(1)

Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1242/2009 (3) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes kravas skenēšanas sistēmu importam.

(2)

Antidempinga procedūru sāka pēc tam, kad 2009. gada 2. februārī uzņēmums Smiths Detection Group Limited (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību tā ražotāja vārdā, kas pārstāv vairāk nekā 80 % no Savienības kopējās kravu skenēšanas sistēmu produkcijas. Sūdzībā bija sniegti pierādījumi par dempingu un tā nodarītu būtisku kaitējumu, un tos atzina par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras uzsākšanu.

(3)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu ziņojums”), vairākas ieinteresētās personas iesniedza rakstiskus iesniegumus, kuros izteica savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, tika dota iespēja būt uzklausītām.

(4)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem secinājumiem. Jo īpaši Komisija turpināja izmeklēšanu attiecībā uz ES patēriņa aspektiem. Šajā saistībā Komisija sazinājās ar ieinteresētajām personām, proti, attiecīgā ražojuma lietotājiem un arī ražotājiem, lai pārbaudītu personu sniegtos apgalvojumus par vairākiem darījumiem.

(5)

Jāatgādina, ka, kā minēts pagaidu regulas 9. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(6)

Vienīgais Ķīnas ražotājs eksportētājs (“Ķīnas ražotājs”), kurš sadarbojās, apgalvoja, ka nav pamatoti izmantot 18 mēnešu IP, nevis 12 mēnešu IP, ko parasti izmanto antidempinga izmeklēšanā. Kā norādīja minētais Ķīnas ražotājs, IP būtu bijis vienkārši jāaptver 2008. kalendārais gads.

(7)

Vispirms jānorāda, ka izmeklēšanas pagaidu posmā Ķīnas ražotājs neapstrīdēja 18 mēnešu IP izmantošanu. Pretenzija tika izvirzīta tikai pēc pagaidu pasākumu noteikšanas. Tomēr IP jau bija izziņots paziņojumā par procedūras uzsākšanu un anketās, t. i., jau pašā izmeklēšanas sākumā. Konkrētie iemesli, kāpēc tika izvēlēts 18 mēnešu IP, ir izskaidroti pagaidu regulas 9. apsvērumā. Attiecīgā persona nesniedza nekādus argumentus, kuru dēļ pamatojums ir apšaubāms attiecībā uz nelielo skaitu darījumu šajā tirgū.

(8)

Lai nodrošinātu ar IP saistīto skaitļu pilnīgu salīdzināmību ar skaitļiem, kas attiecas uz iepriekšējiem gadiem, visi skaitļi, kas norādīti daļās par kaitējumu un cēloņsakarību attiecībā uz IP, tika pārrēķināti par katru gadu atsevišķi.

(9)

Ķīnas ražotājs arī apgalvoja, ka IP ir izvēlēts, lai manipulētu ar kaitējuma faktoriem. Šis apgalvojums ir jānoraida.

(10)

Komisija izmeklēšanas sākumā nezināja un nevarēja zināt par sarežģīto datu un skaitļu kopumu, kas attiecas uz kaitējuma rādītājiem izmeklēšanas sākumā. Šie dati tika konstatēti tikai izmeklēšanas gaitā.

(11)

Visbeidzot jānorāda, ka šis nav pirmais gadījums, kad noteiktais IP ir ilgāks par 12 mēnešiem (piemēram, 16 mēnešu IP attiecībā uz ĶTR un Krievijas izcelsmes kalcija metālu, kas noteikts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 892/94 (4), vai 18 mēnešu IP attiecībā uz ASV izcelsmes dinātrija karbonātu, kas noteikts ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 823/95 (5).

(12)

Ķīnas ražotājs arī norādīja, ka līguma parakstīšana attiecas uz visiem darījumiem konkrētā laikposmā neatkarīgi no tā, vai pārdošana notiek, rīkojot konkursa procedūru, un tāpēc pagarināts IP nav nepieciešams. Šis arguments ir nepārliecinošs, jo tas neattiecas uz galveno problēmu, proti, salīdzinoši nelielo darījumu skaitu šajā tirgū. Līguma parakstīšanas datums tika izmantots tikai tāpēc, lai būtu pietiekami skaidrs priekšstats par pārdošanas svarīgajiem aspektiem, kā arī lai būtu konkrēts datums, pamatojoties uz kuru varētu noteikt, kurš laikposms ir jāuzskata attiecīgi par IP un iepriekšējo periodu daļu un kurš laika posms nav ņemams vērā.

(13)

Citu piezīmju par IP nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 9. apsvērums.

(14)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu dažu ĶTR izcelsmes kravu skenēšanas sistēmu importam un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas saņemšanas varēja izteikt iebildumus.

(15)

Mutiskās un rakstveida piezīmes, ko bija iesniegušas ieinteresētās personas, tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(16)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika pārskatīta ražojuma definīcija, ņemot vērā piezīmes, ko iesniedza Ķīnas ražotājs, un rūpīgi izvērtējot apgalvojumus, ko bija iesnieguši Savienības ražošanas nozares pārstāvji. Attiecīgi tika secināts, ka kravu skenēšanai nevar izmantot alfa vai beta starojuma tehnoloģiju ražojumus. Tāpēc var uzskatīt, ka ir pamatoti ražojuma definīcijas noteikšanā neņemt vērā šos divus tehnoloģiju veidus. Netika iesniegti citi iebildumi, kuru dēļ varētu apšaubīt pagaidu secinājumus par to, ka visas pārējās tehnoloģijas (izņemot alfa un beta), ar kurām saistīts konkrētais ražojums, var izmantot kravu skeneros un ka visiem ražojumu veidiem ir vienāds mērķis, proti, skenēt kravas, izmantojot vienu un to pašu pamatīpašību, t. i., skenētajā kravā koncentrētā starojuma emisiju. Izmeklēšanas periodā ES tiešām tika pārdotas attiecīgā ražojuma gamma starojuma vienības.

(17)

Ņemot vērā iepriekšminēto, var secināt, ka visu veidu sistēmām, kuras paredzētas kravu skenēšanai un kuru pamatā ir neitronu tehnoloģija vai kuras izmanto rentgena starus ar rentgena staru avotu 250 KeV vai lielāku, vai kuras izmanto gamma starojumu un uz kurām pašlaik attiecas KN kodi ex 9022 19 00 , ex 9022 29 00 , ex 9027 80 17 un ex 9030 10 00 , un mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri aprīkoti ar šādām sistēmām un uz kuriem pašlaik attiecas KN kods ex 8705 90 90 , ir vienādas fiziskās un tehniskās pamatīpašības, tiem ir vienāds galvenais galapatēriņš un tie savstarpēji konkurē Savienības tirgū. Pamatojoties uz minēto, ar šo tiek apstiprināti secinājumi, kas ietverti pagaidu regulas 10. līdz 15. apsvērumā, ciktāl tie neattiecas uz alfa un beta starojuma tehnoloģijām.

(18)

Citu piezīmju par līdzīgo ražojumu nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 16. apsvērums.

(19)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgais secinājums ir, ka jebkādas kravu skenēšanas sistēmas, kas definētas iepriekš tekstā, ir uzskatāmas par līdzīgām pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(20)

Ķīnas ražotājs nepieprasīja piemērot tirgus ekonomikas režīmu (“TER”), bet pieprasīja tikai atsevišķu režīmu (“AR”). Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 19. un 20. apsvērums.

(21)

Piezīmju par AR nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 21. līdz 25. apsvērums.

(22)

Neviena no personām neiebilda pret to, ka par analogo valsti tiek izvēlētas Amerikas Savienotās Valstis (ASV).

(23)

Ķīnas ražotājs atkārtoti minēja savas piezīmes par viena ar sūdzības iesniedzēju saistīta Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) nodibināta uzņēmuma nesadarbošanos. Tas apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs, lai sūdzībā aprēķinātu normālo vērtību, ir izmantojis datus, kas attiecas uz tā saistīto uzņēmumu ASV, savukārt izmeklēšanas laikā sūdzības iesniedzējs norādīja, ka tā saistītais uzņēmums ASV nav līdzīgā ražojuma ražotājs. Ķīnas ražotājs eksportētājs norādīja, ka sūdzības iesniedzēja saistītajam uzņēmumam ASV vajadzēja sadarboties izmeklēšanā un ka tā nesadarbošanās ir uzskatāma par iemeslu, kāpēc sūdzības iesniedzējs būtu uzskatāms par tādu, kas nesadarbojas, un tāpēc procedūra ir jāizbeidz. Tika arī apgalvots, ka Komisijai būtu bijis jāprecizē un jāpārliecinās, vai ASV uzņēmums ir līdzīgā ražojuma ražotājs. Visbeidzot Ķīnas ražotājs eksportētājs apstrīdēja to, ka ES nepreferenciāli izcelsmes noteikumi tiek izmantoti kā rādītājs, kas liecina, vai uzņēmēju var uzskatīt par ražojuma ražotāju.

(24)

Attiecībā uz piezīmēm par to, ka sūdzībā izmantoti dati, kas iegūti no sūdzības iesniedzēja saistītā uzņēmuma ASV, jānorāda, ka informācija par normālo vērtību sūdzībā bija pamatota ar vispārējām ASV cenām, kas bija publiski pieejamas ASV valdības GSA Advantages tīmekļa vietnē. Par diviem līdzīgā ražojuma tipiem šādas cenas nebija publiski pieejamas, tāpēc sūdzības iesniedzējam normālo vērtību nācās aprēķināt, pamatojoties uz informāciju par tā ražošanas izmaksām ES, tās pielāgojot ASV līmenim, balstoties uz sūdzības iesniedzēja zināšanām par ASV tirgu.

(25)

Turklāt Ķīnas ražotājs neiesniedza nekādus pierādījumus, kas varētu likt apšaubīt pagaidu regulas 32. apsvērumā ietvertos konstatējumus.

(26)

Jebkurā gadījumā ES tiesību akti antidempinga jomā neparedz noteikumu, ka izmeklēšana ir jāizbeidz, ja ražotājs analogajā valstī ir izlēmis nesadarboties izmeklēšanā. Tas, ka ražotājs ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju, nemaina šo secinājumu. Turklāt arī tiesas lieta, uz kuru paļāvās Ķīnas ražotājs, t. i., T-249/06 (Interpipe), šajā gadījumā nav būtiska, jo minētajā lietā jautājums bija par to, ciktāl Kopienas ražotāja meitas uzņēmumam bija pienākums sadarboties, lai noteiktu kaitējumu. Tas nav tas pats, kas datu iesniegšana normālās vērtības noteikšanai analogajā valstī.

(27)

Attiecībā uz izvirzīto argumentu par ražotāja jēdziena definīciju jānorāda, ka izmeklēšanā ir konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs ražo līdzīgo ražojumu ES un šī ražošana ietver izcelsmi atbilstoši ES nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem. Tiesību akti neparedz, ka ir jāsniedz jebkāds secinājums par to juridisko personu statusu, kuras nav pakļautas izmeklēšanai pašreizējā procedūrā, nav nodibinātas ES vai kuru dati izmeklēšanas laikā nav izmantoti, lai veiktu jebkādus konstatējumus.

(28)

Citu piezīmju par analogās valsts izvēli nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 26. līdz 37. apsvērums.

(29)

Jāatgādina, ka normālā vērtība tika aprēķināta, pamatojoties uz datiem, ko sniedza vienīgais analogās valsts (t. i., Amerikas Savienoto Valstu) ražotājs, kas sadarbojās, un Savienības ražošanas nozares pārstāvji. Tādējādi vienam ražojumu tipam, kas importēts ES, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām, par kādām ASV ražotājs vietējā tirgū pārdod līdzīgo ražojumu, kas ražots ASV. ASV ražotājs, kurš sadarbojās, neražo citus ražojumu veidus, kurus varētu pielīdzināt ražojumu veidiem, kas importēti ES no Ķīnas. Lai būtu plašāks pamats normālās vērtības noteikšanai, Komisija arī pārbaudīja, vai citiem ražojumu veidiem normālo vērtību var noteikt, izmantojot jebkuru citu pamatu, atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem (“jebkurš cits saprātīgs pamats”). Pagaidu posmā tika konstatēts, ka pārbaudītu informāciju par Savienības ražošanas nozares izmaksām var izmantot dažiem ražojumu veidiem.

(30)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Ķīnas ražotājs iesniedza piezīmes par normālo vērtību.

(31)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka normālā vērtība jākoriģē, to pazeminot par summu, kas atbilst izmaksu atšķirībai starp vietējā tirgū saražotajiem un ārvalstīs iegādātajiem paātrinātājiem, jo Ķīnas uzņēmums ražo paātrinātājus, bet ASV ražotājs un Savienības ražošanas nozare tos iegādājas.

(32)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka tas netika pamatots ar jebkādiem faktiskiem pierādījumiem, lai gan Komisija pieprasīja šādus pierādījumus izmeklēšanas gaitā.

(33)

Ķīnas ražotājs prasīja, lai Komisija precīzi norāda, kuri ir konkrētie ražojuma modeļu veidi, kas izmantoti normālās vērtības aprēķināšanai. Šajā ziņā jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare un analogās valsts ražotājs uzskata šo informāciju par konfidenciālu. Patiešām, ja tiktu izpausti precīzi modeļu nosaukumi, ņemot vērā, ka šie modeļi pieder tikai pie vienas sērijas un ka šīs sērijas konkrētās īpašības jau ir norādītas, kā arī to, ka normālās vērtības aprēķiniem izmantots tikai ierobežots modeļu veidu skaits, tad personas, kurām tiek izpausta šāda informācija, varētu aprēķināt faktiskās cenas, kas noteiktas konkrētiem modeļu veidiem, vai izmaksas un cenas, pamatojoties uz kurām aprēķināta normālā vērtība dažādiem modeļu veidiem. Šāda informācija tik tiešām ir konfidenciāla pēc būtības, un tāpēc šī prasība bija jānoraida.

(34)

Ķīnas ražotājs apšaubīja veidu, kā Komisija noteikusi normālo vērtību, kas iegūta no Savienības ražošanas nozares datiem. Tas iebilda, ka jāizmanto faktiskā pārdošanas cena, nevis cenas, kas tiek piedāvātas konkursiem. Pirmkārt, ir vērts atgādināt, ka dati no Savienības ražošanas nozares tika izmantoti tikai, lai iegūtu augstāku ticamības pakāpi salīdzinājumam starp normālo vērtību un eksporta pārdevumiem, ko veica Ķīnas ražotājs. Tāpēc, ciktāl iespējams, attiecīgā ražojuma veidiem, kuriem normālo vērtību nevarēja noteikt, pamatojoties uz ASV pieejamo informāciju, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju no Savienības ražošanas nozares par tāda paša veida ražojumiem, kādi importēti no Ķīnas.

