1.

Dalībvalstis nodrošina, ka kuģiem, kas peld ar to karogu un zvejo ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 90 mm, pie grunts nostiprinātām āķu rindām, āķu jedām, izņemot dreifējošas āķu jedas, rokas āķu rindām un džiga aprīkojumu, ir atļauts pavadīt ne vairāk kā:

2.

Maksimālais dienu skaits, ko kuģis gada laikā var atrasties ārpus ostas un kuru laikā kuģis atrodas abos 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos apgabalos, zvejojot ar zvejas rīkiem, kas minēti 1. punktā, nedrīkst pārsniegt maksimālo dienu skaitu, kas noteikts zvejai kādā no abiem minētajiem apgabaliem.

1.

Aizliegts paturēt uz kuģa šādu sugu zivis, kas nozvejotas turpmāk minētajos ģeogrāfiskajos apgabalos un laikposmos.

2.

Atkāpjoties no 1. punkta prasībām, zvejā ar traļiem, dāņu vadiem vai tiem līdzīgiem zvejas rīkiem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 105 mm, vai ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai vairāksienu tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir vienāds ar vai lielāks par 100 mm, 1. punktā noteiktajos aizlieguma laikposmos drīkst paturēt uz kuģa un izkraut plekstes un akmeņplekstes piezvejas, kas nepārsniedz 10 % no kopējās uz kuģa paturētās un izkrautās nozvejas dzīvsvara.

1.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II pielikuma 1. papildinājuma 1. punkta e) apakšpunkta i) daļas, no 1. janvāra 22.–24. apakšrajonā un no 1. marta 25.–32. apakšrajonā linuma acs minimālais atvērums ir 120 mm.

2.

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 2187/2005 II pielikuma 1. papildinājuma 1. punkta d) apakšpunkta ii) daļas, no 1. janvāra 22.–24. apakšrajonā un no 1. marta 25.–32. apakšrajonā loga garums ir vismaz 5,5 m.

3.

Atkāpjoties no 2. punkta, ja logam piestiprina sensoru, kas paredzēts nozvejas daudzuma mērīšanai, tad no 1. janvāra 22.–24. apakšrajonā un no 1. marta 25.–32. apakšrajonā loga garums ir vismaz 6 m.

—

jāpievieno uzstādītājam paredzētās tehniskās instrukcijas,

—

jāpievieno lietotājam paredzētās lietošanas un apkalpošanas pamācības,

—

jāuzliek attiecīgas brīdinājumzīmes, kuras jānorāda arī uz iepakojuma.

1.2.1.

Uzstādītājam paredzētajās tehniskajās pamācībās jābūt visām vajadzīgajām instrukcijām attiecībā uz uzstādīšanu, regulēšanu un apkopi, lai nodrošinātu šo darbību pareizu veikšanu un šīs iekārtas drošu ekspluatāciju. Instrukcijās konkrēti jāprecizē:

1.2.2.

Lietotājam paredzētās lietošanas un apkopes pamācībās jābūt visai vajadzīgajai informācijai attiecībā uz šīs iekārtas drošu lietošanu, kā arī jāpievērš īpaša lietotāja uzmanība jebkuriem ierobežojumiem tās lietošanā.

1.2.3.

Brīdinājumzīmēs uz iekārtas un uz tās iepakojuma precīzi jānorāda izmantojamās gāzes tips, gāzes pieplūdes spiediens un lietošanas ierobežojumi, jo īpaši ierobežojumi tam, ka šo iekārtu drīkst uzstādīt tikai telpās ar pietiekamu ventilāciju.

2.1.

Materiāliem jāatbilst tiem paredzētajiem mērķiem un jāiztur tādi tehniski, ķīmiski un temperatūras nosacījumi, kādus var paredzēt to ekspluatācijā.

2.2.

Iekārtas ražotājam vai piegādātājam ir jāgarantē tādas materiālu tehniskās īpašības, kas ir svarīgas drošībai.

3.1.1.

Iekārtām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai tās, parasti izmantojot, neradītu nestabilitāti, deformāciju, bojājumus vai nodilumu, kas varētu apdraudēt to drošību.

3.1.2.

Kondensācija, kas veidojās iekārtas ieslēgšanas un/vai lietošanas laikā, nedrīkst apdraudēt iekārtas drošību.

3.1.3.

Iekārtām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai minimizētu sprādziena risku iekšējās izcelsmes ugunsgrēka gadījumā.

3.1.4.

Iekārtām jābūt izgatavotām tā, lai nerastos ūdens un neparedzamā gaisa iekļūšana gāzes cirkulācijā.

3.1.5.

Ja ir pašpatēriņa enerģijas normālas svārstības, iekārtām jāturpina droši darboties.

3.1.6.

Anormālas pašpatēriņa enerģijas svārstības vai enerģijas zudums, vai tās atjaunota padeve nedrīkst radīt bīstamu situāciju.

3.1.7.

Iekārtām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai novērstu ar elektrību saistītus apdraudējumus. Atbilstība drošības mērķiem, kas attiecas uz elektrības izraisītiem apdraudējumiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/95/EK (1), tās piemērošanas jomā, ir līdzvērtīga šīs prasības izpildei.

3.1.8.

Visām spiedienam pakļautajām iekārtas daļām jāiztur, nepakļaujoties drošību apdraudošai deformācijai, uz tām piemērojamais mehāniskais spriegums un temperatūras spriegums.

3.1.9.

Iekārtām jābūt konstruētām un izgatavotām tā, lai drošības, kontroles vai regulēšanas ierīces defekts nevarētu izraisīt bīstamu situāciju.

3.1.10.

Ja iekārta ir aprīkota ar drošības un kontrolierīcēm, kontrolierīces nedrīkst anulēt drošības ierīču funkcionēšanu.

3.1.11.

Visām iekārtu daļām, kuras ir uzstādītas vai regulētas ražošanas stadijā un ar kurām nedrīkst manipulēt lietotājs vai uzstādītājs, jābūt atbilstoši aizsargātām.

3.1.12.

Pārslēgiem un citām kontroles un regulēšanas ierīcēm jābūt ar skaidru marķējumu un ar atbilstošām instrukcijām, lai novērstu jebkuru kļūdu manipulācijā ar tiem. To konstrukcijai jābūt tādai, lai novērstu nejaušu manipulāciju.

