22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/1

(1)

Padome 1994. gada februārī ar Regulu (EK) Nr. 229/94 (3) piemēroja galīgos antidempinga maksājumus Amerikas Savienoto Valstu (“ASV”) izcelsmes etanolamīnu (“attiecīgais ražojums”) importam.

(2)

Pēc Conseil européen des fédérations de l'industrie chimique (CEFIC) iesniegtā pieprasījuma 2005. gada jūlijā sāka termiņa beigu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu. Padome ar Regulu (EK) Nr. 1583/2006 (4) pabeidza šo pārskatīšanu un noteica galīgos antidempinga pasākumus ASV izcelsmes etanolamīnu importam. Šie maksājumi bija noteikti kā īpašo noteiktas likmes maksājumi.

(3)

Pēc tam, kad 2008. gada martā (5) bija publicēts paziņojums par ASV izcelsmes etanolamīnu importam piemērojamo antidempinga pasākumu gaidāmo termiņa beigšanos, Komisija 2008. gada 25. jūlijā saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu.

(4)

Pieprasījumu iesniedza uzņēmumi BASF SE/AG, INEOS Oxide Ltd, Sasol Germany GmbH un Akzo Nobel Functional Chemicals AB (“Savienības ražotāji, kuri iesniedz pieprasījumu”) to ražotāju vārdā, kuri pārstāv lielāko daļu – šajā gadījumā vairāk nekā 50 % – no kopējā etanolamīnu ražošanas apjoma Savienībā.

(5)

Pieprasījumu pamatoja ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings var turpināties vai atsākties, nodarot kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(6)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami daudz pierādījumu tam, lai sāktu termiņa beigu pārskatīšanu, Komisija ar paziņojumu par pārskatīšanas sākšanu (6) sāka izmeklēšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

(7)

Komisijas dienesti par pārskatīšanas sākšanu oficiāli informēja iesaistītos Savienības ražotājus, ražotājus eksportētājus ASV, importētājus/tirgotājus un lietotājus Savienībā, kā arī ASV iestādes. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt, lai tās tiktu uzklausītas.

(8)

Komisijas dienesti paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā nosūtīja anketu visām zināmajām personām un personām, kas to pieprasīja.

(9)

Turklāt Komisija paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu noteiktajā termiņā deva iespēju tieši iesaistītajām personām izteikt savu viedokli rakstveidā un pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Atbildes uz anketas jautājumiem tika saņemtas no diviem ražotājiem eksportētājiem ASV, viena saistītā importētāja Savienībā, viena saistītā importētāja Šveicē, Savienības ražotājiem, kuri iesniedza pieprasījumu, un viena rūpnieciskā lietotāja Savienībā. Vēl viens ražotājs eksportētājs no ASV (Huntsman Petrochemical Corporation) iesniedza dokumentu (“nostājas izklāstu”), pieprasot atcelt pasākumus, tomēr neatbildēja uz anketas jautājumiem.

(11)

Komisijas dienesti pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atsākšanās iespējamību un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumus veica turpmāk minētajos uzņēmumos.

(12)

Ar dempinga un kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos saistītā izmeklēšana notika no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. septembrim (“PIP”).

(13)

Pārbaudei nozīmīgu tendenču izpēte par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību aptvēra laikposmu no 2005. gada 1. janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”). Turklāt pārbaudei nozīmīgās tendences attiecībā uz kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību tika pētītas arī saistībā ar pasaules ekonomiskās krīzes ietekmi uz etanolamīnu tirgu pēc PIP.

(14)

Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, uz kuru attiecās iepriekšējās izmeklēšanas, t. i., ASV izcelsmes etanolamīni, ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 2922 11 00, ex 2922 12 00 un 2922 13 10. Etanolamīnus iegūst, etilēna un skābekļa reakcijas rezultātā iegūtajam etilēnoksīdam (EO) reaģējot ar amonjaku. Šī sintēze veido trīs konkurējošas reakcijas, kā rezultātā iegūst trīs dažādus etanolamīnu veidus: monoetanolamīnu (MEA), dietanolamīnu (DEA) un trietanolamīnu (TEA), kas atkarīgs no tā, cik reižu etilēnoksīds tiek saistīts. Maksimālo kombināciju skaitu ierobežo amonjakā esošo ūdeņraža elementu skaits, proti, trīs. Šo trīs ražojuma veidu īpatsvaru kopējā produkcijas izlaidē nosaka ražotnes struktūra, bet to zināmā mērā var arī kontrolēt, izvēloties amonjaka un etilēnoksīda attiecību (“molāro attiecību”).

(15)

Attiecīgo ražojumu izmanto kā starpproduktu un/vai piedevu virsmas aktīvām vielām, ko lieto mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļos, kosmētikas un mēslošanas līdzekļos un kultūraugu aizsardzības līdzekļos (glifosātā), korozijas inhibitoros, smēreļļās, tekstilizstrādājumu palīglīdzekļos un auduma mīkstināšanas līdzekļos (esteru kvartāros savienojumos), foto ķimikālijās, papīra ražošanas un metālapstrādes nozarēs, kā smalcināšanas un saistvielu cementa ražošanā un kā gāzes skalotņa absorbcijas līdzekli (saldina gāzi, atbrīvojot skābes). Paši ražotāji vai ar tiem saistīti ražotāji ražojumu var izmantot etilēnamīnu ražošanā. Jaunākās MEA izmantošanas jomas ir taurīns un elektronika, īpaši šķidro kristālu monitoru (LCD) ražošanas nozare.

(16)

Tāpat kā sākotnējā un iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā izrādījās, ka ASV ražotais un Savienībā pārdotais attiecīgais ražojums fizikālo un tehnisko pamatīpašību ziņā ir identisks ražojumam, kuru Savienības ražotāji ražo un pārdod Savienībā, un ka šo ražojumu izmantošana neatšķiras. Turklāt tika konstatēts, ka ASV ražotais attiecīgais Savienībā pārdotais ražojums ir identisks tam, kuru pārdod ASV iekšējā tirgū. Tādēļ visi šie ražojumi jāuzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(17)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu tika pārbaudīts, vai šajā laikā bija dempings un, ja tas bija, vai pasākumu piemērošanas beigšana var izraisīt dempinga turpināšanos vai atkārtošanos.

(18)

Izmeklēšanā sadarbojās divi no četriem sūdzībā minētajiem ASV ražotājiem eksportētājiem, viens ražotājs izmeklēšanā nesadarbojās, bet iesniedza tikai nostājas izklāstu, savukārt no ceturtā sūdzībā minētā ASV uzņēmuma netika saņemta ne atbilde, ne cita informācija.

(19)

Divi sadarbībā iesaistītie ražotāji eksportētāji PIP pārstāvēja lielāko daļu (proti, vairāk nekā 90 %, precīzu informāciju liedz izpaust konfidencialitātes apsvērumi) no Savienībā saņemtā importa apjoma, kas sasniedza 37 583 tonnas un kas ir par 8,5 % mazāks nekā importa apjoms iepriekšējā izmeklēšanas periodā (no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 30. jūnijam). ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma imports Savienībā PIP bija 14 % no patēriņa Savienībā.

(20)

Attiecībā uz diviem sadarbībā iesaistītajiem ASV ražotājiem eksportētājiem normālo vērtību katram attiecīgā ražojuma veidam saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kādas nesaistīti pircēji maksā vai kādas tiem jāmaksā ASV iekšējā tirgū, jo tika konstatēts, ka šādu pārdošanu veica pietiekamā apjomā un parastajā tirdzniecības apritē.

(21)

Tāpat kā sākotnējā un iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, arī šajā tika konstatēts, ka abi sadarbībā iesaistītie ASV ražotāji eksportētāji attiecīgo ražojumu eksportēja uz Savienību, izmantojot saistītus uzņēmumus. Tā rezultātā un saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu eksporta cenas noteica, pamatojoties uz cenām, par kādām importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tika ņemtas vērā visas starp importēšanu un tālākpārdošanu radušās izmaksas, tostarp pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī importētājuzņēmumu PIP Savienībā gūtā peļņa. Attiecībā uz peļņas normu nebija izmantojama saistīto tirgotāju faktiskā peļņa, jo ražotāju eksportētāju un saistīto tirgotāju saiknes rezultātā šīs cenas nebija ticamas. Tādējādi to peļņas norma tika noteikta kā saprātīga likme, kas nepārsniedza saistīto tirgotāju faktisko peļņas normu un kas atbilda peļņas normai, ko līdzīgu iemeslu dēļ izmantoja iepriekšējā pārskatīšanā.

(22)

Katra attiecīgā ražojuma veida normālo vērtību un vidējo eksporta cenu salīdzināja, pamatojoties uz cenu no ražotāja rūpnīcas un vienādu tirdzniecības līmeni. Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu un lai panāktu taisnīgu salīdzinājumu, tika ņemtas vērā atšķirības faktoros, jo uzskatīja (kas arī tika apliecināts), ka šie faktori ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Tika veiktas korekcijas attiecībā uz iekšzemes un jūras pārvadājumiem, atliktajām atlaidēm, kravas apstrādes un iepakošanas izmaksām, kreditēšanas izmaksām un ievedmuitu, ko atskaitīja no tālākpārdošanas cenām, lai iegūtu ražotāja noteikto cenu.

(23)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību katram ražojuma veidam noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, izmantojot vienu tirdzniecības līmeni. Šis salīdzinājums parādīja, ka PIP bija dempings – lai gan zemākā līmenī, nekā tika konstatēts iepriekšējā pārskatīšanā. Vidējā svērtā dempinga starpība, izteikta procentos no CIF vērtības pie Savienības robežas, bija 11,9 % attiecībā uz uzņēmumu INEOS Oxide LLC un 0 % attiecībā uz uzņēmumu Dow Chemical. Attiecībā uz pārējiem ASV ražotājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās un kuri PIP pārstāvēja mazāk nekā 5 % no ASV attiecīgā ražojuma importa Savienībā (precīzu skaitli liedz izpaust konfidencialitātes apsvērumi), dempinga starpība saskaņā ar pamatregulas 18. panta noteikumiem bija jānosaka, balstoties uz pieejamajiem faktiem.

Atbilstoši iepriekš norādītajam izmeklēšanā konstatēja, ka dempings pastāv. Tādējādi atbilstoši pamatregulas 18. panta 6. punkta noteikumiem dempinga līmenis, kāds tika konstatēts attiecībā uz INEOS Oxide LLC, t. i., 11,9 %, tiek attiecināts arī uz tiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās. Nav pamata uzskatīt, ka uzņēmums, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, īstenoja dempingu zemākā līmenī nekā sadarbībā iesaistītais uzņēmums, vērtējot šo uzņēmumu labvēlīgāk nekā sadarbībā iesaistītos uzņēmumus. Jānorāda, ka par tiem ASV ražotājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, nebija pieejama pārbaudāma informācija, savukārt pārbaudītās atbildes uz anketas jautājumiem, ko bija snieguši sadarbībā iesaistītie ASV ražotāji eksportētāji, salīdzinot ar Eurostat statistikas datiem, liek izslēgt iespēju, ka trūkstošos daudzumus bija eksportējuši sadarbībā iesaistītie ASV ražotāji eksportētāji.

(24)

Papildus dempinga noteikšanas analīzei PIP tika pārbaudīta arī dempinga turpināšanās iespējamība.

(25)

Pasākumu atcelšana ļautu eksportētājiem samazināt eksporta cenas. Eksporta cenu samazinājums vairotu ASV ražojuma pievilcīgumu Savienības tirgū. Ja eksporta cenas samazinātu proporcionāli antidempinga maksājumu līmenim, PIP novērotā dempinga starpība (atbilstoši pamatregulas 18. pantam) būtu 12 % attiecībā uz uzņēmumu INEOS Oxide LLC un tiem uzņēmumiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, bet dempinga nebūtu attiecībā uz uzņēmumu Dow Chemical. Nelielā atšķirība starp dempinga starpību, iekļaujot maksājumu, salīdzinājumā ar dempinga starpību bez šā maksājuma ir skaidrojama ar faktu, ka PIP etanolamīnu vispārējais cenu līmenis bija diezgan augsts, kas nozīmēja, ka antidempinga maksājumam konkrētas noteiktas summas veidā bija minimāla ietekme. Pēc PIP etanolamīnu cenas kopumā ir būtiski samazinājušās, kā plašāk skaidrots turpmāk.

(26)

Neizmantotā ASV ražošanas jauda PIP nav mazsvarīgs faktors. Aplēsts, ka neizmantotā ASV ražošanas jauda PIP ir aptuveni 60 000 tonnu. Aprēķinus veica, pamatojoties uz abu sadarbībā iesaistīto ražotāju eksportētāju saražotajiem daudzumiem, uz faktu, ka parasti prognozētais ražošanas līmenis ir aptuveni 90 % no uzstādītās jaudas, uz pieņēmumu, ka to ASV ražotāju faktiskais saražotais apjoms, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, nebūtu zemāks par 80 % no uzstādītās jaudas, kā arī uz tirgus jomas vadošo žurnālistu sniegto informāciju. Ja ražošana būtu vērienīgāka, iepriekšminētais rādītājs varētu sasniegt aptuveni 85 000 tonnas. Salīdzinot ar aplēsto ASV uzstādīto kopējo jaudu 732 000 tonnu apmērā, kopējais aplēstais pieprasījums un izmantošana savām vajadzībām sasniedza 588 000 tonnu. Salīdzinoši zemais jaudas izmantošanas līmenis izrietēja no vairākiem iepriekšējo gadu notikumiem, t. i., selektīvai ražotņu slēgšanai, ko ASV ražotāji bija spiesti darīt, lai samazinātu krājumus, jaudas palielināšanai (pēdējā Dow Chemical jaudas palielināšana par 45 000 tonnu un viena ASV ražotāja eksportētāja, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, pēdējā jaudas palielināšana par 32 000 tonnu), kā arī viesuļvētras Gustavs un Aiks izraisītajām sekām atsevišķās ražotnēs vai izejvielu ražotnēs. Viesuļvētrām Aiks un Gustavs bija zināma ietekme arī PIP, taču sekas tika novērstas pēc PIP.

