3.3.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 175/2010

(2010. gada 2. marts),

ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz pasākumiem, lai kontrolētu Crassostrea gigas sugas austeru paaugstinātu mirstību saistībā ar austeru herpesvīrusa 1 μvar (OsHV-1 μvar) konstatēšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 24. oktobra Direktīvu 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli (1), un jo īpaši tās 41. panta 3. punktu un 61. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvā 2006/88/EK noteiktas dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanai tirgū. Tajā noteikti arī minimālie profilaktiskie pasākumi, kas jāpiemēro, ja ir aizdomas par ūdensdzīvnieku saslimšanu ar konkrētām slimībām, vai šādu slimību uzliesmojumu gadījumā.

(2)

Minētās direktīvas 41. pantā noteikts, ka dalībvalstīm jāveic atbilstīgi pasākumi, lai kontrolētu stāvokli jaunu slimību gadījumos un novērstu šādas slimības izplatīšanos. Jaunas slimības gadījumā attiecīgajai dalībvalstij nekavējoties jāinformē Komisija, dalībvalstis un EBTA dalībvalstis, ja konstatētie fakti ir epidemioloģiski nozīmīgi citai dalībvalstij.

(3)

Vairākās zonās Francijā un Īrijā 2008. gada pavasara beigās un vasarā konstatēja Crassostrea gigas sugas austeru (“Crassostrea gigas austeres”) paaugstinātu mirstību. To skaidroja ar vairākiem nelabvēlīgiem vides faktoriem kombinācijā ar Vibrio ģints baktēriju klātbūtni un austeru herpesvīrusa 1 (OsHV-1) klātbūtni, ieskaitot jaunu minētā vīrusa genotipu OsHV-1 μvar, kas nesen identificēts.

(4)	Francijas iestādes informēja Komisiju, dalībvalstis un EBTA dalībvalstis par šo stāvokli un par pasākumiem, kas veikti 2008. gada augustā, un par šo jautājumu 2008. gada septembrī informēja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju.

(5)

2009. gada pavasarī Francijā, Īrijā un Normandijas salās atkal konstatēja paaugstinātu mirstību, kas bija saistīta ar iepriekš minēto faktoru kombināciju. Lai gan mirstības cēloņi vēl joprojām ir neskaidri, Īrijā un Apvienotajā Karalistē 2009. gadā veiktie izmeklējumi liecina, ka OsHV-1 μvar vīruss būtiski ietekmē mirstību.

(6)	Minēto dalībvalstu un Normandijas salu iestādes informēja Komisiju par šo stāvokli un par veiktajiem pasākumiem, un par šo jautājumu vairākas reizes informēja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgo komiteju.

(7)	Ierobežošanas pasākumi, ko veica minēto dalībvalstu un Normandijas salu kompetentās iestādes, lai kontrolētu stāvokli saistībā ar jauno slimību, galvenokārt bija balstīti uz to, lai ierobežotu Crassostrea gigas austeru pārvietošanu ārpus zonām, kurās konstatēta paaugstināta mirstība.

(8)

Ņemot vērā to, ka 2009. gadā konstatēja jaunās slimības atkārtotus gadījumus un ka tie var atkārtoties, kā arī turpmākas izplatīšanās risku 2010. gada pavasarī un vasarā, un pamatojoties uz gūto pieredzi, ir lietderīgi un ir nepieciešams paplašināt pasākumus, ko jau ir veikušas skartās dalībvalstis.

(9)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus Direktīvas 2006/88/EK prasību īstenošanai attiecībā uz jaunām slimībām un lai nodrošinātu to, ka veiktie pasākumi nodrošinātu pietiekoši iedarbīgu aizsardzību pret turpmāku izplatīšanos, vienlaikus nenosakot nevajadzīgus ierobežojumus Crassostrea gigas austeru pārvietošanai, ir nepieciešams koordinēt šos pasākumus attiecībā uz šo jaunās slimības stāvokli Eiropas Savienības mērogā.

(10)	Pēc tam, kad kompetentās iestādes ir informētas par to, ka ir konstatēta Crassostrea gigas austeru paaugstināta mirstība, jāņem paraugi un jāveic testi, lai konstatētu vai izslēgtu OsHV-1 μvar klātbūtni.

(11)

Kad ir apstiprināta vīrusa genotipa OsHV-1 μvar klātbūtne, dalībvalstīm jāīsteno slimības kontroles pasākumi, ieskaitot robežzonas izveidi. Nosakot robežzonu, jāņem vērā konkrēti faktori, kas minēti šajā regulā. Minētie slimības kontroles pasākumi jāīsteno līdz dienai, kad pārbaudēs apstiprina, ka paaugstināta mirstība ir apturēta.

(12)

Jāierobežo Crassostrea gigas austeru pārvietošana ārpus robežzonas, lai mazinātu slimības izplatīšanās risku. Tomēr jānosaka dažas atkāpes gadījumos, kad slimības izplatīšanās risks nav liels. Šīs atkāpes attiecas uz tādu konkrētu Crassostrea gigas austeru pārvietošanu, kuras paredzētas nosūtīšanai uz audzēšanas zonām vai izklāšanas zonām citā robežzonā vai kuras ir paredzētas lietošanai pārtikā. Lai nodrošinātu tādu Crassostrea gigas austeru sūtījumu izsekojamību, kuri ir paredzēti nosūtīšanai uz audzēšanas zonām vai izklāšanas zonām, tiem jāpievieno dzīvnieku veselības sertifikāts. Aizpildot sertifikātu, jāņem vērā skaidrojošās piezīmes, kas minētas V pielikumā Komisijas 2008. gada 12. decembra Regulai (EK) Nr. 1251/2008, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz nosacījumiem un sertifikācijas prasībām par akvakultūras dzīvnieku un to produktu laišanu tirgū un importu Kopienā un nosaka pārnēsātājsugu sarakstu (2).

(13)

Lai iegūtu vairāk informācijas par šīs jaunās slimības stāvokli Savienībā un it īpaši dalībvalstīs un iecirkņos, kas vēl nav šīs slimības skarti, un lai nodrošinātu OsHV-1 μvar agrīnu konstatēšanu, dalībvalstis var vēlēties izveidot programmas, kuru mērķis būtu paraugu ņemšana un testu veikšana OsHV-1 μvar agrīnai konstatēšanai. Uz Crassostrea gigas austerēm, kas ir no zonām, kurās 2009. gadā īstenoti ierobežošanas pasākumi saskaņā ar attiecīgajā valstī noteiktajiem pasākumiem vai 2010. gadā – saskaņā ar šo regulu, jāattiecina papildu dzīvnieku veselības prasības, ja šīs austeres ievestas audzēšanai vai izklāšanai dalībvalstīs vai iecirkņos, uz kuriem attiecas šāda programma, ja vien minētajā dalībvalstī vai iecirknī nav konstatēts OsHV-1 μvar.

(14)	Lai nodrošinātu to, ka dažādās dalībvalstīs dati, kas apkopoti saistībā ar programmām, kuras paredz paraugu ņemšanu un testu veikšanu OsHV-1 μvar agrīnai konstatēšanai, būtu salīdzināmi, jānosaka konkrētas prasības par šādu programmu saturu.

(15)

Tas, ka ir ātri ir pieejama precīza informācija par stāvokli saistībā ar OsHV-1 μvar konstatēšanu dalībvalstīs, ir svarīgi, lai efektīvi kontrolētu stāvokli jaunās slimības gadījumos. Tāpēc dalībvalstīm bez liekas kavēšanās jāinformē Komisija un pārējās dalībvalstis par pirmo apstiprināto OsHV-1 μvar vīrusa klātbūtnes gadījumu savas valsts teritorijā 2010. gadā.

(16)	Turklāt jāizmanto informācijas lapas internetā, kas izveidotas saskaņā ar 10. pantu Komisijas 2008. gada 31. oktobra Lēmumā 2009/177/EK, ar ko ievieš Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz uzraudzības un izskaušanas programmām un slimības neskartu dalībvalstu, zonu un iecirkņu statusu (3).

(17)

Lai nodrošinātu pārredzamību un to, ka ir ātri pieejama svarīga informācija par jaunās slimības stāvokli, dalībvalstīm jāsniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informācija par robežzonām, zonām, kurās iepriekš piemēroti ierobežošanas pasākumi, bet kurās ir pierādīts, ka šajās zonās vairs nav OsHV-1 μvar, un kurās ir izveidotas programmas OsHV-1 μvar agrīnai konstatēšanai.

(18)	Saistībā ar jaunās slimības stāvokli ir daudz neskaidrību, tādēļ šajā regulā noteiktie pasākumi jāpiemēro līdz 2010. gada beigām.

(19)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Definīcija

Šajā regulā OsHV-1 μvar nozīmē austeru herpesvīrusa 1 (OsHV-1) genotipu, kas definēts, pamatojoties uz daļējas sekvences datiem, kas uzrāda sistemātisku 12 bāzu pāru delēciju genoma ORF 4, salīdzinot ar OsHV-1 (GenBank # AY509253).

2. pants

Paraugu ņemšana, testēšana un robežzonu izveide

1. Ja konstatē Crassostrea gigas sugas austeru (“Crassostrea gigas austeres”) paaugstinātu mirstību, kompetentā iestāde:

a)	ņem paraugus saskaņā ar I pielikuma A daļu;

b)	veic testu, lai noteiktu OsHV-1 μvar klātbūtni, saskaņā ar I pielikuma B daļā minētajām diagnostikas metodēm.

2. Ja 1. punkta b) apakšpunktā minētā testa rezultātā konstatē OsHV-1 μvar klātbūtni, kompetentā iestāde izveido robežzonu. Minēto zonu definē, pamatojoties uz konkrētā gadījuma analīzi, ņemot vērā faktorus, kas ietekmē slimības izplatīšanās risku, kā minēts I pielikuma C daļā.

3. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pirmo robežzonu, kas izveidota attiecīgās valsts teritorijā 2010. gadā.

3. pants

Prasības tādu Crassostrea gigas austeru laišanai tirgū, kuras ir no 2. pantā minētās robežzonas

1. Crassostrea gigas austeres no robežzonām, kas izveidotas saskaņā ar 2. panta 2. punktu, nepārvieto ārpus šīm zonām.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, Crassostrea gigas austeres drīkst pārvietot ārpus robežzonas, ja:

a)	tās ir paredzētas nosūtīšanai uz citu robežzonu, kas izveidota saskaņā ar 2. panta 2. punktu;

tās ir no robežzonas daļas (ieskaitot audzētavas), kuru nav skārusi paaugstināta mirstība, un sūtījumam:

i)	ir ņemti paraugi saskaņā ar I pielikuma A daļu; un

ii)	veikti testi, lai noteiktu OsHV-1 μvar klātbūtni, saskaņā ar I pielikuma B daļā minētajām diagnostikas metodēm;

pirms lietošanas pārtikā tās ir paredzētas turpmākai apstrādei, attīrīšanas centriem, nosūtīšanas centriem vai līdzīgiem uzņēmumiem, kuros ierīkota notekūdeņu attīrīšanas sistēma, ko validējusi kompetentā iestāde un kas:

i)	deaktivizē apvalka vīrusus; vai

ii)	līdz pieņemamam līmenim samazina iespējamību, ka slimības varētu pārnest uz dabiskajiem ūdeņiem;

tās ir paredzētas lietošanai pārtikā un ir šim nolūkam iepakotas un marķētas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 (4) un:

i)	vairs nespēj izdzīvot, ja tās izlaistu atpakaļ to dabiskajā vidē; vai

ii)	ir paredzētas turpmākai apstrādei bez pagaidu uzglabāšanas apstrādes vietā;

e)	sūtījumiem vai to produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā bez papildu apstrādes, ar nosacījumu, ka tie iesaiņoti mazumtirdzniecības iesaiņojumos, kuri atbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 noteikumiem par šādiem iesaiņojumiem.

3. Šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem sūtījumiem, kuri ir paredzēti nosūtīšanai uz audzēšanas zonām vai izklāšanas zonām, pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar šīs regulas II pielikumā iekļauto paraugu un Regulas (EK) Nr. 1251/2008 V pielikumā minētajām skaidrojošajām piezīmēm.

4. pants

2. un 3. pantā paredzēto pasākumu atcelšana

Kompetentā iestāde var atcelt kontroles pasākumus attiecībā uz robežzonām, kas izveidotas saskaņā ar 2. panta 2. punktu, un ierobežojumus attiecībā uz laišanu tirgū, kas paredzēti 3. pantā, pēc tam, kad tā ik pēc 15 dienām veikusi divas secīgas pārbaudes, kas apliecina, ka paaugstināta mirstība ir apturēta.

5. pants

Prasības tādu Crassostrea gigas austeru laišanai tirgū, kuras ir no iecirkņa, kurā agrāk piemēroti kontroles pasākumi saistībā ar Crassostrea gigas austeru paaugstinātu mirstību OsHV-1 μvar vīrusa dēļ

1. Uz Crassostrea gigas austerēm, ko laiž tirgū un kuras ir no iecirkņa, kurā 2009. vai 2010. gadā ir piemēroti ierobežošanas pasākumi saistībā ar Crassostrea gigas austeru paaugstinātu mirstību OsHV-1 μvar vīrusa dēļ, attiecas šādi noteikumi:

tām pievieno dzīvnieku veselības sertifikātu, kas aizpildīts saskaņā ar šīs regulas II pielikumā iekļauto paraugu un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1251/2008 V pielikumā minētajām skaidrojošajām piezīmēm, ja šie dzīvnieki:

i)	ir paredzēti nosūtīšanai uz dalībvalstīm vai iecirkņiem, kur ir izveidota programma OsHV-1 μvar agrīnai konstatēšanai un kur nav konstatēta OsHV-1 μvar klātbūtne; un

ii)	ir paredzēti nosūtīšanai uz audzēšanas zonām vai izklāšanas zonām;

b)	tās ir no iecirkņa, kur, ņemot paraugus un veicot testus saskaņā ar I pielikuma A daļu, ir pierādīts, ka šajā iecirknī nav OsHV-1 μvar; un

c)	tās atbilst dzīvnieku veselības prasībām, kas minētas a) apakšpunktā iekļautajā sertifikāta paraugā.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētā programma OsHV-1 μvar agrīnai konstatēšanai atbilst šādām prasībām:

a)	par programmu jāpaziņo Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajai komitejai;

b)	šāds paziņojums jāiesniedz atbilstoši Lēmuma 2009/177/EK II pielikumā iekļautās parauga veidlapas 1. punktu, 5.1., 5.2., 5.3., 5.5. un 5.9. punktu un 6. un 7. punktu;

programmā jāiekļauj:

i)	paraugu ņemšana saskaņā ar I pielikuma A daļu;

ii)	testu veikšana, lai noteiktu OsHV-1 μvar klātbūtni, saskaņā ar I pielikuma B daļā minētajām diagnostikas metodēm.

3. Šā panta 1. punktu piemēro vienu nedēļu pēc dienas, kad notikusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas sanāksme, kurā saņemts paziņojums par 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā minēto programmu.

6. pants

Informācijas lapa internetā

1. Dalībvalstis iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm:

a)	robežzonu sarakstu un to faktoru sarakstu, kuri ņemti vērā, definējot šādas zonas, ieskaitot attiecīgās zonas ģeogrāfisko robežu aprakstu, kas izveidota saskaņā ar 2. panta 2. punktu;

iecirkņu sarakstu, ieskaitot attiecīgās zonas ģeogrāfisko robežu aprakstu:

i)	kur 2009. gadā ir piemēroti ierobežošanas pasākumi saistībā ar Crassostrea gigas austeru paaugstinātu mirstību OsHV-1 μvar vīrusa dēļ;

ii)	kur, veicot testus saskaņā ar I pielikuma A un B daļu paraugiem, kuri ņemti šajā robežzonā, ir pierādīts, ka šajā iecirknī nav OsHV-1 μvar;

c)	paziņojumus par 5. panta 2. punktā minētajām programmām, ieskaitot attiecīgās zonas ģeogrāfisko robežu aprakstu.

2. Šā panta 1. punktā minēto informāciju regulāri atjaunina un publicē informācijas lapās, kas izveidotas internetā saskaņā ar Lēmuma 2009/177/EK 10. pantu.

7. pants

Ziņojumu iesniegšana

Dalībvalstis vēlākais līdz 2010. gada 1. oktobrim iesniedz ziņojumu Komisijai par programmām, par ko paziņots saskaņā ar 5. panta 2. punktu.

Ziņojumu izstrādā atbilstoši Lēmuma 2009/177/EK VI pielikumā iekļautajam veidlapas paraugam.

8. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 15. marta līdz 2010. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 328, 24.11.2006., 14. lpp.

(2) OV L 337, 16.12.2008., 41. lpp.

(3) OV L 63, 7.3.2009., 15. lpp.

(4) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

I PIELIKUMS

A DAĻA

Paraugu ņemšana

1. 2. pantā paredzētā paraugu ņemšana

2. pantā paredzētajos paraugos iekļautas vismaz 12 Crassotrea gigas austeres. Izvēloties minētos dzīvniekus, paraugam ņem novājinātas, atvērušās vai nesen mirušas (nesadalījušās) austeres, un tās savāc iecirknī, kur novērota mirstība.

2. 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā, 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. punktā paredzētā paraugu ņemšana

3. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzētajos paraugos:

i)	kāpuriem uz vienu sūtījumu iekļauti pieci apvienotie paraugi, kuros ir vismaz 50 mg veselu dzīvnieku, kas savākti 4 līdz 8 dienas pēc apaugļošanas, ieskaitot čaulu;

ii)	jaunajām austerēm, kas mazākas par 6 mm, uz vienu sūtījumu iekļauti 30 apvienotie paraugi, kuros ir vismaz 300 mg veselu dzīvnieku, ieskaitot čaulu;

iii)	austerēm, kas lielākas par 6 mm, uz vienu sūtījumu iekļauti 150 dzīvnieki.

Izvēloties minētos dzīvniekus, paraugā jābūt proporcionāli pārstāvētām visām sūtījuma daļām. Ja sūtījumā ir novājinātas, atvērušās vai nesen mirušas (nesadalījušās) austeres, tad vispirms izvēlas šādas austeres.

5. panta 2. punktā paredzētajos paraugos katrā paraugu ņemšanas vietā iekļautas vismaz 150 Crassotrea gigas austeres. Paraugus ņem visās tajās dalībvalsts vai iecirkņa audzētavās vai gliemju audzēšanas zonās, kurās piemēro programmu.

5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētajos paraugos katrā iecirknī iekļautas vismaz 150 Crassotrea gigas austeres.

Izvēloties minētos dzīvniekus, ņem vērā šādus kritērijus:

—	ja sūtījumā ir novājinātas, atvērušās vai nesen mirušas (nesadalījušās) austeres, tad vispirms izvēlas šādas austeres. Ja sūtījumā nav šādu dzīvnieku, izvēlas dzīvniekus, kuru vidū ir veselīgas gliemenes, kas jaunākas par 12 gadiem,

—	ja paraugus ņem audzētavās, kurās ražošanā izmanot vairāk nekā vienu ūdenskrātuvi, paraugā iekļauj dzīvniekus no katras ūdenskrātuves tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas audzētavas daļas,

—

ja paraugus ņem gliemju audzēšanas zonās, paraugā iekļauj dzīvniekus no pietiekoša paraugu ņemšanas vietu skaita, t. i., vismaz no trim paraugu ņemšanas vietām, tā, lai paraugā būtu proporcionāli pārstāvētas visas gliemju audzēšanas zonas daļas, ieskaitot dabiskas gliemju gultnes, kuras atrodas gliemju audzēšanas zonā. Izvēloties šīs paraugu ņemšanas vietas, jāņem vērā šādi galvenie faktori: tas, vai šajā zonā iepriekš ir konstatēts OsHV-1 μvar vīruss, populācijas blīvums, ūdens plūsmas, dziļuma mērījumi un audzēšanas metodes.

