TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

31.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/1

Saskaņā ar starptautiskajām publiskajām tiesībām juridisks spēks ir tikai oriģinālajiem ANO/EEK dokumentiem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 69 – Vienoti noteikumi par lēngaitas transportlīdzekļu (pēc konstrukcijas) un to piekabju aizmugurējo pazīšanas zīmju apstiprinājumu

Ar visiem grozījumiem līdz:

01. grozījumu sērijas 5. papildinājums – spēkā stāšanās diena: 2009. gada 24. oktobrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikumi

Marķējumi

5.	Apstiprinājums

6.	Vispārīgās specifikācijas

7.	Īpašas specifikācijas (testi)

8.	Lēngaitas transportlīdzekļu (pēc konstrukcijas) un to piekabju aizmugurējo pazīšanas zīmju apstiprinājuma modifikācijas un paplašināšana

9.	Ražošanas atbilstība

10.	Sankcijas par ražojumu neatbilstību

11.	Galīga ražošanas pārtraukšana

12.	Pārejas noteikumi

13.	Par apstiprinājuma testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu un administratīvo pārvalžu nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

1. pielikums –

CIE koordinātu sistēma

2. pielikums –

Paziņojums par lēngaitas transportlīdzekļa (LT) aizmugurējo pazīšanas zīmju tipa apstiprinājumu, apstiprinājuma paplašināšanu, noraidīšanu vai anulēšanu, vai galīgu transportlīdzekļa ražošanas pārtraukšanu atbilstīgi Noteikumiem Nr. 69

3. pielikums –

Apstiprinājuma atzīmes izvietojums

4. pielikums –

Testa procedūra

5. pielikums –

Formas un izmēru specifikācijas – retroreflektīvu/fluorescējošu (1. klase) vai tikai retroreflektīvu (2. klase) LT aizmugurējo pazīšanas zīmju formas un izmēri

6. pielikums –

Kolorimetriskās specifikācijas

7. pielikums –

Fotometriskās specifikācijas

8. pielikums –

Izturība pret ārēju iedarbību

9. pielikums –

Izturība pret karstumu

10. pielikums –

Zīmju stingrība

11. pielikums –

Aizmugurējo pazīšanas zīmju optisko īpašību stabilitāte nolietošanās procesā

12. pielikums –

Lēngaitas transportlīdzekļu un to piekabju aizmugurējās pazīšanas zīmes

13. pielikums –

Obligātās prasības ražošanas kontroles procedūru atbilstībai

14. pielikums –

Obligātās prasības inspektora veiktai parauga ņemšanai

15. pielikums –

Pamatnostādnes par aizmugurējo pazīšanas zīmju uzstādīšanu lēngaitas transportlīdzekļiem (pēc konstrukcijas) un to piekabēm

1. DARBĪBAS JOMA

Šie noteikumi attiecas uz tādu M, N, O un T kategorijas transportlīdzekļu un pārvietojamu mehānismu aizmugurējām pazīšanas zīmēm, kuri pēc konstrukcijas nevar pārvietoties ātrāk par 40 km/h (1).

2. DEFINĪCIJAS (2)

2.1. Šo noteikumu ietvaros izmantojamas šādas definīcijas:

2.1.1.

“LT aizmugurējā pazīšanas zīme” ir trīsstūra formas plāksne ar nošķeltiem stūriem un raksturīgo zīmējumu, kas pārklāts ar retroreflektīvu un fluorescējošu materiālu (1. klase); vai tikai ar retroreflektīviem materiāliem un ierīcēm (2. klase).

2.1.2.

“Parauga vienība” ir nokomplektēta, pabeigta LT plāksne, kas ir gatava uzmontēšanai uz transportlīdzekļa un kas pārstāv pašreizējo produkciju.

2.2. Retrorefleksija

Atstarošana, kurā gaismu atstaro virzienos, kas ir tuvi tam virzienam, no kura šī gaisma tiek izstarota. Šī īpašība saglabājas plašās apgaismojuma leņķa variācijās.

2.2.1.

“Retroreflektīvs materiāls” ir virsma vai ierīce, no kuras, to tieši apgaismojot, atstarojas salīdzinoši liela izstarotās gaismas daļa.

2.2.2.

“Retroreflektīva ierīce” ir detaļa, kas gatava lietošanai un kas ietver vienu vai vairākas retroreflektīvas optiskas vienības.

2.3. Ģeometrijas definīcijas (skatīt 1. pielikuma 1. attēlu)

2.3.1. “Atskaites centrs” ir tāds punkts uz retroreflektīvā laukuma vai tuvu tam, kas ir tā konstruēts, lai būtu ierīces centrs un precizētu tās darbību.

2.3.2. “Apgaismojuma ass” ir līnijas segments no atskaites centra līdz gaismas avotam.

2.3.3. “Novērošanas ass” ir līnijas segments no atskaites centra līdz fotometra galvai.

2.3.4. “Novērošanas leņķis (simbols α)” ir leņķis starp apgaismojuma asi un novērošanas asi. Novērošanas leņķis vienmēr ir pozitīvs, retrorefleksijas gadījumā to ierobežo līdz maziem leņķiem. Maksimālais diapazons: 0 ≤ α ≤ 180o.

2.3.5. “Novērošanas pusplakne” ir pusplakne, kas veidojas uz apgaismojuma ass un kas satur novērošanas asi.

2.3.6. “Atskaites ass” ir norādītais līnijas segments, kas veidojas uz atskaites centra un ko izmanto retroreflektīvas ierīces leņķu stāvokļu aprakstīšanai.

2.3.7. “Ieejas leņķis (simbols β)” ir leņķis no apgaismojuma ass līdz atskaites asij. Parasti ieejas leņķis nav lielāks par 90°, bet pilnības nolūkā pilno diapazonu definē kā 0 ≤ β ≤ 180°. Lai pilnībā norādītu virzienu, šo leņķi raksturo ar divām sastāvdaļām β1 un β2.

2.3.8. “Pirmā ass” ir ass, kas iet cauri atskaites centram un ir perpendikulāra novērošanas pusplaknei.

2.3.9. “Ieejas leņķa pirmā sastāvdaļa (simbols β1)” ir leņķis no apgaismojuma ass līdz plaknei, kas satur atskaites asi un pirmo asi. Diapazons: – 180° < β1 ≤ 180°.

2.3.10. “Ieejas leņķa otrā sastāvdaļa (simbols β2)” ir leņķis no plaknes, kas satur novērošanas pusplakni līdz atskaites asij. Diapazons: – 90 ≤ β2 ≤ 90°.

2.3.11. “Otrā ass” ir ass, kas iet cauri atskaites centram un ir perpendikulāra gan pirmajai asij, gan atskaites asij. Otrās ass pozitīvais virziens atrodas novērošanas pusplaknē, ja – 90° < β1 < 90°, kā parādīts 1. pielikuma 1. attēlā.

2.3.12. Rotācijas leņķis ε

Leņķis, kādā paraugu griež ap tā vertikālo asi no jebkuras pēc izvēles noteiktas pozīcijas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam (+ ε) vai pulksteņa rādītāja virzienā (– ε), skatoties apgaismojuma virzienā. Ja retroreflektīvajiem materiāliem vai ierīcēm ir marķējums (piemēram, TOP), tad šis marķējums nosaka sākuma pozīciju. Rotācijas leņķis ε atrodas – 180° < ε ≤ 180° diapazonā.

2.4. Fotometrisko jēdzienu definīcijas

2.4.1. Retrorefleksijas koeficients R′

Koeficientu (R′) iegūst no retroreflektīvā laukuma gaismas intensitātes (I) novērošanas virzienā un no gaismas intensitātes (E┴) uz retroreflektīvās plaknes pie labajiem leņķiem līdz avārijas gaismas virzienam un apgaismotās plaknes parauga virsmai A.

Formula

Retrorefleksijas koeficientu R′ izsaka gaismas stipruma mērvienībā uz vienu kvadrātmetru uz luksu (cd. m–2. lx–1).

2.4.2. “Retroreflektīvā parauga leņķa diametrs (simbols η)” ir leņķis, kas atrodas pret retroreflektīvā parauga lielāko izmēru, vai nu pie apgaismojuma avota centra, vai pie uztvērēja centra.

2.4.3. “Gaismas stipruma faktors” ir korpusa gaismas stipruma proporcija attiecībā pret absolūta izkliedētāja gaismas stiprumu vienādos apgaismojuma un novērošanas apstākļos.

2.4.4. “Ierīces reflektētās gaismas krāsa”. Reflektētās gaismas krāsas definīcijas ir sniegtas Noteikumu Nr. 48 2.30. un 2.31. punktā.

2.5. Fluorescence

2.5.1. Kad konkrētas vielas pietuvina ultravioletā un zilā starojuma avotam, tās izstaro starus, kuru viļņu garums gandrīz vienmēr ir lielāks nekā ultravioletā un zilā starojuma viļņu garums. Šo parādību sauc par fluorescenci. Dienas laikā un krēslā fluorescējošās krāsas ir spilgtākas par parastajām krāsām, jo tās atstaro daļu gaismas, kas krīt uz tām, un papildus tās pašas izstaro gaismu. Nakts laikā tās nav spilgtākas par parastajām krāsām.

2.5.2. “Ierīces fluorescējošās gaismas krāsa”. Fluorescējošās gaismas krāsas definīcijas ir sniegtas Noteikumu Nr. 48 2.31. punktā.

2.6. Goniometra apraksts

Goniometrs, kuru var izmantot retrorefleksijas mērījumu veikšanai CIE ģeometrijā, ir parādīts 1. pielikuma 2. attēlā. Šajā zīmējumā ir parādīts, kā fotometra galva vertikāli atrodas virs avota. Ir parādīts, ka pirmajai asij ir jābūt fiksētai un horizontālai un ka tā ir novietota perpendikulāri pret novērošanas pusplakni. Var izmantot jebkuru sastāvdaļu izvietojumu, kas ir līdzvērtīgs parādītajam.

2.7. “Tipa” definīcija

Dažādu tipu LT aizmugurējās pazīšanas zīmes ir LT marķējuma plāksnes, kas atšķiras šādos būtiskos aspektos:

2.7.1.

tirdzniecības nosaukums vai marka;

2.7.2.

retroreflektīvā materiāla vai ierīces raksturojums;

2.7.3.

fluorescējošā materiāla raksturojums;

2.7.4.

daļas, kas ietekmē retroreflektīvā materiāla vai ierīces īpašības.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMI

3.1. Pieteikumu LT aizmugurējās pazīšanas zīmes tipa apstiprinājumam iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai markas īpašnieks vai nepieciešamības gadījumā tā oficiāli pilnvarotais pārstāvis un tam pievieno:

3.1.1.

rasējumus trijos eksemplāros, kas ir pietiekami sīki izstrādāti, lai nodrošinātu tipa identificēšanu. Rasējumiem ģeometriski ir jāparāda stāvoklis, kādā LT aizmugurējā pazīšanas zīme ir jāuzstāda uz transportlīdzekļu pakaļējās daļas. Rasējumiem ir jāparāda arī paredzamais apstiprinājuma numura un identifikācijas simbola novietojums attiecībā pret apstiprinājuma marķējuma apli;

3.1.2.

īsu tehnisko specifikāciju aprakstu par materiāliem, kas izmantoti retroreflektīvās zonas izgatavošanā;

3.1.3.

īsu tehnisko specifikāciju aprakstu par materiāliem, kas izmantoti fluorescējošās zonas izgatavošanā;

3.1.4.

retroreflektīvos un fluorescējošos (1. klase) vai tikai retroreflektīvos (2. klase) paraugus.

3.2. Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārliecinās, vai ir pienācīgi veikti priekšdarbi produkcijas atbilstības efektīvas kontroles nodrošināšanai.

4. MARĶĒJUMI

4.1. Uz katras LT aizmugurējās pazīšanas zīmes, kuru iesniedz apstiprinājuma saņemšanai, jābūt norādītam:

4.1.1.

pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumam vai markai;

4.1.2.

“TOP”, kas attēlots horizontāli uz plākšņu daļām, kam ir jābūt augstākajai plāksnes daļai, kad to uzstāda transportlīdzeklim, ja plākšņu retroreflektīvā sistēma nav piemērota visiem leņķiem un rotācijas leņķiem.

4.2. Marķējumi ir jāpiestiprina vai nu uz plāksnes retroreflektīvās vai fluorescējošās zonas, vai uz malas, un tiem ir jābūt redzamiem no ārpuses tad, kad plāksne ir piestiprināta uz transportlīdzekļa.

4.3. Marķējumiem ir jābūt skaidri salasāmiem un neizdzēšamiem.

5. APSTIPRINĀJUMS

5.1. Ja visas apstiprinājumam iesniegtās LT aizmugurējās pazīšanas zīmes saskaņā ar 4. punktu atbilst šo noteikumu prasībām, tad piešķir LT aizmugurējās pazīšanas zīmes tipa apstiprinājumu.

5.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Numura pirmie divi cipari (šobrīd 01) norāda grozījumu sēriju, kas ietver jaunākos tehniskos grozījumus noteikumos, apstiprinājuma izsniegšanas brīdī. Simbols virs apļa norāda LT aizmugurējās pazīšanas zīmes klasi, “RF” 1. klases gadījumā (retroreflektīvi un fluorescējoši materiāli) un “RR” 2. klases gadījumā (tikai retroreflektīvi materiāli). Viena un tā pati līgumslēdzēja puse nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam LT aizmugurējās pazīšanas zīmes tipam.

5.3. Paziņojums par LT aizmugurējās pazīšanas zīmes tipa apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidījumu saskaņā ar šiem noteikumiem ir jādara zināms līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā, un pievienotos rasējumus, ko iesniedz pieteikuma iesniedzējs atļaujas saņemšanai, nepārsniedzot A 4 (210 × 297 mm) lapas izmēru vai salokot to tādā formātā un, ja iespējams, mērogā 1:1.

5.4. Katrai LT aizmugurējās pazīšanas zīmei, kas atbilst apstiprinātajam tipam saskaņā ar šiem noteikumiem, papildus 4.1. punktā noteiktajiem marķējumiem, ir jābūt:

5.4.1. starptautiskai apstiprinājuma zīmei, kas sastāv no:

5.4.1.1.

apļa, kurā ir burts “E” un kuram seko apstiprinājumu piešķīrušās valsts atšķirības numurs (3);

5.4.1.2.

apstiprinājuma numuram.

5.5. Apstiprinājuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

5.6. Šo noteikumu 3. pielikumā iekļauts piemērs apstiprinājuma zīmes izvietojumam.

6. VISPĀRĪGĀS SPECIFIKĀCIJAS

6.1. LT aizmugurējās pazīšanas zīmes ir konstruētas, lai darbotos apmierinoši un saglabātu lietošanas īpašības parastas lietošanas laikā. Turklāt tām nedrīkst būt neviena defekta konstrukcijā, kas kaitētu to efektīvai darbībai vai uzturēšanai labā stāvoklī.

6.2. Retroreflektīvo/fluorescējošo LT aizmugurējo pazīšanas zīmju (1. klase) vai tikai retroreflektīvo LT aizmugurējo pazīšanas zīmju (2. klase) sastāvdaļas nedrīkst būt viegli demontējamas.

6.3. LT aizmugurējās pazīšanas zīmes pievienošanas līdzeklim ir jābūt tādam, lai nodrošinātu noturīgu un stabilu savienojumu starp plāksni un transportlīdzekļa aizmugurējo daļu, piemēram, ar skrūvēm vai kniedēm.

