17.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/1

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 12. marts)

par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību, ar ko Fēru salas iesaista Savienības Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)

(2010/558/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 186. pantu saistībā ar 218. panta 5. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par Nolīgumu ar Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību (turpmāk “nolīgums”), kurā paredzēta tā provizoriska piemērošana no 2010. gada 1. janvāra. Provizoriska piemērošana dotu iespēju Fēru salu juridiskām vienībām piedalīties uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Savienības Septīto pamatprogrammu, kuru paredzēts uzsākt 2010. gada janvārī.

(2)	Sarunu rezultātā tika sagatavots nolīgums, kas parafēts 2009. gada 13. jūlijā.

(3)	Nolīgums būtu jāparaksta un jāpiemēro provizoriski, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināta Nolīguma parakstīšana starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību, ar ko Fēru salas iesaista Savienības Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), ņemot vērā minētā nolīguma noslēgšanu.

Nolīguma teksts pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Nolīgumu provizoriski piemēro no 2010. gada 1. janvāra, kamēr tiek pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

5. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2010. gada 12. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

J. BLANCO

NOLĪGUMS

starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību

EIROPAS SAVIENĪBA,

turpmāk “Savienība”,

no vienas puses,

FĒRU SALU VALDĪBA,

turpmāk “Fēru salas”,

no otras puses,

turpmāk “puses”,

ŅEMOT VĒRĀ Fēru salu un Savienības esošās zinātniskās un tehnoloģiskās sadarbības nozīmību un abpusējo ieinteresētību to stiprināt Eiropas pētniecības telpas izveidošanas sakarā,

TĀ KĀ Fēru salu pētnieki jau sekmīgi piedalījušies Savienības finansētos projektos,

ŅEMOT VĒRĀ abu pušu interesi veicināt to pētniecības iestāžu abpusēju piekļuvi pētniecības un attīstības darbībām Fēru salās, no vienas puses, un Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammām, no otras puses,

TĀ KĀ Fēru salas un Savienība ir ieinteresētas sadarboties šo programmu īstenošanā, gūstot abpusēju labumu,

TĀ KĀ ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) (1) Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome pieņēma Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (turpmāk “ pamatprogramma”),

ŅEMOT VĒRĀ to, ka Fēru salu valdība noslēdz šo nolīgumu Dānijas Karalistes vārdā atbilstīgi Aktam par nolīgumu noslēgšanu, ko veic Fēru salu valdība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām,

TĀ KĀ, neskarot attiecīgos Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “LESD”) noteikumus, šis nolīgums un darbības, kas tiek veiktas saskaņā ar to, nekādā ziņā neietekmēs pilnvaras, kas dalībvalstīm piešķirtas, lai veiktu divpusējus pasākumus ar Fēru salām zinātnes, tehnoloģiju, pētniecības un attīstības jomā un, ja nepieciešams, noslēgtu attiecīgus nolīgumus,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

1. Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti vai minēti šajā nolīgumā un tā pielikumos, Fēru salas tiek iesaistītas pamatprogrammā, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (2), kā arī Padomes Lēmumiem 2006/971/EK (3), 2006/972/EK (4), 2006/973/EK (5), 2006/974/EK (6) un 2006/975/EK (7), kuri attiecas uz dažādām pamatprogrammas konkrētajām programmām.

2. Fēru salās piemēro visus tiesību aktus, kas izriet no 1. punktā minētajiem tiesību aktiem, tostarp tiesību aktus, ar kuriem izveido struktūras, kas nepieciešamas pamatprogrammas īstenošanai ar pētniecības darbībām saskaņā ar LESD 185. un 187. pantu.

3. Papildus 1. punktā minētajai iesaistei sadarbība var ietvert:

a)	regulāras apspriedes par pētniecības politikas ievirzi un prioritātēm, kā arī plānošanu Fēru salās un Savienībā;

b)	pārrunas par sadarbības perspektīvām un attīstību;

c)	savlaicīgu informācijas sniegšanu par programmu un pētniecības projektu īstenošanu Fēru salās un Savienībā un par saskaņā ar šo nolīgumu veiktā darba rezultātiem;

d)	kopīgas sanāksmes;

e)	pētnieku, inženieru un tehniķu vizītes un apmaiņu;

f)	regulārus un pastāvīgus Fēru salu un Savienības programmu vai projektu vadītāju kontaktus;

g)	speciālistu dalību semināros, simpozijos un darbsemināros.

2. pants

Noteikumi un nosacījumi attiecībā uz Fēru salu iesaisti pamatprogrammā

1. Fēru salu juridiskās vienības piedalās pamatprogrammas netiešās darbībās un Kopīgā pētniecības centra pasākumos ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro Savienības dalībvalstu juridiskām vienībām, saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti vai minēti I un II pielikumā. Noteikumi par priekšlikumu iesniegšanu un novērtēšanu, kā arī noteikumi piešķīruma līgumu un/vai citu līgumu piešķiršanai un slēgšanai saistībā ar Savienības programmām, kurus piemēro Fēru salu pētniecības iestādēm, ir tādi paši kā noteikumi, kurus piemēro piešķīruma līgumiem un/vai citiem līgumiem, kas saistībā ar tām pašām programmām noslēgti ar pētniecības iestādēm, kas veic darbību Savienībā, ņemot vērā Savienības un Fēru salu savstarpējās intereses.

Savienības juridiskās vienības piedalās Fēru salu pētniecības programmās un projektos par tēmām, kas līdzvērtīgas pamatprogrammas tēmām, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādus piemēro Fēru salu juridiskām vienībām, saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti vai minēti I un II pielikumā. Juridiskai vienībai, kas veic darbību citā valstī, kura iesaistīta pamatprogrammā, ir tādas pašas tiesības un pienākumi saskaņā ar šo nolīgumu kā juridiskām vienībām, kas veic darbību dalībvalstī, ja minētā asociētā valsts, kurā šī juridiskā vienība veic darbību, ir piekritusi piešķirt Fēru salu juridiskām vienībām tādas pašas tiesības un pienākumus.

2. No šā nolīguma piemērošanas dienas katru gadu pamatprogrammas darbības laikā Fēru salas iemaksā finansiālu ieguldījumu Savienības gada budžetā. Fēru salu finansiālo ieguldījumu pievieno summai, ko katru gadu no Savienības gada budžeta piešķir saistību apropriācijām, lai pildītu finansiālās saistības, kas izriet no dažāda veida pasākumiem, kuri vajadzīgi pamatprogrammas īstenošanai, vadībai un darbībai. Noteikumi, kas nosaka Fēru salu finansiālā ieguldījuma aprēķināšanu un maksāšanu, ir izklāstīti III pielikumā.

3. Fēru salu pārstāvji kā novērotāji piedalās pamatprogrammas komitejās, kas izveidotas ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (8). Šīs komitejas sanāk bez Fēru salu pārstāvju klātbūtnes balsošanas laikā. Fēru salām paziņos rezultātus. Šajā punktā minētā piedalīšanās notiek tādā pašā veidā kā dalībvalstu pārstāvju piedalīšanās, tostarp informācijas saņemšanas un dokumentēšanas procedūras ir tādas pašas.

4. Fēru salu pārstāvji kā novērotāji piedalās Kopīgā pētniecības centra valdē. Šajā punktā minētā piedalīšanās notiek tādā pašā veidā kā dalībvalstu pārstāvju piedalīšanās, tostarp informācijas saņemšanas un dokumentēšanas procedūras ir tādas pašas.

5. Ceļa izdevumus un uzturēšanās izdevumus, kas radušies Fēru salu pārstāvjiem, kuri piedalās šajā pantā minēto komiteju un struktūru sanāksmēs vai Savienības organizētajās sanāksmēs saistībā ar pamatprogrammas īstenošanu, Savienība atlīdzina uz tāda paša pamata un saskaņā ar procedūrām, kas pašlaik ir spēkā attiecībā uz dalībvalstu pārstāvjiem.

3. pants

Sadarbības veicināšana

1. Puses pieliks visas pūles, lai saskaņā ar tajās piemērojamiem tiesību aktiem sekmētu to pētnieku brīvu pārvietošanos un uzturēšanos, kuri piedalās šajā nolīgumā paredzētajās darbībās, un lai veicinātu to preču pārrobežu kustību, kuras paredzēts izmantot šādās darbībās.

2. Puses nodrošinās, ka naudas līdzekļu pārskaitījumiem starp Savienību un Fēru salām neuzliek maksājumus vai nodevas, ja minētie līdzekļi ir vajadzīgi, lai veiktu šajā nolīgumā paredzētās darbības.

4. pants

ES un Fēru salu Pētniecības komiteja

1. Izveido apvienotu komiteju ar nosaukumu “ES un Fēru salu Pētniecības komiteja”, kuras funkcijās ietilpst:

a)	nodrošināt, novērtēt un pārskatīt šā nolīguma īstenošanu;

b)	izvērtēt jebkuru pasākumu, kas varētu uzlabot un attīstīt sadarbību;

c)	regulāri apspriest pētniecības politikas turpmāko ievirzi un prioritātes un pētniecības plānošanu Fēru salās un Savienībā, kā arī turpmākās sadarbības perspektīvas;

d)	vajadzības gadījumā veikt šā nolīguma tehniskus grozījumus, piemērojot katras puses iekšējos apstiprināšanas procesus.

2. ES un Fēru salu Pētniecības komiteja pēc Fēru salu pieprasījuma var noteikt Fēru salu reģionus, kuri atbilst kritērijiem, kas noteikti 5. panta 1. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 1083/2006 (2006. gada 11. jūlijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999 (9), un kuri tādējādi var tikt atzīti par reģioniem, kuri ir tiesīgi gūt labumu no pētniecības darbībām īpašās programmas “Iespējas” darba programmā “Pētniecības potenciāls”.

