18.8.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/4

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 742/2010

(2010. gada 17. augusts),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta a) un d) punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Prasības attiecībā uz labības atbilstību pieņemšanai valsts intervencē un pārbaužu metodes šīs atbilstības noteikšanai saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 1272/2009 (2) 7. pantu ir iekļautas minētās regulas I pielikuma I līdz VIII daļā un XII daļā. Dažās no šīm metodēm ir izdarīti grozījumi, ko izstrādājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN). Lai ņemtu vērā dažās šajās metodēs veiktās izmaiņas un atbalstītu Eiropas Savienības standartus, šīs metodes ir jāpieņem. Lai nodrošinātu šo metožu vienādu un pastāvīgu piemērošanu vienā un tajā pašā intervences periodā, ir jāparedz, ka minētās metodes atbilst tām, kuras ir spēkā tirdzniecības gada pirmajā dienā.

(2)

Standartmetode to sastāvdaļu noteikšanai, kuras nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības, tagad minēta Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma IV daļā un aprakstīta minētā pielikuma V daļā. Pielikuma V daļas 1. punkts attiecībā uz mīkstajiem kviešiem, cietajiem kviešiem un miežiem ir atjaunināts saskaņā ar Eiropas standartu EN 15587:2008. Minētais standarts jāiekļauj minētajā punktā.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma III daļā noteiktas sastāvdaļas, kuras nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības, kā arī īpašie faktori, kuri jāņem vērā attiecībā uz katru labības veidu, lai definētu piemaisījumus. Precizitātes un saskaņotības labad ar Eiropas standartu EN 15587:2008 dažas definīcijas jāpielāgo un dažas apakšpozīcijas jāpārvieto no vienas kategorijas citā. Pēc apakšpozīciju maiņas attiecīgi jāgroza arī I pielikuma II daļa par minimālās kvalitātes prasībām.

(4)

Starptautiskā metode ISO 712:1998, kas tagad minēta Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma IV daļā kā viena no metodēm mitruma satura noteikšanai, attiecībā uz labību, kas nav kukurūza, atjaunināta saskaņā ar Eiropas un starptautisko standartu EN ISO 712:2009. Minētais standarts ir jāiekļauj. Attiecībā uz kukurūzu ir jāņem vērā atjauninājums saskaņā ar Eiropas un starptautisko standartu EN ISO 6540:2010. Turklāt jāsvītro I pielikuma VI daļa, kas vairs nav vajadzīga, un attiecīgi jāpielāgo I pielikuma XII daļas 3. punkts.

(5)

Standartmetode proteīna satura noteikšanai mīksto kviešu graudos, kas patlaban minēta Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma IV daļā, ir metode, kuru atzinusi Starptautiskā Labības ķīmijas asociācija (ICC) un kura noteikta tās standartā Nr. 105/2. Pēc Eiropas Standartizācijas komitejas darbu rezultātiem šī metode ir jāaizstāj ar Eiropas un starptautisko standartu EN ISO 20483:2006 un jāattiecina uz cieto kviešu graudiem. Jāparedz arī, ka alternatīva metode būs standarts CEN ISO/TS 16634-2:2009.

(6)	Mīksto kviešu Zelenija indekss, kas noteikts saskaņā ar starptautisko metodi ISO 5529:1992, kura patlaban minēta Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma IV daļā, ir atjaunināts saskaņā ar Eiropas un starptautisko standartu EN ISO 5529:2009. Minētais standarts ir jāiekļauj.

(7)	Hagberga krišanas skaitlis, kas noteikts saskaņā ar starptautisko metodi ISO 3093:2004, kura patlaban minēta Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma IV daļā, ir atjaunināts saskaņā ar Eiropas un starptautisko standartu EN ISO 3093:2009. Minētais standarts ir jāiekļauj.

(8)

Standartmetode stiklainības zuduma pakāpes noteikšanai cieto kviešu graudos, kura patlaban minēta Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma IV daļā, ir aprakstīta minētā pielikuma VIII daļā. Pēc Eiropas Standartizācijas komitejas darbu rezultātiem šī metode jāaizstāj ar Eiropas standartu EN 15585:2008. Minētais standarts ir jāiekļauj, un I pielikuma VIII daļa ir jāsvītro.

