2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/1

(1)

Padomes Direktīvā 72/462/EEK (1972. gada 12. decembris) par veselības un veterinārās pārbaudes problēmām, ievedot liellopus, cūkas un svaigu gaļu no trešām valstīm (3), paredzēts izveidot sarakstu ar valstīm un to daļām, no kurām dalībvalstīm jāatļauj atsevišķu dzīvu dzīvnieku un atsevišķu dzīvnieku svaigas gaļas imports.

(2)

Tādēļ tika pieņemts Padomes Lēmums 79/542/EEK (1976. gada 21. decembris), ar kuru izveido trešo valstu vai trešo valstu daļu sarakstu un nosaka dzīvnieku veselības, veselības aizsardzības un veterinārās sertifikācijas nosacījumus noteiktu dzīvu dzīvnieku un to svaigas gaļas ievešanai Kopienā (4). Šis lēmums paredz higiēnas nosacījumus, lai Savienībā ievestu dzīvus dzīvniekus, izņemot zirgu dzimtas dzīvniekus, un šādu dzīvnieku svaigu gaļu, ietverot zirgu dzimtas dzīvniekus, bet izņemot gaļas izstrādājumus. Minētā lēmuma I un II pielikumā arī iekļauti veterināro sertifikātu paraugi un tādu trešo valstu un to daļu saraksts, no kurām Savienībā var importēt noteiktus dzīvus dzīvniekus un to svaigu gaļu.

(3)

Kopš minētā lēmuma pieņemšanas citos Kopienas tiesību aktos ir noteikta virkne jaunu prasību dzīvnieku veselības un sabiedrības veselības jomā, tostarp Padomes Direktīvā 2002/99/EK (2002. gada 16. decembris), ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (5), un Padomes Direktīvā 2004/68/EK (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par dažu nagaiņu sugu dzīvu dzīvnieku importu un tranzītu caur Kopienu (6), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 852/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par pārtikas produktu higiēnu (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (9), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (10).

(4)

Minētie Kopienas tiesību akti ir jauns regulējums minētajā jomā, turklāt Direktīva 72/462/EEK ir atcelta ar Direktīvu 2004/68/EK.

(5)

Direktīvas 2004/68/EK 20. pantā paredzēts, ka īstenošanas noteikumi, kas, pamatojoties uz Direktīvu 72/462/EEK, pieņemti saskaņā ar lēmumiem par dzīvu dzīvnieku, gaļas un gaļas produktu importu, inter alia, Lēmumu 79/542/EEK, ir spēkā, līdz tos aizstāj ar pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar jauno regulējumu.

(6)

Turklāt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/41/EK (2004. gada 21. aprīlis), ar ko atceļ dažas direktīvas par pārtikas higiēnu un dzīvnieku veselības nosacījumiem attiecībā uz dažu lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū (11), 4. panta 3. punktā paredzēts, ka īstenošanas noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar Direktīvu 72/462/EEK, turpina piemērot, līdz tiek pieņemti nepieciešamie noteikumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 852/2004, Regulu (EK) Nr. 853/2004, Regulu (EK) Nr. 854/2004 vai Direktīvu 2002/99/EK.

(7)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 206/2010 (2010. gada 12. marts), ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (12), ir paredzētas veterinārās sertifikācijas prasības un citi noteikumi, kuru pamatā ir jaunais regulējums un kuri aizstāj noteikumus saskaņā ar Lēmumu 79/542/EEK. Tādējādi ar minētās regulas spēkā stāšanās brīdi Lēmums 79/542/EEK zaudēs spēku un vairs netiks piemērots.

(8)

Savienības tiesību aktu skaidrības un pārredzamības labad Lēmums 79/542/EEK būtu nepārprotami jāatceļ no minētā datuma,

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/3

(1)

Ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) 2009. gada 8. septembrī Komisija paziņoja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), Korejas Republikas (“Koreja”) un Taivānas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes augstas stiprības poliestera pavedienu importu Savienībā.

(2)

Procedūra tika sākta, pamatojoties uz sūdzību, ko 2009. gada 27. jūlijā iesniedza Eiropas Mākslīgo šķiedru asociācija (CIRFS) (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 60 % – no augstas stiprības poliestera pavedienu produkcijas Savienībā. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamu, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu.

(3)

Komisija par procedūras sākšanu oficiāli informēja Savienības ražotājus, kas iesniedza sūdzību, kā arī citus zināmus Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus, importētājus, lietotājus, citas personas, par ko zināms, ka tās ir iesaistītas, un ĶTR, Korejas un Taivānas pārstāvjus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja termiņā, kas noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu, rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(4)

Sūdzības iesniedzējs, citi Savienības ražotāji, ĶTR, Korejas un Taivānas ražotāji eksportētāji, importētāji un lietotāji darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(5)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ĶTR un Korejas ražotāju eksportētāju un importētāju skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu bija paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir jāpiemēro pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veiktu atlasi, visi zināmie ĶTR un Korejas ražotāji eksportētāji un importētāji Savienībā tika aicināti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par darbību, kas no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam veikta saistībā ar attiecīgo ražojumu.

(6)

Kā paskaidrots tālāk 22. līdz 27. apsvērumā, vienpadsmit ĶTR ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē. Attiecībā uz Koreju četri ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē.

(7)

Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Komisija izveidoja izlasi no trim ĶTR ražotājiem eksportētājiem vai saistītu uzņēmumu grupām ar lielāko eksporta apjomu uz Savienību. Ar visiem ĶTR attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī ar šo uzņēmēju asociāciju un ĶTR iestādēm notika apspriešanās, un tās piekrita izlases izveidei.

(8)

Korejas gadījumā tikai četri ražotāji eksportētāji sniedza izlases izveidei pieprasīto informāciju. Ņemot vērā nelielo ražotāju eksportētāju skaitu, kuri bija pauduši vēlmi sadarboties, tika pieņemts lēmums, ka izlases veida pārbaude nav vajadzīga.

(9)

Lai ĶTR ražotāji eksportētāji varētu iesniegt pieprasījumu par tirgus ekonomikas režīma (TER) vai atsevišķa režīma (AR) piemērošanu, ja viņi to vēlētos, Komisija nosūtīja pieprasījuma veidlapas izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem un ražotājiem eksportētājiem, kuri pieprasīja šādas veidlapas ar mērķi pieteikties individuālajai pārbaudei saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu.

(10)

Komisija oficiāli darīja zināmu par TER iegūto informāciju attiecīgajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējiem. Tiem tika dota arī iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu, ja būtu īpaši iemesli tikt uzklausītiem.

(11)

Divi ražotāji eksportētāji, kurus neiekļāva izlasē, jo tie neatbilda pamatregulas 17. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu pieprasīja individuālas starpības noteikšanu. Taču uzskatīja, ka, veicot attiecīgo ražotāju eksportētāju atsevišķu pārbaudi, būtu jāveic papildu apmeklējumi uz vietas un specifiska analīze, tāpēc to veikt būtu pārāk apgrūtinoši un tas varētu traucēt laikā pabeigt izmeklēšanu. Tāpēc tika provizoriski secināts, ka minēto ražotāju eksportētāju pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi nevar pieņemt.

(12)

Komisija nosūtīja anketas visām attiecīgajām zināmajām personām un visiem pārējiem uzņēmumiem, kuri par sevi darīja zināmu termiņos, kas noteikti paziņojumā par procedūras sākšanu, konkrēti, četriem ražotājiem Savienībā, desmit importētājiem un 68 lietotājiem.

(13)

Atbildes saņēma no sūdzību iesniegušajiem ražotājiem Savienībā un vēl viena ražotāja Savienībā, kas atbalstīja šo izmeklēšanu, diviem nesaistītiem importētājiem un 33 lietotājiem.

(14)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica šādu uzņēmumu telpās:

(15)

Dempinga un zaudējumu izmeklēšana ietvēra laika periodu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2005. gada janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

(16)

Attiecīgais ražojums ir augstas stiprības poliestera pavediens (kas nav šujamie diegi), kas nav paredzēts mazumtirdzniecībai, tostarp monopavediens ar lineāro blīvumu mazāku nekā 67 deciteksi (“attiecīgais ražojums” jeb “ASP”), kura izcelsme ir ĶTR, Korejā un Taivānā un ko pašlaik klasificē ar KN kodu 5402 20 00.

(17)

Attiecīgajam ražojumam ir izcilas īpašības un vairāki dažādi lietojuma veidi, piemēram, riepu stiprināšanai, plato audumu, konveijeru lenšu, drošības jostu, virvju, tīklu un ģeosintētisko izstrādājumu ražošanai.

(18)

Izmeklēšanas laikā dažas personas apgalvoja, ka riepu ražošanā izmantotais pavediens – tā sauktais augstā stiepes moduļa un zemas saraušanās spējas (AMZS) pavediens – ir jāizslēdz no izmeklēšanas jomas. Tās apgalvoja, ka AMZS un citu ASP īpašības un lietojuma veidi atšķiras.

(19)

Tomēr izmeklēšanā tika noskaidrots, ka, kaut gan AMZS pavedienam piemīt dažas īpašības, kas to atšķir no citiem ASP (piemēram, modulis, saraušanās spēja, stiepes izturība un nogurumizturība), visiem dažādajiem attiecīgā ražojuma tipiem ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības. Tādēļ tos uzskata par vienu ražojumu.

(20)

Tika konstatēts, ka ražojumam, ko uz Savienību eksportē no ĶTR, Korejas un Taivānas, un ražojumam, ko ražo un Korejā un Taivānā, kā arī ĶTR iekšzemes tirgū pārdod Ķīnas ražotājs eksportētājs, kuram piešķirts TER, un ražojumam, ko ražo un Savienībā pārdod Savienības ražotāji, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī lietojuma veidi. Tādēļ tie provizoriski uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(21)

Ņemot vērā importētāju lielo skaitu, kuri minēti sūdzībā, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta importētāju izlases veida pārbaude saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu. Taču pēc sniegtās informācijas pārbaudes, ņemot vērā mazo to importētāju skaitu, kuri pauda vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka pārbaude izlases veidā nav vajadzīga.

(22)

Ņemot vērā lielo ražotāju eksportētāju skaitu ĶTR, paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja pārbaudi izlases veidā, lai noteiktu dempingu saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu.

(23)

Lai Komisija varētu pieņemt lēmumu par vajadzību veikt pārbaudi izlases veidā, un pozitīva lēmuma gadījumā veikt atlasi, ražotājiem eksportētājiem ĶTR lūdza pieteikties 15 dienu laikā pēc izmeklēšanas sākšanas un sniegt pamatinformāciju par savām eksporta darbībām un pārdevumiem iekšzemes tirgū, konkrētajām attiecīgā ražojuma ražošanas darbībām un visu attiecīgā ražojuma ražošanā un/vai pārdošanā iesaistīto saistīto uzņēmumu nosaukumus un darbības veidus.

