6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/1

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku barības piedevu izmantošanai jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā noteiktās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļauju metionīna hidroksianaloga mangāna helātam, lai to lietotu kā dzīvnieku barības piedevu gaļas cāļiem un klasificētu piedevu kategorijā “uzturfizioloģiskās piedevas”.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2009. gada 15. septembra atzinumā (2) un 2008. gada 15. aprīļa atzinumā (3) secināja, ka metionīna hidroksianaloga mangāna helātam nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi, to izmantojot gaļas cāļiem. Saskaņā ar 2008. gada 15. aprīļa atzinumu minētā preparāta izmantojumu var uzskatīt par pieejamā mangāna avotu, un tas atbilst gaļas cāļu uzturfizioloģiskās piedevas kritērijiem. Iestāde iesaka ieviest atbilstošus pasākumus lietotāju drošībai. Tā neuzskata, ka ir jānosaka īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Tā arī pārbaudīja ziņojumu par barības piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija.

(5)

Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/4

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku barības piedevu izmantošanai jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. Regulas 10. pants paredz, ka atkārtoti jānovērtē piedevas, kuru lietošana atļauta ar Padomes Direktīvu 70/524/EEK (2).

(2)

Saskaņā ar Komisijas 2005. gada 26. jūlija Regulu (EK) Nr. 1200/2005 par pastāvīgu atļauju izmantot konkrētas piedevas dzīvnieku barībā un pagaidu atļauju tādas piedevas jaunam izmantojumam, kuru jau ir atļauts izmantot dzīvnieku barībā (3), tika piešķirta pagaidu atļauja lietot kālija diformiātu (citā veidā) kā barības piedevu sivēnmātēm atbilstīgi Direktīvai 70/524/EEK. Pēc tam minētā piedeva kā esošs lopbarības līdzeklis saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 1. punktu tika iekļauta Kopienas Reģistrā par lopbarības piedevām.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 10. panta 2. punktu un saistībā ar minētās regulas 7. pantu tika iesniegts pieteikums pārvērtēt minēto piedevu, pieprasot to klasificēt piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā noteiktās ziņas un dokumenti.

(4)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2009. gada 15. septembra atzinumā (4) secināja, ka piedevai nav kaitīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, patērētāju veselību vai vidi un ka tās lietošana var uzlabot dzīvnieku produktivitāti. Iestāde iesaka ieviest atbilstošus pasākumus lietotāju drošībai. Tā neuzskata, ka ir jānosaka īpašas prasības attiecībā uz realizēto preču uzraudzību. Iestāde arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās Kopienas references laboratorijas iesniegto ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi.

(5)

Minētās piedevas novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie nosacījumi atļaujas piešķiršanai ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(6)

Līdz ar to Regulā (EK) Nr. 1200/2005 jāsvītro noteikumi attiecībā uz minēto preparātu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/7

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 (2) ir noteikta konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija pārtikas produktos.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EPNI) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē, pēc Komisijas pieprasījuma, ņemot vērā jaunākos zinātnes atzinumus, 2006. gada 4. aprīlī pieņēma atjauninātu zinātnisko atzinumu saistībā ar ohratoksīnu A (OTA) pārtikā (3) un noteica pieļaujamo nedēļas devu (TWI) – 120 ng uz kg ķermeņa svara.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1881/2006 ir paredzēts, ka, ņemot vērā jaunāko EFSA zinātnisko atzinumu, apsvērs, vai ir lietderīgi noteikt maksimāli pieļaujamo OTA koncentrāciju pārtikas produktos, piemēram, žāvētos augļos, izņemot rozīnēs, kakao un kakao produktos, garšaugos, gaļas produktos, negrauzdētā kafijā, alū un lakricā, un pārskatīt spēkā esošo maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, īpaši maksimāli pieļaujamo OTA koncentrāciju, rozīnēs un vīnogu sulā.