(9)	Starptautiskā standartmetode ISO 7971/2:1995 īpatnējā svara noteikšanai, kura patlaban minēta Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma IV daļā, ir atjaunināta saskaņā ar Eiropas un starptautisko standartu EN ISO 7971/3:2009. Minētais standarts ir jāiekļauj.

(10)	Šai regulai ir jāstājas spēkā sākot no dienas, kad jāpiemēro Regulas (ES) Nr. 1272/2009 noteikumi attiecībā uz labību.

(11)

Tomēr, lai ļautu dalībvalstīm īstenot grozījumus vai atjauninājumus, kas ieviesti ar šo regulu, jo īpaši attiecībā uz piemaisījumiem un atsaucēm uz standartu EN 15587, ir jāparedz piemērots termiņš dažu noteikumu īstenošanai. Tādējādi šiem grozījumiem vajadzētu stāties spēkā 2011./2012. tirdzniecības gadā.

(12)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 1272/2009 groza šādi.

Regulas 7. pantu groza šādi:

tā 2. punktā pirmo ievilkumu aizstāj ar šādu ievilkumu:

“—	attiecībā uz labību – I pielikuma III, IV, V, VII un XII daļā,”;

pantam pievieno šādu 3. punktu.

“3. Lai noteiktu kvalitāti intervencei piedāvātajai vai paredzētajai labībai, jāizmanto metodes, kas aprakstītas I pielikumā un vajadzības gadījumā noteiktas saskaņā ar Eiropas un/vai starptautisko standartu versiju, kura ir spēkā katra tirdzniecības gada pirmajā dienā.”

2.	Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. jūlija.

Tomēr attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikuma II daļas B sadaļu, III daļu, IV daļas a) punktu un V daļu šīs regulas 1. panta 2. punktu piemēro no 2011. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 17. augustā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 349, 29.12.2009., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1272/2009 I pielikumu groza šādi.

II–V daļu aizstāj ar šādu:

“II DAĻA

Kvalitātes prasību minimums, kas minēts I daļā

Cietie kvieši

Mīkstie kvieši

Mieži

Kukurūza

Sorgo

A.	Maksimālais mitruma saturs

14,5 %

13,5 %

B.	Maksimālais to sastāvdaļu procentuālais daudzums, kuras nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība

12 %

1.	Šķelti graudi

6 %

5 %

2.	Graudu piemaisījumi

8,5 %

7 %

12 %

5 %

2.1.	Citi piemaisījumi, izņemot plankumainus graudus:

5 %

7 %

12 %

5 %

a)	sarukuši graudi

Nepiemēro

b)	citāda labība

3 %

5 %

c)	kaitēkļu iebojāti graudi

d)	graudi ar iekrāsojušos dīgli

Nepiemēro

e)	kaltēšanas laikā pārkarsēti graudi

0,50 %

3 %

0,50 %

2.2.	Plankumaini graudi

3,5 %

Nepiemēro

3.	Sadīguši graudi

4 %

6 %

4.	Dažādi piemaisījumi

4,5 % (1)

3 %

Tostarp:

a)	svešas izcelsmes sēklas

—	kaitīgie graudi

0,10 %

—

citi

b)	bojāti graudi

—	graudi, kas bojāti pašsakaršanas laikā vai pārkarsējot kaltēšanas laikā

0,05 %

—	ar fuzariozi inficēti graudi

1,5 %

—

citi

c)	svešas izcelsmes sastāvdaļas

d)	pelavas (kukurūzai: vālīšu seržu paliekas)