3. ES un Fēru salu Pētniecības komiteja, kurā ir Komisijas un Fēru salu pārstāvji, pieņem savu reglamentu.

4. ES un Fēru salu Pētniecības komiteja sanāk vismaz reizi divos gados. Ārkārtas sanāksmes sasauc pēc vienas vai otras puses pieprasījuma.

5. pants

Nobeiguma noteikumi

1. Šā nolīguma I, II, III un IV pielikums ir tā sastāvdaļa.

2. Šis nolīgums ar šo ir noslēgts uz pamatprogrammas atlikušo darbības termiņu. Tas stājas spēkā dienā, kad abas puses ir paziņojušas viena otrai par savu šim nolūkam vajadzīgo procedūru pabeigšanu. To provizoriski piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šo nolīgumu var grozīt tikai rakstiski pēc pušu abpusējas piekrišanas. Grozījumi stāsies spēkā saskaņā ar to pašu procedūru, kuru piemēro nolīgumam, ar diplomātisko kanālu starpniecību. Ikviena no pusēm var izbeigt šo nolīgumu jebkurā laikā, par to ar diplomātisko kanālu starpniecību rakstiski paziņojot sešus mēnešus iepriekš. Projektus un darbības, kas šā nolīguma izbeigšanas un/vai darbības termiņa beigšanās brīdī nav pabeigti, turpina līdz to pilnīgai pabeigšanai saskaņā ar šajā nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem. Puses savstarpēji vienojas par jebkurām citām nolīguma izbeigšanas sekām.

3. Ja viena puse paziņo otrai pusei, ka tā neslēdz šo nolīgumu, ar šo puses savstarpēji vienojas, ka:

—	Savienība atmaksā Fēru salām to ieguldījumu Eiropas Savienības gada budžetā, kas minēts 2. panta 2. punktā,

—	tomēr Savienības ieguldītos līdzekļus saistībā ar Fēru salu juridisko vienību dalību netiešās darbībās, tostarp 2. panta 5. punktā minēto atlīdzinājumu, Savienība atskaita no minētā atmaksājuma,

—	projektus un darbības, kas uzsāktas saskaņā ar provizorisko piemērošanu un turpinās brīdī, kad tiek sniegts 2. punktā minētais paziņojums, turpina līdz to pabeigšanai saskaņā ar nolīgumā izklāstītajiem nosacījumiem.

4. Ja Savienība nolemj pārskatīt pamatprogrammu, tā dara Fēru salām zināmu šo grozījumu precīzu saturu vienas nedēļas laikā pēc tam, kad Savienība tos ir pieņēmusi. Ja šādi pārskata vai paplašina pētniecības programmas, Fēru salas var izbeigt šā nolīguma darbību, par to paziņojot sešus mēnešus iepriekš. Puses paziņo par jebkuru nodomu izbeigt vai pagarināt šo nolīgumu trīs mēnešos pēc Savienības lēmuma pieņemšanas.

5. Ja Savienība pieņem jaunu daudzgadu pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumu jomās, pēc jebkuras puses pieprasījuma var atkārtoti risināt sarunas par jaunu nolīgumu vai atjaunot nolīgumu ar savstarpēji saskaņotiem nosacījumiem.

6. Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, kurās piemēro LESD, un saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz minētais līgums, un, no otras puses, Fēru salu teritorijā.

7. Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un fēru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на трети юни две хиляди и десета година.

Hecho en Bruselas, el tres de junio de dos mil diez.

V Bruselu dne třetího června dva tisíce deset.

Udfærdiget i Bruxelles den tredje juni to tusind og ti.

Geschehen zu Brüssel am dritten Juni zweitausendzehn.

Kahe tuhande kümnenda aasta juunikuu kolmandal päeval Brüsselis.

'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις τρεις Ιουνίου δύο χιλιάδες δέκα.

Done at Brussels on the third day of June in the year two thousand and ten.

Fait à Bruxelles, le trois juin deux mille dix.

Fatto a Bruxelles, addì tre giugno duemiladieci.

Briselē, divi tūkstoši desmitā gada trešajā jūnijā

Priimta du tūkstančiai dešimtų metų birželio trečią dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizedik év június harmadik napján.

Magħmul fi Brussell, it-tielet jum ta' Ġunju tas-sena elfejn u għaxra.

Gedaan te Brussel, de derde juni tweeduizend tien.

Sporządzono w Brukseli dnia trzeciego czerwca dwa tysiące dziesiątego roku.

Feito em Bruxelas, em três de Junho de dois mil e dez.

Întocmit la Bruxelles, la trei iunie două mii zece.

V Bruseli tretieho júna dvetisícdesať.

V Bruslju, dne tretjega junija leta dva tisoč deset.

Tehty Brysselissä kolmantena päivänä kesäkuuta vuonna kaksituhattakymmenen.

Som skedde i Bryssel den tredje juni tjugohundratio.

Gjørdur í Brússel triðja juni tvey túsund og tíggju.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Ühenduse nimel

Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα

For the European Union

Pour l'Union européenne

Per l'Unione europea

Eiropas Savieníbas vārdā

Europos Sajungos vardu

Az Európai Unió részéről

Ghall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

Fyri Evropeiska Somveldið

За правителството на Фарьорските острови

Por el Gobierno de las Islas Feroe

Za vládu Faerských ostrovů

For Færøernes landsstyre

Für die Regierung der Färöer

Fääri saarte valitsuse nimel

Για την Κυβέρνηση των Νήσων Φερόες

For the Government of the Faroes

Pour le gouvernement des îles Féroé

Per il governo delle isole Færøer

Fēru salu valdības vārdā

Farerų Vyriausybės vardu

A Feröer szigetek kormánya részéről

Għall-Gvern tal-Gżejjer Faeroe.

Voor de regering van de Faeröer

W imieniu rządu Wysp Owczych

Pelo Governo das IIhas Faroé

Pentru Guvernul Insulelor Feroe

Za vládu Faerských ostrovov

Za Vlado Ferskih otokov

Färsaarten hallituksen puolesta

För Färöarnas landsstyre

Fyri Føroya landsslýri

(1) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(2) OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.

(3) OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.

(4) OV L 400, 30.12.2006., 243. lpp.

(5) OV L 400, 30.12.2006., 272. lpp.

(6) OV L 400, 30.12.2006., 299. lpp.

(7) OV L 400, 30.12.2006., 368. lpp.

(8) OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(9) OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp.

I PIELIKUMS

SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU UN FĒRU SALU JURIDISKO VIENĪBU DALĪBAS NOTEIKUMI

Šajā nolīgumā “juridiska vienība” ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, kas izveidota atbilstīgi tās valsts tiesību aktiem, kur tā veic darbību, vai atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, kura ir tiesību subjekts un kura ir tiesīga savā vārdā uzņemties jebkāda veida tiesības un pienākumus.

I. Fēru salu juridisko vienību dalības noteikumi pamatprogrammas netiešās darbībās

Tādu juridisko vienību dalība, kuras veic darbību Fēru salās, pamatprogrammas netiešās darbībās un to finansēšana notiek saskaņā ar nosacījumiem, kas asociētajām valstīm paredzēti Regulā (EK) Nr. 1906/2006. Ja Savienība paredz noteikumus LESD 185. un 187. panta īstenošanai, Fēru salām ir atļauts piedalīties juridiskajās struktūrās, kas izveidotas saskaņā ar minētajiem noteikumiem, atbilstīgi normām par šādu juridisko struktūru izveidi.

Juridiskās vienības, kas veic darbību Fēru salās, ir tiesīgas piedalīties netiešās darbībās, pamatojoties uz LESD 185. un 187. pantu, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz juridiskām vienībām, kas veic darbību dalībvalstīs.

Juridiskās vienības, kas veic darbību Fēru salās, ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi attiecas uz juridiskām vienībām, kas veic darbību dalībvalstīs, ir tiesīgas saņemt aizdevumus, ko Eiropas Investīciju banka sniedz pamatprogrammā izklāstīto pētniecības mērķu atbalstam (riska dalīšanas finanšu mehānisms).

Ar Fēru salu juridiskām vienībām rēķinās tāpat kā ar Savienības juridiskām vienībām, izvēloties attiecīgu skaitu neatkarīgu speciālistu Regulas (EK) Nr. 1906/200617. un 27. pantā paredzētajiem uzdevumiem saskaņā ar šajos pantos minētajiem nosacījumiem, kā arī dalībai pamatprogrammas dažādās grupās un padomdevējās komitejās, ņemot vērā tiem uzticētajiem uzdevumiem atbilstošas spējas un zināšanas.

Atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1906/2006 un Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1), (turpmāk “Finanšu regula”) piešķīruma līgumā un/vai citā līgumā, kuru Savienība noslēgusi ar jebkuru Fēru salu juridisko vienību, lai veiktu netiešu darbību, paredz pārbaudes un revīzijas, kas jāveic Komisijai vai Eiropas Savienības Revīzijas palātai, vai to uzdevumā. Sadarbības un abpusēju interešu garā attiecīgās Fēru salu iestādes sniegs jebkādu samērīgu un lietderīgu palīdzību, kas attiecīgajos apstākļos var būt nepieciešama, lai palīdzētu veikt šādas pārbaudes un revīzijas.

II. Noteikumi par dalībvalstu juridisko vienību dalību Fēru salu pētniecības programmās un projektos

Lai juridiskās vienības, kas veic darbību Savienībā un kas izveidotas saskaņā ar kādas Savienības dalībvalsts vai Savienības tiesību aktiem, piedalītos Fēru salu pētniecības un attīstības programmu projektos, līdztekus var būt nepieciešama vismaz vienas Fēru salu juridiskās vienības dalība. Ja nepieciešams, priekšlikumus par šādu dalību iesniedz kopīgi ar Fēru salu juridisko(-ām) vienību(-ām).

