ISSN 1725-5112 doi:10.3000/17255112.L_2009.257.lav |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
52. sējums |
Saturs |
|
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
|
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 910/2009 (2009. gada 29. septembris) par atļaujas piešķiršanu jaunam Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāta izmantošanas veidam kā zirgu barības piedevai (atļaujas turētājs Lallemand SAS) ( 1 ) |
|
|
* |
Komisijas Regula (EK) Nr. 911/2009 (2009. gada 29. septembris) par atļaujas piešķiršanu jaunam Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M preparāta izmantošanas veidam kā lašu dzimtas zivju un garneļu barības piedevai (atļaujas turētājs Lallemand SAS) ( 1 ) |
|
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI |
|
|
* |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 912/2009/EK (2009. gada 16. septembris) par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis ( 1 ) |
|
|
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta |
|
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
Komisija |
|
|
|
2009/720/EK |
|
|
* |
||
|
|
2009/721/EK |
|
|
* |
||
|
|
2009/722/EK |
|
|
* |
|
|
III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību |
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU |
|
|
|
2009/723/KĀDP |
|
|
* |
||
|
|
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana ir obligāta
REGULAS
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/1 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 907/2009
(2009. gada 29. septembris),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2007. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1580/2007, ar ko nosaka Regulu (EK) Nr. 2200/96, (EK) Nr. 2201/96 un (EK) Nr. 1182/2007 īstenošanas noteikumus augļu un dārzeņu nozarē (2), un jo īpaši tās 138. panta 1. punktu,
tā kā:
Regulā (EK) Nr. 1580/2007, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumus, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XV pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 1580/2007 138. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā 2009. gada 30. septembrī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 29. septembrī
Komisijas vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jean-Luc DEMARTY
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 350, 31.12.2007., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta ievešanas vērtība |
0702 00 00 |
MK |
32,8 |
ZZ |
32,8 |
|
0707 00 05 |
TR |
121,8 |
ZZ |
121,8 |
|
0709 90 70 |
TR |
110,1 |
ZZ |
110,1 |
|
0805 50 10 |
AR |
89,6 |
CL |
109,9 |
|
TR |
83,3 |
|
UY |
88,0 |
|
ZA |
70,7 |
|
ZZ |
88,3 |
|
0806 10 10 |
EG |
109,7 |
IL |
111,8 |
|
TR |
102,8 |
|
US |
190,3 |
|
ZZ |
128,7 |
|
0808 10 80 |
BR |
83,8 |
CL |
83,2 |
|
NZ |
80,0 |
|
US |
83,8 |
|
ZA |
73,1 |
|
ZZ |
80,8 |
|
0808 20 50 |
AR |
81,8 |
CN |
60,5 |
|
TR |
100,4 |
|
US |
161,5 |
|
ZA |
70,4 |
|
ZZ |
94,9 |
|
0809 30 |
TR |
108,0 |
ZZ |
108,0 |
|
0809 40 05 |
IL |
116,1 |
TR |
99,1 |
|
ZZ |
107,6 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “citas izcelsmes vietas”.
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/3 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 908/2009
(2009. gada 28. septembris),
ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Beļģijas karogu, zvejot raju dzimtas zivis EK ūdeņos VIId zonā
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2009. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 28. septembrī
Komisijas vārdā –
Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors
Fokion FOTIADIS
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.
(3) OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
Nr. |
19/T&Q |
Dalībvalsts |
Beļģija |
Krājums |
SRX/07D. |
Suga |
Raju dzimtas zivis (Rajidae) |
Zona |
EK ūdeņi VIId zonā |
Datums |
1.9.2009. |
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/5 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 909/2009
(2009. gada 28. septembris),
ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Beļģijas karogu, zvejot raju dzimtas zivis EK ūdeņos VIII un IX zonā
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2002. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 2371/2002 par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (1) un jo īpaši tās 26. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 1993. gada 12. oktobra Regulu (EEK) Nr. 2847/93, ar kuru izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama kopējai zivsaimniecības politikai (2), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2009. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Zveja no šīs regulas pielikumā norādītā krājuma, ko veic kuģi, kuri peld ar pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegta no pielikumā noteiktās dienas. Pēc šīs dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju no šā krājuma, ja to nozvejojuši minētie kuģi.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 28. septembrī
Komisijas vārdā –
Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektors
Fokion FOTIADIS
(1) OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.
(2) OV L 261, 20.10.1993., 1. lpp.
(3) OV L 22, 26.1.2009., 1. lpp.
PIELIKUMS
Nr. |
18/T&Q |
Dalībvalsts |
Beļģija |
Krājums |
SRX/89-C. |
Suga |
Raju dzimtas zivis (Rajidae) |
Zona |
EK ūdeņi VIII un IX zonā |
Datums |
1.9.2009. |
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/7 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 910/2009
(2009. gada 29. septembris)
par atļaujas piešķiršanu jaunam Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāta izmantošanas veidam kā zirgu barības piedevai (atļaujas turētājs Lallemand SAS)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku barības piedevu izmantošanai jāsaņem atļauja, un izklāstīts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. |
(2) |
Šajā regulā atļauja tiek piešķirta jaunam Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāta izmantošanas veidam kā zirgu barības piedevai. |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta prasībām. |
(4) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 8. panta 3. punktu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) veica riska novērtējumu. |
(5) |
Pieteikums attiecas uz jaunu Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāta izmantošanas veidu kā zirgu barības piedevu, kas klasificējama barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. |
(6) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 226/2007 (2) minētā preparāta izmantošana desmit gadus tika atļauta kazām un aitām, kuras tur piena ražošanai, un ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1293/2008 (3) – desmit gadus jēriem. |
(7) |
Iesniedza jaunus datus, lai pamatotu atļauju par preparāta izmantošanu zirgiem. Iestāde 2006. gada 12. septembra atzinumā (4) un 2009. gada 1. aprīļa atzinumā (5) secināja, ka Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 preparāts nerada kaitīgu ietekmi uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka šā preparāta izmantošana var ievērojami uzlabot šķiedrvielu sagremošanu. Iestāde neuzskatīja, ka būtu vajadzīgas īpašas prasības veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par dzīvnieku barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija. |
(8) |
Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikumā minēto preparātu, kas iekļauts piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “gremošanas veicinātāji”, ir atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevu saskaņā ar pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 29. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) OV L 64, 2.3.2007., 26. lpp.
(3) OV L 340, 19.12.2008., 38. lpp.
(4) The EFSA Journal (2006) 385, 1. lpp.
(5) The EFSA Journal (2009) 1040, 1. lpp.
PIELIKUMS
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas termiņš |
||||||||||||||||
KVV/kg kompleksās barības ar 12 % mitruma saturu |
|||||||||||||||||||||||||
Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa – gremošanas veicinātāji |
|||||||||||||||||||||||||
4a1711 |
LALLEMAND SAS |
Saccharomyces cerevisiae CNCM I-1077 |
|
Zirgi |
— |
3,0 × 109 |
— |
|
20.10.2019. |
(1) Sīkāka informācija par analīzes metodēm ir pieejama Kopienas references laboratorijas tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/crl-feed-additives
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/10 |
KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 911/2009
(2009. gada 29. septembris)
par atļaujas piešķiršanu jaunam Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M preparāta izmantošanas veidam kā lašu dzimtas zivju un garneļu barības piedevai (atļaujas turētājs Lallemand SAS)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām (1) un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka dzīvnieku barības piedevu izmantošanai jāsaņem atļauja, un izklāstīts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība. |
(2) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu ir iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju preparātam, kas minēts šīs regulas pielikumā. Pieteikumam pievienotas vajadzīgās ziņas un dokumenti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punkta prasībām. |
(3) |
Pieteikums attiecas uz atļaujas saņemšanu, lai jaunā veidā izmantotu Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M preparātu kā lašu dzimtas zivju un garneļu barības piedevu, kas klasificējama barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”. |
(4) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1200/2005 (2) minētā mikroorganismu preparāta izmantošana bija atļauta gaļas cāļiem un ar Regulu (EK) Nr. 2036/2005 (3) – gaļas cūkām. |
(5) |
Iesniedza jaunus datus, lai pamatotu atļaujas pieteikumu par preparāta lietošanu lašu dzimtas zivīm un garnelēm. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“Iestāde”) 2009. gada 1. aprīļa atzinumos (4) secināja, ka Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M preparāts nerada kaitīgu ietekmi uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi un ka šā preparāta lietošanai var būt pozitīva ietekme, jo tas palielina labi attīstītu lašu dzimtas zivju skaitu un uzlabo garneļu dzīvotspēju un augšanu. Iestāde neuzskata, ka būtu vajadzīga īpaša prasība veikt uzraudzību pēc preparāta laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ziņojumu par barībā lietotās piedevas analīzes metodi, ko iesniegusi ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotā Kopienas references laboratorija. |
(6) |
Minētā preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tādējādi preparātu jāļauj izmantot, kā norādīts šīs regulas pielikumā. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Pielikumā minēto preparātu, kas ietilpst barības piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas” un funkcionālajā grupā “citas zootehniskās piedevas”, ir atļauts izmantot kā dzīvnieku barības piedevu atbilstīgi pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2009. gada 29. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 268, 18.10.2003., 29. lpp.
(2) OV L 195, 27.7.2005., 6. lpp.
(3) OV L 328, 15.12.2005., 13. lpp.
(4) The EFSA Journal (2009) 1038, 2. lpp., un 1037, 1. lpp.
PIELIKUMS
Piedevas identifikācijas numurs |
Atļaujas turētāja nosaukums |
Piedeva |
Sastāvs, ķīmiskā formula, apraksts, analīzes metode |
Dzīvnieku suga vai kategorija |
Maksimālais vecums |
Minimālais saturs |
Maksimālais saturs |
Citi noteikumi |
Atļaujas derīguma termiņš |
||||||||||||||||
KVV/kg barības maisījuma ar 12 % mitruma saturu |
|||||||||||||||||||||||||
Zootehnisko piedevu kategorija. Funkcionālā grupa – citas zootehniskas piedevas (labi ietekmē dzīvnieku augšanu). |
|||||||||||||||||||||||||
4d1712 |
Lallemand SAS |
Pediococcus acidilactici CNCM MA 18/5M |
|
Lašu dzimtas zivis |
— |
3 × 109 |
— |
|
20.10.2019. |
||||||||||||||||
Garneles |
1 × 109 |
(1) Sīkāka informācija par analīzes metodēm ir pieejama Kopienas references laboratorijas tīmekļa vietnē: www.irmm.jrc.be/crl-feed-additives
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES KOPĪGI PIEŅEMTIE LĒMUMI
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/12 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 912/2009/EK
(2009. gada 16. septembris)
par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 169. pantu un 172. panta otro daļu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (3) (“Septītā pamatprogramma”) ir paredzēta Kopienas līdzdalība pētniecības un attīstības (“P&A”) programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis, tostarp līdzdalība minēto programmu īstenošanai izveidotās struktūrās Līguma 169. panta nozīmē. |
(2) |
Septītajā pamatprogrammā ir noteikti vairāki kritēriji, lai apzinātu jomas, kurās uzsākamas šādas 169. panta ierosmes: saistība ar Kopienas mērķiem, sasniedzamā mērķa skaidra definīcija un tā atbilstība pamatprogrammas mērķiem, iepriekšējas bāzes esība (esošas vai paredzētas valstu pētniecības programmas), Eiropas pievienotā vērtība, kritiskā masa attiecībā uz iekļauto programmu apjomu un skaitu, kā arī programmu aptverto pasākumu līdzību un 169. panta kā visatbilstīgākā līdzekļa efektivitāte mērķu sasniegšanai. |
(3) |
Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (4) (“īpašā programma “Sadarbība” ”), veicina starptematisku pieeju pētniecības tematiem, kas attiecas uz vienu vai vairākām Septītās pamatprogrammas tēmām, un šajā sakarā 169. panta ierosme metroloģijas jomā tika atzīta par vienu no piemērotām iniciatīvām Kopienas līdzdalībai valstu pētniecības programmās, ko kopīgi īsteno, pamatojoties uz Līguma 169. pantu. |
