(1)

Saskaņā ar 8. pantu Komisijas 2002. gada 20. februāra Regulā (EK) Nr. 314/2002, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus kvotu sistēmas piemērošanai cukura nozarē (2), ražošanas maksājumi tika noteikti šādi:

(2)

Eiropas Kopienu Tiesa 2008. gada 8. maijā pasludināja spriedumu apvienotajās lietās C-5/06 un C-23/06–C-36/06, kurā noteikts, ka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta d) apakšpunkts interpretējams tā, ka, aprēķinot vidējos zaudējumus no vienas tonnas attiecīgā produkta, ņem vērā visu to eksportēto produktu daudzumu, uz ko attiecas minētais pants, neatkarīgi no tā, vai kompensācijas ir faktiski izmaksātas. Līdz ar to Tiesa atzina par spēkā neesošu Komisijas 2003. gada 7. oktobra Regulu (EK) Nr. 1762/2003, ar ko 2002./2003. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomu cukura nozarē, un Komisijas 2004. gada 14. oktobra Regulu (EK) Nr. 1775/2004, ar ko 2003./2004. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus cukura nozarē.

(3)

Vadoties pēc tās pašas loģikas vidējo zaudējumu no vienas tonnas attiecīgā produkta aprēķināšanai Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē, Tiesa ar 2008. gada 6. oktobra rīkojumiem apvienotajās lietās C-175/07–C-184/07, kā arī lietās C-466/06 un C-200/06 atzina par spēkā neesošu Komisijas 2005. gada 14. oktobra Regulu (EK) Nr. 1686/2005, ar ko 2004./2005. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus un papildu maksājuma koeficientu cukura nozarē.

(4)

Metode, ko Tiesa atzina par spēkā neesošu 2002./2003., 2003./2004. un 2004./2005. tirdzniecības gadam, tika piemērota arī 2005./2006. tirdzniecības gadam. Tādēļ jauni cukura ražošanas maksājumi šim tirdzniecības gadam ir jānosaka pēc jaunās aprēķināšanas metodes.

(5)

Tiesa 2008. gada 8. maija spriedumā apvienotajās lietās C-5/06 un C-23/06–C-36/06 secināja, ka, izskatot Komisijas 2002. gada 15. oktobra Regulu (EK) Nr. 1837/2002, ar ko 2001./2002. tirdzniecības gadam nosaka ražošanas maksājumu apjomus, kā arī papildu maksājuma koeficientu cukura nozarē (7), nav atklāti tādi faktori, kas ietekmētu tās spēkā esību. Lai noteiktu ražošanas maksājumu minētajā tirdzniecības gadā, vidējos zaudējumus Komisija rēķinātu, balstoties uz kopējo pārstrādāta produkta veidā eksportētā cukura daudzumu, neatkarīgi no tā, vai par to var saņemt kompensāciju.

(6)

Tādēļ Komisijai pienākas noteikt ražošanas maksājumus, izmantojot to pašu aprēķināšanas metodi, kas izmantota 2001./2002. tirdzniecības gadā, vajadzības gadījumā iekļaujot papildu maksājuma koeficientu.

(7)

Kopējo zaudējumu iepriekšējais aprēķins, kas bija reģistrēts 2002./2003. tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. un 2. punktu, prasīja aprēķināt pamata ražošanas maksājumu un B maksājumu, kā noteikts minētā panta 3. un 4. punktā. Pamata maksājums tika noteikts 2 %, B maksājums – 19,962 %. Tajā pašā laikā vispārējo zaudējumu, kas reģistrēts, balstoties uz zināmiem datiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punktu, pilnībā sedza ieņēmumi no pamata ražošanas maksājuma un B maksājuma un nebija vajadzības noteikt tās pašas regulas 16. panta 2. punktā minēto koeficientu 2002./2003. tirdzniecības gadam. Piemērojot 5. apsvērumā minēto aprēķināšanas metodi, tiek iegūts pamata maksājums 2 % un B maksājums 19,958 %. Kopējos zaudējumus, kas reģistrēti, pamatojoties uz zināmajiem datiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punktu, pilnībā sedz ieņēmumi no pamata ražošanas maksājuma un B maksājuma. Tādēļ 2002./2003. tirdzniecības gadam nav vajadzīgs noteikt minētās regulas 16. panta 2. punktā minēto koeficientu.

(8)

Kopējo zaudējumu iepriekšējais aprēķins, kas sākotnēji bija reģistrēts 2003./2004. tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. un 2. punktu, prasīja aprēķināt pamata ražošanas maksājumu un B maksājumu, kā noteikts minētā panta 3. un 4. punktā. Pamata maksājums tika noteikts 2 %, B maksājums – 27,050 %. Tajā pašā laikā vispārējo zaudējumu, kas reģistrēts, balstoties uz zināmiem datiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punktu, pilnībā sedza ieņēmumi no pamata ražošanas maksājuma un B maksājuma un nebija vajadzības noteikt tās pašas regulas 16. panta 2. punktā minēto koeficientu 2003./2004. tirdzniecības gadam. Piemērojot 5. apsvērumā minēto aprēķināšanas metodi, tiek iegūts pamata maksājums 2 % un B maksājums 27,169 %. Kopējos zaudējumus, kas reģistrēti, pamatojoties uz zināmajiem datiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punktu, pilnībā sedz ieņēmumi no pamata ražošanas maksājuma un B maksājuma. Tādēļ 2003./2004. tirdzniecības gadam nav vajadzīgs noteikt minētās regulas 16. panta 2. punktā minēto koeficientu.

(9)

Ar Komisijas 2004. gada 17. augusta Regulu (EK) Nr. 1462/2004, ar ko pārskata B ražošanas maksājuma maksimālo apmēru un groza B biešu minimālo cenu cukura nozarē 2004./2005. tirdzniecības gadam (8), Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 4. punkta otrās daļas pirmajā ievilkumā minēto B ražošanas maksājuma maksimālo summu 2004./2005. tirdzniecības gadam palielināja līdz 37,5 % no baltā cukura intervences cenas. Minētajā tirdzniecības gadā sakarā ar paredzamajiem kopējiem zaudējumiem, kas reģistrēti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. un 2. punktu, pamata ražošanas maksājumu apjoms ir 2 % un B maksājumu apjoms ir 37,5 %. Piemērojot 5. apsvērumā minēto aprēķināšanas metodi, minētajam tirdzniecības gadam nemainās pamata maksājums un B maksājums. Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 1. punktā paredzēts, ka papildu maksājumu izdara tad, ja kopējos zaudējumus, kas reģistrēti par attiecīgo tirdzniecības gadu saskaņā ar minētās regulas 15. panta 1. un 2. punktu, pilnībā neatlīdzina ieņēmumi no ražošanas pamatmaksājumiem un B maksājumiem. Kopējie neatlīdzinātie zaudējumi 2004./2005. tirdzniecības gadā pēc jaunās aprēķinu metodes ir EUR 125 129 948. Tādēļ ir jānosaka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā norādītais koeficients. Lai noteiktu minēto koeficientu, ir jāņem vērā 2003./2004. tirdzniecības gadam noteikto maksājumu apjomi, kas attiecās uz dalībvalstīm, kuras veidoja Kopienu 2004. gada 30. aprīlī.

(10)

Kopējo zaudējumu iepriekšējais aprēķins, kas bija reģistrēts 2005./2006. tirdzniecības gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. un 2. punktu, prasīja aprēķināt pamata ražošanas maksājumu 1,0022 %, kā noteikts minētā panta 3. punktā. Tajā pašā laikā vispārējo zaudējumu, kas reģistrēts, balstoties uz zināmiem datiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punktu, pilnībā sedza ieņēmumi no pamata ražošanas maksājuma un 2005./2006. tirdzniecības gadam nebija vajadzības noteikt B maksājumu vai koeficientu, kas veido papildu maksājumu. Piemērojot 5. apsvērumā minēto aprēķināšanas metodi, tiek iegūts pamata maksājums 0,9706 % un B maksājums nav vajadzīgs. Kopējos zaudējumus, kas reģistrēti, pamatojoties uz zināmajiem datiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punktu, pilnībā sedz ieņēmumi no pamata ražošanas maksājuma, un nav vajadzīgs noteikt minētās regulas 16. panta 2. punktā minēto koeficientu.

(11)

Ņemot vērā iepriekš teikto, attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1762/2003, (EK) Nr. 1775/2004, (EK) Nr. 1686/2005 un (EK) Nr. 164/2007.

(12)

Juridiskas noteiktības labad ierosinātie labojumi jāpiemēro no tās dienas, kad stājušies spēkā labojamie noteikumi.

(13)

Juridiskas noteiktības un dalībvalstu līdztiesības labad ir jānoliek vienots datums, līdz kuram saskaņā ar šo regulu labotie maksājumi ir nosakāmi Padomes 2000. gada 22. maija Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (9), 2. panta 2. punkta izpratnē.

(14)

Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komiteja ir sniegusi nelabvēlīgu atzinumu par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem,

(1)

Lai uzturētu augstu kopējo aviācijas drošības līmeni Eiropā, ir jāievieš izmaiņas gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikācijas prasībās un kārtībā, jo īpaši, lai ieviestu galvenās uzņēmējdarbības vietas jēdziena definīciju, lai uzlabotu autorizētā izmantošanas sertifikāta “EASA 1. veidlapa” saturu un pārskatītu noteikumus par lidošanas atļaujām.

(2)

Tādēļ Komisijas Regula (EK) Nr. 1702/2003 (2) ir attiecīgi jāgroza.

(3)

Šajā regulā paredzēto pasākumu pamatā ir atzinumi (3), kurus sniegusi Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (turpmāk tekstā – “Aģentūra”) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 19. panta 1. punktam.

(4)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu,

1.

Regulas 1. panta 2. punktu papildina ar šādiem e), f), g) un h) punktiem:

2.

Regulas 3. panta 5. punktā atsauci uz “21A.112.” aizstāj ar “21A.112A.”.

3.

Regulas 5. pantu papildina ar šādu 5. punktu:

4.

Pielikumu (21. daļu) groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

(1)

No euro ieviešanas dienas monetārie un valūtas kursa jautājumi ir Kopienas kompetencē.

(2)

Padomei ir jānosaka kārtība attiecībā uz tādu nolīgumu apspriešanu un noslēgšanu, kas skar monetārā vai ārvalstu valūtu režīma jautājumus.

(3)

Itālijas Republika Kopienas vārdā 2000. gada 29. decembris noslēdza monetāro nolīgumu ar Vatikāna Pilsētvalsti.

(4)

Savos 2009. gada 10. februāra secinājumos Padome aicināja Komisiju pārskatīt esošo monetāro nolīgumu darbību un apsvērt monētu emisijas maksimālā apjoma varbūtēju palielinājumu.

(5)

“Paziņojumā par monetāro nolīgumu ar Monako, Sanmarīno un Vatikānu darbību” Komisija secināja, ka monetārais nolīgums ar Vatikāna Pilsētvalsti pašreizējā formā ir jāgroza, lai nodrošinātu konsekventāku pieeju attiecībās starp Kopienu un valstīm, kuras parakstījušas monetāro nolīgumu.

(6)

Tādēļ iespējami drīz būtu jārīko atkārtotas sarunas ar Vatikānu par monetāro nolīgumu, lai jaunā kārtība stātos spēkā 2010. gada 1. janvārī reizē ar jaunajiem noteikumiem par euro monētu ieviešanas kārtību, kas noteikta ar Komisijas 2008. gada 19. decembra Ieteikumu par kopīgām pamatnostādnēm attiecībā uz apgrozībai domāto euro monētu valsts pusi un emisiju (1), kuru Padome apstiprinājusi savos 2009. gada 10. februāra secinājumos,

a)

nolīgumu noslēdz Kopiena un Vatikāna Pilsētvalsts. Nolīguma teksts ir kodificēts pašreizējā nolīguma teksts ar grozījumiem;

b)

Vatikāna Pilsētvalsts apņemas, veicot tiešu transponēšanu vai ar līdzvērtīgām darbībām, pieņemt visus attiecīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot visus attiecīgos Kopienas tiesību aktus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, krāpšanas un skaidras naudas un bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļu viltošanas novēršanu. Tā arī apņemas pieņemt visus atbilstīgos Kopienas tiesību aktus par banku darbību un finansēm, ja un kad Vatikāna pilsētvalstī tiks radīts banku sektors;

c)

Vatikāna euro monētu emisijas maksimālā apjoma noteikšanas metode tiek pārskatīta. Jauno maksimālo apjomu aprēķina pēc metodes, kurā apvienota fiksēta daļa, kuras mērķis ir novērst numismātu pārmērīgu spekulāciju ar Vatikāna monētām, apmierinot kolekcionāru monētu tirgus pieprasījumu, un mainīga daļa, ko aprēķina, vidējo Itālijas Republikas monētu emisijas apjomu uz vienu iedzīvotāju n – 1 gadā reizinot ar Vatikāna Pilsētvalsts iedzīvotāju skaitu. Neskarot kolekcionāriem domāto monētu emisiju, nolīgums nosaka, ka Vatikāna euro monētu minimālā daļa, kas ir ieviešama ar nominālvērtību, ir 51 %;

d)

izveido Apvienoto komiteju, kas uzrauga nolīguma īstenošanas gaitu. Tā sastāv no Vatikāna Pilsētvalsts, Itālijas Republikas, Komisijas un ECB pārstāvjiem. Tai ir iespēja katru gadu pārskatīt fiksēto daļu, ievērojot inflāciju un kolekcionāru tirgus attīstību. Ik pēc 5 gadiem tā izvērtē to monētu minimuma proporciju, kas jāievieš pēc nominālvērtības, un var nolemt to palielināt. Lēmumus tā pieņem vienprātīgi. Apvienotā komiteja pieņem savu reglamentu;

e)

Vatikāna Pilsētvalsts euro monētas kaļ Instituto Poligrafico e Zecca dello Stato. Tomēr ar Apvienotās komitejas piekrišanu Vatikāna Pilsētvalstij ir iespēja vienoties ar citu darbuzņēmēju no to Eiropas Savienības kaltuvju vidus, kas kaļ euro monētas. Vatikāna Pilsētvalsts emitēto monētu apjomu pieskaita Itālijas Republikas monētu emisijas apjomam, lai ECB varētu apstiprināt kopējo emisijas apjomu;

f)

Eiropas Kopienu Tiesa tiek izraudzīta par iestādi, kas risina domstarpības, kuras var izcelties nolīguma piemērošanas gaitā.

(1)

Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir veikusi sarunas par nolīgumu ar Antigvu un Barbudu par īstermiņa vīzu atcelšanu (turpmāk “nolīgums”).

(2)

Ņemot vērā tā noslēgšanu, nolīgums Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 28. maijā, un to provizoriski piemēro no minētā datuma saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/478/EK (2).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)

Nolīguma pārvaldei ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kurai būtu jāpieņem savs reglaments. Šā reglamenta pieņemšanai ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Kopienas nostājas izstrādāšanai.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tā noteikumi tām nav saistoši un nav jāpiemēro,

(1)

Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir veikusi sarunas par nolīgumu ar Bahamu Salu Sadraudzību par īstermiņa vīzu atcelšanu (turpmāk “nolīgums”).

(2)

Ņemot vērā tā noslēgšanu, nolīgums Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 28. maijā un to provizoriski piemēro no minētā datuma saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/481/EK (2).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)

Nolīguma pārvaldei ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kurai būtu jāpieņem savs reglaments. Šā reglamenta pieņemšanai ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Kopienas nostājas izstrādāšanai.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tā noteikumi tām nav saistoši un nav jāpiemēro,

(1)

Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir veikusi sarunas par nolīgumu ar Barbadosu par īstermiņa vīzu atcelšanu (turpmāk “nolīgums”).

(2)

Ņemot vērā tā noslēgšanu, šis nolīgums Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 28. maijā un to provizoriski piemēro no minētā datuma saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/479/EK (2).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)

Nolīguma pārvaldei ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kurai būtu jāpieņem savs reglaments. Šā reglamenta pieņemšanai ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Kopienas nostājas izstrādāšanai.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tā noteikumi tām nav saistoši un nav jāpiemēro,

(1)

Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir veikusi sarunas par nolīgumu ar Maurīcijas Republiku par īstermiņa vīzu atcelšanu (turpmāk “nolīgums”).

(2)

Ņemot vērā tā noslēgšanu, šis nolīgums Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 28. maijā un to provizoriski piemēro no minētā datuma saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/480/EK (2).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)

Nolīguma pārvaldei ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kurai būtu jāpieņem savs reglaments. Šā reglamenta pieņemšanai ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Kopienas nostājas izstrādāšanai.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tā noteikumi tām nav saistoši un nav jāpiemēro,

(1)

Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir veikusi sarunas par nolīgumu ar Seišelu Salu Republiku par īstermiņa vīzu atcelšanu (turpmāk “nolīgums”).

(2)

Ņemot vērā tā noslēgšanu, šis nolīgums Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 28. maijā un to provizoriski piemēro no minētā datuma saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/482/EK (2).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)

Nolīguma pārvaldei ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kurai būtu jāpieņem savs reglaments. Šā reglamenta pieņemšanai ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Kopienas nostājas izstrādāšanai.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tā noteikumi tām nav saistoši un nav jāpiemēro,

(1)

Komisija Eiropas Kopienas vārdā ir veikusi sarunas par nolīgumu ar Sentkitsas-Nevisas Federāciju par īstermiņa vīzu atcelšanu (turpmāk “nolīgums”).

(2)

Ņemot vērā tā noslēgšanu, šis nolīgums Eiropas Kopienas vārdā tika parakstīts 2009. gada 28. maijā un to provizoriski piemēro no minētā datuma saskaņā ar Padomes Lēmumu 2009/483/EK (2).

(3)

Nolīgums būtu jāapstiprina.

(4)

Nolīguma pārvaldei ar šo nolīgumu izveido Apvienoto komiteju, kurai būtu jāpieņem savs reglaments. Šā reglamenta pieņemšanai ir lietderīgi paredzēt vienkāršotu procedūru Kopienas nostājas izstrādāšanai.

(5)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, un neskarot minētā protokola 4. pantu, šīs dalībvalstis nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, un tā noteikumi tām nav saistoši un nav jāpiemēro,

(1)

Eiropadomes Tamperes sanāksmē 1999. gada 15. un 16. oktobrī tika secināts, ka ir vajadzība izstrādāt noziedzības novēršanas pasākumus, apmainīties ar paraugpraksi un stiprināt valstu kompetento iestāžu tīklu noziedzības novēršanai, kā arī sadarbību starp valstu organizācijām, kas specializējas šajā jomā, nosakot, ka šīs sadarbības galvenās prioritātes varētu būt mazgadīgo, pilsētas un ar narkotikām saistīti noziedzīgi nodarījumi. Tālab tika prasīts veikt pētījumu par iespējām programmu finansēt Kopienai.

(2)

Eiropas Savienības stratēģijas jaunās tūkstošgades sākumam par organizētās noziedzības novēršanu un kontroli (2) 6. ieteikumā prasīts, lai Padomei palīdz eksperti, kas ir atbilstīgi kvalificēti noziedzības novēršanā, piemēram, valstu koordinācijas centri, vai lai palīdzība tai tiktu sniegta, izveidojot ekspertu tīklu, kurā būtu noziedzīgu nodarījumu novēršanas valstu organizācijas.

(3)

Ar Padomes Lēmumu 2001/427/TI izveidoja Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (3).

(4)

Eiropas Noziedzības novēršanas tīkla ārējā novērtējumā, ko veica 2008. un 2009. gadā, noteica tīkla stiprināšanas iespējas, kuras apstiprināja EUCPN valde un kuru dēļ Lēmums 2001/427/TI ir jāatceļ un jāaizstāj ar jaunu Padomes lēmumu par tīklu.

(5)

Novērtējumā tika konstatēts, ka valstu pārstāvjiem ir vairāk jāiesaistās tīkla darbībās.

(6)

Lai stiprinātu tīklu, jāievieš vairākas izmaiņas, kas ietver grozījumus noteikumos par kontaktpunktiem, sekretariātu, valdes struktūru un tās uzdevumiem, tostarp priekšsēdētāja iecelšanu.

(7)

Izmaiņām tīkla sastāvā vajadzētu būt efektīvām un rentablām, balstoties uz dalībvalstu iepriekš gūtu pieredzi saistībā ar finansējumu un veicot sekretariāta un citus tīkla uzdevumus. Valdei būtu jāvairo sadarbības centieni, lai izmeklētu un pilnībā izmantotu finansējuma iespējas, ko var saņemt no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. To varētu veikt, pamatojoties vai nu uz sadarbības pamatnolīgumiem, vai iekļaujot tīklu atzītu monopolstruktūru sarakstā attiecīgajās finansējuma programmās.

(8)

Citu noteikumu pamatā vajadzētu būt Lēmumam 2001/427/TI,

a)

sekmē sadarbību, kontaktus, kā arī informācijas un pieredzes apmaiņu starp dalībniekiem noziedzības novēršanas jomā;

b)

apkopo, novērtē un nosūta novērtēto informāciju, tostarp labu praksi par esošām noziedzības novēršanas darbībām;

c)

organizē konferences, jo īpaši ikgadēju konferenci par paraugpraksi, un citas darbības, tostarp Eiropas Gada balvas par noziedzības novēršanu piešķiršanu, kas paredzētas, lai sasniegtu tīkla mērķus un plaši iepazīstinātu ar tā rezultātiem;

d)

vajadzības gadījumā sniedz savas speciālās zināšanas Padomei un Komisijai;

e)

katru gadu ar valdes un kompetento darba struktūru starpniecību ziņo Padomei par savām darbībām. Padomi aicina apstiprināt ziņojumu un nosūtīt to Eiropas Parlamentam;

f)

izstrādā un īsteno darba programmu, kā pamatā ir skaidri definēta stratēģija, kurā ņemta vērā attiecīgu noziedzības draudu noteikšana un reakcija uz tiem.

a)

dod priekšroku daudznozaru pieejai;

b)

izmantojot valstu pārstāvjus un kontaktpunktus, ir ciešā saskarsmē ar noziedzības novēršanas struktūrām, vietējām iestādēm, vietējiem sadarbības partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā arī ar pētniecības iestādēm un nevalstiskām organizācijām dalībvalstīs;

c)

izveido un uztur savu tīmekļa vietni, kurā ietver parastus ziņojumus un jebkuru citu lietderīgu informāciju, jo īpaši paraugprakses apkopojumu;

d)

cenšas izmantot un sekmēt ar Savienības programmu starpniecību finansēto projektu rezultātus, kas ir būtiski saistībā ar noziedzības novēršanu.