22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/1

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 1487/2005 (2) (“sākotnējā regula”) Padome piemēroja galīgo antidempinga maksājumu dažu apstrādātu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes poliestera pavedienu audumu (“PPA” jeb “attiecīgais ražojums”) veidu importam. Izmeklēšanas (“sākotnējā izmeklēšana”) rezultātā tika izstrādāta minētā regula, un šajā izmeklēšanā pētīja laikposmu no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“sākotnējais IP”).

(2)

Pēc tam, kad bija veikta atkārtota antiabsorbcijas izmeklēšana, šie pasākumi tika grozīti ar Regulu (EK) Nr. 1087/2007 (3). Patlaban ir spēkā maksājuma likmes no 14,1 % līdz 74,8 %.

(3)

Komisija 2008. gada 1. aprīlī saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu sākt daļēju starpposma pārskatīšanu, lai pārbaudītu, vai pašreizējie antidempinga pasākumi attiecas uz dažiem ražojuma veidiem.

(4)

Pieprasījumu iesniedza uzņēmums Hüpeden GmbH & Co. KG (“pieprasījuma iesniedzējs”), kurš ir importētājs un atrodas Vācijā.

(5)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka ražojums, ko tas importē, tiek izmantots vienīgi īpašas līmlentes (turpmāk – “līmlente”) izgatavošanai, kura paredzēta motoru, galvenokārt automašīnu motoru, elektroinstalācijas kabeļu izolācijai, un ka šīs līmlentes tehniskās un ķīmiskās īpašības atšķiras no attiecīgā ražojuma tehniskajām un ķīmiskajām īpašībām, kā noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Īpaši, šķiet, atšķiras līmlentes stiepes izturība un krāsojums. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tāpēc būtu jāuzskata, ka šī lente nebija iekļauta sākotnējās izmeklēšanas jomā un tādējādi uz to neattiecas iepriekšminētie pasākumi.

(6)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju noteikusi, ka ir pietiekami pierādījumi tam, lai pamatotu daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu, Komisija, 2008. gada 26. jūnijā publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu sāka daļēju starpposma pārskatīšanu, kas attiecās vienīgi uz ražojuma definīciju. Pārskatīšanā īpaši bija jānosaka, vai līmlente ir iekļauta attiecīgā ražojuma definīcijā, kas bija noteikta sākotnējā izmeklēšanā.

(7)

Komisija oficiāli informēja ĶTR iestādes un visas pārējās zināmās attiecīgās personas, proti, ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, ražotājus, kā arī lietotājus un importētājus Kopienā, par daļējas starpposma pārskatīšanas izmeklēšanu. Ieinteresētajām personām bija iespēja rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt uzklausīšanu paziņojumā par procedūras sākšanu paredzētajā termiņā. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(8)

Komisija nosūtīja anketas visām zināmajām attiecīgajām personām un visām pārējām personām, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu paredzētajos termiņos.

(9)

Ņemot vērā pārskatīšanas tvērumu, šīs pārskatīšanas vajadzībām netika noteikts izmeklēšanas periods. Atbildēs uz anketas jautājumiem ietvertā informācija attiecās uz laikposmu no 2007. gada 1. jūlija līdz 2008. gada 30. jūnijam (“attiecīgais laikposms”). Attiecībā uz šo laikposmu tika pieprasīta informācija par līmlentes visu poliestera pavedienu audumu (“PPA”) veidu pārdošanas un iepirkumu apjomu un vērtību, ražošanas apjomu un jaudu. Turklāt attiecīgās personas tika lūgtas sniegt piezīmes par visām atšķirībām vai līdzīgām pazīmēm starp līmlenti un citiem PPA veidiem saistībā ar šo ražojumu izgatavošanas procesu, tehniskajām īpašībām, galalietojumiem, savstarpējas aizstāšanas iespēju utt.

(10)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza pieprasījuma iesniedzējs, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas izgatavoja līmlenti, viens līmlentes ražotājs Kopienā, divi citu veidu PPA ražotāji Kopienā un viens līmlentes lietotājs.

(11)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai novērtētu, vai jāgroza pašreizējo antidempinga pasākumu joma, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

(12)

Visas personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas bija esošās pārskatīšanas izmeklēšanas secinājumu (“galīgās izpaušanas”) pamatā. Turklāt tika noteikts termiņš, kādā šīs personas pēc galīgās izpaušanas varēja izteikt viedokli.

(13)

Piezīmes, ko šīs personas iesniedza mutiski un rakstiski, tika pienācīgi izskatītas, un informācija, kas iekļauta atbildēs uz tām, sniegta turpmākajos apsvērumos.

(14)

Kā noteikts pamatregulā, attiecīgais ražojums ir audums, kas austs no sintētisko elementāršķiedru pavedieniem, kuru sastāvā pēc svara ir 85 % vai vairāk teksturētu un/vai neteksturētu poliestera pavedienu, krāsots (tostarp balti krāsots) vai apdrukāts, kurš ir ĶTR izcelsmes un kuru patlaban klasificē ar KN kodu ex 5407 51 00, 5407 52 00, 5407 54 00, ex 5407 61 10, 5407 61 30, 5407 61 90, ex 5407 69 10 un ex 5407 69 90.

(15)

Vispirms tika pārbaudīts, vai līmlente ir iekļauta to pasākumu jomā, kurus piemēro dažiem apstrādātiem ĶTR izcelsmes poliestera pavedienu audumiem, kā aprakstīts sākotnējā regulā. Pēc tam pārbaudīja, vai, pamatojoties uz to, ka līmlente un pārējie PPA nav viens un tas pats ražojums, būtu iespējams grozīt ražojuma definīciju.

(16)

Jāatgādina, ka PPA izgatavo, ieaužot poliestera pavedienus audumā un šo audumu apstrādājot. Pirms tam pavedienus var krāsot vai nekrāsot. Apstrādes posmā galvenokārt notiek austo audumu apdrukāšana vai krāsošana, bet, veicot auduma papildu apstrādi, iespējams radīt samtainu persiku mizas efektu vai padarīt audumu ūdensnecaurlaidīgu.

(17)

Sākotnējās regulas 8. apsvērumā ir minēts, ka jāievēro atšķirība starp attiecīgo ražojumu un PPA, kuri austi no dažādu krāsu poliestera pavedieniem un kuros iepriekš krāsotais pavediens tiek ieausts, veidojot rakstu. Šos audumus deklarē ar KN kodu 5407 53 00 un 5407 61 50, un tie nav iekļauti ražojuma definīcijā, un tādējādi uz tiem neattiecas pašreizējie antidempinga pasākumi.

(18)

Pieprasījuma iesniedzējs pārskatīšanas pieprasījumā apgalvoja, ka līmlente nebija iekļauta attiecīgā ražojuma definīcijā, kā noteikts sākotnējā regulā, jo to izgatavo no iepriekš krāsotiem pavedieniem, un tāpēc tā atbilst iepriekš 17. apsvērumā aprakstītajam ražojumam. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs paskaidroja, ka tas ĶTR izcelsmes līmlenti pastāvīgi deklarēja ar KN kodu 5407 53 00 un tas pats tika darīts, pirms 2005. gadā tika piemēroti antidempinga pasākumi. Attiecībā uz šo pieprasījumu jānorāda, ka antidempinga regula tāpat kā šī regula nav atbilstīgs juridisks instruments, lai noteiktu, ar kuru KN kodu bija jāklasificē konkrētie sūtījumi. Šis jautājums galvenokārt ir valstu iestāžu kompetencē, nepieciešamības gadījumā izmantojot saistošu tarifu informāciju un/vai pieprasot Eiropas Kopienu Tiesai sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tomēr, ja uz nevienu no pieprasījuma iesniedzēja importētajiem ražojumiem nav iespējams attiecināt antidempinga maksājumu, kas tika noteikts ar sākotnējo regulu, šai pārskatīšanas izmeklēšanai, šķiet, nav praktiskas nozīmes. Saistībā ar šo izmeklēšanā atklāja, ka līmlente ir izgatavota no iepriekš krāsotiem pavedieniem, taču šie pavedieni neatšķiras pēc krāsas un ka, aužot šos pavedienus, netiek veidots saskatāms raksts. Tāpēc šīs izmeklēšanas mērķiem tiek uzskatīts, ka līmlente ir skaidri atšķirama no iepriekš 17. apsvērumā aprakstītā ražojuma.

(19)

Pēc galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka līmlente būtu jāuzskata par tādu, kas izgatavota no dažādu krāsu pavedieniem, jo ogleklis poliestera pavedienā tiek iekausēts neviendabīgi, tādējādi pavedienā radot melnas krāsas nianses. Pieprasījuma iesniedzējs šo apgalvojumu pamato ar atsauci uz apakšpozīcijas piezīmēm, kas iekļautas I pielikuma otrās daļas XI iedaļā Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (5), kurā no dažādu krāsu pavedieniem austu audumu definīcijā ir iekļauts austs audums, kas izgatavots no vienas un tās pašas krāsas dažādu nianšu pavedieniem, kā arī ar atsauci uz neatkarīgu ekspertu slēdzieniem.

(20)

Atbildot uz šo apgalvojumu, jāatgādina, ka šīs regulas mērķis nav noteikt, ar kuru KN kodu būtu jādeklarē līmlentes imports. Tāpēc uzskatīja, ka šis apgalvojums neatbilst šīs izmeklēšanas mērķiem, jo, kā minēts iepriekš, jautājumi par muitas klasifikāciju attiecas galvenokārt uz valstu kompetentajām iestādēm.

(21)

Pieprasot pārskatīšanu, pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka sākotnējās izmeklēšanas sākuma un pagaidu posmos uzmanība saistībā ar PPA bija pievērsta vienīgi pieprasījumiem, kuru priekšmets bija apģērbs, un tika uzskatīts, ka tikai šā veida audumi jāiekļauj attiecīgā ražojuma definīcijā un tiem jāpiemēro antidempinga pasākumi. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka sākotnējā izmeklēšanā aplūkotā ražojuma definīcija tika paplašināta vienīgi sākotnējā regulā, ar kuru noteica galīgos antidempinga pasākumus, lai aptvertu visus lietojuma veidus. Pieprasījuma iesniedzējs arī apgalvoja, ka līmlenti izmanto automobiļu rūpniecībā un ka tās lietojums ir ļoti specifisks, un tāpēc nevar uzskatīt, ka līmlente ir iekļauta attiecīgā ražojuma definīcijā.