6.4. Retroreflektīvās/fluorescējošās LT aizmugurējās pazīšanas zīmes (1. klase) vai tikai retroreflektīvās LT aizmugurējās pazīšanas zīmes (2. klase) ārējai virsmai ir jābūt viegli tīrāmai. Tādējādi virsma nedrīkst būt raupja un neviens tās izcilnis nedrīkst kavēt vieglu tīrīšanu.

7. ĪPAŠAS SPECIFIKĀCIJAS (TESTI)

7.1. LT aizmugurējām pazīšanas zīmēm ir jāatbilst nosacījumiem par izmēriem, formu, modeli, kā arī par kolorimetriskajām, fotometriskajām, fizikālajām un mehāniskajām prasībām, kas noteiktas šo noteikumu 5. līdz 12. pielikumā.

8. LĒNGAITAS TRANSPORTLĪDZEKĻU (PĒC KONSTRUKCIJAS) UN TO PIEKABJU AIZMUGURĒJO PAZĪŠANAS ZĪMJU APSTIPRINĀJUMA MODIFIKĀCIJAS UN PAPLAŠINĀŠANA

8.1. Par jebkuru aizmugurējās pazīšanas zīmes tipa modifikāciju ir jāpaziņo administratīvajai pārvaldei, kas piešķir tipa apstiprinājumu. Pēc tam pārvalde var:

8.1.1.

uzskatīt, ka veiktajām modifikācijām visdrīzāk nebūs vērā ņemams kaitīgs iespaids un ka jebkurā gadījumā ierīces tips atbilst prasībām; vai

8.1.2.

pieprasīt par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam papildu testa ziņojumu.

8.2. Par tāda apstiprinājuma apstiprināšanu vai noraidīšanu, ar ko precizē modifikācijas, paziņo līgumslēdzējām pusēm, uz kurām attiecas šie noteikumi, atbilstīgi 5.3. punktā noteiktajai procedūrai.

8.3. Kompetentā iestāde, kas apstiprina attiecinājumus, piešķir šiem paplašinājumiem sērijas numuru un informē citas 1958. gada Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

9. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

Ražojumu atbilstības nodrošināšanas procedūra ir tāda, kādu paredz Nolīguma (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) 2. pielikuma papildinājums, ievērojot šādas prasības:

9.1.	aizmugurējās pazīšanas zīmes, kas ir apstiprinātas atbilstīgi šiem noteikumiem, ir jāražo tā, lai tās atbilstu apstiprinātajam tipam, atbilstīgi 6. un 7. punktā noteiktajām prasībām;

9.2.	ir jāievēro obligātās prasības ražošanas kontroles procedūru atbilstībai, kā izklāstīts šo noteikumu 13. pielikumā;

9.3.	inspektoram, ņemot paraugu, ir jāievēro obligātās prasības, kā izklāstīts šo noteikumu 14. pielikumā;

9.4.	iestāde, kas ir piešķīrusi apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt kontroles metožu atbilstību katrā ražošanas nodaļā. Šādu pārbaužu standarta biežums ir vienreiz divos gados.

10. SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

10.1. Ja neizpilda turpmāk noteiktās prasības vai ja pazīšanas zīme neatbilst apstiprinātajam tipam, saskaņā ar šiem noteikumiem var anulēt LT aizmugurējās pazīšanas zīmes tipa piešķirto apstiprinājumu.

10.2. Ja Nolīguma puse, kas piemēro noteikumus, atsauc iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to paziņo pārējām līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

11. GALĪGA RAŽOŠANAS PĀRTRAUKŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc LT aizmugurējās pazīšanas zīmes, kas apstiprināta atbilstīgi šiem noteikumiem, ražošanu, tad viņam par to ir jāinformē iestāde, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde informē pārējās Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 2. pielikumā.

12. PĀREJAS NOTEIKUMI

12.1. Sākot ar 01. grozījumu sērijas 2. papildinājuma oficiālo spēkā stāšanās datumu, neviena no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikt EEK apstiprinājuma piešķiršanu saskaņā ar šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

12.2. Sākot ar 25. mēnesi kopš 01. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās datuma, līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, ir jāpiešķir EEK apstiprinājums tikai tad, ja apstiprināmās aizmugurējās pazīšanas zīmes tips atbilst šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

12.3. Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikties veikt apstiprinājumu paplašināšanu attiecībā uz šo noteikumu iepriekšējo redakciju līdz pat 01. grozījumu sērijas 1. papildinājumam.

12.4. Apstiprinājumi, kas piešķirti atbilstīgi šiem noteikumiem agrāk nekā 24 mēnešus pēc 01. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās un visi apstiprinājumu paplašinājumi, ieskaitot tos, kas pēc tam piešķirti attiecībā uz iepriekšējām grozījumu sērijām, paliek spēkā uz nenoteiktu laiku. Ja aizmugurējās pazīšanas zīmes tips, kas apstiprināts atbilstīgi šo noteikumu iepriekšējai redakcijai līdz 01. grozījumu sērijas 1. papildinājumam, atbilst šo noteikumu prasībām, kas grozīti ar 01. grozījumu sērijas 2. papildinājumu, līgumslēdzēja puse, kas piešķīrusi apstiprinājumu, paziņo par to citām līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus.

12.5. Neviena no līgumslēdzējām pusēm, kas piemēro šos noteikumus, nedrīkst atteikt piešķirt tipa apstiprinājumu aizmugurējās pazīšanas zīmes tipam, kas ir apstiprināts atbilstīgi šiem noteikumiem, kas grozīti ar 01. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

12.6. Sākot ar oficiālo 01. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās datumu, neviena līgumslēdzēja puse, kas piemēro šos noteikumus, nevar aizliegt uzstādīt transportlīdzekļa aizmugurējās pazīšanas zīmes, kas apstiprinātas saskaņā ar šiem noteikumiem, kuri grozīti ar 01. grozījumu sērijas 2. papildinājumu.

12.7. Līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, turpina atļaut uzstādīt transportlīdzekļa aizmugurējās pazīšanas zīmes, kas apstiprinātas saskaņā ar šo noteikumu iepriekšējo redakciju līdz pat 01. grozījumu sērijas 1. papildinājumam, 48 mēnešu periodā pēc 01. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās datuma.

12.8. Sākot ar 49. mēnesi pēc 01. grozījumu sērijas 2. papildinājuma spēkā stāšanās datuma, līgumslēdzējas puses, kas piemēro šos noteikumus, var aizliegt uzstādīt aizmugurējās pazīšanas zīmes, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, kuri grozīti ar 01. grozījumu sērijas 2. papildinājumu, jaunam transportlīdzeklim, kuram valsts tipa vai individuālais apstiprinājums ir piešķirts pēc vairāk nekā 24 mēnešiem, kopš ir stājies spēkā šo noteikumu 01. grozījumu sērijas 2. papildinājums.

13. PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU UN ADMINISTRATĪVO PĀRVALŽU NOSAUKUMI UN ADRESES

Par apstiprināšanas pārbaužu veikšanu atbildīgo tehnisko iestāžu nosaukumus un adreses, kā arī to administratīvo iestāžu nosaukumus un adreses, kuras piešķir apstiprinājumus un kam jānosūta veidlapas, ar ko apstiprina citās valstīs izdotus apstiprinājumus vai apstiprinājumu attiecinājumus, atteikumus vai atsaukumus, Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam.

(1) Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2) Tehnisko terminu definīcijas ir tādas, kādas pieņēmusi Starptautiskā Apgaismojuma komisija (CIE) – skatīt Tehnisko ziņojumu par retrorefleksiju, CIE publikācija Nr. 54.

(3) 1 Vācija, 2 Francija, 3 Itālija, 4 Nīderlande, 5 Zviedrija, 6 Beļģija, 7 Ungārija, 8 Čehija, 9 Spānija, 10 Serbija, 11 Apvienotā Karaliste, 12 Austrija, 13 Luksemburga, 14 Šveice, 15 (pieejams), 16 Norvēģija, 17 Somija, 18 Dānija, 19 Rumānija, 20 Polija, 21 Portugāle, 22 Krievijas Federācija, 23 Grieķija, 24 Īrija, 25 Horvātija, 26 Slovēnija, 27 Slovākija, 28 Baltkrievija, 29 Igaunija, 30 (pieejams), 31 Bosnija un Hercegovina, 32 Latvija, 33 (pieejams), 34 Bulgārija, 35 (pieejams), 36 Lietuva, 37 Turcija, 38 (pieejams), 39 Azerbaidžāna, 40 Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, 41 (pieejams), 42 Eiropas Kopiena (apstiprinājumus piešķir dalībvalsts izmantojot to attiecīgo EEK simbolu), 43 Japāna, 44 (pieejams), 45 Austrālija, 46 Ukraina, 47 Dienvidāfrika, 48 Jaunzēlande, 49 Kipra, 50 Malta, 51 Korejas Republika, 52 Malaizija, 53 Taizeme, 54 un 55 (pieejams) un 56 Melnkalne, 57 (pieejams) un 58 Tunisija. Sekojošie numuri tiks piešķirti citām valstīm hronoloģiskā secībā pēc to pievienošanās Nolīgumam par vienotu tehnisko prasību apstiprināšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un detaļām, ko var uzstādīt un/vai lietot riteņu transportlīdzekļos, un par nosacījumiem to apstiprinājumu savstarpējai atzīšanai, kas piešķirti, pamatojoties uz šīm prasībām. Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņos šādā kārtā piešķirtos numurus Nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

1. PIELIKUMS

CIE KOORDINĀTU SISTĒMA

1. attēls

2. attēls

2. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

3. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA ATZĪMES IZVIETOJUMS

Piezīme. Apstiprinājuma numurs un papildu simboli ir jānovieto tuvu pie apļa vai virs vai zem burta “E”, vai pa kreisi vai pa labi no šā burta. Apstiprinājuma numura cipariem ir jāatrodas vienā pusē ar burtu “E” un jābūt vērstam tajā pašā virzienā. Apstiprinājuma numurs un papildu simbols ir jānovieto pretī viens otram. Jāizvairās izmantot romiešu ciparus kā apstiprinājuma numuru, lai novērstu sajaukšanu ar citiem simboliem.

4. PIELIKUMS

TESTA PROCEDŪRA

TESTA PARAUGI

1.	Testēšanas laboratorijā ir jāiesniedz piecas LT aizmugurējās pazīšanas zīmes dažādu testu veikšanai.

2.	Testa paraugiem ir jāpārstāv pašreizējā produkcija, tiem jābūt izgatavotiem atbilstīgi retroreflektīvo un fluorescējošo (1. klase) vai tikai retroreflektīvo (2. klase) paraugu ražotāja(-u) ieteikumiem.

Pēc vispārīgo specifikāciju (noteikumu 6. punkts) un formas un izmēru specifikāciju (5. pielikums) pārbaudes četrus paraugus pakļauj karstuma izturības testiem, kas aprakstīti šo noteikumu 9. pielikumā, pirms 6., 7. un 8. pielikumā aprakstītajiem testiem. Piekto paraugu atstāj atskaites mērķiem testa procedūras laikā.

4.	Fotometriskos un kolorimetriskos mērījumus var veikt, izmantojot vienu paraugu.

5.	Citiem testiem izmanto paraugus, kas nav bijuši pakļauti nekādai testēšanai.

5. PIELIKUMS

FORMAS UN IZMĒRU SPECIFIKĀCIJAS

RETROREFLEKTĪVU/FLUORESCĒJOŠU (1. KLASE) VAI TIKAI RETROREFLEKTĪVU (2. KLASE) LT AIZMUGURĒJO PAZĪŠANAS ZĪMJU FORMAS UN IZMĒRI

1. Forma

Zīmēm ir jābūt vienādmalu trīsstūra formā ar nošķeltiem stūriem, uzstādīšanai ar vienu virsotni uz augšu lēngaitas transportlīdzekļu aizmugurē.

2. Paraugs

LT aizmugurējām pazīšanas zīmēm ir jābūt sarkanam fluorescējošam centram un sarkanām retroreflektīvām malām, izgatavotām no retroreflektīva aizsargpārklājuma vai apšuvuma, vai no plastmasas stūra stieņu reflektoriem (1. klase). 2. klases LT aizmugurējām pazīšanas zīmēm ir jābūt retroreflektīvam centram.

3. Izmēri

Ierāmētā fluorescējošā trīsstūra (1. klase) vai retroreflektīvā trīsstūra (2. klase) pamata garumam ir jābūt vismaz 350 mm un maksimāli 365 mm. Minimālajam sarkanās retroreflektīvās malas gaismas izstarošanas laukuma platumam ir jābūt 45 mm, maksimālajam platumam – 48 mm. Šīs iezīmes ir attēlotas 12. pielikuma piemērā.

6. PIELIKUMS

KOLORIMETRISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

1. LT aizmugurējām pazīšanas zīmēm lēngaitas transportlīdzekļiem un to piekabēm ir jābūt veidotām no sarkana retroreflektīva un sarkana fluorescējoša materiāla (1. klase) vai tikai no sarkana retroreflektīva materiāla vai ierīces (2. klase).

2. Sarkans retroreflektīvs materiāls vai ierīce

2.1. Ja mēra ar spektrofotometru saskaņā ar CIE dokumenta Nr. 15 (1971) noteikumiem un apgaismo ar CIE standarta gaismas avotu D65, ar leņķi 45° pret perpendikulu un apskata perpendikulu visā garumā (45/0 ģeometrija), tad materiāla krāsai jaunajos apstākļos ir jābūt Noteikumu Nr. 48 2.31. punktā noteiktajās robežās.

1. tabula

Krāsa	1	2	3	4	Gaismas stipruma faktors
Sarkana x	0,690	0,595	0,560	0,650	≥ 0,03
y	0,310	0,315	0,350	0,350	≥ 0,03

2.1.1.

Sarkanās krāsas gaismas stipruma faktors ir ≥ 0,03.

2.2. Ja apgaismo ar CIE standarta gaismas avotu A, ar ieejas leņķi β1 = β2 = 0° vai, ja tas rada bezkrāsainu virsmas atstarojumu, ar leņķi β1 = ± 5°, β2 = 0° un mērot pie 20’ novērošanas leņķa, tad materiāla krāsai jaunajos apstākļos ir jāatrodas Noteikumu Nr. 48 2.30. punktā noteiktajās robežās.

2. tabula

Krāsa	1	2	3	4
Sarkana x	0,720	0,735	0,665	0,643
y	0,258	0,265	0,335	0,335

Piezīme. Jautājumu par retroreflektīvo materiālu nakts laika krāsām šobrīd pēta CIE TC 1.6; tādējādi iepriekš minētās robežas ir tikai pagaidu un tās pārskatīs vēlāk, pēc tam, kad CIE TC 1.6 pabeigs savu darbu.

3. Sarkans fluorescējošs materiāls

3.1. Ja mēra ar spektrofotometru saskaņā ar CIE dokumenta Nr. 15 (1971) noteikumiem un polihromatiski apgaismo ar CIE standarta gaismas avotu D65, ar leņķi 45° pret perpendikulu un apskata perpendikulu visā garumā (45/0 ģeometrija), tad materiāla krāsai jaunajos apstākļos ir jābūt Noteikumu Nr. 48 2.32. punktā noteiktajās robežās.

3. tabula

Krāsa	1	2	3	4	Gaismas stipruma faktors
Sarkana x	0,690	0,595	0,569	0,655	≥ 0,30
y	0,310	0,315	0,341	0,345	≥ 0,30

3.1.1.

Gaismas stipruma faktors ir ≥ 0,30.

4. Atbilstību kolorimetriskajām specifikācijām pārbauda ar vizuālās salīdzināšanas testu.

Ja pēc šāda testa joprojām ir šaubas, tad atbilstību kolorimetriskajām specifikācijām pārbauda, nosakot parauga, kas rada vislielākās šaubas, trihromatiskās koordinātas.

