10.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1185/2009

(2009. gada 25. novembris)

attiecībā uz statistiku par pesticīdiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 285. panta 1. punktu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru, ņemot vērā kopīgo dokumentu, ko Samierināšanas komiteja apstiprinājusi 2009. gada 10. novembrī (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1600/2002/EK (2002. gada 22. jūlijs), ar ko pieņem Sesto Kopienas vides rīcības programmu (3), tika atzīts, ka jāturpina samazināt pesticīdu, īpaši lauksaimniecībā izmantojamo pesticīdu ietekmi uz cilvēku veselību un vidi. Lēmumā uzsvērta nepieciešamība panākt to, lai pesticīdu izmantošana kļūtu ilgtspējīgāka, un aicināts kopumā ievērojami samazināt riskus un izmantot pesticīdus tā, lai tas atbilstu vajadzīgajai kultūru aizsardzībai.

(2)

Paziņojumā Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Virzība uz tematisku stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu” Komisija atzina, ka vajadzīga detalizēta, saskaņota un atjaunināta statistika Kopienas līmenī par pesticīdu tirdzniecību un izmantošanu. Šāda statistika ir vajadzīga, lai novērtētu Eiropas Savienības politiku ilgtspējīgas attīstības jomā un aprēķinātu attiecīgos rādītājus par veselības un vides risku, kas saistīts ar pesticīdu izmantošanu.

(3)	Saskaņota un salīdzināma Kopienas statistika par pesticīdu tirdzniecību un izmantošanu ir būtiska Kopienas tiesību aktu un politikas izstrādei un uzraudzībai saistībā ar tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (1998. gada 16. februāris) par biocīdo produktu laišanu tirgū (4) ietekme izpaudīsies vienīgi pēc tam, kad būs pabeigta pirmā novērtēšana par darbīgo vielu izmantošanu biocīdos produktos, tāpēc pašlaik ne Komisijai, ne vairākumam dalībvalstu nav pietiekamu zināšanu vai pieredzes, lai ierosinātu turpmākus pasākumus attiecībā uz biocīdiem. Tāpēc šīs regulas piemērošanas jomai būtu jāattiecas vienīgi uz pesticīdiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) 1107/2009 (2009. gada 21. oktobris) par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (5) un attiecībā uz kuriem jau ir gūta būtiska datu vākšanas pieredze.

(5)	Tomēr tiek sagaidīts, ka, ņemot vērā Direktīvas 98/8/EK izvērtēšanas rezultātus un ietekmes novērtējumu, šīs regulas darbības joma tiks paplašināta, aptverot arī biocīdos produktus.

(6)

Komisijas daudzu gadu pieredze, ko tā guvusi, vācot datus par pesticīdu tirdzniecību un izmantošanu, ir pierādījusi, ka Kopienas līmenī vajadzīga saskaņota metodika, lai vāktu statistiku gan no brīža, kad tie tiek laisti tirgū, gan no lietotājiem. Turklāt, ņemot vērā mērķi aprēķināt precīzus riska rādītājus saskaņā ar mērķiem, kas paredzēti tematiskajā stratēģijā par pesticīdu ilgstspējīgu izmantošanu, statistika jāprecizē līdz darbīgo vielu līmenim.

(7)	Tematiskās stratēģijas par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu ietekmes novērtējumā tika novērtētas dažādas datu vākšanas iespējas, un obligāta datu vākšana tika ieteikta kā labākā iespēja, jo tā ātri un rentabli ļautu izstrādāt precīzus un ticamus datus par pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu.

(8)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts) par Eiropas statistiku (6) noteikti pamatprincipi šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem, jo īpaši prasot atbilstību profesionālās neatkarības, taisnīguma, objektivitātes, uzticamības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes standartiem.

(9)

Ar statistikas konfidencialitāti saistītu datu nosūtīšanu reglamentē noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 223/2009. Saskaņā ar minēto regulu veiktie pasākumi nodrošina konfidenciālu datu fizisko un loģisko aizsardzību un to, ka, apkopojot un izplatot Kopienas statistiku, dati netiek nelikumīgi izpausti un ka tos neizmanto vajadzībām, kas nav statistikas vajadzības.

(10)

Saskaņā ar šo regulu iegūto datu publicēšanu un izplatīšanu reglamentē Regula (EK) Nr. 223/2009. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 223/2009 veiktie pasākumi nodrošina konfidenciālo datu fizisko un loģisko aizsardzību un to, ka, apkopojot un izplatot Kopienas statistiku, dati netiek nelikumīgi izpausti un tos neizmanto citām vajadzībām kā vien statistikai.

(11)

Dati attiecībā uz pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu, kas jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgstpējīgas lietošanas nodrošināšanai (7) un Regulu (EK) Nr. 1107/2009, būtu jāvērtē saskaņā ar attiecīgajiem minētās direktīvas un minētās regulas noteikumiem.

(12)

Šī regula būtu jāpiemēro, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (9).

(13)	Lai nodrošinātu salīdzināmus rezultātus, statistiku par pesticīdiem būtu jāapkopo norādītajā dalījumā, piemērotā formā un noteiktā laikposmā pēc pārskata gada beigām, kā noteikts šīs regulas pielikumos.

(14)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (10).

(15)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro definēt apstrādāto platību un pielāgot III pielikumu. Šie pasākumi, kuri ir vispārīgi un kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, inter alia papildinot to ar jauniem nebūtiskiem elementiem, jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(16)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopēju sistēmu, lai sistemātiski sagatavotu Kopienas statistiku par pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka tādēļ šo mērķi var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(17)	Ir notikusi apspriešanās ar Statistikas programmu komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom  (11),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets, darbības joma un mērķi

1.   Ar šo regulu izveido kopēju pamatu, lai varētu sistemātiski sagatavot Kopienas statistiku par tādu pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu, kas saskaņā ar 2. panta a) apakšpunkta i) punktu ir augu aizsardzības līdzekļi.

2.   Statistika attiecas uz:

—	tirgū laisto pesticīdu gada daudzumu saskaņā ar I pielikumu;

—	saskaņā ar II pielikumu izmantoto pesticīdu gada daudzumu.

3.   Statistika kopā ar citiem attiecīgiem datiem jo īpaši ir paredzēta 4. un 15. panta vajadzībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/128/EK.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)	“pesticīdi” ir i) augu aizsardzības līdzekļi, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 1. punktā; ii) biocīdie produkti, kā definēts Direktīvas 98/8/EK 2. panta 1. punktā;

b)	“vielas” ir vielas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 2. punktā, tostarp darbīgās vielas, drošinātājvielas un sinerģisti;

c)	“darbīgās vielas” ir darbīgās vielas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 2. punktā;

d)	“drošinātājvielas” ir drošinātājvielas, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 3. punkta a) apakšpunktā;

e)	“sinerģisti” ir sinerģisti, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 2. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

f)	“laišana tirgū” ir laišana tirgū, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 9. punktā;

g)	“atļaujas turētājs” ir atļaujas turētājs, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 3. panta 24. punktā;

h)	“izmantošana lauksaimniecībā” ir tāda augu aizsardzības līdzekļu visu veidu izmantošana, kas tieši vai netieši saistīta ar augu produktu ražošanu lauku saimniecības saimnieciskajai darbībai;

i)	“profesionāls lietotājs” ir profesionāls lietotājs, kā definēts Direktīvas 2009/128/EK 3. panta 1. punktā;

j)	“lauku saimniecība” ir lauku saimniecība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1166/2008 (2008. gada 19. novembris), kas attiecas uz lauku saimniecību struktūras apsekojumiem un lauksaimnieciskās ražošanas metožu apsekojumu (12).

3. pants

Datu vākšana, nosūtīšana un apstrāde

1.   Dalībvalstis reizi gadā vāc I pielikumā norādīto pazīmju specifikācijai vajadzīgos datus un reizi piecos gados II pielikumā norādīto pazīmju specifikācijai vajadzīgos datus izmantojot:

—	apsekojumus;

—	informāciju attiecībā uz pesticīdu laišanu tirgū un izmantošanu, jo īpaši ņemot vērā pienākumus atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1107/2009 67. pantam;

—	administratīvus avotus; vai

—	šo līdzekļu kombināciju, tostarp statistiskās novērtēšanas procedūras, kas pamatojas uz ekspertu secinājumiem vai modeļiem.

2.   Dalībvalstis nosūta Komisijai (Eurostat) statistikas rezultātus, tostarp konfidenciālos datus, saskaņā ar plāniem un I un II pielikumā noteikto regularitāti. Datus iesniedz, tos klasificējot, kā norādīts III pielikumā.

3.   Dalībvalstis datus nosūta elektroniski un atbilstīgā tehniskā formātā, ko Komisija (Eurostat) nosaka saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

4.   Konfidencialitātes apsvērumu dēļ, pirms publicēšanas atbilstīgos gadījumos Komisija (Eurostat) datus summē saskaņā ar III pielikumā norādītajām līdzekļu ķīmisko vielu klasēm vai kategorijām, atbilstīgi ņemot vērā konfidenciālu datu aizsardzību katras valsts līmenī. Valstu iestādes un Komisija (Eurostat) konfidenciālus datus izmanto vienīgi statistikas vajadzībām atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 223/2009 20. pantam.

4. pants

Kvalitātes vērtējums

1.   Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā noteiktos kvalitātes kritērijus.

2.   Dalībvalstis iesniedz Komisijai (Eurostat) ziņojumus par to datu kvalitāti, kas nosūtīti, kā minēts I un II pielikumā. Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti.

5. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Atbilstīgo tehnisko formātu datu nosūtīšanai pieņem saskaņā ar 6. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru.

Vajadzības gadījumā Komisija var mainīt prasības attiecībā uz I un II pielikumā 6. daļā aprakstīto kvalitātes ziņojumu iesniegšanu. Šos pasākumus, kas paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 6. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Komisija pieņem definīciju II pielikuma 2. iedaļā minētajam terminam “apstrādāta platība”. Minēto pasākumu, kas paredzēts, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 6. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Komisija regulāri un ne retāk kā reizi piecos gados pielāgo III pielikumā noteikto ietveramo vielu sarakstu un vielu klasifikāciju pa līdzekļu kategorijām un ķīmisko vielu klasēm. Šos pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, pieņem saskaņā ar 6. panta 3. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6. pants

Komitejas procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 223/2009 7. pantu.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

7. pants

Ziņojums

Reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā īpaši novērtē nosūtīto datu kvalitāti, kā minēts 4. pantā, datu vākšanas metodes, uzņēmumu, lauku saimniecību un valstu pārvaldes iestāžu slogu un šīs statistikas lietderību saistībā ar tematisko stratēģiju par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu, jo īpaši attiecībā uz 1. pantā minētajiem mērķiem. Atbilstīgos gadījumos tajā iekļauj priekšlikumus, lai turpinātu uzlabot datu kvalitāti un datu vākšanas metodes, tādējādi uzlabojot datu aptvērumu un salīdzināmību un samazinot slogu uzņēmumiem, lauku saimniecībām un valstu pārvaldes iestādēm.

Pirmo ziņojumu iesniedz līdz 2016. gada 31. decembrim.

8. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV C 256, 27.10.2007., 86. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2008. gada 12. marta Atzinums(OV C 66 E, 20.3.2009., 98. lpp.), Padomes 2008. gada 20. novembra Kopējā nostāja (OV C 38 E, 17.2.2009., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta), Padomes 2009. gada 16. novembra Lēmums un Eiropas Parlamenta 2009. gada 24. novembra normatīvā rezolūcija.

(3)  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

(4)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(5)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(6)  OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.

(7)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(8)  OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

(9)  OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.

(10)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(11)  OV L 181, 28.6.1989., 47. lpp.

(12)  OV L 321, 1.12.2008., 14. lpp.

---

---

---

---

10.12.2009

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 324/23

---

PADOMES REGULA (EK) NR. 1186/2009

(2009. gada 16. novembris),

ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem

(kodificēta versija)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 26., 37. un 308. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)	Padomes Regula (EEK) Nr. 918/83 (1983. gada 28. marts), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (2), ir vairākkārt būtiski grozīta (3). Skaidrības un praktisku iemeslu labad būtu lietderīgi veikt attiecīgās regulas kodifikāciju.

(2)

Ja saskaņā ar Līguma noteikumiem nav noteikti īpaši izņēmumi, tad visām Kopienā ievestajām precēm piemēro kopīgus muitas tarifa nodokļus. Tas pats attiecas uz lauksaimniecības maksājumiem un visiem citiem ievedmuitas maksājumiem, kas noteikti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai saskaņā ar īpašu režīmu, ko piemēro dažām precēm, kuras iegūst, pārstrādājot lauksaimniecības produktus.

(3)	Tomēr dažos skaidri noteiktos gadījumos, kad preču ievešanas īpašo apstākļu dēļ nav jāpiemēro parastie ekonomikas aizsardzības līdzekļi, šāda nodokļu uzlikšana nav pamatota.

(4)	Šādos apstākļos vēlams veikt pasākumus, kādi pārsvarā paredzēti vairumā muitas noteikumu, kas ļautu ievest preces ar atbrīvojumu no parastajiem ievedmuitas nodokļiem.

(5)

Šādi atbrīvojumu režīmi paredzēti arī daudzpusējās starptautiskās konvencijās, kuru līgumslēdzējas puses ir visas vai dažas dalībvalstis. Ja Kopienai ir jāpiemēro šādas konvencijas, būtu jāievieš Kopienas noteikumi par atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, lai saskaņā ar muitas savienības prasībām likvidētu atšķirības, kas minētajās konvencijās attiecas uz atbrīvojumu piemērošanas priekšmetu, apjomu un nosacījumiem, un lai visas ieinteresētās personas visā Kopienā varētu izmantot vienādas priekšrocības.

(6)

Daži atbrīvojumi, ko piemēro dalībvalstīs, ir noteikti īpašās konvencijās, kas noslēgtas ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Šādas konvencijas to priekšmeta dēļ attiecas tikai uz parakstītāju dalībvalsti. Šķiet, ka nav vajadzības nosacījumus šādu atbrīvojumu piešķiršanai noteikt Kopienas līmenī, bet pietiek ar to, ka ļauj attiecīgai dalībvalstij piešķirt minētos atbrīvojumus, vajadzības gadījumā ievērojot šim nolūkam paredzētu procedūru.

(7)	Īstenojot kopējo lauksaimniecības politiku, uz dažām precēm noteiktos apstākļos var attiecināt izvedmuitas nodokļus. Tādēļ Kopienas līmenī ir jāprecizē, kādos gadījumos var piešķirt atbrīvojumus no šādiem nodokļiem.

(8)	Juridiskās skaidrības labad būtu jāuzskaita tie Kopienas tiesību akti, kuros ietvertos noteikumus par atbrīvojumiem šī regula neiespaido.

(9)

Šī regula neliedz dalībvalstīm piemērot izvešanas vai ievešanas aizliegumus vai ierobežojumus, kas pamatojas uz sabiedrības morāles, sabiedriskas kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, uz cilvēku veselības un dzīvības aizsardzības, kā arī dzīvnieku un augu aizsardzības, nacionālu mākslas, vēstures vai arheoloģijas bagātību aizsardzības, industriāla vai komerciāla īpašuma aizsardzības apsvērumiem.

(10)	Ja atbrīvojumus piešķir euro izteiktas summas robežās, būtu jānosaka noteikumi, kā šādas summas pārrēķināt valstu valūtās.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Ar šo regulu tiek norādīti gadījumi, kad īpašu apstākļu dēļ tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem un pasākumiem, kuri pieņemti, pamatojoties uz Līguma 133. pantu, ja preces laiž brīvā apgrozībā vai eksportē no Kopienas muitas teritorijas.

2. pants

1.   Šajā regulā:

a)

“ievedmuitas nodokļi” nozīmē muitas nodokļus un maksājumus ar līdzīgu iedarbību, kā arī lauksaimniecības maksājumus un citus ievedmuitas maksājumus, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai saskaņā ar īpašu režīmu, ko piemēro precēm, kuras iegūst, pārstrādājot lauksaimniecības produktus;

b)	“izvedmuitas nodokļi” nozīmē lauksaimniecības maksājumus un citus izvedmuitas maksājumus, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku vai saskaņā ar īpašu režīmu, ko piemēro precēm, kuras iegūst, pārstrādājot lauksaimniecības produktus;

c)

“personiskā manta” nozīmē visu mantu, kas paredzēta attiecīgo personu personiskai lietošanai vai arī to mājsaimniecības vajadzībām. “Personiskā manta” ir: i) mājsaimniecības priekšmeti; ii) velosipēdi un motocikli, privāti mehāniskie transportlīdzekļi un to piekabes, dzīvojamās piekabes, izpriecu kuģi un privātas lidmašīnas. “Personiskā manta” ir arī mājsaimniecības preču krājumi ģimenes dienišķām vajadzībām, mājdzīvnieki un jājamdzīvnieki, kā arī pārnēsājami lietišķās mākslas vai brīvo mākslu darbarīki, kas attiecīgai personai vajadzīgi tās arodam vai profesijai. Personiskā manta ne īpašību, ne daudzuma ziņā nedrīkst liecināt par ievešanu komerciāliem nolūkiem;

d)	“mājsaimniecības priekšmeti” nozīmē priekšmetus, kas paredzēti personiskai lietošanai, mājsaimniecībā izmantojamu veļu, mēbeles un aprīkojumu, kas paredzēti attiecīgo personu personiskai lietošanai vai to mājsaimniecības vajadzībām;

e)	“alkohola izstrādājumi” ir produkti (alus, vīns, aperitīvi uz vīna vai spirta bāzes, brendiji, liķieri vai alkoholiskie dzērieni u. c.), kuri iekļauti kombinētās nomenklatūras pozīcijās no Nr. 2203 līdz Nr. 2208.

2.   Ja šajā regulā attiecībā uz II sadaļas piemērošanu nav noteikts citādi, “trešās valstis” ietver arī tās dalībvalstu teritoriju daļas, kas nav ietvertas Kopienas muitas teritorijā saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (4).

II SADAĻA

ATBRĪVOJUMS NO IEVEDMUITAS NODOKĻA

I NODAĻA

Fizisku personu, kas pārceļas no pastāvīgās dzīvesvietas trešā valstī uz pastāvīgu dzīvesvietu Kopienā, personiskā manta

3. pants

Ievērojot 4. līdz 11. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved personisko mantu, ko ieved fiziskas personas, kuras pārceļas no pastāvīgās dzīvesvietas trešā valstī uz pastāvīgu dzīvesvietu Kopienas muitas teritorijā.

4. pants

Atbrīvojums attiecas tikai uz personisko mantu, kas:

a)

izņemot īpašus apstākļu pamatotus gadījumus, ir bijusi attiecīgās personas valdījumā vai – nepatērējamu lietu gadījumā – persona tās izmantojusi savā iepriekšējā pastāvīgajā dzīvesvietā vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad personas pastāvīgā dzīvesvieta ir beigusi atrasties trešā, izbraukšanas valstī;

b)	paredzēta izmantošanai tādiem pašiem nolūkiem šīs personas jaunajā pastāvīgajā dzīvesvietā.

Dalībvalstis turklāt var atbrīvojuma piemērošanu pakļaut nosacījumam, ka uz šo mantu izcelsmes valstī vai izbraukšanas valstī ir attiecināti muitas un/vai fiskāli maksājumi, kas tai parasti uzliekami.

5. pants

1.   Atbrīvojumu var piešķirt vienīgi personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ārpus Kopienas muitas teritorijas bijusi vismaz 12 mēnešus no vietas.

2.   Kompetentās iestādes tomēr var pieļaut izņēmumus no 1. punktā noteiktās normas ar nosacījumu, ka attiecīgās personas nodoms patiešām bijis dzīvot ārpus Kopienas muitas teritorijas vismaz 12 mēnešus no vietas.

6. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz:

a)	alkohola izstrādājumiem;

b)	tabaku un tabakas izstrādājumiem;

c)	komerciāliem transportlīdzekļiem;

d)	priekšmetiem, kurus izmanto kādā arodā vai profesijā, izņemot pārnēsājamus darbarīkus, ko izmanto lietišķajā mākslā vai brīvajās mākslās.

7. pants

1.   Izņemot īpašus gadījumus, atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz personisko mantu, ko brīvai apgrozībai ieved 12 mēnešos pēc dienas, kad attiecīgā persona iedibinājusi pastāvīgu dzīvesvietu Kopienas muitas teritorijā.

2.   Personisko mantu var nodot brīvā apgrozībā vairākās reizēs 1. punktā minētajā termiņā.

8. pants

1.   Kamēr nav beidzies 12 mēnešu termiņš no dienas, kad apstiprināta personiskās mantas ievešana brīvai apgrozībai, personisko mantu, kas ievesta bez nodokļiem, nedrīkst patapināt, ieķīlāt, izīrēt vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu, par to iepriekš nepaziņojot kompetentajām iestādēm.

2.   Patapinot, ieķīlājot, izīrējot vai atsavinot personisko mantu pirms 1. punktā minētā termiņa beigām, par to ir jāmaksā ievedmuitas nodoklis pēc likmes, kas ir spēkā šādas patapināšanas, ieķīlāšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz mantas veidu un muitas vērtību, kādu kompetentās iestādes apstiprinājušas vai atzinušas šajā dienā.

9. pants

1.   Atkāpjoties no 7. panta 1. punkta, atbrīvojumu var piešķirt attiecībā uz personisko mantu, kas ievesta brīvai apgrozībai, pirms attiecīgā persona iedibinājusi pastāvīgu dzīvesvietu Kopienas muitas teritorijā, ar nosacījumu, ka šī persona apņemas tur faktiski iedibināt pastāvīgu dzīvesvietu sešu mēnešu laikā. Šādu apņemšanos papildina ar galvojumu, kura formu un summu nosaka kompetentās iestādes.

2.   Ja piemēro 1. punkta noteikumus, 4. panta a) punktā noteikto termiņu sāk skaitīt no dienas, kad personisko mantu ieved Kopienas muitas teritorijā.

10. pants

1.   Ja profesionālu saistību dēļ attiecīgā persona aizbrauc no trešās valsts, kurā tai bijusi pastāvīgā dzīvesvieta, vienlaikus neiedibinot pastāvīgu dzīvesvietu Kopienas muitas teritorijā, lai gan tās nodoms ir vēlāk to darīt, kompetentās iestādes var atļaut bez nodokļiem ievest personisko mantu, kuru tā šajā nolūkā pārvieto uz minēto teritoriju.

2.   Atļauju ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem ievest personisko mantu, kas minēta 1. punktā, piešķir saskaņā ar 3. līdz 8. panta noteikumiem, ievērojot, ka:

a)	termiņu, kas noteikts 4. panta a) punktā un 7. panta 1. punktā, skaita no dienas, kad personisko mantu ieved Kopienas muitas teritorijā;

b)	regulas 8. panta 1. punktā minēto termiņu skaita no dienas, kad attiecīgā persona faktiski iedibina pastāvīgu dzīvesvietu Kopienas muitas teritorijā.

3.   Atļaujas par atbrīvojumu no muitas nodokļiem piešķiršana turklāt ir pakļauta nosacījumam, ka attiecīgā persona apņemas faktiski iedibināt pastāvīgu dzīvesvietu Kopienas muitas teritorijā termiņā, ko nosaka kompetentās iestādes atbilstoši apstākļiem. Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai šo apņemšanos papildina ar galvojumu, kura formu un summu tās nosaka.

11. pants

Kompetentās iestādes var atkāpties no 4. panta a) un b) punkta, 6. panta c) un d) punkta un 8. panta, ja personai jāmaina pastāvīgā dzīvesvieta no kādas trešās valsts uz Kopienas muitas teritoriju ārkārtēju politisku apstākļu dēļ.

II NODAĻA

Preces, ko ieved sakarā ar laulībām

12. pants

1.   Ievērojot 13. līdz 16. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved pūru un mājsaimniecības priekšmetus, gan jaunus, gan lietotus, kas pieder personai, kas, dodoties laulībā, pārceļas no pastāvīgas dzīvesvietas trešā valstī uz pastāvīgu dzīvesvietu Kopienas muitas teritorijā.

2.   Ar tiem pašiem nosacījumiem dāvanas, ko parasti pasniedz laulības noslēgšanas gadījumā un ko no personām, kuru parastā dzīvesvieta ir trešā valstī, saņem personas, kas atbilst 1. punkta nosacījumiem, arī ir atbrīvotas no ievedmuitas. Vērtība katrai dāvanai, ko ieved ar atbrīvojumu no muitas nodokļa, tomēr nedrīkst pārsniegt EUR 1 000.

13. pants

Atbrīvojumu, kas minēts 12. pantā, var piešķirt tikai personām:

a)	kuru pastāvīgā dzīvesvieta ārpus Kopienas muitas teritorijas ir bijusi vismaz 12 mēnešus no vietas. Var tomēr pieļaut atkāpes no šiem noteikumiem, ja attiecīgai personai bijis skaidrs nodoms dzīvot ārpus Kopienas muitas teritorijas vismaz 12 mēnešus no vietas;

b)	kuras uzrāda pierādījumu par laulības noslēgšanu.

14. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz alkohola izstrādājumiem, tabaku vai tabakas izstrādājumiem.

15. pants

1.   Izņemot ārkārtas apstākļus, atbrīvojumu var piešķirt tikai attiecībā uz precēm, kas ievestas brīvai apgrozībai:

a)	ne agrāk kā divus mēnešus pirms noliktās kāzu dienas (šajā gadījumā atbrīvojumu piešķir, ja tiek iesniegts attiecīgs nodrošinājums, kura formu un summu nosaka kompetentās iestādes); un

b)	ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc kāzu dienas.

2.   Preces, kas minētas 12. pantā, var nodot brīvai apgrozībai vairākās reizēs termiņā, kas minēts šā panta 1. punktā.

16. pants

1.   Kamēr nav pagājuši 12 mēneši no dienas, kad saskaņā ar 12. pantu atļauta preču ievešana brīvai apgrozībai, preces, kas ievestas ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, nedrīkst patapināt, ieķīlāt, izīrēt vai atsavināt ne par atlīdzību, ne par brīvu, par to iepriekš nepaziņojot kompetentajām iestādēm.

2.   Patapinot, ieķīlājot, izīrējot vai atsavinot preces pirms 1. punktā minētā termiņa beigām, par attiecīgajām precēm jāmaksā ievedmuitas nodoklis pēc likmes, kas ir spēkā šādas patapināšanas, ieķīlāšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, kādu kompetentās iestādes apstiprinājušas vai atzinušas šajā dienā.

III NODAĻA

Personiskā manta, kas iegūta mantojumā

17. pants

1.   Ievērojot 18., 19. un 20. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved personisko mantu, ko mantošanas ceļā ieguvusi fiziska persona, kuras pastāvīgā dzīvesvieta ir Kopienas muitas teritorijā.

2.   Šā panta 1. punktā “personiskā manta” ir visas 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās lietas, kas ietilpst mirušā mantojumā.

18. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz:

a)	alkohola izstrādājumiem;

b)	tabaku un tabakas izstrādājumiem;

c)	komerciāliem transportlīdzekļiem;

d)	priekšmetiem, kurus izmanto arodā vai profesijā, izņemot pārnēsājamus lietišķajā mākslā vai brīvajās mākslās izmantojamus darbarīkus, kas bijuši vajadzīgi mirušā arodam vai profesijai;

e)	izejvielu krājumiem un galaproduktiem vai pusfabrikātiem;

f)	lauksaimniecības dzīvniekiem un lauksaimniecības produktu krājumiem, kuru daudzums pārsniedz ģimenes dienišķās vajadzības.

19. pants

1.   Atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz personisko mantu, kas ievesta brīvai apgrozībai ne vēlāk kā divus gadus pēc mantojuma iegūšanas dienas (pēc mantojuma lietu galīgas nokārtošanas).

Īpašos apstākļos šo termiņu kompetentās iestādes tomēr var pagarināt.

2.   Personisko mantu var ievest vairākās reizēs 1. punktā minētajā termiņā.

20. pants

Personiskai mantai, ko mantojuma ceļā ieguvušas juridiskas personas, kuras ir iesaistītas bezpeļņas darbībā un kuras ir reģistrētas kādas dalībvalsts teritorijā, mutatis mutandis piemēro 17., 18. un 19. panta noteikumus.

IV NODAĻA

Skolas apģērbs, mācību materiāli un ar tiem saistīti sadzīves priekšmeti

21. pants

1.   Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved apģērbu, mācību materiālus un sadzīves priekšmetus, kas parasti ietilpst studenta istabas aprīkojumā un pieder skolēniem vai studentiem, kuri mācību nolūkos apmetas Kopienas muitas teritorijā, un ir paredzēti viņu personiskai lietošanai mācību laikā.

2.   Šā panta 1. punktā:

a)	“skolēns vai students” nozīmē katru personu, kas uzņemta izglītības iestādē, lai apmeklētu tās piedāvātos pilna laika mācību kursus;

b)	“apģērbs” nozīmē apakšveļu vai mājsaimniecības veļu, kā arī drēbes, gan jaunas, gan lietotas;

c)	“mācību materiāli” nozīmē priekšmetus un rīkus (ieskaitot kalkulatorus un rakstāmmašīnas), ko skolēni vai studenti parasti izmanto mācībām.

22. pants

Atbrīvojumu piešķir vismaz reizi mācību gadā.

V NODAĻA

Nelielas vērtības sūtījumi

23. pants

1.   Saskaņā ar 24. pantu nelielas vērtības preču sūtījumus, ko tieši no trešās valsts sūta saņēmējam Kopienā, atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Šā panta 1. punktā “nelielas vērtības preces” ir preces, kuru patiesā vērtība vienam sūtījumam kopā nepārsniedz EUR 150.

24. pants

Atbrīvojumu neattiecina uz:

a)	alkohola izstrādājumiem;

b)	smaržām un tualetes ūdeņiem;

c)	tabaku un tabakas izstrādājumiem.

VI NODAĻA

Sūtījumi, ko viena privātpersona sūta citai

25. pants

1.   Saskaņā ar 26. un 27. pantu preces sūtījumos, ko no trešās valsts privātpersona sūta citai privātpersonai, kura dzīvo Kopienas muitas teritorijā, atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem ar nosacījumu, ka šāda ievešana nav komerciāla.

Saskaņā ar šo punktu paredzēto atbrīvojumu nepiemēro precēm sūtījumos, ko sūta no Helgolandes salas.

2.   Šā panta 1. punkta nozīmē ievestie sūtījumi “nav komerciāli”:

a)	ja tie nav regulāri sūtījumi;

b)	ja tajos ir preces vienīgi saņēmēja vai viņa ģimenes locekļu personīgai lietošanai un to īpašības un daudzums neliecina par komerciāliem nodomiem;

c)	ja nosūtītājs tos sūta saņēmējam bez kādas samaksas.

26. pants

1.   Atbrīvojumu, kas minēts 25. panta 1. punktā, piemēro līdz EUR 45 vērtībai par sūtījumu, ietverot 27. pantā minēto preču vērtību.

2.   Ja kopējā vērtība par divu vai vairāku priekšmetu sūtījumu pārsniedz 1. punktā minēto summu, atbrīvojumus šādiem priekšmetiem līdz minētai summai piešķir tādus, kādi būtu, ja tos ievestu atsevišķi, ņemot vērā, ka atsevišķa priekšmeta vērtība nav dalāma.

27. pants

Atbrīvojumu, kas minēts 25. panta 1. punktā, attiecina uz daudzumiem, kas norādīti turpmāk uzskaitītajām precēm vienā sūtījumā:

a)	tabakas izstrādājumi: — 50 cigaretes, — 25 cigarillas (cigāri, kas katrs sver ne vairāk par trim gramiem), — 10 cigāri, — 50 grami smēķējamās tabakas vai — atbilstīgs šo dažādo produktu sortiments;

b)

spirts un alkoholiskie dzērieni: — dzērieni, kas iegūti destilācijā, un stiprie alkoholiskie dzērieni, kuru alkohola tilpumkoncentrācija pārsniedz 22 %; nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 % un vairāk – viens litrs, vai — dzērieni, kas iegūti destilācijā, un stiprie alkoholiskie dzērieni un aperitīvi uz vīna vai spirta bāzes, tafija, sakē vai līdzīgi dzērieni, kuru alkohola tilpumkoncentrācija nepārsniedz 22 %; dzirkstoši vīni un deserta vīni – viens litrs vai atbilstīgs šo dažādo produktu sortiments, un — nedzirkstošie vīni – divi litri;

c)	— smaržas – 50 grami vai — tualetes ūdeņi – 0,25 litri.

VII NODAĻA

Ražošanas līdzekļi un cits aprīkojums, ko ieved, pārvietojot darbības vietu no trešās valsts uz Kopienu

28. pants

1.   Neskarot dalībvalstīs spēkā esošos tiesību aktus attiecībā uz rūpniecības un tirdzniecības politiku un ievērojot 29. līdz 33. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved ražošanas līdzekļus un citu aprīkojumu, kas pieder uzņēmumiem, kuri pilnīgi izbeidz savu darbību trešā valstī un līdzīgas darbības veikšanai pārceļas uz Kopienas muitas teritoriju.

Ja pārvietotais uzņēmums ir lauku saimniecība, tad atbrīvojumu piemēro arī tās dzīvu mājdzīvnieku ievešanai.

2.   Šā panta 1. punktā “uzņēmums” nozīmē ražošanas vai pakalpojumu nozares patstāvīgu saimniecisku vienību.

29. pants

Atbrīvojumu attiecina tikai uz ražošanas līdzekļiem un aprīkojumu:

a)	kas, izņemot īpašus apstākļu pamatotus gadījumus, uzņēmumā faktiski izmantots vismaz 12 mēnešus pirms dienas, kurā uzņēmums beidzis savu darbību trešā valstī, no kuras tas pārceļas;

b)	ko paredzēts izmantot tādos pašos nolūkos pēc pārcelšanās;

c)	kas atbilst minētā uzņēmuma veidam un lielumam.

30. pants

Atbrīvojumu nepiešķir uzņēmumiem, ja iemesls vai mērķis to pārvietošanai uz Kopienas muitas teritoriju ir apvienošanās ar Kopienas muitas teritorijā reģistrētu uzņēmumu vai pievienošanās šādam uzņēmumam, nesākot jaunu darbību.

31. pants

Atbrīvojumu nepiešķir attiecībā uz:

a)	transportlīdzekļiem, ko neizmanto kā ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas līdzekļus;

b)	visiem krājumiem, kas paredzēti patēriņam vai dzīvnieku barībai;

c)	degvielu, kā arī izejvielām vai galaproduktiem un pusfabrikātiem;

d)	mājdzīvniekiem, kuri pieder dzīvnieku tirgotājiem.

32. pants

Ja vien nav īpašu apstākļu, 28. pantā minēto atbrīvojumu piešķir tikai ražošanas līdzekļiem un citam aprīkojumam, ko ieved brīvai apgrozībai 12 mēnešos no dienas, kad uzņēmums beidzis darbību trešā valstī, no kuras tas pārceļas.

33. pants

1.   Kamēr nav pagājuši 12 mēneši no dienas, kad atļauta ražošanas līdzekļu un cita aprīkojuma ievešana brīvai apgrozībai, šos līdzekļus un aprīkojumu, kas ievesti ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, nedrīkst patapināt, ieķīlāt, izīrēt vai atsavināt ne par atlīdzību, ne par brīvu, par to iepriekš nepaziņojot kompetentajām iestādēm.

Attiecībā uz izīrēšanu vai atsavināšanu šo laiku var pagarināt līdz 36 mēnešiem, ja pastāv ļaunprātīgas izmantošanas iespēja.

2.   Patapinot, ieķīlājot, izīrējot vai atsavinot pirms 1. punktā minētā termiņa beigām, par attiecīgajām precēm jāmaksā ievedmuitas nodokļi pēc likmes, ko piemēro šādas patapināšanas, ieķīlāšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, kādu kompetentās iestādes apstiprinājušas vai atzinušas šajā dienā.

34. pants

Šīs regulas 28. līdz 33. pantu mutatis mutandis piemēro ražošanas līdzekļiem un citam aprīkojumam, kas pieder personām, kuras darbojas brīvā profesijā, un juridiskām personām, kas nodarbojas ar bezpeļņas darbību un pārceļ šo darbību no trešās valsts uz Kopienas muitas teritoriju.

VIII NODAĻA

Produkti, ko Kopienas lauksaimnieki iegūst no īpašumiem, kuri atrodas trešā valstī

35. pants

1.   Ievērojot 36. un 37. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved zemkopības, lopkopības, biškopības, dārzkopības un mežsaimniecības produktus no īpašumiem trešā valstī, kas robežojas ar Kopienas muitas teritoriju, kurus apsaimnieko lauksaimniecības produktu ražotāji, kuru galvenais uzņēmums atrodas minētajā muitas teritorijā kaimiņos attiecīgai trešai valstij.

2.   Lai varētu izmantot 1. punkta priekšrocības, lopkopības produktiem jābūt iegūtiem no Kopienas izcelsmes mājdzīvniekiem vai tādiem mājdzīvniekiem, kas Kopienā nodoti brīvā apgrozībā.

36. pants

Atbrīvojumu attiecina tikai uz produktiem, kam veikta tikai tāda apstrāde, kādu parasti veic pēc ražas novākšanas vai iegūšanas.

37. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz produktiem, ko muitas teritorijā ieved lauksaimniecības produktu ražotājs vai kāds cits viņa vārdā.

38. pants

Šīs regulas 35., 36. un 37. pantu mutatis mutandis piemēro produktiem, ko Kopienas zvejnieki iegūst, nodarbojoties ar zvejniecību vai zivkopību ezeros vai ūdensceļos, kas atrodas robežjoslā starp kādu dalībvalsti un trešo valsti, kā arī medījumiem, ko šādos ezeros vai ūdensceļos iegūst Kopienas mednieki.

IX NODAĻA

Sēklas, mēslošanas līdzekļi un produkti augsnes un augu apstrādei, ko trešās valsts lauksaimniecības produktu ražotāji ieved, lai izmantotu īpašumos, kas atrodas kaimiņos minētajām valstīm

39. pants

Ievērojot 40. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved sēklas, mēslošanas līdzekļus un produktus augsnes un augu apstrādei, ko paredzēts izmantot īpašumā, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā trešās valsts tiešā tuvumā un ko apsaimnieko lauksaimniecības produktu ražotāji, kuru galvenais uzņēmums atrodas minētā trešā valstī Kopienas muitas teritorijas tiešā tuvumā.

40. pants

1.   Atbrīvojumu attiecina uz tādu sēklu, mēslošanas līdzekļu vai citu produktu daudzumu, kāds vajadzīgs, lai apsaimniekotu šo īpašumu.

2.   To piešķir tikai attiecībā uz sēklām, mēslošanas līdzekļiem vai citiem produktiem, ko lauksaimniecības produktu ražotājs vai kāds cits viņa vārdā tieši ieved Kopienas muitas teritorijā.

3.   Dalībvalstis nodokļu atbrīvojumu var pakļaut abpusējas šādu atbrīvojumu piemērošanas nosacījumam.

X NODAĻA

Preces ceļotāju personiskajā bagāžā

41. pants

Preces, kas atrodas to ceļotāju personiskajā bagāžā, kuri ierodas no trešām valstīm, importē ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, ja šādu preču importam nepiemēro pievienotās vērtības nodokli (PVN) atbilstīgi valsts tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar Padomes Direktīvu 2007/74/EK (2007. gada 20. decembris) par atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa par precēm, kuras ieved personas, kas ieceļo no trešām valstīm (5).

Precēm, kuras importē Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (6) 6. panta 1. punktā minētajās teritorijās, piemēro tādus pašus noteikumus par atbrīvojumu no nodokļiem kā precēm, kuras importē citās attiecīgās dalībvalsts teritorijas daļās.

XI NODAĻA

Materiāli, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru; zinātniski instrumenti un aparāti

42. pants

Šīs regulas I pielikumā uzskaitītos materiālus, kas saistīti ar izglītību, zinātni un kultūru, atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem neatkarīgi no saņēmēja un neatkarīgi no šo materiālu paredzētā izmantojuma.

43. pants

Šīs regulas II pielikumā uzskaitītos materiālus, kas saistīti ar izglītību, zinātni un kultūru, atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem, ja tie ir paredzēti:

a)	vai nu publisko tiesību iestādēm, kas darbojas sabiedrības labā izglītības, zinātnes vai kultūras jomā;

b)	vai arī attiecīgām iestādēm vai organizācijām, kas katram priekšmetam norādītas II pielikuma 3. slejā, ar nosacījumu, ka dalībvalstu kompetentās iestādes tām atļāvušas šādus priekšmetus saņemt ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

44. pants

1.   Saskaņā ar 45. līdz 49. pantu zinātniskos instrumentus un aparātus, kas nav ietverti 43. pantā, atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem, ja tos ieved vienīgi nekomerciāliem mērķiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz zinātniskiem instrumentiem un aparātiem, kas paredzēti:

a)	vai nu publiskām iestādēm, kas galvenokārt saistītas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību, un tām publisko iestāžu nodaļām, kas galvenokārt saistītas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību,

b)	vai privātām iestādēm, kas galvenokārt saistītas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību un kam dalībvalstu kompetentās iestādes ir atļāvušas šādas preces saņemt, nemaksājot nodokļus.

45. pants

Atbrīvojums, kas minēts 44. panta 1. punktā, attiecas arī uz:

a)

rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kas īpaši paredzētas zinātniskajiem instrumentiem vai aparātiem, ar nosacījumu, ka šādas rezerves daļas, sastāvdaļas vai papildierīces ieved reizē ar šādiem instrumentiem un aparātiem vai gadījumā, ja tās ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tās paredzētas instrumentiem vai aparātiem: i) kas iepriekš ievesti ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, ar nosacījumu, ka šie instrumenti vai aparāti tiek izmantoti zinātniskiem mērķiem laikā, kad atbrīvojumu lūdz konkrētām rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm; vai ii) uz ko attiektos atbrīvojums laikā, kad šādu atbrīvojumu lūdz konkrētām rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm;

b)

darbarīkiem, kas izmantojami zinātnisko instrumentu vai aparātu apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai remontam, ar nosacījumu, ka šādus darbarīkus ieved reizē ar šiem instrumentiem un aparātiem vai gadījumā, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tie paredzēti instrumentiem vai aparātiem: i) kas iepriekš ievesti ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, ar nosacījumu, ka šie instrumenti vai aparāti tiek izmantoti zinātniskiem mērķiem laikā, kad atbrīvojumu lūdz darbarīkiem; vai ii) uz ko attiektos atbrīvojums laikā, kad šādu atbrīvojumu lūdz darbarīkiem.

46. pants

Šīs regulas 44. un 45. pantā:

a)	“zinātnisks instruments vai aparāts” ir instruments vai aparāts, kas savu objektīvo tehnisko īpašību dēļ un rezultātu dēļ, kurus ar to ir iespējams iegūt, ir galvenokārt vai vienīgi piemērots zinātniskam darbam;

b)	par “nekomerciāliem mērķiem ievestiem” uzskata zinātniskus instrumentus vai aparātus, kas paredzēti bezpeļņas zinātniskai pētniecībai vai izglītībai.

47. pants

Vajadzības gadījumā dažiem instrumentiem un aparātiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pantā minēto kārtību var nepiešķirt atbrīvojumu, ja konstatē, ka šādu instrumentu vai aparātu ievešana bez ievedmuitas kaitē Kopienas rūpniecības interesēm attiecīgajā ražošanas nozarē.

48. pants

1.   Izstrādājumus, kas minēti 43. pantā, un zinātniskos instrumentus un aparātus, kas ir ievesti ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem saskaņā ar 45., 46. un 47. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, nevar patapināt, iznomāt vai atsavināt par atlīdzību vai bez maksas bez iepriekšējas paziņošanas kompetentajām iestādēm.

2.   Ja izstrādājumu patapina, iznomā vai atsavina iestādei vai organizācijai, kam ir tiesības uz atbrīvojumu saskaņā ar 43. pantu vai 44. panta 2. punktu, atbrīvojums paliek spēkā ar nosacījumu, ka iestāde vai organizācija izstrādājumu, instrumentu vai aparātu izmanto mērķiem, kas piešķir tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos patapināšanas, iznomāšanas vai atsavināšanas nosacījums ir iepriekšēja ievedmuitas nodokļa samaksāšana pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, iznomāšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā nosaka vai atzīst kompetentās iestādes.

49. pants

1.   Iestādes vai organizācijas, kas minētas 43. un 44. pantā, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas dod tiesības uz atbrīvojumu, vai kuras gatavojas izmantot priekšmetus, kas ievesti ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, nolūkiem, ko neparedz minētie panti, par to informē kompetentās iestādes.

2.   Par priekšmetiem, kuri paliek tādu iestāžu vai organizāciju valdījumā, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas dod tiesības uz atbrīvojumiem, jāmaksā ievedmuitas nodokļi pēc likmes, kuru piemēro dienā, no kuras tās vairs nepilda nosacījumus, pamatojoties uz priekšmeta veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

Par priekšmetiem, ko izmanto iestāde vai organizācija, kura gūst labumu no atbrīvojuma nolūkos, kas nav paredzēti 43. un 44. pantā, jāmaksā ievedmuitas nodokļi pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad tos sāk izmantot citos nolūkos, pamatojoties uz priekšmetu veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

50. pants

Šīs regulas 47., 48. un 49. pantu mutatis mutandis piemēro ražojumiem, kas minēti 45. pantā.

51. pants

1.   Iekārtām, ko nekomerciāliem nolūkiem ieved zinātniskas pētniecības iestādes vai organizācijas, kas dibinātas ārpus Kopienas, vai to vārdā, piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Atbrīvojumu piešķir ar nosacījumu, ka iekārtas:

a)

ir paredzētas tam, lai 1. punktā minēto iestāžu vai organizāciju locekļi vai pārstāvji tās atbilstīgi izmantotu saskaņā ar zinātniskās sadarbības nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot starptautiskas zinātniskas pētniecības programmas zinātniskas pētniecības iestādēs, kuras dibinātas Kopienā un kuras dalībvalstu kompetentās iestādes ir apstiprinājušas minētajam nolūkam;

b)	paliek ārpuskopienas valstī rezidējošas fiziskas vai juridiskas personas īpašums laikā, kamēr tās atrodas Kopienas muitas teritorijā.

3.   Šā panta un 52. panta nolūkiem:

a)	“iekārtas” ir instrumenti, aparatūra un mašīnas un to palīgierīces, ieskaitot rezerves daļas, un darbarīki, kas īpaši paredzēti to apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai labošanai, kurus izmanto zinātniska pētījuma nolūkā;

b)	par “nekomerciālā nolūkā ievestām” uzskata iekārtas, ko paredzēts izmantot nekomerciāla mērķa zinātniska pētījuma nolūkiem.

52. pants

1.   Iekārtas, kas ievestas ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti 51. pantā, nedrīkst patapināt, izīrēt vai atsavināt par samaksu vai bez tās, par to iepriekš neziņojot kompetentajām iestādēm.

2.   Gadījumā, kad iekārtas patapinātas, izīrētas vai atsavinātas iestādei vai organizācijai, kam ir tiesības uz atbrīvojumu saskaņā ar 51. pantu, atbrīvojums paliek spēkā, ja iestāde vai organizācija šo iekārtu izmanto nolūkiem, kas piešķir tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Citos gadījumos un neskarot 44. un 45. panta piemērojumu, lai iekārtu patapinātu, izīrētu vai atsavinātu, iepriekš jāsamaksā ievedmuitas nodoklis saskaņā ar likmi, kas ir spēkā patapināšanas, īres vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz iekārtas veidu un muitas vērtību, ko šajā dienā atzinušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

3.   Šīs regulas 51. panta 1. punktā minētās iestādes vai organizācijas, kuras vairs neatbilst attiecīgajiem nosacījumiem, lai varētu izmantot atbrīvojumu, vai kuras paredz izmantot ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem ievestu iekārtu citiem nolūkiem nekā tie, kas paredzēti minētajā pantā, par to informē kompetentās iestādes.

4.   Iekārtas, ko izmanto iestādes vai organizācijas, kas vairs neatbilst nosacījumiem, kuri dod tiesības uz atbrīvojumu, tiek pakļautas attiecīgo ievedmuitas nodokļu piemērojumam pēc likmes, ko piemēro dienā, kad minētie nosacījumi vairs netiek ievēroti, pamatojoties uz attiecīgās iekārtas veidu un muitas vērtību, ko šajā dienā atzinušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

Neskarot 44. un 45. pantu, iekārtas, ko iestāde vai organizācija, uz ko attiecas atbrīvojums, izmanto citiem nolūkiem nekā tie, kas paredzēti 51. pantā, tiek pakļautas attiecīgajam ievedmuitas nodoklim, kas atbilstīgi aprēķināts dienā, kad tās sāk izmantot kādā citā nolūkā, pamatojoties uz attiecīgās iekārtas veidu un muitas vērtību, ko šajā dienā atzinušas vai pieņēmušas kompetentās iestādes.

XII NODAĻA

Pētniecībai paredzētas bioloģiskas vai ķīmiskas vielas un laboratorijas dzīvnieki

53. pants

1.   Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piešķir:

a)	par dzīvniekiem, kas ir sagatavoti izmantošanai laboratorijā;

b)	par bioloģiskām un ķīmiskām vielām, kas ietvertas sarakstā, kurš izveidots saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pantā minēto procedūru, un ievestas vienīgi nekomerciāliem mērķiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz dzīvniekiem un bioloģiskām vai ķīmiskām vielām, kas paredzētas:

a)	publiskām iestādēm, kas galvenokārt nodarbojas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību, vai tām publisko iestāžu nodaļām, kas galvenokārt nodarbojas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību; vai

b)	privātām iestādēm, kas galvenokārt nodarbojas ar izglītību vai zinātnisko pētniecību un kam dalībvalstu kompetentās iestādes ir atļāvušas šādas preces saņemt bez muitas nodokļa.

3.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā sarakstā var ietvert tikai bioloģiskas vai ķīmiskas vielas, kurām līdzvērtīgas neražo Kopienas muitas teritorijā un kuras, ņemot vērā to īpatnības vai tīrības pakāpi, ir piemērotas galvenokārt vai vienīgi zinātniskai pētniecībai.

XIII NODAĻA

No cilvēku orgāniem iegūtas ārstnieciskas vielas un reaģenti asins grupu un audu grupu noteikšanai

54. pants

1.   Ievērojot 55. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved:

a)	no cilvēku orgāniem iegūtas ārstnieciskas vielas;

b)	reaģentus asins grupu noteikšanai;

c)	reaģentus audu grupu noteikšanai.

2.   Šā panta 1. punktā:

a)	“no cilvēku orgāniem iegūtas ārstnieciskas vielas” ir cilvēka asinis un to atvasinājumi (cilvēka asinis, konservēta asins plazma, cilvēka albumīns un cilvēka asins plazmas olbaltuma fiksēti šķīdumi, cilvēka imūnglobulīns un cilvēka fibrinogēns);

b)	“reaģenti asins grupu noteikšanai” ir visi cilvēku, dzīvnieku, augu vai citas izcelsmes reaģenti, ko izmanto asins grupu noteikšanai, kā arī asins grupu nesaderības noteikšanai;

c)	“reaģenti audu grupu noteikšanai” ir visi cilvēku, dzīvnieku, augu vai citas izcelsmes reaģenti, ko izmanto, lai noteiktu cilvēku audu grupas.

55. pants

Atbrīvojumu attiecina tikai uz produktiem:

a)	kas ir paredzēti izmantošanai tikai nekomerciāliem medicīniskiem vai zinātniskiem mērķiem iestādēs vai laboratorijās, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes;

b)	kuriem ir atbilstības sertifikāts, ko izsniegusi attiecīgi pilnvarota iestāde trešā valstī, no kuras tos izved;

c)	uz kuru iepakojuma ir īpaša identifikācijas zīme.

56. pants

Atbrīvojumu attiecina arī uz īpašo iepakojumu, kas ir vajadzīgs, lai varētu transportēt no cilvēku orgāniem iegūtas ārstnieciskās vielas vai reaģentus, ko izmanto asins grupu vai audu grupu noteikšanai, kā arī uz šķīdumiem un piederumiem, kuri vajadzīgi to izmantošanai un kuri var atrasties sūtījumos.

XIV NODAĻA

Instrumenti un aparāti, kas paredzēti medicīnas pētījumiem, medicīnas diagnostikai vai ārstēšanai

57. pants

1.   Medicīnas pētījumiem, medicīnas diagnostikai vai ārstēšanai paredzētos instrumentus un aparatūru, ko labdarības vai filantropijas organizācijas vai privātpersonas dāvina veselības aizsardzības iestādēm, slimnīcu nodaļām vai medicīnas pētījumu iestādēm, kuras dalībvalstu kompetentās iestādes apstiprinājušas šādas preces saņemt ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, vai ko šādas veselības aizsardzības iestādes, slimnīcu nodaļas vai medicīnas pētījumu iestādes ir iegādājušās tikai no labdarības vai filantropijas organizāciju sniegtiem līdzekļiem vai no brīvprātīgiem ieguldījumiem, importē ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ar stingru nosacījumu, ka ir konstatēts, ka:

a)	attiecīgo instrumentu vai aparatūras dāvinājums nav saistīts ar dāvinātāja komerciāliem nodomiem; un

b)	dāvinātājs nekādi nav saistīts ar to instrumentu vai aparātu ražotāju, kuriem lūdz atbrīvojumu.

2.   Atbrīvojumu ar tiem pašiem nosacījumiem piemēro arī:

a)

rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kas īpaši paredzētas 1. punktā minētajiem instrumentiem vai aparātiem, ar nosacījumu, ka šādas rezerves daļas, sastāvdaļas vai papildierīces ieved reizē ar šādiem instrumentiem un aparātiem vai gadījumā, ja tās ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tās paredzētas instrumentiem vai aparātiem, kuri iepriekš ievesti ar atbrīvojumu no nodokļa;

b)

darbarīkiem, kas izmantojami instrumentu vai aparātu apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai remontam, ar nosacījumu, ka šādus darbarīkus ieved reizē ar šādiem instrumentiem un aparātiem vai gadījumā, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tie paredzēti instrumentiem vai aparātiem, kuri iepriekš ievesti ar atbrīvojumu no nodokļa.

58. pants

Šīs regulas 57. panta piemērošanai, un jo īpaši attiecībā uz instrumentiem vai aparātiem un tajā minētajām saņēmējām organizācijām, 47., 48. un 49. pantu piemēro mutatis mutandis.

XV NODAĻA

Standartvielas medikamentu kvalitātes kontrolei

59. pants

Sūtījumus, kuros ir Pasaules Veselības organizācijas apstiprinātu standartvielu paraugi medikamentu ražošanā izmantojamo materiālu kvalitātes kontrolei un kuri adresēti kravas saņēmējiem, kam dalībvalstu kompetentās iestādes atļāvušas saņemt šādus sūtījumus bez nodokļa, ieved ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

XVI NODAĻA

Farmācijas līdzekļi, ko izmanto starptautiskās sporta sacīkstēs

60. pants

Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved farmācijas līdzekļus, ko izmanto medicīnā vai veterinārijā cilvēkiem vai dzīvniekiem no trešām valstīm, kas piedalās Kopienas muitas teritorijā organizētās starptautiskās sporta sacīkstēs, tādā daudzumā, kas samērīgs ar personu vajadzībām, atrodoties minētajā teritorijā.

XVII NODAĻA

Preces labdarības vai filantropiskām organizācijām; neredzīgajiem un citiem invalīdiem paredzētie priekšmeti

A.   Vispārējiem mērķiem

61. pants

1.   Ievērojot 63. un 64. pantu, ciktāl tas neizraisa ļaunprātīgu izmantošanu vai nozīmīgus konkurences traucējumus, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved:

a)	pirmās nepieciešamības preces, kuras ieved valsts organizācijas vai citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, un kuras paredzēts par velti izplatīt trūkumcietējiem;

b)

visdažādākās preces, ko kāda persona vai organizācija, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas, par brīvu un bez jebkāda komerciāla nodoma sūta valsts organizācijām vai citām labdarības vai filantropiskām organizācijām, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, lai tās izmantotu līdzekļu vākšanai īpaši organizētos labdarības pasākumos trūkumcietēju vajadzībām;

c)

aprīkojumu un kancelejas piederumus, ko kāda persona vai organizācija, kas reģistrēta ārpus Kopienas muitas teritorijas, par brīvu un bez jebkāda komerciāla nodoma sūta labdarības vai filantropiskām organizācijām, ko apstiprinājušas kompetentās iestādes, lai tās to izmantotu vienīgi savas darbības vajadzībām vai labdarības un filantropijas mērķu īstenošanai.

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā “pirmās nepieciešamības preces” nozīmē preces, kas vajadzīgas, lai apmierinātu cilvēku tiešās vajadzības, piemēram, pārtika, medikamenti, apģērbs un segas.

62. pants

Atbrīvojumu nepiešķir:

a)	alkohola izstrādājumiem;

b)	tabakai vai tabakas izstrādājumiem;

c)	kafijai un tējai;

d)	mehāniskajiem transportlīdzekļiem, izņemot ātrās palīdzības transportlīdzekļus.

63. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai organizācijām, kuru grāmatvedības ieraksti ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt to darbību un kuras nodrošina visas vajadzīgās garantijas.

64. pants

1.   Organizācijas, kas izmanto atbrīvojumus, nedrīkst patapināt, izīrēt vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu preces un aprīkojumu, kas minēts 61. pantā, nolūkiem, kas nav paredzēti minētā panta 1. punktā a) un b) apakšpunktā, par to iepriekš neziņojot kompetentajām iestādēm.

2.   Ja preces un aprīkojumu patapina, izīrē vai atsavina organizācijai, kam ir tiesības izmantot atbrīvojumu saskaņā ar 61. un 63. pantu, atbrīvojumu turpina piemērot ar nosacījumu, ka minētā organizācija šīs preces un aprīkojumu izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas nosacījums ir iepriekšēja ievedmuitas nodokļu samaksāšana pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču vai aprīkojuma veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

65. pants

1.   Šīs regulas 61. pantā minētās organizācijas, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas dod tiesības uz atbrīvojumu, vai gatavojas izmantot preces un aprīkojumu, kas ievests ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, nolūkiem, ko neparedz minētais pants, par to informē kompetentās iestādes.

2.   Par precēm un aprīkojumu, kas paliek to organizāciju īpašumā, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas dod tiesības uz atbrīvojumu, jāmaksā attiecīgie ievedmuitas nodokļi pēc likmes, kuru piemēro dienā, no kuras tās vairs nepilda minētos nosacījumus, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

3.   Par precēm un aprīkojumu, ko organizācijas, kuras gūst labumu no atbrīvojuma, izmanto nolūkos, kas nav paredzēti 61. pantā, jāmaksā attiecīgi ievedmuitas nodokļi pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad to sāk izmantot citos nolūkos, pamatojoties uz preču un aprīkojuma veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā ir noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

B.   Invalīdu vajadzībām

1.   Neredzīgajiem paredzēti priekšmeti

66. pants

Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved regulas III pielikumā norādītos priekšmetus, kas īpaši paredzēti neredzīgo izglītībai, zinātnes vai kultūras attīstībai.

67. pants

1.   Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved regulas IV pielikumā norādītos priekšmetus, kas īpaši paredzēti neredzīgo izglītībai, zinātnes vai kultūras attīstībai, ja tos ieved:

a)	vai nu paši neredzīgie savām vajadzībām;

b)	vai arī iestādes vai organizācijas, kuras nodarbojas ar neredzīgo izglītošanu vai palīdzības sniegšanu neredzīgajiem un kurām dalībvalstu kompetentās iestādes atļāvušas šādu priekšmetus saņemt ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu piemēro īpašām rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kas īpaši paredzētas konkrētajiem priekšmetiem, kā arī rīkiem, ko izmanto minēto priekšmetu apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai labošanai, ar nosacījumu, ka šādas rezerves daļas, sastāvdaļas, papildierīces vai darbarīkus ieved reizē ar minētajiem priekšmetiem vai gadījumā, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tie paredzēti priekšmetiem, kas jau iepriekš ievesti ar atbrīvojumu no nodokļiem, vai kuriem būtu tiesības piemērot atbrīvojumu, kad vajadzīga īpašu rezerves daļu, sastāvdaļu vai papildierīču un darbarīku ievešana.

2.   Citiem invalīdiem paredzētie priekšmeti

68. pants

1.   Izstrādājumus, kas īpaši paredzēti tādu personu izglītībai, darbam vai sociālā stāvokļa uzlabošanai, kurām ir fiziski vai garīgi traucējumi, bet kuras nav neredzīgas, ieved ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, ja tos importē:

a)	vai nu paši invalīdi savām vajadzībām;

b)	vai iestādes vai organizācijas, kuras galvenokārt nodarbojas ar invalīdu izglītošanu vai palīdzības sniegšanu invalīdiem un kuras dalībvalstu kompetentās iestādes apstiprinājušas šādu izstrādājumu saņemšanai ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Atbrīvojumu, kas minēts 1. punktā, piemēro attiecīgajiem izstrādājumiem īpaši paredzētām rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm un darbarīkiem, kurus izmanto minēto izstrādājumu apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai remontam, ar nosacījumu, ka šādus darbarīkus ieved reizē ar šādiem izstrādājumiem vai gadījumā, ja tos ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tie paredzēti izstrādājumiem, kas iepriekš ievesti bez ievedmuitas nodokļa vai uz ko attiektos atbrīvojums laikā, kad šādu atbrīvojumu lūdz konkrētām rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm un minētajiem darbarīkiem.

69. pants

Vajadzības gadījumā dažiem izstrādājumiem saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pantā minēto kārtību var nepiešķirt atbrīvojumu, ja konstatē, ka šādu izstrādājumu ievešana ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem kaitē Kopienas rūpniecības interesēm attiecīgajā ražošanas nozarē.

3.   Kopēji noteikumi

70. pants

Atbrīvojumu, kas paredzēts šīs regulas 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 68. panta 1. punkta a) apakšpunktā, neredzīgo vai citu invalīdu vajadzībām tieši piešķir, ja dalībvalstīs spēkā esošie noteikumi attiecīgām personām ļauj pierādīt neredzīgo vai invalīdu statusu, kuriem ir tiesības uz šādu atbrīvojumu.

71. pants

1.   Izstrādājumus, ko ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem ievedušas 67. un 68. pantā minētās personas, nevar patapināt, iznomāt vai atsavināt bez atlīdzības vai par maksu, iepriekš par to nepaziņojot kompetentajām iestādēm.

2.   Ja izstrādājumu patapina, iznomā vai atsavina iestādei vai organizācijai, kam ir tiesības uz atbrīvojumu saskaņā ar 67. un 68. pantu, atbrīvojums paliek piešķirts ar nosacījumu, ka iestāde vai organizācija izstrādājumu izmanto mērķiem, kuri piešķir tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos patapināšanas, iznomāšanas vai atsavināšanas nosacījums ir iepriekšēja ievedmuitas nodokļu samaksāšana pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, iznomāšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā nosaka vai atzīst kompetentās iestādes.

72. pants

1.   Izstrādājumus, ko iestādes vai organizācijas, kurām ir tiesības uz atbrīvojumu saskaņā ar 67. un 68. pantu, ir ievedušas, šīs iestādes vai organizācijas, nemaksājot attiecīgos ievedmuitas nodokļus, bez peļņas var patapināt, izīrēt vai atsavināt par atlīdzību vai bez maksas neredzīgajiem vai citiem invalīdiem, ar kuriem tās nodarbojas.

2.   Patapināt, iznomāt vai atsavināt ar nosacījumiem, kas nav minēti 1. punktā, var vienīgi, par to iepriekš informējot kompetentās iestādes.

Ja izstrādājumu patapina, iznomā vai atsavina personai, iestādei vai organizācijai, kam ir tiesības uz atbrīvojumu saskaņā ar 67. panta 1. punktu vai 68. panta 1. punktu, atbrīvojums paliek piešķirts ar nosacījumu, ka persona, iestāde vai organizācija izstrādājumu izmanto mērķiem, kas piešķir tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos patapināšanas, iznomāšanas vai atsavināšanas nosacījums ir iepriekšēja ievedmuitas nodokļu samaksāšana pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, iznomāšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā nosaka vai atzīst kompetentās iestādes.

73. pants

1.   Iestādes vai organizācijas, kas minētas 67. un 68. pantā un kas vairs nepilda nosacījumus, kuri dod tiesības uz atbrīvojumu, vai kas gatavojas izmantot priekšmetus, kuri ievesti ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem, nolūkiem, ko neparedz minētie panti, par to informē kompetentās iestādes.

2.   Par priekšmetiem, kas paliek tādu iestāžu vai organizāciju valdījumā, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas dod tiesības uz atbrīvojumu, jāmaksā ievedmuitas nodoklis pēc likmes, kas ir spēkā dienā, no kuras tās vairs nepilda minētos nosacījumus, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

3.   Par priekšmetiem, ko izmanto iestāde vai organizācija, kura gūst labumu no atbrīvojuma nolūkos, kas nav paredzēti 67. un 68. pantā, jāmaksā ievedmuitas nodokļi pēc likmes, kas ir spēkā dienā, kad tos sāk izmantot citos nolūkos, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

C.   Nelaimē cietušo vajadzībām

74. pants

1.   Ievērojot 75. līdz 80. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved preces, ko ieved valsts organizācijas vai citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, kuras apstiprinājušas kompetentās iestādes, ja tās paredzēts:

a)	par brīvu izdalīt tiem, kas cietuši nelaimē, kura piemeklējusi vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju; vai

b)	par brīvu nodot šādā nelaimē cietušo rīcībā, paturot tās minēto organizāciju īpašumā.

2.   Atbrīvojumu, kas minēts 1. punktā, ar tiem pašiem nosacījumiem attiecina uz brīvai apgrozībai ievestām precēm, kuras ieved glābšanas dienesti savas darbības nodrošināšanai.

75. pants

Atbrīvojumu nepiešķir materiāliem un aprīkojumam, kas paredzēti rekonstrukcijai nelaimes piemeklētajos apgabalos.

76. pants

Par atbrīvojuma piešķiršanu Komisija pieņem lēmumu steidzamības kārtībā pēc vienas vai vairāku attiecīgo dalībvalstu lūguma, apspriežoties ar citām dalībvalstīm. Šajā lēmumā vajadzības gadījumā nosaka atbrīvojuma apmēru un nosacījumus.

Kamēr Komisijas lēmums nav paziņots, nelaimes piemeklētās dalībvalstis var ļaut ievest preces 74. pantā minētajos nolūkos, atliekot par tām visus ievedmuitas nodokļus, ja ievedēja organizācija uzņemas šos nodokļus samaksāt atbrīvojuma nepiešķiršanas gadījumā.

77. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai organizācijām, kuru grāmatvedības ieraksti ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt to darbību un kuras nodrošina visas vajadzīgās garantijas.

78. pants

1.   Organizācijas, kas izmanto atbrīvojumu, nedrīkst patapināt, izīrēt vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu preces, kuras minētas 74. panta 1. punktā, citādi kā minētajā pantā paredzētajos apstākļos, par to iepriekš neinformējot kompetentās iestādes.

2.   Ja preces patapina, izīrē vai atsavina organizācijai, kam pašai ir tiesības izmantot atbrīvojumu atbilstoši 74. pantam, atbrīvojumu turpina piemērot ar nosacījumu, ka minētā organizācija šīs preces izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas nosacījums ir iepriekšēja ievedmuitas nodokļu samaksāšana pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču vai aprīkojuma veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

79. pants

1.   Šīs regulas 74. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās preces pēc tam, kad tās vairs neizmanto nelaimē cietušie, nedrīkst patapināt, izīrēt vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu, par to iepriekš nepaziņojot kompetentajām iestādēm.

2.   Ja preces patapina, izīrē vai atsavina organizācijai, kurai ir tiesības izmantot atbrīvojumu atbilstoši 74. pantam, vai vajadzības gadījumā organizācijai, kurai ir tiesības uz atbrīvojumu atbilstoši 61. panta 1. punkta a) apakšpunktam, atbrīvojumu turpina piemērot ar nosacījumu, ka minētās organizācijas šīs preces izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu.

Pārējos gadījumos patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas nosacījums ir iepriekšēja ievedmuitas nodokļu samaksāšana pēc likmes, kuru piemēro patapināšanas, izīrēšanas vai atsavināšanas dienā, pamatojoties uz preču vai aprīkojuma veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

80. pants

1.   Šīs regulas 74. pantā minētās organizācijas, kuras vairs nepilda nosacījumus, kas dod tiesības uz atbrīvojumu, vai gatavojas ar atbrīvojumu ievestās preces izmantot nolūkiem, kas nav paredzēti minētajā pantā, par to informē kompetentās iestādes.

2.   Gadījumā, ja preces, kas paliek organizācijas valdījumā, kura vairs nepilda nosacījumus, kas dod tiesības uz atbrīvojumu, atsavina organizācijai, kurai ir tiesības izmantot atbrīvojumu atbilstoši 74. pantam, vai attiecīgā gadījumā organizācijai, kurai ir tiesības izmantot atbrīvojumu atbilstoši 61. panta 1. punkta a) apakšpunktam, atbrīvojumu turpina piemērot ar nosacījumu, ka minētā organizācija šīs preces izmanto nolūkos, kas dod tiesības uz šādu atbrīvojumu. Citos gadījumos par precēm maksā attiecīgos ievedmuitas nodokļus pēc likmes, kuru piemēro dienā, no kuras nosacījumus vairs nepilda, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

3.   Par precēm, ko izmanto organizācija, kura izmanto atbrīvojumu nolūkos, kas nav paredzēti 74. pantā, jāmaksā attiecīgie ievedmuitas nodokļi pēc likmes, kuru piemēro dienā, kad tās sāk izmantot citos nolūkos, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, ko tajā dienā noteikušas vai atzinušas kompetentās iestādes.

XVIII NODAĻA

Goda zīmes vai apbalvojumi

81. pants

Ja attiecīgā persona kompetentajām iestādēm uzrāda pietiekamu pierādījumu un ja attiecīgās darbības nekādi nav komerciālas, tad ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved:

a)	apbalvojumus, ko trešo valstu valdības piešķīrušas personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Kopienas muitas teritorijā;

b)

kausus, medaļas un līdzīgus gluži simboliskus priekšmetus, kas personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Kopienas muitas teritorijā, trešā valstī piešķirti kā cieņas apliecinājums viņu darbībai mākslā, zinātnē, sportā vai valsts dienestā vai kā atzinība viņu veikumam kādā īpašā gadījumā un ko šīs personas pašas ieved Kopienas muitas teritorijā;

c)	kausus, medaļas un līdzīgus gluži simboliskus priekšmetus, ko par brīvu izsniedz iestādes vai personas, kuras reģistrētas trešā valstī, lai dāvinātu Kopienas muitas teritorijā tādos pašos nolūkos, kādi minēti b) punktā;

d)

simboliskas nozīmes un niecīgas vērtības apbalvojumus, balvas un suvenīrus, kas paredzēti bezmaksas izplatīšanai konferencēs vai līdzīgos starptautiskos pasākumos personām, kas parasti dzīvo trešās valstīs; tādu preču īpatnības, vienības vērtība vai citas iezīmes nedrīkst norādīt uz to, ka tās ieved komerciālā nolūkā.

XIX NODAĻA

Dāvanas, kas saņemtas starptautisko attiecību sakarā

82. pants

Attiecīgā gadījumā neietekmējot 41. pantu un ievērojot 83. un 84. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved preces, ko:

a)	Kopienas muitas teritorijā ieved personas, kas bijušas oficiālā vizītē trešā valstī un no šīs valsts iestādēm saņēmušas tās kā dāvanas;

b)	Kopienas muitas teritorijā ieved personas, kas ierodas oficiālā vizītē Kopienas muitas teritorijā un kas paredzējušas šīs preces pasniegt uzņemšanas iestādēm kā dāvanas;

c)

oficiāla struktūra, valsts iestāde vai grupa, kura veic darbību sabiedrības interesēs, kas atrodas trešā valstī, nosūtījusi kā dāvanas draudzības vai labvēlības apliecinājumam oficiālai struktūrai, valsts iestādei vai grupai, kas veic darbību sabiedrības interesēs, atrodas Kopienas muitas teritorijā un kuras kompetentās iestādes apstiprinājušas šādu preču saņemšanai ar atbrīvojumu.

83. pants

Atbrīvojumu neattiecina uz alkohola izstrādājumiem, tabaku vai tabakas izstrādājumiem.

84. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai tad:

a)	ja priekšmetus, ko paredzēts dāvināt, nepasniedz regulāri,

b)	ja to veids, vērtība vai daudzums neliecina par komerciālu nodomu,

c)	ja tos neizmanto komerciāliem nolūkiem.

XX NODAĻA

Preces, kas paredzētas monarhu vai valstu vadītāju lietošanai

85. pants

Saskaņā ar ierobežojumiem un nosacījumiem, ko nosaka kompetentās iestādes, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved:

a)	dāvanas monarhiem vai valstu vadītājiem;

b)

preces, ko izmantos vai patērēs trešo valstu monarhi un trešo valstu vadītāji vai personas, kuras ir viņu oficiāli pārstāvji, laikā, kamēr viņi oficiāli uzturas Kopienas muitas teritorijā. Dalībvalsts, kurā preces ieved, tomēr var noteikt, ka atbrīvojuma piemērošanas nosacījums ir abpusēja atbrīvojumu piemērošana.

Pirmās daļas noteikumi attiecas arī uz personām, kurām ir tādas pašas starptautiska līmeņa privilēģijas kā monarhiem vai valstu vadītājiem.

XXI NODAĻA

Preces, ko ieved tirdzniecības veicināšanai

A.   Preču paraugi, kuru vērtība ir niecīga

86. pants

1.   Neietekmējot 90. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumus, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved preču paraugus, kuru vērtība ir niecīga un kurus var izmantot vienīgi tam, lai saņemtu šāda tipa preču pasūtījumus to importēšanai Kopienas muitas teritorijā.

2.   Kompetentās iestādes var prasīt, ka daži priekšmeti, lai tiem varētu piemērot atbrīvojumu no muitas nodokļiem, jāpadara lietošanai nederīgi, tos ieplēšot, sacaurumojot vai skaidri un neizdzēšami iezīmējot, vai citādi apstrādājot, ja vien šāda darbība neiznīcina tos kā paraugus.

3.   Šā panta 1. punktā “preču paraugi” nozīmē priekšmetus, kuri pārstāv kādu preču veidu un kuru izskats un daudzums nepieļauj to izmantošanu citiem mērķiem kā vien tā paša tipa vai kvalitātes preču pasūtījumu piedāvāšanai.

B.   Iespieddarbi un reklāmas materiāli

87. pants

Ievērojot 88. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved reklāmas materiālus, piemēram, katalogus, cenrāžus, lietošanas pamācības vai brošūras, kas attiecas uz:

a)	precēm pārdošanai vai izīrēšanai; vai

b)	pārvadājumu, komerciālu apdrošināšanu vai banku pakalpojumiem;

ko piedāvā persona, kas reģistrēta uzņēmējdarbības veikšanai ārpus Kopienas muitas teritorijas.

88. pants

Šīs regulas 87. pantā minēto atbrīvojumu attiecina tikai uz tādiem iespiestiem reklāmas darbiem, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	iespieddarbā jābūt skaidri norādītam tā uzņēmuma nosaukumam, kurš ražo, pārdod vai izīrē šīs preces vai piedāvā pakalpojumus, uz kuriem tas atsaucas;

b)	katrā sūtījumā var būt ne vairāk kā viens dokuments vai katra dokumenta viens eksemplārs gadījumā, ja sastāvā ir dokumenti; uz sūtījumiem, kuros ir tā paša dokumenta vairāki eksemplāri, tomēr var attiecināt ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu, ja to kopējā bruto masa nepārsniedz vienu kilogramu;

c)	iespieddarbs nevar būt grupveida sūtījumu objekts no tā paša sūtītāja tam pašam saņēmējam.

89. pants

Priekšmetus reklāmai, kuriem nav īstas komerciālas vērtības, kurus piegādātāji par brīvu nosūta saviem klientiem un kurus nav iespējams izmantot citādi kā vien reklāmai, ieved ar atbrīvojumu no nodokļiem.

C.   Preces, ko izmanto vai patērē gadatirgū vai līdzīgā pasākumā

90. pants

1.   Ievērojot 91. līdz 94. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved:

a)	mazus preču paraugus, kas parāda ārpus Kopienas muitas teritorijas ražotas preces un paredzēti gadatirgum vai līdzīgam pasākumam;

b)	preces, ko ieved tikai demonstrēšanai vai lai demonstrētu mašīnas vai aparātus, kas ražoti ārpus Kopienas muitas teritorijas un izstādīti gadatirgū vai līdzīgā pasākumā;

c)	dažādus mazvērtīgus materiālus, piemēram, krāsas, lakas, tapetes utt., kurus izmanto, būvējot, iekārtojot un izgreznojot trešo valstu pārstāvju pagaidu stendus gadatirgū vai līdzīgā pasākumā, un kurus iznīcina, tos lietojot;

d)	iespieddarbus, katalogus, prospektus, cenrāžus, reklāmas plakātus, kalendārus ar ilustrācijām vai bez tām, neierāmētus fotoattēlus un citus priekšmetus, ko piegādā par brīvu, lai reklamētu preces, kas izgatavotas ārpus Kopienas muitas teritorijas un izstādītas gadatirgū vai līdzīgā pasākumā.

2.   Šā panta 1. punktā “gadatirgus vai līdzīgs pasākums” nozīmē:

a)	tirdzniecības, rūpniecības, lauksaimniecības vai amatniecības izstādes, gadatirgus, salonus un līdzīgus pasākumus;

b)	izstādes un pasākumus, ko galvenokārt rīko labdarības nolūkos;

c)	izstādes un pasākumus, ko galvenokārt rīko zinātniskiem, tehniskiem, amatprasmes, mākslas, izglītojošiem, kultūras vai sporta mērķiem, reliģiskiem vai kulta mērķiem, arodbiedrību darbībai vai tūrismam, vai arī starptautiskas saprašanās veicināšanai;

d)	starptautisku organizāciju vai kolektīvu struktūru pārstāvju sanāksmes;

e)	oficiālas vai piemiņas ceremonijas un saietus;

bet ne privāti rīkotas izstādes veikalos vai tirdzniecības vietās, lai pārdotu trešo valstu preces.

91. pants

Atbrīvojumu, kas minēts 90. panta 1. punkta a) apakšpunktā, attiecina tikai uz paraugiem:

a)	kuri kā tādi ievesti par brīvu no trešām valstīm vai iegūti izstādē no precēm, kas no šīm valstīm ievestas neiesaiņotas;

b)	kurus tikai par brīvu izsniedz cilvēkiem izstādē, lai tos izmantotu vai patērētu personas, kam tie tiek piedāvāti;

c)	kuri ir atzīstami par reklāmas paraugiem, kuru atsevišķas vienības cena ir zema;

d)	kuri nav viegli pārdodami un attiecīgā gadījumā ir iepakoti tā, ka attiecīgās preces daudzums ir mazāks nekā tādas pašas preces mazākais daudzums, kāds tiek tirgots;

e)	kurus, ja tie ir ēdieni un dzērieni, kas nav iepakoti, kā minēts d) punktā, patērē turpat izstādē;

f)	kuru kopējā vērtība un daudzums atbilst izstādes iedabai, apmeklētāju skaitam un izstādītāja līdzdalības pakāpei.

92. pants

Šīs regulas 90. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atbrīvojumu attiecina tikai uz precēm:

a)	kuras izstādē patērē vai iznīcina; un

b)	kuru kopējā vērtība un daudzums atbilst izstādes būtībai, apmeklētāju skaitam un izstādītāja līdzdalības pakāpei.

93. pants

Šīs regulas 90. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto atbrīvojumu attiecina tikai uz iespieddarbiem un reklāmas materiāliem:

a)	kurus paredzēts izplatīt cilvēkiem izstādes norises vietā tikai par brīvu;

b)	kuru kopējā vērtība un daudzums atbilst izstādes iedabai, apmeklētāju skaitam un izstādītāja līdzdalības pakāpei.

94. pants

Šīs regulas 90. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto atbrīvojumu neattiecina uz:

a)	alkohola izstrādājumiem;

b)	tabaku vai tabakas izstrādājumiem;

c)	cieto, šķidro vai gāzveida kurināmo.

XXII NODAĻA

Preces, kuras ieved pārbaudei, analīzēm vai izmēģinājumiem

95. pants

Ievērojot 96. līdz 101. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved preces, kuru pārbaudes, analīzes vai izmēģinājumus paredzēts izdarīt, lai noteiktu to sastāvu, kvalitāti vai citus tehniskos parametrus informācijas, ražošanas vai komerciālas izpētes nolūkos.

96. pants

Neietekmējot 99. pantu, 95. pantā minētā atbrīvojuma piešķiršanas nosacījums ir, ka preces, kuru pārbaudes, analīzes vai izmēģinājumus paredzēts izdarīt, pilnīgi izlieto vai iznīcina pārbaužu, analīžu vai izmēģinājumu gaitā.

97. pants

Atbrīvojumu neattiecina uz precēm, kuras izmanto pārbaudēm, analīzēm vai izmēģinājumiem, kas pašas ir tirdzniecības reklāmas darbības.

98. pants

Atbrīvojumu attiecina tikai uz tādu preču daudzumu, kāds vajadzīgs mērķim, kuram tās ieved. Šo daudzumu katrā atsevišķā gadījumā nosaka kompetentās iestādes, ņemot vērā minēto mērķi.

99. pants

1.   Šīs regulas 95. pantā minētais atbrīvojums attiecas uz precēm, kuras netiek pilnīgi izlietotas vai iznīcinātas pārbaužu, analīžu vai izmēģinājumu gaitā, ja pāri palikušos produktus ar kompetento iestāžu piekrišanu un to uzraudzībā:

a)	beidzoties pārbaudēm, analīzēm vai izmēģinājumiem, pilnīgi iznīcina vai padara par komerciāli nevērtīgiem; vai

b)	nodod valstij, neradot tai nekādus izdevumus, ja tas ir iespējams saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem; vai

c)	pienācīgi pamatotos apstākļos izved ārpus Kopienas muitas teritorijas.

2.   Šā panta 1. punktā “pāri palikušie produkti” ir produkti, kas rodas no pārbaudēm, analīzēm vai izmēģinājumiem, kā arī preces, kuras faktiski nav izmantotas.

100. pants

Izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas 99. panta 1. punkts, uz produktiem, kas paliek pāri pēc pārbaudēm, analīzēm vai izmēģinājumiem, kas minēti 95. pantā, attiecina atbilstošo ievedmuitas nodokļu likmi, kas ir spēkā pārbaužu, analīžu vai izmēģinājumu beigu dienā, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, kuru kompetentās iestādes apstiprinājušas vai atzinušas šajā dienā.

Tomēr ieinteresētā persona ar kompetento iestāžu atļauju un to uzraudzībā var pāri palikušos produktus pārvērst atliekās vai atkritumos. Šādā gadījumā piemēro ievedmuitas nodokļus, kādus laikā, kad notiek minētā pārvēršana, piemēro atliekām vai atkritumiem.

101. pants

Kompetentās iestādes nosaka termiņu, kurā jāveic pārbaudes, analīzes vai izmēģinājumi, kā arī administratīvās formalitātes, kas jāveic, lai nodrošinātu to, ka preces izmanto paredzētajos nolūkos.

XXIII NODAĻA

Sūtījumi autortiesību vai rūpniecības un komerciālo patenttiesību aizsardzības organizācijām

102. pants

Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved preču zīmes, modeļus vai rasējumus un to pieteikumu pavaddokumentus, kā arī izgudrojuma vai līdzīgus patenta pieteikumus, kas adresēti kompetentajām autortiesību vai rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības organizācijām.

XXIV NODAĻA

Uzziņu publikācijas tūristiem

103. pants

Neietekmējot 42. līdz 50. pantu, ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved:

a)

dokumentus (prospektus, brošūras, grāmatas, žurnālus, ceļvežus, ierāmētus un neierāmētus plakātus, neierāmētus fotoattēlus un palielinātus fotoattēlus, kartes ar un bez ilustrācijām, logu diapozitīvus un ilustrētus kalendārus), kurus paredzēts izplatīt par brīvu un kuru galvenais mērķis ir rosināt cilvēkus viesoties ārvalstīs, īpaši – lai apmeklētu kultūras, tūrisma, sporta, reliģiskas, tirdzniecības un aroda sanāksmes vai pasākumus, ar nosacījumu, ka šādās publikācijās ir ne vairāk kā 25 % privātas komercreklāmas, izņemot privātu komercreklāmu Kopienas uzņēmumiem, un to vispārējas veicināšanas nolūks ir acīmredzams;

b)

ārvalstu viesnīcu sarakstus un gadskārtējus katalogus, ko izdevušas oficiālas tūrisma aģentūras vai kas izdotas to aizgādībā, un ārvalsts transporta pakalpojumu sarakstus ar nosacījumu, ka šādas publikācijas paredzēts izplatīt par brīvu un tajās ir ne vairāk kā 25 % privātas komercreklāmas, izņemot privātu komercreklāmu Kopienas uzņēmumiem;

c)

uzziņas materiālus, ko piegādā akreditētiem pārstāvjiem vai korespondentiem, kurus ieceļ valstu oficiālās tūrisma aģentūras, un kas nav paredzēti izplatīšanai, proti – gadskārtējus katalogus, tālruņa vai teleksa numuru sarakstus, viesnīcu sarakstus, gadatirgu katalogus, ražojumu paraugus, kam ir niecīga vērtība, kā arī publikācijas par muzejiem, universitātēm, kūrortiem un līdzīgām iestādēm.

XXV NODAĻA

Dažādi dokumenti un priekšmeti

104. pants

Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved:

a)	dokumentus, ko par brīvu nosūta dalībvalstu publisko tiesību dienestiem;

b)	ārvalstu valdību publikācijas un starptautisku organizāciju publikācijas, ko paredzēts izplatīt par brīvu;

c)	vēlēšanu biļetenus vēlēšanām, ko rīko tiesību subjekti, kas izveidoti trešās valstīs;

d)	priekšmetus, kas iesniedzami dalībvalstu tiesās vai citās oficiālās iestādēs kā pierādījumi vai līdzīgos nolūkos;

e)	parakstu paraugus un iespiestus apkārtrakstus par parakstiem, ko sūta kā daļu no parastās informācijas apmaiņas starp publisko tiesību dienestiem un banku iestādēm;

f)	oficiālus iespieddarbus, ko sūta dalībvalstu centrālajām bankām;

g)	ziņojumus, darbības pārskatus, piezīmes, prospektus, pieteikuma veidlapas un citus dokumentus, kurus sastāda sabiedrības, kas reģistrētas trešā valstī, un kurus nosūta šo sabiedrību emitētu vērtspapīru turētājiem vai parakstītājiem;

h)	ierakstītus informācijas līdzekļus (perfokartes, skaņu ierakstus, mikrofilmas utt.), ko izmanto informācijas pārraidīšanai adresātam par brīvu, ja atbrīvojums no nodokļiem neizraisa ļaunprātīgu izmantošanu vai nozīmīgus konkurences izkropļojumus;

i)	kartotēkas, arhīvus, iespiestas veidlapas un citus dokumentus, ko izmanto starptautiskos saietos, konferencēs vai kongresos, kā arī pārskatus par šādiem saietiem;

j)	plānus, rasējumus, skices, aprakstus un līdzīgus dokumentus, ko ieved, lai saņemtu vai pildītu pasūtījumus trešā valstī vai lai piedalītos konkursā Kopienas muitas teritorijā;

k)	dokumentus, ko izmanto pārbaudījumos, ko Kopienas muitas teritorijā veic iestādes, kuras izveidotas trešā valstī;

l)	iespiestas veidlapas, ko izmanto kā oficiālus dokumentus starptautiskajā transporta vai preču apritē saskaņā ar starptautiskām konvencijām;

m)	iespiestas veidlapas, etiķetes, biļetes un līdzīgus dokumentus, ko pārvadājumu uzņēmumi vai viesnīcu nozares uzņēmumi, kuri atrodas trešā valstī, nosūta Kopienas muitas teritorijā izveidotajām tūrisma aģentūrām;

n)	iespiestas veidlapas un biļetes, konosamentus, pavadzīmes un citus tirdzniecībā vai lietvedībā izmantotus dokumentus;

o)	trešo valstu vai starptautisku organizāciju iestāžu oficiālas iespiestas veidlapas un starptautiskajiem standartiem atbilstošus iespieddarbus, ko trešo valstu asociācijas nosūta attiecīgajām asociācijām Kopienas muitas teritorijā, lai tos vēlāk izplatītu;

p)	fotoattēlus, diapozitīvus un fotoattēlu matricas ar titriem vai bez tiem, ko nosūta preses aģentūrām un laikrakstu vai žurnālu izdevniecībām;

q)	nodokļu markas un līdzīgas markas, kas pierāda, ka ir samaksāti maksājumi trešās valstīs.

XXVI NODAĻA

Palīgmateriāli preču novietošanai un aizsardzībai pārvadājuma laikā

105. pants

Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved dažādus vienreizēji izmantojamus materiālus, piemēram, virves, salmus, audeklu, papīru un kartonu, koksni un plastmasu, ko izmanto preču novietošanai un aizsardzībai, tostarp termiskai aizsardzībai, tās pārvadājot no trešās valsts uz Kopienas muitas teritoriju.

XXVII NODAĻA

Pakaiši, rupjā barība un lopbarība dzīvniekiem pārvadājuma laikā

106. pants

Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved visu veidu pakaišus, rupjo barību un lopbarību, kas iekrauta transportlīdzeklī, kuru izmanto dzīvnieku nogādāšanai no trešās valsts Kopienas muitas teritorijā, un ko pa ceļam paredzēts dot minētajiem dzīvniekiem.

XXVIII NODAĻA

Degviela un smērvielas, kas atrodas sauszemes mehāniskajos transportlīdzekļos un īpašos konteineros

107. pants

1.   Ievērojot 108., 109. un 110. pantu:

a)	degvielu, kas atrodas: — privātu un komerciālu mehānisko transportlīdzekļu un motociklu standarttvertnēs, — īpašos konteineros, ko ieved Kopienas muitas teritorijā;

b)	degvielu, kas atrodas pārvietojamās tvertnēs, ko pārvadā ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un motocikliem, – ne vairāk kā 10 litru vienam transportlīdzeklim un neskarot valsts noteikumus par degvielas glabāšanu un pārvadāšanu;

ieved ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Šā panta 1. punktā:

a)

“komerciāls mehāniskais transportlīdzeklis” ir mehāniskais ceļu transportlīdzeklis (ieskaitot traktorus ar piekabēm vai bez tām), kura uzbūve un aprīkojums ir paredzēts pārvadāšanai un ļauj par atlīdzību vai bez atlīdzības pārvadāt: — vairāk nekā deviņas personas, ieskaitot vadītāju, — preces, un katrs autotransporta līdzeklis, kas paredzēts kādam īpašam nolūkam, kas nav pārvadāšana;

b)	“privāts mehāniskais transportlīdzeklis” ir mehāniskais transportlīdzeklis, uz ko neattiecas a) apakšpunktā sniegtā definīcija;

c)

“standarttvertnes” ir: — tvertnes, kuras ražotājs uzstāda visiem tādiem pašiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem kā konkrētais transportlīdzeklis un kuru pastāvīgais aprīkojums ļauj degvielu tieši izmantot gan dzinēja, gan vajadzības gadījumā saldēšanas sistēmu un citu sistēmu darbināšanai pārvadāšanas laikā, — gāzes tvertnes, kas uzstādītas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri paredzēti tiešai gāzes izmantošanai par degvielu, un tvertnes, kas uzstādītas palīgsistēmām, kuras var būt transportlīdzekļa aprīkojumā, — tvertnes, kuras ražotājs uzstāda visiem tādiem pašiem konteineriem kā konkrētais konteiners un kuru pastāvīgais aprīkojums ļauj degvielu tieši izmantot, lai pārvadāšanas laikā darbinātu saldēšanas sistēmu un citas sistēmas, ar ko ir aprīkoti īpašie konteineri;

d)	“īpašs konteiners” ir konteiners, kas aprīkots ar īpaši projektētām ierīcēm saldēšanas sistēmām, skābekļa piegādes sistēmām, siltumizolācijas sistēmām vai citām sistēmām.

108. pants

Attiecībā uz degvielu, kas atrodas komerciālu mehānisko transportlīdzekļu standarttvertnēs un īpašos konteineros, dalībvalstis atbrīvojuma piemērošanu var ierobežot ar 200 litriem vienam transportlīdzeklim, vienam īpašajam konteineram un vienam braucienam.

109. pants

1.   Dalībvalstis var ierobežot degvielas daudzumu:

a)	uz ko attiecina atbrīvojumu komerciāliem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri veic starptautiskus pārvadājumus pierobežas zonā, kas taisnā līnijā nav platāka par 25 kilometriem, ja šādus pārvadājumus veic personas, kas dzīvo šajā zonā;

b)	privātiem mehāniskiem transportlīdzekļiem, kas pieder personām, kuras dzīvo pierobežas zonā.

2.   Lai piemērotu 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus, neskarot esošās konvencijas šajā jomā, “pierobežas zona” ir zona, kas taisnā līnijā no robežas nepārsniedz 15 kilometrus. Vietējās administratīvā iedalījuma vienības, kuru teritorijas daļa atrodas šajā zonā, arī uzskata par šīs pierobežas zonas daļu. Dalībvalstis šajā sakarā var piešķirt atbrīvojumus.

110. pants

1.   Persona, kas izmanto atbrīvojumu, degvielu, kas saskaņā ar 107., 108. un 109. pantu ievesta ar atbrīvojumu, nevar izmantot citos transportlīdzekļos, izņemot to, ar kuru tā ievesta, kā arī nevar izsūknēt no transportlīdzekļa un glabāt, izņemot transportlīdzekļa nepieciešamo remontu laikā, vai atsavināt par atlīdzību vai par brīvu.

2.   Šā panta 1. punkta noteikumu pārkāpšana izraisa ievedmuitas nodokļu piemērošanu minētajiem ražojumiem pēc likmes, kas ir spēkā dienā, kad noteikumus pārkāpj, pamatojoties uz preču veidu un muitas vērtību, kuru kompetentās iestādes apstiprinājušas vai atzinušas šajā dienā.

111. pants

Šīs regulas 107. pantā minētais atbrīvojums attiecas arī uz smērvielām, kuras atrodas mehāniskajos transportlīdzekļos un kuras vajadzīgas to normālai darbībai attiecīgā brauciena laikā.

XXIX NODAĻA

Materiāli kara upuru memoriālu vai kapsētu celtniecībai, kopšanai vai dekorēšanai

112. pants

Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved dažādas preces, ko ieved organizācijas, kuras šim nolūkam saņēmušas atļauju no kompetentajām iestādēm, un ko paredzēts izmantot Kopienas muitas teritorijā apbedītu trešās valsts kara upuru kapsētu, kapu un memoriālu celtniecībā, kopšanā vai dekorēšanā.

XXX NODAĻA

Zārki, urnas un bēru rotājumi

113. pants

Ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem ieved:

a)	zārkus ar mirušajiem un urnas ar mirušo pelniem, kā arī puķes, kapu vainagus un citus rotājumus, kas parasti tiem tiek doti līdzi;

b)	puķes, vainagus un citus rotājumus, ko ved personas, kas dzīvo trešā valstī un piedalās bērēs vai ierodas apkopt kapus Kopienas muitas teritorijā, ar nosacījumu, ka ne šādu ievedumu iedaba, ne arī daudzums neliecina par komerciāliem nolūkiem.

III SADAĻA

ATBRĪVOJUMS NO IZVEDMUITAS NODOKĻIEM

I NODAĻA

Niecīgas vērtības sūtījumi

114. pants

Atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem attiecina uz sūtījumiem, kuri saņēmējam nosūtīti vēstulē vai pakā un kuros ir preces, kuru kopējā vērtība nepārsniedz EUR 10.

II NODAĻA

Mājdzīvnieki, ko izved, pārvietojot lauksaimniecības darbību no Kopienas uz trešo valsti

115. pants

1.   Atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem attiecina uz mājdzīvniekiem, kas ir tāda lauksaimniecības uzņēmuma mājdzīvnieki, kurš pārtrauc darbību Kopienas muitas teritorijā un pārvieto savu darbību uz trešo valsti.

2.   Šā panta 1. punktā minēto atbrīvojumu attiecina tikai uz mājdzīvniekiem, kuru skaits ir samērīgs ar attiecīgā lauksaimniecības uzņēmuma veidu un lielumu.

III NODAĻA

Produkti, ko lauksaimniecības produktu ražotāji ieguvuši, apstrādājot īpašumus, kas atrodas Kopienā

116. pants

1.   Atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem attiecina uz lauksaimniecības vai lopkopības ražojumiem, kas iegūti Kopienas muitas teritorijā īpašumos, kuri ir trešai valstij kaimiņos un kurus kā īpašniece vai nomniece apsaimnieko persona, kuras galvenais uzņēmums ir trešā valstī, kas ir Kopienas muitas teritorijas kaimiņos.

2.   Lai varētu izmantot 1. punkta priekšrocības, produktiem no mājdzīvniekiem jābūt iegūtiem no attiecīgās trešās valsts izcelsmes dzīvniekiem vai tādiem, kas atbilst tajā noteiktām brīvas apgrozības prasībām.

117. pants

Atbrīvojumu, kas minēts 116. panta 1. punktā, attiecina tikai uz produktiem, kam veikta tikai tāda apstrāde, kādu parasti veic pēc ražas novākšanas vai iegūšanas.

118. pants

Atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz produktiem, ko attiecīgajā trešā valstī ieved lauksaimniecības produktu ražotājs vai kāds cits viņa vārdā.

IV NODAĻA

Sēklas, ko lauksaimniecības produktu ražotāji izved, lai izmantotu īpašumos, kas atrodas trešās valstīs

119. pants

Atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem attiecina uz sēklām, ko paredzēts izmantot īpašumos, kuri atrodas Kopienas muitas teritorijai kaimiņos un kurus kā īpašniece vai nomniece apsaimnieko persona, kuras galvenais uzņēmums ir minētajā muitas teritorijā, kas ir attiecīgās trešās valsts kaimiņos.

120. pants

Atbrīvojumu, kas minēts 119. pantā, attiecina tikai uz sēklu daudzumu, kāds ir vajadzīgs šo īpašumu apsaimniekošanai.

Atbrīvojumu piešķir tikai attiecībā uz sēklām, ko no Kopienas muitas teritorijas tieši izved lauksaimniecības produktu ražotājs vai kāds cits viņa vārdā.

V NODAĻA

Rupjā barība un lopbarība, kas ir līdzi dzīvniekiem, tos eksportējot

121. pants

Atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem attiecina uz visu veidu rupjo barību un lopbarību, kas iekrauta transportlīdzeklī, kuru izmanto dzīvnieku nogādāšanai no Kopienas muitas teritorijas uz trešo valsti, un ko paredzēts pa ceļam dot minētajiem dzīvniekiem.

IV SADAĻA

VISPĀRĪGIE UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

122. pants

1.   Ievērojot 2. punktu, II sadaļa attiecas gan uz brīvai apgrozībai deklarētām precēm, kas tieši nāk no trešām valstīm, gan uz precēm, kas deklarētas brīvai apgrozībai pēc tam, kad uz tām attiecināta cita muitas procedūra.

2.   Gadījumus, kad atbrīvojumu nevar attiecināt uz precēm, kas deklarētas brīvai apgrozībai pēc tam, kad uz tām attiecināta cita muitas procedūra, nosaka saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pantā minēto procedūru.

3.   Uz precēm, kuras var importēt, piemērojot atbrīvojumu no nodokļiem saskaņā ar šo regulu, neattiecina kvantitatīvus ierobežojumus, kurus nosaka atbilstīgi pasākumiem, kas pieņemti, pamatojoties uz Līguma 133. pantu.

123. pants

Ja atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piešķir precēm tā īpašā pielietojuma dēļ, kādam tās kalpos saņēmējam, šādu atbrīvojumu var piešķirt tikai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kuras teritorijā paredzēts minētās preces šādi pielietot.

124. pants

Dalībvalstu kompetentās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka brīvā apgrozībā nodotās preces, uz kurām atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem piešķirts tā īpašā pielietojuma dēļ, kādam tās kalpos saņēmējam, nevarētu pielietot citiem nolūkiem, nesamaksājot attiecīgos ievedmuitas nodokļus, ja vien šāds cits pielietojums nav saskaņā ar šīs regulas nosacījumiem.

125. pants

Ja kāda persona atbilst reizē vairākiem šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar kuriem var piešķirt atbrīvojumus no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem, tad attiecīgos noteikumus piemēro līdztekus.

126. pants

Ja šī regula paredz konkrētus nosacījumus atbrīvojumu piešķiršanai, tad attiecīgai personai kompetentajām iestādēm jāsniedz pierādījumi, ka šie nosacījumi ir ievēroti.

127. pants

Ja atbrīvojumu no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem piešķir euro izteiktas summas robežās, tad dalībvalstis, konvertējot attiecīgo summu valstu valūtā, ir tiesīgas iegūto summu noapaļot uz augšu vai uz leju.

Dalībvalstis drīkst negrozīt tās summas maiņas vērtību savas valsts valūtā, kas noteikta euro, ja, veicot ikgadējo koriģēšanu, kas paredzēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 18. panta 2. punktā, pārrēķinātā summa pirms pirmajā daļā paredzētās noapaļošanas atšķiras no attiecīgās summas maiņas vērtības, kas izteikta valsts valūtā, mazāk nekā par 5 % vai ir mazāka par to.

128. pants

1.   Šīs regulas noteikumi neliedz piešķirt:

a)	atbrīvojumus saskaņā ar 1961. gada 18. aprīļa Vīnes konvenciju par diplomātiskajām attiecībām, 1963. gada 24. aprīļa Vīnes konvenciju par konsulārajām attiecībām vai citām konsulārām konvencijām, vai saskaņā ar 1969. gada 16. decembra Ņujorkas konvenciju par īpašām misijām;

b)

atbrīvojumu saskaņā ar parastajām privilēģijām, kas izriet no starptautiskiem līgumiem vai nolīgumiem par galveno mītni (līgumiem starp starptautisku organizāciju un valsti), kur vai nu trešā valsts, vai starptautiska organizācija ir līgumslēdzēja puse, tostarp atbrīvojumu, kas piešķirts starptautisku sanāksmju gadījumā;

c)	atbrīvojumu saskaņā ar parastajām privilēģijām un neaizskaramību, kas izriet no starptautiskiem līgumiem, ko noslēgušas visas dalībvalstis, izveidojot starptautisko tiesību kultūras vai zinātnes institūciju vai organizāciju;

d)	atbrīvojumu saskaņā ar parastajām privilēģijām un neaizskaramību, kas izriet no kultūras, zinātniskās vai tehniskās sadarbības līgumiem, kuri noslēgti ar trešām valstīm;

e)	īpašu atbrīvojumu, kas ieviests saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti ar trešām valstīm un paredz vispārējus personu vai vides aizsardzības pasākumus;

f)	īpašu atbrīvojumu, kas ieviests saskaņā ar līgumiem, kuri noslēgti ar trešām valstīm kaimiņos un ko pamato pierobežas zonas tirdzniecība ar attiecīgām valstīm;

g)

atbrīvojumus saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti, pamatojoties uz savstarpības principu attiecībās ar trešām valstīm, kuras ir Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (parakstīta 1944. gadā Čikāgā) līgumslēdzējas puses, lai īstenotu minētās konvencijas (astotais izdevums, 1980. gada jūlijs) 9. pielikumā ieteikto praksi 4.42. un 4.44.

2.   Ja starptautiska konvencija, kas nepieder ne pie vienas no 1. punktā minētajām kategorijām un ko plāno parakstīt kāda dalībvalsts, paredz atbrīvojumu piešķiršanu, minētā dalībvalsts iesniedz Komisijai lūgumu piemērot šādu atbrīvojumu, sniedzot visu vajadzīgo informāciju.

Lēmumu sakarā ar šādu lūgumu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pantā.

3.   Šā panta 2. punktā minētā informācija sniegšana nav obligāta, ja attiecīgā starptautiskā konvencija paredz atbrīvojumu, kas nepārsniedz Kopienas tiesību aktos noteiktās robežas.

129. pants

1.   Dalībvalstis Komisijai dara zināmus muitas noteikumus, kas ietverti 128. panta 1. punkta b), c), d), e), f) un g) apakšpunktā un 128. panta 3. punktā minētā tipa starptautiskajās konvencijās un nolīgumos, kurus tās noslēgušas pēc 1983. gada 26. aprīļa.

2.   Komisija nosūta pārējām dalībvalstīm konvencijas un līgumus, kas tai darīti zināmi saskaņā ar 1. punktu.

130. pants

Šī regula neliedz:

a)	Grieķijai saglabāt Atona kalna īpašo statusu, ko garantē Grieķijas Konstitūcijas 105. pants;

b)	Spānijai un Francijai, kamēr nav stājušies spēkā nolīgumi, kas reglamentē tirdzniecības attiecības starp Kopienu un Andoru, saglabāt atbrīvojumu, kas attiecīgi izriet no minēto valstu un Andoras 1867. gada 13. jūlija Konvencijas un 1867. gada 22. un 23. novembra Konvencijas;

c)	dalībvalstīm saglabāt atbrīvojumu, ja tāds ir, līdz EUR 210 robežai, ko tās 1983. gada 1. janvārī piešķīrušas starptautiskajā satiksmē iesaistītiem tirdzniecības flotes jūrniekiem;

d)

Apvienotajai Karalistei saglabāt atbrīvojumus attiecībā uz tādu preču ievešanu, kuras paredzētas tās bruņotajiem spēkiem, civilajam personālam, kas to pavada, vai arī šo bruņoto spēku virtuves vai ēdnīcas apgādei, ja šādi atbrīvojumi izriet no 1960. gada 16. augusta Līguma par Kipras Republikas izveidi.

131. pants

1.   Līdz Kopienas noteikumu izveidošanai attiecīgajā jomā dalībvalstis var piešķirt īpašu atbrīvojumu bruņotajiem spēkiem, kas nav tām pakļauti un ir izvietoti to teritorijā saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem.

2.   Līdz Kopienas noteikumu izveidošanai attiecīgajā jomā šī regula neliedz dalībvalstīm saglabāt atbrīvojumu, ko piešķir darba ņēmējiem, kuri atgriežas savā valstī pēc tam, kad savas profesionālās darbības dēļ vismaz sešus mēnešus uzturējušās ārpus Kopienas muitas teritorijas.

132. pants

Šo regulu piemēro, neskarot:

a)	Regulu (EEK) Nr. 2913/92;

b)	spēkā esošos noteikumus par kuģu, lidmašīnu un starptautisko vilcienu krājumiem;

c)	citu Kopienas tiesību aktu ieviestus noteikumus par atbrīvojumiem.

133. pants

Regulu (EEK) Nr. 918/83, kurā grozījumi izdarīti ar V pielikumā minējiem tiesību aktiem, atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu VI pielikumā.

134. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 1. janvāra.

---

(1)  2009. gada 24. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp.

(3)  Sk. V pielikumu.

(4)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(5)  OV L 346, 29.12.2007., 6. lpp.

(6)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

---

---

---

---

---

---

---