—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (SEC(2008) 2359 – C6-0416/2008) (2),

—

ņemot vērā 2007. finanšu gada pārskatu par budžeta un finanšu pārvaldību, I iedaļa – Eiropas Parlaments (3),

—

ņemot vērā iekšējā revidenta 2007. gada pārskatu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2007. finanšu gada budžeta izpildi, kuram pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes (4),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (5), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

—

ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu un 275. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā 13. pantu iekšējos noteikumos par Eiropas Parlamenta budžeta izpildi (7),

—

ņemot vērā Finanšu regulas 147. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru visas Kopienas iestādes atbilstoši rīkojas, lai veiktu pasākumus attiecībā uz konstatējumiem, kas pievienoti Eiropas Parlamenta lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par 2007. gada budžeta procedūras II, IV, V, VI, VII, VIII(A) un VIII(B) iedaļas un Eiropas Parlamenta 2007. gada budžeta procedūras provizoriskā tāmes projekta (I iedaļa) pamatnostādnēm (8),

—

ņemot vērā Reglamenta 71. pantu, 74. panta 3. punktu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0184/2009),

A.

tā kā Revīzijas palāta norāda, ka attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem 2007. gadā visas iestādes apmierinoši īstenoja Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas, un pārbaudītajos darījumos nebija būtisku kļūdu (9);

B.

tā kā ģenerālsekretārs 2008. gada 3. jūnijā apliecināja, ka guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību,

1.

atgādina, ka šī budžeta izpildes apstiprināšana būs pēdējā 2004.–2009. gada parlamenta sasaukuma laikā un ka šajā laikposmā ir noticis daudz izmaiņu ES budžeta pārvaldībā kopumā un Parlamenta budžeta pārvaldībā – jo īpaši;

2.

atgādina, ka šī parlamenta sasaukuma laikā tika pilnībā ieviesta un 2008. gadā no jauna pārskatīta jaunā Finanšu regula, kas izraisīja ievērojamas izmaiņas finanšu pārvaldībā, it īpaši tādējādi, ka iepirkuma noteikumi kļuva stingrāki un tika uzlabota finanšu procedūru kontroles ķēdes struktūra, palielinot kredītrīkotāju atbildību un decentralizējot finanšu kontroli; norāda, ka šīs izmaiņas jau ir izraisījušas nepieciešamību pēc papildu kvalificēta personāla un administratīvā darba un Parlamenta ģenerāldirektori ir atzinuši to efektivitāti pareizas finanšu pārvaldības uzlabošanā;

3.

tomēr norāda, ka Finanšu regulu varētu būt jāpārskata vēl pamatīgāk, jo vairākas procedūras ir izrādījušās pārāk apgrūtinošas Parlamenta dienestu darbā; pauž nožēlu, ka tas ir palielinājis izņēmumu piemērošanu (kā norādīts gada darbības pārskatu pielikumos);

4.

atgādina, ka jaunā Finanšu regula, kuras dēļ ir ievērojami jāpalielina īpaši kvalificētu darbinieku skaits, stājās spēkā vienlaikus ar pārskatītajiem Civildienesta noteikumiem un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (10), tādējādi apgrūtinot Parlamenta administrācijas darbu;

5.

atgādina, ka 2004. gadā ES pievienojās 10 dalībvalstis un 2007. gadā – Bulgārija un Rumānija, un tas bija galvenais iemesls darbinieku skaita pieaugumam no 4 6622004. gada 1. janvārī (visās kategorijas) līdz 6 101 darbiniekiem 2008. gada 31. decembrī; tādēļ atzinīgi vērtē Parlamenta administrācijas centienus ātri integrēt šo lielo skaita pieaugumu; turklāt norāda, ka gandrīz visas papildu amata vietas ir saistītas ar paplašināšanās izraisītajām sekām un ka to darbinieku skaita neto pieaugums, kuri nav saistīti ar paplašināšanos, ir tikai 1,2 %;

6.

norāda, ka 2007. gadā 99,99 % maksājumu no parlamentārās palīdzības piemaksas tika atzīti par pienācīgi pamatotiem un ka šī īpatsvara pieaugumu noteica uzlabotās procedūras, ko Prezidijs pieņēmis attiecībā uz apliecinošajiem dokumentiem, kā arī administrācijas ievērojamās pūles un izpratnes pieaugums deputātu vidū;

7.

uzsver, ka pirmo reizi kopš Parlamenta izveides dalībvalstis spēja vienoties par Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu; šis nolikums ļaus ieviest vienādu atalgojumu un apdrošināšanu deputātiem un izbeigs ievērojamās atšķirības starp dalībvalstu maksātajām algām, kā arī izveidos pārredzamu visu piemaksu un atalgojuma veidu sistēmu;

8.

atgādina, ka deputātu palīgu statusu reglamentējošu noteikumu pieņemšana bija viena no rezolūcijā par 2007. gada budžeta pamatnostādnēm uzsvērtajām prioritātēm; tādēļ atzinīgi vērtē to, ka Padome 2008. gada 19. decembrī pieņēma Parlamenta grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2008) 786) (11); uzskata, ka tā stāšanās spēkā 2009. gada jūlijā dos iespēju ievērojami palielināt šo līdzekļu izlietojuma pārredzamību un nodrošināt deputātu palīgu sociālo un darba tiesību pilnīgu ievērošanu;

9.

konstatē, ka 2007. gadā Parlamenta ieņēmumi bija EUR 144 449 007 (2006. gadā – EUR 126 126 604);

10.

konstatē, ka Parlamenta 2007. finanšu gada kontu slēgšanas brīdī galīgie skaitļi bija šādi:

11.

norāda, ka Parlamenta 2007. gada sākotnējā budžetā apstiprināto apropriāciju kopsumma bija EUR 1 397 460 174, kas ir par 6 % vairāk salīdzinājumā ar 2006. gada budžetu (EUR 1 321 600 000), un ka 2007. gadā netika veikti budžeta grozījumi;

12.

norāda, ka Parlaments – tā vietā, lai atmaksātu neizlietotos līdzekļus dalībvalstīm – līdzīgi kā iepriekšējos gados nolēma gada beigās veikt vispārēju pārvietojumu no dažādām budžeta pozīcijām kopumā EUR 25 000 000 apmērā (2006. gadā – EUR 37 246 425), lai iegādātos ēku Vīnē Eiropas nama izveidei kopīgi ar Komisiju; tomēr norāda, ka 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Savienības 2005. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (13) Parlaments budžeta skaidrības nolūkā pieprasīja ar ēkām saistītos izdevumus iekļaut budžetā, bet ne finansēt ar vispārēja pārvietojuma palīdzību;

13.

atzinīgi vērtē to, ka pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību saskaņā ar iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu izvirzītajām prasībām ir kļuvis par skaidru un pārredzamu Parlamenta finanšu pārvaldības izklāstu attiecīgajā finanšu gadā;

14.

norāda, ka galīgajiem pārskatiem pievienotajā apliecinājumā Parlamenta grāmatvedis pauž pamatotu pārliecību par to, ka pārskati skaidri un patiesi atspoguļo Parlamenta finanšu stāvokli visos būtiskajos aspektos; norāda arī uz grāmatveža konstatējumu, ka viņa uzmanības lokā nav nonākuši jautājumi, par kuriem būtu jāiekļauj atrunas;

15.

atgādina Parlamenta priekšsēdētāja lēmumu par 2007. finanšu gada pārskatu apstiprināšanu;

16.

konstatē, ka 2007. finanšu gada saimnieciskais rezultāts bija negatīvs EUR 209 985 279 apmērā, kas galvenokārt izskaidrojams ar saistību palielināšanos par EUR 256 095 000 saistībā ar noteikumu par pamatpensiju izmaksu tieši no Parlamenta budžeta atsevišķām deputātu kategorijām saskaņā ar Noteikumu par Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām III pielikumu;

17.

aicina ģenerālsekretāru norādīt, aptuveni cik liela būs deputātu pensijām paredzētā summa pēc Deputātu nolikuma stāšanās spēkā un kā šī summa tiks iegrāmatota Parlamenta bilancē;

18.

norāda, ka bilances pielikumos Parlamenta īpašumā esošās ēkas pēc amortizācijas ir novērtētas EUR 1 015 159 978 apmērā salīdzinājumā ar kopējo iegādes summu EUR 1 650 945 693; prasa ģenerālsekretāram sniegt pārskatu par katras Parlamenta īpašumā esošās ēkas pašreizējo tirgus vērtību, salīdzinot to ar iegādes cenu;

19.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra 2008. gada 3. jūnija paziņojumu, kurā viņš kā galvenais deleģētais kredītrīkotājs apliecināja, ka ir guvis pamatotu pārliecību par to, ka Parlamenta budžets ir izpildīts saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem un ka ieviestā kontroles sistēma nodrošina pakārtoto darījumu likumību un pareizību;

20.

tomēr norāda uz viņa ticamības deklarācijā iekļauto konstatējumu, ka regulējums, kas attiecas uz parlamentārajām piemaksām, tostarp parlamentārās palīdzības piemaksām, ir kļuvis tik sarežģīts, ka tā īstenošanai praksē ir daudz trūkumu, un šī iemesla dēļ viņš ir nācis klajā ar iniciatīvu jaunas sistēmas izveidei, kura varētu stāties spēkā līdz 2009. gada jūlijam;

21.

ar gandarījumu konstatē, ka visi ģenerāldirektori attiecībā uz viņu dienestu 2007. gada budžeta izpildi spēja sniegt ticamības deklarāciju bez atrunām;

22.

apzinās, ka darbības pārskati ir iekšējs pārvaldības instruments, kura galvenais mērķis ir sniegt ģenerālsekretāram skaidru pārskatu par administrācijas darbu un it īpaši par iespējamiem trūkumiem;

23.

norāda, ka katra ģenerāldirektorāta darbības pārskata pielikumā ir iekļauts izņēmumu saraksts, kurā norādītas atkāpes no Finanšu regulas un tai pakārtotiem noteikumiem; pauž bažas, ka šādu izņēmumu kopējais skaits ievērojami pārsniedz to līdzekļu pieprasījumu vidējo skaitu gadā, kurus laikā līdz 2003. gadam noraidīja atbilstoši nepārskatītajai Finanšu regulai, kad visus darījumus bija jāapstiprina finanšu kontrolierim;

24.

norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem 2007. gadā visas iestādes apmierinoši īstenoja Finanšu regulā paredzētās pārraudzības un kontroles sistēmas, un pārbaudītajos darījumos nebija būtisku kļūdu;

25.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas 2007. gada pārskatā attiecībā uz Parlamentu iekļautos īpašos konstatējumus un Parlamenta atbildes, kas attiecas uz reizināšanas koeficientu, ko piemēro darbinieku algām pēc pārskatīto Civildienesta noteikumu pieņemšanas 2004. gada 1. maijā, un maksājumiem par 2008. gadā D5 ēkā uzstādāmajām augstas izšķirtspējas apraides kamerām, kas 2007. gadā veikti no tām apropriācijām, kuras pārnestas no 2006. gada;

26.

vēl pieņem zināšanai to gada pārskata daļu, kurā minēti pasākumi, kas veikti pēc iepriekšējos pārskatos formulētajiem apsvērumiem attiecībā uz ierēdņu komandējumos radušos izmitināšanas izmaksu atlīdzināšanu pēc vienotas likmes, apliecinošiem dokumentiem saistībā ar parlamentārās palīdzības piemaksas izmantošanu un – saistībā ar papildu brīvprātīgo pensiju shēmu – nepieciešamību pieņemt skaidrus noteikumus, kuros būtu definēti Eiropas Parlamenta un shēmas dalībnieku pienākumi un atbildība līdzekļu nepietiekamības gadījumā;

27.