(4)

Pamatojoties uz EPNI pieņemto atzinumu, izrādās, ka spēkā esošā maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir atbilstoša, lai aizsargātu sabiedrības veselību, un tā ir jāsaglabā. Attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 1881/2006 vēl neiekļautiem pārtikas produktiem uzskatīja par vajadzīgu un lietderīgu sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos noteikt ohratoksīna A maksimāli pieļaujamo koncentrāciju tajos pārtikas produktos, kuri būtiski veicina OTA iedarbību (uz visiem iedzīvotājiem vai neaizsargāto iedzīvotāju grupu, vai ievērojamu iedzīvotāju daļu), vai tajos pārtikas produktos, kuri ne vienmēr būtiski veicina OTA iedarbību, taču pierādījumi liecina, ka šajos produktos var būt ārkārtīgi augsta OTA koncentrācija. Šajos gadījumos ir jānosaka maksimāli pieļaujamā koncentrācija, lai novērstu šo ļoti piesārņoto pārtikas produktu nonākšanu pārtikas apritē.

(5)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, izrādās, ka sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos nav jānosaka maksimāli pieļaujamā OTA koncentrācija žāvētos augļos, izņemot rozīnēs, kakao un kakao produktos, gaļas produktos, tostarp pārtikā lietojamos subproduktos un deserta vīnos, jo tie būtiski neveicina OTA iedarbību un šajos pārtikas produktos pavisam reti tika konstatēta augsta OTA koncentrācija. OTA klātbūtne negrauzdētā kafijā un alū jau tiek kontrolēta citā, atbilstošākā pārtikas aprites posmā (attiecīgi grauzdētā kafijā un iesalā).

(6)

Ārkārtīgi augsta OTA koncentrācija vairākkārt ir novērota garšaugos un lakricā. Tāpēc ir jānosaka maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecībā uz garšaugiem un lakricu.

(7)

Jaunākie pierādījumi liecina, ka dažās galvenajās garšaugu ražotājvalstīs, kuras tos eksportē uz Savienību, nav novēršanas pasākumu un oficiālu pārbaudes pasākumu, ar kuriem tiktu kontrolēta ohratoksīna A klātbūtne garšaugos. Lai aizsargātu sabiedrības veselību, ir nekavējoties jānosaka ohratoksīna A maksimāli pieļaujamā koncentrācija garšaugos. Lai ražotājvalstis varētu ieviest novēršanas pasākumus un lai ievērojami netraucētu tirdzniecību, uz laiku tiek noteikta lielāka maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas piemērojama, paziņojot par to īsu brīdi iepriekš, pirms stājas spēkā maksimāli pieļaujamā koncentrācija, kas atspoguļo līmeni, kāds sasniedzams, piemērojot labu praksi. Pirms zemākas koncentrācijas piemērošanas ir jānovērtē iespēja sasniegt ohratoksīna A koncentrāciju, ko dažādos garšaugu ražošanas reģionos pasaulē varētu sasniegt, piemērojot labu praksi.

(8)

Arī turpmāk jāuzrauga OTA klātbūtne pārtikas produktos, attiecībā uz kuriem nav noteikta maksimāli pieļaujamā koncentrācija, un gadījumā, ja regulāri tiek konstatēta neparasti augsta OTA koncentrācija, var apsvērt nepieciešamību noteikt OTA maksimāli pieļaujamo koncentrāciju minētajos pārtikas produktos.

(9)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1881/2006.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

1.

Pielikuma 2.2.11. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

2.

Pievieno šādu zemsvītras piezīmi:

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/9

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/11

(1)

Ar Komisijas Lēmumiem 2008/396/EK (2) un 2009/87/EK (3) ir veikta visu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana par 2007. finanšu gadu, izņemot Grieķijas maksājumu aģentūras OPEKEPE, Itālijas maksājumu aģentūras ARBEA, Maltas maksājumu aģentūras MRAE, Portugāles maksājumu aģentūru IFADAP un IFAP un Somijas maksājumu aģentūras MAVI grāmatojumus.

(2)

Pēc jaunas informācijas saņemšanas un papildu pārbaudēm Komisija tagad var pieņemt lēmumu par Grieķijas maksājumu aģentūras OPEKEPE, Maltas maksājumu aģentūras MRAE, Portugāles maksājumu aģentūru IFADAP un IFAP un Somijas maksājumu aģentūras MAVI iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību.

(3)

Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (4), 10. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai izmaksājama katrai dalībvalstij, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā, t. i., 2007. gadā, veiktos avansa maksājumus no izdevumiem, kas saskaņā ar 1. punktu atzīti attiecīgajam finanšu gadam. Šīs summas jāatvelk no avansa maksājumiem vai jāpieskaita tiem, grāmatojot pret izdevumiem otrajā mēnesī pēc tā mēneša, kurā ir pieņemts grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgas valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Kopienas budžeta. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot dalībvalstu pienākumu ziņot par atgūstamajām summām, ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 885/2006. Minētās regulas III pielikumā ir sniegti paraugi 1. un 2. tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2008. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai jānolemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par četriem vai attiecīgi astoņiem gadiem. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz no Kopienas budžeta. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktā minētajā kopsavilkuma ziņojumā norāda summas, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu neturpināt atgūšanu, un šāda lēmuma pamatojumu. Attiecīgās dalībvalstis šīs summas nesedz, un tāpēc tās jāsedz no Kopienas budžeta. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar minētās regulas 32. panta 8. punktu.

(6)

Veicot attiecīgo maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu, Komisijai jāņem vērā summas, kas no attiecīgajām dalībvalstīm jau ir ieturētās, pamatojoties uz Lēmumu 2008/396/EK un 2009/87/EK.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no Kopienas finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem,

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/14

(1)

Augsta līmeņa valsts reglamentējošo ekspertu grupa (turpmāk “grupa”), kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2006/210/EK (1), ir augsta līmeņa valsts ekspertu grupa labākai reglamentācijai.

(2)

Komisijas priekšsēdētājs ir norādījis, ka labāka reglamentācija joprojām būs Komisijas politiskās darba kārtības (2) prioritāte.

(3)

Forums labākas reglamentācijas apspriešanai un sadarbības veicināšanai ar dalībvalstīm labākas reglamentācijas jautājumos pilda nozīmīgu lomu minētās darba kārtības īstenošanā.

(4)

Tāpēc grupas pilnvaras būtu jāpagarina uz trīs gadiem.

(5)

Attiecīgi būtu jāpagarina Lēmuma 2006/210/EK termiņš.

(6)

Lai grupa varētu turpināt darbu, šim lēmumam būtu jāstājas spēkā no 2010. gada 1. janvāra,

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/15

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punktu un 53. pantu no 2008. gada 29. jūnija dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut nodot trešās valsts kompetentajām iestādēm revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir to obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, tikai tad, ja Komisija attiecīgās iestādes ir atzinusi par atbilstīgām un ja trešās valsts kompetentās iestādes un attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes ir vienojušās par sadarbības nosacījumiem uz savstarpīguma pamata. Tāpēc ir jānosaka, kuras trešo valstu kompetentās iestādes ir piemērotas mērķim nodot revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, trešās valsts kompetentajām iestādēm.

(2)

Revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, nodošana trešās valsts kompetentajām iestādēm ir jautājums, kas skar būtiskas sabiedrības intereses saistībā ar neatkarīgas publiskās uzraudzības veikšanu. Tāpēc dalībvalstu kompetentajām iestādēm jebkāda šāda nodošana būtu jāveic ar vienīgo mērķi, lai attiecīgo trešo valstu kompetentās iestādes varētu īstenot savu kompetenci, veicot publisko uzraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Uz personām, kas nodarbinātas vai kādreiz bijušas nodarbinātas trešās valsts kompetentajās iestādēs, kuras saņem attiecīgo informāciju, attiecas dienesta noslēpuma saistības.

(3)

Uz personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2). Attiecīgi, ja revīzijas darba dokumentu vai citu dokumentu, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, nodošana turpmāk minētajām trešo valstu kompetentajām iestādēm ir saistīta ar personas datu atklāšanu, tā vienmēr jāveic saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK noteikumiem. Dalībvalstīm jānodrošina, ka sadarbībā – atbilstoši Direktīvas 95/46/EK IV nodaļai – starp attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm un trešo valstu kompetentajām iestādēm minētās trešo valstu iestādes neizpauž tālāk personas datus, kuri izklāstīti nodotajos revīzijas darba dokumentos vai citos dokumentos, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, iepriekš par to nevienojoties ar attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Par šo lēmumu notika apspriedes ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju.