e)	melnie graudi

0,05 %

Nepiemēro

f)	puvuši graudi

Nepiemēro

g)	dzīvnieku izcelsmes piemaisījumi

C.	To graudu maksimālais procentuālais daudzums, kuri pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklainību

27 %

Nepiemēro

D.	Maksimālais pieļaujamais tanīna (2) daudzums

Nepiemēro

1 %

E.	Minimālais īpatnējais svars (kg/hl)

Nepiemēro

F.	Minimālais proteīnu saturs (2)

11,5 %

10,5 %

Nepiemēro

G.	Hagberga krišanas skaitļa minimālā vērtība (sekundēs)

220

Nepiemēro

H.	Zelenija indeksa minimālā vērtība (ml)

Nepiemēro

“X” –

analīze jāveic, bet pieļaujamais daudzums nav norādīts, taču rezultāts jāņem vērā, lai nepārsniegtu tabulas 2. un 4. punktā norādītos pieļaujamos daudzumus.

“Nepiemēro” –

analīzi veikt nav vajadzīgs.

Šajā regulā sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības, definē, kā noteikts šā pielikuma III daļā.

Pamatlabības graudus un citas labības graudus, kas ir bojāti, kam ir melnie graudi, klasificē kā “dažādus piemaisījumus” arī tad, ja tiem ir citā kategorijā ietilpstoši bojājumi.

III DAĻA

1. TO SASTĀVDAĻU DEFINĪCIJA, KAS NEPIEDER PIE NEVAINOJAMAS KVALITĀTES PAMATLABĪBAS

1.1. Šķelti graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “šķeltu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Attiecībā uz kukurūzu “šķelti graudi” nozīmē graudu gabalus vai graudus, ko var izsijāt caur sietu, kura acu izmērs ir 4,5 mm diametrā.

Attiecībā uz sorgo “šķelti graudi” nozīmē graudu gabalus vai graudus, ko var izsijāt caur sietu, kura acu izmērs ir 1,8 mm diametrā.

1.2. Graudu piemaisījumi

a) Sarukuši graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “sarukušu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587. Tomēr attiecībā uz Igaunijas, Latvijas, Somijas un Zviedrijas miežiem “sarukuši graudi” ir graudi, kuru īpatnējais svars ir vienāds ar vai lielāks par 64 kilogramiem hektolitrā un kurus piedāvā vai kuri paredzēti intervencei šajās dalībvalstīs; tie ir tādi graudi, kurus pēc visu pārējo šajā pielikumā minēto elementu atdalīšanas var izsijāt caur sietu ar 2,0 milimetru lieliem gareniem caurumiem.

Sarukušu graudu jēdzienu nepiemēro ne kukurūzai, ne sorgo.

b) Citu graudaugu graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “citu graudaugu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Attiecībā uz kukurūzu un sorgo “citu graudaugu graudi” ir visi tie kultūrā audzēto graudaugu graudi, kuri nepieder pie to graudu sugas, no kuriem ņemts paraugs.

c) Kaitēkļu iebojāti graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “kaitēkļu iebojātu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Attiecībā uz kukurūzu un sorgo “kaitēkļu iebojāti graudi” ir visi graudi, kuriem ir redzamas kukaiņu, grauzēju, ērču vai citu labības kaitēkļu iebojājumu pazīmes.

d) Graudi ar iekrāsojušos dīgli

Attiecībā uz cietajiem kviešiem un mīkstajiem kviešiem šī definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Jēdzienu par graudiem ar iekrāsojušos dīgli nepiemēro ne miežiem, ne kukurūzai, ne arī sorgo.

e) Kaltēšanas laikā pārkarsēti graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “kaltēšanas laikā pārkarsētu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Attiecībā uz kukurūzu un sorgo graudi, kas pārkarsēti kaltēšanas laikā, ir tie, kam manāmas ārēja apgrauzdējuma pazīmes, bet kas nav bojāti.

f) Plankumaini graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem šī definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Plankumainu graudu jēdzienu nepiemēro ne mīkstajiem kviešiem, ne miežiem, ne kukurūzai, ne arī sorgo.

