8.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 595/2010

(2010. gada 2. jūlijs),

ar kuru groza VIII, X un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (1), un jo īpaši tās 32. panta 1. punkta pirmo un otro daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (EK) Nr. 1774/2002 noteikti dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam. Tajā paredzēts, ka pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas un citus pārstrādātus produktus, kurus varētu izmantot par barības sastāvdaļām, laiž tirgū tikai tad, ja tie ir pārstrādāti saskaņā ar minētās regulas VII pielikumu. Turklāt Regulā (EK) Nr. 1774/2002 noteikts, ka lolojumdzīvnieku barību, suņu košļājamās rotaļlietas un tehniskus produktus, kā arī VIII pielikumā minētos dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus laiž tirgū tikai tad, ja tie atbilst īpašām prasībām, kas noteiktas minētajā pielikumā.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma V nodaļā pašreiz noteiktas saskaņotas prasības zirgu dzimtas dzīvnieku seruma laišanai tirgū un importam. Tomēr dažas dalībvalstis, tirdzniecības partneri un uzņēmēji izrādīja interesi par zirgu dzimtas dzīvnieku asiņu un plaša asins pagatavojumu klāsta, kuru izcelsme ir gan Savienībā, gan trešās valstīs, izmantošanu tehniskiem mērķiem Savienībā. Lai atvieglotu šādu asiņu un šādu asins pagatavojumu izmantošanu, ir jānosaka dzīvnieku veselības prasības, lai tos varētu izmantot tehniskiem mērķiem. Pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem datiem, šādam prasībām ir jāmazina iespējamie pārnešanas riski attiecībā uz slimībām, par kurām obligāti jāziņo un kuras uzskaitītas Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvā 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (2). Jo īpaši asinīm jābūt no kautuvēm, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), vai no iekārtām, kuras asins savākšanas nolūkā apstiprinājusi un uzraudzījusi trešās valsts kompetentā iestāde, piemēram, no saimniecībām, kurās dzīvniekus tur, ievērojot īpašus veselības nosacījumus.

(3)	Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikuma X nodaļā noteiktas prasības attiecībā uz tādu ragu un ragu produktu (izņemot ragu miltus) un nagu un nagu produktu (izņemot nagu miltus) importu, kurus nav paredzēts lietot kā barības sastāvdaļas, organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus.

(4)

Uzņēmēji ir izrādījuši interesi par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu izmantošanu, lai ražotu organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus. Tomēr šādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu laišana tirgū, ieskaitot importu, jāatļauj tikai tad, ja tie iegūti no dzīvniekiem, kuri ir derīgi nokaušanai cilvēku uzturam vai kuriem nav novērotas tādu slimību klīniskas pazīmes, kuras iespējams pārnest ar minētajiem produktiem, un ja tiem piemērota apstrāde, kas samazina iespējamos riskus veselībai.

(5)

Jāveic piemēroti pasākumi attiecībā uz ragiem, lai izvairītos no transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) pārnešanas, kad tie tiek atdalīti no galvaskausa. Zinātniskās vadības komiteja sniedza atzinumu par TSE inficētspējas izplatīšanos atgremotāju audos (4). Saskaņā ar šo atzinumu ragi no galvaskausa jāatdala, neatverot galvaskausa dobumu, lai izvairītos no savstarpējas inficēšanās ar TSE ierosinātājiem.

(6)

Attiecīgi Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII pielikumam jāpievieno jauna XV nodaļa, kurā precizēti veselības nosacījumi, kas jāievēro, laižot tirgū, tostarp importējot, ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus) un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus), kurus paredzēts izmantot organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai.

(7)

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 X pielikumā, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 437/2008 (5), noteikts vienota parauga veselības sertifikāts trešo valstu izcelsmes pienam un piena produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam un kurus nosūta uz Savienību vai pārvadā tranzītā caur to. Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VII pielikuma V nodaļā noteiktas īpašas prasības piena, piena produktu un jaunpiena laišanai tirgū un importam. Minētās nodaļas A daļas 3. punktā un B daļas 1.5. punktā noteiktas prasības attiecībā uz sūkalām, kas izbarojamas pret mutes un nagu sērgas uzņēmīgu sugu dzīvniekiem. Veselības sertifikāta paraugs tāda piena un piena produktu importam, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, ir noteikts Regulas (EK) Nr. 1774/2002 X pielikuma 2. nodaļā. Minētajā sertifikāta paraugā noteiktās prasības attiecībā uz sūkalām ir stingrākas nekā attiecīgās prasības saistībā ar sūkalām Savienības iekšējai tirdzniecībai, kas noteiktas minētās regulas VII pielikuma V nodaļā. Attiecīgi šis sertifikāta paraugs ir jāgroza tā, lai prasības attiecībā uz sūkalu importu nebūtu nelabvēlīgākas par tām prasībām, ko piemēro sūkalu ražošanai un tirdzniecībai Savienības iekšējā tirgū. Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1774/2002 X pielikuma 2. nodaļā noteiktais veselības sertifikāta paraugs.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 XI pielikumā noteikti to trešo valstu saraksti, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam, atsaucoties uz Padomes Lēmumu 79/542/EEK (6), Komisijas Lēmumu 97/296/EK (7), Komisijas Lēmumu 94/85/EEK (8), Komisijas Lēmumu 94/984/EK (9), Komisijas Lēmumu 2000/585/EK (10), Komisijas Lēmumu 2000/609/EK (11), Komisijas Lēmumu 2004/211/EK (12), Komisijas Lēmumu 2004/438/EK (13) un Komisijas Lēmumu 2006/696/EK (14). Šajos tiesību aktos izdarīti ievērojami grozījumi vai tie ir aizstāti. Regulas XI pielikums ir jāgroza, lai ņemtu vērā minētajos Savienības aktos izdarītos grozījumus.

(9)

Pēc šīs regulas spēkā stāšanās datuma jānosaka pārejas periods, lai ieinteresētajām personām nodrošinātu jauno noteikumu izpildei vajadzīgo laiku un ļautu turpināt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu importu Savienībā, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1774/2002, pirms grozījumu izdarīšanas saskaņā ar šo regulu.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII, X un XI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas periodā līdz 2010. gada 31. augustam dalībvalstis pieņem sūtījumus ar pienu un piena produktiem, zirgu dzimtas dzīvnieku serumu un apstrādātiem asins pagatavojumiem, izņemot zirgu dzimtas dzīvnieku asins pagatavojumus, kas paredzēti tehnisku produktu ražošanai, kuriem pievienots veselības sertifikāts, kas aizpildīts un parakstīts saskaņā ar piemērotu sertifikāta modeli, kā pirms šīs regulas spēkā stāšanās datuma noteikts Regulas (EK) Nr. 1774/2002 X pielikuma attiecīgi 2. nodaļā, 4.A nodaļā un 4.D nodaļā.

Līdz 2010. gada 30. oktobrim dalībvalstis pieņem šādus sūtījumus, ja pievienotie tirdzniecības dokumenti un veselības sertifikāti ir aizpildīti un parakstīti līdz 2010. gada 1. septembrim.

3. pants

Šī regula stājas spēkā un ir piemērojama divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 42. lpp.

(3) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(4) Zinātniskās vadības komitejas atzinumu pieņēma 2002. gada 10. un 11. janvāra sanāksmē un grozījumus atzinumā izdarīja komitejas 2002. gada 7. un 8. novembra sanāksmē.

(5) OV L 132, 22.5.2008., 7. lpp.

(6) OV L 146, 14.6.1979., 15. lpp.

(7) OV L 122, 14.5.1997., 21. lpp.

(8) OV L 44, 17.2.1994., 31. lpp.

(9) OV L 378, 31.12.1994., 11. lpp.

(10) OV L 251, 6.10.2000., 1. lpp.

(11) OV L 258, 12.10.2000., 49. lpp.

(12) OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

(13) OV L 154, 30.4.2004., 72. lpp.

(14) OV L 295, 25.10.2006., 1. lpp.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1774/2002 VIII, X un XI pielikumu groza šādi.

Regulas VIII pielikumu groza šādi.

Pielikuma V nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu:

“V NODAĻA

Prasības attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku asinīm un asins pagatavojumiem, kas paredzēti tehniskiem mērķiem

A. Laišana tirgū

Laižot tirgū zirgu dzimtas dzīvnieku asinis un asins pagatavojumus tehniskiem mērķiem, ievēro šādus nosacījumus.

Asinis var laist tirgū ar nosacījumu, ka:

tās ir savāktas no zirgu dzimtas dzīvniekiem:

kuriem pārbaudes laikā asins savākšanas datumā nav vērojamas nevienas tās slimības klīniskās pazīmes, par kurām obligāti jāziņo un kuras uzskaitītas Direktīvas 90/426/EEK A pielikumā, un klīniskās pazīmes attiecībā uz zirgu gripu, zirgu piroplazmozi, zirgu rinopneimoniju, zirgu virusālo arterītu, kuras ir Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 2009. gada izdevuma 1.2.3. panta 4. punktā uzskatītās slimības;

ii)	kuri vismaz 30 dienas pirms asiņu savākšanas datuma un tās laikā turēti saimniecībās, kas ir veterinārā uzraudzībā un uz kurām neattiecās aizliegums saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 5. punktu vai ierobežojumi saskaņā ar tās 5. pantu;

iii)

kuri Direktīvas 90/426/EEK 4. panta 5. punktā noteiktajos periodos nav bijuši saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no saimniecībām, uz kurām dzīvnieku veselības iemeslu dēļ attiecas aizliegums saskaņā ar minēto pantu un kuri vismaz 40 dienas pirms asins savākšanas datuma un tās laikā nav bijuši saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem no kādas dalībvalsts vai trešās valsts, kura netiek uzskatīta par Āfrikas zirgu mēra neskartu valsti saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

tās ir savāktas veterinārā uzraudzībā vai nu:

i)	kautuvēs, kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004, vai

ii)	apstiprinātās iekārtās, kurām piešķirts veterinārais apstiprinājuma numurs un kuras uzrauga kompetentā iestāde zirgu dzimtas dzīvnieku asins savākšanas nolūkā, lai ražotu asins pagatavojumus tehniskiem mērķiem.

Asins pagatavojumus var laist tirgū ar nosacījumu, ka:

a)	veikti visi piesardzības pasākumi, lai nepieļautu asins pagatavojumu piesārņojumu ar patogēniem ražošanas, pārkraušanas un iesaiņošanas laikā;

asins pagatavojumi ir ražoti no asinīm, kuras:

i)	atbilst vai nu 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumiem, vai

ii)

apstrādātas, izmantojot vismaz vienu no šādiem apstrādes veidiem, lai inaktivētu Āfrikas zirgu mēra, visu veidu zirgu encefalomielīta, tostarp Venecuēlas zirgu encefalomielīta, zirgu infekciozās anēmijas, vezikulārā stomatīta un zirgu ļauno ienāšu (Burkholderia mallei) iespējamos patogēnus ierosinātājus, kam seko efektivitātes pārbaude:

—	termiskā apstrāde 65 °C temperatūrā vismaz trīs stundas,

—	apstarošana ar 25 kGy gamma stariem,

—	pH līmeņa maiņa uz pH 5 uz divām stundām,

—	termiskā apstrāde ar vismaz 80 °C visā to masā.

Zirgu dzimtas dzīvnieku asinīm un asins pagatavojumiem jābūt iesaiņotiem noslēgtos necaurlaidīgos konteineros, uz kuriem ir:

a)	skaidrs marķējums “ZIRGU DZIMTAS DZĪVNIEKU ASINIS UN ASINS PAGATAVOJUMI, KAS NAV PAREDZĒTI CILVĒKU VAI DZĪVNIEKU UZTURAM”;

b)	asins savākšanas uzņēmuma apstiprinājuma numurs, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā.

B. Imports

Dalībvalstis atļauj tehniskiem mērķiem paredzētu zirgu dzimtas dzīvnieku asiņu un asins pagatavojumu importu, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi.

Asinīm jāatbilst A iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem nosacījumiem, un tās jāsavāc veterinārā uzraudzībā vai nu:

kautuvēs,

i)	kuras ir apstiprinātas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 vai

ii)	kuras apstiprinājusi un uzraudzījusi trešās valsts kompetentā iestāde, vai

b)	apstiprinātās iekārtās, kam piešķirts veterinārais apstiprinājuma numurs un kuras uzrauga trešās valsts kompetentā iestāde zirgu dzimtas dzīvnieku asins savākšanas nolūkā, lai ražotu asins pagatavojumus tehniskiem mērķiem.

Asins pagatavojumiem jāatbilst A iedaļas 2. punktā noteiktajiem nosacījumiem.

Turklāt A iedaļas 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētajiem asins pagatavojumiem jābūt ražotiem no asinīm, kas savāktas no tādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuri pirms asins savākšanas datuma vismaz trīs mēnešus vai, ja tie ir jaunāki par trim mēnešiem, kopš dzimšanas turēti saimniecībās, kurās ir veterinārā uzraudzība savākšanas trešajā valstī, kura šajā periodā un asins savākšanas periodā bijusi brīva no šādām slimībām:

a)	Āfrikas zirgu mēris saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

b)	Venecuēlas zirgu encefalomielīts pēdējo divu gadu laikā;

zirgu ļaunie ienāši:

i)	trīs gadu laikā vai

ii)

sešu mēnešu laikā, ja dzīvniekiem nav novērotas zirgu ļauno ienāšu (Burkholderia mallei) klīniskās pazīmes post-mortem pārbaudē kautuvē, kas minēta 1. punkta a) apakšpunktā, ietverot rūpīgu trahejas, balsenes, deguna dobumu, sīnusu un to atzarojumu gļotādu pārbaudi pēc galvas sašķelšanas vidus plaknē un deguna starpsienas izgriešanas;

d)	vezikulārais stomatīts sešu mēnešu laikā.

3.	Asins pagatavojumiem jābūt no tehniskām iekārtām, kuras apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde, ievērojot īpašos nosacījumus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1774/2002 18. pantā.

Asinīm un asins pagatavojumiem jābūt no tām trešajām valstīm, kuras ir iekļautas sarakstā XI pielikuma turpmāk minētajās daļās:

a)	XIII.A daļā, ja asinis savāktas saskaņā ar A iedaļas 1. punktu vai ja asins pagatavojumi ražoti saskaņā ar A iedaļas 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu vai

b)	XIII.B daļā, ja tie ir apstrādāti saskaņā ar A iedaļas 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu.

5.	Asinis un asins pagatavojumus iesaiņo un marķē saskaņā ar A iedaļas 3. punkta a) apakšpunktu un tiem pievieno valsts pilnvarota veterinārārsta pienācīgi aizpildītu un parakstītu veselības sertifikātu, kas atbilst X pielikuma 4.A nodaļā noteiktajam paraugam.”

Pievieno šādu XV nodaļu:

“XV NODAĻA

Prasības attiecībā uz ragiem un ragu produktiem, izņemot ragu miltus, un nagu un nagu produktiem, izņemot nagu miltus, kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai

A. Laišana tirgū

Laižot tirgū ragus un ragu produktus, izņemot ragu miltus, un nagus un nagu produktus, izņemot nagu miltus, kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai, ievēro šādus nosacījumus.

Produktiem jābūt no dzīvniekiem:

a)	kuri vai nu nokauti kautuvē pēc ante-mortem pārbaudes, saskaņā ar kuru tikuši atzīti par derīgiem nokaušanai cilvēku uzturam saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, vai

b)	kuriem nebija novērotas nevienas tādas slimības klīniskās pazīmes, kuru ar šo produktu iespējams pārnest cilvēkiem vai dzīvniekiem.

2.	Produktiem jābūt vienu stundu termiski apstrādātiem tā, lai temperatūra produkta centrā būtu vismaz 80 °C.

3.	Ragi no galvaskausa jāatdala, neatverot galvaskausa dobumu.

4.	Ikvienā pārstrādes, uzglabāšanas vai pārvadāšanas posmā veic visus piesardzības pasākumus, lai izvairītos no savstarpējās piesārņošanās.

5.	Produktus iesaiņo jaunā iesaiņojumā vai konteineros vai pārvadā tādos transportlīdzekļos vai beztaras konteineros, kas dezinficēti pirms iekraušanas, izmantojot kompetentās iestādes apstiprinātu līdzekli.

Uz produktu iesaiņojuma vai konteinera:

a)	jānorāda produkta veids (ragi, ragu produkti, nagi vai nagu produkti);

b)	jābūt skaidram marķējumam ar norādi “NELIETOT CILVĒKU UN DZĪVNIEKU UZTURĀ”;

c)	jābūt norādei ar galamērķa apstiprinātās tehniskās iekārtas vai uzglabāšanas uzņēmuma nosaukumu un adresi.

B. Imports

Dalībvalstis atļauj importēt ragus un ragu produktus, izņemot ragu miltus, un nagus un nagu produktus, izņemot nagu miltus, kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai, ar nosacījumu, ka:

1)	tos ieved no trešajām valstīm, kas uzskaitītas XI pielikuma XVIII daļā minētajā sarakstā;

2)	tie ir ražoti saskaņā ar šīs nodaļas A punktu;

3)	tiem ir pievienots veselības sertifikāts, kas atbilst X pielikuma 18. nodaļā noteiktajam paraugam un kuru pienācīgi aizpildījis un parakstījis valsts pilnvarots veterinārārsts;

4)	pēc veterinārām pārbaudēm robežkontroles punktā, kas atrodas Direktīvā 97/78/EK paredzētajā ievešanas vietā Savienībā, un saskaņā ar minētās direktīvas 8. panta 4. punktā paredzētajiem nosacījumiem tos nogādā tieši apstiprinātā tehniskā iekārtā vai apstiprinātā uzglabāšanas uzņēmumā.”

Regulas X pielikumu groza šādi.

a)	Pielikuma 2. nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu: “2. NODAĻA Veselības sertifikāts Pienam un piena produktiem, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, ko nosūta uz Eiropas Savienību vai pārvadā tranzītā caur (2) to

b)	Pielikuma 4.A nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu: “4.A NODAĻA Veselības sertifikāts Zirgu dzimtas dzīvnieku asinīm un asins pagatavojumiem tehniskiem mērķiem, kas paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai tranzītam caur (2) to

c)	Pielikuma 4.D nodaļu aizstāj ar šādu nodaļu: “4.D NODAĻA Veselības sertifikāts Apstrādātiem asins pagatavojumiem, izņemot tos, kas ir iegūti no zirgu dzimtas dzīvniekiem, tehnisko produktu ražošanai, kuri paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai tranzītam caur (2) to

Pievieno šādu 18. punktu:

“18. NODAĻA

Veselības sertifikāts

Ragiem un ragu produktiem, izņemot ragu miltus, un nagu un nagu produktiem, izņemot nagu miltus, kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai un kuri paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību vai tranzītam caur (2) to

Regulas XI pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“XI PIELIKUMS

Trešo valstu saraksti, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam

Trešās valsts iekļaušana kādā no šiem sarakstiem ir nepieciešams, bet nav pietiekams nosacījums attiecīgo produktu importam no konkrētās trešās valsts. Importam jāatbilst arī attiecīgajām dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības aizsardzības prasībām. Turpmāk minētie apraksti attiecas uz teritorijām vai to daļām, no kurām atļauts importēt konkrētus dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kā norādīts X pielikumā noteiktajos attiecīgajos dzīvnieku veselības sertifikātos vai deklarācijās.

I DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt pienu un piena produktus (veselības sertifikāts, 2. nodaļa)

Apstiprinātās trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2004/438/EK (1) I pielikumā.

II DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt pārstrādātas dzīvnieku olbaltumvielas (izņemot zivju miltus) (veselības sertifikāts, 1. nodaļa)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Komisijas Regulas (ES) Nr. 206/2010 (2) II pielikuma 1. daļā.

III DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt zivju miltus un zivju eļļu (veselības sertifikāts, 1. un 9. nodaļa)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Komisijas Lēmuma 2006/766/EK (3) II pielikumā.

IV DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt kausētus taukus (izņemot zivju eļļu) (veselības sertifikāts, 10.A un 10.B nodaļa)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā.

V DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt asiņu pagatavojumus un ko var izmantot kā barības materiālu (veselības sertifikāts, 4.B nodaļa)

A. Nagaiņu asiņu pagatavojumi

Trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām atļauts importēt attiecīgo sugu dzīvnieku visu kategoriju svaigu gaļu.

B. Citu sugu dzīvnieku asiņu pagatavojumi

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā.

VI DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus un asins pagatavojumus (izņemot tos, kas iegūti no zirgu dzimtas dzīvniekiem), kas paredzēti tehniskiem mērķiem, ieskaitot farmaceitiskos izstrādājumus (veselības sertifikāts, 4.C nodaļa un 8. nodaļa)

Asins pagatavojumi

Neapstrādāti nagaiņu asins pagatavojumi

Trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām atļauts importēt jebkuras mājlopu nagaiņu sugas svaigu gaļu un tikai minētās daļas 7. un 8. slejā norādītajā laika posmā,

—	(JP) Japāna

Neapstrādāti mājputnu un citu putnu sugu asins pagatavojumi

Trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas uzskaitītas Komisijas Regulas (EK) Nr. 798/2008 (4) I pielikuma 1. daļā,

—	(JP) Japāna

Neapstrādāti citu dzīvnieku asins pagatavojumi

Trešās valstis, kuras uzskaitītas vai nu Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā, vai Komisijas Regulas (EK) Nr. 119/2009 (5) I pielikuma 1. daļā,

—	(JP) Japāna

Apstrādāti jebkuras sugas asins pagatavojumi

Trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļā,

—	(JP) Japāna

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, ko paredzēts izmantot farmācijā

Trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

—	(JP) Japāna,

—	(PH) Filipīnas,

—	(TW) Taivāna.

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas paredzēti tehniskiem mērķiem, izņemot izmantošanu farmācijā Trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, no kurām ir atļauts attiecīgo sugu dzīvnieku minētās kategorijas svaigās gaļas imports, un tās trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļā.