(4)

Trešās valsts kompetento iestāžu atbilstība jānovērtē, ņemot vērā Direktīvas 2006/43/EK 36. pantā noteiktās sadarbības prasības vai pēc būtības līdzvērtīgus darbības rezultātus. Atbilstība jānovērtē, jo īpaši ņemot vērā attiecīgās trešās valsts kompetento iestāžu īstenoto kompetenci, drošības pasākumus, lai novērstu dienesta noslēpuma izpaušanu, kā arī to piemērotos konfidencialitātes noteikumus un šo iestāžu iespējas saskaņā ar attiecīgās valsts normatīvajiem aktiem sadarboties ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(5)

To Kopienas uzņēmumu, kuru vērtspapīri emitēti Kanādā, Japānā vai Šveicē, vai kas piedalās grupā, kura izdod obligātos konsolidētos pārskatus minētajās valstīs, revidentu un revīzijas uzņēmumu darbību reglamentē minēto valstu tiesību akti; tāpēc ir jānolemj, vai dalībvalstu kompetentās iestādes drīkst nodot revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, minēto valstu kompetentajām iestādēm ar vienīgo mērķi, lai tās varētu īstenot savu kompetenci, veicot publisko uzraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem.

(6)

Attiecībā uz Kanādas, Japānas un Šveices kompetentajām iestādēm ir veikti novērtējumi par atbilstību Direktīvas 2006/43/EK 47. panta nozīmē. Lēmumi par atbilstību jāpieņem, pamatojoties uz šiem par attiecīgajām iestādēm veiktajiem novērtējumiem.

(7)

Kanādas Publiskās atbildības padome (Canadian Public Accountability Board) ir kompetenta veikt publisko uzraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešajai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Tā izmantotu nodotos revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, tikai mērķiem, kas saistīti ar publisko uzraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Saskaņā ar Kanādas normatīvajiem aktiem tā drīkst nodot revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir Kanādas obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, jebkuras dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Tāpēc Kanādas Publiskās atbildības padome jāuzskata par atbilstīgu Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta nozīmē.

(8)

Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūra (Financial Services Agency of Japan) un Japānas Valsts sertificēto grāmatvežu un revīzijas uzraudzības padome (Certified Public Accountants and Auditing Oversight Board of Japan), kas darbojas tās ietvaros, ir kompetentas veikt uzraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Šim lēmumam jāattiecas tikai uz Finanšu pakalpojumu aģentūras kompetenci veikt izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūra un Japānas Valsts sertificēto grāmatvežu un revīzijas uzraudzības padome īsteno atbilstīgus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešajai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu, kā arī tās izmantotu nodotos revīzijas darba dokumentus un citus dokumentus, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, tikai mērķiem, kas saistīti ar publisko uzraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Saskaņā ar Japānas normatīvajiem aktiem tā drīkst nodot revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir Japānas obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, jebkuras dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Tāpēc Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūra un Japānas Valsts sertificēto grāmatvežu un revīzijas uzraudzības padome jāuzskata par atbilstīgām Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta nozīmē.

(9)

Šveices Federālā revīzijas uzraudzības iestāde (Eidgenössische Revisionsaufsichtsbehörde) ir kompetenta veikt publisko uzraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Tā īsteno atbilstošus drošības pasākumus, aizliedzot saviem esošajiem un bijušajiem darbiniekiem izpaust konfidenciālu informāciju jebkurai trešajai personai vai iestādei un nosakot sodus par šā aizlieguma pārkāpšanu. Tā izmantotu nodotos revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, tikai mērķiem, kas saistīti ar publisko uzraudzību, ārējo kvalitātes nodrošināšanu un izmeklēšanu attiecībā uz revidentiem un revīzijas uzņēmumiem. Saskaņā ar Šveices normatīvajiem aktiem tā drīkst nodot revīzijas darba dokumentus vai citus dokumentus, kas ir Šveices obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, jebkuras dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Tāpēc Šveices Federālā revīzijas uzraudzības iestāde jāuzskata par atbilstīgu Direktīvas 2006/43/EK 47. panta 1. punkta nozīmē.

