|
ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.295.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
52. gadagājums |
|
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
|
REGULAS |
|
|
|
|
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
* |
||
|
|
|
|
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
|
Komisija |
|
|
|
|
2009/830/EK |
|
|
|
* |
Komisijas Lēmums (2009. gada 11. novembris), ar ko groza Lēmuma 2007/453/EK pielikumu par Čīles, Kolumbijas un Japānas GSE statusu (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 8590) ( 1 ) |
|
|
|
IV Citi tiesību akti |
|
|
|
|
EIROPAS EKONOMIKAS ZONA |
|
|
|
|
EBTA Uzraudzības iestāde |
|
|
|
* |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
|
12.11.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1080/2009
(2009. gada 11. novembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2009. gada 12. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 11. novembrī
Komisijas vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
|
0702 00 00 |
MA |
62,1 |
|
MK |
25,5 |
|
|
TR |
57,4 |
|
|
ZZ |
48,3 |
|
|
0707 00 05 |
EG |
171,8 |
|
JO |
161,3 |
|
|
MA |
69,5 |
|
|
TR |
75,0 |
|
|
ZZ |
119,4 |
|
|
0709 90 70 |
MA |
80,8 |
|
TR |
94,4 |
|
|
ZZ |
87,6 |
|
|
0805 20 10 |
MA |
83,7 |
|
ZZ |
83,7 |
|
|
0805 20 30 , 0805 20 50 , 0805 20 70 , 0805 20 90 |
AR |
49,8 |
|
CN |
53,5 |
|
|
HR |
60,4 |
|
|
TR |
81,8 |
|
|
UY |
49,8 |
|
|
ZZ |
59,1 |
|
|
0805 50 10 |
AR |
68,9 |
|
TR |
73,2 |
|
|
ZA |
59,6 |
|
|
ZZ |
67,2 |
|
|
0806 10 10 |
AR |
196,3 |
|
BR |
238,2 |
|
|
LB |
223,8 |
|
|
TR |
126,1 |
|
|
US |
259,3 |
|
|
ZZ |
208,7 |
|
|
0808 10 80 |
CA |
71,4 |
|
MK |
20,3 |
|
|
NZ |
91,9 |
|
|
US |
102,5 |
|
|
ZA |
89,4 |
|
|
ZZ |
75,1 |
|
|
0808 20 50 |
CN |
68,6 |
|
ZZ |
68,6 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ ZZ ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
|
12.11.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1081/2009
(2009. gada 11. novembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Limone Interdonato Messina (AĢIN))
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu Itālijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Limone Interdonato Messina ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
|
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 11. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
PIELIKUMS
Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā
1.6. grupa Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība
ITĀLIJA
Limone Interdonato Messina (AĢIN)
|
12.11.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/5 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1082/2009
(2009. gada 11. novembris),
ar ko apstiprina grozījumus, kuri nav maznozīmīgi, tāda nosaukuma specifikācijā, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Prosciutto di Norcia (AĢIN))
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Itālijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai aizsargātajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei Prosciutto di Norcia, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2), kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1065/97 (3). |
|
(2) |
Ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi nav maznozīmīgi Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta nozīmē, Komisija, piemērojot minētās regulas 6. panta 2. punkta pirmo daļu, Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4) publicēja grozījumu pieteikumu. Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šie grozījumi ir jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar šo apstiprina specifikācijas grozījumus, kas publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 11. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.
(2) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.
PIELIKUMS
Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:
1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)
ITĀLIJA
Prosciutto di Norcia (AĢIN)
|
12.11.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/7 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1083/2009
(2009. gada 11. novembris)
par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Sobao Pasiego (AĢIN))
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punkta pirmo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punkta pirmo daļu un piemērojot minētās regulas 17. panta 2. punktu, Spānijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu Sobao Pasiego ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). |
|
(2) |
Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums ir jāreģistrē, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu ieraksta reģistrā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 11. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 510/2006 I pielikumā uzskaitītie pārtikas produkti:
2.4. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi
SPĀNIJA
Sobao Pasiego (AĢIN)
|
12.11.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/9 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 1084/2009
(2009. gada 11. novembris),
ar ko groza ar Regulu (EK) Nr. 877/2009 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus dažiem cukura nozares produktiem
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (2), un jo īpaši tās 36. panta 2. punkta otrās daļas otro teikumu,
tā kā:
|
(1) |
Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas 2009./10. tirdzniecības gadā piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un dažu veidu sīrupam, tika noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 877/2009 (3). Šajās cenās un nodokļos jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1075/2009 (4). |
|
(2) |
Saskaņā ar datiem, kas patlaban ir Komisijas rīcībā, minētās summas ir jāgroza atbilstīgi Regulā (EK) Nr. 951/2006 paredzētajiem noteikumiem un kārtībai, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar Regulu (EK) Nr. 951/2006 2009./10. tirdzniecības gadam noteiktās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami Regulas (EK) Nr. 877/2009 36. pantā minētajiem produktiem, tiek grozīti un ir sniegti šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2009. gada 12. novembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 11. novembrī
Komisijas vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.
