27.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/1

(1)

Saskaņā ar 4. pantu Padomes Direktīvā 92/79/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu cigaretēm (3) un 4. pantu Padomes Direktīvā 92/80/EEK (1992. gada 19. oktobris) par nodokļu saskaņošanu tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes (4), ir veikts padziļināts tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa likmju un struktūras pārskats. Šajā pārskatā bija iekļauti arī noteikumi no Padomes Direktīvas 95/59/EK (1995. gada 27. novembris) par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (5).

(2)

Lai nodrošinātu pienācīgu iekšējā tirgus darbību un arī augstu veselības aizsardzības līmeni atbilstīgi Līguma 168. pantam un ievērojot to, ka tabakas izstrādājumi var izraisīt nopietnu kaitējumu veselībai un ka Savienība ir pievienojusies Pasaules Veselības organizācijas Pamatkonvencijai par tabakas kontroli (PKTK), Savienības nodokļu tiesību aktos par tabakas izstrādājumiem būtu jāveic dažādas izmaiņas. Veicot šīs izmaiņas, būtu jāņem vērā situācija, kas raksturīga katram no dažādajiem tabakas izstrādājumu veidiem.

(3)

Attiecībā uz cigaretēm būtu jāvienkāršo pasākumi, lai ražotājiem radītu neitrālus konkurences apstākļus, samazinātu tabakas izstrādājumu tirgu sašķeltību un uzsvērtu veselības aizsardzības mērķus. Tādēļ būtu jāaizstāj populārākās cenu kategorijas jēdziens, ar cenu saistītā minimuma prasība būtu jāattiecina uz vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu, savukārt minimālās likmes summa būtu jāpiemēro visām cigaretēm. Tādu pašu iemeslu dēļ vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena arī būtu jāizmanto kā atsauces vērtība, novērtējot īpašā akcīzes nodokļa īpatsvaru kopējā nodokļu slogā.

(4)

Neskarot jaukto nodokļu struktūru un īpašās komponentes maksimālo procentuālo daļu kopējā nodokļu slogā, dalībvalstīm būtu jāpiedāvā efektīvāki līdzekļi cigarešu īpašo vai minimālo akcīzes nodokļu piemērošanā, lai nodrošinātu, ka Savienībā visur tiek piemērota vismaz minimālā nodokļu summa.

(5)

Attiecībā uz sasmalcināto tabaku, kas paredzēta cigarešu tīšanai, Savienības ar cenu saistītā minimuma prasība būtu jāizsaka tādā veidā, lai iegūtu līdzīgu efektu kā cigarešu jomā, un tajā par atsauces vērtību būtu jāņem vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena.

(6)

Ir veikta tabakas izstrādājumu cenu un akcīzes likmju izmaiņu analīze, jo īpaši attiecībā uz cigaretēm, kas ir vissvarīgākā tabakas izstrādājumu kategorija, kā arī attiecībā uz sasmalcināto tabaku, kas paredzēta cigarešu tīšanai. Analīze parādīja, ka starp dalībvalstīm joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, kas var traucēt iekšējā tirgus darbību. Lielāka konverģence starp dalībvalstīs piemērotajām nodokļu likmēm palīdzētu Savienībā samazināt krāpšanu un kontrabandu.

(7)

Lielāka konverģence palīdzētu nodrošināt arī augstu iedzīvotāju veselības aizsardzības līmeni. Nodokļu līmenis tik tiešām ir galvenais tabakas izstrādājumu cenas faktors, un tā savukārt ietekmē patērētāju smēķēšanas ieradumus. Krāpšana un kontrabanda mazina jo īpaši cigarešu un sasmalcinātās tabakas, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ar nodokļiem saistīto cenu līmeni un tādējādi apdraud tabakas kontroles un veselības aizsardzības mērķu sasniegšanu.

(8)

Lai sasniegtu lielāku konverģenci un samazinātu patēriņu, būtu jāpalielina Savienības minimālās nodokļu likmes cigaretēm un sasmalcinātajai tabakai, kas ir paredzēta cigarešu tīšanai.

