29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/1

(1)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu beidzoties termiņa beigu pārskatīšanai, 2008. gada oktobrī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1001/2008 (2) dažu Malaizijas izcelsmes cauruļu veidgabalu (“CVG” jeb “attiecīgais ražojums”) importam tika noteikti galīgie antidempinga pasākumi. Malaizijai ir spēkā šādi antidempinga maksājumi: 59,2 % uzņēmumam Anggerik Laksana Sdn Bhd un 75 % visiem pārējiem uzņēmumiem.

(2)

Komisija ir saņēmusi pieprasījumu par pārskatīšanas sākšanu saistībā ar “jaunu eksportētāju” atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam. Pieprasījumu iesniedza ražotājs eksportētājs no Malaizijas (“attiecīgā valsts”) Pantech Steel Industries Sdn Bhd (“pieprasījuma iesniedzējs”).

(3)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas attiecīgo ražojumu uz Savienību nav eksportējis izmeklēšanas laikposmā, pēc kura izvērtēšanas noteikti antidempinga pasākumi, t. i., no 2000. gada 1. aprīļa līdz 2001. gada 31. martam (sākotnējās izmeklēšanas laikposms), un ka tas nav saistīts ne ar vienu attiecīgā ražojuma ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas 1. apsvērumā raksturotie antidempinga pasākumi.

(4)

Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvo, ka tas ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības tuvākajā nākotnē eksportēt attiecīgo ražojumu uz Savienību.

(5)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēja iesniegtos pirmšķietamos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai sāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Savienības ražošanas nozarei bija dota iespēja izteikt piezīmes, Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2009 (3) sāka pārskatīt Regulu (EK) Nr. 1001/2008 attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju.

(6)

Attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēja ražotā un eksportam uz Savienību pārdotā attiecīgā ražojuma importu antidempinga maksājums 75 % apmērā, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1001/2008, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 692/2009 tika atcelts. Vienlaikus atbilstīgi pamatregulas 14. panta 5. punktam muitas dienestiem uzdeva veikt attiecīgus pasākumus šāda importa reģistrācijai.

(7)

Regulā (EK) Nr. 692/2009 noteikts, ka tad, ja izmeklēšanā atklāj, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst prasībām, lai tam noteiktu individuālo maksājumu, varētu būt vajadzīgs grozīt maksājuma likmi, kas patlaban ir piemērojama attiecīgā ražojuma importam no uzņēmumiem, kuri nav atsevišķi minēti Regulas (EK) Nr. 1001/2008 1. pantā.

(8)

Ražojums, uz kuru attiecas pārskatīšana, ir Malaizijas izcelsmes dzelzs vai tērauda (izņemot nerūsējošā tērauda) cauruļu veidgabali (izņemot lietus veidgabalus, atlokus un veidgabalus ar iegrieztu vītni), kā lielākais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm un ko izmanto sadurmetināšanai vai citiem mērķiem, (“attiecīgais ražojums”), uz kuriem patlaban attiecas KN kodi ex 7307 93 11, ex 7307 93 19, ex 7307 99 30 un ex 7307 99 90.

(9)

Komisija oficiāli paziņoja Savienības ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un tikt uzklausītām.

(10)

Eiropas Savienības Sadurmetināto cauruļu veidgabalu ražošanas nozares aizsardzības komiteja (“Savienības ražošanas nozare”) Komisijas dienestiem rakstiski darīja zināmu savu viedokli. Aizsardzības komiteja apšaubīja, cik ticami noteikta eksporta cena. Tika arī iesniegti dokumenti, kuri apliecina mēģinājumus apiet pasākumus, un tika sniegta informācija par attiecīgā ražojuma cenas apmēru, kas pieejama importētājiem Eiropas Savienībā.

(11)

Komisija nosūtīja antidempinga anketu pieprasījuma iesniedzējam un saistītajiem uzņēmumiem un atvēlētajā termiņā saņēma atbildes.

(12)

Antidempinga anketas Komisija nosūtīja arī nesaistītajiem importētājiem, kuri atradās Eiropas Savienībā, bet tie nesadarbojās.

(13)

Komisija ievāca un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, lai noteiktu jaunā eksportētāja statusu un dempingu, un veica pārbaudes apmeklējumus pieprasījuma iesniedzēja un Malaizijas saistītā uzņēmuma telpās:

(14)

Pārskatīšanas izmeklēšana aptvēra laikposmu no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”).

(15)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka uzņēmums nav eksportējis attiecīgo ražojumu sākotnējā izmeklēšanas periodā un ir eksportējis to uz Eiropas Savienību pēc minētā perioda. Uzņēmums ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības PIP laikā to eksportēt. Tās izpaužas kā trīs pasūtījumi no vienas un tās pašas importētāju grupas Eiropas Savienībā.

(16)

Pēc PIP pasūtījumiem sekoja eksporta darījumi ar aptuveni tādiem pašiem nosacījumiem, bet tikai neievērojamām atšķirībām cenā un daudzumos. Kaut arī attiecīgie daudzumi bija neievērojami, tomēr tika konstatēts, ka tie ir pietiekami, lai ticami noteiktu dempinga starpību. Tas iespējams tāpēc, ka iekasēto cenu apmēru apliecina arī cita informācija, kas ir Komisijas dienestu rīcībā, tostarp attiecīgā eksportētāja cenas eksportam uz trešām valstīm, un kas apstiprina rīcības modeli, kurš tika konstatēts pārbaudītajos darījumos.

(17)

Attiecībā uz citiem nosacījumiem jauna eksportētāja statusa atzīšanai uzņēmums spēja pietiekami parādīt, ka tas nav tieši vai netieši saistīts ne ar vienu Malaizijas ražotāju eksportētāju, uz kuru attiecas spēkā esošie attiecīgajam ražojumam noteiktie antidempinga pasākumi.

(18)

Attiecīgi apstiprinājās, ka uzņēmums jāatzīst par “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu, tādēļ jānosaka tam individuāla dempinga starpība.

(19)

Pieprasījuma iesniedzējs ražo veidgabalus un pārdod attiecīgo ražojumu iekšzemes tirgū un eksporta tirgos. Izmeklēšanā atklājās, ka pārdošana iekšzemes tirgū tiek sarežģīti organizēta un tajā piedalās nesaistīti izplatītāji un saistīti tirdzniecības uzņēmumi: tādējādi nesaistīti izplatītāji iepērk attiecīgo ražojumu no ražotāja, pēc tam to pārdod tālāk saistītiem pārdevējiem, kuri pēc tam pārdod preces tālāk nesaistītiem pircējiem iekšzemes tirgū. Faktiski nesaistītie izplatītāji darbojas kā pieprasījuma iesniedzēja aģenti.

(20)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā faktu, ka saistīto tirdzniecības uzņēmumu pārdevumus var atvedināt uz pieprasījuma iesniedzēju, cenas, ko no galīgā pircēja iekasē saistītie tirdzniecības uzņēmumi, tiek uzskatītas par pirmo cenu parastā tirdzniecības apritē, tāpēc tās izmanto kā pamatu normālās vērtības noteikšanai.

(21)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārdevumi iekšzemes tirgū tika uzskatīti par reprezentatīviem, ja pārdošanas kopapjoms vietējā tirgū bijis vismaz 5 % no eksporta pārdošanas kopapjoma uz Savienību. Komisija konstatēja, ka pieprasījuma iesniedzējs iekšzemes tirgū cauruļu veidgabalus pārdevis kopumā reprezentatīvā apmērā.

(22)

Pēc tam Komisija identificēja tos cauruļu veidgabalu veidus, ko tirdzniecības uzņēmumi pārdod iekšzemes tirgū un kas bijuši identiski vai tieši salīdzināmi ar tiem, kas pārdoti eksportam uz Eiropas Savienību.