Saskaņā ar PCI Consulting Group (“PCI”) 2008. gada aplēsēm kopējais zaudējumu apjoms sasniedza 39 000 tonnu zaudētas produkcijas (7). Neizmantotās ASV ražošanas jaudas iespējamo pastāvēšanu 2007. un 2008. gadā, t. i., PIP, apstiprina arī gada galvenā publikācija, kas sniedz pārskatu par etanolamīnu tirgu (8). Publikācijā tika lēsts, ka 2007. gadā apgādes pārpalikums ASV tirgū sasniedza 65 000 tonnu. Jaudas rezerves 60 000 tonnu apjomā jāsalīdzina ar ASV eksporta apjomu uz Savienību PIP (37 583 tonnas) un kopējo patēriņu Savienībā (268 000 tonnu). No iepriekšminētā izriet, ka ir iespējas palielināt eksportu no ASV un iegūt daļu no Savienības tirgus.

(27)

Attiecībā uz vairākiem nozīmīgiem ASV eksporta tirgiem izmeklēšanā noskaidrojās, ka ASV ražotāji saskarsies ar ievērojamām grūtībām šo tirgu apgādē, jo tie nesen ir kļuvuši vai drīzumā kļūs pašpietiekami. ASV apgādātajos trešo valstu tirgos patiesi ir vērojami vairāki jaudu paplašināšanas pasākumi, kas pabeigti nesen vai pašlaik tiek īstenoti. Tie ir:

(28)

Kā norādīts 26. apsvērumā, var secināt, ka ir nelielas jaudas rezerves, ko var izmantot lielāka etanolamīnu ražošanas apjoma nodrošināšanai un pārdošanai Savienības tirgū, ja pasākumus atceltu. Turklāt ASV ražotājiem nozīmīgos tirgos ir prognozējama tirgus piesātināšanās, ņemot vērā vietējā ražošanas apjoma pieaugumu, tādējādi padarot Savienības tirgu par ļoti pievilcīgu eksportam no ASV.

(29)

Tika pētīta arī iespējamā komercdarbība, ko varētu īstenot 10. apsvērumā minētais ASV ražotājs, kurš izmeklēšanā nesadarbojās. Jāatgādina, ka vienīgā šā uzņēmuma sniegtā informācija bija nostājas izklāsts, kurā tas secināja, ka ASV izcelsmes etanolamīnu imports nerada kaitējumu un ka nepastāv atkārtota kaitējumu radošā dempinga iespējamība. Uzņēmums apgalvoja, ka PIP tas tikai nelielā apjomā bija pārdevis attiecīgo ražojumu divām nesaistītām un vienai saistītai personai Savienībā. Tas arī norādīja, ka vēlas veidot regulāras un godīgas pārdošanas modeli Savienībā, bet nesniedza konkrētus datus vai pārbaudāmu informāciju par savu darbību PIP saistībā ar attiecīgo ražojumu vai par plānoto rīcību etanolamīnu tirdzniecības jomā Savienības tirgū. Līdz ar to konstatējumi par šo ASV ražotāju, kas izmeklēšanā nesadarbojās, atbilstoši pamatregulas 18. pantam bija jāveic, balstoties uz pieejamajiem faktiem. Šādā nolūkā publiski pieejamā informācija tika iegūta no uzņēmuma tīmekļa vietnes, kā arī no attiecīgiem vadošajā tirgus žurnālā “CEH Product Review on Ethanolamines” (SRI Consulting) publicētajiem datiem. Balstoties uz iepriekšminēto, tika secināts, ka šī ASV ražotāja jauda, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, PIP sasniedza 29 % no ASV ražošanas jaudas, attiecīgo ražojumu uzskatot par uzņēmējdarbības jomu, kurā uzņēmums sasniedzis vienu no labākajiem ražošanas rādītājiem.

Savienības tirgus vispārējo nozīmi apliecināja arī fakts, ka pārdošanas apjoms uz Savienību veido 33 % no šā uzņēmuma tirdzniecības kopapjoma. Ņemot vērā šā ražotāja ietekmi ASV tirgū, tā ražošanas jaudu, Savienības vispārējo nozīmi tā darbībā un Savienības nozīmi etanolamīnu pasaules tirgū, var pamatoti uzskatīt, ka šis ASV ražotājs, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, vēl vairāk palielinātu eksportu uz Savienību, ja pasākumus atceltu. Pamatojoties uz nozīmīgajiem datiem PIP, uzņēmums būtu motivēts šādi rīkoties, īpaši ņemot vērā augsto attiecīgā ražojuma cenu līmeni Savienības tirgū.

(30)

Ķīna kopš 2004. gada ir noteikusi antidempinga maksājumus Japānas, ASV, Irānas, Malaizijas, Taivānas un Meksikas izcelsmes MEA un DEA ražojumiem. ASV izcelsmes etanolamīniem noteiktais maksājums ir no 20 % līdz 74 %. 2008. gadā 11 % no kopējā ASV eksporta apjoma tika realizēti Ķīnā (10) – tirgū, kurā arvien pieaug pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma un kurā 2007. gadā tika saražoti aptuveni 24 % no kopējā etanolamīnu patēriņa iekšzemes tirgū. Jānorāda, ka Dow Chemical kopā ar Petronas izveidoja kopuzņēmumu Optimal un uzstādīja 75 000 tonnu ražošanas jaudu Malaizijā, kas kopš 2002. gada paredzēta Āzijas etanolamīnu tirgum. Tomēr ASV eksports uz Ķīnu joprojām ir pakļauts noteiktiem pasākumiem, tādējādi praksē ierobežojot iespējas nozīmīgā apjomā apgūt jaudas rezerves.

(31)

Turklāt izrādās, ka ASV etanolamīnu eksporta iespējas uz Ķīnu mazina arī fakts, ka ir mainīts maksājumu režīms attiecībā uz etanolamīniem, ko importē no ASEAN dalībvalstīm (ievedmuita samazināta no 5 % līdz 0 %), nodrošinot papildu priekšrocības ASEAN valstu etanolamīnu ražotājiem, kas savu produkciju eksportē uz Ķīnu (11).

(32)

Etanolamīnu tirgu raksturo spēcīgs DEA pieprasījuma pieaugums, ko sekmēja DEA izmantošana glifosāta herbicīdu ražošanā. TEA pieprasījumu īpaši veicina tā izmantošana cementa ražošanā un tas, ka to izmanto audumu mīkstināšanas līdzekļu ražotāji. Galvenais MEA tirgus ir organisko savienojumu (galvenokārt etilēnamīnu) sintēze. ASV regulējums, kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī un kas aizliedza alternatīvu metāla bāzes ražojumu izmantošanu koksnes apstrādē, sekmēja MEA pieprasījuma pieaugumu. Tomēr vadošo žurnālu informācija liecina, ka 2005. gada ASV likumdošanas iniciatīva par pieprasījuma sekmēšanu nākotnē vairs neveicinās ievērojamu patēriņa pieaugumu. Publiski pieejamā informācija patiesi apliecina, ka MEA patēriņš koksnes konservantiem palielinājās no 3 000 tonnu 2001. gadā līdz 107 000 tonnu 2007. gadā. Tomēr kopš 2006. gada pieauguma līmenis ir neliels (t. i., 3 %), turklāt arī nākotnē nav gaidāmas būtiskas izmaiņas. To pamato fakts, ka šis tirgus segments ir stabilizējies un ka koksnes konservantu tirgū ir stabilizējusies konkurence ar citiem ražojumiem, kuros neizmanto MEA (piemēram, borātu bāzes koksnes konservanti, pret kaitēkļiem dabiski izturīgas koku sugas un pārstrādāts tērauds). Apkopojot iepriekš teikto, līdz PIP pieprasījums palielinājās, taču turpmāk gaidāms, ka tas izlīdzināsies.

(33)

Tika izvērtēta pieejamā informācija par iespējamo pieprasījuma attīstību ASV un citur pasaulē laikposmā līdz 2013. gadam. Visi skaitļi turpmākajos apsvērumos ir iegūti no informācijas, ko sniedza sūdzības iesniedzēji, Dow Chemical, INEOS Oxide LLC, un no SRI Consulting, PCI un Tecnon OrbiChem Ltd. publicētajiem ķīmiskās rūpniecības atsauces izdevumiem. Tomēr dati vēl neatspoguļo pašreizējās ekonomiskās krīzes ietekmi.

(34)

Saskaņā ar šo informāciju gaidāms, ka ASV pieprasījuma gada vidējais pieauguma līmenis sasniegs 3,1 %. Izaugsme citos tirgos ir straujāka. Plānotais gada pieauguma līmenis Savienībā būs mazāks nekā 4 % salīdzinājumā ar 4,6 % Ķīnā, 5 % Centrālamerikā un Dienvidamerikā un 13,4 % Tuvajos Austrumos. Šī situācija apstiprina, ka ASV ražotājiem būs jāmeklē eksporta tirgi un jācenšas maksimāli palielināt klātbūtni un ieņēmumus tajos pasaules reģionos, kuros ir gaidāma straujāka izaugsme un kuros pastāv lielākas iespējas iegūt ievērojamāku tirgus daļu.

(35)

Salīdzinot pieprasījuma pieaugumu ar pieejamo ražošanas jaudu, pirmskrīzes dati norāda uz šādu situāciju: ASV, kur izmeklēšanas laikā faktiskais ražošanas apjoms par aptuveni 65 000 tonnu pārsniedza reālo ražojuma patēriņu līdztekus ražošanas jaudas rezervēm, būs vajadzīgs laiks, lai sāktu izmantot nesen iegūtās papildu ražošanas jaudas. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jaudas pārpalikums ASV saglabāsies līdz 2013. gadam. Tādējādi nav paredzams, ka ASV ražotāji pārredzamā nākotnē būs mazāk motivēti eksportēt savu produkciju.

(36)

Turpretī 2007. gadā pieprasījums Eiropas tirgū nedaudz pārsniedza (12) Savienības ražošanas jaudu. Tomēr, ņemot vērā pirmskrīzes datus, nav pamata prognozēt, ka šī situācija nemainīsies. Ja plānotos izaugsmes rādītājus salīdzina ar paziņoto jaudas paplašināšanu, prognozējams jaudas pārpalikums, ja INEOS Oxide Ltd. īstenos savus ieguldījumu plānus Savienībā. Domājams gan, ka šādas paplašinātas jaudas netiks īstenotas līdz 2010. gada beigām. Tādējādi Savienības tirgus kļūtu ļoti jutīgs pret spiedienu, ko izraisa ASV ražotāju nepieciešamība nodrošināt produkcijas pārpalikuma noieta tirgus.

(37)

Domājams, ka līdz 2013. gadam ražošanas jauda pasaulē kopumā palielināsies no aptuveni 1 764 000 tonnu līdz 2 423 000 tonnu (uzstādītā jauda). Šajā rādītājā ir iekļauta jaunā jauda, kas uzstādīta Savienībā (+ 119 000), Krievijā (+50 000), Saūda Arābijā (+ 100 000) un Āzijā (+ 394 000) (13). Ķīnā etanolamīnu ražošanas jaudas pieaugums par 344 000 tonnu tiek plānots laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam. Ievērojot to, ka viens ASV ražotājs pārdod attiecīgo ražojumu Ķīnā, izmantojot Malaizijā izveidotu kopuzņēmumu, acīmredzami gaidāms, ka Ķīnas tirgus pašpietiekamības palielināšanās būtiski sašaurinās ASV ražotāju eksporta iespējas. Pieejamā informācija par pārējiem Āzijas tirgiem apstiprina, ka arī tie kļūst pašpietiekami, radot papildu spiedienu ASV ražotājiem meklēt jaunus noieta tirgus.

(38)

Līdz 2013. gadam pasaules pieprasījums, pamatojoties uz plānoto izaugsmes tempu 3,5–4 % apjomā, palielināsies līdz 1 836 000 tonnu. Ievērojot to, ka daļu no jaudas pārpalikuma vienmēr līdzsvaro ar tehnisko apkopi saistītas dīkstāves izraisīti pārtraukumi tehnisko darbu laikā un ka tāpēc nepieciešama konkrēta rīcība, kas to līdzsvaro, prognozes 2013. gadam liecina tikai par līdzsvaru ASV un jaudas pārpalikumu pārējā pasaulē. Līdz ar to var secināt, ka jaudas palielināšana un tirgus situācijas prognozes līdz 2013. gadam norāda uz iespējamu ASV ražotāju eksportētāju radītu dempingu Savienības tirgū, jo domājams, ka līdz 2013. gadam ASV tirgus piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars netiks sasniegts.

(39)

Jānorāda, ka etanolamīni veido daļu no EO atvasinājumu ražošanas sektora. Šim sektoram pieder arī monoetilēnglikols (MEG). Ir pazīmes, kas liecina, ka glikola tirgu sliktās situācijas dēļ lielākā daļa no EO atvasinājumu ražotājiem Āzijā cenšas koncentrēties uz to EO atvasinājumu ražošanu, kas nav saistīti ar MEG, līdz ar to tirgū nonāk lielāks etanolamīnu apjoms. Patiesi – zemo MEG cenu dēļ 2008. gadā Āzijas ražotāji, kas var ražot gan MEG, gan etanolamīnus, kopējās rentabilitātes uzlabošanai priekšroku deva etanolamīniem (14). Tas var palielināt konkurenci Āzijas tirgū, kas 2008. gadā veidoja 18 % (15) no kopējā ASV eksporta. Pamatojoties uz informāciju no pašreizējās ekonomiskās krīzes sākuma, tika prognozēts, ka īstermiņā Āzijā vēl pastāvēs būtisks jaudas trūkums (16), tomēr vidējā termiņā situācija mainīsies, ņemot vērā ievērojamo etanolamīnu ražošanas jaudu pieaugumu Āzijā, kā skaidrots 27. apsvērumā.

(40)

Laikposmā pēc PIP pieejamā informācija apstiprina, ka zemo MEG cenu dēļ ražotāji, kas ražo gan MEG, gan etanolamīnus, kopējās rentabilitātes uzlabošanas nolūkā izvēlēsies ražot etanolamīnus. Informācija par MEG ražošanas jaudu attīstību pasaulē (17) liecina, ka MEG ražošanas jauda attiecīgajā periodā ir palielinājusies par aptuveni 19 %. Līdztekus Āzijai tas īpaši attiecas uz jaudas pieaugumu Tuvo Austrumu valstīs (Irānā, Kuveitā un Saūda Arābijā), kur MEG ražošanas paplašināšana turpināsies līdz 2015. gadam. Meksikā attiecīgajā periodā etanolamīnu ražošanas jauda tika palielināta par 40 000 tonnu, lai gan pieejamā informācija liecina par gaidāmu pāreju no MEG ražošanas uz etanolamīnu ražošanu. Šī situācija apstiprina, ka pasaules tirgū ir vērojama nopietna MEG pārprodukcija, kas izskaidro MEG cenu kritumu.