(9)

Sasmalcinātās tabakas, kas paredzēta cigarešu tīšanai, minimālā likme jātuvina cigarešu minimālajai likmei, lai labāk ņemtu vērā starp šiem diviem izstrādājumiem esošo konkurences līmeni, par ko liecina novērotās patēriņa tendences, kā arī šo izstrādājumu vienlīdz kaitīgo raksturu.

(10)

Pārejas laikam būtu jādod dalībvalstīm iespēja vienmērīgi pielāgoties vispārējā akcīzes nodokļa jaunajam līmenim, tādējādi mazinot iespējamu blakusiedarbību.

(11)

Lai novērstu kaitējumu Korsikas ekonomiskajam un sociālajam līdzsvaram, ir gan būtiski, gan attaisnojami līdz 2015. gada 31. decembrim pagarināt atkāpi, ar kuru Francija cigaretēm un citiem tabakas izstrādājumiem, kas ir laisti apgrozībā Korsikā, var piemērot akcīzes nodokļa likmi, kas ir zemāka par valsts likmi. Līdz minētajam datumam nodokļu noteikumi tabakas izstrādājumiem, kas laisti apgrozībā Korsikā, būtu pilnībā jāsaskaņo ar kontinentālās Francijas noteikumiem. Tomēr būtu jāizvairās no pārāk straujām izmaiņām, un tāpēc akcīzes nodoklis cigaretēm un sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, Korsikā būtu jāpaaugstina pakāpeniski.

(12)

Lai izvairītos no konkurences kropļošanas un tirdzniecības nepieņemamas novirzīšanās, kas radītu ieņēmumu zudumu tām dalībvalstīm, kuras augstu akcīzes nodokli piemēro gan kā būtisku ieņēmumu avotu, gan veselības aizsardzības dēļ, ir būtiski ļaut minētajām dalībvalstīm piemērot daudzuma ierobežojumus attiecībā uz cigaretēm, kuras var ievest to teritorijā bez papildu akcīzes nodokļa samaksas, ja cigaretes to teritorijā ieved no dalībvalstīm, kuras izmanto pārejas laiku. Šādas ierobežojumu atļaujas ir atbilstīgi regulēt, ņemot vērā līmeni, kādu būs sasniegušas vispārējās obligātās minimālās nodokļu likmes, un grūtības, ar kurām saskarsies tās dalībvalstis, kuras izmanto atkāpi, saistībā ar zemāku nodokļu līmeni citās dalībvalstīs, kuras pakāpeniski pielāgojas vispārējai obligātajai minimālajai likmei.

(13)

Lai nepieļautu to, ka tiek samazinātas Savienības minimālās nodokļu likmes vērtības cigāriem, cigarillām un citiem smēķējamās tabakas izstrādājumiem, kas nav sasmalcināta tabaka, kura paredzēta cigarešu tīšanai, jāpalielina minimālās likmes, kas izteiktas kā fiksēta summa.

(14)

Lai nodrošinātu vienotu un taisnīgu nodokļu sistēmu, cigarešu, cigāru, cigarillu un citu smēķējamās tabakas izstrādājumu definīcija būtu jākoriģē tā, lai attiecīgi tabakas rullīšus, kurus to garuma dēļ var uzskatīt par divām vai vairāk cigaretēm, akcīzes nodokļa uzlikšanas nolūkā uzskatītu par divām vai vairāk cigaretēm, lai tāda tipa cigāru, kas daudzējādā ziņā ir līdzīgs cigaretei, akcīzes nodokļa uzlikšanas nolūkā uzskatītu par cigareti, bet smēķējamo tabaku, kas daudzējādā ziņā ir līdzīga sasmalcinātajai tabakai, kura paredzēta cigarešu tīšanai, akcīzes nodokļa uzlikšanas nolūkā uzskatītu par sasmalcinātu tabaku un lai tabakas atliekas tiktu skaidri definētas. Vācijas Federatīvajai Republikai un Ungārijas Republikai būtu jāļauj atlikt jaunās cigāru un cigarillu definīcijas ieviešanu līdz 2015. gada 1. janvārim, ņemot vērā ekonomiskās grūtības, ko attiecīgajiem Vācijas un Ungārijas uzņēmējiem varētu radīt tūlītēja ieviešana.

(15)

Saskaņā ar Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (6) 34. punktu dalībvalstīm ir ieteikts gan savām vajadzībām, gan Savienības interesēs izstrādāt tabulas, kurās pēc iespējas precīzāk atspoguļotu atbilstību starp šo direktīvu un tās transponēšanas pasākumiem, un padarīt tās publiski pieejamas.

(16)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 92/79/EEK, 92/80/EEK, 95/59/EK un Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (7),

1.

Direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2. pants

1.   Vispārējais akcīzes nodoklis (īpašais nodoklis un procentuālais (ad valorem) nodoklis, neietverot PVN) cigaretēm ir vismaz 57 % apmērā no patēriņam nodoto cigarešu vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas. Akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par EUR 64 par 1 000 cigaretēm neatkarīgi no to vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas.

Tomēr dalībvalstīm, kas piemēro akcīzes nodokli vismaz EUR 101 apjomā par 1 000 cigaretēm, pamatojoties uz vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu, nav jāpilda prasība par 57 % minimumu, kas minēta pirmajā daļā.

2.   No 2014. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis cigaretēm ir vismaz 60 % apmērā no patēriņam pārdoto cigarešu vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas. Akcīzes nodoklis nedrīkst būt mazāks par EUR 90 par 1 000 cigaretēm neatkarīgi no to vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas.

Tomēr dalībvalstīm, kas piemēro akcīzes nodokli vismaz EUR 115 apjomā par 1 000 cigaretēm, pamatojoties uz vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu, nav jāpilda prasība par 60 % minimumu, kas minēta pirmajā daļā.

Bulgārijai, Igaunijai, Grieķijai, Latvijai, Lietuvai, Ungārijai, Polijai un Rumānijai ļauj piemērot pārejas laiku līdz 2017. gada 31. decembrim, lai izpildītu pirmajā un otrajā daļā minētās prasības.

3.   Vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu aprēķina, atsaucoties uz visu patēriņam nodoto cigarešu kopvērtību, balstoties uz mazumtirdzniecības cenu ar visiem nodokļiem, kura dalīta ar visu patēriņam nodoto cigarešu skaitu. To aprēķina vēlākais līdz katra gada 1. martam, balstoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem par visiem šādiem patēriņam nodotajiem daudzumiem.

4.   Dalībvalstis pakāpeniski palielina akcīzes nodokļus, lai 2. punktā noteiktajos datumos atbilstu minētajā punktā paredzētajām prasībām.

5.   Komisija reizi gadā publicē to euro vērtību valstu valūtās, kas jāpiemēro vispārējā akcīzes nodokļa summām.

Piemērojamie maiņas kursi ir tie, kas noteikti oktobra pirmajā darbdienā un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tos piemēro no nākamā kalendāra gada 1. janvāra.

6.   Dalībvalstis var paturēt spēkā akcīzes nodokļa summas, kuras bijušas spēkā 6. punktā paredzētās ikgadējās pielāgošanas laikā, ja, konvertējot akcīzes nodokļa summas, kas izteiktas EUR, tās, izteiktas valstu valūtās, paaugstinātos mazāk nekā par 5 % vai mazāk nekā par EUR 5 atkarībā no tā, kura summa zemāka.”.

2.

Direktīvas 2.a pantu aizstāj ar šādu pantu:

“2.a pants

1.   Ja dalībvalstī vidējās svērtās cigarešu mazumtirdzniecības cenas mainās tā, ka vispārējais akcīzes nodoklis kļūst zemāks, nekā noteikts attiecīgi 2. panta 1. un 2. punkta pirmajā teikumā, tad attiecīgā dalībvalsts var atlikt šā nodokļa koriģēšanu līdz 1. janvārim otrajā gadā no tā gada, kad notikušas cenu pārmaiņas.

2.   Ja dalībvalsts palielina pievienotās vērtības nodokļa likmi cigaretēm, tā var samazināt vispārējo akcīzes nodokli līdz summai, kas, izsakot procentos no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas, ir vienāda ar pievienotās vērtības nodokļa likmes pieaugumu, kas arī izteikts procentos no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas, pat ja vispārējais akcīzes nodoklis šādas korekcijas dēļ samazinās zem līmeņa, kas izteikts procentos no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas, un noteikts attiecīgi 2. panta 1. un 2. punkta pirmajā teikumā.