7. PIELIKUMS

FOTOMETRISKĀS SPECIFIKĀCIJAS

FOTOMETRISKĀS ĪPAŠĪBAS

Ja apgaismo ar CIE standarta gaismas avotu A un mēra, kā ieteikts ar CIE TC 2.3 (CIE publikācija Nr. 54, 1982), tad retrorefleksijas R′ gaismas stipruma koeficientam uz kvadrātmetru uz luksu (cd.m-2.lx-1) no visa sarkanā retroreflektīvā laukuma jaunajos apstākļos ir jābūt vismaz tādam, kā norādīts 1. tabulā.

1. tabula

Retrorefleksijas R′ koeficients (cd.m-2.lx-1)

Novērošanas leņķis α (′)	Ieejas leņķis β (°)
20′	β1	0° 0° 0° 0°
	β2	5° 20° 30° 40°
R′ no ārējās malas (1., 2. klase) (cd.m-2.lx-1) R′ no ierobežotā trīsstūra (2. klase) (cd.m-2.lx-1)		120 60 30 10 10 7 4 –

2.	Atvēruma leņķis paraugā nav lielāks par 80′.

8. PIELIKUMS

IZTURĪBA PRET ĀRĒJU IEDARBĪBU

1. IZTURĪBA PRET EROZIJU

1.1. Procedūra – katram testam paņem divus parauga eksemplārus (skatīt šo noteikumu 2.1.2. punktu). Vienu eksemplāru noglabā tumšā un sausā konteinerā tālākai izmantošanai kā “iedarbībai nepakļauto eksemplāru atskaitei”.

Otro eksemplāru pakļauj apgaismojuma avotam saskaņā ar ISO standartu 105-B02-1978, 4.3.1. sadaļu; retroreflektīvo materiālu pakļauj iedarbībai, kamēr zilais standarts Nr. 7 ir izbalējis līdz Nr. 4 uz pelēkās skalas un fluorescējošo materiālu, kamēr zilais standarts Nr. 5 ir izbalējis līdz Nr. 4 uz pelēkās skalas.

Pēc testa paraugu nomazgā ar atšķaidītu neitrālu mazgāšanas līdzekli, nožāvē un pārbauda tā atbilstību 1.2. līdz 1.4. punktā noteiktajām prasībām.

1.2. Vizuālais izskats – ne uz vienas iedarbībai pakļautas parauga vietas nedrīkst parādīties plaisāšanas, hermetizēšanās, izdrupšanas, noberšanās, atslāņošanās, deformācijas, kaļķošanās, smērēšanās vai korozijas pazīmes.

Sarukums nedrīkst pārsniegt 0,5 procentus lineārajā virzienā un nedrīkst būt tādas adhēzijas trūkuma pazīmes kā malu pacelšanās no pamata.

1.3. Krāsas izturība – iedarbībai pakļautā parauga krāsas īpašībām joprojām ir jāatbilst 6. pielikumā minētajām prasībām.

1.4. Iedarbība uz retroreflektīvā materiāla gaismas stipruma koeficientu.

1.4.1.

Šai pārbaudei mērījumus veic tikai pie novērošanas leņķa 20′ un ieejas leņķa 5o ar 7. pielikumā minēto metodi.

1.4.2.

Sausa iedarbībai pakļautā parauga gaismas stipruma koeficients nedrīkst būt mazāks par 80 procentiem no 7. pielikuma 1. tabulas vērtības.

1.4.3.

Pēc tam paraugs ir jāpakļauj simulētai lietusgāzei, un šajos apstākļos tā gaismas stipruma koeficients nedrīkst būt mazāks par 90 procentiem no vērtības, kuru iegūst, mērot sausos apstākļos, kā paskaidrots 1.4.2. punktā.

2. IZTURĪBA PRET KOROZIJU (ISO standarts 3768)

2.1. Parauga eksemplāru uz 48 stundām pakļauj sāls miglas iedarbībai; šo laiku veido divi 24 stundu posmi ar 2 stundu intervālu, kura laikā paraugam ļauj nožūt.

Sāls miglu rada, 35 ± 2 °C temperatūrā izsmidzinot sāls šķīdumu, kas iegūts, izšķīdinot piecas daļas nātrija hlorīda 95 daļās destilēta ūdens, kas satur ne vairāk par 0,02 procentiem piemaisījumu.

2.2. Uzreiz pēc testa pabeigšanas uz parauga nedrīkst būt pārmērīgas korozijas pazīmes, kas varētu ietekmēt ierīces efektivitāti.

2.2.1.

Retroreflektīvā laukuma gaismas stipruma koeficients R, ja mēra pēc 48 stundu atgūšanās perioda, kā noteikts 7. pielikuma 1. punktā, pie 5° ieejas leņķa un 20′ novērošanas leņķa, nedrīkst būt mazāks par 7. pielikuma 1. tabulā norādīto vērtību. Pirms mērīšanas virsmu notīra, lai atbrīvotu no sāls miglas sāls nogulsnēm.

3. IZTURĪBA PRET DEGVIELĀM

Parauga daļu, kas nav īsāka par 300 mm, uz vienu minūti iegremdē n-heptāna un toluola maisījumā, kura proporcija ir attiecīgi 70 un 30 procenti no tilpuma.

Pēc izņemšanas virsmu noslauka sausu ar mīkstu drānu un uz virsmas nedrīkst būt redzamas izmaiņas, kas varētu ietekmēt efektīvu darbību.

4. SALĪMĒŠANĀS STIPRUMS (līmējošu materiālu gadījumā)

4.1. Retroreflektīvo materiālu adhēziju nosaka pēc 24 stundu ilga sacietēšanas laika, stiepes izturības testa mašīnā testējot 90 grādu leņķī atdalītu daļu.

4.2. Ir jānosaka laminētu vai pārklātu retroreflektīvu un fluorescējošu materiālu adhēzija.

4.3. Visu veidu pārklātajiem materiāliem ir jābūt tādiem, lai tos nevarētu noņemt bez instrumentu palīdzības vai materiāla sabojāšanas.

4.4. Lai no pamatnes noņemtu laminētos materiālus (līmējošas plēves), ir jāpielieto spēks vismaz 10 N uz 25 mm platuma, ja ātrums ir 300 mm minūtē.

5. IZTURĪBA PRET ŪDENI

Parauga daļu, kas nav īsāka par 300 mm, iegremdē destilētā ūdenī ar 23 ± 5 °C uz 18 stundām; pēc tam to atstāj uz 24 stundām nožūt parastos laboratorijas apatākļos.

Pēc testa pabeigšanas parauga daļu pārbauda. Neviena vieta, kas atrodas iekšpusē vairāk nekā 10 mm attālumā no griezuma malas, nedrīkst uzrādīt pasliktināšanās pazīmes, kas samazinātu zīmes efektivitāti.

6. IZTURĪBA PRET SADURSMI (izņemot plastmasas stūra kubu reflektorus)

Ja uz atbalstītas plāksnes retroreflektīvas vai fluorescējošas virsmas no 2 m augstuma met 25 mm diametra cieta tērauda bumbu un ja apkārtējā temperatūra ir 23 ± 2 °C, materiāli nedrīkst saplaisāt vai atdalīties no pamatnes ne vairāk par 5 mm attālumā no skartā laukuma.

7. IZTURĪBA PRET TĪRĪŠANU

7.1. Manuālā tīrīšana

7.1.1.

Testēšanas paraugu, kas notraipīts ar smēreļļas ar mazgājošu iedarbību un grafīta maisījumu, ir jāspēj viegli notīrīt, nebojājot retroreflektīvo vai fluorescējošo virsmu, ja to slauka ar vieglu alifātisku savienojuma šķīdumu, piemēram, n-heptānu, un pēc tam nomazgā ar neitrālu mazgāšanas līdzekli.

7.2. Mazgāšana, izmantojot augsta spiediena strūklu

7.2.1.

Nepārtraukti 60 sekundes ar augsta spiediena strūklu mazgājot testa parauga daļu, kas atrodas parastajos montāžas apstākļos, testa parauga retroreflektīvā virsma nedrīkst iegūt bojājumus vai notikt substrāta noslāņošanās vai atdalīšanās no montāžas virsmas, ja ievēro šādus pārbaudes parametrus:

a)	ūdens/mazgāšanas šķīduma spiedieni 8 ± 0,2 Mpa;

b)	ūdens/mazgāšanas šķīduma temperatūra 60 ° – 5 °C;

c)	ūdens/mazgāšanas šķīduma plūsmas rādītājs 7 ± 1 l/min;

d)	tīrīšanas iekārtas pistoles gals jānovieto 600 ± 20 mm attālumā no retroreflektīvās virsmas;

e)	tīrīšanas iekārtas pistole jātur ne lielākā leņķī kā 45 grādi perpendikulāri retroreflektīvajai virsmai;

f)	40 grādu sprausla, lai nodrošinātu plašu strūklu.

9. PIELIKUMS

IZTURĪBA PRET KARSTUMU

1.	Četrus paraugus 48 stundas tur sausā vidē, kur temperatūra ir 65 ± 2 °C, pēc tam ļaujot paraugiem atdzist vienu stundu 23 ± 2 °C temperatūrā. Pēc tam tos 12 stundas tur – 20 ± 2 °C temperatūrā.

1.1.	Pēc četrām stundām paraugus pārbauda normālos laboratorijas apstākļos.

2.	Pēc šā testa nedrīkst būt redzami plaisājumi vai ievērojamas virsmas un jo īpaši optisko elementu deformācijas.

10. PIELIKUMS

ZĪMJU STINGRĪBA

Trīsstūra zīmei ir stingri jāturas ar vienu no tās garajām malām pie turēšanas ierīces sastiprinājumiem, kas nesniedzas pāri vairāk par 20 mm. Ir jāpielieto 10 N spēks perpendikulāri pret plāksni līdz pretējai virsotnei.

Pēc tam virsotne nedrīkst kustēties spēka virzienā vairāk par 40 mm.

Pēc spēka noņemšanas plāksnei redzami ir jāatgriežas tās sākotnējā pozīcijā. Atlikusī novirze nedrīkst būt lielāka par 5 mm.

11. PIELIKUMS

Aizmugurējo pazīšanas zīmju optisko īpašību stabilitāte nolietošanās procesā (1)

1.	Iestādei, kas piešķīra apstiprinājumu, ir tiesības pārbaudīt aizmugurējās pazīšanas zīmes tipa optisko īpašību stabilitāti nolietošanās procesā.

Valstu, kas nav valsts, kurā tika piešķirts apstiprinājums, kompetentās iestādes var veikt līdzīgas pārbaudes savā teritorijā. Ja lietošanā esošajam aizmugurējās pazīšanas zīmes tipam atkārtoti konstatēti defekti, tad minētās iestādes jebkuras šādas sastāvdaļas nosūta pārbaudei, pieprasot atzinumu iestādei, kas piešķīra apstiprinājumu.

3.	Tā kā nav citu kritēriju, lietošanā esošā aizmugurējās pazīšanas zīmes tipa “atkārtota defekta” jēdzienu tulko saskaņā ar šo noteikumu 6.1. punktu.

(1) Neskatoties uz testu svarīgumu, lai pārbaudītu aizmugurējās pazīšanas zīmes optisko īpašību stabilitāti nolietošanās procesā, pašreizējā tehnikas attīstības stāvoklī laboratorijas testos ar ierobežotu ilgumu vēl nav iespējams novērtēt šo stabilitāti.

12. PIELIKUMS

Lēngaitas transportlīdzekļu un to piekabju aizmugurējās pazīšanas zīmes

Piemērs

Visi izmēri milimetros

13. PIELIKUMS

Obligātās prasības ražošanas kontroles procedūru atbilstībai

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1. Atbilstības prasības uzskatāmas par izpildītām no mehāniskā un ģeometriskā viedokļa, ja atšķirības nepārsniedz nenovēršamās ražošanas novirzes šo noteikumu prasību ietvaros.

1.2. Attiecībā uz fotometriskajām īpašībām masveidā ražotu aizmugurējo pazīšanas zīmju atbilstību neapstrīd tad, ja, testējot jebkuras nejauši izvēlētas aizmugurējās pazīšanas zīmes fotometriskās īpašības, nevienai izmērītajai vērtībai nav negatīvu noviržu vairāk par 20 procentiem no šajos noteikumos paredzētajām vērtībām.

1.3. Ir jāievēro hromatiskuma koordinātes.

2. OBLIGĀTĀS PRASĪBAS, RAŽOTĀJAM PĀRBAUDOT ATBILSTĪBU

Apstiprinājuma zīmes turētājam katram aizmugurējo pazīšanas zīmju tipam ir jāveic vismaz turpmāk minētie testi ar piemērotiem laika intervāliem. Testi ir jāveic saskaņā ar šiem noteikumiem.

Ja kāda paraugu izlase uzrāda neatbilstību veiktajā testā, tad ir jāņem papildu paraugi un jāpārbauda. Ražotājam ir jārīkojas, lai nodrošinātu attiecīgo ražojumu atbilstību.

2.1. Testu veids

Atbilstības testi šajos noteikumos aptver fotometriskās un kolorimetriskās īpašības un testus, kas nosaka šo īpašību izturību pret laika apstākļu iedarbību.

2.2. Testos izmantotās metodes

2.2.1.

Pamatā testi ir jāveic saskaņā ar šajos noteikumos paredzētajām metodēm.

2.2.2.

Ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas ir atbildīga par apstiprināšanas testu izpildi, visos ražotāja veiktajos atbilstības testos var izmantot ekvivalentas metodes. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir ekvivalentas tām, kas noteiktas šajos noteikumos.

2.2.3.

Lai īstenotu 2.2.1. un 2.2.2. punkta noteikumus, ir regulāri jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

2.2.4.

Visos gadījumos atskaites metodēm ir jābūt tādām kā šajos noteikumos, jo īpaši administratīvās pārbaudes un paraugu ņemšanas mērķiem.

2.3. Paraugu ņemšanas veids

Aizmugurējo pazīšanas zīmju paraugus ņem pēc nejaušības principa no vienveidīgas ražojuma partijas. Vienveidīga partija ir viena tipa aizmugurējo pazīšanas zīmju plākšņu komplekts, kuru nosaka saskaņā ar ražotāja ražošanas metodēm.

Novērtējumam kopumā ir jāaptver sērijveida produkcija no atsevišķām ražotnēm. Taču ražotājs var sagrupēt datus, kas attiecas uz vienu un to pašu tipu no dažādām ražotnēm ar nosacījumu, ka tās strādā atbilstīgi vienādai kvalitātes sistēmai un kvalitātes vadībai.

2.4. Izmērītās un protokolētās fotometriskās īpašības

Izvēlētajai aizmugurējās pazīšanas zīmei ir jāveic fotometriskais mērījums, lai noteiktu minimālās vērtības pie punktiem un hromatiskās koordinātes, kas paredzētas šajos noteikumos.

2.5. Kritēriji, kas nosaka pieņemamību

Ražotājs ir atbildīgs par pārbaudes rezultātu statistisko izpēti un par savu ražojumu pieņemamības kritēriju noteikšanu, saskaņojot tos ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām, kas šo noteikumu 9.1. punktā noteiktas ražojumu atbilstības pārbaudei.

Pieņemamības kritērijiem jābūt tādiem, lai ar 95 procentu ticamību minimālā varbūtība, ka iepriekš nepieteikta pārbaude atbilstoši 14. pielikuma norādījumiem (pirmajā paraugu ņemšanā) tiks izturēta, būtu 0,95.

