V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu

29.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 349/1

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1272/2009

(2009. gada 11. decembris),

ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 43. panta a), aa), c), d), f), j), k) un l) apakšpunktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. pantā paredzēts, ka valsts intervenci piemēro mīkstajiem kviešiem, cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai, sorgo, nelobītiem rīsiem, baltajam cukuram vai jēlcukuram, kas ir ražots saskaņā ar kvotām, svaigai vai atdzesētai liellopu un teļa gaļai, sviestam un sausajam vājpienam.

(2)

Ar 11. pantu Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 72/2009 (2), ir paredzēts, ka valsts intervences shēma attiecībā uz cukuru būs pieejama vienīgi 2008./2009. un 2009./2010. tirdzniecības gadā. Lai saglabātu šīs shēmas iedarbīgumu cukura nozarē un samazinātu uzņēmējiem un valstu pārvaldes iestādēm uzlikto administratīvo slogu, nebūtu lietderīgi spēkā esošos īstenošanas noteikumus attiecībā uz cukura nozari iekļaut šajos sīki izstrādātajos noteikumos 2009./2010. tirdzniecības gadam.

(3)	Valsts intervences shēmu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. pantā minētajiem produktiem piemēro, ja ir izpildīti minētajā regulā paredzētie nosacījumi.

(4)	Lai vienkāršotu un uzlabotu ar valsts intervences shēmu saistīto vadības un kontroles mehānismu efektivitāti, ir jānosaka kopīgi noteikumi visiem Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. pantā minētajiem produktiem, izņemot cukuru.

(5)

Ar 13. panta 1. punkta a) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 72/2009, ir noteikts, ka valsts intervence par nemainīgu cenu cietajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo laikposmā no 1. novembra līdz 31. maijam ir 0 tonnas un laikposmā no 1. aprīļa līdz 31. jūlijam 0 tonnas nelobītiem rīsiem.

(6)

Ar 13. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu un 18. panta 2. punkta a) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 72/2009, ir noteikts, ka laikposmā no 1. marta līdz 31. augustam valsts intervence par nemainīgu cenu ir 30 000 tonnu sviestam, 109 000 tonnu sausajam vājpienam un 3 miljoni tonnu mīkstajiem kviešiem laikposmā no 1. novembra līdz 31. maijam.

(7)

Saskaņā ar 13. panta 3. punktu un 18. panta 2. punktu Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 72/2009, Komisija var nolemt turpināt valsts intervences shēmas piemērošanu, izmantojot konkursa procedūru un pārsniedzot robežlielumus, kas norādīti 13. panta 1. punktā Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 72/2009, ja šādu rīcību pamato tirgus cenu attīstība.

(8)

Ir jāparedz noteikumi attiecībā uz iestādēm, kas ir atbildīgas par valsts intervenci dalībvalstīs saskaņā ar Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 884/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz intervences krājumu glabāšanas pasākumu finansēšanu, ko veic Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF), un intervences krājumu glabāšanas darbību iegrāmatošanu, ko īsteno dalībvalstu maksājumu aģentūras (3). Minētās iestādes šajā regulā jāsauc par “intervences aģentūrām”.

(9)

Lai nodrošinātu, ka valsts intervences sistēma darbojas iespējami vienkārši un efektīvi visā Eiropas Kopienā attiecībā uz atbilstīgu produktu iepirkšanu, no vienas puses, un intervences aģentūru pārņemto produktu tālākpārdošanu, no otras puses, jānosaka nosacījumi, kas jāievēro glabāšanas vietām. Jo īpaši attiecībā uz labību un rīsiem, lai izpildītu Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 41. panta noteikumus, noteikumus par to, ka dalībvalstis iepriekš apstiprina intervences centrus, pirms par to izraudzīšanos Komisija ir pieņēmusi lēmumu. Lai racionalizētu un modernizētu intervences darbību, pārtraucot izmantot mazas glabāšanas telpas, kas var būt izkliedētas pa visu reģionu, jānosaka glabāšanas jaudas minimums intervences centram un glabāšanas vietām, kas veido intervences centru, bet šī prasība nav jāpiemēro, ja uzglabāšanas vietai ir piekļuve upes, jūras vai dzelzceļa savienojumam.

(10)	Lai atvieglotu pārvaldību un kontroli, valsts intervences shēmā parasti jāatļauj piedalīties vienīgi uzņēmumiem, kas dalībvalstī ir dibināti un reģistrēti kā PVN maksātāji.

(11)	Ņemot vērā faktu, ka dažās dalībvalstīs uzņēmēji, kuri varētu piedalīties shēmā, nav PVN maksātāji, dalība valsts intervences shēmā labības un rīsu iepirkšanas vajadzībām jāatļauj arī uzņēmējiem, kas reģistrēti lauku saimniecību reģistrā.

(12)	Ņemot vērā, ka produkti, uz kuriem attiecas intervences pasākumi, ir dažādi no ražošanas vai ražas ievākšanas un uzglabāšanas prasību viedokļa, ir jāparedz īpaši nosacījumi.

(13)	Lai liellopu gaļas ražošanas kontrole būtu efektīva, uzņēmējiem, kas ir tiesīgi piedalīties valsts intervences shēmā, izmantojot konkursa procedūru, jāizpilda papildu nosacījumi.

(14)	Intervencei nedrīkst pieņemt labību un nelobītos rīsus, kuru kvalitāte liedz tos turpmāk izmantot vai uzglabāt piemērotā veidā. Šajā nolūkā ir jādefinē metodes, kas nepieciešamas labības un rīsu kvalitātes noteikšanai.

(15)

Maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras var noteikt risku, kas saistīts ar maksimāli pieļaujamā piesārņojuma līmeņa pārsniegšanu, pamatojoties uz informāciju, kura saņemta no pieteikumu iesniedzējiem vai pretendentiem, un pamatojoties uz viņu pašu veiktās analīzes kritērijiem. Lai samazinātu finansiālās izmaksas, analīžu pieprasīšana pirms produktu pārņemšanas ir aģentūru ziņā, un tā ir attaisnojama tikai, pamatojoties uz tādu riska analīzi, kas ļauj garantēt produktu kvalitāti brīdī, kad tos pārņem saskaņā ar intervences shēmu.

(16)	Liellopu gaļas gadījumā atbilstīguma nosacījumiem ir jābūt tādiem, lai izslēgtu produktus, kas nav tipiski dalībvalsts ražojumi un neatbilst spēkā esošiem sanitārajiem un veterinārajiem noteikumiem, kā arī produkti, kas pārsniedz svaru, ko parasti pieprasa tirgū.

(17)

Sviesta un sausā vājpiena gadījumā, lai sviests atbilstu intervences kritērijiem, tam jāatbilst Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētajām prasībām, kā arī kvalitātes un iesaiņojuma nosacījumiem, kas ir jānosaka. Ir jāprecizē arī analīžu metodes un sīki izstrādāti noteikumi, kas reglamentē kvalitātes kontroli, un vajadzības gadījumā jāparedz pārbaudes attiecībā uz sviesta un sausā vājpiena radioaktivitāti, kuras maksimālā pakāpe attiecīgā gadījumā jānosaka Kopienas tiesību aktos. Tomēr jādod iespēja dalībvalstīm ar dažiem nosacījumiem apstiprināt pašpārbaudes sistēmu.

(18)

Sviesta un sausā vājpiena gadījumā, lai nodrošinātu netraucētu intervences režīma darbību, ir jāprecizē nosacījumi ražošanas uzņēmumu apstiprināšanai un apstiprināšanas nosacījumu izpildes pārbaudes. Lai nodrošinātu pasākumu efektivitāti, ir jāparedz darbības, kas jāveic, ja minētie nosacījumi nav izpildīti. Tā kā sviestu un sauso vājpienu var iepirkt kompetentā iestāde, kas ir piederīga dalībvalstij, kuras teritorijā sviests nav ražots, šādos gadījumos kompetentajai iestādei, kas veic iepirkšanu, jāspēj pārliecināties, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz kvalitāti un iesaiņojumu.

(19)

Lai nodrošinātu pareizu shēmas pārvaldību, ir jānosaka minimālais daudzums, mazāk par kuru intervences aģentūra nevar pieņemt pieteikumu vai piedāvājumu nedz iepirkšanai, nedz pārdošanai. Tomēr, ja vairumtirdzniecības nosacījumi un prakse vai dalībvalstī spēkā esošie noteikumi vides jomā pamato lielāku minimālo daudzumu izmantošanu, nekā noteikts, attiecīgajai dalībvalstij ir tiesības pieprasīt šādu lielāku minimālo daudzumu iepirkšanai par nemainīgu cenu.

(20)	Pieteikumos un piedāvājumos jānorāda visa pieteikumu un piedāvājumu novērtēšanai vajadzīgā informācija, un jāparedz saziņa starp dalībvalstīm un Komisiju.

(21)

Mīksto kviešu, sviesta un sausa vājpiena gadījumā, lai ievērotu noteiktos ierobežojumus – attiecīgi 3 000 000, 30 000 un 109 000 tonnu –, ir jāparedz nogaidīšanas periods, kura laikā var veikt īpašus pasākumus, sevišķi attiecībā uz izskatāmajiem pieteikumiem, pirms tiek pieņemts lēmums par pieteikumiem. Minētie pasākumi var būt intervences pārtraukšana, samazinājuma koeficienta piemērošana vai izskatāmo pieteikumu noraidīšana. Tiem vajadzīga tūlītēja rīcība, tāpēc jānodrošina Komisijai iespēja nekavējoties veikt visus vajadzīgos pasākumus.

(22)	Pamatojoties uz saņemtajiem piedāvājumiem, var noteikt maksimālo cenu. Tomēr tirgū varētu rasties situācijas, kurās ekonomiski vai citi aspekti liek noraidīt visus saņemtos piedāvājumus.

(23)

Gan attiecībā uz intervenci par nemainīgu cenu, gan attiecībā uz konkursa procedūru valsts intervencei nepieciešams nodrošinājums, lai garantētu pieteikumu vai piedāvājumu nopietnību un lai nodrošinātu, ka pasākumam būs vēlamā ietekme tirgū. Tāpēc jāpieņem noteikumi par tāda nodrošinājuma atbrīvošanu un ieturēšanu, kas iesniegts saskaņā ar Komisijas 1985. gada 22. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem (4).

(24)

Lai garantētu skaidru un efektīvu valsts intervences shēmas darbību, ir jāparedz vispārīgi noteikumi par produktu piegādi intervences aģentūras izraudzītajai glabāšanas vietai. Papildus tam vispārīgie noteikumi ir jāpapildina ar īpašiem noteikumiem attiecībā uz labību un rīsiem, kā arī attiecībā uz piena produktiem, ņemot vērā šo nozaru specifiku.

(25)

Lai pareizi pārvaldītu glabāšanā nodotos krājumus, ir jāprecizē dalībvalstu pienākumi, nosakot glabāšanas vietas maksimālo attālumu un izmaksas, kas jāsedz, kad šis attālums ir pārsniegts. Tomēr, ņemot vērā produktu atšķirības, ir pamatoti noteikt precīzus maksimālos attālumus attiecībā uz labību un rīsiem, bet ne piena produktiem.

(26)	Lai izveidotu kopīgus noteikumus, produktu pārbaudes glabāšanas laikā jāveic atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantam.

(27)

Lai saskaņotu pašreizējos dažādās nozarēs piemērojamos noteikumus, jāparedz, ka pēc tam, kad produkti ir piegādāti uzglabāšanas vietās, intervences aģentūra tos pārņem, ņemot vērā to attiecīgo pārbaužu un analīžu rezultātus, kurām jākonstatē produktu atbilstība iepirkšanas prasībām. Pārņemšanas protokols jāizdod, pamatojoties uz minētajām pārbaudēm un analīzēm, bet ne vēlāk kā sešdesmit dienas pēc galīgā piegādei noteiktā datuma. Ja produkti neatbilst piemērojamajām prasībām, pieteikuma iesniedzējam vai pretendentam produkti jāpaņem atpakaļ un jāsedz visi izdevumi, kas saistīti ar pārņemšanu ar nosacījumiem laikposmā, kad produkti glabāti intervences uzglabāšanas vietās.

(28)

Lai izvairītos no spekulācijām labības un rīsu gadījumā, intervencei piedāvājamajiem produktiem ir faktiski jāatrodas pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta rīcībā, reģistrējot pieteikumu vai iesniedzot konkursa piedāvājumu; tai ir jābūt vienai no primārajām prasībām, lai piedalītos valsts intervences shēmā. Intervences aģentūrām ir pietiekami jāpārliecinās, ka piedāvātie daudzumi patiešām atrodas pieteikumā vai piedāvājumā norādītajā glabāšanas vietā; šajā nolūkā jāizvirza prasība pieteikumu iesniedzējiem vai pretendentiem pievienot pieteikumam vai piedāvājumam attiecīgu paziņojumu.

(29)	Lai garantētu vienkāršu un efektīvu intervences pārvaldību, ir jāparedz, ka – labības gadījumā – intervencei nodotajai partijai jābūt viendabīgai, savukārt rīsu gadījumā – ka partijā jābūt vienas šķirnes rīsiem.

(30)	Labības un rīsu gadījumā ir lietderīgi nepieņemt intervencei produktus, kurus turpmāk nevar pienācīgi izmantot vai uzglabāt. Šajā nolūkā ir jādefinē labības un rīsu kvalitātes noteikšanas metodes.

(31)

Ar 18. panta 2. punktu un 4. punkta a) apakšpunktu Regulā (EK) Nr. 1234/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 72/2009, ir paredzēts, ka Komisija intervences cenu labībai nosaka konkursa kārtībā, neskarot cenu palielinājumus vai samazinājumus kvalitātes dēļ. Ir lietderīgi pieminēt cenu svārstības, pamatojoties uz galvenajiem labības kvalitātes kritērijiem.

(32)

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 4. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka rīsu intervences cena ir noteikta standarta kvalitātes rīsiem un, ja intervencei piedāvāto rīsu kvalitāte atšķiras no minētās standarta kvalitātes, intervences cenu pielāgo, piemērojot cenu paaugstinājuma vai samazinājuma koeficientus. Minēto koeficientu piemērošanai ir jāatspoguļo cenu atšķirības rīsu tirgū kvalitātes dēļ. Šajā nolūkā ir lietderīgi ņemt vērā rīsu galvenās īpašības, kas ļauj objektīvi novērtēt kvalitāti.

(33)	Produkti, ko intervences aģentūras iepirkušas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. pantam, jārealizē tā, lai izvairītos no tirgus traucējumiem un nodrošinātu vienādu piekļuvi produktiem un vienādu attieksmi pret pircējiem; konkursa procedūra ļauj sasniegt šo mērķi.

(34)

Paziņojumi par uzaicinājumu uz konkursu jāsagatavo un jāpublicē intervences aģentūrai, kuras pārziņā atrodas pārdošanai pieejamie intervences krājumi, lai sniegtu vajadzīgo informāciju par produktu īpašībām un par vietu, kurā tie glabājas. No šādas publikācijas datuma līdz pirmajam piedāvājumu iesniegšanas noslēguma datumam ir jāatvēl saprātīgs laikposms.

(35)	Lai intervences krājumus pareizi pārvaldītu, produkti jāpārdod tālāk, tiklīdz rodas iespēja tos realizēt. Lai nodrošinātu vienādu piekļuvi pārdošanā esošajam produktam, ir jādod iespēja visām ieinteresētajām personām par personu pašu līdzekļiem izpētīt pārdošanai piedāvāto produktu paraugus.

(36)	Lai nodrošinātu piedāvājumu salīdzināmību labības un rīsu gadījumā, piedāvājumi jāiesniedz par noteiktas kvalitātes produktiem. Ir jāparedz, ka pārdošanas cenu var koriģēt gadījumos, kad labības un rīsu kvalitāte atšķiras no minētās kvalitātes.

(37)	Lai nodrošinātu valsts intervences shēmas efektīvu darbību, ir jāparedz vispārīgi noteikumi par glabāšanā nodoto produktu izņemšanu no noliktavas. Sviesta un sausā vājpiena gadījumā, ņemot vērā šo produktu specifiskumu, papildus vispārīgajiem noteikumiem jāparedz īpaši noteikumi.

(38)	Konkursa procedūra var pienācīgi noritēt tikai tajā gadījumā, ja iesaistītās personas iesniedz reālus piedāvājumus. Šo mērķi var sasniegt, pieprasot iemaksāt nodrošinājumu, kuru atmaksā, kad noteiktajā termiņā samaksāta pārdošanas cena.

(39)

Intervences aģentūrām jāpaziņo Komisijai par pieņemamiem piedāvājumiem. Pamatojoties uz piedāvājumiem un uz situāciju Kopienas tirgū, Komisijai jāpieņem lēmums, vai noteikt minimālo pārdošanas cenu vai ne. Atbilstīgi minētajam lēmumam intervences aģentūrām ir vai nu jāpieņem, vai jānoraida piedāvājumi par pārdošanai pieejamiem produktiem.

(40)

Lai būtu vieglāk pārdot ļoti mazos daudzumus, kas paliek pāri glabāšanas vietās dalībvalstī, un lai nodrošinātu pareizu sistēmas pārvaldību, būtu lietderīgi paredzēt, ka intervences aģentūrai uz savu atbildību ir tiesības uzsākt tālākpārdošanas konkursa procedūru, piemērojot noteikumus, kas noteikti attiecībā uz konkursa procedūrām, ko Kopiena uzsākusi mutatis mutandis, lai visām iesaistītajām personām nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi. Šā paša iemesla dēļ intervences aģentūrām jāatļauj laist tiešā pārdošanā daudzumus, kurus pēc vizuālas pārbaudes ikgadējā krājumu novērtēšanas sakarā vai veicot inspekciju pēc pārņemšanas intervencē vairs nevar pārpakot vai arī tie ir sabojājušies.

(41)

Sistēmas pareizai pārvaldībai ir jāparedz, ka dalībvalstīm ir pienākums periodiski informēt Komisiju par situāciju attiecībā uz krājumiem un par produktiem, kuri tiek nodoti glabāšanas vietās vai kurus no tām izņem. Šī informācija dalībvalstu kompetentajām iestādēm ir elektroniski jāsūta Komisijai, izmantojot veidlapu, ko Komisija tām ir darījusi pieejamu.

(42)

Šajā regulā ir ietverti daži noteikumi, kas ir saistīti ar intervences pasākumiem, kuri ir izklāstīti Komisijas 2005. gada 5. aprīļa Regulā (EK) Nr. 562/2005, ar ko nosaka Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 izpildi attiecībā uz dalībvalstu un Komisijas saziņu piena un piena produktu nozarē (5). Tādēļ minētā regula ir attiecīgi jāgroza.

(43)

Šīs regulas mērķis ir saskaņot noteikumus, kas ir piemērojami produktiem, uz kuriem attiecas valsts intervence; tai ir jāaizstāj noteikumi, kas ietverti Komisijas 1991. gada 11. janvāra Regulā (EEK) Nr. 75/91, ar ko nosaka procedūras un nosacījumus intervences aģentūru rīcībā esošo nelobīto rīsu realizācijai (6), 2001. gada 12. janvāra Regulā (EK) Nr. 214/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sausā vājpiena pulvera tirgū (7), 2006. gada 8. novembra Regulā (EK) Nr. 1669/2006, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1254/1999 piemērošanu attiecībā uz liellopu gaļas iepirkšanu (8), 2008. gada 5. februāra Regulā (EK) Nr. 105/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz intervenci sviesta tirgū (9), Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regulā (EK) Nr. 687/2008, kas nosaka kārtību, kādā maksājumu aģentūras vai intervences aģentūras pārņem labību, un analīzes metodes labības kvalitātes noteikšanai (10), 2009. gada 12. februāra Regulā (EK) Nr. 127/2009, ar ko paredz kārtību un nosacījumus, ar kādiem tiek pārdota maksājumu aģentūru vai intervences aģentūru pārziņā esošā labība (11), un 2009. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 670/2009, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz valsts intervenci cieto kviešu un nelobītu rīsu iepirkšanai konkursa kārtībā un groza Regulu (EK) Nr. 428/2008 un Regulu (EK) Nr. 687/2008 (12). Tādēļ minētās regulas ir jāatceļ.

(44)	Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

KOPĒJIE NOTEIKUMI UN NOSACĪJUMI SAISTĪBĀ AR VALSTS INTERVENCI

I NODAĻA

Intervences centru un glabāšanas vietu darbības joma, definīcija un apstiprināšana

1. pants

Darbības joma un definīcija

1. Šajā regulā ir paredzēti sīki izstrādāti kopīgi noteikumi attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā minēto produktu iepirkšanu intervencē un pārdošanu no intervences krājumiem.

To piemēro, neskarot īpašos noteikumus, kas paredzēti Komisijas regulās par konkursa procedūru attiecībā uz produktu iepirkšanu vai Komisijas regulās par intervences produktu pārdošanu.

2. Šajā regulā “intervences aģentūra” ir maksājumu aģentūra vai maksājumu aģentūras deleģēta aģentūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. panta 1. punktu.

2. pants

Intervences centru vai glabāšanas vietu izraudzīšanās un apstiprināšana

1. Par intervences centriem un glabāšanas vietām, kur uzglabā iepirktos produktus, atbild intervences aģentūras saskaņā ar šo regulu un Regulu (EK) Nr. 884/2006, jo īpaši kompetences un kontroles jautājumos, kā paredzēts minētās regulas 2. pantā.

2. Intervences aģentūras iepriekš apstiprina intervences centrus, kuri Komisijai jāizraugās labības un rīsu nozarē saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 41. pantu. Intervences centrs var ietvert vienu vai vairākas glabāšanas vietas, kas atrodas kādas dalībvalsts reģionā.

3. Intervences aģentūras apstiprina intervences centra glabāšanas vietas. Intervences aģentūras nodrošina, ka intervences centri vai glabāšanas vietas atbilst vismaz 3. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4. Informāciju par intervences centriem un to glabāšanas vietām atjaunina un dara pieejamu dalībvalstīm un sabiedrībai saskaņā ar šīs regulas 55. pantu.

3. pants

Prasības attiecībā uz intervences centriem un glabāšanas vietām

1. Labībai un rīsiem:

katram intervences centram ir šāda minimālā uzglabāšanas jauda:

i)	20 000 tonnu labībai visām uzglabāšanas vietām kopā;

ii)	10 000 tonnu rīsiem visām uzglabāšanas vietām kopā;

katrai glabāšanas vietai:

i)	jābūt ar minimālo uzglabāšanas jaudu vismaz 5 000 tonnu attiecībā uz iepirkumiem intervences periodā, kas sākas 2012./2013. gadā;

ii)	jābūt būvētai vai jābūt piemērotai labības un rīsu uzglabāšanai un saglabāšanai labā stāvoklī, kā minēts 3. punktā;

iii)	jābūt aprīkotai ar tehnisko aprīkojumu, kas vajadzīgs labības un rīsu pārņemšanai;

iv)	jābūt iespējai izņemt daudzumus tā, lai ievērotu 51. panta 2. punktā noteikto izņemšanas periodu.

Šā punkta vajadzībām intervences centra “minimālā uzglabāšanas jauda” ir minimālā jauda, kurai nav jābūt pieejamai pastāvīgi, bet kas ir viegli sasniedzama laikposmā, kad var notikt iepirkšana. Minimālās uzglabāšanas jaudas prasību piemēro attiecībā uz visu veidu labību un visu šķirņu rīsiem, ko paredzēts iepirkt.

Ja uzglabāšanas vietām ir piekļuve upes, jūras vai dzelzceļa savienojumam, pirmās daļas b) apakšpunkta i) punktā norādīto minimālās uzglabāšanas jaudas prasību nepiemēro.

2. Katrai sviesta vai sausā vājpiena uzglabāšanas vietai jābūt ar 400 tonnu minimālo glabāšanas jaudu. Minimālās uzglabāšanas jaudas prasību nepiemēro, ja glabāšanas vietai ir piekļuve upes, jūras vai dzelzceļa savienojumam.

3. Sausā vājpiena, sviesta, labības un rīsu glabāšanas vietām jābūt:

a)	sausām, labi uzturētām un bez parazītiem;

b)	bez svešas izcelsmes smakām;

c)	ar labu ventilāciju, izņemot saldētavas.

4. Intervences aģentūras nosaka sviesta tehniskos standartus, jo īpaši paredzot, ka uzglabāšanas temperatūra ir –15 oC vai zemāka, un veic visus citus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu sviesta atbilstošu uzglabāšanu.

5. Liellopu un teļa gaļas produktu – turpmāk “liellopu gaļas” – nozarē glabāšanas vietas izraugās dalībvalstis, lai nodrošinātu intervences pasākumu efektivitāti. Iekārtām šajās glabāšanas vietās jābūt tādām, lai varētu:

a)	pārņemt neatkaulotu gaļu;

b)	sasaldēt visu gaļu, kas jāglabā bez tālākas apstrādes;

c)	uzglabāt šādu gaļu tehniski apmierinošos apstākļos vismaz trīs mēnešus.

Attiecībā uz neatkaulotu gaļu, kas paredzēta atkaulošanai, var izvēlēties tikai tādas glabāšanas vietas, kuru izcirstuves un saldētavas nav saistītas ar kautuvi un/vai izraudzīto pretendentu un kuras darbojas, pārvalda un nokomplektē ar darbiniekiem neatkarīgi no kautuves un/vai izraudzītā pretendenta. Tomēr, ja šo prasību ievērošana apstrādes ķēdē sagādā praktiskas grūtības, dalībvalstis var atkāpties no šīm prasībām, ja saskaņā ar III pielikuma III daļas 5. punktu tās pastiprina kontroli pieņemšanas brīdī.

Ja vien nav paredzētas īpašas atkāpes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā paredzēto procedūru, tad saldētavām dalībvalstī, kuras jurisdikcijā ir intervences aģentūra, jāspēj vismaz trīs mēnešus tehniski apmierinošos apstākļos uzglabāt visu intervences aģentūras piešķirto atkauloto liellopu gaļu.

II NODAĻA

Piekļuve valsts intervencei

4. pants

Uzņēmumu atbilstība

1. Jebkurš uzņēmums, kurš dibināts un reģistrēts kā PVN maksātājs Kopienā, var iesniegt pieteikumu vai konkursa piedāvājumu saskaņā ar valsts intervences shēmu.

Tomēr labības un rīsu iepirkšanas nolūkā pietiek ar reģistrāciju lauku saimniecību reģistrā, ja uzņēmumam nav PVN reģistrācijas.

2. Konkursa piedāvājumus par liellopu gaļas iepirkšanu var iesniegt tikai šādi uzņēmumi:

a)	liellopu kautuves, kas reģistrētas vai apstiprinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (13) 4. pantu, neatkarīgi no to juridiskā statusa; un

b)	mājlopu vai gaļas tirgošanas uzņēmumi, kas minētajās kautuvēs veic kaušanu uz sava rēķina.

3. Sviestam un sausajam vājpienam Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētie apstiprinātie uzņēmumi uzskatāmi par atbilstīgiem tikai tad, ja tie izpilda IV pielikuma III daļā un V pielikuma III daļā minētos nosacījumus.

5. pants

Pieteikumu vai konkursa piedāvājumu iesniegšanas procedūra

1. Iesniedzot pieteikumus vai konkursa piedāvājumus saskaņā ar šo regulu, izmanto metodi, ko attiecīgā dalībvalsts darījusi pieejamu uzņēmējiem.

2. Intervences aģentūras var pieprasīt elektroniskiem pieteikumiem vai konkursa piedāvājumiem pievienot uzlabotu elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (14) 2. panta 2. punkta nozīmē vai elektronisko parakstu, kas piedāvā līdzvērtīgu drošumu attiecībā uz parakstam piešķirto funkcionalitāti, piemērojot tos pašus noteikumus un nosacījumus kā tos, kurus piemēro Komisija saskaņā ar tās noteikumiem par elektroniskajiem un digitālajiem dokumentiem, kas izklāstīti Lēmumā 2004/563/EK, Euratom (15) un tā īstenošanas noteikumos.

II SADAĻA

IEPIRKŠANAS PROCEDŪRA

6. pants

Iepirkšanas procedūras veids

1. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta a), b), d), e) un f) apakšpunktā minēto produktu iepirkšanu veic, vai nu iepērkot par nemainīgu cenu, vai konkursa kārtībā saskaņā ar minētās regulas 12., 13. un 18. pantu.

2. Pieteikumus vai konkursa piedāvājumus par mīkstajiem kviešiem, sviestu un sauso vājpienu var iesniegt saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem intervences periodos, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. pantā.

I NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

I iedaļa

Kopējie iepirkšanas nosacījumi

7. pants

Produktu atbilstība

1. Lai produkti būtu derīgi valsts intervencei, papildus Regulā (EK) Nr. 1234/2007 izklāstītajām prasībām tiem ir jābūt nebojātiem, bez piemaisījumiem un atbilstošā tirdzniecības kvalitātē.