(4) |
Metroloģija ir starpdisciplināra zinātnes joma, kas ir modernas zināšanu sabiedrības neatņemama sastāvdaļa. Uzticami un salīdzināmi mērījumu standarti, atbilstīgas validētas mērīšanas un testa metodes ir zinātniskā progresa un tehnoloģisko jauninājumu pamatā, un tādēļ tiem ir nozīmīga ietekme uz ekonomiku un dzīves kvalitāti Eiropā. |
(5) |
Patlaban daudzas P&A programmas vai pasākumi, ko atsevišķas dalībvalstis veic valsts mērogā, lai atbalstītu metroloģijas pētniecību un attīstību, netiek pietiekami koordinēti Eiropas līmenī un neļauj sakopot kritisko masu, kas vajadzīga stratēģiskās P&A jomās. |
(6) |
Vēloties Eiropā panākt saskaņotu pieeju metroloģijas jomā un darboties efektīvi, vairākas dalībvalstis ir uzņēmušās iniciatīvu izveidot kopīgu P&A programmu ar nosaukumu “Eiropas metroloģijas pētniecības programma” (“EMPP”), kas būtu jauninājumu un zinātniskās pētniecības instruments un atbalsts politikas veidošanai, lai tādējādi reaģētu uz Eiropā pieaugošo pieprasījumu pēc progresīvas metroloģijas, jo īpaši jaunās tehnoloģijas jomās. |
(7) |
Komisija savā 2007. gada 11. jūnija Darba programmā 2007.–2008. gadam īpašās programmas “Sadarbība” īstenošanai paredzēja finansiālu atbalstu ERA-NET Plus metroloģijas jomā, lai atvieglotu pāreju no “iMERA”ERA-NET projekta uz kopīgu metroloģijas P&A programmu, kura jāīsteno, pamatojoties uz Līguma 169. pantu. Tādējādi tika izstrādāta EMPP, kurā noteikti šīs kopīgās programmas galvenie uzdevumi un darbības. |
(8) |
EMPP mērķis ir atbalstīt zinātnes attīstību un jauninājumus, nodrošinot vajadzīgo tiesisko un organizatorisko struktūru plašai dalībvalstu sadarbībai Eiropā metroloģijas pētniecībā jebkurā tehnoloģijas vai rūpniecības jomā. Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija (“iesaistītās valstis”) ir piekritušas koordinēt un īstenot kopīgus pasākumus, kuru mērķis ir dot ieguldījumu EMPP. Ierosinātajā septiņu gadu laikposmā šo valstu līdzdalības kopējā vērtība tiek lēsta vismaz EUR 200 miljonu apmērā un iespējamais rezerves finansējums – EUR 100 miljonu apmērā. |
(9) |
Lai palielinātu EMPP ietekmi, iesaistītās valstis ir piekritušas Kopienas līdzdalībai EMPP. Kopienai tajā būtu jāpiedalās, EMPP darbības laikā veicot finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam līdz EUR 200 miljoniem. Ņemot vērā to, ka EMPP atbilst Septītās pamatprogrammas zinātniskajiem mērķiem, un to, ka metroloģijas jomā veiktajām darbībām ir horizontāls raksturs vai arī tās nav tieši saistītas ar 10 tēmām, EMPP būtu jāatbalsta kopīgi visās attiecīgajās tēmās. |
(10) |
Papildu finansēšanas iespējas inter alia var piedāvāt Eiropas Investīciju banka (EIB), jo īpaši – izmantojot Riska dalīšanas finanšu mehānismu, kas izstrādāts kopīgi ar EIB un Komisiju saskaņā ar īpašās programmas “Sadarbība” III pielikumu. |
(11) |
Kopienas finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir, ja ir noteikts finansēšanas plāns, kura pamatā ir kompetento valsts iestāžu oficiālas saistības kopīgi īstenot P&A programmas un pasākumus, kas uzsākti valsts mērogā, un dot ieguldījumu EMPP kopīgas izpildes finansēšanā. |
(12) |
Valstu pētniecības programmu kopīgai īstenošanai ir vajadzīga jau esoša vai jaunizveidota īstenošanas struktūra, kā paredzēts īpašajā programmā “Sadarbība”. Iesaistītās valstis ir vienojušās par šādu īpaši izveidotu EMPP īstenošanas struktūru. Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jāsaņem Kopienas finansiālais ieguldījums un būtu jānodrošina EMPP efektīva izpilde. |
(13) |
Kā nosacījums Kopienas finansiālā ieguldījuma piešķiršanai būtu jāparedz iesaistīto valstu saistības atvēlēt resursus, kā arī faktiska finansiālo ieguldījumu maksājumu veikšana. |
(14) |
Lai gan Kopīgais pētniecības centrs ir Komisijas struktūrvienība, tomēr tā institūtiem ir pētniecības iespējas, kas ir noderīgas EMPP un būtu jāaktivizē tās īstenošanā. Tādēļ ir lietderīgi noteikt Kopīgā pētniecības centra statusu attiecībā uz tā tiesībām iesaistīties programmā un pretendēt uz finansējumu, kā arī piedalīties EMPP pārvaldībā. |
(15) |
Kā nosacījums Kopienas finansiālā ieguldījuma piešķiršanai būtu jāparedz vispārējs nolīgums, ko noslēdz starp Komisiju Eiropas Kopienas vārdā un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, kas ietver sīki izstrādātus noteikumus Kopienas ieguldījuma izmantošanai. Minētajam vispārējam nolīgumam būtu jāsatur vajadzīgie noteikumi, lai nodrošinātu Kopienas finanšu interešu aizsardzību. |
(16) |
Procenti, kas radušies no Kopienas finansiālā ieguldījuma, būtu jāuzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem saskaņā ar 18. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5) (“Finanšu regula”). Komisijai būtu jāvar attiecīgi palielināt šajā lēmumā norādīto Kopienas maksimālo ieguldījumu. |
(17) |
Kopienai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu, ievērojot noteikumus, kas izklāstīti starp Kopienu un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru noslēdzamajā vispārējā nolīgumā, ja EMPP netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPP finansēšanā vai arī veic to daļēji vai novēloti. |
(18) |
Lai efektīvi īstenotu EMPP, finansiālais atbalsts būtu jāpiešķir EMPP projektu dalībniekiem, kas īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā centralizēti izvēlēti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Šādam finansiālajam atbalstam un tā maksājumam vajadzētu būt pārredzamam un efektīvam. |
(19) |
Priekšlikumi centralizēti būtu jānovērtē neatkarīgiem ekspertiem īpaši izveidotās īstenošanas struktūras pārraudzībā. Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jāapstiprina sarindojums prioritārā secībā, kam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz finansējuma piešķiršanu no Kopienas finansiālā ieguldījuma un no līdzekļiem, kas valstu budžetā atvēlēti EMPP projektiem. |
(20) |
Saskaņā ar Finanšu regulu un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6) (“īstenošanas noteikumi”), Kopienas finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda netieši un centralizēti atbilstīgi Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktam un 56. pantam un īstenošanas noteikumu 35. pantam, 38. panta 2. punktam un 41. pantam. |
(21) |
Ikvienai dalībvalstij un ikvienai Septītās pamatprogrammas asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai iesaistīties EMPP. |
(22) |
Saskaņā ar Septītās pamatprogrammas mērķiem jebkuras citas valsts līdzdalībai EMPP vajadzētu būt iespējamai, ja šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgā starptautiskā nolīgumā un ja tam piekrīt gan Komisija Kopienas vārdā, gan iesaistītās dalībvalstis. Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu un ievērojot šajā lēmumā izklāstītos noteikumus un nosacījumus, Kopienai vajadzētu būt tiesībām pieņemt nosacījumus par tās finansiālo ieguldījumu EMPP attiecībā uz šādu citu valstu līdzdalību. |
(23) |
Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai novērstu nelikumības un krāpšanu, un būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai atgūtu zaudētos, nepamatoti izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus, ņemot vērā Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (1995. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (7), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (8), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (9). |
(24) |
Ir būtiski, lai pētniecības darbības, ko veic saskaņā ar EMPP, atbilstu ētikas pamatprincipiem, tostarp tiem, kas atspoguļoti Līguma par Eiropas Savienību 6. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, kā arī ievērotu dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principus. |
(25) |
Komisijai būtu jāveic gan starpposma novērtējums, lai novērtētu EMPP īstenošanas kvalitāti un efektivitāti un panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, gan arī nobeiguma novērtējums. |
(26) |
Īpaši izveidotajai īstenošanas struktūrai būtu jārosina izraudzīto EMPP projektu dalībnieki paziņot un izplatīt to rezultātus un darīt šo informāciju publiski pieejamu, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Kopienas finansiālais ieguldījums
1. Kopiena veic finansiālu ieguldījumu “Eiropas metroloģijas pētniecības programmā” (“EMPP”), ko kopīgi uzsākusi Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Čehija, Dānija, Francija, Igaunija, Itālija, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī Norvēģija, Šveice un Turcija (“iesaistītās valstis”).
2. Kopiena Septītās pamatprogrammas darbības laikā, ievērojot principus, kas izklāstīti I un II pielikumā, kuri ir šā lēmuma sastāvdaļa, veic finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam, bet nepārsniedz EUR 200 miljonus un ko maksā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta apropriācijām.
3. Kopienas finansiālo ieguldījumu kopīgi maksā no budžeta apropriācijām, kas atvēlētas visām attiecīgajām īpašās programmas “Sadarbība” tēmām.
2. pants
Nosacījumi Kopienas finansiālā ieguldījuma piešķiršanai
Kopienas finansiālais ieguldījums ir atkarīgs no šādiem nosacījumiem:
a) |
iesaistītās valstis sniedz pierādījumu, ka ir faktiski izstrādāta EMPP, kā aprakstīts I pielikumā; |
b) |
oficiāli ir izveidota īpaša īstenošanas struktūra, kam ir juridiskas personas statuss un kas atbild par EMPP īstenošanu un Kopienas finansiālā ieguldījuma saņemšanu, sadali un uzraudzību saskaņā ar netiešu centralizēto pārvaldību, ievērojot Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un 56. pantu, kā arī īstenošanas noteikumu 35. pantu, 38. panta 2. punktu un 41. pantu; |
c) |
ir izveidots pienācīgs un efektīvs EMPP vadības modelis saskaņā ar II pielikumu; |
d) |
īpaši izveidotā īstenošanas struktūra efektīvi veic EMPP paredzētos pasākumus, kas izklāstīti I pielikumā, tostarp izsludina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus; |
e) |
katra iesaistītā valsts uzņemas saistības ieguldīt EMPP savu finansējuma daļu un palielināt minēto ieguldījumu ar iespējamo rezerves finansējumu 50 % apjomā, lai segtu tās dalībnieku sekmīgu dalību EMPP projektos un faktiski izmaksātu finansiālo ieguldījumu saņēmējiem; |
f) |
ir panākta atbilstība Kopienas noteikumiem par valsts atbalstu un jo īpaši Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai (10); |
g) |
ir nodrošināta augsta līmeņa zinātniskā izcilība un ētikas principu ievērošana saskaņā ar Septītās pamatprogrammas vispārīgajiem principiem, kā arī dzimumu vienlīdzības nodrošināšanas un dzimumu līdztiesības principiem, un ilgtspējīga attīstība; |
h) |
ir izstrādāti noteikumi, kas reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radīts saskaņā ar EMPP veiktajos pasākumos, un to P&A programmu un pasākumu īstenošanu un koordinēšanu, ko iesaistītās valstis veic valsts mērogā, ar mērķi veicināt zināšanu radīšanu un atbalstīt šādu zināšanu plašu izmantošanu un izplatīšanu. Izmantotā pieeja atbilst modelim, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1906/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007. līdz 2013. gads) (11) (“noteikumi līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā”). |
3. pants
EMPP pasākumi
1. EMPP pamatdarbība ir tādu starptautisku EMPP projektu finansēšana, kuros piedalās vairāki dalībnieki un kuri risina pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas jautājumus (“EMPP projekti”). Ņemot vērā koncentrētās spējas metroloģijā, EMPP projektu galveno daļu īsteno iesaistīto valstu metroloģijas institūti un norīkotie institūti (proti, speciālie institūti, kas atbildīgi par konkrētiem valsts standartiem un saistītiem pakalpojumiem, uz kuriem neattiecas valstu metroloģijas institūtu darbība).
2. Lai palielinātu un dažādotu metroloģijas spējas, EMPP finansē arī vairākas pētnieku dotāciju shēmas, kas papildina EMPP projektus.
3. EMPP projektus atlasa un pētnieku dotācijas piešķir pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, ievērojot šā lēmuma I pielikumā izklāstītos principus attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi, pārredzamību, neatkarīgu vērtēšanu, līdzfinansējumu, finansējumu, kas nav peļņas avots, kā arī nestāšanos spēkā ar atpakaļejošu datumu, kas minēta Finanšu regulas 112. panta 1. punktā.
4. Vērtēšanas pamatkritēriji ir mutatis mutandis tie, kas attiecībā uz EMPP projektiem un pētnieku dotāciju shēmām paredzēti 15. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar noteikumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.
5. Sīkāka informācija par EMPP pasākumu īstenošanu ir sniegta I pielikumā.
4. pants
Kopīgā pētniecības centra loma
1. Komisijas Kopīgais pētniecības centrs ir tiesīgs piedalīties EMPP un pretendēt uz tā finansējumu, ievērojot nosacījumus, kas ir pielīdzināmi nosacījumiem, kurus piemēro iesaistīto valstu valsts metroloģijas institūtiem.
2. Kopīgā pētniecības centra paša resursus, ko nesedz EMPP finansējums, neuzskata par Kopienas finansiālo ieguldījumu 1. panta nozīmē.
3. Kopīgā pētniecības centra institūts, kas atbild par metroloģiju, kā struktūrvienība Komisijā, kura rīkojas Kopienas vārdā, ir tiesīgs piedalīties EMPP īstenošanā īpaši izveidotas īstenošanas struktūras sastāvā kā novērotājs bez balsstiesībām.
5. pants
Nolīgumi starp Kopienu un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru
Sīki izstrādātus noteikumus līdzekļu pārvaldībai un kontrolei, kā arī Kopienas finanšu interešu aizsardzībai nosaka vispārējā nolīgumā un gada finanšu nolīgumos, kas jānoslēdz starp Komisiju Kopienas vārdā un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru.
Vispārējā nolīgumā jo īpaši ietver šādus noteikumus:
1) |
uzticēto uzdevumu definīcija; |
2) |
nosacījumi un sīki izstrādāti noteikumi uzdevumu izpildei, tostarp attiecīgi noteikumi par atbildības norobežošanu un veicamo kontroļu organizēšanu; |
3) |
noteikumi par ziņošanu Komisijai par uzdevumu pildīšanu; |
4) |
nosacījumi, saskaņā ar kuriem uzdevumu izpilde beidzas; |
5) |
sīki izstrādāti noteikumi par Komisijas veiktu izpēti; |
6) |
nosacījumi par atsevišķu bankas kontu izmantošanu un nopelnīto procentu izmantošanu; |
7) |
noteikumi, kas garantē Kopienas darbības uzskatāmību salīdzinājumā ar citām īpaši izveidotās īstenošanas struktūras darbībām; |
8) |
apņemšanās atturēties no jebkuras darbības, kas var radīt interešu konfliktu Finanšu regulas 52. panta 2. punkta nozīmē; |
9) |
noteikumi, kuri reglamentē tiesības uz intelektuālo īpašumu, kas radies saskaņā ar EMPP veiktos pasākumos, kā minēts 2. pantā; |
10) |
kritēriju saraksts, kuri jāizmanto, veicot starpposma un nobeiguma novērtējumus, tostarp tos, kas minēti 13. pantā. |
6. pants
Procenti no Kopienas finansiālā ieguldījuma
Saskaņā ar Finanšu regulas 18. panta 2. punktu procentus, kas radušies no EMPP atvēlētā Kopienas finansiālā ieguldījuma, uzskata par piešķirtajiem ieņēmumiem. Komisija var attiecīgi palielināt Kopienas maksimālo ieguldījumu, kas norādīts šā lēmuma 1. panta 2. punktā.
7. pants
Kopienas finansiālā ieguldījuma samazināšana, apturēšana vai pārtraukšana
Ja EMPP netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Kopiena var samazināt, apturēt vai pārtraukt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā EMPP faktisko īstenošanu.
Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPP finansējumā vai veic to tikai daļēji vai novēloti, Kopiena saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti vispārējā nolīgumā, kurš jānoslēdz starp Komisiju un īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, var samazināt savu finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā iesaistīto valstu faktiski atvēlēto publiskā finansējuma summu.
8. pants
Kopienas finanšu interešu aizsardzība, ko veic iesaistītās valstis
Īstenojot EMPP, iesaistītās valstis veic normatīvos, regulatīvos, administratīvos vai citus vajadzīgos pasākumus, lai aizsargātu Kopienu finanšu intereses. Jo īpaši iesaistītās valstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu visu Kopienai piekritīgo summu pilnīgu atgūšanu saskaņā ar Finanšu regulas 54. panta 2. punkta c) apakšpunktu un īstenošanas noteikumu 38. panta 2. punktu.
9. pants
Revīzijas palātas veikta kontrole
Komisija un Revīzijas palāta ir tiesīgas ar savu ierēdņu vai darbinieku starpniecību veikt visas vajadzīgās pārbaudes un inspekcijas, lai nodrošinātu Kopienas līdzekļu pienācīgu pārvaldību un aizsargātu Kopienu finanšu intereses pret jebkuru krāpšanu vai nelikumību. Tādēļ iesaistītās valstis un/vai īpaši izveidotā īstenošanas struktūra laikus dara Komisijai un Revīzijas palātai pieejamus visus attiecīgos dokumentus.
10. pants
Informācija
Komisija paziņo visu attiecīgo informāciju Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai. Iesaistītās valstis aicina ar īpaši izveidotās īstenošanas struktūras starpniecību iesniegt Komisijai jebkuru papildinformāciju, ko Eiropas Parlaments, Padome un Revīzijas palāta pieprasa attiecībā uz īpaši izveidotās īstenošanas struktūras finanšu pārvaldību un kas ir saderīga ar 13. pantā izklāstītajām vispārējām ziņošanas prasībām.
11. pants
Citu dalībvalstu un asociēto valstu līdzdalība
Jebkura dalībvalsts un Septītās pamatprogrammas asociētā valsts ir tiesīga pievienoties EMPP saskaņā ar kritērijiem, kas izklāstīti šā lēmuma 2. panta e) un f) punktā, un to uzskata par iesaistīto valsti.
12. pants
Citu trešo valstu līdzdalība
Iesaistītās valstis un Komisija var vienoties par jebkuras citas valsts līdzdalību, ievērojot 2. panta e) punktā izklāstītos kritērijus, ja šāda līdzdalība ir paredzēta attiecīgajā starptautiskajā nolīgumā. Tās izstrādā nosacījumus, ar kuriem uz EMPP finansējumu ir tiesīgas pretendēt juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību šādās valstīs, un privātpersonas, kas ir to pastāvīgie iedzīvotāji.
13. pants
Gada ziņojumi un novērtējums
Gada ziņojumā par Septīto pamatprogrammu, ko iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar Līguma 173. pantu, ietver ziņojumu par EMPP pasākumiem.
Trīs gadus pēc EMPP uzsākšanas Komisija veic EMPP starpposma novērtējumu. Šajā novērtējumā iztirzā panākumus I pielikumā izklāstīto mērķu sasniegšanā, kā arī EMPP ieteikumus par piemērotākajiem veidiem, kā turpmāk palielināt integrāciju un īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, tostarp zinātnisko, pārvaldības un finansiālo integrāciju, un to, vai iesaistīto valstu finansiālie ieguldījumi ir piemēroti, ņemot vērā potenciālo pieprasījumu no daudzveidīgajām valstu pētnieku aprindām.
Komisija paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma secinājumus, kam pievieno savus komentārus un attiecīgā gadījumā priekšlikumus par šā lēmuma grozīšanu.
Beidzoties Kopienas līdzdalībai EMPP, bet ne vēlāk kā 2017. gadā, Komisija ar neatkarīgu ekspertu grupas palīdzību veic EMPP vispārējo, konkrēto un operatīvo mērķu nobeiguma novērtējumu.
Šī grupa, veicot novērtējumu, inter alia ņem vērā arī šādus rādītājus:
a) |
projektu un piešķirto dotāciju zinātnes izcilību, ko nosaka pēc publikāciju, patentu un citu zinātniski nozīmīgu rezultātu skaita; |
b) |
šajā programmā iesaistīto ārējo pētnieku un pētniecības iestāžu līmeni; |
c) |
ar Septīto pamatprogrammu saistīto to dalībvalstu un valstu metroloģijas spēju palielināšanos, kuru metroloģijas programmas ir izstrādes sākumstadijā; |
d) |
apmācības pasākumu skaitu un kvalitāti; |
e) |
ar metroloģijas datu paziņošanu un izplatīšanu saistīto pasākumu skaitu un kvalitāti. |
Nobeiguma novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.
14. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
15. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2009. gada 16. septembrī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētāj
J. BUZEK
Padomes vārdā –
priekšsēdētāja
C. MALMSTRÖM
(1) 2009. gada 25. marta Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).
(2) Eiropas Parlamenta 2009. gada 22. aprīļa Atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts) un Padomes 2009. gada. 27. jūlija Lēmums.
(3) OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
(4) OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.
(5) OV L 248, 16.9.2002., 1. lpp.
(6) OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.
(7) OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.
(8) OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.
(9) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.
(10) OV C 323, 30.12.2006., 1. lpp.
(11) OV L 391, 30.12.2006., 1. lpp.
I PIELIKUMS
Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) mērķu un pasākumu apraksts
I. MĒRĶI
Mūsdienu globālajā ekonomikā metroloģija dod nozīmīgu ieguldījumu daudzu pasaules valstu tehnoloģiskajā un ekonomiskajā attīstībā. Metroloģijas pētniecība ir vajadzīga, lai atrisinātu sabiedrības problēmas, un šādas pētniecības piemēri ietekmē tādas jomas kā kosmoss, tostarp satelītnavigāciju, drošību, veselības aprūpi, pusvadītāju nozari un klimata pārmaiņas. Metroloģijas pētniecība ir sabiedrībai būtiski noderīga, un tā atbalsta valdības centienus reglamentācijas un standartizācijas jomā. Lai gan metroloģija parasti nav sabiedrības uzmanības centrā, tomēr tai ir būtiska nozīme mūsdienu tirdzniecības un moderno komunikāciju veicināšanā. Piekļuvi tirgiem var kavēt vienotu un precīzu svaru un mēru trūkums. Pasaules ekonomikas lielvaras ir atzinušas, ka metroloģijas tehnoloģiju pētniecība un attīstība ir svarīgs valsts ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes faktors.
Metroloģijas pētniecība daudzās valstīs tradicionāli ir bijusi viena no galvenajām valsts prioritātēm. Tomēr Eiropas valstis īsteno valstu metroloģijas pētniecības programmas pilnīgi izolēti, un ES dalībvalstis pašas nav spējušas radīt vienotu un pilnībā integrētu EMPP. Valstu metroloģijas institūti (VMI), kurus atbalsta norīkotie institūti, atbild par valsts metroloģijas pētniecības programmu īstenošanu, izmantojot institucionālo finansējumu no valdības aģentūrām vai ministrijām. Eiropas metroloģijas pētniecībā iesaistītie dalībnieki veido īpašu kopienu, kas nav cieši saistīta ar pētniecības organizācijām vai augstskolām. Šī kopiena ir ļoti sadrumstalota un ietver vien nedaudzus pasaules mēroga izcilības centrus, kuri varētu gūt labumu no plašas konkurences starptautiskā mērogā. Pilnīgi noteikti pastāv pētniecības dublēšanās.
Kopienas tiesības rīkoties minētajā jomā ir izklāstītas vairākos Līguma pantos, kuros ir paredzēti noteikumi pētniecības koordinēšanai un sadarbībai starp dalībvalstīm un Kopienu. 165. pantā ir noteikts, ka “Kopiena un dalībvalstis koordinē savas darbības pētniecības un tehnoloģijas attīstības jomā, lai nodrošinātu to, ka valstu politika un Kopienas politika ir savstarpēji atbilstīgas”. Ar 169. pantu Kopienu aicina paredzēt līdzdalību P&A programmās, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis. Kopienas rīcība šķiet ļoti pamatota, jo maz ticams, ka dalībvalstis spēs atrisināt minētās problēmas, rīkojoties atsevišķi.
EMPP integrēs 22 iesaistīto valstu programmas vienotā kopīgā pētniecības programmā un jo īpaši atbalstīs Eiropas valstu mērīšanas sistēmu mērķus. EMPP mērķi ir paātrināt jaunu mērīšanas metožu, standartu, procesu, instrumentu, references materiālu un zināšanu attīstību, validāciju un izmantošanu ar mērķi virzīt rūpniecības un tirdzniecības novatorisku attīstību, uzlabot datu kvalitāti zinātnei, rūpniecībai un politikas veidošanai, kā arī atbalstīt direktīvu un regulu izstrādi un īstenošanu.
EMPP sasniegs minētos mērķus šādā veidā:
a) |
metroloģijas pētniecības izcilības apvienošana – tiks izveidoti konkurētspējīgi kopīgi pētniecības projekti, proti, EMPP projekti, kas piesaista pietiekamu kritisko masu no iesaistīto valstu VMI un norīkoto institūtu tīkliem, lai risinātu metroloģijas lielākās problēmas, ar ko jāsaskaras Eiropas līmenī; |
b) |
sistēmas atvēršana izcilākajai zinātnei – tiks aktivizēta plašāku Eiropas pētnieku aprindu līdzdalība, piešķirot pētnieku dotācijas; |
c) |
spēju veidošana – tiks palielinātas Eiropas metroloģijas pētnieku kopienas spējas, piešķirot pētnieku mobilitātes dotācijas, īpaši atbalstot Euramet dalībvalstis ar nelieliem metroloģijas pētniecības resursiem. |
EMPP papildinās aizsāktās valstu programmas un pasākumus, kuru mērķis ir pievērsties tikai vienai valstij raksturīgām prioritātēm.
EMPP ierosme ir vērsta uz attiecīgo valstu metroloģijas pētniecības pasākumu saskaņošanu un integrēšanu, lai izveidotu kopīgu pētniecības programmu, kurai raksturīga zinātniskā, pārvaldības un finansiālā integrācija, kura ir nozīmīgs ieguldījums Eiropas pētniecības telpas izveidē un palīdz īstenot Lisabonas stratēģijas koncepciju par Eiropu kā “konkurētspējīgāko un dinamiskāko ekonomiku, ko virza zināšanas”. Zinātnisko integrāciju panāk, kopīgi nosakot un īstenojot pasākumus saskaņā ar EMPP. Pārvaldības integrāciju panāk, izmantojot Euramet e.V., bezpeļņas asociāciju, kas izveidota saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem, kā īpaši izveidoto īstenošanas struktūru, uz ko attiecas II pielikumā ietvertie sīki izstrādātie noteikumi.
Finansiālā integrācija nozīmē, ka iesaistītās valstis faktiski uzņemas saistības palīdzēt EMPP finansēšanā, no valstu budžetā EMPP atvēlētajiem līdzekļiem piešķirot valsts finansējumu visiem tiesīgajiem dalībniekiem izraudzītajos EMPP projektos, vajadzības gadījumā izmantojot iespējamo rezerves finansējumu, kas veido 50 % no attiecīgajiem budžeta līdzekļiem, un ieguldot naudu kopējā fondā, lai finansētu pētnieku izcilības un mobilitātes dotācijas, vienlaikus pilnībā finansējot EMPP kārtējās izmaksas. Finansiālās integrācijas papildu elements ir vienota pieeja attaisnotajām izmaksām, par pamatu ņemot Septītās pamatprogrammas noteikumus.
II. PASĀKUMI
EMPP pamatdarbība aptver četru veidu kopīgus pētniecības un tehnoloģiju attīstības pasākumus.
A. Pamatdarbība ir starptautiski EMPP projekti, kuros piedalās vairāki dalībnieki un kuri risina pētniecības, tehnoloģiju attīstības, mācību un rezultātu izplatīšanas jautājumus. Ņemot vērā metroloģijas koncentrētās spējas, EMPP projektu galveno daļu īsteno iesaistīto valstu VMI un norīkotie institūti.