PIELIKUMS
Grozītās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas no 2009. gada 12. novembra piemērojami baltajam cukuram, jēlcukuram un produktiem ar KN kodu 1702 90 95
|
(EUR) |
||
|
KN kods |
Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem |
|
1701 11 10 (1) |
34,27 |
1,01 |
|
1701 11 90 (1) |
34,27 |
4,62 |
|
1701 12 10 (1) |
34,27 |
0,87 |
|
1701 12 90 (1) |
34,27 |
4,33 |
|
1701 91 00 (2) |
39,15 |
5,72 |
|
1701 99 10 (2) |
39,15 |
2,59 |
|
1701 99 90 (2) |
39,15 |
2,59 |
|
1702 90 95 (3) |
0,39 |
0,29 |
(1) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma III punktā.
(2) Standarta kvalitātei, kas noteikta Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 IV pielikuma II punktā.
(3) Aprēķins uz 1 % saharozes satura.
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Komisija
|
12.11.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/11 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 11. novembris),
ar ko groza Lēmuma 2007/453/EK pielikumu par Čīles, Kolumbijas un Japānas GSE statusu
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 8590)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2009/830/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punkta trešo daļu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 999/2001 paredzēti noteikumi dzīvnieku transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai. Tādēļ dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu (“valstis vai reģioni”) govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) statusu nosaka, tos iedalot kādā no trim kategorijām atkarībā no GSE riska, konkrēti, ar nenozīmīgu GSE risku, ar kontrolētu GSE risku un ar nenoteiktu GSE risku. |
|
(2) |
Komisijas 2007. gada 29. jūnija Lēmuma 2007/453/EK, ar ko nosaka dalībvalstu vai trešo valstu vai to reģionu GSE statusu pēc to GSE riska (2), pielikumā valstis vai reģioni ir ietverti sarakstā saskaņā ar to GSE riska statusu. |
|
(3) |
Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE) ir noteicoša ietekme valstu vai reģionu iedalīšanā kategorijās pēc to GSE riska. Lēmuma 2007/453/EK pielikuma sarakstā ir ņemta vērā OIE 2008. gada maijā pieņemtā Rezolūcija Nr. XXI “Govju sūkļveida encefalopātijas statusa atzīšana dalībniecēm valstīm” attiecībā uz dalībvalstu un trešo valstu GSE statusu. |
|
(4) |
Patlaban Lēmumā 2007/453/EK ir norādīts, ka Somija un Zviedrija ir valstis ar nenozīmīgu GSE risku un visas pārējās dalībvalstis ir ar kontrolētu GSE risku. Turklāt šajā sarakstā norādīts trešo valstu GSE statuss. OIE 2009. gada maijā pieņēma Rezolūciju Nr. XXII “Govju sūkļveida encefalopātijas riska statusa atzīšana dalībniecēm valstīm”. Minētajā rezolūcijā atzīts, ka Čīle ir valsts ar nenozīmīgu GSE risku un Kolumbija un Japāna ir valstis ar kontrolētu GSE risku. Tādēļ jāgroza saraksts Lēmumā 2007/453/EK, lai to saskaņotu ar minēto rezolūciju attiecībā uz šīm trim trešām valstīm. Tomēr, kamēr nav pieņemts OIE galīgais lēmums par visu dalībvalstu GSE riska statusu un ņemot vērā saskaņotos stingros Kopienā piemērojamos aizsardzības pasākumus pret GSE, patlaban nav jāizdara izmaiņas attiecībā uz dalībvalstu atzīto GSE statusu. |
|
(5) |
Tādēļ attiecīgi jāgroza Lēmums 2007/453/EK. |
|
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2007/453/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2009. gada 11. novembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
PIELIKUMS
“ VALSTU VAI REĢIONU SARAKSTS
A. Valstis vai reģioni ar nenozīmīgu GSE risku
Dalībvalstis
|
— |
Somija |
|
— |
Zviedrija |
EBTA valstis
|
— |
Islande |
|
— |
Norvēģija |
Trešās valstis
|
— |
Argentīna |
|
— |
Austrālija |
|
— |
Čīle |
|
— |
Jaunzēlande |
|
— |
Paragvaja |
|
— |
Singapūra |
|
— |
Urugvaja |
B. Valstis vai reģioni ar kontrolētu GSE risku
Dalībvalstis
|
— |
Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija, Vācija |
EBTA valstis
|
— |
Lihtenšteina |
|
— |
Šveice |
Trešās valstis
|
— |
Brazīlija |
|
— |
Kanāda |
|
— |
Kolumbija |
|
— |
Japāna |
|