1.3. Sadīguši graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “sadīgušu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Attiecībā uz kukurūzu un sorgo sadīguši graudi ir tie, kuru dīgļsakne vai dīgļpumpurs ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Tomēr, novērtējot sadīgušo graudu saturu paraugā, jāņem vērā parauga kopskats. Sadīguši graudi ir tikai tie, ar kuru dīgli ir notikušas acīm redzamas pārmaiņas, kas ļauj viegli atšķirt sadīgušus graudus no parastiem graudiem.

1.4. Dažādi piemaisījumi

a) Svešas izcelsmes sēklas

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “svešas izcelsmes sēklu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Attiecībā uz kukurūzu un sorgo “svešas izcelsmes sēklas” ir kultivētu vai nekultivētu to augu sēklas, kas nav labība. Tās ietver sēklas, kuras nav vērts izlasīt, sēklas, kas der lopbarībai, bet kas nav labību sēklas, un kaitīgas sēklas.

“Kaitīgas sēklas” nozīmē sēklas, kas ir toksiskas cilvēkam un dzīvniekiem, sēklas, kas kavē vai sarežģī labības graudu attīrīšanu un malšanu, un sēklas, kas ietekmē graudu pārstrādes produktu kvalitāti.

b) Bojāti graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “bojātu graudu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Attiecībā uz kukurūzu un sorgo “bojāti graudi” ir graudi, kas kļuvuši lopbarībai nederīgi pūšanas, pelēšanas (ieskaitot fuzariozi) un bakteriālu vai citu iemeslu dēļ.

Šajā grupā ietilpst arī tādi graudi, kas bojāti pašsakaršanas dēļ vai pārkarsējot kaltēšanas laikā; šie graudi ir pilnībā nobrieduši graudi, kuru apvalka krāsa ir no pelēkbrūnas līdz melnai, bet endospermas krāsa šķērsgriezumā – no dzeltenpelēkas līdz brūngani melnai.

Standartā EN 15587 attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “bojātu graudu” definīcijā ir iekļauta arī “ar fuzariozi inficētu graudu” definīcija.

c) Svešas izcelsmes sastāvdaļas

Attiecībā uz cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem “svešas izcelsmes sastāvdaļu” definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Attiecībā uz kukurūzu un sorgo “svešas izcelsmes sastāvdaļas” ir visas tās parauga sastāvdaļas (izņemot dzīvus vai beigtus kukaiņus), kuras var izsijāt caur sietu ar 1 mm lieliem gareniem caurumiem.

d) Pelavas (kukurūzai: vālīšu seržu paliekas)

e) Melnie graudi

f) Plankumaini graudi

Attiecībā uz cietajiem kviešiem un mīkstajiem kviešiem šī definīcija ir iekļauta standartā EN 15587.

Plankumainu graudu jēdzienu nepiemēro ne miežiem, ne kukurūzai, ne arī sorgo.

g) Dzīvnieku izcelsmes piemaisījumi

1.5. Dzīvi kaitēkļi

1.6. Graudi, kam zudusi stiklainība

Attiecībā uz cietajiem kviešiem “graudi, kam zudusi stiklainība” ir tādi graudi, kuru endospermu nevar uzskatīt par tādu, kas pilnībā saglabājusi stiklainību. Šo graudu definīcija iekļauta arī standartā EN 15585.

2. ĪPAŠIE FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ ATTIECĪBĀ UZ KATRU LABĪBAS VEIDU, LAI DEFINĒTU PIEMAISĪJUMUS

2.1. Cietie kvieši

Graudu piemaisījumi nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus ar iekrāsojušos dīgli, plankumainos graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus (tostarp ar fuzariozi inficētus graudus), svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus un dzīvnieku izcelsmes piemaisījumus.

2.2. Mīkstie kvieši

Graudu piemaisījumi nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus ar iekrāsojušos dīgli (tikai tad, ja to saturs pārsniedz 8 %) un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

2.3. Mieži

Graudu piemaisījumi nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Visas svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus (tostarp ar fuzariozi inficētus graudus), svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas un dzīvnieku izcelsmes piemaisījumus uzskata par dažādiem piemaisījumiem.

