I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 329/1

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1200/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1166/2008 par lauku saimniecību struktūru apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanu attiecībā uz ganāmpulka vienību koeficientiem un raksturlielumu definīcijām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Regulu (EK) Nr. 1166/2008 par lauku saimniecību struktūru apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanu un Padomes Regulas (EEK) Nr. 571/88 (1) atcelšanu un jo īpaši tās 2. panta b) punktu, 7. panta 4. punktu un 11. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)	Regula (EK) Nr. 1166/2008 izveido jaunu pamatu Kopienas salīdzināmās statistikas sagatavošanai par lauku saimniecību struktūru un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanai.

(2)	Lai izveidotu dažādu dzīvnieku kategoriju salīdzināmus apkopojumus, faktiskā dzīvnieku skaita vietā izmanto ganāmpulka vienību koeficientus.

(3)	Ganāmpulka vienību koeficienti balstāmi uz kopēju vērtību kopumu, lai visā Kopienā nodrošinātu iespēju salīdzināt kontroles un precīzu prasību piemērošanu.

(4)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1166/2008 2. panta b) punktu ir jānosaka ganāmpulka vienību koeficienti, kas izmantojami lauku saimniecību struktūru apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanai.

(5)	Salīdzināmības nolūkā terminiem, kas ietverti raksturlielumu sarakstā, ir jābūt saprotamiem un vienotā veidā izmantotiem visā Kopienā.

(6)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1166/2008 7. panta 4. punktu ir jāformulē definīcijas raksturlielumiem, kas izmantojami lauku saimniecību struktūru raksturošanai.

(7)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1166/2008 11. panta 7. punktu ir jāformulē definīcijas raksturlielumiem, kas izmantojami lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanā.

(8)

Ar Komisijas 1999. gada 24. novembra Lēmumu 2000/115/EK par vienību definīcijām, lauksaimniecības produktu sarakstiem, izņēmumiem definīcijās un reģioniem un rajoniem attiecībā uz lauku saimniecību struktūru apsekojumiem (2) īsteno Padomes Regulu (EEK) Nr. 571/88 (3). Minēto lēmumu ir lietderīgi aizstāt ar šo regulu.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas atzinumu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 72/279/EEK (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ganāmpulka vienību koeficienti, kas izmantojami kontroles un precīzu prasību piemērošanai Kopienas lauku saimniecību struktūru apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanai, ir doti I pielikumā.

2. pants

To raksturlielumu definīcijas, kas izmantojami Kopienas lauku saimniecību struktūru apsekojumiem, ir dotas II pielikumā.

3. pants

To raksturlielumu definīcijas, kas izmantojami Kopienas lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanai, ir dotas III pielikumā.

4. pants

Lēmumu 2000/115/EK atceļ.

5. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA

(1) OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.

(2) OV L 38, 12.2.2000., 1. lpp.

(3) OV L 56, 2.3.1988., 1. lpp.

(4) OV L 179, 7.8.1972., 1. lpp.

I PIELIKUMS

GANĀMPULKA VIENĪBU KOEFICIENTI

Liellopi	Jaunāki par vienu gadu	0,400
	Vecāki par vienu gadu, bet jaunāki par diviem gadiem	0,700
	Buļļi, divus gadus veci un vecāki	1,000
	Teles, divus gadus vecas un vecākas	0,800
	Slaucamās govis	1,000
	Citas govis, divus gadus vecas un vecākas	0,800
Aitas un kazas		0,100
Zirgu dzimtas dzīvnieki		0,800
Cūkas	Sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kg	0,027
	Vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kg vai vairāk	0,500
	Citas cūkas	0,300
Mājputni	Broileri	0,007
	Dējējvistas	0,014
	Strausi	0,350
	Citi mājputni	0,030
Truši, vaislas mātītes		0,020

II PIELIKUMS

To raksturlielumu definīcijas, kas izmantojami Kopienas lauku saimniecību struktūru apsekojumiem (1)

I. VISPĀRĪGI RAKSTURLIELUMI

1.01

Saimniecības atrašanās vieta

Lauku saimniecības atrašanās vieta ir definēta Regulas (EK) Nr. 1166/2008 2. panta e) punktā.

1.01.01

Ģeogrāfiskais platums (piecu vai mazāk minūšu rādiusā)

1.01.02

Ģeogrāfiskais garums (piecu vai mazāk minūšu rādiusā)

1.02

Saimniecības juridiskais statuss

Saimniecības juridiskais statuss ir atkarīgs no īpašnieka statusa.

1.02.01

Vai saimniecības juridisko un ekonomisko atbildību nosaka pēc:

1.02.01.01

fiziskas personas, kas ir patstāvīgas saimniecības vienīgā turētāja?

Atsevišķs indivīds un fiziska persona, kas ir tādas saimniecības turētājs, kura nav saistīta ar kādām citu turētāju saimniecībām tā, ka tām ir kopīga vadība vai līdzīgas vienošanās.

1.02.01.01.01

Ja atbilde uz iepriekšējo jautājumu ir “jā”, vai šī persona (turētājs) ir arī pārvaldnieks?

1.02.01.01.01.a

Ja šī persona nav pārvaldnieks, vai pārvaldnieks ir turētāja ģimenes loceklis?

1.02.01.01.01.b

Ja pārvaldnieks ir turētāja ģimenes loceklis, vai pārvaldnieks ir turētāja laulātais? (2)

1.02.01.02

vienas vai vairākām fiziskām personām, kura(-as) ir partneris(-i), ja saimniecība ir kopsaimniecība?

Kopsaimniecības partneris(-i) ir fiziskas personas, kam pieder, kas nomā vai citādi kopīgi pārvalda vienu lauku saimniecību vai kopīgi pārvalda savas atsevišķās saimniecības kā vienu saimniecību. Šādai sadarbībai jābūt vai nu saskaņā ar likumu, vai saskaņā ar rakstisku līgumu.

1.02.01.03

juridiska persona?

Juridiska persona, kas nav fiziska persona, bet kam ir parastās indivīda tiesības un pienākumi, piemēram, spēja iesūdzēt tiesā vai tikt iesūdzētam (vispārējā tiesībspēja un rīcībspēja).

1.03

Īpašumtiesību veids (attiecībā uz turētāju) un lauksaimnieciskā ražošana

1.03.01

Izmantotā lauksaimniecības zeme

Izmantotā lauksaimniecības zeme ir kopējā zeme, ko veido aramzeme, ilggadīgas ganības, ilggadīgu kultūru platības un sakņu dārzi, ko izmanto saimniecībā, neatkarīgi no īpašumtiesību veida vai tā, vai to izmanto kā daļu no kopējās zemes.

Kopējā zeme ir izmantotā lauksaimniecības zeme, ko izmanto lauku saimniecība, bet kas tai tieši nepieder, t. i., uz kuru attiecas kopējās tiesības. Īstenošanas metodes izvēle, lai aptvertu šo kopējo zemi, ir dalībvalstu ziņā.

1.03.01.01

Īpašnieka apsaimniekojumam

Izmantotā lauksaimniecības zeme, ko apsaimnieko saimniecība un kas pieder turētājam vai ko apsaimnieko turētājs kā lietotājs vai ilgtermiņa nomnieks, kas mantojis zemi, vai saskaņā ar cita līdzvērtīga veida īpašumtiesībām.

1.03.01.02

Nomas apsaimniekojumam

Izmantotā lauksaimniecības zeme, ko saimniecība nomā par fiksētu nomas maksu (naudā, natūrā vai citādi), par kuru vienojas iepriekš un par kuru noslēdz (rakstisku vai mutisku) nomas līgumu. Izmantotu lauksaimniecības zemi iedala tikai vienai saimniecībai. Ja atskaites gadā izmantota lauksaimniecības zeme ir iznomāta vairāk nekā vienai saimniecībai, to parasti iedala tai saimniecībai, ar kuru tā ir saistīta apsekojuma atskaites dienā, vai tai saimniecībai, kura to ilgāku laiku ir izmantojusi atskaites gadā.

1.03.01.03

Pusgraudniecībai vai citādām saimniecībām

Pusgraudniecībā apstrādāta lauksaimniecības zeme ir izmantota lauksaimniecības zeme (kas var veidot vienu veselu saimniecību), ko kopīgi apstrādā zemes īpašnieks un pusgraudnieks saskaņā ar rakstisku vai mutisku vienošanos par pusgraudniecību. Īpašnieka un pusgraudnieka kopīgi apsaimniekotajā zemē iegūto produkciju (ekonomisko vai fizisko) abas puses sadala pēc iepriekšējas vienošanās.

b)	Izmantota lauksaimniecības zeme, ko izmanto cita veida īpašumtiesībām, ir izmantota lauksaimniecības zeme, uz kuru neattiecas iepriekš minētie formulējumi.

1.03.02

Bioloģiskā lauksaimniecība

Lauksaimniecības prakse, kas atbilst noteiktu standartu kopumam un noteikumiem, kas izklāstīti i) Padomes Regulā (EK) Nr. 834/2007 (3) vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražošanu.

1.03.02.01

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā piemēro bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes un kas sertificētas atbilstoši valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

Tā saimniecībā izmantotās lauksaimniecības zemes daļa, kurā ražošana pilnībā atbilst bioloģiskās lauksaimnieciskās ražošanas principiem lauku saimniecību līmenī, kā noteikts i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju.

1.03.02.02

Kopējā saimniecības izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā notiek pāreja uz bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodēm, kas sertificējamas atbilstoši valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

Tā saimniecībā izmantotās lauksaimniecības zemes daļa, kurā tiek izmantotas bioloģiskās lauksaimniecības metodes, bet kur vēl nav beidzies nepieciešamais pārejas periods, lai to uzskatītu par pilnībā atbilstīgu bioloģiskās lauksaimnieciskās ražošanas principiem lauku saimniecību līmenī, kā noteikts i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju.

1.03.02.03

Saimniecības platības, kurās atbilstīgi valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem piemēro sertificētās vai pārejas periodā esošās bioloģiskās lauksaimniecības metodes

Tā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā tiek piemērotas sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodes, vai tādas, kas ir pārejas periodā, lai tiktu sertificētas saskaņā ar noteiktiem standartiem un noteikumiem, kuri izklāstīti i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražošanu, kas sadalāma kultūru kategorijās.

Kultūras ir definētas II nodaļā. Zeme.

1.03.02.03.01

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

1.03.02.03.02

Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

1.03.02.03.03

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

1.03.02.03.04

Cukurbietes (izņemot sēklai)

1.03.02.03.05

Eļļas augi

1.03.02.03.06

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes

1.03.02.03.07

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

1.03.02.03.08

Augļu koku un ogulāju stādījumi

1.03.02.03.09

Citrusaugu stādījumi

1.03.02.03.10

Olīvu stādījumi

1.03.02.03.11

Vīna dārzi

1.03.02.03.99

Citas kultūras (šķiedraugi u. c.)

1.03.02.04

Bioloģiskās ražošanas metodes, ko piemēro lopkopībā un sertificē atbilstīgi valsts vai Eiropas Kopienas noteikumiem

To dzīvnieku skaits, kas tiek audzēti tādā saimniecībā, kur visa vai daļa no dzīvnieku ražošanas pilnībā atbilst bioloģiskās ražošanas principiem saimniecībā un kas izklāstīti i) Regulā (EK) Nr. 834/2007 vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, un ii) atbilstīgajos valstu noteikumos par bioloģisko ražojumu sertifikāciju, kas sadalāmi pa dzīvnieku kategorijām.

Mājlopu definīcijas ir dotas III nodaļā. Lauksaimniecības dzīvnieki.

1.03.02.04.01

Liellopi

1.03.02.04.02

Cūkas

1.03.02.04.03

Aitas un kazas

1.03.02.04.04

Mājputni

1.03.02.04.99

Citi dzīvnieki

1.03.03

Saimniecības produkcijas galamērķis

1.03.03.01

Saimniecībā patērē vairāk nekā 50 % no saimniecības galaprodukcijas vērtības

Saimniecība ir tās ģimenes struktūra, pie kuras pieder turētājs un kurā saimniecības locekļiem ir kopīga dzīvesvieta, tie daļēji vai pilnībā kopīgi izmanto saimniecības ieņēmumus un labumus un kopīgi patērē noteiktu veidu preces un pakalpojumus, galvenokārt pajumti un pārtiku.

Galaprodukcija, kā minēts šajā raksturojumā, izriet no lauksaimniecības ekonomikas pārskatos minētās izmantojamās produkcijas definīcijas, kas izklāstīta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā (4).

1.03.03.02

Tiešā pārdošana galapatērētājiem veido vairāk nekā 50 % no saimniecības kopējiem pārdošanas apjomiem (2)

Tiešā pārdošana galapatērētājam ir saimniecības veiktā pašražoto apstrādātu vai neapstrādātu lauksaimniecības produktu pārdošana tieši patērētājiem viņu pašu patēriņam.

II. ZEME

Saimniecības kopējā zeme sastāv no izmantotās lauksaimniecības zemes (aramzemes, ilggadīgām ganībām, ilggadīgām kultūraugu platībām un sakņu dārziem) un citas zemes (neizmantotas lauksaimniecības zemes, apmežotās zemes un citas zemes).

2.01

Aramzeme

Zeme, ko apstrādā (ar vai irdina) regulāri, parasti saskaņā ar augsekas sistēmu.

Augseka ir tādu viengadīgu kultūru maiņas prakse, kad konkrētā laukā kultūras audzē pēc plānotās sistēmas vai secības secīgi pa gadiem tā, lai viena veida kultūras nepārtraukti netiktu audzētas vienā un tai pašā laukā. Parasti kultūras nomaina katru gadu, bet tās var būt arī daudzgadīgas. Lai atšķirtu aramzemi no ilggadīgo kultūraugu platībām vai ilggadīgām ganībām un pļavām, izmanto piecu gadu slieksni. Tas nozīmē, ka zemes gabalu neuzskata par aramzemi, ja tajā vienu kultūru audzē piecus gadus vai ilgāk, nenovācot iepriekšējo kultūru un neieviešot jaunu.

2.01.01

Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai)

Šajā punktā iekļauj visas to graudaugu platības, kurus sausus novāc graudu ieguvei, neatkarīgi no to pielietojuma (tostarp graudaugus, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai).

2.01.01.01

Parastie kvieši un plēkšņu kvieši

Triticum aestivum L. emend. Fiori et Paol., Triticum spelta L. un Triticum monococcum L.

2.01.01.02

Cietie kvieši

Triticum durum Desf.

2.01.01.03

Rudzi

Secale cereale L., tostarp rudzu un citu graudaugu, ko sēj rudenī, maisījumi (mikšļi).

2.01.01.04

Mieži

Hordeum vulgare L.

2.01.01.05

Auzas

Avena sativa L., tostarp auzu maisījumi un cita labība, ko sēj pavasarī.

2.01.01.06

Kukurūza

Kukurūza (Zea mays L.), ko novāc graudu ieguvei.

2.01.01.07

Rīsi

Oryza sativa L.

2.01.01.99

Citi graudaugi graudu ražošanai

Vienkultūras graudaugi, kurus sausus novāc graudu ieguvei un kas nav uzskaitīti iepriekšējos punktos.

2.01.02

Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)

Kultūras, ko sēj un novāc galvenokārt, lai iegūtu proteīnu.

Šajā punktā iekļauj visas to kaltētu pākšaugu un proteīnu saturošu kultūru platības, kuras sausas novāc graudu ieguvei, neatkarīgi no pielietojuma (tostarp kultūras, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai).

2.01.02.01

tostarp zirņi, lauku pupas un saldās lupīnas

Pisum sativum L., Vicia faba L., Lupinus spp., ko sēj kā atsevišķas kultūras un novāc sausus graudu ieguvei.

2.01.03

Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)

Solanum tuberosum L.

2.01.04

Cukurbietes (izņemot sēklai)

Beta vulgaris L., kas paredzētas cukura rūpniecībai un spirta ražošanai (tostarp enerģijas ražošanai).

2.01.05

Lopbarības sakņaugi un lopbarības kāposti (izņemot sēklu materiālu)

Lopbarības bietes (Beta vulgaris L.) un lopbarības kāpostu dzimtas augi, ko novāc galvenokārt dzīvnieku barībai, neatkarīgi no tā, vai tās ir saknes vai kāti, un citi augi, ko galvenokārt audzē tādu lopbarības sakņu iegūšanai, kas citur nav minētas.

2.01.06

Tehniskās kultūras

Kultūras, ko parasti nepārdod tieši patēriņam, jo tās pirms galīgās lietošanas rūpnieciski jāpārstrādā.

Šajā punktā iekļauj visas tehnisko kultūru novāktās platības neatkarīgi no lietojuma (tostarp kultūras, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai).

2.01.06.01

Tabaka

Nicotiana tabacum L.

2.01.06.02

Apiņi

Humulus lupulus L.

2.01.06.03

Kokvilna

Gossypium spp., ko novāc, lai iegūtu šķiedru, kā arī eļļas sēklas.

2.01.06.04

Rapsis un ripsis

Brassica napus L. (partim) un Brassica rapa L. var. sylvestris (Lam.) Briggs, ko audzē eļļas ražošanai un novāc sausus graudu ieguvei.

2.01.06.05

Saulespuķes

Helianthus annuus L., kuras novāc sausas graudu ieguvei.

2.01.06.06

Soja

Glycine max L. Merril, ko novāc sausu graudu ieguvei.

2.01.06.07

Linsēklas (eļļas lini)

Linum usitatissimum L., šķirnes, ko audzē galvenokārt eļļas ražošanai un novāc sausas graudu ieguvei.

2.01.06.08

Citi eļļas augi

Citi augi, kas citur nav minēti un ko audzē galvenokārt eļļas ieguvei un novāc sausus graudu ieguvei.

2.01.06.09

Lini

Linum usitatissimum L., šķirnes, ko audzē galvenokārt šķiedras ražošanai.

2.01.06.10

Kaņepes

Cannabis sativa L.

2.01.06.11

Citi šķiedraugi

Citi augi, ko audzē galvenokārt šķiedras ieguvei un kas citur nav minēti.

2.01.06.12

Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi

Augi vai augu daļas farmācijai, smaržu ražošanai vai cilvēku lietošanai.

Kulinārijā izmantojamie augi atšķiras no dārzeņiem ar to, ka tos izmanto nelielos daudzumos, un ar to, ka tie ēdienam piedod smaržu, nevis apjomu.

2.01.06.99

Citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas

Citas tehniskās kultūras, kas citur nav minētas.

Iekļauj tādu kultūru platības, ko izmanto vienīgi atjaunojamas enerģijas ražošanai.

2.01.07

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, tostarp:

2.01.07.01

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) aizsargseguma

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) seguma.

2.01.07.01.01

Atklātā laukā

Dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē aramzemes augsekā ar citām dārzkopības kultūrām.

2.01.07.01.02

Dārzkopības produktu ražošana tirdzniecībai

Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē aramzemes augsekā ar citām dārzkopības kultūrām.

2.01.07.02

Zem stikla vai cita (aizsniedzama) aizsargseguma

Kultūras, kas visu augšanas periodu vai tā lielāko daļu atrodas siltumnīcās vai zem stacionāra vai pārvietojama augsta seguma (stikla vai elastīgas vai neelastīgas plastmasas).

2.01.08

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)

2.01.08.01

Atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) aizsargseguma

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas), ko audzē atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) aizsargseguma.

2.01.08.02

Zem stikla vai cita (aizsniedzama) aizsargseguma

Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas), kas visu augšanas periodu vai tā lielāko daļu atrodas siltumnīcās vai zem stacionāra vai pārvietojama augsta seguma (stikla vai elastīgas vai neelastīgas plastmasas).

2.01.09

Zaļbarības kultūras

Visas “zaļās” aramzemē audzētās kultūras, kas paredzētas galvenokārt dzīvnieku barībai, kuras audzē augsekā ar citām kultūrām un kas aizņem to pašu zemi mazāk nekā piecus gadus (viengadīgās vai daudzgadīgās barības kultūras).

Šajā punktā iekļauj tādas zaļbarības kultūras, ko izmanto atjaunojamās enerģijas ražošanai.

Šajā punktā iekļauj kultūras, ko neizmanto saimniecībās, bet pārdod tiešai izmantošanai citās saimniecībās vai ražotājiem.

2.01.09.01

Aramzemē sēto zālāju platības

Zālaugi ganībām, sienam vai skābbarībai, ko iekļauj kā daļu no parastas augsekas, kura ilgst vismaz vienu ražas gadu, bet nesasniedz piecus gadus, un ko sēj kopā ar zāli vai zāļu maisījumiem. Pirms atkārtotas sējas šīs platības uzar vai citādi apstrādā vai augus iznīcina citādi, piemēram, ar herbicīdiem.

Šajā apakšpunktā iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā ir zālaugi un citas lopbarības kultūras (parasti pākšaugi) ganībām, novākšanai zaļā veidā vai sausa siena veidā.

2.01.09.02

Citas zaļbarības kultūras

Citas viengadīgas vai daudzgadīgas (mazāk nekā 5 gadus) barības kultūras.

2.01.09.02.01

Zaļā kukurūza

Visu veidu kukurūza (Zea mays L.), ko audzē galvenokārt skābbarībai un ko nenovāc sēklai (veselas vālītes, auga daļas vai viss augs kopumā).

Šajā apakšpunktā iekļauj zaļo kukurūzu, ko dzīvnieki patērē tieši (izņemot skābbarību), un veselas vālītes (graudus, akotus, miziņas), kuras novāc lopbarībai vai skābbarībai, kā arī atjaunojamās enerģijas ražošanai.

2.01.09.02.02

Pākšaugi

Pākšaugi, ko audzē un novāc veselus un zaļus galvenokārt lopbarībai.

Šajā apakšpunktā iekļauj maisījumus, kuros pārsvarā (parasti > 80 %) ir lopbarības pākšaugi un zālaugi, ko novāc zaļus vai sausa siena veidā.

2.01.09.02.99

Citas zaļbarības kultūras, kas citur nav minētas

Citi laukaugi, kas paredzēti dzīvnieku barībai un ko novāc zaļus, un kas citur nav minēti.

2.01.10

Sēklas un stādi aramzemē

Platības, kur audzē sēklas un stādus pārdošanai, izņemot labības, rīsa, pākšaugu, kartupeļu un eļļas augu sēklas.

2.01.11

Citas aramzemes kultūras

Aramzemes kultūras, kas citur nav minētas.

2.01.12

Papuves

Visa apstrādātā vai neapstrādātā aramzeme, kas ietverta augsekas sistēmā, bet kurā vienu ražas gadu nav paredzēts novākt ražu.

Papuves raksturīgā īpašība ir tā, ka zemi atstāj atmatā parasti veselu ražas gadu.

Papuve var būt:

1)	neierīkota zeme, kur neaug neviena kultūra;

2)	zeme ar spontāni veidojušos dabisku augu segu, ko var izmantot par lopbarību vai ieart zemē;

3)	zeme, kas apsēta tikai tāpēc, lai ražotu zaļmēslojumu (zaļā papuve).

Šajā apakšpunktā iekļauj visas aramzemes platības, kurās ir saglabāti labi lauksaimniecības un vides apstākļi, kā noteikts Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (5) 5. pantā vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav daļa no augsekas.

2.01.12.01

Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas

Papuve, par kuru nemaksā nekādu finansiālu atbalstu vai subsīdijas.

2.01.12.02

Saimnieciski neizmantota papuve, par kuru maksā subsīdiju maksājumus

Papuve, par kuru saimniecībai ir tiesības uz finansiālu atbalstu.

2.02

Sakņu dārzi

Platības, kas paredzētas lauksaimniecības produktu kultivēšanai, kuri paredzēti paša turētāja un viņa saimniecības patēriņam, tās parasti ir atdalītas no pārējās lauksaimniecības zemes un tās sauc par sakņu dārziem.

Saimniecība pārdod tikai produktu pārpalikumu, kas laiku pa laikam rodas šajās platībās. Visas platības, kuru produktus pastāvīgi pārdod tirgū, uzskaita citos punktos pat tad, ja daļu šo produktu patērē turētājs un viņa saimniecība.

2.03

Ilggadīgo zālaugu platības

Zeme, ko pastāvīgi (piecus gadus vai ilgāk) izmanto, lai audzētu kultivētas (sētas) vai dabīgi veidojušās (pašiesējušās) zālveida lopbarības kultūras, un kas nav iekļautas saimniecības augsekā.

Zemi var izmantot ganībām vai skābbarības, siena vākšanai vai izmantot atjaunojamās enerģijas ražošanai.

2.03.01

Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības

Ilggadīgās ganības labas vai vidējas kvalitātes zemē. Šīs platības parasti var izmantot intensīvai ganīšanai.

2.03.02

Nekultivētās ganības

Ilggadīgās ganības ar zemu ražību, parasti zemas kvalitātes zemē, piemēram, kalnainā zemē un lielos augstumos, parasti nav uzlabotas ar mēslojumu, kultivēšanu, atkārtotu sēju vai drenāžu.

Šīs platības parasti var izmantot tikai ekstensīvai ganīšanai un parasti tās nepļauj vai pļauj ekstensīvā veidā; tajās nevar ganīt dzīvniekus lielā blīvumā.

2.03.03

Ilggadīgo zālaugu platības, ko vairs neizmanto saimniecības vajadzībām un uz kurām attiecas subsīdiju maksājums

Ilggadīgo ganību un pļavu platības, kas vairs netiek izmantotas saimnieciskos nolūkos, kurās ir saglabāti labi saimnieciskie un vides apstākļi un par kurām ir tiesības saņemt vienreizējo maksājumu atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1782/2003 vai attiecīgā gadījumā jaunākiem tiesību aktiem.

2.04

Ilggadīgās kultūras

Kultūras, ko neaudzē augsekā un kas nav ilggadīgās ganības, kuras aizņem zemi ilgu laiku un dod ražu vairākus gadus.

2.04.01

Augļu koku un ogulāju stādījumi

Platības, kur aug koki, krūmi un daudzgadīgi ogulāji, izņemot zemenes, kas paredzētas augļu ražošanai. Augļu dārzi var būt veidoti vienlaidus, atstājot minimālo atstarpi starp kokiem, vai izklaidus ar lielām atstarpēm.

2.04.01.01

Augļu koku sugas, tostarp:

2.04.01.01.01

Mērena klimata joslu augļu koki

Augļu koku stādījumi, ko parasti kultivē mērenā klimata joslās, lai ražotu augļus.

2.04.01.01.02

Subtropu klimata joslu augļu koki

Augļu koku stādījumi, ko parasti kultivē subtropu klimata joslās, lai ražotu augļus.

2.04.01.02

Ogu šķirnes

Ogu stādījumi, ko tradicionāli kultivē gan mērena klimata, gan subtropu klimata joslās, lai ražotu ogas.

2.04.01.03

Rieksti

Riekstu koku stādījumi, ko tradicionāli kultivē mērena klimata un subtropu joslās.

2.04.02

Citrusaugu stādījumi

Citrus spp. stādījumi.

2.04.03

Olīvu stādījumi

Olea europea L. stādījumi.

2.04.03.01

Parastā veidā audzētas galda olīvas

Tādu šķirņu stādījumi, ko parasti audzē, lai ražotu galda olīvas.

2.04.03.02

Parastā veidā audzētas olīvas eļļas ražošanai

Tādu šķirņu stādījumi, ko parasti audzē olīveļļas ražošanai.

2.04.04

Vīna dārzi, no kuriem parasti iegūst:

Vitis vinifera L. stādījumi

2.04.04.01

Kvalitātes vīnu

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN), kuras atbilst i) Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 (6) vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu, un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē vīna ražošanai, kuram ir aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), kuras atbilst i) Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 vai attiecīgā gadījumā jaunāko tiesību aktu, un ii) atbilstīgo valstu noteikumu prasībām.

2.04.04.02

Citu vīnu

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē tādu vīnu ražošanai, kuriem nav ACVN vai AĢIN.

2.04.04.03

Galda vīnogas

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē, lai iegūtu svaigas vīnogas.

2.04.04.04

Rozīnes

Vīnogu šķirnes, ko parasti audzē rozīņu ražošanai.

2.04.05

Dēstu audzētavas

Platības, kurās atklātā laukā audzē jaunus koksnainus augus turpmākai pārstādīšanai:

a)	vīnogulāju dēstu un potcelmu audzētavas;

b)	augļu koku un ogu dēstu audzētavas;

c)	dekoratīvo augu dēstu audzētavas;

d)	meža koku dēstu komercaudzētavas (izņemot tās, kas ierīkotas meža zemē saimniecības pašas vajadzībām);

e)	dēstu audzētavas, kur audzē tādus kokus un krūmus, ko paredzēts stādīt dārzos, parkos, ceļmalās un uz uzbērumiem (piemēram, dzīvžogu augus, rožu krūmus un citus dekoratīvus krūmus, dekoratīvus skujkokus), tostarp visos gadījumos potcelmus un jaunos stādus.

2.04.06

Citas ilggadīgās kultūras

Brīvdabas ilggadīgās kultūras, izņemot kultūras, kas iekļautas iepriekšējos apakšpunktos, un jo īpaši tādas, ko izmanto pīšanai vai aušanai un ko parasti novāc katru gadu.

2.04.06.01

no tām Ziemassvētku eglītes (2)

Koki, kas izmantotā lauksaimniecības zemē iestādīti komerciālos nolūkos, piemēram, Ziemassvētku eglītes.

2.04.07

Ilggadīgās kultūras zemstikla platībās

2.05

Cita zeme

Pie “citas zemes” pieder neizmantota lauksaimniecības zeme (lauksaimniecības zeme, ko vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ un ko neizmanto augsekas sistēmā), apmežota zeme un cita zeme, ko aizņem ēkas, pagalmi, ceļi, dīķi, karjeri, neauglīga zeme, klintis u. c.

2.05.01

Neizmantota lauksaimniecības zeme

Platība, kas iepriekš izmantota kā lauksaimniecības zeme un ko apsekojuma atskaites gadā vairs neapstrādā ekonomisku, sociālu vai citu iemeslu dēļ, un ko neizmanto augsekas sistēmā, t. i., zeme, kur nav paredzēta lauksaimnieciska izmantošana.

Šo zemi varētu atsākt apstrādāt, izmantojot lauku saimniecībā parasti pieejamos resursus.

2.05.02

Apmežota zeme

Platības, ko aizņem koki vai meža krūmi, tostarp papeļu stādījumi mežos vai ārpus tiem un meža koku stādu audzētavas, kas ierīkotas meža zemē, saimniecības pašas vajadzībām, kā arī meža objekti (meža ceļi, kokmateriālu noliktavas u. c.).

2.05.02.01

tostarp pamežs ar īsu augseku

Apmežotās platības, ko apsaimnieko meža augu audzēšanai, ja augsekas posms ir 20 gadi vai mazāk.

Augsekas posms ir laiks no pirmās koku sēšanas/stādīšanas līdz galaprodukta novākšanai, ja novākšanā neietver parastās apsaimniekošanas darbības, piemēram, retināšanu.

2.05.03

Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, karjeri, neauglīga zeme, klintis u. c.)

Visas tās lauku saimniecības kopējās platības daļas, kas nav ne izmantota lauksaimniecības zeme, ne neizmantota lauksaimniecības zeme, ne apmežotā platība.

2.06

Sēnes, apūdeņotās platības, enerģijas kultūras un ģenētiski modificētas kultūras

2.06.01

Sēnes

Kultivētās sēnes, ko audzē ēkās, kuras ir speciāli būvētas vai pielāgotas sēņu audzēšanai, un pazemes telpās, alās un pagrabos.

2.06.02

Apūdeņotā platība

2.06.02.01

Kopējā apūdeņojamā platība

Maksimālā izmantotā lauksaimniecības platība, ko atskaites gadā varētu apūdeņot, izmantojot saimniecībā parasti pieejamās ierīces un ūdens daudzumu.

2.06.02.02

Kopējā apstrādātā platība, kas iepriekšējos 12 mēnešos apūdeņota vismaz vienu reizi

To kultūru platības, ko faktiski apūdeņoja vismaz vienu reizi 12 mēnešos pirms apsekojuma atskaites dienas.

2.06.03

Enerģijas kultūras (biodegvielas vai atjaunojamās enerģijas citu veidu ražošanai)

Enerģijas kultūru ražošanas platība, kas gūst labumu no šādām atbalsta shēmām atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1782/2003:

—	īpašais atbalsts enerģijas kultūrām (88. pants),

—	maksājums, kas saistīts ar zemes atstāšanu atmatā, kad ražošana notiek atmatā atstātā zemē (55. vai 56. pants).

Citas platības, ko izmanto enerģijas kultūru ražošanai (jo īpaši tās, kas saņem maksājumu, kurš saistīts ar “parastajām” tiesībām saskaņā ar vienīgā maksājuma shēmu vai vienkāršoto zemes maksājumu shēma), nav ietvertas šajā punktā.

2.06.03.01

tostarp atmatā atstātā platība

Enerģijas kultūru ražošanas platība, kas saņem maksājumu, kurš saistīts ar atmatā atstāšanas tiesībām, ja ražošana notiek atmatā atstātā platībā (Regulas (EK) Nr. 1782/2003 55. vai 56. pants)

2.06.04

Ģenētiski modificētas kultūras

“Ģenētiski modificētas kultūras (ĢMK)” ir jebkurš organisms, kas definēts Padomes Direktīvas 2001/18/EK (7) 2. pantā vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos.

III. MĀJLOPI

Ražošanas dzīvnieku skaits, kas apsekojuma atskaites dienā ir saimniecības tiešā īpašumā vai pārvaldībā.

Šiem dzīvniekiem nav obligāti jābūt saimniecības turētāja īpašumā. Šie dzīvnieki var būt saimniecībā (saimniecības izmantojamās lauksaimniecības zemes platībās vai dzīvnieku novietnēs) vai ārpus saimniecības (sabiedriskās ganībās vai migrācijā u. c.).

3.01	Zirgu dzimtas dzīvnieki Mājlopi, kas pieder pie zirgu dzimtas, zirgu ģints (zirgi, ēzeļi u. c.).
3.02	Liellopi Mājlopi, kas pieder pie Bos Taurus un Bubalus bubalus sugas, tostarp krustojumi, piemēram, Beefalo.
3.02.01		Vīriešu un sieviešu dzimuma liellopi, jaunāki par vienu gadu
3.02.02		Vīriešu dzimuma liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem
3.02.03		Sieviešu dzimuma liellopi, gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem
3.02.04		Vīriešu dzimuma liellopi, divus gadus veci vai vecāki
3.02.05		Teles, divus gadus vecas un vecākas Sieviešu dzimuma liellopi, kam ir divi un vairāk gadi un kas vēl nav atnesušies.
3.02.06		Slaucamās govis Sieviešu dzimuma liellopi, kas jau ir atnesušies (tostarp tie, kas jaunāki par diviem gadiem) un kurus to šķirnes vai konkrētu īpašību dēļ tur vienīgi vai galvenokārt piena ieguvei, kuru izmanto cilvēku uzturā vai pārstrādei piena produktos.
3.02.99		Citas govis Govis, kas jau ir atnesušās (tostarp tās, kuras jaunākas par diviem gadiem) un kuras to šķirnes vai konkrētu īpašību dēļ tur vienīgi vai galvenokārt teļu ieguvei, un kuru pienu neizmanto cilvēku uzturā vai pārstrādei piena produktos.
3.03	Aitas un kazas
3.03.1		Aitas (visu vecumu) Mājdzīvnieki, kas pieder pie Ovis aries sugas.
3.03.01.01			Vaislas aitu mātītes Aitas un aplecināti jēri.
3.03.01.99			Citas aitas Visas aitas, kas nav vaislas aitu mātītes.
3.03.02		Kazas (visu vecumu) Mājdzīvnieki, kas pieder pie Capra aegagrus hircus pasugas.
3.03.02.01			Vaislas kazu mātītes Kazu mātītes, kas jau ir atnesušās, un aplecinātas kazas.
3.03.02.99			Citas kazas Visas kazas, kas nav vaislas kazu mātītes.
3.04	Cūkas Mājdzīvnieki, kas pieder pie Sus scrofa domesticus sugas.
3.04.01		Sivēni, kuru dzīvsvars nepārsniedz 20 kilogramus Sivēni, kuru dzīvsvars parasti nepārsniedz 20 kilogramus.
3.04.02		Vaislas cūkas, kuru svars ir 50 kilogrami vai vairāk Sieviešu dzimuma cūkas, kas sver 50 kilogramus un vairāk un paredzētas vaislai neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav atnesušās.
3.04.99		Citas cūkas Cūkas, kas citur nav minētas.
3.05	Mājputni
3.05.01		Broileri Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus gallus sugas un ko tur gaļas ražošanai.
3.05.02		Dējējvistas Mājdzīvnieki, kas pieder pie Gallus gallus sugas, kuri ir sasnieguši dēšanas gatavību un kurus tur olu ražošanai.
3.05.03		Citi mājputni Mājputni, kas nav minēti pie broileriem un dējējvistām.
3.05.03.01			Tītari (2) Mājdzīvnieki, kas pieder pie Meleagris sugas.
3.05.03.02			Pīles (2) Mājdzīvnieki, kas pieder pie Anas un Cairina moschata sugas.
3.05.03.03			Zosis (2) Mājdzīvnieki, kas pieder pie Anser anser dom sugas.
3.05.03.04			Strausi (2) Strausi (Struthio camelus).
3.05.03.99			Pārējie mājputni, kas citur nav minēti (2)
3.06	Truši, vaislas mātītes Trušu mātītes (kas pieder pie Oryctolagus sugas), kas ir paredzētas nobarošanai un ir atnesušās.
3.07	Bites Stropu skaits, ko aizņem bites (Apis mellifera), kuras tur medus ražošanai.
3.99	Mājlopi, kas citur nav minēti Visi ražojoši mājlopi, kas citur šajā sadaļā nav minēti.

IV. TEHNIKA UN IEKĀRTAS

4.01

IV. (i) TEHNIKA (2)

Mehāniskie transportlīdzekļi un iekārtas, ko lauku saimniecība izmantojusi 12 mēnešus pirms apsekojuma atskaites dienas.

4.01.01

Pieder tikai saimniecībai

Mehāniskie transportlīdzekļi un iekārtas, kuras apsekojuma atskaites dienā ir tikai lauku saimniecības īpašumā.

4.01.01.a

Četrriteņu traktori, kāpurķēžu traktori, darbarīku pārvadātāji

Visi traktori, kam ir vismaz divas asis, un visi citi mehāniskie transportlīdzekļi, kurus izmanto par lauksaimniecības traktoriem.

4.01.01.b

Kultivatori, ecēšas, rotējošās ecēšas un pļaujmašīnas ar motoru

Mehāniskie transportlīdzekļi ar vienu asi vai bez ass, ko izmanto lauksaimniecībā, dārzkopībā un vīnkopībā.

4.01.01.c

Kombaini

Mašīnas labības, proteīnkultūru un eļļas augu sēklu, dārzeņu un zāliena sēklu, utt. novākšanai un kulšanai neatkarīgi no tā, vai tās ir pašgājējas, piekabinātas traktoram vai uzmontētas uz traktora.

4.01.01.d

Pārējie pilnībā mehanizētie ražas novācēji

Mašīnas, kas nav kombaini, cukurbiešu, kartupeļu vai lopbarības kultūru ilgstošai novākšanai, neatkarīgi no tā, vai tās ir pašgājējas, piekabinātas traktoram vai uzmontētas uz traktora.

4.01.02

Tehnika, ko izmanto vairākas saimniecības

Mehāniskie transportlīdzekļi un iekārtas, ko lauku saimniecība izmantojusi 12 mēnešus pirms apsekojuma atskaites dienas, bet kas pieder:

—	citai lauku saimniecībai (piemēram, ko izmanto saskaņā ar savstarpējā atbalsta līgumiem vai iznomā no iekārtu nomas sindikāta) vai

—	kooperatīvai sabiedrībai, vai

—	kopīgi divām vai vairākām lauku saimniecībām, vai

—	iekārtu īpašnieku grupai, vai

—	lauksaimniecības pakalpojumu sniegšanas aģentūrai.

4.01.02.a

Četrriteņu traktori, kāpurķēžu traktori, darbarīku pārvadātāji

4.01.02.b

Kultivatori, ecēšas, rotējošās ecēšas un pļaujmašīnas ar motoru

4.01.02.c

Kombaini

4.01.02.d

Pārējie pilnībā mehanizēti ražas novācēji

4.02

IV. (ii) IEKĀRTAS

4.02.01

Iekārtas, ko izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai atbilstīgi enerģijas avota veidam

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai 12 mēnešu laika posmā, kas beidzas apsekojuma atskaites dienā, kuri paredzēti tirgum (piesaistītas energosistēmai) vai pašu lauksaimniecības produktu ražošanai (nepiesaistītas energosistēmai).

Iekārtas, kas izvietotas uz zemes, kura pieder saimniecībai, nav iekļautas, ja lauksaimnieks neiesaistās enerģijas ražošanā ne ar ieguldījumiem, ne ar aktīvu līdzdalību (t. i., tikai saņem nomas maksu par zemi).

4.02.01.01

Vējš

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto, lai ražotu atjaunojamu enerģiju no vēja.

Vēja enerģija ir vēja kinētiskā enerģija, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai vēja turbīnās.

Iekļauj arī tiešo mehānisko enerģiju, ko iegūst no vēja.

4.02.01.02

Biomasa

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai no biomasas.

Biomasa ir ciets, šķidrs vai gāzveida organisks, nepārakmeņojies bioloģiskas izcelsmes materiāls, ko izmanto siltuma, elektroenerģijas vai degvielas ražošanai.

4.02.01.02.01

tostarp biometāns

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto biogāzes ražošanai no biomasas.

Biogāze ir gāze, kas sastāv galvenokārt no metāna un oglekļa dioksīda, ko iegūst biomasas anaerobās sadalīšanās procesā.

4.02.01.03

Saules enerģija

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai no saules starojuma.

Saules starojums ir starojums, ko izmanto karstā ūdens iegūšanai un elektroenerģijas ražošanai.

4.02.01.04

Hidroenerģija

Iekārtas, ko lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai no hidroenerģijas.

Hidroenerģija ir potenciāla un kinētiska ūdens enerģija, ko hidroelektrostacijās pārvērš elektroenerģijā.

Iekļauj arī tiešo mehānisko enerģiju, ko iegūst no ūdens.

4.02.01.99

Citi atjaunojamās enerģijas avotu veidi

Iekārtas, kuras lauku saimniecība izmanto atjaunojamas enerģijas ražošanai un kuras nav minētas citur šajā nodaļā.

V. DARBASPĒKS

5.01

V. (i) Lauksaimniecības darbi saimniecībā

Saimniecības darbaspēks

Saimniecības darbaspēks ir visas personas, kas ir pabeigušas obligāto izglītību (sasniegušas skolas beigšanas vecumu) un kas saimniecībā veikušas lauksaimniecības darbus 12 mēnešu laika posmā, kurš beidzas apsekojuma atskaites dienā.

Ja vien valsts tiesību akti neparedz minimālo pilna laika un daļēja laika obligātās izglītības apguves vecumu, 15 gadus uzskata par parastu skolas beigšanas vecumu.

Individuālos turētājus, kas saimniecībā neveic lauksaimniecības darbus, apsekojumā reģistrē, bet nepieskaita pie “kopējā saimniecības darbaspēka”.

Visas pensijas vecuma personas, kas turpina strādāt saimniecībā, iekļauj saimniecības darbaspēkā.

Neiekļauj personas, kas strādā saimniecībā, bet ko nodarbina trešā persona vai kas strādā saskaņā ar savstarpējā atbalsta līgumu (piemēram, līgumstrādnieki vai kooperatīvi).

Lauksaimniecības darbi

Par lauksaimniecības darbiem uzskata visa veida darbu saimniecībā, kas sekmē vai nu i) aktivitātes, kuras definētas Regulas (EK) Nr. 1166/2008 I pielikumā, vai ii) ražošanas līdzekļu uzturēšanu, vai iii) aktivitātes, kas tieši izriet no šīm produktīvajām darbībām.

Laiks, kas saimniecībā patērēts lauksaimniecības darbiem

Laiks, kas saimniecībā patērēts lauksaimniecības darbiem, ir darba laiks, kas saimniecībā faktiski veltīts lauksaimniecības darbiem, izņemot darbu turētāja vai pārvaldnieka mājsaimniecībā.

Ikgadējā darba vienība (IDV)

Pilna laika ekvivalenta nodarbinātība, t. i., kopējās nostrādātās stundas izdalītas ar valsts ikgadējo pilnā darba laikā nostrādāto vidējo stundu skaitu.

Pilns laiks ir mazākais to stundu skaits, kas jānostrādā saskaņā ar valsts noteikumiem, kas reglamentē darba līgumus. Ja tajos nav norādīts ikgadējais stundu skaits, tad par minimumu pieņem 1 800 stundas (225 astoņu stundu darbdienas).

5.01.01

Turētājs

Turētājs ir fiziskā persona, fizisko personu grupa vai juridiskā persona, uz kuras rēķina un kuras vārdā saimniecība darbojas, un kura juridiski un ekonomiski atbild par saimniecību, t. i., uzņemas saimniecības ekonomiskos riskus.

Saimniecība turētājam var būt īpašumā, vai arī viņš to var nomāt vai būt tās ilgtermiņa dzimtnomnieks, lietotājs vai pilnvarotais.

5.01.01.01

Dzimums

5.01.01.02

Vecums

5.01.01.03

Lauksaimniecības darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

5.01.02

Pārvaldnieks

Saimniecības pārvaldnieks ir fiziska persona, kas atbild par ikdienas finanšu kārtošanu un ražošanas darba kārtību attiecīgajā saimniecībā.

5.01.02.01

Dzimums

5.01.02.02

Vecums

5.01.02.03

Lauksaimniecības darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

5.01.02.04

Pārvaldnieka izglītība

5.01.02.04.a

Pārvaldnieka lauksaimnieciskā izglītība

Tikai praktiskā pieredze lauksaimniecībā

Pieredze, kas iegūta praktiskā darbā lauku saimniecībā.

Lauksaimnieciskā pamatizglītība

Jebkuri mācību kursi, kas pabeigti vispārīgā lauksaimniecības koledžā un/vai izglītības iestādē, kura specializējas noteiktās nozarēs (tostarp dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā un ar to saistītās nozarēs). Pilns lauksaimniecības mācekļa darbs uzskatāms par pamatizglītību.

Pabeigta lauksaimnieciskā izglītība

Jebkuri mācību kursi, kuru ilgums ir līdzvērtīgs vismaz diviem pilna laika mācību gadiem pēc obligātās izglītības ieguves un kas pabeigti lauksaimniecības koledžā, universitātē vai citā augstākās izglītības iestādē, lauksaimniecībā, dārzkopībā, vīnkopībā, mežkopībā, zivkopībā, veterinārijā, lauksaimniecības tehnoloģijā vai ar to saistītās nozarēs.

5.01.02.04.b

Pārvaldnieka arodmācības pēdējos 12 mēnešos (8)

Arodmācības ir mācību pasākums vai aktivitāte, ko nodrošina pasniedzējs vai mācību iestāde, kuras primārais mērķis ir jaunu prasmju iegūšana saistībā ar lauksaimniecības aktivitātēm vai aktivitātēm, kas tieši saistītas ar saimniecību vai esošo saimniecību attīstīšanu un uzlabošanu.

5.01.03

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas strādā saimniecībā

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, tostarp laulātais, kuri veic lauksaimniecības darbu saimniecībā, bet kuriem noteikti nav jādzīvo tajā.

Parasti turētāja ģimenes locekļi ir viņa laulātais, augšupējie vai lejupējie radinieki (tostarp laulības un adopcijas attiecībās esošie) un turētāja vai viņa laulātā brāļi un māsas.

Divus cilvēkus, kas dzīvo kopā kā laulības partneri, bet kas nav precējušies, arī uzskata par laulātajiem.

5.01.03.01

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas veic lauksaimniecības darbu saimniecībā: vīrieši

—	Lauksaimniecības darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

5.01.03.02

Vienīgā turētāja ģimenes locekļi, kas veic lauksaimniecības darbu saimniecībā: sievietes

—	Lauksaimniecības darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

5.01.04

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi

Visas personas, kas veic lauksaimniecības darbus un no lauku saimniecības saņem jebkāda veida atlīdzību (algu, izpeļņu, ieņēmumus vai citus maksājumus, tostarp samaksu natūrā), izņemot turētāju un viņa ģimenes locekļus.

Pastāvīgi nodarbinātais darbaspēks ir personas, kas veic lauksaimniecības darbus katru nedēļu 12 mēnešus, kuri beidzās apsekojuma atskaites dienā, neatkarīgi no darba nedēļas garuma.

Iekļauj arī tās personas, kas ir pastāvīgi nostrādājušas daļu minētā perioda, bet nespēja nostrādāt visu periodu šādu iemeslu dēļ:

1)	īpaši ražošanas nosacījumi saimniecībā (piemēram, saimniecības, kas specializējas olīvu vai vīnogu, vai augļu un dārzeņu audzēšanā atklātā laukā, vai liellopu nobarošanā ganībās un kurām darbaspēks vajadzīgs tikai noteiktos mēnešos);

2)	prombūtne brīvdienās, karadienesta, slimības, nelaimes gadījuma vai nāves gadījuma dēļ;

3)	darba saimniecībā sākšana vai beigšana (attiecas arī uz darbiniekiem, kuri 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma atskaites dienas pārtraukuši darbu vienā lauku saimniecībā, lai sāktu darbu citā);

4)	pilnīga darba apturēšana saimniecībā neparedzētu iemeslu (plūdu, ugunsgrēka u. c.) dēļ.

5.01.04.01

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši

—	Lauksaimniecības darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

5.01.04.02

Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: sievietes

—	Lauksaimniecības darbi saimniecībā (izņemot mājas darbus)

5.01.05

Neregulāri nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi: vīrieši un sievietes

Neregulāri nodarbinātās personas ir darbinieki, kas 12 mēnešos, kuri beidzās apsekojuma atskaites dienā, lauku saimniecībā nestrādāja katru nedēļu kāda cita iemesla dēļ, nevis to iemeslu dēļ, kuri uzskaitīti punktā “Pastāvīgi nodarbinātie, kas nav ģimenes locekļi”.

Neregulāri nodarbināto personu, kas nepieder pie ģimenes, nostrādāto darbadienu skaits ir jebkura tāda garuma diena, par kuru darbiniekam ir samaksāta alga vai jebkāda veida atlīdzība (alga, izpeļņa, ieņēmumi vai citi maksājumi, tostarp samaksa natūrā) kā par pilnas dienas darbu, kuras laikā ir veikts tāda veida darbs, ko parasti paveic pilna laika lauksaimniecības strādnieks. Atvaļinājuma un slimības dienas nav darbdienas.

Pilna darbdiena ir pastāvīgo pilna laika strādnieku standarta darbdiena.

5.01.06

Līdzvērtīgu pilnas slodzes tāda lauksaimniecības darba darbdienu kopskaits 12 mēnešus pirms apsekojuma dienas, kas nav iekļauts iepriekšējās kategorijās un ko saimniecībā veic personas, kuras nav tieši nodarbinātas šajā saimniecībā (piemēram, līgumstrādnieki)

Visu veidu lauksaimniecības darbs, ko saimniecībā tai veic personas, kuras saimniecībā nav nodarbinātas tieši, bet kuras ir pašnodarbinātas vai kuras nodarbina trešās personas, piemēram, darbuzņēmēji vai kooperatīvi.

Nostrādāto stundu skaits jāpārvērš pilna laika dienu vai nedēļu ekvivalentā.

5.02

V. (ii) Cits algots darbs (darbi saimniecībā, kas nav lauksaimniecības darbi, un darbs ārpus saimniecības)

Cits algots darbs ir jebkurš darbs, ko veic par atlīdzību (algu, izpeļņu, ieņēmumiem vai citiem maksājumiem, tostarp samaksu natūrā, atbilstīgi sniegtajam pakalpojumam) un kas nav darbs, kurš definēts V nodaļas i) punktā.

Šajā punktā iekļauj lauksaimniecības darbu, ko vienas lauku saimniecības lauksaimniecības darbaspēks veic citai lauku saimniecībai.

Informācija tiek vākta tikai par saimniecībām, kuru turētājs ir fiziska persona (t. i., ja turētājs ir arī pārvaldnieks). Neiekļauj juridiskas personas.

Neiekļauj nenodalāmus algotus darbus, kas nav lauksaimniecības darbi, saimniecībā, jo tie ir iekļauti lauksaimniecības darbos.

Pamatnodarbošanās

Darbs, kas aizņem vairāk laika nekā lauksaimniecības darbs, kurš veikts saimniecībā.

Papildu nodarbošanās

Darbs, kas aizņem mazāk laika nekā lauksaimniecības darbs, kurš veikts saimniecībā..

5.02.01

Cits algots darbs, ko veic turētājs, kurš ir arī pārvaldnieks

5.02.01.01

kā pamatnodarbošanās

5.02.01.02

kā papildu nodarbošanās

ja to veic papildus citam algotam darbam

5.02.01.03

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

5.02.01.04

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

5.02.02

Vienīgā turētāja laulātā algots darbs

5.02.02.01

kā pamatnodarbošanās

5.02.02.02

kā papildu nodarbošanās

ja to veic papildus citam algotam darbam

5.02.02.03

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

5.02.02.04

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

5.02.03

Cits algots darbs, ko veic vienīgā turētāja pārējie ģimenes locekļi

5.02.03.01

kā pamatnodarbošanās

5.02.03.02

kā papildu nodarbošanās

ja to veic papildus citam algotam darbam

5.02.03.03

darbs, kas tieši saistīts ar saimniecību

5.02.03.04

darbs, kas nav tieši saistīts ar saimniecību

5.02.04

Darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi, kuru nodarbina tieši un regulāri un kuram ir cits algots darbs, kas ir tieši saistīts ar saimniecību

5.02.04.01

kā pamatnodarbošanās

5.02.04.02

kā papildu nodarbošanās

VI. CITS ALGOTS DARBS SAIMNIECĪBĀ (TIEŠI SAISTĪTS AR SAIMNIECĪBU)

6.01	VI. (i) Citu algotu darbu saraksts Pie citiem algotiem darbiem saimniecībā pieder visi darbi, kas nav lauksaimniecības darbi, kuri tieši saistīti ar saimniecību un kam ir ekonomiska ietekme uz saimniecību. “Darbi, kas tieši saistīti ar saimniecību” ir darbi, kuros izmanto vai nu saimniecības resursus (zemi, ēkas, iekārtas utt.), vai tās produktus. Ja izmanto tikai lauksaimniecības darbaspēku (ģimenes locekļus un tos, kas nav ģimenes locekļi) un citus saimniecības resursus neizmanto, tad strādniekus uzskata par divās dažādās struktūrās strādājošiem, un tāpēc darbus neuzskata par tieši saistītiem ar saimniecību. Iekļauj gan darbu, kas nav saistīts ar lauksaimniecību, gan lauksaimniecības darbu citām saimniecībām. Algots darbs šajā kontekstā ir aktīvs darbs; tāpēc neiekļauj tikai finansiālus ieguldījumus. Neiekļauj arī zemes iznomāšanu dažādām aktivitātēm, turpmāk neiesaistoties šajās aktivitātēs.
6.01.01		Tūrisms, viesu izmitināšana un citi brīvā laika pavadīšanas veidi Visas tūrisma darbības, izmitināšanas pakalpojumi, saimniecības izrādīšana tūristiem un citām grupām, sporta un atpūtas pasākumi u. c. darbības, kurās izmanto saimniecības zemi, ēkas vai citus resursus.
6.01.02		Mājamatniecība Neatkarīgi no produktu pārdošanas veida - mājamatniecības izstrādājumi, ko saimniecībā izgatavo turētājs vai ģimenes locekļi, vai darbaspēks, kas nav ģimenes locekļi, ja tie veic arī lauksaimniecības darbu.
6.01.03		Saimniecības produktu pārstrāde Visa lauksaimniecības pamatproduktu pārstrāde pārstrādātos sekundārajos lauksaimniecības produktos saimniecībā neatkarīgi no tā, vai izejviela ražota saimniecībā vai ievesta. Tostarp gaļas pārstrāde, siera izgatavošana utt. Šajā punktā iekļauj visu saimniecības produktu pārstrādi, ja vien pārstrādi neuzskata par daļu no lauksaimnieciskas darbības. Tāpēc neiekļauj vīna pārstrādi un olīveļļas ražošanu, ja vien iepirktā vīna vai olīveļļas daudzums nav ievērojams.
6.01.04		Atjaunojamās enerģijas ražošana Atjaunojamās enerģijas, tostarp biogāzes, biodegvielas vai elektroenerģijas, ražošana pārdošanai, izmantojot vēja turbīnas, citas iekārtas vai no lauksaimniecības izejmateriāliem. Šeit neiekļauj atjaunojamo enerģiju, ko ražo tikai saimniecības pašas vajadzībām.
6.01.05		Kokapstrāde (piemēram, zāģēšana) Kokmateriālu pārstrāde saimniecībā pārdošanai (zāģmateriālu gatavošana u. c.).
6.01.06		Akvakultūra Zivju, vēžu u. c. audzēšana saimniecībā. Neiekļauj darbības, kas saistītas tikai ar zveju.
6.01.07		Līgumdarbs (izmantojot saimniecības ražošanas iekārtas) Līgumdarbs, kas attiecas uz lauksaimniecības vai citu nozari, piemēram, sniega tīrīšana, pārvadājumi, ainavas uzturēšana, lauksaimniecības un vides pakalpojumi u. c. darbi, izmantojot saimniecības iekārtas.
6.01.07.01			ar lauksaimniecību saistīts (citām saimniecībām)
6.01.07.02			ar lauksaimniecību nesaistīts
6.01.08		Mežsaimniecība Mežsaimniecības darbi, kuros izmanto gan saimniecības darbaspēku, gan tehniku un iekārtas, ko parasti izmanto lauksaimniecības nolūkiem.
6.01.99		Citi Citi algoti darbi, kas tieši saistīti ar saimniecību un citur nav minēti.
6.02	VI. (ii) Cita, ar saimniecību tieši saistīta algota darba nozīme
6.02.01		Saimniecības galīgās produkcijas procentuālais apjoms Cita ar saimniecību saistītā algotā darba apjoma daļa saimniecības kopējā apgrozījumā (tostarp tiešie maksājumi).

VII. ATBALSTS LAUKU ATTĪSTĪBAI

7.01	Saimniecības ieguvumi no viena no šiem lauku attīstības pasākumiem pēdējos trijos gados Informācija vācama par to, vai saimniecība pēdējo triju gadu laikā ir vai nav guvusi labumu no kāda no šādiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar noteiktiem standartiem un noteikumiem, kas noteikti Padomes Regulā (EK) Nr. 1698/2005 (9) vai attiecīgā gadījumā jaunākajos tiesību aktos.
7.01.01		Konsultāciju pakalpojumu izmantošana Regulas (EK) Nr. 1698/2005 24. pants: Konsultāciju pakalpojumu izmantošana.
7.01.02		Lauku saimniecību modernizācija Regulas (EK) Nr. 1698/2005 26. pants: Lauku saimniecību modernizācija.
7.01.03		Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība Regulas (EK) Nr. 1698/2005 28. pants: Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība.
7.01.04		To standartu ievērošana, kuru pamatā ir Kopienas tiesību akti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 31. pants: To standartu ievērošana, kas pamatojas uz Kopienas tiesību aktiem.
7.01.05		Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās Regulas (EK) Nr. 1698/2005 32. pants: Lauksaimnieku piedalīšanās pārtikas kvalitātes shēmās.
7.01.06		Natura 2000 maksājumi par lauksaimniecībā izmantojamo zemi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pants: Natura 2000 maksājumi.
7.01.07		Maksājumi, kas saistīti ar Ūdens pamatdirektīvu Regulas (EK) Nr. 1698/2005 38. pants: Maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK (10).
7.01.08		Agrovides maksājumi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pants: Agrovides maksājumi.
7.01.08.01			tostarp saistībā ar bioloģisko lauksaimniecību Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pants: Agrovides maksājumi, ja saimniecība nodarbojas ar lauksaimniecību saskaņā ar noteiktiem standartiem un noteikumiem, kas noteikti Regulā (EK) Nr. 834/2007.
7.01.09		Dzīvnieku labturības maksājumi Regulas (EK) Nr. 1698/2005 40. pants: Dzīvnieku labturības maksājumi.
7.01.10		Nelauksaimniecisku darbību dažādošana Regulas (EK) Nr. 1698/2005 53. pants: Nelauksaimniecisku aktivitāšu dažādošana.
7.01.11		Tūrisma darbību veicināšana Regulas (EK) Nr. 1698/2005 55. pants: Tūrisma aktivitāšu veicināšana.

(1) Lauku saimniecības un ganāmpulka vienības pamatdefinīcijas ir dotas Padomes Regulas (EK) Nr. 1166/2008 2. pantā.

(2) Nav jāiesniedz 2010. gadā.

(3) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(4) OV L 33, 5.2.2004., 1. lpp.

(5) OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp.

(6) OV L 148, 6.6.2008., 1. lpp.

(7) OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(8) Nav jāiesniedz 2013. gadā.

(9) OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.

(10) OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.

III PIELIKUMS

Raksturlielumu definīcijas, ko izmanto Kopienas lauksaimniecības ražošanas metožu apsekošanai

I. AUGSNES APSTRĀDES METODES

1.01

Parastā apstrāde (aršana ar vērstuvju arklu vai disku arklu)

Aramzemi apstrādā, izmantojot parasto aparšanu, kas kā primāro aršanas darbību ietver augsnes apgriešanu, parasti ar vērstuvju arklu vai disku arklu, kurai seko otrreizēja aparšana ar disku ecēšām.

1.02

Parastā apstrāde (seklā apstrāde)

Aramzemi apstrādā, izmantojot saglabājošo (seklo) aparšanu, kas ir aršanas veids vai veidu kopums, kuras rezultātā uz augsnes tiek atstāti augu atlikumi (vismaz 30 %) erozijas kontrolei un mitruma saglabāšanai, parasti neapgriežot augsni.

1.03

Apstrāde netiek veikta (tieša sēšana)

Aramzeme, kur laikā starp ražas novākšanu un sēšanu netiek veikta aparšana.

II. AUGSNES AIZSARDZĪBAS PASĀKUMI

2.01	Augsnes pārklājums ziemā Veids, kādā aramzeme ziemā tiek pārklāta ar augiem vai to atliekām vai tiek atstāta kaila.
2.01.01		Parastās ziemas kultūras Aramzeme, kurā kultūras tiek sētas rudenī un tās aug ziemā (parastās ziemas kultūras, piemēram, ziemas kvieši), tad tās parasti novāc vai izmanto ganībām.
2.01.02		Kultūraugi augsnes pārklāšanai vai starpkultūras Aramzeme, kurā augus sēj speciāli, lai samazinātu augsnes zudumus, barības vielas un augu aizsardzības produktus ziemas laikā vai citos periodos, kad citkārt zeme būtu kaila un jutīga pret zudumiem. Šo kultūru ekonomiskā nozīme ir neliela, un to galvenā nozīme ir augsnes un barības vielu aizsardzība. Parasti tās iear pavasarī pirms citas kultūras sējas, nenovācot vai nenoganot.
2.01.03		Augu atlikumi Aramzeme, kas ziemā ir pārklāta ar pagājušās sezonas kultūru atlikumiem un rugājiem. Šajā punktā neiekļauj starpkultūras un kultūraugus augsnes pārklāšanai.
2.01.04		Nepārklāta augsne Aramzeme, kas rudenī ir aparta vai citādi apstrādāta un ziemā nav apsēta vai pārklāta ar augu atlikumiem, paliekot kaila līdz pirmssēšanas vai sēšanas agrotehnisko darbību veikšanai nākošajā pavasarī.
2.02	Augseka
2.02.01		Aramzemes daļa, kas nav iekļauta plānotajā augsekā Aramzeme, kurā kultivē vienu un to pašu kultūru trīs gadus vai ilgāk un kas nav iekļauta plānotajā augsekā. Augseka ir ikgadēja kultūru nomaiņas prakse konkrētā laukā pēc plānotās sistēmas vai secības secīgos kultūru gados tā, lai viena veida kultūras vienā un tajā pašā laukā netiktu audzētas bez pārtraukuma. Ja ilgstoši audzē vienu un to pašu kultūru, šī fenomena aprakstīšanai var izmatot terminu monokultūra.

III. AINAVAS ĪPAŠĪBAS

3.01	Lineārie elementi, ko lauksaimnieks ir uzturējis pēdējos trīs gadus Lineārie elementi ir pastāvīgas, cilvēku izveidotas koku rindas, dzīvžogi, akmens žogi utt., kas kopumā veido lauku robežas.
3.01.a		Dzīvžogi Krūmu vai krūmāju rindas, kas veido dzīvžogu, dažreiz ar centrālo koku rindu.
3.01.b		Koku rindas Pastāvīgas līnijveida koku veģetācijas, kas parasti veido lauku robežas lauksaimniecības zemes ietvaros vai gar ceļiem, vai ūdenstecēm.
3.01.c		Akmens žogi Cilvēku izveidotas struktūras no ķieģeļiem vai akmeņiem, piemēram, sienas tikai no akmeņiem un mūrētas sienas.
3.02	Lineārie elementi, kas ir izveidoti pēdējos trīs gados
3.02.a		Dzīvžogi
3.02.b		Koku rindas
3.02.c		Akmens žogi

IV. GANĪBAS

4.01	Ganības saimniecībā
4.01.01		Ganību platības atskaites gadā Kopējā ganību platība, kas atskaites gadā pieder, ko iznomā vai kas citā veidā piešķirta lauku saimniecībai, kurā tiek turēti ganāmpulka dzīvnieki.
4.01.02		Laikposms, ko dzīvnieki pavada ganībās Mēnešu skaits, ko atskaites gadā dzīvnieki ir pavadījuši ganībās, kuras pieder, ko iznomā vai kas citā veidā piešķirtas lauku saimniecībai.
4.02	Kopējo ganību zeme Kopējā zeme ir zeme, kas nepieder tieši lauku saimniecībai, bet uz kuru attiecas kopējās tiesības. Tā var sastāvēt no ganībām, dārzkopības vai citas zemes. Parasti kopēja zeme ir izmantota lauksaimniecības zeme, kas pieder publiskai iestādei (valstij, pagastam utt.), attiecībā uz kuru citai personai ir tiesības izmantot koplietošanas tiesības, un šīs tiesības parasti ir izmantojamas kopā ar citiem.
4.02.01		Kopējais dzīvnieku skaits kopējās ganībās
4.02.02		Laikposms, ko dzīvnieki pavada kopējās ganībās Mēnešu skaits, ko atskaites gadā dzīvnieki ir pavadījuši kopējās ganībās.

V. DZĪVNIEKU NOVIETNES

5.01	Liellopi
5.01.01		Piesietās turēšanas kūts – ar cieto un šķidro kūtsmēslu krātuvi Dzīvnieku novietnes, kur dzīvnieki tiek turēti savās vietās un tiem nav ļauts brīvi pārvietoties, un kur mēslus parasti aizvāc mehāniskā veidā ārpus ēkas uz cieto/saimniecības kūtsmēslu krātuvi.
5.01.02		Piesietās turēšanas kūts – ar vircas krātuvi Dzīvnieku novietnes, kur dzīvnieki tiek turēti savās vietās un tiem nav ļauts brīvi pārvietoties, un kur urīnu savāc zem grīdas izveidotā bedrē, kurā veidojas virca.
5.01.03		Brīvās turēšanas novietne – ar cieto un šķidro kūtsmēslu krātuvi Dzīvnieku novietnes, kur dzīvniekiem ir ļauts brīvi pārvietoties un kur mēslus parasti aizvāc mehāniskā veidā ārpus ēkas uz cieto/saimniecības kūtsmēslu krātuvi.
5.01.04		Brīvās turēšanas novietne – ar vircas krātuvi Dzīvnieku novietnes, kur dzīvniekiem ir ļauts brīvi pārvietoties un kur mēslus un urīnu savāc zem grīdas izveidotā bedrē, kurā veidojas virca, vai kur tos var savākt no konkrētas ejas un uzglabāt glabāšanas tvertnēs, kamēr virca tiek uzglabāta novietnēs ārpusē.
5.01.99		Citi Visa veida dzīvnieku novietnes, uz kurām neattiecas iepriekšminētie apraksti.
5.02	Cūkas
5.02.01		Daļēja redeļu grīda Dzīvnieku novietnes, kur ir daļēja redeļu grīda; t. i., daļai no grīdas ir redeles, caur kurām mēsli un urīns satek zem grīdas izveidotā bedrē, kurā veidojas virca.
5.02.02		Pilnīga redeļu grīda Dzīvnieku novietnes, kur ir pilnīga redeļu grīda; t. i., grīdai ir redeles, caur kurām mēsli un urīns satek zem grīdas izveidotā bedrē, kurā veidojas virca.
5.02.03		Salmu pakaiši (dziļās pakaišu sistēmas novietne) Dzīvnieku novietnes, kur grīda ir klāta ar biezu pakaišu slāni (salmiem, kūdru, zāģu skaidām vai citu līdzīgu materiālu, kas uzsūc mēslus un urīnu), ko aizvāc tikai pēc noteiktiem laika intervāliem, kuri var ilgt vairākus mēnešus.
5.02.99		Citi Visa veida dzīvnieku novietnes, uz kurām neattiecas iepriekšminētie apraksti.
5.03	Dējējvistas
5.03.01		Salmu pakaiši (dziļās pakaišu sistēmas novietne) Mītne, kur grīda ir klāta ar biezu pakaišu slāni (salmiem, kūdru, zāģu skaidām vai citu līdzīgu materiālu, kas uzsūc mēslus un urīnu), ko aizvāc tikai pēc noteiktiem laika intervāliem, kuri var ilgt vairākus mēnešus.
5.03.02		Daudznodalījumu būri (visu veidu) Mītne, kur dējējvistas tiek turētas būros, pa vienai vai vairākām katrā.
5.03.02.01			Daudznodalījumu būris ar mēslu transportiera lenti Daudznodalījumu būri, kur mēsli tiek aizvākti mehāniski uz mēslu transportiera lentes zem būriem un nogādāti ārpus ēkas, kur veido cietos/saimniecības kūtsmēslus.
5.03.02.02			Daudznodalījumu būris ar dziļu bedri Daudznodalījumu būri, kur mēsli krājas dziļā bedrē zem būriem, kurā veidojas virca.
5.03.02.03			Daudznodalījumu būris ar novietni uz pāļiem Daudznodalījumu būri, kur mēsli krājas uz grīdas zem būriem, kur tie veido cietos/saimniecības kūtsmēslus un tiek regulāri mehāniski aizvākti.
5.03.99		Citi Visa veida mītnes, uz kurām neattiecas iepriekšminētie apraksti.

VI. KŪTSMĒSLU LIETOŠANA

6.01	Izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā lieto cietos/saimniecības kūtsmēslus
6.01.01		Kopā Kopējā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā atskaites gadā lietoja cietos/saimniecības kūtsmēslus.
6.01.02		Tūlītēja iestrādāšana Kopējā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā pielietotais mēslojums tika mehāniski iestrādāts augsnē, izmantojot metodes, kas ļauj to iestrādāt nekavējoties.
6.02	Izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā lieto vircu
6.02.01		Kopā Kopējā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā atskaites gadā lietoja vircu.
6.02.02		Tūlītēja iestrādāšana vai ievadīšana Kopējā saimniecībā izmantotā lauksaimniecības zeme, kurā izlietotā virca tika mehāniski iestrādāta augsnē, izmantojot metodes, kas ļauj to iestrādāt nekavējoties, vai kurā virca tika tiešā veidā ievadīta tās izlietošanas laikā.
6.03	Kopējais procentuālais kūtsmēslu daudzums, kas iegūts saimniecībā un izvests no tās Kopējais kūtsmēslu un vircas daudzums, kas pārdots vai savādāk aizvākts no saimniecības, izteikts procentos no kopējā kūtsmēslu un vircas daudzuma, kurš atskaites gadā saražots saimniecībā.

VII. KŪTSMĒSLU UZGLABĀŠANAS UN APSTRĀDES VIETAS

7.01	Uzglabāšanas vietas
7.01.01		Cietie kūtsmēsli Cietos kūtsmēslus glabā uz necaurlaidīgas virsmas ar noteces izolāciju un ar jumtu vai bez tā. Cietie kūtsmēsli ir mājdzīvnieku ekskrementi (ar vai bez pakaišiem), kam, iespējams, klāt ir neliels daudzums urīna.
7.01.02		Šķidrie kūtsmēsli Ūdensnecaurlaidīga, atvērta vai nosegta tvertne vai hermētiska lagūnas tipa krātuve. Šķidrie kūtsmēsli ir mājdzīvnieku urīns, kam, iespējams, klāt ir neliels daudzums ekskrementu un/vai ūdens.
7.01.03		Virca Ūdensnecaurlaidīga, atvērta vai nosegta tvertne vai hermētiska lagūnas tipa krātuve vircas uzglabāšanai. Virca ir kūtsmēsli šķidrā veidā, kas veidojušies no mājdzīvnieku ekskrementu un urīna maisījuma, iespējams, kopā ar ūdeni un/vai nelielu daudzumu pakaišu.
7.01.03.01			Vircas tvertne Tvertne, kas parasti izgatavota no ūdensnecaurlaidīga materiāla, kuru izmanto vircas uzglabāšanai.
7.01.03.02			Lagūnas tipa krātuve Augsnē izrakta bedre, parasti izklāta ar hermētisku materiālu, ko izmanto vircas uzglabāšanai.
7.02	Vai uzglabāšanas vietas ir pārklātas? Kūtsmēslu uzglabāšanas vietas, kas pārklātas tādā veidā (piemēram, ar betona vāku, tentu, brezentu utt.), ka tās ir aizsargātas no lietus un citiem nokrišņiem un var ierobežot amonjaka emisijas.
		Cietie kūtsmēsli
		Šķidrie kūtsmēsli
		Virca

VIII. APŪDEŅOŠANA

8.01	Apūdeņotā platība
8.01.01		Vidējā apūdeņotā platība pēdējos trijos gados Vidējā izmantotā lauksaimniecības platība saimniecībā, kas tikusi apūdeņota pēdējos trīs gados, tostarp atskaites gadā.
8.01.02		Kopējā apstrādātā platība, kas apūdeņota vismaz vienu reizi iepriekšējos 12 mēnešos Kultūraugu platība, kas faktiski ir apūdeņota vismaz vienu reizi 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma atskaites dienas un kas sadalāma pēc kultūraugu kategorijām. Kultūraugu definīcijas ir dotas II nodaļā. Zeme.
8.01.02.01			Graudaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai) (izņemot kukurūzu un rīsus)
8.01.02.02			Kukurūza (graudi un kukurūzas zaļā daļa)
8.01.02.03			Rīsi
8.01.02.04			Pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (tostarp sēklai un graudaugu un pākšaugu maisījumi)
8.01.02.05			Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)
8.01.02.06			Cukurbietes (izņemot sēklai)
8.01.02.07			Rapsis un ripsis
8.01.02.08			Saulespuķes
8.01.02.09			Šķiedraugi (lini, kaņepes, citi šķiedraugi)
8.01.02.10			Svaigi dārzeņi, melones un zemenes atklātā laukā
8.01.02.11			Aramzemē sētie zālāji un ilggadīgo zālaugu platības
8.01.02.12			Citi laukaugi aramzemē
8.01.02.13			Augļu koku un ogulāju stādījumi
8.01.02.14			Citrusaugu stādījumi
8.01.02.15			Olīvu stādījumi
8.01.02.16			Vīna dārzi
8.02	Izmantotās apūdeņošanas metodes
8.02.01		Virsmas apūdeņošana (applūdināšana, meliorācijas kanāli) Ūdens pievadīšana pa zemi, applūdinot visu platību vai pievadot ūdeni pa nelielām vagām starp kultūras rindām ar gravitācijas spēku.
8.02.02		Apūdeņošana ar smidzinātāju Augu apūdeņošana, ar augstu spiedienu pievadot zemes gabaliem ūdeni lietus veidā.
8.02.03		Pilienveida apūdeņošana Augu apūdeņošana, pievadot ūdeni zemu pie augiem pilienu pa pilienam vai ar sīksmidzinātājiem, vai radot miglai līdzīgus apstākļus.
8.03	Apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā Visa vai lielākās daļas apūdeņošanai izmantotā ūdens avots saimniecībā.
8.03.01		Saimniecības gruntsūdens Ūdens avoti, kas atrodas saimniecībā vai tuvu tai un kur izmanto ūdeni, kuru sūknē no urbtām vai raktām akām vai brīvi tekošiem dabīgiem gruntsūdens avotiem, vai līdzīgi avoti.
8.03.02		Virszemes ūdeņi (dīķi vai aizdambējumi) saimniecībā Mazi dabīgie dīķīši vai mākslīgie aizdambējumi, kas pilnībā atrodas saimniecībā vai ko izmanto tikai viena saimniecība.
8.03.03		Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības Virszemes saldūdeņi (ezeri, upes, citas ūdenskrātuves), kas nav mākslīgi radīti apūdeņošanai.
8.03.04		Ūdens no kopēja ūdensapgādes tīkla ārpus saimniecības Ūdens avoti ārpus saimniecības, kas nav minēti punktā “Virszemes ūdens no ezeriem, upēm vai ūdenstecēm ārpus saimniecības” un kas pieejami vismaz divām saimniecībām. Šie avoti parasti ir pieejami par maksu.
8.03.99		Citi avoti Citi apūdeņošanai izmantojamā ūdens avoti, kas citur nav minēti. Tie var būt stipri sālīti avoti, piemēram, Atlantijas okeāns vai Vidusjūra, un tad to apstrādā, lai samazinātu sāls koncentrāciju (atsāļotu) pirms lietošanas, vai iesāļa (ar zemu sāls saturu) ūdens avoti, piemēram, Baltijas jūra un dažas upes, un tad to iespējams lietot tieši, neapstrādātā veidā. Ūdens, kas, iespējams, iegūts, attīrot notekūdeņus, un ko lietotājam piegādā reģenerētu notekūdeņu formā.
8.04	Ūdens daudzums, ko katru gadu izmanto apūdeņošanai Ūdens daudzums, kas saimniecībā izmantots apūdeņošanai 12 mēnešu laikā pirms apsekojuma atskaites dienas, neatkarīgi no avota.

15.12.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 329/29

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1201/2009

(2009. gada 30. novembris),

ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu, ka dati, kas iegūti dalībvalstīs veiktajās iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanās, būtu salīdzināmi un ļautu izstrādāt ticamus Kopienas mēroga pārskatus, visās dalībvalstīs vienādi jādefinē un jādala skaitīšanas temati, kas vajadzīgi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 763/2008. Tāpēc Regulā (EK) Nr. 763/2008 paredzēts, ka Eiropas Komisijai jāpieņem šo tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas.

(2)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Eiropas Statistikas sistēmas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šajā regulā noteiktas skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas, kas ir vajadzīgas, lai īstenotu Regulu (EK) Nr. 763/2008. Šīs regulas pielikumā norādītas tehniskās specifikācijas, kuras jāpiemēro par 2011. pārskata gadu Eiropas Komisijai nosūtāmajiem datiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 30. novembris

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

Joaquín ALMUNIA

(1) OV L 218, 13.8.2008., 14. lpp.

PIELIKUMS

Skaitīšanas tematu un to dalījumu tehniskās specifikācijas

Tehniskās specifikācijas tiek atspoguļotas šādi.

—	Katram tematam ir nosaukums.

—	Temata nosaukumam var sekot tehniskas specifikācijas, kas kopumā attiecas uz minēto tematu.

—

Pēc tam ir norādīts(-i) temata dalījums(-i). Dažiem tematiem ir vairāki dalījumi, kuriem ir atšķirīgas detalizācijas pakāpes. Atkarībā no attiecīgā gadījuma ar “H” apzīmē dalījumus, kuriem ir vislielākā detalizācijas pakāpe, ar “M” dalījumus ar vidēju detalizācijas pakāpi un “L” dalījumus ar mazāko detalizācijas pakāpi.

—	Tiek norādītas kopējās vērtības, uz kurām attiecas dalījumi. Katram dalījumam var sekot turpmākas tehniskas specifikācijas, kas īpaši attiecas uz minēto dalījumu.

Regulas (EK) Nr. 763/2008 2. pantā izklāstītās definīcijas attiecas arī uz šo regulu.

Temats — Pastāvīgā dzīvesvieta

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 763/2008 2. panta d) punktā norādīto “pastāvīgās dzīvesvietas” definīciju, īpašos gadījumos dalībvalstis rīkojas šādi.

Ja persona pastāvīgi gada laikā dzīvo vairākās dzīvesvietās, dzīvesvieta, kurā tā uzturas lielāko gada daļu, tiek uzskatīta par tās pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai šī dzīvesvieta ir valstī vai ārvalstī. Katrā ziņā persona, kas nedēļas laikā strādā tālu prom no mājas un atgriežas ģimenes dzīvesvietā nedēļas nogalēs, uzskata ģimenes dzīvesvietu par savu pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai darbavieta ir valstī vai ārvalstī.

b)	Pamatskolas un vidusskolas skolēni, kas skolas laikā nedzīvo mājās, uzskata ģimenes dzīvesvietu par savu pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai tie izglītību iegūst valstī vai ārvalstī.

Augstākās izglītības programmu studenti, kas studiju laikā nedzīvo mājās, uzskata studiju adresi par pastāvīgo dzīvesvietu neatkarīgi no tā, vai tā ir iestāde (piemēram, internāts) vai privāta dzīvesvieta, un neatkarīgi no tā, vai tie izglītību iegūst valstī vai ārvalstī. Ja izglītības vieta atrodas valstī, izņēmuma kārtā par pastāvīgo dzīvesvietu var uzskatīt ģimenes dzīvesvietu.

d)	Iestādi uzskata par visu to iemītnieku pastāvīgo dzīvesvietu, kuri skaitīšanas laikā ir tajā pavadījuši vai, paredzams, pavadīs 12 mēnešus vai vairāk.

e)	Vispārējs noteikums par to, kur persona parasti pavada dienas atpūtas daļu, attiecas uz personām, kuras veic obligāto militāro dienestu, un bruņoto spēku locekļiem, kuri dzīvo kazarmās vai nometnēs.

f)	Skaitīšanas vieta uzskatāma par pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā uz bezpajumtniekiem, nomadiem, klaidoņiem un personām bez pastāvīgas dzīvesvietas.

Bērnam, kurš pārmaiņus uzturas divās dzīvesvietās (piemēram, ja vecāki ir šķīrušies), par pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to dzīvesvietu, kur šis bērns pavada lielāko daļu laika. Ja pie abiem vecākiem pavada vienādu laika posmu, par bērna pastāvīgo dzīvesvietu uzskata to vietu, kur bērns nakšņo skaitīšanas laikā.

Pamatojoties uz pastāvīgās dzīvesvietas definīciju, personas, kas parasti uzturas skaitīšanas vietā, tomēr skaitīšanas laikā atrodas prombūtnē vai, sagaidāms, ka būs prombūtnē mazāk par vienu gadu, uzskata personām, kas uz laiku atrodas prombūtnē un tādējādi pieskaitāmas iedzīvotāju kopskaitam. Turpretī personas, kas dzīvo vai, sagaidāms, dzīvos ārpus skaitīšanas vietas vienu gadu vai vairāk, neuzskata par uz laiku prombūtnē esošām, tāpēc tās izslēdz no iedzīvotāju kopskaita. Tas ir neatkarīgi no to apmeklējumu ilguma, kurus tās laiku pa laikam veic savās ģimenēs.

Personas, kas tiek skaitītas, taču neatbilst pastāvīgās dzīvesvietas kritērijiem attiecībā uz skaitīšanas vietu, proti, skaitīšanas laikā nepārtraukti nedzīvo vai, paredzams, nedzīvos skaitīšanas vietā vismaz 12 mēnešus, uzskata par uz laiku klātesošām personām, tāpēc tās netiek ieskaitītas parastajā rezidentu kopskaitā.

Ģeogrāfiskais apgabals (1)					GEO.N.	GEO.L.	GEO.M.	GEO.H.
0.	Kopā (dalībvalsts teritorijā)				0.	0.	0.	0.
x.	Visi NUTS 1. līmeņa reģioni dalībvalstī					x.	x.	x.
	x.x.	Visi NUTS 2. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.	x.x.	x.x.
		x.x.x.	Visi NUTS 3. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.x.	x.x.x.
			x.x.x.x.	Visi LAU 2. līmeņa reģioni dalībvalstī				x.x.x.x.

Dalījumi tematā “Ģeogrāfiskais apgabals” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām (Pastāvīgā dzīvesvieta). Tos var arī izmantot, lai reģionāli dalītu visas kopsummas, uz kurām neattiecas ne temats “Parastā dzīvesvieta”, ne “Darbavietas atrašanās vieta”.

Dalījumos tematā “Ģeogrāfiskais apgabals” izmanto tās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) un vietējo administratīvo vienību klasifikācijas (LAU) redakcijas, kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Temats — Darbavietas atrašanās vieta

Darbavietas atrašanās vieta ir ģeogrāfiskais apgabals, kurā pašlaik nodarbināta persona veic savu darbu.

To personu darbavieta, kuras lielākoties strādā mājās, ir pastāvīgā dzīvesvieta. Termins “strādā” attiecas uz darbu, ko veic kā “nodarbināta persona”, kā definēts tematā “Pašreizējais aktivitātes statuss”. “Lielākoties” strādāt mājās nozīmē, ka persona visu vai lielāko daļu darba laika pavada mājās un mazāk laika vai vispār nemaz — citā darba vietā, nevis mājās.

Darbavietas atrašanās vieta (2)				LPW.N.	LPW.L.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Dalībvalsts teritorijā			1.	1.
	1.x.	Visi NUTS 1. līmeņa reģioni dalībvalstī			1.x.
		1.x.x.	Visi NUTS 2. līmeņa reģioni dalībvalstī		1.x.x.
2.	Nav dalībvalsts teritorijā			2.	2.
3.	Nepiemēro (nestrādā)			3.	3.

Dalījumi tematā “Darbavietas atrašanās vieta” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumos tematā “Darbavietas atrašanās vieta” izmanto statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) redakciju, kas ir spēkā 2011. gada 1. janvārī.

Temats — Apdzīvota vieta

Apdzīvotu vietu definē kā nošķirtu apmešanās vietu, kurā iedzīvotāji dzīvo ēkās, kas atrodas kaimiņos vai netālu. Šādas ēkas var

a)	veidot nepārtraukti apbūvētu platību, kurā ir skaidri atpazīstams ielu zīmējums; vai

b)	veidot ēku grupu, kurai ir piešķirts savs lokāli atpazīstams vietas nosaukums, lai gan tās nav daļa no šādas apbūvētas platības; vai

c)	veidot ēku grupu, kurā neviena ēka neatrodas tālāk par 200 metriem no tuvākā kaimiņa, lai gan tās neatbilst nevienam no iepriekš minētajiem kritērijiem.

Piemērojot šo definīciju, uz atsevišķām zemes izmantošanas kategorijām neattiecina nepārtraukti apbūvētas platības nosacījumu. Šīs kategorijas ir rūpnieciskas un komerciālas ēkas un iekārtas, publiski parki, bērnu rotaļu laukumi un dārzi, futbola laukumi un citas sporta būves, upes ar tiltiem, dzelzceļa līnijas, kanāli, automobiļu stāvvietas un cita transporta infrastruktūra, kā arī kapsētas.

LAU 2 reģionus, kuros kopējais iedzīvotāju skaits ir mazāks par 2 000, var uzskatīt par vienu apdzīvotu vietu.

Apdzīvotas vietas iedzīvotāji ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas minētajā apdzīvotajā vietā.

Atsevišķa ēka pieskaitāma kategorijai, kas atspoguļo to personu skaitu, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ēkā.

Apdzīvotās vietas lielums		LOC.
0.	Kopā	0.
1.	1 000 000 un vairāk iedzīvotāju	1.
2.	500 000—999 999 iedzīvotāji	2.
3.	200 000—499 999 iedzīvotāji	3.
4.	100 000—199 999 iedzīvotāji	4.
5.	50 000—99 999 iedzīvotāji	5.
6.	20 000—49 999 iedzīvotāji	6.
7.	10 000—19 999 iedzīvotāji	7.
8.	5 000—9 999 iedzīvotāji	8.
9.	2 000—4 999 iedzīvotāji	9.
10.	1 000—1 999 iedzīvotāji	10.
11.	500—999 iedzīvotāji	11.
12.	200—499 iedzīvotāji	12.
13.	mazāk par 200 iedzīvotājiem	13.

Dalījums tematā “Apdzīvotās vietas lielums” ir paredzēts, lai dalītu visas to vienību kopsummas vai starpsummas, kas var atrasties “apdzīvotajās vietās”, tostarp visas summas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats — Dzimums

Dzimums		SEX.
0.	Kopā	0.
1.	Vīrieši	1.
2.	Sievietes	2.

Dalījums tematā “Dzimums” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats — Vecums

Sniedz informāciju par pārskata dienā sasniegto vecumu (pilni gadi).

Vecums				AGE.L.	AGE.M.	AGE.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	mazāk par 15 gadiem			1.	1.	1.
	1.1.	mazāk par 5 gadiem			1.1.	1.1.
		1.1.1	mazāk par 1 gadu			1.1.1
		1.1.2.	1 gads			1.1.2.
		1.1.3.	2 gadi			1.1.3.
		1.1.4.	3 gadi			1.1.4.
		1.1.5.	4 gadi			1.1.5.
	1.2.	5 līdz 9 gadi			1.2.	1.2.
		1.2.1.	5 gadi			1.2.1.
		1.2.2.	6 gadi			1.2.2.
		1.2.3.	7 gadi			1.2.3.
		1.2.4.	8 gadi			1.2.4.
		1.2.5.	9 gadi			1.2.5.
	1.3.	10 līdz 14 gadi			1.3.	1.3.
		1.3.1.	10 gadi			1.3.1.
		1.3.2.	11 gadi			1.3.2.
		1.3.3.	12 gadi			1.3.3.
		1.3.4.	13 gadi			1.3.4.
		1.3.5.	14 gadi			1.3.5.
2.	15 līdz 29 gadi			2.	2.	2.
	2.1.	15 līdz 19 gadi			2.1.	2.1.
		2.1.1.	15 gadi			2.1.1.
		2.1.2.	16 gadi			2.1.2.
		2.1.3.	17 gadi			2.1.3.
		2.1.4.	18 gadi			2.1.4.
		2.1.5.	19 gadi			2.1.5.
	2.2.	20 līdz 24 gadi			2.2.	2.2.
		2.2.1.	20 gadi			2.2.1.
		2.2.2.	21 gads			2.2.2.
		2.2.3.	22 gadi			2.2.3.
		2.2.4.	23 gadi			2.2.4.
		2.2.5.	24 gadi			2.2.5.
	2.3.	25 līdz 29 gadi			2.3.	2.3.
		2.3.1.	25 gadi			2.3.1.
		2.3.2.	26 gadi			2.3.2.
		2.3.3.	27 gadi			2.3.3.
		2.3.4.	28 gadi			2.3.4.
		2.3.5.	29 gadi			2.3.5.
3.	30 līdz 49 gadi			3.	3.	3.
	3.1.	30 līdz 34 gadi			3.1.	3.1.
		3.1.1.	30 gadi			3.1.1.
		3.1.2.	31 gads			3.1.2.
		3.1.3.	32 gadi			3.1.3.
		3.1.4.	33 gadi			3.1.4.
		3.1.5.	34 gadi			3.1.5.
	3.2.	35 līdz 39 gadi			3.2.	3.2.
		3.2.1.	35 gadi			3.2.1.
		3.2.2.	36 gadi			3.2.2.
		3.2.3.	37 gadi			3.2.3.
		3.2.4.	38 gadi			3.2.4.
		3.2.5.	39 gadi			3.2.5.
	3.3.	40 līdz 44 gadi			3.3.	3.3.
		3.3.1.	40 gadi			3.3.1.
		3.3.2.	41 gads			3.3.2.
		3.3.3.	42 gadi			3.3.3.
		3.3.4.	43 gadi			3.3.4.
		3.3.5.	44 gadi			3.3.5.
	3.4.	45 līdz 49 gadi			3.4.	3.4.
		3.4.1.	45 gadi			3.4.1.
		3.4.2.	46 gadi			3.4.2.
		3.4.3.	47 gadi			3.4.3.
		3.4.4.	48 gadi			3.4.4.
		3.4.5.	49 gadi			3.4.5.
4.	50 līdz 64 gadi			4.	4.	4.
	4.1.	50 līdz 54 gadi			4.1.	4.1.
		4.1.1.	50 gadi			4.1.1.
		4.1.2.	51 gads			4.1.2.
		4.1.3.	52 gadi			4.1.3.
		4.1.4.	53 gadi			4.1.4.
		4.1.5.	54 gadi			4.1.5.
	4.2.	55 līdz 59 gadi			4.2.	4.2.
		4.2.1.	55 gadi			4.2.1.
		4.2.2.	56 gadi			4.2.2.
		4.2.3.	57 gadi			4.2.3.
		4.2.4.	58 gadi			4.2.4.
		4.2.5.	59 gadi			4.2.5.
	4.3.	60 līdz 64 gadi			4.3.	4.3.
		4.3.1.	60 gadi			4.3.1.
		4.3.2.	61 gads			4.3.2.
		4.3.3.	62 gadi			4.3.3.
		4.3.4.	63 gadi			4.3.4.
		4.3.5.	64 gadi			4.3.5.
5.	65 līdz 84 gadi			5.	5.	5.
	5.1.	65 līdz 69 gadi			5.1.	5.1.
		5.1.1.	65 gadi			5.1.1.
		5.1.2.	66 gadi			5.1.2.
		5.1.3.	67 gadi			5.1.3.
		5.1.4.	68 gadi			5.1.4.
		5.1.5.	69 gadi			5.1.5.
	5.2.	70 līdz 74 gadi			5.2.	5.2.
		5.2.1.	70 gadi			5.2.1.
		5.2.2.	71 gads			5.2.2.
		5.2.3.	72 gadi			5.2.3.
		5.2.4.	73 gadi			5.2.4.
		5.2.5.	74 gadi			5.2.5.
	5.3.	75 līdz 79 gadi			5.3.	5.3.
		5.3.1.	75 gadi			5.3.1.
		5.3.2.	76 gadi			5.3.2.
		5.3.3.	77 gadi			5.3.3.
		5.3.4.	78 gadi			5.3.4.
		5.3.5.	79 gadi			5.3.5.
	5.4.	80 līdz 84 gadi			5.4.	5.4.
		5.4.1.	80 gadi			5.4.1.
		5.4.2.	81 gads			5.4.2.
		5.4.3.	82 gadi			5.4.3.
		5.4.4.	83 gadi			5.4.4.
		5.4.5.	84 gadi			5.4.5.
6.	85 gadus vecas un vecākas personas			6.	6.	6.
	6.1.	85 līdz 89 gadi			6.1.	6.1.
		6.1.1.	85 gadi			6.1.1.
		6.1.2.	86 gadi			6.1.2.
		6.1.3.	87 gadi			6.1.3.
		6.1.4.	88 gadi			6.1.4.
		6.1.5.	89 gadi			6.1.5.
	6.2.	90 līdz 94 gadi			6.2.	6.2.
		6.2.1.	90 gadi			6.2.1.
		6.2.2.	91 gads			6.2.2.
		6.2.3.	92 gadi			6.2.3.
		6.2.4.	93 gadi			6.2.4.
		6.2.5.	94 gadi			6.2.5.
	6.3.	95 līdz 99 gadi			6.3.	6.3.
		6.3.1.	95 gadi			6.3.1.
		6.3.2.	96 gadi			6.3.2.
		6.3.3.	97 gadi			6.3.3.
		6.3.4.	98 gadi			6.3.4.
		6.3.5.	99 gadi			6.3.5.
	6.4.	100 gadus vecas un vecākas personas			6.4.	6.4.

Dalījumi tematā “Vecums” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Temats — Juridiskais ģimenes stāvoklis

Ģimenes stāvoklis ir indivīda (juridiskais) laulības statuss saskaņā ar laulību regulējošiem valsts tiesību aktiem (vai tradīcijām), proti, de jure statuss.

Personu klasificē atbilstoši tās ģimenes stāvoklim pārskata dienā.

Dalībvalstis sniedz datus par reģistrētām partnerattiecībām, ja šajās valstīs ir tiesiskais regulējums partnerattiecībām, kuras

a)	rada juridiskas laulības saistības starp divām personām un

b)	nav laulības, un

c)	izslēdz, ka persona, kura ir precējusies vai kurai ir juridiskas saistības, kas izriet no šādām esošām partnerattiecībām, vienlaikus uzņemas juridiskas saistības, kas izriet no jaunām laulībām vai citām šādām partnerattiecībām ar citu personu.

Juridiskais ģimenes stāvoklis			LMS.
0.	Kopā		0.
1.	Persona nekad nav bijusi precējusies un tai nekad nav bijušas reģistrētas partnerattiecības		1.
2.	Precējusies		2.
	2.1.	Laulība ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)	2.1.
	2.2.	Laulība ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)	2.2.
3.	Persona ir atraitne (un nav vēlreiz precējusies vai tai nav reģistrētu partnerattiecību)		3.
4.	Persona ir šķīrusies (un nav vēlreiz precējusies vai tai nav reģistrētu partnerattiecību)		4.
5.	Reģistrētas partnerattiecības		5.
	5.1.	Reģistrētas partnerattiecības ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)	5.1.
	5.2.	Reģistrētas partnerattiecības ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)	5.2.
6.	Reģistrētas partnerattiecības beidzās ar partnera nāvi (un persona nav precējusies vai tai nav jaunu reģistrētu partnerattiecību)		6.
7.	Reģistrētas partnerattiecības ir juridiski izbeigtas (un persona nav precējusies vai tai nav jaunu reģistrētu partnerattiecību)		7.
8.	Nav norādīts		8.

Dalījums tematā “Juridiskais ģimenes stāvoklis” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalībvalstīs, kurās tiesību aktos iekļauti noteikumi par “juridiski šķirti dzīvojošiem” laulātajiem partneriem, šādas “juridiski šķirti dzīvojošas” personas klasificē kā “Precējušās” (LMS.2.).

Temats — Pašreizējais aktivitātes statuss

“Pašreizējais aktivitātes statuss” ir personas pašreizējā iesaiste ekonomiskajā darbībā, pamatojoties uz vienas nedēļas pārskata periodu, kas var būt precīzi norādīta, nesen bijusi, noteikta, kalendārā nedēļa vai pēdējā pilnā kalendārā nedēļa, vai pēdējās septiņas dienas pirms skaitīšanas.

“Pašlaik ekonomiski aktīvie iedzīvotāji” ir visas personas, kas atbilst prasībām, lai tos pieskaitītu nodarbinātām personām vai bezdarbniekiem.

“Nodarbinātas” personas ir visas personas no 15 gadu vecuma, kuras pārskata nedēļā

a)	vismaz vienu stundu veica darbu par samaksu vai guva ar to peļņu skaidrā naudā vai natūrā, vai

b)	uz laiku bija prombūtnē no darbavietas, kur tās jau bija strādājušas un kurā tās ir oficiāli nodarbinātas, vai no pašnodarbinātības.

Darbiniekus, kas uz laiku nav darbavietā, uzskata par algotā darbā esošiem, ja tie tika oficiāli nodarbināti. Prombūtnei uz laiku ir šādi iespējamie iemesli:

a)	slimība vai ievainojums; vai

b)	brīvdienas vai atvaļinājums; vai

c)	streiks vai lokauts; vai

d)	mācību vai kvalifikācijas celšanas atvaļinājums; vai

e)	grūtniecības un dzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājums; vai

f)	ekonomiskās aktivitātes kritums; vai

g)	darba pagaidu dezorganizācija vai pārtraukšana, piemēram, slikta laika, mehāniska bojājuma vai enerģijas padeves pārrāvuma dēļ, vai izejmateriālu vai degvielas trūkuma dēļ; vai

h)	cita veida pagaidu prombūtne ar atļauju vai bez tās.

Oficiālo piesaisti darbavietai nosaka, pamatojoties uz vienu vai vairākiem šādiem kritērijiem:

a)	joprojām turpinās algas saņemšana; vai

b)	ir garantija, ka varēs atgriezties darbā pēc tam, kad būs novērsta neparedzētā situācija, vai ir vienošanās par atgriešanās datumu; vai

c)	prombūtnes ilgums no darbavietas, kas attiecīgā gadījumā var būt laikposms, par kuru darbinieki var saņemt kompensācijas pabalstus un nepiekrist citiem darba piedāvājumiem.

Pašnodarbinātas personas (izņemot ģimenes locekļus, kas piedalās darbā) uzskata par “nodarbinātām”, ja tās ir strādājušas pārskata nedēļā vai tās uz laiku ir prombūtnē no darba un to uzņēmums šajā laikā turpina pastāvēt.

Ģimenes locekļus, kas piedalās darbā, uzskata par “nodarbinātiem”, ja tie ir strādājuši pārskata nedēļā.

“Bezdarbnieki” ir visas personas no 15 gadu vecuma, kuras bija

a)	“bez darba”, proti, nebija nodarbinātas algotā darbā vai nebija pašnodarbinātas pārskata nedēļā; un

b)	“pašlaik pieejamas nodarbinātībai”, proti, bija pieejamas algotam darbam vai pašnodarbinātībai pārskata nedēļā vai divas nedēļas pēc tās; un

c)	“darbu meklējošas”, proti, bija veikušas īpašus pasākumus, lai atrastu algotu darbu vai sāktu pašnodarbinātību pēdējo četru nedēļu laikā, kas beidzās ar pārskata nedēļu.

“Pašlaik ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji” ir personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas.

Attiecinot vienu nodarbinātības statusu uz katru personu, priekšroka ir statusam “nodarbināts” pretstatā statusam “bezdarbnieks” un statusam “bezdarbnieks” ir priekšroka pretstatā statusam “ekonomiski neaktīvs”.

Pašreizējais aktivitātes statuss				CAS.L.	CAS.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Pašlaik ekonomiski aktīvie iedzīvotāji			1.	1.
	1.1.	Nodarbinātie		1.1.	1.1.
	1.2.	Bezdarbnieki		1.2.	1.2.
		1.2.1.	Bezdarbnieki, iepriekš bijuši nodarbināti		1.2.1.
		1.2.2.	Bezdarbnieki, nekad iepriekš nav strādājuši		1.2.2.
2.	Pašlaik ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji			2.	2.
	2.1.	Personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas			2.1.
	2.2.	Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji			2.2.
	2.3.	Studenti (ekonomiski neaktīvi)			2.3.
	2.4.	Mājsaimnieces(-ki) un citi			2.4.
		2.4.1.	Mājsaimnieces(-ki) (pēc izvēles)		2.4.1.
		2.4.2.	Citi (pēc izvēles)		2.4.2.
3.	Nav norādīts			3.	3.

Dalījumi tematā “Pašreizējais aktivitātes statuss” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Attiecinot vienu nodarbinātības statusu uz katru pašlaik ekonomiski neaktīvu personu, priekšroka ir statusam “Personas, kas nav sasniegušas valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvas” pretstatā statusam “Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji”, statusam “Pensijas vai kapitāla ienākumu saņēmēji” ir priekšroka pretstatā statusam “Studenti (ekonomiski neaktīvi)” un statusam “Studenti (ekonomiski neaktīvi)” ir priekšroka pretstatā statusam “Mājsaimnieces(-ki) un citi”.

Tādējādi kategorijā “Studenti (ekonomiski neaktīvi)” (CAS.H.2.3.) ir vidusskolas skolnieki un augstākās izglītības programmu studenti, kuri

—	ir sasnieguši valstī noteikto minimālo vecumu, lai būtu ekonomiski aktīvi, vai ir vacāki, un

—	nav ekonomiski aktīvi, un

—	nesaņem pensiju vai kapitāla ienākumus.

Temats — Profesija

“Profesija” attiecas uz darba veidu, ko veic darbavietā. “Darba veids” ir aprakstīts galvenajos darba uzdevumos un pienākumos.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē profesijā, pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

1)	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

2)	saņemtajiem ienākumiem.

Profesija		OCC.
0.	Kopā	0.
1.	Vadītāji	1.
2.	Vecākie speciālisti	2.
3.	Speciālisti	3.
4.	Kalpotāji	4.
5.	Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki	5.
6.	Kvalificēti lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības darbinieki	6.
7.	Kvalificēti strādnieki un amatnieki	7.
8.	Iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri	8.
9.	Vienkāršas profesijas	9.
10.	Bruņoto spēku profesijas	10.
11.	Nav norādīts	11.
12.	Nepiemēro	12.

Dalījums tematā “Profesija” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija

—	nodarbinātas pārskata nedēļā vai

—	bez darba pārskata nedēļā, bet ir bijušas nodarbinātas,

klasificē tikai vienā OCC.1. līdz OCC.11. kategorijā atkarībā no profesijas, kas tām bija pēdējās nodarbinātības laikā. Dalījuma “Profesija” OCC.1. līdz OCC.10. kategorijā nosauktas 10 galvenās klasifikācijas ISCO-08 (COM) grupas.

Ja 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas ISCO-08 (COM) kategoriju nosaukumi atšķiras no OCC.1. līdz OCC.10. kategorijās iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas ISCO-08 (COM) nosaukumus.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras

—	nebija ekonomiski aktīvas pārskata nedēļā vai

—	bez darba un iepriekš nekad nebija strādājušas (proti, nekad nav bijušas nodarbinātas),

klasificē kategorijā “Nepiemēro” (OCC.12.).

Temats — Nozare (ekonomiskās darbības nozare)

“Nozare (ekonomiskās darbības nozare)” attiecas uz uzņēmuma vai līdzīgas vienības produkcijas vai darbības veidu, kurā atrodas pašlaik ekonomiski aktīvās personas darbavieta. Attiecībā uz personām, kuras ir pieņemtas darbā un tiek nodarbinātas vienā uzņēmumā, bet kuru faktiskā darbavieta atrodas citā uzņēmumā (“aģentūru darbinieki”, “norīkotie darbinieki”), jāsniedz informācija par tā uzņēmuma vai līdzīgas vienības nozari (ekonomiskās darbības nozare), kur faktiski atrodas darbavieta.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē nozarē (ekonomiskās darbības nozare), pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Nozare (ekonomiskās darbības nozare)			IND.L.	IND.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība		1.	1.
2.	Apstrādes rūpniecība, ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde un citas nozares		2.	2.
	2.1.	Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde		2.1.
	2.2.	Apstrādes rūpniecība		2.2.
	2.3.	Elektroapgāde, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana		2.3.
	2.4.	Ūdensapgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija		2.4.
3.	Būvniecība		3.	3.
4.	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi		4.	4.
	4.1.	Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts		4.1.
	4.2.	Transports un uzglabāšana		4.2.
	4.3.	Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi		4.3.
5.	Informācijas un komunikācijas pakalpojumi		5.	5.
6.	Finanšu un apdrošināšanas darbības		6.	6.
7.	Operācijas ar nekustamo īpašumu		7.	7.
8.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;		8.	8.
	8.1.	Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi		8.1.
	8.2.	Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība		8.2.
9.	Valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselība un sociālā aprūpe		9.	9.
	9.1.	Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana		9.1.
	9.2.	Izglītība		9.2.
	9.3.	Veselība un sociālā aprūpe		9.3.
10.	Citi pakalpojumi		10.	10.
	10.1.	Māksla, izklaide un atpūta		10.1.
	10.2.	Citas pakalpojumu darbības		10.2.
	10.3.	Mājsaimniecību kā darba devēju darbība; pašpatēriņa preču ražošana un pakalpojumu sniegšana individuālajās mājsaimniecībās		10.3.
	10.4.	Ārpusteritoriālo organizāciju un institūciju darbība		10.4.
11.	Nav norādīts		11.	11.
12.	Nepiemēro		12.	12.

Dalījums tematā “Nozare (ekonomiskās darbības nozare)” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija

—	nodarbinātas pārskata nedēļā vai

—	bez darba pārskata nedēļā, bet ir bijušas nodarbinātas,

klasificē attiecīgi IND.L.1. līdz IND.L.10. un IND.H.1. līdz IND.H.10.4. atkarībā no nozares, kurā tās strādāja pēdējās nodarbinātības laikā. Dalījuma “Nozare (ekonomiskās darbības nozare)” IND.H.1. līdz IND.H.10.4. kategorijā norādīta klasifikācijas NACE 2. red. 21. sadaļa un attiecīgie kopsavilkuma rādītāji.

Ja 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas NACE sadaļu nosaukumi atšķiras no dalījumā “Nozare (ekonomiskās darbības nozare)” iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas NACE nosaukumus.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras

—	nebija ekonomiski aktīvas pārskata nedēļā vai

—	bez darba un iepriekš nekad nebija strādājušas (proti, nekad nav bijušas nodarbinātas),

klasificē kategorijā “Nepiemēro” (IND.L.12., IND.H.12.).

Temats — Nodarbinātības statuss

“Darbinieks” ir persona, kura strādā “algotu darbu”, kas ir darbs, kurā ar tiešu vai netiešu darba līgumu darbiniekam tiek nodrošināta pamatatlīdzība, kas nav atkarīga no tās vienības ieņēmumiem, kurā darbinieks(-ce) strādā (šī vienība var būt korporācija, bezpeļņas organizācija, valdības struktūra vai mājsaimniecība). Personas, kurām ir “algots darbs”, parasti kā atlīdzību saņem algu, taču tās var saņemt arī komisijas naudu par noietu, akordsamaksu, prēmijas vai atalgojumu natūrā, piemēram, pārtiku, mājokli vai mācības. Daži vai visi instrumenti, proti, darbarīki, informācijas sistēmas un/vai telpas, ko darbinieks izmanto, var piederēt citiem, un darbinieks var strādāt tiešā īpašnieka(-u) vai tā nodarbinātu personu uzraudzībā vai saskaņā ar to stingriem norādījumiem.

“Darba devējs” ir persona, kas, strādājot savā vārdā vai ar nedaudziem partneriem, ir “pašnodarbināta” un šajā statusā ilgstoši (tostarp arī pārskata nedēļā) nodarbina vienu vai vairākas personas kā “darbiniekus”. Darba devējs pieņem darbības lēmumus, kas skar uzņēmumu, vai deleģē šos lēmumus, vienlaikus saglabājot atbildību par uzņēmuma labklājību.

Ja persona ir gan darba devējs, gan darbinieks, to pieskaita tikai vienai grupai

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

“Individuālā darba veicējs” ir persona, kas, strādājot savā vārdā vai ar vienu vai nedaudziem partneriem, ir “pašnodarbināta” un ilgstoši (tostarp arī pārskata nedēļā) nenodarbina “darbiniekus”.

“Ģimenes loceklis, kas piedalās darbā”, ir persona, kas

—	ir “pašnodarbināta” uz tirgu orientētā uzņēmumā, kuru vada radinieks(-ce), kas dzīvo tajā pašā mājsaimniecībā, un

—	ko nevar uzskatīt par partneri (proti, par darba devēju vai individuālā darba veicēju), jo šīs personas iesaiste uzņēmuma darbā gan darba laika, gan citu faktoru ziņā, ko nosaka atkarībā no valsts situācijas, nav salīdzināma ar uzņēmuma vadītāja iesaisti.

“Ražošanas kooperatīva loceklis” ir persona, kura ir pašnodarbināta uzņēmumā, kas ir organizēts kā kooperatīvs, kurā katrs loceklis līdztiesīgi kopā ar citiem locekļiem piedalās lēmumu pieņemšanā par ražošanas, pārdošanas un/vai citu darbu organizāciju, kā arī par ieguldījumiem un ieņēmumu sadali locekļiem.

Personu klasifikācija tematu “Profesija”, “Nozare” un “Nodarbinātības statuss” dalījumos pamatojas uz vienu un to pašu darbu. Personas, kuras strādā vairākus darbus, klasificē nodarbinātības statusā, pamatojoties uz galveno darbu, kuru nosaka

—	pēc darbā pavadītā laika vai, ja nav norādīts,

—	pēc saņemtajiem ienākumiem.

Nodarbinātības statuss			SIE.
0.	Kopā		0.
1.	Darbinieki		1.
2.	Darba devēji		2.
3.	Individuālā darba veicēji		3.
4.	Citi (“Ģimenes locekļi, kas piedalās darbā”, “Ražošanas kooperatīva locekļi”)		4.
	4.1.	“Ģimenes locekļi, kas piedalās darbā” (pēc izvēles)	4.1.
	4.2.	“Ražošanas kooperatīva locekļi” (pēc izvēles)	4.2.
5.	Nav norādīts		5.
6.	Nepiemēro		6.

Dalījums tematā “Nodarbinātības statuss” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Personas no 15 gadu vecuma, kas bija

—	nodarbinātas pārskata nedēļā vai

—	bez darba pārskata nedēļā, bet ir bijušas nodarbinātas,

klasificē tikai vienā SIE.1. līdz SIE.5. kategorijā atkarībā no nodarbinātības statusa, kas tām bija pēdējās nodarbinātības laikā.

Personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem, kā arī personas no 15 gadu vecuma, kuras

—	nebija ekonomiski aktīvas pārskata nedēļā vai

—	bez darba un iepriekš nekad nebija strādājušas (proti, nekad nav bijušas nodarbinātas),

klasificē kategorijā “Nepiemēro” (SIE.6.).

Temats — Iegūtā izglītība

Iegūtā izglītība attiecas uz augstāko izglītības sistēmas līmeni, kas sekmīgi pabeigts valstī, kurā iegūta izglītība. Jāņem vērā visa veida izglītība, kas ir svarīga, lai pabeigtu līmeni, pat ja tā nav saņemta skolā un augstskolā.

Iegūtā izglītība (augstākais pabeigtais līmenis)		EDU.
0.	Kopā	0.
1.	Nav formālās izglītības	1.
2.	ISCED 1. līmenis. Sākumskolas izglītība	2.
3.	ISCED 2. līmenis. Pamatskolas izglītība	3.
4.	ISCED 3. līmenis. Vidējā izglītība	4.
5.	ISCED 4. līmenis. Pēcvidējā izglītība	5.
6.	ISCED 5. līmenis. Augstākā izglītība	6.
7.	ISCED 6. līmenis. Pēcdiploma studijas	7.
8.	Nav norādīts (personas no 15 gadu vecuma)	8.
9.	Nepiemēro (personas, kas jaunākas par 15 gadu vecumu)	9.

Dalījums tematā “Iegūtā izglītība (augstākais pabeigtais līmenis)” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Personas no 15 gadu vecuma klasificē tikai vienā EDU.1. līdz EDU.8. kategorijā atkarībā no iegūtās izglītības (augstākais pabeigtais līmenis). Personas, kas ir jaunākas par 15 gadu vecumu, klasificē “Nepiemēro” (EDU.9.).

Ja 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas ISCED kategoriju nosaukumi atšķiras no EDU.2. līdz EDU.7. kategorijā iekļautajiem nosaukumiem, izmanto 2011. gada 1. janvārī spēkā esošās klasifikācijas ISCED nosaukumus.

Temats — Dzimšanas valsts/vieta

Informāciju par “Dzimšanas vietu” vāc saskaņā ar mātes pastāvīgo dzīvesvietu dzimšanas laikā vai, ja informācija nav pieejama, par dzimšanas vietu.

Informāciju par dzimšanas valsti vāc, pamatojoties uz 2011. gada 1. janvārī esošajām starptautiskajām robežām.

“ES dalībvalsts” ir valsts, kas ir Eiropas Savienības locekle 2011. gada 1. janvārī.

Dzimšanas valsts/vieta					POB.L.	POB.M.	POB.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Dzimšanas vieta ziņotājvalstī				1.	1.	1.
2.	Dzimšanas vieta, kas nav ziņotājvalstī				2.	2.	2.
	2.1.	Cita ES dalībvalsts			2.1.	2.1.	2.1.
		2.1.01.	Beļģija				2.1.01.
		2.1.02.	Bulgārija				2.1.02.
		2.1.03.	Čehija				2.1.03.
		2.1.04.	Dānija				2.1.04.
		2.1.05.	Vācija				2.1.05.
		2.1.06.	Igaunija				2.1.06.
		2.1.07.	Īrija				2.1.07.
		2.1.08.	Grieķija				2.1.08.
		2.1.09.	Spānija				2.1.09.
		2.1.10.	Francija				2.1.10.
		2.1.11.	Itālija				2.1.11.
		2.1.12.	Kipra				2.1.12.
		2.1.13.	Latvija				2.1.13.
		2.1.14.	Lietuva				2.1.14.
		2.1.15.	Luksemburga				2.1.15.
		2.1.16.	Ungārija				2.1.16.
		2.1.17.	Malta				2.1.17.
		2.1.18.	Nīderlande				2.1.18.
		2.1.19.	Austrija				2.1.19.
		2.1.20.	Polija				2.1.20.
		2.1.21.	Portugāle				2.1.21.
		2.1.22.	Rumānija				2.1.22.
		2.1.23.	Slovēnija				2.1.23.
		2.1.24.	Slovākija				2.1.24.
		2.1.25.	Somija				2.1.25.
		2.1.26.	Zviedrija				2.1.26.
		2.1.27.	Apvienotā Karaliste				2.1.27.
	2.2.	Ārpus ES			2.2.	2.2.	2.2.
		2.2.1.	Ārpus ES, bet Eiropā			2.2.1.	2.2.1.
			2.2.1.01.	Albānija			2.2.1.01.
			2.2.1.02.	Andora			2.2.1.02.
			2.2.1.03.	Baltkrievija			2.2.1.03.
			2.2.1.04.	Horvātija			2.2.1.04.
			2.2.1.05.	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (3)			2.2.1.05.
			2.2.1.06.	Gibraltārs			2.2.1.06.
			2.2.1.07.	Gērnsija			2.2.1.07.
			2.2.1.08.	Īslande			2.2.1.08.
			2.2.1.09.	Mena			2.2.1.09.
			2.2.1.10.	Džersija			2.2.1.10.
			2.2.1.11.	Kosova (ANO DPR 1244/99)			2.2.1.11.
			2.2.1.12.	Lihtenšteina			2.2.1.12.
			2.2.1.13.	Moldova			2.2.1.13.
			2.2.1.14.	Monako			2.2.1.14.
			2.2.1.15.	Melnkalne			2.2.1.15.
			2.2.1.16.	Norvēģija			2.2.1.16.
			2.2.1.17.	Bosnija un Hercegovina			2.2.1.17.
			2.2.1.18.	Krievijas Federācija			2.2.1.18.
			2.2.1.19.	Sanmarīno			2.2.1.19.
			2.2.1.20.	Sarka			2.2.1.20.
			2.2.1.21.	Serbija			2.2.1.21.
			2.2.1.22.	Šveice			2.2.1.22.
			2.2.1.23.	Ukraina			2.2.1.23.
			2.2.1.24.	Vatikāns			2.2.1.24.
			2.2.1.25.	Farēru salas			2.2.1.25.
		2.2.2.	Āfrika			2.2.2.	2.2.2.
			2.2.2.01.	Alžīrija			2.2.2.01.
			2.2.2.02.	Angola			2.2.2.02.
			2.2.2.03.	Benina			2.2.2.03.
			2.2.2.04.	Botsvāna			2.2.2.04.
			2.2.2.05.	Burkinafaso			2.2.2.05.
			2.2.2.06.	Burundija			2.2.2.06.
			2.2.2.07.	Kamerūna			2.2.2.07.
			2.2.2.08.	Kaboverde			2.2.2.08.
			2.2.2.09.	Centrālāfrikas Republika			2.2.2.09.
			2.2.2.10.	Čada			2.2.2.10.
			2.2.2.11.	Komoru salas			2.2.2.11.
			2.2.2.12.	Kongo			2.2.2.12.
			2.2.2.13.	Kotdivuāra			2.2.2.13.
			2.2.2.14.	Kongo Demokrātiskā Republika			2.2.2.14.
			2.2.2.15.	Džibutija			2.2.2.15.
			2.2.2.16.	Ēģipte			2.2.2.16.
			2.2.2.17.	Ekvatoriālā Gvineja			2.2.2.17.
			2.2.2.18.	Eritreja			2.2.2.18.
			2.2.2.19.	Etiopija			2.2.2.19.
			2.2.2.20.	Gabona			2.2.2.20.
			2.2.2.21.	Gambija			2.2.2.21.
			2.2.2.22.	Gana			2.2.2.22.
			2.2.2.23.	Gvineja			2.2.2.23.
			2.2.2.24.	Gvineja-Bisava			2.2.2.24.
			2.2.2.25.	Kenija			2.2.2.25.
			2.2.2.26.	Lesoto			2.2.2.26.
			2.2.2.27.	Libērija			2.2.2.27.
			2.2.2.28.	Lībija			2.2.2.28.
			2.2.2.29.	Madagaskara			2.2.2.29.
			2.2.2.30.	Malāvija			2.2.2.30.
			2.2.2.31.	Mali			2.2.2.31.
			2.2.2.32.	Mauritānija			2.2.2.32.
			2.2.2.33.	Maurīcija			2.2.2.33.
			2.2.2.34.	Majota			2.2.2.34.
			2.2.2.35.	Maroka			2.2.2.35.
			2.2.2.36.	Mozambika			2.2.2.36.
			2.2.2.37.	Namībija			2.2.2.37.
			2.2.2.38.	Nigēra			2.2.2.38.
			2.2.2.39.	Nigērija			2.2.2.39.
			2.2.2.40.	Ruanda			2.2.2.40.
			2.2.2.41.	Helēnas sala			2.2.2.41.
			2.2.2.42.	Santome un Prinsipi			2.2.2.42.
			2.2.2.43.	Senegāla			2.2.2.43.
			2.2.2.44.	Seišelu salas			2.2.2.44.
			2.2.2.45.	Sjerraleone			2.2.2.45.
			2.2.2.46.	Somālija			2.2.2.46.
			2.2.2.47.	Dienvidāfrika			2.2.2.47.
			2.2.2.48.	Sudāna			2.2.2.48.
			2.2.2.49.	Svazilenda			2.2.2.49.
			2.2.2.50.	Togo			2.2.2.50.
			2.2.2.51.	Tunisija			2.2.2.51.
			2.2.2.52.	Uganda			2.2.2.52.
			2.2.2.53.	Tanzānija			2.2.2.53.
			2.2.2.54.	Zambija			2.2.2.54.
			2.2.2.55.	Zimbabve			2.2.2.55.
		2.2.3.	Karību jūras reģiona valstis, Dienvidamerika vai Centrālamerika			2.2.3.	2.2.3.
			2.2.3.01.	Angilja			2.2.3.01.
			2.2.3.02.	Antigva un Barbuda			2.2.3.02.
			2.2.3.03.	Argentīna			2.2.3.03.
			2.2.3.04.	Aruba			2.2.3.04.
			2.2.3.05.	Bahamas			2.2.3.05.
			2.2.3.06.	Barbadosa			2.2.3.06.
			2.2.3.07.	Beliza			2.2.3.07.
			2.2.3.08.	Bermudu salas			2.2.3.08.
			2.2.3.09.	Bolīvija			2.2.3.09.
			2.2.3.10.	Brazīlija			2.2.3.10.
			2.2.3.11.	Britu Virdžīnu salas			2.2.3.11.
			2.2.3.12.	Kaimanu salas			2.2.3.12.
			2.2.3.13.	Čīle			2.2.3.13.
			2.2.3.14.	Kolumbija			2.2.3.14.
			2.2.3.15.	Kostarika			2.2.3.15.
			2.2.3.16.	Kuba			2.2.3.16.
			2.2.3.17.	Dominika			2.2.3.17.
			2.2.3.18.	Dominikānas Republika			2.2.3.18.
			2.2.3.19.	Ekvadora			2.2.3.19.
			2.2.3.20.	Salvadora			2.2.3.20.
			2.2.3.21.	Folklendas salas (Malvina salas)			2.2.3.21.
			2.2.3.22.	Francijas Dienvidjūru teritorijas			2.2.3.22.
			2.2.3.23.	Grenāda			2.2.3.23.
			2.2.3.24.	Gvatemala			2.2.3.24.
			2.2.3.25.	Gajāna			2.2.3.25.
			2.2.3.26.	Haiti			2.2.3.26.
			2.2.3.27.	Hondurasa			2.2.3.27.
			2.2.3.28.	Jamaika			2.2.3.28.
			2.2.3.29.	Meksika			2.2.3.29.
			2.2.3.30.	Montserrata			2.2.3.30.
			2.2.3.31.	Nīderlandes Antiļas			2.2.3.31.
			2.2.3.32.	Nikaragva			2.2.3.32.
			2.2.3.33.	Panama			2.2.3.33.
			2.2.3.34.	Paragvaja			2.2.3.34.
			2.2.3.35.	Peru			2.2.3.35.
			2.2.3.36.	Sentbartelemija			2.2.3.36.
			2.2.3.37.	Sentkitsa un Nevisa			2.2.3.37.
			2.2.3.38.	Sentlūsija			2.2.3.38.
			2.2.3.39.	Sentmartina			2.2.3.39.
			2.2.3.40.	Senpjēra un Mikelona			2.2.3.40.
			2.2.3.41.	Sentvinsenta un Grenadīnas			2.2.3.41.
			2.2.3.42.	Surinama			2.2.3.42.
			2.2.3.43.	Trinidāda un Tobāgo			2.2.3.43.
			2.2.3.44.	Tērksas un Kaikosas salas			2.2.3.44.
			2.2.3.45.	Urugvaja			2.2.3.45.
			2.2.3.46.	Venecuēla			2.2.3.46.
		2.2.4.	Ziemeļamerika			2.2.4.	2.2.4.
			2.2.4.01.	Kanāda			2.2.4.01.
			2.2.4.02.	Grenlande			2.2.4.02.
			2.2.4.03.	Amerikas Savienotās Valstis			2.2.4.03.
		2.2.5.	Āzija			2.2.5.	2.2.5.
			2.2.5.01.	Afganistāna			2.2.5.01.
			2.2.5.02.	Armēnija			2.2.5.02.
			2.2.5.03.	Azerbaidžāna			2.2.5.03.
			2.2.5.04.	Bahreina			2.2.5.04.
			2.2.5.05.	Bangladeša			2.2.5.05.
			2.2.5.06.	Butāna			2.2.5.06.
			2.2.5.07.	Bruneja			2.2.5.07.
			2.2.5.08.	Kambodža			2.2.5.08.
			2.2.5.09.	Ķīna			2.2.5.09.
			2.2.5.10.	Gruzija			2.2.5.10.
			2.2.5.11.	Indija			2.2.5.11.
			2.2.5.12.	Indonēzija			2.2.5.12.
			2.2.5.13.	Irāka			2.2.5.13.
			2.2.5.14.	Irāna			2.2.5.14.
			2.2.5.15.	Izraēla			2.2.5.15.
			2.2.5.16.	Japāna			2.2.5.16.
			2.2.5.17.	Jordānija			2.2.5.17.
			2.2.5.18.	Kazahstāna			2.2.5.18.
			2.2.5.19.	Ziemeļkoreja			2.2.5.19.
			2.2.5.20.	Dienvidkoreja			2.2.5.20.
			2.2.5.21.	Kuveita			2.2.5.21.
			2.2.5.22.	Kirgizstāna			2.2.5.22.
			2.2.5.23.	Laosa			2.2.5.23.
			2.2.5.24.	Libāna			2.2.5.24.
			2.2.5.25.	Malaizija			2.2.5.25.
			2.2.5.26.	Maldivu salas			2.2.5.26.
			2.2.5.27.	Mongolija			2.2.5.27.
			2.2.5.28.	Mjanma			2.2.5.28.
			2.2.5.29.	Nepāla			2.2.5.29.
			2.2.5.30.	Omāna			2.2.5.30.
			2.2.5.31.	Pakistāna			2.2.5.31.
			2.2.5.32.	Filipīnas			2.2.5.32.
			2.2.5.33.	Katara			2.2.5.33.
			2.2.5.34.	Saūda Arābija			2.2.5.34.
			2.2.5.35.	Singapūra			2.2.5.35.
			2.2.5.36.	Šrilanka			2.2.5.36.
			2.2.5.37.	Sīrija			2.2.5.37.
			2.2.5.38.	Taivāna; Ķīnas province			2.2.5.38.
			2.2.5.39.	Tadžikistāna			2.2.5.39.
			2.2.5.40.	Taizeme			2.2.5.40.
			2.2.5.41.	Austrumtimora			2.2.5.41.
			2.2.5.42.	Turcija			2.2.5.42.
			2.2.5.43.	Turkmenistāna			2.2.5.43.
			2.2.5.44.	Apvienotie Arābu Emirāti			2.2.5.44.
			2.2.5.45.	Uzbekistāna			2.2.5.45.
			2.2.5.46.	Vjetnama			2.2.5.46.
			2.2.5.47.	Jemena			2.2.5.47.
		2.2.6.	Okeānija			2.2.6.	2.2.6.
			2.2.6.01.	Austrālija			2.2.6.01.
			2.2.6.02.	Mikronēzijas Federatīvās valstis			2.2.6.02.
			2.2.6.03.	Fidži			2.2.6.03.
			2.2.6.04.	Francijas Polinēzija			2.2.6.04.
			2.2.6.05.	Kiribati			2.2.6.05.
			2.2.6.06.	Māršala salas			2.2.6.06.
			2.2.6.07.	Nauru			2.2.6.07.
			2.2.6.08.	Jaunkaledonija			2.2.6.08.
			2.2.6.09.	Jaunzēlande			2.2.6.09.
			2.2.6.10.	Palau			2.2.6.10.
			2.2.6.11.	Papua-Jaungvineja			2.2.6.11.
			2.2.6.12.	Samoa			2.2.6.12.
			2.2.6.13.	Zālamana salas			2.2.6.13.
			2.2.6.14.	Tonga			2.2.6.14.
			2.2.6.15.	Tuvalu			2.2.6.15.
			2.2.6.16.	Pitkērna			2.2.6.16.
			2.2.6.17.	Vanuatu			2.2.6.17.
			2.2.6.18.	Volisa un Futunas salas			2.2.6.18.
3.	Cita				3.	3.	3.
	3.1.	Informācija nav klasificējama saskaņā ar pašreizējām robežām (pēc izvēles)				3.1.	3.1.
		3.1.01.	Čehoslovākija (pēc izvēles)				3.1.01.
		3.1.02.	Padomju Savienība (pēc izvēles)				3.1.02.
		3.1.03.	Dienvidslāvija (pēc izvēles)				3.1.03.
		3.1.04.	Cita vienība (pēc izvēles)				3.1.04.
	3.2.	Ārpus visām valstīm (pēc izvēles)				3.2.	3.2.
4.	Nav norādīts				4.	4.	4.

Dalījumi tematā “Dzimšanas valsts/vieta” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījuma “Dzimšanas valsts/vieta” valstu sarakstu piemēro vienīgi statistikas vajadzībām.

Ziņotājvalstīm, kas ir ES dalībvalstis, nepiemēro kategorijas “Cita ES dalībvalsts” (POB.H.2.1.) apakškategoriju, kura attiecas uz šīm dalībvalstīm. Ziņotājvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, kategoriju “Cita ES dalībvalsts” (POB.L.2.1., POB.M.2.1., POB.H.2.1.) maina uz “ES dalībvalsts”.

Kategorija “Informācija nav klasificējama saskaņā ar pašreizējām robežām” (POB.M.3.1., POB.H.3.1.) attiecas uz personām, kuru dzimšanas valstis pastāvēja šo personu dzimšanas laikā, bet ne vairs skaitīšanas laikā un kuras nevar viennozīmīgi klasificēt tikai vienā valstī, kas pastāv skaitīšanas laikā, proti, pēc pašreizējā robeždalījuma.

Kategorija “Ārpus visām valstīm” (POB.M.3.2, POB.H.3.2.) attiecas uz personām, par kurām nav zināma mātes pastāvīgā dzīvesvieta dzimšanas laikā un kas ir dzimušas ārpus visu valstu robežām, piemēram, jūrā vai gaisā.

Temats — Valstiskā piederība

Valstiskā piederība ir indivīda un viņa valsts īpaša juridiska saikne, ko iegūst piedzimstot vai naturalizējoties (iesniedzot deklarāciju, izdarot izvēli, apprecoties vai citā veidā) saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

Personu, kurai ir divas vai vairākas valstiskās piederības, klasificē pēc vienas valstiskās piederības, ko nosaka šādā secībā:

1.	ziņotājvalsts; vai

2.	cita ES dalībvalsts, ja personai nav ziņotājvalsts valstiskās piederības; vai

3.	cita valsts ārpus Eiropas Savienības, ja personai nav citas ES dalībvalsts valstiskās piederības.

Dubultās valstiskās piederības gadījumos, ja abas valstis ir Eiropas Savienībā, bet neviena no tām nav ziņotājvalsts, dalībvalstis nosaka valstisko piederību.

“ES dalībvalsts” ir valsts, kas ir Eiropas Savienības locekle 2011. gada 1. janvārī.

Valstiskā piederība					COC.L.	COC.M.	COC.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Piederība ziņotājvalstij				1.	1.	1.
2.	Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts				2.	2.	2.
	2.1.	Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts			2.1.	2.1.	2.1.
		2.1.01.	Beļģija				2.1.01.
		2.1.02.	Bulgārija				2.1.02.
		2.1.03.	Čehija				2.1.03.
		2.1.04.	Dānija				2.1.04.
		2.1.05.	Vācija				2.1.05.
		2.1.06.	Igaunija				2.1.06.
		2.1.07.	Īrija				2.1.07.
		2.1.08.	Grieķija				2.1.08.
		2.1.09.	Spānija				2.1.09.
		2.1.10.	Francija				2.1.10.
		2.1.11.	Itālija				2.1.11.
		2.1.12.	Kipra				2.1.12.
		2.1.13.	Latvija				2.1.13.
		2.1.14.	Lietuva				2.1.14.
		2.1.15.	Luksemburga				2.1.15.
		2.1.16.	Ungārija				2.1.16.
		2.1.17.	Malta				2.1.17.
		2.1.18.	Nīderlande				2.1.18.
		2.1.19.	Austrija				2.1.19.
		2.1.20.	Polija				2.1.20.
		2.1.21.	Portugāle				2.1.21.
		2.1.22.	Rumānija				2.1.22.
		2.1.23.	Slovēnija				2.1.23.
		2.1.24.	Slovākija				2.1.24.
		2.1.25.	Somija				2.1.25.
		2.1.26.	Zviedrija				2.1.26.
		2.1.27.	Apvienotā Karaliste				2.1.27.
	2.2.	Piederība valstij, kas nav ES dalībvalsts			2.2.	2.2.	2.2.
		2.2.1.	Cita Eiropas valsts			2.2.1.	2.2.1.
			2.2.1.01.	Albānija			2.2.1.01.
			2.2.1.02.	Andora			2.2.1.02.
			2.2.1.03.	Baltkrievija			2.2.1.03.
			2.2.1.04.	Horvātija			2.2.1.04.
			2.2.1.05.	Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika (4)			2.2.1.05.
			2.2.1.06.	Neizmanto			2.2.1.06.
			2.2.1.07.	Gērnsija			2.2.1.07.
			2.2.1.08.	Īslande			2.2.1.08.
			2.2.1.09.	Mena			2.2.1.09.
			2.2.1.10.	Džersija			2.2.1.10.
			2.2.1.11.	Neizmanto			2.2.1.11.
			2.2.1.12.	Lihtenšteina			2.2.1.12.
			2.2.1.13.	Moldova			2.2.1.13.
			2.2.1.14.	Monako			2.2.1.14.
			2.2.1.15.	Melnkalne			2.2.1.15.
			2.2.1.16.	Norvēģija			2.2.1.16.
			2.2.1.17.	Bosnija un Hercegovina			2.2.1.17.
			2.2.1.18.	Krievijas Federācija			2.2.1.18.
			2.2.1.19.	Sanmarīno			2.2.1.19.
			2.2.1.20.	Sarka			2.2.1.20.
			2.2.1.21.	Serbija			2.2.1.21.
			2.2.1.22.	Šveice			2.2.1.22.
			2.2.1.23.	Ukraina			2.2.1.23.
			2.2.1.24.	Vatikāns			2.2.1.24.
			2.2.1.25.	Atzīti nepilsoņi			2.2.1.25.
			2.2.1.26.	Cita			2.2.1.26.
		2.2.2.	Valsts Āfrikā			2.2.2.	2.2.2.
			2.2.2.01.	Alžīrija			2.2.2.01.
			2.2.2.02.	Angola			2.2.2.02.
			2.2.2.03.	Benina			2.2.2.03.
			2.2.2.04.	Botsvāna			2.2.2.04.
			2.2.2.05.	Burkinafaso			2.2.2.05.
			2.2.2.06.	Burundija			2.2.2.06.
			2.2.2.07.	Kamerūna			2.2.2.07.
			2.2.2.08.	Kaboverde			2.2.2.08.
			2.2.2.09.	Centrālāfrikas Republika			2.2.2.09.
			2.2.2.10.	Čada			2.2.2.10.
			2.2.2.11.	Komoru salas			2.2.2.11.
			2.2.2.12.	Kongo			2.2.2.12.
			2.2.2.13.	Kotdivuāra			2.2.2.13.
			2.2.2.14.	Kongo Demokrātiskā Republika			2.2.2.14.
			2.2.2.15.	Džibutija			2.2.2.15.
			2.2.2.16.	Ēģipte			2.2.2.16.
			2.2.2.17.	Ekvatoriālā Gvineja			2.2.2.17.
			2.2.2.18.	Eritreja			2.2.2.18.
			2.2.2.19.	Etiopija			2.2.2.19.
			2.2.2.20.	Gabona			2.2.2.20.
			2.2.2.21.	Gambija			2.2.2.21.
			2.2.2.22.	Gana			2.2.2.22.
			2.2.2.23.	Gvineja			2.2.2.23.
			2.2.2.24.	Gvineja-Bisava			2.2.2.24.
			2.2.2.25.	Kenija			2.2.2.25.
			2.2.2.26.	Lesoto			2.2.2.26.
			2.2.2.27.	Libērija			2.2.2.27.
			2.2.2.28.	Lībija			2.2.2.28.
			2.2.2.29.	Madagaskara			2.2.2.29.
			2.2.2.30.	Malāvija			2.2.2.30.
			2.2.2.31.	Mali			2.2.2.31.
			2.2.2.32.	Mauritānija			2.2.2.32.
			2.2.2.33.	Maurīcija			2.2.2.33.
			2.2.2.34.	Majota			2.2.2.34.
			2.2.2.35.	Maroka			2.2.2.35.
			2.2.2.36.	Mozambika			2.2.2.36.
			2.2.2.37.	Namībija			2.2.2.37.
			2.2.2.38.	Nigēra			2.2.2.38.
			2.2.2.39.	Nigērija			2.2.2.39.
			2.2.2.40.	Ruanda			2.2.2.40.
			2.2.2.41.	Helēnas sala			2.2.2.41.
			2.2.2.42.	Santome un Prinsipi			2.2.2.42.
			2.2.2.43.	Senegāla			2.2.2.43.
			2.2.2.44.	Seišelu salas			2.2.2.44.
			2.2.2.45.	Sjerraleone			2.2.2.45.
			2.2.2.46.	Somālija			2.2.2.46.
			2.2.2.47.	Dienvidāfrika			2.2.2.47.
			2.2.2.48.	Sudāna			2.2.2.48.
			2.2.2.49.	Svazilenda			2.2.2.49.
			2.2.2.50.	Togo			2.2.2.50.
			2.2.2.51.	Tunisija			2.2.2.51.
			2.2.2.52.	Uganda			2.2.2.52.
			2.2.2.53.	Tanzānija			2.2.2.53.
			2.2.2.54.	Zambija			2.2.2.54.
			2.2.2.55.	Zimbabve			2.2.2.55.
		2.2.3.	Valsts Karību jūras reģionā, Dienvidamerikā vai Centrālamerikā			2.2.3.	2.2.3.
			2.2.3.01.	Angilja			2.2.3.01.
			2.2.3.02.	Antigva un Barbuda			2.2.3.02.
			2.2.3.03.	Argentīna			2.2.3.03.
			2.2.3.04.	Aruba			2.2.3.04.
			2.2.3.05.	Bahamas			2.2.3.05.
			2.2.3.06.	Barbadosa			2.2.3.06.
			2.2.3.07.	Beliza			2.2.3.07.
			2.2.3.08.	Bermudu salas			2.2.3.08.
			2.2.3.09.	Bolīvija			2.2.3.09.
			2.2.3.10.	Brazīlija			2.2.3.10.
			2.2.3.11.	Britu Virdžīnu salas			2.2.3.11.
			2.2.3.12.	Kaimanu salas			2.2.3.12.
			2.2.3.13.	Čīle			2.2.3.13.
			2.2.3.14.	Kolumbija			2.2.3.14.
			2.2.3.15.	Kostarika			2.2.3.15.
			2.2.3.16.	Kuba			2.2.3.16.
			2.2.3.17.	Dominika			2.2.3.17.
			2.2.3.18.	Dominikānas Republika			2.2.3.18.
			2.2.3.19.	Ekvadora			2.2.3.19.
			2.2.3.20.	Salvadora			2.2.3.20.
			2.2.3.21.	Folklendas salas (Malvina salas)			2.2.3.21.
			2.2.3.22.	Francijas Dienvidjūru teritorijas			2.2.3.22.
			2.2.3.23.	Grenāda			2.2.3.23.
			2.2.3.24.	Gvatemala			2.2.3.24.
			2.2.3.25.	Gajāna			2.2.3.25.
			2.2.3.26.	Haiti			2.2.3.26.
			2.2.3.27.	Hondurasa			2.2.3.27.
			2.2.3.28.	Jamaika			2.2.3.28.
			2.2.3.29.	Meksika			2.2.3.29.
			2.2.3.30.	Montserrata			2.2.3.30.
			2.2.3.31.	Nīderlandes Antiļas			2.2.3.31.
			2.2.3.32.	Nikaragva			2.2.3.32.
			2.2.3.33.	Panama			2.2.3.33.
			2.2.3.34.	Paragvaja			2.2.3.34.
			2.2.3.35.	Peru			2.2.3.35.
			2.2.3.36.	Senbartelemija			2.2.3.36.
			2.2.3.37.	Sentkitsa un Nevisa			2.2.3.37.
			2.2.3.38.	Sentlūsija			2.2.3.38.
			2.2.3.39.	Sentmartina			2.2.3.39.
			2.2.3.40.	Senpjēra un Mikelona			2.2.3.40.
			2.2.3.41.	Sentvinsenta un Grenadīnas			2.2.3.41.
			2.2.3.42.	Surinama			2.2.3.42.
			2.2.3.43.	Trinidāda un Tobāgo			2.2.3.43.
			2.2.3.44.	Tērksas un Kaikosas salas			2.2.3.44.
			2.2.3.45.	Urugvaja			2.2.3.45.
			2.2.3.46.	Venecuēla			2.2.3.46.
		2.2.4.	Valsts Ziemeļamerikā			2.2.4.	2.2.4.
			2.2.4.01.	Kanāda			2.2.4.01.
			2.2.4.02.	Neizmanto			2.2.4.02.
			2.2.4.03.	Amerikas Savienotās Valstis			2.2.4.03.
		2.2.5.	Valsts Āzijā			2.2.5.	2.2.5.
			2.2.5.01.	Afganistāna			2.2.5.01.
			2.2.5.02.	Armēnija			2.2.5.02.
			2.2.5.03.	Azerbaidžāna			2.2.5.03.
			2.2.5.04.	Bahreina			2.2.5.04.
			2.2.5.05.	Bangladeša			2.2.5.05.
			2.2.5.06.	Butāna			2.2.5.06.
			2.2.5.07.	Bruneja			2.2.5.07.
			2.2.5.08.	Kambodža			2.2.5.08.
			2.2.5.09.	Ķīna			2.2.5.09.
			2.2.5.10.	Gruzija			2.2.5.10.
			2.2.5.11.	Indija			2.2.5.11.
			2.2.5.12.	Indonēzija			2.2.5.12.
			2.2.5.13.	Irāka			2.2.5.13.
			2.2.5.14.	Irāna			2.2.5.14.
			2.2.5.15.	Izraēla			2.2.5.15.
			2.2.5.16.	Japāna			2.2.5.16.
			2.2.5.17.	Jordānija			2.2.5.17.
			2.2.5.18.	Kazahstāna			2.2.5.18.
			2.2.5.19.	Ziemeļkoreja			2.2.5.19.
			2.2.5.20.	Dienvidkoreja			2.2.5.20.
			2.2.5.21.	Kuveita			2.2.5.21.
			2.2.5.22.	Kirgizstāna			2.2.5.22.
			2.2.5.23.	Laosa			2.2.5.23.
			2.2.5.24.	Libāna			2.2.5.24.
			2.2.5.25.	Malaizija			2.2.5.25.
			2.2.5.26.	Maldivu salas			2.2.5.26.
			2.2.5.27.	Mongolija			2.2.5.27.
			2.2.5.28.	Mjanma			2.2.5.28.
			2.2.5.29.	Nepāla			2.2.5.29.
			2.2.5.30.	Omāna			2.2.5.30.
			2.2.5.31.	Pakistāna			2.2.5.31.
			2.2.5.32.	Filipīnas			2.2.5.32.
			2.2.5.33.	Katara			2.2.5.33.
			2.2.5.34.	Saūda Arābija			2.2.5.34.
			2.2.5.35.	Singapūra			2.2.5.35.
			2.2.5.36.	Šrilanka			2.2.5.36.
			2.2.5.37.	Sīrija			2.2.5.37.
			2.2.5.38.	Taivāna; Ķīnas province			2.2.5.38.
			2.2.5.39.	Tadžikistāna			2.2.5.39.
			2.2.5.40.	Taizeme			2.2.5.40.
			2.2.5.41.	Austrumtimora			2.2.5.41.
			2.2.5.42.	Turcija			2.2.5.42.
			2.2.5.43.	Turkmenistāna			2.2.5.43.
			2.2.5.44.	Apvienotie Arābu Emirāti			2.2.5.44.
			2.2.5.45.	Uzbekistāna			2.2.5.45.
			2.2.5.46.	Vjetnama			2.2.5.46.
			2.2.5.47.	Jemena			2.2.5.47.
		2.2.6.	Valsts Okeānijā			2.2.6.	2.2.6.
			2.2.6.01.	Austrālija			2.2.6.01.
			2.2.6.02.	Mikronēzijas Federatīvās valstis			2.2.6.02.
			2.2.6.03.	Fidži			2.2.6.03.
			2.2.6.04.	Francijas Polinēzija			2.2.6.04.
			2.2.6.05.	Kiribati			2.2.6.05.
			2.2.6.06.	Māršala salas			2.2.6.06.
			2.2.6.07.	Nauru			2.2.6.07.
			2.2.6.08.	Jaunkaledonija			2.2.6.08.
			2.2.6.09.	Jaunzēlande			2.2.6.09.
			2.2.6.10.	Palau			2.2.6.10.
			2.2.6.11.	Papua-Jaungvineja			2.2.6.11.
			2.2.6.12.	Samoa			2.2.6.12.
			2.2.6.13.	Zālamana salas			2.2.6.13.
			2.2.6.14.	Tonga			2.2.6.14.
			2.2.6.15.	Tuvalu			2.2.6.15.
			2.2.6.16.	Pitkērna			2.2.6.16.
			2.2.6.17.	Vanuatu			2.2.6.17.
			2.2.6.18.	Volisa un Futunas salas			2.2.6.18.
3.	Nav valstiskās piederības				3.	3.	3.
4.	Nav norādīts				4.	4.	4.

Dalījumi tematā “Valstiskā piederība” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījuma “Valstiskā piederība” valstu sarakstu piemēro vienīgi statistikas vajadzībām.

Ziņotājvalstīm, kas ir ES dalībvalstis, nepiemēro kategorijas “Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts” (COC.H.2.1.) apakškategoriju, kura attiecas uz šīm dalībvalstīm. Ziņotājvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, kategoriju “Piederība valstij, kas nav ziņotājvalsts, bet ir cita ES dalībvalsts” (COC.L.2.1., COC.M.2.1., COC.H.2.1.) maina uz “Piederība ES dalībvalstij”.

Personas, kas nav valstspiederīgās nevienā valstī, nedz arī bez valstiskās piederības un kurām ir dažas, bet ne visas ar valstisko piederību saistītās tiesības un pienākumi, klasificē kategorijā “Atzīti nepilsoņi” (COC.H.2.2.1.25.).

Temats — Dzīvošana ārzemēs un ierašanās gads valstī (no 1980. gada)

Ierašanās gads ir kalendārais gads, kad persona pēdējo reizi reģistrēja pastāvīgo dzīvesvietu valstī. Sniedz informāciju par pēdējās ierašanās gadu valstī, nevis par pirmās ierašanās gadu valstī (proti, temats “Ierašanās gads valstī” nesniedz informāciju par pārtrauktām uzturēšanās reizēm).

Ierašanās gads valstī kopš 2000. gada		YAT.
0.	Kopā	0.
1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 2000. gadā vai vēlāk	1.
2.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1999. gadā vai pirms tam, vai nekad nedzīvoja ārzemēs	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Ierašanās gads valstī kopš 2000. gada” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījums tematā “Ierašanās gads valstī kopš 2000. gada” ir vērsts uz starptautisko migrāciju kopš 2000. gada.

Ierašanās gads valstī kopš 1980. gada				YAE.L.	YAE.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1980. gadā vai vēlāk			1.	1.
	1.1.	2010. līdz 2011. gads		1.1.	1.1.
		1.1.1.	2011		1.1.1.
		1.1.2.	2010		1.1.2.
	1.2.	2005. līdz 2009. gads		1.2.	1.2.
		1.2.1.	2009		1.2.1.
		1.2.2.	2008		1.2.2.
		1.2.3.	2007		1.2.3.
		1.2.4.	2006		1.2.4.
		1.2.5.	2005		1.2.5.
	1.3.	2000. līdz 2004. gads		1.3.	1.3.
		1.3.1.	2004		1.3.1.
		1.3.2.	2003		1.3.2.
		1.3.3.	2002		1.3.3.
		1.3.4.	2001		1.3.4.
		1.3.5.	2000		1.3.5.
	1.4.	1995. līdz 1999. gads		1.4.	1.4.
		1.4.1.	1999		1.4.1.
		1.4.2.	1998		1.4.2.
		1.4.3.	1997		1.4.3.
		1.4.4.	1996		1.4.4.
		1.4.5.	1995		1.4.5.
	1.5.	1990. līdz 1994. gads		1.5.	1.5.
		1.5.1.	1994		1.5.1.
		1.5.2.	1993		1.5.2.
		1.5.3.	1992		1.5.3.
		1.5.4.	1991		1.5.4.
		1.5.5.	1990		1.5.5.
	1.6.	1985. līdz 1989. gads		1.6.	1.6.
		1.6.1.	1989		1.6.1.
		1.6.2.	1988		1.6.2.
		1.6.3.	1987		1.6.3.
		1.6.4.	1986		1.6.4.
		1.6.5.	1985		1.6.5.
	1.7.	1980. līdz 1984. gads		1.7.	1.7.
		1.7.1.	1984		1.7.1.
		1.7.2.	1983		1.7.2.
		1.7.3.	1982		1.7.3.
		1.7.4.	1981		1.7.4.
		1.7.5.	1980		1.7.5.
2.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1979. gadā vai pirms tam, vai nekad nedzīvoja ārzemēs			2.	2.
	2.1.	Dzīvoja ārzemēs un ieradās 1979. gadā vai pirms tam (pēc izvēles)		2.1.	2.1.
	2.2.	Nekad nedzīvoja ārzemēs (pēc izvēles)		2.2.	2.2.
3.	Nav norādīts			3.	3.

Dalījumi tematā “Ierašanās gads valstī kopš 1980. gada” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumi tematā “Ierašanās gads valstī kopš 1980. gada” ir vērsti uz starptautisko migrāciju kopš 1980. gada.

Dati par 2011. gadu attiecas uz laikposmu no 2011. gada 1. janvāra līdz pārskata datumam.

Temats — Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā dzīvesvietā; vai pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas

Sniedz informāciju par pašreizējo pastāvīgo dzīvesvietu attiecībā pret pastāvīgo dzīvesvietu gadu pirms skaitīšanas.

Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas				ROY.
0.	Kopā			0.
1.	Pastāvīgā dzīvesvieta nav mainījusies			1.
2.	Pastāvīgā dzīvesvieta ir mainījusies			2.
	2.1.	Pārcelšanās ziņotājvalstī		2.1.
		2.1.1.	Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas tajā pašā pašreizējās pastāvīgās dzīvesvietas NUTS 3. līmeņa apgabalā	2.1.1.
		2.1.2.	Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms skaitīšanas ārpus pašreizējās pastāvīgās dzīvesvietas NUTS 3. līmeņa apgabalā	2.1.2.
	2.2.	Pārcelšanās ārpus ziņotājvalsts		2.2.
3.	Nav norādīts			3.
4.	Nepiemēro			4.

Dalījums tematā “Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas” ir paredzēts, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumā “Pastāvīgā dzīvesvieta gadu pirms tautas skaitīšanas” visas dzīvesvietas pārmaiņas attiecas uz laikposmu, sākot no viena gada pirms pārskata datuma līdz pārskata datumam.

Personas, kas ir jaunākas par viena gada vecumu, klasificē kategorijā “Nepiemēro” (ROY.4.).

Valstis, kuras vāc informāciju par tematu “Iepriekšējā pastāvīgā dzīvesvieta un ierašanās datums pašreizējā dzīvesvietā”, klasificē visas personas, kas gada laikā pirms pārskata datuma ir mainījušas savu pastāvīgo dzīvesvietu vairāk nekā vienu reizi, iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā, proti, pastāvīgajā dzīvesvietā, no kuras tās pārcēlās uz pašreizējo pastāvīgo dzīvesvietu.

Temats — Mājsaimniecības statuss

Dalībvalstis piemēro “kopīgas saimniekošanas” koncepciju, lai noteiktu privātas mājsaimniecības vai, ja tas nav iespējams, “kopīgas dzīvošanas” koncepciju.

1. Kopīgas saimniekošanas jēdziens

Saskaņā ar kopīgas saimniekošanas koncepciju privāta mājsaimniecība ir

vienas personas mājsaimniecība, kuru veido viena persona, kas viena dzīvo atsevišķā dzīvojamā vienībā vai kas kā apakšīrniece apdzīvo atsevišķu istabu (vai istabas) dzīvojamā vienībā, taču neapvienojas ar kādu citu iemītnieku dzīvojamā vienībā, lai veidotu vairāku personu mājsaimniecību, kā definēts turpmāk; vai

b)	vairāku personu mājsaimniecība, kas ir divu vai vairāku personu grupa, kas apvienojas un apdzīvo visu dzīvojamo vienību vai tās daļu un apgādā sevi ar pārtiku un, iespējams, citām dzīvei nepieciešamām lietām. Grupas dalībnieki var vairāk vai mazāk apvienot savus ienākumus.

2. Kopīgas dzīvošanas koncepcija

Saskaņā ar kopīgas dzīvošanas koncepciju visas dzīvojamā vienībā dzīvojošās personas ir vienas un tās pašas mājsaimniecības locekles; apdzīvotā dzīvojamā vienībā ir viena mājsaimniecība. Saskaņā ar kopīgas dzīvošanas koncepciju apdzīvoto dzīvojamo vienību skaits ir vienāds ar to mājsaimniecību skaitu, kuras tās apdzīvo, un dzīvojamo vienību atrašanās vietu un mājsaimniecībām.

Kategorija “Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas” ietver “Personas ģimenes kodolā” (1.1. kategorija) un “Personas, kas nepieder ģimenes kodolam” (1.2. kategorija). Kategorija “Personas ģimenes kodolā” ietver visas personas, kas pieder pie privātas mājsaimniecības ar ģimenes kodolu, kurā tās ir locekles. “Personas, kas nepieder ģimenes kodolam” ietver visas personas, kuras pieder pie neģimenes mājsaimniecības vai ģimenes mājsaimniecības, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā.

Mājsaimniecības statuss					HST.L.	HST.M.	HST.H.
0.	Kopā				0.	0.	0.
1.	Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas				1.	1.	1.
	1.1.	Personas ģimenes kodolā				1.1.	1.1.
		1.1.1.	Precēts pāris				1.1.1.
			1.1.1.1.	Pāris vīrs/sieva (pēc izvēles)			1.1.1.1.
			1.1.1.2.	Precēts viena dzimuma personu pāris (pēc izvēles)			1.1.1.2.
		1.1.2.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās				1.1.2.
			1.1.2.1.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)			1.1.2.1.
			1.1.2.2.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)			1.1.2.2.
		1.1.3.	Partneri civillaulībā				1.1.3.
			1.1.3.1.	Partneri civillaulībā ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)			1.1.3.1.
			1.1.3.2.	Partneri civillaulībā ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)			1.1.3.2.
		1.1.4.	Vientuļie vecāki				1.1.4.
		1.1.5.	Dēli/meitas				1.1.5.
			1.1.5.1.	Ne vientuļo vecāku (pēc izvēles)			1.1.5.1.
			1.1.5.2.	Vientuļo vecāku (pēc izvēles)			1.1.5.2.
	1.2.	Personas, kas nepieder ģimenes kodolam				1.2.	1.2.
		1.2.1.	Dzīvo viena				1.2.1.
		1.2.2.	Nedzīvo viena				1.2.2.
			1.2.2.1.	Personas, kas dzīvo mājsaimniecībā ar radinieku(-iem) (pēc izvēles)			1.2.2.1.
			1.2.2.2.	Personas, kas dzīvo mājsaimniecībā vienīgi ar personu(-ām), kas nav radinieks(-i) (pēc izvēles)			1.2.2.2.
	1.3.	Privātā mājsaimniecībā dzīvojošas personas, taču nenorādot kategoriju				1.3.	1.3.
2.	Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas				2.	2.	2.
	2.1.	Personas institucionālā mājsaimniecībā				2.1.	2.1.
		2.1.1.	Personas, kas nepieder ģimenes kodolam (pēc izvēles)				2.1.1.
		2.1.2.	Personas, kas pieder ģimenes kodolam (pēc izvēles)				2.1.2.
			2.1.2.1.	Partneri (pēc izvēles)			2.1.2.1.
			2.1.2.2.	Vientuļie vecāki (pēc izvēles)			2.1.2.2.
			2.1.2.3.	Dēli/meitas (pēc izvēles)			2.1.2.3.
	2.2.	Primāri bezpajumtnieki				2.2.	2.2.
	2.3.	Privātā mājsaimniecībā nedzīvojošas personas, taču nenorādot kategoriju				2.3.	2.3.

Dalījumi tematā “Mājsaimniecības statuss” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Neģimenes mājsaimniecība var būt vienas personas mājsaimniecība (persona “Dzīvo viena” (HST.H.1.2.1.)) vai vairāku personu mājsaimniecība bez ģimenes kodola. Kategorija “Nedzīvo viena” (HST.H.1.2.2.) ietver personas, kuras dzīvo vairāku personu mājsaimniecībā bez ģimenes kodola vai ģimenes mājsaimniecībā, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā. Personas, kuras ietilpst vecvecāku un mazbērnu mājsaimniecībā, taču nav ģimenes kodola locekles minētajā mājsaimniecībā, klasificē izvēles kategorijā “Personas, kas dzīvo mājsaimniecībā ar radinieku(-iem)” (HST.H.1.2.2.1.).

Termins “dēls/meita” tiek definēts tāpat kā termins “bērns” temata “Ģimenes statuss” tehniskajās specifikācijās.

“Pāris vīrs/sieva” ir precēts pretēja dzimuma personu pāris.

“Reģistrētas partnerattiecības” tiek definētas tāpat kā temata “Juridiskais ģimenes stāvoklis” tehniskajās specifikācijās. “Civillaulība” tiek definēta tāpat kā temata “Ģimenes statuss” tehniskajās specifikācijās.

Kategorija “Partneri” (HST.H.2.1.2.1.) ietver “Precētu pāri”, “Partnerus reģistrētās partnerattiecībās” un “Partnerus civillaulībā”.

“Primāri bezpajumtnieki” (HST.H.2.2.) ir personas, kuras dzīvo uz ielas un ir bez pajumtes, ko temata “Dzīvojamo telpu veids” tehniskajās specifikācijās definē kā dzīvojamās telpas.

Temats — Ģimenes statuss

Ģimenes kodolu definē šaurā nozīmē, proti, tās ir divas vai vairākas personas, kuras pieder pie vienas mājsaimniecības un kuras ir saistītas kā vīrs un sieva, kā partneri reģistrētās partnerattiecībās, kā partneri civillaulībā vai kā vecāki un bērns. Tādējādi ģimeni veido pāris bez bērniem, pāris ar vienu vai vairāk bērniem vai vientuļie vecāki ar vienu vai vairāk bērniem. Šī ģimenes koncepcija ierobežo bērnu un vecāku attiecības un tās ir tiešās (pirmās pakāpes) attiecības, proti, bērnu un vecāku attiecības.

Bērns (dēls/meita) ir paša un adoptēts dēls vai meita, vai padēls vai pameita (neatkarīgi no vecuma vai ģimenes stāvokļa), kam ir pastāvīga dzīvesvieta mājsaimniecībā vismaz pie viena no vecākiem un kuram nav partnera vai paša bērnu tajā pašā mājsaimniecībā. Audžubērni netiek iekļauti. Dēls vai meita, kas dzīvo ar laulāto, ar reģistrētu partneri, ar partneri civillaulībā vai ar vienu vai vairākiem bērniem, netiek uzskatīta par bērnu. Bērns, kurš pārmaiņus uzturas divās mājsaimniecībās (piemēram, ja vecāki ir šķīrušies), par savu mājsaimniecību uzskata to mājsaimniecību, kur tas pavada lielāko daļu laika. Ja pie abiem vecākiem pavada vienādu laika posmu, par bērna mājsaimniecību uzskata to vietu, kur bērns nakšņo skaitīšanas laikā.

Termins “pāris” ietver precētus pārus, pārus reģistrētās partnerattiecībās un pārus, kuri dzīvo civillaulībā. “Reģistrētas partnerattiecības” tiek definētas tāpat kā temata “Juridiskais ģimenes stāvoklis” tehniskajās specifikācijās.

Divas personas uzskata par partneriem “civillaulībā”, ja tās

—	pieder pie vienas un tās pašas mājsaimniecības un

—	tām ir laulībām līdzīgas attiecības vienam ar otru, un

—	tās nav precējušās vai nav reģistrētās partnerattiecībās viena ar otru.

“Vecvecāku un mazbērnu mājsaimniecības” (mājsaimniecības, kurās ir kāds no vecvecākiem vai abi vecvecāki un viens vai vairāki mazbērni, taču nav minēto mazbērnu vecāki) nav iekļautas ģimenes definīcijā.

Pēc izvēles var nošķirt pretēja dzimuma personu pāri un viena dzimuma personu pāri. “Pāris vīrs/sieva” ir precēts pretēja dzimuma personu pāris.

Ģimenes statuss				FST.L.	FST.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Partneri			1.	1.
	1.1.	Precēts pāris			1.1.
		1.1.1.	Pāris, kurā ir vīrs/sieva (pēc izvēles)		1.1.1.
		1.1.2.	Precēts viena dzimuma personu pāris (pēc izvēles)		1.1.2.
	1.2.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās			1.2.
		1.2.1.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)		1.2.1.
		1.2.2.	Partneri reģistrētās partnerattiecībās ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)		1.2.2.
	1.3.	Partneri civillaulībā			1.3.
		1.3.1.	Partneri civillaulībā ar pretēja dzimuma personu (pēc izvēles)		1.3.1.
		1.3.2.	Partneri civillaulībā ar sava dzimuma personu (pēc izvēles)		1.3.2.
2.	Vientuļie vecāki			2.	2.
3.	Dēli/meitas			3.	3.
	3.1.	Ne vientuļo vecāku (pēc izvēles)			3.1.
	3.2.	Vientuļo vecāku (pēc izvēles)			3.2.
4.	Nav norādīts			4.	4.
5.	Nepiemēro			5.	5.

Dalījumi tematā “Ģimenes statuss” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Kategorija “Partneri” (FST.L.1.) ietver “Precētu pāri”, “Partnerus reģistrētās partnerattiecībās” un “Partnerus civillaulībā”.

Personas, kuras nedzīvo ģimenes kodolā, klasificē kategorijā “Nepiemēro” (FST.L.5., FST.H.5.).

Temats — Ģimenes kodola veids

Ģimenes koncepciju specifikācijas un terminu “ģimenes kodols”, “bērns”, “pāris” un “civillaulība” definīcijas piemēro arī tematam “Ģimenes kodola veids”.

Ģimenes kodola veids				TFN.L.	TFN.H.
0.	Kopā			0.	0.
1.	Precēta pāra ģimenes			1.	1.
	1.1.	Precēta pāra ģimenes, kurās nedzīvo bērni			1.1.
		1.1.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.1.1.
		1.1.2.	Precētu viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.1.2.
	1.2.	Precēta pāra ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			1.2.
		1.2.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.2.1.
		1.2.2.	Precētu viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.2.2.
	1.3.	Precēta pāra ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			1.3.
		1.3.1.	Vīra/sievas pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.3.1.
		1.3.2.	Precētu viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		1.3.2.
2.	Reģistrētu partnerattiecību pāra ģimenes			2.	2.
	2.1.	Reģistrētu partnerattiecību pāris, ar kuru nedzīvo bērni			2.1.
		2.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.1.1.
		2.1.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.1.2.
	2.2.	Reģistrētu partnerattiecību pāris, ar kuru dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.2.
		2.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.2.1.
		2.2.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.2.2.
	2.3.	Reģistrētu partnerattiecību pāris, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.3.
		2.3.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.3.1.
		2.3.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		2.3.2.
3.	Civillaulībā dzīvojoša pāra ģimenes			3.	3.
	3.1.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem nedzīvo bērni			3.1.
		3.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.1.1.
		3.1.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.1.2.
	3.2.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			3.2.
		3.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.2.1.
		3.2.2.	Viena dzimuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.2.2.
	3.3.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			3.3.
		3.3.1.	Pretēja dziuma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.3.1.
		3.3.2.	Viena dzimumma personu pāra ģimenes (pēc izvēles)		3.3.2.
4.	Vientuļā tēva ģimenes			4.	4.
	4.1.	Vientuļā tēva ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			4.1.
	4.2.	Vientuļā tēva ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			4.2.
5.	Vientuļās mātes ģimenes			5.	5.
	5.1.	Vientuļās mātes ģimenes, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			5.1.
	5.2.	Vientuļās mātes ģimenes, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			5.2.

Dalījumi tematā “Ģimenes kodola veidi” paredzēti, lai dalītu “ģimenes kodolu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Ģimenes kodola lielums

Tematā “Ģimenes statuss” sniegto termina “ģimenes kodols” definīciju piemēro arī tematam “Ģimenes kodola lielums”.

Ģimenes kodola lielums				SFN.L.	SFN.M.	SFN.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	2 personas			1.	1.	1.
2.	3 līdz 5 personas			2.	2.	2.
	2.1.	3 personas			2.1.	2.1.
	2.2.	4 personas			2.2.	2.2.
	2.3.	5 personas			2.3.	2.3.
3.	6 un vairāk personas			3.	3.	3.
	3.1.	6 līdz 10 personas			3.1.	3.1.
		3.1.1.	6 personas			3.1.1.
		3.1.2.	7 personas			3.1.2.
		3.1.3.	8 personas			3.1.3.
		3.1.4.	9 personas			3.1.4.
		3.1.5.	10 personas			3.1.5.
	3.2.	11 un vairāk personas			3.2.	3.2.

Dalījumi tematā “Ģimenes kodola lielums” paredzēti, lai dalītu “ģimenes kodolu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Privātās mājsaimniecības veids

Tematam “Mājsaimniecības statuss” sniegtās definīcijas piemēro arī tematam “Privātās mājsaimniecības veids”.

Privātās mājsaimniecības veids					TPH.L.	TPH.H.
0.	Kopā				0.	0.
1.	Neģimenes mājsaimniecības				1.	1.
	1.1.	Vienas personas mājsaimniecības			1.1.	1.1.
	1.2.	Vairāku personu mājsaimniecības			1.2.	1.2.
2.	Vienas ģimenes mājsaimniecības				2.	2.
	2.1.	Precēta pāra mājsaimniecības				2.1.
		2.1.1.	Precēti pāri, ar kuriem nedzīvo bērni			2.1.1.
			2.1.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.1.1.
			2.1.1.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.1.2.
		2.1.2.	Precēti pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.1.2.
			2.1.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.2.1.
			2.1.2.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.2.2.
		2.1.3.	Precēti pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.1.3.
			2.1.3.1	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.3.1.
			2.1.3.2	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.1.3.2.
	2.2.	Reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības				2.2.
		2.2.1.	Reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības, kurās nedzīvo bērni			2.2.1.
			2.2.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.1.1.
			2.2.1.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.1.2.
		2.2.2.	Reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.2.2.
			2.2.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.2.1.
			2.2.2.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.2.2.
		2.2.3.	Reģistrētu partnerattiecību mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.2.3.
			2.2.3.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.3.1.
			2.2.3.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.2.3.2.
	2.3.	Civillaulībā dzīvojoša pāra mājsaimniecības				2.3.
		2.3.1.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem nedzīvo bērni			2.3.1.
			2.3.1.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.1.1.
			2.3.1.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.1.2.
		2.3.2.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, ar kuriem dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.3.2.
			2.3.2.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.2.1.
			2.3.2.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.2.2.
		2.3.3.	Civillaulībā dzīvojoši pāri, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.3.3.
			2.3.3.1.	Pretēja dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.3.1.
			2.3.3.2.	Viena dzimuma personu pāra mājsaimniecības (pēc izvēles)		2.3.3.2.
	2.4.	Vientuļā tēva mājsaimniecības				2.4.
		2.4.1.	Vientuļā tēva mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.4.1.
		2.4.2.	Vientuļā tēva mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.4.2.
	2.5.	Vientuļās mātes mājsaimniecības				2.5.
		2.5.1.	Vientuļās mātes mājsaimniecības, kurās dzīvo vismaz viens bērns, kas nav sasniedzis 25 gadu vecumu			2.5.1.
		2.5.2.	Vientuļās mātes mājsaimniecības, jaunākais dēls/jaunākā meita, kas dzīvo ģimenē, ir 25 gadu vecs/veca vai vecāks/vecāka			2.5.2.
3.	Divu vai vairāku ģimeņu mājsaimniecības				3.	3.

Dalījumi tematā “Privātās mājsaimniecības veidi” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Privātās mājsaimniecības lielums

Tematam “Mājsaimniecības statuss” sniegtās mājsaimniecību koncepciju specifikācijas piemēro arī tematam “Privātās mājsaimniecības lielums”.

Privātās mājsaimniecības lielums				SPH.L.	SPH.M.	SPH.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	1 persona			1.	1.	1.
2.	2 personas			2.	2.	2.
3.	3 līdz 5 personas			3.	3.	3.
	3.1.	3 personas			3.1.	3.1.
	3.2.	4 personas			3.2.	3.2.
	3.3.	5 personas			3.3.	3.3.
4.	6 un vairāk personas			4.	4.	4.
	4.1.	6 līdz 10 personas			4.1.	4.1.
		4.1.1.	6 personas			4.1.1.
		4.1.2.	7 personas			4.1.2.
		4.1.3.	8 personas			4.1.3.
		4.1.4.	9 personas			4.1.4.
		4.1.5.	10 personas			4.1.5.
	4.2.	11 vai airāk personas			4.2.	4.2.

Dalījumi tematā “Privātās mājsaimniecības lielums” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss

Temats “Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss” attiecas uz noteikumiem, saskaņā ar kuriem privāta mājsaimniecība aizņem visu dzīvojamo vienību vai tās daļu.

Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss		TSH.
0.	Kopā	0.
1.	Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks	1.
2.	Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks	2.
3.	Mājsaimniecības, kas aizņem visu dzīvojamo vienību vai tās daļu, pamatojoties uz citu īpašumtiesību formu	3.
4.	Nav norādīts	4.

Dalījumi tematā “Mājsaimniecību īpašumtiesību statuss” paredzēti, lai dalītu “privāto mājsaimniecību” kopsummu un visas starpsummas.

Mājsaimniecības, kas atmaksā aizdevumu par dzīvojamo vienību, kurā tās dzīvo, vai laika gaitā iegādājas savu dzīvojamo vienību, izmantojot citas finanšu vienošanās, klasificē kategorijā “Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks” (TSH.1.).

Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks un vismaz viens loceklis ir visas dzīvojamās vienības vai tās daļas īrnieks, klasificē kategorijā “Mājsaimniecības, kurās vismaz viens loceklis ir dzīvojamās vienības īpašnieks” (TSH.1.).

Temats — Mājokļu apstākļi

Temats “Mājokļu apstākļi” ietver visus iedzīvotājus un attiecas uz to mājokļu veidu, kuros persona pastāvīgi dzīvo skaitīšanas laikā. Tas attiecas uz visām personām, kurām skaitīšanas laikā pastāvīgā dzīvesvieta ir dažādu veidu dzīvojamās telpās vai kurām nav pastāvīgās dzīvesvietas un tās uz laiku uzturas kādās dzīvojamās telpās, vai kuras ir bez pajumtes, nakšņo uz ielas vai patversmēs.

Iedzīvotāji ir personas, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir vietās, kuras nosauktas attiecīgajā kategorijā.

“Tradicionālie mājokļi” ir tādas strukturāli atsevišķas un neatkarīgas telpas noteiktās atrašanās vietās, kas ir paredzētas pastāvīgai apdzīvošanai un pārskata datumā

a)	tiek izmantotas kā dzīvesvieta vai

b)	ir brīvas, vai

c)	ir rezervētas sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu.

“Atsevišķas” nozīmē, ka tās norobežo sienas un klāj jumts vai griesti tā, lai viena vai vairākas personas var norobežoties. “Neatkarīgas” nozīmē, ka ir tieša piekļuve no ielas vai kāpņu telpas, pasāžas, galerijas vai zemesgabala.

“Citas dzīvojamās vienības” ir būdas, kajītes, barakas, šķūņi, autotreileri, laivas, kurās var dzīvot, klētis, dzirnavas, pagrabi vai visi citi mājokļu veidi, ko cilvēki izmanto dzīvošanai skaitīšanas laikā, neatkarīgi no tā, vai tie bija paredzēti dzīvošanai.

“Kopējas dzīvojamās telpas” ir telpas, kuras ir paredzētas lielu indivīdu grupu vai vairāku mājsaimniecību dzīvošanai un kuras skaitīšanas laikā par pastāvīgo dzīvesvietu izmanto vismaz viena persona.

“Apdzīvotie tradicionālie mājokļi”, citas dzīvojamās vienības un kopējas dzīvojamās telpas kopā ir “mājokļi”. Katram “mājoklim” jābūt vismaz vienas personas pastāvīgajai dzīvesvietai.

Apdzīvoto tradicionālo mājokļu un citu dzīvojamo vienību summa veido “dzīvojamās vienības”.

Bezpajumtnieki (personas, kuras pastāvīgi nedzīvo nevienā dzīvojamo telpu kategorijā) var būt personas, kas dzīvo uz ielas bez pajumtes, ko varētu uzskatīt par mājokli (primārā bezpajumtniecība), vai personas, kas bieži maina pagaidu pajumti (sekundārā bezpajumtniecība).

Mājokļu apstākļi			HAR.L.	HAR.H.
0.	Kopā		0.	0.
1.	Iedzīvotāji, kas dzīvo tradicionālā mājoklī vai kopējās dzīvojamās telpās		1.	1.
	1.1.	Iemītnieki, kas dzīvo tradicionālā mājoklī	1.1.	1.1.
	1.2.	Iemītnieki, kas dzīvo kopējās dzīvojamās telpās	1.2.	1.2.
2.	Iemītnieki, kas dzīvo citā dzīvojamā vienībā un bezpajumtnieki		2.	2.
	2.1.	Iemītnieki, kas dzīvo citā dzīvojamā vienībā		2.1.
	2.2	Bezpajumtnieki		2.2.
3.	Nav norādīts		3.	3.

Dalījumi tematā “Mājokļu apstākļi” ir paredzēti, lai dalītu visas kopsummas vai starpsummas, kas attiecas uz personām.

Dalījumā HAR.L. kategorija “Kopā” (HAR.L.0.), kā arī “Iedzīvotāji, kas dzīvo citā dzīvojamā vienībā un bezpajumtnieki” (HAR.L.2.) ir izvēles kategorijas.

Temats — Dzīvojamo telpu veids

Dzīvojamās telpas ir mājoklis, ko viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu. Termini “Parastie dzīvokļi”, “Citas dzīvojamās vienības” un “Kopējas dzīvojamās telpas” ir definēti tematā “Mājokļu apstākļi”.

Dzīvojamo telpu veids		TLQ.
0.	Kopā	0.
1.	Apdzīvoti tradicionālie mājokļi	1.
2.	Citas dzīvojamās vienības	2.
3.	Kopējas dzīvojamās telpas	3.
4.	Nav norādīts	4.

Dalījums tematā “Dzīvojamo telpu veids” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo telpu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss

“Apdzīvotie tradicionālie mājokļi” ir tradicionāli mājokļi, kurus skaitīšanas laikā viena vai vairākas personas izmanto par pastāvīgo dzīvesvietu. “Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi” ir tradicionāli mājokļi, kurus skaitīšanas laikā neviena persona neizmanto par pastāvīgo dzīvesvietu.

Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss			OCS.
0.	Kopā		0.
1.	Apdzīvotie tradicionālie mājokļi		1.
2.	Neapdzīvotie tradicionālie mājokļi		2.
	2.1.	Mājokļi, kas ir rezervēti sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu (pēc izvēles)	2.1.
	2.2.	Brīvi mājokļi (pēc izvēles)	2.2.
3.	Nav norādīts		3.

Dalījumi tematā “Tradicionālo mājokļu apdzīvotības statuss” paredzēti, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Tradicionālos mājokļus, kuros uzturas personas, kas nav iesaistītas skaitīšanā, klasificē kategorijā “Mājokļi, kas ir rezervēti sezonālai izmantošanai vai izmantošanai par otru dzīvesvietu” (OCS.2.1.).

Temats — Īpašumtiesību veids

Temats “Īpašumtiesību veids” attiecas uz mājokļa īpašumtiesībām, nevis uz zemes īpašumtiesībām, uz kuras atrodas mājoklis.

“Īpašnieka apdzīvoti mājokļi” ir mājokļi, kuros vismaz vienam mājokļa iemītniekam pieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.

“Kooperatīva īpašums” attiecas uz īpašumtiesībām mājokļu kooperatīvā.

“Īres mājokļi” ir mājokļi, kuros vismaz vismaz viens iemītnieks maksā īri par mājokļa izmantošanu un kuros nevienam iemītniekam nepieder mājokļa daļa vai viss mājoklis.

Īpašumtiesību veids		OWS.
0.	Kopā	0.
1.	Īpašnieka apdzīvoti mājokļi	1.
2.	Mājokļi kooperatīva īpašumā	2.
3.	Īres mājokļi	3.
4.	Citu īpašumtiesību veidu mājokļi	4.
5.	Nav norādīts	5.
6.	Nepiemēro	6.

Dalījums tematā “Īpašumtiesību veids” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Neapdzīvotus tradicionālos mājokļus klasificē kategorijā “Nepiemēro” (OWS.6.).

Temats — Iemītnieku skaits

Dzīvojamās vienības iemītnieku skaits ir to cilvēku skaits, kuriem dzīvojamā vienība ir pastāvīgā dzīvesvieta.

Iemītnieku skaits				NOC.L.	NOC.M.	NOC.H.
0.	Kopā			0.	0.	0.
1.	1 persona			1.	1.	1.
2.	2 personas			2.	2.	2.
3.	3 līdz 5 personas			3.	3.	3.
	3.1.	3 personas			3.1.	3.1.
	3.2.	4 personas			3.2.	3.2.
	3.3	5 personas			3.3.	3.3.
4.	6 un vairāk personas			4.	4.	4.
	4.1.	6 līdz 10 personas			4.1.	4.1.
		4.1.1.	6 personas			4.1.1.
		4.1.2.	7 personas			4.1.2.
		4.1.3.	8 personas			4.1.3.
		4.1.4.	9 personas			4.1.4.
		4.1.5.	10 personas			4.1.5.
	4.2.	11 vai vairāk personas			4.2.	4.2.

Dalījumi tematā “Iemītnieku skaits” paredzēti, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Dzīvojamā platība un/vai dzīvojamo vienību istabu skaits

Dzīvojamo platību definē kā

—	grīdas platību ārējo sienu iekšpusē, izņemot neapdzīvojamus pagrabus un bēniņus, un daudzdzīvokļu ēkās visas kopējās platības; vai

—	to telpu kopējo grīdas platību, uz kurām attiecas “telpas” definīcija.

“Istabu” definē kā tādu telpu dzīvojamā vienībā, ko iekļauj sienas, kas sniedzas no grīdas līdz griestiem vai jumtam un kas ir pietiekami liela, lai tajā varētu ievietot pieaugušā gultu (vismaz 4 kvadrātmetri), un kas lielākoties ir vismaz 2 metrus augsta.

Dalībvalstis sniedz informāciju par “dzīvojamo platību” vai, ja tas nav iespējams, par “istabu skaitu”.

Dzīvojamā platība		UFS.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 30 kvadrātmetriem	1.
2.	30 — mazāk par 40 kvadrātmetriem	2.
3.	40 — mazāk par 50 kvadrātmetriem	3.
4.	50 — mazāk par 60 kvadrātmetriem	4.
5.	60 — mazāk par 80 kvadrātmetriem	5.
6.	80 — mazāk par 100 kvadrātmetriem	6.
7.	100 — mazāk par 120 kvadrātmetriem	7.
8.	120 — mazāk par 150 kvadrātmetriem	8.
9.	150 kvadrātmetri un vairāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums tematā “Dzīvojamā platība” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Istabu skaits		NOR.
0.	Kopā	0.
1.	1 istaba	1.
2.	2 istabas	2.
3.	3 istabas	3.
4.	4 istabas	4.
5.	5 istabas	5.
6.	6 istabas	6.
7.	7 istabas	7.
8.	8 istabas	8.
9.	9 istabas un vairāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums tematā “Istabu skaits” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Iedzīvotāju blīvuma standarts

Tematā “Iedzīvotāju blīvuma standarts” dzīvojamo platību kvadrātmetros vai istabu skaitu attiecina uz iemītnieku skaitu, kas norādīts tematā “Iemītnieku skaits”.

Dalībvalstis sniedz informāciju par iedzīvotāju blīvuma standartu, ko mēra, izmantojot “dzīvojamo platību” vai, ja tas nav iespējams, “istabu skaitu”.

Iedzīvotāju blīvuma standarts (dzīvojamā platība)		DFS.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 10 kvadrātmetriem uz iemītnieku	1.
2.	10 — mazāk par 15 kvadrātmetriem uz iemītnieku	2.
3.	15 — mazāk par 20 kvadrātmetriem uz iemītnieku	3.
4.	20 — mazāk par 30 kvadrātmetriem uz iemītnieku	4.
5.	30 — mazāk par 40 kvadrātmetriem uz iemītnieku	5.
6.	40 — mazāk par 60 kvadrātmetriem uz iemītnieku	6.
7.	60 — mazāk par 80 kvadrātmetriem uz iemītnieku	7.
8.	80 kvadrātmetri un vairāk uz iemītnieku	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums tematā “Iedzīvotāju blīvuma standarts (dzīvojama platība)” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas.

Iedzīvotāju blīvuma standarts (istabu skaits)		DRM.
0.	Kopā	0.
1.	Mazāk par 0,5 istabām uz iemītnieku	1.
2.	0,5 — mazāk par 1,0 istabu uz iemītnieku	2.
3.	1,0 — mazāk par 1,25 istabām uz iemītnieku	3.
4.	1,25 — mazāk par 1,5 istabām uz iemītnieku	4.
5.	1,5 — mazāk par 2,0 istabām uz iemītnieku	5.
6.	2,0 — mazāk par 2,5 istabām uz iemītnieku	6.
7.	2,5 — mazāk par 3,0 istabām uz iemītnieku	7.
8.	3,0 un vairāk istabas uz iemītnieku	8.
9.	Nav norādīts	9.

Dalījums tematā “Iedzīvotāju blīvuma standarts (istabu skaits)” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Ūdensvads

Ūdensvads		WSS.
0.	Kopā	0.
1.	Ūdens pievadīšana dzīvojamā vienībā pa caurulēm	1.
2.	Ūdens pievadīšana dzīvojamā vienībā nenotiek pa caurulēm	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Ūdensvads” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Tualete

Tualete		TOI.
0.	Kopā	0.
1.	Ūdensklozeta tualete dzīvojamā vienībā	1.
2.	Dzīvojamā vienībā nav ūdensklozeta tualetes	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Tualete” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Vanna/duša

Vanna/duša ir paredzēta, lai varētu mazgāt visu ķermeni; tajā ietilpst arī dušas.

Vanna/duša		BAT.
0.	Kopā	0.
1.	Iebūvēta vanna vai duša dzīvojamā vienībā	1.
2.	Nav iebūvēta vanna vai duša dzīvojamā vienībā	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Vanna/duša” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Apkures veids

Tiek uzskatīts, ka dzīvojamai vienībai ir centrālā apkure, ja apkuri nodrošina komunāls apkures centrs vai neatkarīgi no enerģijas avota ēkā vai dzīvojamā vienībā apsildes vajadzībām iebūvēta apkure.

Apkures veids		TOH.
0.	Kopā	0.
1.	Centrālā apkure	1.
2.	Nav centrālās apkures	2.
3.	Nav norādīts	3.

Dalījums tematā “Apkures veids” paredzēts, lai dalītu “dzīvojamo vienību” kopsummu un visas starpsummas. To var arī izmantot, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Mājokļu iedalījums pēc ēkas tipa

Temats “Mājokļu iedalījums pēc ēkas tipa” attiecas uz mājokļu skaitu ēkā, kurā atrodas mājoklis.

Mājokļu iedalījums pēc ēkas tipa			TOB.
0.	Kopā		0.
1.	Tradicionālie mājokļi dzīvojamās ēkās		1.
	1.1.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar vienu mājokli	1.1.
	1.2.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar diviem mājokļiem	1.2.
	1.3.	Tradicionālie mājokļi ēkās ar trijiem vai vairāk mājokļiem	1.3.
2.	Tradicionālie mājokļi nedzīvojamās ēkās		2.
3.	Nav norādīts		3.

Dalījums tematā “Mājokļu iedalījums pēc ēkas tipa” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

Temats — Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika

Temats “Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika” attiecas uz gadu, kad tika pabeigta ēka, kurā atrodas mājoklis.

Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika		POC.
0.	Kopā	0.
1.	Līdz 1919. gadam	1.
2.	1919–1945	2.
3.	1946–1960	3.
4.	1961–1970	4.
5.	1971–1980	5.
6.	1981–1990	6.
7.	1991–2000	7.
8.	2001–2005	8.
9.	2006. gadā un vēlāk	9.
10.	Nav norādīts	10.

Dalījums tematā “Mājokļu iedalījums pēc uzcelšanas laika” paredzēts, lai dalītu “tradicionālo mājokļu” kopsummu un visas starpsummas.

(1) Kods “x.”, “x.x.” un “x.x.x.” atvasināts no NUTS klasifikācijas, kods “x.x.x.x.” — no LAU klasifikācijas (redakcijā, kas dalībvalstīs spēkā 2011. gada 1. janvārī). “N” apzīmē dalījumu, kas attiecas uz valsts līmeni.

(2) Kods “1.x.” un “1.x.x.” atvasināts no NUTS klasifikācijas (redakcijā, kas dalībvalstīs spēkā 2011. gada 1. janvārī). “N” apzīmē dalījumu, kas attiecas uz valsts līmeni.

(3) Pagaidu apzīmējums, kas neietekmēs galīgo valsts apzīmējumu, kas tiks piešķirts pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas, kuras šobrīd norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.

(4) Pagaidu apzīmējums, kas neietekmēs galīgo valsts apzīmējumu, kas tiks piešķirts pēc tam, kad būs pabeigtas sarunas, kuras šobrīd norisinās Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1200/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1166/2008 par lauku saimniecību struktūru apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekošanu attiecībā uz ganāmpulka vienību koeficientiem un raksturlielumu definīcijām ( 1 )	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1201/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko attiecībā uz tematu un to dalījumu tehniskajām specifikācijām īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 763/2008 par iedzīvotāju un mājokļu skaitīšanu ( 1 )	29

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.329.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 329

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 15. decembris


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