(1)

Saražoto cukura vai izoglikozes daudzumu, kas pārsniedz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 56. pantā paredzēto kvotu, saskaņā ar minētās regulas 61. panta pirmās daļas d) apakšpunktu var eksportēt tikai tad, ja tiek ievērots kvantitatīvais ierobežojums, ko nosaka Komisija, ievērojot saistības, kas izriet no Savienības noslēgtajiem starptautiskajiem nolīgumiem.

(2)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 951/2006 (2) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi ārpuskvotas eksportam, jo īpaši attiecībā uz eksporta licenču izdošanu. Tomēr kvantitatīvais ierobežojums ir jānosaka katram tirdzniecības gadam, ņemot vērā varbūtējās iespējas eksporta tirgū.

(3)

2009/2010. tirdzniecības gadam ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 274/2009 (3) ir noteikts ārpuskvotas cukura eksporta kvantitatīvais ierobežojums 1 350 000 t. Eksporta licenču pieteikumi drīz pārsniedza minēto ierobežojumu. Tādēļ ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1106/2009 (4) ir noteikts eksporta licenču piešķiramā daudzuma ierobežojuma koeficients un pārtraukta ārpuskvotas cukura eksporta licenču pieteikumu pieņemšana. Laikā, kad tika noteikts 1 350 000 t ierobežojums, ekonomiskie apstākļi bija tādi, ka bija pieļaujama iespēja, ka ārpuskvotas cukura eksportu varētu uzskatīt par subsidētu, jo cukura ražošanas vidējās izmaksas Savienībā varēja būt pārsniegušas ārpuskvotas cukura pārdošanas cenu eksporta tirgū. Tādos apstākļos nebija iespējams palielināt ārpuskvotas cukura daudzumus, kas eksportējami, pārsniedzot ierobežojumus, kuri izriet no iepriekš minētajām Savienības starptautiskajām saistībām.

(4)

Kopš 2009. gada sākuma ekonomiskie apstākļi cukura nozarē pasaulē ir ievērojami mainījušies. 2010. gada janvāra sākumā pasaules tirgus cenas baltajam cukuram vairāk nekā divkāršojās un sasniedza aptuveni EUR 500 par tonnu Londonas preču biržā. Tajā pašā laikā cenas cukura tirgū Savienībā pazeminājās līdzīgi institucionālajai salīdzināmajai cenai.

(5)

Pašreizējos ekonomiskajos apstākļos cukurbiešu vidējās ražošanas izmaksas Savienībā ir zemākas par ārpuskvotas cukurbiešu pārdošanas cenu. Bez tam ārpuskvotas cukura pārdošanas cena pasaules tirgū ir augstāka par cukura vidējām ražošanas izmaksām Savienībā. Tādēļ, kamēr šie nosacījumi ir spēkā, nevar uzskatīt, ka ārpuskvotas cukura eksports tiek subsidēts. Līdz ar to eksportu, kas pārsniedz Savienības eksporta subsīdiju saistības, varētu veikt, nepārkāpjot pienākumus, kas izriet no Savienības dalības Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

(6)

Saskaņā ar pašām jaunākajām ziņām nav šaubu, ka 2009. gada izcili labvēlīgo laikapstākļu dēļ Savienībā tiks saražots liels daudzums ārpuskvotas cukura. Patlaban šis daudzums tiek novērtēts uz 4 100 000 t. Ņemot vērā visus šā cukura iespējamos noieta tirgus, it sevišķi ķīmiskās rūpniecības pieprasījumu pēc rūpnieciskā cukura, tiek lēsts, ka eksportam pieejamais daudzums joprojām būs vismaz 500 000 t.

(7)

Ņemot vērā 2009./2010. tirdzniecības gadā Savienībā paredzamo pārpalikumu un ārkārtīgi augstās pasaules tirgus cenas, kuru cēlonis ir pašreizējais ļoti smagais krājumu stāvoklis, priekšroka dodama atlikušā cukura pārpalikuma eksportam Savienībā, nevis tā pārnešanai uz nākamo tirdzniecības gadu. Ja noteiktu papildu kvantitatīvo ierobežojumu attiecībā uz 2009./2010. tirdzniecības gadu, cukura ražotājiem un cukurbiešu audzētājiem Savienībā būtu iespēja izmantot savā labā pašreizējās labvēlīgās eksporta iespējas. Tādēļ ir jānosaka papildu kvantitatīvais ierobežojums.

(8)

Tagad tiek prognozēts, ka pasaules tirgū cukura cenas var sākt kristies 2010. gada otrajā pusē. Lai nodrošinātu to, ka ārpuskvotas cukura papildu eksports nav pretrunā Savienības subsidēšanas saistībām, eksporta licenču piemērošana ir jāierobežo līdz 2010. gada 30. jūnijam un eksporta licenču derīguma termiņš jāsaīsina līdz vienam mēnesim.

(9)

Cukura eksportam no Savienības uz atsevišķiem tuviem galamērķiem un trešām valstīm, kurās ES produktiem piemēro preferenciālu importa režīmu, pašlaik ir īpaši labvēlīgi konkurences apstākļi. Tā kā nav piemērota regulējuma savstarpējai sadarbībai cīņā pret pārkāpumiem, tad, lai samazinātu krāpšanas risku un novērstu ļaunprātības, kas izpaužas kā ārpuskvotas cukura reimports vai atkārtota laišana Savienības tirgū, no pieļaujamo galamērķu saraksta jāizslēdz atsevišķi tuvi galamērķi.

(10)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

(1)

Ar Komisijas Lēmumu 2009/367/EK (2) ir veikta visu maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošana par 2008. finanšu gadu, izņemot Beļģijas maksājumu aģentūras ALV, Vācijas maksājumu aģentūras Baden-Württemberg, Grieķijas maksājumu aģentūras OPEKEPE, Itālijas maksājumu aģentūras ARBEA, Maltas maksājumu aģentūras MRRA, Portugāles maksājumu aģentūras IFAP un Rumānijas maksājumu aģentūras PIAA grāmatojumus.

(2)

Pēc jaunas informācijas saņemšanas un papildu pārbaudēm Komisija tagad var pieņemt lēmumu par Beļģijas maksājumu aģentūras ALV, Vācijas maksājumu aģentūras Baden-Württemberg, Maltas maksājumu aģentūras MRRA, Portugāles maksājumu aģentūras IFAP un Rumānijas maksājumu aģentūras PIAA iesniegto grāmatojumu pilnīgumu, precizitāti un ticamību.

(3)

Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu (3), 10. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka summu, kas saskaņā ar minētās regulas 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minēto lēmumu par grāmatojumu noskaidrošanu ir atgūstama no katras dalībvalsts vai izmaksājama katrai dalībvalstij, nosaka, atskaitot attiecīgajā finanšu gadā, t. i., 2008. gadā, veiktos avansa maksājumus no attiecīgajā gadā atzītajiem izdevumiem saskaņā ar 1. punktu. Šīs summas jāatvelk no avansa maksājumiem vai jāpieskaita tiem, grāmatojot pret izdevumiem otrajā mēnesī pēc tā mēneša, kurā ir pieņemts grāmatojumu noskaidrošanas lēmums.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 5. punktu, ja līdzekļus pēc pārkāpuma neatgūst četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 50 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz attiecīgā dalībvalsts un 50 % sedz no Kopienas budžeta. Ar minētās regulas 32. panta 3. punktu dalībvalstīm uzlikts pienākums kopā ar gada pārskatiem iesniegt Komisijai kopsavilkuma ziņojumu par līdzekļu atgūšanas procedūrām, kas uzsāktas pārkāpumu dēļ. Sīki izstrādāti noteikumi par to, kā piemērot dalībvalstu pienākumu ziņot par atgūstamajām summām, ir paredzēti Regulā (EK) Nr. 885/2006. Minētās regulas III pielikumā ir sniegti paraugi tabulai, kas dalībvalstīm jāiesniedz 2009. gadā. Pamatojoties uz dalībvalstu aizpildītajām tabulām, Komisijai jānolemj par neatgūšanas finansiālajām sekām attiecībā uz pārkāpumiem, kas ir senāki par četriem vai attiecīgi astoņiem gadiem. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 8. punktu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 6. punktu dalībvalstis var pieņemt lēmumu neturpināt atgūšanu. Šādu lēmumu var pieņemt vienīgi tādos gadījumos, ja līdzekļu atgūšanas izmaksas, kas jau radušās vai kas varētu rasties, pārsniedz atgūstamo līdzekļu summu vai ja atgūšana izrādās neiespējama debitora vai juridiski par pārkāpumu atbildīgās personas maksātnespējas dēļ, kas ir konstatēta un apstiprināta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem. Ja šādu lēmumu pieņem četros gados pēc pirmās administratīvās vai tiesas konstatācijas vai – gadījumos, kad atgūšanai veic tiesvedību attiecīgās valsts tiesā, – astoņos gados pēc tās, 100 % no neatgūšanas finansiālajām sekām sedz no Kopienas budžeta. Regulas (EK) Nr. 1290/2005 32. panta 3. punktā minētajā kopsavilkuma ziņojumā norāda summas, attiecībā uz kurām dalībvalsts ir pieņēmusi lēmumu neturpināt atgūšanu, un šāda lēmuma pamatojumu. Attiecīgās dalībvalstis šīs summas nesedz, un tāpēc tās jāsedz no Kopienas budžeta. Šis lēmums neskar turpmākos lēmumus par atbilstību, ko pieņem saskaņā ar minētās regulas 32. panta 8. punktu.

(6)

Veicot attiecīgo maksājumu aģentūru grāmatojumu noskaidrošanu, Komisijai jāņem vērā no attiecīgajām dalībvalstīm jau ieturētās summas, pamatojoties uz Lēmumu 2009/367/EK.

(7)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1290/2005 30. panta 2. punktu šis lēmums neskar Komisijas vēlāk pieņemtos lēmumus, ar kuriem no Kopienas finansējuma izslēdz izdevumus, kas nav veikti saskaņā ar Kopienas noteikumiem,

(1)

Direktīvas 91/496/EEK 4. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm jānodrošina, lai dzīvnieku sūtījumus no trešām valstīm pakļautu dokumentu pārbaudei un identitātes pārbaudei robežas šķērsošanas punktos, lai pārliecinātos par to turpmāko galamērķi, it īpaši dzīvnieku tranzīta gadījumā. Šie robežkontroles punkti ir minēti II pielikumā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvai 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2).

(2)

Direktīvas 91/496/EEK 9. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāatļauj dzīvnieku tranzīts no vienas trešās valsts uz citu trešo valsti vai uz to pašu trešo valsti, ievērojot konkrētus noteikumus. Minētā panta c) apakšpunktā ir noteikts, ka pārbaudes, kas minētas Direktīvas 91/496/EEK 4. pantā, apliecina, ka dzīvnieki atbilst minētās direktīvas prasībām, vai, ja runa ir par dzīvniekiem, kas minēti Padomes Direktīvas 90/425/EEK (3) A pielikumā, sniedz veselības garantijas, kuras ir vismaz līdzvērtīgas minētajām prasībām.

(3)

Direktīvas 90/425/EEK A pielikumā ir minēta Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīva 90/426/EEK par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku pārvadāšanu un importu no trešām valstīm (4). Direktīvas 90/426/EEK III nodaļā ir noteiktas līdzvērtīgas veselības garantijas attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvniekiem.

(4)

Komisijas 1992. gada 10. aprīļa Lēmumā 92/260/EEK par dzīvnieku veselības nosacījumiem un veterināro sertifikāciju saistībā ar reģistrētu zirgu pagaidu ievešanu (5) ir noteikti veselības sertifikātu paraugi reģistrētu zirgu pagaidu ievešanai Savienībā, kuros ņemts vērā atšķirīgais stāvoklis trešās valstīs veselības ziņā. Minētajos sertifikātos ir paredzētas veselības garantijas, kas nepieciešamas zirgu dzimtas dzīvnieku transportēšanai no vienas trešās valsts, teritorijas vai tās daļas uz citu trešo valsti vai teritoriju vai uz tās pašas trešās valsts vai teritorijas citu daļu. Minētajos sertifikātos paredzētās veselības garantijas uzskatāmas par atsauces nosacījumiem zirgu dzimtas dzīvnieku tranzītam caur Savienību.

(5)

Komisijas 2004. gada 6. janvāra Lēmumā 2004/211/EK, kurā izstrādāts to trešo valstu un ar tām saistīto teritoriju daļu saraksts, no kurām dalībvalstis atļauj ievest dzīvus zirgu dzimtas dzīvniekus un to spermu, olšūnas un embrijus (6), noteikts, ka dalībvalstīm jāatļauj reģistrētu zirgu pagaidu ievešana un imports no tām trešām valstīm vai to teritoriju daļām, kuras uzskaitītas minētā lēmuma I pielikumā. Ar minēto lēmumu trešās valstis arī iedala sanitārās grupās pēc dzīvnieku veselības stāvokļa šajās valstīs. Minētās sanitārās grupas jāņem vērā, veicot zirgu dzimtas dzīvnieku tranzītu caur Savienību.

(6)

Komisijas 2008. gada 3. novembra Lēmumā 2008/907/EK, ar ko nosaka veselības garantijas zirgu dzimtas dzīvnieku transportam no vienas trešās valsts uz citu atbilstoši Padomes Direktīvas 91/496/EEK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam (7), ir noteikts, ka zirgu dzimtas dzīvniekiem, kurus transportē no vienas trešās valsts uz citu, jābūt no trešās valsts, kas iekļauta Lēmuma 92/260/EEK I pielikumā. Minētajā lēmumā arī noteikts, ka šādiem zirgu dzimtas dzīvniekiem jābūt pievienotam sertifikātam, kura nosaukums ir “Tranzīta sertifikāts zirgu dzimtas dzīvnieku transportam no vienas trešās valsts uz citu”. Šim sertifikātam jābūt noformētam atbilstoši Lēmumā 92/260/EEK noteiktajiem veselības sertifikātu paraugiem.

(7)

Dzīvnieku veselības garantijas zirgu dzimtas dzīvnieku importam ir vismaz tikpat stingras kā reģistrētu zirgu pagaidu ievešanai paredzētās veselības garantijas, tādēļ ir lietderīgi atļaut tādu zirgu dzimtas dzīvnieku tranzītu, kurus transportē caur teritorijām, kas uzskaitītas Padomes Direktīvas 97/78/EK I pielikumā, ne vien no tām trešām valstīm, teritorijām vai to daļām, no kurām ir atļauta reģistrētu zirgu pagaidu ievešana saskaņā ar Lēmumu 2004/211/EK, bet arī no tām trešām valstīm, teritorijām vai to daļām, no kurām ir atļauts pastāvīgs imports atbilstoši minētajam lēmumam.

(8)

Savienības tiesību aktu skaidrības labad Lēmums 2008/907/EK ir jāatceļ.

(9)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,