Tomēr dalībvalsts atkal palielina šo nodokli, lai sasniegtu vismaz minētos līmeņus līdz 1. janvārim otrajā gada no tā gada, kad veikta samazināšana.”.

3.

Direktīvas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Atkāpjoties no 2. panta, Francija laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim var turpināt piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi cigaretēm, kas laistas apgrozībā Korsikas departamentos, līdz gada kvotai – 1 200 tonnām. Samazinātā likme ir šāda:

4.

Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

1.   Reizi četros gados Komisija Padomei iesniedz ziņojumu un attiecīgos gadījumos priekšlikumu par nodokļa likmēm, kas noteiktas šajā direktīvā, un akcīzes nodokļu struktūru, kā noteikts 16. pantā Padomes Direktīvā 95/59/EK (1995. gada 27. novembris) par nodokļiem, kas nav apgrozījuma nodokļi un kas ietekmē tabakas izstrādājumu patēriņu (8).

Komisijas ziņojumā ņem vērā pareizu iekšējā tirgus darbību, akcīzes nodokļa likmju faktisko vērtību un Līguma plašākos mērķus.

2.   Ziņojums, kas minēts 1. punktā, jo īpaši ir balstīts uz dalībvalstu sniegto informāciju.

3.   Komisija saskaņā ar Padomes Direktīvas 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (9) 43. pantā minēto procedūru izveido ziņojumam nepieciešamo statistikas datu sarakstu, kurā neiekļauj datus par atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām. Papildus datiem, kas dalībvalstīm jau ir pieejami, sarakstā ir iekļauti tikai tie dati, kuru vākšana un apkopošana nav saistīta ar nesamērīgu administratīvu slogu dalībvalstīm.

4.   Komisija nepublisko un arī citādi nedara zināmus šos datus, ja tie varētu izpaust kādu komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu.

1.

Direktīvas 3. panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“No 2011. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis (īpašais nodoklis un/vai procentuālais (ad valorem) nodoklis, neietverot PVN) sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 40 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas patēriņam nodotai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 40 par kilogramu.

No 2013. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis (īpašais nodoklis un/vai procentuālais (ad valorem) nodoklis, neietverot PVN) sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 43 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas patēriņam nodotai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 47 par kilogramu.

No 2015. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis (īpašais nodoklis un/vai procentuālais (ad valorem) nodoklis, neietverot PVN) sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 46 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas patēriņam nodotai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 54 par kilogramu.

No 2018. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis (īpašais nodoklis un/vai procentuālais (ad valorem) nodoklis, neietverot PVN) sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 48 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas patēriņam nodotai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 60 par kilogramu.

No 2020. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis (īpašais nodoklis un/vai procentuālais (ad valorem) nodoklis, neietverot PVN) sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, ir vismaz 50 % no vidējās svērtās mazumtirdzniecības cenas patēriņam nodotai sasmalcinātajai tabakai, kas paredzēta cigarešu tīšanai, vai vismaz EUR 60 par kilogramu.

Vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu aprēķina, atsaucoties uz visu patēriņam pārdotās sasmalcinātās tabakas, kas paredzēta cigarešu tīšanai, kopvērtību, balstoties uz mazumtirdzniecības cenu ar visiem nodokļiem, kura dalīta ar visas patēriņam pārdotās sasmalcinātās tabakas, kas paredzēta cigarešu tīšanai, daudzumu. To aprēķina vēlākais līdz katra gada 1. martam, balstoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem par visiem šādiem patēriņam nodotajiem daudzumiem.

No 2011. gada 1. janvāra vispārējais akcīzes nodoklis, kas izteikts procentos vai kā summa par kilogramu vai par attiecīgo vienību skaitu, atbilst vismaz šādām prasībām:

2.

Direktīvas 3. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Atkāpjoties no 1. punkta, Francija laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim var turpināt piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi tabakas izstrādājumiem, kas nav cigaretes un ir laisti apgrozībā Korsikas departamentos. Samazinātā likme ir šāda:

3.

Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

1.   Reizi četros gados Komisija Padomei iesniedz ziņojumu un attiecīgos gadījumos – priekšlikumu par likmēm un struktūru akcīzes nodoklim, kas noteikts šajā direktīvā.

Komisijas ziņojumā ņem vērā pareizu iekšējā tirgus darbību, akcīzes nodokļa likmju faktisko vērtību un Līguma plašākos mērķus.

2.   Ziņojums, kas minēts 1. punktā, ir jo īpaši balstīts uz dalībvalstu sniegto informāciju.

3.   Komisija saskaņā ar Padomes Direktīvas 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu (10) 43. pantā minēto procedūru izveido ziņojumam nepieciešamo statistikas datu sarakstu, kurā neiekļauj datus par atsevišķām fiziskām vai juridiskām personām. Papildus datiem, kas dalībvalstīm jau ir pieejami, sarakstā ir iekļauti tikai tie dati, kuru vākšana un apkopošana nav saistīta ar nesamērīgu administratīvu slogu dalībvalstīm.

4.   Komisija nepublisko un arī citādi nedara zināmus šos datus, ja tie varētu izpaust kādu komercnoslēpumu, rūpniecisku vai profesionālu noslēpumu.

4.

Direktīvas 5. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Komisija reizi gadā publicē to euro vērtību valstu valūtās, kas jāpiemēro vispārējā akcīzes nodokļa summām.

Piemērojamie maiņas kursi ir tie, kas noteikti oktobra pirmajā darbdienā un publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un tos piemēro no nākamā kalendāra gada 1. janvāra.”

1.

Direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“3. pants

1.   Par cigāriem vai cigarillām uzskata šādus izstrādājumus, ja tos var un, ņemot vērā to īpašības un normālās patērētāju prasības, tos paredzēts smēķēt vienīgi tādus, kādi tie ir:

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Vācija un Ungārija var turpināt līdz 2014. gada 31. decembrim piemērot 3. pantu Direktīvā 95/59/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2002/10/EK.”.

2.

Direktīvas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“2.   Uzliekot akcīzes nodokļus, šā panta 1. punktā minētos tabakas rullīšus uzskata par divām cigaretēm, ja, neietverot filtru vai iemuti, to garums ir no 8 cm līdz 11 cm; tos uzskata par trim cigaretēm, ja, neietverot filtru vai iemuti, to garums ir no 11 cm līdz 14 cm, utt.”.

3.

Direktīvas 5. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

4.

Direktīvas 6. pantu groza šādi:

5.

Direktīvas 7. panta 1. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“1.   Izstrādājumus, kuru sastāvā daļa vielu nav tabaka, bet kuri citādi atbilst 3. pantā norādītajiem kritērijiem, uzskata par cigāriem vai cigarillām.”.

6.

Direktīvas 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.   Vajadzības gadījumā cigarešu akcīzes nodoklī var ietvert minimālā nodokļa komponentu, ja vien tiek stingri ievērota 16. pantā noteiktā nodokļu jauktā struktūra un akcīzes nodokļa īpašā komponenta josla.”.

7.

Direktīvas 16. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“16. pants

1.   Akcīzes nodokļa īpašā komponenta procentuālo daudzumu kopējā nodokļu slogā nosaka, atsaucoties uz vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu.

2.   Vidējo svērto mazumtirdzniecības cenu aprēķina, atsaucoties uz visu patēriņam nodoto cigarešu kopvērtību, balstoties uz mazumtirdzniecības cenu ar visiem nodokļiem, kura dalīta ar visu patēriņam nodoto cigarešu skaitu. To aprēķina vēlākais līdz katra gada 1. martam, balstoties uz iepriekšējā kalendārā gada datiem par visiem šādiem patēriņam nodotajiem daudzumiem.

3.   Līdz 2013. gada 31. decembrim akcīzes nodokļa īpašais komponents nevar būt mazāks par 5 % vai lielāks par 76,5 % no nodokļu sloga kopapjoma, kuru veido:

4.   No 2014. gada 1. janvāra akcīzes nodokļa īpašais komponents nevar būt mazāks par 7,5 % vai lielāks par 76,5 % no nodokļu sloga kopapjoma, kuru veido:

5.   Atkāpjoties no 3. un 4. punkta, ja dalībvalstī mainās vidējā svērtā cigarešu mazumtirdzniecības cena, akcīzes nodokļa īpašajam komponentam, kas izteikts procentos no kopējā nodokļu sloga, kļūstot mazākam attiecīgi par 5 % vai 7,5 % atkarībā no tā, kuru likmi piemēro, vai lielākam attiecīgi par 76,5 % no kopējā nodokļu sloga, attiecīgā dalībvalsts var atlikt īpašā akcīzes nodokļa koriģēšanu līdz 1. janvārim otrajā gadā no tā gada, kad notikušas cenu pārmaiņas.

