22.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 190/1

PADOMES LĒMUMS

(2010. gada 3. jūnijs)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana salām

(2010/397/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Savienība ar Zālamana salām ir apspriedusi partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Savienības kuģiem dod zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zivsaimniecību ir Zālamana salu suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)	Minēto sarunu rezultātā 2009. gada 26. septembrī tika parafēts jauns partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3)	Ar šo jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē atceļ Partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Zālamana salām par zveju pie Zālamana salām (1).

(4)	Jaunais partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē Savienības vārdā būtu jāparaksta.

(5)

Lai garantētu Savienības kuģu zvejas darbību turpināšanos, jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē jāsāk piemērot iespējami drīz. Tādēļ abas Puses ir parafējušas nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, paredzot no 2009. gada 9. oktobra provizoriski piemērot jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, kamēr tas nav stājies spēkā.

(6)	Savienības interesēs ir apstiprināt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē provizorisku piemērošanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināta Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana salām parakstīšana, ņemot vērā tā noslēgšanu.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, ņemot vērā tā noslēgšanu.

3. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana salām provizorisku piemērošanu.

Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā teksts ir pievienots šim lēmumam.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas tiesīgas parakstīt Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā par Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana salām provizorisku piemērošanu, lai tas kļūtu saistošs Savienībai.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Luksemburgā, 2010. gada 3. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

E. ESPINOSA

(1) OV L 105, 13.4.2006., 34. lpp.

PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS ZIVSAIMNIECĪBAS NOZARĒ STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN ZĀLAMANA SALĀM

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “ES”,

ZĀLAMANA SALU VALDĪBA, turpmāk “Zālamana salas”,

abas kopā turpmāk sauktas “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ ciešo sadarbību un darba attiecības starp ES un Zālamana salām, it īpaši saistībā ar Kotonū nolīgumu, kā arī Pušu kopēju vēlmi saglabāt un attīstīt šīs attiecības arī turpmāk,

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlēšanos, aktīvāk sadarbojoties, veicināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu,

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas nolīgumu par tālu migrējošu zivju krājumiem,

APŅĒMUŠĀS ievērot Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijas (turpmāk “WCPFC”) lēmumus un ieteikumus,

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas noteikti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā,

ATZĪSTOT Zālamana salu suverēnās tiesības saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvenciju, Apvienoto Nāciju Organizācijas 1995. gada nolīgumu par tālu migrējošu zivju krājumiem un citiem starptautisko tiesību principiem un praksi, kā arī suverēnās tiesības attiecībā uz Zālamana salu ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) dzīvo resursu izpēti, izmantošanu, saglabāšanu un apsaimniekošanu,

APŅĒMUŠĀS ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgas zivsaimniecības stiprināšanu, lai nodrošinātu jūras dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un to ilgtspējīgu izmantošanu,

PĀRLIECĪBĀ par to, ka sadarbībai ir jānotiek, īstenojot kopējas un atsevišķas iniciatīvas un pasākumus, kas cits citu papildina, un ar to jānodrošina politikas saskanība un centienu sinerģija,

IECERĒJUŠAS tādēļ sākt dialogu par Zālamana salu zivsaimniecības politiku un apzināt piemērotākos līdzekļus, kā nodrošināt, lai tādu politiku efektīvi īstenotu un šajā procesā iesaistītu ieinteresētās puses un pilsonisko sabiedrību,

VĒLĒDAMIES izstrādāt noteikumus un nosacījumus, ar ko reglamentē Savienības kuģu zvejas darbības Zālamana salu ūdeņos un Savienības atbalstu atbildīgas zvejas veicināšanai šajos ūdeņos,

APŅĒMUŠĀS panākt ciešāku ekonomisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās, izveidojot un attīstot kopuzņēmumus, kuros iesaistītos abu Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Darbības joma

Šajā nolīgumā paredz principus, noteikumus un procedūras šādās jomās:

—	ekonomiskā, finansiālā, tehniskā un zinātniskā sadarbība zivsaimniecības nozarē, lai Zālamana salu zvejas zonā veicinātu atbildīgu zveju, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Zālamana salu zivsaimniecības nozari,

—	nosacījumi, ar kādiem ES zvejas kuģi piekļūst Zālamana salu zvejas zonai,

—	sadarbība attiecībā uz zvejas kontroles mehānismiem Zālamana salu ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekš minēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būtu efektīvi un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

—	uzņēmumu partnerība, kopējās interesēs izvēršot saimniecisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)	“Zālamana salu iestādes” ir Zālamana salu Zivsaimniecības un jūras resursu ministrija;

b)	“ES iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)	“Zālamana salu zvejas zona” ir ūdeņi, kas attiecībā uz zivsaimniecību ir Zālamana salu suverenitātē vai jurisdikcijā. Šajā nolīgumā paredzētās ES kuģu zvejas darbības notiek tikai zonās, kurās zvejot ir atļauts ar Zālamana salu tiesību aktiem;

d)	“ES kuģis” ir ES reģistrēts zvejas kuģis, kas kuģo ar ES dalībvalsts karogu;

e)	“kopuzņēmums” ir komercsabiedrība, ko Zālamana salās dibinājuši abu Pušu kuģu īpašnieki vai valsts uzņēmumi, lai zvejotu vai veiktu ar zveju saistītas darbības;

f)	“Apvienotā komiteja” ir šā nolīguma 9. pantā paredzētā komiteja, kuras sastāvā ir ES un Zālamana salu pārstāvji;

“zveja” ir:

i)	zivju meklēšana, zvejošana, notveršana vai ieguve;

ii)	mēģinājumi zivis meklēt, zvejot, notvert vai iegūt;

iii)	iesaistīšanās citās darbībās, kuras veicot pastāv pamatota varbūtība zivis atrast, zvejot, notvert vai iegūt;

iv)	zivju pievilināšanas ierīču vai ar tām saistīta elektroniska aprīkojuma, piemēram, radiobāku, izvietošana, meklēšana un savākšana;

v)	jebkura darbība jūrā, kas ir tieši saistīta ar kādas no šā punkta i) līdz iv) apakšpunktā minētās darbības atbalstu vai sagatavošanu;

vi)	jebkura jūras vai gaisa transportlīdzekļa izmantošana šā punkta i) līdz v) apakšpunktā minēto darbību veikšanai, izņemot ārkārtas gadījumus, kas saistīti ar kuģa komandas veselību un drošību vai kuģa drošību;

h)	“zvejas kuģis” ir jebkurš kuģis, ko izmanto zvejai vai kas paredzēts tādam nolūkam, tostarp palīgkuģi, kravas kuģi un visi citi kuģi, kas ir tieši iesaistīti minētajās zvejas darbībās;

i)	“zvejas reiss” ir laikposms no dienas, kad kuģis ienācis Zālamana salu EEZ, līdz dienai, kad visu nozveju vai nozvejas daļu izkrauj krastā vai pārkrauj citā kuģī;

j)	“pārkraušana citā kuģī” ir noteiktā ostā vai jūras apgabalā notiekoša visas nozvejas vai nozvejas daļas pārvietošana no viena zvejas kuģa citā kuģī;

k)	“neparedzēti apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot Zālamana salu ūdeņos;

l)	“ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki, kas ir to valstu valstspiederīgie, kuras nav Eiropas valstis un kuras ir parakstījušas Kotonū nolīgumu. Tātad Zālamana salu jūrnieks ir ĀKK jūrnieks;

m)	“ES delegācija” ir ES delegācija Zālamana salās;

n)	“kuģa īpašnieks” ir persona, kura ir juridiski atbildīga par zvejas kuģi;

“zvejas atļauja” ir tiesības veikt zvejas darbības noteiktā laikposmā, konkrētā apgabalā vai konkrētā zvejniecībā un saskaņā ar šo nolīgumu. Šajā nolīgumā atsauce uz zvejas atļauju ir atsauce uz zvejas atļauju, kas izsniegta atbilstīgi Zālamana salu 1998. gada Zivsaimniecības aktam vai Padomes Regulai (EK) Nr. 1006/2008 par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem.