14. PIELIKUMS

OBLIGĀTĀS PRASĪBAS INSPEKTORA VEIKTAI PARAUGU ŅEMŠANAI

1. VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA

1.1. Atbilstības prasības uzskata par izpildītām no mehāniskā un ģeometriskā viedokļa, ja atšķirības nepārsniedz nenovēršamās ražošanas novirzes šo noteikumu prasību ietvaros.

1.2.1.

nevienai izmērītajai vērtībai nav negatīva novirze vairāk par 20 procentiem no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām.

1.2.2.

Aizmugurējās pazīšanas zīmes ar redzamiem defektiem neņem vērā.

1.3. Ir jāievēro hromatiskuma koordinātes.

2. PIRMĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pirmajā paraugu ņemšanā pēc nejaušības principa izvēlas četras aizmugurējās pazīšanas zīmes. Pirmos divus paraugus apzīmē ar A, otros divus paraugus apzīmē ar B.

2.1. Apstiprinājumu neapstrīd

2.1.1.

Saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūru, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu aizmugurējo pazīšanas zīmju atbilstību neapstrīd tad, ja LT aizmugurējo pazīšanas zīmju izmērīto vērtību novirzes nelabvēlīgos virzienos ir:

2.1.1.1.

A paraugs

A1:	viena aizmugurējā pazīšanas zīme	0 procenti
A1:	viena aizmugurējā pazīšanas zīme ne ne vairāk par	20 procentiem
A2:	abas aizmugurējās pazīšanas zīmes vairāk par	0 procentiem
	bet ne vairāk par	20 procentiem
	pāriet pie B parauga

2.1.1.2.

B paraugs

B1:

abas aizmugurējās pazīšanas zīmes

0 procenti

2.2. Apstiprinājumu apstrīd

2.2.1.

Saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūru, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu aizmugurējo pazīšanas zīmju atbilstību apstrīd un ražotājam izvirza prasību, lai tā ražojumi atbilstu prasībām (pielāgošana), ja aizmugurējo pazīšanas zīmju izmērīto vērtību novirzes ir šādas:

2.2.1.1.

A paraugs

A3:	viena aizmugurējā pazīšanas zīme ne ne vairāk par	20 procentiem
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	20 procentiem
	bet ne vairāk par	30 procentiem

2.2.1.2.

B paraugs

B2:	A2 gadījumā
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	0 procentiem
	bet ne vairāk par	20 procentiem
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme ne ne vairāk par	20 procentiem
B3:	A2 gadījumā
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme	0 procenti
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	20 procentiem
	bet ne vairāk par	30 procentiem

2.3. Apstiprinājumu anulē

Atbilstību apstrīd un piemēro 10. punktu, ja saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūru, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, aizmugurējo pazīšanas zīmju izmērīto vērtību novirzes ir šādas:

2.3.1.

A paraugs

A4:	viena aizmugurējā pazīšanas zīme ne ne vairāk par	20 procentiem
A4:	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	30 procentiem
A5:	abas aizmugurējās pazīšanas zīmes vairāk par	20 procentiem

2.3.2.

B paraugs

B4:	A2 gadījumā
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	0 procentiem
	bet ne vairāk par	20 procentiem
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	20 procentiem
B5:	A2 gadījumā
B5:	abas aizmugurējās pazīšanas zīmes vairāk par	20 procentiem
B6:	A2 gadījumā
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme	0 procenti
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	30 procentiem

3. ATKĀRTOTA PARAUGU ŅEMŠANA

A3, B2, B3 gadījumos nepieciešams atkārtoti ņemt paraugus divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas, proti, ņemot trešo paraugu C divām aizmugurējām pazīšanas zīmēm un ceturto paraugu D divām aizmugurējām pazīšanas zīmēm, kuras izvēlas no krājuma, kas saražots pēc veiktās pielīdzināšanas.

3.1. Apstiprinājumu neapstrīd

3.1.1.

Saskaņā ar paraugu ņemšanas procedūru, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu aizmugurējo pazīšanas zīmju atbilstību neapstrīd tad, ja aizmugurējo pazīšanas zīmju izmērīto vērtību novirzes ir:

3.1.1.1.

C paraugs

C1:	viena aizmugurējā pazīšanas zīme	0 procenti
C1:	viena aizmugurējā pazīšanas zīme ne ne vairāk par	20 procentiem
C2:	abas aizmugurējās pazīšanas zīmes vairāk par	0 procentiem
	bet ne vairāk par	20 procentiem
	pāriet pie D parauga

3.1.1.2.

D paraugs

D1:	C2 gadījumā
D1:	abas aizmugurējās pazīšanas zīmes	0 procenti

3.2. Apstiprinājumu apstrīd

3.2.1.

3.2.1.1.

D paraugs

D2:	C2 gadījumā
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	0 procentiem
	bet ne vairāk par	20 procentiem
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme ne ne vairāk par	20 procentiem

3.3. Apstiprinājumu anulē

3.3.1.

C paraugs

C3:	viena aizmugurējā pazīšanas zīme ne ne vairāk par	20 procentiem
C3:	viena aizmugurējās pazīšanas zīme vairāk par	20 procentiem
C4:	abas aizmugurējā pazīšanas zīmes vairāk par	20 procentiem

3.3.2.

D paraugs

D3:	C2 gadījumā
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme 0 vai vairāk par	0 procentiem
	viena aizmugurējā pazīšanas zīme vairāk par	20 procentiem

4. IZTURĪBAS TESTI

Viens no A parauga aizmugurējās pazīšanas zīmes eksemplāriem pēc paraugu ņemšanas procedūras šā pielikuma 1. attēlā jātestē saskaņā ar procedūrām, kas parakstītas šo noteikumu 8. un 9. pielikumā.

Aizmugurējo pazīšanas zīmi uzskata par pieņemamu, ja testi ir izturēti. Taču, ja testi, izmantojot A parauga eksemplārus, nav izturēti, tad tādām pašām procedūrām ir jāpakļauj divas B parauga aizmugurējās pazīšanas zīmes, un tām abām ir jāiztur šie testi.

1. attēls

15. PIELIKUMS

Pamatnostādnes par aizmugurējo pazīšanas zīmju uzstādīšanu lēngaitas transportlīdzekļiem (pēc konstrukcijas) un to piekabēm

1. Valdībām ir ieteicams pieprasīt uzstādīt uz lēngaitas transportlīdzekļiem, kas savas konstrukcijas dēļ nevar pārvietoties ātrāk par 30 km/h, “lēngaitas transportlīdzekļu un to piekabju aizmugurējās pazīšanas zīmes” atbilstīgi šiem noteikumiem un īpašajām prasībām, kas saistītas ar to mērķi, saskaņā ar šajā pielikumā sniegtajiem norādījumiem.

2. Darbības joma

Šo pamatnostādņu galvenais mērķis ir noteikt prasības par aizmugurējo pazīšanas zīmju uzstādīšanu, izvietojumu, stāvokli un ģeometrisko redzamību uz lēngaitas transportlīdzekļiem un to piekabēm, kas savas konstrukcijas dēļ nevar pārvietoties ātrāk par 30 km/h. Tas uzlabo šo transportlīdzekļu redzamību un ļauj tos viegli identificēt.

3. Skaits

Vismaz viena.

4. Izvietojums

Aizmugurējās pazīšanas zīmes tipam ir jābūt apstiprinātam un jāatbilst šo noteikumu prasībām.

Aizmugurējās pazīšanas zīmes virsotnei ir jābūt vērstai uz augšu.

Katrai aizmugurējās pazīšanas zīmes daļai ir jāatrodas šķērsojošās vertikālās plaknes 5° robežās pie labajiem leņķiem pret transportlīdzekļa garenisko asi un ar skaldnēm pret aizmuguri.

5. Stāvoklis

Platumā	:	ja ir tikai viena aizmugurējā pazīšanas zīme, tai ir jāatrodas transportlīdzekļa vidējās gareniskās plaknes pretējā pusē, virzienā pret satiksmi, kas ir noteikta reģistrācijas valstī.
Augstumā	:	virs zemes ne mazāk par 250 mm (zemākā mala), ne vairāk par 1 500 mm (augšējā mala).
Garumā	:	transportlīdzekļa aizmugurē.

6. Ģeometriskā redzamība

Horizontālais leņķis	:	30° uz iekšu un uz āru; līdz 10 procentiem no aizmugurējās pazīšanas zīmes virsmas ir atļauts aizsegt ar nepieciešamajām transportlīdzekļa konstrukcijas daļām.
Vertikālais leņķis	:	15° virs un zem horizontāles.
Centrēšana	:	uz aizmuguri.

31.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/28

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 71 – Vienoti noteikumi lauksaimniecības traktoru apstiprināšanai attiecībā uz vadītāja redzamības lauku

Spēkā stāšanās datums: 1987. gada 1. augusts

SATURS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma

2.	Definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikums

4.	Apstiprinājums

5.	Specifikācija

6.	Traktora tipa pārveide un apstiprinājuma attiecināšana uz citu tipu

7.	Ražojumu atbilstība

8.	Sankcijas par ražojumu neatbilstību

9.	Ražošanas galīga izbeigšana

10.	To tehnisko dienestu nosaukumi un adreses, kas atbildīgi par apstiprinājuma testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukumi un adreses

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par traktora tipa apstiprinājuma piešķiršanu, noraidīšanu, attiecinājumu uz citu tipu, anulēšanu vai ražošanas galīgu izbeigšanu, ņemot vērā vadītāja redzamības lauku saskaņā ar Noteikumiem Nr. 71.

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums.

1. DARBĪBAS JOMA

1.1.	Šie noteikumi attiecas uz lauksaimniecības traktoru vadītāju priekšējās redzamības lauku 180° platumā.

2. DEFINĪCIJAS

2.1.

Šajos noteikumos “lauksaimniecības traktors” ir jebkurš mehānisks, riteņu vai kāpurķēžu transportlīdzeklis, kuram ir vismaz divas asis un kura galvenā funkcija ir tā vilcējspēks, un tas ir īpaši konstruēts, lai vilktu, stumtu, vestu vai darbinātu konkrētas iekārtas, mašīnas vai piekabes, kas paredzētas lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbu veikšanai. Šāds traktors var būt pielāgots kravas un kravas pavadoņu pārvadāšanai.

2.2.	“Traktora apstiprināšana” ir traktora tipa apstiprināšana attiecībā uz 2.4. punktā noteikto redzamības lauku.

2.3.

“Traktora tips” ir traktoru kategorija, kuriem ir vienādi šādi būtiski parametri:

2.3.1.

tādas ārējās un iekšējās formas un aprīkojums 1.1. punktā minētajā laukā, kas varētu ietekmēt redzamību;

2.3.2.

priekšējā stikla un sānu logu forma un izmērs, ja tie atrodas 1.1. punktā aprakstītajā laukā.

2.4.	“Redzamības lauks” ir visi tie uz priekšu un uz sāniem vērstie virzieni, kuros traktora vadītājs var redzēt.

2.5.

“Atskaites punkts” ir punkts, kas atrodas plaknē, kura ir paralēla traktora gareniskajai vidusplaknei un kurā ir sēdekļa centrs, 700 mm vertikāli virs līnijas, kur minētā plakne krustojas ar sēdekļa virsmu, un 270 mm iegurņa balsta virzienā no vertikālās plaknes, kas tangenciāla sēdekļa virsmas priekšējai šķautnei un perpendikulāra traktora gareniskajai vidusplaknei (1. attēls). Šādi noteikts atskaites punkts attiecas uz nenoslogotu sēdekli, kas saskaņā ar ražotāja norādījumiem noregulēts centrālā stāvoklī.

2.6.

“Redzamības pusloks” ir pusloks, kas veidojas 12 m rādiusā ap punktu, kas atrodas ceļa horizontālajā plaknē vertikāli zem atskaites punkta, tā, ka pusloks, ko var redzēt transportlīdzekļa braukšanas virzienā, atrodas traktora priekšā, un pusloka diametrs ir taisnā leņķī pret traktora garenvirziena asi (2. attēls).

2.7.	“Aizseguma efekts” ir to redzamības pusloka sektoru hordas, kuru redzamību aizsedz konstrukcijas detaļas, piemēram, jumta balsti, gaisa ieplūdes ierīces, izplūdes skursteņi, priekšējā stikla ietvars un aizsargrāmis.

2.8.

“Redzamības zona” ir redzamības lauka daļa, ko ierobežo:

2.8.1.

virzienā uz augšu – horizontāla plakne, kas iet caur atskaites punktu;

2.8.2.

ceļa plaknē – zona, kas atrodas ārpus redzamības pusloka, un ir tā redzamības pusloka zonas turpinājums, kura horda ir 9,5 m gara un perpendikulāra plaknei, kas ir paralēla traktora gareniskajai vidusplaknei, kurā atrodas vadītāja sēdekļa centrs, ko minētā plakne sadala divās daļās.

2.9.	“Priekšējā stikla tīrītāju darbības laukums” ir priekšējā stikla ārējās virsmas laukums, ko tīra priekšējā stikla tīrītāji.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.	Traktora apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz vadītāja redzamības lauku iesniedz traktora ražotājs vai viņa pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Kopā ar pieteikumu trīs eksemplāros iesniedz turpmāk minētos dokumentus un šādas sīkas ziņas:

3.2.1.

traktora aprakstu saistībā ar 2.3. punktā minētajiem punktiem kopā ar rasējumiem, kuros norādīti izmēri un ražotāja paredzētie riepu izmēri, un pasažieru salona fotogrāfiju vai kopsalikuma attēlu ar atsevišķu daļu iznesumiem. Jānorāda cipari un/vai simboli, kas identificē traktora tipu;

3.2.2.

atskaites punkta atrašanās vietas datus attiecībā pret jebkādiem šķēršļiem vadītāja redzamībai, šos datus norādot pietiekami precīzi, lai inter alia varētu aprēķināt aizseguma efektu saskaņā ar 5.2.2.2. punktā aprakstīto formulu.

3.3.	Apstiprināmā traktora tipa paraugu iesniedz tehniskajam dienestam, kas ir atbildīgs par apstiprināšanas testu izpildi.

4. APSTIPRINĀŠANA

4.1.	Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais traktora tips atbilst 5. punktā izklāstītajām prasībām, tam piešķir traktora tipa apstiprinājumu.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (šo noteikumu sākotnējā redakcijā tie ir 00) norāda grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti apstiprinājuma izsniegšanas laikā. Viena līgumslēdzēja puse nepiešķir tādu pašu numuru citam traktora tipam, kā definēts 2.3. punktā.

4.3.

Paziņojums par apstiprinājuma piešķiršanu vai noraidīšanu, vai attiecinājumu uz citu tipu, vai anulēšanu, vai traktora tipa ražošanas galīgu izbeigšanu atbilstīgi šiem noteikumiem tiek paziņots nolīguma dalībvalstīm, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.4.

Visiem traktoriem, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātam tipam, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautiski atzītu apstiprinājuma zīmi, kuru veido:

4.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura ir piešķīrusi tipa apstiprinājumu (1);

4.4.2.

šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, domu zīme un apstiprinājuma numurs (pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa).

4.5.

Ja traktors atbilst apstiprinātam traktora tipam saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem šim nolīgumam pievienotiem noteikumiem, valstī, kurā apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šiem noteikumiem, nav atkārtoti jānorāda 4.4.1. punktā aprakstītais simbols. Šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājumu numurus un visu noteikumu papildu simbolus, saskaņā ar kuriem piešķirts apstiprinājums valstī, kura piešķir apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, novieto vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā paredzētā simbola.