(22)

Attiecībā uz šo pieprasījumu jānorāda, ka paziņojumā par sākotnējās izmeklēšanas sākšanu (6) bija atsauce uz PPA, ko “parasti izmanto lietojumiem, kas saistīti ar apģērbu”, un nevis uz PPA, ko izmanto vienīgi lietojumiem, kas saistīti ar apģērbu. Tas nozīmē, ka attiecīgā ražojuma definīcija pretēji pieprasījuma iesniedzēja apgalvojumam laikā starp procedūras sākšanu un galīgo pasākumu noteikšanu nav paplašināta. Turklāt, neskarot skaidrojumu par attiecīgā ražojuma definīciju attiecībā uz “balti krāsotu” PPA, jānorāda, ka nav atšķirības starp attiecīgo ražojumu, kas definēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 426/2005 (7) (“pagaidu regulā”) un sākotnējās izmeklēšanas galīgajā regulā (t. i., sākotnējā regulā). Nevienā no abām regulām – ne darbības daļā (1. panta 1. punktā), ne apsvērumos par attiecīgā ražojuma definīciju – nav paredzēts, ka maksājumu neattiecina uz specifiskam galalietojumam importētu PPA. Pagaidu regulā, jo īpaši tās 11. apsvēruma pirmajā teikumā, ir aprakstītas attiecīgā ražojuma fizikālās īpašības. Turklāt ir noteikts vienīgi tas, ka PPA “parasti” izmanto lietojumiem, kas saistīti ar apģērbu, bet nekādā veidā nav norādīts, ka tas ir nosacījums, lai uz šiem audumiem attiektos izmeklēšana un/vai (pagaidu) maksājums. Visbeidzot, ņemot vērā to, ka sākotnējā izmeklēšanā atklāja daudzus iespējamus šā ražojuma lietojumus, piemēram, mēbeļu apdare vai telpu dekorēšana, sākotnējās regulas 6. apsvērumā bija skaidri atgādināts, ka ražojuma definīcijā bija iekļauti visi PPA, neraugoties uz šo audumu galalietojumu. Tāpēc sākotnējā izmeklēšanā attiecīgā ražojuma definīcijā tika iekļauta līmlente un visi pārējie PPA audumi, ieskaitot lietojumam automobiļu rūpniecībā paredzētus PPA.

(23)

Izsakot iepriekš aprakstītajiem līdzīgus argumentus, pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka sākotnējā izmeklēšanā tam nebija iespējams pienācīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību, jo laikposmā no pagaidu posma līdz galīgajam posmam attiecīgā ražojuma definīcija tika paplašināta, bet īpaša informācija par šīm pārmaiņām iespējami ieinteresētajām personām netika nosūtīta. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka šā iemesla dēļ ne tas, ne arī Ķīnas piegādātājs nesadarbojās sākotnējā izmeklēšanā.

(24)

Jāatgādina, ka atbilstīgi 22. apsvērumā minētajam ražojuma definīcija sākotnējās izmeklēšanas laikā netika paplašināta, jo jau no sākuma posma tika aplūkoti citi iespējami lietotāji, kuri nav apģērba lietotāji. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs ir tirdzniecības jomā pieredzējis importētājs, kurš sadarbojās citās antidempinga izmeklēšanās un tāpēc attiecībā uz šīm izmeklēšanām labi pārzina ražotāju loku un informācijas avotus (piemēram, Eiropas Savienības Oficiālo Vēstnesi). Saistībā ar šo ir būtiski norādīt arī to, ka atbilstīgi sākotnējās regulas 9. un 10. apsvērumā minētajam pēc pagaidu regulas publicēšanas vairākas ieinteresētās personas iebilda pret pasākumu noteikšanu attiecībā uz PPA lietojumiem, kas nav saistīti ar apģērbu (piemēram, mēbeļu apdare, telpu dekorēšana, lietussargi). Tas liecina, ka ieinteresētās personas saprata, ka praksē nav bijis tā, ka izmeklēšana ir skārusi PPA lietojumus, kas saistīti ar apģērbu. Ņemot vērā iepriekš minēto, šis apgalvojums bija jānoraida.

(25)

Turklāt pēc galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka tas sākotnējās izmeklēšanas gaitā ir iesniedzis piezīmes un ka paralēli tai tas šo lietu ir arī aktīvi pārrunājis ar vairākām tekstilrūpniecības uzņēmumu asociācijām, kuras bija iesaistītas minētajā izmeklēšanā. Pieprasījuma iesniedzējs pagalvoja, ka nekādā gadījumā Komisija nav sniegusi norādījumus, ka līmlentes audums varētu būt izmeklēšanas vai attiecīgo pasākumu jomā.

(26)

Vispirms tiek norādīts, ka pieprasījuma iesniedzējam bija zināms sākotnējās izmeklēšanas fakts un tas ir skaidrs. Turklāt, kā paskaidrots iepriekš, minētā izmeklēšana no paša sākuma neattiecās uz PPA. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs nesniedza pierādījumus par to, ka Komisija jebkad sākotnējās izmeklēšanas jomā būtu iekļāvusi līmenti vai ka kāda no pusēm jebkad būtu ierosinājusi to, ka Komisijai tas būtu jādara. Piezīmes, ko pieprasījuma iesniedzējs sniedza sākotnējās izmeklēšanas laikā, attiecās uz procedūras aspektiem, kas skar vispārējās Kopienas intereses, un jautājumiem saistībā ar balinātu vai nebalinātu audumu iespējamu iekļaušanu antidempinga pasākumu jomā. Iespējams, ka pieprasījuma iesniedzējs uzskatīja, ka sākotnējā izmeklēšana neattiecas uz tā līmlentes importu. Ja tas tā bija, to varētu pamatot ar faktu, ka pieprasījuma iesniedzējs savu līmlentes importu deklarēja ar KN kodu 5407 53 00, bet sākotnējā izmeklēšana neskāra šo kodu. Tomēr izmeklēšanas jomu neierobežo tas, ka viens uzņēmums preces, kuras ir minētās izmeklēšanas jomā, varētu būt deklarējis, izmantojot nepareizu KN kodu. Pamatojoties uz to, pieprasījuma iesniedzēja apgalvojums bija jānoraida.

(27)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek apstiprināts, ka sākotnējā regulā aprakstītie pasākumi attiecas uz ĶTR izcelsmes līmlentes importu.

(28)

Lai pārbaudītu, vai līmlente un citi PPA veidi ir viens un tas pats ražojums, tika salīdzinātas līmlentes un citu PPA veidu galvenās fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības. Tika pārbaudīti arī citi blakus kritēriji, piemēram, ražošanas process, cenas, galalietojumi un savstarpējas aizstāšanas iespēja.

(29)

Izmeklēšanā atklāja, ka diegu sagatavošanai izmantoto pavedienu sastāvā pirms līmlentes aušanas ir neliela daļa oglekļa (mazāk par 3 %). Lai izgatavotu šo pavedienu, oglekli saturoši elementi tiek sakausēti ar tīra poliestera elementiem, un šis kausējums nonāk traukā ar neliela diametra caurumiem, un pēc tam tiek izvilktas melnas elementāršķiedras. Tad šīs elementāršķiedras tiek savērptas melnos pavedienos.

(30)

Izejmateriālam pievienojot oglekli, līmlente iegūst melnu krāsojumu, kas ir noturīgs pret dažādu veidu balinošu apstrādi – vai nu ķīmisko (mazgāšana ziepēs vai mērcēšana šķīdinātājā), vai mehānisko (žāvēšana vai slapjā berzēšana). Šā izejmateriāla izmantošana turklāt pazemina līmlentes auduma stiepes izturību, jo, salīdzinot ar citiem PPA veidiem, tā ir izgatavota no tāda paša diegu skaita.

(31)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka līmlenti varētu papildus atšķirt no citiem PPA veidiem, jo tai ir zemāka stiepes izturība un to ir iespējams pārraut ar roku. Šī līmlentes īpašība ir speciāli paredzēta automobiļu rūpniecībā, lai darbinieki, sagatavojot izolētos kabeļus, varētu ātri nogriezt šo līmlenti.

(32)

Tomēr Kopienas līmlentes ražotājs patlaban izgatavo citu līmlentes tipu, kuru izmanto arī automobiļu rūpniecībā un kuru nav iespējams pārraut ar roku. Arī šis audums ir izgatavots no pavediena, kas pārklāts ar oglekli, taču oglekļa daļa tajā ir mazāka nekā līmlentē, ko izgatavojis Ķīnas ražotājs eksportētājs, kas sadarbojās, un kuru importējis pieprasījuma iesniedzējs. Komisija pārbaudes apmeklējuma laikā pievērsa uzmanību šim ražošanas procesam un Kopienas ražotāja pārdotā ražojuma specifikācijām. Turklāt tika konstatēts, ka citus PPA veidus arī ir iespējams pārraut ar roku, ja diegu skaits audumā ir neliels. Tāpēc nevarēja uzskatīt, ka šī īpašība atšķirībā no citiem PPA veidiem raksturīga vienīgi līmlentei vai ka šīs īpašības dēļ attiecīgā ražojuma definīciju varētu neattiecināt uz līmlenti. Tas pats sakāms par stiepes izturības rādītāju salīdzinājumu.

(33)

Pēc galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs neatlaidīgi apgalvoja, ka līmlentei ir zemāka stiepes izturība nekā PPA un to ir iespējams izmērīt, jo līmlentes stiepes izturība ir par 20 % zemāka nekā stiepes izturība PPA, kam ir tāds pats pavedienu skaits. Tas atzina, ka PPA, kam ir neliels pavedienu skaits, var pārraut ar roku, taču tad šis audums vairs nav piemērots pārklāšanai ar līmi, jo mazāka blīvuma dēļ līme sūktos caur audumu.

(34)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jāatzīmē, ka izmeklēšanas laikā ieinteresētās puses attiecībā uz stiepes izturību nevarēja norādīt skaidru un objektīvu slieksni, lai līmlenti varētu atšķirt ne tikai no PPA, kam ir tāds pats pavedienu skaits, bet arī no citiem PPA veidiem. Turklāt izmeklēšanā atklāja, ka līmlenti, kam bija lielāka stiepes izturība, var izgatavot atbilstīgi specifikācijām, ko pieprasa šā ražojuma pircēji. Visbeidzot jānorāda, ka pieprasījuma iesniedzējs nesniedza absolūtās vērtības attiecībā uz stiepes izturības slieksni un blīvumu, pie kāda ir iespējama līmes sūkšanās caur audumu. Tāpēc šie apgalvojumi bija jānoraida.

(35)

Attiecībā uz līmlentes izgatavošanai izmantotajiem izejmateriāliem jānorāda, ka oglekļa daļa pavedienā ir ļoti maza – no 1 % līdz 3 % atbilstīgi izmeklēšanā pārbaudītajiem līmlentes ražojumiem. Izmeklēšanā turklāt atklāja, ka nav iespējams izmērīt precīzu oglekļa daļu, kad pavediens jau ir izgatavots. Tāpēc ir ļoti grūti noteikt, cik daudz oglekļa ir auduma sastāvā. To savās piezīmēs, kas tika iesniegtas pēc galīgās izpaušanas, apstiprināja arī pieprasījuma iesniedzējs.

(36)

Attiecībā uz līmlentes krāsu vispirms jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvoja pieprasījuma iesniedzējs, līmlente var būt vienīgi melnā krāsā, bet gatavais līmlentes audums var būt melns vai pelēcīgs atkarībā no auduma sastāvā esošās oglekļa daļas. Jāuzsver, ka PPA, kas krāsots baltā vai pelēcīgā krāsā, pēc aušanas izskatās tieši tāds pats kā līmlente, un ka šos atšķirīgos veidus nav iespējams atšķirt ar neapbruņotu aci.

