5.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 96/2010

(2010. gada 4. februāris),

ar kuru attiecībā uz vienkāršošanas robežvērtību, tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, īpašām precēm un pārvietojumiem un darījumu veidu kodiem groza Regulu (EK) Nr. 1982/2004, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības jomā un par Padomes Regulas (EEK) Nr. 3330/91 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 3. panta 4. punktu, 9. panta 1. punktu, 10. panta 4. punktu, 12. panta 1., 2. un 4. punktu un 13. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 638/2004 tika īstenota ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1982/2004 (2).

(2)	Lai samazinātu informācijas sniegšanas slogu, kas gulstas uz statistikas informācijas sniedzējiem, jādefinē vienkāršošanas robežvērtība, kuru nepārsniedzot tirgus dalībnieki var izmantot iespēju, kas paredz, ka var sniegt ierobežotu datu kopu.

(3)	Lai nodrošinātu saskaņotu statistikas apkopošanu par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, jādefinē šīs statistikas sagatavošanas metodika.

(4)	Metodikas apsvērumu dēļ jāsaskaņo noteikumi par īpašām precēm un pārvietojumiem.

(5)	Lai nodrošinātu datu pilnību daudzuma ziņā, Komisijai (Eurostat) nosūtītajos statistikas rezultātos jāiekļauj neto masas novērtējumi, ja dati netiek vākti.

(6)	Jāievieš mainīti darījumu veidu kodi, lai identificētu preces, kas paredzētas pārstrādei saskaņā ar līgumu un kas tiek nosūtītas atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti.

(7)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1982/2004.

(8)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistikas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1982/2004 groza šādi.

Šādu 3.a punktu iekļauj 13. pantā:

“3.a Dalībvalstis, kuras piemēro robežvērtības saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 638/2004 10. panta 4. punkta vienkāršotajiem noteikumiem, nodrošina, ka to tirgus dalībnieku tirdzniecība vērtības izteiksmē, kuri izmanto vienkāršošanu, sasniedz maksimums 6 % no to kopējās tirdzniecības.”

Regulā iekļauj šādu 4.a nodaļu:

“4.a NODAĻA

TIRDZNIECĪBA UZŅĒMUMU RAKSTURLIELUMU DALĪJUMĀ

13.a pants

Statistikas apkopošana par tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā

1. Valsts iestādes apkopo ikgadējo tirdzniecības statistiku uzņēmumu raksturlielumu dalījumā.

2. Statistikas vienības ir uzņēmumi, kas definēti Padomes Regulas (EEK) Nr. 696/93 pielikumā (3).

3. Statistikas vienības tiek veidotas, savienojot tai personai piešķirto identifikācijas numuru, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 638/2004 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu ir atbildīga par informācijas sniegšanu, ar uzņēmumu reģistra juridisko vienību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 177/2008 (4) pielikumā minēto 1.7.a rādītāju.

4. Apkopo šādus raksturlielumus:

a)	tirdzniecības plūsma;

b)	statistiskā vērtība;

c)	partnerdalībvalsts;

d)	preču kods saskaņā ar sadaļas vai divu zīmju līmeni, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 451/2008 (5) pielikumā;

e)	uzņēmumu skaits;

f)	darbība, ko uzņēmums veicis saskaņā ar saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE) sadaļas vai divu zīmju līmeni, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (6) I pielikumā;

g)	lieluma klase, ko nosaka pēc nodarbināto personu skaita saskaņā Komisijas Regulas (EK) Nr. 250/2009 (7) I pielikumā izklāstītajām uzņēmējdarbības strukturālās statistikas raksturlielumu definīcijām.

5. Apkopo šādas datu kopas:

a)	tirdzniecības reģistra un uzņēmumu reģistra atbilstības rādītāji;

b)	tirdzniecība pēc darbības un uzņēmuma lieluma klases;

c)	lielāko uzņēmumu īpatsvars tirdzniecības vērtības ziņā pēc darbības;

d)	tirdzniecība pēc partnerdalībvalsts un darbības;

e)	tirdzniecība pēc partnerdalībvalstu skaita un darbības;

f)	tirdzniecība pēc preces un darbības.

6. Pirmais pārskata gads, par kuru jāapkopo ikgadējā statistika, ir 2009. gads. Pēc tam dalībvalstis sniedz datus par katru nākamo kalendāro gadu.

7. Statistiku nosūta 18 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

8. Dalībvalstis nodrošina, lai statistika tiktu sniegta tādā veidā, ka, Komisijai (Eurostat) statistiku izplatot, nebūtu iespējams noteikt uzņēmumu vai tirgotāju. Valsts iestādes norāda, uz kuriem datiem attiecas konfidencialitātes noteikumi.

3.	Regulas 16. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Preču sūtījuma pa daļām saņemšanas vai nosūtīšanas pārskata periodu var pielāgot tā, lai dati tiktu sniegti tikai vienreiz, proti, mēnesī, kad ir saņemts vai nosūtīts pēdējais sūtījums.”

Regulas 17. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“17. pants

Kuģi un gaisa kuģi

1. Šā panta vajadzībām:

a)	“kuģi” ir kuģi, kas uzskatāmi par jūras kuģiem saskaņā ar KN 89. nodaļu, velkoņi, karakuģi un peldlīdzekļi;

b)	“gaisa kuģi” ir lidmašīnas, ko klasificē ar KN kodu 8802 30 un 8802 40;

c)	“ekonomiskās īpašumtiesības” ir nodokļa maksātāja tiesības pretendēt uz priekšrocībām, kas saistītas ar kuģa vai gaisa kuģa izmantošanu saimnieciskās darbības laikā, vienlaikus uzņemoties ar to saistītos riskus.

2. Statistika attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību par kuģiem un gaisa kuģiem attiecas tikai uz šādām nosūtīšanām un saņemšanām:

a)	nodokļa maksātāja, kas ir nodibināts citā dalībvalstī, kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana nodokļa maksātājam, kas ir nodibināts pārskatu sniedzošajā dalībvalstī. Šo darījumu uzskata par saņemšanu;

b)	nodokļa maksātāja, kas ir nodibināts pārskatu sniedzošajā dalībvalstī, kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību nodošana nodokļa maksātājam, kas ir nodibināts citā dalībvalstī. Šo darījumu uzskata par nosūtīšanu. Ja kuģis vai gaisa kuģis ir jauns, nosūtīšanu reģistrē būvēšanas dalībvalstī;

c)	kuģu un gaisa kuģu saņemšana un nosūtīšana pirms pārstrādes vai pēc tās saskaņā ar līgumu, kā definēts III pielikuma 2. zemsvītras piezīmē.

3. Dalībvalstis piemēro statistikai attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību par kuģiem un gaisa kuģiem šādus īpašus noteikumus:

a)	kuģiem daudzumu izsaka kā vienību skaitu un jebkurās citās KN minētajās papildmērvienībās; gaisa kuģiem daudzumu izsaka neto masā un papildmērvienībās;

b)	statistiskā vērtība ir kopējā summa, par kuru tiktu izrakstīts rēķins – neiekļaujot transporta un apdrošināšanas izmaksas – visa kuģa vai gaisa kuģa pārdošanas vai pirkšanas gadījumā;

partnerdalībvalsts ir:

dalībvalsts, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kas nodod kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (saņemšana), vai dalībvalsts, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram tiek nodotas kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (nosūtīšana), attiecībā uz 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem;

ii)	būvēšanas dalībvalsts (saņemšana) jaunu kuģu vai gaisa kuģu gadījumā;

iii)	dalībvalsts, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram ir kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības (saņemšana), vai dalībvalsts, kurā veic pārstrādi saskaņā ar līgumu (nosūtīšana), attiecībā uz 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem pārvietojumiem;

d)	2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto saņemšanu un nosūtīšanu pārskata periods ir mēnesis, kurā tiek nodotas ekonomiskās īpašumtiesības.

4. Par kuģu un gaisa kuģu reģistru pārvaldīšanu atbildīgās iestādes pēc valsts iestāžu pieprasījuma sniedz visu pieejamo informāciju, lai identificētu kuģa vai gaisa kuģa ekonomisko īpašumtiesību maiņu starp nodokļa maksātājiem, kas ir nodibināti saņemšanas un nosūtīšanas dalībvalstīs.”

Regulas 19. panta 1. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu apakšpunktu:

“b)	uzskata, ka kuģis vai gaisa kuģis pieder tai dalībvalstij, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram ir kuģa vai gaisa kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kā definēts 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā.”

Regulas 20. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“20. pants

Preces, kas piegādātas ārzonas iekārtām un no ārzonas iekārtām

1. Šā panta vajadzībām:

a)	“ārzonas iekārta” ir uzstādītais aprīkojums un ierīces, un stacionārs jūrā ārpus jebkuras dalībvalsts statistiskās teritorijas;

b)	“ārzonas iekārtām piegādātās preces” ir preču piegāde komandai un mašīnu, mehānismu un cita ārzonas iekārtas aprīkojuma darbībai;

c)	“ārzonas iekārtās iegūtās vai ražotās preces” ir produkti, kas iegūti jūras gultnē vai gruntī vai ražoti ārzonas iekārtās.

2. Dalībvalstu savstarpējās preču tirdzniecības statistikā atspoguļo:

saņemšanu, ja preces piegādā no:

i)	citas dalībvalsts uz ārzonas iekārtu, kas ierīkota teritorijā, kurā pārskatu sniedzošai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

ii)	ārzonas iekārtas, kas ierīkota teritorijā, kurā citai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, uz pārskatu sniedzošo dalībvalsti;

iii)	ārzonas iekārtas, kas ierīkota teritorijā, kurā citai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, uz ārzonas iekārtu teritorijā, kurā saņēmējdalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

nosūtīšanu, ja preces piegādā uz:

i)	citu dalībvalsti no ārzonas iekārtas, kas ierīkota teritorijā, kurā pārskatu sniedzošai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti;

ii)	ārzonas iekārtu, kas ierīkota teritorijā, kurā citai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, no pārskatu sniedzošās dalībvalsts;

iii)	ārzonas iekārtu, kas ierīkota teritorijā, kurā citai dalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti, no ārzonas iekārtas, kas ierīkota teritorijā, kurā nosūtītājdalībvalstij ir ekskluzīvas tiesības izmantot minēto jūras gultni vai grunti.

