ISSN 1725-5112
doi:10.3000/17255112.L_2010.151.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 151
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
53. sējums
2010. gada 17. jūnijs
|
ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.151.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 151 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
17.6.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 151/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 519/2010
(2010. gada 16. jūnijs),
ar ko pieņem tādu statistikas datu un metadatu programmu iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 763/2008
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 763/2008 5. panta 3. punktu Komisijai jāpieņem to statistikas datu un metadatu programma iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanai, kuri jānosūta Komisijai. |
|
(2) |
Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstīs veiktās iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas dati ir salīdzināmi un lai varētu izstrādāt ticamus ES mēroga pārskatus, visās dalībvalstīs jābūt vienai un tai pašai programmai. |
|
(3) |
Jo īpaši jādefinē hiperkubi, kas ir vienādi visās dalībvalstīs, īpašās šūnas vērtības un atzīmes, kuras dalībvalstis var izmantot šajos hiperkubos, kā arī metadati par tematiem. |
|
(4) |
Komisijas 2009. gada 30. novembra Regulā (EK) Nr. 1201/2009, ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (2), paredzētas skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas, kas jāizmanto datiem, kuri jānosūta Komisijai par 2011. pārskata gadu. |
|
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā noteikta to iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanas statistikas datu un metadatu programma, kuri jānosūta Komisijai (Eurostat) par 2011. pārskata gadu.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā ietvertās definīcijas un specifikācijas. Tām papildus izmanto arī šādas definīcijas:
|
1) |
“iedzīvotāju kopskaits” precīzi definētās ģeogrāfiskās teritorijās ir visas personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta, kas definēta Regulas (EK) Nr. 763/2008 2. panta d) punktā, atrodas minētajā ģeogrāfiskajā teritorijā; |
|
2) |
“hiperkubs” ir vairākdimensiju dalījumu šķērstabula, kurā ir iekļauta šūnas vērtība, lai mērītu katra dalījuma katru kategoriju, kuru kombinē (cross-tabulate) ar jebkura cita dalījuma katru kategoriju minētajā hiperkubā; |
|
3) |
“galvenais marginālais sadalījums” ir konkrētā hiperkuba apakškopa, kas izriet no hiperkuba dažu (bet ne visu) dalījumu sķērstabulas; |
|
4) |
“primāra šūna” ir jebkura šūna, kas ir vismaz viena galvenā marginālā sadalījuma sastāvdaļa konkrētā hiperkubā. Hiperkubiem, kuriem nav definēts galvenais marginālais sadalījums, visas šūnas ir primāras šūnas; |
|
5) |
“sekundāra šūna” ir hiperkuba šūna, kas konkrētā hiperkubā nav primāra šūna; |
|
6) |
“šūnas vērtība” ir informācija, kas ir iekļauta hiperkuba šūnā. Šūnas vērtība var būt “skaitliska šūnas vērtība” vai “īpaša šūnas vērtība”; |
|
7) |
“skaitliska šūnas vērtība” ir vērtība skaitliskā izteiksmē, kas ir iekļauta šūnā, lai minētajā šūnā sniegtu statistikas informāciju par novērojumu; |
|
8) |
“konfidenciāla šūnas vērtība” ir skaitliska šūnas vērtība, ko nedrīkst izpaust, lai nodrošinātu datu statistisko konfidencialitāti atbilstoši dalībvalstu statistikas izpaušanas kontrolei; |
|
9) |
“nekonfidenciāla šūnas vērtība” ir skaitliska šūnas vērtība, kas nav konfidenciāla šūnas vērtība; |
|
10) |
“neticama šūnas vērtība” ir skaitliska šūnas vērtība, kas atbilstoši dalībvalstu kvalitātes kontrolei nav ticama; |
|
11) |
“īpaša šūnas vērtība” ir simbols, kas skaitliskas šūnas vērtības vietā ir iekļauts hiperkuba šūnā; |
|
12) |
“atzīme” ir kods, ko var pievienot konkrētajai šūnas vērtībai, lai aprakstītu īpašu minētās šūnas vērtības pazīmi. |
3. pants
Statistikas datu programma
1. To statistikas datu programmu, kas jānosūta Komisijai (Eurostat) par 2011. pārskata gadu, veido I pielikumā norādītie hiperkubi.
2. Dalībvalstis nosūta īpašo šūnas vērtību “nepiemēro” tikai šādos gadījumos:
|
a) |
ja šūna attiecas uz vismaz viena dalījuma kategoriju “nepiemēro”; vai |
|
b) |
ja šūna apraksta novērojumu, kas dalībvalstī nepastāv. |
3. Dalībvalstis aizstāj visas konfidenciālās šūnas vērtības ar īpašo šūnas vērtību “nav pieejams”.
4. Dalībvalstis var aizstāt nekonfidenciālu šūnas vērtību ar īpašo šūnas vērtību “nav pieejams” vienīgi tad, ja šūnas vērtība ir sekundārā šūnā.
5. Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija (Eurostat) neizplata sabiedrībai nevienu tādu minētās dalībvalsts nosūtītu šūnas vērtību, kas nav ticama.
4. pants
Metadati par šūnas vērtībām
1. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis iekļauj hiperkuba šūnā šādas atzīmes:
|
a) |
“konfidenciāls”; |
|
b) |
“nav ticams”; |
|
c) |
“pārskatīts pēc pirmās datu nosūtīšanas”; |
|
d) |
“skatīt pievienoto informāciju”. |
2. Katrai šūnai, kuras konfidenciālā šūnas vērtība ir aizstāta ar īpašo šūnas vērtību “nav pieejams”, pievieno atzīmi “konfidenciāls”.
3. Katrai šūnai, kuras skaitliskā vērtība nav ticama, pievieno atzīmi “nav ticams” neatkarīgi no tā, vai skaitliskā šūnas vērtība vai īpašā šūnas vērtība “nav pieejams” ir iekļauta minētajā šūnā.
4. Par katru šūnu, kurai pievienota vismaz viena no atzīmēm “nav ticams”, “pārskatīts pēc pirmās datu nosūtīšanas” vai “skatīt pievienoto informāciju”, sniedz paskaidrojuma tekstu.
5. pants
Metadati par tematiem
Dalībvalstis sniedz Komisijai (Eurostat) metadatus par tematiem, kā noteikts II pielikumā.
6. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 16. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.
(2) OV L 329, 15.12.2009., 29. lpp.
I PIELIKUMS
Statistikas datu programma (hiperkubi) par 2011. pārskata gadu atbilstoši Regulas (EK) Nr. 763/2008 5. panta 3. punktam
|
Nr. (1) |
Kopā (2) |
Dalījumi (3) |
|||||||||
|
1. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
LMS. |
CAS.L. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
1.1. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
LMS. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
1.2. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
LMS. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
|
|||
|
1.3. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
LMS. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
|
|||
|
1.4. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
1.5. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
|
POB.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
1.6. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
|
|
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
2. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
EDU. |
CAS.L. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
2.1. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
EDU. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
2.2. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
EDU. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
|
|||
|
2.3. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
EDU. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
|
|||
|
2.4. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
2.5. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
|
POB.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
2.6. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
|
|
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
3. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
SIE. |
CAS.L. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
3.1. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
SIE. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
3.2. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
SIE. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
|
|||
|
3.3. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
SIE. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
|
|||
|
3.4. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
CAS.L |
|
|
AGE.M. |
|||
|
3.5. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
|
POB.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
3.6. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
|
|
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
4. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
LOC. |
CAS.L. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
4.1. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
LOC. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
4.2. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
LOC. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
|
|||
|
4.3. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
LOC. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
|
|||
|
4.4. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
4.5. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
|
POB.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
4.6. |
GEO.L. |
SEX. |
HST.H. |
|
|
|
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
5. |
Visu privāto mājsaimniecību skaits (6) |
GEO.L. |
TPH.H. |
SPH.H. |
TSH. |
|
|
|
|
||
|
6. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
LMS. |
CAS.L. |
POB.M. |
COC.M. |
AGE.M. |
||
|
6.1. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
LMS. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
6.2. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
LMS. |
CAS.L. |
POB.M. |
|
|
|||
|
6.3. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
LMS. |
CAS.L. |
|
COC.M. |
|
|||
|
6.4. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
6.5. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
|
POB.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
6.6. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
|
|
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
7. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
EDU. |
CAS.L. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
||
|
7.1. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
EDU. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
7.2. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
EDU. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
|
|||
|
7.3. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
EDU. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
|
|||
|
7.4. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
7.5. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
|
POB.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
7.6. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
|
|
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
8. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
SIE. |
CAS.L. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
||
|
8.1. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
SIE. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
8.2. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
SIE. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
|
|||
|
8.3. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
SIE. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
|
|||
|
8.4. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
8.5. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
|
POB.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
8.6. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
|
|
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
9. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
LOC. |
CAS.L. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
||
|
9.1. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
LOC. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
9.2. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
LOC. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
|
|||
|
9.3. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
