(1)

Padome 1999. gada decembrī ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999 (2) noteica galīgo kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēves (“attiecīgais ražojums”) importam, kas patlaban atbilst KN kodiem ex 3920 62 19  un ex 3920 62 90 . Izmeklēšana, kuras rezultātā pieņēma minēto regulu, turpmāk tekstā ir “sākotnējā izmeklēšana”. Pasākumus noteica kā procentuālo kompensācijas maksājumu 3,8 % līdz 19,1 % apmērā importam no atsevišķi minētiem eksportētājiem, bet attiecīgā ražojuma importam no visiem pārējiem uzņēmumiem noteica atlikušo maksājuma likmi 19,1 % apmērā. Sākotnējās izmeklēšanas periods bija no 1997. gada 1. oktobra līdz 1998. gada 30. septembrim.

(2)

Padome 2006. gada martā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 (3) pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar pamatregulas 18. pantu saglabāja galīgo kompensācijas maksājumu, ko Indijas izcelsmes PET plēves importam noteica ar Regulu (EK) Nr. 2597/1999. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods bija no 2003. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 30. septembrim.

(3)

Padome 2006. gada augustā ar Regulu (EK) Nr. 1288/2006 (4) pēc starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz Indijas PET plēves ražotāja Garware Polyester Limited (“Garware”) subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica uzņēmumam Garware.

(4)

Padome 2007. gada septembrī ar Regulu (EK) Nr. 1124/2007 (5) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru veica attiecībā uz cita Indijas PET plēves ražotāja Jindal Poly Films Limited (“Jindal”), agrākais nosaukums Jindal Polyester Ltd, subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica uzņēmumam Jindal.

(5)

Padome 2009. gada janvārī ar Regulu (EK) Nr. 15/2009 (6) pēc daļējas starpposma pārskatīšanas, kuru sāka pēc Komisijas iniciatīvas attiecībā uz piecu Indijas PET plēves ražotāju subsidēšanu, grozīja galīgo kompensācijas maksājumu, ko ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica šiem uzņēmumiem.

(6)

Jānorāda, ka uzņēmumam Jindal Poly Films Limited piemēro antidempinga maksājumu 0 % apmērā (7).

(7)

Pieprasījumu daļējai starpposma pārskatīšanai iesniedza Jindal Poly Films Limited (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir ražotājs eksportētājs Indijā. Pieprasījums attiecas tikai uz subsidēšanas pārbaudi, ciktāl tas skar pieprasījuma iesniedzēju. Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis sākotnējos pierādījumus tam, ka attiecībā uz subsidēšanu būtiski ir mainījušies apstākļi, uz kuriem pamatojas spēkā esošie pasākumi, un ka šīs pārmaiņas ir ilglaicīgas.

(8)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un noteikusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, Komisija 2009. gada 9. septembrī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8) publicētu paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu (“paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”) paziņoja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu attiecībā uz pieprasītāja subsidēšanas apmēru, lai noteiktu, vai pieprasītājam piemērojamie pasākumi jāatceļ vai jāgroza.

(9)

Atkarībā no pārskatīšanas konstatējumiem daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā arī novērtēs, vai ir jāgroza maksājuma likme, kas patlaban piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko veic attiecīgās valsts ražotāji eksportētāji, kuri nav atsevišķi minēti Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 2. punktā, t. i., tajā noteiktais maksājums, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā.

(10)

Izmeklēšana attiecībā uz subsidēšanas apmēru aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(11)

Komisija oficiāli informēja pieprasītāju, Indijas valdību (“IV”) un uzņēmumu Du Pont Tejin Films, Luksemburga, Mitsubishi Polyester Film, Vācija, Toray Plastics Europe, Francija, un Nurell, Itālija, kas saražo lielāko daļu no PET plēves produkcijas Savienībā (turpmāk – “Savienības ražošanas nozare”), par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija iespēja izteikt savu viedokli rakstiski un lūgt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

(12)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13)

Personu rakstiski un mutiski sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(14)

Lai saņemtu informāciju, kas vajadzīga izmeklēšanai, Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu. Anketu nosūtīja arī Indijas valdībai.

(15)

Atbildes uz anketas jautājumiem iesniedza pieprasījuma iesniedzējs un Indijas valdība.

(16)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu subsidēšanas noteikšanai. Pārbaudes apmeklējumi tika veikta pieprasījuma iesniedzēja telpās un Indijas valdības mītnē Deli.

(17)

Indijas valdība un citas ieinteresētās personas saņēma informāciju par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt pieprasījuma iesniedzējam piemērojamā maksājuma likmes grozījumus. Tiem tika dots pietiekami daudz laika piezīmju iesniegšanai. Visu iesniegto informāciju un piezīmes attiecīgi ņēma vērā, kā tas izklāstīts turpmāk.

(18)

Šī pārskatīšana attiecas uz to pašu ražojumu, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 367/2006, proti, Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) plēvi, ko apzīmē ar KN kodiem ex 3920 62 19  un ex 3920 62 90 .

(19)

Pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza Indijas valdība un citas ieinteresētās personas, un atbildēm uz Komisijas anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, kā tika apgalvots, ietver subsīdiju piešķiršanu:

e)

Komplekso stimulu shēma (KSS).

(20)

Iepriekš a) līdz c) punktā norādītās shēmas pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu (Nr. 22, 1992), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (“Ārējās tirdzniecības likums”). Ārējās tirdzniecības likums pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Tie ir apkopoti “Eksporta un importa politikas” dokumentos, kurus Komerclietu ministrija izdod ik pēc pieciem gadiem un kuri tiek regulāri atjaunināti. Viens eksporta un importa politikas dokuments ir saistīts ar šajā gadījumā minēto PIP, t. i., ar piecgadu plānu, kas attiecas uz laikposmu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (“EXIM politika 04–09”). Turklāt Indijas valdība arī nosaka EXIM politiku 04–09 regulējošās procedūras“Procedūru rokasgrāmatas laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam” I sējumā (“HOP I 04–09 dokuments”). Arī procedūru rokasgrāmatas saturs tiek regulāri atjaunināts.

(21)

Eksporta kredītu shēma, kas minēta iepriekš d) punktā, pamatojas uz 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļu, kas ļauj Indijas Rezervju bankai (“IRB”) sniegt norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

(22)

Iepriekš e) punktā minēto shēmu pārvalda Indijas valsts iestādes.

(23)

Detalizēts shēmas apraksts ir ietverts EXIM politikas 04–09 4.1.1.–4.1.14. punktā un HOP I 04–09 dokumenta 4.1.–4.30. nodaļā. Iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 piemēroja patlaban spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, šo shēmu dēvēja par iepriekšēju licenču shēmu.