(37)

Attiecībā uz līmlentes krāsas noturību ir atzīts, ka līmlentes audums ir noturīgs pret balinošu apstrādi, taču izmeklēšanas laikā konstatēja arī to, ka noturīga krāsa var būt arī PPA, kas izgatavots no iepriekš krāsotiem pavedieniem. Turklāt izmeklēšanas gaitā nevarēja noteikt izmērāmu slieksni, lai balojošus audumus atšķirtu no tādiem, ko uzskata par nebalojošiem, īpaši attiecībā uz PPA, kas izgatavoti no iepriekš balināta pavediena. Jānorāda, ka atbilstīgi apakšpozīcijas piezīmēm I pielikuma otrās daļas XI iedaļā Regulā (EEK) Nr. 2658/87 “krāsotu austu audumu” definīcijā ir iekļauti austi audumi, kuru sastāvā ir vienā krāsā krāsoti pavedieni. Saskaņā ar šo pašu dokumentu “krāsotu pavedienu” definīcijā ir iekļauti pavedieni, kas masā krāsoti, bet ne baltā krāsā. Tāpēc krāsas noturību nevar uzskatīt par galveno faktoru, nosakot atšķirību starp līmlenti un citiem PPA veidiem.

(38)

Pēc galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs sniedza ziņojumu, ko bija sagatavojis kāds tehniskais institūts, kas specializējies tekstilmateriālu un ķīmisko produktu jomā, un šā ziņojuma mērķis bija noteikt, ka noturība pret krāsu ir līmlentei raksturīga īpašība. Šā ziņojuma pamatā bija t. s. Baumgarte metode, kuru izmantojot audumu iegremdē šķīdinātāja, piemēram, hlorbenzola, vannā. Līmlentes audums pēc šāda testa saglabās savu melno krāsu, turpretī melnā krāsā krāsota PPA virsma mainīs krāsu un tā paliks šķīdinātāja vannā.

(39)

Pieprasījuma iesniedzējs izmeklēšanas gaitā bija sniedzis dažādus ziņojumus, kas tika pārbaudīti, un attiecībā uz šo jānorāda, ka, pēc ekspertu ieskata, ir divi atšķirīgi PPA krāsošanas veidi: vai nu krāsas vannā krāsojot pavedienu vai pašu audumu (virsmas krāsošana), vai, kad pavediens ir izgatavots, krāsu kausējot poliesterī (krāsošana masā). Ar dažādos ziņojumos ierosināto metožu kopumu ir iespējams atšķirt PPA, kas masā krāsots melnā krāsā, no citiem PPA, kuru virsma krāsota melnā krāsā. Tomēr ar šiem ziņojumiem netika pierādīts, ka līmlente ir vienīgais iespējamais PPA, kas masā krāsots melnā krāsā. Tādējādi šajos ziņojumos nebija informācijas par paņēmieniem, lai atšķirtu līmlenti no PPA, kas izgatavots no pavedieniem, kuri masā krāsoti melnā krāsā. Ar šiem ziņojumiem pat tika apstiprināts, ka masā krāsots PPA izturētu arī nobalēšanas testu, ko veic šķīdinātājā. Tā rezultātā krāsas noturību šķīdinātājā nevar uzskatīt par līmlentei raksturīgu īpašību, ja to salīdzina ar citiem PPA, un šis apgalvojums bija jānoraida.

(40)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tika secināts, ka, neraugoties uz dažām grūtībām, nav tādu fizikālu, tehnisku un/vai ķīmisku īpašību, pēc kurām būtu iespējams skaidri atšķirt līmlenti no citiem PPA veidiem.

(41)

Izmeklēšanā atklāja, ka iekārtas, ko izmanto līmlentes izgatavošanai, var izmantot citu veidu PPA izgatavošanai, jo visu veidu PPA izgatavošanā izmanto vienādas stelles un gatavā ražojuma izgatavošanas process parasti ir pakārtots līmlentes, kā arī citu veidu PPA izgatavošanai. Faktiski visi līmlentes ražotāji, kurus apmeklēja izmeklēšanas laikā, izgatavo gan līmlenti, gan citus PPA veidus.

(42)

Tomēr izmeklēšanā atklāja, ka ir dažas atšķirības līmlentes un citu veidu PPA apstrādē. Līmlenti ražošanas procesa beigu posmā pārklāj ar līmi un pirms pārdošanas to vienā pusē saplacina tā, lai līmes pārklājums pieliptu tikai nesaplacinātajai pusei (t. s. kalandrēšanas process). Turklāt, lai līmlente iegūtu melnu krāsu, tā atšķirībā no citiem PPA veidiem nav jāapdrukā vai jākrāso. Turklāt citus PPA veidus ir iespējams apstrādāt ļoti dažādi un sākotnējā izmeklēšanā visus šos veidus tomēr uzskatīja par vienu ražojumu.

(43)

Pēc galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka vienādas ražošanas iekārtas nav pamats tam, lai atzītu, ka no iepriekš krāsotiem pavedieniem austs PPA būtu jāuzskata par vienu un to pašu ražojumu.

(44)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka atbilstīgi 28. apsvērumā minētajam, nosakot, vai līmlente un citi PPA veidi būtu jāuzskata par vienu un to pašu ražojumu vai par diviem dažādiem ražojumiem, pamats ir šo ražojumu fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības. Tomēr var pārbaudīt citus papildu kritērijus, piemēram, ražošanas procesu un dažādu ražojuma veidu savstarpēju aizstājamību. Turklāt attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka šīs izmeklēšanas mērķis ir sīkāk pārbaudīt, vai līmlente ir attiecīgā ražojuma daļa, nevis pārbaudīt, vai no iepriekš krāsotiem pavedieniem austi PPA ir attiecīgā ražojuma daļa. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(45)

Pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka ražošanas process atšķiras, jo tiek izmantoti dažādi izejmateriāli un, lai izgatavotu līmlenti, nav nepieciešama papildu krāsošana vai apdrukāšana, turpretim citiem PPA veidiem tas ir nepieciešams.

(46)

Attiecībā uz apgalvojumu par atšķirīgajiem izmantotajiem izejmateriāliem jānorāda, ka 29. apsvērumā jau ir atzīts, ka līmlentes izgatavošanai izmantotais izejmateriāls mazliet atšķiras no citiem iepriekš krāsotiem pavedieniem, ko izmanto PPA aušanai, jo tā sastāvā ir nedaudz oglekļa. Tomēr jāatgādina, ka visas personas, ieskaitot pieprasījuma iesniedzēju, vienojās par to, ka nav iespējams izmērīt oglekļa saturu gatavajā audumā, tādējādi nav iespējams noteikt, ka gatavajā ražojumā ir mazliet šā atšķirīgā izejmateriāla. Tādējādi šis apgalvojums bija jānoraida.

(47)

Pieprasījuma iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka iepriekš nebija krāsošanas vai apdrukāšanas posma, un šo faktu izmantoja, lai pasākumu jomā neiekļautu t. s. pelēkos audumus, un tādējādi tas pats būtu jāattiecina uz līmlenti.

(48)

Attiecībā uz apgalvojumu par krāsošanas vai apdrukāšanas posma trūkumu gatavās līmlentes ražošanas procesā jānorāda, ka tas pats attiecas uz PPA, kas izgatavots no iepriekš krāsotiem pavedieniem, un ka no iepriekš krāsotiem pavedieniem izgatavots PPA ir attiecīgā ražojuma daļa. Uzskatīja, ka pelēkais audums ir no PPA atšķirīgs ražojums, taču līmlenti nevar uzskatīt par pelēko audumu, jo pēc aušanas tiek veiktas vairākas apdares darbības, piemēram, kalandrēšana (skaidrojums par to sniegts 42. apsvērumā) un mehānisko īpašību paaugstināšana (karsēšanas operācija, kuras mērķis ir novērst auduma saraušanos), kā arī deseizēšana (mazgāšanas operācija, lai noņemtu stiprināšanas līdzekli, kas pirms aušanas pievienots pavedienam). Tādējādi šis apgalvojums bija jānoraida.

(49)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka līmlentes un citu veidu PPA izgatavošanas procesi ir ļoti līdzīgi.

(50)

Saskaņā ar pārbaudītu informāciju, kas tika savākta izmeklēšanas laikā un attiecās uz līmlentes un melni apdrukāta PPA cenu, konstatēts, ka nav skaidras cenu atšķirības: līmlentes izgatavošanā izmantoto izejmateriālu lielās izmaksas, šķiet, tika kompensētas ar to, ka nebija apdrukāšanas vai krāsošanas izmaksu. Tāpēc un pretēji apgalvojumam, ko pieprasījuma iesniedzējs pauda pārskatīšanas pieprasījumā, līmlenti nevar uzskatīt par ražojumu, kam, salīdzinot ar citiem PPA veidiem, ir liela pievienotā vērtība.

(51)

Tiek atzīts, ka līmlenti izmanto galvenokārt elektroinstalācijas kabeļu izolācijas lentes izgatavošanai automobiļu rūpniecībā. Izolācijas lentes lielāko ražotāju katalogos redzams, ka Kopienā līmlenti diezgan bieži izmanto šā veida lietojumam automobiļu iekārtās. Lai ražotu krāsotu izolācijas lenti lietojumam automobiļu rūpniecībā, var izmantot cita veida PPA, taču citam mērķim, piemēram, marķēšanai.

(52)

Tomēr izmeklēšanas laikā tika novērots, ka līmlentei ir vismaz vēl viens iespējams lietojums: tai var būt sudraba pārklājums, lai izgatavotu necaurredzamas žalūzijas saliekamo dzīvojamo ēku logiem, un izmeklēšanā tika konstatēts, ka patlaban tiek veikta šim īpašajam lietojumam paredzētas līmlentes pārdošana. Jāatgādina, ka PPA var izmantot arī citiem mērķiem, nevis tikai lietojumiem, kas saistīti ar apģērbu, un kā liecina publiski pieejama informācija, tajā skaitā ir aptumšošanas aizkaru audums, somas, polsterējumi, biroja mēbeles utt. Turklāt jānorāda, ka viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka līmlenti iespējams izmantot lietojumiem, kas saistīti ar audumu, piemēram, izgatavot oderējumu. Turklāt, ņemot vērā to, ka izmeklēšanā sadarbojās ļoti maz līmlentes ražotāju ĶTR, ir iespējams, ka varētu būt vēl citi līmlentes lietojuma veidi.

(53)

Jānorāda arī tas, ka līmlentes tehniskās īpašības dod iespēju to izmantot sēdekļu polsterējumam un tādējādi tā ir aizstājama ar citu veidu PPA, kuri paredzēti šādam lietojumam un uz kuriem attiecas antidempinga pasākumi.

(54)

Pēc galīgās izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka līmlentes īpašības ir pielāgotas īpašam lietojumam automobiļu rūpniecībā un ka iepakojums 3 500 m rūpnieciskajos jumbo ruļļos raksturīgs vienīgi tehniskam izstrādājumam, kas nav piemērots apģērbu ražošanai, jo apģērbu ražošanā izmanto ruļļus, kuros līmlentes garums nepārsniedz 100 m. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka antidempinga pasākumus piemēro PPA, bet šo pasākumu joma neattiecas uz audumiem, kam ir sudraba pārklājums, un tāpēc, pārskatot šā ražojuma definīciju, tie nebūtu jāsalīdzina ar līmlenti.