Saskaņā ar 1. punktu un II pielikumu uz to juridisko vienību tiesībām un pienākumiem, kuras veic darbību Savienībā un piedalās Fēru salu pētniecības un attīstības programmu pētniecības projektos, kā arī uz piedāvājumu iesniegšanas un vērtēšanas noteikumiem un piešķīruma līgumu un/vai citu līgumu piešķiršanas un slēgšanas noteikumiem saistībā ar šādiem projektiem attiecas Fēru salu normatīvie akti un valdības norādījumi, ar ko reglamentē pētniecības un attīstības programmu darbību, kā arī attiecīgā gadījumā valsts drošības ierobežojumi, ko piemēro Fēru salu juridiskām vienībām, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi un ņemot vērā Fēru salu un Savienības sadarbības specifiku šajā jomā.

Uz tādu juridisko vienību finansēšanu, kuras veic darbību Savienībā un piedalās Fēru salu pētniecības un attīstības programmu pētniecības projektos, attiecas Fēru salu normatīvie akti un valdības norādījumi, ar ko reglamentē pētniecības un attīstības programmu darbību, kā arī attiecīgā gadījumā valsts drošības ierobežojumi, ko piemēro tām juridiskām vienībām, kuras piedalās Fēru salu pētniecības un attīstības programmu pētniecības projektos, bet kuras nav Fēru salu juridiskās vienības. Gadījumā, ja finansējums netiek sniegts tām juridiskām vienībām, kuras nav Fēru salu juridiskās vienības, Savienības juridiskās vienības pašas sedz savas izmaksas, tostarp savu relatīvo daļu projekta vispārējās vadības un administratīvajās izmaksās.

3.	Priekšlikumi pētniecībai visās jomās jāiesniedz Fēru salu Pētniecības padomei (Granskingarráðið).

4.	Fēru salas regulāri informē Savienību par īstenojamām Fēru salu programmām un tādu juridisko vienību dalības iespējām, kuras veic darbību Savienībā.

(1) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

II PIELIKUMS

INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAS PRINCIPI

I. Piemērošana

Šajā nolīgumā: terminam “intelektuālais īpašums” ir nozīme, kas izklāstīta 2. pantā 1967. gada 14. jūlijā Stokholmā parakstītajā Konvencijā par Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas izveidi; “zināšanas” ir gan aizsargāti, gan neaizsargāti rezultāti, tostarp informācija, kā arī autortiesības vai tiesības, kas attiecināmas uz šādu informāciju, pēc pieteikumu iesniegšanas nolūkā saņemt patentus, dizainparaugus, augu šķirņu aizsardzības dokumentus, papildu aizsardzības sertifikātus vai līdzīgus aizsardzības veidus vai pēc to saņemšanas.

II. Pušu juridisko vienību intelektuālā īpašuma tiesības

Katra puse nodrošina, ka to otras puses juridisko vienību intelektuālā īpašuma tiesības, kuras piedalās atbilstoši šim nolīgumam veiktās darbībās, kā arī blakustiesības un pienākumi, kas izriet no šādas dalības, atbilst attiecīgajām starptautiskajām konvencijām, kuras ir piemērojamas pusēm, tostarp TRIPS nolīgumam (Nolīgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, ko pārvalda Pasaules Tirdzniecības organizācija), kā arī Bernes konvencijai (1971. gada Parīzes akts) un Parīzes konvencijai (1967. gada Stokholmas akts).

Fēru salu juridiskām vienībām, kas piedalās pamatprogrammas netiešā darbībā, ir tiesības un pienākumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 1906/2006 un attiecīgi ar Savienību noslēgtajos piešķīruma līgumos un/vai citos līgumos, un tie ir atbilstīgi 1. punktam. Ja Fēru salu juridiskās vienības piedalās pamatprogrammas netiešā darbībā, kas īstenota atbilstoši LESD 185. pantam, tām ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu kā iesaistīto dalībvalstu juridiskām vienībām, kā to paredz attiecīgais Eiropas Parlamenta un Padomes lēmums un attiecīgi ar Savienību noslēgtais piešķīruma līgums un/vai cits līgums, un tie ir atbilstīgi 1. punktam.

Savienības juridiskām vienībām, kas piedalās Fēru salu pētniecības programmās vai projektos, ir tādas pašas tiesības un pienākumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu kā juridiskām vienībām, kuras veic darbību Fēru salās un piedalās šādās pētniecības programmās vai projektos, un tie ir atbilstīgi 1. punktam.

III. Pušu intelektuālā īpašuma tiesības

Ja vien puses nav īpaši vienojušās citādi, uz zināšanām, ko puses radījušas, veicot darbības saskaņā ar šā nolīguma 1. panta 3. punktu, attiecas šādi noteikumi:

a)	puse, kas rada šādas zināšanas, ir minēto zināšanu īpašniece. Ja nevar noteikt, cik daudz darba katra puse attiecīgi ieguldījusi, pusēm ir kopīpašuma tiesības uz šīm zināšanām;

b)	puse, kurai ir īpašuma tiesības uz minētajām zināšanām, piešķir otrai pusei piekļuves tiesības šīm zināšanām šā nolīguma 1. panta 3. punktā minēto darbību veikšanai. Šādas piekļuves tiesības piešķir bez atlīdzības.

Ja vien puses nav īpaši vienojušās citādi, uz pušu zinātniskiem rakstiem attiecas šādi noteikumi:

ja viena puse žurnālos, rakstos, pārskatos, grāmatās, tostarp ar videomateriālu un programmatūru starpniecību, publicē zinātniskus un tehniskus datus, informāciju un rezultātus, kas izriet no darbībām vai ir saistīti ar darbībām, kas veiktas atbilstoši šim nolīgumam, tad otrai pusei piešķir vispasaules neekskluzīvu, neatsaucamu, bezmaksas licenci, kas ļauj tulkot, pavairot, adaptēt, pārraidīt un publiski izplatīt šādus darbus;

uz visiem ar autortiesībām aizsargāto datu un informācijas eksemplāriem, kurus paredzēts izplatīt publiski un kuri sagatavoti atbilstīgi šai iedaļai, norāda darba autora(-u) vārdu(-us), ja vien autors no tā nav nepārprotami atteicies. Tajos jābūt arī skaidri redzamam apliecinājumam par pušu kopīgu atbalstu.

Ja vien puses nav īpaši vienojušās citādi, uz pušu neizpaužamo informāciju attiecas šādi noteikumi:

a)	darot zināmu otrai pusei informāciju, kas attiecas uz darbībām, kuras veiktas atbilstoši šim nolīgumam, katra puse nosaka to informāciju, kuru tā vēlas saglabāt kā neizpaužamu;

b)	šādu informāciju saņēmusī puse var uz savu atbildību šādu neizpaužamu informāciju nodot tās pārziņā esošām struktūrām vai personām konkrētos šā nolīguma īstenošanas nolūkos;

informāciju saņēmusī puse šādu neizpaužamu informāciju var izplatīt plašāk, nekā minēts b) apakšpunktā, tikai pēc neizpaužamu informāciju sniegušās puses iepriekšējas rakstiskas atļaujas saņemšanas. Puses sadarbojas, izstrādājot iepriekšējas rakstiskas atļaujas pieprasīšanas un saņemšanas procedūras, lai varētu plašāk izplatīt šādu informāciju, un katra puse sniegs šādu apstiprinājumu tādā apjomā, kādu pieļauj tās iekšpolitika, noteikumi un tiesību akti;

neizpaužama informācija, kas nav dokumentāra, un cita konfidenciāla informācija, kas sniegta semināros un citās sanāksmēs, kuras organizētas pušu pārstāvjiem saistībā ar šo nolīgumu, vai informācija, kas saistīta ar personāla nodarbināšanu, iekārtu izmantošanu vai netiešām darbībām, ir uzskatāma par konfidenciālu, ja šādas neizpaužamas vai citas konfidenciālas vai iekšējas informācijas saņēmējs atbilstīgi a) apakšpunktam tika informēts par saņemtās informācijas konfidencialitāti laikā, kad informācija tika nodota;

puses apņemas pielikt visas pūles, lai nodrošinātu, ka neizpaužama informācija, ko tās saņēmušas atbilstoši a) un c) apakšpunktam, tiek kontrolēta atbilstoši šeit noteiktajam. Ja kāda no pusēm uzzina, ka tā nespēs vai varētu nespēt ievērot neizplatīšanas noteikumus, kas izklāstīti a) un c) apakšpunktā, tā nekavējoties informē otru pusi. Puses pēc tam apspriežas, lai vienotos par atbilstīgu rīcību.

III PIELIKUMS

NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ FĒRU SALU FINANSIĀLO IEGULDĪJUMU PAMATPROGRAMMĀ

I. Fēru salu finansiālā ieguldījuma aprēķināšana

Fēru salu finansiālo ieguldījumu pamatprogrammā nosaka katru gadu proporcionāli un papildus summai, kas katru gadu Savienības gada budžetā paredzēta saistību apropriācijām, kuras vajadzīgas pamatprogrammas īstenošanai, pārvaldībai un darbībai, saskaņā ar Finanšu regulu un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (1).

Proporcionalitātes koeficientu, kas nosaka Fēru salu ieguldījumu, iegūst, nosakot attiecību starp Fēru salu iekšzemes kopproduktu tirgus cenās un Savienības dalībvalstu iekšzemes kopproduktu summu tirgus cenās. Šo attiecību dalībvalstīm aprēķina, pamatojoties uz jaunākajiem Komisijas (Eurostat) statistikas datiem, kas attiecas uz to pašu gadu un ir pieejami Savienības provizoriskā budžeta projekta publicēšanas laikā, un Fēru salām – pamatojoties uz jaunākajiem Fēru salu Nacionālās statistikas iestādes (Hagstova Føroya) statistikas datiem, kas attiecas uz to pašu gadu un ir pieejami Savienības provizoriskā budžeta projekta publicēšanas laikā.