ņem vērā Parlamenta sniegtās atbildes pretrunīgajā procedūrā ar Revīzijas palātu;

28.

atzinīgi vērtē Prezidija 2008. gada 10. marta, 2008. gada 19. maija un 2008. gada 7. jūlija lēmumus par deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem un parlamentārās palīdzības piemaksu, kuri ir tieša rīcība, reaģējot uz ieteikumiem, kas tika sniegti saistībā ar 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu; turklāt atzinīgi vērtē priekšsēdētāja apņemšanos īstenot šos lēmumus;

29.

atgādina, ka saskaņā ar Finanšu regulas 147. panta 1. punktu Komisijai un pārējām iestādēm ir atbilstoši jārīkojas, lai veiktu pasākumus saistībā ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no Parlamenta lēmuma par budžeta izpildes apstiprināšanu;

30.

tādēļ izsaka pateicību ģenerālsekretāram par iepriekšējā gada rezolūcijā par budžeta izpildes apstiprināšanu prasīto ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu pirms 2007. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras sākuma;

31.

norāda uz Juridiskā dienesta 2008. gada 29. aprīļa secinājumu (SJ 775/06) attiecībā uz tiem punktiem Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā par 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, kas attiecas uz brīvprātīgo pensiju shēmu, proti: “Prezidijam ir pilnvaras un pienākumi, kas noteikti Parlamenta Reglamentā. Tādēļ Prezidija kompetencē ir izlemt, vai tas vēlas noraidīt vai apstiprināt parlamentārās asamblejas vēlmi, kas pausta 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā”; tomēr uzskata, ka šis secinājums, kas izriet no Parlamenta Reglamenta, nav pilnībā savienojams ar Finanšu regulas 147. panta 1. punkta saturu, kas pamatojas uz EK līguma 276. pantu;

32.

norāda, ka atbildīgās komitejas un iekšējā revidenta 2009. gada 20. janvāra sanāksmē, kura bija atklāta, Web TV pārraidīta sanāksme un kurā iekšējais revidents sniedza gada pārskatu un paskaidroja, ka 2007. gadā viņš ir sagatavojis 18 ziņojumus vai ziņojumu projektus par tādiem jautājumiem kā:

33.

norāda, ka svarīgākie iekšējā revidenta gada pārskatā iekļautie secinājumi cita starpā bija šādi:

34.

pieņem zināšanai un atbalsta iekšējā revidenta viedokli šādos jautājumos:

35.

atgādina, ka Parlaments publicē vispārīgu informāciju par piešķirtajiem īgumiem savā interneta vietnē caur “ātrajām saitēm” (14) un ka saskaņā ar Finanšu regulu tas publicē i) Oficiālajā Vēstnesī – konkrētu informāciju par līgumiem, kuru vērtība pārsniedz EUR 60 000, un ii) interneta vietnē – to līgumu sarakstu, kuru vērtība ir no EUR 25 000 līdz EUR 60 000; atzinīgi vērtē tādējādi nodrošināto augsto pārredzamības līmeni, bet ierosina piekļuves vienkāršošanas nolūkā Parlamenta interneta vietnē izveidot vienu izsmeļošu un visaptverošu visu līgumu sarakstu;

36.

norāda, ka budžeta lēmējinstitūcijai iesniegtajā administrācijas gada pārskatā par līgumiem iekļauta šāda informācija par 2007. gadā piešķirtajiem līgumiem:

37.

atzinīgi vērtē informāciju par to, ka 2007. gadā salīdzinājumā ar 2006. gadu pieauga atklātā procedūrā noslēgtu līgumu īpatsvars gan to kopējā skaita ziņā, gan procentuāli no visu līgumu skaita, proti:

38.

norāda, ka administrācija tagad ir izveidojusi izslēgšanas gadījumu datubāzi atbilstoši Finanšu regulas 95. pantam un pašlaik gaida Komisijas norādījumus, kā tās darbību saskaņot ar Komisijas īstenotiem pasākumiem, ņemot vērā Komisijas 2008. gada 17. decembrī pieņemto regulu (15) un lēmumu;

39.

norāda – lai gan Finanšu regulā ir izdarīti grozījumi, tajā ietvertie iepirkuma procedūras noteikumi joprojām ir pārāk apgrūtinoši mazākām iestādēm, it īpaši saistībā ar konkursiem par līgumslēgšanas tiesībām par salīdzinoši nelielām summām; aicina Komisiju, kad tā veic sagatavošanās darbu pirms turpmāku Finanšu regulas grozījumu priekšlikumu izstrādes, plaši apspriesties ar citu iestāžu ģenerālsekretāriem un administrāciju, lai nodrošinātu, ka galīgajā projektā viņu viedoklis ir pilnībā ņemts vērā;

40.

atzinīgi vērtē Prezidentūras ģenerāldirektorāta apņemšanos turpināt uzlabot finanšu pārvaldību, padziļināti pārbaudot dažādus budžeta procedūras un ar to saistīto procedūru aspektus; īpašu uzmanību pievērš centieniem veicināt darbinieku izpratni par budžeta operācijām;

41.

atgādina 2004. gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā pirmoreiz formulēto prasību izveidot riska pārvaldītāja amatu, paredzot to darbiniekam, kam būtu liela profesionālā pieredze šajā jomā, neatkarība un lēmumu pieņemšanas autonomija, dziļas zināšanas par organizācijas struktūru un vadību, kā arī autoritāte, jo šī cilvēka viedoklis varētu atšķirties no politiskiem vai administratīviem lēmumiem;

42.

uzskata, ka ir būtiski svarīgi riska pārvaldītāja amatu izveidot tādā administratīvā struktūrā, kas varētu nodrošināt visu minēto kritēriju ievērošanu;

43.

uzsver, ka drošības joma ir ļoti jutīga joma jebkurā parlamentā, bet vēl jo vairāk daudznacionālā parlamentā, kurš ir plaši pazīstams un kuru pastāvīgi apmeklē valstu vadītāji no visām pasaules malām; aicina ģenerālsekretāru iesniegt atbildīgajai komitejai pārskatu par situāciju šajā jomā; šajā sakarībā atgādina skaidru komunikācijas procedūru nozīmi gadījumā, ja drošība Parlamentā tiek ievērojami apdraudēta;

44.

atgādina Prezidija 2006. gada 29. novembra lēmumu, ar kuru apstiprināja ģenerālsekretāra ierosināto nepārtrauktas darbības un krīžu pārvaldības stratēģiju; uzsver, ka beidzot ir obligāti jāievieš praksē skaidri noteikumi, kas definē administratīvo komandķēdi un krīzes pārvaldības struktūru Parlamenta administrācijā, un sagaida, ka Prezidentūras ģenerāldirektorāts šajā sakarā darīs visu iespējamo;

45.

pauž bažas par to, ka Parlamenta telpās pieaug sīko noziegumu skaits, galvenokārt personīgo mantu, piemēram, portfeļu, portatīvo datoru, mobilo telefonu u. tml., zādzības; atbalsta visus administrācijas centienus nodrošināt lielāku drošību Parlamenta telpās;

46.

norāda, ka 2005. gadā pēc drošības risku analīzes veikšanas un pēc ārēja konsultanta ieteikuma Parlaments iegādājās sešas ķermeņa skenēšanas iekārtas; norāda, ka pēc šo ķermeņa skeneru iegādes Parlaments nobalsoja pret šādu skeneru izmantošanu lidostās; tādēļ aicina ģenerālsekretāru noskaidrot minēto skeneru pārdošanas iespējas; aicina administrāciju turpmāk pirms līdzīgiem pirkumiem informēt deputātus un iesaistīt viņus lēmumu pieņemšanas procesā;

47.

norāda, ka 2007. gadā politikas departamenti gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas ģenerāldirektorātā pildīja savus pienākumus pilnā apjomā un to kopējais budžets bija EUR 6 519 600; ar gandarījumu norāda, ka to galvenais uzdevums – sniegt atbalstu Parlamenta struktūrvienību darbā – tiek pildīts aizvien labāk; atzinīgi vērtē politikas departamentu pieeju uzskatīt kvalitāti par galveno mērķi ārēju ekspertu piesaistīšanas gadījumā un aicina šos departamentus rūpīgi apsvērt, ar kāda standartlīguma palīdzību iespējams nodrošināt visaugstākās kvalitātes konsultācijas komitejai, kurai tas nepieciešams;

48.

pieņem zināšanai Komunikācijas ģenerāldirektorātam izvirzītās aizvien lielākās prasības audiovizuālo projektu jomā, kā arī Apmeklētāju centra izveidi, kas tuvojas noslēgumam; šajā sakarā norāda uz ilgajām un sarežģītajām procedūrām saistībā ar jaunā Apmeklētāju centra izveidi, kuru rezultātā ir notikušas 13 konkursa procedūras un noslēgti 20 atsevišķi līgumi;

49.

aicina ģenerālsekretāru iespējami drīzāk aizpildīt jaunās amata vietas, kas 2009. gadā paredzētas Apmeklētāju centra projekta komandai, lai nodrošinātu, ka Apmeklētāju centrs ver durvis sabiedrībai 2010. gada sākumā;

50.

atzinīgi vērtē Komunikāciju ģenerāldirektorāta aizsākto darbu, gatavojoties Web TV projekta darbības sākumam, kurš pēc dažiem sarežģījumiem sākotnējā konkursa posmā tagad darbojas izmēģinājuma versijā; norāda, ka izmēģinājuma fāze ilga no 2008. gada septembra līdz 2009. gada martam un ka 2009. gada martā tika uzsākta sabiedrības informēšanas kampaņa, lai informētu un ieinteresētu iedzīvotājus; norāda uz grūtībām saistībā ar pasaulē pirmo Web TV, kas darbojas vairāk nekā 20 valodās;

51.

atzinīgi vērtē pārredzamību, ko Web TV vairo Parlamenta darbā, jo komiteju sanāksmes, uzklausīšanas un citi pasākumi tiek pārraidīti internetā un iedzīvotāji, kurus tas interesē, var tiešsaistē sekot līdzi svarīgākajiem jautājumiem;

52.

pieņem zināšanai, ka Prezidijs 2007. gada 22. oktobrī vienprātīgi pieņēma stratēģiju un rīcības plānu 2009. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām un ka šo dokumentu īstenošanas pirmais posms sākās 2008. gadā un sasniegs kulmināciju tieši pirms EP vēlēšanām;

53.

atzinīgi vērtē aizvien pieaugošo Parlamenta līdzdalību Eiropas sociālajā un kultūras dzīvē, ko apliecina tādi notikumi kā Lux balva, Eiropas Parlamenta balva žurnālistikā, pilsoņu balva, Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balva, Vispasaules enerģētikas balva (Energy Globe Award), AGORA un Jaunatnes plašsaziņas līdzekļu dienas – visas šīs iniciatīvas tika aizsāktas 2007. gadā papildus tradicionālajiem pasākumiem;

54.

norāda, ka lietotāji ir apmierināti ar JAN ēkā Briselē pieejamo jauno audiovizuālo infrastruktūru, kuru izveidoja laikā no 2006. līdz 2008. gadam, lai nodrošinātu modernas iekārtas plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem un iekšējus pakalpojumus;

55.

atzinīgi vērtē uzlabojumus informācijas biroju pārvaldībā, kur it īpaši ir uzlabojusies finanšu pārvaldība saskaņā ar iekšējā revidenta sniegto informāciju atbildīgās komitejas rīkotajā uzklausīšanā 2009. gada 20. janvārī; uzsver Parlamenta informācijas biroju jaunā uzdevumu apraksta nozīmību šo biroju atpazīstamības un pieejamības iedzīvotājiem uzlabošanā;

56.

pauž nožēlu, ka lēmumi par galveno amata vietu aizpildīšanu Komunikācijas ģenerāldirektorātā prasīja ļoti ilgu laiku, un šī iemesla dēļ vadošu amatu vietas nebija aizpildītas un amatā esošajiem vadītājiem nācās uzņemties papildu darba slodzi;

57.

atzinīgi vērtē to, ka Personāla ģenerāldirektorāts ir ieviesis Streamline, kas ievērojami palielina efektivitāti un ko ļoti viegli var izmantot visi darbinieki;

58.

atzinīgi vērtē Personāla ģenerāldirektorāta veikto padziļināto pārbaudi; aicina Personāla ģenerāldirektorātu turpināt veikt pārbaudes un izmantot līdzīgu pieeju kā Komisijā, kur tā nodrošina ievērojamus personāla sadales un efektivitātes uzlabojumus;

59.

norāda, ka saistībā ar reformu pieņemtie pārejas noteikumi, ar kuriem ievieš reizināšanas koeficientu (Civildienesta noteikumu XIII pielikums), ir tik ļoti nepārredzami un pat pretrunīgi (16), ka izraisa atšķirīgas interpretācijas dažādās iestādēs un daudzu prasību iesniegšanu Tiesā; uzsver skaidrības un vienkāršības nozīmi juridisko tekstu izstrādē; uzsver, ka pārejas periodam starp vecajām līdz 2004. gadam spēkā esošajām algas likmēm un jaunajām pēc reformas noteiktajām algas likmēm vajadzētu būt pēc iespējas īsākam (pirms reformas sagatavotajā Komisijas paskaidrojumā bija paredzēts pārejas periodu noslēgt līdz 2006. gadam), un ar interesi gaida tā pētījuma rezultātus, ko šajā sakarā veic ģenerālsekretāra izveidota darba grupa;

60.

atgādina – laikā, kad Finanšu regulas grozījumi izraisīja nepieciešamību ievērojami palielināt darbinieku skaitu finanšu un budžeta jomā, iestādes iespējas piesaistīt kvalificētus finanšu darbiniekus samazinājās, kad 2004. gadā tika ievērojami pārskatīti Civildienesta noteikumi, tostarp būtiski samazinot algu līmeni un citus pabalstus, ko izmaksā jauniem darbā pieņemtiem ierēdņiem;

61.

norāda, ka vismaz viens ģenerāldirektors savā darbības pārskatā uzsver ex post pārbaužu lietderību kļūdu vai trūkumu konstatēšanā un turpmākā korekcijā; norāda, ka ne visos ģenerāldirektorātos pašlaik ir ex post kontrolieris;

62.

aicina neatkarīgai ārējai struktūrai uzticēt veikt izvērtējumu par Civildienesta noteikumu 2004. gada reformas vispārējo ietekmi, izvērtējot reformas izmaksas un sniegtos ieguvumus un it īpaši nosakot visas neparedzētās sekas, kas negatīvi ietekmē iestādes darbību; aicina ģenerālsekretāru vienlaikus pasūtīt pētījumu par darbinieku apmierinātības līmeni;

63.

