24.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/1

24.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/3

(1)

Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

24.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/5

(1)

Ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (2), izveidoja obligātas, visaptverošas valsts atbalsta paziņojuma veidlapas.

(2)

Pēc tam, kad Komisija pieņēma paziņojumu par saderīguma novērtējuma kritērijiem valsts atbalstam, ko piešķir mācībām un par ko atsevišķi jāpaziņo (3), un paziņojumu par saderīguma novērtējuma kritērijiem valsts atbalstam, ko piešķir nelabvēlīgākā situācijā esošiem darba ņēmējiem un strādājošām personām ar invaliditāti un par ko atsevišķi jāpaziņo (4), ir jāgroza daļa no Regulas (EK) Nr. 794/2004 pielikumā iekļautajām paziņojuma veidlapām.

(3)

Kļūdas dēļ jāgroza Regulas (EK) Nr. 794/2004 pielikumā iekļautās paziņojuma veidlapas daļa.

(4)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 794/2004,

24.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/14

(1)

Ar 2008. gada 24. jūnija Lēmumu Nr. 2/2008 par 1. un 2. pielikuma pielāgošanu (2), ko pieņēmusi saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību izveidotā Apvienotās lauksaimniecības komiteja, ir aizstāts Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par tirdzniecību ar lauksaimniecības produktiem (turpmāk “nolīgums”) 1. un 2. pielikums.

(2)

Nolīguma grozītajā 2. pielikumā ir noteiktas tarifu koncesijas, ko Kopiena piešķir Šveices izcelsmes lauksaimniecības produktu importam. Dažas no šīm tarifu koncesijām piemēro to tarifa kvotu ietvaros, kuras pārvalda saskaņā ar 308.a, 308.b un 308.c pantu Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulā (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3).

(3)

Skaidrības labad ir lietderīgi šo lauksaimniecības produktu tarifa kvotu īstenošanas noteikumus noteikt vienā tiesību aktā, ar kuru aizstāj Regulu (EK) Nr. 933/2002 (4). Saskaņā ar nolīgumu tarifa kvotas atveramas periodam no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(4)

Apvienotās lauksaimniecības komitejas Lēmums Nr. 2/2008 stājas spēkā 2010. gada 1. janvārī, un šī regula jāpiemēro no tās pašas dienas.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

24.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/17

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1090/2009 (3) noteica no 2009. gada 16. novembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)

Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par 5 EUR tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1090/2009.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1090/2009,

24.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/20

(1)

Direktīva 2002/32/EK nosaka, ka ir aizliegts izmantot dzīvnieku barībai paredzētus produktus, kuros nevēlamo vielu saturs pārsniedz minētās direktīvas I pielikumā noteiktos maksimāli pieļaujamos daudzumus.

(2)

Attiecībā uz barību, kas iegūta, pārstrādājot zivis vai citus jūras dzīvniekus, dalībvalstu kompetento iestāžu nesen sniegtā informācija par arsēna kopējā daudzuma (organiskā un neorganiskā arsēna summa) klātbūtni liecina par to, ka jāpalielina daži maksimāli pieļaujamie daudzumi attiecībā uz arsēna kopējo daudzumu. Zivju pārstrādes nozares blakusprodukti ir vērtīgs izejmateriāls zivju miltu un zivju eļļas ražošanai, ko paredzēts izmantot kombinētajā barībā, īpaši zivju barībā.

(3)

Arsēna kopējā daudzuma maksimāli pieļaujamo daudzumu palielināšana barībā, kas iegūta, pārstrādājot zivis vai citus jūras dzīvniekus, un zivīm paredzētajā barībā nemaina neorganiskā arsēna maksimāli pieļaujamos daudzumus. Arsēna iespējamo negatīvo ietekmi uz dzīvnieku un cilvēku veselību nosaka arsēna neorganiskā daļa konkrētajā barībā vai pārtikas produktā, un organiskā arsēna savienojumiem ir ļoti neliels toksiskums (2), tāpēc arsēna kopējā daudzuma palielināšana neietekmē dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzību.

(4)

Direktīvas 2002/32/EK I pielikumā ar arsēnu apzīmē arsēna kopējo daudzumu, lai noteiktu maksimāli pieļaujamos daudzumus, jo nav standartizētas neorganiskā arsēna noteikšanas metodes. Savukārt gadījumos, kad kompetentās iestādes pieprasa noteikt neorganiskā arsēna saturu, minētajā pielikumā ir noteikts neorganiskā arsēna maksimāli pieļaujamais daudzums.

(5)

Tā kā dažkārt ekstrakcijas metode būtiski ietekmē kopējā arsēna analītisko rezultātu, atsauces labad ir konkrēti jānorāda ekstrakcijas procedūra, kas izmantojama oficiālajai kontrolei.

(6)

Kompetento iestāžu un iesaistīto organizāciju sniegtā informācija liecina par ievērojamiem arsēna daudzumiem piedevās, kuras ietilpst mikroelementu savienojumu funkcionālajā grupā un kuras atļauts izmantot, piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1831/2003 (3). Dzīvnieku un sabiedrības veselības aizsardzības nolūkos ir jānosaka maksimāli pieļaujamie arsēna daudzumi šajās piedevās.

(7)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2008. gada 10. jūnija atzinumā (4) secināja, ka pašreiz noteiktie maksimāli pieļaujamie teobromīna daudzumi nevar pilnībā garantēt dažu dzīvnieku sugu aizsardzību. Tā norādīja uz iespējamu negatīvu ietekmi uz cūkām, suņiem un zirgiem un uz tāda piena ražošanu, kas iegūts no piena govīm. Tāpēc jānosaka zemāki maksimāli pieļaujamie daudzumi.

(8)

Attiecībā uz Datura sp. sugās esošajiem alkaloīdiem EFSA2008. gada 9. aprīļa atzinumā (5) secināja, ka, ievērojot to, ka tropāna alkaloīdi atrodami visās Datura sp. sugās, dzīvnieku, īpaši cūku, veselības aizsardzības nolūkos maksimāli pieļaujamie Datura stramonium L. daudzumi atbilstoši Direktīvas 2002/32/EK I pielikumam jāattiecina uz visām Datura sp. sugām.

(9)

Attiecībā uz ricīnu (kas iegūts no Ricinus communis L.) EFSA2008. gada 10. jūnija atzinumā (6) secināja, ka, ievērojot līdzīgo toksisko iedarbību, ko rada Ricinus communis L. (rīcins), Croton tiglium L. (krotīns) un Abrus precatorius L. (abrīns) toksīni, maksimāli pieļaujamie Ricinus communis L. daudzumi atbilstoši Direktīvas 2002/32/EK I pielikumam jāattiecina arī uz Croton tiglium L. un Abrus precatorius L., atsevišķi vai kopā.

(10)

Tāpēc Direktīva 2002/32/EK ir attiecīgi jāgroza.

(11)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi,

24.11.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 308/24

(1)

Padome 2008. gada 12. jūnija secinājumos aicināja Komisiju sagatavot saskaņotu pamatu, lai koordinēti, ar neekskluzīviem un nesaistošiem nosacījumiem izmantotu radiofrekvenču spektru, kas atbrīvosies līdz ar pārslēgšanos no analogās uz digitālo apraidi (digitālo dividendi). Šajā pamatā jo īpaši būtu jāiekļauj tehniskie aspekti, izmaksu analīze un dažādu variantu sociālā un ekonomiskā ietekme, kā arī radiofrekvenču spektra pieejamību reglamentējošie nosacījumi.

(2)

Eiropas Parlaments 2008. gada 24. septembra rezolūcijā “Pilnīga digitālo dividenžu priekšrocību izmantošana Eiropā: vienota pieeja digitālās pārslēgšanās atbrīvota radiofrekvenču spektra izmantojumam” (1) arī uzsvēra iespējamās priekšrocības, ko dotu koordinēta pieeja radiofrekvenču spektra izmantošanai Eiropas Savienībā, proti, apjomradītus ietaupījumus, sadarbspējīgu bezvadu pakalpojumu izveidi un izvairīšanos no sadrumstalotības, kura rada šā nepietiekamā resursa nepilnvērtīgu izmantošanu. Tādēļ Parlaments aicināja dalībvalstis aktīvi sadarboties, lai valstu līmenī novērstu šķēršļus, kas kavē digitālās dividendes efektīvu sadalījumu vai pārdali.

(3)

Padome jau iepriekš 2005. gada 1. decembra secinājumos aicināja dalībvalstis pēc iespējas pabeigt pārslēgšanos līdz 2012. gadam.

(4)

Saskaņā ar elektronisko sakaru tiesisko regulējumu dalībvalstu pienākums ir veicināt radiofrekvenču spektra efektīvu izmantošanu un nodrošināt tā efektīvu pārvaldību. Kopā ar labāka tiesiskā regulējuma principu tas nozīmē, ka radiofrekvenču spektrs jāsadala tā, lai sabiedrība no tā gūtu pēc iespējas lielāku labumu kultūras, ekonomiskā un sociālā ziņā. Tomēr, ievērojot valstu atšķirīgos apstākļus un mantotās sistēmas, šis princips jāpiemēro pakāpeniski un pietiekami elastīgi.

(5)

Sociālās un ekonomiskās priekšrocības, ko varētu dot pakalpojumi, kuri nākotnē darbosies digitālās dividendes radiofrekvenču spektrā, nevar pilnībā īstenot, kamēr nav atbrīvots analogajai apraidei iepriekš vai pašlaik izmantotais radiofrekvenču spektrs. Turklāt lietotājiem un patērētājiem arvien plašāk kļūst pieejama digitālās zemes televīzijas tehnoloģija par pieņemamām cenām. Vairākas dalībvalstis jau ir izslēgušas analogās apraides tehnoloģijas, bet virkne citu ir apņēmušās līdz 2012. gadam nodrošināt pilnīgu pāreju uz digitālo apraides tehnoloģiju.

(6)

Tādēļ saistībā ar pāreju uz digitālo tehnoloģiju un analogās apraides izslēgšanu ir ļoti svarīgi nodrošināt saskaņotu Eiropas mēroga politiku, lai šo procesu varētu pabeigt pēc iespējas ātrāk, ievērojot dažu dalībvalstu pirmstermiņa plānus. Ja šādam mērķim tiek piešķirtas valsts subsīdijas, tas jāveic saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu.

(7)

Pašreizējā ekonomiskā krīze ir likusi skaidrāk saprast, ka jācenšas pēc iespējas ātrāk atbrīvot pietiekamu radiofrekvenču spektra daļu, kas ļautu izveidot ātrdarbīgu bezvadu infrastruktūru platjoslas pakalpojumiem, lai tautsaimniecībā kopumā panāktu ražības pieaugumu un izmaksu ietaupījumus. Tas ir saskaņā ar Eiropadomes 2008. gada 12. decembra sanāksmē apstiprināto Ekonomikas atveseļošanas plānu, kurā cita starpā ir izvirzīts mērķis laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam panākt pilnīgu 100 % platjoslas pārklājumu. Kā uzsvērts Konkurētspējas padomes 2009. gada marta svarīgāko jautājumu dokumentā, šis mērķis ir pilnīgi sasniedzams tikai tad, ja izmanto bezvadu tehnoloģijas, piemēram, lauku apvidos, kur vadu infrastruktūras ierīkošana ir praktiski nelietderīga. Tādēļ analogās apraides savlaicīga izslēgšana ir būtiski svarīga, lai jaunie pakalpojumi, kas kļūs iespējami, izmantojot digitālās dividendes atbrīvoto radiofrekvenču spektru, varētu efektīvi sekmēt ES ekonomikas atveseļošanas centienu īstenošanu.

(8)

Starptautiskos nolīgumos, tostarp nolīgumos, kas noslēgti Starptautiskās Telesakaru savienības (International Telecommunication Union – ITU) Reģionālajā radiosakaru konferencē (RRC-06) 2006. gada jūnijā un ITU Pasaules radiosakaru konferencē (WRC-07) 2007. gada novembrī, jau ir nolemts no 2015. gada vai pat agrāk, vajadzības gadījumā nodrošinot tehnisku koordināciju ar citām valstīm, papildus apraides un fiksētajiem pakalpojumiem ar vienlīdz primāriem nosacījumiem sadalīt digitālās dividendes radiofrekvenču daļu, proti, 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu, mobilajiem pakalpojumiem. Turklāt vairākas dalībvalstis jau ir paziņojušas, ka plāno vai aktīvi apsver iespēju atvērt 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu pakalpojumiem, kas nav lieljaudas zemes apraide.

(9)

Ievērojot šīs norises, nekavējoties jāizstrādā koordinēta Eiropas Savienības pieeja digitālās dividendes jautājumam, lai novērstu sadrumstalotības rašanos dalībvalstu starpā. Pretējā gadījumā aizkavēsies vienota pakalpojumu un aprīkojuma tirgus izveide, zudīs saistītie apjomradītie ietaupījumi un digitālā dividende nespēs dot efektīvu ES mēroga ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā. Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, Komisija turklāt varētu palīdzēt dalībvalstīm to divpusējās vai daudzpusējās sarunās ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis.

(10)

Radiofrekvenču spektra politikas grupa 2009. gada 18. septembra atzinumā par digitālo dividendi ieteica Eiropas Komisijai vēlākais 2009. gada 31. oktobrī veikt pasākumus ar mērķi ES mērogā mazināt nenoteiktību attiecībā uz dalībvalstu spēju atbrīvot 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu, lai elektronisko sakaru tīklu un pakalpojumu jomā veicinātu izaugsmi, konkurenci un jauninājumus. Turklāt tā mudināja dalībvalstis, kas atbrīvo 790–862 MHz frekvenču apakšjoslu jauniem un/vai uzlabotiem elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, jo īpaši ievērot pakalpojumu un tehnoloģiju neitralitātes principu ar nosacījumiem, kuri nodrošina, ka netiek negatīvi ietekmēti apraides pakalpojumi.

(11)

Koordinētas pieejas sociālo un ekonomisko aspektu pētījumi rāda, ka digitālā dividende dotu ievērojamu sociālu un ekonomisku labumu, ja daļu no tās ES mērogā koordinēti sadalītu jauniem lietojumiem, piemēram, lai nodrošinātu platjoslas pakalpojumus lauku apvidos un plašākā nozīmē mazinātu “platjoslas plaisu”, ko rada šo pakalpojumu nepieejamība.

(12)

Tādēļ Komisija turpmākajos mēnešos plāno pieņemt lēmumu, kurā būs noteiktas harmonizētas tehniskās prasības 790–862 MHz frekvenču apakšjoslas turpmākai izmantošanai zemas un vidējas jaudas elektronisko sakaru tīklos. Saskaņā ar Radiofrekvenču spektra lēmuma (2) 4. pantu šā tehniskā īstenošanas pasākuma izstrādē Komisijai palīdz Radiofrekvenču spektra komiteja. Harmonizētie tehniskie nosacījumi dalībvalstīm būtu jāpiemēro tikai tad, ja tās nolemtu atvērt minēto joslu pakalpojumiem, kas nav apraide.

(13)

Lai sagatavotu šo tehnisko harmonizāciju, Komisija pilnvaroja Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferenci (Conference of Postal and Telecommunications Administrations – CEPT) izstrādāt 790–862 MHz frekvenču apakšjoslai piemērojamus tehniskos nosacījumus, kas nodrošina bezvadu fiksēto un/vai mobilo sakaru tīklu optimālu izmantošanu, bet neaprobežojas ar tiem. CEPT ir iesniegusi Komisijai vairākus ziņojumus, kuros ir iekļauti vismazāk ierobežojošie tehniskie nosacījumi un ar tiem saistītie ieteikumi, kas jāpiemēro attiecībā uz bāzes stacijām un galastacijām, kuras darbojas 790–862 MHz frekvenču apakšjoslā, lai pārvaldītu kaitīgu traucējumu risku.

(14)

Turpmāka 790–862 MHz frekvenču apakšjoslas attīstība, lai nodrošinātu lieljaudas apraidi vienā dalībvalstī, varētu nopietni traucēt digitālās dividendes radiofrekvenču spektra daļas izmantošanu iespējamiem jauniem lietojumiem kaimiņvalstīs, jo lieljaudas signāli izplatās lielā attālumā un var radīt kaitīgus traucējumus, tādēļ dalībvalstīm – lai gan tām nav pienākuma pārtraukt lieljaudas apraides raidītāju izmantošanu vai atvērt apakšjoslu elektronisko sakaru pakalpojumiem – būtu jāatvieglina minētās apakšjoslas turpmāka reorganizācija, lai ilgtermiņā to varētu optimāli izmantot zemas un vidējas jaudas elektronisko sakaru pakalpojumiem.

(15)

Tādēļ dalībvalstīm būtu jāatturas no valsts pasākumiem, kas varētu traucēt īstenot tai pašai joslai piemērojamus Kopienas tiesību aktus, jo īpaši jebkādus tehniskas harmonizācijas pasākumus, kuri attiecas uz jauniem elektronisko sakaru pakalpojumiem, ko paredzēts ieviest 790–862 MHz frekvenču apakšjoslā,

1.

Dalībvalstīm veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai līdz 2012. gada 1. janvārim visos zemes televīzijas apraides pakalpojumos to teritorijā nodrošinātu digitālās pārraides tehnoloģijas izmantošanu un pārstātu izmantot analogo pārraides tehnoloģiju.

2.

Dalībvalstīm atbalstīt centienus izstrādāt tiesību aktus, kuros būtu paredzēti harmonizēti nosacījumi 790–862 MHz frekvenču apakšjoslas izmantošanai Kopienā tādiem elektronisko sakaru pakalpojumiem, kas nav apraides pakalpojumi un papildina apraides pakalpojumus, un atturēties no jebkādiem pasākumiem, kuri varētu traucēt vai kavēt šādu sakaru pakalpojumu ieviešanu minētajā apakšjoslā.

3.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm.