25.9.2010

LV XM

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/8

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 13. septembris),

ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus

(2010/570/ES, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 300. panta 2. punktu un 302. pantu saistībā ar 7. pantu Protokolā par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumam,

ņemot vērā katras dalībvalsts iesniegtos priekšlikumus,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,

tā kā:

(1)	Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pašreizējo locekļu pilnvaru termiņš beidzas 2010. gada 20. septembrī (1). Tādēļ būtu jāieceļ minētās komitejas locekļi piecu gadu laikposmam no 2010. gada 21. septembra.

(2)

Katra dalībvalsts ir iesniegusi sarakstu ar kandidātu skaitu, kas atbilst vietu skaitam, kurš attiecīgajai dalībvalstij piešķirts saskaņā ar Līgumu, un visi šie kandidāti ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, jo īpaši sociālekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā. Tomēr Rumānijas valdība vēlāk piedāvās vēl vienu kandidātu, lai pabeigtu sarakstu atbilstīgi vietu skaitam, kurš piešķirts saskaņā ar Līgumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ personas, kuras uzskaitītas šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2010. gada 13. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. VANACKERE

(1) Padomes Lēmums 2006/524/EK, Euratom (2006. gada 11. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Čehijas Republikas, Vācijas, Igaunijas, Spānijas, Francijas, Itālijas, Latvijas, Lietuvas, Luksemburgas, Ungārijas, Maltas, Austrijas, Slovēnijas un Slovākijas (OV L 207, 28.7.2006., 30. lpp.); Padomes Lēmums 2006/651/EK, Euratom (2006. gada 15. septembris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Beļģijas, Grieķijas, Īrijas, Kipras, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Somijas, Zviedrijas un Apvienotās Karalistes un divus komitejas locekļus no Itālijas (OV L 269, 28.9.2006., 13. lpp.); Padomes Lēmums 2006/703/EK, Euratom (2006. gada 16. oktobris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Dānijas (OV L 291, 21.10.2006., 33. lpp.); un Padomes Lēmums 2007/3/EK, Euratom (2007. gada 1. janvāris), ar ko ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus no Bulgārijas un Rumānijas (OV L 1, 4.1.2007., 6. lpp.).

ПРИЛОЖЕНИЕ – ANEXO – PŘÍLOHA – BILAG – ANHANG – LISA ΠΑΡΑΡΤΗΜΑ – ANNEX – ANNEXE – ALLEGATO – PIELIKUMS PRIEDAS – MELLÉKLET – ANNESS – BIJLAGE – ZAŁĄCZNIK ANEXO – ANEXĂ – PRÍLOHA – PRILOGA – LIITE – BILAGA

Членове / Miembros / Členové / Medlemmer / Mitglieder / Liikmed / Μέλη / Members / Membres / Membri / Locekļi / Nariai / Tagok / Membri / Leden / Członkowie / Membros / Membri / Členovia / Člani / Jäsenet / Ledamöter

BEĻĢIJA

M. Tony VANDEPUTTE

Administrateur délégué honoraire et conseiller général de la Fédération des entreprises de Belgique (FEB)

M. Robert de MÛELENAERE

Administrateur délégué à la Confédération de la construction

M. Yves VERSCHUEREN

Administrateur délégué d’Essenscia

M. Daniel MAREELS

Directeur général de Febelfin

M. Bernard NOËL

Secrétaire national de la CGSLB, syndicat libéral

M. Claude ROLIN

Secrétaire général ACV-CSC

Mme Bérengère DUPUIS

Conseiller — Services d’études, Confédération des syndicats chrétiens (CSC)

M. André MORDANT

Président honoraire de la Fédération générale du travail de Belgique (FGTB)

Dhr. Xavier VERBOVEN

Gewezen Algemeen Secretaris van het Algemeen Belgisch Vakverbond (ABVV)

M. Jean-François HOFFELT

Secrétaire général de la Fédération belge de l’économie sociale et des coopératives (Febecoop), président du Conseil national belge de la coopération et président du service externe pour la prévention et la protection au travail Arista

M. Yves SOMVILLE

Directeur du service d’études de la Fédération wallonne de l’agriculture (FWA)

Dhr. Ronny LANNOO

Adviseur-generaal UNIZO

BULGĀRIJA

Ms Milena ANGELOVA

Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), Bureau member of the European Economic and Social Committee, Secretary-General of the Асоциация на индустриалния капитал в България (АИКБ) (Bulgarian Industrial Capital Association, BICA)

Mr Bojidar DANEV

Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Chairman of the Българска стопанска камара (БСК) (Bulgarian Industrial Association, BIA)

Ms Lena RUSENOVA

Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Head Economist at the Конфедерацията на работодателите и индустриалците в България (КРИБ) (Confederation of Employers and Industrialists in Bulgaria, CEIB)

Mr Georgi STOEV

Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), Deputy-Chairman of the Българска търговско-промишлена палата (БТПП) (Bulgarian Chamber of Commerce and Industry, BCCI)

Mr Plamen DIMITROV

Chairman of the постоянната комисия по труд, доходи, жизнено равнище и индустриални отношения на ИСС (Standing Committee on Labour, Incomes, Standard of Living and Industrial Relations of the Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Vice-President of КНСБ (CITUB, Confederation of Independent Trade Unions of Bulgaria)

Mr Dimiter MANOLOV

Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Vice-President of КТ „Подкрепа“ (Confederation of Labour “Podkrepa”)

Mr Veselin MITOV

Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, Confederate Secretary of КТ „Подкрепа“ (Confederation of Labour “Podkrepa”)

Mr Jeliazko CHRISTOV

Member of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), member of the European Economic and Social Committee, President of КНСБ (CITUB, Confederation of Independent Trade Unions of Bulgaria)

Mr Lalko DULEVSKI

President of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), Head of the катедра в Университета за национално и световно стопанство (Human Resources and Social Protection Department at the University of National and World Economy)

Mr Plamen ZACHARIEV

Vice-President of the ИСС (Bulgarian Economic and Social Council), President of the Национален център за социална рехабилитация (НЦСР) (National Centre for Social Rehabilitation, NCSR)

Mr Lyubomir HADJIYSKI

Member of the European Economic and Social Committee, Marketing Manager for the auditing firm Grant Thornton Bulgaria

Ms Diliana SLAVOVA

Executive Director of the Национален млечен борд (National Milk Board) and the Национална асоциация на млекопреработвателите (National Association of Milk Producers), member of the European Commission High-Level Group on Milk

ČEHIJA

Vladimíra DRBALOVÁ

Ředitelka Sekce mezinárodních organizací a evropských záležitosti Svazu průmyslu a dopravy ČR

Josef ZBOŘIL

Člen představenstva Svazu průmyslu a dopravy ČR

Marie ZVOLSKÁ

Specialistka odboru poradenských služeb Svazu českých a moravských výrobních družstev

Ivan VOLEŠ

Poradce prezidenta Hospodářské komory ČR pro mezinárodní vztahy

Helena ČORNEJOVÁ

Vedoucí sociálně-ekonomického oddělení Českomoravské konfederace odborových svazů

Zdeněk MÁLEK

Manažer ČMKOS pro sociální dialog a poradce ČMKOS

Lucie STUDNIČNÁ

Mezinárodní tajemnice Odborového svazu KOVO

Dana ŠTECHOVÁ

Poradkyně, Oddělení ČMKOS pro evropské a další mezinárodní vztahy

Roman HAKEN

Místopředseda Rady vlády ČR pro nestátní neziskové organizace a předseda jejího Výboru pro spolupráci s regiony

Ludvík JÍROVEC

Člen Hospodářské komory ČR, člen Agrární komory ČR, expert v COPA-COGEGA/Brusel

Jaroslav NĚMEC

Ředitel Arcidiecézní charity Praha

Pavel TRANTINA

Manažer projektů a spolupráce s EU v České radě dětí a mládeže, expert UNDP pro tvorbu zákona o dobrovolnictví v Bosně a Hercegovině

DĀNIJA

Ms Dorthe ANDERSEN

Director EU policy, Confederation of Danish Employers

Ms Sinne Alsing CONAN

Director of European Affairs, Confederation of Danish Industry

Mr Nils Juhl ANDREASEN

Managing Director, Danish Confederation of Employers’ Associations in Agriculture (SALA)

Ms Marie-Louise KNUPPERT

Secretary of International Relations, Danish Confederation of Trade Unions

Mr Peder Munch HANSEN

EU-Advisor, Danish Confederation of Trade Unions

Mr Søren KARGAARD

International Consultant, FTF — Confederation of Professionals in Denmark

Mr Ask Abildgaard ANDERSEN

Policy Officer, Disabled Peoples Organisations Denmark

Ms Benedicte FEDERSPIEL

Senior Advisor, Danish Consumer Council

Ms Mette Pia KINDBERG

Vice Chair Person, Women’s Council in Denmark

VĀCIJA

Mr Peter CLEVER

Mitglied der Hauptgeschäftsführung der Bundesvereinigung der Deutschen Arbeitgeberverbände (BDA)

(Member of the Executive Board of the National Union of German Employers’ Associations (BDA))

Mr Bernd DITTMANN

Bereichsleiter Europa, Bundesverband der Deutschen Industrie (BDI)

(Vice President and Executive Director Europe — Federation of German Industries (BDI))

Mr Göke FRERICHS

Präsidiumsmitglied im Bundesverband des Deutschen Großhandel, Außenhandel, Dienstleistungen (BGA)

(Board member, German Federation for Wholesale and Foreign Trade (BGA))

Mr Thomas ILKA

Leiter der Vertretung des Deutschen Industrie- und Handelskammertages (DIHK) bei der EU

(Director of the Representation to the EU of the Federation of German Chambers of Industry and Commerce (DIHK))

Mr Adalbert KIENLE

Stellvertretender Generalsekretär des Deutschen Bauernverbandes (DBV)

(Deputy General Secretary, German Farmers’ Association (DBV))

Mr Volker PETERSEN

Stellvertretender Generalsekretär im Deutschen Raiffeisenverband e.V. (DRV)

(Deputy Secretary-General of the Association of German Agricultural Credit Cooperatives (DRV))

Mr Joachim WÜRMELING

Mitglied der Hauptgeschäftsführung des Gesamtverbandes der deutschen Versicherungswirtschaft e.V. (GDV)

(Member of the Executive Board of the German Insurance Association (GDV))

Mr Joachim FRIED

Leiter Wirtschaft, Politik und Regulierung bei der Deutschen Bahn

(Director of Economics, Policy and Regulation, German Railways)

Ms Gabriele BISCHOFF

Bereichsleiterin Europapolitik beim Bundesvorstand des Deutschen Gewerkschaftsbundes (DGB)

(Director of European Policy — Federal Executive of the German Trade Union Confederation (DGB))

Mr Claus MATECKI

Mitglied des Geschäftsführenden Bundesvorstandes des Deutschen Gewerkschaftsbundes (DGB)

(Member of the National Executive of the German Trade Union Confederation (DGB))

Mr Armin DUTTINÉ

Leiter des EU-Verbindungsbüros ver.di

(Director of the EU liaison office, German United Services Union (ver.di))

Mr Horst MUND

Bereichsleiter Internationales IG Metall

(Director of International Department, IG Metall)

Mr Alexander GRAF VON SCHWERIN

Berater Europäische Angelegenheiten beim Konzern Duisburger Versorgungs- und Verkehrsgesellschaft mbH (DVV Konzern)

(European Affairs Adviser, DVV Konzern)

Mr Hans-Joachim WILMS

Europabeauftragter bei der IG Bauen — Agrar — Umwelt (IG Bau)

(European Affairs Officer, German Trade Union for Construction, Agriculture and the Environment (IG BAU))

Mr Egbert BIERMANN

Mitglied des Geschäftsführenden Hauptvorstandes der IG Bergbau, Chemie, Energie (IG BCE)

(Member of the Executive Board of German Mining, Chemical and Energy Industrial Union (IG BCE))

Ms Michaela ROSENBERGER

Stellvertretende Vorsitzende Gewerkschaft Nahrung — Genuss — Gaststätten

(Deputy Chair of the German Trade Union of Food, Beverages, Tobacco, Hotel and Catering and Allied Workers)

Mr Jürgen KEßLER

Vorstandsvorsitzender Verbraucherzentrale Berlin

(Chairman of the Board, Berlin Consumers’ Association)

Mr Bernd SCHLÜTER

Berater bei der Bundesarbeitsgemeinschaft der Freien Wohlfahrtspflege (BAGFW)

(Advisor, Federal Association of Non-Statutory Welfare Services (BAGFW))

Ms Renate HEINISCH

Mitglied im Bundesvorstand der Senioren-Organisationen (BAGSO)

(Member of the Federal Association of German Senior Citizens’ Organisations (BAGSO))

Mr Frank STÖHR

Zweiter Bundesvorsitzender dbb Beamtenbund und Tarifunion

(Vice-President, Federal Board of Management, German Civil Service Federation)

Mr Lutz RIBBE

Direktor, Stiftung Europäisches Naturerbe (Euronatur)

(Director, European Nature Heritage Fund (Euronatur))

Mr Prof. Dr Gerd WOLF

Beauftragter der Helmholtz-Gemeinschaft Deutscher Forschungszentren (HGF)

(Representative of the Helmholtz Association of German Research Centres (HGF))

Mr Holger SCHWANNECKE

Generalsekretär des Zentralverbandes des Deutschen Handwerks (ZDH)

(General Secretary, Central Association of German Craft Trades (ZDH))

Mr Arno METZLER

Hauptgeschäftsführer des Bundesverbandes der Freien Berufe (BFB)

(Chief Executive and Head of Brussels Office, German National Association of Liberal Professions (BFB))

IGAUNIJA

Ms Eve PÄÄRENDSON

Estonian Employers’ Confederation, Director of International Relations

Ms Reet TEDER

Estonian Chamber of Commerce and Industry, policy director

Ms Mare VIIES

Estonian Employees’ Unions’ Confederation; Tallinn University of Technology, Researcher at Centre for Economic Research at TUT

Ms Liina CARR

Estonian Trade Union Confederation, International Secretary

Mr Kaul NURM

Estonian Farmers’ Federation, managing director

Ms Mall HELLAM

NGO Network of Estonian Nonprofit Organizations, member of the supervisory board; Executive Director of Open Estonia Foundation

Mr Meelis JOOST

Estonian Chamber of Disabled People, Foreign relations and European policy officer

ĪRIJA

Ms Heidi LOUGHEED

Head of IBEC Europe

Mr David CROUGHAN

Head of Economics and Taxation, IBEC

Mr Thomas McDONOGH

Chairman, Thomas McDonogh and Sons Ltd

Mr Jim McCUSKER

Previously General Secretary of NIPSA

Mr Manus O’RIORDAN

Head of Research, SIPTU (rtd)

Ms Sally Anne KINAHAN

Assistant General Secretary, ICTU

Ms Jillian VAN TURNHOUT

Chief Executive, Children’s Rights Alliance, Former President National Youth Council of Ireland

Mr Padraig WALSHE

COPA President and former IFA President

Ms Siobhán EGAN

Policy and Advocacy Officer, BirdWatch Ireland

GRIEĶIJA

Mme Irini Ivoni PARI

Fédération des industries grecques (SEB)

M. Dimitris DIMITRIADIS

Confédération nationale de commerce hellénique (ESEE)

Μ. Georgios DRAKOPOULOS

Association des entreprises helléniques de tourisme (SETE)

Mme Anna BREDIMA

Association des armateurs grecs (Ε.Ε.Ε.)

M. Christos POLΥΖΟGOPOULOS

Confédération générale grecque des ouvriers (GE.S.E.E.)

M. Eleftherios PAPADOPOULOS

Confédération générale grecque des ouvriers (GE.S.E.E.)

M. Georgios DASSIS

Confédération générale grecque des ouvriers (GE.S.E.E.)

M. Spyridon PAPASΡΥROS

Fédération des fonctionnaires

M. Nikolaos LIOLIOS

Confédération hellénique des coopératives agricoles (PASEGES)

Mme Evangelia KEKELEKI

Centre de protection des consommateurs (KEPKA)

M. Panagiotis GKOFAS

Confédération générale grecque de commerçants et artisans (GSBEE)

M. Ioannis VARDAKASTANIS

Confédération nationale de personnes handicapées (ESAmeA)

SPĀNIJA

Sr. Rafael BARBADILLO LÓPEZ

Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE)

Sra. Lourdes CAVERO MESTRE

Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE)

Sr. José María ESPUNY MOYANO

Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE)

Sra. Margarita LÓPEZ ALMENDÁRIZ

Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE)

Sr. Ángel PANERO FLÓREZ

Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE)

Sr. José Isaías RODRÍGUEZ GARCÍA-CARO

Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE)

Sr. José SARTORIOUS ÁLVAREZ DE BOHORQUES

Miembro de la Confederación Española de Organizaciones Empresariales (CEOE)

Sr. José María ZUFIAUR

Presidente de la Fundación Educación y Trabajo

Sra. Isabel CAÑO AGUILAR

Directora de la Oficina de UGT en Bruselas

Sr. Juan MENDOZA CASTRO

Colaborador de UGT para Asuntos Internacionales

Sra. Joana AGUDO

Presidenta del Comité Coordinador de los Consejos Sindicales Interregionales de Comisiones Obreras (CC.OO.)

Sr. Juan MORENO PRECIADO

Responsable de la Oficina de la Confederación Sindical de Comisiones Obreras (CC.OO.) en Bruselas

Sr. Luis Miguel PARIZA CASTAÑOS

Secretaría de Política Internacional de la Confederación sindical de Comisiones Obreras (CC.OO.)

