3.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/1

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 691/2010

(2010. gada 29. jūlijs),

ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (1), un jo īpaši tās 11. pantu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 549/2004 nosaka, ka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu izveido, īstenojot noteikumus.

(2)

Darbības uzlabošanas sistēmai jāveicina gaisa transporta sistēmas ilgtspējīga attīstība, uzlabojot aeronavigācijas pakalpojumu kopējo efektivitāti galvenajās darbības jomās, proti, attiecībā uz drošību, vidi, veiktspēju un izmaksu efektivitāti, kuras atbilst jomām, kas noteiktas ATM (gaisa satiksmes vadības) ģenerālplāna darbībā, ievērojot, ka primāri ir drošības mērķi.

(3)	Darbības uzlabošanas sistēmai jānodrošina galveno darbības jomu rādītāji un saistošie mērķi, saskaņā ar kuriem var pilnībā sasniegt un saglabāt pieprasīto drošības līmeni, tajā pašā laikā pieļaujot noteikt darbības mērķus citās galvenajās darbības jomās.

(4)	Darbības uzlabošanas sistēmu izveido un tā darbojas, ņemot vērā ilgtermiņa redzējumu par augsta līmeņa sociāliem mērķiem.

(5)	Darbības uzlabošanas sistēmai jāietver aeronavigācijas pakalpojumi, izmantojot pieeju “gate-to-gate” (jeb “no vārtiem līdz vārtiem”), tostarp lidostas ar mērķi uzlabot tīkla kopējo darbību.

(6)	Sagatavojot un novērojot darbības uzlabošanas sistēmu, vajadzētu pienācīgi ņemt vērā valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmeņa un tīkla līmeņa savstarpēju atkarību, kā arī darbības uzlabošanas mērķu savstarpēju atkarību, ievērojot, ka primāri ir drošības mērķi.

(7)	Darbības uzlabošanas plānos jāietver dalībvalstu apņemšanās pārskata periodā sasniegt vienotās Eiropas gaisa telpas mērķus un panākt līdzsvaru starp gaisa telpas izmantotāju vajadzībām un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju nodrošinātajiem pakalpojumiem.

(8)	Valstu uzraudzības iestādēm ir galvenā nozīme darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā. Tādēļ dalībvalstīm jāspēj efektīvi pildīt šos papildu pienākumus.

(9)	Darbības uzlabošanas plānos jāietver tādi pasākumi kā veicināšanas pasākumu sistēmas ar mērķi mudināt ieinteresētās personas uzlabot darbību valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka un Eiropas līmenī.

(10)

Tā kā darbības uzlabošanas plānu pieņemšanas laikā apstākļi bija neparedzami, nepārvarami un nebija atkarīgi no dalībvalstu un to struktūrvienību gribas, uz kurām attiecas darbības mērķi, nosakot atbilstošus brīdinājumu mehānismus, jāparedz iespēja ieviest atbilstošus pasākumus, kas vērsti uz drošības prasību saglabāšanu, kā arī pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.

(11)	Valsts un/vai funkcionālā gaisa telpas bloka, kā arī Eiropas Savienības līmenī jāorganizē pienācīgas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm.

(12)	Pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti, civilmilitārai sadarbībai un koordinācijai ir ļoti liela nozīme darbības mērķu sasniegšanā.

(13)	Darbības uzlabošanas sistēmai nevajadzētu skart Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. panta noteikumus, kas vērsti uz būtisku drošības un aizsardzības politikas interešu aizsardzību.

(14)	Izvēlas galvenos darbības rādītājus, jo tie ir specifiski un izmērāmi un ļauj sadalīt atbildību par darbības mērķu sasniegšanu. Saistītajiem mērķiem jābūt sasniedzamiem, reāliem un savlaicīgiem, kā arī jābūt vērstiem uz aeronavigācijas pakalpojumu ilgtspējīgas darbības efektīvu vadību.

(15)	Saistošu darbības uzlabošanas mērķu īstenošanai, ko veicina stimuli, kas cita starpā var būt arī finansiāli, jābūt atbilstoši saistītai ar Komisijas 2006. gada 6. decembra Regulu (EK) Nr. 1794/2006, ar ko nosaka kopēju tarifikācijas sistēmu aeronavigācijas pakalpojumiem (2).

(16)

Lai noteiktu un īstenotu galvenos darbības uzlabošanas un darbības mērķu rādītājus, jānodrošina attiecīga atbilstība drošības mērķiem un standartiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (3), un tās īstenošanas noteikumiem kopā ar Eiropas Savienības veiktajiem pasākumiem, kas vērsti uz šo mērķu sasniegšanu un saglabāšanu.

(17)	Pārskata periodā jāīsteno efektīvs darbības rezultātu kontroles process, lai iegūtie rezultāti ļautu sasniegt mērķus un vajadzības gadījumā ieviest atbilstošus pasākumus.

(18)

Pieņemot Eiropas Savienības darbības mērķus pirmajam pārskata periodam, Komisijai pienācīgi jāņem vērā aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju faktiskā finanšu situācija, kas jo īpaši izriet no īstenotajiem izmaksu samazināšanas pasākumiem, jo īpaši kopš 2009. gada, kā arī no iepriekšējos gados pārsniegtajiem vai nesasniegtajiem maršruta maksājumiem. Pienācīgi jāņem vērā arī jau sasniegtais pastāvošais funkcionālo gaisa telpas bloku progress.

(19)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 1. punktu šī regula attiecas uz gaisa satiksmes vadības tīklu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 551/2004 (4) 6. pantā, veicot atbilstošus konkrētās regulas grozījumus.

(20)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī regula nosaka vajadzīgos pasākumus, lai uzlabotu aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju kopējo darbību vispārējai gaisa satiksmei ICAO EUR un AFI reģionos, kuros par aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu atbild dalībvalstis, ievērojot visu gaisa telpas izmantotāju prasības.

2.   Mērķa noteikšanai šī regula attiecas uz aeronavigācijas pakalpojumiem, kurus nodrošina saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 550/2004 (5) 8. pantu izraudzītie gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēji un saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punktu izraudzītie meteoroloģisko pakalpojumu sniedzēji.

3.   Dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepiemērot šo regulu attiecībā uz termināļa aeronavigācijas pakalpojumiem lidostās, kurās gada laikā veic mazāk par 50 000 komerciālā gaisa transporta kustību. Dalībvalstis par to informē Komisiju. Ja neviena dalībvalsts lidosta nesasniedz 50 000 komerciālā gaisa transporta kustību slieksni gadā, darbības mērķi obligāti attiecas uz lidostu ar augstāko komerciālā gaisa transporta kustību skaitu.

4.   Ja dalībvalsts uzskata, ka uz dažiem vai visiem tās termināļa aeronavigācijas pakalpojumiem attiecas tirgus nosacījumi, saskaņā ar procedūrām, kas aprakstītas Regulas (EK) Nr. 1794/2006 1. panta 6. punktā, un ar valsts uzraudzības iestādes atbalstu ne vēlāk kā 12 mēnešus pirms katra pārskata perioda sākuma tā novērtē, vai minētās regulas I pielikumā paredzētie nosacījumi ir izpildīti. Ja dalībvalsts konstatē, ka šie nosacījumi ir izpildīti, neatkarīgi no komerciālā gaisa transporta kustību skaita tā var izlemt nenoteikt aprēķinātās izmaksas saskaņā ar šo regulu un nepiemērot saistošos mērķus attiecībā uz šo pakalpojumu izmaksu efektivitāti.

5.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 6. punkta c) apakšpunkta ii) daļu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un neskarot šīs regulas 4. panta 2. punktu, mērķu noteikšana saistībā ar izmaksu efektivitāti attiecas uz visām aprēķinātajām izmaksām, ko iekasē no gaisa telpas izmantotājiem.

6.   Dalībvalstis var piemērot šo regulu arī:

a)	to atbildībā esošajā gaisa telpā citos ICAO reģionos ar nosacījumu, ka dalībvalstis par to informē Komisiju un pārējās dalībvalstis un neierobežo dalībvalstu tiesības un pienākumus attiecībā uz 1944. gada Čikāgas konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvenciju);

b)	aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 7. panta 5. punktu ir saņēmuši atļauju sniegt aeronavigācijas pakalpojumus bez sertifikācijas.

7.   Neskatoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/42/EK (6) un tās īstenošanas Komisijas Regulām (EK) Nr. 1321/2007 (7) un (EK) Nr. 1330/2007 (8) noteikumiem par informācijas aizsardzību, prasības saistībā ar datu sniegšanu, kā definēts V nodaļā, saskaņā ar IV pielikuma nosacījumiem attiecas uz valsts iestādēm aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem, lidostu koordinatoriem un gaisa pārvadātājiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 549/2004 2. pantā paredzētās definīcijas.

Papildus piemēro arī šādas definīcijas:

a)	“lidostas operators” ir “lidostas vadības dienests”, kā definēts Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulā (EK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (9);

b)	“dati” ir kvalitatīva, kvantitatīva un cita atbilstoša informācija par aeronavigācijas darbību, ko apkopojusi un sistemātiski apstrādājusi Komisija vai ja tas veikts tās vārdā, lai īstenotu darbības uzlabošanas sistēmu;

c)	“darbības rādītāji” ir rādītāji, ko izmanto darbības uzraudzībai, salīdzināšanai un pārskatīšanai;

d)	“galvenie darbības rādītāji” ir darbības rādītāji, ko izmanto, lai noteiktu darbības mērķus;

e)

“komerciālā gaisa transporta kustības” iegūst, saskaitot pacelšanās un nolaišanās, tostarp pasažieru, kravas vai pasta pārvadāšanu par maksu vai nomas maksu, un aprēķina kā vidējo rādītāju trīs gadu laikā pēc darbības uzlabošanas plāna pieņemšanas neatkarīgi no maksimālās pacelšanās masas un pasažieru izmantoto vietu skaita;

f)	“saistošs mērķis” ir darbības mērķis, ko dalībvalstis pieņēmušas valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka darbības uzlabošanas plānā un uz kuru attiecas veicināšanas pasākumu sistēma, kurā paredzētas priekšrocības, preventīvie pasākumi un korektīvo pasākumu plāni;

g)	“gaisa pārvadātājs” ir gaisa pārvadājumu uzņēmums, kam ir derīga darbības licence, ko dalībvalsts izsniegusi saskaņā ar Eiropas Savienības tiesībām;

h)	“gaisa telpas izmantotāju pārstāvis” ir jebkura juridiskā persona vai uzņēmums, kas pārstāv vienas vai vairāku aeronavigācijas pakalpojumu izmantotāju kategoriju intereses;

i)	“aprēķinātās izmaksas” ir izmaksas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā;

j)	“valsts iestādes” ir regulatīvās iestādes valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, kuru izmaksas var segt gaisa telpas izmantotāji, ja tās radušās saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanu, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1794/2006 5. panta 2. punktu;

k)	“taisnīguma kultūra” ir kultūra, kurā galvenos operatorus un pārējos operatorus nesoda par veiktajām darbībām, bezdarbību vai pieņemtajiem lēmumiem, kas ir atbilstoši viņu pieredzei un apmācībai, tomēr rupja nolaidība, tīši pārkāpumi un destruktīvas darbības netiek pieļautas;

l)	“lidostas koordinators” ir koordinētās lidostās izveidota funkcija, piemērojot Regulu (EEK) Nr. 95/93;

m)	“darbības uzraudzība” ir nepārtraukts datu apkopošanas un analīzes process, lai novērtētu faktisko ieguvumu no sistēmas attiecībā pret iepriekš noteiktajiem mērķiem.

3. pants

Darbības izvērtēšanas iestāde

1.   Ja Komisija norīko darbības izvērtēšanas iestādi, lai sniegtu palīdzību darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, šāda norīkošana ir tikai uz noteiktu laiku atbilstoša pārskata periodiem.

2.   Darbības izvērtēšanas iestādei ir atbilstoša kompetence, un tā ir pietiekami objektīva, lai neatkarīgi veiktu Komisijas uzticētos uzdevumus, jo īpaši galvenajās piemērojamās darbības jomās.

3.   Darbības izvērtēšanas iestāde palīdz Komisijai īstenot darbības uzlabošanas sistēmu, jo īpaši šādus uzdevumus:

a)	ar darbības rādītājiem saistītu datu vākšana, pārbaude, validēšana un izplatīšana;

b)	galveno darbības jomu pieņemšana vai jaunu noteikšana atbilstoši jomām, kas noteiktas ATM ģenerālplāna darbībā, kā minēts 8. panta 1. punktā, un saistīto galveno darbības rādītāju pieņemšana vai jaunu noteikšana;

c)	otrajā pārskata periodā un pēc tā – atbilstošo galveno darbības rādītāju noteikšana, lai visās galvenajās darbības jomās nosegtu tīkla funkciju un aeronavigācijas pakalpojumu darbību gan maršrutā, gan termināļa pakalpojumos;

d)	Eiropas Savienības darbības mērķu noteikšana vai pārskatīšana;

e)	robežvērtību noteikšana brīdinājuma mehānismu iedarbināšanai, kā minēts 9. panta 3. punktā;

f)	pieņemto darbības plānu, tostarp darbības mērķu atbilstības Eiropas Savienības mērķiem novērtējums;

g)	vajadzības gadījumā – novērtējums par to brīdinājuma robežvērtību, kas pieņemtas, piemērojot 18. panta 3. punktu, atbilstību Eiropas Savienības brīdinājuma robežvērtībām, kas minētas 9. panta 3. punktā;

h)	vajadzības gadījumā – pārskatīto darbības mērķu novērtējums vai attiecīgo dalībvalstu koriģējošie pasākumi;

i)	aeronavigācijas pakalpojumu darbību uzraudzība, salīdzināšana un pārskatīšana valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka un Eiropas Savienības līmenī;

j)	tīkla funkciju darbību uzraudzība, salīdzināšana un pārskatīšana;

k)	ATM tīkla kopējās darbības nepārtraukta uzraudzība, tostarp gada pārskatu sagatavošana Vienotās gaisa telpas komitejai;

l)	darbības mērķu sasniegšanas novērtējums katra pārskata perioda beigās nolūkā sagatavot nākamo periodu.