LOC. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
|
|||
|
9.4. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
9.5. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
|
POB.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
9.6. |
GEO.L. |
SEX. |
FST.H. |
|
|
|
COC.L. |
AGE.M. |
|||
|
10. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
OCC. |
IND.H. |
CAS.H. |
EDU. |
AGE.M. |
|
||
|
10.1. |
GEO.L. |
SEX. |
OCC. |
|
CAS.H. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
10.2. |
GEO.L. |
SEX. |
OCC. |
|
CAS.H. |
EDU. |
|
|
|||
|
10.3. |
GEO.L. |
SEX. |
|
IND.H. |
CAS.L. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
10.4. |
GEO.L. |
SEX. |
|
IND.H. |
CAS.L. |
EDU. |
|
|
|||
|
10.5. |
GEO.L. |
SEX. |
OCC. |
IND.H. |
|
|
AGE.L. |
|
|||
|
10.6. |
GEO.L. |
SEX. |
OCC. |
IND.H. |
CAS.L. |
|
|
|
|||
|
10.7. |
GEO.L. |
SEX. |
OCC. |
IND.H. |
|
EDU. |
|
|
|||
|
11. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
SIE. |
OCC. |
IND.H. |
CAS.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
||
|
11.1. |
GEO.L. |
SEX. |
SIE. |
OCC. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
11.2. |
GEO.L. |
SEX. |
SIE. |
OCC. |
|
CAS.L. |
COC.L. |
|
|||
|
11.3. |
GEO.L. |
SEX. |
SIE. |
|
IND.H. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
11.4. |
GEO.L. |
SEX. |
SIE. |
|
IND.H. |
CAS.L. |
COC.L. |
|
|||
|
12. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
LOC. |
SIE. |
ROY. |
CAS.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
||
|
12.1. |
GEO.L. |
SEX. |
LOC. |
SIE. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
12.2. |
GEO.L. |
SEX. |
LOC. |
SIE. |
|
CAS.L. |
COC.L. |
|
|||
|
12.3. |
GEO.L. |
SEX. |
LOC. |
SIE. |
ROY. |
CAS.L. |
|
|
|||
|
12.4. |
GEO.L. |
SEX. |
LOC. |
SIE. |
ROY. |
|
COC.L. |
|
|||
|
12.5. |
GEO.L. |
SEX. |
LOC. |
|
ROY. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
12.6. |
GEO.L. |
SEX. |
LOC. |
|
ROY. |
CAS.L. |
COC.L. |
|
|||
|
13. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
EDU. |
CAS.L. |
OCC. |
COC.L. |
AGE.M. |
|
||
|
13.1. |
GEO.L. |
SEX. |
EDU. |
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
13.2. |
GEO.L. |
SEX. |
EDU. |
CAS.L. |
OCC. |
COC.L. |
|
|
|||
|
14. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
EDU. |
CAS.L. |
IND.H. |
COC.L. |
AGE.M. |
|
||
|
14.1. |
GEO.L. |
SEX. |
EDU. |
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
14.2. |
GEO.L. |
SEX. |
EDU. |
CAS.L. |
IND.H. |
|
|
|
|||
|
14.3. |
GEO.L. |
|
EDU. |
CAS.L. |
IND.H. |
COC.L. |
|
|
|||
|
15. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
POB.M. |
OCC. |
IND.H. |
AGE.M. |
|
||
|
15.1. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
POB.M. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
15.2. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
POB.M. |
OCC. |
|
|
|
|||
|
15.3. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
POB.M. |
|
IND.H. |
|
|
|||
|
16. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
COC.M. |
OCC. |
IND.H. |
AGE.M. |
|
||
|
16.1. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
COC.M. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
16.2. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
COC.M. |
OCC. |
|
|
|
|||
|
16.3. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
COC.M. |
|
IND.H. |
|
|
|||
|
17. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
ROY. |
OCC. |
IND.H. |
COC.L. |
AGE.M. |
||
|
17.1. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
ROY. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
17.2. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
ROY. |
OCC. |
|
COC.L. |
|
|||
|
17.3. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.L. |
ROY. |
|
IND.H. |
|
|
|||
|
18. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.H. |
LMS. |
COC.L. |
AGE.M. |
|
|
||
|
18.1. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.H. |
LMS. |
|
AGE.M. |
|
|
|||
|
18.2. |
GEO.L. |
SEX. |
CAS.H. |
LMS. |
COC.L. |
|
|
|
|||
|
19. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
LPW.L. |
SEX. |
OCC. |
IND.H. |
EDU. |
COC.L. |
AGE.M. |
|
||
|
19.1. |
LPW.L. |
SEX. |
OCC. |
|
EDU. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
19.2. |
LPW.L. |
SEX. |
OCC. |
|
EDU. |
COC.L. |
|
|
|||
|
19.3. |
LPW.L. |
SEX. |
|
IND.H. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
19.4. |
LPW.L. |
SEX. |
|
IND.H. |
EDU. |
COC.L. |
|
|
|||
|
19.5. |
LPW.L. |
SEX. |
OCC. |
IND.H. |
|
|
AGE.L. |
|
|||
|
19.6. |
LPW.L. |
SEX. |
OCC. |
IND.H. |
EDU |
|
|
|
|||
|
19.7. |
LPW.L. |
SEX. |
|
|
EDU |
COC.L. |
AGE.M. |
|
|||
|
20. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
LPW.L. |
SEX. |
SIE. |
OCC. |
IND.H. |
EDU. |
COC.L. |
AGE.M. |
||
|
20.1. |
LPW.L. |
SEX. |
SIE. |
|
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
20.2. |
LPW.L. |
SEX. |
SIE. |
OCC. |
|
|
COC.L. |
|
|||
|
20.3. |
LPW.L. |
SEX. |
SIE. |
|
IND.H. |
|
COC.L. |
|
|||
|
20.4. |
LPW.L. |
SEX. |
SIE. |
|
|
EDU. |
COC.L. |
|
|||
|
21. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
LPW.L. |
SEX. |
POB.M. |
OCC. |
IND.H. |
AGE.M. |
|
|
||
|
21.1. |
LPW.L. |
SEX. |
POB.M. |
|
|
AGE.M. |
|
|
|||
|
21.2. |
LPW.L. |
SEX. |
POB.M. |
OCC. |
|
|
|
|
|||
|
21.3. |
LPW.L. |
SEX. |
POB.M. |
|
IND.H. |
|
|
|
|||
|
22. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
LPW.L. |
SEX. |
COC.M. |
OCC. |
IND.H. |
AGE.M. |
|
|
||
|
22.1. |
LPW.L. |
SEX. |
COC.M. |
|
|
AGE.M. |
|
|
|||
|
22.2. |
LPW.L. |
SEX. |
COC.M. |
OCC. |
|
|
|
|
|||
|
22.3. |
LPW.L. |
SEX. |
COC.M. |
|
IND.H. |
|
|
|
|||
|
23. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
LPW.N. |
SEX. |
EDU. |
OCC. |
POB.M. |
COC.M. |
AGE.M. |
||
|
23.1. |
GEO.L. |
LPW.N. |
SEX. |
EDU. |
OCC. |
|
|
AGE.L. |
|||
|
23.2. |
GEO.L. |
LPW.N. |
SEX. |
EDU. |
|
POB.M. |
|
AGE.L. |
|||
|
23.3. |
GEO.L. |
LPW.N. |
SEX. |
EDU. |
|
|
COC.M. |
AGE.L. |
|||
|
24. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
LPW.N. |
SEX. |
EDU. |
IND.H. |
POB.M. |
COC.M. |
AGE.M. |
||
|
24.1. |
GEO.L. |
LPW.N. |
SEX. |
EDU. |
IND.H. |
|
|
AGE.L. |
|||
|
24.2. |
GEO.L. |
LPW.N. |
SEX. |
EDU. |
|
POB.M. |
|
AGE.L. |
|||
|
24.3. |
GEO.L. |
LPW.N. |
SEX. |
EDU. |
|
|
COC.M. |
AGE.L. |
|||
|
25. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.H. |
POB.M. |
COC.M. |
CAS.L. |
AGE.M. |
|
||
|
25.1. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
POB.M. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
25.2. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.H. |
POB.M. |
|
CAS.L. |
|
|
|||
|
25.3. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
|
COC.M. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
25.4. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.H. |
|
COC.M. |
CAS.L. |
|
|
|||
|
25.5. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
POB.L. |
COC.L. |
|
AGE.L. |
|
|||
|
25.6. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
POB.L. |
COC.L. |
CAS.L. |
|
|
|||
|
25.7. |
GEO.L. |
SEX. |
|
POB.M. |
COC.M. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
25.8. |
GEO.L. |
SEX. |
|
POB.M. |
COC.M. |
CAS.L. |
|
|
|||
|
25.9. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.H. |
|
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
26. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.N. |
SEX. |
POB.H. |
CAS.L. |
YAT. |
AGE.M. |
|
|
||
|
26.1. |
GEO.N. |
SEX. |
POB.H. |
|
|
AGE.M. |
|
|
|||
|
26.2. |
GEO.N. |
SEX. |
POB.H. |
CAS.L. |
YAT. |
|
|
|
|||
|
27. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.N. |
SEX. |
COC.H. |
CAS.L. |
YAT. |
AGE.M. |
|
|
||
|
27.1. |
GEO.N. |
SEX. |
COC.H. |
|
|
AGE.M. |
|
|
|||
|
27.2. |
GEO.N. |
SEX. |
COC.H. |
CAS.L. |
YAT. |
|
|
|
|||
|
28. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.N. |
SEX. |
POB.H. |
COC.L. |
CAS.L. |
AGE.M. |
|
|
||
|
28.1. |
GEO.N. |
SEX. |
POB.H. |
COC.L. |
|
AGE.M. |
|
|
|||
|
28.2. |
GEO.N. |
SEX. |
POB.H. |
COC.L. |
CAS.L. |
|
|
|
|||
|
29. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
OCC. |
CAS.L. |
POB.M. |
AGE.M. |
|
||
|
29.1. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
OCC. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
29.2. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
OCC. |
CAS.L. |
POB.M. |
|
|
|||
|
29.3. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
|
CAS.L. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
30. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
OCC. |
CAS.L. |
COC.M. |
AGE.M. |
|
||
|
30.1. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
OCC. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
30.2. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
OCC. |
CAS.L. |
COC.M. |
|
|
|||
|
30.3. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
|
CAS.L. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
31. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
IND.H. |
CAS.L. |
POB.M. |
AGE.M. |
|
||
|
31.1. |
GEO.L. |
|
YAE.L. |
IND.H. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
31.2. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
IND.H. |
|
|
AGE.L. |
|
|||
|
31.3. |
GEO.L. |
|
YAE.L. |
IND.H. |
CAS.L. |
POB.M. |
|
|
|||
|
31.4. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
IND.H. |
|
POB.M. |
|
|
|||
|
32. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
IND.H. |
CAS.L. |
COC.M. |
AGE.M. |
|
||
|
32.1. |
GEO.L. |
|
YAE.L. |
IND.H. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
32.2. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
IND.H. |
|
|
AGE.L. |
|
|||
|
32.3. |
GEO.L. |
|
YAE.L. |
IND.H. |
CAS.L. |
COC.M. |
|
|
|||
|
32.4. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
IND.H. |
|
COC.M. |
|
|
|||
|
33. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
SIE. |
CAS.L. |
POB.M. |
COC.M. |
AGE.M. |
||
|
33.1. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
SIE. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
33.2. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
SIE. |
CAS.L. |
POB.M. |
|
|
|||
|
33.3. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
SIE. |
CAS.L. |
|
COC.M. |
|
|||
|
33.4. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
|
CAS.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
34. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
EDU. |
CAS.L. |
POB.M. |
AGE.M. |
|
||
|
34.1. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
EDU. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
34.2. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
EDU. |
CAS.L. |
POB.M. |
|
|
|||
|
34.3. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
|
CAS.L. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
35. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
EDU. |
CAS.L. |
COC.M. |
AGE.M. |
|
||
|
35.1. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
EDU. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
35.2. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
EDU. |
CAS.L. |
COC.M. |
|
|
|||
|
35.3. |
GEO.L. |
SEX. |
YAE.L. |
|
CAS.L. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
36. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.N. |
SEX. |
YAT. |
OCC. |
EDU. |
CAS.L. |
POB.M. |
AGE.M. |
||
|
36.1. |
GEO.N. |
SEX. |
YAT. |
OCC. |
EDU. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
36.2. |
GEO.N. |
SEX. |
YAT. |
OCC. |
EDU. |
CAS.L. |
POB.M. |
|
|||
|
37. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.N. |
SEX. |
YAT. |
OCC. |
EDU. |
CAS.L. |
COC.M. |
AGE.M. |
||
|
37.1. |
GEO.N. |
SEX. |
YAT. |
OCC. |
EDU. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
37.2. |
GEO.N. |
SEX. |
YAT. |
OCC. |
EDU. |
CAS.L. |
COC.M. |
|
|||
|
38. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
CAS.L. |
POB.L. |
COC.L. |
ROY. |
AGE.M. |
||
|
38.1. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
|
AGE.M. |
|||
|
38.2. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
|
AGE.M. |
|||
|