Sra. Laura GONZÁLEZ TXABARRI

Miembro del Comité Ejecutivo de ELA

Sr. Javier SÁNCHEZ ANSÓ

Responsable de Relaciones Internacionales, Estructuras Agrarias y Desarrollo Rural de la Comisión Ejecutiva de la Coordinadora de Organizaciones de Agricultores y Ganaderos (COAG)

Sr. Miguel Ángel CABRA DE LUNA

Función ejercida: Vocal de Relaciones Internacionales de la Confederación Empresarial Española de la Economía Social (CEPES)

Sr. Gabriel SARRÓ IPARRAGUIRRE

Director de la Organización de Productores Asociados de Grandes Atuneros Congeladores (OPAGAC)

Sr. José Manuel ROCHE RAMO

Secretario de Relaciones Internacionales de UPA

Sr. Pedro Raúl NARRO SÁNCHEZ

Director de Asuntos Europeos de ASAJA

Sr. Carlos TRÍAS PINTO

Director en la Asociación General de Consumidores (ASGECO); Director en la Unión de Cooperativas de Consumidores y Usuarios de España (UNCCUE)

Sr. Bernardo HERNÁNDEZ BATALLER

Secretario General de la Asociación de Usuarios de la Comunicación (AUC)

FRANCIJA

Mme Emmanuelle BUTAUD-STUBBS

Déléguée générale de l’Union des industries textiles (UIT)

M. Bernard HUVELIN

Vice-président de la Fédération française du bâtiment (FFB)

M. Stéphane BUFFETAUT

Directeur chargé des relations institutionnelles, Veolia Environnement

M. Henri MALOSSE

Directeur, conseiller institutionnel pour les affaires européennes auprès de la présidence de l’ACFCI

M. Philippe de BRAUER

Président de la commission internationale de la Confédération générale des petites et moyennes entreprises (CGPME)

M. Jean-Pierre CROUZET

Vice-président de la CGAD, président de la Confédération nationale de la boulangerie française, membre du conseil national de l’Union professionnelle artisanale (UPA)

M. Henri BRICHART

Président de la Fédération nationale des producteurs de lait

M. Éric PIGAL

Délégué national de la Confédération française de l’encadrement/Confédération générale des cadres (CFE-CGC), en charge de la coordination du Comité économique et social européen, du CESE français et du Conseil économique et social régional

M. Jacques LEMERCIER

Président de l’international UNI Europa Poste&logistique — membre de la commission exécutive confédérale, Force ouvrière (FO)

Mme Laure BATUT

Assistante confédérale au secteur international et Europe, Force ouvrière (FO)

M. Jean-Pierre COULON

Secrétaire confédéral en charge des affaires européennes et internationales de la Confédération française des travailleurs chrétiens (CFTC)

Mme Béatrice OUIN

Chargée de mission au sein du service international et Europe de la Confédération française démocratique du travail (CFDT)

M. Gérard DANTIN

Chargé de mission au sein du service international et Europe de la Confédération française démocratique du travail (CFDT)

Mme An LENOUAIL-MARLIERE

Conseillère à l’espace Europe/international de la Confédération générale du travail (CGT)

M. Denis MEYNENT

Conseiller à l’espace Europe/international de la Confédération générale du travail (CGT)

Mme Reine-Claude MADER-SAUSSAYE

Présidente de la Confédération de la consommation, du logement et du cadre de vie (CLCV)

M. Édouard de LAMAZE

Avocat à la Cour, ancien délégué interministériel aux professions libérales, ancien membre du CEC, Union nationale des professions libérales (UNAPLE)

M. Julien VALENTIN

Agriculteur, responsable des nouvelles technologies de l’information et de la communication (NTIC), Centre national des jeunes agriculteurs (CNJA)

M. Gilbert BROS

Vice-président de l’Assemblée permanente des chambres d’agriculture (APCA)

Président de la Chambre d’agriculture de Haute-Loire

Mme Évelyne PICHENOT

Présidente de la délégation pour l’Union européenne du Conseil économique, social et environnemental (CESE) français

Membre du CESE français

M. Joseph GUIMET

Administrateur de l’Union nationale des associations familiales (UNAF), président du groupe de l’UNAF au CESE français

M. Jean-Paul PANZANI

Membre du comité exécutif, président de la Fédération nationale de la mutualité française (FNMF)

M. Georges CINGAL

Administrateur de France nature environnement

M. Thierry LIBAERT

Professeur, université de Louvain, maître de conférences en communication à l’Institut d'études politiques (IEP) catholique de Paris, membre de la commission gouvernance au Grenelle de l’environnement

ITĀLIJA

Mr Mario CAMPLI

Coordinatore politiche europee Legacoop

Mr Luigi CAPRIOGLIO

Consigliere nazionale della Confederazione Italiana Dirigenti e Alte Professionalità (CIDA)

Mr Francesco CAVALLARO

Segretario generale della CISAL (Confederazione Italiana Sindacati Autonomi Lavoratori)

Mr Carmelo CEDRONE

Professore incaricato di Politica Economica Europea, Univ. La Sapienza Roma — Componente del «Team Europe» — Collaboratore del Dipartimento Europeo ed Internazionale UIL (Unione Italiana del Lavoro) — Membro del Comitato Centrale UIL — Componente del Consiglio Direttivo del Movimento Europeo

Mr Franco CHIRIACO

Presidente del Sindacato Unitario Nazionale Inquilini ed Assegnatari (SUNIA) — Confederazione Generale Italiana del Lavoro (CGIL)

Mr Roberto CONFALONIERI

Segretario generale CONFEDIR (Confederazione dei Dirigenti Italiani e delle Alte Professionalità) — Consigliere CNEL (Consiglio Nazionale dell’Economia e del Lavoro)

Mr Gianfranco DELL’ALBA

Direttore della Delegazione di Confindustria presso l’Unione Europea

Mr Pietro Francesco DE LOTTO

Direttore Generale di Confartigianato Vicenza

Mr Giancarlo DURANTE

Direttore Centrale dell’Associazione Bancaria Italiana, Responsabile dell’area Sindacale e del Lavoro

Mr Emilio FATOVIC

Vice Segretario Generale CONFSAL

(Confederazione Generale dei Sindacati Autonomi dei Lavoratori) con delega al privato

Mr Giuseppe GUERINI

Presidente Nazionale Federsolidarietà

Mr Edgardo Maria IOZIA

Segretario Nazionale Unione Italiana Lavoratori Credito Esattorie e Assicurazioni (UILCA) — Presidente UNI Europa Finanza

Mr Giuseppe Antonio Maria IULIANO

Dipartimento Politiche internazionali CISL (Confederazione Italiana Sindacati Lavoratori), Coordinatore di aree — Responsabile per l’Europa centro-orientale e per l’America latina

Mr Luca JAHIER

Presidente del Consiglio nazionale delle Associazioni Cristiane Lavoratori Italiani (ACLI) e responsabile relazioni internazionali

Mr Antonio LONGO

Presidente dell’Associazione Movimento Difesa del Cittadino — Direttore della testata giornalistica «Diritti & Consumi»

Mr Sandro MASCIA

Responsabile Ufficio di Rappresentanza della Confagricoltura di Bruxelles

Mr Stefano PALMIERI

Responsabile dell’Ufficio Europa della CGIL (Confederazione Generale Italiana del Lavoro) a Bruxelles

Mr Antonello PEZZINI

Imprenditore tessile-tecnico. Confindustria Bergamo

Mr Antonio POLICA

Dirigente Confederale UGL (Unione Generale del Lavoro)

Mr Virgilio RANOCCHIARI

Responsabile della Delegazione Fiat per l’Europa

Mr Maurizio REALE

Responsabile della Rappresentanza per le Relazioni con le Istituzioni Comunitarie — Coldiretti

Ms Daniela RONDINELLI

Responsabile Ufficio Internazionale FISASCAT CISL (Federazione Italiana Sindacati Addetti Commerciali Affitti Turismo — Confederazione Italiana Sindacati dei Lavoratori)

Mr Corrado ROSSITTO

Presidente Nazionale della Confederazione Italiana di Unione delle Professioni Intellettuali (CIU)

Mr Claudio ROTTI

Presidente AICE (Associazione Italiana Commercio Estero)

KIPRA

Μιχάλης Αντωνίου (Mr Michalis ANTONIOU)

Βοηθός Γενικός Διευθυντής (Deputy Director General)

Ομοσπονδία Εργοδοτών και Βιομηχάνων (ΟΕΒ) (Cyprus Employers and Industrialists Federation)

Ανδρέας Λουρουτζιάτης (Mr Andreas LOUROUTZIATIS)

Αντιπρόεδρος Κυπριακού Εμπορικού και Βιομηχανικού Επιμελητηρίου (ΚΕΒΕ) (Vice-President, Cyprus Chamber of Commerce and Industry)

Κυπριακό Εμπορικό και Βιομηχανικό Επιμελητήριο (ΚΕΒΕ) (Cyprus Chamber of Commerce and Industry)

Ανδρέας Παυλικκάς (Mr Andreas PAVLIKKAS)

Υπεύθυνος Γραφείου Ερευνών και Μελετών (Head of Research and Studies Department)

Παγκύπρια Εργατική Ομοσπονδία (ΠΕΟ) (Pancyprian Federation of Labour)

Δημήτρης Κιττένης (Mr Dimitris KITTENIS)

Τέως Γενικός Γραμματέας (Former Secretary-General)

Συνομοσπονδία Εργαζομένων Κύπρου (ΣΕΚ) (Cyprus Workers’ Confederation)

Κωστάκης Κωνσταντινíδης (Mr Costakis CONSTANTINIDES)

Μέλος Κυπριακού Συνδέσμου Καταναλωτών (Member, Cyprus Consumers’ Association)

Μηχάλης Λύτρας (Mr Michalis LITRAS)

Γενικός Γραμματέας (Secretary-General)

Παναγροτικής Ένωσης Κύπρου (Panagrarian Union of Cyprus)

LATVIJA

Mr Vitālijs GAVRILOVS

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents

Mr Gundars STRAUTMANIS

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) viceprezidents un LTRK Padomes loceklis

Mr Pēteris KRĪGERS

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs

Ms Ariadna ĀBELTIŅA

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) ārējo sakaru koordinētāja starptautiskos jautājumos

Mr Armands KRAUZE

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs

Ms Gunta ANČA

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja

Mr Andris GOBIŅŠ

Eiropas Kustības Latvijā (EKL) prezidents

LIETUVA

Mr Alfredas JONUŠKA

Director General, Siauliai Chamber of Commerce, Industry and Crafts

Mr Stasys KROPAS

President, Association of Lithuania Banks; Vice-president, Lithuanian business confederation ICC Lithuania

Mr Gintaras MORKIS

Deputy Director General, Lithuanian Confederation of Industrialists

Ms Gražina GRUZDIENĖ

Chairman, Trade Union of Lithuanian Food Producers

Ms Daiva KVEDARAITĖ

Head of Information Centre, Lithuanian Trade Union Solidarumas

Ms Inga PREIDIENĖ

Vice-chairperson, Youth Organization, Lithuanian Labour Federation

Mr Mindaugas MACIULEVIČIUS

Director, Agricultural cooperative “Lietuviško ūkio kokybė”

Mr Zenonas Rokas RUDZIKAS

Member, Lithuanian Academy of Sciences; Leading researcher, Institute of Theoretical Physics and Astronomy, Vilnius University

Ms Indrė VAREIKYTĖ

Member, Lithuanian Board of Education; Member, Youth Committee in the Tripartite Council of the Republic of Lithuania

LUKSEMBURGA

Mme Viviane GOERGEN

Secrétaire générale adjointe de la Confédération luxembourgeoise des syndicats chrétiens (LCGB)

M. Raymond HENCKS

Membre du comité exécutif de la Confédération générale de la fonction publique (CGFP)

M. Paul RECKINGER

Président honoraire de la Chambre des métiers du Grand-Duché de Luxembourg

M. Jean-Claude REDING

Président de la Confédération syndicale indépendante du Luxembourg (OGBL)

Mme Josiane WILLEMS

Directrice de la Centrale paysanne luxembourgeoise (CPL)

M. Christian ZEYEN

General Manager d’ArcelorMittal

UNGĀRIJA

Antal CSUPORT

Managing director, National Association of Strategic and Public Utility Companies

Tamás NAGY

Chairman, National Federation of Agricultural Cooperatives and Producers

Dr. Péter VADÁSZ

Co-chairman, Confederation of Hungarian Employers and Industrialists

János VÉRTES

Co-chairman in charge of international relations, National Federation of Traders and Caterers

József KAPUVÁRI

Member of the Board, National Confederation of Hungarian Trade Unions

Dr. Ágnes CSER

Co-chairman, LIGA Confederation

Dr. Miklós PÁSZTOR

Expert, National Federation of Workers’ Council

Dr. János WELTNER

Expert, Trade Union Block of Intellectual Employers

Dr. Etele BARÁTH

Hon. university professor, Hungarian Society for Urban Planning

Kinga JOÓ

Expert, HÖOK a Hallgatókért Foundation

Dr. Lajos MIKULA

Expert, Agricultural and Rural Youth Association

Ákos TOPOLÁNSZKY

Expert, “SOURCE” Mental Helpers Association

MALTA

Ms Grace ATTARD

President, National Council of Women (NCW)

Ms Anna Maria DARMANIN

Council Member, Confederation of Malta Trade Unions (CMTU)

Mr Vincent FARRUGIA

Director General, Malta Chamber of Small and Medium Enterprises (GRTU)

Mr Stefano MALLIA

Vice President, Malta Chamber of Commerce, Enterprise and Industry (MCCEI)

Mr Michael PARNIS

Deputy General Secretary, General Workers Union

NĪDERLANDE

Ms Johanna Anna VAN DEN BANDT-STEL

Head of the Brussels Office of VNO-NCW and MKB-Nederland

Ms Melanie Irmgard BOUWKNEGT

Economic Policy Advisor at CNV

Ms Marjolijn BULK

Policy Advisor International Affairs at FNV

Mr Joost Peter VAN IERSEL

Member of the EESC

Mr Willem Wolter MULLER

Advisor International Affairs at MHP

Mr Nicolaas Clemens Maria VAN NIEKERK

Freelance management advisor/supervisor

Mr Frank VAN OORSCHOT

Senior Specialist International Affairs at LTO

Mr Ullrich SCHRÖDER

Permanent Delegate Brussels at MKB-Nederland

Mr Martin SIECKER

International Manager at FNV

Mr Joannes Gertrudis Wilhelmina SIMONS

Emeritus Professor Transport Economics Free University of Amsterdam, Member of the EESC

Mr Dick WESTENDORP

Emeritus General Director Consumers Union

Ms Anna Antonia Maria VAN WEZEL

Member of the EESC

AUSTRIJA

Ms Waltraud KLASNIC

Landeshauptmann a. D.

Dr Johannes KLEEMANN

Mitglied des Wirtschafts- und Sozialausschusses in den Mandatsperioden 2002-2006 und 2006-2010

Mag. Dipl. Ing. Johann KÖLTRINGER

Hauptabteilungsleiter des Österreichischen Raiffeisenverbandes

Mag. Christa SCHWENG

Referentin der Wirtschaftskammer Österreich, Abteilung für Sozialpolitik und Gesundheit

Mag. Thomas DELAPINA

Geschäftsführer des Beirats für Wirtschafts- und Sozialfragen; Sekretär in der Kammer für Arbeiter und Angestellte für Wien

Mag. Wolfgang GREIF

Gewerkschaft der Privatangestellten, Druck, Journalismus, Papier; Bereichsleiter Europa, Konzerne und internationale Beziehungen

Mr Thomas KATTNIG

Gewerkschaft der Gemeindebediensteten; Leiter des Referats für Internationale Verbindungen

Dr Christoph LECHNER

Leiter der Abteilung Verfassungsrecht und Allgemeine und Internationale Sozialpolitik in der Kammer für Arbeiter und Angestellte für Niederösterreich

Mag. Oliver RÖPKE

Leiter des Europabüros des ÖGB

Mr Alfred GAJDOSIK

Vorsitzender-Stellvertreter der Gewerkschaft VIDA

Mag. Gerfried GRUBER

Referent der Landwirtschaftskammer Österreich

Dr Anne-Marie SIGMUND

Europabeauftragte des Bundeskomitees Freie Berufe Österreichs

POLIJA

Mr Krzysztof OSTROWSKI

Consultant, Business Centre Club — Association of Employers

Mr Andrzej MALINOWSKI

President, Confederation of Polish Employers

Ms Anna NIETYKSZA

Member, Confederation of Polish Employers

Mr Marek KOMOROWSKI

Counsellor, Polish Confederation of Private Employers Lewiatan

Mr Jacek Piotr KRAWCZYK

Vice-president, Polish Confederation of Private Employers Lewiatan

Mr Jan KLIMEK

Vice-president, Polish Craft Association

Mr Tadeusz KLIŚ

Vice-president, Polish Craft Association

Ms Dorota GARDIAS

Secretary General, Trade Union Forum

Mr Wiesław SIEWIERSKI

President, Trade Union Forum

Mr Andrzej ADAMCZYK

Secretary of the international affairs, Independent and Self-Governing Trade Union Solidarność

Mr Marian KRZAKLEWSKI

Member of the National Commission, Independent and Self-Governing Trade Union Solidarność

Mr Andrzej CHWILUK

Vice-president of the Trade Unions of Miners, All-Poland Alliance of Trade Unions

Mr Tomasz Dariusz JASIŃSKI

Specialist of the international affairs, All-Poland Alliance of Trade Unions

Mr Stanisław Józef RÓŻYCKI

Vice-president of the Council of Education and Science of the Polish Teachers’ Union, All-Poland Alliance of Trade Unions

Mr Krzysztof BALON

Secretary of the Research programme Council, Working Community of Associations of Social Organisations WRZOS

Mr Krzysztof KAMIENIECKI

Vice-president, Institute for Sustainable Development Foundation

Ms Marzena MENDZA-DROZD

Member of the Board, Forum of Non-Government Initiatives’ Association, All-Poland Federation of Non-Governmental Organisations

Mr Krzysztof PATER

Member of the Scout Court, Polish Scouting and Guiding Association

Ms Jolanta PLAKWICZ

Member, Polish Women’s Lobby

Mr Władysław SERAFIN

President, National Union of Farmers, Circles and Agricultural Organizations

Ms Teresa TISZBIEREK

Vice-president, Association of the Voluntary Fire Brigades of the Republic of Poland

PORTUGĀLE

Mr Manuel Eugénio PIMENTEL CAVALEIRO BRANDÃO

Confederação da Indústria Portuguesa (CIP)

(Confederation of Portuguese Industry)

Mr Luís Miguel CORREIA MIRA

Confederação dos Agricultores de Portugal (CAP)

(Portuguse Farmers’ Confederation)

Mr Pedro D’ALMEIDA FREIRE

Confederação do Comércio e Serviços de Portugal (CCP)

(Portuguese Trade and Services Confederation)

Mr Paulo BARROS VALE

Associação Empresarial de Portugal (AEP)

(Portuguese Business Association)

Mr Mário David FERREIRINHA SOARES

Confederação Geral dos trabalhadores Portugueses (CGTP)

(General Confederation of Portuguese Workers)

Mr Carlos Manuel ALVES TRINDADE

Confederação Geral dos Trabalhadores Portugueses (CGTP)

(General Confederation of Portuguese Workers)

Mr Alfredo Manuel VIEIRA CORREIA

União Geral de Trabalhadores (UGT)