(24)

IAS sastāv no sešām apakšshēmām, kas sīkāk aprakstītas 25. apsvērumā. Minētās apakšshēmas, inter alia, atšķiras atbilstības kritēriju darbības jomā. IAS fiziskā eksporta un IAS ikgadējā pieprasījuma iespējas var izmantot ražotāji eksportētāji un eksporta produkcijas tirgotāji, kas “sasaistīti” ar palīgražotājiem. IAS starpproduktu piegādēm var izmantot ražotāji eksportētāji, kas ražojumu piegādā galīgajam eksportētājam. IAS “nosacīto eksportu” var izmantot galvenie darbuzņēmēji, kuri veic piegādes EXIM politikas 04–09 8.2. punktā minētajām “nosacītā eksporta” kategorijām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētām ražotnēm (“EOR”). Visbeidzot, “nosacītā eksporta” priekšrocības atbilstīgi iepriekšēja izlaides pasūtījuma (“ARO”) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvam var izmantot starpproduktu piegādātāji, kas apgādā ražotājus eksportētājus.

(25)

Iepriekšējas atļaujas var izsniegt šādiem mērķiem:

i)   fiziskais eksports: Tā ir galvenā apakšshēma. Tā ļauj bez nodokļiem importēt materiālos ražošanas resursus īpašas eksporta galaprodukcijas ražošanai. “Fizisks” šajā kontekstā nozīmē, ka eksporta ražojums ir jāizved no Indijas teritorijas. Atļaujā ir norādīts ievedmuitas atvieglojums un eksporta saistības, tostarp eksportējamā ražojuma veids;

ii)   ikgadējais pieprasījums: Šāda atļauja ir saistīta nevis ar konkrētu eksporta ražojumu, bet gan ar plašāku produkcijas grupu (piemēram, ķīmiski produkti un saistīti produkti). Atļaujas turētājs, ievērojot noteiktu robežvērtību, kas noteikta atkarībā no agrākiem eksporta rezultātiem, var bez ievedmuitas importēt jebkurus izejmateriālus, kas tiks izlietoti ražojumu ražošanai, ja tie pieder šādai ražojumu grupai. Tas var izvēlēties eksportēt ikvienu galaprodukcijas veidu, kas iekļauts šajā ražojumu grupā, izmantojot šādu no nodokļa atbrīvotu materiālu;

iii)   starpproduktu piegāde: Šī apakšshēma ietver gadījumus, kad divi ražotāji ir iecerējuši ražot vienu eksporta produkciju, savstarpēji sadalot ražošanas procesu. Ražotājs eksportētājs, kurš ražo starpproduktu, var bez ievedmuitas importēt izejmateriālus un šim mērķim starpproduktu piegādēm var saņemt atļauju izmantot IAS. Galīgais eksportētājs pabeidz ražošanu, un tā pienākums ir eksportēt gatavo produkciju;

iv)   “nosacītais eksports”: Šī apakšshēma ļauj galvenajam uzņēmējam bez ievedmuitas importēt izejmateriālus, ja tie ir vajadzīgi tādu preču ražošanai, kuras paredzēts pārdot kā “nosacītu eksportu” to kategoriju klientiem, kas minēti EXIM politikas 04–09 dokumenta 8.2. punkta b)–f), g), i) un j) apakšpunktā. Kā paskaidroja Indijas valdība, “nosacītais eksports” attiecas uz tiem darījumiem, kuros piegādātās preces netiek izvestas no valsts. Vairākas piegādes kategorijas uzskata par nosacītu eksportu ar noteikumu, ka preces ir izgatavotas Indijā, piemēram, preču piegāde EOR vai uzņēmumam, kas atrodas speciālajā ekonomiskajā zonā (“SEZ”);

v)   ARO: IAS turētājs, kas vēlas iegūt izejmateriālus no vietējiem avotiem, bet ne no tiešā importa, var izvēlēties tos iegūt pret ARO. Tādos gadījumos iepriekšējās atļaujas tiek validētas kā ARO un tajā norādīto resursu piegādes brīdī tiek pilnvarots vietējais piegādātājs. ARO indosaments dod tiesības vietējam piegādātājam izmantot nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības, kā norādīts EXIM politikas 04–09 8.3. punktā (t. i., IAS starpproduktu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta atmaksājumus un galīgā akcīzes nodokļa atmaksu). ARO mehānisms paredz nodokļu un maksājumu atmaksāšanu piegādātājam tā vietā, lai tos atmaksātu galīgajam eksportētājam nodokļu atmaksas vai kompensācijas veidā. Nodokļu/maksājumu atmaksu var saņemt par izejmateriāliem, kas iepirkti iekšzemes tirgū un kas importēti;

vi)   kompensācijas iekšzemes akreditīvs: Šī apakšshēma atkal attiecas uz vietējo izejmateriālu piegādi iepriekšējas atļaujas turētājam. Iepriekšējas atļaujas turētājs var bankā iesniegt pieprasījumu atvērt iekšzemes akreditīvu par labu vietējam piegādātājam. Banka anulēs atļauju tieša importa veikšanai tikai attiecībā uz to preču vērtību un apjomu, kas iepirktas iekšzemes tirgū, nevis importētas. Vietējais piegādātājs būs tiesīgs izmantot nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības, kā norādīts EXIM politikas 04–09 8.3. punktā (t. i., IAS starpproduktu piegādēm/nosacītajam eksportam, nosacītā eksporta atmaksājumus un galīgā akcīzes nodokļa atmaksu).

(26)

Pieprasījuma iesniedzējs PIP laikā saņēma IAS koncesijas saistībā ar attiecīgo ražojumu. Pieprasījuma iesniedzējs izmantoja divas apakšshēmas, t. i., i) IAS fiziskais eksports un iii) IAS nosacītajam eksportam. Tāpēc nav jānosaka atlikušo neizmantoto apakšshēmu kompensējamība.

(27)

Lai Indijas iestādes varētu veikt pārbaudes, iepriekšējās atļaujas turētājam ir juridisks pienākums uzturēt “patiesu un pareizu pārskatu par patēriņu un bez nodokļiem importēto/iekšzemē iepirkto preču izmantošanu” norādītajā formātā (HOP I 04–09 4.26. un 4.30. nodaļa un 23. papildinājums), t. i., faktiskā patēriņa reģistru. Šis reģistrs ir jāpārbauda neatkarīgam zvērinātam grāmatvedim/darbu un izmaksu grāmatvedim, kurš izsniedz sertifikātu, kas apliecina, ka noteiktie reģistri un attiecīgie ieraksti ir pārbaudīti un ka atbilstīgi 23. papildinājumam sniegtā informācija visos aspektos ir patiesa un pareiza. Tomēr iepriekšminētie noteikumi attiecas tikai uz iepriekšējām atļaujām, kas izsniegtas, sākot ar 2005. gada 13. maiju. Visi to iepriekšējo atļauju vai iepriekšējo licenču turētāji, kuras izdotas pirms minētā datuma, ievēro iepriekš piemērojamos pārbaudes noteikumus, t. i., uztur patiesu un pareizu pārskatu par licencei atbilstošu importēto preču patēriņu un izmantošanu 18. papildinājumā noteiktajā formātā (HOP I 02–07 4.30. nodaļa un 18. papildinājums).