4.   Pēc Komisijas pieprasījuma darbības izvērtēšanas iestāde sniedz ad hoc informāciju un pārskatus par jautājumiem, kas saistīti ar darbību.

5.   Darbības izvērtēšanas iestāde var ziņot un sniegt Komisijai ieteikumus par sistēmas uzlabošanu.

6.   Attiecībā uz valsts uzraudzības iestādēm:

a)	lai veiktu ATM tīkla kopējās darbības nepārtrauktu uzraudzību, darbības izvērtēšanas iestāde iegūst no valsts uzraudzības iestādēm vajadzīgo informāciju saistībā ar valsts un funkcionālajiem gaisa telpas bloka darbības uzlabošanas plāniem;

b)

darbības izvērtēšanas iestāde palīdz valsts uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma sniegt neatkarīgu skatījumu uz valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka darbības jautājumiem, piemēram, faktu salīdzinājums starp aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā līdzīgos nosacījumos (salīdzināšana), darbības izmaiņu analīze pēdējos 5 gados vai nākotnes prognožu analīze;

c)

valstu uzraudzības iestādes var pieprasīt darbības izvērtēšanas iestādes palīdzību, lai noteiktu indikatīvo vērtību diapazonu valsts vai funkcionālai gaisa telpas bloka mērķu noteikšanai, ņemot vērā Eiropas perspektīvu. Šādas vērtības ir pieejamas valstu uzraudzības iestādēm, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem un gaisa telpas izmantotājiem.

7.   Darbības izvērtēšanas iestāde vajadzības gadījumā sadarbojas ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru, lai veiktu uzdevumus, kas minēti 3. punktā saistībā ar drošību, nodrošinot atbilstību mērķiem un standartiem, kas noteikti un īstenoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008.

8.   Lai veiktu gaisa satiksmes vadības tīkla kopējas darbības nepārtrauktu uzraudzību, darbības izvērtēšanas iestāde izstrādā atbilstošus darba nosacījumus ar aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem, lidostu operatoriem, lidostu koordinatoriem un gaisa pārvadātājiem.

4. pants

Valstu uzraudzības iestādes

1.   Valstu uzraudzības iestādes valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī ir atbildīgas par darbības uzlabošanas plānu, darbības pārskatu izstrādi un darbības uzlabošanas plānu un mērķu uzraudzību. Lai veiktu šos uzdevumus, tās darbojas objektīvi, neatkarīgi un pārredzami.

2.   Dalībvalstis nodrošina valstu uzraudzības iestādēm vajadzīgos resursus un iespējas vai pieeju resursiem un iespējām visās galvenajās darbības jomās, lai veiktu uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, lai izpildītu 19. pantā minētos uzdevumus.

3.   Ja dalībvalstij ir vairāk nekā viena valsts uzraudzības iestāde, tā paziņo Komisijai, kura valsts uzraudzības iestāde ir atbildīga par valsts koordināciju un attiecībām ar Komisiju saistībā ar šīs regulas īstenošanu.

5. pants

Funkcionālie gaisa telpas bloki

1.   Dalībvalstis veicina ciešu sadarbību starp valsts uzraudzības iestādēm nolūkā izstrādāt darbības uzlabošanas plānu funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

2.   Ja dalībvalstis izlemj pieņemt darbības uzlabošanas plānu funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, tās:

a)	nodrošina darbības uzlabošanas plāna atbilstību II pielikumā minētajam paraugam;

b)	paziņo Komisijai, kura valsts uzraudzības iestāde ir atbildīga par koordināciju funkcionālā gaisa telpas blokā un attiecībām ar Komisiju saistībā ar darbības uzlabošanas plāna īstenošanu;

c)

izstrādā atbilstošus noteikumus, lai nodrošinātu, ka: i) katram galvenajam darbības rādītājam noteikts vienots mērķis; ii) ja mērķus nesasniedz, pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 3. punkta d) apakšpunktā, nosaka un piemēro pārskata periodā. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības; iii) ja mērķus sasniedz vai nesasniedz, sekas ir atbilstīgi paredzētas funkcionālā gaisa telpas blokā;

d)	dalībvalstis kopīgi ir atbildīgas par darbības mērķu sasniegšanu, kas noteikti attiecībā uz funkcionālo gaisa telpas bloku,

e)	ja nav noteikta kopējā tarifikācijas zona Regulas (EK) Nr. 1794/2006 4. panta nozīmē, apkopo valsts izmaksu efektivitātes mērķus un sniedz informāciju par vispārīgiem rādītājiem, atspoguļojot izmaksu efektivitāti funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

3.   Ja funkcionālā gaisa telpas bloka dalībvalstis nepieņem darbības uzlabošanas plānu ar funkcionālā gaisa telpas bloka līmeņa mērķiem, tās sazinās ar Komisiju, lai iegūtu informāciju par apkopotajiem darbības mērķiem, kas funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī vērsti uz atbilstību Eiropas Savienības darbības mērķiem.

6. pants

Koordinācija ar Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EADA)

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. panta a) apakšpunktu un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008, Komisija vajadzības gadījumā veic saskaņošanu ar EADA attiecībā uz:

a)	darbības uzlabošanas sistēmas drošības aspektiem, tostarp galvenajiem drošības darbības rādītājiem un Eiropas Savienības drošības darbības mērķu noteikšanu, pārskatīšanu un īstenošanu, kā arī ieteikumu sniegšanu par atbilstošajām darbībām un pasākumiem pēc brīdinājumu mehānisma iedarbināšanas;

b)	galveno drošības darbības rādītāju un mērķu saskaņotību ar Eiropas Aviācijas drošības programmas īstenošanu, ko var pieņemt Eiropas Savienība.

7. pants

Pārskata periodu ilgums

1.   Darbības uzlabošanas sistēmas pirmais pārskata periods ilgst no 2012. līdz 2014. kalendārā gada beigām. Nākamais pārskata periods ilgst piecus kalendāros gadus, ja vien netiek nolemts citādi, izdarot grozījumus šajā regulā.

2.   Tāds pats pārskata periods attiecas uz Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem un valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības uzlabošanas plāniem.

8. pants

Galvenās darbības jomas un darbības rādītāji

1.   Lai noteiktu mērķus, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem lēmumu par citu galveno darbības jomu iespējamu pievienošanu un pieņemšanu saskaņā ar minētās regulas 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu.

2.   Lai noteiktu mērķus, uz katru galveno darbības jomu attiecas viens vai ierobežots skaits galveno darbības rādītāju. Aeronavigācijas pakalpojumu darbību novērtē pēc katra galvenā darbības rādītāja saistošajiem mērķiem.

3.   Mērķu noteikšanai Eiropas Savienības mērogā galvenie darbības rādītāji, kas izvēlēti katrā galvenajā darbības jomā, ir minēti I pielikuma 1. nodaļā.

4.   Galvenie darbības rādītāji, ko izmanto valsts vai funkcionālo gaisa telpas bloku darbības mērķu noteikšanai, ir minēti I pielikuma 2. nodaļā.

5.   Pārskata perioda gaitā nemaina galvenos darbības rādītājus. Izmaiņas pieņem, veicot grozījumus šajā regulā vismaz sešus mēnešus pirms jaunu Eiropas Savienības mēroga darbības mērķu pieņemšanas.

6.   Papildus galvenajām darbības jomām un galvenajiem darbības rādītājiem, kas minēti šajā pantā, dalībvalstis valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī var lemt par darbības rādītāju un saistīto mērķu noteikšanu un izmantošanu papildus tiem, kas noteikti I pielikuma 2. nodaļā darbības uzraudzībai un/vai kā daļa no darbības uzlabošanas plāniem. Šie papildu rādītāji un mērķi atbalsta Eiropas Savienības mēroga sasniegumus un izrietošos valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmeņa mērķus. Tos, piemēram, var ietvert un attiecināt uz darbības plāna civilmilitāru vai meteoroloģisku dimensiju. Šiem papildu rādītājiem un mērķiem var pievienot atbilstošas veicināšanas pasākumu sistēmas, ko nosaka valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

II   NODAĻA

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU SAGATAVOŠANA

9. pants

Eiropas Savienības mēroga darbības mērķi

1.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru Komisija pieņem Eiropas Savienības mēroga mērķus, ņemot vērā valsts uzraudzības iestāžu attiecīgo ieguldījumu un pēc apspriedēm par darbības drošības aspektiem ar ieinteresētajām personām, kā minēts šīs regulas 10. pantā, vajadzības gadījumā ar citām atbilstošajām organizācijām un Eiropas Aviācijas drošības aģentūru.

2.   Eiropas Komisija izvirza Eiropas Savienības mēroga mērķus ne vēlāk kā piecpadsmit mēnešus pirms pārskata perioda sākuma un pieņem ne vēlāk kā divpadsmit mēnešus pirms pārskata perioda beigām.

3.   Pieņemot Eiropas Savienības mēroga darbības mērķus, Komisija katram galvenajam darbības rādītājam nosaka brīdinājuma robežvērtību, pēc kuras var iedarbināt 18. pantā minētos brīdinājuma mehānismus. Izmaksu efektivitātes galveno darbības rādītāju brīdinājumu robežvērtības attiecas gan uz satiksmes, gan izmaksu rezultātiem.

4.   Komisija pamato katru Eiropas Savienības mēroga darbības mērķi ar pieņēmumu aprakstu un pamatojumu, kas izmantots, nosakot šos mērķus, piemēram, valsts uzraudzības iestāžu ieguldījuma praktiskais rezultāts un citi fakti, prognozes par satiksmi un vajadzības gadījumā efektīvi noteiktu cenu līmeņu prognozes Eiropas Savienībai.

10. pants

Darbības uzlabošanas plānu izstrāde

1.   Valsts uzraudzības iestādes vai nu valsts, vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī izstrādā darbības uzlabošanas plānus, kuros ietverti Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem un III pielikumā minētajiem vērtēšanas kritērijiem atbilstoši mērķi. Ja attiecīgās dalībvalstis izlemj izstrādāt darbības plānu funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, piemērojot 5. panta 1. un 2. punktu, uz katru dalībvalsti vai funkcionālo gaisa telpas bloku var attiecināt tikai vienu darbības uzlabošanas plānu.

2.   Lai atbalstītu darbības plānu sagatavošanu, valsts uzraudzības iestādes nodrošina:

a)	aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju sazināšanos ar attiecīgajām apakšvienībām atbilstoši uzņēmējdarbības plāniem, kas sagatavoti saskaņā ar Eiropas Savienības mēroga mērķiem;

b)	saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 10. pantu apspriedes ar ieinteresētajām personām par darbības uzlabošanas plānu un darbības mērķiem. Vismaz trīs nedēļas pirms apspriedes ieinteresētajām pusēm sniedz pietiekamu informāciju.

3.   Darbības plānos jo īpaši ietver:

a)	satiksmes prognozi, kas izteikta katrā pārskata perioda gadā apkalpotās pakalpojumu vienībās, nodrošinot izmantoto rādītāju pamatojumu;

b)	aeronavigācijas pakalpojumu aprēķinātās izmaksas, ko saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 550/2004 15. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu noteikusi(-šas) dalībvalsts(-is);

c)	darbības uzlabošanas mērķu sasniegšanai vajadzīgo ieguldījumu aprakstu un to piemērojamības aprakstu saistībā ar Eiropas ATM ģenerālplānu un to saskaņotību ar tajā izklāstītajām galvenajām attīstības un izmaiņu jomām un virzieniem;

d)	darbības mērķus katrā atbilstošajā galvenajā darbības jomā, kas noteiktas, atsaucoties uz katru galveno darbības rādītāju visam pārskata periodam, uzraudzības un veicināšanas nolūkā izmantojot gada vērtības;

e)

plāna civilmilitārās dimensijas aprakstu, ietverot darbību aprakstu gaisa telpas elastīgai izmantošanai, lai palielinātu kapacitāti, pienācīgi ņemot vērā militāro misiju efektivitāti, un vajadzības gadījumā attiecīgo darbības rādītāju un mērķu apraksts saskaņā ar darbības uzlabošanas plāna rādītājiem un mērķiem;

f)	aprakstu un pamatojumu tam, kā d) apakšpunktā minētie darbības mērķi sekmē un veicina Eiropas Savienības mēroga darbības mērķus;

g)	skaidru dažādu struktūru identifikāciju, kas atbildīgas par mērķu sasniegšanu un savu konkrēto ieguldījumu;

h)	veicināšanas pasākumu aprakstu, kas piemēroti dažādās atbildīgajās struktūrās, lai veicinātu mērķu sasniegšanu pārskata perioda laikā;

i)	valsts uzraudzības iestāžu veiktos pasākumus, lai uzraudzītu darbības mērķu sasniegšanu;

j)	aprakstu apspriežu rezultātiem ar ieinteresētajām personām, tostarp dalībnieku uzdotos jautājumus un darbības, par kurām panākta vienošanās.

4.   Darbības plānus balsta uz II pielikumā pievienoto paraugu, un tajos var, ja dalībvalstis, piemērojot 8. panta 6. punktu, attiecīgi izlemj, ietvert papildu rādītājus un saistītos mērķus.