(General Workers’ Union)

Mr Victor Hugo DE JESUS SEQUEIRA

União Geral de Trabalhadores (UGT)

(General Workers’ Union)

Mr Jorge PEGADO LIZ

Associação Portuguesa para a Defesa do Consumidor (DECO)

(Portuguese Consumer Protection Association)

Mr Carlos Alberto PEREIRA MARTINS

Conselho Nacional das Ordens Profissionais (CNOP)

(National Council of Professional Bodies)

Mr Francisco João BERNARDINO DA SILVA

Confederação Nacional das Cooperativas Agrícolas e do Crédito Agrícola de Portugal, CCRL (CONFAGRI)

(Portuguese National Confederation of Agricultural Coperatives and Agricultural Credit, limited-liability cooperative confederation)

Rev. Vítor José MELÍCIAS LOPES

União das Misericórdias Portuguesas (UMP)

(Union of Portuguese Charitable Institutions)

RUMĀNIJA

Dl Petru Sorin DANDEA

Vicepreședinte, Confederația Națională Sindicală „Cartel ALFA”

(Vice-President of the National Trade Union Confederation “Cartel ALFA”)

Dl Dumitru FORNEA

Secretar confederal, Confederația Sindicală Națională MERIDIAN

(Confederal secretary of the National Trade Union Confederation — Meridian)

Dl Minel IVAȘCU

Secretar general, Blocul Național Sindical

(Secretary-General of the National Trade Union Bloc (BNS))

Dl Sorin Cristian STAN

Secretar general, Confederația Națională a Sindicatelor Libere din România (FRĂȚIA)

(Secretary-General of the National Confederation of Romanian Free Trade Unions (FRĂȚIA))

Dl Sabin RUSU

Secretar general, Confederația Sindicatelor Democratice din România

(Secretary-General of the Confederation of Romanian Democratic Trade Unions)

Dl Eugen Mircea BURADA

Președinte executiv, Consiliul Național al Patronatului Român

(Executive President, National Council of Romanian Employers)

Dna Ana BONTEA

Director, Departamentul Juridic și Dialog Social — Consiliul Național al Întreprinderilor Private Mici și Mijlocii din România

(Director of the Legislative and Social Dialogue Department, National Council of Small and Medium-Sized Private Enterprises in Romania)

Dl Mihai MANOLIU

Secretar general, Alianța Confederațiilor Patronale din România

(Secretary-General, Alliance of Romanian Employers’ Confederations)

Dl Aurel Laurențiu PLOSCEANU

Președinte, Asociația Română a Antreprenorilor de Construcții

(President of the Romanian Construction Entrepreneurship Association)

Dl Ștefan VARFALVI

Președinte executiv, UGIR

(Executive President of UGIR)

Dl Cristian PÂRVULESCU

Președinte, Asociația Pro Democrația

(President of the Pro-Democracy Association)

Dl Ionuț SIBIAN

Director, Fundația pentru Dezvoltarea Societății Civile

(Director, Civil Society Development Foundation)

Dl Sorin IONIȚĂ

Director de cercetare, Societatea Academică din România

(Director of research, Academic Society of Romania)

Dl Radu NICOSEVICI

Președinte, Academia de Advocacy

(Chairman of the Advocacy Academy)

SLOVĒNIJA

Mr Cveto STANTIČ

Predstavnik velikega gospodarstva (representative of large business)

Mr Dare STOJAN

Predstavnik malega gospodarstva (representative of small business)

Mr Andrej ZORKO

Izvršni sekretar Zveze svobodnih sindikatov Slovenije (Executive Secretary of the ZSSS (Free Trade Unions of Slovenia))

Mr Dušan REBOLJ

Predsednik Konfederacije sindikatov Pergam Slovenije (President of Pergam Trade Union Federation (KSS Pergam))

Mr Bojan HRIBAR

Predstavnik sindikatov javnega sektorja (representative of the public sector trade unions)

Mr Igor HROVATIČ

Direktor Kmetijsko gozdarske zbornice Slovenije (Director of the Agriculture and Forestry Federation)

Mr Primož ŠPORAR

Predstavnik organizacije SKUP – Skupnost privatnih zavodov (representative of SKUP — Community of Private Institutes)

SLOVĀKIJA

Ján ORAVEC

Prezident Združenia podnikateľov Slovenska (ZPS)

Michal PINTÉR

Člen Republikovej únie zamestnávateľov (RÚZ), riaditeľ, U.S. Steel Košice, s.r.o.

Igor ŠARMÍR

Riaditeľ odboru potravinárstva a obchodu Slovenskej poľnohospodárskej a potravinárskej komory, tajomník Únie potravinárov SR

Vladimír MOJŠ

Predseda Hospodárskeho a sociálneho výboru (HSV), viceprezident Konfederácie odborových zväzov SR

Dušan BARČÍK

Viceprezident Konfederácie odborových zväzov SR pre výrobné OZ, predseda Integrovaného odborového zväzu

Ján GAŠPERAN

Viceprezident Konfederácie odborových zväzov SR pre nevýrobné OZ, predseda OZ pracovníkov školstva a vedy na Slovensku

Juraj STERN

Prezident Slovenskej spoločnosti pre zahraničnú politiku (SFPA)

Viliam PÁLENÍK

Prezident Inštitútu zamestnanosti

Tomáš DOMONKOS

Vedecký pracovník Ekonomického ústavu Slovenskej akadémie vied (SAV)

SOMIJA

Mr Filip Mikael HAMRO-DROTZ

asiantuntija Elinkeinoelämän keskusliitto EK

Ms Ulla SIRKEINEN

erityisasiantuntija Elinkeinoelämän keskusliitto EK

Ms Marja-Liisa PELTOLA

osastopäällikkö Keskuskauppakamari

Mr Simo Markus PENTTINEN

kansainvälisten asioiden päällikkö Akava ry

Mr Reijo Veli Erik PAANANEN

EU-asiantuntija Suomen Ammattiliittojen Keskusjärjestö SAK ry

Ms Leila KURKI

työllisyyspoliittinen asiantuntija Toimihenkilökeskusjärjestö STTK ry

Ms Pirkko Marjatta RAUNEMAA

kuluttajaekonomisti ja elintarvikeasiantuntija Kotitalous- ja kuluttaja-asioiden neuvottelukunta/Kuluttajat — Konsumenterna ry

Mr Seppo Ilmari KALLIO

johtaja Maa- ja metsätaloustuottajain Keskusliitto MTK ry

Mr Thomas PALMGREN

kansainvälisten asioiden asiamies Suomen yrittäjät

ZVIEDRIJA

Ms Ellen Paula NYGREN

Ombudsman, Landsorganisation i Sverige (LO) (Swedish Trade Union Confederation)

Mr Frank Thomas ABRAHAMSSON

Vice-president, Landsorganisation i Sverige (LO) (Swedish Trade Union Confederation)

Mr Thomas Mikael JANSON

International Secretary, Tjänstemännens centralorganisation (TCO) (Swedish Confederation of Professional Employees)

Mr Paul Henrik LIDEHÄLL

International Secretary, Sveriges akademikers centralorganisation (SACO) (Swedish Confederation of Professional Associations)

Mr Ulf Christian ARDHE

Director, Svenskt näringsliv (Confederation of Swedish Enterprise)

Ms Annika Kristina BRÖMS

Deputy Director, Svenskt näringsliv (Confederation of Swedish Enterprise)

Mr Thord Stefan BACK

Manager Sustainable Logistics, Transportgruppen (The Transport Group)

Mr Erik SVENSSON

Director, ALMEGA

Mr Staffan Mats Vilhelm NILSSON

Member of the EESC, President Group III

Lantbrukarnas riksförbund (LRF) (Federation of Swedish Farmers)

Ms Ingrid Eva-Britt KÖSSLER

President, The Swedish Breastcancer Association

Handikappförbundens samarbetsorgan (Swedish Disability Federation)

Ms Inger Kristina Elisabeth PERSSON

Chairman, Sveriges konsumenter (Swedish Consumers’ Association)

Ms Ariane Elisabeth RODERT

EU Policy Advisor, Forum for frivilligt socialt arbete (National Forum for Voluntary Social Work)

APVIENOTĀ KARALISTE

Mr George LYON

Legal Counsel — Northgate Information Solutions UK Ltd

Ms Brenda KING

Chief Executive, ACDiversity

Mr David SEARS

Consultant

Mr Jonathan PEEL

Director, Jonathan Peel EU Communications Ltd

Mr Bryan CASSIDY

Consultant

Mr Peter MORGAN

Chairman, Association of Lloyd’s Members

Ms Madi SHARMA

Entrepreneur

Mr Brendan BURNS

Management Consultant & Financial Investor

Mr Peter COLDRICK

Part-time adviser to General Secretary, ETUC

Mr Brian CURTIS

Retired; Former Regional Organiser; National Union of Rail, Maritime & Transport Workers (RMT)

Ms Sandy BOYLE

Retired; Former Director, AMICUS (Trade Union)

Ms Christine BLOWER

General Secretary, National Union of Teachers (NUT)

Ms Monica TAYLOR

Member of UNITE (Trade Union) Executive Council

Mr Nicholas CROOK

International Officer, UNISON (Trade Union)

Ms Judy McKNIGHT

Retired; Former General Secretary NAPO (Trade Union)

Ms Kathleen Walker SHAW

Head of European Office, Britain’s General Union (GMB)

Ms Rose D’SA

Consultant in EU, Commonwealth and International Law

Ms Jane MORRICE

Deputy Chief Equality Commissioner; Equality Commission Northern Ireland

Ms Maureen O’NEILL

Director, Faith in Older People

Mr Michael SMYTH

Economist, University of Ulster

Mr Richard ADAMS

Senior Partner, Community Viewfinders Ltd

Mr Stuart ETHERINGTON

Chief Executive Officer, National Council for Voluntary Organisations

Mr Tom JONES

Self-employed Farmer

Mr Sukhdev SHARMA

Chairman of Board of Directors, Calderdale and Huddersfield Hospitals NHS Foundation Trust

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/28

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 24. septembris),

ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu attiecībā uz atbrīvojumiem lietojumiem, kuros ir svins, dzīvsudrabs, kadmijs, hroms (VI), polibrombifenili un polibromdifenilēteri

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6403)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/571/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīvu 2002/95/EK par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (1) un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2002/95/EK aizliedz izmantot svinu, dzīvsudrabu, kadmiju, hromu (VI), polibrombifenilus (PBB) un polibromdifenilēterus (PBDE) elektriskajās un elektroniskajās iekārtās (EEI), ko laiž tirgū pēc 2006. gada 1. jūlija. Atbrīvojumi no minētā aizlieguma ir uzskaitīti minētās direktīvas pielikumā. Minētie atbrīvojumi ir jāpārskata, lai tos pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.

(2)

Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktiem lietojumiem, kuros izmanto svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai hromu (VI), jāturpina atbrīvojums no aizlieguma, jo šo bīstamo vielu likvidēšana minētajos konkrētajos lietojumos joprojām nav zinātniski vai tehniski realizējama. Tāpēc ir lietderīgi minētos atbrīvojumus paturēt spēkā.

(3)	Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktos lietojumos, kuros izmanto svinu, dzīvsudrabu vai kadmiju, minēto vielu izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana ir kļuvusi zinātniski vai tehniski iespējama. Tāpēc ir lietderīgi minētos atbrīvojumus svītrot.

(4)

Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktos lietojumos, kuros izmanto svinu, dzīvsudrabu vai kadmiju, minēto vielu izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana kļūs zinātniski vai tehniski iespējama paredzamā nākotnē. Tāpēc ir lietderīgi noteikt šo atbrīvojumu darbības izbeigšanās termiņus.

(5)	Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktos lietojumos, kuros izmanto dzīvsudrabu, minētās vielas izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana ir zinātniski vai tehniski iespējama. Tāpēc ir lietderīgi samazināt šajos lietojumos atļautā dzīvsudraba daudzumu.

(6)

Atbrīvojumu pārskatīšanas rezultātā konstatēts, ka noteiktos lietojumos, kuros izmanto dzīvsudrabu, paredzamā nākotnē zinātniski vai tehniski iespējama ir tikai minētās vielas daļēja un pakāpeniska izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana. Tāpēc ir lietderīgi pakāpeniski samazināt šajos lietojumos atļautā dzīvsudraba daudzumu.

(7)

Noteiktos gadījumos EEI remonts ir tehniski iespējams tikai ar oriģinālajām rezerves daļām. Tāpēc – tikai minētajos gadījumos – ir jāatļauj rezerves daļas, kurās ir svins, dzīvsudrabs, kadmijs, hroms (VI) vai polibromdifenilēteri un kurām bija piešķirts atbrīvojums, izmantot tādu EEI remontā, kas ir laistas tirgū pirms minētā atbrīvojuma termiņa beigām vai izbeigšanas.

(8)

Komisijas 2009. gada 18. marta Regulā (EK) Nr. 244/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz mājsaimniecībā izmantojamām kliedētas gaismas lampām (2) un Komisijas 2009. gada 18. marta Regulā (EK) Nr. 245/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām par luminiscences lampām bez iebūvētas droseles, augstas intensitātes gāzizlādes lampām, kā arī šādu lampu ekspluatācijai izmantojamām droselēm un apgaismes iekārtām un par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/55/EK atcelšanu (3) ir noteikti indikatīvi kritēriji attiecībā uz dzīvsudraba izmantojumu spuldzēs. Lai gan ar Regulām (EK) Nr. 244/2009 un (EK) Nr. 245/2009 dzīvsudraba saturs spuldzēs tika atzīts par nozīmīgu ekoloģisku parametru, tika nolemts, ka lietderīgāk ir to reglamentēt ar Direktīvu 2002/95/EK, kas aptver arī tādu veidu spuldzes, kam minētajās regulās ir noteikts atbrīvojums.

(9)

Regulas (EK) Nr. 244/2009 noteikto pasākumu analīzes rezultātā ir konstatēts, ka dažiem dzīvsudraba lietojumiem zinātniski un tehniski ir iespējama daļēja šās vielas izmantošanas izbeigšana vai aizvietošana bez tādas negatīvas ietekmes uz vidi, veselību un/vai patērētāju drošību, kas aizēnotu aizvietošanas doto labumu. Tāpēc ir lietderīgi samazināt dzīvsudraba saturu minētajos lietojumos atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 244/2009.

(10)	Direktīvas 2002/95/EK pielikumā ir jāizdara būtiskas izmaiņas. Tādēļ skaidrības labad ir jāaizstāj viss pielikums.

(11)	Saskaņā ar Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 2. punktu Komisija ir apspriedusies ar attiecīgajām personām.

(12)	Tāpēc Direktīva 2002/95/EK ir attiecīgi jāgroza.

(13)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/12/EK 18. pantu (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Direktīvas 2002/95/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 24. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK

(1) OV L 37, 13.2.2003., 19. lpp.

(2) OV L 76, 24.3.2009., 3. lpp.

(3) OV L 76, 24.3.2009., 17. lpp.

(4) OV L 114, 27.4.2006., 9. lpp.

PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Lietojumi, kam nepiemēro 4. panta 1. punktā noteikto aizliegumu