Komisija pēc iespējas drīz un ne vēlāk kā 1. septembrī katru gadu pirms attiecīgā finanšu gada paziņo Fēru salām šādu informāciju kopā ar attiecīgiem pamatojuma dokumentiem:

—	saistību apropriāciju summu Savienības provizoriskā budžeta projekta izdevumu tāmē, kas atbilst pamatprogrammai,

—	aprēķināto ieguldījumu summu no provizoriskā Savienības budžeta projekta, kas atbilst Fēru salu dalībai pamatprogrammā saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu.

Tiklīdz Savienības gada budžets ir pieņemts galīgajā variantā, Komisija paziņo Fēru salām 1. punktā minētās galīgās summas izdevumu tāmē, kas atbilst Fēru salu dalībai.

II. Fēru salu finansiālā ieguldījuma maksājumi

Komisija ne vēlāk kā katra finanšu gada janvārī un jūnijā izdod Fēru salām uzaicinājumu veikt iemaksu atbilstoši to ieguldījumam saskaņā ar šo nolīgumu. Šie uzaicinājumi veikt iemaksu paredz šādus maksājumus:

Fēru salu ieguldījuma sešas divpadsmitdaļas 30 dienās pēc uzaicinājuma veikt iemaksu saņemšanas. Tomēr sešas divpadsmitdaļas, ko iemaksā 30 dienas pēc janvārī izdotā uzaicinājuma saņemšanas, aprēķina, pamatojoties uz summu, kas ir norādīta provizoriskā budžeta projekta ieņēmumu tāmē: šādi iemaksātas summas regularizē kopā ar sešu divpadsmitdaļu maksājumu 30 dienas pēc tam, kad saņemts uzaicinājums veikt iemaksu, kurš izdots vēlākais jūnijā.

Pirmajam šā nolīguma īstenošanas gadam Komisija pirmo uzaicinājumu veikt iemaksu izdod 30 dienās pēc nolīguma provizoriskās piemērošanas dienas. Ja šis uzaicinājums veikt iemaksu tiek izdots pēc 15. jūnija, tas paredz, ka Fēru salu ieguldījuma divpadsmit divpadsmitdaļu iemaksa, kas aprēķināta, pamatojoties uz summu, kura ir norādīta budžeta ieņēmumu tāmē, jāveic 30 dienās.

2.	Fēru salu ieguldījumu denominē un iemaksā euro. Fēru salu maksājumu kreditē Savienības programmām kā budžeta ieņēmumus, kas iekļauti attiecīgajā budžeta pozīcijā Savienības gada budžeta ieņēmumu tāmē. Uz apropriāciju pārvaldību attiecas Finanšu regula.

Fēru salas iemaksā savu ieguldījumu saskaņā ar šo nolīgumu atbilstoši 1. punktā noteiktajam grafikam. Par jebkuru ieguldījuma maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, Fēru salām ir jāmaksā soda procenti par nenomaksāto summu. Procentu likme par debitoru parādiem, kas nav samaksāti termiņā, ir likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām kapitāla refinansēšanas operācijām, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā kalendārajā dienā, kurā ir atmaksas termiņš, palielinot šo likmi par pusotru procenta punktu.

Gadījumā, ja ieguldījuma maksājuma kavējums ir tāds, ka tas var nopietni apdraudēt programmas īstenošanu un pārvaldību, Komisija apturēs Fēru salu dalību programmā attiecīgajā finanšu gadā, ja maksājums netiks iemaksāts 20 darbdienās pēc oficiālas atgādinājuma vēstules nosūtīšanas Fēru salām, neskarot Savienības saistības saskaņā ar piešķīruma līgumiem un/vai citiem līgumiem, kas jau noslēgti attiecībā uz atsevišķu netiešo darbību īstenošanu.

4.	Vēlākais tā gada 31. maijā, kas ir pēc attiecīgā finanšu gada, informācijas nolūkos sagatavo un nosūta Fēru salām paziņojumu par apropriācijām pamatprogrammai attiecīgajam finanšu gadam atbilstīgi Kopienas ieņēmumu un izdevumu pārskata paraugam.

Slēdzot katra finanšu gada kontus un ņemot vērā ieņēmumu un izdevumu pārskata veidošanas sistēmu, Komisija noteiktā kārtībā regularizē kontus saistībā ar Fēru salu dalību. Šādā regularizācijā ņem vērā labojumus, kas veikti, pārņemot, anulējot, pārnesot, atbrīvojot vai papildinot un grozot budžetu finanšu gada laikā. Šādu regularizāciju veic otrā maksājuma laikā nākamajam finanšu gadam un 2014. gada jūlijā pēdējam finanšu gadam. Turpmāku regularizāciju veic katru gadu līdz 2016. gada jūlijam.

(1) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.

IV PIELIKUMS

ŠAJĀ NOLĪGUMĀ IETVERTO SAVIENĪBAS PROGRAMMU FĒRU SALU DALĪBNIEKU FINANŠU KONTROLE

I. Tieša saziņa

Komisija tieši sazinās ar programmas dalībniekiem, kas veic darbību Fēru salās, un to apakšuzņēmējiem. Tie var iesniegt tieši Komisijai visu attiecīgo informāciju un dokumentāciju, kas iesniedzama, pamatojoties uz šajā nolīgumā minētajiem tiesību aktiem un piešķīruma līgumiem un/vai citiem līgumiem, kas noslēgti to īstenošanas nolūkā.

II. Revīzijas

Saskaņā ar Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, kā arī citiem noteikumiem, kas minēti šajā nolīgumā, piešķīruma līgumos un/vai citos līgumos, kas noslēgti ar programmas dalībniekiem, kuri veic darbību Fēru salās, var paredzēt, ka Komisijas pārstāvji vai citas Komisijas pilnvarotas personas, tostarp OLAF pārstāvji, jebkurā laikā dalībnieku un to apakšuzņēmēju telpās var veikt zinātniskas, finanšu, tehnoloģiskas vai citas revīzijas.

Komisijas pārstāvjiem, Eiropas Savienības Revīzijas palātai un Komisijas pilnvarotām personām, tostarp OLAF pārstāvjiem, tiek nodrošināta piekļuve objektiem, darbiem un dokumentiem, kā arī visai informācijai, kas vajadzīga, lai veiktu šādas revīzijas, tostarp elektroniskā formātā, šīs piekļuves tiesības skaidri iekļaujot un norādot piešķīruma līgumos un/vai citos līgumos, kas noslēgti ar Fēru salu dalībniekiem, lai īstenotu šajā nolīgumā minētos tiesību aktus.

3.	Saskaņā ar attiecīgajos piešķīruma līgumos un/vai citos līgumos iekļautajiem noteikumiem revīzijas var veikt pēc pamatprogrammas vai šā nolīguma darbības termiņa beigām.

4.	Fēru salu valdības izraudzīto kompetento Fēru salu iestādi iepriekš informē par Fēru salu teritorijā veicamām revīzijām. Šāds paziņojums nav tiesisks priekšnoteikums minēto revīziju veikšanai.

III. Pārbaudes uz vietas

Saskaņā ar šo nolīgumu Komisija, tostarp OLAF pārstāvji, ir pilnvarota veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas Fēru salu dalībnieku un to apakšuzņēmēju telpās saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (1).

Pārbaudes uz vietas un inspekcijas sagatavo un veic Komisija ciešā sadarbībā ar Nacionālo revīzijas biroju (Landsgrannskoðanin). Pēdējo minēto struktūru pietiekamu laiku iepriekš informē par pārbaužu un inspekciju objektu, mērķi un tiesisko pamatojumu, lai tā varētu sniegt palīdzību. Šai nolūkā Fēru salu kompetento iestāžu ierēdņi var piedalīties pārbaudēs uz vietas un inspekcijās.

3.	Ja attiecīgās Fēru salu iestādes vēlas, tās var veikt pārbaudes uz vietas un inspekcijas kopā ar Komisiju.

4.	Ja pamatprogrammas dalībnieki nepiekrīt pārbaudei uz vietas vai inspekcijai, Fēru salu iestādes, rīkojoties saskaņā ar valsts tiesību aktiem, palīdz Komisijas inspektoriem tiktāl, ciktāl pamatoti vajadzīgs, lai viņi varētu izpildīt savu pienākumu veikt pārbaudi uz vietas vai inspekciju.

5.	Komisija iespējami drīz ziņo Fēru salu kompetentajai iestādei par pārbaudē uz vietas vai inspekcijas gaitā konstatētu faktu vai aizdomām saistībā ar pārkāpumiem. Jebkurā gadījumā Komisijai jāinformē iepriekšminētā iestāde par šādu pārbaužu un inspekciju rezultātu.

IV. Informācija un konsultācijas

1.	Lai pienācīgi īstenotu šo pielikumu, Fēru salu un Savienības kompetentās iestādes regulāri apmainās ar informāciju, izņemot gadījumus, kad tas ir aizliegts vai nav atļauts attiecīgajos valsts tiesību aktos, un pēc vienas puses pieprasījuma veic konsultācijas.

2.	Fēru salu kompetentās iestādes pamatotā termiņā informē Komisiju par faktu vai aizdomām saistībā ar pārkāpumu, kas konstatēts šajā nolīgumā minēto tiesību aktu piemērošanai noslēgto piešķīruma līgumu un/vai citu līgumu slēgšanā un īstenošanā.

