2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/1

(1)

Ar 2005. gada 13. septembra vēstuli (2) Dānija paziņoja Komisijai par grozījumu Dānijas tonnāžas nodokļa shēmā, kas sākotnēji atļauta ar 2002. gada 12. marta lēmumu (3) (lieta N 563/01).

(2)

Šis grozījums ir reģistrēts kā paziņotais atbalsts ar Nr. 469/05. Paziņotais grozījums tika ieviests ar 2005. gada 1. jūnija Likumu Nr. 408.

(3)

Ar 2005. gada 28. oktobra, 2006. gada 19. maija un 2006. gada 29. augusta vēstuli (4) Komisija lūdza Dānijas iestādes sniegt papildu informāciju, kas tika sniegta to 2005. gada 22. novembra, 2006. gada 30. jūnija un 2006. gada 29. septembra vēstulē (5).

(4)

Ar 2007. gada 7. februāra lēmumu Komisija nolēma sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru (turpmāk tekstā – lēmums par procedūras uzsākšanu) saskaņā ar 4. panta 4. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (6) (turpmāk tekstā – Regula par valsts atbalsta procedūru). Pēc Dānijas iestāžu pieprasījuma Komisija grozīja lēmumu par procedūras uzsākšanu, 2007. gada 4. aprīlī pieņemot lēmumu par kļūdu labojumu. 2007. gada 19. jūnija OV C 135/6  (7) tika publicēts paziņojums, kurā bija apkopots lēmuma saturs un pilns vēstules teksts oficiālajā valodā, un tā labotā redakcija.

(5)

Ar 2007. gada 7. marta vēstuli (8) Dānija sniedza piezīmes par lēmumu par procedūras uzsākšanu. Tikai viena ieinteresētā persona ar 2007. gada 19. jūlija vēstuli (9) izteica savus apsvērumus.

(6)

Paziņotais pasākums bija aprakstīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, un par tā saturu tiks atgādināts šajā sadaļā.

(7)

Tirdzniecības darījumus starp diviem vienas un tās pašas grupas uzņēmumiem veic, balstoties uz godīgas konkurences principu jeb nesaistītu pušu darījumu nosacījumiem atbilstoša darījuma principu. Saskaņā ar šo principu darījumos, kas noslēgti starp saistītajiem uzņēmumiem, kuri ietilpst vienā uzņēmumu grupā, ir jāpārbauda cenu atbilstība tirgus cenām. Lai nodokļu administrācija varētu pārbaudīt šā principa ievērošanu, uzņēmumu pienākums ir sniegt visu nepieciešamo informāciju par saviem tirdzniecības darījumiem ar saistītajiem uzņēmumiem, kas ietilpst tajā pašā uzņēmumu grupā.

(8)

Likums Nr. 408, kas pieņemts 2005. gada 1. jūnijā, atbrīvo Dānijas jūrniecības uzņēmumus, kuriem tiek piemērots Dānijas tonnāžas nodoklis (10), no pienākuma sniegt finanšu iestādēm visu nepieciešamo informāciju par finanšu darījumiem ar tās pašas grupas ārvalstu uzņēmumiem.

(9)

Precīzāk, minētā likuma 1. panta 9. punktā ir noteikts, ka “1. līdz 8. punkts neattiecas uz uzņēmumiem u. c., kas deklarē ienākumus saskaņā ar Tonnāžas nodokļa likumu attiecībā uz kontrolētiem darījumiem ar ārvalstu fiziskām personām, vai pastāvīgiem uzņēmumiem (cf. 1. panta 2. līdz 4. punkts), ja ieņēmumus no šādiem darījumiem ieskaita to ieņēmumu daļā, kuriem piemērojams tonnāžas nodoklis”. Pantā minētais 1. līdz 8. punkts ir ietverts 3.B panta 9. punktā Nodokļu pārvaldības likumā (2004. gada 12. augusta Konsolidētais likums Nr. 869, pēdējo reizi grozīts ar 2004. gada 22. decembra Likuma Nr. 14411. pantu). Šie punkti attiecas uz diviem galvenajiem pienākumiem, kas noteikti visiem Dānijas uzņēmumiem, kuri darbojas Dānijā, proti:

(10)

Paziņotie grozījumi patiešām nosaka uzņēmumiem, kam piemērojams tonnāžas nodoklis, atbrīvojumu no abiem pienākumiem attiecībā uz pārrobežu darījumiem, tomēr šie pienākumi uzņēmumiem, kam piemērojams tonnāžas nodoklis, paliek spēkā attiecībā uz darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem Dānijā.

(11)

Tāpēc paziņotais pasākums ietekmēs “godīgas konkurences principu”, kas minēts 2.11.1. pantā 2002. gada 12. marta sākotnējā lēmumā, ar kuru apstiprina Dānijas tonnāžas shēmu (11), jo tas paredzēs izmaiņas tonnāžas nodokļa uzņēmumiem noteiktajā pienākumā sniegt informāciju un uzskaites datus par pārrobežu darījumiem.

(12)

Atbrīvojums no pienākuma sniegt informāciju un uzskaites datus attiecas konkrēti uz uzņēmumiem, kuriem piemērojams tonnāžas nodoklis.

(13)

Tonnāžas nodokļa shēma ir aprakstīta Komisijas 2002. gada 12. marta lēmumā par lietu N 563/01 un 2007. gada 7. februāra lēmumā par lietu N 469/05. Tās galvenās iezīmes ir minētas tālāk šīs sadaļas tekstā.

(14)

Ienākumi, kas tiek gūti no visām atbilstīgajām darbībām un kam saskaņā ar tonnāžas nodokļa shēmu ir jāpiemēro nodoklis, ir kopsumma, kas atbilst katram kuģim noteiktā fiksētā apjoma summai atkarībā no tā tonnāžas un neatkarīgi no kuģniecības uzņēmuma gūtās reālās peļņas:

(15)

Šādā veidā aprēķinātiem ienākumiem piemēro nodokli atbilstīgi parastajai uzņēmumu ienākuma nodokļa likmei.

(16)

Šis režīms tika īstenots kopš stāšanās spēkā 2001. gada 1. janvārī, un tas ir pieejams uzņēmumiem, kuriem jāpilda nodokļu saistības Dānijā (uzņēmumi, kuru pastāvīgā darbības vieta ir Dānijā) un kuri sniedz jūras pārvadājumu pakalpojumus. Shēma ir pieejama arī ārvalstu uzņēmumiem, kas reģistrējušies Dānijā, pārvietojot uz turieni administratīvo bāzi. Shēmu var piemērot tikai ieņēmumiem, kas gūti no jūras pārvadājumu darbībām.

(17)

Pārvadājumu uzņēmumi var brīvi izvēlēties, vai piemērot režīmu. Izvēle jāizdara ne vēlāk kā līdz nodokļu deklarācijas iesniegšanas laikam par gadu, kurā pirmoreiz piemērots tonnāžas nodoklis. Lēmums par tonnāžas nodokļa piemērošanu vai nepiemērošanu ir saistošs 10 gadus. Dānijā pārvadājumu uzņēmumam, kas ietilpst vienā un tajā pašā sabiedrību grupā, ir jāizdara tāda pati izvēle attiecībā uz tonnāžas nodokļa shēmu. Ja jūrniecības uzņēmums izvēlas tonnāžas nodokļa režīmu, šo nodokļu režīmu piemēro visiem tā kuģiem un darbībām, kas atbilst nosacījumiem.

(18)

Komisijai ir zināms, ka šobrīd Dānija papildus tonnāžas nodokļa shēmai piemēro vēl tikai vienu citu shēmu par labu jūras pārvadājumu operatoriem: shēmu, saskaņā ar kuru kuģu īpašnieki tiek atbrīvoti no ienākumu nodokļa maksājumiem un sociālajām iemaksām par jūrniekiem, kas strādā uz atbilstīgu kuģu klāja (tā sauktais DIS režīms) (12).

(19)

Kā atgādināts 2007. gada 7. februāra lēmumā, Dānijas iestādes ar 2006. gada 14. februāra vēstuli ir apņēmušās atkārtoti 10 gadu laikā paziņot par paziņoto grozījumu. Tādējādi tiek uzskatīts, ka izskatāmā pasākuma termiņš beidzas 2015. gada beigās.