(41)

Tā kā ASV ir svarīgākais etanolamīnu tirgus pasaulē, var prognozēt, ka tas pirmais saskarsies ar MEG ražošanas jaudu pārpalikuma sekām, t. i., ar MEG cenu kritumu un pāreju no attiecīgās izejvielas (EO) izmantošanas MEG ražošanā uz izmantošanu etanolamīnu ražošanā. Ir acīmredzams, ka MEG ražošanas jaudas pārpalikums un no tā izrietošās sekas līdztekus prognozējamam etanolamīnu pārpalikumam ASV tirgū radīs spiedienu uz etanolamīnu cenām.

(42)

Kopumā pārdošana Savienības tirgū retāk nekā ASV tirgū tiek īstenota, balstoties uz līgumiem, kas noslēgti uz noteiktu laiku, bet visos pārbaudītajos līgumos bija punkti, kas pieļāva salīdzinoši ātru cenu pielāgošanu (parasti dažās nedēļās) atbilstoši jebkādām cenu svārstībām. Līdz ar to pārdošanas līgums nenozīmē, ka pārdošanas cena tiek noteikta ilgākam laikposmam un ir uzskatāma par stabilu. Vienības cenas lielā mērā nosaka cenas pasaules tirgū.

(43)

Rūpnieciskie lietotāji ASV un Savienībā parasti nodrošina līdzīgus nosacījumus abos tirgos, jo tie bieži ir starptautiski uzņēmumi, kas vienošanos par izejvielām slēdz starptautiskā līmenī, izvēloties piegādātājus, kuri piegādi spēj nodrošināt līdzvērtīgā līmenī. Abu izmeklēšanā sadarbojušos ražotāju eksportētāju produkcijas pārdošanas apjoms pie tirgotājiem un izplatītājiem ir tikai 10 % līdz 20 % no ASV iekšzemes tirgū pārdotā apjoma un 25 % līdz 35 % no pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Atbilstoši pārbaudītajiem datiem tirgotājiem noteiktās cenas ASV iekšzemes tirgū vidēji bija par 7 % zemākas nekā cenas Savienībā, bet ASV pārdošanas cenas vietējiem rūpnieciskajiem lietotājiem bija vidēji par 30 % zemākas nekā cenas lietotājiem Savienībā. Šie dati apstiprina, ka PIP pastāvēja salīdzinoši nozīmīga atšķirība starp abiem tirgiem, cenām Savienības tirgū pārsniedzot cenas ASV. Līdz ar to, ņemot vērā piesātinājumu pārējos ASV eksporta tirgos un cenu līmeni ES, pasākumu atcelšana ievērojami stimulētu eksporta palielināšanos uz ES, ja tuvākajā nākotnē šāda cenu starpība saglabātos.

Šādā saistībā tiek norādīts, ka atbilstoši 48. apsvērumā sniegtajam skaidrojumam attiecīgie dati par laikposmu pēc PIP liecina, ka pasaules ekonomiskās krīzes dēļ ASV cenas pēc PIP pārsniedza Savienības cenas.

(44)

Pamatojoties datiem, kas attiecas uz PIP, un ņemot vērā nozīmīgo ASV un ES cenu atšķirību rūpnieciskajiem lietotājiem, kas veido lielāko klientu daļu, pasākumu atcelšana var ievērojami sekmēt pāreju no tirdzniecības ASV uz tirdzniecību ES. Jebkurā gadījumā šī situācija pēc PIP ir mainījusies, un lielākajai daļai ražojumu veidu ASV eksporta cenas būtu konkurētspējīgas tikai dempinga cenu līmenī (sk. 48. apsvērumu).

(45)

Izmeklēšanā noskaidrots, ka PIP galvenie ASV eksporta tirgi bija Kanāda, Meksika, Brazīlija un Savienība. Par pārdošanas cenām secināts, ka ASV eksporta cenas uz trešām valstīm parasti ir augstākas nekā eksporta cenas ASV iekšzemes tirgū, bet ASV eksporta cenas uz ES parasti ir augstākas nekā eksporta cenas uz citām pasaules valstīm. Lai gan iepriekš raksturotā situācija daļēji ir saistīta ar mazākiem eksporta apjomiem (t. i., no zemāka eksporta apjoma parasti izriet augstāka cena), tā apstiprina arī šo eksporta tirgu nozīmi ASV ražotājiem, kas vienmēr var paļauties uz augstākām cenām un līdz ar to uzskatīt šos tirgus par ļoti pievilcīgiem, ja rodas problēmas, piemēram, pārprodukcija, jaudas pārpalikums vai pieprasījuma kritums ASV iekšzemes tirgū.

(46)

Kopumā etanolamīnu cenas 2008. gada beigās piedzīvoja kritumu no visu laiku augstākā līmeņa 2008. gada trešajā ceturksnī un ceturtā ceturkšņa sākumā. Tam sekoja cenu samazinājums, ko izraisīja zems pieprasījums un ievērojami zemākas etilēna izmaksas (18). Cenu kritums bija vērojams arī tradicionālajos ASV eksporta tirgos, piemēram, Kanādā, Meksikā un Brazīlijā (19), līdz ar to pēc PIP cenas tradicionālajos ASV eksporta tirgos ir zemākas nekā ES.

(47)

Var secināt, ka abiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem ASV tirgus būtībā saglabājas kā visnozīmīgākais noieta tirgus. Lielākā attiecīgā ražojuma ASV eksporta daļa nonāk Savienībā un Kanādā (Kanādā neražo etanolamīnus), kas seko Brazīlija un Meksika. PIP aptuveni 20 % no ASV produkcijas eksportēja par cenu, kas parasti pārsniedza cenas ASV iekšzemes tirgū. Līdz ar to izmeklēšanas laikā pārdošanas apjomam Savienībā un citur pasaulē bija būtiska nozīme uzstādīto jaudu izmantošanā un ražošanas rentabilitātes nodrošināšanā. Lai gan cenas pēc PIP ir būtiski mainījušās, nav šaubu, ka eksporta tirgu nozīme rentabilitātes nodrošināšanā un jaudu izmantošanā saglabāsies. Nekas neliecina par to, ka viss iepriekš norādītais neattiecas uz tiem ASV ražotājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās.

(48)

Viens no aspektiem, kam, domājams, būs izšķiroša nozīme pasaules ražošanas jaudu un pieprasījuma attīstībā tuvākajā nākotnē, ir nesen vērojamās pasaules ekonomiskās krīzes ietekme. DOW Chemical apgalvoja, ka krīze būtiski neietekmēs etanolamīnu ražošanas nozari, ka pašreizējā krīze tuvojas zemākajam līmenim un ka 2009. gada otrajā pusē atkal prognozējams cenu kāpums. Savukārt Savienības ražošanas nozares informācija liecināja, ka šajā nozarē pieprasījums ir samazinājies par 30 %, pārdošanas cenas ir strauji kritušās, turklāt šis kritums pārsniedza etanolamīnu ražošanā izmantoto izejvielu, t. i., EO un amonjaka, cenu kritumu.

DOW Chemical apgalvojumi netika atzīti par pārliecinošiem. Vēsturiski pieprasījumu atsevišķās attiecīgā ražojuma galaproduktu, piemēram, personīgās higiēnas līdzekļu, nozarēs negatīvi ietekmēja ekonomikas lejupslīde. Kā jau norādīts, ir paredzams, ka ASV koksnes apstrādes regulējuma ietekme uz pieprasījumu drīzumā izzudīs, bet labi zināmās problēmas būvniecības un automobiļu tirdzniecības nozarē gan Eiropā, gan ASV vismaz tuvākajā nākotnē nesekmēs attiecīgā ražojuma pieprasījumu ne cementa, ne automobiļu šķidrumu ražošanā. Turklāt laika gaitā bija vērojams arī attiecīgā ražojuma pieprasījuma samazinājums tekstilrūpniecībā, kas 2007. gadā stabilizējās. Kopumā PIP pieejamā publiskā informācija neapstiprināja Dow Chemical apgalvojumus par ekonomisko krīzi un cenu turpmāko attīstību. Vadošo specializēto žurnālu publikācijas apstiprināja Savienības ražošanas nozares informāciju par ievērojamu pieprasījuma samazinājumu, dažos sektoros sasniedzot pat 40 %.

Pieejamie dati par laikposmu pēc PIP liecina par dempinga pieaugumu salīdzinājumā ar situāciju PIP. Kā norādīts iepriekš, PIP pastāvēja salīdzinoši nozīmīga atšķirība starp ES un ASV tirgiem, un cenas ES tirgū bieži vien pārsniedza cenas ASV tirgū. Līdz ar to dempings tika konstatēts diviem ASV eksportētājiem, bet ne trešajam. PIP beigās un 2008. gada oktobrī bija acīmredzama tirgus pārkaršana. Īpaši būtiski pieauga ASV cenas, pārsniedzot ES cenas diviem no trim ražojumu veidiem (MEA un DEA, kas veidoja 41 % no ASV eksporta), bet atšķirība no TEA būtiski samazinājās. Lai gan cenas kopš 2008. gada oktobra ir ievērojami kritušās, jaunākie pieejamie dati liecina, ka cenas ASV joprojām ir augstākas nekā Eiropā – īpaši MEA un DEA cenas. Citiem vārdiem sakot, ja ASV vēlēsies cenu jomā konkurēt ar Eiropas ražojumiem, eksports no ASV uz Eiropu būs jāīsteno par dempinga cenām.

(49)

Jāatgādina, ka dempings PIP tika konstatēts vienam no diviem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem, tomēr dempinga līmenis bija zemāks nekā iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā. Dempings tika konstatēts arī attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās.

(50)

Salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatīšanas izmeklēšanu ASV importa tirgus daļa samazinājās no 16,7 % līdz 14 %. ASV joprojām ir ievērojamas jaudas rezerves aptuveni 60 000 tonnu apjomā, lai gan kopš iepriekšējās pārskatīšanas izmeklēšanas tās ir mazinājušās. Jānorāda, ka zemais jaudas izmantošanas līmenis PIP bija saistīts ar īslaicīgu notikumu sekām un prognozēto jaudas izmantošanu 29 % apmērā no ASV uzstādītās jaudas nebija iespējams izmeklēt sadarbības trūkuma dēļ. Vienlaikus tiek prognozēts, ka pieprasījums ASV tirgū augs nedaudz lēnāk nekā Savienībā un jaudas pārpalikums ASV tiks apgūts ne ātrāk kā līdz 2013. gadam. Turklāt, atceļot antidempinga pasākumus, ASV ražotāji būs motivēti palielināt pārdošanas apjomu Savienības tirgū, jo vairākos gadījumos tika konstatēts, ka cenas Savienībā pārsniedz cenas ASV iekšzemes vai jebkurā citā eksporta tirgū, ko ASV ražotāji apgādāja PIP. Iepriekšminētais liecina par to, ka ASV uzņēmumi ir motivēti palielināt klātbūtni Savienības tirgū. Tas var izraisīt apgādes pārpalikumu un no tā izrietošu cenu kritumu, t. i., vēl lielāku importa apjomu par dempinga cenām nekā PIP. Atbilstoši PIP datiem par dempinga cenām veiktā importa turpināšanās vai atkārtošanās iespējamība palielinās, ja ņem vērā norises pēc PIP. Pēc PIP pasaules ekonomiskās krīzes rezultātā nozīmīgas attiecīgā ražojuma daļas cenas ASV pārsniedza cenas ES, bet cenu līmenis citviet pasaulē kopumā bija zemāks. Norises pēc PIP skaidri parāda, ka tad, ja ASV ražotāji vēlas konkurēt ar Savienības ražošanas nozari, ražojumu eksports jāīsteno par dempinga cenām vēl lielākā apjomā nekā PIP.

(51)

Var secināt, ka, atceļot pasākumus, pastāv dempinga turpināšanās iespēja un importa apjoma pieauguma risks, kas, iespējams, var radīt cenu lejupslīdi Savienībā vismaz laikposmā līdz 2013. gadam.

(52)

Sūdzība tika iesniegta tādu četru pazīstamu Savienības etanolamīnu ražotāju vārdā, kas pārstāv lielāko daļu, šajā gadījumā vairāk nekā 95 %, no kopējā zināmā līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(53)

Visi četri Savienības ražotāji, kuri iesniedza pieprasījumu, pilnībā sadarbojās izmeklēšanā. Vēl viens Savienības uzņēmums LUKOIL Neftochim Bourgas AD atbalstīja sūdzību kā Savienības ražotājs, bet neatbildēja uz anketas jautājumiem un nesniedza citu informāciju vai datus. Savienības ražotājiem, kuri iesniedza pieprasījumu, ir ražotnes Francijā, Vācijā, Zviedrijā un Beļģijā.

(54)

Jānorāda, ka vienam Savienības ražotājam, uzņēmumam INEOS Oxide Ltd., ir ar ražojumu saistītas intereses arī ASV. Izmeklēšanas laikā šis ražotājs paziņoja, ka pamatoti uzskata sevi par Savienības ražotāju. PIP šis uzņēmums importēja attiecīgo ražojumu no saistītā ražotāja ASV, bet importa daļa attiecībā pret tā ražošanas apjomu Savienībā ir mazāka nekā 10 %. Turklāt, kā liecina pieejamā informācija, šis ražotājs līdz 2010. gada beigām plāno paplašināt savu jaudu Savienībā. Saskaņā ar iepriekšminēto šo uzņēmumu patiesi var uzskatīt par Savienības ražotāju, jo imports nav tā pamatdarbības joma. Tādēļ atbilstīgi pamatregulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam šis ražotājs nav izslēdzams no Savienības ražošanas nozares.

(55)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, četri Savienības ražotāji ir BASF SE/AG, INEOS Oxide Ltd, Sasol Germany GmbH un Akzo Nobel Functional Chemicals AB, un tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē. Turpmāk tie saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(56)

Izmeklēšanā, līdzīgi kā iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā, tika noskaidrots, ka daļa etanolamīnu ražošanas apjoma Savienībā ir paredzēta iekšējai izmantošanai vai izmantošanai pašu vajadzībām. Trīs no četriem Savienības ražošanas nozari veidojošajiem uzņēmumiem to ražo izmantošanai pašu vajadzībām. Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Savienības ražošanas nozare neiepērk attiecīgo ražojumu izmantošanai pašu vajadzībām no neatkarīgiem uzņēmumiem Savienībā vai ārpus tās un ka ražošana pašu vajadzībām ir saistīta ar citiem lejupējiem ražojumiem. Tāpēc tiek uzskatīts, ka etanolamīni, kurus ražo pašu vajadzībām, nekonkurē ar etanolamīniem, kas pieejami Savienības tirgū (“brīvais tirgus”).