— |
Meksika |
|
— |
Taivāna |
|
— |
Amerikas Savienotās Valstis |
C. Valstis vai reģioni ar nenoteiktu GSE risku
|
— |
Valstis vai reģioni, kas nav minēti šā pielikuma A vai B punktā.” |
IV Citi tiesību akti
EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
EBTA Uzraudzības iestāde
|
12.11.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 295/14 |
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS
Nr. 356/08/COL
(2008. gada 11. jūnijs)
par nodokļu kompensācijas shēmu jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) reģistrētajiem kuģiem (Norvēģija)
EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (1),
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas zona līgumu (2) un jo īpaši tā 61.–63. pantu, kā arī 26. protokolu,
ņemot vērā Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (3) un jo īpaši tā 24. pantu,
ņemot vērā Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu un II daļas 4. panta 3. punktu,
ņemot vērā Iestādes pamatnostādnes (4) EEZ līguma 61. un 62. panta piemērošanai un interpretācijai un jo īpaši nodaļu par atbalstu jūras transportam,
ņemot vērā Iestādes 2004. gada 14. jūlija Lēmumu Nr. 195/04/COL par īstenošanas noteikumiem, kas minēti Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 27. pantā (5),
tā kā:
I. FAKTI
1. Procedūra
Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu Norvēģijas iestādes 2007. gada 23. februāra vēstulē (pasākums Nr. 411169) paziņoja par grozījumiem Norvēģijas nodokļu kompensācijas shēmā jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) reģistrētajiem kuģiem.
Iestāde 2007. gada 7. marta vēstulē (pasākums Nr. 412343) lūdza iesniegt papildu informāciju. Norvēģijas iestādes 2008. gada 22. aprīļa vēstulē (pasākums Nr. 474517) atbildēja uz minēto informācijas pieprasījumu.
2. Ierosināto pasākumu apraksts
2.1. Atbalsta shēmas nosaukums
Ar pašreizējo paziņojumu groza piemērošanas jomu attiecībā uz shēmu “Nodokļu kompensācijas shēma jūrniekiem, kuri nodarbināti uz kuģiem, kas reģistrēti Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) un Norvēģijas Starptautiskajā kuģniecības reģistrā (NIS)” (8), ko Iestāde sākotnēji apstiprinājusi ar Lēmumu Nr. 280/06/COL un kas grozīta ar Lēmumu Nr. 412/06/COL (9).
2.2. Atbalsta shēmas mērķis
Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu skaidrojumu jūrniekiem paredzētās nodokļu kompensācijas shēmas galvenais mērķis ir aizsargāt un paaugstināt Norvēģijas un EEZ jūrnieku nodarbinātību, nodrošināt jūrnieku darbā pieņemšanu un kvalificētu apmācību, kā arī paaugstināt to uzņēmumu konkurētspēju, kuri nodarbina minētos jūrniekus. Tajā pašā laikā shēmai ir plašāks stratēģiskais mērķis saglabāt un attīstīt prasmes, kā arī uzlabot drošību jūrniecības nozarē kopumā.
Ar jūrniekiem paredzēto nodokļu kompensācijas shēmu tiek atlīdzinātas ienākuma nodokļa un sociālās nodrošināšanas iemaksas, ko darba devējs maksā par jūrnieku (tā sauktā “neto algas” shēma). Norvēģijas iestādes ierosina paplašināt šīs shēmas piemērošanas jomu, aptverot pasažieru kuģus maršrutā Bergena–Kirkenesa, kurus ietekmē konkurence un kuri reģistrēti Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR).
Norvēģijas iestādes ir aprēķinājušas, ka izmaiņas nodokļu kompensācijas shēmā jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) reģistrētiem kuģiem, ietekmēs aptuveni 750 jūrnieku.
2.3. Valsts juridiskais pamats atbalsta pasākumam
Grozītās shēmas juridiskais pamats ir fiskālais budžets Budsjett-innst.S.nr. 8 (2006–2007) un Norvēģijas Parlamenta 2006. gada 12. decembrī pieņemtais budžeta Lēmums Nr. 197, Budgsjett-innst. S. nr. 13 (2006–2007), jf St.prp.nr. 1 (2006–2007) Bevilgninger på statsbudsjettet 2007.
Budžeta Lēmums Nr. 197 ir īstenots ar 2005. gada 21. decembra Regulu Nr. 1720 (Forskrift om forvaltning av tilskudd til sysselsetting av sjøfolk), kura tiks attiecīgi grozīta. Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka shēmas īstenošanas pamatnostādnes tiks grozītas atbilstoši ierosinātajām shēmas izmaiņām.