5. panta 2. punktā paredzētos paraugus ņem tajā gada periodā, kad ir zināms, ka dalībvalstī vai iecirknī ir vislielākā OsHV-1 μvar izplatība. Ja šādu datu nav, paraugus ņem uzreiz pēc tā perioda beigām, kad ūdens temperatūra ir augstāka par 16 °C, vai tajā gada periodā, kad parasti ir gada visaugstākā temperatūra.

5. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos paraugus, vēlams, ņem c) apakšpunktā minētajā gada periodā. Ja paraugus ņem citā gada periodā, nevis iepriekš minētajā, paraugam izvēlētās austeres līdz testēšanai jāuzglabā apstākļos, kas ir līdzvērtīgi c) apakšpunktā minētajiem apstākļiem, tik ilgu laiku, kāds ir pietiekams, lai konstatētu OsHV-1 μvar.

B DAĻA

Diagnostikas metodes OsHV-1 μvar konstatēšanai

1. Piemērošanas joma

Šī procedūra skaidro standarta diagnostikas metodi, kas jāizmanto OsHV-1 μvar konstatēšanai un identificēšanai ar polimerāzes ķēdes reakciju (“PCR”). Tā ļauj atšķirt OsHV-1 no OsHV-1 μvar.

Vajadzības gadījumā, lai optimizētu reakcijas apstākļus un lai pielāgotu šo metodi laboratorijā pieejamajām iekārtām un apstākļiem, laboratorijas drīkst piemērot grozījumus šajā pielikumā aprakstītajai metodei ar nosacījumu, ka var uzrādīt līdzvērtīgu jutīgumu un specifiskumu.

2. Definīcija

OsHV-1 μvar ir definēts šīs regulas 1. pantā.

3. Iekārtas un vides apstākļi

Lai veiktu diagnostikas testu OsHV-1 μvar konstatēšanai un identificēšanai ar PCR, ir vajadzīgas šādas iekārtas un šādi vides apstākļi, ko parasti izmanto, veicot noteikšanu ar PCR:

—	velkmes skapis, kas aprīkots ar UV staru sistēmu, lai novērstu iespējamu kontaminēšanu, gatavojot PCR maisījumu,

—	divi pilni pipešu komplekti (2 μl, 20 μl, 200 μl un 1 000 μl), pirmais DNS ekstrakcijai un otrais – PCR maisījuma sagatavošanai,

—	trīs dažādas pipetes: viena pipete (2 μl), lai sadalītu paraugus PCR maisījumā, viena pipete (20 μl) etīdija bromīda (EB) paraugu ņemšanai un vēl viena pipete (20 μl), lai ievietotu PCR produktus agarozes gelos,

—	pipešu uzgaļi ar filtru (2 μl, 20 μl, 200 μl un 1 000 μl) DNS ekstrakcijai, PCR maisījuma sagatavošanai un paraugu sadalīšanai,

—	pipešu uzgaļi (20 μl) EB paraugu ņemšanai un amplifikācijas produktu ievietošanai agarozes gelā,

—	DNS amplifikators amplifikācijas veikšanai,

—	horizontālā elektroforēzes sistēma PCR produktu elektroforēzei,

—	UV gaismas galds PCR produktu novērošanai pēc agarozes gela elektroforēzes,

—	sistēma gelu attēlu iegūšanai.

Veicot visus turpmāk minētos dažādos testu posmus, laboratorijas darbiniekam jābūt ģērbtam laboratorijas uzsvārcī un jālieto cimdi. Uzsvārci un cimdus vēlams mainīt pēc katra galvenā posma: DNS ekstrakcijas, PCR maisījuma sagatavošanas, paraugu sadalīšanas, amplifikācijas un ievietošanas gelā.

Šos dažādos posmus ir ieteicams veikt dažādās telpās. Konkrēti, amplifikācija un ievietošana gelā/elektroforēze jāveic citā telpā, nekā DNS ekstrakcija, PCR maisījuma sagatavošana un paraugu sadalīšana.

4. Procedūra

4.1. Parauga sagatavošana

Dzīvas vai nesen mirušas (nesadalījušās) austeres, kuras iepriekš sasaldētas, apstrādā, lai veiktu DNS ekstrakciju.

Dažāda lieluma paraugus apstrādā atšķirīgi:

a)	kāpuriem apvienotajiem paraugiem, kuros ir 50 mg veselu dzīvnieku (ieskaitot čaulu), pievieno 200 μl destilēta ūdens, samaļ un centrifugē pie 1 000 g 1 minūti;

b)	jaunajām austerēm, kas mazākas par 6 mm, apvienotajiem paraugiem, kuros ir 300 mg veselu dzīvnieku (ieskaitot čaulu), pievieno 1 200 μl destilēta ūdens, samaļ un centrifugē pie 1 000 g 1 minūti;

c)	jaunajām austerēm, kuru izmērs ir no 6 līdz 15 mm, katra dzīvnieka mīkstos audus samaļ atsevišķi;

d)	dzīvniekiem, kas lielāki par 15 mm, izolē žaunu un apvalka daļas.

DNS ekstrakciju veic, izmantojot QIAamp® DNA Mini Kit (QIAGEN) un ievērojot audu testu protokola instrukcijas.

Tālāk paraugu sagatavo šādā secībā.

1.	Ievieto 100 μl centrifugāta (paraugiem, kuri minēti a) un b) apakšpunktā) vai 10–50 mg audu (paraugiem, kuri minēti c) un d) apakšpunktā) 1,5 ml mikrocentrifūgas stobriņā un pievieno 180 μl ATL bufera.

2.	Pievieno 20 μl proteināzes K, samaisa vorteksā un inkubē 56 °C, līdz audi ir pilnībā sadalījušies (pa nakti). Inkubācijas laikā pa reizei samaisa vorteksā, lai disperģētu paraugu. Īsu brīdi centrifugē 1,5 ml mikrocentrifūgas stobriņu, lai atbrīvotu vāciņu no pilieniem.

3.	Paraugam pievieno 200 μl AL bufera, samaisa vorteksā impulsa režīmā 15 s un inkubē 70 °C 10 minūtes. Īsu brīdi centrifugē 1,5 ml mikrocentrifūgas stobriņu, lai atbrīvotu vāciņu no pilieniem.

4.	Paraugam pievieno 200 μl etanola (96–100 %) un samaisa vorteksā impulsa režīmā 15 s. Īsu brīdi centrifugē 1,5 ml mikrocentrifūgas stobriņu, lai atbrīvotu vāciņu no pilieniem.

Maisījumu, kas iegūts 4. solī, uzmanīgi ievieto QIAamp centrifūgas kolonnā (2 ml savākšanas stobriņā), nesamitrinot maliņu. Noslēdz vāciņu un centrifugē pie 10 000 rpm 1 min. Ievieto QIAamp centrifūgas kolonnu tīrā 2 ml savākšanas stobriņā (ir testēšanas komplektā) un aizvāc stobriņu, kurā ir filtrāts.

6.	Uzmanīgi atver QIAamp centrifūgas kolonnu un pievieno 500 μl AW1 bufera, nesamitrinot maliņu. Noslēdz vāciņu un centrifugē pie 10 000 rpm 1 min. Ievieto QIAamp centrifūgas kolonnu tīrā 2 ml savākšanas stobriņā (ir testēšanas komplektā) un aizvāc savākšanas stobriņu, kurā ir filtrāts.

7.	Uzmanīgi atver QIAamp centrifūgas kolonnu un pievieno 500 μl AW2 bufera, nesamitrinot maliņu. Noslēdz vāciņu un centrifugē pie vislielākā apgriezienu skaita (14 000 rpm) 3 min.

8.	(Nav obligāti) ievieto QIAamp centrifūgas kolonnu jaunā 2 ml savākšanas stobriņā (nav testēšanas komplektā) un aizvāc savākšanas stobriņu, kurā ir filtrāts. Centrifugē pie vislielākā apgriezienu skaita (14 000 rpm) 1 min.

9.	Ievieto QIAamp centrifūgas kolonnu tīrā 1,5 ml mikrocentrifūgas stobriņā (nav testēšanas komplektā) un aizvāc savākšanas stobriņu, kurā ir filtrāts. Uzmanīgi atver QIAamp centrifūgas kolonnu un pievieno 100 μl destilēta ūdens. Inkubē 5 minūtes istabas temperatūrā un centrifugē pie 10 000 rpm 1 min.

10.	Kontrolē ekstrakcijas kvalitāti un iedarbīgumu (piemēram, izmērot OB (260 nm) ar spektrofotometru vai veicot elektroforēzi agarozes gelā).

11.	Atšķaida paraugus tā, lai beigās DNS koncentrācija būtu 50–100 ng/μl.

12.	DNS šķīdumus uzglabā 4 °C, līdz ir veiktas PCR analīzes.

DNS ekstrakcijai var izmantot citu firmu ražotos testēšanas komplektus, ja ir pierādīts, ka ar tiem ir iegūti līdzīgi rezultāti.

4.2. Polimerāzes ķēdes reakcija (PCR)

4.2.1. Reaktīvi

—	10 X buferis (ir komplektā ar Taq DNS polimerāzi)

—	MgCl2 (ir komplektā ar DNS polimerāzi) (25 mM)

—	Taq DNS polimerāze (Goldstar, Eurogentec) 5 U/μl

—	dNTP (dATP, dCTP, dGTP, dTTT) Master Mix (20 mM) pirms lietošanas jāatšķaida 10 reizes (pie 2 mM)

—	d H2O (destilēts H2O bez DNS un RNS)

4.2.2. Praimeri

Jālieto šādi praimeri (1):

CF (10 μM)

CR (10 μM)

4.2.3. PCR maisījums

PCR maisījums katrā stobriņā ir:

	Tilpums stobriņā	Beigu koncentrācija
Buferis (10 X)	5 μl	1X
MgCl2 (25 mM)	5 μl	2,5 mM
dNTP (2 mM)	5 μl	0,2 mM
CF (10 μM)	1 μl	0,2 μM
CR (10 μM)	1 μl	0,2 μM
Taq polimerāze (5 U/μl)	0,5 μl	2,5 U
dH2O	31,5 μl

—	49 μl šā PCR maisījuma sadala pa PCR stobriņiem.

—	Katrā stobriņā pievieno 1 μl izdalītā DNS (50–100 ng/μl).

4.2.4. Kontroles

Veic divu veidu kontroles.

—	Negatīvās kontroles sastāv no dH2O (1 μl uz 49 μl PCR maisījuma). To mērķis ir atklāt iespējamu darba vides reaktīvu kontamināciju. Uz katriem 10 paraugiem vai pēc katras paraugu partijas jāveic viena negatīvā kontrole.

—	Pozitīvās kontroles sastāv no plazmīdas DNS, kas satur OsHV-1 genoma mērķa rajonu CF-CR. To mērķis ir pārbaudīt PCR reakcijas iedarbīgumu. Katrā PCR analīzē jāiekļauj viena pozitīvā kontrole. Pozitīvās kontroles ir pieejamas Kopienas references laboratorijā.

4.2.5. Amplifikācija

Amplifikācijas ciklus veic DNS amplifikatorā.

—	Sākotnējā denaturēšana: 94 °C, 2 min.

—	Amplifikācija: 35 cikli (94 °C, 1 min., 50 °C, 1 min. un 72 °C, 1 min.).

—	Beigu elungācija: 5 min. 72 °C.

4.3 Elektroforēze

4.3.1 Reaktīvi

—

50 X TAE (nopērkams jau gatavs lietošanai):

—	Tris bāze (40 mM) 242 g

—	Ledus etiķskābe (40 mM) 57,1 ml

—	Na2EDTA.2H2O (1 mM) 18,61 g

—	dH2O uz 1 litru

—	Noregulē pH līmeni līdz 8.

—	Agarozes gels 2,5 % 1X TAE buferī. Etīdija bromīdu (0,5 μg/ml) pievieno pēc gela atdzesēšanas.

—

Loading blue dye buferis:

—	bromofenolzilais 0,25 %

—	ksilēncianols FF 0,25 %

—	saharoze 40 %

—	Glabā 4 °C.

—	Lieto atšķaidītu 6 reizes (2 μl loading blue bufera uz 10 μl PCR produktu).

—	Molekulārā svara marķieris: SmartLadder SF (Eurogentec) – lietošanai gatavs molekulārā svara marķieris, ieskaitot 9 joslas ar vienmērīgām atstarpēm garumā no 100 līdz 1 000 bp.

4.3.2 Agarozes gela sagatavošana

1.	Nosver 2,5 g agarozes, pievieno 100 ml 1X TAE bufera un karsē, līdz maisījums ir izkusis.

2.	Pēc šķīduma atdzesēšanas, pievieno etīdija bromīdu (5 μl uz 100 ml agarozes gela) un šķīdumu ielej īpašā formā, kurā ir ķemmes (lai veidotu bedrītes).

3.	Kad gels ir polimerizējies, izņem ķemmes un ievieto gelu horizontālā elektroforēzes sistēmā, kurā ir tik daudz 1X TAE bufera, lai tas pārklātu agarozes gelu.

4.	10 μl PCR produktu samaisa ar 2 μl zilās krāsvielas (6X) un ielej bedrītēs.

5.	Vienu bedrīti atvēl molekulārā svara marķierim (5 μl).

6.	Pieslēdz strāvu ar stiprumu 50 līdz 150 voltu un turpina elektroforēzi 30 min. līdz 1 stundai, atkarībā no gela daudzuma un biezuma.

7.	Skatās gelu UV gaismā.

4.4. Interpretācija

Par OsHV-1 μVar klātbūtni paraugā liecina attiecīgā garuma joslas klātbūtne (157 bp, nevis 173 bp OsHV-1 gadījumā) 2,5 % agarozes gelā, kur visas negatīvās kontroles ir negatīvas un visas pozitīvās kontroles – pozitīvas.

C DAĻA

Robežzonas definēšana

Definējot robežzonu saskaņā ar 2. panta 2. punktu, ņem vērā šādus faktorus, ieskaitot faktorus, kuri ietekmē slimības izplatīšanās risku:

a)	gliemeņu skaitu, procentuālo daļu un izvietojumu inficētajā audzētavā vai gliemju audzēšanas zonā;

b)	attālumu līdz kaimiņu audzētavām vai gliemju audzēšanas zonām un to blīvumu;

c)	to, cik tuvu atrodas pārstrādes uzņēmumi, kontaktaudzētavas vai gliemju audzēšanas kontaktzonas;

d)	audzētavās vai gliemju audzēšanas zonās pārstāvētās sugas;

e)	izmantotās audzēšanas metodes slimības skartajās audzētavās vai gliemju audzēšanas zonās un blakus esošajās audzētavās vai gliemju audzēšanas zonās; un

f)	hidrodinamiskos apstākļus un citus epizootioloģiskā ziņā svarīgus konstatētos faktorus.

(1) Šos praimerus vai to aprakstus var iegūt Kopienas references laboratorijā saistībā ar gliemeņu slimībām (LGP-Ifremer, av de Mus de Loup, 17390 La Tremblade, Francija).

II PIELIKUMS

Dzīvnieku veselības sertifikāta paraugs tādu Crassostrea gigas austeru laišanai tirgū, kuras ir paredzētas nosūtīšanai uz audzēšanas un izklāšanas zonām

3.3.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/14

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 176/2010

(2010. gada 2. marts),

ar ko groza Padomes Direktīvas 92/65/EEK D pielikumu attiecībā uz spermas savākšanas un glabāšanas centriem, embriju ieguves brigādēm un sagatavošanas grupām, un nosacījumiem attiecībā uz zirgu dzimtas, aitu ģints un kazu ģints donordzīvniekiem un uz šo sugu spermas, olšūnu un embriju apstrādi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1992. gada 13. jūlija Direktīvu 92/65/EEK, ar ko paredz dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Kopienā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas īpašos Kopienas noteikumos, kuri minēti Direktīvas 90/425/EEK A(I) pielikumā (1), un jo īpaši tās 22. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)	Direktīva 92/65/EEK nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku, spermas, olšūnu un embriju tirdzniecību un importu Eiropas Savienībā, uz kuriem neattiecas dzīvnieku veselības prasības, kas paredzētas konkrētos Eiropas Savienības tiesību aktos, kuri norādīti minētajā Direktīvā.

(2)	Tajā ir izklāstīti nosacījumi, kas regulē zirgu dzimtas, aitu ģints un kazu ģints dzīvnieku spermas savākšanas centru (spermas savākšanas centri) apstiprināšanu un uzraudzību.

(3)	Daži spermas savākšanas centri no šīm dzīvnieku sugām savākto spermu tikai uzglabā. Tādēļ ir lietderīgi paredzēt atsevišķus noteikumus šādu centru oficiālai apstiprināšanai un uzraudzībai.

(4)

Padomes 1988. gada 14. jūnija Direktīva 88/407/EEK par dzīvnieku veselības prasībām, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar sasaldētu mājas liellopu spermu un tās ievedumiem (2), ietver spermas glabāšanas centru definīciju. Savienības tiesību aktu konsekvences labad dzīvnieku spermas glabāšanas centri, uz kuriem attiecas šī regula, saskaņā ar minēto definīciju dēvējami par “spermas glabāšanas centriem”.

(5)

Turklāt Direktīva 88/407/EEK nosaka liellopu spermas glabāšanas centru apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumus. Minētie nosacījumi jāizmanto kā pamatnostādnes zirgu dzimtas, aitu ģints un kazu ģints dzīvnieku spermas glabāšanas centru apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem, kurus paredz šī regula. Attiecīgi jāgroza Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma I nodaļas I un II iedaļa.

(6)	Direktīva 92/65/EEK, kas grozīta ar Direktīvu 2008/73/EK (3), nosaka, ka aitu ģints, kazu ģints, zirgu dzimtas dzīvnieku un cūku dzimtas dzīvnieku olšūnas un embriji jāizņem ieguves brigādei vai jāsagatavo sagatavošanas grupai, ko apstiprinājusi dalībvalsts kompetentā iestāde.

(7)

Tādēļ Direktīvas 92/65/EEK D pielikumā jānosaka šādu brigāžu un grupu apstiprināšanas nosacījumi. Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss (OIE), astoņpadsmitais izdevums, 2009. gads (“Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss”), ietver pašreizējos tehnoloģiskos un starptautiskos standartus attiecībā uz embriju ieguvi un apstrādi. Kodeksa 4.7., 4.8. un 4.9. nodaļa ietver ieteikumus attiecībā uz in vivo radušos embriju ieguvi un apstrādi, in vitro radītu embriju ieguvi un apstrādi un uz tādu embriju ieguvi un apstrādi, kuriem veiktas mikromanipulācijas. Šie ieteikumi jāņem vērā Direktīvas 92/65/EEK D pielikuma III nodaļā. Tādēļ atbilstīgi jāgroza attiecīgās iedaļas.

(8)

Starptautiskā Embriju transplantēšanas biedrība (IETS) ir starptautiska organizācija un profesionāļu forums, kas cita starpā veicina embriju sagatavošanas zinātnes attīstību un starptautiskā līmenī koordinē tādu procedūru standartizāciju, kas saistītas ar embriju apstrādi un to reģistrēšanu. IETS vairākus gadus ir strādājusi pie tā, lai izveidotu uz praktiskiem un zinātniskiem apsvērumiem balstītus protokolus, ar kuru palīdzību novērst slimību pārnešanas risku, kas saistīts ar embrija transplantēšanu no donora saņēmējam. Šie protokoli galvenokārt balstās uz IETS rokasgrāmatas trešajā izdevumā noteiktajām higiēnas metodēm, kas izmantojamas, veicot embriju apstrādi, un detalizētāk izklāstītas Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksā. Dažu slimību gadījumos IETS ieteiktās embriju apstrādes metodes var aizstāt tādus tradicionālos profilaktiskos pasākumus kā donoru diagnostiskās analīzes, savukārt attiecībā uz citiem pasākumiem ieteiktās metodes būtu jāizmanto tikai, lai stiprinātu un papildinātu šādus tradicionālos pasākumus.

(9)

Direktīva 92/65/EEK arī nosaka, ka zirgu dzimtas, aitu ģints un kazu ģints donordzīvnieku spermai jābūt savāktai no dzīvniekiem, kas atbilst minētās Direktīvas D pielikuma II nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Šie nosacījumi jāpārskata attiecībā uz donoru ērzeļiem, auniem un āžiem, ņemot vērā arī starptautiskos standartus, kas noteikti Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 4.5. nodaļā. Attiecīgi jāgroza D pielikuma II nodaļas A un B iedaļa.

(10)

Šo regulu piemērojot attiecībā uz aitu ģints un kazu ģints donordzīvniekiem, jāņem vērā nosacījumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulā (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (4), Komisijas 2006. gada 31. marta Regulā (EK) Nr. 546/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 999/2001 attiecībā uz skrepi slimības valsts kontroles programmām un papildu garantijām, nosaka dažas atkāpes no Lēmumā 2003/100/EK noteiktajām prasībām un atceļ Regulu (EK) Nr. 1874/2003 (5), un Komisijas 2007. gada 26. oktobra Regulā (EK) Nr. 1266/2007 par Padomes Direktīvas 2000/75/EK īstenošanas noteikumiem dažu uzņēmīgu sugu dzīvnieku kontrolei, monitoringam, uzraudzībai un pārvietošanās ierobežojumiem saistībā ar infekciozo katarālo drudzi (6).

(11)

Šo regulu piemērojot attiecībā uz antibiotiku pievienošanu spermai vai izmantošanu vidē, ko izmanto embriju ieguvei, sasaldēšanai un uzglabāšanai, jāņem vērā nosacījumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 6. novembra Direktīvā 2001/82/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz veterinārajām zālēm (7).

(12)

Šo regulu piemērojot attiecībā uz cūku dzimtas sievišķajiem donordzīvniekiem, jāņem vērā nosacījumi, kas ietverti Komisijas 2008. gada 21. februāra Lēmumā 2008/185/EK par papildu garantijām Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūkām attiecībā uz Aujeski cūku slimību un kritērijiem, ar kuriem nodrošina informāciju par šo slimību (8).

(13)

Direktīva 92/65/EEK nosaka, ka par tirdzniecības objektu var būt tikai tāda sperma, olšūnas un embriji, kas atbilst minētajā Direktīvā izklāstītajiem nosacījumiem. Tā īpaši paredz, ka pirms ērzeļu izmantošanas spermas savākšanai, tiem jāveic noteiktas pārbaudes, tostarp pārbaudes attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju un zirgu kontagiozo metrītu. Tāpat Direktīva 92/65/EEK nosaka, ka sievišķajiem donordzīvniekiem jāatbilst konkrētiem nosacījumiem, lai tos varētu izmantot olšūnu un embriju ieguvei. Tomēr šobrīd nav noteikta prasība, lai sievišķajiem donordzīvniekiem veiktu pārbaudes attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju un zirgu kontagiozo metrītu. Tā kā nav zinātniski pierādīts, ka embriju apstrāde varētu novērst riskus, kas rodas, transplantējot no inficēta sievišķā donordzīvnieka iegūtu embriju, dzīvnieku veselības prasībās attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku olšūnu un embriju tirdzniecību jāiekļauj noteikums arī sievišķajiem donordzīvniekiem veikt pārbaudes attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju un zirgu kontagiozo metrītu. Tādēļ attiecīgi jāgroza D pielikuma II nodaļas C iedaļa.

(14)	Tādēļ attiecīgi jāgroza Direktīvas 92/65/EEK D pielikums.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Direktīvas 92/65/EEK D pielikumu groza saskaņā ar šīs Regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 268, 14.9.1992., 54. lpp.

(2) OV L 194, 22.7.1988., 10. lpp.

(3) OV L 219, 14.8.2008., 40. lpp.

(4) OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(5) OV L 94, 1.4.2006., 28. lpp.

(6) OV L 283, 27.10.2007., 37. lpp.

(7) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(8) OV L 59, 4.3.2008., 19. lpp.

PIELIKUMS

Direktīvas 92/65/EEK D pielikumu aizstāj ar šādu pielikumu:

“D PIELIKUMS

I NODAĻA

Spermas savākšanas centriem, spermas glabāšanas centriem, embriju ieguves brigādēm un embriju sagatavošanas grupām piemērojamie nosacījumi

I. Spermas savākšanas un glabāšanas centru apstiprināšanas nosacījumi

1. Lai saņemtu apstiprinājumu un 11. panta 4. punktā minēto veterinārās reģistrācijas numuru, katram spermas savākšanas centram jāatbilst šādiem nosacījumiem.

1.1.	Centrs atrodas attiecīgas kompetentās iestādes iecelta centra veterinārārsta pastāvīgā uzraudzībā.

1.2.

Centram ir vismaz:

a)	slēdzamas dzīvnieku novietnes un, ja tas vajadzīgs zirgu dzimtas dzīvniekiem, pastaigas vietas, kas fiziski nošķirtas no savākšanas telpām, apstrādes un uzglabāšanas telpām;

b)	izolācijas telpas, kas nav tieši saistītas ar parastajām dzīvnieku novietnēm;

c)	spermas savākšanas telpas, kas var atrasties no nelabvēlīgiem laika apstākļiem pasargātās atklātās telpās ar neslīdošu grīdas segumu, kas kritiena gadījumā dzīvniekus pasargā no smagiem savainojumiem, neierobežojot 1.4. punktā noteiktās prasības;

d)	atsevišķa telpa iekārtu tīrīšanai, dezinfekcijai vai sterilizācijai;

e)	spermas apstrādes telpa, kas nošķirta no savākšanas telpām, un d) apakšpunktā minētā telpa iekārtu tīrīšanai, kas var atrasties citviet;

f)	spermas glabāšanas telpa, kas var atrasties citviet.

1.3.	Centrs ir būvēts vai izolēts tā, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem ārpus centra.

1.4.	Centrs ir būvēts tā, lai visu spermas savākšanas centru, izņemot biroja telpas un zirgu dzimtas dzīvnieku pastaigu vietu, varētu viegli iztīrīt un dezinficēt.

2. Lai saņemtu apstiprinājumu, katrs spermas glabāšanas centrs:

katrai sugai, kuras sperma tiek glabāta centrā, saņem atsevišķus 11. panta 4. punktā minētos veterinārās reģistrācijas numurus gadījumā, ja tiek uzglabāta vairāk nekā vienas sugas sperma, kas savākta saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātos spermas savākšanas centros, vai arī gadījumā, ja centrā saskaņā ar šo direktīvu tiek uzglabāti embriji;

b)	atrodas attiecīgas kompetentās iestādes iecelta centra veterinārārsta pastāvīgā uzraudzībā;

c)	ir aprīkots ar spermas glabāšanas telpu, kurā ir spermas un/vai embriju glabāšanai vajadzīgais aprīkojums un kura ir būvēta tā, lai šie produkti un aprīkojums būtu pasargāts no nelabvēlīgiem laika vai vides apstākļiem;

d)	ir būvēts tā, lai nebūtu iespējama saskare ar mājlopiem vai citiem dzīvniekiem ārpus centra;

e)	ir būvēts tā, lai visu centru, izņemot biroja telpas un zirgu dzimtas dzīvnieku pastaigu vietu, varētu viegli iztīrīt un dezinficēt;

f)	ir būvēts tā, lai efektīvi varētu novērst nepiederošu personu piekļuvi centram.

II. Spermas savākšanas un glabāšanas centru uzraudzības nosacījumi

1. Spermas savākšanas centrus:

1.1.

uzrauga, nodrošinot to, lai:

tajos būtu tikai to sugu dzīvnieki, kuru sperma jāsavāc.

Tomēr var pieņemt arī citus mājdzīvniekus ar noteikumu, ka tie nerada infekcijas risku tām sugām, kuru sperma jāsavāc, un ka tie atbilst centra veterinārārsta noteiktajiem nosacījumiem.

Ja zirgu dzimtas dzīvnieku spermas savākšanas centrs atrodas vienā vietā ar mākslīgās apsēklošanas vai aplecināšanas centru, tad zirgu dzimtas sievišķos dzīvniekus (“ķēves”), nekastrētus zirgu dzimtas vīrišķos dzīvniekus (“ērzeļi”) kā viltus ērzeļus vai ērzeļus aplecināšanai var pieņemt, ja tie atbilst II nodaļas I iedaļas 1.1., 1.2., 1.3. un 1.4. punkta prasībām;

b)	tajos nevarētu iekļūt nepiederošas personas un lai apmeklētāji, kam ir atļaujas, ievērotu centra veterinārārsta noteiktos nosacījumus;

c)	centros būtu nodarbināti tikai kompetenti darbinieki, kas pienācīgi apmācīti par dezinfekcijas un higiēnas paņēmieniem, kā novērst slimības izplatīšanos;

1.2.

uzrauga, nodrošinot to, ka:

tajos glabā uzskaiti, kurā norādīta:

i)	suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācijas numurs katram dzīvniekam, kas atrodas centrā;

ii)	visu to dzīvnieku pārvietošana, ko ieved centrā vai izved no tā;

iii)	anamnēze un visas diagnosticējošās pārbaudes un to rezultāti, ārstēšana un vakcinācijas, kas veiktas centrā turētajiem dzīvniekiem;

iv)	spermas savākšanas un apstrādes datums;

v)	spermas galamērķis;

vi)	spermas uzglabāšana;

b)	neviens centra dzīvnieks vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas un savākšanas periodā nav izmantots dabīgajai vaislai;

c)	spermas savākšana, apstrāde un uzglabāšana notiek tikai telpās, kas īpaši atvēlētas šim nolūkam;

visi instrumenti, kas spermas savākšanas vai apstrādes laikā nonāk saskarē ar spermu vai donordzīvnieku, tiktu pirms lietošanas rūpīgi dezinficēti vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreizlietojamus un pēc izmantošanas iznīcināmus instrumentus (“vienreizlietojamie instrumenti”).

Ja zirgu dzimtas dzīvnieku spermas savākšanas centrs atrodas tajā pašā vietā, kur mākslīgās apsēklošanas centrs vai aplecināšanas centrs, tad instrumentiem un ierīcēm, kas paredzēti mākslīgajai apsēklošanai vai aplecināšanai, jābūt stingri nošķirtiem no instrumentiem un ierīcēm, kas nonāk saskarē ar donordzīvniekiem vai citiem savākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem;

e)	spermas apstrādē izmantotos dzīvnieku izcelsmes līdzekļus, tostarp atšķaidītājus, piedevas vai apjoma paplašinātājus, iegūst no avotiem, kas nerada dzīvnieku veselības apdraudējumu vai kas iepriekš apstrādāti, lai to nepieļautu;

f)	spermas konservēšanai vai uzglabāšanai izmantotās kriogēnās vielas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;

g)	spermas uzglabāšanai vai pārvadāšanai paredzētie trauki ir vai nu pirms katras lietošanas reizes pienācīgi dezinficēti vai sterilizēti, izņemot jaunus, vienreizlietojamus un pēc izmantošanas iznīcināmus traukus (“vienreizlietojamie trauki”);

h)	katrai atsevišķai spermas devai vai katram svaigas spermas ejakulātam, kas paredzēts tālākai apstrādei, būtu skaidri salasāms marķējums, kurā norādīts spermas savākšanas datums, donordzīvnieka suga, šķirne un identifikācijas numurs un attiecīgā spermas savākšanas centra apstiprinājuma numurs;

1.3.

pārošanas sezonas laikā valsts pilnvarots veterinārārsts vismaz reizi katrā kalendārā gadā pārbaudītu tos spermas savākšanas centrus, kam pārošana ir sezonāla, un divreiz katrā kalendārā gadā tos spermas savākšanas centrus, kam pārošana ir nesezonāla, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, izskatītu un pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem.

2. Spermas glabāšanas centrus:

2.1.

uzrauga, nodrošinot to, lai:

a)	to donordzīvnieku statuss, kuru sperma tiek uzglabāta centrā, atbilst šīs direktīvas prasībām;

b)	tiek ievērotas 1.1. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktās prasības;

c)	tiek reģistrēta visas tās spermas aprite, ko ieved glabāšanas centrā vai izved no tā;

2.2.

uzrauga, nodrošinot to, ka:

a)	apstiprinātā spermas glabāšanas centrā tiek pieņemta tikai sperma no apstiprinātiem savākšanas vai glabāšanas centriem, kurai pārvadāšanas laikā nodrošinātas visas iespējamās veselības garantijas un kura nav bijusi saskarē ar spermu, kas neatbilst šīs direktīvas prasībām;

b)	spermas uzglabāšana notiek tikai šim nolūkam paredzētās telpās un saskaņā ar stingriem higiēnas nosacījumiem;

c)	visi instrumenti, kas nonāk saskarē ar spermu, pirms lietošanas ir pienācīgi dezinficēti vai sterilizēti, izņemot vienreizlietojamos instrumentus;

d)	uzglabāšanai un pārvadāšanai paredzētie trauki pirms katras uzpildīšanas ir pienācīgi dezinficēti vai sterilizēti, izņemot vienreizlietojamos traukus;

e)	spermas konservēšanai vai glabāšanai izmantotās kriogēnās vielas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;

katrai atsevišķai spermas devai ir viegli salasāms marķējums, kurā skaidri norādīts spermas savākšanas datums, donordzīvnieka suga, šķirne un identifikācijas numurs, kā arī spermas savākšanas centra apstiprinājuma numurs. Katra dalībvalsts iepazīstina Komisiju un pārējās dalībvalstis ar tās teritorijā izmantotā marķējuma īpatnībām un veidu.

2.3.	Atkāpjoties no 2.2. punkta a) apakšpunkta, embriju uzglabāšana apstiprinātā spermas glabāšanas centrā ir atļauta ar noteikumu, ka tie atbilst šīs direktīvas prasībām un tiek glabāti atsevišķos uzglabāšanas traukos.

2.4.

Valsts pilnvarots veterinārārsts centrus pārbauda vismaz divas reizes katrā kalendārā gadā, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, izskatītu un pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem.

III. Embriju ieguves brigāžu un embriju sagatavošanas grupu apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumi

1. Lai embriju ieguves brigādei piešķirtu apstiprinājumu, tai jāatbilst šādām prasībām.

1.1.	Embriju ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu veic vai nu brigādes veterinārārsts, vai tā pakļautībā esošs viens vai vairāki tehniķi, kuri ir kompetenti un kuriem brigādes veterinārārsts ir novadījis mācības par higiēnas metodēm un paņēmieniem un slimību novēršanas metodēm un principiem.

1.2.

Brigādes veterinārārsts atbild par visām komandas darbībām, tostarp par:

a)	donordzīvnieka identitātes un veselības stāvokļa pārbaudīšanu;

b)	donordzīvnieku higiēnisko apkopi un ķirurģiju;

c)	dezinfekcijas un higiēnas procedūrām;

uzskaiti, kurā norādīta:

i)	katra donordzīvnieka suga, šķirne, dzimšanas datums un identifikācijas numurs;

ii)	anamnēze un visas diagnosticējošās pārbaudes un to rezultāti, ārstēšana un vakcinācijas, kas veiktas donordzīvniekiem;

iii)	nenobriedušu olšūnu, olšūnu un embriju savākšanas, apstrādes un glabāšanas vieta un datums;

iv)	embriju identifikācijas numurs un informācija par to galamērķi, ja tā pieejama.

1.3.

Brigāde atrodas valsts pilnvarota veterinārārsta vispārējā uzraudzībā, kurš to pārbauda vismaz reizi katrā kalendārā gadā, lai, nepieciešamības gadījumā veicot dokumentācijas un standarta darba procedūru pārbaudes un iekšējo auditu, nodrošinātu atbilstību higiēnas noteikumiem attiecībā uz embriju ieguvi, apstrādi un uzglabāšanu un lai pārbaudītu visus jautājumus, kas saistīti ar apstiprināšanas un uzraudzības nosacījumiem.

1.4.	Brigādes rīcībā ir pastāvīgas vai pārvietojamas laboratorijas iekārtas, kur embrijus var pārbaudīt, apstrādāt un iepakot un kurās ir pieejama vismaz darba virsma, optiskais vai stereo mikroskops un kriogēnais aprīkojums, ja tas vajadzīgs.

1.5.

Pastāvīgas laboratorijas gadījumā tās rīcībā ir:

a)	telpa, kurā apstrādāt embrijus un kas ir fiziski atdalīta no telpas, kuru lieto darbībām ar donordzīvniekiem embriju ieguves laikā;

b)	istaba vai telpa instrumentu tīrīšanai un sterilizācijai, izņemot gadījumus, kad tiek izmantots tikai vienreizlietojamais aprīkojums;

c)	telpa embriju glabāšanai.

1.6.

Pārvietojamas laboratorijas gadījumā:

tās rīcībā ir īpaši aprīkota transportlīdzekļa daļa, kura sastāv no divām atsevišķām daļām, kur:

i)	viena ir paredzēta embriju pārbaudei un apstrādei, kura ir tīrā daļa; un

ii)	otra, kurā uzglabā saskarē ar donordzīvniekiem lietotās ierīces un materiālus;

b)	tā izmanto tikai vienreizlietojamo aprīkojumu, izņemot gadījumus, kad sadarbībā ar pastāvīgu laboratoriju ir iespējams nodrošināt tās aprīkojuma sterilizēšanu un embriju ieguvei un apstrādei vajadzīgo šķidrumu un citu produktu piegādi.

1.7.	Ēku un laboratoriju konstrukcija un izvietojums ir tāds un brigāde darbības veic tādā veidā, lai novērstu embriju savstarpējas inficēšanas risku.

1.8.

Brigādes rīcībā ir glabāšanas telpas:

a)	kurās ir vismaz viena slēdzama telpa, kas paredzēta olšūnu un embriju uzglabāšanai;

b)	kuras ir viegli tīrāmas un dezinficējamas;

c)	kurās ir pastāvīgs visu saņemto un nosūtīto olšūnu vai embriju aprites reģistrs;

d)	kurās atrodas olšūnu un embriju uzglabāšanas trauki, kas tiek glabāti brigādes veterinārārsta uzraudzītā vietā, kuru regulāri pārbauda valsts pilnvarots veterinārārsts.

1.9.

Kompetentā iestāde spermas uzglabāšanu 1.8. punktā minētajās glabāšanas telpās drīkst atļaut, ja sperma:

atbilst šīs direktīvas prasībām attiecībā uz aitu ģints, kazu ģints vai zirgu dzimtas dzīvnieku sugām vai Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvas 90/429/EEK, ar ko nosaka dzīvnieku veselības prasības, kas piemērojamas Kopienas iekšējā tirdzniecībā ar cūku sugu mājdzīvnieku spermu un tās importu (1), prasībām attiecībā uz cūku sugas dzīvniekiem;

b)	brigādes darba vajadzībām tiek glabāta atsevišķos uzglabāšanas traukos telpās, kas paredzētas apstiprinātu embriju glabāšanai.

