ISSN 1725-5112
doi:10.3000/17255112.L_2010.196.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 196
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
53. gadagājums
2010. gada 28. jūlijs
|
ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.196.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. gadagājums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
||
|
|
* |
||
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
|
2010/416/ES |
|
|
|
* |
|
|
|
Labojumi |
|
|
|
* |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
28.7.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 670/2010
(2010. gada 13. jūlijs),
ar ko Regulu (EK) Nr. 974/98 groza attiecībā uz euro ieviešanu Igaunijā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) un jo īpaši tā 140. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,
tā kā:
|
(1) |
Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1998. gada 3. maijs) par euro ieviešanu (1) paredz to dalībvalstu valūtu aizstāšanu ar euro, kuras bija izpildījušas euro pieņemšanai vajadzīgos nosacījumus, kad Kopiena sāka Ekonomikas un monetārās savienības trešo posmu. |
|
(2) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2596/2000 (2) tika grozīta Regula (EK) Nr. 974/98, lai noteiktu Grieķijas valūtas aizstāšanu ar euro. |
|
(3) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2169/2005 (3) tika grozīta Regula (EK) Nr. 974/98, lai sagatavotos euro ieviešanai dalībvalstīs, kuras vēl nav pieņēmušas euro kā vienotu valūtu. |
|
(4) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1647/2006 (4) tika grozīta Regula (EK) Nr. 974/98, lai noteiktu Slovēnijas valūtas aizstāšanu ar euro. |
|
(5) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 835/2007 (5) tika grozīta Regula (EK) Nr. 974/98, lai noteiktu Kipras valūtas aizstāšanu ar euro. |
|
(6) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 836/2007 (6) tika grozīta Regula (EK) Nr. 974/98, lai noteiktu Maltas valūtas aizstāšanu ar euro. |
|
(7) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 693/2008 (7) tika grozīta Regula (EK) Nr. 974/98, lai noteiktu Slovākijas valūtas aizstāšanu ar euro. |
|
(8) |
Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 4. pantu Igaunija ir dalībvalsts ar izņēmuma statusu, kā definēts Līguma 139. panta 1. punktā. |
|
(9) |
Saskaņā ar Padomes 2010. gada 13. jūlija Lēmumu 2010/416/ES saskaņā ar Līguma 140. panta 2. punktu par euro ieviešanu Igaunijā 2011. gada 1. janvārī (8) Igaunija ir izpildījusi euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, un no 2011. gada 1. janvāra tās izņēmuma statuss ir jāatceļ. |
|
(10) |
Lai Igaunijā ieviestu euro, uz šo dalībvalsti ir jāattiecina spēkā esošie euro ieviešanas noteikumi, kas norādīti Regulā (EK) Nr. 974/98. |
|
(11) |
Igaunijas valūtas nomaiņas plānā ir paredzēts, ka euro banknotēm un monētām būtu jākļūst par šīs dalībvalsts likumīgo maksāšanas līdzekli dienā, kad euro ievieš par tās valūtu. Attiecīgi euro pieņemšanas dienai un skaidras naudas nomaiņas dienai vajadzētu būt 2011. gada 1. janvārim. “Pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības” periods nebūtu jāpiemēro. |
|
(12) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 974/98, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 974/98 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.
Briselē, 2010. gada 13. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. REYNDERS
(1) OV L 139, 11.5.1998., 1. lpp.
(2) OV L 300, 29.11.2000., 2. lpp.
(3) OV L 346, 29.12.2005., 1. lpp.
(4) OV L 309, 9.11.2006., 2. lpp.
(5) OV L 186, 18.7.2007., 1. lpp.
(6) OV L 186, 18.7.2007., 3. lpp.
(7) OV L 195, 24.7.2008., 1. lpp.
(8) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 24. lpp.
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 974/98 pielikumā starp ierakstiem, kas attiecas uz Vāciju un Grieķiju, iekļauj šādu aili:
|
Dalībvalsts |
Euro pieņemšanas diena |
Skaidras naudas nomaiņas diena |
Dalībvalsts ar “pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības” periodu |
|
|
|||
|
“Igaunija |
2011. gada 1. janvāris |
2011. gada 1. janvāris |
n/p” |
|
28.7.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/4 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 671/2010
(2010. gada 13. jūlijs),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2866/98 attiecībā uz euro maiņas kursu Igaunijai
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 140. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),
tā kā:
|
(1) |
Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2866/98 (1998. gada 31. decembris) par maiņas kursu starp euro un to dalībvalstu valūtām, kuras pieņem euro (2), noteikti pārrēķina kursi, kas ir spēkā no 1999. gada 1. janvāra. |
|
(2) |
Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 4. pantu Igaunija ir dalībvalsts ar izņēmuma statusu, kā tas definēts 139. panta 1. punktā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”). |
|
(3) |
Ņemot vērā Padomes 2010. gada 13. jūlija Lēmumu 2010/416/ES, saskaņā ar Līguma 140. panta 2. punktu par euro ieviešanu Igaunijā 2011. gada 1. janvārī (3) Igaunija ir izpildījusi euro ieviešanai nepieciešamos nosacījumus, un Igaunijas izņēmuma statusu atceļ no 2011. gada 1. janvāra. |
|
(4) |
Euro ieviešanai Igaunijā ir jāpieņem pārrēķina kurss starp euro un Igaunijas kronu. Noteiktais pārrēķina kurss ir 15,6466 Igaunijas kronas pret 1 euro, kas atbilst šobrīd spēkā esošajam centralizētajam kronas maiņas kursam valūtas maiņas mehānismā (ERM II). |
|
(5) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 2866/98, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 2866/98 1. pantā starp rindiņām ar Vācijas markai un Grieķijas drahmai piemērojamo pārrēķina kursu iekļauj šādu rindu:
“= 15,6466 Igaunijas kronas”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2011. gada 1. janvārī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 13. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. REYNDERS
(1) Atzinums sniegts 2010. gada 5. jūlijā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) OV L 359, 31.12.1998., 1. lpp.
(3) Sk. šā Oficiālā Vēstneša 24. lpp.