2.4. Atbilstības kritēriji
Jūrniekiem paredzētā nodokļu kompensācijas shēma attiecas uz drošības jomas apkalpes locekļiem uz jūras pārvadājumu kuģiem, kas reģistrēti Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) un kuru tonnāža ir vismaz 100 bruto tonnu. Paziņotās izmaiņas apstiprinātajā shēmā paplašina tās piemērošanas jomu, aptverot drošības jomas apkalpes locekļus uz pasažieru kuģiem maršrutā Bergena–Kirkenesa. Norvēģijas iestādes ir norādījušas, ka būtībā tas nozīmē tā sauktos “ Hurtigrute kuģus”.
Norvēģijas iestādes nav paziņojušas par jebkādiem citiem grozījumiem nodokļu kompensācijas shēmā, kuru Iestāde apstiprināja Lēmumā Nr. 208/06/COL un Lēmumā Nr. 412/06/COL. Tādējādi prasībām atbilstošo kuģu īpašnieki saņems dotācijas attiecībā uz jūrniekiem:
|
a) |
kuri ir rezidenti nodokļu vajadzībām Norvēģijā vai citā EEZ valstī vai arī kādas EEZ valsts pilsoņi; |
|
b) |
kuriem Norvēģijā ir jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas gūti, strādājot uz kuģiem; |
|
c) |
kuri ir tiesīgi saņemt jūrniekiem paredzētās nodokļu atlaides saskaņā ar nodokļu likuma 6-61. iedaļu; un |
|
d) |
par kuru algām informē iestādi, kas atbildīga par Valsts pensiju apdrošināšanas shēmu jūrniekiem, vai kuru algas dokumentē atsevišķi. |
2.5. Shēmas budžets un ilgums
Tika paziņots, ka nodokļu kompensācijas shēmas grozījumi stāsies spēkā 2007. gada 1. jūlijā (10). Nodokļu kompensācijas shēmu katru gadu ikgadējā budžeta lēmuma ietvaros apstiprina Norvēģijas parlaments. Līdz ar to shēmas darbības ilgums ir finanšu gads. Shēmas darbības turpināšanās ir atkarīga no nākamā finanšu gada budžeta asignējuma. Norvēģijas iestādes norādīja, ka shēmai nav noteikts konkrēts darbības termiņš, taču ja tā vēl turpinās darboties, par to atkārtoti paziņos pēc desmit gadiem.
Atbilstoši paziņotajiem grozījumiem budžeta asignējums 2007. finanšu gadam ir 30 miljoni Norvēģijas kronu (aptuveni 3,6 miljoni euro) (11). Šīs shēmas ikgadējā ietekme 2007. gadā tiek lēsta 90 miljonu Norvēģijas kronu apmērā (aptuveni 10,94 miljoni euro).
3. Norvēģijas iestāžu komentāri, tostarp izmaiņas paziņojumā
Ar 2008. gada 22. aprīļa vēstuli Norvēģijas iestādes pauda savu viedokli, ka komerclīgums ar uzņēmumu Hurtigruten ASA saistībā ar pārvadājumu kapacitātes pirkšanu maršrutā Bergena–Kirkenesa neietver nevienu valsts atbalsta elementu. Norvēģijas iestādes tādējādi uzskata, ka atbalsts, kas piešķirts saskaņā ar nodokļu kompensācijas shēmu jūrniekiem, nav apvienots ar atbalstu, kas saņemts no citām vietējām, reģionālām, valsts vai Kopienas shēmām to pašu izmaksu segšanai, un ka kompensācija nav pārmērīga.
II. NOVĒRTĒJUMS
1. Valsts atbalsta esība
EEZ līguma 61. panta 1. punkts ir šāds:
“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”
Lēmumā Nr. 280/06/COL Iestāde novērtēja jūrniekiem paredzēto nodokļu kompensācijas shēmu, kura tajā brīdī aptvēra ārējā tirdzniecībā iesaistītus prāmjus, jūras piekrastes zonas kuģošanas līdzekļus un tankkuģus, kas veic turp un atpakaļ pārvadājumus. Šajā lēmumā Iestāde uzskatīja, ka shēma ir valsts atbalsts, kas ir saderīgs ar EEZ līguma darbību, pamatojoties uz Iestādes pamatnostādnēm par valsts atbalstu jūras transportam (12). Lēmumā Nr. 412/06/COL Iestāde arī novērtēja divus paziņotās shēmas grozījumus un secināja, ka, pamatojoties uz jūrniecības pamatnostādnēm, shēma ar tajā veiktajiem grozījumiem ir saderīgs valsts atbalsts.
Turpinājumā Iestāde izvērtēs, vai šajā paziņojumā ierosinātie grozījumi maina iepriekšējo secinājumu, ka šī shēma ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.
1.1. Valsts līdzekļu esība
Atbalstu piešķir valsts vai to piešķir, izmantojot valsts līdzekļus. Tā kā ienākuma nodokļa un sociālās nodrošināšanas iemaksu kompensācijas joprojām finansēs no budžeta līdzekļiem, šis kritērijs ir izpildīts.