VII.A DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus lolojumdzīvnieku barības ražošanai (veselības sertifikāts, 3.F nodaļa)

Dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti no zirgu dzimtas dzīvniekiem un liellopu, aitu, kazu un cūku sugu dzīvniekiem, ieskaitot saimniecībā audzētus un savvaļas dzīvniekus

Trešās valstis vai trešo valstu daļas, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām atļauts importēt minēto sugu dzīvnieku svaigu gaļu cilvēku uzturam.

B.	Izejmateriāls no mājputniem, ieskaitot skrējējputnus un savvaļas medījamos putnus Trešās valstis vai trešo valstu daļas, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauts importēt svaigu mājputnu gaļu.

C.	Izejmateriāls no zivīm Trešās valstis, kas uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

D.	Izejmateriāls no citiem savvaļas sauszemes zīdītājiem un zaķu dzimtas dzīvniekiem Trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 119/2009 I pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu.

VII.B DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt neapstrādātu lolojumdzīvnieku barību, kas paredzēta nosūtīšanai uz Eiropas Savienību tiešai tirdzniecībai vai dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus izbarošanai saimniecībās audzējamiem kažokzvēriem (veselības sertifikāts, 3.D nodaļa)

Trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu, un kur ir atļauta tikai neatkaulota gaļa.

Attiecībā uz izejmateriālu no zivīm — trešās valstis, kuras uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

VII.C DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt tādus dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājus izmantošanai lolojumdzīvnieku barības ražošanā, kas paredzēti nosūtīšanai uz Eiropas Savienību (veselības sertifikāts, 3.E nodaļa)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā vai Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu, un kur ir atļauta tikai neatkaulota gaļa.

Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes garšas uzlabotājiem no zivju materiāliem — trešās valstis, kuras uzskaitītas Lēmuma 2006/766/EK II pielikumā.

VIII DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt cūku sarus (veselības sertifikāts, 7.A un 7.B nodaļa)

A.	Attiecībā uz neapstrādātiem cūku sariem — trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un kuras vismaz 12 mēnešus pirms importēšanas datuma bijušas brīvas no Āfrikas cūku mēra.

B.	Attiecībā uz apstrādātiem cūku sariem — trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un kuras 12 mēnešus pirms importēšanas datuma nav bijušas brīvas no Āfrikas cūku mēra.

IX DAĻA

Trešu valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt pārstrādātus kūtsmēslus un pārstrādātu kūtsmēslu izstrādājumus augsnes apstrādei (veselības sertifikāts, 17. nodaļa)

Attiecībā uz pārstrādātiem kūtsmēsliem un pārstrādātu kūtsmēslu izstrādājumiem – trešās valstis, kuras uzskaitītas:

a)	Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā;

b)	Komisijas Lēmuma 2004/211/EK (6) I pielikumā vai

c)	Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā.

X DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt lolojumdzīvnieku barību un suņu košļājamās rotaļlietas (veselības sertifikāts, 3.A, 3.B un 3.C nodaļa)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

—	(JP) Japāna,

—	(EC) Ekvadora (7),

—	(LK) Šrilanka (8),

—	(TW) Taivāna (9).

XI DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt želatīnu, hidrolizētus proteīnus, kolagēnu, dikalcija fosfātu un trikalcija fosfātu (veselības sertifikāts, 11. un 12. nodaļa)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā, un šādas trešās valstis:

—	(KR) Dienvidkoreja (10)

—	(MY) Malaizija (10)

—	(PK) Pakistāna (10)

—	(TW) Taivāna (10).

XII DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt bišu produktus (veselības sertifikāts, 13. nodaļa)

Trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā.

XIII DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt zirgu dzimtas dzīvnieku asinis un asins pagatavojumus (veselības sertifikāts, 4.A nodaļa)

A.	Neapstrādātas asinis un asins pagatavojumi: trešās valstis vai trešo valstu daļas, kuras uzskaitītas Lēmuma 2004/211/EK I pielikumā, no kurām atļauts ievest zirgu dzimtas dzīvniekus vaislai un audzēšanai.

B.	Apstrādāti asins pagatavojumi: trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj zirgu dzimtas mājdzīvnieku svaigas gaļas importu.

XIV DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var ļaut importēt nagaiņu jēlādas un ādas (veselības sertifikāts, 5.A, 5.B un 5.C nodaļa)

A.	Attiecībā uz svaigām vai dzesinātām nagaiņu jēlādām un ādām — trešās valstis, kas minētas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu to pašu sugu dzīvnieku gaļu.

B.	Attiecībā uz apstrādātām nagaiņu jēlādām un ādām — trešās valstis vai trešo valstu daļas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā.

C.	Attiecībā uz apstrādātām atgremotāju jēlādām un ādām, kuras paredzētas nosūtīšanai uz Savienību un kuras turētas atsevišķi 21 dienu vai kuras pirms importēšanas pārvadā 21 dienu bez pārtraukuma — jebkura trešā valsts.

XV DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt medību trofejas (veselības sertifikāts, 6.A un 6.B nodaļa)

A.	Attiecībā uz apstrādātām putnu un nagaiņu medību trofejām, kas ir vienīgi kauli, ragi, nagi, briežragi, zobi, jēlādas vai ādas — jebkura trešā valsts.

Attiecībā uz putnu medību trofejām, kas sastāv no veselām neapstrādātām daļām — trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā un no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu mājputnu gaļu, un šādas valstis:

—	(GL) Grenlande,

—	(TN) Tunisija.

Attiecībā uz nagaiņu medību trofejām, kas sastāv no neapstrādātām veselām daļām — trešās valstis, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļas attiecīgajās slejās attiecībā uz svaigu nagaiņu gaļu, ieskaitot visus ierobežojumus, kas noteikti slejā īpašām piezīmēm par svaigu gaļu.

XVI DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt olu produktus, kas nav paredzēti cilvēku uzturam, bet var tikt izmantoti kā barības materiāls (veselības sertifikāts, 15. nodaļa)

Trešās valstis, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 206/2010 II pielikuma 1. daļā un trešās valstis vai trešo valstu daļas, no kurām dalībvalstis atļauj importēt svaigu mājputnu gaļu un kuras ir uzskaitītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā.

XVII DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis var atļaut importēt kaulus un kaulu produktus (izņemot kaulu miltus), ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus) un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus), ko paredzēts lietot kā organisko mēslojumu vai augsnes ielabotājus, izņemot kā barības materiālu (deklarācija, 16. nodaļa)

Jebkura trešā valsts.

XVIII DAĻA

Trešo valstu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj importēt ragus un ragu produktus (izņemot ragu miltus), un nagus un nagu produktus (izņemot nagu miltus), kas paredzēti organiskā mēslojuma vai augsnes ielabotāju ražošanai

Jebkura trešā valsts.

(1) OV L 154, 30.4.2004., 72. lpp.

(2) OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.

(3) OV L 320, 18.11.2006., 53. lpp.

(4) OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.

(5) OV L 39, 10.2.2009., 12. lpp.

(6) OV L 73, 11.3.2004., 1. lpp.

(7) Tikai lolojumdzīvnieku barība, kas ražota no zivīm.

(8) Tikai suņu košļājamās rotaļlietas no nagaiņu jēlādām un ādām.

(9) Tikai pārstrādāta lolojumdzīvnieku barība dekoratīvajām zivīm.

(10) Tikai želatīns.”

8.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/33

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/47/ES

(2010. gada 5. jūlijs),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 6. jūnija Direktīvu 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (1) un jo īpaši tās 8. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Ceļu satiksmes drošības, vides aizsardzības un taisnīgas konkurences interesēs ir svarīgi nodrošināt, lai izmantotos komerciālos transportlīdzekļus uzturētu atbilstošā kārtībā un pārbaudītu, nodrošinot to drošu darbību Eiropas Savienībā.

(2)	Direktīvā 2000/30/EK paredzētie standarti un metodes jāpielāgo saskaņā ar tehnikas attīstību, uzlabojot tehniskās pārbaudes uz ceļiem Eiropas Savienībā.

(3)	Lai samazinātu izmaksas un autovadītāju un pārvadātāju aizkavēšanu, pārbaudes nedrīkst pārsniegt samērīgu ilgumu.

(4)	Lai nodrošinātu atbilstību starp pārbaudes rezultātiem, katra pārbaudītā transportlīdzekļa defektiem un īpatnībām, jāizdod sīkāk izstrādāts standartizēts ziņojums par pārbaudi, kā noteikts 5. panta 1. punktā.

(5)	Tehniskās prasības atšķiras dažādās transportlīdzekļu kategorijās, ko nosaka tiesību akti par tipa apstiprinājumu (2). Ziņojums par pārbaudi attiecīgi jāgroza, lai atspoguļotu šīs transportlīdzekļu kategorijas.

(6)	Lai transportlīdzekļu identifikāciju padarītu uzticamāku, līdztekus transportlīdzekļa reģistrācijas numuram ziņojumā par pārbaudi jāietver arī transportlīdzekļa identifikācijas numurs (TIN).

(7)	Lai vienkāršotu inspektoru atklāto trūkumu reģistrēšanu, ziņojuma par pārbaudi otrā pusē jāietver pilns pārbaudāmo pozīciju saraksts.

(8)	Lai vēl vairāk uzlabotu tehniskās pārbaudes uz ceļiem, ņemot vērā tehnikas attīstību, pārbaudes metodes jāievieš katrai II pielikumā minētajai pozīcijai.

(9)	Papildus pozīcijām, kas saistītas ar drošumu, drošību un vides aizsardzību, pārbaudei jāietver arī transportlīdzekļa identifikācija, lai nodrošinātu pareizu pārbaužu un standartu pielietojumu, nodrošinot pārbaudes rezultātu reģistrēšanu un citu tiesisko prasību izpildi.

(10)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm pielāgošanas tehnikas attīstībai komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/40/EK 7. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2000/30/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības vēlākais līdz 2012. gada 1. janvārim. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 5. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 203, 10.8.2000., 1. lpp.

(2) II pielikums Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Direktīvas 2000/30/EK I un II pielikumu groza šādi.

Direktīvas I pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“I PIELIKUMS

(priekšpuse)

VEIDLAPAS PARAUGS ZIŅOJUMAM PAR TEHNISKO PĀRBAUDI UZ CEĻIEM AR KONTROLSARAKSTU

1.	Pārbaudes vieta …

Datums …

Laiks …

4.	Transportlīdzekļa valsts piederības zīme un reģistrācijas numurs …

5.	Transportlīdzekļa identifikācijas/TIN numurs …

 N2(a) (3,5 līdz 12 t)

 N3(a) (vairāk nekā 12 t)

 O3(a) (3,5 līdz 10 t)

 O4(a) (vairāk nekā 10 t)

 M2(a) (> 9 sēdekļi (b) līdz 5 t)

 M3(a) (> 9 sēdekļi (b) vairāk nekā 5 t)

 cita transportlīdzekļa kategorija (1. panta 3. punkts)

Transportlīdzekļa kategorija

Transporta uzņēmums

a)	nosaukums un adrese … …

b)	Kopienas licences numurs (c) (Regula (EK) Nr. 1072/2009) …

8.	Valstspiederība (autovadītājs) …

9.	Autovadītāja vārds, uzvārds …

10.

Kontrolsaraksts …

Pārbaudīts(d)

nav pārbaudīts

konstatēti defekti(e)

0)	identifikācija(f)



1)	bremžu iekārta



2)	stūres mehānisms(f)



3)	redzamība(f)



4)	apgaismes iekārtas un elektrosistēma(f)



5)	asis, riteņi, riepas, balstiekārta(f)



6)	šasija un uz šasijas stiprinātas detaļas(f)



7)	cits aprīkojums, tostarp tahogrāfs(f) un ātruma ierobežošanas ierīce



8)	traucējumi, tostarp emisijas un degvielas un/vai eļļas noplūde



11.	Pārbaudes rezultāts: Aizliegums izmantot transportlīdzekli, kam ir nopietni defekti 

12.	Dažādi/piezīmes: …

13.

Iestāde/ierēdnis vai inspektors, kas veicis pārbaudi

Paraksts:

Pārbaudošā iestāde/ierēdnis vai inspektors

…

Autovadītājs

…

Piezīmes:

(a)	Transportlīdzekļa kategorija saskaņā ar Direktīvas 2007/46/EK II pielikumu (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).

(b)	Sēdvietu skaits, ieskaitot autovadītāja sēdekli (reģistrācijas apliecības S.1. punkts).

(c)	Ja pieejams.

(d)	“Pārbaudīts” nozīmē, ka pārbaudīta vismaz viena vai vairākas šīs grupas pārbaudāmās pozīcijas, kas uzskaitītas II pielikumā Direktīvai 2009/40/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/48/ES.

(e)	Otrā pusē norādītie defekti.

(f)	Pārbaudes metodes un defektu novērtēšanas pamatnostādnes saskaņā ar II pielikumu Direktīvai 2009/40/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/48/ES.

(otra puse)

0. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1.	Reģistrācijas numura zīmes

0.2.	Transportlīdzekļa identifikācijas/šasijas/sērijas numurs

1. BREMŽU IEKĀRTA

1.1.	Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedāļa ass

1.1.2.

Pedāļa stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, izplūdes vārsti, regulatori)

1.1.8.

Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)

1.1.9.

Cilindra spiedtvertne

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

1.1.11.

Stingie bremžu cauruļvadi

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

1.1.13.

Bremžu uzlikas

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi

1.1.16.

Bremžu pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

1.1.17.

Bremžu spēku regulators

1.1.18.

Atsperes regulēšanas mehānismi un indikatori

1.1.19.

Bremzēšanas palēninātājs (ja tāds ir vai tādam jābūt)

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgizvadi

1.2.	Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

1.2.2.

Efektivitāte

1.3.	Papildu (avārijas) bremžu darbības rādītāji un efektivitāte

1.3.1.

Darbības rādītāji

1.3.2.

Efektivitāte

1.4.	Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbības rādītāji

1.4.2.

Efektivitāte

1.5.	Bremzēšanas palēninātāja darbības rādītāji

1.6.	Bremžu pretbloķēšanas sistēma

2. STŪRES MEHĀNISMS

2.1.	Mehāniskais stāvoklis

2.1.1.

Stūres mehānisma stāvoklis

2.1.2.

Stūres mehānisma korpusa stiprinājums

2.1.3.

Stūres mehānisma savienojumu stāvoklis

2.1.4.

Stūres mehānisma savienojumu darbība

2.1.5.

Stūres pastiprinātājs

2.2.	Stūres rats un statnis

2.2.1.

Stūres rata stāvoklis

2.2.2.

Stūres statnis

2.3.	Stūres brīvgājiens

2.4.	Stūres rata regulējums

2.5.	Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta

3. REDZAMĪBA

3.1.	Redzamības lauks

3.2.	Stikla stāvoklis

3.3.	Atpakaļskata spoguļi

3.4.	Vējstikla tīrītāji

3.5.	Vējstikla apskalotāji

3.6.	Pretaizsvīšanas ierīce

4. LAMPAS, ATSTAROTĀJI, ELEKTROIEKĀRTAS

4.1.	Priekšējie lukturi

4.1.1.

Stāvoklis un darbība

4.1.2.

Centrējums

4.1.3.

Pārslēgšana

4.1.4.

Atbilstība prasībām

4.1.5.

Izlīdzināšanas ierīces

4.1.6.

Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce

4.2.	Priekšējie un pakaļējie gabarītgaismas lukturi, sānu gabarītgaismas un kontūrgaismu lukturi

4.2.1.

Stāvoklis un darbība

4.2.2.

Pārslēgšana

4.2.3.

Atbilstība prasībām

4.3.	Bremžu signāllukturi

4.3.1.

Stāvoklis un darbība

4.3.2.

Pārslēgšana

4.3.3.

Atbilstība prasībām

4.4.	Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

4.4.1.

Stāvoklis un darbība

4.4.2.

Pārslēgšana

4.4.3.

Atbilstība prasībām

4.4.4.

Mirgošanas frekvence

4.5.	Priekšējie un pakaļējie miglas lukturi

4.5.1.

Stāvoklis un darbība

4.5.2.

Centrējums

4.5.3.

Pārslēgšana

4.5.4.

Atbilstība prasībām

4.6.	Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1.

Stāvoklis un darbība

4.6.2.

Pārslēgšana

4.6.3.

Atbilstība prasībām

4.7.	Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1.

Stāvoklis un darbība

4.7.2.

Atbilstība prasībām

4.8.	Pakaļējie atstarotāji, pamanāmības zīmes un pakaļējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1.

Stāvoklis

4.8.2.

Atbilstība prasībām

4.9.	Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori

4.9.1.

Stāvoklis un darbība

4.9.2.

Atbilstība prasībām

4.10.

Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

4.11.

Elektriskie vadi

4.12.

Izvēles lukturi un atstarotāji

4.13.

Akumulators

5. ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1.

Asis

5.1.1.

Asis

5.1.2.

Pusass šarnīri

5.1.3.

Riteņu gultņi

5.2.	Riteņi un riepas

5.2.1.

Atbalsta riteņa rumba

5.2.2.

Riteņi

5.2.3.

Riepas”

5.3.	Balstiekārtas sistēma

5.3.1.

Atsperes un stabilizators

5.3.2.

Amortizatori

5.3.3.

Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci

5.3.4.

Piekares šarnīri

5.3.5.

Pneimatiskā balstiekārta

6. ŠASIJA UN UZ ŠASIJAS STIPRINĀTAS DETAĻAS

6.1.	Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1.

Vispārīgais stāvoklis

6.1.2.

Izplūdes caurules un klusinātāji

6.1.3.

Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules)

6.1.4.

Buferi, sānu drošības konstrukcija un pakaļējā apakšā pabraukšanas aizsardzība

6.1.5.

Rezerves riteņa balsts

6.1.6.

Sakabes mehānismi un vilkšanas aprīkojums

6.1.7.

Pārnesumkārba

6.1.8.

Dzinēja stiprinājumi

6.1.9.

Dzinēja darbības rādītāji

6.2.	Kabīne un virsbūve

6.2.1.

Stāvoklis

6.2.2.

Stiprinājums

6.2.3.

Durvis un rokturslēgi

6.2.4.

Grīda

6.2.5.

Vadītāja sēdeklis

6.2.6.

Citi sēdekļi

6.2.7.

Braukšanas vadības ierīces

6.2.8.

Kabīnes kāpšļi

6.2.9.

Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

6.2.10.

Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

7. CITS APRĪKOJUMS

7.1.	Drošības jostas/sprādzes

7.1.1.

Stiprinājuma drošība

7.1.2.

Stāvoklis

7.1.3.

Drošības jostas slodzes ierobežotājs

7.1.4.

Drošības jostu nospriegotāji

7.1.5.

Drošības spilvens

7.1.6.

Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS)

7.2.	Ugunsdzēšamais aparāts

7.3.	Slēdži un pretaizdzīšanas ierīce

7.4.	Brīdinājuma trijstūris

7.5.	Pirmās palīdzības piederumi

7.6.	Riteņa atbalstķīļi

7.7.	Skaņas signālierīce

7.8.	Spidometrs

7.9.

Tahogrāfs

7.10.

Ātruma ierobežošanas ierīce

7.11.

Odometrs

7.12.

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC)

8. TROKSNIS

8.1.	Trokšņa slāpēšanas sistēma

8.2.	Izplūdes gāzu emisija

8.2.1.

Benzīna dzinēju emisija

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

8.2.1.2.

Gāzu emisija

8.2.2.

Dīzeļdzinēja emisija

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

8.2.2.2.

Dūmu blīvums

8.3.	Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

8.4.	Citas ar vidi saistītas pozīcijas

8.4.1.

Redzami dūmi

8.4.2.

Šķidrumu noplūdes

Direktīvas II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“II PIELIKUMS

SATURS

IEVADS

2.	PĀRBAUDES PRASĪBAS

1.	Bremžu iekārta

8.	Traucējumi

1. IEVADS

Pielikumā atspoguļoti bremžu sistēmu un gāzveida izmešu testēšanas un/vai pārbaudes noteikumi tehnisko pārbaužu laikā uz ceļiem. Tehnisko pārbaužu laikā uz ceļiem aprīkojuma izmantošana nav obligāta. Tomēr aprīkojuma izmantošana uzlabo pārbaužu kvalitāti, un ir ieteicams iespēju robežās izmantot aprīkojumu.

Pozīcijas, ko var pārbaudīt, vienīgi izmantojot aprīkojumu, apzīmētas ar (A).

Ja norādīts, ka pārbaude ir vizuāla, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgais objekts ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams, arī jāpārbauda ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi piemēroti pārbaudes veidi, nelietojot aprīkojumu.

2. PĀRBAUDES PRASĪBAS

Tehniskā pārbaude uz ceļiem var attiekties uz turpmāk uzskaitītām pozīcijām un metodēm. Defekti ir iespējamo bojājumu piemēri.

Pozīcija

Metode

Defekts

1. BREMŽU IEKĀRTA

1.1.

Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedāļa ass

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.

a)	Ass pārāk stingra.

b)	Pārmērīgs nolietojums vai brīvgājiens.

1.1.2.

Pedāļa stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.

a)	Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.

b)	Nepietiekami brīva bremžu pedāļa atgriešanās sākumstāvoklī.

c)	Nav bremzes pedāļa neslīdīga pārklājuma, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

Vizuāla detaļu pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbaudiet laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību, un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena pazemināšanas vārsta darbību.

a)	Spiediens/vakuums nav pietiekams vismaz diviem bremžu iedarbināšanas gadījumiem pēc signālierīces ieslēgšanās (vai mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

b)	Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām (7).

c)	Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena pazemināšanas vārsts nedarbojas.

d)	Gaisa noplūde rada būtisku spiediena krišanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.

e)	Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Darbības pārbaude.

Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce.

b)	Vadības ierīces nepietiekams stiprinājums uz vārsta vai nepietiekams vārsta stiprinājums.

c)	Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā.

d)	Neapmierinoša darbība.

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Sprūdrats nenotur pietiekami.

b)	Pārmērīgs nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā.

c)	Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.

d)	Aktivators pazudis, bojāts vai nedarbojas.

e)	Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, izplūdes vārsti, regulatori)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.

b)	Pārmērīga eļļas noplūde kompresorā.

c)	Nepietiekams vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

d)	Hidrauliskā šķidruma noplūde

1.1.8.

Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)

Atvienojiet un no jauna pievienojiet visas bremžu sistēmas sakabes ierīces starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

a)	Bojāts krāns vai pašizolējošais vārsts.

b)	Nepietiekams krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

c)	Pārmērīgas noplūdes.

d)	Nepareizi savienots vai nav savienots nepieciešamajās vietās.

e)	Nepareiza darbība.

1.1.9.

Cilindra spiedtvertne

Vizuāla pārbaude.

a)	Bojājums, korozija vai noplūde cilindra spiedtvertnē.

b)	Nedarbojas drenāžas ierīce.

c)	Nepietiekams cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Pastiprinātāja bojājums vai nepietiekama darbība.

b)	Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

c)	Nepietiekami nostiprināts galvenais cilindrs.

d)	Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums.

e)	Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa.

f)	Bremžu šķidruma signāllampiņa spīd vai bojāta.

g)	Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.

1.1.11.

Stingie bremžu cauruļvadi

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Ievērojams bojājuma vai lūzuma risks.

b)	Noplūde no cauruļvadiem vai savienojumiem.

c)	Cauruļvadu bojājums vai pārmērīga korozija.

d)	Nepareizs cauruļvadu novietojums.

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Ievērojams bojājuma vai lūzuma risks.

b)	Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.

c)	Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem.

d)	Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.

e)	Šļūteņu porainums.

1.1.13.

Bremžu uzlikas

Vizuāla pārbaude.

a)	Pārmērīgs uzliku nolietojums.

b)	Uzliku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)	Uzliku nav.

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

Vizuāla pārbaude.

a)	Trumuļu vai disku pārmērīgs nolietojums, korozija vai robojums, vai plaisas, nestabilitāte vai lūzumi.

b)	Trumuļu vai disku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)	Trumuļa vai diska nav.

d)	Nepietiekami nostiprināta aizmugurējā plāksne.

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Trošu bojājumi vai samezglojumi.

b)	Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.

c)	Nestabils trošu vai vilcējstieņu savienojums.

d)	Troses vadīklas bojājums.

e)	Bremžu sistēmas brīvas kustības ierobežojums.

f)	Nenormāla sviru, vilcējstieņu, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

1.1.16.

Bremžu pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Pievada plaisas vai bojājumi.

b)	Noplūde pievadā.

c)	Nepietiekams vai nepareizs pievada stiprinājums.

d)	Pārmērīga pievada korozija.

e)	Nepietiekams vai pārmērīgs funkcionējošā virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

f)	Nav putekļu vāciņa, vai tas ir pārmērīgi bojāts.

1.1.17.

Bremžu spēku regulators

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Savienojuma bojājums.

b)	Nepareizs savienojuma regulējums.

c)	Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

d)	Regulatora nav.

e)	Nav datu plāksnītes.

f)	Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām (7).

1.1.18.

Atsperes regulēšanas mehānismi un indikatori

Vizuāla pārbaude.

a)	Regulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai nenormāls kustīgums, pārmērīgs nolietojums vai nepareizs regulējums.

b)	Regulēšanas mehānisma bojājums.

c)	Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.

1.1.19.

Bremzēšanas palēninātājs (ja tāds ir vai tādam jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)	Nepareizi savienojumi vai stiprinājumi.

b)	Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

Atvienojiet bremžu sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas nedarbojas automātiski.

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

Vizuāla pārbaude.

a)	Citu sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, kaltētāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas negatīvi ietekmē bremžu sistēmu.

b)	Pārmērīga gaisa vai antifrīza noplūde.

c)	Nepietiekams jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

d)	Neatbilstošs detaļas remonts vai pārveidojums.

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgizvadi (ja tādi ir vai tādiem jābūt)

Vizuāla pārbaude.

Nav.

b)	Bojājums, iekārta nelietojama vai konstatēta noplūde.

1.2.

Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

(A)

Tests ar statisko bremžu testa iekārtu, pakāpeniski palielinot līdz maksimālajam spēkam.

a)	Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)	Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass.

c)	Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).

d)	Kāda riteņa bremžu darbības nenormāla aizkavēšanās.

e)	Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.

1.2.2.

Efektivitāte

(A)

Tests ar statisko bremžu testa iekārtu ar papildu svaru.

a)	Neuzrāda vismaz šādas minimālas vērtības:

b)	M1, M2 un M3 kategorija – 50 % (1)

c)	N1 kategorija – 45 %

d)	N2 un N3 kategorija – 43 % (2)

e)	O2, O3 un O4 kategorija – 40 % (3)

1.3.

Papildu (avārijas) bremžu darbības rādītāji un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1.

Darbības rādītāji

(A)

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.1. punktā.

a)	Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)	Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass.

c)	Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).

1.3.2.

Efektivitāte

(A)

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta 1.2.2. punktā.

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (4) no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes.

1.4.

Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbības rādītāji

(A)

Pārbaudīt bremzi uz statiskās bremžu testa iekārtas.

Bremze nedarbojas uz viena vai vairākiem riteņiem.

1.4.2.

Efektivitāte

(A)

Tests ar statisko bremžu testa iekārtu ar papildu svaru.

Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients nav vismaz 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – vismaz 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām.

1.5.	Bremzēšanas palēninātāja darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbaudiet, vai sistēma darbojas.

a)	Efektivitāte nemainās pakāpeniski (nav piemērojams dzinēja bremžu sistēmām).

b)	Sistēma nedarbojas.

1.6.	Bremžu pretbloķēšanas sistēma

Signālierīces vizuāla pārbaude.

a)	Signālierīces nepareiza darbība.

b)	Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

8. TRAUCĒJUMI

8.2.

Izplūdes gāzu emisija

8.2.1.

Benzīna dzinēju emisija

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)	Nav vai acīmredzami bojāta ražotāja uzstādītā emisijas kontroles iekārta.

b)	Noplūdes, kas var būtiski ietekmēt emisijas mērījumus.

8.2.1.2.

Gāzu emisija

(A)

Mērījums ar izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām (7). Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar piemērotām iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām, var pārbaudīt izplūdes sistēmas darbības pareizību, attiecīgi nolasot ierīces rādījumu un pārbaudot OBD sistēmas darbības pareizību, emisijas mērījumu vietā, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja apstākļu nosacījumiem un citām prasībām (7) un ievērojot atbilstošu pielaidi.

Alternatīva iespēja ir mērījumus veikt ar attālās uzrādes līdzekļiem un apstiprināt, izmantojot standarta testēšanas metodes.

a)	Gāzu emisija pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija:

transportlīdzekļiem bez emisiju vadības sistēmas

—

4,5 % vai

—

3,5 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (7).

transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu

—	tukšgaitā: 0,5 %

—	pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,3 % vai

—	tukšgaitā: 0,3 % (5)

—	pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,2 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (7).

c)	Lambda ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

d)	OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.

e)	Attālās uzrādes mērījumos redzama nesaderība.

8.2.2.

Dīzeļdzinēja emisija

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)	Nav vai acīmredzami bojāta ražotāja uzstādītā emisijas kontroles iekārta.

b)	Noplūdes, kas var būtiski ietekmēt emisijas mērījumus.

8.2.2.2.

Dūmu blīvums

(A)

a)	Izplūdes gāzu dūmu daudzums brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs.

Transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana

1.	Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai dzinējs ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

Priekšnoteikumi:

dzinējs ir pilnīgi silts, piemēram, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja tā ir zemāka, vai ja dzinēja bloka temperatūra, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa, ir vismaz līdzvērtīga. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, dzinēja normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot dzinēja dzesējošo ventilatoru;

ii)	izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi.

Pārbaudes metode

1.	Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas dzinējam un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļdzinējiem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

2.	Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā dzinējs pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot dzinēja apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam M2, M3, N2 vai N3 transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

Transportlīdzekļus noraida tikai tad, ja vismaz pēdējo triju brīvā paātrinājuma ciklu vidējais aritmētiskais pārsniedz robežvērtību. To var aprēķināt, neievērojot mērījumus, kuri būtiski atšķiras no izmērītā vidējā vai arī no citu statistisko aprēķinu rezultāta, kurā ņem vērā mērījumu izkliedi. Dalībvalstis var ierobežot testa ciklu skaitu.

Nevajadzīgas testēšanas novēršanai dalībvalstis var noraidīt tādus transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā paātrinājuma cikliem vai pēc attīrīšanas cikliem būtiski pārsniedz robežvērtības. Lai līdzīgi novērstu nevajadzīgu testēšanu, dalībvalstis apstiprina transportlīdzekļus, kuru izmērītie lielumi mazāk nekā pēc trīs brīvā cikla paātrinājumiem vai pēc tīrīšanas cikliem ir daudz zemāki nekā robežvērtības.

Alternatīva iespēja ir mērījumus veikt ar attālās uzrādes līdzekļiem un apstiprināt, izmantojot standarta testēšanas metodes.

a)	Transportlīdzekļiem, kas pirmo reizi reģistrēti vai nodoti ekspluatācijai pēc datuma, kas norādīts prasībās (7), dūmu daudzums pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (7) neļauj izmantot atsauces vērtības

—	dzinējiem bez turbopūtes: 2,5 m-1,

—	dzinējiem ar turbopūti: 3,0 m-1 vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās (7), pirmo reizi reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās (7) norādītā datuma,

—	1,5 m-1 (6).

c)	Attālās uzrādes mērījumos redzama nesaderība.

(1) 48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

(2) 45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai pēc datuma, kurš noteikts noteikumos (), atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

(3) 43 % puspiekabēm un piekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai pēc datuma, kurš noteikts noteikumos (), atkarībā no tā, kas ir vēlāk.

(4) 2,2 m/s2 N1, N2 un N3 transportlīdzekļiem.

(5) Tipa apstiprinājums atbilstoši ierobežojumiem, kuri minēti A vai B rindiņā, I pielikuma 5.3.1.4. punktā, Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/69/EK vai vēlāk, vai transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts vai nodots ekspluatācijā pēc 2002. gada 1. jūlija.

(6) Tipa apstiprinājums atbilstoši ierobežojumiem, kuri minēti B rindiņā, I pielikuma 5.3.1.4. punktā, Direktīvā 70/220/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 98/69/EK vai vēlāk; B1, B2 vai C rindiņā, I pielikuma 6.2.1. punktā, Direktīvā 88/77/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 1999/96/EK vai vēlāk, vai transportlīdzeklis pirmo reizi reģistrēts vai nodots ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

(7) “Prasības” izklāstītas tipa apstiprinājuma prasībās datumā, kad veikta pirmā reģistrācija vai pirmā nodošana ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas saistībās vai reģistrācijas valsts tiesību aktos.”

8.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/47

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2010/48/ES

(2010. gada 5. jūlijs),

ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (1) un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Ceļu satiksmes drošības, vides aizsardzības un taisnīgas konkurences interesēs ir svarīgi nodrošināt izmantoto transportlīdzekļu uzturēšanu atbilstošā kārtībā un pārbaudes, lai bez īpašiem pasliktinājumiem visā to aprites cikla laikā saglabātu tipa apstiprinājumā noteiktos darbības rādītājus.

(2)	Standartiem un metodēm, kas minētas Direktīvas 2009/40/EK 6. panta 1. punktā, jābūt sīkāk noteiktām un pielāgotām, atspoguļojot tehnikas attīstību, lai rentablā veidā uzlabotu mehānisko transportlīdzekļu tehniskās apskates Eiropas Savienībā.

(3)	Jāņem vērā divu projektu, Autofore (2) un Idelsy (3), secinājumi, kuros nesen pētītas tehnisko apskašu turpmākās iespējas, un atvērta un uz faktiem balstīta dialoga ar ieinteresētajām personām rezultāti.

(4)	Pašreizējā transportlīdzekļu tehnoloģiju attīstības posmā nepieciešams pārbaudāmo pozīciju sarakstā iekļaut elektroniskās sistēmas.

(5)	Lai panāktu tehnisko apskašu pilnīgāku saskaņotību, katrai pozīcijai jānosaka testēšanas metodes.

(6)	Lai veicinātu pilnīgāku saskaņotību un standartu konsekvenci, visām pārbaudāmajām pozīcijām jāizveido papildināms galveno bojājumu cēloņu saraksts, kāds jau izstrādāts bremžu sistēmām.

(7)	Tehniskajās apskatēs jāietver visas attiecīgās pozīcijas, kas atbilst pārbaudāmā transportlīdzekļa konstrukcijas, uzbūves un aprīkojumam īpatnībām. Tādēļ, ja nepieciešams, jāpievieno īpašas prasības konkrētām transportlīdzekļu kategorijām.

(8)

Dalībvalstis attiecina periodisko apskašu prasību saskaņā ar Direktīvas 2009/40/EK 5. panta e) punktu uz citām transportlīdzekļu kategorijām. Lai veicinātu tehnisko apskašu saskaņotību, jāietver šo transportlīdzekļu kategoriju metodes un standarti. Testēšana jāveic ar patlaban pieejamajiem paņēmieniem un ierīcēm, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa detaļas demontāžai vai noņemšanai.

(9)	Papildus rādītājiem, kas saistīti ar drošumu, drošību un vides aizsardzību, apskatei jāietver arī transportlīdzekļa identifikācija, lai nodrošinātu pareizu testēšanu un standartu izmantošanu, nodrošinot apskašu rezultātu reģistrēšanu un citu tiesisko prasību ieviešanu.

(10)	Lai sekmētu iekšējā tirgus darbību un uzlabotu tehnisko apskašu metodes, šo apskašu rezultātiem jābūt norādītiem transportlīdzekļa tehnisko apskašu apliecībās, atspoguļojot konkrētus pamatelementus.

(11)	Jāturpina alternatīvu testēšanas procedūru izstrādāšana, lai pārbaudītu transportlīdzekļu ar dīzeļmotoru tehnisko stāvokli, jo īpaši attiecībā uz NOx un cieto daļiņu emisijām, ņemot vērā jaunās emisiju pēcattīrīšanas sistēmas.

(12)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Direktīvas par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm pielāgošanas tehnikas attīstībai komiteja, kura izveidota atbilstīgi Direktīvas 2009/40/EK 7. pantam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2009/40/EK I pielikumu groza saskaņā ar šīs direktīvas pielikumu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai ne vēlāk kā līdz 2011. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības, izņemot II pielikuma 3. panta noteikumus, kurus piemēro no 2013. gada 31. decembra. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2010. gada 5. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.

(2) Autofore pētījums par nākotnes iespējām tehnisko apskašu ieviešanā Eiropas Savienībā, http://ec.europa.eu/transport/roadsafety/publications/projectfiles/autofore_en.htm

(3) IDELSY jeb Iniciatīva mehānisko transportlīdzekļu elektrosistēmu diagnostikai periodiskās tehniskajās apskatēs, http://ec.europa.eu/transport/roadsafety/publications/projectfiles/idelsy_en.htm

PIELIKUMS

Direktīvas 2009/40/EK II pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“II PIELIKUMS

OBLIGĀTI PĀRBAUDĀMĀS POZĪCIJAS

SATURS

Ievads

2.	Pārbaudes joma

3.	Tehniskās apskates apliecība

4.	Apskates obligātās prasības

0.	Transportlīdzekļa identifikācija

1.	Bremžu iekārta

2.	Stūres mehānisms

Redzamība

4.	Lukturi, atstarotāji un elektroiekārta

5.	Asis, riteņi, riepas, balstiekārta

6.	Šasija un šasijas detaļas

7.	Cits aprīkojums

8.	Traucējumi

9.	Papildu pārbaudes pasažieru transportlīdzekļiem M2 un M3

1. IEVADS

Šajā pielikumā identificētas pārbaudāmās transportlīdzekļu sistēmas un komponenti; aprakstīta to testēšanas metode un kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai transportlīdzeklis ir pieņemamā tehniskā stāvoklī.

Ja konstatē, ka transportlīdzeklim ir bojājums kādā no turpmāk uzskaitītajām pozīcijām, dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpieņem procedūra, saskaņā ar ko izvirza nosacījumus, ar kādiem transportlīdzekli drīkst ekspluatēt līdz nākamai tehniskajai apskatei.

Apskatē jāpārbauda vismaz turpmāk uzskaitītās pozīcijas, ja tās ir daļa no attiecīgajā dalībvalstī testējamā transportlīdzekļa obligātā aprīkojuma.

Testēšana jāveic ar patlaban pieejamiem paņēmieniem un iekārtām, neizmantojot instrumentus kādas transportlīdzekļa detaļas demontāžai vai noņemšanai.

Periodiskās transportlīdzekļu apskates laikā visas norādītās pozīcijas jāuzskata par obligātām, izņemot pozīcijas, kas apzīmētas ar (X), kas saistītas ar transportlīdzekļa tehnisko stāvokli un tā piemērotību izmantošanai uz ceļa, bet nav uzskatāmas par būtiskām periodiskās apskates laikā.

“Bojājuma cēloņi” nepiemēro gadījumos, kad tie attiecas uz prasībām, kas nav aprakstītas atbilstošos transportlīdzekļu apstiprināšanas tiesību aktos pirmās reģistrācijas laikā, pirmo reizi nododot ekspluatācijā vai modernizēšanas prasībās.

Ja noteikta vizuāla pārbaude, tas nozīmē, ka inspektoram attiecīgā pozīcija ne tikai jāapskata, bet, ja iespējams, arī jāpārbauda ar rokām, jānovērtē skaņa vai jāizmanto citi inspekcijas paņēmieni, nelietojot aprīkojumu.

2. PĀRBAUDES JOMA

Apskatē pārbauda vismaz turpmāk minētās pozīcijas, ja tās ir daļa no apskatāmā transportlīdzekļa uzstādītā aprīkojuma.

0)	Transportlīdzekļa identifikācija

1)	Bremžu iekārta

2)	Stūres mehānisms

Redzamība

4)	Apgaismes iekārtas un elektrosistēmas detaļas

5)	Asis, riteņi, riepas, balstiekārta

6)	Šasija un šasijas detaļas

7)	Cits aprīkojums

8)	Traucējumi

9)	Papildu pārbaudes pasažieru transportlīdzekļiem M2 un M3

3. TEHNISKĀS APSKATES APLIECĪBA

Pārvadātāji vai autovadītāji rakstiski jāinformē par bojājumiem, apskates rezultātu un juridiskām sekām.

Tehniskās apskates apliecībā, ko izsniedz obligātajā periodiskajā transportlīdzekļa apskatē, iekļauj vismaz šādus datus:

1)	TIN numurs;

2)	reģistrācijas zīmes numurs un reģistrācijas valsts simbols;

3)	apskates vieta un datums;

4)	odometra nolasījums apskates laikā, ja pieejams;

5)	transportlīdzekļa klase, ja pieejama;

6)	identificētie defekti (ieteicams ievērot šā pielikuma 5. punkta numerācijas kārtību) un to kategorija;

7)	transportlīdzekļa vispārīgs novērtējums;

8)	nākamās periodiskās apskates datums (ja šī informācija nav sniegta citādā veidā);

9)	tehniskās apskates organizācijas nosaukums un par apskati atbildīgā inspektora paraksts vai identifikācija.

4. APSKATES OBLIGĀTĀS PRASĪBAS

Apskatē pārbauda vismaz turpmāk uzskaitītās pozīcijas un izmanto turpmāk uzskaitītos obligātos standartus un metodes. Bojājuma cēloņi ir iespējamo defektu piemēri.

Ieraksts

Metode

Bojājuma cēloņi

0. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1.	Reģistrācijas numura zīmes ja noteikts prasībās (8)

Vizuāla pārbaude.

a)	Numura plāksnes(-šņu) nav, vai tā (tās) ir nepareizi nostiprināta(-as)/piestiprināta(-as) tā, ka var nokrist.

b)	Marķējuma nav, vai arī tas nav salasāms.

c)	Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem.

0.2.	Transportlīdzekļa identifikācijas šasijas/sērijas numurs

Vizuāla pārbaude.

a)	Numura nav, vai arī to nevar atrast.

b)	Nepilnīgs, nesalasāms.

c)	Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem.

1. BREMŽU IEKĀRTA

1.1.	Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedālis/rokas rokas sviras ass

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.

a)	Ass pārāk stingra.

b)	Pārmērīgs nolietojums vai brīvgājiens.

1.1.2.

Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

Piezīme: transportlīdzekļi ar bremžu pastiprinātāja sistēmu jāpārbauda ar izslēgtu dzinēju.

a)	Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.

b)	Nepietiekami brīva bremžu pedāļa atgriešanās sākumstāvoklī.

c)	Nav bremzes pedāļa neslīdīga pārklājuma, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

Vizuāla detaļu pārbaude pie normāla darba spiediena. Pārbaudiet laiku, kas nepieciešams, lai vakuuma vai gaisa spiediens sasniegtu drošu darba vērtību un signālierīces, daudzkontūru aizsargvārsta un spiediena izlīdzināšanas vārsta darbību.

a)	Spiediens/vakuums nav pietiekams vismaz diviem bremžu iedarbināšanas gadījumiem pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

b)	Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām (8)

c)	Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts nedarbojas.

d)	noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.

e)	Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Darbības pārbaude.

Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce.

b)	Vadības ierīces vaļīgs stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums.

c)	Vaļīgi savienojumi vai noplūde sistēmā.

d)	Neapmierinoša darbība.

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Sprūdrats nenotur pietiekami.

b)	Pārmērīgs nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā.

c)	Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.

d)	Aktivators pazudis, bojāts vai nedarbojas.

e)	Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, izplūdes vārsti, regulatori)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.

b)	Pārmērīga eļļas noplūde kompresorā.

c)	Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums.

d)	Hidrauliskā šķidruma noplūde.

1.1.8.

Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)

Atvienojiet un pievienojiet bremžu sistēmas sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

a)	Bojāts krāns vai pašizolējošais vārsts.

b)	Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

c)	Pārmērīgas noplūdes.

d)	Nepareiza darbība.

1.1.9.

Cilindra spiedtvertne

Vizuāla pārbaude.

a)	Bojājums, korozija vai noplūde cilindra spiedtvertnē.

b)	Nedarbojas drenāžas ierīce.

c)	Vaļīgs cilindra spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Pastiprinātāja bojājums vai nepietiekama darbība.

b)	Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

c)	Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs.

d)	Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums.

e)	Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa.

f)	Bremžu šķidruma signāllampiņa spīd vai bojāta.

g)	Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.

1.1.11.

Stingie bremžu cauruļvadi

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Ievērojams trūkuma vai lūzuma risks.

b)	Noplūde no cauruļvadiem vai savienojumiem.

c)	Cauruļvadu bojājums vai pārmērīga korozija.

d)	Nepareizs cauruļvadu novietojums.

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Ievērojams trūkuma vai lūzuma risks.

b)	Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.

c)	Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem.

d)	Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.

e)	Šļūteņu porainums.

1.1.13.

Bremžu uzlikas

Vizuāla pārbaude.

a)	Pārmērīgs uzliku nolietojums.

b)	Uzliku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)	Nav uzlikas.

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

Vizuāla pārbaude.

a)	Trumuļu vai disku pārmērīgs nolietojums, pārmērīgs robojums, plaisas, nestabilitāte vai lūzumi.

b)	Trumuļu vai disku piesārņojums (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)	Nav trumuļa vai diska.

d)	Vaļīgi nostiprināta aizmugurējā plāksne.

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Trošu bojājumi vai samezglojumi.

b)	Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.

c)	Vaļīgs trošu vai vilcējstieņu savienojums.

d)	Troses vadīklas bojājums.

e)	Bremžu sistēmas brīvas kustības ierobežojums.

f)	Nenormāla sviru, vilcējstieņu, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

1.1.16.

Bremžu piedziņa (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Piedziņas plaisas vai bojājumi.

b)	Piedziņas noplūde.

c)	Vaļīgs vai nepareizs piedziņas stiprinājums.

d)	Pārmērīga piedziņas korozija.

e)	Nepietiekams vai pārmērīgs funkcionējošā virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

f)	Nav putekļu vāciņa, vai tas ir pārmērīgi bojāts.

1.1.17.

Bremžu spēku regulators

Detaļu vizuāla pārbaude, bremžu sistēmai darbojoties.

a)	Savienojuma bojājums.

b)	Nepareizs savienojuma regulējums.

c)	Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

d)	Regulatora nav.

e)	Nav datu plāksnītes.

f)	Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām (8)

1.1.18.

Atsperes regulēšanas mehānismi un indikatori

Vizuāla pārbaude.

a)	Regulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai nenormāls kustīgums, pārmērīgs nolietojums vai nepareizs regulējums.

b)	Regulēšanas mehānisma bojājums.

c)	Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.

1.1.19.

Papildbremzes (ja tādas ir vai tādām jābūt)

Vizuāla pārbaude.

a)	Vaļīgi savienojumi vai stiprinājumi.

b)	Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

Atvienojiet bremžu sakabes ierīci starp velkošo transportlīdzekli un piekabi.

Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas nedarbojas automātiski.

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

Vizuāla pārbaude.

a)	Citas sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, kaltētāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, radot apgrieztu ietekmi uz bremžu sistēmu.

b)	Gaisa vai antifrīza noplūde.

c)	Vaļīgs jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

d)	Neatbilstošs detaļas remonts vai pārveidojums (1)

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgvadi (ja tādi ir vai tādiem jābūt)

Vizuāla pārbaude.

Nav.

b)	Iekārta ir bojāta vai nelietojama, vai konstatēta noplūde.

1.2.	Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

Testējot ar statisko bremžu testēšanas iekārtu vai, ja tas nav iespējams, testējot uz ceļa, pakāpeniski palieliniet bremzēšanas spēku līdz maksimālajai piepūlei.

a)	Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)	Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

c)	Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).

d)	Kāda riteņa bremžu darbības nenormāla aizkavēšanās.

e)	Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.

1.2.2.

Efektivitāte

Tests ar statisko bremžu testēšanas iekārtu vai, ja to nevar veikt tehnisku iemeslu dēļ, tests uz ceļa, izmantojot deselerometru nolasījumus. Transportlīdzekļi vai piekabes ar maksimālo pilnu masu virs 3 500 kg jāpārbauda, ievērojot ISO 21069 standartus vai ekvivalentas metodes.

Testi uz ceļa jāveic sausos apstākļos uz līdzena, taisna ceļa.

Neuzrāda pat šādas minimālas vērtības.

Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā:

—	N1 kategorija – 50 %,

—	M1 kategorija – 58 %,

—	M2 un M3 kategorija – 50 %,

—	N2 un N3 kategorija – 50 %,

—

O2 (XX) (10), O3 un O4 kategorija

—	puspiekabēm – 45 %

—	un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu – 50 %.

Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā:

N1 kategorija – 45 %,

M1, M2 un M3 kategorija – 50 %, (2)

N2 un N3 kategorija – 43 %, (3)

O2 (XX) (10)O3 un O4 kategorija – 40 %. (4)

Citas kategorijas (XX) (10).

—

L kategorijas (abas bremzes):

—	L1e kategorija – 42 %,

—	L2e, L6e kategorija – 40 %,

—	L3e kategorija – 50 %,

—	L4e kategorija – 46 %,

—	L5e, L7e kategorija – 44 %,

—

L kategorijas (pakaļējo riteņu bremzes):

—	visas kategorijas – 25 %.

1.3.	Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1.

Darbības rādītāji

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta punktā 1.2.1.

a)	Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)	Bremzēšanas spēks no kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

c)	Bremzēšanas spēks nemainās pakāpeniski (rāviens).

1.3.2.

Efektivitāte

Ja papildu bremžu sistēma ir atsevišķi no darba bremžu sistēmas, izmantojiet metodi, kas norādīta punktā 1.2.2.

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (5)no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes.

(Izņemot L1e un L3e.)

1.4.	Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbības rādītāji

Pielietojiet bremzi, pārbaudot ar statisko bremžu testēšanas iekārtu un/vai testējot uz ceļa ar deselerometru.

Vienā pusē nedarbojas bremze, vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

1.4.2.

Efektivitāte

Tests ar statisko bremžu testēšanas iekārtu vai uz ceļa, vai nu ar deselerometru, vai transportlīdzeklim esot novietotam konkrētā slīpumā. Preču transportlīdzekļi, ja iespējams, jāpārbauda ar kravu.

Visiem transportlīdzekļiem bremzēšanas koeficients ir mazāks par 16 % attiecībā pret transportlīdzekļa pilnu masu vai mehāniskajiem transportlīdzekļiem – mazāks par 12 % attiecībā pret transportlīdzekļa sastāva pilnu masu, izvēloties lielāko no minētajām vērtībām.

(Izņemot L1e un L3e.)

1.5.	Papildbremžu darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude, un, ja iespējams, pārbaudiet, vai sistēma darbojas.

a)	Efektivitāte nemainās pakāpeniski (nav piemērojams motora bremžu sistēmām).

b)	Sistēma nedarbojas.

1.6.	Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)

Vizuāla vai signālierīces pārbaude.

a)	Signālierīces nepareiza darbība.

b)	Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

c)	Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

d)	Bojāta elektroinstalācija.

e)	Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

1.7	Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

Signālierīces vizuāla pārbaude.

a)	Signālierīces nepareiza darbība.

b)	Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

2. STŪRES MEHĀNISMS

2.1.	Mehāniskais stāvoklis

2.1.1.

Stūres mehānisma stāvoklis

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, gājriteņiem esot virs zemes vai uz grozāmgaldiem, grieziet stūri no atdures līdz atdurei. Stūres mehānisma darbības vizuāla pārbaude.

a)	Smaga ierīces darbība.

b)	Sektora vārpsta savērpusies, vai arī nolietojies ķīlis.

c)	Pārmērīgi nolietojusies sektora vārpsta.

d)	Pārmērīgi kustīga sektora vārpsta.

Noplūde.

2.1.2.

Stūres mehānisma korpusa stiprinājums

Kad transportlīdzeklis atrodas uz remontbedres vai pacēlāja un transportlīdzekļa svars balstās uz gājriteņiem, grieziet stūri/vilcējstieni pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres brīvgājiena detektoru. Vizuāla pārbaude vadības ierīču korpusa stiprinājumiem pie šasijas.

a)	Stūres mehānisma korpuss nav pareizi pievienots.

b)	Pagarinātas stiprinājuma vietas šasijā.

c)	Stiprinājuma skrūvju nav, vai tās saplaisājušas.

d)	Stūres mehānisma korpuss saplaisājis.

2.1.3.

Stūres mehānisma savienojumu stāvoklis

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un gājriteņi balstās uz zemes, grieziet stūri pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam vai izmantojiet īpaši pielāgotu stūres rata brīvgājiena detektoru. Vizuāla stūres mehānisma detaļu nolietojuma, plaisu, drošības pārbaude.

a)	Relatīva detaļu kustība, kas jānostiprina.

b)	Pārmērīgs savienojumu nodilums.

c)	Kādas detaļas lūzums vai deformācija.

d)	Nav bloķēšanas iekārtu.

e)	Detaļu nobīde (piem., stūres šķērsstieņa vai stūres garenstieņa).

f)	Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

g)	Nav putekļu vāciņa, vai tas stipri bojāts.

2.1.4.

Stūres mehānisma savienojumu darbība

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, gājriteņiem esot uz zemes un ar iedarbinātu dzinēju (stūres pastiprinātājs), grieziet stūri no atdures līdz atdurei. Vizuāla savienojumu kustības pārbaude.

a)	Kustīgs stūres mehānismu savienojums aizķēries aiz fiksētas šasijas daļas.

b)	Stūres pagrieziena ierobežotājs nedarbojas, vai tā vispār nav.

2.1.5.

Stūres pastiprinātājs

Pārbaudīt, vai stūres sistēmā nav noplūdes, un hidrauliskā šķidruma tvertnes līmeni (ja redzams). Gājriteņiem esot uz zemes un dzinējam darbojoties, pārbaudiet, vai stūres pastiprinātāja sistēma darbojas.

a)	Šķidrumu noplūde.

b)	Nepietiekams šķidruma daudzums.

c)	Mehānisms nedarbojas.

d)	Vaļīgs mehānisma stiprinājums, vai tas saplaisājis.

e)	Detaļu nobīde vai aizķeršanās.

f)	Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

g)	Bojātas, pārmērīgi sarūsējušas troses/caurules.

2.2.	Stūres rats, statnis un vilcējstienis

2.2.1.

Stūres rata/vilcējstieņa stāvoklis

Gājriteņiem esot uz zemes, grieziet stūres ratu no vienas puses uz otru taisnā leņķī pret statni un izdariet nelielu lejupvērstu un augšupvērstu spiedienu. Brīvgājiena vizuāla pārbaude.

a)	Relatīva kustība starp stūres ratu un statni, kas liecina par vaļīgu savienojumu.

b)	Stūres rata rumbai nav fiksatora.

c)	Stūres rata rumba, loks vai spieķi ir ieplaisājuši vai vaļīgi.

2.2.2.

Stūres statnis/dakšas

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja un transportlīdzekļa masa balstās uz zemes, pastumiet un pavelciet stūres ratu vienā līmenī ar statni, pastumiet stūres ratu/vilcējstieni dažādos virzienos taisnā leņķī pret statni/dakšām. Vizuāla brīvgājiena pārbaude un lokano savienojumu vai kardāna savienojumu stāvoklis.

a)	Stūres rata centra pārmērīga kustība augšup un lejup.

b)	Pārmērīga statņa augšdaļas kustība radiāli no ass uz statņa pusi.

c)	Bojāts lokanais savienojums.

d)	Bojāts stiprinājums.

e)	Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

2.3.	Stūres brīvgājiens

Kad transportlīdzeklis atrodas virs remontbedres vai uz pacēlāja, transportlīdzekļa masa balstās uz gājriteņiem, transportlīdzekļa ar stūres pastiprinātāju dzinējs darbojas, gājriteņiem atrodoties uz priekšu vērstā novietojumā, viegli pagrieziet stūres ratu pulksteņa rādītāja kustības virzienā un pretēji tam, cik tālu vien iespējams, nekustinot gājriteņus. Brīvas kustības vizuāla pārbaude.

Pārmērīgs stūres mehānisma brīvgājiens (piemēram, riteņa loka punkta kustība pārsniedz vienu piektdaļu no stūres rata diametra vai nav saskaņā ar prasībām) (8).

2.4.	Stūres rata regulējums (X) (9)

Pārbaudiet stūres ratu regulējumu ar piemērotu aprīkojumu.

Regulējums neatbilst transportlīdzekļa ražotāja datiem vai prasībām (8).

2.5.	Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta

Vizuāla pārbaude vai īpaši pielāgota rata brīvgaitas detektora izmantošana.

a)	Bojātas vai saplaisājušas detaļas.

b)	Pārāk liels brīvgājiens.

c)	Bojāts stiprinājums.

2.6.	Elektriskais stūres pastiprinātājs (EPS)

Vizuāla un atbilstības pārbaude starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi, ieslēdzot/izslēdzot dzinēju.

a)	EPS nepareizas darbības indikators (MIL) norāda uz sistēmas kļūdu.

b)	Neatbilstība starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi.

c)	Stūres pastiprinātājs nedarbojas.

3. REDZAMĪBA

3.1.	Redzamības lauks

Vizuāla pārbaude no vadītāja sēdekļa.

Šķēršļi vadītāja redzamības laukā, kas būtiski ietekmē redzamību uz priekšu un uz sāniem.

3.2.	Stikla stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)	Saplaisājis vai iekrāsojies stikls vai caurspīdīgs panelis (ja atļauts).

b)	Stikls vai caurspīdīgs panelis (arī atstarojoša vai krāsaina plēve), kas neatbilst prasību tehniskajiem datiem (8) (XX) (10),

c)	Stikls vai caurspīdīgs panelis nepieņemamā stāvoklī.

3.3.	Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

Vizuāla pārbaude.

a)	Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām (8).

b)	Spogulis vai ierīce nedarbojas, bojāta, vaļīga vai nepietiekami nostiprināta.

3.4.	Vējstikla tīrītāji

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Tīrītāji nedarbojas, vai to nav.

b)	Tīrītāju slotiņu nav, vai tās redzami bojātas.

3.5.	Vējstikla apskalotāji

Vizuāla un darbības pārbaude.

Apskalotāji nedarbojas pareizi.

3.6.	Pretaizsvīšanas ierīce (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Ierīce nedarbojas vai redzami bojāta.

4. LAMPAS, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA

4.1.

Lukturi

4.1.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Gaismu/gaismas avota nav, vai tas ir bojāts.

b)	Aizsargsistēmas (atstarotājs un lēca) nav, vai tā ir bojāta.

c)	Lukturi nav droši pievienoti.

4.1.2.

Centrējums

Nosakiet katra priekšējā luktura horizontālo orientāciju tuvajām gaismām, izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci vai ekrānu.

Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei (8).

4.1.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8)(Vairāki priekšējie lukturi spīd vienlaikus.)

b)	Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.1.4.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)	Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas redzami samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu.

c)	Gaismas avots un lukturis nav saderīgi.

4.1.5.

Izlīdzināšanas ierīces (ja obligātas)

Vizuāla darbības pārbaude, ja iespējams.

a)	Ierīce nedarbojas.

b)	Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

4.1.6.

Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja iespējams.

Ierīce nedarbojas.

4.2.	Priekšējie un pakaļējie lukturi, sānu gabarītgaismas un kontūrgaismu lukturi

4.2.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturi nav droši pievienoti.

4.2.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

b)	Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.2.3.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)	Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu.

4.3.	Bremžu signāllukturi

4.3.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturi nav droši pievienoti.

4.3.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

b)	Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.3.3.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

4.4.	Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

4.4.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturi nav droši pievienoti.

4.4.2.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.4.3.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

4.4.4.

Mirgošanas frekvence

Vizuāla un darbības pārbaude.

Mirgošanas ātrums neatbilst prasībām (8).

4.5.	Priekšējie un pakaļējie miglas lukturi

4.5.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturi nav droši pievienoti.

4.5.2.

Centrējums (X) (9)

Darbības laikā un izmantojot priekšējo lukturu orientēšanas ierīci.

Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais centrējums, apgaismojumam ir gaismas kūļa noliekuma līnija.

4.5.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.5.4.

Atbilstība prasībām (8).

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8)

b)	Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8)

4.6.	Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturi nav droši pievienoti.

4.6.2.

Atbilstība prasībām (8)

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)	Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.6.3.

Pārslēgšana

Vizuāla un darbības pārbaude.

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.7.	Pakaļējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Lukturi met tiešu gaismu uz transportlīdzekļa aizmuguri.

b)	Bojāts gaismas avots.

c)	Lukturi nav droši pievienoti.

4.7.2.

Atbilstība prasībām (8)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.8.	Pakaļējie atstarotāji, pamanāmības (atstarojošas) zīmes un pakaļējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1.

Stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)	Atstarojošās ierīces ir bojātas.

b)	Atstarotājs nav droši pievienots.

4.8.2.

Atbilstība prasībām (8)

Vizuāla pārbaude.

Ierīce, atstarotā krāsa vai novietojums neatbilst prasībām (8).

4.9.	Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori

4.9.1.

Stāvoklis un darbība

Vizuāla un darbības pārbaude.

Nedarbojas.

4.9.2.

Atbilstība prasībām (8)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Neatbilst prasībām (8).

4.10.

Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

Vizuāla pārbaude: ja iespējams, pārbaudīt elektrosavienojumu.

a)	Fiksētās detaļas nav droši uzstādītas.

b)	Bojāta vai nodilusi izolācija.

c)	Piekabes vai velkošā transportlīdzekļa elektrosavienojumi nedarbojas pareizi.

4.11.

Elektriskie vadi

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, dažos gadījumos apskatot arī dzinēja nodalījumu.

a)	Elektrības vadi ir nedroši vai nav pareizi nostiprināti.

b)	Elektrības vadi ir bojāti.

c)	Bojāta vai nodilusi izolācija.

4.12.

Neobligāti lukturi un pakaļējie atstarotāji (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Lukturis/pakaļējais atstarotājs nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)	Lukturu orientācija neatbilst prasībām (8).

c)	Lukturis/pakaļējais atstarotājs nav droši pievienots.

4.13.

Akumulators(-i)

Vizuāla pārbaude.

Nedrošs.

Noplūde.

c)	Bojāts slēdzis (ja nepieciešams).

d)	Bojāts drošinātājs (ja nepieciešams).

e)	Neatbilstoša ventilācija (ja nepieciešama).

5. ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1.

Asis

5.1.1.

Asis

a)	Ass saplaisājusi vai deformējusies.

b)	Nedrošs stiprinājums pie transportlīdzekļa.

c)	Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

5.1.2.

Pusass šarnīri

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pielieciet vertikālu vai sānu spēku katram ritenim un ievērojiet kustību starp ass siju un pusass šarnīru.

a)	Saplaisājis pusass šarnīrs.

b)	Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses nodilums.

c)	Pārmērīga kustība starp pusass šarnīru un ass siju.

d)	Pusass šarnīra ass ir vaļīga pie ass.

5.1.3.

Riteņu gultņi

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja. Transportlīdzekļiem ar pilnu transportlīdzekļa masu virs 3,5 tonnām var un ieteicams izmantot riteņu brīvgaitas detektorus. Pakustiniet riteni vai pielieciet sānu spēku katram ritenim un ņemiet vērā riteņa augšupvērstas kustības apjomu, kas atbilst pusass šarnīram.

a)	Pārāk liela kustība stūres rata gultnī.

b)	Stūres rata gultnis pārāk stingrs.

5.2.	Riteņi un riepas

5.2.1.

Atbalsta riteņa rumba

Vizuāla pārbaude.

a)	Nav kādu riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju, vai tās ir vaļīgas.

b)	Nolietojusies vai bojāta rumba.

5.2.2.

Riteņi

Vizuāla katra riteņa abu pušu pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)	Jebkāds lūzums vai metinājuma bojājums.

b)	Riepu bandāža nav pareizi uzstādīta.

c)	Ritenis stipri bojāts vai nolietots.

d)	Riteņa izmērs vai riepa neatbilst prasībām (8) un ietekmē drošību uz ceļiem.

5.2.3.

Riepas

Visas riepas vizuāla pārbaude, vai nu rotējot gājriteni virs zemes un transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, vai ripinot transportlīdzekli uz priekšu un atpakaļ virs remontbedres.

a)	Riepas izmērs, kravas ietilpība, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām (8) un ietekmē drošību uz ceļiem.

b)	Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa.

c)	Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas).

d)	Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi.

e)	Riepu protektora zīmējuma augstums neatbilst prasībām (8).

f)	Riepa beržas pret citu detaļu.

g)	Atjaunotās riepas neatbilst prasībām (8).

h)	Gaisa spiediena uzraudzības sistēma nedarbojas pareizi vai redzami bojāta.

5.3.	Balstiekārtas sistēma

5.3.1.

Atsperes un stabilizators

a)	Nedrošs atsperu stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)	Bojāta vai saplaisājusi atsperes detaļa.

c)	Nav atsperes.

d)	Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

5.3.2.

Amortizatori

Vizuāla pārbaude, transportlīdzekli novietojot virs remontbedres vai uz pacēlāja vai izmantojot īpašu aprīkojumu, ja tāds pieejams.

a)	Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)	Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai nepareizas darbības pazīmes.

5.3.2.1

Amortizācijas efektivitātes testēšana (X) (9)

Izmantojiet speciālu aprīkojumu un salīdziniet atšķirības kreisajā/labajā pusē un/vai ražotāja noteiktās absolūtās vērtības.

a)	Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi.

b)	Nesasniedz noteiktās minimālās vērtības.

5.3.3.

Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci

a)	Nedrošs detaļu stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)	Bojāta, saplaisājusi vai pārmērīgi sarūsējusi detaļa.

c)	Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

5.3.4.

Piekares šarnīri

a)	Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses vai piekares šarnīru nodilums.

b)	Nav putekļu vāciņa, vai tas stipri bojāts.

5.3.5.

Pneimatiskā balstiekārta

Vizuāla pārbaude.

a)	Sistēma nedarbojas.

b)	Kāda detaļa bojāta, pārveidota vai nodilusi tik ļoti, ka tas būtiski ietekmē sistēmas darbību.

c)	Dzirdama noplūde sistēmā.

6. ŠASIJA UN ŠASIJAS DETAĻAS

6.1.	Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1.

Vispārīgais stāvoklis

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)	Kādas puses vai šķērssijas plaisas vai deformācija.

b)	Nedrošas stiprinājuma plāksnes vai stiprinājumi.

c)	Pārmērīga korozija, kas ietekmē iekārtas stiprību.

6.1.2.

Izplūdes caurules un klusinātāji

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)	Noplūdes izplūdes sistēmā vai nepietiekams tās nostiprinājums.

b)	Kabīnē vai pasažieru nodalījumā nonāk dūmi.

6.1.3.

Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules)

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja, LPG/CNG sistēmu gadījumā izmantojiet noplūžu noteikšanas ierīces.

a)	Nedroša tvertne vai caurules.

b)	Degvielas noplūde, vai nav degvielas tvertnes vāka.

c)	Bojātas vai noberztas caurules.

d)	Degvielas noslēgkrāns (ja nepieciešams) darbojas nepareizi.

Aizdegšanās riska celoņi:

—	degvielas noplūde,

—	degvielas tvertne vai izplūdes sistēma nepareizi aizsargāta,

—	dzinēja nodalījuma stāvoklis.

f)	LPG/CNG vai ūdeņraža sistēma neatbilst prasībām (8).

6.1.4.

Buferi, sānu drošības konstrukcija un pakaļējā apakšā pabraukšanas aizsardzība

Vizuāla pārbaude.

a)	Vaļīgums vai bojājums pieskaroties var radīt savainojumus.

b)	Ierīce redzami neatbilst prasībām (8).

6.1.5.

Rezerves riteņa turētājs (ja uzstādīts)

Vizuāla pārbaude.

a)	Neatbilstošs turētāja stāvoklis.

b)	Vaļīgs vai saplaisājis turētāja stiprinājums.

c)	Rezerves ritenis nav droši nofiksēts turētājā un var izkrist.

6.1.6.

Sakabes mehānismi un vilkšanas aprīkojums

Vizuāla nodiluma un pareizas darbības pārbaude, pievēršot īpašu uzmanību jebkurai uzstādītai ierīcei saistībā ar drošību uz ceļiem un/vai mēraparāta izmantošanai.

a)	Bojātas vai saplaisājušas detaļas.

b)	Pārmērīgs detaļu nodilums.

c)	Bojāts stiprinājums.

d)	Nav kādas drošības ierīces, vai tā darbojas nepareizi.

e)	Nedarbojas kāds indikators.

f)	Aizsegta reģistrācijas numura zīme vai kāds lukturis (kad neizmanto).

g)	Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

6.1.7.

Pārnesumkārba

Vizuāla pārbaude.

a)	Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav.

b)	Pārmērīgi nolietojušies transmisijas vārpstas gultņi.

c)	Pārmērīgs kardāna savienojumu nolietojums.

d)	Bojāti lokanie savienojumi.

e)	Bojāta vai saliekta vārpsta.

f)	Gultņu korpuss saplaisājis vai nepareizi nostiprināts.

g)	Nav putekļu vāciņa, vai tas stipri bojāts.

h)	Nelikumīga piedziņas bloka pārveide.

6.1.8.

Dzinēja stiprinājumi

Vizuāla pārbaude virs remontbedres vai uz pacēlāja nav nepieciešama.

Nodiluši, redzami un nopietni bojāti, vaļīgi vai ieplaisājuši stiprinājumi.

6.1.9

Dzinēja darbības rādītāji

Vizuāla pārbaude.

a)	Vadības ierīce nelikumīgi pārveidota.

b)	Dzinēja nelikumīga pārveide.

6.2.	Kabīne un virsbūve

6.2.1.

Stāvoklis

Vizuāla pārbaude.

a)	Vaļīgs vai bojāts panelis vai daļa, kas var radīt savainojumus.

b)	Nedrošs virsbūves balsts.

c)	Ieplūst dzinēja vai izplūdes gāzes.

d)	Neatbilstošs remonts vai pārveidojums.

6.2.2.

Stiprinājums

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

a)	Nedroša virsbūve vai kabīne.

b)	Virsbūve/kabīne neatrodas taisnā leņķī uz šasijas.

c)	Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav.

d)	Pārmērīga korozija pamata virsbūves stiprinājuma punktos.

6.2.3.

Durvis un rokturslēgi

Vizuāla pārbaude.

a)	Durvis pareizi neatveras vai neaizveras.

b)	Durvis var netīši atvērties, vai vienas no tām paliek aizslēgtas.

c)	Durvis, eņģes, rokturslēgi, balsti ir vaļīgi, nolietojušies, vai to nav.

6.2.4.

Grīda

Vizuāla pārbaude, transportlīdzeklim atrodoties virs remontbedres vai uz pacēlāja.

Nedroša vai stipri nodilusi grīda.

6.2.5.

Vadītāja sēdeklis

Vizuāla pārbaude.

a)	Vaļīgs sēdeklis vai sēdeklis ar bojātām detaļām.

b)	Regulēšanas mehānisms nedarbojas pareizi.

6.2.6.

Citi sēdekļi

Vizuāla pārbaude.

a)	Sēdekļi ir bojāti vai nedroši.

b)	Sēdekļi uzstādīti neatbilstoši prasībām (8).

6.2.7.

Braukšanas vadības ierīces

Vizuāla un darbības pārbaude.

Kāda transportlīdzekļa darbībai nepieciešama vadības ierīce darbojas nepareizi.

6.2.8.

Kabīnes kāpšļi

Vizuāla pārbaude.

a)	Kāpslis vai uzmala ir nedroša.

b)	Kāpslis vai uzmala var savainot lietotājus.

6.2.9.

Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)	Citas apdares vai aprīkojuma stiprinājumi ir bojāti.

b)	Cita apdare vai aprīkojums neatbilst prasībām (8).

c)	Noplūdes hidrauliskajā aprīkojumā.

6.2.10.

Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

Vizuāla pārbaude.

a)	Trūkst, ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši.

b)	Nepietiekams klīrenss līdz gājritenim.

c)	Neatbilst prasībām (8).

7. CITS APRĪKOJUMS

7.1.	Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas

7.1.1.

Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība

Vizuāla pārbaude.

a)	Stiprinājumi ir ļoti nodiluši.

b)	Vaļīgi stiprinājumi.

7.1.2.

Drošības jostu/sprādžu stāvoklis

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Obligātā drošības josta nav uzstādīta, vai tās trūkst.

b)	Drošības josta ir bojāta.

c)	Drošības josta neatbilst prasībām (8).

d)	Drošības jostas sprādze bojāta vai nedarbojas pareizi.

e)	Drošības jostas spriegotājs ir bojāts vai nedarbojas pareizi.

7.1.3.

Drošības jostas slodzes ierobežotājs

Vizuāla pārbaude.

Slodzes ierobežotājs pazudis vai nav piemērots transportlīdzeklim.

7.1.4.

Drošības jostu nospriegotāji

Vizuāla pārbaude.

Nospriegotāji pazuduši vai nav piemēroti transportlīdzeklim.

7.1.5.

Drošības spilvens

Vizuāla pārbaude.

a)	Gaisa spilveni pazuduši vai nav piemēroti transportlīdzeklim.

b)	Gaisa spilvens redzami nedarbojas.

7.1.6.

Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS)

Nepareizas darbības indikatora vizuāla pārbaude.

SRS MIL norāda uz jebkāda veida sistēmas kļūmi.

7.2.	Ugunsdzēšamais aparāts (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

Nav.

b)	Neatbilst prasībām (8).

7.3.	Slēdži un pretaizdzīšanas ierīce

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Ierīce nedarbojas un tāpēc neaizkavē transportlīdzekļa aizbraukšanu.

b)	Bojāta vai netīša bloķēšanās.

7.4.	Brīdinājuma trijstūris (ja nepieciešams) (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

a)	Tā nav, vai tas ir nepilnīgs.

b)	Neatbilst prasībām (8).

7.5.	Pirmās palīdzības piederumu komplekts (ja nepieciešams) (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

Trūkst, nepilnīgs vai neatbilst prasībām (8).

7.6.	Riteņa atbalstķīļi (ja nepieciešams) (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

To nav, vai tie ir sliktā stāvoklī.

7.7.	Skaņas signālierīce

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Nedarbojas.

b)	Nedroša vadība.

c)	Neatbilst prasībām (8).

7.8.	Spidometrs

Vizuāla pārbaude vai pārbaude darbībā, testējot uz ceļa vai elektroniski.

a)	Nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)	Nedarbojas.

c)	Nevar izgaismot.

7.9.	Tahogrāfs (ja uzstādīts/nepieciešams)

Vizuāla pārbaude.

a)	Nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)	Nedarbojas.

c)	Bojāta plomba, vai tās trūkst.

d)	Nav kalibrācijas plāksnes, tā ir nesalasāma vai novecojusi.

e)	Redzami bojājumi vai manipulācijas.

f)	Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem.

7.10.

Ātruma ierobežošanas ierīce (ja uzstādīta/nepieciešama)

Vizuāla un darbības pārbaude, ja pieejams aprīkojums.

a)	Nav uzstādīta atbilstoši prasībām (8).

b)	Redzams, ka nedarbojas.

c)	Nepareizi iestatīts ātrums (ja pārbaudīts)

d)	Bojāta plomba, vai tās trūkst.

e)	Nav kalibrēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai novecojusi.

f)	Odometrs, ja pieejams (X)

7.11.

Odometrs, ja pieejams (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

a)	Redzams, ka veiktas manipulācijas (krāpšana).

b)	Redzams, ka nedarbojas.

7.12.

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), ja uzstādīta/nepieciešama

Vizuāla pārbaude.

a)	Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

b)	Bojāta elektroinstalācija.

c)	Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

d)	Slēdzis bojāts vai nedarbojas pareizi.

e)	ESC MIL norāda uz jebkādas viedas sistēmas kļūmi.

8. TRAUCĒJUMI

8.1.

Troksnis

8.1.1.

Trokšņa slāpēšanas sistēma

Subjektīvs novērtējums (ja vien inspektors neuzskata, ka trokšņa līmenis ir uz robežas, jo tādā gadījumā var veikt trokšņa testu, izmantojot trokšņa mērītāju).

a)	Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni (8).

b)	Kāda šīs trokšņa slāpēšanas sistēmas daļa ir vaļīga, nedroša, bojāta, nepareizi uzstādīta, trūkstoša vai uzskatāmi pārveidota tā, ka varētu ietekmēt trokšņa līmeņus.

8.2.	Izplūdes gāzu emisija

8.2.1.

Benzīna dzinēju emisija

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)	Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts vai pārveidots.

b)	Noplūdes, kas var ietekmēt emisiju mērījumus.

8.2.1.2.

Gāzu emisija

Mērījums, izmantojot izplūdes gāzu analizatoru saskaņā ar prasībām (8). Transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar piemērotām iebūvētām diagnostikas (OBD) sistēmām, var pārbaudīt izplūdes sistēmas darbības pareizību, attiecīgi nolasot ierīces rādījumu un pārbaudot OBD sistēmas darbības pareizību emisijas mērījumu vietā, kad dzinējs strādā tukšgaitā, saskaņā ar ražotāja apstākļu nosacījumiem un citām prasībām (8).

a)	Vai nu gāzu emisija pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO2 emisija

transportlīdzekļiem bez emisiju vadības sistēmas

—

4,5 % vai

—

3,5 %

saskaņā ar reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (8).

ii)

transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu

—	tukšgaitā: 0,5 %,

—	pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,3 % vai

—	tukšgaitā: 0,3 %, (6)

—	pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,2 %,

saskaņā ar reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (8).

c)	Lambda ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

d)	OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.

8.2.2.

Dīzeļdzinēja emisija

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

a)	Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts.

b)	Noplūdes, kas var ietekmēt emisiju

8.2.2.2.

Dūmu blīvums

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

a)	izplūdes gāzu dūmu daudzums brīvā paātrinājuma laikā (bez slodzes no brīvgaitas stāvokļa līdz atslēgšanās ātrumam) jāmēra, kad pārnesumkārbas svira atrodas neitrālā pozīcijā un kad ir ieslēgts sajūgs;

transportlīdzekļa iepriekšēja sagatavošana:

1.	Transportlīdzekļus var testēt bez iepriekšējas sagatavošanas, taču drošības apsvērumu dēļ jāpārbauda, vai motors ir silts un vai tā mehāniskais stāvoklis ir apmierinošs.

Priekšnoteikumi:

motors ir pilnīgi silts, ja tā eļļas temperatūra, kas eļļas līmeņa dziļummēra atverē ir izmērīta ar zondi, ir vismaz 80 °C, vai arī ierastā darba temperatūrā, ja izmērītā temperatūra ir zemāka, un līdzvērtīgai jābūt motora bloka temperatūrai, kas noteikta pēc infrasarkanā starojuma līmeņa. Ja transportlīdzekļa konfigurācijas dēļ šis mērījums nav iespējams, motora normālu darba temperatūru var panākt ar citiem līdzekļiem, piemēram, darbinot motora dzesējošo ventilatoru;

ii)	izplūdes sistēmu iztīra, izmantojot vismaz trīs brīvā paātrinājuma ciklus vai kādu līdzvērtīgu metodi;.

pārbaudes metode:

1.	Pirms katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanas motoram un jebkuram uzstādītajam turbokompresoram jādarbojas brīvgaitā. Tas nozīmē, ka lieljaudas dīzeļmotoriem pēc gāzes pedāļa atlaišanas jānogaida vismaz 10 sekundes.

2.	Katra brīvā paātrinājuma cikla sākšanai gāzes pedālis pilnībā jānospiež ātri un vienmērīgi (ne ilgāk kā vienu sekundi), bet bez spēka, lai no augstspiediena sūkņa panāktu maksimālo padevi.

Katra brīvā paātrinājuma cikla laikā motors pirms gāzes pedāļa atlaišanas sasniedz atslēgšanās ātrumu vai – transportlīdzekļiem ar automātisko pārnesumkārbu – ražotāja norādīto ātrumu, vai arī, ja šie dati nav pieejami, tad divas trešdaļas no atslēgšanās ātruma. To var pārbaudīt, piemēram, kontrolējot motora apgriezienu skaitu vai paredzot pietiekamu laiku starp pirmo gāzes pedāļa nospiešanu un atlaišanu, kam 1. pielikuma 1. un 2. kategorijas transportlīdzekļu gadījumā jābūt vismaz divām sekundēm.

a)	Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijai pēc datuma, kas norādīts prasībās (8), dūmu daudzums pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (8) neļauj izmantot atsauces vērtības

motoriem bez turbopūtes: 2,5 m–1,

motoriem ar turbopūti: 3,0 m–1,

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās (8)iepriekš reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās (8) norādītā datuma,

1,5 m–1 (7).

8.3.	Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

Radiotraucējumi (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

Kādas prasībās paredzētās prasības (8) nav ievērotas.

8.4.	Citi ar vidi saistīti ieraksti

8.4.1

Šķidrumu noplūdes

Vizuāla pārbaude.

Jebkādas pārmērīgas šķidruma noplūdes var bojāt vidi vai radīt draudus citu autovadītāju drošībai.

9. PAPILDU PĀRBAUDES PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM M2, M3

9.1.

Durvis

9.1.1.

Ieejas un izejas durvis

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Traucēta darbība.

b)	Nolietotas.

c)	Bojātas avārijas vadības ierīces.

d)	Bojāta durvju vai brīdinājuma ierīču tālvadība.

e)	Neatbilst prasībām (8).

9.1.2

Avārijas izejas

Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama).

a)	Traucēta darbība.

b)	Avārijas izeju zīmju nav, vai tās nav salasāmas.

c)	Nav āmura stikla izsišanai.

d)	Neatbilst prasībām (8).

9.2.	Pretaizsvīšanas un pretaizsalšanas sistēma (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Nedarbojas pareizi.

b)	Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā.

c)	Bojāta pretaizsalšanas sistēma (ja obligāta).

9.3.	Ventilācijas un apsildes sistēma (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Traucēta darbība.

b)	Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā.

9.4.

Sēdekļi

9.4.1.

Pasažieru sēdekļi (tostarp sēdekļi pavadošajam personālam)

Vizuāla pārbaude.

a)	Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi.

b)	Salokāmie sēdekļi (ja atļauts) nedarbojas automātiski.

c)	Neatbilst prasībām (8).

9.4.2.

Vadītāja sēdeklis (papildu prasības)

Vizuāla pārbaude.

a)	Bojātas speciālās ierīces, piemēram, pretapžilbes pārklājums vai pretapžilbes ekrāns.

b)	Vadītāja aizsardzība nav droša vai atbilstoša prasībām (8).

9.5.	Iekšējais apgaismojums un mērķa ierīces (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Ierīce ir bojāta vai neatbilst prasībām (8).

9.6.	Galvenās ejas, laukumi stāvošiem pasažieriem

Vizuāla pārbaude.

a)	Nedroša grīda.

b)	Bojātas margas vai rokturi.

c)	Neatbilst prasībām (8).

9.7.	Kāpnes un pakāpieni

Vizuāla un darbības pārbaude (ja piemērojama).

a)	Nodiluši vai bojāti.

b)	Ievelkamie pakāpieni nedarbojas pareizi.

c)	Neatbilst prasībām (8).

9.8.	Pasažieru komunikācijas sistēma (X) (9)

Vizuāla un darbības pārbaude.

Bojāta sistēma.

9.9.	Paziņojumi (X) (9)

Vizuāla pārbaude.

a)	Kļūdaini vai nesalasāmi paziņojumi, paziņojumu nav vispār.

b)	Neatbilst prasībām (8).

9.10.

Prasības attiecībā uz bērnu pārvadāšanu (X) (9)

9.10.1.

Durvis

Vizuāla pārbaude.

Durvju aizsardzība neatbilst prasībām (8) attiecībā uz šo transporta veidu.

9.10.2.

Signalizēšanas vai speciāls aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām (8).

9.11.

Prasības attiecībā uz pasažieru ar invaliditāti pārvadāšanu (X) (9)

9.11.1.

Durvis, rampas un lifti

Vizuāla un darbības pārbaude.

a)	Traucēta darbība.

b)	Nolietots stāvoklis.

c)	Bojāta(-as) vadīkla(-as).

d)	Bojāta brīdinājuma ierīce(-es).

e)	Neatbilst prasībām (8).

9.11.2.

Ratiņkrēslu stiprinājumi

Vizuāla un darbības pārbaude, ja piemērojama.

a)	Traucēta darbība.

b)	Nolietots stāvoklis.

c)	Bojāta(-as) vadīkla(-as).

d)	Neatbilst prasībām (8).

9.11.3.

Signalizēšanas vai speciāls aprīkojums

Vizuāla pārbaude.

Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām (8).

9.12.

Cits speciālais aprīkojums (X) (9)

9.12.1.

Iekārta ēdiena gatavošanai

Vizuāla pārbaude.

a)	Iekārta neatbilst prasībām (8).

b)	Iekārta tik ļoti bojāta, ka to bīstami izmantot.

9.12.2.

Sanitārā iekārta

Vizuāla pārbaude.

Iekārta neatbilst prasībām (8).

9.12.3.

Citas ierīces (piem., audiovizuālās sistēmas)

Vizuāla pārbaude.

Neatbilst prasībām (8).

(1) Neatbilstošs detaļas remonts vai pārveidojums ir remonts vai pārveidojums, kas rada kaitējumu transportlīdzekļa drošībai uz ceļiem vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

(2) 48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

(3) 45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai datumā, kurš noteikts noteikumos, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.

(4) 43 % puspiekabēm un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai no datuma, kas paredzēts prasībās, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.

(5) 2,2 m/s2 N1, N2 un N3 transportlīdzekļiem.

(6) Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas A vai B rindā Direktīvā 70/220/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 98/69/EK, vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2002. gada 1. jūlija.

(7) Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas B rindā Direktīvā 70/220/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 98/69/EK, vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem; I pielikuma 6.2.1. iedaļas B1, B2 vai C rindā Direktīvā 88/77/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 1999/96/EK, vai ar tajā vēlāk izdarītiem grozījumiem vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

(8) “Prasības” atspoguļotas tipa apstiprinājuma prasībās apstiprinājuma, pirmās reģistrācijas datumā vai pirmo reizi nododot ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas saistībās vai valsts reģistrācijas tiesību aktos.

(9) (X) norāda uz pozīcijām, kas saistītas ar transportlīdzekļa stāvokli un tā piemērotību izmantošanai uz ceļa, bet nav uzskatāmas par būtiskām periodiskās apskates laikā.

(10) (XX) Šis bojājuma cēlonis ir piemērojams tikai tad, ja testēšanu pieprasa valsts tiesību akti.”

8.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/74

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2010. gada 5. jūlijs)

par defektu novērtējumu tehniskajā apskatē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm

(2010/378/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)	Ceļu satiksmes drošības, vides aizsardzības un taisnīgas konkurences interesēs ir svarīgi nodrošināt, lai ekspluatācijā esošie transportlīdzekļi tiek pienācīgi uzturēti un pārbaudīti, lai visā to aprites cikla laikā pārmērīgi nepasliktinātos to tipa apstiprinājumā noteiktā veiktspēja.

(2)

Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Direktīvā 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm (1) minētajiem standartiem un metodēm inspektoriem, kas veic transportlīdzekļu pārbaudes, jāsniedz pamatnostādnes, lai nodrošinātu minētās direktīvas II pielikumā uzskaitīto bojājumu saskaņotu novērtēšanu.

(3)	Ņemti vērā divu projektu, Autofore (2) un Idelsy (3), secinājumi, kuros nesen pētītas tehniskās apskates turpmākās iespējas, kā arī atvērta un uz faktiem balstīta dialoga ar ieinteresētajām personām rezultāti.

(4)	Lai atspoguļotu defektu nopietnību, jāievieš trīs defektu kategorijas.

(5)	Katrai defektu kategorijai jānorāda, kādas var būt sekas transportlīdzekļa izmantošanai šādā stāvoklī.

(6)	Šis ieteikums ir pirmais solis ceļā uz tehniskās apskates laikā konstatēto trūkumu vienotu novērtējumu Savienībā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Transportlīdzekļa tehniskajā apskatē atklātie defekti dalībvalstīm jānovērtē saskaņā ar pamatnostādnēm, kas izklāstītas šā ieteikuma pielikumā.

Briselē, 2010. gada 5. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS

(1) OV L 141, 6.6.2009., 12. lpp.

(2) Autofore pētījums par nākotnes iespējām tehnisko apskašu ieviešanā Eiropas Savienībā http://ec.europa.eu/transport/roadsafety/publications/projectfiles/autofore_en.htm

(3) IDELSY jeb Iniciatīva mehānisko transportlīdzekļu elektrosistēmu diagnostikai periodiskās tehniskajās apskatēs http://ec.europa.eu/transport/roadsafety/publications/projectfiles/idelsy_en.htm

PIELIKUMS

1. DEFEKTU NOVĒRTĒŠANA UN DEFINĪCIJAS

Īstenojot Direktīvu 2009/40/EK, šajā ieteikumā norādītas pārbaudāmās transportlīdzekļu sistēmas un detaļas un pamatnostādnes, ko dalībvalstīm ieteicams piemērot tehniskās apskates laikā, lai noskaidrotu, vai transportlīdzekļa stāvoklis ir pieņemams.

2. PAMATNOSTĀDNES DEFEKTU NOVĒRTĒŠANAI UN DEFINĪCIJAS

Trūkumu novērtēšanas pamatnostādnes, ieskaitot tehniskos defektus un citas neatbilstības, ko atklāj transportlīdzekļu periodiskajā pārbaudē, iedala šādās trīs kategorijās:

SĪKI DEFEKTI(MiD)

BŪTISKI DEFEKTI(MaD)

BĪSTAMI DEFEKTI(DD)

Katra defektu kategorija definējama, atsaucoties uz transportlīdzekļa stāvokli, kā norādīts turpmāk.

SĪKI DEFEKTI

Tehniskie defekti, kas būtiski neietekmē transportlīdzekļa drošību, un citas sīkas neatbilstības. Transportlīdzeklis nav atkārtoti jāpārbauda, jo var pamatoti sagaidīt, ka atklātie defekti tiks novērsti bez kavēšanās.

BŪTISKI DEFEKTI

Defekti, kas var apdraudēt transportlīdzekļa drošību vai pakļaut riskam citus satiksmes dalībniekus, un citas nozīmīgākas neatbilstības. Bez atklāto defektu remonta transportlīdzekļa turpmāka izmantošana satiksmē ir pakļauta nosacījumiem. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāpieņem procedūra nosacījumu noteikšanai, ar kādiem transportlīdzekli drīkst izmantot līdz nākamajai tehniskajai apskatei.

BĪSTAMI DEFEKTI

Defekti, kas rada tiešu un tūlītēju risku ceļu satiksmes drošībai, kura dēļ transportlīdzekli nedrīkst lietot satiksmē nekādos apstākļos.

Ja transportlīdzeklim ir defekti, kas ietilpst vairāk nekā vienā defektu grupā, to klasificē, vadoties pēc visnopietnākā defekta. Ja transportlīdzeklim ir vairāki vienas grupas defekti, to var klasificēt nākamajā nopietnākajā grupā, ja defektu apvienotā ietekme transportlīdzekli padara bīstamāku.

Ja defektus var klasificēt vairākās kategorijās, inspektors, kas veic pārbaudi, ir atbildīgs par to, lai atbilstīgi valsts tiesību aktiem klasificētu defektus atkarībā no to smaguma.

Novērtējot defektus, jāņem vērā tipa apstiprinājuma prasības apstiprinājuma, pirmās reģistrācijas vai pirmās nodošanas ekspluatācijā laikā. Tomēr uz dažiem aspektiem attiecas modernizācijas prasības.

Defektu novērtēšanas pamatnostādnes

Nosaukums

Bojājuma iemesli

Defektu novērtēšanas pamatnostādnes

MiD

MaD

0. TRANSPORTLĪDZEKĻA IDENTIFIKĀCIJA

0.1.	Reģistrācijas numura zīmes (ja noteikts prasībās (8)

a)	Numura plāksnes(-šņu) nav, vai tā (tās) ir nepareizi nostiprināta(-as)/piestiprināta(-as) tā, ka var nokrist.

b)	Marķējuma nav, vai arī tas nav salasāms.

c)	Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem.

0.2.	Transportlīdzekļa identifikācijas šasijas/sērijas numurs

a)	Numura nav, vai arī to nevar atrast.

b)	Nepilnīgs, nesalasāms.

c)	Neatbilst transportlīdzekļa dokumentiem vai ierakstiem.

1. BREMŽU IEKĀRTA

1.1.	Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedālis/rokas rokas sviras šarnīrs

a)	Šarnīrs pārāk stingrs.

b)	Pārmērīgs nodilums vai brīvgājiens.

1.1.2.

Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

a)	Pārlieku liels gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.

b)	Nepietiekami brīva bremzes darbināšanas ierīces atgriešanās sākumstāvoklī.

c)	Nav pretslīdēšanas pārklājuma uz bremzes pedāļa, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un cilindri

a)	Spiediens/vakuums nav pietiekams bremžu darbināšanai vismaz divas reizes pēc signālierīces ieslēgšanās (vai kad mērinstrumenta rādījums ir nedrošs).

b)	Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām (8).

c)	Daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts nedarbojas.

d)	Gaisa noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos vai dzirdamas gaisa noplūdes.

e)	Ārējie bojājumi, iespējams, ietekmē bremžu sistēmas darbību.

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Indikatora vai mēraparāta nepareiza darbība vai bojājums.

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

a)	Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nolietojusies vadības ierīce.

b)	Vadības ierīces vaļīgs stiprinājums uz vārsta vai nedrošs vārsta stiprinājums.

c)	Vaļīgi savienojumi vai noplūdes sistēmā.

d)	Neapmierinoša darbība.

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze

a)	Sprūdrats nenotur pietiekami.

b)	Pārmērīgs nodilums pie sviras viras vai sprūdrata mehānismā.

c)	Sviras pārmērīgs kustīgums, kas liecina par nepareizu regulējumu.

d)	Aktivatora nav, tas ir bojāts vai nedarbojas.

e)	Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators norāda uz nepareizu darbību.

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori)

a)	Bojāts vārsts vai pārmērīga gaisa noplūde.

b)	Pārmērīga eļļas noplūde kompresorā.

c)	Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums.

d)	Hidrauliskā šķidruma noplūde.

1.1.8.

Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)

a)	Bojāts krāns vai hermetizējošais vārsts.

b)	Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

c)	Pārmērīgas noplūdes.

d)	Nepareiza darbība.

1.1.9.

Energoakumulatora spiedtvertne

a)	Tvertnes bojājums, korozija vai noplūde no tās energoakumulatora spiedtvertnē.

b)	Nedarbojas drenāžas ierīce.

c)	Vaļīgs energoakumulatora spiedtvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

a)	Bojāts vai neefektīvs pastiprinātājs.

b)	Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

c)	Vaļīgi nostiprināts galvenais cilindrs.

d)	Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums.

e)	Nav galvenā cilindra rezervuāra vāciņa.

f)	Bremžu šķidruma signāllampiņa iedegusies vai bojāta.

g)	Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.

1.1.11.

Nelokanās bremžu caurulītes

a)	Ievērojams atteices vai plīsuma risks.

b)	Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem.

c)	Caurulīšu bojājums vai pārmērīga korozija.

d)	Nepareizs caurulīšu novietojums.

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

a)	Ievērojams atteices vai plīsuma risks.

b)	Šļūteņu bojājums, noberzums, savērpšanās vai nepietiekams garums.

c)	Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem.

d)	Šļūteņu deformēšanās spiediena ietekmē.

e)	Šļūteņu porainums.

1.1.13.

Bremžu uzlikas

a)	Pārmērīgs uzliku nodilums.

b)	Uzlikas netīras (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)	Nav uzlikas.

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

a)	Trumuļu vai disku pārmērīgs nodilums, pārmērīgs robojums, plaisas, nepietiekams nostiprinājums vai lūzumi.

b)	Trumuļi vai diski netīri (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)	Nav trumuļa vai diska.

d)	Vaļīgi nostiprināts atbalsta paliktnis.

1.1.15.

Bremžu troses, vilcējstieņi, sviru savienojumi

a)	Trose bojāta vai samezglota.

b)	Pārmērīgs detaļu nodilums vai korozija.

c)	Vaļīga trose, stienis vai savienojums.

d)	Troses vadīklas bojājums.

e)	Bremžu sistēmas komponentu brīvas kustības ierobežojums.

f)	Pārmērīga sviru, savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

1.1.16.

Bremžu spēka pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

a)	Spēka pievada plaisas vai bojājumi.

b)	Noplūde no spēka pievada.

c)	Vaļīgs vai nepareizi uzstādīts spēka pievads.

d)	Pārmērīga spēka pievada korozija.

e)	Nepietiekams vai pārmērīgs darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

f)	Nav putekļusarga, vai tas ir pārmērīgi bojāts.

1.1.17.

Bremžu spēka regulators

a)	Savienojuma bojājums.

b)	Nepareizs savienojuma regulējums.

c)	Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

d)	Regulatora nav.

e)	Nav datu plāksnītes.

f)	Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām (8).

1.1.18.

Pašregulēšanas mehānismi un indikatori

a)	Pašregulēšanas mehānisma bojājums, ieķīlēšanās vai pārmērīgs gājiens, pārmērīgs nodilums vai nepareizs regulējums.

b)	Pašregulēšanas mehānisma bojājums.

c)	Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.

1.1.19.

Papildbremzes (ja tādas ir vai tādām jābūt)

a)	Vaļīgi savienojumi vai stiprinājumi.

b)	Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas neieslēdzas automātiski.

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

a)	Citas sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, sausinātāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas rada negatīvu ietekmi uz bremžu sistēmu.

b)	Gaisa vai antifrīza noplūde.

c)	Vaļīgs jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

d)	Neatbilstošs detaļas remonts vai modifikācija (8)

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt)

Nav.

b)	Iekārta ir bojāta vai nelietojama, vai konstatēta noplūde.

1.2.	Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbības rādītāji

a)	Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)	Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

c)	Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens).

d)	Bremzēšanas pārmērīga aizkavēšanās jebkuram no riteņiem.

e)	Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības katra pilna riteņa apgrieziena laikā.

1.2.2.

Efektivitāte

Netiek sasniegtas pat šādas minimālas vērtības.

Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā:

—	N1 kategorija – 50 %

—	M1 kategorija – 58 %

—	M2 un M3 kategorija – 50 %

—	N2 un N3 kategorija - 50 %

—

O2 (XX) (10), O3 un O4 kategorija:

—	puspiekabēm – 45 %

—	puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu – 50 %

Transportlīdzekļi, kas pirmo reizi reģistrēti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā:

N1 kategorija – 45 %

M1, M2 un M3 kategorija – 50 % (2)

N2 un N3 kategorija - 43 % (3)

O2 (XX) (10), O3 un O4 kategorija – 40 % (4)

Citas kategorijas (XX) (10).

—

L kategorijas (abas bremzes):

—	L1e kategorija – 42 %

—	L2e, L6e kategorija – 40 %

—	L3e kategorija – 50 %

—	L4e kategorija – 46 %

—	L5e, L7e kategorija – 44 %

—

L kategorijas (aizmugurējo riteņu bremzes):

—	visas kategorijas – 25 %.

1.3.	Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1.

Darbības rādītāji

a)	Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)	Bremzēšanas spēks uz kāda riteņa ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

c)	Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (rāviens).

1.3.2.

Efektivitāte

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (5) no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā atkarībā no pilnas masas, vai puspiekabēm, ņemot vērā summu, ko veido uz vienas ass atļautās slodzes

(izņemot L1e un L3e).

1.4.	Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbība

Vienā pusē nedarbojas bremze, vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

1.4.2.

Efektivitāte

(izņemot L1e un L3e).

1.5.	Papildbremžu darbības rādītāji

a)	Efektivitāte nav variējama pakāpeniski (nav piemērojams motorbremzes sistēmām).

b)	Sistēma nedarbojas.

1.6.	Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)

a)	Signālierīces nepareiza darbība.

b)	Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

c)	Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

d)	Bojāta elektroinstalācija.

e)	Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

1.7.	Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

a)	Signālierīces nepareiza darbība.

b)	Signālierīce norāda uz nepareizu darbību.

2. STŪRES MEHĀNISMS

2.1.	Mehāniskais stāvoklis

2.1.1.

Stūres mehānisma stāvoklis

a)	Smaga ierīces darbība.

b)	Sektora vārpsta savērpusies, vai arī nodilis ķīlis.

c)	Pārmērīgi nodilusi sektora vārpsta.

d)	Pārmērīgi kustīga sektora vārpsta.

Noplūde.

2.1.2.

Stūres mehānisma korpusa stiprinājums

a)	Stūres mehānisma korpuss nav pareizi nostiprināts.

b)	Pagarinātas stiprinājuma vietas šasijā.

c)	Stiprinājuma skrūvju nav, vai tās saplaisājušas.

d)	Stūres mehānisma korpuss saplaisājis.

2.1.3.

Stūres mehānisma savienojumu stāvoklis

a)	Relatīva detaļu kustība, kas jānovērš.

b)	Pārmērīgs savienojumu nodilums.

c)	Kādas detaļas lūzums vai deformācija.

d)	Nav fiksatoru.

e)	Detaļu nobīde (piem., stūres šķērsstieņa vai stūres garenstieņa).

f)	Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

g)	Nav putekļusarga, vai tas stipri bojāts.

2.1.4.

Stūres mehānisma savienojumu darbība

a)	Kustīgs stūres mehānisma savienojums saskaras ar fiksētu šasijas daļu.

b)	Stūres pagrieziena ierobežotājs nedarbojas, vai tā vispār nav.

2.1.5.

Stūres pastiprinātājs

a)	Šķidrumu noplūde.

b)	Nepietiekams šķidruma daudzums.

c)	Mehānisms nedarbojas.

d)	Vaļīgs mehānisma stiprinājums, vai tas saplaisājis.

e)	Detaļu nobīde vai aizķeršanās.

f)	Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

g)	Bojātas, pārmērīgi sarūsējušas troses/caurules.

2.2.	Stūres rats, statnis un vilcējstienis

2.2.1.

Stūres rata/vilcējstieņa stāvoklis

a)	Relatīva kustība starp stūres ratu un statni, kas liecina par vaļīgu savienojumu.

b)	Stūres rata rumbai nav fiksatora.

c)	Stūres rata rumba, loks vai spieķi ir ieplaisājuši vai vaļīgi.

2.2.2.

Stūres statnis/dakšas

a)	Stūres rata centra pārmērīga kustība augšup un lejup.

b)	Pārmērīga statņa augšdaļas kustība radiāli no ass uz statņa pusi.

c)	Bojāts lokanais savienojums.

d)	Bojāts stiprinājums.

e)	Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

2.3.	Stūres brīvgājiens

Pārmērīgs stūres mehānisma brīvgājiens (piemēram, stūres loka punkta kustība pārsniedz vienu piektdaļu no stūres rata diametra vai nav saskaņā ar prasībām) (8).

2.4.	Stūres rata centrējums (X) (9)

Centrējums neatbilst transportlīdzekļa ražotāja datiem vai prasībām (8).

2.5.	Piekabes stūrējamās ass pagrieziena vieta

a)	Bojātas vai saplaisājušas detaļas.

b)	Pārāk liels brīvgājiens.

c)	Bojāts stiprinājums.

2.6.	Elektriskais stūres pastiprinātājs (EPS)

a)	EPS nepareizas darbības indikators (MIL) norāda uz sistēmas kļūdu.

b)	Neatbilstība starp stūres rata leņķi un riteņu leņķi.

c)	Stūres pastiprinātājs nedarbojas.

3. REDZAMĪBA

3.1.	Redzamības lauks

Šķēršļi vadītāja redzamības laukā, kas būtiski ietekmē redzamību uz priekšu un uz sāniem.

3.2.	Stikla stāvoklis

a)	Saplaisājis vai iekrāsojies stikls vai caurspīdīgs panelis (ja atļauts).

b)	Stikls vai caurspīdīgs panelis (arī atstarojoša vai krāsaina plēve), kas neatbilst prasību tehniskajām specifikācijām (8)(XX) (10).

c)	Stikls vai caurspīdīgs panelis nepieņemamā stāvoklī.

3.3.	Atpakaļskata spoguļi vai ierīces

a)	Spoguļa vai ierīces nav, vai tie nav uzstādīti atbilstoši prasībām (8).

b)	Spogulis vai ierīce nedarbojas, bojāta, vaļīga vai nepietiekami nostiprināta.

3.4.	Vējstikla tīrītāji

a)	Tīrītāji nedarbojas, vai to nav.

b)	Tīrītāju slotiņu nav, vai tās redzami bojātas.

3.5.	Vējstikla apskalotāji

Apskalotāji nedarbojas pareizi.

3.6.	Pretaizsvīšanas ierīce (X) (9)

Ierīce nedarbojas vai redzami bojāta.

4. LAMPAS, ATSTAROTĀJI UN ELEKTROIEKĀRTA

4.1.

Lukturi

4.1.1.

Stāvoklis un darbība

a)	Gaismu/gaismas avota nav, vai tas ir bojāts.

b)	Projicēšanas sistēmas (atstarotājs un lēca) nav, vai tā ir bojāta.

c)	Lukturi nav droši nostiprināti.

4.1.2.

Centrējums

Priekšējo lukturu orientācija neatbilst prasībās noteiktajai pielaidei (8).

4.1.3.

Pārslēgšana

a)	Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8). (Vienlaicīgi ieslēgtu lukturu skaits.)

b)	Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.1.4.

Atbilstība prasībām (8)

a)	Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)	Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas redzami samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu.

c)	Gaismas avots un lukturis nav saderīgi.

4.1.5.

Lukturu augstuma regulēšanas ierīces (ja obligātas)

a)	Ierīce nedarbojas.

b)	Manuālu ierīci nevar darbināt no vadītāja sēdekļa.

4.1.6.

Priekšējo lukturu tīrīšanas ierīce (ja obligāta)

Ierīce nedarbojas.

4.2.	Priekšējie un aizmugurējie gabarītlukturi, sānu gabarītgaismas un kontūrgaismu lukturi

4.2.1.

Stāvoklis un darbība

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturi nav droši nostiprināti.

4.2.2.

Pārslēgšana

a)	Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

b)	Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.2.3.

Atbilstība prasībām (8)

a)	Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)	Izstrādājumi uz lēcas vai gaismas avota, kas samazina gaismas intensitāti vai maina izstaroto krāsu.

4.3.	Bremžu signāllukturi

4.3.1.

Stāvoklis un darbība

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturis nav droši nostiprināts.

4.3.2.

Pārslēgšana

a)	Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

b)	Vadības ierīces darbība ir traucēta.

4.3.3.

Atbilstība prasībām (8)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

4.4.	Virzienrādītāji un avārijas brīdinājuma lukturi

4.4.1.

Stāvoklis un darbība

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturis nav droši nostiprināts.

4.4.2.

Pārslēgšana

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.4.3.

Atbilstība prasībām (8)

Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

4.4.4.

Mirgošanas frekvence

Mirgošanas ātrums neatbilst prasībām (8).

4.5.	Priekšējie un aizmugurējie miglas lukturi

4.5.1.

Stāvoklis un darbība

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturis nav droši nostiprināts.

4.5.2.

Centrējums (X) (9)

Priekšējiem miglas lukturiem nav pareizs horizontālais centrējums, ja gaismas kūlim ir gaismas/tumsas robeža.

4.5.3.

Pārslēgšana

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.5.4.

Atbilstība prasībām (8)

a)	Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)	Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.6.	Atpakaļgaitas lukturi

4.6.1.

Stāvoklis un darbība

a)	Bojāts gaismas avots.

b)	Bojāta lēca.

c)	Lukturis nav droši nostiprināts.

4.6.2.

Atbilstība prasībām (8)

a)	Lukturi, izstarotā krāsa, novietojums vai intensitāte neatbilst prasībām (8).

b)	Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.6.3.

Pārslēgšana

Pārslēgs nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.7.	Aizmugurējās numura zīmes apgaismojuma lukturi

4.7.1.

Stāvoklis un darbība

a)	Lukturi met tiešu gaismu uz transportlīdzekļa aizmuguri.

b)	Bojāts gaismas avots.

c)	Lukturis nav droši nostiprināts.

4.7.2.

Atbilstība prasībām (8)

Sistēma nedarbojas atbilstoši prasībām (8).

4.8.	Aizmugurējie atstarotāji, pamanāmības (atstarojošas) zīmes un aizmugurējās transportlīdzekļu pazīšanas zīmes

4.8.1.

Stāvoklis

a)	Atstarojošās ierīces ir bojātas.

b)	Atstarotājs nav droši nostiprināts.

4.8.2.

Atbilstība prasībām (8)

Ierīce, atstarotā krāsa vai novietojums neatbilst prasībām (8).

4.9.	Apgaismes iekārtām obligātie signalizatori

4.9.1.

Stāvoklis un darbība

Nedarbojas.

4.9.2.

Atbilstība prasībām (8)

Neatbilst prasībām (8).

4.10.

Elektriskie savienojumi starp velkošo transportlīdzekli un piekabi vai puspiekabi

a)	Fiksētās detaļas nav droši uzstādītas.

b)	Bojāta vai nodilusi izolācija.

c)	Piekabes vai velkošā transportlīdzekļa elektrosavienojumi nedarbojas pareizi.

4.11.

Elektroinstalācija

a)	Elektrības vadi ir nedroši vai nav pareizi nostiprināti.

b)	Elektrības vadi ir bojāti.

c)	Bojāta vai nodilusi izolācija.

4.12.

Neobligāti lukturi un aizmugurējie atstarotāji (X) (9)

a)	Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)	Lukturu orientācija neatbilst prasībām (8).

c)	Lukturis/aizmugurējais atstarotājs nav droši nostiprināts.

4.13.

Akumulators(-i)

a)	Nenostiprināts.

Noplūde.

c)	Bojāts slēdzis (ja nepieciešams).

d)	Bojāti drošinātāji (ja nepieciešami).

e)	Neatbilstoša ventilācija (ja nepieciešama).