V. Konfidencialitāte

Uz paziņoto vai citādi saskaņā ar šo pielikumu iegūto informāciju attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu, un tā aizsargājama tāpat, kā tamlīdzīgu informāciju aizsargā Fēru salu tiesību akti un atbilstīgie noteikumi, kas attiecas uz Savienības iestādēm. Šādu informāciju drīkst izpaust tikai tādām personām Savienības iestādēs vai dalībvalstīs, vai Fēru salās, kuru amata pienākumu pildīšanai likumīgi nepieciešams zināt šādu informāciju, kā arī to drīkst izmantot tikai, lai nodrošinātu pušu finansiālo interešu efektīvu aizsardzību.

VI. Administratīvie pasākumi un sankcijas

Neskarot Fēru salu krimināltiesību normu piemērošanu, administratīvos pasākumus un sankcijas var piemērot Komisija saskaņā ar Regulām (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 un saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību (2).

VII. Atgūšana un izpildes nodrošināšana

Lēmumi, kurus Komisija pieņēmusi saistībā ar pamatprogrammu šā nolīguma darbības jomā un kuri uzliek finansiālas saistības personām, kas nav valstis, ir izpildāmi Fēru salās, piemērojot Fēru salu tiesas civilprocesuālās normas. Attiecīgie noteikumi par izpildes nodrošināšanu ir iekļauti piešķīruma līgumos ar Fēru salu dalībniekiem. Fēru salu valdības izraudzītās iestādes izpildes prasību iesniedz Fēru salu tiesā, neveicot citu kontroli kā vien akta autentiskuma pārbaudi, un par to informē Komisiju. Izpildes nodrošināšana notiek saskaņā ar Fēru salu procesuālajām normām. Izpildes nodrošināšanas lēmuma likumību kontrolē Eiropas Savienības Tiesa. Tiesas spriedumi saskaņā ar šķīrējtiesas klauzulu piešķīruma līgumā un/vai citā līgumā saistībā ar pamatprogrammu ir izpildāmi ar tādiem pašiem noteikumiem.

(1) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

(2) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

17.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/16

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 817/2010

(2010. gada 16. septembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā

(pārstrādāta versija)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 170. pantu saskaņā ar 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2003. gada 9. aprīļa Regula (EK) Nr. 639/2003, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1254/1999 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā (2), ir vairākas reizes būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu dēļ minētā regula ir jākodificē.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 168. pantu kompensācijas piešķīrumam un maksājumam par dzīvu liellopu eksportu jāatbilst Savienības tiesību aktiem par dzīvnieku labturību un, jo īpaši, Padomes 2004. gada 22. decembra Regulai (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas laikā un saistītajām darbībām (4).

(3)

Lai garantētu dzīvnieku labturības standartu saglabāšanu, būtu jāievieš uzraudzības sistēma, kura ietver obligātas pārbaudes izvešanas punktā no Kopienas muitas teritorijas un pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas, ja notiek transportlīdzekļa maiņa, un arī pirmās izkraušanas vietā galamērķa trešā valstī.

(4)	Lai veicinātu pareizas pārbaudes, izvedot no Kopienas muitas teritorijas, jānosaka izvešanas punkti.

(5)	Dzīvnieku fiziskā stāvokļa un veselības stāvokļa novērtēšanā vajadzīga īpaša kompetence un pieredze. Tādēļ pārbaudes būtu jāveic veterinārārstam. Turklāt būtu jāprecizē šādu pārbaužu apjoms un jāizstrādā paraugziņojums, kas nodrošinātu šādu pārbaužu precizitāti un saskaņotību.

(6)

Pārbaudēm trešās valstīs minētās regulas nolūkā būtu jābūt obligātām, un tās jāveic dalībvalstu iestādēm vai starptautiskām kontroles un uzraudzības iestādēm (turpmāk tekstā – “SA”), ko apstiprinājušas un kontrolē dalībvalstis saskaņā ar Komisijas 2009. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 612/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus eksporta kompensāciju sistēmas piemērošanā lauksaimniecības produktiem (5). Lai veiktu pārbaudes minētās regulas nolūkos, SA jo īpaši būtu jāatbilst apstiprināšanas un kontrolprasībām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 612/2009 VIII pielikumā.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 168. pantā un šajā regulā noteikts, ka atbilstība dzīvnieku labturības noteikumiem Savienībā ir nosacījums eksporta kompensāciju maksājumu saņemšanai. Tādēļ būtu skaidri jānorāda, ka, neskarot nepārvaramas varas gadījumus, kuri atzīti Eiropas Savienības Tiesas praksē, dzīvnieku labturības noteikumu neievērošanas gadījumā eksporta kompensāciju maksājumi nevis tiek samazināti, bet gan netiek veikti, ņemot vērā dzīvnieku skaitu, attiecībā uz kuriem nav ievēroti labturības noteikumi. Kompensāciju maksājumu zaudējums saistībā ar dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem nav ievēroti labturības noteikumi, neatkarīgi no šo dzīvnieku konkrētā fiziskā stāvokļa izriet gan no šiem noteikumiem, gan arī no dzīvnieku labturības noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1/2005 3. līdz 9. pantā, kā arī tur minētajos pielikumos.

(8)

Papildus eksporta kompensācijas nemaksāšanai, ja ir pierādījums, ka Regula (EK) Nr. 1/2005 nav ievērota attiecībā uz lielu skaitu dzīvnieku, jāpiemēro atbilstoši sodi. Turklāt, ja tāda neatbilstība radusies pilnīgas dzīvnieku labturības prasību neievērošanas dēļ, būtu jānosaka visas kompensācijas zaudējums.

(9)

Ņemot vērā atšķirības dažādu valodu versiju starpā, jāprecizē, ka kompensāciju par visiem eksporta deklarācijā norādītajiem dzīvniekiem ir jāatsaka, ja dzīvnieku skaits, par kuriem nav samaksāta kompensācija, ir lielāks nekā 5 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas, bet ir vismaz trīs dzīvnieki vai 10 vai vairāk dzīvnieku, bet vismaz 2 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas. Tādējādi attiecīgi būtu jāgroza 6. panta 2. punkta b) apakšpunkts.

(10)	Dalībvalstis sniedz Komisijai vajadzīgo informāciju minētās regulas piemērošanas uzraudzības un ziņošanas nolūkā.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Eksporta kompensāciju maksājumi par dzīviem liellopiem, uz kuriem attiecas KN kods 0102 (turpmāk “dzīvnieki”), ievērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 168. pantu, pārvedot dzīvniekus uz pirmo izkraušanas vietu galamērķa trešā valstī, ir pakļauti noteikumiem, kuri ietverti Regulas (EK) Nr. 1/2005 3. līdz 9. pantā, kā arī tur minētajos pielikumos un šajā regulā.

Šajā regulā un attiecībā uz autotransporta līdzekli “pirmā izkraušanas vieta galamērķa trešā valstī” ir vieta, kur galamērķī no transportlīdzekļa tiek izkrauts pirmais dzīvnieks, tādējādi izņemot vietu, kur braucienu pārtrauc, lai atpūtinātu, pabarotu vai padzirdītu dzīvniekus.

2. pants

Pārbaudes Kopienas muitas teritorijā

1. Dzīvniekus izvest no Kopienas muitas teritorijas var tikai šādos izvešanas punktos:

a)	robežkontroles punktā, kas apstiprināts ar Komisijas lēmumu par dzīvu nagaiņu no trešām valstīm veterinārajām pārbaudēm; vai

b)	izvešanas punktā, ko noteikusi dalībvalsts.

2. Valsts pilnvarots veterinārārsts izvešanas punktā saskaņā ar Padomes Direktīvu 96/93/EK (6) pārbauda, vai par dzīvniekiem, par kuriem ir pieņemta eksporta deklarācija:

a)	ir ievērotas Regulā (EK) Nr. 1/2005 noteiktās prasības no izbraukšanas vietas, kā noteikts minētās regulas 2. panta r) punktā, līdz izvešanas punktam; un

b)	transporta nosacījumi turpmākajam braucienam atbilst Regulai (EK) Nr. 1/2005, un vai ir veikti vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to atbilstību līdz pirmajai izkraušanai galamērķa trešā valstī.

Valsts pilnvarots veterinārārsts, kurš veicis pārbaudes, aizpilda ziņojumu saskaņā ar šīs Regulas I pielikumā noteikto paraugu, apliecinot, vai saskaņā ar pirmo daļu veikto pārbaužu rezultāti ir apmierinoši vai neapmierinoši.

Veterinārā iestāde, kas atbild par izvešanas punktu, saglabā minēto ziņojumu vismaz trīs gadus. Ziņojuma kopiju nosūta maksātājiestādei.

3. Ja valsts pilnvarots veterinārārsts izvešanas punktā uzskata, ka 2. punkta prasības ir ievērotas, viņš to apliecina ar vienu no II pielikumā minētajām norādēm, apzīmogojot un parakstot dokumentu, kurš ir pierādījums izvešanai no Kopienas muitas teritorijas, vai nu T5 kontroleksemplāra J iedaļā, vai atbilstošākajā vietā valsts dokumentā.

4. Valsts pilnvarots veterinārārsts izvešanas punktā norāda uz 3. punktā minētā dokumenta kopējo dzīvnieku skaitu, par kuriem ir pieņemta eksporta deklarācija, izņemot tādu dzīvnieku skaitu, kuri pārvedot atnesušies vai kam bijis aborts, vai kuri nobeigušies, vai attiecībā uz kuriem netika ievērotas Regulas (EK) Nr. 1/2005 prasības.

5. Dalībvalstis var pieprasīt, lai eksportētājs izvešanas punktā sniedz valsts pilnvarotajam veterinārārstam iepriekšēju paziņojumu par sūtījuma ierašanos izvešanas punktā.

6. Atkāpjoties no 1. punkta, ja piemēro vienkāršoto Kopienas tranzīta procedūru pārvadāšanai pa dzelzceļu vai lielos konteineros, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 612/2009 11. pantā, valsts pilnvarots veterinārārsts veic pārbaudes birojā, kur dzīvniekus pakļauj šādai procedūrai.

Šā panta 3. un 4. punktā minēto sertifikāciju un norādes izdara uz dokumenta, ko izmanto kompensācijas maksājumu nolūkā, vai uz T5 kontroleksemplāra gadījumā, kurš aprakstīts Regulas (EK) Nr. 612/2009 11. panta 4. punktā.

3. pants

Pārbaudes trešās valstīs

1. Pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas eksportētājs nodrošina, lai dzīvniekus pakļautu pārbaudei:

a)	jebkurā vietā, kur notiek transportlīdzekļa maiņa, izņemot gadījumus, ja šāda maiņa nebija plānota un tā notiek ārkārtēju un neparedzētu apstākļu dēļ;

b)	pirmās izkraušanas vietā galamērķa trešā valstī.

2. Starptautiska kontroles un uzraudzības iestāde, ko šajā nolūkā apstiprinājusi un kontrolē dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 18.–23. pantu, vai oficiāla dalībvalsts aģentūra atbild par 1. punktā paredzēto pārbaužu veikšanu.

Pārbaudes, kas paredzētas 1. punktā, veic veterinārārsts, kuram ir diploms, sertifikāts vai cits kvalifikāciju apliecinošs dokuments, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/36/EK (7) 21. pantā. Tomēr dalībvalstis, kas ir apstiprinājušas starptautiskas kontroles un uzraudzības iestādes, kuras minētas šā punkta pirmajā daļā, gādā, lai tās iestādes pārbauda veterinārārstus, kuru kvalifikācija neatbilst minētās direktīvas nosacījumiem, zina prasības, kas noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1/2005. Šīs pārbaudes veic pienācīgi, objektīvi un taisnīgi, izmantojot atbilstīgas procedūras.

Ziņojumu par katru pārbaudi, kas veikta saskaņā ar 1. punktu, sagatavo veterinārārsts, kurš veica pārbaudi, saskaņā ar šīs Regulas III un IV pielikumā noteiktajiem paraugiem.

4. pants

Procedūra eksporta kompensāciju maksājumiem

1. Eksportētājs tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā ir pieņemta eksporta deklarācija, vēlākais, eksporta deklarācijas iesniegšanas dienā paziņo visu vajadzīgo sīko informāciju par braucienu.

Vienlaikus vai vēlākais tad, kad viņš par to uzzina, eksportētājs paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru iespējamo transportlīdzekļa maiņu.

2. Pieteikumiem par eksporta kompensāciju maksājumiem, kas izstrādāti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 46. pantu, šajā pantā noteiktajā termiņā jāpievieno:

a)	pienācīgi aizpildīts dokuments, kas noteikts šās regulas 2. panta 3. punktā; un

b)	ziņojumi, kas paredzēti šās regulas 3. panta 2. punkta trešajā daļā.

3. Ja 3. panta 1. punktā noteiktās pārbaudes nevarēja veikt tādu iemeslu dēļ, ko eksportētājs nespēja kontrolēt, kompetentā iestāde pēc eksportētāja saprātīgas prasības var pieņemt citus dokumentus, kuri pierāda, ka ir ievērota Regula (EK) Nr. 1/2005.

5. pants

Eksporta kompensāciju nemaksāšana

1. Kopējā eksporta kompensāciju maksājumu summa par katru dzīvnieku, kas aprēķināta saskaņā ar otro daļu, netiek izmaksāta par:

a)	dzīvniekiem, kuri pārvedot nobeigušies, izņemot 2. punktā paredzētos gadījumus;

b)	dzīvniekiem, kuri atnesušies vai kam bijis aborts pārvedot pirms to pirmās izkraušanas galamērķa trešā valstī;

c)	dzīvniekiem, par kuriem kompetentā iestāde uzskata, ka Regulas (EK) Nr. 1/2005 3. līdz 9. pantā, kā arī tur minētajos pielikumos, ietvertie noteikumi nav ievēroti, ņemot vērā 4. panta 2. punktā minētos dokumentus un/vai visus citus tās rīcībā esošos elementus par atbilstību šai regulai.

Dzīvnieka svaru, par kuru kompensāciju nemaksā, nosaka pēc vienotas likmes, sadalot kopējo svaru kilogramos, kas norādīti eksporta deklarācijā, ar kopējo dzīvnieku skaitu, kas norādīts tajā pašā deklarācijā.

2. Ja dzīvnieki ir nobeigušies pārvedot force majeure iemeslu dēļ pēc izvešanas no Kopienas muitas teritorijas, tad:

a)	nediferencētās kompensācijas gadījumā samaksā visu kompensāciju;

b)	diferencētās kompensācijas gadījumā samaksā daļu kompensācijas, kas aprēķināta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 25. panta 2. punktu.

6. pants

Sodi

1. Kompensāciju turpmāk samazina par summu, kas vienāda ar nesamaksāto kompensācijas summu saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ja dzīvnieku skaits, par kuriem nav samaksāta eksporta kompensācija, ir:

a)	lielāks nekā 1 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas, bet ir vismaz divi dzīvnieki; vai

b)	vairāk nekā pieci dzīvnieki.

2. Kompensāciju par visiem eksporta deklarācijā norādītajiem dzīvniekiem atsaka, ja dzīvnieku skaits, par kuriem nav samaksāta kompensācija saskaņā ar 5. panta 1. punktu, ir:

a)	lielāks nekā 5 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas, bet ir vismaz trīs dzīvnieki; vai

b)	10 vai vairāk dzīvnieki, bet vismaz 2 % no skaita, kas norādīts uz pieņemtās eksporta deklarācijas.

3. Šā panta 1. un 2. punkta nolūkā neņem vērā dzīvniekus, kas nobeigušies pārvadāšanas laikā, un dzīvniekus, kas atnesušies vai kam bijis aborts pirms to pirmās izkraušanas galamērķa trešā valstī, un par kuriem eksportētājs kompetentajai iestādei pierāda, ka to nobeigšanās vai dzimšana, vai aborts nav Regulas (EK) Nr. 1/2005 neievērošanas rezultāts.

4. Regulas (EK) Nr. 612/2009 48. pantā minēto sodu nepiemēro nesamaksātajai summai un samazinājuma summai atbilstīgi šīs Regulas 5. pantam un šā panta 1. un 2. punktam.

7. pants

Pārmaksāto summu atgūšana

Ja pēc kompensācijas samaksas konstatē, ka Regula (EK) Nr. 1/2005 nav ievērota, attiecīgo kompensācijas daļu, attiecīgā gadījumā iekļaujot sodu saskaņā ar šās regulas 6. pantu, uzskata par pārmērīgi samaksātu un atgūst saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 612/2009 49. pantu.

8. pants

Informācijas paziņošana

Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz katra gada 31. martam paziņo Komisijai šādu informāciju saistībā ar šās regulas piemērošanu iepriekšējā kalendārajā gadā:

a)	eksporta deklarāciju skaitu par dzīvniekiem, par kuriem ir samaksāta kompensācija, un dzīvnieku skaitu, par kuriem ir samaksāta kompensācija;

b)	eksporta deklarāciju skaitu, par kurām kompensācija pilnībā vai daļēji nav samaksāta, un dzīvnieku skaitu, par kuriem kompensācija nav samaksāta;

c)	eksporta deklarāciju skaitu, par kurām kompensācija ir pilnībā vai daļēji atgūta, un dzīvnieku skaitu, par kuriem kompensācija ir atgūta, to skaitā tos, par kuriem kompensāciju atgūšana attiecas uz eksporta operācijām, kuras veiktas pirms attiecīgā perioda;

d)	iemeslus b) un c) punktā aprakstītajai piešķīruma nemaksāšanai un atmaksāšanai par dzīvniekiem, kā arī dzīvnieku skaitu, kas attiecīgi ieskaitīti B, C un D kategorijā atbilstoši I, III un IV pielikumam;

e)	sodu skaitu katrai grupai, kas minēta 6. panta 1. un 2. punktā, ar attiecīgu dzīvnieku skaitu un neizmaksātām summām;

f)	nesamaksātās kompensāciju summas euro un atgūtās summas, to skaitā atgūtās summas, kas atbilst eksporta operācijām, kuras veiktas pirms attiecīgā perioda;

g)	eksporta deklarāciju skaitu un summas, par kurām atgūšanas procedūra vēl notiek;

h)	jebkuru citu informāciju, ko dalībvalstis uzskata par atbilstošu šās regulas darbībai.

9. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 639/2003 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas atrodas VI pielikumā.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 93, 10.4.2003., 10. lpp.

(3) Sk. V pielikumu.

(4) OV L 3, 5.1.2005., 1. lpp.

(5) OV L 186, 17.7.2009., 1. lpp.

(6) OV L 13, 16.1.1997., 28. lpp.

(7) OV L 255, 30.9.2005., 22. lpp.

I PIELIKUMS

PARAUGS

Zinojums par pārbaudi izvešanas punktā (Regulas (ES) Nr. 817/2010 2. panta 2. punkts)

II PIELIKUMS

Norādes, kas minētas 2. panta 3. punktā:

—	:	bulgāru valodā	:	Резултатите от проверките съгласно член 2 от Регламент (EC) Nr. 817/2010 са удовлетворителни
—	:	spāņu valodā	:	Resultados de los controles de conformidad con el artículo 2 del Reglamento (UE) no 817/2010 satisfactorios
—	:	čehu valodā	:	Výsledky kontrol podle článku 2 nařízení (EU) č. 817/2010 jsou uspokojivé
—	:	dāņu valodā	:	Resultater af kontrollen efter artikel 2 i forordning (EU) nr. 817/2010 er tilfredsstillende
—	:	vācu valodā	:	Ergebnisse der Kontrollen nach Artikel 2 der Verordnung (EU) Nr. 817/2010 zufriedenstellend
—	:	igauņu valodā	:	Määruse (EL) nr 817/2010 artiklis 2 osutatud kontrollide tulemused rahuldavad
—	:	grieķu valodā	:	Αποτελέσματα των ελέγχων βάσει του άρθρου 2 του κανονισμού (EE) αριθ. 817/2010 ικανοποιητικά
—	:	angļu valodā	:	Results of the checks pursuant to Article 2 of Regulation (EU) No 817/2010 satisfactory
—	:	franču valodā	:	Résultats des contrôles visés à l’article 2 du règlement (UE) no 817/2010 satisfaisants
—	:	itāļu valodā	:	Risultati dei controlli conformi alle disposizioni dell’articolo 2 del regolamento (UE) n. 817/2010
—	:	latviešu valodā	:	Regulas (ES) Nr. 817/2010 2. pantā minēto pārbaužu rezultāti ir apmierinoši
—	:	lietuviešu valodā	:	Reglamento (ES) Nr. 817/2010 2 straipsnyje numatytų patikrinimų rezultatai yra patenkinami
—	:	ungāru valodā	:	A 817/2010/EU rendelet 2. cikke szerinti ellenőrzések eredményei kielégítőek
—	:	maltiešu valodā	:	Riżultati tal-kontrolli konformi ma’ l-Artikolu 2 tar-Regolament (UE) Nru 817/2010 sodisfaċenti
—	:	nīderlandiešu valodā	:	Bevindingen bij controle overeenkomstig artikel 2 van Verordening (EU) nr. 817/2010 bevredigend
—	:	poļu valodā	:	Wyniki kontroli, o której mowa w art. 2 rozporządzenia (UE) nr 817/2010, zadowalające
—	:	portugāļu valodā	:	Resultados dos controlos satisfatórios nos termos do artigo 2.o do Regulamento (UE) n.o 817/2010
—	:	rumāņu valodā	:	Rezultatele controalelor menționate la articolul 2 din Regulamentul (UE) nr. 817/2010 – satisfăcătoare
—	:	slovāku valodā	:	Výsledky kontrol podľa článku 2 nariadenia (EÚ) č. 817/2010 uspokojivé
—	:	slovēņu valodā	:	Rezultati kontrol, izhajajoči iz člena 2 Uredbe (EU) št. 817/2010 so zadovoljivi
—	:	somu valodā	:	Asetuksen (EU) N:o 817/2010 2 artiklan mukaisen tarkastuksen tulos tyydyttävä
—	:	zviedru valodā	:	Resultaten av kontrollen enligt artikel 2 i förordning (EU) nr 817/2010 är tillfredsställande

III PIELIKUMS

PARAUGS

Ziņojums par pārbaudi izvešanas punktā (Regulas (ES) Nr. 817/2010 5. panta 2. punkts)

IV PIELIKUMS

PARAUGS

Ziņojums par pārbaudi izvešanas punktā (Regulas (ES) Nr. 817/2010 2. panta 2. punkts)

V PIELIKUMS

Atceltā regula ar sekojošo grozījumu sarakstu

Komisijas Regula (EK) Nr. 639/2003 (OV L 93, 10.4.2003., 10. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 2187/2003 (OV L 327, 16.12.2003., 15. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 687/2004 (OV L 106, 15.4.2004., 13. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1979/2004 (OV L 342, 18.11.2004., 23. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 354/2006 (OV L 59, 1.3.2006., 10. lpp.)
Komisijas Regula (EK) Nr. 1847/2006 (OV L 355, 15.12.2006., 21. lpp.)	tikai 7. pants un VII pielikums
Komisijas Regula (EK) Nr. 498/2009 (OV L 150, 13.6.2009., 3. lpp.)

VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Regula (EK) Nr. 639/2003	Šī regula
1. līdz 7. pants	1. līdz 7. pants
8. panta ievadvārdi	8. panta ievadvārdi
8. panta a) līdz d) punkts	8. panta a) līdz d) punkts
8. panta d) punkts	8. panta e) punkts
8. panta e) punkts	8. panta f) punkts
8. panta f) punkts	8. panta g) punkts
8. panta g) punkts	8. panta h) punkts
9. pants	—
—	9. pants
10. panta pirmā daļa	10. pants
10. panta otrā un trešā daļas	—
I pielikums	I pielikums
Ia pielikums	I pielikums
II pielikums	III pielikums
III pielikums	IV pielikums
IV pielikums	—
—	V pielikums
—	VI pielikums

17.9.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 245/35

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 16. septembris),

ar ko groza Lēmumu 2008/603/EK, 2008/691/EK un 2008/751/EK, lai pagarinātu pagaidu atkāpes no Padomes Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā paredzētajiem izcelsmes noteikumiem ar mērķi ņemt vērā Maurīcijas, Seišelu salu un Madagaskaras īpašo situāciju attiecībā uz tunzivīm un tunzivju filejām

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6259)

(2010/560/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (1), un jo īpaši tās II pielikuma 36. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Lēmums 2008/603/EK (2) tika pieņemts 2008. gada 17. jūlijā, un ar to piešķīra pagaidu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Maurīcijas īpašo situāciju attiecībā uz konservētām tunzivīm un tunzivju filejām. 2009. gada 15. jūnijā tika pieņemts Komisijas Lēmums 2009/471/EK (3), ar kuru piešķīra minētās pagaidu atkāpes pagarinājumu. Maurīcija 2009. gada 21. decembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu pieprasīja piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. Saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Maurīcijas, neapstrādātu tunzivju nozveja joprojām ir neierasti zema, pat salīdzinājumā ar parastajām sezonālajām svārstībām. Tā kā smagā situācija, kas tika novērota 2009. gadā, nav mainījusies 2010. gadā, jāpiešķir jauna atkāpe, kas stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

(2)

Komisijas Lēmums 2008/691/EK (4) tika pieņemts 2008. gada 14. augustā, un ar to piešķīra pagaidu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Seišelu salu īpašo situāciju attiecībā uz konservētām tunzivīm. Ar Lēmumu 2009/471/EK piešķīra pagaidu atkāpes pagarinājumu. Seišelu salas 2010. gada 25. janvārī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu pieprasīja piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. Saskaņā ar Seišelu salu iesniegto informāciju neapstrādātu tunzivju nozveja joprojām ir ļoti zema, pat salīdzinājumā ar parastajām sezonālajām svārstībām. Tā kā smagā situācija, kas tika novērota 2009. gadā, nav mainījusies 2010. gadā, jāpiešķir jauna atkāpe, kas stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

(3)

Komisijas Lēmums 2008/751/EK (5) tika pieņemts 2008. gada 18. septembrī, un ar to piešķīra pagaidu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā, lai ņemtu vērā Madagaskaras īpašo situāciju attiecībā uz konservētām tunzivīm un tunzivju filejām. Ar Lēmumu 2009/471/EK tika piešķirts pagaidu atkāpes pagarinājums. Madagaskara 2010. gada 22. maijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu pieprasīja piešķirt jaunu atkāpi no izcelsmes noteikumiem, kas paredzēti minētajā pielikumā. 2010. gada 8. jūnijā Madagaskara iesniedza papildu informāciju. Saskaņā ar Madagaskaras iesniegto informāciju tunzivju trūkuma dēļ noteiktas izcelsmes neapstrādātu tunzivju ieguve joprojām ir sarežģīta. Tā kā smagā situācija, kas tika novērota 2009. gadā, nav mainījusies 2010. gadā, jāpiešķir jauna atkāpe, kas stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī.

(4)

Lēmums 2008/603/EK, 2008/691/EK un 2008/751/EK tika piemērots līdz 2009. gada 31. decembrim, jo pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (ADĀ un ES pagaidu partnerattiecību nolīgums), nestājās spēkā vai netika provizoriski piemērots pirms minētā datuma.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 4. panta 2. punktu izcelsmes noteikumi, kas izklāstīti minētās regulas II pielikumā, un atkāpes no minētajiem noteikumiem jāaizstāj ar noteikumiem, kuri paredzēti ADĀ un ES pagaidu partnerattiecību nolīgumā, kura stāšanās spēkā vai provizoriska piemērošana ir paredzēta 2010. gadā.

(6)	Ir jānodrošina nepārtraukts imports no ĀKK valstīm uz Savienību, kā arī sekmīga pāreja uz pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Tādēļ Lēmuma 2008/603/EK, 2008/691/EK un 2008/751/EK piemērošana jāpagarina no 2010. gada 1. janvāra.

(7)

Maurīcija, Seišelu salas un Madagaskara saņems automātisku atkāpi no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz tunzivīm (HS pozīcija 1604) saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem Izcelsmes protokolā, kas pievienots šo valstu parakstītajam ADĀ un ES pagaidu partnerattiecību nolīgumam, kad šis nolīgums stājas spēkā vai to piemēro provizoriski. Nebūtu lietderīgi ar šo lēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikuma 36. pantu piešķirt atkāpes, kuras pārsniedz gada kvotu, kas piešķirta Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas reģionam saskaņā ar ADĀ un ES pagaidu partnerattiecību nolīgumu. Tāpēc ADĀ nolīgumu parakstījušās valstis parakstīja vienpusēju politisku deklarāciju attiecībā uz 2010. gadā piešķirtajām atkāpēm par tunci, ar ko šīs valstis atsakās no kopējā ikgadējā daudzuma, kas paredzēts automātiskajā atkāpē 2010. gadam, gadījumā, ja nolīgumu piemēros provizoriski vai tas stāsies spēkā šā gada laikā. Līdz ar to kvotu apjomi 2010. gadam ir jānosaka tādā pašā līmenī kā 2009. gadam.