ņem vērā ģenerālsekretāra iesniegto pārskatu par to pretendentu skaitu, kuri piesakās vakantajiem amatiem, kas ir augstāki par nodaļu vadītāju amatiem; pauž bažas par to, ka pretendentu skaits uz daudziem šiem amatiem bija visai zems (viens vai divi); prasa veikt atbilstošus pasākumus, lai panāktu, ka pieaug iekšējo pretendentu skaits uz šiem amatiem;

64.

pauž nozēlu, ka pēc SDM, WIC un IP3 ēku iegādes Strasbūrā šajās ēkās tika atklāts daudz lielāks azbesta daudzums, nekā bija norādījis Francijas eksperts; norāda, ka ir pieņemts lēmums par azbesta likvidāciju, lai ilgtermiņā aizsargātu attiecīgo ēku darbiniekus un apmeklētājus;

65.

aicina priekšsēdētāju un ģenerālsekretāru nodrošināt, ka azbesta likvidācijas darbu veic saskaņā ar šādas iejaukšanās protokolu un ekspertu ziņojumiem, kas pievienoti atbildēm uz budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā uzdotiem jautājumiem, kā arī pastāvīgā ekspertu uzraudzībā, lai nodrošinātu visu šajās ēkās ienākošo vai strādājošo optimālu aizsardzības līmeni likvidācijas darbu laikā;

66.

norāda, ka Briseles sporta centra paplašināšanas galīgās izmaksas tiks noteiktas pēc pašreizējās pārrunu procedūras beigām; aicina ģenerālsekretāru iesniegt Prezidijam un Budžeta komitejai galīgo izmaksu tāmi pirms galīgā lēmuma sākt šo darbu; norāda, ka līdz šim veiktais neatbilst ne deputātu, ne ES nodokļu maksātāju interesēm;

67.

ar bažām norāda Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorāta gada pārskatā iekļauto piezīmi, ka rīcības kodekss attiecībā uz daudzvalodību tiek ievērots tikai 60 % gadījumu un ka atsevišķas komitejas nepieļaujami pārkāpj šo kodeksu; uzskata, ka daudzvalodības principa vismazākā neievērošana radītu būtisku kaitējumu demokrātijai un deputātu pienākumu netraucētai izpildei, un aicina ģenerālsekretāru nodrošināt kodeksa pienācīgu piemērošanu;

68.

atbalsta ģenerālsekretāra priekšlikumu ieviest rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumu lietotāju, tostarp komiteju, delegāciju un politisko grupu, izpratni veicinošus pasākumus un ierosina turpmākajos priekšlikumos iekļaut virtuālu rēķinu piesūtīšanu lietotājiem;

69.

norāda, ka 2008. gada 17. novembrī Prezidijs apstiprināja būtiskus rīcības kodeksa grozījumus;

70.

pauž atzinību Rakstiskās tulkošanas ģenerāldirektorātam un Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorātam par to ieguldījumu, ātri īstenojot nozīmīgo pāreju no 11 oficiālajām valodām 2004. gadā uz 23 valodām 2009. gadā;

71.

norāda, ka tulku darba apstākļi šī parlamenta sasaukuma laikā ir pasliktinājušies, ņemot vērā aizvien pieaugošo darba slodzi un komandējumu noteikumu pārāk stingru interpretāciju; aicina Mutiskās tulkošanas un konferenču ģenerāldirektorātu steidzami izskatīt šo jautājumu, lai uzlabotu tulku motivāciju; norāda, ka šīs problēmas skar galvenās valodu kombinācijas, kurām ir daudz smagāks darba grafiks to pakalpojumu pieprasījuma apjoma dēļ;

72.

lūdz ģenerālsekretāru sniegt 2007. gada un, ja iespējams, arī 2008. gada pārskatu par sanāksmēm, kuras tika atceltas pēdējā brīdī, kad tulku un pārējo atbalsta darbinieku grafiku vairs nevarēja mainīt, kā arī par attiecīgajām kopējām izmaksām un to, no kurienes šīs izmaksas tika segtas;

73.

pieņem zināšanai darba grupas darbu vienkāršošanas jomā; aicina ģenerālsekretāru sniegt īsu ziņojumu atbildīgajai komitejai par šīs darba grupas secinājumiem; sagaida, ka minēto komiteju aicinās sniegt atzinumu pirms jebkādu izmaiņu ierosināšanas finanšu noteikumos;

74.

uzstāj, ka Deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem vajadzētu būt skaidriem un viegli īstenojamiem;

75.

aicina ģenerālsekretāru izveidot visiem deputātiem no 2009. gada jūlija pieejamu dienestu, kas sniegt konsultācijas par to pienākumu un tiesību pareizu īstenošanu saskaņā ar jauno Deputātu nolikumu, kā arī par deputātu palīgu līgumu pareizu pārvaldību;

76.

uzskata – parlamentāro pienākumu veikšanai deputātiem vajadzētu būt tiesīgiem izmantot tādu transporta veidu, kas vislabāk atbilst to parlamentārā darba programmai, kas ir visērtākais un visātrākais un rada Parlamentam vismazākās izmaksas;

77.

aicina ģenerālsekretāru piešķirt vajadzīgos finanšu resursus un cilvēkresursus, lai varētu ātri īstenot jaunos noteikumus attiecībā uz deputātu palīgiem;

78.

aicina neatkarīgai struktūrai uzticēt veikt vispārēju izvērtējumu par pareizu finanšu pārvaldību, efektivitāti un lietderību attiecībā uz līgumiem ar ārējiem pakalpojumu sniedzējiem tādās jomās kā IT, drošība, bāri, restorāni, ēdnīcas, ceļojumu birojs, telpu uzkopšana un uzturēšana, īpašu uzmanību pievēršot:

79.

ierosina Parlamenta iekšējam revidentam iepriekš minētās jomas un jautājumus ņemt vērā, veicot riska analīzi, kas veidos viņa turpmākās darba programmas pamatu;

80.

atgādina – atbildīgās komitejas 2009. gada 20. janvāra sanāksmē notikusī iekšējā revidenta uzklausīšana liecina, ka 2007. gadā Parlamentā ir bijušas nopietnas problēmas IT pārvaldības jomā, kā dēļ bija jāveic būtiskas izmaiņas struktūrās, tradīcijās un iestādes IT politikas pārvaldībā; uzskata, ka ļoti steidzami jāīsteno visas būtiskās prasības, kas attiecas uz modernu IT pārvaldību un plānošanas instrumentiem, lai tuvinātu Parlamenta IT jomu COBIT (kontrolmērķi informācijas un ar to saistītu tehnoloģiju jomā) mērķiem;

81.

uzsver, ka šī mērķa dēļ ir jāveic Parlamenta vajadzību un stratēģiju padziļināta analīze, lai saskaņotu politiskās prasības ar IT instrumentiem, ņemot vērā aizvien digitalizētāko vidi pasaulē, jo politiskai orientācijai vajadzētu būt vadošajam spēkam galīgā mērķa sasniegšanas labā un IT instrumentiem būtu pilnībā jāatbalsta šie mērķi; uzskata, ka šādu pieeju varēs īstenot tikai tad, kas būs ieviestas IT pārvaldības struktūras; tādēļ aicina Prezidiju pieņemt atbilstīgus lēmumus;

82.

atzinīgi vērtē ģenerālsekretāra panākto – atbildot uz iepriekšējām rezolūcijām par budžeta izpildes apstiprināšanu, kā arī Revīzijas palātas un iekšējā revidenta pārskatiem –, proti, to, ka ir izdevies saņemt vajadzīgos apliecinošos dokumentus, lai atbilstīgi noformētu tikpat kā visas prasības (99,9 % no kopskaita) par laikposmu no 2004. līdz 2007. gadam; pieņem zināšanai, ka saskaņā ar izmaksu atlīdzināšanas procedūras vienkāršošanu, ko apstiprināja 2006. gada 13. decembrī, deputātiem vairs nav jāiesniedz maksātājaģentu un pakalpojumu sniedzēju izsniegtie faktūrrēķini un izziņas par samaksāto atalgojumu, bet tie ir jāsaglabā un jāiesniedz izdevumu pārskatu kopijas un to pārskatu kopijas, kur iekļautas maksātājaģentu un pakalpojumu sniedzēju rēķinos norādītās summas;

83.

atgādina rezolūcijas par 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (17) 59. un 61. punktu; aicina ģenerālsekretāru nodrošināt, lai tie deputāti, kas ir ievērojuši noteikumus par parlamentārās palīdzības piemaksas izmantošanu, saņemtu no administrācijas šo faktu apliecinošu vēstuli;

84.

atzinīgi vērtē atbildīgās komitejas 2009. gada 20. janvārī rīkotajā uzklausīšanā pausto ģenerālsekretāra apņemšanos no 2009. gada jūlija nodrošināt deputātiem vismaz vienu oficiālu maksātājaģentu no dalībvalsts, ko Parlaments pieņemtu darbā deputātu vietējo palīgu līgumu un citu saistīto jautājumu pārvaldībai, vienlaikus paturot prātā pārējās īstenošanas noteikumos paredzētās iespējas;

85.

aicina Prezidiju nodrošināt vietējiem palīgiem vienlīdzīgu piekļuvi Parlamenta ēkām trīs darba vietās;

86.

atzinīgi vērtē to, ka politisko grupu pārskati un to iekšējie finanšu noteikumi tiek publicēti Parlamenta interneta vietnē (18); tomēr norāda, ka dažādu politisko grupu iekšējie finanšu noteikumi ievērojami atšķiras;

87.

norāda, ka 2007. gadā budžeta 4 0 0 0. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

88.

norāda, ka 2007. gadā par divu politisko grupu pārskatiem ārējie revidenti sniedza atzinumu ar piezīmēm;

89.

norāda, ka Prezidijs 2008. gada 7. jūlija sanāksmē, apspriežot lēmumu par politisko grupu 2007. finanšu gada slēgšanu, bez debatēm:

90.

turklāt norāda, ka pārskatiem, ko bijusī ITS grupa, kuras darbība tika pārtraukta 2007. gada 14. novembrī, iesniedza Budžeta kontroles komitejas priekšsēdētājam 2008. gada 4. novembrī, bija pievienots revidenta apstiprinājums, kurā bija iekļauts i) atzinums ar piezīmi par neatbilstošu iekšējo kontroli, ko apliecina atalgojuma izmaksa darbiniekam, ar kuru nav līgumattiecību, ii) norāde uz disciplinārlietu pret bijušo darbinieku;

91.

norāda, ka ITS grupa 2008. gada aprīlī atmaksāja Parlamentam tās dotācijas atlikumu EUR 317 310,23 apmērā;

92.

norāda, ka Prezidijs 2008. gada 7. jūlija sanāksmē, apspriežot lēmumu par politisko partiju 2007. finanšu gada slēgšanu un bez debatēm pieņemot lēmumu, apstiprināja politisko partiju, kas saņem finansējumu no Parlamenta budžeta, galīgos ziņojumus par attiecīgo darbības programmu īstenošanu un finanšu pārskatus;

93.

norāda, ka 2007. gadā budžeta 4 0 2 0. postenī iekļauto apropriāciju izlietojums bija šāds:

94.

norāda, ka visos ziņojumos revidenti bez piezīmēm apliecināja, ka iesniegtie pārskati atbilst Regulas (EK) Nr. 2004/2003 (21) galvenajiem obligātajiem noteikumiem un ka šie pārskati patiesi un ticami atspoguļo politisko partiju finanšu stāvokli, slēdzot 2007. finanšu gadu; norāda, ka Parlamenta iekšējais revidents atbilstību attiecīgajiem noteikumiem novērtēja nedaudz kritiskāk;

95.

uzdod ģenerālsekretāram publicēt pārskatus un revidentu ziņojumus par dotētajām politiskajām partijām Parlamenta interneta vietnē;

96.