(24)

Lai izveidotu reprezentatīvu izlasi, notika apspriešanās arī ar ĶTR iestādēm un ražotāju apvienību, t. i., Ķīnas Tekstilizstrādājumu importa un eksporta tirdzniecības palātu.

(25)

Paziņojumā par procedūras sākšanu norādītajā termiņā kopā pieteicās un sniedza pieprasīto informāciju vienpadsmit ĶTR ražotāji eksportētāji, tostarp saistīto uzņēmumu grupas. Visi ziņoja par attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību IP laikā un pauda vēlmi piedalīties izlasē. Tādējādi uzskatīja, ka šie vienpadsmit ražotāji eksportētāji ir sadarbojušies šajā izmeklēšanā (“ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās”).

(26)

Ražotājus eksportētājus, kuri nepieteicās minētajā termiņā vai laikus nesniedza pieprasīto informāciju, uzskatīja par tādiem, kas nesadarbojas ar izmeklēšanu. Salīdzinot Eurostat importa datus un attiecīgā ražojuma eksporta apjomus uz Savienību IP laikā, par kuriem ziņoja 25. apsvērumā minētie uzņēmumi, var secināt, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji ļoti aktīvi sadarbojās, kā minēts tālāk 73. apsvērumā.

(27)

Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izlasi veidoja, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo ASP eksporta apjomu uz Savienību, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt. Izveidotajā izlasē bija trīs uzņēmumi vai saistītu uzņēmumu grupas, kuru saražotā produkcija veido vairāk nekā 65 % no attiecīgā ražojuma kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī šo uzņēmēju asociāciju un ĶTR iestādēm notika apspriešanās, un tie piekrita iekļaušanai izlasē.

(28)

Divi ražotāji eksportētāji, kurus neiekļāva izlasē, jo tie neatbilda pamatregulas 17. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem, saskaņā ar pamatregulas 17. panta 3. punktu pieprasīja individuālas dempinga starpības noteikšanu.

(29)

Kā minēts iepriekš 27. apsvērumā, izlasē tika iekļauts pamatots uzņēmumu skaits, kurus būtu iespējams pārbaudīt noteiktajā laikā. Uzņēmumi, kurus pārbaudīja, lai izmeklētu dempingu attiecīgajās valstīs, ir uzskaitīti iepriekš 14. apsvērumā. Ņemot vērā pārbaudes apmeklējumu skaitu, kas būtu jāveic šo uzņēmumu telpās, kas attiecībā uz ĶTR bija saistīti ar TER prasību pārbaudi un atbildēm uz anketas jautājumiem par antidempingu, uzskatīja, ka individuālas pārbaudes būtu nevajadzīgi apgrūtinošas un neļautu laikā pabeigt izmeklēšanu.

(30)

Tāpēc provizoriski secināja, ka divus pieprasījumus par individuālu pārbaudi nevar pieņemt.

(31)

Tālāk noteiktā vispārējā metodika ir piemērota visiem Korejas un Taivānas ražotājiem eksportētājiem, ĶTR ražotājam eksportētājam, kam piešķirts TER, un, ņemot vērā analogās valsts jēdzienu, arī pārējiem diviem izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER. Tādēļ atzinumos par dempingu saistībā ar katru šajā izmeklēšanā iesaistīto attiecīgo valsti ir aprakstīti tikai konkrēti fakti attiecībā uz katru eksportētāju valsti.

(32)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu Komisija vispirms pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja nodrošinātie līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomi vietējā tirgū neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvi, t. i., vai šādas pārdošanas kopējais apjoms ir vienāds ar vai lielāks par 5 % no attiecīgā eksporta pārdošanas kopējā apjoma uz Savienību.

(33)

Pēc tam Komisija noteica tos ražojuma veidus, kurus iekšzemes tirgū pārdod uzņēmumi, kam kopumā ir reprezentatīvi pārdevumi, un kuri bija identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem veidiem, ko pārdod eksportam uz Savienību.

(34)

Par katru ražojuma veidu, kuru attiecīgie ražotāji eksportētāji ir pārdevuši iekšzemes tirgū un kuri ir tieši salīdzināmi ar eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veidu, tika noteikts, vai pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir bijis pietiekami reprezentatīvs pamatregulas 2. panta 2. punkta nolūkā. Konkrēta ražojuma veida pārdošanas apjomus iekšzemes tirgū uzskatīja par pietiekami reprezentatīviem, ja attiecīgā ražojuma veida apjoms, kas IP laikā iekšzemes tirgū tika pārdots neatkarīgiem pircējiem, bija 5 % vai vairāk no salīdzināmā, eksportam uz Savienību pārdotā ražojuma veida kopapjoma.

(35)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra uzņēmuma pārdošanas apjomus vietējā tirgū var uzskatīt par tādiem, kas iegūti parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. To veica, nosakot katra ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū.

(36)

Ja kāda ražojuma veida pārdošanas apjoms tika realizēts par neto pārdošanas cenu, kas vienāda ar vai lielāka par aprēķinātajām ražošanas izmaksām, un šāds apjoms bija vairāk nekā 80 % no minētā veida pārdevumu kopējā apjoma un ja minētā veida vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību katram ražojuma veidam aprēķināja kā vidējo svērto cenu no visām attiecīgā veida pārdošanas cenām iekšzemes tirgū.

(37)

Ja kāda ražojuma veida rentablo pārdevumu apjoms bija mazāks par vai vienāds ar 80 % no minētā ražojuma veida pārdevumu kopējā apjoma vai ja minētā veida vidējā svērtā cena bija mazāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā vidējo svērto cenu vienīgi attiecīgā veida rentablajiem pārdevumiem iekšzemes tirgū.

(38)

Ja visi attiecīgā ražojuma veidi tika pārdoti ar zaudējumiem, tika uzskatīts, ka tie nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē.

(39)

Ražojumu veidiem, kas netika pārdoti parastā tirdzniecības apritē, kā arī ražojumu veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū, Komisija izmantoja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu.

(40)

Lai noteiktu salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, iesaistītās tirdzniecības, vispārējās un administratīvās (TVA) izmaksas un vidējo svērto peļņu, ko katrs no attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, guvis no līdzīgā ražojuma pārdošanas iekšzemes tirgū, izmeklēšanas periodā izmantojot parasto tirdzniecības apriti, pieskaitīja pašu vidējām ražošanas izmaksām izmeklēšanas periodā. Uzrādītās ražošanas izmaksas un TVA izmaksas pirms izmatošanas parastās tirdzniecības aprites pārbaudē un normālo vērtību noteikšanā vajadzības gadījumā tika koriģētas.

(41)

Visos gadījumos, kad attiecīgo ražojumu eksportēja neatkarīgiem pircējiem Savienībā, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu – pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamajām eksporta cenām.

(42)

Ja pārdošanu veica, izmantojot saistītu importētāju, eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importētie ražojumi pirmo reizi tālākpārdoti neatkarīgiem pircējiem. Šādos gadījumos tika veiktas korekcijas par visām izmaksām, kas radušās posmā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp nodevām un nodokļiem, kā arī pamatotu TVA un peļņas normu. Tika izmantota saistītā importētāja paša TVA izmaksas, un pamatotu peļņas normu noteica, pamatojoties uz izmeklēšanā noteikto peļņas normu, ko gūst attiecīgā ražojuma neatkarīgs importētājs.

(43)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, izmantojot ražotāja noteiktās cenas.

(44)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas pienācīgas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Atbilstošas korekcijas tika veiktas visos gadījumos, kad tās tika atzītas par pieņemamām, precīzām un pamatotām ar pārbaudītiem pierādījumiem.

(45)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpība katram ražotājam eksportētājam, kas sadarbojās, tika noteikta, vidējo svērto normālo vērtību salīdzinot ar vidējo svērto eksporta cenu.

(46)

Ievērojot pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktu, antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR izcelsmes importu normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1. līdz 6. punktu nosaka ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(47)

Turpmāk sniegts īss šo kritēriju izklāsts kopsavilkuma veidā, kas paredzēts tikai uzziņai:

(48)

Visi izlasē iekļautie uzņēmumi pieprasīja TER un atbildēja uz TER pieprasījuma veidlapu norādītajos termiņos. Komisija izskatīja un pārbaudīja pieprasījumu veidlapās iesniegto informāciju un visu pārējo informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu, attiecīgo uzņēmumu telpās.

(49)

Pārbaudē arī konstatēja, ka divi ĶTR ražotāji eksportētāji, kas iekļauti izlasē, neatbilda pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteikto kritēriju prasībām attiecībā uz TER piemērošanu.

(50)

Jo īpaši viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs neatbilda 1.–3. kritērija prasībām. Pirmkārt, tas nevarēja pierādīt, ka tā lēmumi pieņemti atbilstīgi tirgus apstākļiem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, jo tika konstatēts, ka tam ir noteikti pārdošanas darbības ierobežojumi, piemēram, pienākums pārdot attiecīgā ražojuma noteiktu apjomu iekšzemes tirgū. Otrkārt, tas nepierādīja, ka tā grāmatvedības uzskaitei tiek veikta revīzija saskaņā ar SGS. Izmeklēšanā tika norādīts uz vairākām neatbilstībām un trūkumiem pieteikuma iesniedzēja uzskaitē un identificēti atsevišķi SGS principu pārkāpumi. Visbeidzot, tika novēroti izkropļojumi, kas pārņemti no agrākās sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, un tie izpaužas kā neatbilstīgi zemes lietošanas tiesību novērtējumi.

(51)

Cits izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs nevarēja pierādīt, ka atbilst 1. un 3. kritērijam. Tas nevarēja pierādīt, ka tā lēmumi pieņemti atbilstīgi tirgus apstākļiem un bez ievērojamas valsts iejaukšanās, jo tika konstatēti līdzīgi pārdošanas darbības ierobežojumi kā iepriekš 50. apsvērumā noteiktie, un, neraugoties uz valsts sertifikāciju, nebija ieguldīta daļa tā kapitāla. Tika novēroti arī izkropļojumi, kas pārņemti no agrākās sistēmas, kas nav tirgus ekonomika, un tie izpaužas kā neatbilstīgi zemes lietošanas tiesību novērtējumi.

(52)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pierādīja, ka tas atbilst visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un tam var piešķirt TER.

(53)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām minētais pants attiecas, tiek noteikts valsts mēroga maksājums, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi spēj pierādīt, ka atbilst visiem pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajiem kritērijiem AR piešķiršanai.

(54)

Turpmāk sniegts īss šo kritēriju izklāsts, kas paredzēts tikai uzziņai:

(55)

Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, kuri neatbilda TER kritērijiem, bija pieprasījuši arī IR gadījumā, ja tiem netiktu piešķirts TER.

(56)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tika provizoriski noteikts, ka visām pamatregulas 9. panta 5. punktā noteiktajām prasībām par AR atbilst šādi divi ĶTR ražotāji eksportētāji, kas iekļauti izlasē:

(57)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu pārejas ekonomikas valstīs normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nepiešķir TER, jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku (“analogā valsts”).

(58)

Paziņojumā par procedūras sākšanu kā atbilstīgu analogo valsti ĶTR normālās vērtības noteikšanai ieteica Amerikas Savienotās Valstis (ASV). Komisija aicināja visas ieinteresētās personas sniegt piezīmes par šo priekšlikumu.

(59)

Daudzas personas iebilda šim priekšlikumam un ierosināja izvēlēties Taivānu vai Koreju, jo apgalvoja, ka šīs valstis ir piemērotākas. Attiecīgie izvirzītie argumenti ir šādi:

(60)

Komisija izskatīja iepriekšminētās piezīmes un nolēma, ka tās kopumā attiecībā uz analogās valsts izvēli ir pieņemamas. Tika veikta papildu pārbaude, lai noteiktu, vai Taivāna vai Koreja būtu atzīstama par iespējamu trešo valsti ar tirgus ekonomiku ĶTR normālās vērtības noteikšanai.

(61)

Pārbaudē tika konstatēts, ka jo īpaši Taivāna ir labāk salīdzināma ar ĶTR attiecībā uz gatavo produkciju. Tika konstatēts, ka Taivānas ražotāji eksportētāji darbojas arī ĶTR un tiem tur ir saistīti ražotāji, un ka abās valstīs pamatā ir līdzīgi apstākļi.

(62)

Pamatojoties uz šo, tika nolemts, ka Taivāna būtu atbilstīgāka analogā valsts, lai noteiktu ĶTR normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(63)

Pēc tam, kad Taivāna tika izvēlēta par analogo valsti, normālo vērtību aprēķināja, pamatojoties uz datiem, kurus pārbaudīja to Taivānas ražotāju eksportētāju telpās, kuri pilnībā sadarbojās izmeklēšanas laikā. Normālo vērtību noteica, pamatojoties uz samaksāto vai maksājamo cenu par pārdevumiem Taivānas vietējā tirgū par salīdzināmiem ražojuma veidiem, ja tos ražoja reprezentatīvā daudzumā un izmantojot parasto tirdzniecības apriti. Tas attiecas uz vairākiem eksportēto ražojumu veidiem.

(64)

Lielākā daļa tā izlasē iekļautā ražotāja eksportētāja pārdevumu, kam piešķirts TER, bija veikti reprezentatīvā daudzumā parastā tirdzniecības apritē. Šo ražojumu veidu normālās vērtības pamatā bija faktiskās cenas, ko izmeklēšanas periodā maksāja vai bija paredzējuši maksāt neatkarīgi pircēji ĶTR iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(65)

Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastajā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū, bija jānosaka saliktā normālā vērtība saskaņā ar iepriekš minēto 40. apsvērumu.

(66)

Kā minēts iepriekš 57. līdz 63. apsvērumā, normālā vērtība attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī, šajā gadījumā – Taivānā.

(67)

Pārējiem eksportētā ražojuma veidiem, kuri nav pārdoti parastā tirdzniecības apritē Taivānā vai kurus Taivānas ražotāji nav pārdevuši reprezentatīvā apjomā iekšzemes tirgū, tiek izmantota salikta normālā vērtība. Normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz iepriekš minēto 40. apsvērumu.

(68)

Visi triju izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju veiktie attiecīgā ražojumu veida pārdevumi Savienības tirgū tika veikti tieši Savienības neatkarīgiem pircējiem. Šī iemesla dēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski maksātām vai maksājamajām cenām.

(69)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz to, korekciju, ja tā bija piemērojama un pamatota, attiecībā uz atšķirībām transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, iesaiņošanas izmaksās, kredīta izmaksās, komisijas maksās, atlaidēs, rabatu atlaidēs un netiešos nodokļos, veica visiem izmeklētajiem ražotājiem eksportētājiem.

(70)

Izlasē iekļautajiem uzņēmumiem tika salīdzināta katra ražojuma veida vidējā svērtā normālā vērtība ar atbilstoša veida attiecīgā ražojuma vidējo svērto eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(71)

Ņemot vērā iepriekšminēto, vidējās svērtās dempinga pagaidu starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

(72)

Vidējo svērto dempinga starpību izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem. Šo starpību noteica, pamatojoties uz starpībām, ko noteica izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, neņemot vērā ražotāja eksportētāja starpību, kura dempinga starpība bija vienāda ar nulli. Uz šī pamata aprēķināto dempinga starpību uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, provizoriski noteica 8,9 % apmērā.

(73)

Attiecībā uz visiem citiem ĶTR eksportētājiem Komisija vispirms konstatēja līmeni, kādā uzņēmumi sadarbojušies. Tika salīdzināts kopējais eksporta apjoms, kas norādīts atbildēs uz anketas jautājumiem, kuras saņemtas no visiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un kopējais ĶTR importa apjoms, ko aprēķināja saskaņā arEurostat statistikas datiem par importu. Tika konstatēts, ka sadarbības līmenis bijis 100 %. Uz šī pamata sadarbības līmenis tika uzskatīts par augstu un līdz ar to par pieņemamu, lai tiem ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, noteiktu dempinga starpību, izvēloties augstāko izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju dempinga starpību.

(74)

Uz šī pamata valsts mēroga dempinga starpība tika provizoriski noteikta 9,3 % apmērā.

(75)

Konstatēja, ka lielākā daļa to ražojumu veidu pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, kurus eksportam uz Savienību pārdeva visi četri pārbaudītie uzņēmumi, bija reprezentatīva, un pārdošanu veica parastajā tirdzniecības apritē. Šo ražojumu veidu normālā vērtība tika pamatota uz faktiskajām cenām, ko izmeklēšanas periodā maksāja vai bija paredzējuši maksāt neatkarīgi pircēji Korejas iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(76)

Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastajā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū, bija jānosaka salikta normālā vērtība. Visu četru pārbaudīto uzņēmumu dažiem ražojumu veidiem nebija reprezentatīva pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū vai tie nebija pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Šādos gadījumos tika noteikta saliktā normālā vērtība, pamatojoties uz iepriekš 40. apsvērumā noteiktajiem principiem.

(77)

Daļa viena ražotāja eksportētāja eksporta pārdošanas apjoma tika pārdota tieši saistītam importētājam Savienībā. Tādējādi eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenām, par kādām ražojumi pirmo reizi tika tālākpārdoti neatkarīgam pircējam, un saskaņā ar metodi, kas aprakstīta iepriekš 42. apsvērumā.

(78)

Pārējais minētā ražotāja eksportētāja attiecīgā ražojuma eksporta apjoms un viss triju pārējo ražotāju eksportētāju eksporta apjoms tika pārdots tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šiem pārdevumiem eksporta cenu noteica saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski samaksātajām vai maksājamām cenām.

(79)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz to, korekcijas, ja tās bija piemērojamas un pamatotas, attiecināja uz atšķirībām visu pārbaudāmo ražotāju eksportētāju transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, iesaiņošanas izmaksās, kredīta izmaksās un komisijas maksās.

(80)

Visi četri pārbaudāmie uzņēmumi pieprasīja nodokļu atmaksas korekciju saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta b) apakšpunktu, pamatojoties uz to, ka importa maksājumi, iespējams, bija segti ar līdzīgo ražojumu, kuru paredzēts patērēt eksportētājvalstī, bet tos kompensēja vai neveica, ja ražojumu pārdeva eksportam uz Savienību.

(81)

Šo prasību uzskatīja par nepamatotu, jo neviens no visiem četriem uzņēmumiem nevarēja pierādīt, ka importa maksājumu kompensācijas uzņēmumiem bija saistītas ar attiecīgā ražojuma eksportu uz Savienību.

(82)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra uzņēmuma katram ražojumu veidam noteiktā vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar atbilstoša ražojumu veida vidējo svērto eksporta cenu.

(83)

Pamatojoties uz šo, tika konstatēts, ka visu attiecīgo Korejas ražotāju eksportētāju dempinga starpības, ko izteica procentos no CIF importa cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir mazākas par de minimis slieksni 2 % apmērā pamatregulas 9. panta 3. punkta nozīmē.

(84)

Jāpiebilst, ka četri Korejas ražotāji eksportētāji, salīdzinot ar Eurostat datiem par importu, veido visu minētās valsts izcelsmes eksporta apjomu. Tādēļ ir provizoriski secināts, ka nav pamatoti pieņemt antidempinga pasākumus attiecībā uz Korejas izcelsmes importu.

(85)

Ja šie konstatējumi apstiprināsies turpmākā izmeklēšanā, attiecībā uz Koreju procedūra tiks izbeigta.

(86)

Konstatēja, ka lielākā daļa to ražojumu veidu pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū, kurus eksportam uz Savienību pārdeva divi pārbaudītie uzņēmumi, bija reprezentatīva un pārdošanu veica parastajā tirdzniecības apritē. Šo ražojumu veidu normālā vērtība tika pamatota uz faktiskajām cenām, ko izmeklēšanas periodā maksāja vai bija paredzējuši maksāt neatkarīgi pircēji Taivānas iekšzemes tirgū, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu.

(87)

Tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti parastajā tirdzniecības apritē, kā arī tiem ražojuma veidiem, kas netika pārdoti reprezentatīvā daudzumā iekšzemes tirgū, bija jānosaka salikta normālā vērtība. Abu pārbaudīto uzņēmumu dažiem ražojumu veidiem nebija reprezentatīva pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū vai tie nebija pārdoti parastā tirdzniecības apritē. Šajos gadījumos tika noteikta saliktā normālā vērtība, pamatojoties uz iepriekš 40. apsvērumā noteiktajiem principiem.

(88)

Visi abu ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktie attiecīgā ražojuma pārdevumi Savienības tirgū tika veikti tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Šī iemesla dēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, pamatojoties uz faktiski maksātām vai maksājamajām cenām.

(89)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika veiktas korekcijas, ņemot vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Pamatojoties uz to, korekcijas, ja tās bija piemērojamas un pamatotas, attiecināja uz atšķirībām visu pārbaudīto ražotāju eksportētāju transporta izmaksās, jūras pārvadājumu frakts un apdrošināšanas izmaksās, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksās, iesaiņošanas izmaksās, kredīta izmaksās, komisijas maksās un atlaidēs.

(90)

Kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. punktā, katra uzņēmuma katram ražojumu veidam noteiktā vidējā svērtā normālā vērtība tika salīdzināta ar atbilstošā ražojumu veida vidējo svērto eksporta cenu.

(91)

Pamatojoties uz to, dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas uz Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(92)

Attiecībā uz Taivānas izcelsmes importu jāatzīmē, ka abi iepriekšminētie ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, salīdzinot ar Eurostat datiem par importu, veido visu šīs valsts izcelsmes eksporta apjomu. Taivānai tika noteikta valsts mēroga dempinga starpība. Tika konstatēts, ka šī valsts mēroga dempinga starpība ir mazāka par pamatregulas 9. panta 3. punktā noteikto 2 % de minimis slieksni. Tādēļ ir provizoriski secināts, ka nav pamatoti noteikt antidempinga pasākumus attiecībā uz Taivānas izcelsmes importu.

(93)

Ja šie konstatējumi apstiprināsies turpmākā izmeklēšanā, attiecībā uz Taivānu procedūra tiks izbeigta.

(94)

Lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas apjomu, izmantoja visu pieejamo informāciju par Savienības ražotājiem, tostarp informāciju, kas sniegta sūdzībā, un datus, kuri savākti no Savienības ražotājiem pirms un pēc izmeklēšanas sākšanas.

(95)

Pamatojoties uz to, tika aprēķināts, ka Savienības kopējais ražošanas apjoms IP laikā ir apmēram 121 000 tonnu. Šajā apjomā ir iekļauti visu to Savienības ražotāju ražošanas apjomi, kas paziņoja par sevi, kā arī to ražotāju, kuri procedūrā bija pasīvi (“pasīvie ražotāji”), aptuveni aprēķinātie ražošanas apjomi. Tā kā nebija nekādas citas informācijas, lai noteiktu Savienības kopējo ražošanas un patēriņa apjomu, izmantoja datus, kas par pasīvajiem ražotājiem norādīti sūdzībā. Pasīvie ražotāji IP laikā veidoja apmēram 22 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma. Neviens no zināmajiem Savienības ražotājiem nebija neitrāls vai negatīvi noskaņots pret izmeklēšanas sākšanu.

(96)

Savienības ražotāju, kuri atbalstīja sūdzību, ražošanas apjoms IP laikā bija 94 000 tonnu, kas atbilst apmēram 78 % kopējā aprēķinātā Savienības ražošanas apjoma.

(97)

Kā minēts iepriekš 96. apsvērumā, izmeklēšanā tika noskaidrots, ka tie Savienības ražotāji, kas atbalstīja sūdzību un piekrita sadarboties izmeklēšanā, veidoja apmēram 78 % no Savienības kopējā ražošanas apjoma IP laikā. Tāpēc šos ražotājus uzskata par Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē.

(98)

Patēriņu noteica, pamatojoties uz kopējo importa apjomu pēc Eurostat datiem, Savienības ražošanas nozares kopējo pārdošanas apjomu Savienības tirgū, tostarp pasīvo ražotāju pārdošanas apjoma aptuveno aprēķinu.

(99)

Kā minēts iepriekš 95. apsvērumā, tā kā attiecībā uz pasīvajiem ražotājiem nav nekādas citas informācijas par ASP ražošanas un pārdošanas apjomu attiecīgajā periodā, tika izmantoti par šiem ražotājiem sūdzībā norādītie dati.

1.   tabula

(100)

Kopumā attiecīgajā periodā patēriņš Savienībā samazinājās par 7 %. Tika konstatēts, ka sākotnēji patēriņš no 2005. līdz 2007. gadam palielinājās par 20 %, un pēc tam no 2007. gada līdz IP samazinājās par 22 %. Patēriņš 2008. gadā un IP laikā samazinājās pieprasījuma krituma rezultātā, jo īpaši 2008. gada otrajā pusē, ekonomiskās krīzes dēļ.

(101)

Komisija pārbaudīja, vai ĶTR, Korejas un Taivānas izcelsmes ASP imports jāvērtē kumulatīvi saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punktu.

(102)

Attiecībā uz importu no Taivānas un Korejas, kā minēts iepriekš, tika provizoriski novērtēts, ka imports no Taivānas un Korejas IP laikā netika veikts par dempinga cenām.

(103)

Tāpēc tika provizoriski secināts, ka Korejas un Taivānas importa ietekme nav jāvērtē kumulatīvi kopā ar ĶTR importa par dempinga cenām ietekmi.

(104)

Jāpiebilst, ka par vienu ĶTR ražotāju eksportētāju, kas bija iekļauts izlasē, netika konstatēts, ka tas importē savus ražojumus par dempinga cenām Savienības tirgū. Līdz ar to tā eksporta apjomi ir izslēdzami no analīzes par ĶTR importa par dempinga cenām attīstību Savienības tirgū.

(105)

Taču, lai netiktu atklāti konfidenciāli šī ražotāja uzņēmējdarbības dati, tika uzskatīts par pieņemamu konfidencialitātes apsvērumu dēļ neizslēgt šī eksportētāja datus, kurš neimportēja Savienības tirgū izstrādājumus par dempinga cenām, no tālāk izklāstītajiem publiski pieejamiem datiem, piemēram, Eurostat datiem.

(106)

Tādēļ pirmajā turpmāk dotajā tabulā ir ietverts viss ĶTR izcelsmes ASP imports, bet otrajā tabulā ir indeksētie dati par importu par dempinga cenām Savienības tirgū attiecīgajā periodā.

2.   tabula

(107)

Kopējais importa apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā ievērojami pieauga trīs reizes, savukārt vidējās importa cenas tajā pašā laikposmā samazinājās par 17 %. Tādēļ ievērojami palielinājās tirgus daļa – no 7,3 % 2005. gadā līdz 23,6 % IP laikā. Izmeklēšanā atklājās, ka pat laikā no 2007. gada līdz IP, kad patēriņš samazinājās par 22 %, importa apjoms no ĶTR palielinājās par 15 %, kā rezultātā par 7,7 procentu punktiem palielinājās tā tirgus daļa.

(108)

Importa par dempinga cenām apjoms no ĶTR attiecīgajā periodā ievērojami pieauga, kā rezultātā vairāk nekā septiņas reizes palielinājās tā tirgus daļa. Turklāt izmeklēšanā noskaidroja, ka, neraugoties uz patēriņa samazināšanos laikā no 2007. gada līdz IP, importa par dempinga cenām tirgus daļa IP laikā ievērojami palielinājās.

(109)

Importa no ĶTR par dempinga cenām vidējās cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 39 %, kā rezultātā IP laikā bija vērojams Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums, kā izskaidrots turpmāk 112. apsvērumā.

(110)

Lai analizētu cenu samazinājumu, tās Savienības ražošanas nozares ražojumu veida vidējās svērtās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, kas koriģētas atbilstīgi ražotāja cenām, tika salīdzinātas ar attiecīgā importa no ĶTR atbilstīgajām vidējām svērtajām cenām pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, kas noteiktas pēc CIF, izdarot atbilstīgas nodokļu atmaksas tiesību un pēcimporta izmaksu korekcijas.

(111)

Ķīnas eksportētāju sadarbības līmenis bija augsts un veidoja 69 % kopējā ĶTR eksporta apjoma uz Savienību IP laikā. Ņemot vērā to, ka tika konstatēts, ka viens Ķīnas ražotājs eksportētājs nepārdod savus ražojumus Savienības tirgū par dempinga cenām, tā importa apjoms cenu samazinājuma analīzē nav ņemts vērā.

(112)

Salīdzinājumā pierādījās, ka IP laikā Savienībā par dempinga cenām pārdotais ĶTR izcelsmes attiecīgais ražojums par 24,2 % samazināja Savienības ražošanas nozares cenas.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu importa par dempinga cenām ietekmes uz Savienības ražošanas nozari novērtējumā bija ietverts visu ekonomisko rādītāju novērtējums, lai novērtētu Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2005. gada līdz IP beigām.

(114)

Kā redzams iepriekšējā tabulā, attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms samazinājās par 36 %. Jāpiebilst, ka, kaut gan patēriņš Savienībā no 2005. līdz 2007. gadam palielinājās par 20 %, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms šajā periodā palika stabils, savukārt no 2007. gada līdz IP tas ievērojami samazinājās, vienlaikus samazinoties patēriņam Savienībā.

(115)

IP laikā Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda samazinājās līdz apmēram 144 000 tonnu. Taču sakarā ar to, ka pārdošanas apjomi palika nemainīgi un ražošanas apjomi samazinājās, pieejamās ražošanas jaudas izmantojums samazinājās no 91 % 2005. gadā līdz 65 % IP laikā. Lielākais samazinājums notika laikā no 2007. gada līdz IP.

(116)

Pārdošanas apjoma rādītāji turpmāk tabulā attiecas uz apjomu, kas pārdots pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū.

4.   tabula

(117)

Kaut gan patēriņš Savienībā laikā no 2005. līdz 2007. gadam palielinājās par 20 %, Savienības ražošanas nozares attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem pircējiem Savienības tirgū palielinājās tikai par 4 %. Tas nozīmē, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja savā labā izmantot patēriņa palielināšanos šajā periodā. Turklāt atlikušajā attiecīgā perioda daļā patēriņš Savienībā samazinājās par 22 %, savukārt Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās vēl vairāk – par 31 %. Līdz ar to nepārtraukti un ievērojami samazinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms, un attiecīgajā periodā zaudētā tirgus daļa sasniedza 11,9 procentu punktus.

(118)

Vidējās ražotāja noteiktās Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 9 %. Visbūtiskāk tās samazinājās no 2007. gada līdz IP, respektīvi, vienlaikus ar lētā ĶTR importa par dempinga cenām apjoma palielināšanos. Rezultātā, neraugoties uz izejvielu cenu palielināšanos, Savienības ražošanas nozarei bija jāpazemina pārdošanas cenas, jo īpaši IP laikā.

5.   tabula

(119)

Tika noskaidrots, ka no 2005. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares vidējās ražošanas izmaksas palielinājās par 6 %. Tas notika galvenokārt ASP ražošanas galvenās izejvielas – PET granulu – cenas palielināšanās dēļ. Vidējā PET granulu cena laikā no 2005. līdz 2008. gadam palielinājās par 12 %, bet pēc tam samazinājās līdz 2005. gada līmenim. Taču tajā pašā laikposmā Savienības ražošanas nozare bija spiesta saglabāt zemu pārdošanas cenu, lai konkurētu ar lēto importu par dempinga cenām. Līdz ar to Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas IP laikā bija ievērojami zemākas par to izmaksām.

