ISSN 1725-5112
doi:10.3000/17255112.L_2010.071.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 71
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
53. sējums
2010. gada 19. marts
|
ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.071.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 71 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
53. sējums |
|
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
* |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
|
19.3.2010 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 71/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 219/2010
(2010. gada 15. marts),
ar ko Regulu (ES) Nr. 53/2010 groza attiecībā uz konkrētu zivju krājumu zvejas iespējām pēc tam, kad ar Norvēģiju un Fēru salām ir noslēgta divpusēja vienošanās zvejniecības jomā 2010. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (ES) Nr. 53/2010 (1) 2010. gadam ir noteiktas konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas ES ūdeņos un – attiecībā uz ES kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti. |
|
(2) |
ES kuģu zvejas iespējas Norvēģijas un Fēru salu ūdeņos un ES ūdeņos attiecībā uz kopējiem krājumiem, kurus izmanto vai pārvalda kopīgi ar minētajām valstīm vai ar kuriem apmainās ar minētajām valstīm, kā arī to kuģu zvejas iespējas ES ūdeņos, kuri kuģo ar Norvēģijas un Fēru salu karogu, katru gadu nosaka pēc apspriešanās par zvejas tiesībām, kura notiek saskaņā ar procedūru, kas paredzēta ar šīm valstīm noslēgtajos nolīgumos vai protokolos par attiecībām zivsaimniecības nozarē (2). |
|
(3) |
Regulā (ES) Nr. 53/2010 ir noteiktas provizoriskas attiecīgo zivju krājumu zvejas iespējas, kas ir spēkā, kamēr nav beigusies apspriešanās ar Norvēģiju un Fēru salām par vienošanos 2010. gadam. |
|
(4) |
Apspriešanās ar Fēru salām un Norvēģiju beidzās attiecīgi 2010. gada 15. janvārī un 26. janvārī, un tajās tika panākta vienošanās par zvejas iespējām 2010. gadam. Tāpēc attiecīgo zivju krājumu provizoriskās zvejas iespējas 2010. gadam, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 53/2010, ir jāaizstāj ar zvejas iespējām, kuras ir saskaņā ar panākto vienošanos. |
|
(5) |
Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija gadskārtējā sanāksmē 2009. gadā apstiprināja, ka no 2010. gada 1. janvāra divi tāljūras apgabali WCPFC konvencijas apgabalā tiks slēgti lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs zvejai ar riņķvadu, un noteica zobenzivs nozvejas limitu katrai konvencijas pusei. Šie jaunie noteikumi ir jāiestrādā ES tiesību aktos. |
|
(6) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 53/2010. |
|
(7) |
Lai novērstu zvejas darbību pārtraukumu, šī regula būtu jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra. Tā paša iemesla dēļ tai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) Nr. 53/2010 groza šādi.
|
1. |
Svītro 1. panta 2. punktu. |
|
2. |
Iekļauj šādu pantu: “30.a pants Apgabali, kas slēgti zvejai ar riņķvadu Lielacu tunzivs un dzeltenspuru tunzivs zveja ar riņķvadu ir aizliegta šādos tāljūras apgabalos:
|
|
3. |
IA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu. |
|
4. |
IB pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikumu. |
|
5. |
IH pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikumu. |
|
6. |
III pielikumu aizstāj ar šīs regulas IV pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2010. gada 15. martā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. ESPINOSA
(1) OV L 21, 26.1.2010., 1. lpp.
(2) OV L 226, 29.8.1980., 48. lpp. (Norvēģija); OV L 226, 29.8.1980., 12. lpp. (Fēru salas).
I PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 53/2010 IA pielikumu groza šādi.
|
1. |
Ierakstu par tūbītēm ES ūdeņos IIa, IIIa un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
2. |
Ierakstu par brosmi ES un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
3. |
Ierakstu par brosmi Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
4. |
Ierakstu par siļķi IIIa zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
5. |
Ierakstu par siļķi ES ūdeņos IV zonā uz ziemeļiem no 53° 30′ N aizstāj ar šādu ierakstu:
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
6. |
Ierakstu par siļķi Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||
|
7. |
Ierakstu par siļķes piezveju IIIa zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
8. |
Ierakstu par siļķes piezveju ES ūdeņos IIa un IV zonā un VIId zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
9. |
Ierakstu par siļķi VIId zonā un IVc zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
10. |
Ierakstu par siļķi ES un starptautiskajos ūdeņos Vb, VIb un VIaN zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
11. |
Ierakstu par mencu Skagerakā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
12. |
Ierakstu par mencu ES ūdeņos IIa un IV zonā un tajā IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, aizstāj ar šādu ierakstu:
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
13. |
Ierakstu par mencu Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||
|
14. |
Ierakstu par mencu VIId zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
15. |
Ierakstu par jūrasvelnu dzimtas zivīm Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
16. |
Ierakstu par pikšu IIIa zonā, ES ūdeņos IIIb, IIIc un IIId zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
17. |
Ierakstu par pikšu ES ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
18. |
Ierakstu par pikšu Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||
|
19. |
Ierakstu par merlangu IIIa zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
20. |
Ierakstu par merlangu ES ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
21. |
Ierakstu par merlangu un pollaku Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||
|
22. |
Ierakstu par putasu Norvēģijas ūdeņos II un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
23. |
Ierakstu par putasu ES un starptautiskajos ūdeņos I, II, III, IV, V, VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
24. |
Ierakstu par putasu VIIIc, IX un X zonā un ES ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
25. |
Ierakstu par putasu ES ūdeņos II, IVa, V zonā, VI zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VII zonā uz rietumiem no 12° W aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||
|
26. |
Ierakstu par zilo jūras līdaku ES un starptautiskajos ūdeņos VI, VII zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
27. |
Ierakstu par jūras līdaku ES un starptautiskajos ūdeņos VI, VII, VIII, IX, X, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
28. |
Ierakstu par jūras līdaku Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
29. |
Ierakstu par Norvēģijas omāru Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
30. |
Ierakstu par ziemeļu garneli IIIa zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
31. |
Ierakstu par ziemeļu garneli Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
32. |
Ierakstu par jūras zeltpleksti Skagerakā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
33. |
Ierakstu par jūras zeltpleksti Kategatā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
34. |
Ierakstu par jūras zeltpleksti ES ūdeņos IIa un IV zonā; tajā IIIa zonas daļā, kas neietilpst Skagerakā un Kategatā, aizstāj ar šādu ierakstu:
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
35. |
Ierakstu par saidu IIIa zonā un ES ūdeņos IIa, IIIb, IIIc, IIId un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
36. |
Ierakstu par saidu VI zonā, ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un ES un starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
37. |
Ierakstu par saidu Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||
|
38. |
Ierakstu par Grenlandes paltusu ES ūdeņos IIa un IV zonā un ES un starptautiskajos ūdeņos Vb un VI zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
39. |
Ierakstu par makreli IIIa zonā un ES ūdeņos IIa, IIIb, IIIc, IIId un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajās zonās nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
40. |
Ierakstu par makreli VI, VII, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā, ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa, XII un XIV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā drīkst nozvejot ne vairāk par šādiem daudzumiem un tikai no 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim.
|
|||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
41. |
Ierakstu par makreli VIIIc, IX un X zonā un ES ūdeņos CECAF 34.1.1. zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
Īpašs nosacījums Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
42. |
Ierakstu par parasto jūrasmēli ES ūdeņos II un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
43. |
Ierakstu par brētliņu IIIa zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
44. |
Ierakstu par brētliņu ES ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
45. |
Ierakstu par stavridām ES ūdeņos IVb, IVc un VIId zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
46. |
Ierakstu par stavridām ES ūdeņos IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId, VIIIe zonā, ES un starptautiskajos ūdeņos Vb zonā un starptautiskajos ūdeņos XII un XIV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
47. |
Ierakstu par Esmarka mencu IIIa zonā un ES ūdeņos IIa un IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
48. |
Ierakstu par Esmarka mencu Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
|
49. |
Ierakstu par rūpnieciskajām zivīm Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||
|
50. |
Ierakstu par apvienoto kvotu ES ūdeņos Vb, VI un VII zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||
|
51. |
Ierakstu par citām sugām Norvēģijas ūdeņos IV zonā aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
52. |
Ierakstu par citām sugām ES ūdeņos IIa, IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N aizstāj ar šādu ierakstu:
|
||||||||||||||||||||||||||||||
(1) Izņemot ūdeņus līdz sešu jūdžu attālumam no Apvienotās Karalistes bāzes līnijām pie Šetlandes, Fēras salas un Fūlas.
(2) Jāzvejo IV zonā.”
(3) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(4) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā.
(5) No tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja Vb, VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnu.
(6) Ieskaitot jūras līdakas. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 6 140 tonnu un brosmes nozvejai – 2 923 tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās drīkst zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.”
(7) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(8) Jāzvejo Skagerakā.”
(9) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks. Dalībvalstīm ir jāinformē Komisija, atsevišķi norādot IVa un IVb zonā nozvejotu siļķu izkrāvumus.
(10) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
(11) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.”
(12) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.”
(13) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.”
(14) To siļķu izkrāvumi, kas nozvejotas ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir 32 mm vai lielāks.
(15) Izņemot Blekvoteras krājumu: siļķu krājums Temzas estuāra jūras reģionā, zonā, ko ierobežo līnija, kas novilkta taisni uz dienvidiem no Lendgārdas raga (51° 56′ N, 1° 19,1′ E) līdz 51° 33′ N un no šā punkta taisni uz rietumiem līdz punktam Apvienotās Karalistes krastā.
(16) Līdz 50 % no šīs kvotas drīkst apgūt IVb zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (HER/*04B.).”
(17) Attiecas uz siļķu krājumu VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 00′ N un tajā VIa zonas daļā, kas atrodas uz austrumiem no 07° 00′ W un uz ziemeļiem no 55° 00′ N, izņemot Klaidu.
(18) Šo kvotu drīkst izmantot tikai VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.”
(19) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 1. punkta nosacījumiem.
(20) Papildus šai kvotai dalībvalstis var atļaut kuģiem, kas piedalās iniciatīvās par pilnībā dokumentētām zvejniecībām, iegūt papildu nozvejas, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
— |
kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa, |
|
— |
visas minētā kuģa gūtās mencu nozvejas, tostarp minimālo izkrāvumu izmēru nesasniegušu zivju nozveju, atskaita no kvotas, |
|
— |
papildu nozveja nepārsniedz 30 % no šādam kuģim piemērojamā parastā nozvejas limita vai nepārsniedz apjomu, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nodrošinās to, ka minētā mencu krājuma zvejas izraisītā mirstība nepalielināsies, |
|
— |
ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis, kas piedalās iniciatīvā, neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc minētajam kuģim piešķirto papildu nozvejas apjomu un aizliedz tam turpināt dalību attiecīgajā iniciatīvā.” |
(21) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 1. punkta nosacījumiem.
(22) Papildus šai kvotai dalībvalstis var atļaut kuģiem, kas piedalās iniciatīvās par pilnībā dokumentētām zvejniecībām, iegūt papildu nozvejas, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
— |
kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa, |
|
— |
visas minētā kuģa gūtās mencu nozvejas, ieskaitot minimālo izkrāvumu izmēru nesasniegušu zivju nozveju, atskaita no kvotas, |
|
— |
papildu nozveja nepārsniedz 30 % no šādam kuģim piemērojamā parastā nozvejas limita vai apjomu, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nodrošinās to, ka minētā mencu krājuma zvejas izraisītā mirstība nepalielināsies, |
|
— |
ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis, kas piedalās iniciatīvā, neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc minētajam kuģim piešķirto papildu nozvejas apjomu un aizliedz tam turpināt dalību attiecīgajā iniciatīvā. |
(23) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
(24) Pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.”
(25) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 2. punkta nosacījumiem.
(26) Papildus šai kvotai dalībvalstis var atļaut kuģiem, kas piedalās iniciatīvās par pilnībā dokumentētām zvejniecībām, iegūt papildu nozvejas, kas nepārsniedz 5 % no attiecīgajai dalībvalstij iedalītās kvotas, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:
|
— |
kuģis izmanto slēgta tīkla televīzijas (CCTV) kameras, kuras savienotas ar devēju sistēmu, kas reģistrē visas zvejas un apstrādes darbības uz kuģa, |
|
— |
visas minētā kuģa gūtās mencu nozvejas, ieskaitot minimālo izkrāvumu izmēru nesasniegušu zivju nozveju, atskaita no kvotas, |
|
— |
papildu nozveja nepārsniedz 30 % no šādam kuģim piemērojamā parastā nozvejas limita vai apjomu, kuru var pamatoti uzskatīt par tādu, kas nodrošinās to, ka minētā mencu krājuma zvejas izraisītā mirstība nepalielināsies, |
|
— |
ja dalībvalsts konstatē, ka kuģis, kas piedalās iniciatīvā, neatbilst iepriekš minētajiem nosacījumiem, dalībvalsts atsauc minētajam kuģim piešķirto papildu nozvejas apjomu un aizliedz tam turpināt dalību attiecīgajā iniciatīvā.” |
(27) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 264 tonnu apmērā.”
(28) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 746 tonnu apmērā.
(29) Mencas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.”
(30) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 773 tonnu apmērā.”
(31) Šī kvota izmantojama saskaņā ar šā pielikuma papildinājuma 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.
(32) Neskaitot rūpniecisko piezveju, kas novērtēta 1 063 tonnu apmērā.
(33) Drīkst zvejot ES ūdeņos. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.
(34) Mencas, pikšas un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.”
(35) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomiskajā zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM1).
(36) Drīkst zvejot Fēru salu ūdeņos, nepārsniedzot kopējo piekļuves apjomu, t. i., 14 000 tonnu, kas pieejami ES (WHB/*05B-F).
(37) Jāzvejo ES ūdeņos II, IVa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIb zonā un VII zonā uz rietumiem no 12° W (WHB/*8CX34). Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt 40 000 tonnu.
(38) No tās līdz 500 tonnām drīkst būt argentīnas (Argentina spp.).
(39) Putasu nozveja drīkst ietvert argentīnu (Argentina spp.) nenovēršamu nozveju.
(40) Jāzvejo ES ūdeņos II, IVa, V zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIb zonā un VII zonā uz rietumiem no 12° W. Nozveja IVa zonā nedrīkst pārsniegt 2 250 tonnu.”
(41) No tās līdz 68 % drīkst nozvejot Norvēģijas ekonomiskajā zonā vai zvejas zonā ap Jana Majena salu (WHB/*NZJM2).
(42) Drīkst zvejot Fēru salu ūdeņos, nepārsniedzot kopējo piekļuves apjomu, t. i., 14 000 tonnu, kas pieejami ES (WHB/*05B-F).”
(43) Jāatskaita no Norvēģijas nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(44) Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt 21 753 tonnas, t. i., 25 % no Norvēģijas piekļuves limita.
(45) Jāatskaita no Fēru salu nozvejas limitiem, kas noteikti saskaņā ar Piekrastes valstu nolīgumu.
(46) Drīkst zvejot arī VIb zonā. Nozveja IV zonā nedrīkst pārsniegt 3 500 tonnu.”
(47) Vienīgi piezvejai. Šo kvotu nav atļauts apgūt specializētajā zvejā.
(48) Jāzvejo ES ūdeņos IIa, IV, Vb, VI un VII zonā.
(49) Strupdeguna garastes un matastes piezveja jāatskaita no šīs kvotas. Jāzvejo ES ūdeņos VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N un VIb zonā.”
(50) No tās Vb, VI un VII zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 25 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI un VII zonā nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnu.
(51) Ieskaitot brosmes. Norvēģijai iedalītās kvotas jūras līdakas nozvejai ir 6 140 tonnu un brosmes nozvejai – 2 923 tonnas; tās ir savstarpēji aizstājamas līdz 2 000 tonnām, un tās drīkst zvejot tikai ar āķu jedām Vb, VI un VII zonā.
(52) Ieskaitot brosmes. Jāzvejo VIb un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.
(53) No tās VIa un VIb zonā vienam kuģim jebkurā laikā ir atļauta citu sugu nejauša nozveja 20 % apmērā. Tomēr pirmajās 24 stundās pēc zvejas sākuma konkrētā zvejas vietā šo procentuālo daļu drīkst pārsniegt. Kopējā citu sugu nejauša nozveja VI zonā nedrīkst pārsniegt 75 tonnas.”
(54) Mencas, pikšas, pollaka, merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.”
(55) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā un IIIa zonā. Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas.”
(56) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga piezveju atskaita no šo sugu kvotas.”
(57) No tās 350 tonnu ir iedalīts Norvēģijai, un tās jāzvejo ES ūdeņos IIa un VI zonā. Šo daudzumu VI zonā drīkst zvejot tikai ar āķu jedām.”
(58) Saskaņā ar Zivsaimniecības ministru padomes 2009. gada 14. un 15. decembra sanāksmē pieņemto Padomes un Komisijas paziņojumu par zveju Norvēģijas ūdeņos papildus šai kvotai šā KPN apgabala ES ūdeņos drīkst nozvejot 7 234 tonnas, kas atbilst šīs sugas 2009. gadam iedalītās kvotas neizmantotajam apjomam zvejai Norvēģijas ūdeņos IV zonā.
(59) Ieskaitot 242 tonnas, kas jāzvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-).
(60) Zvejojot Norvēģijas ūdeņos, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveju atskaita no šo sugu kvotas.
(61) Drīkst zvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā.
(62) Jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu 39 054 tonnu apmērā. Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā, izņemot 3 000 tonnu, ko drīkst iegūt IIIa zonā.
(63) Drīkst zvejot IIa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, IVa, VIId, VIIe, VIIf un VIIh zonā.
(64) Drīkst zvejot VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIIe, VIIf un VIIh zonā. No 1. janvāra līdz 15. februārim un no 1. septembra līdz 31. decembrim drīkst zvejot arī ES ūdeņos IVa zonā uz ziemeļiem no 59° N.
(65) Daudzumus, kas paredzēti apmaiņai ar citām dalībvalstīm, drīkst iegūt VIIIa, VIIIb un VIIId zonā (MAC/*8ABD.). Tomēr daudzumi, ko apmaiņai nodevusi Spānija, Portugāle vai Francija un kas jāzvejo VIIIa, VIIIb un VIIId zonā, nedrīkst pārsniegt 25 % no nododošās dalībvalsts kvotas.
(66) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā.”
(67) Ieskaitot tūbītes.
(68) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā.
(69) Drīkst zvejot IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N. Putasu piezveju atskaita no putasu kvotas, kas noteikta VIa, VIb un VII zonai.
(70) 1 832 tonnas var nozvejot kā siļķes, izmantojot zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm. Ja siļķes kvota 1 832 tonnu apmērā ir pilnībā apgūta, aizliedz jebkādu zveju ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm.
(71) Pagaidu KPN. Galīgo KPN noteiks, ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus 2010. gada pirmajā pusē.”
(72) Līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūti VIId rajonā, drīkst uzskatīt par nozvejotiem saskaņā ar šādu zonu kvotu: ES ūdeņi IIa, IVa, VI, VIIa–c, VIIe–k, VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā; ES un starptautiskie ūdeņi Vb zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*2A-14).
(73) Drīkst zvejot tikai ES ūdeņos IV zonā.”
(74) Līdz 5 % no šīs kvotas, kas apgūti ES ūdeņos IIa vai IVa rajonā līdz 30. jūnijam, drīkst uzskatīt par nozvejotiem saskaņā kvotu, kas attiecas uz ES ūdeņiem IVb, IVc un VIId zonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*4BC7D).
(75) Līdz 5 % no šīs kvotas drīkst apgūt VIId rajonā. Tomēr par šā īpašā nosacījuma izmantošanu iepriekš jāpaziņo Komisijai (JAX/*07D.).
(76) Drīkst zvejot IVa zonā, VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N, VIIe, VIIf un VIIh zonā.”
(77) Kvotu drīkst izmantot tikai ES ūdeņos IIa, IIIa un IV zonā.
(78) Šo kvotu drīkst izmantot tikai IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.”
(79) Ieskaitot stavridu nenovēršamo piezveju.”
(80) Mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotas.
(81) No tās stavridas ne vairāk par 400 tonnām.”
(82) Nozvejotas tikai ar āķu jedām, arī makrūrzivis, Mora moro un lielās diegspuru vēdzeles.”
(83) Kvota, ko Norvēģija iedalījusi Zviedrijai “citām sugām” parastajā apmērā.
(84) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.”
(85) Tikai IIa un IV zonā.
(86) Tostarp zveja, kas nav īpaši minēta, attiecīgajā gadījumā pēc apspriešanās var paredzēt izņēmumus.
(87) Tikai “balto zivju” piezvejai IV un VIa zonā uz ziemeļiem no 56° 30′ N.”
II PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 53/2010 IB pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“IB PIELIKUMS
ZIEMEĻAUSTRUMU ATLANTIJA UN GRENLANDE
ICES I, II, V, XII, XIV zona un Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā
|
Suga: |
Karaliskie krabji Chionoecetes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (PCR/N01GRN) |
||
|
Īrija |
62 |
|
|
|
|
|
Spānija |
437 |
|
|
|
|
|
ES |
500 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
Suga: |
Siļķe Clupea harengus |
Zona: |
ES un starptautiskie ūdeņi I un II zonā (HER/1/2.) |
||
|
Beļģija |
34 |
|
|
||
|
Dānija |
33 079 |
|
|
||
|
Vācija |
5 793 |
|
|
||
|
Spānija |
109 |
|
|
||
|
Francija |
1 427 |
|
|
||
|
Īrija |
8 563 |
|
|
||
|
Nīderlande |
11 838 |
|
|
||
|
Polija |
1 674 |
|
|
||
|
Portugāle |
109 |
|
|
||
|
Somija |
512 |
|
|
||
|
Zviedrija |
12 257 |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
21 148 |
|
|
||
|
ES |
96 543 |
|
|
||
|
Norvēģija |
86 889 |
|
|
||
|
KPN |
1 483 000 |
|
|
||
Īpašs nosacījums
Ievērojot iepriekšminēto kvotu limitus, turpmāk norādītajā zonā nedrīkst nozvejot vairāk par šādiem daudzumiem:
|
|
Norvēģijas ūdeņi uz ziemeļiem no 62° N un zvejas zona ap Jana Majena salu (HER/*2AJMN) |
|
|
Beļģija |
30 |
|
|
Dānija |
29 771 |
|
|
Vācija |
5 214 |
|
|
Spānija |
98 |
|
|
Francija |
1 284 |
|
|
Īrija |
7 707 |
|
|
Nīderlande |
10 654 |
|
|
Polija |
1 507 |
|
|
Portugāle |
98 |
|
|
Somija |
461 |
|
|
Zviedrija |
11 032 |
|
|
Apvienotā Karaliste |
19 033 |
|
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (COD/1N2AB.) |
||
|
Vācija |
2 423 |
|
|
|
|
|
Grieķija |
300 |
|
|
|
|
|
Spānija |
2 702 |
|
|
|
|
|
Īrija |
300 |
|
|
|
|
|
Francija |
2 224 |
|
|
|
|
|
Portugāle |
2 702 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
9 398 |
|
|
|
|
|
ES |
20 050 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā; Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (COD/N01514) |
||
|
Vācija |
1 636 |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
364 |
|
|
||
|
ES |
2 500 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Menca Gadus morhua |
Zona: |
I un IIb (COD/1/2B.) |
||
|
Vācija |
3 928 |
|
|
|
|
|
Spānija |
10 155 |
|
|
|
|
|
Francija |
1 676 |
|
|
|
|
|
Polija |
1 838 |
|
|
|
|
|
Portugāle |
2 144 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
2 515 |
|
|
|
|
|
Visas dalībvalstis |
100 |
|
|
||
|
ES |
22 356 |
|
|
||
|
KPN |
593 000 |
|
|
||
|
Suga: |
Menca un pikša Gadus morhua un Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (C/H/05B-F.) |
||
|
Vācija |
10 |
|
|
|
|
|
Francija |
60 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
430 |
|
|
|
|
|
ES |
500 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (HAL/514GRN) |
||
|
Portugāle |
1 000 |
|
|
||
|
ES |
1 075 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
Suga: |
Atlantijas paltuss Hippoglossus hippoglossus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (HAL/N01GRN) |
||
|
ES |
75 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
IIb (CAP/02B.) |
||
|
ES |
0 |
|
|
|
|
|
KPN |
0 |
|
|
|
|
|
Suga: |
Moiva Mallotus villosus |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (CAP/514GRN) |
||
|
Visas dalībvalstis |
0 |
|
|
|
|
|
ES |
0 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
Suga: |
Pikša Melanogrammus aeglefinus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (HAD/1N2AB.) |
||
|
Vācija |
439 |
|
|
|
|
|
Francija |
264 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 347 |
|
|
|
|
|
ES |
2 050 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Putasu Micromesistius poutassou |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi (WHB/2A4AXF) |
||
|
Dānija |
1 188 |
|
|
|
|
|
Vācija |
81 |
|
|
|
|
|
Francija |
130 |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
113 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
1 188 |
|
|
|
|
|
ES |
2 700 |
|
|
|
|
|
KPN |
540 000 |
|
|||
|
Suga: |
Jūras līdaka un zilā jūras līdaka Molva molva un Molva dypterygia |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (B/L/05B-F.) |
||
|
Vācija |
791 |
|
|
|
|
|
Francija |
1 755 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
154 |
|
|
|
|
|
ES |
2 700 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (PRA/514GRN) |
||
|
Dānija |
1 282 |
|
|
|
|
|
Francija |
1 282 |
|
|
|
|
|
ES |
7 000 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Ziemeļu garnele Pandalus borealis |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (PRA/N01GRN) |
||
|
Dānija |
2 000 |
|
|
|
|
|
Francija |
2 000 |
|
|
|
|
|
ES |
4 000 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (POK/1N2AB.) |
||
|
Vācija |
2 400 |
|
|
|
|
|
Francija |
386 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
214 |
|
|
|
|
|
ES |
3 000 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (POK/1/2INT) |
||
|
ES |
0 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
Suga: |
Saida Pollachius virens |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (POK/05B-F.) |
||
|
Beļģija |
49 |
|
|
|
|
|
Vācija |
301 |
|
|
|
|
|
Francija |
1 463 |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
49 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
563 |
|
|
|
|
|
ES |
2 425 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (GHL/1N2AB.) |
||
|
Vācija |
25 |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
25 |
|
|
||
|
ES |
50 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (GHL/1/2INT) |
||
|
ES |
0 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (GHL/514GRN) |
||
|
Vācija |
6 271 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
330 |
|
|
|
|
|
ES |
7 500 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Grenlandes paltuss Reinhardtius hippoglossoides |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (GHL/N01GRN) |
||
|
Vācija |
1 850 |
|
|
|
|
|
ES |
2 800 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi IIa zonā (MAC/02A-N.) |
||
|
Dānija |
11 626 |
|
|
||
|
ES |
11 626 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Makrele Scomber scombrus |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (MAC/05B-F.) |
||
|
Dānija |
3 765 |
|
|
||
|
ES |
3 765 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
ES un starptautiskie ūdeņi V zonā; starptautiskie ūdeņi XII un XIV zonā (RED/51214.) |
||
|
Igaunija |
210 |
|
|
|
|
|
Vācija |
4 266 |
|
|
|
|
|
Spānija |
749 |
|
|
|
|
|
Francija |
398 |
|
|
|
|
|
Īrija |
1 |
|
|
|
|
|
Latvija |
76 |
|
|
|
|
|
Nīderlande |
2 |
|
|
|
|
|
Polija |
384 |
|
|
|
|
|
Portugāle |
896 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
10 |
|
|
|
|
|
ES |
6 992 |
|
|
||
|
KPN |
46 000 |
|
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (RED/1N2AB.) |
||
|
Vācija |
766 |
|
|
||
|
Spānija |
95 |
|
|
||
|
Francija |
84 |
|
|
||
|
Portugāle |
405 |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
150 |
|
|
||
|
ES |
1 500 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Starptautiskie ūdeņi I un II zonā (RED/1/2INT) |
||
|
ES |
Nepiemēro |
|
|
||
|
KPN |
8 600 |
|
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi V un XIV zonā (RED/514GRN) |
||
|
Vācija |
6 041 |
|
|
||
|
Francija |
30 |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
42 |
|
|
||
|
ES |
8 000 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Īslandes ūdeņi Va zonā (RED/05A-IS) |
||
|
Beļģija |
0 |
|
|
||
|
Vācija |
0 |
|
|
||
|
Francija |
0 |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
0 |
|
|
||
|
ES |
0 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Sarkanasari Sebastes spp. |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (RED/05B-F.) |
||
|
Beļģija |
11 |
|
|
|
|
|
Vācija |
1 473 |
|
|
|
|
|
Francija |
99 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
17 |
|
|
|
|
|
ES |
1 600 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Piezveja |
Zona: |
Grenlandes ūdeņi NAFO 0. un 1. zonā (XBC/N01GRN) |
||
|
ES |
2 300 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
|
|
|
Suga: |
Citas sugas (32) |
Zona: |
Norvēģijas ūdeņi I un II zonā (OTH/1N2AB.) |
||
|
Vācija |
117 |
|
|
||
|
Francija |
47 |
|
|
||
|
Apvienotā Karaliste |
186 |
|
|
||
|
ES |
350 |
|
|
||
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Citas sugas (33) |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (OTH/05B-F.) |
||
|
Vācija |
305 |
|
|
|
|
|
Francija |
275 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
180 |
|
|
|
|
|
ES |
760 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
|
Suga: |
Plekstveidīgās zivis |
Zona: |
Fēru salu ūdeņi Vb zonā (FLX/05B-F.) |
||
|
Vācija |
54 |
|
|
|
|
|
Francija |
42 |
|
|
|
|
|
Apvienotā Karaliste |
204 |
|
|
|
|
|
ES |
300 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
(1) Ziņojot Eiropas Komisijai par nozveju, ziņo arī par daudzumiem, kas nozvejoti katrā no šīm zonām: NEAFC pārvaldības apgabalā, ES ūdeņos, Fēru salu ūdeņos, Norvēģijas ūdeņos, zvejas zonā ap Jana Majena salu, zvejas aizsardzības zonā ap Svalbāru.
(2) Saskaņā ar šo kvotu gūtā nozveja jāatskaita no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šo kvotu drīkst izmantot ES ūdeņos uz ziemeļiem no 62° N.
(3) Kad visu dalībvalstu nozvejas kopapjoms ir sasniedzis 86 889 tonnas, turpmāka zveja ir aizliegta.
(4) Jāzvejo uz dienvidiem no 61° N Rietumgrenlandē un uz dienvidiem no 62° N Austrumgrenlandē.
(5) Uz kuģiem jābūt zinātniskajam novērotājam.
(6) No tās 500 tonnu ir iedalīts Norvēģijai. Drīkst zvejot tikai uz dienvidiem no 62° N XIV un Va zonā un uz dienvidiem no 61° N NAFO 1. zonā.
(7) Izņemot Vāciju, Spāniju, Franciju, Poliju, Portugāli un Apvienoto Karalisti.
(8) Savienībai pieejamās mencas krājumu daļas iedalīšana Špicbergenā un Lāču salā neskar tiesības un saistības, kas izriet no 1920. gada Parīzes līguma.
(9) Jāzvejo ne vairāk kā sešiem ES kuģiem, kas ar grunts āķu jedām zvejo Atlantijas paltusu. Saistītu sugu nozveja jāatskaita no šīs kvotas.
(10) No tās Norvēģijai iedalītas 75 tonnas tikai zvejai ar āķu jedām.
(11) No tās Norvēģijai iedalītas 75 tonnas zvejai ar āķu jedām.
(12) KPN, par ko vienojušās ES, Fēru salas, Norvēģija un Īslande.
(13) Strupdeguna garastes un matastes piezveja ne vairāk kā 952 tonnu apmērā jāatskaita no šīs kvotas.
(14) No tās 3 100 tonnu ir iedalīts Norvēģijai un 1 335 tonnas – Fēru salām.
(15) Tikai kā piezveja.
(16) No tās 824 tonnas ir iedalītas Norvēģijai un 75 tonnas – Fēru salām.
(17) No tās 800 tonnu ir iedalīts Norvēģijai un 150 tonnu – Fēru salām. Jāzvejo tikai NAFO 1. zonā.
(18) Drīkst zvejot arī IVa zonā un starptautiskajos ūdeņos IIa zonā (MAC/*04A2A).
(19) Drīkst zvejot ES ūdeņos IVa zonā (MAC/*04A.).
(20) Ne vairāk kā 70 % no šīs kvotas drīkst apgūt apgabalā, ko ierobežo turpmāk norādītās koordinātas, un ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas minētajā apgabalā drīkst apgūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 10. maijam (RED/*5X14.).
|
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
1 |
64° 45′ |
28° 30′ |
|
2 |
62° 50′ |
25° 45′ |
|
3 |
61° 55′ |
26° 45′ |
|
4 |
61° 00′ |
26° 30′ |
|
5 |
59° 00′ |
30° 00′ |
|
6 |
59° 00′ |
34° 00′ |
|
7 |
61° 30′ |
34° 00′ |
|
8 |
62° 50′ |
36° 00′ |
|
9 |
64° 45′ |
28° 30′ |
(21) Tikai kā piezveja.
(22) Zveju veic tikai laikposmā no 2010. gada 15. augusta līdz 30. novembrim. Zveju pārtrauc, kad NEAFC Līgumslēdzējas puses ir pilnībā apguvušas KPN. Komisija informē dalībvalstis par dienu, kad NEAFC sekretariāts ir paziņojis NEAFC Līgumslēdzējām pusēm, ka KPN ir pilnībā apgūta. No minētās dienas dalībvalstis aizliedz sarkanasaru specializēto zveju kuģiem, kas kuģo ar to karogu.
(23) Kuģu gūtā sarkanasaru piezveja citu sugu zvejā nedrīkst pārsniegt 1 % no kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.
(24) Drīkst zvejot tikai ar pelaģisko trali austrumos vai rietumos. Kvotu drīkst izmantot NEAFC pārvaldības apgabalā ar nosacījumu, ka tiek ievēroti Grenlandes noteikumi par nozveju paziņošanu (RED/*51214).
(25) No tās 1 500 tonnu ir iedalīts Norvēģijai un 385 tonnas – Fēru salām.
(26) Ne vairāk kā 70 % no šīs kvotas drīkst apgūt apgabalā, ko ierobežo turpmāk norādītās koordinātas, un ne vairāk kā 15 % no šīs kvotas minētajā apgabalā drīkst apgūt laikposmā no 1. aprīļa līdz 10. maijam (RED/*5-14.)
|
Punkts Nr. |
Ziemeļu platums |
Rietumu garums |
|
1 |
64° 45′ |
28° 30′ |
|
2 |
62° 50′ |
25° 45′ |
|
3 |
61° 55′ |
26° 45′ |
|
4 |
61° 00′ |
26° 30′ |
|
5 |
59° 00′ |
30° 00′ |
|
6 |
59° 00′ |
34° 00′ |
|
7 |
61° 30′ |
34° 00′ |
|
8 |
62° 50′ |
36° 00′ |
|
9 |
64° 45′ |
28° 30′ |
(27) Tostarp nenovēršamā piezveja (mencas piezveja nav atļauta).
(28) Jāzvejo no jūlija līdz decembrim.
(29) Provizoriska kvota, kas noteikta uz laiku, līdz būs pabeigtas apspriešanās zvejniecības jautājumos ar Īslandi par 2010. gadu.
(30) Piezveja ir visu to sugu zivju nozveja, kas nav zvejas atļaujā norādītās kuģa mērķsugas. Drīkst zvejot austrumos vai rietumos.
(31) No tās 120 tonnu strupdeguna garastes zvejai ir iedalīts Norvēģijai. Jāzvejo tikai V, XIV zonā un NAFO 1. zonā.
(32) Tikai kā piezveja.
(33) Izņemot zivju sugas, kam nav komerciālas vērtības.
III PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 53/2010 IH pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“IH PIELIKUMS
WCPFC apgabals
|
Suga: |
Zobenzivs Xiphias gladius |
Zona: |
WCPFC apgabala daļa, kas atrodas uz dienvidiem no 20° S (F7120S) |
||
|
ES |
3 170,36 |
|
|
|
|
|
KPN |
Nepiemēro |
|
|
||
IV PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 53/2010 III pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:
“III PIELIKUMS
Zvejas atļauju kvantitatīvie limiti ES kuģiem, kas zvejo trešo valstu ūdeņos
|
Zvejas apgabals |
Zvejniecība |
Zvejas atļauju skaits |
Zvejas atļauju sadalījums starp dalībvalstīm |
Maksimālais apgabalā jebkurā laikā esošais kuģu skaits |
|
Norvēģijas ūdeņi un zvejas zona ap Jana Majena salu (6) |
Siļķes, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
93 |
DK: 32, DE: 6, FR: 1, IE: 9, NL: 11, PL: 1, SV: 12, UK: 21 |
69 |
|
Bentiskās sugas, uz ziemeļiem no 62° 00′ N |
80 |
DE: 16, IE: 1, ES: 20, FR: 18, PT: 9, UK: 14 |
50 |
|
|
Makreles, uz dienvidiem no 62° 00′ N, zveja ar riņķvadu |
31 |
DK: 26 (1), DE: 4 (1), FR: 2 (1), IE: 40 (1), NL: 11 (1), SE: 9 (1), UK: 36 (1) |
Nepiemēro |
|
|
Makreles, uz dienvidiem no 62° 00′ N, zveja ar trali |
97 |
Nepiemēro |
||
|
Makreles, uz ziemeļiem no 62° 00′ N, zveja ar riņķvadu |
11 (2) |
DK: 11 |
Nepiemēro |
|
|
Rūpnieciskās zvejas sugas, uz dienvidiem no 62° 00′ N |
480 |
DK: 450, UK: 30 |
150 |
|
|
Fēru salu ūdeņi (7) |
Visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām |
26 |
BE: 0, DE: 4, FR: 4, UK: 18 |
13 |
|
Specializētā mencu un pikšu zveja ar zvejas rīkiem, kuru linuma acs minimālais izmērs ir 135 mm, atļauta tikai apgabalā uz dienvidiem no 62° 28′ N un uz austrumiem no 6° 30′ W |
8 (3) |
|
4 |
|
|
|
Zveja ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijas. No 1. marta līdz 31. maijam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim attiecīgie kuģi drīkst zvejot apgabalā starp 61° 20′ N un 62° 00′ N un starp 12. un 21. jūdzi no bāzes līnijām. |
70 |
BE: 0, DE: 10, FR: 40, UK: 20 |
26 |
|
Zilo jūras līdaku zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 100 mm, apgabalā uz dienvidiem no 61° 30′ N un uz rietumiem no 9° 00′ W, apgabalā starp 7° 00′ W un 9° 00′ W uz dienvidiem no 60° 30′ N un apgabalā uz dienvidrietumiem no līnijas, kas savieno 60° 30′ N, 7° 00′ W un 60° 00′ W, 6° 00′ W |
70 |
20 (5) |
||
|
|
Specializētā saidu zveja ar trali, minimālais linuma acs izmērs 120 mm, ar iespēju izmantot ap āmi apliktas aizžņaugstropes |
70 |
|
22 (5) |
|
Putasu zveja. Zvejas atļauju kopējo skaitu var palielināt par četriem kuģiem, lai veidotu kuģu pārus, ja Fēru salu iestādes ievieš īpašus piekļuves noteikumus apgabalā, ko sauc par “putasu zvejas galveno apgabalu”. |
36 |
DE: 3, DK: 19, FR: 2, NL: 5, UK: 5 |
20 |
|
|
Zveja ar āķu rindām |
10 |
UK: 10 |
6 |
|
|
Makreļu zveja |
12 |
DK: 12 |
12 |
|
|
Siļķu zveja uz ziemeļiem no 61° N |
21 |
DK: 7, DE: 1, IE: 2, FR: 0, NL: 3, SV: 3, UK: 5 |
21 |
(1) Šis sadalījums ir spēkā zvejai ar riņķvadu un trali.
(2) Jāizvēlas no 11 zvejas atļaujām makreļu zvejai ar riņķvadu uz dienvidiem no 62° 00′ N.
(3) Atbilstīgi 1999. gada Vienošanās protokolam skaitliskie rādītāji specializētajai mencu un pikšu zvejai ir iekļauti skaitliskajos rādītājos zvejniecībai “visu veidu zveja ar trali, kuru zonā starp 12. un 21. jūdzi no Fēru salu bāzes līnijām veic kuģi, kas nav garāki par 180 pēdām”.
(4) Šie skaitļi attiecas uz apgabalā jebkurā laikā esošo kuģu maksimālo skaitu.
(5) Šie skaitļi ir iekļauti skaitļos, kas attiecas uz “zveju ar trali lielākā attālumā nekā 21 jūdze no Fēru salu bāzes līnijām”.
(6) Zvejas atļaujas zvejas darbībām šajos ūdeņos var piešķirt tikai no datuma, kad ar Norvēģiju noslēdz divpusēju zvejas vienošanos par 2010. gadu.
(7) Zvejas atļaujas zvejas darbībām šajos ūdeņos var piešķirt tikai no datuma, kad ar Fēru salām noslēdz divpusēju zvejas vienošanos par 2010. gadu.”