(20)

Kā atgādināts 2007. gada 7. februāra lēmumā, Dānijas iestādes norādīja, ka šim grozījumam nevajadzētu ietekmēt spēkā esošo režīmu no budžeta viedokļa. Paredzētais grozījums nemainīs individuālo atbalstu.

(21)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izvirzīja divus galvenos problēmjautājumus saistībā ar paziņoto pasākumu:

(22)

Komisija atgādināja, ka aizsardzības pasākumiem ir izšķiroša nozīme tonnāžas nodokļa režīmu “necaurlaidības” nodrošināšanā.

(23)

Jo īpaši, ja netiek efektīvi īstenots attiecīgais aizsardzības pasākums, arī citu nozaru, ne tikai jūras pārvadājumu nozares uzņēmumi konkrētajā dalībvalstī vai citās valstīs var izmantot iespēju izvairīties no uzņēmuma ienākumu nodokļa nomaksas, veicot tirdzniecības darījumus ar saistīto uzņēmumu, kuram piemērojams konkrētās dalībvalsts tonnāžas nodokļa režīms.

(24)

Vēl Komisija pauda bažas par to, ka izmaiņas aizsardzības pasākumā, uz kuru attiecas paziņojums, radīs situāciju, kurā darbības, kurām piemērojami nodokļi citās valstīs un uz kurām līdz ar to neattiecas tonnāžas nodokļa režīms Dānijā, gūs netaisnīgu labumu no šā režīma nepiemērošanas, slēdzot negodīgi noteiktu cenu darījumus ar Dānijā bāzētiem saistītajiem uzņēmumiem, kuriem piemērojams Dānijas tonnāžas nodoklis.

(25)

Komisija norādīja, ka Dānijas finanšu iestādes centīsies saglabāt iespēju veikt to grupas iekšējo darījumu ex post kontroli, kuros piedalās tikai Dānijas tonnāžas nodokļa uzņēmumi.

(26)

Ar 2007. gada 15. marta vēstuli (14) Dānijas iestādes reaģēja uz lēmumu par procedūras uzsākšanu, norādot, ka tām nav citu piezīmju un ka tāpēc tās atsaucas uz 2005. gada 22. novembra, 2006. gada 30. jūnija un 2006. gada 29. septembra vēstulē sniegtajām atbildēm.

(27)

2005. gada 22. novembra vēstulē ir rakstīts: “Paziņotā shēma neietvers valsts līdzekļu nodošanu saņēmējuzņēmumiem. Tā nozīmē ziņošanas un dokumentācijas prasību samazināšanu, kurai būtībā nav ekonomiskas vērtības. Tāpēc paziņotā shēma neietver papildu finanšu vai nodokļu priekšrocības u. tml. salīdzinājumā ar Komisijas iepriekš apstiprinātajām shēmām. Pārvadājumu uzņēmumiem, kuriem piemērojams tonnāžas nodoklis, ir jāievēro godīgas konkurences princips attiecībā uz visiem to kontrolētajiem darījumiem. Paziņotā shēma to nemaina. Šī shēma ietver tikai samazinātas prasības par to, kā jādokumentē noteiktu kontrolētu darījumu atbilstība godīgas konkurences principam.”

(28)

Dānijas iestādes 2006. gada 30. jūnija vēstulē norāda, ka pirms 2005. gada 1. jūnija Likuma Nr. 408 spēkā stāšanās pienākums sniegt informāciju un uzskaites datus attiecās tikai uz pārrobežu darījumiem starp saistītajiem uzņēmumiem. Minētais likums ir noteicis šo pienākumu arī attiecībā uz darījumiem starp Dānijas tonnāžas nodokļa uzņēmumu un vienu saistīto uzņēmumu, kuram nav piemērojams tonnāžas nodoklis, bet kuram ir jāmaksā nodokļi Dānijā.

(29)

Dānijas iestādes 2006. gada 29. septembra vēstulē attiecībā uz jautājumu par to, vai ārvalstīm, tostarp dalībvalstīm, atskaitot Dāniju, jāuzņemas kontrolēt visus pārrobežu darījumus ar uzņēmumiem, kas apliekami ar nodokli saskaņā ar Dānijas tonnāžas nodokļa likumu, norādīja:

“Valsts nodokļu pārvaldes pienākums ir pārbaudīt šajā valstī ar nodokļiem apliekamo uzņēmumu un personu ienākumu deklarācijas. Atbilstoši starptautiskām saistībām var rasties arī nepieciešamība – spontāni vai pēc pieprasījuma – pārsūtīt informāciju citām valstīm.

Lēmuma pieņemšana par to, kā īstenot kontroles uzdevumus, ir jāatstāj pašas dalībvalsts nodokļu pārvaldes ziņā. Dānijas nodokļu pārvaldei ir ļoti svarīgi panākt, ka tiek garantēti Dānijas nodokļu ieņēmumi, ņemot vērā pieejamos resursus. Tas nozīmē arī to, ka kontroles uzmanības centrā būs saimnieciskās vienības, kurām piemērojami nodokļi un kuru riska novērtējumā ir secināts, ka ir vērts nodrošināt to ciešu uzraudzību.

Ierosinātais Dānijas tonnāžas nodokļa shēmas grozījums nemaina būtību. Gluži pretēji – tas var ietekmēt Dānijas nodokļu pārvaldes iespējas izpildīt informācijas pieprasījumus no citu valstu nodokļu pārvaldēm.

Ja jautājums īpaši skar iekšējo cenu noteikšanu, pēc notikušā fakta var rasties grūtības iegūt pierādījumus, ka iekšējie grupas darījumi ir veikti saskaņā ar godīgas konkurences principu. Bieži vien novērtēšanai izmantotais salīdzinājuma pamats nebūs pilnīgs. Tāpēc ir ievērojami vieglāk iegūt nepieciešamos uzskaites datus iekšējā grupas darījuma veikšanas laikā. Pienākums iesniegt uzskaites datus ir nepārprotams pamudinājums regulāri nodrošināties ar materiāliem, lai apstiprinātu secinājumu, ka iekšējie darījumi tika veikti saskaņā ar godīgas konkurences principu.

Paziņotais grozījums nozīmē to, ka uzņēmumi, kas ir pakļauti tonnāžas nodoklim, ir atbrīvoti no pienākuma sniegt uzskaites datus, ja darījumi attiecas uz ārvalstu grupu uzņēmumiem. Atbrīvojums paredz, ka šādām saimnieciskām vienībām nebūs piemērojama tā pati prasība pastāvīgi vai vispār nodrošināties ar materiāliem, lai apstiprinātu secinājumu, ka darījumi ar šiem grupas uzņēmumiem tika veikti saskaņā ar godīgas konkurences principu. Citas valsts pieprasījumu sniegt informāciju var izpildīt, ja materiāls eksistē, piemēram, uzņēmums uzskaitē izmanto kvītis. Tomēr Dānijas nodokļu pārvalde nevarēs pieprasīt jauna dokumenta izstrādi tikai citas valsts nodokļu pārvaldes vajadzībām. Ja ar nodokli apliekamajai saimnieciskajai vienībai nav pienākuma sniegt uzskaites datus, nebūs, piemēram, iespējams pieprasīt, lai šī saimnieciskā vienība izstrādā salīdzinošu analīzi citas valsts labā. Šajā ziņā atbrīvojums var kaitēt citām valstīm.”

(30)

Tajā pašā 2006. gada 29. septembra vēstulē attiecībā uz jautājumu par to, vai pēc paziņotā pasākuma ieviešanas būs pietiekami noturīga aizsardzība pret mēģinājumiem izvairīties no nodokļu nomaksas, ko veic kuģošanas sabiedrību ārvalstu saistītie uzņēmumu, kas apliekams ar nodokli saskaņā ar Dānijas tonnāžas nodokļa likumu, ir šāds teksts:

“Lai tas būtu iespējams, būtu nepieciešams vismaz katru gadu pārbaudīt visas saimnieciskās vienības, kas apliekamas ar tonnāžas nodokli un kurām ir ārvalstu grupas uzņēmumi, kā arī pārbaudīt visus šajā saistībā notikušos darījumus starp divām pusēm. Tomēr tas būtu pilnīgi nereāli. Dānijas nodokļu pārvaldei ir uzdots noteikt savu resursu prioritātes un mēģināt optimizēt kontroles darbu.

Piemērojamie noteikumi ir norāde uz faktu, ka ir mēģināts izveidot labāko iespējamo aizsardzību pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Paziņotais grozījums – atbrīvojums no pienākuma sniegt informāciju un uzskaites datus – nedaudz vājinās šo aizsardzību. Tāpēc bija nepieciešams paziņojums Komisijai.”

(31)

Iepriekšminētajā vēstulē Dānijas iestādes paziņoja, ka grozījums nedaudz kaitēs aizsardzības pasākumiem, tomēr precizēja, ka “nedaudz patiešām nozīmē tikai nedaudz”. Saskaņā ar Dānijas iestāžu teikto, “ja citā dalībvalstī, kurā notiek pārrobežu darījums, arī ir tonnāžas nodokļa shēma, grozījumam nebūs nozīmes. Problēmas var rasties tikai tām valstīm, kuras nav īstenojušas tonnāžas nodokļa shēmu. Tomēr šajā gadījumā svarīgi būs tas, vai pati valsts ir ieviesusi pienākumu sniegt uzskaites datus vai arī nav uzskatījusi par nepieciešamu noteikt šādu pienākumu ar nodokli apliekamajiem subjektiem.”

(32)

Dānijas iestādes sniedza šādu atbildi uz jautājumu par to, kā attaisnojama nevienlīdzīgā attieksme pret uzņēmumiem, kas apliekami ar nodokli saskaņā ar Dānijas tonnāžas nodokļa shēmu, un uzņēmumiem, kas nav apliekami (bet kuriem ir piemērojams Dānijas uzņēmuma ienākumu nodoklis), attiecībā uz pienākumu sniegt informāciju un uzskaites datus: īpaša ienākumu deklarācija, tostarp atbrīvojumu nepieejamība, nozīmē to, ka pienākums sniegt informāciju un uzskaites datus ir mazāk aktuāls personām, kas apliekamas ar tonnāžas nodokli.

(33)

Tikai viena ieinteresētā persona – Dānijas Kuģu īpašnieku asociācija Danmarks Rederiforening – reaģēja uz OV publicēto paziņojumu, kurā sniegts procedūras uzsākšanas lēmuma kopsavilkums.

(34)

Ar 2007. gada 19. jūlija vēstuli (15) Dānijas Kuģu īpašnieku asociācija atgādina, ka Dānijas kuģniecību pienākums tāpat kā iepriekš ir darboties atbilstīgi godīgas konkurences nosacījumiem gan iekšēji, veicot ar tonnāžas nodokli apliekamu darbību un vispārēju darbību, gan ārēji attiecībā uz sabiedrībām ar ārvalstu grupām. Vēl sabiedrības pienākums ir turpināt nodrošināties ar iespēju sniegt pierādījumus par lietotajām cenām.

(35)

Dānijas Kuģu īpašnieku asociācija uzsver, ka paziņotā pasākuma ietvaros uzņēmumiem nebūs noteikta prasība iepriekš iesniegt informāciju saistībā ar tirdzniecības darījumiem ar ārvalstu filiālēm, bet tikai pēc pieprasījuma.

(36)

Attiecībā uz jautājumu par to, vai atšķirīgā attieksme pret uzņēmumiem administratīvo procedūru ziņā ir likumīga, Dānijas Kuģu īpašnieku asociācija norāda, ka netic, ka Komisija uzskata par nepieciešamu noteiktiem uzņēmumiem uzņemties nevajadzīgus administratīvos slogus tikai tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret tiem konkurences ziņā ar citiem uzņēmumiem, attiecībā uz kuriem iestādes uzskata, ka minētās procedūras ir vajadzīgas.

(37)

Dānija nenosūtīja piezīmes par Dānijas Kuģu īpašnieku asociācijas iesniegtajiem apsvērumiem.

(38)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(39)

Ar tonnāžas nodokļa shēmu Dānijas iestādes nodrošina priekšrocību, pazeminot uzņēmuma ienākumu nodokli, kas pretējā gadījumā šai nozarei būtu jāmaksā, un piedāvājot valsts resursus, tādējādi izrādot pretimnākšanu noteiktiem uzņēmumiem, jo šis pasākums ir īpaši piemērojams starptautiskajai kuģošanas nozarei. Šādas subsīdijas draud izkropļot konkurenci un var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, jo šādas kuģošanas darbības parasti veic pasaules tirgū.

(40)

Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums nemaina shēmas kā valsts atbalsta kvalifikāciju EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(41)

Šajā ziņā galvenais izskatāmais jautājums ir nepieciešamība noteikt, vai paredzētais pasākums varētu grozīt Komisijas 2002. gada 12. marta lēmumā (16) ietverto novērtējumu par režīma vispārējo saderību ar kopējo tirgu.

(42)

Saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm, un tādējādi tas sniedz iespējamo pamatojumu atbrīvojumam no vispārējā valsts atbalsta aizlieguma, var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu. Šajā gadījumā Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums ir izskatāms saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(43)

Jo īpaši ir jāizskata atbalsts par labu jūrniecības nozarei, ņemot vērā 2004. gada Kopienas vadlīnijas valsts atbalstam jūras pārvadājumu nozarē (17) (turpmāk tekstā – vadlīnijas).

(44)

Saskaņā ar lēmumā par procedūras uzsākšanu minēto viens no galvenajiem nosacījumiem tonnāžas nodokļa shēmu saderībai ar kopējo tirgu ir šādām shēmām piesaistītu aizsardzības pasākumu īstenošana. Jo īpaši šis nosacījums ir aplūkots vadlīniju 3.1. sadaļas pēdējā apakšpunktā, kurā noteikts, ka “gadījumos, kad kuģošanas sabiedrība ir iesaistīta arī citos tirdzniecības darījumos, būs nepieciešama pārredzama uzskaite, lai nepieļautu “iepludināšanu” darbībās, kas nav kuģošanas darbības”.

(45)

Aizsardzības pasākumi, kas ir neatņemama shēmas sastāvdaļa, ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka no šīs shēmas netiešu labumu gūst tikai jūras pārvadājumu darbības attiecīgajā dalībvalstī vai jebkurā citā dalībvalstī vai trešā valstī. Ja grozītā tonnāžas nodokļa shēma var radīt situāciju, kurā ar kuģošanu nesaistītas darbības gūst labumu no Dānijas tonnāžas nodokļa shēmas, tiktu apšaubīta pēdējo minēto darbību saderība.

(46)

Viens no galvenajiem aizsardzības pasākumiem ir tirdzniecības darījumu kontrole – balstoties uz godīgas konkurences principu – starp uzņēmumiem, kas apliekami ar tonnāžas nodokli, un to iespējamiem saistītajiem uzņēmumiem (vai attiecīgo uzņēmumu daļu, uz ko attiecas parastais uzņēmumu ienākuma nodoklis) neatkarīgi no tā, vai šie saistītie uzņēmumi ir valsts vai ārvalstu uzņēmumi.

(47)

Pat ja Dānijas iestādes uzskata, ka ziņošanas un dokumentācijas prasībai nav īpašas ekonomiskās vērtības, patiesībā tā ir saistīta ar finanšu darījumiem, kas ir ekonomiski pēc būtības; nepastāvot efektīvai tirdzniecības darījumu aizsardzības pasākuma īstenošanai, citas nozares, atskaitot jūras pārvadājumu nozari, var izmantot iespēju izvairīties no uzņēmumu ienākuma nodokļa nomaksas attiecīgajā dalībvalstī vai citās valstīs, veicot tirdzniecības darījumus ar saistīto uzņēmumu, kas apliekams ar nodokli atbilstoši attiecīgajam dalībvalsts tonnāžas nodokļa režīmam, bez kopīgo interešu likumīga mērķa pamatojuma.

(48)

Turklāt Komisija uzskata, ka gadījumā, ja aizsardzības pasākumi ir neefektīvi vai to efektivitāte ir apšaubāma pat daļēji, tonnāžas nodokļa režīms var radīt iespēju izvairīties no nodokļu nomaksas, kaitējot citām dalībvalstīm vai EEZ valstīm.

(49)

Šo iemeslu dēļ vien ir jāuzskata, ka aizsardzības pasākumu mīkstināšana nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecības apstākļus un ir pretrunā kopīgām interesēm. Šajos apstākļos režīms būtu nesaderīgs ar kopējo tirgu.

(50)

Turklāt Komisija saprot, ka Dānijas iestādes ir paredzējušas turpināt darījumu kontroli – piemērojot aizsardzības pasākumu, kura pamatā ir godīgas konkurences princips, – starp diviem saistītiem uzņēmumiem, no kuriem viens izmanto tonnāžas nodokļa priekšrocības tāpat kā iepriekš, bet tikai tādā gadījumā, ja abi uzņēmumi ir apliekami ar nodokļiem Dānijā.

(51)

Līdz ar to, ja iekšzemes darījumu kontrole, kas tiek veikti ar uzņēmumu, kuram piemērojams tonnāžas nodoklis, paliktu Dānijas finanšu iestāžu uzraudzībā un atbildībā, par pārrobežu darījumu kontroli starp tonnāžas nodokļa uzņēmumu Dānijā un ārvalstu saistīto uzņēmumu atbildētu attiecīgā ārvalsts, kā rezultātā rastos nepietiekama starptautisko finanšu darījumu uzraudzība un novērošana.

(52)

No tā izriet, ka paziņotais pasākums groza Dānijas tonnāžas nodokļa shēmu, kuru Komisija apstiprinājusi 2002. gadā (18), jo tas atbrīvos tonnāžas nodokļa uzņēmumus no prasībām, kas bija spēkā 2002. gadā. Uzņēmums, kas saistīts ar uzņēmumu, kurš maksā tonnāžas nodokli Dānijā, un kas veic ne tikai ar jūras pārvadājumiem saistītas darbības citā dalībvalstī vai EEZ valstī, varētu daudz vieglāk izmantot Dānijas tonnāžas nodokli un izvairīties no parastā uzņēmumu ienākuma nodokļa attiecīgajā dalībvalstī vai EEZ valstī. Dānija to atzīst, apgalvojot, ka attiecīgais aizsardzības pasākums kļūs “nedaudz” vājāks. Tomēr ir jāpiemēro nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes princips attiecībā pret visiem nozares uzņēmumiem; Dānijas iestādes pieņem, ka krāpšana un izvairīšanās no nodokļu nomaksas tirdzniecības darījumos nav izplatīta parādība, bet, pat ja tā ir, ir nepieciešama kontrole, lai nodrošinātu atbilstīgu praksi starptautiskajos darījumos.

(53)

Komisija uzskata, ka grupas iekšējo darījumu aizsardzības pasākuma uzdevums ir aizsargāt pret kopējā tirgus kropļojumiem, kas vienlīdz lielā mērā izriet no saistīto uzņēmumu priekšrocībām attiecīgajā dalībvalstī un citās dalībvalstīs. Citādi sekas, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas caur tonnāžas nodokļa uzņēmumu, nopietni ietekmēs kopējā tirgus darbību.

(54)

Tādējādi Komisija uzskata, ka dalībvalstij, kas ir ieviesusi tonnāžas nodokļa shēmu, ir pienākums raudzīties uz pārrobežu grupas iekšējiem darījumiem (pārrobežu darījumi, no kuriem labumu var gūt saistītie uzņēmumi citā dalībvalstī vai EEZ valstī) tā, it kā šie darījumi dotu labumu šādiem uzņēmumiem pašas valsts teritorijā. Citiem vārdiem sakot, dalībvalsts pienākums, lai īstenotu aizsardzības pasākumu attiecībā uz grupas iekšējiem darījumiem, ir piemērot tonnāžas nodokļa uzņēmuma darījumiem ar ārvalsts saistīto uzņēmumu tos pašus standartus, kas tiek piemēroti darījumiem ar valsts saistīto uzņēmumu, kas nav apliekams ar tonnāžas nodokli.

(55)

Saskaņā ar nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu arī tonnāžas nodokļa dalībvalstij ir jāuzliek pienākums sniegt informāciju un uzskaites datus par iekšzemes darījumiem (kas var radīt kaitējumu šai dalībvalstij) un pārrobežu darījumiem (kas var radīt kaitējumu citām dalībvalstīm vai EEZ valstīm) atbilstīgi attiecīgajiem aizsardzības pasākumiem. Šī informācija ir patiešām svarīga, lai varētu pārbaudīt transfertcenas uzņēmumu grupā.

(56)

Atvieglojot kontroli, kas Dānijas valstīm jāveic attiecībā uz darījumiem starp uzņēmumu, kam piemērojama Dānijas tonnāžas nodokļa shēma, un tās ārvalstu filiāli, Dānija neievēro nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principu. Šādi rīkojoties, Dānija pārceļ vismaz daļu sloga pārbaudīt, vai ir ievēroti sistēmas mērķi, un izrietošo iespējamo kopējā tirgus kropļojumu uz citas dalībvalsts un EEZ valsts pleciem, kurā nodokli maksā darījumā iesaistītais saistītais uzņēmums, kuram nav piemērojams tonnāžas nodoklis.

(57)

Tāpēc Komisija secina, ka paziņotā pasākuma rezultātā tiks ievērojami vājināts aizsardzības pasākums no citas dalībvalsts vai EEZ valsts.

(58)

Turklāt Komisija uzskata, ka nevienlīdzīgā attieksme ir nepamatota attiecībā uz pienākumu sniegt informāciju un uzskaites datus starp atbalsta saņēmējiem, kam ir tikai valsts saistītie uzņēmumi, kuri nemaksā tonnāžas nodokli, un atbalsta saņēmējiem, kam ir arī ārvalstu saistītie uzņēmumi. Tādējādi pasākums radītu nepamatotu konkurences kropļojumu starp uzņēmumiem, kuriem ir ārvalstu saistītie uzņēmumi, un uzņēmumiem, kuriem tādu nav.

(59)

Tā rezultātā paziņotais pasākums ietekmēs tirdzniecības nosacījumus tādā mērā, kas ir pretrunā kopīgām interesēm EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, un tas nepilda vadlīniju 3.1. sadaļas pēdējā apakšpunktā ietverto prasību. Tāpēc attiecīgais pasākums ir atzīstams par nesaderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(60)

Noslēgumā Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums izraisīs kropļojumus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm EK līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē, un tādējādi padara Dānijas tonnāžas nodokļa shēmu nesaderīgu ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/8

(1)

Direktīvā 2003/85/EK ir noteikti obligāti kontroles pasākumi, kuri jāpiemēro mutes un nagu sērgas uzliesmojuma gadījumā, un daži profilakses pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot kompetento iestāžu un lauku iedzīvotāju informētību par minēto sērgu un sagatavotību tai.

(2)

Direktīvas 2003/85/EK 65. pantā ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, ka darbības ar pētniecībai, diagnostikai vai ražošanai paredzētu dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu veic vienīgi apstiprinātās laboratorijās, kuras ir uzskaitītas minētās direktīvas XI pielikumā un darbojas vismaz saskaņā ar minētās direktīvas XII pielikumā izklāstītajiem bioloģiskās drošības standartiem.

(3)

Direktīvas 2003/85/EK XI pielikuma A daļā ir uzskaitītas valstu laboratorijas, kuras ir pilnvarotas rīkoties ar pētniecībai un diagnostikai paredzētu dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu. Minētā pielikuma B daļā ir uzskaitītas laboratorijas, kuras rīkojas ar vīrusa antigēnu vakcīnu ražošanas nolūkā.

(4)

Francija ir oficiāli informējusi Komisiju, ka viena no tās valsts references laboratorijām un laboratorija, kas ražo vakcīnas, vairs neatbilst Direktīvas 2003/85/EK 65. panta d) punktā izklāstītajiem bioloģiskās drošības standartiem.

(5)

Nīderlande ir oficiāli informējusi Komisiju, ka tās valsts diagnostikas laboratorija, kas ir pilnvarota rīkoties ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu, mainīs nosaukumu un ka Centrālā institūta dzīvnieku slimību kontrolei (CIDC-Lelystadt) daļu, kas ir pilnvarota rīkoties ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu vakcīnu ražošanas nolūkā, pārņem privātais uzņēmums Lelystad Biologicals BV, Lelystad.

(6)

Tāpēc ir jāgroza Direktīvas 2003/85/EK XI pielikumā iekļautie saraksti, kuros uzskaitītas laboratorijas, kas ir pilnvarotas rīkoties ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu.

(7)

Direktīvas 2003/85/EK XII pielikuma 1. punktā ir noteikti bioloģiskās drošības standarti laboratorijām, kas rīkojas ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu. Tajā noteikts, ka šādām laboratorijām ir jāatbilst prasību minimumam, kurš paredzēts “Obligātajos standartos laboratorijām, kas strādā ar mutes un nagu sērgas vīrusu laboratorijas apstākļos un dzīvos organismos”, kurus savā 26. sanāksmē 1985. gada aprīlī Romā izstrādāja Eiropas Komisija mutes un nagu sērgas kontrolei un kuri grozīti 1993. gadā, vai jāpārsniedz šis minimums.

(8)

Direktīvas 2003/85/EK XV pielikuma 1. punktā ir noteikts, ka visām valsts laboratorijām, kuras rīkojas ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu, jādarbojas augstas drošības apstākļos, kas noteikti “Obligātajos standartos laboratorijām, kas strādā ar mutes un nagu sērgas vīrusu laboratorijas apstākļos un dzīvos organismos”, kurus savā 26. sanāksmē 1985. gadā Romā izstrādāja Eiropas Komisija mutes un nagu sērgas kontrolei un kuri grozīti 1993. gadā Romā ar 30. sanāksmes ziņojuma 6. pielikuma ii) punktu.

(9)

Turklāt Direktīvas 2003/85/EK XVI pielikuma 7. punktā ir noteikts, ka Kopienas references laboratorija darbojas saskaņā ar atzītiem stingriem piesardzības pasākumiem, kā norādīts “Obligātajos standartos laboratorijām, kas strādā ar mutes un nagu sērgas vīrusu laboratorijas apstākļos un dzīvos organismos”, kurus savā 26. sanāksmē 1985. gadā Romā izstrādāja Eiropas Komisija mutes un nagu sērgas kontrolei un kuri grozīti 1993. gadā Romā ar 30. sanāksmes ziņojuma 6. pielikuma ii) punktu.

(10)

Pēc tam, kad 2007. gadā vienā no dalībvalstīm notika mutes un nagu sērgas uzliesmojums, ko izraisīja mutes un nagu sērgas vīrusa izkļūšanu no laboratorijas, “Obligātie standarti laboratorijām, kas strādā ar mutes un nagu sērgas vīrusu laboratorijas apstākļos un dzīvos organismos” (turpmāk tekstā – “bioloģiskās drošības standarti”) tika grozīti. Pēc bioloģiskās drošības standartu apspriešanas ar dalībvalstīm Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā standartu grozīto versiju savā 38. ģenerālsesijā 2009. gada 29. aprīlī pieņēma Eiropas Komisija mutes un nagu sērgas kontrolei (2); grozīto standartu versiju iekļāva arī Ziņojumā par 2009. gada 28.–30. aprīlī Romā notikušo Eiropas Komisijas mutes un nagu sērgas kontrolei 38. ģenerālsesiju (turpmāk tekstā – Ziņojums). Ar šiem standartiem aizstāj 1985. gadā pieņemtos bioloģiskās drošības standartus, kas grozīti 1993. gadā. Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīvas 2003/85/EK XII, XV un XVI pielikums.

(11)

Attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/85/EK.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/11

(1)

Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmumā 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (3), ir iekļauts to robežkontroles punktu saraksts, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK un Direktīvu 97/78/EK. Šis saraksts ir iekļauts minētā lēmuma I pielikumā.

(2)

Komisijas inspekcijas dienests, Pārtikas un veterinārais birojs (PVB), inspicēja robežkontroles punktu Kopenhāgenas lidostā Dānijā. Inspekcijas rezultāti bija apmierinoši. Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajā sarakstā attiecīgajam robežkontroles punktam ir jāpievieno papildu inspekcijas centrs.

(3)

Pamatojoties uz Dānijas, Francijas, Itālijas un Portugāles paziņojumiem, atsevišķas dzīvnieku kategorijas vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus var pārbaudīt dažos ar Lēmumu 2009/821/EK jau apstiprinātos robežkontroles punktos, ir jāpievieno šā lēmuma I pielikumā minēto dalībvalstu robežkontroles punktu sarakstam.

(4)

Pamatojoties uz atbilstoši Lēmumam 2009/821/EK veikto PVB inspekciju rezultātiem un Francijas, Itālijas un Īrijas paziņojumiem, atsevišķas dzīvnieku kategorijas vai dzīvnieku izcelsmes produkti, kurus var pārbaudīt dažos ar Lēmumu 2009/821/EK jau apstiprinātos robežkontroles punktos, ir jāsvītro no šā lēmuma I pielikumā minēto dalībvalstu robežkontroles punktu saraksta.

(5)

Pamatojoties uz Latvijas paziņojumu, šīs dalībvalsts robežkontroles punktu saraksts ir jāgroza, ņemot vērā, ka viena robežkontroles punkta darbība uz laiku ir pārtraukta.

(6)

Pamatojoties uz Beļģijas, Francijas un Vācijas paziņojumiem, daži šo dalībvalstu robežkontroles punkti ir jāsvītro no Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautā robežkontroles punktu saraksta.

(7)

Pamatojoties uz Itālijas paziņojumu, šīs dalībvalsts robežkontroles punktu saraksts ir jāgroza, ņemot vērā, ka vienam no robežkontroles punktiem ir mainīts nosaukums.

(8)

Turklāt Beļģija paziņoja, ka OCHZ ēka robežkontroles punktā Zēbrigē ir slēgta un tās vietā ir izveidota jauna pārbaužu telpa.

(9)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2009/821/EK.

(10)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/15

(1)

Regulā (EK) Nr. 1085/2006 definēti mērķi un galvenie principi attiecībā uz pirmspievienošanās palīdzību kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm laikā no 2007. līdz 2013. gadam, un ar minēto regulu Komisijai uztic atbildību par tās īstenošanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 718/2007 11., 12., 13., 14., 18. un 186. pants paredz, ka Komisijai ir iespējas saņēmējvalstij piešķirt pārvaldības pilnvaras, un definē prasības šādai piešķiršanai saistībā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta V komponentu – lauksaimniecība un lauku attīstība.

(3)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 718/2007 7. pantam Komisija un saņēmējvalsts noslēdz pamatnolīgumu, lai paredzētu un pieņemtu sadarbības noteikumus attiecībā uz EK finanšu palīdzību saņēmējvalstij. Vajadzības gadījumā pamatnolīgumu var papildināt ar vienu vai vairākiem nozaru nolīgumiem, kuros paredz konkrētā komponenta noteikumus.

(4)

Lai saņēmējvalstij varētu piešķirt pārvaldības pilnvaras, jāievēro Finanšu regulas 53.c pantā un 56. panta 2. punktā, kā arī Īstenošanas noteikumu 35. pantā paredzētie nosacījumi.

(5)

Horvātijas Republikas valdība un Eiropas Kopienu Komisija 2007. gada 17. decembrī noslēdza Pamatnolīgumu par sadarbības noteikumiem attiecībā uz EK finanšu palīdzību Horvātijas Republikai saistībā ar atbalsta īstenošanu atbilstīgi Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA).

(6)

Programmā Horvātijas Republikas lauksaimniecības un lauku attīstībai atbilstīgi IPA (turpmāk IPARD programma), kas apstiprināta ar Komisijas 2008. gada 25. februāra Lēmumu C(2008) 690 saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1085/2006 7. panta 3. punktu un Regulas (EK) Nr. 718/2007 184. pantu, tika iekļauts plāns par Kopienas ikgadējiem maksājumiem, kā arī finansēšanas nolīgums.

(7)

Ar nozaru nolīgumu, kuru 2009. gada 12. janvārī, rīkojoties Eiropas Kopienas interesēs, Eiropas Kopienas vārdā noslēdza Eiropas Kopienu Komisija un Horvātijas Republikas vārdā – Horvātijas Republikas valdība, papildina noteikumus pamatnolīgumā, paredzot īpašus noteikumus, kas piemērojami IPARD programmas īstenošanai un izpildei saistībā ar Horvātijas Republikas lauksaimniecības un lauku attīstību atbilstīgi pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA).

(8)

Jaunākie grozījumi IPARD programmā tika ieviesti 2009. gada 10. septembrī ar Komisijas Lēmumu C(2009) 6770.

(9)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 718/2007 21. pantu saņēmējvalstij ir jāizraugās struktūras un iestādes, kuras atbild par IPARD programmas īstenošanu – kompetentais akreditācijas ierēdnis, valsts kredītrīkotājs, valsts fonds, pārvaldības iestāde, IPARD aģentūra un revīzijas iestāde.

(10)

Horvātijas valdība par valsts fondu ir iecēlusi valsts fonda nodaļu, kas ir Valsts kases struktūrvienība Finanšu ministrijā un kura veiks funkcijas un pienākumus atbilstīgi nozaru nolīguma I pielikumam.

(11)

Horvātijas valdība par IPARD aģentūru ir iecēlusi Tirgus un lauksaimniecības strukturālā atbalsta direktorātu, kas ir Lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības ministrijas struktūrvienība un kura veiks funkcijas un pienākumus atbilstīgi nozaru nolīguma I pielikumam.

(12)

Horvātijas valdība par pārvaldības iestādi ir iecēlusi Lauku attīstības direktorātu, kas ir Sapard/IPARD programmas pārvaldības iestāde Lauksaimniecības, Lauksaimniecības, zivsaimniecības un lauku attīstības ministrijā un kura veiks funkcijas un pienākumus atbilstīgi nozaru nolīguma I pielikumam.

(13)

Kompetentais akreditācijas ierēdnis 2008. gada 12. novembrī informēja Eiropas Komisiju par valsts kredītrīkotāja un valsts fonda akreditāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 718/2007 12. panta 3. punktu.

(14)

Valsts kredītrīkotājs 2008. gada 12. novembrī informēja Eiropas Komisiju par funkcionālās struktūras, kas atbild par IPA V komponenta (lauku attīstība) pārvaldību un īstenošanu, akreditāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 718/2007 13. panta 3. punktu.

(15)

No septiņiem IPARD programmā definētajiem pasākumiem par valsts kredītrīkotāja akreditēto trīs pasākumu īstenošanu, proti, 101. pasākumu “Ieguldījumi lauku saimniecībās, lai veiktu pārstrukturēšanu un modernizēšanu atbilstoši Kopienas standartiem”, 103. pasākumu “Ieguldījumi lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu apstrādē un pārdošanā, lai šīs darbības pārstrukturētu un modernizētu atbilstoši Kopienas standartiem” un 301. pasākumu “Lauku infrastruktūras uzlabošana un attīstība” atbilstīgi minētajai programmai būs atbildīgs par IPARD aģentūru ieceltais Tirgus un lauksaimniecības strukturālā atbalsta direktorāts un par pārvaldības iestādi ieceltais Lauku attīstības direktorāts, Sapard/IPARD programmas pārvaldības iestāde.

(16)

Horvātijas iestādes Komisijai 2009. gada 16. martā iesniedza sarakstu ar attiecināmajiem izdevumiem atbilstīgi nozaru nolīguma 32. panta 3. punktam. Komisija šo sarakstu apstiprināja 2009. gada 8. aprīlī.

(17)

Lai ņemtu vērā pamatnolīguma 19. panta 1. punktā minētās prasības, par izdevumiem saskaņā ar šo lēmumu ir tiesības pretendēt uz Kopienas līdzfinansējumu tikai tad, ja tie ir samaksāti pēc datuma, ar kuru datēts lēmums par pārvaldības pilnvaru piešķiršanu, izņemot Regulas (EK) Nr. 718/2007 172. panta 3. punkta c) apakšpunktā minētās vispārējās izmaksas. Izdevumi ir attiecināmi, ja tie atbilst pareizas finanšu pārvaldības principiem un jo īpaši taupības un izdevumu lietderības principam.

(18)

Regula (EK) Nr. 718/2007 paredz, ka ex ante apstiprinājuma prasību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 718/2007 18. panta 2. punktā, var atcelt, katrā gadījumā atsevišķi analizējot to, cik efektīvi funkcionē attiecīgā pārvaldes un kontroles sistēma, un paredz sīki izstrādātus noteikumus minētās analīzes veikšanai.

(19)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 718/2007 14. un 18. pantu Regulas (EK) Nr. 718/2007 11., 12. un 13. pantā minētās akreditācijas ir pārskatītas; un ir pārbaudītas attiecīgo struktūru un iestāžu procedūras un organizācija atbilstīgi valsts kredītrīkotāja iesniegtajam pieteikumam, tostarp veicot pārbaudes uz vietas.

(20)

Tomēr Komisijas veiktās pārbaudes saistībā ar 101. pasākumu “Ieguldījumi lauku saimniecībās, lai veiktu pārstrukturēšanu un modernizēšanu atbilstoši Kopienas standartiem” un 103. pasākumu “Ieguldījumi lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu apstrādē un pārdošanā, lai šīs darbības pārstrukturētu un modernizētu atbilstoši Kopienas standartiem” ir balstītas uz sistēmu, kas spēj darboties, bet vēl nav ieviesta, attiecībā uz visiem būtiskajiem elementiem.

(21)

Lai gan revīzijas iestāde nav iekļauta šajā lēmumā, tās gatavība darboties kā funkcionāli neatkarīgai revīzijas struktūrai laikā, kad Komisijai tika iesniegta akreditācijas dokumentācija pārvaldības pilnvaru piešķiršanai, tika novērtēta, veicot pārbaudes uz vietas.

(22)

Tas, kā Horvātija ir ievērojusi prasības, kas paredzētas Finanšu regulas 56. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 718/2007 11., 12. un 13. punktā, tika novērtēts, veicot pārbaudes uz vietas.

(23)

Novērtējuma rezultāti liecina, ka Horvātija ir ievērojusi prasības attiecībā uz 101. un 103. pasākumu. Tomēr Tirgus un lauksaimniecības strukturālā atbalsta direktorāts, kas darbojas kā IPARD aģentūra, vēl nav pareizi īstenojis akreditācijas kritēriju saistībā ar funkcijām, kuras tam būs jāveic, īstenojot Horvātijas programmas 301. pasākumu.

(24)

Tāpēc ir lietderīgi atcelt ex ante apstiprinājuma prasību, kas minēta Regulas (EK) Nr. 718/2007 18. panta 1. punktā un Finanšu regulas 165. pantā, un pārvaldības pilnvaras attiecībā uz Horvātijas programmas 101. un 103. pasākumu piešķirt valsts kredītrīkotājam, valsts fondam, IPARD aģentūrai un pārvaldības iestādei, balstoties uz decentralizācijas principu,

a)

Valsts kredītrīkotājs;

b)

Valsts fonds;

c)

Funkcionālā struktūra IPA V komponentam:

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/18

(1)

Komisijas Baltā grāmata “Kopā par veselību. ES stratēģiskā pieeja 2008.–2013. gadam” (1), kuru Komisija pieņēma 2007. gada 23. oktobrī un kurā izstrādāta ES stratēģija veselības jomā, noteica retās slimības par darbības prioritāti.

(2)

Tajā pašā laikā Eiropas Parlaments un Padome 2007. gada 23. oktobrī pieņēma Lēmumu Nr. 1350/2007/EK, ar ko izveido otro Kopienas rīcības programmu veselības aizsardzības jomā (2008.–2013. gadam) (2). Saskaņā ar minētā lēmuma 7. panta 2. punktu un pielikumu Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā konsultāciju mehānismus un līdzdalības procesus, lai īstenotu darbības, kas vajadzīgas, lai sagatavotu un izplatītu informāciju un zināšanas veselības jautājumos.

(3)

Eiropas Komisija 2008. gada 11. novembrī pieņēma “Paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Retās slimības – Eiropas mērogā risināmie uzdevumi” (3) (turpmāk “Komisijas paziņojums”), un Padome 2009. gada 8. jūnijā pieņēma ieteikumu par rīcību reto slimību jomā (4) (turpmāk “Padomes ieteikums”).

(4)

Lai sagatavotu un īstenotu Kopienas rīcību reto slimību jomā, ir vajadzīga cieša sadarbība ar dalībvalstu specializētajām organizācijām un ar ieinteresētajām personām.

(5)

Tādēļ ir vajadzīgs institucionāls ietvars, lai regulāri apspriestos ar šīm organizācijām, ar tādu projektu vadītājiem, ko pētniecības un sabiedrības veselības darbību jomā atbalsta Eiropas Komisija, kā arī ar citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, kuras darbojas šajā jomā.

(6)

Šāda ietvara nepieciešamība ir atspoguļota Komisijas paziņojumā par retajām slimībām, COM(2008) 679, galīgā redakcija. Paziņojuma 7. punkts nosaka, ka Komisijai palīdzēs Eiropas Savienības Padomdevēja komiteja reto slimību jomā.

(7)

Uz šo komiteju neattiecas noteikumi Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5),

a)

palīdz Komisijai izstrādāt instrumentus, lai kontrolētu, novērtētu un izplatītu tādu pasākumu rezultātus, kas veikti Kopienas un valsts līmenī reto slimību jomā;

b)

dod ieguldījumu Kopienas rīcības īstenošanā šajā jomā, galvenokārt analizējot veikto pasākumu rezultātus un ierosinot uzlabojumus;

c)

palīdz sagatavot Komisijas ziņojumu par Komisijas paziņojuma un Padomes ieteikuma īstenošanu;

d)

pēc Komisijas lūguma vai pēc savas iniciatīvas sniedz Komisijai atzinumus un ieteikumus vai iesniedz ziņojumus;

e)

palīdz Komitejai starptautiskajā sadarbībā jautājumos, kas saistīti ar retajām slimībām;

f)

palīdz Komisijai izstrādāt pamatnostādnes, ieteikumus un jebkuru citu darbību, kas definēta Komisijas paziņojumā un Padomes atzinumā;

g)

iesniedz Komisijai darba gada ziņojumu.

a)

viens pārstāvis no katras dalībvalsts ministrijām vai valdības departamentiem, kuri atbildīgi par retajām slimībām; šo pārstāvi ieceļ katras dalībvalsts valdība;

b)

četri pārstāvji no pacientu organizācijām;

c)

četri pārstāvji no farmācijas rūpniecības;

d)

deviņi pārstāvji no pašlaik notiekošiem un/vai īstenotajiem Kopienas projektiem reto slimību jomā, ko finansē Kopienas rīcības programmas veselības aizsardzības jomā (8), tostarp trīs pārstāvji no Eiropas references tīkliem reto slimību jomā;

e)

seši pārstāvji no pašlaik notiekošiem un/vai īstenotajiem projektiem reto slimību jomā, ko finansē Eiropas Kopienas pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai (9);

f)

viens pārstāvis no Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC), kura pilnvarās, kas noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 851/2004, ar ko izveido Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru (10), ietilpst darbības saistībā ar retām jaunām infekcijas slimībām.

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/22

(1)

Direktīvā 89/556/EEK noteikti dzīvnieku veselības nosacījumi, kas reglamentē Kopienas iekšējo tirdzniecību ar svaigiem un saldētiem liellopu sugu mājdzīvnieku embrijiem un to importu no trešām valstīm.

(2)

Komisijas 2006. gada 4. janvāra Lēmumā 2006/168/EK, ar ko izveido dzīvnieku veselības un veterinārās sertifikācijas prasības attiecībā uz liellopu embriju ievešanu Kopienā (2), noteikts, ka dalībvalstīm jāatļauj importēt liellopu sugu mājdzīvnieku embrijus, kurus šī lēmuma I pielikumā minētās trešās valstīs ieguvušas vai radījušas Komisijas 1992. gada 30. jūlija Lēmuma 92/452/EEK, ar ko izveido to embriju ieguves un gatavošanas brigāžu sarakstus, kuras apstiprinātas trešās valstīs liellopu embriju izvešanai uz Kopienu (3), pielikumā uzskaitītās embriju ieguves vai gatavošanas brigādes.

(3)

Ar Komisijas 2008. gada 14. februāra Lēmumu 2008/155/EK, ar ko izveido to trešo valstu embriju ieguves un sagatavošanas grupu sarakstu, kuras apstiprinātas liellopu embriju ievedumiem Kopienā (4), atcēla un aizstāja Lēmumu 92/452/EK. Lēmumā 2008/155/EK noteikts, ka dalībvalstis importē embrijus no trešām valstīm tikai tad, ja tos ir ieguvušas, sagatavojušas un uzglabājušas minētā lēmuma pielikumā uzskaitītās embriju ieguves un gatavošanas brigādes.

(4)

Ar Padomes 2008. gada 15. jūlija Direktīvu 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK (5), grozīja Direktīvu 89/556/EEK un ieviesa vienkāršotu procedūru to trešo valstu embriju ieguves un gatavošanas brigāžu sarakstu izveidei un publicēšanai, kuras apstiprinātas liellopu embriju importēšanai Kopienā. Saskaņā ar šo jauno procedūru, kas jāpiemēro no 2010. gada 1. janvāra, saraksta izveide vairs nebūs Komisijas kompetencē. Sarakstu ar embriju ieguves vai gatavošanas brigādēm, kuras saskaņā ar Direktīvā 89/556/EEK minētajiem nosacījumiem apstiprinājusi trešās valsts kompetentā iestāde un no kurām uz Kopienu var nosūtīt embrijus, jāpaziņo Komisijai, kura darīs tos pieejamus sabiedrības informēšanai.

(5)

Līdz ar jauno procedūru, kuru ieviesa ar Direktīvu 2008/73/EK, Lēmumu 2008/155/EK piemēros līdz 2009. gada 31. decembrim.

(6)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2006/168/EK.

(7)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/24

(1)

Komisijas Direktīvā 2003/23/EK (2) ir kļūda saistībā ar aktīvās vielas oksasulfurona tīrības pakāpi. Minētā kļūda ir jāizlabo.

(2)

Šajā lēmumā noteiktie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/25

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 689/2008 Komisijai Kopienas vārdā jāpieņem lēmums par to, vai atļaut vai neatļaut importēt katru no ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas iepriekš norunātas piekrišanas procedūra (PIC procedūra).

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmai (UNEP) un Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijai (FAO) ir uzdots nodrošināt sekretariāta pakalpojumus PIC procedūras darbībai, kas izveidota ar Roterdamas konvenciju par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem, turpmāk tekstā “Roterdamas konvencija”, kuru Kopiena apstiprinājusi ar Padomes Lēmumu 2006/730/EK (3).

(3)

Komisijai, darbojoties kā kopīgi izraudzītai iestādei, Kopienas un tās dalībvalstu vārdā Roterdamas konvencijas sekretariātam ir jānosūta paziņojumi par pieņemtajiem importa lēmumiem par ķīmiskajām vielām, uz kurām attiecas iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūra.

(4)

PIC procedūrā ar Pušu konferences ceturtās sanāksmes lēmumu RC.4/5 kā pesticīds ir iekļauta vielu grupa, kas ir tributilalvas atvasinājumi, par kuru Komisija no Roterdamas konvencijas sekretariāta ir saņēmusi informāciju ar dokumentu par lēmuma pamatnostādnēm. Tributilalvas atvasinājumi ir Regulas (EK) Nr. 1907/2006 jomā, un tie pieder tiem alvas organiskajiem savienojumiem, kuru lietošana par sastāvdaļām materiālos un preparātos ar biocīdu aktivitāti ir stingri ierobežota.

(5)

Uz aktīvo vielu bis(tributilalvas) oksīdu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (4). Aktīvā viela bis(tributilalvas) oksīds pieder tributilalvas atvasinājumiem, un tas tika izmantots par koksnes konservantu līdz laikam, kamēr šis pēdējais tā lietojums tika aizliegts ar Komisijas 2005. gada 13. jūnija Regulu (EK) Nr. 1048/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2032/2003 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK 16. panta 2. punktā par biocīdu laišanu tirgū (5).

(6)

Attiecīgi tāpēc par tributilalvas atvasinājumiem jāpieņem galīgs importa lēmums,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/30

(1)

Ar Padomes 2004. gada 8. jūnija Lēmumu 2004/512/EK, ar ko izveido Vīzu informācijas sistēmu (VIS) (2), ir izveidota VIS kā sistēma vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm un Komisija ir pilnvarota attīstīt VIS.

(2)

Regulā (EK) Nr. 767/2008 ir noteikts VIS mērķis, darbības virzieni un atbildība par VIS, kā arī paredzēti nosacījumi un procedūras vīzu datu apmaiņai starp dalībvalstīm, lai atvieglotu vīzu pieteikumu un ar tiem saistīto lēmumu izskatīšanu.

(3)

Regulas (EK) Nr. 767/2008 45. panta 2. punktā noteikts, ka vajadzīgos pasākumus, lai tehniski ieviestu Centrālo VIS, valsts interfeisus [saskarnes] un Centrālās VIS un valstu interfeisu savstarpējo sakaru infrastruktūru, pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto procedūru.

(4)

Ar Komisijas Lēmumu 2009/377/EK (3) nosaka pasākumus attiecībā uz konsultāciju mehānismu un procedūrām, kas minētas 16. pantā Regulā (EK) Nr. 767/2008. Ar Komisijas Lēmumu 2009/756/EK (4) izstrādā pirkstu nospiedumu izšķirtspējas un izmantošanas specifikācijas biometriskās identifikācijas un pārbaudes nolūkā Vīzu informācijas sistēmā.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 767/2008 45. panta 2. punktu pieņem vajadzīgos pasākumus, lai tehniski ieviestu VIS attiecībā uz procedūrām saistībā ar datu ievadīšanu un pieteikumu sasaistīšanu, piekļuvi datiem, datu grozīšanu, dzēšanu un dzēšanu pirms noteiktā laika un datu apstrādes darbību reģistru glabāšanu un piekļuvi tiem.

(6)

Lai nodrošinātu, ka datus VIS glabāt drīkst tikai to dalībvalstu vīzu iestādes, kuras ir atbildīgas par datu ievadīšanu VIS, jāpieņem tehnisks koncepts par datu piederību.

(7)

Ar šo lēmumu noteiktie pasākumi, lai tehniski ieviestu VIS, jāpapildina ar VIS detalizētām tehniskajām specifikācijām un saskarnes kontroldokumentu.

(8)

Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānija nepiedalījās Regulas (EK) Nr. 767/2008 pieņemšanā, un tādēļ šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regula (EK) Nr. 767/2008 pamatojas uz Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānija saskaņā ar Protokola 5. pantu 2008. gada 13. oktobra vēstulē paziņoja par šā acquis transponēšanu savos tiesību aktos. Tādēļ saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem tai ir saistoša šā lēmuma īstenošana.

(9)

Saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (5) Apvienotā Karaliste nepiedalījās Regulas (EK) Nr. 767/2008 pieņemšanā, un šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro, jo tā pilnveido Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ šis lēmums uz Apvienoto Karalisti neattiecas.

(10)

Saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (6) Īrija nepiedalījās Regulas (EK) Nr. 767/2008 pieņemšanā, un šī regula nav tai saistoša un nav jāpiemēro, jo tā pilnveido Šengenas acquis noteikumus. Tādēļ šis lēmums uz Īriju neattiecas.

(11)

Šis lēmums ir tiesību akts, kas pamatojas uz Šengenas acquis vai kas ir citādi ar to saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē un 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punkta nozīmē.

(12)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā Nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienības Padome, Īslandes Republika un Norvēģijas Karaliste noslēgusi par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis Īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (7) jomā, kas minēta 1. panta B punktā Padomes 1999. gada 17. maija Lēmumā 1999/437/EK par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (8).

(13)

Attiecībā uz Šveici šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā Nolīguma nozīmē, ko Eiropas Savienība, Eiropas Kopiena un Šveices Konfederācija noslēgušas par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā jomā, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot kopā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (9) par minētā nolīguma noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā.

(14)

Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā Protokola nozīmē, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā jomā, kas minēta 1. panta B punktā Lēmumā 1999/437/EK, to lasot kopā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/261/EK (10) par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu.

(15)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar 51. panta 1. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulā (EK) Nr. 1987/2006 par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantošanu (11),

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/35

(1)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome (ANO DP) 2008. gada 2. jūnijā pieņēma Rezolūciju 1816 (2008), aicinot visas valstis sadarboties, nosakot jurisdikciju un izmeklējot lietas un sodot personas, kuras ir atbildīgas par pirātiskiem uzbrukumiem un bruņotu laupīšanu Somālijas piekrastē. Šos noteikumus no jauna apstiprināja ar ANO DP Rezolūciju 1846 (2008), ko pieņēma 2008. gada 2. decembrī.

(2)

Padome 2008. gada 10. novembrī pieņēma Vienoto rīcību 2008/851/KĀDP par Eiropas Savienības militāro operāciju ar mērķi palīdzēt Somālijas piekrastē novērst un apkarot pirātismu un bruņotas laupīšanas, un atturēt no šādiem nodarījumiem (1) (operācija “Atalanta”).

(3)

Vienotās rīcības 2008/851/KĀDP 12. pantā paredzēts, ka personas, kas veikušas pirātiskas darbības vai bruņotas laupīšanas vai ko tur aizdomās par šādiem nodarījumiem Somālijas teritoriālajos ūdeņos vai atklātā jūrā un ko aiztur un patur apcietinājumā nolūkā īstenot tiesvedību, kā arī īpašumus, kas kalpojuši šo aktu veikšanai, var nodot trešai valstij, kas vēlas paturēt iepriekšminētās personas vai īpašumus savā jurisdikcijā, ar nosacījumu, ka ir panākta vienošanās par nodošanas nosacījumiem ar šo trešo valsti saskaņā ar piemērojamām starptautiskajām tiesībām, jo īpaši – ar starptautiskajām cilvēktiesībām, lai garantētu jo īpaši to, ka neviens netiks pakļauts nāvessodam, spīdzināšanai vai jebkurai citai nežēlīgai, necilvēcīgai vai pazemojošai rīcībai.

(4)

Saskaņā ar Līguma 24. pantu prezidentvalsts, kurai palīdz ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis (ĢS/AP), vienojās par vēstuļu apmaiņu starp Eiropas Savienību un Seišela salu valdību par nosacījumiem un kārtību tādu personu nodošanai no EUNAVFOR uz Seišela Salu Republiku, kuras ir turētas aizdomās par pirātismu vai bruņotu laupīšanu, un par rīcību ar tādām personām pēc to nodošanas.

(5)

Vēstuļu apmaiņa būtu jāparaksta un provizoriski jāpiemēro, ņemot vērā tās noslēgšanu,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/44

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/46

(1)

Protokola par pārejas noteikumiem 4. pantā paredzēts, ka līdz brīdim, kad stāsies spēkā Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 6. punkta pirmajā daļā minētais Eiropadomes Lēmums par Padomes sastāvu sarakstu, Padomes sastāvu saraksts, papildus Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sarakstiem, būtu jāizveido Vispārējo lietu padomei, pieņemot lēmumu ar vienkāršu balsu vairākumu.

(2)

Padomes sastāvu sarakstu 2002. gada 22. jūlijā izveidoja Padome (Vispārējās lietas) – kā daļu no Padomes reglamenta I pielikuma un ievērojot sarakstu, par kuru vienošanās tika panākta Eiropadomes sanāksmē Seviļā 2002. gada 21. un 22. jūnijā.

(3)

Lai ievērotu Līgumu noteikumus, ir atbilstīgi pielāgot šo sarakstu, kas jāiekļauj Padomes reglamentā,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/48

(1)

Ar Lisabonas Līgumu ir ieviests jaunais Eiropadomes priekšsēdētāja amats,

(2)

Būtu jāievēl Eiropadomes priekšsēdētājs,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/49

(1)

Ar Lisabonas līgumu ir ieviests jaunais Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos amats.

(2)

Saskaņā ar 5. pantu Protokolā (Nr. 36) par pārejas noteikumiem un kā paredzēts 12. deklarācijā, kas pievienota Lisabonas Līgumu pieņēmušās starpvaldību konferences nobeiguma aktam, Savienības Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, kas iecelts Komisijas pilnvaru termiņa laikā, būtu jākļūst par Komisijas locekli līdz Komisijas pilnvaru termiņa beigām.

(3)

Būtu jāieceļ Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/50

(1)

Deklarācijā (Nr. 9), kas ir pievienota Lisabonas Līgumu pieņēmušās Starpvaldību konferences Nobeiguma aktam, paredzēts, ka Līguma spēkā stāšanās dienā Eiropadome pieņem lēmumu, kura teksts ir iekļauts minētajā deklarācijā.

(2)

Tādēļ būtu jāpieņem šis lēmums,

2.12.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 315/51

(1)

Saskaņā ar Lisabonas Līgumu Eiropadome kļūst par Eiropas Savienības iestādi.

(2)

Tādēļ Eiropadomei būtu jāpieņem savs reglaments.

(3)

Lai reglamentu varētu nekavējoties pieņemt Lisabonas Līguma spēkā stāšanās dienā, šajā lēmumā būtu jāparedz iespēja, ka Eiropadome minētā reglamenta pieņemšanai var izmantot rakstisko procedūru, kas paredzēta tās reglamenta 7. pantā,