(120)

IP laikā krājumi veidoja apmēram 15 % no ražošanas apjoma. Attiecīgajā periodā, jo īpaši laikā no 2007. gada līdz IP, Savienības ražošanas nozare samazināja savu krājumu līmeni par 9 %. Taču šis krājumu apjoma samazinājums jāskata, ņemot vērā aktivitātes līmeņa samazināšanos pēc Savienības ražošanas nozares apjoma samazināšanas.

6.   tabula

(121)

Savienības ražošanas nozares apjoma samazināšanas pasākumu dēļ attiecīgajā periodā tika ievērojami samazināts darbinieku skaits – par 23 %. Produktivitātes samazināšanās jāskata, ņemot vērā apjoma samazināšanas pasākumu vispārīgo raksturu, kur darbinieku skaita samazināšanās seko ražošanas apjoma kritumam tikai pēc zināmas aizkavēšanās. Darbaspēka izmaksas attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās – par 6 %.

(122)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāti noteica, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoma izsakot procentos no šīs pārdošanas apgrozījuma. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ievērojami samazinājās – no 3 % peļņas 2005. gadā līdz 13,3 % zaudējumiem IP laikā. Neraugoties uz to, ka no 2005. līdz 2007. gadam patēriņam Savienībā bija vērojama pieaugoša tendence, Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no šī labvēlīgā apstākļa lētā ĶTR importa par dempinga cenām dēļ.

(123)

Tendence, kas bija raksturīga naudas plūsmai, proti, ražošanas nozares spējai pašfinansēt savu darbību, lielā mērā atspoguļo rentabilitātes pārmaiņas. Rezultātā attiecīgajā periodā naudas plūsmai ir vērojams nozīmīgs samazinājums. Līdzīgus secinājumus var izdarīt par ienākumu no ieguldījumiem, kam bija vērojama līdzīga negatīva tendence, ņemot vērā Savienības ražošanas nozares negatīvos rezultātus attiecīgajā periodā.

(124)

Ņemot vērā iepriekšminēto, Savienības ražošanas nozares spēja ieguldīt līdzekļus tika ierobežota, jo attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās naudas plūsma. Rezultātā attiecīgajā periodā ieguldījumi samazinājās par 89 %.

(125)

Kaut gan patēriņš Savienībā no 2005. līdz 2007. gadam palielinājās par 20 %, Savienības ražošanas nozarei izdevās palielināt pārdošanas apjomu Savienības tirgū tikai par 4 %, kas nozīmē, ka tā nespēja izmantot Savienības patēriņa palielināšanos. Apskatot tendences attiecīgajā periodā, Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma kritums par 29 % bija daudz izteiktāks nekā Savienības patēriņa samazinājums par 7 %. Rezultātā tajā pašā periodā ievērojami samazinājās arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa – par 12 procentu punktiem.

(126)

Iepriekš iedaļā par dempingu noteiktās dempinga starpības ĶTR ir ievērojami virs de minimis līmeņa. Ņemot vērā importa par dempinga cenām apjomu un cenu, faktisko dempinga starpību ietekmi nevar uzskatīt par niecīgu.

(127)

Izmeklēšanā ir noskaidrots, ka lielākā daļa rādītāju, kas liecina par kaitējumu, piemēram, ražošanas apjoms (– 36 %), jaudas izmantojums (– 28 %), pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū (– 29 %), tirgus daļa (– 12 procentu punkti) un produktivitāte (– 16 %) attiecīgajā periodā pasliktinājās. Turklāt ievērojami skarti bija tie kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību, piemēram, naudas plūsma (– 241 %) un rentabilitāte (– 16,3 procentu punkti). Tas nozīmē, ka īpaši IP laikā tika negatīvi ietekmēta Savienības ražošanas nozares spēja piesaistīt kapitālu.

(128)

Tika konstatēts, ka lielākie zaudējumi tika nodarīti no 2008. gada līdz IP, neraugoties uz ievērojamu Savienības patēriņa samazinājumu, Savienības tirgū joprojām bija liels ĶTR importa apjoms par dempinga cenām, kura Savienības ražošanas nozares cenu samazinājums IP laikā bija vairāk nekā 24 %.

(129)

Izmeklēšanā arī tika noskaidrots, ka Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksas sasniedza augstāko līmeni 2008. gadā, galvenokārt svarīgākās izejvielas cenu krasas palielināšanās dēļ. Pieņemto racionalizācijas pasākumu un PET cenu samazināšanās dēļ galvenokārt IP otrajā pusē Savienības ražošanas nozarei IP laikā izdevās saglabāt nemainīgas ražošanas izmaksas un tās kontrolēt. Taču, ņemot vērā Ķīnas eksportētāju ievērojamo cenu samazinājumu IP laikā, Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt pārdošanas cenas līdz tādam līmenim, lai segtu savas izmaksas. Tādēļ IP laikā ievērojami pasliktinājās tās finansiālā situācija.

(130)

Ņemot vērā iepriekšminēto, secināja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta nozīmē.

(131)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu pārbaudīja, vai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām ir radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei tādā pakāpē, ka to var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, izvērtēja arī citus zināmos faktorus.

(132)

Izmeklēšanā noskaidroja, ka attiecīgajā periodā imports par dempinga cenām no ĶTR ievērojami palielinājās, proti, tā tirgus daļa Savienības tirgū no 2005. gada līdz IP palielinājās vairāk nekā septiņas reizes. Tika arī konstatēts, ka laikā no 2008. gada līdz IP, kad patēriņš Savienībā samazinājās par aptuveni 15 %, importa par dempinga cenām no ĶTR apjoms joprojām bija liels, un tā tirgus daļa pat palielinājās par 15 %.

(133)

Attiecīgajā periodā ievērojami kritās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms – par 29 %, un rezultātā tirgus daļa samazinājās no 51,1 % līdz 39,2 %, proti, gandrīz par 12 procentu punktiem. Laikā no 2008. gada līdz IP Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās par diviem procentu punktiem, turpretī importa par dempinga cenām no Ķīnas tirgus daļa palielinājās, neraugoties uz pieprasījuma kritumu Savienības tirgū.

(134)

Dempinga importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 39 % un ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas Savienības tirgū. Tādēļ Savienības ražošanas nozare nevarēja palielināt cenas, lai segtu izejvielu cenu pieaugumu. Rezultātā Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma rentabilitāte Savienības tirgū samazinājās, kā paskaidrots iepriekš 122. apsvērumā, no peļņas 3 % apmērā 2005. gadā līdz zaudējumiem 13,3 % apmērā IP laikā.

(135)

Izmeklēšanā arī noskaidrojās, ka lētā importa no ĶTR par dempinga cenām apjoma palielināšanās negatīvi ietekmēja tirgu kopumā, samazinot cenas.

(136)

Tāpēc uzskata, ka ilgstošais spiediens, ko Savienības tirgū izraisīja lētais imports par dempinga cenām no ĶTR, neļāva Savienības ražošanas nozarei pielāgot pārdošanas cenas pieaugošajām izejvielu izmaksām, jo īpaši 2008. gadā, kad PET cenas sasniedza maksimumu. Tas izskaidro Savienības ražošanas nozares zaudēto tirgus daļu un produktivitātes samazināšanos.

(137)

Tāpēc ir provizoriski secināts, ka lētā importa par dempinga cenām pieplūdumam no ĶTR bija ievērojami negatīva ietekme uz Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(138)

Kā minēts iepriekš 100. apsvērumā, ASP patēriņš Savienībā vispirms no 2005. līdz 2007. gadam palielinājās, bet pēc tam 2008. gadā un IP laikā samazinājās. Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja ievērojamu tirgus daļu. Kaut gan nevar izslēgt, ka Savienības patēriņa attīstības negatīvās tendences 2008. gadā un IP laikā varēja negatīvi ietekmēt Savienības ražošanas nozares situāciju, jāpiebilst, ka Ķīnas eksportētājiem tajā pašā laikā izdevās palielināt savu tirgus daļu. Līdz ar to secina, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas pasliktināšanos nevar skaidrot ar pieprasījuma kritumu, bet to izraisījis galvenokārt importa par dempinga cenām pieplūdums no ĶTR un Ķīnas eksportētāju cenu samazinājums.

(139)

Izejvielu, galvenokārt PET granulu, cenas no 2005. līdz 2008. gadam ievērojami palielinājās, bet pēc tam IP otrajā pusē samazinājās un līdz IP beigām sasniedza 2005. gada līmeni.

(140)

Izmeklēšanā apstiprināja, ka Savienības ražošanas nozares ASP ražošanas izmaksām bija līdzīga attīstības tendence kā izejvielu cenām, un kopumā attiecīgajā periodā tās palielinājās par 6 %. Taču tirgū, kurā darbojas efektīvi tirdzniecības nosacījumi, proti, ja nenotiek kaitējumu radošs dempings, var prognozēt, ka cenas tiek regulāri pielāgotas, atspoguļojot dažādu ražošanas izmaksu sastāvdaļu izmaiņas. Šajā gadījumā tas nenotika. Patiešām, Savienības ražošanas nozare bija spiesta turpināt pārdot ražojumus par zemām cenām, lai konkurētu ar lētu importu par dempinga cenām no ĶTR, kā rezultātā ievērojami samazinājās tās rentabilitāte. Attiecīgi provizoriski secina, ka Ķīnas eksportētāju cenu samazinājums pazemināja cenas Savienības tirgū un neļāva Savienības ražošanas nozarei palielināt pārdošanas cenas, lai segtu savas izmaksas.

(141)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka tikai viens Savienības ražotājs, kas sadarbojās izmeklēšanā, bija vertikāli integrēts un ka produkciju pašu vajadzībām izmanto turpmākai pārstrādei ražojumos ar pievienoto vērtību pakārtotā ražošanas nozarē. Izmeklēšanā nekonstatēja nevienu ražošanas problēmu, kas saistīta ar šiem pakārtotajiem ražojumiem. Izmantošana pašu vajadzībām patiešām attiecīgajā periodā saglabājās stabilā līmenī un atbilda apmēram 7 % no ražošanas apjoma.

(142)

Pamatojoties uz to, uzskatīja, ka Savienības ražošanas nozares produkcija pašu vajadzībām neveicināja tās finanšu situācijas pasliktināšanos, jo īpaši IP laikā.

(143)

Lai gan kaitējuma un cēloņsakarības analīzē uzmanība tika pievērsta Savienības ražošanas nozares stāvoklim Savienības tirgū, tika pārbaudīta tās eksporta darbība kā cits iespējamais faktors, ar kuru var izskaidrot konstatēto kaitējumu. Analīze parādīja, ka Savienības ražošanas nozares veikto eksporta pārdevumi nesaistītām personām attiecīgajā periodā saglabājās samērā pieticīgi (apmēram 3 %). Eksporta pārdošanas apjoma samazināšanos no apmēram 18 000 tonnām 2005. gadā līdz apmēram 7 000 tonnām IP laikā var izskaidrot ar ražošanas apjoma samazināšanos šajā pašā periodā. Taču eksporta cena bija augstāka nekā cena, ko Savienības ražošanas nozare iekasēja no saviem pircējiem Savienības tirgū. Tādēļ uzskatīja, ka ar eksporta apjoma samazināšanos nevar attaisnot Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma līmeni un jo īpaši ievērojamo rentabilitātes krišanos IP laikā.

(144)

Importa no citām trešām valstīm apjomi un cenas no 2005. gada līdz IP bija šādas.

9.   tabula

(145)

Galvenās citas trešās valstis, kas eksportē ASP uz Savienību, ir Šveice, Baltkrievija, Japāna un Taizeme. Kā redzams iepriekšējā tabulā, kopējais importa apjoms no šīm valstīm attiecībā pret patēriņu Savienībā bija samērā neliels un attiecīgajā periodā samazinājās par 45 %. Vidējās importa cenas IP laikā saglabājās stabilas un salīdzinoši augstas.

(146)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka imports no šīm trešām valstīm neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(147)

Attiecībā uz importu no Taivānas un Korejas, kā minēts iepriekš, provizoriski novērtēja, ka ne no Taivānas, ne no Korejas IP laikā netika veikts imports par dempinga cenām. Šie importa apjomi ir parādīti turpmāk 10. un 11. tabulā.

10.   tabula

(148)

Kā redzams tabulā iepriekš, attiecīgajā periodā importa apjomiem no Korejas lielā mērā bija līdzīgas izmaiņu tendences kā patēriņam. IP laikā importa apjomi palielinājās no 17 542 tonnām 2005. gadā līdz 24 580 tonnām IP laikā. Tādējādi tā tirgus daļa palielinājās no 7,9 % 2005. gadā līdz 11,9 % IP laikā. Tomēr jāpiebilst, ka no 2007. gada līdz IP beigām importa apjomi ievērojami samazinājās.

(149)

Jāpiebilst arī, ka, kaut gan Korejas importa vidējās cenas attiecīgajā periodā kritās par 15 %, tās joprojām bija augstākas par ĶTR importa vidējām cenām tajā pašā periodā.

11.   tabula

(150)

Imports no Taivānas palielinājās no 7 343 tonnām 2005. gadā līdz 8 163 tonnām IP laikā jeb par 11 %. Tajā pašā laikā nedaudz palielinājās šī importa tirgus daļa – no 3,3 % 2005. gadā līdz 4 % IP laikā. Tāpat kā importa apjoms no Korejas arī importa apjoms no Taivānas no 2007. gada līdz IP beigām ievērojami samazinājās.

(151)

Taivānas importa vidējās cenas attiecīgajā periodā kritās par 14 %, taču palika ievērojami augstākas nekā ĶTR importa cenas tajā pašā periodā.

(152)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, nevar izslēgt, ka Korejas un Taivānas imports zināmā mērā varēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Taču importa apjomi un cenas IP laikā nav tādā līmenī, lai mainītu cēloņsakarību, kas noteikta starp ĶTR importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(153)

Datu analīze attiecībā uz Savienības tirgu lika domāt, ka citi Savienības ražotāji attiecīgajā periodā neieguva tirgus daļu. Izmeklēšanā neminēja kādas īpašas problēmas saistībā ar konkurenci Savienības ražotāju starpā vai kādu tirdzniecības izkropļojumu radošu efektu, kas varētu izskaidrot būtisko kaitējumu, kurš konstatēts Savienības ražošanas nozarei.

(154)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka tie ražotāji, kas nav iekļauti Savienības ražošanas nozares definīcijā, neveicināja Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(155)

Iepriekš minētā analīze parādīja, ka ĶTR izcelsmes lētā importa par dempinga cenām apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā būtiski pieauga. Turklāt konstatēja, ka šo importu veica par dempinga cenām, kas bija zemākas par cenām, ko Savienības ražošanas nozare noteikusi līdzīgiem ražojuma veidiem Savienības tirgū.

(156)

ĶTR izcelsmes lētā importa par dempinga cenām apjoma un tirgus daļas palielinājums sakrita ar kopējā pieprasījuma palielināšanos Savienībā no 2005. līdz 2007. gadam, bet arī ar Savienības ražošanas nozares tirgus daļas samazināšanās tendenci tajā pašā periodā. Turklāt no 2007. gada līdz IP, kad pieprasījums Savienības tirgū samazinājās, Ķīnas eksportētājiem izdevās palielināt savu tirgus daļu. Vienlaikus novēroja turpmāku Savienības tirgus daļas un tās ekonomiskā stāvokļa galveno rādītāju samazināšanās tendenci. Patiešām, lētā importa par dempinga cenām no ĶTR pieplūduma rezultātā attiecīgajā periodā, kas pastāvīgi samazināja Savienības ražošanas nozares cenas, Savienības ražošanas nozares rentabilitāte kritās par vairāk nekā 16 procentu punktiem, tādējādi IP laikā tika nodarīti lieli zaudējumi.

(157)

Izskatot citus zināmos faktorus, kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, konstatēja, ka neviens no tiem nav varējis pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(158)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, provizoriski secināja, ka imports par dempinga cenām no ĶTR ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

(159)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai, neraugoties uz provizorisko secinājumu par kaitējumu radošo dempingu, pastāv pārliecinoši iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā antidempinga pagaidu pasākumu pieņemšana nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, ņēma vērā visas attiecīgās dažādās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju un lietotāju intereses.

(160)

Savienības ražošanas nozari veido četri ražotāji dažādās Savienības dalībvalstīs, kas saistībā ar attiecīgo ražojumu tieši nodarbina vairāk nekā 1 300 cilvēku.

(161)

Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisījis imports par dempinga cenām no ĶTR. Tiek atgādināts, ka lielākā daļa kaitējuma rādītāju attiecīgajā periodā attīstījās negatīvi. Nopietni skarti bija tādi kaitējuma rādītāji, kas saistīti ar Savienības ražošanas nozares finanšu darbību, kā naudas plūsma, rentabilitāte un ienākums no ieguldījumiem. Ja netiks veikti nekādi pasākumi, ļoti iespējama ir Savienības ražošanas nozares ekonomiskās situācijas tālāka pasliktināšanās.

(162)

Paredzams, ka antidempinga pagaidu maksājumu noteikšana atjaunos reālus tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū un ļaus Savienības ražošanas nozarei pielāgot ASP cenu atbilstīgi dažādo sastāvdaļu izmaksām un tirgus apstākļiem. Var sagaidīt, ka pagaidu pasākumu piemērošana dotu iespēju Savienības ražošanas nozarei atgūt vismaz daļu no attiecīgajā periodā zaudētās tirgus daļas, kam būtu papildu pozitīva ietekme uz tās ekonomisko situāciju un rentabilitāti.

(163)

Tāpēc secināja, ka antidempinga pagaidu pasākumu piemērošana ĶTR izcelsmes ASP importam būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

(164)

Anketas nosūtīja desmit importētājiem Savienībā. Izmeklēšanā sadarbojās tikai divi importētāji Vācijā un Spānijā, kas veido attiecīgi 15,4 % un 0,2 % no kopējā ĶTR izcelsmes importa apjoma. Attiecībā uz pirmo importētāju izmeklēšanā konstatēja, ka tas importēja tikai no ĶTR un gandrīz viss tā apgrozījums bija saistīts ar attiecīgo ražojumu. Sliktākajā iespējamā scenārijā antidempinga maksājums 9 % apmērā ievērojami samazinātu tā rentabilitāti, un šis uzņēmums sāktu ciest zaudējumus. Tomēr, ņemot vērā tā spēcīgo pozīciju tirgū kā dažu nozīmīgu lietotāju piegādātājam, uzskata, ka tas spēs vismaz daļu no izmaksu palielinājuma attiecināt uz saviem klientiem. Turklāt tas vismaz ilgākā termiņā varētu sākt izmantot citus piegādes avotus. Attiecībā uz otru importētāju attiecīgais ražojums veidoja tikai nelielu daļu (0–5 %) no tā saimnieciskās darbības kopējā apjoma, tādēļ ierosināto pasākumu negatīvā ietekme visdrīzāk būs nenozīmīga.

(165)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, secināja, ka, kaut gan pieņemot antidempinga pagaidu pasākumus, tiktu negatīvi ietekmēts viens no iepriekš minētajiem importētājiem, šim importētājam būtu jāspēj vismaz daļu no izmaksu palielinājuma attiecināt uz saviem klientiem un/vai izvēlēties citus piegādes avotus. Tāpēc, piemērojot pagaidu pasākumus, importētājiem kopumā netiktu radīta ievērojama negatīva ietekme.

(166)

ASP lietotāji ir izrādījuši lielu interesi par šo lietu. No 68 uzaicinātajiem lietotājiem 33 sadarbojās izmeklēšanā. Šie lietotāji, kuri sadarbojās, atbilda 25 % no kopējā importa apjoma no ĶTR. Šie uzņēmumi atrodas visā Savienības teritorijā un darbojas dažādās rūpniecības nozarēs, piemēram, riepu ražošanā un autorūpniecībā, virvju ražošanā un rūpnieciskām vajadzībām paredzētu izstrādājumu ražošanā.

(167)

Skaidrības labad un ņemot vērā, ka piemērojot pagaidu pasākumus, lietotāji atkarībā no to darbības nozares tiktu ietekmēti dažādi, pasākumu ietekme uz lietotājiem tika analizēta, sagrupējot tos atsevišķās rūpniecības nozarēs, kā aprakstīts tālāk.

(168)

Attiecībā uz lietotājiem riepu ražošanas nozarē, no riepu ražotājiem tika saņemtas četras atbildes uz aptaujas anketu. Saskaņā ar riepu ražotāju sniegtajiem datiem ASP daļa riepu ražošanas izmaksās ir samērā ierobežota – vidēji mazāk nekā 1 %, un vidējā peļņa riepu ražošanas nozarē bija apmēram 2 %. Neviens no lietotājiem, kas sadarbojās, neimportēja attiecīgo ražojumu no ĶTR. Tādēļ, ja tiktu noteikti antidempinga pagaidu maksājumi, uzskata, ka šos lietotājus neietekmētu pasākumi attiecībā uz importu no ĶTR. Turklāt, ja lietotāji šajā nozarē importētu no ĶTR, ir vairāki alternatīvi izejvielu avoti.

