ISSN 1725-5112

doi:10.3000/17255112.L_2009.331.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 331

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

52. sējums
2009. gada 16. decembris


Saturs

 

II   Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

 

Padome

 

 

2009/940/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Luksemburgā 2007. gada 23. februārī pieņemto Protokolu par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem, kas pievienots Konvencijai par starptautisko nodrošinājumu attiecībā uz pārvietojamām iekārtām

1

 

 

2009/941/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris) par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokolu par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem

17

 

 

2009/942/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris), ar ko groza Lēmumu 2006/325/EK, lai paredzētu procedūru, ar kuru īsteno 5. panta 2. punktu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

24

 

 

2009/943/EK

 

*

Padomes Lēmums (2009. gada 30. novembris), ar ko groza Lēmumu 2006/326/EK, lai paredzētu procedūru, ar ko īsteno 5. panta 2. punktu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu

26

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

LĒMUMI

Padome

16.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/1


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris)

par to, lai Eiropas Kopienas vārdā parakstītu Luksemburgā 2007. gada 23. februārī pieņemto Protokolu par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem, kas pievienots Konvencijai par starptautisko nodrošinājumu attiecībā uz pārvietojamām iekārtām

(2009/940/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas Kopiena strādā, lai izveidotu kopīgu tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir juridisku lēmumu savstarpējas atzīšanas princips.

(2)

Protokols par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem (turpmāk “Dzelzceļa protokols”), ko pieņēma 2007. gada 23. februārī Luksemburgā un kas pievienots Konvencijai par starptautisko nodrošinājumu attiecībā uz pārvietojamām iekārtām, ir lietderīgs ieguldījums attiecīgās jomas regulējumam starptautiskā līmenī. Tāpēc ir vēlams, lai šā instrumenta noteikumi attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē, tiktu piemēroti pēc iespējas ātrāk.

(3)

Komisija Kopienas vārdā piedalījās sarunās par Dzelzceļa protokolu attiecībā uz tām daļām, kas ietilpst Kopienas ekskluzīvā kompetencē.

(4)

Dzelzceļa protokola XXII panta 1. punktā noteikts, ka reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, kuras ir kompetentas noteiktos jautājumos, ko reglamentē minētais protokols, var parakstīt minēto protokolu.

(5)

Dzelzceļa protokola parakstīšana ir iespējama, līdz tas stājas spēkā.

(6)

Daži no jautājumiem, ko reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1), Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (2), Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) (4) un Regula (EK) Nr. 881/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (5), ir skarti arī Dzelzceļa protokolā.

(7)

Kopienai ir ekskluzīva kompetence dažos jautājumos, ko reglamentē Dzelzceļa protokols, bet dalībvalstīm ir kompetence citos jautājumos, ko reglamentē šis tiesību akts.

(8)

Tādēļ Kopienai būtu jāparaksta Dzelzceļa protokols.

(9)

Dzelzceļa protokola XXII panta 2. punktā paredzēts, ka, to parakstot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties tam, reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija sniedz deklarāciju, kurā norādīti tie minētā protokola reglamentētie jautājumi, attiecībā uz kuriem šai organizācijai kompetenci ir nodevušas tā dalībvalstis. Tāpēc Kopienai, parakstot Dzelzceļa protokolu, būtu attiecīgi jāsniedz šāda deklarācija.

(10)

Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(11)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un šis lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Kopiena apstiprina 2007. gada 23. februārī Luksemburgā pieņemtā Protokola par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem, kas pievienots Konvencijai par starptautisko nodrošinājumu attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (“Dzelzceļa protokols”), parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu.

Dzelzceļa protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs ar šo tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kuras Kopienas vārdā ir pilnvarotas parakstīt Dzelzceļa protokolu, ievērojot nosacījumu, kas minēts 3. pantā.

3. pants

Parakstot Dzelzceļa protokolu, Kopiena sniedz pielikumā minēto deklarāciju saskaņā ar minētā protokola XXII panta 2. punktu.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.

(3)  OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.

(4)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(5)  OV L 220, 21.6.2004., 3. lpp.


PIELIKUMS

Deklarācija saskaņā ar XXII panta 2. punktu par Eiropas Kopienas kompetenci jautājumos, ko reglamentē 2007. gada 23. februārī Luksemburgā pieņemtais Protokols par dzelzceļa ritošā sastāva jautājumiem, kas pievienots Konvencijai par starptautisko nodrošinājumu attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (“Dzelzceļa protokols”), attiecībā uz kuriem dalībvalstis savu kompetenci ir nodevušas Kopienai

1.

Dzelzceļa protokola XXII pantā noteikts, ka reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas, ko izveidojušas neatkarīgas valstis un kas ir kompetentas noteiktos jautājumos, kurus reglamentē šis protokols, var to parakstīt ar nosacījumu, ka tās sniedz XXII panta 2. punktā minēto deklarāciju. Kopiena ir nolēmusi parakstīt Dzelzceļa protokolu un attiecīgi sniedz minēto deklarāciju.

2.

Eiropas Kopienas dalībvalstis pašlaik ir Beļģijas Karaliste, Bulgārijas Republika, Čehijas Republika, Dānijas Karaliste, Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Grieķijas Republika, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Kipras Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Luksemburgas Lielhercogiste, Ungārijas Republika, Malta, Nīderlandes Karaliste, Austrijas Republika, Polijas Republika, Portugāles Republika, Rumānija, Slovēnijas Republika, Slovākijas Republika, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste un Apvienotā Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karaliste.

3.

Tomēr saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, šo deklarāciju nepiemēro attiecībā uz Dānijas Karalisti.

4.

Šo deklarāciju nepiemēro dalībvalstu teritorijās, kurās nepiemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, un tā neietekmē tādus aktus vai nostājas, ko saskaņā ar Dzelzceļa protokolu attiecīgās dalībvalstis varētu pieņemt minēto teritoriju vārdā un interesēs.

5.

Eiropas Kopienas dalībvalstis ir deleģējušas Kopienai kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē ar Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1), Padomes Regulu (EK) Nr. 1346/2000 (2000. gada 29. maijs) par maksātnespējas procedūrām (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (3), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/57/EK (2008. gada 17. jūnijs) par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Kopienā (pārstrādāta) (4) un Regulu (EK) Nr. 881/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (5).

6.

Attiecībā uz ritekļu numerācijas sistēmu Kopiena ar Lēmumu 2006/920/EK (Komisijas 2006. gada 11. augusta Lēmums par savstarpējas izmantojamības tehnisko specifikāciju attiecībā uz Eiropas parasto dzelzceļu sistēmas apakšsistēmu “Satiksmes nodrošināšana un vadība”) pieņēma numerācijas sistēmu, kas ir piemērota ritošā sastāva identifikācijai, kā minēts Dzelzceļa protokola V panta 2. punktā.

Turklāt attiecībā uz datu apmaiņu starp Kopienas dalībvalstīm un starptautisko reģistru Kopiena ir panākusi ievērojamu progresu ar Lēmumu 2007/756/EK (Komisijas 2007. gada 9. novembra Lēmums, ar ko pieņem Direktīvas 96/48/EK un Direktīvas 2001/16/EK 14. panta 4. un 5. punktā paredzētās valsts ritekļu reģistru kopīgās specifikācijas). Saskaņā ar minēto lēmumu Kopienas dalībvalstis ievieš valsts ritekļu reģistrus, un būtu jāizvairās no datu dublēšanās ar starptautisko reģistru.

7.

Kompetences īstenošana, ko dalībvalstis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu nodevušas Kopienai, pēc būtības ir pakļauta nepārtrauktai attīstībai. Saskaņā ar minēto līgumu kompetentās iestādes var pieņemt lēmumus, ar ko nosaka Kopienas kompetences apjomu. Tāpēc Kopiena patur tiesības attiecīgi grozīt šo deklarāciju, taču tas nav uzskatāms par priekšnoteikumu, lai tā īstenotu savu kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē ar Dzelzceļa protokolu.


(1)  OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(2)  OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.

(3)  OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.

(4)  OV L 191, 18.7.2008., 1. lpp.

(5)  OV L 220, 21.6.2004., 3. lpp.


TULKOJUMS

LUKSEMBURGAS PROTOKOLS PAR DZELZCEĻA RITOŠĀ SASTĀVA JAUTĀJUMIEM, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR STARPTAUTISKO NODROŠINĀJUMU ATTIECĪBĀ UZ PĀRVIETOJAMĀM IEKĀRTĀM

Preambula

I NODAĻA   PIEMĒROŠANAS JOMA UN VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I pants

Termini

II pants

Konvencijas piemērošana attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu

III pants

Atkāpšanās no noteikumiem

IV pants

Pārstāvju pilnvaras

V pants

Dzelzceļa ritošā sastāva identificēšana saskaņā ar vienošanos

VI pants

Tiesību aktu izvēle

II NODAĻA   TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI SAISTĪBU NEIZPILDĪŠANAS GADĪJUMĀ, PRIORITĀTES UN CESIJAS

VII pants

Grozījumi noteikumos par tiesību aizsardzības līdzekļiem saistību neizpildīšanas gadījumā

VIII pants

Noteikumu grozījumi attiecībā uz pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem

IX pants

Tiesību aizsardzības līdzekļi maksātnespējas gadījumā

X pants

Palīdzība maksātnespējas gadījumā

XI pants

Noteikumi attiecībā uz debitoru

III NODAĻA   NOTEIKUMI PAR STARPTAUTISKO NODROŠINĀJUMU REĢISTRĀCIJU ATTIECĪBĀ UZ DZELZCEĻA RITOŠO SASTĀVU

XII pants

Uzraudzības iestāde un reģistrators

XIII pants

Nozīmētie kontaktpunkti

XIV pants

Dzelzceļa ritošā sastāva identificēšana reģistrēšanas vajadzībām

XV pants

Papildu grozījumi noteikumos attiecībā uz reģistru

XVI pants

Starptautiskā reģistra maksas

XVII pants

Paziņojumi par pārdošanu

IV NODAĻA   JURISDIKCIJA

XVIII pants

Atteikšanās no neatkarīgas imunitātes

V NODAĻA   SAISTĪBA AR CITĀM KONVENCIJĀM

XIX pants

Saistība ar Unidroit konvenciju par starptautisko finanšu nomu

XX pants

Saistība ar Konvenciju par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

VI NODAĻA   NOBEIGUMA NOTEIKUMI

XXI pants

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

XXII pants

Reģionālās ekonomiskās integrācijas organizācijas

XXIII pants

Stāšanās spēkā

XXIV pants

Teritoriālās vienības

XXV pants

Sabiedrisko pakalpojumu dzelzceļa ritošais sastāvs

XXVI pants

Pārejas noteikumi

XXVII pants

Deklarācijas attiecībā uz konkrētiem noteikumiem

XXVIII pants

Piebildes un deklarācijas

XXIX pants

Deklarācijas saskaņā ar konvenciju

XXX pants

Vēlākas deklarācijas

XXXI pants

Deklarāciju atsaukšana

XXXII pants

Denonsēšana

XXXIII pants

Pārskata konferences, grozījumi un saistīti jautājumi

XXXIV pants

Depozitārs un tā funkcijas

LUKSEMBURGAS PROTOKOLS PAR DZELZCEĻA RITOŠĀ SASTĀVA JAUTĀJUMIEM, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR STARPTAUTISKO NODROŠINĀJUMU ATTIECĪBĀ UZ PĀRVIETOJAMĀM IEKĀRTĀM

ŠĀ PROTOKOLA DALĪBVALSTIS,

UZSKATOT par vajadzīgu nodrošināt Konvencijas par starptautisko nodrošinājumu attiecībā uz pārvietojamām iekārtām (turpmāk “konvencija”) īstenošanu tajā daļā, kas attiecas uz dzelzceļa ritošo sastāvu, ievērojot konvencijas preambulā izklāstītos mērķus,

PATUROT PRĀTĀ, ka konvenciju nepieciešams pielāgot dzelzceļa ritošā sastāva un tā finansēšanas īpašajām vajadzībām,

VIENOJĀS par šādiem noteikumiem attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu.

I   NODAĻA

PIEMĒROŠANAS JOMA UN VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

I pants

Termini

1.   Izņemot gadījumus, kad konteksts pieprasa citādāk, šajā protokolā izmantotajiem terminiem ir konvencijā noteiktās nozīmes.