3.2.1.

Iekārtām jābūt izgatavotām tā, lai gāzes noplūdes koncentrācija nebūtu bīstama.

3.2.2.

Iekārtām jābūt izgatavotām tā, lai aizdegšanas un atkārtotas aizdegšanas brīdī, kā arī pēc liesmas izdzišanas, gāzes noplūde būtu ierobežota, lai novērstu bīstamu nesadegušās gāzes sakrāšanos iekārtā.

3.2.3.

Iekārtām, kas paredzētas lietošanai telpās, jābūt aprīkotām ar speciālu ierīci, kas novērš bīstamu nesadegušās gāzes sakrāšanos šādās telpās.

Iekārtas, kas nav aprīkotas ar šādām ierīcēm, drīkst izmantot tikai platībās ar pietiekamu ventilāciju, lai novērstu nesadegušās gāzes bīstamu sakrāšanos.

Dalībvalstis to teritorijās var noteikt attiecīgus gaisa ventilācijas nosacījumus šādu iekārtu uzstādīšanai, ņemot vērā to raksturīgās īpašības.

Liela izmēra virtuves iekārtas un iekārtas, kurās izmanto gāzveida kurināmo ar toksiskām sastāvdaļām, jāaprīko ar minēto ierīci.

—

aizdegšana un atkārtota aizdegšana būtu plūdena,

—

būtu nodrošināta divpakāpju aizdegšana.

3.4.1.

Iekārtām jābūt izgatavotām tā, lai tās parasti izmantojot, būtu nodrošināts liesmas vienmērīgums un degšanas produkti nesaturētu veselībai kaitīgas vielas nepieņemamā koncentrācijā.

3.4.2.

Iekārtām jābūt izgatavotām tā, lai tās parasti izmantojot, nenotiktu nejauša degšanas produktu noplūde.

3.4.3.

Iekārtām, kas savienotas ar dūmvadu degšanas produktu izkliedēšanai, jābūt izgatavotām tā, lai anormālās velkmes apstākļos attiecīgajā telpā nenotiktu degšanas produktu noplūde bīstamos daudzumos.

3.4.4.

Neatkarīgas mājsaimniecības sildīšanas gāzes iekārtas bez dūmgāzu novadīšanas un caurplūdes ūdens sildītāji bez dūmgāzu novadīšanas nedrīkst izraisīt attiecīgajās telpās vai platībās tādu oglekļa oksīda koncentrāciju, kas varētu apdraudēt riskam pakļauto cilvēku veselību, ņemot vērā paredzamā apdraudējuma iedarbības ilgumu.

3.6.1.

Tās iekārtu daļas, kuras ir paredzētas, lai tās atrastos tiešā tuvumā grīdai vai citām virsmām, nedrīkst sasniegt tādu temperatūru, kas radītu apdraudējumu to apkārtnē.

3.6.2.

Manipulācijai paredzēto iekārtas pogu, rokturu un pārslēgu virsmas temperatūras nedrīkst radīt apdraudējumu lietotājam.

3.6.3.

Mājsaimniecības lietošanā paredzēto iekārtu ārējo daļu virsmas temperatūras, izņemot tās virsmas vai daļas, kas saistītas ar siltuma pārnesi, ekspluatācijas apstākļos nedrīkst radīt apdraudējumu lietotājam un jo īpaši bērniem, attiecībā uz kuriem jāņem vērā attiecīgais reakcijas laiks.

1.2.1.

Šajā pieteikumā jāiekļauj:

1.2.2.

Ražotājam jānodod pilnvarotās iestādes rīcībā iekārtu, kas ir reprezentatīvs paredzētās produkcijas paraugs, turpmāk tekstā “tips”. Pilnvarotā iestāde, ja ir nepieciešams, var pieprasīt iesniegt pārbaudei šā tipa papildu paraugus.

Šis tips var papildus attiekties arī uz šā ražojuma paveidiem, ja vien šo ražojuma paveidu tehniskās īpašības neatšķiras no tā ar riska veidiem.

1.3.1.

jāpārbauda projekta dokumentācija un jāpārliecinās, ka tips ir ražots atbilstoši minētai dokumentācijai, kā arī jānoskaidro, kuras detaļas konstruētas saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantā minēto standartu noteikumiem, kas uz to attiecināmi, un tām piemērojamām šīs direktīvas pamatprasībām;

1.3.2.

jāveic vai jāorganizē attiecīgas pārbaudes un/vai testi, lai noskaidrotu, vai ražotāja izvēlētie risinājumi atbilst šīs direktīvas pamatprasībām, ja nav piemēroti 5. pantā minētie standarti;

1.3.3.

jāveic vai jāorganizē attiecīgas pārbaudes un/vai testi, lai noskaidrotu, vai attiecīgie standarti ir efektīvi piemēroti, ja ražotājs ir tā izvēlējies, tādējādi nodrošinot atbilstību pamatprasībām.

2.1.

EK tipa atbilstības deklarācija ir tāda procedūras daļa, ar ko ražotājs apstiprina, ka attiecīgās iekārtas atbilst tam tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, kā arī atbilst uz tām attiecināmām šīs direktīvas pamatprasībām. Izgatavotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis Kopienā pie katras iekārtas piestiprina CE marķējumu un sagatavo rakstisku atbilstības deklarāciju. Atbilstības deklarācija var attiekties uz vienu vai vairākām iekārtām, un tā ir jāuzglabā ražotājam. CE marķējums jāpapildina ar tam sekojošu tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, kura atbild par 2.3. punktā noteiktajām izlases veida pārbaudēm.

2.2.

Ražotājam jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai panāktu, ka ražošanas process, tostarp arī galaprodukta pārbaude un testēšana, nodrošina ražojumu viendabīgumu un iekārtu atbilstību tam tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, kā arī attiecīgām šīs direktīvas prasībām. Ražotāja izraudzītajai pilnvarotajai iestādei jāveic iekārtu izlases veida pārbaudes, kā noteikts 2.3. punktā.

2.3.