2. Lai embriju sagatavošanas grupai piešķirtu apstiprinājumu, tai jāatbilst šādām papildu prasībām.

2.1.	Grupas locekļi ir saņēmuši atbilstošu apmācību par slimību novēršanu un laboratorijas metodēm, jo īpaši par procedūrām, strādājot sterilos apstākļos.

2.2.

Grupas rīcībā ir pastāvīga laboratorija ar:

atbilstošām iekārtām un aprīkojumu, tostarp arī atsevišķas telpas, kas paredzētas:

—	nenobriedušu olšūnu iegūšanai no olnīcām,

—	nenobriedušu olšūnu, olšūnu un embriju apstrādei,

—	embriju glabāšanai;

laminārās plūsmas iekārtām vai citām piemērotām iekārtām, kurās sterilos apstākļos jāveic visas tehniskās darbības (olšūnu, embriju un spermas apstrāde).

Tomēr spermas centrifugēšanu var veikt ārpus laminārās plūsmas iekārtas vai citas piemērotas iekārtas, ja ir veikti pilnīgi higiēniskās drošības pasākumi.

2.3.	Ja olšūnas un citus audus iegūst lopkautuvē, tajā jābūt atbilstošam aprīkojumam olnīcu un citu audu iegūšanai un pārvadāšanai uz apstrādes laboratoriju higiēniskā un drošā veidā.

II NODAĻA

Donordzīvniekiem piemērojamie nosacījumi

I. Donorērzeļiem piemērojamie nosacījumi

1. Lai donorērzeli varētu izmantot spermas savākšanai, tam jāatbilst šādām valsts pilnvarota veterinārārsta apstiprinātām prasībām.

1.1.	Tas neuzrāda nekādas infekcijas vai lipīgas slimības pazīmes ne uzņemšanas laikā, ne spermas savākšanas dienā.

1.2.	Tas ir no dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas vai – reģionalizācijas gadījumā – no dalībvalsts vai trešās valsts teritorijas daļas un no saimniecības, kas ir veterinārā uzraudzībā, un teritorija un saimniecība atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvā 90/426/EEK.

1.3.	Pirms spermas savākšanas tas ir turēts 30 dienas saimniecībās, kur šajā laikā neviens zirgu dzimtas dzīvnieks nav uzrādījis zirgu vīrusarterīta klīniskās pazīmes.

1.4.	30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas un visā savākšanas periodā tas nav izmantots dabiskai pārošanai.

1.5.

Tam ir izdarītas šādas pārbaudes, un tās ir veiktas un sertificētas laboratorijā, ko atzinusi kompetentā iestāde saskaņā ar 1.6. punktā noteikto programmu:

a)	agara gēla imūndifūzijas tests (Koginsa tests) vai arī ELISA tests attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju ar negatīvu rezultātu;

b)	vīrusa izolēšanas tests attiecībā uz zirgu vīrusarterītu, kas ar negatīvu rezultātu veikts donorērzeļa spermas kopējā daudzuma alikvotajai daļai, ja vien neiegūst negatīvu rezultātu ar seruma atšķaidījumu 1 pret 4 seruma neitralizācijas testā attiecībā uz zirgu vīrusarterītu;

tests attiecībā uz zirgu kontagiozo metrītu, ko veic no donorērzeļa savāktajiem spermas paraugiem divas reizes ar septiņu dienu starplaiku, izolējot Taylorella equigenitalis no pirmsejakulācijas šķidruma vai spermas parauga un no tām uztriepēm no ģenitālijām, kas ņemtas vismaz no dzimumlocekļa apvalka, urīnizvadkanāla un urīnizvadkanāla bedrītes visos gadījumos ar negatīvu rezultātu.

1.6.

Tam ir veikta kāda no šādām pārbaužu programmām:

ja donorērzelis pastāvīgi turēts spermas savākšanas centrā vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas dienas un savākšanas periodā un savākšanas centrā neviens zirgu dzimtas dzīvnieks nenonāk tiešā saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuriem ir sliktāks veselības stāvoklis nekā donorērzelim, tad saskaņā ar 1.5. punktu veicamās pārbaudes savāktajiem donorērzeļa spermas paraugiem izdara pirms pirmās spermas savākšanas un vismaz 14 dienas pēc tam, kad sācies donorērzeļa turēšanas periods centrā, kas ilgst vismaz 30 dienas;

ja donorērzelis turēts spermas savākšanas centrā vismaz 30 dienas pirms pirmās spermas savākšanas dienas un savākšanas periodā, taču ik pa laikam centra veterinārārsta pārziņā tiek izvests no centra uz periodu, kas ilgst mazāk nekā 14 dienas pēc kārtas, un/vai citi zirgu dzimtas dzīvnieki nonāk tiešā saskarē ar zirgu dzimtas dzīvniekiem, kuriem ir sliktāks veselības stāvoklis, tad saskaņā ar 1.5. punktu veicamās pārbaudes savāktajiem donorērzeļa spermas paraugiem izdara šādi:

i)	vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā vai pirms pirmās spermas savākšanas reizes un vismaz 14 dienas pēc tam, kad sācies donorērzeļa turēšanas periods centrā, kas ilgst vismaz 30 dienas; un

ii)

spermas savākšanas laikā – šādi:

—	saskaņā ar 1.5. punkta a) apakšpunktu veicamo pārbaudi izdara vismaz reizi 90 dienu laikā,

—	saskaņā ar 1.5. punkta b) apakšpunktu veicamo pārbaudi izdara vismaz reizi 30 dienu laikā, ja vien ar vīrusa izolācijas testu, kurš jāveic divreiz gadā, netiek apstiprināts, ka seropozitīvais ērzelis nav zirgu vīrusarterīta izplatītājs, un

—	saskaņā ar 1.5. punkta c) apakšpunktu veicamo pārbaudi izdara vismaz reizi 60 dienu laikā;

ja donorērzelis neatbilst a) un b) apakšpunktos minētajiem nosacījumiem un/vai ja spermu savāc tirdzniecībai ar saldētu spermu, saskaņā ar 1.5. punktu veicamās pārbaudes savāktajiem donorērzeļa spermas paraugiem izdara šādi:

i)	vismaz reizi gadā pārošanas sezonas sākumā;

ii)	III nodaļas I sadaļas 1.3. punkta b) apakšpunktā minētā uzglabāšanas perioda laikā un pirms spermas izvešanas no centra vai tās izmantošanas pārbaudes veic spermas paraugiem, kas ņemti ne agrāk kā 14 dienas un ne vēlāk kā 90 dienas pēc spermas savākšanas.

Atkāpjoties no ii) punkta nosacījumiem, paraugu ņemšana un testēšana attiecībā uz zirgu vīrusarterītu pēc spermas savākšanas saskaņā ar 1.5. punkta b) apakšpunktu nav nepieciešama tad, ja ar vīrusa izolācijas testu, kurš jāveic divreiz gadā, tiek apstiprināts, ka seropozitīvais ērzelis nav zirgu vīrusarterīta izplatītājs.

1.7.

Ja kādā no 1.5. punktā minētajiem testiem tiek iegūts pozitīvs rezultāts, tad donorērzeli izolē un spermu, kas iegūta pēc pēdējās pārbaudes ar negatīvu rezultātu, neizmanto tirdzniecībā. Tas neattiecas uz zirgu vīrusarterīta gadījumiem, ja spermai no katra ejakulāta ir veikta pārbaude attiecībā uz zirgu vīrusarterīta vīrusu un ir iegūts negatīvs rezultāts.

Spermu, kas savākta no visiem citiem spermas savākšanas centrā turētajiem ērzeļiem kopš dienas, kad tika savākts pēdējais spermas paraugs, kas uzrādījis negatīvu rezultātu kādā no 1.5. punktā minētajiem testiem, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad ir atjaunots spermas savākšanas centrā esošais veselības stāvoklis un tajā glabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu 1.5. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

1.8.

Spermu, kas savākta no ērzeļiem tādā spermas savākšanas centrā, kuram ticis noteikts aizliegums saskaņā ar Direktīvas 90/426/EEK 4. un 5. pantu, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad valsts pilnvarots veterinārārsts atjaunojis veselības stāvokli spermas savākšanas centrā saskaņā ar Direktīvu 90/426/EEK un tajā uzglabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu Direktīvas 90/426/EEK A pielikumā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

II. Aitu un kazu ģints vīrišķajiem donordzīvniekiem piemērojamie nosacījumi

1. Uz visiem spermas savākšanas centrā uzņemtajiem aitu ģints un kazu ģints dzīvniekiem attiecas šādas prasības.

1.1.	Tie vismaz 28 dienas turēti karantīnas novietnē, ko īpaši šim nolūkam apstiprinājusi kompetentā iestāde un kurā ievieto tikai dzīvniekus, kam ir vismaz vienāds veselības stāvoklis (“karantīnas novietne”).

1.2.	Pirms dzīvnieku ievietošanas karantīnas novietnē tie turēti aitu vai kazu saimniecībās, kuras saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK 2. panta nosacījumiem ir oficiāli brīvas no brucelozes, un tie iepriekš nav turēti saimniecībās, kurās ir sliktāks veselības stāvoklis saistībā ar brucelozi.

1.3.	Tie ir no saimniecības, kurā 60 dienu laikā pirms uzņemšanas karantīnas novietnē saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu tiem veikts seroloģiskais tests attiecībā uz infekciozo epididimītu (B. ovis) vai cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku.

1.4.

Tiem veikti šādi testi, izmantojot asins paraugus, kas ņemti 28 dienu laikā pirms 1.1. punktā minētā karantīnas perioda sākuma, un visos gadījumos ir iegūti negatīvi rezultāti, izņemot c) apakšpunkta ii) punktā minēto testu attiecībā uz aitu enzootiskā aborta vīrusu:

a)	brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu;

b)	infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku;

aitu enzootiskā aborta vīrusa noteikšanai:

i)	vīrusa izolācijas tests vai vīrusa antigēna noteikšanas tests; un

ii)	seroloģiskais tests antivielu noteikšanai (“antivielu tests”).

Kompetentā iestāde var atļaut šajā punktā minēto pārbaužu veikšanai izmantot karantīnas novietnē iegūtos paraugus. Ja piešķir šādu atļauju, 1.1. punktā minētais karantīnas periods nesākas pirms paraugu ņemšanas. Taču, ja kāda no šajā punktā minētajām pārbaudēm tomēr uzrāda pozitīvus rezultātus, attiecīgo dzīvnieku uzreiz izņem no karantīnas novietnes. Ja karantīnā atrodas dzīvnieku grupa, 1.1. punktā minētais karantīnas laiks pārējiem dzīvniekiem nesākas, kamēr nav nošķirts seropozitīvais dzīvnieks.

1.5.

Tiem veikti šādi testi paraugiem, kas ņemti 1.1. punktā noteiktā karantīnas perioda laikā un vismaz 21 dienu pēc uzņemšanas karantīnas novietnē, ar negatīvu rezultātu:

a)	brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu;

b)	infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku.

1.6.

Tiem ir veikti 1.4. punkta c) apakšpunkta i) un ii) punktā minētie testi attiecībā uz aitu enzootiskā aborta vīrusu, izmantojot asins paraugus, kas ņemti 1.1. punktā minētā karantīnas perioda laikā un vismaz 21 dienu pēc uzņemšanas karantīnas novietnē.

Dzīvniekus (seronegatīvus vai seropozitīvus) uzņem spermas savākšanas centrā tikai tad, ja tiem nav novērota seroloģiskās reakcijas maiņa, kaut arī pārbaudē pirms uzņemšanas karantīnas novietnē tie bijuši seronegatīvi.

Ja ir notikusi seroloģiskās reakcijas maiņa, visi dzīvnieki, kas joprojām ir seronegatīvi, karantīnā pavada ilgāku laiku, kamēr šajā grupā vairs nenovēro seroloģiskās reakcijas maiņu trīs nedēļu laikā no dienas, kad notika seroloģiskās reakcijas maiņa.

Seroloģiski pozitīvus dzīvniekus drīkst uzņemt spermas savākšanas centros, ja 1.4. punkta c) apakšpunkta i) punktā minētajā testā ir iegūts negatīvs rezultāts.

2. Dzīvniekus uzņem spermas savākšanas centrā tikai ar centra veterinārārsta speciālu atļauju. Jebkādu dzīvnieku pārvietošanu, gan to ievešanu centrā, gan izvešanu no tā, reģistrē.

3. Neviens no spermas savākšanas centrā uzņemtajiem dzīvniekiem uzņemšanas dienā nedrīkst uzrādīt nekādas slimības klīniskās pazīmes.

Neskarot 4. punkta noteikumus, visi dzīvnieki ir no tādas karantīnas novietnes, kura dienā, kad dzīvniekus nosūta uz spermas savākšanas centru, atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tā atrodas apgabalā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma;

b)	vismaz pēdējo trīs mēnešu laikā tā bijusi brīva no mutes un nagu sērgas un brucelozes;

c)	vismaz pēdējo 30 dienu laikā tā bijusi brīva no obligāti paziņojamajām slimībām, kā tas noteikts Direktīvas 91/68/EEK 2. panta b) punkta 6) apakšpunktā.

4. Ja iepriekšējos 12 mēnešos pirms dzīvnieku pārvietošanas ir ievēroti 3. punktā paredzētie nosacījumi un ir veiktas 5. punktā minētās regulārās pārbaudes, dzīvniekus bez karantīnas un pārbaudes drīkst pārvest no viena apstiprināta spermas savākšanas centra uz citu, kurā ir līdzvērtīgs veselības stāvoklis, un ja pārvešana notiek tiešā veidā. Šie dzīvnieki nedrīkst nonākt tiešā vai netiešā saskarē ar pārnadžu dzīvniekiem, kuru veselības stāvoklis ir sliktāks, un izmantojamie transportlīdzekļi pirms lietošanas jādezinficē. Ja dzīvnieku pārvieto no viena spermas savākšanas centra uz citā dalībvalstī esošu spermas savākšanas centru, tad pārvietošanu veic saskaņā ar Direktīvu 91/68/EEK.

5. Visiem aitu un kazu ģints dzīvniekiem apstiprinātā spermas savākšanas centrā vismaz reizi gadā veic šādas pārbaudes ar negatīvu rezultātu:

a)	brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu;

b)	infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku;

c)	aitu enzootiskā aborta vīrusa noteikšanai – 1.4. punkta c) apakšpunkta ii) punktā minētais antivielu tests, ko veic tikai seronegatīviem dzīvniekiem.

6. Visus šajā sadaļā minētos testus veic sertificētā laboratorijā.

7. Ja kādā no 5. punktā aprakstītajiem testiem iegūst pozitīvu rezultātu, attiecīgo dzīvnieku izolē un spermu, kas no tā savākta pēc pēdējās pārbaudes ar negatīvu rezultātu, neizmanto tirdzniecībā.

Šā punkta pirmajā daļā minēto dzīvnieku izved no centra, izņemot aitu enzootiskā aborta vīrusa gadījumus, kad dzīvniekam veic 1.4. punkta c) apakšpunkta i) punktā minēto testu ar negatīvu rezultātu.

Spermu, kas savākta no visiem citiem spermas savākšanas centrā turētajiem dzīvniekiem kopš dienas, kad tika savākts pēdējais spermas paraugs, kas devis negatīvu rezultātu kādā no 5. punktā minētajiem testiem, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad ir atjaunots spermas savākšanas centra veselības stāvoklis un tajā glabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu 5. punktā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

8. Spermu iegūst no dzīvniekiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	spermas savākšanas dienā tie neuzrāda nekādas klīniskas slimības pazīmes;

12 mēnešu laikā pirms spermas savākšanas tie:

i)	vai nu nav vakcinēti pret mutes un nagu sērgu; vai

ii)	vismaz 30 dienas pirms spermas savākšanas ir vakcinēti pret mutes un nagu sērgu, un šajā gadījumā 5 % (ne mazāk kā 5 porcijas) savāktās spermas pārbauda, veicot vīrusa izolācijas testu uz mutes un nagu sērgu ar negatīvu rezultātu;

c)	tie vismaz 30 dienas pirms spermas savākšanas nepārtraukti atradušies sertificētā spermas savākšanas centrā, ja tajā glabā svaigi iegūtu spermu;

d)	tie atbilst Direktīvas 91/68/EEK 4., 5. un 6. pantā noteiktajām prasībām;

ja tie turēti 11. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētajās saimniecībās un 30 dienas pirms spermas savākšanas tiem veikti šādi testi ar negatīvu rezultātu:

i)	brucelozes noteikšanai (B. melitensis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK C pielikumu;

ii)	infekciozā epididimīta noteikšanai (B. ovis) – seroloģiskais tests, ko veic saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK D pielikumu, vai jebkurš cits tests ar līdzvērtīgu dokumentētu jutīgumu un specifiku;

iii)	tests attiecībā uz aitu enzootiskā aborta vīrusu;

f)	tie vismaz 30 dienu laikā pirms pirmās spermas savākšanas un 1.5. punktā un 1.6. punktā vai e) apakšpunktā minētā pirmā parauga ņemšanas un līdz savākšanas perioda beigām netiek izmantoti dabīgajai vaislai.

9. Spermu, kas savākta no aitu un kazu ģints vīrišķajiem donordzīvniekiem spermas savākšanas centrā vai 11. panta 2. punkta pirmajā ievilkumā minētajā saimniecībā, kam saskaņā ar Direktīvas 91/68/EEK 4. pantu noteikts aizliegums, kas pamatots ar dzīvnieku veselības apsvērumiem, tur atsevišķās uzglabāšanas telpās un to neizmanto tirdzniecībā līdz brīdim, kad valsts pilnvarots veterinārārsts ir atjaunojis spermas savākšanas centra veselības stāvokli saskaņā ar Direktīvu 91/68/EEK un tajā uzglabātajai spermai ir veikti visi nepieciešamie oficiālie pētījumi, lai izslēgtu Direktīvas 91/68/EEK B pielikuma I iedaļā minētās slimības izraisošo patogēnu klātbūtni spermā.

III NODAĻA

Spermai, olšūnām un embrijiem piemērojamās prasības

I. Spermas savākšanas, apstrādes, konservēšanas, uzglabāšanas un pārvadāšanas nosacījumi

1.1.

Ja, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/82/EK (2) noteikumus, katram spermas ml tiek pievienotas antibiotikas vai antibiotiku maisījums, kura baktericīdā aktivitāte ir līdzvērtīga šādu maisījumu baktericīdajai aktivitātei: gentamicīns (250 μg), tilozīns (50 μg), linkomicīns-spektinomicīns (150/300 μg); penicilīns (500 IU), streptomicīns (500 μg), linkomicīns-spektinomicīns (150/300 μg); vai arī amikacīns (75 μg), divekacīns (25 μg), tad pievienoto antibiotiku nosaukumus un to koncentrāciju norāda 11. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā minētajā veterinārajā sertifikātā.

1.2.	Visus spermas savākšanā, apstrādē, konservēšanā vai sasaldēšanā izmantotos instrumentus pirms lietošanas pienācīgi dezinficē vai sterilizē, izņemot vienreizlietojamos instrumentus.

1.3.

Sasaldētu spermu:

iepilda un uzglabā uzglabāšanai un pārvadāšanai paredzētos traukos:

i)	kas pirms lietošanas ir tīri un dezinficēti vai arī kas ir vienreizlietojamie trauki;

ii)	ar kriogēnajām vielām, kas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem;

b)	pirms nosūtīšanas vai izmantošanas uzglabā piemērotos apstākļos vismaz 30 dienas pēc savākšanas.

1.4.

Tirdzniecībai paredzētu spermu:

a)	pārved uz galamērķa dalībvalsti tīrā un pirms lietošanas dezinficētā vai sterilizētā traukā, vai arī vienreizlietojamā traukā, ko aizzīmogo un numurē pirms nosūtīšanas no apstiprinātā spermas savākšanas vai glabāšanas centra;

b)	marķē tā, lai uz mēģenēm vai cita iepakojuma esošais numurs atbilstu 11. panta 2. punkta ceturtajā ievilkumā minētajā veterinārajā sertifikātā norādītajam numuram un uzglabāšanas un pārvadāšanas trauka numuram.

II. Olšūnām un embrijiem piemērojamie nosacījumi

1. In vivo radušos embriju ieguve un apstrāde

In vivo radušies embriji ir ieņemti mākslīgās apsēklošanas ceļā, izmantojot šīs Direktīvas prasībām atbilstīgu spermu, un tos iegūst, apstrādā un uzglabā saskaņā ar šādiem nosacījumiem.

1.1.	Embrijus iegūst un apstrādā apstiprināta embriju ieguves brigāde, nepieļaujot to saskari ar jebkuru citu embriju partiju, kas neatbilst šīs Direktīvas prasībām.

1.2.	Embrijus iegūst vietā, kas ir izolēta no citām telpu vai saimniecības, kur iegūst embrijus, daļām un kam jābūt labā tehniskā kārtībā un būvētai no materiāliem, kas ļauj to viegli iztīrīt un dezinficēt.

1.3.

Embrijus apstrādā (pārbauda, nomazgā, apstrādā un ievieto marķētās un sterilās mēģenēs, ampulās vai citā iepakojumā) vai nu pastāvīgā laboratorijā, vai arī pārvietojamā laboratorijā, kura atrodas zonā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā vīrusuzņēmīgo sugu dzīvnieku vidū nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.

1.4.	Viss embriju ieguvei, apstrādei, mazgāšanai, sasaldēšanai un uzglabāšanai izmantotais aprīkojums pirms lietošanas tiek sterilizēts vai pienācīgi notīrīts un dezinficēts saskaņā ar IETS rokasgrāmatu (3), vai arī tas ir vienreizlietojams.

1.5.

Embriju ieguvei, apstrādei, mazgāšanai vai uzglabāšanai izmantotajā vidē vai šķīdumos izmantotajos dzīvnieku izcelsmes bioloģiskajos produktos nav patogēnu mikroorganismu. Embriju ieguvei, sasaldēšanai un uzglabāšanai izmantoto vidi un šķīdumus sterilizē, izmantojot apstiprinātas metodes saskaņā ar IETS rokasgrāmatu, un apstrādā tādā veidā, lai nodrošinātu sterilitāti. Saskaņā ar IETS rokasgrāmatu ieguves, apstrādes, mazgāšanas un uzglabāšanas videi var pievienot antibiotikas, ja nepieciešams.

1.6.	Embriju konservēšanai vai uzglabāšanai izmantotās kriogēnās vielas nav iepriekš izmantotas citiem dzīvnieku izcelsmes produktiem.

1.7.	Katra embrija mēģene, ampula vai cits iepakojums ir skaidri marķēts atbilstoši standartizētai sistēmai saskaņā ar IETS rokasgrāmatu.

1.8.

Embrijus mazgā saskaņā ar IETS rokasgrāmatu, un pirms mazgāšanas un uzreiz pēc tās to zona pellucida paliek neskarta. Standarta mazgāšanas procedūrā ievieš izmaiņas, iekļaujot papildu mazgāšanu ar enzīmu tripsīnu saskaņā ar IETS rokasgrāmatu tādos gadījumos, kad nepieciešama noteiktu vīrusu inaktivācija vai izskaušana.

1.9.	No dažādiem donordzīvniekiem iegūtus embrijus nemazgā kopā.

1.10.

Katram embrijam pārbauda zona pellucida pa visu tās virsmu vismaz 40 reižu palielinājumā un apliecina, ka tā ir neskarta un bez jebkādiem svešķermeņiem.

1.11.

Embrijus no partijas, kam 1.10. punktā paredzētajā pārbaudē ir bijis apmierinošs rezultāts, ievieto sterilā mēģenē, ampulā vai citā iepakojumā, kas ir marķēts saskaņā ar 1.7. punktu un ko nekavējoties aizzīmogo.

1.12.

Katru embriju, ja nepieciešams, pēc iespējas ātrāk sasaldē un uzglabā vietā, kura ir brigādes veterinārārsta uzraudzībā.

1.13.

Katra embriju ieguves brigāde regulāri iesniedz oficiālai bakteriālai un vīrusu pārbaudei dzīvotnespējīgo embriju vai olšūnu, skalojamo šķidrumu vai mazgājošo šķidrumu paraugus, kas iegūti tās darbības rezultātā saskaņā ar IETS rokasgrāmatu.

1.14.

Katra embriju ieguves brigāde reģistrē embriju ieguves darbības, ko tā veic divus gadus ilgā periodā pēc embriju nonākšanas tirdzniecībā vai importēšanas, ieskaitot:

a)	attiecīgo donordzīvnieku šķirni, vecumu un individuālo identifikācijas numuru;

b)	brigādes iegūto embriju ieguves, apstrādes un uzglabāšanas vietu;

c)	embriju identifikācijas numurus līdz ar informāciju par sūtījuma saņēmēju.

2. Olšūnu, olnīcu un citu audu ieguve un apstrāde ar mērķi sagatavot in vitro iegūtus embrijus

1.1. līdz 1.14. punktā minētos nosacījumus mutatis mutandis piemēro olšūnu, olnīcu un citu audu ieguvei un apstrādei, lai tos izmantotu in vitro apaugļošanā un/vai in vitro barotnē. Papildus ievēro šādus nosacījumus.

2.1.	Kompetentā iestāde tiek informēta par donordzīvnieku izcelsmes saimniecību(-ām) un ir pilnvarota to/tās kontrolēt.

2.2.

Ja olnīcas un citi audi tiek iegūti lopkautuvē vai nu no atsevišķiem dzīvniekiem, vai arī no donordzīvnieku partijas (“ieguve no partijas”), tad šai lopkautuvei jābūt oficiāli apstiprinātai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4), un jābūt tāda veterinārārsta uzraudzībā, kura pienākums ir nodrošināt, ka potenciālajiem donordzīvniekiem tiek veiktas pirmskaušanas un pēckaušanas pārbaudes, un apstiprināt, ka tiem nav novērotas nekādas dzīvnieku pārnēsāto lipīgo slimību pazīmes. Lopkautuvei jāatrodas tāda apgabala centrā, ap kuru 10 kilometru rādiusā vismaz pēdējo 30 dienu laikā vīrusuzņēmīgo sugu dzīvnieku vidū nav bijis neviena mutes un nagu sērgas gadījuma.

2.3.	Olnīcu partijas neieved apstrādes laboratorijā, kamēr nav pabeigta donordzīvnieku pēckaušanas pārbaude.

2.4.	Olnīcu un citu audu izņemšanai un pārvadāšanai izmantojamo aprīkojumu pirms lietošanas notīrīta un dezinficē vai sterilizē un izmanto tikai minētajiem nolūkiem.

3. In vitro iegūtu embriju apstrāde

1.1. līdz 1.14. punktā minētos nosacījumus mutatis mutandis piemēro arī in vitro iegūtu embriju apstrādei. Papildus ievēro šādus nosacījumus.

3.1.	In vitro iegūti embriji ir ieņemti in vitro apsēklošanas ceļā, izmantojot šīs direktīvas prasībām atbilstošu spermu.

3.2.	Pēc embriju turēšanas in vitro barotnē, bet pirms to sasaldēšanas, uzglabāšanas un pārvadāšanas embrijus mazgā un tiem veic 1.8., 1.10. un 1.11. punktā minēto apstrādi.

3.3.	Atsevišķu dzīvnieku embriju ieguves gadījumā embrijus no dažādiem donordzīvniekiem vai arī no dažādām partijām nemazgā kopā.

3.4.	Atsevišķu dzīvnieku embriju ieguves gadījumā embrijus no dažādiem donordzīvniekiem vai arī no dažādām partijām neglabā vienā mēģenē, ampulā vai citā iepakojumā.

4. Tādu embriju apstrāde, kuriem veiktas mikromanipulācijas

Pirms tiek veiktas jebkādas mikromanipulācijas, kas iejaucas zona pellucida integritātē, visus embrijus vai olšūnas savāc un apstrādā atbilstoši 1., 2. un 3. punktā minētajiem higiēnas noteikumiem. Papildus ievēro šādus nosacījumus.

4.1.	Ja embrijam veic mikromanipulācijas, kas saistītas ar iekļūšanu zona pellucida, to dara piemērotās laboratorijas telpās sertificēta brigādes veterinārārsta uzraudzībā.

4.2.

Katra embriju ieguves brigāde reģistrē darbības, ko tā veic, atbilstīgi 1.14. punkta prasībām, ieskaitot informāciju par darbā ar embrijiem izmantotajām mikromanipulācijas metodēm, kas saistītas ar iekļūšanu zona pellucida. Ja tie ir embriji, kas iegūti in vitro apsēklošanas ceļā, to identifikāciju var veikt, pamatojoties uz partiju, bet ietver informāciju par olnīcu un/vai nenobriedušu olšūnu iegūšanas dienu un vietu. Nodrošina arī iespēju identificēt donordzīvnieku izcelsmes saimniecību.

5. Embriju uzglabāšana

5.1.	Katra embriju ieguves un sagatavošanas brigāde nodrošina embriju uzglabāšanu I nodaļas III sadaļas 1.8. punktā minētajās atbilstošās telpās ar piemērotu temperatūru.

5.2.	Sasaldētus embrijus pirms nosūtīšanas uzglabā piemērotos apstākļos vismaz 30 dienas pēc ieguves vai sagatavošanas.

6. Embriju pārvadāšana

6.1.	Embrijus, ko paredzēts izmantot tirdzniecībā, pārved uz galamērķa dalībvalsti tīros un pirms lietošanas dezinficētos vai sterilizētos traukos, vai arī vienreizlietojamos traukos, ko aizzīmogo un numurē pirms nosūtīšanas no apstiprinātā uzglabāšanas centra telpām.

6.2.	Mēģenes, ampulas un citu iepakojumu marķē tā, lai uz tā esošais numurs atbilstu 11. panta 3. punkta trešajā ievilkumā minētajā veterinārajā sertifikātā norādītajam numuram un uzglabāšanas un pārvadāšanas trauka numuram.

IV NODAĻA

Sievišķajiem donordzīvniekiem piemērojamās prasības

1. Sievišķos donordzīvniekus izmanto embriju vai olšūnu savākšanai tikai tad, ja tie un to izcelsmes saimniecības pēc valsts pilnvarotā veterinārārsta atzinuma atbilst prasībām, kas noteiktas attiecīgajās direktīvās par Kopienas iekšējo tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, kuri paredzēti attiecīgo sugu vaislai un audzēšanai.

2. Papildus Direktīvā 64/432/EEK noteiktajām prasībām cūku sugu sievišķie donordzīvnieki atbilst prasībām attiecībā uz Aujeski slimību, kas noteiktas saskaņā ar minētās Direktīvas 9. un 10. pantu, izņemot in vivo iegūtus embrijus, kas jāapstrādā ar tripsīnu.

3. Direktīvas 91/68/EEK noteikumus piemēro aitu ģints un kazu ģints sievišķajiem donordzīvniekiem.

4. Papildus Direktīvā 90/426/EEK noteiktajām prasībām uz donorķēvēm attiecas šādi nosacījumi.

4.1.	Vismaz 30 dienas pirms olšūnu vai embriju iegūšanas un laika posmā starp 4.2. un 4.3. punktā minētā pirmā parauga ņemšanu un olšūnu vai embriju iegūšanas dienu tie nedrīkst būt izmantoti dabīgajai vaislai.

4.2.

Tiem jāveic agara gēla imūndifūzijas tests (Koginsa tests) vai ELISA tests attiecībā uz zirgu infekciozo anēmiju, izmantojot asins paraugus, kas no sākuma ņemti 30 dienu laikā pirms pirmās olšūnu vai embriju ieguves reizes, iegūstot negatīvu rezultātu, un pēc tam ik pēc 90 dienām savākšanas periodā.

4.3.

Tiem jāveic tests attiecībā uz zirgu kontagiozo metrītu, izolējot Taylorella equigenitalis no paraugiem, kas divu secīgu meklēšanās periodu laikā ņemti no klitora bedrītes un klitora sinusu gļotādas, un no viena papildu parauga, kas viena meklēšanās perioda laikā ņemts no dzemdes kakla, pēc 7 līdz 14 dienu kultivēšanas vienmēr iegūstot negatīvu rezultātu.”

(1) OV L 224, 18.8.1990., 62. lpp.

(2) OV L 311, 28.11.2001., 1. lpp.

(3) Starptautiskās Embriju transplantēšanas biedrības rokasgrāmata – procedurālas vadlīnijas un vispārīga informācija par embriju transplantācijas tehnoloģiju izmantošanu, īpaši uzsverot higiēnas procedūras. Publicējusi Starptautiskā Embriju transplantēšanas biedrība, 1111 North Dunlap Avenue, Savoy, Illinois 61874 USA (http://www.iets.org/).

(4) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

3.3.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/28

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 177/2010

(2010. gada 2. marts),

ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vēra Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (1) un jo īpaši tās 247. pantu,

tā kā:

(1)	Skaidrības labad ir nepieciešams grozīt Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (2) 313. panta struktūru, iekļaujot gadījumus, kuros uzskatāms, ka precēm ir Kopienas preču statuss.

(2)

Lai izveidotu Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem, kā minēts Komisijas paziņojumā un rīcības plānā ar mērķi izveidot Eiropas jūras transporta telpu bez šķēršļiem (3), ir nepieciešams vienkāršot gan uzņēmēju, gan muitas dienestu pienākumus saistībā ar precēm, ko pārvadā pa jūru starp ostām Kopienas muitas teritorijā.

(3)	Jo īpaši ir lietderīgi paredzēt regulāras kuģu satiksmes atļauju sniegšanas un kuģu reģistrācijas procedūru, kurai tiktu izmantota elektroniskā informācijas un saziņas sistēma AK sertifikātu izdošanai, kā tas paredzēts Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.x pantā.

(4)	Lai samazinātu papīra dokumentācijas daudzumu, Regulas (EEK) Nr. 2454/93 324.e pantā minētā datu apmaiņas saraksta izdruka nav obligāta, ja minētais datu apmaiņas saraksts muitas dienestiem ir pieejams elektroniskās informācijas un saziņas sistēmā.

(5)

Būtu jāgroza 324.c panta 1. punkts, lai iekļautu pareizu atsauci uz drošības pasākumiem, kas nepieciešami attiecībā uz zīmogiem. Ir nepieciešams grozīt kļūdainas atsauces uz Regulas (EEK) Nr. 2454/93 37.c pielikumu datu elementos, kas ietverti minētās Regulas, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1192/2008 (4), 37.a pielikumā iekļautajā tranzīta deklarācijā.

(6)	Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EEK) Nr. 2454/93.

(7)

Lai nodrošinātu uzņēmēju tiesisko paļāvību, atļaujas regulāras kuģu satiksmes atklāšanai pirms šīs regulas piemērošanas dienas būtu uzskatāmas par atļaujām, kas sniegtas saskaņā ar šo regulu. Lai nodrošinātu, ka visas atļaujas ir pieejamas vienā elektroniskā sistēmā, iepriekšējās atļaujas būtu jāglabā elektroniskās informācijas un saziņas sistēmā, lai izdotu AK sertifikātu.

(8)	Dalībvalstīm un muitas dienestiem būtu jāatvēl pietiekams laiks, lai izveidotu pilnībā darboties spējīgu elektroniskās informācijas un saziņas sistēmu.

(9)	Ņemot vērā, ka noteikumi par datu elementiem tranzīta deklarācijā, kas iekļauta Regulas (EEK) Nr. 2454/93, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 1192/2008, 37.a pielikumā tika piemēroti no 2008. gada 1. jūlijā, ir nepieciešams noteikt, ka arī minētos noteikumu grozījumus piemēro no minētā datuma.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EEK) Nr. 2454/93 groza šādi.

Regulas 313. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“313. pants

1. Atbilstīgi Kodeksa 180. pantam un izņēmumiem, kas uzskaitīti šā panta 2. punktā, visas preces Kopienas muitas teritorijā uzskatāmas par Kopienas precēm, ja vien nav konstatēts, ka tām nav Kopienas preču statusa.

2. Turpmāk uzskaitītās preces nav uzskatāmas par Kopienas precēm, ja vien saskaņā ar šīs regulas 314. līdz 323. pantu nav konstatēts, ka tām ir Kopienas preču statuss:

a)	preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar Kodeksa 37. pantu;

b)	preces, kas ir pagaidu glabāšanā vai I kontroles tipa brīvajā zonā šīs regulas 799. panta nozīmē, vai brīvajā noliktavā;

c)	preces, kas ir pakļautas neuzlikšanas procedūrai vai atrodas II kontroles tipa brīvajā zonā šīs regulas 799. panta nozīmē.

3. Atkāpjoties no 2. punkta a) apakšpunkta, preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, uzskatāmas par Kopienas precēm, ja vien nav konstatēts, ka tām nav Kopienas statusa:

a)	ja, vedot pa gaisu, preces ir iekrautas vai pārkrautas kādā lidostā Kopienas muitas teritorijā sūtīšanai uz citu lidostu Kopienas muitas teritorijā ar nosacījumu, ka tās ved ar kādā dalībvalstī sastādītu vienotu pārvadājuma dokumentu; vai

b)	ja, vedot pa jūru, preces ir pārvestas starp ostām Kopienas muitas teritorijā regulārā kuģu satiksmē, kam dota atļauja saskaņā ar 313.b pantu.”

Regulas 313.a un 313.b pantu aizstāj ar šādiem pantiem:

“313.a pants

Regulāra kuģu satiksme nozīmē satiksmi, kurā preces pārvadā kuģos, kas kursē tikai starp ostām, kuras atrodas Kopienas muitas teritorijā, un nenāk no punkta ārpus minētās teritorijas vai minētās teritorijas ostas I kontroles tipa brīvajā zonā 799. panta nozīmē, neiet uz to un nepiestāj tajā.

313.b pants

1. Kuģošanas sabiedrībai pēc pieteikuma iesniegšanas tās dalībvalsts muitas dienestiem, kuras teritorijā sabiedrība ir reģistrēta vai – attiecīgā gadījumā – kuras teritorijā tai ir reģionāls birojs, var atļaut atklāt regulāru kuģu satiksmi, ja izpildīti šā panta un 313.c panta nosacījumi.

2. Atļauja dodama tikai kuģošanas sabiedrībām, kuras:

a)	ir reģistrētas Kopienas muitas teritorijā vai kurām tajā atrodas reģionālais birojs un kuru dokumentācija ir pieejama kompetentajiem muitas dienestiem;

b)	atbilst 14.h pantā minētajiem nosacījumiem;

c)	norāda kuģus, kas tiks izmantoti regulārai kuģu satiksmei, un ostas, kurās tie piestās, tiklīdz tiks saņemta atļauja;

d)	apņemas, ka regulāras kuģu satiksmes maršrutos nepiestās nevienā ostā ārpus Kopienas muitas teritorijas vai Kopienas muitas teritorijas ostas I kontroles tipa brīvajā zonā un nenotiks preču pārkraušana jūrā;

e)	apņemas, ka atļaujas devējs muitas dienests reģistrēs to kuģu vārdus, kuri kursēs regulārā kuģu satiksmē, un ostas, kurās tie piestās.

3. Pieprasot atļauju regulārai kuģu satiksmei, pieteikumā norāda dalībvalstis, kuras minētā satiksme skar. Tās dalībvalsts muitas dienests, kuram pieteikums iesniegts (atļaujas devējs muitas dienests), informē pārējo dalībvalstu muitas dienestus, kuru skar minētā satiksme (atbilstošie muitas dienesti), izmantojot 14.x pantā minēto elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

Neskarot 4. punktu, 45 dienu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas atbilstošie muitas dienesti var noraidīt pieteikumu, konstatējot neatbilstību 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumam, un paziņo par pieteikuma noraidījumu, izmantojot 14.x pantā minēto elektronisko informācijas un saziņas sistēmu. Atbilstošais muitas dienests norāda pieteikuma noraidīšanas iemeslu un uz izdarītajiem pārkāpumiem attiecināmās tiesību normas. Šādā gadījumā atļaujas devējs muitas dienests atļauju nesniedz un pieteikuma iesniedzējam paziņo par noraidījumu, norādot tā iemeslu.

Ja no atbilstošā muitas dienesta atbilde vai noraidījums nav saņemts, atļaujas devējs muitas dienests pēc atļaujas izsniegšanas nosacījumu pārbaudes izdod atļauju, kas jāatzīst pārējām dalībvalstīm, kuras skar attiecīgā kuģu satiksme. Attiecīgo atļauju glabā un par tās izdošanu paziņo atbilstošajiem muitas dienestiem, izmantojot 14.x pantā minēto elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

4. Ja kuģošanas sabiedrība ir 14.a panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktā minētā AK sertifikāta turētāja, prasības, kas izklāstītas šā panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā un kas minētas šā panta 3. punktā, uzskata par izpildītām.”

Iekļauj šādu 313.c līdz 313.f pantu:

“313.c pants

1. Tiklīdz saskaņā ar 313.b pantu ir atļauta regulāra kuģu satiksme, attiecīgajai kuģošanas sabiedrībai atļauja ir jāizmanto ar kuģiem, kas reģistrēti šiem nolūkiem.

2. Kuģošanas sabiedrība informē atļaujas devēju muitas dienestu par visiem apstākļiem, kas radušies pēc atļaujas piešķiršanas un kas varētu ietekmēt tās turpmāko darbību vai saturu.

Ja atļaujas devējs muitas dienests atļauju atsauc vai to pieprasa kuģošanas sabiedrība, atļaujas devējs muitas dienests paziņo par atsaukumu atbilstošajiem muitas dienestiem, izmantojot 14.x pantā minēto elektronisko informācijas un saziņas sistēmu.

3. Lai grozītu atļauju un iekļautu tajā dalībvalstis, kas nebija iekļautas sākotnējā atļaujā vai iepriekšējā atļaujā, piemēro 313.b panta 3. punktā paredzēto procedūru. Regulas 313.b panta 4. punkta noteikumus piemēro mutatis mutandis.

313.d pants

1. Kuģošanas sabiedrība, kurai ir atļauts atklāt regulāru kuģu satiksmi, sniedz atļaujas devējam muitas dienestam šādas ziņas:

a)	to kuģu vārdi, kuri ir norīkoti regulārā satiksmē;

b)	pirmā osta, no kuras kuģis uzsāk veikt regulāru kuģu satiksmi;

c)	piestāšanas ostas;

d)	jebkādas izmaiņas a), b) un c) apakšpunktā minētajās ziņās;

e)	datums un laiks, no kura stājas spēkā d) apakšpunktā minētās izmaiņas.

2. Saskaņā ar 1. punktu sniegtās ziņas atļaujas devēja muitas dienestā reģistrē 14.x pantā minētajā elektroniskajā informācijas un saziņas sistēmā vienas darbdienas laikā no to paziņošanas dienas. To dara pieejamu muitas dienestiem, kas darbojas ostās, kuras atrodas Kopienas muitas teritorijā.

Reģistrācija stājas spēkā pirmajā darbdienā pēc reģistrācijas dienas.

313.e pants

Ja apstākļi, kas nav tā varā, spiež regulārai kuģu satiksmei reģistrētu kuģi veikt preču pārkraušanu jūrā vai uz laiku novietot ostā, kas nav iekļauta regulārā kuģu satiksmē, tostarp ostā ārpus Kopienas muitas teritorijas vai Kopienas muitas teritorijas ostas I kontroles tipa brīvajā zonā, kuģošanas sabiedrība par to tūlīt paziņo nākamo Kopienas teritorijas piestāšanas ostu muitas dienestiem, tostarp tiem, kas atrodas kuģa plānotajā maršrutā. Minētajās ostās iekrautās vai izkrautās preces nav uzskatāmas par Kopienas precēm.

313.f pants

1. Muitas dienesti kuģošanas sabiedrībai var pieprasīt pierādījumu, ka ir izpildīti 313.b līdz 313.e panta noteikumi.

2. Ja muitas dienesti konstatē, ka kuģošanas sabiedrība nav izpildījusi 1. punktā minētos noteikumus, tie tūlīt informē visas ar attiecīgo kuģu satiksmi saistītos muitas dienestus, izmantojot 14.x pantā minēto elektronisko informācijas un saziņas sistēmu, lai minētie dienesti varētu veikt vajadzīgos pasākumus.”

4.	Regulas 324.c panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu: “Regulas 37.d pielikuma 27. punktu piemēro mutatis mutandis.”

Regulas 324.e panta 4. punkta c) un d) apakšpunktu aizstāj ar šādiem apakšpunktiem:

“c)

elektronisko datu apmaiņas sistēmā nosūtītā kravas saraksta (datu apmaiņas saraksts) izdruku iesniedz iekraušanas ostas muitas dienestiem ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc kuģa atiešanas un noteikti pirms tā ierašanās galamērķa ostā. Muitas dienesti var pieprasīt datu apmaiņas saraksta izdruku, ja tām nav piekļuves muitas dienestu atzītai informācijas sistēmai, kurā pieejams attiecīgais saraksts;

d)	datu apmaiņas saraksta izdruku iesniedz galamērķa ostas muitas dienestiem. Muitas dienesti var pieprasīt datu apmaiņas saraksta izdruku, ja tām nav piekļuves muitas dienestu atzītai informācijas sistēmai, kurā pieejams attiecīgais saraksts.”

Regulas 37.a pielikuma II sadaļas B punktā “Ziņas par tranzīta deklarācijas datiem” datu grupu “IEPAKOJUMI” groza šādi:

atribūta “Iepakojumu marķējums un numuri” tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Iepakojumu marķējums un numuri	(31. aile)
Veids/garums: an ..42
Atribūtu izmanto, ja atribūtā “Iepakojumu veidi” ir citi kodi, kas norādīti 38. pielikumā, nevis veidam “nefasēts” (VQ, VG, VL, VY, VR vai VO) vai “neiepakots” (NE, NF, NG) paredzētie. Tas nav obligāti, ja atribūtā “Iepakojumu veidi” ietverts viens no iepriekšminētajiem kodiem.”;

atribūta “Iepakojumu skaits” tekstu aizstāj ar šādu tekstu:

“Iepakojumu skaits	(31. aile)
Veids/garums: n ..5
Atribūtu izmanto, ja atribūtā “Iepakojumu veidi” ir citi kodi, kas norādīti 38. pielikumā, nevis veidam “nefasēts” (VQ, VG, VL, VY, VR vai VO) vai “neiepakots” (NE, NF, NG) paredzētie. To nevar izmantot, ja atribūtā “Iepakojumu veidi” ietverts viens no iepriekšminētajiem kodiem.”

2. pants

Atļaujas, kas attiecas uz regulāras kuģu satiksmes atklāšanu pirms šīs regulas 3. panta otrajā daļā minētā piemērošanas datuma, uzskatāmas par izdotām saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 2454/93, kas grozīta ar šo regulu.

Atļaujas devējs muitas dienests ievada ziņas par šīm atļaujām Regulas (EEK) Nr. 2454/93 14.x pantā minētajā elektroniskajā informācijas un saziņas sistēmā viena mēneša laikā no šīs regulas 3. panta otrajā daļā minētā piemērošanas datuma.

3. pants

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 1. panta 2. un 3. punktu piemēro no 2012. gada 1. janvāra.

Regulas 1. panta 4. un 6. punktu piemēro no 2008. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(3) COM(2009) 10, galīgā redakcija.

(4) OV L 329, 6.12.2008., 1. lpp.

3.3.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/32

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 178/2010

(2010. gada 2. marts),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 401/2006 attiecībā uz zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, koku riekstiem, aprikožu kauliņiem, lakricu un augu eļļu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (2), ir noteikti konkrētu mikotoksīnu maksimāli pieļaujamie daudzumi konkrētos pārtikas produktos.

(2)	Paraugu ņemšanai ir izšķiroša loma, lai precīzi noteiktu mikotoksīnu koncentrāciju, kas partijā sastopami ļoti heterogēni. Tādēļ nepieciešams noteikt vispārējus kritērijus, kuriem paraugu ņemšanas metodei jāatbilst.

(3)	Komisijas 2006. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 401/2006, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes mikotoksīnu līmeņu oficiālai kontrolei pārtikas produktos (3), noteikti kritēriji paraugu ņemšanai, lai kontrolētu mikotoksīnu līmeņus.

(4)	Nepieciešams grozīt atsevišķus nosacījums par paraugu ņemšanu aflatoksīnu noteikšanai atsevišķos pārtikas produktos, lai ņemtu vērā Pārtikas kodeksa attīstību, kā arī nesen noteiktos maksimāli pieļaujamos mikotoksīnu līmeņus jaunām pārtikas kategorijām.

(5)	Pārtikas kodeksā noteikts jauns paraugu ņemšanas plāns attiecībā uz turpmākai pārstrādei paredzētiem zemesriekstiem, mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām un jauns paraugu ņemšanas plāns “lietošanai cilvēka uzturā gatavām” mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām (4).

(6)

Lai veicinātu, ka tiek ievērota maksimāli pieļaujamā aflatoksīnu koncentrācija, ir lietderīgi piemērot Pārtikas kodeksā noteiktos paraugu ņemšanas noteikumus attiecībā uz turpmākai pārstrādei paredzētiem zemesriekstiem, mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām un turpmākai pārstrādei paredzētiem citiem koku riekstiem, un Pārtikas kodeksā noteiktos paraugu ņemšanas noteikumus attiecībā uz lietošanai cilvēka uzturā gatavām mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām, lietošanai cilvēka uzturā gataviem citiem koku riekstiem un zemesriekstiem. Paraugu ņemšanas procedūru attiecībā uz koku riekstiem piemēro arī aprikožu kauliņiem. Tādēļ attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 401/2006 I pielikuma D daļa, lai tajā noteiktu tikai paraugu ņemšanas procedūru attiecībā uz žāvētām vīģēm, kas paliek nemainīga, un lai jauno paraugu ņemšanas procedūru attiecībā uz zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem un koku riekstiem noteiktu atsevišķā pielikuma daļā.

(7)

Ir noteikti maksimāli pieļaujamie līmeņi attiecībā uz aflatoksīniem eļļas augu sēklās, kas nav zemesrieksti (5), un attiecībā uz ohratoksīnu A garšvielās, lakricas saknē un lakricas ekstraktā (6). Ir lietderīgi noteikt īpašus paraugu ņemšanas noteikumus šīm jaunajām pārtikas kategorijām un pēc iespējas izmantot esošos noteikumus.

(8)	Augu eļļu paraugu ņemšanai mikotoksīnu kontrolei ir īpaša specifika, tādēļ ir lietderīgi noteikt īpašus paraugu ņemšanas noteikumus.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 401/2006 I pielikumu groza šādi.

1)	Pielikuma D daļu aizstāj ar tekstu, kas izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

2)	Pielikuma E daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu tekstu: “Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto, lai oficiāli pārbaudītu maksimāli pieļaujamo ohratoksīna A, aflatoksīna B1 un aflatoksīnu kopējā daudzuma koncentrāciju garšvielās.”

3)	Pielikuma G daļu aizstāj ar tekstu, kas izklāstīts šīs regulas II pielikumā.

4)	Pievieno šīs regulas III pielikumā izklāstīto K daļu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā desmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.

(3) OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.

(4) Codex General Standard for Contaminants and toxins in foods (CODEX STAN 193-1995) http://www.codexalimentarius.net/download/standards/17/CXS_193e.pdf

(5) Komisijas Regula (ES) Nr. 165/2010 (2010. gada 26. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos attiecībā uz aflatoksīniem (OV L 50, 27.2.2010., 8. lpp.).

(6) Komisijas Regula (ES) Nr. 105/2010 (2010. gada 5. februāris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos attiecībā uz ohratoksīnu A (OV L 35, 6.2.2010., 7. lpp.).

I PIELIKUMS

D.1. Metode paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm

Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto, lai oficiāli pārbaudītu attiecībā uz aflatoksīnu B1 noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un aflatoksīnu kopējo daudzumu žāvētās vīģēs.

D.1.1. Elementārparauga svars

Ja I pielikuma D.1. daļā nav noteikts citādi, elementārparauga svars ir apmēram 300 gramu.

Ja preču partijas ir mazumtirdzniecības iepakojumā, tad elementārparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības iepakojuma svara.

Ja mazumtirdzniecības iepakojumu svars ir lielāks par 300 gramiem, kopparaugi attiecīgi svērs vairāk nekā 30 kg. Ja viena mazumtirdzniecības iepakojuma svars ievērojami pārsniedz 300 gramus, tad no katra atsevišķa mazumtirdzniecības iepakojuma kā elementārparaugu ņem attiecīgi 300 gramus. To var darīt, vai nu ņemot paraugu, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode sabojātu partiju, radot nevēlamas saimnieciskas sekas (sakarā ar iepakojuma, transportlīdzekļa veidu vai tamlīdzīgi), var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Ja, piemēram, vērtīgu produktu tirgo 500 gramu vai 1 kg mazumtirdzniecības iepakojumos, tad kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku elementārparaugu skaitu, nekā norādīts 1., 2. un 3. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars atbilst 1., 2. un 3. tabulā norādītajam kopparauga svaram.

Ja mazumtirdzniecības iepakojums sver mazāk nekā 300 gramu un ja atšķirība nav ļoti liela, vienu mazumtirdzniecības paraugu uzskata par vienu elementārparaugu, iegūstot kopparaugu, kas sver mazāk nekā 30 kg. Ja mazumtirdzniecības iepakojums sver ievērojami mazāk par 300 gramiem, vienu elementārparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības iepakojumi, svaru pēc iespējas tuvinot 300 gramiem.

D.1.2. Vispārējs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm

1. tabula

Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara

Prece	Partijas svars (tonnās)	Apakšpartiju svars vai skaits	Elementārparaugu skaits	Kopparauga svars (kg)
Žāvētas vīģes	≥ 15	15–30 tonnas	100	30
Žāvētas vīģes	< 15	—	10–100 (1)	≤ 30

D.1.3. Metode paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm (partijas svars lielāks vai vienāds ar 15 tonnām)

—	Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %.

—	Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi.

—	Elementārparaugu skaits: 100.

—

Kopparaugu, kura svars ir 30 kg, sajauc un pirms malšanas sadala trijos vienādos laboratorijas paraugos pa 10 kg (šādi trijos apakšparaugos nav jādala žāvētas vīģes, ko paredzēts turpmāk šķirot vai citādi fizikāli apstrādāt, tomēr tas būs atkarīgs no tādas iekārtas pieejamības, kas var homogenizēt 30 kg paraugu).

—	Katru laboratorijas paraugu, kura svars ir 10 kg, atsevišķi rūpīgi sasmalcina un kārtīgi samaisa, lai sasniegtu pilnīgu homogenizāciju saskaņā ar II pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

—

Ja paraugu nav iespējams paņemt saskaņā ar iepriekš aprakstīto metodi to nepieņemamo saimniecisko seku dēļ, ko rada kaitējums partijai (sakarā ar iepakojuma, transporta līdzekļa veidu un tamlīdzīgi), var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar noteikumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva, un to sīki apraksta un dokumentē.

D.1.4. Metode paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm (partijas svars < 15 tonnām)

To elementārparaugu skaits, kas jāņem, ir atkarīgs no partijas svara un nav mazāks par 10, bet nav lielāks par 100.

Lai noteiktu nepieciešamo elementārparaugu skaitu, var izmantot rādītājus, kas minēti turpmāk sniegtajā 2. tabulā.

2. tabula

Elementārparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no partijas svara, un kopparauga sīkāks dalījums

Partijas svars (tonnās)	Elementārparaugu skaits	Kopparauga svars (kg) (mazumtirdzniecības iepakojumu gadījumā kopparauga svars var būt atšķirīgs – skatīt D.1.1. punktu)	No kopparauga iegūto laboratorijas paraugu skaits
≤ 0,1	10	3	1 (nedala)
> 0,1– ≤ 0,2	15	4,5	1 (nedala)
> 0,2– ≤ 0,5	20	6	1 (nedala)
> 0,5– ≤ 1,0	30	9 (– < 12 kg)	1 (nedala)
> 1,0– ≤ 2,0	40	12	2
> 2,0– ≤ 5,0	60	18 (– < 24 kg)	2
> 5,0– ≤ 10,0	80	24	3
> 10,0– ≤ 15,0	100	30	3

—

Kopparaugu, kura svars ≤ 30 kg, sajauc un pirms malšanas sadala divos vai trijos vienādos laboratorijas paraugos, kas sver ≤ 10 kg (šādi divos vai trijos apakšparaugos nav jādala žāvētas vīģes, ko paredzēts turpmāk šķirot vai citādi fizikāli apstrādāt, tomēr tas būs atkarīgs no tādas iekārtas pieejamības, kas var homogenizēt paraugus, kuri sver līdz 30 kg).

Gadījumos, kad kopparaugs sver mazāk nekā 30 kg, kopparaugs ir jāsadala laboratorijas paraugos pēc šādas shēmas:

—	< 12 kg: nedala laboratorijas paraugos,

—	≥ 12– < 24 kg: dala divos laboratorijas paraugos,

—	≥ 24 kg: dala trijos laboratorijas paraugos.

—	Katru laboratorijas paraugu atsevišķi rūpīgi sasmalcina un kārtīgi samaisa, lai nodrošinātu pilnīgu homogenizāciju saskaņā ar II pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

—

Ja paraugu nav iespējams paņemt saskaņā ar iepriekš aprakstīto metodi to saimniecisko seku dēļ, ko rada kaitējums partijai (sakarā ar iepakojuma, transportlīdzekļa veidu un tamlīdzīgi), var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar noteikumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva, un to sīki apraksta un dokumentē.

D.1.5. Paraugu ņemšana atvasinātiem produktiem un saliktiem pārtikas produktiem

D.1.5.1. Atvasināti produkti ar ļoti maza izmēra daļiņām (homogēni izkliedēts piesārņojums ar aflatoksīniem)

—

Elementārparaugu skaits: 100. No partijām, kas sver mazāk nekā 50 tonnas, atkarībā no partijas svara vajadzīgi 10 līdz 100 elementārparaugi (skatīt 3. tabulu).

3. tabula

Elementārparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no partijas svara

Partijas svars (tonnās)	Elementārparaugu skaits	Kopparauga svars (kg)
≤ 1	10	1
> 1– ≤ 3	20	2
> 3– ≤ 10	40	4
> 10– ≤ 20	60	6
> 20– ≤ 50	100	10

—	Elementārparauga svars ir apmēram 100 grami. Ja partijas ir mazumtirdzniecības iepakojumā, tad elementārparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības iepakojuma svara.

—	Kopparauga svars ir 1 līdz 10 kg (pietiekami samaisīts).

D.1.5.2. Citi atvasināti produkti ar relatīvi liela izmēra daļiņām (heterogēni izkliedēts piesārņojums ar aflatoksīniem)

Paraugu ņemšanas metode un pieņemšanas kritēriji attiecībā uz žāvētām vīģēm (D.1.3. un D.1.4.).

D.1.6. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā

Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar I pielikuma šajā daļā nosacītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.

Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot citas efektīvas paraugu ņemšanas metodes ar noteikumu, ka tās nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti, un tās sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 1 kg (2).

D.1.7. Īpaša metode paraugu ņemšanai no žāvētām vīģēm un atvasinātiem produktiem, ko tirgū vakuumiesaiņojumos

D.1.7.1. Žāvētas vīģes

No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 50 elementārparaugus, iegūstot 30 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 50 % no 2. tabulā minētā elementārparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars ir vienāds ar reprezentatīvās partijas svaru (skatīt 2. tabulu).

D.1.7.2. Produkti, kas iegūti no žāvētām vīģēm un kas ir ar maza izmēra daļiņām

No partijām, kuru svars ir 50 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 elementārparaugus, iegūstot 10 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 50 tonnām, ņem 25 % no 3. tabulā minētā elementārparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars ir vienāds ar reprezentatīvās partijas svaru (skatīt 3. tabulu).

D.1.8. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana

Žāvētām vīģēm, kam veicama šķirošana vai cita fizikāla apstrāde:

—	pieņem, ja kopparaugs vai vidējais laboratorijas paraugs atbilst maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību,

—	noraida, ja kopparaugs vai vidējais laboratorijas paraugs neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību.

Žāvētām vīģēm, kas paredzētas tiešai lietošanai uzturā:

—	pieņem, ja neviens no laboratorijas paraugiem nepārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību,

—	noraida, ja viens vai vairāki laboratorijas paraugi neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību.

Gadījumos, kad kopparauga svars ir 12 kg vai mazāk:

—	pieņem, ja laboratorijas paraugs atbilst maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību,

—	noraida, ja laboratorijas paraugs neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību.

D.2. Metode paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem un koku riekstiem

Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto, lai oficiāli pārbaudītu attiecībā uz aflatoksīnu B1 noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un aflatoksīnu kopējo daudzumu zemesriekstos, citās eļļas augu sēklās, aprikožu kauliņos un koku riekstos.

D.2.1. Elementārparauga svars

Ja I pielikuma D.2. daļā nav noteikts citādi, elementārparauga svars ir apmēram 200 gramu.

Ja preču partijas ir mazumtirdzniecības iepakojumā, tad elementārparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības iepakojuma svara.

Ja mazumtirdzniecības iepakojumu svars ir lielāks par 200 gramiem, kopparaugi attiecīgi svērs vairāk nekā 20 kg. Ja viena mazumtirdzniecības iepakojuma svars ievērojami pārsniedz 200 gramus, tad no katra atsevišķa mazumtirdzniecības iepakojuma kā elementārparaugu ņem attiecīgi 200 gramus. To var darīt, vai nu ņemot paraugu, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode sabojātu partiju, radot nevēlamas saimnieciskas sekas (sakarā ar iepakojuma, transportlīdzekļa veidu vai tamlīdzīgi), var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Ja, piemēram, vērtīgu produktu tirgo 500 gramu vai 1 kg mazumtirdzniecības iepakojumos, tad kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku elementārparaugu skaitu, nekā norādīts 1., 2. un 3. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars atbilst 1., 2. un 3. tabulā norādītajam kopparauga svaram.

Ja mazumtirdzniecības iepakojums sver mazāk nekā 200 gramu un ja atšķirība nav ļoti liela, vienu mazumtirdzniecības paraugu uzskata par vienu elementārparaugu, iegūstot kopparaugu, kas sver mazāk nekā 20 kg. Ja mazumtirdzniecības iepakojums sver ievērojami mazāk par 200 gramiem, vienu elementārparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības iepakojumi, svaru pēc iespējas tuvinot 200 gramiem.

D.2.2. Vispārējs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem un koku riekstiem

1. tabula

Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara

Prece	Partijas svars (tonnās)	Apakšpartiju svars vai skaits	Elementārparaugu skaits	Kopparauga svars (kg)
Zemesrieksti, citas eļļas augu sēklas, aprikožu kauliņi un koku rieksti	≥ 500	100 tonnas	100	20
	> 125 un < 500	5 apakšpartijas	100	20
	≥ 15 i ≤ 125	25 tonnas	100	20
	< 15	—	10–100 (3)	≤ 20

D.2.3. Metode paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem un koku riekstiem (partijas svars lielāks vai vienāds ar 15 tonnām)

—	Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Ņemot vērā, ka partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var pārsniegt minēto svaru ne vairāk kā par 20 %.

—	Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi.

—	Elementārparaugu skaits: 100.

—

Kopparaugu, kura svars ir 20 kg, sajauc un pirms malšanas sadala divos vienādos laboratorijas paraugos pa 10 kg (šādi divos apakšparaugos nav jādala zemesrieksti, citas eļļas augu sēklas, aprikožu kauliņi un koku rieksti, ko paredzēts turpmāk šķirot vai citādi fizikāli apstrādāt, tomēr tas būs atkarīgs no tādas iekārtas pieejamības, kas var homogenizēt 20 kg paraugu).

—	Katru laboratorijas paraugu, kura svars ir 10 kg, atsevišķi rūpīgi sasmalcina un kārtīgi samaisa, lai sasniegtu pilnīgu homogenizāciju saskaņā ar II pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

—

Ja paraugu nav iespējams paņemt saskaņā ar iepriekš aprakstīto metodi to saimniecisko seku dēļ, ko rada kaitējums partijai (sakarā ar iepakojuma, transporta līdzekļa veidu un tamlīdzīgi), var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar noteikumu, ka tā ir pēc iespējas reprezentatīva, un to sīki apraksta un dokumentē.

D.2.4. Metode paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem un koku riekstiem (partijas svars < 15 tonnām)

To elementārparaugu skaits, kas jāņem, ir atkarīgs no partijas svara un nav mazāks par 10, bet nav lielāks par 100.

Lai noteiktu nepieciešamo elementārparaugu skaitu, var izmantot rādītājus, kas minēti turpmāk sniegtajā 2. tabulā.

2. tabula

Elementārparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no partijas svara, un kopparauga sīkāks dalījums

Partijas svars (tonnās)	Elementārparaugu skaits	Kopparauga svars (kg) (mazumtirdzniecības iepakojumu gadījumā kopparauga svars var būt atšķirīgs – skatīt D.2.1. punktu)	No kopparauga iegūto laboratorijas paraugu skaits
≤ 0,1	10	2	1 (nedala)
> 0,1 – ≤ 0,2	15	3	1 (nedala)
> 0,2 – ≤ 0,5	20	4	1 (nedala)
> 0,5 – ≤ 1,0	30	6	1 (nedala)
> 1,0 – ≤ 2,0	40	8 (– < 12 kg)	1 (nedala)
> 2,0 – ≤ 5,0	60	12	2
> 5,0 – ≤ 10,0	80	16	2
> 10,0 – ≤ 15,0	100	20	2

—

Kopparaugu, kura svars ≤ 20 kg, sajauc un pirms malšanas, ja vajadzīgs, sadala divos vienādos laboratorijas paraugos ≤ 10 kg (šādi divos apakšparaugos nav jādala zemesrieksti, citas eļļas augu sēklas, aprikožu kauliņi un koku rieksti, ko paredzēts turpmāk šķirot vai citādi fizikāli apstrādāt, tomēr tas būs atkarīgs no tādas iekārtas pieejamības, kas var homogenizēt līdz pat 20 kg paraugus).

Gadījumos, kad kopparaugs sver mazāk nekā 20 kg, kopparaugs ir jāsadala laboratorijas paraugos pēc šādas shēmas:

—	< 12 kg: nedala laboratorijas paraugos,

—	≥ 12 kg: dala 2 laboratorijas paraugos.

—	Katru laboratorijas paraugu atsevišķi rūpīgi sasmalcina un kārtīgi samaisa, lai nodrošinātu pilnīgu homogenizāciju saskaņā ar II pielikumā paredzētajiem noteikumiem.

—

D.2.5. Metode paraugu ņemšanai no atvasinātiem produktiem, izņemot augu eļļu un saliktus pārtikas produktus

D.2.5.1. Atvasināti produkti (kas nav augu eļļa) ar maza izmēra daļiņām, piemēram, milti, zemesriekstu sviests (homogēni izkliedēts piesārņojums ar aflatoksīniem)

—

Elementārparaugu skaits: 100. No partijām, kas sver mazāk nekā 50 tonnas, atkarībā no partijas svara vajadzīgi 10 līdz 100 elementārparaugi (skatīt 3. tabulu).

3. tabula

Elementārparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no partijas svara

Partijas svars (tonnās)	Elementārparaugu skaits	Kopparauga svars (kg)
≤ 1	10	1
> 1 – ≤ 3	20	2
> 3 – ≤ 10	40	4
> 10 – ≤ 20	60	6
> 20 – ≤ 50	100	10

—	Elementārparauga svars ir apmēram 100 grami. Ja partijas ir mazumtirdzniecības iepakojumā, tad elementārparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības iepakojuma svara.

—	Kopparauga svars ir 1 līdz 10 kg (pietiekami samaisīts).

D.2.5.2. Atvasināti produkti ar relatīvi liela izmēra daļiņām (heterogēni izkliedēts piesārņojums ar aflatoksīniem)

Metode paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem un koku riekstiem (D.2.3 un D.2.4).

D.2.6. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā

Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar I pielikuma šajā daļā nosacītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.

D.2.7. Īpaša metode paraugu ņemšanai no zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem, koku riekstiem un atvasinātiem produktiem, ko tirgo vakuumiesaiņojumos

D.2.7.1. Pistācijas, zemesrieksti, Brazīlijas rieksti.

No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 50 elementārparaugus, iegūstot 20 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 50 % no 2. tabulā minētā elementārparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst reprezentatīvās partijas svaram (skatīt 2. tabulu).

D.2.7.2. Aprikožu kauliņi, koku rieksti, kas nav pistācijas un Brazīlijas rieksti, citas eļļas augu sēklas

No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 elementārparaugus, iegūstot 20 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 25 % no 2. tabulā minētā elementārparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst reprezentatīvās partijas svaram (skatīt 2. tabulu).

D.2.7.3. Produkti, kas iegūti no koku riekstiem, aprikožu kauliņiem un zemesriekstiem un kas ir ar maza izmēra daļiņām

No partijām, kuru svars ir 50 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 elementārparaugus, iegūstot 10 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 50 tonnām, ņem 25 % no 3. tabulā minētā elementārparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst reprezentatīvās partijas svaram (skatīt 3. tabulu).

D.2.8. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana

Zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem un koku riekstiem, kam veicama šķirošana vai cita fizikāla apstrāde:

—	pieņem, ja kopparaugs vai vidējais laboratorijas paraugs atbilst maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību,

—	noraida, ja kopparaugs vai vidējais laboratorijas paraugs neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību.

Zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, aprikožu kauliņiem un koku riekstiem, kas paredzēti tiešai lietošanai uzturā:

—	pieņem, ja neviens no laboratorijas paraugiem nepārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību,

—	noraida, ja viens vai abi laboratorijas paraugi neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību.

Gadījumos, kad kopparauga svars ir 12 kg vai mazāk:

—	pieņem, ja laboratorijas paraugs atbilst maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību,

—	noraida, ja laboratorijas paraugs neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību.

(1) Atkarībā no partijas svara, skatīt šā pielikuma D.1. daļas 2. tabulu.

(2) Ja daudzums, no kura jāņem paraugs, ir tik mazs, ka no tā nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.

(3) Atkarībā no partijas svara, skatīt šā pielikuma D.2. daļas 2. tabulu.

II PIELIKUMS

“G. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO KAFIJAS, KAFIJAS PRODUKTIEM, LAKRICAS SAKNES UN LAKRICAS EKSTRAKTA

Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto, lai oficiāli pārbaudītu attiecībā uz ohratoksīnu A noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju grauzdētās kafijas pupiņās, grauzdētā maltā kafijā, šķīstošajā kafijā, lakricas saknē un lakricas ekstraktā.

G.1. Elementārparauga svars

Ja I pielikuma G daļā nav noteikts citādi, elementārparauga svars ir apmēram 100 gramu.

Ja preču partija ir mazumtirdzniecības iepakojumā, elementārparauga svars ir atkarīgs no mazumtirdzniecības iepakojuma svara.

Ja mazumtirdzniecības iepakojumu svars ir lielāks par 100 gramiem, kopparaugi attiecīgi svērs vairāk nekā 10 kg. Ja viena mazumtirdzniecības iepakojuma svars ievērojami pārsniedz 100 gramus, tad no katra atsevišķa mazumtirdzniecības iepakojuma kā elementārparaugu ņem attiecīgi 100 gramus. To var darīt, vai nu ņemot paraugu, vai laboratorijā. Tomēr gadījumos, kad šāda paraugu ņemšanas metode sabojātu partiju, radot nevēlamas saimnieciskas sekas (sakarā ar iepakojuma, transportlīdzekļa veidu vai tamlīdzīgi), var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi. Ja, piemēram, vērtīgu produktu tirgo 500 gramu vai 1 kg mazumtirdzniecības iepakojumos, tad kopparaugu var iegūt, apvienojot mazāku elementārparaugu skaitu, nekā norādīts 1. un 2. tabulā, ar nosacījumu, ka kopparauga svars atbilst 1. un 2. tabulā norādītajam kopparauga svaram.

Ja mazumtirdzniecības iepakojums sver mazāk nekā 100 gramu un ja atšķirība nav ļoti liela, vienu mazumtirdzniecības paraugu uzskata par vienu elementārparaugu, iegūstot kopparaugu, kas sver mazāk nekā 10 kg. Ja mazumtirdzniecības iepakojums sver ievērojami mazāk par 100 gramiem, vienu elementārparaugu veido divi vai vairāki mazumtirdzniecības iepakojumi, svaru pēc iespējas tuvinot 100 gramiem.

G.2. Vispārējs pārskats par metodi paraugu ņemšanai no grauzdētas kafijas, grauzdētas maltas kafijas, šķīstošās kafijas, lakricas saknes un lakricas ekstrakta

1. tabula

Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no produkta un partijas svara

Prece	Partijas svars (tonnās)	Apakšpartiju svars vai skaits	Elementārparaugu skaits	Kopparauga svars (kg)
Grauzdētas kafijas pupiņas, grauzdēta malta kafija, šķīstošā kafija, lakricas sakne un lakricas ekstrakts	≥ 15	15–30 tonnas	100	10
	< 15	—	10–100 (1)	1–10

G.3. Metode paraugu ņemšanai no grauzdētām kafijas pupiņām, grauzdētas maltas kafijas, šķīstošās kafijas, lakricas saknes un lakricas ekstrakta (partijas svars lielāks vai vienāds ar 15 tonnām)

—	Ja apakšpartiju var fiziski nošķirt, katru partiju sadala apakšpartijās saskaņā ar 1. tabulu. Tā kā partijas svars ne vienmēr precīzi atbilst apakšpartiju svara summai, apakšpartijas svars var atšķirties no minētā svara ne vairāk kā par 20 %.

—	Paraugus no katras apakšpartijas ņem atsevišķi.

—	Elementārparaugu skaits: 100.

—	Kopparauga svars: 10 kg.

—

G.4. Metode paraugu ņemšanai no grauzdētām kafijas pupiņām, grauzdētas maltas kafijas, šķīstošās kafijas, lakricas saknes un lakricas ekstrakta (partijas svars mazāks par 15 tonnām)

Grauzdētām kafijas pupiņām, grauzdētai maltai kafijai, šķīstošajai kafijai, lakricas saknei un lakricas ekstraktam, kura svars ir mazāks par 15 tonnām, atkarībā no partijas svara izmanto no 10 līdz 100 elementārparaugu ņemšanas plānu, lai kopparauga svars sasniegtu no 1 līdz 10 kg.

Turpmāk sniegtajā tabulā norādītos skaitļus var izmantot, lai noteiktu, cik elementārparaugu jāņem.

2. tabula

Elementārparaugu skaits, kas jāņem atkarībā no grauzdētu kafijas pupiņu, grauzdētas maltas kafijas, šķīstošās kafijas, lakricas saknes un lakricas ekstrakta partijas svara

Partijas svars (tonnās)	Elementārparaugu skaits	Kopparauga svars (kg)
≤ 0,1	10	1
> 0,1 – ≤ 0,2	15	1,5
> 0,2 – ≤ 0,5	20	2
> 0,5 – ≤ 1,0	30	3
> 1,0 – ≤ 2,0	40	4
> 2,0 – ≤ 5,0	60	6
> 5,0 – ≤ 10,0	80	8
> 10,0 – ≤ 15,0	100	10

G.5. Metode paraugu ņemšanai no grauzdētām kafijas pupiņām, grauzdētas maltas kafijas, šķīstošās kafijas, lakricas saknes un lakricas ekstrakta, ko tirgo vakuumiesaiņojumos

No partijām, kuru svars ir 15 tonnas vai lielāks, ņem vismaz 25 elementārparaugus, iegūstot 10 kg smagu kopparaugu, un no partijām, kuru svars ir mazāks par 15 tonnām, ņem 25 % no 2. tabulā minētā elementārparaugu skaita, iegūstot kopparaugu, kura svars atbilst reprezentatīvās partijas svaram (skatīt 2. tabulu).

G.6. Paraugu ņemšana mazumtirdzniecības posmā

Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar I pielikuma šajā daļā nosacītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.

Ja tas nav iespējams, mazumtirdzniecības posmā var izmantot alternatīvu paraugu ņemšanas metodi ar noteikumu, ka tā nodrošina pietiekamu pārbaudāmās partijas kopparauga reprezentativitāti, un to sīki apraksta un dokumentē. Jebkurā gadījumā kopparaugam ir jāsver vismaz 1 kg (2).

G.7. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana

—	Pieņem, ja laboratorijas paraugs atbilst maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību,

—	noraida, ja laboratorijas paraugs neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību.

(1) Atkarībā no partijas svara, skatīt šā pielikuma šīs daļas 2. tabulu.

(2) Ja daudzums, no kura jāņem paraugs, ir tik mazs, ka no tā nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.”

III PIELIKUMS

“K. METODE PARAUGU ŅEMŠANAI NO AUGU EĻĻĀM

Šo paraugu ņemšanas metodi izmanto, lai oficiāli pārbaudītu attiecībā uz mikotoksīniem, jo īpaši aflatoksīnu B1 noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju un aflatoksīnu kopējo daudzumu, un zearalenonu augu eļļās.

K.1. Metode paraugu ņemšanai no augu eļļām

—	Elementārparauga svars ir apmēram 100 gramu (ml) (atkarībā no sūtījuma veida, piemēram, nefasēta augu eļļa, ņem vismaz 3 elementārparaugus pa 350 ml), iegūstot kopparaugu, kas sver vismaz 1 kg (litru).

—

Minimālais elementārparaugu skaits, ko ņem no partijas, atbilst 1. tabulā norādītajam. Tieši pirms paraugu ņemšanas partiju rūpīgi izmaisa, ciktāl tas ir iespējams, ar rokām vai mehāniskiem līdzekļiem. Šajā gadījumā var uzskatīt, ka aflatoksīns konkrētajā partijā ir izkliedēts vienmērīgi, tādēļ, lai izveidotu kopparaugu, ir pietiekami paņemt no partijas trīs elementārparaugus.