B. Lai palielinātu un dažādotu metroloģijas spējas, izveido trīs dotāciju shēmas:
B.1. Lai palielinātu to organizāciju skaitu, kurām ir ar metroloģiju cieši saistītas spējas, organizācijām un/vai privātpersonām no plašām pētnieku aprindām dalībvalstīs un Septītās pamatprogrammas asociētajās valstīs, kuras spēj dot ievērojamu ieguldījumu šīs kopīgās programmas zinātniskās izpētes pasākumos, dara pieejamas pētnieku izcilības dotācijas. Katru izraudzīto organizāciju un/vai privātpersonu piesaista kādam EMPP projektam.
B.2. Lai attīstītu privātpersonu spējas metroloģijā, izmantojot mobilitāti, pētnieku mobilitātes dotācijas dara pieejamas:
1) |
pētniekiem no iesaistīto valstu VMI un norīkotajiem institūtiem; |
2) |
pētniekiem, kuri individuāli vai ar organizācijas starpniecību gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas; un |
3) |
pētniekiem no EURAMET dalībvalstīm, kuras nepiedalās EMPP un kurām patlaban ir nelielas metroloģijas pētniecības spējas vai to nav nemaz. |
Šīs pētnieku mobilitātes dotācijas dod iespēju pētniekiem uzturēties VMI vai norīkotajā institūtā, kas piedalās kādā EMPP projektā, vai organizācijā, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas.
B.3. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu sadarbību starp iesaistīto valstu VMI un norīkotajiem institūtiem un sagatavotu pieredzējušu metroloģijas pētnieku jauno paaudzi, mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā dara pieejamas iesaistīto valstu VMI un norīkotajos institūtos nodarbinātiem pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, lai dotu viņiem iespēju uzturēties VMI vai norīkotajā institūtā, organizācijā, kas gūst labumu no pētnieku izcilības dotācijas, vai citā organizācijā, kas uz sava rēķina piedalās kādā EMPP pētniecības projektā.
Minētos pasākumus pastiprina, attiecīgā gadījumā sadarbojoties ar citām saistītām un ieinteresētām organizācijām Eiropā un ārpus tās, kas piedalās uz pašfinansējuma pamata.
Turklāt nelielā mērā atbalsta plašākus kontaktu dibināšanas pasākumus, lai veicinātu EMPP un pastiprinātu tās ietekmi. Minētie pasākumi vajadzības gadījumā ietver EMPP apzināto pētniecības jomu uzturēšanu un atjaunināšanu, izmantojot tādus pasākumus kā darbsemināri un kontakti ar citām attiecīgām ieinteresētajām personām Eiropā un ārpus tās.
III. PASĀKUMU ĪSTENOŠANA
EMPP projektu atlasīšanai un pētnieku izcilības un pētnieku mobilitātes dotāciju piešķiršanai periodiski organizē uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Orientējoši uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ir paredzēts izsludināt ik pēc 12–18 mēnešiem ne ilgāk kā septiņu gadu laikposmā. Lai piešķirtu mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, paredzēts izsludināt pastāvīgu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus.
A. EMPP projekti
a) |
Uzaicinājums iesniegt potenciālus pētniecības tematus EMPP projektiem (1. posms) Pirms katra uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem nosaka minētā uzaicinājuma tematus, ievērojot turpmāk norādīto darba secību. Pirmkārt, EMPP komiteja (skatīt II pielikumu), apspriežoties ar Komisiju, nosaka tās EMPP iekļautās zinātniskās izpētes pasākumu daļas, uz ko attieksies uzaicinājums iesniegt priekšlikumus. Otrkārt, pētnieku aprindas, proti, ikvienu ieinteresēto personu vai organizāciju, aicina, rīkojot atklātu konkursu, ierosināt potenciālos pētniecības tematus. Treškārt, EMPP komiteja vienojas par labākajiem saņemtajiem potenciālajiem pētniecības tematiem. EMPP komiteja var grozīt, sadalīt vai apvienot saņemtos tematus un ieviest jaunus tematus, lai 2. posmā optimizētu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. EMPP komiteja nodrošina, lai galīgie pētniecības temati nebūtu izsekojami, proti, lai nevarētu noteikt minēto ideju sākotnējos ierosinātājus un tādējādi tie būtu anonīmi. |
b) |
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem (2. posms) Kad pētniecības temati ir izraudzīti, Euramet e.V. publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un aicina pētnieku grupas no iesaistīto valstu VMI un norīkotajiem institūtiem izveidot konsorcijus un iesniegt projektu priekšlikumus. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts vismaz divus mēnešus. Euramet e.V. novērtē katru saņemto priekšlikumu, iesaistot vismaz trīs neatkarīgus ekspertus, ko tā iecēlusi, pamatojoties uz kritērijiem, kuri izklāstīti noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Eksperti priekšlikumus sarindo prioritārā secībā, un šis sarindojums ir saistošs Kopienas un valstu finansējuma piešķiršanai. EMPP projektiem piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:
Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar nosacījumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem. Ikvienā konsorcijā, kas iesniedz EMPP projekta priekšlikumu, var būt ietverts cits Eiropas vai trešās valsts tiesību subjekts, kas nav tiesīgs pretendēt uz finansējumu, ja šis tiesību subjekts var reāli nodrošināt, ka tā rīcībā ir līdzdalībai vajadzīgie resursi. Konsorcijs, kas iesniedz EMPP projekta priekšlikumu, šajā posmā var iekļaut savā priekšlikumā priekšlikumu par pētnieku izcilības dotāciju, ja tas pievieno projektam vajadzīgo zinātnisko vērtību. Šādā gadījumā pētnieku izcilības dotācijas priekšlikuma novērtējums ir daļa no projekta vispārējā novērtējuma. Projekta izraudzīšanās finansēšanai automātiski nozīmē šādas dotācijas piešķiršanu. II pielikumā minētā EURAMET e.V. Pētniecības padome pauž neatkarīgu viedokli par vispārējiem rezultātiem, kas gūti, novērtējot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus EMPP projektiem (1. un 2. posms), bet ne par atsevišķiem EMPP projektiem. Minēto viedokli EURAMET e.V. pienācīgi ņem vērā nākamajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. |
B. Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus pētnieku izcilības dotācijām un pētnieku mobilitātes dotācijām (3. posms)
Izraudzīto EMPP projektu priekšlikumu saraksta publikācijai pievieno uzaicinājumu plašākām pētnieku aprindām iesaistīties EMPP projektos ar pētnieku izcilības un/vai pētnieku mobilitātes dotāciju starpniecību.
Katru EMPP projektu konsorciju aicina (ja vien tas kopā ar EMPP projekta priekšlikumu jau nav iesniedzis priekšlikumu pētnieku izcilības dotācijas saņemšanai, kā aprakstīts A punkta b) apakšpunkta septītajā daļā) trīs mēnešos pēc EMPP projektu līguma stāšanās spēkā izsludināt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, lai identificētu potenciālos saņēmējus un ierosinātu Euramet e.V. piešķirt viņiem pētnieku izcilības un/vai pētnieku mobilitātes dotāciju. EMPP orientējošo finansējuma sadalījumu aprēķina tā, lai vidēji katram EMPP projektam varētu piesaistīt vismaz vienu pētnieku izcilības un/vai pētnieku mobilitātes dotāciju. Tomēr tas nav saistošs pienākums, un šādas dotācijas apgūst pēc iespējas elastīgi.
EMPP projekta konsorcijs publicē uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus vismaz vienā starptautiskā žurnālā un valsts mēroga laikrakstos trīs dažādās iesaistītajās valstīs. Tas arī atbild par uzaicinājuma reklāmu, plaši izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši interneta vietnes par Septīto pamatprogrammu, specializēto presi un brošūras, kā arī dalībvalstu un Septītās pamatprogrammas asociēto valstu izveidotos valsts kontaktpunktus. Turklāt uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publikācija un reklāma atbilst visām Euramet e.V. noteiktajām instrukcijām un norādījumiem. Konsorcijs informē Euramet e.V. par uzaicinājumu un tā saturu vismaz 30 dienas pirms tā paredzētās publicēšanas dienas. Euramet e.V. pārbauda uzaicinājuma atbilstību attiecīgajiem noteikumiem, instrukcijām un norādījumiem.
Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus ir atvērts vismaz piecas nedēļas.
EMPP projektu konsorcijs novērtē saņemtos priekšlikumus, iesaistot vismaz divus neatkarīgus ekspertus, ko tas iecēlis, pamatojoties uz noteikumiem līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā.
Priekšlikumu vērtēšanai piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:
i) |
zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība; |
ii) |
atbilstība EMPP projekta mērķiem; |
iii) |
pieteikuma iesniedzēja piemērotība un īstenošanas resursi, kā arī viņa potenciāls gūt turpmākus panākumus; |
iv) |
ierosinātā pasākuma kvalitāte zinātniskās sagatavošanas un/vai zināšanu nodošanas ziņā. |
Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar nosacījumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.
EMPP projektu konsorcijs ierosina EURAMET e.V. piešķirt dotāciju saņēmējam un ziņot par to, kā tika pārvaldīts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, tostarp publicēšanas veidu un novērtējumā iesaistīto ekspertu vārdus un kompetences jomu. Četrdesmit piecās dienās pēc šā priekšlikuma saņemšanas EURAMET e.V. piešķir dotāciju vai atsaka to, ja atlase nav bijusi atbilstīga attiecīgajiem noteikumiem, instrukcijām un norādījumiem.
EURAMET e.V. aicina Eiropas valstis, kam ir nelielas metroloģijas pētniecības spējas vai to nav vispār, mudināt savus pētniecības institūtus un universitātes pieteikties uz pētnieku mobilitātes dotācijām, izmantojot to kā vienu no līdzekļiem, lai pilnveidotu to metroloģijas pētniecības spējas.
C. Mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā
EURAMET e.V. izsludina pastāvīgi atvērtu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par mobilitātes dotācijām pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā un publicē to vismaz vienā starptautiskā žurnālā un valsts mēroga laikrakstos trīs dažādās iesaistītajās valstīs. Tā arī atbild par uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus reklāmu, plaši izmantojot īpašu informatīvo atbalstu, jo īpaši interneta vietnes par Septīto pamatprogrammu, specializēto presi un brošūras, kā arī dalībvalstu un Septītās pamatprogrammas asociēto valstu izveidotos valsts kontaktpunktus.
Priekšlikumus iesniedz pētnieks un nosūtītājas un uzņēmējas organizācijas (VMI, norīkotie institūti vai cita organizācija, kas piedalās EMPP projektā). Aprēķina orientējošo finansējuma sadalījumu, lai vidēji katram EMPP projektam varētu piesaistīt vismaz vienu mobilitātes dotāciju pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā. Tomēr tas nav saistošs pienākums, un šādas dotācijas apgūst pēc iespējas elastīgi. EURAMET e.V. novērtē saņemtos priekšlikumus.
Piemēro šādus vērtēšanas pamatkritērijus:
i) |
zinātniskā un/vai tehnoloģiskā izcilība; |
ii) |
atbilstība EMPP projekta mērķiem; |
iii) |
pieteikuma iesniedzēja piemērotība un īstenošanas resursi, kā arī viņa potenciāls gūt turpmākus panākumus; |
iv) |
ierosinātā pasākuma kvalitāte zinātniskās sagatavošanas un/vai zināšanu nodošanas ziņā. |
Uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus konkretizē vērtēšanas pamatkritērijus. Var ieviest papildu kritērijus ar nosacījumu, ka tie tiek publicēti uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, nav diskriminējoši un nedominē pār vērtēšanas pamatkritērijiem.
Euramet e.V. nosaka divus pēdējos termiņus gadā, kurā tā piešķir minētās dotācijas, izmantojot vienkāršotu procedūru, kuras pamatā ir vismaz divu neatkarīgu ekspertu atzinums par priekšlikumu, kuri ir apsprieduši visus piedāvājumus un sarindojuši tos prioritārā secībā.
D. Apkopojoša tabula
Finansējuma veidi |
Organizācijas, kas tiesīgas pretendēt uz finansējumu (1) |
Valstis, kas tiesīgas pretendēt uz finansējumu |
Vērtēšanas kritēriji |
||||||||||||||||
|
VMI un norīkotie institūti |
EMPP iesaistītās valstis |
15. panta 1. punkta a) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā |
||||||||||||||||
|
|
Dalībvalstis un Septītās pamatprogrammas asociētās valstis |
15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā |
||||||||||||||||
|
|
Dalībvalstis un Septītās pamatprogrammas asociētās valstis |
15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā |
||||||||||||||||
|
|
EMPP iesaistītās valstis |
15. panta 1. punkta b) apakšpunkts noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā |
IV. FINANSĒŠANAS MEHĀNISMS
A. Programmas finansēšana
EMPP finansē iesaistītās valstis un Kopiena.
Iesaistītās valstis izstrādā daudzgadu finansēšanas plānu, lai piedalītos EMPP un palīdzētu finansēt tās pasākumus. Valsts ieguldījums var nākt no jau esošām vai jaunizveidotām programmām, kamēr vien tās atbilst publiski finansētas augstākā līmeņa metroloģijas pamatbūtībai. Katra iesaistītā valsts papildus finansējuma pamatsummai (EMPP atvēlētais budžets) paredz iespējamo rezerves finansējumu, kas ir līdzvērtīgs 50 % no minētās summas, lai nodrošinātu elastību EMPP darbībā visā tās darbības laikā, kā arī sarindojuma prioritārās secības ievērošanu. EMPP finansēšana jo īpaši ietver saistības piedalīties dalībnieku finansēšanā, no valstu atvēlētajiem EMPP budžetiem finansējot dalībniekus izraudzītajos EMPP projektos, un ieguldīt naudu kopējā fondā, kvotas nosakot proporcionāli piešķirtajiem EMPP budžetiem, lai finansētu pētnieku dotācijas, kā arī pilnībā finansējot EMPP kārtējās izmaksas.
Kopējo Kopienas finansiālo ieguldījumu EMPP aprēķina tā, lai tas būtu atbilstīgs iesaistīto valstu faktiskajam finansiālajam ieguldījumam (izņemot kārtējās izmaksas, kas pārsniedz EUR 16 miljonus, un iespējamo rezerves finansējumu), nepārsniedzot EUR 200 miljonus. Tā kā kārtējās izmaksas ir iekļautas atbilstīgā ieguldījuma aprēķinā, Euramet e.V. tās jāpamato.
Kopienas finansiālo ieguldījumu neizmanto, lai segtu Euramet e.V. kārtējās izmaksas.
B. Orientējošais finansējuma sadalījums
Kopsumma: EUR 400 miljoni (+ iespējamais rezerves finansējums EUR 100 miljonu apmērā)
Pasākuma veids |
Kopiena EUR 200 miljoni |
Iesaistītās valstis EUR 200 miljoni |
Kopā EUR 400 miljoni |
|||||
|
% |
miljoni EUR |
% |
miljoni EUR |
% |
miljoni EUR |
||
EMPP projektu priekšlikumu modulis (A daļa) |
82 % |
164 |
90 % |
180 |
86 % |
344 |
||
Pētnieku dotāciju priekšlikumu modulis (B daļa), finansējums līdz 100 % |
18 % |
36 |
2 % |
4 |
10 % |
40 |
||
|
|
|
|
|
7,5 % |
30 |
||
|
|
|
|
|
1,5 % |
6 |
||
|
|
|
|
|
1,0 % |
4 |
||
Kārtējās izmaksas (C daļa) |
— |
— |
8 % |
16 (2) |
4 % |
16 |
||
Kopā |
100 % |
200 |
100 % |
200 |
100 % |
400 |
C. EMPP projektu un pētnieku dotāciju finansēšana
Piešķirot finansējumu no EMPP atvēlētajiem budžetiem un no Kopienas ieguldījuma EMPP projektos, ievēro apstiprinātajā sarindojumā noteikto secību.
Finansiālo ieguldījumu minēto EMPP projektu dalībniekiem aprēķina atbilstīgi attaisnotajām izmaksām, kas noteiktas noteikumos līdzdalībai Septītajā pamatprogrammā. Ja EMPP atvēlētais budžets ir apgūts, jo konkrētas iesaistītās valsts VMI un norīkoto institūtu sekmīgo priekšlikumu īpatsvars ir ļoti augsts, iesaistītā valsts izmanto iespējamo rezerves finansējumu, kas ir 50 % no tās EMPP atvēlētā budžeta un ko piešķir nākamajiem izraudzītajiem priekšlikumiem atbilstīgi sarindojumam prioritārā secībā.
Kopienas ieguldījumu EMPP projektos vienam uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus nosaka kā attaisnoto izmaksu procentuālo daļu, kas mazāka par 50 %. To no Euramet e.V. tieši nodod EMPP projekta dalībniekiem.
Valstu ieguldījumus EMPP projektos sniedz, izmantojot attiecīgos valstī izveidotos finansēšanas mehānismus.
Kopienas un valstu naudas ieguldījumus, ko izmanto, lai finansētu pētnieku izcilības dotācijas, pētnieku mobilitātes dotācijas un mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā, nodod Euramet e.V., kas tos nodod tālāk dotāciju saņēmējiem.
Euramet e.V. atbild par attiecīgo darījumu likumības un sistemātiskuma un jo īpaši valstu ieguldījuma esības, tā faktiskās samaksas, Kopienas finansējuma pienācīgas izmantošanas un pieprasīto izmaksu attaisnojamības nodrošināšanu, un to izvērtē neatkarīga EMPP projektu finanšu revīzija, ievērojot principus, kuri atbilst Septītās pamatprogrammas principiem.
Pētnieku izcilības dotācijas, pētnieku mobilitātes dotācijas un mobilitātes dotācijas pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā ir fiksētas dotācijas, ko piešķir saskaņā ar iepriekš noteiktu skalu; attiecināmo izdevumu sīku revīziju neveic. Izmaksu kategorijas, uz ko attiecas jebkura šāda dotācija, nav uzskatāmas par EMPP projekta attaisnotajām izmaksām. Ar formālu pierādījumu jāpamato tikai pilns, faktisks noteiktās summas maksājums galīgajam saņēmējam. Maksājumus naudā neuzskata par pienācīgi pierādītiem, un tie nav attaisnojami. Euramet e.V. ir iespēja pieprasīt atbilstīgu finansējumu no tiem dotāciju par izcilību pētniecībā saņēmējiem, kas ir juridiskas personas, bet ne privātpersonas.
V. INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA AIZSARDZĪBAS KĀRTĪBA
EURAMET e.V. pieņem EMPP intelektuālā īpašuma politiku saskaņā ar šā lēmuma 2. panta h) punktu.
(1) Pret Kopīgo pētniecības centru attiecas tāpat kā pret valstu metroloģijas institūtiem.
(2) Atšķirībā no pārējiem skaitļiem šī summa ir saistošs limits iesaistīto valstu atbilstīgā finansējuma aprēķināšanai.
II PIELIKUMS
Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) vadība un īstenošana
I. IEVADS
Īpaši izveidotā EMPP īstenošanas struktūra ir Euramet e.V., kas tika izveidota 2007. gadā atbilstīgi Vācijas tiesību aktiem kā bezpeļņas apvienība. Tā ir Eiropas reģionālā metroloģijas organizācija. Par Euramet e.V. dalībniekiem var kļūt valstu metroloģijas institūti (biedru statusā) un norīkotie institūti (asociēto biedru statusā) no Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm, kā arī no citām Eiropas valstīm. Eiropas Komisijas References materiālu un mērījumu institūts arī var kļūt par asociēto biedru. Patlaban organizācijā ir biedri no 32 valstīm, no kurām 22 ir arī EMPP iesaistītās valstis.
II. EMPP VADĪBA, KO VEIC EURAMET E.V.
EMPP īstenošanā piedalās turpmāk minētie Euramet e.V. darbinieki un iekšējās struktūrvienības:
1. |
EMPP priekšsēdētāju un vietnieku ievēlē EMPP komiteja. EMPP priekšsēdētājs automātiski ir viens no diviem Euramet e.V. priekšsēdētāja vietniekiem. EMPP priekšsēdētājs juridiski pārstāv Euramet e.V. ar EMPP saistītos jautājumos. |
2. |
EMPP komitejā ir Euramet biedri (t. i., VMI), kuru valstis ir iesaistītās valstis. EMPP komiteja ir EMPP lēmējinstitūcija un atbild par visām ar EMPP saistītām lietām, tostarp lēmumiem par programmas izstrādi un atjaunināšanu, par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus plānošanu, par budžetu, par atbilstību un atlases kritērijiem, par vērtētāju kopumu, par finansējamo EMPP projektu sarindojuma apstiprināšanu, par finansēto EMPP projektu progresa uzraudzību un par pienācīgu un kārtīgu ar EMPP saistīto sekretariāta darbu veikšanu. EMPP komiteja ievēlē EMPP priekšsēdētāju, kas automātiski ir Euramet priekšsēdētāja vietnieks (EMPP), un viņa vietnieku. |
3. |
Pētniecības padomē darbojas augsta līmeņa eksperti no nozares, pētniecības organizācijām un augstskolām, kā arī no starptautiskām ieinteresēto personu organizācijām. Tā vajadzības gadījumā un pēc pieprasījuma sniedz neatkarīgus stratēģiskus padomus par EMPP jautājumiem un ziņojumus vai atsauksmes EMPP komitejai; kā minimums tā sniedz atzinumu par katru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus un atlases ciklu. |
4. |
Sekretariātā darbojas personas, kas ir nodarbinātas vai norīkotas darbam Euramet e.V. Tā struktūra un uzdevumi ir noteikti Euramet e.V. reglamentā. Sekretariāta daļu, kas atbild par EMPP īstenošanu, uzņem valsts fizikas laboratorija, Euramet e.V. biedrs no Apvienotās Karalistes (uzņēmējs dalībnieks). |
5. |
EMPP programmas vadītājs ir augstākā līmeņa vadītājs, un pagaidu kārtā viņu var norīkot darbam no uzņēmēja dalībnieka personāla vidus. EMPP programmas vadītājs rīkojas tikai pēc tieša Euramet e.V. pilnvarojuma jebkuros jautājumos, kas attiecas uz EMPP, un ziņo tās struktūrvienībām. Euramet e.V. izveido faktiskas procedūras, kas nodrošina, lai nebūtu interešu konflikta starp EMPP programmas vadītāju un jebkuriem pieteikumu iesniedzējiem, dalībniekiem vai finansējuma saņēmējiem. |
III. EURAMET E.V. EKSKLUZĪVĀ KOMPETENCE UN EMPP ĪSTENOŠANAS ADMINISTRATĪVO UN LOĢISTIKAS UZDEVUMU UZTICĒŠANA UZŅĒMĒJAM DALĪBNIEKAM
EMPP īstenošana ir tikai Euramet e.V. kompetencē. Tā pārvalda Kopienas finansiālo ieguldījumu EMPP. Turklāt tā uzņemas atbildību arī konkrēti par to, lai tiktu:
i) |
atjaunināta EMPP; |
ii) |
izstrādāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus; |
iii) |
publicēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus; |
iv) |
saņemti priekšlikumi 1. un 2. posmam, kā arī priekšlikumi mobilitātes dotācijām pētniekiem agrīnā profesionālās darbības posmā; |
v) |
izraudzīti neatkarīgi eksperti novērtējuma veikšanai; |
vi) |
saņemti neatkarīgo ekspertu individuālie novērtējumi un vadīta novērtēšanas žūrija; |
vii) |
pieņemti galīgie atlases lēmumi; |
viii) |
uzsāktas līguma sarunas un noslēgti līgumi ar izraudzītiem EMPP projektu konsorcijiem un citiem saņēmējiem; |
ix) |
saņemtas visas sūdzības saistībā ar uzaicinājumiem un atbildēts uz tām; |
x) |
saņemts un sadalīts Kopienas finansiālais ieguldījums un uzraudzīta tā izmantošana, |
xi) |
veikti maksājumi finansētajiem EMPP projekta dalībniekiem un dotāciju saņēmējiem, |
xii) |
izpildītas ziņošanas prasības attiecībā pret Komisiju (1). |
Kamēr iepriekšminētie pienākumi un lēmumu pieņemšana paliek tikai Euramet e.V. kompetencē, dažus EMPP īstenošanas administratīvos un loģistikas uzdevumus, noslēdzot apakšlīgumu, par samaksu var uzticēt uzņēmējam dalībniekam.
Šāds administratīvais un loģistikas atbalsts aptver:
i) |
administrācijas un loģistikas nodrošināšanu, lai īstenotu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus procedūras, tostarp īpašas palīdzības līnijas nodrošināšanu; |
ii) |
dokumentu izstrādes atbalstu Euramet e.V. pamatnostādņu un citas dokumentācijas izstrādei; |
iii) |
speciālu interneta resursu nodrošināšanu; |
iv) |
atbalsta sniegšanu līguma sagatavošanai, projekta uzraudzību un EMPP projektu un pētnieku dotāciju kontroli; |
v) |
atbalstu EMPP komitejai un EMPP priekšsēdētājam (pēc vajadzības). |
Pēc vienošanās ar Komisiju uzņēmējam dalībniekam var uzticēt papildu uzdevumus, noslēdzot apakšlīgumu, kamēr Euramet e.V. izveido pastāvīgo sekretariātu.
(1) Kopienas finansiālā ieguldījuma uzraudzība ietver visas kontroles un revīzijas darbības (ex ante un/vai ex post), ko uzskata par vajadzīgām, lai apmierinoši veiktu Komisijas deleģētos izpilduzdevumus. Šādu darbību mērķis ir gūt pamatotus pierādījumus pamata darījumu likumībai un regularitātei, kā arī pieprasīto izmaksu attaisnojamībai.
II Tiesību akti, kuri pieņemti, piemērojot EK/Euratom līgumus, un kuru publicēšana nav obligāta
LĒMUMI
Komisija
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/26 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 17. septembris),
ar kuru nosaka datumu migrēšanas no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) pabeigšanai
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 6910)
(Autentisks ir tikai teksts bulgāru, čehu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā)
(2009/720/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 2008. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1104/2008 par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (1) un jo īpaši tās 11. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1104/2008 11. panta 2. punktā paredzēta to dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, migrēšana no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un Komisijas, vēlākais līdz 2009. gada 30. septembrim. Vajadzības gadījumā šo datumu var mainīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta minētās regulas 17. panta 2. punktā. |
(2) |
SIS II testēšanas laikā konstatēto problēmu rezultātā aizkavējās Regulā (EK) Nr. 1104/2008 noteikto darbību īstenošana. Padomes 2009. gada 26 un 27. februāra secinājumos teikts, ka, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams neatrisināto problēmu novēršanai, migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II noteiktais termiņš 2009. gada septembrī vairs nav reāli izpildāms. |
(3) |
Ņemot vērā migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II aizkavēšanos, jaunais datums migrēšanas pabeigšanai būtu jānosaka tā, lai tas sakristu ar Regulas (EK) Nr. 1104/2008 darbības beigu galīgo termiņu, ļaujot līdz minētajam datumam turpināt darbības, kuru rezultātā SIS II uzsāktu darbību. |
(4) |
Saskaņā ar 2. pantu Protokolā par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un EK līgumam, Dānija nepiedalījās Regulas (EK) Nr. 1104/2008 pieņemšanā, un tādējādi šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro. Tomēr, ņemot vērā to, ka Regulas (EK) Nr. 1104/2008 pamatā ir Šengenas acquis saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma trešās daļas IV sadaļas noteikumiem, Dānija atbilstoši protokola 5. pantam paziņoja par šā acquis transponēšanu savos tiesību aktos. Tādējādi saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem Dānijai šis lēmums ir saistošs. |
(5) |
Šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kurā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumu 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2). Tādējādi Apvienotā Karaliste nepiedalās lēmuma pieņemšanā, un lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro. Tāpēc šis lēmums Apvienotajai Karalistei nav jāadresē. |
(6) |
Šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus, kurā Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumu 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (3). Tādējādi Īrija nepiedalās lēmuma pieņemšanā, un lēmums tai nav saistošs un nav jāpiemēro. Tāpēc šis lēmums Īrijai nav jāadresē. |
(7) |
Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju – saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Īslandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4) – šis lēmums pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (5) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai. |
(8) |
Attiecībā uz Šveici šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EK (6) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā. |
(9) |
Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes 2008. gada 28. februāra Lēmumā 2008/261/EK par Protokola parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (7). |
(10) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir atbilstīgi atzinumam, ko sniegusi komiteja, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1987/2006 (8) 51. pantu un minēta Regulas (EK) Nr. 1104/2008 17. panta 1. punktā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, pabeidz migrēšanu no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un Komisijas, līdz Regulas (EK) Nr. 1104/2008 darbības termiņa beigām.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Austrijas Republikai, Beļģijas Karalistei, Bulgārijas Republikai, Čehijas Republikai, Francijas Republikai, Grieķijas Republikai, Igaunijas Republikai, Itālijas Republikai, Kipras Republikai, Latvijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Rumānijai, Slovākijas Republikai, Slovēnijas Republikai, Somijas Republikai, Spānijas Karalistei, Ungārijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai un Zviedrijas Karalistei.
Briselē, 2009. gada 17. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Jacques BARROT
(1) OV L 299, 8.11.2008., 1. lpp.
(2) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.
(3) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.
(4) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(5) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.
(6) OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.
(7) OV L 83, 26.3.2008., 3. lpp.
(8) OV L 381, 28.12.2006., 4. lpp.
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/28 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 24. septembris),
ar ko no Kopienas finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA)
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 7044)
(Autentisks ir tikai teksts angļu, čehu, franču, grieķu, holandiešu, itāļu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, slovēņu, somu, spāņu, ungāru un vācu valodā)
(2009/721/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Padomes 1999. gada 17. maija Regulu (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (1) un jo īpaši tās 7. panta 4. punktu,
ņemot vērā Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulu (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (2) un jo īpaši tās 31. pantu,
apspriedusies ar Lauksaimniecības fondu komiteju,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. pantu Komisijai jāveic vajadzīgās pārbaudes, jāpaziņo dalībvalstīm šo pārbaužu rezultāti, jāņem vērā dalībvalstu apsvērumi, jāsasauc divpusējas apspriedes, lai panāktu vienošanos ar attiecīgajām dalībvalstīm, un oficiāli jāpaziņo tām savi secinājumi. |
(2) |
Dalībvalstīm ir bijusi iespēja pieprasīt saskaņošanas procedūras uzsākšanu. Atsevišķos gadījumos šī iespēja ir izmantota, un Komisija ir izskatījusi procedūras rezultātā sagatavoto ziņojumu. |
(3) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1258/1999 un Regulu (EK) Nr. 1290/2005 finansēt drīkst vienīgi lauksaimniecības izdevumus, kas veikti, nepārkāpjot Kopienas noteikumus. |
(4) |
Ņemot vērā veiktās pārbaudes, divpusējo apspriežu rezultātus un saskaņošanas procedūras, atklājās, ka daļa no dalībvalstu deklarētajiem izdevumiem neatbilst šai prasībai, un tāpēc tos nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas, no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, turpmāk tekstā “ELGF”, un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, turpmāk tekstā “ELFLA”. |
(5) |
Ir jānorāda summas, kuras nevar finansēt no ELVGF Garantiju nodaļas, ELGF un no ELFLA. Šīs summas nav saistītas ar izdevumiem, kas radušies vairāk nekā divdesmit četrus mēnešus pirms Komisijas rakstveida ziņojuma dalībvalstīm par veikto pārbaužu rezultātiem. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētajos gadījumos to summu novērtējumu, kuras paredzēts izslēgt no finansējuma sakarā ar to neatbilstību Kopienas noteikumiem, Komisija dalībvalstīm darīja zināmu attiecīgajā kopsavilkuma ziņojumā. |
(7) |
Šis lēmums neskar finansiāla rakstura secinājumus, ko Komisija varētu izdarīt saistībā ar Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem tādās lietās par šā lēmuma tematu, kuru izskatīšana 2009. gada 6. janvārī vēl nebija pabeigta, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Pielikumā uzskaitītos dalībvalstu akreditēto maksājumu aģentūru izdevumus, kas deklarēti, tos attiecinot uz ELVGF Garantiju nodaļu, ELGF vai uz ELFLA, izslēdz no Kopienas finansējuma, jo tie neatbilst Kopienas noteikumiem.
2. pants
Šis lēmums adresēts Beļģijas Karalistei, Čehijas Republikai, Vācijas Federatīvajai Republikai, Īrijai, Grieķijas Republikai, Spānijas Karalistei, Francijas Republikai, Itālijas Republikai, Lietuvas Republikai, Luksemburgas Lielhercogistei, Ungārijas Republikai, Maltas Republikai, Nīderlandes Karalistei, Austrijas Republikai, Polijas Republikai, Portugāles Republikai, Slovēnijas Republikai, Somijas Republikai un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.
Briselē, 2009. gada 24. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Mariann FISCHER BOEL
(1) OV L 160, 26.6.1999., 103. lpp.
(2) OV L 209, 11.8.2005., 1. lpp.
PIELIKUMS
BUDŽETA POSTENIS
DV |
Pasākums |
FG |
Korekcijas pamatojums |
Korekcijas veids |
% |
Valūta |
Summa |
Jau atskaitīts |
Finansiālā ietekme |
AT |
Savstarpējā atbilstība |
2006-2007 |
Samazinājumu piemērošanas sistēmas nepilnības. Nav ievērots 47. pants Regulā (EK) Nr. 796/2004 attiecībā uz liellopu un aitu turētājiem. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
– 981 349,96 |
0,00 |
– 981 349,96 |
AT |
Savstarpējā atbilstība |
2007 |
Nav ievērots 47. pants Regulā (EK) Nr. 796/2004 attiecībā uz lauksaimniekiem, kas audzē liellopus un/vai aitas un kazas. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 530 810,86 |
0,00 |
– 530 810,86 |
Kopā AT |
–1 512 160,82 |
0,00 |
–1 512 160,82 |
||||||
BE |
Sertifikācija |
2004 |
Nejaušo kļūdu ekstrapolācija. |
vienreizēja |
|
EUR |
–98 303,45 |
0,00 |
–98 303,45 |
BE |
Sertifikācija |
2005 |
Nejaušo kļūdu ekstrapolācija. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 260 740,00 |
0,00 |
– 260 740,00 |
Kopā BE |
– 359 043,45 |
0,00 |
– 359 043,45 |
||||||
CZ |
Piena pulveris pārstrādei kazeīnā |
2004 |
Nepareizs paraugu ņemšanas laiks un neatbilstoši produkta glabāšanas apstākļi. |
ar vienotu likmi |
5 |
CZK |
–2 653 522,92 |
0,00 |
–2 653 522,92 |
CZ |
Piena pulveris pārstrādei kazeīnā |
2005 |
Nepareizs paraugu ņemšanas laiks un neatbilstoši produkta glabāšanas apstākļi. |
ar vienotu likmi |
5 |
CZK |
–2 723 245,64 |
0,00 |
–2 723 245,64 |
Kopā CZ |
–5 376 768,56 |
0,00 |
–5 376 768,56 |
||||||
DE |
Savstarpējā atbilstība |
2006 |
Nav ievērots 47. pants Regulā (EK) Nr. 796/2004. |
vienreizēja |
|
EUR |
–82 051,60 |
0,00 |
–82 051,60 |
DE |
Finanšu revīzija – novēloti maksājumi |
2007 |
Nav ievēroti maksājumu termiņi. |
vienreizēja |
|
EUR |
–65 908,59 |
–65 908,59 |
0,00 |
DE |
Finanšu revīzija – ierobežojuma pārsniegšana |
2007 |
Pārsniegti lauku attīstības asignējumi un korekcija saskaņā ar grāmatojumu noskaidrošanas lēmumiem. |
vienreizēja |
|
EUR |
–1 286 683,79 |
–1 286 683,79 |
0,00 |
DE |
Pārkāpumi |
2008 |
Kompensācija par pārkāpumiem. |
vienreizēja |
|
EUR |
104 567,45 |
0,00 |
104,567,45 |
DE |
ELVGF atbalsts lauku attīstībai, 2. ass (2000.–2006. g., ar platībām saistīti pasākumi) |
2006 |
Piemērojot agrovides pasākumus, kuru atbilstības nosacījums ir mājlopu blīvuma ierobežojumi, nav veiktas kontrolpārbaudes centrālajā mājlopu datu bankā. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
– 418 300,00 |
0,00 |
– 418 300,00 |
Kopā DE |
–1 748 376,53 |
–1 352 592,38 |
– 395 784,15 |
||||||
ES |
Piemaksas par gaļu – aitas un kazas |
2003 |
Pārbaudes uz vietas pirmajā glabāšanas mēnesī nav veiktas, zema to kopējā kvalitāte. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–2 071 611,91 |
0,00 |
–2 071 611,91 |
ES |
Piemaksas par gaļu – aitas un kazas |
2004 |
Pārbaudes uz vietas pirmajā glabāšanas mēnesī nav veiktas, zema to kopējā kvalitāte. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–2 021 847,48 |
0,00 |
–2 021 847,48 |
ES |
Piemaksas par gaļu – aitas un kazas |
2005 |
Pārbaudes uz vietas pirmajā glabāšanas mēnesī nav veiktas, zema to kopējā kvalitāte. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–2 008 918,46 |
0,00 |
–2 008 918,46 |
ES |
Piemaksas par gaļu – aitas un kazas |
2006 |
Pārbaudes uz vietas pirmajā glabāšanas mēnesī nav veiktas, zema to kopējā kvalitāte. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–1 512,05 |
0,00 |
–1 512,05 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2003 |
Trūkumi primārajās un papildu pārbaudēs Andalūzijā. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–15 571 890,92 |
0,00 |
–15 571 890,92 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2003 |
Trūkumi primārajās un papildu pārbaudēs. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–7 493 167,92 |
0,00 |
–7 493 167,92 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2003 |
Neatbilstoši piemērojot tehnisko pielaidi, kļūdaini aprēķinātas sankcijas Andalūzijā. |
vienreizēja |
|
EUR |
–7 804 696,43 |
0,00 |
–7 804 696,43 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2004 |
Trūkumi primārajās un papildu pārbaudēs Andalūzijā. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 470 563,99 |
0,00 |
– 470 563,99 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2004 |
Trūkumi primārajās un papildu pārbaudēs. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
– 120 076,26 |
0,00 |
– 120 076,26 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2005 |
Trūkumi primārajās un papildu pārbaudēs Andalūzijā. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 127 706,94 |
0,00 |
– 127 706,94 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2005 |
Trūkumi primārajās un papildu pārbaudēs. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–35 516,52 |
0,00 |
–35 516,52 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2006 |
Trūkumi primārajās un papildu pārbaudēs Andalūzijā. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 102 574,75 |
0,00 |
– 102 574,75 |
ES |
Olīveļļa – ražošanas atbalsts |
2006 |
Trūkumi primārajās un papildu pārbaudēs. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–14 813,23 |
0,00 |
–14 813,23 |
ES |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2003 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un Galīcijas maksājumu aģentūras veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–56 556,66 |
0,00 |
–56 556,66 |
ES |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2004 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un Galīcijas maksājumu aģentūras veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 247 607,45 |
0,00 |
– 247 607,45 |
ES |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2005 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un Galīcijas maksājumu aģentūras veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 158 115,39 |
0,00 |
– 158 115,39 |
ES |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2006 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un Galīcijas maksājumu aģentūras veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 199 478,40 |
0,00 |
– 199 478,40 |
ES |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2007 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un Galīcijas maksājumu aģentūras veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–1 508,41 |
0,00 |
–1 508,41 |
ES |
Lauku attīstības garantijas – papildu pasākumi (ar platībām saistīti pasākumi) |
2004 |
Nepietiekama uz vietas veikto pārbaužu un pārbaužu ziņojumu kvalitāte. Pārbaudīta tikai divu labas lauksaimniecības prakses saistību izpilde. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
– 727 721,00 |
0,00 |
– 727 721,00 |
ES |
Lauku attīstības garantijas – papildu pasākumi (ar platībām saistīti pasākumi) |
2005 |
Nepietiekama uz vietas veikto pārbaužu un pārbaužu ziņojumu kvalitāte. Pārbaudīta tikai divu labas lauksaimniecības prakses saistību izpilde. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–1 019 192,00 |
0,00 |
–1 019 192,00 |
Kopā ES |
–40 255 076,17 |
0,00 |
–40 255 076,17 |
||||||
FI |
Piemaksas par gaļu – liellopi |
2004 |
Nepareizi aprēķinātas sankcijas par zīdītājgovīm. |
vienreizēja |
|
EUR |
–2 902,49 |
0,00 |
–2 902,49 |
FI |
Piemaksas par gaļu – liellopi |
2004 |
2003. gadā novēloti sāktas pārbaudes. Nepareizi aprēķinātas sankcijas par zīdītājgovīm. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–51 722,18 |
0,00 |
–51 722,18 |
FI |
Piemaksas par gaļu – liellopi |
2005 |
Nepareizi aprēķinātas sankcijas par zīdītājgovīm. |
vienreizēja |
|
EUR |
–3 472,54 |
0,00 |
–3 472,54 |
FI |
Piemaksas par gaļu – liellopi |
2006 |
Nepareizi aprēķinātas sankcijas par zīdītājgovīm. |
vienreizēja |
|
EUR |
–2 225,89 |
0,00 |
–2 225,89 |
Kopā FI |
–60 323,10 |
0,00 |
–60 323,10 |
||||||
FR |
Savstarpējā atbilstība |
2006 |
2006. pieprasījumu gads: samazinājumu un izņēmumu piemērošanas sistēma neatbilst Regulai (EK) Nr. 796/2004. Trūkumi pārbaudēs uz vietas. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
–74 768,22 |
0,00 |
–74 768,22 |
FR |
Savstarpējā atbilstība |
2006 |
2005. pieprasījumu gads: samazinājumu un izņēmumu piemērošanas sistēma neatbilst Regulai (EK) Nr. 796/2004. Trūkumi pārbaudēs uz vietas. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
–22 865 398,47 |
0,00 |
–22 865 398,47 |
FR |
Savstarpējā atbilstība |
2007 |
2006. pieprasījumu gads: samazinājumu un izņēmumu piemērošanas sistēma neatbilst Regulai (EK) Nr. 796/2004. Trūkumi pārbaudēs uz vietas. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
–48 018 996,45 |
0,00 |
–48 018 996,45 |
FR |
Savstarpējā atbilstība |
2007 |
2005. pieprasījumu gads: samazinājumu un izņēmumu piemērošanas sistēma neatbilst Regulai (EK) Nr. 796/2004. Trūkumi pārbaudēs uz vietas. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
–9 305,52 |
0,00 |
–9 305,52 |
Kopā FR |
–70 968 468,66 |
0,00 |
–70 968 468,66 |
||||||
GB |
Finanšu revīzija – novēloti maksājumi |
2006 |
Nav ievēroti maksājumu termiņi. |
vienreizēja |
|
EUR |
–5 732 301,16 |
–5 732 301,16 |
0,00 |
GB |
Finanšu revīzija – ierobežojuma pārsniegšana |
2006 |
Pārsniegti lauku attīstības asignējumi. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 784 708,59 |
0,00 |
– 784 708,59 |
GB |
Finanšu revīzija – ierobežojuma pārsniegšana |
2006 |
Pārsniegti lauku attīstības asignējumi un piena nodevas korekcija. |
vienreizēja |
|
EUR |
–4 423 891,69 |
–4 423 891,69 |
0,00 |
Kopā GB |
–10 940 901,44 |
–10 156 192,85 |
– 784 708,59 |
||||||
GR |
Finanšu revīzija – novēloti maksājumi |
2006 |
Nav ievēroti maksājumu termiņi. |
vienreizēja |
|
EUR |
–4 553 141,32 |
–4 553 141,32 |
0,00 |
GR |
Finanšu revīzija – ierobežojuma pārsniegšana |
2006 |
Pārsniegti finanšu griesti, asignācijas un piena nodevas korekcija. |
vienreizēja |
|
EUR |
–8 746 881,86 |
–8 746 881,86 |
0,00 |
GR |
Finanšu revīzija – ierobežojuma pārsniegšana |
2006 |
Pārsniegti finanšu griesti. |
vienreizēja |
|
EUR |
–1 841 695,81 |
0,00 |
–1 841 695,81 |
GR |
Augļi un dārzeņi – tomātu pārstrāde |
2006 |
Trūkumi platību, grāmatvedības un administratīvajās pārbaudēs. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–1 517 924,28 |
0,00 |
–1 517 924,28 |
GR |
Olīveļļa – olīveļļas kvalitātes uzlabošana |
2004 |
Pārsniegti finanšu griesti. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 337 272,64 |
0,00 |
– 337 272,64 |
GR |
Valsts rezerves – rīsi |
2006 |
Neatbilstošs krājumu svēršanas un trūkstošā daudzuma noteikšanas laiks, tādējādi radot nevajadzīgas glabāšanas izmaksas. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 110 459,51 |
0,00 |
– 110 459,51 |
GR |
Valsts rezerves – rīsi |
2007 |
Neatbilstošs krājumu svēršanas un trūkstošā daudzuma noteikšanas laiks, tādējādi radot nevajadzīgas glabāšanas izmaksas. |
vienreizēja |
|
EUR |
–55 227,40 |
0,00 |
–55 227,40 |
Kopā GR |
–17 162 602,82 |
–13 300 023,18 |
–3 862 579,64 |
||||||
HU |
Tiešie maksājumi |
2005 |
2004. pieprasījumu gads – trūkumi ZGIS. |
ar vienotu likmi |
2 |
HUF |
– 159 697 460,46 |
0,00 |
– 159 697 460,46 |
HU |
Tiešie maksājumi |
2005 |
2004. pieprasījumu gads – trūkumi ZGIS, nepietiekama labu lauksaimniecības un vides apstākļu kontrole. |
ar vienotu likmi |
2 |
HUF |
–1 565 085 360,96 |
0,00 |
–1 565 085 360,96 |
HU |
Tiešie maksājumi |
2006 |
2004. pieprasījumu gads – trūkumi ZGIS. |
ar vienotu likmi |
2 |
HUF |
– 974 468,50 |
0,00 |
– 974 468,50 |
HU |
Tiešie maksājumi |
2006 |
2004. pieprasījumu gads – trūkumi ZGIS, nepietiekama labu lauksaimniecības un vides apstākļu kontrole. |
ar vienotu likmi |
2 |
HUF |
–2 111 378,44 |
0,00 |
–2 111 378,44 |
HU |
Tiešie maksājumi |
2006 |
2005. pieprasījumu gads – trūkumi ZGIS/ĢIS. |
ar vienotu likmi |
2 |
HUF |
–1 874 226 638,20 |
0,00 |
–1 874 226 638,20 |
HU |
Lauku attīstības garantijas – papildu pasākumi (ar platībām saistīti pasākumi) |
2005 |
Neapmierinošas kontrolpārbaudes dzīvnieku datubāzē. |
vienreizēja |
|
HUF |
–42 638 662,00 |
0,00 |
–42 638 662,00 |
Kopā HU |
–3 644 733 968,56 |
0,00 |
–3 644 733 968,56 |
||||||
IE |
Savstarpējā atbilstība |
2006 |
Nav ievērots 47. pants Regulā (EK) Nr. 796/2004. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 707 810,71 |
0,00 |
– 707 810,71 |
IE |
Savstarpējā atbilstība |
2007 |
Nav ievērots 47. pants Regulā (EK) Nr. 796/2004. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–7 117,53 |
0,00 |
–7 117,53 |
Kopā IE |
– 714 928,24 |
0,00 |
– 714 928,24 |
||||||
IT |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2003 |
Trūkumi fiziskajās pārbaudēs. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 620 190,92 |
0,00 |
– 620 190,92 |
IT |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2003 |
Veikti maksājumi par cukura importu no Balkāniem. |
vienreizēja |
|
EUR |
–38 460,42 |
0,00 |
–38 460,42 |
IT |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2004 |
Trūkumi fiziskajās pārbaudēs. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 521 176,14 |
0,00 |
– 521 176,14 |
IT |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2004 |
Veikti maksājumi par cukura importu no Balkāniem. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 149 226,45 |
0,00 |
– 149 226,45 |
IT |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2005 |
Trūkumi fiziskajās pārbaudēs. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–7 075,80 |
0,00 |
–7 075,80 |
IT |
Augļi un dārzeņi – citrusaugļu pārstrāde |
2005 |
Dažādi trūkumi pārbaudēs, tostarp nepietiekama administratīvo, grāmatvedības un uz vietas veikto pārbaužu kvalitāte. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–2 434 173,33 |
0,00 |
–2 434 173,33 |
IT |
Augļi un dārzeņi – citrusaugļu pārstrāde |
2006 |
Dažādi trūkumi pārbaudēs, tostarp nepietiekama administratīvo, grāmatvedības un uz vietas veikto pārbaužu kvalitāte. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–1 105 506,48 |
0,00 |
–1 105 506,48 |
IT |
Pārkāpumi |
2008 |
Kompensācija par pārkāpumiem. |
vienreizēja |
|
EUR |
44 226,30 |
0,00 |
44 226,30 |
IT |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2003 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un maksājumu aģentūras SAISA veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–52 085,75 |
0,00 |
–52 085,75 |
IT |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2004 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un maksājumu aģentūras SAISA veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 220 175,36 |
0,00 |
– 220 175,36 |
IT |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2005 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un maksājumu aģentūras SAISA veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
– 213 470,02 |
0,00 |
– 213 470,02 |
IT |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2006 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un maksājumu aģentūras SAISA veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–85 920,81 |
0,00 |
–85 920,81 |
IT |
Olīveļļa – kompensācija par izmantošanu konservu ražošanā |
2007 |
Neatbilstoša pārbaužu kvalitāte un kvantitāte nepietiekamu pārbaužu instrukciju un maksājumu aģentūras SAISA veiktās uzraudzības dēļ. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–2 378,19 |
0,00 |
–2 378,19 |
Kopā IT |
–5 405 613,38 |
0,00 |
–5 405 613,38 |
||||||
LT |
Tiešie maksājumi |
2005 |
Trūkumi ZGIS un pārbaudēs uz vietas un nepietiekama labu lauksaimniecības un vides apstākļu kontrole. |
ar vienotu likmi |
2 |
LTL |
–8 187 386,50 |
0,00 |
–8 187 386,50 |
LT |
Tiešie maksājumi |
2006 |
Trūkumi ZGIS un pārbaudēs uz vietas un nepietiekama labu lauksaimniecības un vides apstākļu kontrole. |
ar vienotu likmi |
2 |
LTL |
– 329,75 |
0,00 |
– 329,75 |
Kopā LT |
–8 187 716,25 |
0,00 |
–8 187 716,25 |
||||||
LU |
Tiešie maksājumi |
2006 |
Nepareizi aprēķinātas tiesības uz vienoto platībmaksājumu, izmantojot nepareizus vidējos reģionālos rādītājus. |
vienreizēja |
|
EUR |
–3 834,18 |
0,00 |
–3 834,18 |
LU |
Tiešie maksājumi |
2007 |
Nepareizi aprēķinātas tiesības uz vienoto platībmaksājumu, izmantojot nepareizus vidējos reģionālos rādītājus. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 513,28 |
0,00 |
– 513,28 |
Kopā LU |
–4 347,46 |
0,00 |
–4 347,46 |
||||||
MT |
Finanšu revīzija – ierobežojuma pārsniegšana |
2007 |
Pārsniegti finanšu griesti. |
vienreizēja |
|
EUR |
–16 690,38 |
–16 690,38 |
0,00 |
Kopā MT |
–16 690,38 |
–16 690,38 |
0,00 |
||||||
NL |
Tiešie maksājumi |
2006 |
Trūkumi ZGIS/ĢIS, administratīvajās un uz vietas veiktajās pārbaudēs un reglamentējošo sankciju piemērošanā. |
vienreizēja |
|
EUR |
–5 538 453,00 |
0,00 |
–5 538 453,00 |
NL |
Tiešie maksājumi |
2007 |
Trūkumi ZGIS/ĢIS, administratīvajās un uz vietas veiktajās pārbaudēs un reglamentējošo sankciju piemērošanā. |
vienreizēja |
|
EUR |
–5 866 224,00 |
0,00 |
–5 866 224,00 |
NL |
Tiešie maksājumi |
2008 |
Trūkumi ZGIS/ĢIS, administratīvajās un uz vietas veiktajās pārbaudēs un reglamentējošo sankciju piemērošanā. |
vienreizēja |
|
EUR |
–5 226 404,00 |
0,00 |
–5 226 404,00 |
NL |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2001 |
Nepietiekams aizstājējpārbaužu skaits Roterdamas apgabala muitas iestādēs. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
– 392 282,80 |
0,00 |
– 392 282,80 |
NL |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2002 |
Nepietiekams aizstājējpārbaužu skaits Roterdamas apgabala muitas iestādēs. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
–5 601 293,13 |
0,00 |
–5 601 293,13 |
NL |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2003 |
Nepietiekams aizstājējpārbaužu skaits Roterdamas apgabala muitas iestādēs. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
–1 215 943,72 |
0,00 |
–1 215 943,72 |
NL |
Eksporta kompensācijas un ES pārtikas atbalsts |
2001 |
Nepietiekams aizstājējpārbaužu skaits Roterdamas apgabala muitas iestādēs. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
– 137 829,09 |
0,00 |
– 137 829,09 |
NL |
Eksporta kompensācijas un ES pārtikas atbalsts |
2002 |
Nepietiekams aizstājējpārbaužu skaits Roterdamas apgabala muitas iestādēs. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
–1 968 021,91 |
0,00 |
–1 968 021,91 |
NL |
Eksporta kompensācijas un ES pārtikas atbalsts |
2003 |
Nepietiekams aizstājējpārbaužu skaits Roterdamas apgabala muitas iestādēs. |
ar vienotu likmi |
10 |
EUR |
– 427 223,47 |
0,00 |
– 427 223,47 |
NL |
Finanšu revīzija – ierobežojuma pārsniegšana |
2006 |
Pārsniegti finanšu griesti. |
vienreizēja |
|
EUR |
–1 871 229,37 |
0,00 |
–1 871 229,37 |
Kopā NL |
–28 244 904,49 |
0,00 |
–28 244 904,49 |
||||||
PL |
ELVGF atbalsts lauku attīstībai, 2. ass (2000.–2006. g., ar platībām saistīti pasākumi) |
2005 |
Līdz 2005. gada beigām nav veiktas kontrolpārbaudes dzīvnieku datubāzē. Zema pārbaužu ziņojumu kvalitāte. Nav pārbaudītas visas agrovides saistības. Nav piemērotas sankcijas. |
ar vienotu likmi |
5 |
PLN |
–47 152 775,00 |
0,00 |
–47 152 775,00 |
Kopā PL |
–47 152 775,00 |
0,00 |
–47 152 775,00 |
||||||
PT |
Sertifikācija |
2001 |
Visticamāk, pieļauti nepamatoti maksājumi. |
vienreizēja |
|
EUR |
–2 073 170,00 |
–2 848 206,87 |
775 036,87 |
PT |
Sertifikācija |
2002 |
Visticamāk, pieļauti nepamatoti maksājumi. |
vienreizēja |
|
EUR |
–1 768 014,18 |
0,0 |
–1 768 014,18 |
PT |
Sertifikācija |
2002 |
Sistemātiska kļūda. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 455 084,30 |
0,0 |
– 455 084,30 |
PT |
Sertifikācija |
2003 |
Visticamāk, pieļauti nepamatoti maksājumi. |
vienreizēja |
|
EUR |
–2 056 200,00 |
0,0 |
–2 056 200,00 |
PT |
Sertifikācija |
2004 |
Visticamāk, pieļauti nepamatoti maksājumi. |
vienreizēja |
|
EUR |
– 226 000,00 |
0,0 |
– 226 000,00 |
PT |
Sertifikācija |
2005 |
Visticamāk, pieļauti nepamatoti maksājumi. |
vienreizēja |
|
EUR |
–2 147 000,00 |
0,0 |
–2 147 000,00 |
PT |
Sertifikācija |
|
Atgūtās summas jau ieskaitītas Kopienas budžetā saistībā ar 2001.–2005. gada sertifikāciju. |
vienreizēja |
|
EUR |
134 701,72 |
0,0 |
134 701,72 |
PT |
Savstarpējā atbilstība |
2006 |
Novēlotas pārbaudes. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
– 727 228,53 |
0,0 |
– 727 228,53 |
PT |
Savstarpējā atbilstība |
2007 |
Novēlotas pārbaudes. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–1 952,69 |
0,0 |
–1 952,69 |
PT |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2003 |
Divās muitas iestādēs 2003. gadā nav veiktas visas obligātās aizstājējpārbaudes. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–16 434,84 |
0,0 |
–16 434,84 |
PT |
Eksporta kompensācijas – cukurs un izoglikoze |
2004 |
Divās muitas iestādēs 2003. gadā nav veiktas visas obligātās aizstājējpārbaudes. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
–28 112,11 |
0,0 |
–28 112,11 |
PT |
Lauku attīstības garantijas – papildu pasākumi (ar platībām saistīti pasākumi) |
2004 |
Nepareiza paraugu atlase pārbaudēm uz vietas un ierobežots paraugu apjoms, kas nenodrošina gadā obligāti veicamās 5 % atbalsta saņēmēju pārbaudes. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–1 264 084,00 |
0,0 |
–1 264 084,00 |
PT |
Lauku attīstības garantijas – papildu pasākumi (ar platībām saistīti pasākumi) |
2005 |
Nepareiza paraugu atlase pārbaudēm uz vietas un ierobežots paraugu apjoms, kas nenodrošina gadā obligāti veicamās 5 % atbalsta saņēmēju pārbaudes. |
ar vienotu likmi |
2 |
EUR |
–1 399 863,00 |
0,0 |
–1 399 863,00 |
Kopā PT |
–12 028 441,93 |
–2 848 206,87 |
–9 180 235,06 |
||||||
SI |
Finanšu revīzija – novēloti maksājumi |
2007 |
Nav ievēroti maksājumu termiņi. |
vienreizēja |
|
EUR |
–11 173,87 |
–11 173,87 |
0,0 |
SI |
Finanšu revīzija – ierobežojuma pārsniegšana |
2007 |
Pārsniegti finanšu griesti. |
vienreizēja |
|
EUR |
–14 688,91 |
–14 688,91 |
0,0 |
Kopā SI |
–25 862,78 |
–25 862,78 |
0,0 |
BUDŽETA POSTENIS
DV |
Pasākums |
FG |
Korekcijas pamatojums |
Korekcijas veids |
% |
Valūta |
Summa |
Jau atskaitīts |
Finansiālā ietekme |
DE |
ELFLA atbalsts lauku attīstībai, 2. ass (2007 DE06RPO 020) |
2007 |
Piemērojot agrovides pasākumus, kuru atbilstības nosacījums ir mājlopu blīvuma ierobežojumi, nav veiktas kontrolpārbaudes centrālajā mājlopu datu bankā. |
ar vienotu likmi |
5 |
EUR |
– 350 800,00 |
0,0 |
– 350 800,00 |
Kopā DE |
– 350 800,00 |
0,0 |
– 350 800,00 |
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/38 |
KOMISIJAS LĒMUMS
(2009. gada 29. septembris),
ar ko groza Lēmumu 2003/324/EK par atkāpi no pārstrādāšanas aizlieguma vienas sugas ietvaros kažokzvēru barībai Latvijā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 5550)
(Autentisks ir tikai teksts igauņu, latviešu, somu un zviedru valodā)
(2009/722/EK)
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 3. oktobra Regulu (EK) Nr. 1774/2002, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kuri nav paredzēti cilvēku uzturam (1), un jo īpaši tās 22. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (EK) Nr. 1774/2002 22. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir paredzēts aizliegums dzīvniekus barot ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem. Pēc apspriešanās ar attiecīgo zinātnisko komiteju var atļaut atkāpes no šā noteikuma attiecībā uz kažokzvēriem. |
(2) |
Komisijas 2003. gada 12. maija Lēmumā 2003/324/EK attiecībā uz atkāpi no pārstrādāšanas aizlieguma vienas sugas ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (2) minētas dalībvalstis, kurās ir atļauts izmantot šo atkāpi, sugas, kuras drīkst barot ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvniekiem, un tajā ir izklāstīti noteikumi, saskaņā ar kuriem barošana var notikt. |
(3) |
Latvija ir iesniegusi pieprasījumu par atkāpi no pārstrādāšanas aizlieguma vienas sugas ietvaros kažokzvēriem un ir iesniegusi pietiekamu informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu riska kontroli sabiedrības un dzīvnieku veselībai. |
(4) |
Tāpēc attiecīgi jāgroza Lēmums 2003/324/EK. |
(5) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmumu 2003/324/EK groza šādi.
1. |
Lēmuma 1. pantu aizstāj ar šādu pantu: “1. pants Atkāpes Igaunijai, Latvijai un Somijai 1. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1774/2002 22. panta 2. punktu, Igaunijai, Latvijai un Somijai ir piešķirta atkāpe attiecībā uz šādu kažokzvēru barošanu ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku liemeņiem vai liemeņu daļām:
2. Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1774/2002 22. panta 2. punktu, Igaunijai un Latvijai ir piešķirta atkāpe attiecībā uz Amerikas ūdeles (Mustela vison) barošanu ar pārstrādātām dzīvnieku olbaltumvielām, kas iegūtas no tās pašas sugas dzīvnieku liemeņiem vai liemeņu daļām.” |
2. |
Lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu pantu: “5. pants Atbilstība šim lēmumam Igaunija, Latvija un Somija nekavējoties veic vajadzīgos pasākumus, lai pildītu šo lēmumu, un šos pasākumus publicē. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju.” |
3. |
Lēmuma 7. pantu aizstāj ar šādu pantu: “7. pants Adresāti Šis lēmums ir adresēts Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai un Somijas Republikai.” |
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Igaunijas Republikai, Latvijas Republikai un Somijas Republikai.
Briselē, 2009. gada 29. septembrī
Komisijas vārdā –
Komisijas locekle
Androulla VASSILIOU
(1) OV L 273, 10.10.2002., 1. lpp.
(2) OV L 117, 13.5.2003., 37. lpp.
III Tiesību akti, kas pieņemti, piemērojot Līgumu par Eiropas Savienību
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES V SADAĻU
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/40 |
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJAS LĒMUMS EUSEC/1/2009
(2009. gada 25. septembris),
ar ko ieceļ amatā misijas vadītāju Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misijai saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUSEC RD Congo)
(2009/723/KĀDP)
POLITIKAS UN DROŠĪBAS KOMITEJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 25. panta trešo daļu,
ņemot vērā Padomes Vienoto rīcību 2009/709/KĀDP (2009. gada 15. septembris) par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misiju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUSEC RD Congo) (1) un jo īpaši tās 8. pantu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Vienotās rīcības 2009/709/KĀDP 8. pantu Padome pilnvaroja Politikas un drošības komiteju (PDK) pieņemt turpmākus lēmumus par misijas vadītāja iecelšanu amatā. |
(2) |
Jean-Paul MICHEL2008. gada 24. jūnijā tika iecelts par EUSEC RD Congo misijas vadītāju. |
(3) |
Ģenerālsekretārs/Augstais pārstāvis ierosinājis Jean-Paul MICHEL atkārtoti iecelt par misijas vadītāju EUSEC RD Congo, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Jean-Paul MICHEL tiek iecelts par Eiropas Savienības konsultāciju un palīdzības misijas vadītāju saistībā ar drošības sektora reformu Kongo Demokrātiskajā Republikā (EUSEC RD Congo).
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā 2009. gada 1. oktobrī.
Briselē, 2009. gada 25. septembrī
Politikas un drošības komitejas vārdā –
priekšsēdētājs
O. SKOOG
(1) OV L 246, 18.9.2009., 33. lpp.
TIESĪBU AKTI, KAS PIEŅEMTI, PIEMĒROJOT LES VI SADAĻU
30.9.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 257/41 |
KOMISIJAS LĒMUMS 2009/724/TI
(2009. gada 17. septembris),
ar kuru nosaka datumu migrēšanas no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) pabeigšanai
EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,
ņemot vērā Padomes 2008. gada 24. oktobra Lēmumu 2008/839/TI par migrēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas (SIS 1+) uz otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (SIS II) (1) un jo īpaši tā 11. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Lēmuma 2008/839/TI 11. panta 2. punktā paredzēta to dalībvalstu, kas piedalās SIS 1+, migrēšana no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un Komisijas, vēlākais līdz 2009. gada 30. septembrim. Vajadzības gadījumā šo datumu var mainīt saskaņā ar procedūru, kas noteikta minētā lēmuma 17. panta 2. punktā. |
(2) |
SIS II testēšanas laikā konstatēto problēmu rezultātā aizkavējās Lēmumā 2008/839/TI noteikto darbību īstenošana. Padomes 2009. gada 26. un 27. februāra secinājumos teikts, ka, ņemot vērā laiku, kas nepieciešams neatrisināto problēmu novēršanai, migrēšanai no SIS 1+ uz SIS II noteiktais termiņš 2009. gada septembrī vairs nav reāli izpildāms. |
(3) |
Ņemot vērā migrēšanas no SIS 1+ uz SIS II aizkavēšanos, jaunais datums migrēšanas pabeigšanai būtu jānosaka tā, lai tas sakristu ar Lēmuma 2008/839/TI darbības beigu galīgo termiņu, ļaujot līdz minētajam datumam turpināt darbības, kuru rezultātā SIS II uzsāktu darbību. |
(4) |
Apvienotā Karaliste piedalās šajā lēmumā saskaņā ar 5. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā un 8. panta 2. punktu Padomes 2000. gada 29. maija Lēmumā 2000/365/EK par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (2). |
(5) |
Saskaņā ar 5. pantu Līgumam par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienotajā Protokolā par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā un 6. panta 2. punktu Padomes 2002. gada 28. februāra Lēmumā 2002/192/EK par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā Īrija piedalās šajā lēmumā (3). |
(6) |
Attiecībā uz Īslandi un Norvēģiju – saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Īslandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (4) – šis lēmums pilnveido tos Šengenas acquis noteikumus, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (5) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai. |
(7) |
Attiecībā uz Šveici šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā nolīguma izpratnē, kurš noslēgts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā tajā jomā, kura norādīta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/149/TI (6) par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā. |
(8) |
Attiecībā uz Lihtenšteinu šis lēmums pilnveido Šengenas acquis noteikumus tā protokola izpratnē, kurš parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā jomā, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta G punktā saistībā ar 3. pantu Padomes 2008. gada 28. februāra Lēmumā 2008/262/TI par Protokola parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu (7). |
(9) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir atbilstīgi atzinumam, ko sniegusi Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Lēmuma 2007/533/TI (8) 67. panta 1. punktu un minēta Lēmuma 2008/839/TI 17. panta 1. punktā, |
IR NOLĒMUSI ŠĀDI.
Vienīgais pants
Dalībvalstis, kas piedalās SIS 1+, pabeidz migrēšanu no N.SIS uz N.SIS II, izmantojot migrēšanas pagaidu arhitektūru, saņemot atbalstu no Francijas un Komisijas, līdz Lēmuma 2008/839/TI darbības termiņa beigām.
Briselē, 2009. gada 17. septembrī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Jacques BARROT
(1) OV L 299, 8.11.2008., 43. lpp.
(2) OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.
(3) OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.
(4) OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.
(5) OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.
(6) OV L 53, 27.2.2008., 50. lpp.
(7) OV L 83, 26.3.2008., 5. lpp.
(8) OV L 205, 7.8.2007., 63. lpp.