Iekārtu pārbaudes ražošanas vietā pilnvarotajām iestādēm jāveic izlases veidā vienu reizi gadā vai biežāk. Ir jāpārbauda pietiekams iekārtu skaits un jāveic atbilstoši testi, kā noteikts attiecīgajos 5. pantā paredzētajos standartos, vai līdzvērtīgi testi, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajām šīs direktīvas pamatprasībām. Katrā atsevišķā gadījumā pilnvarotā iestāde nosaka, vai šie testi ir jāveic pilnībā vai daļēji. Ja viena vai vairākas iekārtas ir noraidītas, pilnvarotā iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu to realizāciju.

3.1.

EK tipa atbilstības deklarācija (ražošanas kvalitātes garantija) ir tāda procedūras daļa, ar ko ražotājs, kas pilda 3.2. punktā paredzētās saistības, apstiprina, ka attiecīgās iekārtas atbilst tam tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, kā arī atbilst uz tām attiecināmām šīs direktīvas pamatprasībām. Izgatavotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim Kopienā pie katras iekārtas jāpiestiprina CE marķējums un jāsagatavo rakstiska atbilstības deklarācija. Šī deklarācija var attiekties uz vienu vai vairākām iekārtām, un tā ir jāuzglabā ražotājam. CE marķējumam jāpievieno par EK uzraudzību atbildīgās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs.

3.2.

Ražotājs piemēro kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, kas nodrošina šo iekārtu atbilstību tam tipam, kas aprakstīts EK tipa pārbaudes sertifikātā, un uz tām attiecināmām šīs direktīvas pamatprasībām. Ražotājs ir pakļauts EK uzraudzībai, kā precizēts 3.4. punktā.

3.3.1.

Ražotājam jāiesniedz tā izraudzītajai pilnvarotajai iestādei pieteikums par attiecīgo iekārtu kvalitātes nodrošinājuma sistēmas apstiprināšanu.

Šajā pieteikumā jāiekļauj:

3.3.2.

Visi ražotāja pieņemtie pasākumi, prasības un noteikumi sistemātiski un konsekventi jādokumentē rakstiski izklāstīto pasākumu, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentācijā ir jānodrošina vienota kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un ziņojumu izpratne. Jo īpaši tajā ir atbilstoši jāapraksta:

3.3.3.

Pilnvarotā iestāde pārbauda un novērtē kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.3.2. punktā minētajām prasībām. Tai ir jāpieņem, ka kvalitātes nodrošinājuma sistēmas, kuras ievieš attiecīgo saskaņoto standartu, atbilst šīm prasībām.

Tai jāpaziņo ražotājam par tās lēmumu un jāinformē par to citas pilnvarotās iestādes. Paziņojumā ražotājam ir jāiekļauj pārbaudes rezultāti, pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese, kā arī pamatots novērtējuma lēmums par attiecīgo iekārtu.

3.3.4.

Ražotājam jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, par visiem jauninājumiem kvalitātes nodrošinājuma sistēmā attiecībā uz izmaiņām, ko izraisīja, piemēram, jaunās tehnoloģijas vai kvalitātes koncepcijas.

Pilnvarotajai iestādei jāpārbauda ierosinātie pārveidojumi un jāizlemj, vai pārveidotā kvalitātes nodrošinājuma sistēma joprojām atbilst attiecīgajiem noteikumiem, vai arī ir jāveic atkārtota novērtēšana. Savs lēmums tai ir jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāiekļauj pārbaudes rezultāti un pamatots novērtējuma lēmums.

3.3.5.

Pilnvarotajai iestādei, kas anulē kvalitātes sistēmas apstiprinājumu, jāinformē par to citas pilnvarotās iestādes, pamatojot savu lēmumu.

3.4.1.

EK uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai ražotājs pienācīgi pildītu savus pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas.

3.4.2.

Ražotājam jāatļauj pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pārbaudes nolūkos apmeklēt ražošanas, pārbaudes, testēšanas un glabāšanas telpas, kā arī jāsniedz tiem visa nepieciešamā informācija, jo īpaši:

3.4.3.

Pilnvarotajai iestādei jāveic pārbaudes vismaz reizi divos gados, lai nodrošinātu, ka ražotājs uztur kārtībā un piemēro apstiprināto kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, kā arī jāsniedz ražotājam pārbaudes protokols.

3.4.4.

Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde var pati veikt iekārtu testus vai tos organizēt. Tai jāsniedz ražotājam pārbaudes protokols un, attiecīgā gadījumā, arī testa protokols.

3.4.5.

Ražotājs var pēc pieprasījuma sniegt pilnvarotās iestādes protokolu.

4.3.1.

Saskaņā ar šo procedūru ražotājam jāiesniedz tā izraudzītajai pilnvarotajai iestādei pieteikums par attiecīgo iekārtu kvalitātes nodrošinājuma sistēmas apstiprināšanu.

Šajā pieteikumā jāiekļauj:

4.3.2.

Katra iekārta, kā kvalitātes nodrošinājuma sistēmas daļa, ir jāpārbauda, kā arī jāveic attiecīgie testi, kā noteikts attiecīgajā(-os) 5. pantā minētajā(-os) standartā(-os), vai līdzvērtīgi testi, lai pārbaudītu tās atbilstību uz to attiecināmām šīs direktīvas prasībām.

Visi ražotāja pieņemtie pasākumi, prasības un noteikumi sistemātiski un konsekventi jādokumentē rakstiski izklāstīto pasākumu, procedūru un instrukciju veidā. Kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentācijā ir jānodrošina vienota kvalitātes programmu, plānu, rokasgrāmatu un ziņojumu izpratne.

Jo īpaši kvalitātes nodrošinājuma sistēmas dokumentācijā ir atbilstoši jāapraksta:

4.3.3.

Pilnvarotā iestāde pārbauda un novērtē kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 4.3.2. punktā minētajām prasībām. Tai ir jāpieņem, ka tās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas, kuras ievieš attiecīgo saskaņoto standartu, atbilst šīm prasībām. Tai jāpaziņo ražotājam par tās lēmumu un jāinformē par to citas pilnvarotās iestādes. Paziņojumā ražotājam jāiekļauj pārbaudes rezultāti, pilnvarotās iestādes nosaukums un adrese, kā arī pamatots novērtējuma lēmums par attiecīgo iekārtu.

4.3.4.