(28)

Attiecībā uz apakšshēmām, ko PIP laikā izmantoja pieprasījuma iesniedzējs, t. i., fiziskā eksporta un nosacītā eksporta shēmām, Indijas valdība nosaka gan ievedmuitas atvieglojumu, gan eksportēšanas saistību apjomu un vērtību, ko norāda atļaujā. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. IAS atļauto importa apjomu Indijas valdība nosaka, pamatojoties uz izejmateriālu/saražotās produkcijas standartnormām (“IPSN”). IPSN ir noteiktas vairumam ražojumu, tostarp attiecīgajam ražojumam, un tās ir publicētas HOP II 04–09 dokumentā. IPSN jaunākās izmaiņas attiecībā uz PET plēvi un starpproduktu PET granulām tika izdarītas 2005. gada septembrī.

(29)

Importētie izejmateriāli turpmāk nav pārvietojami, un tie jāizmanto eksporta galaprodukcijas ražošanai. Eksportēšanas pienākums jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (24 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt vēl uz sešiem mēnešiem).

(30)

Iepriekš aprakstītā shēma nav mainījusies kopš pēdējās daļējas starpposma pārskatīšanas attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja subsidēšanu, ko pabeidza 2009. gada janvārī. Tomēr guvums no šīs shēmas ir ievērojami samazinājies, kā norādīts 39. apsvērumā.

(31)

Pašreizējā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas iestāžu noteiktās pārbaudes prasības netiek ievērotas un nav vēl pārbaudītas praksē. Pieprasījuma iesniedzējam nav sistēmas, kas ļauj pārbaudīt, kādi izejmateriāli un kādā daudzumā ir patērēti eksportētā ražojuma ražošanā, kā paredzēts Ārējās tirdzniecības politikā (ĀTP) 2004.–2009. gadam (23. papildinājums) un saskaņā ar pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punktu. Indijas valdība nekad nav veikusi patēriņa reģistra pārbaudi.

(32)

2004.–2009. gada ĀTP pārvaldības pārmaiņas, kuras stājās spēkā 2005. gada rudenī (prasība obligāti nosūtīt Indijas iestādēm patēriņa reģistru saistībā ar izpirkšanas procedūru), pieprasījuma iesniedzēja gadījumā pagaidām nav piemērotas. Tādējādi šajā posmā nevarēja pārbaudīt šā noteikuma faktisku īstenošanu.

(33)

Atbrīvojums no ievedmuitas ir subsīdija pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē, t. i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, kas dod labumu izmeklēšanā iesaistītajiem eksportētājiem.

(34)

Turklāt IAS fiziskais eksports un IAS nosacītais eksports acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultātiem, tādēļ saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Uzņēmums var izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības tikai tad, ja tas apņemas ražojumu eksportēt.

(35)

Šajā gadījumā divas izmantotās apakšshēmas nevar uzskatīt par pieļaujamām produkcijas nodokļa atmaksāšanas sistēmām vai šīs sistēmas aizvietotājām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tās neatbilst pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (nodokļu atmaksas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksas aizvietojuma definīcija un noteikumi) izklāstītajiem noteikumiem. Indijas valdība efektīvi nepiemēroja ne savu jauno, ne veco pārbaudes sistēmu vai procedūru, lai apstiprinātu, vai eksportētās produkcijas ražošanā tika patērēti izejmateriāli un kāds bijis to apjoms (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un attiecībā uz nodokļu atmaksas aizvietojumu shēmām – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Attiecīgā ražojuma IPSN nebija pietiekami precīzas. IPSN nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo šo standartnormu struktūra neļauj Indijas valdībai pietiekami precīzi pārbaudīt eksporta produkcijas ražošanā patērēto izejmateriālu apmēru. Turklāt Indijas valdība nav veikusi turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiskajiem izmantotajiem izejmateriāliem, lai gan šī pārbaude būtu ierasti jāveic, ja nav efektīvas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts).

(36)

Tādēļ šīs divas apakšshēmas ir kompensējamas.

(37)

Ja nav atļautas nodokļu atmaksāšanas sistēmas vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmas, kompensējamais labums ir atbrīvojums no ievedmuitas kopumā, kas parasti jāmaksā, importējot izejmateriālus. Šajā ziņā jānorāda, ka pamatregula ne tikai paredz to, ka tiek kompensēta maksājumu “pārsniegtā” atmaksa. Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un I pielikuma i) punktu pārsniegto nodokļu atmaksu var kompensēt, tikai ievērojot pamatregulas II un III pielikuma nosacījumus. Tomēr šajā gadījumā šie nosacījumi nebija izpildīti. Tādēļ, ja netiek pierādīts, ka bijusi pienācīga uzraudzība, nodokļu atmaksas shēmām minēto izņēmumu nepiemēro, bet piemēro parasto noteikumu par to, ka kompensē nesamaksāto nodokļu summu (nesaņemtie ieņēmumi), nevis kādu apliecinātu ievedmuitas pārsnieguma atmaksu. Kā izklāstīts pamatregulas II pielikuma II daļā un III pielikuma II daļā, izmeklēšanas iestādei nav jāaprēķina šāda pārmērīga nodokļu atlaišana. Gluži otrādi, saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu izmeklēšanas iestādei tikai jāsniedz pietiekami pierādījumi, lai atspēkotu šķietamās pārbaudes sistēmas atbilstību.

(38)

Subsīdijas summu pieprasījuma iesniedzējam, kurš izmantoja IAS, aprēķināja, pamatojoties uz nepiemēroto ievedmuitu (muitas pamatnodoklis un īpašais muitas papildnodoklis) par materiāliem, kas importēti saskaņā ar divām apakšshēmām, kuras PIP laikā izmantoja importētajam materiālam (skaitītājs). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu maksas, kas neizbēgami bija radušās, lai saņemtu subsīdiju, atskaitīja no subsīdijas summas, ja par to tika saņemti pamatoti pieprasījumi. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā atbilstošu saucēju pieskaitīja attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumam PIP laikā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(39)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 0,7 %.

(40)

Sīkāks DEPBS apraksts sniegts EXIM politikas 04–09 4.3. punktā un HOP I 04–09 dokumenta 4. nodaļā.

(41)

Jebkuram ražotājam eksportētājam vai eksporta produkcijas tirgotājam ir tiesības šo shēmu izmantot.

(42)

Eksportētājs, kam ir tiesības izmantot DEPBS, var lūgt DEPBS kredītu, ko aprēķina procentos no šajā shēmā ietverto eksportēto ražojumu vērtības. Šādas DEPBS procentu likmes Indijas iestādes ir noteikušas lielākajai daļai ražojumu, arī attiecīgajam ražojumam. Likmes pamatojas uz IPSN, ņemot vērā paredzēto importēto izejmateriālu daļu eksportējamās produkcijas sastāvā un muitas nodokļa piekritību šādam paredzētam importam neatkarīgi no tā, vai ievedmuita faktiski ir vai nav maksāta.

(43)

Lai varētu izmantot šīs shēmas piedāvātās priekšrocības, uzņēmumam ir jāeksportē. Eksporta darījuma veikšanas laikā eksportētājam jāsagatavo deklarācija Indijas iestādēm, kurā jānorāda, ka eksports tiek veikts saskaņā ar DEPBS. Lai eksportētu preces, Indijas muitas iestādes nosūtīšanas procedūras laikā izdod eksporta nosūtīšanas rēķinu. Šajā dokumentā cita starpā norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam. Šajā brīdī eksportētājs zina, kādu priekšrocību tas iegūs. Tiklīdz muitas iestādes izsniedz eksporta nosūtīšanas rēķinu, Indijas valdība vairs nevar lemt par DEPBS kredīta izsniegšanu. Attiecīgā DEPBS kredīta likme, no kā aprēķina iegūto labumu, ir tā, kas tiek piemērota eksporta deklarācijas noformēšanas brīdī.

(44)

DEPBS kredīti ir brīvi pārvedami, un tie ir spēkā 12 mēnešus pēc izsniegšanas dienas. Tos var izmantot, lai nomaksātu muitas nodokļus par tādu preču turpmāko importu, kuras var importēt bez ierobežojumiem, izņemot ražošanas līdzekļus. Preces, kas importētas par šādiem kredīta līdzekļiem, var pārdot iekšējā tirgū (maksājot mazumtirdzniecības nodokli) vai izmantot citādi.

(45)

Pieteikumi DEPBS kredītiem tiek iesniegti elektroniski un var attiekties uz neierobežotu skaitu eksporta darījumu. Faktiski DEPBS kredītiem nav stingru termiņu. Elektroniskajā sistēmā, ko izmanto DEPBS pārvaldībā, eksporta darījumi netiek automātiski izslēgti, ja tie pārsniedz HOP I 04-09 4.47. nodaļā minētos iesniegšanas termiņus. Turklāt, kā skaidri norādīts HOP I 04-09 9.3. nodaļā, pieteikumus, kuri iesniegti pēc iesniegšanas termiņa beigām, var vienmēr ņemt vērā, ja tiek samaksāta neliela soda nauda (proti, 10 % no summas, uz ko ir tiesības).

(46)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs šo shēmu izmantoja PIP laikā.

(47)

DEPBS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. DEPBS kredīts ir Indijas valdības finansiāls atbalsts, jo šo kredītu izmantos, lai atlīdzinātu ievedmuitu, tādējādi samazinot Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt DEPBS kredīts sniedz priekšrocības eksportētājam, jo šis kredīts uzlabo tā likviditāti.

(48)

Turklāt DEPBS ir juridiski atkarīga no eksporta izpildes, un tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(49)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tā neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) punktā, II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietojumu atmaksāšanas definīcija un noteikumi). Eksportētājam nav pienākuma faktiski ražošanas procesā patērēt ar muitas nodokli neapliktās importētās preces, un kredīta apjoms netiek aprēķināts atkarībā no faktiski izmantotajiem izejmateriāliem. Turklāt nepastāv sistēma vai procedūra, kas apstiprinātu, kuri izejmateriāli tika patērēti eksportētā ražojumu ražošanas procesā un vai bija pārsniegti ievedmuitas maksājumi pamatregulas I pielikuma i) punkta, II un III pielikuma nozīmē. Visbeidzot, eksportētājam ir tiesības iegūt DEPBS priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tas importē izejmateriālus. Lai gūtu labumu, pietiek, ka eksportētājs vienkārši eksportē preces, nepierādot, ka ir importēti izejmateriāli. Tātad DEPBS piedāvātās priekšrocības var izmantot pat tie eksportētāji, kas visus vajadzīgos izejmateriālus sagādā uz vietas un neimportē preces, kuras var izmantot kā izejmateriālus.

(50)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 2. punktu un 5. pantu un aprēķina metodiku, ko izmantoja šai shēmai Regulā (EK) Nr. 367/2006, kompensējamās subsīdijas apjomu aprēķināja kā saņēmējam piešķirtas priekšrocības, ko konstatēja PIP. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka saņēmējs gūst labumu tajā brīdī, kad saskaņā ar šo shēmu notiek eksporta darījums. Tajā brīdī Indijas valdībai ir tiesības atcelt muitas nodokli, un tas ir finansiāls ieguldījums pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Tiklīdz muitas iestādes ir izdevušas eksporta nosūtīšanas rēķinu, kurā, cita starpā, norādīta DEPBS kredīta summa, kas piešķirama šim eksporta darījumam, Indijas valdība vairs nevar lemt, vai piešķirt vai nepiešķirt subsīdiju. Turklāt ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, pamatojoties uz uzkrāšanas principu, eksporta darījumu posmā grāmatoja DEPBS kredītus kā ienākumus.

(51)

Ja tika saņemti pamatoti pieprasījumi, atbilstīgi pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktam nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju, tika atskaitītas no apstiprinātās kredīta summas un subsidētā summa izmantota kā skaitītājs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu pieskaitīja attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(52)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 5,1 %.

(53)

Detalizētāks EPCGS apraksts ir iekļauts EXIM politikas 04–09 5. nodaļā un HOP I 04–09 dokumenta 5. nodaļā.

(54)

Ražotājiem eksportētājiem, eksporta produkcijas tirgotājiem, kas ir “sasaistīti” ar palīgražotājiem, un pakalpojumu sniedzējiem ir tiesības izmantot šo shēmu.

(55)

Saskaņā ar nosacījumu par pienākumu eksportēt uzņēmumam ir atļauts ar samazinātu nodokļa likmi importēt ražošanas līdzekļus (jaunus un – kopš 2003. gada aprīļa – arī lietotus ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem). Šim nolūkam Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izdod EPCGS atļauju. Šī shēma kopš 2000. gada aprīļa paredz 5 % ievedmuitas likmes samazinājumu, kas piemērojams visiem ražošanas līdzekļiem, kuri importēti saskaņā ar šo shēmu. Līdz 2000. gada 31. martam piemēroja spēkā esošo nodokļa likmi 11 % apmērā (ieskaitot 10 % piemaksu) un augstas vērtības importa gadījumos piemēroja nulles nodokļa likmi. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi noteiktā laikposmā ir jāizmanto zināma daudzuma eksporta preču ražošanai.

(56)

EPCGS atļaujas turētājs var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšzemes tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu ar muitas nodokli neapliekamu sastāvdaļu importu, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Vai arī vietējais ražotājs var pieprasīt nosacītā eksporta piedāvātās priekšrocības saistībā ar ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS atļaujas turētājam.

(57)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs šo shēmu izmantoja PIP laikā.

(58)

EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju pazemināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādus Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt nodokļa samazinājums dod labumu eksportētājam, jo nodokļi, kas tiek uzkrāti importējot, uzlabo tā likviditāti.

(59)

Turklāt EPCGS juridiskais nosacījums ir eksporta izpilde, jo šādu atļauju nevar iegūt bez saistībām eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(60)

Šo shēmu nevar uzskatīt par pieļaujamu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma sistēmu pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nozīmē. Šādas pieļaujamas sistēmas nav attiecināmas uz ražošanas līdzekļiem, kā norādīts pamatregulas I pielikuma i) punktā, jo ražošanas līdzekļi netiek patērēti eksporta produkcijas ražošanā.