(35)

Tādējādi normālā vērtība tika aprēķināta vairākiem ražojumu veidiem (katrā ziņā tiem, kas nav mobilās skenēšanas sistēmas), pamatojoties uz standarta izmaksām, neņemot vērā jebkādas celtniecības vai citas uzstādīšanas izmaksas, un pieskaitot normālo peļņas procentu, kas jebkurā gadījumā bija ievērojami zemāks nekā mērķa peļņa, kura izmantota kaitējuma apmēra noteikšanai. Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražošanas nozare piemēro standarta izmaksas visiem savu piedāvāto ražojumu veidiem. Reģistrētie dati par šo standarta izmaksu sagatavošanu, to aprēķināšanas veidu un salīdzināšanu ar reālajām izmaksām standarta izmaksu noteikšanā tika pārbaudīti un atzīti par kārtībā esošiem.

(36)

Turklāt Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūra tika salīdzināta ar ASV ražotāja līdzīgā ražojuma izmaksu struktūru. Tika secināts, ka i) ASV ražotāja peļņas daļa ir augstāka nekā tā, kas izmantota normālās vērtības aprēķināšanai, pamatojoties uz datiem no Savienības ražošanas nozares, un ii) Savienības ražošanas nozares izmaksu struktūra kopumā ir ļoti līdzīga analogās valsts ražotāja izmaksu struktūrai (precīzu atšķirību nevar izpaust konfidencialitātes apsvērumu dēļ). Tādējādi Savienības ražošanas nozares datu izmantošana normālās vērtības noteikšanai nepārprotami ir saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta noteikumiem.

(37)

Ķīnas ražotājs arī iesniedza piezīmes par atklāto konkursu, pamatojoties uz kuru ASV ražotājs, kurš ražoja līdzīgo ražojumu, pārdeva mobilās kravu skenēšanas sistēmas ASV tirgū. Tas apgalvoja, ka, ja Komisija izmanto normālo vērtību, pamatojoties uz konkursu, kas notika 2005. gadā, un salīdzina to ar eksporta cenu, kas attiecas uz IP, šādu salīdzinājumu nevar uzskatīt par taisnīgu. Šo apgalvojumu neapstiprina izmeklēšanā konstatētie fakti. ASV atklātie konkursi tiek rīkoti, lai piešķirtu pamatlīgumu, kura ietvaros konkursa uzvarētājs noteiktā laika posmā var veikt pārdošanu. Tomēr pamatlīgumā nebija iekļautas nekādas cenas. Tik tiešām 2005. gadā šāds līgums tika noslēgts, bet atsevišķu cenu kotācija konkursam un līgumu parakstīšana notika 2007. gadā, tātad jau IP laikā. Tāpēc Komisija bija pārliecināta, ka šis konkurss ir jāņem vērā IP un jāuzskata par daļu no datiem, kas izmantoti dempinga starpības noteikšanai.

(38)

Ķīnas ražotājs lūdza arī precizēt, kāpēc normālā vērtība tādai pārvietojamai sistēmai, kādu Ķīnas ražotājs eksportētājs pārdeva Latvijā, tika aprēķināta nevis no ASV ražotāja pārdevumiem, bet no Savienības ražošanas nozares datiem. Šajā ziņā jānorāda, ka Komisija nevarēja izmantot analogās valsts datus, jo šādi dati nebija pieejami no analogās valsts ražotāja, kurš sadarbojās.

(39)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 38. līdz 42. apsvērums.

(40)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Ķīnas ražotājs iesniedza piezīmes par eksporta cenu.

(41)

Minētās piezīmes bija saistītas ar darījumiem Nīderlandē, Somijā un Polijā attiecībā uz konkrētām izmaksu pozīcijām. Piezīmes, kuras tika apstiprinātas ar pārbaudītiem datiem, tika pieņemtas, un attiecīgi tika pārskatīts dempinga starpības aprēķins. Piezīmes par atsevišķām uzstādīšanas izmaksām bija jānoraida. Šajā ziņā jāatgādina, ka, lai gan atbilstošie faktiskie dati par dažādu attiecīgā ražojuma daļu cenām tika pieprasīti dažādos izmeklēšanas posmos, minētais uzņēmums nekad nav centies iesniegt jebkādu priekšlikumu par galīgu iedalījumu. Summas, kas tika norādītas pēc pagaidu secinājumu izpaušanas, ir jauna informācija, kas nav pamatota ar grāmatvedības informāciju vai citiem pierādījumiem, ko varētu pārbaudīt.

(42)

Ķīnas ražotājs arī precizēja, ka tas ir veicis vienu ar atklātiem konkursiem nesaistītu pārdevumu. Šis iebildums tiek apstiprināts. Tomēr izmeklēšanā konstatēja, ka šis pārdevums nebija pārdevums, kas tika veikts parastajā uzņēmējdarbības gaitā. Faktiski tas bija ražojuma aizstājējs, un cena, uz kuru atsaucas uzņēmums, tika saskaņota vairākus gadus pirms IP. Ražojuma aizstājēja veids pilnībā atšķīrās no sākotnējā ražojuma. Tādējādi tas nebija darījums, uz kuru attiecas IP, bet gan iepriekš noslēgta līguma izpilde. Tāpēc eksporta cenu, kas attiecas uz darījumu, nevarēja saglabāt aprēķinā.

(43)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 43. līdz 46. apsvērums.

(44)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka salīdzinājums veikts, pamatojoties uz nodalītiem ražojumu kontroles numuriem, kuros nav ņemtas vērā fiziskās atšķirības starp salīdzināmajiem ražojumiem. Turklāt Ķīnas uzņēmums norādīja, ka cenu salīdzinājumā bija jāņem vērā paātrinātāji, šasiju veidu atšķirības un enerģiju līmeņu atšķirības.

(45)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu jāuzsver šādi punkti. Ciktāl runa ir par datiem, kas iegūti no Savienības ražošanas nozares, jāatgādina, ka aprēķinu veikšanā izmantotie dati bija tieši saistīti ar attiecīgajiem cenu piedāvājumiem atklātajos konkursos, t. i., par ražojumu veidiem, kas konkurē vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī vienā un tajā pašā laikā, un ka piedāvājumus iesniegušās iestādes tos uzskatīja par salīdzināmiem. Attiecībā uz datiem, kas iegūti no ASV ražotāja, kurš ražo līdzīgo ražojumu, izmeklēšanā tika konstatēts, ka salīdzinātais ražojuma veids atbilst stingrajiem noteikumiem, ko paredz pamatregulas 1. panta 4. punkts, proti, tas, raugoties no visiem aspektiem, ir attiecīgajam ražojumam līdzīgais ražojums. Tāpēc tas, ka ne visas fiziskās atšķirības ir atspoguļotas ražojuma kontroles numurā vai nodalītā ražojuma kontroles numurā, neliedz Komisijai veikt taisnīgu salīdzināšanu starp normālo vērtību un eksporta cenu. Vēl svarīgāk — tika ņemtas vērā atšķirības, kas var ietekmēt cenu salīdzināmību. Lietā iekļautā informācija liecina, ka ražojumiem, ko piegādā Ķīnas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, bieži vien ir papildu īpašības salīdzinājumā ar ražojumiem, kurus izmanto kā pamatu normālās vērtības aprēķināšanai. Tāpēc normālā vērtība ir noteikta piesardzīgi.

(46)

Attiecībā uz paātrinātājiem, šasiju veidiem un enerģijas līmeņiem jānorāda, ka uz pieprasītajām korekcijām attiecas pamatregulas 2. panta 10. punkts, bet nav pierādīts, ka izvirzītās faktoru atšķirības ietekmē cenu un cenu salīdzināmību, jo Ķīnas ražotājs nav sniedzis informāciju, kas pamatotu korekciju.

(47)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka paātrinātājs ir attiecīgā ražojuma svarīga sastāvdaļa un ka tas bija jāiekļauj ražojuma kontroles numuru struktūrā. Komisija neiekļāva paātrinātāju ražojuma kontroles numuru struktūrā, jo neviena no ieinteresētajām personām neiesniedza pierādījumus par to, ka paātrinātājs ir faktors, kas atšķir dažādus ražojuma veidus.

(48)

Ķīnas ražotājs lūdza arī normālajai vērībai piemēroto korekciju identificēšanu un apjoma noteikšanu, lai to atjaunotu līdz ražotāja noteikto neto cenu līmenim. Korekcijas attiecībā uz garantiju un kredīta izmaksām tika piemērotas normālajai vērtībai, kas noteikta, pamatojoties uz cenu, par kādu vienīgais ASV ražotājs, kurš ražo līdzīgo ražojumu, to pārdod vietējā tirgū. Korekcijas attiecībā uz transporta izmaksām, garantijas izmaksām, apmācības izmaksām, dokumentēšanas izmaksām un starpniecības maksu tika piemērotas normālajai vērtībai, kas noteikta, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares datiem. Attiecībā uz prasību noteikt šo korekciju apjomu jānorāda, ka Komisija nevar izpaust šādus datus, jo šī informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu pēc būtības. Jānorāda, ka atbilstošie dati, līdzīgi kā aprēķinot ražotāja noteikto eksporta cenu, netika izpausti arī Savienības ražošanas nozarei.

(49)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 47. un 48. apsvērums.

(50)

Ķīnas ražotājs kritizēja to, ka atsevišķi pārdevumi nav iekļauti dempinga aprēķināšanā. Šajā ziņā jānorāda, ka attiecīgo darījumu pārdošanas vērtības sākotnēji tika ņemtas vērā eksporta cenu noteikšanai. Tomēr normālo vērību šiem darījumiem nevarēja noteikt. Tāpēc nevarēja salīdzināt normālo vērtību un eksporta cenu.

(51)

Ķīnas ražotājs arī apgalvoja, ka 50. apsvērumā minētās pārdevumu CIF vērtības bija jāiekļauj kopējā CIF vērtībā, kas tika izmantota kā saucējs dempinga aprēķiniem. Šāds apgalvojums nav pieņemams. Kopējais dempings ir aprēķināts, dalot atšķirīga konstatētā dempinga summu (kurā var veikt cenu salīdzināšanu) ar atbilstošo CIF vērtību summu. Ja CIF vērtību aprēķinos iekļautu pārdevumus, par kuriem nevarēja veikt salīdzināšanu starp normālo vērtību un eksporta cenu, jo nebija aprēķinātas normālās vērtības, tad šajos aprēķinos būtu aritmētiska kļūda, jo saucējs un skaitītājs vairs neattiektos uz salīdzināmiem darījumiem.

(52)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 49. un 50. apsvērums.

(53)

Ņemot vērā iepriekš minēto, galīgā dempinga starpība, kas izteikta procentos no CIF cenas uz Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir 38,8 %.

(54)

Piezīmes par konstatējumiem attiecībā uz kaitējumu tika saņemtas tikai no Ķīnas ražotāja, un dažās no tām tika vienīgi atkārtotas pagaidu regulā jau iekļautās piezīmes.

(55)

Argumenti saistībā ar piezīmēm, kas jau iekļautas pagaidu regulā, nav atkārtoti šajā regulā.

(56)

Jāatgādina, ka šajā gadījumā sniegtā informācija attiecas uz diviem Savienības ražotājiem un vienu ražotāju eksportētāju, kuru saražotā produkcija veido Savienības tirgus lielāko daļu. Ņemot vērā minēto, lai aizsargātu uzņēmumu konfidenciālo informāciju, nevar norādīt precīzus skaitļus. Tāpēc rādītāji ir sniegti indeksētā vai diapazona veidā.

(57)

Savā atbildē uz pagaidu ziņojumu Ķīnas ražotājs lūdza, lai kaitējuma analīze tiktu sniegta par katru gadu. Lai gan tas nemaina datu būtību, bet maina tikai to sniegšanas veidu, prasība tika atzīta par pamatotu, un tāpēc šajā priekšlikumā analīze ir sniegta par katru gadu atsevišķi.

(58)

Ķīnas ražotājs apstrīdēja datus, kas pagaidu ziņojumā, kurš attiecas uz uzņēmumu, sniegti par tā pārdošanas apjomiem attiecīgajā periodā (no 2004. gada līdz IP beigām). Jānorāda, ka Komisija iesniedza Ķīnas ražotājam apkopoto datu visaptverošu un pilnīgu iedalījumu. No Ķīnas ražotāja saņemtās atbildes vēlāk tika vairākkārt salīdzinātas ar pieejamo informāciju, ko sniegušas dalībvalstu iestādes kā attiecīgā ražojuma lietotāji un Savienības ražotāji. Tāpēc izmeklēšanas noslēguma posmā ir zināmi sīki dati par Ķīnas ražojumu pārdošanu Savienībā un šādas pārdošanas attiecīgo ietekmi.

(59)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka tad, ja nav cenu piedāvājuma no Savienības ražošanas nozares, tās pārdevumi nav iekļaujami kaitējuma un cēloņsakarības analīzē. Tomēr būtu jāatzīmē, ka institūcija nevar apgalvot, ka tas, ka Savienības ražošanas nozare IP laikā neiesniedza cenu piedāvājumus konkrētā konkursā, bet Ķīnas ražotājs to darīja, radīja pašu izraisītu kaitējumu tādā apjomā, ka tas izjauc parasto saikni starp kaitējumu un dempingu. Turklāt piedaloties konkursā, rodas noteiktas izmaksas (tulkojumi, pārstāvji, dažreiz maksājumi par piedāvājumu iesniegšanu utt.), tāpēc uzņēmumi neiesniedz piedāvājumus, ja nav pārliecināti par savām izredzēm.

(60)

Tika arī apgalvots, ka, ja sūdzības iesniedzējs (Smiths Detection Group Limited) ir iesniedzis piedāvājumus, kas pārsniedz konkursos noteiktos cenu griestus, tas nav iekļaujams kaitējuma un cēloņsakarības analīzē. Tomēr izmeklēšanā nav atklāta nekāda pārbaudāma informācija, kas apstiprinātu šādu piedāvājumu esamību.

(61)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka dati par kaitējumu ir neatbilstoši. Tas tāpēc, ka pārdošanas apjomi, tirgus daļa un peļņa attiecas uz pārdošanu līdz līguma noslēgšanas dienai, savukārt atsevišķi citi kaitējuma faktori tika aprēķināti no sūdzības iesniedzēja finanšu grāmatvedības datiem un tāpēc var neatbilst laika ziņā. Šīs izmeklēšanas sākumā Komisijas dienestiem bija jānosaka skaidrs atskaites punkts attiecībā uz pārdošanu, kas būtu piemērojams visiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās izmeklēšanā. Tika nolemts, kas vislabākais atskaites punkts ir līguma noslēgšanas diena, jo bieži vien starp konkursa uzsākšanas dienu un līguma noslēgšanas dienu, kā arī starp līguma noslēgšanas dienu un pēdējā rēķina izrakstīšanas datumu aizrit ievērojams laika posms. Turklāt bieži vien vairāki rēķini attiecas uz vienu līgumu un viens līgums var aptvert vairākus gadus.

(62)

Kad līguma noslēgšanas diena bija noteikta par atskaites punktu, vairs nebija lietderīgi prasīt Savienības ražotājiem, lai tie apkopo visas atbildes uz anketas jautājumiem, pamatojoties uz līgumu noslēgšanas dienām. Lai to izdarītu, ražotājiem būtu pilnībā jāpārstrādā sava grāmatvedības uzskaite tādā veidā, kas neatbilst normālai praksei, tādējādi izraisot vairākas neskaidrības, kas vēlāk nelabvēlīgi ietekmētu šādas informācijas kvalitāti. Paturot prātā, ka nebija atbilstoši par atskaites punktu izmantot rēķinu izrakstīšanas datumus, šajā gadījumā dati par kaitējumu tika iesniegti vislabākajā veidā, kāds bija iespējams attiecībā uz šo ražojumu.

(63)

Izmeklēšanas desmitajā mēnesī Ķīnas ražotājs savā atbildē uz pagaidu ziņojumu apstrīdēja arī to, ka IP aptver 18 mēnešu periodu, norādot, ka tas jāierobežo, aptverot tikai 2008. kalendāro gadu. Šis apgalvojums bija jānoraida, ņemot vērā iemeslus, kas pamato 18 mēnešus ilgo periodu, kā noteikts pagaidu regulā un šā priekšlikuma 5. līdz 11. apsvērumā. Turklāt šāda maiņa būtu liegusi laicīgi pabeigt izmeklēšanu, jo tas nozīmētu, ka būtu jāpieprasa, lai visi uzņēmumi, kas sadarbojās, iesniedz savas atbildes uz anketas jautājumiem, pamatojoties uz pārskatītu IP.

(64)

Ķīnas ražotājs arī pauda šaubas par to, vai daudzie ES uzņēmumi, kas saistīti ar sūdzības iesniedzēju, tika pienācīgi iekļauti Komisijas veiktajā kaitējuma analīzē. Sūdzības iesniedzēja atbildes uz anketas jautājumiem tomēr tika pārbaudītas, pilnībā sadarbojoties ar visu grupu, un Komisija bija pārliecināta, ka kaitējuma rādītāji un aprēķini tiek analizēti pienācīgi par visu grupu. Kā jau Ķīnas ražotājam tika paskaidrots pirms pagaidu pasākumu noteikšanas, ES uzņēmumiem, uz kuriem tā atsaucas, nav būtiskas ietekmes (ja tāda vispār ir) attiecīgā ražojuma ražošanā un tirdzniecībā. Faktiski to nozīme ir ierobežota līdz atsevišķām funkcijām, kas saistītas ar tā ražojuma pārdošanu, uz kuru attiecas izmeklēšana (piemēram, tehnisko apkopi), un tiem ražojumiem, uz kuriem neattiecas šī regula.

(65)

Ķīnas ražotājs visbeidzot apgalvoja, ka, tā kā Savienības ražošanas nozare nevarēja izpildīt atsevišķu konkursu prasības vai vispār nepiedalījās konkursos, attiecībā uz šiem darījumiem nenotika dempings, kas kaitē ES ražošanas nozarei. Šo iebildumu nevarēja pieņemt.

(66)

Vispirms jānorāda, ka tas, ka dažiem eksporta darījumiem nevar noteikt normālo vērtību, nav iemesls, lai apšaubītu kaitējumu nodarošā dempinga konstatējumu, kamēr vien aprēķina pamatu uzskata par reprezentatīvu. Šis noteikti ir tas gadījums (sk. 50. apsvērumu). Attiecībā uz konkrētajiem darījumiem jāņem vērā turpmāk izklāstītais. Darījums, kas saistīts ar tehnisko prasību problēmām, attiecas uz vienu ražojuma veidu, kas pārdots, pamatojoties uz vienu konkursu. Ķīnas ražotājs, no vienas puses, un abi Savienības ražotāji, no otras puses, interpretēja konkursu pilnīgi atšķirīgi. Ķīnas ražotājs izmeklēšanas beigu posmā apgalvoja, ka attiecīgais ražojuma veids pilnībā atšķiras no mobilā skenera, savukārt Savienības ražošanas nozarei bija atšķirīgs uzskats. Tāpēc ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozare piedalījās šajā konkursā ar pilnīgu pārliecību, ka tai jāpiedāvā īpašs ražojuma veids. Jo svarīgāk – tās dalība bija saistīta ar izmaksām (tulkojumi, pārstāvji, maksājumi par piedāvājumu iesniegšanu utt.). Tādējādi tas, ka galīgais secinājums par konkursa procedūru bija tāds, ka Savienības ražošanas nozare neiesniedza piedāvājumu atbilstoši tādiem pašiem nosacījumiem, nenozīmē, ka šāds imports automātiski nav veicinājis kaitējumu.

(67)

Attiecībā uz pārējiem darījumiem Ķīnas ražotājs atsaucas uz darījumu, uz kuru neattiecas IP un kurš, kā jau izskaidrots 42. apsvērumā, faktiski ir iepriekš noslēgta līguma izpilde. Tas arī atsaucās uz darījumu, kurā Savienības ražošanas nozare nepiedalījās konkursā. Attiecībā uz pirmo minēto darījumu netika izdarīti nekādi secinājumi par kaitējumu. Attiecībā uz pēdējo minēto darījumu ir piemērojami 59. apsvēruma secinājumi.

(68)

Izmeklēšanas vienpadsmitajā mēnesī kāds Rumānijas uzņēmums izvirzīja apgalvojumu, ka tas ir ES ražotājs, kurš IP laikā ražoja konkrētas kravu skenēšanas sistēmas. Komisija pieprasīja un pārbaudīja informāciju par šī uzņēmuma faktisko statusu. Saskaņā ar informāciju, ko sniedza gan minētais uzņēmums, gan citi šī tirgus dalībnieki, tostarp Ķīnas ražotājs, minētā uzņēmuma iesaistīšanās līdzīgā ražojuma ražošanā ir cieši saistīta ar kāda vispāratzīta Savienības kravu skenēšanas sistēmu ražotāja ražošanas darbību. Attiecīgi pašreizējās izmeklēšanas kontekstā vienīgā IP laikā Rumānijas uzņēmuma veiktā pārdošana tiek uzskatīta par pārdošanu, ko veica Savienības kravu skenēšanas sistēmu ražotājs, ar kuru sadarbojies Rumānijas uzņēmums.

(69)

Attiecībā uz makroekonomikas rādītājiem, tādiem kā patēriņš, ražošana, jaudas izmantojums, krājumi, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražība un algas, kā arī eksporta pārdevumi, ir jāņem vērā, ka tie ir analizēti par visiem Savienības ražotājiem.

(70)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 52. līdz 56. apsvērumā izklāstītie secinājumi.

(71)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka Savienības patēriņa līmenis, kas norādīts pagaidu regulā, nav precīzs. Šajā saistībā Komisija sazinājās ar ieinteresētajām personām, konkrēti – lietotājiem, lai ievāktu papildinformāciju par ES patēriņu attiecīgajā periodā. Pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto papildinformāciju, tiek uzskatīts, ka ES patēriņš attīstījās šādi:

(72)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma un līdzīgā ražojuma patēriņš ES palielinājās par 11 %.

(73)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka ir jāizpauž faktiskie patēriņa dati, nevis indeksētā informācija. Šajā ziņā jānorāda, ka, kā jau izskaidrots pagaidu regulas 54. apsvērumā, konkrētu kravu skenēšanas sistēmu ražošanā ES ir iesaistīts ļoti ierobežots uzņēmēju skaits, un, darot zināmus jebkādus faktiskā patēriņa datus, tiktu izpausta informācija par uzņēmēju faktiskajiem pārdevumiem, ko uzskata par konfidenciālu informāciju pēc būtības.

(74)

Tika arī apgalvots, ka patēriņā jāņem vērā visas ES tirgū patērētās attiecīgā ražojuma vienības. Šajā ziņā jānorāda, ka Savienības patēriņa datos ir ņemti vērā visu attiecīgo personu (ciktāl tās Komisijai ir zināmas) visi tā ražojuma pārdevumi, uz kuru attiecas izmeklēšana (neatkarīgi no tā, vai pārdošana veikta, pamatojoties uz konkursa procedūru). Dati tika vairākkārt pārbaudīti un salīdzināti ar dažādiem pieejamiem avotiem. Tomēr patēriņa dati ietver tikai faktiskos pārdevumus, nevis to nelielo darījumu skaitu, par kuriem ziņots Komisijai un kuros attiecīgais ražojums tika vai nu iznomāts, vai ziedots. Ja šie darījumi būtu iekļauti patēriņa datos, Ķīnas tirgus daļa būtu bijusi pat augstāka.

(75)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 57. un 58. apsvērums ar grozījumiem, kas izklāstīti šā priekšlikuma 71. līdz 74. apsvērumā.

(76)

Kā izskaidrots 57. un 58. apsvērumā, par dempinga cenām importētā attiecīgā ražojuma apjoms un tirgus daļa tika pārskatīti. Apjomus pārrēķinot uz gadu un tos atjauninot, apstiprinājās pagaidu regulā izdarītie secinājumi, ka imports un tā tirgus daļa kopš 2004. gada ir ievērojami palielinājušies. Ķīnas ieinteresētā persona apšaubīja metodes, kas izmantotas šo datu indeksēšanai. Ir svarīgi uzsvērt, ka faktiskie dati, kas izmantoti gan pagaidu, gan nobeiguma posmā, kaut arī indeksēti, liecina, ka no attiecīgās valsts importēto ražojumu apjoms un tirgus daļa ievērojami palielinājās.

(77)

Attiecīgā ražojuma importa apjoms visā attiecīgajā periodā palielinājās par vairāk nekā 150 %.

(78)

Kā norādīts pagaidu regulas 60. apsvērumā, vidējā importa cena ļoti būtiski atšķīrās atkarībā no importēto kravu skeneru veida, un no tā nevar izdarīt izsmeļošus secinājumus.

(79)

Tirgus daļa, ko veidoja imports no attiecīgās valsts, attiecīgajā periodā palielinājās vairāk nekā divas reizes.

(80)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka jāizvērtē arī tie apjomi, kas importēti pēc IP (pamatojoties uz konkursiem, kuros uzvarēts IP laikā un kuru rezultātā parakstīti līgumi pēc IP). Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem notikumi, kas norisinās pēc IP, izņemot ārkārtas apstākļus, netiek ņemti vērā. Ķīnas ražotājs neminēja šādus ārkārtas apstākļus. Turklāt salīdzināmības apsvērumu dēļ būtu bijis nepieciešams arī atkārtoti iedalīt pārdošanu, kas veikta periodos pirms IP. Tāpēc apgalvojums netika pieņemts. Paturot prātā importa palielinājumus apjoma un tirgus daļas izteiksmē, kā norādīts iepriekš, šis lēmums jebkurā gadījumā nekādi neietekmēja šajā gadījumā izvērtētos faktorus.

(81)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka pagaidu posmā izmantotā cenu samazināšanas metodoloģija ir kļūdaina. Tas uzskatīja, ka nav iespējams salīdzināt tā faktiskās cenas ar Savienības ražošanas nozares piedāvātajām konkursa cenām. Šajā ziņā jānorāda, ka šī metodoloģija tika uzskatīta par visatbilstošāko, jo bija vajadzīgs taisnīgs salīdzinājums, kas ietver ražojumu, kurš pēc būtības ir ļoti sarežģīts un ir saistīts ar publisko iepirkumu. Ieinteresētās personas nenorādīja citas metodes, kas būtu praktiski izmantojamas.

(82)

Būtu jānorāda, ka, lai gan tika saglabāta tā pati metodoloģija, kas izklāstīta iepriekš šajā priekšlikumā, aprēķinam tika piemērotas nelielas korekcijas, tādējādi samazinot Savienības ražošanas nozares cenas, kas tika darītas zināmas ieinteresētajām personām.

(83)

Pārskatītais salīdzinājums liecina, ka IP laikā importētais attiecīgais ražojums Savienībā tika pārdots par cenām, kas ir par 15–20 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Jānorāda, ka Ķīnas ražotājs savos argumentos apgalvoja, ka viens no iemesliem, kāpēc tas ieguva līgumu slēgšanas tiesības, bija tāds, ka tas piedāvāja vislabākās ražojuma specifikācijas. Cenu samazinājuma (un mērķa cenu samazinājuma) ziņā rezultāts būtu varējis būt korekciju veikšana un lielāku kaitējuma apmēru aprēķināšana. Šādas korekcijas netika veiktas, jo netika pierādīta to pamatotība un nebija informācijas korekciju apjoma noteikšanai.

(84)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 59. līdz 62. apsvērums ar grozījumiem, kas izklāstīti šā priekšlikuma 76. līdz 83. apsvērumā.

(85)

Jānorāda, ka dati attiecībā uz kaitējuma rādītājiem galīgajā regulā ir norādīti atšķirīgi, lai ņemtu vērā divus jautājumus, kā noteikts 57. un 69. apsvērumā, proti, Ķīnas ražotājs lūdza 18 mēnešu IP datus sniegt par katru gadu atsevišķi un makro rādītāju analīzē apkopot datus, kas iegūti no otra Savienības ražotāja.

(86)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 51 %. Šī pozitīvā tendence galvenokārt ir saistīta ar labiem līdzīga ražojuma eksporta pārdevumiem. Tā paša iemesla dēļ attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare savu ražošanas jaudu divkāršoja. Attiecīgajā periodā jaudas izlietojums Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 24 %.

(87)

Paturot prātā, ka iepriekš norādītie skaitļi attiecas uz produkciju, kuras liela daļa tiek pārdota tirgos ārpus ES, šos rādītājus nevar uzskatīt par svarīgiem šajā gadījumā.

(88)

Visā attiecīgajā periodā krājumu līmenim Savienības ražošanas nozarē bija mainīga tendence palielināties. Tomēr to neuzskatīja par svarīgu rādītāju, jo šī nozare parasti darbojas pēc pasūtījuma principa, krājumi vienmēr tiek turēti ļoti zemā līmenī un būtiska šo krājumu daļa bija paredzēta eksporta tirgum.