Ražotājam jāinformē pilnvarotā iestāde, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, par jebkuru kvalitātes nodrošinājuma sistēmas pielāgošanu, ko izraisīja, piemēram, jaunās tehnoloģijas vai kvalitātes koncepcijas.

Pilnvarotajai iestādei jāpārbauda ierosinātie pārveidojumi un jāizlemj, vai pārveidotā kvalitātes nodrošinājuma sistēma joprojām atbilst attiecīgajiem noteikumiem, vai arī ir nepieciešams atkārtots novērtējums. Savs lēmums tai ir jāpaziņo ražotājam. Paziņojumā jāiekļauj pārbaudes rezultāti un pamatots novērtējuma lēmums.

4.3.5.

Pilnvarotajai iestādei, kas anulē kvalitātes nodrošinājuma sistēmas apstiprinājumu, jāinformē par to citas pilnvarotās iestādes, pamatojot savu lēmumu.

4.4.1.

EK uzraudzības mērķis ir nodrošināt, lai ražotājs pienācīgi pildītu savus pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas.

4.4.2.

Ražotājam jāatļauj pilnvarotās iestādes pārstāvjiem pārbaudes nolūkos apmeklēt pārbaudes, testēšanas un glabāšanas telpas, kā arī jāsniedz tiem visa nepieciešamā informācija, jo īpaši:

4.4.3.

Pilnvarotajai iestādei jāveic pārbaudes vismaz reizi divos gados, lai nodrošinātu, ka ražotājs uztur kārtībā un piemēro apstiprināto kvalitātes nodrošinājuma sistēmu, kā arī jāsniedz ražotājam pārbaudes protokols.

4.4.4.

Turklāt pilnvarotās iestādes pārstāvji var apmeklēt ražotāju bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā pilnvarotā iestāde var pati veikt iekārtu testus vai tos organizēt. Tai jāsniedz ražotājam pārbaudes protokols un, attiecīgā gadījumā, arī testa protokols.

4.4.5.

Ražotājs var pēc pieprasījuma sniegt pilnvarotās iestādes protokolu.

5.4.1.

Katra iekārta jāpārbauda un jātestē atsevišķi, kā nosaka attiecīgais(-ie) 5. pantā minētais(-ie) standarts(-i), vai jāizdara līdzvērtīgus testus, lai verificētu tās atbilstību EK tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un uz to attiecināmajām šīs direktīvas prasībām.

5.4.2.

Pilnvarotajai iestādei pie katras iekārtas jāpiestiprina minētās iestādes identifikācijas numurs vai jānodrošina tā piestiprināšana un atbilstīgi izdarītajiem testiem jāsagatavo rakstisks atbilstības sertifikāts. Atbilstības sertifikāts var attiekties uz vienu vai vairākām iekārtām.

5.4.3.

Izgatavotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt pilnvarotās iestādes atbilstības sertifikātus.

5.5.1.

Izgatavotājiem izgatavotās iekārtas jānodod vienādās partijās un jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai izgatavošanas procesā nodrošinātu izgatavoto partiju vienādību.

5.5.2.

Statistiskā kontrole ir šāda:

Iekārtas pakļauj statistiskai kontrolei pēc kritērijiem. Tās būtu jāgrupē identificējamās partijās, kas sastāv no vienībām, kuras pēc viena parauga izgatavotas vienādos apstākļos. Partiju pārbauda pēc nejauši izvēlētiem intervāliem. Katru paraugā ietilpstošo iekārtu pārbauda un testē atsevišķi, kā nosaka 5. pantā minētais(-ie) standarts(-i), vai, izdarot līdzvērtīgus testus, lai noteiktu, vai partija jāpieņem vai jānoraida.

Paraugu ņemšanā lieto šādus raksturlielumus:

5.5.3.

Partijas pieņemšanas gadījumā pilnvarotā iestāde piestiprina tās identifikācijas numuru vai nodrošina tā piestiprināšanu pie katras iekārtas un atbilstīgi izdarītajiem testiem sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu. Visas partijas iekārtas var laist tirgū, izņemot tos ražojumus, kuri atzīti par neatbilstīgiem.

Ja partiju nepieņem, pilnvarotajai iestādei jāveic attiecīgi pasākumi, lai novērstu šīs partijas laišanu tirgū. Biežu atteikumu gadījumā pilnvarotā iestāde var pārtraukt statistisko verifikāciju.

Izgatavotājs drīkst, atbildību par to uzņemoties pilnvarotajai iestādei, piestiprināt tās identifikācijas numuru izgatavošanas procesā.

5.5.4.

Izgatavotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim jābūt gatavam pēc pieprasījuma uzrādīt pilnvarotās iestādes atbilstības sertifikātus.

6.1.

EK vienības verifikācija ir procedūra, ar kuru izgatavotājs vai viņa pilnvarots pārstāvis, kas reģistrēts Kopienā, nodrošina un deklarē attiecīgās iekārtas, kas izlaista kopā ar 2. punktā minēto sertifikātu, atbilstību tām šīs direktīvas prasībām, kuras uz to attiecas. Izgatavotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim pie iekārtas jāpiestiprina CE marķējums un jāsagatavo rakstiska atbilstības deklarācija, kura viņam jāglabā.

6.2.

Pilnvarotajai iestādei jāpārbauda iekārta, ņemot vērā projekta dokumentāciju, lai noteiktu tās atbilstību šīs direktīvas galvenajām prasībām.

Pilnvarotajai iestādei pie apstiprinātās iekārtas, jāpiestiprina attiecīgās iestādes identifikācijas numurs vai jānodrošina tā piestiprināšana un atbilstīgi izdarītajiem testiem jāsagatavo rakstisks atbilstības sertifikāts.

6.3.

Instrumenta projekta tehniskās dokumentācijas mērķis, saskaņā ar IV pielikumu, ir dot iespēju novērtēt atbilstību šīs direktīvas prasībām un izprast iekārtas uzbūvi, izgatavošanu un darbību.

IV pielikumā minētā projekta dokumentācija jādara pieejama pilnvarotās iestādes vajadzībām.

6.4.

Ja pilnvarotā iestāde uzskata par nepieciešamu, pārbaudes un testus var izdarīt pēc iekārtas uzstādīšanas.

6.5.

Izgatavotājam vai viņa pilnvarotam pārstāvim, pēc pieprasījuma, jānodrošina pilnvarotās iestādes atbilstības sertifikātu uzrādīšana.

1.

CE marķējums sastāv no lielajiem burtiem “CE”, kā parādīts turpmāk:

CE marķējumam jāpievieno ražošanas kontroles posmā iesaistītās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs.

2.

Uz iekārtas vai tās datu plāksnes jābūt CE marķējumam kopā ar šādiem uzrakstiem:

Atkarībā no iekārtas rakstura var pievienot uzstādīšanai vajadzīgo informāciju.

3.

Ja CE marķējumu samazina vai palielina, iepriekšminētajā graduētajā zīmējumā noteiktās proporcijas jāsaglabā.

CE marķējuma komponentu vertikālajam izmēram jābūt vienādam, un tas nedrīkst būt mazāks par 5 mm.

—

iekārtas vispārīgs apraksts,

—

projekta skices un ražošanas rasējumi, kā arī sastāvdaļu, kompleksa daļu, strāvas slēgumu shēmas utt.,

—

apraksti un skaidrojumi, kas nepieciešami, lai izprastu iepriekš minēto, tostarp arī iekārtas darbību,

—

to pilnīgi vai daļēji piemēroto 5. pantā minēto standartu saraksts un to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu pamatprasībām tad, ja 5. pantā minētie standarti nav piemēroti,

—

testu protokoli,

—

uzstādīšanas un lietošanas pamācības.

—

apstiprinājumi, kas attiecas uz šai iekārtai pievienoto armatūru,

—

apstiprinājumi un sertifikāti, kas attiecas uz šīs iekārtas ražošanas un/vai pārbaudes un/vai uzraudzības metodēm,

—

jebkurš cits dokuments, kas ļauj pilnvarotajai iestādei uzlabot tās novērtēšanu.

—

tām ir personāls, nepieciešamie līdzekļi un iekārtas,

—

to personālam ir nepieciešamās tehniskās zināšanas un profesionālais godīgums,

—

to vadībai un tehniskajam personālam, veicot testēšanu, sastādot protokolus, izdodot sertifikātus un veicot šajā direktīvā paredzētos uzraudzības pasākumus, ir objektīva attieksme pret visām aprindām, grupām vai personām, kas tieši vai netieši saistītas ar šo iekārtu nozari;

—

personāls ievēro dienesta noslēpumus,

—

to darbiniekiem ir civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises, ja vien, saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, šo apdrošināšanu nesedz valsts.

1.

Saskaņā ar pašreizējām atziņām pakļaušana brīvu azbesta šķiedru iedarbībai var izraisīt šādas slimības:

2.

Ārstam un/vai iestādei, kas atbild par to darbinieku medicīnisko uzraudzību, kuri ir pakļauti azbesta iedarbībai, katra darbinieka gadījumā jāiepazīstas ar iedarbības nosacījumiem vai apstākļiem.

3.

Darba ņēmēju veselības pārbaude jāveic saskaņā ar arodmedicīnas principiem un praksi. Tai jāiekļauj vismaz šādi pasākumi:

Ņemot vērā jaunākās pieejamās zināšanas arodmedicīnā, par medicīnisko uzraudzību atbildīgajam ārstam un/vai iestādei jāpieņem lēmums par turpmākām izmeklēšanām, piemēram, krēpu citoloģisko izmeklēšanu vai krūškurvja rentgenizmeklēšanu, vai tomodensitometriju.

2.1.

IPEEC Dalībnieku vidū var veikt sadarbības pasākumus šādās jomās:

2.1.1.

atbalsts Dalībnieku veiktajam darbam, lai veicinātu energoefektivitāti, tai skaitā dalībvalsts līmenī noteiktu energoefektivitātes rādītāju izstrāde, labas prakses apkopošana un datu vākšanas darba plānu uzlabošana;

2.1.2.

informācijas apmaiņa par pasākumiem, kas ievērojami uzlabotu energoefektivitāti nozaru un starpnozaru jomā, piemēram, (saraksts nav izsmeļošs): standarti/kodi/normas un uzlīmes ēkām, ražojumiem un pakalpojumiem, kuros izmantota enerģija, lai nodrošinātu to, ka labā prakse ātrāk izplatās tirgū, ievērojot atsevišķo Dalībnieku konkrētos apstākļus; enerģijas daudzuma mērīšanas metodika, procedūru revīzija un pārbaude, sertificēšanas protokoli un citi rīki, ar kuru palīdzību nodrošina optimālu energoefektivitāti ēku, ražošanas procesu, attiecīgo ražojumu un iekārtu kalpošanas laikā; energoefektivitātes pasākumu finansēšanai nepieciešamās vides un rīku nodrošināšana, noteikumu izstrāde par ieguldījumu veicināšanu energoefektivitātes jomā; publiskā iepirkuma politika, kas veicina energoefektīvu ražojumu, pakalpojumu un tehnoloģiju izmantošanu; programmas, kas ļauj publiskām iestādēm uzlabot efektivitāti attiecībā uz būvju, transportlīdzekļu, ražojumu un pakalpojumu iegādi un izmantošanu; pasākumi nolūkā uzlabot patērētāju un ieinteresēto personu izpratni, izplatot skaidru, ticamu un pieejamu informāciju par energoefektivitāti, lai tie, pieņemot lēmumu, būtu labi informēti; labas prakses vadlīnijas par energoefektivitātes politikas un pasākumu iedarbīguma izvērtēšanu; publiskā un privātā sektora sadarbība, kas veicinātu energoefektīvas tehnoloģijas izpēti un izstrādi, komercializāciju un izmantošanu, lai paātrinātu šādu tehnoloģiju izplatīšanu, ieviešanu un nodošanu; un pasākumi, lai paātrinātu labas prakses un efektīvu tehnoloģiju izplatīšanu un nodošanu un jaudas veidošanu jaunattīstības valstīs;

2.1.3.

publiskā un privātā sektora partnerības izveidošana, lai uzlabotu energoefektivitāti enerģijas patēriņa galvenajās nozarēs un starp tām, pamatojoties uz attiecīgajām iniciatīvām;

2.1.4.

nozīmīgu energoefektīvu tehnoloģiju kopīgas izpētes un izstrādes sekmēšana, jo īpaši šo tehnoloģiju izmantošanai Dalībnieku vidū;

2.1.5.

tādu energoproduktu un energopakalpojumu izplatības sekmēšana, kuri kāpina energoefektivitāti, un

2.1.6.

citi pasākumi, kas veicina IPEEC mērķu sasniegšanu, ko kopīgi noteikuši Dalībnieki.

3.1.

Ar šo Dalībnieki izveido politikas komiteju, kuras sastāvā ir augsta līmeņa pārstāvis no katra Dalībnieka, un izpildkomiteju, kuras sastāvā ir vidēja līmeņa pārstāvis no katra Dalībnieka.

3.2.

Politikas komitejas uzdevums ir vadīt IPEEC kopējo sistēmu un politikas, tai skaitā finansiāli jautājumi, darba grupu, izpildkomitejas un sekretariāta darba uzraudzība un izpildkomitejas darba virzības noteikšana. Politikas komitejai jāsanāk vismaz reizi gadā, sanāksmju laiku un vietu nosaka Dalībnieki.

3.3.

Izpildkomitejas uzdevums ir pārraudzīt politikas komitejas gada sanāksmju organizēšanu, pārbaudīt un pieņemt darba programmu un gada budžetu, izvērtēt dalības pieteikumus, vadīt un uzraudzīt sekretariāta darbu un sagatavot priekšlikumus par darba grupu darbu un to uzraudzīt. Izpildkomitejai jāsanāk vismaz divas reizes gadā, sanāksmju laiku un vietu nosaka izpildkomiteja.

3.4.

Politikas komitejai un izpildkomitejai lēmumi jāpieņem vienprātīgi, ja vien nav noteikts citādi.

3.5.

Izpildkomiteja vajadzības gadījumā var lemt par tādu darba grupu izveidi, kuru sastāvā ir dažu vai visu dalībnieku pārstāvji, lai strādātu pie konkrētiem projektiem.

3.6.

Pēc pieprasījuma darba grupas iecelts pārstāvis rakstiski vai personīgi ziņo izpildkomitejai par projekta virzību. Darba grupas tiekas, kad vien nepieciešams, lai pārbaudītu konkrēto pasākumu darba gaitu, noteiktu turpmākā darba vēlamos virzienus un sniegtu ieteikumus izpildkomitejai un politikas komitejai par nepieciešamo rīcību.

3.7.

Gan politikas komiteja, gan izpildkomiteja no Dalībnieku vidus uz diviem gadiem ieceļ priekšsēdētāju un vienu vai vairākus priekšsēdētāja vietniekus.

3.8.

IPEEC vajadzības gadījumā var rīkot darba sanāksmes. Darba sanāksmēs pārskata IPEEC sadarbības gaitu un vispārīgi nosaka vadlīnijas par turpmākā darba prioritātēm.

3.9.

IPEEC saziņas un pasākumu galvenais koordinators ir IPEEC sekretariāts. Sekretariāta uzdevumos ietilpst: 1) organizēt politikas komitejas un izpildkomitejas tikšanās; 2) organizēt īpašus pasākumus, piemēram, telekonferences un darbseminārus; 3) saņemt un nosūtīt izpildkomitejai jaunus dalības pieprasījumus; 4) koordinēt saziņu par IPEEC pasākumiem un to statusu, tai skaitā IPEEC tīmekļa vietnes izveidošanu un uzturēšanu; 5) būt par informācijas centru attiecībā uz IPEEC; 6) vest politikas komitejas un izpildkomitejas arhīvu; 7) gatavot gada ziņojumu ar pārskatu par izpildkomitejas darbu; un 8) veikt citus līdzīgus pienākumus izpildkomitejas uzdevumā. Sekretariātam ir administratīvas funkcijas.

3.10.

Lai nodrošinātu IPEEC darbības ilgtspējību un konsekvenci, izveido īpašu sekretariātu. IPEEC sekretariāts atrodas Starptautiskajā enerģētikas aģentūrā (VEA), tādējādi IPEEC var pilnībā izmantot VEA zināšanas, pieredzi un jaudu. Sekretariātā var līdzdarboties visi IPEEC Dalībnieki. Tas ir pakļauts izpildkomitejai un ir tās vadībā. Visi Dalībnieki sekretariātu atbalsta ar brīvprātīgiem ieguldījumiem (finansiāliem vai materiāliem).

3.11.

Papildus sekretariātā nodarbinātajam personālam sekretariāts atbilstoši izpildkomitejas lēmumam, var izmantot Dalībnieku nodarbināto personālu, kuru Dalībnieki nodevuši sekretariāta rīcībā. Minētā personāla darbu apmaksā attiecīgie darba devēji, un uz personālu attiecas viņu darba devēju darba līguma nosacījumi.

3.12.

Katrs Dalībnieks atsevišķi nosaka savu līdzdalību IPEEC darbībās.

4.1.

Šie administratīvie statūti neuzliek Dalībniekiem savstarpējus juridiski saistošus pienākumus. Katrs Dalībnieks pilda šajos statūtos paredzētās darbības saskaņā ar sev saistošajiem normatīvajiem aktiem un starptautiskajiem nolīgumiem, kurus Dalībnieks vai tā valdība ir noslēgusi, kā arī attiecīgo budžeta apropriāciju ietvaros.

4.2.

IPEEC ir atvērta citām valstu valdību iestādēm un starpvaldību organizācijām. Šādu iestāžu dalību nosaka politikas komiteja, darbojoties vienprātīgi. Dalība IPEEC ir iespējama tikai tad, ja tiek parakstīti statūti. Dalībnieku valstu saraksts pieejams A papildinājumā. Pielikums A var tikt mainīts uz politikas komitejas vienprātīga lēmuma pamata.

4.3.

Pēc izpildkomitejas aicinājuma darba grupās var piedalīties tehniskie un citi eksperti no Dalībnieku vidus, kā arī no ārpuses.

5.1.

Saskaņā ar 3.11. punktu Dalībnieks var ieguldīt IPEEC finansējumu vai citus resursus saskaņā ar Dalībniekam saistošajiem normatīvajiem aktiem un politiku. Katru darba grupu finansē minētajā darba grupā esošie Dalībnieki saskaņā ar Dalībniekam saistošajiem normatīvajiem aktiem un politiku.

5.2.