3. Ārzonas iekārtām piegādātajām precēm dalībvalstis izmanto šādus preču kodus:

—	9931 24 00: KN 1. līdz 24. nodaļas preces,

—	9931 27 00: KN 27. nodaļas preces,

—	9931 99 00: citur klasificētas preces.

Attiecībā uz minētajām piegādēm, izņemot KN 27. nodaļas preces, datu nosūtīšana par daudzumu ir brīvprātīga un var izmantot vienkāršoto partnerdalībvalsts kodu “QV”.”

Regulas 21. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“21. pants

Jūras produkti

1. Šā panta vajadzībām:

a)	“jūras produkti” ir zvejniecības produkti, minerāli, izglābtā krava un visi citi produkti, kurus jūras kuģi vēl nav izkrāvuši krastā;

b)	uzskata, ka kuģis pieder tai dalībvalstij, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram ir kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kā definēts 17. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2. Statistika attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību par jūras produktiem attiecas tikai uz šādām nosūtīšanām un saņemšanām:

a)	jūras produktu izkraušana pārskatu sniedzošās dalībvalsts ostās vai to iegāde, ko veic kuģi, kas pieder pārskatu sniedzošai dalībvalstij, no kuģiem, kas pieder citai dalībvalstij. Šos darījumus uzskata par saņemšanu;

b)	jūras produktu izkraušana citas dalībvalsts ostās no kuģa, kas pieder pārskatu sniedzošai dalībvalstij, vai to iegāde, ko veic kuģi, kas pieder citai dalībvalstij, no kuģiem, kas pieder pārskatu sniedzošai dalībvalstij. Šos darījumus uzskata par nosūtīšanu.

3. Saņemšanas gadījumā partnerdalībvalsts ir dalībvalsts, kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kuram ir tā kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kas zvejo, un nosūtīšanas gadījumā cita dalībvalsts, kurā izkrauj jūras produktus vai kurā ir nodibināts nodokļa maksātājs, kam ir tā kuģa ekonomiskās īpašumtiesības, kas iegādājas jūras produktus.

4. Ja tas nav pretrunā citiem Eiropas Savienības tiesību aktiem, valsts iestādēm papildus Intrastat sistēmas vai muitas deklarācijas avotiem ir piekļuve visiem pieejamajiem datu avotiem, kuri var būt vajadzīgi, lai piemērotu šo pantu.”

Regulas 22. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“22. pants

Kosmosa kuģis

1. Šā panta vajadzībām:

a)	“kosmosa kuģis” ir transportlīdzeklis, kas var pārvietoties ārpus zemes atmosfēras;

b)	“ekonomiskās īpašumtiesības” ir nodokļa maksātāja tiesības pretendēt uz priekšrocībām, kas saistītas ar kuģa vai gaisa kuģa izmantošanu saimnieciskās darbības laikā, vienlaikus uzņemoties ar to saistītos riskus.

2. Tāda kosmosa kuģa palaišanu, kura ekonomiskās īpašumtiesības ir nodotas starp diviem nodokļa maksātajiem, kas ir nodibināti dažādās dalībvalstīs, atspoguļo kā:

a)	nosūtīšanu pabeigta kosmosa kuģa būvēšanas dalībvalstī;

b)	saņemšanu tajā dalībvalstī, kurā jaunais īpašnieks ir nodibināts.

3. Panta 2. punktā minētajai statistikai piemēro šādus īpašus noteikumus:

a)	datus par statistisko vērtību definē kā kosmosa kuģa vērtību, izņemot transporta un apdrošināšanas izmaksas;

b)	saņemšanas gadījumā partnerdalībvalsts ir pabeigtā kosmosa kuģa būvēšanas dalībvalsts un nosūtīšanas gadījumā – dalībvalsts, kurā jaunais īpašnieks ir nodibināts.

Regulas 25. pantu aizstāj ar šādu pantu:

“25. pants

1. Kopsavilkuma rezultātus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 638/2004 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā, definē katrai plūsmai kā kopējo tirdzniecības vērtību ar citām dalībvalstīm. Turklāt euro zonā esošās dalībvalstis nodrošina sadalījumu pēc produktiem tirdzniecībā ārpus euro zonas saskaņā ar spēkā esošās Starptautiskās standartizētās tirdzniecības klasifikācijas sadaļām.

2. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības dati, kas savākti no tiem uzņēmumiem, kuri pārsniedz robežvērtības saskaņā ar 13. pantu, ir pilnīgi un atbilst Regulas (EK) Nr. 638/2004 13. pantā norādītajiem kvalitātes kritērijiem.

3. Korekcijas, kas veiktas Regulas (EK) Nr. 638/2004 12. panta piemērošanā, nosūta Eurostat vismaz partnerdalībvalstu un KN nodaļu līmeņa preču kodu dalījumā.

4. Ja netiek savākta statistiskā vērtība, dalībvalstis aprēķina preču statistisko vērtību.

5. Dalībvalstis aprēķina neto masu, ja šī informācija nav savākta no personām, kas atbild par informācijas sniegšanu saskaņā ar 9. panta 1. punktu. Komisija (Eurostat) nodrošina dalībvalstis ar koeficientiem, kas vajadzīgi, lai aprēķinātu neto masu.

6. Dalībvalstis, kuras ir pielāgojušas pārskata periodu saskaņā ar 3. panta 1. punktu, nodrošina, ka ikmēneša rezultāti tiek nosūtīti Komisijai (Eurostat), vajadzības gadījumā izmantojot aprēķinus, ja pārskata periods fiskālām vajadzībām nesakrīt ar kalendāro mēnesi.

7. Dalībvalstis nosūta par konfidenciāliem atzītus datus Komisijai (Eurostat) tā, lai tos var publicēt vismaz KN nodaļu līmenī, ja ar to tiek nodrošināta konfidencialitāte.

8. Ja ikmēneša rezultāti, kas jau nosūtīti Komisijai (Eurostat), tiek mainīti, dalībvalstis nosūta mainītos rezultātus ne vēlāk kā nākamajā mēnesī pēc mainīto datu pieejamības.”

10.	Regulas (EK) Nr. 1982/2004 III pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 4. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 102, 7.4.2004., 1. lpp.

(2) OV L 343, 19.11.2004., 3. lpp.

(3) OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.

(4) OV L 61, 5.3.2008., 6. lpp.

(5) OV L 145, 4.6.2008., 65. lpp.

(6) OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.

(7) OV L 86, 31.3.2009., 1. lpp.”

PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

DARĪJUMU VEIDU KODU SARAKSTS

1.	Darījumi, kas ietver faktisko vai paredzēto īpašumtiesību nodošanu no rezidentiem nerezidentiem pret finansiālu vai citu kompensāciju (izņemot darījumus, kas norādīti 2., 7. un 8. punktā)

1.	Tieša pirkšana/pārdošana

2.	Piegādes pēc paraugu novērtēšanas vai izmēģināšanas, nosūtīšanai vai ar tirdzniecības pārstāvja palīdzību

3.	Maiņas tirdzniecība (atlīdzība graudā)

4.	Finanšu līzings (pirkšana uz nomaksu) (1)

Citi

2.	Preču nosūtīšana atpakaļ un aizstāšana bez maksas pēc tam, kad reģistrēts sākotnējais darījums

1.	Preču nosūtīšana atpakaļ

2.	Atpakaļ nosūtīto preču aizstāšana

3.	Atpakaļ nenosūtīto preču aizstāšana (piemēram, saskaņā ar garantijas noteikumiem)

Citi

3.	Darījumi, kas ietver īpašumtiesību nodošanu bez finansiālas kompensācijas vai kompensācijas graudā (piemēram, palīdzības sūtījumi)

4.	Darbības, kurās paredzēta pārstrāde (2) saskaņā ar līgumu (īpašumtiesības netiek nodotas pārstrādātājam)

1.	Preces, kuras paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti

2.	Preces, kuras nav paredzēts nosūtīt atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti

5.	Darbības pēc pārstrādes saskaņā ar līgumu (īpašumtiesības netiek nodotas pārstrādātājam)

1.	Preces, kuras nosūta atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti

2.	Preces, kuras nenosūta atpakaļ uz sākotnējo nosūtīšanas dalībvalsti

6.	Īpaši darījumi, kas reģistrēti valsts nolūkiem

7.	Darbības saskaņā ar kopīgiem aizsardzības projektiem vai citām kopīgām starpvaldību ražošanas programmām

8.	Darījumi, kas ietver būvmateriālu un tehniska aprīkojuma piegādi saskaņā ar vispārēju būvniecības vai inženiertehnisku līgumu, kuram nav vajadzīga atsevišķu rēķinu izrakstīšana par precēm un tiek sagatavots rēķins par visu līgumu

9.	Citi darījumi, kurus nevar klasificēt ar citiem kodiem

1.	Noma, aizdevums un operatīvais līzings, kura termiņš ir ilgāks par 24 mēnešiem

Citi

(1) Finanšu līzings ietver darbības, kurās nomas iemaksas aprēķina tā, lai tās segtu visu vai faktiski visu preču vērtību. Ar īpašumtiesībām saistītos riskus un ieguvumus nodod līzinga ņēmējam. Līgumam beidzoties, līzinga ņēmējs kļūst par preču likumīgo īpašnieku.

(2) Pārstrāde ietver darbības (pārveidošanu, būvniecību, komplektēšanu, uzlabošanu, atjaunošanu…) ar mērķi izgatavot jaunu vai reāli uzlabotu preci. Tas nenozīmē obligātas izmaiņas produkta klasifikācijā. Šī pozīcija neietver pārstrādes darbības, ko pārstrādātājs veic uz sava rēķina; tās reģistrē A slejas 1. pozīcijā.”

5.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/7

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 97/2010

(2010. gada 4. februāris)

par nosaukuma ierakstīšanu garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā [Pizza Napoletana (GTĪ)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām (1) un jo īpaši tās 9. panta 5. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)	Atbilstoši Regulas (EK) Nr. 509/2006 8. panta 2. punkta pirmajai daļai un piemērojot minētās regulas 19. panta 3. punktu, Itālijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Pizza Napoletana” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2).

(2)	Vācija un Polija ir paziņojušas, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 509/2006 9. panta 1. punktu iebilst pret reģistrāciju. Šie iebildumi ir atzīti par pieņemamiem, pamatojoties uz minētās regulas 9. panta 3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu.

(3)	Vācijas paziņojums par iebildumiem jo īpaši attiecās uz bažām par to, ka Vācijas kviešu miltiem tiktu radīts neizdevīgs stāvoklis, jo saskaņā ar specifikāciju ir atļauts tikai viens kviešu miltu veids, kas pieejams tikai vienā dalībvalstī, proti, Itālijā.