Atbrīvojums		Piemērošanas joma un termiņi
1	Dzīvsudrabs viencokola (kompaktajās) luminiscences spuldzēs ne vairāk kā (vienam gaismas izstarotājam):
1(a)	Vispārējai apgaismei < 30 W: 5 mg	Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra līdz 2012. gada 31. decembrim var lietot 3,5 mg vienam gaismas izstarotājam; pēc 2012. gada 31. decembra lieto 2,5 mg vienam gaismas izstarotājam
1(b)	Vispārējai apgaismei ≥ 30 W un < 50 W: 5 mg	Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 3,5 mg vienam gaismas izstarotājam
1(c)	Vispārējai apgaismei ≥ 50 W un < 150 W: 5 mg
1(d)	Vispārējai apgaismei ≥ 150 W: 15 mg
1(e)	Vispārējai apgaismei, ar apļa vai kvadrāta formu un caurules diametru ≤ 17 mm	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 7 mg vienam gaismas izstarotājam
1(f)	Īpašām vajadzībām: 5 mg
2(a)	Dzīvsudrabs lineārajās divcokolu luminiscences spuldzēs vispārējai apgaismei ne vairāk kā (vienai spuldzei):
2(a)(1)	Trīsjoslu luminofora spuldzes ar normālu ekspluatācijas laiku un caurules diametru < 9 mm (piem., T2): 5 mg	Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 4 mg vienai spuldzei
2(a)(2)	Trīsjoslu luminofora spuldzes ar normālu ekspluatācijas laiku un caurules diametru ≥ 9 mm un ≤ 17 mm (piem., T5): 5 mg	Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 3 mg vienai spuldzei
2(a)(3)	Trīsjoslu luminofora spuldzes ar normālu ekspluatācijas laiku un caurules diametru > 17 mm un ≤ 28 mm (piem., T8): 5 mg	Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 3,5 mg vienai spuldzei
2(a)(4)	Trīsjoslu luminofora spuldzes ar normālu ekspluatācijas laiku un caurules diametru > 28 mm (piem., T12): 5 mg	Zaudē spēku 2012. gada 31. decembrī; pēc 2012. gada 31. decembra var lietot 3,5 mg vienai spuldzei
2(a)(5)	Trīsjoslu luminofora spuldzes ar ilgu ekspluatācijas laiku (≥ 25 000 h): 8 mg	Zaudē spēku 2011. gada 31. decembrī; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 5 mg vienai spuldzei
2(b)	Dzīvsudrabs citās luminiscences spuldzēs, nepārsniedzot (vienai spuldzei):
2(b)(1)	Lineārās halofosfāta spuldzes ar caurules diametru > 28 mm (piem., T10 un T12): 10 mg	Zaudē spēku 2012. gada 13. aprīlī
2(b)(2)	Nelineārās halofosfāta spuldzes (visu diametru): 15 mg	Zaudē spēku 2016. gada 13. aprīlī
2(b)(3)	Nelineārās trīsjoslu luminofora spuldzes ar caurules diametru > 17 mm (piem., T9)	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 15 mg vienai spuldzei
2(b)(4)	Spuldzes citādai vispārējai apgaismei un īpašām vajadzībām (piem., indukcijas spuldzes)	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 15 mg vienai spuldzei
3	Dzīvsudrabs aukstā katoda fluorescences spuldzēs (CCFL) un ārējā elektroda fluorescences spuldzēs (EEFL) īpašām vajadzībām, nepārsniedzot (vienai spuldzei):
3(a)	Mazs garums (≤ 500 mm)	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 3,5 mg vienai spuldzei
3(b)	Vidējs garums (> 500 mm un ≤ 1 500 mm)	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 5 mg vienai spuldzei
3(c)	Liels garums (> 1 500 mm)	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 13 mg vienai spuldzei
4(a)	Dzīvsudrabs citās zemspiediena gāzizlādes spuldzēs (vienai spuldzei)	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 15 mg vienai spuldzei
4(b)	Dzīvsudrabs augstspiediena nātrija (tvaiku) spuldzēs vispārējai apgaismei, nepārsniedzot (vienam gaismas izstarotājam) spuldzēs ar uzlabotu krāsu atveidošanas indeksu Ra > 60:
4(b)-I	P ≤ 155 W	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 30 mg vienam gaismas izstarotājam
4(b)-II	155 W < P ≤ 405 W	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 40 mg vienam gaismas izstarotājam
4(b)-III	P > 405 W	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 40 mg vienam gaismas izstarotājam
4(c)	Dzīvsudrabs citās augstspiediena nātrija (tvaiku) spuldzēs vispārējai apgaismei, nepārsniedzot (vienam gaismas izstarotājam):
4(c)-I	P ≤ 155 W	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 25 mg vienam gaismas izstarotājam
4(c)-II	155 W < P ≤ 405 W	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 30 mg vienam gaismas izstarotājam
4(c)-III	P > 405 W	Nav lietošanas ierobežojumu līdz 2011. gada 31. decembrim; pēc 2011. gada 31. decembra var lietot 40 mg vienam gaismas izstarotājam
4(d)	Dzīvsudrabs augstspiediena dzīvsudraba (tvaiku) spuldzēs (HPMV)	Zaudē spēku 2015. gada 13. aprīlī
4(e)	Dzīvsudrabs metālu halogenīdu (MH) spuldzēs
4(f)	Dzīvsudrabs citās gāzizlādes spuldzēs īpašām vajadzībām, kas nav atsevišķi minētas šajā pielikumā
5(a)	Svins katodstaru lampu stiklā
5(b)	Svins luminiscences spuldžu stiklā, nepārsniedzot 0,2 masas %
6(a)	Svins kā leģētājs elements tēraudā mehāniskai apstrādei un cinkotā tēraudā, kurā ir līdz 0,35 masas % svina
6(b)	Svins kā leģētājs elements alumīnijā, kurā ir līdz 0,4 masas % svina
6(c)	Vara sakausējums, kurā ir līdz 4 masas % svina
7(a)	Svins lodmetālos ar augstu kušanas temperatūru (t. i., svina sakausējumi ar svina saturu vismaz 85 %)
7(b)	Svins lodmetālos serveriem, uzkrāšanas un datu masīvu atmiņas sistēmām, tīkla infrastruktūras komutācijas, signalizācijas un pārraides iekārtām, kā arī tīkla pārvaldībai telesakaru jomā
7(c)-I	Elektriskie un elektroniskie komponenti, kuros svins ir stiklā vai keramikā, kas nav keramikas dielektriķi kondensatoros, piem., pjezoelektriskas ierīces, vai stikla vai keramikas matricās
7(c)-II	Svins dielektriķu keramikas kondensatoros nominālajam spriegumam vismaz 125 V maiņstrāvai vai 250 V līdzstrāvai
7(c)-III	Svins dielektriķu keramikas kondensatoros nominālajam spriegumam mazāk nekā 125 V maiņstrāvai vai 250 V līdzstrāvai	Zaudē spēku 2013. gada 1. janvārī un pēc minētās dienas var tikt izmantots rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2013. gada 1. janvāra
8(a)	Kadmijs un tā savienojumi vienreizējos termodrošinātājos	Zaudē spēku 2012. gada 1. janvārī un pēc minētās dienas var tikt izmantots rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2012. gada 1. janvāra
8(b)	Kadmijs un tā savienojumi elektriskajos kontaktos
9	Hroms (VI) kā oglekļa tērauda dzesēšanas sistēmas pretkorozijas līdzeklis absorbcijas ledusskapjos līdz 0,75 masas % dzesēšanas šķīdumā
9(b)	Svins gultņu ieliktņos un buksēs kompresoriem ar aukstumnesēju apsildīšanas, ventilācijas, gaisa kondicionēšanas un saldēšanas (HVACR) lietojumiem
11(a)	Svins, ko izmanto C-press kontaktsaderīgu savienotāju sistēmās	Var izmantot rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2010. gada 24. septembra
11(b)	Svins, ko izmanto kontaktsaderīgu savienotāju sistēmās, kas nav C-press	Zaudē spēku 2013. gada 1. janvārī un pēc minētās dienas var tikt izmantots rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2013. gada 1. janvāra
12	Svins kā pārklājuma materiāls C-moduļa gredzena siltumvadītspējai	Var izmantot rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2010. gada 24. septembra
13(a)	Svins baltajos stiklos, ko izmanto optikā
13(b)	Kadmijs un svins stikla filtros un stiklos, ko izmanto atstarošanas standartiem
14	Svins lodmetālos, kas satur vairāk nekā divus elementus, tādiem kontaktkājiņu un mikropocesoru pakotņu savienojumiem, kuros svina saturs ir vairāk nekā 80 un mazāk nekā 85 masas %	Zaudē spēku 2011. gada 1. janvārī un pēc minētās dienas var tikt izmantots rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2011. gada 1. janvāra
15	Svins lodmetālos stabilu elektrisko savienojumu izveidei starp pusvadītāja mikroshēmu un datu nesēju integrētajās flip-chip pakotnēs
16	Svins taisnās kvēlspuldžu caurulēs ar silikāta pārklājumu	Zaudē spēku 2013. gada 1. septembrī
17	Svina halogenīds kā izstarotājs augstas intensitātes gāzizlādes (HID) spuldzēs, ko izmanto profesionālajā reprogrāfijā
18(a)	Svins kā luminiscentā pulvera aktivators (svina ne vairāk kā 1 % masas) gāzizlādes spuldzēs, ko izmanto diazodrukas reprogrāfijā, litogrāfijā, kukaiņu ķērājos, fotoķīmiskos un ārstnieciskos procesos kā specializētas spuldzes, kurās ir tādi luminofori kā SMS ((Sr,Ba)2MgSi2O7:Pb)	Zaudē spēku 2011. gada 1. janvārī
18(b)	Svins kā luminiscentā pulvera aktivators (svina ne vairāk kā 1 % masas) gāzizlādes spuldzēs, ja tās izmanto kā sauļošanās lampas, kurās ir tādi luminofori kā BSP (BaSi2O5:Pb)
19	Svins ar PbBiSn-Hg un PbInSn-Hg īpašos sastāvos kā galvenā amalgama un ar PbSn-Hg kā papildu amalgama ļoti kompaktās enerģijas taupīšanas lampās (ESL)	Zaudē spēku 2011. gada 1. jūnijā
20	Svina oksīds stiklā, ko izmanto priekšējā un pakaļējā slāņa sasaistīšanai plakanās luminiscences spuldzēs, kuras izmanto šķidro kristālu ekrānos (LCD)	Zaudē spēku 2011. gada 1. jūnijā
21	Svins un kadmijs krāsās lietojumiem uz emaljām un stikliem, tādiem kā borsilikātstikls un natronkaļķu stikls
23	Svins savienotājspaiļu nelielu detaļu pārklājumos, izņemot savienotājus ar soli vismaz 0,65 mm	Var izmantot rezerves daļās EEI, ko laiž tirgū pirms 2010. gada 24. septembra
24	Svins lodmetālos, ko izmanto dobas diskveida un plakanas matricas keramikas daudzslāņu kondensatoru ražošanai
25	Svina oksīds virsmas vadāmības elektronu emitera displejos (SED), ko izmanto konstrukcijas elementos, sevišķi stiklkeramikas lodēšanas materiālā un stiklkeramikas gredzenā
26	Svina oksīds ultravioleto staru lampu kolbu stiklā	Zaudē spēku 2011. gada 1. jūnijā
27	Svina sakausējumi kā lodmetāls pārveidotājos, ko izmanto lieljaudas skaļruņos (kuri paredzēti vairāku stundu ilgai darbībai ar skaņas spiediena akustisko jaudu vismaz 125 dB)	Zaudēja spēku 2010. gada 24. septembrī
29	Svins tāda kristāla stikla sastāvā, kam apraksts dots Padomes Direktīvas 69/493/EEK (1) I pielikumā (1., 2., 3. un 4. kategorija)
30	Kadmija sakausējumi elektriski/mehāniski lodētiem savienojumiem ar elektriskajiem vadītājiem, kuri atrodas tieši uz tinumiem skaņas pārveidotājos, kurus izmanto lieljaudas skaļruņos ar skaņas spiediena līmeni vismaz 100 dB (A)
31	Svins lodmetālos plakanās bezdzīvsudraba luminiscences spuldzēs (ko izmanto, piemēram, šķidro kristālu ekrānos, dizainā vai rūpnieciskajā apgaismē)
32	Svina oksīds stiklkeramikas lodēšanas materiālos, ko izmanto argona un kriptona lāzera spuldžu montāžā
33	Svins lodmetālos, kas vajadzīgi elektrisko transformatoru vara vadu lodēšanai, kuru diametrs ir līdz 100 μm
34	Svins regulējamu maiņrezistoru elementos uz metālkeramikas bāzes
36	Dzīvsudrabs, ko izmanto par katoda noārdīšanās inhibitoru līdzstrāvas plazmas displejos daudzumā līdz 30 mg vienam displejam	Zaudēja spēku 2010. gada 1. jūlijā
37	Svins augstsprieguma diožu pārklājuma slānī uz cinka borāta stikla korpusa
38	Kadmijs un kadmija oksīds biezslāņa plēves pastās, ko klāj uz berilija oksīda ar alumīnija saiti
39	Kadmijs krāsu mainošās gaismas diodēs (LED) ar II–VI grupas pusvadītājiem (< 10 μg Cd uz mm2 gaismas emisijas platības), kas paredzētas izmantošanai cietvielas apgaismes vai displeju sistēmās	Zaudē spēku 2014. gada 1. jūlijā

Piezīme. Direktīvas 2002/95/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta vajadzībām pieļauj svina, dzīvsudraba, hroma (VI), polibrombifenila (PBB) un polibromdifinilētera (PBDE) maksimālo koncentrāciju 0,1 % apmērā no homogēno materiālu masas un kadmija maksimālo koncentrāciju 0,01 % apmērā no homogēno materiālu masas.”

(1) OV L 326, 29.12.1969., 36. lpp.

25.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 251/35

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2010. gada 20. septembris)

par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/572/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (1) un jo īpaši tās 19. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestādes (BEREC) un Komunikāciju komitejas (COCOM) atzinumus,

tā kā:

(1)

ES elektronisko sakaru pakalpojumu vienotais tirgus un jo īpaši ļoti ātrdarbīgu platjoslas pakalpojumu attīstība ir noteicošie faktori ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā. Telekomunikāciju un platjoslas ieviešanas pamatnozīmi saistībā ar ES ieguldījumiem, darba vietu izveidi un vispārēju ekonomikas atveseļošanos īpaši uzsvēra Eiropadome savos 2009. gada marta sanāksmes secinājumos. Viena no septiņām stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvām paredz izstrādāt Eiropas digitalizācijas programmu, ar kuru iepazīstināja 2010. gada maijā.

(2)

Eiropas digitalizācijas programma nosaka mērķus ātrdarbīgas un ļoti ātrdarbīgas platjoslas piekļuves ieviešanai un izmantošanai, kā arī paredz vairākus pasākumus uz optisko šķiedru balstītu nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīklu ieviešanas veicināšanai un nākamo gadu laikā vajadzīgo būtisko ieguldījumu atbalstam. Šis ieteikums skatāms minētajā kontekstā, un tā mērķis ir sekmēt efektīvus ieguldījumus un inovācijas jaunā un uzlabotā infrastruktūrā, pienācīgi ņemot vērā riskus, ar ko saskaras visi uzņēmumi, kuri veic ieguldījumus, un vajadzību uzturēt efektīvu konkurenci, kas laika gaitā ir svarīgs ieguldījumu virzītājspēks.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. panta 4. punktu valstu regulatīvās [pārvaldes] iestādes (VRI) izstrādā reglamentējošus risinājumus problēmām, ko rada pāreja no vara kabeļu tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem. Tāpēc attiecīgais iesaistītais tirgus ir infrastruktūras piekļuves vairumtirdzniecības tirgus (4. tirgus) un platjoslas piekļuves vairumtirdzniecības tirgus (5. tirgus). Ļoti svarīga ir VRI piemēroto reglamentējošo pieeju saskaņotība, lai izvairītos no vienotā tirgus izkropļojumiem un lai nodrošinātu tiesisko noteiktību visiem uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus. Tādēļ ir piemēroti valstu regulatīvajām iestādēm sniegt norādes, kuru mērķis ir novērst reglamentējošo pieeju jebkādas nepiemērotas atšķirības, vienlaikus ļaujot VRI pienācīgi ņemt vērā apstākļus valstī, kad tās sagatavo piemērotus reglamentējošos līdzekļus. VRI noteiktu piemērotu reglamentējošo līdzekļu kopumam jāatspoguļo ieguldījumu līmeņa proporcionāls piemērojums.

(4)

Šā ieteikuma piemērošanas joma pirmām kārtām attiecas uz reglamentējošiem līdzekļiem, ko piemēro operatoriem ar būtisku ietekmi tirgū (BIT), kuru nosaka, pamatojoties uz tirgus analīzes procedūru saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu. Tomēr, ja to pamato apstāklis, ka šādas infrastruktūras dublēšana būtu ekonomiski neefektīva vai fiziski nepraktiska, dalībvalstis var arī noteikt pienākumus savstarpēji koplietot infrastruktūru uzņēmumiem, kas ekspluatē elektronisko sakaru tīklu saskaņā ar minētās direktīvas 12. pantu, lai tādējādi pārvarētu trūkumus inženiertehniskajā infrastruktūrā un gala posmos.

(5)	Paredzams, ka pēc NGA tīklu izveidošanas būtiski mainīsies pieprasījuma un piegādes nosacījumi gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā. Tādēļ, iespējams, būs vajadzīgi jauni reglamentējoši līdzekļi, kā arī jauni aktīvie un pasīvie piekļuves reglamentējošie līdzekļi 4. un 5. tirgum.

(6)

Regulatīvās vides noteiktība ir svarīgs aspekts, lai sekmētu efektīvus visu operatoru ieguldījumus. Saskaņotas reglamentējošās pieejas piemērošana laika gaitā ir svarīga, lai ieguldītājiem sniegtu pārliecību viņu uzņēmējdarbības plānu izstrādei. Lai mazinātu ar periodiskajiem tirgus pārskatiem saistīto nenoteiktību, VRI pēc iespējas izvērstāk jāprecizē, kā paredzamās izmaiņas tirgus apstākļos varētu ietekmēt reglamentējošos līdzekļus.

(7)	Ja jaunus optiskās šķiedras tīklus izveido neapbūvētās teritorijās, VRI jāpārskata un nepieciešamības gadījumā jāpielāgo spēkā esošās reglamentējošās prasības, lai nodrošinātu, ka tās tiek piemērotas neatkarīgi no izmantotās tīkla tehnoloģijas.

(8)	NGA tīklu izveidošana, visticamāk, veicinās svarīgas izmaiņas attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu un konkurenci.

(9)

Šajā kontekstā VRI rūpīgi jāizskata jaunie konkurences apstākļi, ko radījusi NGA izveidošana. VRI jānosaka ģeogrāfiskie tirgi valstī saskaņā ar Komisijas 2007. gada 17. decembra Ieteikumu 2007/879/EK par attiecīgajiem produktu un pakalpojumu tirgiem elektronisko sakaru nozarē, kuros var būt nepieciešams ex ante regulējums saskaņā ar Direktīvu 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (2), ja VRI var nepārprotami konstatēt būtiski un objektīvi atšķirīgus konkurences apstākļus, kas stabili saglabājas laika gaitā. Tajos gadījumos, kad nevar konstatēt, ka atšķirīgie konkurences apstākļi pamatotu ģeogrāfisko tirgu noteikšanu valstī, VRI tomēr var reaģēt uz atšķirīgajiem konkurences apstākļiem dažādos ģeogrāfiski noteiktos tirgos, piemēram, vairāku alternatīvu infrastruktūru dēļ vai uz infrastruktūru balstītu operatoru dēļ, piemērojot atšķirīgus reglamentējošos līdzekļus un piekļuves produktus.

(10)

Pāreja no vara kabeļu tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem var mainīt konkurences apstākļus dažādās ģeogrāfiskās teritorijās, un tāpēc var vajadzēt pārskatīt 4. un 5. tirgu ģeogrāfisko jomu vai 4. un 5. tirgus reglamentējošos līdzekļus gadījumos, kad šādi tirgi vai reglamentējošie līdzekļi ir iedalīti segmentos, pamatojoties uz konkurenci vietējo abonentlīniju atsaistīšanas (LLU) dēļ.

(11)	Ja 4. tirgū konstatē BIT, jāpiemēro piemērots reglamentējošo līdzekļu kopums.

(12)

Piekļuvei inženiertehniskajai infrastruktūrai ir izšķirīga nozīme, lai tiktu izveidoti paralēli optiskās šķiedras tīkli. Tādēļ ir svarīgi, ka VRI iegūst vajadzīgo informāciju, lai novērtētu, vai ir pieejama un kur atrodas kabeļu kanalizācija un cita vietējo abonentlīniju infrastruktūra NGA tīklu izvietošanai. VRI jāizmanto pilnvaras, ko tām paredz Direktīva 2002/21/EK, lai iegūtu visu attiecīgo informāciju par šādas infrastruktūras atrašanās vietu, jaudu un pieejamību. Alternatīviem operatoriem ideālajā gadījumā vajadzētu būt nodrošinātai iespējai izvietot savus optiskās šķiedras tīklus vienlaikus ar BIT operatoru, kopīgi uzņemoties inženiertehnisko darbu izmaksas.