(89)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi attiecīgajā periodā samazinājās un IP laikā bija par gandrīz 25 % mazāki nekā to sākotnējais apjoms. Savienības ražošanas nozare laikā no 2004. gada līdz IP beigām zaudēja apmēram 20 procentu punktus no savas tirgus daļas.

(90)

Tiek apstiprināti pagaidu regulas 69. apsvērumā minētie secinājumi par pārdošanas cenām.

(91)

Ķīnas ražotājs atkārtoja savu prasību saņemt informāciju par atklātajiem konkursiem, kuros uzvarējis sūdzības iesniedzējs, un par to, ciktāl konkrēti konkursi ir ņemti vērā šajā izmeklēšanā. Tomēr tik sīkas informācijas izpaušana netika uzskatīta par atbilstošu konfidencialitātes apsvērumu dēļ. Minētais ražotājs arī prasīja vēlreiz apstiprināt, ka konkursa procedūrā noslēgto pārdošanas līgumu parakstīšanas datums tika izmantots kā noteicošais faktors, lai aprēķinātu patēriņu Savienībā. Šajā ziņā institūcijas apstiprina, ka attiecībā uz visām iesaistītajām personām tika izmantota pagaidu regulas 57. apsvērumā izskaidrotā metodoloģija. Minētais ražotājs arī prasīja apstiprināt, ka sūdzības iesniedzēja dati attiecas uz abām tā ražotnēm. Šajā ziņā, kā norādīts pagaidu regulas 7. apsvēruma a) punktā, tiek apstiprināts, ka sūdzības iesniedzēja paziņotie dati tika apkopoti no abām tā ražotnēm.

(92)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā sāka darboties ar zaudējumiem. Īpaši smaga šī situācija kļuva IP laikā.

(93)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā joprojām bija nelieli. Lielākā daļa ieguldījumu tika veltīta Savienības ražošanas nozares ražotņu uzturēšanai. Augstākais konstatētais ieguldījumu līmenis 2007. gadā attiecas uz jaunu patentu, lai uzlabotu attiecīgā ražojuma darbības efektivitāti. Jāatgādina, ka šis uzņēmējdarbības veids ir “zinātības ietilpīgs”, nevis “ieguldījumu ietilpīgs”.

(94)

Ienākums no ieguldījumiem, kas izteikts kā Savienības ražošanas nozares tīrā peļņa un ieguldījumu neto uzskaites vērtība, liecina par strauju samazinājumu attiecīgajā periodā, bet tas nav atbilstošs kaitējuma rādītājs, jo tas galvenokārt atspoguļo aktīvus, kas jau amortizēti.

(95)

Savienības ražošanas nozares naudas plūsma attiecīgajā periodā būtiski pasliktinājās.

(96)

Paturot prātā, ka kravu skenēšanas sistēmu produkcija veidoja nelielu daļu no sūdzības iesniedzēja uzņēmējdarbības, spēju piesaistīt kapitālu neuzskatīja par svarīgu rādītāju šajā gadījumā.

(97)

Nodarbinātība, vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku un ražība uz vienu darbinieku attiecīgajā periodā palielinājās. Tomēr šos rādītājus neuzskata par svarīgiem rādītājiem šajā gadījumā, jo liela nodarbinātības daļa ir saistīta ar eksporta tirgū pārdotu konkrētu kravu skenēšanas sistēmu ražošanu.

(98)

Tiek apstiprināti pagaidu regulas 76. apsvērumā minētie secinājumi.

(99)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 64. līdz 76. apsvērums ar grozījumiem, kas izklāstīti šī priekšlikuma 85. līdz 98. apsvērumā.

(100)

Pagaidu regulā ietvertie konstatējumi par kaitējuma faktoru dažādo nozīmīguma pakāpi šajā konkrētajā procedūrā joprojām paliek spēkā. Par vissvarīgākajiem kaitējuma faktoriem uzskata rentabilitāti, tirgus daļu un cenu samazinājumu, jo tie tieši atspoguļo Savienības ražošanas nozares priekšrocības attiecībā uz tās darbību Savienības tirgū. Iemesli, kāpēc atsevišķi citi rādītāji nav atbilstoši, ir izklāstīti iepriekš šajā priekšlikumā.

(101)

Attiecībā uz rentabilitāti jānorāda, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā sāka darboties ar zaudējumiem un Savienības ražotāju tirgus daļa samazinājās par 24 %. Turklāt Ķīnas ražotājs samazināja savas cenas tā, kā tās bija par 15–20 % zemākas nekā sūdzības iesniedzēja cenas.

(102)

Attiecīgā ražojuma Ķīnas tirgus daļa Savienībā attiecīgajā periodā patiešām palielinājās par 140 %, savukārt Savienības ražošanas nozarei tajā pašā laikā ievērojami samazinājās pārdošanas apjomi (– 24 %) un tirgus daļa (20 procentu punkti).

(103)

Kā izskaidrots vispārīgajās piezīmēs pirms šīs kaitējuma analīzes, dati ir sniegi atšķirīgā veidā, nevis tā, kā pagaidu regulā. Ir skaidrs, ka tas, vai sniegtie dati ir pārrēķināti par katru gadu atsevišķi vai nav, nemaina datu būtību, bet tikai to norādīšanas veidu. Tomēr iepriekš norādītie dati par kaitējumu (attiecībā uz makro rādītājiem) ietver arī datus par otru Savienības ražotāju. Tādējādi tiek secināts, ka iepriekš norādītie dati apstiprina pagaidu secinājumus par kaitējumu, t. i., ka attiecīgajā periodā pastāvēja kaitējumu nodaroša situācija pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(104)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka secinājumi par būtisku kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei, kā izklāstīts pagaidu regulā, nemainās tāpēc, ka ir mainīts datu norādīšanas veids, kas minēts 85. apsvērumā. Citu piezīmju šajā ziņā nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 77. līdz 80. apsvērums ar grozījumiem, kas izklāstīti šā priekšlikuma 100. līdz 103. apsvērumā.

(105)

Piezīmes par konstatējumiem attiecībā uz cēloņsakarību tika saņemtas tikai no Ķīnas ražotāja.

(106)

Jāatgādina, ka sniegtie dati par ietekmi, ko radījis imports par dempinga cenām un citi faktori, ir pārrēķināti par katru gadu atsevišķi 85. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(107)

Importa par dempinga cenām tirgus daļa attiecīgajā periodā palielinājās par 140 %, savukārt Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par 32 %. Šīs Savienības ražošanas nozarei nelabvēlīgās pārmaiņas notika līdztekus tam, ka ES patēriņš laikā no 2004. gada līdz IP beigām palielinājās par 11 % (par katru gadu atsevišķi pārrēķināts skaitlis).

(108)

Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumu apjoms attiecīgajā periodā pieauga. No kopējā ES ražošanas apjoma IP laikā eksports bija pārliecinošā vairākumā (starp 85 un 95 %).

(109)

Ķīnas ražotājs norādīja, ka Komisija nav analizējusi importu no ASV un ka IP laikā vairāk kravu skeneru Eiropas Savienībai pārdeva ASV uzņēmumi, nevis ĶTR, bet šis apgalvojums nav pamatots ar faktiem un konkrētiem pārbaudāmiem pierādījumiem.

(110)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija aktīvi pieprasīja sniegt vairāk informācijas par ASV importu, bet tā visbeidzot apstiprināja skaitļus par importa apjomu no ASV, kas noteikti pagaidu posmā.

(111)

Ķīnas ražotājs kritizēja sekas, ko radījusi Savienības ražošanas nozares nepiedalīšanās dažos konkursos. Šajā ziņā jānorāda, ka izmeklēšanā ir ņemts vērā tas, ka ne visas ieinteresētās personas (Savienības ražošanas nozare, Ķīnas ražotājs, citi konkrētu kravu skenēšanas sistēmu ražotāji) iesniedza piedāvājumus visos konkursa procesos. Nav konstatēts neviens faktors, kas pietiekami liecinātu, ka attiecīgajā periodā skaidri novērotais kaitējums radies tāpēc, ka Savienības ražošanas nozare nepiedalās piedāvājumos, kuri nav uzskatāmi par pamatotu uzņēmējdarbības iespēju. Pamatotas uzņēmējdarbības iespējas kā noteicošā faktora esamību, piedaloties piedāvājumos, apliecina tas, ka piedalīšanās konkursā ietver izmaksas (tulkojumi, pārstāvji, dažreiz maksājumi par piedāvājumu iesniegšanu utt.), un uzņēmumi neiesniedz piedāvājumus, ja nav pārliecināti par savām izredzēm.

(112)

Ķīnas ražotājs uzstājīgi apgalvoja, ka cēloņsakarības analīzē jāiekļauj arī ar cenu nesaistīto faktoru, piemēram, citu tehnisko faktoru, ietekme, kas radījusi kaitējumu.

(113)

Savienības ražošanas nozarei patiešām būtu bijušas tehniskas iespējas nodrošināt tādas pašas specifikācijas, kādas ir Ķīnas ražojumam. Tomēr tas nozīmētu, ka Savienības ražošanas nozarei būtu jāpiedāvā ražojums par augstāku cenu. Faktiski šis jautājums liek secināt par pilnīgu dempinga ietekmi, ko radījis Ķīnas ražotājs. Dempings daļēji ir izskaidrojams ar to, ka Ķīnas ražotājs eksportētājs vienkārši piedāvā ražojumu, kam ir vairākas iespējas. Tā kā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (6), ļauj piemērot tikai divus piešķiršanas kritērijus – “viszemākā cena” un “ekonomiski visizdevīgākais piedāvājums”, tad līguma slēgšanas tiesības gandrīz automātiski bija jāpiešķir Ķīnas ražotājam, kurš bija iesaistīts dempingā. Ķīnas ražotāja iesniegtie piedāvājumi vairs nebūtu ekonomiski izdevīgi, ja tie neietvertu dempinga cenas, t. i., ja piedāvājumi būtu vismaz augstāki, lai atspoguļotu minētās papildu iespējas.

(114)

Visbeidzot jānorāda, ka izmeklēšana liecināja, ka sūdzības iesniedzējs bija izpildījis visas tehniskās specifikācijas konkursos, kuros gan pats sūdzības iesniedzējs, gan Ķīnas ražotājs iesniedza piedāvājumus ar vienādiem nosacījumiem.

(115)

Ķīnas ražotājs apgalvoja arī, ka ir bijuši gadījumi, kad konkursos uzvarēja Ķīnas ražotājs, lai gan tas piedāvāja augstāku cenu nekā sūdzības iesniedzējs. Tāpēc šādi darījumi jāuzskata par tādiem, kas nav izraisījuši kaitējumu.

(116)

Šajā ziņā jānorāda, ka izmeklēšanā ir konstatēts tikai viens konkursa procesa gadījums, attiecībā uz kuru sākotnēji šķiet, ka Ķīnas ražotājs ir kļuvis par uzvarētāju, lai gan tas piedāvāja augstāku cenu nekā sūdzības iesniedzējs. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka patiesībā tas tā nebija, jo Ķīnas uzņēmums piedāvājums ietver daudzas ražojuma papildu iespējas par to pašu cenu. Ja būtu jāveic korekcijas attiecībā uz visām šīm papildu iespējām, eksporta cena būtu bijusi zemāka, un tas nozīmētu augstāku dempinga starpību. Netika iesniegta cita pārbaudāma informācija, kas pamatotu apgalvojumu, ka bija citi konkursi, kuros Ķīnas uzņēmums piedāvāja augstāku cenu nekā sūdzības iesniedzējs.

(117)

Ķīnas ražotājs apgalvoja, ka otrs Savienības ražotājs iesaistījās cenu samazināšanā, tādējādi nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, un ka minēto ražotāju nav ietekmējis imports no Ķīnas, jo tas ir pārtraucis aktīvu uzņēmējdarbību.

(118)

Vispirms jāatgādina, ka otrs Savienības ražotājs ir sniedzis informāciju saistībā ar šo procedūru un ka kaitējuma analīze ir veikta par visu Savienības ražošanas nozari. Turklāt ir atbilstoši norādīt, ka Ķīnas ražotāja apgalvojumi par cenu samazināšanu nav pamatoti ar faktiskiem pierādījumiem un nevar ietekmēt izmeklēšanas secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 89. apsvērumā.

(119)

Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 81. līdz 95. apsvērums ar grozījumiem, kas izklāstīti šā priekšlikuma 105. līdz 118. apsvērumā.

(120)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek apstiprināts pagaidu secinājums, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nodarījis imports par dempinga cenām.

(121)

Divi lietotāji, kas jau bija nosūtījuši savus viedokļus pagaidu posmā, uzstājīgi minēja savas sākotnējās piezīmes. Viņi uzsvēra savas bažas par to, kā attīstītos konkurence un tehnoloģija, ja būtu jāievieš galīgie pasākumi. Tomēr abi šie jautājumi jau bija izskatīti pagaidu regulā, un nekāda jauna informācija, kas varētu apstiprināt, ka galīgā maksājuma piemērošana kaitē konkurences un tehnoloģiju attīstībai vismaz īsā un vidējā termiņā, netika iesniegta.

(122)

Abi iepriekš minētie viedokļi nav mainījuši pagaidu secinājumus. Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts pagaidu regulas 96. līdz 113. apsvērums.

(123)

Ķīnas ražotājs iesniedza piezīmes par cenu samazinājuma aprēķināšanu. Korekcijas, ja tās bija pamatotas, tika veiktas nobeiguma posmā.

(124)

Ķīnas ražotājs izvirzīja apgalvojumu par kaitējuma apmēru, līdzīgu šīs regulas 51. apsvērumā minētajam. Šis apgalvojums bija jānoraida to pašu iemeslu dēļ, kuri izklāstīti 51. apsvērumā.

(125)

Ķīnas ražotājs lūdza arī precizēt metodi, kas izmantota, lai noteiktu peļņas daļu pirms nodokļu nomaksas, un jo īpaši gadu, uz kuru šī peļņas daļa attiecas. Šajā ziņā jānorāda, ka peļņas daļa pirms nodokļu nomaksas tika noteikta, veicot to datu analīzi, kuri attiecas uz 2006. un 2007. finanšu gadu.

(126)

Aprēķini par galīgo dempinga starpību un galīgo kaitējuma novēršanas līmeni radīja situāciju, kurā pēdējais no minētajiem ir zemāks par iepriekšējo. Citu piezīmju nav, tāpēc ar šo tiek apstiprināts 114. līdz 117. apsvērums pagaidu regulā ar grozījumiem, kā noteikts šīs regulas 123. līdz 126. apsvērumā.

(127)

Ņemot vērā secinājumus, kas izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, jāpiemēro galīgs antidempinga maksājums zemākās konstatētās dempinga un kaitējuma starpības līmenī saskaņā ar mazāka nodokļa noteikumu. Šajā gadījumā maksājuma likme attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī. To aprēķināja 34 % apmērā, kas ievērojami samazinājies, salīdzinot ar pagaidu posmu, kad maksājuma likmi noteica konstatētā dempinga līmenī.

(128)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā antidempinga maksājuma likme attiecībā uz ĶTR ir 34 %.

(129)

Atbilstoši pagaidu regulas 120. apsvērumam, lai varētu rūpīgi uzraudzīt pasākumu efektivitāti, atbilstošajām dalībvalstu iestādēm konfidenciāli un periodiski jāsniedz Komisijai informācija par ES publiskā iepirkuma procedūru, pamatojoties uz kuru veic kravu skenēšanas sistēmu pārdošanu.

(130)

Ņemot vērā konstatētās dempinga starpības apmēru un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni, tiek uzskatīts, ka galīgi jāiekasē summas, kas nodrošinātas ar pagaidu regulā noteikto pagaidu antidempinga maksājumu, ievērojot šajā regulā noteiktā galīgā maksājuma apmēru. Tā kā galīgais maksājums ir mazāks par pagaidu maksājumu, tās nodrošinājuma summas, kas pārsniedz galīgo maksājumu, ir jāatmaksā,

(1)

Komisija ar Regulu (EK) Nr. 1247/2009 (2) (“pagaidu regula”) ir noteikusi pagaidu antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”) izcelsmes molibdēna stiepļu importam.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad Eiropas Metālu asociācija (EUROMETAUX) (“sūdzības iesniedzējs”) iesniedza sūdzību tā ražotāja vārdā, kas pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 25 % – no molibdēna stiepļu ražošanas Savienībā.

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 13. apsvērumā, dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai svarīgo tendenču pārbaude notika no 2005. gada marta līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(4)

Pēc tam, kad atklātībā tika nodoti būtiski fakti un apsvērumi, pamatojoties uz kuriem tika nolemts noteikt antidempinga pagaidu pasākumus (“pagaidu informācijas izpaušana”), vairākas ieinteresētās personu iesniedza rakstisku informāciju, izsakot savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Personām, kas to lūdza, bija iespēja tikt uzklausītām. Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemti vērā ieinteresēto personu mutiskie un rakstiski iesniegtie komentāri un vajadzības gadījumā tika attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(5)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem plānoja ieteikt galīga antidempinga maksājuma noteikšanu par dažu ĶTR izcelsmes molibdēna stiepļu importu un tādu summu galīgo iekasēšanu, kuras tika nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgā informācijas izpaušana”). Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja iesniegt paskaidrojumus.

(6)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par attiecīgo ražojumu un līdzīgo ražojumu, tādēļ ar šo apstiprina pagaidu regulas 14. līdz 17. apsvērumu.

(7)

Tā kā netika saņemtas nekādas piezīmes par TER un AR, ar šo apstiprina pagaidu regulas 18. līdz 23. apsvērumu.

(8)

Pēc pagaidu konstatējumu izpaušanas ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, apšaubīja to, ka normālās vērtības noteikšana ĶTR notikusi pamatojoties uz cenām, par kādām ASV ražojumus eksportē uz citām valstīm (tostarp Savienību). Tā vietā ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, ierosināja izmantot par līdzīgo ražojumu faktiski samaksāto vai maksājamo cenu Savienībā, jo tas uzskatīja, ka šādi noteikta normālā vērtība sniegtu ĶTR mazāku dempinga starpību.

(9)

Tas pats ražotājs apgalvoja, ka normālā vērtība būtu jānoapaļo uz leju, lai atspoguļotu vertikāli integrēta ražotāja efektivitāti salīdzinājumā ar sūdzības iesniedzēju vai analogās valsts ražotāju, kuriem nav galvenā izejmateriāla – molibdēna rūdas – atradņu.

(10)

Attiecībā uz pirmo apgalvojumu ir noteikts, ka Savienībā samaksāto vai maksājamo cenu izmantošana ir pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktā paredzēta iespēja, kas izmantojamam tikai gadījumos, kad citas minētajā pantā paredzētas iespējas nav iespējams piemērot. Tā kā šajā procedūrā piekrišana sadarboties tika saņemta no trešās valsts ražotāja un tādējādi varēja izmantot iespēju attiecībā uz cenu, importējot ražojumu no tirgus ekonomikas trešās valsts uz citām valstīm, nav juridiska pamata piemērot atlikušo 2. panta 7. punkta a) apakšpunkta iespēju. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(11)

Attiecībā uz otru apgalvojumu tika noteikts, ka ražotājs, kas sadarbojās, neiesniedza nekādus pierādījumus, kas norādītu, ka procedūru integrācijas līmenis ir cenu un cenu salīdzināmību ietekmējošs faktors. Tāpēc apgalvojumu noraidīja.

(12)

Dažas personas apšaubīja analogās valsts ražotāja izvēli, ņemot vērā, ka šis uzņēmums ASV ir sūdzības iesniedzēja meitas uzņēmums. Šajā saistībā tika norādīts, ka fakts, ka uzņēmums ierosinātajā analoga valstī ir saistīts ar sūdzības iesniedzēju, nenozīmē, ka iegūtā informācija nebūtu uzticama vai droša.

(13)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par normālo vērtību, kas mainītu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 24. līdz 25. apsvērumu.

(14)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par eksporta cenu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 26. apsvērumu.

(15)

Ir norādīts, ka pagaidu regulas 27. apsvērumā minētā netiešu nodokļu korekcija ir 5 % un starpība starp PVN, kas jāmaksā par pārdošanu vietējā tirgū, un PVN, kas jāmaksā par pārdošanu eksportam, ņemot vērā eksporta pārdošanas PVN atmaksas likmi. Ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās apstrīdēja veidu, kādā piemērota korekcija, un apgalvoja, ka to būtu vajadzējis aprēķināt kā eksporta cenu samazinošu faktoru.

(16)

Šā apgalvojuma sakarā ir norādīts, ka korekcijas bija balstītas uz pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta noteikumiem, kuros paredzēta normālās vērtības korekcija importa maksājumiem vai netiešajiem nodokļiem – kategorija, kurā iekļauts PVN. Šā iemesla dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(17)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par salīdzinājumu, kas mainītu pagaidu konstatējumus, ar šo apstiprina pagaidu regulas 27. apsvērumu.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ar šo apstiprina, ka pagaidu regulas 28. līdz 29. apsvērumā noteiktais valsts mēroga dempings ir 68,4 %.

(19)

Jāatgādina, ka lai aizsargātu vienīgā ražotāja eksportētāja, kas pilnībā sadarbojās, uzņēmējdarbības konfidenciālo informāciju, visi turpmāk norādītie skaitļi attiecībā uz konfidenciālu informāciju ir sniegti indeksētā vai diapazona veidā.

(20)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 30.–31. apsvērumu.

(21)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares definīciju, ar šo apstiprina pagaidu regulas 32. apsvērumu.

(22)

Attiecībā uz pagaidu regulas 33. apsvērumu ir norādīts, ka, pamatojoties uz saņemtajām piezīmēm no vienas ieinteresētās personas, tika atrasta pārrakstīšanās kļūda. Savienības ražotāja finanšu gads (FG) aptver laikposmu no 2005. gada 1. marta līdz 2006. gada 28. februārim un nevis kā norādīts apsvērumā – no 2004. gada 1. marts līdz 2005. gada 28. februārim. Tādēļ par kaitējuma novērtējuma sākuma datumu uzskatāms 2005. gada marts.

(23)

Jāatzīmē, ka patēriņš Savienībā tika aprēķināts, pieskaitot Savienībā zināmo ražotāju pārdošanas apjomiem visus importa apjomus no trešām valstīm – dati tika iegūti no Eurostat. Jāatzīmē arī, ka tā kā KN kods, kurš pašlaik attiecas uz attiecīgo ražojumu, ietver arī citus ražojumus, uz kuriem neattiecas šī izmeklēšana un tāpēc, ņemot vērā, ka nav pieejama īpaša importa statistika vienīgi par attiecīgo ražojumu, Eurostat dati tika koriģēti atbilstoši sūdzībā ierosinātajai metodei. Šī metodika ir balstīta uz ĶTR importa vērtību salīdzinājumu ar Savienības ražotāja pārdošanas vērtībām.

(24)

Taču pagaidu posmā izmantotie importa dati atbilda kalendāra gadiem, bet zināmo ražotāju pārdošanas apjomi tika aprēķināti pēc finanšu gadiem. Viena ieinteresētā persona apstrīdēja šo neatbilstību attiecībā uz patēriņa noteikšanai izmantoto periodu un apgalvoja, ka arī dati par importu jāaprēķina pēc finanšu gadiem.

(25)

Šo apgalvojumu uzskatīja par pamatotu, Eurostat dati tika koriģēti, lai atbilstu vienādiem periodiem, proti, finanšu gadiem. Tā rezultātā tika koriģēti Savienības patēriņa rādītāji, kas sniegti pagaidu regulas 1. tabulā. Jaunie rādītāji sniegti 1. tabulā:

1.   tabula

(26)

Kopumā molibdēna stiepļu patēriņš attiecīgajā periodā Savienībā samazinājies par 11 %. Pieprasījums 2006. gadā nedaudz samazinājās par 2 % un 2007. gadā pieauga par 9 %, pēc tam atkal piedzīvojot kritumu 2008. gadā un IP saistībā ar ekonomikas krīzes negatīvo ietekmi.

(27)

Pēc 25. apsvērumā minētā apgalvojuma pieņemšanas, nākamajā tabulā sniegti attiecīgajā periodā Ķīnas molibdēna stiepļu importa Savienības tirgū pārskatītie kopējie importa apjomi, tirgus daļas un cenas. Jāatzīmē, ka minētā pārskatīšana neietekmēja attiecīgās valsts importa apjomus IP.

2.   tabula

(28)

Pārskatītie rādītāji 2. tabulā liecina, ka kopumā attiecīgās valsts importa apjomu un tirgus daļu tendences, kas atspoguļotas pagaidu regulas 36. apsvērumā, saglabājas bez izmaiņām. ĶTR imports par dempinga cenām ievērojami palielinājies – 42 tonnām no 2005. gadā līdz 100 tonnām 2008. gadā –, t. i., vairāk nekā divkāršojies. Pēc augstākā rādītāja sasniegšanas 2008. gadā līdztekus Savienības patēriņa attīstībai minētais imports IP samazinājās. Turklāt tirgus daļa attiecībā uz importu par dempinga cenām attiecīgajā periodā vairāk nekā divkāršojusies.

(29)

Tomēr pārskatītie rādītāji par vidējām importa cenām tagad liecina par lejupslīdošu tendenci no 2005. gada līdz IP. Tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā vidējās cenas importam no ĶTR samazinājās par 4 %.

(30)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par cenu samazinājumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 39. un 40. apsvērumu.

(31)

Jāatzīmē, ka saskaņā ar pamatregulas 41. apsvērumu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtējumā bija ietverts visu ekonomisko rādītāju novērtējums, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2005. gada marta līdz IP beigām.

(32)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par ražošanu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, ar šo apstiprina pagaidu regulas 41. līdz 43. apsvērumā izklāstītos pagaidu secinājumus.

(33)

Kā izriet no pagaidu regulas un pēc Savienības patēriņa nelielās pārskatīšanas 1. tabulā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa ir pārskatīta šādi, bet pārdošanas apjomi un vidējās pārdošanas cenas nav mainījušās:

3.   tabula

(34)

Kā minēts pagaidu regulas 45. apsvērumā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms neatkarīgajiem pircējiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās par 32 %. Šis samazinājums būtiski pārsniedza patēriņa samazinājumu, kas, kā redzams 2. tabulā, tajā pašā periodā samazinājās par 11 %. Tādēļ Savienības ražošanas nozare tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski samazinājās – par 23 %.

(35)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par pārdošanas cenu attīstību, krājumiem, nodarbinātību, Savienības ražošanas nozares finanšu darbības rādītājiem, ar šo apstiprina pagaidu regulas 46. līdz 57. apsvērumā izklāstītos pagaidu secinājumus.

(36)

Tiek apstiprināts arī pagaidu regulas 58. līdz 61. apsvērumā izklāstītais secinājums, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

(37)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pagaidu posmā tika pārbaudīts, vai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis zaudējumus Savienības ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka tos var uzskatīt par būtiskiem.

(38)

Jāatzīmē, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas lejupslīde sakrita ar importa par dempinga cenām pieplūdumu no ĶTR. Kā izriet no pagaidu pasākumiem un pēc ĶTR izcelsmes importa rādītāju pārskatīšanās, kā norādīts 25. apsvērumā, Ķīnas eksportētāju importētie apjomi un tirgus daļa no 2005. gada līdz IP vairāk nekā divkāršojusies.

(39)

Pārskatīšanas rezultātā importa par dempinga cenām importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 4 %, bet tās nemainīgi atradās zem Savienības ražošanas nozares cenu līmeņa – IP laikā tās bija par 30–35 % zemākas. Tādējādi, lai nezaudētu konkurētspēju Savienības tirgū, Savienības ražošanas nozare saskārās ar nepārtrauktu cenu spiedienu no Ķīnas eksportētājiem.

(40)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu. Tā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares finanšu darbība un importa pieplūdums par dempinga cenām nav savstarpēji saistīti. Minētā persona uzsvēra, ka kamēr imports no ĶTR 2007. gadā attiecībā uz agrākiem periodiem būtiski palielinājies, Savienības ražošanas nozare minētajā gadā no situācijas, kad tā darbojās ar zaudējumiem, nonākusi rentablā situācijā.

(41)

Tādēļ, pirmkārt, jāatzīmē, ka no 2005. gada līdz IP, kad imports vairāk nekā divkāršojās, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms būtiski samazinājies par 32 %, kas tajā pašā periodā izraisījis tirgus daļas zaudējumu par 33 %. Tajā pašā laikā visi citi kaitējuma rādītāji, kā ražošana, jaudas izmantojums, ieguldījumi, rentabilitāte un naudas plūsma liecina par būtiskām lejupslīdes tendencēm minētajā periodā. Otrkārt, izmeklēšana liecina, ka Savienības ražošanas nozares vājais sniegums bija saistīts ar cenu pazeminājumu un mēģinājumu atgūt nozīmīgus klientus, kuri bija pārgājuši pie Ķīnas eksportētājiem. Savienības ražošanas nozare arī 2007. gadā turpināja atgūt bijušos klientus, racionalizējot pasākumus, lai saglabātu zemas izmaksas un spētu konkurēt ar lēto importu par dempinga cenām. Tādējādi uzskata, ka pagaidu regulas 63. līdz 66. apsvērumā sniegtie secinājumi ir pamatoti un minētais iebildums bija jānoraida.

(42)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka importa pieplūdumam par zemām dempinga cenām no ĶTR bija ievērojama negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli IP laikā.

(43)

Izmantojot cēloņsakarības analīzi, tika izpētīti arī citi faktori, proti, pieprasījuma attīstība, Savienības ražošanas nozares izmaksu attīstība, eksporta darbība un visbeidzot iespējamā ietekmē, ko izraisījis imports no citām valstīm.

(44)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izraisījuši citi faktori nevis imports par dempinga cenām, proti, i) pieprasījuma samazinājums ekonomikas krīzes un tehnoloģiju pārmaiņu ietekmē un ii) Savienības ražošanas nozares eksporta darbība.

(45)

Attiecībā uz pārdošanas apjomu samazināšanos jāatzīmē, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi samazinājās ievērojami vairāk (–32 %) nekā samazinājās Savienības patēriņš (–11 %), kā rezultātā tika zaudēta 33 % tirgus daļa. Tajā pašā laikā Ķīnas eksportētāju tirgus daļa būtiski pieauga – vairāk nekā divas reizes. Tādējādi tiek uzskatīts, ka pagaidu regulas 69. apsvērumā sniegto secinājumu var apstiprināt un minētais apgalvojums bija jānoraida.

(46)

Attiecībā uz eksporta darbību jāpiemin, ka Savienības ražošanas nozares eksporta pārdevumus tiešām raksturoja lejupejoša tendence, kuras iemeslu skaidrojums sniegts pagaidu regulas 72. apsvērumā (t. i., saskaņā ar nelabvēlīgo situāciju automobiļu rūpniecībā visā pasaulē kopš 2008. gada). Tomēr izmeklēšanā tika konstatēts, eksporta pārdošana nav Savienības ražošanas nozares pamatuzņēmējdarbība, jo tā apjomi nekad nepārsniedza 17 % no Savienības pārdošanas apjomiem attiecīgajā periodā. Turklāt papildus pagaidu regulas 71. un 72. apsvērumam jāatzīmē, ka pārdošanas cenas eksporta tirgū saglabājās virs pārdošanas cenām Savienības teritorijā. Tādēļ negatīva ietekme, ko izraisījusi eksporta pārdošanas apjomu samazināšanās, uzskatāma par ļoti nelielu. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(47)

Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, pagaidu regulas 67. līdz 80. apsvērums tiek apstiprināts.

(48)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares interesēm, ar šo apstiprina pagaidu secinājumus, kas izklāstīti pagaidu regulas 83. līdz 86. apsvērumā.

(49)

Jāatzīmē, ka neatkarīgi no tā, ka tika apzinātas neskaitāmas personas, importētāju, tirgotāju un lietotāju sadarbības līmenis izmeklēšanas pagaidu posmā bija ļoti zems. Jāatzīmē, ka pagaidu posmā pilnībā sadarbojās tikai viens tirgotājs Vācijā un viens – Itālijā.

(50)

Lietotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka antidempinga pasākumu negatīvā ietekme uz viņa uzņēmējdarbību Savienības interešu analīzē, kas veikta pagaidu posmā, ir novērtēta pārāk zemu un uzskatīja, ka viņam būs grūti nodot cenu pieaugumu tālāk saviem klientiem.

(51)

Jāatzīmē, ka attiecīgā ražojuma uzņēmējdarbības daļa šajā lietotāja darbībā ir diapazonā no 15 līdz 25 % no kopējās uzņēmējdarbības. Analīzē, kas tika veikta pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, tika apstiprināts, ka ietekme uz vispārējo uzņēmuma peļņu būtu ierobežota. Minētajam lietotājam ir stabila pozīcija uzņēmējdarbības segmentā, kurā ietverts arī attiecīgais ražojums, jo īpaši attiecībā uz uzticamību un piegādes drošību saviem klientiem. Iepriekš minētais norāda, ka šis lietotājs, iespējams, vismaz daļu no cenu pieauguma varētu nodot saviem klientiem. Ievērojot šo, apgalvojums bija jānoraida.

(52)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas, pieteicās divi lietotāji un viens importētājs, kuri apgalvoja, ka antidempinga maksājuma noteikšana negatīvi ietekmēs viņu darbību.

(53)

Kā liecina dati, kurus iesniedzis viens no minētajiem lietotājiem, uzņēmējdarbības segments, kurā iekļauta molibdēna stieple, aptver no 10 līdz 20 % no minētā lietotāja kopējās darbības. Pamatojoties uz rīcībā esošajiem datiem, pastāv indikācijas, ka, lai arī antidempinga maksājuma noteikšana, iespējams, varētu negatīvi ietekmēt daļu darbību, kas attiecas uz molibdēna stiepli, minētā lietotāja darbība tomēr būtu rentabla. Attiecībā uz otru lietotāju netika iesniegti nekādi apgalvojumu pamatojoši dati.

(54)

Jāatzīmē, ka importētājs iesniedza tikai vispārējus pamatdatus, no kuriem izrietēja, ka molibdēna stieples importa apjoms no ĶTR ir 10–20 % no kopēja ĶTR importa apjoma IP. Salīdzinot molibdēna stieples uzņēmējdarbības daļu ar uzņēmuma kopējo uzņēmējdarbību, šis apjoms būtu mazāks nekā 7 %. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, varēja secināt, ka, lai arī antidempinga pasākumi varētu negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbības daļu, kas attiecas uz molibdēna stiepli, kopējā ietekme uz uzņēmuma darbību būtu ierobežota.

(55)

Ņemot vērā minēto informāciju un to, ka netika saņemtas citas piezīmes, ar šo apstiprina pagaidu regulas 93.–96. apsvērumu.

(56)

Pēc pagaidu regulas publicēšanas, pieteicās vairākas ieinteresētās personas, kuras apgalvoja, ka antidempinga pasākumi Savienības tirgū radītu ierobežotu konkurenci.

(57)

Attiecībā uz minēto apgalvojumu atkārtoti jāatzīmē, ka tā kā ar antidempinga maksājumu palīdzību tiktu atjaunots apstākļu izlīdzinājums, Ķīnas imports, lai gan par kaitējumu neradošām cenām, iespējams, turpinātu ieplūst Savienības tirgū. Turklāt jāatgādina, ka pastāv daži alternatīvi piegādes avoti. Netika sniegti pamatoti pierādījumi, kas apgāztu šo secinājumu, un tāpēc ar šo apstiprina pagaidu regulas 97. līdz 99. apsvērumā sniegtos secinājumus.

(58)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka nav pārliecinošu iemeslu, kas šajā konkrētajā gadījumā liktu atteikties no antidempinga maksājumu noteikšanas ĶTR izcelsmes molibdēna stiepļu importam.

(59)

Tā kā netika saņemtas citas piezīmes, kas mainītu secinājumus par kaitējuma novēršanas pakāpi, ar šo apstiprina pagaidu regulas 101. līdz 104. apsvērumu.

(60)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu galīgais antidempinga maksājums jānosaka līmenī, kas būtu pietiekams, lai novērstu importa, ko skāris dempings, radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Šajā gadījumā maksājumu likmi attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma līmenī, t. i., 64,3 %.

(61)

Visām personām darīja zināmus būtiskos faktus un apsvērumus, kuru pamatā bija iecere ieteikt galīgo antidempinga maksājumu piemērošanu. Turklāt tika noteikts termiņš, kurā minētās personas pēc attiecīgās informācijas izpaušanas varēja iesniegt paskaidrojumus. Personu iesniegtās piezīmes pienācīgi ņēma vērā, un vajadzības gadījumā grozīja attiecīgos konstatējumus.

(62)

Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, izteica gatavību piedāvāt cenu labojumus saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu.

(63)

Tomēr šim uzņēmuma nepiešķīra ne TER, ne AR, un Komisijas prakse neparedz šādos gadījumos pieņemt cenu saistības, jo uz maksājuma starpību nevar attiecināt individuālu noteikšanu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, cenu labojumus tālāk nevarēja apsvērt.

(64)

Ņemot vērā konstatēto dempinga starpību milzīgo apjomu un Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma apmēru, tiek atzīts par vajadzīgu galīgi iekasēt summas, kas nodrošinātas kā pagaidu antidempinga maksājums ar pagaidu regulu,

(1)

Padome 2001. gada 22. janvārī ar Regulu (EK) Nr. 132/2001 (3) piemēroja galīgo antidempinga maksājumu EUR 33,25 par tonnu, inter alia, Ukrainas izcelsmes amonija nitrāta (“AN”) importam, kas atbilst KN kodam 3102 30 90 un 3102 40 90 (“spēkā esošie pasākumi”). Izmeklēšanu, kuras rezultāts bija šie pasākumi, turpmāk tekstā dēvē par “sākotnējo izmeklēšanu”.

(2)

Pēc daļējas starpposma pārskatīšanas Padome 2004. gada 17. maijā ar Regulu (EK) Nr. 993/2004 (4) atbrīvoja no antidempinga maksājumiem, kas piemēroti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 132/2001, to AN importu Savienībā, ko izgatavojuši uzņēmumi, kuru saistības ir apstiprinājusi Komisija. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1001/2004 (5), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1996/2004 (6), saistības tika apstiprinātas uz laikposmu līdz 2005. gada 20. maijam. Šo saistību mērķis bija ņemt vērā konkrētas sekas, ko radīja Eiropas Savienības paplašināšanās līdz 25 dalībvalstīm.

(3)

Ar Regulu (EK) Nr. 945/2005 (7) pēc starpposma pārskatīšanas, kura skāra tikai attiecīgā ražojuma definīciju, Padome nolēma precizēt attiecīgā ražojuma definīciju un piemērot spēkā esošos pasākumus attiecīgajam ražojumam arī tad, ja tas ir citu mēslojumu sastāvā, ņemot vērā amonija nitrāta daudzumu attiecībā pret citām papildvielām un barības vielām.

(4)

Ar Regulu (EK) Nr. 442/2007 (8) pēc termiņa beigu pārskatīšanas Padome nolēma uz diviem gadiem pagarināt spēkā esošos pasākumus, ko skaidro Regula (EK) Nr. 945/2005.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 661/2008 (9) pēc termiņa beigu pārskatīšanas Padome noteica galīgos antidempinga pasākumus Krievijas izcelsmes AN importam.

(6)

Ar Regulu (EK) Nr. 662/2008 (10) Padome grozīja Regulu (EK) Nr. 442/2007, pieņemot viena ražotāja eksportētāja cenas saistību piedāvājumu.

(7)

Pēc tam, kad 2008. gada 17. oktobrī tika publicēts paziņojums par gaidāmajām termiņa beigām (11), 2009. gada 22. janvārī tika iesniegts termiņa beigu pārskatīšanas pieprasījums atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam Šo pieprasījumu iesniedza Eiropas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (EFMA) (“pieprasījuma iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuru produkcija veido lielāko daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 50 % no Savienības kopējās AN produkcijas.

(8)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja un par to sniedza pietiekamus prima facie pierādījumus, ka saistībā ar Ukrainas (“attiecīgā valsts”) izcelsmes AN importu ir iespējams, ka dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei atkārtosies.

(9)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija, 2009. gada 23. aprīlī publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (12), paziņoja par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(10)

Izmeklēšana par dempinga turpināšanos vai atkārtošanos attiecās uz laikposmu no 2008. gada 1. aprīļa līdz 2009. gada 31. martam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču izpēte saistībā ar kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laiku no 2005. gada līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Komisija oficiāli informēja ražotājus eksportētājus, importētājus, attiecīgos zināmos lietotājus un to asociācijas, eksportētājvalsts pārstāvjus, pieprasījuma iesniedzēju un Savienības ražotājus par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausa paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā.

(12)

Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(13)

Ņemot vērā Savienības ražotāju un Savienības importētāju lielo skaitu, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izskatīt, vai ir jāizmanto izlases metode. Lai Komisija spētu izlemt, vai izlases metode patiešām ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu iepriekšminētās personas tika lūgtas pieteikties 15 dienās pēc izmeklēšanas sākšanas, kā arī sniegt Komisijai paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(14)

Pēc iesniegtās informācijas izskatīšanas un ņemot vērā Savienības 12 ražotāju pausto vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka izlases metode vajadzīga attiecībā uz Savienības ražotājiem. Neviens importētājs nepieteicās un nesniedza paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu pieprasīto informāciju.

(15)

Savienības 12 ražotāji, kas PIP veidoja aptuveni 80 % Savienības ražošanas kopapjoma, noteiktajā termiņā pienācīgi aizpildīja izlases veidlapu un oficiāli piekrita sadarboties turpmākajā izmeklēšanā. Pamatojoties uz to, Komisija saskaņā ar pamatregulas 17. pantu izveidoja reprezentatīvu izlasi, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo AN ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā, kuru pieejamajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izlasē tika iekļauti pieci Savienības ražotāji, kas PIP veidoja 57 % Savienības ražošanas nozares produkcijas kopapjoma.

(16)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu veiktā izlase tika apspriesta ar attiecīgajām personām, un tām nebija iebildumu.

(17)

Aptaujas tika nosūtītas pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un visiem zināmajiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem.

(18)

Atbildes tika saņemtas no pieciem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un trijiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem.

(19)

Komisija meklēja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(20)

Attiecīgais ražojums ir Ukrainas izcelsmes cietie mēslošanas līdzekļi, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no svara un kuri pašlaik atbilst KN kodam 3102 30 90 , 3102 40 90 , ex 3102 29 00 , ex 3102 60 00 , ex 3102 90 00 , ex 3105 10 00 , ex 3105 20 10 , ex 3105 51 00 , ex 3105 59 00 un ex 3105 90 91 . AN ir lauksaimniecībā plaši izmantots cietais slāpekļa mēslošanas līdzeklis. To ražo no amonjaka un slāpekļskābes, un tā slāpekļa saturs mikrogranulu vai granulu veidā pārsniedz 28 % no svara.

(21)

Jānorāda, ka attiecīgā ražojuma pielietojuma joma ir izskaidrota Regulā (EK) Nr. 945/2005.

(22)

Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, šajā atkārtotajā izmeklēšanā apstiprinājās, ka AN ir plaša patēriņa prece un ka tā kvalitāte un fizikālās pamatīpašības ir vienādas neatkarīgi no izcelsmes valsts. Konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam un tiem ražojumiem, ko ražotāji eksportētāji izgatavojuši un pārdevuši iekšējā tirgū un trešās valstīs, kā arī tiem, ko Savienības ražotāji izgatavojuši un pārdevuši Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un galvenokārt vienāds pielietojums, un tādējādi pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē tie ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem.

(23)

Sadarbībā iesaistījās trīs Ukrainas ražotāji eksportētāji. Ceturtais zināmais ražotājs eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās.

(24)

Salīdzinot trīs sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju eksporta apjomus ar kopējo no Ukrainas uz Savienību veiktā eksporta apjomu, atklājās, ka trīs sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji PIP veidoja vairāk kā 90 % no Savienības kopējā importa apjoma, kas veikts no Ukrainas. Tāpēc sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu.

(25)

Attiecīgā ražojuma importa apjomi, kas veikti no Ukrainas, bija nelieli, un tā tirgus daļa PIP bija tikai 1,1 % salīdzinājumā ar Savienības tirgu kopumā.

(26)

Jāatceras, ka iepriekšējā termiņa beigu pārskatīšanā Ukrainu vēl neuzskatīja par tirgus ekonomikas valsti, tāpēc normālās vērtības pamatā bija dati, ko ieguva no sadarbībā iesaistītas analogas valsts, ASV, ražotāja.

(27)

Šajā pārskatīšanā normālās vērtības pamatā bija dati, ko ieguva un pārbaudīja trīs sadarbībā iesaistīto Ukrainas ražotāju eksportētāju uzņēmumos. Komisija pārbaudīja, vai to veikto pārdošanu iekšējā tirgū varētu uzskatīt par parastu tirdzniecības apriti saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Šim nolūkam aplūkoja sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju saražotā un iekšējā tirgū pārdotā attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksas.

(28)

Attiecībā uz gāzes izmaksām konstatēja, ka lielāko daļu gāzes, ko izmanto AN ražošanā, Ukraina importē no Krievijas. Visi izmeklēšanā pieejamie un pārbaudītie dati liecināja par to, ka Ukraina importēja dabasgāzi no Krievijas par cenu, kas PIP bija par aptuveni 40 % zemāka nekā uz Savienību eksportētās Krievijas dabasgāzes cena. Tomēr tika konstatēts, ka PIP pēdējā ceturksnī cenas bija līdzīgas.

(29)

Konstatēja, ka, izņemot vienu atsevišķa ražotāja eksportēto ražojumu, pārdošana iekšējā tirgū PIP veikta parastajā tirdzniecības apritē. Tāpēc normālo vērtību noteica, pamatojoties uz nesaistītu pircēju maksāto vai maksājamo cenu Ukrainas iekšējā tirgū atbilstīgi pamatregulas 2. panta 1. punktam vai pamatojoties uz parastajā tirdzniecības apritē netirgotā ražojuma noteikto normālo vērtību. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu normālo vērtību noteica, eksportēto ražojuma veidu ražošanas izmaksām pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un samērīgu peļņas normu. Šo PVA un peļņas summu pamatā bija faktiskie dati par attiecīgā ražotāja līdzīga ražojuma izgatavošanu un pārdošanu parastajā tirdzniecības apritē.

(30)

Jāatzīmē, ka normālo vērtību noteica, neveicot korekciju atbilstoši Ukrainas ražotāju eksportētāju segtajām gāzes izmaksām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu. To darīja tāpēc, ka, kā norādīts 32. līdz 34. apsvērumā, jau izmantojot nekoriģētas Ukrainas ražotāju eksportētāju iekšējā tirgus izmaksas un cenas, neraugoties uz acīmredzami izkropļotajām gāzes cenām, skaidri redzams, ka PIP ir veikts dempings. Tādējādi, kā arī ņemot vērā to, ka termiņa beigu pārskatīšanas mērķis ir konstatēt, vai pasākumu atcelšanas gadījumā varētu turpināties vai atkārtoties dempings, lai noteiktu, vai pašlaik spēkā esošie pasākumi jāturpina, vai jāatceļ, tika uzskatīts, ka nav jāpārbauda, vai korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu šajā gadījumā ir pamatota.

(31)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu eksporta cenu noteica, ņemot vērā cenu, kas faktiski samaksāta vai maksājama par attiecīgo ražojumu, pārdodot to eksportam uz Kopienu. Visa trīs sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju produkcija tika tieši pārdota neatkarīgiem pircējiem Savienībā.

(32)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ražotāja cenu. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas attiecīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Tādējādi pēc nepieciešamības, pamatojoties uz pārbaudītiem pierādījumiem, tika izdarītas korekcijas atbilstoši transporta, uzglabāšanas, kraušanas izmaksu un palīgizmaksu, apdrošināšanas izmaksu, komisijas naudas un iepakošanas izmaksu atšķirībām.

(33)

Dempinga starpību noteica, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības un vidējās svērtās eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu.

(34)

Tika noteikts, ka valsts mērogā vidējā svērtā dempinga starpība trijiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ir 6–7 %.

(35)

PIP trīs sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju pārdošanas apjoms iekšējā tirgū vidēji veidoja 46 % to ražošanas jaudas.

(36)

Lai gan trīs sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji pārdeva lielu daļu savu ražojumu iekšējā tirgū, tie bija atkarīgi arī no eksporta uz trešām valstīm. PIP to neizmantotā jauda bija aptuveni 6 % no Savienības patēriņa.

(37)

Pamatojoties uz pārskatīšanas pieprasījumā sniegto informāciju par ceturto zināmo Ukrainas ražotāju, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, tika noteikts, ka kopējā neizmantotā jauda Ukrainā PIP bija aptuveni 9 % no Savienības patēriņa.

(38)

Noteikti sadarbībā iesaistītie Ukrainas ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tie arvien vairāk zaudē savu tirgus daļu iekšējā tirgū Krievijas ražotājiem, kas var piedāvāt ļoti zemas cenas, jo Krievijā gāzes izmaksas ir daudz zemākas. Tāpēc šķiet, ka Ukrainas iekšējā tirgū būtu grūti izmantot neizmantoto ražošanas jaudu, un tādējādi ražošanas pieaugumu, visticamāk, eksportētu.

(39)

Trīs sadarbībā iesaistītie uzņēmumi PIP eksportēja AN uz daudzām citām trešām valstīm vairākos kontinentos. Tomēr jāatzīmē, ka noteikti tradicionālo trešo valstu tirgi Ukrainas eksportam ir slēgti, jo ir spēkā antidempinga pasākumi (piemēram, ASV antidempinga pasākumi vairāk kā 100 % apmērā), un/vai pastāv drošības ierobežojumi (piemēram, Ķīnas Tautas Republikā, Austrālijā). Katrā ziņā Savienība ir lielākais, pievilcīgākais un vienlaikus ģeogrāfiski tuvākais eksporta tirgus. Tā pievilcību pastiprina Ukrainas zemo dzelzceļa tarifu noteiktās loģistikas priekšrocības.

(40)

Ņemot vērā iepriekšminēto, nevar izslēgt, ka, nepastāvot antidempinga pasākumiem, lielu daļu Ukrainā pieejamās neizmatotās jaudas varētu izmantot eksporta palielināšanai uz Savienību.

(41)

Trīs sadarbībā iesaistīto Ukrainas ražotāju eksportētāju eksporta apgrozījuma uz trešām valstīm analīze parādīja, ka PIP eksporta cenas uz trešām valstīm, kas noteiktas CIF līmenī, izmantojot pārskatīšanas pieprasījumā sniegtās starptautisko kravu pārvadājumu cenas, bija par līdz pat 25 % zemākas par Savienībā dominējošo tirgus cenu.

(42)

Uz minētā pamata tādējādi šķita, ka pasākumu atcelšana stimulētu Ukrainas eksporta, ko veic uz trešām valstīm, novirzīšanu uz Savienību. Augstākas cenas Savienības tirgū ļautu Ukrainas eksportētājiem gūt lielāku tīro peļņu.

(43)

Pamatojoties uz trīs sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem, varēja arī noteikt, ka valsts līmenī eksports no Ukrainas uz citām trešām valstīm PIP veikts par dempinga cenām.

(44)

Pamatojoties uz iepriekš aprakstītajiem konstatējumiem, var secināt, ka eksports no Ukrainas joprojām notiek par dempinga cenām un ka, atceļot pašreizējos antidempinga pasākumus, ir ticams, ka dempings Savienības tirgū turpināsies. Patiesībā, ņemot vērā esošo neizmantoto jaudu Ukrainā un Savienības tirgus pievilcību, šķiet, ka Ukrainas ražotājiem eksportētājiem ir stimuls i) palielināt savu eksportu uz Savienības tirgu un ii) novirzīt AN eksportu no citu trešo valstu tirgiem uz Savienības tirgu par dempinga cenām. Tas attiecas vismaz uz diviem ražotājiem eksportētājiem.

(45)

Turklāt sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju vidējās svērtās cenas eksportam uz trešo valstu tirgiem ir ievērojami zemākas par Savienībā dominējošo cenu līmeni. Tas pastiprina iespēju, ka eksports no Ukrainas uz Savienību par dempinga cenām varētu pieaugt, ja pasākumus atļautu atcelt.

(46)

Savienībā līdzīgu ražojumu izgatavo 16 uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuru produkcijas izlaide uzskatāma par līdzīgā ražojuma kopapjomu Savienībā pamatregulas 4. panta 1. punkta nozīmē.

(47)

Izmeklēšanā sadarbojās Savienības 12 ražotāji:

(48)

Ņemot vērā to, ka šie Savienības 12 ražotāji PIP veidoja aptuveni 80 % no ražošanas kopapjoma Savienībā, secināja, ka viņi veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Tos dēvēs par “Savienības ražošanas nozari”.

(49)

Kā norādīts 14. un 15. apsvērumā, piecu Savienības ražotāju izlasi veica, pamatojoties uz šiem 12 ražotājiem. Visi izlasē iekļautie ražotāji sadarbojās un noteiktajos termiņos iesūtīja atbildes uz anketas jautājumiem. Turklāt pārējie septiņi sadarbībā iesaistītie ražotāji pienācīgi sniedza dažas vispārīgas ziņas kaitējuma analīzei.

(50)

Acīmredzamo Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, citu Savienības ražotāju pārdošanas apjomu Savienības tirgū, Eurostat datiem par visu Savienības importu un sadarbībā iesaistīto uzņēmumu atbildēm uz anketas jautājumiem par attiecīgā ražojuma importu no Ukrainas. Ņemot vērā Savienības paplašināšanos līdz 27 dalībvalstīm 2007. gadā, analīzes skaidrības un konsekvences labad visus kaitējuma rādītājus noteica, balstoties uz ES-27 tirgu visā attiecīgajā laikposmā.

(51)

No 2005. gada līdz PIP Savienības patēriņš samazinājās par 10 %.

(52)

Ukrainas importa apjoms, tirgus daļa un vidējās cenas veidojās tā, kā attēlots tabulā. Daudzuma un cenu tendenču pamatā ir no sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju anketu atbildēm iegūtā informācija, importa statistika (Eurostat) un Ukrainas eksporta statistika.

(53)

Ukrainas importa apjoms nemitīgi samazinājās līdz 2007. gadam, bet PIP sasniedza gandrīz tādu pašu līmeni kā 2005. gadā. Ukrainas tirgus daļa nedaudz pieauga no 1 % 2005. gadā līdz 1,1 % PIP. Attiecīgajā periodā bija vērojama pozitīva vienības cenas attīstība – no EUR 123 līdz EUR 230 par tonnu. Šāds pieaugums PIP jāskata saistībā ar cenu attīstību pasaulē un ar galvenā izejmateriāla cenām.

(54)

Lai aprēķinātu cenu samazinājuma līmeni PIP, Savienības ražošanas nozares ražotāju cenas nesaistītiem pircējiem tika salīdzinātas ar attiecīgās valsts sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju CIF importa cenām uz Savienības robežas, kas pienācīgi koriģētas, lai atspoguļotu cenas pēc izkraušanas. Tādējādi salīdzinājums parādīja, ka imports no Ukrainas PIP bija vidēji par 22,5 % lētāks nekā Savienības ražošanas nozares cenas. Pievienojot to eksporta uz Savienību cenām antidempinga maksājumu, Ukrainas eksportētāju cenas joprojām bija par 11 % zemākas.

(55)

Importa apjoms no citām trešām valstīm aplūkojamā periodā parādīts tabulā. Šīs tendences attiecībā uz daudzumiem un cenām ir iegūtas, izmantojot Eurostat datus.

(56)

Savienības tirgū 2008. gadā un PIP būtiski pieauga cenas no visām trijām valstīm. Šķiet, ka, izņemot Krieviju, visas tabulā minētās valstis aplūkojamā periodā palielināja eksportu uz Savienību. Krievijas importam tiek piemērots antidempinga maksājums EUR 47,07 par tonnu, un tāpat kā Ukrainas imports tas tika veikts par zemāko cenu salīdzinājumā ar visām pārējām eksportētājām valstīm.

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un indeksus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(58)

Tā kā kaitējuma izmeklēšanai tika izmantota izlases metode, atsevišķu kaitējuma rādītāju (piemēram, ražošana, ražošanas jauda, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, ražīgums un nodarbinātība) analīze tika veikta Savienības ražošanas nozarei kopumā (turpmāk tabulās “Savienība”). Citu ar atsevišķo uzņēmumu darbību saistīto kaitējuma rādītāju (piemēram, cenas, krājumi, ražošanas izmaksas, rentabilitāte, darba samaksa, ieguldījumi, ieguldījumu atdeve, naudas plūsma un finansējuma piesaistīšanas spēja) izpēte tika veikta, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī savākto informāciju (turpmāk tabulās “IR”).

(59)

Savienības ražošanas nozares ražošana no 2005. gada līdz PIP samazinājās par 18 %, t. i., no aptuveni 7 miljoniem tonnu 2005. gadā līdz aptuveni 5,8 miljoniem tonnu PIP. Ražošanas apjoms iekšējām vajadzībām aplūkojamā periodā bija neliels un īpaši PIP neietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(60)

Ražošanas jauda attiecīgajā periodā kopumā saglabājās stabila. Jaudas izmantošanas līmenis saruka no 55 % 2005. gadā līdz 45 % PIP atbilstoši ražošanas samazinājumam. Kā jau norādīts sākotnējā izmeklēšanā, jaudas izmantošanu AN ražošanā var ietekmēt tādu citu ražojumu izgatavošana, kurus var ražot ar tām pašām ražošanas iekārtām. Tāpēc jaudas izmantošanas tendence Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanā ir mazāk svarīga.

(61)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū no 2005. gada līdz PIP samazinājās par 14 %. Šī tendence jāskata saistībā ar Savienības patēriņa kritumu attiecīgajā periodā.

(62)

No 2005. līdz 2008. gadam Savienības ražošanas nozares tirgus daļa bija stabila, bet no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 3 procenta punktiem.

(63)

No 2005. gada līdz PIP nodarbinātības līmenis Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 8 %.

(64)

Aplūkojamā periodā viena nodarbinātā vidējā izlaide Savienības ražošanas nozarē samazinājās par 11 %. Tas skaidrojams ar to, ka salīdzinošais izlaides sarukums apsteidza salīdzinošo nodarbinātības kritumu.

(65)

Attiecībā uz faktiskās dempinga starpības lielumu, ņemot vērā pašreizējo Ukrainas importa nelielo apjomu, šo ietekmi nevar uzskatīt par būtisku un rādītāju – par nozīmīgu kaitējuma analīzē.

(66)

Izlasē iekļauto Savienības ražošanas nozares ražotāju vidējās neto pārdošanas cenas 2008. gadā un PIP ievērojami pieauga, tādējādi atspoguļojot dominējošos labvēlīgos AN starptautiskā tirgus apstākļus šajā periodā.

(67)

Savienības ražošanas nozares perioda beigu krājumu līmenis no 2005. gada līdz PIP samazinājās par 26 %. 2006. gadā reģistrēto straujo pieaugumu noteica būtisks apgrozījuma sarukums laikposmā no 2005. līdz 2006. gadam.

(68)

Kā redzams tabulā, no 2005. gada līdz PIP nodarbinātā vidējā alga palielinājās par 6 %. Ņemot vērā inflācijas līmeni un vispārējo nodarbinātības samazinājumu, šo algu pieaugumu var uzskatīt par mērenu.

(69)

Gada ieguldījumi, ko attiecīgajā ražojumā veica pieci izlasē iekļautie ražotāji, aplūkojamā periodā ir pieauguši par 70 %. Šie ieguldījumi galvenokārt saistīti ar noteiktu iekārtu modernizāciju. Tas liecina par to, ka Savienības ražošanas nozare nemitīgi vēlas uzlabot konkurētspēju.

(70)

Izlasē iekļauto ražotāju rentabilitāte kopš 2006. gada būtiski uzlabojusies, PIP sasniedzot 28,1 % no pārdošanas apjoma. Ieguldījumu atdeve (“ROI”), ko izsaka peļņas procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības, caurmērā atbilda pozitīvajai rentabilitātes tendencei aplūkojamā periodā.

(71)

Aplūkojamā periodā naudas plūsma ir būtiski palielinājusies un atbilst kopējās rentabilitātes attīstībai šajā periodā.

(72)

Izmeklēšanā netika atklāts, ka izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem būtu bijušas kādas grūtības attiecībā uz kapitāla piesaisti. Šajā sakarībā jānorāda, ka, tā kā vairāki no šiem uzņēmumiem ietilpst lielās uzņēmumu grupās, tie savas darbības finansē grupā, kurai tie pieder, izmantojot naudas līdzekļu apvienošanas shēmas vai mātesuzņēmumu piešķirtus grupas iekšējos aizdevumus.

(73)

No 2005. gada līdz PIP vairākums kaitējuma rādītāju attīstījās labvēlīgi: vienības pārdošanas izmaksas un rentabilitāte būtiski pieauga, rentabilitātei PIP sasniedzot 28,1 %. Ieguldījumi, ieguldījumu atdeve un naudas plūsma arī attīstījās labvēlīgi.

(74)

Lai gan ražošanas apjoms un pārdošanas apjoms aplūkojamā periodā ievērojami saruka, tas jāvērtē, ņemot vērā Savienības tirgus samazināšanos par 10 %.

(75)

Kopumā Savienības ražošanas nozares stāvoklis ir ievērojami uzlabojies salīdzinājumā ar stāvokli 2001. gadā pirms antidempinga pasākumu piemērošanas AN importam no attiecīgās valsts.

(76)

Saistībā ar kaitējuma atsākšanās iespējamību tika analizēti divi galvenie parametri: i) iespējamie eksporta apjomi un attiecīgās valsts cenas, kā arī ii) šo paredzamo apjomu no attiecīgās valsts un cenu iespējamā ietekme uz Savienības ražošanas nozari.

(77)

Zināmais sadarbībā iesaistītajiem Ukrainas ražotājiem pieejamais jaudas pārpalikums ir aptuveni 650 tūkstoši tonnu, kas atbilst 9 % Savienības tirgus, kā minēts 37. apsvērumā. Šis jaudas pārpalikums liecina par to, ka Ukrainas ražotāji var ātri palielināt savus pašreizējos ražošanas apjomus un tādējādi – AN eksporta apjomus.

(78)

Turklāt, ņemot vērā to, ka iekšējais tirgus ir samērā mazs, Ukrainas ražotāji ir lielā mērā atkarīgi no eksporta uz trešām valstīm. Kā skaidrots 41. apsvērumā, šis eksports tika veikts par cenām, kas ir būtiski zemākas par Savienībā dominējošo tirgus cenu.

(79)

Pamatojoties uz iepriekšminētajiem faktiem un konstatējumiem, Savienības tirgus salīdzinājumā ar visiem pārējiem eksporta tirgiem Ukrainas ražotājiem eksportētājiem varētu šķist pievilcīgs cenu ziņā. Uz šā pamata var paredzēt, ka ievērojama daļa eksporta uz trešām valstīm pasākumu atcelšanas gadījumā varētu tikt novirzīta uz Savienības tirgu. Arī Savienības tirgus tuvums salīdzinājumā ar pārējiem eksporta tirgiem palielinātu Savienības tirgus pievilcību un tādējādi – varbūtību, ka pašreizējais Ukrainas ražotāju eksports tiks novirzīts no trešām valstīm uz Savienību.

(80)

Tā kā Ukrainas ražojumu vieta Savienības tirgū pašlaik nav stabila, Ukrainas eksportētājiem būtu jāpalielina tirgus daļa vai jāpaplašina savs pircēju loks, un to, visticamāk, panāktu, piedāvājot AN par dempinga cenām, kā tika noteikts PIP.

(81)

Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ir iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā ievērojams Ukrainā ražotā AN apjoms tiktu novirzīts uz Savienības tirgu par dempinga cenām, kas ir būtiski zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām.

(82)

Izmeklēšana ir parādījusi, ka AN ir preču biržās tirgota prece, kuras cenas var būtiski ietekmēt importa esība par zemām cenām, kas mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Citiem vārdiem, Savienības AN tirgus ir samērā svārstīgs. Aplūkojamā periodā valdošajiem AN labvēlīgajiem pasaules tirgus nosacījumiem bija liela nozīme, saglabājot cenas augstā līmenī, un noteiktie antidempinga pasākumi mazināja cenu izkropļojuma iespējas Savienības tirgū. Šajā periodā piedāvājums un pieprasījums bija pilnībā līdzsvarots, tāpēc pieauga visu preču biržās tirgoto slāpekļa mēslojumu cenas. AN ir arī preču biržā tirgota prece, kuras cenu noteikšanu ietekmē vairāki faktori, piemēram, gāzes cena, kas būtiski ietekmē piedāvājumu, jo ir svarīgākais izmaksu elements, laika apstākļi, raža un graudu krājumu līmenis, kas kopumā nosaka mēslojuma pieprasījuma samazināšanos vai pieaugumus.

(83)

Īpaši attiecībā uz Savienības tirgu gaidāms, ka AN pieprasījums salīdzinājumā ar PIP vēroto līmeni nedaudz palielināsies. Tā kā Ukrainas ražotāju eksportētāju noteiktās cenas bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, iespējamais importa apjomu pieaugums no Ukrainas Savienības ražošanas nozarei liktu vai nu būtiski samazināt cenas un līdz ar to – peļņu vai arī zaudēt ievērojamu tirgus daļu un arī ieņēmumus, vai spert abus soļus. Veiksmīga Savienības ražošanas nozares pārstrukturēšana, iespējams, varētu tikai daļēji līdzsvarot tādu iespējamo cenu lejupslīdi, un atgūšanās kopumā būtu apdraudēta. Tādēļ pasākumu atcelšana varētu izraisīt Savienības ražošanas nozares vispārējā ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos.

(84)

Iepriekšminētie fakti un konstatējumi liek secināt, ka pašreizējo pasākumu atcelšana varētu radīt ievērojamus eksporta apjomus no attiecīgās valsts par dempinga cenām, kas mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Tas, visdrīzāk, izraisītu cenu pazemināšanās tendenci tirgū un negatīvi ietekmētu Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli. Tas jo īpaši apdraudētu finansiālo atveseļošanos, kas panākta aplūkojamā periodā, tādējādi izraisot kaitējuma atkārtošanos.

(85)

Tika pārbaudīts, vai nav pārliecinošu iemeslu, kas ļautu secināt, ka spēkā esošo antidempinga pasākumu atjaunošana nav Savienības interesēs. Šādā nolūkā un saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, pamatojoties uz visām iesniegtajām liecībām, tika apsvērta pasākumu atjaunošanas ietekme uz visām šajā procedūrā iesaistītajām personām un pasākumu beigšanas sekas.

(86)

Lai novērtētu iespējamās pasākumu saglabāšanas ietekmi, visām ieinteresētām personām tika dota iespēja darīt zināmu savu viedokli pamatregulas 21. panta 2. punktā noteiktajā kārtībā.

(87)

Jāatceras, ka sākotnējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir pasākumu pārskatīšana, tāpēc, analizējot stāvokli, kurā antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem bijusi nepamatoti nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām personām.

(88)

Savienības ražošanas nozare ir sevi apliecinājusi kā strukturāli dzīvotspējīgu ražošanas nozari. To apstiprināja tās ekonomiskā stāvokļa pozitīvās pārmaiņas, ko konstatēja pēc antidempinga pasākumu piemērošanas 2001. gadā. Proti, no 2005. gada līdz PIP ir ievērojami uzlabojusies Savienības ražošanas nozares peļņa un nozarē veikti veiksmīgi strukturālie pārkārtojumi.

(89)

Tādējādi pamatoti gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare turpinās gūt labumu no pašreiz spēkā esošajiem pasākumiem un turpināsies atgūšanās, saglabājot un stabilizējot rentabilitāti. Ja pasākumus nesaglabātu, imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts varētu pieaugt, tādējādi nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izdarot lejupvērstu spiedienu uz pārdošanas cenām, kas negatīvi ietekmētu patlaban pozitīvo finanšu stāvokli.

(90)

Kā minēts 14. apsvērumā, neviens importētājs neizrādīja vēlmi tikt iekļautam izlasē un sniegt izlases veidošanas veidlapā prasīto pamatinformāciju. Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās konstatēja, ka pasākumu noteikšanas ietekme nebūs būtiska, jo importētāji parasti ieved ne tikai AN, bet lielos apjomos arī citus mēslošanas līdzekļus. Antidempinga pasākumu atcelšana citiem mēslošanas līdzekļiem varētu tikai pastiprināt iepriekšminēto. Minētajā kontekstā antidempinga pasākumi, ko piemēroja Krievijas un Baltkrievijas, kā arī Horvātijas, Lībijas un Ukrainas izcelsmes urīnvielas importam, tika atcelti attiecīgi 2007. gada augustā un 2008. gada martā (13). Tomēr importētāji nesadarbojās un tādējādi trūka jebkādu pamatotu pierādījumu, kas ļautu novērtēt ievērojamo negatīvo ietekmi, tāpēc tika secināts, ka nav nekādu nepārvaramu iemeslu nesaglabāt pašreizējos antidempinga pasākumus.

(91)

Nav pieejama ticama informācija, kas norādītu, ka pasākumu saglabāšanai būs ievērojama negatīva ietekme uz importētājiem vai tirgotājiem.

(92)

AN lietotāji Savienībā ir lauksaimnieki. Sākotnējā izmeklēšanā tika secināts, ka, ņemot vērā AN izmaksu nelielo ietekmi uz lauksaimniecisko darbību, šo izmaksu pieaugums tos, visticamāk, būtiski negatīvi neietekmētu.

(93)

Pašreizējā izmeklēšanā divas lauksaimnieku asociācijas iesniedza piezīmes, aizstāvot pasākumu atcelšanu. Tās galvenokārt apgalvoja, ka Kopējās lauksaimniecības politikas 2003. gada reforma samazināja tirgus intervenču mehānismu pielietojumu un pārrāva saikni starp Savienības atbalstu un ražošanu. Tādējādi šis liberalizācijas process spieda Savienības lauksaimniekus darboties pasaules tirgus apstākļos. Tikai brīva AN piegādātāju izvēle varētu novērst lauksaimniecības ražojumu būtisku cenu kāpumu.

(94)

Tomēr iespējamā pašreizējo antidempinga pasākumu turpināšana nekavēs lietotājus brīvi izvēlēties AN piegādātājus, bet nodrošinās vienlīdzīgus nosacījumus Savienības tirgū, stiprinot efektīvu konkurenci. Tāpēc, pamatojoties uz iepriekšminēto, var secināt, ka antidempinga pasākumu turpināšana pret Ukrainu būtiski negatīvi neietekmēs attiecīgā ražojuma lietotājus.

(95)

Ņemot vērā iepriekšminēto, jāsecina, ka nepastāv nekādi nepārvarami iemesli nesaglabāt pašreizējos antidempinga pasākumus.

(96)

Visām personām paziņoja būtiskos faktus un konstatējumus, uz kā pamata paredzēja ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pēc informēšanas minētajām personām arī deva laiku, lai tās varētu paust savu viedokli. Ja iesniegtās piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi ņēma vērā.

(97)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktā paredzēto ir jāsaglabā Ukrainas izcelsmes AN importam piemērojamie antidempinga pasākumi. Jāatgādina, ka šos pasākumus veido īpaši maksājumi.

(98)

Kā norādīts 28. apsvērumā, Ukrainas dabasgāzes importa cenas PIP pēdējā ceturksnī pietuvojušās Savienības tirgū valdošajām gāzes cenām. Tādējādi iespējami kaitnieciskās dempinga sekas var ietekmēt iekšējā tirgū augošo gāzes cenu izraisītā ražošanas izmaksu kāpuma ietekme uz eksporta cenām, ja šis kāpums izrādītos ilgstošs. Tāpēc uzskatāms, ka piesardzības nolūkā pasākumi jāsaglabā ne ilgāk par diviem gadiem.

(99)

Paliek spēkā saistības, kas pieņemtas ar Komisijas Lēmumu 2008/577/EK (14),