|
28.7.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/5 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 672/2010
(2010. gada 27. jūlijs),
kas attiecas uz tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz dažu transportlīdzekļu priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm un ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (1) un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu,
tā kā:
|
(1) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 ir atsevišķa regula saistībā ar tipa apstiprinājuma procedūru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (2). |
|
(2) |
Regula (EK) Nr. 661/2009 atceļ Padomes 1977. gada 21. decembra Direktīvu 78/317/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu stiklotu virsmu pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm (3). Prasības, kas izklāstītas minētajā direktīvā, pārnes uz šo regulu un, ja vajadzīgs, groza, lai tās pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai, jo īpaši – lai ņemtu vērā hibrīdo un elektrisko transportlīdzekļu īpašās iezīmes. |
|
(3) |
Šīs regulas darbības joma atbilst Direktīvas 78/317/EEK darbības jomai un tādējādi attiecas tikai uz M1 kategorijas transportlīdzekļiem. |
|
(4) |
Regulā (EK) Nr. 661/2009 ir paredzēti pamatnoteikumi prasībām par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm. Tāpēc jānosaka arī īpašās procedūras, testi un prasības šādam tipa apstiprinājumam. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Darbības joma
Šī regula attiecas uz M1 kategorijas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikumā, kuri aprīkoti ar priekšējo stiklu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
|
1) |
“transportlīdzekļa tips attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm” ir transportlīdzekļi, kas neatšķiras šādos svarīgos aspektos:
|
|
2) |
“dzinējs” ir iekšdedzes dzinējs, kas darbojas ar šķidro vai gāzveida degvielu; |
|
3) |
“pretaizsalšanas ierīce” ir ierīce, kura paredzēta, lai novērstu sarmas un ledus veidošanos uz priekšējā stikla ārējās virsmas; |
|
4) |
“atkausētais laukums” ir priekšējā stikla laukums, kam ir sausa ārējā virsma vai kam ārējā virsma klāta ar izkusušu vai daļēji izkusušu mitru sarmu, ko var aizslaucīt transportlīdzekļa priekšējā stikla tīrīšanas ierīce; |
|
5) |
“pretaizsvīšanas ierīce” ir ierīce, kura paredzēta, lai novērstu apsvīduma veidošanos uz priekšējā stikla iekšējās virsmas; |
|
6) |
“apsvīdums” ir kondensāta kārta uz priekšējā stikla iekšējās stiklotās virsmas; |
|
7) |
“no apsvīduma brīvais laukums” ir priekšējā stikla laukums ar sausu iekšējo virsmu, bez ūdens pilieniem vai tā pēdām, kurš iepriekš ir bijis apsvīdis; |
|
8) |
“redzamības lauks A” ir testa zona, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 43 (4) 18. pielikuma 2.2. punktā; |
|
9) |
“redzamības lauks B” ir samazināta testa zona B, kā noteikts ANO/EEK Noteikumu Nr. 43 18. pielikuma 2.4. punktā, neizslēdzot zonu, kas definēta 2.4.1. punktā; |
|
10) |
“atzveltnes paredzētais slīpums” ir leņķis, ko mēra starp vertikāli, kura iet caur “R punktu” jeb sēdekļa atskaites punktu un torsa līniju stāvoklī, kas atbilst projektētajam atzveltnes stāvoklim, ko nosaka transportlīdzekļa ražotājs; |
|
11) |
“R punkts” jeb sēdekļa atskaites punkts ir projektētais punkts, ko katrai sēdvietai definē transportlīdzekļa ražotājs un ko nosaka attiecībā pret trīsdimensiju koordinātu sistēmu; |
|
12) |
“trīsdimensiju koordinātu sistēma” ir koordinātu sistēma, ko veido vertikālā gareniskā plakne X-Z, horizontālā plakne X-Y un vertikālā šķērsplakne Y-Z, saskaņā ar II pielikuma 2. papildinājuma noteikumiem; |
|
13) |
“primārās atskaites zīmes” ir dobumi, virsmas, marķējums un identifikācijas zīmes uz transportlīdzekļa virsbūves vai šasijas, kurām transportlīdzekļa ražotājs ir norādījis X, Y un Z koordinātas trīsdimensiju koordinātu sistēmā; |
|
14) |
“transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis” ir ierīce, ar kuru transportlīdzekļa iebūvēto elektronikas sistēmu no izslēgta stāvokļa, kā tas ir gadījumā, kad transportlīdzekli novieto stāvēšanai bez vadītāja klātbūtnes, pārslēdz normālā darba režīmā. |
3. pants
Noteikumi EK transportlīdzekļa tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm
1. Ražotājs vai tā pārstāvis iesniedz tipa apstiprinātājai iestādei pieteikumu par transportlīdzekļa EK tipa apstiprināšanu attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm.
2. Pieteikumu sagatavo saskaņā ar I pielikuma 1. daļā sniegto informācijas dokumenta paraugu.
3. Ja attiecīgās II pielikumā izklāstītās prasības ir izpildītas, tad saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK VII pielikumā izklāstīto numurēšanas sistēmu apstiprinātāja iestāde piešķir EK tipa apstiprinājumu un izsniedz tipa apstiprinājuma numuru.
Dalībvalsts nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam transportlīdzekļa tipam.
4. Ievērojot 3. punktu, tipa apstiprinātāja iestāde izsniedz EK tipa apstiprinājuma sertifikātu, kas sagatavots saskaņā ar I pielikuma 2. daļā sniegto paraugu.
4. pants
Saskaņā ar Direktīvu 78/317/EEK piešķirto apstiprinājumu derīgums un pagarinājums
Valsts iestādes atļauj pārdot un nodot ekspluatācijā transportlīdzekļus, kuru tips apstiprināts pirms dienas, kas minēta Regulas (EK) Nr. 661/2009 13. panta 2. punktā, un turpina piešķirt apstiprinājumu pagarinājumus minētajiem transportlīdzekļiem saskaņā ar Direktīvas 78/317/EEK noteikumiem.
5. pants
Spēkā stāšanās
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 27. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.
(2) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(3) OV L 81, 28.3.1978., 27. lpp.
(4) Vēl nav publicēti. Tiks publicēti līdz 2010. gada augustam.
I PIELIKUMS
Administratīvie dokumenti transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm
1. DAĻA
Informācijas dokuments
PARAUGS
Informācijas dokuments Nr. … attiecībā uz transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm.
Turpmāk tekstā norādīto informāciju iesniedz trīs eksemplāros kopā ar satura rādītāju. Visus rasējumus, tos iesniedzot, sagatavo attiecīgā mērogā un pietiekami detalizēti, A4 formātā vai A4 formāta mapē. Ja ir fotoattēli, tie ir pietiekami detalizēti.
Ja šajā pielikumā minētajām sistēmām, detaļām vai atsevišķām tehniskām vienībām ir elektroniska vadības ierīce, tad iesniedz informāciju par tās darbību.
0. VISPĀRĪGI
0.1. Ražojums (ražotāja tirdzniecības zīme): …
0.2. Tips: …
0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
0.3. Tipa identifikācijas līdzekļi, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (b): …
0.3.1. Marķējuma atrašanās vieta: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (c): …
0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds/uzvārds vai nosaukums un adrese: …
1. VISPĀRĪGI TRANSPORTLĪDZEKĻA KONSTRUKCIJAS PARAMETRI
1.1. Tipveida transportlīdzekļa fotoattēli un/vai rasējumi: …
1.6. Dzinēja atrašanās vieta un izvietojums: …
1.8. Vadības ierīču novietojums: kreisā/labā puse (1)
3. DZINĒJS (k)
3.1. Dzinēja ražotājs: …
3.1.1. Ražotāja piešķirts dzinēja kods (kā norādīts uz dzinēja vai ar citiem identifikācijas līdzekļiem): …
3.2. Iekšdedzes dzinējs
3.2.1. Konkrēta informācija par dzinēju
3.2.1.1. Darbības princips: dzirksteļaizdedze/kompresijas aizdedze (1) Cikls: četrtaktu/divtaktu/rotācijas (1)
3.2.1.2. Cilindru skaits un izkārtojums: …
3.2.1.3. Dzinēja darba tilpums (m): … cm3
3.2.1.6. Brīvgaitas apgriezieni (2): … min–1
3.2.1.8. Maksimālā lietderīgā jauda (n): … kW pie … min–1 (ražotāja uzrādītā vērtība)
3.2.2. Degviela
3.2.2.1. Vieglie transportlīdzekļi: dīzeļdegviela/benzīns/sašķidrināta naftas gāze/dabasgāze vai biometāns/etanols (E85)/biodīzeļdegviela/ūdeņradis (1) (6)
3.2.5. Elektriskā sistēma
3.2.5.1. Nominālais spriegums: …V, pozitīvs/negatīvs iezemējums (1)
3.2.5.2. Ģenerators
3.2.5.2.1. Tips: …
3.2.5.2.2. Nominālā jauda: … VA
3.2.7. Dzesēšanas sistēma: ar šķidrumu/gaisu (1)
3.2.7.1. Nominālais dzinēja temperatūras kontroles mehānisma iestatījums: …
3.2.7.2. Šķidrums
3.2.7.2.1. Šķidruma veids: …
3.2.7.2.2. Cirkulācijas sūknis(-ņi): jā/nē (1)
3.2.7.2.3. Parametri: … vai
3.2.7.2.3.1. Ražotājs(-i): …
3.2.7.2.3.2. Tips(-i): …
3.2.7.2.4. Pārnesumskaitlis(-ļi): …
3.2.7.2.5. Ventilatora un tā piedziņas mehānisma apraksts: …
3.2.7.3. Gaiss
3.2.7.3.1. Ventilators: jā/nē (1)
3.2.7.3.2. Parametri: … vai
3.2.7.3.2.1. Ražotājs(-i): …
3.2.7.3.2.2. Tips(-i): …
3.3. Elektriskais motors
3.3.1. Tips (tinums, ierosme) …
3.3.1.1. Maksimālā izejas jauda stundā: …kW
3.3.1.2. Darba spriegums: … V
3.3.2. Akumulators
3.3.2.1. Elementu skaits: …
3.3.2.2. Masa: … kg
3.3.2.3. Jauda: …Ah (ampēri/stundā)
3.3.2.4. Novietojums: …
3.4. Dzinēja vai motora kombinācija
3.4.1. Hibrīds elektriskais transportlīdzeklis: jā/nē (1)
3.4.2. Hibrīda elektriskā transportlīdzekļa kategorija: uzlāde ārpus transportlīdzekļa/nav uzlādes ārpus transportlīdzekļa (1)
3.4.3. Darba režīma slēdzis: ar/bez (1)
3.4.3.1. Iespējamie izvēles režīmi
3.4.3.1.1. Pilnībā elektrisks: jā/nē (1)
3.4.3.1.2. Patērē tikai degvielu: jā/nē (1)
3.4.3.1.3. Hibrīdrežīmi: jā/nē (1) (ja jā, īss apraksts): …
3.4.4. Enerģijas akumulēšanas ierīces apraksts: (akumulators, kondensators, spararats/ģenerators)
3.4.4.1. Ražotājs(-i): …
3.4.4.2. Tips(-i): …
3.4.4.3. Identifikācijas numurs: …
3.4.4.4. Elektroķīmiskā elementa veids: …
3.4.4.5. Enerģija: … (akumulatoram: spriegums un ietilpība Ah 2 h, kondensatoram: J, …)
3.4.4.6. Uzlādes ierīce: iebūvēta/ārēja/nav (1)
3.6. Ražotāja atļautās temperatūras
3.6.1. Dzesēšanas sistēma
3.6.1.1. Šķidruma dzesēšanas sistēma, maksimālā temperatūra pie izejas: …K
3.6.1.2. Gaisa dzesēšana
3.6.1.2.1. Atskaites punkts: …
3.6.1.2.2. Maksimālā temperatūra pie atskaites punkta: … K
3.6.2. Ieplūdes starpdzesētāja maksimālā izplūdes temperatūra: … K
3.6.3. Maksimālā izplūdes gāzu temperatūra izplūdes caurules(-ļu) vietā blakus izplūdes kolektora ārējam(-iem) atlokam(-iem) vai turbokompresoram: … K
9. VIRSBŪVE
9.1. Virsbūves tips, izmantojot Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma C daļā noteiktos kodus: …
9.2. Izmantotie materiāli un izgatavošanas paņēmiens: …
9.3. Pasažieru durvis, slēgmehānismi un viras
9.3.1. Durvju izvietojums un durvju skaits: …
9.4. Redzamības lauks
9.4.1. Sīka informācija par primārajām atskaites zīmēm, lai tās varētu ērti noteikt, kā arī katras zīmes atrašanās vieta attiecībā pret pārējām un pārbaudāmo R punktu: …
9.4.2. Rasējums(-i) vai fotoattēls(-i), kas parāda katras sastāvdaļas atrašanās vietu 180° priekšējās redzamības laukā:
9.5. Priekšējais stikls un pārējie logi
9.5.1. Priekšējais stikls
9.5.1.1. Izmantotie materiāli: …
9.5.1.2. Montāžas metode: …
9.5.1.3. Slīpuma leņķis: …
9.5.1.4. Tipa apstiprinājuma numurs(-i): …
9.5.1.5. Priekšējā stikla aprīkojums un tā atrašanās vieta, kur tas savienots, un visu elektrisko/elektronisko sastāvdaļu īss apraksts: …
9.6. Priekšējā stikla tīrītājs(-i)
9.6.1. Sīks tehnisks apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus): …
9.7. Priekšējā stikla apskalošanas ierīce
9.7.1. Sīks tehnisks apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus) vai tipa apstiprinājuma numurs, ja apstiprināts kā atsevišķa tehniska vienība: …
9.8. Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīces:
9.8.1. Sīks tehnisks apraksts (ietverot fotoattēlus vai rasējumus): …
9.8.2. Maksimālais elektroenerģijas patēriņš: …kW
9.10. Iekšējais aprīkojums
9.10.1. Pasažieru aizsardzība salonā
9.10.1.1. Rasējums vai fotoattēli, kas norāda izvirzīto daļu vai skata punktu atrašanās vietu: …
9.10.1.3. Iekšējās apdares fotoattēli, rasējumi un/vai kopskata detalizācija, kur redzamas pasažieru salona detaļas un izmantotie materiāli (izņemot iekšējos atpakaļskata spoguļus), vadības ierīču izkārtojums, jumts un atveramais jumts, atzveltne, sēdekļi un sēdekļu aizmugure: …
9.10.3. Sēdvietas
9.10.3.1. Sēdvietu skaits (s): …
9.10.3.1.1. Novietojums un izvietojums: …
9.10.3.5. R punkta koordinātas vai rasējums
9.10.3.5.1. Vadītāja sēdeklis: …
9.10.3.6. Atzveltnes paredzētais slīpums
9.10.3.6.1. Vadītāja sēdeklis: …
Paskaidrojumi
2. DAĻA
EK tipa apstiprinājuma sertifikāts
PARAUGS
Formāts: A4 (210 × 297 mm)
EK TIPA APSTIPRINĀJUMA SERTIFIKĀTS
Paziņojums par:
|
transportlīdzekļa tipam attiecībā uz priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm |
||||||||
|
ņemot vērā Regulu (ES) Nr. 672/2010, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (ES) Nr. …/… (3). |
|||||||||
|
EK tipa apstiprinājuma numurs: … |
|||||||||
|
Pagarināšanas iemesls: … |
|||||||||
I IEDAĻA
0.1. Ražojums (ražotāja tirdzniecības zīme): …
0.2. Tips: …
0.2.1. Komercnosaukums(-i) (ja ir): …
0.3. Tipa identifikācijas veids, ja uz transportlīdzekļa ir marķējums (4): …
0.3.1. Marķējuma atrašanās vieta: …
0.4. Transportlīdzekļa kategorija (5): …
0.5. Ražotāja nosaukums un adrese: …
0.8. Montāžas rūpnīcas(-u) nosaukums(-i) un adrese(-es): …
0.9. Ražotāja pārstāvja (ja tāds ir) vārds/uzvārds vai nosaukums un adrese: …
II IEDAĻA
1. Papildu informācija: sk. papildinājumu.
2. Par testu veikšanu atbildīgais tehniskais dienests: …
3. Testa ziņojuma datums: …
4. Testa ziņojuma numurs: …
5. Piezīmes (ja ir): sk. papildinājumu.
6. Vieta: …
7. Datums: …
8. Paraksts: …
|
Pievienoti |
: |
informācijas pakete testa ziņojums |
(b) Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai individuālu tehnisku vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(c) Klasificēts saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A daļā izklāstītajām definīcijām.
(1) Lieko svītrot.
(k) Ja transportlīdzekli var darbināt vai nu ar benzīnu, dīzeļdegvielu utt., vai arī kombinācijā ar citu degvielu, tad attiecīgos punktus atkārto. Par nestandarta dzinējiem un sistēmām ražotājs sniedz sīkāku informāciju, kas līdzvērtīga šeit norādītajai.
(m) Šo vērtību aprēķina (π = 3,1416) un noapaļo līdz veselam cm3.
(2) Norādīt pielaidi.
(n) Nosaka saskaņā ar Padomes Direktīvas 80/1269/EEK (OV L 375, 31.12.1980., 46. lpp.) prasībām.
(6) Transportlīdzekļos kā degvielu var izmantot gan benzīnu, gan gāzveida degvielu, bet, ja benzīnu lieto vienīgi ārkārtas situācijā vai dzinēja iedarbināšanai un ja benzīna tvertnē var iepildīt ne vairāk kā 15 litrus benzīna, testa vajadzībām šādus transportlīdzekļus uzskata par vienīgi ar gāzveida degvielu darbināmiem transportlīdzekļiem.
(s) Jānorāda tas sēdvietu skaits, kāds ir transportlīdzeklim, esot kustībā. Modulāras konstrukcijas gadījumā var norādīt diapazonu.
(3) Lieko svītrot.
(4) Ja tipa identifikācijas līdzekļos ir zīmes, kas neraksturo transportlīdzekļa, tā sastāvdaļu vai atsevišķu tehnisku vienību tipus, uz ko attiecas šis informācijas dokuments, dokumentācijā tādas zīmes attēlo ar simbolu “?” (piemēram, ABC??123??).
(5) Kā definēts Direktīvas 2007/46/EK II pielikuma A iedaļā.
Papildinājums
EK tipa apstiprinājuma sertifikātam Nr. …
1.
Papildu informācija:|
1.1. |
Transportlīdzekļa tipa īss apraksts attiecībā uz tā konstrukciju, izmēriem, līnijām un materiāliem: … |
|
1.2. |
Pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīču apraksts: … |
|
1.3. |
Tāda iekšējā aprīkojuma vai apdares apraksts, kas var ietekmēt testus: … |
|
1.4. |
Maksimālais sēdvietu skaits: … |
|
1.5. |
Priekšējā stikla parametri: … sastāvdaļu biezums (mm): … |
|
1.6. |
Elektriskās iekārtas nominālais spriegums (V): … |
2.
Vadības ierīču novietojums: kreisā/labā puse (1)
3.
Dzinējs: dzirksteļaizdedzes/kompresijas aizdedzes/elektriskais/hibrīda elektriskais/ … (1)
4.
Pretaizsalšanas testa temperatūra: – 8 °C/– 18 °C (1)
5.
Piezīmes: …
(1) Lieko svītrot.
II PIELIKUMS
Prasības priekšējā stikla pretaizsalšanas un pretaizsvīšanas ierīcēm
1. ĪPAŠAS PRASĪBAS
1.1. Priekšējā stikla atkausēšana
1.1.1. Katrs transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīci, kas paredzēta sarmas un ledus noņemšanai no priekšējā stikla stiklotajām virsmām. Priekšējā stikla pretaizsalšanas ierīce ir pietiekami efektīva, lai auksta laika apstākļos nodrošinātu pienācīgu redzamību caur priekšējo stiklu.
1.1.2. Ierīces efektivitāti pārbauda, periodiski nosakot priekšējā stikla atkausēto laukumu pēc iedarbināšanas, kad transportlīdzeklis zināmu laiku ir turēts saldēšanas kamerā.
1.1.3. 1.1.1. un 1.1.2. punkta prasības pārbauda, izmantojot šā pielikuma 2.1. punktā norādīto metodi.
1.1.4. Jāievēro šādas prasības:
1.1.4.1. kad pagājušas 20 minūtes pēc testa perioda sākuma, 80 % redzamības lauka A, kā noteikts II pielikuma 3. papildinājumā, ir atkausēti;
1.1.4.2. kad pagājušas 25 minūtes pēc testa perioda sākuma, priekšējā stikla atkausētais laukums pasažiera pusē ir pielīdzināms 1.1.4.1. punktā norādītajam laukumam vadītāja pusē;
1.1.4.3. kad pagājušas 40 minūtes pēc testa perioda sākuma, 95 % redzamības lauka B, kā noteikts II pielikuma 3. papildinājumā, ir atkausēti.
1.2. Priekšējā stikla apsvīduma novēršana
1.2.1. Katrs transportlīdzeklis ir aprīkots ar ierīci, kas paredzēta apsvīduma noņemšanai no priekšējā stikla iekšējās stiklotās virsmas.
1.2.2. Pretaizsvīšanas ierīce ir pietiekami efektīva, lai atjaunotu redzamību caur priekšējo stiklu gadījumā, ja tas ir apsvīdis. Tās efektivitāti pārbauda, izmantojot šā pielikuma 2.2. punktā norādīto metodi.
1.2.3. Jāievēro šādas prasības:
1.2.3.1. 10 minūtēs 90 % redzamības lauka A, kā noteikts saskaņā ar II pielikuma 3. papildinājumu, ir brīvi no apsvīduma;
1.2.3.2. 10 minūtēs 80 % redzamības lauka B, kā noteikts saskaņā ar II pielikuma 3. papildinājumu, ir brīvi no apsvīduma.
2. TESTA PROCEDŪRA
2.1. Priekšējā stikla atkausēšana
2.1.1. Testu veic – 8 ± 2 °C vai – 18 ± 3 °C temperatūrā, kā izvēlējies ražotājs.
2.1.2. Testu izdara saldēšanas kamerā, kas ir tik liela, ka tajā var ietilpt sakomplektēts transportlīdzeklis, un kas ir aprīkota tā, lai tajā uzturētu vienu no 2.1.1. punktā minētajām temperatūrām visā testa periodā un lai cirkulētu auksts gaiss. Vismaz 24 stundas pirms uz transportlīdzekli iedarbojas ar aukstumu, saldēšanas kamerā saglabā norādīto testa temperatūru vai zemāku temperatūru.
2.1.3. Pirms testa priekšējā stikla iekšējo un ārējo virsmu rūpīgi attauko ar metilspirtu vai tamlīdzīgu attaukojošu līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk par 3 % un ne vairāk par 10 % amonjaka šķīduma. Virsmai ļauj atkal nožūt un pēc tam to noslauka ar sausu kokvilnas audumu.
2.1.4. Transportlīdzekli ar atslēgtām sistēmām vismaz 10 stundas pirms testa sākuma tur testa temperatūrā.
2.1.4.1. Ja ir iespējams pārbaudīt, vai transportlīdzekļa dzinēja dzesēšanas šķidruma un eļļas temperatūra stabilizējusies testa temperatūrā, šo laiku var saīsināt.
2.1.5. Pēc 2.1.4. punktā noteiktā iedarbības laika uz visas priekšējā stikla ārējās virsmas ar ūdens smidzinātāju, kas strādā ar darba spiedienu 3,5 ± 0,2 bāri, uzklāj vienmērīgu 0,044 g/cm2 ledus kārtu.
2.1.5.1. Smidzinātāja sprauslu, kas ir noregulēta maksimāli plaši vēdekļveidā un ar maksimālo plūsmu, tur perpendikulāri stiklotajai virsmai 200 līdz 250 mm no tās, un plūsma ir vērsta tā, ka veidojas vienmērīga ledus kārta tieši pāri priekšējam stiklam no vienas puses līdz otrai.
2.1.5.1.1. Lai izpildītu 2.1.5. punkta prasības, var izmantot smidzinātāju, kam sprauslas diametrs ir 1,7 mm, šķidruma plūsmas ātrums – 0,395 l/min un kas, atrodoties 200 mm no stiklotās virsmas, spēj uz tās veidot vēdekļveida plūsmu 300 mm diametrā. Var atļaut jebkuras citas ierīces izmantošanu, ar ko var izpildīt šīs prasības.
2.1.6. Pēc ledus izveidošanās uz priekšējā stikla transportlīdzekli tur saldēšanas kamerā vismaz vēl 30 minūtes, bet ne ilgāk par 40 minūtēm.
2.1.7. Pēc 2.1.6. punktā noteiktā perioda viens vai divi novērotāji iekāpj transportlīdzeklī, transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi pārslēdz darba režīmā un var iedarbināt dzinēju, ja vajadzīgs – ar kādiem ārējiem līdzekļiem. Testa periods sākas, kad ir ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis.
2.1.7.1. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar dzinēju, pirmajās piecās testa perioda minūtēs dzinēja apgriezienu skaits var būt tāds, kādu ražotājs ieteicis attiecībā uz uzsildīšanu palaišanai aukstā laikā.
2.1.7.2. Pēdējās 35 testa perioda minūtēs (vai visā testa periodā, ja nav paredzēta piecu minūšu uzsildīšana):
2.1.7.2.1. dzinējs, ja tas ir, darbojas ar apgriezienu skaitu, kas nepārsniedz 50 % no apgriezienu skaita, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja ir pierādīts, ka tas nav iespējams sakarā ar īpašu dzinēja kontroles stratēģiju, piemēram, ja tas ir hibrīds elektriskais transportlīdzeklis, nosaka sliktāko iespējamo gadījumu. Tādā gadījumā ņem vērā dzinēja apgriezienu skaitu, dzinēja darbības periodisku vai pilnīgu trūkumu normālos braukšanas apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra ir – 8 °C vai – 18 °C saskaņā ar to, ko ražotājs ir izvēlējies kā paredzēto testa temperatūru. Ja sistēma var izpildīt atkausēšanas prasības bez iedarbināta dzinēja, tad dzinējs var nedarboties.
2.1.7.3. Testa sākumā visi akumulatori ir pilnīgi uzlādēti.
2.1.7.4. Testa laikā spriegums pretaizsalšanas ierīces spailēs nedrīkst pārsniegt ierīces nominālo spriegumu vairāk kā par 20 %.
2.1.7.5. Temperatūru testa kamerā mēra priekšējā stikla centra līmenī punktā, ko būtiski neietekmē siltums no transportlīdzekļa, kuram veic testu.
2.1.7.6. Kameru dzesējošās gaisa plūsmas ātruma horizontālais elements, kuru mēra tieši pirms testa, transportlīdzekļa vidusplaknē 300 mm uz priekšu no priekšējā stikla pamatnes un tādā līmenī, kas ir pa vidu starp šo pamatni un priekšējā stikla augšējo malu, ir cik iespējams zems un katrā ziņā mazāks par 8 km/h.
2.1.7.7. Ja tādi ir, dzinēja pārsegs, jumts, visas durvis, logi un ventilācijas atveres, izņemot apsildes un ventilācijas sistēmas ieplūdes un izplūdes atveres, ir aizvērtas. Viens vai divi logi var būt atvērti kopējā vertikālā platumā 25 mm, ja tā pieprasa transportlīdzekļa ražotājs.
2.1.7.8. Transportlīdzekļa pretaizsalšanas ierīci noregulē tā, kā testa temperatūrai ieteicis transportlīdzekļa ražotājs.
2.1.7.9. Testa laikā var izmantot priekšējā stikla tīrītājus, bet to dara bez iejaukšanās ar roku, izņemot iekšējos vadības slēdžus transportlīdzeklī.
2.1.8. Novērotājs(-i), testa periodam sākoties, ik pēc piecām minūtēm apvelk atkausēto laukumu uz priekšējā stikla iekšējās virsmas.
2.1.9. Testa beigās priekšējā stikla iekšējās virsmas atkausēto laukumu, kas apvilkts saskaņā ar 2.1.8. punkta prasībām, atzīmē un marķē, identificējot priekšējā stikla redzamības laukus A un B.
2.2. Priekšējā stikla apsvīduma novēršana
2.2.1. Pirms testa priekšējā stikla iekšējo virsmu rūpīgi attauko ar metilspirtu vai tamlīdzīgu attaukojošu līdzekli. Pēc nožūšanas uzklāj ne mazāk par 3 % un ne vairāk par 10 % amonjaka šķīduma. Virsmai ļauj atkal nožūt un pēc tam to noslauka ar sausu kokvilnas audumu.
2.2.2. Testu izdara mākslīgās vides kamerā, kas ir pietiekami liela, lai tajā ietilptu sakomplektēts transportlīdzeklis, un kas spēj radīt un saglabāt testa temperatūru – 3 ± 1 °C visā testa periodā.
2.2.2.1. Temperatūru testa kamerā mēra priekšējā stikla centra līmenī punktā, ko būtiski neietekmē siltums no transportlīdzekļa, kuram veic testu.
2.2.2.2. Kameru dzesējošās gaisa plūsmas ātruma horizontālais elements, kuru mēra tieši pirms testa, transportlīdzekļa vidusplaknē 300 mm uz priekšu no priekšējā stikla pamatnes un tādā līmenī, kas ir pa vidu starp šo pamatni un priekšējā stikla augšējo malu, ir cik iespējams zems un katrā ziņā mazāks par 8 km/h.
2.2.2.3. Ja tādi ir, dzinēja pārsegs, jumts, visas durvis, logi un ventilācijas atveres, izņemot apsildes un ventilācijas sistēmas ieplūdes un izplūdes atveres, ir aizvērtas. Apsvīduma novēršanas testa sākumā var būt atvērts viens vai divi logi kopējā vertikālā platumā 25 mm, ja tā noteicis transportlīdzekļa ražotājs.
2.2.3. Apsvīdumu rada, izmantojot II pielikuma 4. papildinājumā aprakstīto tvaika ģeneratoru. Ģeneratorā ir pietiekami daudz ūdens, lai apkārtējā temperatūrā – 3 °C radītu vismaz 70 ± 5 g/h tvaiku attiecībā uz katru ražotāja norādīto sēdvietu.
2.2.4. Pēc tam, kad transportlīdzekli novieto mākslīgās vides kamerā, priekšējā stikla iekšējo virsmu notīra, kā paredzēts 2.2.1. punktā. Apkārtējā gaisa temperatūru pazemina un stabilizē, kad sasniegti – 3 ± 1 °C. Transportlīdzekļa sistēmas atslēdz un to tur testa temperatūrā ne mazāk kā 10 stundas pirms testa sākuma. Ja ir iespējams pārbaudīt, vai transportlīdzekļa dzinēja dzesēšanas šķidruma un eļļas temperatūra stabilizējusies vienāda ar testa temperatūru, šo laiku var saīsināt.
2.2.5. Tvaika ģeneratoru novieto tā, lai izplūdes atveres būtu transportlīdzekļa gareniskajā plaknē 580 ± 80 mm augstumā virs vadītāja sēdekļa R punkta jeb sēdekļa atskaites punkta. To parasti novieto tieši aiz priekšējā sēdekļa atzveltnes, sēdekļus novietojot ražotāja paredzētajā stāvoklī un sēdekļa atzveltni noregulējot paredzētajā slīpumā. Ja transportlīdzekļa projekta dēļ tas nav iespējams, ģeneratoru var novietot atzveltnes priekšā minētajai pozīcijai tuvākajā piemērotajā pozīcijā.
2.2.6. Pēc tam, kad ģenerators transportlīdzeklī ir darbojies piecas minūtes, viens vai divi novērotāji ātri iekāpj transportlīdzeklī, atverot durvis kopumā ne ilgāk kā 8 sekundes, un apsēžas priekšējā daļā, tad ģeneratora izvadi samazina par 70 ± 5 g/h attiecībā uz katru novērotāju.
2.2.7. Vienu minūti pēc tam, kad novērotājs(-i) ir iekāpis(-uši) transportlīdzeklī, transportlīdzekļa galveno vadības slēdzi pārslēdz darba režīmā un var iedarbināt dzinēju, ja vajadzīgs – ar kādiem ārējiem līdzekļiem. Testa periods sākas, kad ir ieslēgts transportlīdzekļa galvenais vadības slēdzis.
2.2.7.1. Dzinējs, ja tāds ir, darbojas ar apgriezienu skaitu, kas nepārsniedz 50 % no apgriezienu skaita, kas atbilst tā maksimālajai jaudai. Tomēr, ja ir pierādīts, ka tas nav iespējams sakarā ar īpašu dzinēja kontroles stratēģiju, piemēram, ja tas ir hibrīds elektriskais transportlīdzeklis, tad nosaka sliktāko iespējamo gadījumu. Tādā gadījumā ņem vērā dzinēja apgriezienu skaitu, dzinēja darbības periodisku vai pilnīgu trūkumu normālos braukšanas apstākļos, kad apkārtējās vides temperatūra ir – 1 °C. Ja sistēma var izpildīt pretaizsvīšanas prasības bez iedarbināta dzinēja, tad dzinējs var nedarboties.
2.2.7.2. Transportlīdzekļa pretaizsvīšanas ierīci noregulē tā, kā testa temperatūrai ieteicis transportlīdzekļa ražotājs.
2.2.7.3. Testa sākumā visi akumulatori ir pilnīgi uzlādēti.
2.2.7.4. Spriegums pretaizsvīšanas ierīces spailēs nedrīkst pārsniegt ierīces nominālo spriegumu vairāk kā par 20 %.
2.2.8. Testa beigās no apsvīduma atbrīvoto laukumu reģistrē, atzīmē un marķē, identificējot priekšējā stikla redzamības laukus A un B.
1. papildinājums
R punkta jeb sēdekļa atskaites punkta pārbaudes procedūra
R punktu jeb sēdekļa atskaites punktu nosaka saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 17 (1) 3. pielikuma prasībām.
2. papildinājums
Primāro norādes zīmju trīsdimensiju koordinātu sistēmā noteikšanas procedūra
Izmēru attiecības starp primārajām atskaites zīmēm rasējumos un to izvietojumu uz faktiskā transportlīdzekļa nosaka saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti ANO/EEK Noteikumu Nr. 125 (1) 4. pielikumā.
(1) Vēl nav publicēti. Tiks publicēti līdz 2010. gada augustam.
3. papildinājums
Transportlīdzekļu priekšējo stiklu redzamības lauku noteikšanas procedūra
Redzamības lauku A un B nosaka saskaņā ar ANO/EEK Noteikumu Nr. 43 18. pielikuma prasībām.
4. papildinājums
Prasības tvaika ģeneratoram
1. PARAMETRI
1.1. Testā izmantotajam tvaika ģeneratoram ir šādi vispārēji parametri:
1.1.1. Ūdens tvertnes tilpība ir vismaz 2,25 litri.
1.1.2. Siltuma zudums viršanas punktā nepārsniedz 75 W, ja apkārtējā temperatūra ir – 3 ± 1 °C.
1.1.3. Ventilatora jauda ir 0,07 līdz 0,10 m3/min ar statisko spiedienu 0,5 mbar.
1.1.4. Ģeneratora augšdaļā gar perimetru vienādā attālumā viena no otras ir sešas tvaika izplūdes atveres (sk. 1. attēlu).
1.1.5. Ģenerators ir kalibrēts – 3 ± 1 °C temperatūrā tā, lai izplūdi varētu regulēt pa 70 ± 5 g/h, nepārsniedzot šo vērtību vairāk kā par n reizēm, kur n ir ražotāja paredzētais sēdvietu skaits.
1. attēls
Tvaika ģeneratora shēma
1.2. Norādītajām detaļām ir šādi izmēri un parametri:
1.2.1. Sprausla
1.2.1.1. Izmēri:
1.2.1.1.1. garums 100 mm
1.2.1.1.2. iekšējais diametrs 15 mm
1.2.1.2. Materiāls:
1.2.1.2.1. misiņš
1.2.2. Dispersijas kamera
1.2.2.1. Izmēri:
1.2.2.1.1. caurules ārējais diametrs 75 mm
1.2.2.1.2. sienu biezums 0,38 mm
1.2.2.1.3. garums 115 mm
1.2.2.1.4. seši caurumi 6,3 mm diametrā vienādos atstatumos 25 mm virs dispersijas kameras apakšējās daļas
1.2.2.2. Materiāls:
1.2.2.2.1. misiņš
|
28.7.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/21 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 673/2010
(2010. gada 27. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 28. jūlijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 27. jūlijā
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
MK |
30,3 |
|
TR |
105,8 |
|
|
ZZ |
68,1 |
|
|
0707 00 05 |
TR |
95,6 |
|
ZZ |
95,6 |
|
|
0709 90 70 |
TR |
85,8 |
|
ZZ |
85,8 |
|
|
0805 50 10 |
AR |
107,4 |
|
UY |
133,9 |
|
|
ZA |
100,7 |
|
|
ZZ |
114,0 |
|
|
0806 10 10 |
AR |
137,6 |
|
CL |
86,1 |
|
|
EG |
145,2 |
|
|
IL |
126,4 |
|
|
MA |
161,5 |
|
|
TR |
154,8 |
|
|
ZA |
130,8 |
|
|
ZZ |
134,6 |
|
|
0808 10 80 |
AR |
143,2 |
|
BR |
77,2 |
|
|
CA |
98,9 |
|
|
CL |
102,3 |
|
|
CN |
82,1 |
|
|
MA |
54,2 |
|
|
NZ |
110,3 |
|
|
US |
132,3 |
|
|
UY |
111,6 |
|
|
ZA |
97,9 |
|
|
ZZ |
101,0 |
|
|
0808 20 50 |
AR |
74,3 |
|
CL |
183,5 |
|
|
NZ |
130,0 |
|
|
ZA |
106,0 |
|
|
ZZ |
123,5 |
|
|
0809 10 00 |
TR |
192,5 |
|
ZZ |
192,5 |
|
|
0809 20 95 |
TR |
228,0 |
|
US |
520,8 |
|
|
ZZ |
374,4 |
|
|
0809 30 |
TR |
193,7 |
|
ZZ |
193,7 |
|
|
0809 40 05 |
BA |
63,7 |
|
TR |
126,3 |
|
|
XS |
82,8 |
|
|
ZZ |
90,9 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
|
28.7.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/23 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 674/2010
(2010. gada 23. jūlijs),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem
(ECB/2010/7)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2533/98 par statistiskās informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka (1), un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 6. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar iepriekš definētiem kritērijiem noteiktā valsts izlases minimālā lieluma kvalitāte jāvērtē arī turpmāk, un tādēļ šā jautājuma izpētes nolūkā jāpagarina attiecīgais pārejas periods. |
|
(2) |
Attiecīgi jāgroza Eiropas Centrālās bankas 2001. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) par statistiku attiecībā uz procentu likmēm, ko monetārās finanšu iestādes piemēro mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumiem un aizdevumiem (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 63/2002 (ECB/2001/18) IV pielikuma pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu teikumu:
“Līdz 2013. gada decembra pārskata mēnesim un ieskaitot to, I pielikuma 10. punkts skan šādi:”.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Frankfurtē pie Mainas, 2010. gada 23. jūlijā
ECB Padomes vārdā –
ECB prezidents
Jean-Claude TRICHET
LĒMUMI
|
28.7.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/24 |
PADOMES LĒMUMS
(2010. gada 13. jūlijs)
saskaņā ar Līguma 140. panta 2. punktu par euro ieviešanu Igaunijā 2011. gada 1. janvārī
(2010/416/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) un jo īpaši tā 140. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ziņojumu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas ziņojumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
ņemot vērā Eiropadomes pārrunas,
ņemot vērā to Padomes locekļu ieteikumu, kas pārstāv dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro,
tā kā:
|
(1) |
Ekonomikas un monetārās savienības (“EMS”) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Ar Lēmumu 98/317/EK (1) Padome 1998. gada 3. maijā sanāksmē Briselē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, nolēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 1999. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu. |
|
(2) |
Ar Lēmumu 2000/427/EK (2) Padome nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu. Ar Lēmumu 2006/495/EK (3) Padome nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2007. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu. Ar Lēmumu 2007/503/EK (4) un 2007/504/EK (5) Padome nolēma, ka attiecīgi Kipra un Malta ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 2008. gada 1. janvārī ieviestu vienoto valūtu. Ar Lēmumu 2008/608/EK (6) Padome nolēma, ka Slovākija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai ieviestu vienoto valūtu 2009. gada 1. janvārī. |
|
(3) |
Saskaņā ar 1. punktu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Apvienotā Karaliste informēja Padomi, ka tā nav iecerējusi 1999. gada 1. janvārī iekļauties EMS trešajā posmā. Šis paziņojums nav mainīts. Saskaņā ar 1. punktu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai valdību vadītāji pieņēma Edinburgā 1992. gada decembrī, Dānija ir informējusi Padomi par savu nodomu nepiedalīties EMS trešajā posmā. Dānija nav pieprasījusi, lai tiktu uzsākta Līguma 140. panta 2. punktā minētā procedūra. |
|
(4) |
Ar Lēmumu 98/317/EK Zviedrijai ir noteikts izņēmuma statuss atbilstīgi Līguma 139. panta 1. punktam. Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 4. pantu Čehijai, Igaunijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai un Polijai ir izņēmuma statuss atbilstīgi Līguma 139. panta 1. punktam. Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta 5. pantu Bulgārijai un Rumānijai ir izņēmuma statuss atbilstoši Līguma 139. panta 1. punktam. |
|
(5) |
Eiropas Centrālā banka (“ECB”) tika nodibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma tika aizstāta ar valūtas maiņas mehānismu, kura izveide tika saskaņota Eiropadomes 1997. gada 16. jūnija Rezolūcijā par valūtas maiņas mehānisma izveidi ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā (7). Kārtība, kādā ekonomikas un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas kursa mehānisms (ERM II), tika formulēta 2006. gada 16. marta Līgumā starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (8). |
|
(6) |
Līguma 140. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā tiek atcelts attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statuss. Vismaz reizi divos gados vai arī pēc dalībvalsts ar izņēmuma statusu pieprasījuma Komisija un ECB sniedz ziņojumus Padomei atbilstīgi Līguma 140. panta 1. punktā noteiktajai kārtībai. 2010. gada maijā Komisija un ECB pieņēma jaunākos periodiskos konverģences ziņojumus. |
|
(7) |
Dalībvalstu tiesību akti, tostarp valstu centrālo banku statūti, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība Līguma 130. un 131. pantam un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (“ECBS un ECB statūti”). Komisija un ECB savos ziņojumos sniedz detalizētu novērtējumu par Igaunijas tiesību aktu atbilstību Līguma 130. un 131. pantam un ECBS un ECB statūtiem. |
|
(8) |
Saskaņā ar 1. pantu 13. protokolā par konverģences kritērijiem (“protokols”) Līguma 140. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētais cenu stabilitātes kritērijs ir tas, ka dalībvalstī ir stabilas cenas un vienā gadā pirms novērtējuma vidējais inflācijas līmenis nepārsniedz 1,5 procentu punktus, to samērojot ar, augstākais, tādu triju dalībvalstu datiem, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Lai izvērtētu atbilstību cenu stabilitātes kritērijam, inflācija tiek mērīta, izmantojot saskaņotus patēriņa cenu indeksus (SPCI), kas ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2494/95 (1995. gada 23. oktobris) par saskaņotajiem patēriņa cenu indeksiem (9). Lai izvērtētu cenu stabilitāti, dalībvalsts inflācija tiek vērtēta, skatot izmaiņas 12 mēnešu indeksu vidējā aritmētiskajā attiecībā pret iepriekšējā perioda 12 mēnešu vidējo aritmētisko indeksu, rezultātu izsakot procentos. Komisijas un ECB ziņojumos tika ņemta vērā atsauces vērtība, kuru aprēķināja, triju dalībvalstu ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā inflācijas līmeņu vidējā aritmētiskā rezultātam pievienojot 1,5 procentu punktus. Aprēķinātā inflācijas atsauces vērtība par viena gada periodu, kas noslēdzās 2010. gada martā, ir 1 procents, un trīs dalībvalstis ar labākajiem darbības rādītājiem attiecībā uz cenu stabilitāti ir Portugāle, Igaunija un Beļģija, to inflācijas rādītājs ir attiecīgi – 0,8 procenti, – 0,7 procenti un – 0,1 procents. Pašreizējos ekonomikas apstākļos, kurus raksturo dziļa vispārējā lejupslīde, virknei valstu saskaroties ar negatīviem inflācijas rādītājiem, šķiet pamatoti no dalībvalstīm ar labākajiem rādītajiem izslēgt valstis, kuru vidējais inflācijas līmenis ievērojami atšķiras no euro zonas vidējā rādītāja (0,3 % 2010. gada martā), tādējādi ievērojot 2004. gada konverģences ziņojuma precedentu, tā kā šo valstu rādītāji pēc būtības nevar tikt uzskatīti par labākajiem attiecībā uz cenu stabilitāti un to iekļaušana būtiski ietekmētu atsauces vērtību un attiecīgi arī kritērija godīgumu. 2010. gada martā tādējādi tiek izslēgta Īrija, kas ir vienīgā valsts, kuras 12 mēnešu vidējais inflācijas līmenis (– 2,3 % 2010. gada martā) ievērojami atšķīrās no euro zonas un citu dalībvalstu inflācijas līmeņa, galvenokārt atspoguļojot dziļo ekonomikas lejupslīdi. |
|
(9) |
Saskaņā ar protokola 2. pantu valsts budžeta stabilitātes kritērijs, kas minēts Līguma 140. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, ir tas, ka novērtējuma brīdī uz dalībvalsti neattiecas atbilstīgi Līguma 126. panta 6. punktam pieņemtais Padomes lēmums par pārmērīgu budžeta deficītu. |
|
(10) |
Saskaņā ar protokola 3. pantu kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā, kas minēts Līguma 140. panta 1. punkta trešajā ievilkumā, ir tāds, ka dalībvalsts vismaz divus gadus pirms novērtējuma bez lielām grūtībām ir ievērojusi paredzētās normālās svārstību robežas Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā. Proti, dalībvalsts šajā laikā pēc savas iniciatīvas nav devalvējusi savas valūtas oficiālo maiņas kursu attiecībā pret euro. Kopš 1999. gada 1. janvāraERM II nodrošina shēmu valūtas maiņas kritērija izpildes izvērtēšanai. Vērtējot šā kritērija izpildi savos ziņojumos, Komisija un ECB ir analizējusi divu gadu periodu, kas noslēdzās 2010. gada 23. aprīlī. |
|
(11) |
Saskaņā ar protokola 4. pantu procentu likmju konverģences kritērijs, kas minēts Līguma 140. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā, ir tāds, ka dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme, kas pirms novērtējuma novērota vienu gadu, pārsniedz ne vairāk kā 2 procentu punktus likmes, augstākais, trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Lai izvērtētu procentu likmju konverģenci, salīdzināšanai tika izmantotas 10 gadu valdības standarta obligāciju procentu likmes. Igaunijai, kas bija viena no dalībvalstīm ar labāko darbības rādītāju attiecībā uz cenu stabilitāti 2010. gada martā, nav saskaņotas valdības ilgtermiņa standarta obligācijas vai līdzīga vērtspapīra, ko varētu izmantot atsauces vērtības aprēķināšanai. Tādējādi, lai, ievērojot protokola tekstu (proti, “augstākais trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā”), izvērtētu atbilstību procentu likmju kritērijam, Komisija un ECB savos ziņojumos izmantoja atsauces vērtību, ko aprēķināja, balstoties uz abu pārējo dalībvalstu ar labāko darbības rādītāju attiecībā uz cenu stabilitāti nominālo ilgtermiņa procentu likmju vidējo aritmētisko rādītāju, kam pieskaitīti 2 procentu punkti. Saskaņā ar minēto atsauces vērtība par viena gada periodu, kas noslēdzās 2010. gada martā, bija 6,0 procenti, kas ir Portugāles (4,2 %) un Beļģijas (3,8 %) procentu likmju vidējā vērtība, plus 2 procentu punkti. |
|
(12) |
Saskaņā ar protokola 5. pantu datus, kas izmantojami, lai izvērtētu atbilstību konverģences kritērijiem, sniedz Komisija. Komisija nodrošināja datus, kas izmantoti šā lēmuma sagatavošanai. Komisija sagatavoja budžeta datus pēc dalībvalstu ziņojumu iesniegšanas termiņa 2010. gada 1. aprīlī saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (10). |
|
(13) |
Ņemot vērā Komisijas un ECB ziņojumus par Igaunijas panākumiem, pildot savas saistības attiecībā uz EMS izveidi, Komisija ir izdarījusi šādus secinājumus:
|
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Igaunija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus euro ieviešanai. 2003. gada Pievienošanās akta 4. pantā minēto Igaunijas izņēmuma statusu atceļ no 2011. gada 1. janvāra.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2010. gada 13. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. REYNDERS
(1) OV L 139, 11.5.1998., 30. lpp.
(2) OV L 167, 7.7.2000., 19. lpp.
(3) OV L 195, 15.7.2006., 25. lpp.
(4) OV L 186, 18.7.2007., 29. lpp.
(5) OV L 186, 18.7.2007., 32. lpp.
(6) OV L 195, 24.7.2008., 24. lpp.
(7) OV C 236, 2.8.1997., 5. lpp.
(8) OV C 73, 25.3.2006., 21. lpp.
Labojumi
|
28.7.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 196/27 |
Labojums Komisijas Regulā (EK) Nr. 498/2007, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 1198/2006 par Eiropas Zivsaimniecības fondu
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 120, 2007. gada 10. maijs )
14. lappusē 38. panta 2. punktā:
tekstu:
“neattiecas”
lasīt šādi:
“attiecas”.