(13)

Pienākuma piemērošana, ka jānodrošina piekļuve inženiertehniskajiem elementiem, būs efektīva tikai tad, ja BIT operators ar vienādiem nosacījumiem nodrošinās piekļuvi saviem pakārtotajiem uzņēmumiem un trešo personu piekļuves prasītājiem. VRI ir jāizmanto sava pieredze tādu procedūru un instrumentu izstrādē, kas paredzēti vietējo abonentlīniju atsaistīšanai, lai ieviestu vajadzīgos uzņēmējdarbības procesus attiecībā uz pasūtījumiem un ekspluatācijas piekļuvi inženiertehniskajām infrastruktūrām. Pienākuma noteikšana BIT operatoram publicēt atbilstīgu standartpiedāvājumu pēc iespējas drīz pēc tam, kad to pieprasījis piekļuves prasītājs, ir proporcionāla mērķim veicināt efektīvus ieguldījumus un infrastruktūras konkurenci. Šādā standartpiedāvājumā jānorāda nosacījumi un procedūras piekļuvei inženiertehniskajai infrastruktūrai, tostarp piekļuves cenas.

(14)

Uz izmaksām orientētas cenas nozīmē mērenu peļņu no izmantotā kapitāla. Ja ieguldījumi neaizstājamos fiziskajos aktīvos, piemēram, inženiertehniskajā infrastruktūrā, nav saistīti tieši ar NGA tīklu ieviešanu (un neietver līdzīga līmeņa sistemātisku risku), nedrīkst uzskatīt, ka to riska profils atšķiras no esošās vara kabeļu infrastruktūras riska.

(15)	Ja iespējams, VRI jārīkojas, lai nodrošinātu, ka BIT operatoru jaunizbūvētās infrastruktūras ir izstrādātas tā, lai vairāki operatori varētu izvietot savas optiskās šķiedras līnijas.

(16)

Saistībā ar optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanu līdz galalietotājam (FTTH) optiskās šķiedras līnijas gala posma dublēšana parasti būs dārga un neefektīva. Tādēļ, lai nodrošinātu ilgtspējīgu infrastruktūras konkurenci, piekļuve jānodrošina BIT operatora izvietotās optiskās šķiedras infrastruktūras gala posmam. Lai nodrošinātu efektīvu darbības uzsākšanu, piekļuvi ir svarīgi piešķirt BIT operatora tīkla līmenī, kas jaunpienācējiem ļauj sasniegt efektivitātes minimumu, lai efektīvi un ilgtspējīgi konkurētu. Nepieciešamības gadījumā var būt vajadzīgas īpašas saskarnes, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi.

(17)	Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi gala posmam, ir vajadzīgas pārredzamības un nediskriminēšanas prasības. Ja tas ir pieprasīts, BIT operatoram ir īsā termiņā jāpublicē atbilstīgs standartpiedāvājums, lai piekļuves prasītāji var izdarīt izvēli attiecībā uz ieguldījumiem.

(18)	VRI jānodrošina, ka piekļuves cenas atspoguļo izmaksas, ko faktiski uzņemas BIT operators, turklāt izmaksās jābūt pienācīgi ņemtam vērā ieguldījumu riska līmenim.

(19)

Multišķiedras līniju tīklu izvietošanas izmaksas ir nedaudz augstākas par vienšķiedras tīklu izmaksām, taču tās ļauj alternatīviem operatoriem katram kontrolēt savu savienojumu līdz pašam galalietotājam. Tās noteikti sekmēs ilgtermiņa un ilgtspējīgu konkurenci saskaņā ar ES tiesiskā regulējuma mērķiem. Tādēļ ir vēlams, ka VRI izmanto savas pilnvaras, lai sekmētu multišķiedras līniju izveidošanu gala posmā, jo īpaši ņemot vērā pieprasījumu un saistītās izmaksas.

(20)

Alternatīviem operatoriem, no kuriem daži jau ir izveidojuši savus tīklus, lai iegūtu savienojumu ar BIT operatora atsaistīto vara kabeļu līniju, jānodrošina piemēroti piekļuves produkti, lai viņi varētu turpināt konkurēt saistībā ar NGA izmantošanu. Attiecībā uz FTTH to var veidot piekļuve inženiertehniskajai infrastruktūrai, gala posmam vai atsaistītajai optiskās šķiedras līnijai (ieskaitot tumšo optisko šķiedru) vai vairumtirdzniecības platjoslas piekļuve atkarībā no konkrētā gadījuma. Ja 4. tirgum piemērotie reglamentējošie līdzekļi veicina efektīvu konkurenci attiecīgajā pakārtotajā tirgū, visā tirgū vai konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās, pārējos reglamentējošos līdzekļus attiecīgajā tirgū vai teritorijās var atcelt. Šāda atcelšana būtu pamatota, ja, piemēram, sekmīga fiziskās piekļuves reglamentējošo līdzekļu piemērošana padara liekus papildu bitu plūsmas reglamentējošos līdzekļus. Turklāt izņēmuma gadījumos VRI varētu nepiemērot atsaistītu piekļuvi optiskās šķiedras līnijai ģeogrāfiskā teritorijā, kur vairākas alternatīvas infrastruktūras, piemēram, FTTH tīkli un/vai kabeļi, kopā ar konkurētspējīgiem piekļuves piedāvājumiem, pamatojoties uz atsaistīšanu, visticamāk, radītu efektīvu konkurenci pakārtotajā līmenī.

(21)

To prasību pamatā, kuras piemēro saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu, ir konstatēto problēmu būtība, neņemot vērā BIT operatora izmantoto tehnoloģiju vai izveidošanas veidu. Tādēļ tas, vai BIT operators izvērš “no punkta līdz vairākiem punktiem” vai “no punkta līdz punktam” tipa tīklus, pēc būtības nedrīkst ietekmēt reglamentējošo līdzekļu izvēli, paturot prātā jaunu atsaistīšanas tehnoloģiju pieejamību, lai risinātu iespējamās tehniskās problēmas šajā saistībā. VRI jāspēj pieņemt pasākumus pārejas periodam, ar kuriem nosaka tādu alternatīvu piekļuves produktu izmantošanu, kuri nodrošina tuvāko ekvivalentu fiziskai atsaistīšanai, ja šādus piekļuves produktus papildina ar vispiemērotākajiem drošības pasākumiem, lai nodrošinātu piekļuves vienlīdzību un efektīvu konkurenci (3). Jebkurā gadījumā VRI šādos gadījumos jānosaka fiziska atsaistīšana, tiklīdz tas kļūst tehniski un komerciāli iespējams.

(22)

Ja tiek piemērots pienākums nodrošināt atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai, jāievieš grozījumi esošajā LLU standartpiedāvājumā, lai ietvertu visus attiecīgos piekļuves nosacījumus, tostarp finansiālos nosacījumus, kas saistīti ar optiskās šķiedras līnijas atsaistīšanu, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/19/EK (4) II pielikumā. Šāds grozījums jāpublicē bez liekas kavēšanās, lai nodrošinātu vajadzīgo pārredzamības līmeni un plānošanas drošumu piekļuves prasītājiem.

(23)

FTTH izveidošana parasti būs saistīta ar ievērojamiem riskiem, ņemot vērā augstās izmaksas par izvietošanu katrā mājsaimniecībā un pašlaik joprojām ierobežoto skaitu mazumtirdzniecības pakalpojumu, kam vajadzīgi labāki parametri (piemēram, lielāka caurlaidspēja), kurus var nodrošināt tikai optiskā šķiedra. Ieguldījumu, kuri veikti optiskās šķiedras tīklos, amortizācija ir atkarīga no NGA tīklu sniegto jauno pakalpojumu izmantošanas īstermiņā un vidējā termiņā. BIT operatora kapitāla izmaksās, ko izmanto piekļuves cenu noteikšanai, ir jāatspoguļo ieguldījuma augstākais risks attiecībā pret ieguldījumu esošajos vara kabeļu tīklos.

(24)	Izvietošanas riska dažādošana var sekmēt agrīnāku un efektīvāku NGA tīklu izvietošanu. Tādēļ VRI jānovērtē BIT operatora iesniegtie izcenojumi, lai dažādotu ieguldījuma risku.

(25)

Ja BIT operatori piedāvā zemākas piekļuves cenas atsaistītajai optiskās šķiedras līnijai, vēloties saņemt pretī iepriekšējas saistības par ilgtermiņa vai apjoma līgumiem, tas nav jāuzskata par pārmērīgi diskriminējošu, ja VRI uzskata, ka zemākas cenas pienācīgi atspoguļo ieguldījumu riska reālo samazinājumu. Tomēr VRI ir jānodrošina, ka šādi cenu noteikšanas pasākumi nerada cenu starpības samazināšanu, kas kavē efektīvu ienākšanu tirgū.

(26)

Cenu starpības samazināšanu var pierādīt, uzrādot, ka BIT operatora pakārtotās darbības nedotu peļņu, pamatojoties uz iepriekšējā posma cenu, ko konkurentiem nosaka BIT operatora pakārtotie uzņēmumi (“vienlīdz efektīva konkurenta” tests). Cenu starpības samazināšanu var arī pierādīt, uzrādot, ka starpība starp konkurentiem noteikto piekļuves cenu iepriekšējā posma tirgū un cenu, ko BIT operatora pakārtotie uzņēmumi nosaka pakārtotajā tirgū, ir nepietiekama, lai ļautu mēreni efektīvam pakalpojumu sniedzējam pakārtotajā tirgū gūt normālu peļņu (“mēreni efektīva konkurenta” tests). Saistībā ar ex ante cenu kontroli, lai saglabātu efektīvu konkurenci starp operatoriem, kas negūst labumu no tādiem pašiem apjomradītiem ietaupījumiem un kam ir atšķirīgas izmaksas par tīkla vienību, parasti piemērotāks būs“mēreni efektīva konkurenta” tests. Turklāt cenu starpības samazināšanas novērtējums jāveic attiecībā uz atbilstīgu laikposmu. Lai sekmētu prognozējamību, VRI iepriekš pienācīgi jāparedz metodoloģija, ko tās izmantos, lai noteiktu pret konkurenci vērstu cenu noteikšanu, izmantojamos parametrus un reglamentējošos mehānismus, gadījumā ja tiks konstatēta cenu starpības samazināšana.

(27)

Multišķiedras līniju tīkli nodrošina, ka piekļuves prasītāji var saņemt pilnīgu kontroli pār optiskās šķiedras līnijām, nedublējot dārgus ieguldījumus un neriskējot saņemt diskriminējošu attieksmi, ja noteikts pienākums vienšķiedras līnijas atsaistīšanai. Tādēļ multišķiedras līniju tīkliem ir lielākas iespējas ātrāk veicināt intensīvāku konkurenci pakārtotajā tirgū. Līdzieguldījums NGA tīklos var samazināt gan izmaksas, gan risku, ar ko saskaras uzņēmums, kas veic ieguldījumus, tādējādi sekmējot FTTH plašāku ieviešanu.

(28)

Pasākumi līdzieguldījumam multišķiedras līniju tīklu FTTH konkrētos apstākļos var sekmēt efektīvu konkurenci tajās ģeogrāfiskajās teritorijās, uz kurām attiecas šis līdzieguldījums. Šie apstākļi jo īpaši attiecas uz iesaistīto operatoru skaitu, kopīgi kontrolētā tīkla struktūru un citiem pasākumiem starp līdzieguldītājiem, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci pakārtotajā tirgū. Šādā situācijā, ja konkurences nosacījumi attiecīgajās teritorijās būtiski un objektīvi neatšķiras no citur dominējošajiem nosacījumiem, var būt pamatoti noteikt atsevišķu tirgu, kurā, veicot tirgus analīzi saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu, nav konstatēta BIT.

(29)

VRI jānovērtē abonentlīniju atsaistīšanas izmaksas. VRI attiecīgos gadījumos ir jāorganizē iepriekšēja apspriešanās ar alternatīviem operatoriem, kas ir potenciāli ieinteresēti koplietot ārtelpu sadales punktus, un, pamatojoties uz šādām apspriedēm, jānosaka, kur ārtelpu sadales punkti jāpielāgo un kā jāsadala izmaksas.

(30)

Nosakot apakšlīniju atsaistīšanas reglamentējošos līdzekļus, VRI jāpieņem piemēroti atvilces maršrutēšanas pasākumi, lai šādi reglamentējošie līdzekļi būtu efektīvi. Piekļuves prasītājiem jābūt iespējai izvēlēties risinājumu, kas vislabāk atbilst to prasībām, proti, vai nu tumšās optiskās šķiedras (vai attiecīgā gadījumā vara kabeļi), Ethernet atvilces maršrutēšana, vai kabeļu kanalizācijas piekļuve. Nepieciešamības gadījumā VRI varētu piemērot pasākumus attiecībā uz BIT operatoram piederošu ārtelpu sadales punktu atbilstīgu izmēru.

(31)

Apakšlīniju piekļuves nosacījumu pārredzamību vislabāk var nodrošināt, šīs līnijas ietverot esošajā vietējo abonentlīniju atsaistīšanas standartpiedāvājumā. Ir svarīgi, lai šī pārredzamības prasība tiktu piemērota visiem elementiem, kas vajadzīgi apakšlīniju atsaistīšanai, tostarp atvilces maršrutēšanas un papildu pakalpojumiem, nodrošinot esošo konkurējošo piedāvājumu nepārtrauktību. Standartpiedāvājumā jāietver visi cenu noteikšanas nosacījumi, lai dalībnieki varētu aprēķināt apakšlīniju atsaistīšanas komerciālos aspektus.

(32)

Tāpat kā abonentlīniju atsaistīšanas cenu noteikšanai, arī visu apakšlīniju atsaistīšanai vajadzīgo elementu nodrošināšanas cenām jābūt orientētām uz izmaksām, kā arī jāatbilst metodoloģijai, ko patlaban izmanto atsaistītas vara kabeļu līnijas piekļuves cenas noteikšanai. Vara kabeļu aizstāšana ar optisko šķiedru līdz starpposma sadales punktam ir svarīgs ieguldījums, kas saistīts ar konkrētu risku, lai gan vismaz apgabalos ar lielu iedzīvotāju blīvumu tas novērtēts kā zemāks par FTTH tīklu risku, ņemot vērā saistītās relatīvās izvietošanas izmaksas uz vienu mājsaimniecību un pieprasījuma pēc uzlabotiem vai modernizētiem pakalpojumiem nenoteiktību.

(33)

VRI jāpiemēro nediskriminējoši principi, lai novērstu jebkādus ar termiņiem saistītus ieguvumus BIT operatora mazumtirdzniecības uzņēmumiem. BIT operatoram jāuzliek par pienākumu modernizēt savu bitu plūsmas vairumtirdzniecības piedāvājumu, pirms tas sāk sniegt jaunus optiskās šķiedras mazumtirdzniecības pakalpojumus, lai konkurējošiem operatoriem, kas izmanto piekļuvi, nodrošinātu atbilstīgu laiku reaģēt un sākt piedāvāt šādus produktus. Seši mēneši uzskatāmi par atbilstīgu laikposmu, lai veiktu vajadzīgos pielāgojumus, ja vien nav citu efektīvu aizsardzības pasākumu, kuri garantē nediskriminēšanu.

(34)

Paredzams, ka platjoslas optiskās šķiedras piekļuves vairumtirdzniecības produktus varēs tehniski konfigurēt tā, lai nodrošinātu lielāku elastību un uzlabotu pakalpojuma parametrus salīdzinājumā ar vara kabeļu bitu plūsmas produktiem. Lai veicinātu mazumtirdzniecības produktu konkurenci, ir svarīgi šādus atšķirīgus pakalpojumu parametrus atspoguļot dažādos regulētos NGA produktos, tostarp korporatīvā līmeņa pakalpojumos.

(35)	Konkrētā NGA tīklā varētu nodrošināt dažādus bitu plūsmas produktus, ko pakārtotajā tirgū var atšķirt, piemēram, pēc joslas platuma, uzticamības, pakalpojumu kvalitātes vai citiem parametriem.

(36)

Uzmanīgi būs jānosaka jauni piekļuves reglamentējošie līdzekļi, piemēram, attiecībā uz tehniskajiem protokoliem un saskarnēm, kas nodrošina optisko tīklu starpsavienojumu, vai jaunu bitu plūsmas reglamentējošo līdzekļu apjomu un parametriem. VRI jāsadarbojas citai ar citu, kā arī ar starptautiskajām standartizācijas struktūrām un nozares ieinteresētajām personām, lai izstrādātu kopīgus tehniskos standartus šajā jomā.

(37)

Ja tiek piemērota ex ante cenu regulēšana, vairumtirdzniecības bitu plūsmas piekļuves cenas jāiegūst, izmantojot izmaksu orientācijas principu. VRI varētu izmantot citas piemērotas cenu kontroles metodes, piemēram, mazumtirdzniecības “mīnusa” metodoloģijas, ja uz BIT operatora pakārtotajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem attiecas pietiekami konkurences radīti ierobežojumi. VRI jānosaka atšķirīgas cenas dažādiem bitu plūsmas produktiem tā, lai šādas cenu atšķirības attaisnotu ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas, lai visi operatori varētu gūt labumu no ilgstošas cenu diferenciācijas gan vairumtirdzniecības, gan mazumtirdzniecības līmenī. Nosakot piekļuves cenu, pienācīgi jāņem vērā risks, ar ko saskaras BIT operators.

(38)

Efektīvu fiziskās piekļuves reglamentējošo līdzekļu dēļ konkrētās teritorijās platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves nodrošināšanas pienākuma piemērošana var kļūt nevajadzīga, lai sasniegtu efektīvu konkurenci pakārtotajā tirgū. Jo īpaši, ja BIT operators ir izveidojis FTTH tīklu un alternatīviem operatoriem ir pieejama efektīva piekļuve atsaistītām optiskās šķiedras līnijām (sevišķi “no punkta līdz punktam” izvietojumos), VRI var uzskatīt, ka šāda piekļuve ir pietiekama, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci pakārtotajā tirgū, jo īpaši blīvi apdzīvotās teritorijās. Platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves pienākuma nepiemērošana šādos apstākļos var sekmēt labākus ieguldījumu stimulus visiem operatoriem un veicināt savlaicīgu izveidošanu.

(39)

Ja ir pieejami apliecinoši dati, ka funkciju nošķiršana vai līdzīgi pasākumi sekmē pilnībā līdzvērtīgu alternatīvo operatoru un BIT operatora pakārtoto uzņēmumu piekļuvi NGA tīkliem, un ja attiecībā uz BIT operatora pakārtotajiem uzņēmumiem pastāv pietiekami konkurences ierobežojumi, VRI, izstrādājot reglamentējošos līdzekļus platjoslas vairumtirdzniecības piekļuvei, var rīkoties elastīgāk. Jo īpaši bitu plūsmas produkta cenu var atstāt tirgus ziņā. Tomēr būtiski būtu īstenot rūpīgu uzraudzību, kā arī veikt atbilstīgu cenu starpības samazināšanas testu, kā noteikts iepriekš, lai izvairītos no iznākuma, kas ir vērsts pret konkurenci.