6.   Neskarot 8. panta 1. punktu, dalībvalstis cigarešu proporcionālā akcīzes nodokļa aprēķinu bāzē var neiekļaut muitas nodokļus.

7.   Atbilstīgi 3., 4., 5. un 6. punktam dalībvalstis var uzlikt minimālo akcīzes nodokli cigaretēm.”.

8.

Svītro 17. pantu.

27.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/8

(1)

Komisijas 2006. gada 19. decembra Regulā (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (2), noteikta aflatoksīna B1 un kopējā aflatoksīna (aflatoksīns B1 + G1 + B2 + G2) maksimāli pieļaujamā koncentrācija virknē pārtikas produktu.

(2)

Konkrētas aflatoksīnu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas konkrētos pārtikas produktiem jāgroza, lai ņemtu vērā izmaiņas Pārtikas kodeksā un nesenā zinātniskā atzinumā sniegto informāciju.

(3)

Pārtikas kodeksā noteikta kopējā aflatoksīna koncentrācija 15 μg/kg mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām, kas paredzētas turpmākai pārstrādei, un kopējā aflatoksīna koncentrācija 10 μg/kg mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām, ka ir gatavas lietošanai uzturā (3).

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, (CONTAM Panel) 2007. gada 25. janvārī pieņēma atzinumu par iespējamu riska palielināšanos patērētāju veselībai sakarā ar iespējamu pašreizējās aflatoksīnu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas palielināšanu mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām, kā arī atvasinātiem produktiem (4). CONTAM Panel secināja, ka kopējā aflatoksīnu satura maksimāli pieļaujamās koncentrācijas palielināšana no 4 līdz 8 vai 10 μg/kg mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām tikai mazliet ietekmētu uztura iedarbības novērtējumu, risku saslimt ar vēzi un aprēķinātajiem iedarbības sliekšņiem (MOE). Minētā zinātnes ekspertu grupa turklāt konstatēja, ka aflatoksīnu iedarbībai no visiem avotiem jābūt tik mazai, cik vien iespējams panākt, jo aflatoksīni ir genotoksiski un kancerogēni. Dati liecina, ka kopējo aflatoksīnu uztura iedarbību varētu mazināt, ja tirgū nonāktu mazāk pārtikas produktu ar augstu piesārņojuma koncentrāciju, kas panākams, nodrošinot efektīvāku izpildi un samazinot citu pārtikas avotu iedarbību, kuri nav mandeles, lazdu rieksti un pistācijas.

(5)

CONTAM Panel2009. gada 16. jūnijā pieņēma paziņojumu par ietekmi uz sabiedrības veselību, palielinot kopējo aflatoksīna koncentrāciju no 4 μg/kg līdz 10 μg/kg koku riekstiem, izņemot mandeles, lazdu riekstus un pistācijas (5). Minētā zinātnes ekspertu grupa secināja, ka, pamatojoties uz 2007. gadā pieejamo informāciju, sabiedrības veselība netiktu nelabvēlīgi ietekmēta, palielinot kopējo aflatoksīnu koncentrāciju no 4 μg/kg līdz 10 μg/kg citiem koku riekstiem, tostarp Brazīlijas riekstiem. Ņemot vērā pašreizējās diskusijas, kas saistītas ar Pārtikas kodeksu, par aflatoksīnu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju Brazīlijas riekstos, ir lietderīgi saskaņot aflatoksīnu koncentrāciju Brazīlijas riekstos ar kodeksā noteikto koncentrāciju mandelēm, lazdu riekstiem un pistācijām.

(6)

Pārtikas kodeksā noteikta tikai maksimāli pieļaujamā kopējā aflatoksīna koncentrācija. Atbilstošā aflatoksīna B1 koncentrācija tika noteikta, izmantojot datu bāzi attiecībā uz aflatoksīnu klātbūtni pārtikas produktos, kuru EFSA izmantoja iedarbības novērtējumā.

(7)

EFSA sniegtajā atzinumā par aflatoksīniem ir konstatēts, ka eļļas augu sēklas un atvasinātie produkti izraisa ievērojamu aflatoksīnu iedarbību uz cilvēka organismu. EFSA secināja, ka aflatoksīnu iedarbībai no visiem avotiem jābūt tik mazai, cik vien iespējams panākt. Turklāt paziņojumos ātrās brīdināšanas sistēmai pārtikas un barības jomā (RASFF) norādīta augsta aflatoksīnu koncentrācija tādās eļļas augu sēklās kā saulespuķu sēklās, meloņu sēklās u. c. Tāpēc tiek ierosināts atbilstīgi zemesriekstiem noteiktajai maksimāli pieļaujamajai koncentrācijai noteikt arī maksimāli pieļaujamo koncentrāciju eļļas augu sēklām, izņemot zemesriekstus. Tomēr ir lietderīgi noteikt izņēmumu attiecībā uz eļļas augu sēklām, tostarp zemesriekstiem, ko paredzēts smalcināt, lai ražotu rafinētu augu eļļu un rafinētu augu eļļu, jo aflatoksīni tiek gandrīz pilnībā atdalīti rafinētas augu eļļas ražošanas procesā.

(8)

Maksimāli pieļaujamā aflatoksīna B1 koncentrācija 2 μg/kg un maksimāli pieļaujamā kopējā aflatoksīna koncentrācija 4 μg/kg ir noteikta visiem graudiem un visiem no graudiem atvasinātajiem produktiem, izņemot kukurūzu, ko pirms lietošanas pārtikā paredzēts šķirot vai citādi fizikāli apstrādāt un kam maksimāli pieļaujamā aflatoksīnam B1 koncentrācija ir noteikta 5 μg/kg un maksimāli pieļaujamā kopējā aflatoksīna koncentrācija 10 μg/kg. Nelobītiem rīsiem aflatoksīnu koncentrācija regulāri mazliet pārsniedz maksimāli pieļaujamo koncentrāciju. Pēc malšanas, kurā tiek atdalītas sēnalas, baltajiem slīpētajiem rīsiem aflatoksīnu koncentrācija ir mazāka nekā maksimāli pieļaujamā koncentrācija. Tādēļ ir lietderīgi arī rīsiem piemērot tādu pašu pieeju kā kukurūzai un noteikt maksimāli pieļaujamo aflatoksīna B1 un kopējā aflatoksīna koncentrāciju rīsiem, ko, pirms lieto pārtikā vai izmanto pārtikas produktos kā sastāvdaļu, paredzēts šķirot vai citādi fizikāli apstrādāt.

(9)

Maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas uz koku riekstu ēdamo daļu. Tomēr neseni pētījumu dati liecina, ka daļa aflatoksīna piesārņojuma var būt uz Brazīlijas riekstu čaumalas. Tādēļ, lai ņemtu vērā šo jaunāko zinātnisko informāciju, ir lietderīgi pielikumā grozīt zemsvītras piezīmi, kurā norādīta procedūra, kas jāveic gadījumos, ja koku riekstiem čaumalās tiek izdarīta analīze.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

Regulas 4. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“4. pants

Īpaši noteikumi zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, koku riekstiem, žāvētiem augļiem, rīsiem un kukurūzai

Zemesriekstus, citas eļļas augu sēklas, koku riekstus, žāvētus augļus, rīsus un kukurūzu, kas neatbilst attiecīgajai maksimāli pieļaujamajai aflatoksīnu koncentrācijai, kas noteikta pielikuma 2.1.5., 2.1.6., 2.1.7., 2.1.8., 2.1.10. un 2.1.11. punktā, var laist tirgū ar nosacījumu, ka šie pārtikas produkti:

2.

Regulas 5. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“5. pants

Īpaši noteikumi par zemesriekstiem, citām eļļas augu sēklām, to atvasinātajiem produktiem un graudiem

Uz katra atsevišķā maisa, kastes utt. etiķetes un uz pavaddokumenta oriģināla jābūt skaidrai norādei par paredzamo lietojumu. Pavaddokumentam jābūt skaidri saistītam ar sūtījumu, norādot sūtījuma identifikācijas kodu, kas ir uz sūtījuma katra atsevišķā maisa, kastes utt. Turklāt sūtījuma saņēmēja uzņēmējdarbībai, kas norādīta pavaddokumentā, jāsader ar paredzēto izlietojumu.

Ja nav skaidras norādes, ka visu tirgū laisto zemesriekstu, citu eļļas augu sēklu, no tiem atvasināto produktu un graudu paredzētais izlietojums nav lietošana uzturā, tiem piemēro pielikuma 2.1.5. un 2.1.11. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju.

Izņēmumu attiecībā uz zemesriekstiem un citām eļļas augu sēklām, kuras paredzēts smalcināt, un pielikuma 2.1.1. punktā noteikto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju piemēro tikai sūtījumiem, uz kuriem ir skaidrs marķējums attiecībā uz minēto produktu paredzamo lietojumu un norāde “produkts tiks smalcināts rafinētas augu eļļas ražošanai”. Norāde ir uz katra atsevišķa maisa, kastes utt. un uz pavaddokumenta (-iem). Galamērķim jābūt smalcināšanas ražotnei.”

3.

Pielikumu groza šādi:

27.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/13

27.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/15

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 1. punktā paredzēts, ka produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002, ex 1005, izņemot hibrīdu sēklas, un ex 1007, izņemot hibrīdu sēklas materiālu, ievedmuitas nodoklis ir vienāds ar intervences cenu šādu produktu importam, kura palielināta par 55 % un no kuras atskaitīta attiecīgajam sūtījumam piemērojamā CIF importa cena. Šis nodoklis tomēr nedrīkst pārsniegt kopējā muitas tarifa nodokļu likmi.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 136. panta 2. punktā paredzēts, ka, aprēķinot tā paša panta 1. punktā minēto ievedmuitas nodokli, attiecīgajiem produktiem regulāri jānosaka reprezentatīvas CIF importa cenas.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/96 2. panta 2. punktu izmantojamā cena ievedmuitas nodokļa aprēķināšanai produktiem ar KN kodu 1001 10 00, 1001 90 91, ex 1001 90 99 (augstas kvalitātes parastie kvieši), 1002 00, 1005 10 90, 1005 90 00 un 1007 00 90 ir reprezentatīvā dienas CIF importa cena, kas noteikta pēc minētās regulas 4. pantā paredzētās metodes.

(4)

Laikposmam no 2010. gada 1. marta jānosaka ievedmuitas nodoklis, ko piemēro līdz tam laikam, kamēr stājas spēkā jauns ievedmuitas nodoklis,

27.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/18

(1)

Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešus un ģenerāladvokātus, savstarpēji vienojoties, ieceļ dalībvalstu valdības pēc apspriešanās ar komiteju, kurai ir jāsniedz atzinums par kandidātu atbilstību tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumiem. Šīs komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments.

(2)

Tādēļ būtu jāpieņem noteikumi par minētās komitejas darbību,

27.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 50/20

(1)

Saskaņā ar Līguma 255. panta pirmo daļu izveido komiteju (turpmāk “komiteja”), kas sniedz atzinumu par kandidātu atbilstību Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumiem, pirms dalībvalstu valdības pieņem lēmumus par viņu iecelšanu.

(2)

Komitejas sastāvā ir septiņas personas, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus; vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments.

(3)

Vajadzētu ievērot apsvērumu par līdzsvarotu komitejas sastāvu, proti, attiecībā uz tās ģeogrāfisko sastāvu, kā arī attiecībā uz dalībvalstu tiesību sistēmu pārstāvību.

(4)

Tādējādi būtu jāieceļ komitejas locekļi un tās priekšsēdētājs,

Jean-Marc SAUVÉ kungs, priekšsēdētājs

Peter JANN kungs

Lords MANCE

Torben MELCHIOR kungs

Péter PACZOLAY kungs

Ana PALACIO VALLELERSUNDI kundze

Virpi TIILI kundze.