(8)	Tādēļ attiecīgi ir jāgroza Lēmums 2008/603/EK, 2008/691/EK un 2008/751/EK.

(9)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2008/603/EK groza šādi.

Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Lēmuma 1. pantā paredzētā atkāpe attiecas uz pielikumā norādītajiem produktiem un daudzumiem, ko deklarē laišanai brīvā apgrozībā Kopienā no Maurīcijas laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim, no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim un no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.”

2.	Lēmuma 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “To piemēro līdz 2010. gada 31. decembrim.”

3.	Pielikumu aizstāj ar šā lēmuma I pielikuma tekstu.

2. pants

Lēmumu 2008/691/EK groza šādi.

Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Lēmuma 1. pantā paredzētā atkāpe attiecas uz pielikumā norādītajiem produktiem un daudzumiem, ko deklarē laišanai brīvā apgrozībā Kopienā no Seišelu salām laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim, no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim un no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.”

2.	Lēmuma 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “To piemēro līdz 2010. gada 31. decembrim.”

3.	Pielikumu aizstāj ar šā lēmuma II pielikuma tekstu.

3. pants

Lēmumu 2008/751/EK groza šādi.

Lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

Lēmuma 1. pantā paredzētā atkāpe attiecas uz pielikumā norādītajiem produktiem un daudzumiem, ko deklarē laišanai brīvā apgrozībā Kopienā no Madagaskaras laika posmā no 2008. gada 1. janvāra līdz 2008. gada 31. decembrim, no 2009. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim un no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim.”

2.	Lēmuma 6. panta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “To piemēro līdz 2010. gada 31. decembrim.”

3.	Pielikumu aizstāj ar šā lēmuma III pielikuma tekstu.

4. pants

Šo lēmumu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 16. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA

(1) OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.

(2) OV L 194, 23.7.2008., 9. lpp.

(3) OV L 155, 18.6.2009., 46. lpp.

(4) OV L 225, 23.8.2008., 17. lpp.

(5) OV L 255, 23.9.2008., 31. lpp.

I PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Kārtas Nr.	KN kods	Preču apraksts	Periods	Daudzums
09.1668	1604 14 11, 1604 14 18, 1604 20 70	Konservētas tunzivis (1)	1.1.2008.–31.12.2008.	3 000 tonnu
			1.1.2009.–31.12.2009.	3 000 tonnu
			1.1.2010.–31.12.2010.	3 000 tonnu
09.1669	1604 14 16	Tunzivju filejas	1.1.2008.–31.12.2008.	600 tonnu
			1.1.2009.–31.12.2009.	600 tonnu
			1.1.2010.–31.12.2010.	600 tonnu

(1) Jebkādā iepakojumā, ja vien izstrādājumu uzskata par konservētu HS pozīcijas ex ex 1604 nozīmē.”

II PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Kārtas Nr.	KN kods	Preču apraksts	Periods	Daudzums
09.1666	1604 14 11,	Konservētas tunzivis (1)	1.1.2008.–31.12.2008.	3 000 tonnu
	1604 14 18,		1.1.2009.–31.12.2009.	3 000 tonnu
	1604 20 70		1.1.2010.–31.12.2010.	3 000 tonnu

(1) Jebkādā iepakojumā, ja vien izstrādājumu uzskata par konservētu HS pozīcijas ex ex 1604 nozīmē.”

III PIELIKUMS

“PIELIKUMS

Kārtas Nr.	KN kods	Preču apraksts	Periods	Daudzums
09.1645	ex 1604 14 11, ex 1604 14 18, ex 1604 20 70	Konservētas tunzivis (1)	1.1.2008.–31.12.2008.	2 000 tonnu
			1.1.2009.–31.12.2009.	2 000 tonnu
			1.1.2010.–31.12.2010.	2 000 tonnu
09.1646	1604 14 16	Tunzivju filejas	1.1.2008.–31.12.2008.	500 tonnu
			1.1.2009.–31.12.2009.	500 tonnu
			1.1.2010.–31.12.2010.	500 tonnu

(1) Jebkādā iepakojumā, ja vien izstrādājumu uzskata par konservētu HS pozīcijas ex ex 1604 nozīmē.”

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.245.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 245

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 17. septembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2010/558/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 12. marts) par to, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību, ar ko Fēru salas iesaista Savienības Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)	1
		Nolīgums starp Eiropas Savienību un Fēru salu valdību par zinātnisku un tehnoloģisku sadarbību	2
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 816/2010 (2010. gada 16. septembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1580/2007 attiecībā uz apjomiem, kuri iedarbina papildu nodokļu mehānisma piemērošanu tomātiem	14
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 817/2010 (2010. gada 16. septembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz prasībām eksporta kompensāciju piešķiršanai saistībā ar dzīvu liellopu labturību pārvadāšanas laikā	16
		Komisijas Regula (ES) Nr. 818/2010 (2010. gada 16. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	29
		Komisijas Regula (ES) Nr. 819/2010 (2010. gada 16. septembris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	31
		Komisijas Regula (ES) Nr. 820/2010 (2010. gada 16. septembris), ar ko nosaka maksimālo ievedmuitas nodokļa samazinājumu sorgo saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 464/2010 minēto konkursu	33
		LĒMUMI
		2010/559/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 13. septembris) par to, lai Somijā uzsāktu automatizētu datu apmaiņu attiecībā uz transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD)	34
		2010/560/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 16. septembris), ar ko groza Lēmumu 2008/603/EK, 2008/691/EK un 2008/751/EK, lai pagarinātu pagaidu atkāpes no Padomes Regulas (EK) Nr. 1528/2007 II pielikumā paredzētajiem izcelsmes noteikumiem ar mērķi ņemt vērā Maurīcijas, Seišelu salu un Madagaskaras īpašo situāciju attiecībā uz tunzivīm un tunzivju filejām (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 6259)	35

Kārtas numurs	KN kods	Preču apraksts	Piemērošanas laikposms	Apjoms, kas iedarbina papildu nodokļu mehānismu (tonnās)
78.0015	0702 00 00	Tomāti	No 1. oktobra līdz 31. maijam	1 215 717
78.0020	0702 00 00	Tomāti	No 1. jūnija līdz 30. septembrim	966 474
78.0065	0707 00 05	Gurķi	No 1. maija līdz 31. oktobrim	11 879
78.0075	0707 00 05	Gurķi	No 1. novembra līdz 30. aprīlim	18 611
78.0085	0709 90 80	Artišoki	No 1. novembra līdz 30. jūnijam	8 866
78.0100	0709 90 70	Cukīni	No 1. janvāra līdz 31. decembrim	55 369
78.0110	0805 10 20	Apelsīni	No 1. decembra līdz 31. maijam	355 386
78.0120	0805 20 10	Klementīni	No 1. novembra līdz februāra beigām	529 006
78.0130	0805 20 30 0805 20 50 0805 20 70 0805 20 90	Mandarīni (tostarp tanžerīni un sacumas); vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugu hibrīdu augļi	No 1. novembra līdz februāra beigām	96 377
78.0155	0805 50 10	Citroni	No 1. jūnija līdz 31. decembrim	329 903
78.0160	0805 50 10	Citroni	No 1. janvāra līdz 31. maijam	92 638
78.0170	0806 10 10	Galda vīnogas	No 21. jūlija līdz 20. novembrim	146 510
78.0175	0808 10 80	Āboli	No 1. janvāra līdz 31. augustam	1 262 435
78.0180	0808 10 80	Āboli	No 1. septembra līdz 31. decembrim	95 357
78.0220	0808 20 50	Bumbieri	No 1. janvāra līdz 30. aprīlim	280 764
78.0235	0808 20 50	Bumbieri	No 1. jūlija līdz 31. decembrim	83 435
78.0250	0809 10 00	Aprikozes	No 1. jūnija līdz 31. jūlijam	49 314
78.0265	0809 20 95	Ķirši, izņemot skābos ķiršus	No 21. maija līdz 10. augustam	90 511
78.0270	0809 30	Persiki, tostarp gludie persiki un nektarīni	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	6 867
78.0280	0809 40 05	Plūmes	No 11. jūnija līdz 30. septembrim	57 764”

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	93,9
	MK	62,5
	XS	59,4
	ZZ	71,9
0707 00 05	MK	57,0
	TR	141,6
	ZZ	99,3
0709 90 70	TR	103,0
0709 90 70	ZZ	103,0
0805 50 10	AR	141,5
	CL	130,3
	IL	128,2
	TR	146,9
	UY	134,0
	ZA	117,6
	ZZ	133,1
0806 10 10	EG	148,1
	IL	122,3
	TR	117,8
	ZA	92,1
	ZZ	120,1
0808 10 80	AR	66,6
	BR	71,2
	CL	124,6
	CN	55,0
	NZ	98,9
	ZA	89,6
	ZZ	84,3
0808 20 50	AR	157,0
	CN	86,4
	ZA	81,9
	ZZ	108,4
0809 30	TR	148,2
0809 30	ZZ	148,2
0809 40 05	BA	57,1
	IL	178,8
	ZZ	118,0

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	56,73	0,00
1701 11 90 (1)	56,73	0,00
1701 12 10 (1)	56,73	0,00
1701 12 90 (1)	56,73	0,00
1701 91 00 (2)	45,88	3,71
1701 99 10 (2)	45,88	0,57
1701 99 90 (2)	45,88	0,57
1702 90 95 (3)	0,46	0,24