(57)

Patēriņu Savienībā noteica, izmantojot šādu aprēķina kombināciju: Savienības ražotāju ražošanas apjoms brīvai tirdzniecībai Savienības tirgū un izmantošanai pašu ražotāju vajadzībām un imports Savienības tirgū no trešām valstīm mīnus Savienības ražotāju eksports. Tajā tika iekļautas arī aplēses par ražotāju, kurš izmeklēšanā nesadarbojās un kurš pārstāv ļoti mazu Savienības ražošanas apjoma daļu.

(58)

Pamatojoties uz šo informāciju, patēriņš Savienībā attīstījās šādi.

(59)

Patēriņš brīvajā tirgū attiecīgajā periodā palielinājās par 41 %, nozīmīgāko pieaugumu sasniedzot laikposmā no 2007. gada līdz PIP. Patēriņš pašu vajadzībām samazinājās par 17 %.

(60)

No ASV veiktā attiecīgā ražojuma importa apjoms Savienībā attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %. Tomēr neliels importa pieaugums tika novērots no 2007. gada līdz PIP. Kopumā ASV ražotāji nepalielināja eksportu uz Savienību šādu iemeslu dēļ: i) darbības problēmas (būtiska viesuļvētru ietekme uz ASV ražošanu un eksportu) un no tām izrietošā vajadzība apmierināt pieprasījumu ASV iekšzemes tirgū un ii) saspringtāka piedāvājuma un pieprasījuma situācija pasaulē, ko izraisīja ražošanas neveiksmes citviet pasaulē un lielākas uzņēmējdarbības iespējas etanolamīnu ražošanā izmantoto izejvielu pārorientēt uz MEG ražošanu. Turklāt attiecīgajā periodā viens ASV ražotājs bija gandrīz pilnībā pārtraucis eksportu uz Savienību, tādējādi veicinot novēroto samazinājumu. Turklāt jānorāda, ka ievērojama daļa ASV importa PIP tika veikta par cenām, ko neskāra dempings.

(61)

Visā attiecīgajā periodā bija vērojams stabils vidējās importa cenas kāpums. Kopumā vidējā ASV importa cena vienmēr bija zemāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējās cenas.

(62)

ASV importa tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par 9,6 procentpunktiem. Arī tas ir saistīts ar 60. apsvērumā izklāstītajām problēmām.

(63)

Lai analizētu cenu samazināšanu, importa cenas, ko abi izmeklēšanā sadarbojušies ražotāji eksportētāji bija noteikuši neatkarīgiem klientiem, salīdzināja ar Savienības ražošanas nozares cenām, pamatojoties uz vidējiem svērtajiem rādītājiem salīdzināmiem ražojumu veidiem PIP. Savienības ražošanas nozares cenas tika koriģētas atbilstoši ražotāja noteiktajai cenai un salīdzinātas ar CIF importa cenām pie Savienības robežas, iekļaujot visus muitas nodokļu veidus. Šādu cenu salīdzinājumu veica darījumiem vienā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot attiecīgās korekcijas un neiekļaujot piešķirtās atlaides.

(64)

Izmantojot iepriekšminēto metodiku, netika konstatēta Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenu samazināšana.

(65)

Imports no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā stabili pieauga un augstāko līmeni sasniedza 2007. gadā, bet pēc tam, laikposmā no 2007. gada līdz PIP, tas samazinājās. Tomēr attiecīgajā periodā importa apjoms vienmēr bija ievērojami mazāks nekā imports no ASV. Citas galvenās eksportētājvalstis ir Krievija, Meksika, Irāna un Taivāna. Līdztekus Krievijai, kuras eksporta apjomi stabili palielinās, visu pārējo valstu eksporta attīstība ir nevienmērīga ar apjoma kāpumiem un kritumiem salīdzinājumā pa gadiem.

(66)

Tiek atgādināts, ka šī nozare ražo arī pašu vajadzībām. Pamatojoties uz pārdošanas apjomu brīvajā tirgū un izmantošanu pašu vajadzībām, tika noteikti šādi rādītāji: krājumi, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, ieguldījumi, ieguldījumu atdeve, naudas plūsma, spēja piesaistīt kapitālu, nodarbinātība, darba ražīgums un algas. Atlikušie rādītāji, t. i., pārdošanas apjoms un peļņa, attiecas uz pārdošanas apjomu brīvajā tirgū. Ievērojot to, kā attīstījies tirgus pašu vajadzībām, t. i., ka patēriņš pašu vajadzībām lielā mērā atbilst pārdošanas apjoma attīstībai brīvajā tirgū, ir iespējama secinājumu ekstrapolācija attiecībā uz tirgu pašu vajadzībām.

(67)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozarē bija vērojams ražošanas apjoma un jaudas pakāpenisks pieaugums par 13 %. Jaudas izmantojums Savienības ražošanas nozarē stabili saglabājās augstā līmenī – nedaudz zem 90 %. Kā liecina pieejamā informācija, šāds jaudas izmantojuma līmenis ir tuvs attiecīgās nozares maksimālajam līmenim. Ražošanas apjoma un jaudas vienlaicīgais pieaugums, kas jebkurā gadījumā bija zemāks nekā patēriņa pieaugums Savienībā, apstiprina, ka Savienības ražošanas nozare spēja gūt peļņu, pateicoties īstenotajiem pasākumiem un gūt labumu no attiecīgā ražojuma pieprasījuma pieauguma (saistībā ar pieaugošo pieprasījumu dažādās lejupējās nozarēs, kas izmanto etanolamīnus).

(68)

Arī Savienības ražošanas nozares krājumi ir palielinājušies atbilstoši kopējam patēriņa pieaugumam Savienībā. Jebkurā gadījumā to neuzskata par ļoti nozīmīgu rādītāju, jo etanolamīnu ražošanā ņem vērā klienta specifiku, kas lielākoties balstās uz ilgtermiņa līgumiem, ko parasti slēdz kalendārā gada beigās.

(69)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā būtiski palielinājās (par 54 %). Tomēr, ņemot vērā vienlaicīgo, nozīmīgo brīvā tirgus patēriņa pieaugumu Savienībā, Savienības ražošanas nozares tirgus daļas palielinājums attiecīgajā periodā bija diezgan pieticīgs (par 6,4 procentpunktiem). Šīs tendences apstiprina, ka Savienības ražošanas nozare guva labumu no īstenotajiem pasākumiem. Vienības vidējā cena Savienības ražošanas nozares produkcijai attiecīgajā periodā palielinājās par 31 %. Šī situācija atspoguļo etanolamīnu ražošanā izmantoto izejvielu ievērojamo cenu kāpumu, kā arī augstāku rentabilitāti, īpaši PIP.

(70)

Savienības ražošanas nozarē novērotais pārdošanas cenu kāpums atbilst arī etanolamīnu cenu kāpumam pasaules tirgū. Šo procesu saista ar virkni ārkārtēju un īslaicīgu notikumu attiecīgajā periodā un jo īpaši laikposmā no 2007. gada līdz PIP. No vienas puses, šajā periodā ievērojami palielinājās izejvielu (EO, benzīna bāzes atvasinājuma un amonjaka) izmaksas. No otras puses, pasaules tirgū šajā laikā ievērojami saspringtāka kļuva situācija, kas skar piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanu. To izraisīja dažādi faktori, piemēram, problēmas saistībā ar ASV ražošanu un eksportu viesuļvētru dēļ, ražošanas grūtības Āzijā, straujš to lejupējo ražojumu (agroķīmijas ražojumu, t. i., glifosāta) pieprasījuma palielinājums, kuros etanolamīnus izmanto kā izejvielu, un problēmas to izstrādājumu ražošanā (īpaši MEG), kuros izmanto tās pašas izejvielas, ko etanolamīnu ražošanā, tādējādi ražotāji, kas ražoja gan MEG, gan etanolamīnus, īslaicīgi pārgāja uz MEG ražošanu.

(71)

Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā ievērojami paaugstināja rentabilitāti. Šis uzlabojums jāaplūko saistībā ar etanolamīnu cenu kāpumu pasaulē, viena ASV ražotāja lēmumu gandrīz pilnībā pārtraukt eksportu uz ES, kā rezultātā samazinājās imports no ASV, un etanolamīnu pieprasījuma pieaugumu gan Savienībā, gan pasaulē. Pēdējais apstāklis veicināja pārdošanas apjomu pieaugumu, kā arī pārdošanas cenu līmeņa kāpumu, kas PIP beigās pārsniedza attiecīgo ražošanas izmaksu kāpumu.

(72)

Ieguldījumu līmenis attiecīgajā periodā norāda uz nelineāru attīstību. Ieguldījumi bija nepieciešami gan ražotņu uzturēšanai, gan nelielai jaudas palielināšanai, lai izmantotu patēriņa pieauguma priekšrocības un apmierinātu eksporta vajadzības. Ieguldījumu atdeve, kas izteikta kā Savienības ražošanas nozares tīrā peļņa un ieguldījumu atlikusī vērtība, attiecīgajā periodā demonstrē ievērojamu uzlabošanos. Attiecīgajā periodā ievērojami uzlabojās arī Savienības ražošanas nozares naudas plūsma.

(73)

Attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās līdzīgā ražojuma ražošanā iesaistīto Savienības ražošanas nozares nodarbināto skaits. Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā spēja kontrolēt, kā attīstās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu nodarbināto. Šajā laikposmā nedaudz uzlabojās arī darba ražīgums, kas izteikts kā saražotā produkcija uz vienu darbinieku. Darbaspēka izmaksu un darba ražīguma attīstība labvēlīgi ietekmēja spēju stingri kontrolēt ražošanas izmaksas un palīdzēja uzlabot peļņas rādītājus.

(74)

PIP dempings turpinājās, lai gan zemākā līmenī nekā noteikts iepriekšējā pārskatīšanas izmeklēšanā.

(75)

Kā norādīts iepriekš, Savienības ražošanas nozarei bija iespēja atgūties no iepriekšējā dempinga, īpaši attiecībā uz rentabilitāti, pārdošanas apjomu un tirgus daļu.

(76)

Savienības ražošanas nozares eksporta apjoms uz trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 21 %. Šī ievērojamā uzlabošanās, kas aizsākās 2007. gadā un turpinājās līdz PIP, galvenokārt bija saistīta ar etanolamīnu pieprasījuma pieaugumu Āzijas tirgos, ko izraisīja attiecīgajā periodā šajos tirgos radušās ražošanas grūtības. Eksporta pārdošanas cenas attīstījās līdzīgi kā Savienības cenas. Arī tas ir saistīts ar faktu, ka laikposmā no 2007. gada līdz PIP bija saspringtāka situācija saistībā ar piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvarošanu.

(77)

Attiecīgajā periodā Savienības tirgū patērētais etanolamīnu apjoms palielinājās par 41 %, bet importa apjoms no ASV samazinājās par 16 %. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare palielināja pārdošanas apjomu un attiecīgo tirgus daļu.

(78)

Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis attiecīgajā periodā uzlabojās. Attiecīgie kaitējuma rādītāji liecina par labu procesa norisi, ņemot vērā darbības datus. Savienības ražošanas nozare strādāja ar lielu ražošanas jaudu, sasniedzot ievērojamu peļņas normu, saglabājot stabilu naudas plūsmu, palielinot ieguldījumus un kontrolējot darbaspēka izmaksas. Turklāt Savienības ražošanas nozare spēja gūt labumu no vairākiem ārkārtējiem notikumiem periodā no 2007. gada līdz PIP, kas izraisīja cenu kāpumu un labvēlīgi ietekmēja darbības rādītājus.

(79)

Jāsecina, ka Savienības ražošanas nozari raksturojošo rādītāju pozitīvā attīstība neliecina par būtiska kaitējuma saglabāšanos. Tādēļ tika pētīta kaitējuma atkārtošanās iespējamība, ja pasākumus atceltu.

(80)

Jāatgādina, ka PIP dempinga turpināšanu konstatēja diviem ASV ražotājiem eksportētājiem. Viens no dempingu īstenojušajiem uzņēmumiem nesadarbojās izmeklēšanā. Ievērojot to, ka šis uzņēmums ir pakļauts vislielākajiem antidempinga pasākumiem un ka tas ir viens no lielākajiem ražotājiem ASV tirgū, tas būtu ļoti motivēts atgriezties Savienības tirgū, ja pasākumus atceltu.

(81)

Kā sīki aprakstīts C iedaļā, izmeklēšanā konstatēta virkne faktoru, kas norāda, ka pasākumus atceļot, iespējams, ievērojami pieaugs imports par dempinga cenām no ASV. Šie faktori ir šādi:

(82)

Ņemot vērā iepriekšminēto, ASV ražotājiem būs jāmeklē papildu klienti, un visizdevīgākā izvēle viņiem var būt Savienības tirgus.

(83)

Stāvoklis Savienības ražošanas nozarē PIP bija labs. To sekmēja lielais pieprasījums pēc attiecīgā ražojuma, pārsniedzot piedāvājumu. Tomēr ASV izcelsmes etanolamīnu importa apjoma par dempinga cenām palielināšana uz Savienības ražošanas nozari var radīt ievērojamu spiedienu, pasliktinot nozares darbības rādītājus.

(84)

Turklāt jānorāda, ka etanolamīni ir prece, t. i., dažādos izstrādājumu veidus ražo atbilstoši noteiktiem tehniskiem standartiem, un viena uzņēmuma izgatavotus ražojumus var viegli aizvietot ar cita uzņēmuma izgatavotiem ražojumiem. Līdz ar to tirgū ar piedāvājuma pārpalikumu konkurence galvenokārt notiks cenu jomā.

(85)

Ņemot to vērā, iepriekš aprakstītie faktori var salīdzinoši ātri apdraudēt lielo etanolamīnu pieprasījumu un izraisīt piedāvājuma pārpalikumu Savienības tirgū. Imports par dempinga cenām var radīt spiedienu, veicinot pārdošanas cenu samazināšanu, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot Savienības ražošanas nozares darbības rādītājus, īpaši rentabilitāti. Palielinoties importam par dempinga cenām, var notikt cenu samazināšana.