38.3. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
CAS.L. |
POB.L. |
|
ROY. |
|
|||
|
38.4. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
CAS.L. |
|
COC.L. |
ROY. |
|
|||
|
39. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
LOC. |
ROY. |
POB.M. |
COC.M. |
AGE.M. |
||
|
39.1. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
LOC. |
|
|
|
AGE.M. |
|||
|
39.2. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
LOC. |
ROY. |
POB.M. |
|
|
|||
|
39.3. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.L. |
LOC. |
ROY. |
|
COC.M. |
|
|||
|
40. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) (pēc izvēles) |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.H. |
LOC. |
AGE.M. |
|
|
|
||
|
40.1. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.H. |
|
AGE.M. |
|
|
|
|||
|
40.2. |
GEO.L. |
SEX. |
HAR.H. |
LOC. |
|
|
|
|
|||
|
41. |
Visu apdzīvoto tradicionālo mājokļu skaits (7) |
GEO.L. |
OWS. |
NOC.H. |
TOB. |
(UFS. vai NOR.) |
(DFS. vai DRM.) |
WSS. |
TOI. |
BAT. |
TOH. |
|
41.1. |
GEO.L. |
OWS. |
NOC.H. |
TOB. |
(UFS. vai NOR.) |
|
|
|
|
|
|
|
41.2. |
GEO.L. |
OWS. |
NOC.H. |
TOB. |
|
(DFS. vai DRM.) |
|
|
|
|
|
|
41.3. |
GEO.L. |
OWS. |
NOC.H. |
TOB. |
|
|
WSS. |
|
|
|
|
|
41.4. |
GEO.L. |
OWS. |
NOC.H. |
TOB. |
|
|
|
TOI. |
|
|
|
|
41.5. |
GEO.L. |
OWS. |
NOC.H. |
TOB. |
|
|
|
|
BAT. |
|
|
|
41.6. |
GEO.L. |
OWS. |
NOC.H. |
TOB. |
|
|
|
|
|
TOH. |
|
|
42. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
HST.M. |
FST.H. |
|
|
|
|||
|
42.1. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
HST.M. |
|
|
|
|
|||
|
42.2. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
|
FST.H. |
|
|
|
|||
|
43. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
CAS.H. |
OCC. |
IND.H. |
|
|
||
|
43.1. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
CAS.H. |
|
|
|
|
|||
|
43.2. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
|
OCC. |
|
|
|
|||
|
43.3. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
|
|
IND.H. |
|
|
|||
|
44. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
CAS.L. |
SIE. |
EDU. |
LOC. |
|
||
|
44.1. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
CAS.L. |
SIE. |
|
|
|
|||
|
44.2. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
CAS.L. |
|
EDU. |
|
|
|||
|
44.3. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
|
|
|
LOC. |
|
|||
|
45. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
POB.M. |
COC.M. |
|
|
|
||
|
45.1. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
POB.M. |
|
|
|
|
|||
|
45.2. |
GEO.L. |
SEX. |
AGE.H. |
|
COC.M. |
|
|
|
|||
|
46. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.M. |
SEX. |
LMS. |
ROY. |
POB.M. |
COC.M. |
AGE.M. |
|
||
|
46.1. |
GEO.M. |
SEX. |
|
|
POB.M. |
|
AGE.M. |
|
|||
|
46.2. |
GEO.M. |
SEX. |
|
|
|
COC.M. |
AGE.M. |
|
|||
|
46.3. |
GEO.M. |
SEX. |
LMS. |
|
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
46.4. |
GEO.M. |
SEX. |
LMS. |
|
POB.L. |
|
|
|
|||
|
46.5. |
GEO.M. |
SEX. |
LMS. |
|
|
COC.L. |
|
|
|||
|
46.6. |
GEO.M. |
SEX. |
|
ROY. |
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
46.7. |
GEO.M. |
SEX. |
|
ROY. |
POB.M. |
|
|
|
|||
|
46.8. |
GEO.M. |
SEX. |
|
ROY. |
|
COC.M. |
|
|
|||
|
46.9. |
GEO.M. |
SEX. |
LMS. |
ROY. |
|
|
|
|
|||
|
47. |
GEO.M. |
SEX. |
HST.M. |
LMS. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
|
|||
|
47.1. |
GEO.M. |
SEX. |
HST.M. |
|
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
47.2. |
GEO.M. |
SEX. |
HST.M. |
LMS. |
|
|
|
|
|||
|
47.3. |
GEO.M. |
SEX. |
HST.M. |
|
POB.L. |
|
|
|
|||
|
47.4. |
GEO.M. |
SEX. |
HST.M. |
|
|
COC.L. |
|
|
|||
|
48. |
GEO.M. |
SEX. |
AGE.M. |
HST.H. |
|
|
|
|
|||
|
49. |
Visu privāto mājsaimniecību skaits (6) |
GEO.M. |
TPH.H. |
SPH.H. |
|
|
|
|
|
||
|
50. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.M. |
SEX. |
FST.L. |
LMS. |
POB.L. |
COC.L. |
AGE.M. |
|
||
|
50.1. |
GEO.M. |
SEX. |
FST.L. |
|
|
|
AGE.M. |
|
|||
|
50.2. |
GEO.M. |
SEX. |
FST.L. |
LMS. |
|
|
|
|
|||
|
50.3. |
GEO.M. |
SEX. |
FST.L. |
|
POB.L. |
|
|
|
|||
|
50.4. |
GEO.M. |
SEX. |
FST.L. |
|
|
COC.L. |
|
|
|||
|
51. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.M. |
SEX. |
AGE.M. |
FST.H. |
|
|
|
|
||
|
52. |
Visu ģimeņu skaits (8) |
GEO.M. |
TFN.H. |
SFN.H. |
|
|
|
|
|
||
|
53. |
Visu tradicionālo mājokļu skaits (9) |
GEO.M. |
TOB. |
OCS. |
POC. |
|
|
|
|
||
|
54. |
Visu apdzīvoto tradicionālo mājokļu skaits (7) |
GEO.M. |
TOB. |
(DFS. vai DRM.) |
(UFS. vai NOR.) |
NOC.H. |
|
||||
|
54.1. |
GEO.M. |
TOB. |
(DFS. vai DRM.) |
(UFS. vai NOR.) |
|
|
|||||
|
54.2. |
GEO.M. |
TOB. |
(DFS. vai DRM.) |
|
NOC.H. |
|
|||||
|
55. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.M. |
SEX. |
AGE.H. |
|
|
|
|
|
||
|
56. |
Iedzīvotāju kopskaits (4) |
GEO.H. |
SEX. |
AGE.M. |
|
|
|
|
|
||
|
57. |
Visu privāto mājsaimniecību skaits (6) |
GEO.H. |
TPH.L. |
SPH.L. |
|
|
|
|
|
||
|
58. |
Visu ģimeņu skaits (8) |
GEO.H. |
TFN.L. |
SFN.L. |
|
|
|
|
|
||
|
59. |
Visu dzīvojamo telpu skaits (10) |
GEO.H. |
TLQ. |
|
|
|
|
|
|
||
|
60. |
Visu tradicionālo mājokļu skaits (9) |
GEO.H. |
OCS. |
TOB. |
|
|
|
|
|
||
(1) Tabulā ieraksts par konkrētu hiperkubu, proti, viencipara skaitlis pirmajā ailē no augšas (treknrakstā) identificē hiperkubu atbilstoši šīs regulas 2. panta 2. punktam. Katrs skaitlis zemāk (nav treknrakstā) identificē “galveno marginālo sadalījumu” atbilstoši šīs regulas 2. panta 3. punktam.
(2) Katra hiperkuba kopējā vērtība attiecas uz visu pārskatu sniedzošo valsti.
(3) Tabulā ieraksts par konkrētu hiperkubu, proti, pirmā aile no augšas (treknrakstā) norāda visus minētajā hiperkubā izmantotos dalījumus atbilstoši šīs regulas 2. panta 2. punktam. Katra rinda zemāk (nav treknrakstā) norāda “galveno marginālo sadalījumu” atbilstoši šīs regulas 2. panta 3. punktam. Kods identificē dalījumu, kā norādīts saskaņā ar šo kodu Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā.
(4) Bezpajumtniecība – principā datos par iedzīvotāju kopskaitu ir iekļauts visu primāro bezpajumtnieku (personas, kas dzīvo uz ielas un ir bez pajumtes) un sekundāro bezpajumtnieku (personas, kas bieži maina pagaidu pajumti) skaits. Tomēr dalībvalstis var neiekļaut bezpajumtnieku skaitu datos par iedzīvotāju kopskaitu vai iekļaut bezpajumtnieku skaitu, bet nedalīt datus par bezpajumtniekiem nevienā dalījumā vai kategorijā (rādītājs iekļauts vienīgi kopskaitā un/vai kategorijā “Nav norādīts”). Ja dalībvalstis neiekļauj bezpajumtnieku skaitu datos par iedzīvotāju kopskaitu, tās sniedz Komisijai vispamatotāko pieejamo novērtējumu par visu primāro bezpajumtnieku un visu sekundāro bezpajumtnieku skaitu visā dalībvalstī.
(5) Tematam “Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas, taču nenorādot kategoriju” (kategorija HST.M.1.3. vai HST.H.1.3.), “Primāri bezpajumtnieki” (HST.M.2.2. vai HST.H.2.2.) un “Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas, taču nenorādot kategoriju” (HST.M.2.3. vai HST.H.2.3.) nav prasīts galvenais marginālais sadalījums (ieteicams: GEO.L. x SEX. x AGE.L. x HST.M., attiecīgi GEO.L. x SEX. x AGE.L. x HST.H.).
(6) Kā norādīts saskaņā ar tematu “Mājsaimniecības statuss” Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā.
(7) Kā norādīts saskaņā ar tematu “Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss” un “Mājokļu apstākļi” Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā.
(8) Norādīts kā “ģimenes kodols” saskaņā ar tematu “Ģimenes statuss” Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā.
(9) Kā norādīts saskaņā ar tematu “Mājokļu apstākļi” Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā.
(10) Kā norādīts saskaņā ar tematu “Dzīvojamo telpu veids” Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā.
II PIELIKUMS
METADATI PAR TEMATIEM
Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) definīcijas, kas attiecas uz skaitīšanas tematiem.
Par katru tematu metadatos:
|
— |
nosauc datu avotu(-us), kas izmantoti, lai sniegtu statistikas datus par tematu, |
|
— |
norāda metodiku, pēc kuras veikti datu novērtējumi par tematu, |
|
— |
norāda iemeslus, kāpēc dati par tematu nav ticami. |
Turklāt dalībvalstis sniedz turpmāk aprakstītos metadatus.
Pastāvīgā dzīvesvieta
Metadatos paskaidro, kā ir piemērota “pastāvīgās dzīvesvietas” definīcija, kas iekļauta Regulas (EK) Nr. 763/2008 2. panta d) punktā, un jo īpaši, ciktāl ir sniegta informācija par juridisko vai reģistrēto dzīvesvietu kā pastāvīgās dzīvesvietas aizstājēju atbilstoši 12 mēnešu kritērijam, kā arī sniedz skaidru jēdziena “rezidenti” definīciju.
Metadatos norāda, vai tādu trešā līmeņa studentu ģimenes dzīvesvieta tika uzskatīta par viņu pastāvīgo dzīvesvietu, kuru studiju laika adrese nav viņu ģimenes dzīvesvietas adrese.
Metadatos norāda, vai datos par iedzīvotāju kopskaitu ir iekļauti/nav iekļauti primārie bezpajumtnieki (personas, kas dzīvo uz ielas un ir bez pajumtes) un/vai sekundārie bezpajumtnieki (personas, kas bieži maina pagaidu pajumti).
Metadatos norāda visus valstij raksturīgos noteikumu piemērošanas veidus attiecībā uz “īpašiem gadījumiem”, kas nosaukti tehniskajās specifikācijās par tematu “Pastāvīgā dzīvesvieta” Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā.
Juridiskais ģimenes stāvoklis/partnerattiecības
Metadatos norāda attiecīgo juridisko pamatu dalībvalstī attiecībā uz pretēja dzimuma personu un sava dzimuma personu laulībām, laulību slēgšanas minimālo vecumu, pretēja dzimuma personu un sava dzimuma personu reģistrētām partnerattiecībām un iespēju šķirties vai juridiskā izpratnē dzīvot šķirti.
Ekonomiski temati
Metadatos norāda visus valstij raksturīgos noteikumu piemērošanas veidus, kas nosaukti tehniskajās specifikācijās par tematu “Pašreizējais aktivitātes statuss” Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā. Metadatos norāda, vai par pašreizējo nodarbinātības stāvokli ir sniegta informācija, pamatojoties uz reģistriem, un, ja ir, šajā reģistrā izmantotās attiecīgās definīcijas.
Metadatos norāda valstī noteikto ekonomiski aktīvo iedzīvotāju minimālo vecumu un attiecīgo juridisko pamatu.
Ja skaitīšanā dalībvalstī tiek identificētas personas, kas veic vairāk par vienu darbu, metadatos apraksta metodi, ko izmanto, lai noteiktu šo personu galveno darbavietu (piemēram, pamatojoties uz darbā pavadīto laiku, saņemtajiem ienākumiem).
Metadatos norāda visus valstij raksturīgos noteikumu piemērošanas veidus, kas nosaukti tehniskajās specifikācijās par tematu “Nodarbinātības statuss” Regulas (EK) Nr. 1201/2009 pielikumā. Ja skaitīšanā dalībvalstī identificē personu, kura ir gan darba devējs, gan darba ņēmējs, metadatos apraksta metodi, ko izmanto, lai iekļautu šo personu vienā no abām kategorijām.
Dzimšanas valsts/vieta
Ja skaitīšanas laikā nav pieejama vai ir pieejama nepilnīga informācija par dzimšanas valsti saskaņā ar starptautiskajām robežām, skaitīšanas metadatos apraksta metodi, ko izmanto, lai iekļautu personas temata “Dzimšanas valsts/vieta” dalījumā.
Metadatos norāda, vai mātes pastāvīgā dzīvesvieta tika aizstāta ar dzimšanas vietu.
Valstiskā piederība
Valstīs, kurās daļa iedzīvotāju ir personas, kas ir “Atzīti nepilsoņi” (personas, kuras nav ne kādas valsts pilsoņi, ne bezvalstnieki un kurām ir dažas, bet ne visas tiesības un pienākumi saistībā ar pilsonību), metadatos sniedz attiecīgo informāciju.
Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas
Ja skaitīšanā dalībvalstī vāc informāciju par tematu “Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā vietā”, metadatos apraksta visus metodikas paņēmienus, lai norādītu pastāvīgo dzīvesvietu vienu gadu pirms skaitīšanas.
Mājsaimniecības un ģimenes temati
Metadatos norāda, vai dalībvalstī skaitīšanā izmanto “kopīgas saimniekošanas” vai “kopīgas dzīvošanas” jēdzienu, lai identificētu privātās mājsaimniecības. Metadatos norāda metodi, kas izmantota, lai ģenerētu mājsaimniecības un ģimenes.
