļuves prasītājiem. VRI jākontrolē, lai pakalpojumu līmeņi, ko nodrošina trešo personu piekļuves prasītājiem, būtu līdzvērtīgi pakalpojumu līmeņiem, kurus BIT operators nodrošina iekšēji. BIT operatoram jāapņemas izmaksāt atbilstīgu kompensāciju, ja netiek nodrošināta atbilstība pakalpojumu mērķa līmeņiem, par ko notikusi vienošanās ar trešo personu piekļuves prasītājiem.
5. STANDARTPIEDĀVĀJUMS
Ja piekļuves prasītājs ir pieprasījis standartpiedāvājumu, tajā jāpublicē dažādie elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līdzvērtīgu piekļuvi BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai. Standartpiedāvājumā jāietver vismaz attiecīgās procedūras un rīki informācijas iegūšanai par inženiertehniskās infrastruktūras resursiem; jāapraksta dažādu inženiertehniskās infrastruktūras veidojošo elementu piekļuves un izmantošanas nosacījumi; jāapraksta procedūras un rīki piekļuves pasūtījumiem, nodrošināšanai un kļūdu pārvaldībai un jānosaka pakalpojumu līmeņi, kā arī sankcijas par šo pakalpojumu līmeņu neievērošanu. Iekšējās piekļuves nodrošināšanas pamatā jābūt tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi ir ietverti standartpiedāvājumā, kas paredzēts trešo personu piekļuves prasītājiem.
6. VRI ĪSTENOTĀ UZRAUDZĪBA
VRI jānodrošina, ka tiek efektīvi piemērots līdzvērtības princips. Tādēļ tām jānodrošina, lai pēc pieprasījuma standartpiedāvājums par piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai tiktu laikus nodrošināts trešo personu piekļuves prasītājiem. Turklāt papildus pakalpojumu līmeņa ziņojumiem VRI jānodrošina, ka BIT operatori reģistrē visus elementus, kas ir vajadzīgi, lai uzraudzītu atbilstību piekļuves līdzvērtības prasībai. Šai informācijai jāļauj VRI veikt regulāras kontroles procedūras, pārbaudot, vai trešo personu piekļuves prasītājiem BIT operators nodrošina vajadzīgo informācijas līmeni un vai tiek pareizi piemērotas piekļuves pasūtīšanas un nodrošināšanas procedūras.
Turklāt VRI jānodrošina, ka ir pieejama ātra ex post procedūra strīdu risināšanai.
7. INFORMĀCIJAS ASIMETRIJA
Vēsturiskā operatora rīcībā ir iepriekšēja informācija par trešās personas piekļuves prasītāja tīklu izveidošanas plāniem. Lai novērstu, ka šāda informācija tiek izmantota, lai gūtu nepamatotas priekšrocības saistībā ar konkurētspēju, par inženiertehniskās infrastruktūras darbību atbildīgais BIT operators nedrīkst šo informāciju atklāt saviem pakārtotajiem uzņēmumiem.
VRI ir vismaz jānodrošina, ka BIT operatora pakārtoto uzņēmumu mazumtirdzniecības darbībās iesaistītās personas nedrīkst piedalīties par inženiertehniskās infrastruktūras piekļuves procesa pārvaldību tieši vai netieši atbildīgā BIT operatora uzņēmuma struktūrās.