(10)

Revīzijas darba dokumentu nodošanai jānozīmē arī to, ka iestādēm, kas atzītas par atbilstīgām saskaņā ar šo lēmumu, pēc iepriekšējas vienošanās ar dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāspēj piekļūt revīzijas darba dokumentiem vai citiem dokumentiem, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, vai tie jāsaņem, un ka dalībvalstu kompetentās iestādes šos dokumentus nodod šīm atbilstīgajām iestādēm vai nodrošina tām piekļuvi. Tāpēc obligātajiem revidentiem un revīzijas uzņēmumiem drīkst būt atļauts piešķirt piekļuvi revīzijas darba dokumentiem vai citiem dokumentiem, kas ir obligāto revidentu vai revīzijas uzņēmumu rīcībā, vai nodot šos dokumentus minētajām iestādēm tikai ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā lēmumā un Direktīvas 2006/43/EK 47. pantā, piemēram, ar obligātā revidenta, revīzijas uzņēmuma vai klienta uzņēmuma piekrišanu.

(11)

Šis lēmums neskar sadarbības līgumus, kas minēti 25. panta 4. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Direktīvā 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (3).

(12)

Tā kā šis lēmums pieņemts, ievērojot pārejas periodu, kas piešķirts noteiktu trešo valstu revidentiem un revīzijas uzņēmumiem ar Komisijas 2008. gada 29. jūlija Lēmumu 2008/627/EK par pārejas periodu dažu trešo valstu revidentu un revīzijas struktūru revīzijas darbībām (4), tas nedrīkst ierobežot Komisiju, pieņemot jebkādus iespējamos galīgos lēmumus par līdzvērtību saskaņā ar Direktīvas 2006/43/EK 46. pantu.

(13)

Šā lēmuma mērķis ir sekmēt efektīvu sadarbību starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un starp Kanādas, Japānas un Šveices kompetentajām iestādēm, lai veiktu publiskās pārraudzības, ārējās kvalitātes nodrošināšanas un izmeklēšanas funkcijas un vienlaikus aizsargātu attiecīgo personu tiesības. Dalībvalstīm jāziņo Komisijai par sadarbības pasākumiem ar attiecīgajām iestādēm, lai Komisija varētu novērtēt, vai sadarbība notiek atbilstoši Direktīvas 2006/43/EK 47. pantam.

(14)

Galvenais mērķis sadarbībai ar Kanādu, Japānu un Šveici revidentu uzraudzības jomā ir panākt sadarbības pušu savstarpēju paļaušanos uz to uzraudzības sistēmām, revīzijas darba dokumentu nodošanu veicot tikai izņēmuma gadījumos. Šī savstarpējā paļaušanās būs balstīta uz Kopienas un minēto valstu revidentu uzraudzības sistēmu līdzvērtību.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvas 2006/43/EK 48. panta 1. punktu izveidotā komiteja,

1)

Kanādas Publiskās atbildības padome (Canadian Public Accountability Board);

2)

Japānas Finanšu pakalpojumu aģentūra (Financial Services Agency of Japan);

3)

Japānas Valsts sertificēto grāmatvežu un revīzijas uzraudzības padome (The Certified Public Accountants and Auditing Oversight Board of Japan);

4)

Šveices Federālā revīzijas uzraudzības iestāde (Eidgenössische Revisionsaufsichtsbehörde).

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/18

(1)

Ja kūtsmēslu daudzums, ko dalībvalsts ir paredzējusi izmantot uz vienu hektāru gadā, atšķiras no Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un a) apakšpunktā norādītā, minētais daudzums nosakāms tā, lai nekavētu direktīvas 1. pantā minēto mērķu sasniegšanu, un pamatojams ar objektīviem kritērijiem, kas šajā gadījumā ir garš veģetācijas periods un kultūraugi, kam vajadzīgs daudz slāpekļa. Komisija 2005. gada 8. decembrī pieņēmusi Lēmumu 2005/880/EK (2), ar kuru Nīderlandei atļauts saimniecībās, kurās ir vismaz 70 % zālaugu platību, lietot kūtsmēslu daudzumu, kas satur līdz 250 kg slāpekļa tīrvielā uz vienu hektāru gadā.