3. pants

Šā nolīguma īstenošanas pamatprincipi un mērķi

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Zālamana salu zvejas zonā, ievērojot nediskriminācijas principu attiecībā uz dažādām Zālamana salu zvejas zonas ūdeņos zvejojošajām flotēm un neskarot nolīgumus, ko attiecīgajā ģeogrāfiskajā reģionā noslēgušas jaunattīstības valstis, tostarp savstarpējus zivsaimniecības nolīgumus.

2. Puses sadarbojas ar nolūku īstenot Zālamana salu pieņemto zivsaimniecības politiku un uzsāk politisku dialogu par šim nolūkam vajadzīgām reformām. Puses savstarpēji konsultējas, lai vienotos par iespējamiem pasākumiem šajā jomā.

3. Puses turklāt sadarbojas, gan kopā, gan atsevišķi vērtējot saskaņā ar šo nolīgumu veikto pasākumu, programmu un darbību izpildi pirms to īstenošanas (ex ante), to īstenošanas laikā un pēc to pabeigšanas (ex post).

4. Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās pārvaldības principiem, rīkojoties tā, lai saglabātu labu zvejas resursu un/vai zivju krājumu stāvokli.

5. Zālamana salu un/vai ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz ES kuģiem it īpaši reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro attiecīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī uz diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniska sadarbība

1. Šā nolīguma darbības laikā ES un Zālamana salas tiecas pārraudzīt zvejas resursu stāvokli Zālamana salu zvejas zonā.

2. Pamatojoties uz visās attiecīgajās starptautiskajās zivsaimniecības nozares attīstības un pārvaldības organizācijās pieņemtiem ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas šā nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai attiecīgā gadījumā veiktu pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, it īpaši attiecībā uz tādiem resursiem, kas ietekmē ES kuģu veiktās darbības.

3. Puses apņemas tieši, tostarp arī apakšreģiona līmenī, vai kompetentās starptautiskās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, un par sadarbību attiecīgajās zinātniskās pētniecības jomās.

5. pants

ES kuģu piekļuve zvejas vietām Zālamana salu ūdeņos

1. Zālamana salas apņemas atļaut ES kuģiem savā zvejas zonā veikt zvejas darbības saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2. Zvejas darbības, kuras reglamentē šis nolīgums, veic atbilstīgi spēkā esošiem Zālamana salu tiesību aktiem. Zālamana salu iestādes paziņo ES iestādēm par visiem minētajos tiesību aktos izdarītiem grozījumiem. Neskarot noteikumus, par kuriem Puses varētu vienoties, ES kuģiem šos tiesību aktu grozījumus jāsāk ievērot vienu mēnesi pēc to paziņošanas.

3. Zālamana salas apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai efektīvi piemērotu šā nolīguma protokolā paredzētos zivsaimniecības pārraudzības noteikumus. ES kuģi sadarbojas ar Zālamana salu iestādēm, kas atbild par minēto pārraudzību.

4. ES apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai tās kuģi ievērotu šā nolīguma noteikumus, kā arī Zālamana salu tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju Zālamana salu zvejas zonā.

6. pants

Zvejas darbību nosacījumi – ekskluzivitātes klauzula

1. ES kuģi var zvejot Zālamana salu zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, ko Zālamana salu iestādes izdevušas saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu.

2. Zālamana salu iestādes ES kuģiem var izdot zvejas atļaujas tādām zvejas kategorijām, kas nav paredzētas spēkā esošajā protokolā, kā arī izpētes zvejai. Tomēr tādu atļauju izdošanai vajadzīgs abu Pušu labvēlīgs atzinums.

3. Zvejas atļaujas iegūšanas procedūra kuģim, iekasējamās maksas un attiecīgā maksāšanas kārtība ES kuģiem ir noteikta šā nolīguma protokola pielikumā.

7. pants

Finansiāls ieguldījums

1. ES piešķir Zālamana salām finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumos paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Šāda vienreizēja ieguldījuma pamatā ir divi elementi, proti:

a)	ES kuģu piekļuve Zālamana salu zvejas zonai un zvejas resursiem; un

b)	ES finansiāls atbalsts tādas valsts zivsaimniecības politikas īstenošanai, kuras pamatā ir atbildīga zvejniecība un zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana Zālamana salu ūdeņos.

2. Finansiālā ieguldījuma daļu, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka, ņemot vērā mērķus, par kuriem Puses ir savstarpēji vienojušās saskaņā ar šā nolīguma protokolu un kuri ir jāsasniedz saistībā ar Zālamana salu iestāžu noteikto zivsaimniecības politiku un tās īstenošanai izstrādātu gada un daudzgadu programmu.

3. ES piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā katru gadu saskaņā ar šā nolīguma protokolu un atbilstīgi šim nolīgumam un protokolam, ja ieguldījuma apjomā notiek kādas izmaiņas šādu iemeslu dēļ:

a)	neparedzēti apstākļi;

b)	ES kuģiem piešķirto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc savstarpējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskiem ieteikumiem, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)	ES kuģiem iedalīto zvejas iespēju palielināšana, ko Puses pēc savstarpējas vienošanās veic, ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka krājumu stāvoklis to ļauj;

d)	Zālamana salu zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā atbalsta nosacījumu kopēja atkārtota izvērtēšana, ja tās pamatā ir Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)	šā nolīguma piemērošanu aptur saskaņā ar 13. pantu;

f)	šo nolīgumu beidz piemērot saskaņā ar 14. pantu.

8. pants

Ekonomiski ieinteresēto pušu un pilsoniskās sabiedrības sadarbības veicināšana

1. Puses veicina ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītās jomās. Puses apspriežas, lai saskaņotu dažādus šim nolūkam veicamus iespējamus pasākumus.

2. Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un apstrādi.

3. Puses cenšas radīt labvēlīgus apstākļus savu uzņēmumu tehniskas, ekonomiskas un komerciālas sadarbības veicināšanai, sekmējot uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas vides veidošanu.

4. Puses sevišķi veicina kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusēji izdevīga, un šādiem uzņēmumiem ir sistemātiski jāatbilst gan Zālamana salu, gan ES tiesību aktu prasībām.