aicina sniegt informāciju atbildīgajai komitejai par pasākumiem, kas veikti saistībā ar 2007. gada augustā publicēto iekšējā revidenta ziņojumu par Eiropas mēroga politisko partiju finansēšanas noteikumu īstenošanu (tas minēts Parlamenta 2006. gada 22. aprīļa Rezolūcijas par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu 55. punktā);

97.

norāda, ka tāpat kā 2005 un 2006. gadā divas partiju – Nāciju Eiropas apvienības (AEN) un Eiropas Demokrātu partijas (PDE) – budžeta izpilde bija ievērojami zemāka par provizorisko budžetu un ka kredītrīkotājam par 2007. gadu tika uzdots atgūt:

98.

atgādina, ka Prezidijs 2008. gada 8. oktobra sanāksmē pieņēma zināšanai ierosināto rīcības kodeksu par politisko partiju vēlēšanu kampaņām saistībā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

99.

atgādina, ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1524/2007 (22) Eiropas politisko fondu līdzekļu pieprasījumus no Eiropas Parlamenta budžeta pirmo reizi izskatīja 2008. gadā; uzdod atbildīgajai komitejai 2008. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā izskatīt šo līdzekļu izlietojumu;

100.

pieņem zināšanai, ka 2008. gada pavasarī kopējais shēmas dalībnieku skaits bija 1 113, tostarp 478 pašreizējie deputāti (61 % no kopējā deputātu skaita), 493 pensijas saņēmēji (no kuriem 56 bija mirušu deputātu pensijas tiesību mantinieki) un 142 deputāti, kuru tiesības saņemt pensiju atliktas;

101.

norāda, ka 2007. gada 31. decembrī fonda aktīvi sasniedza EUR 214 887 336; norāda, ka ieguldījumu atdeve 2007. gadā bija 1,2 %;

102.

saistībā ar tā bezpeļņas uzņēmuma pārskatiem, kas pārvalda deputātu brīvprātīgo pensiju fondu, norāda uz neatkarīga revidenta paziņojumu – sniedzot atzinumu bez piezīmēm –, ka uzņēmuma aktīvu aktuārdeficīts 2007. gada 31. decembrī bija EUR 30 917 229 (2006. gadā – EUR 26 637 836);

103.

turklāt norāda uz ārējā revidenta paziņojumu, ka galīgā atbildība par pabalstu izmaksu gulstas uz Eiropas Parlamentu saskaņā ar Parlamenta pieņemto Eiropas Parlamenta deputātu nolikumu, kurā noteikts, ka “iegūtās tiesības un nākotnē paredzamās tiesības saglabājas pilnā apjomā”;

104.

uzskata, ka šāda interpretācija pilnībā neatbilst brīvprātīgā pensiju fonda sākotnējai koncepcijai, proti, tam, ka fonds ir autonoma vienība, kas neietilpst iestādes struktūrā; aicina Juridisko dienestu pirms jaunā nolikuma stāšanās spēkā paust viedokli par to, vai galīgā finansiālā atbildība par brīvprātīgo pensiju fondu gulstas uz fondu un tā dalībniekiem vai uz Eiropas Parlamentu, noteikti ņemot vērā ES nodokļu maksātāju intereses;

105.

norāda uz nodomu sarunu ceļā vienoties par Parlamenta un fonda līgumu; uzsver, ka Parlaments šī brīža ekonomiskajos apstākļos nekādā gadījumā nedos papildu līdzekļus no budžeta, lai segtu fonda deficītu, kā tas ir darījis agrāk, kā arī uzsver, ka gadījumā, ja Parlamentam ir jānodrošina tiesības uz pensiju, tam jābūt iespējai pilnībā kontrolēt fondu un tā ieguldījumu politiku;

106.

atgādina Parlamenta pasūtītajā brīvprātīgo pensiju fonda neatkarīgajā aktuārizvērtējumā (23) iekļautos secinājumus, proti, ka i) ieņēmumi no naudas līdzekļu plūsmas ir pietiekami, lai finansētu pensiju maksājumus līdz 2015. gadam, un pēc tam būs jāsāk aktīvu pārdošana, lai segtu veicamos pensiju maksājumus, un ii) ar nosacījumu, ka shēmas aktuāra izmantotie pieņēmumi ir pareizi, beigu datumā fondā būs pārpalikums; norāda, ka ģenerālsekretārs ir pasūtījis jaunu aktuārpētījumu, lai noskaidrotu stāvokli pēc nesenās finanšu un banku krīzes;

107.

atzinīgi vērtē informāciju par to, ka saskaņā ar iepriekšējās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu paustajiem ierosinājumiem fonda dalībnieki vienu trešdaļu iemaksas tagad sedz no privātiem ārējiem kontiem tā vietā, lai Parlamenta administrācija to automātiski atvilktu no piemaksas par vispārējiem izdevumiem;

108.

tomēr norāda, ka saskaņā ar Noteikumu par Eiropas Parlamenta deputātu izdevumiem un piemaksām III pielikumu attiecīgo deputātu iemaksas pamatpensijas shēmā joprojām sedz no piemaksas par vispārējiem izdevumiem;

109.

norāda ka 2007. gada 22. oktobra sanāksmē Prezidijs nolēma neņemt vērā Eiropas ombuda ieteikumu (sūdzība 655/2006/(SAB)ID), ka Parlamentam būtu jāpublisko brīvprātīgā pensiju fonda dalībnieku saraksts, lai gan Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs bija sniedzis pozitīvu atzinumu šajā jautājumā; aicina Prezidiju atkārtoti apsvērt tā nostāju un publicēt sarakstu saskaņā ar Parlamenta Juridiskā dienesta ieteikumu un ievērojot Eiropas Savienības pārredzamības politiku, lai publiskotu visus Eiropas finansējuma galasaņēmējus;

110.

atgādina, ka 2007. gada 27. novembrī priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs parakstīja vienošanos par Parlamenta ēku sertifikāciju vides pārvaldības jomā un ka vienlaikus ģenerālsekretārs uzsāka procedūras, kas nepieciešamas Parlamenta reģistrācijai EMAS (Vides pārvaldības un audita sistēmas) dalībnieku sarakstā Beļģijā, Francijā un Luksemburgā;

111.

norāda, ka Parlaments ir ieguvis EMAS sertifikātu visām trim darba vietām un tādējādi ir vienīgā ES iestāde, kuras vides politikas atbilstību apliecina šāds sertifikāts;

112.

norāda, ka 2007. gada 18. jūnijā Prezidijs pieņēma lēmumu līdz 2020. gadam par 30 % samazināt CO2 emisijas, kas būtu vides pārvaldības sistēmas pirmais un svarīgākais mērķis, ievērojot 2007. gada 24. aprīļa lēmumu par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu;

113.

lūdz ģenerālsekretāru savlaicīgi – līdz nākamā gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras sākumam – informēt atbildīgās komitejas par visiem pasākumiem vides jomā, kuri veikti saistībā ar ieteikumiem Parlamenta 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par 2005. gada budžeta izpildes apstiprināšanu, tostarp sniegt precīzus skaitļus par CO2 emisiju samazinājumiem, kas panākti ar šādiem pasākumiem;

114.

norāda, ka 2007. gadā tika atrisināta lieta, kas saistīta ar BEF 4 136 125 atšķirību starp likvīdiem līdzekļiem un vispārējiem pārskatiem par 1982. gadu; norāda arī to, ka pēc tam tika atrisināts arī garantiju kontu jautājums saistībā ar toreizējo avansu pārzini un grāmatveža palīgu.

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (C6-0417/2008) (2),

—

ņemot vērā Padomes gada ziņojumu par 2007. gadā veiktajām iekšējām revīzijām, ko tā iesniegusi budžeta izpildes apstiprinātājiestādei,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2007. finanšu gada budžeta izpildi, kuram pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes (3),

—

ņemot vērā deklarāciju par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (4), ko Revīzijas palāta iesniegusi saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

—

ņemot vērā EK līguma 272. panta 10. punktu, kā arī 274., 275. un 276. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (5), un it īpaši tās 50., 86., 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Padomes ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā Lēmumu Nr. 190/2003 par Padomes locekļu delegātu ceļa izdevumu atlīdzināšanu (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (“Iestāžu nolīgums”) (7),

—

ņemot vērā Reglamenta 71. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A6-0150/2009),

A.

tā kā Padome atsakās sniegt Parlamentam visu dokumentu par budžeta izpildi un visu gada darbības pārskatu un ir iesniegusi tikai sava iekšējā revidenta gada darbības pārskatu;

B.

tā kā Padome atsakās oficiāli tikties ar Parlamentu saistībā ar tās budžeta izpildes apstiprināšanu;

C.

tā kā Ķelnes 1999. gada 3. un 4. jūnija Eiropadomes secinājumos paredzēts piešķirt Padomei rīcības pilnvaras spēcīgākas kopējās Eiropas drošības un aizsardzības politikas (KEDAP) jomā;

D.

tā kā Lēmumā Nr. 190/2003 Padome ļoti skaidri norāda, ka tā izmanto apropriācijas kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā saskaņā ar Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, proti, ka “Padomes ģenerālsekretārs/augstais pārstāvis kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā.., kam palīdz ģenerālsekretāra vietnieks, ir pilnībā atbildīgs par Eiropas Kopienu vispārējā budžeta Padomes II iedaļas apropriāciju administrāciju un veic visus nepieciešamos pasākumus to pareizas pārvaldības nodrošināšanai. Viņš izlieto līdzekļus saskaņā ar noteikumiem Finanšu regulā, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam”;

E.

tā kā ar Padomes 2004. gada 23. februāra Lēmumu 2004/197/KĀDP (8) izveidoja mehānismu Athena tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, un šis lēmums kopā ar Padomē 2004. gada 28. aprīlī sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju lēmumu par privilēģijām un imunitāti, ko piešķir saistībā ar Athena  (9), veido mehānismu tādu Eiropas Savienības operāciju kopējo izmaksu finansēšanas pārvaldībai, kas skar militārus vai aizsardzības aspektus, nodrošina ar to saistītas privilēģijas un imunitāti, kā arī piešķir Padomei rīcības pilnvaras;

F.

tā kā Padomes 2000. gada 28. februāra Lēmumā 2000/178/KĀDP par noteikumiem, ko piemēro valstu ekspertiem militārā jomā, kurus pārejas posmā norīko Padomes Ģenerālsekretariātam (10), un Padomes 2001. gada 22. janvāra Lēmumā par Eiropas Savienības Militārā štāba izveidošanu (11) skaidri noteikts, ka izdevumus, kuri rodas no militāro ekspertu norīkošanas, sedz no Padomes budžeta;

G.

tā kā Padomes ikgadējais ziņojums par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, kas iesniegts Eiropas Parlamentam saskaņā ar Iestāžu nolīguma 43. punktu, ir aprakstītas tikai KĀDP darbības, piemēram, kopējās nostājas, vienotas rīcības un īstenošanas lēmumi,

1.

norāda, ka 2007. gadā Padomes rīcībā bija saistību apropriācijas kopumā EUR 650 000 000 apmērā (2006. gadā – EUR 626 000 000) un to izlietojuma līmenis bija 81,89 %, kas ir zemāks nekā 2006. gadā (91,79 %) un zemāks nekā pārējo iestāžu vidējais rādītājs (93,82 %);

2.

atkārtoti apliecina nostāju, kas pausta 2002. gada 25. aprīļa rezolūcijā par 2000. finanšu gada budžeta izpildi, proti, ka “.. Eiropas Parlaments un Padome agrāk nav savstarpēji pārbaudījuši savu budžeta iedaļu izpildi; uzskata – ņemot vērā to, ka izdevumi, ko finansē no Padomes administratīvā budžeta, aizvien vairāk attiecas uz darbību ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas un ieslietu un iekšlietu jomā, šī principa darbības joma būtu jāprecizē, lai nošķirtu tradicionālos administratīvos izdevumus no darbībām šajās jaunajās politikas jomās” (12);

3.

noraida Padomes viedokli, ka tas, ka Parlaments un Padome agrāk nav savstarpēji pārbaudījuši savu budžeta iedaļu izpildi, izriet no t. s. džentlmeņu vienošanās; uzskata, ka ņemot vērā administratīvo izdevumu pieaugumu un to, ka aizvien vairāk izdevumu pēc būtības paredzēti darbībai, Padomes administratīvie izdevumi būtu jāpārbauda tādā pašā veidā, kā tas notiek attiecībā uz pārējām ES iestādēm budžeta izpildes apstiprinājuma procedūrā, kas noteikta ar Līguma 276. pantu;

4.