(2)

Šī atkāpe, kas ir spēkā no 2006. gada 1. janvāra līdz 2009. gada 31. decembrim, attiecas uz apmēram 25 000 Nīderlandes saimniecību un 900 000 ha zemju platību. Atkāpe piešķirta, jo:

(3)

Tāpēc Komisija uzskata, ka, ievērojot dažus stingrus noteikumus, Nīderlandes pieprasītais kūtsmēslu daudzums neietekmēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu. Šie noteikumi ir mēslošanas plāna izstrādāšana katrai saimniecībai, mēslu lietošanas uzskaite, izmantojot mēslošanas pārskatus, regulāras augsnes analīzes, augsnes sega ziemā pēc kukurūzas audzēšanas, īpaši noteikumi par zālāju platību aršanu, kūtsmēslu nelietošana aramajās zālāju platībās pirms aršanas, mēslojuma devu samazināšana, ņemot vērā ar tauriņziežu kultūrām augsnē saistīto slāpekli. Šo noteikumu ievērošana nodrošina mēslu lietošanu tā, lai ņemtu vērā kultūraugu mēslošanas vajadzību, kā arī samazinātu un novērstu slāpekļa izskalošanos un zudumus ūdenī.

(4)

Lai, piemērojot atkāpi 2006.–2009. gadam, kas piešķirta ar Lēmumu 2005/880/EK, nenotiktu intensificēšanās, kompetentajām iestādēm jānodrošina, ka, ievērojot Nīderlandes trešo valsts rīcības programmu, ar kūtsmēsliem saražotā slāpekļa un fosfora daudzums nepārsniedz 2002. gada līmeni.

(5)

Nīderlande laikus ir iesniegusi Lēmuma 2005/880/EK 8. un 10. pantā minētās kartes un ziņojumus.

(6)

Nīderlande 2009. gada 14. jūlijā Komisijai iesniegusi pieprasījumu par šīs atkāpes pagarināšanu. Pieprasījumā sniegts detalizēts pamatojums un norāde uz Nīderlandes Pārstāvju palātas apstiprināto ceturto Nitrātu rīcības programmu (2010–2013). Ceturtajā rīcības programmā norādīts uz (vērā ņemamiem) panākumiem 2006.–2009. gada atkāpes noteikumu ievērošanā un vēl neatrisinātajām problēmām. Tās pamatā ir trešā rīcības programma, un tajā paredzēti stingrāki pasākumi, tostarp stingrāki slāpekļa mēslu lietošanas ierobežojumi vieglās smilts augsnēs, stingrāki fosfora mēslu lietošanas ierobežojumi, ņemot vērā fosfora režīmu augsnē, kā arī ilgāki periodi, kuros mēslus aizliegts izkliedēt uz augsnes (3). Šie juridiskie pasākumi ir vērsti uz augu barības elementu atlikuma turpmāku samazināšanos augsnē un ūdens kvalitātes paaugstināšanos, un, ja būs vajadzīgs, pēc 2010.–2013. gada perioda tos noteiks vēl stingrākus.

(7)

Dati par ūdens kvalitāti liecina par nitrātu koncentrācijas samazināšanās tendencēm gruntsūdeņos un augu barības vielu (ieskaitot fosforu) koncentrācijas samazināšanos virszemes ūdeņos, tomēr trešās rīcības programmas galvenā ietekme vēl ir sagaidāma turpmākajos gados.

(8)

Monitoringa un kontroles pasākumu rezultāti liecina, ka 2006.–2009. gada atkāpe aptver apmēram 24 000 zālaugu audzētāju saimniecību, kas atbilst aptuveni 830 000 ha lauksaimniecībā izmantojamo zemju platību.

(9)

Lai, piemērojot pieprasīto atkāpi, nenotiktu intensificēšanās, kompetentajām iestādēm jāturpina nodrošināt, ka ar kūtsmēsliem saražotā slāpekļa un fosfora daudzums nepārsniedz 2002. gada līmeni.

(10)

Līdz šim Nīderlandes sasniegtie rezultāti atbilst Lēmumā 2005/880/EK paredzētajiem nosacījumiem.

(11)

Direktīvas 91/676/EEK ieviešanai un ceturtās rīcības programmas īstenošanai vajadzīgie tiesību akti ir pieņemti, un tie attiecas arī uz pieprasīto atkāpi.

(12)

Ņemot vērā pasākumus, kurus Nīderlande apņēmusies veikt saskaņā ar rīcības programmu 2010.–2013. gadam, Komisija uzskata, ka Nīderlandes pieprasītais kūtsmēslu daudzums 2010.–2013. gada periodam nekavēs Direktīvas 91/676/EEK mērķu sasniegšanu, ja tiks ievēroti tie paši stingrie Lēmumā 2005/880/EK paredzētie noteikumi.