11. pants

Veicināšanas pasākumu sistēmas

1.   Veicināšanas pasākumu sistēmas, ko darbības uzlabošanas plānos piemēro dalībvalstis, atbilst šiem vispārējiem principiem:

a)	tās ir efektīvas, samērīgas, ticamas un netiek mainītas pārskata perioda laikā;

b)	tās īsteno nediskriminējoši un pārredzami ar mērķi atbalstīt uzlabojumus pakalpojumu sniegšanā;

c)	tās ir daļa no normatīvās vides, kas ex ante zināma visām ieinteresētajām pusēm un piemērojama visā pārskata perioda laikā;

d)	tās veicina struktūru rīcību, uz kurām attiecas mērķu noteikšana, lai sasniegtu augstu darbības līmeni un saistītos mērķus.

2.   Stimuli attiecībā uz drošības mērķiem ir vērsti uz to, lai veicinātu paredzēto drošības mērķu pilnīgu sasniegšanu un saglabāšanu, vienlaikus pieļaujot darbības uzlabojumus citās galvenajās darbības jomās. Tie nebūs finansiāli un būs ietverti darbības plānos ar termiņiem un/vai saistītiem pasākumiem, piemērojot Komisijas 2005. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (10), un/vai īstenojot Regulas (EK) Nr. 216/2008 noteikumus.

3.   Izmaksu efektivitātes mērķu stimuli ir finansiāli, un tos regulē attiecīgie noteikumi Regulas (EK) Nr. 1794/2006 11. panta 1. un 2. punktā. Tie jāietver riska dalīšanas mehānismos valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī.

4.   Dalībvalstu pieņemtie kapacitātes mērķu stimuli var būt finansiāli vai cita veida, piemēram, korektīvi rīcības plāni ar termiņiem un saistītiem pasākumiem, tostarp prēmijām un sodiem. Ja stimuli ir finansiāli, tos regulē Regulas (EK) Nr. 1794/2006 12. panta noteikumi.

5.   Vides mērķu stimulu mērķis ir veicināt paredzēto vides prasību līmeņu sasniegšanu, vienlaikus pieļaujot darbības uzlabojumus citās galvenajās darbības jomās. Tie ir finansiāli vai nefinansiāli, un par tiem izlemj dalībvalstis, ņemot vērā vietējos apstākļus.

6.   Turklāt dalībvalstis valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī var noteikt vai apstiprināt veicināšanas pasākumu sistēmas par gaisa telpas izmantotājiem, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1794/2006 12. pantā.

III   NODAĻA

DARBĪBAS UZLABOŠANAS PLĀNU PIEŅEMŠANA

12. pants

Darbības uzlabošanas plānu sākotnējā pieņemšana

Pēc valsts uzraudzības iestāžu priekšlikuma dalībvalstis ne mazāk kā sešus mēnešus pēc Eiropas Savienības mēroga mērķu pieņemšanas valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī pieņem un paziņo Komisijai par saviem darbības uzlabošanas plāniem, kuros ietverti saistošie darbības mērķi.

13. pants

Darbības uzlabošanas plānu novērtējums un mērķu pārskatīšana

1.   Komisija novērtē darbības uzlabošanas plānus, to mērķus un jo īpaši to atbilstību Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem un atbilstīgo ieguldījumu tajos, pamatojoties uz III pielikumā minētajiem kritērijiem, pienācīgi ņemot vērā situācijas novērtējumu, kas var būt mainījusies laikā no Eiropas Savienības mēroga mērķu pieņemšanas datuma līdz darbības uzlabošanas plāna novērtējuma datumam.

2.   Ja darbības uzlabošanas plāna darbības mērķi ir atbilstoši Eiropas Savienības mēroga mērķiem un konstatēts atbilstīgs ieguldījums tajos, Komisija ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc plāna saņemšanas par to paziņo dalībvalstij(-īm).

3.   Ja darbības uzlabošanas plāna darbības mērķis(-i) nav atbilstošs(-i) Eiropas Savienības mēroga mērķiem un nav konstatēts atbilstīgs ieguldījums tajos, Komisija var ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc plāna saņemšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 2. punktā minēto procedūru izlemt sniegt dalībvalstij(-īm) ieteikumus par pārskatīta(-u) darbības mērķa(-u) pieņemšanu. Šādu lēmumu pieņem pēc apspriedes ar attiecīgo(-ām) dalībvalsti(-īm) un precīzi nosaka, kurš(-i) mērķis(-i) jāpārskata, un pamato Komisijas novērtējumu.

4.   Šādā gadījumā ne vairāk kā divus mēnešus pēc ieteikuma sniegšanas attiecīgā(-ās) dalībvalsts(-is) pieņem pārskatītos darbības mērķus, pienācīgi ņemot vērā Komisijas viedokli, un atbilstošus pasākumus šo mērķu sasniegšanai un par to paziņo Komisijai.

14. pants

Pārskatīto darbības mērķu novērtējums un koriģējošo pasākumu pieņemšana

1.   Divus mēnešus pēc paziņošanas Komisija novērtē pārskatītos darbības mērķus un jo īpaši to atbilstību Eiropas Savienības mēroga darbības mērķiem, un atbilstīgo ieguldījumu tajos, pamatojoties uz III pielikumā minētajiem kritērijiem.

2.   Ja 13. panta 4. punktā minētie pārskatītie mērķi ir atbilstoši Eiropas Savienības mēroga mērķiem un konstatēts atbilstīgs ieguldījums tajos, Komisija ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskatīto mērķu saņemšanas par to paziņo dalībvalstij(-īm).

3.   Ja pārskatītie darbības mērķi un atbilstošie pasākumi joprojām nav atbilstoši Eiropas Savienības mēroga mērķiem un nav konstatēts atbilstīgs ieguldījums tajos, Komisija ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskatīto mērķu saņemšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru var izlemt, ka attiecīgai(-ām) dalībvalstij(-īm) jāveic koriģējoši pasākumi.

4.   Šādā lēmumā precīzi noteikts, kurš(-i) mērķis(-i) jāpārskata, un pamatots Komisijas novērtējums. Tas var ietvert šo mērķu darbības rezultātu līmeni, lai ļautu attiecīgajai(-ajām) dalībvalstij(-īm) veikt atbilstošus koriģējošus pasākumus, un/vai ietvert priekšlikumus par šādiem atbilstošiem pasākumiem.

5.   Par dalībvalsts(-u) pieņemtajiem koriģējošajiem pasākumiem paziņo Komisijai ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Komisijas lēmuma, ietverot elementus, kas atspoguļo atbilstību Komisijas lēmumam.

15. pants

Darbības plāni un mērķi, kas pieņemti pēc pārskata perioda sākuma

Darbības uzlabošanas plānus vai koriģējošos pasākumus, kas pieņemti pēc pārskata perioda sākuma, īstenojot 13. un 14. pantā izklāstītās procedūras, piemēro ar atpakaļejošu spēku no pārskata perioda pirmās dienas.

16. pants

Eiropas Savienības mēroga mērķu pārskatīšana

1.   Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. panta 3. punktā minēto procedūru var izlemt pārskatīt Eiropas Savienības mēroga mērķus:

a)	pirms pārskata perioda sākuma, ja ir būtiski pierādījumi tam, ka sākotnējie dati, pieņēmumi un pamatojumi, kas izmantoti, lai izvirzītu sākotnējos Eiropas Savienības mēroga mērķus, vairs nav spēkā;

b)	pārskata perioda laikā, piemērojot 18. pantā minēto brīdinājuma mehānismu.

2.   Ja pārskata Eiropas Savienības mēroga mērķus, var būt jāveic grozījumi pastāvošajos darbības uzlabošanas plānos. Šādā gadījumā Komisija var izlemt veikt šīs regulas II un III nodaļā noteiktos atbilstošos grafika regulējumus.

IV   NODAĻA

DARBĪBAS MĒRĶU IZPILDES UZRAUDZĪBA

17. pants

Nepārtraukta uzraudzība un ziņošana

1.   Darbības uzlabošanas plānu īstenošanu uzrauga Komisija un valsts uzraudzības iestādes valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī. Ja pārskata periodā mērķus nesasniedz, valsts uzraudzības iestādes, lai labotu situāciju, piemēro atbilstošus pasākumus, kas noteikti darbības uzlabošanas plānā. Šajā nolūkā izmanto darbības uzlabošanas plānā paredzētās gada vērtības.

2.   Ja Komisija konstatē būtisku un pastāvīgu darbības apjoma samazinājumu dalībvalsts vai funkcionālajā gaisa telpas blokā, kas ietekmē citas vienotās Eiropas gaisa telpas izveidošanas valstis un/vai visu Eiropas gaisa telpu, tā var attiecīgajām dalībvalstīm un valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka attiecīgajai uzraudzības iestādei pieprasīt noteikt, piemērot vai paziņot Komisijai par atbilstošiem pasākumiem darbības uzlabošanas plāna mērķu sasniegšanai.

3.   Dalībvalstis vismaz ik gadu un tad, ja pastāv risks nesasniegt darbības mērķus, ziņo Komisijai par darbības plānu un mērķu uzraudzību, ko veic valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka uzraudzības iestādes. Komisija vismaz ik gadu ziņo Vienotās gaisa telpas komitejai par darbības mērķu izpildi.

18. pants

Brīdinājuma mehānismi

1.   Ja perioda sākumā neparedzamo apstākļu dēļ, kas tajā pašā laikā ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu gribas, Eiropas Savienības līmenī ir sasniegtas 9. panta 3. punktā minētās brīdinājuma robežvērtības, Komisija pārskata situāciju, ar Vienotās gaisa telpas komitejas starpniecību apspriežoties ar dalībvalstīm, un trīs mēnešu laikā sniedz priekšlikumus par atbilstošām darbībām, tostarp par Eiropas Savienības mēroga darbības mērķu pārskatīšanu un tai sekojošu valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka darbības mērķu pārskatīšanu.

2.   Ja perioda sākumā neparedzamo apstākļu dēļ, kas tajā pašā laikā ir nepārvarami un nav atkarīgi no dalībvalstu un to struktūrvienību gribas, uz kurām attiecas darbības mērķi, valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī ir sasniegtas 9. panta 3. punktā minētās brīdinājuma robežvērtības, attiecīgā valsts uzraudzības iestāde pārskata situāciju, sazinoties ar Komisiju, un trīs mēnešu laikā var sniegt priekšlikumus par atbilstošiem pasākumiem, tostarp par valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka darbības mērķu pārskatīšanu.

3.   Lai ņemtu vērā vietējos apstākļus un specifiku, dalībvalstis valsts un funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī var pieņemt brīdinājuma robežvērtības, kas atšķiras no tām, kas minētas 9. panta 3. punktā. Šādā gadījumā šīs robežvērtības nosaka darbības uzlabošanas plānos un konsekventi ar robežvērtībām, kas pieņemtas saskaņā ar 9. panta 3. punktu. Novirzēm vajadzīgs detalizēts pamatojums. Piemērojot šīs robežvērtības, izmanto 2. punktā noteikto procesu.

4.   Ja brīdinājuma mehānismu īstenošanas rezultātā pārskata darbības uzlabošanas plānus un mērķus, Komisija veicina šādu pārskatīšanu, atbilstoši pielāgojot grafiku, kas piemērojams saskaņā ar šīs regulas II un III nodaļā minēto procedūru.

19. pants

Atbilstības uzraudzības veicināšana

Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem ir jāsekmē pārbaudes un apsekojumi, tostarp objektu apmeklējumi, ko veic Komisija un valsts uzraudzības iestāde(-es), kas atbildīga(-as) par to uzraudzību, iestādes pilnvarota kvalificēta struktūra, kas rīkojas šo iestāžu vārdā, vai, ciktāl tas ir atbilstoši, EADA. Neskarot uzraudzības pilnvaras, kas uzticētas valsts uzraudzības iestādēm un EADA, pilnvarotajām personām ir tiesības:

a)	saistībā ar galvenajām darbības jomām pārbaudīt atbilstošos dokumentus un jebkurus citus materiālus, kas attiecas uz darbības uzlabošanas plānu un mērķu noteikšanu;

b)	kopēt pilnībā vai daļēji šādus dokumentus;

c)	lūgt mutiskus paskaidrojumus uz vietas.

Šādas pārbaudes un apsekošanu veic atbilstoši tās dalībvalsts spēkā esošajām procedūrām, kurā šādus pasākumus veic.

V   NODAĻA

AR AERONAVIGĀCIJAS DARBĪBAS RĀDĪTĀJU VIENOTĀ EIROPAS GAISA TELPĀ SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS APKOPOŠANA, VALIDĒŠANA, PĀRBAUDE UN IZPLATĪŠANA

20. pants

Datu apkopošana un validēšana darbības pārskatīšanai

1.   Papildus datiem, ko Komisija jau apkopojusi, izmantojot citus Eiropas Savienības instrumentus, un ko var lietot arī darbības pārskatīšanai, valsts iestādes, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji, lidostu operatori, lidostu koordinatori un gaisa pārvadātāji nodrošina Komisijai IV pielikumā minētos datus saskaņā ar šajā pielikumā noteiktajām prasībām.

2.   Valsts iestādes var pilnībā vai daļēji deleģēt vai reorganizēt datu sniegšanas pienākumu valsts uzraudzības iestāžu, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju, lidostu operatoru un lidostu koordinatoru vidū nolūkā ņemt vērā vietējo specifiku un pastāvošos ziņošanas kanālus.

3.   Datu sniedzēji veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu datu kvalitāti, validēšanu un savlaicīgu nodošanu, tostarp pierādījumus kvalitātes pārbaužu un validēšanas procesu veikšanai, skaidrojumus konkrētiem Eiropas Komisijas pieprasījumiem, kas saistīti ar datu kvalitāti, un vajadzības gadījumā rīcības plāniem, lai uzlabotu datu kvalitāti. Datus sniedz bez maksas, vajadzības gadījumā elektroniski, Komisijas norādītā formātā.