(23)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai cauruļu veidgabalu pārdevumus iekšzemes tirgū reprezentatīvos daudzumos var uzskatīt par pārdevumiem parastā tirdzniecības apritē atbilstīgi pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablo pārdevumu īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū. Tika konstatēts, ka parastā tirdzniecības apritē ir bijuši pietiekami lieli pārdevumi, tāpēc normālo vērtību noteica pēc faktiskās cenas iekšzemes tirgū.

(24)

Nedaudzajos gadījumos, kad kāds attiecīgā ražojuma veids PIP laikā netika pārdots iekšzemes tirgū, normālā vērtība tika aprēķināta, eksportēto ražojuma veidu eksportētāja ražošanas izmaksām pieskaitot pārdošanas, vispārējās un administratīvās (PVA) izmaksas samērīgā apjomā un samērīgu peļņas normu.

(25)

Attiecīgo ražojumu eksportēja tieši neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tāpēc eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz faktiski samaksātām vai maksājamām eksporta cenām, kā minēts 16. apsvērumā.

(26)

Normālo vērtību un eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz ex-works cenu.

(27)

Lai normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums būtu taisnīgs, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Visos gadījumos, kad tika atzīts par pieņemamu, precīzu un pamatotu ar ticamiem pierādījumiem, tika izdarītas korekcijas saistībā ar apdrošināšanas, kraušanas, kredīta un saistītajām izmaksām.

(28)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija izmantotu normālo vērtību, kuras pamatā ir saistīto tirdzniecības uzņēmumu pārdevumi iekšzemes tirgū, jāizdara arī korekcijas attiecībā uz tirdzniecības apjoma atšķirībām iekšzemes tirgū un ES tirgū. Bez tam tas apgalvoja, ka pārdevumi ES tirgū notikuši izplatītāja līmenī, kaut arī iekšzemes tirgū pieprasījuma iesniedzējs ievērojamu daļu cauruļu veidgabalu pārdeva kā daļu no lielākiem sūtījumiem naftas un gāzes projektu tirgū, kurā veidgabaliem bieži vien jānodrošina vienīgi galveno cauruļu, vārstu un citu svarīgu sastāvdaļu palīgfunkcijas, un ka šis tirgus ir citā tirdzniecības līmenī.

(29)

Kad bija izanalizēti pārdošanas nosacījumi iekšzemes tirgū, jo īpaši pārdošanas cenas modeļi, izmeklēšanā atklājās, ka pieprasījuma iesniedzējs nav parādījis stabilu un nozīmīgu atšķirību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 10. punktā, eksportētājvalsts iekšzemes tirgus dažādu tirdzniecības līmeņu funkcijās un cenās. Tāpēc korekcijas netika ņemtas vērā.

(30)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu un ņemot vērā to, ka PIP laikā bijuši tikai trīs īstenībā vienlaicīgi pasūtījumi un ka izejmateriāla cena, kas ir ražošanas izmaksu lielākā daļa, PIP laikā ievērojami svārstījās, dempinga starpību noteica, salīdzinot normālo vērtību un eksporta cenu atsevišķiem darījumiem.

(31)

Salīdzinājums parādīja, ka dempings, izteikts procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai, ir 49,9 %.

(32)

Turklāt izmeklēšanā apstiprinājās, ka pieprasījuma iesniedzēja eksporta cenas uz citām trešām valstīm, uz kurām eksportē ievērojamus daudzumus, ir ievērojami mazākas nekā eksportam uz Eiropas Savienību, tas liecina, ka trešos tirgos tiek īstenots dempings.

(33)

Vadoties pēc izmeklēšanas rezultātiem, tiek uzskatīts, ka jānosaka galīgais antidempinga maksājums konstatētās dempinga starpības apmērā.

(34)

PIP laikam noteiktā dempinga starpība 49,9 % apmērā ir mazāka par 75 % kaitējuma novēršanas līmeni, kas sākotnējā izmeklēšanā konstatēts Malaizijai. Tādēļ tiek ierosināts noteikt maksājumu, kura pamatā ir dempinga starpība 49,9 %, un attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 1001/2008.

(35)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, antidempinga maksājums ir jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku attiecīgā ražojuma importam, ko veic pieprasījuma iesniedzējs un kas tiek reģistrēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 692/2009 3. pantu.

(36)

Jānorāda, ka attiecīgajiem uzņēmumiem ir sarežģīta izplatīšanas sistēma, kurā ietilpst arī attiecīgā ražojuma importēšana no citām valstīm, uz kurām attiecas pasākumi. Turklāt pastāv zināms risks, ka maksājums tiktu apiets, jo dažādiem Malaizijas eksportētājiem uzņēmumiem noteiktu atšķirīgas maksājuma likmes. Tāpēc vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu.

(37)

Šie īpašie pasākumi ietver to, ka dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem eksportētājiem.

(38)

Turklāt Padome norāda, ka Komisija tai ir darījusi zināmu, ka aicinās attiecīgo uzņēmumu Komisijai regulāri sniegt ziņojumus, lai pienācīgi uzraudzītu attiecīgā ražojuma pārdevumus uz Savienību, cenu un citus saistītus nosacījumus, kā arī informāciju par izmaiņām, kas skar uzņēmuma pārdošanas cenas iekšzemes tirgū. Padome norāda, ka gadījumos, kad šādi ziņojumi netiek sniegti vai ja tajos atklājas, ka pasākumi pietiekami labi nenovērš kaitējumu radošā dempinga ietekmi, saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu vajadzēs uzsākt starpposma pārskatīšanu. Padome arī norāda, ka Komisijai ir iespēja saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu ex officio sākt starpposma pārskatīšanu, konkrēti, tiklīdz ir pagājis viens gads pēc šīs regulas stāšanās spēkā (tomēr var pieļaut arī agrāku pārskatīšanu). Tiek norādīts, ka Komisija pašlaik uzskata, ka būs lietderīgi veikt šādu pārskatīšanu pēc gada, ja vien būs attiecīgi apstākļi. Šajā kontekstā svarīgi norādīt, ka maksājums, kurš ar šo regulu noteikts attiecīgajam uzņēmumam, ir pamatots vienīgi uz ierobežotu skaitu pasūtījumu.

(39)

Attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, ar ko pamatots nodoms cauruļu veidgabalu importam, ko veic pieprasījuma iesniedzējs, noteikt grozītu galīgo antidempinga maksājumu, un šo maksājumu ar atpakaļejošu spēku iekasēt par reģistrēto importu. To piezīmes attiecīgā gadījumā tika izskatītas un ņemtas vērā.

(40)

Šī pārskatīšana neskar dienu, kurā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu spēku zaudē pasākumi, kas noteikti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1001/2008,

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/6

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1487/2005 Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes audumu importam Eiropas Savienībā, kas ir austi no sintētisko šķiedru pavedieniem, kuru sastāvā pēc svara ir 85 % vai vairāk teksturētu un/vai neteksturētu poliestera pavedienu, kas ir krāsoti (tostarp balti krāsoti) vai apdrukāti un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 5407 51 00, 5407 52 00, 5407 54 00, ex 5407 61 10, 5407 61 30, 5407 61 90, ex 5407 69 10 un ex 5407 69 90 (“attiecīgais ražojums”).

(2)

Ņemot vērā to personu lielo skaitu, kas sadarbojās, izmeklēšanā, kuras rezultātā piemēroja pasākumus, veica Ķīnas ražotāju eksportētāju atlasi.

(3)

Atlasītajiem uzņēmumiem piešķīra izmeklēšanā noteiktās individuālās maksājuma likmes. Uzņēmumiem, kas sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, un kam saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 (3) 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu piešķīra tirgus ekonomikas režīmu (“TER”), piemēroja vidējo svērto maksājuma likmi 14,1 % apmērā, un minētā likme tika noteikta izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem piešķīra TER. Izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās un kam saskaņā ar minētās regulas 9. panta 5. punktu piešķīra atsevišķu režīmu (“AR”), piemēroja vidējo svērto maksājuma likmi 37,1 % apmērā, ko noteica izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kuriem piešķīra AR. Visiem pārējiem uzņēmumiem noteica valsts mēroga maksājumu 56,2 % apmērā.

(4)

Pēc antiabsorbcijas izmeklēšanas, ko veica saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 12. pantu, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1087/2007 (4) palielināja valsts mēroga maksājumu līdz 74,8 %. Arī Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās atkārtotajā izmeklēšanā un kam bija noteiktas atsevišķas maksājuma likmes, antidempinga maksājuma likmes paaugstināja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 12. panta 3. punkta noteikumiem.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1487/2005 2. pantā Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst minētajā pantā noteiktajiem četriem kritērijiem, paredzētas tādas pašas iespējas attiecībā uz 3. apsvērumā norādīto režīmu kā uzņēmumiem, kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē (“jauna ražotāja eksportētāja režīms” jeb “JRER”).

(6)

Viena uzņēmumu grupa, ko veido divi saistīti uzņēmumi, proti, AlbaChiara Printing and Dyeing (Jiaxing) Co. Ltd. un Jiaxing E. Boselli Textile Trading Co. Ltd., (“pieteikuma iesniedzējs”), lūdza tai piešķirt JRER.

(7)

Lai noteiktu pieteikuma iesniedzēja atbilstību JRER piešķiršanas kritērijiem, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 1487/2005 2. pantā, tika veikta pārbaude, kurā pārliecinājās, vai pieteikuma iesniedzējs:

(8)

Anketas nosūtīja pieteikuma iesniedzējam, lūdzot sniegt pierādījumus par atbilstību pirmajam, otrajam un trešajam kritērijam.

(9)

Ceturtā kritērija nosacījumi paredz, ka pieteikuma iesniedzējiem jāpieprasa TER un/vai AR piemērošana, tāpēc Komisija pieteikuma iesniedzējam nosūtīja TER un AR pieprasījuma veidlapas. Pieteikuma iesniedzējs lūdza piešķirt TER saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punktu.

(10)

Vienīgi informatīvā nolūkā turpmāk dots īss TER kritēriju kopsavilkums:

(11)

Ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst 7. apsvērumā minētajiem kritērijiem, saskaņā ar 2. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1487/2005 var piešķirt maksājuma likmi 14,1 % apmērā, ko piemēro uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu tika piešķirts TER, vai vidējo svērto maksājuma likmi 37,1 % apmērā, ko piemēro uzņēmumiem, kuriem saskaņā ar minētās regulas 9. panta 5. punktu tika piešķirts AR.

(12)

Eiropas Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, kuru uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu, vai ir bijuši izpildīti Regulas (EK) Nr. 1487/2005 2. pantā minētie četri kritēriji. Pārbaudes apmeklējumus veica šādos uzņēmumos:

(13)

Pieteikuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, kas liecina par atbilstību četriem 7. apsvērumā minētajiem kritērijiem. Pieteikuma iesniedzējs faktiski varēja pierādīt, ka i) tas nav eksportējis attiecīgo ražojumu uz Eiropas Savienību laikposmā no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam; ii) tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas ražotāju vai eksportētāju, kam piemēro ar Regulu (EK) Nr. 1487/2005 noteiktos antidempinga pasākumus; iii) laikā no 2008. gada tas faktiski ir eksportējis uz Eiropas Savienību ievērojamu attiecīgā ražojuma daudzumu; iv) tas atbilst visiem TER nosacījumiem, tādēļ tam var piešķirt atsevišķu maksājumu atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam. Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1487/2005 2. pantu minētajam ražotājam varētu piemērot vidējo svērto maksājuma likmi, ko piemēro uzņēmumiem, kuriem piešķirts TER un kuri sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē (t. i., 14,1 %), un to būtu jāiekļauj minētās regulas 1. panta 2. punktā minētajā ražotāju eksportētāju sarakstā.

(14)

Balstoties uz 13. apsvērumā minētajiem izmeklēšanas konstatējumiem, secina, ka uzņēmumi AlbaChiara Printing and Dyeing (Jiaxing) Co. Ltd. un Jiaxing E. Boselli Textile Trading Co. Ltd. būtu jāiekļauj Regulas (EK) Nr. 1487/2005 1. panta 2. punktā minētajā atsevišķo uzņēmumu sarakstā, piemērojot tiem maksājuma likmi 14,1 % apmērā.

(15)

Pieteikuma iesniedzējs un Savienības ražošanas nozare ir informēta par pārbaudes konstatējumiem, un tiem bija dota iespēja iesniegt komentārus. Netika sniegta papildu informācija, kuras rezultātā varētu izdarīt citādus secinājumus attiecībā uz pieteikuma iesniedzēju,

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/9

(1)

Komisijas 2005. gada 15. novembra Regulā (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (2) ir izklāstīti mikrobioloģiskie kritēriji dažiem mikroorganismiem un īstenošanas noteikumi, kas jāievēro pārtikas nozares dalībniekiem, kuri īsteno Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantā minētos vispārīgos un konkrētos higiēnas pasākumus.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2073/2005 10. pantu mikrobioloģiskos kritērijus pārskata, ņemot vērā zinātnes, tehnoloģijas un metodoloģijas attīstību, jaunos patogēnos mikroorganismus pārtikas produktos un riska novērtējumos iegūto informāciju.

(3)

Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļā paredzēti pārtikas nekaitīguma kritēriji attiecībā uz Listeria monocytogenes konkrētos lietošanai gatavos pārtikas produktos. Pielikuma 1.3. daļā paredzētas robežvērtības lietošanai gataviem pārtikas produktiem, kas nevar veicināt L. monocytogenes augšanu, izņemot tos, kas paredzēti zīdaiņiem un īpašiem medicīniskiem mērķiem. Pārtikas nozares dalībniekiem ir jāpierāda tādu produktu atbilstība kritērijiem, kas laisti tirgū to derīguma termiņā.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulu (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (3), pārtikas sāls ir lietošanai gatavs pārtikas produkts. Saskaņā ar zinātniskiem datiem L. monocytogenes klātbūtne un izdzīvošana sālī parastos apstākļos ir maz ticama. Tādējādi pārtikas sāls ir jāpievieno Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 1. nodaļas 4. zemsvītras piezīmei, kurā noteikti lietošanai gatavi pārtikas produkti, kuriem netiek prasīts veikt regulārus testus attiecībā uz L. monocytogenes.

(5)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2073/2005 Enterobacteriaceae pasterizētā pienā un citos pasterizētos šķidros piena produktos piemēro procesa higiēnas kritēriju, tostarp analītisko atsauces metodi un robežvērtības.

(6)

Noskaidrojās, ka analītisko atsauces metodi ISO 21528-1, kas ir paredzēta Enterobacteriaceae pasterizētā pienā un citos pasterizētos šķidros piena produktos, ir sarežģīti izmantot regulārām analīzēm pašu pārbaudēs, jo tā ir ļoti darbietilpīga un laikietilpīga. Ievērojot metodikas attīstību, analītiskā atsauces metode ISO 21528-1, kas ir paredzēta Enterobacteriaceae pasterizētā pienā un citos pasterizētos šķidros piena produktos, ir jāaizstāj ar ISO 21528-2, kas ir ātrāka un vieglāk veicama.

(7)

Analītiskās atsauces metodes ietekmē testu rezultātus. Tādējādi attiecīgi jāmaina robežvērtības kritērijs Enterobacteriaceae pasterizētā pienā un citos pasterizētos šķidros piena produktos. Minētā korekcija joprojām garantēs pietiekamu aizsardzības līmeni saistībā ar procesa higiēnu, jo iespējamās problēmas ražošanā izraisītu daudz ātrāku Enterobacteriaceae augšanu.

(8)

Ņemot vērā nesenās izmaiņas taksonomijā, nosaukums Enterobacter sakazakii Regulā (EK) Nr. 2073/2005 jāaizstāj ar Cronobacter spp. (Enterobacter sakazakii).

(9)

Daži noteikumi bija piemērojami līdz 2010. gada 1. janvārim, un pēc šā datuma piemēros šajā regulā jau paredzētos jaunos noteikumus. Lai atvieglotu minēto noteikumu lasāmību, ir lietderīgi dzēst vecos noteikumus.

(10)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 2073/2005.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi,

1)

Pielikuma 1. nodaļu groza šādi:

2)

Pielikuma 1. nodaļas 4. zemsvītras piezīmē pievieno šādu ievilkumu:

3)

Pielikuma 2. nodaļas 2.2. daļu groza šādi:

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/12

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2010. gada 12. aprīlī nolēma grozīt septiņu fizisko personu identifikācijas datus, kuras iekļautas personu, grupu un organizāciju sarakstā, kam piemēro līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu.

(3)

Tāpēc attiecīgi būtu jāatjaunina I pielikums,

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/15

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/17

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 325/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/19

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma attiecīgi Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (1).

(2)

Pēc Harry DIJKSMA kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/20

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma attiecīgi Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļus un to aizstājējus (1).

(2)

Pēc Herbert SAUSGRUBER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa vieta. Pēc Markus WALLNER kunga iecelšanas par Reģionu komitejas locekli ir atbrīvojusies viena locekļa aizstājēja vieta,

a)

komitejas locekļa amatā:

kā arī

b)

komitejas locekļa aizstājēja amatā:

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/21

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumu 2009/1014/ES un Lēmumu 2010/29/ES, ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus (1).

(2)

Pēc Anna TERRÓN I CUSÍ kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

—

Albert MORENO HUMET kungs,

Secretario para la Unión Europea de la Generalitat de Catalunya.

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/22

(1)

Direktīvā 91/414/EEK ir paredzēts pilnveidot to Eiropas Savienības darbīgo vielu sarakstu, kuras atļauts iekļaut augu aizsardzības līdzekļu sastāvā.

(2)

Uzņēmums DormFresh Ltd. 2009. gada 25. jūnijā iesniedza Nīderlandes iestādēm dokumentāciju par darbīgo vielu 1,4-dimetilnaftalēnu un pieteikumu par tās iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(3)

Uzņēmums Otsuka Chemical Co. Ltd. 2009. gada 21. jūlijā iesniedza Nīderlandes iestādēm dokumentāciju par darbīgo vielu ciflumetofēnu un pieteikumu par tās iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā.

(4)

Nīderlandes iestādes Komisijai norādīja, ka sākotnējā pārbaudē izskatītā dokumentācija par attiecīgajām darbīgajām vielām šķietami atbilst Direktīvas 91/414/EEK II pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz datiem un informāciju. Iesniegtā dokumentācija šķietami atbilst arī Direktīvas 91/414/EEK III pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz datiem un informāciju saistībā ar vienu augu aizsardzības līdzekli, kura sastāvā ir konkrētās darbīgās vielas. Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu attiecīgie dokumentācijas iesniedzēji pēc tam to nosūtīja Komisijai un citām dalībvalstīm un informēja par to Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju.

(5)

Ar šo lēmumu Eiropas Savienības līmenī oficiāli jāapstiprina, ka dokumentāciju principā atzīst par atbilstīgu Direktīvas 91/414/EEK II pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz datiem un informāciju un III pielikumā noteiktajām prasībām attiecībā uz vismaz vienu augu aizsardzības līdzekli, kas satur minētās darbīgās vielas.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/24

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2008/57/EK 9. panta 1. punkta d) apakšpunktu Francija 2009. gada 27. augustā iesniedza pieprasījumu piešķirt daļēju atkāpi no Komisijas Lēmuma 2006/66/EK (2) (troksni regulējošā SITS) un no Komisijas Lēmuma 2006/861/EK (3) (kravas vagonu SITS) attiecībā uz uzņēmuma LOHR vagonu tipu NA un AFA.

(2)

Pieprasītā atkāpe attiecas uz kravas vagoniem, ko izmanto kravas autotransporta pārvietošanai pa dzelzceļu un kas ir izgatavoti saskaņā ar konstrukciju, kura izstrādāta, pirms stājās spēkā abas SITS.

(3)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (4) 15. pantu Eiropas Dzelzceļa aģentūra 2009. gada 24. novembrī sniedza tehnisko atzinumu par pieprasījumu par daļēju atkāpi.

(4)

Atzinumā norādīts, ka kravas vagonu SITS sešu iedaļu noteikumus, kuros aprakstītas vilces iekārtas, celšana un pacelšana uz domkratiem, iekārtu pievienošana, gabarīta kontūra, vagona dinamiskais raksturojums un stāvbremzes (attiecīgi 4.2.2.1.2.2., 4.2.2.3.2.4., 4.2.2.3.2.5., 4.2.3.1., 4.2.3.4. un 4.2.4.1.2.8. iedaļa), attiecīgajiem vagoniem nevar piemērot to konstrukcijas ierobežojumu dēļ, ko nosaka pārvadājamo preču īpašais veids. Attiecībā uz troksni regulējošo SITS minētajiem vagoniem, lai nodrošinātu nepieciešamo bremzēšanu, apvienojumā ar kompozītmateriāla bremžu klučiem jāizmanto arī skaļāki čuguna bremžu kluči. Tādēļ līdz klusāku tehnoloģiju ieviešanai nav iespējams izpildīt garāmbraukšanas troksnim noteiktos ierobežojumus (SITS 4.2.1.1. iedaļa).

(5)

Abu SITS, un konkrēti kravas vagonu SITS 4.2.3.1. un 4.2.3.4. iedaļas, piemērošanas uzņēmuma LOHR vagonu tipiem NA un AFA vispārējo ekonomisko ietekmi lēš gandrīz EUR 204 miljonu apmērā. Šī summa kopā ar citām prasībām, kas jāpiemēro, lai izpildītu SITS, ne tikai ievērojami apdraudētu projekta ekonomisko dzīvotspēju, bet arī nopietni aizkavētu vai apturētu tā īstenošanu.

(6)

Atkāpi piešķir uz ierobežotu laiku, kas Francijai jāizmanto, lai paātrinātu novatorisku risinājumu izstrādi, ko veicina saskaņotas specifikācijas un kas atbilst attiecīgajai SITS.

(7)

Šā lēmuma noteikumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 2008/57/EK 29. pantu,

a)

attiecībā uz troksni regulējošās SITS 4.2.1.1. iedaļas noteikumiem – kamēr nav tehnisku risinājumu atbilstības panākšanai;

b)

attiecībā uz kravas vagonu SITS 4.2.2.1.2.2., 4.2.2.3.2.4., 4.2.2.3.2.5. (tikai NA tipam), 4.2.3.1., 4.2.3.4., 4.2.4.1.2.8. iedaļas noteikumiem – līdz stājas spēkā pārskatītais lēmums par kravas vagonu SITS.

29.4.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 107/26