(13)

Lēmums 2005/880/EK ir spēkā līdz 2009. gada 31. decembrim.

(14)

Lai nodrošinātu, ka attiecīgās liellopu audzēšanas saimniecības var turpināt izmantot atkāpi, ar tādiem pašiem noteikumiem kā Lēmuma 2005/880/EK 4. līdz 10. panta noteikumi Lēmuma 2005/880/EK spēkā esības termiņu ir lietderīgi pagarināt līdz 2013. gada 31. decembrim.

(15)

Lēmuma 2005/880/EK 10. pantā noteiktais ziņojumu iesniegšanas termiņš jāpielāgo un jāsaskaņo ar Lēmuma 2005/880/EK 8. pantā noteikto ziņošanas pienākuma izpildes termiņu.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Nitrātu komiteja, kas izveidota ar Direktīvas 91/676/EEK 9. pantu,

1)

Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“1. pants

Tiek piešķirta Nīderlandes 2005. gada 8. aprīļa vēstulē pieprasītā atkāpe un 2009. gada 14. jūlija vēstulē pieprasītais attiecīgais termiņa pagarinājums, kas atļauj lietot vairāk organisko mēslu, nekā paredzēts Direktīvas 91/676/EEK III pielikuma 2. punkta otrās daļas pirmajā teikumā un tās a) apakšpunktā. ”

2)

Lēmuma 10. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Ziņojumu par attiecīgo darbības gadu Komisijai katru gadu iesniedz nākamā gada otrajā ceturksnī.”

3)

Lēmuma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“11. pants

Piemērošana

Šo lēmumu piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim saistībā ar ceturto Nīderlandes Nitrātu rīcības programmu.”

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/21

(1)

Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Tajā paredzēta prasība, lai saskaņā ar minētās regulas III pielikumu katra dalībvalsts pildītu ikgadējo TSE uzraudzības programmu. Minētajai programmai jāattiecas vismaz uz dažām liellopu apakšgrupām, kuri ir norādītajās vecuma grupās.

(2)

Minētajā regulā arī paredzēts, ka dalībvalstis, kuras var pierādīt epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos valstī, saskaņā ar konkrētiem kritērijiem var pārskatīt ikgadējās uzraudzības programmas.

(3)

Ar Komisijas Lēmumu 2009/719/EK dalībvalstīm (2), kuras ir uzskaitītas šā lēmuma pielikumā, atļauj pārskatīt savas ikgadējās uzraudzības programmas. Turklāt tajā paredzēts, ka minēto dalībvalstu programmas piemēro vismaz visiem liellopiem, kas vecāki par 48 mēnešiem un pieder pie konkrētām apakšpopulācijām.

(4)

Kipra 2008. gada 2. oktobrī iesniedza Komisijai pieteikumu pārskatīt savu ikgadējo GSE uzraudzības programmu.

(5)

Pārtikas un veterinārijas birojs no 2009. gada 29. jūnija līdz 2009. gada 3. jūlijam veica pārbaudi Kiprā, lai pārliecinātos, vai ir izpildīti epidemioloģiskie kritēriji, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas I daļas 7. punktā.

(6)

Minētās pārbaudes rezultāti apstiprināja, ka Regulā (EK) Nr. 999/2001 izklāstītie noteikumi par aizsardzības pasākumiem attiecībā uz govju sūkļveida encefalopātiju (GSE) Kiprā īstenoti pareizi. Turklāt pārbaudīja visas 6. panta 1.b punkta trešajā daļā izklāstītās prasības un visus šīs regulas III pielikuma A nodaļas I daļas 7. punktā izvirzītos epidemioloģiskos kritērijus un atzina, ka Kipra tos ir izpildījusi.

(7)

Ievērojot visu pieejamo informāciju, Kipras iesniegtais pieteikums pārskatīt tās ikgadējo GSE uzraudzības programmu ir novērtēts labvēlīgi. Tādēļ ir lietderīgi atļaut Kiprai pārskatīt ikgadējo uzraudzības programmu un noteikt, ka šajā dalībvalstī jaunais vecuma ierobežojums GSE pārbaudēm ir 48 mēneši.