4.   Komisija novērtē kvalitāti un validē datus, kas nosūtīti saskaņā ar 1. pantu. Ja datus nevar pienācīgi izmantot darbības pārskatā, Komisija var veikt atbilstošus pasākumus, lai novērtētu un uzlabotu datu kvalitāti sadarbībā ar dalībvalstīm un jo īpaši ar valsts uzraudzības iestādēm.

5.   Šajā regulā 1. pantā minētie dati, kas saistīti ar darbību un kas jau nodrošināti Eurocontrol, uzskatāmi par nodrošinātiem arī Komisijai. Pretējā gadījumā Komisija un Eurocontrol veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi dati Komisijai pieejami saskaņā ar 3. pantā minētajām prasībām.

6.   Ja noteiktas būtiskas jaunu datu prasības vai sagaidāma nepietiekama datu kvalitāte, Komisija var veikt eksperimentālus pētījumus, kuri dalībvalstīm jāveic brīvprātīgi pirms ieviestas prasības attiecībā uz jauniem datiem, izdarot grozījumus šajā regulā. Šādus eksperimentālus pētījumus veic, lai novērtētu attiecīgās datu apkopošanas iespējamību, ņemot vērā priekšrocības, ko nodrošina datu pieejamība attiecībā uz datu apkopošanas izmaksām un respondentu slogu.

21. pants

Informācijas izplatīšana

1.   Komisija izplata vispārīgu informāciju, lai sasniegtu mērķus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (11), jo īpaši tās 4. pantu un Regulas (EK) Nr. 550/2004 18. pantu.

2.   Informācija, kas ietverta 3. panta 3. punkta a) apakšpunktā, ir publiski pieejama attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši elektroniskā veidā.

3.   Regulas 3. panta 3. punkta k) apakšpunktā minētie gada ziņojumi ir publiski pieejami. Norādes uz šiem ziņojumiem publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Komisija var izlemt regulāri sniegt citu vispārēju informāciju attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, jo īpaši elektroniskā veidā.

4.   Regulas 9. pantā minētie Eiropas Savienības mēroga mērķi un atsauce uz pieņemtajiem III nodaļā minētajiem darbības plāniem ir publiski pieejama un publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5.   Individuālu pieeju konkrētai informācijai, piemēram, apstiprinātajiem datiem un statistikai, piešķir datu sniedzējam, uz kuru šī informācija un darbības attiecas tieši.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

22. pants

Pārsūdzība

Dalībvalstīm jānodrošina, lai saskaņā ar šo regulu pieņemtie lēmumi ir pienācīgi pamatoti un uz tiem attiecas efektīva pārskatīšanas un/vai pārsūdzības procedūra.

23. pants

Pārejas pasākumi

Ja dalībvalstis pirmā pārskata perioda laikā izlemj pieņemt darbības uzlabošanas plānu ar funkcionālā gaisa telpas bloka līmeņa mērķiem, tās nodrošina, ka:

a)	plāns aizstāj valsts plānus, sākot no 1. janvāra vienā no pārskata perioda gadiem;

b)	plāna ilgums nepārsniedz atlikušo pārskata perioda ilgumu;

c)	plāna darbības mērķi ir vismaz tik vērienīgi, kā apvienojot iepriekšējos valsts mērķus.

24. pants

Sistēmas pārskats

Komisija pārskata procesa efektivitāti līdz 2013. gada 1. jūlijam. Līdz 2014. gada beigām un regulāri pēc tam Komisija pārskata darbības uzlabošanas sistēmu un jo īpaši analizē sistēmas ietekmi, efektivitāti un darbības jomu, pienācīgi ņemot vērā ICAO veikto darbu šajā jomā.

25. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2096/2005

Regulu (EK) Nr. 2096/2005 groza šādi:

1.

I pielikuma 2. nodaļas 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2.2.   Organizatoriskā vadība Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs izveido uzņēmējdarbības plānu par vismaz piecu gadu laika posmu. Uzņēmējdarbības plānā: a) izklāsta vispārējos pakalpojumu sniedzēja mērķus, stratēģiju šo mērķu sasniegšanai atbilstoši pakalpojumu sniedzēja iespējamam vispārējam ilgtermiņa plānam un saistībā ar attiecīgajām Eiropas Savienības prasībām infrastruktūras attīstības vai citu tehnoloģiju attīstības kontekstā; b) ietver attiecīgo darba sasniegumu mērķus, kas var būt piemērojami drošības, kapacitātes, vides un izmaksu efektivitātes ziņā. Informācija, kas ietverta a) un b) apakšpunktā, atbilst valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā minētajam darbības plānam un attiecībā uz drošības datiem ir konsekventa ar valsts drošības programmu, kas minēta ICAO 11. pielikuma standarta pantā 2.27.1., kas 2009. gada 20. jūlijā grozīts ar 47B-A. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs izstrādā drošības un uzņēmējdarbības pamatojumus lielākajiem investīciju projektiem, tostarp vajadzības gadījumā ietekmes novērtējumu par atbilstošajiem darbības mērķiem, kas minēti 2.2. panta b) apakšpunktā, un nosaka ieguldījumus, ko paredz juridiskās prasības, kas saistītas ar SESAR īstenošanu. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs izveido gada plānu par nākamo gadu, kurā precizē uzņēmējdarbības plānā iekļauto un apraksta tajā veiktās izmaiņas. Gada plānā iekļauj šādus aspektus attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas līmeni un kvalitāti, piemēram, aspektus, kas var būt piemērojami paredzamajam jaudas līmenim, drošībai, videi un izmaksu efektivitātei: a) informāciju par jaunas infrastruktūras ieviešanu vai cita veida attīstības aspektus un formulējumu attiecībā uz to, kā tas palīdzēs uzlabot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju darbības rādītājus, tostarp pakalpojumu kvalitāti un sniegšanas līmeni; b) darbības rādītājus, kas atbilst valsts vai funkcionālā gaisa telpas bloka darbības plānam, kas minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā, ar kuriem pietiekami varētu novērtēt pakalpojumu sniegšanas kvalitāti un līmeni; c) informāciju par pasākumiem, kas paredzēti, lai mazinātu drošības riskus, kas apzināti aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju drošības plānā, tostarp drošības rādītājus, lai pārraudzītu drošības riskus, un vajadzības gadījumā riska mazināšanas pasākumu plānotās izmaksas; d) pakalpojumu sniedzēja paredzētās īstermiņa finanšu pozīcijas, kā arī izmaiņas, ko tās rada uzņēmējdarbības plānā vai kā tās to ietekmē. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma saskaņā ar nosacījumiem, ko valsts uzraudzības iestāde noteikusi saskaņā ar valsts tiesībām, nodrošina Komisijai uzņēmējdarbības plāna un gada plāna daļu par darbības rādītājiem.”

2.

I pielikuma 9. nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu: “9.   PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ ZIŅOJUMU SNIEGŠANU Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējam jāspēj iesniegt attiecīgajai valsts uzraudzības iestādei gada pārskatu par savu darbību. Pārskatā iekļaujami finanšu rezultāti, neierobežojot Regulas (EK) Nr. 550/2004 12. panta noteikumus pakalpojumu sniegšanas regulā, kā arī dati par darbību un citu svarīgu rīcību un uzlabojumiem, jo īpaši drošības jomā. Ziņojumā obligāti iekļauj: — sniegto pakalpojumu līmeņa novērtējumu, — pakalpojuma sniedzēju sniegumu salīdzinājumā ar darbības mērķiem, kā noteikts uzņēmējdarbības plānā, salīdzinot praktiski padarīto ar gada plānu, izmantojot snieguma rādītājus, kas iekļauti gada plānā, — jāsniedz dažādo mērķu skaidrojums un jānosaka pasākumi, lai novērstu nepilnības Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. pantā minētā pārskata perioda laikā, — darbības un infrastruktūras izmaiņas, — finanšu rezultātus, ja vien tos nepublicē atsevišķi atbilstoši pakalpojumu sniegšanas Regulas (EK) Nr. 550/2004 12. panta 1. punktam, — informāciju par oficiālo apspriežu gaitu ar pakalpojumu sniedzējiem, — informāciju par cilvēkresursu politiku. Aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējs gada pārskata saturu sagatavo pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma un publisko valsts uzraudzības iestādes noteiktajam un saskaņā ar valsts tiesību aktiem.”

26. pants

Spēkā stāšanās

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Regulas V nodaļu piemēro no 2011. gada 1. janvāra. Pirmais pārskata periods sākas 2012. gada 1. janvārī.

---

(1)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 341, 7.12.2006., 3. lpp.

(3)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(4)  OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.

(5)  OV L 96, 31.3.2004., 10. lpp.

(6)  OV L 167, 4.7.2003., 23. lpp.

(7)  OV L 294, 13.11.2007., 3. lpp.

(8)  OV L 295, 14.11.2007., 7. lpp.

(9)  OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.

(10)  OV L 335, 21.12.2005., 13. lpp.

(11)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

---

---

---

---

---

3.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/23

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 692/2010

(2010. gada 30. jūlijs)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)	Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienādu piemērošanu, ir jāparedz pasākumi attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Lai piemērotu tarifus vai citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību, šie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kura pilnībā vai daļēji balstās uz to vai pievieno tai kādas papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem.

(3)	Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem jāklasificē saskaņā ar KN kodu, kas norādīts minētās tabulas 2. ailē, atbilstīgi 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi paredzēt, ka, ievērojot Eiropas Savienībā spēkā esošos noteikumus par divkāršas pārbaudes sistēmām un tekstilizstrādājumu preventīvo un retrospektīvo uzraudzību, tos importējot Eiropas Savienībā, saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, šīs izziņas turētājs var turpināt izmantot 60 dienas saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Preces, kas aprakstītas pielikuma tabulas 1. ailē, kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar KN kodu, kas norādīts tabulas 2. ailē.

2. pants

Ievērojot Eiropas Savienībā spēkā esošos noteikumus par divkāršas pārbaudes sistēmām un tekstilizstrādājumu preventīvo un retrospektīvo uzraudzību, tos importējot Eiropas Savienībā, saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot 60 dienas.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

---

---

3.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/26

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 693/2010

(2010. gada 2. augusts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,

tā kā:

Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 3. augustā.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.

---

---

3.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/28

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 694/2010

(2010. gada 2. augusts),

ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,

tā kā:

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 689/2010 (4).

(2)	Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2010. gada 3. augustā.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.

(3)  OV L 253, 25.9.2009., 3. lpp.

(4)  OV L 199, 31.7.2010., 21. lpp.

---

---

3.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/30

---

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 26. jūlijs),

ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību

(2010/427/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 27. panta 3. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko iesniedza Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”),

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas piekrišanu,

tā kā:

(1)

Šā lēmuma mērķis ir noteikt Eiropas Ārējās darbības dienesta (“EĀDD”) organizatorisko struktūru un darbību, kurš darbojas kā funkcionāli autonoma Savienības struktūra Augstā pārstāvja pakļautībā; šo struktūru izveidoja ar 27. panta 3. punktu Līgumā par Eiropas Savienību (“LES”), ko grozīja ar Lisabonas līgumu. Šo lēmumu un jo īpaši atsauci uz “Augsto pārstāvi” interpretēs saskaņā ar viņa dažādajām funkcijām, kas norādītas LES 18. pantā.

(2)	Saskaņā ar LES 21. panta 3. punkta otro daļu Savienība nodrošinās konsekvenci savas ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un pārējās politikas savstarpēju konsekvenci. Padome un Komisija, kam palīdz Augstais pārstāvis, atbild par šīs konsekvences nodrošināšanu un šajā nolūkā sadarbojas.

(3)

EĀDD atbalstīs Augsto pārstāvi, kas ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Ārlietu padomes priekšsēdētājs, pilnvaru pildīšanā, proti, vadīt Savienības kopējo ārpolitikas un drošības politiku (“KĀDP”) un nodrošināt Savienības ārējās darbības konsekvenci, kā tas izklāstīts jo īpaši LES 18. un 27. pantā. EĀDD atbalstīs Augsto pārstāvi Ārlietu padomes priekšsēdētāja amatā, neskarot Padomes Ģenerālsekretariāta ierastos uzdevumus. EĀDD atbalstīs Augsto pārstāvi arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā, pildot ārējo attiecību pienākumus Komisijā un koordinējot citus Savienības ārējās darbības aspektus, neskarot Komisijas dienestu ierastos uzdevumus.

(4)

Dodot ieguldījumu Savienības ārējās sadarbības programmās, EĀDD būtu jācenšas nodrošināt, lai programmas izpildītu ārējās darbības mērķus, kas izklāstīti LES 21. pantā, jo īpaši tā 2. punkta d) apakšpunktā, un lai tajās tiktu ievēroti Savienības attīstības politikas mērķi atbilstīgi 208. pantam Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”). Šajā sakarā EĀDD vajadzētu arī veicināt Eiropas Konsensā attīstības jomā (1) un Eiropas Konsensā par humāno palīdzību (2) noteikto mērķu sasniegšanu.

(5)	No Lisabonas līguma izriet, ka, lai īstenotu tā noteikumus, EĀDD ir jāsāk darboties cik drīz iespējams pēc minētā līguma stāšanās spēkā.

(6)

Eiropas Parlaments pilnībā īstenos savu uzdevumu Savienības ārējās darbības jomā, tostarp pildot politiskās kontroles funkcijas, kā noteikts LES 14. panta 1. punktā, un arī Līgumos noteiktos uzdevumus likumdošanas un budžeta jautājumos. Turklāt saskaņā ar LES 36. pantu Augstais pārstāvis regulāri apspriedīsies ar Eiropas Parlamentu par KĀDP būtiskajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli un nodrošinās, ka Eiropas Parlamenta viedokļi attiecīgi tiks ievēroti. Šajā sakarā EĀDD palīdzēs Augstajam pārstāvim. Būtu jāveic īpaši pasākumi saistībā ar Eiropas Parlamenta deputātu piekļuvi klasificētiem dokumentiem un informācijai KĀDP jomā. Līdz šādu pasākumu pieņemšanai piemēros pastāvošos noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Iestāžu nolīgumu (2002. gada 20. novembris) par Eiropas Parlamenta piekļuvi sensitīvai Padomes informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā (3).

(7)

Augstajam pārstāvim vai viņa pārstāvim būtu jāīsteno pienākumi, kas paredzēti aktos, ar kuriem attiecīgi izveido Eiropas Aizsardzības aģentūru (4), Eiropas Savienības Satelītcentru (5), Eiropas Savienības Drošības izpētes institūtu (6) un Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (7). EĀDD šīm vienībām būtu jāsniedz atbalsts, ko pašreiz sniedz Padomes Ģenerālsekretariāts.

(8)

Būtu jāpieņem noteikumi par EĀDD darbiniekiem un viņu pieņemšanu darbā, ja šādi noteikumi ir vajadzīgi, lai noteiktu EĀDD organizatorisko struktūru un darbību. Līdztekus tam atbilstīgi LESD 336. pantam būtu jāizdara grozījumi Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumos (“Civildienesta noteikumi”) un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā (8) (“CEOS”), neskarot LESD 298. pantu. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Ārējās darbības dienesta darbiniekiem, tas būtu jāuzskata par iestādi Civildienesta noteikumu un CEOS izpratnē. Augstais pārstāvis pildīs iecēlējiestādes funkcijas gan saistībā ar ierēdņiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, gan darbiniekiem, uz kuriem attiecas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība. Ņemot vērā budžeta procedūru, katru gadu lems par EĀDD ierēdņu un darbinieku skaitu, un tas tiks atspoguļots štatu plānā.

(9)	EĀDD darbiniekiem viņu pienākumi būtu jāveic un jārīkojas vienīgi Savienības interesēs.

(10)

Pieņemšanai darbā būtu jānotiek, pamatojoties uz nopelniem un nodrošinot pienācīgu ģeogrāfisku un dzimumu pārstāvību. Starp EĀDD darbiniekiem vajadzētu būt pamatoti pārstāvētiem visu ES dalībvalstu valstspiederīgajiem. Paredzētajā 2013. gada pārskatā arī vajadzētu pievērsties šim jautājumam, tostarp attiecīgā gadījumā iekļaujot ieteikumus pasākumiem, lai novērstu iespējamās nepilnības.

(11)

Saskaņā ar LES 27. panta 3. punktu EĀDD būs Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas ierēdņi, kā arī darbinieki, kurus ir norīkojuši dalībvalstu diplomātiskie dienesti. Šajā sakarā Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas attiecīgās struktūrvienības un nodaļas tiks nodotas EĀDD kopā ar ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem, kuri ieņem amatu kādā no struktūrvienībām vai nodaļām. Līdz 2013. gada 1. jūlijam EĀDD pieņems darbā vienīgi ierēdņus no Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas, kā arī dalībvalstu diplomātisko dienestu norīkotu personālu. Pēc šā datuma iespējām pieteikties uz brīvajām EĀDD amata vietām vajadzētu būt visiem Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.

(12)

EĀDD īpašos gadījumos var izmantot specializētus norīkotus valstu ekspertus (“NVE”), kuri būs Augstā pārstāvja pakļautībā. Valstu norīkotie eksperti, kuri ieņem amatu EĀDD, netiks ieskaitīti tajā trešdaļā EĀDD administratoru (“AD”) pakāpes darbinieku, kuriem vajadzētu būt no dalībvalstīm, kad EĀDD būs pilnībā nokomplektēts. Šo ekspertu pārcelšana EĀDD izveides posmā nenotiks automātiski, un pārcelšana notiks ar šo ekspertu dalībvalsts piekrišanu. Dienā, kad beigsies līgums ar NVE, kurš saskaņā ar 7. pantu norīkots darbā EĀDD, attiecīgo amatu pārveidos par pagaidu darbinieka amatu gadījumos, kad pienākumi, ko veic attiecīgais NVE, atbilst pienākumiem, ko parasti veic AD pakāpes darbinieki, ar nosacījumu, ka vajadzīgais amats ir pieejams saskaņā ar štatu plānu.

(13)	Komisija un EĀDD vienosies par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz Komisijas norādījumiem delegācijām. Tajos jo īpaši būtu jāparedz, ka tad, kad Komisija delegācijām dos norādījumus, tā šo norādījumu kopiju vienlaikus nosūtīs delegācijas vadītājam un EĀDD centrālajai administrācijai.

(14)

Padomes Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (9) (“Finanšu regula”) būtu jāgroza, lai EĀDD iekļautu tās 1. pantā, iedalot tam īpašu iedaļu Savienības budžetā. Atbilstīgi piemērojamiem noteikumiem un līdzīgi, kā tas ir citās iestādēs, daļa no Revīzijas palātas ikgadējā ziņojuma tiks veltīta arī EĀDD, un EĀDD atbildēs uz šādiem ziņojumiem. Uz EĀDD attieksies budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta LESD 319. pantā un Finanšu regulas 145. līdz 147. pantā. Augstais pārstāvis sniegs Eiropas Parlamentam visu nepieciešamo atbalstu, lai Eiropas Parlaments varētu izmantot savas tiesības kā budžeta izpildes apstiprinātājiestāde. Par darbības budžeta īstenošana saskaņā ar LESD 317. pantu atbildīga būs Komisija. Ar lēmumiem, kuriem ir finansiālas sekas, jo īpaši tiks ievērotas prasības, kas noteiktas Finanšu regulas IV nodaļā, sevišķi tās 75. pantā attiecībā uz izdevumu operācijām un 64. līdz 68. pantā attiecībā uz finanšu dalībnieku atbildību.

(15)

EĀDD izveides vadmotīvam vajadzētu būt rentabilitātes principam, lai nepalielinātu pašreizējo budžeta izdevumu līmeni. Lai to panāktu, būs jāizmanto pagaidu mehānismi un pakāpeniska jaudas kāpināšana. Būtu jāizvairās no nevajadzīgas uzdevumu, funkciju un resursu dublēšanās ar citām struktūrām. Būtu jāizmanto visas racionalizācijas iespējas. Papildus tam dalībvalstu pagaidu darbiniekiem būs vajadzīgs papildu amata vietu skaits, kas būs jāfinansē, izmantojot pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu.

(16)	Būtu jāpieņem noteikumi, kas aptvertu EĀDD un tā darbinieku darbības attiecībā uz klasificētas informācijas drošību, aizsardzību un pārredzamību.

(17)	Tiek atgādināts, ka Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā attieksies uz EĀDD, tā ierēdņiem un citiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas vai nu Civildienesta noteikumi, vai CEOS.

(18)

Eiropas Savienībai un Eiropas Atomenerģijas kopienai aizvien ir vienota iestāžu sistēma. Tādēļ ir būtiski nodrošināt Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas ārējo attiecību konsekvenci un ļaut Savienības delegācijām uzņemties Eiropas Atomenerģijas kopienas pārstāvību trešās valstīs un starptautiskās organizācijās.

(19)	Augstajam pārstāvim līdz 2013. gada vidum būtu jāsniedz pārskats par EĀDD organizatorisko struktūru un darbību, vajadzības gadījumā sniedzot priekšlikumus šā lēmuma grozīšanai. Šādi grozījumi būtu jāpieņem ne vēlāk kā 2014. gada sākumā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Būtība un darbības joma

1.   Ar šo lēmumu nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (“EĀDD”).

2.   EĀDD, kura galvenā mītne atrodas Briselē, ir Eiropas Savienības funkcionāli autonoma struktūra, kas ir atdalīta no Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas; šai struktūrai ir tiesībspēja, kas nepieciešama uzdevumu veikšanai un mērķu sasniegšanai.

3.   EĀDD atrodas Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstā pārstāvja”) pakļautībā.

4.   EĀDD ietilpst centrāla administrācija un Savienības delegācijas trešās valstīs un starptautiskās organizācijās.

2. pants

Uzdevumi

1.   EĀDD atbalsta Augsto pārstāvi pilnvaru izpildē, kā izklāstīts jo īpaši LES 18. un 27. pantā:

—

pilnvaru pildīšanā, proti, Eiropas Savienības kopējās ārpolitikas un drošības politikas (“KĀDP”), tostarp kopējās drošības un aizsardzības politikas (“KDAP”), vadīšanā, šīs politikas, kuru viņš īsteno atbilstīgi Padomes sniegtajām pilnvarām, attīstīšanā, dodot ieguldījumu ar saviem priekšlikumiem, un ES ārējās darbības konsekvences nodrošināšanā,

—	Ārlietu padomes priekšsēdētāja amatā, neskarot Padomes Ģenerālsekretariāta ierastos uzdevumus,

—	Komisijas priekšsēdētāja vietnieka amatā, pildot ārējo attiecību pienākumus Komisijā un koordinējot citus Savienības ārējās darbības aspektus, neskarot Komisijas dienestu ierastos uzdevumus.

2.   EĀDD palīdz Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam un Komisijai pildīt to attiecīgos uzdevumus ārējo attiecību jomā.

3. pants

Sadarbība

1.   EĀDD atbalstīs un sadarbosies ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem, kā arī ar Padomes Ģenerālsekretariātu un Komisijas dienestiem, lai nodrošinātu konsekvenci Savienības ārējās darbības dažādās jomās, kā arī šo jomu un Savienības pārējās politikas savstarpēju konsekvenci.

2.   EĀDD un Komisijas dienesti, pildot savus attiecīgos uzdevumus, savstarpēji apspriežas par visiem jautājumiem, kas attiecas uz Savienības ārējo darbību, izņemot jautājumus, kuri ir KDAP jomā. EĀDD piedalās sagatavošanas darbā un procedūrās, kas saistīti ar aktiem, ko šajā jomā sagatavo Komisija.

Šo punktu īsteno saskaņā ar LES V sadaļas 1. nodaļu un saskaņā ar LESD 205. pantu.

3.   EĀDD var noslēgt dienesta līmeņa vienošanos ar attiecīgiem Padomes Ģenerālsekretariāta dienestiem, Komisiju vai citiem Savienības birojiem vai iestāžu struktūrām.

4.   EĀDD sniedz atbilstošu atbalstu un sadarbojas ar citām Savienības iestādēm un struktūrām, jo īpaši ar Eiropas Parlamentu. Arī EĀDD var izmantot minēto iestāžu un struktūru – attiecīgā gadījumā arī aģentūru – atbalstu un sadarbību. EĀDD iekšējais revidents sadarbosies ar Komisijas iekšējo revidentu, lai nodrošinātu saskaņotu revīzijas politiku, jo īpaši saistībā ar Komisijas atbildību par darbības izdevumiem. Turklāt EĀDD saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (10) sadarbojas ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF). Tas jo īpaši bez kavēšanās pieņem minētajā regulā paredzēto lēmumu par iekšējo izmeklēšanu noteikumiem un nosacījumiem. Kā paredzēts minētajā regulā, saskaņā ar valstu noteikumiem dalībvalstis un iestādes sniedz vajadzīgo atbalstu, lai ļautu OLAF darbiniekiem pildīt pienākumus.

4. pants

EĀDD centrālā administrācija

1.   EĀDD pārvalda izpildu ģenerālsekretārs, kas darbosies Augstā pārstāvja pakļautībā. Izpildu ģenerālsekretārs veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu netraucētu EĀDD darbību, tostarp tā administratīvu un budžeta pārvaldību. Izpildu ģenerālsekretārs nodrošina efektīvu centrālās administrācijas visu struktūrvienību, kā arī Savienības delegāciju koordināciju.

2.   Izpildu ģenerālsekretāram palīdz divi ģenerālsekretāra vietnieki.

3.   EĀDD centrālo administrāciju organizē ģenerāldirektorātos.

a)

Tajos jo īpaši ietilpst: — vairāki ģenerāldirektorāti, kas aptver nodaļas visās pasaules valstīs un reģionos, kā arī daudzpusējas un tematiskas nodaļas. Šīs struktūrvienības pēc vajadzības īsteno koordināciju ar Padomes Ģenerālsekretariātu un Komisijas attiecīgajiem dienestiem, — ģenerāldirektorāts, kas ir atbildīgs par administratīviem, personāla, budžeta, drošības un komunikācijas un informācijas sistēmas jautājumiem, kas darbojas EĀDD struktūrā un ko pārvalda izpildu ģenerālsekretārs. Augstais pārstāvis atbilstīgi parastajiem darbā pieņemšanas noteikumiem iecels ģenerāldirektoru budžeta un administrācijas jautājumos, kurš būs Augstā pārstāvja pakļautībā. Viņš Augstajam pārstāvim būs atbildīgs par EĀDD administratīvo un iekšējo budžeta pārvaldību. Viņš ievēro tās pašas budžeta pozīcijas un administratīvos noteikumus, kas piemērojami Savienības budžeta III iedaļā, kura ir daudzgadu finanšu shēmas 5. pozīcijā, — Krīžu pārvarēšanas un plānošanas direktorāts, Civilās plānošanas un īstenošanas centrs, Eiropas Savienības Militārais štābs un Eiropas Savienības Situāciju centrs, kas ir tiešā Augstā pārstāvja pakļautībā un atbildībā un kas palīdz Augstajam pārstāvim vadīt Savienības KĀDP atbilstīgi Līguma noteikumiem, vienlaikus saskaņā ar LES 40. pantu ievērojot citas Savienības kompetences. Ievēro šo struktūru specifiku, kā arī to funkciju un pieņemšanas darbā īpatnības un darbinieku statusu. Nodrošina pilnīgu visu EĀDD struktūru koordināciju.

b)

EĀDD centrālajā administrācijā ir arī: — stratēģiskās politikas plānošanas nodaļa, — juridiskā nodaļa izpildu ģenerālsekretāra administratīvā pakļautībā, kas cieši sadarbojas ar Padomes un Komisijas juridiskajiem dienestiem, — iestāžu attiecību, informācijas un diplomātijas, iekšējās revīzijas un pārbaužu un personas datu struktūrvienības.

4.   Augstais pārstāvis saskaņā ar sīki izstrādātajiem noteikumiem II pielikumā Padomes Lēmumam 2009/908/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko paredz pasākumus, lai īstenotu Eiropadomes lēmumu par Padomes prezidentūru un par Padomes darba sagatavošanas struktūru vadību (11), izraugās Padomes sagatavošanas struktūru priekšsēdētājus, tostarp Politikas un drošības komitejas priekšsēdētāju; šīs struktūras vada Augstā pārstāvja pārstāvis.

5.   Augstajam pārstāvim un EĀDD vajadzības gadījumā palīdz Padomes Ģenerālsekretariāts un attiecīgās Komisijas struktūrvienības. Šajā sakarā EĀDD, Padomes Ģenerālsekretariāts un attiecīgās Komisijas struktūrvienības var izstrādāt dienesta līmeņa vienošanos.

5. pants

Savienības delegācijas

1.   Augstais pārstāvis, vienojoties ar Padomi un Komisiju, pieņem lēmumu par delegācijas izveidi vai slēgšanu.

2.   Katra Savienības delegācija darbojas delegācijas vadītāja pakļautībā.

Delegācijas vadītāja pakļautībā ir visi delegācijas darbinieki neatkarīgi no to statusa, tāpat viņš ir atbildīgs par visām viņu darbībām. Viņš atskaitās Augstajam pārstāvim par delegācijas darba vispārējo vadību un par Savienības visu darbību koordinēšanas nodrošināšanu.

Delegāciju personālā ietilpst EĀDD darbinieki un – kad tas atbilst Savienības budžeta izpildei un tām Savienības politikas jomām, kuras nav EĀDD kompetencē, – Komisijas darbinieki.

3.   Delegācijas vadītājs saņem norādījumus no Augstā pārstāvja un no EĀDD un ir atbildīgs par to izpildi.

Jomās, kurās Komisija īsteno pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Līgumiem, arī tā var saskaņā ar LESD 221. panta 2. punktu delegācijām sniegt norādījumus, kuru izpilde ir daļa no delegācijas vadītāja kopējās atbildības.

4.   Saskaņā ar Finanšu regulu delegācijas vadītājs, ja to deleģē Komisija, īsteno darbības apropriācijas saistībā ar Savienības projektiem attiecīgajā trešā valstī.

5.   EĀDD izpildu ģenerālsekretārs periodiski izvērtē katras delegācijas darbību; izvērtējums iekļauj finanšu un administratīvo revīziju. Šim mērķim EĀDD izpildu ģenerālsekretārs var lūgt atbilstīgo Komisijas struktūrvienību palīdzību. Papildus EĀDD iekšējiem pasākumiem OLAF īsteno savas pilnvaras, proti, veicot krāpšanas apkarošanas pasākumus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1073/1999.

6.   Augstais pārstāvis slēdz vajadzīgās vienošanās ar uzņēmēju valsti, starptautisko organizāciju vai attiecīgo trešo valsti. Konkrēti, Augstais pārstāvis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmējas valstis piešķir Savienības delegācijām, to personālam un viņu īpašumam privilēģijas un imunitātes, kas ir līdzvērtīgas tām, kas noteiktas Vīnes konvencijā (1961. gada 18. aprīlis) par diplomātiskajām attiecībām.

7.   Savienības delegācijas var reaģēt uz citu Savienības iestāžu, jo īpaši Eiropas Parlamenta, vajadzībām, īstenojot saziņu ar starptautiskajām organizācijām vai trešām valstīm, kurās delegācijas ir akreditētas.

8.   Delegācijas vadītājs ir pilnvarots pārstāvēt Savienību zemē, kurā attiecīgā delegācija ir akreditēta, jo īpaši līgumu noslēgšanas gadījumā, kā arī būt par pusi tiesvedībā.

9.   Savienības delegācijas rīkojas ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un dalās ar tiem informācijā.

10.   Saskaņā ar LES 35. panta trešo daļu un pēc dalībvalstu lūguma Savienības delegācijas, izmantojot pieejamos resursus, atbalsta dalībvalstis to diplomātiskajās attiecībās un saistībā ar to uzdevumu sniegt konsulāro aizsardzību Savienības pilsoņiem trešās valstīs.

6. pants

Personāls

1.   Šo pantu, izņemot 3. punktu, piemēro atbilstīgi LESD 336. pantam, neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus (“Civildienesta noteikumi”) un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“CEOS”), tostarp grozījumus, kas atbilstīgi LESD 336. pantam izdarīti šajos noteikumos, lai pielāgotu noteikumus EĀDD vajadzībām.

2.   EĀDD personālu veido Eiropas Savienības ierēdņi un citi darbinieki, tostarp dalībvalstu diplomātisko dienestu darbinieki, kas norīkoti kā pagaidu darbinieki.

Uz šiem darbiniekiem attiecas Civildienesta noteikumi un CEOS.

3.   Vajadzības gadījumā EĀDD atsevišķos gadījumos var izmantot ierobežotu skaitu specializētu norīkotu valsts ekspertu (NVE).

Augstais pārstāvis pieņem noteikumus, kuri ir līdzvērtīgi noteikumiem, kas izklāstīti Padomes Lēmumā 2003/479/EK (2003. gada 16. jūnijs) par noteikumiem, kuri jāpiemēro attiecībā uz valstu ekspertiem un militāro personālu, kas norīkots uz Padomes ģenerālsekretariātu (12), saskaņā ar kuriem NVE tiek nodoti EĀDD rīcībā, lai tie sniegtu specializētas zināšanas.

4.   EĀDD darbinieki veic savus pienākumus un rīkojas vienīgi Savienības interesēs. Neskarot 2. panta 1. punkta trešo ievilkumu, 2. panta 2. punktu un 5. panta 3. punktu, viņi nelūdz un nepieņem norādījumus ne no vienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas, izņemot EĀDD, vai ne no vienas struktūras vai personas, izņemot Augsto pārstāvi. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 11. panta otro daļu EĀDD personāls nedrīkst pieņemt nekāda veida maksājumus no jebkāda cita avota, izņemot EĀDD.

5.   Pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iestādei, kura veic darbinieku iecelšanu, un kas ar CEOS piešķirtas iestādei, kura ir tiesīga slēgt līgumus, piešķirs Augstajam pārstāvim, kurš šīs pilnvaras var deleģēt EĀDD iekšienē.

6.   Pieņemšana darbā EĀDD notiek, pamatojoties uz nopelniem, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ģeogrāfisku un dzimumu līdzsvaru. Starp EĀDD darbiniekiem jābūt atbilstoši pārstāvētiem visu ES dalībvalstu valstspiederīgajiem. Šā lēmuma 13. panta 3. punktā paredzētais pārskats aptver arī šo jautājumu, tostarp – attiecīgā gadījumā – ierosinājumus par īpašiem papildu pasākumiem, lai novērstu iespējamo līdzsvara trūkumu.

7.   Savienības ierēdņiem un pagaidu darbiniekiem no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem ir vienādas tiesības un pienākumi, un pret viņiem tiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme, jo īpaši attiecībā uz tiesībām ar vienlīdzīgiem nosacījumiem ieņemt visus amatus. Uzticot pienākumus visās EĀDD īstenoto darbību un politikas jomās, nedrīkst būt atšķirīga attieksme pret pagaidu darbiniekiem no valstu diplomātiskajiem dienestiem un Savienības ierēdņiem. Atbilstīgi Finanšu regulas noteikumiem dalībvalstis atbalsta Savienību EĀDD pagaidu darbinieku no dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem to finanšu saistību īstenošanā, kas izriet no jebkādas atbildības saskaņā ar Finanšu regulas 66. pantu.

8.   Augstais pārstāvis izveido EĀDD darbinieku atlases procedūras, kuras īsteno pārredzami, pamatojoties uz kandidātu nopelniem, ar mērķi izraudzīties spējīgākos, efektīvākos un uzticamākos darbiniekus, vienlaikus nodrošinot pienācīgu ģeogrāfisku un dzimumu līdzsvaru un to, ka EĀDD ir atbilstoši pārstāvēti visu ES dalībvalstu valstspiederīgie. Dalībvalstu, Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas pārstāvji tiek iesaistīti darbinieku darbā pieņemšanas procedūrās saistībā ar brīvajām EĀDD amata vietām.

9.   EĀDD sasniedzot pilnu komplektāciju, darbiniekiem no dalībvalstīm, kas minēti 2. punkta pirmajā daļā, vajadzētu veidot vismaz trešdaļu no visiem EĀDD AD līmeņa darbiniekiem. Līdzīgi pastāvīgiem Savienības ierēdņiem vajadzētu veidot vismaz 60 % no visiem EĀDD AD pakāpes darbiniekiem, tostarp dalībvalstu diplomātisko dienestu darbiniekiem, kas ir kļuvuši par pastāvīgiem Savienības ierēdņiem atbilstīgi Civildienesta noteikumiem. Katru gadu Augstais pārstāvis iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par amata vietu aizpildījumu Eiropas Ārējās darbības dienestā.

10.   Augstais pārstāvis apstiprina noteikumus par mobilitāti, lai nodrošinātu EĀDD darbiniekiem augstu mobilitātes pakāpi. Īpašus un sīki izstrādātus noteikumus piemēro 4. panta 3. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētajiem darbiniekiem. Principā visi EĀDD darbinieki periodiski strādā Savienības delegācijās. Augstais pārstāvis šajā sakarā pieņem attiecīgus noteikumus.

11.   Saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktu noteikumiem katra dalībvalsts garantē saviem ierēdņiem, kuri ir kļuvuši par EĀDD pagaidu darbiniekiem, ka, beidzoties darba termiņam EĀDD, viņi tiks nekavējoties atjaunoti amatā. Šāds darba termiņš saskaņā ar CEOS 50.b panta noteikumiem nepārsniedz astoņus gadus, ja vien izņēmuma apstākļos un dienesta interesēs tas netiek pagarināts ilgākais par diviem gadiem.

Savienības ierēdņi, kuri strādā EĀDD, ir tiesīgi kandidēt uz amatiem iestādē, kurā tie sākotnēji strādāja, ar tādiem pašiem noteikumiem kā iekšējie kandidāti.

12.   Ir jāveic darbības, lai EĀDD darbiniekiem nodrošinātu pienācīgas vispārējas mācības, īpaši pamatojoties uz jau esošām praksēm un struktūrām valstu un Savienības līmenī. Šajā sakarā Augstais pārstāvis gada laikā no šā lēmuma stāšanās spēkā veic attiecīgus pasākumus.

7. pants

Pārejas noteikumi attiecībā uz darbiniekiem

1.   Attiecīgās Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas struktūrvienības un nodaļas, kas uzskaitītas šā lēmuma pielikumā, tiek pārceltas uz EĀDD. Ierēdņi un pagaidu darbinieki, kuri ieņem amatu kādā no struktūrvienībām vai nodaļām, kas uzskaitītas šā lēmuma pielikumā, tiek pārcelti darbā EĀDD. Tas mutatis mutandis attiecas uz līgumdarbiniekiem un vietējo personālu, kas piešķirts šādām struktūrvienībām un nodaļām. Darbā EĀDD ar viņu dalībvalsts iestāžu piekrišanu tiek pārcelti arī tie NVE, kuri strādā šajās struktūrvienībās vai nodaļās.

Minētā pārcelšana stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Atbilstīgi Civildienesta noteikumiem, pārceļot darbā EĀDD, Augstais pārstāvis ieceļ katru darbinieku amatā tajā kategorijā, kas atbilst attiecīgā ierēdņa pakāpei.

2.   Šā lēmuma spēkā stāšanās dienā notiekošās darbā pieņemšanas procedūras amatiem, kuri tiek pārcelti uz EĀDD, paliek spēkā – tās tiek turpinātas un pabeigtas Augstā pārstāvja vadībā saskaņā ar attiecīgajiem amata sludinājumiem un spēkā esošajiem Civildienesta noteikumiem un CEOS.

8. pants

Budžets

1.   Kredītrīkotāja pilnvaras attiecībā uz Eiropas Savienības vispārējā budžeta EĀDD sadaļu tiek deleģētas saskaņā ar Finanšu regulas 59. pantu. Augstais pārstāvis pieņem iekšējus noteikumus attiecībā uz administratīvā budžeta pozīciju pārvaldību. Darbības izdevumi paliek budžeta Komisijas iedaļā.

2.   EĀDD īsteno savas pilnvaras saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, tam piešķirto apropriāciju robežās.

3.   Izstrādājot EĀDD administratīvo izdevumu tāmes, Augstais pārstāvis apspriedīsies attiecīgi ar atbildīgo attīstības politikas komisāru un atbildīgo kaimiņattiecību politikas komisāru saistībā ar viņu pārstāvētajām jomām.

4.   Atbilstīgi LESD 314. panta 1. punktam EĀDD izstrādā izmaksu tāmes nākamajam finanšu gadam. Komisija apvieno šīs tāmes budžeta projektā, kurā var būt ietvertas dažādas tāmes. Komisija var grozīt budžeta projektu, kā tas noteikts LESD 314. panta 2. punktā.

5.   Lai nodrošinātu budžeta pārskatāmību Savienības ārējo darbību jomā, Komisija kopā ar Eiropas Savienības vispārējā budžeta projektu nosūtīs budžeta lēmējinstitūcijai darba dokumentu, kurā plaši aprakstīti visi izdevumi, kas saistīti ar Savienības ārējām darbībām.

6.   Uz EĀDD attiecas budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra, kas paredzēta LESD 319. pantā un Finanšu regulas 145. līdz 147. pantā. Šajā sakarā EĀDD pilnībā sadarbosies ar iestādēm, kas iesaistītas izpildes apstiprinājuma procedūrā, un attiecīgā gadījumā sniegs papildu vajadzīgo informāciju, tostarp piedaloties konkrēto struktūru sanāksmēs.

9. pants

Ārējās darbības instrumenti un plānošana

1.   Komisija ir atbildīga par Savienības ārējās sadarbības programmu pārvaldību, neskarot Komisijas un EĀDD lomu plānošanā, kā tas izklāstīts turpmākajos punktos.

2.   Augstais pārstāvis nodrošina Savienības ārējās darbības vispārēju politisku koordināciju, nodrošinot vienotību, konsekvenci un efektivitāti, izmantojot jo īpaši šādus ārējās palīdzības instrumentus:

—	attīstības sadarbības instruments (13),

—	Eiropas Attīstības fonds (14),

—	Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instruments (15),

—	Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (16),

—	instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm (17),

—	instruments sadarbībai kodoldrošības jomā (18),

—	stabilitātes instruments – attiecībā uz palīdzību, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 1717/2006 (19) 4. pantā.

3.   Jo īpaši EĀDD sniedz ieguldījumu 2. punktā minēto instrumentu plānošanas un pārvaldības ciklā, pamatojoties uz minētajos instrumentos noteiktajiem politikas mērķiem. EĀDD ir atbildīgs par to, ka tiek sagatavoti šādi Komisijas lēmumi par stratēģiskajiem daudzgadu posmiem visā plānošanas ciklā:

i)	valstu piešķīrumi, lai noteiktu vispārējo finansējumu katram reģionam (ņemot vērā indikatīvu daudzgadu finanšu shēmas sadalījumu). Katrā reģionā daļa finansējuma tiks paturēta reģionālām programmām;

ii)	valstu un reģionu stratēģiski dokumenti;

iii)	valstu un reģionu indikatīvas programmas.

Saskaņā ar 3. pantu visā 2. punktā minēto instrumentu plānošanas un īstenošanas ciklā Augstais pārstāvis un EĀDD strādās, sadarbojoties ar attiecīgajiem Komisijas locekļiem un dienestiem, neskarot 1. panta 3. punktu. Visus lēmumu priekšlikumus sagatavos, ievērojot Komisijas procedūras, un iesniegs Komisijai lēmuma pieņemšanai.

4.   Attiecībā uz Eiropas Attīstības fondu un attīstības sadarbības instrumentu visus priekšlikumus, tostarp tos, kuros paredzētas izmaiņas pamatnoteikumos, un 3. punktā minētos plānošanas dokumentus, kopīgi sagatavos attiecīgi EĀDD un Komisijas dienesti par attīstības politiku atbildīgā komisāra uzraudzībā un pēc tam kopīgi ar Augsto pārstāvi iesniegs Komisijā lēmuma pieņemšanai.

Attiecīgais Komisijas dienests par attīstības politiku atbildīgā komisāra vadībā sagatavos tematiskās programmas, izņemot Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā un to stabilitātes instrumenta daļu, kas minēta 2. punkta septītajā ievilkumā, kuras, vienojoties ar Augsto pārstāvi un citiem attiecīgajiem komisāriem, iesniegs komisāru kolēģijai.

5.   Attiecībā uz Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumentu visus priekšlikumus, tostarp tos, kuros paredzētas izmaiņas pamatnoteikumos, un 3. punktā minētos plānošanas dokumentus, kopīgi sagatavos attiecīgi EĀDD un Komisijas dienesti par kaimiņattiecību politiku atbildīgā komisāra uzraudzībā un pēc tam kopīgi ar Augsto pārstāvi iesniegs Komisijā lēmuma pieņemšanai.

6.   Augstā pārstāvja/EĀDD pārraudzībā ir darbības, kas veiktas saskaņā ar: KĀDP budžetu; stabilitātes instrumentu, izņemot 2. punkta septītajā ievilkumā minēto daļu; instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm; saziņu un publiskās diplomātijas darbībām, un vēlēšanu novērošanas misijām. Komisija ir atbildīga par to finansiālu īstenošanu Augstā pārstāvja vadībā, kurš ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. Par īstenošanu atbildīgā Komisijas struktūrvienība atrodas vienās telpās ar EĀDD.

10. pants

Drošība

1.   Augstais pārstāvis pēc apspriešanās ar komiteju, kas minēta pielikuma II daļas 1. iedaļas 3. punktā Padomes Lēmumā 2001/264/EK (2001. gada 19. maijs), ar ko pieņem Padomes drošības reglamentu (20), lemj par EĀDD drošības noteikumiem un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka EĀDD efektīvi pārvalda riskus savam personālam, materiālajiem līdzekļiem un informācijai un ka tas pilda savus pienākumus attiecībā uz pienācīgu rūpību. Šādus noteikumus piemēro visiem EĀDD darbiniekiem un visiem Savienības delegāciju darbiniekiem neatkarīgi no to administratīvā statusa vai iestādes, kurā tie sākotnēji strādāja.

2.   Līdz 1. punktā minētā lēmuma pieņemšanai:

—	attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību EĀDD piemēro drošības pasākumus, kas noteikti Lēmuma 2001/264/EK pielikumā,

—	attiecībā uz citiem drošības aspektiem EĀDD piemēro Komisijas drošības noteikumus, kas noteikti Komisijas iekšējā reglamenta (21) attiecīgajā pielikumā.

3.   EĀDD ir par drošības jautājumiem atbildīga nodaļa, kurai palīdz dalībvalstu attiecīgie dienesti.

4.   Augstais pārstāvis veiks visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai EĀDD īstenotu drošības noteikumus, jo īpaši attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību un pasākumiem, kas jāveic gadījumā, ja EĀDD personāls neievēro drošības noteikumus. Šajā nolūkā EĀDD lūgs padomu Padomes Ģenerālsekretariāta Drošības birojam, kā arī attiecīgiem Komisijas un dalībvalstu dienestiem.

11. pants

Piekļuve dokumentiem, arhīvi un datu aizsardzība

1.   EĀDD piemēro noteikumus, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (22). Augstais pārstāvis pieņem lēmumu par EĀDD īstenošanas noteikumiem.

2.   EĀDD izpildu ģenerālsekretārs kārto iestādes arhīvu. No Padomes Ģenerālsekretariāta un Komisijas pārcelto struktūrvienību attiecīgie arhīvi tiek pārcelti uz EĀDD.

3.   EĀDD gādā par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi atbilstīgi noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (23). Augstais pārstāvis pieņem lēmumu par EĀDD īstenošanas noteikumiem.

12. pants

Nekustamais īpašums

1.   Padomes Ģenerālsekretariāts un attiecīgie Komisijas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus, lai 7. pantā minētā pārcelšana iekļautu arī to Padomes un Komisijas ēku nodošanu Eiropas Ārējās darbības dienestam, kas vajadzīgas tā darbībai.

2.   Par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem nekustamo īpašumu nodod EĀDD centrālās administrācijas un Savienības delegāciju rīcībā, kopīgi lemj Augstais pārstāvis un attiecīgi Padomes Ģenerālsekretariāts un Komisija.

13. pants

Nobeiguma un vispārīgi noteikumi

1.   Augstais pārstāvis, Padome, Komisija un dalībvalstis ir atbildīgi par šā lēmuma īstenošanu un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai to sekmētu.

2.   Augstais pārstāvis līdz 2011. gada beigām sniegs Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ziņojumu par EĀDD darbību. Minētajā ziņojumā jo īpaši pievēršas 5. panta 3. un 10. punkta un 9. panta īstenošanai.

3.   Augstais pārstāvis līdz 2013. gada vidum sniedz EĀDD organizācijas un darbības pārskatu, kurā, inter alia, pievērsīsies 6. panta 6., 8. un 11. punkta īstenošanai. Vajadzības gadījumā pārskatam pievieno attiecīgus priekšlikumus par šā lēmuma pārskatīšanu. Šādā gadījumā Padome, saskaņā ar LES 27. panta 3. punktu un ņemot vērā minēto pārskata ziņojumu, šo lēmumu pārskatīs līdz 2014. gada sākumam.

4.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Lēmuma noteikumi par finanšu pārvaldību un darbinieku pieņemšanu darbā stājas spēkā tikai pēc tam, kad ir pieņemti vajadzīgie grozījumi Civildienesta noteikumos, CEOS un Finanšu regulā un apstiprināts budžeta grozījums. Lai nodrošinātu veiksmīgi pāreju, Augstais pārstāvis, Padomes Ģenerālsekretariāts un Komisija noslēgs vajadzīgās vienošanās un apspriedīsies ar dalībvalstīm.

5.   Vienu mēnesi pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Augstais pārstāvis iesniegs Komisijai EĀDD darbības ieņēmumu un izdevumu tāmi, tostarp štatu sarakstu, lai Komisija varētu iesniegt budžeta grozījuma projektu.

6.   Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(2)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei – Virzībā uz Eiropas konsensu par humāno palīdzību (COM/2007/0317 galīgā redakcija). Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts.

(3)  OV C 298, 30.11.2002., 1. lpp.

(4)  Padomes Vienotā rīcība 2004/551/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidi (OV L 245, 17.7.2004., 17. lpp.).

(5)  Padomes Vienotā rīcība 2001/555/KĀDP (2001. gada 20. jūlijs) par Eiropas Savienības Satelītcentra izveidi (OV L 200, 25.7.2001., 5. lpp.).

(6)  Padomes Vienotā rīcība 2001/554/KĀDP (2001. gada 20. jūlijs) par Eiropas Savienības Drošības izpētes institūta izveidi (OV L 200, 25.7.2001., 1. lpp.).

(7)  Padomes Vienotā rīcība 2008/550/KĀDP (2008. gada 23. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Drošības un aizsardzības koledžu (EDAK) (OV L 176, 4.7.2008., 20. lpp.).

(8)  Regula Nr. 31 (EEK), 11 (EAEK), ar kuru nosaka Eiropas Ekonomikas kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas Civildienesta noteikumus un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV 45, 14.6.1962., 1387/62. lpp.).

(9)  OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.).

(11)  OV L 322, 9.12.2009., 28. lpp.

(12)  OV L 160, 28.6.2003., 72. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

(14)  Padomes Regula Nr. 5, ar ko ar ko paredz noteikumus attiecībā uz aicinājumiem veikt finansiālus ieguldījumus un to pārskaitīšanu, budžeta pasākumiem un Eiropas Attīstības fonda aizjūras zemēm un teritorijām līdzekļu pārvaldi (OV 33, 31.12.1958., 681/58. lpp.)

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2006 (2006. gada 20. decembris) par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 382/2001 (2001. gada 26. februāris), kas attiecas uz projektu īstenošanu, kas veicina sadarbību un komercattiecības starp Eiropas Savienību un Ziemeļamerikas, Tālo Austrumu un Austrālijas–Āzijas industrializētajām valstīm (OV L 57, 27.2.2001., 10. lpp.).

(18)  Padomes Regula (Euratom) Nr. 300/2007 (2007. gada 19. februāris), ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā (OV L 81, 22.3.2007., 1. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.).

(20)  OV L 101, 11.4.2001., 1. lpp.

(21)  OV L 308, 8.12.2000., 26. lpp.

(22)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.

(23)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

---

---

3.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/41

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 28. jūlijs),

ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122x1507xNK603 (DAS-59122-7xDAS-Ø15Ø7xMON-ØØ6Ø3-6), sastāv vai ir ražoti no tās

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 5138)

(Autentisks ir tikai teksts franču un nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/428/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Pioneer Overseas Corporation2005. gada 26. augustā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Apvienotās Karalistes kompetentajai iestādei iesniedza pieteikumu, lai laistu tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur kukurūzu 59122x1507xNK603, sastāv vai ir ražotas no tās (“pieteikums”).

(2)

Pieteikums attiecas arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur kukurūzu 59122x1507xNK603 vai sastāv no tās, bet kas nav pārtika un barība un kas paredzēti tādiem pašiem izmantošanas veidiem kā jebkura cita kukurūza, izņemot audzēšanu. Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktu un 17. panta 5. punktu tajā ir iekļauta informācija un dati, kas prasīti atbilstoši III un IV pielikumam Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (2), un informācija un secinājumi par riska novērtējumu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā noteiktajiem principiem. Turklāt tajā, ievērojot Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumu, ir iekļauts monitoringa plāns par ietekmi uz vidi.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“EPNI”) 2009. gada 8. aprīlī saskaņā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu sniedza labvēlīgu atzinumu. Tā uzskatīja, ka attiecībā uz potenciālo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi kukurūza 59122x1507xNK603 ir tikpat droša kā ģenētiski nemodificēta kukurūza. Tāpēc tā secināja, ka maz ticams, ka, laižot tirgū produktus, kas satur kukurūzu 59122x1507xNK603, sastāv vai ir ražoti no tās, kā izklāstīts pieteikumā (“produkti”), saistībā ar tās paredzētajiem izmantošanas veidiem tiks negatīvi ietekmēta cilvēku vai dzīvnieku veselība vai vide (3). Apspriedusies ar valstu kompetentajām iestādēm, kā noteikts minētās regulas 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, EPNI savā atzinumā ņēma vērā visus dalībvalstu uzdotos konkrētos jautājumus un paustās bažas.

(4)	Turklāt šajā atzinumā EPNI secināja, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais vides monitoringa plāns, kurā ietverts vispārējs uzraudzības plāns, atbilst paredzētajam produktu izmantošanas veidam.

(5)	Ievērojot šos apsvērumus, produktiem jāpiešķir atļauja.

(6)	Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 65/2004, ar ko nosaka sistēmu ģenētiski modificēto organismu unikālo identifikatoru izveidei un piešķiršanai (4), katram ĢMO jāpiešķir unikāls identifikators.

(7)

Pamatojoties uz EPNI atzinumu, pārtikai, pārtikas sastāvdaļām un barībai, kas satur kukurūzu 59122x1507xNK603, sastāv vai ir ražotas no tās, nav jāizvirza īpašas marķēšanas prasības, izņemot tās, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā. Tomēr, lai nodrošinātu, ka produkti tiek izmantoti tikai atļaujā noteiktajos veidos saskaņā ar šo lēmumu, marķējot barību, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un produktus, kas nav pārtika un barība un kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un kam ir pieprasīta atļauja, ir skaidri jānorāda, ka attiecīgos produktus nedrīkst izmantot audzēšanai.

(8)

Atļaujas turētājam jāiesniedz gada pārskati par vides ietekmes monitoringa plānā izklāstīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem. Minētie rezultāti jāiesniedz saskaņā ar Komisijas 2009. gada 13. oktobra Lēmumu 2009/770/EK, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK nosaka standarta ziņojuma paraugus monitoringa rezultātu paziņošanai par to ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē, kas ir produkti vai iekļauti produktos ar mērķi tos laist tirgū (5).

(9)

EPNI atzinumā nav pamatojuma tam, lai izvirzītu īpašus nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar laišanu tirgū un/vai attiecībā uz pārtikas un barības izmantošanu un darbībām ar to, ieskaitot pārtikas un barības izmantošanas uzraudzību pēc laišanas tirgū, kā arī īpašus nosacījumus konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko teritoriju aizsardzībai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktā un 18. panta 5. punktā.

(10)	Visa būtiskā informācija attiecībā uz produktu atļauju jāiekļauj ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1829/2003.

(11)

Marķēšanas prasības produktiem, kas sastāv no ĢMO vai satur tos, ir izklāstītas 4. panta 6. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (6).

(12)

Šis lēmums ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību ir jāizziņo valstīm, kuras parakstījušas Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kā noteikts 9. panta 1. punktā un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regulā (EK) Nr. 1946/2003 par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (7).

(13)	Par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem apspriedās ar pieteikuma iesniedzēju.

(14)	Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā.

(15)	Padome 2010. gada 29. jūnija sanāksmē nevarēja ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemt lēmumu par vai pret priekšlikumu. Padome norādīja, ka procedūra par šo lietu tiek izbeigta. Tāpēc pasākumi jāpieņem Komisijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ģenētiski modificēts organisms un unikāls identifikators

Ģenētiski modificētai kukurūzai (Zea mays L.) 59122x1507xNK603, kā norādīts šā lēmuma pielikuma b) punktā, ir piešķirts unikālais identifikators DAS-59122-7xDAS-Ø15Ø7xMON-ØØ6Ø3-6 atbilstoši Regulā (EK) Nr. 65/2004 noteiktajam.

2. pants

Atļauja

Saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 4. panta 2. punktā un 16. panta 2. punktā minēto, atļaujas piešķir šādiem produktiem:

a)	pārtikai un pārtikas sastāvdaļām, kas satur kukurūzu DAS-59122-7xDAS-Ø15Ø7xMON-ØØ6Ø3-6, sastāv vai ir ražotas no tās;

b)	barībai, kas satur kukurūzu DAS-59122-7xDAS-Ø15Ø7xMON-ØØ6Ø3-6, sastāv vai ir ražota no tās;

c)	produktiem, kas nav pārtika un barība un kas satur kukurūzu DAS-59122-7xDAS-Ø15Ø7xMON-ØØ6Ø3-6 vai sastāv no tās, un kas paredzēti tādiem pašiem izmantošanas veidiem kā jebkura cita kukurūza, izņemot audzēšanu.

3. pants

Marķēšana

1.   Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1830/2003 4. panta 6. punktā noteiktās marķēšanas prasības, “organisma nosaukums” ir “kukurūza”.

2.   To 2. panta b) un c) punktā minēto produktu, kas satur kukurūzu DAS-59122-7xDAS-Ø15Ø7xMON-ØØ6Ø3-6 vai sastāv no tās, marķējumā un pavaddokumentos ir frāze “nav paredzēts audzēšanai”.

4. pants

Vides ietekmes monitorings

1.   Atļaujas turētājs nodrošina, ka tiek izveidots un īstenots vides ietekmes monitoringa plāns, kā norādīts pielikuma h) punktā.

2.   Atļaujas turētājs iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par monitoringa plānā izklāstīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem saskaņā ar Lēmumu 2009/770/EK.

5. pants

Kopienas reģistrs

Šā lēmuma pielikumā izklāstīto informāciju iekļauj ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 28. pantā.

6. pants

Atļaujas turētājs

Atļaujas turētājs ir uzņēmums Pioneer Overseas Corporation, Beļģija, kas pārstāv uzņēmumu Pioneer Hi-Bred International, Inc., Amerikas Savienotās Valstis.

7. pants

Piemērošanas termiņš

Šo lēmumu piemēro 10 gadus no tā izziņošanas dienas.

8. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Pioneer Overseas Corporation, Avenue des Arts 44, 1040 Brussels, Belgium.

---

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(3)  http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question = EFSA-Q-2005-248

(4)  OV L 10, 16.1.2004., 5. lpp.

(5)  OV L 275, 21.10.2009., 9. lpp.

(6)  OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

(7)  OV L 287, 5.11.2003., 1. lpp.

---

---

3.8.2010

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/46

---

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 28. jūlijs),

ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 x MON 810 (MON-88Ø17-3 x MON-ØØ81Ø-6), sastāv vai ir ražoti no tās

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 5139)

(Autentisks ir tikai teksts franču un nīderlandiešu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/429/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Monsanto Europe S.A. 2005. gada 29. novembrī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Čehijas kompetentajai iestādei iesniedza pieteikumu par tādas pārtikas, pārtikas sastāvdaļu un barības laišanu tirgū, kas satur kukurūzu MON 88017 x MON 810, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”).

(2)

Pieteikums attiecas arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur kukurūzu MON 88017 x MON 810 vai sastāv no tās, bet kas nav pārtika un barība un kas paredzēti tādiem pašiem izmantošanas veidiem kā jebkura cita kukurūza, izņemot audzēšanu. Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktu un 17. panta 5. punktu tajā ir iekļauta informācija un dati, kas prasīti atbilstoši III un IV pielikumam Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (2), un informācija un secinājumi par riska novērtējumu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā noteiktajiem principiem. Turklāt tajā, ievērojot Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumu, ir iekļauts monitoringa plāns par ietekmi uz vidi.

(3)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“EFSA”) 2009. gada 21. jūlijā saskaņā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu sniedza labvēlīgu atzinumu. Tā uzskatīja, ka attiecībā uz potenciālo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi kukurūza MON 88017 x MON 810 ir tikpat droša kā ģenētiski nemodificēta kukurūza. Tāpēc tā secināja, ka maz ticams, ka, laižot tirgū produktus, kas satur kukurūzu MON 88017 x MON 810, sastāv vai ir ražoti no tās, kā izklāstīts pieteikumā (“produkti”), saistībā ar tās paredzētajiem izmantošanas veidiem tiks negatīvi ietekmēta cilvēku vai dzīvnieku veselība vai vide (3). Apspriedusies ar valstu kompetentajām iestādēm, kā noteikts minētās regulas 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, EFSA savā atzinumā ņēma vērā visus dalībvalstu uzdotos konkrētos jautājumus un paustās bažas.

(4)	Turklāt šajā atzinumā EFSA secināja, ka pieteikuma iesniedzēja iesniegtais vides monitoringa plāns, kurā ietverts vispārējs uzraudzības plāns, atbilst paredzētajam produktu izmantošanas veidam.

(5)	Ievērojot šos apsvērumus, produktiem jāpiešķir atļauja.

(6)	Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 65/2004, ar ko nosaka sistēmu ģenētiski modificēto organismu unikālo identifikatoru izveidei un piešķiršanai (4), katram ĢMO jāpiešķir unikāls identifikators.

(7)

Pamatojoties uz EFSA atzinumu, pārtikai, pārtikas sastāvdaļām un barībai, kas satur kukurūzu MON 88017 x MON 810, sastāv vai ir ražota no tās, nav vajadzīgas īpašas marķēšanas prasības, izņemot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā noteiktās. Tomēr, lai nodrošinātu, ka produkti tiek izmantoti tikai atļaujā noteiktajos veidos saskaņā ar šo lēmumu, marķējot barību, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un produktus, kas nav pārtika un barība un kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, un kam ir pieprasīta atļauja, ir skaidri jānorāda, ka attiecīgos produktus nedrīkst izmantot audzēšanai.

(8)

Atļaujas turētājam jāiesniedz gada pārskati par vides ietekmes monitoringa plānā izklāstīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem. Minētie rezultāti jāiesniedz saskaņā ar Komisijas 2009. gada 13. oktobra Lēmumu 2009/770/EK, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK nosaka standarta ziņojuma paraugus monitoringa rezultātu paziņošanai par to ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē, kas ir produkti vai iekļauti produktos ar mērķi tos laist tirgū (5).

(9)

EFSA atzinumā nav pamatojuma tam, lai izvirzītu īpašus nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar laišanu tirgū un/vai attiecībā uz pārtikas un barības izmantošanu un darbībām ar to, ieskaitot pārtikas un barības izmantošanas uzraudzību pēc laišanas tirgū, kā arī īpašus nosacījumus konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko teritoriju aizsardzībai, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktā un 18. panta 5. punktā.

(10)	Visa būtiskā informācija attiecībā uz produktu atļauju jāiekļauj ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1829/2003.

(11)

Marķēšanas prasības produktiem, kas sastāv no ĢMO vai satur tos, ir izklāstītas 4. panta 6. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulā (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (6).

(12)

Šis lēmums ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību ir jāizziņo valstīm, kuras parakstījušas Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, kā noteikts 9. panta 1. punktā un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regulā (EK) Nr. 1946/2003 par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (7).

(13)	Par šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem apspriedās ar pieteikuma iesniedzēju.

(14)	Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā.

(15)	Padome 2010. gada 29. jūnija sanāksmē nevarēja ar kvalificētu balsu vairākumu pieņemt lēmumu par vai pret priekšlikumu. Padome norādīja, ka procedūra par šo lietu tiek izbeigta. Tāpēc pasākumi jāpieņem Komisijai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ģenētiski modificēts organisms un unikāls identifikators

Ģenētiski modificētai kukurūzai (Zea mays L.) MON 88017 x MON 810, kā norādīts šā lēmuma pielikuma b) punktā, ir piešķirts unikālais identifikators MON-88Ø17-3 x MON-ØØ81Ø-6, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 65/2004.

2. pants

Atļauja

Saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 4. panta 2. punktā un 16. panta 2. punktā minēto, atļaujas piešķir šādiem produktiem:

a)	pārtikai un pārtikas sastāvdaļām, kas satur kukurūzu MON-88Ø17-3 x MON-ØØ81Ø-6, sastāv vai ir ražota no tās;

b)	barībai, kas satur kukurūzu MON-88Ø17-3 x MON-ØØ81Ø-6, sastāv vai ir ražota no tās;

c)	produktiem, kas nav pārtika un barība un satur kukurūzu MON-88Ø17-3 x MON-ØØ81Ø-6, sastāv vai ir ražoti no tās un ko paredzēts izmantot tāpat kā jebkuru citu kukurūzu, izņemot audzēšanai.

3. pants

Marķēšana

1.   Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1830/2003 4. panta 6. punktā noteiktās marķēšanas prasības, “organisma nosaukums” ir “kukurūza”.

2.   To 2. panta b) un c) punktā minēto produktu, kas satur kukurūzu MON-88Ø17-3 x MON-ØØ81Ø-6 vai sastāv no tās, marķējumā vai pavaddokumentos ir frāze “nav paredzēts audzēšanai”.

4. pants

Vides ietekmes monitorings

1.   Atļaujas turētājs nodrošina, ka tiek izveidots un īstenots vides ietekmes monitoringa plāns, kā norādīts pielikuma h) punktā.

2.   Atļaujas turētājs iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par monitoringa plānā izklāstīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem saskaņā ar Lēmumu 2009/770/EK.

5. pants

Kopienas reģistrs

Šā lēmuma pielikumā izklāstīto informāciju iekļauj ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 28. pantā.

6. pants

Atļaujas turētājs

Atļaujas turētājs ir uzņēmums Monsanto Europe S.A., Beļģija, kas pārstāv uzņēmumu Monsanto Company, Amerikas Savienotās Valstis.

7. pants

Piemērošanas termiņš

Šo lēmumu piemēro 10 gadus no tā izziņošanas dienas.

8. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts uzņēmumam Monsanto Europe S.A., Avenue de Tervuren 270–272, 1150 Brussels, Beļģija.

---

(1)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(3)  http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question = EFSA-Q-2006-020

(4)  OV L 10, 16.1.2004., 5. lpp.

(5)  OV L 275, 21.10.2009., 9. lpp.

(6)  OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

(7)  OV L 287, 5.11.2003., 1. lpp.

---

---