2.   Šajā protokolā šādus terminus izmanto turpmāk norādītajās nozīmēs:

a)

“garantijas līgums” ir līgums, ko noslēgusi persona, kura dod garantiju;

b)

“garantijas devējs” ir persona, kas nolūkā nodrošināt kādu saistību izpildi kreditora labā uz līguma par saistību izpildes nodrošināšanu vai uz kāda cita līguma pamata dod vai izsniedz galvojumu vai pieprasījuma garantiju, vai akreditīvu vai jebkuru citu kredīta nodrošinājumu;

c)

“ar maksātnespēju saistīts notikums” ir:

i)

maksātnespējas procesa uzsākšana; vai

ii)

paziņots nodoms par maksājumu apturēšanu vai faktiska maksājumu apturēšana no debitora puses, ja kreditora tiesības ierosināt maksātnespējas procesu pret debitoru vai izmantot tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar konvenciju nevar tikt realizētas vai ir apturētas saskaņā ar tiesību aktiem vai valsts darbību rezultātā;

d)

“primārā maksātnespējas jurisdikcija” ir līgumslēdzēja valsts, kurā atrodas debitora galveno interešu centrs un kuru šai nolūkā uzskata par vietu, kurā atrodas debitora statūtos noteiktā atrašanās vieta vai, ja tādas nav, - par vietu, kur debitors ir reģistrēts vai izveidots, ja vien nav pierādīts citādi;

e)

“dzelzceļa ritošais sastāvs” ir kustībai pa sliežu ceļiem uz zemes klātnes vai pa sliežu ceļiem uz inženiertehniskajām būvēm, virs tām vai tajās paredzēti transportlīdzekļi kopā ar vilces sistēmām, dzinējiem, bremzēm, asīm, ratiņiem, pantogrāfiem, palīgierīcēm un citām sastāvdaļām, aprīkojumu un detaļām, kas katrā atsevišķā gadījumā ir uzstādītas uz transportlīdzekļiem vai iemontētas tajos, un kopā ar visiem datiem, rokasgrāmatām un ierakstiem, kas uz tiem attiecas.

II pants

Konvencijas piemērošana attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu

1.   Konvenciju piemēro attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu saskaņā ar šā protokola noteikumiem.

2.   Konvencijas un šā protokola nosaukums ir Konvencija par starptautisko nodrošinājumu attiecībā uz pārvietojamām iekārtām, kuru piemēro dzelzceļa ritošajam sastāvam.

III pants

Atkāpšanās no noteikumiem

Puses, noslēdzot rakstveida vienošanos, var atteikties no IX panta piemērošanas un savās savstarpējās attiecībās var atkāpties no šā protokola noteikumiem vai tos grozīt, izņemot VII panta 3. un 4. punktu.

IV pants

Pārstāvju pilnvaras

Attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu persona var slēgt līgumu, veikt reģistrāciju, kas definēta konvencijas 16. panta 3. punktā, un īstenot tiesības un nodrošinājumus saskaņā ar šo konvenciju kā aģents, pilnvarotais vai jebkurā citā pārstāvniecības kvalitātē.

V pants

Dzelzceļa ritošā sastāva identificēšana saskaņā ar vienošanos

1.   Piemērojot konvencijas 7. panta c) punktu un šā protokola XVIII panta 2. punktu, dzelzceļa ritošā sastāva identificēšanai pietiek ar dzelzceļa ritošā sastāva aprakstu, ja tas ietver:

a)

dzelzceļa ritošā sastāva atsevišķu vienību aprakstu;

b)

dzelzceļa ritošā sastāva veida aprakstu;

c)

paziņojumu, ka vienošanās attiecas uz visu pašreizējo un turpmāko dzelzceļa ritošo sastāvu; vai

d)

paziņojumu, ka vienošanās attiecas uz visu pašreizējo un turpmāko dzelzceļa ritošo sastāvu, izņemot konkrēti noteiktas vienības vai veidus.

2.   Piemērojot konvencijas 7. pantu, saskaņā ar iepriekšējo punktu identificēta turpmāka dzelzceļa ritošā sastāva nodrošinājumu nodibina kā starptautisku nodrošinājumu, tiklīdz nodrošinājuma devējs, potenciālais pārdevējs vai iznomātājs iegūst tiesības rīkoties ar dzelzceļa ritošo sastāvu bez nepieciešamības veikt jaunu nodošanu.

VI pants

Tiesību aktu izvēle

1.   Šo pantu piemēro tikai tad, ja līgumslēdzēja valsts ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXVII pantu.

2.   Vienošanās vai atbilstīgā garantijas līguma, vai vienošanās par nodrošinājumu prioritāti puses var vienoties par tiesību aktiem, saskaņā ar kuriem tiks pilnībā vai daļēji reglamentētas to līgumā noteiktās tiesības un pienākumi.

3.   Ja vien nav bijusi cita vienošanās, atsauce iepriekšējā punktā uz pušu izvēlētajiem tiesību aktiem ir atsauce uz norādītās valsts iekšzemes tiesību normām vai, ja šī valsts sastāv no vairākām teritoriālajām vienībām, - uz norādītās teritoriālās vienības iekšzemes tiesību aktiem.

II   NODAĻA

TIESĪBU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI SAISTĪBU NEIZPILDĪŠANAS GADĪJUMĀ, PRIORITĀTES UN CESIJAS

VII pants

Grozījumi noteikumos par tiesību aizsardzības līdzekļiem saistību neizpildīšanas gadījumā

1.   Papildus tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas norādīti konvencijas III nodaļā, kreditors tādā apjomā, kādā debitors tam ir piekritis, un iestājoties apstākļiem, kas noteikti minētajā nodaļā, var pieprasīt panākt dzelzceļa ritošā sastāva izvešanu un fizisku pārvietošanu no teritorijas, kurā tas atrodas.

2.   Kreditors neizmanto tiesību aizsardzības līdzekļus, kas norādīti iepriekšējā punktā, bez tāda reģistrēta nodrošinājuma turētāja iepriekšējas rakstveida piekrišanas, kuram ir prioritāte salīdzinājumā ar šā kreditora reģistrēto nodrošinājumu.

3.   Konvencijas 8. panta 3. punktu nepiemēro dzelzceļa ritošajam sastāvam. Jebkuru tiesību aizsardzības līdzekli, ko paredz konvencija attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu, izmanto komerciāli pamatotā veidā. Uzskata, ka tiesību aizsardzības līdzeklis ir izmantots komerciāli pamatotā veidā, ja to izmanto saskaņā ar vienošanās noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šāds noteikums ir acīmredzami nepamatots.

4.   Uzskata, ka nodrošinājuma ņēmējs, kas četrpadsmit vai vairāk kalendārās dienas pirms darījuma ir sniedzis ieinteresētajām personām rakstveida paziņojumu par paredzamo pārdošanu vai iznomāšanu, kā noteikts konvencijas 8. panta 4. punktā, ir izpildījis prasību par “iepriekšēja paziņojuma sniegšanu pieņemamā termiņā”, kas noteikta minētajā punktā. Iepriekš minētais netraucē nodrošinājuma ņēmēju un nodrošinājuma vai garantijas devēju vienoties par ilgāku laikposmu iepriekšēja paziņojuma sniegšanai.

5.   Saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem par drošību līgumslēdzēja valsts nodrošina, ka attiecīgās administratīvās iestādes operatīvi sadarbojas ar kreditoru un palīdz viņam vajadzīgajā apmērā izmantot 1. punktā uzskaitītos tiesību aizsardzības līdzekļus.

6.   Nodrošinājuma ņēmējs, kas ierosina pieprasīt dzelzceļa ritošā sastāva izvešanu saskaņā ar 1. punktu citā veidā nekā ar tiesas rīkojumu, pieņemamā laikposmā iesniedz iepriekšēju rakstveida paziņojumu par paredzamo izvešanu

a)

ieinteresētajām personām, kas norādītas konvencijas 1. panta m) punkta i) un ii) apakšpunktā, kā arī

b)

ieinteresētajām personām, kas norādītas konvencijas 1. panta m) punkta iii) apakšpunktā un kas ir sniegušas paziņojumu nodrošinājuma ņēmējam par savām tiesībām pieņemamā laikposmā pirms izvešanas.

VIII pants

Noteikumu grozījumi attiecībā uz pagaidu tiesību aizsardzības līdzekļiem

1.   Šo pantu piemēro tikai tādā gadījumā, ja līgumslēdzēja valsts ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXVII pantu, un tādā apjomā, kāds norādīts šādā deklarācijā.

2.   Konvencijas 13. panta 1. punktā “nekavējoties” tiesību aizsardzības līdzekļa saņemšanas kontekstā nozīmē tādu kalendāro dienu skaitu no tiesību aizsardzības līdzekļa pieteikuma iesniegšanas datuma, kāds norādīts deklarācijā, kuru iesniegusi līgumslēdzēja valsts, kurā šāds pieteikums ir iesniegts.

3.   Konvencijas 13. panta 1. punktu piemēro, tūlīt aiz d) apakšpunkta pievienojot šādu apakšpunktu:

“e)

ja debitors un kreditors īpaši ir vienojušies par pārdošanu un atbilstīgo ieņēmumu izmantošanu”,

un 43. panta 2. punktu piemēro, pēc vārdiem “13. panta 1. punkta d) apakšpunktu” ietverot vārdus “un e) apakšpunktu”.

4.   Debitora īpašumtiesības vai jebkādas citas tiesības, kas pāriet pārdošanas brīdī saskaņā ar iepriekšējo punktu, ir atbrīvotas no jebkāda cita nodrošinājuma, attiecībā uz kuru kreditora starptautiskajam nodrošinājumam ir prioritāte saskaņā ar konvencijas 29. panta noteikumiem.

5.   Kreditors un debitors vai jebkura cita ieinteresētā persona var rakstveidā vienoties par konvencijas 13. panta 2. punkta nepiemērošanu.

6.   Attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļiem VII panta 1. punktā:

a)

tos nodrošina administratīvās iestādes līgumslēdzējā valstī ne vēlāk kā septiņas kalendārās dienas pēc tam, kad kreditors ziņojis šādām iestādēm par to, ka VII panta 1. punktā minētais tiesību aizsardzības līdzeklis ir piešķirts, vai, ja tiesību aizsardzības līdzekli piešķīrusi ārvalstu tiesa, ko atzinusi līgumslēdzējas valsts tiesa, un ka kreditoram ir tiesības saņemt šāda veida tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar konvenciju, kā arī

b)

kompetentās iestādes operatīvi sadarbojas ar kreditoru un palīdz tam izmantot šos tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem par drošību.

7.   Šā panta 2. un 6. punkts neskar nekādus piemērojamos tiesību aktus un noteikumus par drošību.

IX pants

Tiesību aizsardzības līdzekļi maksātnespējas gadījumā

1.   Šo pantu piemēro tikai tad, ja līgumslēdzēja valsts, kas ir primārā maksātnespējas jurisdikcija, ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXVII pantu.

2.   Atsauces šajā pantā uz “maksātnespējas administratoru” attiecas uz atbilstīgo personu oficiālajā, ne personiskajā nozīmē.

3.   Pēc tam, kad iestājies ar maksātnespēju saistīts notikums, maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors, ņemot vērā 7. punktu, nodod dzelzceļa ritošo sastāvu kreditora valdījumā ne vēlāk par agrāko no turpmāk minētajiem datumiem:

a)

gaidīšanas laikposma beigām; kā arī

b)

datumu, sākot ar kuru kreditoram būtu bijušas tiesības pārņemt valdījumā dzelzceļa ritošo sastāvu, ja netiktu piemērots šis pants.

4.   Šajā pantā “gaidīšanas laikposms” ir laikposms, kas minēts līgumslēdzējas valsts deklarācijā, kura ir primārā maksātnespējas jurisdikcija.

5.   Ja vien un kamēr kreditoram nav iespējas iegūt priekšmetu valdījumā saskaņā ar 3. punktu:

a)

maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors saglabā dzelzceļa ritošo sastāvu, apkalpo to un uztur tā vērtību saskaņā ar vienošanos, kā arī

b)

kreditoram ir tiesības pieprasīt jebkura cita veida pagaidu tiesību aizsardzības līdzekli, kas ir pieejams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

6.   Iepriekšējā punkta a) apakšpunkts neizslēdz dzelzceļa ritošā sastāva izmantošanu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu dzelzceļa ritošā sastāva saglabāšanu, tā apkalpošanu un tā vērtības uzturēšanu.

7.   Maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors var paturēt valdījumā dzelzceļa ritošo sastāvu, ja līdz 3. punktā minētajam laikam viņš ir novērsis visus saistību neizpildīšanas gadījumus, izņemot saistību neizpildīšanu, ko rada maksātnespējas procesa uzsākšana, un ir piekritis izpildīt visas saistības nākotnē saskaņā ar vienošanos un ar darījumu saistītajiem dokumentiem. Attiecībā uz tādu nākotnes saistību neizpildīšanu nepiemēro otru gaidīšanas laikposmu.

8.   Attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļiem VII panta 1. punktā:

a)

tos nodrošina administratīvās iestādes līgumslēdzējā valstī ne vēlāk kā septiņas kalendārās dienas pēc tam, kad kreditors ziņojis šādām iestādēm par to, ka viņam ir tiesības saņemt šādus tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar konvenciju, kā arī

b)

kompetentās iestādes operatīvi sadarbojas ar kreditoru un palīdz tam izmantot šos tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem par drošību.

9.   Konvencijā un šajā protokolā atļauto tiesību aizsardzības līdzekļu piemērošanu nevar liegt vai aizkavēt pēc 3. punktā norādītā datuma.

10.   Nekādas saskaņā ar vienošanos paredzētās debitora saistības nevar izmainīt bez kreditora piekrišanas.

11.   Nekas iepriekšējā punktā nevar tikt skaidrots tā, lai skartu maksātnespējas administratora pilnvaras, ja tādas ir, izbeigt vienošanās darbību saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

12.   Maksātnespējas procesā nekādām tiesībām vai nodrošinājumiem, izņemot ārpuslīgumiskām tiesībām vai nodrošinājumiem, kas ietilpst kategorijā, kura minēta deklarācijā saskaņā ar konvencijas 39. panta 1. punktu, nav prioritātes salīdzinājumā ar reģistrētiem nodrošinājumiem.

13.   Konvenciju ar šā protokola VII un XXV pantā paredzētajiem grozījumiem piemēro, izmantojot jebkurus tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar šo pantu.

3.   Pēc tam, kad iestājies ar maksātnespēju saistīts notikums, maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors pēc kreditora pieprasījuma paziņo kreditoram laikā, kas norādīts līgumslēdzējas valsts deklarācijā, kura iesniegta saskaņā ar XXVII pantu, par to, vai viņš:

a)

novērsīs visus saistību neizpildīšanas gadījumus, izņemot saistību neizpildīšanu, kas saistīta ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, un piekrīt izpildīt visas saistības nākotnē saskaņā ar vienošanos un ar darījumu saistītajiem dokumentiem; vai

b)

dos kreditoram iespēju pārņemt valdījumā dzelzceļa ritošo sastāvu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

4.   Piemērojamie tiesību akti, kas minēti iepriekšējā punkta b) apakšpunktā, var ļaut tiesai pieprasīt veikt jebkādu papildu pasākumu vai sniegt jebkādu papildu garantiju.

5.   Kreditors iesniedz pierādījumus par savām prasībām un apliecinājumu tam, ka viņa starptautiskais nodrošinājums ir reģistrēts.

6.   Ja maksātnespējas administrators vai nepieciešamības gadījumā debitors nav iesniedzis paziņojumu saskaņā ar 3. punktu vai ja maksātnespējas administrators vai debitors ir paziņojis, ka dos kreditoram iespēju iegūt dzelzceļa ritošo sastāvu valdījumā, bet to nav izdarījis, tiesa var atļaut kreditoram pārņemt dzelzceļa ritošo sastāvu savā valdījumā ar tādiem nosacījumiem, kādus var noteikt tiesa, un var pieprasīt veikt jebkādu papildu pasākumu vai sniegt jebkādu papildu garantiju.

7.   Dzelzceļa ritošo sastāvu nedrīkst pārdot, kamēr nav saņemts tiesas lēmums attiecībā uz prasību un starptautisko nodrošinājumu.

3.   Pēc tam, kad iestājies ar maksātnespēju saistīts notikums, attiecīgi maksātnespējas administrators vai debitors sanācijas laikposmā:

a)

novērš visus saistību neizpildīšanas gadījumus, izņemot saistību neizpildīšanu, kas saistīta ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, un piekrīt izpildīt visas saistības nākotnē saskaņā ar vienošanos un ar darījumu saistītajiem dokumentiem; vai

b)

dod kreditoram iespēju pārņemt valdījumā dzelzceļa ritošo sastāvu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

4.   Pirms sanācijas laikposma beigām attiecīgi maksātnespējas administrators vai debitors var vērsties tiesā ar lūgumu izdot rīkojumu par tā saistību saskaņā ar iepriekšējā punkta b) apakšpunktu apturēšanu uz laikposmu, kas sākas no sanācijas laikposma beigām un beidzas ne vēlāk kā vienošanās termiņa vai tās pagarinātā termiņa beigās, un ar tādiem noteikumiem, kādus tiesa atzīst par pamatotiem (“apturēšanas laikposms”). Visi šādi rīkojumi paredz, ka visas summas, kas kreditoram rodas apturēšanas laikposmā, izmaksā no maksātnespējīgā parādnieka mantas vai debitors, kad tām pienāk maksāšanas termiņš, un attiecīgi maksātnespējas administrators vai debitors izpilda visas saistības, kādas rodas apturēšanas laikposmā.

5.   Ja pieprasījums ir iesniegts tiesā saskaņā ar iepriekšējo punktu, kreditors nepārņem valdījumā dzelzceļa ritošo sastāvu, pirms nav izdots tiesas rīkojums. Ja pieprasījums netiek apmierināts tik kalendārajās dienās, skaitot no tiesību aizsardzības līdzekļa pieprasījuma iesniegšanas dienas, cik ir paredzēts deklarācijā, kuru sniegusi līgumslēdzēja valsts, kurā ir iesniegts pieprasījums, uzskata, ka pieprasījums ir atsaukts, ja vien kreditors un attiecīgi maksātnespējas administrators vai debitors nevienojas citādi.

6.   Ja vien un kamēr kreditoram nav iespējas iegūt priekšmetu valdījumā saskaņā ar 3. punktu:

a)

attiecīgi maksātnespējas administrators vai debitors saglabā dzelzceļa ritošo sastāvu, apkalpo to un uztur tā vērtību saskaņā ar vienošanos; kā arī

b)

kreditoram ir tiesības pieprasīt jebkura cita veida pagaidu tiesību aizsardzības līdzekli, kas ir pieejams saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

7.   Iepriekšējā punkta a) apakšpunkts neizslēdz dzelzceļa ritošā sastāva izmantošanu saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu tā saglabāšanu, apkalpošanu un vērtības uzturēšanu.

8.   Ja sanācijas laikposmā vai apturēšanas laikposmā attiecīgi maksātnespējas administrators vai debitors novērš visus saistību neizpildīšanas gadījumus, izņemot saistību neizpildīšanu, kas saistīta ar maksātnespējas procesa uzsākšanu, un piekrīt izpildīt visas saistības nākotnē saskaņā ar vienošanos un ar darījumu saistītajiem dokumentiem, maksātnespējas administrators vai debitors var paturēt valdījumā dzelzceļa ritošo sastāvu, un rīkojums, ko tiesa devusi saskaņā ar 4. punktu, vairs nav spēkā. Attiecībā uz šādu nākotnes saistību neizpildīšanu nepiemēro otru sanācijas laikposmu.

9.   Attiecībā uz tiesību aizsardzības līdzekļiem VII panta 1. punktā:

a)

tos nodrošina administratīvās iestādes līgumslēdzējā valstī ne vēlāk kā septiņas kalendārās dienas pēc tam, kad kreditors ziņojis šādām iestādēm par to, ka viņam ir tiesības saņemt šādus tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar konvenciju, kā arī

b)

kompetentās iestādes operatīvi sadarbojas ar kreditoru un palīdz tam izmantot šos tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un noteikumiem par drošību.

10.   Saskaņā ar 4., 5. un 8. punktu pēc sanācijas laikposma nedrīkst liegt vai kavēt izmantot konvencijā atļautos tiesību aizsardzības līdzekļus.

11.   Saskaņā ar 4., 5. un 8. punktu maksātnespējas procesā debitora saistības saskaņā ar vienošanos un saistītajiem darījumiem nedrīkst grozīt bez kreditora piekrišanas.

12.   Nekas iepriekšējā punktā nevar tikt skaidrots tā, lai skartu maksātnespējas administratora pilnvaras, ja tādas ir, izbeigt vienošanās darbību saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem.

13.   Maksātnespējas procesā nekādām tiesībām vai nodrošinājumiem, izņemot ārpuslīgumiskās tiesības vai nodrošinājumus, kas ietilpst kategorijā, kura minēta deklarācijā saskaņā ar 39. panta 1. punktu, nav prioritātes salīdzinājumā ar reģistrētiem nodrošinājumiem.

14.   Konvenciju ar šā protokola VII un XXV pantā paredzētajiem grozījumiem piemēro, izmantojot jebkurus tiesību aizsardzības līdzekļus saskaņā ar šo pantu.

15.   Šajā pantā “sanācijas laikposms” ir laikposms, kas sākas ar maksātnespēju saistītā notikuma dienā un ir minēts tās līgumslēdzējas valsts deklarācijā, kura ir primārā maksātnespējas jurisdikcija.

X pants

Palīdzība maksātnespējas gadījumā

1.   Šo pantu piemēro tikai tādā līgumslēdzējā valstī, kura ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar XXVII panta 1. punktu.

2.   Tās līgumslēdzējas valsts tiesas, kurā dzelzceļa ritošais sastāvs atrodas, saskaņā ar šīs līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem nodrošina maksimāli iespējamo sadarbību ar ārvalsts tiesām un ārvalsts maksātnespējas administratoriem, lai izpildītu IX panta noteikumus.

XI pants

Noteikumi attiecībā uz debitoru

1.   Ja nav notikusi saistību neizpildīšana konvencijas 11. panta nozīmē, debitoram ir tiesības bez ierobežojumiem pārvaldīt un izmantot dzelzceļa ritošo sastāvu saskaņā ar vienošanos attiecībā pret:

a)

savu kreditoru un jebkura nodrošinājuma turētāju, no kura debitors ir brīvs saskaņā ar konvencijas 29. panta 4. punkta b) apakšpunktu, ja vien debitors nav vienojies citādi un tikai tādā apjomā, kādā debitors par to ir citādi vienojies; kā arī

b)

jebkura nodrošinājuma turētāju, kuram debitora tiesības vai nodrošinājums ir pakļauts saskaņā ar konvencijas 29. panta 4. punkta a) apakšpunktu, bet tikai tādā apjomā, kādā šāds turētājs ir tam piekritis.

2.   Nekas konvencijā vai šajā protokolā neskar kreditora atbildību par jebkādu vienošanās pārkāpšanu saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem tādā mērā, kādā šī vienošanās attiecas uz dzelzceļa ritošo sastāvu.

III   NODAĻA

NOTEIKUMI PAR STARPTAUTISKO NODROŠINĀJUMU REĢISTRĀCIJU ATTIECĪBĀ UZ DZELZCEĻA RITOŠO SASTĀVU

XII pants

Uzraudzības iestāde un reģistrators

1.   Uzraudzības iestāde ir struktūra, ko veido pārstāvji, kurus pa vienam ieceļ:

a)

katra līgumslēdzēja valsts;

b)

katra no, augstākais, trim citām valstīm, kuras nozīmē Starptautiskais privāttiesību unifikācijas institūts (Unidroit); un

c)

katra no, augstākais, trim citām valstīm, kuras nozīmē Starptautiskā dzelzceļu pārvadājumu starpvaldību organizācija (OTIF).

2.   Izraugoties iepriekšējā punkta b) un c) apakšpunktā minētās valstis, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt plašu ģeogrāfisko pārstāvību.

3.   Termiņu, uz kādu tiek iecelti saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu ieceltie pārstāvji, nosaka ieceļošās organizācijas. Termiņš tiem pārstāvjiem, kas dienā, kad šis protokols stājas spēkā, darbojas desmitās dalībvalsts vārdā, beidzas ne vēlāk kā divus gadus pēc minētā datuma.

4.   Pārstāvji, kas minēti 1. punktā, pieņem uzraudzības iestādes sākotnējo reglamentu. Lai to pieņemtu, vienojas:

a)

visu pārstāvju vairākums; un

b)

saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu iecelto pārstāvju vairākums.

5.   Uzraudzības iestāde var izveidot ekspertu komisiju no:

a)

personām, kuru kandidatūras nosaukušas konvenciju parakstījušās un līgumslēdzējas valstis un kurām ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze; un

b)

vajadzības gadījumā – citiem ekspertiem,

un uzdot komisijai sniegt palīdzību uzraudzības iestādei tās funkciju izpildē.

6.   Sekretariāts (sekretariāts) sniedz palīdzību uzraudzības iestādei tās funkciju izpildē saskaņā ar uzraudzības iestādes norādījumiem. Sekretariāts ir OTIF.

7.   Ja sekretariāts vairs nespēj vai nevēlas pildīt savas funkcijas, uzraudzības iestāde nozīmē jaunu sekretariātu.

8.   Pārliecinājies, ka Starptautiskais reģistrs darbojas pilnībā, sekretariāts tūlīt deponē pie depozitāra attiecīgu sertifikātu.

9.   Sekretariāts kļūst par juridisku personu, ja tas jau iepriekš nav bijis juridiska persona, un attiecībā uz tā funkcijām saskaņā ar konvenciju un šo protokolu tam ir tādi paši atbrīvojumi un imunitāte, kāda saskaņā ar konvencijas 27. panta 3. punktu ir piešķirta uzraudzības iestādei un saskaņā ar konvencijas 27. panta 4. punktu – Starptautiskajam reģistram.

10.   Ja uzraudzības iestādes veiktais pasākums skar vienīgi kādas dalībvalsts vai dalībvalstu grupas intereses, uzraudzības iestāde to veic, ja šī dalībvalsts vai dalībvalstu grupas vairākums arī atbalsta minēto pasākumu. Pasākumu, kas varētu negatīvi ietekmēt kādas dalībvalsts vai dalībvalstu grupas intereses, veic šajā dalībvalstī vai dalībvalstu grupā, ja šī dalībvalsts vai dalībvalstu grupas vairākums arī atbalsta minēto pasākumu.

11.   Pirmo reģistratoru ieceļ uz vismaz pieciem gadiem, bet ne ilgāk kā uz desmit gadiem. Pēc tam reģistratoru ieceļ no jauna vai uz atkārtotu termiņu, kurš abos gadījumos nedrīkst pārsniegt desmit gadus.

XIII pants

Nozīmētie kontaktpunkti

1.   Līgumslēdzēja valsts jebkurā brīdī, sniedzot deklarāciju, var iecelt kādu vienību vai vienības par kontaktpunktu vai kontaktpunktiem, caur kuriem nosūta vai var nosūtīt reģistrācijai nepieciešamo informāciju Starptautiskajam reģistram, izņemot paziņojuma par valsts iekšēju nodrošinājumu reģistrāciju vai tiesības vai nodrošinājuma reģistrāciju saskaņā ar konvencijas 40. pantu, kas abos gadījumos rodas saskaņā ar citas valsts tiesību aktiem. Dažādie kontaktpunkti darbojas vismaz darba laikā savās attiecīgajās teritorijās.

2.   Iecelšanu, kas izdarīta saskaņā ar iepriekšējo punktu, var atļaut, bet ne uzlikt par pienākumu, izmantot nozīmēto kontaktpunktu vai kontaktpunktus, lai iesniegtu informāciju, kas ir nepieciešama reģistrācijai attiecībā uz paziņojumiem par pārdošanu.

XIV pants

Dzelzceļa ritošā sastāva identificēšana reģistrēšanas vajadzībām,

1.   Piemērojot konvencijas 18. panta 1. punkta a) apakšpunktu, noteikumos paredz sistēmu, kurā reģistrators piešķir identifikācijas numurus, lai varētu identificēt katru atsevišķu dzelzceļa ritošā sastāva vienību. Identifikācijas numuru:

a)

piestiprina dzelzceļa ritošā sastāva vienībai;

b)

Starptautiskajā reģistrā saista ar izgatavotāja nosaukumu un izgatavotāja identifikācijas numuru tai vienībai, kam tas ir piestiprināts; vai

c)

Starptautiskajā reģistrā saista ar valsts vai reģionālo identifikācijas numuru tai vienībai, kam tas ir piestiprināts.

2.   Piemērojot iepriekšējo punktu, līgumslēdzēja valsts var ar deklarāciju paziņot, kādu valsts vai reģionālo identifikācijas numuru sistēmu izmanto attiecībā uz dzelzceļa ritošā sastāva vienībām, uz kurām attiecas starptautisks nodrošinājums, ko izveido vai nosaka vai ko ir paredzēts izveidot vai noteikt ar vienošanos, kuru noslēdz debitors, kas minētās vienošanās noslēgšanas laikā atrodas šajā līgumslēdzējā valstī. Šāda valsts vai reģionālā identifikācijas sistēma saskaņā ar vienošanos starp uzraudzības iestādi un līgumslēdzēju valsti, kas sniedz deklarāciju, nodrošina katras dzelzceļa ritošā sastāva vienības, uz kuru sistēma attiecas, atsevišķu uzskaiti.

3.   Līgumslēdzējas puses deklarācijā saskaņā ar iepriekšējo punktu iekļauj sīku informāciju par valsts vai reģionālās identifikācijas sistēmas darbību.

4.   Lai reģistrācija attiecībā uz dzelzceļa ritošā sastāva vienību, par kuru saskaņā ar 2. punktu ir sniegta deklarācija, būtu spēkā, veicot reģistrāciju, norāda visus valsts vai reģionālos identifikācijas numurus, kādi ir bijuši attiecināti uz konkrēto vienību kopš šā protokola stāšanās spēkā saskaņā ar XXIII panta 1. punktu, un laikposmu, kurā katrs numurs ir bijis attiecināts uz minēto vienību.

XV pants

Papildu grozījumi noteikumos attiecībā uz reģistru

1.   Piemērojot konvencijas 19. panta 6. punktu, noteikumos paredz meklēšanas kritērijus starptautiskajā reģistrā.

2.   Piemērojot konvencijas 25. panta 2. punktu, un saskaņā ar tajā aprakstītajiem apstākļiem reģistrēta nosacīta starptautiska nodrošinājuma vai reģistrēta nosacīta starptautiska nodrošinājuma cesijas turētājs saskaņa ar savām pilnvarām veic pasākumus, lai nodrošinātu reģistrācijas atcelšanu ne vēlāk kā desmit kalendāro dienu laikā pēc šajā punktā norādītās prasības saņemšanas.

3.   Ja ir reģistrēts subordinēts parāds un debitora saistības attiecībā pret subordinētu kreditoru ir izpildītas, subordinēts kreditors nodrošina, ka reģistrācija tiek atcelta ne vēlāk kā desmit kalendārās dienas pēc tam, kad subordinētā debitora rakstisks iesniegums ir piegādāts vai saņemts subordinētā kreditora adresē, kas norādīta reģistrācijā.

4.   Starptautiskā reģistra centralizētās funkcijas reģistrators veic un kontrolē visu diennakti.

5.   Saskaņā ar konvencijas 28. panta 1. punktu reģistrators ir atbildīgs par radītiem zaudējumiem tādā apmērā, kas nepārsniedz tā dzelzceļa ritošā sastāva vērtību, uz kuru zaudējumi attiecas. Neatkarīgi no iepriekšējā teikuma reģistratora atbildība nepārsniedz 5 miljonus īpašo aizņēmumtiesību vienā kalendārajā gadā vai tādas lielākas šādā veidā aprēķinātas summas, kādas uzraudzības iestāde var laiku pa laikam paredzēt noteikumos.

6.   Iepriekšējais punkts neierobežo reģistratora atbildību par zaudējumiem, kas radušies reģistratora un tā amatpersonu un darbinieku rupjas nolaidības vai tīša pārkāpuma rezultātā.

7.   Konvencijas 28. panta 4. punktā minētās apdrošināšanas vai finanšu garantijas apmērs nav mazāks par to apmēru, kādu uzraudzības iestāde ir noteikusi par atbilstīgu, ņemot vērā reģistratora nosacītu atbildību.

8.   Nekas konvencijā netraucē reģistratoram izveidot apdrošināšanu vai finanšu garantiju to zaudējumu segšanai, par kuriem reģistrators nav atbildīgs saskaņā ar konvencijas 28. pantu.

XVI pants

Starptautiskās reģistrācijas maksas

1.   Uzraudzības iestāde nosaka un laiku pa laikam groza maksas, kas jāmaksā saistībā ar reģistrāciju, uzglabāšanu reģistrā, meklēšanu un citiem pakalpojumiem, kādus saskaņā ar saviem noteikumiem var sniegt Starptautiskais reģistrs.

2.   Iepriekšējā punktā minētās maksas nosaka tā, lai vajadzīgajā apmērā segtu pamatotas izmaksas, kas saistītas ar Starptautiskā reģistra izveidošanu, ieviešanu un darbību, kā arī sekretariāta pamatotas izmaksas, kuras saistītas ar tā funkciju veikšanu. Nekas šajā punktā netraucē reģistratoram darboties, gūstot samērīgu peļņu.

XVII pants

Paziņojumi par pārdošanu

Noteikumos atļauj Starptautiskajā reģistrā reģistrēt paziņojumus par dzelzceļa ritošā sastāva pārdošanu. Uz šādu reģistrāciju, ciktāl tas ir atbilstīgi, attiecas šīs nodaļas un konvencijas V nodaļas noteikumi. Tomēr jebkāda šāda reģistrācija un visi veiktie meklējumi vai izdotie sertifikāti attiecībā uz paziņojumu par pārdošanu ir vienīgi informācijas nolūkos un tie neietekmē nevienas personas tiesības un nevar radīt nekādas citas sekas saskaņā ar konvenciju vai šo protokolu.

IV   NODAĻA

JURISDIKCIJA

XVIII pants

Atteikšanās no neatkarīgas imunitātes

1.   Ievērojot 2. punktu, atteikšanās no neatkarīgas imunitātes pret tiesu jurisdikciju, kas paredzēta konvencijas 42. vai 43. pantā vai saistīta ar tiesību un nodrošinājumu izpildi attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu saskaņā ar konvenciju, ir saistoša un, ja ir ievēroti citi nosacījumi par šādu jurisdikciju vai šādu izpildi, atteikšanās ir spēkā, lai attiecīgi piešķirtu jurisdikciju un atļautu izpildi.

2.   Atteikšanos saskaņā ar iepriekšējo punktu jānoformē rakstiski, un tajā jāiekļauj dzelzceļa ritošā sastāva apraksts, kā noteikts šā protokola V panta 1. punktā.

V   NODAĻA

SAISTĪBA AR CITĀM KONVENCIJĀM

XIX pants

Saistība ar Unidroit konvenciju par starptautisko finanšu nomu

Jebkādu pretrunu gadījumā šai konvencijai ir lielāks spēks nekā Unidroit konvencijai par starptautisko finanšu nomu, kas parakstīta Otavā 1988. gada 28. maijā.

XX pants

Saistība ar Konvenciju par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)

Jebkādu pretrunu gadījumā šai konvencijai ir lielāks spēks nekā 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF)1999. gada 3. jūnija Grozījumu protokola redakcijā.

VI   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

XXI pants

Parakstīšana, ratifikācija, pieņemšana, apstiprināšana vai pievienošanās

1.   Šis protokols ir atvērts parakstīšanai Luksemburgā 2007. gada 23. februārī valstīm, kas piedalās diplomātiskajā konferencē par Konvencijas par starptautisko nodrošinājumu attiecībā uz pārvietojamām iekārtām Dzelzceļa protokola pieņemšanu, kura notiek Luksemburgā 2007. gada 12. līdz 23. februārī. Pēc 2007. gada 23. februāra šis protokols ir atvērts parakstīšanai visām valstīm Unidroit galvenajā mītnē Romā, kamēr tas stāsies spēkā saskaņā ar XXIII pantu.

2.   Šo protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina valstis, kas to ir parakstījušas.

3.   Ikviena valsts, kas nav parakstījusi šo protokolu, var tam pievienoties jebkurā laikā.

4.   Ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu vai pievienošanos izdara, deponējot oficiālu dokumentu par to pie depozitāra.

5.   Valsts nevar pievienoties šim protokolam, ja tā nav vai nekļūst arī par pusi konvencijai.

XXII pants

Reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas

1.   Jebkura reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, ko izveidojušas neatkarīgas valstis un kas ir kompetenta noteiktos jautājumos, kurus reglamentē šis protokols, arī var parakstīt, pieņemt, apstiprināt šo protokolu vai pievienoties tam. Tādā gadījumā reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai būs līgumslēdzējas valsts tiesības un pienākumi, ja šī organizācija ir kompetenta jautājumos, ko reglamentē šis protokols. Ja līgumslēdzēju valstu skaitam ir nozīme šajā protokolā, reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija neskaitās kā līgumslēdzēja valsts papildus tās dalībvalstīm, kas ir līgumslēdzējas valstis.

2.   Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija parakstīšanas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī iesniedz deklarāciju depozitāram, norādot šā protokola reglamentētos jautājumus, attiecībā uz kuriem šai organizācijai kompetenci ir nodevušas tās dalībvalstis. Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nekavējoties ziņo depozitāram par jebkurām izmaiņām kompetenču sadalījumā, kas norādītas saskaņā ar šo punktu sniegtajā deklarācijā, tostarp par jaunām kompetences nodošanām.

3.   Visas atsauces uz “līgumslēdzēju valsti” vai “līgumslēdzējām valstīm”, “dalībvalsti” vai “dalībvalstīm” šajā protokolā attiecas arī uz reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, ja konteksts to prasa.

XXIII pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis protokols valstīm, kas ir deponējušas a) apakšpunktā minētos dokumentus, stājas spēkā:

a)

nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad deponēts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās ceturtais dokuments; kā arī

b)

dienā, kad sekretariāts deponē depozitāram sertifikātu, kas apliecina, ka starptautiskais reģistrs darbojas pilnībā.

2.   Citām valstīm šis protokols stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā:

a)

pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad deponēts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokuments; kā arī

b)

pēc iepriekšējā punkta b) apakšpunktā minētā datuma.

XXIV pants

Teritoriālās vienības

1.   Ja līgumslēdzējai valstij ir teritoriālas vienības, kurās piemēro dažādas tiesību sistēmas attiecībā uz jautājumiem, kurus reglamentē šis protokols, tā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās brīdī var deklarēt, ka šis protokols ir jāattiecina uz visām tās teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām no tām, un var grozīt savu deklarāciju, jebkurā laikā iesniedzot citu deklarāciju.

2.   Par visām šādām deklarācijām paziņo depozitāram, un tajā skaidri norāda teritoriālās vienības, uz kurām šis protokols attiecas.

3.   Ja līgumslēdzēja valsts nav iesniegusi nekādu deklarāciju saskaņā ar 1. punktu, šis protokols attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.

4.   Ja līgumslēdzēja valsts attiecina šo protokolu uz vienu vai vairākām savām teritoriālajām vienībām, deklarācijas, kas atļautas saskaņā ar šo protokolu, var iesniegt attiecībā uz katru šādu teritoriālo vienību, un deklarācijas, kas iesniegtas attiecībā uz vienu teritoriālo vienību, var atšķirties no deklarācijām, kuras iesniegtas attiecībā uz citu teritoriālo vienību.

5.   Ja ar 1. punktā minēto deklarāciju šis protokols ir attiecināts uz vienu vai vairākām līgumslēdzējas valsts teritoriālajām vienībām:

a)

uzskata, ka debitors atrodas kādā līgumslēdzējā valstī tikai tad, ja tas ir nodibināts vai izveidots saskaņā ar tiesību aktiem, kas ir spēkā tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas konvencija un šis protokols, vai, ja tā reģistrētais birojs vai galvenā mītne, administrācijas centrs, uzņēmējdarbības vieta vai pastāvīgā uzturēšanās vieta ir tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas konvencija un šis protokols;

b)

ikviena atsauce uz dzelzceļa ritošā sastāva atrašanās vietu kādā līgumslēdzējā valstī attiecas uz dzelzceļa ritošā sastāva atrašanās vietu tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas konvencija un šis protokols; kā arī

c)

ikviena atsauce uz administratīvajām iestādēm šajā līgumslēdzējā valstī ir uzskatāma par tādu, kas attiecas uz administratīvajām iestādēm, kuru jurisdikcija ir tajā teritoriālajā vienībā, uz kuru attiecas konvencija un šis protokols.

XXV pants

Sabiedrisko pakalpojumu dzelzceļa ritošais sastāvs

1.   Līgumslēdzēja valsts var jebkurā laikā sniegt deklarāciju, ka tā turpinās deklarācijā norādītajā apmērā piemērot šajā laikā spēkā esošās savas valsts tiesību normas, kas ierobežo, aptur vai reglamentē jebkādu konvencijas III nodaļā un šā protokola VII līdz IX pantā norādīto tiesību aizsardzības pasākumu īstenošanu tās teritorijā attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu, kas parasti tiek lietots sabiedriskas nozīmes pakalpojuma sniegšanai (“sabiedrisko pakalpojumu dzelzceļa ritošais sastāvs”), kā noteikts minētajā deklarācijā, kuru paziņo depozitāram.

2.   Jebkura persona, tostarp valsts vai citas publiskas iestādes, kam saskaņā ar tiesību aktiem tajā līgumslēdzējā valstī, kura iesniedz deklarāciju saskaņā ar iepriekšējo punktu, ir tiesības pārņemt vai panākt, ka tiek pārņemts valdījumā, izmantošanā vai kontrolē jebkāds dzelzceļa ritošais sastāvs, uzglabā un uztur šādu dzelzceļa ritošo sastāvu no brīža, kad tiek īstenotas šādas tiesības, līdz brīdim, kad kreditoram tiek atjaunots valdījums, izmantošana vai kontrole.

3.   Iepriekšējā punktā minētā persona minētajā punktā noteiktajā laikposmā arī veic vai nodrošina, ka tiek veikts maksājums kreditoram par summu, kas ir līdzvērtīga vai lielāka nekā:

a)

tāda summa, kādu šai personai jāmaksā saskaņā ar tās līgumslēdzējas valsts tiesību aktiem, kura sniedz deklarāciju; kā arī

b)

tirgū noteiktā nomas maksa attiecībā uz šādu dzelzceļa ritošo sastāvu.

Pirmo šādu maksājumu veic desmit kalendāro dienu laikā kopš dienas, kad šādas pilnvaras tika īstenotas, bet vēlākos maksājumus veic katra sekojošā mēneša pirmajā datumā. Ja kādā mēnesī maksājumā summa pārsniedz summu, kādu debitoram jāmaksā kreditoram, pārpalikumu izmaksā citiem kreditoriem to prasījumu apmērā un prioritātes kārtībā, bet pēc tam – debitoram.

4.   Līgumslēdzēja valsts, kuras tiesību aktos nav paredzētas 2. un 3. punktā uzskaitītās saistības, var tādā apmērā, kā noteikts atsevišķā deklarācijā, kuru paziņo depozitāram, deklarēt, ka tā nepiemēros šos punktus attiecībā uz minētajā deklarācijā uzskaitīto dzelzceļa ritošo sastāvu. Nekas šajā punktā netraucē personai vienoties ar kreditoru par 2. un 3. punktā uzskaitīto saistību izpildi un neietekmē šādi noslēgtas vienošanās izpildāmību.

5.   Nevienai deklarācijai, kuru saskaņā ar šo pantu sākotnēji vai vēlāk sniegusi līgusmlēdzēja valsts, nav negatīvas ietekmes uz kreditoru tiesībām un nodrošinājumiem, kas izriet no vienošanās, kura noslēgta pirms datuma, kurā minēto deklarāciju saņem depozitārs.

6.   Līgumslēdzēja valsts, kas sniedz deklarāciju saskaņā ar šo pantu, ņem vērā kreditora interešu aizsardzību un deklarācijas ietekmi uz kredīta pieejamību.

XXVI pants

Pārejas noteikumi

Attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu konvencijas 60. pantu groza šādi:

a)

Panta 2. punkta a) apakšpunktā pēc vārdiem “atrodas debitors” iekļauj vārdus “laikā, kad tiesības vai nodrošinājums tiek radīts vai rodas”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“3.   Līgumslēdzēja valsts savā deklarācijā saskaņā ar 1. punktu var norādīt datumu, kas ir ne ātrāk kā trīs gadus un ne vēlāk kā desmit gadus pēc datuma, kurā šī deklarācija stājas spēkā, ar kuru šīs konvencijas 29., 35. un 36. pantu, kuros grozījumi un papildinājumi izdarīti ar šo protokolu, sāks piemērot tik lielā apjomā un tādā veidā, kā noteikts tās deklarācijā, attiecībā uz iepriekš pastāvošām tiesībām vai nodrošinājumiem, kas radušies saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts laikā, kad debitors atradās šajā valstī. Visas tiesību vai nodrošinājumu prioritātes saskaņā ar šīs valsts tiesībām, ciktāl tās ir piemērojamas, turpinās, ja tiesības vai nodrošinājums ir reģistrēti Starptautiskajā reģistrā pirms deklarācija norādītā termiņa beigām, neatkarīgi no tā, vai ir iepriekš reģistrētas kādas citas tiesības vai nodrošinājums.”.

XXVII pants

Deklarācijas attiecībā uz konkrētiem noteikumiem

1.   Līgumslēdzēja valsts šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā piemēros šā protokola VI vai X pantu vai abus minētos pantus.

2.   Līgumslēdzēja valsts šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā pilnībā vai daļēji piemēros šā protokola VIII pantu. Sniedzot šādu deklarāciju, tā norāda VIII panta 2. punktā prasīto laikposmu.

3.   Līgumslēdzēja puse šā protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas brīdī vai pievienojoties tam var deklarēt, ka tā pilnībā piemēros vienu no IX panta alternatīvām A, B un C, un, to deklarējot, tā norāda maksātnespējas procesa veidu, ja tāds pastāv, kuram tā piemēros šādu alternatīvu. Līgumslēdzēja valsts, kas sniedz deklarāciju saskaņā ar šo punktu, norāda termiņu, kas attiecīgi prasīts IX pantā A alternatīvas 4. punktā, B alternatīvas 3. punktā vai C alternatīvas 5. un 15. punktā.

4.   Līgumslēdzēju valstu tiesas piemēro IX pantu saskaņā ar deklarāciju, kuru iesniegusi līgumslēdzēja valsts, kura ir primārā maksātnespējas jurisdikcija.

XXVIII pants

Piebildes un deklarācijas

1.   Šim protokolam nevar izdarīt nekādas piebildes, bet var sniegt XIII, XIV, XXIV, XXV, XXVII, XXIX un XXX pantā atļautās deklarācijas saskaņā ar šo pantu noteikumiem.

2.   Par visām deklarācijām vai vēlākām deklarācijām, vai deklarāciju atsaukumiem, kas sniegti saskaņā ar šo protokolu, rakstveidā paziņo depozitāram.

XXIX pants

Deklarācijas saskaņā ar konvenciju

1.   Deklarācijas, kas sniegtas saskaņā ar konvenciju, tostarp tās, kuras sniegtas saskaņā ar konvencijas 39., 40., 50., 53., 54., 55., 57., 58. un 60. pantu, uzskata par sniegtām arī saskaņā ar šo protokolu, ja vien nav norādīts citādi.

2.   Piemērojot konvencijas 50. panta 1. punktu, “iekšējs darījums” attiecībā uz dzelzceļa ritošo sastāvu nozīmē arī konvencijas 2. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunktā uzskaitītos darījumu veidus, ja attiecīgo dzelzceļa ritošo sastāvu tā parastajā izmantošanas gaitā var izmantot tikai viena dzelzceļa sistēma attiecīgajā līgumslēdzējā valstī šāda dzelzceļa ritošā sastāva sliežu platuma vai citu konstrukcijas elementu dēļ.

XXX pants

Vēlākas deklarācijas

1.   Dalībvalsts var sniegt vēlāku deklarāciju, kas nav saskaņā ar XXIX pantu sniegta deklarācija atbilstīgi konvencijas 60. pantam, jebkurā laikā pēc datuma, kurā šis protokols ir stājies spēkā attiecībā uz šo valsti, paziņojot par to depozitāram.

2.   Jebkura šāda vēlāka deklarācija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši seši mēneši pēc datuma, kad depozitārs saņēmis paziņojumu. Ja paziņojumā ir noteikts ilgāks laikposms līdz šīs deklarācijas spēkā stāšanās brīdim, tā stājas spēkā pēc tam, kad beidzies šis ilgākais laikposms, pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu.

3.   Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem šo protokolu turpina piemērot - tā, it kā nebūtu iesniegtas nekādas vēlākas deklarācijas - visām tiesībām un nodrošinājumiem, kas radušies pirms jebkuras šādas vēlākas deklarācijas spēkā stāšanās datuma.

XXXI pants

Deklarāciju atsaukšana

1.   Jebkura dalībvalsts, kas ir iesniegusi deklarāciju saskaņā ar šo protokolu, kura nav saskaņā ar XXIX pantu iesniegtā deklarācija atbilstīgi konvencijas 60. pantam, var to atsaukt jebkurā laikā, paziņojot par to depozitāram. Šis atsaukums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā, kad pagājuši seši mēneši pēc tam, kad depozitārs saņēmis paziņojumu.

2.   Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem šo protokolu turpina piemērot - tā, it kā šāda atsaukšana nebūtu veikta - visām tiesībām un nodrošinājumiem, kas radušies pirms jebkuras šādas atsaukšanas spēkā stāšanās datuma.

XXXII pants

Denonsēšana

1.   Jebkura dalībvalsts var denonsēt šo protokolu, rakstveidā par to paziņojot depozitāram.

2.   Jebkura šāda denonsācija stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši divpadsmit mēneši pēc datuma, kad depozitārs saņēmis paziņojumu.

3.   Neatkarīgi no iepriekšējiem punktiem šo protokolu turpina piemērot - tā, it kā šāda denonsācija nebūtu veikta - attiecībā uz visām tiesībām un nodrošinājumiem, kas radušies pirms jebkuras šādas denonsācijas spēkā stāšanās datuma.

XXXIII pants

Pārskata konferences, grozījumi un saistīti jautājumi

1.   Depozitārs, apspriežoties ar uzraudzības iestādi, katru gadu vai tad, kad to prasa apstākļi, gatavo ziņojumus dalībvalstīm par to, kā starptautiskā sistēma, kas izveidota ar konvenciju un grozīta ar šo protokolu, ir darbojusies praksē. Sagatavojot šādus ziņojumus, depozitārs ņem vērā uzraudzības iestādes ziņojumus par starptautiskās reģistrācijas sistēmas darbību.

2.   Pēc ne mazāk kā divdesmit piecu procentu dalībvalstu pieprasījuma depozitārs laiku pa laikam organizē dalībvalstu pārskata konferences, apspriežoties ar uzraudzības iestādi, lai apspriestu:

a)

konvencijas, kas grozīta ar šo protokolu, īstenošanu praksē un tās efektivitāti, atvieglojot uz aktīviem balstītu to priekšmetu finansēšanu un nomu, uz kuriem attiecas tās noteikumi;

b)

šā protokola noteikumu un noteikumu juridisku interpretāciju un piemērošanu;

c)

starptautiskās reģistrācijas sistēmas darbību, reģistratora darbu un tās pārraudzību, ko veic uzraudzības iestāde, ņemot vērā uzraudzības iestādes ziņojumus; kā arī

d)

vai ir vajadzīgas kādas izmaiņas šajā protokolā vai kārtībā saistībā ar Starptautisko reģistru.

3.   Jebkuru grozījumu šajā protokolā apstiprina vismaz ar divu trešdaļu to dalībvalstu balsu vairākumu, kuras piedalās konferencē, kas minēta iepriekšējā punktā, un grozījums stājas spēkā attiecībā uz valstīm, kuras ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas šo grozījumu, kad to ir ratificējušas, pieņēmušas vai apstiprinājušas četras valstis saskaņā ar XXIII panta noteikumiem par tā stāšanos spēkā.

XXXIV pants

Depozitārs un tā funkcijas

1.   Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentus deponē Unidroit, kuru ar šo ieceļ par depozitāru.

2.   Depozitārs:

a)

informē visas līgumslēdzējas valstis par:

i)

katru jaunu parakstīšanas faktu vai ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanu, norādot atbilstīgo datumu;

ii)

XXIII panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā sertifikāta deponēšanas datumu;

iii)

šā protokola spēkā stāšanās datumu;

iv)

katru deklarāciju, kas iesniegta saskaņā ar šo protokolu, norādot atbilstīgo datumu;

v)

katru deklarācijas atsaukumu vai grozījumu, norādot atbilstīgo datumu; kā arī

vi)

paziņojumu par šā protokola denonsāciju, norādot atbilstīgo datumu un datumu, kad denonsācija stājas spēkā;

b)

nosūta visām līgumslēdzējām valstīm šā protokola apliecinātas kopijas;

c)

nodod uzraudzības iestādei un reģistratoram visu ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumentu kopijas, norādot atbilstīgo deponēšanas datumu, visu deklarāciju vai deklarācijas atsaukuma vai grozījuma kopijas un visu paziņojumu par denonsāciju kopijas, norādot atbilstīgo paziņojuma datumu, tā, lai tajos esošā informācija būtu viegli un pilnībā pieejama; kā arī

d)

veic citas funkcijas, ko parasti veic depozitāri.

TO APLIECINOT, attiecīgi pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Luksemburgā, divi tūkstoši septītā gada divdesmit trešajā februārī vienā oriģināleksemplārā angļu, franču un vācu valodā, visiem tekstiem esot vienlīdz autentiskiem, šādu autentiskumu iegūstot pēc tam, kad konferences sekretariāts konferences priekšsēdētāja atbildībā deviņdesmit dienu laikā no norādītā datuma ir pārbaudījis tekstu savstarpējo atbilstību.


16.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/17


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris)

par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokolu par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem

(2009/941/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas otro teikumu un 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Kopiena tiecas izveidot kopīgu tiesiskuma telpu, kuras pamatā ir nolēmumu savstarpējās atzīšanas princips.

(2)

Padomes Regulā (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (2) paredzēts, ka uzturēšanas saistībām piemērojamos tiesību aktus dalībvalstīs, kam ir saistošs Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem (turpmāk “protokols”), nosaka saskaņā ar minēto protokolu.

(3)

Protokols ir svarīgs ieguldījums, lai uzturēšanas līdzekļu kreditoriem un parādniekiem nodrošinātu lielāku juridisko noteiktību un paredzamību. Vienādu noteikumu piemērošana, lai noteiktu uzturēšanas saistībām piemērojamos tiesību aktus, nodrošina uzturēšanas saistību nolēmumu brīvu apriti Kopienā, bez jebkādas šādu nolēmumu kontroles no tās dalībvalsts puses, kurā tiecas panākt nolēmuma izpildi.

(4)

Protokola 24. pantā paredzēta iespēja, ka reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas, piemēram, Kopiena, paraksta, pieņem vai apstiprina protokolu vai pievienojas tam.

(5)

Kopienai ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz visiem protokolā iekļautajiem jautājumiem. Tas neietekmē to dalībvalstu nostāju, kurām šis lēmums nav saistošs un nav jāpiemēro, kā minēts 11. un 12. apsvērumā.

(6)

Tādēļ Kopienai būtu jāapstiprina protokols.

(7)

Protokols dalībvalstīs būtu jāpiemēro vēlākais no 2011. gada 18. jūnija, proti, Regulas (EK) Nr. 4/2009 piemērošanas dienas.

(8)

Ņemot vērā ciešo saikni starp protokolu un Regulu (EK) Nr. 4/2009, protokola noteikumi Kopienā būtu jāpiemēro provizoriski, ja protokols nav stājies spēkā 2011. gada 18. jūnijā, proti, Regulas (EK) Nr. 4/2009 piemērošanas dienā. Šajā sakarā, noslēdzot protokolu, būtu jāsniedz vienpusēja deklarācija.

(9)

Protokola noteikumiem būtu jānosaka uzturēšanas saistībām piemērojamie tiesību akti, ja nolēmums par tādām saistībām ir atzīstams un izpildāms saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 4/2009 paredzētajiem noteikumiem par exequatur atcelšanu. Lai nodrošinātu, ka Kopienā vienus un tos pašus tiesību aktus piemēro uzturēšanas prasībām, kas attiecas uz laiku pirms un pēc tam, kad protokols stājas spēkā vai tiek provizoriski piemērots Kopienā, protokola noteikumi būtu jāpiemēro arī prasībām, kas attiecas uz laikposmu pirms šā notikuma, neskarot tā 22. pantu. Šajā sakarā, noslēdzot protokolu, būtu jāsniedz vienpusēja deklarācija.

(10)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(11)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, Apvienotajai Karalistei tas nav saistošs un nav jāpiemēro.

(12)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokols par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas parakstīt protokolu, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

3. pants

Noslēdzot protokolu, Kopiena saskaņā ar tā 24. pantu sniedz šādu deklarāciju:

“Eiropas Kopiena saskaņā ar protokola 24. pantu paziņo, ka tā ir kompetenta rīkoties attiecībā uz visiem protokolā reglamentētajiem jautājumiem. Tās dalībvalstīm protokols ir saistošs, jo to ir noslēgusi Eiropas Kopiena.

Šajā deklarācijā jēdziens “Eiropas Kopiena” neietver Dāniju saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un Apvienoto Karalisti saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam.”.

4. pants

1.   Neskarot šā lēmuma 5. pantu, protokola noteikumus Kopienā provizoriski piemēro no 2011. gada 18. jūnija, proti, Regulas (EK) Nr. 4/2009 piemērošanas dienas, ja protokols minētajā dienā vēl nav stājies spēkā.

2.   Noslēdzot protokolu, Kopiena sniedz šādu deklarāciju, lai ņemtu vērā iespējamu provizorisku piemērošanu, kā minēts 1. punktā:

“Eiropas Kopiena paziņo, ka tā provizoriski piemēros protokola noteikumus no 2011. gada 18. jūnija, proti, dienas, kad sāk piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. novembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (3), ja minētajā dienā protokols nav stājies spēkā saskaņā ar tā 25. panta 1. punktu.”.

5. pants

1.   Atkāpjoties no protokola 22. panta, protokola noteikumi nosaka piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz uzturēšanas prasībām dalībvalstī par laikposmu pirms protokola spēkā stāšanās vai provizoriskās piemērošanas Kopienā, ja saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 4/2009 tiesvedība sākta, tiesas izlīgumi ir apstiprināti vai noslēgti un autentiski instrumenti ir izstrādāti no 2011. gada 18. jūnija, proti, Regulas (EK) Nr. 4/2009 piemērošanas dienas.

2.   Noslēdzot protokolu, Kopiena sniedz šādu deklarāciju:

“Eiropas Kopiena paziņo, ka tā piemēros protokola noteikumus arī uzturēšanas prasībām kādā no dalībvalstīm par laikposmu pirms šā protokola spēkā stāšanās vai provizoriskās piemērošanas Kopienā, ja saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. novembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (3) tiesvedība ir sākta, tiesas izlīgumi ir apstiprināti vai noslēgti un autentiski instrumenti ir izstrādāti no 2011. gada 18. jūnija, proti, minētās regulas piemērošanas dienas.”.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  Atzinums sniegts 2009. gada 24. novembrī (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp.

(3)  OV L 7, 10.1.2009., 1. lpp


PIELIKUMS

TULKOJUMS

PROTOKOLS

par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem

Valstis, kas parakstījušas šo protokolu,

vēlēdamās izveidot kopējus noteikumus par tiesību aktiem, ko piemēro uzturēšanas saistībām,

vēlēdamās modernizēt Hāgas 1956. gada 24. oktobra Konvenciju par bērnu uzturēšanas saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem un Hāgas 1973. gada 2. oktobra Konvenciju par uzturēšanas saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem,

vēlēdamās izstrādāt vispārīgus noteikumus par piemērojamiem tiesību aktiem, ar kuriem var papildināt Hāgas 2007. gada 23. novembra Konvenciju par bērnu uzturlīdzekļu un citu ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārobežu piedziņu,

šā mērķa dēļ ir nolēmušas noslēgt protokolu un ir vienojušās par šādiem noteikumiem.

1. pants

Darbības joma

1.   Ar šo protokolu nosaka piemērojamos tiesību aktus uzturēšanas saistībām, kas izriet no ģimenes, vecāku un bērnu, laulības vai radniecības attiecībām, tostarp uzturēšanas saistībām attiecībā pret bērnu neatkarīgi no vecāku ģimenes stāvokļa.

2.   Lēmumi, kas pieņemti, piemērojot šo protokolu, neskar nevienas no 1. punktā minētajām attiecībām.

2. pants

Vispārēja piemērošana

Šo protokolu piemēro pat tad, ja piemērojamie tiesību akti ir tādas valsts tiesību akti, kas nav Līgumslēdzēja valsts.

3. pants

Vispārēji noteikumi par piemērojamiem tiesību aktiem

1.   Uzturēšanas saistības reglamentē tās valsts tiesību akti, kurā ir kreditora pastāvīgā dzīvesvieta, ja vien šajā protokolā nav noteikts citādi.

2.   Ja kreditors maina pastāvīgo dzīvesvietu, no dzīvesvietas maiņas brīža piemēro jaunās pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktus.

4. pants

Īpaši noteikumi par labu dažiem kreditoriem

1.   Šos noteikumus piemēro tad, ja uzturēšanas saistības ir:

a)

vecākiem pret saviem bērniem;

b)

personām, kas nav vecāki, pret personām, kas vēl nav sasniegušas 21 gadu vecumu, izņemot gadījumus, kad saistības izriet no 5. pantā minētajām attiecībām; un

c)

bērniem pret saviem vecākiem.

2.   Ja kreditors, pamatojoties uz 3. pantā minētajiem tiesību aktiem, nevar iegūt uzturēšanas līdzekļus no parādnieka, piemēro tiesas atrašanās valsts tiesību aktus.

3.   Neskarot 3. pantu, ja kreditors ir iesniedzis prasību tās valsts kompetentajā iestādē, kurā ir parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta, piemēro tiesas atrašanās valsts tiesību aktus. Tomēr, ja kreditors, pamatojoties uz šiem tiesību aktiem, nevar iegūt uzturēšanas līdzekļus no parādnieka, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā ir kreditora pastāvīgā dzīvesvieta.

4.   Ja kreditors, pamatojoties uz 3. pantā un šā panta 2. un 3. punktā minētajiem tiesību aktiem, nevar iegūt uzturēšanas līdzekļus no parādnieka, piemēro viņu kopējās pilsonības, ja tāda ir konstatēta, valsts tiesību aktus.

5. pants

Īpaši noteikumi par laulātajiem un bijušajiem laulātajiem

Uzturēšanas saistības prasībās starp laulātajiem, bijušajiem laulātajiem vai tādas laulības pusēm, kura ir pasludināta par spēkā neesošu, 3. pantu nepiemēro, ja viena no pusēm iebilst un ja citas valsts tiesību akti, jo īpaši pušu pēdējās kopējās pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību akti, ir ciešāk saistīti ar viņu laulību. Šādā gadījumā piemēro šīs citas valsts tiesību aktus.

6. pants

Īpaši noteikumi par aizstāvību

Ja uzturēšanas saistība neizriet no vecāku un bērnu attiecībām, kas paredz bērna uzturēšanu, un no attiecībām, kas minētas 5. pantā, parādnieks var apstrīdēt kreditora prasību, pamatojoties uz to, ka šāda saistība nav paredzēta nedz parādnieka pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiesību aktos, nedz pušu kopējās pilsonības valsts tiesību aktos, ja tāda kopēja pilsonība ir konstatēta.

7. pants

Konkrētā tiesvedībā piemērojamu tiesību aktu izvēle

1.   Neskarot 3. līdz 6. pantu, uzturēšanas līdzekļu kreditors un parādnieks var attiecīgajā valstī tikai konkrētas tiesvedības vajadzībām nepārprotami izvēlēties šīs valsts tiesību aktus, lai tos piemērotu uzturēšanas saistībai.

2.   Izvēli pirms attiecīgās tiesvedības sākšanas noformē kā abu pušu parakstītu rakstisku vai dokumentētu vienošanos jebkurā formātā, kurā glabātā informācija ir pieejama, lai to varētu izmantot turpmākām atsaucēm.

8. pants

Piemērojamo tiesību aktu izvēle

1.   Neskarot 3. līdz 6. pantu, uzturēšanas līdzekļu kreditors un parādnieks var jebkurā laikā izvēlēties kādu no turpmāk norādītajiem tiesību aktiem, lai tos piemērotu uzturēšanas saistībai:

a)

jebkuras tās valsts tiesību aktus, kuras pilsonis izvēles brīdī ir kāda no pusēm;

b)

tās valsts tiesību aktus, kurā izvēles brīdī ir pastāvīgā dzīvesvieta kādai no pusēm;

c)

tiesību aktus, ko puses izvēlējušās, lai tos piemērotu pušu īpašumtiesiskajām attiecībām, vai arī tiesību aktus, ko faktiski piemēro pušu īpašumtiesiskajām attiecībām;

d)

tiesību aktus, ko puses izvēlējušās, lai tos piemērotu pušu laulības šķiršanai, vai arī tiesību aktus, ko faktiski piemēro pušu laulības šķiršanai vai laulāto atšķiršanai.

2.   Šādas abu pušu parakstītas vienošanās noformē rakstiski vai dokumentē jebkurā formātā, kurā glabātā informācija ir pieejama, lai to varētu izmantot turpmākām atsaucēm.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro uzturēšanas saistībām pret personām, kas vēl nav sasniegušas 18 gadu vecumu, vai pieaugušajiem, kas personisko spēju traucējuma vai nepietiekamības dēļ nespēj aizstāvēt savas intereses.

4.   Neatkarīgi no tā, kādus tiesību aktus puses ir izvēlējušās saskaņā ar 1. punktu, jautājumu par to, vai kreditors var atteikties no tiesībām uz uzturēšanas līdzekļiem, risina saskaņā ar tās valsts tiesību aktiem, kurā kreditoram izvēles brīdī ir pastāvīgā dzīvesvieta.

5.   Pušu izvēlētos tiesību aktus nepiemēro tad, ja, piemērojot šos izvēlētos tiesību aktus, iznākums varētu būt acīmredzami netaisnīgs vai nepamatots attiecībā uz kādu no pusēm, izņemot gadījumus, kad izvēles brīdī puses ir bijušas pilnībā par to informētas un apzinājušās izvēles sekas.

9. pants

“Domicils”, nevis “pilsonība”

Valsts, kurā ģimenes jautājumos kā piederības faktoru izmanto “domicila” koncepciju, var informēt Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgo biroju, ka tajās lietās, ko risinās šīs valsts iestādes, vārdu “pilsonība” 4. un 6. pantā aizstāj ar vārdu “domicils”, kā to definējusi attiecīgā valsts.

10. pants

Publiskas struktūras

Publiskas struktūras tiesības prasīt atlīdzināt pabalstu, kas kreditoram izmaksāts uzturēšanas līdzekļu vietā, reglamentē šai struktūrai piemērojamie tiesību akti.

11. pants

Piemērojamo tiesību aktu darbības joma

Uzturēšanas saistībām piemērojamie tiesību akti nosaka, inter alia:

a)

vai, cik lielā mērā un no kā kreditors var prasīt uzturēšanas līdzekļus;

b)

cik lielā mērā kreditors uzturēšanas līdzekļus var prasīt ar atpakaļejošu spēku;

c)

kā aprēķina uzturēšanas līdzekļu apjomu un indeksāciju;

d)

kam ir tiesības ierosināt uzturēšanas prasību, izņemot jautājumos par procesuālo tiesībspēju un pārstāvību tiesvedībā;

e)

kādi ir noilguma termiņi;

f)

kāds ir uzturēšanas līdzekļu parādnieka saistību apjoms, ja publiskā struktūra prasa atlīdzināt pabalstus, kas kreditoram izmaksāti uzturēšanas līdzekļu vietā.

12. pants

Atgriezeniskās norādes nepiemērojamība

Šajā protokolā termins “tiesību akti” nozīmē valstī spēkā esošos tiesību aktus, kas nav attiecīgās valsts kolīziju normas.

13. pants

Sabiedriskā kārtība

Saskaņā ar šo protokolu noteiktos tiesību aktus var atteikties piemērot vienīgi tiktāl, ciktāl šādas piemērošanas ietekme būtu acīmredzami pretēja tiesas atrašanās valsts sabiedriskajai kārtībai.

14. pants

Uzturēšanas līdzekļu apjoma noteikšana

Pat ja piemērojamos tiesību aktos paredzēts citādi, nosakot uzturēšanas līdzekļu apjomu, ņem vērā kreditora vajadzības un parādnieka resursus, kā arī visas kompensācijas, kas kreditoram piešķirtas periodisku uzturēšanas līdzekļu maksājumu vietā.

15. pants

Protokola nepiemērošana iekšējām kolīzijām

1.   Līgumslēdzējai valstij, kurā attiecībā uz uzturēšanas saistībām piemēro dažādas tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumus, nav šā protokola noteikumi jāpiemēro kolīzijām, kas pastāv tikai starp šādām dažādām sistēmām vai tiesību normu kopumiem.

2.   Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

16. pants

Valstis ar vairākām tiesību sistēmām – teritoriāli aspekti

1.   Attiecībā uz valsti, kurā jautājumiem, uz ko attiecas šis protokols, dažādās teritoriālajās vienībās piemēro divas vai vairāk tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumus:

a)

norādes uz valsts tiesību aktiem attiecīgā gadījumā uzskata par norādēm uz attiecīgajā teritoriālajā vienībā spēkā esošiem tiesību aktiem;

b)

norādes uz šīs valsts kompetentām iestādēm vai publiskajām struktūrām attiecīgā gadījumā uzskata par norādēm uz iestādēm, kas pilnvarotas rīkoties attiecīgajā teritoriālajā vienībā;

c)

norādes uz pastāvīgu dzīvesvietu šādā valstī attiecīgā gadījumā uzskata par norādēm uz pastāvīgu dzīvesvietu attiecīgajā teritoriālā vienībā;

d)

norādes uz valsti, kuras pilsonība ir kopīga divām personām, uzskata par norādēm uz teritoriālo vienību, kā noteikts šīs valsts tiesību aktos, vai – ja nav attiecīgu noteikumu – uz teritoriālo vienību, ar kuru uzturēšanas saistībai ir visciešākā saikne;

e)

norādes uz valsti, kuras pilsonība ir personai, uzskata par norādēm uz teritoriālo vienību, kā noteikts šīs valsts tiesību aktos, vai – ja nav attiecīgu noteikumu – uz teritoriālo vienību, ar kuru šai personai ir visciešākā saikne.

2.   Lai noteiktu piemērojamos tiesību aktus saskaņā ar šo protokolu attiecībā uz valsti, kurā ir divas vai vairāk teritoriālās vienības, kam saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šis protokols, ir pašām sava tiesību sistēma vai tiesību normu kopums, piemēro šādus noteikumus:

a)

ja šādā valstī ir spēkā noteikumi, ar ko nosaka, kuras teritoriālās vienības tiesību akti ir piemērojami, piemēro šīs vienības tiesību aktus;

b)

ja tādu noteikumu nav, piemēro attiecīgās teritoriālās vienības tiesību aktus, kā noteikts 1. punktā.

3.   Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

17. pants

Valstis ar vairākām tiesību sistēmām – konflikti starp personām

Lai saskaņā ar šo protokolu noteiktu piemērojamos tiesību aktus attiecībā uz valsti, kurā ir divas vai vairāk tiesību sistēmas vai tiesību normu kopumi, ko piemēro dažādām personu kategorijām saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šis protokols, norādes uz valsts tiesību aktiem uzskata par norādēm uz tiesību sistēmu saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī.

18. pants

Saskaņošana ar iepriekšējām Hāgas uzturēšanas saistību konvencijām

Attiecībās starp Līgumslēdzējām valstīm šis protokols aizstāj Hāgas 1973. gada 2. oktobra Konvenciju par uzturēšanas saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem un Hāgas 1956. gada 24. oktobra Konvenciju par bērnu uzturēšanas saistībām piemērojamajiem tiesību aktiem.

19. pants

Saskaņošana ar citiem instrumentiem

1.   Šis protokols neskar citus starptautiskos instrumentus, kuru puses ir vai kļūs Līgumslēdzējas valstis un kuros ir noteikumi par jautājumiem, ko reglamentē šis protokols, ja vien valstis, kas ir šādu instrumentu puses, nav sniegušas deklarāciju par pretējo.

2.   Šā panta 1. punkts attiecas arī uz vienotiem tiesību aktiem, ko pamato īpašas reģionālas vai citādas saites starp attiecīgajām valstīm.

20. pants

Vienota interpretācija

Interpretējot šo protokolu, ņem vērā tā starptautisko būtību un nepieciešamību veicināt tā vienotu piemērošanu.

21. pants

Pārskats par protokola darbību praksē

1.   Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ģenerālsekretārs vajadzības gadījumā sasauc īpašu komisiju, lai izvērtētu protokola darbību praksē.

2.   Šādas izvērtēšanas nolūkā Līgumslēdzējas valstis sadarbojas ar Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences pastāvīgo biroju, lai apkopotu judikatūru par protokola piemērošanu.

22. pants

Pārejas noteikumi

Līgumslēdzējā valstī protokolu nepiemēro uzturēšanas prasībām par laikposmu pirms šā protokola spēkā stāšanās attiecīgajā valstī.

23. pants

Parakstīšana, ratifikācija un pievienošanās

1.   Protokolu var parakstīt visas valstis.

2.   Parakstītājvalstis protokolu ratificē, pieņem vai apstiprina.

3.   Protokolam var pievienoties visas valstis.

4.   Ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumentus deponē Nīderlandes Karalistes Ārlietu ministrijai, kas ir protokola depozitārs.

24. pants

Reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas

1.   Reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, kuru veido tikai suverēnas valstis un kura ir kompetenta attiecībā uz dažiem vai visiem protokolā reglamentētajiem jautājumiem, tāpat var parakstīt, pieņemt vai apstiprināt protokolu vai arī tam pievienoties. Reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai šādā gadījumā ir tādas pašas tiesības kā Līgumslēdzējai valstij tiktāl, ciktāl šai organizācijai ir kompetence attiecībā uz jautājumiem, ko reglamentē šis protokols.

2.   Reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija, parakstot, pieņemot, apstiprinot protokolu vai pievienojoties tam, rakstiski paziņo depozitāram, kādos šā protokola reglamentētajos jautājumos šīs organizācijas dalībvalstis ir nodevušas tai savu kompetenci. Organizācija nekavējoties rakstiski paziņo depozitāram par visām izmaiņām, kas attiecas uz tās kompetenci, kā norādīts pēdējā saskaņā ar šo punktu sniegtajā paziņojumā.

3.   Parakstot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija saskaņā ar 28. pantu var deklarēt, ka tā ir kompetenta visos šā protokola reglamentētajos jautājumos un ka dalībvalstīm, kas reģionālajai ekonomiskās integrācijas organizācijai ir nodevušas savu kompetenci attiecīgajā jautājumā, protokols kļūst saistošs, šai organizācijai parakstot, pieņemot, apstiprinot to vai pievienojoties tam.

4.   Protokola spēkā stāšanās nolūkā neņem vērā instrumentus, ko deponē reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija, ja vien reģionālā ekonomiskās integrācijas organizācija nesniedz deklarāciju saskaņā ar 3. punktu.

5.   Visas atsauces uz “līgumslēdzēju valsti” vai “valsti” šajā protokolā attiecīgos gadījumos vienlīdz attiecas uz reģionālu ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas ir protokola puse. Ja reģionāla ekonomiskās integrācijas organizācija sniedz deklarāciju saskaņā ar 3. punktu, visas atsauces uz “Līgumslēdzēju valsti” vai “valsti” šajā protokolā attiecīgajos gadījumos vienlīdz attiecas uz organizācijas attiecīgajām dalībvalstīm.

25. pants

Stāšanās spēkā

1.   Protokols stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no otrā ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas depozitāram, kā minēts 23. pantā.

2.   Tādējādi protokols stājas spēkā:

a)

attiecībā uz katru valsti vai katru reģionālo ekonomiskās integrācijas organizāciju, kas minēta 24. pantā, – pēc protokola ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās tam, mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta iesniegšanas depozitāram;

b)

attiecībā uz teritoriālo vienību, kurai šis protokols ir piemērojams saskaņā ar 26. pantu, – mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no minētajā pantā paredzētās deklarācijas.

26. pants

Deklarācijas attiecībā uz valstīm ar vairākām tiesību sistēmām

1.   Ja valstij ir divas vai vairākas teritoriālas vienības, kurās jautājumiem, uz ko attiecas šis protokols, piemēro dažādas tiesību sistēmas, tad parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties valsts var saskaņā ar 28. pantu deklarēt, ka minētais protokols attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām vai tikai uz vienu vai vairākām vienībām, kā arī grozīt šo deklarāciju, jebkurā laikā iesniedzot citu deklarāciju.

2.   Ikvienu šādu deklarāciju paziņo depozitāram un tajā skaidri norāda teritoriālās vienības, uz kurām protokols attiecas.

3.   Ja valsts neiesniedz šajā pantā paredzēto deklarāciju, protokols attiecas uz visām šīs valsts teritoriālajām vienībām.

4.   Šo pantu nepiemēro reģionālai ekonomiskās integrācijas organizācijai.

27. pants

Atrunas

Attiecībā uz šo protokolu atrunas netiek pieļautas.

28. pants

Deklarācijas

1.   Šā protokola 24. panta 3. punktā un 26. panta 1. punktā minētās deklarācijas var sniegt parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties vai jebkurā laikā pēc tam, un tās var jebkurā laika grozīt vai atsaukt.

2.   Deklarācijas, grozījumus un atsaukumus paziņo depozitāram.

3.   Parakstot, ratificējot, pieņemot, apstiprinot vai pievienojoties sniegta deklarācija stājas spēkā vienlaikus ar protokola stāšanos spēkā attiecībā uz attiecīgo valsti.

4.   Vēlāk iesniegta deklarācija un visi deklarācijas grozījumi vai atsaukumi stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad ir pagājuši trīs mēneši no dienas, kad depozitārs ir saņēmis paziņojumu.

29. pants

Denonsēšana

1.   Ikviena šā protokola Līgumslēdzēja valsts var denonsēt to, iesniedzot depozitāram rakstisku paziņojumu. Denonsēšanu var ierobežoti attiecināt uz atsevišķām teritoriālajām vienībām valstī ar vairākām tiesību sistēmām, kurās piemēro protokolu.

2.   Denonsēšana stājas spēkā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad pagājuši divpadsmit mēneši no dienas, kad depozitārs saņem attiecīgo paziņojumu. Ja paziņojumā ir norādīts ilgāks denonsēšanas spēkā stāšanās termiņš, denonsēšana stājas spēkā pēc tam, kad ir beidzies šis garākais termiņš no dienas, kad depozitārs saņem attiecīgo paziņojumu.

30. pants

Paziņošana

Depozitārs paziņo Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībniekiem un citām valstīm, un reģionālajām ekonomiskās integrācijas organizācijām, kas parakstījušas, ratificējušas, apstiprinājušas vai pievienojušās saskaņā ar 23. un 24. pantu, par:

a)

parakstīšanu un ratifikāciju, pieņemšanu, apstiprināšanu un pievienošanos, kā minēts 23. un 24. pantā;

b)

dienu, kad saskaņā ar 25. pantu protokols stājas spēkā;

c)

deklarācijām, kas minētas 24. panta 3. punktā un 26. panta 1. punktā;

d)

denonsēšanām, kā minēts 29. pantā.

To apliecinot, pilnvarotie ir parakstījuši šo protokolu.

Hāgā 2007. gada 23. novembrī angļu un franču valodā vienā eksemplārā, kuru deponē Nīderlandes Karalistes valdības arhīvos un kura apliecinātas kopijas pa diplomātiskiem kanāliem nosūta katrai Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences dalībvalstij, kas tāda ir konferences divdesmit pirmās sesijas laikā, kā arī katrai valstij, kas piedalījās minētajā sesijā; abi teksti ir vienlīdz autentiski.


16.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/24


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2006/325/EK, lai paredzētu procedūru, ar kuru īsteno 5. panta 2. punktu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

(2009/942/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (2) Dānijai sāka piemērot ar Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (3) (turpmāk “nolīgums”), kas noslēgts ar Padomes Lēmumu 2006/325/EK (4).

(2)

Nolīguma 5. panta 2. punktā paredzēts, ka Dānija atturēsies no starptautisku nolīgumu slēgšanas, kas varētu ietekmēt vai mainīt Regulas (EK) Nr. 44/2001 darbības jomu, ja vien tas netiek darīts, saskaņojot ar Kopienu, un ja nav veikti pietiekami pasākumi attiecībā uz minētā nolīguma un konkrētā starptautiskā nolīguma attiecībām.

(3)

Ne nolīgumā, ne Lēmumā 2006/325/EK nav noteikts, kā Kopienai jāizsaka sava piekrišana tam, ka Dānija noslēdz attiecīgo starptautisko nolīgumu.

(4)

Tādēļ ir jāizveido procedūra, lai īstenotu nolīguma 5. panta 2. punktu. Šādai procedūrai būtu jānodrošina, ka lēmumus par Kopienas piekrišanas izteikšanu var pieņemt ātri.

(5)

Kad Dānija ir informējusi Komisiju par nodomu noslēgt starptautisku nolīgumu, Komisijai būtu jānovērtē šā nolīguma atbilstība Regulai (EK) Nr. 44/2001, tostarp ar to saistītiem Kopienas tiesību aktiem, un jānosaka pasākumi, kas varētu būt vajadzīgi. Tā kā mērķis ir panākt Regulas (EK) Nr. 44/2001 vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs un Dānijā, Komisijai būtu jānodrošina tas, lai Dānija nenoslēgtu īpašu starptautisku nolīgumu, ja tas varētu ietekmēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem Kopiena pati pievienotos minētajam nolīgumam vai attiecīgā gadījumā ļautu dalībvalstīm kļūt par nolīguma pusēm Kopienas interesēs. Ja Kopiena jau ir attiecīgā nolīguma puse vai ja Kopiena ir pilnvarojusi dalībvalstis kļūt par tāda nolīguma pusēm Kopienas interesēs, Komisijai būtu jāizstrādā ne tik ļoti izvērsts novērtējums, lai apliecinātu, ka Dānija ierosina pievienoties starptautiskajam nolīgumam ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Kopienai vai – attiecīgi – dalībvalstīm, ko pilnvarojusi Kopiena.

(6)

Lēmums 2006/325/EK attiecīgi būtu jāgroza, lai paredzētu šādu procedūru.

(7)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(8)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā un Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Lēmumā 2006/325/EK iekļauj šādus pantus:

“1.a pants

1.   Lai piemērotu nolīguma 5. panta 2. punktu, Komisija, pirms tiek pieņemts lēmums, ar ko nosaka Kopienas piekrišanu, izvērtē, vai Dānijas paredzētais starptautiskais nolīgums nepadara nolīgumu neefektīvu un netraucē ar tā noteikumiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību.

2.   Komisija pieņem pamatotu lēmumu 90 dienās pēc tam, kad Dānija to ir informējusi par nodomu noslēgt attiecīgu starptautisku nolīgumu.

Ja attiecīgais starptautiskais nolīgums atbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Komisijas lēmumā izsaka Kopienas piekrišanu nolīguma 5. panta 2. punkta nozīmē.

1.b pants

Komisija informē dalībvalstis par starptautiskajiem nolīgumiem, kurus Dānija tiek pilnvarota noslēgt saskaņā ar 1.a pantu.”

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  2009. gada 24. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(3)  OV L 299, 16.11.2005., 62. lpp.

(4)  OV L 120, 5.5.2006., 22. lpp.


16.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 331/26


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 30. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2006/326/EK, lai paredzētu procedūru, ar ko īsteno 5. panta 2. punktu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu

(2009/943/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 61. panta c) punktu saistībā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu un 300. panta 3. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) (2) Dānijai sāka piemērot saskaņā ar 3. panta 2. punktu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par tiesas un ārpustiesas civillietu un komerclietu dokumentu izsniegšanu (3) (turpmāk “nolīgums”), kas noslēgts ar Padomes Lēmumu 2006/326/EK (4).

(2)

Nolīguma 5. panta 2. punktā paredzēts, ka Dānija atturēsies no starptautisku nolīgumu slēgšanas, kas varētu ietekmēt vai mainīt Regulas (EK) Nr. 1393/2007 darbības jomu, ja vien tas netiek darīts, saskaņojot ar Kopienu, un ja nav veikti pietiekami pasākumi attiecībā uz minētā nolīguma un konkrētā starptautiskā nolīguma attiecībām.

(3)

Ne nolīgumā, ne Lēmumā 2006/326/EK nav noteikts, kā Kopienai jāizsaka sava piekrišana tam, ka Dānija noslēdz attiecīgo starptautisko nolīgumu.

(4)

Tādēļ ir jāizveido procedūra, lai īstenotu nolīguma 5. panta 2. punktu. Šādai procedūrai būtu jānodrošina, ka lēmumus par Kopienas piekrišanas izteikšanu var pieņemt ātri.

(5)

Kad Dānija ir informējusi Komisiju par nodomu noslēgt starptautisku nolīgumu, Komisijai būtu jānovērtē šā nolīguma atbilstība Regulai (EK) Nr. 1393/2007, tostarp ar to saistītiem Kopienas tiesību aktiem, un jānosaka pasākumi, kas varētu būt vajadzīgi. Tā kā mērķis ir panākt Regulas (EK) Nr. 1393/2007 vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs un Dānijā, Komisijai būtu jānodrošina tas, lai Dānija nenoslēgtu īpašu starptautisku nolīgumu, ja tas varētu ietekmēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem Kopiena pati pievienotos minētajam nolīgumam vai attiecīgā gadījumā ļautu dalībvalstīm kļūt par nolīguma pusēm Kopienas interesēs. Ja Kopiena jau ir attiecīgā nolīguma puse vai ja Kopiena ir pilnvarojusi dalībvalstis kļūt par tāda nolīguma pusēm Kopienas interesēs, Komisijai būtu jāizstrādā ne tik ļoti izvērsts novērtējums, lai apliecinātu, ka Dānija ierosina pievienoties starptautiskajam nolīgumam ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Kopienai vai, attiecīgi, dalībvalstīm, ko pilnvarojusi Kopiena.

(6)

Lēmums 2006/326/EK attiecīgi būtu jāgroza, lai paredzētu šādu procedūru.

(7)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā un piemērošanā.

(8)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un Dānijai tas nav saistošs un nav jāpiemēro,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

Vienīgais pants

Lēmumā 2006/326/EK iekļauj šādus pantus:

“1.a pants

1.   Lai piemērotu nolīguma 5. panta 2. punktu, Komisija, pirms tiek pieņemts lēmums, ar ko nosaka Kopienas piekrišanu, izvērtē, vai Dānijas paredzētais starptautiskais nolīgums nepadara nolīgumu neefektīvu un netraucē ar tā noteikumiem izveidotās sistēmas pienācīgu darbību.

2.   Komisija pieņem pamatotu lēmumu 90 dienās pēc tam, kad Dānija to ir informējusi par nodomu noslēgt attiecīgu starptautisku nolīgumu.

Ja attiecīgais starptautiskais nolīgums atbilst 1. punktā minētajiem nosacījumiem, Komisijas lēmumā izsaka Kopienas piekrišanu nolīguma 5. panta 2. punkta nozīmē.

1.b pants

Komisija informē dalībvalstis par starptautiskajiem nolīgumiem, kurus Dānija tiek pilnvarota noslēgt saskaņā ar 1.a pantu.”

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

B. ASK


(1)  2009. gada 24. novembra Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.

(3)  OV L 300, 17.11.2005., 55. lpp.

(4)  OV L 120, 5.5.2006., 23. lpp.