Tie jo īpaši atbilst prasībām, kas ir noteiktas šajā regulā:

—	labībai – I pielikuma I, II un III daļā,

—	rīsiem – II pielikuma I un III daļā,

—	liellopu gaļai – III pielikuma I, III, V un VI daļā,

—	sviestam – 28. pantā un IV pielikuma I un IV daļā;

—	sausajam vājpienam – 28. pantā un V pielikuma I, IV un V daļā.

2. Lai noteiktu produktu atbilstību, veic pārbaudes saskaņā ar metodēm, kas noteiktas:

—	labībai – I pielikuma IV līdz VIII daļā un XII daļā,

—	rīsiem – II pielikuma VI daļā,

—	liellopu gaļai – III pielikuma III daļā,

—	sviestam – IV pielikuma IV daļā,

—	sausajam vājpienam – V pielikuma IV daļā.

8. pants

Minimālie piedāvātie produktu daudzumi

1. Iepirkšanai pieteiktie vai piedāvātie minimālie daudzumi ir:

a)	mīkstajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo – 80 tonnu;

b)	cietajiem kviešiem – 10 tonnu;

c)	rīsiem – 20 tonnu;

d)	liellopu gaļai – 10 tonnu;

e)	sviestam – 20 tonnu;

f)	sausajam vājpienam – 20 tonnu.

2. Produktu iepirkšanai par nemainīgu cenu dalībvalsts var pieprasīt minimālos daudzumus, kas ir lielāki par 1. punktā noteiktajiem, ja to pamato vairumtirdzniecības nosacījumi un prakse vai dalībvalstī spēkā esošie noteikumi vides jomā.

9. pants

Nodrošinājums

Iesniedzot iepirkšanas pieteikumu vai piedāvājumu, iemaksā šādu nodrošinājumu intervences aģentūrai, kurā iesniedz pieteikumu vai piedāvājumu, saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2220/85:

a)	par labību – EUR 20 par tonnu;

b)	par nelobītiem rīsiem – EUR 30 par tonnu;

c)	par liellopu gaļu – EUR 300 par tonnu;

d)	par sviestu – EUR 50 par tonnu;

e)	par sauso vājpienu – EUR 50 par tonnu.

10. pants

Pieteikumu un konkursa piedāvājumu iesniegšanas nosacījumi

1. Intervences aģentūra pieņem tikai tādus pieteikumus vai konkursa piedāvājumus, kuri noformēti pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām un kuri ietver:

dalībvalstu sagatavotu veidlapu ar vismaz šādu informāciju:

i)	pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta nosaukums, adrese un PVN reģistrācijas numurs dalībvalstī, kurā pieteikuma iesniedzējs vai pretendents veic savu galveno darbību, vai, ja tādas nav, tad tā lauku saimniecības reģistrācijas numurs;

ii)	labībai un rīsiem – piedāvātais produkts, tā attiecīgais KN kods un norāde par rīsu veidu un šķirni;

iii)	vieta, kurā produktus uzglabā pieteikuma vai konkursa piedāvājuma iesniegšanas laikā, izņemot attiecībā uz liellopu gaļu;

iv)

attiecībā uz labību un rīsiem – tā intervences centra apstiprinātā glabāšanas vieta, par kuru iesniegts pieteikums vai piedāvājums, ar viszemākajām izmaksām, ņemot vērā 29. pantu; šī glabāšanas vieta nav glabāšanas vieta, kurā produktus uzglabā pieteikuma vai konkursa piedāvājuma iesniegšanas laikā;

v)	labības un rīsu ražas novākšanas gads un audzēšanas apgabals Kopienā;

vi)	sviesta un sausā vājpiena ražošanas datums;

vii)	pieteiktais vai piedāvātais daudzums, ievērojot 8. pantā noteiktos ierobežojumus;

viii)

labībai un rīsiem – piedāvātā produkta galvenie raksturlielumi;

ix)	sviestam un sausajam vājpienam – uzņēmuma nosaukums un apstiprinājuma numurs;

šādus pievienotus dokumentus:

i)	pierādījumu, ka pieteikuma iesniedzējs vai pretendents ir iemaksājis 9. pantā minēto nodrošinājumu;

ii)	labībai un rīsiem – pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta deklarāciju, ka piedāvātais daudzums faktiski atrodas glabāšanas vietā, kas norādīta šā punkta a) apakšpunkta iii) punktā;

iii)	labībai un rīsiem – pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta deklarāciju, ka produktiem ir Kopienas izcelsme un ka pieteikums vai piedāvājums attiecas uz viendabīgu partiju, kurā, ja piedāvā rīsus, jābūt ietvertiem vienas šķirnes nelobītiem rīsiem; un

iv)	labībai un rīsiem – deklarāciju, kurā ietverta norāde par to, vai pēc ražas novākšanas ir vai nav veikta apstrāde, izmantotā līdzekļa nosaukums, norāde par to, ka līdzeklis lietots atbilstīgi lietošanas nosacījumiem un tas ir atļauts saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/414/EEK (16).

2. Neskarot šā panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu, pieteikuma iesniedzējs vai pretendents var pieprasīt, izmantojot veidlapu, kas minēta šā panta 1. punkta a) apakšpunktā, ka produktu pārņem glabāšanas vietā, kur tas atrodas pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas laikā, ar nosacījumu, ka glabāšanas vieta atbilst prasībām, kuras noteiktas 3. pantā, un – attiecībā uz labību un rīsiem – ka tā ir apstiprināta saskaņā ar 2. panta 3. punktu.

3. Ja pieteikumu vai konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir valsts svētku diena, tad pieteikumus vai konkursa piedāvājumus iesniedz vēlākais pēdējā darbdienā pirms valsts svētku dienas.

4. Uzskata, ka pieteikumi vai konkursa piedāvājumi, kuri iesniegti sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā, saņemti intervences aģentūrā pirmajā darbdienā, kas seko dienai, kurā tie tika iesniegti.

5. Pieteikumus vai konkursa piedāvājumus pēc to iesniegšanas neatsauc un negroza.

6. Intervences aģentūra dienā, kad pieteikums vai konkursa piedāvājums tika saņemts, reģistrē pieņemamos pieteikumus vai konkursa piedāvājumus, kā arī attiecīgos daudzumus.

7. Tiesības un pienākumi, kas izriet no pieteikuma vai konkursa piedāvājuma pieņemšanas, nav nododami.

11. pants

Intervences aģentūras veikta pieteikumu vai konkursa piedāvājumu pārbaude

1. Intervences aģentūras pārbauda, vai pieteikumi vai konkursa piedāvājumi ir pieņemami, pamatojoties uz prasītajiem elementiem, kā noteikts 10. panta 1. punktā.

Ja pieteikums vai konkursa piedāvājums nav pieņemams, tad intervences aģentūra to paziņo attiecīgajam uzņēmējam trīs darbdienu laikā. Pieteikumu gadījumā, ja uzņēmējs nesaņem šādu informāciju, tad uzskata, ka pieteikums ir pieņemams.

2. Šīs regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii), iii) un iv) punktā minēto dokumentu atbilstību var pārbaudīt pēc tam, kad intervences aģentūra ir pārliecinājusies, ka pieteikumi vai konkursa piedāvājumi ir pieņemami, attiecīgā gadījumā ar kompetentās intervences aģentūras palīdzību, kura atbild par pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta norādīto glabāšanas vietu, saskaņā ar 32. panta 3. punktu.

II iedaļa

Īpaši nosacījumi iepirkumiem par nemainīgu cenu

12. pants

Procedūra produktu iepirkumiem par nemainīgu cenu

1. Mīkstos kviešus, sviestu un sauso vājpienu par nemainīgu cenu, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 1. punktā, iepērk saskaņā ar I iedaļas un šīs iedaļas noteikumiem.

2. Pieteikumus var iesniegt intervences aģentūrai, tiklīdz sākas Regulas (EK) Nr. 1234/2007 11. pantā noteiktie periodi.

13. pants

Komisijai sniedzamie paziņojumi

1. Intervences aģentūras paziņo Komisijai par tiem mīksto kviešu, sviesta un sausā vājpiena daudzumiem, uz ko iepriekšējā nedēļā ir attiecies pieteikums, un sniedz saistīto informāciju.

2. Paziņojumus nosūta:

a)	par sviestu un sauso vājpienu – katru pirmdienu ne vēlāk kā plkst. 14.00 (Briseles laiks);

b)	mīkstajiem kviešiem – katru trešdienu ne vēlāk kā plkst. 12.00 (Briseles laiks) kā daļu no 56. panta 1. punktā minētā paziņojuma.

3. Ja piedāvātie mīksto kviešu, sviesta un sausā vājpiena daudzumi ir tuvu robežlielumam, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 13. panta 1. punkta a), c) vai d) apakšpunktā vai 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā, tad Komisija paziņo dalībvalstīm datumu, no kura tām katru darbdienu līdz plkst. 14.00 (Briseles laiks) jāziņo Komisijai par daudzumiem, kā minēts šā panta 1. punktā, attiecībā uz tiem mīksto kviešu, sviesta un sausā vājpiena daudzumiem, kas iepriekšējā darbdienā piedāvāti intervencei.

4. Paziņojumos nedrīkst iekļaut 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ix) punktā minētos datus.

5. Paziņojumus izdara saskaņā ar 58. pantu.

14. pants

Intervences robežlielumu ievērošanas pasākumi

1. Lai panāktu atbilstību ierobežojumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 13. panta 1. punkta a), c) un d) apakšpunktā un 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā, Komisija bez tās komitejas palīdzības, kas minēta tās pašas regulas 195. panta 1. punktā, pieņem lēmumu:

a)	pārtraukt intervences iepirkumu par nemainīgu cenu;

b)	ja visa vienā dienā piedāvātā daudzuma pieņemšana nozīmē maksimālā pieņemamā daudzuma pārsniegšanu, tad noteikt piešķīruma koeficientu, kas piemērojams kopējam daudzumam pieteikumos, kuri minētajā dienā saņemti no katra pieteikuma iesniedzēja un paziņoti Komisijai;

c)	vajadzības gadījumā noraidīt dalībvalstu intervences aģentūrām iesniegtos pieteikumus.

Komisija pieņem lēmumu 2 darbdienās pēc 13. panta 1. punktā minētā paziņojuma un 5 darbdienās pēc 13. panta 3. punktā minētā paziņojuma.

2. Par mīkstajiem kviešiem, sviestu un sauso vājpienu pieteikuma iesniedzējs, uz kuru attiecas 1. punkta b) apakšpunktā minētais piešķīruma koeficients, var nolemt atsaukt savu pieteikumu 5 darbdienās pēc tās regulas stāšanās spēkā, ar kuru nosaka piešķīruma koeficientu.

III iedaļa

Īpaši nosacījumi iepirkumiem konkursa kārtībā

15. pants

Procedūra produktu iepirkšanai konkursa kārtībā

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 2. punktā minētos produktus iepērk saskaņā ar I iedaļas un šīs iedaļas noteikumiem.

16. pants

Konkursa procedūra

1. Produktu iepirkšanas konkursa procedūru var sākt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto kārtību, izmantojot regulu, turpmāk “konkursa procedūras sākšanas regula”.

2. Komisija bez Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 1. punktā minētās komitejas palīdzības sāk:

a)	konkursa procedūru mīksto kviešu iepirkšanai par daudzumiem, kas pārsniedz maksimālo piedāvāto daudzumu 3 miljonu tonnu apmērā;

b)	konkursa procedūru liellopu gaļas iepirkšanai pa kategorijām un pa dalībvalstīm vai to reģioniem, pamatojoties uz divām nesenākajām reģistrētajām nedēļas tirgus cenām, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 18. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

3. Konkursa procedūras sākšanas regulā jo īpaši ir šāda informācija:

a)	labībai un rīsiem – piedāvātie produkti ar attiecīgajiem KN kodiem, ar norādi par rīsu veidu un šķirni;

b)	konkrētais periods (“konkursa periods”) un vajadzības gadījumā dažādie apakšperiodi, kuros var iesniegt konkursa piedāvājumus.

4. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 18. panta 2. punkta otro daļu ierobežotu konkursa procedūru var uzsākt īpašos apstākļos atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai. Šādā gadījumā norāda uz atsevišķu dalībvalsti vai dalībvalsts reģionu, uz kuru attiecina konkursa procedūru.

5. Attiecībā uz rīsiem konkursa procedūru var attiecināt uz vienu vai vairākiem rīsu veidiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 III pielikuma I daļas I punkta 2. apakšpunktā (“apaļgraudu rīsi”, “vidējgraudu rīsi”, “garengraudu rīsi A” vai “garengraudu rīsi B”).

6. Regulas (EK) Nr. 1234/2007 12. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 18. panta 3. punkta b) apakšpunkta vajadzībām piemēro šādus noteikumus:

a)	vidējā tirgus cenā attiecībā uz atbilstīgo kategoriju dalībvalstī vai tās reģionā ņem vērā cenas U, R un O šķirai, kas izteiktas kā R3 šķira, izmantojot šīs regulas III pielikuma II daļā noteiktos koeficientus dalībvalstī vai attiecīgajā intervences reģionā;

b)	vidējās tirgus cenas reģistrē saskaņā ar nosacījumiem un ievērojot kategorijas, kas paredzētas Komisijas Regulā (EK) Nr. 1249/2008 (17);

c)	vidējā tirgus cena attiecībā uz atbilstīgo kategoriju dalībvalstī vai tās reģionā ir visu b) punktā minēto kategoriju vidējā tirgus cena, kas minētajā dalībvalstī vai reģionā katrai kaušanai novērtēta proporcionāli.

Apvienotajā Karalistē ir šādi divi intervences reģioni:

—	I reģions – Lielbritānija,

—	II reģions – Ziemeļīrija.

7. Šā panta 2. un 6. punkta vajadzībām dalībvalsts kompetentā iestāde paziņo Komisijai vidējās tirgus cenas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1249/2008 17. pantu un šīs regulas 58. pantu.

17. pants

Konkursa piedāvājumu iesniegšana un pieņemamība

1. Papildus 10. pantā noteiktajiem vispārīgajiem nosacījumiem konkursa piedāvājums ir pieņemams, ja tajā ir norādīta ierosinātā cena euro par mērvienību, kas noapaļota līdz ne vairāk kā diviem cipariem aiz komata, bez PVN.

Labības un rīsu gadījumā piedāvātā cena ir labības minimālajai kvalitātei vai rīsu standartkvalitātei atbilstoša cena par tonnu produktu, kas piegādāti uz pretendenta norādīto glabāšanas vietu un nav izkrauti.

Piedāvātajai cenai par sviestu un sauso vājpienu jābūt cenai par 100 kg produktu, kas piegādāti līdz tās glabāšanas vietas kravas platformai, kura jāizraugās intervences aģentūrai saskaņā ar 25. pantu un 30. panta 1. punktu.

Cena par liellopu gaļu konkursa piedāvājumos ir kotēta saskaņā ar 16. panta 5. punkta a) apakšpunktu un 19. panta 2. punkta otro daļu un izteikta par 100 kg R3 šķiras produkta.

2. Neskarot šīs regulas 20. panta 1. punktu, piedāvātā cena ir lielākais vienāda ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 8. pantā noteikto salīdzināmo cenu attiecībā uz labību, rīsiem, liellopu gaļu un sauso vājpienu vai – attiecībā uz sviestu – vienāda ar 90 % no minētās regulas 18. panta 3. punktā norādītās salīdzināmās cenas.

18. pants

Konkursa piedāvājumu paziņošana Komisijai

1. Intervences aģentūras paziņo Komisijai visus pieņemamos konkursa piedāvājumus termiņā, kas noteikts konkursa procedūras sākšanas regulā, un iekļaujot saistīto informāciju.

2. Paziņojumos nedrīkst iekļaut 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ix) punktā minētos datus.

3. Intervences aģentūras 1. punktā minētajā termiņā informē Komisiju par nulles paziņojumiem.

4. Paziņojumus izdara saskaņā ar 58. pantu.

19. pants

Lēmumi uz konkursa piedāvājumu pamata

1. Pamatojoties uz konkursa piedāvājumiem, kas paziņoti saskaņā ar 18. pantu, Komisija atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minētajai procedūrai nosaka maksimālo iepirkšanas cenu vai nolemj nenoteikt maksimālo iepirkšanas cenu.

2. Liellopu gaļai:

a)	katrai kategorijai nosaka maksimālo iepirkšanas cenu saistībā ar R3 šķiru;

b)	dalībvalstij vai tās reģionam var noteikt atšķirīgu iepirkšanas cenu, lai atspoguļotu vidējās reģistrētās tirgus cenas, piemērojot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Ja pārņem citas šķiras produktus, nevis R3 šķiras produktus, tad izraudzītajiem pretendentiem maksājamo cenu koriģē, piemērojot iepirktās šķiras koeficientu, kā noteikts III pielikuma II daļā.

3. Šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus par valsts intervenci publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

20. pants

Individuāli lēmumi par konkursa piedāvājumiem

1. Ja ir noteikta maksimālā iepirkšanas cena atbilstīgi 19. panta 1. punktam, tad intervences aģentūras pieņem konkursa piedāvājumus, kuri ir vienādi ar maksimālo apjomu vai mazāki par to. Visus pārējos piedāvājumus noraida.

2. Ja nav noteikta maksimālā iepirkšanas cena, tad visus konkursa piedāvājumus noraida.

Intervences aģentūras nepieņem konkursa piedāvājumus, kas nav paziņoti saskaņā ar 18. pantā paredzēto kārtību.

3. Intervences aģentūras pieņem šā panta 1. un 2. punktā minētos lēmumus pēc tam, kad ir publicēts 19. panta 3. punktā minētais Komisijas lēmums par valsts intervenci, un paziņo pretendentiem viņu dalības iznākumu trīs darbdienās pēc lēmuma stāšanās spēkā.

21. pants

Īpaši kritēriji liellopu gaļas nozarē

1. Attiecībā uz liellopu gaļu konkursa piedāvājumus neizskata, ja tajos piedāvātā cena ir augstāka par katrā dalībvalstī vai tās reģionā reģistrēto vidējo tirgus cenu pa kategorijām; minēto cenu konvertē par R3 šķiru, izmantojot III pielikuma II daļā noteiktos koeficientus un pieskaitot EUR 10 par 100 kg kautsvara.

2. Neskarot 1. punktu, konkursa piedāvājumus noraida, ja piedāvātā cena pārsniedz 19. panta 2. punkta pirmajā daļā minēto maksimālo iepirkšanas cenu attiecībā uz konkrēto konkursa apakšperiodu.

3. Ja pretendentiem piešķirtā iepirkšanas cena pārsniedz 1. punktā minēto vidējo tirgus cenu, tad piešķirto cenu koriģē, to reizinot ar koeficientu, ko iegūst, piemērojot A formulu III pielikuma VII daļā. Tomēr minētais koeficients nedrīkst:

a)	būt lielāks par 1;

b)	samazināt piešķirto cenu vairāk kā par starpību starp minēto cenu un vidējo tirgus cenu.

Ja dalībvalsts iegūst ticamus datus un tai ir piemēroti pārbaudes līdzekļi, tad tā var nolemt aprēķināt koeficientu katram pretendentam, izmantojot B formulu III pielikuma VII daļā.

22. pants

Liellopu gaļas iepirkšanas ierobežojumi

Ja intervences aģentūrām piedāvā vairāk liellopu gaļas, nekā tās spēj tūlītēji pārņemt, tad tās var ierobežot iepirkšanu, nosakot daudzumus, ko tās var pārņemt savā teritorijā vai vienā no to intervences reģioniem, kā noteikts 16. panta 5. punkta otrajā daļā.

Šādu ierobežojumu gadījumā dalībvalstis visām iesaistītajām personām nodrošina līdzvērtīgu piekļuvi.

II NODAĻA

Primārās prasības un nodrošinājuma atmaksāšana vai ieturēšana

23. pants

Primārās prasības

Primārās prasības Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē ir:

a)	pieteikuma vai konkursa piedāvājuma uzturēšana;

b)	produktu piegāde uz intervences aģentūru norādīto glabāšanas vietu termiņā, kas noteikts piegādes rīkojumā saskaņā ar 25. pantu;

c)	atbilstība 7. pantā minētajām prasībām;

d)	attiecībā uz labību un rīsiem – produktu atrašanās glabāšanas vietā, kas norādīta pieteikuma vai konkursa piedāvājuma iesniegšanas laikā.

24. pants

Nodrošinājuma atmaksāšana un ieturēšana

1. Šīs regulas 9. panta minēto nodrošinājumu atmaksā, tiklīdz pieteikuma iesniedzējs vai pretendents ir piegādājis piegādes rīkojumā norādīto daudzumu saskaņā ar 25. pantu tajā paredzētajā termiņā un ir konstatēta atbilstība 7. pantā minētajām prasībām.

2. Ja produkti neatbilst 7. pantā minētajām prasībām, tad produktus nepieņem un nodrošinājumu ietur attiecībā uz nepieņemto daudzumu.

3. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, ja pieteikuma iesniedzējs vai pretendents nepiegādā produktus piegādes rīkojumā noteiktajā termiņā, tad nodrošinājumu ietur proporcionāli nepiegādātajiem daudzumiem un atceļ vēl nepiegādāto daudzumu iepirkšanu.

4. Ja pieteikumi vai konkursa piedāvājumi nav pieņemami vai nav pieņemti, tad nodrošinājumu atmaksā.

5. Nodrošinājumu par labību un rīsiem ietur, ja intervences aģentūra nav saņēmusi pietiekamus pierādījumus, ka pieteiktie vai konkursa kārtībā piedāvātie daudzumi atrodas glabāšanas vietā, kā paredzēts 10. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

Lai piemērotu pirmo daļu, intervences aģentūra pārbauda glabāšanas vietās esošos daudzumus, piemērojot mutatis mutandis Regulā (EK) Nr. 884/2006 paredzētos noteikumus un nosacījumus par to produktu fiziskās klātbūtnes pārbaudi, kurus uzglabā valsts intervences krājumos, un jo īpaši noteikumus un nosacījumus, kas paredzēti minētās regulas I pielikuma B daļas III punktā. Minētās pārbaudes veic vismaz attiecībā uz 5 % konkursa piedāvājumu un 5 % piedāvāto daudzumu, pamatojoties uz riska analīzi.

6. Labības un rīsu gadījumā, ja faktiski piegādātais un pieņemtais daudzums ir mazāks nekā piešķirtais daudzums, tad nodrošinājumu atmaksā pilnā apjomā, ja starpība nav lielāka par 5 %.

7. Liellopu gaļas gadījumā, ja faktiski piegādātais un pieņemtais daudzums ir mazāks nekā piešķirtais daudzums, tad nodrošinājumu:

a)	atmaksā pilnā apjomā, ja starpība nav lielāka par 5 % vai 175 kg;

izņemot nepārvaramas varas gadījumus, ietur:

i)	daļēji, atbilstīgi nepiegādātajam vai nepieņemtajam daudzumam, ja starpība nepārsniedz 15 %,

ii)	pilnībā visos citos gadījumos saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2220/85 29. pantu.

8. Nodrošinājumu atmaksā, ja piemēro 14. panta 2. punktu.

III NODAĻA

Kopējie noteikumi attiecībā uz piegādēm

I iedaļa

Piegādes

25. pants

Piegādes un piegādes rīkojumi

Pēc tam, kad ir pārbaudīta pieteikuma pieņemamība, kā minēts 11. panta 1. punktā, un pēc paziņojuma saskaņā ar 20. panta 3. punktu intervences aģentūra izdod piegādes rīkojumu, neskarot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 14. panta 1. punktu un 19. panta 1. punktu. Piegādes rīkojums ir datēts un numurēts, un tajā norāda:

a)	piegādājamo daudzumu;

b)	produktu piegādes beigu termiņu;

c)	glabāšanas vietu, uz kuru produkti jāpiegādā;

d)	cenu, ar kuru pieņemts pieteikums vai konkursa piedāvājums.

Piegādes rīkojumi netiek izdoti par daudzumiem, par kuriem nav ziņots Komisijai saskaņā ar 13. panta 1. punktu un 18. panta 1. punktu.

26. pants

Īpaši noteikumi par labības un rīsu piegādi

1. Ja labību vai rīsus nevar piegādāt uz pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta norādīto intervences centra glabāšanas vietu, kas minēta 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, tad intervences aģentūra norāda citu tā paša intervences centra glabāšanas vietu vai cita apstiprināta intervences centra glabāšanas vietu, uz kuru produkti jāpiegādā, ar viszemākajām izmaksām.

2. Produktus uz glabāšanas vietu piegādā ne vēlāk kā trešā mēneša beigās pēc datuma, kad izdots piegādes rīkojums, kas minēts 25. pantā, un katrā ziņā ne vēlāk kā 30. jūnijā attiecībā uz labību un 31. augustā attiecībā uz rīsiem.

Tomēr gadījumos, kas minēti 35. panta 2. punktā, piegāde notiek ne vēlāk kā 31. augustā attiecībā uz labību un ne vēlāk kā 31. oktobrī attiecībā uz rīsiem.

3. Piegādātais daudzums jānosver, klātesot pieteikuma iesniedzējam vai pretendentam un no pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta neatkarīgam intervences aģentūras pārstāvim.

Tomēr intervences aģentūras pārstāvis vienlaicīgi var būt arī noliktavas turētājs. Tādā gadījumā 30 dienu laikā pēc 31. panta 1. punktā minētās pārņemšanas ar nosacījumiem intervences aģentūra veic pārbaudi, kas ietver vismaz tilpuma pārbaudi; starpība starp daudzumu, kas noteikts sverot, un daudzumu, ko aplēš saskaņā ar tilpuma metodi, nedrīkst pārsniegt 5 %.

Ja pieļaujamā starpība nav pārsniegta, tad noliktavas turētājs sedz visas izmaksas saistībā ar novirzi, kas novērota vēlākā svara pārbaudē, no dokumentos reģistrētā svara laikā, kad labība vai rīsi tika pārņemti.

Ja pieļaujamā starpība ir pārsniegta, tad labību nekavējoties nosver. Svēršanas izmaksas sedz noliktavas turētājs, ja konstatētais svars ir mazāks par reģistrēto, vai dalībvalsts, ja svars ir lielāks par reģistrēto.

27. pants

Īpaši noteikumi par liellopu gaļas piegādi

1. Izkraušanas izmaksas sedz izraudzītais pretendents.

2. Izraudzītie pretendenti piegādā produktus ne vēlāk kā 17 dienās pēc pirmās darbdienas, kas seko dienai, kad publicēta regula, ar ko nosaka maksimālo iepirkšanas cenu.

Tomēr atkarībā no piešķirtajiem daudzumiem intervences aģentūra var pagarināt minēto periodu par vienu nedēļu. Piegādes var būt sadalītas vairākos sūtījumos.

3. Īpašās prasības liellopu gaļas piegādei ir izklāstītas III pielikuma III daļā.

28. pants

Īpaši noteikumi par sviesta un sausā vājpiena piegādi

1. Sviestu iesaiņo un piegādā blokos, kuru tīrsvars ir vismaz 25 kg, ievērojot IV pielikuma IV daļā noteiktās prasības. Sviestu iesaiņo jaunā, izturīgā materiālā tā, lai nodrošinātu tā aizsardzību transportēšanas laikā, ievietojot uzglabāšanā, to uzglabājot un izņemot no glabāšanas. Uz iepakojuma ir vismaz šādi dati, attiecīgā gadījumā kodēti:

a)	apstiprinājuma numurs, ar ko identificē rūpnīcu un ražotāju dalībvalsti;

b)	ražošanas datums;

c)	uzglabāšanas sākuma datums;

d)	ražošanas partijas numurs un iepakojuma numurs; iepakojuma numuru var aizstāt ar paliktņa numuru, kas atzīmēts uz paliktņa;

e)	vārds “saldkrējuma”, ja sviesta ūdens fāzei ir atbilstošais pH līmenis.

Dalībvalstis var atteikties no prasības uz iepakojuma norādīt uzglabāšanas sākuma datumu, ja noliktavas pārvaldnieks uzņemas uzturēt reģistru, kurā šā panta pirmajā daļā minētos datus ieraksta uzglabāšanas sākuma datumā.

2. Sauso vājpienu 25 kg tīrsvarā iepilda maisos, kas atbilst V pielikuma II un III daļā noteiktajām prasībām, norādot šādus datus, vajadzības gadījumā kodētus:

a)	apstiprinājuma numuru, pēc kā nosaka rūpnīcu un ražotāju dalībvalsti;

b)	ražošanas dienu vai vajadzības gadījumā nedēļu;

c)	ražošanas partijas numuru;

d)	nosaukumu “strūklas sausais vājpiens”.

3. Izraudzītais pieteikuma iesniedzējs vai pretendents piegādā sviestu vai sauso vājpienu līdz glabāšanas vietas kravas platformai 28 dienās pēc piegādes rīkojuma izdošanas dienas. Piegādi var veikt vairākos sūtījumos.

Sauso vājpienu un sviestu piegādā uz paliktņiem, kuru kvalitāte ir piemērota ilgtermiņa uzglabāšanai un kuri nomaināmi ar līdzvērtīgiem paliktņiem.

Visas izmaksas par sviesta vai sausā vājpiena izkraušanu uz glabāšanas vietas kravas platformas sedz izraudzītais pieteikuma iesniedzējs vai pretendents.

II iedaļa

Transporta izmaksas

29. pants

Transporta izmaksas par labību un rīsiem

1. Pieteikuma iesniedzējs vai pretendents sedz izmaksas par labības vai rīsu transportēšanu uz glabāšanas vietu, ko tas norādījis kā vislētāko, saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktu, ja attiecīgais attālums ir vienāds ar 100 km vai mazāks par to. Kad šis attālums tiek pārsniegts, transporta izmaksas par attālumu virs 100 km sedz intervences aģentūra.

2. Ja intervences aģentūra maina pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta norādīto glabāšanas vietu saskaņā ar 26. panta 1. punktu, tad papildu transporta izmaksas, uz kurām attiecas 20 km slieksnis, sedz intervences aģentūra. Tomēr transporta izmaksas par attālumu virs 100 km joprojām pilnā apjomā sedz intervences aģentūra. Ja tiek piemērots 31. panta 2. punkts, šo punktu nepiemēro.

3. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 4. panta 1. punkta c) apakšpunktu Komisija uz nefiksētas likmes pamata atlīdzina 1. un 2. punktā minētās izmaksas, kas jāsedz intervences aģentūrai.

4. Transporta izmaksas par produktu pārvietošanu, kā minēts 35. panta 2. punktā, sedz tikai pieteikuma iesniedzējs vai pretendents.

30. pants

Transporta izmaksas par sviestu un sauso vājpienu

1. Intervences aģentūra izraugās pieejamo glabāšanas vietu, kas ir vistuvāk vietai, kur uzglabā sviestu vai sauso vājpienu.

Tomēr intervences aģentūra var izvēlēties citu glabāšanas vietu, kas atrodas maksimāli 350 km attālumā, ja šīs glabāšanas vietas izvēle nav saistīta ar papildu uzglabāšanas izmaksām.

Intervences aģentūra var izvēlēties glabāšanas vietu, kas atrodas tālāk par minēto attālumu, ja tādā gadījumā kopējie izdevumi, ieskaitot uzglabāšanas un transportēšanas izmaksas, ir mazāki. Tādā gadījumā intervences aģentūra tūlīt paziņo par savu izvēli Komisijai.

2. Ja intervences aģentūra, kura iepērk sviestu vai sauso vājpienu, atrodas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kuras teritorijā piedāvāto sviestu vai sauso vājpienu uzglabā, tad 1. punktā minētā maksimālā attāluma aprēķinā neņem vērā attālumu starp pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta noliktavu un iepērkošās kompetentās iestādes dalībvalsts robežu.

3. Pārsniedzot 1. punktā minēto maksimālo attālumu, papildizmaksas par transportu sedz intervences aģentūra pēc likmes EUR 0,05 tonnā un kilometrā par sauso vājpienu un EUR 0,065 par sviestu. Intervences aģentūra sedz papildizmaksas tikai tad, ja, sasniedzot saldētavu, sviesta temperatūra nepārsniedz 6 oC.

IV NODAĻA

Pārņemšana, sākotnējās kontroles un paraugu ņemšana

31. pants

Pārņemšana ar nosacījumiem

1. Pārņemšanas ar nosacījumiem datums ir:

a)	labībai, rīsiem, sviestam un sausajam vājpienam – dienā, kad viss daudzums tika ievests norādītajā glabāšanas vietā, bet ne agrāk kā vienu dienu pēc piegādes rīkojuma izdošanas;

b)	katram liellopu gaļas sūtījumam, kā minēts 27. pantā, – dienā, kad to ieved intervences aģentūras glabāšanas vietas izcirstuves svēršanas punktā.

2. Intervences aģentūra var izlemt, ka labības, rīsu, sviesta vai sausā vājpiena pārņemšana var notikt glabāšanas vietā, kurā atrodas produkti pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas laikā, ar nosacījumu, ka glabāšanas vieta atbilst prasībām, kas noteiktas 3. pantā, un – attiecībā uz labību un rīsiem – ir apstiprināta saskaņā ar 2. panta 3. punktu. Tādā gadījumā pārņemšana ar nosacījumiem notiek nākamajā dienā pēc piegādes rīkojuma izdošanas.

3. Produktus pārņem intervences aģentūra vai tās pārstāvis, kam jābūt no pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta neatkarīgai personai.

32. pants

Kontroles pasākumi

1. Neskarot pārbaudes, kas šajā regulā prasītas saistībā ar produktu pārņemšanu, intervences krājumu pārbaudes veic atbilstīgi nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantā.

2. Ja paredzētās pārbaudes attiecībā uz labību jāveic, izmantojot šīs regulas I pielikuma I daļas trešajā daļā minēto riska analīzi, tad dalībvalstis atbild par finansiālajām sekām, kuras rodas no jebkuras maksimāli pieļaujamā piesārņojuma līmeņa neievērošanas, saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 884/2006 2. pantā.

Tomēr gadījumā ar ohratoksīnu A un aflatoksīnu, ja attiecīgā dalībvalsts spēj Komisijai pierādīt, ka ievešanā tika ievēroti standarti, parastie uzglabāšanas apstākļi un ka tika izpildīti noliktavas turētāja pārējie pienākumi, tad finanšu saistības sedz no Kopienas budžeta.

3. Ja labības un rīsu glabāšanas vieta, kas norādīta saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktu, ir citā dalībvalstī, nevis tajā, kurā iesniegts pieteikums vai konkursa piedāvājums, un pieteikumu vai konkursa piedāvājumu saņēmusī intervences aģentūra nolemj veikt pārbaudi uz vietas, lai pārliecinātos par produktu faktisko klātbūtni, tad šī aģentūra nosūta pārbaudes pieprasījumu un pieteikuma vai piedāvājuma kopiju intervences aģentūrai, kura ir atbildīga par minēto glabāšanas vietu. Pārbaudi uz vietas veic laikposmā, ko noteikusi pieteikumu vai piedāvājumu saņēmusī intervences aģentūra.

4. Šīs regulas pielikumos paredzētos noteikumus par pārbaudēm var grozīt saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru, jo īpaši, ja piesārņotāji nopietni izkropļo tirgus stāvokli vai ja produktu radioaktīvā piesārņojuma līmeņa kontrolei nepieciešama īpaša uzraudzība.

5. Pretendents vai pieteikuma iesniedzējs sedz izmaksas, kas saistītas ar turpmāk norādīto labības testēšanu saskaņā ar I pielikuma XII daļā minēto metodoloģiju:

i)	tanīna satura noteikšanu sorgo;

ii)	amilāzes aktivitātes (Hagberga) testu;

iii)	proteīnu satura noteikšanu cietajos kviešos un mīkstajos kviešos;

iv)	Zelenija testu;

v)	testu attiecībā uz derīgumu automatizētai apstrādei;

vi)	piesārņotāju analīzi.

6. Strīdu gadījumā attiecībā uz rezultātiem pretendents vai pieteikuma iesniedzējs sedz izmaksas, kas radušās par atkārtoti veiktajām nepieciešamajām pārbaudēm, bet tikai tādā gadījumā, ja viņš ir zaudētāja puse.

33. pants

Īpaši noteikumi labības un rīsu pārņemšanai noliktavas turētāja glabāšanas vietā

1. Ja labības vai rīsu pārņemšana notiek glabāšanas vietā, kur produktus uzglabā pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas laikā, tad pārņemto daudzumu nosaka, pamatojoties uz krājumu uzskaites datiem, kuri atbilst profesionālām prasībām, kas ļauj nodrošināt to, ka tiek ievēroti Kopienas tiesību akti, jo īpaši Regulas (EK) Nr. 884/2006 II pielikums, ar nosacījumu, ka:

krājumu uzskaites dati parāda:

i)	svaru, kas reģistrēts svēršanas laikā, kura veikta ne vēlāk kā 10 mēnešus pirms pārņemšanas;

ii)	fizisko īpašību raksturojumu svēršanas laikā un jo īpaši mitruma saturu;

iii)	pārvietošanu, ja tāda bijusi, un veikto apstrādi;

b)	noliktavas turētājs apliecina, ka piedāvātā partija pilnībā atbilst krājumu uzskaites datos ietvertajām ziņām;

c)	svēršanas laikā noteiktie kvalitātes raksturlielumi ir tie paši, kas reprezentatīvajam paraugam, kurš sastāv no paraugiem, ko intervences aģentūra vai tās pārstāvis ņem pa vienam no katrām 60 tonnām.

2. Ja tiek piemērots 1. punkts, reģistrējamais labības svars saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 5. pantu ir tāds, kāds ir atzīmēts krājumu uzskaites datos, vajadzības gadījumā to koriģējot, lai ņemtu vērā atšķirību starp svēršanas brīdī reģistrēto mitruma saturu un/vai dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālo daudzumu un to, kas noteikts, pamatojoties uz reprezentatīvo paraugu. Dažādu piemaisījumu procentuālā daudzuma atšķirības var ņemt vērā tikai, lai samazinātu krājumu uzskaites datos atzīmēto svaru.

45 dienu laikā pēc pārņemšanas intervences aģentūra veic turpmāku tilpuma pārbaudi. Starpība starp daudzumu, kas noteikts sverot, un daudzumu, ko aplēš saskaņā ar tilpuma metodi, nedrīkst pārsniegt 5 %.

Ja pieļaujamā starpība nav pārsniegta, tad noliktavas turētājs sedz visas izmaksas saistībā ar vēlākā svara pārbaudē novēroto novirzi no dokumentos reģistrētā svara pārņemšanas laikā.

Ja pieļaujamā starpība ir pārsniegta, tad labību vai rīsus nekavējoties nosver. Svēršanas izmaksas sedz noliktavas turētājs, ja konstatētais svars ir mazāks par reģistrēto, vai Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds, ja svars ir lielāks par reģistrēto, ņemot vērā pieļaujamās novirzes, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 884/2006 XI pielikuma 1. punktā.

34. pants

Pārņemšanas protokols

1. Intervences aģentūra izdod pārņemšanas protokolu pēc tam, kad pārbaužu un analīžu rezultātā ir konstatēts, ka ir izpildītas 7. pantā noteiktās prasības, vēlākais 60 dienās pēc 25. panta b) punktā minēto produktu piegādes pēdējās dienas. Protokolā norāda:

a)	datumu, kurā tika pārbaudīts daudzums un obligātie raksturlielumi;

b)	piegādāto svaru un attiecībā uz rīsiem – šķirni;

c)	paraugu skaitu, kas paņemts labības un rīsu reprezentatīvo paraugu sagatavošanai;

d)	produktu īpašības, pamatojoties uz analīžu rezultātiem;

e)	par analīzēm atbildīgo struktūru un rezultātus;

f)	pārņemšanas ar nosacījumiem datumu, kā minēts 31. panta 1. punktā;

g)	attiecīgā gadījumā – labības un rīsu daudzumus, kas nav pārņemti. Šādā gadījumā pieteikuma iesniedzēju vai pretendentu attiecīgi informē.

2. Protokolu datē un nosūta pieteikuma iesniedzējam vai pretendentam un noliktavas turētājam.

Tomēr šo protokolu var reģistrēt intervences aģentūras grāmatvedības sistēmā un nosūtīt elektroniski.

35. pants

Pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta pienākumi

1. Ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka produkti neatbilst 7. pantā izklāstītajām prasībām, pieteikuma iesniedzējs vai pretendents:

a)	uz sava rēķina paņem atpakaļ attiecīgos produktus;

b)	sedz saistītās izmaksas no dienas, kad produkti ievietoti glabāšanas vietās, līdz dienai, kad tos izņem no glabāšanas.

Izmaksas, ko segs pieteikuma iesniedzējs vai pretendents, nosaka, pamatojoties uz ievešanas, izņemšanas un uzglabāšanas izmaksu standartsummām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 884/2006 4. panta 1. punktu.

2. Gadījumos, kad analīžu un kontroles rezultāti liedz pieņemt intervencei piedāvāto labību vai rīsus, pieteikuma iesniedzējs vai pretendents var aizstāt prasībām neatbilstošu daudzumu. Šādā gadījumā intervences aģentūra var mainīt piegādes datumu, neskarot 26. panta 2. punktā noteikto piegādes galīgo datumu.

36. pants

Īpaši nosacījumi attiecībā uz liellopu gaļu – prasība par atkaulošanu

Intervences aģentūra nodrošina visas iepirktās liellopu gaļas atkaulošanu saskaņā ar III pielikuma IV daļu.

V NODAĻA

Intervences cena, iepirkšanas cena un maksājumi

37. pants

Liellopu gaļas iepirkšanas cena

Liellopu gaļas iepirkšanas cena ir cena, ko nosaka, ievedot gaļu glabāšanas vietas izcirstuves svēršanas vietā.

38. pants

Labības un rīsu intervences cenas un iepirkšanas cenas

1. Labības nozarē Regulas (EK) Nr. 1234/2007 13. panta 3. punkta, 18. panta 1. un 2. punkta vajadzībām intervences cena, kas jāņem vērā nemainīgās iepirkuma cenas noteikšanai, ir minētās regulas 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteiktā salīdzināmā cena.

2. Maksājamā cena par labību un rīsiem ir šāda:

a)	pieteikuma iesniedzējam, iepērkot par nemainīgu cenu, tā ir 1. punktā minētā cena;

b)	izraudzītajam pretendentam konkursa procedūras gadījumā tā ir cena, ko aprēķinājusi intervences aģentūra, pamatojoties uz piedāvājuma cenu.

Abos gadījumos cenas koriģē, ņemot vērā produktu kvalitāti saskaņā ar I pielikuma IX, X un XI daļu attiecībā uz labību un II pielikuma II un III daļu attiecībā uz rīsiem.

3. Attiecībā uz labību un rīsiem, ja intervences aģentūra saskaņā ar 31. panta 2. punktu pārņem un uzglabā produktus glabāšanas vietā, kur tie atrodas pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas laikā, maksājamajai iepirkšanas cenai piemēro samazinājumu. Šo samazinājumu veido:

a)	izmaksas par transportu starp faktisko pārņemšanas vietu, ko izraugās intervences aģentūra, un uzglabāšanas vietu, kura minēta 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā un uz kuru ar viszemākajām izmaksām bija jānogādā produkti; un

b)	izmaksas par izņemšanu no intervences glabāšanas vietas.

Pirmās daļas a) un b) punktā minētās izmaksas novērtē, pamatojoties uz cenām, kas faktiski reģistrētas attiecīgajā dalībvalstī.

39. pants

Maksājumi

1. Maksājumus par daudzumiem, kas pārņemti saskaņā ar 34. pantu, veic ne vēlāk kā 65. dienā pēc dienas, kad notikusi 31. pantā minētā pārņemšana ar nosacījumiem.

2. Maksā tikai par faktiski piegādāto un pieņemto daudzumu. Tomēr, ja faktiski piegādātais un pieņemtais daudzums pārsniedz piešķirto daudzumu, tad maksā tikai par piešķirto daudzumu.

III SADAĻA

INTERVENCES PRODUKTU PĀRDOŠANAS PROCEDŪRA

I NODAĻA

Konkursa procedūra

40. pants

Konkursa procedūras sākšana

1. Produktus, kas pārņemti un ir pieejami pārdošanai, pārdod, izmantojot konkursa procedūru.

2. Konkursa procedūru sāk saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru, izmantojot regulu, turpmāk “pārdošanas sākšanas regula”.

Pirmo piedāvājumu iesniegšanas noslēguma datumu nosaka ne agrāku kā sešas dienas pēc pārdošanas sākšanas regulas publikācijas.

3. Var izsludināt konkursa procedūras to produktu tālākpārdošanai, kas glabājas vienā vai vairākos Kopienas vai dalībvalsts reģionos.

4. Pārdošanas sākšanas regulā jo īpaši iekļauj šādu informāciju:

a)	labībai un rīsiem – konkrētie produkti, to attiecīgais KN kods, rīsiem – norāde par to veidu un šķirni un liellopu gaļai – attiecīgais apraksts;

b)	konkrētais periods (“konkursa periods”) un dažādie apakšperiodi, kuros var iesniegt konkursa piedāvājumus;

Papildus minētajā regulā var būt šāda informācija:

a)	kopējais daudzums, uz kuru attiecas konkursa procedūra;

b)	attiecīgā gadījumā noteikumi par labības un rīsu transporta izmaksām.

5. Konkursa procedūras var būt ierobežotas un attiekties uz konkrētiem lietojumiem un/vai galamērķiem, proti, var attiekties uz labības pārstrādi etilspirtā (bioetanolā), ko paredzēts izmantot degvielas ražošanai Kopienā.

41. pants

Paziņojums par uzaicinājumu uz konkursu un pasākumi saistībā ar uzaicinājumu uz konkursu

1. Katra intervences aģentūra, kurai ir pārdošanai pieejami intervences krājumi, sagatavo paziņojumu par uzaicinājumu uz konkursu un publicē to vismaz četras dienas pirms konkursa piedāvājumu iesniegšanas pirmā datuma.

2. Paziņojumā īpaši norāda:

a)	tās intervences aģentūras nosaukumu un adresi, kas publicē paziņojumu par konkursu;

b)	atsauci uz pārdošanas sākšanas regulu;

c)	piedāvājumu iesniegšanas termiņu katrai konkursa daļai;

glabāšanas vietas, noliktavu turētāju vārdus un adreses, pieejamos daudzumus un

i)	attiecībā uz labību un rīsiem, ko piedāvā pārdošanai, – partijas, kas noteiktas tā, lai nodrošinātu pretendentiem vienlīdzīgu piekļuvi, norādot katras pārdodamās partijas kvalitāti;

ii)	attiecībā uz liellopu gaļu, norādot produktus un saldētavas, – datumu, kurā liellopu gaļa tika iepirkta;

e)	regulas 42. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto piegādes posmu un, attiecīgā gadījumā, iepakojuma veidu;

f)	visas glabāšanās vietā esošās iekārtas, lai veiktu iekraušanu transportlīdzeklī;

g)	ja piedāvājumu iesniedz labības un rīsu eksportam, – ostu vai izvešanas vietu, kura ir sasniedzama ar viszemākajām transporta izmaksām un kurai ir konkursā ietverto produktu eksportam vajadzīgais tehniskais aprīkojums;

h)	attiecībā uz sviestu uzaicinājumā uz konkursu vajadzības gadījumā iekļauj norādi par 28. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto sviesta veidu, par kuru tiek iesniegts piedāvājums.

3. Intervences aģentūra nodrošina, lai paziņojumi par uzaicinājumu uz konkursu tiktu pienācīgi izziņoti, jo īpaši izliekot tos savos galvenajos birojos un savā tīmekļa vietnē vai kompetentās ministrijas tīmekļa vietnē.

4. Intervences aģentūra veic vajadzīgos pasākumus, lai ieinteresētās personas varētu:

a)	par saviem līdzekļiem pirms konkursa piedāvājuma iesniegšanas izpētīt pārdošanai piedāvātā produkta, izņemot liellopu gaļu, paraugus;

b)	iepazīties ar to analīžu rezultātiem, kas minēti I pielikuma XII daļā, II pielikuma VI daļā, IV pielikuma V daļā un V pielikuma VI daļā.

5. Šā panta 2. punkta g) apakšpunkta vajadzībām Rijekas un Splitas ostas var uzskatīt par izvešanas vietām.

42. pants

Konkursa piedāvājumu iesniegšana un pieņemamība

1. Konkursa piedāvājums ir pieņemams, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	tajā norādīta atsauce uz pārdošanas sākšanas regulu un konkursa piedāvājumu iesniegšanas apakšperioda beigu datums;

b)	tajā norādīti pretendenta identifikācijas dati: nosaukums, adrese un PVN reģistrācijas numurs;

c)	tajā norādīti konkrētie produkti, vajadzības gadījumā ar attiecīgo KN kodu, labībai un rīsiem un attiecīgais apraksts liellopu gaļai;

d)	tajā norādīts piedāvājuma ietvertais daudzums un attiecībā uz labību un rīsiem – pārdošanas partija;

e)	tajā norādīta konkursa piedāvājumā iekļautā cena EUR par mērvienību, kas noapaļota līdz ne vairāk kā diviem cipariem aiz komata, bez PVN, par produktu, kurš iekrauts transportlīdzeklī labības un rīsu gadījumā vai piegādāts līdz glabāšanas vietas kravas platformai citu produktu gadījumā;

f)	tas attiecas uz vismaz 43. panta 2. punktā minēto minimālo liellopu gaļas, sviesta un sausā vājpiena daudzumu;

g)	tajā ir norādīta glabāšanas vieta, kurā produkts tiek glabāts, un piena produktiem – atkarībā no situācijas – aizstājēja glabāšanas vieta;

h)	ir iesniegts pierādījums, ka pretendents ir iemaksājis 44. pantā minēto nodrošinājumu;

i)	tajā nav iekļauti pretendenta ieviesti papildu nosacījumi, izņemot tos, kas noteikti šajā regulā un pārdošanas sākšanas regulā;

j)	tas sagatavots tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā iesniedz konkursa piedāvājumu.

2. Cena par labību un rīsiem attiecas uz minimālo vai standarta kvalitāti, kas definēta attiecīgi šīs regulas I pielikuma II daļā un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma A punktā.

Ja konkursa procedūra attiecas uz Komisijas Regulas (EK) Nr. 376/2008 (18) II pielikuma II daļā minēto labības eksportu, piedāvājumi ir pieņemami tikai tad, ja tiem pievienots eksporta licences pieprasījums.

Var paredzēt, ka piedāvājumi, kas iesniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 376/2008 47. pantu, nav pieņemami.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 376/2008 22. panta 1. punkta, lai noteiktu licenču derīguma termiņu, uzskata, ka eksporta licences, kas izdotas saskaņā ar šo regulu, ir izdotas piedāvājumu iesniegšanas termiņa noslēguma dienā.

3. Liellopu gaļas, sviesta un sausā vājpiena cenu konkursa piedāvājumā norāda par tīrsvaru. Attiecībā uz liellopu gaļu par tīrsvaru uzskata starpību starp bruto svaru, ko noskaidro saldētavas iekraušanas platformā, un vidējo iepakojuma svaru, ko nosaka pirms tās izlietojuma.

Konkursa piedāvājumos par sviestu attiecīgā gadījumā atbilstīgi 41. panta 2. punkta h) apakšpunktam iekļauj norādi par sviesta veidu, par kuru iesniedz konkursa piedāvājumu.

4. Uzskata, ka konkursa piedāvājumi, kuri iesniegti sestdienā, svētdienā vai valsts svētku dienā, saņemti kompetentajā iestādē pirmajā darbdienā, kas seko dienai, kurā tie tika iesniegti.

5. Ja konkursa piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir valsts svētku diena, tad pieteikumus iesniedz vēlākais pēdējā darbdienā pirms valsts svētku dienas.

6. Konkursa piedāvājumus pēc to iesniegšanas neatsauc un negroza.

43. pants

Daudzums katrā konkursa piedāvājumā

1. Attiecībā uz labību un rīsiem konkursa piedāvājumu iesniedz par visu pārdošanas partijas daudzumu, kā norādīts uzaicinājumā uz konkursu.

2. Piedāvājumus iesniedz par vismaz šādu minimālo daudzumu:

a)	2 tonnas liellopu gaļai;

b)	10 tonnu sviestam vai sausajam vājpienam.

Ja glabāšanas vietā pieejamais daudzums ir mazāks par minimālo daudzumu, tad pieejamais daudzums ir minimālais daudzums.

44. pants

Nodrošinājums

Iesniedzot pārdošanas konkursa piedāvājumu, intervences aģentūrai, kurā iesniedz piedāvājumu, iemaksā šādu nodrošinājumu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2220/85:

a)	rīsiem un labībai – EUR 10 par tonnu;

b)	liellopu gaļai, sviestam un sausajam vājpienam – EUR 60 par tonnu.

45. pants

Konkursa piedāvājumu paziņošana Komisijai

1. Intervences aģentūras paziņo Komisijai visus pieņemamos konkursa piedāvājumus termiņā, kas noteikts pārdošanas sākšanas regulā.

2. Paziņojumos neiekļauj datus, kas minēti 42. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

3. Intervences aģentūras 1. punktā minētajā termiņā informē Komisiju par nulles paziņojumiem.

4. Paziņojumus izdara saskaņā ar 58. pantu.

46. pants

Lēmums uz konkursa piedāvājumu pamata

1. Pamatojoties uz konkursa piedāvājumiem, kas paziņoti saskaņā ar 45. panta 1. punktu, Komisija saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka minimālo pārdošanas cenu vai nolemj nenoteikt minimālo pārdošanas cenu.

Sviesta un sausā vājpiena minimālā pārdošanas cena var mainīties atkarībā no pārdošanai piedāvāto produktu atrašanās vietas.

2. Šā panta 1. punktā minētos lēmumus publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

47. pants

Individuāli lēmumi par konkursa piedāvājumiem

1. Ja nav noteikta minimālā pārdošanas cena, tad noraida visus konkursa piedāvājumus.

2. Ja ir noteikta minimālā pārdošanas cena, intervences aģentūras noraida visus konkursa piedāvājumus, kuros piedāvātā cena ir zemāka par minimālo pārdošanas cenu.

Intervences aģentūras nepieņem konkursa piedāvājumus, kas nav paziņoti saskaņā ar 45. pantā paredzēto kārtību.

3. Intervences aģentūras pieņem 1. un 2. punktā minēto lēmumu pēc 46. panta 2. punktā minētā Komisijas lēmuma publicēšanas. Tās paziņo pretendentiem viņu dalības iznākumu konkursa procedūrā trīs darbdienās pēc Komisijas lēmuma stāšanās spēkā. Tās paziņo izraudzītajiem pretendentiem par pieņemtajiem daudzumiem un par maksājamo cenu, kas attiecībā uz labību un rīsiem koriģēta, ņemot vērā palielinājumus vai samazinājumus, kuri noteikti saskaņā ar I pielikuma IX, X un XI daļu un II pielikuma II daļu un III daļas 2. punktu, ja produkta kvalitāte atšķiras attiecīgi no minimālās vai standarta kvalitātes.

4. Labības eksporta gadījumā, ja eksporta licences pieprasījums, ko iesniedz izraudzītais pretendents atbilstoši 42. panta 2. punktam, balstās uz Regulas (EK) Nr. 376/2008 47. pantu, intervences aģentūra anulē pārdošanu attiecībā uz daudzumiem, par kuriem nav izdota licence saskaņā ar minēto pantu.

5. Izraudzītā pretendenta tiesības un pienākumi nav nododami.

48. pants

Īpaši noteikumi par piena produktu un liellopu gaļas sadalījumu

1. Sviesta un sausā vājpiena gadījumā izraudzītais pretendents ir pretendents, kas piedāvā visaugstāko cenu. Ja viss pieejamais daudzums nav iedalīts, tad atlikumu piešķir citiem pretendentiem, pamatojoties uz piedāvātajām cenām, sākot ar augstāko cenu.

2. Ja piedāvājuma pieņemšanas rezultātā rastos situācija, ka tiktu slēgti līgumi, pārsniedzot pieejamo daudzumu konkrētajā glabāšanas vietā, konkrētajam pretendentam piešķir tikai pieejamo daudzumu. Tomēr intervences aģentūra var norādīt citas glabāšanas vietas, lai sasniegtu piedāvājumā norādīto daudzumu, ar nosacījumu, ka pretendents tam piekrīt.

3. Ja, pieņemot divus vai vairākus konkursa piedāvājumus, kuros piedāvāta viena un tā pati produkta cena, konkrētā glabāšanas vietā rastos situācija, ka tiktu slēgti līgumi, pārsniedzot pieejamo daudzumu, tad pieejamo daudzumu sadala proporcionāli piedāvātajiem daudzumiem. Tomēr, ja šāda dalījuma rezultātā būtu jāpiešķir daudzumi, kas ir mazāki par 43. panta 2. punktā minēto daudzumu, tad piešķiršanu veic ar izlozi.

4. Ja pēc visu sekmīgo piedāvājumu pieņemšanas glabāšanas vietā atlikušais daudzums ir mazāks par 43. panta 2. punktā minēto daudzumu, šo atlikušo daudzumu intervences aģentūra piedāvā izraudzītajiem pretendentiem, sākot ar to, kurš piedāvājis augstāko cenu. Izraudzītajam pretendentam piedāvā iespēju nopirkt atlikušo daudzumu par minimālo pārdošanas cenu.

5. Intervences aģentūra iedala sviestu vai sauso vājpienu, pamatojoties uz tā ievešanas datumu glabāšanā, sākot ar vecāko produktu no kopējā daudzuma, kas pieejams pretendenta norādītajā glabāšanas vietā, vai attiecīgā gadījumā vecāko produktu no saldkrējuma vai skābkrējuma sviesta daudzuma, kas pieejams pretendenta norādītajā saldētavā.

6. Attiecīgās intervences aģentūras vispirms pārdod to liellopu gaļu, kas glabāšanā atradusies visilgāk.

49. pants

Maksājumi

Pirms produkta izņemšanas un 51. panta 2. punktā norādītajā termiņā izraudzītie pretendenti iemaksā intervences aģentūrai summu, kas atbilst viņu konkursa piedāvājumam par katru daudzumu, ko viņi izņem, kā to ir noteikusi un paziņojusi intervences aģentūra saskaņā ar 47. panta 3. punktu.

50. pants

Dalībvalstu veikta pārdošana

1. Dalībvalsts, kurā netiek uzsākta konkursa procedūra saskaņā ar 40. pantu, pati var sākt pārdošanas konkursa procedūru, kad glabāšanas vietās atlikušais kopējais daudzums ir mazāk nekā:

a)	katram labības veidam – 5 000 tonnu;

b)	rīsiem – 1 000 tonnu;

c)	liellopu gaļai, sviestam vai sausajam vājpienam – 100 tonnu.

2. Gadījumā, kad dalībvalsts sāk konkursa procedūru saskaņā ar 1. punktu, piemēro šo sadaļu, izņemot 40. panta 2. punktu, 41. panta 2. punkta b) apakšpunktu, 42. panta 1. punkta a) un f) apakšpunktu, 43., 45. pantu, 46. panta 2. punktu, un IV sadaļu. Regulas 46. panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis ar dalībvalsts lēmumu.

3. Dalībvalstis var izlikt tiešai pārdošanai produktus, kurus pēc intervences aģentūru veiktas vizuālas pārbaudes saistībā ar ikgadējo inventarizāciju vai kontroli vairs nav iespējams atkārtoti iesaiņot vai kuri ir bojāti, kā minēts Regulas (EK) Nr. 884/2006 5. panta 1. punkta d) un f) apakšpunktā.

Šo punktu piemēro, ievērojot šā panta 1. punktā noteiktos daudzumus.

4. Intervences aģentūras visām iesaistītajām personām nodrošina līdzvērtīgu piekļuvi.

II NODAĻA

Izņemšana no glabāšanas vietas

51. pants

Izņemšanas rīkojums

1. Līdzko 49. pantā minētā summa ir samaksāta, intervences aģentūra izdod izņemšanas rīkojumu, kurā norāda:

a)	daudzumu, par kuru ir samaksāta attiecīgā summa;

b)	glabāšanas vietu, kurā glabājas produkts;

c)	produkta izņemšanas galīgo termiņu.

2. Izraudzītais pretendents izņem piešķirto produktu 30 dienās pēc 47. panta 3. punktā minētā paziņojuma.

3. Pēc izraudzītā pretendenta lūguma intervences aģentūra var atļaut ilgāku termiņu produkta izņemšanai no glabāšanas vietas. Tomēr, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, ja produkts nav izņemts 2. punktā minētajā termiņā, tad izraudzītais pretendents sedz uzglabāšanas izmaksas no dienas, kas seko produkta izņemšanas galīgajam termiņam. Turklāt ar uzglabāšanu saistītos riskus uzņemas pretendents.

52. pants

Sviesta un sausā vājpiena izņemšana

1. Izņemot no glabāšanas vietas sviestu un sauso vājpienu, intervences aģentūra nodrošina, ka produkti tiek novietoti uz glabāšanas vietas kravas platformas paliktņiem.

2. Izņemot produktu no glabāšanas vietas, pircējs intervences aģentūrai atdod līdzvērtīgas kvalitātes paliktņus.

3. Izmaksas, kas saistītas ar produktu iekraušanu un noņemšanu no paliktņiem, sedz sviesta vai sausā vājpiena pircējs. Šīs izmaksas pēc vienotas likmes nosaka dalībvalstis un pēc pieprasījuma dara zināmas ieinteresētajām personām.

III NODAĻA

Primārās prasības un nodrošinājuma atmaksāšana vai ieturēšana

53. pants

Primārās prasības

Konkursa piedāvājumu uzturēšana pēc 40. panta 4. punktā b) apakšpunktā noteiktā laikposma un cenas samaksa saskaņā ar 49. pantu ir primārās prasības Regulas (EEK) Nr. 2220/85 20. panta nozīmē.

54. pants

Nodrošinājuma atmaksāšana un ieturēšana

1. Neizraudzītajiem pretendentiem 44. pantā paredzēto nodrošinājumu atmaksā tūlīt pēc 46. panta 2. punktā un 50. panta 2. punktā minētās publikācijas.

2. Izraudzītajiem pretendentiem nodrošinājumu atmaksā, ja tas aptver daudzumus, par kuriem saskaņā ar 49. pantu ir samaksāta pārdošanas cena.

3. Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nodrošinājumu ietur attiecībā uz daudzumiem, par kuriem maksājums nav veikts atbilstīgi 49. pantam, un pārdošanu attiecībā uz tādiem nesamaksātajiem daudzumiem atceļ.

IV SADAĻA

NOTEIKUMI PAR PAZIŅOJUMIEM

55. pants

Labības un rīsu intervences aģentūras un centri

1. Attiecībā uz labību un rīsiem dalībvalstis paziņo Komisijai par:

a)	apstiprinātajām intervences aģentūrām;

b)	apstiprinātajiem intervences centriem;

c)	apstiprinātajām intervences centru glabāšanas vietām; un

d)	minimālo daudzumu, kas nepieciešams produktu iepirkšanai par nemainīgu cenu, ja šis daudzums ir atšķirīgs no 8. panta 1. punktā norādītajiem daudzumiem.

2. Paziņojumus izdara saskaņā ar 58. pantu.

3. Intervences aģentūru sarakstu, intervences centru un to glabāšanas vietu sarakstu, kā arī šo sarakstu grozījumus dara pieejamus dalībvalstīm un sabiedrībai ar visiem piemērotiem līdzekļiem, izmantojot Komisijas ieviestas informācijas sistēmas, tostarp publikāciju internetā.

56. pants

Iknedēļas paziņojums par labību un rīsiem

1. Intervences laikā un līdz iepirkšanas beigām par katru labības veidu, kas uzskaitīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un par rīsiem attiecīgās dalībvalstis katru trešdienu ne vēlāk kā plkst. 12.00 (Briseles laiks) paziņo Komisijai par iepriekšējā nedēļā:

a)	kopējiem pieņemtajiem mīksto kviešu daudzumiem atbilstīgi 13. pantam;

b)	konkursam pieņemtajiem daudzumiem atbilstīgi 20. panta 1. punktam;

c)	daudzumiem, uz kuriem attiecas 24. panta 5. punkts;

d)	daudzumiem, uz kuriem attiecas pārņemšana ar nosacījumiem saskaņā ar 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

2. Par katru labības veidu, kas uzskaitīts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un par rīsiem attiecīgās dalībvalstis katru trešdienu ne vēlāk kā plkst. 12.00 (Briseles laiks) paziņo Komisijai par krājumu stāvokli iepriekšējā nedēļā:

a)	par glabāšanā esošajiem daudzumiem tirdzniecības gada sākumā;

b)	par kopējiem daudzumiem, kas pārņemti kopš tirdzniecības gada sākuma;

c)	par kopējiem daudzumiem, kas ir izņemti no glabāšanas vietas kopš tirdzniecības gada sākuma, norādot izmantojumu vai galamērķi, un par kopējiem zaudētajiem daudzumiem;

d)	par kopējiem rezervētajiem (“saistītajiem”) daudzumiem, norādot izmantojumu vai galamērķi;

e)	par daudzumiem, par kuriem iesniegts pieteikums nedēļas atskaites perioda beigās.

3. Attiecībā uz katru labības veidu un kategoriju, ko uzskata par būtisku Kopienas tirgum, dalībvalstis katru trešdienu ne vēlāk kā plkst. 12.00 (Briseles laiks) informē Komisiju par iepriekšējā nedēļā konstatētajām reprezentatīvajām tirgus cenām, kas izteiktas valsts valūtā par tonnu. Minētās cenas aprēķina regulāri, neatkarīgi un pārredzami, un tās ir jo īpaši saistītas ar katra produkta kvalitātes īpašībām, kotēšanas vietu un tirdzniecības posmu.

4. Attiecībā uz katru rīsu šķirni, ko uzskata par būtisku Kopienas tirgum, dalībvalstis katru trešdienu ne vēlāk kā plkst. 12.00 (Briseles laiks) informē Komisiju par iepriekšējā nedēļā konstatētajām reprezentatīvajām tirgus cenām, kas izteiktas valsts valūtā par tonnu. Minētās cenas aprēķina regulāri, neatkarīgi un pārredzami, un tās ir jo īpaši saistītas ar katra produkta pārstrādes posmu, kotēšanas vietu un tirdzniecības posmu.

5. Paziņojumus izdara saskaņā ar 58. pantu.

57. pants

Ikmēneša paziņojumi

1. Intervences aģentūras, kurām ir intervences krājumi, ne vēlāk kā katra mēneša 15. datumā paziņo Komisijai par iepriekšējo mēnesi šādus datus:

a)	par labību – vidējie rezultāti par īpatsvaru, mitruma saturu, šķelto graudu procentuālo sastāvu un proteīna saturu, kas reģistrēti par katra labības veida partijām, kuras pārņemtas reģionālajā līmenī, kas noteikts Padomes Regulas (EEK) Nr. 837/90 (19) III pielikumā;

par sviestu un sauso vājpienu:

i)	katra produkta daudzumi, kas ir glabāšanā attiecīgā mēneša beigās, un daudzumi, kas tajā mēnesī ievesti glabāšanas vietās un izvesti no tām;

ii)	katra produkta, kas attiecīgajā mēnesī izvests no glabāšanas vietām, daudzumu sadalījums atbilstīgi regulām, kuras uz tiem attiecas;

iii)	glabāšanā esošo daudzumu sadalījums pēc vecuma attiecīgā mēneša beigās;

par liellopu gaļu:

i)	katra produkta daudzumi, kas ir glabāšanā attiecīgā mēneša beigās, un daudzumi, ko tajā mēnesī ieveda glabāšanas vietās un izveda no tām;

ii)	katra produkta, ko attiecīgajā mēnesī izveda no glabāšanas vietām, daudzumu sadalījums atbilstīgi regulām, kuras uz tiem attiecas;

iii)	visu atkaulotu produktu daudzumi, uz kuriem attiecas attiecīgajā mēnesī noslēgtie pārdošanas līgumi;

iv)	visu atkaulotu produktu daudzumi, uz kuriem attiecas attiecīgajā mēnesī izdotie izņemšanas rīkojumi vai līdzīgi dokumenti;

v)	visu atkauloto produktu daudzumi, kuri iegūti no attiecīgajā mēnesī iepirktās neatkaulotās liellopu gaļas;

vi)	visu atkauloto produktu nesaistītie krājumi un fiziskie krājumi attiecīgā mēneša beigās, precizējot nesaistīto krājumu glabāšanas ilgumu;

d)	par visiem produktiem – konkursa procedūras sākuma datums, piešķirtais daudzums un minimālās pārdošanas cenas, kas noteiktas, ja piemēro 50. pantu.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā:

a)	“daudzumi, kas ievesti” ir daudzumi, kas fiziski nodoti glabāšanā neatkarīgi no tā, vai intervences aģentūra tos ir pārņēmusi vai nav;

b)	“daudzumi, kas izvesti” ir daudzumi, kas izņemti no glabāšanas, vai pārņemtie daudzumi, ja tos pirms izvešanas pārņēmis pircējs.

3. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā:

a)	“nesaistītie krājumi” ir krājumi, uz kuriem vēl neattiecas pārdošanas līgums;

b)	“fiziskie krājumi” ir nesaistītie krājumi kopā ar krājumiem, uz kuriem attiecas pārdošanas līgums, bet kuri vēl nav pārņemti.

4. Attiecībā uz paziņojumiem saskaņā ar šo pantu intervences aģentūras informē Komisiju par nulles paziņojumiem.

5. Paziņojumus izdara saskaņā ar 58. pantu.

58. pants

Paziņošanas pienākumiem piemērojamā metode

1. Kad ir atsauce uz šo pantu, dalībvalstis informē Komisiju ar elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, izmantojot veidlapu, ko Komisija tām darījusi pieejamu.

2. Paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem vai metodēm, ko Komisija darījusi pieejamas kompetentajām iestādēm. Minētos paraugus un metodes pielāgo un atjaunina pēc tam, kad informēta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 195. panta 1. punktā minētā komiteja un vajadzības gadījumā attiecīgās kompetentās iestādes.

3. Par paziņošanu ir atbildīgas dalībvalstu izraudzītās kompetentās iestādes.

V SADAĻA

GROZĪJUMI, ATCELŠANA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

59. pants

Regulas (EK) Nr. 562/2005 grozījums

Regulas (EK) Nr. 562/2005 I nodaļu svītro.

60. pants

Atcelšana

Atceļ šādas regulas:

a)	Regulu (EK) Nr. 1669/2006 no šīs regulas spēkā stāšanās dienas;

b)	Regulas (EK) Nr. 214/2001 un (EK) Nr. 105/2008 no 2010. gada 1. marta;

c)	Regulas (EK) Nr. 687/2008, (EK) Nr. 127/2009 un (EK) Nr. 670/2009 no 2010. gada 1. jūlija attiecībā uz labību;

d)	Regulas (EK) Nr. 75/91 un (EK) Nr. 670/2009 no 2010. gada 1. septembra attiecībā uz rīsiem.

Minētās atceltās regulas joprojām piemēro pieteikumiem vai piedāvājumiem, kas iesniegti saskaņā ar šīm regulām. Tomēr šo regulu visos gadījumos piemēro produktu glabāšanai un realizācijai.

61. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr to piemēro:

a)	no 2010. gada 1. marta attiecībā uz sviestu un sauso vājpienu;

b)	no 2010. gada 1. jūlija attiecībā uz labību; un

c)	no 2010. gada 1. septembra attiecībā uz rīsiem.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 11. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 30, 31.1.2009., 1. lpp.

(3) OV L 171, 23.6.2006., 35. lpp.

(4) OV L 205, 3.8.1985., 5. lpp.

(5) OV L 95, 14.4.2005., 11. lpp.

(6) OV L 9, 12.1.1991., 15. lpp.

(7) OV L 37, 7.2.2001., 100. lpp.

(8) OV L 312, 11.11.2006., 6. lpp.

(9) OV L 32, 6.2.2008., 3. lpp.

(10) OV L 192, 19.7.2008., 20. lpp.

(11) OV L 42, 13.2.2009., 3. lpp.

(12) OV L 194, 25.7.2009., 22. lpp.

(13) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(14) OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.

(15) OV L 251, 27.7.2004., 9. lpp.

(16) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(17) OV L 337, 16.12.2008., 3. lpp.

(18) OV L 114, 26.4.2008., 3. lpp.

(19) OV L 88, 3.4.1990., 1. lpp.

I PIELIKUMS

LABĪBA

I DAĻA

Labības atbilstības kritēriji

Šīs regula 7. panta 1. punktā minētās prasības attiecībā uz labību ir jo īpaši šādas:

a)	labībai ir attiecīgā tipiskā krāsa;

b)	labībai visos tās attīstības posmos nav neraksturīgās smaržas un tajā nav dzīvu kaitēkļu (ieskaitot ērces);

c)	labība atbilst šā pielikuma II daļā noteiktajam kvalitātes prasību minimumam;

d)	piesārņojuma līmenis, tostarp radioaktivitātes, nepārsniedz Kopienas tiesību aktos atļauto maksimālo pieļaujamo līmeni.

Maksimālais pieļaujamais piesārņojuma līmenis, kuru nedrīkst pārsniegt, ir šāds:

mīkstajiem kviešiem un cietajiem kviešiem – līmenis, kas atļauts saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 315/93 (1), tostarp prasības attiecībā uz fusarium toksīnu koncentrāciju mīkstajos kviešos un cietajos kviešos, kas noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 (2) pielikuma 2.4. līdz 2.7. punktā;

b)	miežiem, kukurūzai un sorgo, kā noteikts Direktīvā 2002/32/EK.

Dalībvalstis pārbauda piesārņotāju koncentrāciju, ieskaitot radioaktivitātes līmeni, pamatojoties uz riska analīzi, jo īpaši ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta sniegto informāciju un pretendenta saistības attiecībā uz atbilstību noteiktajiem standartiem, jo īpaši ievērojot analīžu rezultātus.

Turklāt, ja analīzes liecina, ka mīksto kviešu partijas Zelenija indekss ir starp 22 un 30, ko šiem kviešiem uzskata par labu un pienācīgu tirdzniecībai atbilstošu kvalitāti, jāatzīst, ka no tiem gatavotā mīkla nav lipīga un ir apstrādājama automatizētās ierīcēs.

II DAĻA

Kvalitātes prasību minimums, kas minēts I daļā

Cietie kvieši

Mīkstie kvieši

Mieži

Kukurūza

Sorgo

A.	Maksimālais mitruma saturs

14,5 %

13,5 %

B.	Maksimālais daudzums ( %) sastāvdaļu, kas nav nevainojamas kvalitātes pamatlabība

12 %

1.	Šķelti graudi

6 %

5 %

2.	Graudu piemaisījumi (citi, izņemot 3. punktā minētos)

5 %

7 %

12 %

5 %

to skaitā:

a)	sarukuši graudi

—

b)	citāda labība

3 %

—

5 %

—

c)	kaitēkļu bojāti graudi

—

d)	graudi, kuru dīglis mainījis krāsu

—

e)	kaltēšanas laikā pārkarsēti graudi

0,50 %

3 %

0,50 %

3.	Plankumaini graudi un/vai ar fuzariozi inficēti graudi, to skaitā

5 %

—

—	ar fuzariozi inficēti graudi

1,5 %

—

4.	Sadīguši graudi

4 %

6 %

5.	Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz), to skaitā

3 %

a)	svešas izcelsmes sēklas

—

—	kaitīgie graudi

0,10 %

—

citi

—

b)	bojāti graudi, to skaitā

—

—	graudi, ko sabojājusi pašsakaršana vai pārmērīgs karstums kaltēšanas laikā

0,05 %

—

citi

—

c)	svešas izcelsmes graudi

—

pelavas

—

e)	melnie graudi

0,05 %

—

f)	puvuši graudi

—

g)	beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas

—

C.	Plankumainu un daļēji plankumainu graudu maksimālais procentuālais daudzums

27 %

—

D.	Maksimālais tanīna saturs (3)

—

1 %

E.	Minimālais īpatnējais svars (kg/hl)

—

F.	Minimālais proteīnu saturs (3)

11,5 %

10,5 %

—

G.	Hagberga krišanas skaitlis (sekundēs)

220

—

H.	Minimālais Zelenija indekss (ml)

—

“—”	Nav jāpiemēro īpaši noteikumi

Sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem, definē, kā noteikts šā pielikuma III daļā.

Pamatveidu labības un cita veida graudus, kas ir bojāti, melnos graudus vai puvušus graudus klasificē kā “dažādus piemaisījumus” pat tādā gadījumā, ja tiem ir citu kategoriju defekti.

III DAĻA

1. TO SASTĀVDAĻU DEFINĪCIJA, KAS NEPIEDER PIE NEVAINOJAMAS KVALITĀTES LABĪBAS PAMATVEIDIEM

1.1. Šķeltie graudi

Visus graudus, kuru endosperms ir daļēji atsegts, uzskata par šķeltiem graudiem. Pie šīs grupas pieder arī graudi, kas bojāti kulšanas laikā, un graudi, kam atdalīts dīglis.

Attiecībā uz kukurūzu “šķelti graudi” nozīmē graudu gabalus vai graudus, ko var izsijāt caur sietu, kura acu izmērs ir 4,5 mm diametrā.

Attiecībā uz sorgo “šķelti graudi” nozīmē graudu gabalus vai graudus, ko var izsijāt caur sietu, kura acu izmērs ir 1,8 mm diametrā.

1.2. Graudu piemaisījumi

a) Sarukuši graudi

Graudi, kurus pēc tam, kad no parauga izņemtas visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas, var izsijāt caur sietu ar šāda izmēra acīm: 2,0 mm mīkstajiem kviešiem, 1,9 mm cietajiem kviešiem, 2,2 mm miežiem.

Neatkarīgi no šīs definīcijas, tomēr:

—	attiecībā uz Igaunijā, Latvijā, Somijā un Zviedrijā audzētiem miežiem, kuru īpatnējais svars ir vismaz 64 kilogrami uz hektolitru un kurus piedāvā intervencei šajās dalībvalstīs, vai

—	attiecībā uz miežiem, kuru mitruma saturs ir 12,5 % vai mazāk, “sažuvuši graudi” nozīmē graudus, kurus pēc tam, kad visas pārējās šajā pielikumā minētās sastāvdaļas ir atdalītas, var izsijāt caur sietu ar 2,0 mm lielām acīm.

Turklāt pie šīs grupas pieder arī sala bojāti un nenogatavojušies (zaļi) graudi.

b) Citāda labība

Visu veidu graudi, kas nepieder pie tām labības veidiem, no kurām ņemti paraugi.

c) Kaitēkļu bojāti graudi

Apgrauzti graudi. Pie šīs grupas pieder arī graudi ar kukaiņu veidotām ejām tajos.

d) Graudi, kuru dīglis mainījis krāsu, plankumaini graudi, ar fuzariozi inficēti graudi

Graudi, kuru dīglis mainījis krāsu, ir tie, kuru apvalka krāsa ir no brūnas līdz melni brūnai, bet kuru dīglis ir parastas krāsas un nedīgst. Mīkstajiem kviešiem graudus, kuru dīglis mainījis krāsu, neņem vērā, ja to nav vairāk par 8 %.

Cietajiem kviešiem:

—	graudus, kuru krāsa, izņemot dīgļa krāsu, ir mainījusies uz brūnu vai melni brūnu, uzskata par plankumainiem graudiem,

—	ar fuzariozi inficēti graudi ir graudi, kuru augļapvalkā ir Fusarium ģints sēnīšu micēlijs; šādi graudi izskatās nedaudz sarukuši, sačokurojušies, un uz tiem ir izkaisīti sārti vai balti izkliedēti plankumi ar neskaidru robežlīniju.

e)	Graudi, kas pārkarsēti kaltēšanas laikā, ir tie, kam manāmas ārēja apdeguma pazīmes, bet kas nav bojāti.

1.3. Sadīguši graudi

Sadīguši graudi ir tie, kuru saknīte vai dīgļpumpurs ir skaidri saskatāms ar neapbruņotu aci. Tomēr, novērtējot sadīgušo graudu daudzumu paraugā, jāņem vērā parauga kopskats. Dažiem labības veidiem, piemēram, cietajiem kviešiem, dīglis ir izspiedies uz āru un, graudus sakratot, paveras dīgļapvalks. Šie graudi atgādina sadīgušus graudus, taču tos nedrīkst iekļaut šajā grupā. Sadīguši graudi ir tikai tie, ar kuru dīgli ir notikušas acīmredzamas pārmaiņas, kas ļauj viegli atšķirt sadīgušus graudus no parastiem graudiem.

1.4. Dažādi piemaisījumi (Schwarzbesatz)

a) Svešas izcelsmes sēklas

“Svešas izcelsmes sēklas” ir kultivētu vai nekultivētu to augu sēklas, kas nav labība. Tās ietver sēklas, kuras nav vērts izlasīt, sēklas, kas der lopbarībai, un kaitīgas sēklas.

“Kaitīgas sēklas” nozīmē sēklas, kas ir toksiskas cilvēkam un dzīvniekiem, sēklas, kas kavē vai sarežģī labības attīrīšanu un malšanu, un sēklas, kas ietekmē labības pārstrādes produktu kvalitāti.

b) Bojāti graudi

“Bojāti graudi” ir tie, kas padarīti nederīgi pārtikai, un attiecībā uz lopbarības graudiem –nederīgi izbarošanai lopiem pūšanas, miltrasas un bakteriālu vai citu iemeslu dēļ.

Bojāti graudi ir arī tādi graudi, kas bojāti, tos pēkšņi sakarsējot vai pārkarsējot kaltēšanas laikā. Šie “pārkarsētie” vai “melnplaukainie” graudi ir pilnībā nobrieduši graudi, kuru apvalka krāsa ir no pelēkbrūnas līdz melnai, bet kodola krāsa šķērsgriezumā – no dzeltenpelēkas līdz melni brūnai.

Graudus, kas cietuši no kviešu vārpu pangoda, uzskata par bojātiem graudiem tikai tad, ja vairāk nekā puse no grauda virsmas sekundāra kriptogamiska bojājuma rezultātā ir iekrāsojusies no pelēkas līdz melnai. Ja krāsas maiņa skārusi mazāk nekā pusi grauda virsmas, tos klasificē kā kaitēkļu bojātus graudus.

c) Svešas izcelsmes sastāvdaļas

Tās labības parauga sastāvdaļas, kas paliek sietā ar 3,5 mm lielām acīm (izņemot citu labības veidu graudus un sevišķi lielus labības pamatveidu graudus), un tās, ko var izsijāt caur sietu ar 1,0 mm lielām acīm, uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām. Svešas izcelsmes sastāvdaļas ir arī akmentiņi, smilts, salmu daļiņas un citi paraugā esoši piemaisījumi, ko var izsijāt caur sietu ar 3,5 mm lielām acīm un kas paliek sietā ar 1,0 mm lielām acīm.

Šī definīcija neattiecas uz kukurūzu. Attiecībā uz kukurūzu papildus pirmajā daļā minētajam par svešas izcelsmes sastāvdaļām uzskata arī visas tās paraugā esošās sastāvdaļas, ko var izsijāt caur sietu ar 1 mm lielām acīm.

d)	Pelavas (kukurūzai: vālīšu fragmenti)

e)	Melnie graudi

f)	Puvuši graudi

g)	Beigti kukaiņi un kukaiņu atliekas

1.5.	Dzīvi kaitēkļi

1.6. Plankumaini graudi, kam zudis to stiklveida aspekts (mitadiné vai plankumainība)

Cieto kviešu mitadiné graudi ir graudi, kuru kodolu nevar uzskatīt par kodolu ar viendabīgu stiklveida struktūru.

2. ĪPAŠIE FAKTORI, KAS JĀŅEM VĒRĀ ATTIECĪBĀ UZ KATRU LABĪBAS VEIDU, LAI DEFINĒTU PIEMAISĪJUMUS

2.1. Cietie kvieši

Graudu piemaisījumi nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus, kuru dīglis ir mainījis krāsu, ar fuzariozi inficētos plankumainos graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.

2.2. Mīkstie kvieši

Graudu piemaisījumi nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus, graudus, kuru dīglis ir mainījis krāsu, un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, melnos graudus, puvušus graudus, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.

2.3. Mieži

Graudu piemaisījumi nozīmē sarukušus graudus, citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.

2.4. Kukurūza

Graudu piemaisījumi nozīmē citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Attiecībā uz kukurūzu par svešas izcelsmes sastāvdaļām uzskata visas tās paraugā esošās sastāvdaļas, ko var izsijāt caur sietu ar 1 mm lielām acīm.

Visas svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas uzskata par dažādiem piemaisījumiem.

2.5. Sorgo

Graudu piemaisījumi nozīmē citas labības graudus, kaitēkļu bojātus graudus un kaltēšanas laikā pārkarsētus graudus.

Dažādi piemaisījumi nozīmē svešas izcelsmes sēklas, bojātus graudus, svešas izcelsmes sastāvdaļas, pelavas, beigtus kukaiņus un kukaiņu daļas.

IV DAĻA

Metodes, kas izmantotas, lai noteiktu intervencei piedāvātās labības kvalitāti

Lai noteiktu tās labības kvalitāti, kas piedāvāta intervencei, izmanto šādas metodes:

a)	šā pielikuma V daļā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem;

šā pielikuma VI daļā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu mitruma saturu. Tomēr dalībvalstis var izmantot arī citas metodes, kuru pamatā ir V pielikumā izklāstītais princips, ISO 712:1998 metodi vai metodi, kuras pamatā ir infrasarkano staru tehnoloģija. Strīdu gadījumā ņem vērā tikai tos rezultātus, kas iegūti ar šā pielikuma V daļā izklāstīto metodi;

c)	ISO 9648:1988 standartmetodi, lai noteiktu tanīna saturu sorgo;

d)	šā pielikuma VII daļā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu no mīkstajiem kviešiem gatavotas mīklas lipīguma pakāpi un tās derīgumu automatizētai apstrādei;

e)	Starptautiskās Labības ķīmijas asociācijas (SLĶA) atzīto standartmetodi, lai noteiktu proteīna saturu maltos mīkstajos kviešos un kas izklāstīta nodaļā ar virsrakstu Nr. 105/2 “Metode proteīnu satura noteikšanai labībā un labības produktos”;

Tomēr dalībvalstis var izmantot arī jebkuru citu metodi. Šādā gadījumā tām jāsniedz Komisijai pierādījums, ka SLĶA atzīst attiecīgo metodi par tādu, kas sniedz līdzvērtīgus rezultātus;

f)	standartam ISO 5529:1992 atbilstošu metodi, lai noteiktu maltu mīksto kviešu Zelenija indeksu;

g)	standartam ISO 3093:2004 atbilstošu metodi (amilāzes aktivitātes testu), lai noteiktu Hagberga krišanas skaitli;

h)	šā pielikuma VIII daļā izklāstīto standartmetodi, lai noteiktu cieto kviešu stiklveida aspekta zuduma pakāpi;

i)	standartam ISO 7971/2:1995 atbilstošu standartmetodi, lai noteiktu īpatnējo svaru;

j)	paraugu noņemšanas metodes un analīzes standartmetodes mikotoksīnu koncentrācijas noteikšanai ir izklāstītas Regulas (EK) Nr. 1881/2006 I pielikumā un noteiktas Komisijas Regulas (EK) Nr. 401/2006 (4) I un II pielikumā.

V DAĻA

Standartmetode, lai noteiktu sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem

Mīkstajiem kviešiem, cietajiem kviešiem un miežiem vidēji 250 g smagu paraugu izsijā caur diviem sietiem, caur katru sietu sijājot pusminūti, no kuriem viens ir ar 3,5 mm lielām garenām acīm, bet otrs – ar 1,0 mm lielām garenām acīm.

Lai nodrošinātu vienlaidus sijāšanu, ieteicams izmantot automātisku sijāšanas ierīci, piemēram, vibrējošu galdu, kam piestiprināti sieti.

Sastāvdaļas, kas palikušas sietā ar 3,5 mm lielām garenām acīm, un sastāvdaļas, kas izsijātas caur sietu ar 1,0 mm lielām garenām acīm, nosver kopā un uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām. Ja sastāvdaļas, kas palikušas sietā ar 3,5 mm garenām acīm, ietver tādas daļas, kas pieder pie “citas labības” grupas, vai sevišķi lielus labības pamatveidu graudus, tad šīs daļas vai graudus ievieto atpakaļ izsijātajā paraugā. Sijāšanas gaitā rūpīgi jāseko, vai sietā ar 1,0 mm lielām garenām acīm nav manāmi dzīvi kaitēkļi.

No izsijātā parauga ar separatoru ņem 50 līdz 100 g paraugu. Šis daļas paraugs jānosver.

Daļas paraugu izlīdzina uz galda un ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem šķeltos graudus, citu labību, sadīgušos graudus, kaitēkļu bojātos graudus, sala bojātos graudus, graudus, kuru dīglis ir mainījis krāsu, plankumainos graudus, svešas izcelsmes sēklas, melnos graudus, bojātos graudus, puvušos graudus, pelavas un dzīvus kaitēkļus, kā arī beigtus kukaiņus.

Ja daļas paraugā ir graudi vēl aizvien graudu apvalkos, tad tie jāattīra ar rokām, un šādi iegūtos apvalkus uzskata par pelavām. Akmentiņus, smilti un salmu gabaliņus uzskata par svešas izcelsmes sastāvdaļām.

Daļas paraugu pusminūti sijā sietā ar 2,0 mm lielām garenām acīm – attiecībā uz mīkstajiem kviešiem, 1,9 mm lielām garenām acīm – attiecībā uz cietajiem kviešiem, 2,2 mm lielām garenām acīm – attiecībā uz miežiem. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par sarukušiem graudiem. Sala bojātie graudi un nenogatavojušies zaļie graudi pieder pie “sarukušo graudu” grupas.

Vidēji 500 g smagu kukurūzas paraugu un vidēji 250 g smagu sorgo paraugu pusminūti sijā sietā ar 1,0 mm lielām garenām acīm. Pārbauda, vai paraugā nav dzīvu kaitēkļu un beigtu kukaiņu.

Ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem no sastāvdaļām, kas palikušas sietā ar 1,0 mm lielām garenām acīm, akmentiņus, smilti, salmu gabaliņus un citas svešas izcelsmes sastāvdaļas.

Pievieno šādi iegūtās svešas izcelsmes sastāvdaļas tām, kas izsijātas caur sietu ar 1,0 mm lielām garenām acīm, un visu kopā nosver.

No izsijātā parauga ar separatoru sagatavo daļas paraugu 100 g līdz 200 g kukurūzai vai 25 g līdz 50 g sorgo. Nosver šo daļas paraugu. Izlīdzina to plānā kārtiņā uz galda. Ar knaiblītēm vai raga lāpstiņu izņem citu labību, kaitēkļu bojātos graudus, sala bojātos graudus, sadīgušos graudus, svešas izcelsmes sēklas, bojātos graudus, pelavas, dzīvus kaitēkļus un beigtus kukaiņus.

Tad šo daļas paraugu izsijā caur sietu ar 4,5 mm lielām apaļām acīm – attiecībā uz kukurūzu – un caur sietu ar 1,8 mm lielām apaļām acīm – attiecībā uz sorgo. Sastāvdaļas, ko var izsijāt caur šo sietu, uzskata par šķeltiem graudiem.

Sastāvdaļu grupas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem un kas noteiktas saskaņā ar 1. un 2. punktā minētajām metodēm, jāsver ļoti rūpīgi ar precizitāti līdz 0,01 g un jāaprēķina procentuāli no vidējā parauga. Datus analīzes slēdzienā raksta ar precizitāti līdz 0,1 %. Jāpārbauda dzīvu kaitēkļu esība.

Parasti katram paraugam jāveic divas analīzes. Tās nedrīkst atšķirties par vairāk nekā 10 % attiecībā uz iepriekš minēto sastāvdaļu kopējo daudzumu.

Aparatūra, kas jāizmanto 1., 2. un 3. punktā minēto darbību veikšanai, ir šāda:

a)	paraugu separators, piemēram, koniska vai gropēta ierīce;

b)	precīzijas vai pārbaudes svari;

c)	sieti ar 1,0 mm, 1,8 mm, 1,9 mm, 2,0 mm, 2,2 mm un 3,5 mm lielām garenām acīm un sieti ar 1,8 mm un 4,5 mm lielām apaļām acīm. Sieti var būt piestiprināti pie vibrējoša galda.

VI DAĻA

Standartmetode mitruma satura noteikšanai

1. Princips

Produktu kaltē 130 līdz 133 oC temperatūrā normālā atmosfēras spiedienā daļiņu lielumam piemērotu laika posmu.

2. Piemērošanas noteikumi

Šī kaltēšanas metode attiecas uz labību, kas sasmalcināta tiktāl, ka vismaz 50 % daļiņu var izsijāt caur sietu ar 0,5 mm lielām apaļām acīm un ne vairāk kā 10 % daļiņu paliek sietā ar 1,0 mm lielām apaļām acīm. Šo metodi piemēro arī miltiem.

3. Aprīkojums

Precīzijas svari

Smalcinātājs, kas izgatavots no mitrumu neabsorbējoša materiāla, ir viegli tīrāms, nodrošina ātru un vienmērīgu smalcināšanu, pārmērīgi nesakarstot, līdz minimumam samazina saskari ar gaisu ārpusē un atbilst 2. punktā minētajām prasībām (piemēram, noņemams smalcināšanas elements).

Nerūsoša metāla vai stikla uztvērējs, kas aprīkots ar pietiekami cieši piegulošu vāku; uz darba virsmas viena kvadrātcentimetra var izlīdzināt 0,3 g analizējamā parauga.

Elektriska izotermiska karsēšanas kamera, kas noregulēta uz 130–133 oC temperatūru (5) un kas aprīkota ar piemērotu ventilāciju (6).

Desikators ar biezu, caurumotu porcelāna, ja nav metāla, pamatni un piemērotu desikantu.

4. Procedūra

Žāvēšana

Iepriekš nosvērtā uztvērējā ar precizitāti līdz 1 mg iesver nedaudz vairāk kā 5 g sasmalcinātas sīkgraudu labības vai 8 g sasmalcinātas kukurūzas. Ievieto uztvērēju karsēšanas kamerā, kas uzkarsēta līdz 130–133 oC. Tas jādara iespējami ātri, lai novērstu pārāk strauju temperatūras krišanos. Kad temperatūra karsēšanas kamerā atkal sasniegusi 130–133 oC, ļauj sīkgraudu labībai žāvēties divas stundas un kukurūzai – četras stundas. Izņem uztvērēju no karsēšanas kameras, ātri uzliek vāku, ļauj 30 līdz 45 minūtes atdzist desikatorā un tad nosver (ar precizitāti līdz 1 mg).

5. Aprēķina metode un formulas

E	=	analizējamā parauga sākotnējā masa gramos
M	=	analizējamā parauga masa gramos pēc parauga sagatavošanas
M’	=	analizējamā parauga masa gramos pēc sasmalcināšanas
m	=	izkaltētā analizējamā parauga masa gramos

Mitruma saturs, izteikts procentos no produkta daudzuma, ir vienāds ar:

—	bez iepriekšējas parauga sagatavošanas (E – m) × 100/E,

—	ar iepriekšēju parauga sagatavošanu ((M’ – m)M/M’ + E – M) × 100/E = 100 (1 – Mm/EM’)

Analīzes jāatkārto vismaz divas reizes.

6. Atkārtošana

Atšķirība starp vērtībām, kas iegūtas divās vienlaicīgi vai ar niecīgu laika atstarpi veiktās analīzēs, ko veicis viens un tas pats laborants, nepārsniedz 0,15 g mitruma uz 100 g parauga. Ja atšķirība pārsniedz minēto lielumu, analīzes jāatkārto.

VII DAĻA

Metode, lai noteiktu no mīkstajiem kviešiem gatavotas mīklas lipīguma pakāpi un derīgumu automatizētai apstrādei

1. Nosaukums

Kviešu miltu kontrolcepšanas metode

2. Piemērošanas noteikumi

Metodi piemēro rauga maizes ražošanai paredzētu kviešu miltu eksperimentāliem malumiem

3. Princips

Īpašā maisītājā pagatavo mīklu no miltiem, ūdens, rauga, sāls un saharozes. Pēc tam, kad mīklu sadala vienādos ieapaļos gabalos, 30 minūtes ļauj tiem uzrūgt; mīklu formē, novieto uz plātīm un pēc noteikta laika cep. Apstrādes laikā novēro mīklas īpašības. Kukuļus novērtē pēc to tilpuma un augstuma.

4. Izejvielas

4.1. Raugs

Aktīvs Saccharomyces cerevisiae DHW-Hamburg-Wansbeck tipa sausais raugs vai cits produkts ar tādām pašām īpašībām.

4.2.	Ūdensvada ūdens

4.3. Cukura, sāls un askorbīnskābes šķīdums

800 ± 5 g ūdens izšķīdina 30 ±0,5 g nātrija hlorīda (tirdzniecības kvalitātes), 30 ±0,5 g saharozes (tirdzniecības kvalitātes) un 0,040 ±0,001 g askorbīnskābes. Katru dienu gatavo svaigu šķīdumu.

4.4. Cukura šķīdums

95 ± 1 g ūdens izšķīdina 5 ±0,1 g saharozes (tirdzniecības kvalitātes). Katru dienu gatavo svaigu šķīdumu.

4.5. Enzīmaktīvi iesala milti

Tirdzniecības kvalitātes produkts.

5. Ierīces un aparatūra

5.1. Ceptuves telpa

Kontrolējama tā, lai tajā varētu pastāvīgi uzturēt 22 līdz 25 oC temperatūru.

5.2. Ledusskapis

4 ± 2 oC temperatūras uzturēšanai.

5.3. Svari

Svari ar svērtspēju līdz 2 kg un precizitāti līdz 2 g.

5.4. Svari

Svari ar svērtspēju līdz 0,5 kg un precizitāti līdz 0,1 g.

5.5. Analītiskie svari

Ar precizitāti 0,1 × 10–3 g.

5.6. Maisītājs

Maisītājs Stephan UMTA 10, maisošā elementa modelis Detmold (Stephan Soehne GmbH) vai cita ierīce ar tādiem pašiem raksturlielumiem.

5.7. Kontroles telpa

Kontrolējama tā, lai tajā varētu pastāvīgi uzturēt 30 ± 1 oC temperatūru.

5.8. Vaļējas plastmasas kastes

Izgatavotas no polimetilmetakrilāta (Plexiglas, Perspex). Iekšējie izmēri: 25 × 25 cm, augstums 15 cm, sieniņu biezums 0,5 ±0,05 cm.

5.9. Kvadrātveida plastmasas paliktņi

Izgatavoti no polimetilmetakrilāta (Plexiglas, Perspex). Vismaz 30 × 30 cm, biezums 0,5 ±0,05 cm.

5.10. Formēšanas ierīce

Brabendera homogenizētājs (Brabender OHG) vai cita līdzīga ierīce ar tādiem pašiem raksturlielumiem.

6. Paraugu ņemšana

Saskaņā ar SLĶA standartu Nr. 101.

7. Procedūra

7.1. Ūdens uzsūktspējas noteikšana

Nosaka ūdens absorbciju saskaņā ar SLĶA standartu Nr. 115/1.

7.2. Iesala miltu pievienošanas nepieciešamības noteikšana

Nosaka miltu “krišanas skaitli” saskaņā ar ISO 3093-1982. Ja “krišanas skaitlis” ir lielāks par 250, nosaka iesala miltu daudzumu, kas jāpievieno, lai “krišanas skaitlis” būtu robežās no 200 līdz 250, šim nolūkam izmantojot miltu maisījumu porcijas, kam pievienots arvien lielāks daudzums iesala miltu (4.5. punkts). Ja “krišanas skaitlis” ir mazāks par 250, iesala milti nav jāpievieno.

7.3. Aktīvā sausā rauga aktivēšana

Noregulē ūdens šķīduma temperatūru (4.4. punkts) līdz 35 ± 1 oC. Pievieno vienu (svara) daļu aktīvā sausā rauga četrām (svara) daļām šā cukura šķīduma. Nemaisa. Vajadzības gadījumā saskalo.

Ļauj nostāvēties 10 ± 1 minūti, tad izmaisa, līdz iegūst homogēnu suspensiju. Iegūto suspensiju izlieto 10 minūšu laikā.

7.4. Miltu un mīklas šķidruma temperatūras pielāgošana

Miltu un ūdens temperatūrai jābūt tādai, lai pēc to sajaukšanas iegūtās mīklas temperatūra būtu 27 ± 1 oC.

7.5. Mīklas sastāvs

Ar precizitāti līdz 2 g nosver 10 y/3 g miltu, svēršanā neņemot vērā mitruma saturu (atbilstoši 1 kg miltu ar 14 % mitruma saturu), kur “y” ir miltu daudzums, ko izmanto farinogrāfa testā (sk. SLĶA standarta Nr. 115/1).

Ar precizitāti līdz 0,2 g nosver tik daudz iesala miltu, cik vajadzīgs, lai “krišanas skaitlis” būtu robežās no 200 līdz 250 (7.2.).

Nosver 430 ± 5 g cukura–sāls–askorbīnskābes šķīduma (4.3. punkts) un pievieno ūdeni tā, lai kopējā masa būtu (x – 9) 10 y/3 g (10.2. punkts), kur “x” ir ūdens daudzums, ko izmanto farinogrāfa testā (sk. SLĶA standartu Nr. 115/1). Šī kopējā masa, kas parasti ir robežās no 450 līdz 650 g, jāsasniedz ar precizitāti līdz 1,5 g.

Nosver 90 ± 1 g rauga suspensijas (7.3. punkts).

Nosaka mīklas kopējo masu (P), kas ir miltu, cukura–sāls–askorbīnskābes šķīduma un ūdens, rauga suspensijas un iesala miltu masu summa.

7.6. Maisīšana

Pirms maisīšanas ar pietiekamu daudzumu vienmērīgas temperatūras ūdens jāpanāk, ka maisītāja temperatūra ir 27 ± 1 oC.

Ievieto mīklas šķidrās sastāvdaļas maisītājā un virsū uzber miltus un iesala miltus.

Iedarbina maisītāju (1. ātrums, 1 400 apgr./min) un darbina to 60 sekundes. Divdesmit sekundes pēc maisīšanas sākuma divreiz apgriež maisīšanas trauka vākam piestiprināto skrāpi.

Izmēra mīklas temperatūru. Ja temperatūra nav robežās no 26 līdz 28 oC, mīklu izņem un pēc sastāvdaļu temperatūras noregulēšanas iejauc jaunu mīklu.

Atzīmē mīklas īpašības, izmantojot šādus terminus:

—	nav lipīga un ir piemērota automatizētai apstrādei, vai

—	lipīga un nav piemērota automatizētai apstrādei.

Lai mīklu uzskatītu par “nelīpošu un piemērotu automatizētai apstrādei”, tai maisīšanas beigās būtu jāveido viendabīga masa, kas praktiski nelīp pie maisīšanas trauka sieniņām un nevērpjas ap maisīšanas elementu. Vajadzētu būt iespējamam mīklu izņemt no maisīšanas trauka ar roku, turklāt ar vienu rokas kustību un bez ievērojamiem mīklas zudumiem.

7.7. Dalīšana un apaļošana

Ar precizitāti līdz 2 g nosver trīs gabalus mīklas pēc šādas formulas:

p	=	0,25 P, kur:
p	=	viena sadalītās mīklas gabala masa,
P	=	mīklas kopējā masa.

Nekavējoties veic gabalu apaļošanu, uz 15 sekundēm ievietojot tos formēšanas ierīcē (5.10. punkts), un uz 30 ± 2 minūtēm novieto tos kontroles telpā (5.7. punkts) uz kvadrātveida plastmasas paliktņiem (5.9. punkts), ko pārsedz ar apvērstām plastmasas kastēm (5.8. punkts).

Gabalus nepārkaisa ar miltiem.

7.8. Formēšana

Uz plastmasas paliktņiem esošos un ar apvērstām kastēm pārsegtos mīklas gabalus atkārtoti ievieto formēšanas ierīcē (5.10. punkts) un katru gabalu apaļo 15 sekundes. Pārklājumu no mīklas gabala noņem tikai tieši pirms apaļošanas. Atkal atzīmē mīklas īpašības, izmantojot kādu no šiem terminiem:

—	nav lipīga un ir piemērota automatizētai apstrādei, vai

—	lipīga un nav piemērota automatizētai apstrādei.

Lai mīklu uzskatītu par “nelīpošu un piemērotu automatizētai apstrādei”, tai nemaz vai tikpat kā nemaz nebūtu jālīp pie ierīces sieniņām un aparāta darbības laikā tai būtu brīvi jāgriežas ap sevi, veidojot regulāras formas lodi. Pēc darbības beigām, paceļot ierīces vāku, mīklai nebūtu jālīp pie mīklas formēšanas ierīces trauka sieniņām.

8. Testa ziņojums

Analīzes slēdzienā būtu jāietver:

—	mīklas apstrādes īpašības maisīšanas beigās un formēšanas laikā,

—	miltu “krišanas skaitlis”, ja nav pievienoti iesala milti,

—	visas novērotās novirzes no normas.

Turklāt tajā būtu jāietver:

—	izmantotā metode,

—	visas ziņas, kas vajadzīgas parauga identificēšanai.

9. Vispārējas piezīmes

9.1.

Mīklas šķidruma daudzuma aprēķina formulas pamatā ir šādi apsvērumi.

Pievienojot x ml ūdens 300 gramiem miltu ar 14 % mitruma saturu, iegūst vajadzīgo konsistenci. Tā kā kontrolcepšanai izmanto 1 kg miltu ar 14 % mitruma saturu, kur x attiecas uz 300 g miltu, tad attiecībā uz kontrolcepšanu x dala ar trīs un reizina ar 10 g ūdens, tātad 10 x/3 g.

430 g cukura–sāls–askorbīnskābes šķīduma sastāvā ir 15 g sāls un 15 g cukura. Šie 430 g šķīduma ietilpst mīklas šķidrumā. Tad, lai pievienotu mīklai 10 x/3 g ūdens, ir jāpievieno (10 x/3 + 30) g mīklas šķidruma, kas sastāv no 430 g cukura–sāls–askorbīnskābes šķīduma un papildu ūdens daudzuma.

Kaut arī daļu ūdens, kas tika pievienots rauga suspensijai, absorbē raugs, šajā suspensijā ir arī “brīvais” ūdens. Pieņem, ka 90 g rauga suspensijas ir 60 g “brīvā” ūdens. Šo 60 g “brīvā” ūdens dēļ rauga suspensijā ir jākoriģē mīklas šķidruma daudzums, tātad mīklai beigās jāpievieno 10 x/3 plus 30 mīnus 60 g. To var pārveidot šādi: (10 x/3 + 30) – 60 = 10 x/3 – 30 = (x/3 – 3) 10 = (x – 9) 10/3, kas ir 7.5. punktā minētā formula. Ja, piemēram, ūdens pievienojuma daudzums x, kas izmantots farinogrāfa testā, ir 165 ml, tad šī vērtība jāievieto formulā, tātad 430 g cukura–sāls–askorbīnskābes šķīdumam jāpievieno tik daudz ūdens, lai kopējā masa būtu:

(165 – 9) 10/3 = 156 × 10/3 = 520 g.

9.2.

Šī metode nav tieši piemērojama kviešiem. Procedūra, kas jāievēro, nosakot kviešu cepšanas īpašības, ir šāda.

Attīra kviešus un nosaka attīrīto kviešu mitruma saturu. Ja mitruma saturs ir robežās no 15,0 % līdz 16,0 %, to kviešiem nemaina. Ja mitruma saturs ir ārpus minētajām robežām, vismaz trīs stundas pirms malšanas to koriģē līdz 15,5 ±0,5 %.

Kviešus samaļ miltos, izmantojot Bīlera [Bühler] laboratorijas dzirnavas MLU 202 vai Brabender Quadrumat Senior dzirnavas, vai līdzīgu aparatūru ar tādiem pašiem raksturlielumiem.

Izvēlas malšanas režīmu, kurā iegūst vismaz 72 % miltu, un pelnu saturs sausnā ir no 0,50 līdz 0,60 %.

Nosaka pelnu saturu miltos saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1501/95 II pielikumu un mitruma saturu saskaņā ar šo regulu. Aprēķina ieguves

likmi, izmantojot vienādojumu:

E = (((100 – f) F)/(100 – w) W) × 100 %

kur

E	=	ieguves rādītājs
f	=	miltu mitrums
w	=	kviešu mitruma saturs
F	=	miltu masa, kas iegūta, ja mitruma saturs ir f
W	=	samalto kviešu masa, ja mitruma saturs ir w

Piezīme.

Informācija par izmantojamajām sastāvdaļām un aparatūru ir publicēta Nīderlandes Graudu, miltu un maizes institūta (Instituut voor Graan, Meel en Brood, TNO – Postbus 15, Wageningen, Netherlands) 1977. gada 31. marta dokumentā T/77 300.

VIII DAĻA

Stiklveida aspekta zuduma pakāpes noteikšana

1. Princips

Lai noteiktu to graudu procentuālo daudzumu, kas pilnīgi vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu, izmanto tikai daļu parauga. Graudus pārgriež ar Pola [Pohl] graudu smalcinātāju vai ar tam pielīdzināmu instrumentu.

2. Ierīces un aparatūra

—	Pola graudu smalcinātājs vai tam pielīdzināms instruments

—	knaiblītes, skalpelis

—	paplāte vai ķivete

3. Procedūra

a)	Noteikšanu veic 100 g paraugam pēc tam, kad atdalītas visas sastāvdaļas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem.

b)	Paraugu vienmērīgi izlīdzina uz paplātes.

c)	Paplāti ievieto graudu smalcinātājā un uz režģa izlīdzina sauju graudu. Stingri uzsit, lai pārliecinātos, ka katrā iedobē ir tikai viens grauds. Nolaiž zemāk aparāta kustīgo daļu, lai graudi neizkustētos no vietas, un tad tos pārgriež.

d)	Sagatavo tik daudz paplāšu, lai tiktu pārgriezti vismaz 600 graudu.

e)	Saskaita tos graudus, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu (mitadiné).

f)	Aprēķina to graudu procentuālo daudzumu, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu (mitadiné).

4. Rezultātu izteikšana

I	=	to sastāvdaļu masa gramos, kas nepieder pie nevainojamas kvalitātes labības pamatveidiem
M	=	to iztīrīto analizējamo graudu procentuālais daudzums, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu (mitadiné).

5. Rezultāts

Analizējamā paraugā to graudu procentuālais daudzums, kas pilnībā vai daļēji zaudējuši stiklveida aspektu (mitadiné), ir vienāds ar:

(M × (100 – I)/100 = …

IX DAĻA

Cenu palielinājumi un samazinājumi

I tabula

Cenas palielinājums atkarībā no mitruma satura

Kukurūza un sorgo		Pārējā labība
Mitruma saturs ( %)	Palielinājums (EUR/t)	Mitruma saturs ( %)	Palielinājums (EUR/t)
—	—	13,4	0,1
—	—	13,3	0,2
—	—	13,2	0,3
—	—	13,1	0,4
—	—	13,0	0,5
—	—	12,9	0,6
—	—	12,8	0,7
—	—	12,7	0,8
—	—	12,6	0,9
—	—	12,5	1,0
12,4	0,1	12,4	1,1
12,3	0,2	12,3	1,2
12,2	0,3	12,2	1,3
12,1	0,4	12,1	1,4
12,0	0,5	12,0	1,5
11,9	0,6	11,9	1,6
11,8	0,7	11,8	1,7
11,7	0,8	11,7	1,8
11,6	0,9	11,6	1,9
11,5	1,0	11,5	2,0
11,4	1,1	11,4	2,1
11,3	1,2	11,3	2,2
11,2	1,3	11,2	2,3
11,1	1,4	11,1	2,4
11,0	1,5	11,0	2,5
10,9	1,6	10,9	2,6
10,8	1,7	10,8	2,7
10,7	1,8	10,7	2,8
10,6	1,9	10,6	2,9
10,5	2,0	10,5	3,0
10,4	2,1	10,4	3,1
10,3	2,2	10,3	3,2
10,2	2,3	10,2	3,3
10,1	2,4	10,1	3,4
10,0	2,5	10,0	3,5

II tabula

Cenas samazinājums atkarībā no mitruma satura

Kukurūza un sorgo		Pārējā labība
Mitruma saturs ( %)	Samazinājums (EUR/t)	Mitruma saturs ( %)	Samazinājums (EUR/t)
13,5	1,0	14,5	1,0
13,4	0,8	14,4	0,8
13,3	0,6	14,3	0,6
13,2	0,4	14,2	0,4
13,1	0,2	14,1	0,2

III tabula

Cenas samazinājums atkarībā no īpatnējā svara

Labība	Īpatnējais svars (kg/hl)	Cenas samazinājums (EUR/t)
Mīkstie kvieši	Mazāk nekā 76 līdz 75	0,5
	Mazāk nekā 75 līdz 74	1,0
	Mazāk nekā 74 līdz 73	1,5
Mieži	Mazāk nekā 64 līdz 62	1,0

IV tabula

Cenas samazinājums atkarībā no proteīnu satura

Proteīnu saturs (7)

(N × 5,7)

Cenas samazinājums

(EUR/t)

Mazāk nekā 11,5 līdz 11,0

2,5

Mazāk nekā 11,0 līdz 10,5

X DAĻA

Praktiskā metode, kā intervences aģentūrām noteikt samazinājumu, kas jāpiemēro sorgo cenai

1. Pamatdati

P	=	tanīna procentuālais saturs neapstrādātā produktā
0,4 %	=	tanīna procentuālais saturs, kuru pārsniedzot jāpiemēro samazinājums 11 % (8) = samazinājums, kas atbilst 1 % tanīna sausnā

2. Samazinājuma aprēķināšana

Samazinājumu, ko izsaka euro un kas jāpiemēro salīdzināmai cenai, aprēķina pēc šādas formulas:

11 (P – 0,40)

XI DAĻA

Cenu palielinājumu un samazinājumu aprēķināšana

Cenu palielinājumu un samazinājumu, kas paredzēts 38. pantā, izsaka euro par tonnu un piemēro tās labības intervences cenai, kas piedāvāta intervencē, reizinot intervences cenu ar noteikto procentuālo palielinājumu vai samazinājumu summu, kā norādīts turpmāk:

ja intervencei piedāvātās labības mitruma saturs kukurūzai un sorgo ir mazāks par 13 %, bet cita veida labībai mazāks par 14 %, tad jāpiemēro cenas palielinājumi, kas norādīti šā pielikuma IX daļas I tabulā. Ja intervencei piedāvātās iepriekšminētās labības mitruma saturs ir attiecīgi lielāks par 13 % un 14 %, tad jāpiemēro cenas samazinājumi, kas norādīti šā pielikuma IX daļas II tabulā;

b)	ja intervencei piedāvātās labības īpatnējais svars mīkstajiem kviešiem no svara/apjoma attiecības atšķiras par 76 kg/hl un miežiem par 64 kg/hl, tad ir jāpiemēro šā pielikuma IX daļas III tabulā norādītie cenas samazinājumi;

c)	ja šķeltu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 3 % cietajiem kviešiem, mīkstajiem kviešiem un miežiem un 4 % kukurūzai un sorgo, tad par katru papildu 0,1 procentu punktu piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

d)	ja graudu piemaisījumu procentuālais daudzums pārsniedz 2 % cietajiem kviešiem, 4 % kukurūzai un sorgo, un 5 % mīkstajiem kviešiem un miežiem, tad par katru papildu 0,1 procentu punktu piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

e)	ja sadīgušu graudu procentuālais daudzums pārsniedz 2,5 %, tad par katru papildu 0,1 procentu punktu piemēro samazinājumu EUR 0,05 apmērā;

f)	ja dažādu piemaisījumu (Schwarzbesatz) procentuālais daudzums pārsniedz 0,5 % cietajiem kviešiem un 1 % mīkstajiem kviešiem, miežiem, kukurūzai un sorgo, tad par katru papildu 0,1 procentu punktu piemēro samazinājumu EUR 0,1 apmērā;

g)	ja plankumaino graudu procentuālais daudzums cietajos kviešos pārsniedz 20 %, tad par katru papildu procentu punktu vai tā daļu piemēro samazinājumu EUR 0,2 apmērā;

h)	ja proteīnu saturs mīkstajos kviešos ir mazāks par 11,5 %, tad jāpiemēro samazinājums, kas norādīts šā pielikuma IX daļas IV tabulā;

i)	ja intervencei piedāvātā sorgo tanīna saturs sausnā pārsniedz 0,4 %, tad piemērojamo samazinājumu aprēķina saskaņā ar šā pielikuma X daļā izklāstīto metodi.

XII DAĻA

Labības paraugu ņemšanas un analīžu metodoloģija

1.	Kvalitātes raksturlielumus nosaka, pamatojoties uz piedāvātās partijas reprezentatīvu paraugu, kas sastāv no paraugiem, ko ņem vismaz vienreiz katrā piegādes reizē, kura nav mazāka par 60 tonnām labības.

2.	Intervences aģentūra uz savu atbildību analizē to paraugu raksturlielumus, kuri ņemti 20 darbdienu laikā kopš dienas, kad ņemts reprezentatīvais paraugs.

3.	Standartmetodes, kas izmantotas, lai noteiktu intervencei piedāvātās labības kvalitāti, ir noteiktas šā pielikuma IV, V, VI un VII daļā.

4.	Analīžu rezultātus paziņo pretendentam vai pieteikuma iesniedzējam, izsniedzot 34. pantā minēto pārņemšanas protokolu.

5.	Strīdu gadījumā intervences aģentūra atkārtoti veic attiecīgās labības nepieciešamās pārbaudes.

(1) OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.

(2) OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.

(3) Procenti sausnā

(4) OV L 70, 9.3.2006., 12. lpp.

(5) Gaisa temperatūra karsēšanas kameras iekšienē.

(6) Karsētspējai vajadzētu būt tādai, lai tad, kad iekārta ir noregulēta uz 130 līdz 133 oC temperatūru un tajā vienlaicīgai kaltēšanai ievieto maksimālo skaitu analizējamo paraugu, šo temperatūru varētu atkal sasniegt ātrāk nekā 45 minūtēs. Ventilācijai jābūt tādai, lai, divas stundas kaltējot sīkgraudu labību (mīkstos kviešus, cietos kviešus, miežus un sorgo) un četras stundas kaltējot kukurūzu, maksimāla karsēšanas kameras piepildījuma gadījumā ar visiem analizējamiem putraimu vai, attiecīgi, kukurūzas paraugiem iegūtie rezultāti no rezultātiem, kas iegūti, trīs stundas kaltējot sīkgraudu labību un piecas stundas kaltējot kukurūzu, atšķirtos mazāk nekā par 0,15 %.

(7) Izteikts sausnas procentos.

(8) Samazinājums, kas piemērojams sorgo cenai, pamatojoties uz tanīna saturu 1 000 g sausnas:

a)	1 000 g sorgo sausnas, kuras teorētiskais tanīna saturs ir 0 %, mājputnu metabolizējamā enerģija: 3 917 kilokalorijas;

b)	1 000 g sorgo sausnas mājputnu metabolizējamās enerģijas samazinājums par katru tanīna papildu procentu punktu: 419 kalorijas;

c)	starpība (izteikta procentu punktos) starp maksimālo tanīna saturu, kas noteikts intervencē pieņemtajam sorgo, un tanīna saturu, kas noteikts standarta kvalitātei: 1,0 – 0,30 = 0,70;

d)	starpība (izteikta procentu punktos) starp mājputnu metabolizējamo enerģiju attiecībā uz sorgo, kas satur 1,0 % tanīna, un mājputnu metabolizējamā enerģija attiecībā uz sorgo, kuram ir tāds pats tanīna saturs kā standarta kvalitātei (0,30 %);

e)	samazinājums, kurš atbilst 1 % tanīna saturam sausnā, kas pārsniedz 0,30 %

II PIELIKUMS

RĪSI

I DAĻA

Nelobītu rīsu atbilstības kritēriji

Šīs regulas 7. panta 1. punktā minētās prasības rīsiem jo īpaši ir šādas:

a)	nelobītiem rīsiem nav smaržas un tajos nav dzīvu kukaiņu;

b)	mitruma saturs nepārsniedz 14,5 %;

c)	iznākums pēc pārstrādes nav mazāks par pieciem punktiem salīdzinājumā ar šā pielikuma III daļā norādīto pamatiznākumu;

dažādu piemaisījumu procentuālais daudzums, citu šķirņu rīsu graudu procentuālais daudzums un to graudu procentuālais daudzums, kuri neatbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikumā noteiktajai standarta kvalitātei, katram rīsu veidam nepārsniedz maksimālo procentuālo daudzumu, kas noteikts šā pielikuma IV daļā;

e)	radioaktivitāte nepārsniedz Kopienas tiesību aktos atļauto maksimālo līmeni.

Šajā pielikumā “dažādi piemaisījumi” nozīmē svešķermeņus, kas nav rīsi.

II DAĻA

Cenu palielinājumi un samazinājumi

Cenu palielinājumu un samazinājumu, kas paredzēts 38. pantā, izsaka euro par tonnu un piemēro to nelobītu rīsu intervences cenai, kas piedāvāta intervencē, reizinot intervences cenu ar to procentuālo palielinājumu vai samazinājumu summu, kuri noteikti šādi:

a)	ja nelobītu rīsu mitruma saturs pārsniedz 13 %, intervences cenas samazinājums procentos atbilst starpībai starp intervencei piedāvāto nelobīto rīsu mitruma saturu procentos, kas aprēķināts ar vienu zīmi aiz komata, un 13 %;

b)	ja iznākums pēc pārstrādes atšķiras no pārstrādes pamatiznākuma attiecīgajai šķirnei, kas paredzēta šā pielikuma III daļas 1. punktā, katras šķirnes rīsiem piemērojamie palielinājumi un samazinājumi ir noteikti šā pielikuma III daļas 2. punktā;

c)	ja graudu bojājumi nelobītiem rīsiem pārsniedz pielaides, kas atļautas standarta kvalitātes nelobītiem rīsiem, piemērojamais intervences cenas samazinājums procentos katram rīsu veidam ir tāds, kā noteikts šā pielikuma V daļā;

d)	ja nelobīti rīsi satur vairāk nekā 0,1 % dažādu piemaisījumu, šos rīsus iepērk ar intervences cenas samazinājumu 0,02 % apmērā par katru papildu 0,01 % novirzi;

e)	ja kādu noteiktas šķirnes nelobītu rīsu partiju piedāvā intervencei un ja šajā partijā citu šķirņu rīsu graudu daudzums pārsniedz 3 %, šo partiju iepērk ar intervences cenas samazinājumu 0,1 % apmērā par katru papildu 0,1 % novirzi.

2.	Pielikuma 1. punktā minētos palielinājumus un pazeminājumus piemēro, pamatojoties uz vidējiem svērtiem testa rezultātiem attiecībā uz reprezentatīvajiem paraugiem, kā noteikts šā pielikuma VI daļā.

III DAĻA

Pārstrādes iznākuma kritēriji

1. Pārstrādes pamatiznākums

Šķirnes nosaukums	Veselu graudu iznākums ( %)	Kopējais iznākums ( %)
Argo, Selenio, Couachi	66	73
Alpe, Arco, Balilla, Balilla Sollana, Bomba, Elio, Flipper, Lido, Sara, Thainato, Thaiperla, Veta, Guadiamar	65	73
Ispaniki A, Makedonia	64	73
Bravo, Europa, Loto, Riva, Rosa Marchetti, Savio, Veneria	63	72
Ariete, Bahia, Carola, Cigalon, Cripto, Drago, Eolo, Gladio, Graldo, Koral, Mercurio, Niva, Onda, Padano, Panda, Ribe, S. Andrea, Saturno, Senia, Smeraldo, Dion, Zeus	62	72
Strymonas	62	71
Baldo, Redi, Roma, Tebre, Volano	61	72
Thaibonnet, Puntal	60	72
Evropi	60	70
Arborio, Rea	58	72
Carnaroli, Elba, Vialone Nano	57	72
Axios	57	67
Roxani	57	66
Nenosauktas šķirnes	64	72

2. Ar pārstrādes iznākumu saistīti cenas palielinājumi un samazinājumi

Nelobīto slīpēto rīsu veselo graudu iznākums	Palielinājumi un samazinājumi par iznākuma procentu punktu
Lielāks par pamatiznākumu	0,75 % palielinājums
Mazāks par pamatiznākumu	1 % samazinājums
Nelobīto slīpēto rīsu kopējais iznākums	Cenas palielinājumi un samazinājumi par iznākuma procentu punktu
Lielāks par pamatiznākumu	0,60 % palielinājums
Mazāks par pamatiznākumu	0,80 % samazinājums

IV DAĻA

Maksimālais procentuālais daudzums

Graudu bojājumu veids	Apaļgraudu rīsi ar KN kodu 1006 10 92	Vidējgraudu un garengraudu A tipa rīsi ar KN kodu 1006 10 94 un 1006 10 96	Garengraudu rīsi ar KN kodu 1006 10 98
Kaļķaini graudi	6	4	4
Sarkansvītroti graudi	10	5	5
Iekrāsoti un plankumaini graudi	4	2,75	2,75
Dzintarkrāsas graudi	1	0,50	0,50
Dzelteni graudi	0,175	0,175	0,175
Dažādi	1	1	1
Citu rīsa šķirņu graudi	5	5	5

V DAĻA

Cenu samazinājumi par bojātiem graudiem

	Bojāto graudu procentuālais daudzums, par kādu piemēro intervences cenas pazeminājumu			Samazinājums procentos (1), ko piemēro par katru papildu novirzi salīdzinājumā ar zemāko robežu
Graudu bojājumu veids	Apaļgraudu rīsi ar KN kodu 1006 10 92	Vidējgraudu un garengraudu A tipa rīsi ar KN kodu 1006 10 94 un 1006 10 96	Garengraudu rīsi ar KN kodu 1006 10 98
Kaļķaini graudi	No 2 līdz 6 %	No 2 līdz 4 %	No 1,5 līdz 4 %	1 % par katru 0,5 % lielu papildu novirzi
Sarkansvītroti graudi	No 1 līdz 10 %	No 1 līdz 5 %	No 1 līdz 5 %	1 % par katru 1 % lielu papildu novirzi
Iekrāsoti un plankumaini graudi	No 0,50 līdz 4 %	No 0,50 līdz 2,75 %	No 0,50 līdz 2,75 %	0,8 % par katru 0,25 % lielu papildu novirzi
Dzintarkrāsas graudi	No 0,05 līdz 1 %	No 0,05 līdz 0,50 %	No 0,05 līdz 0,50 %	1,25 % par katru 0,25 % lielu papildu novirzi
Dzeltenie graudi	No 0,02 līdz 0,175 %	No 0,02 līdz 0,175 %	No 0,02 līdz 0,175 %	6 % par katru 0,125 % lielu papildu novirzi

VI DAĻA

Nelobītu rīsu paraugu ņemšanas un analīžu metodoloģija

Lai pārbaudītu šā pielikuma I daļā izklāstītās kvalitātes prasības, intervences aģentūra pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta vai viņa/viņas attiecīgi pilnvarota pārstāvja klātbūtnē noņem paraugus.

Ņem trīs reprezentatīvus paraugus, katram jāsver vismaz vienu kilogramu. Tie attiecīgi paredzēti:

a)	pieteikuma iesniedzējam vai pretendentam;

b)	noliktavai, kurā notiks pārņemšana;

c)	intervences aģentūrai.

Lai iegūtu reprezentatīvus paraugus, skaitu atsevišķajiem paraugiem, kas jānoņem, iegūst, piedāvātās partijas daudzumu izdalot ar 10 tonnām. Visu paraugu svars ir vienāds. Reprezentatīvos paraugus iegūst, atsevišķo paraugu summu izdalot ar trīs.

Kvalitātes prasību ievērošanu pārbauda, izmantojot reprezentatīvo paraugu, kas paredzēts noliktavai, kurā notiks pārņemšana.

Reprezentatīvos paraugus ņem katrā piegādes daļā (kravas furgonā, kravas kuģī, dzelzceļa vagonā) saskaņā ar 1. punktā minētajiem nosacījumiem.

Pirms partiju nogādā intervences noliktavā, katras piegādes daļas pārbaudi var ierobežot līdz mitruma satura un piemaisījumu daudzuma pārbaudei, kā arī pārbaudei, ka tajā nav dzīvu kukaiņu. Tomēr, ja pēc tam, kad ir veikta pārbaude, kļūst skaidrs, ka piegādes daļa neatbilst minimālajām kvalitātes prasībām, attiecīgā daudzuma pārņemšanu noraida. Ja intervences aģentūrai dalībvalstī ir iespējas pārbaudīt visu kvalitātes prasību minimumu katrai piegādes daļai, pirms to ieved noliktavā, tā atsakās pārņemt jebkuru piegādes daļu, kas neatbilst šīm prasībām.

3.	Radioaktivitātes līmeņa pārbaudi veic tikai tad un tikai noteiktu laikposmu, ja to prasa apstākļi.

4.	Analīžu rezultātus paziņo pieteikuma iesniedzējam vai pretendentam, izsniedzot 34. pantā minēto pārņemšanas protokolu.

5.	Strīdu gadījumā intervences aģentūra atkārtoti veic attiecīgās labības nepieciešamās pārbaudes, kuru izmaksas sedz zaudētāja puse.

Jaunu analīzi veic intervences aģentūras atzīta laboratorija, pamatojoties uz jaunu reprezentatīvu paraugu, ko vienādās daļās veido pieteikuma iesniedzēja vai pretendenta un intervences aģentūras saglabātie paraugi. Ja piedāvāto partiju piegādā pa daļām, rezultāts ir katras piegādes daļas jauno reprezentatīvo paraugu analīzes svērtais vidējais iznākums.

(1) Bojāto graudu daudzuma novirzi no pieļaujamās normas aprēķina līdz procenta simtdaļas precizitātei.

III PIELIKUMS

LIELLOPU GAĻA

I DAĻA.

Liellopu gaļas atbilstības kritēriji

Var iepirkt produktus, kas uzskaitīti šā pielikuma V daļā un atbilst šādām Regulas (EK) Nr. 1234/2007 V(A) pielikuma II punktā noteiktām kategorijām:

a)	tādu nekastrētu jaunu vīriešu kārtas dzīvnieku gaļu, kuri ir jaunāki par diviem gadiem (A kategorija);

b)	kastrētu vīriešu kārtas dzīvnieku gaļu (C kategorija).

Liemeņus un pusliemeņus var iepirkt tikai tad, ja:

a)	tiem ir veselības marķējums, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 (1) I pielikuma I iedaļas III nodaļā;

b)	tiem nav īpašību, kuru dēļ no tiem atvasināti produkti nav piemēroti uzglabāšanai un turpmākai izmantošanai;

c)	tie nav iegūti no dzīvniekiem, kas nokauti, veicot ārkārtas pasākumus;

d)	to izcelsme ir Kopienā Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (2) 39. panta nozīmē;

e)	tie ir iegūti no dzīvniekiem, kas audzēti atbilstīgi spēkā esošajām veterinārajām prasībām;

f)	radioaktivitātes līmenis tajos nepārsniedz maksimālo līmeni, ko pieļauj Kopienas noteikumi;

g)	liemeņi, no kuriem tie iegūti, nav smagāki par 340 kg.

Radioaktivitātes līmeņa pārbaudi veic tikai tad, ja to prasa apstākļi, un tikai noteiktu laikposmu.

Liemeņus un pusliemeņus var iepirkt tikai tad, ja:

attiecīgā gadījumā pēc saciršanas ceturtdaļās uz attiecīgās puses rēķina noformēti saskaņā ar šā pielikuma V daļu. Jāveic visu liemeņa daļu pārbaude, lai novērtētu atbilstību minētās daļas 2. punkta prasībām. Ja nav izpildītas kādas no minētajām prasībām, tad attiecīgos produktus noraida; ja ceturtdaļu noraida tāpēc, ka nav izpildīti noformēšanas nosacījumi, un jo īpaši, ja neapmierinošo noformējumu nevar uzlabot, ceturtdaļu pieņemot, tad noraida arī otras šā pusliemeņa ceturtdaļas iepirkšanu;

b)	tie klasificēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 42. panta 1. punktā paredzēto Kopienas shēmu. Intervences aģentūras noraida visus produktus, ko tās pēc rūpīgas visu liemeņa daļu pārbaudes neatzīst par klasificētiem saskaņā ar minēto shēmu;

identificēti, pirmkārt, pēc marķējuma, kas norāda kategoriju, uzbūves klasi un tauku slāņa pakāpi un, otrkārt, pēc identifikācijas vai kaušanas numura. Marķējumam, kas norāda kategoriju, uzbūves klasi un tauku slāņa pakāpi, jābūt pilnībā salasāmam un uzspiestam saskaņā ar valstu kompetento iestāžu apstiprinātu procedūru, izmantojot netoksisku, izturīgu, nenodzēšamu tinti. Burtiem un cipariem jābūt vismaz 2 cm augstiem. Pakaļējās ceturtdaļas jostas gabalu marķē ceturtā jostas skriemeļa līmenī un priekšējo ceturtdaļu marķē apmēram 10 līdz 30 cm attālumā no krūšu kaula malas. Identifikācijas vai kaušanas numuru marķē katras ceturtdaļas iekšējās puses vidū, izmantojot intervences aģentūras atļautu zīmogu vai neizdzēšamu marķieri;

d)	marķēts saskaņā ar sistēmu, kas ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (3).

II DAĻA

Konversijas koeficienti

Šķiras	Koeficients
U2	1,058
U3	1,044
U4	1,015
R2	1,015
R3	1,000
R4	0,971
O2	0,956
O3	0,942
O4	0,914

III DAĻA

Pārņemšanas nosacījumi un pārbaudes

Produktus piegādā 10 līdz 20 tonnu partijās. Tomēr daudzums var būt mazāks par 10 tonnām tikai tad, ja tas ir sākotnējā piedāvājuma beigu atlikums vai ja sākotnējais piedāvājums samazināts mazāks par 10 tonnām.

Intervences aģentūra pieņem un pārņem piegādātos produktus, pārbaudot to atbilstību prasībām, kas noteiktas šajā regulā. Atbilstību prasībām, kas noteiktas šā pielikuma I daļas 2. punkta e) apakšpunktā, un jo īpaši to, vai attiecīgajos produktos nav vielu, kuras aizliegtas saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/22/EK (4) 3. pantu un 4. panta 1. punktu, pārbauda, analizējot paraugu, kura lielumu un ņemšanu nosaka attiecīgie tiesību akti, kas attiecas uz veterināriju.

Ja tieši pirms kraušanas uz kautuves kravas platformas un transportēšanas uz intervences noliktavu neveic nekādu sākotnēju pārbaudi, tad pusliemeņus identificē šādi:

a)	ja tos marķē vienkārši, tad marķējumam jāatbilst šā pielikuma I daļas 3. punkta c) apakšpunkta prasībām, un noformē dokumentu, kurā norāda attiecīgā pusliemeņa identifikācijas vai kaušanas numuru un kaušanas dienu;

b)	ja tos turklāt etiķetē, tad etiķetēm jāatbilst Komisijas Regulas (EK) Nr. 1249/2008 6. panta 4., 5. un 6. punkta prasībām.

Ja pusliemeņus sacērt ceturtdaļās, tad to veic saskaņā ar šā pielikuma VI daļu. Pieņemšanas nolūkā ceturtdaļas pārņemšanas laikā sagrupē pēc liemeņa vai pusliemeņa. Ja pirms pārvešanas uz intervences noliktavu pusliemeņi nav sacirsti ceturtdaļās, tad tos sacērt pēc atvešanas saskaņā ar šā pielikuma VI daļu.

Pieņemšanas punktā katru ceturtdaļu identificē pēc etiķetes, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1249/2008 6. panta 4., 5. un 6. punkta prasībām. Etiķetē norāda arī ceturtdaļas svaru un līguma numuru. Etiķetes nostiprina tieši uz priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas apakšpleca/apakšstilba cīpslām vai uz priekšējās ceturtdaļas kakla saites cīpslas un pakaļējās ceturtdaļas sāna, neizmantojot metāla vai plastmasas lentes.

Pieņemšana ir saistīta ar katras piegādātās ceturtdaļas noformējuma, klasifikācijas, svara un etiķetējuma sistemātisku pārbaudi. Pārbauda arī katra liemeņa vienas pakaļējās ceturtdaļas temperatūru. Nevienu liemeni nepieņem, ja tā svars pārsniedz šā pielikuma I daļas 2. punkta g) apakšpunktā noteikto maksimālo svaru.

Sākotnējo pārbaudi var veikt tūlīt pirms kraušanas uz paliktņa kautuvē, un tā attiecas uz pusliemeņu svaru, klasifikāciju, noformējumu un temperatūru. Nevienu liemeni nepieņem, ja tā svars pārsniedz šā pielikuma I daļas 2. punkta g) apakšpunktā noteikto maksimālo svaru. Noraidītos produktus atbilstīgi marķē, un tos nedrīkst atkārtoti piedāvāt sākotnējai pārbaudei vai pieņemšanai.

Šādas pārbaudes, ko nosaka intervences aģentūra, attiecas uz pusliemeņu partijām, kas nepārsniedz 20 tonnu. Tomēr, ja piedāvā ceturtdaļas, intervences aģentūra var atļaut pusliemeņu partiju, kas pārsniedz 20 tonnu. Ja, pārbaudot jebkuru partiju, noraida vairāk nekā 20 % no kopējā pusliemeņu skaita, tad saskaņā ar 6. punktu noraida visu sūtījumu.

Pirms pusliemeņus transportē uz intervences noliktavu, tos sacērt ceturtdaļās saskaņā ar šā pielikuma VI daļu. Katru ceturtdaļu nosver un identificē pēc etiķetes, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1249/2008 6. panta 4., 5. un 6. punkta prasībām. Etiķetē norāda arī ceturtdaļas svaru un līguma numuru. Etiķetes nostiprina tieši uz priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas apakšpleca/apakšstilba cīpslām vai uz priekšējās ceturtdaļas kakla saites cīpslas un pakaļējās ceturtdaļas sāna, neizmantojot metāla vai plastmasas lentes.

Pārņemšanas laikā katra liemeņa ceturtdaļas sagrupē pieņemšanai pa liemeņiem vai pusliemeņiem.

Līdz pieņemšanas punktam katrai partijai pievieno pārbaudes protokolu ar visu informāciju par pusliemeņiem vai ceturtdaļām, ieskaitot piedāvāto un vai nu pieņemto, vai noraidīto pusliemeņu vai ceturtdaļu skaitu. Pārbaudes protokolu nodod pieņemšanas punkta darbiniekam.

Pirms izbraukšanas no kautuves transportlīdzekļus aizplombē. Plombas numuru norāda veterinārajā sertifikātā vai pārbaudes protokolā.

Veicot pieņemšanu, pārbauda katras piegādātās ceturtdaļas noformējumu, klasifikāciju, svaru, etiķetes un temperatūru.

Intervencei piedāvāto produktu sākotnēji pārbauda un pieņem intervences aģentūras amatpersona vai intervences aģentūras pilnvarota persona, kas ir kvalificēts klasificētājs un kas nav iesaistīts klasifikācijā, kuru veic kautuvē, un ir pilnīgi neatkarīgs no izraudzītā pretendenta. Šādu neatkarību jo īpaši nodrošina intervences noliktavu attiecīgo amatpersonu periodiska rotācija.

Veicot pārņemšanu, kopējo ceturtdaļu svaru katrā partijā reģistrē un uzskaiti veic intervences aģentūra.

Pieņemšanas punkta darbiniekam jāaizpilda dokuments, kurā ir visas ziņas par uzrādīto un vai nu pieņemto, vai noraidīto produktu svaru un skaitu.

Prasības attiecībā uz identificēšanu, piegādi un kontroli tādas neatkaulotas gaļas pārņemšanai, kuru paredzēts atkaulot intervences noliktavās un kura neatbilst prasībām, kas noteiktas 3. panta 5. punkta otrajā daļā, ietver šo:

veicot 1. punktā minēto pārņemšanu, atkaulot paredzētas priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas jāidentificē ar burtiem “INT”, kurus marķē kā iekšpusē, tā ārpusē saskaņā ar tiem pašiem noteikumiem, kas noteikti šā pielikuma I daļas 3. punkta c) apakšpunktā attiecībā uz kategoriju un kaušanas numuru marķējumu, kā arī uz vietu, kurā šādi marķējumi jāveic; tomēr, burtus “INT” marķē katras priekšējās ceturtdaļas iekšpusē trešās vai ceturtās ribas līmenī un katras pakaļējās ceturtdaļas iekšpusē septītās vai astotās ribas līmenī;

b)	sēklinieku taukiem jāpaliek klāt līdz pārņemšanai, un tie jāatdala pirms svēršanas;

c)	piegādātos produktus šķiro partijās, kā noteikts šīs daļas 1. punktā.

Ja liemeņus vai ceturtdaļas, kas marķēti ar “INT”, atrod ārpus tiem atvēlētām vietām, dalībvalsts veic izmeklēšanu, īsteno atbilstīgus pasākumus un par to informē Komisiju.

6.	Ja no piedāvātās partijas noraida vairāk nekā 20 % piedāvāto pusliemeņu vai ceturtdaļu skaita, tad noraida visu partiju un visus produktus atbilstīgi marķē, un tos nedrīkst atkārtoti uzrādīt sākotnējai inspekcijai vai pieņemšanai.

IV DAĻA

Atkaulošana

I. Vispārīgi nosacījumi, kas reglamentē atkaulošanu

Atkaulošanu var veikt tikai ar vienu vai vairākām savienotām ātrās saldēšanas iekārtām aprīkotos izciršanas uzņēmumos, kas reģistrēti vai apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu.

Pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija uz ierobežotu laiku var piešķirt atkāpi no saistībām, uz ko attiecas pirmā daļa. Pieņemot lēmumu, Komisija ņem vērā uzņēmuma stāvokli attiecīgajā laikā un iekārtas, sanitārās un kontroles prasības, kā arī pakāpeniskas saskaņošanas mērķus šajā jomā.

2.	Atkaulotiem izcirtņiem jāatbilst Regulā (EK) Nr. 853/2004 paredzētajiem nosacījumiem un šīs regulas šā pielikuma VIII daļas prasībām.

3.	Atkaulošanu nedrīkst sākt, pirms pabeigta attiecīgās partijas pārņemšana.

4.	Kamēr intervences liellopu gaļu atkaulo, aplīdzina vai iepako, nekāda cita gaļa nedrīkst atrasties izciršanas telpās. Tomēr vienlaicīgi ar liellopu gaļu izciršanas telpās var atrasties cūkgaļa ar nosacījumu, ka to apstrādā atsevišķa ražošanas līnija.

Visus atkaulošanas darbus veic laikā no plkst. 7.00 līdz 18.00; atkaulošanu neveic sestdienās, svētdienās vai valsts svētku dienās. Šo laiku var pagarināt par divām stundām ar nosacījumu, ka atkaulošanas darbos ir klāt pārbaudes iestāžu pārstāvji.

Ja atkaulošanu nevar pabeigt pārņemšanas dienā, tad kompetentās amatpersonas aizplombē saldētavas telpas, kur produktus uzglabā, un, atkaulošanu atsākot, plombu drīkst noņemt tikai tās pašas amatpersonas.

II. Līgumi un specifikācijas

1.	Atkaulošanu veic saskaņā ar līgumu atbilstīgi noteikumiem, ko noteikušas intervences aģentūras, un saskaņā ar to specifikācijām.

Intervences aģentūras specifikācijas nosaka prasības, kas izciršanas uzņēmumiem jāievēro, sīki apraksta uzņēmumu un vajadzīgās iekārtas un nodrošina, ka ievēro Kopienas noteikumus par izcirtņu sagatavošanu.

Tajās jo īpaši nosaka sīki izstrādātus nosacījumus, kas attiecas uz atkaulošanu, precizējot izcirtņu sagatavošanas metodi, aplīdzināšanu, iepakošanu, sasaldēšanu un saglabāšanu, lai izcirtņus pārņemtu intervences aģentūra.

III. Atkaulošanas kontrole

Intervences aģentūras nodrošina, ka visās atkaulošanas darbībās tiek veikta nepārtraukta kontrole.

Šādas kontroles veikšanu var deleģēt institūcijām, kas ir pilnīgi neatkarīgas no attiecīgiem tirgotājiem, kaušanas veicējiem un uzglabātājiem. Šādos gadījumos intervences aģentūras nodrošina, ka to amatpersonas veic nepieteiktas pārbaudes attiecībā uz gaļas atkaulošanu, uz kuru attiecas piedāvājums. Šādās pārbaudēs izlases veidā pārbauda izcirtņus kartona kārbās pirms un pēc sasaldēšanas un izlietotos daudzumus salīdzina ar sagatavotajiem daudzumiem, no vienas puses, un ar kauliem, taukiem un atgriezumiem, no otras puses. Šādas pārbaudes aptver vismaz 5 % kartona kārbu, kas dienā atsevišķā izciršanas reizē piepildītas ar izcirtņiem, un, ja ir pietiekami daudz kārbu, tad vismaz piecas kartona kārbas no izciršanas reizes.

Priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas jāatkaulo atsevišķi. Katrā atkaulošanas dienā:

a)	salīdzina izcirtņu un piepildīto kartona kārbu skaitu;

b)	aizpilda veidlapu, atsevišķi norādot atkaulotās priekšējās ceturtdaļas un pakaļējās ceturtdaļas.

IV. Īpašie nosacījumi, kas reglamentē atkaulošanu

Veicot atkaulošanu, aplīdzināšanu un iepakošanu pirms sasaldēšanas, liellopu gaļas iekšējā temperatūra nevienu brīdi nedrīkst pārsniegt + 7 oC.

Izcirtņus nedrīkst transportēt, pirms tie nav ātri sasaldēti, izņemot gadījumus, kad to veic saskaņā ar šīs daļas I iedaļas 1. punktā paredzētajām atkāpēm.

2.	Tieši pirms atkaulošanas pilnīgi jānoņem visas etiķetes un svešķermeņi.

3.	Tīri jāizņem visi kauli, cīpslas, skrimšļi, kakla saites, skausta saites un lielākie saistaudi. Aplīdzinot izcirtņus, jāizņem tauki, skrimšļi, cīpslas, locītavu somiņas un citi precizēti atgriezumi. Jāizņem visi redzamie nervu un limfoidālie audi.

4.	Lielie asinsvadi, recekļi un netīrumi jāizņem uzmanīgi, apgriežot tā, lai būtu iespējami maz atgriezumu.

V. Izcirtņu iepakošana

1.	Tūlīt pēc atkaulošanas izcirtņus iepako saskaņā ar šā pielikuma VIII daļā noteiktajām prasībām tā, lai gaļas virsma tieši nesaskartos ar kartona kārbu.

2.	Polietilēnam, ko lieto, lai izklātu kartona kārbas, un polietilēna loksnēm vai maisiem, kurus lieto izcirtņu iesaiņošanai, jābūt vismaz 0,05 mm bieziem un piemērotiem pārtikas produktu iesaiņošanai.

3.	Kartona kārbām, paliktņiem un nodalījumiem jāatbilst šā pielikuma IX daļā noteiktajiem nosacījumiem.

VI. Izcirtņu uzglabāšana

Intervences aģentūras nodrošina, ka visu iepirkto atkauloto liellopu gaļu uzglabā atsevišķi un ka to var viegli identificēt pēc uzaicinājuma uz konkursu, izcirtņa un uzglabāšanas mēneša.

Iegūtos izcirtņus uzglabā saldētavās, kas atrodas tās dalībvalsts teritorijā, kuras jurisdikcijā atrodas intervences aģentūra.

VII. Atkaulošanas izmaksas

Līgumi, kas minēti šīs daļas II iedaļā, un maksājumi, kurus veic sakarā ar tiem, aptver darbības un izmaksas, kas izriet no šīs regulas piemērošanas, un jo īpaši:

a)	izmaksas, kas rodas no neatkaulotu produktu transportēšanas uz izciršanas uzņēmumu pēc pieņemšanas;

b)	atkaulošanu, aplīdzināšanu, iepakošanu un ātro sasaldēšanu;

c)	sasaldētu izcirtņu uzglabāšanu, iekraušanu un pārvadāšanu, un to pārņemšanu, ko veic intervences aģentūras to izraudzītās saldētavās;

d)	materiālu izmaksas, jo īpaši iepakojamo materiālu izmaksas;

e)	intervences aģentūru izciršanas uzņēmumos atstāto kaulu, tauku un atgriezumu vērtību.

VIII. Termiņi

Atkaulošana, aplīdzināšana un iepakošana jāveic 10 kalendārajās dienās pēc nokaušanas. Tomēr dalībvalstis var noteikt īsākus termiņus.

Tūlīt pēc iepakošanas produktus ātri sasaldē, vienmēr veicot to vienā un tajā pašā dienā; atkaulotās gaļas daudzums nedrīkst pārsniegt ātrās saldēšanas iekārtu dienas jaudu.

Atkaulotās gaļas iekšējo temperatūru 36 stundās samazina līdz – 7 oC vai zemāk.

IX. Produktu noraidīšana

Ja pārbaudēs, kas precizētas šīs daļas III iedaļas 1. punktā, attiecībā uz atsevišķiem izcirtņiem atklāj šīs daļās 1. līdz 8. punkta izciršanas noteikumu pārkāpumus, ko pieļāvis atkaulošanas uzņēmums, tad minētās pārbaudes pastiprina, attiecinot tās vēl uz 5 % no attiecīgajā dienā piepildītajām kartona kārbām. Ja atklāj turpmākus pārkāpumus, tad papildus pārbauda vēl 5 % paraugu no attiecīgo izcirtņu kartona kārbu kopējā skaita. Ja ceturtajā 5 % pārbaudē atklāj pārkāpumus vismaz 50 % no kartona kārbām, tad pārbauda visas dienas izcirtņu produkciju. Tomēr visas dienas izcirtņu produkcija nav jāpārbauda, ja pārkāpumus atklāj vismaz 20 % kartona kārbu no atsevišķas izciršanas reizes.

Ja, pamatojoties uz 1. punktu, pārkāpumus atklāj mazāk nekā 20 % kartona kārbu no atsevišķas izciršanas reizes, tad noraida visu saturu, kas ir šajās kartona kārbās, un attiecībā uz tām neveic nekādu maksājumu. Par noraidītajiem izcirtņiem atkaulošanas uzņēmums maksā intervences aģentūrai summu, kas vienāda ar cenu, kura norādīta šā pielikuma X daļā.

Ja pārkāpumus atrod vismaz 20 % kartona kārbu no atsevišķas izciršanas reizes, tad intervences aģentūra noraida visu attiecīgās dienas attiecīgās atsevišķās izciršanas reizes produkciju un nav jāveic nekāds maksājums. Par noraidītajiem izcirtņiem atkaulošanas uzņēmums maksā intervences aģentūrai summu, kas vienāda ar cenu, kura norādīta šā pielikuma X daļā.

Ja pārkāpumus atklāj vismaz 20 % kartona kārbu no vienas dienas dažādām izciršanas reizēm, tad intervences aģentūra noraida visu attiecīgās dienas produkciju un nav jāveic nekāds maksājums. Atkaulošanas uzņēmums maksā intervences aģentūrai summu, kas atbilst cenai, kura saskaņā ar 19. panta 2. punktu, 27., 37. un 39. pantu aģentūrai jāmaksā izraudzītajam pretendentam par iepirkto neatkauloto produktu, kuru pēc atkaulošanas noraida, šo cenu paaugstinot par 20 %.

Ja ir piemērojama trešā daļa, tad nepiemēro pirmo un otro daļu.

Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, ja nopietnas nolaidības vai krāpšanas dēļ atkaulošanas uzņēmums nepilda šīs daļas I, II, III, IV, V, VI, VII, VIII un IX iedaļas prasības, tad:

a)	visus produktus, kas pēc atkaulošanas iegūti dienā, attiecībā uz kuru konstatēts iepriekšminēto noteikumu pārkāpums, intervences aģentūra noraida un par tiem nav jāveic maksājums;

atkaulošanas uzņēmums maksā intervences aģentūrai summu, kas vienāda ar cenu, kura saskaņā ar 19. panta 2. punktu, 27., 37. un 39. pantu intervences aģentūrai jāmaksā izraudzītajam pretendentam par neatkaulotu iepirkto produktu, kuru saskaņā ar a) punktu pēc atkaulošanas noraida, šo cenu paaugstinot par 20 %.

V DAĻA

Produktu klasifikācija

BELGIQUE/BELGIË

Carcasses, demi-carcasses: Hele dieren, halve dieren:

—	Catégorie A, classe U2/

—	Categorie A, klasse U2

—	Catégorie A, classe U3/

—	Categorie A, klasse U3

—	Catégorie A, classe R2/

—	Categorie A, klasse R2

—	Catégorie A, classe R3/

—	Categorie A, klasse R3

БЪЛГАРИЯ

Tрупове, половинки трупове:

—	категория А, клас R2

—	категория А, клас R3

ČESKÁ REPUBLIKA

Jatečně upravená těla, půlky jatečně upravených těl:

—	Kategorie A, třída R2

—	Kategorie A, třída R3

DANMARK

Hele og halve kroppe:

—	Kategori A, klasse R2

—	Kategori A, klasse R3

DEUTSCHLAND

Ganze oder halbe Tierkörper:

—	Kategorie A, Klasse U2

—	Kategorie A, Klasse U3

—	Kategorie A, Klasse R2

—	Kategorie A, Klasse R3

EESTI

Rümbad, poolrümbad:

—	Kategooria A, klass R2

—	Kategooria A, klass R3

EIRE/IRELAND

Carcases, half-carcases:

—	Category C, class U3

—	Category C, class U4

—	Category C, class R3

—	Category C, class R4

—	Category C, class O3

ΕΛΛΑΔΑ

Ολόκληρα ή μισά σφάγια:

—	Κατηγορία A, κλάση R2

—	Κατηγορία A, κλάση R3

ESPAÑA

Canales o semicanales:

—	Categoría A, clase U2

—	Categoría A, clase U3

—	Categoría A, clase R2

—	Categoría A, clase R3

FRANCE

Carcasses, demi-carcasses:

—	Catégorie A, classe U2

—	Catégorie A, classe U3

—	Catégorie A, classe R2/

—	Catégorie A, classe R3/

—	Catégorie C, classe U2

—	Catégorie C, classe U3

—	Catégorie C, classe U4

—	Catégorie C, classe R3

—	Catégorie C, classe R4

—	Catégorie C, classe O3

ITALIA

Carcasse e mezzene:

—	Categoria A, classe U2

—	Categoria A, classe U3

—	Categoria A, classe R2

—	Categoria A, classe R3

ΚΥΠΡΟΣ

Ολόκληρα ή μισά σφάγια:

—	Κατηγορία A, κλάση R2

LATVIJA

Liemeņi, pusliemeņi:

—	A kategorija, R2 klase

—	A kategorija, R3 klase

LIETUVA

Skerdenos ir skerdenų pusės:

—	A kategorija, R2 klasė

—	A kategorija, R3 klasė

LUXEMBOURG

Carcasses, demi-carcasses:

—	Catégorie A, classe U2

—	Catégorie A, classe U3

—	Catégorie A, classe R2

—	Catégorie A, classe R3

MAGYARORSZÁG

Hasított test vagy hasított féltest:

—	A kategória, R2 osztály

—	A kategória, R3 osztály

MALTA

Karkassi u nofs karkassi:

—	Kategorija A, klassi R3

NEDERLAND

Hele dieren, halve dieren:

—	Categorie A, klasse R2

—	Categorie A, klasse R3

ÖSTERREICH

Ganze oder halbe Tierkörper:

—	Kategorie A, Klasse U2

—	Kategorie A, Klasse U3

—	Kategorie A, Klasse R2

—	Kategorie A, Klasse R3

POLSKA

Tusze, półtusze:

—	Kategoria A, klasa R2

—	Kategoria A, klasa R3

PORTUGAL

Carcaças ou meias-carcaças

—	Categoria A, classe U2

—	Categoria A, classe U3

—	Categoria A, classe R2

—	Categoria A, classe R3

ROMÂNIA

Carcase, jumătăţi de carcase

—	categoria A, clasa R2

—	categoria A, clasa R3

SLOVENIJA

Trupi, polovice trupov:

—	Kategorija A, razred R2

—	Kategorija A, razred R3

SLOVENSKO

Jatočné telá, jatočné polovičky:

—	kategória A, akostná trieda R2

—	kategória A, akostná trieda R3

SUOMI/FINLAND

Ruhot, puoliruhot/Slaktkroppar, halva slaktkroppar:

—	Kategoria A, luokka R2/Kategori A, klass R2

—	Kategoria A, luokka R3/Kategori A, klass R3

SVERIGE

Slaktkroppar, halva slaktkroppar:

—	Kategori A, klass R2

—	Kategori A, klass R3

UNITED KINGDOM

Great Britain

Carcases, half-carcases:

—	Category C, class U3

—	Category C, class U4

—	Category C, class R3

—	Category C, class R4

II.

Northern Ireland

Carcases, half-carcases:

—	Category C, class U3

—	Category C, class U4

—	Category C, class R3

—	Category C, class R4

—	Category C, class O3

VI DAĻA

Noteikumi, ko piemēro liemeņiem, pusliemeņiem un ceturtdaļām

1.	Liemeņi un pusliemeņi, svaigi vai atdzesēti (KN kods 0201), iegūti no dzīvniekiem, kas nokauti ne agrāk kā pirms sešām dienām un ne vēlāk kā pirms divām dienām.

Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:

“liemenis”: vesels nokauta dzīvnieka ķermenis pēc atasiņošanas, iekšu izņemšanas un nodīrāšanas, kas kautuvē pakārts uz āķa aiz apakšstilba cīpslas:

—	bez galvas un kāju pēdām; galvai jābūt atdalītai no liemeņa pie pakauša kaula un atlanta locītavas, un kājām jābūt atdalītām pie karpometakarpālajām vai tarsometatarsālajām locītavām,

—	bez orgāniem, kuri atrodas krūšu kurvja un vēdera dobumā, bez nierēm, nieru taukiem un iegurņa taukiem,

—	bez dzimumorgāniem un ar tiem saistītiem muskuļiem,

—	bez diafragmas biezās un plānās daļas,

—	bez astes un pirmā astes skriemeļa,

—	bez muguras smadzenēm,

—	bez sēklinieku taukiem un blakusesošo sānu gabalu taukiem,

—	bez vēdera baltās līnijas,

—	bez ciskas iekšējā gabala ārējiem taukiem,

—	bez jūga vēnas un piegulošajiem taukiem, atdalot kakla daļu atbilstoši veterinārajām prasībām,

—	neizņemot kakla muskuļus, krūtsgabala tauku slāņa biezums nedrīkst pārsniegt 1 cm;

“pusliemenis”: produkts, ko iegūst, sadalot a) apakšpunktā minēto liemeni simetriski pa vidu kakla, krūšu, jostas un krustu skriemeļiem, kā arī krūšu kaulam un sēžas un kaunuma kaula simfīzei. Veicot liemeņa apstrādi, krūšu un jostas skriemeļus nedrīkst izmežģīt; uz saistītajiem muskuļiem un cīpslām nedrīkst būt nekādi zāģu vai nažu radīti bojājumi;

priekšējās ceturtdaļas:

—	atdalītas no liemeņa pēc atvēsināšanas,

—	precīzi atcirstas piecas ribas;

pakaļējās ceturtdaļas:

—	atdalītas no liemeņa pēc atvēsināšanas,

—	precīzi atcirstas astoņas ribas.

Produktiem, kas aprakstīti 1. un 2. punktā, jābūt no labi atasiņotiem liemeņiem; uz pareizi nodīrāta dzīvnieka liemeņa virsmas nedrīkst būt nobrāzumi, asinsizplūdumi vai sasitumi; zemādas tauku slānis nedrīkst būt stipri ieplēsts vai izņemts. Pleira nedrīkst būt bojāta, izņemot gadījumus, kad tas vajadzīgs, lai atvieglotu uzkāršanu. Liemeņi nedrīkst būt notraipīti, jo īpaši ar mēsliem vai lieliem asins traipiem.

4.	Produktiem, kas precizēti 2. punkta c) un d) apakšpunktā, jābūt no liemeņiem vai pusliemeņiem, kas atbilst 2. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām.

5.	Produktiem, kas minēti 1. un 2. punktā, jābūt atdzesētiem tūlīt pēc kaušanas vismaz 48 stundas, lai to iekšējā temperatūra atdzesēšanas beigās nepārsniegtu + 7 oC. Šī temperatūra jāuztur līdz produktu pārņemšanai.

VII DAĻA

Koeficienti, kas minēti 21. panta 3. punktā

A formula

Koeficients n = (a/b)

kur

a	=	vidējā tirgus cena, kas reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī vai tās reģionā divas vai trīs nedēļas pēc lēmuma par piešķiršanu;
b	=	21. panta 1. punktā minētā vidējā tirgus cena, kas reģistrēta attiecīgajā dalībvalstī vai tās reģionā un kas piemērojama uzaicinājumam uz attiecīgo konkursu.

B formula

Koeficients n’ = (a’/b’)

kur

a’	=	vidējā iepirkuma cena, ko maksā pretendents par tās pašas šķiras un kategorijas dzīvniekiem, kuru ņem vērā, aprēķinot vidējo tirgus cenu divās vai trīs nedēļās pēc lēmuma par piešķiršanu;
b’	=	vidējā iepirkuma cena, ko maksā pretendents par dzīvniekiem, kuru ņem vērā, aprēķinot vidējo tirgus cenu tajās divās nedēļās, pēc kurām noteica vidējo tirgus cenu, kas piemērojama uzaicinājumam uz attiecīgo konkursu.

VIII DAĻA

Intervences atkaulošanas specifikācijas

1. PAKAĻĒJĀS CETURTDAĻAS IZCIRTŅI

1.1. Izcirtņu apraksts

1.1.1. Intervences apakšstilbs (INT kods 11)

Izciršana un atkaulošana: ar cirtienu pa pakaļkājas ceļa locītavu atcērt un atdala no ciskas iekšējā gabala un ciskas pakaļējās malas pa robežu starp muskuļiem, atstājot papēža muskuli klāt pie apakšstilba. Izņem apakšstilba kaulus (lielo lielakaulu un paceles cīpslu).

Aplīdzināšana: aplīdzina cīpslu galus līdz ar gaļu.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

1.1.2. Intervences ciskas ārējais gabals (INT kods 12)

Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas iekšējā gabala ar taisnu cirtienu uz leju gar līniju no ciskas kaula un no ciskas pakaļējās malas, ciršanu turpinot uz leju pa robežu starp muskuļiem. Aizsargkārtu saglabā neskartu.

Aplīdzināšana: izņem ceļa skriemeli, locītavas somiņu un cīpslas. Ārējā tauku apvalka biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

1.1.3. Intervences ciskas iekšējais gabals (INT kods 13)

Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas pakaļējās malas un apakšstilba, cērtot pa robežu starp muskuļiem, un atdala no ciskas kaula.

Aplīdzināšana: izņem dzimumlocekļa sakni, piegulošo skrimsli un virsējo cirkšņa limfmezglu; izņem skrimšļus un gūžas kaula saistaudus; ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

1.1.4. Intervences ciskas pakaļējās malas (INT kods 14)

Izciršana un atkaulošana: atdala no ciskas iekšējā gabala un apakšstilba, cērtot pa robežu starp muskuļiem; izņem ciskas kaulu.

Aplīdzināšana: izņem kaula locītavai lielos piegulošos skrimšļus, paceles limfmezglu, taukus un cīpslas; ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

1.1.5. Intervences fileja (INT kods 15)

Izciršana: izņem fileju visā garumā, atbrīvojot priekšgalu (resno galu) no gūžas kaula (ilium) un griežot gar skriemelim piegulošos fileju, tādā veidā atbrīvojot fileju no augšējā mugurgabala.

Aplīdzināšana: izņem limfmezglus un taukus. Ciskas ādu un garo muguras muskuli atstāj klāt neskartu. Sevišķi jāuzmanās, šo vērtīgo izcirtni izcērtot, aplīdzinot un iepakojot.

Ietīšana un iesaiņošana: filejas rūpīgi jāiepako gareniski, pārmaiņus liekot plānos galus pret biezajiem, ar ciskas ādu uz augšu, un filejas nedrīkst salocīt.

Pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

1.1.6. Intervences astes gabals (INT kods 16)

Izciršana un atkaulošana: ar taisnu cirtienu atdala no ciskas pakaļējās malas/ciskas ārējā gabala apmēram 5 cm attālumā no piektā krustu skriemeļa pakaļējās malas, atstājot apmēram 5 cm no sēžas kaula priekšējās malas, uzmanoties, lai neizcirstu cauri ciskas ārējam gabalam.

Atdala no augšējā mugurgabala, cērtot starp pēdējo jostas un pirmo krustu skriemeli, atbrīvojot gūžas kaula priekšējo malu. Izņem kaulus un skrimšļus.

Aplīdzināšana: izņem taukus no iekšējās virsmas zem garā muguras muskuļa. Ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm. Sevišķi jāuzmanās, šo vērtīgo izcirtni izcērtot, aplīdzinot un iepakojot.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

1.1.7. Intervences jostas gabals (INT kods 17)

Izciršana un atkaulošana: atdala no astes gabala ar taisnu cirtienu starp pēdējo jostas un pirmo krustu skriemeli. Atdala no priekšējās ceturtdaļas (piecu ribu) ar taisnu cirtienu starp 11. un 10. ribu. Tīri izņem mugurkaulu. Izņem ribas un mugurizaugumus, atdalot tos vienā gabalā.

Aplīdzināšana: izņem visu veidu skrimšļus, kas palikuši pēc atkaulošanas. Jāizņem cīpslas. Ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm. Sevišķi jāuzmanās, šo vērtīgo izcirtni izcērtot, aplīdzinot un iepakojot.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

1.1.8. Intervences sānu gabals (INT kods 18)

Izciršana un atkaulošana: izņem visu sānu gabalu no astotās ribas taisni cirstās pakaļējās ceturtdaļas ar cirtienu no vietas, kur muguras gabals atliecas, pa robežu starp muskuļiem uz leju ap pakaļējo muskuļu virsmu līdz horizontālam punktam pēdējā jostas skriemeļa vidū.

Turpina cirst uz leju, taisni, paralēli filejai pa 13. līdz 6. ribu paralēli mugurkaula augšējai malai tā, lai pilns lejupejošais cirtiens nav vairāk kā 5 cm no garā muguras muskuļa sānu gala.

Izņem visus kaulus un skrimšļus, atdalot tos vienā gabalā. Visam sānu gabalam jāpaliek vienā gabalā.

Aplīdzināšana: izņem saistaudu apvalku, kas klāj nervu membrānu, nervu membrānu atstājot neskartu. Taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 30 %.

Ietīšana un iesaiņošana: veselu sānu gabalu var vienreiz salocīt tikai, lai iepakotu. To nedrīkst sacirst vai satīt. Iesaiņojot sānu gabalu, tā iekšpusei un nervu membrānai jābūt skaidri redzamai. Pirms iepakošanas katra kaste jāizklāj ar polietilēnu, lai izcirtni(-ņus) varētu iesaiņot pilnīgi.

1.1.9. Intervences priekšējā ceturtdaļa (piecu ribu) (INT kods 19)

Izciršana un atkaulošana: šis izcirtnis jāatdala no jostas gabala ar taisnu cirtienu starp 11. un 10. ribu, ietverot 6. līdz 10. ribu. Izņem starpribu muskuļus un pleiru plānā slānī ar ribu kauliem. Izņem mugurkaulu un skrimšļus, ieskaitot lāpstiņas galu.

Aplīdzināšana: izņem skausta saites (ligamentum nuchae). Ārējā tauku slāņa biezums nevienā vietā nedrīkst pārsniegt 1 cm. Aizsargkārtu saglabā neskartu.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

2. PRIEKŠĒJĀS CETURTDAĻAS IZCIRTŅI

2.1. Izcirtņu apraksts

2.1.1. Intervencei paredzētais apakšplecs (INT kods 21)

Izciršana un atkaulošana: ar cirtienu visapkārt izņem spieķa kaula (radius) un pleca kaula locītavu (humerus). Izņem spieķa kaulu.

Aplīdzināšana: aplīdzina cīpslu galus līdz ar gaļu.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

Apakšplecus nedrīkst iesaiņot kopā ar apakšstilbiem.

2.1.2. Intervences plecs (INT kods 22)

Izciršana un atkaulošana: atdala plecu no priekšējās ceturtdaļas, cērtot pa robežu starp muskuļiem visapkārt pleca malai un skrimslim lāpstiņas galā, turpinot visapkārt robežai starp muskuļiem tā, lai plecu izceltu no tā dabīgās vietas. Izņem lāpstiņu. Lāpstiņas muskulis jāliek atpakaļ zem lāpstiņas, bet jāatstāj klāt tā, lai kaulu varētu tīri izņemt. Izņem pleca kaulu.

Aplīdzināšana: izņem skrimšļus, cīpslas un locītavu somiņas; taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 10 %.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

2.1.3. Intervences krūtsgabals (INT kods 23)

Izciršana un atkaulošana: atdala no priekšējās ceturtdaļas, cērtot taisni perpendikulāri pirmās ribas vidum. Izņem starpribu muskuļus un pleiru, atdalot tos vienā gabalā, kopā ar ribām, krūšu kaulu un skrimšļiem. Muskuļu kārta jāatstāj klāt pie krūtsgabala. Jāizņem tauki, kas atrodas zem muskuļu kārtas un krūšu kaula.

Aplīdzināšana: taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 30 %.

Ietīšana un iesaiņošana: katrs izcirtnis atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā un jāiepako kartona kārbā, kas izklāta ar polietilēnu, tā, lai izcirtņus varētu iesaiņot pilnīgi.

2.1.4. Intervences priekšējā ceturtdaļa (INT kods 24)

Izciršana un atkaulošana: izcirtni, kas atliek pēc krūtsgabala, pleca un apakšpleca izņemšanas, klasificē kā priekšējo ceturtdaļu.

Izņem ribu kaulus, atdalot tos vienā gabalā. Kakla kauli jāizņem tīri.

Garais kakla muskulis (longus colli) jāatstāj klāt pie šā izcirtņa.

Aplīdzināšana: jāizņem cīpslas, locītavu somiņas un skrimšļi. Taukus aplīdzina tā, lai kopējais redzamo (zemādas un starpaudu) tauku procentuālais daudzums nepārsniegtu 10 %.

Ietīšana un iesaiņošana: pirms iepakošanas kartona kārbās, kas izklātas ar polietilēnu, šie izcirtņi atsevišķi jāiesaiņo polietilēnā.

3. ATSEVIŠĶU IZCIRTŅU IEPAKOŠANA VAKUUMĀ

Dalībvalstis var izlemt, ka atļauj izcirtņus ar INT kodiem 12, 13, 14, 15, 16, 17 un 19 iepakot vakuumā, nevis iesaiņot atsevišķi, kā paredzēts 1. punktā.

IX DAĻA

Noteikumi, kas piemērojami kartona kārbām, paliktņiem un nodalījumiem

I. Kartona kārbas

1.	Kartona kārbas atbilst komercstandartam un svaram, un tām jābūt pietiekami izturīgām, lai tās varētu sakraut kaudzē uz paliktņa.

2.	Uz lietotajām kartona kārbām nav jānorāda tās kautuves vai tā izciršanas uzņēmuma nosaukums, no kā produktus iegūst.

3.	Pēc piepildīšanas katra kartona kārba jānosver; nav atļauts kartona kārbās ievietot iepriekš noteiktu svaru.

4.	Kartona kārbā izcirtņu tīrsvars nedrīkst pārsniegt 30 kg.

5.	Vienā kartona kārbā var ievietot tikai tādus izcirtņus, kas ir no vienas partijas un kas identificēti ar pilnu nosaukumu vai Kopienas kodu, un kas iegūti no vienas kategorijas dzīvniekiem; nekādā gadījumā kartona kārbās nedrīkst atrasties tauku gabali vai citi atgriezumi.

Uz kartona kārbām jābūt:

—	intervences aģentūras etiķetēm abos galos,

—	valsts veterinārās inspekcijas etiķetēm priekšpuses un aizmugures vidusdaļā, bet gadījumā, ja kaste ir atverama vienā malā, tad tikai priekšpusē.

Šādām etiķetēm jābūt ar kārtas numuru un jābūt piestiprinātām tā, lai tās nesabojātu, kartona kārbu atverot.

7.	Intervences aģentūras etiķetēs jānorāda līguma numurs, izcirtņu veids un skaits, tīrsvars un iepakošanas diena; etiķetēm ir jābūt vismaz 20 x 20 cm lielām. Uz veterinārās inspekcijas etiķetēm jābūt izciršanas uzņēmuma apstiprinājuma numuram.

8.	Etiķešu kārtas numuri, kas minēti 6. punktā, attiecībā uz katru līgumu jāreģistrē, un ir jābūt iespējamam salīdzināt izlietoto kartona kārbu un izsniegto etiķešu skaitu.

9.	Kartona kārbas jānosien ar četrām saitēm – divām gareniski un divām krusteniski – apmēram 10 cm attālumā no katra stūra.

10.	Pārbaudes laikā saplēstās etiķetes katrai kartona kārbai jāaizstāj ar divām etiķetēm, kurām ir kārtas numurs un kuras kompetentās iestādes izsniedz intervences aģentūrai.

II. Paliktņi un nodalījumi

Kartona kārbas, kas attiecas uz dažādiem konkursiem un kurās ir dažādi izcirtņi, jāuzglabā uz atsevišķiem paliktņiem katram konkursam vai katram mēnesim un katrai izciršanas reizei. Šādi paliktņi jāidentificē ar etiķetēm, norādot tajās konkursa numuru, izcirtņa veidu, produkta tīrsvaru, taras svaru un kartona kārbu skaitu no izciršanas reizes.

2.	Paliktņu un nodalījumu izvietojums jānorāda uzglabāšanas uzņēmumā.

X DAĻA

Noraidīto intervences izcirtņu atsevišķās cenas šā pielikuma IV daļas IX iedaļas 2. punkta pirmās un otrās daļas piemērošanai

(EUR/tonna)
Intervences fileja	22 000
Intervences jostas gabals	14 000
Intervences ciskas iekšējais gabals, intervences astes gabals	10 000
Intervences ciskas pakaļējās malas, intervences sānu gabals, intervences priekšējā daļa (ar piecām ribām)	8 000
Intervences plecs, intervences priekšējā ceturtdaļa	6 000
Intervences krūtsgabals, intervences apakšstilbs, intervences apakšplecs	5 000
Intervences sānu gabals	4 000

XI DAĻA

Produktu pārbaudes

1.	Intervences aģentūras nodrošina, ka gaļu, uz ko attiecas šī regula, uzglabāšanā novieto un uzglabā tā, lai tā būtu viegli pieejama, un saskaņā ar šīs regulas IV daļas VI iedaļas pirmās daļas noteikumiem.

2.	Uzglabāšanas temperatūra nedrīkst būt augstāka par – 17 oC.

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai uzglabātajiem produktiem nodrošinātu pietiekamu kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu un uzreiz nomainītu bojāto iepakojumu. Tās paredz apdrošināt attiecīgos riskus vai nu uzglabātāju līgumsaistību veidā, vai ar visaptverošu atbildību, ko uzņemas intervences aģentūra. Dalībvalstis arī pašas var rīkoties kā apdrošinātājas.

Kompetentās iestādes uzglabāšanas laikā regulāri pārbauda ievērojamu skaitu produktu, kurus pēc piešķiršanas saskaņā ar konkursu uzglabā mēnesi.

Šādās pārbaudēs visus produktus, kas neatbilst prasībām, kuras noteiktas šajā regulā, noraida un atbilstīgi marķē. Neskarot sankciju piemērošanu, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā atgūst maksājumus no atbildīgajām pusēm.

Šādas pārbaudes veic amatpersonas, kas nesaņem instrukcijas no dienesta, kurš iepērk gaļu.

5.	Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus attiecībā uz izsekojamību un uzglabāšanu, lai iespējami efektīvi varētu uzglabātos produktus izņemt no uzglabāšanas un pēc tam realizēt, jo īpaši ņemot vērā jebkuras prasības attiecībā uz dzīvnieku veselības stāvokli.

(1) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(2) OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(3) OV L 204, 11.8.2000., 1. lpp.

(4) OV L 125, 23.5.1996., 3. lpp.

IV PIELIKUMS

SVIESTS

I DAĻA

Sviesta atbilstības kritēriji

1.	Intervences aģentūra iepērk tikai tādu sviestu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmās daļas, šīs daļas 3., 4., 5. un 6. punkta un šīs regulas 28. panta 1. punkta prasībām.

2.	Kritēriji to uzņēmumu apstiprināšanai, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir uzskaitīti šā pielikuma III daļā.

Intervences aģentūra pārbauda sviesta kvalitāti, izmantojot šā pielikuma IV daļā aprakstītās metodes un pamatojoties uz paraugiem, kas ņemti saskaņā ar šā pielikuma V daļā izklāstītajiem noteikumiem. Tomēr dalībvalstis saskaņā ar Komisijas rakstisku piekrišanu var izveidot pašpārbaudes sistēmu savā uzraudzībā attiecībā uz dažām kvalitātes prasībām un dažu apstiprinātu uzņēmumu gadījumā.

4.	Radioaktivitātes līmeņi sviestā nedrīkst pārsniegt konkrētajā gadījumā maksimālos pieļaujamos līmeņus atbilstoši Kopienas noteikumiem. Sviesta radioaktīvā piesārņojuma līmeņa kontroli veic tikai tad, ja konkrētajos apstākļos tas vajadzīgs, un vajadzīgajā laika posmā.

5.	Sviestam jābūt gatavotam 31 dienas laikā līdz dienai, kurā kompetentā iestāde saņēmusi piedāvājumu pārdot par nemainīgu cenu vai – konkursa gadījumā – 31 dienas laikā, pirms beidzies konkursa apakšperiods.

Ja sviestu piedāvā intervencei dalībvalstī, kas nav tā ražotājvalsts, to iepērkot, jāuzrāda ražotājas dalībvalsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts.

Sertifikātu uzrāda pircēja dalībvalsts kompetentajai iestādei ne vēlāk kā 35 dienas pēc dienas, kad saņemts piedāvājums, un sertifikātā jābūt šīs regulas 28. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunktā minētajai informācijai un apstiprinājumam, ka sviests ir ražots apstiprinātā Kopienas uzņēmumā tieši un tikai no pasterizēta krējuma Regulas (EK) Nr. 1234/2007 6. panta 2. punkta nozīmē.

Ja ražotāja dalībvalsts ir veikusi pārbaudes, kas minētas šīs daļas 3. punktā, sertifikātā iekļauj arī šo pārbaužu rezultātus un apstiprina, ka attiecīgais produkts ir sviests, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) apakšpunkta pirmās daļas prasībām. Tādā gadījumā iepakojums, kas minēts šā pielikuma VI daļas 6. punktā, jāaizzīmogo ar numurētu uzlīmi, kuru izdevusi ražotājas dalībvalsts kompetentā iestāde. Sertifikātā norāda etiķetes numuru.

II DAĻA

Sviesta pārņemšana un sākotnējās pārbaudes

1.	Sviestam nosaka uzglabāšanas pārbaudes laiku. Šo laiku nosaka uz 30 dienām, sākot no pārņemšanas dienas.

2.	Intervences aģentūras pieprasa, lai sviestu noliktavā novietotu un glabātu uz paliktņiem viegli identificējamās un viegli pieejamās partijās.

III DAĻA

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minēto uzņēmumu apstiprināšanas kritēriji (kopēja daļa sviestam un sausajam vājpienam)

Uzņēmumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā, apstiprina tikai tad, ja tie:

a)	ir apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 4. pantu un tiem ir attiecīgs tehniskais aprīkojums;

uzņemas veikt pastāvīgu uzskaiti tādā formā, kā noteikusi katras dalībvalsts kompetentā iestāde, norādot piegādātāju un izejvielu izcelsmi, attiecībā uz sviestu – iegūtā sviesta daudzumu, attiecībā uz sauso pienu – iegūtā sausā vājpiena, paniņu un sūkalu daudzumu, un iepakojumu, identifikāciju un izvešanas datumu katrai valsts intervencei paredzētajai produkcijas partijai;

c)	piekrīt nodot īpašai oficiālai pārbaudei saražoto sviestu un sauso vājpienu, ko var piedāvāt intervencei;

d)	apņemas vismaz divas darbdienas iepriekš informēt kompetento iestādi par savu nodomu ražot sviestu un sauso vājpienu valsts intervencei; tomēr dalībvalsts var noteikt īsāku termiņu.

Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentā iestāde veic nepieteiktas pārbaudes uz vietas, pamatojoties uz attiecīgo uzņēmumu intervences sviesta un sausā vājpiena ražošanas grafiku.

Tās veic vismaz:

a)	vienu pārbaudi intervences produkta ražošanas 28 dienu periodā, vismaz vienu pārbaudi katru gadu, lai pārbaudītu uzskaiti, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā;

b)	vienu pārbaudi katru gadu, lai pārbaudītu atbilstību citiem apstiprinājuma nosacījumiem, kas minēti 1. punktā.

Apstiprinājumu atsauc, ja vairs netiek izpildīti priekšnosacījumi, kas izklāstīti 1. punkta a) apakšpunktā. Apstiprinājumu var atkal piešķirt, atbildot uz attiecīgā uzņēmuma lūgumu, ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem un pēc pilnīgas pārbaudes.

Izņemot nepārvaramas varas gadījumus, ja konstatēts, ka uzņēmums nav izpildījis kādu no saistībām, kas minētas 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, apstiprinājuma darbību pārtrauc uz laiku no viena līdz divpadsmit mēnešiem atkarībā no pārkāpuma smaguma.

Dalībvalsts nepiemēro minēto apstiprinājuma pārtraukšanu, ja konstatēts, ka pārkāpums nav izdarīts ar iepriekšēju nodomu vai tas nav radies kā sekas nopietnai nolaidībai un ka tas ir mazsvarīgs attiecībā uz to pārbaužu efektivitāti, kas paredzētas 2. punktā.

Par pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar 2. un 3. punktu, sagatavo pārskatu, kurā norādīts:

a)	pārbaudes datums;

b)	pārbaužu ilgums;

c)	veiktās darbības.

Pārskatu paraksta atbildīgais inspektors.

IV DAĻA

Prasības attiecībā uz sastāvu, kvalitātes rādītāji un analītiskās metodes

Sviests ir stingra, galvenokārt “ūdens taukos” veida emulsija ar šādiem sastāva un kvalitātes rādītājiem.

Rādītāji	Sastāva un kvalitātes rādītāji
Tauki	Vismaz 82 %
Ūdens	Ne vairāk kā 16 %
Attaukota sausna	Ne vairāk kā 2 %
Brīvās taukskābes	Ne vairāk kā 1,2 mmol/100 g tauku
Peroksīda skaitlis	Ne vairāk kā 0,3 mekv. skābekļa/1 000 g tauku
Kolibaktērijas	Nav konstatējamas 1 gramā
Tauki, kas nav piena tauki	Nav konstatējami ar triglicerīdu analīzi
Organoleptiskās īpašības	Vismaz četri punkti no pieciem punktiem par izskatu, smaržu un konsistenci
Ūdens dispersija	Vismaz četri punkti

Izmantojamās standartmetodes ir tās, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 213/2001 (OV L 37, 7.2.2001., 1. lpp.) un Regulā (EK) Nr. 273/2008 (OV L 88, 29.3.2008., 1. lpp.).

V DAĻA

Paraugu ņemšana ķīmiskajai un mikrobioloģiskajai analīzei un organoleptiskajai vērtēšanai

1. Ķīmiskā un mikrobioloģiskā analīze

Sviesta daudzums (kg)	Minimālais paraugu skaits (> 100 g)
≤ 1 000	2
> 1 000 ≤ 5 000	3
> 5 000 ≤ 10 000	4
> 10 000 ≤ 15 000	5
> 15 000 ≤ 20 000	6
> 20 000 ≤ 25 000	7
> 25 000	7 + 1 uz 25 000 kg vai uz to daļu

Mikrobioloģiskajai analīzei paraugi jāņem aseptiski.

Pēc rūpīgas sajaukšanas līdz pieciem 100 g paraugiem analīzei var apvienot vienā paraugā.

Paraugi jāņem nejaušās izlases veidā dažādās piedāvātā daudzuma vietās pirms ievešanas kompetentās iestādes norādītajā saldētavā vai vienlaikus ar ievešanu.

Sviesta apvienotā parauga sagatavošana (ķīmiskā analīze):

a)	lietojot tīru, sausu sviesta paraugnoņēmēju vai līdzīgu piemērotu instrumentu, izvelk vismaz 30 g sviesta no gabala vidus un ieliek parauga traukā. Apvienotais paraugs pēc tam jāaizzīmogo un jānosūta uz laboratoriju analīzei;

b)	laboratorijā apvienotais paraugs jāuzsilda sākotnējā neatvērtā traukā līdz 30 oC un bieži jākrata, līdz iegūst viendabīgu, šķidru emulsiju bez cietiem gabaliem. Traukam jābūt piepildītam līdz pusei vai līdz divām trešdaļām.

Attiecībā uz katru ražotāju, kas piedāvā sviestu intervencei, gadā divos paraugos jāanalizē tauki, kas nav piena tauki.

2. Organoleptiskā novērtēšana

Sviesta daudzums (kg)	Minimālais paraugu skaits
1 000 ≤ 5 000	2
> 5 000 ≤ 25 000	3
> 25 000	3 + 1 uz 25 000 kg vai uz to daļu

Paraugi jāņem nejaušās izlases veidā dažādās piedāvātā daudzuma vietās no 30. līdz 45. dienai pēc sviesta pārņemšanas ar nosacījumiem un jānovērtē.

Katrs paraugs jāvērtē atsevišķi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 278/2008 IV pielikumu. Atkārtota paraugu ņemšana un atkārtota vērtēšana nav atļauta.

3. Norādījumi, kas jāievēro paraugu defektu gadījumā:

ķīmiskā un mikrobioloģiskā analīze:

—

ja analizē atsevišķus paraugus, pieļaujams viens paraugs ar vienu defektu no pieciem līdz 10 paraugiem vai pieļaujami divi paraugi ar vienu defektu no 11 līdz 15 paraugiem. Ja paraugam ir defekts, jāņem divi jauni paraugi abās pusēs paraugam, kuram ir defekts, un jāpārbauda attiecīgais rādītājs. Ja neviens no paraugiem neatbilst specifikācijai, sviesta daudzums starp diviem sākotnējiem paraugiem abās pusēs no parauga, kuram ir defekts, ir jāizslēdz no piedāvātā daudzuma.

Izslēdzamais daudzums gadījumā, ja jaunajam paraugam ir defekts:

—

ja analizē apvienotus paraugus un konstatē defektus attiecībā uz vienu rādītāju, daudzums, ko pārstāv attiecīgais apvienotais paraugs, ir jāizslēdz no piedāvātā daudzuma. Daudzumu, ko pārstāv viens apvienotais paraugs, var noteikt, sadalot piedāvāto daudzumu, pirms paraugus ņem nejaušās izlases veidā no katras tā daļas;

organoleptiskā vērtēšana:

—	ja paraugs uzrāda organoleptisku defektu, tad sviesta daudzumu, kas atrodas starp diviem blakus paraugiem abās pusēs neatbilstošajam paraugam, izslēdz no piedāvātā daudzuma;

c)	ja paraugi uzrāda organoleptisku defektu un vai nu ķīmisku, vai mikrobioloģisku defektu, noraida visu daudzumu.

V PIELIKUMS

SAUSAIS VĀJPIENS

I DAĻA.

Sausā vājpiena atbilstības kritēriji

1.	Intervences aģentūra iepērk tikai tādu sauso vājpienu, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta f) apakšpunkta, šā pielikuma 2. līdz 5. punkta un 28. panta 2. punkta prasībām.

2.	Kritēriji to uzņēmumu apstiprināšanai, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) apakšpunktā, ir uzskaitīti IV pielikuma III daļā.

Kompetentās iestādes pārbauda sausā vājpiena kvalitāti, izmantojot šā pielikuma IV daļā norādītās analīzes metodes un pamatojoties uz paraugiem, kas ņemti saskaņā ar šā pielikuma VI daļā izklāstītajiem noteikumiem. Šīm pārbaudēm jānosaka, vai, izņemot atļautās izejvielas, kas izmantotas olbaltumvielu satura korekcijai, kā noteikts Padomes Direktīvas 2001/114/EK (1) I pielikuma 4. punkta b) apakšpunktā, sausajā vājpienā nav citu produktu, īpaši paniņu vai sūkalu, kā noteikts šā pielikuma IV daļā.

Olbaltumvielu satura korekcija, ja tā nepieciešama, jāveic izejvielā. Olbaltumvielu korekcijai izmanto Kopienas izcelsmes izejvielu.

Tomēr, ja Komisija piekrīt, tad dalībvalstis var izveidot paškontroles sistēmu attiecībā uz konkrētām kvalitātes prasībām un konkrētiem apstiprinātiem uzņēmumiem.

4.	Radioaktivitātes līmenis sausajā vājpienā nedrīkst pārsniegt maksimāli pieļaujamos līmeņus, kas attiecīgā gadījumā pieļauts Kopienas noteikumos. Produktu radioaktīvā piesārņojuma līmeni kontrolē vajadzības gadījumā un tikai vajadzīgajā laikposmā.

Sausajam vājpienam jābūt gatavotam 31 dienas laikā līdz dienai, kurā kompetentā iestāde saņēmusi pieteikumu pārdot par nemainīgu cenu, vai – konkursa gadījumā – 31 dienas laikā, pirms beidzies konkursa apakšperiods. Ja tvertnēs, kurās glabā sauso vājpienu, ir vairāku dienu produkcija, sausais vājpiens drīkst būt ražots ne vairāk kā trīs nedēļas pirms nedēļas, kurā saņemts pieteikums pārdot par nemainīgu cenu, vai – konkursa gadījumā – četras nedēļas pirms konkursa apakšperioda beigām.

6.	Ja sauso vājpienu piedāvā intervencei dalībvalstī, kas nav ražotāja valsts, tad iepērkot jāuzrāda ražotājas dalībvalsts kompetentās aģentūras izsniegts sertifikāts ne vēlāk kā 35 dienas pēc pieteikuma saņemšanas vai pēc konkursa beigu datuma.

Sertifikātā jāietver informācija, kas norādīta 28. panta 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā, un apliecinājums par to, ka sausais vājpiens ražots no piena Kopienā apstiprinātā uzņēmumā un ka olbaltumvielu satura korekcija, ja tā bijusi nepieciešama, veikta izejvielā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

Ja ražotāja dalībvalsts ir veikusi pārbaudes, kas minētas 2. punktā, tad sertifikātā iekļauj arī šo pārbaužu rezultātus un apstiprina, ka attiecīgais produkts ir sausais vājpiens Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta f) apakšpunkta nozīmē. Tādā gadījumā maisus, kas minēti 28. pantā, marķē ar numurētu etiķeti, kuru izdevusi ražotājas dalībvalsts kompetentā iestāde. Numuru ieraksta sertifikātā, kas minēts šā punkta pirmajā daļā.

II DAĻA

Sausā vājpiena pārņemšana un sākotnējās pārbaudes

Intervences aģentūras pieprasa, lai sauso vājpienu noliktavā novietotu un glabātu uz paliktņiem viegli identificējamās un viegli pieejamās partijās.

III DAĻA

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minēto uzņēmumu apstiprināšanas kritēriji

Piemēro šīs regulas IV pielikuma III daļu.

IV DAĻA

Prasības attiecībā uz sastāvu, kvalitātes rādītāji un analītiskās metodes

Rādītāji	Sastāva un kvalitātes rādītāji
Olbaltumvielu saturs	Vismaz 34,0 % beztauku sausnā
Tauku saturs	Ne vairāk par 1,00 %
Ūdens saturs	Ne vairāk par 3,5 %
Titrējamais skābums, 0,1 N NaOH ml	Ne vairāk par 19,5 ml
Laktātu saturs	Ne vairāk par 150 mg/100 g
Piedevas	Nav
Fosfatāzes tests	Negatīvs, t. i., ne vairāk par 350 mU fosfatāzes aktivitātes uz litru rekonstituēta piena
Šķīdības koeficients	Ne vairāk par 0,5 ml (24 oC)
Piedegušo daļiņu rādītājs	Ne vairāk par 15,0 mg, t. i., B diska minimums
Mikroorganismu saturs	Ne vairāk par 40 000 uz gramu
Kolibaktēriju noteikšana	Negatīvs 0,1 gramu lielā paraugā
Paniņu noteikšana (2)	Negatīvs (3)
Himozīna sūkalu noteikšana (4)	Nav
Skābo sūkalu noteikšana (5)	Nav
Garša un smarža	Tīra
Izskats	Balta vai mazliet dzeltenīga krāsa, bez piemaisījumiem un krāsainām daļiņām
Antibakteriālās vielas	Negatīvs (6)

Izmantojamās standartmetodes ir tās, kas noteiktas Komisijas Regulā (EK) Nr. 273/2008 (OV L 88, 29.3.2008., 1. lpp.).

V DAĻA

Iepakošanas nosacījumi

1.	Sauso vājpienu (kura tīrsvars ir 25 kg) iepako jaunos, tīros, sausos un nebojātos maisos.

2.	Maisiem ir vismaz trīs slāņi, kuru kopējais stiepes enerģijas absorbcijas vidējais rādītājs ir 420 J/m2. Otrais slānis ir pārklāts ar polietilēna slāni vismaz 15 g/m2. Iekšpus papīra slāņiem līdz apakšai ir iekausēts vismaz 0,08 mm biezs polietilēna maiss.

3.	Maisi atbilst standartam EN 770.

4.	Pildot pulveris labi jānoblīvē. Nekādā ziņā nedrīkst pieļaut, ka starp atsevišķiem slāņiem atrodas irdens pulveris.

VI DAĻA

Intervencei piedāvātā sausā vājpiena paraugu ņemšana un analizēšana

1.	Paraugus ņem saskaņā ar Starptautiskajā standartā ISO 707 noteikto kārtību. Tomēr dalībvalstis var lietot citas paraugu ņemšanas metodes ar nosacījumu, ka tās atbilst principiem, kas izklāstīti iepriekšminētajā standartā.

Iesaiņojumu skaits, kas jāizvēlas pārbaudes paraugu ņemšanai:

a)	ja piedāvā ne vairāk kā 800 maisu, kuros tīrsvars ir 25 kg, tad vismaz astoņi;

b)	ja piedāvā vairāk par 800 maisiem, kuros tīrsvars ir 25 kg, tad vismaz astoņi plus viens no katriem papildu 800 maisiem vai to daļas.

3.	Parauga svars: no katra iesaiņojuma ņem vismaz 200 g.

4.	Paraugu grupēšana: kopējā paraugā apvieno ne vairāk kā deviņus paraugus.

5.	Paraugu analīze: katrs kopējais paraugs jāanalizē, lai pārbaudītu visus kvalitātes rādītājus, kas noteikti šā pielikuma III daļā.

Paraugu neatbilstība:

a)	ja izrādās, ka apvienotais paraugs neatbilst vienam no rādītājiem, tad noraida daudzumu, no kura paraugs ņemts;

ja izrādās, ka apvienotais paraugs neatbilst vairākiem kritērijiem, tad noraida daudzumu, no kura paraugs ņemts, un ņem paraugus no pārējiem tās pašas ražotnes daudzumiem; šo paraugu analīze ir izšķirīga. Šādā gadījumā:

—	paraugu skaitu, kas noteikts 2. punktā, divkāršo,

—	ja izrādās, ka apvienotais paraugs neatbilst vienam vai vairākiem kritērijiem, tad noraida daudzumu, no kura paraugs ņemts.

(1) OV L 15, 17.1.2002., 19. lpp.

(2) “Paniņas” nozīmē sviesta ražošanas blakusproduktu, ko iegūst, kuļot krējumu un atdalot cietos taukus.

(3) To, ka nav pievienotas paniņas, var noteikt vai nu vismaz reizi nedēļā bez iepriekšēja pieteikuma veicot pārbaudi uz vietas ražotnē, vai ar galaprodukta laboratorijas analīzēm, kas uzrāda maksimāli 69,31 mg FEDF uz 100 g.

(4) “Sūkalas” nozīmē siera vai kazeīna ražošanas blakusproduktu, kuru iegūst skābju apstrādes, himozīna apstrādes un/vai ķīmiski fizikālu procesu rezultātā.

(5) “Sūkalas” nozīmē siera vai kazeīna ražošanas blakusproduktu, kuru iegūst skābju apstrādes, himozīna apstrādes un/vai ķīmiski fizikālu procesu rezultātā. Intervences aģentūrai jāapstiprina izmantojamās metodes.

(6) Svaigpienam, ko izmanto sausā vājpiena ražošanai, jāatbilst prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX iedaļā.

Pielikumu saraksts

I PIELIKUMS

LABĪBA

I dala

Labibas atbilstibas kriteriji

II dala

Kvalitates prasibu minimums, kas minets I dala

III dala

To sastavdalu definicija, kas nepieder pie nevainojamas kvalitates labibas pamatveidiem

IV dala

Metodes, kas izmantotas, lai noteiktu intervencei piedavatas labibas kvalitati

V dala

Standartmetode, lai noteiktu sastavdalas, kas nepieder pie nevainojamas kvalitates labibas pamatveidiem

VI dala

Standartmetode mitruma satura noteikšanai

VII dala

Metode, lai noteiktu no mikstajiem kviešiem gatavotas miklas lipiguma pakapi un derigumu automatizetai apstradei

VIII dala

Stiklveida aspekta zuduma pakapes noteikšana

IX dala

Cenu palielinajumi un samazinajumi

X dala

Praktiska metode, ka intervences agenturam noteikt samazinajumu, kas japiemero sorgo cenai

XI dala

Cenu palielinajumu un samazinajumu aprekinašana

XII dala

Labibas paraugu nemšanas un analižu metodologija

II PIELIKUMS

RISI

I dala

Nelobitu risu atbilstibas kriteriji

II dala

Cenu palielinajumi un samazinajumi

III dala

Parstrades iznakuma kriteriji

IV dala

Maksimalais procentualais daudzums

V dala

Cenu samazinajumi par bojatiem graudiem

VI dala

Nelobitu risu paraugu nemšanas un analižu metodologija

III PIELIKUMS

LIELLOPU GALA

I dala

Liellopu galas atbilstibas kriteriji

II dala

Konversijas koeficienti

III dala

Parnemšanas nosacijumi un parbaudes

IV dala

Atkaulošana

V dala

Produktu klasifikacija

VI dala

Noteikumi, ko piemero liemeniem, pusliemeniem un ceturtdalam

VII dala

Koeficienti, kas mineti 21. panta 3. punkta

VIII dala

Intervences atkaulošanas specifikacijas

IX dala

Noteikumi, kas piemerojami kartona karbam, paliktniem un nodalijumiem

X dala.

Noraidito intervences izcirtnu atseviškas cenas ša pielikuma IV dalas IX iedalas 2. punkta pirmas un otras dalas piemerošanai

XI dala

Produktu parbaudes

IV PIELIKUMS

SVIESTS

I dala

Sviesta atbilstibas kriteriji

II dala

Sviesta parnemšana un sakotnejas parbaudes

III dala

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta mineto uznemumu apstiprinašanas kriteriji (kopeja dala sviestam un sausajam vajpienam)

IV dala

Prasibas attieciba uz sastavu, kvalitates raditaji un analitiskas metodes

V dala

Paraugu nemšana kimiskajai un mikrobiologiskajai analizei un organoleptiskajai vertešanai

V PIELIKUMS

SAUSAIS VAJPIENS

I dala

Sausa vajpiena atbilstibas kriteriji

II dala

Sausa vajpiena parnemšana un sakotnejas parbaudes

III dala

Regulas (EK) Nr. 1234/2007 10. panta 1. punkta e) un f) apakšpunkta mineto uznemumu apstiprinašanas kriteriji

IV dala

Prasibas attieciba uz sastavu, kvalitates raditaji un analitiskas metodes

V dala

Iepakošanas nosacijumi

VI dala

Intervencei piedavata sausa vajpiena paraugu nemšana un analize

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.349.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 349

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 29. decembris

Saturs		V Akti, kuri no 2009. gada 1. decembra ir pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību, Līgumu par Eiropas Savienības darbību un Euratom līgumu	Lappuse
		AKTI, KURU PUBLICĒŠANA IR OBLIGĀTA
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1272/2009 (2009. gada 11. decembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus kopīgus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 īstenošanai attiecībā uz lauksaimniecības produktu iepirkšanu un pārdošanu valsts intervencē	1