(40)

Operatori, kuri patlaban izmanto piekļuvi, ir likumīgi ieinteresēti iegūt piemērotu laiku, lai sagatavotos izmaiņām, kuras būtiski ietekmē viņu ieguldījumus un komerciālo darbību. Ja nav noslēgts komercnolīgums, VRI jānodrošina, ka tiek piemērota atbilstīga pārejas pieeja. Šādai pārejas pieejai jābūt pārredzamai, un tā jāizstrādā pietiekami detalizēti, lai operatori, kas pašlaik izmanto piekļuvi, varētu sagatavoties izmaiņām, ietverot noteikumus par jebkādu vajadzīgo kopīgo rīcību, kura jāīsteno piekļuves prasītājiem un BIT operatoram, kā arī precīzas metodes starpsavienojumu punktu ekspluatācijas pārtraukšanai. Atbilstīga pārejas perioda laikā jāsaglabā spēkā esošie BIT pienākumi. Šis pārejas periods jāsaskaņo ar standarta ieguldījumu periodu vietējās abonentlīnijas vai vietējās abonentapakšlīnijas atsaistīšanai, kas parasti ilgst piecus gadus. Ja BIT operators nodrošina līdzvērtīgu piekļuvi, izmantojot galveno komutatoru (MDF), VRI var pieņemt lēmumu noteikt īsāku periodu.

(41)

Ja BIT operators paredz aizstāt daļu esošā vara kabeļu piekļuves tīkla ar optisko šķiedru un plāno pārtraukt pašlaik izmantoto starpsavienojumu punktu ekspluatāciju, VRI jāiegūst attiecīgā informācija no BIT operatora un saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 9. panta 1. punktu jānodrošina, ka uzņēmumi, kas izmanto piekļuvi BIT operatora tīklam, laikus saņem visu vajadzīgo informāciju, lai atbilstīgi pielāgotu savus tīklus un tīklu paplašināšanas plānus. VRI jānosaka šādas informācijas forma un detalizācija, vienlaikus nodrošinot, ka šādu informāciju izmanto tikai paredzētajam nolūkam un ka visa procesa laikā tiek nodrošināta informācijas konfidencialitāte,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Mērķis un darbības joma

1.	Ieteikuma mērķis ir sekmēt vienota tirgus attīstību, uzlabojot tiesisko noteiktību un veicinot ieguldījumus, konkurenci un inovācijas platjoslas pakalpojumu tirgū, jo īpaši pārejas laikā uz nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem.

2.	Šajā ieteikumā ir izklāstīta kopīga pieeja reglamentējošo līdzekļu saskaņotai īstenošanai attiecībā uz NGA tīkliem, pamatojoties uz tirgus analīzes procedūru saskaņā ar Direktīvu 2002/19/EK un Direktīvu 2002/21/EK.

Ja saistībā ar tirgus analīzes procedūrām, kas veiktas saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 16. pantu, VRI apsver reglamentējošu pasākumu piemērošanu, tām efektīvi reglamentējošie pasākumi jāizstrādā saskaņā ar iepriekš minētajām direktīvām un šajā ieteikumā izklāstīto kopīgo pieeju. Tiesiskais regulējums nodrošina VRI virkni reglamentējošo pasākumu, ļaujot tām izstrādāt piemērotus pasākumus tirgu nepilnību risināšanai un sasniegt paredzētos regulatīvos mērķus katrā dalībvalstī. VRI jāņem vērā operatoru veiktie pasākumi, kuru mērķis ir dažādot risku, kas saistīts ar optiskās šķiedras tīklu izveidošanu, lai savienotu mājsaimniecības vai ēkas, un veicināt konkurenci.

Saskaņota pieeja

VRI jāizmanto savas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 5. pantu, lai nodrošinātu, ka BIT operators sniedz visu nepieciešamo informāciju, lai būtu iespējams izstrādāt piemērotus reglamentējošos līdzekļus pārejai uz NGA tīkliem, piemēram, informāciju par plānotajām izmaiņām tīkla topoloģijā vai kabeļu kanalizācijas pieejamību.

5.	Ieteikuma 2007/879/EK 4. un 5. tirgus pārskatos jāņem vērā NGA tīkli, un katrai VRI pārskati jāsagatavo koordinētā veidā un savlaicīgi. VRI jānodrošina, ka 4. un 5. tirgū piemērotie reglamentējošie līdzekļi ir savstarpēji saskaņoti.

Ja attiecīgās tirgu analīzes norāda, ka tirgus apstākļi lielā mērā saglabājas nemainīgi, VRI atbilstīgos pārskata periodos ir jāpiemēro saskaņota reglamentējošā pieeja. Kad tas ir iespējams, VRI savos lēmumos jāpaskaidro, kā tās paredzējušas pielāgot 4. un 5. tirgu reglamentējošos līdzekļus turpmākajos tirgus pārskatos, reaģējot uz iespējamām izmaiņām tirgus apstākļos.

7.	Piemērojot simetriskus pasākumus saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 12. pantu, kad tiek piešķirta piekļuve uzņēmuma inženiertehniskajai infrastruktūrai un gala posmam, VRI jāizmanto īstenošanas pasākumi saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 5. pantu.

Ja optisko šķiedru izmanto piekļuves tīklā, kas atrodas neapbūvētā teritorijā, VRI nedrīkst BTI operatoram pieprasīt papildus izvietot paralēlu vara kabeļu tīklu, lai izpildītu savas pašreizējās saistības, tostarp vispārējus pakalpojumu sniegšanas pienākumus, bet tām jāļauj nodrošināt visi esošie reglamentētie produkti vai pakalpojumi, izmantojot funkcionāli līdzvērtīgus optiskās šķiedras produktus vai pakalpojumus.

Ģeogrāfiskās atšķirības

VRI jāizskata konkurences apstākļu atšķirības dažādās ģeogrāfiskās teritorijās, lai konstatētu, vai ir pamatoti valsts ietvaros noteikt ģeogrāfiskos tirgus vai atšķirīgus reglamentējošos līdzekļus. Ja konkurences apstākļu atšķirības ir stabilas un būtiskas, VRI jānosaka ģeogrāfiskie tirgi atbilstīgi Ieteikumam 2007/879/EK. Citos gadījumos VRI jāuzrauga, vai NGA tīklu izvietošana un konkurences apstākļu turpmākā attīstība ģeogrāfiski noteiktā tirgū attaisno atšķirīgu reglamentējošo līdzekļu piemērošanu.

10.	Ja 5. tirgū iepriekš ir noteikti ģeogrāfiskie tirgi valsts ietvaros vai reglamentējošie līdzekļi, kas ir atkarīgi no piekļuves produktiem 4. tirgū un kas var kļūt lieki NGA tīklu ieviešanas dēļ, šie ģeogrāfiskie ierobežojumi vai reglamentējošie līdzekļi ir jāpārskata.

Definīcijas

11.

Šajā ieteikumā ir izmantotas šādas definīcijas:

“Nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkli” ir vadu piekļuves tīkli, kas pilnībā vai daļēji sastāv no optiskās šķiedras elementiem un kas spēj nodrošināt platjoslas piekļuves pakalpojumus ar uzlabotiem parametriem (piemēram, lielāku caurlaidspēju) salīdzinājumā ar tiem, ko nodrošina ar esošajiem vara kabeļu tīkliem. Vairumā gadījumu NGA izveido, modernizējot jau esošus vara kabeļu vai koaksiālās piekļuves tīklus.

“Inženiertehniskā infrastruktūra” ir fiziskas vietējās abonentlīnijas infrastruktūras, ko izveido elektronisko sakaru operators, lai izvietotu vietējo abonentlīniju kabeļus, piemēram, vara, optiskās šķiedras un koaksiālos kabeļus. Parasti tas attiecas, bet ne tikai, uz pazemes vai virszemes resursiem, piemēram, kabeļu apakškanalizāciju, kabeļu kanalizāciju, lūkām un stabiem.

“Kabeļu kanalizācija” ir pazemes caurule vai cauruļvads, ko izmanto tādu kabeļu (optiskās šķiedras, vara vai koaksiālo) ievietošanai, kuri veido pamattīklu vai piekļuves tīklu.

“Lūkas” ir atveres, kurām parasti ir vāks un pa kurām cilvēki var nokļūt pazemes telpā, kurā atrodas piekļuves punkts, lai veiktu šķērssavienojumus vai pazemes elektronisko sakaru kabeļu tehniskās apkopes darbus.

“Galvenā atrašanās vieta” (MPoP) ir starpsavienojuma vieta starp NGA tīkla operatora piekļuves tīklu un pamattīklu. Tā ir līdzvērtīga galvenajam komutatoram (MDF), ko izmanto vara kabeļu piekļuves tīkla gadījumā. Visi NGA abonentu savienojumi konkrētajā teritorijā (parasti pilsētā vai pilsētas daļā) ir centralizēti galvenajā atrašanās vietā uz optiskā komutatora (ODF). No ODF līnijas ir savienotas ar NGA operatora vai citu operatoru pamattīkla aprīkojumu, iespējams, izmantojot starpposma atvilces maršrutēšanas savienojumus, ja aprīkojums nav ievietots MPoP.

“Sadales punkts” ir NGA tīkla starpposma mezgls, no kurienes viens vai vairāki optiskās šķiedras kabeļi, kas nāk no MPoP (barošanas posms), tiek sašķelti un sadalīti savienojumam ar galalietotāju telpām (gala posms vai atzarposms). Sadales punkts parasti apkalpo vairākas ēkas vai mājsaimniecības. Tas var atrasties vai nu pie ēkas pamatiem (daudzdzīvokļu ēkas gadījumā), vai uz ielas. Sadales punktā atrodas sadales skapis, kas sadala atzarkabeļus, kā arī, iespējams, neelektrisks aprīkojums, piemēram, optiskās šķiedras dalītāji.

“Gala posms” ir NGA piekļuves tīkla posms, kas savieno galalietotāja telpas ar pirmo sadales punktu. Tādējādi gala posms ietver vertikālos iekštelpu vadus un, iespējams, horizontālos vadus līdz optiskās šķiedras dalītājam, kas atrodas ēkas pagrabā vai netālu esošajā lūkā.

“FTTH” jeb “optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšana līdz galalietotājam” ir piekļuves tīkls, ko veido optiskās šķiedras līnijas gan piekļuves tīkla barotājā, gan atzarposmos, t. i., savieno klienta telpas (mājsaimniecību vai dzīvokli, ja tā ir daudzdzīvokļu ēka) ar MPoP, izmantojot optisko šķiedru. Šajā dokumentā FTTH nozīmē gan “optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanu līdz galalietotājam”, gan “optiskās šķiedras kabeļu nodrošināšanu līdz ēkai” (FTTB).

“Multišķiedras FTTH” ir optisko šķiedru izvietošanas veids, kad ieguldītājs izvieto vairāk šķiedru līniju, nekā nepieciešams paša vajadzībām, gan piekļuves tīkla barotājā, gan atzarposmos, lai pārdotu piekļuvi papildu optiskās šķiedras līnijām citiem operatoriem, jo īpaši nomātu izmantošanas tiesību (IRU) veidā.

“Līdzieguldījums FTTH” ir vienošanās starp neatkarīgiem elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, lai kopīgi izvietotu FTTH tīklus, jo īpaši mazapdzīvotās teritorijās. Līdzieguldījums aptver dažādas juridiskas vienošanās, bet parasti līdzieguldītāji uzbūvē tīkla infrastruktūru un koplieto fizisko piekļuvi šai infrastruktūrai.

Piekļuve vairumtirdzniecības fiziskā tīkla infrastruktūrai (4. tirgus)

12.	Ja 4. tirgū konstatē BIT, VRI jānosaka atbilstīgs reglamentējošo līdzekļu kopums, jo īpaši ņemot vērā turpmāk noteiktos principus.

Piekļuve BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai

13.	Ja ir pieejami kabeļu kanalizācijas resursi, VRI jāpiemēro pienākums nodrošināt piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai. Piekļuve jānodrošina saskaņā ar II pielikumā noteikto līdzvērtības principu.

14.	VRI jānodrošina, ka piekļuve esošajai inženiertehniskajai infrastruktūrai tiek nodrošināta par uz izmaksām orientētām cenām, kā noteikts I pielikumā.

15.	Ja tiek pieprasīts standartpiedāvājums par piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai, VRI jānosaka pienākums sagatavot šādu piedāvājumu pēc iespējas ātrāk. Standartpiedāvājumam jābūt sagatavotam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šāds pieprasījums izdarīts.

16.	VRI atbilstoši pieprasījumam tirgū jāmudina vai – ja tas ir likumīgi iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem – jāpieprasa, lai BIT operators, būvējot inženiertehnisko infrastruktūru, uzstādītu pietiekamus resursus, ko varētu izmantot citi operatori.

17.

VRI jāsadarbojas ar citām iestādēm, lai izveidotu datubāzi, kas ietver informāciju par visas inženiertehniskās infrastruktūras ģeogrāfiskajām atrašanās vietām, pieejamo jaudu un citiem fiziskiem parametriem, ko varētu izmantot optiskās šķiedras tīklu izvietošanai konkrētā tirgū vai tirgus segmentā. Šādai datubāzei jābūt pieejamai visiem operatoriem.

Piekļuve gala posmam FTTH gadījumā

18.

Ja BIT operators izvieto FTTH, valsts regulatīvajām iestādēm papildus tam, ka tās piemēro pienākumu nodrošināt piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai, jānosaka pienākums nodrošināt piekļuvi BIT operatora piekļuves tīkla gala posmam, ietverot arī vadus iekštelpās. Šajā nolūkā VRI ir jāpiemēro BIT operatoram pienākums sniegt detalizētu informāciju par tā piekļuves tīkla struktūru un – pēc apspriešanās ar iespējamiem piekļuves prasītājiem par komerciāli dzīvotspējīgiem piekļuves punktiem – jānosaka, kur jāatrodas piekļuves tīkla gala posma sadales punktam, lai varētu piemērot piekļuves nodrošināšanas pienākumu saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 12. panta 1. punktu. VRI jāņem vērā, ka jebkuram sadales punktam būs jāizvieto pietiekams skaits galalietotāju savienojumu, lai tas piekļuves prasītājam būtu komerciāli izdevīgs.

19.

BIT operatoram jāpiemēro pienākums nodrošināt piekļuvi sadales punktiem saskaņā ar II pielikumā noteikto līdzvērtības principu. Ja tiek pieprasīts standartpiedāvājums par piekļuvi gala posmam, VRI jānosaka pienākums sagatavot šādu piedāvājumu pēc iespējas ātrāk. Standartpiedāvājumam jābūt sagatavotam ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad šāds pieprasījums izdarīts.

20.	VRI jānodrošina, ka piekļuve gala posmam tiek nodrošināta par uz izmaksām orientētām cenām, kā noteikts I pielikumā.

21.	VRI atbilstoši tirgus pieprasījumam jāmudina vai – ja tas ir likumīgi iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem – jāpieprasa, lai BIT operators gala posmā izvietotu multišķiedras līnijas.

Atsaistīta piekļuve optiskās šķiedras līnijai FTTH gadījumā

22.

Saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK principiem (5), ja BIT operators izmanto FTTH, VRI principā jāpiemēro pienākums nodrošināt atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai. Izņēmumi būtu attaisnojami tikai ģeogrāfiskās teritorijās, kurās tādas vairākas alternatīvas infrastruktūras kā FTTH tīkli un/vai kabeļi līdz ar konkurētspējīgiem piekļuves piedāvājumiem, visticamāk, veicinātu efektīvu konkurenci pakārtotajā līmenī. Atsaistītas piekļuves optiskās šķiedras līnijai piemērošana jāpapildina ar piemērotiem pasākumiem, kas nodrošina līdzāsatrašanos un atvilces maršrutēšanu. Piekļuve jānodrošina tīkla piemērotākajā punktā, kas parasti ir galvenā atrašanās vieta (MPoP).

23.	VRI jāpiemēro pienākums nodrošināt atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai neatkarīgi no tīkla struktūras un BIT operatora izmantotās tehnoloģijas.

24.

Esošais LLU standartpiedāvājums pēc iespējas ātrāk jāpapildina, lai ietvertu atsaistītu piekļuvi optiskās šķiedras līnijai. Direktīvas 2002/19/EK II pielikumā ir noteikts nosacījumu minimums, kurš jāietver abonentlīnijas atsaistīšanas standartpiedāvājumā un kurš jāpiemēro mutatis mutandis attiecībā uz atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai. Standartpiedāvājums jāizstrādā pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad VRI ir piemērojusi pienākumu piešķirt piekļuvi.

25.

Cenai par atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai jābūt orientētai uz izmaksām. Nosakot cenu par atsaistīto piekļuvi optiskās šķiedras līnijai, VRI ir pienācīgi jāņem vērā papildu un kvantitatīvi nosakāmais ieguldījuma risks, ar ko saskaras BIT operators. Principā risks jāatspoguļo uzcenojumā, kas ietverts kapitāla izmaksās par attiecīgo ieguldījumu, kā noteikts I pielikumā.

26.

VRI ir arī jānovērtē BIT operatora iesniegtie izcenojumi, lai dažādotu ieguldījuma risku. VRI šādas shēmas jāpieņem tikai tad, ja tās uzskata, ka BIT operators ir sniedzis visu ar ieguldījumu saistīto informāciju, un ja šādām shēmām nav diskriminējošas vai izslēdzošas ietekmes. Šādu izcenojumu novērtēšanas kritēriji ir noteikti I pielikumā.

27.

Šādos gadījumos VRI jānodrošina, ka tiek saglabāta pietiekama starpība starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, lai tirgū varētu iekļūt efektīvs konkurents. Tādēļ VRI ir jānovērtē BIT operatora cenu noteikšanas pieeja, piemērojot atbilstīgi noteiktu cenu starpības samazināšanas testu piemērotā laikposmā. VRI iestādēm iepriekš jānorāda metodoloģija, ko tās izmantos, lai noteiktu pret konkurenci vērstu cenu noteikšanu, cenu starpības samazināšanas testa parametrus un reglamentējošos mehānismus, ja tiek konstatēta cenu starpības samazināšana.

28.

Ja konkurences apstākļi teritorijā, kurā notiek multišķiedras līniju FTTH tīklu kopīga izvietošana, kuru veic vairāki līdzieguldītāji, būtiski atšķiras, t. i., tādā mērā, ka būtu pamatoti noteikt atsevišķu ģeogrāfisko tīklu, VRI, veicot tirgus analīzi, jāizskata, vai, ņemot vērā līdzieguldījuma radīto infrastruktūras konkurences līmeni, šajā tirgū var konstatēt BIT. Šajā kontekstā VRI jo īpaši jāizskata, vai katrs līdzieguldītājs saņem absolūti līdzvērtīgu un uz izmaksām orientētu piekļuvi kopīgajai infrastruktūrai un vai līdzieguldītāji efektīvi konkurē pakārtotajā tirgū. VRI arī jāizskata, vai līdzieguldītāji izveido pietiekamus kabeļu kanalizācijas resursus, ko var izmantot trešās personas, un jāpiešķir uz izmaksām orientēta piekļuve šādiem resursiem.

Piekļuves pienākumi FTTN gadījumā

29.

VRI jāpiemēro pienākums attiecībā uz atsaistītu piekļuvi vara kabeļu apakšlīnijai. Vara kabeļu apakšlīnijas atsaistīšanas reglamentējošais līdzeklis jāpapildina ar atvilces maršrutēšanas pasākumiem, tostarp attiecīgos gadījumos ar optisko šķiedru un Ethernet atvilces maršrutēšanu, kā arī ar papildu reglamentējošajiem līdzekļiem, kas nodrošina tā efektivitāti un dzīvotspēju, piemēram, ar nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrām, lai īstenotu līdzāsizvietošanu, vai, ja tādu nav, – ekvivalentu līdzāsizvietošanu. Standartpiedāvājums jāizstrādā pēc iespējas ātrāk un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad VRI ir piemērojusi pienākumu nodrošināt piekļuvi.

30.	Kad VRI uzliek par pienākumu atsaistīt vara kabeļu apakšlīnijas, BIT operatoram jāpieprasa papildināt esošo LLU standartpiedāvājumu ar visiem vajadzīgajiem elementiem. Cenai par piekļuvi visiem elementiem jābūt orientētai uz izmaksām saskaņā ar I pielikumu.

Platjoslas vairumtirdzniecības piekļuve (5. tirgus)

31.

Ja 5. tirgū konstatē BIT, platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves reglamentējošie pasākumi jāsaglabā vai jāgroza atbilstīgi esošajiem pakalpojumiem un to ķēdes aizstājējiem. VRI jāapsver platjoslas vairumtirdzniecības piekļuve, izmantojot VDSL kā ķēdes aizstājēju esošajai platjoslas vairumtirdzniecības piekļuvei, izmantojot tikai vara kabeļu līnijas.

32.

Principā VRI ir jānosaka pienākums BIT operatoram nodrošināt jaunu platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves produktu pieejamību, vismaz sešus mēnešus pirms BIT operators vai tā mazumtirdzniecības pakārtotie tirgi piedāvā savus attiecīgos NGA tīkla mazumtirdzniecības pakalpojumus, ja vien nepastāv citi efektīvi aizsargpasākumi, kas nodrošina nediskrimināciju.

33.	VRI jānosaka tādu dažādu vairumtirdzniecības produktu obligāta nodrošināšana, kas saistībā ar joslas platumu un kvalitāti vislabāk atspoguļo NGA infrastruktūrai raksturīgās tehnoloģiskās iespējas, lai ļautu alternatīviem operatoriem efektīvi konkurēt, tostarp ar korporatīvajiem pakalpojumiem.

34.	VRI jāsadarbojas citai ar citu, lai noteiktu atbilstīgas tehniskās specifikācijas platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves produktiem, ko nodrošina NGA tīklos, un lai sniegtu informāciju starptautiskām standartizācijas struktūrām, un lai tādējādi veicinātu attiecīgo nozares standartu izstrādi.

35.	Principā VRI attiecībā uz piespiedu platjoslas vairumtirdzniecības piekļuves produktiem ir jānosaka uz izmaksām orientētas pieejas princips atbilstīgi I pielikumam, ņemot vērā dažādu vairumtirdzniecības piedāvājumu atšķirīgos joslas platumus un kvalitāti.

36.

VRI jāanalizē, vai uz izmaksu orientētas pieejas pienākums attiecībā uz pienākumu nodrošināt platjoslas vairumtirdzniecības piekļuvi ir vajadzīgs, lai sasniegtu efektīvu konkurenci, ja funkciju nošķiršana vai cita veida nošķiršana ir izrādījusies efektīva, lai garantētu līdzvērtīgu piekļuvi. Ja nepastāv uz izmaksām orientēta pieeja, VRI ir jāuzrauga BIT operatora cenu noteikšanas pieeja, piemērojot atbilstīgi noteiktu cenu starpības samazināšanas testu.

37.

Ja VRI uzskata, ka konkrētā ģeogrāfiskā teritorijā pastāv efektīva piekļuve BIT operatora tīkla atsaistītajai optiskās šķiedras līnijai un ka šāda piekļuve, visticamāk, sekmēs efektīvu konkurenci pakārtotajā līmenī, tām jāapsver bitu plūsmas vairumtirdzniecības piekļuves pienākuma atcelšana šajā teritorijā.

38.	Pārbaudot, vai ir BIT, līdzieguldījuma gadījumā VRI ir jāievēro 28. punktā noteiktie principi.

Pāreja

39.

Jāsaglabā spēkā esošās BIT prasības saistībā ar 4. un 5. tirgu, un tās nedrīkst atcelt, ja esošajā tīkla struktūrā un tehnoloģijā ievieš izmaiņas, ja vien nav panākta vienošanās par piemērotu pārejas pieeju starp BIT operatoru un operatoriem, kas pašlaik izmanto piekļuvi BIT operatora tīklam. Ja šādas vienošanās nav, VRI jānodrošina, ka alternatīvie operatori, attiecīgos gadījumos ņemot vērā apstākļus konkrētajā valstī, tiek informēti ne vēlāk kā piecus gadus pirms starpsavienojumu punktu, piemēram, abonentlīnijas centrāles, ekspluatācijas pārtraukšanas. Šis laikposms var būt īsāks par pieciem gadiem, ja starpsavienojumu punktam ir nodrošināta absolūti līdzvērtīga piekļuve.

40.

VRI jāievieš pārredzams regulējums pārejai no vara kabeļu tīkliem uz optiskās šķiedras tīkliem. VRI jānodrošina, ka BIT operatora izmantotās sistēmas un procedūras, tostarp ekspluatācijas atbalsta sistēmas, ir izstrādātas tā, lai atvieglotu alternatīvu pakalpojumu sniedzēju pāreju uz NGA piekļuves produktiem.

41.

VRI jāizmanto savas pilnvaras saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 5. pantu, lai no BIT operatora saņemtu visu nepieciešamo informāciju par jebkādiem tīkla modificēšanas plāniem, kas, visticamāk, ietekmēs konkurences apstākļus konkrētajā tirgū vai pakārtotajā tirgū. Ja BIT operators paredz aizstāt daļu esošā vara kabeļu piekļuves tīkla ar optisko šķiedru un plāno pārtraukt pašlaik lietoto starpsavienojumu punktu ekspluatāciju, VRI saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 9. panta 1. punktu jānodrošina, ka uzņēmumi, kas izmanto piekļuvi BIT operatora tīklam, laikus saņem visu vajadzīgo informāciju, lai atbilstīgi pielāgotu savus tīklus un tīklu paplašināšanas plānus. VRI jānosaka šādas informācijas forma un detalizācija, kā arī jānodrošina, ka tiek ievērota strikta konfidencialitāte attiecībā uz šādi atklātu informāciju.

42.	Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 20. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietniece

Neelie KROES

(1) OV L 108, 24.4.2002., 33. lpp.

(2) OV L 344, 28.12.2007., 65. lpp.

(3) Skatīt arī 60. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/140/EK (OV L 337, 18.12.2009., 37. lpp.).

(4) OV L 108, 24.4.2002., 7. lpp.

(5) Skatīt īpaši 19. apsvērumu.

I PIELIKUMS

Cenu noteikšanas principi un risks

1. KOPĪGI PRINCIPI CENAS NOTEIKŠANAI PAR PIEKĻUVI NGA TĪKLIEM

Saskaņā ar Direktīvas 2002/21/EK 8. panta 2. punktu VRI ir jāveicina elektronisko sakaru tīklu, elektronisko sakaru pakalpojumu, kā arī saistītu infrastruktūru un pakalpojumu konkurence, tostarp sekmējot efektīvus ieguldījumus infrastruktūrā. Nosakot izmaksu bāzi, ko izmanto uz izmaksām orientētās pieejas pienākumu izpildei saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 13. panta 1. punktu, VRI jāapsver, vai attiecīgās NGA piekļuves infrastruktūras dublēšana ir ekonomiski iespējama un efektīva. Ja tas tā nav, galvenais mērķis ir radīt godīgas konkurences nosacījumus starp BIT operatora pakārtotajiem uzņēmumiem un alternatīvajiem tīkla operatoriem. Tādēļ saskaņota reglamentējošā pieeja var nozīmēt, ka VRI izmanto dažādas izmaksu bāzes uz izmaksām orientētu cenu aprēķināšanai attiecībā uz aizstājamiem un neaizstājamiem aktīviem vai beidzamajā minētajā gadījumā vismaz koriģē parametrus, uz kuriem balstās to izmaksu metodoloģijas.

Ja ieguldījuma NGA tīklos rentabilitāte ir atkarīga no tādiem nenoteiktiem faktoriem kā pieņēmumi par būtiski augstākiem vidējiem ieņēmumiem par lietotāju (ARPU) vai par pieaugošām tirgus daļām, VRI jānovērtē, vai kapitāla izmaksas atspoguļo augstāko ieguldījumu risku attiecībā pret ieguldījumiem esošajos vara kabeļu tīklos. Var izmantot arī papildu mehānismus, piemēram, ilgtermiņa piekļuves cenas noteikšanu vai apjoma atlaides, lai sadalītu ieguldījumu risku starp ieguldītājiem un piekļuves prasītājiem, kā arī lai sekmētu ieviešanu tirgū. Šādi cenu noteikšanas mehānismi VRI ir jāpārskata saskaņā ar 7. un 8. iedaļā noteiktajiem kritērijiem.

Lai piemērotu pienākumu par uz izmaksām orientētas pieejas izmantošanu, VRI jānosaka uzskaites nodalīšanas pienākums saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 11. pantu. Uzskaites nodalīšana attiecībā uz NGA tīkla infrastruktūru un/vai pakalpojuma elementiem, kam ir noteikts piekļuves nodrošināšanas pienākums, jāīsteno tā, lai VRI varētu i) noteikt visu attiecīgo aktīvu izmaksas piekļuves cenu noteikšanai (ietverot nolietojumu un vērtības izmaiņas) un ii) efektīvi uzraudzīt, vai BIT operators citiem tirgus dalībniekiem piekļuvi piešķir saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem un cenām kā saviem pakārtotajiem uzņēmumiem. Šādā uzraudzībā jāietver cenu starpības samazināšanas testi. Pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, izmaksas jāsadala starp dažādiem vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības produktiem, kas atkarīgi no šādiem ieguldījumiem, lai izvairītos no dubultas uzskaites.

VRI jāaplēš papildizmaksas, kas vajadzīgas piekļuves nodrošināšanai attiecīgajām infrastruktūrām. Šādas izmaksas ir saistītas ar inženiertehniskās infrastruktūras vai optiskās šķiedras piekļuves pasūtīšanu vai nodrošināšanu, IT sistēmu darbību un apkopi, kā arī darbības izmaksām saistībā ar produktu pārvaldību. Šīs izmaksas jāsadala proporcionāli starp visiem uzņēmumiem, kas izmanto piekļuvi, ietverot arī BIT operatora pakārtotos uzņēmumus.

2. CENAS NOTEIKŠANA PAR PIEKĻUVI INŽENIERTEHNISKAJAI INFRASTRUKTŪRAI

Piekļuve BIT operatora esošajai inženiertehniskajai infrastruktūrai 4. tirgū jānosaka, izmantojot uz izmaksām orientētas cenas. Cenas par piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai VRI iestādēm ir jāregulē saskaņā ar metodoloģiju, kas izmantota cenas noteikšanai par piekļuvi atsaistītajai vara kabeļu vietējai abonentlīnijai. VRI jānodrošina, ka piekļuves cenas atspoguļo izmaksas, ko faktiski uzņemas BIT operators. VRI jo īpaši jāņem vērā attiecīgās infrastruktūras faktiskais darbmūžs un BIT operatora iespējamie ietaupījumi saistībā ar ieviešanu. Piekļuves cenās jāietver attiecīgās infrastruktūras pareizā vērtība, ietverot tās nolietojumu.

Nosakot cenu par piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai, VRI nedrīkst uzskatīt, ka šis riska profils atšķiras no vara kabeļu riska profila, izņemot gadījumus, kad BIT operatoram, izveidojot NGA tīklu, ir nācies saskarties ar konkrētām inženiertehniskajām izmaksām, kas pārsniedz parastās apkopes izmaksas.

3. CENAS NOTEIKŠANA PAR PIEKĻUVI GALA POSMAM FTTH GADĪJUMĀ

VRI iestādēm jānosaka cenas par piekļuvi sadales punktam saskaņā ar metodoloģiju, kas izmantota cenas noteikšanai par piekļuvi atsaistītajai vara kabeļu vietējai abonentlīnijai. VRI jānodrošina, ka piekļuves cenas atspoguļo izmaksas, ko faktiski uzņemas BIT operators, attiecīgā gadījumā ietverot augstāku riska uzcenojumu, lai atspoguļotu jebkādu papildu vai kvantitatīvi nosakāmu risku, ar kuru ir saskāries BIT operators.

4. CENAS NOTEIKŠANA PAR PIEKĻUVI OPTISKAJAI ŠĶIEDRAI GALVENAJĀ ATRAŠANĀS VIETĀ FTTH GADĪJUMĀ (ATSAISTĪTA OPTISKĀS ŠĶIEDRAS LĪNIJA)

Nosakot cenas par piekļuvi atsaistītai optiskās šķiedras līnijai, VRI jāietver augstāks riska uzcenojums, lai atspoguļotu jebkādu papildu vai kvantitatīvi nosakāmu risku, ar kuru ir saskāries BIT operators. Riska uzcenojums jāaprēķina saskaņā ar 6. iedaļā noteikto metodoloģiju. Saskaņā ar 7. un 8. iedaļu var piemērot papildu cenu elastību.

Saskaņā ar nediskriminācijas principu cenai, ko piemēro BIT operatora pakārtotajiem uzņēmumiem, jābūt tādai pašai kā trešām personām noteiktajai cenai.

5. CENAS NOTEIKŠANA PAR PIEKĻUVI VARA KABEĻU APAKŠLĪNIJAI FTTN GADĪJUMĀ

VRI jāpiemēro uz izmaksām balstīta piekļuve visiem elementiem, kas vajadzīgi apakšlīnijas atsaistīšanai, ietverot atvilces maršrutēšanas pasākumus un papildu reglamentējošos līdzekļus, piemēram, nediskriminējošu piekļuvi infrastruktūrām, lai īstenotu līdzāsizvietošanu, vai, ja to nav, ekvivalentu līdzāsizvietošanu.

Regulētās piekļuves cenas nedrīkst būt augstākas par izmaksām, kas rodas efektīvam operatoram. Šajā nolūkā VRI var apsvērt šo izmaksu novērtēšanu, izmantojot augšupēju modelēšanu vai kritērijus, ja tādi ir pieejami.

Nosakot cenu par piekļuvi vara kabeļu apakšlīnijai, VRI nedrīkst uzskatīt, ka šis riska profils atšķiras no esošās vara kabeļu infrastruktūras riska profila.

6. RISKA UZCENOJUMA NOTEIKŠANAS KRITĒRIJI

Ieguldījumu risks ir jākompensē ar riska uzcenojumu, kas ietverts kapitāla izmaksās. Peļņai no kapitāla, kas ir ex ante nodrošināts ieguldījumam NGA tīklos, jānodrošina līdzsvars, no vienas puses, starp pienācīgu stimulu nodrošināšanu uzņēmumiem ieguldīt (kas nozīmē pietiekami augstu peļņas koeficientu) un sadales efektivitātes sekmēšanu, kā arī, no otras puses, starp ilgtspējīgu konkurenci un maksimāliem ieguvumiem patērētājiem (kas nozīmē mērenu peļņas koeficientu). Lai to panāktu, VRI tajos gadījumos, kad tas ir pamatoti, papildus ieguldījuma atmaksas periodam vidējās svērtās kapitāla cenas (WACC) aprēķināšanā, ko pašlaik veic cenas noteikšanai par piekļuvi atsaistītajai vara kabeļu līnijai, jāietver papildinājums, kurš atspoguļo ieguldījumu risku. Ieņēmumu plūsmu kalibrēšanā, ko izmanto WACC aprēķināšanai, jāņem vērā visas izmantotā kapitāla dimensijas, tostarp darbaspēka izmaksas, celtniecības izmaksas, paredzamie efektivitātes ieguvumi un resursu galīgā vērtība saskaņā ar Direktīvas 2002/19/EK 20. apsvērumu.

Ieguldījumu risks VRI cita starpā jāaprēķina, ņemot vērā šādus nenoteiktības faktorus: i) nenoteiktība, kas saistīta ar mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījumu; ii) nenoteiktība, kas saistīta ar izvietošanas, inženiertehnisko darbu un vadības izmaksām; iii) nenoteiktība saistībā ar tehnoloģisko progresu; iv) nenoteiktība, kas saistīta ar tirgus dinamiku un konkurences apstākļu attīstību, piemēram, uz infrastruktūru un/vai uz kabeļu izmantošanu balstītas konkurences līmeni; v) makroekonomiskā nenoteiktība. Šie faktori laika gaitā var mainīties, jo īpaši mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījuma pakāpeniska pieauguma apmierināšanas gadījumā. Tādēļ VRI regulāri jāpārskata situācija un laika gaitā jāpielāgo riska uzcenojums, ņemot vērā iepriekš minēto faktoru izmaiņas.

Ar NGA ieguldījumu saistīto risku BIT operatoram, visticamāk, mazinās tādi kritēriji kā apjomradīti ietaupījumi (jo īpaši – ja ieguldījumus veic tikai pilsētu teritorijās), lielas mazumtirdzniecības tirgus daļas, būtisko infrastruktūru kontrole, darbības izdevumu ietaupījumi, ieņēmumi no nekustamā īpašuma pārdošanas, kā arī privileģēta piekļuve kapitāla un parādu tirgiem. Arī šie aspekti VRI ir periodiski un atkārtoti jānovērtē, kad tiek pārskatīts riska uzcenojums.

Iepriekš minētie apsvērumi jo īpaši attiecas uz ieguldījumu FTTH. Savukārt ieguldījumiem FTTN, kas nozīmē esošā piekļuves tīkla (piemēram, VDSL) daļēju modernizāciju, parasti ir būtiski zemāks riska profils nekā ieguldījumiem FTTH, vismaz apgabalos ar lielu iedzīvotāju blīvumu. Proti, pastāv mazāka nenoteiktība par pieprasījumu pēc joslas platuma, ko nodrošinās, izmantojot FTTN/VDSL, un ir mazākas vispārējās kapitāla vajadzības. Tādēļ, lai gan bezvadu platjoslas piekļuves (WBA), izmantojot FTTN/VDSL, regulētajās cenās ir jāņem vērā iesaistītais ieguldījumu risks, šādu risku pēc apjoma nedrīkst uzskatīt par līdzīgu riskam, kas saistīts ar vairumtirdzniecības piekļuves produktiem, izmantojot FTTH. Nosakot riska uzcenojumu WBA, izmantojot FTTN/VDSL, VRI pienācīgi jāapsver šie faktori, un tās principā nedrīkst apstiprināt izcenojumus, kas noteikti 7. un 8. iedaļā. VRI publiski jāapspriežas par savu metodoloģiju riska uzcenojuma noteikšanai.

7. KRITĒRIJI ILGTERMIŅA PIEKĻUVES CENU NOVĒRTĒŠANAI FTTH GADĪJUMĀ

Piekļuves cenas, kas pielāgotas riskam, pamatojoties uz ilgtermiņa piekļuvi, var atšķirties atkarībā no laikposma, uz kādu noslēgtas piekļuves saistības. Ilgtermiņa piekļuves līgumu cenas par katru piekļuves līniju ir zemākas par īstermiņa piekļuves līgumu cenām. Ilgtermiņa piekļuves cenās ir jāatspoguļo tikai ieguldītāja riska samazinājums, tādēļ tās nevar būt zemākas par uz izmaksām orientētu cenu, kam nav pievienots augstāks riska uzcenojums, kurš atspoguļo ieguldījumu sistemātisko risku. Saskaņā ar ilgtermiņa līgumiem jaunpienācēji iegūtu pilnīgu kontroli pār fiziskajiem aktīviem, kas viņiem arī nodrošinātu iespēju iesaistīties sekundārajā tirdzniecībā. Īstermiņa līgumi būtu pieejami bez ilgtermiņa saistībām, un tādējādi parasti to cena par katru piekļuves līniju būtu augstāka, piekļuves cenās atspoguļojot potenciālo vērtību, kas piemīt šāda veida piekļuves elastībai, no kuras piekļuves prasītājs gūst labumu.

Tomēr BIT operators laika gaitā ilgtermiņa piekļuvi var ļaunprātīgi izmantot, lai pārdotu savus mazumtirdzniecības pakalpojumus par cenām, kas ir zemākas par vairumtirdzniecības pakalpojumu regulētajām cenām (jo BIT operators saviem pakārtotajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem piemērotu zemās ilgtermiņa saistību cenas), tādējādi faktiski bloķējot tirgu. Turklāt alternatīvi pakalpojumu sniedzēji ar mazākām klientu bāzēm un neskaidrām uzņēmējdarbības perspektīvām saskaras ar augstākiem riska līmeņiem. Viņi varētu nespēt uzņemties saistības iepirkt ilgtermiņā. Tādēļ viņiem var nākties atlikt savus ieguldījumus un regulēto piekļuvi iegādāties vēlāk.

Šo iemeslu dēļ ilgtermiņa piekļuves cenas noteikšana būtu pieņemama tikai tad, ja VRI nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a)	ilgtermiņa saistību cenas atspoguļo tikai ieguldītāja riska samazinājumu;

b)	piemērotā laikposmā pastāv pietiekama starpība starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, lai nodrošinātu efektīva konkurenta ienākšanu pakārtotajā tirgū.

8. KRITĒRIJI PIEKĻUVES APJOMA ATLAIŽU NOVĒRTĒŠANAI FTTH GADĪJUMĀ

Piekļuves cenas, kas ir pielāgotas riskam, pamatojoties uz apjoma atlaidēm, atspoguļo to, ka ieguldījumu risks samazinās saistībā ar konkrētā teritorijā pārdoto optiskās šķiedras līniju kopskaitu. Ieguldījuma risks ir cieši saistīts ar to optiskās šķiedras līniju skaitu, kas netiek izmantotas. Jo lielāks ir izmantoto optiskās šķiedras līniju īpatsvars, jo mazāks ir risks. Tādēļ piekļuves cenas var atšķirties atkarībā no iepirktā daudzuma. Jānosaka vienots atlaižu līmenis, kas pieejamas visiem atbilstīgajiem operatoriem par vienādu cenu par katru līniju. VRI jānosaka, kāds ir līniju skaits, kas jāiegādājas, lai iegūtu tiesības uz šādu apjoma atlaidi, ņemot vērā aplēsto minimālo ekspluatācijas mērogu, kas nepieciešams piekļuves prasītājam, lai efektīvi konkurētu tirgū, un nepieciešamību saglabāt tirgus struktūru ar pietiekamu skaitu prasībām atbilstošu operatoru, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci. Apjoma atlaidei ir jāatspoguļo tikai ieguldītāja riska samazinājums, tādēļ tās nevar veicināt tādas piekļuves cenas, kas ir zemākas par uz izmaksām orientētu cenu, kam nav pievienots augstāks riska uzcenojums, kurš atspoguļo ieguldījumu sistemātisko risku. Ņemot vērā, ka riska uzcenojumam parasti ir jāsamazinās, ja kopumā palielinās mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījums, apjoma atlaidei arī attiecīgi jāsamazinās, un tās vairs nav pamatotas, ja mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības pieprasījums tiek nodrošināts augstā pakāpē.

VRI var akceptēt apjoma atlaidi tikai tad, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)	vienota līmeņa apjoma atlaidi aprēķina uz katru teritoriju, kuras lielumu pienācīgi nosaka VRI, ņemot vērā valsts apstākļus un tīkla arhitektūru, un līdzvērtīgi piemēro visiem piekļuves prasītājiem, kas konkrētajā teritorijā vēlas iegādāties vismaz tādu līniju skaitu, kurš dod tiesības uz atlaidi;

b)	apjoma atlaide atspoguļo tikai ieguldītāja riska samazinājumu;

c)	pienācīgā laikposmā pastāv pietiekama starpība starp vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības cenām, lai nodrošinātu efektīva konkurenta ienākšanu tirgū.

II PIELIKUMS

Līdzvērtības principa piemērošana attiecībā uz piekļuvi BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai, lai ieviestu NGA tīklus

1. LĪDZVĒRTĪBAS PRINCIPS

Piekļuve BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai var nozīmēt būtisku ieguldījumu NGA tīklu izveidošanā. Lai nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus starp jaunpienācējiem un BIT operatoru, šādu piekļuvi ir svarīgi nodrošināt ar strikti līdzvērtīgiem nosacījumiem. VRI jāpieprasa BIT operatoram nodrošināt piekļuvi savai inženiertehniskajai infrastruktūrai saskaņā ar vienādiem nosacījumiem gan iekšējiem, gan trešo personu piekļuves prasītājiem. Jo īpaši BIT operatoram ir jānodrošina visa vajadzīgā informācija, kas attiecas uz infrastruktūras parametriem, un jāpiemēro vienādas procedūras piekļuves pasūtījumiem un nodrošināšanai. Lai nodrošinātu līdzvērtības principa pareizu piemērošanu, ļoti būtiski ir standartpiedāvājumi un pakalpojumu līgumi. Tomēr ir arī svarīgi, lai BIT operators tikai savā rīcībā esošo informāciju par trešo personu piekļuves prasītāju ieviešanas plāniem neizmanto, lai iegūtu neatbilstīgas komerciālas priekšrocības.

2. INFORMĀCIJA PAR INŽENIERTEHNISKO INFRASTRUKTŪRU UN SADALES PUNKTIEM

BIT operatoram ir trešo personu piekļuves prasītājiem jānodrošina tāda paša līmeņa informācija par tā inženiertehnisko infrastruktūru un sadales punktiem, kāda ir pieejama iekšēji. Šajā informācijā jāietver inženiertehnisko infrastruktūru struktūra, kā arī dažādu infrastruktūru veidojošo elementu tehniskie parametri. Ja iespējams, jānodrošina informācija par šo elementu, tostarp kabeļu kanalizāciju, stabu un citu fizisko aktīvu (piemēram, apkopes telpu), ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī par pieejamo vietu kabeļu kanalizācijā. Jānodrošina arī informācija par sadales punktu ģeogrāfisko atrašanās vietu, kā arī saistītu ēku saraksts.

BIT operatoram ir jānosaka visi intervences noteikumi un tehniskie nosacījumi, kas saistīti ar piekļuvi un tā inženiertehniskās infrastruktūras un sadales punktu, kā arī dažādo infrastruktūru veidojošo elementu izmantošanu. Vienādi noteikumi un nosacījumi jāpiemēro gan trešo personu piekļuves prasītājiem, gan iekšējiem piekļuves prasītājiem.

BIT operatoram jānodrošina rīki, lai nodrošinātu pienācīgu piekļuvi informācijai, piemēram, pieejamas direktorijas, datubāzes vai tīmekļa portāli. Informācija ir regulāri jāatjaunina, lai ņemtu vērā infrastruktūras attīstību un izstrādi, kā arī turpmāko apkopoto informāciju, jo īpaši BIT operatora vai citu piekļuves prasītāju optiskās šķiedras izvietošanas projektu gadījumā.

3. PIEKĻUVES PASŪTĪŠANA UN NODROŠINĀŠANA

BIT operatoram ir jāīsteno procedūras un jāizveido rīki, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi un tā inženiertehniskās infrastruktūras un sadales punktu, kā arī dažādo infrastruktūru veidojošo elementu izmantošanu. Jo īpaši BIT operatoram trešo personu piekļuves prasītājiem ir jānodrošina pilnīgas pasūtīšanas, nodrošināšanas un kļūdu pārvaldības sistēmas, kas ir līdzvērtīgas sistēmām, kuras nodrošina iekšējiem piekļuves prasītājiem. Tam jāietver pasākumi izmantošanā esošo kabeļu kanalizāciju pārblīves novēršanai.

Informācijas, piekļuves, kā arī inženiertehniskās infrastruktūras, sadales punktu un dažādu infrastruktūru veidojošo elementu izmantošanas pieprasījumi, ko iesniedz trešo personu piekļuves prasītāji, jāapstrādā tādā pašā termiņā, kādā apstrādā iekšējo piekļuves prasītāju līdzvērtīgus pieprasījumus. Jānodrošina vienāds pārredzamības līmenis attiecībā uz pieprasījumu apstrādes virzību, un negatīvas atbildes ir objektīvi jāpamato.

BIT operatoram informācijas sistēmās ir jāsaglabā dati par pieprasījumu apstrādi un jānodrošina VRI piekļuve šiem datiem.

4. PAKALPOJUMU LĪMEŅA RĀDĪTĀJI

Lai nodrošinātu, ka piekļuve BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai un tās izmantošana tiek nodrošināta ar līdzvērtīgiem nosacījumiem, jānosaka un jāaprēķina pakalpojumu līmeņa rādītāji attiecībā gan uz iekšējiem, gan uz trešo personu piekļuves prasītājiem. Pakalpojumu līmeņa rādītājiem jānorāda BIT operatora gatavība īstenot darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu piekļuvi tā inženiertehniskajai infrastruktūrai. Ar piekļuves prasītājiem jāvienojas par pakalpojumu mērķa līmeņiem.

Pakalpojumu līmeņa rādītājos jāietver termiņi saistībā ar atbildēm uz informācijas pieprasījumiem par infrastruktūras elementu pieejamību, tostarp kabeļu kanalizāciju, stabu un citu fizisko aktīvu (piemēram, lūku) vai sadales punktu pieejamību; termiņi saistībā ar atbildēm uz pieprasījumiem par iespēju izmantot infrastruktūras elementus; novērtējums par gatavību apstrādāt infrastruktūras elementu piekļuves un izmantošanas pieprasījumus; novērtējums par gatavību īstenot kļūdu risināšanas procesus.

Pakalpojumu līmeņa rādītāju aprēķini jāveic regulāri, noteiktos intervālos un jāiesniedz trešo personu piekļuves prasītājiem. VRI jākontrolē, lai pakalpojumu līmeņi, ko nodrošina trešo personu piekļuves prasītājiem, būtu līdzvērtīgi pakalpojumu līmeņiem, kurus BIT operators nodrošina iekšēji. BIT operatoram jāapņemas izmaksāt atbilstīgu kompensāciju, ja netiek nodrošināta atbilstība pakalpojumu mērķa līmeņiem, par ko notikusi vienošanās ar trešo personu piekļuves prasītājiem.

5. STANDARTPIEDĀVĀJUMS

Ja piekļuves prasītājs ir pieprasījis standartpiedāvājumu, tajā jāpublicē dažādie elementi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu līdzvērtīgu piekļuvi BIT operatora inženiertehniskajai infrastruktūrai. Standartpiedāvājumā jāietver vismaz attiecīgās procedūras un rīki informācijas iegūšanai par inženiertehniskās infrastruktūras resursiem; jāapraksta dažādu inženiertehniskās infrastruktūras veidojošo elementu piekļuves un izmantošanas nosacījumi; jāapraksta procedūras un rīki piekļuves pasūtījumiem, nodrošināšanai un kļūdu pārvaldībai un jānosaka pakalpojumu līmeņi, kā arī sankcijas par šo pakalpojumu līmeņu neievērošanu. Iekšējās piekļuves nodrošināšanas pamatā jābūt tādiem pašiem noteikumiem un nosacījumiem, kādi ir ietverti standartpiedāvājumā, kas paredzēts trešo personu piekļuves prasītājiem.

6. VRI ĪSTENOTĀ UZRAUDZĪBA

VRI jānodrošina, ka tiek efektīvi piemērots līdzvērtības princips. Tādēļ tām jānodrošina, lai pēc pieprasījuma standartpiedāvājums par piekļuvi inženiertehniskajai infrastruktūrai tiktu laikus nodrošināts trešo personu piekļuves prasītājiem. Turklāt papildus pakalpojumu līmeņa ziņojumiem VRI jānodrošina, ka BIT operatori reģistrē visus elementus, kas ir vajadzīgi, lai uzraudzītu atbilstību piekļuves līdzvērtības prasībai. Šai informācijai jāļauj VRI veikt regulāras kontroles procedūras, pārbaudot, vai trešo personu piekļuves prasītājiem BIT operators nodrošina vajadzīgo informācijas līmeni un vai tiek pareizi piemērotas piekļuves pasūtīšanas un nodrošināšanas procedūras.

Turklāt VRI jānodrošina, ka ir pieejama ātra ex post procedūra strīdu risināšanai.

7. INFORMĀCIJAS ASIMETRIJA

Vēsturiskā operatora rīcībā ir iepriekšēja informācija par trešās personas piekļuves prasītāja tīklu izveidošanas plāniem. Lai novērstu, ka šāda informācija tiek izmantota, lai gūtu nepamatotas priekšrocības saistībā ar konkurētspēju, par inženiertehniskās infrastruktūras darbību atbildīgais BIT operators nedrīkst šo informāciju atklāt saviem pakārtotajiem uzņēmumiem.

VRI ir vismaz jānodrošina, ka BIT operatora pakārtoto uzņēmumu mazumtirdzniecības darbībās iesaistītās personas nedrīkst piedalīties par inženiertehniskās infrastruktūras piekļuves procesa pārvaldību tieši vai netieši atbildīgā BIT operatora uzņēmuma struktūrās.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.251.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 251

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 25. septembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 845/2010 (2010. gada 23. septembris), ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Portugāles karogu, zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā	1
		Komisijas Regula (ES) Nr. 846/2010 (2010. gada 24. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	3
		Komisijas Regula (ES) Nr. 847/2010 (2010. gada 24. septembris) par rīsu ievešanas atļauju izdošanu saskaņā ar tarifu kvotām, kas ar Regulu (EK) Nr. 327/98 atvērtas 2010. gada septembra apakšperiodam	5
		LĒMUMI
		2010/570/ES, Euratom
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 13. septembris), ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus	8
		2010/571/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 24. septembris), ar ko, pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/95/EK pielikumu attiecībā uz atbrīvojumiem lietojumiem, kuros ir svins, dzīvsudrabs, kadmijs, hroms (VI), polibrombifenili un polibromdifenilēteri (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6403) ( 1 )	28
		IETEIKUMI
		2010/572/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2010. gada 20. septembris) par regulētu piekļuvi nākamās paaudzes piekļuves (NGA) tīkliem ( 1 )	35

Nr.	27/T&Q
Dalībvalsts	Portugāle
Krājums	BFT/AE045W
Suga	Zilā tunzivs (Thunnus thynnus)
Zona	Atlantijas okeāns uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūra
Datums	23.7.2010.

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	82,9
	MK	47,2
	TR	50,2
	XS	58,9
	ZZ	59,8
0707 00 05	TR	127,9
0707 00 05	ZZ	127,9
0709 90 70	TR	116,5
0709 90 70	ZZ	116,5
0805 50 10	AR	100,5
	CL	118,6
	IL	127,5
	TR	104,9
	UY	139,0
	ZA	106,2
	ZZ	116,1
0806 10 10	TR	120,9
0806 10 10	ZZ	120,9
0808 10 80	AR	63,5
	BR	68,3
	CL	91,6
	NZ	103,2
	US	128,5
	ZA	92,8
	ZZ	91,3
0808 20 50	CN	54,1
	ZA	88,6
	ZZ	71,4
0809 30	TR	149,8
0809 30	ZZ	149,8
0809 40 05	BA	53,5
	MK	45,0
	ZZ	49,3

Izcelsme	Kvotas numurs	Piešķīruma koeficients 2010. gada septembra kvotas apakšperiodā	2010. gada oktobra kvotas apakšperiodā pieejamie kopējie daudzumi (kg)
Amerikas Savienotās Valstis	09.4127	— (1)
Taizeme	09.4128	— (1)
Austrālija	09.4129	— (1)
Cita izcelsme	09.4130	— (2)
Visas valstis	09.4138		4 127 145


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