Metadatos norāda veidu, kādā ir identificētas mājsaimniecības locekļu attiecības (piemēram, attiecību matrice, saistība ar respondentu).
Metadatos norāda metodiku, kas izmantota, lai sniegtu informāciju par primārajiem bezpajumtniekiem.
Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss
Ja skaitīšanā dalībvalstī vāc informāciju par tematu “Mājokļi, kas rezervēti sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu” un “Brīvi mājokļi”, metadatos norāda metodiku, kas izmantota, lai sniegtu informāciju par šīm kategorijām.
Īpašumtiesību veids
Metadatos norāda “mājokļu kooperatīvu” definīciju, kas skaitīšanas vajadzībām pieņemta dalībvalstī, un attiecīgo juridisko pamatu.
Metadatos norāda visus raksturīgos gadījumus, kas klasificēti saskaņā ar tematu “Citu īpašumtiesību veidu mājokļi”.
Dzīvojamā platība un/vai dzīvojamās vienības istabu skaits, blīvuma standarts
Metadatos vajadzības gadījumā ir informācija par jēdziena “izmantojamā platība” vai “istabu skaits” piemērošanu un par definīciju, kas pieņemta par attiecīgo blīvuma standarta mērīšanu.
|
17.6.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 151/14 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 520/2010
(2010. gada 16. jūnijs),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 831/2002 par konfidenciālu datu pieejamību zinātniskiem nolūkiem attiecībā uz pieejamajiem apsekojumiem un statistikas datu avotiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulu (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku (1) un jo īpaši tās 23. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 831/2002 (2) ir izstrādāti nosacījumi, ar kādiem var piešķirt piekļuvi konfidenciāliem datiem, kas nosūtīti Kopienas iestādei, lai zinātniskos nolūkos varētu iegūt secinājumus statistikas jomā. Tajā norādīti dažādie apsekojumi un datu avoti, uz kuriem tā attiecas. |
|
(2) |
Pētnieku un zinātnieku aprindās kopumā palielinās pieprasījums pēc piekļuves konfidenciāliem datiem no Eiropas veselības aptauju apsekojuma (EHIS), Kopienas statistikas par Informācijas sabiedrību (CSIS), Mājsaimniecību budžeta apsekojuma (HBS) un statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem (CGR). |
|
(3) |
EHIS mērķis ir, izmantojot saskaņotu pieeju un panākot datu augstu salīdzināmību ES dalībvalstu starpā, novērtēt ES iedzīvotāju veselības stāvokli, dzīvesstilu (veselības determinantes) un veselības pakalpojumu izmantošanu. Atbildes uz anketā iekļautajiem jautājumiem gan apmierina politiski noteiktas vajadzības, gan kalpo zinātniskiem mērķiem. Izmantojot individuālus datu kopumus, pētnieki var veikt pētījumus par konkrētām iedzīvotāju grupām (piemēram, vecākā gadagājuma cilvēkiem), labāk novērtējot viņu veselības stāvokli un veselības aprūpes sistēmu atbilstību. Šādu pētījumu rezultātus varētu izmantot, izstrādājot konkrētus plānus par dažādām iedzīvotāju grupām vai novērtējot Eiropas vai/un valstu profilakses plānus. |
|
(4) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regula (EK) Nr. 808/2004 attiecībā uz Kopienas statistiku par informācijas sabiedrību (3) izveido sistēmu, kas nodrošina harmonizētus statistikas datus par informācijas un sakaru tehnoloģiju (IST) izmantošanu mājsaimniecībās un individuāli. Piekļuve individuāliem datu kopumiem ļoti uzlabotu pētniecības darbu attiecībā uz IST izmantošanas ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem un e-iekļaušanu. Rezultātus varētu izmantot, lai novērtētu pašreizējo politiku un izstrādātu attiecīgus jaunus politikas virzienus valstu un Eiropas līmenī, tādus kā stratēģija “i2010”. |
|
(5) |
HBS ietver izdevumu klasifikāciju pēc mājsaimniecību raksturojuma, pēc respondenta un pēc mājsaimniecības ienākumiem. Šā avota viendabīgums ļauj izveidot mikrosimulācijas rīkus, lai pārbaudītu ES mērogā izvirzītas hipotēzes un palīdzētu politikas veidotājiem pieņemt lēmumus, pamatojoties uz informāciju. |
|
(6) |
Padomes 1998. gada 25. maija Regula (EK) Nr. 1172/98 par statistikas pārskatiem attiecībā uz autopārvadājumiem (4) nosaka, ka ziņojumu sniedzējas dalībvalstis ik ceturksni sniedz mikrodatus par transportlīdzekļiem, kas iekļauti izlasē, transportlīdzekļu veiktajiem braucieniem un šajos braucienos starp reģioniem pārvadātajām precēm. Iespēja pētniekiem piekļūt šiem datiem uzlabotu transporta politikas analīzes un transporta modelēšanu (cita starpā arī ES reģionu politikas mērķiem), dažādu transporta veidu līdzsvarošanu un Eiropas transporta tīklu izveidi Eiropas Savienībā. |
|
(7) |
Eiropas veselības aptauju apsekojums (EHIS), Kopienas statistika par informācijas sabiedrību (CSIS): 2. modulis “Indivīdi, mājsaimniecības un informācijas sabiedrība”, Mājsaimniecību budžeta apsekojums (HBS) un statistikas pārskati attiecībā uz autopārvadājumiem (CGR) tāpēc jāpievieno Regulas (EK) Nr. 831/2002 sarakstam. |
|
(8) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas (ESS komitejas) atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 831/2002 groza šādi.
|
1. |
Regulas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Kopienas iestāde var savās telpās piešķirt piekļuvi konfidenciāliem datiem, kas iegūti šādos apsekojumos vai statistikas datu avotos:
Tomēr, ja valsts iestāde, kura datus ir sniegusi, pieprasa, konkrēta pētījuma projekta vajadzībām piekļuvi šīs iestādes datiem nepiešķir.” |
|
2. |
Regulas 6. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu: “1. Kopienas iestāde var nodot anonimizētu mikrodatu kopumus, kas iegūti šādos apsekojumos vai statistikas datu avotos:
Tomēr, ja valsts iestāde, kura datus ir sniegusi, pieprasa, konkrēta pētījuma projekta vajadzībām piekļuvi šīs iestādes datiem nepiešķir.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 16. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.
(2) OV L 133, 18.5.2002., 7. lpp.
(3) OV L 143, 30.4.2004., 49. lpp.
(4) OV L 163, 6.6.1998., 1. lpp.
|
17.6.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 151/16 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 521/2010
(2010. gada 16. jūnijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2010. gada 17. jūnijā.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 16. jūnijā
Komisijas vārdā, priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
IL |
132,1 |
|
MA |
44,4 |
|
|
MK |
45,6 |
|
|
TR |
50,2 |
|
|
ZZ |
68,1 |
|
|
0707 00 05 |
MA |
37,3 |
|
MK |
45,6 |
|
|
TR |
119,1 |
|
|
ZZ |
67,3 |
|
|
0709 90 70 |
TR |
101,8 |
|
ZZ |
101,8 |
|
|
0805 50 10 |
AR |
83,9 |
|
BR |
112,1 |
|
|
TR |
94,3 |
|
|
US |
83,2 |
|
|
ZA |
93,7 |
|
|
ZZ |
93,4 |
|
|
0808 10 80 |
AR |
106,2 |
|
BR |
77,3 |
|
|
CA |
127,1 |
|
|
CL |
97,4 |
|
|
CN |
53,8 |
|
|
NZ |
126,0 |
|
|
US |
123,5 |
|
|
UY |
123,8 |
|
|
ZA |
111,6 |
|
|
ZZ |
105,2 |
|
|
0809 10 00 |
TR |
228,7 |
|
ZZ |
228,7 |
|
|
0809 20 95 |
SY |
245,9 |
|
TR |
345,1 |
|
|
US |
576,0 |
|
|
ZZ |
389,0 |
|
|
0809 30 |
TR |
158,2 |
|
ZZ |
158,2 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
LĒMUMI
|
17.6.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 151/18 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS EU SSR GUINEA-BISSAU/1/2010
(2010. gada 15. jūnijs)
par to, ka amatā ieceļ vadītāju Eiropas Savienības misijai, atbalstot drošības sektora reformu Gvinejas-Bisavas Republikā, (EU SSR GUINEA-BISSAU)
(2010/334/KĀDP)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 38. panta trešo daļu,
ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2008/112/KĀDP (2008. gada 12. februāris) par Eiropas Savienības misiju, atbalstot drošības sektora reformu Gvinejas-Bisavas Republikā (EU SSR GUINEA-BISSAU) (1), un jo īpaši tās 8. panta 1. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Vienotās rīcības 2008/112/KĀDP 8. panta 1. punktu Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (turpmāk “PDK”) atbilstīgi Līguma 38. pantam pieņemt attiecīgus lēmumus misijas EU SSR GUINEA-BISSAU politiskās kontroles un stratēģiskās virzības nodrošināšanai, tostarp lēmumu iecelt misijas vadītāju. |
|
(2) |
Pēc Padomes ģenerālsekretāra, Augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā ierosinājuma PDK ar Lēmumu EU SSR GUINEA-BISSAU/1/2008 (2)2008. gada 5. martā par Eiropas Savienības misijas EU SSR GUINEA BISSAU vadītāju iecēla Juan Esteban VERASTEGUI kungu. |
|
(3) |
Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos ir ierosinājusi no 2010. gada 1. jūlija par Eiropas Savienības misijas EU SSR GUINEA-BISSAU vadītāju iecelt Fernando AFONSO kungu, kurš aizvietos Juan Esteban VERASTEGUI kungu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo no 2010. gada 1. jūlija Eiropas Savienības misijas, atbalstot drošības sektora reformu Gvinejas-Bisavas Republikā (EU SSR GUINEA-BISSAU) vadītāja amatā ieceļ Fernando AFONSO kungu.
2. pants
Ar šo atceļ Politikas un drošības komitejas 2008. gada 5. marta Lēmumu EU SSR GUINEA-BISSAU/1/2008.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
To piemēro līdz Padomes Vienotās rīcības 2008/112/KĀDP darbības termiņa beigām.
Briselē, 2010. gada 15. jūnijā
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
C. FERNÁNDEZ-ARIAS
(1) OV L 40, 14.2.2008., 11. lpp.
(2) OV L 73, 15.3.2008., 34. lpp.
|
17.6.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 151/19 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2010. gada 10. jūnijs)
par pamatnostādnēm, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām
(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 3751)
(2010/335/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (1), un jo īpaši tās V pielikuma C daļas 10. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Direktīvā 2009/28/EK ir paredzēti biodegvielas, bioloģisko šķidro kurināmo un to fosilo kurināmo komparatoru siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķina noteikumi, kuros ņemtas vērā emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē mainoties oglekļa koncentrācijai (krājai). Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvā 1998/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK (2), ir iekļauti atbilstošie noteikumi attiecībā uz biodegvielām. |
|
(2) |
Pamatnostādnes, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē, Komisijai jāizstrādā, pamatojoties uz Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) 2006. gada pamatnostādnēm par valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizāciju. Minētās pamatnostādnes bija paredzētas valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizācijai, un tās nav sagatavotas tādā formā, lai ekonomikas dalībnieki tās varētu viegli izmantot. Tāpēc gadījumos, kad IPCC pamatnostādnēs par valstu siltumnīcefekta gāzu emisiju inventarizāciju trūkst vajadzīgās informācijas saistībā ar biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu vai šāda informācija nav pieejama, ir lietderīgi izmantot citus zinātniskus datu avotus. |
|
(3) |
Aprēķinot oglekļa krāju augsnes organiskajā vielā, ir lietderīgi ņemt vērā klimatu, augsnes tipu, zemes virsmas apaugumu, zemes apsaimniekošanu un ienesi. Attiecībā uz minerālaugsnēm IPCC 1. līmeņa metodika augsnes organiskā oglekļa aprēķināšanai ir piemērota šim nolūkam, jo tā ir izmantojama pasaules mērogā. Attiecībā uz organiskām augsnēm IPCC metodikā galvenā uzmanība tiek pievērsta oglekļa zudumiem pēc augsnes nosusināšanas, un tajā tiek ņemti vērā tikai ikgadējie zudumi. Tā kā augsnes nosusināšana parasti izraisa lielus oglekļa krājas zudumus, kurus nevar kompensēt ar siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumu, ko iegūst, izmantojot biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, un tā kā kūdrāju nosusināšana saskaņā ar Direktīvā 2009/28/EK noteiktajiem ilgtspējības kritērijiem ir aizliegta, ir pietiekami paredzēt vispārīgus noteikumus, kā nosakāma organiskā oglekļa krāja augsnē vai oglekļa zudumi organiskās augsnēs. |
|
(4) |
Lai aprēķinātu oglekļa krāju dzīvajā biomasā un atmirušajā organiskajā vielā, piemērota metode būtu vienkārša pieeja, kas atbilstu IPCC 1. līmeņa metodikai attiecībā uz veģetāciju. Saskaņā ar minēto metodiku ir lietderīgi pieņemt, ka pēc zemes pārveides tiek zaudēta visa oglekļa krāja dzīvajā biomasā un atmirušajā organiskajā vielā. Pārveidojot zemi par platībām biodegvielas un bioloģisko šķidro kurināmo ieguvei vajadzīgo kultūru audzēšanai, atmirusī organiskā viela parasti ir mazsvarīga, bet tā jāuzskaita vismaz attiecībā uz mežiem, kuros koku vainagi ir saslēgušies. |
|
(5) |
Veicot aprēķinus par zemes pārveides ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām, ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai izmantot oglekļa krājas faktiskās vērtības, kas saistītas ar atsauces zemes izmantojumu un zemes izmantojumu pēc pārveides. Viņiem vajadzētu būt arī iespējai izmantot standartvērtības, un ir lietderīgi tās norādīt šajās pamatnostādnēs. Tomēr nereālām klimata un augsnes tipa kombinācijām standartvērtības nav jānorāda. |
|
(6) |
Direktīvas 2009/28/EK V pielikumā ir paredzēta metode siltumnīcefekta gāzu ietekmes aprēķināšanai un iekļauti noteikumi, kā aprēķināmas gada emisijas, kas rodas, zemes izmantojuma izmaiņu ietekmē mainoties oglekļa krājai. Šā lēmuma pielikumā izklāstītajās pamatnostādnēs ir paredzēti noteikumi, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē, un tie papildina V pielikumā izklāstītos noteikumus, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Šā lēmuma pielikumā ir izklāstītas pamatnostādnes, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2010. gada 10. jūnijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Günther OETTINGER
(1) OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.
(2) OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp.
PIELIKUMS
Pamatnostādnes, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma piemērošanas vajadzībām
SATURS
|
1. |
Ievads |
|
2. |
Norādījumi par to, kā konsekventi nosakāma oglekļa krāja zemē |
|
3. |
Oglekļa krājas aprēķināšana |
|
4. |
Organiskā oglekļa krāja augsnē |
|
5. |
Virszemes un pazemes oglekļa krāja veģetācijā |
|
6. |
Augsnes oglekļa krājas standartvērtība minerālaugsnēs |
|
7. |
Koeficienti, kas rāda atšķirību starp augsnes organiskā oglekļa krāju un augsnes organiskā oglekļa standartvērtību |
|
8. |
Oglekļa krājas vērtības attiecībā uz virszemes un pazemes oglekļa krāju veģetācijā |
1. IEVADS
Šajās pamatnostādnēs ir paredzēti noteikumi, kā aprēķināt oglekļa krāju zemē, – gan attiecībā uz atsauces zemes izmantojumu (CS R kā definēts Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma 7. punktā), gan faktisko zemes izmantojumu (CSA , kā definēts Direktīvas 2009/28/EK V pielikuma 7. punktā).
2. punktā ir paredzēti noteikumi par to, kā konsekventi nosakāma oglekļa krāja zemē. 3. punktā ir paredzēti vispārīgi noteikumi, kā aprēķināt oglekļa krāju, kura sastāv no diviem komponentiem: organiskā oglekļa augsnē un virszemes un pazemes oglekļa krājas veģetācijā.
4. punktā ir paredzēti detalizēti noteikumi, kā nosakāma organiskā oglekļa krāja augsnē. Attiecībā uz minerālaugsnēm ir paredzēta iespēja izvēlēties metodi, kurā var izmantot pamatnostādnēs norādītās vērtības, taču ir paredzēta arī iespēja izmantot alternatīvas metodes. Attiecībā uz organiskām augsnēm pamatnostādnēs ir aprakstītas metodes, bet nav norādītas vērtības organiskā oglekļa krājas noteikšanai organiskās augsnēs.
5. punktā ir paredzēti detalizēti noteikumi attiecībā uz oglekļa krāju veģetācijā, taču tos izmanto tikai gadījumos, kad nolemj neizmantot pamatnostādņu 8. punktā norādītās vērtības attiecībā uz virszemes un pazemes oglekļa krāju veģetācijā (8. punktā norādīto vērtību izmantošana nav obligāta, un dažos gadījumos tajā attiecīgo vērtību var nebūt).
6. punktā ir paredzēti noteikumi, kā izvēlēties attiecīgās vērtības, ja nolemts izmantot pamatnostādnēs norādītās vērtības, kas saistītas ar augsnes organiskā oglekļa krāju minerālaugsnēs (šīs vērtības ir norādītas 6. un 7. punktā). Šajos noteikumos ietverta atsauce uz klimata reģionu un augsnes tipu datu slāņiem, kas pieejami tiešsaistē, izmantojot ar Direktīvu 2009/28/EK izveidoto pārredzamības platformu. Tie ir detalizēti datu slāņi, kas ir 1. un 2. attēla pamatā.
8. punktā ir norādītas virszemes un pazemes veģetācijas oglekļa krājas vērtības un saistītie parametri. 7. un 8. punktā ir norādītas četru zemes izmantojuma kategoriju vērtības, proti, vērtības, ko piemēro aramzemei, ilggadīgiem stādījumiem, zālājiem un meža zemei.
1. attēls
Klimata reģioni
2. attēls
Augsnes tipu ģeogrāfiskais sadalījums
2. NORĀDĪJUMI PAR TO, KĀ KONSEKVENTI NOSAKĀMA OGLEKĻA KRĀJA ZEMĒ
Nosakot ar CS R un CSA oglekļa krāju vienā platības vienībā, ievēro šādus noteikumus.
|
1. |
Visā platībā, kurai aprēķina oglekļa krāju zemē, ir:
|
|
2. |
Ar faktisko zemes izmantojumu (CS A), saistītā oglekļa krāja atbilst:
|
3. OGLEKĻA KRĀJAS APRĒĶINĀŠANA
CS R un CSA aprēķina pēc šādas formulas:
CSi = (SOC + CVEG ) × A,
kur:
CSi= ar zemes izmantojumu i saistītā oglekļa krāja vienā platības vienībā (izteikta kā oglekļa masa vienā platības vienībā, iekļaujot augsni un veģetāciju),
SOC= organiskais ogleklis augsnē (izteikts kā oglekļa masa uz hektāru), kas aprēķināts saskaņā ar 4. punktu,
CVEG= oglekļa krāja virszemes un pazemes veģetācijā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), kas aprēķināta saskaņā ar 5. punktu vai izvēlēta no attiecīgajām vērtībām 8. punktā,
A= koeficients attiecināšanai uz konkrēto platību (izteikts hektāros uz platības vienību).
4. ORGANISKĀ OGLEKĻA KRĀJA AUGSNĒ
4.1. Minerālaugsnes
SOC var aprēķināt pēc šādas formulas:
SOC = SOC ST × FLU × FMG × FI
kur:
SOC= organiskā oglekļa krāja augsnē (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru),
SOCST= augsnes organiskā oglekļa standartvērtība augsnes virskārtā 0–30 cm dziļumā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru),
FLU= augsnes izmantojuma koeficients, kas rāda atšķirību starp augsnes organiskā oglekļa vērtību, kas saistīta ar zemes izmantojuma veidu, un augsnes organiskā oglekļa standartvērtību,
FMG= apsaimniekošanas koeficients, kas rāda atšķirību starp augsnes organiskā oglekļa vērtību, kas saistīta ar galveno apsaimniekošanas praksi, un augsnes organiskā oglekļa standartvērtību,
FI= ieneses koeficients, kas rāda atšķirību starp augsnes organiskā oglekļa vērtību, kas saistīta ar dažādiem oglekļa ieneses līmeņiem, un augsnes organiskā oglekļa standartvērtību.
Izmanto attiecīgās SOC ST vērtības, kas norādītas 6. punktā.
Izmanto attiecīgās F LU, FMG un FI vērtības, kas norādītas 7. punktā.
Kā alternatīvu šai formulai SOC noteikšanā var izmantot citas piemērotas metodes, tostarp mērījumus. Ciktāl šādas metodes nav balstītas uz mērījumiem, tajās ņem vērā klimatu, augsnes tipu, zemes virsmas apaugumu, zemes apsaimniekošanu un ienesi.
4.2. Organiskās augsnes (histosoli)
SOC noteikšanai izmanto piemērotas metodes. Šādās metodēs ņem vērā visu augsnes organisko slāni, kā arī klimatu, zemes virsmas apaugumu, zemes apsaimniekošanu un ienesi. Šādas metodes var ietvert mērījumus.
Kas attiecas uz oglekļa krāju, ko ir ietekmējusi augsnes nosusināšana, nosusināšanas rezultātā radušies oglekļa zudumi jāuzskaita, izmantojot piemērotas metodes. Šādas metodes var balstīties uz ikgadējiem oglekļa zudumiem, kas radušies nosusināšanas rezultātā.
5. VIRSZEMES UN PAZEMES OGLEKĻA KRĀJA VEĢETĀCIJĀ
Izņemot gadījumus, kad izmanto 8. punktā norādītu C VEG vērtību, CVEG aprēķina pēc šādas formulas:
CVEG = CBM + CDOM
kur:
CVEG= virszemes un pazemes oglekļa krāja veģetācijā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru),
CBM= virszemes un pazemes oglekļa krāja dzīvajā biomasā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), kas aprēķināta saskaņā ar 5.1. punktu,
CDOM= virszemes un pazemes oglekļa krāja atmirušajā organiskajā vielā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), kas aprēķināta saskaņā ar 5.2. punktu.
Var pieņemt, ka C DOM vērtība ir 0, izņemot meža zemes, kurās vainagu projektīvais segums pārsniedz 30 % (šis noteikums neattiecas uz meža plantācijām).
5.1. Dzīvā biomasa
C BM aprēķina pēc šādas formulas:
CBM = CAGB + CBGB
kur:
CBM= virszemes un pazemes oglekļa krāja dzīvajā biomasā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru),
CAGB= virszemes oglekļa krāja dzīvajā biomasā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), kas aprēķināta saskaņā ar 5.1.1. punktu,
CBGB= pazemes oglekļa krāja dzīvajā biomasā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), kas aprēķināta saskaņā ar 5.1.2. punktu.
5.1.1. Virszemes dzīvā biomasa
CAGB aprēķina pēc šādas formulas:
CAGB = BAGB × CFB
kur:
CAGB= virszemes oglekļa krāja dzīvajā biomasā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru),
BAGB= virszemes dzīvās biomasas svars (izteikts kā sausnas masa uz hektāru),
CFB= oglekļa daudzums dzīvās biomasas sausnā (izteikta kā oglekļa masas attiecība pret sausnas masu).
Attiecībā uz aramzemi, ilggadīgiem stādījumiem un meža plantācijām B AGB vērtība ir virszemes dzīvās biomasas vidējā masa ražošanas ciklā.
Var pieņemt, ka CF B vērtība ir 0,47.
5.1.2. Pazemes dzīvā biomasa
C BGB aprēķina pēc vienas no turpmāk dotajām formulām.
|
1. |
CBGB = BBGB × CFB kur: CBGB= pazemes oglekļa krāja dzīvajā biomasā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), BBGB= pazemes dzīvā biomasa (izteikta kā sausnas masa uz hektāru), CFB= oglekļa daudzums dzīvās biomasas sausnā (izteikts kā oglekļa masas attiecība pret sausnas masu). Attiecībā uz aramzemi, ilggadīgiem stādījumiem un meža plantācijām B BGB vērtība ir pazemes dzīvās biomasas vidējā masa ražošanas ciklā. Var pieņemt, ka CF B vērtība ir 0,47 |
|
2. |
CBGB = CAGB × R, kur: CBGB= pazemes oglekļa krāja dzīvajā biomasā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), CAGB= virszemes oglekļa krāja dzīvajā biomasā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), R= pazemes dzīvās biomasas oglekļa krājas attiecība pret virszemes dzīvās biomasas oglekļa krāju. Var izmantot attiecīgās R vērtības, kas norādītas 8. punktā. |
5.2. Atmirusī organiskā viela
C DOM aprēķina pēc šādas formulas:
CDOM = CDW + CLI
kur:
CDOM= virszemes un pazemes oglekļa krāja atmirušajā organiskajā vielā (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru),
CDW= oglekļa krāja atmirušā koksnē (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), kas aprēķināta saskaņā ar 5.2.1. punktu,
CLI= oglekļa krāja nobirās (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru), kas aprēķināta saskaņā ar 5.2.2. punktu.
5.2.1. Oglekļa krāja atmirušā koksnē
C DW aprēķina pēc šādas formulas:
CDW = DOMDW × CFDW
kur:
CDW= oglekļa krāja atmirušā koksnē (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru),
DOMDW= atmirušās koksnes masa (izteikta kā sausnas masa uz hektāru),
CFDW= oglekļa daudzums atmirušās koksnes sausnā (izteikts kā oglekļa masas attiecība pret sausnas masu).
Var pieņemt, ka CF DW vērtība ir 0,5.
5.2.2. Oglekļa krāja nobirās
C LI aprēķina pēc šādas formulas:
CLI = DOMLI × CFLI
kur:
CLI= oglekļa krāja nobirās (izteikta kā oglekļa masa uz hektāru),
DOMLI= nobiru masa (izteikta kā sausnas masa uz hektāru),
CFLI= oglekļa daudzums nobiru sausnā (izteikts kā oglekļa masas attiecība pret sausnas masu).
Var pieņemt, ka CF LI vērtība ir 0,4.
6. AUGSNES OGLEKĻA KRĀJAS STANDARTVĒRTĪBA MINERĀLAUGSNĒS
SOC ST vērtību nolasa no 1. tabulas, pamatojoties uz attiecīgo klimata reģionu un attiecīgā apgabala augsnes tipu saskaņā ar 6.1. un 6.2. punktu.
1. tabula
SOCST jeb augsnes organiskā oglekļa standartvērtība augsnes virskārtā 0–30 cm dziļumā
|
(oglekļa tonnas uz hektāru) |
||||||
|
Klimata reģions |
Augsnes tips |
|||||
|
|
Augstas aktivitātes māla augsnes |
Zemas aktivitāes māla augsnes |
Smilts augsnes |
Podzolaugsnes |
Vulkāniskās augsnes |
Mitrāju augsnes |
|
Boreālais |
68 |
— |
10 |
117 |
20 |
146 |
|
Sausais, mēreni vēsais |
50 |
33 |
34 |
— |
20 |
87 |
|
Mitrais, mēreni vēsais |
95 |
85 |
71 |
115 |
130 |
87 |
|
Sausais, mēreni siltais |
38 |
24 |
19 |
— |
70 |
88 |
|
Mitrais, mēreni siltais |
88 |
63 |
34 |
— |
80 |
88 |
|
Sausais tropu |
38 |
35 |
31 |
— |
50 |
86 |
|
Mitrais tropu |
65 |
47 |
39 |
— |
70 |
86 |
|
Tropiskais musonu |
44 |
60 |
66 |
— |
130 |
86 |
|
Tropiskais kalnu |
88 |
63 |
34 |
— |
80 |
86 |
6.1. Klimata reģions
Attiecīgo klimata reģionu atbilstošās SOC ST vērtības nolasīšanai nosaka pēc klimata reģionu datu slāņiem, kas pieejami, izmantojot pārredzamības platformu, kura izveidota ar Direktīvas 2009/28/EK 24. pantu.
6.2. Augsnes tips
Attiecīgo augsnes tipu nosaka saskaņā ar 3. attēlu. Kā palīglīdzekli attiecīgā augsnes tipa noteikšanai var izmantot augsnes tipu datu slāņus, kas pieejami, izmantojot pārredzamības platformu, kura izveidota ar Direktīvas 2009/28/EK 24. pantu.
3. attēls
Augsnes tipu klasifikācija
7. KOEFICIENTI, KAS RĀDA ATŠĶIRĪBU STARP AUGSNES ORGANISKĀ OGLEKĻA KRĀJU UN AUGSNES ORGANISKĀ OGLEKĻA STANDARTVĒRTĪBU
Attiecīgās F LU, FMG un FI vērtības nolasa no šajā punktā iekļautajām tabulām. Attiecīgie apsaimniekošanas un ieneses koeficienti CSR aprēķināšanai ir koeficienti, kurus piemēroja 2008. gada janvārī. Attiecīgie apsaimniekošanas un ieneses koeficienti CSA aprēķināšanai ir patlaban piemērojamie koeficienti, kuru rezultātā tiks sasniegta līdzsvarā esoša oglekļa krāja.
7.1. Aramzeme
2. tabula
Aramzemei piemērojamie koeficienti
|
Klimata reģions |
Zemes izmantojums (F LU) |
Apsaimniekošana (F MG) |
Ienese (F I) |
FLU |
FMG |
FI |
|
Sauss mērenais/boreālais klimats |
Audzēšana |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
0,8 |
1 |
0,95 |
|
Vidēja |
0,8 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,8 |
1 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,8 |
1 |
1,04 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
0,8 |
1,02 |
0,95 |
||
|
Vidēja |
0,8 |
1,02 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,8 |
1,02 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,8 |
1,02 |
1,04 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
0,8 |
1,1 |
0,95 |
||
|
Vidēja |
0,8 |
1,1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,8 |
1,1 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,8 |
1,1 |
1,04 |
|||
|
Mitrs/pārmitrs mērenais/boreālais klimats |
Audzēšana |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
0,69 |
1 |
0,92 |
|
Vidēja |
0,69 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,69 |
1 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,69 |
1 |
1,11 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
0,69 |
1,08 |
0,92 |
||
|
Vidēja |
0,69 |
1,08 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,69 |
1,08 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,69 |
1,08 |
1,11 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
0,69 |
1,15 |
0,92 |
||
|
Vidēja |
0,69 |
1,15 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,69 |
1,15 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,69 |
1,15 |
1,11 |
|||
|
Sausais tropu klimats |
Audzēšana |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
0,58 |
1 |
0,95 |
|
Vidēja |
0,58 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,58 |
1 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,58 |
1 |
1,04 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
0,58 |
1,09 |
0,95 |
||
|
Vidēja |
0,58 |
1,09 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,58 |
1,09 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,58 |
1,09 |
1,04 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
0,58 |
1,17 |
0,95 |
||
|
Vidēja |
0,58 |
1,17 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,58 |
1,17 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,58 |
1,17 |
1,04 |
|||
|
Mitrais tropu/tropiskais musonu klimats |
Audzēšana |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
0,48 |
1 |
0,92 |
|
Vidēja |
0,48 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,48 |
1 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,48 |
1 |
1,11 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
0,48 |
1,15 |
0,92 |
||
|
Vidēja |
0,48 |
1,15 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,48 |
1,15 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,48 |
1,15 |
1,11 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
0,48 |
1,22 |
0,92 |
||
|
Vidēja |
0,48 |
1,22 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,48 |
1,22 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,48 |
1,22 |
1,11 |
|||
|
Tropiskais kalnu klimats |
Audzēšana |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
0,64 |
1 |
0,94 |
|
Vidēja |
0,64 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,64 |
1 |
1,41 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,64 |
1 |
1,08 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
0,64 |
1,09 |
0,94 |
||
|
Vidēja |
0,64 |
1,09 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,64 |
1,09 |
1,41 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,64 |
1,09 |
1,08 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
0,64 |
1,16 |
0,94 |
||
|
Vidēja |
0,64 |
1,16 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
0,64 |
1,16 |
1,41 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
0,64 |
1,16 |
1,08 |
3. tabula ir palīglīdzeklis attiecīgo vērtību nolasīšanai 2. un 4. tabulā.
3. tabula
Norādījumi par aramzemes un ilggadīgo stādījumu apsaimniekošanu un oglekļa ienesi
|
Apsaimniekošana/ienese |
Norādījumi |
|
Intensīva augsnes apstrāde |
Intensīva augsnes sagatavošana, veic pilnīgu augsnes apvēršanu un/vai biežus augsnes apstrādes darbus (gada laikā). Stādīšanas/sēšanas laikā augu pēcpļaujas atliekas klāj tikai nelielu daļu virsmas (piemēram, < 30 %). |
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Veic augsnes pamatapstrādi un/vai pirmssējas apstrādi, taču to ierobežo (parasti veic seklu augsnes apstrādi bez augsnes pilnīgas apvēršanas), stādīšanas/sēšanas laikā augu pēcpļaujas atliekas parasti klāj vairāk nekā 30 % virsmas. |
|
Apstrāde netiek veikta |
Sēju veic bez augsnes pamatapstrādes, pieļauj tikai minimālu augsnes sagatavošanu sēšanas vietā. Nezāļu apkarošanai parasti izmanto herbicīdus. |
|
Maza ienese |
Ienese ar augu pēcpļaujas atliekām ir maza, jo atliekas tiek novāktas (savācot vai sadedzinot), platību bieži atstāj melnajā papuvē, audzē kultūras ar mazu atlieku daudzumu (piemēram, dārzeņus, tabaku, kokvilnu), neizmanto minerālmēslus vai neaudzē slāpekļsaistītājas kultūras. |
|
Vidēja ienese |
Raksturīga viengadīgām labības kultūrām, kuru pēcpļaujas atliekas visas iestrādā augsnē. Ja pēcpļaujas atliekas novāc, augsnē papildus iestrādā organiskās vielas (piemēram, kūtsmēslus). Turklāt izmanto minerālmēslus vai augsekā iekļauj slāpekļsaistītājas kultūras. |
|
Liela ienese, izmantojot kūtsmēslus |
Raksturīga ievērojami lielāka oglekļa ienese salīdzinājumā ar augkopības sistēmām ar vidēju oglekļa ienesi, jo augsnē regulāri iestrādā kūtsmēslus. |
|
Liela ienese, neizmantojot kūtsmēslus |
Raksturīga ievērojami lielāka oglekļa ienese ar augu pēcpļaujas atliekām salīdzinājumā ar augkopības sistēmām ar vidēju oglekļa ienesi, jo veic papildu darbības, piemēram, audzē kultūras ar lielu pēcpļaujas atlieku daudzumu, izmanto zaļmēslojumu, virsaugus, uzlabotas aizņemtās papuves, apūdeņošanu, augsekā bieži iekļauj daudzgadīgus zālaugus, bet kūtsmēslus augsnē neiestrādā (sk. iepriekšējo rindu). |
7.2. Ilggadīgi stādījumi
4. tabula
Koeficienti, ko piemēro ilggadīgiem stādījumiem, proti, daudzgadīgām kultūrām, kurās augu stumbrus parasti nenovāc katru gadu, piemēram, īscirtmeta atvasājiem un eļļas palmu plantācijām
|
Klimata reģions |
Zemes izmantojums (F LU) |
Apsaimniekošana (F MG) |
Ienese (F I) |
FLU |
FMG |
FI |
|
Sauss mērenais/boreālais klimats |
Ilggadīgi stādījumi |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1 |
0,95 |
|
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,04 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1,02 |
0,95 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,02 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,02 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,02 |
1,04 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
1 |
1,1 |
0,95 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,1 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,1 |
1,04 |
|||
|
Mitrs/pārmitrs mērenais/boreālais klimats |
Ilggadīgi stādījumi |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1 |
0,92 |
|
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,11 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1,08 |
0,92 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,08 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,08 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,08 |
1,11 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
1 |
1,15 |
0,92 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,15 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,15 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,15 |
1,11 |
|||
|
Sausais tropu klimats |
Ilggadīgi stādījumi |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1 |
0,95 |
|
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,04 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1,09 |
0,95 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,09 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,09 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,09 |
1,04 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
1 |
1,17 |
0,95 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,17 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,17 |
1,37 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,17 |
1,04 |
|||
|
Mitrais tropu/tropiskais musonu klimats |
Ilggadīgi stādījumi |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1 |
0,92 |
|
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,11 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1,15 |
0,92 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,15 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,15 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,15 |
1,11 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
1 |
1,22 |
0,92 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,22 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,22 |
1,44 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,22 |
1,11 |
|||
|
Tropiskais kalnu klimats |
Ilggadīgi stādījumi |
Intensīva augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1 |
0,94 |
|
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,41 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1 |
1,08 |
|||
|
Minimāla augsnes apstrāde |
Maza |
1 |
1,09 |
0,94 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,09 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,09 |
1,41 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,09 |
1,08 |
|||
|
Apstrāde netiek veikta |
Maza |
1 |
1,16 |
0,94 |
||
|
Vidēja |
1 |
1,16 |
1 |
|||
|
Liela, izmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,16 |
1,41 |
|||
|
Liela, neizmantojot kūtsmēslus |
1 |
1,16 |
1,08 |
7.1. punktā iekļautā 3. tabula ir palīglīdzeklis attiecīgo vērtību nolasīšanai 4. tabulā.
7.3. Zālāji
5. tabula
Koeficienti, ko piemēro zālājiem, ieskaitot savannas
|
Klimata reģions |
Zemes izmantojums (F LU) |
Apsaimniekošana (F MG) |
Ienese (F I) |
FLU |
FMG |
FI |
|
Sauss mērenais/boreālais klimats |
Zālāji |
Uzlabotas platības |
Vidēja |
1 |
1,14 |
1 |
|
Liela |
1 |
1,14 |
1,11 |
|||
|
Minimāli apsaimniekotas platības |
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
||
|
Mēreni noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,95 |
1 |
||
|
Stipri noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,7 |
1 |
||
|
Mitrs/pārmitrs mērenais/boreālais klimats |
Zālāji |
Uzlabotas platības |
Vidēja |
1 |
1,14 |
1 |
|
Liela |
1 |
1,14 |
1,11 |
|||
|
Minimāli apsaimniekotas platības |
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
||
|
Mēreni noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,95 |
1 |
||
|
Stipri noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,7 |
1 |
||
|
Sausais tropu klimats |
Zālāji |
Uzlabotas platības |
Vidēja |
1 |
1,17 |
1 |
|
Liela |
1 |
1,17 |
1,11 |
|||
|
Minimāli apsaimniekotas platības |
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
||
|
Mēreni noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,97 |
1 |
||
|
Stipri noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,7 |
1 |
||
|
Mitrais tropu/tropiskais musonu klimats |
Savanna |
Uzlabotas platības |
Vidēja |
1 |
1,17 |
1 |
|
Liela |
1 |
1,17 |
1,11 |
|||
|
Minimāli apsaimniekotas platības |
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
||
|
Mēreni noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,97 |
1 |
||
|
Stipri noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,7 |
1 |
||
|
Sauss tropiskais kalnu klimats |
Zālāji |
Uzlabotas platības |
Vidēja |
1 |
1,16 |
1 |
|
Liela |
1 |
1,16 |
1,11 |
|||
|
Minimāli apsaimniekotas platības |
Vidēja |
1 |
1 |
1 |
||
|
Mēreni noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,96 |
1 |
||
|
Stipri noplicinātas platības |
Vidēja |
1 |
0,7 |
1 |
6. tabula ir palīglīdzeklis attiecīgo vērtību nolasīšanai 5. tabulā.
6. tabula
Norādījumi par zālāju apsaimniekošanu un oglekļa ienesi
|
Apsaimniekošana/ienese |
Norādījumi |
|
Uzlabotas platības |
Ilgtspējīgi apsaimniekoti, mēreni noganīti zālāji, kuros tiek veikts vismaz viens uzlabošanas darbs (piemēram, mēslošana, sugu sastāva uzlabošana, apūdeņošana). |
|
Minimāli apsaimniekotas platības |
Nenoplicināti un ilgtspējīgi apsaimniekoti zālāji, kuros netiek veikti būtiski apsaimniekošanas uzlabojumi. |
|
Mēreni noplicinātas platības |
Pārmērīgi noganīti vai mēreni noplicināti zālāji ar nedaudz samazinātu ražību (salīdzinājumā ar autohtoniem vai minimāli apsaimniekotiem zālājiem), kuri netiek apsaimniekoti. |
|
Stipri noplicinātas platības |
Raksturīgi ievērojami ilgtermiņa ražības un augu segas zudumi, kas radušies nopietnu mehānisku veģetācijas bojājumu un/vai spēcīgas augsnes erozijas rezultātā. |
|
Vidēja ienese |
Piemēro gadījumos, kad nav veikti papildu apsaimniekošanas darbi. |
|
Liela ienese |
Piemēro uzlabotiem zālājiem, ja ir veikts viens vai vairāki papildu apsaimniekošanas darbi/uzlabojumi (papildus tiem, kas vajadzīgi, lai platības varētu klasificēt kā uzlabotus zālājus). |
7.4. Meža zeme
7. tabula
Koeficienti, ko piemēro meža zemei, kurā vainagu projektīvais segums ir vismaz 10 %
|
Klimata reģions |
Zemes izmantojums (F LU) |
Apsaimniekošana (F MG) |
Ienese (F I) |
FLU |
FMG |
FI |
|
Visi |
Autohtons mežs (nenoplicināts) |
neatt. (1) |
neatt. |
1 |
|
|
|
Visi |
Apsaimniekots mežs |
Visi |
Visi |
1 |
1 |
1 |
|
Mitrs/sauss tropu klimats |
Līdumu zemkopība – nepilns meža ataugšanas cikls |
neatt. |
neatt. |
0,64 |
|
|
|
Līdumu zemkopība – pilns meža ataugšanas cikls |
neatt. |
neatt. |
0,8 |
|
|
|
|
Mitrs/sauss mērenais/boreālais klimats |
Līdumu zemkopība – nepilns meža ataugšanas cikls |
neatt. |
neatt. |
1 |
|
|
|
Līdumu zemkopība – pilns meža ataugšanas cikls |
neatt. |
neatt. |
1 |
|
|
8. tabula ir palīglīdzeklis attiecīgo vērtību nolasīšanai 7. tabulā.
8. tabula
Norādījumi par zemes izmantojumu attiecībā uz meža zemēm
|
Zemes izmantojums |
Norādījumi |
|
Autohtons mežs (nenoplicināts) |
Autohtons mežs vai nenoplicināts mežs, kas ilgtermiņā tiek ilgtspējīgi apsaimniekots. |
|
Līdumu zemkopība |
Nepārtraukta līdumu zemkopība, t. i., tropu meži vai meža zemes tiek nolīstas un tajās uz neilgu laiku (piemēram, 3 - 5 gadiem) ierīko viengadīgu kultūru laukus, ko pēc tam atstāj neapsaimniekotus, ļaujot ataugt sākotnējai veģetācijai. |
|
Pilns meža ataugšanas cikls |
Situācija, kad meža veģetācija atjaunojas līdz pieaugušam vai gandrīz pieaugušam stāvoklim, pirms mežs tiek atkārtoti nolīsts lauku ierīkošanai. |
|
Nepilns meža ataugšanas cikls |
Situācija, kad meža veģetācija nepagūst pilnībā atjaunoties pirms atkārtotas līdumu nolīšanas. |
8. OGLEKĻA KRĀJAS VĒRTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ VIRSZEMES UN PAZEMES OGLEKĻA KRĀJU VEĢETĀCIJĀ
Var izmantot attiecīgās C VEG vai R vērtības, kas norādītas šajā punktā.
8.1. Aramzeme
9. tabula
Vērtības, ko piemēro aramzemes veģetācijai (vispārīgas)
|
Klimata reģions |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
|
Visi |
0 |
10. tabula
Veģetācijas vērtības cukurniedrēm (specifiskas)
|
Josla |
Klimata reģions |
Ekoloģiskā zonā |
Kontinents |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
|
Tropi |
Sausais tropu |
Sausie tropu meži |
Āfrika |
4,2 |
|
Āzija (kontinentālā daļa, salas) |
4 |
|||
|
Tropu krūmāju zemes |
Āzija (kontinentālā daļa, salas) |
4 |
||
|
Mitrais tropu |
Mitrie tropu lapmešu meži |
Āfrika |
4,2 |
|
|
Centrālamerika un Dienvidamerika |
5 |
|||
|
Tropiskais musonu |
Tropu lietusmeži |
Āzija (kontinentālā daļa, salas) |
4 |
|
|
Centrālamerika un Dienvidamerika |
5 |
|||
|
Subtropi |
Sausais, mēreni siltais |
Subtropu stepes |
Ziemeļamerika |
4,8 |
|
Mitrais, mēreni siltais |
Mitrie subtropu meži |
Centrālamerika un Dienvidamerika |
5 |
|
|
Ziemeļamerika |
4,8 |
8.2. Ilggadīgi stādījumi, proti, daudzgadīgas kultūras, kurās augu stumbrus parasti nenovāc katru gadu, piemēram, īscirtmeta atvasāji un eļļas palmu plantācijas
11. tabula
Ilggadīgu stādījumu veģetācijas vērtības (vispārīgas)
|
Klimata reģions |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
|
Mērenais (visi mitruma režīmi) |
43,2 |
|
Sausais tropu |
6,2 |
|
Mitrais tropu |
14,4 |
|
Tropiskais musonu |
34,3 |
12. tabula
Konkrētu ilggadīgo stādījumu veģetācijas vērtības
|
Klimata reģions |
Kultūraugu veids |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
|
Visi |
Kokosrieksti |
75 |
|
Jatrofa |
17,5 |
|
|
Jojoba |
2,4 |
|
|
Eļļas palma |
60 |
8.3. Zālāji
13. tabula
Zālāju (izņemot krūmāju zemi) veģetācijas vērtības (vispārīgas)
|
Klimata reģions |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
|
Sausais un mitrais – boreālais |
4,3 |
|
Sausais, mēreni vēsais |
3,3 |
|
Mitrais, mēreni vēsais |
6,8 |
|
Sausais, mēreni siltais |
3,1 |
|
Mitrais, mēreni siltais |
6,8 |
|
Sausais tropu |
4,4 |
|
Mitrais tropu/tropiskais musonu |
8,1 |
14. tabula
Miskantu plantāciju veģetācijas vērtības (specifiskas)
|
Josla |
Klimata reģions |
Ekoloģiskā zona |
Kontinents |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
|
Subtropi |
Sausais, mēreni siltais |
Sausie subtropu meži |
Eiropa |
10 |
|
Ziemeļamerika |
14,9 |
|||
|
Subtropu stepes |
Ziemeļamerika |
14,9 |
15. tabula
Veģetācijas vērtības krūmāju zemēm, proti, zemēm, ko klāj galvenokārt kokaugi, kuru augstums nepārsniedz 5 metrus un kuriem nav izteiktas koku pazīmes
|
Josla |
Kontinents |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
|
Tropi |
Āfrika |
46 |
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
53 |
|
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
39 |
|
|
Āzija (salas) |
46 |
|
|
Austrālija |
46 |
|
|
Subtropi |
Āfrika |
43 |
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
50 |
|
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
37 |
|
|
Eiropa |
37 |
|
|
Āzija (salas) |
43 |
|
|
Mērenā josla |
Pasaule |
7,4 |
8.4. Meža zeme
16. tabula
Veģetācijas vērtības, ko piemēro meža zemei (izņemot meža plantācijas), kurā vainagu projektīvais segums ir 10 % līdz 30 %
|
Josla |
Ekoloģiskā zona |
Kontinents |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
R |
|
Tropi |
Tropu lietusmeži |
Āfrika |
40 |
0,37 |
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
39 |
0,37 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
36 |
0,37 |
||
|
Āzija (salas) |
45 |
0,37 |
||
|
Mitrie tropu meži |
Āfrika |
30 |
0,24 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
26 |
0,24 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
21 |
0,24 |
||
|
Āzija (salas) |
34 |
0,24 |
||
|
Sausie tropu meži |
Āfrika |
14 |
0,28 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
25 |
0,28 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
16 |
0,28 |
||
|
Āzija (salas) |
19 |
0,28 |
||
|
Tropu kalnu fitocenozes |
Āfrika |
13 |
0,24 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
17 |
0,24 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
16 |
0,24 |
||
|
Āzija (salas) |
26 |
0,28 |
||
|
Subtropi |
Mitrie subtropu meži |
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
26 |
0,28 |
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
22 |
0,28 |
||
|
Āzija (salas) |
35 |
0,28 |
||
|
Sausie subtropu meži |
Āfrika |
17 |
0,28 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
26 |
0,32 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
16 |
0,32 |
||
|
Āzija (salas) |
20 |
0,32 |
||
|
Subtropu stepes |
Āfrika |
9 |
0,32 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
10 |
0,32 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
7 |
0,32 |
||
|
Āzija (salas) |
9 |
0,32 |
||
|
Mērenā josla |
Mērenā piejūras klimata meži |
Eiropa |
14 |
0,27 |
|
Ziemeļamerika |
79 |
0,27 |
||
|
Jaunzēlande |
43 |
0,27 |
||
|
Dienvidamerika |
21 |
0,27 |
||
|
Mērenā kontinentālā klimata meži |
Āzija, Eiropa (≤ 20 gadi) |
2 |
0,27 |
|
|
Āzija, Eiropa (> 20 gadi) |
14 |
0,27 |
||
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika (≤ 20 gadi) |
7 |
0,27 |
||
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika (> 20 gadi) |
16 |
0,27 |
||
|
Mērenā klimata kalnu fitocenozes |
Āzija, Eiropa (≤ 20 gadi) |
12 |
0,27 |
|
|
Āzija, Eiropa (> 20 gadi) |
16 |
0,27 |
||
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika (≤ 20 gadi) |
6 |
0,27 |
||
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika (> 20 gadi) |
6 |
0,27 |
||
|
Boreālā josla |
Boreālie skujkoku meži |
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika |
12 |
0,24 |
|
Boreālās tundras kokaugu platības |
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika (≤ 20 gadi) |
0 |
0,24 |
|
|
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika (> 20 gadi) |
2 |
0,24 |
||
|
Boreālo kalnu fitocenozes |
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika (≤ 20 gadi) |
2 |
0,24 |
|
|
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika (> 20 gadi) |
6 |
0,24 |
17. tabula
Veģetācijas vērtības, ko piemēro meža zemei (izņemot meža plantācijas), kurā vainagu projektīvais segums pārsniedz 30 %
|
Josla |
Ekoloģiskā zona |
Kontinents |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
|
Tropi |
Tropu lietusmeži |
Āfrika |
204 |
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
198 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
185 |
||
|
Āzija (salas) |
230 |
||
|
Mitrie tropu lapmešu meži |
Āfrika |
156 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
133 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
110 |
||
|
Āzija (salas) |
174 |
||
|
Sausie tropu meži |
Āfrika |
77 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
131 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
83 |
||
|
Āzija (salas) |
101 |
||
|
Tropu kalnu fitocenozes |
Āfrika |
77 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
94 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
88 |
||
|
Āzija (salas) |
130 |
||
|
Subtropi |
Mitrie subtropu meži |
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
132 |
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
109 |
||
|
Āzija (salas) |
173 |
||
|
Sausie subtropu meži |
Āfrika |
88 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
130 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
82 |
||
|
Āzija (salas) |
100 |
||
|
Subtropu stepes |
Āfrika |
46 |
|
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika |
53 |
||
|
Āzija (kontinentālā daļa) |
41 |
||
|
Āzija (salas) |
47 |
||
|
Mērenā josla |
Mērenā piejūras klimata meži |
Eiropa |
84 |
|
Ziemeļamerika |
406 |
||
|
Jaunzēlande |
227 |
||
|
Dienvidamerika |
120 |
||
|
Mērenā kontinentālā klimata meži |
Āzija, Eiropa (≤ 20 gadi) |
27 |
|
|
Āzija, Eiropa (> 20 gadi) |
87 |
||
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika (≤ 20 gadi) |
51 |
||
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika (> 20 gadi) |
93 |
||
|
Mērenās joslas kalnu fitocenozes |
Āzija, Eiropa (≤ 20 gadi) |
75 |
|
|
Āzija, Eiropa (> 20 gadi) |
93 |
||
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika (≤ 20 gadi) |
45 |
||
|
Ziemeļamerika un Dienvidamerika (> 20 gadi) |
93 |
||
|
Boreālā josla |
Boreālie skujkoku meži |
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika |
53 |
|
Boreālās tundras kokaugu platības |
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika (≤ 20 gadi) |
26 |
|
|
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika (> 20 gadi) |
35 |
||
|
Boreālo kalnu fitocenozes |
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika (≤ 20 gadi) |
32 |
|
|
Āzija, Eiropa, Ziemeļamerika (> 20 gadi) |
53 |
18. tabula
Meža plantāciju veģetācijas vērtības
|
Josla |
Ekoloģiskā zona |
Kontinents |
CVEG (oglekļa tonnas uz hektāru) |
R |
|
Tropi |
Tropu lietusmeži |
Āfrika, lapu koki (> 20 gadi) |
87 |
0,24 |
|
Āfrika, lapu koki (≤ 20 gadi) |
29 |
0,24 |
||
|
Āfrika, priedes (> 20 gadi) |
58 |
0,24 |
||
|
Āfrika, priedes (≤ 20 gadi) |
17 |
0,24 |
||
|
Amerika, eikalipti |
58 |
0,24 |
||
|
Amerika, priedes |
87 |
0,24 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
70 |
0,24 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
44 |
0,24 |
||
|
Āzija, lapu koki |
64 |
0,24 |
||
|
Āzija, citas sugas |
38 |
0,24 |
||
|
Mitrie tropu lapmešu meži |
Āfrika, lapu koki (> 20 gadi) |
44 |
0,24 |
|
|
Āfrika, lapu koki (≤ 20 gadi) |
23 |
0,24 |
||
|
Āfrika, priedes (> 20 gadi) |
35 |
0,24 |
||
|
Āfrika, priedes (≤ 20 gadi) |
12 |
0,24 |
||
|
Amerika, eikalipti |
26 |
0,24 |
||
|
Amerika, priedes |
79 |
0,24 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
35 |
0,24 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
29 |
0,24 |
||
|
Āzija, lapu koki |
52 |
0,24 |
||
|
Āzija, citas sugas |
29 |
0,24 |
||
|
Sausie tropu meži |
Āfrika, lapu koki (> 20 gadi) |
21 |
0,28 |
|
|
Āfrika, lapu koki (≤ 20 gadi) |
9 |
0,28 |
||
|
Āfrika, priedes (> 20 gadi) |
18 |
0,28 |
||
|
Āfrika, priedes (≤ 20 gadi) |
6 |
0,28 |
||
|
Amerika, eikalipti |
27 |
0,28 |
||
|
Amerika, priedes |
33 |
0,28 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
27 |
0,28 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
18 |
0,28 |
||
|
Āzija, lapu koki |
27 |
0,28 |
||
|
Āzija, citas sugas |
18 |
0,28 |
||
|
Tropu krūmāji |
Āfrika, lapu koki |
6 |
0,27 |
|
|
Āfrika, priedes (> 20 gadi) |
6 |
0,27 |
||
|
Āfrika, priedes (≤ 20 gadi) |
4 |
0,27 |
||
|
Amerika, eikalipti |
18 |
0,27 |
||
|
Amerika, priedes |
18 |
0,27 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
15 |
0,27 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
9 |
0,27 |
||
|
Āzija, lapu koki |
12 |
0,27 |
||
|
Āzija, citas sugas |
9 |
0,27 |
||
|
Tropu kalnu fitocenozes |
Āfrika, lapu koki (> 20 gadi) |
31 |
0,24 |
|
|
Āfrika, lapu koki (≤ 20 gadi) |
20 |
0,24 |
||
|
Āfrika, priedes (> 20 gadi) |
19 |
0,24 |
||
|
Āfrika, priedes (≤ 20 gadi) |
7 |
0,24 |
||
|
Amerika, eikalipti |
22 |
0,24 |
||
|
Amerika, priedes |
29 |
0,24 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
23 |
0,24 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
16 |
0,24 |
||
|
Āzija, lapu koki |
28 |
0,24 |
||
|
Āzija, citas sugas |
15 |
0,24 |
||
|
Subtropi |
Mitrie subtropu meži |
Amerika, eikalipti |
42 |
0,28 |
|
Amerika, priedes |
81 |
0,28 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
36 |
0,28 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
30 |
0,28 |
||
|
Āzija, lapu koki |
54 |
0,28 |
||
|
Āzija, citas sugas |
30 |
0,28 |
||
|
Sausie subtropu meži |
Āfrika, lapu koki (> 20 gadi) |
21 |
0,28 |
|
|
Āfrika, lapu koki (≤ 20 gadi) |
9 |
0,32 |
||
|
Āfrika, priedes (> 20 gadi) |
19 |
0,32 |
||
|
Āfrika, priedes (≤ 20 gadi) |
6 |
0,32 |
||
|
Amerika, eikalipti |
34 |
0,32 |
||
|
Amerika, priedes |
34 |
0,32 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
28 |
0,32 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
19 |
0,32 |
||
|
Āzija, lapu koki |
28 |
0,32 |
||
|
Āzija, citas sugas |
19 |
0,32 |
||
|
Subtropu stepes |
Āfrika, lapu koki |
6 |
0,32 |
|
|
Āfrika, priedes (> 20 gadi) |
6 |
0,32 |
||
|
Āfrika, priedes (≤ 20 gadi) |
5 |
0,32 |
||
|
Amerika, eikalipti |
19 |
0,32 |
||
|
Amerika, priedes |
19 |
0,32 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
16 |
0,32 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
9 |
0,32 |
||
|
Āzija, lapu koki (> 20 gadi) |
25 |
0,32 |
||
|
Āzija, lapu koki (≤ 20 gadi) |
3 |
0,32 |
||
|
Āzija, skuju koki (> 20 gadi) |
6 |
0,32 |
||
|
Āzija, skuju koki (≤ 20 gadi) |
34 |
0,32 |
||
|
Subtropu kalnu fitocenozes |
Āfrika, lapu koki (> 20 gadi) |
31 |
0,24 |
|
|
Āfrika, lapu koki (≤ 20 gadi) |
20 |
0,24 |
||
|
Āfrika, priedes (> 20 gadi) |
19 |
0,24 |
||
|
Āfrika, priedes (≤ 20 gadi) |
7 |
0,24 |
||
|
Amerika, eikalipti |
22 |
0,24 |
||
|
Amerika, priedes |
34 |
0,24 |
||
|
Amerika, tīkkoks |
23 |
0,24 |
||
|
Amerika, citi lapu koki |
16 |
0,24 |
||
|
Āzija, lapu koki |
28 |
0,24 |
||
|
Āzija, citas sugas |
15 |
0,24 |
||
|
Mērenā josla |
Mērenā piejūras klimata meži |
Āzija, Eiropa, lapu koki (> 20 gadi) |
60 |
0,27 |
|
Āzija, Eiropa, lapu koki (≤ 20 gadi) |
9 |
0,27 |
||
|
Āzija, Eiropa, skuju koki (> 20 gadi) |
60 |
0,27 |
||
|
Āzija, Eiropa, skuju koki (≤ 20 gadi) |
12 |
0,27 |
||
|
Ziemeļamerika |
52 |
0,27 |
||
|
Jaunzēlande |
75 |
0,27 |
||
|
Dienvidamerika |
31 |
0,27 |
||
|
Mērenā kontinentālā klimata meži un kalnu fitocenozes |
Āzija, Eiropa, lapu koki (> 20 gadi) |
60 |
0,27 |
|
|
Āzija, Eiropa, lapu koki (≤ 20 gadi) |
4 |
0,27 |
||
|
Āzija, Eiropa, skuju koki (> 20 gadi) |
52 |
0,27 |
||
|
Āzija, Eiropa, skuju koki (≤ 20 gadi) |
7 |
0,27 |
||
|
Ziemeļamerika |
52 |
0,27 |
||
|
Dienvidamerika |
31 |
0,27 |
||
|
Boreālā josla |
Boreālie skuju koku meži un kalnu fitocenozes |
Āzija, Eiropa (> 20 gadi) |
12 |
0,24 |
|
Āzija, Eiropa (≤ 20 gadi) |
1 |
0,24 |
||
|
Ziemeļamerika |
13 |
0,24 |
||
|
Boreālās tundras kokaugu platības |
Āzija, Eiropa (> 20 gadi) |
7 |
0,24 |
|
|
Āzija, Eiropa (≤ 20 gadi) |
1 |
0,24 |
||
|
Ziemeļamerika |
7 |
0,24 |
(1) neatt. = neattiecas; šajos gadījumos F MG un FI nepiemēro, un SOC aprēķināšanai var izmantot šādu formulu:SOC = SOCST × FLU .