(61)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli importētiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju par laikposmu, kas atbilst parastam šādu ražošanas līdzekļu nolietojuma laikposmam attiecīgajā nozarē. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz PIP, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtā labuma pilno vērtību. Uzskatīja, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā Indijā šim nolūkam bija piemērota komerciālā procentu likme. Ja tika iesniegti atbilstīgi pieprasījumi, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu tika atskaitītas nodevas, kas noteikti jāsamaksā, lai saņemtu subsīdiju.

(62)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka saskaņā ar EPCG shēmu bez nodokļa importētie ražošanas līdzekļi izmantošanai Khanvel filiālē vairs netiek izmantoti un ka skaitītājā nebūtu jāiekļauj labums saistībā ar šiem līdzekļiem. Attiecībā uz šo jānorāda, ka pieprasījuma iesniedzējs jau ir saņēmis labumu saistībā ar šiem ražošanas līdzekļiem. Turklāt, tā kā nebija pierādījumu tam, ka pieprasījuma iesniedzējam vairs nav šādu līdzekļu vai ka tas šādus līdzekļus vairs neizmantos, šis pieprasījums ir jānoraida.

(63)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam attiecīgā ražojuma eksporta apgrozījumam pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde un tā netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(64)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 2,3 %.

(65)

Šī shēma ir sīkāk izklāstīta Indijas Rezervju bankas (“IRB”) galvenajā apkārtrakstā DBOD Nr. DIR.(Exp).BC 01/04.02.02/2007-08 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā) un galvenajā apkārtrakstā DBOD Nr. DIR.(Exp).BC 09/04.02.02/2008-09 (Eksporta kredīts rūpijās/ārvalstu valūtā), kas adresēts visām Indijas komercbankām.

(66)

Ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

(67)

Saskaņā ar šo shēmu IRB nosaka obligāto maksimālo procentu likmju vērtību, kas piemērojama eksporta kredītiem gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā, ko bankas var pieprasīt eksportētājam. ECS ietilpst divas apakšshēmas, proti, eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas (tā sauktais “iepakošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam izsniegtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. IRB arī norāda, cik lielu neto kreditēšanas apjomu katra banka var piešķirt eksporta darbības finansēšanai.

(68)

Kā norādīts IRB galvenajos apkārtrakstos, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kuras, salīdzinot ar parastiem komerckredītiem (“skaidras naudas kredīti”), ir zemākas un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem. Atšķirība starp likmēm var samazināties, ja uzņēmumam ir labs kredītreitings. Faktiski uzņēmumi ar augstu reitingu var iegūt eksporta kredītus un skaidras naudas kredītus ar vienādiem nosacījumiem.

(69)

Tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs šo shēmu izmantoja PIP laikā.

(70)

ECS kredīta preferenciālās procentu likmes, ko nosaka 65. apsvērumā minētie IRB galvenie apkārtraksti, var samazināt eksportētāja procentu izdevumus salīdzinājumā ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai pēc tirgus apstākļiem, un šajā gadījumā labums pamatregulas 3. panta 2. punkta nozīmē tiek piešķirts šādam eksportētājam. Eksporta finansēšana per se nav drošāka par iekšzemes finansēšanu. Faktiski to parasti uzskata par riskantāku, un nodrošinājums, kāds nepieciešams kādam kredītam neatkarīgi no finanšu objekta, ir tikai komerciāls lēmums, kuru pieņem attiecīgā komercbanka. Atšķirīgas likmes attiecībā uz dažādām bankām ir IRB metodikas rezultāts, lai noteiktu maksimālo aizdevuma likmi katrai komercbankai atsevišķi.

(71)

Neraugoties uz to, ka saskaņā ar ECS piedāvātos preferenciālos kredītus izsniedz komercbankas, iegūtais labums ir valdības finansiāls atbalsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē. Šajā kontekstā jāatgādina, ka ne pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkts, ne Nolīgums par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) nenosaka maksu par publiskiem kontiem, piemēram, Indijas valdības veiktu atmaksāšanu bankām, lai noteiktu subsīdiju, bet tikai valdības rīkojumu veikt pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii) vai iii) punktā minētās funkcijas. IRB ir valsts struktūra, un uz to attiecināms termins “valdība”, kas definēts pamatregulas 2. panta b) punktā. Šīs bankas vienīgais īpašnieks ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. IRB dod norādījumus privātām struktūrām pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē, jo komercbankām ir saistoši tās pieņemtie nosacījumi, cita starpā, arī par maksimālajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti IRB galvenajos apkārtrakstos un IRB noteikumos par to, ka komercbankām zināma neto kredītu summa jānovirza eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, šajā gadījumā sniegt aizdevumus preferenciāla eksporta finansējuma veidā. Pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nozīmē šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu konkrētos apstākļos parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses. Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 4. panta 4. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu un tādēļ tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

(72)

Subsīdijas summa ir aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītiem, kas izmantoti PIP laikā, un summu, kura būtu maksājama par parastiem komerckredītiem, ko izmantotu pieprasījuma iesniedzējs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu PIP subsīdijas summu (skaitītājs) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un tā netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(73)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 0,2 %.

(74)

Iepriekšējās izmeklēšanās attiecībā uz PET plēvi, tostarp pārskatīšanas izmeklēšanā, kuras rezultātā ar Regulu (EK) Nr. 367/2006 noteica pašreiz spēkā esošo galīgo kompensācijas maksājumu, pārbaudīja vairākas Indijas valsts shēmas, kas bija saistītas ar stimulu piešķiršanu vietējiem uzņēmumiem. Valsts shēmas dēvējamas par “komplekso stimulu shēmām” (KSS), jo tās var būt saistītas ar dažādiem stimuliem. Izmeklēšanā konstatēja, ka uzņēmuma tiesības gūt labumu no shēmas ir paredzētas sertifikātā par tiesībām uz atbalstu.

(75)

Maharaštras valdības (“GOM”) kompleksā stimulēšanas shēma (“KSS”) kopš tās ieviešanas ir grozīta vairākas reizes. Pieprasījuma iesniedzējs joprojām izmanto priekšrocības, ko sniedz 1993. gada KSS, nevis nomainītās shēmas. Tādējādi novērtēja tikai 1993. gada KSS saistībā ar šo gadījumu.

(76)

Rietumbengālijas tirdzniecības nodokļa atlaišanas shēma paredz centrālā tirdzniecības nodokļa atlaišanu. Izmeklēšanā atklāja, ka pieprasījuma iesniedzējs attiecībā uz iepirkumiem izmantojis atbrīvojumu no tirdzniecības nodokļa (centrālā tirdzniecības nodokļa) atbilstoši Rietumbengālijas KSS. Šie nodokļu noteikumi atbrīvo uzņēmuma pārdevumus iekšzemes tirgū no tirdzniecības nodokļa (gan no vietējā tirdzniecības nodokļa, gan centrālā tirdzniecības nodokļa).

(77)

Lai iegūtu tiesības uz atbalstu, uzņēmumiem parasti jāiegulda kāda štata mazāk attīstītajās teritorijās, izveidojot tajās jaunu rūpniecības uzņēmumu vai veicot liela apjoma kapitālieguldījumus kāda rūpniecības uzņēmuma paplašināšanā vai diversifikācijā. Galvenais kritērijs stimulu summu noteikšanai ir tās teritorijas klasifikācija, kurā atrodas vai tiks izveidots uzņēmums, un ieguldījumu apjoms.

(78)

Izmantojot shēmas atbrīvojumam no tirdzniecības nodokļa, no konkrētām ražotnēm vairs nav jāiekasē tirdzniecības nodoklis par pārdevumiem. Līdzīgi šīs konkrētās ražotnes atbrīvoja no tirdzniecības nodokļa par preču iegādi no piegādātājiem, kuri ir tiesīgi piedalīties minētajās shēmās. Lai gan attiecībā uz pārdevumiem konkrētās pārdošanas ražotnes negūst labumu no atbrīvojuma, tomēr labumu no atbrīvojuma attiecībā uz iepirkumiem gūst konkrētas pircējas ražotnes.

(79)

Maharaštras štatā (kuram iepriekš piešķīra atbrīvojumu saskaņā ar Maharaštras tirdzniecības nodokļa atbrīvojuma stimulu shēmu) vairs nevar saņemt atbrīvojumu no tirdzniecības nodokļa. 2005. gada aprīlī tirdzniecības nodokļa tiesību aktus, ko Maharaštrā piemēroja tirdzniecības darījumos starp štatiem, aizstāja ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu. No 2005. gada aprīļa pieprasījuma iesniedzējam kā ražotnei, uz kuru neattiecas atbrīvojums, jāiepērk materiāli, maksājot PVN.

(80)

Attiecībā uz Maharaštras valdības 1993. gada KSS pieprasījuma iesniedzējam radās tiesības tikai uz tirdzniecības nodokļa atlaišanu, kuru PIP laikā maksāja par gatavu preču pārdošanu un kurš agrāk nedeva saņēmējam labumu (Regulas (EK) Nr. 367/2006 114. apsvērums). Tādēļ netika konstatētas kompensējams labums saskaņā ar GOM 1993. gada KSS.

(81)

Tomēr attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja izejmateriālu iepirkumiem no uzņēmumiem, kuri neatrodas Maharaštras štatā, nemaksājot centrālo tirdzniecības nodokli, KSS paredz subsīdijas pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta un 3. panta 2. punkta nozīmē. Atbrīvojums no tirdzniecības nodokļiem par iepirkumiem ir finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina Indijas valdības ieņēmumus no nodokļiem, kas citādi būtu jāiekasē. Turklāt no šā atbrīvojuma uzņēmumi gūst labumu, jo tas uzlabo to likviditāti.

(82)

KSS ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir investējuši noteiktās ģeogrāfiskās teritorijās kāda Indijas štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Ieguvumu līmenis atšķiras atbilstīgi attiecīgajai teritorijai. Tādēļ šī shēma atbilstīgi pamatregulas 4. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktam un 4. panta 3. punktam ir īpaša, un tādēļ tā ir kompensējama.

(83)

Attiecībā uz atbrīvojumu no tirdzniecības nodokļa subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz tirdzniecības nodokļa summu, kas būtu parasti jāmaksā, bet kas netika samaksāta PIP laikā.

(84)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šī subsīdijas summa (skaitītājs) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija piešķirta par uzņēmuma kopējo eksporta un iekšzemes pārdevumu apgrozījumu kā atbilstīgs saucējs, jo subsīdija nav atkarīga no eksporta rezultātiem un tā netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

(85)

Subsīdijas likme, ko PIP laikā attiecībā uz šo shēmu noteica pieprasījuma iesniedzējam, bija 0,1 %.

(86)

Jāatgādina, ka ar Regulu (EK) Nr. 1124/2007, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 367/2006, pieprasījuma iesniedzējam noteica kompensējamās subsīdijas apmēru, kas izteikts atbilstīgi preču vērtībai, un tas ir 17,1 %.

(87)

Šīs daļējās starpposma pārskatīšanas laikā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējam kompensējamo subsīdiju apmērs, kas izteikts atbilstīgi preču vērtībai, ir 8,4 %, kā norādīts turpmāk.

(88)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka attiecīgā ražotāja eksportētāja subsidēšanas apjoms ir samazinājies.

(89)

Tika arī pārbaudīts, vai varētu pamatoti uzskatīt, ka mainīgie apstākļi attiecībā uz izskatītajām shēmām ir ilglaicīgi. Šajā gadījumā uz to norāda vairāki elementi.

(90)

Pirmkārt, jāņem vērā, ka šīs daļējās starpposma pārskatīšanas konstatējumi ir saskaņā ar subsīdiju summām, kas 2009. gada janvārī publicētajā daļējā starpposma pārskatīšanā noteiktas pieciem PET plēves ražotājiem Indijā, un kompensējamo subsīdiju summa, izteikta atbilstīgi preču vērtībai, konstatēta no 5,4 % līdz 8,6 %. Tas liecina par zināmu subsidēšanas apjomu noturību Indijā attiecībā uz šo ražojumu.

(91)

Otrkārt, iepriekšējā izmeklēšanā konstatēja, ka lielāko labumu gūst no IAS, tomēr ieguvumi no šīs shēmas ir ievērojami samazinājušies PIP laikā un ir gūti pierādījumi, ka tas turpinājās arī pēc PIP.

(92)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, šķiet, ka pieprasījuma iesniedzējs arī turpmāk saņems subsīdijas apmērā, kas ir mazāks par to, kas noteikts iepriekšējā daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā.

(93)

Tā kā ir pierādīts, ka pieprasījuma iesniedzējs saņem daudz mazākas subsīdijas nekā iepriekš un, iespējams, ka arī turpmāk tas saņems subsīdijas apmērā, kas ir mazāks par to, kas noteikts iepriekšējā daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā, pasākumu apjoms jākoriģē, lai ņemtu vērā jaunos konstatējumus.

(94)

Ņemot vērā iepriekšminēto, koriģētā kompensācijas maksājuma likme jānosaka atbilstīgi jaunajai subsidēšanas likmei, kas tika konstatēta šajā daļējā starpposma pārskatīšanā, jo sākotnējā antisubsidēšanas izmeklēšanā aprēķinātā kaitējuma starpība joprojām ir lielāka.

(95)

Saskaņā ar pamatregulas 24. panta 1. punkta otro daļu un 14. panta 1. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (9), nevienai precei nepiemēro abus – gan antidempinga, gan kompensācijas – maksājumus, lai risinātu vienu un to pašu situāciju, kas izriet no dempinga vai no eksporta subsīdijām. Tomēr, kā minēts 6. apsvērumā, tā kā pieprasījuma iesniedzējam piemēro 0 % antidempinga maksājumu par attiecīgo ražojumu, šos noteikumus šajā gadījumā nepiemēro.

(96)

Attiecībā uz maksājuma likmi, kas piemērojama attiecīgā ražojuma importam, ko veic Regulas (EK) Nr. 367/2006 1. panta 2. punktā atsevišķi neminētie ražotāji eksportētāji, proti, tajā noteikto maksājumu, kas jāpiemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” Indijā, jāatgādina, ka faktiskie izmeklēto shēmu veidi un to kompensējamība nav mainījusies salīdzinājumā ar iepriekšējo izmeklēšanu. Tādējādi nav iemeslu pārrēķināt šo uzņēmumu subsīdijas un maksājuma likmes. Tādēļ maksājuma likme, kas piemērojama visiem pārējiem uzņēmumiem, kas nav pieprasījuma iesniedzēji, netiek mainīta,

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 452/2007 (2) (“sākotnējā regula”) uzlika galīgo antidempinga maksājumu, inter alia, Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam. Pasākumi ir ad valorem maksājums ar likmi 9,9 %.

(2)

Komisija 2008. gada augustā atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam saņēma pieprasījumu veikt daļēju starpposma pārskatīšanu (“starpposma pārskatīšana”). Pieprasījuma papildināšanu pabeidza 2008. gada decembrī. Pieprasījumu, kurš attiecās tikai uz dempinga pārbaudi, iesniedza Ukrainas ražotājs eksportētājs Eurogold Industries Ltd. (“pieprasījuma iesniedzējs” vai “EGI”). Pieprasījuma iesniedzējs sadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika iegūti sākotnējā regulā izklāstītie konstatējumi un secinājumi (“sākotnējā izmeklēšana”). Antidempinga maksājums, ko piemēro pieprasījuma iesniedzējam, kas ir vienīgais zināmais attiecīgā ražojuma ražotājs eksportētājs Ukrainā, ir 9,9 %.

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs savā pieprasījumā apgalvoja, ka apstākļi, uz kuru pamata bija noteikti pasākumi, ir mainījušies un ka šīs pārmaiņas ir ilgstošas. Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus tam, ka pasākuma turpmāka piemērošana pašreizējā līmenī, lai neitralizētu dempingu, vairs nav nepieciešama.

(4)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu, lai sāktu starpposma pārskatīšanu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu nolēma sākt daļēju starpposma pārskatīšanu vienīgi attiecībā uz dempinga pārbaudi, ciktāl tas skar EGI. Komisija 2009. gada 9. aprīlīEiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (3) publicēja paziņojumu par izmeklēšanas sākšanu (“paziņojums par sākšanu”) un to sāka.

(5)

Ražojums, uz kuru attiecas starpposma pārskatīšana, ir tas pats, kas apskatīts sākotnējā izmeklēšanā, t. i., Ukrainas izcelsmes gludināmie dēļi, proti, iebūvēti vai neiebūvēti, ar tvaiku uzsūcošu virsmu un/vai ar uzkarstošu virsmu, un/vai ar piepūšamu virsmu vai bez tās, ieskaitot gludināmo dēli piedurknēm, un to svarīgākās sastāvdaļas, t. i., kājas, virsma un metāla rāmis, kurus pašlaik klasificē ar KN kodu ex 3924 90 00 , ex 4421 90 98 , ex 7323 93 90 , ex 7323 99 91 , ex 7323 99 99 , ex 8516 79 70 un ex 8516 90 00 .

(6)

Ražojumam, ko ražo un pārdod Ukrainā, un ražojumam, ko eksportē uz Savienību, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un izmantošanas veidi, tādēļ šos ražojumus uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(7)

Komisija oficiāli paziņoja Savienības ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts iestādēm par starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(8)

Komisija nosūtīja pieprasījuma iesniedzējam anketu un šim nolūkam noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, un veica pārbaudes apmeklējumu minētā pieprasījuma iesniedzēja telpās:

(9)

Izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” vai “IP”).

(10)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms noteica, vai EGI līdzīgā ražojuma pārdevumu kopējais apjoms iekšzemes tirgū neatkarīgiem klientiem bija uzskatāms par reprezentatīvu salīdzinājumā ar tā kopējo apjomu, kas bija pārdots eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumus iekšzemes tirgū uzskata par reprezentatīviem, ja kopējais pārdevumu apjoms iekšzemes tirgū ir vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma pārdevumu kopējā apjoma, kas pārdots uz Savienību. Tika konstatēts, ka EGI kopējie līdzīgā ražojuma pārdevumi iekšzemes tirgū bija reprezentatīvi.

(11)

Par katru ražojuma veidu, kuru EGI bija pārdevis iekšzemes tirgū un kas bija tieši salīdzināms ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Konkrēta ražojuma veida pārdevumu apjomu iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīvu, ja izmeklēšanas periodā minētā veida ražojumu kopējais pārdevumu apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū bija vismaz 5 % no uz Savienību eksportētā līdzīgā ražojuma veida kopējā pārdevumu apjoma.

(12)

Turklāt atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam tika pārbaudīts, vai katra ražojumu veida pārdevumus iekšzemes tirgū var uzskatīt par tādiem, kas veikti parastajā tirdzniecības apritē. To darīja, nosakot katra eksportētā attiecīgā ražojuma veida rentablo iekšzemes pārdevumu īpatsvaru iekšzemes tirgū, kas IP laikā veikti neatkarīgiem klientiem.

(13)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdevumu apjoma iekšzemes tirgū bija lielāki par izmaksām un vidējā svērtā pārdevumu cena bija vienāda vai lielāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību ražojuma veidam aprēķināja kā visu attiecīgā veida pārdevumu faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai minētie pārdevumi bija rentabli.

(14)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par 80 % vai vienāds ar 80 % no minētā veida pārdevumu kopējā apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, izmantojot faktisko pārdošanas cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem, kas IP laikā veikti iekšzemes tirgū.

(15)

Ja normālās vērtības noteikšanai nevarēja izmantot EGI pārdotā ražojuma veida iekšzemes tirgus cenas, normālo vērtību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(16)

Aprēķinot normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu un peļņas apmēri saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6. punktu pamatoti ar faktiskajiem datiem par parastā tirdzniecības apritē notikušu līdzīgā ražojuma ražošanu un pārdošanu, ko veicis EGI.

(17)

Pēc konstatējumu izpaušanas EGI apgalvoja, ka procentu likme attiecībā uz pārdošanas, vispārējām un administratīvajām izmaksām, ko izmantoja, aprēķinot normālo vērtību, neatbilda procentu likmei attiecībā uz pārdevumiem iekšzemes tirgū parastajā tirdzniecības apritē un ka šajā ziņā bija noteiktas pārāk lielas atsevišķas aprēķinātās normālās vērtības.

(18)

Apgalvojumu pārbaudīja, taču konstatēja, ka tam nav pamata, jo izmantotā pārdošanas, vispārējo un administratīvo izmaksu procentu likme attiecās arī uz pārdevumiem iekšzemes tirgū un bija tā pati neatkarīgi no tā, vai tirdzniecību veica parastajā apritē, jo to izsaka procentuāli no apgrozījuma. Tāpēc prasību noraidīja.

(19)

EGI veica eksporta pārdevumus uz Savienību tieši neatkarīgiem klientiem vai ar saistītā uzņēmuma EGS (atrodas Šveicē) starpniecību.

(20)

Ja eksporta pārdevumi uz Savienību tika veikti tieši neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cenas noteica, pamatojoties uz faktiski samaksāto vai maksājamo cenu par attiecīgo ražojumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu.

(21)

Ja eksporta pārdevumus uz Savienību realizēja ar saistītā uzņēmuma EGS starpniecību, kas veica visas importa funkcijas saistībā ar precēm, kuras nonāca brīvā apritē Savienībā, proti, veica visas saistītā importētāja funkcijas, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kurām importētos ražojumus pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgam pircējam. Šajā nolūkā veica korekcijas, lai ņemtu vērā visas izmaksas, kas radušās no importēšanas brīža līdz pārdošanai tālāk, kā arī uzkrāto peļņu, lai noteiktu ticamu eksporta cenu. Šajā nolūkā izmantoja to pašu peļņas likmi kā sākotnējā izmeklēšanā, jo nebija pieejama jauna informācija no neatkarīgiem importētājiem par uzkrāto peļņu.

(22)

Atbilstoši pamatregulas 11. panta 10. punktam EGI apgalvoja, ka samaksātais antidempinga maksājums nav jāatskaita kā izmaksas, jo tas ir pienācīgi atspoguļots tālākpārdošanas cenās, ja eksporta cenu nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu.

(23)

Šajā sakarā pārbaudīja prasībai pievienotos pierādījumus, kuros ietilpa virkne pārdošanas cenas aprēķinu. Tomēr iesniegtie aprēķini attiecās tikai uz dažiem pārdotajiem modeļiem IP un liecināja, ka ne visos gadījumos pārdošanas cena pilnībā atspoguļoja antidempinga maksājumu. Tāpēc sniegtie pierādījumi netika uzskatīti par izšķirošiem, lai noteiktu, vai antidempinga maksājums tika atspoguļots tālākpārdošanas cenās. Tādējādi prasība tika noraidīta un antidempinga maksājumu atskaitīja kā izmaksas, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu nosakot ar EGS starpniecību veikto pārdevumu uz Savienību eksporta cenu.

(24)

Pēc konstatējumu izpaušanas EGI atkārtoti iesniedza prasību. Tomēr tas neiesniedza jaunus pierādījumus vai argumentus, kas apstiprinātu minēto prasību. Tāpēc prasību noraidīja.

(25)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu, attiecīgos un pamatotos gadījumos korekciju veidā tika pienācīgi ņemtas vērā transporta izmaksas, iepakošanas izmaksas, kredīta izmaksas un komisijas maksas.

(26)

Pēc konstatējumu izpaušanas tika atrasta aprēķinu kļūda, proti, valūtas konvertēšanas kļūda saistībā ar atsevišķām iepakošanas izmaksu korekcijām. To izlaboja un attiecīgi pārskatīja dempinga starpības aprēķinu.

(27)

Turklāt pēc konstatējumu izpaušanas EGI apgalvoja, ka, aprēķinot normālo vērtību, nav jāņem vērā korekcijas attiecībā uz pārdevumiem iekšzemes tirgū, kuri netiek veikti parastajā tirdzniecības apritē, un, tā kā nav veikti citi attiecīgā ražojuma veida pārdevumi, jāizmanto vidējās korekcijas vērtības, kuras piemēro citiem ražojumu veidu pārdevumiem parastajā tirdzniecības apritē, jo tikai tās atspoguļotu izmaksas, kas ir iekļautas pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās, ko izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai.

(28)

Šo prasību izskatīja, tomēr nepieņēma, jo korekcijas izmanto tikai salīdzināšanai un parasti atspoguļo faktiskās izmaksas, kas raksturīgas katram darījumam, un tās ir objektīvs elements un tādēļ nav atkarīgas no tā, vai galīgie pārdevumi veikti parastajā tirdzniecības apritē.

(29)

Turklāt, izskatot šo prasību, konstatēja, ka, aprēķinot normālās vērtības to ražojumu veidu gadījumā, kuri netiek pārdoti iekšzemes tirgū, izmantotas nepareizas korekciju vērtības. Tās izlaboja, izmantojot vispārējas vidējās korekciju vērtības, ko piemēro visiem pārdevumiem iekšzemes tirgū, un attiecīgi mainīja aprēķinu. EGI apgalvoja, ka šiem ražojumu veidiem jāpiešķir kredīta izmaksu korekcijas, jo kredīta izmaksas tika iekļautas pārdošanas, vispārējās un administratīvajās izmaksās, ko izmantoja normālās vērtības aprēķināšanai. Šo prasību noraidīja, jo attiecīgie ražojuma veidi faktiski nekad nav pārdoti iekšzemes tirgū un tādēļ nebija pierādījumu tam, ka to maksājums ir atlikts. Saistībā ar šo jānorāda, ka kredīta izmaksu korekcijas nepamatojas uz faktiskiem maksājumu termiņiem un izmaksām, bet gan uz alternatīvām izmaksām, kuru pamatā ir maksājumu termiņi, par kuriem vienojas pārdošanas brīdī.

(30)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra ražojuma veida vidējo svērto normālo vērtību salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstošā veida vidējo svērto eksporta cenu. Šis salīdzinājums liecināja par to, ka tiek veikts dempings.

(31)

EGI dempinga starpība, kas izteikta procentos no neto cenas ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir 7 %.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika arī pārbaudīts, vai konstatējumus varētu uzskatīt par ilgstoša rakstura.

(33)

Pieprasījuma iesniedzēja un saistītā uzņēmuma tirdzniecības kanālu strukturālā reorganizācija jau ir pabeigta attiecībā uz lielāko daļu tirdzniecības, un šo reorganizāciju var uzskatīt par ilgstoša rakstura. Tāpēc apstākļi, kuru dēļ tika sākta šī starpposma pārskatīšana, visticamāk, tuvākajā laikā nemainīsies tā, lai ietekmētu starpposma pārskatīšanas konstatējumus. Turklāt izmeklēšanas laikā netika konstatēts neviens aspekts, kas liecinātu, ka jaunie apstākļi nebūs ilgstoši. Tāpēc tiek secināts, ka apstākļu pārmaiņas ir ilgstoša rakstura.

(34)

Sākotnējā izmeklēšanā konstatēja, ka EGI ir vienīgais Ukrainas gludināmo dēļu ražotājs eksportētājs. Tāpēc metodika, kas izmantota, lai noteiktu dempinga starpību EGI, tika izmantota, lai noteiktu dempinga starpību visiem Ukrainas attiecīgā ražojuma ražotājiem eksportētājiem.

(35)

Tādējādi, ņemot vērā pārskatīšanas izmeklēšanas rezultātus, uzskata par lietderīgu grozīt Ukrainas izcelsmes attiecīgā ražojuma importam piemērojamo antidempinga maksājuma likmi un noteikt to 7 %.

(36)

Ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem ierosināts grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 452/2007 par galīgā antidempinga maksājuma uzlikšanu, inter alia, Ukrainas izcelsmes gludināmo dēļu importam, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. To piezīmes attiecīgi tika ņemtas vērā un pienācīgi atspoguļotas šajā regulā,