(86)

Iepriekšējā iedaļā aprakstīto kaitējuma atkārtošanās iespējamību palielina fakts, ka etanolamīnu tirgu ir izmainījusi ekonomiskā krīze, kas sākās 2008. gada rudenī. Daudzi galvenie parametri ir būtiski mainījušies gan attiecībā uz eksportu, gan uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē. Kā paskaidrots iepriekš, pieejamā informācija liecina, ka pēc PIP strauji veidojas potenciāls importam par dempinga cenām, jo divu ražojumu veidu cenu līmenis ASV ir augstāks nekā Eiropas cenu līmenis, bet trešā ražojumu veida cenas starpība strauji izzūd. Šādā saistībā Eurostat dati liecina, ka 2009. gada otrajā ceturksnī cena importam no ASV (t. i., 15 052 tonnām) Savienībā bija par 20 % zemāka nekā PIP.

(87)

Neveicot pasākumus, Savienības ražošanas nozare, kas ir ievērojami novājināta, saskarsies ar pieaugošu importu par dempinga cenām. Izmeklēšanas gaitā apkopotā publiski pieejamā informācija liecina par pieprasījuma, pārdošanas apjoma un apjomradīto ietaupījumu samazināšanos, dīkstāvē esošu ražošanas jaudu, sliktākiem finanšu rādītājiem u. c. (21). Pašreizējās ekonomiskās krīzes dēļ pieprasījums Savienības etanolamīnu tirgū bija zems. Līdz ar to Savienības ražotāji bija spiesti samazināt ražošanas apjomu.

(88)

Pašlaik Savienības ražošanas nozarē ražošanas jaudu izmanto 70 % apmērā, proti, ievērojami mazāk nekā PIP, kad izmantoja gandrīz visu jaudu. Turklāt pārdošanas apjoms Savienības ražošanas nozarē ir krities par aptuveni 30 %, bet pārdošanas cenas pēc PIP ir samazinājušās par 35–40 %. Vienlaikus ražošanas izmaksu un rentabilitātes rādītāju izmaiņas pēc PIP liecina par būtisku nelīdzsvarotību starp izejvielu izmaksām un etanolamīnu cenām, tādējādi vēl vairāk pasliktinot Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus. Etanolamīnu ražošanā izmantoto divu galveno izejvielu (etilēna un amonjaka) izmaksu samazinājums pēc PIP ir būtiski mazāks nekā etanolamīnu cenu kritums. Tā rezultātā būtiski samazinājās Savienības ražošanas nozares peļņas norma, un patlaban tā cieš zaudējumus vai peļņas norma ir viencipara skaitlis.

(89)

Citiem vārdiem sakot, stāvoklis Savienības ražošanas nozarē vairs nav tik labvēlīgs, jo ļoti iespējams, ka imports par dempinga cenām izraisīs bīstamu lejupslīdi, kas ievērojami pārsniegs atbilstoši PIP datiem prognozēto negatīvo stāvokli.

(90)

Iepriekš aprakstītā ekonomiskā situācija ir samazinājusi Savienības ražošanas nozares darbības izvēles iespējas. No vienas puses, Savienības ražošanas nozare var nespēt paplašināt klientu loku ES, ņemot vērā to, ka nekas neliecina, ka tās galvenie konkurenti Savienības tirgū (t. i., ASV ražotāji) varētu pārtraukt eksportēšanu uz ES. No otras puses, šķiet neiespējami mazināt spiedienu, ko uz Savienības ražošanas nozari rada pieaugošais ražošanas apjoms pašu vajadzībām, jo nekas neliecina, ka lejupējo ražojumu (piemēram, etilēnamīnu, herbicīdu un katalizatoru) ekonomiskās iespējas varētu līdzsvarot uz etanolamīnu tirgu radīto spiedienu.

(91)

Pasākumus atceļot, pastāv liela varbūtība, ka Savienībā ievērojami pieaugs ASV imports par dempinga cenām, kas viennozīmīgi var izraisīt atkārtotu kaitējumu. ASV ražotāji zaudē tradicionālos tirgus, bet MEG piedāvājuma pārpalikums var izraisīt etanolamīnu ražošanas apjoma palielināšanos, kas būtu jāpārdod citos tirgos ārpus ASV. Turklāt arī ekonomiskā krīze ir ietekmējusi Savienības ražošanas nozari, uz kuru spiedienu rada esošais ASV imports par dempinga cenām, jo nav citu dzīvotspējīgu alternatīvu risinājumu cīņai pret kaitējumu radošo dempingu, izņemot antidempinga maksājumu turpināšanu. Nav pamata secināt, ka šī situācija neattīstīsies, pasākumus atceļot.

(92)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai spēkā esošo antidempinga pasākumu piemērošanas saglabāšana kopumā būtu pretrunā Savienības interesēm. Savienības intereses noteica, pamatojoties uz visu dažādo iesaistīto personu, proti, Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, tirgotāju, vairumtirgotāju un rūpniecisko lietotāju, interešu novērtēšanu.

(93)

Jāatgādina, ka iepriekšējās izmeklēšanās tika atzīts, ka pasākumu piemērošana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt pašreizējā izmeklēšana ir termiņa beigu pārskatīšana, kurā tiek analizēts stāvoklis, kad antidempinga pasākumi jau ir spēkā.

(94)

Pamatojoties uz iepriekšminēto, tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par iespējamību, ka kaitējumu radošs dempings turpināsies vai atkārtosies, ir nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(95)

Jāatgādina, ka PIP dempings joprojām bija, un ir iespējams, ka ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma dempings joprojām turpināsies un atkārtosies kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

(96)

Savienības ražošanas nozare ir pierādījusi, ka tā ir dzīvotspējīga un konkurētspējīga nozare, par ko liecina lielākās daļas ekonomisko rādītāju pozitīvā attīstība. Iepriekš piemērotie antidempinga pasākumi palīdzēja atjaunot rentabilitāti un nodrošināja pietiekamu ieguldījumu atdevi. Tas varētu veicināt jaunus ieguldījumus 2010. gadā. Tāpēc Savienības ražošanas nozares interesēs ir saglabāt pasākumus, kas vērsti pret ASV importu par dempinga cenām.

(97)

Tā kā izmeklēšanā nesadarbojās neviens tirgotājs un vairumtirgotājs, tika secināts, ka pasākumu atcelšana vai turpināšana minētās personas būtiski neietekmē. Turklāt izmeklēšanā nekonstatēja nevienu nesaistītu importētāju, jo viss ASV izcelsmes attiecīgā ražojuma imports Savienībā tika veikts, izmantojot ar ASV ražotājiem eksportētājiem saistītus importētājus.

(98)

Pasākumu turpināšana nemainīs to pašreizējo situāciju, kādā ir saistītie importētāji, kuri, kā tika konstatēts, PIP guva peļņu tirgus apstākļiem atbilstīgās robežās. Katrā ziņā attiecīgajā gadījumā saistīto importētāju intereses ir nedalāmi saistītas ar ražotāju eksportētāju interesēm, jo ražotāji eksportētāji var noteikt saistīto importētāju politiku. Jāatgādina, ka ražotāju eksportētāju intereses nav iekļautas Savienības interešu analīzē.

(99)

Ņemot vērā faktu, ka pasākumu turpināšana būtu antidempinga pasākumu atjaunošana trešo reizi, īpaša uzmanība tika pievērsta rūpniecisko lietotāju interesēm.

(100)

Izmeklēšanu atbalstīja tikai viens estera kvartāro savienojumu ražošanas uzņēmums, kas ražo auduma mīkstināšanas līdzekļus. Estera kvartāros savienojumus ražo uz TEA bāzes, un auduma mīkstināšanas līdzekļu ražošanai šo izstrādājumu izmanto, piemēram, uzņēmums Unilever, Henkel, Colgate Palmolive, Procter & Gamble un Benckiser/Reckitt. PIP attiecīgais rūpnieciskais lietotājs iegādājās etanolamīnus gan no ASV, gan Savienības ražošanas nozares. Šā rūpnieciskā lietotāja imports veidoja mazu daļu no kopējā ASV importa apjoma (no 15 % līdz 25 % – precīzu skaitli liedz izpaust konfidencialitātes apsvērumi).

(101)

Vienīgais sadarbībā iesaistītais rūpnieciskais lietotājs apgalvoja, ka Savienības lietotāji cieš no antidempinga pasākumiem, jo tie ir atkarīgi no etanolamīnu importa kā papildu avota ES pieprasījuma segšanai. Tas arī apgalvoja, ka Savienības lietotāji darbojas lielas konkurences tirgos ar augstu cenu jutīgumu, kuros spiedienu rada lejupējie ražotāji. Tiem jāiepērk izejvielas par iespējami zemāko cenu, lai līdz minimumam samazinātu izmaksas. Tādējādi, kā apgalvo šis rūpnieciskais lietotājs, etanolamīnu cenas kāpums apdraud tā darbību un samazina rentabilitāti. Tāpēc šis uzņēmums secināja, ka pasākumu turpināšana nav Savienības interesēs, jo antidempinga pasākumu atcelšana atvieglotu iepriekšminēto situāciju.

(102)

Tika konstatēts, ka PIP TEA veidoja būtisku daļu (20 %–30 %) no vienīgā sadarbībā iesaistītā rūpnieciskā lietotāja estera kvartāro savienojumu kopējām ražošanas izmaksām. Ir skaidrs, ka antidempinga pasākumu atcelšana šim uzņēmumam vismaz īstermiņā atvieglotu slogu, ko rada TEA kā izejvielas izmaksas. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka šis uzņēmums no Savienības ražošanas nozares iegādājas ļoti ievērojamu TEA apjomu, nevar prognozēt, ka antidempinga pasākumu izmaiņu galīgā ietekme uz šo konkrēto rūpniecisko lietotāju būs ievērojama. Šādā saistībā Komisija izvērtēja pašreizējo antidempinga pasākumu ietekmi uz uzņēmuma apgrozījumu estera kvartāro savienojumu jomā, izmantojot no ASV importētos etanolamīnus. Pieejamie dati liecina, ka antidempinga maksājuma kopējā ietekme uz attiecīgā uzņēmuma apgrozījumu ir neliela (1 %–5 %, precīzu informāciju liedz izpaust konfidencialitātes apsvērumi). Tas izskaidro, kāpēc uzņēmums spēja turpināt darbību šajā jomā līdz PIP, neraugoties uz ievērojamu etanolamīnu cenu kāpumu un antidempinga pasākumu pastāvēšanu. Turklāt jānorāda, ka estera kvartārie savienojumi veido salīdzinoši nelielu daļu no šā rūpnieciskā lietotāja darbībām.

(103)

Tika izvērtētas arī TEA cenu izmaiņas pēc PIP un to ietekme uz vienīgā sadarbībā iesaistītā rūpnieciskā lietotāja ražošanas izmaksām. Šajā saistībā jāatgādina, ka etanolamīnu cenas pēc PIP ievērojami samazinājās. Ņemot vērā novērotās TEA cenu izmaiņas un esteru kvartāro savienojumu izmaksu struktūru, ir pamats uzskatīt, ka pēc PIP TEA ietekme uz gatavās produkcijas pilnajām izmaksām ir samazinājusies. Pieejamie dati liecina, ka konkrētajam rūpnieciskajam lietotājam TEA cenu samazināšana varētu samazināt TEA izmaksas par 20 %–25 %. Tas attiecīgi samazinātu gatavās produkcijas pilnās izmaksas par 15 %–20 %.

(104)

Tika analizēta arī antidempinga pasākumu turpināšanas ietekme uz vienīgo sadarbībā iesaistīto rūpniecisko lietotāju, izvērtējot tā iepriekšējos darbības rādītājus, īpaši attiecībā uz rentabilitāti un pārdošanas apjomu. Attiecībā uz rentabilitāti tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, vienīgais sadarbībā iesaistītais rūpnieciskais lietotājs sasniedza nenozīmīgu rentabilitāti etanolamīnus saturošo ražojumu jomā. Attiecībā uz pārdošanas apjomu tika konstatēts, ka vienīgais sadarbībā iesaistītais rūpnieciskais lietotājs būtiski palielināja eksporta pārdošanas apjomu to ražojumu jomā, kuros ir etanolamīni, lai gan Savienības pārdošanas apjoms nedaudz samazinājās. Iepriekšminētās tendences vienlīdz attiecās uz ražojumiem, kuros izmantoti gan ASV, gan Savienības izcelsmes etanolamīni. Šī situācija apliecina faktu, ka antidempinga pasākumu piemērošana nekādā veidā neietekmēja uzņēmuma tirdzniecības lēmumu pieņemšanu attiecībā uz pārdošanu, tādējādi apstiprinot, ka uzņēmums spēja turpināt veiksmīgu darbību bez ievērojamām pārdošanas un rentabilitātes problēmām. Netika konstatēti neapstrīdami fakti, kas apstiprinātu, ka iepriekšminētā situācija mainītos antidempinga pasākumu turpināšanas gadījumā.

(105)

Visbeidzot, netika konstatēti neapstrīdami pierādījumi, lai pamatotu apgalvojumu, ka saspringtā situācija rūpniecisko lietotāju tirgū ir tieši saistīta ar nepietiekamu etanolamīnu piegādi no Savienības ražošanas nozares.

(106)

Kopumā jāsecina, ka PIP antidempinga maksājuma ietekme uz sadarbībā iesaistītā rūpnieciskā lietotāja gatavās produkcijas ražošanas izmaksām bija diezgan ierobežota un ka antidempinga pasākumu atcelšana radītu nenozīmīgu atvieglojumu. Turklāt situācija TEA cenu jomā laikposmā pēc PIP jau ir labvēlīgi ietekmējusi uzņēmuma izmaksu struktūru. Tādēļ tika nolemts, ka pasākumu turpināšana būtiski neietekmēs vienīgo sadarbībā iesaistīto rūpniecisko lietotāju. Ņemot vērā to, ka citi lietotāji izmeklēšanā nesadarbojās un neviena persona nesniedza atbilstīgu papildinformāciju par konkrēto lietu, jāsecina, ka iepriekš norādītā analīze ir vienlīdz attiecināma uz visiem ar etanolamīnu tirgu saistītajiem rūpnieciskajiem lietotājiem.

(107)

Izmeklēšana parādīja, ka īstenotie antidempinga pasākumi ir sekmējuši Savienības ražošanas nozares atgūšanos. Savienības ražošanas nozare būtu ieguvēja, ja aizsardzības pasākumus piemērotu arī turpmāk, tā varētu saglabāt pašreizējos rentablos cenu līmeņus un varētu veikt papildu ieguldījumus. Ja pasākumi tiktu atcelti, tiktu apdraudēts F iedaļā plašāk aprakstītais atgūšanās process. Tādējādi pasākumu turpināšana ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

(108)

Domājams, ka nesaistītu importētāju nav, bet nesaistītie tirgotāji/vairumtirgotāji izmeklēšanā nesadarbojās. Visu ASV izcelsmes importu piegādā, izmantojot saistītos tirgotājus, kuri, kā tika konstatēts, PIP, kamēr piemēroja aizsardzības pasākumus, bija guvuši tirgum atbilstīgu peļņas normu.

(109)

Turklāt līdzšinējie vērojami liecina, ka esošie pasākumi nav būtiski negatīvi ietekmējuši lietotāju ekonomisko stāvokli. Pamatojoties uz šajā izmeklēšanā apkopoto informāciju, jebkurš cenu kāpums (ja tāds ir), kas rodas antidempinga pasākumu piemērošanas rezultātā, nav konstatēts kā nesamērīgs salīdzinājumā ar Savienības ražošanas nozares ieguvumiem, novēršot importa par dempinga cenām izraisītos tirdzniecības traucējumus.

(110)

Tāpēc attiecībā uz Savienības interesēm tiek secināts, ka nav nepārvaramu iemeslu, kas neļautu arī turpmāk piemērot pašlaik pret ASV izcelsmes etanolamīnu importu spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(111)

Tādēļ tiek uzskatīts, ka pašreizējie antidempinga pasākumi pret ASV izcelsmes etanolamīnu importu ir jāsaglabā.

(112)

Visas attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem balstījās iecere ieteikt, lai pašreizējie pasākumi tiktu saglabāti. Tām tika arī dots laiks, lai iesniegtu piezīmes par paziņoto informāciju un iebildes pret to. Attiecīgi iesniegtie dokumenti tika analizēti, taču tie nemainīja būtiskos faktus un apsvērumus, pamatojoties kuri bija pamatā lēmumam ieteikt saglabāt pašreizējos pasākumus.

(113)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv dempinga turpināšanās iespējamība (tostarp iespēja, ka palielināsies eksporta apjoms par dempinga cenām), kā arī kaitējuma atkārtošanās varbūtība.

(114)

Pat ievērojot to, ka viens no abiem sadarbībā iesaistītajiem ražotājiem eksportētājiem neīstenoja dempingu, un (tādēļ) pieņemot, ka nākotnē šā uzņēmuma importa daļa no ASV nebūs par dempinga cenām, tomēr tiek izpildīti maksājumu turpmākas saglabāšanas nosacījumi atbilstoši 11. panta 2. punktam.

(115)

No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu būtu jāturpina piemērot antidempinga pasākumi, kas ar Regulu (EK) Nr. 1583/2006 piemērojami ASV izcelsmes etanolamīnu importam.

(116)

Turklāt tiek secināts, ka pasākumi jāsaglabā papildu laikposmu – tikai divus gadus. Šāda secinājuma pamatā ir vairāki iemesli, piemēram, pastāv iespēja, ka kaitējumu izraisošais dempings atkārtosies, par ko liecina šādi fakti: i) ASV ražotāju eksportētāju īstenotais dempings turpinājās, neraugoties uz spēkā esošajiem pasākumiem, un ii) gaidāms, ka imports uz Savienību pieaugs pašreizējās pārmērīgās ražošanas jaudas dēļ, kas ASV ir 60 000 tonnu un kam nav atbilstīga pieprasījuma ASV iekšzemes tirgū šāda jaudas pārpalikuma apgūšanai. Turklāt vienam ASV ražotājam, kurš izmeklēšanā nesadarbojās, pašlaik piemēro vislielāko antidempinga maksājumu, tādēļ tam ir vislielākais stimuls atgriezties Savienības tirgū, ja pasākumus atcels. Tam ir arī vajadzīgais izplatīšanas tīkls, jo šis ražotājs Savienības tirgū pārdod citas ķīmiskās vielas, un tas ir norādījis, ka uzskata ES par nozīmīgu eksporta tirgu.

(117)

Turklāt gaidāms, ka ASV pārmērīgā ražošanas jauda līdz 2013. gadam pakāpeniski izzudīs, bet Savienībā plānots līdz 2010. gada beigām īstenot jaudas paplašināšanas plānus. Šie pēdējie apsvērumi līdztekus neskaidrībai par pašreizējās pasaules ekonomiskās krīzes ietekmi uz etanolamīnu tirgu (gan pasaules līmenī, gan īpaši Savienības līmenī) pamato pasākumu saglabāšanas ierobežošanu līdz diviem gadiem,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/21

(1)

Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/23

(1)

Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/25

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/27

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulā (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2010. gada 19. janvārī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/28

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XIX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli olu tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuri atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (3), kā arī marķēšanas noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIV pielikuma A punktā.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/30

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka starpību starp šīs regulas 1. panta 1. punkta s) apakšpunktā un I pielikuma XIX daļā minēto produktu cenām starptautiskajā tirgū un Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju, ja šos produktus eksportē kā preces, kas noteiktas minētās regulas XX pielikuma V daļā.

(2)

Komisijas 2005. gada 30. jūnija Regulā (EK) Nr. 1043/2005, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 3448/93 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanas sistēmu noteiktiem lauksaimniecības produktiem, ko eksportē tādu preču veidā, kuras neaptver Līguma I pielikums, kā arī šo kompensāciju apjoma noteikšanas kritērijus (2), precizēti produkti, kuriem jānosaka kompensācijas likme, ko piemēro, ja šos produktus eksportē kā preces, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikuma V daļā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1043/2005 14. panta 2. punkta b) apakšpunktā kompensācijas likme par 100 kg katra attiecīgā pamatprodukta jānosaka tādam pašam laikposmam, kādu ievēro kompensāciju noteikšanai par šiem produktiem, ja tos eksportē nepārstrādātus.

(4)

Lauksaimniecības nolīguma, kurš noslēgts sarunu Urugvajas kārtā, 11. pantā paredzēts, ka eksporta kompensācija, kuru piemēro par preces sastāvā esošu produktu, nedrīkst pārsniegt kompensāciju, ko piemēro par šo produktu, to eksportējot bez turpmākas pārstrādes.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/32

(1)

Komisijas 2008. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 619/2008, ar ko izsludina pastāvīgu konkursu par eksporta kompensācijām attiecībā uz dažiem piena produktiem (2), ir paredzēta pastāvīga konkursa procedūra.

(2)

Saskaņā ar 6. pantu Komisijas 2007. gada 10. decembra Regulu (EK) Nr. 1454/2007, ar ko dažiem lauksaimniecības produktiem nosaka kopīgus noteikumus par konkursa procedūru eksporta kompensāciju noteikšanai (3), un pēc konkursam iesniegto piedāvājumu izskatīšanas ir jānosaka, ka netiks piešķirtas eksporta kompensācijas attiecībā uz konkursa posmu, kas beidzas 2010. gada 19. janvārī.

(3)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/33

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XV daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli liellopu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā un 167. līdz 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Nosacījumi 7. panta 2. punkta trešajā daļā Komisijas 2007. gada 21. novembra Regulā (EK) Nr. 1359/2007, ar ko paredz nosacījumus īpašu eksporta kompensāciju piešķiršanai noteiktiem atkaulotas liellopu gaļas izcirtņiem (5), paredz samazināt izmaksājamo īpašo kompensāciju, ja eksportējamais atkaulotās gaļas daudzums nepārsniedz 95 %, bet ir ne mazāks par 85 % no kopējā izcirtņu svara.

(6)

Tāpēc Komisijas Regula (EK) Nr. 993/2009 (6) ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu regulu.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/37

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XX daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli mājputnu gaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktā paredzēts, ka eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācija ir jāpiešķir tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir identifikācijas marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004 par īpašiem higiēnas noteikumiem attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Tāpat šiem produktiem jāatbilst prasībām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/39

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktu starpību starp minētās regulas I pielikuma XVII daļā uzskaitīto produktu cenu pasaules tirgū un šo produktu cenu Kopienā var segt ar eksporta kompensāciju.

(2)

Ņemot vērā pašreizējo stāvokli cūkgaļas tirgū, eksporta kompensācijas ir jānosaka saskaņā ar noteikumiem un konkrētiem kritērijiem, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 162. līdz 164. pantā, 167., 169. un 170. pantā.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 1. punktu eksporta kompensācijas var atšķirties atkarībā no galamērķa, jo īpaši ja to nosaka situācija pasaules tirgū vai dažu tirgu īpašās prasības, vai saistības, kas izriet no nolīgumiem, kuri noslēgti saskaņā ar Līguma 300. pantu.

(4)

Kompensācijas var piešķirt tikai par produktiem, kurus ir atļauts laist brīvā apgrozībā Kopienā un kuriem ir veselības marķējums, kas paredzēts 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (2). Šiem produktiem ir jāatbilst arī prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (4).

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/41

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (3) tika noteikti sīki izstrādāti noteikumi par papildu ievedmuitas sistēmas ieviešanu un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes. Tāpēc reprezentatīvās cenas ir jāpublicē.

(3)

Ņemot vērā stāvokli tirgū, šis grozījums ir jāpiemēro pēc iespējas drīzāk.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/43

(1)

Ar Līgumu ir izveidota Eiropas Savienības (ES) pilsonība, kas papildina attiecīgo dalībvalstu pilsonību un ir būtisks elements Eiropas integrācijas procesa stiprināšanā un nodrošināšanā.

(2)

Aktīvas pilsonības veicināšanai ir ļoti liela nozīme, stiprinot kohēziju un demokrātijas attīstību.

(3)

Eiropas gads brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai sniegs ieguldījumu, lai parādītu, ka brīvprātīgs darbs ir viena no aktīvas pilsonības un demokrātijas pamatdimensijām, iesaistot tādas Eiropas vērtības kā solidaritāte un nediskriminācija un tādējādi sniedzot ieguldījumu harmoniskā Eiropas sabiedrības attīstībā.

(4)

Brīvprātīgais darbs rada bagātīgu izglītības pieredzi, ļauj attīstīt sociālās prasmes un kompetences un veicina solidaritāti. Visu vecuma grupu brīvprātīgo darbam ir nozīme demokrātijas pilnveidošanā, kas ir viens no ES pamatprincipiem. Brīvprātīgajam darbam ir potenciāls sniegt ieguldījumu iedzīvotāju labklājībā un Eiropas sabiedrības harmoniskā attīstībā.

(5)

Pilnībā ņemot vērā katras dalībvalsts situācijas īpatnības un visa veida brīvprātīgu darbu, termins “brīvprātīgais darbs” attiecas uz visiem brīvprātīgā darba veidiem, gan formāliem, gan neformāliem, gan apzinātiem, ko veic pēc personas brīvas gribas, izvēles un motivācijas un negaidot finansiālu labumu. Tas dod labumu individuālajam brīvprātīgajam, kopienām un sabiedrībai kopumā. Tas ir arī instruments, ar kuru indivīdi un biedrības risina humānas, sociālas, paaudžu vai ar vidi saistītas vajadzības un problēmas, un tas bieži tiek veikts, lai atbalstītu bezpeļņas organizācijas vai kopienas ierosmes. Brīvprātīgais darbs neaizstāj profesionāla, apmaksāta darba iespējas, bet gan dod papildu labumu sabiedrībai.

(6)

Strauji mainīgajās sabiedrībās pastāv vajadzība nodrošināt efektīvus atbalsta pasākumus brīvprātīgam darbam, lai ļautu brīvprātīgajā darbā iesaistīties vairāk cilvēkiem. Tādēļ ir svarīgi atbalstīt savstarpēju mācīšanos un labas prakses apmaiņu un attīstību vietējā, reģionu, valsts un Kopienas mērogā.

(7)

Starpvaldību konferencē 1997. gadā pieņēma Deklarāciju Nr. 38 par brīvprātīgo dienestu darbību, ko pievienoja Amsterdamas līguma Nobeiguma aktam un kas atzīst brīvprātīgo dienestu darbības nozīmīgo ieguldījumu sociālās solidaritātes veidošanā.

(8)

Komisija 1997. gada jūnija Paziņojumā par brīvprātīgā darba organizāciju un fondu nozīmes popularizēšanu Eiropā uzsvēra trīs brīvprātīgo organizāciju un fondu darbības aspektus: ekonomisko aspektu – darba vietu radīšana; sociālo aspektu – palīdzība sociālās politikas veidošanā un tādējādi sociālā progresa veicināšana; un politisko aspektu – demokrātijas, pilsoniskuma un sabiedriskās līdzdalības sekmēšana.

(9)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju 2002. gada 27. jūnija Rezolūcijā un 2007. gada 16. novembra Rezolūcijā, un 2008. gada 20. novembra Ieteikumā Padome un dalībvalstis atzina “brīvprātīgo darbu” par būtisku aspektu jaunatnes jomā un vienojās par kopīgiem mērķiem saistībā ar jauniešu brīvprātīgo darbu, kā arī par jauniešu mobilitāti visā ES.

(10)

Savā 2006. gada 13. decembra atzinumā “Brīvprātīga darbība: tās loma Eiropas sabiedrībā un tās ietekme” (2) Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja aicināja Komisiju “izsludināt brīvprātīgā darba gadu un pēc iespējas ātrāk publicēt Balto grāmatu par brīvprātīgu darbību un aktīvu pilsonību Eiropā”.

(11)

Eiropas Parlaments 2008. gada martā pieņēma ziņojumu “Par brīvprātīgā darba nozīmi ekonomikas un sociālās kohēzijas veicināšanā”, kas dalībvalstis un reģionu un vietējās iestādes mudināja atzīt brīvprātīgā darba nozīmi sociālās un ekonomikas kohēzijas veicināšanā.

(12)

Eiropas Parlaments 2008. gada jūlijā pieņēma rakstisku deklarāciju, aicinot 2011. gadu nodēvēt par Eiropas brīvprātīgā darba gadu.

(13)

Uz brīvprātīgo darbu attiecas vairākas tādas Kopienas programmas un tīkli, kas vērsti, inter alia, uz brīvprātīgo mobilitāti visu vecumu cilvēkiem kā, piemēram, Mūžizglītības programma (3), programma “Eiropa pilsoņiem” (4), Eiropas Brīvprātīgo dienests no programmas “Jaunatne rīcībā” (5).

(14)

Eiropā pastāv arī plašs brīvprātīgā darba veidu klāsts, kas jāsaglabā un tālāk jāpilnveido.

(15)

Brīvprātīgā darba potenciāls vēl nav pilnībā izsmelts. Eiropas gads brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai sniegs iespēju Eiropas mērogā pierādīt to, ka brīvprātīgais darbs veicina sabiedrisko līdzdalību un tas var palīdzēt pilnveidot pilsoņu apziņu par piederību sabiedrībai un saistībām pret to visos līmeņos – vietējā, reģionu, valsts un Eiropas mērogā.

(16)

Eiropas gads brīvprātīgam darbam aktīvas pilsonības veicināšanai varētu palīdzēt arī risināt dzimuma nevienlīdzības jautājumu brīvprātīgā darba nozarē, piemēram, attiecībā uz nozarēm un darbībām, kurās vīrieši un sievietes piedalās, vai attiecībā uz pārstāvību brīvprātīgos vadošos amatos.

(17)

2011. gads būs Apvienoto Nāciju brīvprātīgo 2001. starptautiskā gada desmitā gadadiena.

(18)

Ar šo lēmumu apstiprina finansējumu, kas budžeta lēmējinstitūcijai ir galvenā atsauce 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6) 37. punkta izpratnē.

(19)

Ierosinātā Eiropas gada mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo ir vajadzīga valstu savstarpēja informācijas apmaiņa un labas prakses izplatīšana visā Kopienā, un tādēļ minētās rīcības mēroga dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī. Saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

1)

brīvprātīgajam darbam labvēlīgas vides veidošana ES, lai padarītu brīvprātīgo darbu par sabiedriskās līdzdalības un tiešu personisku darbību veicināšanas sastāvdaļu ES mērogā un vajadzības gadījumā novērstu pastāvošos administratīvos un juridiskos šķēršļus brīvprātīgajam darbam;

2)

brīvprātīgā darba organizētāju pilnvaru palielināšana, lai uzlabotu brīvprātīgā darba kvalitāti, lai veicinātu brīvprātīgo darbu un palīdzētu organizatoriem īstenot jaunus brīvprātīgā darba veidus, kā arī sekmētu sadarbības tīklu veidošanu, mobilitāti, sadarbību un sinerģiju pilsoniskajā sabiedrībā un starp pilsonisko sabiedrību un citām nozarēm ES mērogā;

3)

brīvprātīgā darba atzīšana, lai veicinātu atbilstošas ierosmes fiziskām personām, uzņēmumiem un brīvprātīgā darba veicināšanas organizācijām un no politikas veidotājiem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, valsts iestādēm, formālās un neformālās izglītības nozares pārstāvjiem un uzņēmējiem sagaidītu atzinību par brīvprātīgo darbu ES mērogā un dalībvalstīs un par prasmēm un iemaņām, ko apgūst brīvprātīgajā darbā;

4)

izpratnes veicināšana par brīvprātīgā darba vērtību un nozīmi, lai uzlabotu vispārējo izpratni par brīvprātīgā darba būtību kā sabiedriskās līdzdalības izpausmi, kas palīdz tādu visām dalībvalstīm svarīgu jautājumu risināšanā kā, piemēram, harmoniska sabiedrības attīstība un sociālā kohēzija.

a)

pieredzes un labas prakses apmaiņa;

b)

zinātnisko pētījumu un izpētes veikšana un to rezultātu izplatīšana;

c)

konferences un pasākumi, ar kuriem veicina diskusijas un izpratni par tāda brīvprātīgā darba nozīmi un vērtību, kas stimulē pilsoņu iesaistīšanos, un novērtē brīvprātīgo un viņu organizāciju pūles;

d)

konkrētas iniciatīvas dalībvalstīs, kas paredzētas, lai sekmētu Eiropas gada mērķus, – šīm vajadzībām izmantos vismaz 25 % no kopējā budžeta;

e)

informatīvas un popularizējošas kampaņas, kurās izplata galvenās idejas.

22.1.2010   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 17/50

(1)

2008. gada 1. februāra vēstulē, kas Komisijā reģistrēta kā saņemta tajā pašā dienā, Itālija paziņoja Komisijai par valsts atbalstu C 20/08 (ex N 62/08). Vēstulē, kas Komisijā reģistrēta kā saņemta 2008. gada 18. martā, Itālija sniedza Komisijai plašāku informāciju.

(2)

2008. gada 30. aprīļa vēstulē Komisija informēja Itāliju par to, ka tā ir pieņēmusi lēmumu uzsākt EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru attiecībā uz atbalstu. Šis lēmums tika paziņots Itālijai 2008. gada 7. maijā.

(3)

Komisijas lēmums uzsākt šo procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija aicināja ieinteresētās puses izteikt savas piezīmes par atbalstu.

(4)

2008. gada 4. jūnija elektroniskajā vēstulē, kas Komisijā reģistrēta kā saņemta tajā pašā dienā (t. i., procedūras uzsākšanas lēmumā noteiktajā termiņā, līdz kuram Itālijai bija jāiesniedz savas piezīmes), Itālija lūdza pagarināt piezīmju izteikšanas laiku par vienu mēnesi. 2008. gada 9. jūnija vēstulē Komisija apmierināja šo lūgumu un pagarināja piezīmju iesniegšanas termiņu līdz 2008. gada 7. jūlijam. Itālija visbeidzot iesniedza savas piezīmes 2008. gada 7. jūlija vēstulē, kas reģistrēta Komisijā kā saņemta tajā pašā dienā (t. i., pagarinātā termiņa ietvaros).

(5)

Itālijas kuģu būvētava Cantiere Navale De Poli s.p.a. (turpmāk “De Poli”), kas apgalvoja, ka ir ieinteresētā persona, iesniedza savas piezīmes 2008. gada 17. septembra vēstulē, kas reģistrēta kā saņemta Komisijā 2008. gada 17. septembrī. De Poli ir Venēcijā – Pelestrīnā reģistrēta itāļu kuģu būvētava. Atbilstoši paziņojumā iekļautajai informācijai tā ir viena no divām kuģu būvētavām, kas potenciāli varēja saņemt valsts atbalstu saskaņā ar turpmākajā 6. apsvērumā minēto shēmu, ja paziņotais atbalsts tiktu apstiprināts. Tomēr laikposms, kurā ieinteresētās puses varēja iesniegt savas piezīmes, beidzās vienu mēnesi pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī tika publicēts lēmums par EK līguma 88. panta 2. punktā noteikto procedūru, t. i., 2008. gada 7. jūlijā. De Poli piezīmes tika iesniegtas pēc šā laikposma beigām. De Poli apgalvo, ka tas ar novēlošanos uzzināja par Komisijas lēmumu uzsākt procedūru un Itālijas piezīmēm attiecībā uz šo lēmumu.

(6)

EK līguma 88. panta 2. punktā Komisijai tiek izvirzīta prasība paziņot attiecīgajām perosnām par to, ka jāiesniedz piezīmes. Tomēr tas neparedz, ka Komisijai būtu jābrīdina katra ieinteresētā persona atsevišķi, bet gan jānodrošina, lai visām potenciāli ieinteresētajām personām būtu iespēja iesniegt savas piezīmes. Paziņojuma publicēšana Oficiālajā Vēstnesī ir atbilstošs veids, kā informēt visas iesaistītās personas par to, ka ir uzsākta procedūra (3). Tāpēc uzskatāms, ka ar iepriekšminētās publikācijas starpniecību De Poli ir atbilstoši brīdināts par lēmumu uzsākt procedūru un termiņu, kurā iesniedzamas piezīmes. Tomēr De Poli neievēroja piezīmju iesniegšanai noteikto laikposmu saskaņā ar 6. panta 1. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (4) (turpmāk “Procedūras regula”). Komisija atzīmē, ka De Poli nelūdza pagarināt piezīmju iesniegšanas laiku, nedz arī norādīja uz īpašiem apsvērumiem par to, kāpēc piezīmes būtu jāņem vērā, neskatoties uz to, ka tās iesniegtas pēc termiņa beigām. Tāpēc Komisija neņems vērā ar novēlošanos iesniegtās De Poli piezīmes.

(7)

2004. gada 19. maija vēstulē C(2004) 1807 (galīgā redakcija) Komisija izlēma neiebilst pret Itālijas valsts atbalsta shēmu par pagaidu aizsargpasākumu mehānismu kuģu būvei (5) (turpmāk “shēma”). Komisija uzskatīja shēmu par saderīgu ar kopējo tirgu, jo tā atbilda Padomes 2002. gada 27. jūnija Regulai (EK) Nr. 1177/2002 par pagaidu aizsargpasākumiem kuģu būves nozarē (6), kas grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 502/2004 (7) (turpmāk “Pagaidu aizsargpasākumu regula”).

(8)

Par shēmu tika paziņots Komisijai, kas to apstiprināja, un shēmai tika piešķirts budžets 10 miljoni euro apmērā.

(9)

Itālija ir paziņojusi Komisijai par savu plānu atvēlēt shēmas budžetam vēl 10 miljonus euro.

(10)

Komisija uzsāka oficiālo pārbaudes procedūru atbilstoši EK līguma 88. panta 2. punktam, jo tai radās šaubas par paziņotā atbalsta saderību ar kopējo tirgu turpmāk norādīto iemeslu dēļ.

(11)

Paturot prātā Procedūras regulas 1. panta c) punktu un 4. pantu Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulā (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (8) (turpmāk “Īstenošanas regula”), Komisija uzskatīja, ka paziņotais budžeta palielinājums atbilst izmaiņām shēmā un tātad arī jaunam atbalstam, par ko jāziņo Komisijai atbilstoši EK līguma 88. panta 3. punktam. Komisija arī uzskatīja, ka paziņotā atbalsta saderība ar kopējo tirgu jāvērtē, ņemot vērā pašreiz piemērojamos noteikumus. Pagaidu aizsargpasākumu regula nav piemērojama ar 2005. gada 31. maiju, un tātad tā nav juridisks pamats atbalsta apstiprināšanai.

(12)

Komisija arī atzīmēja, ka atbalsta saderību ar kopējo tirgu nenosaka neviens atbilstošs noteikums par valsts atbalstu.

(13)

Itālija ir apstrīdējusi Komisijas šaubas un izteikusi šādas piezīmes.

(14)

Pirmkārt, Itālija apstrīd Komisijas viedokli par to, ka paziņotais pasākums ir jauns atbalsts. Itālija uzskata, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas 4. panta pareizu izpratni par jaunu atbalstu būtu jārunā tikai tajos gadījumos, kad līdztekus apstiprinātu atbalsta shēmu budžeta palielinājumam tiek pagarināts arī termiņš, kurā uzņēmumiem ir nodrošināta piekļuve attiecīgajām priekšrocībām, tā rezultātā kropļojot konkurenci. Itālija uzskata, ka tas noteikti neattiecas uz šo gadījumu, kurš attiecas uz Pagaidu aizsargpasākumu regulas darbības laikā oficiāli pieteiktu iniciatīvu pabeigšanu. Šajā saistībā Itālija arī uzskata, ka Īstenošanas regulas 4. pants ir procedūras noteikums, kas nosaka procedūras, ar kurām paziņo par esošā atbalsta izmaiņām, un tam nav sakara ar atbilstības vērtēšanu, un ka tāpēc Komisija nevar pamatoties uz šo pantu, vērtējot ierosinātā valsts atbalsta saderīgumu.

(15)

Tad Itālija izsaka piezīmes par Komisijas viedokli, ka Pagaidu aizsargpasākumu regula vairs nav juridisks pamats paziņotā atbalsta saderības noteikšanai. Pirmkārt, Itālija uzskata, ka šī nostāja neatbilst Pagaidu aizsargpasākumu regulā pieņemtajai nostājai, kuras juridiskais pamats, neskatoties uz paredzēto piemērošanas laiku līdz 2004. gada 31. martam (ko vēlāk pagarināja līdz 2005. gada 31. martam), bija Padomes 1998. gada 29. jūnija Regula (EK) Nr. 1540/98, ar kuru nosaka jaunus noteikumus par atbalstu kuģu būvei (9) (turpmāk “Kuģu būves regula”), kuras darbības laiks beidzās jau 2003. gada 31. decembrī.

(16)

Turklāt Itālija uzskata, ka nav skaidrs, kāpēc ar Pagaidu aizsargpasākumu regulu nevar pamatot atbalsta shēmas budžeta “aktualizāciju”, kas gluži vienkārši ir finanšu operācija, lai kuģu būvētāji, kas iesniedza pieteikumus atbilstoši Pagaidu aizsargpasākumu regulai laikā, kad tā vēl bija spēkā, bet nepietiekamā budžeta dēļ atbalstu nesaņēma, varētu baudīt vienlīdzīgu attieksmi ar tiem kuģu būvētājiem, kuri jau ir guvuši labumu no atbalsta, lai tiktu ievērots vispārējais princips par vienlīdzīgu attieksmi. Itālija uzskata, ka, kaut arī valsts politikas resursu aktualizācija, kuras mērķis ir labot neatbilstošu laika un izmaksu prognožu radītās sekas, ir saistīta ar sākotnējā atbalsta palielināšanu, tā nav uzskatāma par jaunu atbalstu un ir saderīga esošā juridiskā pamatojuma ietvaros, kas pamato sākotnējo atbalstu. Īsumā Itālijai tas ir tikai jautājums par to, kā atrisināt neizlemtus gadījumus par pieprasījumiem pēc atbalsta, kuros ir atsauce uz līgumiem, kas noslēgti līdz 2005. gada 31. martam, nepagarinot shēmu, nepaplašinot tās darbības jomu un nemainot tās pamata struktūru. Pamatojot šo viedokli, Itālija atsaucas uz vispārējiem vienlīdzīgas attieksmes principiem, vajadzību atbilstoši ņemt vērā saņēmēju tiesisko paļāvību un Eiropas Kopienu Tiesas praksi (nolēmumi lietā 223/85 (10) un C-364/90 (11)).

(17)

Visbeidzot Itālija uzskata, ka paziņotais atbalsts nav pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas pieņemtu lēmumu, saskaņā ar kuru Pagaidu aizsargpasākumu regula nav saderīga ar PTO noteikumiem.

(18)

Tā kā pasākums pēc būtības ir tikai budžeta pasākums, tā saderību ar kopējo tirgu jānovērtē atbilstoši pasākumiem, kurus paredzēts finansēt, t. i., saskaņā ar atbalstu shēmas ietvaros. Saskaņā ar jau minētajā Komisijas 2004. gada 19. maija vēstulē sniegto pamatojumu shēma ir valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(19)

Saskaņā ar Procedūras regulas 1. panta c) punktu un Īstenošanas regulas 4. pantu apstiprinātas atbalsta shēmas budžeta palielinājums ir jauns atbalsts, ja tas pārsniedz sākotnējo budžetu par 20 %. Šajā gadījumā paziņotais palielinājums atbilst 100 % no sākotnējā budžeta, un tāpēc tas jāvērtē kā jauns atbalsts saskaņā ar EK līguma 87. pantu.