atkārtoti apliecina nostāju, kas pausta 3. punktā 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā par 2006. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti: “pauž nožēlu, ka atšķirībā no citām iestādēm Padome nesniedz Eiropas Parlamentam gada darbības pārskatu, atsaucoties uz 1970. gada džentlmeņu vienošanos.., un ka Finanšu regulā nav iekļauta šāda prasība; aicina Padomi, lai nodrošinātu lielāku pārskatatbildību plašas sabiedrības un nodokļu maksātāju priekšā, pārskatīt lēmumu nepublicēt un neiesniegt Parlamentam darbības pārskatu” (13); atgādina, ka šis paziņojums arī pilnībā atbilst 44. un 45. punktam Parlamenta 2008. gada 19. februāra rezolūcijā par pārredzamību finanšu jautājumos (14); pieprasa, lai Padome pārskata lēmumu nepubliskot savu gada darbības pārskatu tīmekļa vietnē;

5.

atkārtoti apliecina nostāju, kas pausta 12. punktā 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, proti: “aicina nodrošināt pēc iespējas lielāku pārredzamību kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) jomā; prasa, lai Padome nodrošina, ka atbilstīgi 42. punktam.. Iestāžu nolīgumā.. Padomes budžetā netiktu iekļauti ar KĀDP saistītie darbības izdevumi; patur tiesības veikt pasākumus, kādus Parlaments uzskatīs par vajadzīgu, ja minētais nolīgums tiks pārkāpts” (15);

6.

prasa Padomei tās budžeta 3. sadaļā (“Izdevumi, kas radušies, iestādei veicot īpašus uzdevumus”) katrā pantā un postenī norādīt izdevumu faktisko veidu, lai Parlaments saskaņā ar Iestāžu nolīgumu varētu pārbaudīt to, vai daļa izdevumu nav darbības izdevumi;

7.

atkārtoti pauž nostāju, kas minēta 58. punktā Eiropas Parlamenta 2007. gada 23. maija rezolūcijā par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Savienības vispārējo budžetu – 2005 (16), proti: “uzskata, ka finansiālas ietekmes uz ES budžetu patiesu novērtēšanu līdz šim ir kavējis tas, ka Padome nav laikus sniegusi informāciju; uzskata, ka pēc jaunā Iestāžu nolīguma parakstīšanas ir pienācis laiks īstenot šo tagad skaidri apstiprināto noteikumu burtu un garu”;

8.

uzskata, ka konkrētas darbības plānošana, sagatavošana un kontrole, ko veic KĀDP darbinieki Padomes Sekretariātā, ir neatņemamas un būtiski svarīgi darbības elementi un ka šie pasākumi ir saistīti ar politikas un konkrētu darbību īstenošanu un nav uzskatāmi par daļu no Padomes Sekretariāta parastajiem darba pienākumiem;

9.

pauž pārsteigumu, konstatējot, ka 2202. budžeta pozīcijas ievērojama daļa (līdz 66 %) tika pārvietota, izmantojot to nevis mutiskās tulkošanas, bet ar KĀDP/EDAP saistīto ceļa izdevumu segšanai; norāda, ka 2006. gadā šī summa bija EUR 12 672 984, un aicina iesniegt informāciju par šīs budžeta pozīcijas apjomu 2007. gadā; lielākas pārredzamības dēļ prasa, lai šim nolūkam izveidotu atsevišķu budžeta pozīciju;

10.

prasa nodrošināt ES terorisma apkarošanas koordinatora izdevumu pārredzamību;

11.

aicina Padomi iesniegt ex post novērtējumu par atsevišķām EDAP darbībām;

12.

atkārtoti apstiprina savu nostāju, kas pausta iepriekš minētās 2007. gada 23. maija rezolūcijas 47. punktā, proti: “atkārtoti pauž vilšanos, ka Padome aprobežojas tikai ar Parlamenta informēšanu un iepriekšējā gadā veikto KĀDP pasākumu aprakstoša sarakstu iesniegšanu, ko pati Padome ir norādījusi gada ziņojumu preambulās tā vietā, lai katra gada sākumā patiesi apspriestos ar Parlamentu par galvenajiem aspektiem un prioritātēm attiecīgajam gadam, tajā skaitā par to finanšu ietekmi, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 28. pantā, un pēc tam ziņotu Parlamentam, vai Parlamenta pienesums ir ņemts vērā un, ja ir, tad – kādā veidā, uzsver to, ka šāda prakse faktiski ir 21. panta pārkāpums pēc būtības”;

13.

norāda, ka Padome ir pieņēmusi lēmumu, ar ko novērsīs jebkādus atlikušos maksājumus saistībā ar kompensācijas dienām pēc pensionēšanās un izveidos obligātu sistēmu, lai līdz 2009. gadam pabeigtu visu atlikušo ikgadējā atvaļinājuma uzkrājumu likvidāciju; mudina Padomi ievērot pašas noteikto termiņu;

14.

atzinīgi vērtē to, ka jaunā integrētā pārvaldības un finanšu kontroles sistēma (SAP), kas darbojas kopš 2008. gada 1. janvāra, ir izstrādāta, pamatojoties uz Padomes, Revīzijas palātas un Tiesas sadarbību, un tādējādi nozīmē minēto trīs iestāžu budžeta līdzekļu ievērojamu ietaupījumu un arī efektivitātes pieaugumu;

15.

pauž nožēlu, ka saskaņā ar Padomes iekšējā revidenta gada darbības pārskatu Padome nav spējusi aizpildīt brīvās amata vietas savā Iekšējās revīzijas dienestā;

16.

pieņem zināšanai to, ka saskaņā ar iepriekš minēto gada darbības pārskatu iekšējais revidents ir ieteicis pilnībā likvidēt “comptes hors budget”; prasa, lai Padome nekavējoties pilnībā likvidē visus šādus kontus;

17.

prasa, lai Padome atrisina problēmu, kas saistīta ar “vérification des factures”, kā to ierosina Padomes iekšējais revidents;

18.

uzskata, ka Parlamenta atkārtotie un līdz šim atbildi nesaņēmušie aicinājumi nodrošināt Padomes KĀDP/EDAP izdevumu lielāku pārredzamību un stingrāku parlamentāru pārbaudi ir jāatbalsta ar tādu budžeta grozījumu palīdzību, kuru mērķis būtu iekļaut rezervē atsevišķu attiecīgo Padomes 2010. gada budžeta pozīciju apropriācijas;

19.

atgādina, ka 2008. gada 4. decembra rezolūcijā par Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 8/2007 par administratīvu sadarbību pievienotās vērtības nodokļa jomā (17) Parlaments aicināja Padomi pieņemt oficiālus secinājumus par Revīzijas palātas konstatējumiem; pauž nožēlu, ka Padome nav reaģējusi uz šo pieprasījumu; aicina Padomi informēt Parlamenta kompetento komiteju par to, kādēļ tā nav pieņēmusi oficiālus secinājumus, kā arī par pasākumiem, kas veikti saistībā ar šo īpašo ziņojumu;

20.

prasa, lai nākamajā gada pārskatā Eiropas Revīzijas palāta īpašu uzmanību pievērš Padomes budžeta izpildei;

21.

norāda, ka atlikšanas iemesli ir šādi:

22.

aicina Padomes ģenerālsekretāru/augsto pārstāvi KĀDP jomā vēlākais līdz 2009. gada 15. maijam sniegt Parlamenta kompetentajai komitejai izsmeļošas rakstiskas atbildes uz šādiem jautājumiem:

23.

aicina Padomes ģenerālsekretāru/augsto pārstāvi KĀDP jomā vēlākais līdz 2009. gada 15. maijam iesniegt Parlamenta kompetentajai komitejai šādus dokumentus:

—

ņemot vērā Eiropas Savienības 2007. finanšu gada vispārējo budžetu (1),

—

ņemot vērā Eiropas Kopienu galīgos gada pārskatus par 2007. finanšu gadu – I sējums (SEC(2008) 2359 – C6-0415/2008) (2),

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par paveikto darbu saistībā ar lēmumiem par 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu (COM(2008) 629 un COM(2008) 628) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentus, kas pievienoti šiem ziņojumiem (SEC(2008) 2579) un (SEC(2008) 2580),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu “Kopsavilkuma pārskats par Komisijas sasniegumiem vadības jomā 2007. gadā” (COM(2008) 338),

—

ņemot vērā Komisijas gada ziņojumu iestādei, kas apstiprina budžeta izpildi, par 2007. gadā veiktajām iekšējām revīzijām (COM(2008) 499) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentus, kas pievienoti šim ziņojumam (SEC(2008) 2361),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu par dalībvalstu atbildēm uz Revīzijas palātas 2006. gada pārskatu (COM(2008) 112),

—

ņemot vērā Zaļo grāmatu par Eiropas Pārredzamības iniciatīvu, kuru Komisija pieņēma 2006. gada 3. maijā (COM(2006) 194),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (un priekšlikumu attiecībā uz Kopienas iekšējās kontroles pamatsistēmu) (3),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par integrētas iekšējās kontroles sistēmas plānu (COM(2005) 252),

—

ņemot vērā Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2006) 9), Komisijas progresa ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Revīzijas palātai par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2007) 86) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šiem ziņojumiem (SEC(2007) 311),

—

ņemot vērā pirmo pusgada ziņojumu par Komisijas rīcības plāna integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai īstenošanas rezultātiem, kurš publicēts 2006. gada 19. jūlijā (SEC(2006) 1009) saskaņā ar Parlamenta prasību, kas izteikta rezolūcijā, kura pievienota lēmumam par 2004. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu Nr. 6/2007 par dalībvalstu gada kopsavilkumiem, dalībvalstu deklarācijām un valstu revīzijas iestāžu veiktajām ES līdzekļu revīzijām (4),

—

ņemot vērā Komisijas rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību (COM(2008) 97),

—

ņemot vērā komisāru D. Hübner un V. Špidla paziņojumu Komisijai, kurā sniegts starpposma ziņojums par rīcības plāna Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību, izpildi (SEC(2008) 2756), un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots minētajam paziņojumam (SEC(2008) 2755),

—

ņemot vērā Komisijas ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Revīzijas palātai par Komisijas rīcības plānu integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanai (COM(2008) 110) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šim ziņojumam (SEC(2008) 259),

—

ņemot vērā Revīzijas palātas gada pārskatu par 2007. finanšu gada budžeta izpildi, kam pievienotas pārbaudīto iestāžu atbildes (5), kā arī tās īpašos gada ziņojumus,

—

ņemot vērā atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par pakārtoto darījumu likumību un pareizību (6), ko Revīzijas palāta iesniedz saskaņā ar EK līguma 248. pantu,

—

ņemot vērā Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu (COM(2008) 866) un attiecīgo Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots šim paziņojumam (SEC(2008) 3054),

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājumu, ko sniedz Komisijai (5587/2009 – C6-0055/2009),

—

ņemot vērā Padomes 2009. gada 10. februāra ieteikumu par apstiprinājumu, ko sniedz izpildaģentūrām par 2007. finanšu gada budžeta izpildi (5589/2009 – C6-0056/2009),

—

ņemot vērā EK līguma 274., 275. un 276. pantu, kā arī Euratom līguma 179.a un 180.b pantu,

—

ņemot vērā EK līguma 246. un nākamos pantus, kas attiecas uz Revīzijas palātu,

—

ņemot vērā starptautiskos revīzijas standartus un starptautiskos grāmatvedības standartus, it īpaši tos, kurus piemēro publiskajam sektoram,

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas salīdzinošo vērtējumu,

—

ņemot vērā Padomes 1968. gada 29. februāra Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68, ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (7), it īpaši tās V sadaļas 3. nodaļu par vecuma pensijām un invaliditātes pabalstu un XII pielikumu par Civildienesta noteikumu 83.a panta izpildes noteikumiem,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (8), un it īpaši tās 145., 146. un 147. pantu,

—

ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra Regulu (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus (9), un it īpaši tās 14. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Reglamenta 70. pantu un V pielikumu,

—

ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un citu attiecīgo komiteju atzinumus (A6–0168/2009),

A.

tā kā EK līguma 274. pantā noteikts, ka Komisija ir atbildīga par Kopienas budžeta izpildi un ka tai tas jāveic saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un sadarbojoties ar dalībvalstīm;

B.

tā kā Komisijai jādara viss iespējamais, lai pilnībā atbalstītu iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot finanšu pārvaldību, lai saņemtu pozitīvu Revīzijas palātas ticamības deklarāciju;

C.

tā kā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 184. pantā ir noteikts, ka Finanšu regulu pārskata ikreiz, kad tas ir nepieciešams, un vismaz reizi trijos gados, un tā kā pašreizējais triju gadu laikposms beigsies 2010. gada 1. janvārī; tā kā šajā pašā pantā precizēts, ka Parlaments var pieprasīt, lai tiktu izmantota saskaņošanas procedūra;

D.

tā kā šķiet, ka Eiropas Kopienu politiskā vara pār tām aģentūrām, kuras nav izpildaģentūras, kas ir viens no priekšnoteikumiem šo aģentūru pārskatu iekļaušanai Eiropas Kopienu konsolidētajos pārskatos, gadu no gada palielinās, un tā kā šo aģentūru vieta Kopienas darbības struktūru politiski organizatoriskajā shēmā kļūst aizvien grūtāk pamanāma;

E.

tā kā atsevišķu Eiropas Savienības politikas virzienu īstenošanai ir raksturīga Kopienas budžeta “dalīta pārvaldība”, kuru kopīgi veic Komisija un dalībvalstis, pēdējām attiecīgi pārvaldot 80 % Kopienas izdevumu;

F.

tā kā Parlaments 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par ES 2005. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (10) pauda viedokli, “ka visām dalībvalstīm jāspēj uzņemties atbildību par saņemtā ES finansējuma pārvaldību, vai nu izmantojot vienu dalībvalsts pārvaldības deklarāciju, vai vairākas deklarācijas valsts sistēmā”;

G.

tā kā Revīzijas palāta gada pārskatā par 2007. finanšu gadu, novērtējot integrētas iekšējās kontroles struktūras ieviešanā sasniegto progresu, uzsver, ka “ES izdevumu iezīme ir tāda, ka galvenais kļūdu risks pastāv galasaņēmēju līmenī […]” (1.47. punkts);

H.

tā kā ikgadējiem kopsavilkumiem par dalītas pārvaldības jomā pieejamām revīzijām un deklarācijām, kurus dalībvalstis iesniedz, piemērojot Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (11), būtu jābūt pirmajam solim virzībā uz dalībvalstu pārvaldības deklarācijām un jāsniedz būtisks ieguldījums Kopienas budžeta pārvaldības uzlabošanā, lai sasniegtu kopīgo pamatmērķi – iegūt pozitīvu ticamības deklarāciju par visiem ES izdevumiem;

I.

tā kā pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu ES līmenī ieviesa Revīzijas palāta atzinumā Nr. 2/2004 par vienotas revīzijas modeli (12) un tā kā Revīzijas palāta paziņoja, ka jebkura kontroles sistēma ir kompromiss starp pārbaužu veikšanas izmaksām atkarībā no noteiktās intensitātes, no vienas puses, un ieguvumiem, ko šīs procedūras var nodrošināt, no otras puses. Kopienas kontekstā ieguvumi nozīmē līdzekļu izšķiešanas riska samazināšanu un kļūdu riska ierobežošanu līdz pieņemamam līmenim;

J.

tā kā Revīzijas palāta gada pārskatā par 2007. gadu uzskata, ka “ir svarīgi pievērst uzmanību pārbaužu izmaksām – gan saistībā ar ES budžetu, gan dalībvalstu […] budžetu” un ka “līdzsvars starp atsevišķu izdevumu jomu pārbaužu izmaksām un atlikušo risku ir tik svarīgs, ka tas ES iedzīvotāju vārdā jāatzīst politiskā līmenī (t. i., par to jārūpējas budžeta lēmējiestādēm un izpildes apstiprinātājiestādei)” (1.52. punkta b) un c) apakšpunkts), un tā kā Revīzijas palāta šī paša pārskata 2.42. punkta c) apakšpunktā iesaka “panākt virzību pieļaujamā riska koncepcijas izstrādē”;

K.

tā kā Ekonomikas un finanšu padomes (Ecofin) 2005. gada 8. novembra sanāksmes secinājumu 5. punktā pausts viedoklis, ka integrētas iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai un šādām kontrolēm piemērojamo tiesību aktu vienkāršošanai ir būtiska nozīme, un tiek prasīts, lai Komisija novērtē kontroles izmaksas pa izdevumu jomām;

L.

tā kā Padomes Slovēnijas prezidentūra 2008. gada jūnijā tiešā saistībā ar Padomes 2005. gada sanāksmes secinājumiem atzina, ka Parlamentam un Padomei būtu jānoslēdz nolīgums par atlikušajiem riskiem, kas būtu pieņemami pakārtotajos darījumos, ņemot vērā kontroles izmaksas un to sniegtos ieguvumus dažādās politikas jomās, kā arī atbilstīgo izdevumu summu (13);

M.

tā kā – lai gan ir nepieciešams ārējā revidenta (Revīzijas palātas) un revidējamās iestādes (Komisijas) dialogs – nevar apstrīdēt to, ka, piemērojot starptautiskos revīzijas standartus, kam arī turpmāk jābūt budžeta kontroles vispārējai pamatsistēmai, revidentam jānovērtē riski, uz kuriem viņš balsta savu spriedumu par revīzijas procedūru izvēli;

N.

tā kā kontroles izmaksas, protams, ir atkarīgas no pieļaujamā kļūdas līmeņa, kā arī no revidējamās vienības organizācijas sarežģītības un tās iekšējās revīzijas kvalitātes;

O.

tā kā, piemērojot starptautiskos revīzijas standartus, ārējais revidents izvēlas pārbaudāmo elementu atlasei piemērotas metodes, lai apkopotu pierādījumus, kas ļauj sasniegt šo revīzijas pārbaužu mērķus; tā kā, metožu izvēlei esot atkarīgai no apstākļiem, tā it īpaši ir atkarīga no revīzijas riska un mērķa nodrošināt pārbaužu efektivitāti; tā kā, visbeidzot, ārējam revidentam jānodrošina tas, ka izmantotās metodes sniedz pietiekamus un atbilstošus pierādījumus šīs pārbaudes mērķu sasniegšanai;

P.

tā kā jaunajās programmās Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts ir saskaņojis rīcības programmas, jo īpaši ieviešot vienotas iekšējās revīzijas pieeju; šajā sakarībā pauž viedokli, ka dalībvalstu ex ante un ex post deklarācijas ir jauns sistēmu uzraudzības un kontroles papildu elements;

Q.

tā kā ikgadējā budžeta apstiprināšanas procedūra ļauj Eiropas Parlamentam uzturēt tiešus kontaktus ar galvenajām personām, kas ir atbildīgas par šo pārvaldību, un, ņemot vērā Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultātus, pilsoņiem nodrošināt uzlabojumus ES izdevumu pārvaldībā, tādējādi radot stingrāku pamatu lēmumu pieņemšanai;

R.

tā kā Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 83. pants paredz, ka pensiju maksājumus sedz no budžeta un ka dalībvalstis kopīgi garantē šo pabalstu izmaksu atbilstīgi šo izdevumu finansēšanai noteiktajam sadales principam; tā kā darbinieki, veicot iemaksas pensiju fondā, iemaksā atpakaļ vispārējā budžetā 10,25 % no savām algām;

S.

tā kā Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 83. pants nosaka dalībvalstu kopīgu garantiju, kas nozīmē to, ka šo garantiju var izmantot gadījumā, ja viena vai vairākas dalībvalstis nepilda savas saistības, bet kas tiešā veidā nenozīmē to, ka Kopienas nevar izvirzīt kreditora pretenzijas pret dalībvalstīm, kuras uzņēmušās šīs saistības;

T.

tā kā 2007. gads bija gads, kad sāka izmantot sadarbības attīstības jomā finansēšanas instrumentu;

U.

ņemot vērā to, ka 2007. gads bija Vienlīdzīgu iespēju visiem gads, un ka tas radīja iespēju pievērst īpašu uzmanību dažādām diskriminācijas formām, kurām bieži ir pakļautas sievietes;

V.

ņemot vērā joprojām pastāvošo sieviešu un vīriešu nevienlīdzību budžeta resursu izlietošanai ir atšķirīgas sekas katram dzimumam;

W.

tā kā Padomei saistībā ar nākamo budžeta procedūru būtu jāņem vērā 2007. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezultāti un ieteikumi un jāatbalsta iecerētās reformas, kuru mērķis ir pastiprināt dalībvalstu atbildību, lai galīgi atrisinātu Revīzijas palātas jau gadiem ilgi identificētās problēmas;

X.

tā kā Komisijai, Padomei un Parlamentam sadarbībā ar Revīzijas palātu par kopīgu mērķi jānosaka pozitīvas ticamības deklarācijas iegūšana,

1.

atzinīgi vērtē Komisijas un dažu dalībvalstu panākto progresu ES līdzekļu efektīvākā izlietošanā un vispārējās kontroles vides uzlabošanā, kuru atspoguļo uzlabojumi Revīzijas palātas ticamības deklarācijā;

2.

atzinīgi vērtē būtisko progresu revīziju jomā, kuras Komisijas pētniecības grupa veikusi Septītās pamatprogrammas pārvaldībā salīdzinājumā ar iepriekšējām programmām; atkārtoti norāda, ka ir uzlabojusies kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) līdzekļu pārvaldība, it īpaši pateicoties Integrētās administratīvās kontroles sistēmas (IAKS) darbībai; pauž dziļu nožēlu par to, ka 2007. gadā Grieķija joprojām nepildīja saistības attiecībā uz IAKS ieviešanu;

3.

atzīmē, ka 2007. gads bija 2000.–2006. gada daudzgadu programmu slēgšanas pirmais gads un ka tika atgūts daudz līdzekļu;

4.

atzīmē būtiskus uzlabojumus finanšu pārvaldībā pētniecības un tehnoloģiju attīstības (PTA) jomā, kurā kļūdu līmenis 3 gadu laikā samazinājās par vairāk nekā 50 %; aicina Komisiju turpināt centienus vienkāršošanas jomā, lai galīgajiem saņēmējiem atvieglotu programmu izmantošanu;

5.

ar gandarījumu atzīmē Komisijas centienus ar kohēzijas politiku saistīto līdzekļu jomā, lai īstenotu rīcības plānu Komisijai uzticētās pārraudzītājas lomas nostiprināšanai, īstenojot strukturālo darbību dalītu pārvaldību, kuru pieņēma 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanas kontekstā; pauž cerību, ka iepriekš minētā rīcības plāna īstenošanas pirmie rezultāti un vienkāršošanas centieni tiks atspoguļoti Revīzijas palātas 2008. gada pārskatā;

6.

joprojām pauž bažas par ES veiktspējas trūkumu krīžu pārvaldībā; uzskata, ka Eiropas Savienība zaudē politiskās vadības, atpazīstamības un pārskatatbildības jomā, izmantojot starptautiskos uzticības fondus, kurus varēja pārvaldīt Komisija, ja tā būtu ņēmusi vērā ziņojumus par 2005. un 2006. gada budžeta izpildes apstiprināšanu un izveidojusi savu pēckrīžu instrumentu; pauž nopietnas bažas par atsevišķu ANO aģentūru izmantoto Kopienas līdzekļu kontroles trūkumu un šo aģentūru vilcināšanos nodrošināt to krāpšanas gadījumu pārbaudi, kuros iesaistīti Kopienas līdzekļi;

7.

atzīmē uzlabojumus atsevišķās ticamības deklarācijas daļās, tomēr pauž nožēlu, ka jau četrpadsmito gadu pēc kārtas ticamības deklarācijā, ko Revīzijas palāta sniegusi savā gada pārskatā par 2007. gadu, par pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību iekļauts attiecīgās jomas speciālistu atzinums; atzīmē, ka Revīzijas palāta uzskata, ka daudzās izdevumu jomās (lauksaimniecība un dabas resursi, kohēzija, pētniecība, enerģētika un transports, ārējā palīdzība, attīstība, paplašināšanās, izglītība un pilsonība) maksājumos vēl joprojām konstatēts daudz kļūdu, lai gan dažādā pakāpē;

8.

atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu ieņēmumos, administratīvajos izdevumos, ar ekonomikas un finanšu lietām saistītajos izdevumos un ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) saistītajos izdevumos būtisku kļūdu nav;

9.

atzīmē, ka situācija, it īpaši kontroles sistēmu jomā, uzlabojas, tomēr nepietiekami un pārāk lēni;

10.

atzinīgi vērtē Revīzijas palātas sniegto ticamības deklarāciju, saskaņā ar kuru “Eiropas Kopienu gada pārskati visos būtiskos aspektos patiesi atspoguļo Kopienu finanšu stāvokli 2007. gada 31. decembrī, kā arī Kopienu darbību rezultātus un naudas plūsmu minētajā datumā noslēgtajā gadā” (1. nodaļas “Ticamības deklarācija” VII punkts); tomēr aicina Komisiju pienācīgu uzmanību veltīt Revīzijas palātas komentāriem, lai uzlabotu svarīgāko grāmatvedības datu vispusīgumu un precizitāti;

11.