1.2. Priekšroka konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai
Ienākuma nodokļa un sociālās nodrošināšanas iemaksu atlīdzināšana kuģu īpašniekiem kompensē izdevumus, kas parasti tiek segti no to budžeta, un tādējādi minētā kompensācija sniedz priekšrocības tiem kuģu īpašniekiem, kuri var gūt labumu no šīs shēmas. Turklāt atbalsts ir selektīvs pasākums, jo to piemēro tikai jūrniecības nozarei un konkrētu kuģu īpašniekiem šajā nozarē. Paziņotie grozījumi neietekmē šo situāciju. Patiesībā tie vienkārši paplašina nodokļu kompensācijas shēmas piemērošanu attiecībā uz vēl vienu kuģu veidu un pašlaik ietekmē tikai vienu jaunu uzņēmumu – Hurtigruten ASA.
1.3. Konkurences izkropļošana un ietekme uz tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm
Tie kuģu īpašnieki, kuri gūst labumu no minētās shēmas, tostarp uzņēmums, attiecībā uz kuru pašreizējā paziņojuma rezultātā šīs shēmas piemērošanas joma tiek paplašināta, veic saimniecisko darbību, konkurējot ar kuģu īpašniekiem/uzņēmumiem no citām EEZ valstīm, un shēmas sniegtais atbalsts stiprina to pozīciju tirgū. Tādējādi atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un ietekmē tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.
1.4. Secinājums
Pamatojoties uz iepriekšminētajiem konstatējumiem, Iestāde secina, ka jūrniekiem paredzētā nodokļu kompensācijas shēma, jo īpaši paziņotie grozījumi tajā, ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.
2. Procedūras prasības
Saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir pietiekami savlaicīgi jāinformē, lai tā varētu iesniegt savus komentārus par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu (..). Attiecīgā dalībvalsts nesāk īstenot pašas ierosinātos pasākumus, kamēr šīs procedūras rezultātā nav pieņemts galīgs lēmums”.
Norvēģijas iestādes paziņoja par paplašināto nodokļu kompensācijas shēmu jūrniekiem, ko piemēro no 2007. gada 1. jūlija. Tomēr Norvēģijas iestādes norādīja, ka līdz brīdim, kamēr Iestāde nepieņems lēmumu šajā lietā, neviens maksājums netiks veikts. Šķiet, ka neviens maksājums nav veikts. Tādēļ Iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes ir ievērojušas iepriekšminēto paziņošanas prasību un pārtraukšanas saistības.
3. Atbalsta pasākuma saderība
EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā noteikts, ka par saderīgu ar EEZ līguma darbību var uzskatīt atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm. Atbalsts jūrniecības nozarei ir jāizskata īpaši, ņemot vērā jūrniecības pamatnostādnes.
Turpmāk Iestāde izvērtēs, vai paziņotā piemērošanas jomas paplašināšana attiecībā uz nodokļu kompensācijas shēmu jūrniekiem, aptverot drošības jomas apkalpes locekļus uz pasažieru kuģiem maršrutā Bergena–Kirkenesa, nozīmē to, ka ir jāveic izmaiņas saderības novērtējumā, ko Iestāde sniedza Lēmumā Nr. 280/06/COL un Lēmumā Nr. 412/06/COL.
3.1. Piemērošana jūras transporta darbībām
Jūrniecības pamatnostādņu noteikumus piemēro “jūras pārvadājumiem”. Šajās pamatnostādnēs izmantotā jūras pārvadājumu definīcija atbilst tai, kas noteikta Regulā (EEK) Nr. 4055/86 (13), kura iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 53. punktā, kā arī Regulā (EEK) Nr. 3577/92 (14), kura iekļauta EEZ līguma XIII pielikuma 53. punkta a) apakšpunktā (15). Tādējādi jūras pārvadājumi attiecas uz “preču un personu pārvadājumiem pa jūru”.
Grozījumi paplašina shēmas piemērošanas jomu, aptverot drošības jomas apkalpes locekļus uz tiem pasažieru kuģiem maršrutā Bergena–Kirkenesa, kuri ir reģistrēti Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) un kurus ietekmē konkurence. Ja vien šie kuģi veic jūras pārvadājumus jūrniecības pamatnostādņu nozīmē, tie ir piemēroti atbalsta saņemšanai saskaņā ar nodokļu kompensācijas grozīto shēmu.
3.2. Atbilstība jūrniecības pamatnostādņu mērķiem
Jūrniecības pamatnostādnēs noteikts, ka atbalsta shēmas var ieviest EEZ jūrniecības jomas interešu atbalstam, lai īstenotu šādus vispārējus mērķus:
|
— |
uzlabotu jūras pārvadājumus, lai tie būtu droši, efektīvi un videi draudzīgi, |
|
— |
veicinātu kuģu reģistrēšanu vai pārreģistrēšanu EEZ valstu reģistros, |
|
— |
sekmētu EEZ valstīs izveidoto jūrniecības nozares kopu konsolidāciju, saglabājot vispārēju flotes konkurētspēju pasaules tirgos, |
|
— |
saglabātu un uzlabotu prasmes jūrniecības jomā, kā arī Eiropas jūrniekiem nodrošinātu darba vietas un sekmētu to izveidi, un |
|
— |
veicinātu jaunus pakalpojumus īso jūras pārvadājumu jomā. |
Kā minēts iepriekšējos lēmumos par nodokļu kompensācijas shēmu jūrniekiem, Norvēģijas iestāžu paustais mērķis ir saglabāt Norvēģijas kā vadošās nācijas pozīciju jūrniecības jomā. Minētais mērķis cita starpā pamatojas uz to, ka šī nozare ir vitāli svarīga daudzām piekrastes kopienām.
Norvēģijas iestādes uzskata, ka šajā sakarā vislabākais risinājums būtu izveidot tādus apstākļus, kas veicina taisnīgāku konkurenci ar izdevīgo karogu valstīm (un citām EEZ valstīm). Jūrniekiem paredzētās nodokļu kompensācijas shēmas mērķis ir veicināt Norvēģijas intereses jūrniecības jomā un uzlabot pārvadājumus, lai tie būtu droši, efektīvi un videi draudzīgi, sekmēt kuģu reģistrēšanu vai pārreģistrēšanu Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR), veicināt jūrniecības nozares kopu konsolidāciju, vienlaikus saglabājot vispārēju flotes konkurētspēju pasaules tirgos, kā arī saglabāt un uzlabot zināšanas jūrniecības jomā un EEZ jūrniekiem nodrošināt darba vietas un sekmēt to izveidi. Norvēģijas iestādes norāda, ka neto algas shēmas darbības jomas paplašināšana, aptverot kuģus maršrutā Bergena–Kirkenesa, veicina šo mērķu īstenošanu. Minētā paplašināšana ietekmēs aptuveni 750 jūrnieku.
Iestāde uzskata, ka Norvēģijas iestādes ir pietiekami pamatojušas jūrniekiem paredzētās nodokļu kompensācijas shēmas ierosināto izmaiņu atbilstību jūrniecības pamatnostādņu vispārējiem mērķiem.
3.3. Atbalsts, kas piešķirts samazinātu darbaspēka izmaksu veidā
Jūrniecības pamatnostādnēs noteikts, ka attiecībā uz EEZ jūrniekiem atbalsts darbaspēka izmaksu apgrūtinājuma samazinājuma veidā ir atļauts, ja vien šie jūrnieki ir nodarbināti uz kuģiem, kas reģistrēti kādā EEZ valstī. Jūrniecības pamatnostādnēs noteiktā atbalsta maksimālā robeža ir 100 % atvieglojums attiecībā uz iemaksām. Šiem pasākumiem būtu jāaizsargā EEZ nodarbinātība gan uz kuģiem, gan krastā, jāsaglabā un jāuzlabo jūrniecības jomas zināšanas EEZ, kā arī jāpalielina drošība. Attiecībā uz darbaspēka izmaksām pamatnostādņu 3.2. iedaļas 2. punktā ir noteikts, ka EEZ valstu kuģošanas jomā ir atļautas:
|
— |
samazinātas likmes sociālās nodrošināšanas iemaksām par EEZ jūrniekiem, kuri nodarbināti uz EEZ valstī reģistrētiem kuģiem, |
|
— |
samazinātas ienākuma nodokļa likmes, kas piemērojamas EEZ jūrniekiem uz EEZ valstī reģistrētiem kuģiem. |
Iepriekš minētā aspektā jēdzienu “EEZ jūrnieki” definē kā:
|
— |
EEZ valstu pilsoņi, ja jūrnieki ir nodarbināti uz kuģiem (tostarp uz ro-ro prāmjiem), kas nodrošina regulārus pasažieru pārvadājumus starp EEZ ostām, |
|
— |
visos citos gadījumos – visi jūrnieki, kas pakļauti aplikšanai ar nodokļiem un/vai sociālās nodrošināšanas maksājumiem kādā EEZ valstī. |
Jūrniekiem paredzētā nodokļu kompensācijas shēma nozīmē, ka tiek atlīdzināti ienākuma nodokļa un sociālās nodrošināšanas maksājumi, ko darba devējs maksā par jūrniekiem. Saskaņā ar Lēmumā Nr. 280/06/COL un Lēmumā Nr. 412/06/COL apstiprinātās shēmas noteikumiem prasībām atbilstošo kuģu īpašnieki saņems dotācijas attiecībā uz jūrniekiem, kuri ir rezidenti nodokļu vajadzībām Norvēģijā vai citā EEZ valstī vai arī kādas EEZ valsts pilsoņi, kuriem Norvēģijā ir jāmaksā nodokļi par ienākumiem, kas gūti, strādājot uz kuģiem, un kuri ir tiesīgi saņemt jūrniekiem paredzētās nodokļu atlaides atbilstoši nodokļu likuma 6–61. iedaļai, un par kuru algām informē iestādi, kas atbildīga par Valsts pensiju apdrošināšanas shēmu jūrniekiem, vai kuru algas dokumentē atsevišķi. Šajā sakarā nekādi grozījumi nav paziņoti. Tādējādi Iestāde uzskata, ka jūrnieki, uz kuriem attiecas minētie grozījumi, atbildīs pamatnostādnēs noteiktajām kategorijām.
3.4. Maksimālais apjoms
Jūrniecības pamatnostādņu 3.2. iedaļā ir atļauts samazināt EEZ jūrnieku sociālā nodrošinājuma iemaksas un ienākuma nodokļa likmi. Saskaņā ar jūrniecības pamatnostādņu 11. iedaļu maksimālā samazinājuma robeža ir 100 %, t. i., nodokļu un sociālo maksājumu samazināšana līdz nullei. Sākotnējā paziņojumā par minēto shēmu noteikts, ka kompensācijas maksājumi nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt ienākumu nodokļa un faktiski samaksāto sociālā nodrošinājuma iemaksu apjomu. Tā kā šajā sakarā nekādi grozījumi nav paziņoti, Iestāde uzskata, ka paziņoto grozījumu rezultātā kompensējamie nodokļi un sociālā nodrošinājuma iemaksas arī turpmāk atbildīs jūrniecības pamatnostādnēm.
3.5. Atbalsta uzkrāšana
Saskaņā ar jūrniecības pamatnostādņu 11. iedaļu nodokļu un sociālo maksājumu samazināšana līdz nullei ir atbalsta maksimālā pieļaujamā intensitāte. Neviena cita atbalsta sistēma nedrīkst sniegt lielāku labumu. Norvēģijas iestādes norādīja, ka atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar nodokļu kompensācijas shēmu jūrniekiem, nevar uzkrāt, pievienojot atbalstu, kas saņemts no citām vietējām, reģionālajām, valsts vai Kopienas shēmām to pašu attaisnojamo izmaksu segšanai.
3.6. Secinājums
Pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, Iestāde uzskata, ka paziņotās izmaiņas nodokļu kompensācijas shēmā jūrniekiem, ar kurām darba devēju veikto ienākuma nodokļa un sociālā nodrošinājuma iemaksu kompensāciju piemēro arī drošības jomas apkalpes locekļiem uz tiem pasažieru kuģiem maršrutā Bergena–Kirkenesa, kurus ietekmē konkurence un kuri ir reģistrēti Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR), ir saderīgas ar EEZ līguma darbību EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta, kas jāskata kopā ar jūrniecības pamatnostādnēm, nozīmē. Tādējādi Iestāde neceļ iebildumus pret paziņotajiem grozījumiem.
Norvēģijas iestādēm tiek atgādināts par pienākumu – kas izriet no Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola II daļas 21. panta un Lēmuma Nr. 195/04/COL 6. panta – sniegt gada ziņojumus par atbalsta shēmas īstenošanu. Norvēģijas iestādēm pēc iespējas drīzāk jāiesniedz Iestādei visi normatīvie un administratīvie dokumenti, ar kuriem īsteno iepriekšminētās izmaiņas atbalsta shēmās, ja tas vēl nav izdarīts.
Ņemot vērā jūrniecības pamatnostādņu 12. iedaļas noteikumus, Norvēģijas iestādēm tiek atgādināts, ka attiecībā uz visām atbalsta shēmām, kuras ietilpst jūrniecības pamatnostādņu piemērošanas jomā, to īstenošanas sestajā gadā EBTA valstīm ir jāiesniedz Iestādei šo shēmu ietekmes novērtējums.
Turklāt Norvēģijas iestādēm tiek atgādināts, ka Iestāde ir jāinformē par jebkuriem plāniem grozīt šo shēmu.
Atbilstoši paziņotajam ar Lēmumu Nr. 280/06/COL un Lēmumu Nr. 412/06/COL apstiprinātā nodokļu kompensācijas shēma jūrniekiem būs spēkā līdz 2016. gada 1. janvārim. Pašreizējā paziņojumā noteikts, ka nodokļu kompensācijas shēmai principā nav noteikts konkrēts darbības termiņš, taču ja tā vēl turpinās darboties, par to atkārtoti paziņos pēc desmit gadiem. Norvēģijas iestādes nav sniegušas pamatojumu tam, kāpēc paziņotajiem grozījumiem būtu jābūt spēkā ilgāk nekā sākotnēji paziņotajai shēmai. Tāpēc Iestāde secina, ka ir lietderīgi noteikt, ka shēmas pēdējie grozījumi ir spēkā līdz tai pašai dienai. Iestāde vērš Norvēģijas iestāžu uzmanību uz to, ka jūrniecības pamatnostādnes, atbilstoši kurām nodokļu kompensācijas shēma tika apstiprināta, 2011. gadā tiks pārskatītas. Gadījumā, ja jūrniecības pamatnostādņu noteikumi mainīsies, tas var ietekmēt visas pašreizējās atbalsta shēmas, uz kurām attiecas minētās pamatnostādnes, tostarp ar šo lēmumu atļautos shēmas grozījumus,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
EBTA Uzraudzības iestāde ir nolēmusi necelt iebildumus pret paziņotajām izmaiņām nodokļu kompensācijas shēmā Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) reģistrēto kuģu jūrniekiem, ar kurām darba devēju veikto ienākuma nodokļa un sociālā nodrošinājuma iemaksu kompensāciju piemēro arī drošības jomas apkalpes locekļiem uz tiem pasažieru kuģiem maršrutā Bergena–Kirkenesa, kurus ietekmē konkurence un kuri ir reģistrēti Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā.
Grozītā shēma ir saderīga ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Norvēģijas Karalistei.
3. pants
Autentisks ir tikai teksts angļu valodā.
Briselē, 2008. gada 11. jūnijā
EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –
Kolēģijas loceklis
Kurt JAEGER
Kolēģijas loceklis
Kristján A. STEFÁNSSON
(1) Turpmāk tekstā – Iestāde.
(2) Turpmāk tekstā – EEZ līgums.
(3) Turpmāk tekstā – Uzraudzības un Tiesas nolīgums.
(4) EEZ līguma 61. un 62. panta un Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola 1. panta piemērošanas un interpretācijas pamatnostādnes, ko EBTA Uzraudzības iestāde pieņēma un izdeva 1994. gada 19. janvārī, publicētas OV L 231, 3.9.1994., 1. lpp. un EEZ pielikumā Nr. 32, 3.9.1994., 1. lpp. Pamatnostādnēs jaunākie grozījumi tika veikti 2007. gada 19. decembrī. Turpmāk tekstā – Valsts atbalsta pamatnostādnes.
(5) OV L 139, 25.5.2006., 37. lpp.
(6) EBTA Uzraudzības iestādes 2006. gada 4. oktobra Lēmums Nr. 280/06/COL par izmaiņām nodokļu kompensācijas shēmās kuģu īpašniekiem par jūrniekiem, kuri nodarbināti uz kuģiem, kas reģistrēti Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) un Norvēģijas Starptautiskajā kuģniecības reģistrā (NIS). Publicēts OV C 143, 28.6.2007., 5. lpp. un EEZ pielikumā Nr. 30, 28.6.2007., 6. lpp. Lēmuma pilns teksts pieejams Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/stateaidregistry/
(7) EBTA Uzraudzības iestādes 2006. gada 19. decembra Lēmums Nr. 412/06/COL par izmaiņām nodokļu kompensācijas shēmās Norvēģijas Vispārējā kuģniecības reģistrā (NOR) reģistrēto kuģu jūrniekiem. Publicēts OV C 111, 17.5.2007., 20. lpp. un EEZ pielikumā Nr. 23, 17.5.2007., 2. lpp. Lēmuma pilns teksts pieejams Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/fieldsofwork/fieldstateaid/stateaidregistry/
(8) Turpmāk tekstā – Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums.
(9) Sk. 6. un 7. zemsvītras piezīmi.
(10) Uzņēmumiem, kuri atbilst shēmas nosacījumiem, katru otro mēnesi ir jāiesniedz pieteikumi par iepriekšējiem diviem mēnešiem. Kompensāciju parasti piešķirs divu mēnešu laikā.
(11) Saskaņā ar Iestādes tīmekļa vietnē publicēto informāciju valūtas kurss NOK/EUR 2007. gadā ir 8,2224.
(12) Turpmāk tekstā – jūrniecības pamatnostādnes.
(13) Padomes 1986. gada 22. decembra Regula (EEK) Nr. 4055/86, ar ko brīvas pakalpojumu sniegšanas principu piemēro jūras pārvadājumiem starp dalībvalstīm un starp dalībvalstīm un trešām valstīm (OV L 378, 31.12.1986., 1. lpp.).
(14) Padomes 1992. gada 7. decembra Regula (EEK) Nr. 3577/92, ar ko piemēro principu, kurš paredz jūras transporta pakalpojumu sniegšanas brīvību dalībvalstīs (jūras kabotāža) (OV L 364, 12.12.1992., 7. lpp.).
(15) Šis punkts iekļauts ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 70/97 (OV L 30, 5.2.1998., 42. lpp. un EEZ pielikums Nr. 5, 5.2.1998., 175. lpp.), kas stājās spēkā 1998. gada 1. augustā.