(55)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka 51. apsvērumā jau ir atzīts, ka izmeklēšanas laikā aplūkoto līmlenti galvenokārt izmanto automobiļu rūpniecībā kabeļu izolācijai. Tomēr izmeklēšanas laikā konstatēts vismaz vēl viens lietojums, proti, līmlentes pārklāšana ar sudrabu, lai izgatavotu žalūzijas saliekamo dzīvojamo ēku logiem. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka antidempinga pasākumi, ko piemēro PPA, neattiecas uz audumiem, kam ir sudraba pārklājums, tāpat kā izolācijas lente nav šo pasākumu jomā, jo šie abi izstrādājumi ir galaražojumi. Abos gadījumos līmlentes audums ir izejmateriāls, izgatavojot žalūzijas (konkrēti, ar sudraba pārklājumu) vai izolācijas lenti (konkrēti, ar līmes pārklājumu), un tāpēc tiek apstiprināts, ka papildus izmantošanai automobiļu rūpniecībā kabeļu izolācijai līmlentei ir iespējams vismaz vēl viens lietojums. Attiecībā uz apgalvojumu par līmlentes iepakojumu jānorāda, ka ir iespējams izgatavot arī mazākus līmlentes ruļļus, kas būtu paredzēti citam galalietojumam, nevis izmantošanai automobiļu rūpniecībā. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(56)

Pieprasījuma iesniedzējs turklāt apstrīdēja, ka līmlenti ir iespējams izmantot oderējumam, un ieteica šajā jautājumā apspriesties ar neatkarīgu zinātnisku iestādi tekstilrūpniecības jomā. Tāpat pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja to, ka līmlenti ir iespējams izmantot sēdekļu polsterēšanai, jo tai ir zema stiepes izturība un cilvēks, kas sēdētu uz šāda sēdekļa, vairāk svīstu.

(57)

Jānorāda, ka ieinteresētās personas varēja sniegt tikai pretrunīgus apgalvojumus par līmlentes iespējamo lietojumu oderēšanai vai polsterēšanai, tāpēc netika pietiekami pierādīts tas, ka līmlenti varētu izmantot apģērbu ražošanai. Tomēr tiek apgalvots, ka ir konstatēts vismaz vēl viens līmlentes lietojums, proti, žalūzijas ar sudraba pārklājumu. Jāatgādina, ka antidempinga pasākumi, ko piemēroja pēc sākotnējās izmeklēšanas, attiecas uz PPA visu veidu lietojumam, nevis vienīgi apģērbu ražošanai. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(58)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek secināts, ka līmlente un citi PPA veidi ir vismaz daļēji aizstājami.

(59)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, tiek uzskatīts, ka visas atšķirības starp līmlenti un pārējiem PPA veidiem nav pietiekams pamats, lai secinātu, ka līmlente ir atšķirīgs ražojums, kam ir skaidri atšķiramas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās pamatīpašības. Tādējādi jāsecina, ka līmlente un citi PPA veidi ir viens ražojums pamatregulas nozīmē.

(60)

Dažas personas apgalvoja, ka sākotnējā izmeklēšanā kaitējuma un Kopienas interešu pārbaude attiecībā uz līmlenti nebija veikta pienācīgi, jo tajā laikā netika apzināts neviens līmlentes ražotājs Kopienā un automobiļu rūpniecības nozarei nebija dota iespēja atsaukties uz priekšlikumu un piemērot pasākumus attiecībā uz līmlenti.

(61)

Atbildot uz šo apgalvojumu, jānorāda, ka nav pierādīts tas, ka Kopienā nebija neviena līmlentes ražotāja, un iespējams, ka sākotnējā izmeklēšana attiecās arī uz līmlenti, neveicot tās identificēšanu. Jebkurā gadījumā tiek uzsvērts, ka ražojumam var piemērot pasākumus, pat ja atsevišķi nav izmeklēti visi ražojuma veidi.

(62)

Attiecībā uz pašreizējo izmeklēšanu jāatgādina, ka šīs izmeklēšanas mērķis ir novērtēt, vai līmlente būtu jāuzskata par ražojumu, kas atšķiras no citiem PPA veidiem, nevis izmeklēt Kopienas ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu vai veikt Kopienas interešu novērtējumu. Tomēr būtu jāuzsver, ka izmeklēšanā atklāja, ka vismaz viens Kopienas līmlentes ražotājs, kas kopš 2008. gada apgādāja tirgu, daudzus gadus ir bijis iesaistīts nepabeigtas līmlentes izgatavošanā. Turklāt bija vēl vismaz viens uzņēmums, kas attiecīgajā periodā Kopienā bija iesaistīts nepabeigtas līmlentes izgatavošanā. Turklāt būtu jānorāda, ka pašreizējās izmeklēšanas gaitā sazinājās ar automobiļu rūpniecības nozari (ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociāciju) un tika paziņots, ka tā nav ieinteresētā persona. Tāpēc šis apgalvojums bija jānoraida.

(63)

Iepriekšminētie konstatējumi liecina par to, ka, neraugoties uz dažām atšķirībām, līmlentei un citiem pasākumu jomā iekļautajiem ražojuma veidiem ir vienādas galvenās fizikālās, tehniskās un ķīmiskās īpašības. Turklāt nevarēja pierādīt, ka pastāv viens vienīgs līmlentes lietojums un ka nav iespējams savstarpēji aizstāt līmlenti un citus ražojuma veidus, uz kuriem attiecas pasākumi. Uz šā pamata tiek secināts, ka līmlente un citi PPA veidi būtu jāuzskata par vienu un to pašu ražojumu un, negrozot spēkā esošos antidempinga pasākumus, būtu jāizbeidz daļējā starpposma pārskatīšanas attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro dažu apstrādātu ĶTR izcelsmes PPA veidu importam.

(64)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata pieņēma iepriekš minētos secinājumus. Tika noteikts termiņš, kurā šīs personas varēja darīt zināmus savus apsvērumus par šo informāciju.

(65)

Tika izskatīti ieinteresēto personu iesniegtie mutiskie un rakstiskie apsvērumi, taču nemainīja lēmumu negrozīt ražojuma definīciju saistībā ar spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, kurus piemēro PPA importam,

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/9

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/11

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 533/2007 ir atvērtas tarifa kvotas mājputnu gaļas produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas ir norādīti importa licenču pieteikumos, kuri iesniegti 2009. gada septembris pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2009. gada 1. oktobrī līdz 31. decembram, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro pieprasītajiem daudzumiem,

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/13

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 539/2007 ir atvērtas tarifa kvotas olu un olu albumīna produktu importam.

(2)

Daudzumi, kas ir norādīti importa licenču pieteikumos, kuri iesniegti 2009. gada septembra pirmajās septiņās dienās par apakšperiodu no 2009. gada 1. oktobra līdz 2009. gada 31. decembrim, attiecībā uz dažām kvotām pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc ir jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, nosakot piešķīruma koeficientu, ko piemēro pieprasītajiem daudzumiem,

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/15

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/17

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1242/2008 (2) I pielikuma C daļā ir definēti saimniecības veidi. Pēc minētajām definīcijām dažas ganību lopu saimniecības nav iespējams klasificēt pēc saimniecības veida, un dažām saimniecībām iegūtā klasifikācija nav atbilstoša.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1242/2008 II pielikuma B daļā ir noteikumi par saimniecību ekonomikas lieluma grupām. Minētie noteikumi ierobežo dalībvalstu iespējas izveidot atbilstošākus selekcijas plānus.

(3)

Daži Regulas (EK) Nr. 1242/2008 I un IV pielikumā izmantotie apraksti un nosaukumi nav skaidri, tāpēc tie jāprecizē.

(4)

Apraksti un kodi dažiem produktiem, kas minēti Regulā (EK) Nr. 1242/2008 un uzskaitīti Komisijas 2008. gada 3. septembra Regulā Nr. 868/2008 par lauku saimniecības apgrozījuma pārskatu, kas izmantojams, lai noteiktu lauku saimniecību ieņēmumus un analizētu šo saimniecību saimniecisko darbību (3), ir grozīti ar 2009. gada 27. augusta Regulu (EK) Nr. 781/2009.

(5)

Turklāt dažās valodās jālabo vairāki Regulas (EK) Nr. 1242/2008 I pielikumā noteiktie saimniecības veidu nosaukumi. Konsekvences labad vārds “saimniecības” no saimniecības veida nosaukuma jāsvītro, un labākas lasāmības labad dažos saimniecības veidu nosaukumos jāaizstāj daži vārdi, kas saistīti ar mājputnu kategorijām.

(6)

Tāpēc attiecīgi jāgroza un jālabo Regula (EK) Nr. 1242/2008.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Kopienas Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkla komitejas atzinumu,

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/21

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 748/2008 (2) paredzēts, ka autentiskuma sertifikātiem par gaļu, kuras izcelsmes valsts ir Argentīna, jābūt izdotiem pirms liellopu un teļa gaļas importēšanas Kopienā. Minētās regulas III pielikumā pievienots to Argentīnas iestāžu saraksts, kuras ir pilnvarotas izdot šos sertifikātus.

(2)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 810/2008 (3) paredzēts, ka autentiskuma sertifikātiem jābūt izdotiem pirms liellopu un teļa gaļas importēšanas Kopienā. Minētās regulas II pielikumā pievienots to eksportētājvalstu iestāžu saraksts, kuras drīkst izdot šos sertifikātus.

(3)

Argentīna ir mainījusi Regulā (EK) Nr. 748/2008 un Regulā (EK) Nr. 810/2008 norādītās autentiskuma sertifikātu izdevējiestādes nosaukumu.

(4)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 748/2008 un Regula (EK) Nr. 810/2008.

(5)

Lai novērstu situāciju, kurā uz nesen izdotiem autentiskuma sertifikātiem norādītais iestādes nosaukums atšķiras no Regulā (EK) Nr. 748/2008 un Regulā (EK) Nr. 810/2008 minētā nosaukuma, šī regula jāpiemēro no dienas, kurā Argentīna Komisijai paziņoja jauno nosaukumu, proti, no 2009. gada 22. jūlija.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/23

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 838/2009 (3) noteica no 2009. gada 16. septembra piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē.

(2)

Ņemot vērā to, ka aprēķinātā vidējā ievedmuitas nodokļa likme par 5 euro tonnā atšķiras no noteiktās likmes, jāizdara korekcija atbilstīgi ievedmuitas nodoklim, kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 838/2009.

(3)

Attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 838/2009,

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/26

(1)

Padomes 2009. gada 16. janvāra Regulā (EK) Nr. 43/2009, ar ko 2009. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus, kuri piemērojami Kopienas ūdeņos un – attiecībā uz Kopienas kuģiem – ūdeņos, kur nepieciešami nozvejas limiti (3), ir noteiktas kvotas 2009. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju kuģi, kas peld ar šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karogu vai ir reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2009. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz zveja no šā krājuma, nozvejas paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī un izkraušana,

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/28

(1)

Komisijas un Nīderlandes iestāžu sanāksme, lai apspriestu Roterdamas pašvaldības ieguldījumu Ahoy kompleksā, notika 2006. gada 20. decembrī pirms oficiāla paziņojuma par valsts atbalstu. Pēc šīs sanāksmes Nīderlandes iestādes oficiāli paziņoja par ieguldījumu 2007. gada 22. februāra vēstulē, kuru Komisija reģistrēja kā saņemtu sūtījumu tajā pašā dienā.

(2)

Komisija 2007. gada 22. martā saņēma kopīgu sūdzību saistītā lietā (CP 91/07) no Mojo Concerts BV (“Mojo”) un Amsterdam Music Dome Exploitatie BV (“Music Dome”), kas attiecās ne tikai uz plānoto ieguldījumu Ahoy kompleksā, bet arī uz citiem darījumiem, kurus jau veikusi pašvaldība, proti, Ahoy Rotterdam NV (turpmāk tekstā – “operators”) darbības nodrošināšanas tiesību privatizācija un Ahoy kompleksa iznomāšana operatoram pēc privatizācijas. Turpmāki iesniegumi no Mojo un Music Dome tika saņemti 2007. gada 14. septembrī un 5. oktobrī.

(3)

Komisija 2007. gada 16. aprīļa vēstulē aicināja Nīderlandes iestādes sniegt apsvērumus par iepriekš minēto sūdzību. Nīderlandes iestādes iesniedza savus apsvērumus 2007. gada 20. jūnijā. Komisija rakstīja Nīderlandes iestādēm, prasot papildu informāciju 2007. gada 10. augustā un 16. novembrī. Nīderlandes iestādes sniedza papildu informāciju 2007. gada 17. septembrī, 15. novembrī un 7. decembrī.

(4)

Komisija 2008. gada 30. janvāra vēstulē informēja Nīderlandi par lēmumu attiecībā uz paziņoto pasākumu sākt EK līguma 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru.

(5)

Komisijas ierēdņi tikās ar Nīderlandes iestādēm 2008. gada 12. februārī. Nīderlandes iestādes 2008. gada 15. februāra vēstulē apstiprināja, ka Komisijas 2008. gada 30. janvāra lēmums nesatur konfidenciālu informāciju. Lēmums tika nosūtīts sūdzības iesniedzējiem pa e-pastu 2008. gada 18. februārī un publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2). Komisija uzaicināja ieinteresētās personas iesniegt savus apsvērumus par attiecīgo pasākumu.

(6)

Nīderlandes iestādes 28. februāra vēstulē lūdza līdz 2008. gada 1. aprīlim pagarināt termiņu atbildei uz Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu. Komisija piekrita šim pagarinājumam vēstulē, kas 2008. gada 12. martā nosūtīta un reģistrēta kā nosūtīts sūtījums.

(7)

Izmeklēšanas procedūras laikā 2008. gada aprīlī neatkarīgam konsultantam ECORYS Nederland BV tika uzdots izskatīt atsevišķus lietas aspektus. Komisija 2008. gada 30. maijā (3) apstiprināja neatkarīgā konsultanta sagatavoto ziņojumu.

(8)

Nīderlandes iestādes vēstulē, kas 2008. gada 1. aprīlī reģistrēta kā saņemts sūtījums, iesniedza savus apsvērumus par Komisijas lēmumu sākt oficiālu izmeklēšanas procedūru.

(9)

Pēc procedūras uzsākšanas Komisija saņēma apsvērumus no trim ieinteresētajām personām, proti, no Ahoy Rotterdam NV, iespējamā valsts atbalsta saņēmēja (4), no Mojo un Music Dome, kuri iesniedza kopīgus novērojumus (5), un no vienas privātpersonas (6). Sanāksme ar Ahoy Rotterdam NV notika 2008. gada 17. aprīlī. Komisija vēstulē, kas 2008. gada 15. maijā reģistrēta kā saņemts sūtījums, pārsūtīja Nīderlandes iestādēm trešo personu apsvērumus. Iestādes iesniedza savus novērojumus 20. jūnija vēstulē, kas 2008. gada 24. jūnijā reģistrēta kā saņemts sūtījums.

(10)

Neatkarīgā konsultanta ziņojuma nekonfidenciālā versija tika pārsūtīta Nīderlandes iestādēm vēstulē, kas 2008. gada 24. jūnijā reģistrēta kā nosūtīts sūtījums. Nīderlandes iestādes izteica apsvērumus vēstulē, kas 2008. gada 14. jūlijā reģistrēta kā saņemts sūtījums.

(11)

Ahoy komplekss, kuru veido Ahoy Arena (Sportpaleis jeb “Sporta pils” nosaukums angliski), sešas izstāžu zāles un liels sanāksmju un kongresa centrs, ir projektēts tā, lai tajā varētu rīkot dažādus pasākumus, tostarp izstādes, konferences, gadatirgus, skates, koncertus, kā arī sporta un sabiedriskus pasākumus. Kompleksa operators Ahoy Rotterdam NV aktīvi darbojas arī starptautiskajā tirgū un eksportē savas gadatirgus īpašumtiesības (7).

(12)

Līdz 2006. gada 1. jūlijamAhoy kompleksu pārvaldīja Ahoy Rotterdam NV, kura vienīgais akcionārs bija pašvaldība. Pēc lēmuma par īpašumtiesību un darbības nodrošināšanas tiesību nodalīšanu pašvaldība paturēja kompleksa īpašumtiesības, bet Ahoy Rotterdam NV darbības nodrošināšanas tiesības 2006. gada 1. jūlijā pārdeva par 1,7 miljoniem euro, izmantojot vadības veiktu pārpirkšanu. Neizsludinot atklātu konkursu, pārdošanas cena pamatojās tieši uz neatkarīgā konsultanta Deloitte Financial Advisory Services BV, Real Estate Valuation in Rotterdam (“Deloitte”) veiktu tirgus vērtējumu.

(13)

Vienlaikus pašvaldība, sākot no 2006. gada 1. jūlija, iznomāja Ahoy kompleksu tagad jau privatizētajam Ahoy Rotterdam NV uz 15 gadiem (ar pagarināšanas tiesībām). Nomas līgums nomniekam noteica stingras saistības attiecībā uz Ahoy kompleksa daudzfunkcionālā rakstura saglabāšanu un attīstīšanu (8). Sākotnējā, nomas līgumā noteiktā nomas maksa – 2,6 miljoni euro gadā – pamatojās tieši uz nomas maksas tirgus vērtējumu, kuru Ahoy kompleksam veica Deloitte  (9).

(14)

Nomas līgumā pašvaldība apņēmās ieguldīt Ahoy Arena renovācijā, modernizācijā un paplašināšanā līdz pat 42 miljoniem euro. Šis ieguldījums ir norādīts paziņotajā projektā. Pašvaldības ieguldījums daļēji bija paredzēts Arena uzturēšanai un daļēji tās modernizācijai un paplašināšanai. Tika uzsvērti šādi Arena pārveidošanas aspekti: akustikas, gaisa kondicionēšanas sistēmas, plānojuma un pieejamības pilnveidošana, jumta konstrukcijas nostiprināšana, lai atvieglotu skaņas iekārtu un videoekrānu piekāršanu, kā arī aizkulišu iekārtu pilnveidošana un vietu skaita palielināšana. Sākotnēji Arena ietilpību tika plānots palielināt, pievienojot papildu 5 000 sēdvietu. Pašlaik šis skaitlis ir samazināts līdz (…) sēdvietām.

(15)

Vadība uzskatīja, ka šis ieguldījums ir nepieciešams kompleksa vērtības saglabāšanai, bet šā ieguldījuma rezultātā operators negūs papildu ienākumus. Tādēļ sarunu laikā ar pašvaldību vadība uzskatīja, ka šis aspekts nav jāņem vērā, nosakot Ahoy Rotterdam NV akciju cenu vai kompleksa nomas maksu.

(16)

Pašvaldība piekrita šim argumentam un nepieprasīja pielāgot Ahoy Rotterdam NV akciju cenu vai Ahoy kompleksa nomas maksu. Tomēr, lai nodrošinātu, ka pēc plānotā ieguldījuma nomas maksa atbilst tirgus līmenim, pašvaldība iekļāva nomas līgumā peļņas sadales mehānismu, saskaņā ar kuru operatoram Ahoy Rotterdam NV jāmaksā piemaksa pie nomas maksas, ja tā bruto peļņas norma pārsniedz iepriekš noteiktu līmeni. Šī piemaksa jāmaksā, ja bruto peļņas norma pēc attiecīgā gada nomas maksas samaksāšanas pārsniedz 16,5 miljonus euro. Piemaksu nosaka saskaņā ar šādu tabulu:

Šie trīs maksājumi ir kumulatīvi. Piemēram, ja bruto peļņas norma gadā pēc nomas maksas samaksāšanas pašvaldībai ir 20 miljoni euro, nomas maksai nosaka piemaksu 50 % apmērā no 1,5 miljoniem euro (pirmais maksājums) un 35 % apmērā no 2 miljoniem euro (atlikusī summa iekļaujas otrajā maksājumā), kopā veidojot piemaksu 1,45 miljonu euro apmērā.

(17)

Komisija 2008. gada 30. janvārī nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru, jo Nīderlandes iestādes nebija sniegušas pietiekamus pierādījumus, kas ļautu Komisijai secināt, ka Roterdamas pašvaldības paziņotais ieguldījums nav uzskatāms par valsts atbalstu vai ka šāds atbalsts ir saderīgs ar EK līgumu.

(18)

Jo īpaši Komisija pauda šaubas par to, vai peļņas sadales mehānisms, kas noteikts starp Ahoy Rotterdam NV un pašvaldību noslēgtajā nomas līgumā, spēj nodrošināt, ka Ahoy kompleksa operators paziņotā ieguldījuma dēļ nesaņem ekonomisku priekšrocību, kas pārsniedz normālus tirgus apstākļus.

(19)

Izmeklēšanā iekļāva arī Ahoy Rotterdam NV pārdošanu un Ahoy kompleksa iznomāšanu privatizētam operatoram, darījumus, kurus bija veikusi Roterdamas pašvaldība, bet par kuriem Nīderlandes iestādes nebija paziņojušas Komisijai. Ņemot vērā, ka šie darījumi bija cieši saistīti ar paziņoto ieguldījumu, Komisija uzskatīja, ka ir jāpārbauda, vai kāds no tiem neietver valsts atbalsta elementus. Komisija ņēma vērā arī to, ka Deloitte vērtējuma ziņojumi, kurus izmantoja par šo darījumu pamatu, zināmā mērā pamatojās uz informāciju, kuru sniedza Ahoy Rotterdam NV vadība, kas kā iespējamais pircējs un nomnieks nonāca interešu konfliktā.

(20)

Visbeidzot, Komisija arī uzsāka oficiālu izmeklēšanas procedūru, lai dotu Nīderlandes iestādēm un trešām personām iespēju iesniegt savus apsvērumus par minētā pasākuma pagaidu novērtējumu un sniegt Komisijai attiecīgu informāciju par šo pasākumu.

(21)

Pēc procedūras uzsākšanas Komisija saņēma apsvērumus no trīs ieinteresētajām personām, proti, no Ahoy Rotterdam NV, iespējamā valsts atbalsta saņēmēja, no Mojo un Music Dome, kuri iesniedza kopīgus novērojumus, un no vienas privātpersonas (10).

(22)

Saskaņā ar Ahoy Rotterdam NV informāciju Ahoy Rotterdam NV pārdošana un Ahoy kompleksa iznomāšana sliktākajā gadījumā bija veikta, ievērojot tirgus noteikumus, un varēja būt pat vēl izdevīgāks darījums pašvaldībai. Iespējamais saņēmējs vērsa uzmanību uz ierobežojumiem un nosacījumiem, kas ietverti nomas līgumā un cenu līgumā, kas ievērojami ierobežo nomas līguma vērtību un pirkuma cenu.

(23)

Ahoy Rotterdam NV konstatēja, ka ieguldījums Ahoy Arena saistās galvenokārt ar uzturēšanu un renovāciju un tikai daļēji ir paredzēts ietilpības palielināšanai (11). Pamatojoties uz iesniegtajiem finanšu datiem, Ahoy Rotterdam NV apgalvoja, ka gadījumā, ja ietilpības palielināšana veicinās darbības iespējas, peļņas sadales mehānisms nodrošinās, ka pašvaldība gūst lielāku labumu, nekā paredz tirgus ekonomikas ieguldītāja princips.

(24)

Mojo un Music Dome saglabāja nostāju, kuru viņi izvirzīja sūdzībā, ko iesniedza pirms oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas (12), par to, ka plānotais ieguldījums Ahoy kompleksā un ar to saistītie darījumi (Ahoy Rotterdam NV darbības nodrošināšanas tiesību privatizācija un īpašuma iznomāšana) ir nelikumīgs valsts atbalsts.

(25)

Mojo un Music Dome apgalvoja, ka plānotais ieguldījums piešķir kompleksa operatoram priekšrocību, jo īpaši tāpēc, ka Ahoy Arena ietilpības paplašināšana palielina operatora ienākumus. Pat ja operatora ienākumi nepieaug, kompleksa pilnveidošana arvien vēl sniedz Ahoy Rotterdam NV priekšrocību konkurences cīņā, jo operators saņem kompleksa pilnveidošanu bez maksas, kamēr jebkuram privātam uzņēmumam šīs izmaksas jāsedz pašam. Pilnveidošana palīdz operatoram nostiprināt savu pozīciju tirgū vai pat to uzlabot. Turklāt ieguldījums nenes peļņu Roterdamas pašvaldībai un tāpēc neatbilst tirgus ekonomikas ieguldītāja kritērijam.

(26)

Saskaņā ar Mojo un Music Dome informāciju peļņas sadales mehānisms neatceļ operatora priekšrocību. Ir skaidrs, ka galīgo peļņas sadales mehānismu nepārbaudīja neviens neatkarīgs konsultants. Turklāt mehānisms neatbilst tirgus prasībām: pat ja operatoram jāatmaksā ieguldījums pilnā apjomā saskaņā ar peļņas sadales mehānismu, operators arvien vēl saņem ekonomisku priekšrocību, jo Roterdamas pašvaldībai jāuzņemas viss ieguldījuma ekonomiskais risks. Ja ieguldījums nepalielina ienākumus, pašvaldība nesaņem pilnīgi neko. Tikai gadījumā, ja ir papildu ienākumi, pašvaldība atgūst daļu no sava ieguldījuma. Neviens privāts ieguldītājs nepieņemtu šādus nosacījumus.

(27)

Attiecībā uz Ahoy Rotterdam NV akciju cenu un Ahoy kompleksa nomas maksu Mojo un Music Dome apgalvoja, ka interešu konflikts, ar kuru saskārās vadība un iespējamais pircējs, iesniedzot informāciju Deloitte, noveda pie Ahoy Rotterdam NV akciju pārāk zema vērtējuma. Viņi atkārtoti apšaubīja to Ahoy Rotterdam vadības prognožu ticamību, kuras Deloitte izmantoja uzņēmuma akciju vērtēšanā.

(28)

Saskaņā ar Mojo un Music Dome informāciju 2004./2005. gada finanšu pārskatiem pievienotajā vadības ziņojumā norādīts uz Ahoy apgrozījuma tendenci “labiem” gadiem mīties ar “viduvējiem” gadiem. Operators vērsa arī Deloitte uzmanību uz šo tendenci, bet, ņemot vērā ļoti nelielo atšķirību katru gadu paredzēto pasākumu skaitā, iespējamo tendenci nevarēja uzskatīt par ticamu (13). Šī tendence neatbilda arī faktiskajam apgrozījumam, jo 2005./2006. finanšu gads, kurš tika plānots kā “viduvējs”, faktiski izrādījās “labs” gads. Pieņēmums par to, ka operators nevarēja paredzēt 2005./2006. gada augsto apgrozījumu, nebija ticams, jo īpaši ņemot vērā to, ka Ahoy organizētie pasākumi bija rezervēti jau labu laiku iepriekš.

(29)

Teorētiskā nākotnes naudas plūsma Deloitte ziņojumā ir mākslīga. Prognoze Deloitte ziņojumā sākas ar “sliktu” gadu un beidzas ar “labu gadu”. Ja tā sāktos ar “labu” gadu un beigtos ar “sliktu” gadu, nākotnes naudas plūsmas pašreizējā vērtība un tādējādi arī akciju vērtība būtu ievērojami lielāka.

(30)

Visbeidzot, ja Deloitte būtu veicis 2005./2006. finanšu gada gaidāmo rezultātu pareizu prognozi, uzņēmuma vērtība būtu noteikta būtiski augstāka. Var apgalvot, ja visi citi faktori ir līdzīgi, starpība starp faktisko EBITDA – 5,745 miljoniem euro – un prognozēto EBITDA – 1,252 miljoniem euro – veidotu papildu naudas plūsmu prognozes pirmajā gadā, kas palielinātu uzņēmuma orientējošo vērtību par 4,493 miljoniem euro (14).

(31)

Nīderlandes iestādes vēstulē, kas 2008. gada 1. aprīlī reģistrēta kā saņemts sūtījums, iesniedza savus apsvērumus par Komisijas lēmumu uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru. Nīderlandes iestādes atbildēja arī uz trešās personas novērojumiem par lēmumu uzsākt procedūru un sniedza apsvērumus par ECORYS NV ziņojuma nekonfidenciālo versiju.

(32)

Nīderlandes iestādes savos iesniegumos saglabāja nostāju, kuru tās izvirzīja pirms oficiālās izmeklēšanas uzsākšanas (15), par to, ka ne Roterdamas pašvaldības ieguldījums Ahoy kompleksā, ne Ahoy Rotterdam NV pārdošana un kompleksa iznomāšana nav uzskatāma par valsts atbalstu.

(33)

Nīderlandes iestādes lielākoties atsaucās uz informāciju, kas iesniegta pirms lēmuma par procedūras uzsākšanu, un saglabāja savu nostāju, ka plānotais ieguldījums neietver valsts atbalsta elementus. Iestādes atkal atkārtoja, ka ieguldījums jāuzskata par ieguldījumu sabiedriskajā infrastruktūrā, kas nevienam uzņēmumam nepiešķir selektīvu priekšrocību un kas garantē kompleksa daudzfunkcionālu raksturu. Līgumslēdzēju, kurš veiks ieguldījumu, ir paredzēts izvēlēties atklāta konkursa procedūrā. Ieguldījums, tostarp ietilpības paplašināšanai paredzētā daļa, ir nepieciešams Ahoy kompleksa vērtības saglabāšanai; no 42 miljonu euro kopsummas tikai 7 miljoni euro ir paredzēti Ahoy Arena ietilpības palielināšanai.

(34)

Nomas maksai un akcijas cenai, kas aprēķināta Deloitte ziņojumos, jānodrošina cenas atbilstība tirgus cenai. Nīderlandes iestādes apliecināja, ka Deloitte apstiprināja – tas veica analīzi, izmantojot pieejamo informāciju – un ka tā secinājumi atšķīrās no vadības secinājumiem vairākos punktos. Tādējādi Deloitte ziņojumi sniedza stabilu pamatu secinājumu izdarīšanai attiecībā uz nomas maksas un akcijas cenas atbilstību tirgus cenai.

(35)

Peļņas sadales mehānisms ir efektīvs veids, kas nodrošina, ka nepamatota priekšrocība netiek piešķirta pat pēc ieguldījuma veikšanas. Robeža peļņas sadales mehānisma izmantošanai ir noteikta nominālā izteiksmē un netiek indeksēta. Ja Ahoy Rotterdam NV jaunākie rezultāti uzlabosies tikai par gaidāmo gada inflācijas koeficientu 2 % apmērā, tad papildu nomas maksa saskaņā ar peļņas sadales mehānismu tiks saņemta, sākot no 2010./2011. gada. Pēc šā scenārija, sākot no 2013./2014. gada, Ahoy Rotterdam NV maksātā nomas maksa būs lielāka nekā nomas maksa, kuru aprēķināja sūdzības iesniedzēji Mojo un Music Dome. Tādējādi peļņas sadales mehānisms ir efektīvs rīks, kas nodrošina, ka nomas maksa atbilst tirgus maksai.

(36)

Nīderlandes iestādes atkārtoti apstiprināja, ka pretēji Mojo un Music Dome izteiktajam viedoklim patiešām gadu no gada Ahoy Rotterdam NV apgrozījumā ir vērojama tendence. Pasākumu skaits nav šādas tendences esības rādītājs, jo netiek neņemta vērā atsevišķu pasākumu komerciālā vērtība. Liela daļa pasākumu tiek organizēti reizi divos gados, un daži no tiem veido ievērojamus papildu ienākumus (16). Turklāt pasākuma apgrozījums neapšaubāmi var atšķirties no cerētā. Tādējādi Nīderlandes iestādes noraidīja Mojo un Music Dome izvirzīto viedokli.

(37)

Attiecībā uz neatkarīgā konsultanta ziņojumu Nīderlandes iestādes atzīmēja, ka tajā paustie novērojumi ir gandrīz tādi paši kā Deloitte ziņojumos. Jo īpaši ziņojumā ir secināts, ka peļņas sadales mehānisms nodrošina, ka operators negūst ekonomisku priekšrocību no plānotā ieguldījuma. Tādējādi ziņojums apstiprina, ka noslēgtie līgumi ir atbilstoši tirgus apstākļiem.

(38)

Izmeklēšanas gaitā Komisija izvēlējās neatkarīgu konsultantu ECORYS Nederland BV, lai veiktu to Deloitte  (17) vērtējuma ziņojumu pārskatu, kurus pašvaldība izmantoja, kad tā pārdeva Ahoy Rotterdam NV darbības nodrošināšanas tiesības un iznomāja Ahoy kompleksu. Konsultantam uzdeva arī veikt DTZ Zadelhoff (“DTZ”) vērtējuma ziņojuma pārskatu, kuru iesniedza sūdzības iesniedzēji pirms izmeklēšanas uzsākšanas (18), un novērtēt, vai peļņas sadales mehānisms, kas paredzēts starp Ahoy Rotterdam NV un pašvaldību noslēgtajā nomas līgumā, ir atbilstošs tirgus apstākļiem. Konsultantam tika uzdots noteikt piemērotās metodikas pareizību visos šajos vērtējuma ziņojumos.

(39)

Konsultants uzskatīja, ka Deloitte ziņojumos pielietotā metodika, novērtējot Ahoy Rotterdam NV akcijas un nosakot Ahoy kompleksa nomas maksu, ir pareiza. Deloitte darīja saprātīgi, cita starpā izmantojot informāciju, kuru sniedza vadība, tomēr Deloitte galīgajā vērtējumā pamatojās uz savām prognozēm, kuras atšķīrās no vadības vēlmēm.

(40)

Saskaņā ar konsultanta informāciju dažādie Ahoy kompleksa nomas maksas vērtējumi, pie kuriem nonāca Deloitte un DTZ, veidojās no dažādām metodēm, kuras tie pielietoja. Konsultants apstiprināja pieeju, kuru izvēlējās Deloitte  (19). Uzsverot ciešo saistību starp Deloitte veikto Ahoy Rotterdam NV akciju vērtējumu un kompleksa nomas maksas noteikšanu, neatkarīgais konsultants apstiprināja, ka, ņemot vērā, ka Deloitte veiktais akciju vērtējums ir taisnīgs, Deloitte izmantotā metode nodrošināja visprecīzāko Ahoy kompleksa nomas maksas tirgus līmeņa novērtējumu.

(41)

Neatkarīgā konsultanta ziņojums apstiprināja, ka pieņēmums Deloitte ziņojumā par to, ka Ahoy Arena ietilpības palielināšanās pēc paredzētā ieguldījuma automātiski neradīs papildu vērtību operatoram, ir attaisnojams (20). Attiecībā uz peļņas sadales mehānismu konsultants secināja, ka mehānisms garantē saprātīgu nomas maksas pieaugumu saskaņā ar tirgus apstākļiem, Roterdamas pašvaldībai veicot plānoto ieguldījumu. Tā kā robeža, kas noteikta peļņas sadales mehānismā, netiek indeksēta, pašvaldība kā iznomātāja var nodrošināt sev negaidītu peļņu pat gadījumā, ja operators kā nomnieks neizmanto ieguldījumu kompleksā.

(42)

Komisija apsvēra, vai pasākums uzskatāms par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē, kas nosaka, ka “ar kopējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm”.

(43)

Var secināt, ka, ja paziņotais Roterdamas pašvaldības ieguldījums ir valsts atbalsts, tam jāizpilda visi šie nosacījumi: 1) pasākums jāfinansē no valsts līdzekļiem; 2) tam jāpiešķir uzņēmumiem ekonomiska priekšrocība; 3) priekšrocībai jābūt selektīvai un jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus; un 4) pasākumam jāiespaido tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(44)

Roterdamas pašvaldība plāno ieguldīt līdz pat 42 miljoniem euro Ahoy kompleksa daļas Ahoy Arena renovācijā un paplašināšanā. Tā kā pašvaldība ir valsts iestāde, ieguldījums jāuzskata par ieguldījumu no valsts līdzekļiem EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē.

(45)

Citi pašvaldības veiktie darījumi, proti, Ahoy Rotterdam NV darbības nodrošināšanas tiesību pārdošana vadībai un nomas līguma noslēgšana ar privatizēto operatoru, tāpat var būt saistīti ar valsts līdzekļiem 87. panta 1. punkta nozīmē.

(46)

Kā tika norādīts lēmumā par procedūras uzsākšanu, Ahoy Rotterdam NV darbības nodrošināšanas tiesību pārdošana un Ahoy kompleksa nomas līgums sniedz ekonomisku priekšrocību pircējam/nomniekam vienīgi tajā gadījumā, ja Ahoy Rotterdam NV akciju cena vai Ahoy kompleksa nomas maksa tiek noteikta zem tirgus līmeņa. Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija norādīja, ka Ahoy Rotterdam NV cena un Ahoy kompleksa nomas maksas apmērs tika noteikts tieši, pamatojoties uz neatkarīga vērtētāja Deloitte sagatavotiem vērtējuma ziņojumiem. Tomēr, ņemot vērā ciešo saistību starp šiem darījumiem un paziņoto ieguldījumu, Komisija uzskatīja, ka ir jāpārbauda darījumu noteikumi, un to darot, jāņem vērā tas, ka Deloitte ziņojumi zināmā mērā pamatojas uz informāciju, kuru sniedza Ahoy Rotterdam NV vadība, kas kā iespējamais pircējs/nomnieks nonāk interešu konfliktā.

(47)

Izmeklēšanas gaitā Komisija nolēma saņemt neatkarīga konsultanta viedokli par to Deloitte ziņojumu ticamību, kurus izmantoja pašvaldība, veicot šos darījumus. Kā tika skaidrots 38., 39. un 40. apsvērumā, pētījums, kuru veica neatkarīgais konsultants, apstiprināja, ka ziņojumos izmantotā metodika bija pareiza un ka Deloitte galīgajā vērtējumā pamatojās uz savām prognozēm (21). Arī Nīderlandes iestādes norādīja uz Deloitte apstiprinājumu par to, ka tas patstāvīgi veica pieejamās informācijas analīzi un ka tā secinājumi atšķīrās no vadības secinājumiem vairākos punktos.

(48)

Komisija veica šo ziņojumu padziļinātu novērtējumu un uzskata, ka Deloitte pareizi pielietoja diskontētās naudas plūsmas metodi (22) Ahoy Rotterdam NV akciju vērtēšanā un ienākuma metodi kompleksa nomas maksas noteikšanā. Tāpat Komisija uzskata, ka ziņojumos pareizi ņemtas vērā uzņēmuma darbības nodrošināšanas īpatnības, kuru dēļ bija grūti veikt atbilstošu salīdzinājumu ar citiem uzņēmumiem un darījumiem. Visbeidzot, Komisija uzskata, ka savos vērtējumos Deloitte atbilstoši ņēma vērā ciešo saikni starp darbības nodrošināšanas tiesību pārdošanu un Ahoy kompleksa iznomāšanu. Pamatojoties uz savu novērtējumu un neatkarīgā konsultanta konstatējumiem, Komisija uzskata, ka nav pamatota iemesla apstrīdēt Deloitte ziņojumus.

(49)

Gan pirms, gan pēc oficiālās izmeklēšanas uzsākšanas Mojo un Music Dome apgalvoja, ka Deloitte ziņojumu rezultāti ir nepareizi, jo Deloitte ir pielietojis nepareizu metodiku un neobjektīvu informāciju, kuru sniedza vadība; Komisija uzskata, ka šie argumenti nav pienācīgi pamatoti. Kā jau iepriekš skaidrots, Komisija secināja, ka Deloitte pielietoja pareizu metodiku un vērtējumā pamatojās uz savām prognozēm, kuras atšķīrās no vadības vēlmēm.

(50)

Mojo un Music Dome turpmāk iebilda, ka daži no rezultātiem, kurus faktiski ieguva Ahoy Rotterdam NV, atšķiras no rezultātu prognozes Deloitte veiktajā Ahoy Rotterdam NV akciju vērtējumā (23) un ka gadījumā, ja prognozes precizētu, vērtējuma rezultāts un tādējādi arī Ahoy Rotterdam NV akciju cena būtu ievērojami lielāka. Jānorāda, ka vērtējums pamatojās uz prognozēm, kuras izstrādāja Deloitte, pamatojoties uz tajā laikā pieejamo informāciju. Nav pierādījumu tam, ka Deloitte izmantoja nepareizu informāciju, lai noteiktu Ahoy Rotterdam NV tirgus vērtību. Tas, ka daži finanšu rādītāji atšķīrās no tiem, kurus prognozēja sākotnēji, neiespaidoja apstākļus un informāciju, kas bija pieejama Deloitte tajā laikā, kad tas veidoja savu vērtējuma ziņojumu, un tādējādi tie nevarēja iespaidot vērtējuma rezultātu. Tādēļ Komisija uzskata, ka atšķirība starp prognozēm un faktiskajiem finanšu rādītājiem, kurus ex post iesniedza Mojo un Music Dome, neiespaido Deloitte veiktā vērtējuma pareizību.

(51)

Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija uzskata, ka Deloitte tirgus vērtējuma ziņojumi sniedza ticamu pamatojumu cenām, kuras pašvaldība noteica Ahoy Rotterdam NV darbības nodrošināšanas tiesību pārdošanai un Ahoy kompleksa nomas maksai. Ņemot vērā attiecīgās saistības, kuras pašvaldība iekļāva nomas līgumā, Komisija secina, ka šie darījumi tika veikti atbilstoši tirgus apstākļiem un nesniedza nepamatotu ekonomisku priekšrocību kompleksa operatoram.

(52)

Attiecībā uz paziņotā ieguldījuma daļu, kas tieši saistīta ar Ahoy Arena ietilpības modernizāciju un paplašināšanu, Komisija lēmumā par procedūras uzsākšanu norādīja, ka tā nevar izslēgt iespēju, ka šis ieguldījums var sniegt tādu selektīvu priekšrocību kompleksa operatoram, kas pārsniedz normālus tirgus apstākļus, pat ņemot vērā peļņas sadales mehānisma sniegto drošību, kuru paredz starp pašvaldību un Ahoy Rotterdam NV noslēgtais nomas līgums.

(53)

Jo īpaši saskaņā ar Komisijas sākotnējo novērtējumu Nīderlandes iestāžu izvirzītie argumenti nepierādīja, ka pēc ieguldījuma veikšanas peļņas sadales mehānisms nodrošinās nomas maksas tirgus līmeni; līdz ar to šie argumenti nepierādīja, ka kompleksa operators nesaņems ekonomisku priekšrocību pēc ieguldījuma veikšanas.

(54)

Izmeklēšanas gaitā Komisija veica padziļinātu peļņas sadales mehānisma analīzi, ņemot vērā Nīderlandes iestāžu un trešo personu iesniegto papildu informāciju. Komisija aicināja arī neatkarīgo konsultantu novērtēt, vai peļņas sadales mehānisms, kuru paredz nomas līgums, atbilst tirgus apstākļiem.

(55)

Kā paskaidrots 15. un 16. apsvērumā, Ahoy Rotterdam NV darbības nodrošināšanas tiesību privatizācija un kompleksa nomas līgums pamatojās uz pieņēmumu, ka plānotais ieguldījums (24) ir nepieciešams kompleksa vērtības saglabāšanai un neradīs papildu ienākumu operatoram (25). Šajā ziņā Komisija norāda, ka neatkarīgais konsultants apstiprināja to, ka Deloitte ziņojumā izteiktais pieņēmums, ka Ahoy Arena ietilpības palielināšana paredzētā ieguldījuma dēļ automātiski neradīs operatoram papildu vērtību, bija attaisnojams, ņemot vērā pasākumu tirgus dinamiku, iespējamus jaunus konkurentus un ar to saistīto nenoteiktību un risku. Komisija piekrīt neatkarīgā konsultanta konstatējumiem un secina, ka šis pieņēmums bija pamatots, cita starpā ņemot vērā Ahoy unikālo vietu tirgū, citu operatoru klātbūtni un darbību tirgū (26), kā arī to, ka kompleksa darbību uz samērā ilgu laiku var aizkavēt renovācijas darbi.

(56)

Komisija norāda arī, ka pašvaldība kā drošības līdzekli nomas līgumā iekļāva peļņas sadales mehānismu. Šis mehānisms tika veidots, lai nodrošinātu, ka kompleksa nomas maksas apmērs augs, ja paziņotais ieguldījums palielinās kompleksa vērtību operatoram. Saskaņā ar neatkarīgā konsultanta informāciju peļņas sadales mehānisms garantē saprātīgu nomas maksas pieaugumu atbilstoši tirgus apstākļiem, Roterdamas pašvaldībai veicot plānoto ieguldījumu. Neatkarīgais konsultants apstiprināja, ka gan mehānisma degresīvā struktūra, gan nomas maksas pieauguma tempa diferenciācija ir pamatota. Neatkarīgais konsultants arī uzsvēra, ka, tā kā peļņas sadales mehānismā noteiktās robežas netiek indeksētas, pašvaldība kā iznomātāja var nodrošināt negaidītu peļņu pat tad, ja operators kā nomnieks neizmanto ieguldījumu kompleksā.

(57)

Mehānisms palielina nomas maksu, ja operatora bruto peļņas norma, kā noteikts šim nolūkam, pārsniedz 16,5 miljonu euro robežu. Lai novērtētu, vai šī robeža ir atbilstoša, Komisija salīdzināja to ar operatora bruto peļņas normas prognozēm Deloitte ziņojumā (27) nomas līguma darbības laikā pēc nomas maksas samaksāšanas pašvaldībai attiecīgajā finanšu gadā, kā to paredz mehānisms.

(…)

(58)

(…) Nomas līguma darbības laikā Deloitte prognozētās bruto peļņas normas (pēc nomas maksas samaksāšanas) vidēji pārsniedz 16,5 miljonu euro robežu finanšu gados pēc plānotā ieguldījuma veikšanas, pat neņemot vērā iespējamo papildu bruto peļņas normas pieaugumu no kompleksa vērtības palielināšanās. Komisija secina, ka robeža ir noteikta līmenī, kas varbūtēji ietver iespējamo operatora bruto peļņas normas pieaugumu, kurš varētu rasties, ja ieguldījums palielinātu vērtību operatoram, nevis to tikai saglabātu.

(59)

Kad bruto peļņas normas robeža 16,5 miljonu euro apmērā tiek pārsniegta, papildu nomas maksa, ko saņem pašvaldība, būtiski palielinās, lai arī samazinoties tempam, līdz darbības nodrošināšana sasniedz bruto peļņas normu 25 miljonu euro apmērā (28). Tajā brīdī nomas maksa, ko saņem pašvaldība, ir 5,2 miljoni euro, un tas ir divreiz vairāk, nekā noteica Deloitte  (29). Tā kā Ahoy Arena modernizācijas un paplašināšanas ietekme uz operatora ienākumiem nevar būt neierobežota, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā nomas maksas pieauguma tempa diferenciācija un vienlaikus arī nomas maksas maksimālās piemaksas (30) noteikšana ir pamatota.

(60)

Tādējādi Komisija piekrīt neatkarīgā konsultanta viedoklim un secina, ka nomas līgumā paredzētais peļņas sadales mehānisms atbilst tirgus apstākļiem un ir efektīvs drošības līdzeklis, lai garantētu to, ka kompleksa nomas maksa pēc plānotā ieguldījuma veikšanas ir tirgus līmenī.

(61)

Mojo un Music Dome apgalvoja, ka pat tad, ja ieguldījums (un jo īpaši Ahoy Arena paplašināšana) nepalielina operatora ienākumus, kompleksa pilnveidošana arvien vēl sniedz Ahoy Rotterdam NV priekšrocību konkurences cīņā, jo operators saņem kompleksa pilnveidošanu bez maksas, kamēr jebkuram privātam uzņēmumam šīs izmaksas jāsedz pašam; Komisija neuzskata šo argumentu par pārliecinošu. Deloitte savos vērtējumos strādāja ar scenāriju, saskaņā ar kuru ieguldījums neradīs papildu ienākumus, bet tomēr ir nepieciešams, lai saglabātu kompleksa vērtību. Nosakot Ahoy Rotterdam NV cenu un kompleksa nomas maksu, ieguldījums tika ņemts vērā. Tādējādi ieguldījums nesniedz operatoram ekonomisku priekšrocību.

(62)

Mojo un Music Dome apgalvo arī, ka mehānisms nevar atbilst tirgus apstākļiem, jo pat tad, ja operatoram jāatmaksā ieguldījums pilnā apjomā saskaņā ar peļņas sadales mehānismu, operators arvien vēl būs ieguvis ekonomisku priekšrocību, jo visu ieguldījuma ekonomisko risku uzņemsies Roterdamas pašvaldība. Saskaņā ar Mojo un Music Dome informāciju pašvaldība nesaņems neko, ja ieguldījums nerada papildu ienākumu: tā atgūst savu ieguldījumu vienīgi tad, ja tiek radīts papildu ienākums. Attiecībā uz šo Mojo un Music Dome izvirzīto argumentu Komisija nevar izslēgt iespēju, ka, pieņemot lēmumu ieguldīt projektā, pašvaldība nesprieda kā privāts ieguldītājs, kura nolūks ir iespējami lielas peļņas gūšana. Ieguldījuma vērtību samazina nosacījumi, kurus operatoram uzspiež kompleksa daudzfunkcionālais raksturs un pasākumu veidi, kurus tajā paredzēts rīkot. Tomēr Komisijas novērtējums parādīja, ka operators nesaņem nevienu nepamatotu priekšrocību no līgumattiecībām ar pašvaldību, ņemot vērā līgumos paredzētos ierobežojumus. Kā skaidrots iepriekš, nomas maksas apmērs un Ahoy Rotterdam NV akciju cena atbilda tirgus apstākļiem. Peļņas sadales mehānisms ir papildu drošības līdzeklis, kas izslēdz jebkuru iespējamu nepamatotu priekšrocību, ja ieguldījumam ne tikai jāsaglabā vērtība, bet arī jārada papildu vērtība operatoram.

(63)

Tādējādi, ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz iespējamo operatora gūto priekšrocību, kura rastos no Ahoy Arena modernizācijas un paplašināšanas, kā arī pašvaldības īstenoto peļņas sadales mehānismu, kas ir efektīvs drošības līdzeklis, Komisija secina, ka plānotais ieguldījums nesniedz operatoram ekonomisku priekšrocību, kas pārsniedz normālus tirgus apstākļus.

(64)

Nīderlandes iestādes uzņēmās saistības izvēlēties uzņēmumu vai uzņēmumus, kuri īstenos ieguldījuma projektu, atklātā konkursā saskaņā ar Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (31). Kā teikts lēmumā par izmeklēšanas procedūras uzsākšanu, ja šīs saistības tiek izpildītas, Komisija var izslēgt iespēju, ka jebkuram uzņēmumam vai uzņēmumiem varētu tikt piešķirta ekonomiskā priekšrocība, kas pārsniedz normālus tirgus apstākļus.

(65)

Jāsecina, ka ieguldījums nesniegs nekādu ekonomisku priekšrocību, kas pārsniedz normālus tirgus apstākļus, uzņēmumiem, kas lieto Ahoy operatora pakalpojumus. Tā kā ieguldījums tiek vērsts uz Ahoy Arena renovāciju un attīstību, attiecīgie uzņēmumi būs koncertu, festivālu, kā arī sporta un sabiedrisku pasākumu organizētāji. Ņemot vērā, ka Ahoy kompleksa operators ir privāts uzņēmums, nav iemesla apšaubīt, ka no klientiem tiks iekasēta tirgus cena.

(66)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija izdarīja sākotnēju konstatējumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ka nevienam atsevišķam uzņēmumam vai uzņēmumu grupai, vai noteiktai darbībai netiks piešķirta selektīva priekšrocība, ņemot vērā kompleksa daudzfunkcionālo plānojumu un saistības, kuras operatoram noteiktas nomas līgumā attiecībā uz Ahoy kompleksa daudzfunkcionālo raksturu un tā attīstīšanu.

(67)

Apsvērumi, kurus iesniedza Nīderlandes iestādes izmeklēšanas gaitā, apstiprināja Ahoy kompleksa daudzfunkcionālo raksturu un tur notiekošo pasākumu daudzveidību. Nomas līgums nosaka, lai operators garantē, ka komplekss arī turpmāk būs pieejams dažādiem lietotājiem un pasākumiem. Komisija konstatē, ka ieguldījuma Ahoy Arena nolūks ir saglabāt kompleksa daudzfunkcionālo raksturu, lai nodrošinātu vietu dažādiem pasākumiem, nevis sniegtu labumu atsevišķiem uzņēmumiem vai pasākumiem. Turklāt ieguldījums Arena ir paredzēts, lai nodrošinātu norises vietu, kurā notiek pasākumi plašai sabiedrībai. Var uzskatīt, ka šāda veida sporta pasākumu norises vietas nodrošināšana ir jautājums, par kuru iestādes ir atbildīgas plašas sabiedrības priekšā, ja daudzfunkcionālais raksturs tiek saglabāts. Turklāt nav norāžu par to, ka, ņemot vērā citus pasākumus, darbība Ahoy kompleksā notiks pretrunā tirgus noteikumiem.

(68)

Tādējādi Komisija uzskata, ka ieguldījums nesniegs labumu atsevišķiem uzņēmumiem vai ekonomiskām darbībām un tātad tas nav selektīvs.

(69)

Tādējādi Komisija uzskata, ka ne plānotais ieguldījums Ahoy kompleksā, ne ar to saistītā darbības nodrošināšanas tiesību pārdošana un Ahoy kompleksa iznomāšana, kuru veica pašvaldība, nepiešķir kompleksa operatoram vai jebkuram citam uzņēmumam ekonomisku priekšrocību, kas pārsniedz normālus tirgus apstākļus. Komisija arī uzskata, ka ieguldījums nesniedz selektīvu labumu atsevišķiem uzņēmumiem vai ekonomiskām darbībām.

(70)

Kopš oficiālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanas Nīderlandes iestādes un neatkarīgais konsultants ir pietiekami izkliedējuši šaubas, kuras Komisija pauda lēmumā par procedūras uzsākšanu. Jo īpaši ir sniegta papildu informācija par peļņas sadales mehānismu, kura deva iespēju Komisijai to padziļināti novērtēt. Turklāt Komisija novērtēja to Deloitte vērtējumu ticamību, uz kuriem tieši pamatojās Ahoy Rotterdam NV darbības nodrošināšanas tiesību pārdošana un Ahoy kompleksa iznomāšana, un apstiprināja, ka šie darījumi atbilst tirgus apstākļiem.

(71)

Tādējādi Komisija secina, ka ne paziņotais ieguldījums Ahoy kompleksa renovācijā, modernizācijā un paplašināšanā, ne ar to saistītā Ahoy NV darbības nodrošināšanas tiesību pārdošana un kompleksa iznomāšana nav uzskatāma par valsts atbalstu EK līguma 87. panta 1. punkta nozīmē,

22.9.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 248/38

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (1) grāmatvedības tehniskajai komitejai ir jāsniedz atbalsts un konsultācijas Komisijai starptautisko grāmatvedības standartu novērtēšanā. Šo uzdevumu pilda Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupa (EFRAG).

(2)

EFRAG 2001. gadā izveidoja Eiropas organizācijas, kas pārstāv finanšu pārskatu sniegšanas procedūrā iesaistītās puses (finanšu pārskatu sniedzējus, investorus un grāmatvežus).

(3)

Kopš EFRAG vadības struktūras reformas EFRAG uzraudzības padomē ietilpst četri sabiedriskās politikas pārstāvji, kurus īpaši izraugās, pamatojoties uz viņu pieredzi sabiedriskās politikas veidošanā valsts vai Eiropas līmenī. Saskaņā ar 1. pielikuma 3.2. iedaļu EFRAG statūtos, kas ir spēkā no 2009. gada 11. jūnija, sabiedriskās politikas pārstāvju kandidātus izvirza Komisija. EFRAG uzraudzības padomes locekļus ieceļ EFRAG ģenerālā asambleja.

(4)

Pēc publiska uzaicinājuma iesniegt pieteikumus (2) Komisija ir izraudzījusies kandidātus, kuri ieceļami par EFRAG uzraudzības padomes dalībniekiem ar pieredzi sabiedriskajā politikā.

(5)

Ar Komisijas 2009. gada 13. jūlija Lēmumu 2009/549/EK, ar ko izvirza Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas uzraudzības padomes dalībnieka ar pieredzi sabiedriskajā politikā kandidatūru (3), tika izvirzīts viens kandidāts,