uzskata par anormālu to, ka gada pārskatos pašu kapitāla summa ir negatīva (– EUR 58 600 000 000), un uzdod jautājumu, vai no dalībvalstīm saņemamās summas nevajadzētu uzrādīt kā parādsaistības, ņemot vērā to, ka aprēķinātie EUR 33 500 000 000 darbinieku pensijām ir konkrētas saistības; pauž nožēlu, ka pievienotās piezīmes par pārējām summām, kas jāsaņem no dalībvalstīm, – EUR 27 900 000 000 apmērā – nav pietiekami skaidras; atzīmē Komisijas grāmatveža paskaidrojumus, ka ir tikuši piemēroti starptautiskie grāmatvedības standarti, kas attiecas uz sabiedrisko sektoru; ierosina izpētīt iespēju izveidot Kopienas pensiju fondu, lai šīs finanšu saistības pret darbiniekiem uzticētu ārpakalpojumu sniedzējiem;

12.

nesaprot, kāpēc gada pārskatos nav pārņemti Eiropas Kopienu saņemtie aktīvi, kas saistīti ar programmu “Galileo”, jo saskaņā ar Revīzijas palātas pārskatu Eiropas Kosmosa aģentūra, kopuzņēmums “Galileo” un 2004. gadā izveidotā Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) uzraudzības iestāde, kurai 2007. gada 1. janvārī bija jāpārņem bijušā kopuzņēmuma “Galileo” uzdevumi, attiecīgos līgumus parakstīja 2007. gada beigās; tādēļ aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu attiecībā uz svarīgākajiem Eiropas projektiem (“Galileo” un TEN), kuriem nepieciešams finansējums, kas pārsniedz daudzgadu finanšu shēmā paredzēto, un attiecībā uz to kontroli;

13.

prasa izpētīt iespēju gada pārskatos iekļaut noteikumus par būtiskiem uzturēšanas un atjaunošanas darbiem saistībā ar Eiropas Kopienu nekustamā īpašuma fondu, ņemot vērā to, ka nav grafika ēku amortizācijai pa atsevišķām komponentēm, kurš atspoguļotu pamatlīdzekļu galveno elementu aizstāšanu pēc regulāriem intervāliem; uzskata, ka šie noteikumi par būtiskiem uzturēšanas un atjaunošanas darbiem jāpievieno daudzgadu uzturēšanas programmām, kuru mērķis ir ēku uzturēšana labā stāvoklī, nepagarinot to ekspluatācijas ilgumu;

14.

prasa rūpīgi pārbaudīt, vai situācijā, kad nav kapitāla saiknes, Eiropas Kopienu politiskā vara aģentūrās, kas iekļautas pārskatu konsolidācijā, atbilst publiskā sektora starptautiskajos grāmatvedības standartos noteiktajām prasībām;

15.

pauž bažas un šaubas par iespēju iecelt “bezkategorijas” vecākās amatpersonas AD 16 kategorijas pēdējā pakāpē, ja vien tas nav īpaši minēts personāla amatu sarakstā, un prasa Komisijai precizēt šādas iespējas Civildienesta noteikumos, ņemot vērā šo specifisko budžeta pozīciju;

16.

ar gandarījumu atzīmē, ka jomās, kurās Komisija ir ieviesusi atbilstošas kontroles un uzraudzības sistēmas (ieņēmumi, saistības un maksājumi, kas saistīti ar administratīvajiem un citiem izdevumiem, kā arī ekonomikas un finanšu lietām), attiecībā uz pakārtoto darījumu likumību un pareizību būtiskas kļūdas nav konstatētas (1. nodaļas “Ticamības deklarācija” IX punkts);

17.

tomēr pauž nožēlu, ka būtiski svarīgās Kopienas budžeta pārvaldības jomās (ar lauksaimniecību saistīti izdevumi, izņemot ELGF, izdevumi kohēzijai, pētniecībai, enerģētikai un transportam, ārējām darbībām, izglītībai un kultūrai) Revīzijas palāta atkal ir konstatējusi, ka sarežģītas vai neprecīzas juridiskās prasības, no vienas puses, izraisa daudz būtisku kļūdu galīgā saņēmēja līmenī, un, no otras puses, negatīvi ietekmē uzraudzības un kontroles sistēmu efektivitāti, un ka šī sarežģītība samazina iespēju saņemt no Revīzijas palātas pozitīvu ticamības deklarāciju (1. nodaļas “Ticamības deklarācija” X un XI punkts); tādēļ prasa Komisijai veikt analīzi, lai noteiktu šo problēmu izplatību un rastu tām atbilstošus risinājumus; tādēļ uzsver nepieciešamību vienkāršot pamatā esošos noteikumus, lai varētu saņemt pozitīvu ticamības deklarāciju;

18.

aicina Komisiju vēl vairāk pastiprināt dalībvalstīm deleģētās kontroles uzraudzību un sniegt tām skaidrus norādījumus par to, kā novērst kļūdu rašanos un noteikt un labot tās, un uzstāj, lai Komisija gadījumos, kad dalībvalstu kontroles sistēmas joprojām ir neefektīvas, dara visu iespējamo, lai šīm valstīm liktu pildīt savas saistības un veikt nepieciešamos uzlabojumus, it īpaši piemērojot maksājumu pārtraukšanu un finanšu korekcijas;

19.

pieņem zināšanai Revīzijas palātas konstatējumu, ka salīdzinājumā ar iepriekšējā plānošanas laikposma sākumu saistību apropriāciju izlietojums 2007. gadā, kas ir 2007.–2013. gada plānošanas laikposma pirmais gads, ir ievērojami uzlabojies;

20.

tomēr uzskata, ka dalītas vai decentralizētas pārvaldības jomā Komisijai pilnībā jāpiemēro Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 un jāuzņemas galīgā atbildība par budžeta izpildi, un uzsver nepieciešamību, negaidot daudzgadu cikla beigas, veikt finanšu korekcijas, tiklīdz tiek atklāti dalībvalstu nenovērsti pārkāpumi;

21.

ar bažām konstatē nelikumīgi izmaksātu Kopienas līdzekļu atgūšanas problēmas un datu, kurus sniedz par kohēzijas politikas jomā dalībvalstu piemērotajiem korekcijas mehānismiem, slikto kvalitāti, atzīmējot, ka šie dati nereti ir pretrunīgi un nepilnīgi, un konstatē arī to, ka Revīzijas palāta apšauba lauksaimniecības jomā sniegtās informācijas ticamību (gada pārskata par 2007. gadu 3.26. un 5.44. punkts);

22.

norāda arī uz nozīmi, kāda ir lēmumiem un galīgajiem korektīvajiem pasākumiem, lai no Kopienas finansējuma izslēgtu izdevumus, kas nav bijuši saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, un atkārto prasību norādīt precīzu budžeta pozīciju un gadu, uz kuru attiecas atsevišķās atgūtās summas, turpinot ievērot standartpraksi lauksaimniecības un dabas resursu jomā;

23.

prasa Komisijai uzlabot daudzgadu atgūšanas sistēmu lietderību un efektivitāti, tostarp dalībvalstu līmenī, un apkopot datus par atgūtajām summām un finanšu korekcijām, it īpaši struktūrfondu līdzekļu izmantošanas jomās, lai varētu sniegt ticamus un starp dažādām politikas jomām un līdzekļu pārvaldības kārtībām salīdzināmus datus; prasa Komisijai piezīmēs par gada pārskatiem iekļaut atsauci uz Parlamentu, lai varētu gūt vispārēju priekšstatu;

24.

ņemot vērā ilgstošās problēmas, kas saistītas ar līdzekļu atgūšanu, prasa veikt sistēmas novērtējumu;

25.

apliecina Komisijai, ka pilnībā atbalsta tiesību aktu par maksājumu apturēšanu stingru piemērošanu, un atzinīgi vērtē jau ierosinātos pasākumus līdzekļu nepārskaitīšanai gadījumos, kad Komisijai nav pilnīgas pārliecības par pārvaldības un kontroles sistēmu uzticamību dalībvalstī, kura ir līdzekļu saņēmēja;

26.

atzinīgi vērtē dalībvalstu revīziju gada kopsavilkumu pieejamību kopš 2008. gada un novērtējumu un deklarācijas, kas sniegti to ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos par 2007. gadu, kuri saistīti ar struktūrfondu līdzekļiem, un prasa Komisijai īstenot nepieciešamos centienus, lai šos gada kopsavilkumus varētu publicēt kopā ar Komisijas atbildēm; uzskata, ka dalībvalstu sagatavotie gada kopsavilkumi ir publiski dokumenti, un tādēļ tie budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā ir jāiesniedz arī Parlamenta atbildīgajai komitejai;

27.

ar bažām atzīmē, ka šo kopsavilkumu izklāsta līmenī konstatētās atšķirības un pievienotās vērtības trūkuma dēļ Revīzijas palāta tos vēl neuzskata par kontroles sistēmu darbības un efektivitātes uzticamu novērtējumu; šajā sakarībā atzinīgi vērtē pārskatītos Komisijas norādījumus, kuru mērķis ir nodrošināt 2008. gada kopsavilkumu augstāku kvalitāti, un prasa Komisijai turpināt uzlabot dalībvalstīm sniegtos norādījumus attiecībā uz gada kopsavilkumu izstrādi; uzskata, ka atbilstoši sagatavoti gada kopsavilkumi samazinās uz vietas veicamo revīziju skaitu;

28.

šajā kontekstā prasa Komisijai analizēt 2009. gadā saņemtos gada kopsavilkumus, lai optimizētu to pievienoto vērtību no ticamības viedokļa attiecībā uz dalībvalstu izmantoto iekšējās kontroles sistēmu darbību; aicina Komisiju arī saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 86. panta 4. punktu gada pārskatā iekļaut dalībvalstu iesniegto gada kopsavilkumu analīzi, kā kritērijus izmantojot Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību noteikumus;

29.

pauž nožēlu, ka Komisija nav reaģējusi uz Parlamenta 2008. gada 22. aprīļa rezolūcijā par Eiropas Savienības 2006. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu (14) izteikto prasību sagatavot un iesniegt Parlamentam un Padomei īpašu dokumentu, kurā, pamatojoties uz saņemtajiem gada kopsavilkumiem, būtu analizētas katras dalībvalsts sistēmu stiprās un vājās vietas Kopienas līdzekļu pārvaldības un kontroles jomā, kā arī veikto revīziju rezultāti; pauž nožēlu arī par to, ka Parlaments līdz šim vēl nav saņēmis no Komisijas pilnīgu informāciju par pirmo iesniegto gada kopsavilkumu novērtējumu un salīdzinošu analīzi; uzskata par būtiski svarīgu sniegt pārskatu par gada kopsavilkumu kvalitāti, lai nodrošinātu šī procesa pievienoto vērtību, it īpaši identificējot izplatītākās problēmas un norādot iespējamos risinājumus un paraugpraksi;

30.

prasa Komisijai šo gada kopsavilkumu kvalitatīvo un kvantitatīvo novērtējumu regulāri sniegt darbības pārskatos un darīt šo informāciju pieejamu visām ieinteresētajām pusēm un sabiedrībai budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laikā; cer saņemt pirmo no šiem novērtējumiem līdz 2009. gada septembrim un prasa, lai šī kopsavilkumu analīze papildus ikgadējai oficiālai iesniegšanai Parlamentam tiktu izplatīta arī visām tām dalībvalstu parlamentārajām komitejām, kas atbild par valsts pārskatiem;

31.

aicina Komisiju pēc trim gadiem veikt visaptverošu novērtējumu, analizējot gada kopsavilkumu pievienoto vērtību attiecībā uz ES līdzekļu pareizu finanšu pārvaldību dalībvalstīs, kā arī iesaistīto revidentu neatkarības pakāpi;

32.

uzskata, ka gada kopsavilkumiem, kas dalībvalstīm, piemērojot Iestāžu nolīguma 44. punktu, katru gadu jāsagatavo par pieejamām pārskatu kontrolēm un deklarācijām, būtu jābūt pirmajam solim virzībā uz valsts pārvaldības deklarāciju ieviešanu visās dalībvalstīs; prasa Komisijai informēt par šajā jomā paveikto, ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par budžeta izpildes apstiprināšanu, un steidzami uzsākt visus nepieciešamos centienus gada kopsavilkumu uzlabošanai, lai tiem būtu tāda pati politiskā nozīme kā dalībvalstu pārvaldības deklarācijām; uzskata, ka Komisijai būtu jāizmanto sava likumdošanas iniciatīva, lai sagatavotu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko dalībvalstu deklarācijas nosaka par obligātām;

33.

atzinīgi vērtē to, ka atsevišķas dalībvalstis (Dānija, Nīderlande, Zviedrija, Apvienotā Karaliste) ir uzņēmušās iniciatīvu atbalstīt dalībvalsts deklarācijas par Kopienas līdzekļu pārvaldību pieņemšanu, tomēr pauž nožēlu par to, ka, neraugoties uz šo iniciatīvu, lielākā daļa pārējo dalībvalstu ir pret tās ieviešanu, un par to, ka Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Ungārija un Vācija vēl nav veikušas nekādus pasākumus, lai izstrādātu efektīvu dalībvalstu deklarāciju sistēmu;

34.

prasa, lai, piemērojot EK līguma 248. panta 3. punktu, dalītas pārvaldības kontroles jomā tiktu uzsvērta dalībvalstu revīzijas iestāžu un Eiropas Revīzijas palātas sadarbība; ierosina izpētīt iespēju dalībvalstu revīzijas iestādēm, rīkojoties ārēju neatkarīgu revidentu statusā un ievērojot starptautiskos revīzijas standartus, izsniegt valsts revīzijas apliecinājumus par Kopienas līdzekļu pārvaldību, kuri tiktu izsniegti dalībvalstu valdībām, ņemot vērā to sagatavošanu budžeta izpildes apstiprināšanas procesā saskaņā ar atbilstošu iestāžu procedūru, kas vēl ir jāievieš;

35.

atzinīgi vērtē vispārējos panākumus rīcības plāna īstenošanā un to, ka lielākā daļa pasākumu ir īstenota un vairums rīcības plānā minēto trūkumu ir novērsti;

36.

pauž bažas par Revīzijas palātas atkārtoti izteikto kritiku attiecībā uz kontroļu nepietiekamo kvalitāti dalībvalstīs; ar bažām atzīmē līdzekļu saņēmēju un dalībvalstu revīzijas iestāžu sūdzības par veikto pārbaužu skaitu un izmaksām;

37.

ar bažām atzīmē arī līdzekļu saņēmēju pausto kritiku par rokasgrāmatu, vadlīniju, darba dokumentu un subsīdijām piemērojamo dalības noteikumu skaitu; pieprasa šo dokumentu konsolidāciju un diskusijas ar Parlamentu, lai vienkāršotu šos īstenošanas noteikumus;

38.

apgalvo, ka kontroles sistēmas atspoguļo noteikumu sarežģītību dažādos līmeņos, kas dažkārt pārklājas; tādēļ mudina Komisiju paātrināt vienkāršošanu, tajā pilnībā iesaistot arī Parlamentu; tādus pašus centienus prasa īstenot arī dalībvalstīm un reģioniem;

39.

prasa Komisijai pārskatīt vienotas likmes metodes izmantošanas nosacījumus, lai saņēmēju interesēs nodrošinātu lielāku uzticamību; uzskata par nepieņemamu izvēlēto vienoto likmju ex post apstrīdēšanu;

40.

pauž nožēlu par rīcības plāna integrētas iekšējās kontroles pamatsistēmas izveidei 4. darbības, kas paredz uzsākt iestāžu iniciatīvu par pamatprincipiem, kuri jāņem vērā attiecībā uz pakārtotajos darījumos pieļaujamiem riskiem, novēloto īstenošanu;

41.

šajā kontekstā atgādina arī minētā rīcības plāna 10. darbības nozīmi, kuras mērķis ir īstenot kontroles izmaksu analīzi, jo ir jāpanāk atbilstošs līdzsvars starp kontroles izmaksām un ieguvumiem;

42.

sagaida arī, ka ģenerāldirektorātu gada darbības pārskatos atkal tiks iekļauta informācija par kontroles kvalitāti un tās uzlabošanu dalībvalstīs, un prasa Komisijai klasificēt pēc vērtējuma visas maksājumu aģentūras un sertificēšanas struktūras;

43.

prasa Komisijai regulāri iesniegt integrētās iekšējās kontroles pamatsistēmas novērtējumu, kā arī prasa, lai gada darbības pārskatos un kopsavilkuma ziņojumā vēl labāk tiktu aptvertas Komisijas dienestu un dalībvalstu dalītās pārvaldības sistēmas, it īpaši tehniskās kvalitātes un ētisko apsvērumu jomā, piemēram, attiecībā uz dalībvalstu revīzijas iestāžu neatkarības pakāpi;

44.

prasa Komisijai veikt pilnīgāku un visaptverošāku kontroles sistēmām paredzēto resursu izmaksu novērtējumu visās ES izdevumu jomās, kā Parlaments to ir prasījis savās rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu iepriekšējos gados un ņemot vērā “rezultātu gūšanas” koncepciju;

45.

prasa Komisijai arī, pamatojoties uz saņemtajiem gada kopsavilkumiem, analizēt katras dalībvalsts sistēmu stiprās un vājās vietas Kopienas līdzekļu administrēšanas un kontroles jomā un novērtēt dalībvalstu Kopienas līdzekļu kontroles sistēmu izmaksas; atgādina Komisijai tās apņemšanos uzlabot dalībvalstu gada kopsavilkumu kvalitāti, lai padarītu tos par noderīgiem instrumentiem kļūdu riska mazināšanai turpmākajos gados; prasa Komisijai ievērot šo apņemšanos;

46.

uzskata, ka šīs salīdzinošās analīzes rezultāti jāiesniedz Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai 2009. gada beigās vai 2010. gada sākumā un ka tie jāizmanto kā pamats iestāžu dialogam par pieļaujamo kļūdas risku;

47.

atzīmē, ka – lai gan saskaņā ar Revīzijas palātas atzinumu Nr. 4/2006 par projektu Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (15), “pieļaujamais riska līmenis” ir viens no pamatjēdzieniem saistībā ar integrētu iekšējo kontroli, kurš Revīzijas palātai jāņem vērā, kad tā sniedz ticamības deklarāciju, – vēl ir jādefinē šī pieļaujamā riska līmeņa noteikšanas veids;

48.

atzinīgi vērtē Komisijas 2008. gada 16. decembra paziņojumu par vispārēju izpratni par pieļaujamā kļūdas riska jēdzienu kā nopietnu metodoloģisko pamatu pieļaujamā riska līmeņa ekonomiskai analīzei un sagaida, ka Komisija pabeigs šo darbu, kad tā gatavos priekšlikumu par pieļaujamā riska līmeni pa budžeta jomām; atzīst, ka šajā kontekstā minētais paziņojums ir svarīgs kā sākotnējais pamats tīri ekonomiska rakstura pārdomām par “pieļaujamo riska līmeni” divās ES izdevumu jomās, proti, struktūrfondi un ELFLA; tomēr prasa, lai šis ārējā revidenta un revidējamās iestādes dialogs atbilstu starptautiskajiem revīzijas standartiem, saskaņā ar kuriem ārējam revidentam jānovērtē riski, uz kuriem viņš balsta savu spriedumu par revīzijas procedūru izvēli;

49.

pauž nožēlu par Komisijas iepriekš minētajā paziņojumā uzrādītajām problēmām, ar kurām tai bija jāsaskaras, lai no dalībvalstīm iegūtu pietiekami ticamu informāciju, un uzskata, ka šis vērtējums kaitē ES tēlam;

50.

apšauba dalībvalstu sniegto datu ticamību un prasa Komisijai apkopot jaunus statistikas datus un, izmantojot Revīzijas palātas tehnisko atbalstu, veikt to padziļinātu analīzi, tiklīdz būs skaidra 2007.–2013. gada laikposma noteikumu ietekme, un līdz 2011. gada beigām iesniegt šo analīzi Parlamentam un Padomei;

51.

uzskata, ka pieļaujamā riska līmeņa noteikšana ir ļoti svarīga, bet sarežģīta; uzskata, ka pieļaujamajam riska līmenim jābūt cieši saistītam ar padziļinātu izpēti par Komisijas un dalībvalstu kontroles sistēmu izmaksu un efektivitātes līdzsvaru katrā no Kopienas izdevumu jomām;

52.

ņemot vērā steidzamo nepieciešamību turpināt kontroles izmaksu un ieguvumu analīzi, prasa Komisijai, izmantojot Revīzijas palātas tehnisko atbalstu, sākt padziļinātu analīzi pētniecības, ārējo sakaru un administratīvo izdevumu jomā un sniegt par to ziņojumu līdz 2010. gada beigām;

53.

uzskata, ka, nosakot pieļaujamo kļūdas līmeni, jāņem vērā arī kļūdu dēļ zaudētās ES līdzekļu summas;

54.

uzskata, ka vajadzētu nonākt pie konkrētiem priekšlikumiem par Kopienas izdevumu pārvaldības un kontroles uzlabošanu, pat atsevišķu aspektu zināma līmeņa saskaņošanu, un ierosina, lai Parlaments nākamās budžeta procedūras laikā piešķirtu Komisijai nepieciešamos līdzekļus izpētes veikšanai;

55.

prasa Komisijai nekavējoties iesniegt priekšlikumus par to, kā sasniegt mērķi saņemt pozitīvu ticamības deklarāciju;

56.

atgādina par Komisijas lēmumu izveidot lobistu brīvprātīgu reģistru un pēc gada novērtēt sistēmas darbību; ir informēts par Lisabonas līgumā paredzēto juridisko pamatu šādam obligātam reģistram; atgādina, ka Parlamenta pašreizējais reģistrs jau ir obligāts un iespējamais kopējais reģistrs arī būtu de facto obligāts, jo jebkurā gadījumā reģistrācija ir viens no priekšnoteikumiem, lai iekļūtu Parlamentā;

57.

pauž nožēlu par to, ka netika ņemts vērā tā aicinājums ieviest jaunu Komisijas locekļu rīcības kodeksu, lai uzlabotu un precīzāk definētu viņu individuālo un kopējo politisko atbildību un pārskatatbildību par pieņemtajiem lēmumiem un viņu politikas īstenošanu, ko veic tiem pakļautie dienesti;

58.

atkārtoti atgādina, ka Komisija ir atbildīga par to datu pilnīguma, sameklējamības un salīdzināmības nodrošināšanu, kurus sniedz par ES līdzekļu saņēmējiem, un pauž nožēlu, ka šis mērķis vēl aizvien nav sasniegts;

59.

atkārtoti atgādina to, cik liela nozīme ir pilnīgai pārredzamībai un atklātībai attiecībā uz Komisijas locekļu biroju darbiniekiem, kuri netiek pieņemti darbā saskaņā ar Civildienesta noteikumiem;

60.

atzīmē, ka, sākot ar 2007. finanšu gadu, ir obligāti jāpublicē ES līdzekļu saņēmēji; ar nožēlu atzīmē, ka Parlamentam nav vispārēja pārskata ne par saņēmēju un viņu projektu publicēšanu, ne par sīkāku tos raksturojošu informāciju; aicina Komisiju novērtēt dalībvalstu publicēto datu lietderību, ņemot vērā paziņotos politiskos mērķus;

61.

pauž pārsteigumu par to, ka Komisija no saviem ārpusbudžeta bankas kontiem, kas saistīti ar bijušo veikalu Economat, ir piedāvājusi EUR 1 500 000 Parlamenta fiziskās sagatavotības centram (COM(2008) 692) un nepiekrīt šādam veidam, kā censties panākt Parlamenta piekrišanu naudas līdzekļu izlietošanai; atgādina 6. punktu tā iepriekšminētajās 2007. gada 24. aprīļa rezolūcijā par 2005. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu, un 6. un 7. punktu 2006. gada 27. aprīļa rezolūcijā par 2004. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu (16); aicina Komisiju pirms priekšlikumu izteikšanas par to, kā izlietot naudu no tās ārpusbudžeta bankas kontiem, kas saistīti ar bijušo veikalu Economat, šos līdzekļus iekļaut oficiālajā budžetā;

62.

atgādina Komisijai to, ka pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām būtu jānodrošina plašākai sabiedrībai viegli pieejama visaptveroša datubāze, kurā būtu ietverta informācija par visiem ES līdzekļu galīgajiem saņēmējiem;

63.

ar gandarījumu atzīmē, ka Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 pēdējās pārskatīšanas laikā uzsāktā vienkāršošana ir apliecinājusi cerēto ietekmi uz publiskajiem tirgiem;

64.

tomēr piezīmē, ka pasākumi, kas veikti attiecībā uz subsīdijām, gaidīto efektivitāti uzrādījuši tikai daļēji; prasa, lai Komisija tam līdz 2010. gada 1. janvārim iesniegtu priekšlikumus pārskatītai un pilnībā konsolidētai Finanšu regulai ar atsevišķām izdevumu programmām veltītām nodaļām, kurās vienā visaptverošā avotā būtu apkopotas visas prasības, kas jāpilda programmas līdzekļu saņēmējiem, un turpmākai tās vienkāršošanai attiecībā uz subsīdiju piešķiršanu un kontroli; prasa, piemērojot Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 184. pantu, nākamajā Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 pārskatīšanā, ko veic reizi trijos gados, izmantot saskaņošanas procedūru;

65.

aicina Komisiju jau pašā sākumposmā iesaistīties apspriešanas procesā ar pārējām iestādēm, uz kurām attiecas Regula (EK, Euratom) Nr. 1605/2002;