5. ASIS, RITEŅI, RIEPAS UN BALSTIEKĀRTA

5.1.

Asis

5.1.1.

Asis

a)	Ass saplaisājusi vai deformējusies.

b)	Nedrošs stiprinājums pie transportlīdzekļa.

c)	Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

5.1.2.

Pusass šarnīri

a)	Saplaisājis pusass šarnīrs.

b)	Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses nodilums.

c)	Pārmērīga kustība starp pusass šarnīru un ass siju.

d)	Pusass šarnīra ass ir vaļīga pie ass.

5.1.3.

Riteņu gultņi

a)	Pārāk liela kustība stūres rata gultnī.

b)	Riteņa gultnis pārāk stingrs.

5.2.	Riteņi un riepas

5.2.1.

Atbalsta riteņa rumba

a)	Nav kādu riteņa uzgriežņu vai tapskrūvju, vai tās ir vaļīgas.

b)	Nolietojusies vai bojāta rumba.

5.2.2.

Riteņi

a)	Jebkāds plīsums vai metinājuma bojājums.

b)	Riepu bandāža nav pareizi uzstādīta.

c)	Ritenis stipri bojāts vai nolietots.

d)	Riteņa izmērs vai riepa neatbilst prasībām (8)un ietekmē satiksmes drošību.

5.2.3.

Riepas

a)	Riepas izmērs, kravnesība, apstiprinājuma zīme vai ātruma kategorija neatbilst prasībām (8)un ietekmē satiksmes drošību.

b)	Dažādu izmēru riepas uz vienas ass vai dubultriteņa.

c)	Dažādas uzbūves riepas uz vienas ass (ar radiālu karkasu/šķērsslāņu riepas).

d)	Jebkādi nopietni riepas bojājumi vai griezumi.

e)	Riepu protektora zīmējuma dziļums neatbilst prasībām (8).

f)	Riepa beržas pret citu detaļu.

g)	Atjaunotās riepas neatbilst prasībām (8).

h)	Gaisa spiediena uzraudzības sistēma nedarbojas pareizi vai redzami bojāta.

5.3.	Balstiekārtas sistēma

5.3.1.

Atsperes un stabilizators

a)	Nedrošs atsperu stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)	Bojāta vai saplaisājusi atsperes detaļa.

c)	Nav atsperes.

d)	Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

5.3.2.

Amortizatori

a)	Nedrošs amortizatoru stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)	Bojāts amortizators, vērojamas nopietnas noplūdes vai nepareizas darbības pazīmes.

5.3.2.1.

Amortizācijas efektivitātes testēšana (X) (9).

a)	Būtiska atšķirība starp kreiso un labo pusi.

b)	Nesasniedz noteiktās minimālās vērtības.

5.3.3.

Griezes momenta pārvadi, piekares plaukti, piekares šķērssviras un piekares pleci

a)	Nedrošs detaļu stiprinājums pie šasijas vai ass.

b)	Bojāta, saplaisājusi vai pārmērīgi sarūsējusi detaļa.

c)	Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

5.3.4.

Piekares šarnīri

a)	Pārmērīgs šarnīra ass un/vai bukses vai piekares šarnīru nodilums.

b)	Nav putekļusarga, vai tas stipri bojāts.

5.3.5.

Pneimatiskā balstiekārta

a)	Sistēma nedarbojas.

b)	Kāda detaļa bojāta, pārveidota vai nodilusi tik ļoti, ka tas būtiski ietekmē sistēmas darbību.

c)	Dzirdama noplūde sistēmā.

6. ŠASIJA UN ŠASIJAS DETAĻAS

6.1.	Šasija vai rāmis un stiprinājumi

6.1.1.

Vispārīgais stāvoklis

a)	Kādas puses vai šķērssijas plaisas vai deformācija.

b)	Nedrošas stiprinājuma plāksnes vai stiprinājumi.

c)	Pārmērīga korozija, kas ietekmē iekārtas stiprību.

6.1.2.

Izplūdes caurules un klusinātāji

a)	Noplūdes izplūdes sistēmā vai nepietiekams tās nostiprinājums.

b)	Kabīnē vai pasažieru nodalījumā nonāk dūmi.

6.1.3.

Degvielas tvertne un caurules (ieskaitot apkures degvielas tvertnes un caurules)

a)	Nenostiprināta tvertne vai caurules.

b)	Degvielas noplūde, vai nav degvielas tvertnes vāka.

c)	Bojātas vai noberztas caurules.

d)	Degvielas noslēgkrāns (ja nepieciešams) darbojas nepareizi.

Aizdegšanās riska cēloņi:

—	degvielas noplūde,

—	degvielas tvertne vai izplūdes sistēma nepareizi aizsargāta,

—	dzinēja nodalījuma stāvoklis.

f)	LPG/CNG vai ūdeņraža sistēma neatbilst prasībām (8).

6.1.4.

Buferi, sānu drošības konstrukcija un aizmugurējā apakšā pabraukšanas aizsardzība

a)	Vaļīgums vai bojājums pieskaroties var radīt savainojumus.

b)	Ierīce redzami neatbilst prasībām (8).

6.1.5.

Rezerves riteņa turētājs (ja uzstādīts)

a)	Neatbilstošs turētāja stāvoklis.

b)	Vaļīgs vai saplaisājis turētāja stiprinājums.

c)	Rezerves ritenis nav droši nofiksēts turētājā un var izkrist.

6.1.6.

Sakabes mehānismi un vilkšanas aprīkojums

a)	Bojātas vai saplaisājušas detaļas.

b)	Pārmērīgs detaļu nodilums.

c)	Bojāts stiprinājums.

d)	Nav kādas drošības ierīces, vai tā darbojas nepareizi.

e)	Nedarbojas kāds indikators.

f)	Aizsegta reģistrācijas numura zīme vai kāds lukturis (kad neizmanto).

g)	Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

6.1.7.

Transmisija

a)	Stiprinājuma skrūves ir vaļīgas, vai to vispār nav.

b)	Pārmērīgi nolietojušies transmisijas vārpstas gultņi.

c)	Pārmērīgs kardāna savienojumu nodilums.

d)	Bojāti lokanie savienojumi.

e)	Bojāta vai saliekta vārpsta.

f)	Gultņu korpuss saplaisājis vai nepareizi nostiprināts.

g)	Nav putekļusarga, vai tas stipri bojāts.

h)	Nelikumīga transmisijas pārveide.

6.1.8.

Dzinēja stiprinājumi

Nodiluši, redzami un nopietni bojāti, vaļīgi vai ieplaisājuši stiprinājumi.

6.1.9.

Dzinēja darbības rādītāji

a)	Vadības ierīce nelikumīgi pārveidota.

b)	Dzinēja nelikumīga pārveide.

6.2.	Kabīne un virsbūve

6.2.1.

Stāvoklis

a)	Vaļīgs vai bojāts panelis vai daļa, kas var radīt savainojumus.

b)	Nedrošs virsbūves balsts.

c)	Ieplūst dzinēja vai izplūdes gāzes.

d)	Neatbilstošs remonts vai modifikācija.

6.2.2.

Stiprinājums

a)	Nedroša virsbūve vai kabīne.

b)	Virsbūve/kabīne neatrodas taisnā leņķī uz šasijas.

c)	Virsbūves/kabīnes stiprinājumi pie šasijas vai šķērssijas ir nedroši, vai to nav.

d)	Pārmērīga korozija pamata virsbūves stiprinājuma punktos.

6.2.3.

Durvis un rokturslēgi

a)	Durvis pareizi neatveras vai neaizveras.

b)	Durvis var netīši atvērties, vai tās neturas ciet.

c)	Durvis, eņģes, rokturslēgi, balsti ir vaļīgi, nolietojušies, vai to nav.

6.2.4.

Grīda

Nedroša vai stipri nodilusi grīda.

6.2.5.

Vadītāja sēdeklis

a)	Vaļīgs sēdeklis vai sēdeklis ar bojātām detaļām.

b)	Regulēšanas mehānisms nedarbojas pareizi.

6.2.6.

Citi sēdekļi

a)	Sēdekļi ir bojāti vai nedroši.

b)	Sēdekļi uzstādīti neatbilstoši prasībām (8).

6.2.7.

Braukšanas vadības ierīces

Kāda transportlīdzekļa darbībai nepieciešama vadības ierīce darbojas nepareizi.

6.2.8.

Kabīnes kāpšļi

a)	Kāpslis vai uzmala ir nedroša.

b)	Kāpslis vai uzmala var savainot lietotājus.

6.2.9.

Cita iekšējā un ārējā apdare un aprīkojums

a)	Citas apdares vai aprīkojuma stiprinājumi ir bojāti.

b)	Cita apdare vai aprīkojums neatbilst prasībām (8).

c)	Noplūdes hidrauliskajā aprīkojumā.

6.2.10.

Dubļusargi (spārni), pretšļakatu ierīces

a)	Trūkst, ir vaļīgi vai pamatīgi sarūsējuši.

b)	Nepietiekams atstatums līdz gājritenim.

c)	Neatbilst prasībām (8).

7. CITS APRĪKOJUMS

7.1.	Drošības jostas/sprādzes un drošības sistēmas

7.1.1.

Drošības jostu/sprādžu stiprinājumu drošība

a)	Stiprinājuma punkts ir ļoti izdilis.

b)	Vaļīgi stiprinājumi.

7.1.2.

Drošības jostu/sprādžu stāvoklis

a)	Obligātā drošības josta nav uzstādīta, vai tās trūkst.

b)	Drošības josta ir bojāta.

c)	Drošības josta neatbilst prasībām (8).

d)	Drošības jostas sprādze bojāta vai nedarbojas pareizi.

e)	Drošības jostas spriegotājs ir bojāts vai nedarbojas pareizi.

7.1.3.

Drošības jostas slodzes ierobežotājs

Slodzes ierobežotāja nav vai tas nav piemērots transportlīdzeklim.

7.1.4.

Drošības jostu nospriegotāji

Nospriegotāju nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim.

7.1.5.

Drošības spilvens

a)	Gaisa spilvenu nav vai tie nav piemēroti transportlīdzeklim.

b)	Gaisa spilvens nepārprotami nedarbojas.

7.1.6.

Gaisa spilvenu drošības sistēmas (SRS)

SRS MIL norāda uz jebkāda veida sistēmas kļūmi.

7.2.	Ugunsdzēsības aparāts (X) (9)

Nav.

b)	Neatbilst prasībām (8).

7.3.	Slēdzenes un pretaizdzīšanas ierīce

a)	Ierīce nedarbojas un tāpēc neaizkavē transportlīdzekļa aizbraukšanu.

b)	Bojājums vai netīša aizslēgšanās vai bloķēšanas.

7.4.	Brīdinājuma trijstūris (ja nepieciešams)(X) (9)

a)	Tā nav, vai tas ir nepilnīgs.

b)	Neatbilst prasībām (8).

7.5.	Pirmās palīdzības piederumu komplekts (ja nepieciešams)(X) (9)

Trūkst, nepilnīgs vai neatbilst prasībām (8).

7.6.	Riteņa atbalstķīļi (ja nepieciešams) (X) (9)

To nav, vai tie ir sliktā stāvoklī.

7.7.	Skaņas signālierīce

a)	Nedarbojas.

b)	Nedroša vadība.

c)	Neatbilst prasībām (8).

7.8.	Spidometrs

a)	Nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)	Nedarbojas.

c)	Nevar izgaismot.

7.9.	Tahogrāfs (ja uzstādīts/nepieciešams)

a)	Nav uzstādīts atbilstoši prasībām (8).

b)	Nedarbojas.

c)	Bojāta plomba, vai tās trūkst.

d)	Nav kalibrēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai beidzies termiņš.

e)	Redzami bojājumi vai manipulācijas.

f)	Riepu izmērs neatbilst kalibrācijas parametriem.

7.10.

Ātruma ierobežošanas ierīce (ja uzstādīta/nepieciešama)

a)	Nav uzstādīta atbilstoši prasībām (8).

b)	Redzams, ka nedarbojas.

c)	Nepareizi iestatīts ātrums (ja pārbaudīts).

d)	Bojātas plombas, vai to trūkst.

e)	Nav kalibrēšanas plāksnes, tā ir nesalasāma vai beidzies termiņš.

f)	Riepu izmērs neatbilst kalibrēšanas parametriem.

7.11.

Odometrs, ja pieejams (X) (9)

a)	Redzams, ka veiktas manipulācijas (krāpšana).

b)	Redzams, ka nedarbojas.

7.12.

Elektroniskā stabilitātes kontrole (ESC), ja uzstādīta/nepieciešama

a)	Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

b)	Bojāta elektroinstalācija.

c)	Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

d)	Slēdzis bojāts vai nedarbojas pareizi.

e)	ESC MIL norāda uz jebkāda veida sistēmas kļūmi.

8. TRAUCĒJUMI

8.1.

Troksnis

8.1.1.

Trokšņa slāpēšanas sistēma

a)	Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni (8).

b)	Kāda šīs trokšņa slāpēšanas sistēmas daļa ir vaļīga, nedroša, bojāta, nepareizi uzstādīta, trūkstoša vai redzami pārveidota tā, ka varētu ietekmēt trokšņa līmeņus.

8.2.	Izplūdes gāzu emisija

8.2.1.

Benzīna dzinēju emisija

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums

a)	Ražotāja uzstādītā emisiju kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts vai pārveidots.

b)	Noplūdes, kas var ietekmēt emisiju mērījumus.

8.2.1.2.

Gāzveida emisijas

a)	Vai nu gāzu emisijas pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija

transportlīdzekļiem bez emisiju kontroles sistēmas

—

4,5 % vai

—

3,5 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (8);

ii)

transportlīdzekļiem ar emisiju vadības sistēmu

—	tukšgaitā – 0,5 %,

—	pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,3 % vai

—	tukšgaitā – 0,3 % (6),

—	pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem – 0,2 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas datumu vai pielietojumu, kas noteikts prasībās (8).

c)	Lambda ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja norādījumiem.

d)	OBD rādījumi norāda uz būtisku nepareizu darbību.

8.2.2.

Dīzeļdzinēja emisija

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

a)	Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts.

b)	Noplūdes, kas var ietekmēt emisijas mērījumus.

8.2.2.2.

Dūmainība

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

a)	Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijai pēc datuma, kas norādīts prasībās (8),dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

b)	Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (8)neļauj izmantot atsauces vērtības motoriem bez turbopūtes – 2,5 m-1, motoriem ar turbopūti – 3,0 m-1 vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās (8)iepriekš reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās (8)norādītā datuma –1,5 m-1 (7).

8.3.	Elektromagnētisko traucējumu novēršanas iekārta

Radiotraucējumi(X) (9)

Kādas prasībās paredzētās prasības (8)nav ievērotas.

8.4.	Citi ar vidi saistīti aspekti

8.4.1.

Šķidrumu noplūdes

Jebkādas pārmērīgas šķidruma noplūdes, kas var bojāt vidi vai radīt draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.

9. PAPILDU PĀRBAUDES PASAŽIERU TRANSPORTLĪDZEKĻIEM M2, M3

9.1.

Durvis

9.1.1.

Ieejas un izejas durvis

a)	Traucēta darbība.

b)	Nolietotas.

c)	Bojātas avārijas vadības ierīces.

d)	Bojāta durvju vai brīdinājuma ierīču tālvadība.

e)	Neatbilst prasībām (8).

9.1.2.

Avārijas izejas

a)	Traucēta darbība.

b)	Avārijas izeju zīmju nav, vai tās nav salasāmas.

c)	Nav āmura stikla izsišanai.

d)	Neatbilst prasībām (8).

9.2.	Pretaizsvīšanas un pretaizsalšanas sistēma (X) (9)

a)	Nedarbojas pareizi.

b)	Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā.

c)	Bojāta pretaizsalšanas sistēma (ja obligāta).

9.3.	Ventilācijas un apsildes sistēma (X) (9)

a)	Traucēta darbība.

b)	Toksisku vai izplūdes gāzu emisija vadītāja vai pasažieru nodalījumā.

9.4.

Sēdekļi

9.4.1.

Pasažieru sēdekļi (tostarp sēdekļi pavadošajam personālam)

a)	Bojāti vai nepareizi piestiprināti sēdekļi.

b)	Salokāmie sēdekļi (ja atļauti) nedarbojas automātiski.

c)	Neatbilst prasībām (8).

9.4.2.

Vadītāja sēdeklis (papildu prasības)

a)	Bojātas speciālās ierīces, piemēram, pretapžilbes pārklājums vai saules aizsargs.

b)	Vadītāja aizsardzība nav droša vai atbilstoša prasībām (8).

9.5.	Iekšējais apgaismojums un mērķa ierīces (X) (9)

Ierīce ir bojāta vai neatbilst prasībām (8).

9.6.	Ejas, laukumi stāvošiem pasažieriem

a)	Nedroša grīda.

b)	Bojātas margas vai rokturi.

c)	Neatbilst prasībām (8).

9.7.	Kāpnes un pakāpieni

a)	Nodiluši vai bojāti.

b)	Ievelkamie pakāpieni nedarbojas pareizi.

c)	Neatbilst prasībām (8).

9.8.	Skaļruņu sistēma (X) (9)

Bojāta sistēma.

9.9.	Paziņojumi (X) (9)

a)	Paziņojumu trūkst, tie ir kļūdaini vai nesalasāmi.

b)	Neatbilst prasībām (8).

9.10.

Prasības attiecībā uz bērnu pārvadāšanu (X) (9)

9.10.1.

Durvis

Durvju aizsardzība neatbilst prasībām (8)attiecībā uz šo transporta veidu.

9.10.2.

Signalizēšanas un speciāls aprīkojums

Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām (8).

9.11.

Prasības attiecībā uz invalīdu pārvadāšanu (X) (9)

9.11.1.

Durvis, rampas un lifti

a)	Traucēta darbība.

b)	Nolietots stāvoklis.

c)	Bojāta(-s) vadīkla(-s).

d)	Bojāta brīdinājuma ierīce(-s).

e)	Neatbilst prasībām (8).

9.11.2.

Ratiņkrēslu stiprinājumi

a)	Traucēta darbība.

b)	Nolietots stāvoklis.

c)	Bojāta(-s) vadīkla(-s).

d)	Neatbilst prasībām (8).

9.11.3.

Signalizēšanas un speciāls aprīkojums

Signalizēšanas vai speciāla aprīkojuma nav, vai tas neatbilst prasībām (8).

9.12.

Cits speciālais aprīkojums (X) (9)

9.12.1.

Iekārtas ēdiena gatavošanai

a)	Iekārta neatbilst prasībām (8).

b)	Iekārta tik ļoti bojāta, ka to bīstami izmantot.

9.12.2.

Sanitārā iekārta

Iekārta neatbilst prasībām (8).

9.12.3.

Citas ierīces (piem., audiovizuālās sistēmas)

Neatbilst prasībām (8).

(1) Neatbilstošs detaļas remonts vai modifikācija ir remonts vai modifikācija, kas apdraud transportlīdzekļa satiksmes drošību vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

(2) 48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

(3) 45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai datumā, kurš noteikts noteikumos, atkarībā no tā, kas iestājas pēdējais.

(4) 43 % puspiekabēm un puspiekabēm ar regulējama augstuma piekabes iekārtu, kas reģistrētas pēc 1988. gada vai no datuma, kas paredzēts prasībās, atkarībā no tā, kas iestājas pēdējais.

(5) 2,2 m/s2 N1, N2 un N3 transportlīdzekļiem.

(6) Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas A vai B rindā Padomes Direktīvā 70/220/EEK (OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.), vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

(7) Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras minētas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas B rindā Direktīvā 70/220/EEK, vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem; I pielikuma 6.2.1. iedaļas B1, B2 vai C rindā Padomes Direktīvā 88/77/EEK (OV L 36, 9.2.1988., 33. lpp.), vai ar tajā vēlāk izdarītiem grozījumiem vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

(8) “Prasības” noteiktas tipa apstiprinājuma prasībās apstiprinājuma, pirmās reģistrācijas datumā vai pirmo reizi nododot ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas pienākumos vai reģistrācijas valsts tiesību aktos.

(9) (X) norāda uz pozīcijām, kas saistītas ar transportlīdzekļa stāvokli un tā piemērotību izmantošanai satiksmē, bet nav uzskatāmas par būtiskām periodiskās apskates laikā.

(10) (XX) – bojājuma cēlonis ir piemērojams tikai tad, ja testēšana paredzēta valsts tiesību aktos.

8.7.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/97

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2010. gada 5. jūlijs)

par saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK veicamajās (komerciālo transportlīdzekļu) tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem konstatēto trūkumu radītās bīstamības risku novērtēšanu

(2010/379/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)	Ceļu satiksmes drošības, vides aizsardzības un taisnīgas konkurences interesēs ir svarīgi nodrošināt, lai ekspluatācijā esošos komerciālos transportlīdzekļus uzturētu labā tehniskā stāvoklī un to pārbaudītu, tādējādi nodrošinot to kustībai Savienībā nepieciešamos satiksmes drošības raksturlielumus.

(2)

Papildus standartiem un metodēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 6. jūnija Direktīvā 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem (1), labāk saskaņotas sistēmas izveidošanai un nevienlīdzīgas attieksmes novēršanai tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem ir jāpieņem pamatnostādnes par minētās direktīvas II pielikumā minēto trūkumu novērtēšanu.

(3)	Defektu nopietnības raksturošanai tie iedalāmi trijās kategorijās.

(4)	Katrai defektu kategorijai jāraksturo transportlīdzekļa ekspluatācijas iespējamās sekas attiecīgajā tehniskajā stāvoklī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Transportlīdzekļu tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem konstatētos trūkumus dalībvalstis novērtē saskaņā ar vadlīnijām šā ieteikuma pielikumā.

Briselē, 2010. gada 5. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Siim KALLAS

(1) OV L 203, 10.8.2000., 1. lpp.

PIELIKUMS

Vadlīnijas defektu un trūkumu novērtēšanai

Saistībā ar Direktīvas 2000/30/EK īstenošanu šajā dokumentā ir iekļautas vadlīnijas, kuras dalībvalstīm iesaka piemērot, lai novērtētu defektus (gan tehniskus defektus, gan citas neatbilstības), kas atklāti, veicot transportlīdzekļu tehniskās pārbaudes uz ceļiem.

Defektus klasificē šādi:

SĪKI DEFEKTI (MiD)

BŪTISKI DEFEKTI (MaD)

BĪSTAMI DEFEKTI (DD)

Katra defektu kategorija definējama, atsaucoties uz transportlīdzekļa stāvokļi, kā norādīts turpmāk:

SĪKI DEFEKTI

Tehniski defekti, kam nav būtiskas ietekmes uz transportlīdzekļa drošību, un citas sīkas neatbilstības. Transportlīdzeklis nav jāpārbauda atkārtoti, jo ir pamatoti sagaidāms, ka atklātie defekti tiks bez kavēšanās novērsti.

BŪTISKI DEFEKTI

Defekti, kas var mazināt transportlīdzekļa drošību un/vai pakļaut riskam citus satiksmes dalībniekus, un citas būtiskākas neatbilstības. Transportlīdzeklim pēc iespējas drīzāk jāveic remonts, un tā turpmākai izmantošanai var piemērot ierobežojumus un nosacījumus, piemēram, nosūtot to uz tehniskā stāvokļa papildu pārbaudi.

BĪSTAMI DEFEKTI

Defekti, kas rada tiešus un tūlītējus draudus ceļu satiksmes drošībai. Transportlīdzekļa turpmāka izmantošana ceļu satiksmē ir aizliegta, lai gan dažos gadījumos noteiktos apstākļos to var atļaut vadīt uz konkrētu vietu, piemēram, tūlītēja remonta veikšanai vai konfiscēšanai.

Transportlīdzekli, kuram konstatē vairāku kategoriju defektus, klasificē atbilstīgi nopietnākajam defektam. Transportlīdzekli ar vairākiem vienas kategorijas defektiem var klasificēt nākamajā augstākajā defektu grupā, ja šādu defektu kombinācija padara transportlīdzekli bīstamāku.

Ja defektus var klasificēt vairākās kategorijās, inspektors, kas veic pārbaudi, ir atbildīgs par to, lai atbilstīgi valsts tiesību aktiem klasificētu defektus atkarībā no to smaguma.

Novērtējot defektus, jāņem vērā tipa apstiprinājuma prasības transportlīdzekļa pirmās reģistrācijas datumā vai pirmās nodošanas ekspluatācijā datumā. Tomēr uz dažām pozīcijām attiecas modernizācijas prasības.

Novērtēšanas prasības

Trūkumi ir atklājamu tehnisku defektu vai citu neatbilstību piemēri.

Pozīcija

Trūkumi

Vadlīnijas defekta novērtēšanai

MiD

MaD

1. BREMŽU IEKĀRTA

1.1.	Mehāniskais stāvoklis un darbība

1.1.1.

Darba bremzes pedālis/rokas sviras šarnīrs

a)	Šarnīrs pārāk stingrs.

b)	Pārmērīgs nodilums vai brīvgājiens.

1.1.2.

Pedāļa/rokas sviras stāvoklis un bremzes darbināšanas ierīces gājiens

a)	Pārmērīgs gājiens vai nepietiekama gājiena rezerve.

b)	Nepietiekami brīva bremzes darbināšanas ierīces atgriešanās sākumstāvoklī.

c)	Nav pretslīdēšanas pārklājuma uz bremzes pedāļa, vai arī tas ir vaļīgs vai nodilis gluds.

1.1.3.

Vakuumsūknis vai kompresors un gaisa cilindri

a)	Spiediens/vakuums nav pietiekams bremžu darbināšanai vismaz divas reizes pēc tam, kad ieslēgusies signālierīce (vai kad mērinstruments rāda nedrošu līmeni).

b)	Laiks, kas nepieciešams, lai gaisa spiediens/vakuums sasniegtu drošu darba vērtību, neatbilst prasībām (8).

c)	Nedarbojas daudzkontūru aizsargvārsts vai spiediena izlīdzināšanas vārsts.

d)	Gaisa noplūde rada būtisku spiediena pazemināšanos, vai gaisa noplūdes ir dzirdamas.

e)	Ārēji bojājumi, kas, iespējams, ietekmēs bremžu sistēmas darbību.

1.1.4.

Zema spiediena brīdinājuma mēraparāts vai indikators

Indikatora vai mēraparāta atteice vai bojājums.

1.1.5.

Ar roku darbināms bremžu vadības vārsts

a)	Ieplaisājusi, bojāta vai pārmērīgi nodilusi vadības ierīce.

b)	Vaļīgs vadības ierīces stiprinājums uz vārsta vai vaļīgs vārsta stiprinājums.

c)	Vaļīgi savienojumi vai noplūdes sistēmā.

d)	Neapmierinoša darbība.

1.1.6.

Stāvbremzes aktivators, vadības svira, stāvbremzes sprūdrats, elektroniskā stāvbremze

a)	Sprūdrats nenodrošina pietiekamu noturēšanu.

b)	Pārmērīgs nodilums pie sviras šarnīra vai sprūdrata mehānismā.

c)	Sviras pārvietošanās pārāk lielā diapazonā, kas liecina par nepareizu regulējumu.

d)	Aktivatora nav, tas ir bojāts vai nedarbojas.

e)	Nepareiza darbība, brīdinājuma indikators rāda atteici.

1.1.7.

Bremžu vārsti (kājas vārsti, atslogošanas vārsti, regulatori)

a)	Bojāts vārsts vai gaisa pārmērīga noplūde.

b)	Pārmērīga eļļas noplūde no kompresora.

c)	Vaļīgs vai nepareizs vārsta stiprinājums.

d)	Hidrauliskā šķidruma izplūde vai noplūde.

1.1.8.

Sakabes ierīces piekabes bremzēm (elektriskās un pneimatiskās)

a)	Bojāts krāns vai hermetizējošais vārsts.

b)	Vaļīgs krāna vai vārsta stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

c)	Pārmērīgas noplūdes.

d)	Nepareiza darbība.

1.1.9.

Energoakumulatora spiedtvertne

a)	Tvertnes bojājums, korozija vai noplūde no tās.

b)	Nedarbojas drenāžas ierīce.

c)	Vaļīgs tvertnes stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

1.1.10.

Bremžu pastiprinātāji, galvenais cilindrs (hidrauliskās sistēmas)

a)	Bojāts vai neefektīvs pastiprinātājs.

b)	Bojājums vai noplūde galvenajā cilindrā.

c)	Nepietiekami nostiprināts galvenais cilindrs.

d)	Nepietiekams bremžu šķidruma daudzums.

e)	Nav galvenā cilindra tvertnes vāciņa.

f)	Iedegusies vai bojāta bremžu šķidruma līmeņa signāllampiņa.

g)	Bremžu šķidruma līmeņa signālierīces nepareiza darbība.

1.1.11.

Nelokanās bremžu caurulītes

a)	Nenovēršams atteices vai plīsuma risks.

b)	Noplūde no caurulītēm vai savienojumiem.

c)	Caurulīšu bojājums vai pārmērīga korozija.

d)	Nepareizs caurulīšu novietojums.

1.1.12.

Lokanās bremžu šļūtenes

a)	Nenovēršams atteices vai plīsuma risks.

b)	Šļūtenes bojātas, noberztas, savērpušās vai pārāk īsas.

c)	Noplūde no šļūtenēm vai savienojumiem.

d)	Šļūtenes spiediena ietekmē deformējas.

e)	Šļūtenes porainas.

1.1.13.

Bremžu uzlikas

a)	Uzlika pārmērīgi nodilusi.

b)	Uzlika netīra (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)	Nav uzlikas.

1.1.14.

Bremžu trumuļi, bremžu diski

a)	Trumulis vai disks pārmērīgi nodilis, pārmērīgi robots, saplaisājis, nepietiekami nostiprināts vai salūzis.

b)	Trumulis vai disks netīrs (eļļa, smērvielas u. tml.).

c)	Nav trumuļa vai diska.

d)	Nepietiekami nostiprināts atbalsta paliktnis.

1.1.15.

Bremžu troses, stieņi, sviras, savienojumi

a)	Trose bojāta vai samezglota.

b)	Komponents pārmērīgi nodilis vai sarūsējis.

c)	Vaļīga trose, stienis vai savienojums.

d)	Troses vadīklas bojājums.

e)	Ierobežo bremžu sistēmas komponentu brīvu kustību.

f)	Pārmērīga sviru/savienojumu kustība, kas liecina par nepareizu regulējumu vai pārmērīgu nodilumu.

1.1.16.

Bremžu spēka pievads (ieskaitot bremžu energoakumulatorus vai hidrauliskos cilindrus)

a)	Plaisas vai bojājumi servomehānismā.

b)	Noplūde no spēka pievada.

c)	Nenostiprināts vai nepareizi uzstādīts spēka pievads.

d)	Spēka pievada pārmērīga korozija.

e)	Nepietiekams vai pārmērīgs darba virzuļa vai membrānas mehānisma gājiens.

f)	Nav putekļusarga, vai arī tas ir pārmērīgi bojāts.

1.1.17.

Bremžu spēka regulators

a)	Bojāts savienojums.

b)	Nepareizs savienojuma regulējums.

c)	Regulators ieķīlējies vai nedarbojas.

d)	Regulatora nav.

e)	Nav datu plāksnītes.

f)	Plāksnīte nav salasāma vai neatbilst prasībām (8).

1.1.18.

Pašegulēšanas mehānismi un indikatori

a)	Pašregulēšanas mehānisms bojāts, ieķīlējies vai tam ir pārmērīgs gājiens, pārmērīgs nolietojums vai nepareizs regulējums.

b)	Pašregulēšanas mehānisms bojāts.

c)	Nepareizi uzstādīts vai nomainīts.

1.1.19.

Papildbremžu sistēma (ja tādas ir vai tādām jābūt)

a)	Nenostiprināti savienojumi vai stiprinājumi.

b)	Sistēmai ir redzami bojājumi, vai tās nav.

1.1.20.

Automātiska piekabes bremžu darbība

Piekabes bremzes pēc sakabes ierīces atvienošanas neieslēdzas automātiski.

1.1.21.

Visa bremžu sistēma

a)	Citu sistēmas ierīču (piem., antifrīza sūkņa, sausinātāja u. tml.) ārējs bojājums vai pārmērīga korozija, kas negatīvi ietekmē bremžu sistēmu.

b)	Gaisa vai antifrīza noplūde.

c)	Vaļīgs jebkuras detaļas stiprinājums vai nepareizs stiprinājums.

d)	Neatbilstošs jebkuras detaļas remonts vai modifikācija (1).

1.1.22.

Pārbaudes iekārtas pieslēgvietas (ja tādas ir vai tādām jābūt)

Nav.

b)	Bojātas, nelietojamas, vai konstatēta noplūde.

1.2.	Darba bremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.2.1.

Darbība

(E) (9)

a)	Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)	Bremzēšanas spēks uz kāda no riteņiem ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārmērīgi novirzās no taisnas līnijas.

c)	Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (iesprūšana).

d)	Bremzēšanas pārmērīga aizkavēšanās jebkuram no riteņiem.

e)	Bremzēšanas spēka pārmērīgas svārstības riteņa pilna apgrieziena laikā.

1.2.2.

Efektivitāte

(E) (9)

Netiek sasniegtas vismaz šādas minimālas vērtības:

N1 kategorija: 45 %

M1, M2 un M3 kategorija: 50 % (2)

N2 un N3 kategorija: 43 % (3)

O2, O3 un O4 kategorija: 40 % (4)

1.3.	Papildu (avārijas) bremžu darbība un efektivitāte (ja to nodrošina atsevišķa sistēma)

1.3.1.

Darbība

(E) (9)

a)	Nepietiekams bremzēšanas spēks uz vienu vai vairākiem riteņiem.

b)	Bremzēšanas spēks uz kāda no riteņiem ir mazāks par 70 % no lielākā bremzēšanas spēka, kāds reģistrēts citam ritenim uz tās pašas norādītās ass. Testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārmērīgi novirzās no taisnas līnijas.

c)	Bremzēšanu nav iespējams veikt plūstoši (iesprūšana).

1.3.2.

Efektivitāte

Bremzēšanas spēks ir mazāks par 50 % (5) no darba bremzes efektivitātes rādītājiem, kas noteikti 1.2.2. punktā attiecībā pret maksimāli pieļaujamo pilno masu, vai – puspiekabēm – attiecībā pret atļauto slodžu uz asi summu. (Izņemot L1e un L3e).

1.4.	Stāvbremzes darbības rādītāji un efektivitāte

1.4.1.

Darbība

(E) (9)

Bremze nedarbojas vienā pusē, vai, testējot uz ceļa, transportlīdzeklis pārāk novirzās no taisnas līnijas.

1.4.2.

Efektivitāte

(E) (9)

1.5.	Papildbremzes darbības rādītāji

a)	Efektivitāte nav variējama pakāpeniski (neattiecas uz motorbremzes sistēmām).

b)	Sistēma nedarbojas.

1.6.	Bremžu pretbloķēšanas sistēma (ABS)

a)	Signālierīces atteice.

b)	Signālierīce norāda uz sistēmas atteici.

c)	Riteņu ātruma sensoru nav, vai tie ir bojāti.

d)	Bojāta elektroinstalācija.

e)	Nav citu sastāvdaļu, vai tās ir bojātas.

1.7.	Elektroniskā bremžu sistēma (EBS)

a)	Signālierīces atteice.

b)	Signālierīce rāda, ka notikusi sistēmas atteice.

8. IETEKME UZ VIDI

8.1.

Troksnis

8.1.1.

Trokšņa slāpēšanas sistēma

a)	Trokšņa līmeņi pārsniedz prasībās atļauto līmeni (8).

b)	Jebkādas trokšņa slāpēšanas sistēmas daļas ir vaļīgas, nenostiprinātas, bojātas, nepareizi uzstādītas, trūkstošas vai redzami pārveidotas tā, ka tas varētu negatīvi ietekmēt trokšņa līmeni.

8.2.	Izplūdes gāzu emisijas

8.2.1.

Benzīna dzinēju emisijas

8.2.1.1.

Izplūdes gāzu emisiju kontroles aprīkojums

a)	Ražotāja uzstādītā emisiju kontroles ierīces nav, vai tas ir pārveidots vai acīmredzami bojāts.

b)	Noplūdes, kas ietekmē emisiju mērījumus.

8.2.1.2.

Gāzveida emisijas

(E) (9)

a)	Vai nu gāzu emisijas pārsniedz ražotāja norādītos līmeņus,

vai, ja šī informācija nav pieejama, ir pārsniegta CO emisija

transportlīdzekļiem bez modernas emisiju kontroles sistēmas

—	4,5 %, vai

—

3,5 %,

saskaņā ar pirmās reģistrācijas vai ekspluatācijas uzsākšanas datumu, kas norādīts prasībās (8);

ii)

transportlīdzekļiem ar modernu emisiju kontroles sistēmu

—	tukšgaitā: 0,5 %,

—	pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,3 % vai

—	tukšgaitā: 0,3 %, (6)

—	pie lieliem tukšgaitas apgriezieniem: 0,2 %

saskaņā ar pirmās reģistrācijas vai ekspluatācijas uzsākšanas datumu, kas norādīts prasībās (8).

c)	Lambda ārpus diapazona 1 ± 0,03 vai neatbilst ražotāja specifikācijai.

d)	OBD rādījumi norāda uz būtisku atteici.

e)	Distanciālie mērījumi uzrāda ievērojamu neatbilstību

8.2.2.

Dīzeļdzinēja emisijas

8.2.2.1.

Izplūdes gāzu emisijas kontroles aprīkojums

a)	Ražotāja uzstādītā emisijas kontroles aprīkojuma nav, vai tas ir acīmredzami bojāts.

b)	Noplūdes, kas ietekmē emisiju mērījumus.

8.2.2.2.

Dūmainība

(E) (9)

Šī prasība neattiecas uz transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pirms 1980. gada 1. janvāra.

a)	Transportlīdzekļiem, kas reģistrēti vai pirmoreiz nodoti ekspluatācijā pēc datuma, kas norādīts prasībās (8), dūmainība pārsniedz transportlīdzekļa ražotāja plāksnītē norādīto līmeni.

Ja šī informācija nav pieejama vai ja prasības (8) neļauj izmantot atsauces vērtības

motoriem bez turbopūtes: 2,5 m-1,

motoriem ar turbopūti: 3,0 m-1,

vai transportlīdzekļiem, kas noteikti prasībās (8) vai pirmoreiz reģistrēti vai nodoti ekspluatācijā pēc prasībās (8) norādītā datuma,

1,5 m-1 (7).

c)	Distanciālie mērījumi uzrāda ievērojamu neatbilstību.

8.4.	Citas ar vidi saistītas pozīcijas

8.4.1.

Šķidrumu noplūdes

Jebkādas pārmērīgas šķidrumu noplūdes, kas var piesārņot vidi vai radīt draudus citu ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.

(1) Neatbilstošs detaļas remonts vai modifikācija ir remonts vai modifikācija, kas negatīvi ietekmē transportlīdzekļa drošību uz ceļa vai negatīvi ietekmē apkārtējo vidi.

(2) 48 % transportlīdzekļiem, kuriem nav ABS vai kuru tips apstiprināts pirms 1991. gada 1. oktobra.

(3) 45 % transportlīdzekļiem, kas reģistrēti pēc 1988. gada vai datumā, kurš noteikts noteikumos, neatkarīgi no tā, kas iestājas pēdējais.

(5) 2,2 m/s2 N1, N2 un N3 transportlīdzekļiem.

(6) Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kas minētas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas A vai B rindā Padomes Direktīvā 70/220/EEK (OV L 76, 6.4.1970., 1. lpp.), vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2002. gada 1. jūlija.

(7) Tips ir apstiprināts atbilstoši robežvērtībām, kuras norādītas I pielikuma 5.3.1.4. iedaļas B rindā Direktīvā 70/220/EEK, vai ar tajā vēlāk izdarītajiem grozījumiem; I pielikuma 6.2.1. iedaļas B1, B2 vai C rindā Padomes Direktīvā 88/77/EEK (OV L 36, 9.2.1988., 33. lpp.), vai ar tajā vēlāk izdarītiem grozījumiem vai pirmoreiz reģistrējot vai nododot ekspluatācijā pēc 2008. gada 1. jūlija.

(8) “Prasības” noteiktas tipa apstiprinājuma prasībās apstiprinājuma datumā, pirmās reģistrācijas datumā vai pirmo reizi nododot ekspluatācijā, kā arī modernizēšanas pienākumos vai tās valsts tiesību aktos, kurās tiek veikta reģistrācija.

(9) (E) Šā punkta pārbaudei ir nepieciešams aprīkojums.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.173.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 173

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 8. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 595/2010 (2010. gada 2. jūlijs), ar kuru groza VIII, X un XI pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 596/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar ko Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās dēļ izdara pielāgojumus Regulā (EK) Nr. 1019/2002 par olīveļļas tirdzniecības standartiem	27
		Komisijas Regula (ES) Nr. 597/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	28
		Komisijas Regula (ES) Nr. 598/2010 (2010. gada 7. jūlijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 576/2010, ar ko nosaka no 2010. gada 1. jūlijs piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē	30
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2010/47/ES (2010. gada 5. jūlijs), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK par Kopienā izmantotu komerciālo transportlīdzekļu tehniskām pārbaudēm uz ceļiem	33
	*	Komisijas Direktīva 2010/48/ES (2010. gada 5. jūlijs), ar ko tehnikas attīstībai pielāgo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm ( 1 )	47
		LĒMUMI
		2010/377/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 7. jūlijs), ar ko Igauniju atbrīvo no konkrētiem pienākumiem piemērot Padomes Direktīvu 66/402/EEK un 2002/57/EK attiecībā uz Avena strigosa Schreb., Brassica nigra (L.) Koch un Helianthus annuus L. (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 4526) ( 1 )	73
		IETEIKUMI
		2010/378/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2010. gada 5. jūlijs) par defektu novērtējumu tehniskajā apskatē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/40/EK par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm	74
		2010/379/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2010. gada 5. jūlijs) par saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/30/EK veicamajās (komerciālo transportlīdzekļu) tehniskajās pārbaudēs uz ceļiem konstatēto trūkumu radītās bīstamības risku novērtēšanu	97

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	56,2
	MK	65,6
	TR	50,2
	ZZ	57,3
0707 00 05	MK	41,0
	TR	121,6
	ZZ	81,3
0709 90 70	TR	104,4
0709 90 70	ZZ	104,4
0805 50 10	AR	86,0
	TR	111,6
	UY	91,0
	ZA	101,7
	ZZ	97,6
0808 10 80	AR	91,2
	BR	73,4
	CA	83,2
	CL	87,1
	CN	68,9
	NZ	116,0
	US	111,3
	UY	116,3
	ZA	96,8
	ZZ	93,8
0808 20 50	AR	88,4
	CL	132,0
	CN	98,4
	NZ	189,1
	ZA	106,8
	ZZ	122,9
0809 10 00	TR	222,5
0809 10 00	ZZ	222,5
0809 20 95	TR	302,3
	US	512,6
	ZZ	407,5
0809 30	AR	137,1
	TR	164,8
	ZZ	151,0
0809 40 05	IL	132,2
	US	110,3
	ZZ	121,3

KN kods	Preču apraksts	Ievedmuitas nodoklis (1) (EUR/t)
1001 10 00	Cietie KVIEŠI, augsta kvalitāte	0,00
	vidēji augsta kvalitāte	0,00
	zema kvalitāte	0,00
1001 90 91	Mīkstie KVIEŠI, sēklas	0,00
ex 1001 90 99	Mīkstie KVIEŠI, augsta kvalitāte, nav paredzēti sēšanai	0,00
1002 00 00	RUDZI	23,38
1005 10 90	KUKURŪZA, sēklas, izņemot hibrīdu sēklas	5,34
1005 90 00	KUKURŪZA, izņemot sēklas (2)	5,34
1007 00 90	Graudu SORGO, izņemot sēšanai paredzētus hibrīdus	23,38


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