4.6.	Apstiprinājuma zīme ir skaidri salasāma un neizdzēšama.

4.7.	Apstiprinājuma zīme ir novietota tuvu pie ražotāja piestiprinātās traktora datu plāksnes vai uz tās.

4.8.	Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti apstiprinājuma zīmju izkārtojuma piemēri.

5. SPECIFIKĀCIJA

5.1. Vispārīgā daļa

5.1.1.

Traktors ir konstruēts un aprīkots tā, ka ceļu satiksmes laikā un, veicot lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbus, pie normāliem ceļu satiksmes un lauksaimniecības vai mežsaimniecības darbu veikšanas apstākļiem vadītājam ir pietiekams redzamības lauks. Uzskata, ka redzamības lauks ir pietiekams, ja vadītājs attiecīgā gadījumā var redzēt daļu no abiem priekšējiem riteņiem un ja ir izpildīti turpmāk aprakstītie nosacījumi.

5.2. Redzamības lauka pārbaude

5.2.1. Aizseguma efektu noteikšanas procedūra.

5.2.1.1.

Traktors jānovieto uz horizontālas virsmas, kā parādīts 2. attēlā. Uz horizontāla balsta atskaites punkta līmenī jābūt diviem koncentrētas gaismas avotiem, piemēram, 2 × 150 W, 12 V, 65 mm attālumā un simetriski attiecībā pret atskaites punktu. Balstam jābūt grozāmam ap tā centrālo vertikālo asi, kura iet caur atskaites punktu. Aizseguma efektu mērīšanas nolūkā balstu centrē tā, lai līnija, kas savieno abus gaismas avotus, ir perpendikulāra līnijai, kura savieno aizsedzošo detaļu un atskaites punktu. Traktoram uzliek riepas, kas rada sliktāko iespējamo aizseguma efektu. Saskaņā ar 2.7. punktu mērā to siluetu (vistumšāko ēnu) pārklājumus, ko aizsedzošā detaļa projicē uz redzamības pusloka, kad vienlaicīgi vai pārmaiņus ieslēdz gaismas avotus (3. attēls).

5.2.1.2.

Katrs aizseguma efekts nav lielāks par 700 mm.

5.2.1.3.

Aizseguma efektiem, ko rada blakus esošas konstrukcijas detaļas un kā platums pārsniedz 80 mm, jābūt izvietotiem tā, lai starp divu aizseguma efektu centriem ir vismaz 2 200 mm attālums, mērot pa redzamības pusloka hordu.

5.2.1.4.

Visā redzamības puslokā nav vairāk kā seši aizseguma efekti, un redzamības zonā, kas aprakstīta 2.8. punktā, nav vairāk kā divi aizseguma efekti.

5.2.1.5.

Aizseguma efekti, kas pārsniedz 700 mm, bet nepārsniedz 1 500 mm, tomēr ir pieļaujami, ja detaļas, kas tos rada, nevar pārprojektēt vai pārvietot. Ārpus redzamības sektora katrā pusē var būt ne vairāk kā:

5.2.1.5.1.

divi šādi aizseguma efekti, no kuriem viens nepārsniedz 700 mm un otrs nepārsniedz 1 500 mm, vai

5.2.1.5.2.

divi šādi aizseguma efekti, no kuriem neviens nav lielāks par 1 200 mm.

5.2.1.6.

Jebkādi šķēršļi redzamībai netiek ņemti vērā, ja tos rada apstiprināta modeļa atpakaļskata spoguļi, kurus nav iespējams izvietot citādi.

5.2.2. Aizseguma efektu matemātiska noteikšana binokulārai redzei.

5.2.2.1.

Dažādu aizseguma efektu pieļaujamību var pārbaudīt matemātiski, kas ir alternatīva 5.2.1. punktā aprakstītajai pārbaudes procedūrai. Aizseguma efektu apjomu, izvietojumu un skaitu reglamentē 5.2.1.3. līdz 5.2.1.6. punkta noteikumi.

5.2.2.2.

Ņemot vērā binokulāro redzi un attālumu starp acīm 65 mm, aizseguma efektu (izteiktu mm) var aprēķināt ar šādu formulu:

Formula

kur:

a= attālums milimetros starp redzamību ierobežojošo detaļu un atskaites punktu, ko mēra pa redzamības līniju, kura savieno atskaites punktu, detaļas centru un redzamības pusloka perimetru;

b= redzamību ierobežojošās detaļas platums milimetros, mērīts horizontāli un perpendikulāri redzamības līnijai.

5.3. Pārbaudes procedūras, kas minētas 5.2. punktā var aizstāt ar citām procedūrām, ja var pierādīt, ka alternatīvās procedūras ir vienlīdz efektīvas.

5.4. Aizseguma efekts, ko rada priekšējā stikla ietvars

Nosakot aizseguma efektus redzamības sektorā, aizseguma efektu, ko rada priekšējā stikla ietvars, un aizseguma efektu, ko rada kāds cits šķērslis, saskaņā ar 5.2.1.4. punkta noteikumiem var uzskatīt par vienu aizseguma efektu, ja attālums starp šā aizseguma efekta galējiem ārējiem punktiem nepārsniedz 700 mm.

5.5. Priekšējā stikla tīrītājs

5.5.1.

Ja traktors ir aprīkots ar priekšējo stiklu, tam jābūt aprīkotam arī ar vienu vai vairākiem mehāniskiem priekšējā stikla tīrītājiem. Stikla tīrītāju darbības laukums ir tāds, ka nodrošina skaidru redzamību uz priekšu laukumā, kas atbilst vienai vismaz 8 m platai pusloka hordai un atrodas redzamības zonā.

5.5.2.

Priekšējā stikla tīrītāji darbojas ar ātrumu vismaz 20 tīrīšanas cikli minūtē.

6. TRAKTORA TIPA PĀRVEIDE UN APSTIPRINĀJUMA ATTIECINĀŠANA UZ CITU TIPU

6.1.

Visus traktora tipa pārveidojumus paziņo administratīvajam departamentam, kas apstiprinājis šo traktora tipu. Minētais departaments var rīkoties šādi:

6.1.1.

atzīt, ka ir maz ticams, ka veiktie pārveidojumi var radīt ievērojamas negatīvas sekas, un – jebkurā gadījumā – traktors joprojām atbilst prasībām;

6.1.2.

vai pieprasīt vēl vienu testa protokolu no tehniskā dienesta, kas ir atbildīgs par testu veikšanu.

6.2.	Apstiprinājumu vai apstiprinājuma noraidījumu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma dalībvalstīm, kuras piemēro šos noteikumus.

6.3.	Kompetentā iestāde, kas piešķir apstiprinājuma attiecinājumu uz citu tipu, piešķir sērijas numuru katrai paziņojuma veidlapai, kas sagatavota šādai attiecināšanai.

7. RAŽOJUMU ATBILSTĪBA

7.1.	Visi traktori, kam ir šiem noteikumiem atbilstoša apstiprinājuma zīme, atbilst apstiprinātajam traktora tipam un 5. punktā minētajiem nosacījumiem.

7.2.	Lai pārbaudītu 7.1. punktā minēto atbilstību, ir jāveic pietiekami daudz izlases veida pārbaužu sērijveidā ražotiem traktoriem, kuriem ir šajos noteikumos paredzētā apstiprinājuma zīme.

8. SANKCIJAS PAR RAŽOJUMU NEATBILSTĪBU

8.1.	Saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirto traktora tipa apstiprinājumu var anulēt, ja konstatē neatbilstību 7.1. punktā minētajām prasībām vai ja traktors neiztur 7. punktā minētās pārbaudes.

8.2.

Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, anulē pašas iepriekš piešķirtu apstiprinājumu, tā nekavējoties par to ziņo pārējām līgumslēdzējām pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot apstiprinājuma veidlapas eksemplāru, kura beigās ir ar lieliem burtiem rakstīta piezīme “APSTIPRINĀJUMS ANULĒTS”, kā arī norādīts datums un paraksts.

9. RAŽOŠANAS GALĪGA IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātā traktora tipa ražošanu, viņam par to jāinformē iestāde, kas apstiprinājumu piešķīrusi. Pēc atbilstošā paziņojuma saņemšanas minētā iestāde informē pārējās nolīguma dalībvalstis, kuras piemēro šos noteikumus, nosūtot apstiprinājuma veidlapas eksemplāru, kura beigās ir ar lieliem burtiem rakstīta piezīme “RAŽOŠANA IZBEIGTA”, kā arī norādīts datums un paraksts.

10. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMI UN ADRESES, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMI UN ADRESES

Nolīguma dalībvalstis, kas piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumus un adreses, kuri veic apstiprināšanas testus, un to administratīvo iestāžu adreses un nosaukumus, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, ar ko apstiprina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, noraidījumu, attiecinājumu uz citu tipu vai anulē apstiprinājumu.

1. attēls

2. attēls

3. attēls

(1) 1 – Vācijas Federatīvā Republika, 2 – Francija, 3 – Itālija, 4 – Nīderlande, 5 – Zviedrija, 6 – Beļģija, 7 – Ungārija, 8 – Čehoslovākija, 9 – Spānija, 10 – Dienvidslāvija, 11 – Apvienotā Karaliste, 12 – Austrija, 13 – Luksemburga, 14 – Šveice, 15 – Vācijas Demokrātiskā Republika, 16 – Norvēģija, 17 – Somija, 18 – Dānija, 19 – Rumānija, 20 – Polija, 21 – Portugāle, 22 – Padomju Sociālistisko Republiku Savienība. Turpmākos numurus pārējām valstīm piešķir hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē Nolīgumu par vienotu nosacījumu pieņemšanu mehānisko transportlīdzekļu aprīkojuma un daļu apstiprināšanai un apstiprināšanas savstarpējai atzīšanai vai pievienojas tam, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs šādi piešķirtos numurus paziņo šā nolīguma līgumslēdzējām pusēm.

1. PIELIKUMS

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA ZĪMJU IZVIETOJUMS

A PARAUGS

(skatīt šo noteikumu 4.4. punktu)

B PARAUGS

(Skatīt šo noteikumu 4.5. punktu)

(1) Pēdējais minētais cipars ir dots tikai kā piemērs.

31.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 200/38

Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas ir pieejama šādā tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 125 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja priekšējo redzes lauku

Ar visiem grozījumiem līdz:

noteikumu sākotnējās redakcijas 1. papildinājumam, kas stājas spēkā 2008. gada 3. februārī

noteikumu sākotnējās redakcijas 2. papildinājumam, kas stājas spēkā 2010. gada 19. augustā

SATURA RĀDĪTĀJS

NOTEIKUMI

1.	Darbības joma un mērķis

2.	Definīcijas

3.	Apstiprinājuma pieteikums

4.	Apstiprinājums

5.	Specifikācijas

6.	Testa procedūra

7.	Transportlīdzekļa tipa grozīšana un apstiprinājuma paplašināšana

8.	Ražošanas atbilstība

9.	Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.	Pilnīga ražošanas izbeigšana

11.	To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par transportlīdzekļa tipa attiecībā uz vadītāja priekšējo redzes lauku apstiprinājuma piešķiršanu, tā paplašināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 125

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējumu izvietojums

3. pielikums –

Mehāniskā transportlīdzekļa sēdvietu H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas procedūra

4. pielikums –

Metode, kā mērogā noteikt attiecību starp transportlīdzekļa galvenajām atpazīšanas zīmēm un telpisko koordinātu sistēmu

1 DARBĪBAS JOMA UN MĒRĶIS

1.1.	Šie noteikumi attiecas uz M1 kategorijas transportlīdzekļa vadītāja 180TSTTT priekšējo redzes lauku (1).

1.2.	To mērķis ir nodrošināt pietiekamu redzes lauku, ja priekšējais stikls un citas stiklotās virsmas ir sausas un tīras.

1.3.	Šo noteikumu prasības ir izteiktas tā, ka tās attiecas uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuros vadītājs sēž kreisajā pusē. M1 kategorijas transportlīdzekļiem, kuros vadītājs sēž labajā pusē, šīs prasības piemēro, pēc vajadzības izvēloties pretējus kritērijus.

2. DEFINĪCIJAS

Šajos noteikumos lieto šādas definīcijas:

2.1.	“Transportlīdzekļa tipa apstiprināšana” ir visa procedūra, ar ko nolīguma puse apstiprina, ka transportlīdzekļa tips atbilst šo noteikumu tehniskajām prasībām.

2.2.

“Transportlīdzekļa tips attiecībā uz redzes lauku” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:

2.2.1.

ārējā un iekšējā forma un izvietojums 1. punktā norādītajā laukā, kas var ietekmēt redzamību; un

2.2.2.

priekšējā stikla forma, izmēri un stiprinājums.

2.3.

“Telpiska koordinātu sistēma” ir atskaites sistēma, ko veido garenvirziena vertikālā plakne XZ, horizontālā plakne XY un vertikālā šķērsplakne YZ (sk. 4 pielikuma papildinājuma 6. attēlu); to izmanto, lai mērogā noteiktu attiecību starp konstrukcijas punktiem rasējumos un to novietojumu uz faktiskā transportlīdzekļa. Transportlīdzekļa novietošana attiecībā pret koordinātu sistēmu ir precizēta 4. pielikumā; visas koordinātas attiecībā pret koordinātu sākumpunktu nosaka transportlīdzeklim darba kārtībā (2) ar vienu pasažieri priekšējā sēdeklī – pasažiera masa ir 75 kg ± 1 %.

2.3.1.

Transportlīdzekļus, kas aprīkoti ar balstiekārtu, kura nodrošina, ka var pieregulēt klīrensu, testē izgatavotāja norādītajos normālajos lietošanas apstākļos.

2.4.

“Galvenās atpazīšanas zīmes” ir atveres, virsmas, marķējums un identifikācijas zīmes uz transportlīdzekļa virsbūves. Atpazīšanas zīmes veidu un katras zīmes novietojumu attiecībā pret telpiskās koordinātu sistēmas X, Y un Z koordinātām un konstrukcijas pamata plakni norāda transportlīdzekļa izgatavotājs. Šīs zīmes var būt kontrolpunkti, ko izmanto virsbūves montāžā.

2.5.	“Sēdekļa atzveltnes leņķis” ir leņķis, kas definēts 3. pielikuma 2.6. vai 2.7. punktā.

2.6.	“Faktiskais sēdekļa atzveltnes leņķis” ir leņķis, kas definēts 3. pielikuma 2.6. punktā.

2.7.	“Projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis” ir leņķis, kas definēts 3. pielikuma 2.7. punktā.

2.8.

“V punkti” ir punkti, kā novietojumu pasažieru salonā nosaka garenvirziena vertikālas plaknes, kas iet caur priekšējā sēdekļa vistālāko norādīto pozīciju centriem, un attiecībā pret “R” punktu un projektēto sēdekļa aizmugures balsta leņķi, ko izmanto, lai pārbaudītu atbilstību redzes lauka prasībām.

2.9.	“R punkts jeb sēdvietas atskaites punkts” ir punkts, kas definēts 3. pielikuma 2.4. punktā.

2.10.

“H punkts” ir punkts, kas definēts 3. pielikuma 2.3. punktā.

2.11.

“Priekšējā stikla atskaites punkti” ir punkti, kur ar priekšējo stiklu krustojas līnijas, kuras novilktas uz priekšu no V punktiem uz priekšējā stikla ārējo virsmu.

2.12.

“Bruņots transportlīdzeklis” ir transportlīdzeklis, kas konstruēts tā, lai aizsargātu pārvadātos pasažierus un/vai kravas, un atbilst ložu necaurlaidīga bruņojuma materiāla prasībām.

2.13.

“Caurspīdīgs laukums” ir transportlīdzekļa priekšējā stikla laukums vai cita stiklota virsma, kam taisnleņķos pret virsmu mērītā gaismas caurlaidība ir vismaz 70 procenti. Bruņotiem transportlīdzekļiem gaismas caurlaidības faktors nav mazāks par 60 procentiem.

2.14.

“P punkti” ir punkti, ap kuriem vadītājs virza galvu, skatoties uz priekšmetiem horizontālā plaknē acu augstumā.

2.15.

“E punkti” ir punkti, kas atbilst vadītāja acu centriem un ko izmanto, lai novērtētu, kādā mērā A statņi aizsedz redzes lauku.

2.16.

“A statnis” ir jebkāds jumta balsts uz priekšu no vertikālās šķērsplaknes, kas atrodas 68 mm uz priekšu no V punktiem, un ko veido necaurspīdīgas sastāvdaļas, piemēram, šādam balstam piestiprināti priekšējā stikla rāmji un durvju rāmji.

2.17.

“Sēdekļa horizontālās regulēšanas diapazons” ir to parasto braukšanas stāvokļu diapazons, kurus transportlīdzekļa izgatavotājs norādījis vadītāja sēdekļa regulēšanai X ass virzienā (sk. 2.3. punktu).

2.18.

“Sēdekļa papildu regulēšanas diapazons” ir transportlīdzekļa izgatavotāja norādītais sēdekļa regulēšanas diapazons X ass virzienā (sk. 2.3. punktu) aiz 2.16. punktā norādītā parastā braukšanas stāvokļa diapazona, lai sēdekļus pārveidotu par gultām vai atvieglotu iekļuvi transportlīdzeklī.

3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.	Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz vadītāja redzes lauku iesniedz transportlīdzekļa izgatavotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Tam pievieno turpmāk minētos dokumentus trijos eksemplāros un šādu informāciju:

3.2.1.

transportlīdzekļa tipa apraksts attiecībā uz 2.2. punktā minētajiem kritērijiem kopā ar pasažieru salona rasējumu mērogā un fotogrāfiju vai kopsalikuma attēlu ar atsevišķu daļu iznesumiem. Norāda transportlīdzekļa tipu identificējošus numurus un/vai simbolus; un

3.2.2.

precīzas ziņas par galvenajām atpazīšanas zīmēm, aprakstot pietiekami sīki, lai tās varētu viegli identificēt un pārbaudīt katras zīmes novietojumu attiecībā pret citām un pret R punktu.

3.3.	Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa prototipu iesniedz tehniskajam dienestam, kas veic tipa apstiprināšanas testus.

4. APSTIPRINĀJUMS

4.1.	Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst tālāk minētā 5. punkta prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.

4.2.

Tā pirmie divi cipari (00 noteikumu sākotnējai redakcijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati puse nepiešķir to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam ar cita tipa redzes lauku vai citam transportlīdzekļa tipam.

4.3.

Paziņojumu par tipa apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu vai atsaukumu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam 1. pielikumā, kopā ar fotogrāfijām un/vai plāniem, ko iesniedzis apstiprinājuma pieteicējs, kuru formāts nepārsniedz A4 (210 × 297 mm) vai kas ir salocīti šajā formātā, un ir attiecīgā mērogā.

4.4.

Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts atbilstīgi šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kas atbilst 2. pielikumā aprakstītajam paraugam, ko veido:

4.4.1

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi tipa apstiprinājumu (3);

4.4.2.

šo noteikumu numurs, aiz tā burts “R”, domuzīme un apstiprinājuma numurs, pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa.

4.5.

Ja transportlīdzeklis atbilst apstiprinātajam transportlīdzekļa tipam atbilstīgi vienam vai vairākiem citiem noteikumiem, kas pievienoti nolīgumam, tad valstī, kurā piešķīra apstiprinājumu atbilstīgi šiem noteikumiem, nav jāatkārto 4.4.1. punktā noteiktais simbols; šādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numurus un papildu simbolus norāda vertikālās slejās pa labi no 4.4.1. punktā noteiktā simbola.

4.6.	Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.7.	Apstiprinājuma marķējumu novieto uz transportlīdzekļa datu plāksnītes vai tās tuvumā.

5. SPECIFIKĀCIJAS

5.1. Vadītāja redzes lauks

5.1.1.

Priekšējā stikla caurspīdīgajā laukumā jāiekļauj vismaz šādi priekšējā stikla atskaites punkti (sk. 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlu):

5.1.1.1.

horizontāles atskaites punkts V1 punkta priekšā un 17TSTTT pa kreisi (sk. 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlu);

5.1.1.2.

augšējais vertikāles atskaites punkts V1 punkta priekšā un 7TSTTT virs horizontāles;

5.1.1.3.

apakšējais vertikāles atskaites punkts V2 punkta priekšā un 5TSTTT zem horizontāles;

5.1.1.4.

lai pārbaudītu atbilstību priekšējās redzes prasībām priekšējā stikla pretējā pusē, iegūst trīs papildu atskaites punktus simetriski punktiem, kas noteikti 5.1.1.1. līdz 5.1.1.3. punktā, attiecībā pret transportlīdzekļa vidusplakni garenvirzienā.

5.1.2.

Katra A statņa obstrukcijas leņķis, kas noteikts 5.1.2.1. punktā, nepārsniedz 6TSTTT (sk. 4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu). Bruņota transportlīdzekļa gadījumā minētais leņķis nedrīkst pārsniegt 10TSTTT.

Pasažiera puses A statņa obstrukcijas leņķis, kas noteikts 5.1.2.1.2. punktā, nav jānosaka, ja abi statņi novietoti simetriski pret transportlīdzekļa vertikālo vidusplakni garenvirzienā.

5.1.2.1.

Katra A statņa obstrukcijas leņķi mēra, plaknē uzliekot virsū divus šādus horizontālus griezumus.

1. griezums.	:	No Pm punkta, kura atrašanās vieta noteikta 5.3.1.1. punktā, zīmē plakni, kas veido 2TSTTT leņķi uz augšu pret horizontālo plakni, kura iet uz priekšu caur Pm punktu. Nosaka A statņa horizontālo griezumu, kas sākas A statņa un slīpās plaknes tālākajā krustošanās punktā (sk. 4. pielikuma papildinājuma 2. attēlu).
2. griezums.	:	To pašu procedūru atkārto, izmantojot plakni, kas noliekta 5TSTTT leņķī uz leju pret horizontālo plakni, kura iet uz priekšu caur Pm punktu (sk. 4. pielikuma papildinājuma 2. attēlu).

5.1.2.1.1.

Vadītāja pusē A statņa obstrukcijas leņķis ir tas leņķis, kurš horizontālajā plaknē veidojas starp līniju, kas sākas E2 un ir novilkta paralēli tangentei, kura savieno E1 ar griezuma S2 iekšējo malu, un tangenti, kas savieno E2 ar griezuma S1 iekšējo malu (sk. 4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu).

5.1.2.1.2.

Pasažiera pusē A statņa obstrukcijas leņķis ir tas leņķis, kurš horizontālajā plaknē veidojas starp tangenti, kas savieno E3 ar griezuma S1 iekšējo malu, un līniju, kas sākas E3 un ir novilkta paralēli tangentei, kura savieno E4 ar griezuma S2 ārējo malu, un (sk.4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu).

5.1.2.2.

Nevienam transportlīdzeklim nav vairāk kā divi A statņi.

5.1.3.

Vadītāja tiešā 180TSTTT priekšējā redzes laukā zem horizontālās plaknes, kas novilkta caur V1 punktu, un virs trim plaknēm, kas novilktas caur V2 punktu (no tām viena ir perpendikulāra pret plakni XZ un noliecas uz priekšu 4TSTTT zem horizontālās plaknes, un abas pārējās ir perpendikulāras pret plakni YZ un noliecas 4TSTTT zem horizontālās plaknes (sk. 4. pielikuma papildinājuma 4. attēlu)) nedrīkst būt obstrukcijas, izņemot A statņu, nekustīgu vai pārvietojamu ventilācijas vai sānu loga sadalījuma stieņu, ārējas radio antenas, atpakaļskata spoguļu un priekšējā stikla tīrītāju radīto.

Par redzes lauka obstrukciju neuzskata:

iestrādātus vai iespiestus radio antenas vadus, kuru platums nepārsniedz:

i)	iestrādātiem vadiem: 0,5 mm;

ii)	iespiestiem vadiem: 1,0 mm. Radio antenas vadi nešķērso zonu A (4). Tomēr zonu A var šķērsot trīs radio antenas vadi, ja to platums nepārsniedz 0,5 mm;

“pretaizsalšanas/pretsvīšanas” vadus, kas ir zonā A un kam parasti ir zigzaga vai sinusoidāla forma un šādi izmēri:

i)	maksimālais redzamais platums: 0,030 mm;

ii)

maksimālais vadu blīvums:

a)	vertikāliem vadiem: 8/cm;

b)	horizontāliem vadiem: 5/cm.

5.1.3.1

Stūres rata aploces un stūres rata mēristrumentu paneļa radītā obstrukcija būs pieļaujama, ja caur V2 punktu novilkta plakne, kas perpendikulāra pret plakni XZ un pieskaras stūres rata aploces augstākajai daļai, ir noliekta vismaz 1TSTTT zem horizontālās plaknes.

Stūres ratu, ja tas ir regulējams, novieto normālā pozīcijā, ko norādījis izgatavotājs, vai, ja tas nav norādīts, regulēšanas diapazona(-u) viduspozīcijā.

5.2. V punktu novietojums

5.2.1.

V punktu novietojums attiecībā pret R punktu norādīts I un IV tabulā ar telpiskās koordinātu sistēmas XYZ koordinātām.

5.2.2.

Pamata koordinātas, ja projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis ir 25TSTTT, norādītas I tabulā. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlā.

I tabula

V punkts	X	Y	Z
V1	68 mm	–5 mm	665 mm
V2	68 mm	–5 mm	589 mm

5.3. P punktu novietojums

5.3.1.

P punktu novietojums attiecībā pret R punktu ir parādīts II, III un IV tabulā ar telpiskās koordinātu sistēmas XYZ koordinātām.

5.3.1.1.

Pamata koordinātas, ja projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis ir 25TSTTT, parādītas II tabulā. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlā.

Pm punkts ir punkts, kurā krustojas taisne P1P2 un vertikālā plakne garenvirzienā, kas šķērso R punktu.

II tabula

P punkts	X	Y	Z
P1	35 mm	–20 mm	627 mm
P2	63 mm	47 mm	627 mm
Pm	43,36 mm	0 mm	627 mm

5.3.1.2.

Turpmākie labojumi, kas jāveic P1 un P2 punkta X koordinātām, kad 2.16. punktā definētais horizontālais sēdvietas regulēšanas diapazons pārsniedz 108 mm, parādīti III tabulā. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlā.

III tabula

Sēdekļa horizontālās regulēšanas diapazons	Δx
108 līdz 120 mm	–13 mm
121 līdz 132 mm	–22 mm
133 līdz 145 mm	–32 mm
146 līdz 158 mm	–42 mm
vairāk nekā 158 mm	–48 mm

5.4. Projektēto sēdekļa atzveltnes leņķu korekcijas, izņemot 25TSTTT leņķi

Papildu korekcijas, kas jāizdara katra P un V punkta X un Z koordinātām, ja projektētais sēdekļa atzveltnes leņķis nav 25TSTTT, parādītas IV tabulā. Koordinātu pozitīvais virziens norādīts 4. pielikuma papildinājuma 1. attēlā.

IV tabula

Sēdekļa atzveltnes leņķis (TSTTT)	Horizontālās koordinātas Δx	Vertikālās koordinātas Δz
5	– 186 mm	28 mm
6	– 177 mm	27 mm
7	– 167 mm	27 mm
8	– 157 mm	27 mm
9	– 147 mm	26 mm
10	– 137 mm	25 mm
11	– 128 mm	24 mm
12	– 118 mm	23 mm
13	– 109 mm	22 mm
14	–99 mm	21 mm
15	–90 mm	20 mm
16	–81 mm	18 mm
17	–72 mm	17 mm
18	–62 mm	15 mm
19	–53 mm	13 mm
20	–44 mm	11 mm
21	–35 mm	9 mm
22	–26 mm	7 mm
23	–18 mm	5 mm
24	–9 mm	3 mm
25	0 mm	0 mm
26	9 mm	–3 mm
27	17 mm	–5 mm
28	26 mm	–8 mm
29	34 mm	–11 mm
30	43 mm	–14 mm
31	51 mm	–18 mm
32	59 mm	–21 mm
33	67 mm	–24 mm
34	76 mm	–28 mm
35	84 mm	–32 mm
36	92 mm	–35 mm
37	100 mm	–39 mm
38	108 mm	–43 mm
39	115 mm	–48 mm
40	123 mm	–52 mm

5.5. E punktu novietojums

5.5.1.

Gan E1, gan E2 punkts atrodas 104 mm no P1 punkta.

E2 punkts atrodas 65 mm no E1 punkta (sk. 4. pielikuma papildinājuma 4. attēlu).

5.5.2.

Taisni, kas savieno E1 un E2 punktu, griež ap P1 punktu, līdz tangente, kas savieno E1 punktu ar vadītāja puses A statņa 2. griezuma ārējo malu, ir perpendikulāra pret taisni E1E2 (sk. 4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu).

5.5.3.

Gan E3, gan E4 punkts atrodas 104 mm no P2 punkta. E3 punkts atrodas 65 mm no E4 punkta (sk. 4. pielikuma papildinājuma 4. attēlu).

5.5.4.

Taisni E3E4 griež ap P2 punktu, līdz tangente, kas savieno E4 punktu ar pasažiera puses A statņa 2. griezuma ārējo malu, ir perpendikulāra pret taisni E3E4 (sk. 4. pielikuma papildinājuma 3. attēlu).

6. TESTA PROCEDŪRA

6.1. Vadītāja redzes lauks

6.1.1

Attiecību starp transportlīdzekļa galvenajām atpazīšanas zīmēm un telpiskās koordinātu sistēmas koordinātām nosaka ar 4. pielikumā noteikto procedūru.

6.1.2.

V1 un V2 punktu novietojumu nosaka attiecībā pret R punktu ar telpiskās koordinātu sistēmas XYZ koordinātām, un tas ir parādīts I tabulā 5.2.2. punktā un IV tabulā 5.4. punktā. Priekšējā stikla atskaites punktus iegūst no koriģētajiem V punktiem, kā noteikts 5.1.1. punktā.

6.1.3.

Attiecību starp P punktiem, R punktu un vadītāja sēdvietas centra līniju, ko norāda telpiskās koordinātu sistēmas XYZ koordinātas, nosaka saskaņā ar 5.3. punkta II un III tabulu. Projektēto sēdekļa atzveltnes leņķu korekcija, izņemot 25TSTTT leņķi, ir parādīta 5.4. punkta IV tabulā.

6.1.4.

Obstrukcijas leņķi (sk. 5.1.2. punktu) mēra slīpajās plaknēs, kā norādīts 4. pielikuma papildinājuma 2. attēlā. Attiecība starp P1 un P2 punktiem, kas ir attiecīgi savienoti ar E1 un E2, un E3, un E4, ir norādīta 4. pielikuma papildinājuma 5. attēlā.

6.1.4.1.

Taisni E1E2 novelk, kā noteikts 5.5.2. punktā. Vadītāja puses A statņa obstrukcijas leņķi mēra tā, kā noteikts 5.1.2.1.1. punktā.

6.1.4.2.

Taisni E3E4 novelk, kā noteikts 5.5.4. punktā. Pasažiera puses A statņa obstrukcijas leņķi mēra tā, kā noteikts 5.1.2.1.2. punktā.

6.1.5.

Izgatavotājs obstrukcijas leņķi var mērīt transportlīdzeklī vai rasējumos. Šaubu gadījumā tehniskie dienesti var pieprasīt veikt testus ar transportlīdzekli.

7. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA GROZĪŠANA UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA

7.1.

Par visiem transportlīdzekļa tipa, kā noteikts 2.2. punktā, grozījumiem paziņo tai administratīvajai struktūrvienībai, kas piešķīrusi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Šī struktūrvienība var:

7.1.1.

uzskatīt, ka veiktie grozījumi negatīvi neietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus, un piešķirt apstiprinājuma paplašinājumu; vai

7.1.2.

uzskatīt, ka veiktie grozījumi ietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus un tādēļ pirms apstiprinājuma paplašinājuma piešķiršanas jāveic papildu testi vai pārbaudes.

7.2.	Par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, precizējot izmaiņas, saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

7.3.	Kompetentā iestāde informē pārējās puses par paplašinājumu, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas ietverta šo noteikumu 2. pielikumā. Tā piešķir sērijas numuru katram paplašinājumam, kas pazīstams kā paplašinājuma numurs.

8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.	Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajām vispārīgajiem noteikumiem, ievērojot šādas prasības:

8.2.	Transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, atbilstot prasībām, kuras izklāstītas iepriekš 5. punktā.

8.3.	Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var pārbaudīt katrā ražošanas uzņēmumā piemērotās atbilstības kontroles metodes. Šādas pārbaudes parasti notiek reizi divos gados.

9. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.	Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, var atsaukt, ja netiek izpildītas 8. punktā noteiktās prasības.

9.2.	Ja puse atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē citas puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

10. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc tāda transportlīdzekļa tipa ražošanu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, tas par to informē iestādi, kura apstiprinājumu piešķīrusi, kas savukārt nekavējoties par to informē pārējās Puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukšanu.

(1) Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (TRANS/WP.29/78/Rev.1/Amend.2, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 4. grozījumiem).

(2) Darba kārtībā esoša transportlīdzekļa masa ietver transportlīdzekļa un tā virsbūves masu ar dzeses šķidrumu, smērvielām, degvielu, 100 % citu šķidrumu, instrumentiem, rezerves riteni un vadītāju. Aprēķinos izmantotais vadītāja svars ir 75 kg (svaru sadalot šādi: 68 kg vadītāja masa un 7 kg bagāžas masa saskaņā ar ISO standartu 2416:1992. Tvertne satur 90 % un citas šķidrumu saturošas ierīces (izņemot tās, kas paredzētas notekūdeņiem) 100 % no izgatavotāja paziņotā tilpuma.

(3) 1 Vācijai, 2 Francijai, 3 Itālijai, 4 Nīderlandei, 5 Zviedrijai, 6 Beļģijai, 7 Ungārijai, 8 Čehijai, 9 Spānijai, 10 Serbijai, 11 Apvienotajai Karalistei, 12 Austrijai, 13 Luksemburgai, 14 Šveicei, 15 (brīvs), 16 Norvēģijai, 17 Somijai, 18 Dānijai, 19 Rumānijai, 20 Polijai, 21 Portugālei, 22 Krievijas Federācijai, 23 Grieķijai, 24 Īrijai, 25 Horvātijai, 26 Slovēnijai, 27 Slovākijai, 28 Baltkrievijai, 29 Igaunijai, 30 (brīvs), 31 Bosnijai un Hercegovinai, 32 Latvijai, 33 (brīvs), 34 Bulgārijai, 35 (brīvs), 36 Lietuvai, 37 Turcijai, 38 (brīvs), 39 Azerbaidžānai, 40 Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, 41 (brīvs), 42 Eiropas Kopienai (apstiprinājumus piešķir tās dalībvalstis, izmantojot to attiecīgo EEK apstiprinājuma marķējumu), 43 Japānai, 44 (brīvs), 45 Austrālijai, 46 Ukrainai, 47 Dienvidāfrikai, 48 Jaunzēlandei, 49 Kiprai, 50 Maltai, 51 Korejas Republikai, 52 Malaizijai, 53 Taizemei, 54 un 55 (brīvs) un 56 Melnkalnei. Nākamos numurus piešķir pārējām valstīm tādā hronoloģiskā secībā, kādā tās ratificē nolīgumu vai pievienojas nolīgumam par vienveida tehnisko priekšrakstu pieņemšanu riteņu transportlīdzekļiem, aprīkojumam un daļām, kuras var uzstādīt un/vai izmantot riteņu transportlīdzekļos, un saskaņā ar šiem priekšrakstiem piešķiramo atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu savstarpējās atzīšanas nosacījumiem, un Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs paziņo nolīguma pusēm tām piešķirtos numurus.

(4) Kā definēts Noteikumu Nr. 43 par bezšķembu stiklojuma un stiklojuma materiāla apstiprināšanu 18. pielikuma 2.2. punktā.

1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS

(skatīt šo noteikumu 4.4. līdz 4.4.2. punktu)

3. PIELIKUMS

Mehāniskā transportlīdzekļa sēdvietu H punkta un faktiskā rumpja leņķa noteikšanas procedūra

1. MĒRĶIS

1.1. Šajā pielikumā aprakstīto procedūru izmanto, lai noteiktu H punkta atrašanās vietu un faktisko rumpja leņķi mehānisko transportlīdzekļu sēdvietās un pārbaudītu mērījumu datu atbilstību transportlīdzekļa izgatavotāja dotajām specifikācijām (1).

2. DEFINĪCIJAS

Šajā pielikumā lieto šādas definīcijas:

2.1. “Atskaites dati” ir viens vai vairāki šādi sēdvietas parametri:

2.1.1.

H punkts un R punkts, un to attiecība;

2.1.2.

faktiskais rumpja leņķis un sēdekļa aizmugures balsta leņķis, un to attiecība.

2.2. “Telpiska H punkta ierīce” ir ierīce, ko izmanto, lai noteiktu H punktu un faktiskos rumpja leņķus. Šī ierīce ir aprakstīta šā pielikuma 1. papildinājumā.

2.3. “H punkts” ir saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru transportlīdzekļa sēdvietā novietotas telpiskas H punkta ierīces rumpja un augšstilba rotācijas centrs. H punkts atrodas ierīces centra līnijas, kura novilkta starp H punkta projekcijas punktiem abās H punkta ierīces pusēs, vidū. H punkts teorētiski atbilst R punktam (pielaides skatīt 3.2.2. punktā). Pēc H punkta noteikšanas saskaņā ar 4. punktā aprakstīto procedūru to uzskata par fiksētu attiecībā pret sēdekļa spilvena konstrukciju un uzskata, ka tas pārvietojas, kad sēdeklis tiek regulēts.

2.4. “R punkts” jeb “sēdekļa atskaites punkts” ir konstrukcijas punkts, ko katrai sēdvietai nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs un kurš ir apzīmēts telpiskajā atskaites sistēmā.

2.5. “Rumpja līnija” ir telpiskās H punkta ierīces zondes centra līnija, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

2.6. “Faktiskais rumpja leņķis” ir leņķis, kas mērīts telpiskās H punkta ierīces aizmugures leņķa kvadrantā starp vertikālu līniju, kas vilkta caur H punktu, un rumpja līniju. Faktiskais rumpja leņķis teorētiski atbilst sēdekļa aizmugures balsta leņķim (pielaides skatīt 3.2.2. punktā).

2.7. “Sēdekļa aizmugures balsta leņķis” ir leņķis, ko mēra starp vertikālu līniju, kas vilkta caur R punktu, un rumpja līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam sēdekļa atzveltnes stāvoklim, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

2.8. “Pasažiera centra plakne” (PCP) ir katrā norādītā sēdvietā novietotas telpiskās H punkta ierīces vidusplakne; to nosaka H punkta koordināte uz Y ass. Atsevišķu sēdekļu centra plakne sakrīt ar pasažiera centra plakni. Citiem sēdekļiem pasažieru centra plakni nosaka izgatavotājs.

2.9. “Telpiska atskaites sistēma” ir sistēma, kas aprakstīta šā pielikuma 2. papildinājumā.

2.10. “Atpazīstamības zīmes” ir fizisks punkts (atveres, virsmas, zīmes vai iespiedumi) transportlīdzekļa virsbūvē, kā to noteicis izgatavotājs.

2.11. “Transportlīdzekļa mērīšanas novietojums” ir transportlīdzekļa novietojums, ko nosaka atpazīstamības zīmju koordinātas telpiskā atskaites sistēmā.

3. PRASĪBAS

3.1. Datu sniegšana

Par katru sēdvietu, kur vajadzīgi atskaites dati, lai varētu pierādīt atbilstību šo noteikumu prasībām, jāuzrāda visi turpmāk minētie dati vai no tiem attiecīgi atlasīti dati šā pielikuma 3. papildinājumā norādītajā veidlapā:

3.1.1.

R punkta koordinātas telpiskajā atskaites sistēmā;

3.1.2.

sēdekļa aizmugures balsta leņķis;

3.1.3.

visi rādītāji, kas nepieciešami, lai noregulētu sēdekli (ja tas ir regulējams) turpmāk 4.3. punktā noteiktajā mērīšanas stāvoklī.

3.2. Saistība starp mērījumu datiem un aprēķina specifikācijas datiem

3.2.1. H punkta koordinātas un faktiskā rumpja leņķa vērtība, kas iegūta ar turpmāk 4. punktā izklāstīto procedūru, jāsalīdzina attiecīgi ar R punkta koordinātām un sēdekļa aizmugures balsta leņķa vērtību, ko norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs.

3.2.2. R punkta un H punkta relatīvās pozīcijas un attiecību starp sēdekļa aizmugures balsta leņķi un faktisko rumpja leņķi attiecīgajai sēdvietai var uzskatīt par apmierinošu, ja H punkta koordinātas atrodas kvadrātā, kura malu garums ir 50 mm un tā horizontālo un vertikālo malu diagonāles krustojas R punktā, un ja faktiskais rumpja leņķis no sēdekļa aizmugures balsta leņķa neatšķiras vairāk par 5°.

3.2.3. Ja šie nosacījumi ir ievēroti, R punktu un sēdekļa aizmugures balsta leņķi izmanto, lai pierādītu atbilstību šo noteikumu prasībām.

3.2.4. Ja H punkts vai faktiskais rumpja leņķis neatbilst iepriekš 3.2.2. punktā noteiktajām prasībām, H punkts un sēdekļa aizmugures balsta leņķis jānosaka vēl divas reizes (pavisam trīs reizes). Ja no šīm trim darbībām divu darbību rezultāti atbilst šīm prasībām, piemēro iepriekš 3.2.3. punktā minētos nosacījumus.

3.2.5. Ja vismaz divās no trim 3.2.4. punktā aprakstītajām darbībām iegūtie rezultāti neatbilst 3.2.2. punktā minētajām prasībām vai arī ja atbilstības pārbaudi nav iespējams veikt tāpēc, ka izgatavotājs nav sniedzis datus par R punkta pozīciju vai par sēdekļa aizmugures balsta leņķi, izmanto šo trīs izmērīto punktu rezultātā iegūto smaguma centru vai trīs izmērīto leņķu vidējo vērtību un uzskata tos par piemērojamiem visos gadījumos, kur šajos noteikumos minēts R punkts vai sēdekļa aizmugures balsta leņķis.

4. H PUNKTA UN FAKTISKĀ RUMPJA LEŅĶA NOTEIKŠANAS PROCEDŪRA

4.1. Transportlīdzeklis pēc izgatavotāja ieskatiem atbilstoši jāsagatavo 20 ± 10 °C temperatūrā, lai nodrošinātu, ka sēdekļa materiāls ir telpas temperatūrā. Ja pārbaudāmajā sēdeklī nekad nav sēdēts, tajā divas reizes uz vienu minūti iesēdina 70 līdz 80 kg smagu cilvēku vai ierīci, lai saspiestu sēdekļa spilvenu un atzveltni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma sēdekļa komplektus vismaz 30 minūtes pirms telpiskās H punkta ierīces novietošanas nenoslogo.

4.2. Transportlīdzeklis ir 2.11. punktā definētajā mērīšanas novietojumā.

4.3. Sēdekli, ja tas ir regulējams, vispirms noregulē vistālāk atpakaļ parastajā braukšanas stāvoklī, kā norādījis transportlīdzekļa izgatavotājs, ņemot vērā vienīgi sēdekļa regulējumu garenvirzienā, izņemot sēdekļa pārvietojumu, kas nav paredzēts parastam braukšanas stāvoklim. Ja ir vēl citi sēdekļa regulēšanas veidi (vertikāla, leņķiska, sēdekļa atzveltnes utt. regulēšana), tad tie jānoregulē stāvoklī, ko noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs. Atsperotiem sēdekļiem vertikālo pozīciju stingri nofiksē atbilstoši parastajam braukšanas stāvoklim, ko noteicis izgatavotājs.

4.4. Sēdvietas virsmu, kas saskaras ar telpisko H punkta ierīci, pārklāj ar pietiekama izmēra un atbilstošas faktūras kokvilnas muslīnu, ko var raksturot kā vienkāršu kokvilnas audumu ar 18,9 diegiem uz cm2 un svaru 0,228 kg/m2, vai trikotāžas vai neaustu drānu ar līdzvērtīgiem parametriem.

Ja sēdeklim testu veic ārpus transportlīdzekļa, grīdai, uz kuras sēdekli novieto, jābūt ar tādiem pašiem pamata parametriem (2), kādi ir tā transportlīdzekļa grīdai, uz kuras šo sēdekli paredzēts izmantot.

4.5. Telpiskās H punkta ierīces sēdekļa un muguras mezglu novieto tā, lai pasažiera centra plakne (PCP) sakristu ar telpiskās H punkta ierīces centra plakni. Pēc izgatavotāja pieprasījuma telpisko H punkta ierīci drīkst pavirzīt uz iekšu attiecībā pret PCP, ja telpiskā H punkta ierīce atrodas tik tālu uz āru, ka sēdekļa mala telpisko H punkta ierīci neļauj regulēt.

4.6. Pēdas un apakšējās kājas savienojumu pievieno sēdekļa paliktņa mezglam vai nu atsevišķi, vai izmantojot T veida siju un apakšējās kājas savienojumu. Līnija, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, ir paralēla zemei un perpendikulāra sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7. Telpiskās H punkta ierīces pēdu un kāju pozīciju noregulē šādi:

4.7.1. Norādītā sēdvieta: vadītājs un priekšējais malējais pasažieris

4.7.1.1.

Ja nepieciešams abus pēdu un kāju savienojumus pavirza uz priekšu tā, lai pēdas uz grīdas būtu dabiskā pozīcijā, attiecīgā gadījumā starp vadības pedāļiem. Kreiso pēdu pēc iespējas novieto aptuveni tādā pašā attālumā pa kreisi no telpiskās H punkta ierīces centra plaknes kā labo pēdu – pa labi. Līmeņrādi, ar ko pārbauda telpiskās H punkta ierīces šķērsvirzienu, pavērš horizontāli, vajadzības gadījumā regulējot sēdekļa paliktni vai pavirzot kājas un pēdas savienojumu uz aizmuguri. Līnijai, kas novilkta starp H punkta projekcijas punktiem, jābūt perpendikulārai sēdekļa centra plaknei garenvirzienā.

4.7.1.2.

Ja kreiso kāju nevar nolikt paralēli labajai kājai un kreiso kāju nevar atbalstīt pret konstrukciju, kreiso pēdu pārvieto, līdz tā ir atbalstīta. Saglabā projekcijas punktu uzstādījumu.

4.7.2. Designated seating position: outboard rear seat

Aizmugurējos sēdekļos vai papildu sēdvietās kājas novieto pēc izgatavotāja norādījumiem. Ja pēdas balstās uz grīdas, kas ir dažādos līmeņos, tad pēda, kas pirmā saskaras ar priekšējo sēdekli, ir atskaites pēda, bet otru pēdu novieto tā, lai līmeņrādis, ar ko pārbauda tā sēdekļa šķērsvirzienu, uz kura novietota ierīce, rādītu horizontāli.

4.7.3. Citas norādītās sēdvietas

Ievēro vispārējo procedūru, kas norādīta 4.7.1. punktā, izņemot to, ka pēdas novieto, kā noteicis transportlīdzekļa izgatavotājs.

4.8. Piestiprina apakšējās kājas un augšstilba svarus un noregulē telpisko H punkta ierīci.

4.9. Muguras paliktni liec uz priekšu līdz priekšējai atdurei un telpisko H punkta ierīci atvelk no sēdekļa atzveltnes, izmantojot T veida siju. Maina telpiskās H punkta ierīces stāvokli uz sēdekļa, izmantojot vienu no šādām metodēm:

4.9.1.

Ja telpiskā H punkta ierīce tiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Ļauj telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, līdz uz priekšu vērstā horizontālā ierobežotājslodze T veida sijai vairs nav vajadzīga, t. i., līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni. Vajadzības gadījumā maina apakšējās kājas stāvokli.

4.9.2.

Ja telpiskā H punkta ierīce netiecas slīdēt atpakaļ, izmanto šādu procedūru. Liek telpiskajai H punkta ierīcei slīdēt atpakaļ, T veida sijai pieliekot uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, līdz sēdekļa paliktnis saskaras ar sēdekļa atzveltni (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu).

4.10. Pieliek 100 ± 10 N lielu slodzi telpiskās H punkta ierīces muguras un paliktņa mezglam vietā, kur krustojas gūžas leņķa kvadrants un T veida sijas balsts. Slodzes virzienu saglabā līnijā, kas novilkta caur minēto krustpunktu uz punktu tieši virs augšstilba sijas balsta (skatīt šā pielikuma 1. papildinājuma 2. attēlu). Tad uzmanīgi atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes. Procedūras atlikušajā daļā jārīkojas uzmanīgi, lai novērstu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu uz priekšu.

4.11. Uzliek labās un kreisās puses sēžas svarus un tad pēc kārtas astoņus rumpja svarus. Saglabā telpiskās H punkta ierīces līmeni.

4.12. Noliec muguras paliktni uz priekšu, lai sēdekļa atzveltni atbrīvotu no spiediena. Lai nepieļautu, ka starp telpisko H punkta ierīci un sēdekli rodas berze, telpisko H punkta ierīci šūpo no vienas puses uz otru 10o lielā lokā (5o uz katru pusi no vertikālās centra plaknes), izdarot trīs pilnus ciklus.

Šūpošanas laikā telpiskās H punkta ierīces T veida sija var sliekties novirzīties no noteiktā horizontālā un vertikālā stāvokļa. Tāpēc T veida sija jāstabilizē, pieliekot attiecīgu sānu slodzi šūpošanas laikā. Lai nodrošinātu, ka vertikālā virzienā vai virzienā uz priekšu un atpakaļ netiek pieliktas nejaušas ārējas slodzes, T veida sijas turēšana un telpiskās H punkta ierīces šūpošana jāveic uzmanīgi.

Šajā posmā telpiskās H punkta ierīces pēdas nav jāstabilizē vai jātur. Ja pēdas maina pozīciju, tām uz laiku atļauj palikt šādā stāvoklī.

Uzmanīgi atliec muguras paliktni atpakaļ pret sēdekļa atzveltni un pārbauda, vai abi līmeņrāži ir nulles stāvoklī. Ja telpiskās H punkta ierīces šūpošanas laikā pēdas ir izkustējušās, to stāvokli maina šādi:

Pēc kārtas katru pēdu paceļ no grīdas tiktāl, cik vajadzīgs, lai nerodas pēdas papildu kustība. Šīs pacelšanas laikā pēda var brīvi griezties, un uz priekšu vērsta vai sānu slodze netiek pielikta. Kad katru pēdu novieto atpakaļ uz grīdas, papēdim jāsaskaras ar tam paredzēto konstrukciju.

Pārbauda, vai sānu līmeņrādis ir nulles stāvoklī, vajadzības gadījumā muguras paliktņa augšpusē pieliek sānu slodzi, kas ir pietiekama, lai uz sēdekļa izlīdzinātu telpiskās H punkta ierīces paliktni.

4.13. Turot T veida siju, lai nepieļautu telpiskās H punkta ierīces slīdēšanu pa sēdekļa spilvenu uz priekšu, rīkojas šādi:

a)	atvirza muguras paliktni atpakaļ pie sēdekļa atzveltnes;

muguras leņķa sijai aptuveni rumpja svara centra augstumā secīgi pieliek un atņem tādu uz aizmuguri vērstu horizontālu slodzi, kas nepārsniedz 25 N, līdz gūžas leņķa kvadrants norāda, ka pēc slodzes atņemšanas ir panākta stabila pozīcija. Rūpīgi seko, lai uz telpisko H punkta ierīci neiedarbotos uz leju vai sāniem vērstas ārējas slodzes. Ja telpiskās H punkta ierīces līmenis jāregulē vēlreiz, muguras paliktni pagriež uz priekšu, vēlreiz noregulē līmeni un atkārto 4.12. punktā minēto procedūru.

4.14. Veic visus mērījumus.

4.14.1.

Telpiskajā atskaites sistēmā nosaka H punkta koordinātas.

4.14.2.

Faktisko rumpja leņķi nolasa telpiskās H punkta ierīces muguras leņķa kvadrantā, kad zonde ir galējā aizmugures stāvoklī.

4.15. Ja nepieciešams telpisko H punkta ierīci uzstādīt atkārtoti, vismaz 30 minūtes pirms atkārtotās uzstādīšanas sēdekļa komplektu nenoslogo. Telpisko H punkta ierīci neatstāj novietotu uz sēdekļa komplekta ilgāk, kā tas vajadzīgs testa veikšanai.

4.16. Ja sēdekļus, kas atrodas vienā rindā, var uzskatīt par līdzīgiem (sols, vienādi sēdekļi utt.), tad katrai sēdekļu rindai nosaka tikai vienu H punktu un vienu “faktisko rumpja leņķi”, šā pielikuma 1. papildinājumā aprakstīto telpisko H punkta ierīci novieto sēdvietā, ko uzskata par reprezentatīvu šai rindai.

Šī vieta ir:

4.16.1.

priekšējā rindā – vadītāja sēdeklis;

4.16.2.

aizmugurējā rindā vai rindās – ārējais sēdeklis.

(1) Jebkurā sēdvietā, kas nav priekšējais sēdeklis, kur H punktu nevar noteikt, izmantojot telpisko H punkta ierīci vai citas metodes, pēc kompetentās iestādes ieskatiem par atskaites punktu var uzskatīt transportlīdzekļa izgatavotāja norādīto R punktu.

(2) Slīpuma leņķis, augstumu starpība attiecībā pret sēdekļa stiprinājumu, virsmas faktūra utt.

1. Papildinājums

Telpiskās H punkta ierīces apraksts (1)

1. MUGURAS UN SĒDEKĻA PALIKTNIS

Muguras un sēdekļa paliktņi ir būvēti no stiegrota plasta un metāla; tie imitē cilvēka rumpi un augšstilbus, un tiem ir mehāniska vira H punktā. Faktiskā rumpja leņķa mērījumiem pie zondes ar locījuma vietu H punktā ir piestiprināts kvadrants. Ar regulējamu augšstilba siju, kas piestiprināta pie sēdekļa paliktņa, nosaka augšstilba centra līniju un to izmanto kā gūžas leņķa kvadranta pamatlīniju.

2. ĶERMEŅA UN KĀJU ELEMENTI

Apakšējās kājas segmenti ir savienoti ar sēdekļa paliktņa mezglu ar T veida siju, kura savieno ceļgalus un kura ir augšstilba regulējamās sijas sānisks pagarinājums. Apakšējās kājas segmentos ir iestiprināti kvadranti ceļgalu leņķu noteikšanai. Kurpju un pēdu savienojumus kalibrē, lai noteiktu pēdas leņķi. Ar diviem līmeņrāžiem nosaka ierīces stāvokli telpā. Ķermeņa elementu svarus novieto attiecīgos smaguma centros, lai nodrošinātu sēdekļa iespiedumu, kas līdzvērtīgs iespiedumam, kuru radītu 76 kg smags vīrietis. Visas telpiskās H punkta ierīces locītavas jāpārbauda, lai tās brīvi kustētos bez ievērojamas berzes.

1. attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu apzīmējums

2. attēls

Telpiskās H punkta ierīces elementu izmēri un slodzes sadalījums

(1) Ierīce atbilst aprakstam ISO standartā 6549-1980. Detalizētu informāciju par telpiskās H punkta ierīces uzbūvi var iegūt Society of Automotive Engineers (SAE), 400 Commonwealth Drive, Warrendale, Pennsylvania 15096, United States of America.

2. papildinājums

TELPISKĀ ATSKAITES SISTĒMA

1.	Telpisko atskaites sistēmu definē trīs ortogonālas plaknes, ko nosaka transportlīdzekļa izgatavotājs (skatīt attēlu) (1).

2.	Transportlīdzekļa mērīšanas novietojumu nosaka, novietojot transportlīdzekli uz balstošas virsmas tā, lai atpazīstamības zīmju koordinātas atbilstu izgatavotāja norādītajiem raksturlielumiem.

3.	R punkta un H punkta koordinātas nosaka attiecībā pret transportlīdzekļa izgatavotāja noteiktajām atpazīstamības zīmēm.

(1) Šī atskaites sistēma atbilst ISO standartam 4130:1978.

3. Papildinājums

ATSKAITES DATI PAR SĒDVIETĀM

1. ATSKAITES DATU KODĒŠANA

Katrai sēdvietai atskaites dati tiek minēti secīgi. Sēdvietas identificē ar divciparu kodu. Pirmā rakstzīme ir arābu cipars un norāda sēdekļu rindu, skaitot no transportlīdzekļa priekšas uz aizmuguri. Otrā rakstzīme ir lielais burts, kas norāda sēdvietas atrašanās vietu rindā, skatoties virzienā, kas atbilst transportlīdzekļa kustības virzienam uz priekšu; izmanto šādus burtus:

L= pa kreisi,

C= vidū,

R= pa labi.

2. TRANSPORTLĪDZEKĻA MĒRĪŠANAS NOVIETOJUMA APRAKSTS

2.1. Atpazīstamības zīmju koordinātas

X …

Y …

Z …

3. ATSKAITES DATU SARAKSTS

3.1. Sēdvieta: …

3.1.1. R punkta koordinātas:

X …

Y …

Z …

3.1.2. Sēdekļa aizmugures balsta leņķis: …

3.1.3. Specifikācijas sēdekļa regulēšanai (1)

horizontālās: …

vertikālās: …

leņķiskās: …

rumpja leņķa: …

Piezīme. Atskaites datus pārējām sēdvietām uzskaita 3.2. punktā, 3.3. punktā utt.

(1) Nevajadzīgo svītrot.

4. PIELIKUMS

Metode, kā mērogā noteikt attiecību starp transportlīdzekļa galvenajām atpazīšanas zīmēm un telpisko koordinātu sistēmu

1. KOORDINĀTU SISTĒMAS SAISTĪBA AR TRANSPORTLĪDZEKĻA GALVENAJĀM ATPAZĪŠANAS ZĪMĒM

Lai pārbaudītu noteiktus izmērus transportlīdzeklim, kas nodots tipa apstiprināšanai saskaņā ar šiem noteikumiem, precīzi jānosaka attiecība starp 2.3. punktā definētās telpiskās koordinātu sistēmas koordinātām, kuras noteiktas transportlīdzekļa projektēšanas sākotnējā posmā, un 2.4. punktā definētajām galvenajām atpazīšanas zīmēm tā, ka konkrētos punktus transportlīdzekļa izgatavotāja rasējumos var atrast uz transportlīdzekļa, kas izgatavots pēc šiem rasējumiem.

2. METODE, KĀ NOTEIKT KOORDINĀTU SISTĒMAS SAISTĪBU AR ATPAZĪŠANAS ZĪMĒM

Šajā nolūkā izveido pamata atskaites plakni, uz kuras atzīmē XX un YY mērījumus. Metode, kā tas izdarāms, parādīta šā pielikuma papildinājuma 6. attēlā, atskaites plakne ir cieta, līdzena, horizontāla virsma ar diviem stingri piestiprinātiem mērlineāliem, un uz tās atrodas transportlīdzeklis; šo lineālu iedaļa ir milimetrs, XX lineāla garums ir vismaz astoņi metri un YY lineāla garums – vismaz četri metri. Abi lineāli viens pret otru jānovieto taisnleņķī, kā parādīts šā pielikuma papildinājuma 6. attēlā. Lineāli krustojas koordinātu sākumpunktā.

3. ATSKAITES PLAKNES PĀRBAUDE

Lai ņemtu vērā nelielas atskaites plaknes vai testa laukuma līmeņa izmaiņas, novirzes no koordinātu sākumpunkta visā X un Y lineāla garumā jāmēra ar 250 mm intervālu un iegūtie nolasījumi jāpieraksta, lai, pārbaudot transportlīdzekli, varētu izdarīt korekcijas.

4. FAKTISKAIS TESTA NOVIETOJUMS

Lai ņemtu vērā nelielas izmaiņas balstiekārtas augstumā u. c., pirms turpmākas mērīšanas atpazīšanas zīmes jāspēj nostādīt pareizās koordinātu pozīcijās attiecībā pret paredzēto stāvokli. Turklāt jāspēj izdarīt nelielu sānisku un/vai garenvirziena transportlīdzekļa novietojuma korekciju, lai to novietotu pareizi attiecībā pret koordinātu sistēmu.

5. REZULTĀTI

Transportlīdzeklim, kas paredzētajā stāvoklī ir novietots pareizi attiecībā pret koordinātu sistēmu, var viegli noteikt to punktu novietojumu, kuri vajadzīgi, lai pārbaudītu priekšējās redzamības prasības.

Lai noteiktu šīs prasības, testēšanas metodēs var izmanot teodolītus, gaismas avotus vai ēnojošas ierīces, kā arī jebkuru citu metodi, kas dod līdzvērtīgus rezultātus

Papildinājums

1. attēls

V punktu noteikšana

2. attēls

A statņu novērošanas punkti

3. attēls

Obstrukcijas leņķi

4. attēls

Obstrukcijas novērtēšana vadītāja tiešā 180° priekšējā redzes laukā

5. attēls

Izmēru shēma, kas parāda E un P punkta relatīvo novietojumu

6. attēls

Līdzens darba laukums

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.200.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 200

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 31. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
	*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 69 – Vienoti noteikumi par lēngaitas transportlīdzekļu (pēc konstrukcijas) un to piekabju aizmugurējo pazīšanas zīmju apstiprinājumu	1
	*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 71 – Vienoti noteikumi lauksaimniecības traktoru apstiprināšanai attiecībā uz vadītāja redzamības lauku	28
	*	Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 125 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu apstiprināšanu attiecībā uz mehāniskā transportlīdzekļa vadītāja priekšējo redzes lauku	38