9. pants

Apvienotā komiteja

1. Šā nolīguma piemērošanas un īstenošanas pārraudzībai un pārbaudīšanai izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)	pārrauga šā nolīguma piemērošanas rezultātus, interpretāciju, īstenošanu un pareizu darbību;

b)	pārrauga un izvērtē zivsaimniecības nozares partnerattiecību nolīguma devumu Zālamana salu zivsaimniecības politikas īstenošanā;

c)	nodrošina vajadzīgo koordināciju Puses interesējošos jautājumos, kas saistīti ar zivsaimniecību;

d)	darbojas kā forums izlīguma panākšanai visos strīdos par šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu vai piemērošanu;

e)	vajadzības gadījumā no jauna izvērtē zvejas iespēju apjomu un attiecīgi arī finansiālā ieguldījuma apjomu;

f)	vajadzības gadījumā pielāgo zvejas piepūles aprēķināšanas mehānismu, ņemot vērā nosacījumus, ko piemēro reģionālā līmenī, piemēram, kuģu zvejā pavadīto dienu sistēmu (Vessels Day Scheme);

g)	veic citas funkcijas, kuras tai uzticējušas Puses, savstarpēji vienojoties, tostarp funkcijas saistībā ar nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu.

2. Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā pārmaiņus Zālamana salās un ES vai citā vietā, par kuru Puses vienojas, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē, ja kāda no Pusēm to pieprasa.

Vajadzības gadījumā, ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja savus lēmumus var pieņemt, izmantojot rakstisku procedūru.

10. pants

Nolīguma piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību, atbilstīgi minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Zālamana salu teritorijā.

11. pants

Piemērošanas ilgums

Šo nolīgumu piemēro trīs gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to automātiski atjauno uz turpmākiem trīs gadus ilgiem laikposmiem, ja vien šā nolīguma darbību neizbeidz saskaņā ar 14. pantu.

12. pants

Strīdu izšķiršana

Puses savstarpēji apspriežas par visiem strīdiem attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju, īstenošanu un/vai piemērošanu.

13. pants

Darbības apturēšana

1. Ņemot vērā 12. panta noteikumus, pēc vienas Puses pieprasījuma šā nolīguma darbību var apturēt, ja radušās nopietnas nesaskaņas par tajā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski jāpaziņo par savu nodomu. Pēc tāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai nesaskaņas atrisinātu izlīguma veidā.

2. Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un pro rata temporis samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma.

14. pants

Darbības izbeigšana

1. Jebkura no Pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir samazinājušies attiecīgie krājumi vai ja ir konstatēts, ka samazinājušās zvejas iespējas, ko Zālamana salas piešķīrušas ES kuģiem, vai ja Puses nepilda saistības attiecībā uz nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu.

2. Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstiski paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3. Ar 2. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4. Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu gadam, kurā izbeidz šā nolīguma darbību, samazina samērīgi un pro rata temporis.

15. pants

Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma neatņemama daļa.

16. pants

Valsts tiesību akti

ES zvejas kuģu darbības Zālamana salu ūdeņos reglamentē Zālamana salās piemērojamie tiesību akti, ja vien šajā nolīgumā vai protokolā, tā pielikumā un pielikuma papildinājumos nav noteikts citādi.

17. pants

Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Zālamana salu partnerattiecību nolīgumu par zveju pie Zālamana salām, kurš stājās spēkā 2006. gada 9. oktobrī.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses rakstiski viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi šie teksti ir vienlīdz autentiski.

PROTOKOLS

par Eiropas Savienības un Zālamana salu nolīgumā paredzētajām zvejas iespējām un finansiālu ieguldījumu laikposmā no 2009. gada 9. oktobra līdz 2012. gada 8. oktobrim

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1. Zālamana salas piešķir gada zvejas iespējas ES tunzivju zvejas kuģiem, kā to paredz nolīguma 5. pants, saskaņā ar Zālamana salu Tunzivju pārvaldības valsts plānu, un minēto iespēju skaits atbilst skaitam, ko paredz Palau Vienošanās par zvejniecību, kurās izmanto riņķvadus, pārvaldību Klusā okeāna rietumu daļā, turpmāk “Palau Vienošanās”.

2. Nolīguma 5. pantā paredzētās zvejas iespējas no 2009. gada 9. oktobra uz trim gadiem attiecas uz tālu migrējošu zivju sugām (sugām, kas minētas Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada Jūras tiesību konvencijas 1. pielikumā) un tiek noteiktas šādi:

—	seineri zvejai ar riņķvadiem: 4 kuģi.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4. un 5. pantam.

4. Kuģi, kas peld ar ES dalībvalsts karogu, Zālamana salu zvejas zonā var veikt zvejas darbības tikai tad, ja tiem ir derīga zvejas atļauja, ko izdevušas Zālamana salu iestādes saskaņā ar šo protokolu un tam pievienotajā pielikumā aprakstīto kārtību.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1. Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu laikposmā, kas minēts 1. panta 2. punktā, veido šādas summas:

—	ikgadēja summa 260 000 euro apmērā, kas gadā atbilst 4 000 tonnu lielam atskaites daudzumam, un

—	īpaša ikgadēja summa 140 000 euro apmērā, kas paredzēta Zālamana salu zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai. Šī īpašā summa ir nolīguma 7. pantā noteiktā vienreizējā finansiālā ieguldījuma neatņemama daļa.

2. Šā panta 1. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4., 5., 6. un 7. pantam.

3. Šā panta 1. punktā minēto kopējo summu (jeb 400 000 euro) ES izmaksā katru gadu šā protokola piemērošanas laikā.

4. Ja kopējais nozveju daudzums, kuru ES kuģi ieguvuši Zālamana salu zvejas zonā, pārsniedz atskaites daudzumu, katra nozvejotā papildu tonna ikgadējā finansiālā ieguldījuma apmēru palielina par 65 euro. Tomēr summa, ko ES izmaksā gadā, nedrīkst pārsniegt 3. punktā norādītās summas vairāk kā divreiz (proti, 800 000 euro). Ja ES kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kas ir virs noteiktās robežvērtības, izmaksā nākamajā gadā.

5. Šā panta 1. punktā noteikto finansiālo ieguldījumu iemaksā vēlākais līdz 2010. gada 1. decembrim par pirmo gadu un vēlākais līdz protokola spēkā stāšanās gadadienai par turpmākajiem gadiem.

6. Atbilstīgi šā protokola 7. pantam lēmumus par minēto līdzekļu sadali pieņem saskaņā ar Zālamana salu Finanšu instrukcijām, un Zālamana salu iestādēm ir pilnīga rīcības brīvība attiecībā uz to, kā minētos līdzekļus izmanto.

7. Šajā pantā paredzētos maksājumus ieskaita tikai Zālamana salu Valsts kases bankas kontā, kurš atvērts Zālamana salu Centrālajā bankā un kura rekvizītus Zālamana salu iestādes katru gadu paziņo ES.

3. pants

Sadarbība atbildīgas zvejniecības nodrošināšanai. Zinātniskā sadarbība

1. Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Zālamana salu zvejas zonā, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2. Šā protokola darbības laikā ES un Zālamana salas cenšas pastāvīgi pārraudzīt zvejas resursu stāvokli Zālamana salu zvejas zonā.

3. Puses apņemas veicināt sadarbību, kas atbildīgas zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā, konkrēti Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisijā (WCPFC) vai jebkurā citā kompetentā apakšreģionālā vai starptautiskā organizācijā.

4. Saskaņā ar nolīguma 4. pantu un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai attiecīgā gadījumā vienotos par pasākumiem zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, it īpaši attiecībā uz tādiem resursiem, kas ietekmē ES kuģu darbības.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana pēc savstarpējas vienošanās

1. Šā protokola 1. pantā minētās zvejas iespējas pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ja Palau Vienošanās dalībnieku gada sanāksmes secinājumi un Klusā okeāna Kopienas sekretariāta veiktais ikgadējais krājumu izvērtējums apstiprina to, ka tāds palielinājums neapdraudēs Zālamana salu resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu palielina samērīgi un pro rata temporis.

2. Turpretī, ja Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samazina samērīgi un pro rata temporis.

5. pants

Citas zvejas iespējas

1. Ja ES kuģi vēlas saņemt tādas zvejas iespējas, kas nav minētas 1. pantā, Puses vienojas par tādu jaunu zvejas iespēju piešķiršanas nosacījumiem un vajadzības gadījumā izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2. Puses var veikt kopīgus izpētes zvejas reisus Zālamana salu zvejas zonā saskaņā ar Pušu izveidotas zinātniskas sanāksmes atzinumu. Tādēļ pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu par jauniem zvejas resursiem, nosacījumiem un citiem attiecīgiem parametriem.

3. Izpētes zveju Puses veic saskaņā ar savstarpēju vienošanos par zinātniskiem un administratīviem noteikumiem. Izpētes zvejas atļaujas izdod izmēģinājuma nolūkā, to ilgumu un sākuma datumu nosakot saskaņā ar Pušu savstarpēju vienošanos.

4. Ja izpētes zvejas reisu rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, tad, vienlaikus rūpējoties par ekosistēmu un jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, ES kuģiem uz laiku līdz šā protokola piemērošanas beigām, ievērojot pieļaujamo zvejas piepūli, var piešķirt jaunas zvejas iespējas saskaņā ar šā protokola 4. pantā paredzēto konsultāciju procedūru. Rezultātā finansiālo ieguldījumu attiecīgi palielina un aprēķina, pamatojoties uz apstiprinātu formulu.

6. pants

Finansiālā ieguldījuma maksājumu apturēšana un pārskatīšana neparedzētu apstākļu gadījumā

1. Ja rodas neparedzēti apstākļi, kas nav dabas parādības, un tie kavē zveju Zālamana salu ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), ES var pārtraukt šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus.

2. Lēmumu par maksājumu pārtraukšanu 1. punktā paredzētajos gadījumos pieņem pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc jebkuras Puses pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka ES ir izmaksājusi visas summas, kuras tai bija jāizmaksā līdz maksājumu pārtraukšanas dienai.

3. Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc apspriešanās ir savstarpēji vienojušās par to, ka zvejas darbības kavējoši apstākļi vairs nepastāv un/vai ka attiecīgos apstākļos ir iespējams atsākt zvejas darbības.

4. Derīguma termiņu zvejas atļaujām, kuras izdotas ES kuģiem un kuru darbība tiek apturēta, tiklīdz ir pārtraukti finansiālā ieguldījuma maksājumi, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas darbību pārtraukuma ilgumam.

7. pants

Atbildīgas zvejniecības veicināšana Zālamana salu ūdeņos

1. 50 % no šajā protokolā noteiktā finansiālā ieguldījuma ik gadu novirza to mērķu atbalstam un īstenošanai, kuri ir apzināti saistībā ar Zālamana salu iestāžu izstrādāto zivsaimniecības politiku un kurus apstiprinājušas abas Puses, pamatojoties uz turpmāk sīki aprakstīto kārtību.

Atbilstošo summu Zālamana salas pārvalda, ievērojot Pušu savstarpējo vienošanos, saskaņā ar konkrētā laika posma prioritātēm, kas noteiktas Zālamana salu zivsaimniecības politikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares, izvirzīto mērķu un saistīto gada un daudzgadu programmu pārvaldību, kā paredzēts 2. punktā.

2. Pēc Zālamana salu priekšlikuma un lai īstenotu iepriekšējā punkta noteikumus, iespējami drīz, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā ES un Zālamana salas nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās īstenošanas noteikumiem, it īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)	gada un daudzgadu pamatnostādnes par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālu daļu konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām;

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ilgtermiņā nodrošinātu atbildīgu zveju un ilgtspējīgu zivsaimniecību, ņemot vērā Zālamana salu izvirzītās prioritātes zivsaimniecības politikas jomā vai citā politikas jomā, kas saistīta ar atbildīgas zvejas un ilgtspējīgas zivsaimniecības veicināšanu vai ietekmē to;

c)	ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3. Puses vienojas īpašu uzmanību veltīt visiem atbalsta pasākumiem Okeāna tunzivju zvejniecības stratēģijas ieviešanas jomā.

4. Visi nozares daudzgadu programmā ierosinātie grozījumi Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

5. Katru gadu Zālamana salas piešķir atbilstošu daļu no 1. punktā minētajām summām, lai īstenotu daudzgadu programmu. Protokola piemērošanas pirmajā gadā ES par līdzekļu piešķiršanu ir jāinformē iespējami drīz un jebkurā gadījumā, pirms Apvienotajā komitejā ir apstiprināta nozares daudzgadu programma. Par līdzekļu piešķiršanu katram nākamajam gadam Zālamana salas paziņo ES vēlākais 45 dienas pirms šā protokola gadskārtas datuma.

6. Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu kopīgais gadskārtējais izvērtējums nodrošina attiecīgu pamatojumu, ES var koriģēt summu, kas šā protokola 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma struktūrā ir paredzēta Zālamana salu zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai, un šādi panākt, lai programmas īstenošanai iedalīto finanšu līdzekļu faktiskais apmērs atbilstu šīs programmas īstenošanas rezultātiem.

7. ES patur tiesības apturēt šā protokola 2. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā īpašā ieguldījuma izmaksu, ja rezultāti, kas iegūti, sākot ar protokola piemērošanas pirmo gadu, izņemot ārkārtas un attiecīgi pamatotus gadījumus, pēc Apvienotajā komitejā izdarītā novērtējuma neatbilst programmai.

8. pants

Strīdi un protokola piemērošanas apturēšana

1. Visus Pušu strīdus par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties nolīguma 9. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sasauc īpašā sanāksmē.

2. Neskarot 9. panta noteikumus, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu strīdu uzskata par nopietnu un nav panākts izlīgums apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts šā panta 1. punktā.

3. Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstiski jāpaziņo par savu nodomu.

4. Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai strīdu atrisinātu izlīguma veidā. Ja ir panākts izlīgums, šā protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un pro rata temporis samazina atbilstīgi laikposmam, uz kuru šā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants

Protokola piemērošanas apturēšana, ja nav saņemts maksājums

Ievērojot šā protokola 6. panta noteikumus, ja ES neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola darbību var apturēt ar šādiem nosacījumiem:

a)	Zālamana salu iestādes paziņo Eiropas Komisijai par to, ka maksājums nav saņemts. Komisija veic nepieciešamo pārbaudi un, ja vajadzīgs, veic maksājumu ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas dienas;

b)	ja maksājums nav veikts un ja nav attiecīga pamatojuma, kāpēc maksājums nav veikts, šā protokola 2. panta 5. punktā noteiktajā termiņā, Zālamana salu iestādēm ir tiesības apturēt protokola piemērošanu. Par šādu darbību tās tūlīt informē Eiropas Komisiju;

c)	protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

10. pants

Valsts tiesību akti

ES zvejas kuģu darbības Zālamana salu ūdeņos reglamentē Zālamana salās piemērojamie tiesību akti, ja vien nolīgumā, šajā protokolā, tā pielikumā un pielikuma papildinājumos nav noteikts citādi.

11. pants

Pārskatīšanas klauzula

1. Ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas bija pamatā šā protokola noslēgšanai, jebkura no Pusēm var pieprasīt noteikumu pārskatīšanu, lai, iespējams, tajos izdarītu grozījumus.

2. Ieinteresētā Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par savu nodomu sākt šā protokola pārskatīšanu.

3. Vēlākais 60 darbdienas pēc paziņošanas abas Puses sāk apspriedes par to. Ja vienošanos attiecībā uz noteikumu pārskatīšanu nepanāk, ieinteresētā Puse saskaņā ar šā protokola 14. pantu protokola piemērošanu var izbeigt.

12. pants

Atcelšana

Ar šo protokolu un tā pielikumiem atceļ un aizstāj Eiropas Kopienas un Zālamana salu zivsaimniecības nozares protokolu par zveju Zālamana salu ūdeņos, kas stājās spēkā 2006. gada 9. oktobrī.

13. pants

Piemērošanas ilgums

Šo protokolu un tā pielikumus piemēro trīs gadus, sākot no 2009. gada 9. oktobra, ja saskaņā ar 14. pantu nav sniegts paziņojums par to, ka protokolu beidz piemērot.

14. pants

Darbības izbeigšana

Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad tādai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu. Pēc iepriekš minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk apspriešanos.

15. pants

Stāšanās spēkā

1. Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

2. To piemēro no 2009. gada 9. oktobra.

PIELIKUMS

Nosacījumi, kas reglamentē ES kuģu zvejas darbības Zālamana salu zvejas zonā

I NODAĻA

PIETEIKŠANĀS ZVEJAS ATĻAUJĀM UN TO IZDOŠANAS KĀRTĪBA

1. IEDAĻA

Zvejas atļauju izdošana

1.	Tikai atbilstoši tiesīgi kuģi var saņemt atļauju, lai zvejotu Zālamana salu zvejas zonā.

Kuģis ir atbilstoši tiesīgs, ja ne tā īpašniekam, ne zvejas kapteinim vai kuģa kapteinim, ne arī pašam kuģim nav aizliegts zvejot Zālamana salās. Tiem ir jābūt nokārtotām saistībām attiecībā uz Zālamana salu iestādēm tiktāl, ciktāl tiem ir jābūt izpildītām visām iepriekšējām saistībām attiecībā uz to veiktu zveju Zālamana salās saskaņā ar zvejas nolīgumiem, kas ir noslēgti ar ES.

3.	Visus ES kuģus, kas piesakās atļaujas saņemšanai, ir jāpārstāv aģentam, kas ir Zālamana salu rezidents. Attiecīgā aģenta vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi norāda zvejas atļaujas pieteikumā.

Attiecīgās ES iestādes vismaz 20 darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma Zālamana salu Zvejniecības un jūras resursu ministrijas pastāvīgajam sekretāram (turpmāk – “pastāvīgais sekretārs”) elektroniski iesniedz pieteikumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu, iesniedzot pieteikuma kopiju ES delegācijai Zālamana salās (turpmāk – “ES delegācija”).

5.	Pieteikumus pastāvīgajam sekretāram iesniedz, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pievienots 1. papildinājumā.

6.	Zālamana salu iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu saistībā ar zvejas atļaujas pieteikumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar nolīguma zivsaimniecības nozarē īstenošanu.

Visiem zvejas atļaujas pieteikumiem pievieno šādus dokumentus:

—	zvejas atļaujas pieteikumā norāda aģenta vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un adresi,

—	pierādījums par vienotas likmes avansa maksājuma veikšanu uz atļaujas derīguma termiņa laiku,

—	citi dokumenti vai sertifikāti, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi šim protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

8.	Atļaujas maksu iemaksā pastāvīgā sekretāra norādītajā kontā (valsts ieņēmumu konts Nr. 0260-002 Zālamana salu Centrālajā bankā Honiarā).

9.	Šīs maksas ietver visas valsts un vietējās maksas, izņemot ostas nodokļus un maksas par pakalpojumiem.

10.	Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod 20 darbdienu laikā pēc tam, kad pastāvīgais sekretārs ir saņēmis visus 6. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti atļaujas saņem ar ES delegācijas starpniecību.

11.	Ja zvejas atļauju izdod laikā, kad ES delegācijas biroji ir slēgti, to nosūta tieši kuģa aģentam un tās kopiju nosūta ES delegācijai.

12.	Zvejas atļaujas izdod konkrētam kuģim, un tās nevar nodot citiem kuģiem.

13.1.

Pēc ES lūguma, ja ir pierādīts force majeure gadījums, kuģa zvejas atļauju atceļ un pēc pieteikuma izdod jaunu atļauju citam tāda paša tipa kuģim, kā minēts protokola 1. pantā.

13.2.

Uz šīs iedaļas 13.1. punktā minēto pieteikumu attiecas 1. iedaļas 2. punkta nosacījumi, un tam nepiemēro papildu maksu.

13.3.

Iesniedzot pieteikumu jaunai zvejas atļaujai, tā zvejas kuģa īpašnieks, kura zvejas atļauja ir atcelta, vai viņa aģents anulēto zvejas atļauju ar ES delegācijas starpniecību atdod Zālamana salu iestādēm.

13.4.

Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejas apjomus, lai noteiktu to, vai būtu jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

14.	Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā pēc Zālamana salu iestāžu paziņojuma nosūtīšanas kuģa operatoram/aģentam dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto zvejas atļauju pastāvīgajam sekretāram. ES delegāciju informē par jaunās zvejas atļaujas izdošanu.

15.	Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa.

16.

Puses mēģina panākt vienošanos, lai ieviestu tādu zvejas atļauju sistēmu, kurā iepriekš minētās informācijas un dokumentu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Puses centīsies panākt vienošanos, lai veicinātu drīzu papīra formāta zvejas atļauju nomaiņu pret elektronisku to ekvivalentu, piemēram, ar to kuģu sarakstu, kuriem atļauts zvejot Zālamana salu zvejas zonā, kā paredzēts šīs iedaļas 1. punktā.

2. IEDAĻA

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

1.	Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu. Tās ir pagarināmas.

2.	Maksa ir 35 euro par tonnu, kas nozvejota Zālamana salu zvejas zonā.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad valsts ieņēmumu kontā Nr. 0260-002 Zālamana salu Centrālajā bankā Honiarā ir iemaksātas šādas standarta summas:

—	EUR 13 000 par katru tunzivju seineri, šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotu 371 tonnu tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju.

4.	Dalībvalstis ik gadu vēlākais 15. jūnijā paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā nozvejotos daudzumus, kurus apstiprinājuši šīs iedaļas 5. punktā minētie zinātniskie institūti.

Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par n gadu, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais n + 1 gada 31. jūlijā, pamatojoties uz katra kuģa īpašnieka iesniegtajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, Institut de Recherche pour le Développement (IRD), Instituto Español de Oceanografiac (IEO), Instituto Português de Investigação Marítima (IPIMAR). To nosūta ar ES delegācijas starpniecību.

6.	Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta pastāvīgajam sekretāram un kuģu īpašniekiem.

7.	Visus papildu maksājumus kuģu īpašnieki vēlākais n + 1 gada 31. augustā nomaksā Zālamana salu iestādēm, pārskaitot maksājumus uz kontu, kas minēts šīs nodaļas 1. iedaļas 7. punktā, pamatojoties uz likmi 35 euro par tonnu.

8.	Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

Protokola 1. pantā minētajiem kuģiem ir atļauts veikt zvejas darbības Zālamana salu zvejas zonā, izņemot trīsdesmit (30) jūras jūdzes ap Galveno grupas arhipelāgu (Main Group Archipelago – MGA) un arhipelāgu un teritoriālos ūdeņus ap pārējiem arhipelāgiem. Pastāvīgais sekretārs pirms nolīguma spēkā stāšanās dara zināmas Galvenā arhipelāga A zonas ūdeņu un pārējo arhipelāgu ūdeņu (t. i., B zonas, C zonas, D zonas un E zonas ūdeņu) koordinātas. Pastāvīgais sekretārs paziņo Eiropas Komisijai par visām izmaiņām attiecībā uz minētajām slēgtajām zvejas zonām vismaz divus mēnešus pirms tādu izmaiņu piemērošanas.

2.	Jebkurā gadījumā nekāda veida zveja nav atļauta trīs jūras jūdžu attālumā no ikvienas noenkurotas zivju pievilināšanas ierīces, par kuras atrašanās vietu informē, darot zināmas tās ģeogrāfiskās koordinātas.

III NODAĻA

NOZVEJAS DEKLARĒŠANAS KĀRTĪBA

Šajā pielikumā ES kuģa reisa ilgumu Zālamana salu zvejas zonā definē šādi:

—	laikposms starp datumu, kad kuģis ienāk Zālamana salu EEZ, un datumu, kad kuģis visu nozveju vai tās daļu ir izkrāvis krastā vai pārkrāvis uz citu kuģi.

Pārbaudes vajadzībām visi kuģi, kuriem saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Zālamana salu ūdeņos, gūtās nozvejas deklarē Zālamana salu iestādēs. Nozvejas deklarē turpmāk izklāstītajā kārtībā.

2.1.

Zvejas atļaujas derīguma termiņā šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 1. punkta nozīmē, proti, gada laikā, deklarācijās norāda katrā kuģa reisā Zālamana salu ūdeņos nozvejotos daudzumus. Deklarāciju oriģināleksemplāru 45 dienu laikā pēc pēdējā reisa, kas veikts minētajā termiņā, nosūta Zālamana salu iestādēm, izmantojot fizisku datu nesēju.

2.2.	Kā provizorisku paziņojumu deklarācijas nosūta 15 dienu laikā pēc reisa pabeigšanas. Tādus paziņojumus nosūta pa faksu (+ 677 38730 vai + 677 38106) vai pa elektronisko pastu (logsheets@fisheries.gov.sb).

2.3.	Kuģi nozvejotos daudzumus deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla veidlapā, kuras paraugs pievienots 2. papildinājumā. Laikposmus, kad kuģis neatrodas Zālamana salu ūdeņos, minētajā kuģa zvejas žurnālā atzīmē ar vārdiem “Ārpus Zālamana salu EEZ” (“Outside Solomon Islands fishing zone”).

2.4.	Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta zvejas kapteinis/kuģa kapteinis.

2.5.	Lai varētu uzraudzīt krājumu stāvokli, deklarētajiem nozvejas datiem ir jābūt uzticamiem.

Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Zālamana salu iestādēm ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un kuģa īpašniekam piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esoši Zālamana salu tiesību akti. Par to informē Eiropas Komisiju un karoga valsti.

Puses tiecas panākt vienošanos, lai sekmētu tādas nozvejas paziņošanas sistēmas izveidi, kurā visas iepriekš aprakstītās informācijas un dokumentu apmaiņa notiktu tikai elektroniski. Puses tiecas panākt vienošanos, lai drīz rakstisko deklarāciju (zvejas žurnālu) nomainītu pret līdzvērtīgu deklarāciju elektroniskas datnes veidā.

IV NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.	Kuģu īpašnieki, kuriem saskaņā ar šo nolīgumu ir izdota zvejas atļauja, veicina Zālamana salu valstspiederīgo praktiskās arodmācības programmas un darba tirgus uzlabošanu saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem.

Tunzivju zvejas sezonas laikā Zālamana salu zvejas zonā kuģu īpašnieki apņemas panākt, lai viņu nodarbināto jūrnieku vidū vismaz 25 % būtu ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki, priekšroku dodot Zālamana salu jūrniekiem. Ja šos noteikumus neievēro, Zālamana salas attiecīgos kuģu īpašniekus var neuzskatīt par atbilstoši tiesīgiem saņemt zvejas atļauju saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas noteikumiem.

3.	Kuģu īpašniekiem ir jācenšas uzņemt uz kuģa vairāk Zālamana salu jūrnieku.

4.	Kuģu īpašnieki uz saviem kuģiem nodarbināmus jūrniekus var brīvi izvēlēties no saraksta, ko izsniedz pastāvīgais sekretārs.

5.	Kuģa īpašnieks vai aģents pastāvīgajam sekretāram dara zināmus to Zālamana salu jūrnieku vārdus, kuri ir pieņemti darbā uz attiecīgā kuģa, minot viņu pienākumus kuģa komandā.

Uz ES kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz biedrošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī uz diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji, konsultējoties ar pastāvīgo sekretāru. Katrs līguma parakstītājs saņem vienu līguma eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru savstarpēji vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki, un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un nekādā ziņā nedrīkst būt sliktāki par SDO standartos paredzētajiem nosacījumiem.

V NODAĻA

TEHNISKI PASĀKUMI

Kuģiem ir jāievēro Palau Vienošanās dalībnieku un/vai WCPFC, un/vai citu apakšreģionālo/reģionālo zivsaimniecības organizāciju pieņemtie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajām zvejas darbībām.

VI NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.	Iesniedzot pieteikumu zvejas atļaujas saņemšanai, par katru iesaistīto ES kuģi valdības ieņēmumu kontā Nr. 0260-002 Zālamana salu Centrālajā bankā Honiarā īpaši novērotāju programmas mērķiem iemaksā 1 500 euro.

Kuģi, kuriem saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Zālamana salu ūdeņos, uzņem Zālamana salu iestāžu izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus:

2.1.	pēc Zālamana salu iestāžu pieprasījuma ES kuģi uzņem attiecīgās organizācijas izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir pārbaudīt Zālamana salu ūdeņos gūto nozveju;

2.2.

Zālamana salu iestādes izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem ir jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai un turpmāk tos Komisijai sūta reizi trīs mēnešos, ja saraksti attiecīgajā laikā ir atjaunināti;

2.3.	Zālamana salu iestādes paziņo attiecīgajiem kuģa īpašniekiem vai viņu aģentiem tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu sniedzot zvejas atļaujas izdošanas laikā vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

Laiku, ko novērotāji pavada uz kuģa, nosaka Zālamana salu iestādes, bet parasti tas nedrīkst pārsniegt laiku, kas vajadzīgs, lai viņi veiktu savus pienākumus. Par šo laikposmu Zālamana salu iestādes informē kuģu īpašniekus vai to aģentus, kad tās paziņo ieceltā novērotāja vārdu. Tomēr pēc Zālamana salu iestāžu īpaša pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no konkrētā kuģa reisa vidējā ilguma. Šādu pieprasījumu Zālamana salu iestādes veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

4.	Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un Zālamana salu iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

5.	Novērotājus uzņem uz kuģa veidā, ko kuģu īpašnieki izvēlas, saņemot paziņojumu par izvēlētajiem kuģiem.

6.	Divu nedēļu laikā un par to paziņojot desmit dienas iepriekš, attiecīgie kuģu īpašnieki informē, kurā ostā un datumā tie paredz uzņemt novērotājus uz kuģa.

Ja novērotājus uzņem uz kuģa ārzemju ostā, viņu ceļa izdevumus sedz kuģa īpašnieks. Ja kuģis, uz kura ir Zālamana salu novērotājs, iziet no Zālamana salu zvejas zonas, ir jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, un tādas atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

8.	Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

Novērotāji ir uzskatāmi par amatpersonām. Kamēr kuģis atrodas Zālamana salu ūdeņos, novērotāji veic šādus uzdevumus:

9.1.	kuģa zvejas darbību novērošana;

9.2.	zvejas darbībās iesaistīto kuģu atrašanās vietas koordinātu pārbaude;

9.3.	bioloģisko paraugu ņemšana zinātniskajām programmām;

9.4.	izmantoto zvejas rīku reģistrēšana;

9.5.	zvejas žurnālā reģistrēto datu pārbaude attiecībā uz nozveju Zālamana salu ūdeņos;

9.6.	piezvejas procentuālā apmēra pārbaude un komerciālo sugu zivju izmetumu daudzuma novērtēšana;

9.7.	zvejas darbību datu (arī nozvejas un piezvejas daudzumu, kuri paturēti uz kuģa) paziņošana kompetentajai iestādei jebkādā piemērotā veidā.

10.	Zvejas kapteinis/kuģa kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un pienācīgus apstākļus viņa pienākumu izpildes laikā.

11.

Novērotājiem dara pieejamas visas iekārtas, kas tiem vajadzīgas pienākumu veikšanai. Zvejas kapteinis/kuģa kapteinis nodrošina novērotājam piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa zvejas darbībām, tostarp sevišķi zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

12.

Uz kuģa novērotāji:

12.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņu ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zvejas darbības;

12.2.

saudzē materiālus un iekārtas, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

13.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, kuru nosūta kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta zvejas kapteiņa/kuģa kapteiņa klātbūtnē, un zvejas kapteinis/kuģa kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras zvejas kapteinis/kuģa kapteinis paraksta. Nokāpjot krastā, novērotājs ziņojuma kopiju nodod zvejas kapteinim/kuģa kapteinim.

14.	Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa komanda, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

15.	Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic Zālamana salu iestādes.

16.	Pusēm ir jācenšas apspriesties jautājumā par reģionālo un apakšreģionālo novērotāju programmas izstrādi, konsultējoties ar Zivsaimniecības foruma aģentūru (Forum Fisheries Agency – FFA) un citām kompetentām reģionālajām zvejniecības organizācijām.

VII NODAĻA

KUĢU IDENTIFIKĀCIJA UN NOTEIKUMU PIEMĒROŠANA

1.	Zvejas drošības un drošības uz jūras labā visiem kuģiem piešķir pazīšanas un identifikācijas zīmes saskaņā ar Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apstiprinātajiem standartiem attiecībā uz zvejas kuģu pazīšanas un identifikācijas zīmēm.

2.	Kuģa vārdam uz kuģa priekšgala un aizmugures jābūt skaidri uzrakstītam drukātiem latīņu alfabēta burtiem.

3.	Kuģus, kuru vārds un radio izsaukuma signāls vai signāla burti nav izvietoti, kā paredzēts noteikumos, var eskortēt uz Zālamana salu ostām turpmākai apstākļu noskaidrošanai.

Lai atvieglotu sakarus ar valdības zvejas pārvaldības iestādēm, pārraudzības un tiesībaizsardzības iestādēm, zvejas kapteinis/kuģa kapteinis nodrošina pastāvīgu starptautiskās briesmu signāla un izsaukuma radio frekvences 2 182 kHz (HF) un/vai starptautiskās drošības un izsaukuma radio frekvences 156,8 MHz (16. kanāls, VHF-FM) uztveršanu.

5.	Zvejas kapteinis/kuģa kapteinis nodrošina, lai uz kuģa atrastos un vienmēr būtu pieejams nesen izdots un precīzs Starptautisko signālu kodu (INTERCO) izdevums.

VIII NODAĻA

SAZIŅA AR ZĀLAMANA SALU PATRUĻKUĢIEM

Saziņa starp kuģiem, kam ir zvejas atļauja, un valdības patruļkuģiem notiek, izmantojot šādus starptautiskos signālu kodus.

Starptautiskie signālu kodi un to nozīme:

L … Nekavējoties apstājieties

SQ3 … Apstājieties vai samaziniet gaitu, vēlos uzkāpt uz jūsu kuģa

QN … Novietojiet kuģi ar bortu pie mūsu kuģa labā borta

QN1 … Novietojiet kuģi ar bortu pie mūsu kuģa kreisā borta

TD2 … Vai jūsu kuģis ir zvejas kuģis?

C … Jā

N … Nē

QN … Mēs nevaram novietot kuģi ar bortu pie jūsu kuģa

QP … Mēs novietosim kuģi ar bortu pie jūsu kuģa

IX NODAĻA

KONTROLE

1. Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

1.1.	ES kuģi vismaz 24 stundas iepriekš paziņo Zālamana salu iestādēm par plānoto ienākšanu Zālamana salu zvejas zonā vai iziešanu no tās. Turklāt kuģi deklarē uz kuģa esošo kopējo nozvejas apjomu pa sugām.

1.2.

Ziņojot par iziešanu, kuģi arī informē par savas atrašanās vietas koordinātām un uz kuģa esošo nozvejas apjomu pa sugām. Šo informāciju ieteicams sniegt pa faksu (+ 677 387 30 vai + 677 381 06), bet, ja tas nav iespējams, jo uz kuģa nav faksa aparāta, to dara, izmantojot e-pastu (logsheets@fisheries.gov.sb).

1.3.	Kuģi, kas neievēro šīs prasības, tiks uzskatīti par kuģiem, kas zvejo, neievērojot zvejas atļaujas noteikumus un nosacījumus.

1.4.	Izdodot zvejas atļauju, kuģiem paziņo arī attiecīgos faksa un tālruņa numurus un e-pasta adreses.

2. Kontroles procedūras

2.1.	Zālamana salu zvejas zonā zvejojošu ES kuģu zvejas kapteiņi/kuģa kapteiņi atļauj uz kuģa uzkāpt jebkuram Zālamana salu ierēdnim, kas atbild par zvejas darbību inspekciju un kontroli, un atvieglo šo ierēdņu pienākumu izpildi.

2.2.	Minētie ierēdņi neuzturas uz kuģa ilgāk, kā vajadzīgs savu pienākumu veikšanai.

2.3.	Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa zvejas kapteinim/kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

3. Kuģa aizturēšana

3.1.	Zālamana salu iestādes 24 stundu laikā informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visiem Zālamana salu zvejas zonā aizturētajiem Kopienas kuģiem un tiem piemērotajām sankcijām.

3.2.	Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par aizturēšanas iemesliem un apstākļiem.

4. Paziņojums par aizturēšanu

4.1.	Kuģa zvejas kapteinis/kuģa kapteinis paraksta Zālamana salu iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

4.2.

Šis paraksts neierobežo zvejas kapteiņa/kuģa kapteiņa tiesības vai aizsardzības pasākumus, ko viņš var veikt saistībā ar iespējamo pārkāpumu. Ja zvejas kapteinis/kuģa kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstveidā jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors protokolā pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

4.3.	Zvejas kapteinis/kuģa kapteinis ieved kuģi Zālamana salu iestāžu norādītajā ostā. Neliela pārkāpuma gadījumā Zālamana salu iestādes var atļaut aizturētajam kuģim turpināt zveju.

5. Apspriešanās sanāksme aizturēšanas gadījumā

5.1.

Pirms paredzēt iespējamus pasākumus attiecībā pret kuģa zvejas kapteini/kuģa kapteini vai apkalpi vai jebkādu darbību attiecībā uz kuģa kravu un iekārtām, izņemot darbības, kas paredzētas, lai savāktu pierādījumus par iespējamu pārkāpumu, vienas darbdienas laikā pēc iepriekš minētās informācijas saņemšanas notiek apspriešanās sanāksme starp Eiropas Komisiju un Zālamana salu iestādēm; tajā ir iespējams piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvim.

5.2.	Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa pārstāvi informē par sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas var tikt veikti aizturēšanas rezultātā.

6. Izlīgums pēc aizturēšanas

6.1.	Pirms uzsākt tiesvedību, iespējamā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt ar izlīgumu. Šo procedūru beidz ne vēlāk kā 15 darbdienas pēc aizturēšanas.

6.2.	Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka saskaņā ar Zālamana salu tiesību aktiem.

6.3.

Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta ir jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Zālamana salu iestāžu norādītajā valsts ieņēmumu kontā Nr. 0260-002 Zālamana salu Centrālajā bankā Honiarā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām, kā arī no naudas soda un kompensācijas, kas būtu jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

6.4.	Kamēr turpinās tiesvedība, drošības nauda ir neatceļama. To atgriež, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgi, ja piespriestais naudas sods ir mazāks nekā iemaksātā drošības nauda, Zālamana salu iestādes atgriež attiecīgo summu starpību.

6.5.

Kuģi atbrīvo un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

—	ir izpildītas izlīgumā paredzētās saistības vai

—	6.3. punktā minētā drošības nauda ir iemaksāta un Zālamana salu iestādes to ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

7. Kuģu satelītnovērošanas sistēma (Vessel Monitoring System – VMS)

Katram ES kuģim ir jāatbilst reģionālajām VMS prasībām, kas konkrētajā laikposmā piemērojamas Zālamana salu EEZ. Uz katra ES kuģa ir jābūt uzstādītai un apkalpotai FFA apstiprinātai mobilai pārraides ierīcei (mobile transmission unit – MTU), kurai vienmēr jābūt pilnīgā darba kārtībā.

8. Pārkraušana citā kuģī

8.1.	Visi ES kuģi Zālamana salu ūdeņos nozvejoto pārkrauj tikai Zālamana salu norādītajās ostās.

8.2.

Kuģu īpašniekiem vismaz 48 stundas iepriekš ir jāpaziņo Zālamana salu iestādēm šāda informācija:

a)	pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu nosaukumi;

b)	pārvadātājkuģu nosaukums, SJO identifikācijas numurs un karoga valsts;

c)	pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu;

d)	pārkraušanas datums un vieta.

8.3.	Ir aizliegta jebkura nozvejas pārkraušana citā kuģī, kas Zālamana salu ūdeņos netiek veikta norādītās ostās. Jebkurai personai, kas pārkāpj šo noteikumu, piemēro Zālamana salu likumos noteiktās sankcijas.

9. ES kuģu zvejas kapteiņi/kuģa kapteiņi, kas veic izkraušanu vai pārkraušanu kādā Zālamana salu noteiktā ostā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Zālamana salu inspektori. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas un kontroles kuģa zvejas kapteinim/kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

PAPILDINĀJUMS

I.	Zvejas atļaujas pieteikuma veidlapa

II.	Kuģa zvejas žurnāls

I papildinājums

II papildinājums

NOLĪGUMS

vēstuļu apmaiņas veidā par Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana salām provizorisku piemērošanu

Godātais kungs!

Esmu gandarīts, ka Zālamana salu un Eiropas Savienības sarunu risinātājiem ir izdevies panākt vienprātību par Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Zālamana salām un Eiropas Savienību, kā arī par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, un šā protokola pielikumiem.

Šo sarunu rezultātā ir uzlabots iepriekšējais nolīgums, tas stiprinās mūsu attiecības zivsaimniecības nozarē un izveidos reālu partnerattiecību struktūru, kura ļaus Zālamana salu ūdeņos īstenot ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecības politiku. Tālab ierosinu abām pusēm vienlaikus sākt nolīguma, protokola, tā pielikuma un papildinājumu teksta apstiprināšanas un ratifikācijas procedūras saskaņā ar Zālamana salās un Eiropas Savienībā spēkā esošām procedūrām, kuras jāievēro, lai minētie dokumenti varētu stāties spēkā.

Lai nebūtu jāpārtrauc Savienības kuģu zvejas darbības Zālamana salu ūdeņos un atsaucoties uz 2009. gada 26. septembrī parafēto nolīgumu un protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laika posmam no 2009. gada 9. oktobra līdz 2012. gada 8. oktobrim, man ir gods paziņot, ka Zālamana salu valdība ir gatava minēto nolīgumu un protokolu provizoriski piemērot no 2009. gada 9. oktobra līdz dienai, kad tie stāsies spēkā atbilstīgi minētā nolīguma 18. pantam, ja Eiropas Savienība ir gatava rīkoties tāpat.

Tādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic līdz 2010. gada 1. decembrim.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsiet Eiropas Savienības piekrišanu tādai provizoriskai nolīguma piemērošanai.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Zālamana salu vārdā

Godātais kungs!

Man ir tas gods apstiprināt, ka ir saņemta Jūsu vēstule ar šodienas datumu, kuras teksts ir šāds:

“Esmu gandarīts, ka Zālamana salu un Eiropas Savienības sarunu risinātājiem ir izdevies panākt vienprātību par Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Zālamana salām un Eiropas Savienību, kā arī par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, un šā protokola pielikumiem.

Tādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic līdz 2010. gada 1. decembrim.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsiet Eiropas Savienības piekrišanu tādai provizoriskai nolīguma piemērošanai.”

Ar prieku paziņoju, ka Eiropas Savienība piekrīt provizoriski piemērot minēto nolīgumu.

Godātais kungs, lūdzu, pieņemiet manus visdziļākās cieņas apliecinājumus.

Eiropas Savienības vārdā

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.190.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 190

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 22. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2010/397/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 3. jūnijs) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana salām	1
		Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana Salām	3
		Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā par Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana salām provizorisku piemērošanu	27
		REGULAS
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 621/2010 (2010. gada 3. jūnijs) par zvejas iespēju sadalījumu atbilstīgi Partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Savienību un Zālamana salām	29

Spānija	:	75 % pieejamo zvejas iespēju
Francija	:	25 % pieejamo zvejas iespēju