(4)	Savukārt Polijas paziņojums par iebildumiem jo īpaši attiecās uz to, ka nosaukums nav specifisks pats par sevi un ka publicētajā reģistrācijas pieteikumā nav iekļauti atbilstoši paskaidrojumi.

(5)	Komisija ar 2008. gada 17. septembra vēstulēm aicināja attiecīgās dalībvalstis mēģināt savstarpēji vienoties saskaņā ar savām iekšējām procedūrām.

(6)	Starp Itāliju un Vāciju sešu mēnešu termiņā tika panākta vienošanās, par kuru Komisijai paziņoja 2009. gada 24. februārī un kuru tā apstiprināja. Saskaņā ar šo vienošanos tika atcelti ierobežojumi attiecībā uz konkrētu kviešu miltu lietošanu.

(7)	Tomēr, tā kā paredzētajā termiņā netika panākta vienošanās starp Itāliju un Poliju, Komisijai ir pienākums pieņemt lēmumu saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EK) Nr. 509/2006 18. panta 2. punktā.

(8)	Šādā kontekstā un pēc Polijas iebildumiem specifikācijā tika iekļauti paskaidrojumi, kas pierāda, ka nosaukumus, kuru prasa reģistrēt, ir specifisks pats par sevi.

(9)	Tādēļ, ievērojot šos apstākļus, nosaukums “Pizza Napoletana” ir jāieraksta “Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā”. Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktā paredzētā aizsardzība nav lūgta.

(10)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Garantēto tradicionālo īpatnību pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas I pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.

2. pants

Konsolidēta specifikācija ir iekļauta šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2010. gada 4. februārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 93, 31.3.2006., 1. lpp.

(2) OV C 40, 14.2.2008., 17. lpp.

I PIELIKUMS

Pārtikas produkti, kas minēti Regulas (EK) Nr. 509/2006 I pielikumā

2.3. grupa. Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, cepumi

ITĀLIJA

Pizza Napoletana (GTĪ)

II PIELIKUMS

PIETEIKUMS GTĪ REĢISTRĀCIJAI

Padomes Regula (EK) Nr. 509/2006 par lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem kā garantētām tradicionālām īpatnībām

“PIZZA NAPOLETANA”

EK Nr. IT/TSG/007/0031/09.02.2005

1. PIETEIKUMA IESNIEDZĒJAS GRUPAS NOSAUKUMS UN ADRESE

Nosaukums:	Associazione Verace Pizza Napoletana
Adrese:	Via S. Maria La Nova 49, Napoli
Tālrunis:	0814201205
Fakss	0814201205
E-pasts:	info@pizzanapoletana.org

Nosaukums:	Associazione Pizzaiuoli Napoletani
Adrese:	Corso S. Giovanni a Teduccio 55, Napoli
Tālrunis:	0815590781
Fakss	0815590781
E-pasts:	info@pizzaiuolinapoletani.it direttivo@pizzaiuolinapoletani.it

2. DALĪBVALSTS VAI TREŠĀ VALSTS

Itālija

3. PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA

3.1. Reģistrējamais nosaukums

“Pizza Napoletana”

Reģistrācija tiek pieteikta tikai itāļu valodā.

Norādi “Prodotta secondo la Tradizione napoletana” (Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām) un saīsinājumu STG (GTĪ) uz “Pizza Napoletana” GTĪ logotipa/marķējuma tulko izgatavotājas valsts valodā.

3.2. Vai nosaukums

X	ir specifisks pats par sevi
	izsaka lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskās iezīmes

Kā apliecina dažādie avoti, kas minēti 3.8. punktā, nosaukumu “Pizza Napoletana” tradicionāli izmanto, lai apzīmētu šo produktu.

3.3. Vai ir lūgta nosaukuma rezervēšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 509/2006 13. panta 2. punktam

	Reģistrācija ar nosaukuma rezervēšanu
X	Reģistrācija bez nosaukuma rezervēšanas

3.4. Produkta veids

2.3. grupa.

Konditorejas izstrādājumi, maize, mīklas izstrādājumi, cepumi

3.5. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

“Pizza Napoletana” GTĪ ir krāsnī cepts apaļas formas izstrādājums, kura diametrs var būt dažāds (taču tas nedrīkst pārsniegt 35 cm), ar paaugstinātu malu un vidusdaļā izkārtotām virskārtas sastāvdaļām. Vidusdaļas biezums ir 0,4 cm, ar pieļaujamo pielaidi ±10 %, bet malas biezums ir 1–2 cm. Picai kopumā jābūt mīkstai, elastīgai un viegli salokāmai četrās daļās.

“Pizza Napoletana” GTĪ ir raksturīga paaugstināta mala zeltainā krāsā, kāda ir krāsnī ceptiem izstrādājumiem, kura gan uzspiežot, gan ēdot ir mīksta; vidusdaļā ir izkārtotas virskārtas sastāvdaļas, un tajā dominē ar eļļu pilnībā sajaukušos tomātu sarkanā krāsa un — atkarībā no izmantotajām sastāvdaļām — raudenes zaļā un ķiploku baltā krāsa, tuvāk vai tālāk kārtotu mocarellas šķēļu baltā krāsa un bazilika lapu zaļā krāsa, kas pēc cepšanas var būt kļuvusi vairāk vai mazāk tumša.

“Pizza Napoletana” pēc konsistences ir mīksta, elastīga, viegli salokāma; izstrādājumu var viegli sagriezt, un picai ir ļoti izteikta, raksturīga garša, ko rada paaugstinātā mala, kurai ir kārtīgi uzraudzētas un kārtīgi izceptas maizes tipiskā garša, un ko papildina tomātu skābenā garša, attiecīgi raudenes, ķiploku vai bazilika aromāts un ceptas mocarellas garša.

Cepšanas procesa beigās picai ir raksturīga aromātiska un garšīga smarža; tomāti ir zaudējuši tikai lieko ūdeni un palikuši biezā konsistencē; “Mozzarella di Bufala Campana” ACVN vai “Mozzarella” GTĪ ir izkususi uz picas virsmas; baziliks, tāpat kā ķiploki un raudene, izdala spēcīgu aromātu un nav apdedzis.

3.6. Tā lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta ražošanas metodes apraksts, uz kuru attiecas nosaukums atbilstīgi 3.1. punktam

“Pizza Napoletana” raksturīgās pamatizejvielas ir mīksto kviešu milti, alus raugs, dabīgs dzeramais ūdens, mizoti tomāti un/vai svaigi mazie tomāti (pomodorini), jūras vai galda sāls un pirmā spieduma olīveļļa. “Pizza Napoletana” pagatavošanā var tikt izmantotas arī šādas sastāvdaļas: ķiploki un raudene, “Mozzarella di Bufala Campana” ACVN, svaigs baziliks un “Mozzarella” GTĪ.

Miltu īpašības ir šādas:

—	:	W	:	220-380
—	:	P/L	:	0,50-0,70
—	:	Ūdens uzņemšanas spēja	:	55-62
—	:	Mīklas stabilitāte	:	4-12
—	:	Vērtības indekss E10	:	maksimāli 60
—	:	Krišanas skaitlis	:	300-400
—	:	Sausā lipekļa saturs	:	9,5-11 g %
—	:	Olbaltumvielu saturs	:	11-12,5 g %

“Pizza Napoletana” pagatavošanā ir tikai turpmāk minētie darba posmi, kurus veic vienā un tajā pašā uzņēmumā.

Mīklas sagatavošana

Sajauc miltus, ūdeni, sāli un raugu. Mīklas mīcītājā ielej litru ūdens, izšķīdina 50–55 g jūras sāls, pievieno 10 % no kopējā paredzētā miltu daudzuma, iejauc 3 g alus rauga, ieslēdz mīklas mīcītāju un pamazām pievieno 1,8 kg miltu (W 220–380), kamēr tiek panākta vēlamā konsistence, kuru definē kā “mīklas gatavības punktu”. Šai darbībai jāilgst 10 minūtes.

Mīklas mīcītājā (vēlams ar dakšu) mīkla lēni jāmīca 20 minūtes, kamēr tiek iegūta kompakta, viengabalaina masa. Lai iegūtu optimālu mīklas konsistenci, ļoti svarīgi ir tas, cik daudz ūdens milti spēj absorbēt. Pieskaroties mīklai, tā nedrīkst pielipt, bet tai jābūt mīkstai un elastīgai.

Turpmāk norādītas mīklas īpašības; katra parametra pielaide ir ±10 %.

—	:	Raudzēšanas temperatūra	:	25 °C
—	:	pH līmenis pēc raudzēšanas	:	5,87
—	:	Kopējais titrējamais skābums	:	0,14
—	:	Blīvums	:	0,79 g/cm3 (+ 34 %)

Mīklas raudzēšana

Pirmais posms. Pēc izņemšanas no mīklas mīcītāja mīklu izliek uz picērijas darba virsmas, kur mīklai jāguļ divas stundas; mīkla jāapsedz ar mitru drānu, lai tā no ārpuses nesacietētu un lai, iztvaikojot iekšējam mitrumam, veidotos garoziņa. Pēc tam kad mīkla raudzēta divas stundas, veido klaipiņus; to drīkst darīt vienīgi ar rokām un vienīgi picērists (pizzaiolo). No uzrūgušās mīklas ar lāpstiņu uz darba virsmas nogriež gabalu, kuram piešķir klaipiņa formu. “Pizza Napoletana” gatavošanai klaipiņiem jābūt 180–250 g smagiem.

Raudzēšanas otrais posms. Kad izveidoti klaipiņi, tos pārtikas kastēs četras līdz sešas stundas raudzē otrreiz. Šo mīklu, kuru glabā istabas temperatūrā, var izmantot nākamo sešu stundu laikā.

Klaipiņu veidošana

Pēc raudzēšanas posma klaipiņu izņem no kastes ar lāpstiņu un novieto uz picērijas darba virsmas, uz kuras plānā kārtiņā izkaisīti milti, lai klaipiņš nepieliptu pie darba virsmas. Tad picērists veido mīklas apli, ar abu roku pirkstiem spiežot uz mīklas piku virzienā no centra uz ārpusi un to vairākas reizes apgriežot otrādi; apļa vidusdaļas biezums nedrīkst pārsniegt 0,4 cm, ar pieļaujamo pielaidi ±10 %, bet malas biezums nedrīkst pārsniegt 1–2 cm, un tādējādi veidojas paaugstināta mala.