(20)

Itālijas iebildumi šajā sakarā nemaina Komisijas vērtējumu.

(21)

Jēdzienam par jaunu atbalstu, uz kuru saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu attiecas paziņošanas pienākums, Komisija piemēro Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta c) punktā noteiktās definīcijas. Šīs regulas 1. panta c) punktā noteiktais “jaunais atbalsts” ietver arī pastāvoša atbalsta grozījumus.

(22)

Īstenošanas regulas 4. pantā turpmāk ir teikts, ka “izmaiņas esošajā atbalstā ir jebkādas pārmaiņas, izņemot pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņas, kas nevar ietekmēt novērtējumu par atbalsta pasākuma saderību ar kopējo tirgu”, tostarp apstiprinātas atbalsta shēmas budžeta palielinājumu par summu, kas pārsniedz 20 %. Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka Īstenošanas regulas 4. pants nav juridisks pamats, lai novērtētu jauna atbalsta saderību, nedz arī Komisija, pretēji Itālijas apgalvojumam (sk. 13. apsvērumu), ir šai nolūkā pamatojusies uz attiecīgo pantu; drīzāk gan šis pants ir skaidrojums par to, kā Komisijai būtu jāpiemēro Procedūras regulas 1. panta c) punkts par “jauna atbalsta” jēdzienu. Komisija turklāt atzīmē, ka Itālijas izteiktais arguments par to, ka pasākums ir nepietiekamu izmaksu vienkārša “aktualizācija”, kas nemaina shēmas pamata struktūru, nenozīmē to, ka esošā budžeta palielinājums ir uzskatāms par esošā atbalsta izmaiņām, un tāpēc tas ir jauns atbalsts atbilstoši Procedūras regulas 1. panta c) punktam un Īstenošanas regulas 4. pantam.

(23)

Līdzīgi Komisija nevar pieņemt Itālijas argumentu par to, ka saskaņā ar Īstenošanas regulas 4. panta pareizu izpratni par jaunu atbalstu būtu jārunā tikai tajos gadījumos, kad līdztekus apstiprinātu atbalsta shēmu budžeta palielinājumam tiek pagarināts arī termiņš, kurā uzņēmumiem ir nodrošināta piekļuve attiecīgām priekšrocībām, tā rezultātā izkropļojot konkurenci. Komisija atzīmē, ka apstiprinātas shēmas budžeta palielinājums (izņemot minimālu palielinājumu, kas ir mazāks par 20 %) jebkurā gadījumā ietekmē konkurenci, jo tas ļauj dalībvalstij sniegt lielāku atbalstu par sākotnēji apstiprināto. Šīs izmaiņas shēmas ietekmē uz konkurenci liek Komisijai no jauna vērtēt tās saderību ar kopējo tirgu. No tā izriet, ka Itālijas paziņoto budžeta palielinājuma apmēru nevar uzskatīt par pilnībā formāla vai administratīva rakstura izmaiņām, kas neietekmē novērtējumu par atbalsta saderību ar kopējo tirgu.

(24)

Tāpēc Komisija apstiprina, ka paziņotais pasākums ir vērtējams kā jauns valsts atbalsts saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu.

(25)

Attiecībā uz Itālijas pirmajām piezīmēm, kas izteiktas šajā sakarā, Komisijas vēlas vispirms norādīt, ka Pagaidu aizsargpasākumu regulas juridiskais pamats bija nevis Kuģu būves regula, bet gan EK līgums, jo īpaši tā 87. panta 3. punkta e) apakšpunkts, 93. un 133. pants. Turklāt Komisija nesaskata pretrunu starp savu nostāju šajā gadījumā un to, ka dažos Pagaidu aizsargpasākumu regulas noteikumos ir atsauces uz Kuģu būves regulu. Tā bija tikai likumdošanas tehnika, ko piemēroja, lai novērstu atkārtošanos, Pagaidu aizsargpasākumu regulā neatkārtojot noteiktas definīcijas un noteikumus, kas jau iepriekš bija iekļauti Kuģu būves regulā, bet šo noteikumu būtība tika vienkārši iekļauta, atsaucoties uz tiem. Tā rezultātā Pagaidu aizsargpasākumu regulas piemērošana šajos punktos nevis rada atkarību no Kuģu būves regulas turpmākās spēkā esamības, bet gan drīzāk Pagaidu aizsargpasākumu regulā tiek radīti jauni autonomi noteikumi, kas pēc rakstura līdzinās Kuģu būves regulas noteikumiem, uz kuriem tie atsaucās. Tas nekādi nav pretrunā ar Komisijas viedokli pašreizējā gadījumā par to, ka Kopienas institūciju tiesību aktam ir vajadzīgs juridisks pamats, kas ir spēkā dienā, kad tiesību akts tiek pieņemts.

(26)

Kā noteikts Komisijas 2008. gada 30. aprīļa lēmumā par formālās pārbaudes procedūras uzsākšanu, Pagaidu aizsargpasākumu regula vairs nav spēkā un tāpēc nevar būt juridisks pamats jaunā atbalsta vērtēšanai. Par pārbaudes procedūras uzsākšanu pieņemtajā lēmumā norādīto iemeslu dēļ (9. un 10. punkts) paziņotais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu ietvaros, kas noteikti valsts atbalstam kuģu būvei (12), nedz arī tas šķiet saderīgs ar kopējo tirgu, pamatojoties uz citiem spēkā esošiem noteikumiem par valsts atbalstu. Komisija bez tam atzīmē, ka Itālija nav vis nākusi klajā ar alternatīvu juridisku pamatu atbalsta saderības vērtēšanai, bet drīzāk uzstājusi, ka tas nav “jauns atbalsts”, ko Komisija, kā tas jau skaidrots 18. līdz 22. punktā, nevar pieņemt.

(27)

Līdzīgi Komisija nevar pieņemt Itālijas argumentus par vispārīgajiem tiesiskās paļāvības un vienlīdzīgas attieksmes juridiskajiem principiem.

(28)

Itālija uzskata, ka kuģu būvētāji, kas pieteicās atbalstam shēmas ietvaros sniegtajam atbalstam laikā, kad Pagaidu aizsargpasākumu regula vēl bija spēkā, un atbilda atbalsta saņemšanas nosacījumiem, bet to nesaņēma budžeta resursu trūkuma dēļ, tiesiski paļaujas uz to, ka atbalsts tiks saņemts; Itālija arī uzskata, ka saskaņā ar vispārējo principu par tiesiskās paļāvības aizsardzību (un arī tādēļ, lai tiktu ievērota vienlīdzīga attieksme ar tiem kuģu būvētājiem, kas ir saņēmuši atbalstu no fondiem, kas bijuši pieejami) viņiem ir tiesības uz atbalsta saņemšanu neatkarīgi no tā, vai Pagaidu aizsargpasākumu regula vēl ir spēkā.

(29)

Atbilstoši tiesas praksei tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību attiecas uz jebkuru personu, kas atrodas situācijā, no kuras skaidri izriet, ka Kopienas iestādes, sniedzot precīzas garantijas, ir radījušas tiesisku paļāvību. Tomēr persona nevar sūdzēties par principa neievērošanu, ja vien iestādes tai nav sniegušas precīzas garantijas (13).

(30)

Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka shēmas potenciālie saņēmēji varētu uzstāt uz tiesisko paļāvību par to, ka likumīgs ir jebkurš atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties uz Komisijas apstiprināto shēmu, ņemot vērā budžeta ierobežojumu 10 miljonu euro apmērā. Tomēr Itālija pastāv uz to, ka paļāvība saņemt atbalstu attiecas arī uz laiku, kad shēma ir beigusi darboties, un jo īpaši uz subsīdijām, kas pārsniedz apstiprināto budžetu, t. i., paļāvību attiecībā uz jauna valsts atbalsta saņemšanu. Uzņēmumam principā nevar būt tiesiskās paļāvības attiecībā uz tāda atbalsta saņemšanu, ko Komisija nav apstiprinājusi saskaņā ar EK līgumā paredzēto procedūru (14). Šā paša iemesla dēļ tas nevar izmantot vienlīdzīgas attieksmes vispārējo principu, lai baudītu vienlīdzīgu attieksmi ar apstiprinātā atbalsta saņēmējiem.

(31)

Itālija bez tam atsaucas uz tiesu praksi, kas pēc tās domām atspoguļo accessorium sequitur principale (galvenajā jautājumā pieņemtais lēmums attiecas uz saistītajiem jautājumiem) un atbalsta secinājumu, ka pat tad, ja valsts politikas resursu aktualizācija, kuras mērķis ir labot nepareizās prognozes par laiku un izmaksām, ir saistīta ar sākotnējā atbalsta palielināšanu, tā nav uzskatāma par jaunu atbalstu un ir saderīga esošā juridiskā pamatojuma ietvaros, kas pamato sākotnējo atbalstu.

(32)

Tomēr citētā tiesu prakse nepamato Itālijas nostāju.

(33)

Lietā C-223/85 Tiesa savā nolēmumā konstatēja, ka nepamatoti ilga Komisijas bezdarbība kopā ar faktu, ka atbalsts bija paredzēts tādas darbības papildu izmaksu segšanai, par kuru bija saņemts apstiprinātais atbalsts, ir radījusi saņēmējam tiesisku paļāvību par to, ka pret atbalsta saņemšanu netiks izvirzīti iebildumi. Tomēr Komisija neredz, kā šis precedents pamato Itālijas viedokli par to, ka shēmas budžeta aktualizācija nav jauns atbalsts vai arī ir saderīga saskaņā ar sākotnējā atbalsta juridisko pamatu, t. i., Pagaidu aizsargpasākumu regulu. Gluži pretēji, Komisija atzīmē, ka šajā nolēmumā Tiesa nekādā veidā neapšaubīja, ka “atbalstam (..), kas paredzēts papildu izmaksu segšanai par darbību, par kuru ir saņemts apstiprināts atbalsts,” ir vajadzīgs Komisijas apstiprinājums saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu (toreiz 93. pantu).

(34)

Turklāt Itālija nav pierādījusi, ka šajā gadījumā Komisija nav rīkojusies nepamatoti ilgi. Gluži pretēji, drīzāk Itālija neziņoja par shēmas palielināšanu laikā, kad Pagaidu aizsargpasākumu regula vēl bija spēkā.

(35)

Lieta C-364/90 arī nepamato Itālijas nostāju. Tajā nolēmuma daļā, uz kuru atsaucas Itālija, Tiesa tikai konstatē, ka Komisija nav pareizi pamatojusi negatīvu lēmumu par valsts atbalstu, un norāda, ka daži dokumenti, kas tika iesniegti pirmstiesas stadijā, bija pietiekami skaidri, lai šos pašus argumentus darītu pieļaujamus arī tiesas procedūrā. Komisija neredz, kā šie procedūras jautājumi pamato Itālijas nostāju par to, ka shēmas budžeta palielināšana kā materiālo tiesību normu priekšmets būtu jāapstiprina, pamatojoties uz Pagaidu aizsargpasākumu regulu. Visbeidzot attiecībā uz Itālijas piezīmi par to, ka paziņotais atbalsts nav pretrunā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) pieņemto lēmumu, kurā tika konstatēta Pagaidu aizsargpasākumu regulas noteikumu nesaderība ar PTO noteikumiem, Komisija jau iepriekšējos lēmumos ir atzīmējusi, ka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi Kopienas tiesību akti pēc iespējas jāinterpretē saistībā ar starptautiskajām tiesībām, ieskaitot EK pienākumus pret PTO (15). Tāpēc Pagaidu aizsargpasākumu regulas interpretācija jāaplūko arī saistībā ar Kopienas starptautiskajiem pienākumiem (16).

(36)

Šajā kontekstā Komisija atgādina, ka Koreja apšaubīja Pagaidu aizsargpasākumu regulas saderību ar PTO noteikumiem. 2005. gada 22. aprīlī ekspertu grupa publicēja ziņojumu ar secinājumu, ka Pagaidu aizsargpasākumu regula un vairākas valstu pagaidu aizsargpasākumu shēmas, kas bija spēkā laikā, kad Koreja uzsāka diskusiju PTO, ir pretrunā ar 23. panta 1. punktu Nolīgumā par noteikumiem un kārtību, kas nosaka strīdu izšķiršanu (17). 2005. gada 20. jūnijā PTO Strīdu izšķiršanas institūcija pieņēma ekspertu grupas ziņojumu ar ieteikumu Kopienai nodrošināt Pagaidu aizsargpasākumu regulas un valstu pagaidu aizsargpasākumu shēmu saderību ar PTO nolīgumu uzliktajiem pienākumiem (18). 2005. gada 20. jūlijā Kopiena informēja Strīdu izšķiršanas institūciju par to, ka tās noteikumi tagad atbilst Strīdu izšķiršanas institūcijas nolēmumam un ieteikumiem, jo Pagaidu aizsargpasākumu regulas darbība ir beigusies 2005. gada 31. martā un dalībvalstis vairs nevar piešķirt darbības atbalstu šīs regulas ietvaros.

(37)

Ekspertu grupas ziņojumā un Strīdu izšķiršanas institūcijas nolēmumā, ar kuru ziņojums tika pieņemts, bija nosodīta pati Pagaidu aizsargpasākumu regula par to, ka tā pārkāpj PTO noteikumus, un ietverta prasība Kopienai pārtraukt tās piemērošanu. Kopienas pienākums īstenot Strīdu izšķiršanas institūcijas nolēmumu arī attiecas uz turpmākiem lēmumiem par jauna atbalsta piešķiršanu, piemērojot Pagaidu aizsargpasākumu regulu (19). Informējot Strīdu izšķiršanas institūciju par to, ka tās noteikumi tagad atbilst Strīdu izšķiršanas institūcijas nolēmumam un ieteikumiem, jo Pagaidu aizsargpasākumu regulas darbība ir beigusies 2005. gada 31. martā un dalībvalstis vairs nevar piešķirt darbības atbalstu šīs regulas ietvaros, Kopiena apņēmās vairs nepiemērot regulu jauna atbalsta piešķiršanai. Attiecīgi šā atbalsta apstiprināšanas rezultātā Kopiena pārkāptu savas starptautiskās saistības.

(38)

Iepriekš minēto apsvērumu dēļ Komisija konstatē, ka paziņotais valsts atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu,