I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta

17.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/6

KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1097/2009

(2009. gada 16. novembris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem dimetoāta, etefona, fenamifosa, fenarimola, metamidofosa, metomila, ometoāta, oksidemetonmetila, procimidona, tiodikarba un vinklozolīna atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu saistībā ar 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 49. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Dimetoāta, etefona, fenamifosa, fenarimola, metamidofosa, metomila, ometoāta, oksidemetonmetila, procimidona, tiodikarba un vinklozolīna maksimālie atlieku līmeņi (MAL) ir paredzēti Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumā.

(2)	Ir kļuvusi pieejama jauna informācija par toksikoloģiju, ietekmi uz patērētāju vai pesticīdu paredzamām atliekām, kas liecina, ka MAL var radīt bažas saistībā ar patērētāju aizsardzību.

(3)

Iestāde 2008. gada 20. oktobra atzinumā (2) attiecībā uz dimetoātu un ometoātu secināja, ka pie pašreizējiem MAL galviņkāpostos, salātos, ziedkāpostos, ķiršos, kviešos, zirņos (ar pākstīm) un rožkāpostos ir risks, ka pieļaujamā diennakts deva un akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Tāpēc pašreizējie MAL minētajām kultūrām ir jāsamazina.

(4)	Iestāde 2008. gada 15. septembra atzinumā (3) attiecībā uz etefonu secināja, ka pie pašreizējiem MAL ananāsos, jāņogās, vīnogās un piparos ir risks, ka akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Tāpēc pašreizējie MAL minētajām kultūrām ir jāsamazina.

(5)

Iestāde 2008. gada 15. septembra atzinumā (4) attiecībā uz fenamifosu secināja, ka pie pašreizējiem MAL banānos, burkānos, piparos, gurķos, melonēs, galviņkāpostos un cukurbietēs ir risks, ka pieļaujamā diennakts deva un akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Tāpēc pašreizējie MAL minētajām kultūrām ir jāsamazina.

(6)	Iestāde 2008. gada 15. septembra atzinumā (5) attiecībā uz fenarimolu secināja, ka pie pašreizējiem MAL banānos, tomātos un piparos ir risks, ka akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Tāpēc pašreizējie MAL minētajām kultūrām ir jāsamazina.

(7)	Iestāde 2008. gada 15. septembra atzinumā (6) attiecībā uz metamidofosu secināja, ka pie pašreizējiem MAL aprikozēs, pupās (ar pākstīm) un cukurbietēs ir risks, ka akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Tāpēc pašreizējie MAL minētajām kultūrām ir jāsamazina.

(8)

Iestāde 2008. gada 26. septembra atzinumā (7) attiecībā uz metomilu un tiodikarbu secināja, ka pie pašreizējiem MAL vīnogās, galviņkāpostos, salātos, ziedkāpostos, kartupeļos, tomātos, baklažānos, gurķos, greipfrūtos, apelsīnos, citronos, laimos, mandarīnos, persikos, plūmēs, piparos, ābolos, bumbieros, cidonijās, banānos, mango, ananāsos, burkānos, sakņu selerijās, redīsos, kāļos, arbūzos, ķirbjos, cukurkukurūzā, brokoļos, kāpostos, kolrābjos, platlapu cigoriņos, puravos un cukurbietēs ir risks, ka pieļaujamā diennakts deva un akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Tāpēc pašreizējie MAL minētajām kultūrām ir jāsamazina.

(9)

Iestāde 2008. gada 16. septembra atzinumā (8) attiecībā uz oksidemetonmetilu secināja, ka pie pašreizējiem MAL rožkāpostos, galviņkāpostos, kolrābjos, salātos un citos salātaugos, tostarp kāpostu dārzeņos, miežos, auzās un cukurbietēs ir risks, ka pieļaujamā diennakts deva un akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Turklāt iestāde secināja, ka zemākais analītiski nosakāmais daudzums (LOD) varētu tikt tehniski samazināts un ka, veicot šādu samazinājumu, tiktu uzlabota kontrole. Tāpēc pašreizējie MAL rožkāpostiem, galviņkāpostiem, kolrābjiem, salātiem un citiem salātaugiem, tostarp kāpostu dārzeņiem, miežiem, auzām un cukurbietēm un LOD citām kultūrām ir jāsamazina.

(10)

Iestāde 2009. gada 21. janvāra atzinumā (9) attiecībā uz procimidonu secināja, ka pie pašreizējiem MAL aprikozēs, vīnogās, zemenēs, avenēs, kivi, salātu baldriņos, tomātos, piparos, baklažānos, gurķos, īsaugļu gurķos, kabačos, persikos, plūmēs, bumbieros, arbūzos, ķirbjos, platlapu cigoriņos, rukola salātos, lapu cigoriņos, pupās (ar pākstīm), saulespuķu sēklās, rapšu sēklās, sojas pupās un dzīvnieku izcelsmes produktos ir risks, ka pieļaujamā diennakts deva un akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Tāpēc pašreizējie MAL minētajām kultūrām ir jāsamazina.

(11)

Iestāde 2008. gada 16. septembra atzinumā (10) attiecībā uz vinklozolīnu secināja, ka pie pašreizējiem MAL ābolos, bumbieros, galda vīnogās, platlapu cigoriņos, baklažānos, Ķīnas kāpostos, plūmēs, aprikozēs, salātos, jāņogās, lapu cigoriņos, zemenēs, pupās, apiņos, rapša sēklās, burkānos, šalotēs, vasaras sīpolos, ķirbjos, okrā, kressalātos, sējas pazvērītēs un citos salātaugos un arbūzos ir risks, ka pieļaujamā diennakts deva un akūtā references deva vienai vai vairākām patērētāju grupām tiks pārsniegta. Tāpēc pašreizējie MAL minētajām kultūrām ir jāsamazina.

(12)

Ir lietderīgi noteikt jaunus MAL, ievērojot iestādes atzinumus. Šie jaunie MAL, kurus ieteikusi iestāde, balstās uz tādiem pašreizējiem atļautajiem pielietojuma veidiem lauksaimniecībā, kas sekmē mazākus atlikumus vai, ja to nav, uz LOD. Attiecībā uz etefonu uz ananāsiem šajā regulā noteiktos MAL neieteica iestāde, tomēr iestādes argumentētā atzinumā tos apzīmēja kā drošus.

(13)	Ar Pasaules tirdzniecības organizācijas starpniecību ir notikušas apspriedes ar Kopienas tirdzniecības partneriem par jaunajiem MAL, un ir ņemtas vērā minēto personu izteiktās piezīmes par šiem līmeņiem.

(14)	Pirms piemēro grozītos MAL, jāparedz pietiekami ilgs termiņš, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties jauno prasību izpildei, kas izriet no izmaiņām MAL.

(15)	Tāpēc attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikums.

(16)	Lai nodrošinātu produktu normālu tirdzniecību, pārstrādi un patēriņu, regulā ir paredzēti pārejas pasākumi attiecībā uz produktiem, kas ir ražoti saskaņā ar noteikumiem pirms izmaiņām MAL un par kuriem EPNI atzinumi liecina, ka tiek nodrošināts augsts patērētāju aizsardzības līmenis.

(17)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebildusi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Uz šajā sarakstā noteiktajām aktīvajām vielām un produktiem, kas ražoti pirms 2010. gada 7. jūnija joprojām attiecas Regula (EK) Nr. 396/2005 iepriekšējā redakcijā, pirms tā tika grozīta ar šo regulu:

a)	dimetoāts: ķiršu sula, kvieši pēc uzglabāšanas, saldēti zirņi (ar pākstīm);

b)	etefons: konservēti ananāsi, ananāsu sula, konservēti pipari;

c)	fenarimols: tomātu sula, konservēti tomāti, konservēti pipari;

d)	metamidofoss: aprikožu sula, konservētas aprikozes un saldētas pupas (ar pākstīm);

e)	metomils/tiodikarbs: rozīnes un konservēti persiki;

f)	oksidemetonmetils: eļļas augu sēklas, labība, piena pulveris, tēja, vīns, sulas, konservēti, saldēti un žāvēti augļi un dārzeņi, rieksti;

g)	procimidons: eļļas augu sēklas, konservēti persiki, tomāti, apelsīnu sula un rozīnes;

h)	vinklozolīns: aveņu sula, ābolu sula, cidoniju želeja, bumbieru sula, konservētas aprikozes, aprikožu sula.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2010. gada 7. jūnija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2009. gada 16. novembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Androulla VASSILIOU

(1) OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.

(2) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 172.

(3) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 159.

(4) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 160.

(5) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 161.

(6) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 162.

(7) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 173.

(8) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 227.

(9) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 163.

(10) EPNI zinātniskais ziņojums (2008) 166.

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu groza šādi.

Ierakstus attiecība uz dimetoātu, etefonu, fenamifosu, fenarimolu, metamidofosu, metomilu, ometoātu, oksidemetonmetilu, procimidonu, tiodikarbu un vinklozolīnu aizstāj ar šādiem ierakstiem:

“Pesticīdu atliekas un maksimāli pieļaujamie atlieku līmeņi (mg/kg)

Kods

Produktu grupas un atsevišķu produktu paraugi, uz ko attiecas MAL (1)

Dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, kas izteikta kā dimetoāts)

Etefons

Fenamifoss (fenamifosa un tā sulfoksīda un sulfona summa, kas izteikta kā fenamifoss)

Fenarimols

Metamidofoss

Metomils un tiodikarbs (metomila un tiodikarba summa, kas izteikta kā metomils)

Oksidemetonmetils (oksidemetonmetila un demeton-S-metilsulfona summa, kas izteikta kā oksidemetonmetils)

Procimidons (4)

Vinklozolīns (vinklozolīna un visu metabolītu, kas satur 3,5-dihloraninilīna grupu, summa, izteikta kā vinklozolīns) (4)

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

(6)

(7)

(8)

(9)

(10)

(11)

0100000

1.	SVAIGI VAI SALDĒTI AUGĻI; RIEKSTI

0,01 (2)

0,02 (2)

0110000

i)	citrusaugļi

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0110010

Greipfrūti (Pampelmūzes, pampelmūzes un greipfrūta hibrīdi, mandarīna un greipfrūta hibrīdi, pārējie hibrīdi)

0110020

Apelsīni (Bergamotes, pomerances, činoto un pārējie hibrīdi)

0110030

Citroni (Dažādi citroni)

0110040

Laimi

0110050

Mandarīni (Klementīni, tanžerīni un pārējie hibrīdi)

0110990

Pārējie

0120000

ii)	koku rieksti (lobīti vai nelobīti)

0,05 (2)

0,1

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0120010

Mandeles

0120020

Brazīlijas rieksti

0120030

Indijas rieksti

0120040

Ēdamie kastaņi

0120050

Kokosrieksti

0120060

Lazdu rieksti (Dižlazdu rieksti)

0120070

Makadāmijas rieksti

0120080

Pekanrieksti

0120090

Ciedru rieksti

0120100

Pistācijas

0120110

Valrieksti

0120990

Pārējie

0130000

iii)

sēkleņi

0,02 (2)

0,3

0,01 (2)

0130010

Āboli (Mežāboli)

0,5

0,02 (2)

0,05 (2)

0130020

Bumbieri (Bumbierāboli)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0130030

Cidonijas

0,05 (2)

0,02 (2)

0130040

Mespili

(3)

0130050

Eriobotrijas

(3)

0130990

Pārējie

0,05 (2)

0,2

0,05 (2)

0140000

iv)

kauleņi

0,02 (2)

0140010

Aprikozes

0,02 (2)

0,05 (2)

0,5

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0140020

Ķirši (Saldie ķirši, skābie ķirši)

0,2 (+)

0,01 (2)

0,1

0,5

0140030

Persiki (Nektarīni un tiem līdzīgi hibrīdi)

0,02 (2)

0,05 (2)

0,5

0,05

0,02 (2)

0,05 (2)

0140040

Plūmes (Damsonplūmes, renklodes, mirabeles)

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0140990

Pārējie

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0150000

v)	ogas un sīkie augļi

0,02 (2)

0,01 (2)

0151000

a)	galda vīnogas un vīnogas pārstrādei

0,3

0151010

Galda vīnogas

0,05 (2)

0,3

0,02 (2)

0,05 (2)

0151020

Vīnogas pārstrādei

1 (+)

0,3

0,5

0152000

zemenes

0,05 (2)

0,3

0,02 (2)

0,05 (2)

0153000

c)	ogas uz dzinumiem

0,05 (2)

0,02 (2)

0153010

Kazenes

0,02 (2)

0153020

Zilganās kazenes (Kazeņavenes, lācenes)

0,02 (2)

0153030

Avenes (Japānas avenes)

0,1

0153990

Pārējie

0,02 (2)

0,05 (2)

0154000

d)	pārējie sīkie augļi un ogas

0,05 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0154010

Vairogu zilenes (Mellenes un brūklenes)

0,05 (2)

0,02 (2)

0154020

Dzērvenes

0,05 (2)

0,02 (2)

0154030

Jāņogas (sarkanās un baltās) un upenes

0,05 (2)

0154040

Ērkšķogas (Arī citu jāņogu ģints sugu hibrīdi)

0,05 (2)

0154050

Mežrožu paaugļi

(3)

0154060

Zīdkoka ogas (Lielaugļu zemeņkoka augļi)

(3)

0154070

Vilkābeles ogas

(3)

0154080

Plūškoka ogas (Aronijas, pīlādžogas, vilkābeles ogas, smiltsērkšķa ogas, paērkšķa ogas un citas koku ogas)

(3)

0154990

Pārējie

0,05 (2)

0,02 (2)

0160000

vi)	dažādi augļi

0,01 (2)

0,02 (2)

0161000

a)	ar ēdamu mizu

0,05 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0161010

Dateles

0,02 (2)

0161020

Vīģes

0,02 (2)

0161030

Galda olīvas

0161040

Kumkvati (Marumi kumkvati, Nagami kumkvati)

0,02 (2)

0161050

Karambolas (Bilimbi)

(3)

0161060

Hurmas

(3)

0161070

Javas salas plūmes (Javas salas āboli, pomeraki, Malabāras plūmes, grumičamas, pitangas)

(3)

0161990

Pārējie

0,02 (2)

0162000

b)	mazi, ar neēdamu mizu

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0162010

Kivi

0162020

Ličī (Pulasāna un rambutāna koka augļi)

0,05 (2)

0162030

Pasifloras

0,05 (2)

0162040

Opuncijas

(3)

0162050

Hrizofilas

(3)

0162060

Amerikas hurmas (Sapotes (melnās, baltās, zaļās, dzeltenās un meimija sapotes))

(3)

0162990

Pārējie

0,05 (2)

0163000

c)	lieli, ar neēdamu mizu

0,02 (2)

0,05 (2)

0163010

Avokado

0,05 (2)

0,02 (2)

0163020

Banāni (Pundurbanāni, miltu banāni, ābolbanāni)

0,05 (2)

0,05

0,2

0163030

Mango

0,05 (2)

0,02 (2)

0163040

Papaijas

0,05 (2)

0,02 (2)

0163050

Granātāboli

0,05 (2)

0,02 (2)

0163060

Čerimojas (Anonas, ilamas un pārējie vidēji lielie anonu dzimtas augu augļi)

(3)

0163070

Gvajaves

(3)

0163080

Ananāsi

0,5 (+)

0,02 (2)

0163090

Maizeskoka augļi (Džekfrūti)

(3)

0163100

Duriana augļi

(3)

0163110

Guanabanas

(3)

0163990

Pārējie

0,05 (2)

0,02 (2)

0200000

2.	SVAIGI VAI SALDĒTI DĀRZEŅI

0,01 (2)

0210000

i)	sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0211000

kartupeļi

0,02 (2)

0212000

b)	tropiskie sakņu un bumbuļu dārzeņi

0,02 (2)

0212010

Manioka (Kolokāzijas, tannijas)

0212020

Batātes

0212030

Jamsi (Jamsa pupas, Meksikas jamsa pupas)

0212040

Marantas

(3)

0212990

Pārējie

0213000

c)	pārējie sakņu un bumbuļu dārzeņi, izņemot cukurbietes

0213010

Galda bietes

0,02 (2)

0213020

Burkāni

0,02 (2)

0213030

Sakņu selerijas

0,1

0213040

Mārrutki

0,02 (2)

0213050

Topinambūri

0,02 (2)

0213060

Pastinaki

0,02 (2)

0213070

Sakņu pētersīļi

0,02 (2)

0213080

Redīsi (Melnie redīsi, Japānas redīsi, mazie redīsi un tiem līdzīgās pasugas)

0,02 (2)

0213090

Plostbārži (Melnie plostbārži, Spānijas plostbārži)

0,02 (2)

0213100

Kāļi

0,02 (2)

0213110

Rāceņi

0,02 (2)

0213990

Pārējie

0,02 (2)

0220000

ii)	sīpolu dārzeņi

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0220010

Ķiploki

0,02 (2)

0,2

0220020

Sīpoli (Sīpoli konservēšanai)

0,02 (2)

0,2

0220030

Šalotes

0,02 (2)

0,2

0,05 (2)

0220040

Vasaras sīpoli (Velsas sīpoli un tiem līdzīgas pasugas)

0,02 (2)

0,05 (2)

0220990

Pārējie

0,02 (2)

0,05 (2)

0230000

iii)	augļu dārzeņi

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0231000

a)	nakteņu dzimtas augi

0,02 (2)

0,05 (2)

0231010

Tomāti (Ķiršveida tomāti)

0,05

0,02 (2)

0231020

Pipari (Čilli pipari)

0,05 (2)

0,05

0,02 (2)

0231030

Baklažāni (Pepino)

0,05 (2)

0,05

0,02 (2)

0231040

Okra, “Dāmu pirkstiņi”

0,05 (2)

0,02 (2)

0231990

Pārējie

0,05 (2)

0,02 (2)

0232000

b)	ķirbjaugi ar ēdamu mizu

0,05 (2)

0,2

0,02 (2)

0232010

Garaugļu gurķi

0,02 (2)

0232020

Īsaugļu gurķi

0,02 (2)

0232030

Cukini (Kabači, patisoni)

0,05

0232990

Pārējie

0,02 (2)

0233000

c)	ķirbjaugi ar neēdamu mizu

0,05 (2)

0,05

0,02 (2)

0,05 (2)

0233010

Melones (Kivano)

0,02 (+)

0233020

Lielaugļu ķirbji (Vēlie ķirbji)

0,02 (2)

0233030

Arbūzi

0,05

0233990

Pārējie

0,02 (2)

0234000

d)	cukurkukurūza

0,05 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0239000

e)	pārējie augļu dārzeņi

0,05 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0240000

iv)	krustziežu dārzeņi

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0241000

a)	ziedošie krustzieži

0,02 (2)

0,02

0,02 (2)

0241010

Brokoļi (sparģeļkāposti) (Kalabrijas, Ķīnas brokoļi, pavasara brokoļi)

0241020

Ziedkāposti

0241990

Pārējie

0242000

b)	galviņu krustzieži

0,01 (2)

0242010

Rožkāposti (Briseles kāposti)

0,05

0242020

Galviņkāposti (Smailie kāposti, sarkanie kāposti, Savojas kāposti, baltie kāposti)

0,02 (2)

0242990

Pārējie

0,02 (2)

0243000

c)	lapu krustzieži

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0243010

Ķīnas kāposti (Sareptas sinepes, pak choi, Ķīnas plakanie kāposti, Pekinas kāposti, lopbarības kāposti)

0243020

Lapu kāposti (Kroklapu kāposti, kolardi)

0243990

Pārējie

0244000

kolrābji

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0250000

v)	lapu dārzeņi un svaigi garšaugi

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0251000

a)	salāti un salātveidīgie

0,02 (2)

0,05 (2)

0251010

Salātu baldriņi (Dūnaugļu baldriņi)

0,02 (2)

0251020

Salāti (Galviņsalāti, Lollo rosso salāti, Iceberg salāti, romiešu salāti)

0,02 (2)

0,05

0,02 (2)

0251030

Platlapu cigoriņi (endīvijas) (Savvaļas cigoriņi, sarkanlapu cigoriņi, Itālijas cigoriņi, kroklapu endīvijas, salātgalvas cigoriņi)

0,02 (2)

0251040

Kressalāti

0,02 (2)

0251050

Barbarejas

(3)

0251060

Sējas pazvērītes, rukola salāti (Šaurlapu divsēkle)

0,02 (2)

0251070

Brūnās sinepes

(3)

0251080

Brassica spp. lapas un dzinumi (Mizuna)

0,02 (2)

0251990

Pārējie

0,02 (2)

0252000

b)	spināti un tiem līdzīgie (lapas)

0,02 (2)

0,05 (2)

0252010

Spināti (Jaunzēlandes spināti, ripši)

0,02 (2)

0,05

0252020

Portulaki (Ziemas portulaki, dārza portulaki, parastie portulaki, skābenes, salikornijas)

(3)

0252030

Lapu bietes (Galda biešu lapas)

0,02 (2)

0252990

Pārējie

0,02 (2)

0253000

c)	vīnogulāju lapas

(3)

0254000

d)	ūdenskreses

0,02 (2)

0,05 (2)

0255000

e)	lapu cigoriņi

0,02 (2)

0,05 (2)

0256000

garšaugi

0,02 (2)

0,05 (2)

0256010

Kārveles

0,02 (2)

0,3

0256020

Maurloki

0,02 (2)

0,3

0256030

Lapu selerijas (Fenheļa lapas, koriandra lapas, diļļu zariņi, ķimeņu lapas, ārstniecības lupstājs, zirdzene, mirres un citi čemurziežu dzimtas augi)

0,02 (2)

0,3

0256040

Pētersīļi

0,02 (2)

0,3

0256050

Salvija (Kalnumētras)

(3)

0256060

Rozmarīns

(3)

0256070

Timiāns (Majorāns, raudene)

(3)

0256080

Baziliks (Melisa, mētras, piparmētra)

(3)

0256090

Lauru lapas

(3)

0256100

Estragons (Izops)

(3)

0256990

Pārējie

0,02 (2)

0,3

0260000

vi)	pākšaugu dārzeņi (svaigi)

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0260010

Pupas (ar pākstīm) (Zaļās pupiņas, turku pupas, baltās pupiņas, sparģeļpupiņas)

0,01 (2)

0,05 (2)

0260020

Pupas (bez pākstīm) (Lauka pupas, kāršu pupas, kanavālijas, sviesta pupas, lopbarības pupas)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,5

0260030

Zirņi (ar pākstīm) (Cukurzirņi)

0,5

0,05 (2)

0260040

Zirņi (bez pākstīm) (Dārza zirņi, zaļie zirņi, aunazirņi)

0,01 (2)

0,3

0,05 (2)

0260050

Lēcas

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0260990

Pārējie

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0270000

vii)	stublāju dārzeņi (svaigi)

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0270010

Sparģeļi

0,01 (2)

0270020

Lapu artišoki

0,01 (2)

0270030

Selerijas

0,01 (2)

0270040

Fenhelis

0,01 (2)

0270050

Artišoki

0,1

0270060

Puravi

0,01 (2)

0270070

Rabarberi

0,01 (2)

0270080

Bambusa dzinumi

(3)

0270090

Palmas sirds

(3)

0270990

Pārējie

0,01 (2)

0280000

viii)

sēnes

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0280010

Kultivētas sēnes (Šampinjoni (atmatenes), austersēnes, šitaki sēnes)

0280020

Meža sēnes (Gailenes, trifeles, lāčpurni, baravikas)

0280990

Pārējie

0290000

ix)	jūras zāles

(3)

0300000

3.	PĀKŠAUGI, ŽĀVĒTI

0,02 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0300010

Pupas (Cūku pupas, baltās pupiņas, kāršu pupas, kanavālijas, sviesta pupas, lauka pupas, lopbarības pupas)

0,02 (2)

0,5

0300020

Lēcas

0,02 (2)

0,05 (2)

0300030

Zirņi (Aunazirņi, lauka zirņi, sējas dedestiņa)

0,2 (2)

0,05 (2)

0300040

Lupīna

0,02 (2)

0,05 (2)

0300990

Pārējie

0,02 (2)

0,05 (2)

0400000

4.	EĻĻAS AUGU SĒKLAS UN AUGĻI

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0401000

i)	eļļas augu sēklas

0,05 (2)

0401010

Linsēklas

0,1 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0401020

Zemesrieksti

0,1 (2)

0,01 (2)

0,1

0,02 (2)

0401030

Magoņu sēklas

0,1 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0401040

Sezama sēklas

0,1 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0401050

Saulespuķu sēklas

0,1 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,2

0401060

Rapša sēklas (Ripša sēklas, ripsis)

0,1 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,05

0401070

Sojas pupas

0,1 (2)

0,2

0,1

0,05

0401080

Sinepju sēklas

0,1 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0401090

Kokvilnas sēklas

0,2

0,1

0,02 (2)

0401100

Ķirbju sēklas

0,1 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0401110

Saflora sēklas

(3)

0401120

Gurķenes sēklas

(3)

0401130

Sējas idras sēklas

(3)

0401140

Kaņepju sēklas

0,01 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0401150

Rīcinaugs

(3)

0401990

Pārējie

0,1 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0402000

ii)	eļļas augu augļi

0,05 (2)

0,01 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0402010

Olīvas pārstrādei eļļā

0402020

Eļļas palmas rieksti (kodoli)

(3)

0402030

Eļļas palmas augļi

(3)

0402040

Kapoka sēklas

(3)

0402990

Pārējie

0,05 (2)

0500000

LABĪBA

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

0500010

Mieži

0,02 (2)

0,5

0500020

Griķi

0,02 (2)

0,05 (2)

0500030

Kukurūza

0,02 (2)

0,05 (2)

0500040

Prosa (Itālijas sarene, tefa)

0,02 (2)

0,05 (2)

0500050

Auzas

0,02 (2)

0,05 (2)

0500060

Rīsi

0,02 (2)

0,05 (2)

0500070

Rudzi

0,05

0,5

0500080

Sorgo

0,02 (2)

0,05 (2)

0500090

Kvieši (Speltas kvieši, tritikāle)

0,05

0,2

0500990

Pārējie

0,02 (2)

0,05 (2)

0600000

6.	TĒJA, KAFIJA, ZĀĻU TĒJAS UN KAKAO

0,1 (2)

0,05 (2)

0,1 (2)

0,02 (2)

0,1 (2)

0610000

i)	tēja (fermentētas vai citādi apstrādātas žāvētas Camellia sinensis lapas un stiebri)

0,05 (2)

0,02 (2)

0620000

ii)	kafijas pupiņas

(3)

0630000

iii)	zāļu tējas (žāvētas)

(3)

0631000

ziedi

(3)

0631010

Kumelīšu ziedi

(3)

0631020

Hibiska ziedi

(3)

0631030

Rožu ziedlapiņas

(3)

0631040

Jasmīna ziedi

(3)

0631050

Liepu ziedi

(3)

0631990

Pārējie

(3)

0632000

lapas

(3)

0632010

Zemeņu lapas

(3)

0632020

Roibosa krūma lapas

(3)

0632030

Mate

(3)

0632990

Pārējie

(3)

0633000

saknes

(3)

0633010

Baldriāna sakne

(3)

0633020

Žeņšeņa sakne

(3)

0633990

Pārējie

(3)

0639000

d)	pārējās zāļu tējas

(3)

0640000

iv)	kakao (fermentētas pupiņas)

(3)

0650000

v)	ceratonijas augļi

(3)

0700000

7.	APIŅI (žāvēti), tostarp apiņu rogas un nekoncentrēts pulveris

0,05 (2)

0,1 (2)

0,05 (2)

0,02 (2)

0,1 (2)

0,05 (2)

0800000

8.	GARŠVIELAS

(3)

0810000

sēklas

(3)

0810010

Anīsa sēklas

(3)

0810020

Sējas melnsēklītes sēklas

(3)

0810030

Selerijas sēklas (Ārstniecības lupstāja sēklas)

(3)

0810040

Koriandra sēklas

(3)

0810040

Ķimeņu sēklas

(3)

0810060

Diļļu sēklas

(3)

0810070

Fenheļa sēklas

(3)

0810080

Grieķu sieramoliņa sēklas

(3)

0810090

Muskatrieksts

(3)

0810990

Pārējie

(3)

0820000

ii)	augļi un ogas

(3)

0820010

Jamaikas pipari

(3)

0820020

Anīsa (Japānas) pipari

(3)

0820030

Pļavas ķimenes

(3)

0820040

Kardamons

(3)

0820050

Kadiķogas

(3)

0820060

Pipari (melnie un baltie) (Garie pipari, sārtie pipari)

(3)

0820070

Vaniļas pākstis

(3)

0820080

Tamarinda augļi

(3)

0820990

Pārējie

(3)

0830000

iii)

miza

(3)

0830010

Kanēļkoka miza (Kasijas koka miza)

(3)

0830990

Pārējie

(3)

0840000

iv)	saknes vai sakneņi

(3)

0840010

Lakricas sakne

(3)

0840020

Ingvera saknenis

(3)

0840030

Kurkumas sakne

(3)

0840040

Mārrutka sakne

(3)

0840990

Pārējie

(3)

0850000

pumpuri

(3)

0850010

Krustnagliņas

(3)

0850020

Kaperi

(3)

0850990

Pārējie

(3)

0860000

vi)	zieda drīksna

(3)

0860010

Safrāns

(3)

0860990

Pārējie

(3)

0870000

vii)

sēklsedze

(3)

0870010

Muskatrieksta miza, žāvēta

(3)

0870990

Pārējie

(3)

0900000

9.	AUGI CUKURA RAŽOŠANAI

(3)

0900010

Cukurbietes (sakne)

(3)

0900020

Cukurniedres

(3)

0900030

Cigoriņu saknes

(3)

0900990

Pārējie

(3)

1000000

10.	DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI – SAUSZEMES DZĪVNIEKI

0,01 (2)

0,02

1010000

i)	gaļa, gaļas izstrādājumi, subprodukti, asinis, dzīvnieku tauki, svaigi, dzesināti vai saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti vai pārstrādāti miltos vai rupja maluma miltos citi pārstrādes produkti, kā desas un pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

1011000

cūku

1011010

Gaļa

1011020

Tauki bez liesuma

1011030

Aknas

1011040

Nieres

1011050

Pārtikai izmantojami subprodukti

1011990

Pārējie

1012000

liellopu

1012010

Gaļa

1012020

Tauki

1012030

Aknas

1012040

Nieres

1012050

Pārtikai izmantojami subprodukti

1012990

Pārējie

1013000

aitu

1013010

Gaļa

1013020

Tauki

1013030

Aknas

1013040

Nieres

1013050

Pārtikai izmantojami subprodukti

1013990

Pārējie

1014000

kazu

1014010

Gaļa

1014020

Tauki

1014030

Aknas

1014040

Nieres

1014050

Pārtikai izmantojami subprodukti

1014990

Pārējie

1015000

e)	zirgu, ēzeļu, mūļu un zirgēzeļu

(3)

1015010

Gaļa

(3)

1015020

Tauki

(3)

1015030

Aknas

(3)

1015040

Nieres

(3)

1015050

Pārtikai izmantojami subprodukti

(3)

1015990

Pārējie

(3)

1016000

f)	mājputnu – vistu, zosu, pīļu, tītaru un pērļu vistiņu – strausu, baložu

0,02 (2)

1016010

Gaļa

1016020

Tauki

1016030

Aknas

1016040

Nieres

1016050

Pārtikai izmantojami subprodukti

1016990

Pārējie

1017000

g)	citu lauksaimniecības dzīvnieku (Truši, ķenguri)

(3)

1017010

Gaļa

(3)

1017020

Tauki

(3)

1017030

Aknas

(3)

1017040

Nieres

(3)

1017050

Pārtikai izmantojami subprodukti

(3)

1017990

Pārējie

(3)

1020000

ii)	piens un krējums, neiebiezināts, bez cukura vai cita saldinātāja piedevas, sviests un citi tauki, kas iegūti no piena, siera un rūgušpiena biezmasas

0,05 (2)

0,005 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

1020010

Liellopu

1020020

Aitu

1020030

Kazu

1020040

Zirgu

1020990

Pārējie

1030000

iii)	putnu olas, svaigas, konservētas vai pagatavotas putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti tvaicējot vai vārot ūdenī, kultenī, saldēti vai konservēti citā veidā, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

0,05 (2)

0,02 (2)

0,01 (2)

0,02 (2)

0,05 (2)

1030010

Vistu

1030020

Pīļu

(3)

1030030

Zosu

(3)

1030040

Paipalu

(3)

1030990

Pārējie

(3)

1040000

iv)	medus (Peru pieniņš, ziedputekšņi)

(3)

1050000

v)	abinieki un rāpuļi (Varžu kājiņas, krokodili)

(3)

1060000

vi)

gliemeži

(3)

1070000

vii)	citi sauszemes dzīvnieku produkti

(3)

(1) Jāiekļauj atsauce uz I pielikumu, kurā redzams pilnīgs to augu un dzīvnieku izcelsmes produktu saraksts, kam piemēro MAL.

(2) Pesticīdu kodu kombinācijas, uz kurām attiecas MAL, kas noteikti III pielikuma B daļā.

(3) Norāda zemāko analītiski nosakāmo daudzumu.

(4) = atliekvielas definīcija atšķiras šādām pesticīdu kodu kombinācijām:

vinklozolīns – kods 1000000: vinklozolīns, iprodions, procimidons, visu savienojumu un visu metabolītu, kas satur 3,5-dihloranilīna grupu, summa, ko izsaka kā 3,5-dihloranilīnu.

Procimidons – kods 1000000: vinklozolīns, iprodions, procimidons, visu savienojumu un visu metabolītu, kas satur 3,5-dihloranilīna grupu, summa, ko izsaka kā 3,5-dihloranilīnu.

(+): Etefons – kods 0151020. Maksimālais atlieku līmenis ir noteikts uz laiku līdz EPNI novērtējuma saņemšanai.

(+): Etefons – kods 0163080. Maksimālais atlieku līmenis ir noteikts uz laiku līdz EPNI novērtējuma saņemšanai.

(+) Fenamifoss – kods 0233010. Maksimālais atlieku līmenis ir noteikts uz laiku līdz EPNI pabeigs pārskatīšanu saskaņā ar 12. panta 2. punktu.

(+): Dimetoāts – kods 0140020. Maksimālais atlieku līmenis ir noteikts uz laiku līdz EPNI pabeigs pārskatīšanu saskaņā ar 12. panta 2. punktu.”

II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta

17.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/26

KOMISIJAS LĒMUMS

(2008. gada 10. decembris)

par valsts atbalstu C 11/08 (ex N 908/06), kuru Polija plāno sniegt uzņēmumam BVG Medien Beteiligungs GmbH

(izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 7813)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/837/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt savas piezīmes (1) saskaņā ar iepriekš minētajiem pantiem,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Paziņojumā, kas tika nosūtīts pa elektronisko pastu 2006. gada 27. decembrī un tajā pašā dienā reģistrēts Komisijā (2), Polijas iestādes paziņoja par nodomu sniegt reģionālo atbalstu lielam uzņēmuma BVG Medien Beteiligungs GmbH ieguldījumu projektam saskaņā ar EK līguma 88. panta 3. punktu un “Daudznozaru ietvarnoteikumiem par lielu ieguldījumu projektu reģionālo atbalstu” (3) (turpmāk “Noteikumi”).

(2)	Komisija vēstulēs 2007. gada 2. martā (D/50291), 2007. gada 15. jūnijā (D/52553) un 2007. gada 21. decembrī (D/55146) aicināja iesniegt papildu informāciju. Polijas iestādes atbildēja vēstulēs 2007. gada 13. aprīlī (A/33156), 2007. gada 23. oktobrī (A/38722) un 2008. gada 23. janvārī (A/1392).

(3)	Komisija vēstulē 2008. gada 11. martā informēja Poliju par lēmuma pieņemšanu jautājumā par EK līguma 88. panta 2. punktā noteiktās procedūras uzsākšanu attiecībā uz šo atbalstu.

(4)	Komisijas lēmums par procedūras ierosināšanu (turpmāk “lēmums par procedūras ierosināšanu”) tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savas piezīmes.

(5)	Komisija nesaņēma nevienu piezīmi no ieinteresētajām personām. Polijas iestādes atbildēja ar vēstulēm 2008. gada 9. maijā (A/8753) un 2008. gada 13. maijā (A/8829), kuras Komisija reģistrēja 2008. gada 13. maijā.

2. DETALIZĒTS ATBALSTA APRAKSTS

2.1. Mērķis

(6)

Pasākums ir atbalsta sniegšana jaunas rotācijas dobspiedes tipogrāfijas izveidošanai, tādējādi atbalstot reģionālo attīstību un nodarbinātību Polijas dienvidrietumu reģionā Lejassilēzijā, kas ir teritorija, kurai sniedzams atbalsts saskaņā ar EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktu un kurai reģionālā atbalsta maksimālā robeža ir 50 % no neto dotācijas ekvivalenta (NDE) saskaņā ar Polijas reģionālā atbalsta plānu, kas bija spēkā laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2006. gada 31. decembrim (5).

2.2. Atbalsta saņēmējs

(7)	Polijas iestādes informēja, ka minētā ieguldījumu projekta īstenošana un pārvaldīšana jāuztic komandītsabiedrībai BDN Sp. z. o.o. Sp. k. (turpmāk “Sabiedrība”).

(8)	Sabiedrības sastāvā ir komplementārs – Polijā reģistrētā sabiedrība ar ierobežotu atbildību BDN Sp. z o.o. (turpmāk “BDN”) un komandīts – Vācijā reģistrētā sabiedrība ar ierobežotu atbildību BVG Medien Beteiligungs GmbH (turpmāk “BVG”).

(9)

Polijas iestādes norādīja arī, ka komandītsabiedrībai nav juridiskas personas statusa saskaņā ar Komercsabiedrību likumu. Tāpēc uzņēmumu ienākuma nodokli, kas izriet no Sabiedrības saimnieciskās darbības, maksā Sabiedrības dalībnieki. Tā kā atbalsts tika sniegts, atbrīvojot no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, faktiskie atbalsta saņēmēji ir dalībnieki, t. i., BDN un BVG.

(10)	Saskaņā ar Polijas iestāžu iesniegto informāciju dalībnieki dalās peļņā (ieskaitot visus nodokļa atvieglojumus par šo peļņu) proporcionāli dalībniekiem piederošajām Sabiedrības daļām, t. i., vairāk nekā 99 % pienākas sabiedrībai BVG, bet mazāk nekā 1 % pieder sabiedrībai BDN.

(11)

Turklāt, tā kā sabiedrība BDN pilnībā ir sabiedrības BVG īpašums, Komisija uzskata, piekrītot Polijas iestāžu viedoklim, ka atbalsta pasākuma saņēmējs ir sabiedrība BVG. Tomēr, ņemot vērā kopējo atbalsta summu (t. i., daļu, kas pienākas sabiedrībai BVG, kā arī daļu, kas pienākas sabiedrībai BDN), Komisija par galīgo atbalsta saņēmēju atzina grupu BVG.

(12)

Aprēķinot atbalsta saņēmēja tirgus daļu (6), Komisija ņēma vērā arī to, ka sabiedrība BVG ir liels uzņēmums, kurš pilnībā pieder BVG Medien KG – komandītsabiedrībai, kas pieder fiziskām personām. Un proti, […] (7) % daļu pieder Heinz H. Bauer un viņa ģimenei. Bauer kungam pieder arī 96 % citas kapitālsabiedrības daļu, tā ir izdevniecība Heinrich Bauer Verlag, kurai ir daudz meitasuzņēmumu visā pasaulē.

2.3. Ieguldījumu projekts

2.3.1. Produkti un tehnoloģija

(13)	Sabiedrība izveido jaunu rotācijas dobspiedes tipogrāfiju Novogrodzecā Kamenogurskas speciālajā ekonomiskajā zonā.

(14)	Rotācijas dobspiedes metodē iespiedkrāsu uz pamatnes (piemēram, papīra) uzklāj ar tērauda iespiedcilindru, kuru gravē ar elektromehānisko vai lāzera metodi.

(15)

Jaunajā tipogrāfijā paredzētas […] rotācijas dobspiedes līnijas, kas realizēs trīs galvenos ražošanas posmus. Ražošana sāksies ar iespiedformu (cilindru) sagatavošanu, pamatojoties uz klienta iesniegtiem ciparu datiem. Tam seko drukāšana ar rotācijas dobspiedes metodi – papīru apdrukās četrās pamatkrāsās, sagriezīs, saliks un sašūs, iegūstot galaproduktu. Pēdējā posmā galaproduktu iepako un nosūta uz galamērķa vietu.

(16)	Jaunā tipogrāfija nodarbosies galvenokārt ar laikrakstu, tirdzniecības katalogu un reklāmas materiālu (reklāmas materiālu, ko pievieno žurnāliem un laikrakstiem) drukāšanu.

2.3.2. Projekta īstenošana

(17)

Ieguldījumu projektu uzsāka 2004. gadā. Projekts paredz […] ražošanas līniju ierīkošanu. Jau ierīkotas […] rotācijas dobspiedes līnijas kopā ar nepieciešamo aprīkojumu. Iesniegts arī pasūtījums […] līnijai, kuras nodošana ekspluatācijā paredzēta 2008. gada […] ceturksnī. Paredzams, ka pēc tam tiks ierīkota […] līnija. Saskaņā ar Polijas iestāžu prognozi kopumā projektu pabeigs 2009. gadā.

(18)	Tipogrāfija ražošanu uzsāka 2006. gada jūlijā. Paredzams, ka pilna ražošanas jauda visās […] līnijās, kas ir 152 tūkst. tonnu gadā, tiks sasniegta 2010. gadā.

2.4. Attiecināmie izdevumi

(19)

Attiecināmās ieguldījumu izmaksas aprēķina, pamatojoties uz izmaksām, kas saistītas ar sākotnējo ieguldījumu. Attiecināmie izdevumi ir 857 998 miljoni zlotu (aptuveni 184,6 miljoni euro (8) nominālā vērtībā, kas ir 734 031 miljoni zlotu (aptuveni 157,95 miljoni euro) diskontētā vērtībā. 1. tabulā parādīta ar ieguldījumu projekta īstenošanu saistīto attiecināmo izdevumu struktūra nominālā vērtībā.

1. tabula

Projekta izmaksu sadalījums attiecībā pret sākotnējo ieguldījumu

(miljonos PLN, nominālās vērtības)
Zemesgabali	[…]
Ēkas, telpas, sauszemes un ūdens inženierobjekti	[…]
Mašīnas, iekārtas un aprīkojums	[…]
Attiecināmās izmaksas kopā	858,000

2.5. Projekta finansēšana

(20)	Polijas iestādes apliecināja, ka paša atbalsta saņēmēja ieguldījums pārsniedz 25 % no attiecināmajām izmaksām un tas neietver valsts atbalstu.

2.6. Juridiskais pamats

(21)

Norādīts šāds atbalsta juridiskais pamats:

—	1994. gada 20. oktobra Likums par speciālām ekonomiskām zonām,

—	Ministru padomes 2004. gada 14. septembra rīkojums par Kamenogurskas speciālo ekonomisko zonu.

2.7. Atbalsta pasākums

2.7.1. Atbalsta veids un summa

(22)

Atbalsts tika sniegts saskaņā ar shēmu PL 39/2004 (9). Atbalsts ietvēra pilnīgu atbrīvojumu no uzņēmumu ienākuma nodokļa (pašlaik Polijā tas ir 19 %) līdz tā laikposma beigām, uz kuru tika izveidota speciālā ekonomiskā zona (t. i., līdz 2017. gada 1. decembrim), vai līdz brīdim, kad ir sasniegta attiecīgā reģionālā atbalsta maksimālā robeža.

(23)	Kaut gan faktiskā nodokļa atvieglojuma summa ir atkarīga no nodokļu maksātāja ienākumu apmēra pirms aplikšanas ar nodokļiem un var izrādīties mazāka par maksimāli pieļaujamo summu, aprēķinot atbalsta intensitāti, jāņem vērā maksimālais apmērs, kuram atbalsta saņēmējs uzskatāms par atbilstošu.

(24)

Šis maksimālais apmērs atbilst summai, kas izriet no samazinātas reģionālā atbalsta maksimālās robežas un kas sasniedz 220,057 miljoni zlotu (47,35 miljoni euro) diskontētā vērtībā. Polijas iestādes apliecināja, ka gadījumā, ja attiecināmās izmaksas būs mazākas par prognozējamām, šis maksimālais apmērs tiks proporcionāli samazināts.

(25)	Lai izmantotu nodokļa atvieglojumu, atbalsta saņēmējam bija jāpiesakās atļaujas saņemšanai darbības veikšanai attiecīgajā speciālajā ekonomiskajā zonā. Atļauja tika piešķirta 2004. gada 21. jūnijā, un šī diena atzīstama par atbalsta piešķiršanas dienu saskaņā ar Polijas iestāžu viedokli.

(26)	Paziņojums tika iesniegts tikai 2006. gadā, kad dažādu ieguldījuma posmu realizācijas un ar to saistīto attiecināmo izmaksu palielināšanās rezultātā Polijas iestādes secināja, ka par atbalsta pasākumu ir jāpaziņo atsevišķi saskaņā ar Noteikumu 24. punktu.

(27)

Šajā jautājumā Polijas iestādes paskaidroja, ka attiecīgajai atbalsta shēmai (PL 39/2004) ir vajadzīga tikai minimāla ieguldījumu izdevumu summa un tā piešķir tiesības saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojumu līdz pieļaujamajai reģionālā atbalsta maksimālajai robežai. Atļaujas izsniegšanas, t. i., atbalsta piešķiršanas, brīdī iestādēm vēl nebija zināma ne precīza attiecināmo izmaksu, ne atbalsta summa.

(28)

Ņemot vērā iepriekš minēto un lai nodrošinātu atbilstību pārtraukšanas klauzulai, Polijas iestādes apņēmās atbalsta saņēmējam pašlaik pieejamā atbalsta summu ierobežot līdz maksimālajai summai, par kuru nav atsevišķi jāpaziņo saskaņā ar Noteikumu 24. punktu (t. i., līdz 37,5 miljoniem euro diskontētā vērtībā). Atbalsts, kas pārsniedz šo summu, netiks īstenots bez Komisijas sniegta apstiprinājuma.

(29)	Par atbalsta piešķiršanu atbildīgā iestāde ir Ekonomikas ministrija.

2.7.2. Kumulācija

(30)

Shēmas PL 39/2004 ietvaros piešķirto nodokļa atbrīvojumu var apvienot ar atbalstu, kas saņemts no citiem avotiem, lai segtu tās pašas attiecināmās izmaksas. Tomēr Polijas iestādes apstiprināja, ka šajā gadījumā reģionālā atbalsta kopējā summa nepārsniegs summu, kas izriet no samazinātas reģionālā atbalsta maksimālās robežas.

2.8. Atbalstāmās darbības veikšana

(31)	Polijas iestādes apstiprināja, ka šis ieguldījumu projekts jāturpina vēl piecus gadus pēc tā pabeigšanas.

2.9. Stimulējoša ietekme

(32)

Attiecībā uz sniedzamā atbalsta stimulējošo ietekmi ir apstiprināts, ka atbalsta saņēmējs pieteicās atļaujas saņemšanai, kas nodrošina tiesības saņemt atbalstu, un šī atļauja tika piešķirta pirms darbu uzsākšanas šā projekta ietvaros. Kā jau minēts iepriekš, atļauja nodrošināja tiesības saņemt atbalstu nodokļa atbrīvojuma veidā līdz piemērojamās reģionālā atbalsta maksimālās robežas apmēram, kas tika aprēķināts, ņemot vērā kopējās attiecināmās projekta izmaksas.

2.10. Ieguldījums reģiona attīstībā

(33)	Lejassilēzija ir nopietnu sociālekonomisko problēmu skarts reģions, kurā IKP uz vienu iedzīvotāju 2004. gadā bija tikai 51,7 % no ES-27 vidējā (10), bet bezdarba līmenis bija 24,9 %, kas ir 268 % no ES-27 vidējā, kā arī 131 % no Polijas vidējā bezdarba līmeņa.

(34)

Sagaidāms, ka ieguldot minētajās […] ražošanas līnijās, tiks izveidotas aptuveni 500 tiešas darba vietas, kā arī papildu darba vietas papīra un iespiedkrāsas piegādātājiem un citiem palīgpakalpojumu sniedzējiem. Turklāt sakarā ar vismūsdienīgāko tehnoloģiju (iespiedformu gravēšanas ar lāzeru un datorizētas ražošanas) izmantošanu projekts radīs pieprasījumu pēc personāla ar augstāko izglītību, kā arī nodrošinās zinātības nodošanu.

2.11. Vispārīgās saistības

(35)

Polijas iestādes apņēmās iesniegt Komisijai:

—	katrus piecus gadus pēc atbalsta apstiprināšanas Komisijā – starpposma ziņojumu (tostarp informāciju par izmaksātajām atbalsta summām, atbalsta līguma izpildi, kā arī visiem citiem ieguldījumu projektiem, kuri tika uzsākti tās pašas rūpnīcas/fabrikas teritorijā),

—	sešu mēnešu laikā pēc pēdējās atbalsta daļas izmaksas saskaņā ar paziņoto maksājumu grafiku – sīki izstrādātu nobeiguma ziņojumu.

3. OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS IEMESLI

3.1. Šaubas par attiecīgā ģeogrāfiskā tirgus noteikšanu

(36)

Tirgus analīzē, kas veicama saskaņā ar Noteikumu 24. punktu, Polija uzskata, ka ģeogrāfiskais tirgus ir visa Eiropas Ekonomikas zona (EEZ), pamatojoties uz to, ka rūpnīca Novogrodzecā un citas tipogrāfijas Polijā jau apgādā tādus attālinātos tirgus kā Apvienotā Karaliste (atbalstāmā tipogrāfija jau drukā Lielbritānijas laikrakstu Take a Break (11). Tas nozīmētu, ka transporta un loģistikas izmaksas EEZ teritorijā nav reāls šķērslis iespiešanas darbībai ar rotācijas dobspiedes metodi.

(37)

Polijas iestādes norādīja arī, ka tikai [0–10] % no atbalstāmās tipogrāfijas produkcijas pārdošanas apjoma tiks paredzēti Polijas tirgum, bet pārējie [90–100] % paredzēti citām EEZ valstīm. 2007. gadā atbalsta saņēmēja produkcijas pārdošanas struktūra, pamatojoties uz cenām, bija šāda: Vācija – [75–85] %, Apvienotā Karaliste – [10–15] %, Austrija – mazāk nekā [0–3] %. Turklāt notika pārrunas ar uzņēmumiem no Francijas, Dānijas un Zviedrijas.

(38)	Turklāt Polijas iestādes kopumā pievērsa uzmanību straujas globalizācijas tendencei iespiešanas pakalpojumu tirgū, kurā iespiešanas darbība tiek paplašināta arī uz trešām valstīm, bet izdevniecības iespiešanas pakalpojumus pasūta izpildītājiem, kas atrodas attālās vietās.

(39)

Pašreizējā novērtēšanas posmā Komisija šaubās, vai transporta un loģistikas izmaksas tiešām var neuzskatīt par reālu šķērsli rotācijas dobspiedes pakalpojumu sniegšanai pat attālākos tirgos EEZ. Internetā veiktie pētījumi liecina, ka laikrakstu Take a Break faktiski drukā izdevniecība H. Bauer Publishing Ltd, kas ir grupas Bauer Verlag meitasuzņēmums Apvienotajā Karalistē. Laikrakstu publicēšana un drukāšana vienas grupas ietvaros var dot priekšrocības integrācijas, prioritāšu noteikšanas un visa procesa elastības ziņā, kuras līdzsvaro attiecīgās transporta un loģistikas grūtības.

(40)	Turklāt šķiet, ka ārvalstu tirgu apjoms, kuru pašlaik apgādā atbalstāmā tipogrāfija, ir ierobežots, bet noteikti vissvarīgākais mērķa tirgus ir pati Vācija.

(41)	Tādējādi, pēc Polijas iestāžu ierosinājuma analizējot tirgus daļu un ražošanas iespēju pieaugumu EEZ līmenī, Komisija aicināja ieinteresētās personas izteikt savas piezīmes par to, vai attiecīgais tirgus tiešām ir visa EEZ.

3.2. Šaubas par projekta radīto ražošanas jaudu

(42)

Polijas iestādes paskaidroja, ka, ņemot vērā to, ka laikrakstus un katalogus/reklāmas materiālus drukā vienās un tajās pašās ražošanas līnijās, ir grūti sniegt projekta radītās jaudas konkrētu sadalījumu starp laikrakstu un katalogu/reklāmas materiālu drukāšanu. Atbalsta saņēmēja ražošanas jauda reklāmas materiālu un katalogu drukāšanas jomā ļoti lielā mērā būs atkarīga no drukājamo laikrakstu tirāžas (neperiodiski materiāli tiek drukāti atkarībā no mašīnu pieejamības). Tomēr Polijas iestādes uzsvēra, ka viens no iespējamiem risinājumiem ir ražošanas jaudu struktūras aplēse, pamatojoties uz prognozējamo laikrakstu un katalogu/reklāmas materiālu daļu atbalstāmā uzņēmuma produkcijas pārdošanā.

(43)

Plānotā struktūra, pēc Polijas iestāžu informācijas, ir aptuveni [90–100] % laikrakstu un [0–10] % citu produktu. Polijas iestādes paskaidroja, ka šī situācija atspoguļo to, ka tipogrāfijai jau ir stabils laikrakstu pasūtījumu portfelis, tostarp arī no iekšējiem izdevējiem, kuri ietilpst tajā pašā grupā, kurā ir pats atbalsta saņēmējs. Tomēr sagaidāms, ka uzņēmums pakāpeniski palielinās savu daļu katalogu tirgū.

(44)	No iepriekš aprakstītās struktūras izriet, ka ražošanas jaudas pieaugums attiecībā uz laikrakstu drukāšanas tirgu, izmantojot rotācijas dobspiedes metodi, EEZ ir [5–10] %, kas pārsniedz Noteikumu 24. punkta b) apakšpunktā noteikto 5 % slieksni.

4. POLIJAS PIEZĪMES

(45)	Komisija no ieinteresētajām personām nesaņēma nekādas piezīmes. Polijas piezīmes izklāstītas turpmāk.

4.1. Rotācijas dobspiedes un ofsetiespiešanas metodes pieder pie tā paša konkrētā tirgus

(46)	Polija apgalvoja, ka jaunāko tehnoloģijas sasniegumu rezultātā ofsetiespiešanas jomā abas metodes var izmantot pārmaiņus, bez būtiskām atšķirībām produkcijas patērētājiem un par salīdzināmām izmaksām pat laikrakstu un katalogu lieltirāžas drukāšanas gadījumā.

(47)

Polijas iestādes īpaši norādīja uz šādām inovācijām ofsetiespiešanas jomā:

—	ieviestas mašīnas ar lielāku iespiedcilindra platumu, kas ļauj drukāt ar rotācijas dobspiedi salīdzināmās sekcijas (72, 80 un pat 96 lapas); pateicoties tam, ofsetiespiešana ir dzīvotspējīga alternatīva, drukājot publikācijas līdz 96 lapām, kas veido BVG mērķa tirgus lielāko daļu,

—	drukāšanas ražīguma (ātruma) palielinājums, kas salīdzināms ar rotācijas dobspiedes mašīnu ātrumiem (papīra lentes ātrums sasniedz 15 m/s),

—	ražīguma palielinājums, aprēķinot stundā, izmaksu samazinājums un formu nomaiņas laika saīsinājums,

—	locīšanas mašīnu izmantošana rotācijas dobspiedē (lielāka elastība lokot),

—	formas sagatavošana pēc ciparu datiem (“computer-to-plate” – “no datora uz plati” vai CTP); CTP sistēma ļauj būtiski ātrāk un lētāk izgatavot formas salīdzinājumā ar tehnoloģiju, ko izmantoja līdz šim,

—	iespiedprešu izmantošana uz papīra lentes, minētās preses aprīkotas ar automātiskām reģistrācijas un kontroles sistēmām, kuras ievērojami ātrāk uzstāda piemērotu krāsu kārtas, līdz ar to samazinot papīra patēriņu.

(48)	Kā pierādījumu tam, ka patērētāji vairs nenošķir produktus, kas saražoti ar dažādām metodēm, Polijas iestādes minēja tādu klientu piemērus, kuri katalogu drukāšanas mērķiem izvēlējās rotācijas dobspiedes metodi ofsetiespiešanas metodes vietā.

(49)

Attiecīgi Polija uzskata, ka abu iespiešanas metožu konverģences rezultātā izveidojās vienots “drukas tirgus”, kurā Komisijas konstatētajām atšķirībām ir maznozīmīga loma vai arī šādas atšķirības vispār nepastāv. Saskaņā ar Polijas iestāžu viedokli to apstiprina nesen pieņemts lēmums par uzņēmumu apvienošanos (12).

(50)

Polijas iestādes informāciju par apvienoto ofsetiespiešanas un rotācijas dobspiedes tirgu iesniedza, lai pierādītu, ka pārskata periodā, t. i., 2001.–2006. gadā, kopējais gada pieauguma koeficients (turpmāk – “koeficients CAGR”) bija 2,54 % kvantitatīvā izteiksmē, pārsniedzot koeficientu CAGR priekš IKP EEZ teritorijā (2 %) (13). Polijas iestāžu iesniegtā informācija saņemta CEPIPRINT A.S.B.L. – neatkarīgā papīra ražotāju biedrībā – un attiecas uz Eiropā (Rietumeiropā un Austrumeiropā) laikrakstu un katalogu drukāšanai izmantojama divu vispārīgo kategoriju papīra acīmredzamo patēriņu neatkarīgi no metodes, kuru izmanto tipogrāfijā. Minētā informācija neļauj atsevišķi nodalīt laikrakstu un katalogu tirgu.

(51)

Polijas iestādes iesniedza arī informāciju par projekta ietvaros izveidoto ražošanas jaudu attiecībā uz ofsetiespiešanas un rotācijas dobspiedes produkcijas kopējā tirgus apmēru (atkal nenodalot atsevišķi laikrakstu tirgu un katalogu tirgu), kuras ir [0–5] % kvantitatīvā izteiksmē. Atbalsta saņēmēja daļa kopējā tirgū ir ievērojami mazāka par 25 % slieksni (14).

4.2. Rotācijas dobspiedes tirgus nav nerentabls

(52)	Polijas iestādes informēja arī, ka, pat pieņemot, ka konkrētais tirgus sevī ietvertu tikai rotācijas dobspiedes produkciju, koeficients CAGR šim tirgum 2001.–2006. gadā pārsniegtu CAGR priekš IKP EEZ teritorijā.

(53)

Šajā aspektā Polija iesniedza jaunu informācijas apkopojumu, kuru Eiropas Rotācijas dobspiedes apvienība prezentēja konferencē Premedia Conference2008. gada 14.–16. janvārī Neapolē. Šī informācija ietver datus par 2002.–2006. gadu un attiecas uz papīra patēriņu, drukājot ar rotācijas dobspiedes metodi. Dati par 2001. gadu nebija pieejami no šā avota, un Polijas iestādes tos aplēsa, pamatojoties uz iepriekš minētajiem CEPIPRINT datiem.

(54)

CEPIPRINT informācija ietver datus par papīra patēriņu laikrakstu un katalogu drukāšanā gan ar rotācijas dobspiedes, gan ar ofsetiespiešanas metodi. Šie statistikas dati liecina par pieaugumu par 1 % 2002. gadā salīdzinājumā ar 2001. gadu. Polija pieņēma tādu pašu 1 % pieaugumu attiecībā uz rotācijas dobspiedi, lai informāciju par 2002.–2006. gadu papildinātu ar datiem par 2001. gadu.

(55)	Koeficients CAGR laikrakstu drukāšanai ar rotācijas dobspiedes tehniku laikā no 2001. gada līdz 2006. gadam, kas aprēķināts, pamatojoties uz iepriekš minēto pieņēmumu, ir 2,03 % un ir nedaudz lielāks par koeficientu CAGR priekš IKP EEZ teritorijā (15) tajā pašā laika periodā (2 %).

4.3. Ražošanas jaudas palielinājums nepārsniedz 5 % jebkurā no iespējamiem konkrētiem tirgiem

(56)	Polija iesniedza arī koriģētu informāciju, kas parāda, ka ražošanas jauda, kas radīsies projekta rezultātā, nepārsniegs 5 % no to rotācijas dobspiedes tirgu apmēra, kuri lēmumā par procedūras uzsākšanu tika norādīti kā attiecīgie tirgi.

(57)

Kā jau minēts iepriekš, ņemot vērā to, ka laikrakstus un katalogus/reklāmas materiālus drukā vienās un tajās pašās ražošanas līnijās, ir grūti sniegt projekta radītās jaudas konkrētu sadalījumu starp laikrakstu un katalogu/reklāmas materiālu drukāšanu. Tādējādi lēmuma par procedūras uzsākšanu pamatā ir jaudas struktūras sadalījums starp attiecīgi laikrakstu drukāšanas ([90–100] %) un katalogu/reklāmas materiālu drukāšanas ([0–10] %) paredzamajām daļām jaunās tipogrāfijas ražošanas kopapjomā. Pamatojoties uz to, ražošanas jaudas pieaugums nedaudz pārsniedz 5 % slieksni laikrakstu drukāšanas gadījumā.

(58)	Savos apsvērumos Polijas iestādes atkārtoti minēja šo struktūru, pamatojoties uz jaunāko pieejamo informāciju par esošiem un sagaidāmiem tipogrāfiju panākto pārdošanas apjomu rezultātiem.

(59)

Polija norādīja, ka daļa [90–100] % – [0–10] % apmērā bija paredzēta tikai kā īstermiņa prognoze un pamatojās uz iepriekšējo aplēsi pieteikuma iesniegšanas brīdī. Tajā laikā par katalogu drukāšanas pasūtījumiem joprojām notika pārrunas. Polijas iestādes atsaucās arī uz iepriekšējās novērtēšanas laikā iesniegto informāciju, kurā norādīts, ka katalogu tirgus daļas iegūšana ir pakāpenisks process, bet atbalsta saņēmējam jau ir labs, stabils laikrakstu drukāšanas pasūtījumu portfelis. Tā kā BVG ir jauna tipogrāfija tirgū, sagaidāms, ka katalogu drukāšanas pasūtījumi tiks iesniegti pakāpeniski, bet nepārtraukti.

(60)

Turklāt Polija uzsvēra, ka EEZ teritorijā nav tipogrāfijas, kas specializētos tikai laikrakstu drukāšanā vai tikai katalogu drukāšanā. Tipogrāfijas nevar specializēties tikai laikrakstu drukāšanā, jo pretējā gadījumā kļūtu neiespējama visu pieejamo ražošanas jaudu efektīva izmantošana. Lai izvairītos no ražošanas trūkuma pārtraukumu/dīkstāvju dēļ starp dažādu laikrakstu drukāšanas laikiem, nepieciešami katalogu pasūtījumi.

(61)

Lai to pamatotu, Polija atsaucās uz iepriekšējo lēmumu par uzņēmumu apvienošanos (16), kurā norādīts, ka, lai instalēto ražošanas jaudu izmantotu pēc iespējas lielākā mērā, tipogrāfijas parasti cenšas panākt drukāto produktu dažādību, jo tiem ir dažādas īpašības (periodiskums, drukāšanas ilgums un tirāža). Ņemot vērā nepieciešamību saglabāt noteiktu elastību, tika noteikts, ka trīs rotācijas dobspiedes tipogrāfijas, kas minētas lēmumā par uzņēmumu apvienošanos, centīsies nodrošināt, ka laikrakstu drukāšana nepārsniedz 70–85 % no to produktu portfeļa

(62)	Polija apstiprināja, ka sabiedrības BVG mērķis ir laika gaitā panākt līdzsvarotāku produktu portfeli. Šo mērķi sasniegs pakāpeniski, palaižot jaunas ražošanas līnijas, iegūstot jaunas ražošanas jaudas un palielinoties klientu uzticībai.

(63)

Polijas iesniegtā jaunākā informācija atspoguļo pakāpenisku sabiedrībai BVG piederošo tipogrāfiju daļas pieaugumu katalogu tirgū. Drukāšanas darbības gadā – no 2007. gada jūlija līdz 2008. gada jūnijam (17) (datu pamatā ir sākotnējās vērtības līdz 2008. gada martam un apstiprināti klientu pasūtījumiem 2008. gada aprīlī–jūnijā) – laikrakstu drukāšanas daļa bija [90–95] %, bet katalogu/reklāmas materiālu drukāšanas daļa – [5–10] %.

(64)

Saskaņā ar piesardzīgu aplēsi 2008./2009. gadam, kurā ņemti vērā tikai pasūtījumi, kurus klienti jau apstiprinājuši, un divi pasūtījumi (18), kuru gadījumā pārrunas tuvojas beigām, tika minēta daļa [85–90] % apmērā laikrakstu drukāšanai un [10–15] % katalogu/reklāmas materiālu drukāšanai. Citā variantā 2008./2009. gadam pieņēma, ka pasūtījumi šā laikposma otrajā pusē sasniegs to pašu līmeni kā pirmajā pusē iesniegtie pasūtījumi (mērķa pieeja). Laikrakstu daļa šajā laikposmā samazinātos līdz [80–85] % attiecībā pret [15–20] % katalogu/reklāmas materiālu daļu.

(65)

Turpmāk 2. tabulā parādīts, kādā veidā dažāds laikrakstu un katalogu/reklāmas materiālu drukāšanas daļu sadalījums ietekmē ražošanas jaudas palielinājumu konkrētos tirgos (19).

2. tabula

Ražošanas jaudas palielinājums attiecībā pret rotācijas dobspiedes tirgus apmēru

	Izveidotā ražošanas jauda (tonnās)	Tirgus apmērs 2003. gadā (tonnās)	Ražošanas jaudas palielinājums
Publikāciju drukāšana ar rotācijas dobspiedes tehniku (laikraksti, katalogi/reklāmas materiāli)	152 000	4 600 000	3,3 %
Laikrakstu drukāšana 2007./2008. gadā (faktiskie dati)	[136 800–152 000] ([90–100] %)	2 760 000	[5–10] %
Katalogu un reklāmas materiālu drukāšana 2007./2008. gadā (faktiskie dati)	[0–15 200] ([0–10] %)	1 840 000	[0–5] %
Laikrakstu drukāšana – aplēse par 2008./2009. gadu (piesardzīgā pieeja)	[121 600–136 800] ([80–90] %)	2 760 000	[0–5] %
Katalogu un reklāmas materiālu drukāšana – aplēse par 2008./2009. gadu (piesardzīgā pieeja)	[15 200–30 400] ([10–20] %)	1 840 000	[0–5] %
Laikrakstu drukāšana – aplēse par 2008./2009. gadu (mērķa pieeja)	[121 600–136 800] ([80–90] %)	2 760 000	[0–5] %
Katalogu un reklāmas materiālu drukāšana – aplēse par 2008./2009. gadu (mērķa pieeja)	[15 200–30 400] ([10–20] %)	1 840 000	[0–5] %

(66)

Polijas iestādes uzskata, ka, tā kā pat piesardzīgās prognozes par 2008./2009. gadu parāda tik būtisku katalogu drukāšanas daļu, ka laikrakstu drukāšanas plānotā ražošanas jauda samazinātos zem 5 %, tad Noteikumu 24. punkta b) apakšpunkta prasības tiks ievērotas, pat ja attiecīgs tirgus sevī ietvertu tikai rotācijas dobspiedes produkciju.

4.4. Ģeogrāfiskais tirgus rotācijas dobspiedes produkcijai ir visa EEZ

(67)

Polijas iestādes pievērsa uzmanību, pirmkārt, tam, ka transporta izmaksas neveido būtisku kopējo izmaksu daļu, jo, kā izriet no atbalsta saņēmēja veiktajiem aprēķiniem, transporta izmaksas ir tikai [4–15] % no kopējām apkalpošanas izmaksām. Transporta izmaksas uz konkrētām valstīm ir:

—	no BVG (atbalsta saņēmēja tipogrāfija) uz Franciju (ārējam klientam): [4–10] %,

—	no BVG uz Austriju (ārējam klientam): [4–10] %,

—	no BVG uz Šveici (ārējam klientam): [4–10] %,

—	no BVG uz Apvienoto Karalisti (saistītam klientam): [10–15] %,

—	no BDC (izdevniecības Bauer Verlag tipogrāfijas Ciehanovā) uz Apvienoto Karalisti (saistītam klientam): [10–15] %,

—	no BDC uz Krieviju (saistītam klientam): [10–15] %.

(68)	Saskaņā ar Polijas viedokli tas, ka šādus pasūtījumus var izpildīt, liecina, ka transporta izmaksas nav būtisks šķērslis. Transporta izmaksas nav pamats, lai pieņemtu šaurāku ģeogrāfiskā tirgus definīciju par EEZ tirgus teritoriju.

(69)

Turklāt Polijas iestādes atzīmēja, ka tipogrāfiju vairākums, kas drukā laikrakstus un katalogus, sadarbojas ar klientiem visā Eiropā (gan ES valstīs, gan ārpus ES). Šajās tipogrāfijās (20) ir pārdošanas nodaļas, kas specializējas ārvalstu klientu apkalpošanā, kā arī konsultēšanā uz vietas un atbalstā, realizējot atsevišķus līgumus un pasūtījumus.

(70)

Vienā no lielākajām Polijas tipogrāfijām Winkowski (neatkarīga tipogrāfija ar trim ražotnēm Radziminā, Pilā un Viškovā) ir centrālā ārējās tirdzniecības nodaļa, kurā strādā 15 personas, kas meklē pasūtījumus ārvalstīs un apkalpo atsevišķus ārvalstu tirgus. Iekšzemes tirgus apkalpošana ir citu darbinieku uzdevums. Turklāt tipogrāfijai ir trīs pārdošanas biroji Vācijā, Zviedrijā, Austrijā un Apvienotajā Karalistē. Tipogrāfijai ir arī pašas starptautiskā transporta nodaļa. Winkowski realizē pasūtījumus visā Eiropas teritorijā. Vissvarīgākie tirgi ir Francija, Skandināvijas valstis, Vācija un Apvienotā Karaliste. Sabiedrība piegādā produkciju arī uz Ukrainu, Krieviju, Slovēniju, Rumāniju un citām valstīm.

(71)

Līdzīgu stratēģiju un pārdošanas metodi pieņēma cita liela tipogrāfija – RR Donnelley, kurai Polijā ir četras tipogrāfijas (divas Krakovā, viena Starahovicē un viena Kieļcē). No Polijas koncerns apkalpo svarīgākos Eiropas tirgus. RR Donnelley ir arī pārdošanas biroji Beniluksa valstīs, Vācijā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Ungārijā, Skandināvijas valstīs un Krievijā. RR Donnelley tipogrāfijas Polijā drukā gan laikrakstus, gan katalogus eksportam uz visām iepriekš minētajām valstīm. RR Donnelley ir arī specializēta loģistikas un starptautiskā transporta nodaļa.

(72)

Vācijas Prinovis ir Rietumeiropas tipogrāfijas piemērs tam, ka transportēšana lielos attālumos nav būtisks šķērslis tirdzniecībai drukātas produkcijas tirgū, ja pastāv attiecīgas izplatīšanas sistēmas. Kā izriet no publiski pieejamās informācijas (21), daži Francijas laikraksti tiek jau drukāti priekš Prisma Presse Vācijā un transportēti uz Parīzi turpmākai pēcapstrādei vai izplatīšanai, t. i.:

—	sieviešu nedēļas žurnāls Femme Actuelle Drēzdenē (Polijas iestādes minēja, ka attālums starp Drēzdeni un Parīzi ir aptuveni 1 035 km. Attālums no BDN būtu par 120 km lielāks),

—	sieviešu mēneša žurnāls Prima divos formātos (parasts žurnāls un kabatas formāts) Itcehoē (attālums starp Itcehoi un Parīzi ir 942 km),

—	specializēti mēneša žurnāli Ça m’intéresse, Guide Cuisine un Cuisine Actuelle Itcehoē,

—	speciāli izdevumi priekš Cuisine Actuelle Drēzdenē,

—	sieviešu mēneša žurnāla Bien dans ma vie izdevums kabatas formātā Itcehoē,

—	turklāt sabiedrība Prisma Presse nesen noslēdza ar Prinovis līgumu Francijas laikraksta drukāšanai ar televīzijas programmu Télé Loisirs, kas iznāk reizi nedēļā 1,6 miljonu eksemplāru tirāžā; katrā numurā ir aptuveni 140 lappuses.

(73)

No Polijas viedokļa, neskatoties uz to, ka sabiedrības Prinovis Francijas klients nav ārējs subjekts, minētais piemērs parāda, ka atbilstoša izplatīšanas organizācija garantē savlaicīgu piegādi arī tādu laikrakstu gadījumā, kuriem punktuāla piegāde ir būtiska. Šāda uzņēmējdarbības veiksme iespējama, it īpaši pateicoties attiecīgu izplatīšanas kanālu un piegāžu uzraudzības sistēmu izveidošanai, transportējot lielos attālumos. Šīs sistēmas ieviesuši visi izdevēji un tipogrāfijas, kas sadarbojas savā starpā lielos attālumos.

(74)

Ņemot vērā minētos piemērus par subjektiem, kas klientus apkalpo vairākās valstīs visā EEZ teritorijā un Austrumeiropā, Polijas iestādes ir pārliecinātas, ka laiks, izmaksas un ar piegādi saistītie jautājumi nav būtisks šķērslis sadarbībai ar izdevējiem lielos attālumos. Bieža laikrakstu un katalogu drukāšanas prakse EEZ teritorijā Krievijas tirgum būtu pamats, lai tirgu definētu plašāk, aptverot EEZ un Krieviju.

(75)

Polijas iestādes uzsvēra arī, ka izdevēji ar galvenajām mītnēm ārpus valstīm, kurās izvietots drukātu produktu ražošanas jaudu vairākums un kurās tirgus apgāde ir labāka nekā citās Eiropas daļās, tipogrāfiju parasti izvēlas no daudzām firmām, bet piederība pie tās pašas grupas viņiem nav noteicošs faktors. Ciktāl ģeogrāfiskais stāvoklis nav ierobežojums, izdevēji tipogrāfiju parasti izvēlas, ņemot vērā tipogrāfiju piedāvājumu konkurētspēju un labumus, kurus dotu pastāvīga sadarbība. Pašlaik sakarā ar ofseta prešu tehnisko attīstību un iespēju drukāšanas metodes izmantot pārmaiņus neatkarīgi no pasūtījumu lieluma, būtiski palielinājies potenciālo konkurentu skaits, kas varētu piedalīties tajā pašā konkursā.

5. ATBALSTA NOVĒRTĒJUMS

5.1. Valsts atbalsts EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē

(76)

Atbalsts sniedzams, atbrīvojot no uzņēmumu ienākuma nodokļa, kas Polijas valstij nozīmē zaudētus ieņēmumus. Tie ir valsts līdzekļi EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē. Atbalsts tiek piešķirts vienai sabiedrībai, tāpēc šis pasākums ir selektīvs. Šis atbalsts saņēmēju atbrīvo no izmaksām, kuras viņam būtu jāsedz parastos tirgus apstākļos. Līdz ar to sabiedrībai ir ekonomiska priekšrocība salīdzinājumā ar konkurentiem, kas var radīt konkurences traucējumus. Kamēr projektā iekļautā produkcija paliks tirdzniecības priekšmets, pastāv risks, ka atbalsts varētu ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā.

(77)	Līdz ar to Komisija uzskata, ka paziņotais pasākums atzīstams par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

5.2. Paziņošanas pienākums, atbalsta likumība un piemērojamās tiesības

(78)	Paziņojot par atbalsta pasākumu, Polijas iestādes ir izpildījušas individuālās paziņošanas prasību, kas minēta Noteikumu 24. punktā. Jebkurš atbalsts, kas pārsniegtu individuālā paziņojumā noteikto maksimālo robežu, netiks īstenots, kamēr Komisija to neapstiprinās.

(79)	Saskaņā ar Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013. gadam (22) 63. punktu un 58. zemsvītras piezīmi Komisija attiecīgo atbalsta pasākumu novērtēja, pamatojoties uz Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 1998. gadam (23) (turpmāk “1998. gada RAP”) un Noteikumiem.

5.3. Atbalsta atbilstība 1998. gada RAP

(80)

Kā norādīts lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras ierosināšanu, atbalstu piešķir saskaņā ar apstiprinātu shēmu PL 39/2004, un tātad tika izpildīti RAP noteiktie standarta atbilstības kritēriji (piemēram, kritēriji, kas piemērojami sākotnējiem ieguldījumiem reģionos, kuri atbilst reģionālā atbalsta piešķiršanas prasībām, kā arī attiecināmo izmaksu, pašu ieguldījuma, stimulējošas ietekmes, ieguldījumu uzturēšanas un kumulācijas kritēriji).

5.4. Atbilstība Noteikumiem

5.4.1. Atbalsta intensitāte

(81)

Ja plānotās attiecināmās izmaksas diskontētā vērtībā ir 734,031 miljons zlotu (aptuveni 157,95 miljoni euro) un piemēro reģionālā atbalsta standarta maksimālo robežu 50 % apmērā neto dotācijas ekvivalentā (NDE), tad pieļaujamā koriģētā maksimālā atbalsta intensitāte ir 29,98 % no NDE saskaņā ar Noteikumu 21. punktu.

(82)

Paredzētā atbalsta summa 220,057 miljoni zlotu (47,35 miljoni euro) apmērā diskontētā vērtībā ar atbalsta intensitāti 29,98 % NDE (24) apmērā atbilst minētajai maksimālajai robežai. Tāpēc piedāvātā atbalsta intensitāte atbilst atbalsta intensitātes samazināšanas mehānismam, kas paredzēts Noteikumu 21. punktā.

5.4.2. Atbilstība Noteikumu 24. punkta a) un b) apakšpunktam

(83)	Tā kā piedāvātā kopējā atbalsta summa aptuveni 47,35 miljonu euro apmērā pārsniedz 37,5 miljonu euro slieksni, par kuru jāpaziņo, tad piedāvātais atbalsts jānovērtē saskaņā ar Noteikumu 24. punkta a) un b) apakšpunktu.

(84)

Komisijas lēmums atļaut reģionālā atbalsta piešķiršanu lielu ieguldījumu projektam saskaņā ar Noteikumu 24. punktu ir atkarīgs no atbalsta saņēmēja piedalīšanās tirgū pirms ieguldījumu veikšanas un pēc tam, kā arī no ražošanas jaudas, ko rada konkrētais ieguldījums. Lai veiktu attiecīgo pārbaudi saskaņā ar Noteikumu 24. punkta a) un b) apakšpunktu, Komisijai pirmām kārtām jānosaka produkti, uz kuriem attiecas konkrētais ieguldījums, kā arī jānosaka konkrētais produktu tirgus un ģeogrāfiskais tirgus.

(85)

Saskaņā ar Noteikumu 52. punktu “atsauces produkts” ir produkts, kas paredzēts ieguldījumu projektā, un vajadzības gadījumā produkti, kurus par šā produkta aizstājējiem atzīst klients (ņemot vērā produkta īpašības, cenu vai paredzamo izmantojumu) vai ražotājs (ņemot vērā ar ražošanas iekārtām saistīto elastību). Ja projekts attiecas uz starpproduktu, bet būtiska produkcijas daļa netiek pārdota tirgū, tad “atsauces produkts” var tikt atzīts par tādu, kurš sevī ietver pakārtotus produktus.

(86)

Šis ieguldījumu projekts paredz laikrakstu, tirdzniecības katalogu un reklāmas materiālu drukāšanu ar rotācijas dobspiedes metodi. Atbalsta saņēmējs savas īpašumtiesību struktūras dēļ ir saistīts ar lielu izdevniecību Heinrich Bauer Verlag. Turklāt grupa Heinrich Bauer Verlag būs svarīgākais jaunās tipogrāfijas klients un saņems […] % no jaunā uzņēmuma saražotās produkcijas. Tāpēc vispirms jānosaka, vai šā ieguldījumu objekta drukāto produktu pārdošana izdevniecībai Heinrich Bauer Verlag tiek veikta saskaņā ar tirgus nosacījumiem.

(87)

Minētajā jautājumā Polijas iestādes apstiprināja, ka pārrunas starp Sabiedrību, kas pārvalda jauno tipogrāfiju, un Heinrich Bauer Verlag tiks veiktas saskaņā ar tirgus nosacījumiem (izdevniecība Bauer Verlag saņem vismaz trīs piedāvājumus no lielākajām Eiropas rotācijas dobspiedes tipogrāfijām, pēc tam Sabiedrības aprēķināmo cenu nosaka kā vidējo no šiem piedāvājumiem). Nodokļu administrācija šo aprēķinu var pārbaudīt un vajadzības gadījumā pieprasīt papildu dokumentāciju.

(88)

Turklāt tiek aplēsts, ka pārdošanas daļa grupai Heinrich Bauer Verlag samazināsies reizē ar ražošanas jaudas palielināšanos. Tas izriet no tā, ka, palielinot uzstādīto ražošanas līniju skaitu, avāriju sekas ir mazākas, kas savukārt ļauj papildus piesaistīt ārējos klientus tirgū, kur galvenās prasības ir savlaicīga piegāde un uzticamība.

(89)	Sakarā ar iepriekš minēto Komisija uzsver, ka BVG produkcija tiks pārdota atbilstoši tirgus nosacījumiem, un tātad konkrētais produktu tirgus šajā gadījumā jādefinē kā drukāšanas darbības tirgus, nevis pakārtotā produkta (drukāšanas darbības) tirgus.

(90)

Šis ieguldījumu projekts attiecas uz rotācijas dobspiedes metodi, kas raksturojama ar to, ka iespiedkrāsu uz pamatnes (piemēram, papīra) uzklāj ar tērauda iespiedcilindru, kas gravēts ar lāzera metodi. Atšķirībā no rotācijas dobspiedes metodes ofseta iespiešanas metodes gadījumā apdrukātās un neapdrukātas zonas atrodas kopējā plaknē ar attēla nesēju. Neapdrukātajās zonās iespiedkrāsas nav, jo tās to atgrūž, bet drukājošās zonas krāsu pieņem. Iemesls tam ir tas, ka ofseta krāsu ražo uz eļļas pamata, bet neapdrukātās zonas krāsu nepieņem, jo ir pārklātas ar ūdeni vai ūdens šķīdumiem, bet eļļa un ūdens savstarpēji atgrūžas.

(91)

Pastāv izteiktas atšķirības šo divu drukāšanas metožu starpā. Pirmkārt, ar rotācijas dobspiedes presi saistītās ieguldījumu izmaksas ir divas reizes lielākas salīdzinājumā ar ofseta presēm. Savukārt rotācijas dobspiedes prese ļauj nodrošināt vienādu drukas kvalitāti pat lielu tirāžu gadījumā, bet ofsetiespiešanas kvalitāte ir mainīga, jo drukāšanas procesa laikā ir grūti uzturēt līdzsvaru starp ūdeni un krāsu. Turklāt rotācijas dobspiedes presēm ir lielāks ražīgums (lielu eksemplāru skaitu var nodrukāt ar rotācijas dobspiedes preses palīdzību īsākā laikā nekā ar ofseta preses palīdzību) un ilgāks darba mūžs.

(92)

Tāpēc, sākot no noteiktas tirāžas, ražošanas izmaksas ir zemākas, izmantojot rotācijas dobspiedes metodi. Jo lielāka tirāža, jo mazākas ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar citām metodēm. Tomēr mazāku tirāžu gadījumā rotācijas dobspiedes metode ir mazāk rentabla, ņemot vērā relatīvi lielās cilindru sagatavošanas izmaksas salīdzinājumā ar iespiedformu sagatavošanas izmaksām ofsetiespiešanas metodē.

(93)	Tāpēc rotācijas dobspiedes metode ir īpaši piemērota lielu tirāžu drukāšanai (25), bet ofseta metode ieteicama galvenokārt mazu tirāžu drukāšanai. Ņemot vērā augstāku un stabilāku kvalitāti rotācijas dobspiedes gadījumā, atšķirības pastāv arī pieprasījuma jomā.

(94)

Attiecībā uz Polijas iesniegtajiem argumentiem par rotācijas dobspiedes un ofsetiespiešanas metožu konverģenci jāatzīmē, ka tirgus pētījumi, ko veica saistībā ar uzņēmumu apvienošanos (26), patiešām pierādīja, ka ofseta iespiedmašīnu ražošanas jauda pastāvīgi palielinās. Tomēr šobrīd par laikrakstu drukāšanas uzticamām aizstājējām tās varētu uzskatīt tikai to laikrakstu gadījumā, kurus pašlaik drukā ar rotācijas dobspiedes metodi ar vismazāko eksemplāru un lappušu skaitu.

(95)

Minētajā lēmumā par uzņēmumu apvienošanos nav noteikti konkrēti sliekšņi ne attiecībā uz lielumu, ne attiecībā uz lappušu skaitu, virs kuriem vai zemāk par kuriem pastāv kādas priekšrocības, ja izmanto ofseta metodi vai rotācijas dobspiedes metodi. Tāpēc tirgus netika definēts precīzi, bet tika analizēts pēc iespējas šaurākā tā izpratnē (t. i., pieņemot, ka tirgus sevī ietver tikai rotācijas dobspiedes produkciju).

(96)

Šāda piesardzīgā pieeja ir pamatota arī šajā lietā. Jāatzīmē arī, ka saskaņā ar informāciju, kas pieejama Eiropas Rotācijas dobspiedes apvienības tīmekļa vietnē (27), rotācijas dobspiede joprojām saglabā savas priekšrocības kvalitātes kontekstā: “Tā kā rotācijas dobspiede atšķirībā no jebkura cita drukāšanas procesa garantē vienmērīgu, augstu kvalitātes līmeni, drukājot lielos apmēros, tā saglabā galveno lomu kā svarīgākais drukāšanas process laikrakstu, katalogu un zīmola preču drukāšanai tirgū, kas kļūst arvien starptautiskāks.”

(97)	Tādējādi, neņemot vērā acīmredzamo konkurenci starp ofsetiespiešanas un rotācijas dobspiedes metodi dažos publikāciju drukāšanas tirgus segmentos, Komisija šajā gadījumā uzskata, ka tirgus analīze jāattiecina tikai uz rotācijas dobspiedi atbilstoši vissliktākajam scenārijam.

(98)

Rotācijas dobspiedi izmanto, drukājot divus svarīgākos grafiskos produktus – publikācijas un elastīgus iepakojumus. Preses, kas paredzētas laikrakstu un katalogu drukāšanai, nevar izmantot iepakojuma materiālu drukāšanai, bet atbalstāmā tipogrāfija drukās tikai publikācijas, un konkrētais tirgus šajā gadījumā attiecas tikai uz publikāciju drukāšanu ar rotācijas dobspiedes metodi.

(99)

Publikāciju rotācijas dobspiede nodrošina publikāciju drukāšanu laikrakstu un katalogu tirgum. Lēmumā par uzņēmumu apvienošanos (28) konstatēts, ka pastāv atsevišķs produktu tirgus laikrakstu drukāšanai ar rotācijas dobspiedes metodi sakarā ar nepieciešamību ievērot stingru laika grafiku, drukājot šādus produktus, kā arī palielinātām prasībām apdares procesam un izplatīšanai. Pamatots arī atsevišķa laikrakstu tirgus traktējums, jo drukāšanas pakalpojumu pārdošanas mērķtiecīgi dominējošā daļa, ko sniedz tipogrāfija Novogrodzecā, būs saistīta ar laikrakstiem, un tas nozīmē, ka projekts attiecināms tieši uz šo tirgus segmentu.

(100)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tirgus pētījumi šajā lietā tiks veikti trijos konkrētos tirgos, kurus varētu akceptēt:

—	rotācijas dobspiedes publikāciju tirgus (plašs tirgus definējums),

—	ar rotācijas dobspiedes metodi drukāto laikrakstu tirgus,

—	ar rotācijas dobspiedes metodi drukāto katalogu un reklāmas materiālu tirgus.

(101)

Kaut gan tirgus pētījumi, kas tika veikti iepriekšējā lēmuma par uzņēmumu apvienošanos (29) ietvaros, neļāva precīzi definēt slieksni, zem kura visas rotācijas dobspiedes tipogrāfijas būtu konkurētspējīgas, tomēr izdevās noteikt, ka šis tirgus ir lielāks par iekšzemes tirgu, ņemot vērā pārrobežu preču plūsmu un konkurenci. Tas ir tik acīmredzams, ka dažās valstīs vispār nav rotācijas dobspiedes tipogrāfiju (piemēram, Zviedrijā, kur vairāki klienti atzīst, ka Polijas tipogrāfijas arī varētu izrādīties konkurētspējīgas).

(102)

Tādējādi lēmumā par uzņēmumu apvienošanos atzīts, ka Beļģijas un Zviedrijas gadījumā (t. i., valstīs, kurās minētās apvienošanās rezultātā tirgi būtiski pārklājas) ģeogrāfiskā tirgus definējumā laikrakstu drukāšanai ar rotācijas dobspiedi jāiekļauj visas rotācijas dobspiedes tipogrāfijas, kas atrodas kaimiņvalstīs (30). Kas attiecas uz katalogu drukāšanu ar rotācijas dobspiedes metodi, uzmanību pievērsa tam, ka tirgus varētu būt pat lielāks, jo īsam pasūtījuma izpildes laikam nav būtiskas lomas, kā arī nav īpašu grūtību, kas būtu saistītas ar izplatīšanu.

(103)

Šajā gadījumā Polijas iestādes iesniedza piemērus, kas parāda, ka laikrakstu drukāšanas pakalpojumu sniegšana lielos attālumos ir iespējama, ja ir izveidotas atbilstošas izplatīšanas sistēmas. Šķiet, ka šādi izplatīšanas tīkli lielos attālumos kopā ar piegāžu novērošanas sistēmām lielākā mērā veicina savlaicīgās laikrakstu piegādes – salīdzinājumā ar labumiem, kuri izriet no attiecīgo uzņēmumu integrētās organizācijas struktūras.

(104)

Turklāt Polija iesniedza piemērus transporta izmaksām, kas radušās atbalsta saņēmējam, veicot laikrakstu piegādes. Šīs izmaksas var atzīt par relatīvi zemām pat lielu attālumu gadījumā. Atbalsta saņēmējam pašreiz ir klienti, kas atrodas vēl tālāk par kaimiņvalstīm (Austrijā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē un Francijā). Arī tas liecina, ka atbalsta saņēmējs spēj konkurēt būtiskā EEZ teritorijas daļā.

(105)

To Polijas tipogrāfiju piemēri (kas nav atbalsta saņēmēja tipogrāfijas), kuras pakalpojumus klientiem sniedz lielos attālumos, ir vēl viens pierādījums, kas liecina par laikrakstu drukāšanas pakalpojuma sniegšanas iespēju attālinātos tirgos, turklāt izplatīšanas izmaksas ir pieejamas. Polijas tipogrāfijas spēj arī konkurēt tirgos ārpus EEZ (piemēram, Ukrainā vai Krievijā).

(106)

Turklāt informācija, kuru apkopoja MillwardBrown SMG/KRC (31) un iesniedza Polijas iestādes, parāda, ka tipogrāfijas, kurās publikācijas drukā ar rotācijas dobspiedes metodi, atrodas tikai 14 EEZ valstīs. 1. attēlā parādītas ražošanas jaudas sadalījumā pa valstīm.

1. attēls

Ražošanas jauda publikāciju drukāšanas jomā ar rotācijas dobspiedes metodi Eiropā, 1 000 tonnu/gadā (aplēses par 2006. gadu)

(107)

Kā redzams 1. attēlā, Vācijas rīcībā ir 43 % no kopējām EEZ ražošanas jaudām publikāciju drukāšanas jomā ar rotācijas dobspiedes metodi, tajā pašā laikā šīs valsts iedzīvotāju procentu daļa no kopējā EEZ iedzīvotāju skaita (kas ir Vācijas dalības prognoze laikrakstu/katalogu patēriņa jomā) ir tikai aptuveni 17 %. Četru lielāko ražotāju (Vācijas, Itālijas, Francijas un Apvienotās Karalistes) kopējā ražošanas jauda ir 78 % no EEZ ražošanas jaudas, turklāt šo valstu iedzīvotāju skaits ir 53 % no EEZ iedzīvotāju skaita. Šis faktors norāda arī uz ražošanas koncentrēšanu un uz to, ka EEZ ietvaros notiek būtiska pārrobežu tirdzniecība rotācijas dobspiedes pakalpojumu jomā.

(108)

Tāpēc, pamatojoties uz informāciju, kas pašlaik ir Komisijas rīcībā, un ņemot vērā, ka citas atzītas alternatīvās ģeogrāfiskās segmentācijas nav, kā arī nav piezīmju no trešo personu puses, Komisija atzīst, ka šajā gadījumā konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir EEZ. Jāuzsver arī, ka saskaņā ar Noteikumiem Noteikumu 24. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā būtiskais patēriņš nosakāms EEZ līmenī.

(109)

Lai pārbaudītu, vai projekts atbilst Noteikumu 24. punkta a) apakšpunktam, Komisijai jānosaka atbalsta saņēmēja tirgus daļa grupas līmenī pirms ieguldījumiem un pēc ieguldījumiem. Tā kā ieguldījumus uzsāka 2004. gadā un plāno pabeigt 2009. gadā, Komisija izpētīs sabiedrības BVG tirgus daļu 2003. un 2010. gadā.

(110)

Lai noteiktu sabiedrības BVG tirgus daļu grupas līmeni, Komisija salīdzināja sabiedrības pārdošanas apjomus kvantitatīvā izteiksmē EEZ līmenī un kopējo rotācijas dobspiedei paredzētā papīra patēriņa apmēru EEZ.

(111)

Skaitlisku datu trūkst, tomēr Polijas iestādes apstiprināja, ka atbalsta saņēmējs cenas nosaka, pamatojoties uz vidējām tirgus cenām vai cenām, kas ir ļoti tuvas šim līmenim. Tas nozīmē, ka tirgus daļa (kā arī ražošanas jaudas palielinājums) vērtības izteiksmē ir ļoti tuva daļai kvantitatīvā izteiksmē, tātad analīzi var veikt tikai uz skaitlisku datu pamata.

(112)

Dati par patēriņa lielumu vērtības izteiksmē (vai arī papīra daudzums, kas apdrukāts ar rotācijas dobspiedes metodi) visā EEZ pamatojas uz Eiropas Rotācijas dobspiedes apvienību (32) (ERA), tos sagādāja Polijas iestādes. ERA apstiprināja arī to […] līniju ražošanas jaudu, kuras uzstādīs atbalsta saņēmējs. Kopējo pārdošanu/patēriņu struktūru sadalījumā pa laikrakstu un katalogu/reklāmas materiālu apakšsegmentiem iesniedza uzņēmums MillwardBrown SMG/KRC. Attiecīgā daļa procentos (60,2 % laikrakstiem un 39,8 % citām publikācijām) attiecās uz 2006. gadu, un tika pieņemts, ka šis rādītājs paliks šajā līmenī.

(113)

Polijas iestādes iesniedza ERA datus par 2002.–2006. gadu. Sīki izstrādātas vispārējas pārdošanas prognozes 2010. gadam nav pieejamas, bet ERA cer, ka tuvākajos gados saglabāsies neliela pieauguma tendence 1 % līmenī. Tomēr, pamatojoties uz vissliktākā scenārija modeli, tika atzīts, ka tirgus paliks nemainīgs, tāpēc kopējā patēriņa aplēsei 2010. gadā izmantoti dati par 2006. gadu.

(114)

Uzņēmuma BVG tirgus daļu noteica EEZ līmenī, pamatojoties uz trim iespējamiem konkrētiem produktu tirgiem, kas minēti 100. apsvērumā. Tirgus daļa grupas līmenī (t. i., ietverot Heinrich Bauer Verlag tipogrāfiju) gadu pirms ieguldījumiem un gadu pēc to realizācijas parādīti 3. tabulā.

3. tabula

Tirgus daļa skaitliskā izteiksmē EEZ

(%)
	2003	2010
Ar rotācijas dobspiedes metodi drukāto publikāciju tirgus daļa (plašs tirgus definējums)	[0–5]	[5–10]
Ar rotācijas dobspiedes metodi drukāto laikrakstu tirgus daļa	[5–10]	[10–15]
Ar rotācijas dobspiedes metodi drukāto katalogu/reklāmas materiālu tirgus daļa	[0–5]	[0–5]

(115)

MillwardBrown SMG/KRC apkopotā informācija par rotācijas dobspiedi norāda arī, ka grupas Bauer daļa EEZ tirgū ir nenozīmīga un Bauer grupa saskaras ar spēcīgu konkurenci.

2. attēls

Eiropas izdevniecību ražošanas jauda rotācijas dobspiedes jomā – % no kopējās ražošanas jaudas rotācijas dobspiedes jomā (aplēses par 2006. gadu)

(116)

Kā secināms no 3. tabulas, visu tirgus definējumu gadījumā uzņēmuma BVG tirgus daļa grupas līmenī saglabājas ievērojami zemāka par 25 % slieksni, kas noteikts Noteikumu 24. punkta a) apakšpunktā. Tāpēc Komisija atzīst, ka attiecīgais atbalsta pasākums atbilst Noteikumu 24. punkta a) apakšpunktam, pat pieļaujot kļūdas robežvērtību, kas raksturīga iepriekš minētajām prognozēm.

(117)

Saskaņā ar Noteikumu 24. punkta b) apakšpunktu, projekts nav atzīstams par atbilstošu ieguldījumu atbalsta piešķiršanai, ja radītā ražošanas jauda pārsniedz 5 % no nerentabla tirgus apmēra (t. i., ja pieaugums sektorā ir mazāks par pieaugumu EEZ). Pilnā ražošanas jauda, kas radīsies projekta rezultātā, tiks sasniegta 2010. gadā.

(118)

Tā kā attiecīgā tirgus koeficients CAGR 2001.–2006. gadā (koeficienta vērtība ir 2,03 %), aprēķinot uz Polijas iestāžu izsniegto datu pamata), pārsniedz koeficienta CAGR vērtību priekš IKP EEZ (2,00 %), nav vajadzības pārbaudīt, vai izveidotā ražošanas jauda veido vairāk nekā 5 % no tirgus.

(119)

Tomēr dati par 2001. gadu, t. i., par vissvarīgāko gadu koeficienta CAGR aprēķinam par 2001.–2006. gadu, nebija tieši pieejami, bet tos aplēsa Polijas iestādes, pamatojoties uz kopējā laikrakstu tirgus palielinājumu 2001.–2002. gadā. Šie dati var izrādīties nereprezentatīvi par rotācijas dobspiedē drukāto laikrakstu skaita pieaugumu, tāpēc jāievēro zināma piesardzība. Tāpēc Komisija arī pārbaudīja, vai projekta ietvaros izveidotā ražošanas jauda nepārsniedz 5 % no tirgus.

(120)

Kopējā ražošanas jauda, kas izveidosies projekta rezultātā (ņemot vērā visas […] jaunās ražošanas līnijas), ir 152 tūkst. tonnu gadā, pieņemot, ka vienas vidējās ražošanas līnijas ražošanas jauda ir […] tūkst. tonnu gadā.

(121)

Šī prognoze attiecināma uz reālo ražošanas jaudu, ņemot vērā tādus faktorus kā laiks, ko atvēlē remontiem un apkopei (maksimālais ražošanas mašīnu darba laiks pēc aplēses ir 61 % no kopēja teorētiskā laika), kā arī faktorus, kas saistīti ar rotācijas dobspiedes metodi.

(122)

Konkrēti, iespiedmašīnās, kurās izmanto šo metodi, ir noteikts maksimālais cilindra garums, t. i., izmantotās papīra lentes platums, kas atbilst noteiktam drukātu standarta lappušu skaitam (atbalsta saņēmēja izmantoto iespiedmašīnu gadījumā visplatākais cilindrs, kuru var izmantot, ļauj drukāt maksimāli […] lappuses). Noteiktā garuma cilindrs ļauj drukāt vairākus precīzi noteikto izmēru laikrakstus/katalogus (ja atbalstāmajā uzņēmumā izmanto cilindru ar diametru […], tad tās ir […] lappuses).

(123)

Teorētiskā ražošanas jauda izriet no maksimālā produkcijas apjoma, kuru var saražot ar maksimālā diametra cilindru – atbalsta saņēmēja gadījumā tas atbilstu iespējai drukāt tikai laikrakstus ar tieši […] lappusēm. Īstenībā tiek drukāti dažādu izmēru laikraksti, un tam atbilstoši mainās iespiedmašīnu ražošanas jauda. Tāpēc prognozē ņēma vērā arī to, ka ražošana notiek ar dažāda platuma presēm un dažādiem cilindru diametriem, t. i., ne vienmēr ar maksimālo ražošanas jaudu. Prognoze sastādīta, ņemot vērā plānoto drukāšanas apjomu, pamatojoties uz pasūtījumiem, kas izriet no noslēgtiem līgumiem.

(124)

Polijas iestādes informēja, ka, tā kā laikrakstus un katalogus/reklāmas materiālus drukā tajās pašās ražošanas līnijās, ir grūti sastādīt viennozīmīgi tās ražošanas jaudas struktūru, kas radīsies projekta rezultātā, ražošanas jaudu iedalot laikrakstu ražošanas jaudā un katalogu/reklāmas materiālu ražošanas jaudā. Tomēr, kā norādīja Polijas iestādes, viens no iespējamiem risinājumiem ir ražošanas jaudas struktūras aplēse, pamatojoties uz attiecīgi sagaidāmo laikrakstu un katalogu/reklāmas materiālu daļu atbalstāmā uzņēmuma pārdošanas apjomā.

(125)

Šajā kontekstā Polija iesniedza jaunāko informāciju par ražošanu, kas liecina, ka atbalsta saņēmējs patiešām cenšas nodrošināt līdzsvarotāku produktu portfeli, nekā minēts sākotnējās izmeklēšanas laikā. Sākotnēji noteiktā laikrakstu drukāšanas daļa [90–100] % jaunu tipogrāfiju produkcijā pamatojās uz pasūtījumiem, kas tika pieteikti atbilstošajā laikposmā. Tomēr kopš tā laika parādījās jauni klienti, kā rezultātā pakāpeniski palielinājās katalogu/reklāmas materiālu drukāšanas daļa.

(126)

Kā secināms no 2. tabulas, pamatojoties uz sagaidāmo produkcijas struktūru 2008./2009. gadā laikrakstu un katalogu drukāšanai, ražošanas jaudas palielinājums jau saglabājas zem 5 % visos iespējamos konkrētos tirgos. Turklāt jāatzīmē, ka analīzi veica, pamatojoties uz vissliktāko iespējamo scenāriju, kurā pieņēma, ka konkrētais tirgus ir tikai rotācijas dobspiedes produkcijas tirgus.

(127)

Ņemot vērā, ka tika izpildīti abi nosacījumi, kas minēti Noteikumu 24. punkta b) apakšpunktā (tirgus palielinājuma rādītājs nav pārāk zems, bet ražošanas jaudas palielinājums ir mazāks nekā 5 %), Komisija uzskata, ka izskatītais atbalsta pasākums atbilst Noteikumu 24. punkta b) apakšpunktam.

6. SECINĀJUMS

(128)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Komisija atzīst, ka tās šaubas par to, vai projekts nepārsniedz Noteikumu 24. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktos sliekšņus, ir izkliedētas, un tādējādi Komisija secina, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, kuru Polija plāno piešķirt uzņēmumam BVG Medien Beteiligungs GmbH, ir saderīgs ar kopējo tirgu EK līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Ar šo tiek piešķirta atļauja atbalsta piešķiršanai ne vairāk kā 220,057 miljonu zlotu apmērā diskontētā vērtībā (kas atbilst atbalsta intensitātei 29,98 % NDE no attiecināmajām izmaksām 734,031 miljona zlotu apmērā diskontētā vērtībā). Zemāka attiecināmo izmaksu apmēra gadījumā atbalsta intensitāte nedrīkst pārsniegt 29,98 % NDE šo izmaksu.

2. pants

Sešu mēnešu laikā pēc pēdējās atbalsta daļas izmaksas saskaņā ar paziņoto maksājumu grafiku Polijas iestādes iesniedz sīki izstrādātu nobeiguma ziņojumu.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2008. gada 10. decembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas locekle

Neelie KROES

(1) OV C 159, 24.6.2008., 18. lpp.

(2) Sākotnējais divu mēnešu periods, kurā bija jāveic novērtēšana, bija sācies 2007. gada 3. janvārī.

(3) OV C 70, 19.3.2002., 8. lpp.

(4) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(5) PL 1/2004 – Komisijas 2004. gada 13. augusta vēstule (C(2004) 3230/5).

(6) Skatīt 5.4.2. iedaļu.

(7) Konfidenciāla informācija.

(8) Pamatojoties uz maiņas kursu PLN/EUR, kas ir spēkā atbalsta piešķiršanas brīdī, t. i., 4,6474.

(9) Reģionālā atbalsta shēma uzņēmumiem, kas saimniecisko darbību veic speciālās ekonomiskās zonās. Komisijas 2005. gada 9. marta vēstule (C(2005) 735).

(10) Mērot pēc pirktspējas standarta.

(11) Take a Break ir vispopulārākais nedēļas laikraksts sievietēm Apvienotajā Karalistē ar vairāk nekā vienu miljonu eksemplāru lielu tirāžu.

(12) COMP/M.4893 – Quebecor World/RSDB.

(13) Informācija par ES-27 izmantota kā tuvinājums.

(14) Polijas iesniegtajā informācijā minēta kopējā tirgus daļa, kas ir [0–5] % 2003. gadā un [0–5] % 2010. gadā. Šķiet, ka šajā informācijā nav iekļauts pārdošanas apjoms, kuru panāk Bauer Verlag piederošās ofseta tipogrāfijas. Tomēr, tā kā iepriekšējās novērtēšanas posmā Polija norādīja, ka grupai Bauer Verlag ir tikai divas ofseta tipogrāfijas ar zemu ražošanas jaudu (to kopējā ražošanas jauda ir aptuveni 50 000 tonnu gadā), koriģētās tirgus daļas kopējā ofsetiespiešanas un rotācijas dobspiedes tirgū ir nedaudz lielākas par Polijas iestāžu iesniegtajām vērtībām.

(15) Dati par ES-27 izmantoti kā tuvinājums, IKP miljonos EUR 1995. gada cenās.

(16) COMP/M.3178 – Bertelsmann Springer/JV.

(17) Vairums katalogu drukāšanas pasūtījumu tiek saņemti no jūlija līdz nākamā gada jūnijam.

(18) Pirmais pasūtījums attiecas uz WeltBild, pārrunas par cenām joprojām turpinās. Bet tas, ka šis klients jau sadarbojās ar sabiedrību BVG iepriekš, liek pieņemt, ka šā pasūtījuma realizācija ir ļoti iespējama. Otrais pasūtījums attiecas uz materiāliem uzņēmumam Carrefour, tā cena jau saskaņota, jau sagatavota izmēģinājuma tirāža, bet oficiāls līgums pagaidām nav parakstīts. Abos gadījumos drukāšana bija jāuzsāk 2008. gada jūlijā.

(19) Informācija par patēriņu visā EEZ pamatojas uz Eiropas Rotācijas dobspiedes apvienības datiem, kurus iesniedza Polijas iestādes. Kopējās pārdošanas/patēriņa sadalījumu laikrakstu un katalogu/reklāmas materiālu apakšsegmentos iesniedza uzņēmums MillwardBrown SMG/KRC.

(20) Minētajos produkcijas izplatīšanas un ģeogrāfisko tirgu apkalpošanas piemēros iekļautas arī ofseta tipogrāfijas. Tomēr Polijas iestādes uzskata, ka gatavas produkcijas (laikrakstu) ražošanas veids nav būtisks no pieprasījuma viedokļa, jo ražošanas metode neietekmē izplatīšanas kanālus.

(21) http://www.prinovis.de/en/unternehmen/aktuelle_nachrichten/2008/03/neuer-frankreich-auftrag-fuer-prinovis.php

(22) OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.

(23) OV L 74, 10.3.1998., 9. lpp.

(24) Tā kā atbalsts tiek piešķirts nodokļu atbrīvojuma veidā, šā atbalsta neto dotācijas ekvivalents ir vienāds ar bruto dotācijas ekvivalentu.

(25) Izņemot avīžu drukāšanu, kuru gadījumā avīžu papīra zemā kvalitāte negatīvi ietekmē augstas kvalitātes materiālu (piemēram, žurnālu) drukāšanai paredzēto iekārtu tehnisko stāvokli. Tāpēc avīzes drukā ar aukstā ofseta tehniku vai arī ar fleksogrāfiju.

(26) Sal. iepriekš 11. zemsvītras piezīmi.

(27) http://www.era.eu.org/upload/File/press_releases/PressReleaseDrupa08_eng(2).doc

(28) 2005. gada 3. maija lēmums lietā COMP/M.3178 – Bertelsmann/Springer/JV.

(29) Sal. iepriekš 11. zemsvītras piezīmi.

(30) Beļģijas gadījumā tā ir Nīderlande, Austrumvācija un Ziemeļfrancija, bet Zviedrijas gadījumā vismaz visi rotācijas dobspiedes uzņēmumi Somijā, Ziemeļvācijā, Dānijā un Nīderlandē.

(31) Millward Brown International filiāle Polijā, viens no lielākajiem neatkarīgajiem tirgus un sabiedriskās domas izpētes uzņēmumiem.

(32) Eiropas Rotācijas dobspiedes apvienība (ERA) ir vadošā starptautiskā organizācija šajā jomā. Tā ir bezpeļņas organizācija, kas atbalsta saimnieciskus subjektus, kuri izmanto rotācijas dobspiedes metodi.

17.11.2009

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 301/41

KOMISIJAS LĒMUMS

(2009. gada 17. jūnijs)

par valsts atbalstu C 33/08 (ex N 732/07), ko Zviedrija plāno īstenot Volvo Aero Corporation pētniecības un attīstības pasākumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4542)

(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2009/838/EK)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 88. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus saskaņā ar šiem noteikumiem (1),

ņemot vērā viņu apsvērumus,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Zviedrijas iestādes 2007. gada 10. decembra vēstulē paziņoja Komisijai par pasākumu saistībā ar atbalstu, ko tās plāno piešķirt Volvo Aero Corporation. Komisija 2008. gada 28. janvāra vēstulē pieprasīja papildu informāciju. Dažas atbildes uz šo pieprasījumu Zviedrija iesniedza 2008. gada 18. marta vēstulē.

(2)

2008. gada 15. aprīlī notika Zviedrijas iestāžu un Komisijas dienestu tikšanās, pēc kuras Komisija 2008. gada 21. aprīlī uzrakstīja vēl vienu vēstuli, pieprasot papildu informāciju. Zviedrijas iestādes atbildēja uz šo vēstuli un 2008. gada 2. jūnija vēstulē iesniedza papildu novērojumus. Minētajā vēstulē Zviedrijas iestādes atsaucās uz papildu informāciju, jo īpaši uz iekšējo e-pasta saraksti starp atbalsta saņēmēja vadītājiem. Šo papildu informāciju iesniedza 2008. gada 19. jūnijā.

(3)

Komisija 2008. gada 16. jūlija vēstulē paziņoja Zviedrijai par savu lēmumu sākt procedūru par iepriekš minēto pasākumu saskaņā ar EK līguma 88. panta 2. punktu. Komisijas lēmums par procedūras uzsākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par pasākumu. Zviedrija apsvērumus iesniedza 2008. gada 17. oktobrī.

(4)

Nosūtot 2008. gada 28. oktobra faksu, apsvērumus iesniedza Volvo Aero bijušais prezidents un izpilddirektors Fred Bodin. GE Aviation novērojumus iesniedza 2008. gada 31. oktobra vēstulē. 2008. gada 3. novembra e-pasta vēstulē savus novērojumus iesniedza Volvo Aero pārstāvošā IF metālapstrādes darbinieku apvienība.

(5)	Komisija 2008. gada 3. novembra vēstulē šos novērojumus nosūtīja Zviedrijas iestādēm, kas savus apsvērumus iesniedza 2008. gada 12. decembrī.

(6)	Komisija 2009. gada 30. marta vēstulē pieprasīja papildu informāciju no Zviedrijas iestādēm; uz pieprasījumu Zviedrija atbildēja 2009. gada 3. aprīlī.

2. PASĀKUMA MĒRĶIS

(7)

Zviedrijas iestādes plāno piešķirt atbalstu Volvo Aero (turpmāk “Uzņēmums”), lai veiktu gaisa kuģiem Boeing B787 un B747-8 paredzētā General Electric (turpmāk “GE”) izstrādātā GEnx dzinēja sastāvdaļu pētniecību un attīstību. Volvo Aero2004. gada 15. decembrī parakstīja sākotnējo riska dalīšanas partnerības līgumu ar GE un uzsāka darbu pie pētniecības un attīstības projekta.

(8)

Volvo Aero ir komerciālo un militāro gaisa kuģu dzinēju sastāvdaļu izstrādātājs un ražotājs, kura ieņēmumi no saimnieciskās darbības 2008. gadā bija SEK 359 miljoni (aptuveni EUR 39 miljoni (3), un peļņas norma – 4,8 %. Uzņēmums nedaudz darbojas arī t. s. otrā līmeņa tirgū (4) un ražo sastāvdaļas visiem pamatiekārtu ražotājiem – General Electric (turpmāk “GE”) un Pratt & Whitney (turpmāk “PW”) Ziemeļamerikā un Rolls-Royce (turpmāk “RR”) Eiropā.

(9)

Volvo Aero ir Volvo grupas (turpmāk “Grupa”) struktūrvienība. Grupa galvenokārt darbojas kravas automobiļu, būviekārtu un autobusu sektorā. Tā piedāvā arī atpūtas un darba kuteru dzinējus, kā arī dīzeļģeneratorus un pakalpojumus kosmiskās aviācijas nozarē (izmantojot meitasuzņēmumu Volvo Aero) (5). 2008. gadā Grupas ieņēmumi no saimnieciskās darbības bija SEK 15 851 miljons (aptuveni EUR 1 704 miljoni) ar peļņas normu 5,2 %. Volvo Aero veido 2 % no Grupas neto apgrozījuma un ienākumiem no saimnieciskās darbības.

(10)

GEnx dzinēju izstrādā GE un vairāki partneri, ar kuriem dala risku un ieņēmumus (turpmāk “RRSP”) un kurā bez Volvo Aero ir šādi uzņēmumi: Avio (Itālija) ar 12 %, kas atbild par starpreduktoru konstrukciju un izgatavošanu, Techspace Aero (Beļģija) ar 5 %, kas atbild par zemspiediena kompresoru statoriem, un citi partneri Japānā (IHI un MHI, kas kopā veido 15 %) un ASV.

(11)

GEnx dzinējs gaisa kuģim B787 tika sertificēts 2008. gada martā, bet GEnx dzinēju gaisa kuģim B747-8 plānots sertificēt 2009. gada vidū. Gaisa kuģiem B787 un B747-8 tika pasūtīti 1120 GEnx dzinēji; tomēr Boeing jau gandrīz divus gadus atliek gaisa kuģa B787 laišanu tirgū, līdz ar to neviens dzinējs faktiski vēl nav pārdots.

(12)

Volvo Aero līdzdalība GEnx projektā saskaņā ar RRSP līgumu veido 5,6 % no kopējām GEnx izmaksām. Volvo Aero atbild par vairāku GEnx sastāvdaļu izstrādi: ventilatora rumbas rāmis, zemspiediena kompresora rotors, turbīnas aizmugurējais rāmis, ventilatora korpuss un augstspiediena turbīnas blīvgredzens; kopējās pētniecības un attīstības projekta izmaksas ir SEK 927 miljoni (aptuveni EUR 100 miljoni).

(13)

Piedāvātā pētniecības un attīstības projekta apjoms četras reizes pārsniedz jebkuru citu no tiem pētniecības un attīstības projektiem, kurus Uzņēmums ir vadījis līdz šim, un šī ir pirmā reize, kad Volvo Aero ir uzņēmies tāda līmeņa atbildību. Turklāt ar GEnx saistītais tehniskais un komerciālais risks ir ievērojams. GEnx dzinējā iekļautas sarežģītas jaunā veidā izmantojamas vieglsvara sastāvdaļas. GE augstie tehnoloģiskie mērķi GEnx sastāvdaļu izstrādē ir saistīti ar nelielu degvielas patēriņu, zemu trokšņa līmeni, nelielām emisijām un nelielu svaru.

(14)

Zviedrijas iestādes plānoja piešķirt Volvo Aero atmaksājamu avansu (6) SEK 362 miljonu apmērā (aptuveni EUR 39 miljoni pēc valūtas maiņas kursa atbalsta piešķiršanas laikā), kas segtu 39 % no attiecināmajām pētniecības un attīstības izmaksām. Atbalsts vēl nav izmaksāts, un tam ir nepieciešams Komisijas apstiprinājums. Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu sniegto informāciju atmaksāšanas mehānisms nodrošinātu peļņu 7,32 % apmērā no aizdevuma summas, kas pārsniedz pašreizējo atsauces likmi Zviedrijā (5,49 % 2007. gadā).

(15)

Atmaksāšanas kārtība ir noteikta, pamatojoties uz Volvo Aero ienākumiem no projekta (ņemot vērā maksājumus, ko Volvo Aero saņem no GE). Zviedrijas iestādes lēš, ka šie ienākumi var sasniegt SEK 23 miljardus (7), ņemot vērā apgrozījuma prognozes par 4 937 dzinējiem līdz 2028. gadam. Līdz šā apjoma sasniegšanai Volvo Aero valdībai maksās (…) (8) % no maksājumiem, kas saņemti no GE, tostarp no maksājumiem par citiem – no GEnx atvasinātiem – dzinējiem. Kad apgrozījums pārsniegs SEK 23 miljardus, Volvo Aero bez laika ierobežojuma turpinās maksāt atlīdzību (…) % apmērā no ikgadējā GEnx apgrozījuma (bet neieskaitot nākotnē izstrādātos atvasinātos dzinējus).

(16)

Volvo Aero2004. gada 7. decembrī nosūtītajā vēstulē lūdza Zviedrijas valdības atbalstu pirms projekta uzsākšanas. 2004. gada decembrī Zviedrijas iestādes mutiski apstiprināja Volvo Aero, ka tās piešķirs atbalstu pētniecības un attīstības projektam (tomēr nenorādot precīzu atbalsta apmēru un veidu). Valdība pauda pozitīvu nostāju attiecībā uz atbalsta piešķiršanu tikai neformālā veidā, Rūpniecības ministrijai pa tālruni sazinoties ar Volvo Aero.

(17)

Volvo Aero apgalvo, ka paļāvās uz šo apliecinājumu un 2004. gada 15. decembrī parakstīja līgumu ar GE, lai gan tam nebija rakstiska valdības apstiprinājuma par atbalsta piešķiršanu. Zviedrijas iestādes oficiāli apstiprināja atbalsta piešķiršanu tikai 2007. gada 14. jūnijā, dodot rīkojumu Valsts parādu birojam noformēt aizdevumu pēc tam, kad, kā norāda Zviedrijas iestādes, bija noskaidrots Volvo Aero līdzdalības apmērs šajā projektā. Līdz tam laikam ievērojama daļa no pētniecības un attīstības projekta jau bija pabeigta.

3. OFICIĀLĀS IZMEKLĒŠANAS PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PAMATOJUMS

(18)	Komisija nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru sakarā ar vairākām bažām, kas apkopotas turpmāk.

(19)

Komisijai bija bažas par Zviedrijas norādītajām tirgus nepilnībām, t. i., par nesimetrisko informāciju attiecībā uz šāda veida projekta finansēšanu. (9) Ņemot vērā to, ka Volvo Aero nav finansiāli neatkarīgs no Volvo grupas un ka projekta izmaksas faktiski sedz no Volvo Aero saimnieciskās darbības naudas plūsmas un grupas iekšējā līdzekļu kopfonda, radās jautājums par to, vai Volvo Aero tiešām trūkst resursu līdzdalībai GEnx projektā.

(20)

Komisijai bija šaubas par atbalsta stimulējošo ietekmi un par tā nepieciešamību, turklāt tā apšaubīja apjomu, kādā atbalsta piešķiršana ir bijis noteicošais faktors Volvo Aero lēmumā par projekta uzsākšanu, ņemot vērā to, ka atbalstu oficiāli apstiprināja tikai tad, kad gandrīz puse projekta jau bija īstenota. Komisija pauda viedokli, ka starp valdību un Uzņēmumu notikušās mutiskās pārrunas nevar aizstāt oficiālu atbalsta piešķiršanas procedūru.

(21)	Komisijai bija šaubas par atbalsta proporcionalitāti attiecībā uz atmaksājamā avansa atmaksas noteikumiem. Komisijai bija bažas, ka ārvalstu valūtas risks jāuzņemas valdībai, nevis Volvo Aero.

(22)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija pauda viedokli, ka atbalsta ietekme uz konkurenci ir ierobežota, ņemot vērā atbalsta saņēmēja nelielo tirgus daļu (2 % no lielo civilo gaisa kuģu dzinēju tirgus). Tomēr Komisija aicināja konkurentus vai citas trešās personas iesniegt savus novērojumus par ietekmi uz konkurenci.

4. ZVIEDRIJAS UN IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI

(23)

Saskaņā ar 20. panta 2. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (10), un atbildē uz publisko paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (11) Komisija saņēma apsvērumus no Zviedrijas iestādēm, Volvo Aero bijušā prezidenta un izpilddirektora, GE Aviation un Volvo Aero pārstāvošās IF metālapstrādes darbinieku apvienības.

4.1. Zviedrijas apsvērumi

4.1.1. Tirgus nepilnības

(24)

Lai atbildētu uz Komisijas šaubām par tirgus nepilnībām un izskaidrotu tās konkrētajā gadījumā, Zviedrijas iestādes sniedza informāciju, galveno uzmanību veltot attiecīga iekšēja un ārēja finansējuma pieejamībai, kā arī Volvo grupas finanšu politikai attiecībā uz ārējiem finansējuma avotiem, tostarp valsts atbalstu.

(25)

Zviedrija sniedza papildu informāciju par Volvo grupas finanšu politiku, tostarp par nosacījumiem grupas iekšējā aizdevuma piešķiršanai Volvo Aero. Sniegtā informācija liecina, ka grupas iekšējā līdzekļu kopfonda veidošana ir ārkārtas pagaidu pasākums, lai Volvo Aero spētu izpildīt līgumsaistības pret GE, paļaujoties uz vienošanos par valsts atbalstu. Tomēr šāda aizdevuma turpmāks nodrošinājums apdraudētu līdzsvaru citu Grupas darbību finansēšanā, tādēļ tas nav ilgtermiņa risinājums.

(26)

Attiecībā uz ārēja finansējuma pieejamību Zviedrija paskaidroja, kāpēc projektam nebija pieejams ārējs finansējums. Volvo grupa nekad nav saņēmusi no komercbankas vai finanšu iestādes tādu nosacītu aizdevumu, kas būtu salīdzināms ar atmaksājamo avansu. Volvo grupai nav raksturīga tādu komercaizdevumu saņemšana, kuru termiņš pārsniedz 10 gadus, bet pieprasītā atmaksājamā avansa termiņš ir 20 gadi. Volvo grupas izraudzītā Nordea banka nebija gatava Volvo grupai izsniegt nosacītus aizdevumus vai aizdevumus uz 20–30 gadu termiņu.

4.1.2. Stimulējošā ietekme

(27)

Zviedrijas iestādes paskaidroja iemeslus, kāpēc radās laika nobīde starp sākotnējo valsts atbalsta piešķiršanas apliecinājumu, pētniecības un attīstības projekta uzsākšanu un oficiālo atbalsta apstiprināšanu. Zviedrija norāda, ka 2004. gadā valdība apstiprināja Volvo Aero atbalsta piešķiršanu. Tomēr vairāku objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, projekta apmērs, ko noskaidroja tikai 2006. gada rudenī, un 2006. gadā notikušās vēlēšanas, atbalstu oficiāli apstiprināja tikai 2007. gadā.

(28)

Zviedrija sniedza informāciju, lai apliecinātu, ka 2004. gadā Volvo Aero paustajam skaidrajam un pozitīvajam apstiprinājumam attiecībā uz atbalsta piešķiršanu bija stimulējoša ietekme, jo tādējādi Uzņēmumam tika nodrošināta iespēja iesaistīties GEnx projektā. Zviedrijas iestādes apgalvoja, ka valdība bija iecerējusi, ka Volvo Aero paļausies uz sniegto apliecinājumu un uz tā pamata noslēgs līgumu ar GE. Komisijai tika iesniegti iekšējās aprites dokumenti, lai pierādītu, ka šāds apliecinājums precīzi pauž Zviedrijas iestāžu ieceres attiecīgajā laikā.

(29)

Zviedrijas iestādes uzskata, ka, ņemot vērā valdības 2004. gadā izteikto apliecinājumu, pēc kura Uzņēmums mainīja savu rīcību, 2007. gadā noslēgtā oficiālā vienošanās par atbalsta piešķiršanu bija tikai formalitāšu nokārtošana attiecībā uz 2004. gadā faktiski izteikto atbalsta piedāvājumu. Saskaņā ar Zviedrijas nostāju laika nobīde starp apliecinājumu un tā oficiālo noformēšanu neatspoguļo nenoteiktību par atbalsta faktisko izmaksāšanu. Turklāt Zviedrijas iestādes uzsvēra, ka formālais lēmums par atbalsta piešķiršanu tika pieņemts laikā, kad liela daļa pētniecības un attīstības darba vēl nebija pabeigta.

(30)

Turklāt Zviedrijas iestādes atkārtoti uzvēra, ka, ņemot vērā GEnx projekta izņēmuma raksturu, tostarp tā apmēru un jomu, kā arī tehnoloģisko un komerciālo risku, nosacītais aizdevums bija izšķirošs faktors, lai Volvo Aero varētu noslēgt līgumu ar GE. Tās iesniedza plašu informāciju par projekta komerciālo un tehnoloģisko risku gan projekta sākumposmā, gan atmaksājamā avansa noformēšanas laikā 2007. gada vidū un pēc tam. Apsverot tehnisko un finanšu risku, GE sākotnēji nopietni šaubījās par Volvo Aero iesaistīšanu GEnx projektā, ņemot vērā tā ierobežoto pieredzi dzinēja sastāvdaļu izstrādē. Nozīmīgs tehniskā un komerciālā riska līmenis saglabājās arī 2007. gada vidū un pēc tam sakarā ar pētniecības un attīstības darba turpināšanu un mazāks ar GEnx dzinēju darbināto gaisa kuģu pārdošanas apjoms, nekā sākotnēji tika plānots.

(31)

Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu informāciju Volvo Aero faktiskā situācija (ka pētniecības un attīstības projekts tika īstenots, izmantojot iekšējos un Grupas resursus) nenozīmē, ka Grupas uzņēmumiem bija pieejams ilgtermiņa vai riska dalīšanas finansējums. Parakstot līgumu ar GE, Volvo Aero uzņēmās līgumsaistības turpināt projekta īstenošanu. Nespēja pildīt šīs saistības radītu dramatiskas sekas, piemēram, līguma laušanu un darba izpildes kavējumus, reputācijas zaudēšanu un risku, ka Uzņēmumu vairs neuzskatītu par uzticamu partneri. Tādēļ īslaicīga paļaušanās uz grupas iekšējo līdzekļu kopfondu bija ļoti nozīmīga, bet tā nevar aizstāt ilgtermiņa finansējumu. Zviedrijas iestādes uzsvēra, ka gaidītā valsts atbalsta kavējuma rezultātā Uzņēmums ir nonācis vissmagākajā naudas plūsmas situācijā savas pastāvēšanas vēsturē.

4.1.3. Atbalsta proporcionalitāte

(32)

Zviedrijas iestādes iesniedza pamatojumu, apliecinot, kāpēc ārvalstu valūtas risku uzņemtos Volvo Aero, nevis valdība. Tās apgalvoja arī, ka, tā kā avansa atmaksas pamatā ir pārdošanas ieņēmumi (neatkarīgi no valūtas), nevis pārdoto vienību skaits, izmantotais instruments ir vairāk proporcionāls, jo tajā iekļauta arī rezerves daļu tirdzniecība. Turklāt Zviedrijas iestādes apgalvoja, ka atbalsta proporcionalitāti galvenokārt nosaka atmaksājamā avansa atmaksas noteikumi.

4.1.4. Konkurences izkropļojums

(33)

Zviedrijas iestādes piekrita viedoklim, ka konkurences un tirdzniecības izkropļojums nav būtisks. Tās uzsvēra, ka izstumšanas risks ir ierobežots, jo katrs dzinēju projekts vairākiem sastāvdaļu ražotājiem piedāvā jaunu iespēju iesaistīties jaunā pētniecībā un attīstībā. Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu viedokli atbalsts tikai nenozīmīgā apjomā palielinātu Uzņēmuma tirgus daļu, jo GEnx projekts aizstās iepriekšējo CF6-80 programmu. Visbeidzot, atbalsts nodrošinātu Uzņēmuma iespēju iesaistīties civilo gaisa kuģu dzinēju sastāvdaļu izstrādē un ražošanā.

4.2. Ieinteresēto personu apsvērumi

(34)

Volvo Aero bijušais prezidents un izpilddirektors Fred Bodin sniedza plašāku informāciju par GE un valdības sarunu procesu. Ņemot vērā GEnx projekta ietekmi uz naudas plūsmu, valde pieņēma lēmumu par līguma slēgšanu ar GE, apzinoties, ka Volvo Aero saņems atbalstu, kas ir dokumentēts 2004. gada 15. decembrī noslēgtajā GE RRSP līgumā. Bodin uzsvēra, ka valdība bija paudusi skaidru apstiprinājumu atbalsta piešķiršanai un ka viņš nebūtu devis pilnvarojumu noslēgt līgumu ar GE bez šādas skaidras valdības apņemšanās.

(35)

GE Aviation novērojumos iekļauta informācija, kas izskaidroja, kā noritēja sarunas ar GE, apliecinot GE bažas par Volvo Aero tehniskajiem un finanšu resursiem, kas nepieciešami līdzdalībai lielākajā Volvo Aero jebkad īstenotajā pētniecības un attīstības GEnx projektā. Uzņēmums vairākas reizes norādīja GE, ka valsts atbalsts projektam bija izšķirošais faktors, pieņemot lēmumu kļūt par vienu no riska dalīšanas partneriem GEnx projektā, un ka Volvo Aero noslēdza līgumu ar GE, apzinoties, ka Uzņēmums saņems aizdevumu. GE norādīja arī, ka joprojām pastāv ar GEnx programmu saistīts risks.

(36)

Darbinieku arodbiedrības savos novērojumos uzsver, ka GEnx programma ir jauna un unikāla gan Zviedrijai, gan Volvo Aero. Volvo Aero iepriekšējā darba pieredze civilajā sektorā bija saistīta ar dzinēju sastāvdaļu ražošanu, bet jaunajā projektā nozīmīga darba daļa ir saistīta ar jaunu dzinēju sastāvdaļu izstrādi. GEnx programma ir ievērojami plašāka nekā iepriekšējie sadarbības projekti ar Rolls Royce.

(37)

Darbinieku arodbiedrības izteica bažas par grūtībām gaisa kuģu tirgū, kas varētu rasties tādam mazam tirgus dalībniekam kā Volvo Aero, kuram šāda veida programma ir būtiska, lai saglabātu vietu pasaules tirgū. Arodbiedrības apzinās finansiālo ietekmi un grūtības, kas Volvo var rasties saistībā ar programmu, tomēr tās izprot arī iespējas, ko paver valsts aizdevums. Bez valsts atbalsta Volvo Aero nespētu piedalīties tik lielā programmā.

(38)

Arodbiedrības norāda, ka izstrādes darbs vēl nav pabeigts, tādēļ joprojām pastāv nozīmīgs tehniskais risks. Arī komerciālais risks joprojām ir nozīmīgs, jo pasūtījumi ne vienmēr pārtop reālos darījumos – īpaši ekonomikas un finanšu lejupslīdes apstākļos. Arodbiedrības satrauc negatīvās sekas, kas, valsts atbalstu nesaņemot, apdraudētu Volvo Aero naudas plūsmu, kuras stāvoklis ir sliktāks nekā jebkad.

4.3. Zviedrijas novērojumi par trešo personu apsvērumiem

(39)	Zviedrijas iestādes 2008. gada 12. decembra vēstulē iesniedza novērojumus par trešo personu apsvērumiem un sniedza papildu informāciju, pamatojoties uz Volvo Aero iesniegtajiem papildu datiem, kas apliecina, ka atmaksājamais avanss bija izšķirošs faktors, lai Volvo Aero varētu noslēgt līgumu ar GE.

(40)

Zviedrijas iestādes piekrita GE un arodbiedrību novērojumiem, ka GEnx projekts Volvo Aero nozīmēja nebijušu izaicinājumu un ka pētniecības un attīstības darbs joprojām turpinās, saglabājoties attiecīgajām tehniskajām problēmām. Turklāt Zviedrija norādīja, ka šie novērojumi pilnīgi atbilst Uzņēmuma bijušā prezidenta un izpilddirektora Bodin sniegtajai informācijai, kas arī precīzi atspoguļo saikni starp sarunām ar GE un valdības apliecinājumu par atbalsta piešķiršanu.

4.4. Zviedrijas sniegtā papildu informācija

(41)

Atbildē uz Komisijas 2009. gada 30. marta vēstuli Zviedrija sniedza papildu informāciju par grupas iekšējo finansēšanu, lai pamatotu, kāpēc AB Volvo nenodrošināja ilgtermiņa finansējumu GE projektam. Ņemot vērā to, ka vēlā atbalsta noformēšana var radīt šaubas par tirgus nepilnībām un stimulējošo ietekmi, Zviedrijas iestādes norādīja uz gatavību pieņemt grozījumus sākotnēji paziņotajā atbalsta apjomā.

(42)

2007. gada 14. jūnijā, kad valdība oficiāli piekrita piešķirt atbalstu, Volvo Aero faktiski bija samaksājis 66,5 % no attiecināmajām izmaksām. Tas pārsniedz sākotnēji plānotās iemaksas 60 % apmērā, līdz ar to atbalsts jāsamazina līdz aptuveni 33,5 % no attiecināmajām izmaksām, kas ir aptuveni SEK 304 miljoni (aptuveni EUR 33 miljoni), salīdzinājumā ar sākotnēji plānotajiem SEK 362 miljoniem (aptuveni EUR 39 miljoni).

5. VALSTS ATBALSTA ESĪBA

5.1. Valsts atbalsta esība

(43)	Kā norādīts procedūras uzsākšanas lēmumā, uz novērtējamo pasākumu attiecas Līguma 87. panta 1. punkts. Šo secinājumu neviena no pusēm nav apstrīdējusi.

(44)

Paziņotais pasākums ir saistīts ar Zviedrijas Valsts parādu biroja Volvo Aero piešķirto aizdevumu. Pasākumā ir iesaistīti valsts līdzekļi, kurus piešķīra Zviedrijas parlaments, un to izlietošanas norādījumus izstrādāja Zviedrijas valdība. Pasākums ir selektīvs, jo attiecas tikai uz vienu uzņēmumu – Volvo Aero, lielu uzņēmumu, kurš iesaistīts tirdzniecībā ar citām dalībvalstīm. Pasākums rada Volvo Aero priekšrocības, jo ļauj Uzņēmumam piekļūt līdzekļiem ar tādiem nosacījumiem, kurus tirgus nespēj nodrošināt. Tādēļ pasākums ir uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar EK līguma 87. panta 1. punktu.

5.2. Pasākuma likumība

(45)	Paziņojot par pasākumu pirms tā īstenošanas, Zviedrijas iestādes izpildīja savus pienākumus, kas noteikti EK līguma 88. panta 3. punktā. Paziņotais pasākums tiks īstenots tikai pēc Komisijas apstiprinājuma, ievērojot EK līguma 88. panta 3. punktu.

6. ATBILSTĪBA VIENOTĀ TIRGUS PRINCIPIEM

(46)

Komisija ir izvērtējusi pasākumu atbilstoši Līguma 87. panta 3. punkta c) apakšpunktam, īpaši ņemot vērā noteikumus attiecībā uz atbalstu pētniecības un attīstības pasākumiem – kopš 2007. gada 1. janvāra tos reglamentē Kopienas nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (12).

6.1. Tirgus nepilnības

(47)

Lai pienācīgi izvērtētu atbalsta piešķiršanu lielam pētniecības un attīstības projektam, jāizvērtē pasākuma mērķi, īpaši tās tirgus nepilnības, kuras ar šo pasākumu plānots novērst. Par tirgus nepilnību ir uzskatāma tikai tāda situācija, kurā tirgus spēki paši nespēj nodrošināt ekonomiski efektīvu rezultātu. Zviedrijas iestādes savā paziņojumā paskaidroja, ka nepilnīgas un asimetriskas informācijas rezultātā GEnx projektam trūkst privātā riska dalīšanas finansējuma, jo projektam ir augsts tehnoloģiskā riska līmenis un ienākumi gaidāmi tikai ilgtermiņā.

(48)

Komisija iepriekšējos lēmumos ir atzinusi šo tirgus nepilnību attiecībā uz lielām kosmiskās aviācijas sektora programmām (13). Tomēr tas nenozīmē, ka jebkurš projekts šajā sektorā sastopas ar tirgus nepilnībām. Ir acīmredzams, ka vairākos gadījumos dažādi šā sektora uzņēmumi spējuši finansēt jaunus projektus, izmantojot savus līdzekļus vai finanšu tirgus. Komisijai ir jāizvērtē tirgus nepilnību esība un apjoms konkrētajā izvērtējamajā lietā.

(49)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija apšaubīja tirgus nepilnību esību, ņemot vērā to, ka oficiālais valdības lēmums par atbalsta piešķiršanu tika pieņemts ļoti vēlā programmas posmā, kad Volvo Aero jau bija piešķīris finansējumu projektam no savas darbības naudas plūsmas un grupas iekšējā līdzekļu kopfonda. Tādēļ Komisija apšaubīja, vai grupas iekšējais finansējums faktiski uzskatāms par GEnx projekta ilgtermiņa finansējumu.

(50)

Komisija ņem vērā Zviedrijas iestāžu sniegto informāciju par Volvo grupas finanšu politiku, tostarp par nosacījumiem, ar kādiem tā piešķīra grupas iekšējo aizdevumu Volvo Aero, apliecinot, ka grupas iekšējā līdzekļu kopfonda sistēmas finansējums nav uzskatāms par GEnx projekta ilgtermiņa finansējumu. Šāds finansējums bija ārkārtas pagaidu pasākums, lai Volvo Aero spētu izpildīt ar GE noslēgtā līguma saistības; tomēr turpmāka finansēšana apdraudētu līdzsvaru citu Grupas darbību finansēšanā.

(51)

Kā paskaidroja Zviedrija, saskaņā ar Grupas finanšu politikas nosacījumiem tās meitasuzņēmumi tiek finansēti no to darbības naudas plūsmas vai grupas iekšējā līdzekļu kopfonda, ko veido Grupas uzņēmumu un ārēju avotu resursi. Volvo Treasury atbild par Grupas līdzekļu kopfonda pārvaldīšanu, lai nodrošinātu pietiekamas rezerves nepārtrauktai Volvo darbību finansēšanai. Tas katru ceturksni izvērtē visu Grupas darbības jomu kopējās vajadzības un iespējas un nosaka Volvo Grupas uzņēmumiem līdzekļu kopfonda limitus (attiecībā uz aizņemšanos un aizdošanu).

(52)

Turklāt Zviedrijas iestādes paskaidroja, ka grupas iekšējais finansējums nav paredzēts ar projektu saistīta finansējuma segšanai. Meitasuzņēmumi paši ir atbildīgi par savu pētniecības un attīstības izdevumu finansēšanu. Turklāt Grupas līdzekļu kopfondu var izmantot tikai īstermiņa projektiem, ievērojot stingrus atmaksas nosacījumus, un proporcionāli ieguldījumam Grupas ienākumos no saimnieciskās darbības, lai grupas iekšējā finansēšana nenotiktu uz citu Grupas darbības jomu rēķina. Saskaņā ar Zviedrijas iestāžu sniegto informāciju grupas iekšējais finansējums tiek piešķirts atbilstoši tirgus nosacījumiem.

(53)

Komisija norāda, ka Volvo Aero paļaušanās uz grupas iekšējo līdzekļu kopfondu gandrīz četrus gadus ir izņēmuma gadījums Grupas finanšu politikā. Atsaucoties uz Zviedrijas sniegto informāciju, Volvo Aero bija vienīgais darbojošais uzņēmums, kas laikā no 2004. līdz 2008. gadam regulāri saņēma ievērojamu negatīvu līdzekļu kopfonda limitu no SEK (…) līdz (…) miljoniem (aptuveni no EUR (…) līdz (…) miljoniem). Turklāt līdzekļu kopfonda limiti vairs netiek noteikti katru gadu, bet ik ceturksni. Ņemot vērā Volvo Aero ierobežoto ieguldījumu 2 % apmērā Grupas saimnieciskās darbības ienākumos, šāda paļaušanās uz grupas iekšējo finansējumu nebija proporcionāla Uzņēmuma relatīvajai nozīmei Grupā (14).

(54)

Komisija ņem vērā arī Zviedrijas iestāžu skaidrojumu, kā šāda neraksturīga paļāvība uz Grupas līdzekļu kopfonda finansējumu draud mazināt Grupas darbības saskaņotību. Volvo Aero paļāvās uz Grupas līdzekļu kopfondu uz citu Grupas darbības jomu finansējuma rēķina, tādējādi apdraudot Grupas darbības nepārtrauktību un līdzsvarotu attīstību, (15) jo rodas risku nelīdzsvarotība starp Volvo Grupas darbību kosmiskās aviācijas un ar kosmisko aviāciju nesaistītās jomās. Tas ierobežotu Grupas spēju finansēt citus Grupas projektus ar mazāku risku un lielākiem ieņēmumiem.

(55)

Komisija uzskata, ka pastāvīga paļaušanās uz grupas iekšējo līdzekļu kopfondu ilgtermiņā nav ilgtspējīga, jo Grupa rada lielu finansiālu spiedienu uz Volvo Aero, lai tas atmaksātu aizdevumu, neņemot vērā to, ka Uzņēmumam ir ļoti negatīva naudas plūsma. Pēc nodokļu samaksas 2008. gadā Volvo Aero bija negatīva saimnieciskās darbības naudas plūsma – SEK (…) miljoni (aptuveni EUR (…) miljoni). Tādēļ Volvo Aero bija jāveic vairāki iekšēji pasākumi naudas līdzekļu nodrošināšanai, piemēram, (…) (16).

(56)

Pamatojoties uz šiem argumentiem, Komisija var secināt, ka grupas iekšējais līdzekļu kopfonds nodrošināja Volvo Aero likviditātes segumu, lai Uzņēmums spētu izpildīt saistības pret GE. Tomēr šie līdzekļi nevarēja veidot projekta ilgtermiņa finansējumu, jo tas varētu mazināt grupas iekšējā finansējuma saskaņotību un radīt līdzsvara riskus Grupas darbības jomām.

(57)

Tomēr, ņemot vērā to, ka kosmiskā aviācija ir viena no Grupas darbības jomām, kas gan veido tikai 2 % no Grupas saimnieciskās darbības ienākumiem, Grupai būtu jāiegulda projektā noteikts ilgtermiņa finansējums, pat ja – kā norāda Zviedrijas iestādes – Uzņēmums nav tiesīgs prasīt no Volvo Treasury vairāk strukturētas ilgtermiņa saistības GEnx projektā. Tādēļ, pamatojoties uz sniegto informāciju, ar GEnx projektu saistīto tirgus nepilnību apjoms un raksturs ir salīdzinoši ierobežots, kas varētu nozīmēt, ka piedāvātais atbalsta apjoms, iespējams, nav patiesi proporcionāls šīm tirgus nepilnībām.

(58)	Turklāt, ņemot vērā to, ka Volvo Aero nav finansiālas patstāvības, lai meklētu ārēju finansējumu tādiem ieguldījumiem kā šis – ar pasākumu atbalstītais –, Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu izteica šaubas, vai Volvo Grupai tiešām trūkst līdzekļu GEnx projekta ārējā finansējuma nodrošinājumam.

(59)

Zviedrijas iestādes savos novērojumos sākotnēji apstiprināja, ka Volvo Grupas uzņēmumiem nav atļauts saņemt kādu tiešu ārēju finansējumu no bankām un citām finanšu iestādēm. Pirms valsts atbalsta pieteikuma iesniegšanas Grupa meklēja citus iespējamus ārēja riska kapitāla avotus, taču bez panākumiem. Lai gan AB Volvo ir spēcīga pozīcija ārēja finansējuma iegūšanai, šāda veida ilgtermiņa pētniecības un attīstības projektiem kosmiskās aviācijas jomā pieejamais ārējais finansējums ir ļoti ierobežots, ko daļēji nosaka projekta augstais riska līmenis.

(60)	Turklāt Zviedrijas iestādes iesniedza paskaidrojumu, kāpēc aizņemšanās nebūtu piemērots risinājums, lai finansētu augstas kapitāla intensitātes kosmiskās aviācijas pētniecības un attīstības projektus ar augstu tehnoloģisko un komerciālo risku un ļoti ilgu atmaksas laiku.

(61)

Zviedrijas iestādes paskaidroja, ka Volvo Grupa nesekmīgi meklēja ārēju riska dalīšanas finansējumu GEnx projektam. Volvo Grupa vērsās Nordea bankā, bet banka atteicās nodrošināt riska dalīšanas finansējumu. Volvo Grupa organizēja neformālas sarunas arī ar privātā kapitāla tirgus dalībniekiem, taču bez panākumiem. Visbeidzot, Volvo Aero spēja iegūt tikai nelielu ieguldījumu no viena apakšuzņēmēja (Carlton ForgeWorks), lai segtu pirmo iemaksu GE.

(62)	Tādēļ Komisija var secināt, ka GEnx projektam nebija pieejams ārējs finansējums.

(63)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja arī – nākas secināt, ka Volvo Grupas finanšu politikā valsts finansējums ir meitasuzņēmumu finansēšanas priekšnosacījums. Zviedrijas iestādes savos novērojumos paskaidroja, ka valsts finansējums nav priekšnosacījums, lai Grupa finansētu savus meitasuzņēmumus. Grupas finanšu politikā ir noteikta kārtība alternatīvu finansējuma avotu meklēšanai, izmantojot aizdevumus ārpus Volvo Grupas vai komerckredītus un citus strukturētus finanšu risinājumus, tostarp valsts finansējumu.

(64)

Pamatojoties uz saņemtajiem apsvērumiem, Komisija konstatē, ka, lai gan atbalsta nepieejamība piespieda Volvo Aero lielā mērā paļauties uz grupas iekšējo finansējumu, Grupa nešķiet spējīga nodrošināt šādu finansējumu ilgtermiņā, neradot risku citās Grupas darbības jomās. Ņemot vērā jaunos aspektus un Zviedrijas iestāžu atbalsta samazināto apmēru, pamatojoties uz Grupas faktisko ieguldījumu projektā līdz atbalsta oficiālās piešķiršanas dienai, Komisija var secināt, ka atbalsta mērķis ir tirgus nepilnību novēršana.

6.2. Stimulējošā ietekme

(65)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par atbalsta stimulējošo ietekmi, jo Zviedrijas valdība oficiāli piekrita nodrošināt atbalstu laikā, kad ievērojama projekta daļa jau bija īstenota – vismaz attiecībā uz Boeing B787. Tā kā lēmums tika pieņemts, kad projekts jau bija gandrīz pabeigts, bija pamats uzskatīt, ka atbalsts segs ar projekta pētniecības un attīstības daļu nesaistītu risku.

(66)

Saskaņā ar nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai 6. nodaļu Komisijai vispirms ir jānoskaidro, vai saņēmējs atbalsta pieprasījumu iesniedza pirms pētniecības un attīstības projekta uzsākšanas. Kā jau norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, Volvo Aero prasīja atbalstu pirms projekta uzsākšanas, tādējādi ievērojot noteikumu nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai 6. nodaļas otro daļu.

(67)

Komisija norāda, ka tā parasti apšauba pasākuma stimulējošo ietekmi, ja valsts oficiālo lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem vēlā projekta īstenošanas posmā un atbalsta saņēmējs pats faktiski ir nodrošinājis projekta finansējumu. Pētniecības un attīstības projekta gadījumā ir svarīgi, ka atbalsts ietekmē Uzņēmuma rīcību, sekmējot lielākus vai straujākus ieguldījumus projekta īstenošanā. Bez šādas ietekmes atbalsts nav stimulējošs un līdz ar to nav nepieciešams.

(68)

Lai nodrošinātu šādu ietekmi, valstij ir jālemj par atbalsta piešķiršanu formāli, taču iekļaujot atliktā lēmuma klauzulu un ņemot vērā nepieciešamo Komisijas apstiprinājumu atbalsta atbilstībai saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu, vai izmantojot nodoma vēstuli, kas nerada pamatotas cerības, bet ir pietiekami nopietns dokuments, lai paustu valsts vēlmi atbalstīt projektu (17).

(69)

Komisija norāda arī, ka nepieciešamais pētniecības un attīstības projekta atbalsta atbilstības nosacījums ir laikus sniegts paziņojums par atbalstu saskaņā ar Līguma 88. panta 3. punktu. Paziņojums par atbalsta piešķiršanu projektam, kuru drīzumā pabeigs, nozīmētu, ka valsts nav pārliecināta par piešķiramo atbalstu vai nespēj apstiprināt šāda atbalsta piešķiršanu. Ja šādas nenoteiktības apstākļos Uzņēmums spēj īstenot un pat pabeigt projektu, ir iespējams, ka atbalsts Uzņēmumam lielā mērā nav nepieciešams.

(70)

Atbilstoši nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai 6. nodaļai Komisijai katrā atsevišķajā pasākumā ir jāizvērtē vairāki kritēriji, kas apliecina atbalsta stimulējošo ietekmi saistībā ar projekta apmēra, jomas vai īstenošanas ātruma pieaugumu vai ar atbalsta saņēmēja kopējo pētniecības un attīstības izdevumu pieaugumu. Komisija ir veikusi sīku stimulējošās ietekmes izvērtējumu, pamatojoties uz nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai 7.3.3. punktu.

(71)

Nosakot atbalsta stimulējošo ietekmi uz Uzņēmuma rīcības izmaiņām, Komisija pauda šaubas par valdības 2004. gada decembrī Volvo Aero izteiktā mutiskā apliecinājuma nozīmi. Zviedrijas iestādes un trešās personas savos novērojumos atkārtoti norādīja, ka valsts atbalsta piešķiršanas apliecinājums bija izšķirošs faktors Volvo Aero lēmumam par līdzdalību projektā. Volvo Aero pārrunas ar Rūpniecības ministriju 2004. gada rudenī nostiprināja Volvo Aero pārliecību, ka parlamenta īpaši paredzētie līdzekļi tiks piešķirti GEnx pētniecības un attīstības projekta atbalstam (18).

(72)

Zviedrijas iestādes iesniedza arī iekšējus dokumentus, apliecinot, ka Uzņēmums pirms iesaistīšanās projektā paļāvās uz atbalsta piešķiršanas apliecinājumiem (19). Kā norāda Uzņēmuma bijušais izpilddirektors, ja Volvo Aero nesaņemtu šādu valdības apliecinājumu, līgums ar GE nebūtu noslēgts, jo Uzņēmumam un Grupai nebūtu pieņemams projekta riska līmenis un ieguldījumu apmērs.

(73)

Kā norāda Zviedrija, tas, ka nav cita hipotētiska projekta (t. i., projekta, ko Uzņēmums īstenotu bez atbalsta), arī var norādīt uz Volvo Aero cerībām saņemt atbalstu – tā bija arī ar TRENT 900 projektu (20). Arī GE savos novērojumos apstiprināja, ka atbalsta saņemšanas izredzēm bija liela nozīme Volvo Aero lēmumā kļūt par riska dalīšanas partneri. Turklāt GE un Volvo Aero2004. gada 15. decembra līgumā ir atsauce uz Zviedrijas valsts atbalstu.

(74)

Komisija ņēma vērā Zviedrijas iestāžu iesniegtos ekonomiskos pierādījumus, kuri pamato, kāpēc GEnx projekts bez valsts atbalsta nebūtu iespējams. Pirmkārt, lielās sākotnējās izmaksas radītu nepieņemamu slodzi Uzņēmuma finansiālajam stāvoklim. Kā liecina finanšu dokumenti, Volvo Aero spēja finansēt ne vairāk kā 60 % no projekta izmaksām, izmantojot savu darbības naudas plūsmu, bet atlikušos 40 % no projekta izmaksām īslaicīgi sedza grupas iekšējā līdzekļu kopfonds, gaidot valsts finansējumu.

(75)

Komisija norāda – lai gan domājams, ka atbalstam bijusi ierobežota ietekme uz likviditāti (projektu tomēr finansēja no Volvo Aero iekšējās naudas plūsmas un grupas iekšējā finansējuma) un ierobežota ietekme uz rentabilitāti, ņemot vērā ietekmi uz iekšējo peļņas normu un neto pašreizējo vērtību (NPV), tomēr atbalsts samazināja Volvo Aero finanšu risku, tādējādi samazinot projekta risku tehnoloģiskas vai komerciālas neveiksmes gadījumā.

(76)

Komisija norāda, ka GEnx projekts ir lielāks nekā Volvo Aero iepriekšējais pētniecības un attīstības projekts (Trent 900). Tas deva Uzņēmumam iespēju īstenot pētniecības un attīstības papildu uzdevumus. Ar GEnx projektu saistītie pētniecības un attīstības pasākumi radīja papildu riskus, kādu nebija CF6-80 programmā, kurā veica tikai ražošanu bez pētniecības un attīstības elementa.

(77)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izteica šaubas par tāda atbalsta stimulējošo ietekmi, kas piešķirts laikā, kad projekts ir gandrīz pabeigts un ir mainījies tehniskā un komerciālā riska raksturs. Zviedrijas iestādes savos novērojumos pienācīgi pierādīja, ka tehniskā un komerciālā riska līmenis saglabājas augsts arī vēlā pētniecības un attīstības projekta īstenošanas posmā, ņemot vērā tehnoloģijas novatorisko raksturu un Volvo Aero nelielo pieredzi šāda veida projektos.

(78)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija var secināt, ka iekšējie lēmumu pieņemšanas dokumenti un GE novērojumi norāda uz atbalsta būtisko nozīmi Volvo Aero lēmumā par iesaistīšanos projektā, jo tādējādi risks tika samazināts līdz tādam līmenim, kas Uzņēmumam ir pieņemams, lai iesaistītos projektā. Ņemot vērā šos apsvērumus, Komisija var piekrist, ka atbalstam bija stimulējoša ietekme, jo tas bija nepieciešams, lai Volvo Aero iesaistītos GEnx projektā.

6.3. Proporcionalitāte

(79)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka nav pilnīgi pārliecināta par atbalsta proporcionalitāti attiecībā uz atmaksājamā avansa atmaksas noteikumiem. Tā kā avansa atmaksa veidota atbilstoši tirdzniecības rādītājiem Zviedrijas kronās, bet ieņēmumi no tirdzniecības ar GE ir norādīti ASV dolāros, Komisijai radās aizdomas, ka ārvalstu valūtas risku varētu uzņemties valdība, nevis Uzņēmums.

(80)

Komisija ņem vērā Zviedrijas iestāžu iesniegto pamatojumu, ka Volvo Aero, nevis valdība uzņemas ārvalstu valūtas risku, jo Volvo Aero maksājumus no GE saņem ASV dolāros, bet atbalsta atmaksāšana ir veicama Zviedrijas kronās. Turklāt, tā kā avansa atmaksas pamatā ir pārdošanas ieņēmumi (neatkarīgi no valūtas), nevis pārdoto vienību skaits, izmantotais instruments ir vairāk proporcionāls, jo tajā iekļauta arī rezerves daļu tirdzniecība.

(81)	Atmaksājamā avansa atmaksas noteikumi, šķiet, apliecina atbalsta proporcionalitāti – ieņēmumi noteikti 7,32 % apmērā, pārpalikuma atmaksa nav ierobežota laikā un atmaksāšana notiek uz ceturkšņu bāzes, ņemot vērā ieņēmumus no GE.

(82)

Lai gan Komisija norāda, ka ārvalstu valūtas risks ir jāuzņemas Uzņēmumam, fakts, ka atmaksāšana tiek veikta no visiem ieņēmumiem, nevis tikai no dzinēju tirdzniecības, līdzsvaro iespējamo Uzņēmuma ieguvumu no ārvalstu valūtas maiņas peļņas. Turklāt atmaksājamais avanss atbilst nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai un ir mazāk kropļojošs atbalsta instruments. Ņemot vērā arī Zviedrijas pieprasītos salīdzinoši augstos procentus, atbalstu var uzskatīt par proporcionālu attiecībā uz ārvalstu valūtas risku.

(83)

Komisija norāda arī uz to, ka atmaksājamais avanss ir riska dalīšanas instruments, kas projekta sekmīgas īstenošanas gadījumā nodrošina atbalsta saņēmēja vairāk nekā proporcionālu atmaksu. Sasniedzot plānoto tirdzniecības apjomu, atbalsts tiek pilnīgi atmaksāts, ieskaitot procentu maksājumus. Ja tirdzniecība nesasniedz plānoto apjomu, atmaksājamais apmērs tiek proporcionāli samazināts (21). Ja tirdzniecība pārsniedz plānoto apjomu, atmaksātā summa ir lielāka nekā saņemtais avanss.

(84)

Izvērtējot, vai atbalsts ir proporcionāls tirgus nepilnību apjomam un raksturam, Komisijai ir jānodrošina atbalsta ierobežošana līdz nepieciešamajam minimumam. Tāpēc 2008. gada 12. novembra vēstulē Komisija izteica šaubas par nepieciešamību piešķirt visu atbalsta summu, ņemot vērā to, ka oficiālā vienošanās par atbalstu tika panākta projekta īstenošanas vēlā posmā un ka Volvo Aero spēja finansēt izmaksas, izmantojot iepriekš aprakstīto līdzekļu kopfondu.

(85)

Atbildot uz Komisijas bažām, ka atbalsts, iespējams, nav piešķirts minimālajā nepieciešamajā apmērā, Zviedrijas iestādes atzina, ka atbalsta piešķiršanas process un Grupas finanšu situācija liecina par iespēju samazināt sākotnēji plānoto atbalsta apmēru. Tās ierosināja samazināt atbalsta apmēru, pamatojoties uz Volvo Aero faktisko situāciju 2007. gada 14. jūnijā, kad tika noslēgta vienošanās par atbalsta piešķiršanu. Līdz tam laikam Volvo Aero bija sedzis aptuveni 66,5 % no attiecināmajām izmaksām, no kurām 60 % sedza, izmantojot Volvo Aero iekšējos naudas līdzekļus. Atlikušos 6,5 % jeb aptuveni SEK 58 miljonus (aptuveni EUR 6 miljoni) finansēja no grupas iekšējā līdzekļu kopfonda. Tādējādi Zviedrija ierosina samazināt kopējo atbalsta apmēru no sākotnēji pieprasītajiem SEK 362 miljoniem (aptuveni EUR 39 miljoni) līdz aptuveni SEK 304 miljoniem (aptuveni EUR 33 miljoni).

(86)

Komisija uzskata, ka atbalsta ierobežošana līdz norādītajiem SEK 304 miljoniem (aptuveni EUR 33 miljoni), kas veido 33,5 % no attiecināmajām projekta izmaksām, salīdzinājumā ar sākotnēji ieteiktajiem 39 % no attiecināmajām izmaksām nodrošina atbalsta saglabāšanu nepieciešamajā minimālajā apmērā. To nosaka fakts, ka ierosinātais atbalsta apmērs atbilst Volvo Aero faktiskajām finansējuma vajadzībām laikā, kad atbalsts tika noformēts, tādējādi precīzāk atspoguļojot tirgus nepilnību apjomu. Tādēļ Komisija var secināt, ka samazinātais atbalsta apmērs nodrošina atbalsta proporcionalitāti un tā saglabāšanu absolūti minimālajā apmērā.

(87)	Līdz ar to Komisija var secināt, ka atbalsta atmaksas noteikumi un atbalsta samazināšana līdz 33,5 % no attiecināmajām izmaksām nodrošina proporcionalitāti tirgus nepilnību apjomam un raksturam.

6.4. Ietekme uz konkurenci

(88)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija uzskatīja, ka konkrētais tirgus ir lielo civilo gaisa kuģu dzinēju tirgus. Komisija provizoriski secināja, ka atbalsta ietekme uz konkurenci ir ierobežota, ņemot vērā ierobežoto tirgus daļu un ieguldījumu apmēru. Tomēr konkurentus aicināja iesniegt apsvērumus un pamatot iespējamu būtisku ietekmi uz konkurenci.

(89)

Zviedrijas iestādes norādīja, ka gaisa kuģu dzinēju sastāvdaļu pasaules tirgū Volvo Aero pieder nenozīmīga tirgus daļa salīdzinājumā ar tā konkurentiem Eiropā, piemēram, Rolls Royce, Snecma, Avio un MTU. Ņemot vērā to, ka Volvo Aero pieder tikai 2 % no lielo civilo gaisa kuģu dzinēju tirgus, atbalstam būtu ļoti ierobežota ietekme. Volvo izstrādātās un ražotās sastāvdaļas nevar vienkārši uzskatīt par atsevišķu pakārtotu tirgu – tāpēc vien, ka tās var izstrādāt lielie pamatiekārtu ražotāji vai citi piegādātāji.

(90)

Komisija norāda, ka pēc tam, kad Komisija bija uzsākusi oficiālo izmeklēšanas procedūru, neviens no konkurentiem procesā neiesaistījās. Ņemot vērā lēmuma par procedūras uzsākšanu publicitāti, ļoti ierobežoto Volvo Aero daļu lielo civilo gaisa kuģu dzinēju tirgū un Eiropas partneru iespējamo trūkumu šo sastāvdaļu ražošanā, Komisija no apsvērumu trūkuma secina, ka nevienam no konkurentiem nav radušās bažas, ka atbalstam var būt kropļojošs iespaids uz dinamiskajiem stimuliem, tas var radīt ietekmi tirgū vai saglabāt neefektīvas tirgus struktūras. Komisija ņēma vērā arī GE Aviation, kā arī Volvo Aero bijušā prezidenta un izpilddirektora un Volvo arodbiedrību paustos atbalstošos apsvērumus.

(91)

Šie faktori liecina, ka ierosinātais atbalsts nešķiet izkropļojam konkurentu (dzinēju sastāvdaļu ražotāju) dinamiskos stimulus attiecībā uz ieguldījumiem un konkurenci. Tas, iespējams, galvenokārt ir tādēļ, ka daudzi no piegādātājiem otrā un trešā līmeņa tirgū izvēlas veidot ilgtermiņa sadarbību ar vienu pamatiekārtu ražotāju kā galveno partneri. Volvo Aero uz projektu bāzes sadarbojas ar dažādiem pamatiekārtu ražotājiem, galvenokārt ar Rolls-Royce un GE, un ir neatkarīgs uzņēmums.

(92)

Attiecībā uz konkurenci produktu tirgū atbalsts attiecas tikai uz ierobežotu skaitu gaisa kuģu dzinēja sastāvdaļu, īpaši ventilatora rumbas rāmi, zemspiediena kompresora rotoru un turbīnas aizmugurējo rāmi. Turklāt šīs sastāvdaļas ir speciāli paredzētas GEnx dzinējam un līdz ar to neietekmē cita veida dzinējus. Turklāt ieguldījumu apmērs ir ierobežots salīdzinājumā ar tiem ieguldījumiem, kas nepieciešami jauna dzinēja izstrādei. Tādēļ atbalsts būtiski nemaina ietekmi tirgū. Ņemot vērā šos faktorus, atbalstam ir ierobežota ietekme uz konkurenci gaisa kuģu dzinēju sastāvdaļu tirgū.

(93)	Visbeidzot, atbalsts nav saistīts ar noteiktiem attiecīgo ražojumu resursiem vai ar noteiktu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanas vietu.

(94)	Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija var secināt, ka, ņemot vērā konkurentu vai trešo personu neiejaukšanos procesā un ļoti ierobežoto Volvo Aero tirgus daļu, ietekme uz konkurenci ir ļoti ierobežota.

6.5. Līdzsvara pārbaude

(95)

Ņemot vērā iepriekš izvērtētos pozitīvos un negatīvos aspektus, Komisijai atbilstoši nostādņu par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai 7.5. punktam ir jānoskaidro pasākuma ietekmes līdzsvars un jānosaka, vai pasākuma izraisītie izkropļojumi nelabvēlīgi ietekmē tirdzniecību tādā pakāpē, kas neatbilst kopīgām interesēm.

(96)

Šajā lietā Komisija konstatē, ka atbalstam ir pozitīva ietekme tiktāl, cik tas risina tirgus nepilnību novēršanu, ka tam ir stimulējoša ietekme attiecībā uz atbalsta saņēmēju un ka tas tiek piešķirts, izmantojot atbilstīgu instrumentu, kas nodrošina atbalsta proporcionalitāti un ierobežotu ietekmi uz konkurenci.

(97)	Komisija arī secina, ka pasākuma negatīvā ietekme ir ierobežota, jo atbalsta radītais konkurences izkropļojums nav būtisks – tas nerada konkurentu ieguldījumu izstumšanas risku, kā arī nerada ietekmi tirgū.

(98)	Izvērtējot šos faktorus, Komisija norāda arī uz to, ka Zviedrijas iestādes ir samazinājušas atbalsta apmēru, lai nodrošinātu tā saglabāšanu nepieciešamajā minimālajā apmērā.

(99)	Zviedrijas iestādes iesniegs gada pārskatu par atbalsta īstenošanu, ļaujot Komisijai pārraudzīt pasākuma norisi.

(100)

Noslēgumā Komisija var apgalvot, ka izvērtējamā atbalsta līdzsvara pārbaudes rezultāts ir pozitīvs.

7. SECINĀJUMI

(101)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, Komisija secina, ka tai ir jāpieņem galīgais pozitīvais lēmums par atbalstu SEK 304 miljonu apmērā (aptuveni EUR 33 miljoni), ko Zviedrija plāno piešķirt Volvo Aero, lai izstrādātu sastāvdaļas GEnx dzinējam, ko GE izstrādā gaisa kuģiem Boeing B787 un B747-8,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts SEK 304 miljonu apmērā (aptuveni EUR 33 miljoni), ko Zviedrija plāno piešķirt Volvo Aero, ir saderīgs ar kopējo tirgu.

Atbalsta īstenošana tādējādi tiek atļauta.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2009. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā –

Neelie KROES

Komisijas locekle

(1) OV C 253, 4.10.2008., 31. lpp.

(2) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas datiem Zviedrijas kronas maiņas kurss pret euro paziņošanas dienā 2007. gada 10. decembrī bija aptuveni 9,3.

(4) Otrā līmeņa tirgū darbojas tādi lidaparātu piegādātāji kā Hamilton (ASV), Honeywell (ASV), IHI (Japāna), MTU (Vācija), Snecma (Francija), Avio (Itālija), ITP (Spānija).

(5) Grupa sniedz arī citus pakalpojumus, piemēram, finanšu, līzinga, apdrošināšanas, klientu apkalpošanu, garantijas, nomas, IT risinājumu un loģistikas pakalpojumus.

(6) Atmaksājams avanss nozīmē projekta aizdevumu, kuru izmaksā vienā vai vairākos maksājumos un kura atmaksāšanas nosacījumi ir atkarīgi no pētniecības, attīstības un inovācijas projekta rezultāta.

(7) Plānotie Volvo Aero ieņēmumi no dzinēju un rezerves daļu tirdzniecības.

(8) Komercnoslēpums.

(9) Informācijas asimetrija izriet no avansā veikto ieguldījumu apmēra, kas ir ļoti ievērojams, lai gan ienākumi ir gaidāmi tikai ilgtermiņā. Parasti peļņas un zaudējumu slieksnis tiek sasniegts pēc 15–20 gadiem. Tehniskā un komerciālā riska līmenis arī ir ļoti nozīmīgs.

(10) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(11) Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(12) OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.

(13) Skatīt, piemēram, Komisijas lēmumu lietā N 165/03 (Spānija, atbalsts ITP – Trent 900 programmai), N 372/05 (Francija, atbalsts Snecma līdzdalībai dzinēja SaM 146 projektā), N 120/01 (Apvienotā Karaliste, atbalsts Rolls-Royce dzinēja Trent 600 un Trent 900 izstrādē), kā arī nesenos lēmumus lietā N 195/07 (Vācija, atbalsts Rolls-Royce Deutschland) un N 447/07 (Francija, atbalsts Turbomeca) un jaunāko lēmumu lietā C 9/2007 (Spānija, atbalsts ITP).

(14) Volvo Construction Equipment tika piešķirts augsts līdzekļu kopfonda limits, tomēr tikai uz vienu gadu, turklāt uzņēmuma ieguldījums grupas darbības ienākumos bija 11 %.

(15) Kā norādīts vēstulē, ko Volvo Grupa 2008. gada 27. novembrī nosūtīja Volvo Aero.

(16) Jānorāda, ka 2009. gada janvārī tika paziņots par Volvo Aero sarunu ar arodbiedrībām uzsākšanu, lai strādnieku skaitu samazinātu par 250 cilvēkiem, bet administratīvo darbinieku skaitu – par aptuveni 100 cilvēkiem. Tas skaidri liecina par Volvo Aero pašreizējām finanšu grūtībām.

(17) Skatīt, piemēram, Valstu reģionālā atbalsta pamatnostādņu 2007.–2013. gadam 38. punktu (OV C 54, 4.3.2006., 13. lpp.).

(18) Zviedrijas parlaments 2002. gadā pieņēma lēmumu rezervēt īpašus līdzekļus nākotnē īstenojamiem pētniecības un attīstības pasākumiem Zviedrijas aviācijas nozarē.

(19) Bijušā izpilddirektora ziņojums valdei 2004. gada beigās.

(20) Valsts atbalsta lieta N 301/03.

(21) Arī konkurences kropļojums ir vairāk ierobežots, jo ražojums nav guvis panākumus.

Saturs		I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta	Lappuse
		REGULAS
		Komisijas Regula (EK) Nr. 1095/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	1
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1096/2009 (2009. gada 16. novembris) par atļauju izmantot no Aspergillus niger (CBS 109.713) iegūtu endo-1,4-beta-ksilanāzes fermentu preparātu kā lopbarības piedevu gaļas cāļiem un par atļauju jaunā veidā izmantot šo preparātu kā lopbarības piedevu pīlēm (atļaujas turētājs BASF SE), un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1458/2005 ( 1 )	3
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1097/2009 (2009. gada 16. novembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II pielikumu attiecībā uz maksimāli pieļaujamiem dimetoāta, etefona, fenamifosa, fenarimola, metamidofosa, metomila, ometoāta, oksidemetonmetila, procimidona, tiodikarba un vinklozolīna atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem ( 1 )	6
	*	Komisijas Regula (EK) Nr. 1098/2009 (2009. gada 16. novembris), ar kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 2535/2001, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1255/1999 attiecībā uz piena un piena produktu importa režīmu un tarifu kvotu atvēršanu	23

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta ievešanas vērtība
0702 00 00	MA	32,0
	MK	38,6
	TR	58,8
	ZZ	43,1
0707 00 05	EG	171,8
	JO	161,3
	MA	69,5
	TR	96,9
	ZZ	124,9
0709 90 70	MA	67,9
	TR	113,4
	ZZ	90,7
0805 20 10	MA	79,8
	ZA	117,3
	ZZ	98,6
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	CN	52,3
	HR	64,7
	MA	58,8
	TR	73,1
	ZZ	62,2
0805 50 10	AR	55,7
	TR	73,1
	ZA	72,0
	ZZ	66,9
0806 10 10	AR	196,3
	BR	249,9
	LB	279,3
	TR	125,5
	US	288,8
	ZZ	228,0
0808 10 80	AU	171,8
	CA	69,4
	NZ	100,7
	US	91,0
	ZA	89,8
	ZZ	104,5
0808 20 50	CN	62,9
	TR	84,0
	US	72,0
	ZZ	73,0

Kvotas numurs	KN kods	Preču apraksts (1)	Izcelsmes valsts	Ikgadējā kvota laikposmam no 1. janvāra līdz 31. decembrim (tonnās)	Piemērojamā nodokļa likme (EUR par 100 kg tīrā svara)
09.0243	0406 90 29	Kashkaval siers	Turcija	2 300	0
	0406 90 50	Siers no aitas vai bifeļmātes piena traukos ar sūkalu sālījumu vai aitādas vai kazādas maisos
	ex 0406 90 86 ex 0406 90 87 ex 0406 90 88	Tulum Peyniri, izgatavots no aitas piena vai bifeļmātītes piena, fasēts plastmasas vai citā tarā, ar svaru, kas ir mazāks par 10 kg

		ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.301.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 301

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	52. sējums 2009. gada 17. novembris

	II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
	LĒMUMI
	Komisija
	2009/837/EK
*	Komisijas Lēmums (2008. gada 10. decembris) par valsts atbalstu C 11/08 (ex N 908/06), kuru Polija plāno sniegt uzņēmumam BVG Medien Beteiligungs GmbH (izziņots ar dokumenta numuru C(2008) 7813) ( 1 )	26
	2009/838/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 17. jūnijs) par valsts atbalstu C 33/08 (ex N 732/07), ko Zviedrija plāno īstenot Volvo Aero Corporation pētniecības un attīstības pasākumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 4542) ( 1 )	41
	2009/839/EK
*	Komisijas Lēmums (2009. gada 13. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2004/4/EK, kas dalībvalstīm atļauj uz laiku pieņemt neatliekamus pasākumus pret vadaudu bakteriozes izraisītāju (Pseudomonas solanacearum (Smith) Smith) attiecībā uz Ēģipti (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 8702)	52