26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/1

(1)

Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (3) paredzēts, ka preces, uz kurām attiecas šī regula, var importēt Savienībā un tranzītā caur to pārvadāt tikai no trešām valstīm, teritorijām, zonām un nodalījumiem, kas iekļauti minētās regulas I pielikumā.

(2)

Regulā (EK) Nr. 2160/2003 ir paredzēti salmonellu kontroles noteikumi dažādās mājputnu populācijās Savienībā. Trešās valstis iekļauj vai saglabā Savienības tiesību aktos attiecīgai sugai vai kategorijai paredzētajā to trešo valstu sarakstā, no kurām dalībvalstīm atļauts importēt minētajā regulā iekļautos dzīvniekus vai inkubējamas olas, ja attiecīgā trešā valsts ir iesniegusi Komisijai salmonellu kontroles programmu ar garantijām, kas līdzvērtīgas dalībvalstu salmonellu kontroles programmās noteiktajām garantijām.

(3)

Saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 584/2008 (4) salmonellu kontroles programmas attiecībā uz vaislas un produktīvajiem tītariem, to inkubējamām olām, diennakti veciem tītaru cāļiem un kaujamiem tītariem, un tītariem, kas paredzēti krājumu atjaunošanai, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 2160/2003, Savienībā jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra.

(4)

Kanāda, Izraēla un Amerikas Savienotās Valstis ir iesniegušas Komisijai salmonellu kontroles programmas vaislas tītaru saimēm, to inkubējamām olām un diennakti veciem tītaru cāļiem. Minētajās programmās paredzētas Regulā (EK) Nr. 2160/2003 noteiktās garantijas, tādēļ šīs programmas jāapstiprina.

(5)

Dažas trešās valstis, kas pašlaik ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma sarakstā, vēl nav Komisijai iesniegušas salmonellu kontroles programmas tītaru saimēm, vai arī šo valstu iesniegtās programmas nenodrošina garantijas, kas būtu līdzvērtīgas Regulā (EK) Nr. 2160/2003 noteiktajām garantijām. Tāpēc no 2010. gada 1. janvāra vairs nedrīkst atļaut importēt vaislas un produktīvos tītarus, to inkubējamas olas, diennakti vecus tītaru cāļus un kaujamus tītarus, un tītarus, kas paredzēti krājumu atjaunošanai, no šīm trešām valstīm.

(6)

Izraēla ir iesniegusi Komisijai salmonellu kontroles programmu diennakti veciem Gallus gallus cāļiem, kura paredzēta dējējvistām un broileriem un kura papildina Izraēlas iesniegto kontroles programmu, kas apstiprināta ar Komisijas Lēmumu 2007/843/EK (5). Arī Brazīlija iesniedza salmonellu kontroles programmas Gallus gallus vaislas vistu saimēm, to inkubējamām olām un diennakti veciem Gallus gallus cāļiem. Minētajās programmās paredzētas Regulā (EK) Nr. 2160/2003 noteiktās garantijas, tādēļ šīs programmas jāapstiprina.

(7)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumā noteiktais trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksts un veterināro sertifikātu paraugi vaislas un produktīvo mājputnu, diennakti vecu cāļu un inkubējamu olu importam.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

vaislas tītaru saimēm, to inkubējamām olām un diennakti veciem tītaru cāļiem, kuru iesniegusi Kanāda, Izraēla un Amerikas Savienotās Valstis;

b)

diennakti veciem Gallus gallus cāļiem, kura paredzēta dējējvistām un broileriem un kuru iesniegusi Izraēla;

c)

Gallus gallus vaislas vistām un to inkubējamām olām un diennakti veciem Gallus gallus cāļiem, kuru iesniegusi Brazīlija.

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/10

(1)

Komisijai ir jānosaka pasākumi attiecībā uz gaisa satiksmes plūsmas pārvaldību (turpmāk “ATFM”), lai optimizētu gaisa telpas izmantošanas pieejamās iespējas un uzlabotu ATFM procesus.

(2)

Saskaņā ar 2004. gada 10. marta Regulas (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (2), 8. panta 1. punktu Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole) ir pilnvarota izstrādāt ATFM īstenošanas noteikumus. Šīs regulas pamatā ir ziņojums, kas pilnvarojuma izpildes rezultātā izstrādāts 2007. gada 7. decembrī.

(3)

Saskaņota īpašu noteikumu un procedūru piemērošana Eiropas vienotajā gaisa telpā ir priekšnosacījums, lai, efektīvi pārvaldot un ekspluatējot ATFM funkciju, izdotos optimāli izmantot pieejamo gaisa satiksmes vadības kapacitāti.

(4)

Šī regula nebūtu jāpiemēro militārām operācijām un mācībām, kā minēts Regulas (EK) Nr. 549/2004 1. panta 2. punktā. Tomēr ATFM pasākumi jāpiemēro militārajiem gaisa kuģiem, kurus ekspluatē saskaņā ar vispārējās gaisa satiksmes noteikumiem, kad tos ekspluatē vai paredz ekspluatēt gaisa telpā vai lidostās, kur piemēro ATFM pasākumus.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 13. pantu ATFM pasākumu definēšanā un izpildē būtu jāaizsargā būtiskākās dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas intereses.

(6)

ATFM pasākumu plānošanai, koordinēšanai un izpildei Eirokontrole ir izveidojusi vienotu ATFM centrālo vienību, ņemot vērā rekomendācijas, kas iestrādātas Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO). Būtu jāizvirza prasība dalībvalstīm pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ATFM centrālā vienība optimizē ATFM pasākumu vispārējo ietekmi uz Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklu (turpmāk “EATMN”).

(7)

ATFM pasākumu pamatā būtu jābūt ICAO noteiktajiem principiem, un visām ATFM sistēmā iesaistītajām pusēm būtu jāievēro noteikumi, kas garantē drošu un maksimālu gaisa satiksmes vadības kapacitātes izmantojumu.

(8)

ATFM pasākumiem būtu jāņem vērā maršutu un gaisa telpas pieejamība, jo īpaši piemērojot gaisa telpas elastīgu izmantošanu visām gaisa telpas pārvaldībā iesaistītajām pusēm, tostarp gaisa telpas pārvaldības struktūrvienībām, kas paredzētas ar Komisijas 2005. gada 23. decembra Regulu (EK) Nr. 2150/2005, ar ko nosaka kopīgus noteikumus gaisa telpas elastīgai izmantošanai (3).

(9)

Rīcībā esošās EATMN tīkla, tostarp lidostu, kapacitātes optimizēšanas nolūkā būtu jānosaka procedūras, lai sekmīgāk izdotos koordinēt lidostu laika nišas un lidojumu plānus.

(10)

Ir pienācīgi sniegt dalībvalstīm un ATFM procesos iesaistītajām pusēm pietiekamu laiku, lai tās nodrošinātu atbilstību gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības prasībām.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

a)

visiem lidojumiem, kurus paredzēts veikt vai kuri tiek veikti kā vispārējās gaisa satiksmes lidojumi, pilnībā vai daļēji piemērojot instrumentālo lidojumu noteikumus (turpmāk IFR);

b)

visos a) apakšpunktā minēto lidojumu un gaisa satiksmes pārvaldības posmos.

a)

gaisa kuģu operatoriem;

b)

gaisa satiksmes dienesta (turpmāk “ATS”) vienībām, tostarp ATS ziņošanas birojiem un lidlauka kontroles dienestiem;

c)

aeronavigācijas informācijas dienestiem;

d)

gaisa telpas pārvaldībā iesaistītajām vienībām;

e)

lidostu pārvaldības struktūrām;

f)

ATFM centrālajai vienībai;

g)

ATFM vietējām vienībām;

h)

koordinēto lidostu laika nišu koordinatoriem.

1)

“gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) pasākums” ir pasākums, ko veic, lai pārvaldītu gaisa satiksmes plūsmu un kapacitāti;

2)

“operators” ir persona, organizācija vai uzņēmums, kas ir iesaistīts vai kas piedāvā iesaistīties gaisa kuģa ekspluatācijā;

3)

“instrumentālo lidojumu noteikumi (IFR)” ir instrumentālo lidojumu noteikumi atbilstoši definīcijai 1944. gada Čikāgas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (turpmāk Čikāgas konvencija) 2. pielikumā;

4)

“gaisa satiksmes dienestu (ATS) ziņošanas birojs” ir ATS vienība, kas izveidota, lai saņemtu ar ATS saistītus ziņojumus un lidojumu plānus, kas iesniegti, pirms piešķirta pirmā gaisa satiksmes vadības atļauja;

5)

“gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) vietējā vienība” ir satiksmes plūsmas pārvaldības vienība, kas darbojas viena vai vairāku citu satiksmes plūsmas pārvaldības vienību vārdā kā saskarne starp ATFM centrālo vienību un ATS vienību vai šādu vienību grupu;

6)

“kritiska situācija” ir neparasta situācija vai krīze, kas izraisa lielu EATMN kapacitātes zudumu, lielā mērā izjauc EATMN kapacitātes un pieprasījuma līdzsvaru vai izraisa informācijas plūsmas pārtraukumu vienā vai vairākos EATMN segmentos;

7)

“gaisa satiksmes pārvaldības (ATFM) izlidošanas niša” ir aprēķināts pacelšanās laiks, kuru piešķir ATFM centrālā vienība, ar pielaidi, kuru regulē ATS vietējā vienība;

8)

“maršruta un satiksmes orientēšana” ir politika un procedūras, ar kurām saskaņā gaisa kuģi izmanto maršrutus;

9)

“daudzkārtējs lidojuma plāns” ir vairāki lidojuma plāni, kas sagatavoti par vienu un to pašu paredzēto lidojumu no vienas lidostas uz otru;

10)

“gaisa satiksmes dienestu (ATS) vienības sektora konfigurācija” ir pastāvīgi vai pagaidu kārtā ekspluatēta ATS vienības gaisa telpas sektora vai sektoru grupas apraksts četrās dimensijās;

11)

“manevrēšanas laiks lidostā” ir iepriekš noteikta laika vērtība no bremžu paliktņu noņemšanas brīža līdz pacelšanās brīdim, kura izteikta minūtēs un kura ir derīga normālu ekspluatācijas darbību laikā lidostā;

12)

“lidojuma atjaunināta atrašanās vieta” ir gaisa kuģa atrašanās vieta, kas atjaunināta ar novērošanas datiem, lidojuma plāna datiem un ziņojumiem par atrašanās vietu;

13)

“gaisa satiksmes vadības atļauja” ir atļauja gaisa kuģim turpināt lidojumu saskaņā ar gaisa satiksmes vadības vienības noteiktajiem nosacījumiem;

14)

“lidojuma plāna atlikšana” ir vienības, kura pilda ATFM funkcijas, sāktā procedūra, kas nodrošina izmaiņas operatora lidojuma plānā pirms lidojuma;

15)

“gaisa pārvadājums” ir viens lidojums vai vairāki lidojumi, ko veic, par maksu vai par nomas maksu pārvadājot pasažierus, kravu vai pastu;

16)

“ekspluatācijas datu reģistrs” ir ATFM sistēmas reģistrs, kas pārveidots par datu bāzi, lai ATFM dati būtu ātri sameklējami.

a)

ATFM pasākumi:

b)

ATFM vietējās vienības un ATFM centrālo vienību uzskata par ATFM funkcijas daļu.

a)

plānojot, koordinējot un izpildot ATFM pasākumus, optimizē EATMN vispārējos darbības rezultātus;

b)

apspriežas ar operatoriem par ATFM pasākumu definējumu;

c)

kopā ar ATFM vietējām vienībām nodrošina ATFM pasākumu efektīvu izpildi;

d)

koordinējot savu darbību ar ATFM vietējām vienībām, identificē alternatīvos maršrutus, lai izvairītos no pārslogotajām zonām vai zonu noslogojumu mazinātu, ņemot vērā vispārējo ietekmi uz EATMN darbību;

e)

piedāvā lidojumiem maršruta maiņu, ja tādā veidā iespējams optimizēt d) punkta rezultātus;

f)

operatoriem un ATS vienībām laikus sniedz informāciju par ATFM, tostarp par:

g)

pārrauga tos reģistrētos gadījumus, kad lidojumu plānu vai nu nav, vai kad iesniegti daudzkārtēji lidojuma plāni;

h)

atliek lidojuma plānu gadījumā, ja, ņemot vērā laika pielaidi, ATFM izlidošanas nišu nav iespējams ievērot un ja jauns aprēķinātais bremžu paliktņu noņemšanas laiks nav zināms;

i)

pārrauga, cik atbrīvojumu piešķirts saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

a)

pieejamo gaisa telpu un maršruta struktūras;

b)

ATS vienību sektoru konfigurācija un aktivēšana;

c)

lidlauka manevru ilgums;

d)

gaisa satiksmes vadības sektoru un lidostas caurlaides spēja;

e)

pieejamie maršruti, tostarp tie, kas pieejami, piemērojot “gaisa telpas elastīgas izmantošanas” principus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2005;

f)

atjaunināta lidojuma atrašanās vieta;

g)

novirzes no lidojuma plāna;

h)

pieejamā gaisa telpa, ieskaitot gaisa telpu, kas pieejama, piemērojot “gaisa telpas elastīgas izmantošanas” principus saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2150/2005;

i)

faktiskais lidojuma pacelšanās laiks.

a)

gadījumā, ja uz lidojumu attiecina ATFM izlidošanas nišu, šī niša tiek iekļauta gaisa satiksmes vadības atļaujā;

b)

lidojumi ievēro ATFM izlidošanas nišas;

c)

lidojumiem, kas neievēro aprēķināto bremžu paliktņu noņemšanas laiku, ņemot vērā noteikto laika pielaidi, netiek dota pacelšanās atļauja;

d)

lidojumiem, kuru plāns ir noraidīts vai atcelts, pacelšanās atļauja netiek dota.

a)

organizatoriskus pasākumus koordinācijas jomā;

b)

ATFM pasākumus piekļuves regulēšanai kritisko situāciju skartajās zonās, lai izvairītos no pārlieka gaisa satiksmes pieprasījuma, kas pārsniegtu izziņoto kapacitāti visā attiecīgajā gaisa telpā vai lidostā vai šīs gaisa telpas vai lidostas daļā;

c)

apstākļus, nosacījumus un procedūras, lai piemērotu noteikumus par lidojumu prioritāti, ievērojot dalībvalstu drošības un aizsardzības politikas būtiskākās intereses;

d)

atjaunošanas kārtību.

a)

ATFM centrālā vienība nosūta ziņojumu dalībvalstij, kura piešķir vairāk nekā 0,6 % atbrīvojumu salīdzinājumā ar ikgadējo izlidošanu skaitu no šīs dalībvalsts;

b)

ja dalībvalsts ir informēta, atbilstīgi a) apakšpunktam, tā sagatavo un iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā sniegtas ziņas par piešķirtajiem atbrīvojumiem.

a)

ATFM pasākumu iemeslus;

b)

ATFM pasākumu sekas;

c)

to, cik lielā mērā ATFM pasākumi ievēroti;

d)

1. panta 3. punktā minēto pušu veikumu tīkla vispārējās efektivitātes optimizēšanā.

a)

pienācīgi informēti par šīs regulas noteikumiem;

b)

pietiekami sagatavoti un kompetenti veikt darba pienākumus.

a)

izstrādā un uztur darbības rokasgrāmatas, kurās ir vajadzīgās instrukcijas un informācija, lai to attiecīgais personāls varētu piemērot šīs regulas noteikumus;

b)

nodrošina, ka šajās rokasgrāmatās ir ievērota konsekvence, tās ir pieejamas un tiek atjauninātas un ka to atjaunināšana un izplatīšana tiek veikta atbilstīgi kvalitātes un dokumentu konfigurācijas vadībai;

c)

nodrošina, ka darba metodes un ekspluatācijas kārtība atbilst šīs regulas prasībām.

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/17

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Spānijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Alubia de La Bañeza-León ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/19

(1)

Regulā (EK) Nr. 1333/2008 paredzēts, ka Komisijai jāizveido programma, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – EFSA) atkāroti novērtētu to pārtikas piedevu drošumu, kas Eiropas Savienībā bija atļautas jau pirms 2009. gada 20. janvāra.

(2)

Komisijas 2007. gadā iesniedza ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par pārtikas piedevu atkārtotas novērtēšanas gaitu (2). Šajā ziņojumā apkopoti jaunākie piedevu atkārtotie novērtējumi, kurus veikusi Pārtikas zinātniskā komiteja (PZK) un EFSA, un tajā aprakstīts, kādas saistītas rīcības Eiropas Komisija veikusi uz zinātnisko atzinumu pamata.

(3)

Pārtikas krāsvielu atkārtota novērtēšana jau uzsākta, piešķirot šim darbam prioritāti, jo PZK novērtējumi par šīm pārtikas piedevām ir visvecākie. Atsevišķu krāsvielu (t. i., E 102 tartrazīna, E 104 hinolīndzeltenā, E 110 saulrieta dzeltenā FCF, E 124 Ponceau 4R, E 129 Allura sarkanā AC un E 122 karmoizīna, E 160d likopēna) atkārtots novērtējums jau pabeigts. Turklāt dažas pārtikas piedevas, piemēram, E 234 nizīns un E 214–219 parahidrobenzoāti, pēdējos gados jau atkārtoti novērtētas, jo tika pieprasīti jauni zinātniski dati vai tie kā citādi kļuva pieejami. Tādēļ minētās vielas nav jāvērtē vēlreiz.

(4)

Ņemot vērā to, ka saldinātāju novērtējumi ir visjaunākie, saldinātāju atkārtots novērtējums būtu jāveic pēdējais.

(5)

Patlaban atļautu pārtikas piedevu atkārtotas novērtēšanas prioritāšu kārtība jānosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: laiks, kopš pārtikas piedevu pēdējoreiz novērtējusi PZK vai EFSA; jaunu zinātnisku pierādījumu pieejamība; to, cik plaši pārtikas piedevu izmanto pārtikā, pārtikas piedevas iedarbība uz cilvēkiem, ņemot vērā arī rezultātus Komisijas 2001. gada ziņojumā par pārtikas piedevu uzņemšanu ar pārtiku ES (3). Ziemeļu Ministru padome Komisijai iesniedza ziņojumu “Pārtikas piedevas Eiropā 2000. gadā (4)”, un tajā sniegta papildu informācija par prioritāšu noteikšanu saistībā ar piedevu atkārtotu novērtēšanu.

(6)

Efektivitātes labad un praktisku apsvērumu dēļ atkārtots novērtējums iespēju robežās jāveic pārtikas piedevu grupām, ievērojot to galveno funkcionālo grupu. Tomēr EFSA jābūt iespējai pēc Komisijas pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas sākt atkārtoti vērtēt pārtikas piedevu vai pārtikas piedevu grupu, kurai ir augstāka prioritāte, ja ir pieejami jauni zinātniski pierādījumi, kas liecina par iespējamu risku cilvēku veselībai vai kas var jebkādi ietekmēt pārtikas piedevas drošuma novērtējumu.

(7)

Atkārtoto novērtējumu termiņi jānosaka, ievērojot minēto prioritāšu kārtību. Šajā regulā noteiktos termiņus var pārskatīt pienācīgi pamatotos gadījumos un tikai tad, ja šāds novērtējums var ievērojami aizkavēt citu pārtikas piedevu atkārtotu novērtēšanu.

(8)

Nākotnē iespējams noteikt konkrētākus termiņus atsevišķām pārtikas piedevām vai pārtikas piedevu grupām, lai atkārtotā novērtēšana noritētu sekmīgi vai ja rodas pamats bažām.

(9)

Lai atkārtotā novērtēšana būtu efektīva, ir svarīgi, lai EFSA no ieinteresētajām personām saņemtu visus datus, kas saistīti ar atkārtoto novērtējumu, un lai ieinteresētās personas būtu laikus informētas, ja pārtikas piedevas atkārtotā novērtējuma pabeigšanai vajadzīgi papildu dati.

(10)

Uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti, lai pārtikas piedevas apstiprināšana noritētu bez pārtraukumiem, ir jāiesniedz visi dati, kas saistīti ar pārtikas piedevas atkārtotu novērtējumu. Kad vien iespējams, uzņēmējiem būtu jārīkojas, lai informāciju iesniegtu kopīgi.

(11)

EFSA būtu jāizsludina viens vai vairāki atklāti uzaicinājumi iesniegt datus par pārtikas piedevām, kuras vērtēs atkārtoti. Ieinteresētajām personām noteiktajā termiņā jāiesniedz EFSA visa tehniskā un zinātniskā informācija par pārtikas piedevu, kas vajadzīga tās atkārtotai novērtēšanai, it īpaši toksikoloģijas dati un dati, kas saistīti ar attiecīgās pārtikas piedevas iedarbības uz cilvēkiem novērtēšanu.

(12)

PZK jau agrāk novērtējusi to pārtikas piedevu drošumu, ko EFSA vērtēs atkārtoti, un daudzas no tām lietotas jau ilgi. Atkārtotam novērtējumam iesniegtajā informācijā jāiekļauj esoši dati, kas bija pārtikas piedevas iepriekšējā novērtējuma pamatā, un visi jaunie dati par attiecīgo pārtikas piedevu, kas kļuvuši pieejami kopš PZK pēdējā novērtējuma. Informācijai jābūt pēc iespējas plašai, lai EFSA varētu pabeigt atkārtoto novērtējumu un izveidot aktuālu viedokli; informācija jāiesniedz, cik iespējams ievērojot pieejamās norādes par informācijas iesniegšanu saistībā ar pārtikas piedevu novērtējumu (patlaban tās ir PZK 2001. gada 11. jūlijā izveidotās norādes (5).

(13)

Lai pabeigtu pārtikas piedevas atkārtotu novērtējumu, EFSA var pieprasīt papildu informāciju. Šādā gadījumā EFSA vajadzīgie dati jāpieprasa savlaicīgi, vai nu izsludinot atklātu uzaicinājumu iesniegt datus, vai sazinoties ar personām, kas iesniegušas datus par attiecīgo pārtikas piedevu. Ieinteresētajām personām prasītie dati jāiesniedz termiņā, ko EFSA noteikusi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā ieinteresēto personu viedokli.

(14)

Regulā (EK) Nr. 1333/2008 paredzēts, ka, atļaujot pārtikas piedevas, jāņem vērā arī vides faktori. Tāpēc saistībā ar pārtikas piedevas atkārtotu novērtējumu ieinteresētajām personām jāsniedz Komisijai un EFSA visa informācija, kas attiecas uz šīs piedevas ražošanas, lietošanas vai atkritumu radīto vides apdraudējumu.

(15)

Ja prasītā informācija, kas vajadzīga, lai pabeigtu pārtikas piedevas atkārtoto novērtējumu, netiek sniegta, pārtikas piedevu var izņemt no ES atļauto pārtikas piedevu saraksta.

(16)

Pārtikas piedevu atkārtotās novērtēšanas procedūrai jāatbilst caurredzamības un sabiedrības informēšanas prasībām, vienlaikus garantējot atsevišķas informācijas konfidencialitāti.

(17)

Līdz šīs regulas spēkā stāšanās dienai Komisija darīs sabiedrībai pieejamu sarakstu ar atļautām pārtikas piedevām, ko vērtē atkārtoti, norādot datumu, kad PZK vai EFSA veica to pēdējo novērtējumu.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem neiebilda,

a)

“atļauta pārtikas piedeva” ir pārtikas piedeva, kas atļauta pirms 2009. gada 20. janvāra un ir iekļauta sarakstā Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvā 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos (6), Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. jūnija Direktīvā 94/36/EK par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (7), vai Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 20. februāra Direktīvā 95/2/EK par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (8);

b)

“uzņēmējs” ir fiziska vai juridiska persona, kas atbild par to, lai šīs personas kontrolē esošajā pārtikas uzņēmumā tiktu ievērotas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 prasības;

c)

“ieinteresētais uzņēmējs” ir uzņēmējs, kura interesēs ir tas, lai vienas vai vairāku pārtikas piedevu atļaujas būtu bez pārtraukumiem;

d)

“sākotnējā dokumentācija” ir dokumentācija, uz kuras pamata pārtikas piedevu novērtēja un atļāva lietot pirms 2009. gada 20. jūnija.

a)

visu Direktīvā 94/36/EK uzskaitīto atļauto pārtikas krāsvielu atkārtotu novērtējumu pabeidz līdz 2015. gada 31. decembrim;

b)

visu Direktīvā 95/2/EK uzskaitīto atļauto pārtikas piedevu, kas nav krāsvielas vai saldinātāji, atkārtotu novērtējumu pabeidz līdz 2018. gada 31. decembrim;

c)

visu Direktīvā 94/35/EK uzskaitīto atļauto saldinātāju atkārtotu novērtējumu pabeidz līdz 2020. gada 31. decembrim.

a)

liecina par iespējamu risku cilvēku veselībai vai

b)

var jebkādi ietekmēt pārtikas piedevas vai pārtikas piedevu grupas drošuma novērtējumu.

a)

izskata Pārtikas zinātniskās komitejas (PZK) vai EFSA sākotnējo atzinumu un darba dokumentus,

b)

izskata sākotnējo dokumentāciju, ja tā ir pieejama,

c)

izskata datus, ko iesnieguši ieinteresētie uzņēmēji un/vai jebkura cita ieinteresētā persona,

d)

izskata visus datus, ko iesniegusi Komisija un dalībvalstis,

e)

atrod visu saistīto literatūru, kas publicēta kopš katras pārtikas piedevas pēdējā novērtējuma.

a)

pētījumu ziņojumi no sākotnējās dokumentācijas, ko vērtēja PZK, EFSA vai Apvienotā FAO/PTO pārtikas piedevu ekspertu komiteja (JECFA),

b)

informācija par datiem saistībā ar attiecīgās pārtikas piedevas drošumu, ko PZK vai JECFA nav iepriekš pārskatījusi,

c)

informācija par patlaban lietotu pārtikas piedevu specifikācijām, tostarp informācija par daļiņu lielumu un fizikālķīmiskajām īpašībām un pazīmēm,

d)

informācija par ražošanas procesu,

e)

informācija par pieejamajām analīzes metodēm, lai noteiktu klātbūtni pārtikā,

f)

informācija par pārtikas piedevu iedarbību uz cilvēkiem ar pārtikas starpniecību (piemēram, patēriņa modelis un lietošanas veidi, faktiskie un maksimālie lietošanas līmeņi, patēriņa biežums un citi faktori, kas ietekmē iedarbību),

g)

reakcija un sekas pārtikā.

a)

ieinteresētā uzņēmēja vārdu/nosaukumu un adresi;

b)

vielas ķīmisko nosaukumu un skaidru aprakstu;

c)

informāciju par vielas lietošanu īpašā pārtikā vai pārtikas kategorijās vai uz tās;

d)

informāciju, kas saistīta ar vielas drošuma novērtējumu;

e)

pārtikas analīzes metodi(-ēm).

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/28

(1)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 53. panta 1. punktā paredzēta iespēja pieņemt atbilstošus ārkārtas pasākumus attiecībā uz pārtiku un barību, kas importēta no trešās valsts, lai aizsargātu cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi, ja šo risku nevar apmierinoši novērst ar dalībvalstu atsevišķi veiktajiem pasākumiem.

(2)

Eiropas Savienībā 2007. gada jūlijā dažās Indijas izcelsmes vai no Indijas sūtītās guāras sveķu partijās tika konstatēts augsts pentahlorfenola (PCP) un dioksīnu līmenis. Šāds piesārņojums apdraud sabiedrības veselību Eiropas Savienībā, ja netiek veikti pasākumi, lai novērstu, ka guāras sveķu sastāvā ir pentahlorfenols (PCP) un dioksīni.

(3)

Kad konstatēja paaugstinātu PCP un dioksīnu līmeni, Eiropas Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) 2007. gada oktobrī veica steidzamu pārbaudes apmeklējumu Indijā. Mērķis bija ievākt informāciju par iespējamo piesārņojuma avotu un novērtēt kontroles pasākumus, ko ieviesušas Indijas iestādes, lai novērstu šāda piesārņojuma atkārtošanos. Pārbaudes grupa secināja, ka trūkst pietiekamu pierādījumu, lai noteiktu piesārņojuma gadījuma cēloni, un ka Indijas iestāžu veiktā izmeklēšana nav bijusi pietiekama, lai izdarītu secinājumus. Ņemot vērā to, ka nātrija pentahlorfenolāts ir pieejams un to izmanto guāras sveķu ražošanas nozarē, kas ir lielā mērā pašregulējoša, pašreizējās kontroles nav pietiekamas, lai nodrošinātu, ka šāds piesārņojums neatkārtojas.

(4)

Tāpēc Komisijas 2008. gada 29. aprīļa Lēmumā 2008/352/EK, ar ko ievieš īpašus nosacījumus, kurus piemēro Indijas izcelsmes vai no Indijas sūtītiem guāras sveķiem saistībā ar šo ražojumu piesārņojuma risku ar pentahlorfenolu un dioksīniem (2), noteikts, ka katram guāras sveķu sūtījumam un tādu barības maisījumu un saliktu pārtikas produktu sūtījumam, kas satur vismaz 10 % guāras sveķu, kuri izcelsme ir Indijā vai kas sūtīti no Indijas, ir jāpievieno analīzes protokola oriģināls, ko apstiprinājis tās valsts kompetentās iestādes pārstāvis, kurā atrodas laboratorija, un kas apliecina, ka produkts nesatur vairāk kā 0,01 mg/kg PCP. Kompetentām iestādēm dalībvalstīs jāņem paraugi un jāveic analīzes 5 % šo produktu sūtījumu, lai pārbaudītu, vai netiek pārsniegts 0,01 mg/kg PCP līmenis. Kopienas references laboratorija dioksīnu un PCB noteikšanai barībā un pārtikā ir veikusi pētījumu par saistību starp PCP un dioksīniem piesārņotos guāras sveķos no Indijas. Saskaņā ar minēto pētījumu var secināt, ka guāras sveķi, kuru PCP saturs nepārsniedz 0,01 mg/kg, nesatur nepieņemamu dioksīnu daudzumu.

(5)

Atkārtots PVB pārbaudes apmeklējums tika veikts 2009. gada oktobrī, lai novērtētu Indijas iestāžu ieviestos kontroles pasākumus, novēršot guāras sveķu piesārņojumu ar PCP un dioksīniem, un pārbaudītu, vai tiek ievēroti 2007. gada oktobra apmeklējuma ieteikumi.

(6)

Minētā pārbaudes apmeklējuma laikā tika konstatētas vairākas nopietnas nepilnības. PCP statuss rūpniecībā Indijā nav skaidrs, un apmeklējumā laikā netika sniegti nekādi fakti par veiktajiem pasākumiem, lai apturētu tā ražošanu vai tirdzniecību. Paraugus ņem privāts ekportētājuzņēmums bez oficiālas uzraudzības. Laboratorijas atklātās neatbilstības, veicot analīzes aptuveni 2,5 % paraugu, tiek paziņotas eksportētājuzņēmumam, taču kompetentā iestāde par tām netiek informēta. Tā kā kompetentā iestāde par šīm neatbilstībām nebija informēta, tad attiecībā uz neatbilstošajām partijām netika veikti nekādi pasākumi.

(7)

Šie konstatējumi liecina, ka guāras sveķu piesārņojumu ar PCP un dioksīniem nevar uzskatīt par atsevišķu gadījumu un ka tikai pateicoties apstiprinātas privātas laboratorijas veiktai efektīvai analīzei, ir novērsts tas, ka piesārņots produkts tiek tālāk eksportēts uz Eiropas Savienību. Ņemot vērā to, ka kontroles sistēma nav uzlabota, jāveic papildu pasākumi, lai novērstu iespējamos riskus.

(8)

Ņemot vērā, ka nevar izslēgt varbūtību, ka Indijas izcelsmes guāras sveķus ES ieved caur citu trešo valsti, ir lietderīgi paredzēt izlases veida pārbaudes attiecībā uz PCP klātbūtni guāras sveķos, ko sūta no citām valstīm, izņemot Indiju.

(9)

Tāpēc Lēmums 2008/352/EK ir attiecīgi jāgroza. Tomēr, ņemot vērā grozījumu noteikumu raksturu, kurus piemēro tieši un kuri ir saistoši kopumā, ir lietderīgi minēto lēmumu aizstāt ar regulu.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

guāras sveķiem ar KN kodu 1302 32 90, kuru izcelsme ir Indijā vai kuri sūtīti no Indijas, un kas paredzēti lietošanai barībā vai pārtikā;

b)

barību un pārtiku, kas satur vismaz 10 % guāras sveķu, kuri izcelsme ir Indijā vai kuri sūtīti no Indijas.

a)

pielikumā sniegto veselības sertifikātu, kas apliecina, ka importētais produkts nesatur vairāk nekā 0,01 mg/kg pentahlorfenola (PCP), un

b)

analīzes protokolu, ko izdevusi saskaņā ar EN ISO/IEC 17025 akreditēta laboratorija PCP analīzēm barībā un pārtikā, norādot paraugu ņemšanas un analīzes rezultātus, nosakot PCP klātbūtni, analīžu rezultātu mērījumu nenoteiktību, kā arī analītiskās metodes noteikšanas robežu (LOD) un kvantitatīvās noteikšanas robežu (LOQ).

a)

veiktas 5. panta 1. punktā minētās oficiālās pārbaudes un

b)

veikto fizisko pārbaužu rezultāti, ja tādas bijušas nepieciešamas, ir bijuši pozitīvi.

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/32

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Itālijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Colline Pontine ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/34

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Spānijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Chirimoya de la Costa tropical de Granada-Málaga ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2).

(2)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē,

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/36

(1)

Saskaņā ar 67. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 726/2004, ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (2), Eiropas Zāļu aģentūras (turpmāk tekstā – “aģentūra”) ieņēmumus veido Eiropas Savienības ieguldījums un uzņēmumu maksas aģentūrai. Regulā (EK) Nr. 297/95 noteiktas minēto maksu kategorijas un apmērs.

(2)

Regulas (EK) Nr. 297/95 12. pantā paredzēts, ka aģentūras maksas katru gadu jāatjaunina, ņemot vērā inflāciju.

(3)

Tāpēc šīs maksas jāatjaunina, ņemot vērā 2009. gada inflāciju. Kā liecina Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) publicētie dati, 2009. gadā inflācijas rādītājs Eiropas Savienībā bija 1 %.

(4)

Vienkāršības labad koriģētie maksu līmeņi jānoapaļo līdz tuvākajiem EUR 100.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 297/95.

(6)

Juridiskās noteiktības labad šo regulu nepiemēro derīgiem pieteikumiem, par kuriem 2010. gada 1. aprīlī vēl nav pieņemts lēmums.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 297/95 12. pantu atjauninātajam rādītājam jāstājas spēkā no 2010. gada 1. aprīļa. Tāpēc ir lietderīgi, ka šī regula stājas spēkā steidzamības kārtā un tiek piemērota no minētā datuma,

1)

Regulas 3. pantu groza šādi:

2)

Regulas 4. pantā “EUR 62 800” aizstāj ar “EUR 63 400”.

3)

Regulas 5. pantu groza šādi:

4)

Regulas 6. pantā “EUR 37 700” aizstāj ar “EUR 38 100”.

5)

Regulas 7. pantu groza šādi:

6)

Regulas 8. pantu groza šādi:

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/40

(1)

Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikumā uzskaitītas personas, grupas un organizācijas, uz kurām saskaņā ar minēto regulu attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Sankciju komiteja 2010. gada 10. martā nolēma svītrot vienu fizisko personu un divas juridiskās personas vai organizācijas no to personu, grupu un organizāciju saraksta (“saraksts”), uz kurām jāattiecina līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana. ANO Drošības padome 2010. gada 11. martā nolēma sarakstā iekļaut divas fiziskās personas un grozīt identifikācijas datu par sarakstā esošām sešām fiziskām personām un vienu juridisko personu vai organizāciju.

(3)

Tāpēc attiecīgi jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 881/2002 I pielikums,

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/44

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/46

(1)

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 253/2010 (4).

(2)

Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai,

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/48

(1)

Vieglo un kājnieku ieroču (VIKI) pārmērīga un nekontrolēta uzkrāšana un izplatīšana ir veicinājusi nedrošību Dienvidaustrumeiropā, saasinot konfliktu šajā reģionā un kavējot miera atjaunošanu pēc konflikta, tādējādi radot nopietnus draudus reģiona mieram un drošībai.

(2)

Eiropadome 2005. gada 15.–16. decembrī pieņēma ES Stratēģiju VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (ES VIKI stratēģija), kurā noteiktas ES rīcības pamatnostādnes VIKI jomā.

(3)

ES VIKI stratēģijā kā viens no tās mērķiem ir noteikta efektīvu daudzpusēju attiecību veicināšana, lai izveidotu starptautiskus, reģionālus vai ES un tās dalībvalstu mehānismus VIKI, kā arī to munīcijas piegādes un destabilizējošas izplatīšanas apkarošanai. ES VIKI stratēģijā ir arī konstatēts, ka Rietumbalkāni ir viens no reģioniem, kuru – kā saņemšanas, eksporta vai tranzīta reģionu – ieroču nelikumīga tirdzniecība un pārmērīga uzkrāšana skārusi visvairāk.

(4)

Saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmu (UNDP) un bijušo Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes paktu (kopš 2008. gada dēvēts par “Reģionālās sadarbības padomi”) tika izveidots Dienvidaustrumeiropas un Austrumeiropas informācijas apstrādes centrs vieglo un kājnieku ieroču kontrolei (SEESAC). SEESAC atrodas Belgradā, un tajā ir tehniskā atbalsta vienība, kas atbalsta virkni operatīvu pasākumu reģionālā un valsts mērogā.

(5)

Viens no SEESAC mērķiem ir nepieļaut VIKI un to munīcijas izplatīšanu un pārmērīgu uzkrāšanu Dienvidaustrumeiropā. SEESAC īpašu uzmanību velta reģionālu projektu attīstībai, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar tādu realitāti kā pārrobežu ieroču plūsmas.

(6)

ES jau agrāk atbalstījusi SEESAC ar Padomes Lēmumu 2002/842/KĀDP (2002. gada 21. oktobris) par Vienotās rīcības 2002/589/KĀDP īstenošanu, kuru pagarināja un grozīja ar Padomes Lēmumiem 2003/807/KĀDP (2003. gada 17. novembris) un 2004/791/KĀDP (2004. gada 22. novembris). Šo Padomes lēmumu īstenošanu Padome novērtēja pozitīvi,

—

uzlabot ieroču un munīcijas nedrošu un nestabilu krājumu pārvaldību un drošumu,

—

samazināt esošos ieroču un munīcijas krājumus, tos iznīcinot,

—

stiprināt VIKI kontroles pasākumus, tostarp Rietumbalkānu valstīs īstenojot starptautiskus un valsts mēroga instrumentus par marķēšanu un izsekojamību un pilnveidojot ieroču reģistrācijas procesu.

Sīki izstrādāts projekta apraksts ir izklāstīts pielikumā.

26.3.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 80/52

(1)

Mentha x piperita L. var uzskatīt par augu izcelsmes vielu, augu izcelsmes preparātu vai to kombināciju Direktīvas 2001/83/EK nozīmē, un tā atbilst minētajā direktīvā paredzētajām prasībām.

(2)

Tāpēc Mentha x piperita L. ir jāiekļauj to augu izcelsmes vielu, augu izcelsmes preparātu un to kombināciju sarakstā, kas lietojamas tradicionālajās augu izcelsmes zālēs, kuras noteiktas Komisijas Lēmumā 2008/911/EK (2).

(3)

Lai izvairītos no dublēšanās un iespējamām pretrunām starp pielikumiem un Lēmuma 2008/911/EK 1. un 2. pantu, ir lietderīgi minētajos pantos svītrot norādes uz atsevišķām vielām.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2008/911/EK.

(5)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Cilvēkiem paredzēto zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu,

1)

Lēmuma 1. un 2. pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“1. pants

I pielikumā izveidots tradicionālajās augu izcelsmes zālēs lietojamo augu izcelsmes vielu, preparātu un to kombināciju saraksts.

2. pants

Indikācijas, norādītais stiprums un dozēšana, lietošanas veids un pārējā informācija, kas vajadzīga, lai droši varētu lietot augu izcelsmes vielu kā tradicionālās zāles, un kas ir būtiska attiecībā uz I pielikumā uzskaitītajām augu izcelsmes vielām, ir noteikta II pielikumā.”

2)

Lēmuma I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.