1. tabula

Minimālais elementārparaugu skaits, kas jāņem no katras partijas

Tirdzniecības veids	Partijas svars (kilogramos) Partijas tilpums (litros)	Ņemamo elementārparaugu minimālais skaits
Bez taras (1)	—	3
Iepakojumi	≤ 50	3
Iepakojumi	> 50 līdz 500	5
Iepakojumi	> 500	10

2. tabula

Partiju dalījums apakšpartijās atkarībā no partijas svara

Prece	Partijas svars (tonnās)	Apakšpartiju svars vai skaits	Minimālais elementārparaugu skaits	Minimālais kopparauga svars (kg)
Augu eļļas	≥ 1 500	500 tonnas	3	1
	> 300 un < 1 500	3 apakšpartijas	3	1
	≥ 50 un ≤ 300	100 tonnas	3	1
	< 50	—	3	1

K.2. Metode paraugu ņemšanai no augu eļļām mazumtirdzniecības posmā

Ja iespējams, paraugu ņemšanu no pārtikas precēm mazumtirdzniecības posmā veic saskaņā ar I pielikuma šajā daļā nosacītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem.

K.3. Partijas vai apakšpartijas pieņemšana

—	Pieņem, ja laboratorijas paraugs atbilst maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību,

—	noraida, ja laboratorijas paraugs neapšaubāmi pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu, ņemot vērā atgūstamības korekciju un mērījuma nenoteiktību.

(1) Ja apakšpartijas var fiziski nošķirt, lielus nefasētas augu eļļas sūtījumus/partijas sadala apakšpartijās kā paredzēts šīs daļas 2. tabulā.

(2) Ja daudzums, no kura jāņem paraugs, ir tik mazs, ka no tā nav iespējams iegūt 1 kg smagu kopparaugu, kopparauga svars var būt mazāks par 1 kg.”

3.3.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 52/53

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2010. gada 2. marts)

par etilkarbamāta piesārņojuma kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā profilaksi un samazināšanu un par etilkarbamāta satura uzraudzību šajos dzērienos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2010/133/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, 2007. gada 20. septembrī pieņēma zinātnisku atzinumu par etilkarbamātu un ciānūdeņražskābi pārtikā un dzērienos (1). Minētajā atzinumā ekspertu grupa izstrādāja etilkarbamāta iedarbības slieksni (MOE) dažādiem pārtikas un dzērienu patēriņa scenārijiem. Pamatojoties uz šiem MOE, grupa secināja, ka etilkarbamāts alkoholisko dzērienu sastāvā var radīt veselības problēmas, jo īpaši tas attiecas uz kauleņu brendijiem, un ieteica veikt riska mazināšanas pasākumus, lai samazinātu etilkarbamāta saturu šajos dzērienos. Tā kā ciānūdeņražskābe ir svarīgs etilkarbamāta veidošanās prekursors kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā, grupa secināja, ka, lai novērstu etilkarbamāta veidošanos šo produktu glabāšanas laikā, šiem pasākumiem jākoncentrējas uz ciānūdeņražskābi un citiem etilkarbamāta prekursoriem.

(2)

Maksimālais ciānūdeņražskābes saturs kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regulā (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (2). Šī regula paredz, ka kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % alkohola nav lielāks par septiņiem gramiem (70 mg/l).

(3)

Prakses kodeksu etilkarbamāta piesārņojuma kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā profilaksei un samazināšanai uzskata par piemērotu instrumentu EPNI ieteikumu īstenošanai. Šis kodekss iesaka labu ražošanas praksi (LRP), par kuru ir pierādīts, ka, to piemērojot, var sasniegt zemāku etilkarbamātu līmeni. Piemērojot labu praksi, etilkarbamāta mērķa līmenis 1 mg/l lietošanai gatavos spirtotos dzērienos ir reāls un sasniedzams.

(4)	Trīs gadus jākontrolē etilkarbamāta līmenis kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā, un rezultāti tiks izmantoti, lai novērtētu šā prakses kodeksa ietekmi pēc trīs īstenošanas gadiem. Turklāt jāizvērtē iespēja noteikt maksimālo līmeni,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Dalībvalstīm tiek ieteikts:

Veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi, kas iesaistīti kauleņu spirta un kauleņu čagu spirta ražošanā, iepakošanā, pārvadāšanā, glabāšanā un uzglabāšanā, īsteno Prakses kodeksu etilkarbamāta piesārņojuma kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā profilaksei un samazināšanai, kā aprakstīts šā ieteikuma pielikumā.

2.	Nodrošināt, ka tiek veikti visi attiecīgie pasākumi, lai sasniegtu iespējami zemu etilkarbamāta līmeni kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā, ar mērķi sasniegt līmeni 1 mg/l.

3.	Kontrolēt etilkarbamāta līmeni kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā 2010., 2011. un 2012. gada laikā, lai novērtētu šā ieteikuma pielikumā izklāstītā prakses kodeksa ietekmi.

4.	Iepriekšējā gada uzraudzības datus ziņot EPNI līdz katra gada 1. jūnijam, informāciju sniedzot EPNI noteiktajā formātā.

Ievērot uzraudzības programmas paraugu ņemšanas procedūras, kā noteikts pielikuma B daļā Komisijas 2007. gada 28. marta Regulā (EK) Nr. 333/2007, ar ko nosaka paraugu ņemšanas un analīzes metodes svina, kadmija, dzīvsudraba, neorganiskās alvas, 3-MHPD un benzopirēna koncentrācijas oficiālajai kontrolei pārtikas produktos (3).

Veikt etilkarbamāta analīzes atbilstoši kritērijiem, kas paredzēti III pielikuma 1. un 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 888/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (4).

Briselē, 2010. gada 2. martā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

John DALLI

(1) Zinātnes ekspertu grupas jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, atzinums pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma par etilkarbamātu un ciānūdeņražskābi pārtikā un dzērienos, The EFSA Journal (2007) Nr. 551, 1. lpp. http://www.efsa.europa.eu/en/scdocs/doc/Contam_ej551_ethyl_carbamate_en_rev.1,3.pdf

(2) OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.

(3) OV L 88, 29.3.2007., 29. lpp.

(4) OV L 165, 3.4.2004., 1. lpp.

PIELIKUMS

Prakses kodekss etilkarbamāta piesārņojuma kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā profilaksei un samazināšanai

IEVADS

1.	Etilkarbamāts ir savienojums, kas dabiski rodas fermentētā pārtikā un alkoholiskajos dzērienos, piemēram, maizē, jogurtā, sojas mērcē, vīnā, alū, un īpaši kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā, galvenokārt tajā, kas izgatavots no ķiršiem, plūmēm, mirabelēm un aprikozēm.

2.	Etilkarbamāts var veidoties no dažādām vielām, ko satur pārtika un dzērieni, ieskaitot ciānūdeņradi (jeb ciānūdeņražskābi), karbamīdu, citrulīnu un citus N-karbamilsavienojumus. Vairumā gadījumu iespējams, ka cianāts ir galīgais prekursors, kas reaģē ar etanolu un veido etilkarbamātu.

Kauleņu destilātos (kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā) etilkarbamāts var veidoties no cianogēniem glikozīdiem, kas dabiski ir kauliņu sastāvā. Kad augļus sasmalcina, kauliņi var sadrupt un cianogēnie glikozīdi no kauliņiem var nonākt saskarē ar enzīmiem augļu misā. Cianogēnie glikozīdi tad sadalās par ciānūdeņražskābi/cianīdiem. Raudzētas misas ilgākā glabāšanas laikā ciānūdeņražskābe var izdalīties arī no veseliem kauliņiem. Destilācijas procesa laikā ciānūdeņražskābi var bagātināt visās frakcijās. Gaismas iedarbībā cianīds oksidējas par cianātu, reaģējot ar etanolu un veidojot etilkarbamātu. Kad reakcija ir sākusies, to nevar apturēt.

Būtisku etilkarbamāta koncentrācijas samazināšanos var sasniegt, izmantojot divas atšķirīgas pieejas. Pirmkārt, samazinot galveno prekursoru koncentrāciju. Otrkārt, samazinot šo vielu tendenci reaģēt, izveidojot cianātu. Galvenie ietekmējošie faktori ir prekursoru koncentrācija (piemēram, ciānūdeņražskābe un cianīdi) un glabāšanas apstākļi, piemēram, gaismas un temperatūras iedarbība.

Lai gan līdz šim nav konstatēta spēcīga korelācija starp ciānūdeņražskābes līmeni un etilkarbamātu, ir skaidrs, ka noteiktos apstākļos augstas koncentrācijas ciānūdeņražskābe rada augstāku etilkarbamāta līmeni. Etilkarbamāta veidošanās varbūtēja palielināšanās ir saistīta ar ciānūdeņražskābes līmeņiem, kas ir augstāki par 1 mg/l destilāta galaproduktā (1) (2).

6.	I daļā dota informācija par ražošanas procesu. II daļa satur īpašus ieteikumus, kas pamatojas uz labu ražošanas praksi (LRP).

I. RAŽOŠANAS PROCESA APRAKSTS

Kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirta ražošanas process ir saistīts ar veselo augļu sasmalcināšanu un fermentāciju, pēc tam seko destilācija. Parasti process ietver šādus posmus, kas uzskaitīti turpmāk:

—	veselu gatavu augļu sasmalcināšana,

—	misas raudzēšana nerūsējošā tērauda tvertnēs vai citās piemērotās raudzēšanas tilpnēs,

—	raudzētās misas pārvietošana uz destilācijas ierīci, kas parasti ir vara trauks,

—	raudzētās misas sildīšana ar piemērotu metodi tā, lai spirts lēni pārtvaicētos,

—	alkohola tvaika dzesēšana piemērotā (piemēram, nerūsējošā tērauda) kolonnā, kur tas kondensējas un tiek savākts,

—	alkohola trīs dažādo frakciju atdalīšana: vieglo, pamata un smago.

8.	Destilācijas laikā vieglās frakcijas atdalās pirmās. Tās parasti var atpazīt pēc to šķīdinātāja vai lakas smaržas. Šī frakcija parasti nav derīga patēriņam un ir jāizmet.

9.	Destilācijas procesa vidū atdalās galvenais spirts (“pamatfrakcijas”), kas ir visos stiprajos alkoholiskajos dzērienos – etilspirts (etanols). Šī destilāta daļa, kurā gaistošo vielu, izņemot etanolu, saturs ir vismazākais un jūtama vistīrākā augļu smarža, vienmēr tiek savākta.

10.	Smagās destilāta frakcijas ir etiķskābe un fūzeļeļļas, ko parasti atpazīst pēc nepatīkamas etiķa un augu smaržas. Tos arī izmet, taču tos var atkārtoti destilēt, jo starp smagajām frakcijām vienmēr ir mazliet etanola.

II. IETEICAMĀ PRAKSE, KURAS PAMATĀ IR LABA RAŽOŠANAS PRAKSE (LRP)

Izejvielas un augļu misas sagatavošana

11.	Izejvielām un augļu misas sagatavošanai jābūt piemērotai, lai novērstu ciānūdeņražskābes izdalīšanos.

12.	Kauleņiem jābūt augstas kvalitātes, bez mehāniskiem un mikrobioloģiskiem bojājumiem.

13.	Ieteicams augļus atbrīvot no kauliņiem.

14.	Ja augļi nav atbrīvoti no kauliņiem, tos smalcina uzmanīgi, lai nesasmalcinātu kauliņus.

Fermentēšana

15.	Augļu misai pievieno spirta ražošanai izraudzītus rauga celmus saskaņā ar lietošanas instrukcijām.

16.	Ar raudzēto augļu misu rīkojas, ievērojot augstus higiēnas standartus, un samazina gaismas iedarbību uz to. Pirms destilācijas raudzēto augļu misu uzglabā tik īsu laiku, cik iespējams, jo ilgākā misas uzglabāšanas laikā ciānūdeņražskābe var izdalīties arī no veseliem kauliņiem.

Destilācijas iekārta

17.	Destilācijas iekārtām un destilācijas procesam jābūt piemērotam, lai nodrošinātu, ka ciānūdeņražskābe nav pārnesta uz destilātu.

18.	Destilācijas iekārtām jābūt ar automātiskām skalošanas ierīcēm un vara katalītisko konvertoru. Automātiskās skalošanas ierīces uztur destilatoru tīru, kamēr vara katalītiskais konvertors saistīs ciānūdeņražskābi, pirms tā nonāk destilātā.

19.	Automātiskās skalošanas ierīces nav vajadzīgas, ja destilācija notiek ar pārtraukumiem. Destilācijas iekārtas tīrīšanai jāizstrādā sistemātiskas un rūpīgas tīrīšanas procedūras.

20.

Dažos gadījumos, kad nelieto vara katalītisko konvertoru vai citu īpašu cianīdu separatoru, pirms destilācijas raudzētai augļu misai jāpievieno vara preparāti. Vara preparātu mērķis ir saistīt ciānūdeņražskābi. Vara preparāti tiek pārdoti specializētos veikalos, un tie jālieto ļoti uzmanīgi saskaņā ar ražotāja norādījumiem.

Destilācijas process

21.	Kauliņus, kas nosēdušies zem raudzētās misas, nedrīkst iesūknēt destilācijas ierīcē.

22.	Destilācija jāveic tā, lai spirtu iztvaicētu lēnām (piemēram, kā siltuma avotu izmantojot tvaiku, nevis tiešu liesmu).

23.	Vieglās destilāta frakcijas, ko sauc par “galvām”, jāatdala uzmanīgi.

24.	Vidus daļa, ko sauc par “pamatfrakciju”, jāsavāc un jāuzglabā tumsā. Kad uztvērējā spirta saturs sasniedz 50 % tilpuma, sākas smago frakciju savākšana, lai viss etilkarbamāts, kas var būt izveidojies, tiktu atdalīts līdz ar smagajām frakcijām.

25.	Atdalītās smagās frakcijas, kuras, iespējams, satur etilkarbamātu, savāc un, ja tās izmanto atkārtotai destilācijai, tās atkārtoti destilē atsevišķi.

Destilāta pārbaudes, atkārtota destilācija un uzglabāšana

Ciānūdeņražskābe

26.	Destilātu ciānūdeņražskābes līmenis regulāri jāpārbauda. Noteikšanu veic ar attiecīgiem testiem, izmantojot komplektus ciānūdeņražskābes līmeņa ātrai pārbaudei, vai arī specializētā laboratorijā.

27.	Ja ciānūdeņražskābes koncentrācija destilātā pārsniedz līmeni 1 mg/l, ja nepieciešams, ieteicama atkārtota destilācija ar katalizatoru vai vara preparātiem (sk. 18. un 20. punktu).

28.	Destilātus ar ciānūdeņražskābes līmeni tuvu 1 mg/l ideālā gadījumā arī atkārtoti destilē vai, ja tas nav iespējams, uzglabā gaismas drošās pudelēs vai slēgtās kastēs ar iespējami īsu uzglabāšanas laiku, lai izvairītos no etilkarbamāta veidošanās uzglabāšanas laikā.

Etilkarbamāts

29.	Etilkarbamāta testēšana ieteicama destilātiem, kuros šī sastāvdaļa var būt izveidojusies (piemēram, destilāti ar nezināmu ražošanas vēsturi, augstāku cianīda līmeni, uzglabāti gaismā). Etilkarbamāta līmeni var pārbaudīt tikai specializētā laboratorijā.

30.	Ja destilāts uzrāda, ka etilkarbamāta koncentrācija pārsniedz mērķa līmeni 1 mg/l, vajadzības gadījumā destilāts jādestilē atkārtoti.

(1) Christoph, N., Bauer-Christoph C., Maßnahmen zur Reduzierung des Ethylcarbamatgehaltes bei der Herstellung von Steinobstbränden (I), Kleinbrennerei 1998; 11: 9.–13. lpp.

(2) Christoph, N., Bauer-Christoph C., Maßnahmen zur Reduzierung des Ethylcarbamatgehaltes bei der Herstellung von Steinobstbränden (II), Kleinbrennerei 1999; 1: 5.–13. lpp.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.052.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 52

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 3. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 175/2010 (2010. gada 2. marts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2006/88/EK attiecībā uz pasākumiem, lai kontrolētu Crassostrea gigas sugas austeru paaugstinātu mirstību saistībā ar austeru herpesvīrusa 1 μvar (OsHV-1 μvar) konstatēšanu ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 176/2010 (2010. gada 2. marts), ar ko groza Padomes Direktīvas 92/65/EEK D pielikumu attiecībā uz spermas savākšanas un glabāšanas centriem, embriju ieguves brigādēm un sagatavošanas grupām, un nosacījumiem attiecībā uz zirgu dzimtas, aitu ģints un kazu ģints donordzīvniekiem un uz šo sugu spermas, olšūnu un embriju apstrādi ( 1 )	14
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 177/2010 (2010. gada 2. marts), ar kuru groza Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi	28
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 178/2010 (2010. gada 2. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 401/2006 attiecībā uz zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, koku riekstiem, aprikožu kauliņiem, lakricu un augu eļļu ( 1 )	32
		Komisijas Regula (ES) Nr. 179/2010 (2010. gada 2. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	44
		Komisijas Regula (ES) Nr. 180/2010 (2010. gada 2. marts), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	46
		Komisijas Regula (ES) Nr. 181/2010 (2010. gada 2. marts) par ķiploku importa licenču izdošanu apakšperiodā no 2010. gada 1. jūnijs līdz 2010. gada 31. augusts	48
		LĒMUMI
		2010/131/ES
	*	Padomes Lēmums (2010. gada 25. februāris), ar ko izveido Pastāvīgo komiteju operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos	50
		2010/132/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 2. marts), ar ko principā atzīst par pilnīgu dokumentāciju, kura iesniegta detalizētai pārbaudei saistībā ar iespējamo Trichoderma asperellum (celms T34) un izopirazāma iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 1099) ( 1 )	51
		IETEIKUMI
		2010/133/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2010. gada 2. marts) par etilkarbamāta piesārņojuma kauleņu spirtā un kauleņu čagu spirtā profilaksi un samazināšanu un par etilkarbamāta satura uzraudzību šajos dzērienos ( 1 )	53

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	JO	67,6
	MA	113,6
	TN	130,0
	TR	116,9
	ZZ	107,0
0707 00 05	EG	211,5
	JO	145,3
	MK	147,9
	TR	148,5
	ZZ	163,3
0709 90 70	MA	132,4
	TR	89,4
	ZZ	110,9
0709 90 80	EG	43,6
0709 90 80	ZZ	43,6
0805 10 20	CL	52,4
	EG	45,1
	IL	56,5
	MA	46,5
	TN	46,6
	TR	58,8
	ZZ	51,0
0805 50 10	EG	76,3
	IL	76,3
	MA	68,6
	TR	70,3
	ZZ	72,9
0808 10 80	CA	76,4
	CN	70,6
	MK	24,7
	US	99,2
	ZZ	67,7
0808 20 50	AR	78,5
	CL	200,0
	CN	54,8
	US	92,4
	ZA	91,9
	ZZ	103,5

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	40,51	0,00
1701 11 90 (1)	40,51	2,75
1701 12 10 (1)	40,51	0,00
1701 12 90 (1)	40,51	2,45
1701 91 00 (2)	47,12	3,33
1701 99 10 (2)	47,12	0,20
1701 99 90 (2)	47,12	0,20
1702 90 95 (3)	0,47	0,23


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