“Pizza Napoletana” GTĪ pagatavošanā nav atļauts nekāds cits gatavošanas veids, jo īpaši mīklas ruļļa un/vai mehāniskās preses veida iekārtu izmantošana mīklas apļu veidošanai.

Virskārta

“Pizza Napoletana” pārējās sastāvdaļas pievieno šādi:

—	mīklas apļa vidū ar karoti uzliek 70–100 g sasmalcinātu mizotu tomātu;

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu;

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli;

—	tādā pašā veidā uzkaisa nedaudz raudenes;

—	nomizotu ķiploka daiviņu sagriež mazās šķēlītēs un liek uz tomātiem;

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi +20 %.

Vai:

—	mīklas apļa vidū ar karoti uzliek 60–80 g sagrieztu mizotu tomātu un/vai mazu, svaigu, sagrieztu tomātu;

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu;

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli;

—	uz tomātiem virsū klāj 80–100 g “Mozzarella di Bufala Campana” ACVN, kas sagriezta šķēlēs;

—	uz picas uzliek dažas svaiga bazilika lapas;

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi +20 %.

Vai:

—	mīklas apļa vidū ar karoti uzliek 60–80 g sasmalcinātu mizotu tomātu;

—	ar spirālveida kustību tomātus izklāj pa visu vidusdaļas virsmu;

—	tomātiem ar spirālveida kustību uzkaisa sāli;

—	uz tomātiem virsū klāj 80–100 g “Mozzarella” GTĪ, kas sagriezta šķēlēs;

—	uz picas uzliek dažas svaiga bazilika lapas;

—	izmantojot eļļas tvertni ar snīpi, ar spirālveida kustību virzienā no centra uzlej 4–5 g pirmā spieduma olīveļļas, ar pielaidi +20 %.

Cepšana

Sagatavoto picu “pizzaiolo” (picērists) ar rotējošu kustību, pakaisot nedaudz miltu, pārceļ uz koka (vai alumīnija) lizes un pēc tam picu ar ātru grūdienu uzslidina uz krāsns cepamās virsmas tā, lai nenotecētu virskārta. “Pizza Napoletana” GTĪ cep vienīgi malkas krāsnī, kurā cepšanas temperatūra sasniedz 485 °C, kam ir būtiska nozīme, lai iegūtu “Pizza Napoletana” GTĪ.

Picēristam jākontrolē picas cepšanās, ar metāla lizi paceļot vienu picas pusi un pagriežot to pret uguni, taču visu laiku izmantojot krāsns cepamās virsmas sākotnējo zonu, lai nepieļautu to, ka temperatūras atšķirību dēļ pica apdeg. Svarīgi, lai pica visā apkārtmērā būtu izcepta vienādi.

Kad cepšana beigusies, picērists ar to pašu metāla lizi izņem picu no krāsns un uzliek uz šķīvja. Picu cep ne ilgāk par 60–90 sekundēm.

Pēc cepšanas picai ir šādas iezīmes: tomāti ir zaudējuši tikai lieko ūdeni un palikuši biezā konsistencē; “Mozzarella di Bufala Campana” ACVN vai “Mozzarella” GTĪ ir izkususi uz picas virsmas; baziliks, kā arī ķiploki un raudene izdala spēcīgu aromātu un nav apdeguši.

—	Cepšanas temperatūra uz krāsns cepamās virsmas: aptuveni 485 °C

—	Temperatūra krāsns velvē: aptuveni 430 °C

—	Cepšanas ilgums: 60 līdz 90 sekundes

—	Temperatūra, kādu sasniedz mīkla: 60 līdz 65 °C

—	Temperatūra, kādu sasniedz tomāti: 75 līdz 80 °C

—	Temperatūra, kādu sasniedz eļļa: 75 līdz 85 °C

—	Temperatūra, kādu sasniedz mocarella: 65 līdz 70 °C

Uzglabāšana

“Pizza Napoletana” vēlams ēst uzreiz pēc tās izņemšanas no krāsns tajā pašā picērijā, kur tā pagatavota. Tomēr, ja picu nepatērē pagatavošanas vietā, to nedrīkst sasaldēt vai iepakot vakuumā, lai pārdotu vēlāk.

3.7. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta specifiskums

Pamatelementu, kas nosaka attiecīgā produkta specifiskumu, ir daudz, un tie ir tieši saistīti ar darbību ilgumu un metodēm, kā arī ar izgatavotāja prasmi un pieredzi.

Konkrēti, “Pizza Napoletana” pagatavošanas procesā ir šādi raksturīgie elementi: mīklas mīcīšana, mīklas elastīgums (reologia) un raudzēšanas specifiskums (divi posmi, kuros jāievēro īpaši temperatūras un ilguma nosacījumi); klaipiņu sagatavošana un to formas panākšana; darbības ar uzraudzēto mīklu un apļa veidošana; krāsns sagatavošana un cepšanas parametri (ilgums/temperatūras), krāsns veids — tā drīkst būt vienīgi malkas krāsns.

Jāuzsver, ka īpaša nozīme ir, piemēram, otrajai raudzēšanai, darba paņēmieniem un rīkiem, proti, krāsnij, kurai obligāti jābūt ar malku kurināmai, un lizēm.

Pēc otrās raudzēšanas klaipiņš salīdzinājumā ar pirmo posmu iegūst lielāku apjomu un mitrumu. Spēks, kas tiek pielikts, spiežot ar abu roku pirkstiem, izraisa mīklas porās esošā gaisa virzīšanos no apļa centra uz malu, un sāk veidoties picas paaugstinātā mala. Šis paņēmiens ir viena no “Pizza Napoletana” GTĪ pamatiezīmēm, jo apļa malu pacelšana nodrošina, ka visas virskārtas sastāvdaļas paliek uz apļa. Lai panāktu, ka klaipiņš iegūst lielāku diametru, sagatavošanu turpina, ar abām rokām mīklu paceļot augšā, labo roku turot 45–60 grādu leņķī attiecībā pret darba virsmu. Uz tās uzliek mīklas apli, kura griešanos panāk ar sinhronām kreisās rokas kustībām.

Turpretī citi sagatavošanas veidi, jo īpaši ar mīklas rulli vai mehāniskās preses veida iekārtu apļa veidošanai, nenodrošina mīklas porās esošā gaisa viendabīgu pārvietošanos virzienā uz ārmalu tā, lai izveidotos viscaur viendabīgs mīklas aplis. Tādā veidā apļa vidū veidojas slāņaina mīklas zona, kuras slāņus atdala gaiss. Līdz ar to, izmantojot minētos instrumentus, picai pēc cepšanas nebūs tipiskās paaugstinātās malas, kas ir viena no “Pizza Napoletana” GTĪ pamatiezīmēm.

Turklāt Neapoles metode paredz, ka pēc tam, kad picērists sagatavojis trīs līdz sešus mīklas apļus ar attiecīgo virskārtu, viņš picu prasmīgi, ar precīzām un ātrām roku kustībām pārvieto no darba virsmas uz lizes tā, lai pica nezaudētu savu sākotnējo apaļo formu (picērists picu pavelk ar abām rokām un, pagriežot picu par aptuveni 90° ap tās asi, novieto uz piemērotas lizes). Picērists uz lizes uzkaisa nedaudz miltu, lai picu no lizes varētu viegli ieslidināt krāsnī. Šo darbību veic ar strauju grūdienu, lizi turot 20–25° leņķī attiecībā pret krāsns pamatni, un to darot tā, ka no picas nenoslīd tās virskārta.

Metodes, kas atšķiras no iepriekš aprakstītās, neder, jo, picu tieši paņemot no darba virsmas ar lizi, cepšanai sagatavotā pica var izjukt.

“Pizza Napoletana” cepšanas procesā un kvalitātes ziņā izšķiroša nozīme ir malkas krāsnij. Lai izdotos tradicionālā “Pizza Napoletana”, ir absolūti svarīgi šīs krāsns tehniskie parametri. Neapoles picu krāsnij ir tufa ķieģeļu pamats, uz kura tiek veidota apļveida cepamā virsma (it. — sole), savukārt virs tās tiek būvēts kupols. Krāsns velve ir no karstumizturīga materiāla, lai kavētu karstuma izkliedēšanos. Lai pica labi izceptos, ir ļoti svarīgi, kādi ir krāsns daļu samēri. Šīs krāsns īpašā iezīme ir tās plašā cepamā virsma, ko veido četras siltumatstarojošas apļveida daļas. Picērists picu paceļ ar tērauda un/vai alumīnija lizi un nes uz krāsni, kur to novieto uz pamatnes un pagriež par 180°, turklāt, picu griežot, to novieto atpakaļ tajā pašā vietā, lai tās apakša būtu tādā pašā temperatūrā kā iepriekš, ko samazina picai cepoties absorbētais karstums.

Ja picu pārvietotu citā vietā, tur būtu sākotnējā temperatūra, kuras rezultātā picas apakša apdegtu.

Visas šīs specifiskās iezīmes rada gaisa kameras efektu un nodrošina gatavā izstrādājuma — “Pizza Napoletana” — vajadzīgo izskatu un to, ka pica ir mīksta un kompakta, ar paaugstinātu malu, uzbriedušu mīklu, īpaši mīksta un viegli salokāma četrās daļās. Jāuzsver, ka nevienam citam līdzīgam produktam, kuru pagatavošanas metodes atšķiras no aprakstītajām, nevar nodrošināt tādas pašas vizuālās, garšas un smaržas īpašības kā “Pizza Napoletana”.

3.8. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta tradicionālais raksturs

“Pizza Napoletana” ir radusies laika posmā no 1715. līdz 1725. gadam. Orias pilsētā dzimušais Vincenzo Corrado, kas bija prinča Emanuele di Francavilla galvenais pavārs, traktātā par Neapoles izplatītākajiem ēdieniem rakstīja, ka tomātus izmanto picu pagatavošanai un kā piedevu pie makaroniem, tādējādi minot divus produktus, kuri savulaik palīdzēja kaldināt Neapoles slavu un noteica šīs pilsētas vietu kulinārijas vēsturē. Ar minēto atsauci tiek saistīta “Pizza Napoletana” — mīklas apļa ar tomātiem — oficiālā dzimšana.

Ir daudz vēsturisku dokumentu, kuri apliecina to, ka šis kulinārijas izstrādājums radies Neapolē. Piemēram, rakstnieks Franco Salerno apgalvo, ka šis izstrādājums ir viens no ievērojamākajiem Neapoles kulinārijas izgudrojumiem.

“Pizza Napoletana” īpaši minēta pat itāliešu valodas vārdnīcās un enciklopēdijā Treccani. Turklāt vārdkopa “Pizza Napoletana” minēta daudzos literāros darbos.

Nav šaubu, ka pirmās “pizzerie” (picērijas) parādījās Neapolē, kur līdz pat XX gadsimta vidum šis izstrādājums bija dabūjams vienīgi šajā pilsētā un tās picērijās. Pilsētā kopš XVIII gadsimta darbojās vairāki iestādījumi, ko dēvēja par pizzeria. Ziņas par šīm picērijām nonāca līdz Neapoles karalim Ferdinand de Bourbon, kurš, lai nogaršotu šo tradicionālo Neapoles ēdienu, pārkāpa galma etiķeti un apmeklēja vienu no slavenākajām picērijām. No tā brīža pizzeria kļuva par modes lietu, par vietu, kur gatavo vienīgi pizza. Neapoles populārākās un slavenākās picas bija Marinara (rašanās datums — 1734. gads) un Margherita (radusies 1796.–1810. gadā). Kad 1889. gadā Neapoli apciemoja Itālijas karaliene, Margherita picu viņai pasniedza tieši picas virskārtas (tomāti, mocarella un baziliks) krāsu dēļ, jo tās atgādina Itālijas karoga krāsas.

Laika gaitā picērijas parādījās visās Itālijas pilsētās un pat citās valstīs. Tomēr, lai gan tās neatradās Neapolē, tās vienmēr savā darbībā minēja “pizzeria napoletana” vai izmantoja kādu apzīmējumu, kas kaut kādā veidā norādītu uz saikni ar Neapoli, kur šis izstrādājums ir spējis saglabāt savu autentiskumu nu jau teju 300 gadu.

1984. gada maijā “pizzaioli napoletani” (Neapoles picēristi) sagatavoja konspektīvu produkta specifikāciju, kuru parakstīja visu amata brāļu vārdā un kuru oficiāli reģistrēja Neapoles notārs Antonio Carannante.

Gadsimtu gaitā termins “Pizza Napoletana” ir tādā mērā izplatījies arī ārpus Eiropas, īpaši Centrālamerikā un Dienvidamerikā (Meksikā un Gvatemalā) un Āzijā (Taizemē un Malaizijā), ka šo izstrādājumu visur pazīst kā “Pizza Napoletana”, lai gan dažkārt cilvēkiem nav ne mazākās jausmas, kur tieši atrodas Neapoles pilsēta.

3.9. Prasību minimums un procedūras specifisko iezīmju pārbaudei

Attiecībā uz “Pizza Napoletana” GTĪ paredzētās pārbaudes ir šādas:

pārbaude uzņēmumos mīklas mīcīšanas, raudzēšanas un gatavošanas posmā, pārliecinoties, ka aprakstītie posmi tiek īstenoti pareizi un pareizajā kārtībā; uzņēmuma kritisko punktu rūpīga kontrole; izejvielu atbilstības pārbaude, ņemot vērā specifikācijās noteikto; pārbaude attiecībā uz to, vai izmantojamās izejvielas tiek pareizi glabātas un vai gatavā izstrādājuma īpašības atbilst tam, kas noteikts produkta specifikācijā.

3.10. Logotips

Saīsinājumu STG (GTĪ) un norādes “Specialità Tradizionale Garantita” (Garantēta tradicionālā īpatnība) un “Prodotta seconda la tradizione napoletana” (Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām) tulko izgatavotājas valsts oficiālajās valodās.

“Pizza Napoletana” logotips ir šāds: horizontāls ovāls baltā krāsā ar gaiši pelēku kontūru, ar ko domāts šķīvis, uz kura tiek pasniegta pica, kas ir attēlota reālistiski, tomēr vienlaikus ir stilizēta, pilnībā ievērojot tradīcijas un attēlojot tādas klasiskās sastāvdaļas kā tomāti, mocarella, bazilika lapas un olīveļļas līnija.

Zem šķīvja attēlota zaļa maliņa, kas atgādina ēnu un kopā ar citām krāsām izceļ izstrādājumā redzamās Itālijas karoga krāsas.

Nedaudz aizsedzot šķīvi, uz kura uzlikta pica, attēlots sarkans taisnstūris ar noapaļotiem stūriem, uz kura ir uzraksts “PIZZA NAPOLETANA GTĪ” (“PIZZA NAPOLETANA” STG) ar baltiem burtiem ar melnu kontūru un zaļu ieslīpu ēnu ar baltu kontūru. Virs šā uzraksta nedaudz pa labi novirzīts ir uzraksts “Garantēta tradicionālā īpatnība” (“Specialità Tradizionale Garantita”), kas veidots ar mazākiem un cita šrifta burtiem baltā krāsā. Apakšā tādā pašā šriftā kā uzrakstam “PIZZA NAPOLETANA GTĪ” ir centrēts uzraksts “Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām” (“Prodotta Secondo la Tradizione napoletana”) ar mazākiem baltiem burtiem ar melnu kontūru.

Uzraksts	Šrifts
PIZZA NAPOLETANA GTĪ	Varga
Garantēta tradicionālā īpatnība	Alternate Gothic
Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām	Varga

Picas krāsas	PantoneProSim	C	M	Y	K
Maliņas gaiši bēšais	466	11	24	43	0 %
Tomātu mērces pamata sarkanais	703	0 %	83	65	18
Bazilika lapas	362	76	0 %	100	11
Bazilika lapu dzīslas	562	76	0 %	100	11
Tomātu sarkanais	032	0 %	91	87	0 %
Olīveļļas līnija	123	0 %	31	94	0 %
Mocarella	600	0 %	0 %	11	0 %
Atspīdumi uz mocarellas	5 807	0 %	0%	11	9

Grafiskās daļas un burtu krāsas	PantoneProSim	C	M	Y	K
Ovālā šķīvja malas pelēkais	P.Grey – 3CV	0 %	0 %	0 %	18
Ovālā šķīvja ēnas zaļais	362	76	0 %	100	11
Taisnstūra (ar noapaļotiem stūriem) sarkanais	032	0 %	91	87	0 %
Uzraksta “PIZZA NAPOLETANA GTĪ” burtu (ar melnu kontūru) baltais		0 %	0 %	0 %	0 %
Uzraksta “Izgatavota saskaņā ar neapoliešu tradīcijām” burtu (ar melnu kontūru) baltais		0 %	0 %	0 %	0 %
Uzraksta “Garantēta tradicionālā īpatnība” baltais		0 %	0 %	0 %	0 %

4. IESTĀDES VAI INSTITŪCIJAS, KURAS PĀRBAUDA ATBILSTĪBU PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAI

4.1. Nosaukums un adrese

Nosaukums:	Certiquality SRL
Adrese:	Via Gaetano Giardino, 4 – 20123 Milano
Tālrunis:	028069171
Fakss	0286465295
E-pasta adrese:	certiquality@certiquality.it

	Publiska
X	Privāta

Nosaukums:	DNV Det Norske Veritas Italia
Adrese:	Centro Direzionale Colleoni Viale Colleoni, 9 Palazzo Sirio 2 – 20041 Agrate Brianza (MI)
Tālrunis:	+39 0396899905
Fakss	+39 0396899930
E-pasta adrese:	—

	Publiska
X	Privāta

Nosaukums:	ISMECERT
Adrese:	Corso Meridionale, 6 - 80143 NAPOLI
Tālrunis:	0815636647
Fakss	0815534019
E-pasta adrese:	info@ismecert.com

	Publiska
X	Privāta

4.2. Iestādes vai institūcijas konkrētie uzdevumi

Visas trīs iepriekš minētās pārbaudes institūcijas veic dažādas pārbaudes attiecīgajās valsts teritorijas daļās.

5.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/24

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 1. februāris)

par Grieķijas, Portugāles un Somijas atsevišķu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētiem izdevumiem 2007. finanšu gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 425)

(Autentisks ir tikai teksts grieķu, portugāļu, somu un zviedru valodā)

(2010/58/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 30. un 33. pantu,

apspriedusies ar Fonda komiteju,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Lēmumu 2008/397/EK (2) un Komisijas Lēmumu 2009/86/EK (3) ir veikta visu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana par 2007. finanšu gadu, izņemot Grieķijas maksājumu aģentūras “OPEKEPE”, Portugāles maksājumu aģentūras “IFAP” un Somijas maksājumu aģentūras “MAVI” grāmatojumus.

(2)

Pēc jaunas informācijas saņemšanas un papildu pārbaužu veikšanas Komisija var pieņemt lēmumu par Grieķijas maksājumu aģentūras “OPEKEPE”, Portugāles maksājumu aģentūras “IFAP” un Somijas maksājumu aģentūras “MAVI” iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētiem izdevumiem.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no Kopienas finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu ir noskaidroti Grieķijas maksājumu aģentūras “OPEKEPE”, Portugāles maksājumu aģentūras “IFAP” un Somijas maksājumu aģentūras “MAVI” grāmatojumi attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētajiem izdevumiem 2007. finanšu gadā.

Pielikumā ir norādītas summas, kas saskaņā ar šo lēmumu ir atgūstamas no attiecīgajām dalībvalstīm vai tām izmaksājamas, tostarp tās summas, kuras radušās Regulas (EK) Nr. 1290/2005 33. panta 8. punkta piemērošanas rezultātā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Grieķijas Republikai, Portugāles Republikai un Somijas Republikai.

Briselē, 2010. gada 1. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(2) OV L 139, 29.5.2008., 40. lpp.

(3) OV L 33, 3.2.2009., 35. lpp.

PIELIKUMS

Atdalīto ELFLA izdevumu noskaidrošana pa lauku attīstības programmām un pasākumiem attiecībā uz 2007. finanšu gadu

No dalībvalsts atgūstamā vai tai izmaksājamā summa pa programmām

(EUR)
Pasākums	2007. g. izdevumi	Korekcijas	Kopā	Atkārtoti neizmantojamas summas	Apstiprinātā noskaidrotā summa attiecībā uz 2007. fg	Dalībvalstij atlīdzinātais starpposma maksājums par finanšu gadu	Nākamajā deklarācijā no dalībvalsts atgūstamā (–) vai tai izmaksājamā (+) summa
GR: 2007GR06RPO001	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
211	83 342 228,55	0,00	83 342 228,55	0,00	83 342 228,55	83 342 228,55	0,00
212	32 123 903,36	0,00	32 123 903,36	0,00	32 123 903,36	32 123 903,36	0,00
214	61 783 222,40	0,00	61 783 222,40	0,00	61 783 222,40	61 783 222,40	0,00
221	16 765 452,61	0,00	16 765 452,61	0,00	16 765 452,61	16 765 452,61	0,00
Kopā	194 014 806,92	0,00	194 014 806,92	0,00	194 014 806,92	194 014 806,92	0,00
PT: 2007PT06RPO001	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
113	1 429 348,64	0,00	1 429 348,64	0,00	1 429 348,64	1 429 348,64	0,00
212	483 629,57	0,00	483 629,57	0,00	483 629,57	483 629,57	0,00
213	4 360 765,91	0,00	4 360 765,91	0,00	4 360 765,91	4 360 765,91	0,00
221	730 820,23	0,00	730 820,23	0,00	730 820,23	730 820,23	0,00
Kopā	7 004 564,35	0,00	7 004 564,35	0,00	7 004 564,35	7 004 564,35	0,00
PT: 2007PT06RPO002	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
113	3 266 789,56	0,00	3 266 789,56	0,00	3 266 789,56	3 266 789,56	0,00
211	4 097 213,53	0,00	4 097 213,53	0,00	4 097 213,53	4 097 213,53	0,00
212	1 723 170,65	0,00	1 723 170,65	0,00	1 723 170,65	1 723 170,65	0,00
214	48 341 911,66	0,00	48 341 911,66	0,00	48 341 911,66	48 341 911,66	0,00
221	25 542 706,82	0,00	25 542 706,82	0,00	25 542 706,82	25 542 706,82	0,00
511	285 000,00	0,00	285 000,00	0,00	285 000,00	285 000,00	0,00
Kopā	83 256 792,22	0,00	83 256 792,22	0,00	83 256 792,22	83 256 792,22	0,00
FI: 2007FI06RPO001	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
111	83 036,13	0,00	83 036,13	0,00	83 036,13	83 036,13	0,00
113	9 302 896,89	0,00	9 302 896,89	0,00	9 302 896,89	9 240 576,62	62 320,27
123	48 210,89	0,00	48 210,89	0,00	48 210,89	48 210,89	0,00
211	65 633 160,53	12 860,21	65 620 300,32	0,00	65 620 300,32	65 620 300,32	0,00
212	52 090 453,86	–8 927,92	52 099 381,78	0,00	52 099 381,78	52 099 381,78	0,00
214	87 503 613,64	201 327,95	87 302 285,69	0,00	87 302 285,69	87 302 285,69	0,00
221	1 097 959,60	0,00	1 097 959,60	0,00	1 097 959,60	1 097 959,60	0,00
311	345 766,76	0,00	345 766,76	0,00	345 766,76	345 766,76	0,00
313	62 252,31	0,00	62 252,31	0,00	62 252,31	62 252,31	0,00
321	175 571,99	0,00	175 571,99	0,00	175 571,99	175 571,99	0,00
322	13 200,31	0,00	13 200,31	0,00	13 200,31	13 200,31	0,00
411	10 253,00	0,00	10 253,00	0,00	10 253,00	10 253,00	0,00
413	243 625,99	0,00	243 625,99	0,00	243 625,99	242 561,41	1 064,58
Kopā	216 610 001,90	205 260,24	216 404 741,66	0,00	216 404 741,66	216 341 356,81	63 384,85
FI: 2007FI06RPO002	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
212	773,68	0,00	773,68	0,00	773,68	773,68	0,00
214	4 010,84	0,00	4 010,84	0,00	4 010,84	4 010,84	0,00
Kopā	4 784,52	0,00	4 784,52	0,00	4 784,52	4 784,52	0,00

5.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/26

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 1. februāris)

par Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Portugāles un Slovākijas atsevišķu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētiem izdevumiem 2008. finanšu gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 426)

(Autentisks ir tikai teksts franču, holandiešu, portugāļu, slovāku, spāņu un vācu valodā)

(2010/59/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 30. un 33. pantu,

apspriedusies ar Fonda komiteju,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2009/373/EK (2) ir veikta visu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana par 2008. finanšu gadu, izņemot Beļģijas maksājumu aģentūras ALV, Vācijas maksājumu aģentūru Bayern, Brandenburg, Niedersachsen un Schleswig-Holstein, Grieķijas maksājumu aģentūras OPEKEPE, Spānijas maksājumu aģentūras Galicia, Francijas maksājumu aģentūras ODARC, Itālijas maksājumu aģentūras ARBEA, Portugāles maksājumu aģentūras IFAP un Slovākijas maksājumu aģentūras APA grāmatojumus.

(2)

Pēc jaunas informācijas saņemšanas un papildu pārbaužu veikšanas Komisija var pieņemt lēmumu par Beļģijas maksājumu aģentūras ALV, Vācijas maksājumu aģentūru Brandenburg, Niedersachsen un Schleswig-Holstein, Spānijas maksājumu aģentūras Galicia, Portugāles maksājumu aģentūras IFAP un Slovākijas maksājumu aģentūras APA iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētiem izdevumiem.

(3)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no Kopienas finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu ir noskaidroti Beļģijas maksājumu aģentūras ALV, Vācijas maksājumu aģentūru Brandenburg, Niedersachsen un Schleswig-Holstein, Spānijas maksājumu aģentūras Galicia, Portugāles maksājumu aģentūras IFAP un Slovākijas maksājumu aģentūras APA grāmatojumi attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētiem izdevumiem 2008. finanšu gadā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei, Vācijas Federatīvajai Republikai, Spānijas Karalistei, Portugāles Republikai un Slovākijas Republikai.

Briselē, 2010. gada 1. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(2) OV L 116, 9.5.2009., 21. lpp.

PIELIKUMS

ATDALĪTO IZDEVUMU NOSKAIDROŠANA PA LAUKU ATTĪSTĪBAS PROGRAMMĀM UN PASĀKUMIEM ATTIECĪBĀ UZ 2008. FINANŠU GADU

NO DALĪBVALSTS ATGŪSTAMĀ VAI TAI IZMAKSĀJAMĀ SUMMA PA PROGRAMMĀM

(euro)
CCI: programma/pasākums	2008. g. izdevumi	Korekcijas	Kopā	Atkārtoti neizmantojamas summas	Apstiprinātā noskaidrotā summa attiecībā uz 2008. f. g.	Dalībvalstij atlīdzinātais starpposma maksājums par finanšu gadu	Nākamajā deklarācijā no dalībvalsts atgūstamā (–) vai tai izmaksājamā (+) summa
BE: 2007BE06RPO001	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
111	1 597 041,76	0,00	1 597 041,76	0,00	1 597 041,76	1 597 041,67	0,09
112	2 710 657,12	0,00	2 710 657,12	0,00	2 710 657,12	2 710 657,12	0,00
114	575 329,00	0,00	575 329,00	0,00	575 329,00	575 328,99	0,01
121	12 825 365,38	0,00	12 825 365,38	0,00	12 825 365,38	12 825 361,81	3,57
123	124 643,21	0,00	124 643,21	0,00	124 643,21	124 643,20	0,01
125	23 547,15	0,00	23 547,15	0,00	23 547,15	23 547,15	0,00
213	26 188,00	0,00	26 188,00	0,00	26 188,00	26 188,00	0,00
214	8 665 113,41	0,00	8 665 113,41	0,00	8 665 113,41	8 665 102,34	11,07
221	145 606,16	0,00	145 606,16	0,00	145 606,16	145 605,16	1,00
227	132 869,36	0,00	132 869,36	0,00	132 869,36	132 869,29	0,07
311	628 265,92	0,00	628 265,92	0,00	628 265,92	628 265,72	0,20
313	544 626,92	0,00	544 626,92	0,00	544 626,92	544 626,88	0,04
321	105 664,47	0,00	105 664,47	0,00	105 664,47	105 664,48	–0,01
322	210 076,67	0,00	210 076,67	0,00	210 076,67	210 076,69	–0,02
323	184 432,86	0,00	184 432,86	0,00	184 432,86	184 432,85	0,01
331	134 385,93	0,00	134 385,93	0,00	134 385,93	134 385,92	0,01
431	152 947,76	0,00	152 947,76	0,00	152 947,76	152 947,75	0,01
511	172 698,36	0,00	172 698,36	0,00	172 698,36	172 698,27	0,09
Kopā	28 959 459,44	0,00	28 959 459,44	0,00	28 959 459,44	28 959 443,29	16,15
DE: 2007DE06RPO007	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
111	157 797,77	0,00	157 797,77	0,00	157 797,77	157 797,77	0,00
121	4 501 551,97	0,00	4 501 551,97	0,00	4 501 551,97	4 501 551,97	0,00
125	7 619 684,31	0,00	7 619 684,31	0,00	7 619 684,31	7 619 684,32	–0,01
213	2 179 031,99	0,00	2 179 031,99	0,00	2 179 031,99	2 179 031,98	0,01
214	28 674 920,38	0,00	28 674 920,38	0,00	28 674 920,38	28 674 980,61	–60,23
226	33 360,00	0,00	33 360,00	0,00	33 360,00	33 360,00	0,00
311	208 321,39	0,00	208 321,39	0,00	208 321,39	208 321,19	0,20
312	386 419,72	0,00	386 419,72	0,00	386 419,72	386 419,72	0,00
313	868 451,26	0,00	868 451,26	0,00	868 451,26	868 451,26	0,00
322	165 495,71	0,00	165 495,71	0,00	165 495,71	165 495,71	0,00
323	884 937,57	0,00	884 937,57	0,00	884 937,57	884 937,57	0,00
331	147 099,50	0,00	147 099,50	0,00	147 099,50	147 099,50	0,00
412	28 793,54	0,00	28 793,54	0,00	28 793,54	28 793,54	0,00
413	791 191,26	0,00	791 191,26	0,00	791 191,26	791 191,26	0,00
431	409 078,08	0,00	409 078,08	0,00	409 078,08	409 078,08	0,00
511	78 954,86	0,00	78 954,86	0,00	78 954,86	78 954,86	0,00
Kopā	47 135 089,31	0,00	47 135 089,31	0,00	47 135 089,31	47 135 149,34	–60,03
DE: 2007DE06RPO012	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
111	460 830,04	0,00	460 830,04	0,00	460 830,04	460 830,04	0,00
114	775 059,50	0,00	775 059,50	0,00	775 059,50	775 059,50	0,00
121	20 043 827,24	0,00	20 043 827,24	0,00	20 043 827,24	20 043 827,24	0,00
123	5 570 699,64	0,00	5 570 699,64	0,00	5 570 699,64	5 570 699,64	0,00
125	11 805 894,52	0,00	11 805 894,52	0,00	11 805 894,52	11 805 894,51	0,01
126	4 869 388,43	0,00	4 869 388,43	0,00	4 869 388,43	4 869 388,43	0,00
213	1 193 318,68	0,00	1 193 318,68	0,00	1 193 318,68	1 193 318,68	0,00
214	17 132 919,63	0,00	17 132 919,63	0,00	17 132 919,63	17 132 919,62	0,01
221	380 164,52	0,00	380 164,52	0,00	380 164,52	380 164,52	0,00
223	1 701,15	0,00	1 701,15	0,00	1 701,15	1 701,15	0,00
225	–10 222,50	0,00	–10 222,50	0,00	–10 222,50	–10 222,50	0,00
227	4 272 821,30	0,00	4 272 821,30	0,00	4 272 821,30	4 272 821,30	0,00
313	11 065,50	0,00	11 065,50	0,00	11 065,50	11 065,50	0,00
322	652 879,51	0,00	652 879,51	0,00	652 879,51	652 879,51	0,00
323	1 910 623,38	0,00	1 910 623,38	0,00	1 910 623,38	1 910 623,37	0,01
331	34 513,45	0,00	34 513,45	0,00	34 513,45	34 513,45	0,00
341	14 250,00	0,00	14 250,00	0,00	14 250,00	14 250,00	0,00
413	263 116,00	0,00	263 116,00	0,00	263 116,00	263 116,00	0,00
431	28 150,00	0,00	28 150,00	0,00	28 150,00	28 150,00	0,00
511	359 491,01	0,00	359 491,01	0,00	359 491,01	359 491,00	0,01
Kopā	69 770 491,00	0,00	69 770 491,00	0,00	69 770 491,00	69 770 490,96	0,04
DE: 2007DE06RPO021	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
111	113 768,17	0,00	113 768,17	0,00	113 768,17	113 768,18	–0,01
121	2 177 500,00	0,00	2 177 500,00	0,00	2 177 500,00	2 177 500,00	0,00
123	1 262 577,50	0,00	1 262 577,50	0,00	1 262 577,50	1 262 577,50	0,00
125	1 139 103,86	0,00	1 139 103,86	0,00	1 139 103,86	1 139 103,89	–0,03
126	5 030 000,00	0,00	5 030 000,00	0,00	5 030 000,00	5 030 000,04	–0,04
212	635 866,57	0,00	635 866,57	0,00	635 866,57	635 868,26	–1,69
213	363 677,09	0,00	363 677,09	0,00	363 677,09	363 680,13	–3,04
214	8 620 523,50	0,00	8 620 523,50	0,00	8 620 523,50	8 620 572,16	–48,66
221	428 197,36	0,00	428 197,36	0,00	428 197,36	428 198,99	–1,63
313	1 351 218,17	0,00	1 351 218,17	0,00	1 351 218,17	1 351 218,20	–0,03
321	2 393 791,15	0,00	2 393 791,15	0,00	2 393 791,15	2 393 791,16	–0,01
322	1 308 239,92	0,00	1 308 239,92	0,00	1 308 239,92	1 308 239,95	–0,03
323	3 718 261,01	0,00	3 718 261,01	0,00	3 718 261,01	3 718 261,19	–0,18
341	152 637,26	0,00	152 637,26	0,00	152 637,26	152 637,29	–0,03
511	108 883,85	0,00	108 883,85	0,00	108 883,85	108 883,88	–0,03
Kopā	28 804 245,41	0,00	28 804 245,41	0,00	28 804 245,41	28 804 300,82	–55,41
ES: 2007ES06RPO011	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
112	532 913,94	0,00	532 913,94	0,00	532 913,94	532 913,94	0,00
113	14 053 064,08	0,00	14 053 064,08	0,00	14 053 064,08	14 053 106,99	–42,91
121	1 931 683,50	0,00	1 931 683,50	0,00	1 931 683,50	1 931 683,46	0,04
124	318 885,95	0,00	318 885,95	0,00	318 885,95	318 885,97	–0,02
133	642 735,46	0,00	642 735,46	0,00	642 735,46	642 735,45	0,01
211	4 204 390,32	0,00	4 204 390,32	0,00	4 204 390,32	4 204 390,47	–0,15
212	3 393 059,43	0,00	3 393 059,43	0,00	3 393 059,43	3 393 059,01	0,42
214	3 017 633,62	0,00	3 017 633,62	0,00	3 017 633,62	3 017 631,67	1,95
221	1 024 794,25	0,00	1 024 794,25	0,00	1 024 794,25	1 024 794,26	–0,01
223	1 092 653,11	0,00	1 092 653,11	0,00	1 092 653,11	1 092 653,10	0,01
226	5 919 058,83	0,00	5 919 058,83	0,00	5 919 058,83	5 919 076,00	–17,17
311	10 845,72	0,00	10 845,72	0,00	10 845,72	10 845,72	0,00
312	2 202 494,09	0,00	2 202 494,09	0,00	2 202 494,09	2 202 494,08	0,01
321	1 202 567,16	0,00	1 202 567,16	0,00	1 202 567,16	1 202 567,14	0,02
323	401 805,62	0,00	401 805,62	0,00	401 805,62	401 805,63	–0,01
Kopā	39 948 585,08	0,00	39 948 585,08	0,00	39 948 585,08	39 948 642,89	–57,81
PT: 2007PT06RPO001	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
113	1 522 534,84	0,00	1 522 534,84	0,00	1 522 534,84	1 522 533,98	0,86
212	14 517 046,43	0,00	14 517 046,43	0,00	14 517 046,43	14 517 041,11	5,32
214	6 973 557,48	0,00	6 973 557,48	0,00	6 973 557,48	6 973 555,89	1,59
221	623 710,55	0,00	623 710,55	0,00	623 710,55	623 799,88	–89,33
Kopā	23 636 849,30	0,00	23 636 849,30	0,00	23 636 849,30	23 636 930,86	–81,56
PT: 2007PT06RPO002	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
113	4 361 413,63	0,00	4 361 413,63	0,00	4 361 413,63	4 361 413,63	0,00
211	91 079 593,39	0,00	91 079 593,39	0,00	91 079 593,39	91 079 593,39	0,00
212	14 706 382,90	0,00	14 706 382,90	0,00	14 706 382,90	14 706 382,90	0,00
214	81 764 281,33	0,00	81 764 281,33	0,00	81 764 281,33	81 764 281,33	0,00
221	34 827 903,60	0,00	34 827 903,60	0,00	34 827 903,60	34 827 903,60	0,00
225	116 377,00	0,00	116 377,00	0,00	116 377,00	116 377,00	0,00
511	1 617 408,55	0,00	1 617 408,55	0,00	1 617 408,55	2 693 094,53	–1 075 685,98
Kopā	228 473 360,40	0,00	228 473 360,40	0,00	228 473 360,40	229 549 046,38	–1 075 685,98
PT: 2007PT06RPO003	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
113	9 496,90	0,00	9 496,90	0,00	9 496,90	9 496,92	–0,02
212	6 900,32	0,00	6 900,32	0,00	6 900,32	6 900,26	0,06
214	1 411 149,58	0,00	1 411 149,58	0,00	1 411 149,58	1 411 149,34	0,24
221	130,87	0,00	130,87	0,00	130,87	130,87	0,00
Kopā	1 427 677,67	0,00	1 427 677,67	0,00	1 427 677,67	1 427 677,39	0,28
SK: 2007SK06RPO001	i	ii	iii = i + ii	iv	v = iii – iv	vi	vii = v – vi
211	44 391 735,28	0,00	44 391 735,28	0,00	44 391 735,28	44 391 735,18	0,10
212	31 308 747,96	0,00	31 308 747,96	0,00	31 308 747,96	31 312 565,46	–3 817,50
214	22 085 790,81	0,00	22 085 790,81	0,00	22 085 790,81	22 085 792,09	–1,28
Kopā	97 786 274,05	0,00	97 786 274,05	0,00	97 786 274,05	97 790 092,73	–3 818,68

5.2.2010

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 34/33

KOMISIJAS LĒMUMS

(2010. gada 2. februāris)

par Vācijas un Portugāles atsevišķu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas finansētiem izdevumiem 2006. finanšu gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 470)

(Autentisks ir tikai teksts vācu un portugāļu valodā)

(2010/61/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu,

ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) un jo īpaši tās 32. pantu,

apspriedusies ar Fonda komiteju,

tā kā:

(1)	Ar Komisijas Lēmumu 2007/327/EK (3) un 2008/394/EK (4) ir veikta visu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana par 2006. finanšu gadu, izņemot Vācijas maksājumu aģentūras “Bayern-Umwelt”, Itālijas maksājumu aģentūras “ARBEA” un Portugāles maksājumu aģentūras “IFADAP” grāmatojumus.

(2)	Pēc jaunas informācijas saņemšanas un papildu pārbaudēm Komisija tagad var pieņemt lēmumu par Vācijas maksājumu aģentūras “Bayern-Umwelt” un Portugāles maksājumu aģentūras “IFADAP” iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību.

(3)

Komisijas 1995. gada 7. jūlija Regulas (EK) Nr. 1663/95, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 729/70 attiecībā uz ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas procedūru (5), 7. panta 1. punkta otrajā daļā ir noteikts, ka summu, kas saskaņā ar pirmajā daļā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai izmaksājama katrai dalībvalstij, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā, t. i., 2006. gadā, veiktos avansa maksājumus no attiecīgajā finanšu gadā atzītajiem izdevumiem saskaņā ar pirmo daļu. Šīs summas jāatvelk no avansa maksājumiem vai jāpieskaita tiem, grāmatojot pret izdevumiem otrajā mēnesī pēc tā mēneša, kurā ir pieņemts grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Kopienas budžeta. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulā (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (6), ir paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par dalībvalstu pienākumu paziņot par atgūstamajām summām. Minētās regulas III pielikumā ir sniegti paraugi 1. un 2. tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2007. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai jānolemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par četriem vai attiecīgi astoņiem gadiem. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgas valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz no Kopienas budžeta. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktā minētajā kopsavilkuma ziņojumā norāda summas, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu neturpināt atgūšanu, un šāda lēmuma pamatojumu. Attiecīgās dalībvalstis šīs summas nesedz, un tāpēc tās jāsedz no Kopienas budžeta. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 32. panta 8. punktu.

(6)	Veicot attiecīgo maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu, Komisijai jāņem vērā summas, kas no attiecīgajām dalībvalstīm jau ir ieturētās, pamatojoties uz Lēmumu 2007/327/EK un Lēmumu 2008/394/EK.

(7)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 3. punkta otro daļu un Regulas (EK) Nr. 1663/95 7. panta 1. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem izslēdz no Kopienas finansējuma izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo lēmumu ir noskaidroti Vācijas maksājumu aģentūras “Bayern-Umwelt” un Portugāles maksājumu aģentūras “IFADAP” grāmatojumi attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas finansētiem izdevumiem 2006. finanšu gadā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai un Portugāles Republikai.

Briselē, 2010. gada 2. februārī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Mariann FISCHER BOEL

(1) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.

(2) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.

(3) OV L 122, 11.5.2007., 51. lpp.

(4) OV L 139, 29.5.2008., 22. lpp.

(5) OV L 158, 8.7.1995., 6. lpp.

(6) OV L 171, 23.6.2006., 90. lpp.

PIELIKUMS

MAKSĀJUMU AĢENTŪRU GRĀMATOJUMU NOSKAIDROŠANA

2006. FINANŠU GADS

Summa, kas atgūstama no dalībvalsts vai tai izmaksājama

NB! 2010. gada nomenklatūra: 05 07 01 06, 05 02 16 02, 67 01, 67 02, 68 03.

2006. g. – Izdevumi/piešķirtie ieņēmumi maksājumu aģentūrām, kuru grāmatojumi ir

Kopā a + b

Samazinātie vai apturētie maksājumi par visu finanšu gadu (1)

Samazinājumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. pantu

Kopā, ieskaitot samazinātos vai apturētos maksājumus

Dalībvalstij veiktie maksājumi finanšu gadā

Summa, kas atgūstama no dalībvalsts (–) vai maksājama dalībvalstij (+)

Summa, kas atgūstama no dalībvalsts (–) vai maksājama dalībvalstij (+) atbilstīgi Lēmumam 2007/327/EK

Summa, kas atgūta no dalībvalsts (–) vai izmaksāta dalībvalstij (+) atbilstīgi Lēmumam 2008/394/EK

Summa, kas atgūstama no dalībvallsts (–) vai izmaksājama dalībvalstij (+) saskaņā ar šo lēmumu (2)

noskaidroti

atdalīti

= izdevumi/piešķirtie ieņēmumi, kas deklarēti gada deklarācijā

= kopā izdevumi/piešķirtie ieņēmumi ikmēneša deklarācijās

c = a + b

f = c + d + e

h = f – g

j = h – i – i'

EUR

6 543 354 057,67

0,00

6 543 354 057,67

–15 751,26

–22 076 833,17

6 521 261 473,24

6 543 392 477,21

–22 131 003,97

–22 062 685,96

–68 318,01

0,00

EUR

948 006 804,65

0,00

948 006 804,65

–79 408,17

–1 169 114,34

946 758 282,14

946 441 751,51

316 530,63

704 425,08

0,00

– 387 894,45

DV		Izdevumi (3)	Piešķirtie ieņēmumi (3)	Cukura fonds		32. pants (= e)	Kopā (= j)
		Izdevumi (3)	Piešķirtie ieņēmumi (3)	Izdevumi (4)	Piešķirtie ieņēmumi (4)	32. pants (= e)
		05 07 01 06	67 01	05 02 16 02	68 03	67 02
		k	l	m	n	o	p = k + l + m + n + o
DE	EUR	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00	0,00
PT	EUR	– 279 281,98	0,00	0,00	0,00	– 108 612,47	– 387 894,45

(1) Samazinātie un apturētie maksājumi ir tie paši, kas ņemti vērā maksājumu sistēmā, kuriem pievienotas jo īpaši korekcijas par maksājumu termiņu neievērošanu 2006. gada augustā, septembrī un oktobrī.

(2) Lai aprēķinātu summu, kas atgūstama no dalībvalsts vai tai izmaksājama, ņem vērā gada deklarācijā norādīto noskaidroto izdevumu kopējo summu (a sleja) vai ikmēneša deklarācijās norādīto atdalīto izdevumu kopējo summu (b sleja).

Piemērojamais maiņas kurss: Regulas (EK) Nr. 883/2006 7. panta 2. punkts.

(3) Ja piešķirto ieņēmumu daļa ir par labu dalībvalstij, tā jādeklarē 05 07 01 06. postenī.

(4) Ja piešķirto ieņēmumu daļa Cukura fondā ir par labu dalībvalstij, tā jādeklarē 05 02 16 02. postenī.

NB! 2010. gada nomenklatūra: 05 07 01 06, 05 02 16 02, 67 01, 67 02, 68 03.

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2010.034.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 34

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	53. sējums 2010. gada 5. februāris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 96/2010 (2010. gada 4. februāris), ar kuru attiecībā uz vienkāršošanas robežvērtību, tirdzniecību uzņēmumu raksturlielumu dalījumā, īpašām precēm un pārvietojumiem un darījumu veidu kodiem groza Regulu (EK) Nr. 1982/2004, ar ko ievieš Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 638/2004 par Kopienas statistiku attiecībā uz dalībvalstu savstarpējo preču tirdzniecību	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 97/2010 (2010. gada 4. februāris) par nosaukuma ierakstīšanu garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā [Pizza Napoletana (GTĪ)]	7
		Komisijas Regula (ES) Nr. 98/2010 (2010. gada 4. februāris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	17
		Komisijas Regula (ES) Nr. 99/2010 (2010. gada 4. februāris), ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem	19
		Komisijas Regula (ES) Nr. 100/2010 (2010. gada 4. februāris), ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensācijas par sviestu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kurš paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008	21
		Komisijas Regula (ES) Nr. 101/2010 (2010. gada 4. februāris), ar ko nosaka nepiešķirt eksporta kompensāciju par sauso vājpienu saistībā ar pastāvīgo konkursu, kas paredzēts ar Regulu (EK) Nr. 619/2008	22
		Komisijas Regula (ES) Nr. 102/2010 (2010. gada 4. februāris), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kurš jāpiemēro olīveļļas ievešanas atļauju pieteikumiem, kas iesniegti laikā no 2010. gada 1. līdz 2. februārim saskaņā ar Tunisijas tarifu kvotu, un ar ko aptur ievešanas atļauju izdošanu 2010. gada februārim	23
		LĒMUMI
		2010/58/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 1. februāris) par Grieķijas, Portugāles un Somijas atsevišķu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētiem izdevumiem 2007. finanšu gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 425)	24
		2010/59/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 1. februāris) par Beļģijas, Vācijas, Spānijas, Portugāles un Slovākijas atsevišķu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētiem izdevumiem 2008. finanšu gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 426)	26
		2010/60/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 2. februāris) par Maltas maksājumu aģentūras grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) finansētiem izdevumiem lauku attīstības pasākumu jomā 2007. finanšu gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 459)	30
		2010/61/ES
	*	Komisijas Lēmums (2010. gada 2. februāris) par Vācijas un Portugāles atsevišķu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļas finansētiem izdevumiem 2006. finanšu gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2010) 470)	33

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	IL	106,9
	JO	75,8
	MA	63,8
	TN	122,7
	TR	96,1
	ZZ	93,1
0707 00 05	MA	71,3
	TR	132,6
	ZZ	102,0
0709 90 70	MA	137,6
	TR	139,0
	ZZ	138,3
0709 90 80	EG	85,3
0709 90 80	ZZ	85,3
0805 10 20	EG	52,6
	IL	56,7
	MA	52,4
	TN	44,6
	TR	49,6
	ZZ	51,2
0805 20 10	IL	163,0
	MA	85,4
	TR	62,0
	ZZ	103,5
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	56,4
	EG	61,9
	IL	68,9
	JM	92,4
	MA	126,2
	PK	45,1
	TR	68,7
	ZZ	74,2
0805 50 10	EG	82,4
	IL	89,4
	TR	73,7
	ZZ	81,8
0808 10 80	CA	95,3
	CL	60,1
	CN	66,9
	MK	24,7
	US	124,9
	ZZ	74,4
0808 20 50	CN	46,8
	TR	84,8
	US	134,5
	ZA	105,0
	ZZ	92,8

(EUR)
KN kods	Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem	Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem
1701 11 10 (1)	48,11	0,00
1701 11 90 (1)	48,11	0,47
1701 12 10 (1)	48,11	0,00
1701 12 90 (1)	48,11	0,17
1701 91 00 (2)	53,29	1,48
1701 99 10 (2)	53,29	0,00
1701 99 90 (2)	53,29	0,00
1702 90 95 (3)	0,53	0,20

DV		2007. g. – to maksājumu aģentūru izdevumi, kuru grāmatojumi ir		Kopā a + b	Samazinājumi	Kopā	Dalībvalstij atlīdzinātie starpposma maksājumi par finanšu gadu	No dalībvalsts atgūstamā (–) vai tai izmaksājamā (+) summa
		noskaidroti	atdalīti
		= gada deklarācijā deklarētie izdevumi	= kopējie starpposma maksājumi, kas atlīdzināti dalībvalstij par finanšu gadu
		a	b	c = a + b	d	e = c + d	f	g = e – f
MT	EUR	4 148 025,92	0,00	4 148 025,92	0,00	4 148 025,92	4 148 025,00	0,92

DV	Nr.	Pasākumi	2007. g. izdevumi I pielikuma “a” sleja	Samazinājumi I pielikuma “d” sleja	2007. gadā noskaidrotā summa I pielikuma “e” sleja
MT	Nr.	Pasākumi	i	ii	iii = i + ii
	1.	Mazāk labvēlīgie apgabali	1 720 811,99	0,00	1 720 811,99
	2.	Agrovide	602 487,79	0,00	602 487,79
	3.	Normu ievērošana	151 000,30	0,00	151 000,30
	4.	Ražotāju grupa	0,00	0,00	0,00
	5.	Tehniskā palīdzība	101 978,48	0,00	101 978,48
	6.	Valsts atbalsta papildinājums	0,00	0,00	0,00
	7.	Īpašs pasākums	1 571 747,36	0,00	1 571 747,36
		Kopā	4 148 025,92	0,00	4 148 025,92