(169)

Autorūpniecības nozarē (galvenokārt drošības jostu un gaisa spilvenu ražošanā) no lietotājiem tika saņemtas sešas atbildes uz anketas jautājumiem. Šie seši uzņēmumi veidoja 5 % no kopējā ASP importa apjoma no ĶTR IP laikā. Kopumā konstatēja, ka tie ražojumi, kuros izmanto ASP, vidēji atbilst mazāk nekā 4 % šo uzņēmumu kopējā apgrozījuma, un ka vidējā peļņa šajā nozarē ir apmēram 3 %. Turklāt konstatēja, ka šie seši uzņēmumi iegādājās ASP galvenokārt no Savienības ražotājiem, bet tikai 11 % no to iegādātajiem izstrādājumiem bija importēti no ĶTR. Tāpēc, nosakot pagaidu pasākumus importam no ĶTR, ir maz ticams, ka kopumā tiks ievērojami ietekmēta autorūpniecības nozare, jo konstatēja, ka šie uzņēmumi ir rentabli un ĶTR nav to galvenais izejvielu piegādes avots.

(170)

Attiecībā uz virvju ražošanu tika saņemtas trīs atbildes uz anketas jautājumiem no uzņēmumiem, kas veido mazāk nekā 1 % no kopējā importa apjoma no ĶTR IP laikā. Darbības, kurās izmantoja ASP, atbilda apmēram 18 % no to kopējās saimnieciskās darbības apjoma, un vidējā peļņa šajā nozarē IP laikā bija apmēram 8 %. Uz šāda pamata aprēķināja, ka, piemērojot antidempinga pagaidu maksājumus importam no ĶTR, tikai nedaudz tiks samazināta to peļņas norma. Izmeklēšanā noskaidrojās arī, ka IP laikā lielākā daļa importa (66 %) bija no ĶTR, bet 20 % importa izcelsme bija Korejā. Tāpēc, ja tiktu piemēroti pasākumi, ir maz ticams, ka šī nozare tiks ievērojami skarta, jo ietekme uz peļņas normu ir ierobežota un pastāv citi izejvielu piegādes avoti.

(171)

Daži virvju ražotāji iebilda, ka ASP galvenokārt tiek izmantoti citās nozarēs, piemēram, rūpniecības nozarē un automobiļu nozarē, tāpēc, ieviešot antidempinga pasākumus, sāktu trūkt to veidu ASP, ko lieto virvju ražotāji, apgalvojot, ka Savienības ražotāji vispirms pievērstos lielajiem tirgiem un apgādātu pārējās nozares tikai tad, ja tiem būtu rezerves jauda. Tomēr jāpiebilst, ka ir pieejami citi izejvielu piegādes avoti, tostarp Savienības ražošanas nozare, Koreja un Taivāna, kā arī citas trešās valstis, kam nav noteikti pasākumi. Tāpēc šis pieprasījums tika noraidīts.

(172)

Attiecībā uz lietotājiem rūpniecības izstrādājumu nozarē, piemēram, jumta segumu, jostu, siksnu un rūpniecisko tekstilizstrādājumu nozarē, tika saņemtas pavisam 19 atbildes uz anketas jautājumiem. Šie lietotāji veido 19 % no kopējā importa apjoma no ĶTR IP laikā. Pamatojoties uz informāciju, kas pieejama par šo nozari, darbības, kurās izmantoja ASP, ir apmēram 64 % no kopējās saimnieciskās darbības apjoma, un vidējā peļņa šajā nozarē bija 13 %. Antidempinga maksājumu ietekme, visticamāk, tikai nedaudz samazinās vidējo peļņas normu šajā nozarē. Izmeklēšanā arī noskaidroja, ka šie lietotāji kā iepirkumus galvenokārt veica no Savienības ražotājiem un ĶTR. Tādēļ, piemērojot pasākumus importam no ĶTR, šai nozarei netiktu radīta ievērojama negatīva ietekme, ņemot vērā ierobežoto ietekmi uz peļņas normu un to, ka pastāv citi izejvielu piegādes avoti.

(173)

Daži lietotāji iebilda, ka, ja tiktu piemēroti antidempinga pasākumi, tie izjustu divējādu negatīvu ietekmi. Tie apgalvoja, ka nebūtu alternatīvu piegādes avotu un ka attiecīgās valstis attiecīgo ražojumu eksporta vietā pārietu uz pakārtoto ražojumu tirgu.

(174)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka nebūs pieejami alternatīvi piegādes avoti, pirmkārt jāpiebilst, ka importam no Korejas un Taivānas netiks piemēroti pagaidu pasākumi. Turklāt, kā minēts 171. apsvērumā, pastāv citi piegādes avoti citās trešās valstīs, kam netiek piemēroti pasākumi. Otrkārt, attiecībā uz Savienības ražošanas nozares piegādēm izmeklēšanā tika norādīts uz dažiem trūkumiem, kādi bija Savienības ražotāju piegādēm noteiktiem lietotājiem. Taču analīzē netika konstatēti pierādījumi tam, ka šie trūkumi būtu bijuši sastopami regulāri. Pamatojoties uz iepriekš minēto, un jo īpaši tāpēc, ka pastāv citi pieejami izejvielu piegādes avoti, šis apgalvojums tika noraidīts.

(175)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka ASP ražotāji attiecīgajās valstīs eksporta vietā pārietu uz pakārtoto tirgu, jāpiebilst, ka pagaidu pasākumi netiks piemēroti importam no Korejas un Taivānas. Tāpēc, pat ja daži Ķīnas eksportētāji daļu eksporta pārnestu uz pakārtoto tirgu, uzskata, ka ASP lietotāji varēs saglabāt konkurētspēju, jo tie joprojām varēs iegādāties ASP no citiem piegādātājiem, uz kuriem neattiecas pasākumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Ņemot vērā iepriekš minēto, pat ja daļu lietotāju negatīvi ietekmētu pasākumu piemērošana importam no ĶTR, kopumā ietekme uz lietotājiem dažādajās rūpniecības nozarēs, šķiet, būs ierobežota. Tāpēc provizoriski secināja, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju, antidempinga pasākumi pret ĶTR izcelsmes ASP importu, visticamāk, būtiski neietekmētu attiecīgā ražojuma lietotājus.

(177)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski secināja, ka kopumā, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR izcelsmes ASP importam nenoteiktu pagaidu pasākumus.

(178)

Ņemot vērā konstatējumus, ka Korejas un Taivānas izcelsmes importa valsts mēroga dempinga starpība ir de minimis, šīm valstīm nenosaka antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz šo valstu izcelsmes importu.

(179)

Ņemot vērā secinājumus, kas gūti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka antidempinga pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei.

(180)

Šo pasākumu līmeņa noteikšanai ir ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(181)

Aprēķinot kaitējumu nodarošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida ražošanas nozarei šajā nozarē pamatoti iespējams gūt līdzīgā ražojuma pārdošanā Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Uzskata, ka peļņai, ko varētu gūt, ja nebūtu importa par dempinga cenām, jābūt pamatotai uz 2005. gada rādītājiem, jo tikai šajā gadā Savienības ražošanas nozare guva peļņu un Savienības tirgū bija mazāks importa no Ķīnas īpatsvars. Tāpēc tiek uzskatīts, ka peļņas normu 3 % no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozarē varētu sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga.

(182)

Tādējādi tika aprēķināta kaitējumu neradoša cena Savienības ražošanas nozares līdzīgā ražojuma pārdošanai. Kaitējumu neradošā cena tika iegūta, ražošanas izmaksām pieskaitot iepriekšminēto peļņas normu 3 % apmērā.

(183)

Tad tika noteikts vajadzīgais cenu palielinājums, katra ražojuma veida vidējo svērto importa cenu, kas noteikta izlasē iekļautajiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, salīdzinot ar cenu, kas nerada kaitējumu un kas noteikta ražojumu veidiem, kurus Savienības ražošanas nozare pārdeva Savienības tirgū IP laikā. Starpību, kas rodas no minētā salīdzinājuma, izsaka kā procentuālo daļu no salīdzināto ražojumu veidu CIF importa vērtības.

(184)

Ievērojot iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu antidempinga pagaidu pasākumi ĶTR izcelsmes importam jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem – dempinga starpība vai kaitējuma novēršanas līmenis saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(185)

Atsevišķu uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas precizētas šajā regulā, tika noteiktas, balstoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (pretēji valsts vienotajam maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā un kurus saražojuši attiecīgie uzņēmumi – minētās konkrētās juridiskās personas. Jebkura tāda uzņēmuma importētie ražojumi, kuri nav īpaši minēti šīs regulas rezolutīvajā daļā, norādot tā nosaukumu un adresi, tostarp uzņēmumi, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājuma likmi, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(186)

Visas prasības piemērot uzņēmumam atsevišķas antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc izmaiņām uzņēmuma nosaukumā vai jaunas ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumu darbības sākšanas) nekavējoties jāadresē Komisijai (3), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā saistībā ar ražošanu, pārdevumiem iekšzemes tirgū un eksportu, kas saistītas, piemēram, ar šo nosaukuma maiņu vai šīm izmaiņām ražošanas vai tirdzniecības uzņēmumos. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuriem piemēro atsevišķās maksājuma likmes.

(187)

Lai pienācīgi piemērotu antidempinga maksājumu, atlikušais maksājums jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri IP laikā ražojumu neeksportēja uz Savienību.

(188)

Konstatētās dempinga un kaitējuma starpības ir šādas.

(189)

Iepriekš minētie provizoriskie konstatējumi tiks darīti zināmi visām ieinteresētajām personām, un tās tiks aicinātas rakstiski paust viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. To piezīmes tiks analizētas un ņemtas vērā (ja tās būs pamatotas) pirms galīgo lēmumu pieņemšanas. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas nolūkā izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/26

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 192. panta 1. punkts paredz visas informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju, kas vajadzīga, lai piemērotu minēto regulu. Komisijas Regula (EK) Nr. 562/2005 (2) nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 (3) izpildi attiecībā uz dalībvalstu un Komisijas saziņu piena un piena produktu nozarē.

(2)

Tā kā Regula (EK) Nr. 562/2005 jau ir grozīta un ir vajadzīgi daži papildu grozījumi, jo īpaši – lai atjauninātu atsauces uz citām regulām, skaidrības labad ir lietderīgi atcelt Regulu (EK) Nr. 562/2005 un aizstāt to ar jaunu regulu.

(3)

Eksporta kompensācijas un atbalstu par vājpienu, kas pārstrādāts kazeīnā, var noteikt, tikai pamatojoties uz informāciju par cenu pārmaiņām iekšējā tirgū un starptautiskajā tirdzniecībā.

(4)

Jābūt iespējai salīdzināt produktu biržas cenas kotācijas, it īpaši kompensāciju un atbalsta summu aprēķināšanas nolūkā. Turklāt jāpalielina šīs produktu biržas cenas kotācijas ticamība, datiem piemērojot svērumu.

(5)

Lai vienkāršotu un atvieglotu valsts iestāžu administratīvo slogu, iknedēļas paziņojumi par cenu jāattiecina tikai uz produktiem, par kuriem informācija ir vajadzīga piena produktu tirgus ciešai uzraudzībai. Paziņojumi katru mēnesi jāsniedz par citiem produktiem, bet jāatceļ paziņojumi par produktiem, par kuriem informācija nav būtiska.

(6)

Paziņojumi par tādu produktu cenu, kurus ražo mazāk nekā trīs ražotāji katrā dalībvalstī, jāklasificē kā konfidenciāli, tos izmanto tikai Komisija, un tos nedrīkst izpaust citur.

(7)

Lai labāk uzraudzītu piena produktu tirgu, ir būtiska informācija par tādu produktu importu, kuriem ir nepieciešama importa licence. Saskaņā ar 2. pantu Komisijas 2001. gada 14. decembra Regulā (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu (4), no 2008. gada 1. jūlija importa licences vajadzīgas tikai preferenciālajam importam.

(8)

Komisijas 2006. gada 31. augusta Regulas (EK) Nr. 1301/2006, ar ko nosaka kopīgus noteikumus lauksaimniecības produktu importa tarifu kvotu administrēšanai, izmantojot ievešanas atļauju sistēmu (5), 11. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēts, ka Komisijai sniedz paziņojumu par daudzumiem, uz kuriem izsniegtas importa licences, un daudzumiem, uz kuriem attiecas neizmantotās vai daļēji izmantotās importa licences saskaņā ar importa tarifu kvotām. Minētie horizontālie noteikumi attiecas uz to pašu informāciju, uz kuru līdz šim attiecās Regulas (EK) Nr. 562/2005 7. panta 1. un 6. punkts. Tāpēc pienākums paziņot šo informāciju nav jāiekļauj jaunajā regulā.

(9)

Komisijas 2008. gada 23. aprīļa Regulas (EK) Nr. 376/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus kopējus noteikumus, kas jāievēro, piemērojot importa un eksporta licenču un iepriekš noteiktas kompensācijas sertifikātu sistēmu lauksaimniecības produktiem (6), 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā paredzēti gadījumi un produkti, attiecībā uz kuriem jāuzrāda importa licence. Minētās regulas II pielikuma K daļā sniegts to piena produktu saraksts, kas importēti saskaņā ar atvieglotiem noteikumiem, izņemot tarifu kvotas, un tiem vajadzīga importa licence. Attiecībā uz šiem produktiem jāsniedz paziņojumi Komisijai.

(10)

Regulas (EK) Nr. 2535/2001 2. sadaļas III nodaļā paredzēts, ka konkrētas importa kvotas jāpārvalda, izmantojot iekšējā kontroles režīma IMA 1 sertifikātus, ko izdevušas trešo valstu iestādes. Dalībvalstis dara Komisijai zināmu to produktu daudzumu, par kuriem importa licences ir izdotas saskaņā IMA 1 sertifikātiem. Pieredze rāda, ka ar tādu paziņojumu ne vienmēr pietiek, lai visos posmos stingri uzraudzītu visu importu. Jāparedz noteikums par papildu informācijas paziņošanu.

(11)

Precīzai un regulārai tirdzniecības plūsmas uzraudzībai, lai varētu novērtēt kompensāciju iedarbību, ir vajadzīga informācija par to produktu eksportu, kuriem ir noteiktas kompensācijas, it īpaši par daudzumiem, kas piešķirti konkursa kārtībā.

(12)

Īstenojot daudzpusējo tirdzniecības sarunu Urugvajas kārtā noslēgto Lauksaimniecības nolīgumu (turpmāk “Lauksaimniecības nolīgums”), kas apstiprināts ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (7), lai nodrošinātu Lauksaimniecības nolīguma saistību izpildi, ir vajadzīga plaša, detalizēta informācija par importu un eksportu, it sevišķi attiecībā uz licenču pieteikumiem un licenču izmantošanas kārtību. Lai optimāli izmantotu minētās saistības, ir vajadzīga ātra informēšana par eksporta tendencēm.

(13)

Komisijas 2009. gada 27. novembra Regulā (EK) Nr. 1187/2009, ar ko nosaka īpašus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1234/2007 attiecībā uz piena un piena produktu eksporta licencēm un eksporta kompensācijām (8), paredzēti īpaši noteikumi atsevišķu piena produktu izvešanai uz Kanādu, Amerikas Savienotajām Valstīm un Dominikānas Republiku. Jāparedz noteikums par attiecīgās informācijas paziņošanu.

(14)

Ar Regulu (EK) Nr. 1187/2009 ir ieviesta īpaša kārtība kompensāciju piešķiršanai par ES izcelsmes sastāvdaļām kausētajā sierā, kas tiek ražots ievešanas pārstrādei režīmā. Jāparedz noteikums par attiecīgās informācijas paziņošanu.

(15)

Pieredze, kas gadu gaitā iegūta, apstrādājot Komisijā saņemto informāciju, liecina, ka dažu paziņojumu sniegšanas biežumu var samazināt, nezaudējot būtisku informāciju.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

a)

barības maisījumu ražošanai izmantotie vājpiena daudzumi, par kuriem attiecīgajā mēnesī iesniegti atbalsta pieprasījumi;

b)

denaturēta sausā vājpiena daudzumi, par kuriem attiecīgajā mēnesī iesniegti atbalsta pieprasījumi;

c)

barības maisījumu ražošanai izmantotie sausā vājpiena daudzumi, par kuriem attiecīgajā mēnesī iesniegti atbalsta pieprasījumi.

a)

katra produkta cenu, kas minēts 1. līdz 6. punktā, ja valstī saražotais apjoms ir 1 % vai vairāk no ES ražošanas apjoma;

b)

tā siera cenas, kurš veido 4 % vai vairāk no valsts kopējā siera ražošanas apjoma.

a)

katra produkta cenu, izņemot sieru, ja valstī saražotais apjoms ir 2 % vai vairāk no ES ražošanas apjoma;

b)

siera cenas, sadalot pa veidiem, izņemot 1. punkta b) apakšpunktā minētos, kas veido vismaz 8 % vai vairāk no valsts kopējā siera ražošanas apjoma.

a)

svaigpiena cenu (pēc faktiskā tauku un olbaltumvielu satura), ko par piegādēm iepriekšējā mēnesī maksā piena ražotājiem savā teritorijā;

b)

paredzamo cenu par piegādēm kārtējā mēnesī, ja tā ir pieejama.

a)

ja paziņojamā cena attiecas uz produktu, ko dalībvalstī ražo mazāk nekā trīs ražotāji, I.A un I.B pielikuma slejā “Piezīmes” jānorāda vārds “konfidenciāli”. Šāda informācija uzskatāma par konfidenciālu un izmantojama vienīgi apkopošanas nolūkā;

b)

attiecībā uz sieru – reprezentatīva iepakojuma vienība, kuras cena ir paziņota;

c)

produktiem, izņemot sieru, ja cena atbilst citai iepakojuma vienībai, nekā norādīts ailē “Reprezentatīva iepakojuma vienība”, tad faktisko produkta iepakojuma vienību, par kuru cena ir paziņota, norāda I.A un I.B pielikuma slejā “Piezīmes”.

a)

produktu daudzums, par ko izdots sertifikāts, un importa licences izdošanas datums;

b)

produktu daudzumi, par kuriem ir atlaists saistību nodrošinājums.

a)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda un galamērķa koda, par kuriem tajā dienā iesniegti licences pieprasījumi:

b)

attiecīgā gadījumā informē, ka minētajā dienā nav iesniegti pieteikumi, izņemot gadījumu, kad attiecībā uz kādu no produktiem, kas minēti Komisijas Regulas (EEK) Nr. 3846/87 (9) I pielikuma 9. daļā, kompensācija nav noteikta vai noteikta 0 likme;

c)

daudzumi, grupējot pēc pieteikuma un pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda un galamērķa koda, par kuriem tajā dienā iesniegti pagaidu licences pieprasījumi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1187/2009 8. pantā, norādot:

d)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda un galamērķa koda, par kuriem pagaidu licences, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1187/2009 8. pantā, attiecīgajā dienā ir galīgi izdotas vai anulētas, pagaidu licences datumu un tajā paredzēto daudzumu;

e)

attiecīgā gadījumā pārskatīto produktu daudzums, uz ko attiecas šā punkta c) apakšpunktā minētais uzaicinājums uz konkursu;

f)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda, par kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1187/2009 32. panta 1. punktu izdotas licences ar kompensāciju.

a)

daudzumi, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda, par kuriem licences pieteikumi noraidīti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1187/2009 10. panta 2. punktu;

b)

neizmantotie daudzumi licencēs, kuru termiņš beidzies un kuras atdotas atpakaļ iepriekšējā mēnesī, un kuras ir izdotas kopš VVTT gada 1. jūlija, grupējot pēc piena produktu eksporta kompensāciju nomenklatūras koda;

c)

piena produktu daudzumi, grupējot pēc KN koda un izcelsmes valsts koda, kuri neatbilst nevienai no Līguma 28. panta 2. punktā minētajām situācijām un kuri importēti, lai izmantotu tādu produktu ražošanai, kas atbilst KN kodam 0406 30, saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 612/2009 (10) 12. panta 5. punkta c) apakšpunktu un par kuriem ir piešķirta Regulas (EK) Nr. 1187/2009 15. pantā minētā atļauja;

d)

daudzumi, grupējot pēc KN koda, par kuriem licences ir izdotas un nav pieprasīta kompensācija, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1187/2009 18. pantā.

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/36

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam Spressa delle Giudicarie, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2400/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2275/2003 (3).

(2)

Attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, grozījumu pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina,

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/38

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1177/2003 ir izveidota vienota sistēma tās Kopienas statistikas sistemātiskai veidošanai, kura attiecas uz ienākumiem un dzīves apstākļiem un kura ietver salīdzināmus un savlaicīgus šķērsgriezuma un garengriezuma datus par ienākumiem, nabadzības līmeni un struktūru un sociālo atstumtību valstu un Eiropas līmenī.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1177/2003 15. panta 2. punkta f) apakšpunktu īstenošanas pasākumi ir vajadzīgi attiecībā uz sekundāro mērķa jomu un mainīgo lielumu sarakstu, kas katru gadu jāiekļauj EU-SILC šķērsgriezuma komponentā. 2011. gadam ir jāizstrādā to sekundāro mērķa mainīgo lielumu saraksts, kuri jāiekļauj modulī par trūkumu pārmantošanu no paaudzes paaudzē. Tajā jāietver arī mainīgo lielumu kodi un definīcijas.

(3)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

2.6.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 135/46