(8)

Attiecīgi jāgroza Lēmuma 2009/719/EK pielikums.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

6.2.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 35/23

(1)

Globālā vides un drošības novērošana (GMES) ir Zemes novērošanas iniciatīva, ko vada Eiropas Savienība un ko īsteno partnerībā ar dalībvalstīm. Tās mērķis ir veicināt inovāciju, pētniecības un tehnoloģijas attīstības politikas radītā rūpniecības potenciāla labāku izmantojumu Zemes novērošanas jomā un sniegt informācijas pakalpojumus.

(2)

Lai sasniegtu GMES mērķi, vienlaikus nodrošinot ilgtspēju, jākoordinē dažādo ar GMES saistīto partneru darbības, atbilstīgi lietotāju pieprasījumam jāizvērš, jānostiprina un jāizmanto pakalpojumu un novērošanas jauda. Šajā nolūkā Komisijai var būt nepieciešamas konsultatīvās grupas speciālistu zināšanas.

(3)

Paziņojumā “Vides un drošības globālais monitorings (GMES): mēs rūpējamies par drošu planētu” (1) Komisija paziņoja par partneru padomes izveidošanu, kas palīdzēs Komisijai veikt GMES kopējo koordināciju.

(4)

Tāpēc ir jāizveido ekspertu grupa GMES un Zemes novērošanas jomā un jānosaka tās uzdevumi un struktūra.

(5)

Grupai jāpalīdz nodrošināt visu partneru ieguldījumu koordinācija GMES programmā, vislabāk izmantojot pašreizējās jaudas un nosakot trūkumus, kas jānovērš Savienības līmenī. Turklāt tai jāpalīdz Komisijai uzraudzīt Eiropas Zemes novērošanas programmas (GMES) saskaņotu ieviešanu. Tai jāuzrauga politikas attīstība un jāsekmē labas prakses apmaiņa GMES un Zemes novērošanas jomā.

(6)

Partneru padomei jāsastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, kuri ir kompetenti Zemes novērošanas, vides un drošības nozarēs. Pārstāvjus izraugās valstu iestādes, kas ir atbildīgas par Zemes novērošanu attiecīgajās dalībvalstīs.

(7)

Neskarot Komisijas drošības noteikumus, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (2) pielikumā, ir jāparedz noteikumi par to, kā padomes locekļi drīkst izpaust informāciju.

(8)

Personas dati par padomes locekļiem ir jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (3).

(9)

Ir jāparedz noteikumi par Norvēģijas un Šveices – Eiropas Kosmosa aģentūras locekļu – dalību grupas darbā. Organizāciju pārstāvjiem, kas iesaistītas Zemes novērošanā, īpaši bijušajiem GMES konsultatīvās padomes locekļiem, jābūt iespējai apmeklēt grupas sanāksmes novērotāju statusā.

(10)

Ir lietderīgi noteikt šā lēmuma piemērošanas termiņu. Komisija savlaicīgi apsvērs piemērošanas termiņa pagarināšanas lietderību,

1)

izveidot sadarbību starp dalībvalstu iestādēm un Komisiju attiecībā uz jautājumiem par GMES, lai palīdzētu nodrošināt valstu un Eiropas Savienības ieguldījumu koordināciju GMES programmā, vislabāk izmantot pašreizējās jaudas un noteikt trūkumus, kas jānovērš Eiropas līmenī;

2)

palīdzēt Komisijai uzraudzīt Eiropas Zemes novērošanas programmas (GMES) saskaņotu ieviešanu, t. sk. finansējumu no Pētniecības pamatprogrammas (Komisiju atbalsta saskaņā ar Padomes Lēmuma 2006/971/EK (4) 8. pantu izveidotā komiteja) un citus ES finansējuma avotus; turklāt programma balstās uz Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) GMES kosmosa komponenti, kuras īstenošanu uzrauga ESA Programmas padome Zemes novērošanai;

3)

palīdzēt Komisijai sagatavot stratēģisku satvaru Eiropas Zemes novērošanas programmas (GMES) īstenošanai, tostarp: i) ES programmas darbību gada un daudzgadu provizorisku plānu, ii) provizoriskos īstenošanas plānus, iii) GMES darbību izmaksu novērtējumu un budžeta provizorisko stratēģiju un iv) programmas specifikācijas un dalības noteikumus;

4)

nodrošināt pieredzes un labas prakses apmaiņu GMES un Zemes novērošanas jomā.