2.4. Kukurūza

Graudu piemaisījumi nozīmē citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Visas svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus (tostarp ar fuzariozi inficētus graudus), svešas izcelsmes sastāvdaļas, vālīšu seržu paliekas un dzīvnieku izcelsmes piemaisījumus uzskata par dažādiem piemaisījumiem.

2.5. Sorgo

Graudu piemaisījumi nozīmē citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

IV DAĻA

Metodes, kas izmantotas, lai noteiktu intervencei piedāvātās vai paredzētās labības kvalitāti

Lai noteiktu tās labības kvalitāti, kas piedāvāta vai paredzēta intervencei, saskaņā ar 7. pantu izmanto šādas metodes:

standartmetodi, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības:

—	standarts EN 15587 mīkstajiem kviešiem, cietajiem kviešiem un miežiem,

—	šā pielikuma V daļā minētā metode attiecībā uz kukurūzu un sorgo;

standartmetodi mitruma satura noteikšanai:

—	standarts EN ISO 6540 kukurūzai,

—	standarts EN ISO 712 pārējai labībai, kas nav kukurūza, vai

—	metode, kuras pamatā ir infrasarkano staru tehnoloģijas izmantošana.

Strīda gadījumā autentiski ir tikai rezultāti, kas attiecībā uz kukurūzu iegūti saskaņā ar standartu EN ISO 6540, bet attiecībā uz pārējo labību, kas nav kukurūza, – saskaņā ar standartu EN ISO 712;

c)	standartmetodi ISO 9648, lai noteiktu tanīnu saturu sorgo;

d)	šā pielikuma VII daļā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu no mīkstajiem kviešiem gatavotas mīklas lipīguma pakāpi un tās derīgumu automatizētai apstrādei;

standartmetodi proteīna satura noteikšanai cieto kviešu graudos un drupinātos mīksto kviešu graudos:

—	standarts EN ISO 20483 vai

—	standarts CEN ISO/TS 16634-2.

Strīda gadījumā autentiski ir tikai rezultāti, kas iegūti saskaņā ar standartu EN ISO 20483;

f)	standartam EN ISO 5529 atbilstošu metodi, lai noteiktu drupinātu mīksto kviešu graudu Zelenija indeksu;

g)	EN ISO 3093 atbilstošu metodi (amilāzes aktivitātes testu), lai noteiktu Hagberga krišanas skaitli;

h)	standartmetodi stiklainības zuduma pakāpes noteikšanai cieto kviešu graudos saskaņā ar standartu EN 15585;

i)	standartam EN ISO 7971/3 atbilstošu standartmetodi, lai noteiktu īpatnējo svaru;

j)	paraugu ņemšanas metodes un analīzes standartmetodes mikotoksīnu līmeņa noteikšanai, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumā un noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 401/2006 I un II pielikumā. (3)

V DAĻA

Standartmetode, lai attiecībā uz kukurūzu un sorgo noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības

Vidēji 500 g smagu kukurūzas paraugu un vidēji 250 g smagu sorgo paraugu pusminūti sijā sietā ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem. Parauga izsijātajā daļā pārbauda, vai nav dzīvu kaitēkļu un nobeigušos kukaiņu.

Ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem no sastāvdaļām, kas palikušas sietā ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem, akmentiņus, smilti, vālīšu seržu vai salmu paliekas un citas svešas izcelsmes sastāvdaļas.

Šādi iegūtās svešas izcelsmes sastāvdaļas pievieno tām, kas izsijātas caur sietu ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem, un visu kopā nosver.

Daļu, kas palikusi sietā ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem, sadala ar sadalītāju, lai iegūtu 100 līdz 200 g smagu paraugu kukurūzai un 25 līdz 50 g smagu paraugu sorgo. Šo daļas paraugu nosver. Izlīdzina to plānā kārtiņā uz galda. Ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem no sastāvdaļām citas labības graudus, kaitēkļu bojātos graudus, kaltēšanas laikā pārkarsētos graudus, sadīgušus graudus, svešas izcelsmes sēklas, bojātos graudus, pelavas un dzīvnieku izcelsmes piemaisījumus. Attiecībā uz sorgo plēksnēs ieslēgtos graudus atdala no plēksnēm – tās pieder pie dažādiem piemaisījumiem. Tad graudus klasificē pēc tā, kādā stāvoklī tie ir.

Daļas paraugu pusminūti sijā caur sietu ar 4,5 mm diametrā lieliem apaļiem caurumiem kukurūzai un 1,8 mm diametrā lieliem caurumiem – sorgo. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par šķeltiem graudiem.

Sastāvdaļu grupas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes pamatlabības un kas noteiktas saskaņā ar 1. punktā minēto metodi, jāsver ļoti rūpīgi ar precizitāti līdz 0,01 g un jāaprēķina procentuāli no vidējā parauga. Datus analīzes slēdzienā raksta ar precizitāti līdz 0,1 %. Jānorāda dati par dzīvu kaitēkļu esamību.

Parasti katram paraugam jāveic divas analīzes. Tās nedrīkst atšķirties par vairāk kā 10 % attiecībā uz iepriekš minēto sastāvdaļu kopējo daudzumu.

Aprīkojums, kas jāizmanto 1. un 2. punktā minēto darbību veikšanai, ir šāds:

a)	paraugu separators, piemēram, koniska vai gropēta ierīce;

b)	analītiskie svari ar precizitāti līdz 0,01 g (tātad ar nolasījumu precizitāti līdz 0,001 g);

c)	sieti ar 1,0 mm lieliem gareniem caurumiem un ar 1,8 mm un 4,5 mm diametrā lieliem apaļiem caurumiem. Sieti var būt piestiprināti pie vibrējoša galda. Sietiem jāatbilst standartam ISO 5223.

2.	VI un VIII daļu svītro.

XII daļas 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.	Standartmetodes, kas izmantotas, lai noteiktu intervencei piedāvātās vai paredzētās labības kvalitāti, ir noteiktas šā pielikuma III, IV, V un VII daļā.”

(1) No tiem ne vairāk par 3 % piemaisījumu, kas nav ar fuzariozi inficēti graudi.

(2) Izteikts procentos no sausnas.

(3) OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.”

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.217.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 217

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 18. augusts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
	*	Paziņojums par to, ka spēkā stājas Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju audiovizuālajā jomā, ar kuru paredz noteikumus un nosacījumus Šveices Konfederācijas dalībai Kopienas programmā Media 2007	1
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 741/2010 (2010. gada 17. augusts), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1490/2002 un (EK) Nr. 2229/2004 attiecībā uz datumu, līdz kuram atļaujas drīkst palikt spēkā gadījumos, kad iesniedzējs saskaņā ar paātrināto procedūru atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 33/2008 ir iesniedzis pieteikumu ( 1 )	2
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 742/2010 (2010. gada 17. augusts), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1272/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē	4
		Komisijas Regula (ES) Nr. 743/2010 (2010. gada 17. augusts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	12

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	AL	50,2
	TR	85,0
	ZZ	67,6
0707 00 05	MK	41,0
	TR	133,1
	ZZ	87,1
0709 90 70	TR	121,4
0709 90 70	ZZ	121,4
0805 50 10	AR	133,4
	CL	152,4
	TR	150,3
	UY	135,5
	ZA	129,2
	ZZ	140,2
0806 10 10	EG	153,0
	IL	202,2
	TR	136,6
	ZZ	163,9
0808 10 80	AR	98,0
	BR	71,9
	CL	98,6
	CN	65,6
	NZ	105,2
	US	87,8
	UY	100,6
	ZA	89,7
	ZZ	89,7
0808 20 50	AR	115,4
	CL	150,5
	CN	55,7
	TR	149,8
	ZA	103,7
	ZZ	115,0
0809 30	TR	142,7
0809 30	ZZ	142,7
0809 40 05	BA	61,3
	IL	154,7
	XS	64,6
	ZZ	93,5

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas Direktīvā 2009/149/EK (2009. gada 27. novembris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm nelaimes gadījumos radušos zaudējumu aprēķināšanai (OV L 313, 28.11.2009.)	14


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