Katram Dalībniekam jāsedz šādi ar politikas komitejas, izpildkomitejas un darba grupu sanāksmēm saistīti izdevumi:

5.3.

Katru Dalībnieku aicina norādīt savu ieguldījumu IPEEC pirms ikgadējā darba plāna un budžeta pieņemšanas.

5.4.

Ar šiem statūtiem Dalībniekam, Dalībnieka ierēdņiem vai darbiniekiem, vai kādai citai personai nepiešķir nekādas materiālas vai procesuālas ar likumu vai taisnīgumu īstenojamas tiesības vai labumu. Neviens Dalībnieks neiesniedz citam Dalībniekam kompensācijas pieprasījumu par darbībām, ko tas veic atbilstoši šiem statūtiem. Šie statūti neattiecas uz personām, kas nav Dalībnieki.

6.1.

Ja vien izpildkomiteja nav noteikusi citādi, intelektuālais īpašums, ko radījusi IPEEC ārpus darba grupu ietvariem, ir atklāts un nepatentēts.

6.2.

Darba grupu projektu īstenošanas gaitā radīto vai sniegto intelektuālo īpašumu atbilstoši un efektīvi aizsargā. Tiesību piešķiršanu uz šādu intelektuālo īpašumu un patentētas informācijas traktēšanu nosaka ar īpašu īstenošanas kārtību starp attiecīgajiem Dalībniekiem.

7.1.

Šie statūti stāsies spēkā 2009. gada 24. maijā un darbosies 10 gadus, ja vien Dalībnieki tos nepagarinās vai nepārtrauks.

7.2.

Dalībnieki, rīkojoties vienprātīgi, šajos Statūtos jebkurā laikā var veikt rakstiskas izmaiņas.

7.3.

Dalībnieks var izstāties no IPEEC. Dalībnieks cenšas iesniegt citiem Dalībniekiem rakstisku paziņojumu vismaz 90 dienas pirms plānotās izstāšanās.

1.

IPEEC sekretariāts darbojas neatkarīgas izpildkomitejas (kā šis termins definēts statūtos) vadībā. Izpildkomiteja izstrādā IPEEC sekretariāta darba programmu.

2.

IPEEC dalībnieki apzinās, ka VEA neuzņemsies finanšu atbildību par IPEEC un IPEEC sekretariātu. Ja IPEEC dalībnieki nenolemj citādi, IPEEC sekretariāta darbības un personāla budžeta izmaksas, tostarp izmaksas, kas saistītas ar personāla darba līgumu pārtraukšanu, sedz tās dalībnieku un/vai citu izpildkomitejas apstiprinātu organizāciju brīvprātīgais ieguldījums.

3.

Ar nosacījumu, ka ir pietiekams brīvprātīgais ieguldījums, ir paredzēts, ka IPEEC sekretariāts uzņemas statūtos izklāstītās IPEEC sekretariāta funkcijas.

4.

IPEEC sekretariāts vai tā nodaļa var nodrošināt līdzīgas funkcijas konkrētai darba grupai (kā šis termins definēts statūtos), ja ir pieejams atbilstošs brīvprātīgais ieguldījums no IPEEC dalībniekiem, kuri piedalās šajā darba grupā.

5.

Pēc izpildkomitejas pieprasījuma un konsultēšanās ar to VEA pieņem darbā IPEEC sekretariāta darbiniekus saskaņā ar tajā brīdī spēkā esošajiem VEA noteikumiem un procedūrām un tādā veidā, lai tiktu ievērota vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem no visām IPEEC dalībvalstīm.

6.

Pēc izpildkomitejas pieprasījuma saskaņā ar VEA uzņemošās valsts likumiem un tajā brīdī spēkā esošajiem VEA noteikumiem un procedūrām IPEEC sekretariāts var izmantot IPEEC dalībnieku nodarbināto personālu, kuru tie nodevuši sekretariāta rīcībā. IPEEC dalībnieks, kas nodevis IPEEC sekretariāta rīcībā darbinieku, joprojām ir atbildīgs par šīs personas algu un sociālajām garantijām, tostarp, bet ne obligāti, par ceļošanas un pārcelšanās izdevumiem uz un no VEA, tam uzsākot un beidzot darbu IPEEC sekretariātā. VEA un pārējie IPEEC dalībnieki neuzņemas finanšu atbildību par jebkurām minētajām izmaksām.

7.

Visi IPEEC darbinieki un personāls, kuru IPEEC dalībnieki nodevuši sekretariāta rīcībā, strādā tikai IPEEC sekretariātā. Tie nestrādā VEA vajadzībām.

8.

Atbilstīgi šā memoranda noteikumiem VEA nodrošina IPEEC sekretariātu ar biroju telpām, kas iekārtotas saskaņā ar VEA standartiem. IPEEC sekretariāta personālam ir pieejami atbalsta pakalpojumi, ko VEA sniedz savam personālam, tostarp, bet ne tikai, juridiskie, personāla un finanšu, publikāciju un plašsaziņas līdzekļu, informācijas tehnoloģijas, drošības, tīrīšanas un uzturēšanas un komandējumu pakalpojumi, kā arī iespēja izmantot konferenču telpas.

9.

Ir paredzēts, ka IPEEC sekretariāta izdevumus un tā darbību VEA paspārnē pilnībā segs no IPEEC dalībnieku un/vai citu izpildkomitejas apstiprinātu organizāciju brīvprātīgā ieguldījuma. Izpildkomiteja pēc konsultēšanās ar VEA sekretariātu pieņem lēmumu par IPEEC sekretariāta darbinieku skaitu un budžetu.

10.

IPEEC dalībnieki paši savā starpā vienojas par katra dalībnieka finanšu maksājuma apjomu un termiņu, ja tādi ir. Tie nosaka, ka ieguldījums IPEEC sekretariātam, kas atrodas VEA paspārnē, ir jāsniedz VEA saskaņā ar VEA finanšu noteikumiem un procedūrām par brīvprātīgo ieguldījumu. Lai atvieglinātu brīvprātīgo ieguldījumu sniegšanu, IPEEC dalībniekiem ir ieteicams izmantot VEA izstrādāto vēstules paraugu.

11.

Ja VEA paredz, ka IPEEC izdevumi varētu pārsniegt IPEEC dalībnieku ieguldījumu, kas paredzēts šim nolūkam, tā brīdina izpildkomiteju, ka ieguldījums, šķiet, nav pietiekams, lai IPEEC sekretariāts varētu turpināt plānotās darbības. Izpildkomiteja sniedz norādījumus VEA, lai samazinātu IPEEC sekretariāta izmaksas un/vai sniedz VEA papildu līdzekļus, lai IPEEC sekretariātam būtu nepieciešamie līdzekļi darbības turpināšanai VEA. Ja vajadzīgie norādījumi un/vai pietiekami papildu līdzekļi nav saņemti no IPEEC dalībniekiem vai ja VEA uzskata, ka šie norādījumi nav pietiekami, tā var pieņemt lēmumu izbeigt IPEEC sekretariāta darbību tās paspārnē.

12.

Ja IPEEC sekretariātam paredzētais brīvprātīgais ieguldījums kārtējā gada 31. decembrī nav izmantots, to automātiski pārnes uz nākamo gadu saskaņā ar VEA standarta procedūrām, ar nosacījumu, ka arī nākamajā gadā IPEEC sekretariāts atradīsies VEA paspārnē.

13.

Šā memoranda darbības sākas [date]. Neņemot vērā iepriekš minēto, IPEEC dalībnieki atzīst, ka IPEEC sekretariāts nesāks darbību, pirms nav nodrošināts IPEEC dalībnieku brīvprātīgais ieguldījums līdz 2010. gada 31. decembrim, lai piešķirtu līdzekļus IPEEC sekretariātam; šo summu VEA lēš uz 1,3 miljoniem euro.

14.

VEA sekretariāts un izpildkomiteja pēc vajadzības notur sanāksmes, lai apspriestu jautājumus, kas skar šā memoranda praktisko īstenošanu un darbību.

15.

VEA un izpildkomiteja, rīkojoties vienprātīgi, šajā memorandā var veikt rakstiskas izmaiņas.

16.

Ja pēc darbības uzsākšanas citas valsts valdība vai starpvaldību organizācija vēlas kļūt par IPEEC dalībnieku, tai būs jāparaksta memorands un memorandā tā figurēs kā IPEEC dalībniece. Jebkuram IPEEC dalībniekam ir tiesības, ka tā pilsoņi ir nodarbināti IPEEC sekretariātā saskaņā ar 5. līdz 8. punktu iepriekš.

17.

VEA vai izpildkomiteja jebkurā laikā var pārtraukt šā memoranda darbību. Tādā gadījumā tās apņemas ne mazāk kā divpadsmit mēnešus iepriekš nosūtīt viena otrai paziņojumu par to.

18.

Ja saskaņā ar statūtu noteikumiem kāds IPEEC dalībnieks pārtrauc darbību IPEEC, atsaukuma paziņojums, ko šādā nolūkā iesniedzis IPEEC dalībnieks, ir paziņojums par darbības pārtraukšanu saskaņā ar šo memorandu. Neskarot iepriekš izklāstīto, IPEEC dalībnieki nodrošina, ka IPEEC sekretariāts, saņemot šādu paziņojumu par darbības pārtraukšanu, nekavējoties rakstiski par to informē VEA. Jebkurš IPEEC dalībnieks, kurš vēlas pārtraukt darbību IPEEC, nesaņem no VEA atlīdzību par brīvprātīgo ieguldījumu, ko tas ir iepriekš sniedzis.

19.

Ja vien līdz katra gada 30. jūnijam izpildkomiteja un VEA nav nolēmušas pārtraukt šā memoranda darbību, vajadzības gadījumā VEA ar izpildkomitejas starpniecību visiem IPEEC dalībniekiem nosūta aicinājumu izdarīt iemaksas, lai nodrošinātu, ka IPEEC sekretariātam ir pietiekami līdzekļi darbībai nākošajā kalendārajā gadā. Ja līdz šā konkrētā gada 30. septembrim VEA nav saņēmusi pietiekoši daudz līdzekļu, tā var pieņemt lēmumu par IPEEC sekretariāta darbības izbeigšanu tās paspārnē.

20.

Ja šis memorands tiek grozīts vai tā darbība ir pārtraukta, un IPEEC sekretariāts vairs neatrodas VEA paspārnē, izmaksas, kas VEA radušās, atlaižot IPEEC sekretariāta algotos darbiniekus, kā arī citas tiešās izmaksas, kas saistītas ar sakārtotu šā nolīguma darbības izbeigšanu, pilnībā sedz IPEEC dalībnieki un/vai citas izpildkomitejas apstiprinātas organizācijas; tie nodrošina brīvprātīgo ieguldījumu IPEEC sekretariāta budžetā tādā apmērā, kāds vajadzīgs šim nolūkam un par ko savstarpēji ir vienojušās VEA un izpildkomiteja; šo ieguldījumu veic saskaņā ar attiecīgo IPEEC dalībnieku normatīvajiem aktiem. Ja, IPEEC sekretariātam izbeidzot darbību VEA paspārnē, ir pārpalikums no brīvprātīgā ieguldījuma, visus neizmantotos līdzekļus VEA atmaksā IPEEC dalībniekiem proporcionāli attiecīgajam ieguldījumam tā brīža spēkā esošajā budžetā. Šis punkts darbojas arī pēc memoranda izbeigšanās.

21.

Šis memorands neuzliek un tas nav paredzēts, lai uzliktu jebkādas juridiskas saistības IPEEC dalībniekiem un VEA.

1)

Aprakstu pozīcijā IA.A1.009 aizstāj ar šādu aprakstu:

“Šādi “šķiedru vai pavedienu materiāli” vai piesūcinātas šķiedras:

Piezīme. Šī pozīcija neattiecas uz “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kas definēti pozīcijās 1C010.a, 1C010.b, 1C210.a un 1C210.b.”;

2)

aprakstu pozīcijā IA.A1.010 aizstāj ar šādu aprakstu:

“Šādas ar sveķiem vai darvu impregnētas šķiedras (piesūcinātas šķiedras), ar metālu vai oglekli pārklātas šķiedras (sagataves) vai “oglekļa šķiedru sagataves”:

Piezīme. Šī pozīcija neattiecas uz “šķiedru vai pavedienu materiāliem”, kas definēti pozīcijā 1C010.e.”